Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Majjhimanikāye

Majjhimanikāya-ṭīkā《中部疏》

1-Mūlapaṇṇāsa-ṭīkā

(Paṭhamo bhāgo)

(MṬ︰pg.1.1~1.394)

Ganthārambhakathāvaṇṇanā

1. Saṁvaṇṇanārambhe (Mṭ.CS:pg.1.1) ratanattayavandanā saṁvaṇṇetabbassa dhammassa pabhavanissayavisuddhipaṭivedanatthaṁ, taṁ pana dhammasaṁvaṇṇanāsu viññūnaṁ bahumānuppādanatthaṁ, taṁ sammadeva tesaṁ uggahadhāraṇādikkamaladdhabbāya sammāpaṭipattiyā sabbahitasukhanipphādanatthaṁ. Atha vā maṅgalabhāvato, sabbakiriyāsu pubbakiccabhāvato, paṇḍitehi samācaritabhāvato, āyatiṁ paresaṁ diṭṭhānugati-āpajjanato ca saṁvaṇṇanāyaṁ ratanattayapaṇāmakiriyā. Atha vā ratanattayapaṇāmakaraṇaṁ pūjanīyapūjāpuññavisesanibbattanatthaṁ. Taṁ attano yathāladdhasampattinimittakassa kammassa balānuppadānatthaṁ. Antarā ca tassa asaṅkocanatthaṁ. Tadubhayaṁ anantarāyena Aṭṭhakathāya parisamāpanatthaṁ. Idameva ca payojanaṁ ācariyena idhādhippetaṁ. Tathā hi vakkhati “iti me pasannamatino …pe… tassānubhāvenā”ti. Vatthuttayapūjāhi niratisayapuññakkhettasaṁbuddhiyā aparimeyyapabhāvo puññātisayoti bahuvidhantarāyepi lokasannivāse antarāyanibandhanasakalasaṁkilesaviddhaṁsanāya pahoti. Bhayādi-upaddavañca nivāreti. Yathāha--

“Pūjārahe pūjayato. Buddhe yadi va sāvake”ti-ādi (dha.pa.195 apa.1.10.1), tathā (Mṭ.CS:pg.1.2) --

“Ye, bhikkhave, Buddhe pasannā, agge te pasannā agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hotī”ti-ādi (itivu.90, 91),

“Buddhoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti;

varameva hi sā pīti, kasiṇenapi Jambudīpassa.

Dhammoti kittayantassa...pe...kasiṇenapi Jambudīpassa;

saṅghoti kittayantassa ...pe...kasiṇenapi Jambudīpassā”ti. (itivu.aṭṭha.90),

Tathā--

“Yasmiṁ mahānāma samaye ariyasāvako Tathāgataṁ anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosa...pe...na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hotī”ti-ādi (a.ni.6.10; 11.11),

“Araññe rukkhamūle vā...pe...

bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā,

lomahaṁso na hessatī”ti ca. (saṁ.ni.2.249);

Tattha yassa vatthuttayassa vandanaṁ kattukāmo, tassa guṇātisayayogasandassanatthaṁ “karuṇāsītalahadayan”ti-ādinā gāthāttayamāha. Guṇātisayayogena hi vandanārahabhāvo, vandanārahe ca katā vandanā yathādhippetaṁ payojanaṁ sādhetīti. Tattha yassā desanāya saṁvaṇṇanaṁ kattukāmo. Sā na vinayadesanā viya karuṇāppadhānā nāpi abhidhammadesanā viya paññāppadhānā atha kho karuṇāpaññāppadhānāti tadubhayappadhānameva tāva sammāsambuddhassa thomanaṁ kātuṁ tammūlakattā sesaratanānaṁ. “karuṇāsītalahadayan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha kiratīti karuā, paradukkhaṁ vikkhipati apanetīti attho. Atha vā kiṇātīti karuṇā, paradukkhe sati kāruṇikaṁ hiṁsati vibādhatīti attho. Paradukkhe sati sādhūnaṁ kampanaṁ hadayakhedaṁ karotīti vā karuā. Atha vā kamiti sukhaṁ taṁ rundhatīti karuā. Esā hi paradukkhāpanayanakāmatālakkhaṇā attasukhanirapekkhatāya kāruṇikānaṁ sukhaṁ rundhati vibandhatīti attho (Mṭ.CS:pg.1.3) Karuṇāya sītalaṁ karuṇāsītalaṁ, karuṇāsītalaṁ hadayaṁ assāti karuṇāsītalahadayo, taṁ karuṇāsītalahadayaṁ.

Tattha kiñcāpi paresaṁ hitopasaṁhārasukhādi-aparihānicchanasabhāvatāya, byāpādāratīnaṁ ujuvipaccanīkatāya ca parasattasantānagatasantāpavicchedanākārappavattiyā mettāmuditānampi cittasītalabhāvakāraṇatā upalabbhati, tathāpi paradukkhāpanayanākārappavattiyā parūpatāpāsahanarasā avihiṁsābhūtā karuṇāva visesena Bhagavato cittassa cittapassaddhi viya sītibhāvanimittanti vuttaṁ “karuṇāsītalahadayan”ti. Karuṇāmukhena vā mettāmuditānampi hadayasītalabhāvakāraṇatā vuttāti daṭṭhabbaṁ. Atha vā asādhāraṇañāṇavisesanibandhanabhūtā sātisayaṁ niravasesañca sabbaññutaññāṇaṁ viya savisayabyāpitāya mahākaruṇābhāvaṁ upagatā karuṇāva Bhagavato atisayena hadayasītalabhāvahetūti āha “karuṇāsītalahadayan”ti. Atha vā satipi mettāmuditānaṁ sātisaye hadayasītibhāvanibandhanatte sakalabuddhaguṇavisesakāraṇatāya tāsampi kāraṇanti karuṇāva Bhagavato “hadayasītalabhāvakāraṇan”ti vuttā. Karuṇānidānā hi sabbepi Buddhaguṇā. Karuṇānubhāvanibbāpiyamānasaṁsāradukkhasantāpassa hi Bhagavato paradukkhāpanayanakāmatāya anekānipi asaṅkhyeyyāni kappānaṁ akilantarūpasseva niravasesabuddhakaradhammasambharaṇaniratassa samadhigatadhammādhipateyyassa ca sannihitesupi sattasaṅkhārasamupanītahadayūpatāpanimittesu na īsakampi cittasītibhāvassa aññathattamahosīti. Etasmiñca atthavikappe tīsupi avatthāsu Bhagavato karuṇā saṅgahitāti daṭṭhabbaṁ.

Pajānātīti paññā, yathāsabhāvaṁ pakārehi paṭivijjhatīti attho. Paññāva ñeyyāvaraṇappahānato pakārehi dhammasabhāvajotanaṭṭhena pajjototi paññāpajjoto. Savāsanappahānato visesena hataṁ samugghātitaṁ vihataṁ, paññāpajjotena vihataṁ paññāpajjotavihataṁ. Muyhanti tena, sayaṁ vā muyhati, mohanamattameva vā tanti moho, avijjā, sveva visayasabhāvapaṭicchādanato andhakārasarikkhatāya tamo viyāti tamo, paññāpajjotavihato mohatamo etassāti paññāpajjotavihatamohatamo, taṁ paññāpajjotavihatamohatamaṁ. Sabbesampi (Mṭ.CS:pg.1.4) hi khīṇāsavānaṁ satipi paññāpajjotena avijjandhakārassa vihatabhāve saddhāvimuttehi viya diṭṭhippattānaṁ sāvakehi paccekasambuddhehi ca savāsanappahānena sammāsambuddhānaṁ kilesappahānassa viseso vijjatīti sātisayena avijjāpahānena Bhagavantaṁ thomento āha “paññāpajjotavihatamohataman”ti.

Atha vā antarena paropadesaṁ attano santāne accantaṁ avijjandhakāravigamassa nibbattitattā, tathā sabbaññutāya balesu ca vasībhāvassa samadhigatattā, parasantatiyañca dhammadesanātisayānubhāvena sammadeva tassa pavattitattā Bhagavāva visesato mohatamavigamena thometabboti āha “paññāpajjotavihatamohataman”ti. Imasmiñca atthavikappe “paññāpajjoto”ti padena Bhagavato paṭivedhapaññā viya desanāpaññāpi sāmaññaniddesena, ekasesanayena vā saṅgahitāti daṭṭhabbaṁ.

Atha vā Bhagavato ñāṇassa ñeyyapariyantikattā sakalañeyyadhammasabhāvāvabodhanasamatthena anāvaraṇañāṇasaṅkhātena paññāpajjotena sabbañeyyadhammasabhāvacchādakassa mohandhakārassa vidhamitattā anaññasādhāraṇo Bhagavato mohatamavināsoti katvā vuttaṁ “paññāpajjotavihatamohataman”ti. Ettha ca mohatamavidhamanante adhigatattā anāvaraṇañāṇaṁ kāraṇūpacārena sasantāne mohatamavidhamananti daṭṭhabbaṁ. Abhinīhārasampattiyā savāsanappahānameva hi kilesānaṁ ñeyyāvaraṇappahānanti, parasantāne pana mohatamavidhamanassa kāraṇabhāvato anāvaraṇañāṇaṁ “mohatamavidhamanan”ti vuccatīti.

Kiṁ pana kāraṇaṁ avijjāsamugghātoyeveko pahānasampattivasena Bhagavato thomanānimittaṁ gayhati, na pana sātisayaṁ niravasesakilesappahānanti? Tappahānavacaneneva tadekaṭṭhatāya sakalasaṁkilesagaṇasamugghātassa jotitabhāvato. Na hi so tādiso kileso atthi, yo niravasesa-avijjāppahānena na pahīyatīti.

Atha vā vijjā viya sakalakusaladhammasamuppattiyā niravasesākusaladhammanibbattiyā saṁsārappavattiyā ca avijjā padhānakāraṇanti tabbighātavacanena (Mṭ.CS:pg.1.5) sakalasaṁkilesagaṇasamugghāto vuttoyeva hotīti vuttaṁ “paññāpajjotavihatamohataman”ti.

Narā ca amarā ca narāmarā, saha narāmarehīti sanarāmaro, sanarāmaro ca so loko cāti sanarāmaraloko. Tassa garūti sanarāmaralokagaru, taṁ sanarāmaralokagaruṁ. Etena devamanussānaṁ viya tadavasiṭṭhasattānampi yathārahaṁ guṇavisesāvahatāya Bhagavato upakāritaṁ dasseti. Na cettha padhānāppadhānabhāvo codetabbo. Añño hi saddakkamo, añño atthakkamo. Edisesu hi samāsapadesu padhānampi appadhānaṁ viya niddisīyati yathā “sarājikāya parisāyā”ti (cūḷava.336). Kāmañcettha sattasaṅkhārokāsavasena tividho loko, garubhāvassa pana adhippetattā garukaraṇasamatthasseva yujjanato sattalokassa vasena attho gahetabbo. So hi lokīyanti ettha puññapāpāni tabbipāko cāti “loko”ti vuccati. Amaraggahaṇena cettha upapattidevā adhippetā.

Atha vā samūhattho lokasaddo samudāyavasena lokīyati paññāpīyatīti. Saha narehīti sanarā, sanarā ca te amarā cāti sanarāmarā, tesaṁ lokoti sanarāmaralokoti purimanayeneva yojetabbaṁ. Amarasaddena cettha visuddhidevāpi saṅgayhanti. Te hi maraṇābhāvato paramatthato amarā. Narāmarānaṁyeva ca gahaṇaṁ ukkaṭṭhaniddesavasena yathā “Satthā devamanussānan”ti (dī.ni.1.157). Tathā hi sabbānatthaparihārapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā sadevamanussāya pajāya accantūpakāritāya aparimitanirupamappabhāvaguṇavisesasamaṅgitāya ca sabbasattuttamo Bhagavā aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṁ sattānaṁ uttamagāravaṭṭhānaṁ. Tena vuttaṁ “sanarāmaralokagarun”ti.

Sobhanaṁ gataṁ gamanaṁ etassāti Sugato. Bhagavato hi veneyyajanupasaṅkamanaṁ ekantena tesaṁ hitasukhanipphādanato sobhanaṁ, tathā (Mṭ.CS:pg.1.6) lakkhaṇānubyañjanapaṭimaṇḍitarūpakāyatāya dutavilambita-khalitānukaḍḍhana-nippīḷanukkuṭika-kuṭilākulatādi-dosarahita-mavahasita-rājahaṁsa vasabhavāraṇa-migarājagamanaṁ kāyagamanaṁ ñāṇagamanañca vipulanimmalakaruṇā-sativīriyādi-guṇavisesasahitamabhinīhārato yāva mahābodhiṁ anavajjatāya sobhanamevāti. Atha vā sayambhuñāṇena sakalamapi lokaṁ pariññābhisamayavasena parijānanto ñāṇena sammā gato avagatoti Sugato. Tathā lokasamudayaṁ pahānābhisamayavasena pajahanto anuppattidhammataṁ āpādento sammā gato atītoti Sugato, lokanirodhaṁ nibbānaṁ sacchikiriyābhisamayavasena sammā gato adhigatoti Sugato, lokanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ bhāvanābhisamayavasena sammā gato paṭipannoti Sugato. “Sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti Sugato”ti-ādinā (mahāni.38 cūḷani.27) nayena ayamattho vibhāvetabbo. Atha vā sundaraṁ ṭhānaṁ sammāsambodhiṁ, nibbānameva vā gato adhigatoti Sugato. Yasmā vā bhūtaṁ tacchaṁ atthasaṁhitaṁ veneyyānaṁ yathārahaṁ kālayuttameva ca dhammaṁ bhāsati, tasmā sammā gadati vadatīti Sugato da-kārassa ta-kāraṁ katvā. Iti sobhanagamanatādīhi Sugato, taṁ Sugataṁ.

Puññapāpakammehi upapajjanavasena gantabbato gatiyo, upapattibhavavisesā. Tā pana nirayādivasena pañcavidha.Tāhi sakalassapi bhavagāmikammassa ariyamaggādhigamena avipākārahabhāvakaraṇena nivattitattā Bhagavā pañcahipi gatīhi suṭṭhu mutto visaṁyuttoti āha “gativimuttan”ti. Etena Bhagavato katthacipi gatiyā apariyāpannataṁ dasseti, yato Bhagavā “devātidevo”ti vuccati. Tenevāha--

“Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo;

Yakkhattaṁ yena gaccheyyaṁ, manussattañca abbaje.

Te mayhaṁ āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā”ti. (a.ni.4.36).

Taṁtaṁgatisaṁvattanakānañhi kammakilesānaṁ aggamaggena bodhimūleyeva suppahīnattā natthi Bhagavato gatipariyāpannatāti accantameva Bhagavā sabbabhavayonigati-viññāṇaṭṭhiti-sattāvāsa-sattanikāyehi parimutto, taṁ gativimuttaṁ. Vandeti namāmi, thomemīti vā attho.

Atha (Mṭ.CS:pg.1.7) vā gativimuttanti anupādisesanibbānadhātuppattiyā Bhagavantaṁ thometi. Ettha hi dvīhi ākārehi Bhagavato thomanā veditabbā attahitasampattito parahitapaṭipattito ca. Tesu attahitasampatti anāvaraṇañāṇādhigamato savāsanānaṁ sabbesaṁ kilesānaṁ accantappahānato anupādisesanibbānappattito ca veditabbā, parahitapaṭipatti lābhasakkārādinirapekkhacittassa sabbadukkhaniyyānikadhammadesanato viruddhesupi niccaṁ hitajjhāsayato ñāṇaparipākakālāgamanato ca. Sā panettha āsayato payogato ca duvidhā parahitapaṭipatti, tividhā ca attahitasampatti pakāsitā hoti. Kathaṁ? “Karuṇāsītalahadayan”ti etena āsayato parahitapaṭipatti, sammāgadanatthena Sugatasaddena payogato parahitapaṭipatti, “paññāpajjotavihatamohatamaṁ gativimuttan”ti etehi catusaccapaṭivedhatthena ca Sugatasaddena tividhāpi attahitasampatti, avasiṭṭhaṭṭhena tena “paññāpajjotavihatamohataman”ti etena cāpi sabbāpi attahitasampattiparahitapaṭipatti pakāsitā hotīti.

Atha vā tīhi ākārehi Bhagavato thomanā veditabbā-- hetuto phalato upakārato ca. Tattha hetu mahākaruṇā, sā paṭhamapadena dassitā. Phalaṁ catubbidhaṁ ñāṇasampadā pahānasampadā ānubhāvasampadā rūpakāyasampadā cāti. Tāsu ñāṇapahānasampadā dutiyapadena saccapaṭivedhatthena ca Sugatasaddena pakāsitā honti, ānubhāvasampadā pana tatiyapadena, rūpakāyasampadā yathāvuttakāyagamanasobhanatthena Sugatasaddena lakkhaṇānubyañjanapāripūriyā vinā tadabhāvato. Upakāro anantaraṁ abāhiraṁ karitvā tividhayānamukhena vimuttidhammadesanā. So sammāgadanatthena Sugatasaddena pakāsito hotīti veditabbaṁ.

Tattha “karuṇāsītalahadayan”ti etena sammāsambodhiyā mūlaṁ dasseti. Mahākaruṇāsañcoditamānaso hi Bhagavā saṁsārapaṅkato sattānaṁ samuddharaṇatthaṁ katābhinīhāro anupubbena pāramiyo pūretvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ adhigatoti karuṇā sammāsambodhiyā mūlaṁ. “Paññāpajjotavihatamohataman”ti etena sammāsambodhiṁ dasseti (Mṭ.CS:pg.1.8) Anāvaraṇañāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṁ, maggañāṇapadaṭṭhānañca anāvaraṇañāṇaṁ “sammāsambodhī”ti vuccatīti. Sammāgamanatthena Sugatasaddena sammāsambodhiyā paṭipattiṁ dasseti līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhallikattakilamathānuyogasassatucchedābhinivesādi antadvayarahitāya karuṇāpaññāpariggahitāya majjhimāya paṭipattiyā pakāsanato Sugatasaddassa. Itarehi sammāsambodhiyā padhānāppadhānabhedaṁ payojanaṁ dasseti. Saṁsāramahoghato sattasantāraṇañhettha padhānaṁ payojanaṁ, tadaññamappadhānaṁ. Tesu padhānena parahitapaṭipattiṁ dasseti, itarena attahitasampattiṁ, tadubhayena attahitāya paṭipannādīsu catūsu puggalesu Bhagavato catutthapuggalabhāvaṁ dasseti. Tena ca anuttaradakkhiṇeyyabhāvaṁ uttamavandanīyabhāvaṁ attano ca vandanakiriyāya khettaṅgatabhāvaṁ dasseti.

Ettha ca karuṇāgahaṇena lokiyesu mahaggatabhāvappattāsādhāraṇaguṇadīpanato Bhagavato sabbalokiyaguṇasampatti dassitā hoti, paññāgahaṇena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānamaggañāṇadīpanato sabbalokuttaraguṇasampatti. Tadubhayaggahaṇasiddho hi attho “sanarāmaralokagarun”ti-ādinā vipañcīyatīti. Karuṇāgahaṇena ca upagamanaṁ nirupakkilesaṁ dasseti, paññāgahaṇena apagamanaṁ. Tathā karuṇāgahaṇena lokasamaññānurūpaṁ Bhagavato pavattiṁ dasseti lokavohāravisayattā karuṇāya, paññāgahaṇena samaññāya anatidhāvanaṁ sabhāvānavabodhena hi dhammānaṁ samaññaṁ atidhāvitvā sattādiparāmasanaṁ hotīti. Tathā karuṇāgahaṇena mahākaruṇāsamāpattivihāraṁ dasseti, paññāgahaṇena tīsu kālesu appaṭihatañāṇaṁ catusaccañāṇaṁ catupaṭisambhidāñāṇaṁ catuvesārajjañāṇaṁ.

Karuṇāgahaṇena mahākaruṇāsamāpattiñāṇassa gahitattā sesāsādhāraṇañāṇāni, cha abhiññā, aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇāni, dasa balāni, cuddasa Buddhañāṇāni, soḷasa ñāṇacariyā, aṭṭhārasa Buddhadhammā, catucattālīsa ñāṇavatthūni, sattasattatiñāṇavatthūnīti evamādīnaṁ anekesaṁ paññāpabhedānaṁ vasena ñāṇacāraṁ dasseti. Tathā karuṇāgahaṇena caraṇasampattiṁ, paññāgahaṇena vijjāsampattiṁ. Karuṇāgahaṇena attādhipatitā, paññāgahaṇena dhammādhipatitā. Karuṇāgahaṇena lokanāthabhāvo, paññāgahaṇena (Mṭ.CS:pg.1.9) attanāthabhāvo. Tathā karuṇāgahaṇena pubbakāribhāvo, paññāgahaṇena kataññutā. Tathā karuṇāgahaṇena aparantapatā, paññāgahaṇena anattantapatā. Karuṇāgahaṇena vā Buddhakaradhammasiddhi, paññāgahaṇena Buddhabhāvasiddhi. Tathā karuṇāgahaṇena paresaṁ tāraṇaṁ, paññāgahaṇena sayaṁ taraṇaṁ. Tathā karuṇāgahaṇena sabbasattesu anuggahacittatā, paññāgahaṇena sabbadhammesu virattacittatā dassitā hoti.

Sabbesañca Buddhaguṇānaṁ karuṇā ādi tannidānabhāvato, paññā pariyosānaṁ tato uttari karaṇīyābhāvato. Iti ādipariyosānadassanena sabbe Buddhaguṇā dassitā honti. Tathā karuṇāgahaṇena sīlakkhandhapubbaṅgamo samādhikkhandho dassito hoti. Karuṇānidānañhi sīlaṁ tato pāṇātipātādiviratippavattito, sā ca jhānattayasampayoginīti. Paññāvacanena paññākkhandho. Sīlañca sabbabuddhaguṇānaṁ ādi, samādhi majjhe, paññā pariyosānanti evampi ādimajjhapariyosānakalyāṇadassanena sabbe Buddhaguṇā dassitā honti nayato dassitattā. Eso eva hi niravasesato Buddhaguṇānaṁ dassanupāyo, yadidaṁ nayaggāhaṇaṁ. Aññathā ko nāma samattho Bhagavato guṇe anupadaṁ niravasesato dassetuṁ. Tenevāha--

“Buddhopi Buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṁ;

Kappampi ce aññamabhāsamāno.

Khīyetha kappo ciradīghamantare;

Vaṇṇo na khīyetha Tathāgatassā”ti. (dī.ni.aṭṭha.1.305 3.141 ma.ni.aṭṭha.2.425 udā.aṭṭha.53 apa.aṭṭha.2.7.20 bu.vaṁ.aṭṭha.4.4 cariyā.aṭṭha.3.122pakiṇṇakakathā).

Teneva ca āyasmatā Sāriputtattherenapi Buddhaguṇaparicchedanaṁ pati anuyuttena “no hetaṁ, bhante”ti paṭikkhipitvā “Apica me, bhante, dhammanvayo vidito”ti (dī.ni.2.146) vuttaṁ.

2. Evaṁ saṅkhepena sakalasabbaññuguṇehi Bhagavantaṁ abhitthavitvā idāni saddhammaṁ thometuṁ “Buddhopī”ti-ādimāha. Tattha Buddhoti kattuniddeso. Buddhabhāvanti kammaniddeso. Bhāvetvā sacchikatvāti ca pubbakālakiriyāniddeso (Mṭ.CS:pg.1.10) Yanti aniyamato kammaniddeso. Upagatoti aparakālakiriyāniddeso. Vandeti kiriyāniddeso. Tanti niyamanaṁ. Dhammanti vandanakiriyāya kammaniddeso. Gatamalaṁ anuttaranti ca tabbisesanaṁ.

Tattha Buddhasaddassa tāva “bujjhitā saccānīti Buddho, bodhetā pajāyāti Buddho”ti-ādinā niddesanayena (mahāni.192; cūḷani.97) attho veditabbo. Atha vā savāsanāya aññāṇaniddāya accanta vigamato, buddhiyā vā vikasitabhāvato Buddhavāti Buddho jāgaraṇavikasanatthavasena. Atha vā kassacipi ñeyyadhammassa anavabuddhassa abhāvena ñeyyavisesassa kammabhāvena aggahaṇato kammavacanicchāya abhāvena avagamanatthavaseneva kattuniddeso labbhatīti Buddhavāti Buddho yathā “dikkhito na dadātī”ti. Atthato pana pāramitāparibhāvito sayambhuñāṇena saha vāsanāya vihataviddhastaniravasesakileso mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādi-aparimeyyaguṇaga ṇādhāro khandhasantāno Buddho.

Yathāha--

“Buddhoti yo so Bhagavā sayambhā Anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṁ patto balesu ca vasībhāvan”ti (mahāni.192; cūḷani.97; paṭi.ma.3.161).

Api-saddo sambhāvane. Tena “evaṁ guṇavisesayutto sopi nāma Bhagavā”ti vakkhamānaguṇe dhamme sambhāvanaṁ dīpeti. Buddhabhāvanti sammāsambodhiṁ. Bhāvetvāti uppādetvā vaḍḍhetvā ca. Sacchikatvāti paccakkhaṁ katvā Upagatoti patto, adhigatoti attho. Etassa “Buddhabhāvan”ti etena sambandho. Gatamalanti vigatamalaṁ niddosanti attho. Vandeti paṇamāmi, thomemi vā Anuttaranti uttararahitaṁ lokuttaranti attho. Dhammanti yathānusiṭṭhaṁ paṭipajja māne apāyato ca saṁsārato ca apatamāne katvā dhāretīti dhammo. Ayañhettha saṅkhepattho-evaṁ vividhaguṇagaṇasamannāgato Buddhopi Bhagavā yaṁ ariyamaggasaṅkhātaṁ dhammaṁ bhāvetvā phalanibbānasaṅkhātaṁ pana sacchikatvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ adhigato, tametaṁ Buddhānampi Buddhabhāvahetubhūtaṁ sabbadosamalarahitaṁ attano uttaritarābhā vena anuttaraṁ paṭivedhasaddhammaṁ namāmīti. Pariyattisaddhammassāpi tappakāsanattā idha saṅgaho daṭṭhabbo.

Atha (Mṭ.CS:pg.1.11) vā “Abhidhammanayasamuddaṁ adhigacchi, tīṇi piṭakāni sammasī”ti ca Aṭṭhakathāyaṁ vuttattā pariyattidhammassapi sacchikiriyāsammasanapariyāyo labbhatīti sopi idha vutto evāti daṭṭhabbaṁ. Tathā “yaṁ dhammaṁ bhāvetvā saccikatvā”ti ca vuttattā Buddhakaradhammabhūtāhi pāramitāhi saha pubbabhāge adhisīlasikkhādayopi idha dhammasaddena saṅgahitāti veditabbaṁ. Tāpi hi malapaṭipakkhatāya gatamalā anaññasādhāraṇatāya anuttarā cāti. Tathā hi sattānaṁ sakalavaṭṭadukkhanissaraṇatthāya katamahābhinīhāro mahākaruṇādhivāsapesalajjhāsayo paññāvisesaparidhotanimmalānaṁ dānadamasaṁyamādīnaṁ uttamadhammānaṁ satasahassādhikāni kappānaṁ cattāri asaṅkhyeyyāni sakkaccaṁ nirantaraṁ niravasesānaṁ bhāvanāpaccakkhakaraṇehi kammādīsu adhigatavasībhāvo acchariyācinteyyamahānubhāvo adhisīlādhicittānaṁ paramukkaṁsapāramippatto Bhagavā paccayākāre catuvīsatikoṭisatasahassamukhena mahāvajirañāṇaṁ pesetvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti.

Ettha ca “bhāvetvā”ti etena vijjāsampadāya dhammaṁ thometi, “sacchikatvā”ti etena vimuttisampadāya. Tathā paṭhamena jhānasampadāya, dutiyena vimokkhasampadāya. Paṭhamena vā samādhisampadāya, dutiyena samāpattisampadāya. Atha vā paṭhamena khayeñāṇabhāvena, dutiyena anuppādeñāṇabhāvena. Purimena vā vijjūpamatāya, dutiyena vajirūpamatāya. Purimena vā virāgasampattiyā, dutiyena nirodhasampattiyā. Tathā paṭhamena niyyānabhāvena, dutiyena nisssaraṇabhāvena. Paṭhamena vā hetubhāvena, dutiyena asaṅkhatabhāvena. Paṭhamena vā dassanabhāvena, dutiyena vivekabhāvena. Paṭhamena vā adhipatibhāvena, dutiyena amatabhāvena dhammaṁ thometi. Atha vā “yaṁ dhammaṁ bhāvetvā buddhabhāvaṁ upagato”ti etena svākkhātatāya dhammaṁ thometi. “Sacchikatvā”ti etena sandiṭṭhikatāya. Tathā purimena akālikatāya, pacchimena ehipassikatāya. Purimena vā opaneyyikatāya, pacchimena paccattaṁ veditabbatāya dhammaṁ thometi. “Gatamalan”ti iminā saṁkilesābhāvadīpanena dhammassa parisuddhataṁ dasseti, “anuttaran”ti etena aññassa visiṭṭhassa abhāvadīpanena vipulaparipuṇṇataṁ. Paṭhamena vā pahānasampadaṁ dhammassa dasseti, dutiyena sabhāvasampadaṁ. Bhāvetabbatāya vā dhammassa gatamalabhāvo yojetabbo (Mṭ.CS:pg.1.12) Bhāvanāguṇena hi so dosānaṁ samugghātako hotīti. Sacchikātabbabhāvena anuttarabhāvo yojetabbo. Sacchikiriyānibbattito hi taduttarikaraṇīyābhāvato anaññasādhāraṇatāya anuttaroti. Tathā “bhāvetvā”ti etena saha pubbabhāgasīlādīhi sekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā honti, “sacchikatvā”ti etena saha asaṅkhatāya dhātuyā asekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā hontīti.

3. Evaṁ saṅkhepeneva sabbadhammaguṇehi saddhammaṁ abhitthavitvā idāni ariyasaṅghaṁ thometuṁ “Sugatassā”ti-ādimāha. Tattha Sugatassāti sambandhaniddeso, tassa “puttānan”ti etena sambandho. Orasānanti puttavisesanaṁ. Mārasenamathanānanti orasaputtabhāve kāraṇaniddeso. Tena kilesappahānameva Bhagavato orasaputtabhāve kāraṇaṁ anujānātīti dasseti. Aṭṭhannanti gaṇanaparicchedaniddeso. Tena satipi tesaṁ sattavisesabhāvena anekasahassasaṅkhābhāve imaṁ gaṇanaparicchedaṁ nātivattantīti dasseti maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvānātivattanato. Samūhanti samudāyaniddeso. Ariyasaṅghanti guṇavisiṭṭhasaṅghāṭabhāvaniddeso. Tena asabhipi ariyapuggalānaṁ kāyasāmaggiyaṁ ariyasaṅghabhāvaṁ dasseti diṭṭhisīlasāmaññena saṁhatabhāvato.

Tattha urasi bhavā jātā saṁvaddhā ca orasā. Yathā hi sattānaṁ orasaputtā attajātatāya pitu santakassa dāyajjassa visesena bhāgino honti, evameva tepi ariyapuggalā sammāsambuddhassa dhammassavanante ariyāya jātiyā jātatāya Bhagavato santakassa vimuttisukhassa ariyadhammaratanassa ca ekantabhāginoti orasā viya orasā. Atha vā Bhagavato dhammadesanānubhāvena ariyabhūmiṁ okkamamānā okkantā ca ariyasāvakā Bhagavato urena vāyāmajanitābhijā titāya nippariyāyena “orasaputtā”ti vattabbataṁ arahanti. Sāvakehi pavattiyamānāpi hi dhamma-desanā “Bhagavato dhammadesanā”icceva vuccati taṁmūlikattā lakkhaṇādivisesābhāvato ca.

Yadipi (Mṭ.CS:pg.1.13) ariyasāvakānaṁ ariyamaggādhigamasamaye Bhagavato viya tadantarāya karaṇatthaṁ devaputtamāro, māravāhinī vā na ekantena apasādeti, tehi pana apasādetabbatāya kāraṇe vimathite tepi vimathitā eva nāma hontīti āha-- “mārasenamathanānan”ti. Imasmiṁ panatthe “māramārasenamathanānan”ti vattabbe “mārasenamathanānan”ti ekadesasarūpekaseso katoti daṭṭhabbaṁ. Atha vā khandhābhisaṅkhāramārānaṁ viya devaputtamārassapi guṇamāraṇe sahāyabhāvūpagamanato kilesabalakāyo “senā”ti vuccati. Yathāha “kāmā te paṭhamā senā”ti-ādi (su.ni.438 mahāni.28 68 149). Sā ca tehi diyaḍḍhasahassabhedā anantabhedā vā kilesavāhinī satidhammavicayavīriyasamathādiguṇapaharaṇehi odhiso vimathitā vihatā viddhastā cāti mārasenamathanā, ariyasāvakā. Etena tesaṁ Bhagavato anujātaputtataṁ dasseti.

Ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye ca iriyanato ariyā niruttinayena. Atha vā sadevakena lokena “saraṇan”ti araṇīyato upagantabbato upagatānañca tadatthasiddhito ariyā ariyānaṁ saṅghoti ariyasaṅgho, ariyo ca so saṅgho cāti vā ariyasaṅgho, taṁ ariyasaṅghaṁ. Bhagavato aparabhāge Buddhadhammaratanānampi samadhigamo saṅgharatanādhīnoti ariyasaṅghassa bahūpakārataṁ dassetuṁ idheva “sirasāvande”ti vuttanti daṭṭhabbaṁ.

Ettha ca “Sugatassa orasānaṁ puttānan”ti etena ariyasaṅghassa pabhavasampadaṁ dasseti, “mārasenamathanānan”ti etena pahānasampadaṁ sakalasaṁkilesappahānadīpanato. “aṭṭhannampi samūhan”ti etena ñāṇasampadaṁ maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvadīpanato. “ariyasaṅghan”ti etena pabhāvasampadaṁ dasseti sabbasaṅghānaṁaggabhāvadīpanato. Atha vā “Sugatassa orasānaṁ puttānan”ti ariyasaṅghassa visuddhanissayabhāvadīpanaṁ “mārasenamathanānan”ti sammā ujuñāyasāmīcippaṭipannabhāvadīpanaṁ “aṭṭhannampi samūhan”ti āhuneyyādibhāvadā panaṁ “ariyasaṅghan”ti anuttarapuññakkhettabhāvadīpanaṁ. Tathā “Sugatassa orasānaṁ puttānan”ti etena ariyasaṅghassa lokuttarasaraṇagamanasabbhāvaṁ dīpeti. Lokuttarasaraṇagamanena hi te Bhagavato orasaputtā jātā. “Mārasenamathanānan”ti etena abhinīhārasampadāsiddhaṁ (Mṭ CS:pg.1.14) pubbabhāge sammāpaṭipattiṁ dasseti. Katābhinīhārā hi sammāpaṭipannā māraṁ māraparisaṁ vā abhivijinanti. “Aṭṭhannampi samūhan”ti etena paṭividdhastavipakkhe sekkhāsekkhadhamme dasseti puggalādhiṭṭhānena maggaphaladhammānaṁ pakāsitattā. “Ariyasaṅghan”ti aggadakkhiṇeyyabhāvaṁ dasseti. Saraṇagamanañca sāvakānaṁ sabbaguṇānaṁ ādi, sapubbabhāgapaṭipadā sekkhā sīlakkhandhādayo majjhe, asekkhā sīlakkhandhādayo pariyosānanti ādimajjhapariyosānakalyāṇā saṅkhepato sabbe ariyasaṅghaguṇā pakāsitā honti.

4. Evaṁ gāthāttayena saṅkhepato sakalaguṇasaṁkittanamukhena ratanattayassa paṇāmaṁ katvā idāni taṁnipaccakāraṁ yathādhippete payojane pariṇāmento “iti me”ti-ādimāha. Tattha ratijananaṭṭhena ratanaṁ, Buddhadhammasaṅghā Tesañhi “itipi so Bhagavā”ti-ādinā yathābhūtaguṇe āvajjentassa amatādhigamahetubhūtaṁ anappakaṁ pītipāmojjaṁ uppajjati. Yathāha--

“Yasmiṁ mahānāma, samaye ariyasāvako Tathāgataṁ anussarati, nevassa tasmiṁsamaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosa...pe...na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti ...pe...ujugata citto kho mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ labhati dhammavedaṁ labhati dhammā pasaṁhitaṁ pāmojjaṁ pamuditassa pīti jāyatī”ti-ādi (a.ni.6.10; 11.11).

Cittīkatādibhāvo vā ratanaṭṭho. Vuttañhetaṁ;

“Cittīkataṁ mahagghañca, atulaṁ dullabhadassanaṁ;

anomasattaparibhogaṁ ratanaṁ tena vuccatī”ti. (dī.ni.aṭṭha.2.33; saṁ.ni.aṭṭha. 3.5.223; khu.pā.aṭṭha.6.3; su.ni.aṭṭha.1.226; mahāni.aṭṭha.50);

Cittikatabhāvādayo ca anaññasādhāraṇā Buddhādīsu eva labbhantīti.

Vandanāva vandanāmayaṁ yathā “dānamayaṁ sīlamayan”ti (dī.ni.3.305;itivu.60). Vandanā cettha kāyavācācittehi tiṇṇaṁ ratanānaṁ guṇaninnatā, thomanā vā. Pujjabhavaphalanibbattanato (Mṭ CS:pg.1.15) puññaṁ, attano santānaṁ punātīti vā. Suvihatantarāyoti suṭṭhu vihatantarāyo. Etena attano pasādasampattiyā ratanattayassa ca khettabhāvasampattiyā taṁ puññaṁ atthappakāsanassa upaghātaka-upaddavānaṁ vihanane samatthanti dasseti. Hutvāti pubbakālakiriyā. Tassa “atthaṁ pakāsayissāmī”ti etena sambandho. Tassāti yaṁ ratanattayavandanāmayaṁ puññaṁ, tassa. Ānubhāvenāti balena.

5. Evaṁ ratanattayassa nipaccakāre payojanaṁ dassetvā idāni yassā dhammadesanāya atthaṁ saṁvaṇṇetukāmo, tassā tāva guṇābhitthavanavasena upaññāpanatthaṁ “Majjhimapamāṇasuttaṅkitassā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha Majjhimapamāṇasuttaṅkitassāti nātidīghanātikhuddakapamāṇehi suttantehi lakkhitassa. Yathā hi dīghāgame dīghapamāṇāni suttāni, yathā ca saṁyuttaṅguttarāgamesu dvīsu khuddakapamāṇāni, na evaṁ idha.Idha pana pamāṇato majjhimāni suttāni. Tena vuttaṁ “Majjhimapamāṇasuttaṅkitassāti nātidīghanātikhuddakapamāṇehi suttantehi lakkhitassati attho”ti. Etena “majjhimo”ti ayaṁ imassa atthānugatasamaññāti dasseti. Nanu ca suttāni eva āgamo, kassa pana suttehi aṅkananti? Saccametaṁ paramatthato, suttāni pana upādāya paññatto āgamo. Yatheva hi atthabyañjanasamudāye “suttan”ti vohāro, evaṁ suttasamudāye ayaṁ “āgamo”ti vohāro. Idhāti imasmiṁ sāsane. Āgamissanti ettha, etena etasmā vā attatthaparatthādayoti āgamo, ādikalyāṇādiguṇasampattiyā uttamaṭṭhena taṁtaṁ-abhipatthitaSamiddhihetutāya paṇḍitehi varitabbato varo, āgamo ca so varo cāti āgamavaro. Āgamasammatehi vā varoti āgamavaro, majjhimo ca so āgamavaro cāti Majjhimāgamavaro, tassa.

Buddhānaṁ anubuddhānaṁ Buddhānubuddhā Buddhānaṁ saccapaṭivedhaṁ anugamma paṭi viddhasaccā aggasāvakādayo ariyā. Tehi atthasaṁvaṇṇanāguṇasaṁvaṇṇanānaṁ vasena saṁvaṇṇitassa. Atha vā Buddhā ca anubuddhā ca Buddhānubuddhāti yojetabbaṁ. Sammāsambuddheneva hi Vinayasuttābhidhammānaṁ pakiṇṇakadesanādivasena yo paṭhamaṁ attho vibhatto, so eva pacchā tassa tassa saṁvaṇṇanāvasena saṅgītikārehi saṅgahaṁ āropitoti. Paravādamathanassāti aññatitthiyānaṁ vādanimmathanassa, tesaṁ diṭṭhigatabhañjanassāti attho. Ayañhi (Mṭ CS:pg.1.16) āgamo Mūlapariyāyasuttasabbāsavasuttādīsu diṭṭhigatikānaṁ diṭṭhigatadosavibhāvanato Saccakasuttaṁ (ma.ni.1.353) Upālisuttādīsu (ma.ni.2.56) saccakādīnaṁ micchāvādanimmathanadīpanato visesato “paravādamathano”ti thomitoti. Saṁvaṇṇanāsu cāyaṁ ācariyassa pakati, yā taṁtaṁsaṁvaṇṇanāsu ādito tassa tassa saṁvaṇṇetabbassa dhammassa visesaguṇakittanena thomanā. Tathā hi Sumaṅgalavilāsinīsāratthapakāsinīmanorathapūraṇīsu aṭṭhasālinī-ādīsu ca yathākkamaṁ “saddhāvahaguṇassa, ñāṇappabhedajananassa, dhammakathikapuṅgavānaṁ vicittapaṭibhānajananassa, tassa gambhīrañāṇehi ogāḷhassa abhiṇhaso nānānayavicittassa abhidhammassā”ti-ādinā thomanā katā.

6. Attho kathīyati etāyāti Atthakathā sā eva Aṭṭhakathā ttha-kārassa ṭṭha-kāraṁ katvā yathā “dukkhassa pīḷanaṭṭho”ti (paṭi.ma.1.17;2.8) āditoti-ādimhi paṭhamasaṅgītiyaṁ Chaḷabhiññatāya paramena cittissariyabhāvena samannāgatattā jhānādīsu pañcavidhavasitāsabbhāvato ca vasino, therā Mahākassapādayo. Tesaṁ satehi pañcahi. Yāti yā Aṭṭhakathā Saṅgītāti atthaṁ pakāsetuṁ yuttaṭṭhāne “ayaṁ etassa attho, ayaṁ etassa attho”ti saṅgahetvā vuttā. Anusaṅgītā ca Yasattherā dīhi pacchāpi dutiyatatiyasaṅgītīsu. Iminā attano saṁvaṇṇanāya āgamanasuddhiṁ dasseti.

7. Sīhassa lānato gahaṇato sīhaḷo, sīhakumāro. Taṁvaṁsajātatāya tambapaṇṇidīpe khattiyānaṁ tesaṁ nivāsatāya tambapaṇṇidīpassa ca sīhaḷabhāvo veditabbo. Ābhatāti Jambudīpato ānītā. Athāti pacchā. Aparabhāge hi nikāyantaraladdhīhi asaṅkaratthaṁ sīhaḷabhāsāya aṭṭha kathā ṭhapitāti. Tena Mūlaṭṭhakathā sabbasādhāraṇā na hotīti idaṁatthappakāsanaṁ ekantena karaṇīyanti dasseti. Tenevāha “dīpavāsīnamatthāyā”ti. Tattha dīpavāsīnanti Jambudīpavāsīnaṁ sīhaḷadīpavāsīnaṁ vā atthāya sīhaḷabhāsāya ṭhapitāti yojanā.

8. Apanetvānāti (Mṭ.CS:pg.1.17) kañcukasadisaṁ sīhaḷabhāsaṁ apanetvā. Tatoti Aṭṭhakathāto. Ahanti attānaṁ niddisati, manoramaṁ bhāsanti Māgadhabhāsaṁ. Sā hi sabhāvaniruttibhūtā paṇḍitānaṁ manaṁ ramayatīti. Tenevāha “tantinayānucchavikan”ti, pāḷigatiyā anulomikaṁ pāḷibhāsāyānuvidhāyininti attho. Vigatadosanti asabhāvaniruttibhāsantararahitaṁ.

9. Samayaṁ avilomentoti siddhantaṁ avirodhento. Etena atthadosābhāvamāha. Aviruddhattā eva hi theravādāpi idha pakāsīyissanti. Theravaṁsadīpānanti thirehi sīlakkhandhādīhi samannā gatattā therā Mahākassapādayo. Tehi āgatā ācariyaparamparā theravaṁso, tappariyāpannā hutvā āgamādhigamasampannattā paññāpajjotena tassa samujjalanato theravaṁsadīpā mahāvi hāravāsino, tesaā Vividhehi ākārehi nicchīyatīti vinicchayo, gaṇṭhiṭṭhānesu khīlamaddanākārena pavattā vimaticchedanā kathā. Suṭṭhu nipuṇo saṇho vinicchayo etesanti sunipuṇavinicchayā. Atha vā vinicchinotīti vinicchayo, yathāvuttatthavisayaṁ ñāṇaṁ. Suṭṭhu nipuṇo cheko vinicchayo ete santi yojetabbaṁ. Etena Mahākassapāditheraparamparābhato, tato eva ca aviparīto saṇho sukhumo mahāvihāravāsīnaṁ vinicchayoti tassa pamāṇabhūtataṁ dasseti.

10. Sujanassa cāti ca-saddo sampiṇḍanattho. Tena “na kevalaṁ Jambudīpavāsīnameva atthāya, atha kho sādhujanatosanatthañcā”ti dasseti. Tena ca ?ambapaṇṇidīpavāsīnampi atthāyā ti ayamattho siddho hoti uggahaṇādisukaratāya tesampi bahukārattā Ciraṭṭhitatthanti ciraṭṭhiti-atthaṁ cirakālaṭṭhitiyāti attho. Idañhi atthappakāsanaṁ aviparītapadabyañjanasunikkhepassa atthasunayassa ca upāyabhāvato saddhammassa ciraṭṭhitiyā saṁvattati. Vuttañhetaṁ Bhagavatā “dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti. Katame dveṁ. Sunnikkhittañca padabyañjanaṁ attho ca sunīto”ti (a.ni.2.20).

11. Yaṁ (Mṭ.CS:pg.1.18) atthavaṇṇanaṁ kattukāmo, tassā mahattaṁ pariharituṁ “sīlakathā”ti-ādi vuttaṁ. Tenevāha “na taṁ idha vicārayissāmī”ti. Atha vā yaṁ Aṭṭhakathaṁ kattukāmo, tadekadesabhāvena Visuddhimaggo gahetabboti kathikānaṁ upadesaṁ karonto tattha vicāritadhamme uddesavasena dasseti “sīlakathā”ti-ādinā. Tattha sīlakathāti cārittavārittādivasena sīlassa vitthārakathā. Dhutadhammāti piṇḍapātikaṅgādayo terasa kilesadhunanakadhammā. Kammaṭṭhānāni sabbānīti pāḷiyaṁ āgatāni aṭṭhatiṁsa, aṭṭhakathāyaṁ dveti niravasesāni yogakammassa bhāvanāya pavattiṭṭhānāni. Cariyāvidhānasahitoti rāgacaritādīnaṁ sabhāvādividhānena sahito. Jhānāni cattāri rūpāvacarajjhānāni, samāpattiyo catasso arūpasamāpattiyo. Aṭṭhapi vā paṭiladdhamattāni jhānāni, samāpajjanavasībhāvappattiyā samāpattiyo. Jhānāni vā rūpārūpāvacarajjhānāni, samāpattiyo phalasamāpattinirodhasamāpattiyo.

12. Lokiyalokuttarabhedā cha abhiññāyo sabbā abhiññāyo. Ñāṇavibhaṅgādīsu (vibha.751) āgatanayena ekavidhādinā paññāya saṁkaletvā sampiṇḍetvā nicchayo paññāsaṅkalananicchayo.

13. Paccayadhammānaṁ hetādīnaṁ paccayuppannadhammānaṁ hetupaccayādibhāvo pacca yākāro, tassa desanā paccayākāradesanā paṭiccasamuppādakathāti attho. Sā pana nikāyantara laddhisaṅkararahitatāya suṭṭhu parisuddhā ghanavinibbhogassa sudukkaratāya nipuṇā saṇhasu khumā ekattanayādisahitā ca tattha vicāritāti āha “suparisuddhanipuṇanayā”ti. Paṭisambhidā dīsu āgatanayaṁ avissajjetvāva vicāritattā avimuttatantimaggā.

14. Iti pana sabbanti iti-saddo parisamāpane, pana-saddo vacanālaṅkāre, etaṁ sabbanti attho. Idhāti imissā Aṭṭhakathāya. Na taṁ vicārayissāmi punaruttibhāvatoti adhippāyo.

15. Idāni tasseva avicāraṇassa ekantakāraṇaṁ niddhārento “majjhe Visuddhimaggo”ti-ādimāha. Tattha “majjhe ṭhatvā”ti etena majjhaṭṭhabhāvadīpanena (Mṭ.CS:pg.1.19) visesato catunnaṁ āgamānaṁ sādhāraṇaṭṭhakathā Visuddhimaggo, na sumaṅgalavilāsinīādayo viya asādhāraṇaṭṭhakathāti dasseti. “Visesato”ti ca idaṁ vinayābhidhammānampi Visuddhimaggo yathārahaṁ atthavaṇṇanā hoti evāti katvā vuttaṁ.

16. Iccevāti iti eva. Tampīti Visuddhimaggampi. Etāyāti papañcasūdaniyā. Ettha ca “sīhaḷadīpaṁ ābhatā”ti-ādinā Aṭṭhakathākaraṇassa nimittaṁ dasseti, “dīpavāsīnamatthāya, sujanassa ca tuṭṭhatthaṁ ciraṭṭhitatthañca dhammassā”ti etena payojanaṁ “majjhimāgamavarassa atthaṁ pakāsayissāmā”ti etena piṇḍatthaṁ “apanetvāna tatohaṁ sīhaḷabhāsan”ti-ādinā. “Sīlakathā”ti-ādinā ca karaṇappakāraṁ Sīlakathādīnaṁ avicāraṇampi hi idha karaṇappakāro evāti.

Ganthārambhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Nidānakathāvaṇṇanā

1. Vibhagavantānaṁ sabhāvavibhāvanaṁ vibhāgadassanamukheneva hotīti paṭhamaṁ tāva Paṇṇāsavaggasuttādivasena majjhimāgamassa vibhāgaṁ dassetuṁ “tattha Majjhimasaṅgīti nāmā”ti-ādimāha. Tattha tatthāti yaṁ vuttaṁ “majjhimāgamavarassa atthaṁ pakāsayissāmī”ti, tasmiṁ vacane. Yā majjhimāgamapariyāyena majjhimasaṅgīti vuttā sā paṇṇāsādito edisāti dasseti “majjhimasaṅgīti nāmā”ti-ādinā. Tatthāti vā “etāya Aṭṭhakathāya vijānātha majjhimasaṅgā tiyā atthan”ti ettha yassā majjhimasaṅgītiyā atthaṁ vijānāthāti vuttaṁ sā majjhimasaṅgīti nāma paṇṇāsādito edisāti dasseti. Pañca dasakā paṇṇāsā mūle ādimhi paṇṇāsā mūlabhūtā vā paṇṇāsā mūlapaṇṇāsā Majjhe bhavā majjhimā majjhimā ca sā paṇṇāsā cāti majjhimapaṇṇāsā Upari uddhaṁ paṇṇāsā uparipaṇṇāsā. Paṇṇāsattayasaṅgahāti paṇṇāsattayaparigaṇanā.

Ayaṁ saṅgaho nāma jātisañjātikiriyāgaṇanavasena catubbidho. Tattha “yā cāvuso Visākha, sammāvācā, yo ca sammākammanto, yo ca sammā-ājīvo (Mṭ.CS:pg.1.20) ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā”ti (ma.ni.1.462) ayaṁ jātisaṅgaho. “Yo cāvuso visākha, sammāvāyāmo. Yā ca sammāsati, yo ca sammāsamādhi, ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā”ti ayaṁ sañjātisaṅgaho. “Yā cāvuso visākha, sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo, ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā”ti ayaṁ kiriyāsaṅgaho. “Hañci cakkhāyatanaṁ rūpakkhandhagaṇanaṁ gacchati, tena vata re vattabbe cakkhāyatanaṁ rūpakkhandhena saṅgahitan”ti (kathā.471) ayaṁ gaṇanasaṅgaho. Ayameva ca idhādhippeto. Tena vuttaṁ “paṇṇāsattayasaṅgahāti paṇṇāsattayaparigaṇanā”ti.

Vaggatoti samūhato, so panettha dasakavasena veditabbo. Yebhuyyena hi sāsane dasake vaggavohāro. Tenevāha “ekekāya paṇṇāsāya pañca pañca vagge katvā”ti. Pannarasavaggasamā-yogāti pannarasavaggasaṁyogāti attho. Keci pana samāyogasaddaṁ samudāyatthaṁ vadanti. Padatoti ettha aṭṭhakkharo gāthāpādo “padan”ti adhippeto, tasmā-- “akkharato cha akkharasatasa hassāni caturāsītuttarasatādhikāni catucattālīsa sahassāni ca akkharānī”ti pāṭhena bhavitabbanti vadanti. Yasmā pana navakkharo yāva dvādasakkharo ca gāthāpādo saṁvijjati, tasmā tādisā nampi gāthānaṁ vasena aḍḍhateyyagāthāsataṁ bhāṇavāro hotīti katvā “akkharato satta akkhara satasahassāni cattālīsañca sahassāni tepaññāsañca akkharānī”ti vuttaṁ. Evañhi padabhāṇavāra gaṇanāhi akkharagaṇanā saṁsandati, netarathā. Bhāṇavāroti ca dvattiṁsakkharānaṁ gāthānaṁ vasena aḍḍhateyyagāthāsataṁ ayañca akkharagaṇanā bhāṇavāragaṇanā”ca padagaṇanānusārena laddhāti veditabbā Imameva hi atthaṁ ñāpetuṁ suttagaṇanānantaraṁ bhāṇavāre agaṇetvā padāni gaṇitāni. Tatridaṁ vuccati--

“Bhāṇavārā yathāpi hi, majjhimassa pakāsitā.

upaḍḍhabhāṇavāro ca, tevīsatipadādhiko.

Satta satasahassāni, akkharānaṁ vibhāvaye;

cattālīsa sahassāni, tepaññāsañca akkharan”ti.

Anusandhitoti (Mṭ CS:pg.1.21) desanānusandhito. Ekasmiṁ eva hi Sutte purimapacchimānaṁ desanābhāgānaṁ sambandho anusandhānato anusandhi. Ettha ca attajjhāsayānusandhi parajjhāsayānusandhīti duvidho ajjhāsayānusandhi. So pana katthaci desanāya vippakatāya dhammaṁ suṇantānaṁ pucchāvasena, katthaci desentassa satthu sāvakassa dhammapaṭiggāhakānañca ajjhāsayavasena, katthaci desetabbassa dhammassa vasena hotīti samāsato tippakāro. Tena vuttaṁ “pucchānusandhi-ajjhāsayānusandhiyathānusandhivasena saṅkhepato tividho anusandhī”ti. Saṅkhepeneva ca catubbidho anusandhi veditabbo. Tattha “evaṁ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca ‘kiṁ nu kho, bhante, orimaṁ tīraṁ, kiṁ pārimaṁ tīraṁ, ko majjhe saṁsīdo, ko thale ussādo, ko manussaggāho, ko amanussaggāho, ko āvattaggāho, ko antopūtibhāvo’ti”(saṁ.ni.4.241)? Evaṁ pucchantānaṁ vissajjentena Bhagavatā pavattitadesanāvasena pucchānusandhī veditabbo. “Atha kho aññatarassa bhikkhuno evaṁ cetaso parivitakko udapādi ‘iti kira bho rūpaṁ anattā… vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ anattā, anattakatāni kammāni kamattānaṁ phusissantī’ti. Atha kho Bhagavā tassa bhikkhuno cetasā cetoparivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati, yaṁ idhekacco moghapuriso avidvā avijjāgato taṇhādhipateyyena cetasā Satthusāsanaṁ atidhāvitabbaṁ maññeyya ‘iti kira bho rūpaṁ anattā …pe… phusissantī’ti. Taṁ kiṁ maññatha bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti (ma.ni.3.90) evaṁ paresaṁ ajjhāsayaṁ viditvā Bhagavatā pavattitadesanāvasena parajjhāsayānusandhi veditabbo.

“Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi ‘yaṁnūnāhaṁ yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa, tathārūpāsu rattīsu yāni tāni ārāmacetiyāni vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiṁsanakāni salomahaṁsāni, tathārūpesu senāsanesu vihareyyaṁ appeva nāmāhaṁ bhayabheravaṁ passeyyan’ti” (ma.ni.1.49) evaṁ Bhagavatā, “Tatrāvuso lobho ca pāpako doso ca pāpako lobhassa ca pahānāya dosassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā, cakkhukaraṇī (Mṭ.CS:pg.1.22) ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattatī”ti (ma.ni.1.33) evaṁ dhammasenāpatinā ca attano ajjhāsayeneva pavattitadesanāvasena attajjhāsayānusandhi veditabbo. Yena pana dhammena ādimhi desanā uṭṭhitā, tassa anurūpadhammavasena vā paṭipakkhadhammavasena vā yesu suttesu upari desanā āgacchati, tesaṁ vasena yathānusandhi veditabbo. Seyyathidaṁ Ākaṅkheyyasutte (ma.ni.1.65) heṭṭhā sīlena desanā uṭṭhitā, upari abhiññā āgatā. Vatthusutte (ma.ni.1.70) heṭṭhā kilesena desanā uṭṭhitā, upari brahmavihārā āgatā. Kosambakasutte (ma.ni.1.491) heṭṭhā bhaṇḍanena desanā uṭṭhitā, upari sāraṇīyadhammā āgatā. Kakacūpame (ma.ni.1.222) heṭṭhā akkhantiyā vasena desanā uṭṭhitā, upari kakacūpamā āgatāti.

Vitthārato panetthāti evaṁ saṅkhepato tividho catubbidho ca anusandhi ettha etasmiṁ Majjhimanikāye tasmiṁ tasmiṁ Sutte yathārahaṁ vitthārato vibhajitvā viññāyamānā navasatādhikāni tīṇi anusandhisahassāni honti. Yathā cetaṁ paṇṇāsādivibhāgavacanaṁ majjhimasaṅgītiyā sarūpadassanatthaṁ hoti, evaṁ pakkhepadosapariharaṇatthañca hoti. Evañhi paṇṇāsādīsu vavatthitesu tabbinimuttaṁ kiñci suttaṁ yāva ekaṁ padampi ānetvā imaṁ majjhimasaṅgītiyāti kassaci vattuṁ okāso na siyāti.

Evaṁ paṇṇāsavaggasuttabhāṇavārānusandhibyañjanato majjhimasaṅgītiṁ vavatthapetvā idāni naṁ ādito paṭṭhāya saṁvaṇṇetukāmo attano saṁvaṇṇanāya tassā paṭhamamahāsaṅgītiyaṁ nikkhittānukkameneva pavattabhāvaṁ dassetuṁ “tattha paṇṇāsāsu mūlapaṇṇāsā ādī”ti-ādimāha. Tattha yathāpaccayaṁ tattha tattha desitattā paññattattā ca vippakiṇṇānaṁ dhammavinayānaṁ saṅgahetvā gāyanaṁ kathanaṁ saṅgīti, mahāvisayattā pūjanīyattā ca mahatī saṅgītīti mahāsaṅgīti, paṭhamā mahāsaṅgīti paṭhamamahāsaṅgīti, tassā pavattitakālo paṭhamamahāsaṅgītikālo, tasmiṁ paṭhamamahāsaṅgītikāle. Nidadāti desanaṁ desakālādivasena aviditaṁ viditaṁ katvā nidassetīti nidānaṁ, yo lokiyehi “upogghāto”ti (Mṭ.CS:pg.1.23) vuccati, svāyamettha “evaṁ me sutan”ti-ādiko gantho veditabbo, na pana “sanidānāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemī”ti-ādīsu (a.ni.3.126) viya ajjhāsayādidesanuppattihetu. Tenevāha “evaṁ me sutanti-ādikaṁ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṁ nidānamādī”ti. Kāmañcettha yassaṁ paṭhamamahāsaṅgītiyaṁ nikkhittānukkamena saṁvaṇṇanaṁ kattukāmo, sā vitthārato vattabbā. Sumaṅgalavilāsiniyaṁ (dī.ni.ṭī.1.nidānakathāvaṇṇanā) pana attanā vitthāritattā tattheva gahetabbāti imissā saṁvaṇṇanāya mahantataṁ pariharanto “sā panesā”ti-ādimāha.

Nidānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

1.Mūlapariyāyavaggo

(MṬ.1.)1.Mūlapariyāyasuttavaṇṇanā

Abbhantaranidānavaṇṇanā

1. Evaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.24) bāhiranidāne vattabbaṁ atidisitvā idāni abhantaranidānaṁ ādito paṭṭhāya saṁvaṇṇetuṁ “yaṁ panetan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha yasmā saṁvaṇṇanaṁ karontena saṁvaṇṇetabbe dhamme padavibhāgaṁ padatthañca dassetvā tato paraṁ piṇḍattādidassanavasena saṁvaṇṇanā kātabbā, tasmā padāni tāva dassento “evanti nipātapadan”ti-ādimāha. Tattha padavibhāgoti padānaṁ viseso, na padaviggaho. Atha vā padāni ca padavibhāgo ca padavibhāgo, padaviggaho ca padavibhāgo ca padavibhāgoti vā ekasesavasena padapadaviggahā padavibhāgasaddena vuttāti veditabbaṁ. Tattha padaviggaho “subhagañca taṁ vanañcāti subhagavanaṁ, sālānaṁ rājā, sālo ca so rājā ca itipi sālarājā”ti-ādivasena samāsapadesu daṭṭhabbo.

Atthatoti padatthato. Taṁ pana padatthaṁ atthuddhārakkamena paṭhamaṁ evaṁsaddassa dassento “evaṁ-saddo tāvā”ti-ādimāha. Avadhāraṇādīti ettha ādi-saddena idamatthapucchāparimāṇādi-atthānaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Tathā hi “evaṁgatāni puthusippāyatanāni (dī.ni.1.163), evavidho evamākāro”ti ca ādīsu idaṁ-saddassa atthe evaṁ-saddo. Gata-saddo hi pakārapariyāyo, tathā vidhākāra-saddā ca. Tathā hi vidhayuttagata-sadde lokiyā pakāratthe vadanti. “Evaṁ su te sunhātā suvilittā kappitakesamassū āmukkamaṇikuṇḍalābharaṇā odātavatthavasanā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārenti, seyyathāpi tvaṁ etarahi sācariyakoti. No hidaṁ, bho Gotamā”ti-ādīsu (dī.ni.1.286) pucchāyaṁ. “Evaṁlahuparivattaṁ (a.ni.1.48) evamāyupariyanto”ti (pārā.12) ca ādīsu parimāṇe.

Nanu ca “evaṁ su te sunhātā suvilittā, evamāyupariyanto”ti ettha evaṁ-saddena pucchanākāraparimāṇākārānaṁ vuttattā ākārattho eva (MṬ.1./CS:pg.1.25) evaṁ-saddoti? Na, visesasabbhāvato. Ākāramattavācako hi evaṁ-saddo ākāratthoti adhippeto yathā “evaṁ byā kho”ti-ādīsu (ma.ni.1.234 396), na pana ākāravisesavācako. Evañca katvā “evaṁ jātena maccenā”ti-ādīni upamādi-udāharaṇāni upapannāni honti. Tathā hi “yathāpi …pe… bahun”ti (dha.pa.53) ettha puppharāsiṭṭhāniyato manussūpapatti-sappurisūpanissaya-saddhammassavana-yonisomanasikāra- bhogasampatti-ādidānādi-puññakiriyahetusamudāyato sobhā-sugandhatādiguṇayogato mālāguṇasadisiyo pahūtā puññakiriyā maritabbasabhāvatāya maccena sattena kattabbāti jotitattā puppharāsimālāguṇāva upamā, tesaṁ upamākāro yathā-saddena aniyamato vuttoti “evaṁ-saddo upamākāranigamanattho”ti vattuṁ yuttaṁ. So pana upamākāro niyamiyamāno atthato upamāva hotīti āha “upamāyaṁ āgato”ti. Tathā “evaṁ iminā ākārena abhikkamitabban”ti-ādinā upadisiyamānāya samaṇasāruppāya ākappasampattiyā yo tattha upadisanākāro, so atthato upadeso evāti vuttaṁ “evaṁ te …pe… upadese”ti. Tathā “evametaṁ Bhagavā, evametaṁ Sugatā”ti ettha ca Bhagavatā yathāvuttamatthaṁ aviparītato jānantehi kataṁ tattha saṁvijjamānaguṇānaṁ pakārehi haṁsanaṁ udaggatākaraṇaṁ sampahaṁsanaṁ. Yo tattha sampahaṁsanākāroti yojetabbaṁ.

Evamevaṁ panāyanti ettha garahaṇākāroti yojetabbaṁ, so ca garahaṇākāro “vasalī”ti-ādikhuṁsanasaddasannidhānato idha evaṁ-saddena pakāsitoti viññāyati. Yathā cettha, evaṁ upamākārādayopi upamādivasena vuttānaṁ puppharāsi-ādisaddānaṁ sannidhānato daṭṭhabbaṁ. Evaṁ, bhanteti pana dhammassa sādhukaṁ savanamanasikāre sanniyojitehi bhikkhūhi attano tattha ṭhitabhāvassa paṭijānanavasena vuttattā ettha evaṁ-saddo vacanasampaṭicchanattho vutto. Tena evaṁ, bhante sādhu, bhante, suṭṭhu, bhanteti vuttaṁ hoti. Evañca vadehīti “yathāhaṁ vadāmi, evaṁ samaṇaṁ ānandaṁ vadehī”ti yo evaṁ vadanākāro idāni vattabbo. So evaṁsaddena nidassīyatīti “nidassane”ti vuttoti. Evaṁ noti etthāpi tesaṁ yathāvuttadhammānaṁ ahitadukkhāvahabhāve sanniṭṭhānajananatthaṁ anumatigahaṇavasena (Mṭ.(M.1./CS:pg.1.26) “saṁvattanti vā no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti pucchāya katāya “evaṁ no ettha hotī”ti vuttattā tadākārasanniṭṭhānaṁ evaṁ-saddena vibhāvitanti viññāyati. So pana tesaṁ dhammānaṁ ahitāya dukkhāya saṁvattanākāro niyamiyamāno avadhāraṇattho hotīti āha “evaṁ no ettha hotīti-ādīsu avadhāraṇe”ti.

Nānānayanipuṇanti ekattanānatta-abyāpāra-evaṁdhammatāsaṅkhātā, nandiyāvattatipukkhalasīhavikkīḷita-aṅkusadisālocanasaṅkhātā vā ādhārādibhedavasena nānāvidhā nayā nānānayā, nayā vā pāḷigatiyo, tā ca paññatti-anupaññatti-ādivasena saṁkilesabhāgiyādilokiyāditadubhayavomissakādivasena kusalādivasena khandhādivasena saṅgahādivasena samayavimuttādivasena ṭhapanādivasena kusalamūlādivasena tikappaṭṭhānādivasena ca nānappakārāti nānānayā. Tehi nipuṇaṁ saṇhaṁ sukhumanti nānānayanipuṇaṁ. Āsayova ajjhāsayo, te ca sassatādibhedena, tattha ca apparajakkhatādibhedena aneke, attajjhāsayādayo eva vā samuṭṭhānaṁ uppattihetu etassāti anekajjhāsayasamuṭṭhānaṁ. Atthabyañjanasampannanti atthabyañjanaparipuṇṇaṁ upanetabbābhāvato, saṅkāsanapakāsana-vivaraṇa-vibhajana-uttānīkaraṇa-paññattivasena chahi atthapadehi, akkhara-padabyañjanākāraniruttiniddesavasena chahi byañjanapadehi ca samannāgatanti vā attho daṭṭhabbo.

Vividhapāṭihāriyanti ettha pāṭihāriyapadassa vacanatthaṁ (udā.aṭṭha.1 itivu.aṭṭha. nidānavaṇṇanā; saṁ.ni.ṭī.1.1.1devatāsaṁyutta) “paṭipakkhaharaṇato, rāgādikilesāpanayanato ca pāṭihāriyan”ti vadanti, Bhagavato pana paṭipakkhā rāgādayo na santi, ye haritabbā. Puthujjanānampi vigatūpakkilese aṭṭhaguṇasamannāgate citte hatapaṭipakkhe iddhividhaṁ pavattati, tasmā tattha pavattavohārena ca na sakkā idha “pāṭihāriyan”ti vattuṁ. Sace pana mahākāruṇikassa Bhagavato veneyyagatā ca kilesā paṭipakkhā, tesaṁ haraṇato “pāṭihāriyan”ti vuttaṁ, evaṁ sati yuttametaṁ. Atha vā Bhagavato ca sāsanassa ca paṭipakkhā titthiyā, tesaṁ haraṇato pāṭihāriyaṁ. Te hi diṭṭhiharaṇavasena diṭṭhipakāsane asamatthabhāvena ca iddhi-ādesanānusāsanīhi haritā apanītā hontīti (MṬ.1./CS:pg.1.27) “Paṭī”ti vā ayaṁ saddo “pacchā”ti etassa atthaṁ bodheti “tasmiṁ paṭipaviṭṭhamhi, añño āgañchi brāhmaṇo”ti-ādīsu (su.ni.985 cūḷani.4) viya, tasmā samāhite citte vigatūpakkilese ca katakiccena pacchā haritabbaṁ pavattetabbanti pāṭihāriyaṁ, attano vā upakkilesesu catutthajjhānamaggehi haritesu pacchā haraṇaṁ pāṭihāriyaṁ, iddhi-ādesanānusāsaniyo ca vigatūpakkilesena katakiccena ca sattahitatthaṁ puna pavattetabbā, haritesu ca attano upakkilesesu parasattānaṁ upakilesaharaṇāni hontīti pāṭihāriyāni bhavanti. Pāṭihāriyameva pāṭihāriyaṁ, pāṭihāriye vā iddhi-ādesanānusāsanisamudāye bhavaṁ ekamekaṁ pāṭihāriyanti vuccati. Pāṭihāriyaṁ vā catutthajjhānaṁ maggo ca paṭipakkhaharaṇato, tattha jātaṁ, tasmiṁ vā nimittabhūte, tato vā āgatanti pāṭihāriyaṁ. Tassa pana iddhi-ādibhedena visayabhedena ca bahuvidhassa Bhagavato desanāyaṁ labbhamānattā āha “vividhapāṭihāriyan”ti.

Na aññathāti Bhagavato sammukhā sutākārato na aññathāti attho, na pana Bhagavato desitākārato. Acinteyyānubhāvā hi Bhagavato desanā. Evañca katvā “sabbappakārena ko samattho viññātun”ti idaṁ vacanaṁ samatthitaṁ bhavati, dhāraṇabaladassanañca na virujjhati sutākārāvirajjhanassa adhippetattā. Na hettha atthantaratāparihāro dvinnampi atthānaṁ ekavisayattā. Itarathā thero Bhagavato desanāya sabbathā paṭiggahaṇe samattho asamattho cāti āpajjeyyāti.

“Yo paro na hoti, so attā”ti evaṁ vuttāya niyakajjhattasaṅkhātāya sasantatiyā vattanato tividhopi me-saddo kiñcāpi ekasmiṁyeva atthe dissati, karaṇasampadānasāminiddesavasena pana vijjamānaṁ bhedaṁ sandhāyāha “me-saddo tīsu atthesu dissatī”ti.

Kiñcāpi upasaggo kiriyaṁ viseseti, jotakabhāvato pana satipi tasmiṁ sutasaddo eva taṁ tamatthaṁ vadatīti anupasaggassa sutasaddassa atthuddhāre sa-upasaggassa gahaṇaṁ na virujjhatīti dassento “sa-upasaggo ca anupasaggo cā”ti-ādimāha. Assāti sutasaddassa. Kammabhāvasādhanāni idha sutasadde sambhavantīti vuttaṁ “upadhāritanti vā upadhāraṇanti vā $1.0028 attho”ti. Mayāti atthe satīti yadā me-saddassa kattuvasena karaṇaniddeso, tadāti attho. Mamāti atthe satīti yadā sambandhavasena sāminiddeso, tadā.

Suta-saddasannidhāne payuttena evaṁ-saddena savanakiriyājotakena bhavitabbanti vuttaṁ “evanti sotaviññāṇādiviññāṇakiccanidassanan”ti. Ādi-saddena sampaṭicchanādīnaṁ pañcadvārikaviññāṇānaṁ tadabhinīhaṭānañca manodvārikaviññāṇānaṁ gahaṇaṁ veditabbaṁ. Sabbesampi vākyānaṁ eva-kāratthasahitattā “sutan”ti etassa sutamevāti ayamattho labbhatīti āha “assavanabhāvapaṭikkhepato”ti. Etena avadhāraṇena nirāsaṅkataṁ dasseti. Yathā ca sutaṁ sutamevāti niyametabbaṁ, taṁ sammā sutaṁ hotīti āha “anūnānadhikāviparītaggahaṇanidassanan”ti. Atha vā saddantaratthāpohanavasena saddo atthaṁ vadatīti sutanti asutaṁ na hotīti ayametassa atthoti vuttaṁ “assavanabhāvapaṭikkhepato”ti Iminā diṭṭhādivinivattanaṁ karoti. Idaṁ vuttaṁ hoti “na idaṁ mayā diṭṭhaṁ, na sayambhuñāṇena sacchikataṁ, atha kho sutaṁ, tañca kho sammadevā”ti. Tenevāha-- “anūnānadhikāviparītaggahaṇanidassanan”ti. Avadhāraṇatthe vā evaṁ-sadde ayamatthayojanā karīyatīti tadapekkhassa suta-saddassa ayamattho vutto “assavanabhāvapaṭikkhepato”ti. Tenevāha “anūnānadhikāviparītaggahaṇanidassanan”ti. Savanasaddo cettha kammattho veditabbo “suyyatī”ti.

Evaṁ savanahetusuṇantapuggalasavanavisesavasena padattayassa ekena pakārena atthayojanaṁ dassetvā idāni pakārantarehipi taṁ dassetuṁ “tathā evan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha tassāti yā sā Bhagavato sammukhā dhammassavanākārena pavattā manodvāraviññāṇavīthi, tassā. Sā hi nānappakārena ārammaṇe pavattituṁ samatthā. Tathā ca vuttaṁ “sotadvārānusārenā”ti. Nānappakārenāti vakkhamānānaṁ anekavihitānaṁ byañjanatthaggahaṇānaṁ nānākārena. Etena imissā yojanāya ākārattho evaṁ-saddo gahitoti dīpeti. Pavattibhāvappakāsananti pavattiyā atthibhāvappakāsanaṁ. Sutanti dhammappakāsananti yasmiṁ ārammaṇe (MṬ.1./CS:pg.1.29) vuttappakārā viññāṇavīthi nānappakārena pavattā, tassa dhammattā vuttaṁ, na sutasaddassa dhammatthattā. Vuttassevatthassa pākaṭīkaraṇaṁ “ayañhetthā”ti-ādi. Tattha viññāṇavīthiyāti karaṇatthe karaṇavacanaṁ. Mayāti kattu-atthe.

Evanti niddisitabbappakāsananti nidassanatthaṁ evaṁ-saddaṁ gahetvā vuttaṁ nidassetabbassa niddisitabbattābhāvābhāvato. Tena evaṁ-saddena sakalampi suttaṁ paccāmaṭṭhanti dasseti. Suta-saddassa kiriyāsaddattā savanakiriyāya ca sādhāraṇaviññāṇapabandhapaṭibaddhattā tattha ca puggalavohāroti vuttaṁ “sutanti puggalakiccappakāsanan”ti. Na hi puggalavohārarahite dhammapabandhe savanakiriyā labbhatīti.

Yassa cittasantānassāti-ādipi ākāratthameva evaṁ-saddaṁ gahetvā purimayojanāya aññathā atthayojanaṁ dassetuṁ vuttaṁ. Tattha ākārapaññattīti upādāpaññatti eva dhammānaṁ pavatti-ākārūpādānavasena tathā vuttā. Sutanti visayaniddesoti sotabbabhūto dhammo savanakiriyākattupuggalassa savanakiriyāvasena pavattiṭṭhānanti katvā vuttaṁ. Cittasantānavinimuttassa paramatthato kassaci kattu abhāvepi saddavohārena buddhiparikappitabhedavacanicchāya cittasantānato aññaṁ viya taṁsamaṅgiṁ katvā vuttaṁ “cittasantānena taṁsamaṅgino”ti. Savanakiriyāvisayopi sotabbadhammo savanakiriyāvasena pavattacittasantānassa idha paramatthato kattubhāvato, savanavasena cittappavattiyā eva vā savanakiriyābhāvato taṁkiriyākattu ca visayo hotīti vuttaṁ “taṁsamaṅgino kattuvisaye”ti. Sutākārassa ca therassa sammānicchitabhāvato āha “gahaṇasanniṭṭhānan”ti. Etena vā avadhāraṇatthaṁ evaṁ-saddaṁ gahetvā ayamatthayojanā katāti daṭṭhabbaṁ.

Pubbe sutānaṁ nānāvihitānaṁ suttasaṅkhātānaṁ atthabyañjanānaṁ upadhāritarūpassa ākārassa nidassanassa, avadhāraṇassa vā pakāsanasabhāvo evaṁ-saddoti tadākārādi-upadhāraṇassa puggalapaññattiyā upādānabhūtadhammapabandhabyāpāratāya vuttaṁ-- “evanti puggalakiccaniddeso”ti. Savanakiriyā pana puggalavādinopi viññāṇanirapekkhā natthīti visesato viññāṇabyāpāroti āha “sutanti viññāṇakiccaniddeso”ti. “Me”ti saddappavattiyā ekanteneva sattavisayattā viññāṇakiccassa ca tattheva samodahitabbato (MṬ.1./CS:pg.1.30) “meti ubhayakiccayuttapuggalaniddeso”ti vuttaṁ. Avijjamānapaññattivijjamānapaññattisabhāvā yathākkamaṁ evaṁ-sadda-- suta-saddānaṁ atthāti te tathārūpa-paññatti-upādānabhūta-dhammapabandhabyāpārabhāvena dassento āha -- “evanti puggalakiccaniddeso, sutanti viññāṇakiccaniddeso”ti. Ettha ca karaṇakiriyākattukammavisesappakāsanavasena puggalabyāpāravisayapuggalabyāpāranidassanavasena gahaṇākāragāhakatabbisayavisesaniddesavasena kattukaraṇabyāpārakattuniddesavasena ca dutiyādayo catasso atthayojanā dassitāti daṭṭhabbaṁ.

Sabbassapi saddādhigamanīyassa atthassa paññattimukheneva paṭipajjitabbattā sabbapaññattīnañca vijjamānādivasena chasu paññattibhedesu antogadhattā tesu “evan”ti-ādīnaṁ paññattīnaṁ sarūpaṁ niddhārento āha-- “evanti ca meti cā”ti-ādi. Tattha “evan”ti ca “me”ti ca vuccamānassatthassa ākārādino dhammānaṁ asallakkhaṇabhāvato avijjamānapaññattibhāvoti āha-- “saccikaṭṭhaparamatthavasena avijjamānapaññattī”ti. Tattha saccikaṭṭhaparamatthavasenāti bhūtattha-uttamatthavasena. Idaṁ vuttaṁ hoti -- yo māyāmarīci-ādayo viya abhūtattho, anussavādīhi gahetabbo viya anuttamattho ca na hoti, so rūpasaddādisabhāvo, ruppanānubhavanādisabhāvo vā attho saccikaṭṭho paramattho cāti vuccati, na tathā “evaṁ me”ti padānaṁ atthoti. Etamevatthaṁ pākaṭataraṁ kātuṁ “kiñhettha tan”ti-ādi vuttaṁ. Sutanti pana saddāyatanaṁ sandhāyāha “vijjamānapaññattī”ti. Teneva hi “yañhi taṁ ettha sotena upaladdhan”ti vuttaṁ, “sotadvārānusārena upaladdhan”ti pana vutte atthabyañjanādisabbaṁ labbhati.

Taṁ taṁ upādāya vattabbatoti sotapathamāgate dhamme upādāya tesaṁ upadhāritākārādino paccāmasanavasena “evan”ti, sasantatipariyāpanne khandhe upādāya “me”ti vattabbattāti attho. Diṭṭhādisabhāvarahite saddāyatane pavattamānopi sutavohāro “dutiyaṁ tatiyan”ti-ādiko viya paṭhamādīni diṭṭhamutaviññāte apekkhitvāva pavattoti āha “diṭṭhādīni upanidhāya vattabbato”ti asutaṁ na hotīti hi sutanti pakāsitoyamatthoti. Attanā paṭividdhā suttassa pakāravisesā “evan”ti therena paccāmaṭṭhāti āha “asammohaṁ dīpetī”ti. Nānappakārapaṭivedhasamattho hotīti etena (MṬ.1./CS:pg.1.31) vakkhamānassa suttassa nānappakārataṁ duppaṭivijjhatañca dasseti. Sutassa asammosaṁ dīpetīti sutākārassa yāthāvato dassiyamānattā vuttaṁ. Asammohenāti sammohābhāvena, paññāya eva vā savanakālasambhūtāya taduttarakālapaññāsiddhi. Evaṁ asammosenāti etthāpi vattabbaṁ. Byañjanānaṁ paṭivijjhitabbo ākāro nātigambhīro, yathāsutadhāraṇameva tattha karaṇīyanti satiyā byāpāro adhiko, paññā tattha guṇībhūtāti vuttaṁ “paññāpubbaṅgamāyā”ti-ādi “paññāya pubbaṅgamā”ti katvā. Pubbaṅgamatā cettha padhānatā “manopubbaṅgamā”ti-ādīsu (dha.pa.1 2) viya. Pubbaṅgamatāya vā cakkhuviññāṇādīsu āvajjanādīnaṁ viya appadhānatte paññā pubbaṅgamā etissāti ayampi attho yujjati. Evaṁ satipubbaṅgamāyāti etthāpi vuttanayānusārena yathāsambhavamattho veditabbo. Atthabyañjanasampannassāti atthabyañjanaparipuṇṇassa, saṅkāsanapakāsanavivaraṇavibhajana-uttānīkaraṇapaññattivasena chahi atthapadehi, akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesavasena chahi byañjanapadehi ca samannāgatassāti vā attho daṭṭhabbo.

Yonisomanasikāraṁ dīpeti evaṁ-saddena vuccamānānaṁ ākāranidassanāvadhāraṇatthānaṁ aviparītasaddhammavisayattāti adhippāyo. Avikkhepaṁ dīpetīti “mūlapariyāyaṁ kattha bhāsitan”ti-ādipucchāvasena pakaraṇappattassa vakkhamānassa suttassa savanaṁ samādhānamantarena na sambhavatīti katvā vuttaṁ. Vikkhittacittassāti-ādi tassevatthassa samatthanavasena vuttaṁ. Sabbasampattiyāti atthabyañjanadesakapayojanādisampattiyā. Aviparītasaddhammavisayehi viya ākāranidassanāvadhāraṇatthehi yonisomanasikārassa, saddhammassavanena viya ca avikkhepassa yathā yonisomanasikārena phalabhūtena attasammāpaṇidhipubbekatapuññatānaṁ siddhi vuttā tadavinābhāvato, evaṁ avikkhepena phalabhūtena kāraṇabhūtānaṁ saddhammassavanasappurisūpanissayānaṁ siddhi dassetabbā siyā assutavato sappurisūpanissayarahitassa ca tadabhāvato. Na hi vikkhittacittotiādinā samatthanavacanena pana avikkhepena kāraṇabhūtena sappurisūpanissayena ca phalabhūtassa saddhammassavanassa siddhi dassitā. Ayaṁ panettha adhippāyo yutto siyā-- saddhammassavanasappurisūpanissayā na (MṬ.1./CS:pg.1.32) ekantena avikkhepassa kāraṇaṁ bāhiraṅgattā, avikkhepo pana sappurisūpanissayo viya saddhammassavanassa ekantakāraṇanti. Evampi avikkhepena sappurisūpanissayasiddhijotanā na samatthitāva, no na samatthitā vikkhittacittānaṁ sappurisapayirupāsanābhāvassa atthasiddhattā. Ettha ca purimaṁ phalena kāraṇassa siddhidassanaṁ nadīpūrena viya upari vuṭṭhisabbhāvassa, dutiyaṁ kāraṇena phalassa siddhidassanaṁ daṭṭhabbaṁ ekantavassinā viya meghavuṭṭhānena vuṭṭhippavattiyā.

Bhagavato vacanassa atthabyañjanapabhedaparicchedavasena sakalasāsanasampatti-ogāhanākāro niravasesaparahitapāripūrikāraṇanti vuttaṁ “evaṁ bhaddako ākāro”ti. Yasmā na hotīti sambandho. Pacchimacakkadvayasampattinti attasammāpaṇidhipubbekatapuññatāsaṅkhātaṁ guṇadvayaṁ. Aparāparavuttiyā cettha cakkabhāvo, caranti etehi sattā sampattibhavesūti vā. Ye sandhāya vuttaṁ “cattārimāni, bhikkhave, cakkāni, yehi samannāgatānaṁ devamanussānaṁ catucakkaṁ vattatī”ti-ādi (a.ni.4.31). Purimapacchimabhāvo cettha desanākkamavasena daṭṭhabbo. Pacchimacakkadvayasiddhiyāti pacchimacakkadvayassa atthitāya. Sammāpaṇihitatto pubbe ca katapuñño suddhāsayo hoti tadasuddhihetūnaṁ kilesānaṁ dūrībhāvatoti āha-- “āsayasuddhi siddhā hotī”ti. Tathā hi vuttaṁ “sammāpaṇihitaṁ cittaṁ, seyyaso naṁ tato kare”ti (dha.pa.43), “katapuññosi tvaṁ ānanda, padhānamanuyuñja, khippaṁ hohisi anāsavo”ti (dī.ni.2.207) ca. Tenevāha “āsayasuddhiyā adhigamabyattisiddhī”ti. Payogasuddhiyāti yonisomanasikārapubbaṅgamassa dhammassavanapayogassa visadabhāvena. Tathā cāha “āgamabyattisiddhī”ti. Sabbassa vā kāyavacīpayogassa niddosabhāvena. Parisuddhakāyavacīpayogo hi vippaṭisārābhāvato avikkhittacitto pariyattiyaṁ visārado hotīti.

Nānappakārapaṭivedhadīpakenāti-ādinā atthabyañjanesu therassa evaṁsaddasuta-saddānaṁ asammohāsammosadīpanato catupaṭisambhidāvasena atthayojanaṁ dasseti. Tattha sotabbabhedapaṭivedhadīpakenāti etena ayaṁ suta-saddo evaṁ-saddasannidhānato, vakkhamānāpekkhāya vā sāmaññeneva (MṬ.1./CS:pg.1.33) sotabbadhammavisesaṁ āmasatīti dasseti. Manodiṭṭhikaraṇā pariyattidhammānaṁ anupekkhanasuppaṭivedhā visesato manasikārapaṭibaddhāti te vuttanayena yonisomanasikāradīpakena evaṁsaddena yojetvā, savanadhāraṇavacīparicayā pariyattidhammānaṁ visesena sotāvadhānapaṭibaddhāti te avikkhepadīpakena suta-saddena yojetvā dassento sāsanasampattiyā dhammassavane ussāhaṁ janeti. Tattha dhammāti pariyattidhammā. Manasānupekkhitāti “idha sīlaṁ kathitaṁ, idha samādhi, idha paññā, ettakā ettha anusandhiyo”ti-ādinā nayena manasā anu anu pekkhitā. Diṭṭhiyā suppaṭividdhāti nijjhānakkhantibhūtāya, ñātapariññāsaṅkhātāya vā diṭṭhiyā tattha tattha vuttarūpārūpadhamme “iti rūpaṁ, ettakaṁ rūpan”ti-ādinā suṭṭhu vavatthapetvā paṭividdha.

Sakalena vacanenāti pubbe tīhi padehi visuṁ visuṁ yojitattā vuttaṁ. Attano adahantoti “mamedan”ti attani aṭṭhapento. Asappurisabhūminti akataññutaṁ “idhekacco pāpabhikkhu Tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ pariyāpuṇitvā attano dahatī”ti (pārā.195) evaṁ vuttaṁ anariyavohārāvatthaṁ, sā eva anariyavohārāvatthā asaddhammo. Nanu ca Ānandattherassa “mamedaṁ vacanan”ti adhimānassa, Mahākassapattherādīnañca tadāsaṅkāya abhāvato asappurisabhūmisamatikkamādivacanaṁ niratthakanti? Nayidamevaṁ “evaṁ me sutan”ti vadantena ayampi attho vibhāvitoti dassanato. Keci pana “devatānaṁ parivitakkāpekkhaṁ tathāvacananti edisī codanā anavakāsāvā”ti vadanti. Tasmiṁ kira khaṇe ekaccānaṁ devatānaṁ evaṁ cetaso parivitakko udapādi “Bhagavā ca parinibbuto, ayañca āyasmā desanākusalo, idāni dhammaṁ deseti sakyakulappasuto Tathāgatassa bhātā cūḷapituputto, kiṁ nu kho sayaṁ sacchikataṁ dhammaṁ deseti, udāhu Bhagavatoyeva vacanaṁ yathāsutan”ti. Evaṁ tadāsaṅkitappakārato asappurisabhūmisamokkamādito atikkamādi vibhāvitanti. Appetīti nidasseti. Diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthesu yathārahaṁ satte netīti netti, dhammoyeva netti dhammanetti.

Daḷhataraniviṭṭhā vicikicchā kaṅkhā. Nātisaṁsappanā matibhedamattā vimati. Assaddhiyaṁ vināseti Bhagavatā desitattā, sammukhāvassa paṭiggahitattā, khalitaduruttādigahaṇadosābhāvato (MṬ.1./CS:pg.1.34) ca. Ettha ca paṭhamādayo tisso atthayojanā ākārādi-atthesu aggahitavisesameva evaṁ-saddaṁ gahetvā dassitā, tato parā catasso ākāratthameva evaṁ-saddaṁ gahetvā vibhāvitā, pacchimā pana tisso yathākkamaṁ ākāratthaṁ nidassanatthaṁ avadhāraṇatthañca evaṁ-saddaṁ gahetvā yojitāti daṭṭhabbaṁ.

Eka-saddo aññaseṭṭhāsahāyasaṅkhyādīsu dissati. Tathā hesa “sassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññanti ittheke abhivadantī”ti-ādīsu (ma.ni.3.27) aññatthe dissati “cetaso ekodibhāvan”ti-ādīsu (dī.ni.1.228) seṭṭhatthe, “eko vūpakaṭṭho”ti-ādīsu (dī.ni.1.405) asahāye, “ekova kho, bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā”ti-ādīsu saṅkhyāyaṁ. Idhāpi saṅkhyāyanti dassento āha “ekanti gaṇanaparicchedaniddeso”ti. Kālañca samayañcāti yuttakālañca paccayasāmaggiñca khaṇoti okāso. Tathāgatuppādādiko hi maggabrahmacariyassa okāso tappaccayapaṭilābhahetuttā. Khaṇo eva ca samayo. Yo “khaṇo”ti ca “samayo”ti ca vuccati, so ekovāti hi attho mahāsamayoti mahāsamūho. Samayopi khoti sikkhāpadapūraṇassa hetupi. Samayappavādaketi diṭṭhippavādake. Tattha hi nisinnā titthiyā attano attano samayaṁ pavadantīti. Atthābhisamayāti hitapaṭilābhā. Abhisametabboti abhisamayo, abhisamayo attho abhisamayaṭṭhoti pīḷanādīni abhisametabbabhāvena ekībhāvaṁ upanetvā vuttāni. Abhisamayassa vā paṭivedhassa visayabhūto attho abhisamayaṭṭhoti. Tāneva tathā ekattena vuttāni. Tattha pīḷanaṁ dukkhasaccassa taṁsamaṅgino hiṁsanaṁ avipphārikatākaraṇaṁ. Santāpo dukkhadukkhatādivasena santāpanaṁ paridahanaṁ.

Tattha sahakārīkāraṇaṁ sannijjhaṁ sameti samavetīti samayo, samavāyo. Sameti samāgacchati maggabrahmacariyaṁ ettha tadādhārapuggalehīti samayo, khaṇo. Sameti ettha, etena vā saṁgacchati satto, sabhāvadhammo vā sahajātādīhi uppādādīhi vāti samayo, kālo. Dhammappavattimattatāya atthato abhūtopi hi kālo dhammappavattiyā adhikaraṇaṁ karaṇaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.35) viya ca kappanāmattasiddhena rūpena voharīyatīti. Samaṁ, saha vā avayavānaṁ ayanaṁ pavatti avaṭṭhānanti samayo, samūho yathā “samudāyo”ti. Avayavasahāvaṭṭhānameva hi samūhoti. Avasesapaccayānaṁ samāgame eti phalaṁ etasmā uppajjati pavattati cāti samayo, hetu yathā “samudayo”ti. Sameti saṁyojanabhāvato sambandho eti attano visaye pavattati, daḷhaggahaṇabhāvato vā saṁyuttā ayanti pavattanti sattā yathābhinivesaṁ etenāti samayo, diṭṭhi; diṭṭhisaññojanena hi sattā ativiya bajjhantīti. Samiti saṅgati samodhānanti samayo, paṭilābho. Samayanaṁ, sammā vā ayanaṁ apagamoti samayo, pahānaṁ. Abhimukhaṁ ñāṇena sammā etabbo abhisametabboti abhisamayo, dhammānaṁ aviparīto sabhāvo. Abhimukhabhāvena sammā eti gacchati bujjhatīti abhisamayo, dhammānaṁ aviparītasabhāvāvabodho. Evaṁ tasmiṁ tasmiṁ atthe samaya-saddassa pavatti veditabbā. Samayasaddassa atthuddhāre abhisamayasaddassa udāharaṇaṁ vuttanayeneva veditabbaṁ. Assāti samayasaddassa Kālo attho samavāyādīnaṁ atthānaṁ idha asambhavato, desadesakaparisānaṁ viya suttassa nidānabhāvena kālassa apadisitabbato ca.

Kasmā panettha aniyamitavaseneva kālo niddiṭṭho, na utusaṁvaccharādivasena niyametvāti? Āha-- “tattha kiñcāpī”ti-ādi. Utusaṁvaccharādivasena niyamaṁ akatvā samayasaddassa vacanena ayampi guṇo laddho hotīti dassento “ye vā ime”ti-ādimāha. Sāmaññajotanā hi visese avatiṭṭhatīti. Tattha diṭṭhadhammasukhavihārasamayo devasikaṁ jhānaphalasamāpattīhi vītināmanakālo, visesato sattasattāhāni. Suppakāsāti dasasahassilokadhātusaṁkampana-obhāsapātubhāvādīhi pākaṭā. Yathāvuttabhedesu eva samayesu ekadesaṁ pakārantarehi saṅgahetvā dassetuṁ “yo cāyan”ti-ādimāha. Tathā hi ñāṇakiccasamayo attahitapaṭipattisamayo ca abhisambodhisamayo, ariyatuṇhībhāvasamayo diṭṭhadhammasukhavihārasamayo, karuṇākiccaparahitapaṭipattidhammikathāsamayo desanāsamayo eva.

Karaṇavacanena (MṬ.1./CS:pg.1.36) niddeso katoti sambandho. Tatthāti Abhidhammatadaññasuttapadavinayesu. Tathāti bhummakaraṇehi. Adhikaraṇattho ādhārattho. Bhāvo nāma kiriyā, tāya kiriyantaralakkhaṇaṁ bhāvenabhāvalakkhaṇaṁ. Tattha yathā kālo sabhāvadhammaparicchinno sayaṁ paramatthato avijjamānopi ādhārabhāvena paññāto taṅkhaṇappavattānaṁ tato pubbe parato ca abhāvato “pubbaṇhe jāto, sāyanhe gacchatī”ti ca ādīsu, samūho ca avayavavinimutto avijjamānopi kappanāmattasiddho avayavānaṁ ādhārabhāvena paññāpīyati “rukkhe sākhā, yavarāsiyaṁ sambhūto”ti-ādīsu, evaṁ idhāpīti dassento āha “adhikaraṇañhi …pe… dhammānan”ti. Yasmiṁ kāle dhammapuñje vā kāmāvacaraṁ kusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti, tasmiṁ eva kāle dhammapuñje ca phassādayopi hontīti ayañhi tattha attho. Yathā ca “gāvīsu duyhamānāsu gato, duddhāsu āgato”ti dohanakiriyāya gamanakiriyā lakkhīyati, evaṁ idhāpi “yasmiṁ samaye, tasmiṁ samaye”ti ca vutte “satī”ti ayamattho viññāyamāno eva hoti padatthassa sattāvirahābhāvatoti samayassa sattākiriyāya cittassa uppādakiriyā phassādīnaṁ bhavanakiriyā ca lakkhīyati. Yasmiṁ samayeti yasmiṁ navame khaṇe, yasmiṁ yonisomanasikārādihetumhi, paccayasamavāye vā sati kāmāvacaraṁ kusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti, tasmiṁyeva khaṇe, hetumhi, paccayasamavāye vā phassādayopi hontīti ubhayattha samayasadde bhummaniddeso kato lakkhaṇabhūtabhāvayuttoti dassento āha “khaṇa …pe… lakkhīyatī”ti.

Hetu-attho karaṇattho ca sambhavati-- “annena vasati, ajjhenena vasati, pharasunā chindati, kudālena khaṇatī”ti-ādīsu viya. Vītikkamañhi sutvā bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā otiṇṇavatthukaṁ puggalaṁ paṭipucchitvā vigarahitvā ca taṁ taṁ vatthuṁ otiṇṇakālaṁ anatikkamitvā teneva kālena sikkhāpadāni paññapento Bhagavā viharati sikkhāpadapaññattihetuñca apekkhamāno tatiyapārājikādīsu viya.

Accantameva ārambhato paṭṭhāya yāva desanāniṭṭhānaṁ parahitapaṭipattisaṅkhātena karuṇāvihārena. Tadatthajotanatthanti accantasaṁyogatthajotanatthaṁ. Upayogavacananiddeso kato yathā “māsaṁ ajjhetī”ti.

Porāṇāti (MṬ.1./CS:pg.1.37) Aṭṭhakathācariyā. Abhilāpamattabhedoti vacanamattena viseso. Tena suttavinayesu vibhattibyattayo katoti dasseti.

Seṭṭhanti seṭṭhavācakaṁ vacanaṁ “seṭṭhan”ti vuttaṁ seṭṭhaguṇasahacaraṇato. Tathā uttamanti etthāpi. Gāravayuttoti garubhāvayutto garuguṇayogato, garukaraṇārahatāya vā gāravayutto. Vuttoyeva, na pana idha vattabbo Visuddhimaggassa imissā Aṭṭhakathāya ekadesabhāvatoti adhippāyo.

Aparo nayo (saṁ.ni.ṭī.1.1.1 sārattha.ṭī.1.vinayānisaṁsakathāvaṇṇanā; visuddhi. mahāṭī.1.144 itivu.aṭṭha. ganthārambhakathā)-- Bhagavāti Bhagavā, bhatavāti Bhagavā, bhāge vanīti Bhagavā, bhage vanīti Bhagavā, bhattavāti Bhagavā, bhage vamīti Bhagavā, bhāge vamīti Bhagavā.

Bhagavā bhatavā bhāge, bhage ca vani bhattavā;

Bhage vami tathā bhāge, vamīti Bhagavā jino.

Tattha kathaṁ bhāgavāti Bhagavā? Ye te sīlādayo dhammakkhandhā guṇabhāgā guṇakoṭṭhāsā, te anaññasādhāraṇā niratisayā Tathāgatassa atthi upalabbhanti. Tathā hissa sīlaṁ, samādhi, paññā, vimutti, vimuttiñāṇadassanaṁ, hirī, ottappaṁ, saddhā, vīriyaṁ, sati sampajaññaṁ, sīlavisuddhi, diṭṭhivisuddhi, samatho, vipassanā, tīṇi kusalamūlāni, tīṇi sucaritāni, tayo sammāvitakkā, tisso anavajjasaññā, tisso dhātuyo, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, cattāro ariyamaggā, cattāri ariyaphalāni, catasso paṭisambhidā, catuyonipaṭicchedakañāṇaṁ, cattāro ariyavaṁsā, cattāri vesārajjañāṇāni, pañca padhāniyaṅgāni, pañcaṅgiko sammāsamādhi, pañcañāṇiko sammāsamādhi, pañcindriyāni, pañca balāni, pañca nissāraṇīyā dhātuyo, pañca vimuttāyatanañāṇāni, pañca vimuttiparipācanīyā saññā, cha anussatiṭṭhānāni, cha gāravā, cha nissāraṇīyā dhātuyo, cha satatavihārā, cha anuttariyāni, cha nibbedhabhāgiyā saññā, cha abhiññā, cha asādhāraṇañāṇāni, satta aparihāniyā dhammā, satta ariyadhammā, satta ariyadhanāni, satta bojjhaṅgā, satta sappurisadhammā, satta nijjaravatthūni, satta (MṬ.1./CS:pg.1.38) saññā, satta dakkhiṇeyyapuggaladesanā, satta khīṇāsavabaladesanā, aṭṭha paññāpaṭilābhahetudesanā, aṭṭha sammattāni, aṭṭha lokadhammātikkamā, aṭṭha ārambhavatthūni, aṭṭha akkhaṇadesanā, aṭṭha mahāpurisavitakkā, aṭṭha abhibhāyatanadesanā, aṭṭha vimokkhā, nava yonisomanasikāramūlakā dhammā, nava pārisuddhipadhāniyaṅgāni, nava sattāvāsadesanā, nava āghātapaṭivinayā, nava saññā, nava nānattā, nava anupubbavihārā, dasa nāthakaraṇā dhammā, dasa kasiṇāyatanāni, dasa kusalakammapathā, dasa sammattāni, dasa ariyavāsā, dasa asekkhadhammā, dasa Tathāgatabalāni, ekādasa mettānisaṁsā, dvādasa dhammacakkākārā, terasa dhutaguṇā, cuddasa Buddhañāṇāni, pañcadasa vimuttiparipācanīyā dhammā, soḷasavidhā ānāpānassati, soḷasa aparantapanīyā dhammā, aṭṭhārasa Buddhadhammā, ekūnavīsati paccavekkhaṇañāṇāni, catucattālīsa ñāṇavatthūni, paññāsa udayabbayañāṇāni, paropaṇṇāsa kusaladhammā, sattasattati ñāṇavatthūni, catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhāsamāpattisañcārimahāvajirañāṇaṁ, anantanayasamantapaṭṭhānapavicayapaccavekkhaṇadesanāñāṇāni tathā anantāsu lokadhātūsu anantānaṁ sattānaṁ āsayādivibhāvanañāṇāni cāti evamādayo anantāparimāṇabhedā anaññasādhāraṇā niratisayā guṇabhāgā guṇakoṭṭhāsā saṁvijjanti upalabbhanti, tasmā yathāvuttavibhāgā guṇabhāgā assa atthīti “bhāgavā”ti vattabbe ā-kārassa rassattaṁ katvā “Bhagavā”ti vutto. Evaṁ tāva bhāgavāti Bhagavā.

Yasmā sīlādayo sabbe, guṇabhāgā asesato;

Vijjanti Sugate tasmā, Bhagavāti pavuccatīti.

Kathaṁ bhatavāti Bhagavā? Ye te sabbalokahitāya ussukkamāpannehi manussattādike aṭṭha dhamme samodhānetvā sammāsambodhiyā katamahābhinīhārehi mahābodhisattehi paripūritabbā dānapāramī, sīla, nekkhamma, paññā, vīriya, khanti, sacca, adhiṭṭhāna, mettā, upekkhāpāramīti dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyoti samatiṁsa pāramiyo, dānādīni cattāri saṅgahavatthūni, saccādīni cattāri adhiṭṭhānāni, aṅgapariccāgo nayanadhanarajjaputtadārapariccāgoti pañca mahāparicāgā, pubbayogo, pubbacariyā, dhammakkhānaṁ, ñātatthacariyā, lokatthacariyā, buddhicariyāti (MṬ.1./CS:pg.1.39) evamādayo, saṅkhepato vā sabbe puññañāṇasambhārā Buddhakaradhammā, te mahābhinīhārato paṭṭhāya kappānaṁ satasahassādhikāni cattāri asaṅkheyyāni yathā hānabhāgiyā saṁkilesabhāgiyā ṭhitibhāgiyā vā na honti, atha kho uttaruttari visesabhāgiyāva honti, evaṁ sakkaccaṁ nirantaraṁ anavasesato bhatā sambhatā assa atthīti “bhatavā”ti vattabbe “Bhagavā”ti vutto niruttinayena ta-kārassa ga-kāraṁ katvā. Atha vā bhatavāti teyeva yathāvutte Buddhakaradhamme vuttanayeneva bhari sambhari, paripūresīti attho. Evampi bhatavāti Bhagavā.

Sammāsambodhiyā sabbe, dānapārami-ādike;

Sambhāre bhatavā nātho, tenāpi Bhagavā matoti.

Kathaṁ bhāge vanīti Bhagavā? Ye te catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā devasikaṁ vaḷañjanakasamāpattibhāgā, te anavasesato lokahitatthaṁ attano ca diṭṭhadhammasukhavihāratthaṁ niccakappaṁ vani bhaji sevi bahulamakāsīti bhāge vanīti Bhagavā. Atha vā abhiññeyyadhammesu kusalādīsu khandhādīsu ca ye te pariññeyyādivasena saṅkhepato vā catubbidhā abhisamayabhāgā, vitthārato pana “cakkhu pariññeyyaṁ sotaṁ …pe… jarāmaraṇaṁ pariññeyyan”ti-ādinā (paṭi.ma.1.21) aneke pariññeyyabhāgā, “cakkhussa samudayo pahātabbo …pe… jarāmaraṇassa samudayo pahātabbo”ti-ādinā pahātabbabhāgā, “cakkhussa nirodho …pe… jarāmaraṇassa nirodho sacchikātabbo”ti-ādinā sacchikātabbabhāgā, “cakkhussa nirodhagāminī paṭipadā”ti-ādinā, “cattāro satipaṭṭhānā”ti-ādinā ca anekabhedā bhāvetabbabhāgā ca dhammā, te sabbe vani bhaji yathārahaṁ gocarabhāvanāsevanānaṁ vasena sevi. Evampi bhāge vanīti Bhagavā. Atha vā “ye ime sīlādayo dhammakkhandhā sāvakehi sādhāraṇā guṇabhāgā guṇakoṭṭhāsā, kinti nu kho te vineyyasantānesu patiṭṭhapeyyan”ti mahākaruṇāya vani abhipatthayi, sā cassa abhipatthanā yathādhippetaphalāvahā ahosi. Evampi bhāge vanīti Bhagavā.

Yasmā ñeyyasamāpattiguṇabhāge asesato;

Bhaji patthayi sattānaṁ, hitāya Bhagavā tatoti.

Kathaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.40) bhage vanīti Bhagavā? Samāsato tāva katapuññehi payogasampannehi yathāvibhavaṁ bhajīyantīti bhagā, lokiyalokuttarā sampattiyo. Tattha lokiye tāva Tathāgato sambodhito pubbe bodhisattabhūto paramukkaṁsagate vani bhaji sevi, yattha patiṭṭhāya niravasesato Buddhakaradhamme samannānento Buddhadhamme paripācesi, Buddhabhūto pana te niravajjasukhūpasaṁhite anaññasādhāraṇe lokuttarepi vani bhaji sevi, vitthārato pana padesarajja-issariyacakkavattisampatti-devarajjasampatti-ādivasena- jhānavimokkhasamādhisamāpattiñāṇadassana-maggabhāvanāphalasacchi- kiriyādi-uttarimanussadhammavasena ca anekavihite anaññasādhāraṇe bhage vani bhaji sevi. Evampi bhage vanīti Bhagavā.

Yā tā sampattiyo loke, yā ca lokuttarā puthu;

Sabbā tā bhaji sambuddho, tasmāpi Bhagavā matoti.

Kathaṁ bhattavāti Bhagavā? Bhattā daḷhabhattikā assa bahū atthīti bhattavā. Tathāgato hi mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādi-aparimitanirupamapabhāvaguṇavisesasamaṅgibhāvato sabbasattuttamo, sabbānatthaparihārapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā sadevamanussāya pajāya accantūpakāritāya dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇa-asīti-anubyañjana-byāmappabhādi-anaññasādhāraṇa- visesapaṭimaṇḍita-rūpakāyatāya yathābhucca-guṇādhigatena “itipi so Bhagavā”ti-ādinayappavattena lokattayabyāpinā suvipulena suvisuddhena ca thutighosena samannāgatattā ukkaṁsapāramippattāsu appicchatāsantuṭṭhi-ādīsu suppatiṭṭhitabhāvato dasabalacatuvesārajjādiniratisayaguṇavisesa-samaṅgibhāvato ca rūpappamāṇo rūpappasanno, ghosappamāṇo ghosappasanno, lūkhappamāṇo lūkhappasanno, dhammappamāṇo dhammappasannoti evaṁ catuppamāṇike lokasannivāse sabbathāpi pasādāvahabhāvena samantapāsādikattā aparimāṇānaṁ sattānaṁ sadevamanussānaṁ ādarabahumānagāravāyatanatāya paramapemasambhattiṭṭhānaṁ. Ye tassa ovāde patiṭṭhitā aveccappasādena samannāgatā honti, kenaci asaṁhāriyā tesaṁ pasādabhatti samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā. Tathā hi te attano jīvitapariccāgepi tattha pasādaṁ na pariccajanti, tassa vā āṇaṁ daḷhabhattibhāvato. Tenevāha--

“Yo (MṬ.1./CS:pg.1.41) ve kataññū katavedi dhīro;

Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hotī”ti. (jā.2.17.78).

“Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṁ nātivattati, evameva kho, bhikkhave, yaṁ mayā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, taṁ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamantī”ti (a.ni.8.20 udā. 45 cūḷava.385) ca.

Evaṁ bhattavāti Bhagavā niruttinayena ekassa ta-kārassa lopaṁ katvā itarassa ga-kāraṁ katvā.

Guṇātisayayuttassa, yasmā lokahitesino;

Sambhattā bahavo satthu, Bhagavā tena vuccatīti.

Kathaṁ bhage vamīti Bhagavā? Yasmā Tathāgato bodhisattabhūtopi purimāsu jātīsu pāramiyo pūrento bhagasaṅkhātaṁ siriṁ issariyaṁ yasañca vami, uggiri, kheḷapiṇḍaṁ viya anapekkho chaḍḍayi; pacchimattabhāvepi hatthāgataṁ cakkavattisiriṁ devalokādhipaccasadisaṁ catudīpissariyaṁ cakkavattisampattisannissayaṁ sattaratanasamujjalaṁ yasañca tiṇāyapi amaññamāno nirapekkho pahāya abhinikkhamitvā sammāsambodhiṁ abhisambuddho, tasmā ime siri-ādike bhage vamīti Bhagavā. Atha vā bhāni nāma nakkhattāni, tehi samaṁ gacchanti pavattantīti bhagā, Sineruyugandhara-Uttarakuruhimavantādibhājanalokavisesasannissayā sobhā kappaṭṭhiyabhāvato, tepi bhage vami tannivāsisattāvāsasamatikkamanato, tappaṭibaddhachandarāgapahānena pajahīti. Evampi bhage vamīti Bhagavā.

Cakkavattisiriṁ yasmā, yasaṁ issariyaṁ sukhaṁ;

Pahāsi lokacittañca, Sugato Bhagavā tatoti.

Kathaṁ bhāge vamīti Bhagavā? Bhāgā nāma sabhāgadhammakoṭṭhāsā, te khandhāyatanadhātādivasena, tatthāpi rūpavedanādivasena, pathaviyādi-atītādivasena ca anekavidha.Te Bhagavā sabbaṁ papañcaṁ sabbaṁ yogaṁ sabbaṁ ganthaṁ sabbaṁ saṁyojanaṁ samucchinditvā amataṁ dhātuṁ samadhigacchanto vami uggiri, anapekkho chaḍḍayi na paccāgami. Tathā hesa “sabbatthameva pathaviṁ āpaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.42) tejaṁ vāyaṁ, cakkhuṁ sotaṁ ghānaṁ jivhaṁ kāyaṁ manaṁ, rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe dhamme, cakkhuviññāṇaṁ …pe… manoviññāṇaṁ, cakkhusamphassaṁ …pe… manosamphassaṁ, cakkhusamphassajaṁ vedanaṁ …pe… manosamphassajaṁ vedanaṁ, cakkhusamphassajaṁ saññaṁ …pe… manosamphassajaṁ saññaṁ, cakkhusamphassajaṁ cetanaṁ …pe… manosamphassajaṁ cetanaṁ, rūpataṇhaṁ …pe… dhammataṇhaṁ, rūpavitakkaṁ …pe… dhammavitakkaṁ, rūpavicāraṁ …pe… dhammavicāran”ti-ādinā anupadadhammavibhāgavasenapi sabbeva dhammakoṭṭhāse anavasesato vami uggiri, anapekkhapariccāgena chaḍḍayi. Vuttaṁ hetaṁ “yaṁ taṁ, ānanda, cattaṁ vantaṁ muttaṁ pahīnaṁ paṭinissaṭṭhaṁ, taṁ Tathāgato puna paccāgamissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti (dī.ni.2.183). Evampi bhāge vamīti Bhagavā. Atha vā bhāge vamīti sabbepi kusalākusale sāvajjānavajje hīnapaṇīte kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme ariyamaggañāṇamukhena vami uggiri anapekkho pariccaji pajahi, paresañca tathattāya dhammaṁ desesi. Vuttampi cetaṁ “dhammāpi vo, bhikkhave, pahātabbā, pageva adhammā (ma.ni.1.240), kullūpamaṁ vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi nittharaṇatthāya, no gahaṇatthāyā”ti-ādi (ma.ni.1.240). Evampi bhāge vamīti Bhagavā.

Khandhāyatanadhātādi-dhammabhāgāmahesinā.

Kaṇhasukkā yato vantā, tatopi Bhagavā matoti.

Tena vuttaṁ--

“Bhāgavā bhatavā bhāge, bhage ca vani bhattavā;

Bhage vami tathā bhāge, vamīti Bhagavā jino”ti.

Dhammasarīraṁ paccakkhaṁ karotīti “yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā”ti (dī.ni.2.216) vacanato dhammassa satthubhāvapariyāyo vijjatīti katvā vuttaṁ. Vajirasaṅghātasamānakāyo parehi abhejjasarīrattā. Na hi Bhagavato rūpakāye kenaci sakkā antarāyo kātunti.

Desanāsampattiṁ niddisati vakkhamānassa sakalassa suttassa “evan”ti nidassanato. Sāvakasampattiṁ niddisati paṭisambhidāppattena pañcasu ṭhānesu Bhagavatā etadagge ṭhapitena mayā mahāsāvakena sutaṁ, tañca kho mayāva (MṬ.1./CS:pg.1.43) sutaṁ, na anussutikaṁ, na paramparābhatanti imassa atthassa dīpanato. Kālasampattiṁ niddisati Bhagavā-saddasannidhāne payuttassa samaya-saddassa kālassa Buddhuppādapaṭimaṇḍitabhāvadīpanato. Buddhuppādaparamā hi kālasampadā. Tenetaṁ vuccati--

“Kappakasāye kaliyuge, Buddhuppādo aho mahacchariyaṁ;

Hutāvahamajjhe jātaṁ, samuditamakarandamaravindan”ti. (dī.ni.ṭī.1.1 saṁ.ni.ṭī.1.1.1 a.ni.ṭī.1.1.1rūpādivaggavaṇṇanā).

Bhagavāti desakasampattiṁ niddisati guṇavisiṭṭhasattuttamagarugāravādhivacanabhāvato.

Maṅgaladivaso sukhaṇo Sunakkhattanti ajja maṅgaladivaso, tasmā Sunakkhattaṁ, tatthāpi ayaṁ sukhaṇo. Mā atikkamīti mā rattivibhāyanaṁ anudikkhantānaṁ ratti atikkamīti evaṁ sambandho veditabbo. Ukkāsu ṭhitāsu ṭhitāti ukkaṭṭhā (dī.ni.ṭī.1.255 a.ni.ṭī.2.4.36). Ukkāsu vijjotalantīsu ṭhitā patiṭṭhitāti mūlavibhūjādipakkhepena (pāṇini 3.2.5) saddasiddhi veditabbā. Niruttinayena vā ukkāsu ṭhitāsu ṭhitā āsīti ukkaṭṭhā. Apare pana bhaṇanti “bhūmibhāgasampattiyā manussasampattiyā upakaraṇasampattiyā ca sā nagarī ukkaṭṭhaguṇayogato ‘ukkaṭṭhā’ti nāmaṁ labhī”ti.

Avisesenāti na visesena, vihārabhāvasāmaññenāti attho. Iriyāpatha …pe… vihāresūti iriyāpathavihāro dibbavihāro brahmavihāro ariyavihāroti etesu catūsu vihāresu. Samaṅgiparidīpananti samaṅgībhāvaparidīpanaṁ. Etanti “viharatī”ti etaṁ padaṁ. Tathā hi taṁ “idhekacco gihīhi saṁsaṭṭho viharati sahanandī sahasokī”ti-ādīsu (saṁ.ni.4.241) iriyāpathavihāre āgataṁ; “yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharatī”ti-ādīsu (dha.sa.160 vibha.624) dibbavihāre; “so mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatī”ti-ādīsu (dī.ni.1.556 3.308 ma.ni.1.77 2.309 3.230) brahmavihāre; “so kho ahaṁ Aggivessana tassāyeva kathāya pariyosāne tasmiṁ eva purimasmiṁ samādhinimitte ajjhattameva (MṬ.1./CS:pg.1.44) cittaṁ saṇṭhapemi sannisādemi ekodiṁ karomi samādahāmi, yena sudaṁ niccakappaṁ viharāmī”ti-ādīsu (ma.ni.1.387) ariyavihāre.

Tattha iriyanaṁ vattanaṁ iriyā, kāyappayogo. Tassā pavattanupāyabhāvato ṭhānādi iriyāpatho. Ṭhānasamaṅgī vā hi kāyena kiñci kareyya gamanādīsu aññatarasamaṅgī vā. Atha vā iriyati pavattati etena attabhāvo, kāyakiccaṁ vāti iriyā, tassā pavattiyā upāyabhāvato pathoti iriyāpatho, ṭhānādi eva. So ca atthato gatinivatti-ādi-ākārena pavatto catusantatirūpapabandho eva. Viharaṇaṁ, viharati etenāti vā vihāro, iriyāpatho eva vihāro iriyāpathavihāro. Divi bhavoti dibbo. Tattha bahulappavattiyā brahmapārisajjādidevaloke bhavoti attho. Tattha yo dibbānubhāvo, tadatthāya saṁvattatīti vā dibbo, abhiññābhinīhāravasena mahāgatikattā vā dibbo, dibbo ca so vihāro cāti dibbavihāro, catasso rūpāvacarasamāpattiyo. Āruppasamāpattiyopi ettheva saṅgahaṁ gacchanti. Brahmūnaṁ, brahmāno vā vihārā brahmavihārā, catasso appamaññāyo. Ariyānaṁ, ariyā vā vihārā ariyavihārā, cattāri sāmaññaphalāni. So hi Bhagavā ekaṁ iriyāpathabādhananti-ādi yadipi Bhagavā ekenapi iriyāpathena cirataraṁ kālaṁ attabhāvaṁ pavattetuṁ sakkoti, tathāpi “upādinnakasarīrassa nāma ayaṁ sabhāvo”ti dassetuṁ vuttaṁ. Yasmā vā Bhagavā yattha katthaci vasanto veneyyānaṁ dhammaṁ desento, nānāsamāpattīhi ca kālaṁ vītināmento vasatīti veneyyasattānaṁ attano ca vividhaṁ hitasukhaṁ harati upaneti uppādeti, tasmā vividhaṁ haratīti evamettha attho veditabbo.

Subhagattāti sirīkāmānavasena sobhanattā. Tenevāha “sundarasirikattā sundarakāmattā cā”ti. Chaṇasamajja-ussaveti ettha chaṇaṁ nāma phaggunamāsādīsu uttaraphaggunādi-abhilakkhitadivasesu saparijanānaṁ manussānaṁ maṅgalakaraṇaṁ. Samajjaṁ nāma naṭasamajjādi. Ussavo nakkhattaṁ. Yattha gāmanigamavāsino tayo satta vā divase nakkhattaghosanaṁ katvā yathāvibhavaṁ alaṅkatapaṭiyattā bhoge paribhuñjantā nakkhattakīḷanaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.45) kīḷanti. Tesaṁ taṁ tatheva hotīti tesaṁ manussānaṁ taṁ patthanaṁ tannivāsidevatānubhāvena yebhuyyena tatheva hoti, patthanā samijjhatīti attho. Bahujanakantatāyāti iminā “sundarakāmattā”ti etasseva padassa pakārantarena atthaṁ vibhāveti. Tatrāyaṁ vacanattho-- kamanīyaṭṭhena suṭṭhu bhajīyatīti subhagaṁ, subhā agā rukkhā etthāti vā subhagaṁ, sundarakittiyogato vā “subhagan”ti evampettha atthaṁ vaṇṇenti. Keci pana “subhāgavane”ti paṭhanti, “sundarabhūmibhāge vane”ti cassa atthaṁ vadanti. Subhagassa nāma yakkhassa vanaṁ tena pariggahitattāti “subhagavanan”ti aññe. Vananaṁ bhattīti-atthe taṁ vananaṁ kāretīti etasmiṁ atthe vanayatīti padasiddhi veditabbā. Tenevāha “attani sinehaṁ uppādetī”ti. Yācanatthe vanute iti vananti upacārakappanāvasena vana-saddo veditabbo.

Ujuvaṁsāti ujubhūtaviṭapā. Mahāsālāti mahārukkhā. Aññatarasmiṁ sālamūleti aññatarassa rukkhassa mūle. Vanappatijeṭṭhakarukkhoti vanappatibhūto jeṭṭhakarukkho. Tameva jeṭṭhakabhāvanti vanappatibhāvenāgataṁ seṭṭhabhāvaṁ padhānabhāvaṁ. Tena hi so “sālarājā”ti vutto. Upagatānaṁ rañjanaṭṭhena rājā, aññasmimpi tādise rukkhe rājavohāraṁ dassetuṁ “supatiṭṭhitassā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha brāhmaṇa dhammikāti ālapanaṁ. Nippariyāyena sākhādimato saṅghātassa suppatiṭṭhitabhāvasādhane avayavavisese pavattamāno mūla-saddo. Yasmā taṁsadisesu tannissaye padese ca ruḷhīvasena pariyāyato pavattati, tasmā “mūlāni uddhareyyā”ti ettha nippariyāyamūlaṁ adhippetanti ekena mūla-saddena visesetvā āha “mūlamūle dissatī”ti yathā “dukkhadukkhaṁ (saṁ.ni.4.327), rūparūpan”ti (visuddhi.2.449) ca. Asādhāraṇahetumhīti asādhāraṇakāraṇe. Lobhasahagatacittuppādānaṁ eva āveṇike nesaṁ suppatiṭṭhitabhāvasādhanato mūlaṭṭhena upakārake paccayadhamme dissatīti attho.

Tatthāti “ekaṁ samayaṁ Bhagavā ukkaṭṭhāyaṁ viharati subhagavane sālarājamūle”ti yaṁ vuttaṁ vākyaṁ, tatta. Siyāti kassaci evaṁ parivitakko siyā, vakkhamānākārena kadāci codeyya vāti attho. Atha tattha viharatīti yadi subhagavane sālarājamūle viharati. Na vattabbanti nānāṭhānabhūtattā (MṬ.1./CS:pg.1.46) ukkaṭṭhāsubhagavanānaṁ, ekaṁ samayanti ca vuttattāti adhippāyo. Idāni codako tameva attano adhippāyaṁ “na hi sakkā”ti-ādinā vivarati. Itaro sabbametaṁ aviparītaṁ atthaṁ ajānantena vuttanti dassento “na kho panetaṁ evaṁ daṭṭhabban”ti āha. Tattha etanti “ukkaṭṭhāyaṁ viharati subhagavane sālarājamūle”ti etaṁ vacanaṁ. Evanti “yadi tāva Bhagavā”ti-ādinā yaṁ taṁ bhavatā coditaṁ, taṁ atthato evaṁ na kho pana daṭṭhabbaṁ, na ubhayattha apubba-acarimaṁ vihāradassanatthanti attho.

Idāni attano yathādhippetaṁ aviparītaṁ atthaṁ, tassa ca paṭikacceva vuttabhāvaṁ, tena ca appaṭividdhattaṁ pakāsento “nanu avocumha …pe… sālarājamūle”ti āha. Evampi “subhagavane sālarājamūle viharatī”cceva vattabbaṁ, na “ukkaṭṭhāyan”ti codanaṁ manasi katvā vuttaṁ “gocaragāmanidassanatthan”ti-ādi.

Avassaṁ cettha gocaragāmakittanaṁ kātabbaṁ. Tathā hi taṁ yathā subhagavanādikittanaṁ pabbajitānuggahakaraṇādi-anekappayojanaṁ, evaṁ gahaṭṭhānuggahakaraṇādivividhappayojananti dassento “ukkaṭṭhākittanenā”ti-ādimāha. Tattha paccayaggahaṇena upasaṅkamanapayirupāsanānaṁ okāsadānena dhammadesanāya saraṇesu sīlesu ca patiṭṭhāpanena yathūpanissayaṁ uparivisesādhigamāvahanena ca gahaṭṭhānaggahakaraṇaṁ, uggahaparipucchānaṁ kammaṭṭhānānuyogassa ca anurūpavasanaṭṭhānapariggahenettha pabbajitānuggahakaraṇaṁ veditabbaṁ. Karuṇāya upagamanaṁ, na lābhādinimittaṁ, paññāya apagamanaṁ, na virodhādinimittanti upagamanāpagamanānaṁ nirupakkilesataṁ vibhāveti. Dhammikasukhaṁ nāma anavajjasukhaṁ. Devānaṁ upakārabahulatā janavivittatāya. Pacurajanavivittaṁ hi ṭhānaṁ devā upasaṅkamitabbaṁ maññanti. Tadatthaparinipphādananti lokatthanipphādanaṁ, Buddhakiccasampādananti attho. Evamādināti ādi-saddena ukkaṭṭhākittanato rūpakāyassa anuggaṇhanaṁ dasseti, subhagavanādikittanato dhammakāyassa. Tathā purimena parādhīnakiriyākaraṇaṁ, dutiyena attādhīnakiriyākaraṇaṁ. Purimena vā karuṇākiccaṁ, itarena paññākiccaṁ. Purimena cassa paramāya anukampāya samannāgamaṁ, pacchimena paramāya upekkhāya samannāgamaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.47) dīpeti. Bhagavā hi sabbasatte paramāya anukampāya anukampati, na ca tattha sinehadosānupatito paramupekkhakabhāvato, upekkhako ca na ca parahitasukhakaraṇe apposukko mahākāruṇikabhāvato.

Tassa mahākāruṇikatāya lokanāthatā, upekkhakatāya attanāthatā. Tathā hesa bodhisattabhūto mahākaruṇāya sañcoditamānaso sakalalokahitāya ussukkamāpanno mahābhinīhārato paṭṭhāya tadatthanipphādanatthaṁ puññañāṇasambhāre sampādento aparimitaṁ kālaṁ anappakaṁ dukkhamanubhosi, upekkhakatāya sammā patitehi dukkhehi na vikampi. Tathā mahākāruṇikatāya saṁsārābhimukhatā, upekkhakatāya tato nibbindanā. Tathā upekkhakatāya nibbānābhimukhatā, mahākāruṇikatāya tadadhigamo. Tathā mahākāruṇikatāya paresaṁ abhiṁsāpanaṁ, upekkhakatāya sayaṁ parehi abhāyanaṁ. Mahākāruṇikatāya paraṁ rakkhato attano rakkhaṇaṁ, upekkhakatāya attānaṁ rakkhato paresaṁ rakkhaṇaṁ. Tenassa attahitāya paṭipannādīsu catutthapuggalabhāvo siddho hoti. Tathā mahākāruṇikatāya saccādhiṭṭhānassa cāgādhiṭṭhānassa ca pāripūri, upekkhakatāya upasamādhiṭṭhānassa paññādhiṭṭhānassa ca pāripūri. Evaṁ parisuddhāsayapayogassa mahākāruṇikatāya lokahitatthameva rajjasampadādibhavasampattiyā upagamanaṁ, upekkhakatāya tiṇāyapi amaññamānassa tato apagamanaṁ. Iti suvisuddha-upagamāpagamassa mahākāruṇikatāya lokahitatthameva dānavasena sampattīnaṁ pariccajanā, upekkhakatāya cassa phalassa attano apaccāsīsanā. Evaṁ samudāgamanato paṭṭhāya acchariyabbhutaguṇasamannāgatassa mahākāruṇikatāya paresaṁ hitasukhatthaṁ atidukkarakāritā, upekkhakatāya kāyampi analaṁkāritā.

Tathā mahākāruṇikatāya carimattabhāve jiṇṇāturamatadassanena sañjātasaṁvego, upekkhakatāya uḷāresu devabhogasadisesu bhogesu nirapekkho mahābhinikkhamanaṁ nikkhami. Tathā mahākāruṇikatāya-- “Kicchaṁ vatāyaṁ loko āpanno”ti-ādinā (dī.ni.2.57 saṁ.ni.2.4 10) karuṇāmukheneva vipassanārambho (MṬ.1./CS:pg.1.48) upekkhakatāya Buddhabhūtassa satta sattāhāni vivekasukheneva vītināmanaṁ. Mahākāruṇikatāya dhammagambhīrataṁ paccavekkhitvā dhammadesanāya apposukkataṁ āpajjitvāpi mahābrahmuno ajjhesanāpadesena okāsakaraṇaṁ, upekkhakatāya pañcavaggiyādi veneyyānaṁ ananurūpasamudācārepi anaññathābhāvo. Mahākāruṇikatāya katthaci paṭighātābhāvenassa sabbattha amittasaññāya abhāvo, upekkhakatāya katthacipi anurodhābhāvena sabbattha sinehasanthavābhāvo. Mahākāruṇikatāya gāmādīnaṁ āsannaṭṭhāne vasantassapi upekkhakatāya araññaṭṭhāne eva viharaṇaṁ. Tena vuttaṁ “purimena cassa paramāya annukampāya samannāgamaṁ, pacchimena paramāya upekkhāya samannāgamaṁ dīpetī”ti.

Tanti “tatrā”ti padaṁ. Desakālaparidīpananti ye desakālā idha viharaṇakiriyāvisesanabhāvena vuttā, tesaṁ paridīpananti dassento “yaṁ samayaṁ …pe… dīpetī”ti āha. Taṁ-saddo hi vuttassa atthassa paṭiniddeso, tasmā idha kālassa, desassa vā paṭiniddeso bhavituṁ arahati, na aññassa. Ayaṁ tāva tatra-saddassa paṭiniddesabhāve atthavibhāvanā. Yasmā pana īdisesu ṭhānesu tatra-saddo dhammadesanāvisiṭṭhaṁ desaṁ kālañca vibhāveti, tasmā vuttaṁ “bhāsitabbayutte vā desakāle dīpetī”ti. Tena tatrāti yattha Bhagavā dhammadesanatthaṁ bhikkhū ālapi abhāsi, tādise dese, kāle vāti attho. Na hīti-ādinā tamevatthaṁ samattheti. Nanu ca yattha ṭhito Bhagavā “akālo kho tāvā”ti-ādinā bāhiyassa dhammadesanaṁ paṭikkhipi, tattheva antaravīthiyaṁ ṭhito tassa dhammaṁ desetīti? Saccametaṁ, adesetabbakāle adesanāya idaṁ udāharaṇaṁ. Tenevāha “akālo kho tāvā”ti. Yaṁ pana tattha vuttaṁ “antaragharaṁ paviṭṭhamhā”ti (udā.10), tampi tassa akālabhāvasseva pariyāyena dassanatthaṁ vuttaṁ. Tassa hi tadā addhānaparissamena rūpakāye akammaññatā ahosi, balavapītivegena nāmakāye, tadubhayassa vūpasamaṁ āgamento papañcaparihāratthaṁ Bhagavā “akālo kho”ti pariyāyena paṭikkhipi. Adesetabbadese adesanāya pana udāharaṇaṁ “Atha kho Bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṁ (MṬ.1./CS:pg.1.49) rukkhamūle nisīdi (saṁ.ni.2.154), vihārato nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṁ paññatte āsane nisīdī”ti (dī.ni.1.363) ca evamādikaṁ idha ādi-saddena saṅgahitaṁ.

“Atha kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā”ti-ādīsu (ma.ni.3.251) padapūraṇamatte kho-saddo, “dukkhaṁ kho agāravo viharati appatisso”ti-ādīsu (a.ni.4.21) avadhāraṇe, “Kittāvatā nu kho, āvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṁ nānusikkhantī”ti-ādīsu (ma.ni.1.31) ādikālatthe. Vākyārambheti attho. Tattha padapūraṇena vacanālaṅkāramattaṁ kataṁ hoti, ādikālatthena vākyassa upaññāsamattaṁ, avadhāratthena pana niyamadassanaṁ, tasmā āmantesi evāti āmantane niyamo dassito hotīti.

“Bhagavāti lokagarudīpanan”ti kasmā vuttaṁ, nanu pubbepi Bhagavā-saddassa attho vuttoti? Yadipi pubbe vutto, taṁ panassa yathāvutte ṭhāne viharaṇakiriyāya kattuvisesadassanatthaṁ kataṁ, na āmantanakiriyāya, idha pana āmantanakiriyāya, tasmā tadatthaṁ puna “Bhagavā”ti pāḷiyaṁ vuttanti tassatthaṁ dassetuṁ “Bhagavāti lokagarudīpanan”ti āha. Kathāsavanayuttapuggalavacananti vakkhamānāya mūlapariyāyadesanāya savanayogyapuggalavacanaṁ. Catūsupi parisāsu bhikkhū eva edisānaṁ desanānaṁ visesena bhājanabhūtā, iti sātisayasāsanasampaṭiggāhakabhāvadassanatthaṁ idha bhikkhugahaṇanti dassetvā idāni saddatthaṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādimāha.

Tattha bhikkhakoti bhikkhūti bhikkhanadhammatāya bhikkhūti attho. Bhikkhācariyaṁ ajjhupagatoti Buddhādīhipi ajjhupagataṁ bhikkhācariyaṁ uñchācariyaṁ ajjhupagatattā anuṭṭhitattā bhikkhū. Yo hi koci appaṁ vā mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, so kasigorakkhādīhi jīvikākappanaṁ hitvā liṅgasampaṭicchaneneva bhikkhācariyaṁ ajjhupagatattā bhikkhu, parapaṭibaddhajīvikattā vā vihāramajjhe kājabhattaṁ bhuñjamānopi bhikkhācariyaṁ ajjhupagatoti bhikkhu, piṇḍiyālopabhojanaṁ nissāya pabbajjāya ussāhajātattā vā bhikkhācariyaṁ ajjhupagatoti bhikkhūti evampettha attho daṭṭhabbo. Ādinā nayenāti “bhinnapaṭadharoti bhikkhu, bhindati pāpake akusale dhammeti bhikkhu, bhinnattā (MṬ.1./CS:pg.1.50) pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ bhikkhū”ti-ādinā vibhaṅge (vibha.510) āgatanayena. Ñāpaneti avabodhane, paṭivedaneti attho.

Bhikkhanasīlatāti-ādīsu bhikkhanasīlatā bhikkhanena ājīvanasīlatā, na kasivaṇijjādīhi ājīvanasīlatā. Bhikkhanadhammatā “uddissa ariyā tiṭṭhantī”ti (paṭi.ma.153 mi.pa.4.5.9) evaṁ vuttabhikkhanasabhāvatā, na sambhāvanākohaññasabhāvatā. Bhikkhane sādhukāritā “uttiṭṭhe nappamajjeyyā”ti (dha.pa.168) vacanaṁ anussaritvā tattha appamajjanā. Atha vā sīlaṁ nāma pakatisabhāvo, idha pana tadadhiṭṭhānaṁ. Dhammoti vataṁ. Apare pana “sīlaṁ nāma vatasamādānaṁ, dhammo nāma paveṇī-āgataṁ cārittaṁ, sādhukāritāti sakkaccakāritā ādarakiriyā”ti vaṇṇenti. Hīnādhikajanasevitanti ye bhikkhubhāve ṭhitāpi jātimadādivasena uddhatā unnaḷā. Ye ca gihibhāve paresu atthikabhāvampi anupagatatāya bhikkhācariyaṁ paramakāpaññataṁ maññanti, tesaṁ ubhayesampi yathākkamaṁ “bhikkhavo”ti vacanena hīnajanehi daliddehi paramakāpaññataṁ pattehi parakulesu bhikkhācariyāya jīvikaṁ kappentehi sevitaṁ vuttiṁ pakāsento uddhatabhāvaniggahaṁ karoti, adhikajanehi uḷārabhogakhattiyakulādito pabbajitehi Buddhādīhi ājīvavisodhanatthaṁ sevitaṁ vuttiṁ pakāsento dīnabhāvaniggahaṁ karotīti yojetabbaṁ. Yasmā “bhikkhavo”ti vacanaṁ āmantanabhāvato abhimukhīkaraṇaṁ, pakaraṇato sāmatthiyato ca sussūsājananaṁ sakkaccasavanamanasikāraniyojanañca hoti. Tasmā tamatthaṁ dassento “bhikkhavoti iminā”ti-ādimāha.

Tattha sādhukasavanamanasikāreti sādhukasavane sādhukamanasikāre ca. Kathaṁ pana pavattitā savanādayo sādhukaṁ pavattitā hontīti? “Addhā imāya sammāpaṭipattiyā sakalasāsanasampatti hatthagatā bhavissatī”ti ādaragāravayogena, kathādīsu aparibhavanādinā ca. Vuttaṁ hi “pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. Katamehi pañcahi? Na kathaṁ paribhoti, na kathikaṁ paribhoti, na attānaṁ paribhoti, avikkhittacitto dhammaṁ suṇāti ekaggacitto, yoniso ca manasi karoti. Imehi kho, bhikkhave (MṬ.1./CS:pg.1.51) pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattan”ti (a.ni.5.151). Tenevāha “sādhukasavanamanasikārāyattā hi sāsanasampattī”ti. Sāsanasampatti nāma sīlādinipphatti.

Paṭhamaṁ uppannattā adhigamavasena. Satthucariyānuvidhāyakattā sīlādiguṇānuṭṭhānena. Tiṇṇaṁ yānānaṁ vasena anudhammapaṭipattisabbhāvato sakalasāsanapaṭiggāhakattā. Santikattāti samīpabhāvato. Santikāvacarattāti sabbakālaṁ sampayuttabhāvato. Yathānusiṭṭhanti anusāsani-anurūpaṁ, anusāsaniṁ anavasesato paṭiggahetvāti attho. Ekacce bhikkhūyeva sandhāyāti ye suttapariyosāne “te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti vuttā pañcasatā brāhmaṇapabbajitā, te sandhāya.

Pubbe sabbaparisasādhāraṇattepi Bhagavato dhammadesanāya “jeṭṭhaseṭṭhā”ti-ādinā bhikkhūnaṁ eva āmantane kāraṇaṁ dassetvā idāni bhikkhū āmantetvāva dhammadesanāya payojanaṁ dassetuṁ “kimatthaṁ pana Bhagavā”ti codanaṁ samuṭṭhāpesi. Tattha aññaṁ cintentāti aññavihitā. Vikkhittacittāti asamāhitacittā. Dhammaṁ paccavekkhantāti tadā hiyyo tato paradivasesu vā sutadhammaṁ pati pati manasā avekkhantā. Bhikkhū āmantetvā dhamme desiyamāne ādito paṭṭhāya desanaṁ sallakkhetuṁ sakkontīti imamevatthaṁ byatirekamukhena dassetuṁ “te anāmantetvā”ti-ādi vuttaṁ.

Bhikkhavotīti ca sandhivasena i-kāralopo daṭṭhabbo “bhikkhavo itī”ti. Ayaṁ hi iti-saddo hetu-parisamāpanādipadatthavipariyāya-pakārāvadhāraṇanidassanādi-anekatthappabhedo. Tathā hesa “ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘rūpan’ti vuccatī”ti-ādīsu (saṁ.ni.3.79) hetu-atthe dissati; “tasmā tiha me, bhikkhave, dhammadāyādā bhavatha, mā āmisadāyādā, atthi me tumhesu anukampā ‘kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṁ, no āmisadāyādā’ti”ādīsu parisamāpane; “iti vā, iti evarūpā naccagītavāditavisūkadassanā (MṬ.1./CS:pg.1.52) paṭivirato”ti-ādīsu (dī.ni.1.13) ādi-atthe; “māgaṇṭhiyoti tassa brāhmaṇassa saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṁ nāmakammaṁ nāmadheyyaṁ nirutti byañjanamabhilāpo”ti-ādīsu (mahāni.73) padatthavipariyāye; “iti kho, bhikkhave, sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo paṇḍito, sa-upaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito, sa-upasaggo bālo, anupasaggo paṇḍito”ti-ādīsu (ma.ni.3.124) pakāre; “Atthi idappaccayā jarāmaraṇanti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṁ, kiṁ paccayā jarāmaraṇanti iti ce vadeyya, jātipaccayā jarāmaraṇanti iccassa vacanīyan”ti-ādīsu (dī.ni.2.96) avadhāraṇe; “sabbamatthīti kho, kaccāna, ayameko anto, sabbaṁ natthīti kho, kaccāna, ayaṁ dutiyo anto”ti-ādīsu (saṁ.ni.2.15) nidassane. Idhāpi nidassaneva daṭṭhabbo. Bhikkhavoti hi āmantitākāro, tamesa iti-saddo nidasseti “bhikkhavoti āmantesī”ti. Iminā nayena “bhaddante”ti-ādīsupi yathārahaṁ iti-saddassa attho veditabbo. Pubbe “Bhagavā āmantesī”ti vuttattā “Bhagavato paccassosun”ti idha “Bhagavato”ti sāmivacanaṁ āmantanameva sambandhī-antaraṁ apekkhatīti iminā adhippāyena “Bhagavato āmantanaṁ paṭi-assosun”ti vuttaṁ. “Bhagavato”ti pana idaṁ paṭissavasambandhanena sampadānavacanaṁ yathā “Devadattassa paṭissuṇotī”ti.

Yaṁ nidānaṁ bhāsitanti sambandho. Etthāha-- kimatthaṁ pana dhammavinayasaṅgahe kariyamāne nidānavacanaṁ, nanu Bhagavatā bhāsitavacanasseva saṅgaho kātabboti? Vuccate-- desanāya ṭhiti-asammosasaddheyyabhāvasampādanatthaṁ. Kāladesadesakanimittaparisāpadesehi upanibandhitvā ṭhapitā hi desanā ciraṭṭhitikā hoti asammosadhammā saddheyyā ca, desakālakattusotunimittehi upanibaddho viya vohāravinicchayo. Teneva ca āyasmatā Mahākassapena “Mūlapariyāyasuttaṁ āvuso, ānanda, kattha bhāsitan”ti-ādinā desādipucchāsu katāsu tāsaṁ vissajjanaṁ karontena dhammabhaṇḍāgārikena “Evaṁ me sutan”ti-ādinā imassa suttassa nidānaṁ bhāsitaṁ. Apica satthusampattipakāsanatthaṁ nidānavacanaṁ. Tathāgatassa hi Bhagavato pubbaracanānumānāgamatakkābhāvato sammāsambuddhabhāvasiddhi (MṬ.1./CS:pg.1.53) Na hi sammāsambuddhassa pubbaracanādīhi attho atthi sabbattha appaṭihatañāṇacāratāya ekappamāṇattā ca ñeyyadhammesu. Tathā ācariyamuṭṭhidhammamacchariyasāsanasāvakānurodhābhāvato khīṇāsavabhāvasiddhi. Na hi sabbaso khīṇāsavassa te sambhavantīti suvisuddhassa parānuggahappavatti. Evaṁ desakasaṁkilesabhūtānaṁ diṭṭhisīlasampadādūsakānaṁ avijjātaṇhānaṁ accantābhāvasaṁsūcakehi ñāṇasampadāpahānasampadābhibyañjakehi ca sambuddhavisuddhabhāvehi purimavesārajjadvayasiddhi, tato eva ca antarāyikaniyyānikadhammesu sammohābhāvasiddhito pacchimavesārajjadvayasiddhīti Bhagavato catuvesārajjasamannāgamo attahitaparahitapaṭipatti ca nidānavacanena pakāsitā hoti tattha tattha sampattapariyāya ajjhāsayānurūpaṁ ṭhānuppattikapaṭibhānena dhammadesanādīpanato, idha pana pathavī-ādīsu vatthūsu puthujjanānaṁ paṭipattivibhāgavavatthāpakadesanādīpanatoti yojetabbaṁ. Tena vuttaṁ “satthusampattipakāsanatthaṁ nidānavacanan”ti.

Tathā sāsanasampattipakāsanatthaṁ nidānavacanaṁ. Ñāṇakaruṇāpariggahitasabbakiriyassa hi Bhagavato natthi niratthikā paṭipatti, attahitatthā vā. Tasmā paresaṁ eva atthāya pavattasabbakiriyassa sammāsambuddhassa sakalampi kāyavacīmanokammaṁ yathāpavattaṁ vuccamānaṁ diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṁ sattānaṁ anusāsanaṭṭhena sāsanaṁ, na kabyaracanā, tayidaṁ satthucaritaṁ kāladesadesakaparisāpadesehi saddhiṁ tattha tattha nidānavacanehi yathārahaṁ pakāsīyati, idha pana “pathaviyādīsu vatthūsū”ti sabbaṁ purimasadisameva. Tena vuttaṁ “sāsanasampattipakāsanatthaṁ nidānavacanan”ti. Apica satthuno pamāṇabhāvappakāsanena sāsanassa pamāṇabhāvadassanatthaṁ nidānavacanaṁ, tañca desakappamāṇabhāvadassanaṁ heṭṭhā vuttanayānusārena “Bhagavā”ti ca iminā padena vibhāvitanti veditabbaṁ. “Bhagavā”ti iminā Tathāgatassa rāgadosamohādisabbakilesamaladuccaritādidosappahānadīpanena vacanena anaññasādhāraṇasuparisuddhañāṇakaruṇādiguṇavisesayogaparidīpanena tato eva sabbasattuttamabhāvadīpanena ayamattho sabbathā pakāsito hotīti idamettha nidānavacanappayojanassa mukhamattadassanaṁ.

Abbhantaranidānavaṇṇanā niṭṭhitā.

Suttanikkhepavaṇṇanā

Nikkhittassāti (MṬ.1./CS:pg.1.54) desitassa. Desanāpi hi desetabbassa sīlādi-atthassa vineyyasantānesu nikkhipanato “nikkhepo”ti vuccati. Suttanikkhepaṁ vicāretvā vuccamānā pākaṭā hotīti sāmaññato Bhagavato desanāsamuṭṭhānassa vibhāgaṁ dassetvā “etthāyaṁ desanā evaṁsamuṭṭhānā”ti desanāya samuṭṭhāne dassite suttassa sammadeva nidānaparijānanena vaṇṇanāya suviññeyyattā vuttaṁ. Evañhi “assutavā bhikkhave puthujjano”ti-ādinā, “yopi so, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo”ti-ādinā (ma.ni.1.8), “Tathāgatopi kho, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho”ti-ādinā (ma.ni.1.12) ca pavattadesanā anusandhidassanasukhatāya suviññeyyā hoti. Tattha yathā anekasata-anekasahassabhedānipi suttantāni saṁkilesabhāgiyādipadhānanayavasena soḷasavidhataṁ nātivattanti, evaṁ attajjhāsayādisuttanikkhepavasena catubbidhabhāvanti āha “cattāro hi suttanikkhepā”ti.

Ettha ca yathā attajjhāsayassa aṭṭhuppattiyā ca parajjhāsayapucchāhi saddhiṁ saṁsaggabhedo sambhavati “Attajjhāsayo ca parajjhāsayo ca, attajjhāsayo ca pucchāvasiko ca, aṭṭhuppattiko ca parajjhāsayo ca, aṭṭhuppattiko ca pucchāvasiko cā”ti ajjhāsayapucchānusandhisabbhāvato, evaṁ yadipi aṭṭhuppattiyā attajjhāsayenapi saṁsaggabhedo sambhavati, attajjhāsayādīhi pana purato ṭhitehi aṭṭhuppattiyā saṁsaggo natthīti nayidha niravaseso vitthāranayo sambhavatīti “cattāro suttanikkhepā”ti vuttaṁ, tadantogadhattā vā sambhavantānaṁ sesanikkhepānaṁ mūlanikkhepavasena cattārova dassitā. Tathādassanañcettha ayaṁ saṁsaggabhedo gahetabboti.

Tatrāyaṁ vacanattho-- nikkhipīyatīti nikkhepo, suttaṁ eva nikkhepo suttanikkhepo. Atha vā nikkhipanaṁ nikkhepo, suttassa nikkhepo suttanikkhepo, suttadesanāti attho. Attano ajjhāsayo attajjhāsayo, so assa atthi kāraṇabhūtoti attajjhāsayo. Attano ajjhāsayo etassāti vā attajjhāsayo. Parajjhāsayepi eseva nayo. Pucchāya vaso pucchāvaso, so etassa atthīti (MṬ.1./CS:pg.1.55) pucchāvasiko. Suttadesanāvatthubhūtassa atthassa uppatti atthuppatti, atthuppattiyeva aṭṭhuppatti ttha-kārassa ṭṭha-kāraṁ katvā. Sā etassa atthīti aṭṭhuppattiko. Atha vā nikkhipīyati suttaṁ etenāti suttanikkhepo, attajjhāsayādi eva. Etasmiṁ pana attavikappe attano ajjhāsayo attajjhāsayo. Paresaṁ ajjhāsayo parajjhāsayo. Pucchīyatīti pucchā, pucchitabbo attho. Pucchanavasena pavattaṁ dhammapaṭiggāhakānaṁ vacanaṁ pucchāvasikaṁ, tadeva nikkhepa-saddāpekkhāya pulliṅgavasena “pucchāvasiko”ti vuttaṁ. Tathā aṭṭhuppatti eva aṭṭhuppattikoti evampettha attho veditabbo.

Apicettha paresaṁ indriyaparipākādikāraṇanirapekkhattā attajjhāsayassa visuṁ suttanikkhepabhāvo yutto kevalaṁ attano ajjhāsayeneva dhammatantiṭhapanatthaṁ pavattitadesanattā. Parajjhāsayapucchāvasikānaṁ pana paresaṁ ajjhāsayapucchānaṁ desanāpavattihetubhūtānaṁ uppattiyaṁ pavattitānaṁ kathamaṭṭhuppattiyaṁ anavarodho, pucchāvasika-aṭṭhuppattikānaṁ vā parajjhāsayānurodhena pavattikānaṁ kathaṁ parajjhāsaye anavarodhoti? Na codetabbametaṁ. Paresañhi abhinīhāraparipucchādivinimuttasseva suttadesanākāraṇuppādassa aṭṭhuppattibhāvena gahitattā parajjhāsayapucchāvasikānaṁ visuṁ gahaṇaṁ. Tathā hi brahmajāla (dī.ni.1.1) Dhammadāyādasuttādīnaṁ (ma.ni.1.29) vaṇṇāvaṇṇa-āmisuppādādidesanānimittaṁ “aṭṭhuppattī”ti vuccati. Paresaṁ pucchaṁ vinā ajjhāsayaṁ eva nimittaṁ katvā desito parajjhāsayo, pucchāvasena desito pucchāvasikoti pākaṭoyamatthoti.

Attano ajjhāsayeneva kathesi dhammatantiṭhapanatthanti daṭṭhabbaṁ. Sammappadhānasuttantahārakoti anupubbena nikkhittānaṁ saṁyuttake sammappadhānapaṭisaṁyuttānaṁ suttānaṁ āvaḷi. Tathā iddhipādahārakādayo.

Vimuttiparipācanīyā dhammā saddhindriyādayo. Ajjhāsayanti adhimuttiṁ. Khantinti diṭṭhinijjhānakkhantiṁ. Mananti cittaṁ. Abhinihāranti paṇidhānaṁ. Bujjhanabhāvanti bujjhanasabhāvaṁ, paṭivijjhanākāraṁ vā.

Uppanne māne nikkhittanti sambandho. Itthiliṅgādīni tīṇi liṅgāni. Nāmādīni cattāri padāni. Paṭhamādayo satta vibhattiyo. Muñcitvā na kiñci katheti sabhāvaniruttiyā (MṬ.1./CS:pg.1.56) tatheva pavattanato. Gaṇṭhibhūtaṁ padaṁ. Yathā hi rukkhassa gaṇṭhiṭṭhānaṁ dubbinibbedhaṁ duttacchitañca hoti, evamevaṁ yaṁ padaṁ atthato vivarituṁ na sakkā, taṁ “gaṇṭhipadan”ti vuccati. Anupahaccāti anuddharitvā.

Yena yena sambandhaṁ gacchati, tassa tassa anavasesataṁ dīpetīti iminā imassa sabba-saddassa sappadesataṁ dasseti. Sabba-saddo hi sabbasabbaṁ padesasabbaṁ āyatanasabbaṁ sakkāyasabbanti catūsu visayesu diṭṭhappayogo. Tathā hesa “sabbe dhammā sabbākārena Buddhassa Bhagavato ñāṇamukhe āpāthamāgacchantī”ti-ādīsu (mahāni.156 cūḷani.85 paṭi.ma.3.6) sabbasabbasmiṁ āgato. “Sabbesaṁ vo, Sāriputta, subhāsitaṁ pariyāyenā”ti-ādīsu (ma.ni.1.345) padesasabbasmiṁ. “Sabbaṁ vo, bhikkhave, desessāmi …pe… cakkhuñceva rūpā ca …pe… mano ceva dhammā cā”ti (saṁ.ni.4.23) ettha āyatanasabbasmiṁ. “Sabbaṁ sabbato sañjānātī”ti-ādīsu (ma.ni.1.5) sakkāyasabbasmiṁ. Tattha sabbasabbasmiṁ āgato nippadeso, itaresu tīsupi āgato sappadeso, idha pana sakkāyasabbasmiṁ veditabbo. Tathā hi vakkhati “sakkāyapariyāpannā pana tebhūmakadhammāva anavasesato veditabbā”ti (ma.ni.aṭṭha.1.1suttanikkhepavaṇṇanā).

Saccesūti ariyasaccesu. Ete caturo dhammāti idāni vuccamāne saccādike cattāro dhamme sandhāya vadati. Tattha saccanti vacīsaccaṁ. Ṭhitīti vīriyaṁ, “dhitī”ti vā pāṭho, so evattho. Cāgoti alobho. Diṭṭhaṁ so ativattatīti yasmiṁ ete saccādayo dhammā upalabbhanti, so diṭṭhaṁ attano amittaṁ atikkamati, na tassa hatthataṁ gacchati, atha kho naṁ abhibhavati evāti attho. Sabhāve vattati asabhāvadhammassa kāraṇāsambhavato. Na hi nissabhāvā dhammā kenaci nibbattīyanti. Attano lakkhaṇaṁ dhārentīti yadipi lakkhaṇavinimuttā dhammā nāma natthi, tathāpi yathā diṭṭhitaṇhāparikappitākāramattā attasubhasukhasassatādayo, pakatiyādayo, dabbādayo, jīvādayo, kāyādayo lokavohāramattasiddhā gagaṇakusumādayova saccikaṭṭhaparamatthato na upalabbhanti, na evamete, ete pana saccikaṭṭhaparamatthabhūtā upalabbhanti, tato eva sattādivisesavirahato dhammamattā sabhāvavantoti dassanatthaṁ “attano lakkhaṇaṁ dhārentī”ti vuttaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.57) Bhavati hi bhedābhāvepi sukhāvabodhanatthaṁ upacāramattasiddhena bhedena niddeso yathā “silāputtakassa sarīran”ti. Dhārīyanti vā yathāsabhāvato avadhārīyanti ñāyantīti dhammā, kakkhaḷaphusanādayo.

Asādhāraṇahetumhīti asādhāraṇakāraṇe, sakkāyadhammesu tassa tassa āveṇikapaccayeti attho. Kiṁ pana tanti? Taṇhāmānadiṭṭhiyo, avijjādayopi vā. Yatheva hi pathavī-ādīsu maññanāvatthūsu uppajjamānā taṇhādayo maññanā tesaṁ pavattiyā mūlakāraṇaṁ, evaṁ avijjādayopi. Tathā hi “assutavā puthujjano”ti-ādinā “apariññātaṁ tassāti vadāmī”ti (ma.ni.1.2) “nandī dukkhassa mūlan”ti (ma.ni.1.13) ca anvayato, “khayā rāgassa …pe… vītamohattā”ti byatirekato ca tesaṁ mūlakāraṇabhāvo vibhāvito.

Pariyāyeti desetabbamatthaṁ avagameti bodhayatīti pariyāyo, desanā. Pariyāyati attano phalaṁ pariggahetvā vattati tassa vā kāraṇabhāvaṁ gacchatīti pariyāyo, kāraṇaṁ. Pariyāyati aparāparaṁ parivattatīti pariyāyo, vāro. Evaṁ pariyāyasaddassa desanākāraṇavāresu pavatti veditabbā. Yathārutavasena aggahetvā niddhāretvā gahetabbatthaṁ neyyatthaṁ. Tebhūmakā dhammāva anavasesato veditabbā maññanāvatthubhūtānaṁ sabbesaṁ pathavī-ādidhammānaṁ adhippetattā.

Kāraṇadesananti kāraṇañāpanaṁ desanaṁ. Taṁ atthanti taṁ sabbadhammānaṁ mūlakāraṇasaṅkhātaṁ, kāraṇadesanāsaṅkhātaṁ vā atthaṁ. Tenevāha “taṁ kāraṇaṁ taṁ desanan”ti. Ekatthametanti etaṁ padadvayaṁ ekatthaṁ. Sādhu-saddo eva hi ka-kārena vaḍḍhetvā “sādhukan”ti vutto. Teneva hi sādhusaddassa atthaṁ vadantena atthuddhāravasena sādhukasaddo udāhaṭo. Dhammarucīti puññakāmo. Paññāṇavāti paññavā. Addubbhoti adūsako, anupaghātakoti attho. Idhāpīti imasmiṁ Mūlapariyāyasuttepi. Ayanti sādhukasaddo. Ettheva daḷhīkammeti sakkaccakiriyāyaṁ. Āṇattiyanti āṇāpane. “Suṇātha sādhukaṁ manasi karothā”ti hi vutte sādhukasaddena savanamanasikārānaṁ sakkaccakiriyā viya tadāṇāpanampi vuttaṁ hoti. Āyācanatthatā viya cassa āṇāpanatthatā veditabbā.

Idānettha (MṬ.1./CS:pg.1.58) evaṁ yojanā veditabbāti sambandho. Sotindriyavikkhepavāraṇaṁ savane niyojanavasena kiriyantarapaṭisedhanabhāvato, sotaṁ odahathāti attho. Manindriyavikkhepanivāraṇaṁ aññacintāpaṭisedhanato. Purimanti “suṇāthā”ti padaṁ. Etthāti suṇātha, manasi karothā”ti padadvaye, etasmiṁ vā adhikāre. Byañjanavipallāsaggāhavāraṇaṁ sotadvāre vikkhepapaṭibāhakattā. Na hi yāthāvato suṇantassa saddato vipallāsaggāho hoti. Atthavipallāsaggāhavāraṇaṁ manindriyavikkhepapaṭibāhakattā. Na hi sakkaccaṁ dhammaṁ upadhārentassa atthato vipallāsaggāho hoti. Dhammassavane niyojeti suṇāthāti vidahanato. Dhāraṇūpaparikkhāsūti upaparikkhaggahaṇena tulanatīraṇādike diṭṭhiyā ca suppaṭivedhaṁ saṅgaṇhāti.

Sabyañjanoti ettha yathādhippetamatthaṁ byañjayatīti byañjanaṁ, sabhāvanirutti. Saha byañjanenāti sabyañjano, byañjanasampannoti attho. Araṇīyato upagandhabbato anuṭṭhātabbato attho, catupārisuddhisīlādiko. Saha atthenāti sāttho, atthasampannoti attho. Dhammagambhīroti-ādīsu dhammo nāma tanti. Desanā nāma tassā manasā vavatthāpitāya tantiyā desanā. Attho nāma tantiyā attho. Paṭivedho nāma tantiyā tanti-atthassa ca yathābhūtāvabodho. Yasmā cete dhammadesanā-atthapaṭivedhā sasādīhi viya mahāsamuddo mandabuddhīhi dukkhogāḷhā alabbhaneyyapatiṭṭhā ca, tasmā gambhīrā. Tena vuttaṁ “yasmā ayaṁ dhammo …pe… sādhukaṁ manasi karothā”ti. Ettha ca paṭivedhassa dukkarabhāvato dhammatthānaṁ desanāñāṇassa dukkarabhāvato desanāya dukkhogāhatā, paṭivedhassa pana uppādetuṁ asakkuṇeyyattā tabbisayañāṇuppattiyā ca dukkarabhāvato dukkhogāhatā veditabbā.

Desanaṁ nāma uddisanaṁ. Tassa niddisanaṁ bhāsananti idhādhippetanti āha “vitthāratopi naṁ bhāsissāmīti vuttaṁ hotī”ti. Paribyattaṁ kathanaṁ vā bhāsanaṁ. Sāḷikāyiva nigghosoti sāḷikāya ālāpo viya madhuro kaṇṇasukho pemanīyo. Paṭibhānanti saddo. Udīrayīti uccārīyati, vuccati vā.

Evaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.59) vutte ussāhajātāti evaṁ “suṇātha sādhukaṁ manasi karotha bhāsissāmī”ti vutte na kira Satthā saṅkhepeneva desessati, vitthārenapi bhāsissatīti sañjātussāhā haṭṭhatuṭṭhā hutvā. Idhāti iminā vuccamāna-adhikaraṇaṁ tassa puggalassa uppattiṭṭhānabhūtaṁ adhippetanti āha “desāpadese nipāto”ti. Lokanti okāsalokaṁ. Idha Tathāgato loketi hi jātikhettaṁ, tatthāpi ayaṁ cakkavāḷo adhippeto. Samaṇoti sotāpanno. Dutiyo samaṇoti sakadāgāmī. Vuttañhetaṁ “katamo ca, bhikkhave, samaṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hotī”ti (a.ni.4.241) “katamo ca, bhikkhave, dutiyo samaṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hotī”ti ca (a.ni.4.241). Idheva tiṭṭhamānassāti imissā eva indasālaguhāyaṁ tiṭṭhamānassa.

2. Assutavāti ettha (a.ni.ṭī.1.1.51) sutanti sotadvārānusārena upadhāritaṁ, upadhāraṇaṁ vā, sutaṁ assatthīti sutavā. Vā-saddassa hi attho atthitāmattādivasena anekavidho. Tathā hi “antavā ayaṁ loko parivaṭumo”ti-ādīsu (dī.ni.1.54 paṭi.ma.1.140) atthitāmattaṁ attho. “Dhanavā bhogavā, lābhī annassā”ti ca ādīsu bahubhāvo. “Rogavā hoti rogābhibhūto”ti-ādīsu kāyābādho. “Kuṭṭhī kuṭṭhacīvarenā”ti-ādīsu nindā, “issukī maccharī saṭho māyāvino keṭubhino”ti-ādīsu abhiṇhayogo. “Daṇḍī chattī alambarī”ti-ādīsu (visuddhi.1.142) saṁsaggo. “Paṇḍito vāpi tena so”ti-ādīsu (dha.pa.63) upamānaṁ, sadisabhāvoti attho. “Taṁ vāpi dhīrā muniṁ vedayantī”ti-ādīsu (su.ni.213) samuccayo. “Ke vā ime kassa vā”ti-ādīsu (pārā.296) saṁsayo. “Ayaṁ vā imesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ sabbabālo sabbamūḷho”ti-ādīsu (dī.ni.1.181) vibhāvano. “Na vāyaṁ kumāro mattamaññāsī”ti-ādīsu (saṁ.ni.2.154) padapūraṇaṁ. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā”ti-ādīsu (ma.ni.1.170) vikappo. “Sakyaputtassa sirīmato (MṬ.1./CS:pg.1.60) (dī.ni.3.277), sīlavato sīlasampattiyā kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchatī”ti (dī.ni.2.150 3.316 a.ni.5.213 mahāva.285) ca ādīsu pasaṁsā. “Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā”ti-ādīsu (dī.ni.3.317 355) atisayo. Idhāpi atisayo, pasaṁsā vā attho, tasmā yassa pasaṁsitaṁ, atisayena vā sutaṁ atthi, so sutavāti saṁkilesaviddhaṁsanasamatthaṁ pariyattidhammassavanaṁ, taṁ sutvā tathattāya paṭipatti ca “sutavā”ti iminā saddena pakāsitā. Atha vā sotabbayuttaṁ sutvā kattabbanipphattivasena suṇīti sutavā, tappaṭikkhepena na sutavāti assutavā.

Ayañhi a-kāro “ahetukā dhammā (dha.sa.2.dukamātikā), abhikkhuko āvāso”ti-ādīsu (pāci.1046 1047) taṁsahayoganivattiyaṁ icchito. “Apaccayā dhammā”ti (dha.sa.7.dukamātikā) taṁsambandhībhāvanivattiyaṁ. Paccayuppannañhi paccayasambandhīti appaccayuppannattā ataṁsambandhitā ettha jotitā. “Anidassanā dhammā”ti (dha.sa.9.dukamātikā) taṁsabhāvanivattiyaṁ. Nidassanañhi daṭṭhabbatā. Atha vā passatīti nidassanaṁ, cakkhuviññāṇaṁ, taggahetabbabhāvanivattiyaṁ yathā “anāsavā dhammā”ti (dha.sa.15.dukamātikā), “appaṭighā dhammā (dha.sa.10.dukamātikā), anārammaṇā dhammā”ti (dha.sa.55.dukamātikā) taṁkiccanivattiyaṁ, “arūpino dhammā (dha.sa.11.dukamātikā) acetasikā dhammā”ti (dha.sa.57.dukamātikā) tabbhāvanivattiyaṁ. Tadaññathā hi ettha pakāsitā. “Amanusso”ti tabbhāvamattanivattiyaṁ. Manussamattaṁ natthi, aññaṁ samānanti. Sadisatā hi ettha sūcitā. “Assamaṇo samaṇapaṭiñño, anariyo”ti (a.ni.3.13) ca taṁsambhāvanīyaguṇanivattiyaṁ. Garahā hi idha ñāyati. “Kacci bhoto anāmayaṁ, anudarā kaññā”ti (jā.2.20.129) tadanappabhāvanivattiyaṁ, “anuppannā dhammā”ti (dha.sa.17.tikamātikā) taṁsadisabhāvanivattiyaṁ. Atītānañhi uppannapubbattā uppādidhammānañca paccayekadesanipphattiyā āraddhuppādibhāvato kālavimuttassa ca vijjamānattā uppannānukūlatā pageva paccuppannānanti tabbidūratāva ettha viññāyati “asekkhā dhammā”ti (dha.sa.11.tikamātikā) tadapariyosānanivattiyaṁ. Tanniṭṭhānañhi ettha pakāsitanti. Evamanekesaṁ atthānaṁ jotako. Idha pana “arūpino dhammā acetasikā dhammā”ti-ādīsu viya tabbhāvanivattiyaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.61) daṭṭhabbo, aññattheti attho. Etenassa sutādiñāṇavirahataṁ dasseti. Tena vuttaṁ “āgamādhigamābhāvā ñeyyo assutavā itī”ti.

Idāni tassa atthaṁ vivaranto yasmā khandhadhātvādikosallenapi maññanāpaṭisedhanasamatthaṁ bāhusaccaṁ hoti. Yathāha-- “Kittāvatā nu kho, bhante, bahussuto hoti? Yato kho bhikkhu khandhakusalo hoti dhātu, āyatana, paṭiccasamuppādakusalo hoti, ettāvatā kho bhikkhu bahussuto hotī”ti, tasmā “yassa hi khandhadhātu-āyatanasaccapaccayākārasatipaṭṭhānādīsūti-ādi vuttaṁ. Tattha vācuggatakaraṇaṁ uggaho. Atthaparipucchanaṁ paripucchā. Kusalehi saha codanāpariharaṇavasena vinicchayakaraṇaṁ vinicchayo. Maggaphalanibbānāni adhigamo.

Bahūnaṁ (dha.sa.mūlaṭī.1007) nānappakārānaṁ kilesasakkāyadiṭṭhīnaṁ avihatattā tā janenti, tāhi vā janitāti puthujjanā. Avighātameva vā jana-saddo vadati. Puthu satthārānaṁ mukhamullokikāti ettha puthu janā satthupaṭiññā etesanti puthujjanāti vacanattho. Puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti ettha janetabbā, jāyanti vā ettha sattāti janā, nānāgatiyo, tā puthū etesanti puthujjanā. Ito pare jāyanti etehīti janā, abhisaṅkhārādayo, te etesaṁ puthū vijjantīti puthujjanā. Abhisaṅkharaṇādi-attho eva vā jana-saddo daṭṭhabbo. Oghā kāmoghādayo. Rāgaggi-ādayo santāpā. Te eva, sabbepi vā kilesā pariḷāhā. Puthu pañcasu kāmaguṇesu rattāti ettha jāyatīti jano, rāgo gedhoti evamādiko, puthu jano etesanti puthujjanā. Puthūsu vā janā jātā rattāti evaṁ rāgādi-attho eva vā janasaddo daṭṭhabbo. Rattāti vatthaṁ viya raṅgajātena cittassa vipariṇāmakarena chandarāgena rattā sārattā. Giddhāti abhikaṅkhanasabhāvena abhijjhānena giddhā gedhaṁ āpannā. Gadhitāti ganthitā viya dummocanīyabhāvena tattha paṭibaddha.Mucchitāti kilesavasena visaññībhūtā viya anaññakiccā mucchaṁ mohamāpannā. Ajjhosannāti anaññasādhāraṇe viya katvā gilitvā pariniṭṭhapetvā ṭhitā. Laggāti vaṅkadaṇḍake viya āsattā mahāpalipe vā yāva nāsikaggā palipannapuriso viya uddharituṁ asakkuṇeyyabhāvena nimuggā (MṬ.1./CS:pg.1.62) lagitāti makkaṭālepe ālaggabhāvena paccuḍḍito viya makkaṭo pañcannaṁ indriyānaṁ vasena ālaggitā. Palibuddhāti baddhā, upaddutā vā. Āvuṭāti āvunitā, nivutāti nivāritā. Ovutāti paliguṇṭhitā, pariyonaddhā vā. Pihitāti pidahitā, paṭicchannāti paṭicchāditā. Paṭikujjitāti heṭṭhāmukhajātā. Puthūnaṁ vā gaṇanapathamatītānanti-ādinā puthu jano puthujjanoti dasseti.

“Assutavā”ti etena avijjandhatā vuttāti āha “andhaputhujjano vutto hotī”ti. Ārakattā (saṁ.ni.ṭī.2.3.1) kilesehi maggena samucchinnattā. Anayeti avaḍḍhiyaṁ, anattheti attho. Anaye vā anupāye. Na-iriyanato avattanato. Ayeti vaḍḍhiyaṁ, atthe, upāye vā. Araṇīyatoti payirupāsitabbato. Niruttinayena padasiddhi veditabbā purimesu atthavikappesu. Pacchime pana saddasatthavasenapi. Yadipi ariya-saddo “ye hi vo ariyā parisuddhakāyakammantā”ti-ādīsu (ma.ni.1.35) visuddhāsayapayogesu puthujjanesupi vattati. Idha pana ariyamaggādhigamena sabbalokuttarabhāvena ca ariyabhāvo adhippetoti dassento āha “Buddhā”ti-ādi. Tattha “paccekabuddhā Tathāgatasāvakā ca sappurisā”ti idaṁ ariyā sappurisāti idha vuttapadānaṁ atthaṁ asaṅkarato dassetuṁ vuttaṁ. Yasmā pana nippariyāyato ariyasappurisabhāvā abhinnasabhāvā. Tasmā “sabbeva vā”ti-ādi vuttaṁ.

Ettāvatā hi Buddhasāvako vutto. Tassa hi ekantena kalyāṇamitto icchitabbo paratoghosamantarena paṭhamamaggassa anuppajjanato. Visesato cassa Bhagavāva kalyāṇamitto adhippeto. Vuttañhetaṁ “mamañhi, ānanda, kalyāṇamittaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccantī”ti-ādi (saṁ.ni.5.2). So eva ca aveccapasādādhigamena daḷhabhatti nāma. Vuttampi cetaṁ “yaṁ mayā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, taṁ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamantī”ti (udā.45). Kataññutādīhi paccekabuddhā Buddhāti ettha kataṁ jānātīti kataññū. Kataṁ viditaṁ pākaṭaṁ karotīti katavedī. Anekesupi hi kappasatasahassesu kataṁ upakāraṁ jānanti paccekabuddhā pākaṭañca karonti satijanana-āmisapaṭiggahaṇādinā (MṬ.1./CS:pg.1.63) tathā saṁsāradukkhadukkhitassa sakkaccaṁ karonti kiccaṁ, yaṁ attanā kātuṁ sakkā. Sammāsambuddho pana kappānaṁ asaṅkhyeyyasahassesupi kataṁ upakāraṁ maggaphalānaṁ upanissayañca jānāti, pākaṭañca karoti, sīho viya ca evaṁ sabbattha sakkaccameva dhammadesanaṁ karonto Buddhakiccaṁ karoti. Yāya paṭipattiyā diṭṭhā nāma honti, tassā appaṭipajjanabhāvo, tattha ca ādarābhāvo ariyānaṁ adassanasīlatā ca, na ca dassane sādhukāritā ca veditabbā. Cakkhunā adassāvīti etta cakkhu nāma na maṁsacakkhu eva, atha kho dibbacakkhupīti āha “dibbacakkhunā vā”ti. Ariyabhāvoti yehi yogato “ariyā”ti vuccanti. Te maggaphaladhammā daṭṭhabbā.

Tatrāti ñāṇadassanasseva dassanabhāve. Vatthūti adhippetatthañāpanakāraṇaṁ. Evaṁ vuttepīti evaṁ aññāpadesena attūpanāyikaṁ katvā vuttepi. Dhammanti lokuttaradhammaṁ, catusaccadhammaṁ vā. Ariyakaradhammā aniccānupassanādayo vipassiyamānā aniccādayo, cattāri vā ariyasaccāni.

Avinītoti na vinīto, adhisīlasikkhādivasena na sikkhito. Yesaṁ saṁvaravinayādīnaṁ abhāvena ayaṁ avinītoti vuccati, te tāva dassetuṁ “duvidho vinayo nāmā”ti-ādimāha. Tattha sīlasaṁvaroti pātimokkhasaṁvaro veditabbo, so ca atthato kāyikavācasiko avītikkamo. Satisaṁvaroti indriyarakkhā, sā ca tathāpavattā sati eva. Ñāṇasaṁvaroti “sotānaṁ saṁvaraṁ brūmī”ti (su.ni.1040) vatvā “paññāyete pidhīyare”ti vacanato sotasaṅkhātānaṁ taṇhādiṭṭhiduccarita-avijjā-avasiṭṭhakilesānaṁ saṁvaro pidahanaṁ samucchedañāṇanti veditabbaṁ. Khantisaṁvaroti adhivāsanā, sā ca tathāpavattā khandhā, adoso vā. Paññāti eke, taṁ Aṭṭhakathāya virujjhati. Vīriyasaṁvaro kāmavitakkādīnaṁ vinodanavasena pavattaṁ vīriyameva. Tena tena guṇaṅgena tassa tassa aguṇaṅgassa pahānaṁ tadaṅgapahānaṁ. Vikkhambhanena pahānaṁ vikkhambhanapahānaṁ. Sesapadatthayepi eseva nayo.

Iminā pātimokkhasaṁvarenāti-ādi sīlasaṁvarādīnaṁ vivaraṇaṁ. Tattha samupetoti ettha iti-saddo ādisattho. Tena “sahagato samupagato”ti-ādinā (MṬ.1./CS:pg.1.64) vibhaṅge (vibha.511) āgataṁ saṁvaravibhaṅgaṁ dasseti. Esa nayo sesesupi. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ Anantarasutte āvi bhavissati.

Kāyaduccaritādīnanti dussīlyasaṅkhātānaṁ kāyavacīduccaritādīnaṁ muṭṭhassaccasaṅkhātassa pamādassa abhijjhādīnaṁ vā akkhanti-aññāṇakosajjānañca. Saṁvaraṇatoti pidahanato thakanato. Vinayanatoti kāyavācācittānaṁ virūpappavattiyā vinayanato apanayanato, kāyaduccaritādīnaṁ vā vinayanato, kāyādīnaṁ vā jimhappavattiṁ vicchinditvā ujukaṁ nayanatoti attho. Paccayasamavāye uppajjanārahānaṁ kāyaduccaritādīnaṁ tathā tathā anuppādanameva saṁvaraṇaṁ vinayanañca veditabbaṁ.

Yaṁ pahānanti sambandho. “Nāmarūpaparicchedādīsu vipassanāñāṇesū”ti kasmā vuttaṁ, nanu nāmarūpaparicchedapaccayapariggahakaṅkhāvitaraṇāni na vipassanāñāṇāni sammasanākārena appavattanato? Saccametaṁ. Vipassanāñāṇassa pana adhiṭṭhānabhāvato evaṁ vuttaṁ. “Nāmarūpamattamidaṁ, natthi ettha attā vā attaniyaṁ vā”ti evaṁ pavattañāṇaṁ nāmarūpavavatthānaṁ. Sati vijjamāne khandhapañcakasaṅkhāte kāye, sayaṁ vā satī tasmiṁ kāye diṭṭhīti sakkāyadiṭṭhi. “Rūpaṁ attato samanupassatī”ti (saṁ.ni.3.81 4.345) evaṁ pavattā micchādiṭṭhi. Tasseva rūpārūpassa kammāvijjādipaccayapariggaṇhanañāṇaṁ paccayapariggaho. “Natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ saṁkilesāyā”ti (dī.ni.1.168) ādinayappavattā ahetukadiṭṭhi. “Issarapurisapajāpatipakati-aṇukālādīhi loko pavattati nivattati cā”ti pavattā visamahetudiṭṭhi. Tassevāti paccayapariggahasseva. Kaṅkhāvitaraṇenāti yathā etarahi nāmarūpassa kammādipaccayato uppatti, evaṁ atītānāgatesupīti tīsupi kālesu vicikicchāpanayanañāṇena. Kathaṁkathībhāvassāti “Ahosiṁ nu kho ahamatītamaddhānan”ti (ma.ni.1.18 saṁ.ni.2.20) ādinayappavattāya saṁsayappavattiyā. Kalāpasammasanenāti “yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannan”ti-ādinā (ma.ni.1.361 2.113 3.86 89) khandhapañcakaṁ ekādasasu okāsesu pakkhipitvā sammasanavasena pavattena nayavipassanāñāṇena Ahaṁ mamāti gāhassāti attattaniyagahaṇassa. Maggāmaggavavatthānenāti maggāmaggañāṇavisuddhiyā. Amagge maggasaññāyāti obhāsādike amagge “maggo”ti uppannasaññāya.

Yasmā (MṬ.1./CS:pg.1.65) sammadeva saṅkhārānaṁ udayaṁ passanto “evameva saṅkhārā anurūpakāraṇato uppajjanti, na pana ucchijjantī”ti gaṇhāti, tasmā vuttaṁ “udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā”ti. Yasmā pana saṅkhārānaṁ vayaṁ passanto “yadipime saṅkhārā avicchinnā vattanti, uppannuppannā pana appaṭisandhikā nirujjhante vā”ti passati, tassevaṁ passato kuto sassataggāho, tasmā vuttaṁ “vayadassanena sassatadiṭṭhiyā”ti. Bhayadassanenāti bhayatupaṭṭhānañāṇena. Sabhayeti sabbabhayānaṁ ākarabhāvato sakaladukkhavūpasamasaṅkhātassa paramassāsassa paṭipakkhabhāvato ca sabhaye khandhapañcake. Abhayasaññāyāti “abhayaṁ kheman”ti uppannasaññāya. Assādasaññā nāma pañcupādānakkhandhesu assādavasena pavattasaññā, yā “ālayābhiniveso”tipi vuccati. Abhiratisaññā tattheva abhirativasena pavattasaññā, yā “nandī”tipi vuccati. Amuccitukamyatā ādānaṁ. Anupekkhā saṅkhārehi anibbindanaṁ, sālayatāti attho. Dhammaṭṭhitiyaṁ paṭiccasamuppāde paṭilomabhāvo sassatucchedaggāho, paccayākārapaṭicchādakamoho vā, nibbāne paṭilomabhāvo saṅkhāresu rati, nibbānapaṭicchādakamoho vā. Saṅkhāranimittaggāhoti yādisassa kilesassa appahīnattā vipassanā saṅkhāranimittaṁ na muñcati, so kileso, yo “saṁyogābhiniveso”tipi vuccati. Saṅkhāranimittaggahaṇassa atikkamanameva vā pahānaṁ.

Pavatti eva pavattibhāvo, pariyuṭṭhānanti attho. Nīvaraṇādidhammānanti ettha ādi-saddena nīvaraṇapakkhiyā kilesā vitakkavicārādayo ca gayhanti.

Catunnaṁ ariyamaggānaṁ bhāvitattā accantaṁ appavattibhāvena yaṁ pahānanti sambandho. Kena pahānanti? Ariyamaggehevāti viññāyamānoyamattho tesaṁ bhāvitattā appavattivacanato. Samudayapakkhikassāti ettha cattāropi maggā catusaccābhisamayāti katvā tehi pahātabbena tena tena samudayena saha pahātabbattā samudayasabhāgattā, saccavibhaṅge ca sabbakilesānaṁ samudayabhāvassa vuttattā “samudayapakkhikā”ti diṭṭhi-ādayo vuccanti. Paṭippassaddhattaṁ vupasantatā. Saṅkhatanissaṭatā saṅkhārasabhāvābhāvo. Pahīnasabbasaṅkhatanti virahitasabbasaṅkhataṁ, visaṅkhāranti attho. Pahānañca taṁ vinayo cāti pahānavinayo purimena atthena, dutiyena pana pahīyatīti pahānaṁ, tassa vinayoti yojetabbaṁ.

Bhinnasaṁvarattāti (MṬ.1./CS:pg.1.66) naṭṭhasaṁvarattā, saṁvarābhāvatoti attho. Tena asamādinnasaṁvaropi saṅgahito hoti. Samādānena hi sampādetabbo saṁvaro tadabhāve na hotīti. Evañhi loke vattāro honti “mahā vata no bhogo, so naṭṭho tathā akatattā”ti. Ariyeti ariyo. Paccattavacanañhetaṁ. Eseseti eso so eva, atthato anaññoti attho. Tajjāteti atthato taṁsabhāvo, sappuriso ariyasabhāvo, ariyo ca sappurisasabhāvoti attho.

Taṁ atthanti “sabbadhammamūlapariyāyan”ti evaṁ vuttamatthaṁ. Kasmā panettha puggalādhiṭṭhānā desanā katāti? Yadettha vattabbaṁ, taṁ “yasmā puthujjano apariññātavatthuko”ti-ādinā (ma.ni.aṭṭha.1.2) sayameva vakkhati. Dhammo adhiṭṭhānaṁ etissāti dhammādhiṭṭhānā, sabhāvadhamme nissāya pavattitadesanā. Dhammavaseneva pavattā paṭhamā, puggalavasena uṭṭhahitvā puggalavaseneva gatā tatiyā, itarā dhammapuggalānaṁ vomissakavasena. Kasmā pana Bhagavā evaṁ vibhāgena dhammaṁ desetīti? Veneyyajjhāsayena desanāvilāsena ca. Ye hi veneyyā dhammādhiṭṭhānāya dhammadesanāya sukhena atthaṁ paṭivijjhanti, tesaṁ tathā dhammaṁ deseti. Esa nayo sabbattha. Yassā ca dhammadhātuyā suppaṭividdhattā desanāvilāsappatto hoti, sāyaṁ suppaṭividdhā, tasmā desanāvilāsappatto dhammissaro dhammarājā yathā yathā icchati, tathā tathā dhammaṁ desetīti evaṁ iminā veneyyajjhāsayena desanāvilāsena ca evaṁ vibhāgena dhammaṁ desetīti veditabbo.

Chadhāturoti pathavidhātu āpo-tejo-vāyo-ākāsadhātu viññāṇadhātūti imesaṁ channaṁ dhātūnaṁ vasena chadhāturo. “Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicaratī”ti-ādinā (dī.ni.3.324) vuttānaṁ channaṁ somanassūpavicārānaṁ, channaṁ domanassa-upekkhūpavicārānañca vasena aṭṭhārasamanopavicāro. Saccādhiṭṭhānādivasena caturādhiṭṭhāno. Paññācakkhunā diṭṭhadhammikassa samparāyikassa ca atthassa adassanato andho, diṭṭhadhammikasseva dassanato ekacakkhu, dvinnampi dassanato dvicakkhu, veditabbo.

Svāyaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.67) niddisīti sambandho. Svāyanti ca so ayaṁ, yathāvuttadesanāvibhāgakusalo Bhagavāti attho. Apariññātavatthukoti tīhi pariññāhi apariññātakkhandho. Khandhā hi pariññātavatthu. Apariññāmūlikāti parijānanābhāvanimittā tasmiṁ sati bhāvato. Pariññānañhi avijjādayo kilesā paṭipakkhā tammūlikā ca sabbamaññanāti. Ariyānaṁ adassāvīti ettha iti-saddo ādi-attho. Tena “ariyadhammassa akovido”ti-ādikaṁ puthujanassa visesanabhāvena pavattaṁ pāḷisesaṁ gaṇhāti puthujjananiddesabhāvato. Tenāha “evaṁ puthujjanaṁ niddisī”ti.

Suttanikkhepavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pathavīvāravaṇṇanā

Tassāti puthujjanassa. Vasati ettha ārammaṇakaraṇavasenāti ārammaṇampi vatthūti vuccati pavattiṭṭhānabhāvatoti āha “pathavī-ādīsu vatthūsū”ti. Sakkāyadhammānampi ārammaṇādinā satipi maññanāhetubhāve maññanāhetukatteneva tesaṁ nibbattitoti vuttaṁ “sabbasakkāyadhammajanitaṁ maññanan”ti. Ettha ca pathavīdhātu sesadhātūnaṁ sasambhārāsambhārabhāvā satipi pamāṇato samabhāve sāmatthiyato adhikānadhikabhāvena veditabbā. Sambhārantīti sambhārā, parivārā. Taṁtaṁkalāpehi lakkhaṇapathaviyā sesadhammā yathārahaṁ paccayabhāvena parivārabhāvena ca pavattanti. Tenāha “sā hi vaṇṇādīhi sambhārehi saddhiṁ pathavīti sasambhārapathavī”ti. Pathavitoti ettha puthulaṭṭhena puthuvī, puthuvī eva pathavī. Sā hi satipi paricchinnavuttiyaṁ sabbesaṁ sakalāpabhāvānaṁ ādhārabhāvena pavattamānā puthulā patthaṭā vitthiṇṇāti vattabbataṁ arahati, na pana taṁ anupavisitvā pavattamānā āpādayo. Sasambhārapathaviyā pana puthulabhāve vattabbameva natthi. Ārammaṇapathaviyaṁ vaḍḍhanapharaṇaṭṭhehi puthulaṭṭho, itarasmiṁ ruḷhiyāva daṭṭhabbo. Ārammaṇapathavīti jhānassa ārammaṇabhūtaṁ pathavīsaṅkhātaṁ paṭibhāganimittaṁ. Tenāha “nimittapathavītipi vuccatī”ti. Āgamanavasenāti pathavīkasiṇabhāvanāgamanavasena. Tathā hi vuttaṁ “āpo ca devā pathavī, tejo vāyo tadāgamun”ti (dī.ni.2.340).

Sabbāpīti catubbidhā pathavīpi. Anussavādimattaladdhā maññanā vatthu hotiyeva. Tathā hi “kakkhaḷaṁ kharigatan”ti-ādinā (vibha.173) lakkhaṇapathavīpi uddharīyati. Yaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.68) paneke vadanti “lakkhaṇe diṭṭhe maññanā natthi, sañjānātīti vuttasaññā ca diṭṭhiggāhassa mūlabhūtā piṇḍaggāhitā, sā lakkhaṇe nakkhamati, tasmā lakkhaṇapathavī na gahetabbā”ti, tadayuttaṁ lakkhaṇapaṭivedhassa idha anadhippetattā. Tenāha “lokavohāraṁ gahetvā”ti. Na ca sabbasaññā piṇḍaggāhikā nāpi diṭṭhiggāhasseva mūlabhūtā, tasmā lakkhaṇapathaviyāpi kāyadvārānusārena aññathā ca upaṭṭhitāya maññanā pavattateva. Teneva ca “anussavādimattaladdhā”ti vuttaṁ. Pathavitoti paccate nissakkavacananti dassento “pathavīti sañjānātī”ti āha. Yasmā catubbidhampi pathaviṁ “pathavī’ti sañjānanto tena tena nayena pathavīkoṭṭhāseneva sañjānātīti vuccati, na āpādikoṭṭhāsena, tasmā vuttaṁ “pathavibhāgena sañjānātī”ti. Lokavohāraṁ gahetvāti lokasamaññaṁ avijahitvā. Etena lakkhaṇapathaviyampi vohāramukhenevassā pavattīti dasseti.

Yadi lokavohārena tattha pavatti, ko ettha doso, nanu ariyāpi “ayañhi bhante mahāpathavī”ti-ādinā lokavohārena pavattantīti? Na ettha vohāramatte avaṭṭhānaṁ adhippetaṁ, atha kho vohāramukhena micchābhinivesoti dassento “saññāvipallāsena sañjānātī”ti āha. Tassattho-- ayonisomanasikārasambhūtāya “subhan”ti-ādinayappavattāya viparītasaññāya sañjānātīti. Etena dubbalā taṇhāmānadiṭṭhimaññanā dassitāti daṭṭhabbaṁ. Yadi evaṁ kasmā saññā gahitāti? Pākaṭabhāvato. Yathā nāma aggimhi mathiyamāne yadā dhūmo upalabbhati, kiñcāpi tadā vijjateva pāvako avinābhāvato, pākaṭabhāvato pana dhūmo jātoti vuccati, na aggi jātoti, evaṁsampadamidaṁ daṭṭhabbaṁ. Yadipi tattha maññanākiccaṁ atthi, na pana vibhūtaṁ apākaṭabhāvato saññākiccameva vibhūtaṁ, taṁ pana maññanānukūlaṁ maññanāsahitaṁ cāti āha “saññāvipallāsena sañjānātī”ti. Evaṁ pathavībhāgaṁ amuñcantoyeva vā sañjānātīti sambandho. Yo hi vuttappabhedāya pathaviyā pathavibhāgaṁ amuñcantoyeva avijahantoyeva sīsapiṇḍe suvaṇṇasaññī viya anattādisabhāvaṁyeva taṁ attādivasena sañjānāti, tassa vasena vuttaṁ “pathavī”ti-ādi. Na vattabbaṁ puthujjanaggāhassa yuttimaggananivāraṇatoti dassento āha “ummattako viya …pe… gaṇhātī”ti (MṬ.1./CS:pg.1.69) Ariyānaṁ adassāvitādibhedanti ariyānaṁ adassāvitādivisesaṁ vadantena Bhagavatāva ettha yathāvuttasañjānane kāraṇaṁ vuttanti yojanā.

Evanti “pathavibhāgena sañjānātī”ti-ādinā vuttappakārena. Sañjānitvāti pubbakālakiriyāniddesoti āha “aparabhāge …pe… gaṇhātī”ti. Papañcasaṅkhāti papañcakoṭṭhāsā. Papañcanti sattā saṁsāre cirāyanti etehīti papañcā, maññanti “etaṁ mamā”ti-ādinā parikappenti etāhīti maññanāti dvīhipi pariyāyehi taṇhādayova vuttāti āha “taṇhāmānadiṭṭhipapañcehi idha maññanānāmena vuttehī”ti. Ajaññassa jaññato, aseyyādikassa seyyādito gahaṇato diṭṭhimaññanā viya taṇhāmānamaññanāpi aññathā gāho evāti āha “aññathā gaṇhātī”ti. Ārammaṇābhiniropanādinā bhinnasabhāvānampi vitakkādīnaṁ sādhāraṇo upanijjhāyanasabhāvo viya anugijjhanuṇṇatiparāmasanasabhāvānampi taṇhādīnaṁ sādhāraṇena ārammaṇaparikappanākārena pavatti maññanāti daṭṭhabbaṁ. Tenāha “tīhi maññanāhi maññatī”ti-ādi. Assāti puthujjanassa, udayabbayānupassanādīsu viya sukhumanayenapi maññanāpavatti atthīti vibhāvanasukhatāya thūlaṁyeva taṁ dassetukāmo “oḷārikanayenā”ti-āha. Oḷārike hi vibhāge dassite sukhumavibhāvanā sukarāti dassetuṁ ayamatthayojanā vuccatīti sambandho. Ajjhattikāti indriyabaddhā sattasantānapariyāpannā niyakajjhattā vuttā vibhaṅge paṭisambhidāmagge ca.

Vibhaṅgeti dhātuvibhaṅge (vibha.173). Bāhirāti anindriyabaddhā saṅkhārasantānapariyāpannā. Kakkhaḷanti thaddhaṁ. Kharigatanti pharusaṁ. Kakkhaḷabhāvo kakkhaḷattaṁ. Kakkhaḷabhāvoti kakkhaḷasabhāvo. Bahiddhāti indriyabaddhato bahiddhābhūtaṁ. Anupādinnanti na upādinnaṁ. Ayoti kāḷalohaṁ. Lohanti jātilohaṁ vijātilohaṁ kittimalohaṁ pisācalohanti catubbidhaṁ. Tattha ayo sajjhu suvaṇṇaṁ tipu sīsaṁ tambalohaṁ vekantakalohanti imāni satta jātilohāni nāma. Nāganāsikālohaṁ vijātilohaṁ nāma. Kaṁsalohaṁ vaṭṭalohaṁ ārakuṭanti tīṇi kittimalohāni nāma. Morakkhakaṁ puthukaṁ malinakaṁ capalakaṁ salakaṁ āṭalaṁ bhattakaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.70) dusilohanti aṭṭha pisācalohāni nāma. Tesu vekantakalohaṁ nāma sabbalohacchedanasamatthā ekā lohajāti. Tathā hi taṁ vikantati chindatīti vikantakanti vuccati. Vikantakameva vekantakaṁ. Nāganāsikālohaṁ lohasadisaṁ lohavijāti haliddādivijāti viya. Tathā hi taṁ lohākāraṁ lohamalaṁ viya ghanasaṁhataṁ hutvā tiṭṭhati, tāpetvā tāḷitaṁ pana bhinnaṁ bhinnaṁ hutvā visarati mudu maṭṭhaṁ kammaniyaṁ vā na hoti. Tiputambe missetvā kataṁ kaṁsalohaṁ. Sīsatambe missetvā kataṁ vaṭṭalohaṁ. Jasatambe missetvā kataṁ ārakuṭaṁ. Teneva taṁ karaṇena nibbattattā kittimalohanti vuccati. Yaṁ pana kevalaṁ rasakadhātu viniggataṁ, taṁ “pittalan”tipi vadanti. Taṁ idha nādhippetaṁ, yathāvuttaṁ missakameva katvā yojitaṁ kittimanti vuttaṁ. Morakkhakādīni evaṁnāmānevetāni. Tesu yasmā pañca jātilohāni pāḷiyaṁ visuṁ vuttāneva, tasmā vekantakalohena saddhiṁ vuttāvasesaṁ sabbaṁ idha lohanti veditabbaṁ.

Tipūti setatipu. Sīsanti kāḷatipu. Sajjhanti rajataṁ. Muttāti hatthikumbhajādikā aṭṭhavidhāpi muttā. Tathā hi hatthikumbhaṁ varāhadāṭhā bhūjaṅgasīsaṁ valāhakūṭaṁ veḷū macchasīro saṅkho sippīti aṭṭha muttāyoniyo. Tattha hatthikumbhajā pītavaṇṇā pabhāhīnā. Varāhadāṭhā varāhadāṭhavaṇṇāva. Bhujaṅgasīsajā nīlādivaṇṇā suvisuddhā vaṭṭalā ca. Valāhakajā bhāsurā dubbibhāgarūpā rattibhāge andhakāraṁ vidhamantiyo tiṭṭhanti, devūpabhogā eva ca honti. Veḷujā karakupalasamānavaṇṇā na bhāsurā, te ca veḷū amanussagocare eva padese jāyanti. Macchasīrajā pāṭhīnapiṭṭhisamānavaṇṇā vaṭṭalā laghavo ca honti pabhāvihīnā, te ca macchā samuddamajjhe eva jāyanti. Saṅkhajā saṅkhodaracchavivaṇṇā kolappamāṇāpi honti pabhāvihīnāva. Sippijā pabhāvisesayuttā honti nānāsaṇṭhānā. Evaṁ jātito aṭṭhavidhāsupi muttāsu yā macchasaṅkhasippijā, tā sāmuddikā honti, bhujaṅgajāpi kāci sāmuddikā honti, itarā asāmuddikā. Yasmā bahulaṁ sāmuddikāva muttā loke dissanti, tatthāpi sippijāva, itarā kādācikā. Tasmā sammohavinodaniyaṁ (vibha.aṭṭha.173) “muttāti sāmuddikā muttā”ti vuttaṁ.

Maṇīti (MṬ.1./CS:pg.1.71) ṭhapetvā pāḷi-āgate veḷuriyādike seso jotirasādibhedo sabbopi maṇi. Veḷuriyanti vaṁsavaṇṇamaṇi. Saṅkhoti sāmuddikasaṅkho. Silāti kāḷasilā paṇḍusilā setasilādibhedā aṭṭhapi silā. Rajatanti kahāpaṇādikaṁ vuttāvasesaṁ rajatasammataṁ. Jātarūpanti suvaṇṇaṁ. Lohitaṅgoti rattamaṇi. Masāragallanti kabaramaṇi tiṇādīsu bahibhārā tālanāḷikerādayopi tiṇaṁ nāma. Antosāraṁ khadirādi antamaso dārukhaṇḍampi kaṭṭhaṁ nāma. Muggamattato yāva muṭṭhippamāṇā marumbā sakkharā nāma. Muggamattato paṭṭhāya heṭṭhā vālikā nāma. Kaṭhalanti kapālakhaṇḍaṁ. Bhūmīti sasambhārapathavī. Pāsāṇoti antomuṭṭhiyaṁ asaṇṭhahanato paṭṭhāya yāva hatthippamāṇaṁ pāsāṇaṁ, hatthippamāṇato pana paṭṭhāya upari pabbatoti. Ayaṁ ayo-ādīsu vibhāganiddeso. Nimittapathavīti paṭibhāganimittabhūtaṁ pathavikasiṇaṁ. Tampi hi “rūpāvacaratikacatukkajjhānaṁ kusalato ca vipākato ca kiriyato ca catutthassa jhānassa vipāko ime dhammā bahiddhārammaṇā”ti vacanato “bāhirā pathavī”ti vuccati. Tena vuttaṁ “yā ca ajjhattārammaṇattike nimittapathavī, taṁ gahetvā”ti. Uggahanimittañcettha taṁgatikameva daṭṭhabbaṁ, nimittuppattito pana pubbe bhūmiggahaṇeneva gahitanti.

Tīhi maññanāhīti vuttaṁ maññanāttayaṁ saparasantānesu saṅkhepato yojetvā dassetuṁ “ahaṁ pathavī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha ahaṁ pathavīti-ādīnā ajjhattavisayaṁ diṭṭhimaññanaṁ mānamaññanañca dasseti attābhinivesāhaṁkāradīpanato. Mama pathavīti iminā taṇhāmaññanaṁ mānamaññanampi vā pariggahabhūtāyapi pathaviyā seyyādito mānajappanato. Sesapadadvayepi iminānayena maññanāvibhāgo veditabbo. Tattha pathavikasiṇajjhānalābhī jhānacakkhunā gahitajhānārammaṇaṁ “attā”ti abhinivisanto tañca seyyādito dahanto atthato “ahaṁ pathavī”ti maññati nāma, tameva “ayaṁ mayhaṁ attā”ti gahaṇe pana “mama pathavī”ti maññati nāma. Tathā taṁ “parapuriso”ti vā “devo”ti vā vādavasena “ayameva paresaṁ attā”ti vā abhinivisanto “paro pathavī, parassa pathavī”ti maññati nāma. Iminā nayena sesapathavīsupi yathārahaṁ catukkaṁ niddhāretabbaṁ.

Evaṁ “pathaviṁ maññatī”ti ettha catukkavasena maññanaṁ dassetvā idāni maññanāvatthuṁ maññanāyo ca vibhajitvā anekavihitaṁ tassa maññanākāraṁ (MṬ.1./CS:pg.1.72) dassetuṁ “atha vā”ti-ādimāha. Tattha ayanti yathāvutto puthujjano. Chandarāganti bahalarāgaṁ. Assādetīti nikāmeti, “ime kesā mudusiniddhakuñcitanīlobhāsā”ti-ādinā tattha rasaṁ vindati. Abhinandatīti sappītikāya taṇhāya abhimukho nandati pamodati. Abhivadatīti uppannaṁ taṇhābhinandanāvegaṁ hadayena sandhāretuṁ asakkonto “Aho me kesā”ti vācaṁ nicchāreti. Ajjhosāya tiṭṭhatīti balavataṇhābhinivesena gilitvā pariniṭṭhāpetvā tiṭṭhati. Aññataraṁ vā pana rajjanīyavatthunti kesādito aññataraṁ vā karacaraṇādippabhedaṁ niyakajjhattapariyāpannaṁ rāguppattihetubhūtaṁ vatthuṁ. Itīti iminā siniddhādippakārenāti patthayitabbākāraṁ parāmasati. Tattha nandiṁ samannānetīti tesu bhāvīsu kesādīsu siddhaṁ viya katvā nandiṁ taṇhaṁ samannāharati samupacāreti. Paṇidahatīti patthanaṁ ṭhapeti.

Sampattiṁ nissāya “seyyohamasmī”ti, vipattiṁ nissāya “hīnohamasmī”ti mānaṁ janetīti yojanā. Pathavīkoṭṭhāsabhūtānaṁ kesādīnaṁ sampattivipattīhi mānajappanā pathaviyā maññanā hotīti āha “evaṁ ajjhattikaṁ pathaviṁ mānamaññanāya maññatī”ti. Avayavabyatirekena samudāyassa abhāvato samudāyo jīvābhiniveso avayavepi hotīti dassento “taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti āgatanayena pana kesaṁ ‘jīvo’ti abhinivisatī”ti āha. “Kesā nāmete issaravihitā pajāpatinissitā aṇusañcayo pakatipariṇāmo”ti-ādinā nayenapettha diṭṭhimaññanā veditabbā.

Imissā pavattiyāti nikantimānadiṭṭhīnaṁ pariyādānasamugghāṭappavattiyā. “Etaṁ mamā”ti-ādinā yadipi tissannampi maññanānaṁ sambhavo dassito. Taṇhāmānamaññanānaṁ pana heṭṭhā dassitattā diṭṭhimaññanā evettha visesato uddhaṭāti veditabbaṁ. Tenāha “evampi ajjhattikaṁ pathaviṁ diṭṭhimaññanāya maññatī”ti.

Bāhirampi pathaviṁ tīhi maññanāhi maññatīti yojanā. Taṁ pana maññanāvidhiṁ dassetuṁ “kathan”ti āha. Tassattho heṭṭhā vuttanayena veditabbo.

Ayaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.73) jīvoti ayaṁ kāḷalohaṁ “jīvo attā”ti abhinivisati ekacce nigaṇṭhā viya. Evaṁ bāhiraṁ pathaviṁ diṭṭhimaññanāya maññatīti etthāpi “yā ceva kho pana ajjhattikā pathavīdhātu, yā ca bāhirā pathavīdhātū”ti-ādinā nayena ānetvā vattabbo.

Pathavīkasiṇaṁ attato samanupassatīti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva. Ayampi ca nayo “rūpaṁ attato samanupassatī”ti ettheva antogadhoti daṭṭhabbo kasiṇānampi rūpasamaññāsambhāvato. Pathaviṁ maññatīti ettha yādiso maññanāvatthumaññanānaṁ vitthāranayo vutto, tādiso ito paraṁ vuttanayovāti āha “ito paraṁ saṅkhepeneva kathayissāmā”ti, atādiso pana vitthāratopi kathayissatīti attho.

Tasmāti yasmā “pathaviyā”ti idaṁ bhummavacanaṁ, tasmā, so attaparattadupakaraṇānaṁ ādhārabhāvena taṁ maññanāvatthuṁ kappetīti attho. Tenāha “ahaṁ pathaviyā”ti-ādi. Nanu ca indriyabaddhānindriyabaddhapabhedassa dhammappabandhassa sasambhārapathavī ca ādhāranissayo, itarā ārammaṇanissayo tadārammaṇassāti ettha nibbirodhoti? Na, maññanāvatthuṁ nissayabhāvena parikappanato. Ayañhi “ahan”ti diṭṭhimaññanāya mānamaññanāya ca vatthubhūtassa attano pathavisannissayaṁ katvā “ahaṁ pathaviyā”ti maññati, taṇhāmaññanāya vatthubhūtassa upakaraṇassa pathaviṁ sannissayaṁ katvā “mayhaṁ kiñcanaṁ palibodho pathaviyā”ti maññati. Paroti-ādīsupi iminā nayena attho veditabbo.

Yvāyaṁ atthanayoti sambandho. Vutto paṭisambhidāmagge. Eteneva nayenāti yvāyaṁ “so kho pana me attā imasmiṁ rūpe”ti samudāyassa ādhārabhāvadīpano atthanayo vutto, eteneva nayena. Na hi avayavabyatirekena samudāyo labbhati, tasmā samudāye vuttavidhi avayavepi labbhatīti adhippāyo. Tenāha so kho pana me ayaṁ attā imissā pathaviyāti maññantoti. Tasmiṁyeva panassa attanīti ettha assāti puthujjanassa. Tasmiṁyeva attanīti ajjhattikabāhirapathavīsannissaye attani. “Pathaviyā maññatī”ti padassāyaṁ vaṇṇanā. Evaṁ “pathaviyā maññatī”ti ettha attavasena diṭṭhimānataṇhāmaññanaṁ dassetvā idāni paravasena dassetuṁ “yadā panā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha assāti (MṬ.1./CS:pg.1.74) parassa. Tadāti paravasena maññanāyaṁ. Diṭṭhimaññanā eva yujjati tattha niccābhinivesādayo sambhavantīti katvā. Avadhāraṇena mānataṇhāmaññanā nivatteti. Na hi “seyyohamasmī”ti-ādinā, “mayhan”ti ca pavattalakkhaṇā mānataṇhā parasmiṁ parassa santakabhāvena gahite ca pavattantīti adhippāyo. Itarāyopīti mānataṇhāmaññanāyopi. Icchanti Aṭṭhakathācariyā. Parassapi hi pathavīsannissayena sampatti-issariyādikassa vasena attani seyyādibhāvaṁ dahato paṇidahato ca cittaṁ tathābhāvāya mānataṇhāmaññanā sambhavantīti ācariyānaṁ adhippāyo. “Paro pathavī parassa pathavī”ti etthāpi ime dve pakārā sādhippāyā niddhāretabbā.

“Pathavito sañjānātī”ti, “ādito”ti ca ādīsu anissakkavacanepi to-saddo diṭṭhoti āha “pathavitoti nissakkavacanan”ti. Sa-upakaraṇassāti hiraññasuvaṇṇagatassa dāsaporisādinā vittupakaraṇena sa-upakaraṇassa, attano vā parassa vā tesaṁ upakaraṇassa vāti attho. Yathāvuttappabhedatoti lakkhaṇādi-ajjhattikādivuttappakāravibhāgato. Uppattiṁ vā niggamanaṁ vāti “taṁ aṇḍaṁ ahosi hemamayaṁ, tasmiṁ sayaṁ brahmā uppanno”ti brahmaṇḍavādavasena vā “dvīhi aṇūhi dvi-aṇukan”ti evaṁ pavatta-aṇukavādavasena vā pathavito uppattiṁ vā “sabboyaṁ loko issarato viniggato”ti issaravādavasena issarakuttato pathavito niggamanaṁ vā maññamānoti yojanā. Pathavito vā añño āpādiko attāti adhippāyo. Ettha ca purimasmiṁ atthavikappe kārakalakkhaṇaṁ nissakkavacanaṁ, dutiyasmiṁ upapadalakkhaṇanti daṭṭhabbaṁ. Attano pariggahabhūtapathavito sukhappattiṁ tato eva ca parehi seyyādibhāvaṁ kappentassa vasenapettha taṇhāmānamaññanā veditabbā. Apareti sārasamāsācariyā. Tato aññaṁ appamāṇaṁ attānaṁ gahetvāti pubbe bhāvita-āpādi-appamāṇakasiṇavasena vā kāpilakāṇādadiṭṭhivasena vā appamāṇaṁ byāpinaṁ attānaṁ gahetvā. Pathavitoti pacchā abhāvita-avaḍḍhitapathavīkasiṇasaṅkhātapathavito. Bahiddhāpi me attāti ito pathavito bahipi me attāti adhippāyo.

Kevalanti (MṬ.1./CS:pg.1.75) anavasesaṁ. Mahāpathaviṁ taṇhāvasena mamāyati, ayañca nayo catudīpissariye ṭhitassa dīpacakkavattino ca labbheyya, maṇḍalikarājamahāmattakuṭumbikānampi vasena labbhateva tesampi yathāpariggahaṁ anavasesetvā maññanāya sambhavato. “Evaṁ mamā”ti gāhassa “esohamasmiṁ, eso me attā”ti gāhavidhūratāya vuttaṁ “ekā taṇhāmaññanā eva labbhatī”ti Iminā nayenāti vuttamatidesaṁ vibhāvetuṁ “sā cāyan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha sā cāyanti sā ca ayaṁ taṇhāmaññanā yojetabbāti sambandho. Yathā pana diṭṭhimaññanāmaññite vatthusmiṁ sinehaṁ mānañca uppādayato taṇhāmānamaññanā sambhavanti, evaṁ taṇhāmaññanāmaññitena vatthunā attānaṁ seyyādito dahato tañca attaniyaṁ niccaṁ tathā taṁsāmibhūtaṁ attānañca parikappentassa itaramaññanāpi sambhavantīti sakkā viññātuṁ. “Me”ti hi iminā atthaggahaṇamukheneva attaniyasambandho pakāsīyatīti.

Abhinandatīti iminā taṇhādiṭṭhābhinivesānaṁ saṅgahitattā te dassento “assādeti parāmasati cā”ti āha. Diṭṭhivippayuttacittuppādavasena cetassa dvayassa asaṅkarato pavatti veditabbā, ekacittuppādepi vā adhipatidhammānaṁ viya pubbābhisaṅkhāravasena tassa tassa balavabhāvena pavatti. Etasmiṁ attheti taṇhādiṭṭhivasena abhinandanatthe. Etanti “pathaviṁ abhinandatī”ti etaṁ padaṁ. Yesaṁ vineyyānaṁ yehi pakāravisesehi dhammānaṁ vibhāvane kate visesādhigamo hoti, tesaṁ tehi pakāravisesehi dhammavibhāvanaṁ. Yesaṁ pana yena ekeneva pakārena dhammavibhāvane kate visesādhigamo hoti, tesampi taṁ vatvā dhammissaratāya tadaññaniravasesappakāravibhāvanañca desanāvilāso. Tenāha “pubbe maññanāvasena kilesuppattiṁ dassetvā idāni abhinandanāvasena dassento”ti. Dhammadhātuyāti sammāsambodhiyā. Sā hi sabbañeyyadhammaṁ yathāsabhāvato dhāreti upadhāreti, sakalañca vineyyasattasaṅkhātadhammappabandhaṁ apāyadukkhasaṁsāradukkhapatanato dhāreti, sayañca aviparītapavatti-ākārā dhātūti dhammadhātūti idhādhippetā. Sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṁ, maggañāṇapadaṭṭhānañca sabbaññutaññāṇaṁ sammāsambodhīti. Suppaṭividdhattāti (MṬ.1./CS:pg.1.76) suṭṭhu paṭividdhabhāvato, sammā adhigatattāti attho. Abhikaṅkhanasampaggahaparāmasanānaṁ vasena ārammaṇe parikappanāpavatti maññanā. Tattha “mamaṁ, ahan”ti ca abhinivesanaṁ parikappanaṁ. Yena ajjhosānaṁ hoti, ayaṁ abhinandanāti ayametesaṁ viseso. Suttādi-aviruddhāyeva attanomati icchitabbā, na itarāti suttena tassā saṅgahaṁ dassetuṁ “vuttañcetan”ti-ādi vuttaṁ. Desanāvilāsavibhāvanassa pana sahetukahetusampayuttadukādidesanāya nibaddhatā niddhāretabbā.

Tassāti tena. Ñātasaddasambandhena hetaṁ kattari sāmivacanaṁ. Tasmāti apariññātattā. “Apariññātan”ti paṭikkhepamukhena yaṁ parijānanaṁ vuttaṁ, taṁ atthato tividhā pariññā hotīti taṁ sarūpato pavatti-ākārato ca vibhāvento “yo hī”ti-ādimāha.

Tattha yāya paññāya vipassanābhūmiṁ parijānāti paricchindati, sā parijānanapaññā ñātapariññā. Sā hi tebhūmakadhammajātaṁ “ayaṁ vipassanābhūmī”ti ñātaṁ viditaṁ pākaṭaṁ karontīyeva lakkhaṇarasādito ajjhattikādivibhāgato ca paricchijja jānāti. Idha pana pathavīdhātuvasena veditabbāti vuttaṁ “pathavīdhātuṁ parijānātī”ti-ādi. Tīraṇapariññāti kīraṇavasena parijānanakapaññā. Sā hi parivārehi aniccatādi-ākārehi aniccatādisabhāvassa upādānakkhandhapañcakassa tīraṇavasena sammasanavasena taṁ paricchijja jānāti. Aggamaggenāti arahattamaggena. So hi anavasesato chandarāgaṁ pajahati. Aggamaggenāti vā aggabhūtena maggena, lokuttaramaggenāti attho. Ubhayathāpi hi samucchedapahānakārī eva paññā nippariyāyena pahānapariññāti dasseti.

Nāmarūpavavatthānanti etena paccayapariggahopi saṅgahitoti daṭṭhabbo nāmarūpassa hetuvavatthānabhāvato. Sopi hi hetupaccayamukhena nāmarūpassa vavatthānamevāti. Kalāpasammasanādivasena tīraṇapariññā aniccādivasena sammasanabhāvato. Tasmāti yasmā tā pariññāyo natthi, tasmā. Atha vā tasmā apariññātattāti yasmā apariññātā pathavī, tasmā apariññātattā pathaviyā taṁ pathaviṁ maññati ca abhinandati cāti.

Pathavīvāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Āpovārādivaṇṇanā

Āpaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.77) āpatoti ettha appoti, appāyatīti vā āpo, yasmiṁ saṅghāte sayaṁ atthi, taṁ ābandhanavasena byāpetvā tiṭṭhati, paribrūhetīti vā attho. Atthānaṁ adhi ajjhattaṁ. Pati pati attānanti paccattaṁ. Ubhayenapi sattasantānapariyāpannameva vadati. Āpo āpogatanti-ādīsu ābandhanameva āpo, tadeva āposabhāvaṁ gatattā āpogataṁ, sabhāveneva āpabhāvaṁ pattanti attho. Sinehanavasena sineho, soyeva sinehanasabhāvaṁ gatattā sinehagataṁ. Bandhanattaṁ rūpassāti avinibbhogarūpassa bandhanabhāvo, avippakiraṇavasena sampiṇḍananti attho. Uggaṇhantoti yathāparicchinne āpomaṇḍale yathā uggahanimittaṁ upalabbhati, tathā nimittaṁ gaṇhanto. Vuttoti “āpasmin”ti ettha vutta-āpo. So hi sasambhāra-āpo, na “āpokasiṇan”ti ettha vutta-āpo. Sesanti ārammaṇasammuti-āpānaṁ sarūpavibhāvanaṁ. “Āpaṁ āpato pajānātī”ti-ādipāḷiyā atthavibhāvanañceva tattha tattha maññanāvibhāgadassanañca pathaviyaṁ vuttasadisamevāti. Tattha “pathavīkasiṇameko sañjānātī”ti-ādinā (dī.ni.3.360 a.ni.10.25) vuttaṁ, idha “āpokasiṇameko sañjānātī”ti-ādinā vattabbaṁ. Tattha ca “pathavīti sañjānātī”ti vuttaṁ, idha pana “āpoti sañjānātī”ti-ādinā vattabbanti evamādi eva viseso. Sesaṁ tādisameva. Tena vuttaṁ “pathaviyaṁ vuttasadisamevā”ti. Yo panettha viseso, taṁ dassetuṁ “kevalan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha mūlarasoti mūlaṁ paṭicca nibbattaraso. Khandharasādīsupi eseva nayo. Khīrādīni pākaṭāneva. Yathā pana bhesajjasikkhāpade (pārā.618-625), na evamidha niyamo atthi. Yaṁ kiñci khīraṁ khīrameva. Sesesupi eseva nayo. Bhummānīti āvāṭādīsu ṭhita-udakāni. Antalikkhānīti pathaviṁ appattāni vassodakāni, pattāni pana bhummāneva. Evaṁ vuttā cāti ca-saddena himodakakappavināsaka-udakapathaviyā-anto-udakapathavīsandhāraka-udakādiṁ pubbe avuttampi samuccinoti.

Tejaṁ tejatoti ettha tejanaṭṭhena tejo, tejanaṁ nāma dahanapacanādisamatthaṁ nisānaṁ, yaṁ uṇhattanti vuccati. Yena cāti yena tejogatena (MṬ.1./CS:pg.1.78) kupitena. Santappatīti ayaṁ kāyo samantato tappati ekāhikajarādibhāvena usumajāto hoti. Yena ca jīrīyatīti yena ayaṁ kāyo jīrīyati, indriyavekallataṁ balaparikkhayaṁ valitādibhāvañca pāpuṇāti. Yena ca pariḍayhatīti yena kupitena ayaṁ kāyo parito ḍayhati, so ca puggalo ḍayhāmīti satadhotasappigosītacandanādilepañceva tālavaṇṭavātañca paccāsīsati. Yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ sammā pariṇāmaṁ gacchatīti yena asitaṁ vā odanādi, pītaṁ vā pānakādi, khāyitaṁ vā piṭhakhajjakādi, sāyitaṁ vā ambapakkamadhuphāṇitādi sammadeva paripākaṁ gacchati, rasādibhāvena vivekaṁ gacchatīti attho. Ettha ca sarīrassa pakati-usumaṁ atikkamitvā uṇhabhāvo santāpo, sarīradahanavasena pavatto mahādāho paridāho, satavāraṁ tāpetvā udake pakkhipitvā uddhaṭasappi satadhotasappi, rasarudhiramaṁsameda-aṭṭhi-aṭṭhimiñjasukkā rasādayo. Tattha purimā tayo tejā catusamuṭṭhānā, pacchimo kammasamuṭṭhānova.

Tejobhāvaṁ gatattā tejogataṁ. Usmāti uṇhākāro. Usmāva usmābhāvaṁ gatattā usmāgataṁ. Usumanti caṇḍa-usumaṁ. Tadeva usumagataṁ, sabhāveneva usumabhāvaṁ pattanti attho. Kaṭṭhaggīti kaṭṭhupādāno aggi. Sakalikaggīādīsupi eseva nayo. Saṅkāraggīti kacavaraṁ paṭicca uppanna-aggi. Indaggīti asani-aggi. Santāpoti jālāya vā vītaccitaṅgārānaṁ vā santāpo Sūriyasantāpoti ātapo. Kaṭṭhasannicayasantāpoti kaṭṭharāsiṁ paṭicca uppannasantāpo. Sesesupi eseva nayo. Evaṁ vuttā cāti. Ca-saddena petaggikappavināsakagginirayaggi-ādike avuttepi samuccinoti.

Vāyaṁ vāyatoti ettha vāyanaṭṭhena vāyo. Kimidaṁ vāyanaṁ nāma? Vitthambhanaṁ, samudīraṇaṁ vā, vāyanaṁ gamananti eke. Uddhaṅgamā vātāti uggārahikkādipavattakā uddhaṁ ārohanavātā. Adhogamā vātāti uccārapassāvādinīharaṇatā adho orohanavātā. Kucchisayā vātāti antānaṁ bahivātā. Koṭṭhāsayā vātāti antānaṁ antovātā. Aṅgamaṅgānusārino vātāti dhamanījālānusārena sakalasarīre aṅgamaṅgāni anusaṭā samiñjanapasāraṇādinibbattakā vātā (MṬ.1./CS:pg.1.79) Satthakavātāti sandhibandhanāni kattariyā chindantā viya pavattavātā. Khurakavātāti khurena viya hadayamaṁsachedanaphālanakavātā. Uppalakavātāti hadayamaṁsassa samuppāṭanakavātā. Assāsoti antopavisanakanāsikāvāto. Passāsoti bahinikkhamananāsikāvāto. Ettha ca purimā sabbe catusamuṭṭhānā, assāsapassāsā cittasamuṭṭhānāva.

Vāyogatanti vāyova vāyogataṁ, sabhāveneva vāyobhāvaṁ pattanti attho. Thambhitattaṁ rūpassāti avinibbhogarūpassa thambhitabhāvo. Puratthimā vātāti puratthimadisato āgatā vātā. Pacchimādīsupi eseva nayo. Sarajādīsu saha rajena sarajā, rajavirahitā suddhā arajā. Sīta-utusamuṭṭhānā, sītavalāhakantare vā jātā sītā. Uṇha-utusamuṭṭhānā, uṇhavalāhakantare vā jātā uṇhā. Parittāti mandā tanukavātā. Adhimattāti balavavātā. Kāḷāti kāḷavalāhakantare samuṭṭhitā. Yehi abbhāhato chavivaṇṇo kāḷako hoti, tesaṁ etaṁ adhivacanantipi eke. Verambhavātāti yojanato upari vāyanavātā. Pakkhavātāti antamaso makkhikāyapi pakkhāyūhanavātā. Supaṇṇavātāti garuḷavātā. Kāmaṁ cetepi pakkhavātāva, ussadavasena pana visuṁ gahitā. Tālavaṇṭavātāti tālavaṇṇehi katena, aññehi vā katena kenaci maṇḍalasaṇṭhānena samuṭṭhāpitavātā. Vidhūpanavātāti bījanapattakena samuṭṭhāpitavātā. Imāni ca tālavaṇṭavidhūpanāni anuppannampi vātaṁ uppādenti, uppannampi parivattenti. Idhāpi ca-saddo udakasandhārakavātakappavināsakavātajālāpellanakavātādike avuttepi samuccinoti. Ettha ca “āpaṁ maññatī”ti-ādīsu yasmā tīhi maññanāhi-- “Ahaṁ āpoti maññati, mama āpoti maññatī”ti-ādinā pathavīvāre vuttanayena sakkā maññanāvibhāgo vibhāvetunti vuttaṁ “sesaṁ vuttanayamevā”ti. Tasmā tattha vuttanayānusārena imesu tīsu vāresu yathārahaṁ maññanāvibhāgo vibhāvetabbo.

Ettāvatāti ettakena iminā catuvāraparimāṇena desanāvisesena. Ca-saddo byatireko. Tena vakkhamānaṁyeva visesaṁ joteti. Yvāyanti yo ayaṁ lakkhaṇo nāma hāro vuttoti sambandho. So pana lakkhaṇahāro yaṁlakkhaṇo tattha vutto, taṁ dassetuṁ (MṬ.1./CS:pg.1.80) “vuttamhī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha vuttamhi ekadhammeti kusalādīsu khandhādīsu vā yasmiṁ kasmiñci ekadhamme Sutte sarūpato niddhāraṇavasena vā kathite. Ye dhammā ekalakkhaṇā tenāti ye keci dhammā kusalādibhāvena, rūpakkhandhādibhāvena vā tena vuttadhammena samānalakkhaṇā. Vuttā bhavanti sabbeti sabbepi kusalādisabhāvā, khandhādisabhāvā vā dhammā Sutte avuttāpi tāya samānalakkhaṇatāya vuttā bhavanti, ānetvā saṁvaṇṇanavasenāti adhippāyo.

Ettha ca ekalakkhaṇāti samānalakkhaṇā vuttā. Tena sahacaritā samānakiccatā samānahetutā samānaphalatā samānārammaṇatāti evamādīhipi avuttānaṁ vuttānaṁ viya niddhāraṇaṁ veditabbaṁ. Itīti iminā pakārena. Tenāha “evaṁ nettiyaṁ lakkhaṇo nāma hāro vutto”ti, nettipāḷiyaṁ (netti.23) pana “ye dhammā ekalakkhaṇā keci so hāro lakkhaṇo nāmā”ti pāṭho āgato. Tassa vasenāti tassa lakkhaṇahārassa vasena. Rūpalakkhaṇaṁ anatītattāti ruppanasabhāvena samānasabhāvattā. Vadantena Bhagavatā. Etāti “rūpaṁ attato samanupassatī”ti evaṁ vuttadiṭṭhī. Ettha ca sakkāyadiṭṭhimaññanādassaneneva sakalarūpavatthukā taṇhāmānamaññanāpi dassitā evāti daṭṭhabbaṁ. Tathā hi vuttaṁ “tasmiṁyeva panassa diṭṭhimaññanāya maññite vatthusmiṁ sinehaṁ mānañca uppādayato taṇhāmānamaññanāpi veditabbā”ti. Atha vā pathaviṁ āpaṁ tejaṁ vāyaṁ meti maññati abhinandatīti ca vadantena vuttanayeneva sakalarūpavatthukā taṇhāmaññanā tadanusārena mānamaññanāpi vuttāva hotīti evampettha itaramaññanāpi niddhāretabbā.

Āpovārādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhūtavārādivaṇṇanā

3. “Pathaviṁ maññati, pathaviyā maññatī”ti-ādīhi padehi “rūpaṁ attato samanupassati, rūpasmiṁ attānaṁ samanupassatī”ti-ādīnaṁ sakkāyadiṭṭhīnaṁ niddhāritattā vuttaṁ “evaṁ rūpamukhena saṅkhāravatthukaṁ maññanaṁ vatvā”ti (MṬ.1./CS:pg.1.81) Tesu saṅkhāresu sattesupīti tadupādānesupi sattesu Dhātūsūti pathavī-ādīsu catūsu dhātūsu. “Jātaṁ bhūtaṁ saṅkhatan”ti-ādīsu (dī.ni.2.207 saṁ.ni.5.379) bhūta-saddo uppāde dissati, sa-upasaggo pana “pabhūtamariyo pakaroti puññan”ti-ādīsu vipule, “yebhuyyena bhikkhūnaṁ paribhūtarūpo”ti-ādīsu hiṁsane, “sambhūto sāṇavāsī”ti-ādīsu (cūḷava.450) paññattiyaṁ, “abhibhūto māro vijito saṅgāmo”ti-ādīsu vimathane, “parābhūtarūpo kho ayaṁ acelo pāthikaputto”ti-ādīsu (dī.ni.3.23 25 31 32) parājaye, “anubhūtaṁ sukhadukkhan”ti-ādīsu vediyane, “vibhūtaṁ vibhāvitaṁ paññāyā”ti-ādīsu pākaṭīkaraṇe dissati. Te sabbe rukkhādīsūti. Ādi-saddena saṅgahitāti daṭṭhabbā. “Kālo ghasati bhūtānīti (jā.1.2.190), bhūtā loke samussayan”ti (dī.ni.2.220 saṁ.ni.1.186) ca ādīsu avisesena sattavācakopi bhūtasaddo, upari devādipadehi sattavisesānaṁ gahitattā idha tadavasiṭṭhā bhūtasaddena gayhantīti āha “no ca kho avisesenā”ti. Tenevāha-- “cātumahārājikānañhi heṭṭhā sattā idha bhūtāti adhippetā”ti. Yo hi sattanikāyo paripuṇṇayoniko catūhipi yonīhi nibbattanāraho, tatthāyaṁ bhūtasamaññā aṇḍajādivasena bhavanato.

Bhūteti vuttadesa-ādesite bhūte. Bhūtato sañjānātīti iminā “bhūtā”ti lokavohāraṁ gahetvā yathā tattha taṇhādimaññanā sambhavanti, evaṁ viparītasaññāya sañjānanaṁ pakāsīyati. Svāyamattho heṭṭhā “pathavito sañjānātī”ti ettha vuttanayānusārena sakkā jānitunti āha “vuttanayamevā”ti. Yathā suddhāvāsā sabbadā abhāvato imaṁ desanaṁ nāruḷhā, evaṁ nerayikāpi sabbamaññanānadhiṭṭhānato. Eteneva ekaccapetānampettha asaṅgaho daṭṭhabbo. Apare pana “diṭṭhimaññanādhiṭṭhānato tesampettha saṅgaho icchitoyevā”ti vadanti. “Samaṅgibhūtaṁ paricārentan”ti-ādinā Sutte vuttanayena. Rajjatīti “subhā sukhitā”ti vipallāsaggāhena tattha rāgaṁ janeti. Evamettha rajjanto ca na kevalaṁ dassanavaseneva, savanādivasenapi rajjatevāti dassento “disvāpi …pe… utvāpī”ti āha. Tattha ghāyanādivasena rajjanaṁ tehi anubhūtagandhamālādivasena ceva visabhāgavatthubhūtānaṁ tesaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.82) paribhogavasena ca yathānubhavaṁ anussaraṇavasena ca veditabbaṁ. Evaṁ bhūte taṇhāmaññanāya maññatīti vuttanayena bhūte paṭicca chandarāgaṁ janento tesaṁ paṭipattiṁ assādento abhinandanto abhivadanto ajjhosāya tiṭṭhanto “īdisī avatthā mama anāgatamaddhānaṁ siyā”ti-ādinā vā pana nayena tattha nandiṁ samannānento bhūte taṇhāmaññanāya maññatīti attho. Appaṭiladdhassa khattiyamahāsālādibhāvassa, sampattiṁ vipattinti jātivasena ukkaṭṭanihīnataṁ. Dahatīti ṭhapeti. Yo evarūpo mānoti yo eso “Ayaṁ pubbe mayā sadiso, idāni ayaṁ seṭṭho ayaṁ hīnataro”ti uppanno māno. Ayaṁ vuccati mānātimānoti ayaṁ bhārātibhāro viya purimaṁ sadisamānaṁ upādāya mānātimāno nāmāti attho.

Niccāti-ādīsu uppādābhāvato niccā, maraṇābhāvato dhuvā, sabbadā bhāvato sassatā. Aniccapaṭipakkhato vā niccā, thirabhāvato dhuvā, sassatisamatāya sassatā, jarādivasena vipariṇāmassa abhāvato avipariṇāmadhammāti maññati. Sabbe sattāti oṭṭhagoṇagadrabhādayo anavasesā sañjanaṭṭhena sattā. Sabbe pāṇāti “ekindriyo pāṇo dvindriyo pāṇo”ti-ādivasena vuttā anavasesā pāṇanaṭṭhena pāṇā. Sabbe bhūtāti anavasesā aṇḍakosādīsu bhūtā sañjātāti bhūtā. Sabbe jīvāti sāliyavagodhūmādayo anavasesā jīvanaṭṭhena jīvā. Tesu hi so virūhabhāvena jīvasaññī. Avasā abalā avīriyāti tesaṁ attano vaso vā balaṁ vā vīriyaṁ vā natthīti dasseti. Niyatisaṅgatibhāvapariṇatāti ettha niyatīti. Niyatatā, acchejjasuttāvuta-abhejjamaṇi viya avijahitapakatitā. Saṅgatīti channaṁ abhijātīnaṁ tattha saṅgamo. Bhāvoti sabhāvoyeva, kaṇḍakānaṁ tikhiṇatā, kapiṭṭhaphalādīnaṁ parimaṇḍalāditā, migapakkhīnaṁ vicittavaṇṇāditāti evamādiko. Evaṁ niyatiyā ca saṅgatiyā ca bhāve ca pariṇatā nānappakārataṁ pattā. Yena hi yathā bhavitabbaṁ, so tatheva bhavati. Yena na bhavitabbaṁ, so na bhavatīti dasseti. Chasvevābhijātīsūti kaṇhābhijāti-ādīsu chasu eva abhijātīsu ṭhatvā sukhañca dukkhañca paṭisaṁvedenti, aññā sukhadukkhabhūmi natthīti dasseti. Vā-saddena antādibhede diṭṭhābhinivese saṅgaṇhāti.

Upapattinti (MṬ.1./CS:pg.1.83) iminā tasmiṁ tasmiṁ sattanikāye bhūtānaṁ sahabyataṁ ākaṅkhatīti dasseti. Sukhuppattinti iminā pana tattha tattha uppannassa sukhuppattiṁ. Ekacce bhūte niccāti-ādinā ekaccasassatikadiṭṭhiṁ dasseti. Ahampi bhūtesu aññatarosmīti iminā pana catutthaṁ ekaccasassatikavādaṁ dasseti.

Yato kutocīti issarapurisādibhedato yato kutoci. Ekā taṇhāmaññanāva labbhatīti idhāpi heṭṭhā vuttanayena itaramaññanānampi sambhavo niddhāretabbo. Vuttappakāreyeva bhūte taṇhādiṭṭhīhi abhinandatīti-ādinā vattabbattā āha “vuttanayamevā”ti. Yojanā kātabbāti “yo bhūtapaññattiyā upādānabhūte khandhe parijānāti, so tīhi pariññāhi parijānātī”ti-ādinā yojanā kātabbā. Apare panettha bhūtagāmopi bhūta-saddena saṅgahitoti rukkhādivasenapi maññanāvibhāgaṁ yojetvā dassenti, tathā mahābhūtavasenapi, taṁ Aṭṭhakathāyaṁ natthi.

Bhūmivisesādinā bhedenāti bhūmivisesa-upapattivisesādivibhāgena. Iddhiyāti puññavisesanibbattena ānubhāvena. Kiñcāpi deva-saddo “viddhe vigatavalāhake deve”ti-ādīsu (saṁ.ni.1.110 3.102 5.146-148 ma.ni.1.486 a.ni.10.15 itivu.27) ajaṭākāse āgato, “devo ca thokaṁ thokaṁ phusāyatī”ti-ādīsu meghe, “ayañhi deva kumāro”ti-ādīsu (dī.ni.2.34 35 36) khattiye āgato, “pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāreti devo maññe”ti-ādīsu (dī.ni.1.183 ma.ni.2.211) viya idha upapattidevesu āgato, deva-saddena pana vattabbasatte anavasesato uddharitvā tato idhādhippete dassetuṁ “te tividhā”ti-ādi vuttaṁ. Sesā cha kāmāvacarā idha devāti adhippetā itaresaṁ padantarehi nivattitattāti adhippāyo. Bhūtā devāti gahitesu sattesu taṇhādimaññanānaṁ pavattākārenapi tividhalakkhaṇanti āha “bhūtavāre vuttanayena veditabbā”ti.

“Aññatarassa upāsakassa pajāpati abhirūpā hotī”ti-ādīsu (pārā.168) pajāpati-saddo gharaṇiyaṁ āgato, “pajāpati kāmadāyī suvaṇṇavaṇṇā me pajā hotū”ti-ādīsu diṭṭhigatikaparikappite, “pajāpatissa devarājassa (MṬ.1./CS:pg.1.84) dhajaggaṁ ullokeyyāthā”ti-ādīsu (saṁ.ni.1.249) devajeṭṭhake, idha pana adhipatīti vadanti, taṁ upari brahmuno gayhamānattā tesaṁ matimattaṁ. Devānanti cātumahārājikādidevānaṁ. Mahārājādīnanti ādi-saddena sakkasuyāmasantussitasunimmitavasavattino gahitā. Tesanti mahārājādīnaṁ. Sattasaṅkhātāyāti kāmabhūmiyaṁ sattasaṅkhātāya. Pajāpatinti pajāpatibhāvaṁ. Pajāpatibhāvena hi mānaṁ jappento pajāpatiṁ mānamaññanāya maññatīti vutto.

Ekā diṭṭhimaññanāva yujjatīti vuttaṁ, pajāpatino pana samipataṁ salokataṁ vā ākaṅkhato, tathābhāvāya cittaṁ paṇidahato, tathāladdhabbāya sampattiyā attano seyyādibhāvaṁ dahato ca taṇhāmānamaññanāpi sambhavantīti sakkā viññātuṁ. Ye ca dhammāti āyuvaṇṇādike vadati. Pajāpatinti etthāpi heṭṭhā vuttanayena itaramaññanānampi sambhavo veditabbo.

Brūhitoti parivuddho. Guṇavisesehīti jhānādīhi visiṭṭhehi guṇehi uttarimanussadhammatāya. Brahma-saddassa satipi avisesato visiṭṭhavācakatte yattha yattha panassa guṇavisesayuttādirūpā pavatti, taṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Sahassoti sahassiyā lokadhātuyā adhipatibhūto. Paṭhamābhinibbattoti paṇītena paṭhamajhānena nibbatto, paṭhamajjhānabhūmiyaṁ vā paṭhamaṁ abhinibbatto. Gahitāti veditabbā padhānaggahaṇena appadhānānampi kenaci sambandhena gahitabhāvasiddhito. Ettha ca brahmāti mahābrahmā adhippeto. So hi vaṇṇavantatāya ceva dīghāyukatāya ca brahmapārisajjādīhi mahanto brahmāti mahābrahmā, tassa pana purohitaṭṭhāne ṭhitāti brahmapurohitā, parisāyaṁ bhavā paricārakāti brahmapārisajjāti veditabbā. Ukkaṭṭhekapuggalabhāvato pajāpatismiṁ viya brahmani maññanā vattatīti vuttaṁ “pajāpativāre vuttanayeneva veditabbā”ti. Tathā hi bahupuggalabhāvasāmaññato ābhassaravārādīnaṁ bhūtavārasadisatā vuttā.

Yathāvuttapabhāya ābhāsanasīlā vā ābhassarā. Ekatalavāsinoti idaṁ jhānantarabhūmīnaṁ viya heṭṭhuparibhāvābhāvato vuttaṁ, ṭhānāni (MṬ.1./CS:pg.1.85) pana nesaṁ paricchinnāneva. Ābhassarehi parittā ābhā etesanti parittābhā. Appamāṇā ābhā etesanti appamāṇābhā.

Subhāti sobhanā pabhā. Kañcanapiṇḍo viya sassirikā kañcanapiṇḍasassirikā. Tattha sobhanāya pabhāya kiṇṇā subhākiṇṇāti vattabbe bhā-saddassa rassattaṁ, antima-ṇa-kārassa ha-kārañca katvā “subhakiṇhā”ti vuttā. Subhāti ca ekagghanā niccalā pabhā vuccati, parittā subhā etesanti parittasubhā. Appamāṇā subhā etesanti appamāṇasubhā.

Vipulaphalāti vipulasantasukhāyuvaṇṇādiphalā.

Satipi devabrahmādīnaṁ puññaphalena jhānaphalena ca paṭipakkhābhibhave yesaṁ pana puthujjana-asaññasattesu abhibhūvohāro pākaṭo niruḷho ca, tesaṁ vasenāyaṁ desanā pavattāti dassento āha “asaññabhavassetaṁ adhivacanan”ti. Yathā pajāpativāre “idhekacco pajāpatismiṁyevā”ti-ādinā maññanāpavatti dassitā, tathā idhāpi taṁ dassetuṁ sakkāti āha “sesaṁ pajāpativāre vuttanayamevā”ti.

Bhūtavārādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Ākāsānañcāyatanavārādivaṇṇanā

4. Evaṁ sattavasena bhūmikkamadassane suddhāvāsānaṁ aggahaṇe kāraṇaṁ niddhārento “evaṁ Bhagavā”ti-ādimāha. Tattha anāgāmikhīṇāsavāti anāgāmino ca khīṇāsavā ca. Kiñcāpi suddhāvāsā attheva anekakappasahassāyukā, ukkaṁsaparicchedato pana soḷasakappasahassāyukāva, na tato paranti āha “katipayakappasahassāyukā”ti. Kāmarūpabhavesu pavattamānāpi ākāsānañcāyatanādidhammā arūpāvacarabhāvato taṁbhūmikavohāraṁ na labhantīti “tatrūpapannāyevā”ti avadhāretvā vuttaṁ. Abhibhūvāre vuttanayena veditabbā yathārahanti adhippāyo. Na hettha vaṇṇavantatādi sambhavatīti. Pajāpativāre vuttanayenāti (MṬ.1./CS:pg.1.86) ettha “ahamasmi arūpo pahīnarūpapaṭighasañño”ti-ādinā mānamaññanā veditabbā.

Ākāsānañcāyatanavārādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Diṭṭhasutavārādivaṇṇanā

5. Rūpamukhena maññanāvatthudassanaṁ saṅkhepoti katvā vuttaṁ “vitthāratopī”ti. Tampi hi “yattha neva pathavī, na āpo, na tejo, na vāyo, na ākāsānañcāyatanan”ti-ādiggahaṇaṁ viya saṅkhepato pañcavokārabhavadassanaṁ hotīti.

Diṭṭhanti yaṁ cakkhudvārena katadassanakiriyāsamāpanaṁ, yañca cakkhu dvayaṁ passati passissati sati sambhave passeyya, taṁ sabbakālanti visesavacanicchāya abhāvato diṭṭhanteva vuttaṁ yathā “duddhan”ti. Tenāha “rūpāyatanassetaṁ adhivacanan”ti. Ayañca nayo sutādīsupi yojetabbo. Sattāti rūpādīsu sattā visattāti sattā. Sañjanaṭṭhena sāmaññasaddopi cesa satta-saddo “itthirūpe”ti visayavisesitattā idha purisavācako daṭṭhabbo. Rattāti vatthaṁ viya raṅgajātena cittassa vipariṇāmakārakena chandarāgena rattā sārattā. Giddhāti abhikaṅkhanasabhāvena abhigijjhanena giddhā gedhaṁ āpannā. Gadhitāti ganthitā viya lobhena dummocanīyabhāvena ārammaṇe paṭibaddha.Mucchitāti kilesavasena visaññībhūtā viya anaññakiccā mucchaṁ mohaṁ āpannā. Ajjhosannāti visaye aññasādhāraṇe viya katvā gilitvā pariniṭṭhāpetvā viya ṭhitā. Imināti suvaṇṇavaṇṇādi-ākārena. Maṅgalaṁ amaṅgalanti īdisaṁ diṭṭhaṁ maṅgalaṁ, īdisaṁ amaṅgalanti Rūpasmiṁ attānaṁ samanupassananayenāti idaṁ vedanādi-arūpadhamme, rūpāyatanavinimuttasabbadhamme vā attato gahetvā tato ajjhattikaṁ, bāhiraṁ vā rūpāyatanaṁ tassokāsabhāvena parikappetvā “so kho pana me ayaṁ attā imasmiṁ rūpāyatane”ti maññanto diṭṭhasmiṁ maññatīti imaṁ nayaṁ sandhāya vuttaṁ. “Pathavito maññatī”ti-ādīsu yathā “sa-upakaraṇassa attano vā parassa (MṬ.1./CS:pg.1.87) vā”ti-ādimaññanāpavatti dassitā, evaṁ “diṭṭhato maññatī”ti-ādīsu sakkā taṁ dassetunti āha “tesaṁ pathavīvāre vuttanayeneva veditabban”ti.

Āhaccāti visayaṁ anvāya, patvāti attho. Tenāha “upagantvā”ti. Aññamaññasaṁsileseti cakkhurūpasotasaddā viya dure ahutvā aññamaññaṁ alliyane.

Manasā viññātaṁ kevalanti attho. Itarānipi hi manasā viññāyantīti. Sesehi sattahi āyatanehi paññattiyā asaṅgahitattā tampi saṅgahetvā dassetuṁ “dhammārammaṇassa vā”ti vuttaṁ. Dvīsupi vikappesu lokuttarānampi saṅgaho āpannoti āha “idha pana sakkāyapariyāpannameva labbhatī”ti. Vitthāroti maññanānaṁ pavattanākāravitthāro. Etthāti etesu sutavārādīsu.

Diṭṭhasutavārādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Ekattavārādivaṇṇanā

6. Samāpannakavārenāti samāpannakappavattiyā, rūpāvacarārūpāvacarajhānappavattiyāti attho. Sā hi ekasmiṁyeva ārammaṇe ekākārena pavattatīti katvā “ekattan”ti vuccati, evañca katvā vipākajjhānappavattipi idha samāpannakavāraggahaṇeneva gahitāti daṭṭhabbā. Asamāpannakavārenāti kāmāvacaradhammappavattiyā. Upacārajjhānenapi hi cittaṁ na sammā ekattaṁ gatanti vuccatīti.

Yojanāti maññanāyojanā. Bhinditvāti vibhajitvā. Sāsananayenāti pāḷinayena. Tattha “ekattaṁ maññatī”ti-ādīsu “vedanaṁ attato samanupassatī”ti-ādinā nayena, “nānattaṁ maññatī”ti-ādīsu pana “rūpaṁ attato samanupassatī”ti-ādinā nayena vuttavidhiṁ anugantvā maññanā veditabbā.

Pathavīvārādīsu vuttena ca Aṭṭhakathānayenāti “Ahaṁ vedanāti maññati, mama vedanāti maññatī”ti-ādinā, “Ahaṁ rūpanti maññati, mama rūpanti maññatī”ti-ādinā cāti attho. Tenāha “yathānurūpaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.88) vīmaṁsitvā”ti, ekattanānattabhāvesu yo yojanānayo sambhavati, tadanurūpaṁ vicāretvāti attho. Kecīti abhayagirivāsino. Apareti sārasamāsācariyā. Diṭṭhābhinivesaṁ vadantīti sambandho. Puthujjanassa maññanā nāma sakkāyaṁ bhinditvāva yathā-upaṭṭhitavisayavaseneva pavattatīti na tattha ayamekattanayo ayaṁ nānattanayoti vibhāgavaseneva, ekattasaññī attā hotīti-ādīsu ca attano ekattanānattasaññitā vuttā, na pana ekattaṁ nānattanti evaṁ pavattassa diṭṭhābhinivesassa ekattanānattabhāvoti evamettha tadubhayassa idha anadhippetabhāvo daṭṭhabbo.

Yaṁ yathāvuttaputhujjano anavasesato gaṇhanto gahetuṁ sakkoti, taṁ tassa anavasesato gahetabbataṁ upādāya “sabban”ti vuccatīti dassento “tamevā”ti āha, sakkāyasabbanti attho. Sabbasmimpi tebhūmakadhamme ādīnavadassane asati nibbidābhāvato assādānupassanāya taṇhā vaḍḍhatevāti āha “sabbaṁ assādento sabbaṁ taṇhāmaññanāya maññatī”ti. Vuttañhetaṁ Bhagavatā-- “saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhatī”ti (saṁ.ni.2.53 57). “Sabbamidaṁ mayā nimmitan”ti tena nimmitamaññanāya attānaṁ seyyādito dahanto tena mānena nimmitaṁ maññatiyeva nāma nimmitamaññanāya vinā tathāmānuppattiyā abhāvatoti āha “attanā nimmitaṁ maññanto sabbaṁ mānamaññanāya maññatī”ti. Sabbaṁ natthīti-ādinā nayenāti ādi-saddena niyativādādike saṅgaṇhāti. Mahā me attāti iminā sabbato attano vibhūtipavattivādaṁ dasseti. “Sabbaṁ sabbatthakan”ti diṭṭhivasena-- “Ahaṁ sabbasmiṁ mayhaṁ kiñcanaṁ palibodho sabbasmiṁ, paro sabbasmiṁ parassa kiñcanaṁ palibodho sabbasmin”ti-ādinā nayenapettha maññanā sambhavatīti dassento āha “sesaṁ pathavīvāre vuttanayena veditabban”ti. Apica “sabboyaṁ loko purisamayo”ti evaṁdiṭṭhiko purisasaṅkhātato sabbato, attano uppattiṁ vā niggamanaṁ vā maññanto diṭṭhimaññanāya sabbato maññati, tasmiṁyeva pana diṭṭhimaññanāya maññite vatthusmiṁ sinehaṁ mānañca uppādayato taṇhāmaññanā mānamaññanā ca veditabbā. Taṁyeva pana sabbaṁ mayhaṁ attā kattā sāmīti vā maññanto “sabbaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.89) me”ti maññati, tathāyaṁ diṭṭhitaṇhābhinandanāhi abhinandanto sabbaṁ abhinandatīti evampettha maññanānaṁ pavatti veditabbā.

Tanti sakkāyaṁ. Ukkaṁsagatasukhasahitañhi khandhapañcakaṁ diṭṭhadhammanibbānavādī nibbānanti maññati, taṁ panatthato sakkāyoyevāti. Ekadhāti pañcavidhampi nibbānabhāvena ekajjhaṁ katvā vuttaṁ. Yatoti yasmā. Pañcahi kāmaguṇehīti manāpiyarūpādīhi pañcahi kāmakoṭṭhāsehi, bandhanehi vā. Samappito suṭṭhu appito allīno hutvā ṭhito. Samaṅgibhūtoti samannāgato. Paricāretīti tesu kāmaguṇesu kāmakoṭṭhāsesu yathāsukhaṁ indriyāni cāreti sañcāreti ito cito ca upaneti. Atha vā laḷati ramati kīḷati. Ettha dvidhā kāmaguṇā mānusakā ceva dibbā ca. Mānusakā ca mandhātukāmaguṇasadisā, dibbā paranimmitavasavattidevarājassa kāmaguṇasadisā. Evarūpe kāme upagatānañhi te diṭṭhadhammanibbānasampattiṁ paññapenti. Tenāha “ettāvatā kho …pe… hotī”ti. Diṭṭhadhammoti paccakkhadhammo vuccati, tattha tattha paṭiladdhattabhāvassetaṁ adhivacanaṁ, diṭṭhadhamme nibbānaṁ imasmiṁyeva attabhāve dukkhavūpasamanaṁ diṭṭhadhammanibbānaṁ. Paramaṁ uttamaṁ diṭṭhadhammanibbānanti paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ, taṁ patto hotīti attho. Pañcadhā āgatanti yathāvuttakāmaguṇasukhassa ceva catubbidharūpāvacarajjhānasukhassa ca vasena pāḷiyaṁ pañcappakārena āgataṁ. Nibbānaṁ assādentoti paramaṁ sukhaṁ nissaraṇanti maññanāya assādento.

“Imasmiṁ nibbāne patte na jāyati, na jīrati, na mīyatī”ti evampi nibbānasmiṁ maññati. “Ito paraṁ paramassāsabhūtaṁ natthī”ti gaṇhanto nibbānato maññati. Tayidaṁ nibbānaṁ mayā adhigataṁ, tasmā “nibbānaṁ me”ti maññati. Tatoyeva taṁ nibbānaṁ diṭṭhābhinandanāya abhinandati. Ayaṁ tāvettha diṭṭhimaññanā. Tasmiṁyeva pana diṭṭhimaññanāya maññite vatthusmiṁ sinehaṁ mānañca uppādayato taṇhāmānamaññanāpi niddhāretabbā.

Yādisoti yathārūpo, yehi jegucchādisabhāvehi passitabboti attho. Esāti ayaṁ. Tenassa attano suṇantānañca paccakkhasiddhatamāha. Asubhādisabhāvena saha vijjamānānaṁ rūpādidhammānaṁ kāyo samūhoti sakkāyo, upādānakkhandha.Tathāti tassa bhāvabhūtena paṭikūlatādippakārena. Sabbamaññanāti pathavī-ādike sarūpāvadhāraṇādivibhāgabhinne (MṬ.1./CS:pg.1.90) visaye pavattiyā anekavihitā sabbā taṇhāmaññanā.

Jegucchoti jigucchanīyo. Tenassa asubhājaññaduggandhapaṭikūlabhāvaṁ dasseti. Siduroti khaṇe khaṇe bhijjanasabhāvo. Tenassa anicca-addhuvakhayavayapabhaṅgurasabhāvaṁ dasseti. Ayanti sakkāyo. Dukkhoti na sukho. Tenassa kicchakasirābādhadukkhavuttitaṁ dasseti. Apariṇāyakoti pariṇāyakarahito. Tenassa attasuñña-asāravuttitaṁ dasseti. Tanti sakkāyaṁ. Paccanīkatoti sabhāvapaṭipakkhato, subhaniccasukha-attāditoti attho. Gaṇhanti gaṇhanto, tattha subhādigāhavasena abhinivisantoti attho.

Idāni tissopi maññanā upamāhi vibhāvetuṁ “subhato”ti-ādi vuttaṁ. Tattha yathā mahāpariḷāhe vipulānatthāvahe ca aggimhi salabhassa patanaṁ subhasukhasaññāya, evaṁ tādise sakkāye salabhassa taṇhāmaññanāti imamatthaṁ dasseti “subhato …pe… taṇhāya maññanā”ti iminā.

Gūthādī kīṭako gūtharāsiṁ laddhā asampannepi tasmiṁ sampannākāraṁ pavattayamāno attānaṁ ukkaṁseti, evamanekādīnave ekantabhedini sakkāye niccasaññaṁ upaṭṭhapetvā sampattimadena tattha bālo mānaṁ jappetīti imamatthamāha “niccasaññaṁ …pe… mānena maññanā”ti.

Yathā bālo muddhadhātuko sammūḷho koci ādāse attano paṭibimbaṁ disvā “Ayaṁ maññe ādāsasāmiko, yadi ahamimaṁ gahetvā tiṭṭheyyaṁ, anatthampi me kareyyā”ti chaḍḍetvā palāyanto tattha avijjamānameva kiñci vijjamānaṁ katvā gaṇhi, tathūpamo ayaṁ bālo sakkāye attattaniyagāhaṁ gaṇhantoti imamatthaṁ dīpeti “attā …pe… diṭṭhiyā hoti maññanā”ti iminā.

Sukhumaṁ mārabandhanaṁ vepacittibandhanatopi sukhumatarattā. Tenāha Bhagavā “Aho sukhumataraṁ kho, bhikkhave, mārabandhanan”ti.

Bahunti ativiya, anekakkhattuṁ vā. Vipphandamānopi sakkāyaṁ nātivattati saṁsāraṁ nātivattanato. Yathāha “ye te, bhikkhave, samaṇā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti, te, sakkāyaṁyeva anuparidhāvanti seyyathāpi sā gaddulabandhano”ti-ādi. Yathā hi sattasupi (MṬ.1./CS:pg.1.91) ucchedavikappesu saṁsāranāyikānaṁ taṇhādiṭṭhīnaṁ pahānaṁ sambhavati, evaṁ sassatavikappesupīti kathañci pana diṭṭhigatikassa bhavavippamokkho. Tena vuttaṁ “sakkāyaṁ nātivattatī”ti.

Sasoti so eso puthujjano. Niccanti sabbakālaṁ.

Tanti tasmā sakkāyamalīnassa jātiyādīnamanativattanato. Asātatoti dukkhato.

Passaṁ evamimanti asubhāniccadukkhānattasabhāvaṁ taṁ sakkāyaṁ vuttappakārena yathābhūtavipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya passanto. Pahāyāti samucchedavasena sabbā maññanāyo pajahitvā. Sabbadukkhā pamuccatīti sakalasmāpi vaṭṭadukkhato pamuccatīti.

Ekattavārādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭhamanayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sekkhavāradutiyanayavaṇṇanā

7. Adhippetassa atthassa aniyametvā vacanaṁ uddeso, niyametvā vacanaṁ niddesoti āha “yoti uddesavacanaṁ, soti niddesavacanan”ti. Sampiṇḍanatthoti samuccayattho. Sampiṇḍanañca sabhāgatāvasena hotīti āha-- “ārammaṇasabhāgenā”ti, ārammaṇassa sabhāgatāya sadisatāyāti attho. Sekkhaṁ dasseti sāmaññajotanāya visese avaṭṭhānato, sekkhavisayattā ca tassa vacanassa.

Kenaṭṭhenāti yasmā ñāṇena araṇīyato attho sabhāvo, tasmā kenaṭṭhena kena sabhāvena kena lakkhaṇena sekkho nāma hotīti attho. Yasmā pana sekkhadhammādhigamena puggale sekkhavohārappavatti, tasmā “sekkhadhammapaṭilābhato sekkho”ti vuttaṁ. Sekkhadhammā nāma catūsu maggesu, heṭṭhimesu ca tīsu phalesu sammādiṭṭhi-ādayo. Tenāha “sekkhāya sammādiṭṭhiyā …pe… ettāvatā kho bhikkhu sekkho hotī”ti. Evaṁ abhidhammapariyāyena sekkhalakkhaṇaṁ dassetvā (MṬ.1./CS:pg.1.92) idāni suttantikapariyāyenapi taṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha sikkhatīti iminā sikkhāttayasamaṅgī apariniṭṭhitasikkho sekkhoti dasseti. Tenāha “sikkhatī”ti-ādi Sikkhāhi niccasamāyogadīpanatthañcettha “sikkhati sikkhatī”ti āmeḍitavacanaṁ. Atha vā sikkhanaṁ sikkhā, sā etassa sīlanti sekkho. So hi apariyositasikkhattā tadadhimuttattā ca ekantena sikkhanasīlo, na asekkho viya pariniṭṭhitasikkho tattha paṭippassaddhussukko, nāpi vissaṭṭhasikkho pacurajano viya tattha anadhimutto. Atha vā ariyāya jātiyā tīsu sikkhāsu jāto, tattha vā bhavoti sekkho. Atha vā ikkhati etāyāti ikkhā, maggaphalasammādiṭṭhi. Saha ikkhāyāti sekkho.

Anulomapaṭipadāya paripūrakārīti yā sā sīlādikā vipassanantā dukkhanirodhagāminiyā lokuttarāya paṭipadāya anulomanato anulomapaṭipadā, tassā sampādanena paripūrakārīti. Idāni taṁ paṭipadaṁ puggalādhiṭṭhānena dassetuṁ “sīlasampanno”ti-ādi vuttaṁ. Tattha sīlasampannoti pātimokkhasaṁvarasīlena samannāgato, paripuṇṇapātimokkhasīlo vā. Pātimokkhasīlañhi idha “sīlan”ti adhippetaṁ padhānabhāvato. Rūpādi-ārammaṇesu abhijjhādīnaṁ pavattinivāraṇasaṅkhātena manacchaṭṭhānaṁ indriyānaṁ pidhānena indriyesu guttadvāro. Pariyesanādivasena bhojane pamāṇajānanena bhojane mattaññū. Vigatathinamiddho hutvā rattindivaṁ kammaṭṭhānamanasikāre yuttatāya jāgariyānuyogamanuyutto. Kathaṁ pana jāgariyānuyogo hotīti taṁ dassetuṁ “pubbarattā …pe… viharatī”ti vuttaṁ. Yathāha “kathañca pubbarattāpararattaṁ jāgariyānuyogamanuyutto hoti? Idha bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi cittaṁ parisodheti, rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena …pe… sodheti, evaṁ kho bhikkhu pubbarattāpararattaṁ jāgariyānuyogamanuyutto hotī”ti (vibha.519). Imasmiṁ panattheti “maññati, na maññatī”ti ca vattabbabhāvasaṅkhāte atthe. No puthujjano adhippeto “appattamānaso, anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamāno”ti ca vuttattā.

Sampayuttattā manasi bhavoti rāgo mānaso, mano eva mānasanti katvā cittaṁ mānasaṁ, anavasesato mānaṁ sīyati samucchindatīti aggamaggo (MṬ.1./CS:pg.1.93) mānasaṁ, tannibbattattā pana arahattassa mānasatā daṭṭhabbā. Janesutāti jane sakalasattaloke vissutā, patthaṭayasāti attho.

Natthi ito uttaranti anuttaraṁ. Taṁ pana sabbaseṭṭhaṁ hontaṁ ekantato sadisarahitameva hoti, tasmā vuttaṁ “anuttaranti seṭṭhaṁ, asadisanti attho”ti. Patthayamānassāti taṇhāyantassa. Pajappitānīti mānajappanāni. Yasmiñhi vatthusmiṁ taṇhāyanā patthayamānamaññanā sambhavati, tasmiṁyeva “seyyohamasmī”ti-ādīni pajappitāni sambhavantīti adhippāyo. Pavedhītanti parivāsitaṁ. Pakappitesūti taṇhādiṭṭhikappehi parikappitesu ārammaṇesu. Sotanti kilesasotaṁ. Tasmiñhi chinne itarasotaṁ chinnamevāti. Viddhastanti vināsitaṁ. Tañca kho lomahaṁsamattampi asesetvāti dassento āha “vinaḷīkatan”ti, vigatāvasesaṁ katanti attho. Adhimuttiyā idhādhippetapatthanā pākaṭā hotīti “tanninno”ti-ādi vuttaṁ, na pana kusalacchandassa adhimuttibhāvato. Adhimuccantoti okappento.

Sabbākāraviparītāyāti “subhaṁ sukhaṁ niccan”ti-ādīnaṁ sabbesaṁ attanā gahetabbākārānaṁ vasena tabbiparītatāya, anavasesato dhammasabhāvaviparītākāragāhiniyāti attho. Abhivisiṭṭhena ñāṇenāti asampajānanamicchājānanāni viya na dhammasabhāvaṁ appatvā nāpi atikkamitvā, atha kho avirajjhitvā dhammasabhāvassa abhimukhabhāvappattiyā abhivisiṭṭhena ñāṇena, ñātapariññādhiṭṭhānāya tīraṇapariññāya pahānapariññekadesena cāti attho. Tenāha “pathavīti …pe… vuttaṁ hotī”ti. Pathavībhāvanti pathaviyaṁ abhiññeyyabhāvaṁ. Lakkhaṇapathavī hi idhādhippetā, pariññeyyabhāvo panassā “aniccātipī”ti-ādinā gahitoti. Abhiññatvāti ñātatīraṇapahānapariññāhi heṭṭhimamaggañāṇehi ca abhijānitvā. Māmaññīti appahīnānaṁ maññanānaṁ vasena māti maññatīti mā, pahīnānaṁ pana vasena na maññatīti amaññī, mā ca so amaññī ca māmaññīti evamettha padavibhāgato attho veditabbo. Tattha yena bhāgena amaññī, tena maññīti na vattabbo. Yena pana bhāgena maññī, tena amaññīti na vattabboti. Evaṁ paṭikkhepappadhānaṁ atthaṁ dassetuṁ Aṭṭhakathāyaṁ “maññī ca na maññī ca na vattabbo”ti vuttaṁ. Paṭikkhepappadhānatā cettha (MṬ.1./CS:pg.1.94) labbhamānānampi maññanānaṁ dubbalabhāvato veditabbā. Tenevāha-- “itarā pana tanubhāvaṁ gatā”ti. Māti ca nipātapadametaṁ, anekatthā ca nipātāti adhippāyena “etasmiñhi atthe imaṁ padaṁ nipātetvā vuttan”ti vuttaṁ. Nipātetvāti ca pakati-ādivibhāganiddhāraṇe anumānanayaṁ muñcitvā yathāvutte atthe paccakkhatova dassetvāti attho. Puthujjano viyāti etenassa uparimaggavajjhataṇhāmānavasena maññanā na paṭikkhittāti dīpeti.

Atha vā mā maññīti parikappakiriyāpaṭikkhepavacanametaṁ “mā randhayuṁ, mā jīrī”ti-ādīsu viya, na maññeyyāti vuttañhoti. Yathā hi puthujjano sabbaso appahīnamaññanattā “maññati”cceva vattabbo, yathā ca khīṇāsavo sabbaso pahīnamaññanattā na maññati eva, na evaṁ sekkho. Tassa hi ekaccā maññanā pahīnā, ekaccā appahīnā, tasmā ubhayabhāvato ubhayathāpi na vattabbo. Nanu ca ubhayabhāvato ubhayathāpi vattabboti? Na. Yā hi appahīnā, tāpissa tanubhāvaṁ gatāti tāhipi so na maññeyya vibhūtatarāya maññanāya abhāvato, pageva itarāhi. Tenāha Bhagavā “mā maññī”ti. Tena vuttaṁ “mā maññīti parikappakiriyāpaṭikkhepavacanametaṁ ‘mā randhayuṁ, mā jīrī’ti-ādīsu viya, na maññeyyāti vuttaṁ hotī”ti. Ayañcassa amaññanā vatthuno pariññeyyattā, na asekkhassa viya pariññātattā. Yañhi ekantato parijānitabbaṁ parijānituṁ sakkā, na tattha tabbidhure viya puthujjanassa maññanā sambhavanti. Tenāha “pariññeyyaṁ tassāti vadāmī”ti.

Okkantaniyāmattāti anupaviṭṭhasammattaniyāmattā, otiṇṇamaggasotattāti attho. Sambodhiparāyaṇattāti uparimaggasambodhipaṭisaraṇattā, tadadhigamāya ninnapoṇapabbhārabhāvatoti attho. Ubhayenapi tassa avassaṁbhāvinī sesapariññāti dasseti. Pariññeyyanti parijānitabbabhāvena ṭhitaṁ, pariññātuṁ vā sakkuṇeyyaṁ. Tappaṭipakkhato apariññeyyaṁ. Puthujjanassa viyāti etena idhādhippetaputhujjanassa pariññeyyabhāvāsaṅkā eva natthi anadhikāratoti dasseti. “Mābhinandī”ti etthāpi imināva nayena attho veditabbo.

Sekkhavāradutiyanayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Khīṇāsavavāratatiyādinayavaṇṇanā

8. Sabhāgo (MṬ.1./CS:pg.1.95) diṭṭhasaccatādisāmaññena. Ārakā kilesehi arahanti padassa niruttinayena atthaṁ vatvā taṁ pāḷiyā samānento “vuttañcetan”ti-ādimāha. Tattha pāpakāti lāmakaṭṭhena duggatisampāpanaṭṭhena ca pāpakā. Sāvajjaṭṭhena akosallasambhūtaṭṭhena ca akusalā. Saṁkilesaṁ arahanti, tattha vā niyuttāti saṁkilesikā. Punabbhavassa karaṇasīlā, punabbhavaphalaṁ arahantīti vā ponobhavikā. Saha darathena pariḷāhena pavattantīti sadarā. Dukkho kaṭuko, dukkhamo vā vipāko etesanti dukkhavipākā. Anāgate jātiyā ceva jarāmaraṇānañca vaḍḍhanena jātijarāmaraṇiyāti. Evametesaṁ padānaṁ attho veditabbo. Kāmañcāyaṁ suttantavaṇṇanā, abhidhammanayo pana nippariyāyoti tena dassento “cattāro āsavā”ti-ādimāha. Samucchinnā paṭippassaddhāti na kevalaṁ samucchinnā eva, atha kho paṭippassaddhāpīti maggakiccena sadisaṁ phalakiccampi niddhāreti.

Sīlavisodhanādinā garūnaṁ paṭipattiyā anukaraṇaṁ garusaṁvāso. Ariyamaggapaṭipatti eva ariyamaggasaṁvāso. Dasa ariyāvāsā nāma pañcaṅgavippahīnatādayo. Ye sandhāya vuttaṁ--

“Dasayime, bhikkhave, ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, panuṇṇapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño. Ime kho, bhikkhave, dasa ariyāvāsā”ti (a.ni.10.19).

Vussatīti vā vusitaṁ, ariyamaggo, ariyaphalañca, taṁ etassa atthīti atisayavacanicchāvasena arahā “vusitavā”ti vutto. Karaṇīyanti pariññāpahānabhāvanāsacchikiriyamāha. Taṁ pana yasmā catūhi maggehi catūsu saccesu kattabbattā soḷasavidhanti veditabbaṁ. Tenāha “catūhi maggehi (MṬ.1./CS:pg.1.96) karaṇīyan”ti. Sammāvimuttassāti aggamaggaphalapaññāhi samucchedapaṭippassaddhīnaṁ vasena suṭṭhu vimuttassa. Santacittassāti tato eva sabbakilesadarathapariḷāhānaṁ vūpasantacittassa. Bhinnakilesassa khīṇāsavassa bhikkhuno. Katassa pariññādikiccassa paṭicayo puna karaṇaṁ natthi, tato eva karaṇīyaṁ na vijjati na upalabbhati.

Bhārāti osīdāpanaṭṭhena bhārā viyāti bhārā. Vuttañhi “bhārā have pañcakkhandhā”ti-ādi (saṁ.ni.3.22). Attano yonisomanasikārāyattanti attupanibandhaṁ, sasantānapariyāpannattā attānaṁ avijahanaṁ. Tayidaṁ yadipi sabbasmiṁ anavajjadhamme sambhavati, akuppasabhāvāparihānadhammesu pana aggabhūte arahatte sātisayaṁ, netaresūti dassento āha “attano paramatthaṭṭhena vā”ti, uttamaṭṭhabhāvenāti attho.

Suttantanayo nāma pariyāyanayoti nippariyāyanayena saṁyojanāni dassento “bhavarāga-issāmacchariyasaṁyojanan”ti āha, na pana “rūparāgo”ti-ādinā. Bhavesu saṁyojantīti kilesakammavipākavaṭṭānaṁ paccayo hutvā nissarituṁ appadānavasena bandhanti. Satipi hi aññesaṁ tappaccayabhāve na vinā saṁyojanāni tesaṁ tappaccayabhāvo atthi, orambhāgiya-uddhambhāgiyasaṅgahitehi ca tehi taṁtaṁbhavanibbattakakammaniyamo bhavaniyamo ca hoti na ca upacchinnasaṁyojanassa katānipi kammāni bhavaṁ nibbattentīti tesaṁyeva saṁyojanaṭṭho daṭṭhabbo.

Sammā aññāyāti ājānanabhūtāya aggamaggapaññāya sammā yathābhūtaṁ dukkhādīsu yo yathā jānitabbo, taṁ tathā jānitvā. Cittavimutti sabbassa cittasaṁkilesassa vissaggo. Nibbānādhimutti nibbāne adhimuccanaṁ tattha ninnapoṇapabbhāratā. Tanti pathavī-ādikaṁ. Pariññātaṁ, na puthujjanassa viya apariññātaṁ, sekkhassa viya pariññeyyaṁ vā. Tasmāti pariññātattā.

Catutthapañcamachaṭṭhavārā tattha tattha kilesanibbānakittanavasena pavattattā nibbānavārā nāma. Tattha pathavī-ādīnaṁ pariññātattā amaññanā, sā pana pariññā rāgādīnaṁ khayena siddhāti imassa atthassa dīpanavasena pāḷi pavattāti dassento “pariññātaṁ tassāti sabbapadehi yojetvā puna (MṬ.1./CS:pg.1.97) khayā rāgassa vītarāgattāti yojetabbaṁ. Esa nayo itaresū”ti āha. Tattha itaresūti pañcamachaṭṭhavāresu. Yadi evaṁ kasmā pāḷi evaṁ na dissatīti āha “desanā pana ekattha vuttaṁ sabbattha vuttameva hotīti saṁkhittā”ti.

Na khayā rāgassa vītarāgo sabbaso appahīnarāgattā. Vikkhambhitarāgo hi soti. Bāhirakaggahaṇañcettha tathābhāvasseva tesu labbhanato, na tesu eva tathābhāvassa labbhanato. Idāni yā sā “pariññātaṁ tassā”ti sabbapadehi yojanā vuttā, taṁ vināpi nibbānavāra-atthayojanaṁ dassetuṁ “yathā cā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha maññanaṁ na maññatīti maññanā nappavattatīti attho. Maññanāya maññitabbattepi tassā vatthu-antogadhattāti evamettha attho daṭṭhabbo.

Yadipi pariññātapadaṁ aggahetvā nibbānavāradesanā pavattā, evampi “khayā”ti-ādipadehi pariññāsiddhi eva pakāsīyatīti ko tesaṁ visesoti codanaṁ sandhāyāha “ettha cā”ti-ādi. Maggabhāvanāpāripūridassanatthaṁ vutto, maggakiccantā hi pariññāyoti adhippāyo. Itare …pe… veditabbā vītarāgādikittanatoti. Dvīhi vā kāraṇehīti yathāvuttakāraṇadvayena. Assāti khīṇāsavassa. Ayaṁ visesoti idāni vuccamāno viseso. Yadipi khīṇāsavo ekantena vītarāgo vītadoso vītamoho eva ca hoti, yāya pana pubbabhāgapaṭipadāya vītarāgatādayo savisesāti vattabbataṁ labhanti, taṁ dassento “tīsu hī”ti-ādimāha “Ratto atthaṁ na jānātī”ti-ādinā (netti.11) rāge ādīnavaṁ passato “rāgo ca nāma sukhābhisaṅgena uppajjati, sukhañca vipariṇāmato dukkhaṁ. Pageva itaran”ti sahetuke rāge ādīnavadassanaṁ dukkhānupassanāya nimittaṁ, dukkhānupassanā ca paṇidhiyā paṭipakkhabhāvato appaṇihitavimokkhaṁ paripuretīti āha “rāge …pe… vītarāgo hotī”ti. Tathā “duṭṭho atthaṁ na jānātī”ti-ādinā (itivu.88) dose ādīnavaṁ passato “doso ca nāma dukkhaṁ paṭicca uppajjati, tañca ubhayaṁ anavaṭṭhitaṁ ittaraṁ pabhaṅgū”ti sahetuke dose ādīnavadassanaṁ aniccānupassanāya nimittaṁ, aniccānupassanā ca niccanimittādīnaṁ paṭipakkhabhāvato animittavimokkhaṁ paripūretīti āha “dose …pe… hotī”ti. Tathā “mūḷho (MṬ.1./CS:pg.1.98) atthaṁ na jānātī”ti-ādinā (itivu.88) mohe ādīnavaṁ passato “moho nāma yathāsabhāvaggahaṇassa paribbhamanto”ti mohassa vikkhambhanaṁ anattānupassanāya nimittaṁ, anattānupassanāya ca attābhinivesassa paṭipakkhabhāvato suññataṁ vimokkhaṁ paripūretīti āha “mohe …pe… vītamoho hotī”ti.

Evaṁ santeti yadi vītarāgatādayo vimokkhavibhāgena vuttā, evaṁ sante. Tasmāti yasmā vimokkhamukhavimokkhānaṁ vasena niyametvā na vuttaṁ, tasmā. Yaṁ kiñci arahato sambhavantaṁ vibhajitvā vuccatīti vārattayadesanā katāti imamatthaṁ dasseti “yaṁ arahato”ti-ādinā.

Evaṁ vimuttivibhāgena khīṇāsavassa vibhāgaṁ vārattayadesanānibandhanaṁ dassetvā idāni avibhāgenapi tattha pariññāvisayassa anusayavisayassa ca vibhāgaṁ tassa nibandhanaṁ dassento “avisesenā”ti-ādimāha. Tattha upekkhāvedanā visesato saṅkhāradukkhaṁ sammohādhiṭṭhānanti vuttaṁ “saṅkhāra …pe… moho”ti. Sesaṁ vuttanayattā suviññeyyameva.

Khīṇāsavavāratatiyādinayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tathāgatavārasattamanayavaṇṇanā

12. Yehi (dī.ni.abhi.ṭī.1.7.cūḷasīlavaṇṇanā; a.ni.ṭī.1.1.170) guṇavisesehi nimittabhūtehi Bhagavati “Tathāgato”ti ayaṁ samaññā pavattā, taṁ dassanatthaṁ “aṭṭhahi kāraṇehi Bhagavā Tathāgato”ti-ādi vuttaṁ. Guṇanemittakāneva hi Bhagavato sabbāni nāmāni. Yathāha--

“Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;

Guṇena nāmamuddheyyaṁ, api nāmasahassato”ti. (dha.sa.aṭṭha.1313 udā. aṭṭha.53 paṭi.ma.aṭṭha.1.76 dī.ni.abhi. ṭī.1.7.cūḷasīlavaṇṇanā; a.ni.ṭī.1.1.170)--

Tathā āgatoti ettha ākāraniyamanavasena opammasampaṭipādanattho tathā-saddo. Sāmaññajotanā hi visese avatiṭṭhatīti paṭipādagamanattho āgata-saddo, na ñāṇagamanattho “tathalakkhaṇaṁ āgato”ti-ādīsu (MṬ.1./CS:pg.1.99) (dī.ni.aṭṭha.1.7 ma.ni.aṭṭha.1.12 saṁ.ni.aṭṭha.2.3.78 a.ni.aṭṭha.1.1.170 udā. aṭṭha.18 itivu.aṭṭha.38 theragā. aṭṭha.1.1.3 bu. vaṁ. aṭṭha.2.bāhiranidāna; mahāni. aṭṭha.14) viya, nāpi kāyagamanādi-attho “āgato kho mahāsamaṇo, Māgadhānaṁ giribbajan”ti-ādīsu (mahāva.63) viya. Tattha yadākāraniyamanavasena opammasampaṭipādanattho tathā-saddo, taṁ karuṇāppadhānattā mahākaruṇāmukhena purimabuddhānaṁ āgamanapaṭipadaṁ udāharaṇavasena sāmaññato dassento yaṁtaṁsaddānaṁ ekantasambandhabhāvato “yathā sabbaloka …pe… āgatā”ti sādhāraṇato vatvā puna taṁ paṭipadaṁ Mahāpadānasuttādīsu (dī.ni.2.4) sambahulaniddesena supākaṭānaṁ āsannānañca vipassī-ādīnaṁ channaṁ sammāsambuddhānaṁ vasena dassento “yathā vipassī Bhagavā”ti-ādimāha. Tattha yena abhinīhārenāti manussatta-liṅgasampatti-hetu-satthāradassana-pabbajjā-abhiññādiguṇasampatti-adhikāra-chandānaṁ vasena aṭṭhaṅgasamannāgatena kāyapaṇidhānamahāpaṇidhānena. Sabbesañhi sammāsambuddhānaṁ kāyapaṇidhānaṁ imināva nīhārena samijjhatīti.

Evaṁ mahābhinīhāravasena “Tathāgato”ti padassa atthaṁ vatvā idāni pāramīpūraṇavasena dassetuṁ “Atha vā yathā Vipassī Bhagavā …pe… yathā Kassapo Bhagavā dānapāramiṁ pūretvā”ti-ādi vuttaṁ. Imasmiṁ pana ṭhāne suttantikānaṁ mahābodhiyānapaṭipadāya kosallajananatthaṁ pāramīkathā vattabbā, sā pana sabbākārasampannā cariyāpiṭakavaṇṇanāya (cariyā.pakiṇṇakakathā) vitthārato niddiṭṭhā, tasmā atthikehi tattha vuttanayeneva veditabbā. Yathā pana pubbe vipassī-ādayo sammāsambuddhā abhinīhārasampattiyaṁ patiṭṭhāya suvisuddhāya paṭipadāya anavasesato sammadeva sabbā pāramiyo paripūresuṁ, evaṁ amhākampi Bhagavā paripūresīti imamatthaṁ sandhāyāha “samattiṁ sapāramiyo pūretvā”ti. Satipi aṅgapariccāgādīnaṁ dānapāramibhāve pariccāgavisesabhāvadassanatthañceva sudukkarabhāvadassanatthañca “pañca mahāpariccāge”ti visuṁ gahaṇaṁ, tatoyeva ca aṅgapariccāgato visuṁ nayanapariccāgaggahaṇampi kataṁ, pariggahapariccāgabhāvasāmaññepi dhanarajjapariccāgato puttadārapariccāgaggahaṇañca kataṁ.

Gatapaccāgatikavattapūraṇādikāya pubbabhāgapaṭipadāya saddhiṁ abhiññāsamāpattinipphādanaṁ pubbayogo, dānādīsuyeva sātisayapaṭipattinipphādanaṁ pubbacariyā (MṬ.1./CS:pg.1.100) sā cariyāpiṭakasaṅgahitā. Abhinīhāro pubbayogo, dānādipaṭipatti, kāyavivekavasena ekacariyā vā pubbacariyāti keci. Dānādīnañceva appicchatādīnañca saṁsāranibbānesu ādīnavānisaṁsānañca vibhāvanavasena sattānaṁ bodhittaye patiṭṭhāpanaparipācanavasena ca pavattā kathā dhammakkhānaṁ, ñātīnaṁ atthacariyā ñātatthacariyā, sāpi karuṇāya vaseneva. Ādi-saddena lokatthacariyādayo saṅgaṇhāti. Kammassakatañāṇavasena, anavajjakammāyatanasippāyatanavijjāṭṭhānaparicayavasena khandhāyatanādiparicayavasena, lakkhaṇattayatīraṇavasena ca ñāṇacāro buddhicariyā, sā pana atthato paññāpāramīyeva, ñāṇasambhāradassanatthaṁ visuṁ gahaṇaṁ. Koṭīti pariyanto, ukkaṁsoti attho.

Cattāro satipaṭṭhāne bhāvetvā brūhetvāti sambandho. Tattha bhāvetvāti uppādetvā. Brūhetvāti vaḍḍhetvā. Satipaṭṭhānādiggahaṇena āgamanapaṭipadaṁ matthakaṁ pāpetvā dasseti. Vipassanāsahagatā eva vā satipaṭṭhānādayo daṭṭhabbā. Ettha ca “yena abhinīhārenā”ti-ādinā āgamanapaṭipadāya ādiṁ dasseti, “dānapāramī”ti-ādinā majjhaṁ, “cattāro satipaṭṭhāne”ti-ādinā pariyosānanti veditabbaṁ.

Sampatijātoti muhuttajāto manussānaṁ hatthato muttamatto, na mātukucchito nikkhantamatto. Nikkhantamattañhi mahāsattaṁ paṭhamaṁ brahmāno suvaṇṇajālena paṭiggaṇhiṁsu, tesaṁ hatthato cattāro mahārājāno ajinappaveṇiyā, tesaṁ hatthato manussā dukūlacumbaṭakena paṭiggaṇhiṁsu, manussānaṁ hatthato muccitvā pathaviyaṁ patiṭṭhitoti. Yathāha Bhagavā mahāpadānadesanāyaṁ. Setamhi chatteti dibbasetacchatte. Anudhārīyamāneti dhārīyamāne. Ettha ca chattaggahaṇeneva khaggādīni pañca kakudhabhaṇṭānipi vuttānevāti daṭṭhabbaṁ. Khaggatālavaṇṭamorahatthakavālabījanī-uṇhīsapaṭṭāpi hi chattena saha tadā upaṭṭhitā ahesuṁ, chattādīniyeva ca tadā paññāyiṁsu, na chattādiggāhakā. Sabbā ca disāti dasapi disā. Nayidaṁ sabbadisāvilokanaṁ sattapadavītihāruttarakālaṁ daṭṭhabbaṁ. Mahāsatto hi manussānaṁ hatthato muccitvā puratthimadisaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.101) olokesi. Tattha devamanussā gandhamālādīhi pūjayamānā “mahāpurisa idha tumhehi sadisopi natthi, kuto uttaritaro”ti āhaṁsu. Evaṁ catasso disā, catasso anudisā; heṭṭhā, uparīti sabbā disā anuviloketvā sabbattha attanā sadisaṁ adisvā “ayaṁ uttarā disā”ti tattha sattapadavītihārena agamāsi. Āsabhinti uttamaṁ. Aggoti sabbapaṭhamo. Jeṭṭho seṭṭhoti ca tasseva vevacanaṁ. Ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavoti imasmiṁ attabhāve pattabbaṁ arahattaṁ byākāsi.

Anekesaṁ visesādhigamānaṁ pubbanimittabhāvenāti saṁkhittena vuttamatthaṁ “yañhī”ti-ādinā vitthārato dasseti. Tattha etthāti--

“Anekasākhañca sahassamaṇḍalaṁ,

Chattaṁ marū dhārayumantalikkhe.

Suvaṇṇadaṇḍā vītipatanti cāmarā,

Na dissare cāmarachattagāhakā”ti. (su.ni.693).

Imissā gāthāya. Sabbaññutaññāṇameva sabbattha appaṭihatacāratāya anāvaraṇañāṇanti āha “sabbaññutānāvaraṇañāṇapaṭilābhassā”ti. Tathā ayaṁ Bhagavāpi gato …pe… pubbanimittabhāvenāti etena abhijātiyaṁ dhammatāvasena uppajjanakavisesā sabbabodhisattānaṁ sādhāraṇāti dasseti. Pāramitānissandā hi teti.

Vikkamīti agamāsi. Marūti devā. Samāti vilokanasamatāya samā sadisiyo. Mahāpuriso hi yathā ekaṁ disaṁ vilokesi, evaṁ sesadisāpi, na katthaci vilokane vibandho tassa ahosīti. Samāti vā viloketuṁ yuttā, visamarahitāti attho. Na hi tadā bodhisattassa virūpabībhacchavisamarūpāni viloketuṁ ayuttāni disāsu upaṭṭhahantīti.

Evaṁ “tathā gato”ti kāyagamanaṭṭhena gata-saddena Tathāgata-saddaṁ niddisitvā idāni ñāṇagamanaṭṭhena taṁ dassetuṁ “atha vā”ti-ādimāha. Tattha nekkhammenāti alobhappadhānena kusalacittuppādena Kusalā hi (MṬ.1./CS:pg.1.102) dhammā idha nekkhammaṁ, na pabbajjādayo, “paṭhamajjhānan”ti (dī.ni.abhi.ṭī.1.7.cūḷasīlavaṇṇanā; a.ni.ṭī.1.1.170) ca vadanti. Pahāyāti pajahitvā. Gato adhigato, paṭipanno uttarivisesanti attho. Pahāyāti vā pahānahetu, pahānalakkhaṇaṁ vā. Hetulakkhaṇattho hi ayaṁ pahāya-saddo. Kāmacchandādippahānahetukaṁ “gato”ti hettha vuttaṁ gamanaṁ avabodho, paṭipatti eva vā kāmacchandādippahānena ca lakkhīyatīti. Esa nayo padāletvāti-ādīsupi. Abyāpādenāti mettāya. Ālokasaññāyāti vibhūtaṁ katvā manasikaraṇena (dī.ni.abhi. ṭī.1.7.cūḷasīlavaṇṇanā) upaṭṭhita-ālokasañcānanena. Avikkhepenāti samādhinā. Dhammavavatthānenāti kusalādidhammānaṁ yāthāvanicchayena. “Sappaccayanāmarūpavavatthānenā”tipi vadanti.

Evaṁ kāmacchandādinīvaraṇappahānena “abhijjhaṁ loke pahāyā”ti-ādinā (vibha.508) vuttāya paṭhamajjhānassa pubbabhāgapaṭipadāya Bhagavato Tathāgatabhāvaṁ dassetvā idāni saha upāyena aṭṭhahi samāpattīhi aṭṭhārasahi ca mahāvipassanāhi taṁ dassetuṁ “ñāṇenā”ti-ādimāha. Nāmarūpapariggahakaṅkhāvitaraṇānañhi vinibandhabhūtassa mohassa dūrīkaraṇena ñātapariññāyaṁ ṭhitassa aniccasaññādayo sijjhanti, tathā jhānasamāpattīsu abhiratinimittena pāmojjena. Tattha “anabhiratiyā vinoditāya jhānādīnaṁ samadhigamo”ti samāpattivipassanānaṁ arativinodana-avijjāpadālanādīni upāyo, uppaṭipāṭiniddeso pana nīvaraṇasabhāvāya avijjāya heṭṭhā nivaraṇesupi saṅgahadassanatthanti daṭṭhabbaṁ. Samāpattivihārappavesavibandhanena nīvaraṇāni kavāṭasadisānīti āha “nīvaraṇakavāṭaṁ ugghāṭetvā”ti. “Rattiṁ anuvitakketvā anuvicāretvā divā kammante payojetī”ti (ma.ni.1.251) vuttaṭṭhāne vitakkavicārā dhūmāyanāti adhippetāti āha “vitakkavicāradhūman”ti. Kiñcāpi paṭhamajjhānupacāreyeva dukkhaṁ, catutthajjhānupacāre ca sukhaṁ pahīyati, atisayappahānaṁ pana sandhāyāha “catutthajjhānena sukhadukkhaṁ pahāyā”ti.

Aniccassa, aniccanti ca anupassanā aniccānupassanā, tebhūmakadhammānaṁ aniccataṁ gahetvā pavattāya vipassanāyetaṁ nāmaṁ. Niccasaññanti saṅkhatadhammesu “niccā sassatā”ti evaṁpavattamicchāsaññaṁ. Saññāsīsena diṭṭhicittānampi (MṬ.1./CS:pg.1.103) gahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Esa nayo ito paresupi. Nibbidānupassanāyāti saṅkhāresu nibbijjanākārena pavattāya anupassanāya. Nandinti sappītikataṇhaṁ. Virāgānupassanāyāti saṅkhāresu virajjanākārena pavattāya anupassanāya. Nirodhānupassanāyāti saṅkhārānaṁ nirodhassa anupassanāya. Yathā vā saṅkhārā nirujjhantiyeva, āyatiṁ punabbhavavasena na uppajjanti, evaṁ anupassanā nirodhānupassanā. Tenevāha “nirodhānupassanāya nirodheti, no samudetī”ti. Muccitukamyatā hi ayaṁ balappattāti. Paṭinissajjanākārena pavattā anupassanā paṭinissaggānupassanā, paṭisaṅkhāsantiṭṭhanā hi ayaṁ. Ādānanti niccādivasena gahaṇaṁ. Santatisamūhakiccārammaṇānaṁ vasena ekattaggahaṇaṁ ghanasaññā. Āyūhanaṁ abhisaṅkharaṇaṁ. Avatthāvisesāpatti vipariṇāmo. Dhuvasaññanti thirabhāvaggahaṇaṁ. Nimittanti samūhādighanavasena sakiccaparicchedatāya ca saṅkhārānaṁ saviggahaggahaṇaṁ. Paṇidhinti rāgādipaṇidhiṁ. Sā panatthato taṇhāvasena saṅkhāresu ninnatā. Abhinivesanti attānudiṭṭhiṁ.

Aniccadukkhādivasena sabbadhammatīraṇaṁ adhipaññādhammavipassanā. Sārādānābhinivesanti asāresu sāraggahaṇavipallāsaṁ. Issarakuttādivasena loko samuppannoti abhiniveso sammohābhiniveso. Keci pana “ahosiṁ nu kho ahaṁ atītamaddhānanti-ādinā (ma.ni.1.18 saṁ.ni.2.20) pavattasaṁsayāpatti sammohābhiniveso”ti vadanti. Saṅkhāresu leṇatāṇabhāvaggahaṇaṁ ālayābhiniveso. “Ālayaratā ālayasammuditā”ti (dī.ni.2.64 67 ma.ni.1.281 2.337 saṁ.ni.1.172 mahāva.7 8) vacanato ālayo taṇhā, sāyeva cakkhādīsu rūpādīsu ca abhinivisanavasena pavattiyā ālayābhinivesoti keci. “Evaṁvidhā saṅkhārā paṭinissajjīyantī”ti pavattaṁ ñāṇaṁ paṭisaṅkhānupassanā. Vaṭṭato vigatattā vivaṭṭaṁ, nibbānaṁ, tattha ārammaṇakaraṇasaṅkhātena anupassanena pavattiyā vivaṭṭānupassanā, gotrabhū. Saṁyogābhinivesanti saṁyujjanavasena saṅkhāresu nivisanaṁ. Diṭṭhekaṭṭheti diṭṭhiyā sahajātekaṭṭhe pahānekaṭṭhe ca. Oḷāriketi uparimaggavajjhakilese apekkhitvā vuttaṁ, aññathā dassanena pahātabbāpi dutiyamaggavajjhehi oḷārikāti. Aṇusahagateti aṇubhūte. Idaṁ heṭṭhimamaggavajjhe apekkhitvā (MṬ.1./CS:pg.1.104) vuttaṁ. Sabbakileseti avasiṭṭhasabbakilese. Na hi paṭhamādimaggehi pahīnā kilesā puna pahīyantīti.

Kakkhaḷattaṁ kathinabhāvo. Paggharaṇaṁ dravabhāvo. Lokiyavāyunā bhastassa viya yena vāyunā taṁtaṁkalāpassa uddhumāyanaṁ, thaddhabhāvo vā, taṁ vitthambhanaṁ. Vijjamānepi kalāpantarabhūtānaṁ kalāpantarabhūtehi samphuṭṭhabhāve taṁtaṁbhūtavivittatā rūpapariyanto ākāsoti yesaṁ yo paricchedo, tehi so asamphuṭṭhova, aññathā bhūtānaṁ paricchedasabhāvo na siyā byāpībhāvāpattito, abyāpitāva asamphuṭṭhatāti yasmiṁ kalāpe bhūtānaṁ paricchedo, tehi asamphuṭṭhabhāvo asamphuṭṭhalakkhaṇaṁ. Tenāha Bhagavā ākāsadhātuniddese (dha.sa.637) “asamphuṭṭhaṁ catūhi mahābhūtehī”ti.

Virodhipaccayasannipāte visadisuppatti ruppanaṁ. Cetanāpadhānattā saṅkhārakkhandhadhammānaṁ cetanāvasenetaṁ vuttaṁ “saṅkhārānaṁ abhisaṅkharaṇalakkhaṇan”ti. Tathā hi suttantabhājanīye saṅkhārakkhandhavibhaṅge (vibha.92) “cakkhusamphassajā cetanā”ti-ādinā cetanāva vibhattā. Abhisaṅkharaṇalakkhaṇā ca cetanā. Yathāha “tattha katamo puññābhisaṅkhāro? Kusalā cetanā kāmāvacarā”ti-ādi. Pharaṇaṁ savipphārikatā. Assaddhiyeti asaddhiyahetu. Nimittatthe bhummaṁ. Esa nayo kosajjeti-ādīsu. Upasamalakkhaṇanti kāyacittapariḷāhūpasamalakkhaṇaṁ. Līnuddhaccarahite adhicitte pavattamāne paggahaniggahasampahaṁsanesu abyāvaṭatāya ajjhupekkhanaṁ paṭisaṅkhānaṁ pakkhapātupacchedato.

Musāvādādīnaṁ visaṁvādanādikiccatāya lūkhānaṁ apariggāhakānaṁ paṭipakkhabhāvato pariggāhakasabhāvā sammāvācā siniddhabhāvato sampayuttadhamme sammāvācāpaccayasubhāsitānaṁ sotārañca puggalaṁ pariggaṇhātīti tassā pariggāhalakkhaṇaṁ vuttaṁ. Kāyikakiriyā kiñci kattabbaṁ samuṭṭhāpeti, sayañca samuṭṭhahanaṁ ghaṭanaṁ hotīti sammākammanta saṅkhātāya viratiyā samuṭṭhānalakkhaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Sampayuttadhammānaṁ vā ukkhipanaṁ samuṭṭhāpanaṁ kāyikakiriyāya bhārukkhipanaṁ viya. Jīvamānassa sattassa, sampayuttadhammānaṁ vā jīvitindriyappavattiyā, ājīvasseva vā suddhi vodānaṁ. Sasampayuttadhammassa cittassa saṁkilesapakkhe patituṁ adatvā sammadeva paggaṇhanaṁ paggaho.

“Saṅkhārā”ti (MṬ.1./CS:pg.1.105) idha cetanā adhippetāti vuttaṁ “saṅkhārānaṁ cetanālakkhaṇan”ti. Namanaṁ ārammaṇābhimukhabhāvo. Āyatanaṁ pavattanaṁ. Āyatanānaṁ vasena hi āyasaṅkhātānaṁ cittacetasikānaṁ pavatti. Taṇhāya hetulakkhaṇanti vaṭṭassa janakahetubhāvo, maggassa pana nibbānasampāpakattanti ayametesaṁ viseso.

Tathalakkhaṇaṁ aviparītasabhāvo. Ekaraso aññamaññānativattanaṁ anūnānadhikabhāvo. Yuganaddhā samathavipassanāva. Saddhāpaññā paggahāvikkhepātipi vadanti.

Khīṇoti kilese khepatīti khayo, maggo. Anuppādapariyosānatāya anuppādo, phalaṁ. Passaddhi kilesavūpasamo. Chandassāti kattukāmatāchandassa. Mūlalakkhaṇaṁ patiṭṭhābhāvo. Samuṭṭhānabhāvo samuṭṭhānalakkhaṇaṁ ārammaṇapaṭipādakatāya sampayuttadhammānaṁ uppattihetutā. Samodhānaṁ visayādisannipātena gahetabbākāro, yā saṅgatīti vuccati. Samaṁ saha odahanti anena sampayuttadhammāti vā samodhānaṁ, phasso. Samosaranti sannipatanti etthāti samosaraṇaṁ. Vedanāya vinā appavattamānā sampayuttadhammā vedanānubhavananimittaṁ samosaṭā viya hontīti evaṁ vuttaṁ. Gopānasīnaṁ kūṭaṁ viya sampayuttānaṁ pāmokkhabhāvo pamukhalakkhaṇaṁ. Tato, tesaṁ vā sampayuttadhammānaṁ uttari padhānanti tatuttari, paññuttarā hi kusalā dhammā. Vimuttiyāti phalassa. Tañhi sīlādiguṇasārassa paramukkaṁsabhāvena sāraṁ. Ayañca lakkhaṇavibhāgo chadhātupañcajhānaṅgādivasena taṁtaṁsuttapadānusārena porāṇaṭṭhakathāyaṁ āgatanayena ca katoti daṭṭhabbaṁ. Tathā hi pubbe vuttopi koci dhammo pariyāyantarapakāsanatthaṁ puna dassito. Tato eva ca “chandamūlakā kusalā dhammā manasikārasamuṭṭhānā phassasamodhānā vedanāsamosaraṇā”ti, “paññuttarā kusalā dhammā”ti, “vimuttisāramidaṁ brahmacariyan”ti, “nibbānogadhañhi āvuso brahmacariyaṁ nibbānapariyosānan”ti (ma.ni.1.466) ca suttapadānaṁ vasena “chandassa mūlalakkhaṇan”ti-ādi vuttaṁ.

Tathadhammā nāma cattāri ariyasaccāni aviparītasabhāvattā. Tathāni taṁsabhāvattā. Avitathāni amusāsabhāvattā. Anaññathāni aññākārarahitattā. Jātipaccayasambhūtasamudāgataṭṭhoti jātipaccayā sambhūtaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.106) hutvā sahitassa attano paccayānurūpassa uddhaṁ āgatabhāvo, anupavattanaṭṭhoti attho. Atha vā sambhūtaṭṭho ca samudāgataṭṭho ca sambhūtasamudāgataṭṭho, na jātito jarāmaraṇaṁ na hoti, na ca jātiṁ vinā aññato hotīti jātipaccayasambhūtaṭṭho. Itthañca jātito samudāgacchatīti jātipaccayasamudāgataṭṭho, yā yā jāti yathā yathā paccayo hoti, tadanurūpaṁ pātubhāvoti attho. Avijjāya saṅkhārānaṁ paccayaṭṭhoti etthāpi na avijjā saṅkhārānaṁ paccayo na hoti, na ca avijjaṁ vinā saṅkhārā uppajjanti, yā yā avijjā yesaṁ yesaṁ saṅkhārānaṁ yathā yathā paccayo hoti, ayaṁ avijjāya saṅkhārānaṁ paccayaṭṭho paccayabhāvoti attho.

Bhagavā taṁ sabbākārato jānāti passatīti sambandho. Tenāti Bhagavatā. Taṁ vibhajjamānanti yojetabbaṁ. Tanti rupāyatanaṁ. Iṭṭhāniṭṭhādīti ādi-saddena majjhattaṁ saṅgaṇhāti, tathā atītānāgatapaccuppannaparitta-ajjhattabahiddhātadubhayādibhedaṁ. Labbhamānakapadavasenāti “rūpāyatanaṁ diṭṭhaṁ, saddāyatanaṁ sutaṁ, gandhāyatanaṁ rasāyatanaṁ phoṭṭhabbāyatanaṁ mutaṁ, sabbaṁ rūpaṁ manasā viññātan”ti (dha.sa.966) vacanato diṭṭhapadañca viññātapadañca rūpārammaṇe labbhati, rūpārammaṇaṁ iṭṭhaṁ aniṭṭhaṁ majjhattaṁ parittaṁ atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ ajjhattaṁ bahiddhā diṭṭhaṁ viññātaṁ rūpaṁ rūpāyatanaṁ rūpadhātu vaṇṇanibhā sanidassanaṁ sappaṭighaṁ nīlaṁ pītakanti evamādīhi anekehi nāmehi.

Terasahi vārehīti rūpakaṇḍe (dha.sa.616) āgate terasa niddesavāre sandhāyāha. Ekekasmiñca vāre catunnaṁ catunnaṁ vavatthāpananayānaṁ vasena “dvepaññāsāya nayehī”ti āha. Tathameva aviparītadassitāya appaṭivattiyadesanatāya ca. “Jānāmi abhiññāsin”ti vattamānātītakālesu ñāṇappavattidassanena anāgatepi ñāṇappavatti vuttāyevāti daṭṭhabbā. Vidita-saddo anāmaṭṭhakālaviseso veditabbo “diṭṭhaṁ sutaṁ mutan”ti-ādīsu (dha.sa.966) viya. Na upaṭṭhāsīti attattaniyavasena na upagacchi. Yathā rūpārammaṇādayo dhammā yaṁsabhāvā yaṁpakārā ca, tathā ne passati jānāti gacchatīti Tathāgatoti evaṁ padasambhavo veditabbo. Keci pana “niruttinayena pisodarādipakkhepena (pāṇini.6.3.109) vā dassi-saddassa lopaṁ, āgata-saddassa cāgamaṁ katvā Tathāgato”ti vaṇṇenti.

Niddosatāya (MṬ.1./CS:pg.1.107) anupavajjaṁ. Pakkhipitabbābhāvena anūnaṁ. Apanetabbābhāvena anadhikaṁ. Atthabyañjanādisampattiyā sabbākāraparipuṇṇaṁ. No aññathāti “tathevā”ti vuttamevatthaṁ byatirekena sampādeti. Tena yadatthaṁ bhāsitaṁ, ekantena tadatthanipphādanato yathā bhāsitaṁ Bhagavatā, tathevāti aviparītadesanataṁ dasseti. Gada-atthoti etena tathaṁ gadatīti Tathāgatoti da-kārassa ta-kāro kato niruttinayenāti dasseti.

Tathā gatamassāti Tathāgato. Gatanti ca kāyavācāpavattīti attho. Tathāti ca vutte yaṁtaṁsaddānaṁ abyabhicārisambandhitāya yathāti ayamattho upaṭṭhitoyeva hoti, kāyavacīkiriyānañca aññamaññānulomena vacanicchāyaṁ kāyassa vācā, vācāya ca kāyo sambandhībhāvena upatiṭṭhatīti imamatthaṁ dassento āha “Bhagavato hī”ti-ādi. Imasmiṁ pana atthe tathāvādītāya Tathāgatoti ayampi attho siddho hoti. So pana pubbe pakārantarena dassitoti āha “evaṁ tathākāritāya Tathāgato”ti.

Tiriyaṁ aparimāṇāsu lokadhātūsūti etena yadeke “tiriyaṁ viya upari adho ca santi lokadhātuyo”ti vadanti, taṁ paṭisedheti. Desanāvilāsoyeva desanāvilāsamayo yathā “puññamayaṁ, dānamayan”ti-ādīsu.

Nipātānaṁ vācakasaddasannidhāne tadatthajotanabhāvena pavattanato gata-saddoyeva avagatatthaṁ atītatthañca vadatīti āha “gatoti avagato atīto”ti.

Atha vā abhinīhārato paṭṭhāya yāva sammāsambodhi, etthantare mahābodhiyānapaṭipattiyā hānaṭṭhānasaṁkilesanivattīnaṁ abhāvato yathā paṇidhānaṁ, tathā gato abhinīhārānurūpaṁ paṭipannoti Tathāgato. Atha vā mahiddhikatāya paṭisambhidānaṁ ukkaṁsādhigamena anāvaraṇañāṇatāya ca katthacipi paṭighātābhāvato yathā ruci, tathā kāyavacīcittānaṁ gatāni gamanāni pavattiyo etassāti Tathāgato. Yasmā ca loke vidha-yutta-gata-ppakāra-saddā samānatthā dissanti. Tasmā yathāvidhā vipassī-ādayo Bhagavanto, ayampi Bhagavā tathāvidhoti Tathāgato (MṬ.1./CS:pg.1.108) yathāyuttā ca te Bhagavanto, ayampi Bhagavā tathāyuttoti Tathāgato. Atha vā yasmā saccaṁ tacchaṁ tathanti ñāṇassetaṁ adhivacanaṁ, tasmā tathena ñāṇena āgatoti Tathāgato. Evampi Tathāgata-saddassa attho veditabbo.

Pahāya kāmādimale yathā gatā,

Samādhiñāṇehi vipassi-ādayo.

Mahesino sakyamunī jutindharo,

Tathā gato tena mato Tathāgato.

Tathañca dhātāyatanādilakkhaṇaṁ,

Sabhāvasāmaññavibhāgabhedato.

Sayambhuñāṇena jino samāgato,

Tathāgato vuccati sakyapuṅgavo.

Tathāni saccāni samantacakkhunā,

Tathā idappaccayatā ca sabbaso.

Anaññaneyyena yato vibhāvitā,

Yāthāvato tena jino Tathāgato.

Anekabhedāsupi lokadhātusu,

Jinassa rūpāyatanādigocare.

Vicitrabhedaṁ tathameva dassanaṁ,

Tathāgato tena samantalocano.

Yato ca dhammaṁ tathameva bhāsati,

Karoti vācāyanulomamattano.

Guṇehi lokaṁ abhibhuyyirīyati,

Tathāgato tenapi lokanāyako.

Yathābhinīhāramato yathāruci,

Pavattavācā tanucittabhāvato.

Yathāvidhā yena purā mahesino,

Tathāvidho tena jino Tathāgatoti. (itivu.aṭṭha.38 dī.ni.ṭī.1.7cūḷasīlavaṇṇanā).

Ārakattāti-ādīnaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.109) padānaṁ attho Visuddhimagge (visuddhi.1.125) Buddhānussatisaṁvaṇṇanāya vuttanayeneva veditabbo. Sammā sāmañca sabbadhammānaṁ Buddhattāti imināssa paropadesarahitassa sabbākārena sabbadhammāvabodhanasamatthassa ākaṅkhāpaṭibaddhavuttino anāvaraṇañāṇasaṅkhātassa sabbaññutaññāṇassa adhigamo dassito.

Nanu ca (itivu.aṭṭha.38) sabbaññutaññāṇato aññaṁ anāvaraṇañāṇaṁ, aññathā cha asādhāraṇañāṇāni Buddhañāṇānīti vacanaṁ virujjheyyāti? Na virujjhati visayappavattibhedavasena aññehi asādhāraṇañāṇabhāvadassanatthaṁ ekasseva ñāṇassa dvidhā vuttattā. Ekameva hi taṁ ñāṇaṁ anavasesasaṅkhatāsaṅkhatasammutidhammavisayatāya sabbaññutaññāṇaṁ, tattha ca āvaraṇābhāvato nissaṅgacāramupādāya anāvaraṇañāṇanti vuttaṁ. Yathāha paṭisambhidāyaṁ (paṭi.ma.1.119) “sabbaṁ saṅkhatāsaṅkhatamanavasesaṁ jānātīti sabbaññutaññāṇaṁ, tatthāvaraṇaṁ natthīti anāvaraṇañāṇan”ti-ādi, tasmā natthi nesaṁ atthato bhedo, ekantena cetaṁ evamicchitabbaṁ, aññathā sabbaññutānāvaraṇañāṇānaṁ sāvaraṇatā asabbadhammārammaṇatā ca āpajjeyya. Na hi Bhagavato ñāṇassa aṇumatampi āvaraṇaṁ atthi, anāvaraṇañāṇassa ca asabbadhammārammaṇabhāve yattha taṁ nappavattati, tatthāvaraṇasabbhāvato anāvaraṇabhāvoyeva na siyā. Atha vā pana hotu aññameva anāvaraṇañāṇaṁ sabbaññutaññāṇato, idha pana sabbattha appaṭihatavuttitāya anāvaraṇañāṇanti sabbaññutaññāṇameva adhippetaṁ, tassa cādhigamena Bhagavā sabbaññū sabbavidū sammāsambuddhoti ca vuccati, na sakimeva sabbadhammāvabodhato. Tathā ca vuttaṁ paṭisambhidāyaṁ (paṭi.ma.1.162) “vimokkhantikametaṁ Buddhānaṁ Bhagavantānaṁ bodhiyā mūle saha sabbaññutaññāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṁ Buddho”ti. Sabbadhammāvabodhanasamatthañāṇasamadhigamena hi Bhagavato santāne anavasesadhamme paṭivijjhituṁ samatthatā ahosīti.

Etthāha-- kiṁ panidaṁ ñāṇaṁ pavattamānaṁ sakiṁyeva sabbasmiṁ visaye pavattati, udāhu kamenāti. Kiñcettha-- yadi tāva sakiṁyeva sabbasmiṁ visaye pavattati, atītānāgatapaccuppanna-ajjhattabahiddhādibhedena bhinnānaṁ saṅkhatadhammānaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.110) asaṅkhatasammutidhammānañca ekajjhaṁ upaṭṭhāne dūrato cittapaṭaṁ avekkhantassa viya paṭivibhāgenāvabodho na siyā, tathā ca sati “sabbe dhammā anattā”ti vipassantānaṁ anattākārena viya sabbe dhammā anirūpitarūpena Bhagavato ñāṇassa visayā hontīti āpajjati. Yepi “sabbañeyyadhammānaṁ ṭhitalakkhaṇavisayaṁ vikapparahitaṁ sabbakālaṁ Buddhānaṁ ñāṇaṁ pavattati, tena te sabbavidūti vuccanti. Evañca katvā ‘caraṁ samāhito nāgo, tiṭṭhantopi samāhito’ti idampi vacanaṁ suvuttaṁ hotī”ti vadanti, tesampi vuttadosānativatti. Ṭhitalakkhaṇārammaṇatāya hi atītānāgatasammutidhammānaṁ tadabhāvato ekadesavisayameva Bhagavato ñāṇaṁ siyā, tasmā sakiṁyeva ñāṇaṁ pavattatīti na yujjati.

Atha kamena sabbasmiṁ visaye ñāṇaṁ pavattati, evampi na yujjati. Na hi jātibhūmisabhāvādivasena disādesakālādivasena ca anekabhedabhinne neyye kamena gayhamāne tassa anavasesapaṭivedho sambhavati apariyantabhāvato ñeyyassa. Ye pana “atthassa avisaṁvādanato ñeyyassa ekadesaṁ paccakkhaṁ katvā sesepi evanti adhimuccitvā vavatthāpanena sabbaññū Bhagavā, tañca ñāṇaṁ ananumānikaṁ saṁsayābhāvato. Saṁsayānubandhañhi loke anumānañāṇan”ti vadanti, tesampi taṁ na yuttaṁ. Sabbassa hi appaccakkhabhāve atthassa avisaṁvādanena ñeyyassa ekadesaṁ paccakkhaṁ katvā sesepi evanti adhimuccitvā vavatthāpanassa asambhavato. Yañhi taṁ sesaṁ, taṁ appaccakkhanti. Atha tampi paccakkhaṁ, tassa sesabhāvo eva na siyāti? Sabbametaṁ akāraṇaṁ. Kasmā? Avisayavicāraṇabhāvato. Vuttañhetaṁ Bhagavatā “Buddhavisayo bhikkhave, acinteyyo na cintetabbo, yo cinteyya, ummādassa vighātassa bhāgī assā”ti (a.ni.4.77). Idaṁ panettha sanniṭṭhānaṁ-- yaṁ kiñci Bhagavatā ñātuṁ icchitaṁ sakalamekadeso vā, tattha appaṭihatavuttitāya paccakkhato ñāṇaṁ pavattati, niccasamādhānañca vikkhepābhāvato, ñātuṁ icchitassa ca sakalassa avisayabhāve tassa ākaṅkhāpaṭibaddhavuttitā na siyā, ekanteneva ca sā icchitabbā “sabbe dhammā Buddhassa Bhagavato āvajjanapaṭibaddhā ākaṅkhapaṭibaddhā manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā”ti (mahāni.69 156 cūḷani.85 paṭi.ma.3.5) vacanato. Atītānāgatavisayampi Bhagavato ñāṇaṁ anumānāgamatakkagahaṇavirahitattā paccakkhameva.

Nanu (MṬ.1./CS:pg.1.111) ca etasmimpi pakkhe yadā sakalaṁ ñātuṁ icchitaṁ, tadā sakiṁyeva sakalavisayatāya anirūpitarūpena Bhagavato ñāṇaṁ pavatteyyāti vuttadosānativattiyevāti? Na, tassa visodhitattā. Visodhito hi so Buddhavisayo acinteyyoti. Aññathā pacurajanañāṇasamānavuttitāya Buddhānaṁ Bhagavantānaṁ ñāṇassa acinteyyatā na siyā, tasmā sakaladhammārammaṇampi taṁ ekadhammārammaṇaṁ viya suvavatthāpiteyeva te dhamme katvā pavattatīti idamettha acinteyyaṁ, anantañca ñāṇaṁ ñeyyaṁ viya. Vuttañhetaṁ “yāvatakaṁ ñeyyaṁ, tāvatakaṁ ñāṇaṁ. Yāvatakaṁ ñāṇaṁ, tāvatakaṁ ñeyyaṁ. Ñeyyapariyantikaṁ ñāṇaṁ, ñāṇapariyantikaṁ ñeyyan”ti (mahāni.69 156 cūḷani.85 paṭi.ma.3.5). Evamekajjhaṁ, visuṁ sakiṁ, kamena vā icchānurūpaṁ sammā sāmañca sabbadhammānaṁ Buddhattā sammāsambuddho.

Tanti yathāvuttaṁ pathavī-ādibhedaṁ. Pariññātanti parito samantato sabbākārato ñātaṁ, taṁ parijānitabbabhāvaṁ kiñci asesetvā ñātanti attho. Ayameva hi attho “pariññātantan”ti imināpi padena pakāsitoti dassento “pariññātantaṁ nāmā”ti-ādimāha. Tena tena maggena kilesappahānena viseso natthīti idaṁ taṁtaṁmaggavajjhakilesānaṁ Buddhānaṁ sāvakānañca tena tena maggeneva pahātabbabhāvasāmaññaṁ sandhāya vuttaṁ, na sāvakehi Buddhānaṁ kilesappahānavisesābhāvato. Tathā hi sammāsambuddhā eva savāsanakilese jahanti, na sāvakā. Ekadesamevāti attano santānagatameva. Sasantatipariyāpannadhammapariññāmattenapi hi catusaccakammaṭṭhānabhāvanā samijjhati. Tenevāha-- “imasmiṁyeva byāmamatte kaḷevare sasaññimhi samanake lokañca paññapemi lokasamudayañca paññapemī”ti-ādi (saṁ.ni.1.107./I,61-62;a.ni.4.45./ II,47-50; 《赤馬經》，大正2.359.). Aṇuppamāṇampi …pe… natthi, yato chattiṁsakoṭisatasahassamukhena Buddhānaṁ mahāvajirañāṇaṁ pavattatīti vadanti.

Tathāgatavārasattamanayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tathāgatavāra-aṭṭhamanayavaṇṇanā

13. Purimataṇhāti (MṬ.1./CS:pg.1.112) purimataresu bhavesu nibbattā paccuppannattabhāvahetubhūtā taṇhā. Taggahaṇeneva ca atītaddhasaṅgahā avijjāsaṅkhārā saddhiṁ upādānena saṅgahitāti daṭṭhabbā. Etthāti “bhavā jātī”ti etasmiṁ pade. Tena upapattibhavenāti “bhavā jātī”ti jātisīsena vutta-upapattibhavena. Bhūtassāti nibbattassa. So pana yasmā satto nāma hoti, tasmā vuttaṁ “sattassā”ti. Evañca jānitvāti iminā “bhūtassa jarāmaraṇan”ti etthāpi “iti viditvā”ti idaṁ padaṁ ānetvā yojetabbanti dasseti.

Yadipi tebhūmakā upādānakkhandhā “yaṁ kiñci rūpan”ti-ādinā (vibha.2 ma.ni.1.244) ekādasasu okāsesu pakkhipitabbā sammasitabbā ca, te pana yasmā Bhagavatā-- “Kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, kiṁpaccayā jarāmaraṇan”ti-ādinā (dī.ni.2.57 saṁ.ni.2.4 10) paṭiccasamuppādamukhena sammasitā, paṭiccasamuppādo ca pavattipavattihetubhāvato purimasaccadvayameva hoti, tasmā tadabhisamayaṁ “maññanābhāvahetu paccayākārapaṭivedho”ti vibhāvento “yaṁ bodhirukkhamūle …pe… dassento”ti āha. Saṁkhippanti ettha avijjādayo viññāṇādayo cāti saṅkhepā, atīte hetu-ādayo “hetu, phalan”ti evaṁ saṁkhippantīti vā saṅkhepā, avijjādayo viññāṇādayo ca. Saṅkhepa-saddo bhāgādhivacananti daṭṭhabbo. Tenāha “koṭṭhāsāti attho”ti. Te pana atīte hetusaṅkhepo, etarahi phalasaṅkhepo, etarahi hetusaṅkhepo, āyatiṁ phalasaṅkhepoti cattāro saṅkhepā etassāti catusaṅkhepo, taṁ catusaṅkhepaṁ. Hetuphalasandhi, phalahetusandhi, puna hetuphalasandhīti evaṁ tayo sandhī etassāti tisandhi, taṁ tisandhiṁ. Atītapaccuppannānāgatabhedā tayo addhā etassāti tiyaddho, taṁ tiyaddhaṁ. Sarūpato avuttāpi tasmiṁ tasmiṁ saṅkhepe ākirīyanti avijjāsaṅkhārādiggahaṇehi pakāsīyantīti ākārā, atītahetu-ādīnaṁ vā pakārā ākārā, te ekekasaṅkhepe pañca pañca katvā vīsati ākārā etassāti vīsatākāro, taṁ vīsatākāraṁ.

Esa (MṬ.1./CS:pg.1.113) sabboti esa catusaṅkhepādipabhedo anavaseso paccayo. Paccayalakkhaṇenāti paccayabhāvena attano phalassa paṭisandhiviññāṇassa paccayabhāvena, avinābhāvalakkhaṇenāti attho. Yathā hi taṇhaṁ vinā avijjādayo viññāṇassa paccayā na honti, evaṁ taṇhāpi avijjādike vināti. Ettha dukkhaggahaṇena viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedanānaṁ, bhavaggahaṇena ca taṇhāsaṅkhārupādānānaṁ gahitatā vuttanayā evāti na uddhaṭā.

Idāni te vīsati ākāre paṭisambhidāmaggapāḷiyā vibhāvetuṁ “evamete”ti-ādi vuttaṁ. Tattha (paṭi.ma.aṭṭha.1.47) purimakammabhavasminti purime kammabhave, atītajātiyaṁ kammabhave kayiramāneti attho. Moho avijjāti yo tadā dukkhādīsu moho, yena mūḷho kammaṁ karoti, sā avijjā. Āyūhanā saṅkhārāti taṁ taṁ kammaṁ karonto dānupakaraṇādi sajjanādivasena yā purimacetanāyo, te saṅkhārā. Paṭiggāhakānaṁ pana hatthe deyyadhammaṁ patiṭṭhāpayato cetanā bhavo. Ekāvajjanajavanesu vā purimā cetanā āyūhanā saṅkhārā, sattamā bhavo. Yā kāci vā pana cetanā bhavo, sampayuttā āyūhanā saṅkhārā. Nikanti taṇhāti yaṁ kammaṁ karontassa upapattibhave tassa phalassa nikāmanā patthanā, sā taṇhā nāma. Upagamanaṁ upādānanti yaṁ kammabhavassa paccayabhūtaṁ “idaṁ kammaṁ katvā asukasmiṁ nāma ṭhāne kāme sevissāmi ucchijjissāmī”ti-ādinā nayena pavattaṁ upagamanaṁ gahaṇaṁ parāmasanaṁ, idaṁ upādānaṁ nāma. Cetanā bhavoti dvīsu atthavikappesu vuttassa āyūhanassa avasāne vuttacetanā, tatiye pana āyūhanasampayuttacetanā bhavo. Iti ime pañca dhammā purimakammabhavasmiṁ idha paṭisandhiyā paccayāti ime yathāvuttā mohādayo pañca dhammā atītakammabhavasiddhā etarahi paṭisandhiyā paccayabhūtāti attho.

Idha paṭisandhiviññāṇanti yaṁ bhavantarapaṭisandhānavasena uppannattā paṭisandhīti vuccati, taṁ viññāṇaṁ. Okkanti nāmarūpanti yā gabbhe rūpārūpadhammānaṁ okkanti āgantvā pavisantī viya, idaṁ nāmarūpaṁ. Pasādo āyatananti idaṁ cakkhādipañcāyatanavasena vuttaṁ. Phuṭṭho phassoti yo ārammaṇaṁ phuṭṭho phusanto uppanno, ayaṁ phasso. Vedayitaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.114) vedanāti yaṁ paṭisandhiviññāṇena vā saḷāyatanapaccayena vā phassena sahuppannaṁ vipākavedayitaṁ, sā vedanā. Iti ime …pe… paccayāti ime viññāṇādayo pañca koṭṭhāsikā dhammā purimabhave katassa kammassa kammavaṭṭassa paccayā, paccayabhāvato taṁ paṭicca idha etarahi upapattibhavasmiṁ upapattibhavabhāvena vā hontīti attho.

Idha paripakkattā āyatanānaṁ mohoti paripakkāyatanassa kammakaraṇakāle asammohaṁ dasseti. Daharassa hi cittappavatti bhavaṅgabahulā yebhuyyena bhavantarajanakakammāyūhanasamatthā na hotīti. Kammakaraṇakāleti ca iminā sabbo kammassa paccayabhūto sammoho gahito, na sampayuttova. Sesaṁ vuttanayameva.

Padayojanāyāti “tasmā”ti-ādīnaṁ padānaṁ sambandhena saha. Atthanigamananti imasmiṁ aṭṭhamavāre desanatthanigamanaṁ. Nandīti evaṁ vuttānaṁ sabbataṇhānanti “nandī dukkhassa mūlan”ti evaṁ nandanatthasāmaññato ekavacanena vuttānaṁ sabbataṇhānaṁ santānārammaṇasampayuttadhammappavatti-ākārādibhedena anekabhedānaṁ sabbāsaṁ taṇhānaṁ. Khayavevacanānevāti samucchedapahānavevacanāneva. “Accantakkhayā”ti hi vuttaṁ. Catumaggakiccasādhāraṇametanti catunnaṁ ariyamaggānaṁ pahānakiccassa sādhāraṇaṁ sāmaññato gahaṇaṁ etaṁ khayādivacananti attho. Tesaṁ pana maggānaṁ kamena pavattanaṁ kiccakameneva dassetuṁ “virāgā”ti-ādi vuttanti dassento “tato …pe… yojetabban”ti āha. Tathā satipi khayādisaddānaṁ pahānapariyāyabhāve pahātabbāya pana visayabhedabhinnāya taṇhāya anavasesato pahīnabhāvadīpanatthaṁ khayādipariyāyantaraggahaṇaṁ katanti dassento “yāhī”ti-ādimāha. Yathāvuttasañjananādihetubhūtāya taṇhāya pahīnattā tappahānadīpanaṁ katvā vuccamānaṁ khayādivacanaṁ na kathañci dhammataṁ vilometīti vuttaṁ “na kiñci virujjhatī”ti.

Uttaravirahitanti attānaṁ uttarituṁ samatthattā uttarena adhikena virahitaṁ. Ayañcassa uttaravirahatā attano seṭṭhabhāvenāti āha “sabbaseṭṭhan”ti. Yathā sammā-saṁ-saddā “aviparītaṁ, sāman”ti imesaṁ padānaṁ atthaṁ vadanti, evaṁ pāsaṁsasobhanatthepīti āha “sammā sāmañca bodhiṁ pasatthaṁ sundarañca bodhin”ti. Bujjhi ettha paṭivijjhi cattāri ariyasaccāni, sabbampi vā neyyanti rukkho bodhi, bujjhati etenāti pana maggo bodhi, tathā (MṬ.1./CS:pg.1.115) sabbaññutaññāṇaṁ, nibbānaṁ pana bujjhitabbato bodhīti ayamettha sādhanavibhāgo daṭṭhabbo. Paṇṇattiyampi attheva bodhi-saddo “bodhirājakumāro”ti-ādīsu (ma.ni.2.324 cūḷava.268). Apareti sārasamāsācariyā. Ettha ca sa-upasaggassa bodhi-saddassa atthuddhāre anupasaggānaṁ udāharaṇe kāraṇaṁ heṭṭhā vuttameva.

Lokuttarabhāvato vā tatthāpi heṭṭhimamaggānaṁ viya tatuttarimaggābhāvato ca “siyā nu kho anuttarā bodhī”ti āsaṅkaṁ sandhāya taṁ vidhamituṁ “sāvakānan”ti-ādi vuttaṁ. Abhinīhārasampattiyā phalavisesabhūtehi ñāṇavisesehi ekaccehi sakalehi saddhiṁ samijjhamāno maggo ariyānaṁ taṁ taṁ ñāṇavisesādiṁ dento viya hotīti tassa asabbaguṇadāyakattaṁ vuttaṁ. Tena anaññasādhāraṇābhinīhārasampadāsiddhassa niratisaya-guṇānubandhassa vasena arahattamaggo anuttarā bodhi nāma hotīti dasseti. Sāvakapāramiñāṇaṁ aññehi sāvakehi asādhāraṇaṁ mahāsāvakānaṁyeva āveṇikaṁ ñāṇaṁ. Paccekaṁ saccāni Buddhavantoti paccekabuddha. Nanu ca sabbepi ariyā paccekameva saccāni paṭivijjhanti dhammassa paccattaṁ vedanīyabhāvatoti? Saccaṁ, nayidamīdisaṁ paṭivedhaṁ sandhāya vuttaṁ, yathā pana sāvakā aññasannissayena saccāni paṭivijjhanti paratoghosena vinā tesaṁ dassanamaggassa anuppajjanato, yathā ca sammāsambuddho aññesaṁ nissayabhāvena saccāni abhisambujjhanti, na evamete, ete pana aparaneyyā hutvā apariṇāyakabhāvena saccāni paṭivijjhanti. Tena vuttaṁ “paccekaṁ saccāni Buddhavantoti paccekabuddhā”ti.

Itīti karīyati uccārīyatīti itikāro, iti-saddo. Kāraṇattho aniyamarūpenāti adhippāyo, tasmāti vuttaṁ hoti. Tenāha “yasmā cā”ti. Pubbe pana iti-saddaṁ pakāratthaṁ katvā “evaṁ jānitvā”ti vuttaṁ, idhāpi taṁ pakāratthameva katvā atho yujjati. Kathaṁ? Viditvāti hi padaṁ hetu-atthe daṭṭhabbaṁ “paññāya cassa disvā”ti (ma.ni.1.271), “ghataṁ pivitvā balaṁ hotī”ti ca evamādīsu viya, tasmā pakāratthepi iti-sadde paṭiccasamuppādassa viditattāti ayaṁ attho labbhateva. Paṭiccasamuppādaṁ viditvāti etthāpi hetu-atthe viditvā-sadde yathāvuttā atthayojanā yujjateva. Ettha ca paṭhamavikappe paṭiccasamupādassa viditatthaṁ maññanābhāvassa kāraṇaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.116) vatvā taṇhāmūlakassa paṭiccasamuppādassa dassitattā ettha taṇhāppahānaṁ sammāsambodhiyā adhigamanakāraṇaṁ uddhatanti dassitaṁ, tasmā “pathaviṁ na maññatī”ti-ādi nigamanaṁ daṭṭhabbaṁ. Dutiyavikappe pana paṭiccasamuppādavedanaṁ taṇhāppahānassa kāraṇaṁ vuttaṁ, taṁ abhisambodhiyā abhisambodhimaññanābhāvassāti ayamattho dassitoti ayametesaṁ dvinnaṁ atthavikappānaṁ viseso, tasmā “nandī dukkhassa mūlan”ti vuttaṁ.

Taṁ kuto labbhatīti codanaṁ sandhāyāha “yattha yattha hī”ti-ādi. Sāsanayutti ayaṁ sāsanepi evaṁ sambandho dissatīti katvā. Lokepi hi yaṁ-taṁ-saddānaṁ abyabhicārisambandhatā siddha.

Evaṁ abhisambuddhoti vadāmīti abhisambuddhabhāvassa gahitattā, asabbaññunā evaṁ desetuṁ asakkuṇeyyattā ca “sabbaññutaññāṇaṁ dassento”ti-ādimāha.

Vicitranayadesanāvilāsayuttanti puthujjanavārādivibhāgabhinnehi vicittehi tanti nayehi, lakkhaṇakammataṇhāmaññanādivibhāgabhinnehi vicittehi atthanayehi, abhinandanapaccayākārādivisesāpadesasiddhena desanāvilāsena ca yuttaṁ. Yathā te na jānanti, tathā desesīti imināpi Bhagavato desanāvilāsaṁyeva vibhāveti. Taṁyeva kira pathavinti ettha pathavīgahaṇaṁ upalakkhaṇamattaṁ āpādivasenapi, tathā-- “Kīdisā nu kho idha pathavī adhippetā, kasmā ca bhūtarūpāniyeva gahitāni, na sesarūpānī”ti-ādināpi tesaṁ saṁsayuppatti niddhāretabbā. Atha vā kathaṁ nāmidanti ettha iti-saddo pakārattho. Tena imasmiṁ Sutte sabbāyapi tesaṁ saṁsayuppattiyā pariggahitattā daṭṭhabbā. Antanti mariyādaṁ, desanāya antaṁ paricchedanti attho, yo anusandhīti vuccati. Koṭinti pariyantaṁ, desanāya pariyosānanti attho. Ubhayena Sutte ajjhāsayānusandhi yathānusandhīti vadati.

Antarākathāti kammaṭṭhānamanasikāra-uddesaparipucchādīnaṁ antarā aññā ekā tathā. Vippakathāti aniṭṭhitā sikhaṁ appattā. Kaṅkhaṇānurūpenāti tasmiṁ khaṇe dhammasabhāyaṁ sannipatitānaṁ bhikkhūnaṁ ajjhāsayānurūpena. Idanti idāni vuccamānaṁ mūlapariyāyajātakaṁ.

Disāpāmokkhoti (MṬ.1./CS:pg.1.117) paṇḍitabhāvena sabbadisāsu pamukhabhūto. Brāhmaṇoti brahmaṁ aṇatīti brāhmaṇo, mante sajjhāyatīti attho. Tiṇṇaṁ vedānanti iruveda-yajuveda-sāmavedānaṁ. Pāragūti atthaso byañjanaso ca pāraṁ pariyantaṁ gato. Saha nighaṇḍunā ca keṭubhena cāti sanighaṇḍukeṭubhā, tesaṁ. Nighaṇḍūti rukkhādīnaṁ vevacanappakāsakaṁ satthaṁ. Keṭubhanti kiriyākappavikappo, kavīnaṁ upakārāvahaṁ satthaṁ. Saha akkharappabhedenāti sākkharappabhedā, tesaṁ, sikkhāniruttisahitānanti attho. Itihāsapañcamānanti āthabbaṇavedaṁ catutthaṁ katvā “itiha asa, itiha asā”ti īdisavacanapaṭisaṁyutto purāṇakathāsaṅkhāto itihāso pañcamo etesanti itihāsapañcamā, tesaṁ. Padaṁ tadavasesañca byākaraṇaṁ kāyati ajjheti vedeti cāti padako, veyyākaraṇo. Lokāyataṁ vuccati vitaṇḍasatthaṁ. Mahāpurisānaṁ Buddhādīnaṁ lakkhaṇadīpanagantho mahāpurisalakkhaṇaṁ. Tesu anūno paripūrakārīti anavayo.

Manteti vede. Yadipi vedo “manto, brahmaṁ, kappo”ti tividho, manto eva pana mūlavedo, tadatthavivaraṇaṁ brahmaṁ, tattha vuttanayena yaññakiriyāvidhānaṁ kappo. Tena vuttaṁ “manteti vede”ti. Paṇḍitāti paññāvanto. Tathā hi te puthupaññātāya bahuṁ sahassadvisahassādiparimāṇaṁ ganthaṁ pākaṭaṁ katvā gaṇhanti uggaṇhanti, javanapaññatāya lahuṁ sīghaṁ gaṇhanti, tikkhapaññatāya suṭṭhu avirajjhantā upadhārenti, satinepakkasampattiyā gahitañca nesaṁ na vinassati na sammussatīti. Sabbampi sippanti aṭṭhārasavijjāṭṭhānādibhedaṁ sikkhitabbaṭṭhena sippanti saṅkhyaṁ gataṁ sabbaṁ bāhirakasatthaṁ mokkhāvahasammatampi na mokkhaṁ āvahatīti āha “diṭṭhadhammasamparāyahitan”ti. Sampiṇḍitā hutvāti yathā mittā, tathā piṇḍitavasena sannipatitā hutvā. “Evaṁ gayhamāne ādinā virujjheyya, evaṁ antenā”ti cintentā ñātuṁ icchitassa atthassa pubbenāparaṁ aviruddhaṁ nicchayaṁ gahetuṁ asakkontā na ādiṁ, na antaṁ addasaṁsu.

Lomasānīti lomavantāni, ghanakesamassuvānīti attho. Kesāpi hi lomaggahaṇena gayhanti yathā “lomanakhaṁ phusitvā suddhi kātabbā”ti. Kaṇṇaṁ viyāti kaṇṇaṁ, paññā, tāya sutvā kātabbakiccasādhanato vuttaṁ “kaṇṇavāti paññavā”ti.

Yasmā (MṬ.1./CS:pg.1.118) sattānaṁ gacchante gacchante kāle āyuvaṇṇādiparikkhayo hoti, tasmā taṁ kālena kataṁ viya katvā vuttaṁ “nesaṁ āyu …pe… khādatīti vuccatī”ti.

Abhiññāyāti kusalādibhedaṁ khandhādibhedañca desetabbaṁ dhammaṁ, veneyyānañca āsayānusayacariyāvimutti-ādibhedaṁ, tassa ca nesaṁ desetabbappakāraṁ yāthāvato abhijānitvā. Dhammaṁ desemīti diṭṭhadhammikasamparāyikanibbānahitāvahaṁ saddhammaṁ kathayāmi. No anabhiññāyāti yathā bāhirakā asammāsambuddhattā vuttavidhiṁ ajānantāyaṁ kiñci takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayaṁpaṭibhānaṁ kathenti, evaṁ na desemīti attho. Sanidānanti sakāraṇaṁ, veneyyānaṁ ajjhāsayavasena vā pucchāya vā aṭṭhuppattiyā vā sanimittaṁ hetu-udāharaṇasahitañcāti attho. Sappāṭihāriyanti sanissaraṇaṁ sappaṭiharaṇaṁ, paccanīkapaṭiharaṇena sappāṭihāriyameva katvā desemīti attho. Apare pana “yathārahaṁ iddhi-ādesanānusāsanipāṭihāriyasahitan”ti vadanti, anusāsanipāṭihāriyahitā pana desanā natthīti. Hitūpadesanā ovādo, sā eva anusāsanī. Anotiṇṇavatthuvisayo vā ovādo, otiṇṇavatthuvisayā anusāsanī. Paṭhamūpadeso vā ovādo, itarā anusāsanī. Alañca panāti yuttameva. Niṭṭhamagamāsīti atthasiddhiṁ gatā.

Tathāgatavāra-aṭṭhamanayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Ayaṁ tāvettha aṭṭhakathāya līnatthavaṇṇanā.

Nettinayavaṇṇanā

Idāni (dī.ni.ṭī.1.149 saṁ.ni.ṭī.1.1.nettinayavaṇṇanā; a.ni.ṭī.nettinayavaṇṇanā) pakaraṇanayena pāḷiyā atthavaṇṇanaṁ karissāma. Sā panāyaṁ atthavaṇṇanā yasmā desanāya samuṭṭhānapayojanabhājanesu piṇḍatthesu ca niddhāritesu sutarā hoti suviññeyyā ca, tasmā suttadesanāya samuṭṭhānādīni paṭhamaṁ niddhārayissāma. Tattha samuṭṭhānaṁ tāva pariyattiṁ nissāya mānuppādo, payojanaṁmānamaddanaṁ. Vuttañhi Aṭṭhakathāyaṁ “sutapariyattiṁ …pe… ārabhī”ti. Apica veneyyānaṁ pathavī-ādibhūtādibhedabhinne sakkāye puthujjanassa sekkhādi-ariyassa ca saddhiṁ hetunā maññanāmaññanavasena (MṬ.1./CS:pg.1.119) pavattivibhāgānavabodho samuṭṭhānaṁ, yathāvuttavibhāgāvabodho payojanaṁ, veneyyānañhi vuttappakāre visaye yathāvuttānaṁ puggalānaṁ saddhiṁ hetunā maññanāmaññanavasena pavattivibhāgāvabodho payojanaṁ.

Apica samuṭṭhānaṁ nāma desanānidānaṁ. Taṁ sādhāraṇaṁ asādhāraṇanti duvidhaṁ. Tattha sādhāraṇampi ajjhattikabāhirabhedato duvidhaṁ. Tattha sādhāraṇaṁ ajjhattikasamuṭṭhānaṁ nāma lokanāthassa mahākaruṇā. Tāya hi samussāhitassa Bhagavato veneyyānaṁ dhammadesanāya cittaṁ udapādi. Taṁ sandhāya vuttaṁ “sattesu ca kāruññataṁ paṭicca Buddhacakkhunā lokaṁ volokesī”ti-ādi (ma.ni.1.283 saṁ.ni.1.172 mahāva.9). Ettha ca hetāvatthāyapi mahākaruṇāya saṅgaho daṭṭhabbo yāvadeva saṁsāramahoghato saddhammadesanāhatthadānehi sattasantāraṇatthaṁ taduppattito. Yathā ca mahākaruṇā, evaṁ sabbaññutaññāṇaṁ dasabalañāṇādīni ca desanāya abbhantarasamuṭṭhānabhāve vattabbāni. Sabbampi hi ñeyyadhammaṁ, tesaṁ desetabbappakāraṁ, sattānañca āsayānusayādiṁ yāthāvato jānanto Bhagavā ṭhānāṭṭhānādīsu kosallena veneyyajjhāsayānurūpaṁ vicittanayadesanaṁ pavattesīti. Bāhiraṁ pana sādhāraṇaṁ samuṭṭhānaṁ dasasahassabrahmaparivāritassa sahampatimahābrahmuno ajjhesanaṁ. Tadajjhesanuttarakālañhi dhammagambhīratāpaccavekkhaṇājanitaṁ appossukkataṁ paṭippassambhetvā dhammassāmī dhammadesanāya ussāhajāto ahosi. Asādhāraṇampi ambhantarabāhirabhedato duvidhameva. Tattha abbhantaraṁ yāya mahākaruṇāya yena ca desanāñāṇena idaṁ suttaṁ pavattitaṁ, tadubhayaṁ veditabbaṁ. Bāhiraṁ pana pañcasatānaṁ brāhmaṇajātikānaṁ bhikkhūnaṁ pariyattiṁ nissāya mānuppādanaṁ, vuttameva taṁ Aṭṭhakathāyaṁ.

Payojanampi sādhāraṇaṁ asādhāraṇanti duvidhaṁ. Tattha sādhāraṇaṁ anukkamena yāva anupādāparinibbānaṁ vimuttirasattā Bhagavato desanāya. Tenevāha “etadatthā tathā, etadatthā mantanā”ti-ādi (pari.366). Eteneva ca saṁsāracakkanivatti saddhammacakkappavatti sassatādimicchāvādanirākaraṇaṁ sammāvādapurekkhāro akusalamūlasamūhananaṁ kusalamūlasaṁropanaṁ apāyadvārapidahanaṁ saggamokkhadvāravivaraṇaṁ pariyuṭṭhānavūpasamanaṁ anusayasamugghātanaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.120) “mutto mocessāmī”ti (udā.aṭṭha.18 itivu.aṭṭha.38) purimapaṭiññā-avisaṁvādanaṁ tappaṭipakkhamāramanorathavisaṁvādanaṁ titthiyadhammanimmathanaṁ Buddhadhammapatiṭṭhāpananti evamādīnampi payojanānaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Asādhāraṇaṁ pana tesaṁ bhikkhūnaṁ mānamaddanaṁ. Vuttañcetaṁ Aṭṭhakathāyaṁ (ma.ni.aṭṭha.1.1) “desanākusalo Bhagavā mānabhañjanatthaṁ ‘sabbadhammamūlapariyāyan’ti desanaṁ ārabhī”ti. Ubhayampetaṁ bāhiyameva. Sace pana veneyyasantānagatampi desanābalasiddhisaṅkhātaṁ payojanaṁ adhippāyasamijjhanabhāvato yathādhippetatthasiddhiyā yathākāruṇikassa Bhagavatopi payojanamevāti gaṇheyya, iminā pariyāyenassa abbhantaratāpi veditabbā.

Apica veneyyānaṁ pathavī-ādibhūtādivibhāgabhinne sakkāye puthujjanassa sekkhādi-ariyassa ca saddhiṁ hetunā maññanāmaññanavasena pavattivibhāgānavabodho samuṭṭhānaṁ, imassa suttassa yathāvuttavibhāgāvabodho payojananti vuttovāyamattho. Veneyyānañhi vuttappakāre visaye yathāvuttānaṁ puggalānaṁ saddhiṁ hetunā maññanāmaññanānaṁ vasena pavattivibhāgāvabodho imaṁ desanaṁ payojeti “tannipphādanaparāyaṁ desanā”ti katvā. Yañhi desanāya sādhetabbaṁ phalaṁ, taṁ ākaṅkhitabbattā desakaṁ desanāya payojetīti payojananti vuccati. Tathā veneyyānaṁ sabbaso ekadesato ca maññanānaṁ appahānaṁ, tattha ca ādīnavādassanaṁ, niraṅkusānaṁ maññanānaṁ anekākāravohārassa sakkāye pavattivisesassa ajānanaṁ, tattha ca pahīnamaññanānaṁ paṭipattiyā ajānanaṁ, taṇhāmukhena paccayākārassa ca anavabodhoti evamādīni ca payojanāni idha veditabbāni.

Bhūmittayapariyāpannesu asaṅkhātadhammavippakatapariññādikiccasaṅkhātadhammānaṁ sammāsambuddhassa ca paṭipattiṁ ajānantā asaddhammassavanadhāraṇaparicayamanasikāraparā saddhammassavana-dhāraṇaparicayapaṭivedhavimukhā ca veneyyā imissā desanāya bhājanaṁ. Piṇḍatthā pana “assutavā”ti-ādinā ayonisomanasikārabahulīkāro akusalamūla-samāyogo olīyanātidhāvanāpariggaho upāyavinibaddhānubrūhanā micchābhinivesasamannāgamo avijjātaṇhā-parisuddhi (MṬ.1./CS:pg.1.121) vaṭṭattayānuparamo āsavoghayogaganthāgatitaṇhuppādupādānāviyogo cetokhila-cetovinibaddha-abhinandana-nīvaraṇasaṅgānatikkamo vivādamūlāpariccāgo anusayānupacchedo micchattānativattanaṁ taṇhāmūladhammasannissayatā akusalakammapathānuyogo sabbakilesa-pariḷāhasāraddhakāyacittatāti evamādayo dīpitā honti. “Pathaviṁ pathavito sañjānātī”ti-ādinā taṇhāvicaritaniddeso mānajappanā vipariyesābhiniveso saṁkileso sakkāyapariggaho bālalakkhaṇāpadeso vaṅkattayavibhāvanānuyogo bahukārapaṭipakkhadīpanā tividhanissayasaṁsūcanā āsavakkhayakathananti evamādayo dīpitā honti.

Soḷasahāravaṇṇanā

1. Desanāhāravaṇṇanā

Tattha ye upādānakkhandhadhamme upādāya pathavī-ādibhūtādibhedā paññatti, te paññattipaṭipādanabhāvena jātijarāmaraṇavisesanadukkhapariyāyena ca vuttā taṇhāvajjā tebhūmakadhammā dukkhasaccaṁ. Maññanābhinandananandīpariyāyehi vuttā taṇhā samudayasaccaṁ. Ayaṁ tāva suttantanayo. Abhidhammanaye pana yathāvuttataṇhāya saddhiṁ “assutavā”ti-ādinā dīpitā avijjādayo, maññanāpariyāyena gahitā mānadiṭṭhiyo, bhavapadena gahito kammabhavo cāti sabbepi kilesābhisaṅkhārā samudayasaccaṁ. Ubhinnaṁ appavatti nirodhasaccaṁ. Ariyadhammaggahaṇena, pariññābhikkhusekkhābhiññāgahaṇehi, rāgādikhayavacanehi, sammāsambodhigahaṇena ca maggasaccaṁ. Keci pana taṇhākkhayādivacanehi nirodhasaccaṁ uddharanti, taṁ Aṭṭhakathāya virujjhati tattha taṇhākkhayādīnaṁ maggakiccabhāvassa uddhaṭattā.

Tattha samudayena assādo, dukkhena ādīnavo, magganirodhehi nissaraṇaṁ, tesaṁ bhikkhūnaṁ mānabhañjanaṁ phalaṁ, tathā “yathāvuttavibhāgāvabodho”ti-ādinā vuttaṁ payojanañca. Tassa nipphattikāraṇattā desanāya vicittatā catunnaṁ puggalānaṁ yāthāvato sabhāvūpadhāraṇañca upāyo (MṬ.1./CS:pg.1.122) pathavī-ādīsu puthujjanādīnaṁ pavattidassanāpadesena pathavī-ādayo ekantato parijānitabbā, maññanā ca pahātabbāti ayamettha Bhagavato āṇattīti. Ayaṁ desanāhāro.

2. Vicayahāravaṇṇanā

Maññanānaṁ sakkāyassa avisesahetubhāvato, kassacipi tattha asesitabbato ca sabbagahaṇaṁ, sabhāvadhāraṇato nissattanijjīvato ca dhammaggahaṇaṁ, patiṭṭhābhāvato āveṇikahetubhāvato ca mūlaggahaṇaṁ, kāraṇabhāvato desanatthasambhavato ca pariyāyaggahaṇaṁ, sammukhabhāvato sampadānatthasambhavato ca “vo”ti vacanaṁ, tathārūpaguṇayogato abhimukhīkaraṇato ca “bhikkhave”ti ālapanaṁ. Desetuṁ samatthabhāvato tesaṁ satuppādanatthañca “desessāmī”ti paṭijānanaṁ, desetabbatāya paṭiññātabhāvato, yathāpaṭiññañca desanato “tan”ti paccāmasanaṁ, sotabbabhāvato, savanatthassa ca ekantena nipphādanato “suṇāthā”ti vuttaṁ. Sakkātabbato, sakkaccakiriyāya eva ca tadatthasiddhito “sādhukan”ti vuttaṁ. Dhammassa manasikaraṇīyato tadadhīnattā ca sabbasampattīnaṁ “manasi karothā”ti vuttaṁ yathāpariññātāya desanāya paribyattabhāvato vitthāratthasambhavato ca “bhāsissāmī”ti vuttaṁ. Bhagavato sadevakena lokena sirasā sampaṭicchitabbavacanattā, tassa ca yathādhippetatthasādhanato “evan”ti vuttaṁ. Satthu uttamagāravaṭṭhānabhāvato, tattha ca gāravassa uḷārapuññabhāvato “bhante”ti vuttaṁ. Bhikkhūnaṁ tathākiriyāya nicchitabhāvato vacanālaṅkārato ca “kho”ti vuttaṁ. Savanassa paṭijānitabbato, tathā tehi paṭipannattā ca “paccassosun”ti vuttaṁ paccakkhabhāvato, sakalassapi ekajjhaṁ karaṇato “etan”ti vuttaṁ.

Vuccamānassa puggalassa lokapariyāpannattā lokādhārattā ca lokaṁ upādāya “idhā”ti vuttaṁ. Paṭivedhabāhusaccābhāvato pariyattibāhusaccābhāvato ca “assutavā”ti vuttaṁ. Puthūsu, puthu vā janabhāvato “puthujjano”ti vuttaṁ. Anariyadhammavirahato ariyadhammasamannāgamato ca “ariyānan”ti vuttaṁ. Ariyabhāvakarāya paṭipattiyā abhāvato, tattha kosalladamathābhāvato “ariyānaṁ adassāvī”ti-ādi vuttaṁ. Asantadhammassavanato santadhammasamannāgamato sabbhi pāsaṁsiyato (MṬ.1./CS:pg.1.123) ca “sappurisānan”ti vuttaṁ. Sappurisabhāvakarāya paṭipattiyā abhāvato, tattha ca kosalladamathābhāvato “sappurisānaṁ adassāvī”ti-ādi vuttaṁ. Pathavīvatthukānaṁ maññanānaṁ, upari vuccamānānañcamaññanānaṁ mūlakattā papañcasaṅkhānaṁ “pathaviṁ pathavito sañjānātī”ti vuttaṁ. Andhaputhujjanassa ahaṁkāra-mamaṁkārānaṁ katthacipi appahīnattā “pathaviṁ maññatī”ti-ādi vuttaṁ.

Pubbe aggahitattā, sāmaññato ca gayhamānattā, puggalassa pathavī-ādi-ārammaṇasabhāgatāya labbhamānattā ca “yopī”ti vuttaṁ. “Yo”ti aniyamena gahitassa niyametabbato paṭiniddisitabbato ca; “so”ti vuttaṁ sātisayaṁ saṁsāre bhayassa ikkhanato kilesabhedanasambhavato ca “bhikkhū”ti vuttaṁ. Sikkhāhi samannāgamato sekkhadhammapaṭilābhato ca “sekkho”ti vuttaṁ. Manasā laddhabbassa arahattassa anadhigatattā adhigamanīyato ca “appattamānaso”ti vuttaṁ. Aparena anuttaraṇīyato, paraṁ anucchavikabhāvena uttaritvā ṭhitattā ca “anuttaran”ti vuttaṁ. Yogena bhāvanāya kāmayogādito ca khemaṁ sivaṁ anupaddavanti “yogakkheman”ti vuttaṁ. Chandappavattiyā ussukkāpattiyā ca “patthayamāno”ti vuttaṁ. Tadatthassa sabbaso sabba-iriyāpathavihārassa samathavipassanāvihārassa dibbavihārassa ca vasena “viharatī”ti vuttaṁ. Sekkhassa sabbaso abhiññeyyabhāvañceva pariññeyyabhāvañca ñāṇena abhibhavitvā jānanato “abhijānātī”ti vuttaṁ. Sekkhassa sabbaso appahīnamaññanatāya abhāvato “mā maññī”ti vuttaṁ. Sesaṁ vuttanayānusārena veditabbaṁ. Iminā nayena ito paraṁ sabbapadesu vinicchayo kātabbo. Sakkā hi Aṭṭhakathaṁ tassā Līnatthavaṇṇanañca anugantvā ayamattho viññūhi vibhāvetunti ativitthārabhayena na vitthārayimha. Iti anupadavicayato vicayo hāro.

3. Yuttihāravaṇṇanā

Sakkāyassa sabbamaññanānaṁ mūlabhāvo yujjati parikappamattakattā lokavicittassa. Byāhusaccadvayarahitassa andhaputhujjanabhāvo yujjati puthukilesābhisaṅkhārajananādisabhāvattā. Yathāvuttaputhujjanassa vā vuttappakārabāhusaccābhāvo yujjati tasmiṁ sati sabbhāvato. Tattha assutavato (MṬ.1./CS:pg.1.124) puthujjanassa ariyānaṁ sappurisānañca adassāvitādi yujjati ariyakaradhammānaṁ ariyabhāvassa ca tena adiṭṭhattā appaṭipannattā ca tathā tassa pathaviyā “Ahaṁ pathavī, mama pathavī, paro pathavī”ti sañjānanaṁ yujjati ahaṁkāramamaṁkārānaṁ sabbena sabbaṁ appahīnattā. Tathā sañjānato cassa pathaviṁ kammādikaraṇādivasena gahetvā nānappakārato maññanāpavatti yujjati saññānidānattā papañcasaṅkhānaṁ. Yo maññati, tassa apariññātavatthukatā yujjati pariññāya vinā maññanāpahānābhāvato. “Āpaṁ āpato sañjānātī”ti-ādīsupi eseva nayo. Apariyositasikkhassa appattamānasatā yujjati katakiccatābhāvato. Sekkhassa sato yogakkhemapatthanā yujjati tadadhimuttabhāvato. Tathā tassa pathaviyā abhijānanā yujjati pariññāpahānesu mattaso kāribhāvato. Tato eva cassa “mā maññī”ti vattabbatā yujjati vatthupariññāya viya maññanāpahānassapi vippakatabhāvato. Sekkhassa pathaviyā pariññeyyatā yujjati pariññātuṁ sakkuṇeyyattā sabbaso apariññātattā ca. “Āpaṁ āpato”ti-ādīsupi eseva nayo. Arahattādiyuttassa pathaviyādīnaṁ abhijānanā maññanābhāvo ca yujjati saṅkhātadhammattā, sabbaso kilesānaṁ pahīnattā, tato eva cassa vītarāgādibhāvo tato sammadeva ca paṭiccasamuppādassa paṭividdhatāti. Ayaṁ yuttihāro.

4. Padaṭṭhānahāravaṇṇanā

Kissopi maññanā sakkāyassa padaṭṭhānaṁ, maññanānaṁ ayonisomanasikāro padaṭṭhānaṁ, sutadvayaviraho andhaputhujjanabhāvassa padaṭṭhānaṁ, so ariyānaṁ adassāvitāya padaṭṭhānaṁ, sā ariyadhammassa akovidatāya padaṭṭhānaṁ, sā ariyadhamme avinītatāya padaṭṭhānaṁ. “Sappurisānaṁ adassāvī”ti etthāpi eseva nayo. Saññāvipallāso maññanānaṁ padaṭṭhānaṁ. Saññānidānā hi papañcasaṅkhāti. Maññanāsu ca taṇhāmaññanā itaramaññanānaṁ padaṭṭhānaṁ “taṇhāgatānaṁ paritassitavipphanditan”ti, (dī.ni.1.105-109) “taṇhāpaccayā upādānan”ti (ma.ni.3.126 mahāva.1) ca vacanato, taṇhāgatasseva ca “seyyohamasmin”ti-ādinā mānajappanāsabbhāvatā. Sabbāpi vā maññanā sabbāsaṁ maññanānaṁ padaṭṭhānaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.125) “Upādānapaccayā taṇhā”ti hi vacanato diṭṭhipi taṇhāya padaṭṭhānaṁ. “Ahamasmi brahmā mahābrahmā”ti (dī.ni.1.42 3.39) ādivacanato mānopi diṭṭhiyā padaṭṭhānaṁ. Tathā “asmīti sati itthaṁsmīti hoti, evaṁsmīti hoti, aññathāsmīti hotī”ti-ādivacanato mānassapi taṇhāya padaṭṭhānatā labbhateva. Sekkhā dhammā sappadesato maññanāpahānassa padaṭṭhānaṁ. Asekkhā nippadesato maññanāpahānassa padaṭṭhānaṁ. Kammabhavo ca jātiyā padaṭṭhānaṁ. Jāti jarāmaraṇassa padaṭṭhānaṁ. Paccayākārassa yathābhūtāvabodho sammāsambodhiyā padaṭṭhānanti. Ayaṁ padaṭṭhāno hāro.

5. Lakkhaṇahāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti ettha mūlaggahaṇena mūlapariyāyaggahaṇena vā yathā taṇhāmānadiṭṭhiyo gayhanti, evaṁ dosamohādīnampi sakkāyamūladhammānaṁ saṅgaho daṭṭhabbo sakkāyassa mūlabhāvena ekalakkhaṇattā. “Assutavā”ti iminā yathā tassa puggalassa pariyattipaṭivedhasaddhammānaṁ abhāvo gayhati, evaṁ paṭipattisaddhammassapi abhāvo gayhati saddhammabhāvena ekalakkhaṇattā. Ariyānaṁ adassanakāmatādilakkhaṇā. “Ariyadhammassa akovido”ti iminā ariyadhammādhigamassa vibandhabhūtaṁ aññāṇaṁ. “Ariyadhamme avinīto”ti iminā ariyavinayābhāvo. So panatthato ariyavinaye appaṭipatti eva vāti tīhipi padehi yathāvuttavisayā micchādiṭṭhi vicikicchā ca gahitāva honti. Taggahaṇena ca sabbepi akusalā dhammā saṅgahitāva honti saṁkilesalakkhaṇena ekalakkhaṇattā. “Sappurisānaṁ adassāvī”ti etthāpi eseva nayo.

“Pathaviṁ pathavito sañjānātī”ti idaṁ diṭṭhimaññanādīnaṁ saññāya kāraṇabhāvadassanaṁ. Tattha yathā saññā, evaṁ vitakkaphassāvijjā-ayonisomanasikārādayopi tāsaṁ kāraṇanti atthato tesampettha saṅgaho vutto hoti maññanānaṁ kāraṇabhāvena ekalakkhaṇattā. “Maññatī”ti iminā maññanākiccena taṇhāmānadiṭṭhiyo gahitā (MṬ.1./CS:pg.1.126) tāsaṁ kilesasabhāvattā. Taggahaṇeneva vicikicchādinampi saṅgaho daṭṭhabbo kilesalakkhaṇena ekalakkhaṇattā. Tathā taṇhāya hetusabhāvattā taggahaṇeneva avasiṭṭhākusalahetūnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo hetulakkhaṇena ekalakkhaṇattā. Tathā taṇhādiṭṭhīnaṁ āsavādisabhāvattā taggahaṇeneva avasiṭṭhāsavoghayogaganthanīvaraṇādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo āsavādisabhāvattā ekalakkhaṇattā. Tathā “pathaviṁ maññatī”ti-ādinā pathavī-ādīnaṁ rūpasabhāvattā tabbisayānañca maññanānaṁ rūpavisayattā taggahaṇeneva sakalarūpakkhandhavisayāpi maññanā dassitā honti rūpavisayalakkhaṇena āsaṁ ekalakkhaṇattā. Evaṁ cakkhāyatanādivisayāpi maññanā niddhāretabbā. “Apariññātan”ti pariññāpaṭikkhepena tappaṭibaddhakilesānaṁ pahānapaṭikkhepoti daṭṭhabbo maggakiccabhāvena pariññāpahānānaṁ ekalakkhaṇattā. Iminā nayena sesesupi yathārahaṁ ekalakkhaṇā niddhāretabbāti. Ayaṁ lakkhaṇo hāro.

6. Catubyūhahāravaṇṇanā

Pathavī-ādīsu vatthūsu byañjanacchāyāya atthaṁ gahetvā dhammagambhīrataṁ asallakkhetvā asaddhammassavanādinā vañcitā hutvā saddhammassavanadhāraṇaparicayamanasikāravimukhā pathavī-ādīsu vatthūsu puthujjanasekkhāsekkhatathāgatānaṁ paṭipattivisesaṁ ajānantā ca veneyyā imissā desanāya nidānaṁ. Te “Kathaṁ nu kho yathāvuttadosavinimuttā yathāvuttañca visesaṁ jānantā sammāpaṭipattiyā ubhayahitaparāyaṇā saveyyun”ti ayamettha Bhagavato adhippāyo. Padanibbacanaṁ niruttaṁ, taṁ “evan”ti-ādinidānapadānaṁ, “sabbadhammamūlapariyāyan”ti-ādipāḷipadānañca Aṭṭhakathāyaṁ, tassā Līnatthavaṇṇanāyañceva vuttanayena suviññeyyattā ativitthārabhayena na vitthārayimha.

Padapadatthadesanānikkhepasuttasandhivasena pañcavidhā sandhi. Tattha padassa padantarena sambandho padasandhi, tathā padatthassa padatthantarena sambandho padatthasandhi, yo “kiriyākārakasambandho”ti vuccati. Nānānusandhikassa suttassa taṁtaṁ-anusandhīhi sambandho, ekānusandhikassa pana pubbāparasambandho desanāsandhi. Yā Aṭṭhakathāyaṁ “pucchānusandhi ajjhāsayānusandhi yathānusandhī”ti (MṬ.1./CS:pg.1.127) tidhā vibhattā. Ajjhāsayo cettha attajjhāsayo parajjhāsayoti dvidhā veditabbo. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā nidānavaṇṇanāyaṁ vuttameva. Nikkhepasandhi catunnaṁ suttanikkhepānaṁ vasena veditabbo. Suttasandhi idha paṭhamanikkhepavaseneva veditabbo. Kasmā panettha Mūlapariyāyasuttameva paṭhamaṁ nikkhittanti? Nāyamanuyogo katthaci nappavattati, apica yasmā maññanāmūlakaṁ sakkāyaṁ, sabbamaññanā ca tattha eva anekabhedabhinnā pavattati, na tassā savisayāya lesamattampi sāraṁ atthīti pathavī-ādivibhāgabhinnesu maññanāsu ca sātisayaṁ nibbedhavirāgasañjananī upari sekkhāsekkhatathāgataguṇavibhāvanī ca ayaṁ desanā. Suttantadesanā ca visesato diṭṭhiviniveṭhanakathā, tasmā sanissayassa diṭṭhiggāhassa ādito asārabhāvadīpanaṁ upari ca sabbesaṁ ariyānaṁ guṇavisesavibhāvanamidaṁ suttaṁ paṭhamaṁ nikkhittaṁ. Kiñca sakkāye maññanāmaññanāmukhena pavattinivattīsu ādīnavānisaṁsavibhāvanato sabbesaṁ puggalānaṁ paṭipattivibhāgato ca idameva suttaṁ paṭhamaṁ nikkhittaṁ.

Yaṁ pana ekissā desanāya desanantarena saddhiṁ saṁsandanaṁ, ayampi desanāsandhi, sā evaṁ veditabbā. “Assutavā puthujjano …pe… nibbānaṁ abhinandatī”ti ayaṁ desanā. “Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano …pe… sappurisadhamme avinīto manasikaraṇīye dhamme nappajānāti, amanasikaraṇīye ca dhamme nappajānāti, so manasikaraṇīye dhamme appajānanto amanasikaraṇīye ca dhamme appajānanto ye dhammā na manasikaraṇīyā, te dhamme manasi karoti …pe… anuppanno vā kāmāsavo uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pavaḍḍhati. Anuppanno vā bhavāsavo uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pavaḍḍhati, anuppanno vā avijjāsavo uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pavaḍḍhatī”ti (ma.ni.1.17) imāya desanāya saṁsandati. Tathā “tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ subhanimittaṁ manasi karissati, tassa subhanimittassa manasikārā rāgo cittaṁ anuddhaṁsessati, so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṁkiliṭṭhacitto kālaṁ karissatī”ti (ma.ni.1.59) imāya desanāya saṁsandati. Tathā “Cakkhuñcāvuso paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā (MṬ.1./CS:pg.1.128) vedanā. Yaṁ vedeti taṁ sañjānāti, yaṁ sañjānāti taṁ vitakketi, yaṁ vitakketi taṁ papañceti, yaṁ papañceti tatonidānaṁ purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācarantī”ti (ma.ni.1.204) imāya desanāya saṁsandati. Tathā “idha, bhikkhave, asutavā puthujjano …pe… sappurisadhamme avinīto rūpaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Vedanaṁ …pe…, saññaṁ …pe…, saṅkhāre …pe…, viññāṇaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Yampi taṁ diṭṭhaṁ …pe… yampi taṁ diṭṭhiṭṭhānaṁ, so loko so attā so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva ṭhassāmīti, tampi ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassatī”ti (ma.ni.1.241) imāya desanāya saṁsandati.

“Yopi so, bhikkhave, bhikkhu …pe… nibbānaṁ mābhinandī”ti ayaṁ desanā. “Idha, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti, evañcetaṁ, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti, so sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti, sabbaṁ dhammaṁ pariññāya yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharatī”ti (ma.ni.1.390) imāya desanāya saṁsandati. “Yopi so, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ …pe… abhisambuddhoti vadāmī”ti ayaṁ desanā “sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako …pe… sappurisadhamme suvinīto rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati, vedanaṁ …pe…, saññaṁ …pe…, saṅkhāre …pe…, viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Yampi taṁ diṭṭhaṁ sutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Yampi taṁ diṭṭhiṭṭhānaṁ, so loko so attā so pecca bhavissāmi ‘nicco dhuvo sassato api pariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva ṭhassāmī’ti, tampi ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. So evaṁ samanupassanto na paritassatī”ti (ma.ni.1.241) evamādidesanāhi saṁsandatīti, ayaṁ catubyūho hāro.

7. Āvattahāravaṇṇanā

“Assutavā (MṬ.1./CS:pg.1.129) puthujjano”ti iminā yonisomanasikārapaṭikkhepamukhena ayonisomanasikārapariggaho dīpito. “Ariyānaṁ adassāvī”ti-ādinā sappurisūpanissayādipaṭikkhepamukhena asappurisūpanissayādipariggaho dīpito. Tesu purimanayena āsayavipatti kittitā, dutiyena payogavipatti. Purimena cassa kilesavaṭṭaṁ, tañca yato vipākavaṭṭanti sakalaṁ saṁsāracakkamāvattati. “Pathaviṁ maññatī”ti-ādinā tattha tisso maññanā vuttā. Tāsu taṇhāmaññanā “etaṁ mamā”ti taṇhāggāho, mānamaññanā “esohamasmī”ti mānaggāho, diṭṭhimaññanā “eso me attā”ti diṭṭhiggāho. Tattha taṇhāggāhena “taṇhaṁ paṭiccapariyesanā”ti-ādikā (dī.ni.2.103 dī.ni.3.359 a.ni.3.23 vibha.963) nava taṇhāmūlakā dhammā āvattanti. Mānaggāhena “seyyohamasmī”ti-ādikā nava mānavidhā āvattanti. Diṭṭhiggāhena “rūpaṁ attato samanupassatī”ti-ādikā (saṁ.ni.4.345) vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi āvattati. Tīsu ca gāhesu yāya saññāya taṇhāggāhassa vikkhambhanā, sā dukkhasaññā dukkhānupassanā. Yāya saññāya mānaggāhassa vikkhambhanā, sā aniccasaññā aniccānupassanā. Yāya pana saññāya diṭṭhiggāhassa vikkhambhanā, sā anattasaññā anattānupassanā. Tattha paṭhamaggāhavisabhāgato appaṇihitavimokkhamukhaṁ āvattati, dutiyaggāhavisabhāgato animittavimokkhamukhaṁ āvattati, tatiyaggāhavisabhāgato suññatavimokkhamukhaṁ āvattati.

Sekkhaggahaṇena ariyāya sammādiṭṭhiyā saṅgaho, tato ca paratoghosayonisomanasikārā dīpitā honti. Paratoghosena ca sutavā ariyasāvakoti āvattati, yonisomanasikārena nava yonisomanasikāramūlakā dhammā āvattanti, catubbidhañca sampatticakkaṁ. “Mā maññī”ti maññanānaṁ vippakatappahānatāgahaṇena ekaccāsavaparikkhayo dīpito hoti, tena ca saddhāvimuttadiṭṭhippattakāyasakkhibhāvā āvattanti. “Arahaṁ khīṇāsavo”ti-ādinā asekkhā sīlakkhandhādayo dassitā honti, sīlakkhandhādipāripūriyā ca dasa nāthakaraṇā dhammā āvattanti. “Na maññatī”ti maññanāpaṭikkhepena pañcasu upādānakkhandhesu “netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā”ti sammāpaṭipatti dassitā, tāya ca sātisayā nikantipariyādānamānasamugghāṭanadiṭṭhi-ugghāṭanāni (MṬ.1./CS:pg.1.130) pakāsitānīti appaṇihitānimitta-suññatavimokkhā āvattanti.

“Tathāgato”ti-ādinā sabbaññuguṇā vibhāvitāti tadavinābhāvato dasabala-catuvesārajja-asādhāraṇañāṇa-āveṇikabuddhadhammā āvattanti. “Nandī dukkhassa mūlan”ti-ādinā saddhiṁ hetunā vaṭṭavivaṭṭaṁ kathitanti pavattinivattitadubhayahetuvibhāvanena cattāri ariyasaccāni āvattanti. “Taṇhānaṁ khayā”ti-ādinā taṇhappahānāpadesena tadekaṭṭhabhāvato diyaḍḍhassa kilesasahassassa pahānaṁ āvattati. “Sabbaso taṇhānaṁ khayā sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti ca vuttattā “nandī dukkhassa mūlan”ti, “iti viditvā”ti-ādinā vuttassa maññanābhāvahetubhūtassa paccayākāravedanassa sāvakehi asādhāraṇañāṇacārabhāvo dassito, tena catuvīsatikoṭisatasahassasamāpattisañcāri Bhagavato mahāvajirañāṇaṁ āvattatīti. Ayaṁ āvatto hāro.

8. Vibhattihāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti ettha sabbadhammā nāma tebhūmakā dhammā sakkāyassa adhippetattā. Tesaṁ maññanā padaṭṭhānaṁ papañcasaṅkhānimittattā lokavicittassa. Tayime kusalā akusalā abyākatāti tividha.Tesu kusalānaṁ yonisomanasikārādi padaṭṭhānaṁ, akusalānaṁ ayonisomanasikārādi, abyākatānaṁ kammabhava-āvajjanabhūtarūpādi padaṭṭhānaṁ. Tattha kusalā kāmāvacarādivasena bhūmito tividhā, tathā abyākatā cittuppādasabhāvā, acittuppādasabhāvā pana kāmāvacarāva tathā akusalā. Pariyattipaṭipattipaṭivedhasutakiccābhāvena tividho assutavā. Andhakalyāṇavibhāgena duvidho puthujjano. Sammāsambuddhapaccekabuddhasāvakabhedena tividhā ariyā. Maṁsacakkhudibbacakkhupaññācakkhūhi dassanābhāvena tividho adassāvī. Maggaphalanibbānabhedena tividho, navavidho vā ariyadhammo. Savanadhāraṇaparicayamanasikārapaṭivedhavasena pañcavidhā ariyadhammassa kovidatā. Tadabhāvato akovido. Saṁvarapahānabhedena duvidho, dasavidho vā ariyadhammavinayo, tadabhāvato ariyadhamme avinīto. Ettha padaṭṭhānavibhāgo heṭṭhā dassitoyeva. “Sappurisānaṁ adassāvī”ti-ādīsupi eseva nayo. “Pathaviṁ maññatī”ti-ādīsu maññanāvatthuvibhāgo pāḷiyaṁ āgatova, tathā ajjhattikabāhirādiko ca antaravibhāgo.

Maññanā (MṬ.1./CS:pg.1.131) pana taṇhāmānadiṭṭhivasena saṅkhepato tividhā, vitthārato pana taṇhāmaññanā tāva kāmataṇhādivasena aṭṭhasatavidhā, tathā “asmīti sati itthaṁsmīti hotī”ti-ādinā. Evaṁ mānamaññanāpi. “Asmīti sati itthaṁsmīti hotī”ti-ādinā papañcattayaṁ uddiṭṭhaṁ niddiṭṭhañcāti Etena diṭṭhimaññanāyapi aṭṭhasatavidhatā vuttāti veditabbā. Apica seyyassa “seyyohamasmī”ti-ādinā mānamaññanāya navavidhatā tadantarabhedena anekavidhatā ca veditabbā. Ayañca attho hīnattikatthavaṇṇanāya vibhāvetabbo. Diṭṭhimaññanāya pana brahmajāle āgatanayena dvāsaṭṭhividhatā tadantarabhedena anekavidhatā ca veditabbā. “Apariññātan”ti ettha ñātapariññādivasena ceva rūpamukhādi-abhinivesabhedādivasena ca pariññānaṁ anekavidhatā veditabbā. Tathā aṭṭhamakādivasena sekkhavibhāgo paññāvimuttādivasena asekkhavibhāgo ca. Ayamettha dhammavibhāgo. Padaṭṭhānavibhāgo ca bhūmivibhāgo ca vuttanayānusārena veditabbāti. Ayaṁ vibhattihāro.

9. Parivattahāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti ettha “sabbadhammā”ti pañcupādānakkhandhā gahitā, tesaṁ mūlakāraṇanti ca taṇhāmānadiṭṭhiyo. Tathā assutavā puthujjano …pe… sappurisadhamme avinītoti. Yāvakīvañca pañcasu upādānakkhandhesu subhato sukhato niccato attato samanupassanavasena “etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti taṇhāmānadiṭṭhigāhā na samucchijjanti, tāva nesaṁ pabandhūparamo supinantepi na kenaci laddhapubbo. Yadā pana nesaṁ asubhato dukkhato aniccato anattato samanupassanavasena “netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā”ti pavattamānā appaṇihitānimittasuññatānupassanā ussakkitvā ariyamaggādhigamāya saṁvattanti, atha nesaṁ pabandhūparamo hoti accanta-appaññattikabhāvūpagamanato. Tena vuttaṁ “sabbadhammāti pañcupādānakkhandhā gahitā, tesaṁ mūlakāraṇanti ca taṇhāmānadiṭṭhiyo”ti. Tathā assutavā puthujjano …pe… sappurisadhamme avinīto tīhipi maññanāhi pathaviṁ maññati yāva nibbānaṁ abhinandati, tīhipi pariññāhi tassa taṁ vatthu apariññātanti katvā. Yassa pana taṁ vatthu tīhi pariññāhi pariññātaṁ, na so itaro viya taṁ maññati. Tenāha (MṬ.1./CS:pg.1.132) Bhagavā “sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako …pe… sappurisadhamme suvinīto rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati, vedanaṁ …pe… asati na paritassatī”ti (ma.ni.1.241). Sekkho pathaviṁ mā maññi, yāva nibbānaṁ mābhinandi, arahā sammāsambuddho ca pathaviṁ na maññati, yāva nibbānaṁ nābhinandati, maññanāmaññitesu vatthūsu mattaso sabbaso ca pariññābhisamayasaṁsiddhiyā pahānābhisamayanibbattito. Yassa pana tesu vatthūsu sabbaso mattaso vā pariññā eva natthi, kuto pahānaṁ, so yathāparikappaṁ niraṅkusāhi maññanāhi “etaṁ mamā”ti-ādinā maññateva. Tenāha Bhagavā “idha, bhikkhave, assutavā puthujjano …pe… sappurisadhamme avinīto rūpaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, vedanaṁ …pe…, sañña …pe…n”ti-ādi (ma.ni.1.241). Ayaṁ parivatto hāro.

10. Vevacanahāravaṇṇanā

“Sabbadhammā sakaladhammā anavasesadhammā”ti pariyāyavacanaṁ, “mūlapariyāyaṁ mūlakāraṇaṁ asādhāraṇahetun”ti pariyāyavacanaṁ, “mūlapariyāyanti vā mūladesanaṁ kāraṇatathanan”ti pariyāyavacanaṁ, “vo tumhākaṁ tumhan”ti pariyāyavacanaṁ, “bhikkhave, samaṇā tapassino”ti pariyāyavacanaṁ, “desessāmī kathessāmī paññapessāmī”ti pariyāyavacanaṁ, “suṇātha sotaṁ odahatha sotadvārānusārena upadhārethā”ti pariyāyavacanaṁ, “sādhukaṁ sammā sakkaccan”ti pariyāyavacanaṁ, “manasi karotha citte ṭhapetha samannāharathā”ti pariyāyavacanaṁ, “bhāsissāmi byattaṁ kathessāmi vibhajissāmī”ti pariyāyavacanaṁ, “evaṁ, bhante, sādhu suṭṭhu bhante”ti pariyāyavacanaṁ, “paccassosuṁ sampaṭicchiṁsu sampaṭiggahesun”ti pariyāyavacanaṁ. Iminā nayena sabbapadesu vevacanaṁ vattabbanti. Ayaṁ vevacano hāro.

11. Paññattihāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti ettha sabbadhammā nāma sakkāyadhammā, te khandhavasena pañcadhā paññattā, āyatanavasena dvādasadhā, dhātuvasena aṭṭhārasadhā (MṬ.1./CS:pg.1.133) paññattā. “Mūlan”ti vā “mūlapariyāyan”ti vā maññanā vuttā, tā taṇhāmānadiṭṭhivasena tidhā antarabhedena anekadhā ca paññattā. Atha vā “sabbadhammā”ti tebhūmakadhammānaṁ saṅgahapaññatti, “mūlapariyāyan”ti tesaṁ pabhavapaññatti, “vo”ti sampadānapaññati, “desessāmi bhāsissāmī”ti paṭiññāpaññatti, “suṇātha sādhukaṁ manasi karothā”ti ca āṇāpanapaññatti, “assutavā”ti paṭivedhavimukhatāpaññatti ceva pariyattivimukhatāpaññatti ca, “puthujjano”ti anariyapaññatti, sā ariyadhammapaṭikkhepapaññatti ceva ariyadhammavirahapaññatti ca, “ariyānan”ti asamapaññatti ceva samapaññatti ca. Tattha asamapaññatti Tathāgatapaññatti, samapaññatti paccekabuddhānañceva ubhatobhāgavimuttādīnañca vasena aṭṭhavidhā veditabbā. “Ariyānaṁ adassāvī”ti-ādi dassanabhāvanāpaṭikkhepapaññatti, “pathaviṁ maññatī”ti-ādi pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ dvādasannaṁ āyatanānaṁ aṭṭhārasannaṁ dhātūnaṁ sammasanupagānaṁ indriyānaṁ nikkhepapaññatti ceva pabhavapaññatti ca, tathā vipallāsānaṁ kiccapaññatti pariyuṭṭhānaṁ dassanapaññatti kilesānaṁ phalapaññatti abhisaṅkhārānaṁ virūhanapaññatti taṇhāya assādanapaññatti diṭṭhiyā vipphandanapaññatti, “sekkhā”ti saddhānusārīsaddhāvimuttadiṭṭhippattakāyasakkhīnaṁ dassanapaññatti ceva bhāvanāpaññatti ca “appattamānaso”ti sekkhadhammānaṁ ṭhitipaññatti, “anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamāno”ti paññāya abhinibbidāpaññatti, “abhijānātī”ti abhiññeyyadhammānaṁ abhiññāpaññatti, dukkhassa pariññāpaññatti, samudayassa pahānapaññatti, nirodhassa sacchikiriyāpaññatti, maggassa bhāvanāpaññatti, “mā maññī”ti maññanānaṁ paṭikkhepapaññatti, samudayassa pahānapaññatti. Iminā nayena sesapadesupi vitthāretabbaṁ. Ayaṁ paññatti hāro.

12. Otaraṇahāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti ettha sabbadhammā nāma lokiyā pañcakkhandhā dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo dve saccāni ekūnavisati indriyāni dvādasapadiko paccayākāroti, ayaṁ sabbadhammaggahaṇena khandhādimukhena desanāya otaraṇaṁ. “Mūlan”ti vā “mūlapariyāyan”ti vā maññanā vuttā, tā atthato taṇhā māno diṭṭhi cāti tesaṁ saṅkhārakkhandhasaṅgahoti ayaṁ khandhamukhena otaraṇaṁ. Tathā “dhammāyatanadhammadhātūhi saṅgaho”ti ayaṁ āyatanamukhena dhātumukhena ca otaraṇaṁ. “Assutavā”ti iminā sutassa (MṬ.1./CS:pg.1.134) vibandhabhūtā avijjādayo gahitā, “puthujjano”ti iminā yesaṁ kilesābhisaṅkhārānaṁ jananādinā puthujjanoti vuccati, te kilesābhisaṅkhārādayo gahitā, “ariyānaṁ adassāvī”ti-ādinā yesaṁ kilesadhammānaṁ vasena ariyānaṁ adassāvi-ādibhāvo hoti, te diṭṭhimānāvijjādayo gahitāti sabbehi tehi saṅkhārakkhandhasaṅgahoti pubbe vuttanayeneva otaraṇaṁ veditabbaṁ. “Sañjānāti maññati abhijānāti na maññatī”ti etthāpi sañjānanamaññanā-abhijānanānupassanānaṁ saṅkhārakkhandhapariyāpannattā vuttanayeneva otaraṇaṁ veditabbaṁ. Tathā sekkhaggahaṇena sekkhā, “arahan”ti-ādinā asekkhā sīlakkhandhādayo gahitāti evampi khandhamukhena otaraṇaṁ, āyatanadhātādimukhena ca otaraṇaṁ veditabbaṁ. Tathā “na maññatī”ti taṇhāgāhādipaṭikkhepena dukkhānupassanādayo gahitā, tesaṁ vasena appaṇihitavimokkhamukhādīhi otaraṇaṁ veditabbaṁ. “Pariññātan”ti iminā parijānanakiccena pavattamānā bodhipakkhiyadhammā gayhantīti satipaṭṭhānādimukhena otaraṇaṁ veditabbaṁ. Nandiggahaṇena bhavaggahaṇena taṇhāgahaṇena ca samudayasaccaṁ, dukkhaggahaṇena jātijarāmaraṇaggahaṇena ca dukkhasaccaṁ, “taṇhānaṁ khayā”ti-ādinā nirodhasaccaṁ, abhisambodhiyā gahaṇena maggasaccaṁ gahitanti ariyasaccehi otaraṇanti. Ayaṁ otaraṇo hāro.

13. Sodhanahāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyaṁ vo, bhikkhave …pe… idha, bhikkhave, assutavā …pe… pathaviṁ pathavito sañjānātī”ti ārambho. “Pathaviṁ pathaviyā saññatvā pathaviṁ maññatī”ti padasuddhi, no ārambhasuddhi. Tathā “pathaviyā maññati pathavito maññati pathaviṁ meti maññati pathaviṁ abhinandatī”ti padasuddhi, no ārambhasuddhi. “Taṁ kissa hetu apariññātaṁ tassāti vadāmī”ti padasuddhi ceva ārambhasuddhi ca. Sesavāresupi eseva nayoti. Ayaṁ sodhano hāro.

14. Adhiṭṭhānahāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti ettha sabbadhammaggahaṇaṁ sāmaññato adhiṭṭhānaṁ. “Pathaviṁ āpan”ti-ādi pana taṁ avikappetvā visesavacanaṁ. Tathā “mūlapariyāyan”ti (MṬ.1./CS:pg.1.135) sāmaññato adhiṭṭhānaṁ, taṁ avikappetvā visesavacanaṁ “pathaviṁ maññati …pe… abhinandatī”ti. “Pathaviṁ maññatī”ti ca sāmaññato adhiṭṭhānaṁ taṇhādiggāhānaṁ sādhāraṇattā maññanāya, taṁ avikappetvā visesavacanaṁ “etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti, evaṁ suttantarapadānipi ānetvā visesavacanaṁ niddhāretabbaṁ. Sesavāresupi eseva nayo. “Sekkho”ti sāmaññato adhiṭṭhānaṁ, taṁ avikappetvā visesavacanaṁ “kāyasakkhī diṭṭhippatto saddhāvimutto saddhānusārī dhammānusārī”ti. Tathā “sekkho”ti sāmaññato adhiṭṭhānaṁ, taṁ avikappetvā visesavacanaṁ “idha, bhikkhave, bhikkhu sekkhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti …pe… sekkhena sammāsamādhinā samannāgato hotī”ti (saṁ.ni.5.13). “Arahan”ti sāmaññato adhiṭṭhānaṁ, taṁ avikappetvā visesavacanaṁ “ubhatobhāgavimutto paññāvimutto (pu.pa.13.2 15.1mātikā), tevijjo chaḷabhiñño”ti (pu.pa.7.26 27mātikā) ca. “Khīṇāsavo”ti sāmaññato adhiṭṭhānaṁ, taṁ avikappetvā visesavacanaṁ “kāmāsavāpi cittaṁ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccitthā”ti-ādi (pārā.14). Sesapadesupi eseva nayo. “Abhijānātī”ti sāmaññato adhiṭṭhānaṁ, taṁ avikappetvā visesavacanaṁ “maññatī”ti. Maññanābhāvo hissa pahānapaṭivedhasiddho, pahānapaṭivedho ca pariññāsacchikiriyābhāvanāpaṭivedhehi na vināti sabbepi abhiññāvisesā maññanāpaṭikkhepena atthato gahitāva hontīti. Tathā “arahan”ti sāmaññato adhiṭṭhānaṁ, taṁ avikappetvā visesavacanaṁ “vītarāgattā vītadosattā vītamohattā”ti. Iminā nayena sesapadesupi sāmaññavisesaniddhāraṇā veditabbā. Ayaṁ adhiṭṭhāno hāro.

15. Parikkhārahāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti ettha sabbadhammā nāma pariyāpannadhammā, te kusalākusalābyākatabhedena tividha.Tesu kusalānaṁ yonisomanasikāro alobhādayo ca hetū, akusalānaṁ ayonisomanasikāro lobhādayo ca hetū, abyākatesu vipākānaṁ yathāsakaṁ kammaṁ, itaresaṁ bhavaṅgamāvajjanasamannāhārādi ca hetū. Ettha ca sappurisūpanissayādiko paccayo hetumhi eva samavaruḷho, so tattha (MṬ.1./CS:pg.1.136) ādi-saddena saṅgahitoti daṭṭhabbo. “Mūlan”ti vuttānaṁ maññanānaṁ hetubhāvo pāḷiyaṁ vutto eva. Maññanāsu pana taṇhāmaññanāya assādānupassanā hetu. “Saññojaniyesu dhammesu assādānupassino taṇhā pavaḍḍhatī”ti (saṁ.ni.2.52) hi vuttaṁ. Mānamaññanāya diṭṭhivippayuttalobho hetu kevalaṁ saṁsaggavasena “ahamasmī”ti pavattanato. Diṭṭhimaññanāya ekattanayādīnaṁ ayāthāvaggāho hetu, assutabhāvo puthujjanabhāvassa hetu, so ariyānaṁ adassanasīlatāya, sā ariyadhammassa akovidatāya, sā ariyadhamme avinītatāya hetu, sabbā cāyaṁ hetuparamparā pathavī-ādīsu “etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti tissannaṁ maññanānaṁ hetu, sekkhārahādibhāvā pana mattaso sabbaso ca maññanābhāvassa hetūti. Ayaṁ parikkhāro hāro.

16. Samāropanahāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti-ādīsu mūlapariyāyaggahaṇena assutavāgahaṇena sañjānanamaññanāpariññāgahaṇehi ca saṁkilesadhammā dassitā, te ca saṅkhepato tividhā taṇhāsaṁkileso diṭṭhisaṁkileso duccaritasaṁkilesoti. Tattha taṇhāsaṁkileso taṇhāsaṁkilesassa, diṭṭhisaṁkilesassa, duccaritasaṁkilesassa ca padaṭṭhānaṁ, tathā diṭṭhisaṁkileso diṭṭhisaṁkilesassa, taṇhāsaṁkilesassa, duccaritasaṁkilesassa ca padaṭṭhānaṁ, duccaritasaṁkilesopi duccaritasaṁkilesassa, taṇhāsaṁkilesassa, diṭṭhisaṁkilesassa ca padaṭṭhānaṁ. Tesu taṇhāsaṁkileso atthato lobhova, yo “lobho lubbhanā lubbhitattaṁ sārāgo sārajjanā sārajjitattan”ti-ādinā (dha.sa.389) anekehi pariyāyehi vibhatto. Tathā diṭṭhiyeva diṭṭhisaṁkileso, yo “diṭṭhigataṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkaṁ diṭṭhivipphanditan”ti-ādinā (dha.sa.1105) anekehi pariyāyehi, “santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā”ti-ādinā (dī.ni.1.30) dvāsaṭṭhiyā pabhedehi ca vibhatto. Duccaritasaṁkileso pana atthato dussīlyacetanā ceva cetanāsampayuttadhammā ca, yā “kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ kāyavisamaṁ vacīvisaman”ti (vibha.913 924), “pāṇātipāto adinnādānan”ti (vibha.913) ca ādinā anekehi pariyāyehi, anekehi pabhedehi ca vibhattā.

Tesu (MṬ.1./CS:pg.1.137) taṇhāsaṁkilesassa samatho paṭipakkho, diṭṭhisaṁkilesassa vipassanā, duccaritasaṁkilesassa sīlaṁ paṭipakkho. Te pana sīlādayo dhammā idha pariññāgahaṇena sekkhaggahaṇena “arahan”ti-ādinā ariyatādiggahaṇena ca gahitā. Tattha sīlena duccaritasaṁkilesappahānaṁ sijjhati, tathā tadaṅgappahānaṁ vītikkamappahānañca, samathena taṇhāsaṁkilesappahānaṁ sijjhati, tathā vikkhambhanappahānaṁ pariyuṭṭhānappahānañca. Vipassanāya diṭṭhisaṁkilesappahānaṁ sijjhati, tathā samucchedappahānaṁ anusayappahānañca. Tattha pubbabhāge sīle patiṭṭhitassa samatho, samathe patiṭṭhitassa vipassanā, maggakkhaṇe pana samakālameva bhavanti. Pubbeyeva hi suparisuddhakāyavacīkammassa suparisuddhājīvassa ca samathavipassanā āraddhā gabbhaṁ gaṇhantiyo paripākaṁ gacchantiyo vuṭṭhānagāminivipassanaṁ paribrūhenti, vuṭṭhānagāminivipassanā bhāvanāpāripūriṁ gacchantī maggena ghaṭenti maggakkhaṇe samathavipassanā paripūreti. Atha maggakkhaṇe samathavipassanābhāvanāpāripūriyā anavasesasaṁkilesadhammaṁ samucchindantiyo nirodhaṁ nibbānaṁ sacchikarontīti. Ayaṁ samāropano hāro.

Soḷasahāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Pañcavidhanayavaṇṇanā

1. Nandiyāvaṭṭanayavaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti-ādīsu sabbadhammamūlaggahaṇena maññanāgahaṇena ca taṇhāmānadiṭṭhiyo gahitā. Maññanānampi hi maññanā kāraṇanti dassitoyamattho. “Assutavā”ti-ādinā avijjāmānadiṭṭhiyo gahitā, sabbepi vā saṁkilesadhammā, tathā saññā-apariññātaggahaṇena. “Khīṇāsavo parikkhīṇabhavasaññojano”ti ettha pana āsavā saññojanāni ca sarūpato gahitāni, tathā nandiggahaṇena taṇhāgahaṇena ca taṇhā, evampettha sarūpato pariyāyato ca taṇhā avijjā tappakkhiyadhammā ca gahitā. Tattha taṇhāya visesato rūpadhammā adhiṭṭhānaṁ, avijjāya arūpadhammā, te pana sabbadhammaggahaṇena pathavī-ādiggahaṇena ca dassitā eva. Tāsaṁ samatho vipassanā ca paṭipakkho, tesamettha gahetabbākāro heṭṭhā dassito eva. Samathassa cetovimutti phalaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.138) vipassanāya paññāvimutti. Tathā hi tā “rāgavirāgā”ti-ādinā visesetvā vuccanti, imāsamettha gahaṇaṁ sammadaññāvimuttavītarāgādivacanehi veditabbaṁ. Tattha taṇhāvijjā samudayasaccaṁ, tappakkhiyadhammā pana taggahaṇeneva gahitāti veditabbā. Tesaṁ adhiṭṭhānabhūtā vuttappabhedā rūpārūpadhammā dukkhasaccaṁ, tesaṁ appavatti nirodhasaccaṁ, nirodhapajānanā paṭipadā maggasaccaṁ. Taṇhāgahaṇena cettha māyā-sāṭheyya-mānātimāna-madappamāda-pāpicchatā-pāpamittatā-ahirikānottappādivasena akusalapakkho netabbo, avijjāgahaṇena viparītamanasikāra-kodhūpanāha-makkha-paḷāsa-issā-macchariya- sārambhadovacassatā-bhavadiṭṭhi-vibhavadiṭṭhi-ādivasena akusalapakkho netabbo, vuttavipariyāyena amāyā-asāṭheyyādi-aviparītamanasikārādivasena, tathā samathapakkhiyānaṁ saddhindriyādīnaṁ vipassanāpakkhiyānaṁ aniccasaññādīnañca vasena vodānapakkho netabboti. Ayaṁ nandiyāvaṭṭassa na yassa bhūmi.

2. Tipukkhalanayavaṇṇanā

Tathā vuttanayena sarūpato pariyāyato ca gahitesu taṇhāvijjātappakkhiyadhammesu taṇhā lobho, avijjā moho, avijjāya sampayutto lohite sati pubbo viya taṇhāya sati sijjhamāno āghāto doso, iti tīhi akusalamūlehi gahitehi, tappaṭipakkhato maññanāpaṭikkhepapariññāgahaṇādīhi ca kusalamūlāni siddhāniyeva honti. Idhāpi “lobho sabbāni vā sāsavakusalākusalamūlāni samudayasaccaṁ, tehi nibbattā, tesaṁ adhiṭṭhānagocarabhūtā ca upādānakkhandhā dukkhasaccan”ti-ādinā saccayojanā veditabbā. Phalaṁ panettha tayo vimokkhā, tīhi pana akusalamūlehi tividhaduccarita-saṁkilesamala-visama-akusala-saññā-vitakkādivasena akusalapakkho netabbo. Tathā tīhi kusalamūlehi tividhasucarita-samakusala-saññā-vitakka-saddhamma-samādhi-vimokkhamukha-vimokkhā-divasena kusalapakkho netabboti. Ayaṁ tipukkhalassa nayassa bhūmi.

3. Sīhavikkīḷitanayavaṇṇanā

Tathā vuttanayena sarūpato pariyāyato ca gahitesu taṇhāvijjātappakkhiyadhammesu visesato taṇhādiṭṭhīnaṁ vasena asubhe “subhan”ti (MṬ.1./CS:pg.1.139) dukkhe “sukhan”ti ca vipallāsā, avijjādiṭṭhīnaṁ vasena anicce “niccan”ti, anattani “attā”ti ca vipallāsā veditabbā. Tesaṁ paṭipakkhato maññanāpaṭikkhepapariññāgahaṇādisiddhehi sativīriyasamādhipaññindriyehi cattāri satipaṭṭhānāni siddhāneva honti. Tattha catūhi indriyehi cattāro puggalā niddisitabbā. Kathaṁ? Duvidho hi taṇhācarito mudindriyo tikkhindriyoti, tathā diṭṭhicarito. Tesaṁ paṭhamo asubhe “subhan”ti vipariyāsaggāhī satibalena yathābhūtaṁ kāyasabhāvaṁ sallakkhento taṁ vipallāsaṁ samugghāṭetvā sammattaniyāmaṁ okkamati. Dutiyo asukhe “sukhan”ti vipariyāsaggāhī “uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāsetī”ti-ādinā (dī.ni.3.310 ma.ni.1.26 a.ni.4.14 114 a.ni.6.58) vuttena vīriyasaṁvarabhūtena vīriyabalena taṁ vipallāsaṁ vidhamento sammattaniyāmaṁ okkamati. Tatiyo anicce “niccan”ti ayāthāvaggāhī samādhibalena samāhitacitto saṅkhārānaṁ khaṇikabhāvasallakkhaṇena taṁ vipallāsaṁ samugghāṭento ariyabhūmiṁ okkamati. Catuttho santatisamūhakiccārammaṇaghanavañcitatāya phassādidhammapuñjamatte anattani “attā”ti micchābhinivesī catukoṭikasuññatāmanasikārena taṁ micchābhinivesaṁ viddhaṁsento sāmaññaphalaṁ sacchikaroti.

Idhāpi subhasaññāsukhasaññāhi catūhipi vā vipallāsehi samudayasaccaṁ, tesaṁ adhiṭṭhānārammaṇabhūtā pañcupādānakkhandhā dukkhasaccanti-ādinā saccayojanā veditabbā. Phalaṁ panettha cattāri sāmaññaphalāni, catūhi cittavipallāsehi caturāsavogha-yoga-kāyagantha-agati-taṇhuppāda-sallupādāna-viññāṇaṭṭhiti-apariññādivasena akusalapakkho netabbo. Tathā catūhi satipaṭṭhānehi catubbidhajhāna-vihārādhiṭṭhāna-sukhabhāgiyadhamma-appamaññā-sammappadhāna-iddhipādā- divasena vodānapakkho netabboti. Ayaṁ sīhavikkīḷitassa nayassa bhūmi.

4- 5. Disālocana-aṅkusanayadvayavaṇṇanā

Imesaṁ pana tiṇṇaṁ atthanayānaṁ siddhiyā vohārena nayadvayaṁ siddhameva hoti. Tathā hi atthanayānaṁ disābhūtadhammānaṁ samālocanaṁ disālocanaṁ, tesaṁ samānayanaṁ aṅkusoti pañcapi nayā niyuttāti veditabbā.

Pañcavidhanayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāsanapaṭṭhānavaṇṇanā

Idañca (MṬ.1./CS:pg.1.140) suttaṁ soḷasavidhe suttantapaṭṭhāne saṁkilesanibbedhāsekkhabhāgiyaṁ, sabbabhāgiyameva vā “sabbadhammamūlapariyāyan”ti ettha sabbadhammaggahaṇena lokiyakusalānampi saṅgahitattā. Aṭṭhavīsatividhena pana suttantapaṭṭhāne lokiyalokuttarasabbadhammādhiṭṭhānaṁ ñāṇañeyyaṁ dassanabhāvanaṁ sakavacanaṁ vissajjanīyaṁ kusalākusalaṁ anuññātaṁ paṭikkhittaṁ cāti veditabbaṁ.

Nettinayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Mūlapariyāyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.2.)2.Sabbāsavasuttavaṇṇanā

14.Apubbapadavaṇṇanāti atthasaṁvaṇṇanāvasena heṭṭhā aggahitatāya apubbassa abhinavassa padassa vaṇṇanā atthavibhajanā. “Hitvā punappunāgatamatthan”ti hi vuttaṁ. Nivāsaṭṭhānabhūtā bhūtapubbanivāsaṭṭhānabhūtā, nivāsaṭṭhāne vā bhūtā nibbattā nivāsaṭṭhānabhūtā, tattha māpitāti attho. Yathā kākandī mākandī kosambīti yathā kākandassa isino nivāsaṭṭhāne māpitā nagarī kākandī, mākandassa nivāsaṭṭhāne māpitā mākandī, kusambassanivāsaṭṭhāne māpitā kosambīti vuccati, evaṁ Sāvatthīti dasseti. Upanetvā samīpe katvā bhuñjitabbato upabhogo, saviññāṇakavatthu. Parito sabbadā bhuñjitabbato paribhogo, nivāsanapārupanādi aviññāṇakavatthu. Sabbamettha atthīti niruttinayena Sāvatthī-saddasiddhimāha. Satthasamāyogeti satthassa nagariyā samāgame, satthe taṁ nagaraṁ upagateti attho. Pucchite satthikajanehi.

Samohitanti sannicitaṁ. Rammanti anto bahi ca bhūmibhāgasampattiyā ceva ārāmuyyānasampattiyā ca ramaṇīyaṁ. Dassaneyyanti visikhāsannivesasampattiyā ceva pāsādakūṭāgārādisampattiyā ca dassanīyaṁ passitabbayuttaṁ. Upabhogaparibhogavatthusampattiyā ceva nivāsasukhatāya ca nibaddhavāsaṁ vasantānaṁ itaresañca sattānaṁ manaṁ rametīti manoramaṁ. Dasahi saddehīti hatthisaddo, assa-ratha-bheri-saṅkha-mudiṅga-vīṇā-gīta sammatāḷasaddo, asnātha-pivatha-khādathāti-saddoti (MṬ.2./CS:pg.1.141) imehi dasahi saddehi. Avivittanti na vivittaṁ, sabbakālaṁ ghositanti attho.

Vuddhiṁ vepullataṁ pattanti tannivāsī sattavuddhiyā vuddhiṁ, tāya parivuddhitāyeva vipulabhāvaṁ pattaṁ, bahujanaṁ ākiṇṇamanussanti attho. VittūpakaraṇaSamiddhiyā iddhaṁ. Sabbakālaṁ subhikkhabhāvena phītaṁ. Antamaso vighāsāde upādāya sabbesaṁ kapaṇaddhikavanibbakayācakānampi icchi tatthanipphattiyā manuññaṁ jātaṁ, pageva issariye ṭhitānanti dassanatthaṁ puna “manoraman”ti vuttaṁ. Aḷakamandāvāti āṭānāṭādīsu dasasu vessavaṇamahārājassa nagarīsu aḷakamandā nāma ekā nagarī, yā loke aḷākā eva vuccati Sā yathā puññakammīnaṁ āvāsabhūtā ārāmarāmaṇeyyakādinā sobhaggappattā, evaṁ Sāvatthīpīti vuttaṁ “aḷakamandāvā”ti. Devānanti vessavaṇapakkhiyānaṁ cātumahārājikadevānaṁ.

Jinātīti iminā sota-saddo viya kattusādhano jeta-saddoti dasseti. Raññāti pasenadikosalarājena. Rājagataṁ jayaṁ āropetvā kumāro jitavāti jetoti vutto. Maṅgalakabyatāyāti-ādinā “jeyyo”ti etasmiṁ atthe “jeto”ti vuttanti dasseti. SabbakāmaSamiddhitāyāti sabbehi upabhogaparibhogavatthūhi phītabhāvena vibhavasampannatāyāti attho. Samiddhāpi maccharino kiñci na dentīti āha “vigatamalamaccheratāyā”ti, rāgadosādimalānañceva macchariyassa ca abhāvenāti attho. Samiddhā amaccharinopi ca karuṇāsaddhādiguṇavirahitā attano santakaṁ paresaṁ na dadeyyunti āha “karuṇādiguṇasamaṅgitāya cā”ti. Tenāti anāthānaṁ piṇḍadānena. Saddatthato pana dātabbabhāvena sabbakālaṁ upaṭṭhapito anāthānaṁ piṇḍo etassa atthīti Anāthapiṇḍiko. Pañcavidhasenāsanaṅgasampattiyāti “nātidūraṁ naccāsannaṁ gamanāgamanasampannan”ti ekaṁ aṅgaṁ, “divā appākiṇṇaṁ rattiṁ appasaddaṁ appanigghosan”ti ekaṁ, “appaḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassan”ti ekaṁ, “tasmiṁ kho pana senāsane viharantassa appakasirena uppajjanti cīvara …pe… parikkhārā”ti ekaṁ, “tasmiṁ kho pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā”ti ekaṁ, evametehi pañcavidhasenāsanaṅgehi sampannatāya. Yadi jetavanaṁ tathaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmoti āha “so hī”ti-ādi.

Kītakālato (MṬ.2./CS:pg.1.142) paṭṭhāya anāthapiṇḍikasseva taṁ vanaṁ, atha kasmā ubhinnaṁ parikittananti āha “Jetavane”ti-ādi. “Yadipi so bhūmibhāgo koṭisantharena mahāseṭṭhinā kīto, rukkhā pana jetena na vikkītāti jetavananti vattabbataṁ labhī”ti vadanti.

Kasmā idaṁ suttamabhāsīti kathetukamyatāya suttanikkhepaṁ pucchati. Sāmaññato hi Bhagavato desanākāraṇaṁ pākaṭamevāti. Ko panāyaṁ suttanikkhepoti? Attajjhāsayo. Parehi anajjhiṭṭho eva hi Bhagavā attano ajjhāsayena imaṁ suttaṁ desetīti ācariyā. Yasmā panesa bhikkhūnaṁ upakkiliṭṭhacittataṁ viditvā “ime bhikkhū imāya desanāya upakkilesavisodhanaṁ katvā āsavakkhayāya paṭipajjissantī”ti ayaṁ desanā āraddhā, tasmā parajjhāsayoti apare. Ubhayampi pana yuttaṁ. Attajjhāsayādīnañhi saṁsaggabhedassa sambhavo heṭṭhā dassitovāti. Tesaṁ bhikkhūnanti tadā dhammapaṭiggāhatabhikkhūnaṁ. Upakkilesavisodhananti samathavipassanupakkilesato cittassa visodhanaṁ. Paṭhamañhi Bhagavā anupubbikathādinā paṭipattiyā saṁkilesaṁ nīharitvā pacchā sāmukkaṁsikaṁ desanaṁ deseti khette khāṇukaṇṭakagumbādike avaharitvā kasanaṁ viya, tasmā kammaṭṭhānameva avatvā imāya anupubbiyā desanā pavattāti adhippāyo.

Saṁvarabhūtanti sīlasaṁvarādisaṁvarabhūtaṁ saṁvaraṇasabhāvaṁ kāraṇaṁ, taṁ pana atthato dassanādi evāti veditabbaṁ. Saṁvaritāti pavattituṁ appadānavasena sammā, sabbathā vā vāritā. Evaṁbhūtā ca yasmā pavattidvārapidhānena pihitā nāma honti, tasmā vuttaṁ “vidahitā hutvā”ti. Evaṁ accantikassa saṁvarassa kāraṇabhūtaṁ anaccantikaṁ saṁvaraṁ dassetvā idāni accantikameva saṁvaraṁ dassento yasmiṁ dassanādimhi sati uppajjanārahā āsavā na uppajjanti, so tesaṁ anuppādo nirodho khayo pahānanti ca vuccamāno atthato appavattimattanti tassa ca dassanādi kāraṇanti āha “yena kāraṇena anuppādanirodhasaṅkhātaṁ khayaṁ gacchanti pahīyanti nappavattanti, taṁ kāraṇanti attho”ti.

Cakkhutopi …pe… manatopīti (dha.sa.mūlaṭī.14-19) cakkhuviññāṇādivīthīsu tadanugatamanoviññāṇavīthīsu ca kiñcāpi kusalādīnampi pavatti atthi, kāmāsavādayo (MṬ.2./CS:pg.1.143) eva pana vaṇato yūsaṁ viya paggharaṇaka-asucibhāvena sandanti, tasmā te eva “āsavā”ti vuccanti. Tattha hi paggharaṇa-asucimhi niruḷho āsava-saddoti. Dhammato yāva gotrabhunti tato paraṁ maggaphalesu appavattanato vuttaṁ. Ete hi ārammaṇavasena dhamme gacchantā tato paraṁ na gacchanti. Nanu tato paraṁ bhavaṅgādīnipi gacchantīti ce? Na, tesampi pubbe ālambitesu lokiyadhammesu sāsavabhāvena antogadhattā tato paratābhāvato. Ettha ca gotrabhuvacanena gotrabhuvodānaphalasamāpattipurecārikaparikammāni vuttānīti veditabbāni. Paṭhamamaggapurecārikameva vā gotrabhu avadhinidassanabhāvena gahitaṁ, tato paraṁ pana maggaphalasamānatāya aññesu maggesu maggavīthiyaṁ samāpattivīthiyaṁ nirodhānantarañca pavattamānesu phalesu nibbāne ca āsavānaṁ pavatti nivāritāti veditabbaṁ. Savantīti gacchanti, ārammaṇakaraṇavasena pavattantīti attho. Avadhi-attho ā-kāro, avadhi ca mariyādābhividhibhedato duvidho. Tattha mariyādaṁ kiriyaṁ bahi katvā pavattati yathā “āpāṭaliputtā vuṭṭho devo”ti. Abhividhi pana kiriyaṁ byāpetvā pavattati yathā “ābhavaggā Bhagavato yaso pavattatī”ti. Abhividhi-attho cāyaṁ ā-kāro idha gahitoti vuttaṁ “antokaraṇattho”ti.

Madirādayoti ādi-saddena sindhavakādambarikāpotikādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Cirapārivāsiyaṭṭho viraparivutthatā purāṇabhāvo. Avijjā nāhosīti-ādīti ettha ādi-saddena “purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāyā”ti (a.ni.10.62) idaṁ suttaṁ saṅgahitaṁ. Avijjāsavabhavāsavānaṁ ciraparivutthatāya dassitāya tabbhāvabhāvino kāmāsavassa ciraparivutthatā dassitāva hoti. Aññesu ca yathāvutte dhamme okāsañca ārammaṇaṁ katvā pavattamānesu mānādīsu vijjamānesu attattaniyādiggāhavasena abhibyāpanaṁ madakaraṇavasena āsavasadisatā ca etesaṁyeva, na aññesanti etesveva āsava-saddo niruḷhoti daṭṭhabbo. Na cettha diṭṭhāsavo nāgatoti gahetabbaṁ bhavataṇhāya viya bhavadiṭṭhiyāpi bhavāsavaggahaṇeneva gahitattā. Āyataṁ anādikālikattā. Pasavantīti phalanti. Na hi taṁ kiñci saṁsāradukkhaṁ (MṬ.2./CS:pg.1.144) atthi, yaṁ āsavehi vinā uppajjeyya. Purimāni cetthāti ettha etesu catūsu atthavitappesu purimāni tīṇi. Yatthāti yesu suttābhidhammapadesesu. Tattha yujjanti kilesesuyeva yathāvuttassa atthattayassa sambhavato. Pacchimaṁ “āyataṁ vā saṁsāradukkhaṁ savantī”ti vuttanibbacanaṁ. Kammepi yujjati dukkhappasavanassa kilesakammasādhāraṇattā.

Diṭṭhadhammā vuccanti paccakkhabhūtā khandhā, diṭṭhadhamme bhavā diṭṭhadhammikā. Vivādamūlabhūtāti vivādassa mūlakāraṇabhūtā kodhūpanāha-makkha-paḷāsa-issā-macchariya-māyā-sāṭheyya-thambha-sārambha-mānātimānā.

Yena devūpapatyassāti yena kammakilesappakārena āsavena devesu upapatti nibbatti assa mayhanti sambandho. Gandhabbo vā vihaṅgamo ākāsacārī assanti vibhattiṁ pariṇāmetvā yojetabbaṁ. Ettha ca yakkhagandhabbatāya vinimuttā sabbā devagati devaggahaṇena gahitā. Avasesā ca akusalā dhammāti akusalakammato avasesā akusalā dhammā āsavāti āgatāti sambandho.

Paṭighātāyāti paṭisedhanāya. Parūpavā …pe… upaddavāti idaṁ yadi Bhagavā sikkhāpadaṁ na paññapeyya, tato asaddhammappaṭisevana-adinnādānapāṇātipātādihetu ye uppajjeyyuṁ parūpavādādayo diṭṭhadhammikā nānappakārā anatthā, ye ca tannimittā eva nirayādīsu nibbattassa pañcavidhabandhanakammakāraṇādivasena mahādukkhānubhavādippakārā anatthā, te sandhāya vuttaṁ. Te paneteti ete kāmarāgādikilesa-tebhūmakakammaparūpavādādi-upaddavappakārā āsavā. Yatthāti yasmiṁ vinayādipāḷipadese. Yathāti yena duvidhādippakārena aññesu ca suttantesu āgatāti sambandho.

Nirayaṁ gamentīti nirayagāminiyā. Chakkanipāte Āhuneyyasutte. Tattha hi āsavā chadhā āgatā āsava-saddābhidheyyassa atthassa pabhedopacārena āsava-pade pabhedoti vutto, koṭṭhāsattho vā pada-saddoti āsavapadeti āsavappakāre saddakoṭṭhāse atthakoṭṭhāse vāti attho.

Tathā (MṬ.2./CS:pg.1.145) hīti tasmā saṁvaraṇaṁ pidahanaṁ pavattituṁ appadānaṁ, teneva kāraṇenāti attho. Sīlādisaṁvare adhippete pavattituṁ appadānavasena thakanabhāvasāmaññato dvāraṁ saṁvaritvāti gehadvārasaṁvaraṇampi udāhaṭaṁ. Sīlasaṁvaroti-ādi heṭṭhā mūlapariyāyavaṇṇanāya vuttampi imassa suttassa atthavaṇṇanaṁ paripuṇṇaṁ katvā vattukāmo puna vadati. Yuttaṁ tāva sīlasatiñāṇānaṁ saṁvarattho pāḷiyaṁ tathā āgatattā, khantivīriyānaṁ pana kathanti āha “tesañcā”ti-ādi. Tassattho-- yadipi “khamo hoti …pe… sītassa uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāsetī”ti-ādiniddese khantivīriyānaṁ saṁvarapariyāyo nāgato, uddese pana sabbāsavasaṁvarapariyāyanti saṁvarapariyāyena gahitattā attheva tesaṁ saṁvarabhāvoti.

Pubbe sīlasatiñāṇānaṁ pāṭhantarena saṁvarabhāvo dassitoti idāni taṁ imināpi suttena gahitabhāvaṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Khantivīriyasaṁvarā vuttāyeva “khamo hoti sītassā”ti-ādinā (ma.ni.1.14) pāḷiyā dassanavasena. “Tañca anāsanaṁ, tañca agocaran”ti ayaṁ panettha sīlasaṁvaroti tañca “yathārūpe”ti-ādinā vuttaṁ ayuttaṁ aniyatavatthukaṁ raho paṭicchannāsanaṁ, tañca yathāvuttaṁ ayuttaṁ vesiyādigocaraṁ, “paṭisaṅkhāyoniso parivajjetī”ti āgataṁ yaṁ parivajjanaṁ, ayaṁ pana ettha etasmiṁ Sutte āgato sīlasaṁvaroti attho. Anāsanaparivajjanena hi anācāraparivajjanaṁ vuttaṁ, anācārāgocaraparivajjanaṁ cārittasīlatāyasīlasaṁvaro. Tathā hi Bhagavatā “pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharatī”ti (vibha.508) sīlasaṁvaravibhajane ācāragocarasampattiṁ dassentena “Atthi anācāro, atthi agocaro”ti-ādinā (vibha.513 514) anācārāgocarā vibhajitvā dassitā. Idañca ekadesena samudāyanidassanaṁ daṭṭhabbaṁ samuddapabbatanidassanaṁ viya.

Sabbattha paṭisaṅkhā ñāṇasaṁvaroti ettha “yonisomanasikāro, paṭisaṅkhā ñāṇasaṁvaro”ti vattabbaṁ Na hi dassanapahātabbaniddese paṭisaṅkhāgahaṇaṁ atthi, “yoniso manasi karotī”ti pana vuttaṁ. Yonisomanasikaraṇampi atthato paṭisaṅkhā ñāṇasaṁvaramevāti evaṁ pana atthe gayhamāne yuttametaṁ siyā. Keci pana “yattha yattha ‘idha paṭisaṅkhā yoniso’ti āgataṁ (MṬ.2./CS:pg.1.146) taṁ sabbaṁ sandhāya ‘sabbattha paṭisaṅkhā ñāṇasaṁvaro’ti vuttan”ti vadanti. Tesaṁ matena “idaṁ dukkhanti yoniso manasi karotī”ti-ādikassa ñāṇasaṁvarena ca asaṅgaho siyā, “dassanaṁ paṭisevanā bhāvanā ca ñāṇasaṁvaro”ti ca vacanaṁ virujjheyya, tasmā vuttanayenevettha attho veditabbo. “Sabbattha paṭisaṅkhā ñāṇasaṁvaro”ti iminā sattasupi ṭhānesu yaṁ ñāṇaṁ, so ñāṇasaṁvaroti parivajjanādivasena vuttā sīlādayo sīlasaṁvarādayoti ayamattho dassito. Evaṁ sati saṁvarānaṁ saṅkaro viya hotīti te asaṅkarato dassetuṁ “aggahitaggahaṇenā”ti vuttaṁ parivajjanavisesasaṁvarādhivāsanavinodanānaṁ sīlasaṁvarādibhāvena gahitattā, tathā aggahitānaṁ gahaṇenāti attho. Te pana aggahite sarūpato dassento “dassanaṁ paṭisevanā bhāvanā”ti āha.

Etena sīlasaṁvarādinā karaṇabhūtena, kāraṇabhūtena vā. Dhammāti kusalākusaladhammā. Sīlasaṁvarādinā hi sahajātakoṭiyā, upanissayakoṭiyā vā paccayabhūtena anuppannā kusalā dhammā uppattiṁ gacchanti uppajjanti, tathā aniruddhā akusalā dhammā nirodhaṁ gacchanti nirujjhantīti attho. Pāḷiyaṁ pana “anuppannā ceva āsavā na uppajjanti, uppannā ca āsavā pahīyantī”ti akusaladhammānaṁ anuppādapahānāni eva vuttāni, na kusaladhammānaṁ uppādādayoti? Nayidamevaṁ daṭṭhabbaṁ, “yoniso ca kho, bhikkhave, manasikaroto”ti-ādinā kusaladhammānampi uppatti pakāsitāva āsavasaṁvaraṇassa padhānabhāvena gahitattā. Tathā hi pariyosānepi “ye āsavā dassanā pahātabbā, te dassanā pahīnā hontī”ti-ādinā (ma.ni.1.28) āsavappahānameva padhānaṁ katvā nigamitaṁ.

15. Jānato passatoti ettha dassanampi paññācakkhunāva dassanaṁ adhippetaṁ, na maṁsacakkhunā dibbacakkhunā vāti āha “dvepi padāni ekatthānī”ti. Evaṁ santepīti padadvayassa ekatthatthepi. Ñāṇalakkhaṇanti ñāṇassa sabhāvaṁ, visayassa yathāsabhāvāvabodhananti attho. Tenāha “jānanalakkhaṇañhi ñāṇan”ti. Ñāṇappabhāvanti ñāṇānubhāvaṁ, ñāṇakiccaṁ visayobhāsananti (MṬ.2./CS:pg.1.147) attho. Tenevāha “ñāṇena vivaṭe dhamme”ti. “Jānato passato”ti ca jānanadassanamukhena puggalādhiṭṭhānā desanā pavattāti āha “ñāṇalakkhaṇaṁ ñāṇappabhāvaṁ upādāya puggalaṁ niddisatī”ti. Jānato passatoti “yoniso ca manasikāraṁ ayoniso ca manasikāran”ti vakkhamānattā yonisomanasikāravisayajānanaṁ, ayonisomanasikāravisayadassanaṁ. Tañca kho pana nesaṁ āsavānaṁ khayūpāyasabhāvassa adhippetattā uppādanānuppādanavasena na ārammaṇamattenāti ayamattho yuttoti āha “yonisomanasikāraṁ …pe… ayamettha sāro”ti.

“Jānato”ti vatvā jānanañca anussavākārapaṭivitakkamattavasena na idhādhippetaṁ, atha kho rūpādi viya cakkhuviññāṇena yonisomanasikārāyonisomanasikāre paccakkhe katvā tesaṁ uppādavasena dassananti imamatthaṁ vibhāvetuṁ “passato”ti vuttanti evaṁ vā ettha attho daṭṭhabbo. Aññatthāpi hi “evaṁ jānato evaṁ passato (itivu.102), jānaṁ jānāti passaṁ passati (ma.ni.1.203), evaṁ jānantā evaṁ passantā (ma.ni.1.407), ajānataṁ apassatan”ti ca ādīsu ñāṇakiccassa sāmaññavisesadīpanavasenetaṁ padadvayaṁ āgatanti. Kecīti abhayagirivāsisārasamāsācariyā. Te hi “samādhinā jānato vipassanāya passato jānaṁ jānāti passaṁ passati, evaṁ jānanā samatho, passanā vipassanā”ti ca ādinā papañcenti. Teti papañcā. Imasmiṁ attheti “jānato”ti-ādinayappavatte imasmiṁ suttapada-atthe niddhāriyamāne. Na yujjanti jānanadassanānaṁ yonisomanasikārāyonisomanasikāravisayabhāvassa pāḷiyaṁ vuttattā.

Āsavappahānaṁ āsavānaṁ accantappahānaṁ. So pana nesaṁ anuppādo sabbena sabbaṁ khīṇatā abhāvo evāti āha “āsavānaṁ accantakhayamasamuppādaṁ khīṇākāraṁ natthibhāvan”ti. Ujumaggānusārinoti kilesavaṅkassa kāyavaṅkādīnañca pahānena ujubhūte savipassane heṭṭhimamagge anussarantassa. Tadeva hissa sikkhanaṁ. Khayasmiṁ paṭhamaṁ ñāṇaṁ. Tato aññā anantarāti khayasaṅkhāte aggamagge tappariyāpannameva ñāṇaṁ paṭhamaṁ uppajjati (MṬ.2./CS:pg.1.148) tadanantaraṁ pana aññaṁ arahattanti. Yadipi gāthāyaṁ “khayasmiṁ”icceva vuttaṁ, samucchedavasena pana āsavehi khīṇotīti maggo khayoti vuccatīti āha “maggo āsavakkhayoti vutto”ti. Samaṇoti samitapāpo adhippeto. So pana khīṇāsavo hotīti “āsavānaṁ khayā”ti imassa phalapariyāyatā vuttā, nippariyāyena pana āsavakkhayo maggo, tena pattabbato phalaṁ. Eteneva nibbānassapi āsavakkhayabhāvo vuttoti veditabbo.

“Jānato passato”ti jānato eva passato evāti evamettha niyamo icchito, na aññathā visesābhāvato aniṭṭhasādhanato cāti tassa niyamassa phalaṁ dassetuṁ “no ajānato no apassato”ti vuttanti āha “yo pana na jānāti na passati, tassa neva vadāmīti attho”ti. Iminā dūrīkatāyonisomanasikāro idhādhippeto, yonisomanasikāro ca āsavakkhayassa ekantikakāraṇanti dasseti. Etenāti “no ajānato no apassato”ti vacanena. Te paṭikkhittāti ke pana teti? “Bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissanti (dī.ni.1.168 ma.ni.2.228), ahetū apaccayā sattā visujjhantī”ti (dī.ni.1.168 ma.ni.2.227) evamādivādā. Tesu hi keci abhijātisaṅkantimattena bhavasaṅkantimattena ca saṁsārasuddhiṁ paṭijānanti, aññe issarapajāpatikālādivasena, tayidaṁ sabbaṁ “saṁsārādīhī”ti ettheva saṅgahitanti daṭṭhabbaṁ.

Purimena vā padadvayenāti “jānato, passato”ti iminā padadvayena. Upāyo vutto “āsavakkhayassā”ti adhikārato viññāyati. Imināti “no ajānato, no apassato”ti iminā padadvayena. Anupāyo eva hi āsavānaṁ khayassa yadidaṁ yoniso ca ayoniso ca manasikārassa ajānanaṁ adassanañca, tena tathattāya appaṭipattito micchāpaṭipattito ca. Nanu “passato”ti iminā ayonisomanasikāro yathā na uppajjati, evaṁ dassane adhippete purimeneva anupāyapaṭisedho vutto hotīti? Na hoti, ayonisomanasikārānuppādanassapi upāyabhāvato satibalena saṁvutacakkhundriyāditā viya sampajaññabaleneva niccādivasena abhūtajānanābhāvo (MṬ.2./CS:pg.1.149) hotīti. Tenāha “saṅkhepena …pe… hotī”ti. Tattha saṅkhepenāti samāsena, anvayato byatirekato ca vitthāraṁ akatvāti attho. Ñāṇaṁ …pe… dassitaṁ hoti “jānato”ti-ādinā ñāṇasseva gahitattā. Yadi evaṁ “svāyaṁ saṁvaro”ti-ādi kathaṁ nīyatīti? Ñāṇassa padhānabhāvadassanatthaṁ evamayaṁ desanā katāti nāyaṁ doso, tathā aññatthāpi “Ariyaṁ vo bhikkhave sammāsamādhiṁ desessāmi sa-upanisaṁ saparikkhāran”ti (ma.ni.3.136) vitthāro.

Dabbajātikoti dabbarūpo. So hi drabyoti vuccati “drabyaṁ vinassati nādrabyan”ti-ādīsu. Dabbajātiko vā sārasabhāvo, sāruppasīlācāroti attho. Yathāha “na kho dabba dabbā evaṁ nibbeṭhentī”ti (pārā.384 391 cūḷava.193). Vattasīse ṭhatvāti vattaṁ uttamaṅgaṁ, dhuraṁ vā katvā. Yo hi parisuddhājīvo kātuṁ ajānantānaṁ sabrahmacārīnaṁ, attano vā vātātapādipaṭibāhanatthaṁ chattādīni karoti, so vattasīse ṭhatvā karoti nāma. Padaṭṭhānaṁ na hotīti na vattabbā nāthakaraṇadhammabhāvena upanissayabhāvato. Vuttañhi “yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiccakaraṇīyāni, tattha dakkho hotī”ti-ādi (ma.ni.1.497).

Upāyamanasikāroti kusaladhammappavattiyā kāraṇabhūto manasikāro. Pathamanasikāroti tassā eva maggabhūto manasikāro. Aniccādīsu aniccanti-ādināti aniccadukkha-asubha-anattasabhāvesu dhammesu “aniccaṁ dukkhaṁ asubhaṁ anattā”ti-ādinā eva nayena, aviparītasabhāvenāti attho. Saccānulomikena vāti saccābhisamayassa anulomavasena. Cittassa āvaṭṭanāti-ādinā āvaṭṭanāya paccayabhūtā tato purimuppannā manodvārikā kusalajavanappavatti phalavohārena tathā vuttā. Tassā hi vasena sā kusaluppattiyā upanissayo hoti. Āvajjanā hi bhavaṅgacittaṁ āvaṭṭayatīti āvaṭṭanā. Anu anu āvaṭṭetīti anvāvaṭṭanā. Bhavaṅgārammaṇato aññaṁ ābhujatīti ābhogo. Samannāharatīti samannāhāro. Tadevārammaṇaṁ attānaṁ anubandhitvā uppajjamānaṁ manasi karoti ṭhapetīti manasikāro. Ayaṁ vuccatīti ayaṁ upāyapathamanasikāralakkhaṇo yonisomanasikāro nāma vuccati, yassa vasena puggalo dukkhādīni saccāni āvajjituṁ sakkoti (MṬ.2./CS:pg.1.150) Ayonisomanasikāre saccapaṭikūlenāti saccābhisamayassa ananulomavasena. Sesaṁ yonisomanasikāre vuttavipariyāyena veditabbaṁ.

Yuttinti upapattisādhanayuttiṁ, hetunti attho. Tenevāha “yasmā”ti-ādi. Etthāti “Ayoniso bhikkhave …pe… pahīyantī”ti etasmiṁ pāṭhe. Tatthāti vākyopaññāsanaṁ. Kasmā panettha ayamuddesaniddeso parivattoti codanaṁ sandhāyāha “yoniso”ti-ādi. Tattha manasikārapadaṁ dvinnaṁ sādhāraṇanti adhippāyena “yoniso ayonisoti imehi tāva dvīhi padehī”ti vuttaṁ. Yonisoti hi yonisomanasikāro, ayonisoti ca ayonisomanasikāro tattha anuvattanato vakkhamānattā ca. Satipi anatthuppattisāmaññe bhavādīsu puggalassa bahulisāmaññaṁ dassetvā taṁ parivattitvā visesadassanattaṁ nāvādi upamāttayaggahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Cakkayantaṁ āhaṭaghaṭīyantanti vadanti.

Anuppannāti anibbattā. Ārammaṇavisesavasena tassa anuppatti veditabbā, na rūpārammaṇādi-ārammaṇasāmaññena, nāpi āsavavasena. Tenāha-- “ananubhūtapubbaṁ ārammaṇaṁ …pe… aññathā hi anamatagge saṁsāre anuppannā nāma āsavā na santī”ti. Vatthunti saviññāṇakāviññāṇakappabhedaṁ āsavuppattikāraṇaṁ. Ārammaṇaṁ ārammaṇapaccayabhūtarūpādīni Idāni āsavavasenapi anuppannapariyāyo labbhatīti dassetuṁ “anubhūtapubbepī”ti-ādi vuttaṁ. Pakatisuddhiyāti pubbacariyato kilesadūrībhāvasiddhāya suddhipakatitāya. Pāḷiyā uddisanaṁ uddeso, atthakathanaṁ paripucchā. Ajjhayanaṁ pariyatti, cīvarasibbādi navakammaṁ, samathavipassanānuyogo yonisomanasikāro. Tādisenāti yādisena “manuññavatthū”timanasikārādinā kāmāsavādayo sambhaveyyuṁ, tādisena. Āsavānaṁ vaḍḍhi nāma pariyuṭṭhānatibbatāya veditabbā, sā ca abhiṇhuppattiyā bahulīkāratoti te laddhāsevanā bahulabhāvaṁ pattā maddantā pharantā chādentā andhākāraṁ karontā aparāparaṁ uppajjamānā ekasantānanayena “uppannā pavaḍḍhantī”ti vuccanti. Tena vuttaṁ “punappunaṁ uppajjamānā uppannā pavaḍḍhantīti vuccantī”ti. Ito aññathāti ito (MṬ.2./CS:pg.1.151) aparāparuppannānaṁ ekattaggahaṇato aññathā vaḍḍhi nāma natthi khaṇikabhāvato.

So ca jānātīti dhammuddhaccaviggahābhāvamāha. Kārakassevāti yuttayogasseva. Yassa panāti-ādinā anuddesikaṁ katvā vuttamatthaṁ purātanassa purisātisayassa paṭipattidassanena pākaṭataraṁ kātuṁ “Maṇḍalārāmavāsīmahātissabhūtattherassa viyā”ti-ādi vuttaṁ. Tañhi sabrahmacārīnaṁ āyatiṁ tathāpaṭipattikāraṇaṁ hoti, yato edisaṁ vatthu vuccati. Tasmiṁ yevāti maṇḍalārāmeyeva. Ācariyaṁ āpucchitvāti attano uddesācariyaṁ kammaṭṭhānaggahaṇatthaṁ gantuṁ āpucchitvā. Ācariyaṁ vanditvāti kammaṭṭhānadāyakaṁ Mahārakkhitattheraṁ vanditvā. Uddesamagganti yathā-āraddhaṁ uddesapabandhaṁ. Tadā kira mukhapāṭheneva bahū ekajjhaṁ uddisāpetvā manosajjhāyavasena dhammaṁ sajjhāyanti. Tatthāyaṁ thero paññavantatāya uddesaṁ gaṇhantānaṁ bhikkhūnaṁ dhorayho, so “idānāhaṁ anāgāmī, kiṁ mayhaṁ uddesenā”ti saṅkocaṁ anāpajjitvā dutiyadivase uddesakāle ācariyaṁ upasaṅkami. “Uppannā pahīyantī”ti ettha uppannasadisā “uppannā”ti vuttā, na paccuppannā. Na hi paccuppannesu āsavesu maggena pahānaṁ sambhavatīti āha “ye pana …pe… natthī”ti. Vattamānuppannā khaṇattayasamaṅgino. Tesaṁ paṭipattiyā pahānaṁ natthi uppajjanārahānaṁ paccayaghātena anuppādanameva tāya pahānanti.

16. Yadi evaṁ dutiyapadaṁ kimatthiyanti? Padadvayaggahaṇaṁ āsavānaṁ uppannānuppannabhāvasambhavadassanatthañceva pahāyakavibhāgena pahātabbavibhāgadassanatthañca. Tenāha “idameva padaṁ gahetvā”ti. Aññampīti ñāṇato aññampi satisaṁvarādiṁ. Dassanāti idaṁ hetumhi nissakkavacananti dassanenāti hetumhi karaṇavacanena tadatthaṁ vivarati. Esa nayoti tamevatthaṁ atidisati. Dassanenāti sotāpattimaggena. So hi paṭhamaṁ nibbānadassanato “dassanan”ti vuccati. Yadipi taṁ gotrabhu paṭhamataraṁ passati, disvā pana kattabbakiccassa kilesappahānassa akaraṇato na taṁ dassananti vuccati. Āvajjanaṭṭhāniyañhi taṁ ñāṇaṁ maggassa, nibbānārammaṇattasāmaññena cetaṁ vuttaṁ, na nibbānapaṭivijjhanena, tasmā dhammacakkhu punappunaṁ nibbattanena bhāvanaṁ appattaṁ dassanaṁ nāma, dhammacakkhuñca pariññādikiccakaraṇavasena catusaccadhammadassanaṁ tadabhisamayoti nutthettha gotrabhussa dassanabhāvappatti (MṬ.2./CS:pg.1.152) Ayañca vicāro parato Aṭṭhakathāyameva (ma.ni.aṭṭha.1.22) āgamissati. Sabbatthāti “saṁvarā pahātabbā”ti-ādīsu. Saṁvarāti saṁvarena, “saṁvaro”ti cettha satisaṁvaro veditabbo. Paṭisevati etenāti paṭisevanaṁ, paccayesu idamatthikatāñāṇaṁ. Adhivāseti khamati etāyāti adhivāsanā, sītādīnaṁ khamanākārena pavatto adoso, tappadhānā vā cattāro kusalakkhandha.Parivajjeti etenāti parivajjanaṁ, vāḷamigādīnaṁ pariharaṇavasena pavattā cetanā, tathāpavattā vā cattāro kusalakkhandha.Kāmavitakkādike vinodeti vitudati etenāti vinodanaṁ, kusalavīriyaṁ. Paṭhamamaggena diṭṭhe catusaccadhamme bhāvanāvasena uppajjanato bhāvanā, sesamaggattayaṁ. Na hi taṁ adiṭṭhapubbaṁ kiñci passati, evaṁ dassanādīnaṁ vacanattho veditabbo.

Dassanāpahātabba-āsavavaṇṇanā

17. Kusalākusaladhammehi ālambiyamānāpi ārammaṇadhammā āvajjanamukheneva tabbhāvaṁ gacchantīti dassento “manasikaraṇīye”ti padassa “āvajjitabbe”ti atthamāha. Hitasukhāvahabhāvena manasikaraṇaṁ arahantīti manasikaraṇīyā, tappaṭipakkhato amanasikaraṇīyāti āha “amanasikaraṇīyeti tabbiparīte”ti. Sesapadesūti “manasikaraṇīye dhamme appajānanto”ti-ādīsu. Yasmā kusaladhammesupi subhasukhaniccādivasena manasikāro assādanādihetutāya sāvajjo ahitadukkhāvaho akusaladhammesupi aniccādivasena manasikāro nibbidādihetutāya anavajjo hitasukhāvaho, tasmā “dhammato niyamo natthī”ti vatvā “ākārato pana atthī”ti āha.

Vā-saddo yebhuyyena “mamaṁ vā hi bhikkhave (dī.ni.1.5 6), devo vā bhavissāmi devaññataro vā”ti-ādīsu (ma.ni.1.186 ma.ni.2.79 80) vikappattho diṭṭho, na samuccayatthoti tattha samuccayatthe payogaṁ dassetuṁ “yathā”ti-ādi vuttaṁ. Evañca katvā samuccayatthadīpakaṁ panetaṁ suttapadaṁ samudāhaṭaṁ.

Kāmāsavoti pañcakāmaguṇasaṅkhāte kāme āsavo kāmāsavo. Tenāha “pañcakāmaguṇiko rāgo”ti. Bhavāsavaṁ pana ṭhapetvā sabbo (MṬ.2./CS:pg.1.153) lobho kāmāsavoti yuttaṁ siyā. Rūpārūpabhaveti kammupapattibhedato duvidhepi rūpārūpabhave chandarāgo. Jhānanikantīti jhānassādo. “Sundaramidaṁ ṭhānaṁ niccaṁ dhuvan”ti-ādinā assādentassa uppajjamāno sassatucchedadiṭṭhisahagato rāgo bhave āsavoti bhavāsavo. Evanti sabbadiṭṭhīnaṁ sassatucchedadiṭṭhisaṅgahato bhavāsaveneva diṭṭhāsavo gahito taṁsahagatarāgatāyāti adhippāyo. Apare pana “diṭṭhāsavo avijjāsavena ca saṅgahito”ti vadanti. Ettha ca “bhavāsavo catūsu diṭṭhigatavippayuttalobhasahagatacittuppādesu uppajjatī”ti (dha.sa.1465) vacanato diṭṭhisampayuttarāgassa bhavāsavabhāvo vicāretabbo, atha “kāmasahagatā saññāmanasikārā”ti-ādīsu (saṁ.ni.4.332) viya ārammaṇakaraṇattho sahagatattho, evaṁ sati bhavāsave diṭṭhāsavassa samodhānagamanaṁ kataṁ na siyā. Na hi tampayogatabbhāvādike asati taṁsaṅgaho yutto, tasmā yathāvuttapāḷiṁ anusārena diṭṭhigatasampayuttalobhopi kāmāsavoti yuttaṁ siyā. Diṭṭhadhammikasamparāyikadukkhānañhi kāraṇabhūtā kāmāsavādayopi dvidhā vuttā.

Abhidhamme (dha.sa.1103) ca kāmāsavaniddese “kāmesūti kāmarāgadiṭṭhirāgādīnaṁ ārammaṇabhūtesu tebhūmakesu vatthukāmesū”ti attho sambhavati. Tattha hi uppajjamānā sā taṇhā sabbāpi na kāmacchandādināmaṁ na labhatīti. Yadi pana lobho kāmāsavabhavāsavavinimuttopi siyā, so yadā diṭṭhigatavippayuttesu cittesu uppajjati, tadā tena sampayutto avijjāsavo āsavavippayuttoti domanassavicikicchuddhaccasampayuttassa viya tassapi āsavavippayuttatā vattabbā siyā “catūsu diṭṭhigatavippayuttalobhasahagatacittuppādesu uppanno moho siyā āsavasampayutto, siyā āsavavippayutto”ti. “Kāmāsavo aṭṭhasu lobhasahagatacittuppādesu uppajjatī’ti (dha.sa.1465), “kāmāsavaṁ paṭicca diṭṭhāsavo avijjāsavo”ti (paṭṭhā. 3.3.109) ca vacanato diṭṭhisahagatarāgo kāmāsavo na hotīti na sakkā vattuṁ. Kiñca abhijjhākāmarāgānaṁ viseso āsavadvaya-ekāsavabhāvo siyā, na abhijjhāya ca no-āsavabhāvoti no-āsavalobhassa sabbhāvo vicāretabbo. Na hi atthi abhidhamme “āsavo ca (MṬ.2./CS:pg.1.154) no-āsavo ca dhammā āsavassa dhammassa āsavassa ca no-āsavassa ca dhammassa hetupaccayo”ti (paṭṭhā.3.3.16-17) sattamo navamo ca pañho. Gaṇanāyañca “hetuyā sattā”ti (paṭṭhā.3.3.40) vuttaṁ, no “navā”ti. Diṭṭhisampayutte pana lobhe no-āsave vijjamāne sattamanavamāpi pañhā vissajjanaṁ labheyyuṁ, gaṇanāya ca “hetuyā navā”ti vattabbaṁ siyā, na pana vuttaṁ. Diṭṭhivippayutte ca lobhe no-āsave vijjamāne vattabbaṁ vuttameva. Yasmā pana suttantadesanā nāma pariyāyakathā, na abhidhammadesanā viya nippariyāyakathā, tasmā balavakāmarāgasseva kāmāsavaṁ dassetuṁ “kāmāsavoti pañcakāmaguṇiko rāgo”ti vuttaṁ, tathā bhavābhinandananti.

Sāmaññena bhavāsavo diṭṭhāsavaṁ antogadhaṁ katvā idha tayo eva āsavā vuttāti tassa tadantogadhataṁ dassetuṁ “evaṁ diṭṭhāsavo”ti-ādi vuttaṁ. Tathā hi vakkhati bhavāsavassa animittavimokkhapaṭipakkhataṁ. Catūsu saccesu aññāṇanti idaṁ suttantanayaṁ nissāya vuttaṁ. Suttantasaṁvaṇṇanā hesāti, tadantogadhattā vā pubbantādīnaṁ. Yathā atthato kāmāsavādayo vavatthāpitā, tathā nesaṁ uppādavaḍḍhiyo dassento “kāmaguṇe”ti-ādimāha. Assādato manasikarototi “subhasukhā”ti-ādinā assādanavasena manasi karontassa. Catuvipallāsapadaṭṭhānabhāvenāti subhasaññādīnaṁ vatthubhāvena. Vuttanayapaccanīkatoti “kāmā nāmete aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā”ti-ādinā kāmaguṇesu ādīnavadassanapubbakanekkhammapaṭipattiyā chandarāgaṁ vikkhambhayato samucchindantassa ca anuppanno ca kāmāsavo na uppajjati, uppanno ca pahīyati. Tathā mahaggatadhammesu ceva sakalatebhūmakadhammesu ca ādīnavadassanapubbaka-aniccādimanasikāravasena nissaraṇapaṭipattiyā anuppannā ca bhavāsava-avijjāsavā na uppajjanti, uppannā ca pahīyantīti evaṁ taṇhāpakkhe vuttassa nayassa paṭipakkhato sukkapakkhe vitthāro veditabbo.

Tayo evāti abhidhamme viya “cattāro”ti avatvā kasmā tayo eva āsavā idha imissaṁ dassanāpahātabbakathāyaṁ vuttā? Tattha kāmāsavassa taṇhāpaṇidhibhāvato appaṇihitavimokkhapaṭipakkhatā veditabbā. Bhavesu niccaggāhānusārato yebhuyyato bhavarāgasampattito bhavāsavassa animittavimokkhapaṭipakkhatā, bhavadiṭṭhiyā pana (MṬ.2./CS:pg.1.155) bhavāsavabhāve vattabbameva natthi, anattasaññāya ñāṇānubhāvasiddhito avijjāsavassa suññatavimokkhapaṭipakkhatā. Etthāti etissaṁ āsavakathāyaṁ. Vaṇṇitanti kathitaṁ. Abhedatoti sāmaññato.

18. Kāmāsavādīnanti manussalokadevalokagamanīyānaṁ kāmāsavādīnaṁ. Nirayādigamanīyā pana kāmāsavādayo “dassanā pahātabbe āsave”ti ettheva samāruḷhā. Atha vā yadaggena so puggalodassanāpahātabbānaṁ āsavānaṁ adhiṭṭhānaṁ, tadaggena kāmāsavādīnampi adhiṭṭhānaṁ. Na hi samaññābhedena vatthubhedo atthīti dassetuṁ “ettāvatā”ti-ādi vuttaṁ. Tenevāha “sāmaññato vuttānan”ti. Kasmā panettha dassanāpahātabbesu āsavesu dassetabbesu “ahosiṁ nu kho ahan”ti-ādinā vicikicchā dassitāti āha “vicikicchāsīsena cetthā”ti-ādi. Evanti yathā soḷasavatthukā vicikicchā uppajjati, evaṁ ayonisomanasikāroti.

Vijjamānataṁ avijjamānatañcāti (saṁ.ni.ṭī.2.2.20) sassatāsaṅkaṁ nissāya “ahosiṁ nu kho ahamatītamaddhānan”ti atīte attano vijjamānataṁ, adhiccasamuppatti-āsaṅkaṁ nissāya “yato pabhuti ahaṁ, tato pubbe na nu kho ahosin”ti atīte attano avijjamānatañca kaṅkhati. Kasmā? Vicikicchāya ākāradvayāvalambanato. Tassā pana atītavatthutāya gahitattā sassatādhiccasamuppatti-ākāranissayatā dassitā. Evaṁ āsappanaparisappanāpavattikaṁ katthacipi appaṭivattihetubhūtaṁ vicikicchaṁ kasmā uppādetīti na codetabbametanti dassento āha “kiṁ kāraṇanti na vattabban”ti. Sveva puthujjanabhāvo eva. Yadi evaṁ tassa ayonisomanasikāreneva bhavitabbanti āpannanti āha “nanu ca puthujjanopi yoniso manasi karotī”ti. Tatthāti yonisomanasikaraṇe.

Jātiliṅgūpapattiyoti khattiyabrāhmaṇādijātiṁ gahaṭṭhapabbajitādiliṅgaṁ devamanussādi-upapattiñca. Nissāyāti upādāya.

Tasmiṁ kāle sattānaṁ majjhimappamāṇaṁ, tena yutto pamāṇiko, tadabhāvato, tato atītabhāvato vā appamāṇiko veditabbo. Kecīti sārasamāsācariyā. Te hi-- “Kathaṁ nu khoti issarena (MṬ.2./CS:pg.1.156) vā brahmunā vā pubbakatena vā ahetuto vā nibbattoti cintetī”ti āhu. Tena vuttaṁ “hetuto kaṅkhatīti vadantī”ti. Ahetuto nibbattikaṅkhāpi hi hetuparāmasanamevāti.

Paramparanti pubbāparappavattiṁ. Addhānanti kālādhivacanaṁ, tañca bhummatthe upayogavacanaṁ daṭṭhabbaṁ.

Vijjamānataṁ avijjamānatañcāti sassatāsaṅkaṁ nissāya-- “Bhavissāmi nu kho ahamanāgatamaddhānan”ti anāgate attano vijjamānataṁ, ucchedāsaṅkaṁ nissāya “yasmiñca attabhāve ahaṁ, tato paraṁ na nu kho bhavissāmī”ti anāgate attano avijjamānatañca kaṅkhatīti heṭṭhā vuttanayena yojetabbaṁ.

Paccuppannamaddhānanti addhāpaccuppannassa idhādhippetattā “paṭisandhiṁ ādiṁ katvā”ti-ādi vuttaṁ. “Idaṁ kathaṁ idaṁ kathan”ti pavattanato kathaṁkathā, vicikicchā, sā assa atthīti kathaṁkathīti āha “vicikiccho hotī”ti. Kā ettha cintā, ummattako viya hi bālaputhujjanoti paṭikacceva vuttanti adhippāyo. Taṁ mahāmātāya puttaṁ. Muṇḍesunti muṇḍena anicchantaṁ jāgaraṇakāle na sakkāti suttaṁ muṇḍesuṁ kuladhammatāya yathā taṁ ekacce kulatāpasā, rājabhayenāti ca vadanti.

Sītibhūtanti idaṁ madhurakabhāvappattiyā kāraṇavacanaṁ. “Setibhūtan”tipi pāṭho, udake ciraṭṭhānena setabhāvaṁ pattanti attho.

Attano khattiyabhāvaṁ kaṅkhati kaṇṇo viya sūtaputtasaññī. Jātiyā vibhāviyamānāya “ahan”ti tassa attano parāmasanaṁ sandhāyāha “evañhi siyā kaṅkhā”ti. Manussāpi ca rājāno viyāti manussāpi keci ekacce rājāno viyāti adhippāyo.

Vuttanayameva “saṇṭhānākāraṁ nissāyā”ti-ādinā. Etthāti-- “Kathaṁ nu khosmī”ti pade. Abbhantare jīvoti paraparikappitaṁ antarattānaṁ vadati. Soḷasaṁsādīnanti ādi-saddena sarīra-parimāṇa-parimaṇḍala-aṅguṭṭhayavaparamāṇu-parimāṇatādike saṅgaṇhāti.

“Sattapaññatti (MṬ.2./CS:pg.1.157) jīvavisayā”ti diṭṭhigatikānaṁ matimattaṁ, paramatthato pana sā attabhāvavisayāvāti āha “attabhāvassa āgatigatiṭṭhānan”ti, yatāyaṁ āgato, yattha ca gamissati, taṁ ṭhānanti attho.

19. Yathā ayaṁ vicikicchā uppajjatīti ayaṁ vuttappabhedā vicikicchā yathā uppajjati, evaṁ ayoniso manasikaroto. Etena vicikicchāya attābhinivesasannissayatamāha. Yathā hi vicikicchā attābhinivesaṁ nissāya pavattati, yato sā sassatādhiccasamuppattisassatucchedākārāvalambinī vuttā, evaṁ attābhinivesopi taṁ nissāya pavattati “ahosiṁ nu kho ahan”ti-ādinā antogadhāhaṁkārassa kathaṁkathibhāvassa attaggāhasannissayabhāvato. Tenevāha-- “savicikicchassa ayonisomanasikārassa thāmagatattā”ti. Vikappatthoti aniyamattho. “Aññatarā diṭṭhi uppajjatī”ti hi vuttaṁ. Suṭṭhu daḷhabhāvenāti abhinivesassa ativiya thāmagatabhāvena. Tattha tatthāti tasmiṁ bhave. Paccuppannamevāti avadhāraṇena anāgate atthibhāvaṁ nivatteti, na atīte tatthapi sati atthitāya ucchedaggāhassa sabbhāvato. Atīte eva natthi, na anāgatepīti adhippāyo.

Saññākkhandhasīsenāti saññākkhandhapamukhena, saññākkhandhaṁ pamukhaṁ katvāti attho. Khandheti pañcapi khandhe. Attāti gahetvāti “sañjānanasabhāvo me attā”ti abhinivissa. Pakāsetabbaṁ vatthuṁ viya, attānampi pakāsento padīpo viya, sañjānitabbaṁ nīlādi-ārammaṇaṁ viya attānampi sañjānātīti evaṁdiṭṭhitopi diṭṭhigatito hotīti vuttaṁ “attanāva attānaṁ sañjānāmī”ti. Svāyamattho saññaṁ tadaññataradhamme ca “attā anattā”ti ca gahaṇavasena hotīti vuttaṁ “saññākkhandhasīsenā”ti-ādi. Ettha ca khandhavinimutto attāti gaṇhato sassatadiṭṭhi, khandhaṁ pana “attā”ti gaṇhato ucchedadiṭṭhīti āha “sabbāpi sassatucchedadiṭṭhiyovā”ti.

Abhinivesākārāti vipariyesākārā. Vadatīti iminā kārakavedakasattānaṁ hitasukhāvabodhanasamatthataṁ attano dīpeti. Tenāha “vacīkammassa kārako”ti. Vedetīti vediyo, vediyova vedeyyo. Īdisānañhi padānaṁ bahulā kattusādhanataṁ saddasatthavidū maññanti. Uppādavato ekanteneva vayo icchitabbo, sati ca udayabbayatte neva (MṬ.2./CS:pg.1.158) niccatāti “nicco”ti vadantassa adhippāyaṁ vivaranto āha “uppādavayarahito”ti. Sārabhūtoti niccatāya eva sārabhāvo. Sabbakālikoti sabbasmiṁ kāle vijjamāno. Pakatibhāvanti sabhāvabhūtaṁ pakatiṁ, “vado”ti-ādinā vā vuttaṁ pakatisaṅkhātaṁ sabhāvaṁ. Sassatisamanti sassatiyā samaṁ sassatisamaṁ, thāvaraṁ niccakālanti attho. Tatheva ṭhassatīti yenākārena pubbe aṭṭhāsi, etarahi tiṭṭhati, tatheva tenākārena anāgatepi ṭhassatīti attho.

Paccakkhanidassanaṁ idaṁ-saddassa āsannapaccakkhabhāvaṁ katvā. Diṭṭhiyeva diṭṭhigatanti gata-saddassa padavaḍḍhanamattataṁ āha. Diṭṭhīsugatanti micchādiṭṭhīsu pariyāpannanti attho. Tenevāha “dvāsaṭṭhidiṭṭhi-antogadhattā”ti. Diṭṭhiyā gamanamattanti diṭṭhiyā gahaṇamattaṁ. Yathā pana pabbatajalaviduggāni dunniggamanāni, evaṁ diṭṭhiggāhopīti āha “dunniggamanaṭṭhena gahanan”ti. Taṁ nāma udakaṁ, taṁ gahetvā taṁ atikkamitabbato kantāro, nirudakavanaṁ, taṁ pavanantipi vuccati. Añño pana araññapadeso duratikkamanaṭṭhena kantāro viyāti, evaṁ diṭṭhipīti āha “duratikkamanaṭṭhenā”ti-ādi. Vinivijjhanaṁ vitudanaṁ. Vilomanaṁ vipariṇāmabhāvo. Anavaṭṭhitasabhāvatāya vicalitaṁ vipphanditanti āha “kadācī”ti-ādi. Andubandhanādi viya nissarituṁ appadānavasena aseribhāvakaraṇaṁ bandhanaṭṭho, kilesakammavipākavaṭṭānaṁ paccayabhāvena dūragatampi ākaḍḍhitvā saṁyojanaṁ saṁyojanaṭṭho, diṭṭhipi tathārūpāti vuttaṁ “diṭṭhisaṁyojanan”ti. Bandhanatthaṁ dassento kiccasiddhiyāti adhippāyo. Tenevāha “diṭṭhisaṁyojanena …pe… muccatī”ti. Tattha etehīti iminā jāti-ādidukkhassa paccayabhāvamāha. Jāti-ādike dukkhadhamme sarūpato dassetvāpi “na parimuccati dukkhasmā”ti vadantena Bhagavatā diṭṭhisaṁyojanaṁ nāma sabbānatthakaraṁ mahāsāvajjaṁ sabbassapi dukkhassa mūlabhūtanti ayamattho vibhāvitoti dassetuṁ “Kiṁ vā bahunā, sakalavaṭṭadukkhatopi na muccatī”ti vuttaṁ.

20. Nanu cettha diṭṭhisaṁyojanadassanena sīlabbataparāmāsopi dassetabbo, evañhi dassanena pahātabbā āsavā anavasesato dassitā hontīti codanaṁ sandhāyāha “yasmā”ti-ādi. Sīlabbataparāmāso kāmāsavādiggahaṇeneva gahito hoti kāmāsavādihetukattā tassa. Appahīnakāmarāgādiko hi kāmasukhatthaṁ vā bhavasuddhatthaṁ (MṬ.2./CS:pg.1.159) vā evaṁ bhavavisuddhi hotīti sīlabbatāni parāmasanti, “imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā”ti (ma.ni.1.186 ma.ni.2.79), “tattha nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva ṭhassāmī”ti (ma.ni.1.19), “sīlena suddhi vatena suddhi sīlabbatena suddhī”ti (dha.sa.1222) ca suttevuttaṁ sīlabbataṁ parāmasanti. Tattha bhavasukhabhavavisuddhi-atthanti bhavasukhatthañca bhavavisuddhi-atthañca. Tassa gahitattāti sīlabbataparāmāsassa diṭṭhiggahaṇena gahitattā yathā “diṭṭhigatānaṁ pahānāyā”ti-ādīsu (dha.sa.277). Tesanti dassanapahātabbānaṁ. Dassetuṁ puggalādhiṭṭhānāya desanāya. Tabbiparītassāti yonisomanasikaroto kalyāṇaputhujjanassa.

Tassāti “sutavā”ti-ādipāṭhassa. Tāvāti “sutavā”ti ito paṭṭhāya yāva “so idaṁ dukkhan”ti padaṁ, tāva imaṁ padaṁ avadhiṁ katvāti attho. Heṭṭhā vuttanayenāti ariyasappurisa-ariyadhamma-sappurisadhamma-manasikaraṇīya-amanasikaraṇīyapadānaṁ yathākkamaṁ mūlapariyāye idha gahetvā vuttanayena attho veditabboti sambandho. Vuttapaccanīkatoti “sutavā ariyasāvako, ariyānaṁ dassāvī, sappurisānaṁ dassāvī”ti etesaṁ padānaṁ sabbākārena vuttaviparītato attho veditabbo, kovidavinītapadānaṁ pana na sabbappakārena vuttaviparītato. Arahā hi nippariyāyena ariyadhamme kovido ariyadhamme suvinīto ca nāma. Tenāha “paccanīkato ca sabbākārena …pe… ariyasāvakoti veditabbo”ti. Saṅkhārupekkhāñāṇaṁ sikhāppattavipassanā. Keci pana “bhaṅgañāṇato paṭṭhāya sikhāpattavipassanā”ti vadanti, tadayuttaṁ Tadanurūpena atthenāti tassa puggalassa anurūpena ariyaṭṭhena, na paṭivedhavasenāti adhippāyo. Kalyāṇaputhujjano hi ayaṁ. Yathā cassa “yopi kalyāṇaputhujjano”ti ārabhitvā “sopi vuccati sikkhatīti sekkho”ti pariyāyena Sekkhasutte (saṁ.ni.5.13) sekkhabhāvo vutto, evaṁ idha ariyasāvakabhāvo vutto. Vuṭṭhānagāminīvipassanālakkhaṇehi ye ariyasappurisadhammavinayasaṅkhātā bodhipakkhiyadhammā tisso sikkhā eva vā sambhavanti, tesaṁ vasena imassa ariyasāvakādibhāvo vutto (MṬ.2./CS:pg.1.160) Tenāha “tadanurūpena atthenā”ti. Ariyassa sāvakoti vā ariyasāvakatthena eva vutto yathā “agamā Rājagahaṁ Buddho”ti (su.ni.410). Sikhāppattavipassanāggahaṇañcettha vipassanaṁ ussukkāpetvā anivattipaṭipadāyaṁ ṭhitassa gahaṇatthanti yathāvuttā atthasaṁvaṇṇanā suṭṭhutaraṁ yujjateva.

21. Yathā dhātumukhena vipassanaṁ abhiniviṭṭho dhātukammaṭṭhāniko āyatanādimukhena abhiniviṭṭho āyatanādikammaṭṭhāniko, evaṁ saccamukhena abhiniviṭṭhoti vuttaṁ “catusaccakammaṭṭhāniko”ti. Caturoghanittharaṇatthikehi kātabbato kammaṁ, bhāvanā. Kammameva visesādhigamassa ṭhānaṁ kāraṇanti, kamme vā yathāvuttanaṭṭhena ṭhānaṁ avaṭṭhānaṁ bhāvanārambhokammaṭṭhānaṁ, tadeva catusaccamukhena pavattaṁ etassa atthīti catusaccakammaṭṭhāniko. Ubhayaṁ nappavattati etthāti appavatti. Uggahitacatusaccakammaṭṭhānoti ca catusaccakammaṭṭhānaṁ pāḷito atthato ca uggahetvā manasikārayoggaṁ katvā ṭhito. Vipassanāmaggaṁ samāruḷhoti sappaccayanāmarūpadassane patiṭṭhāya tadeva nāmarūpaṁ aniccādito sammasanto. Samannāharatīti vipassanāvajjanaṁ sandhāyāha, tasmā yathā “idaṁ dukkhan”ti vipassanāñāṇaṁ pavattati, evaṁ samannāharati āvajjatīti attho. Kathaṁ panettha “manasi karotī”ti iminā “vipassatī”ti ayamattho vutto hotīti āha “ettha …pe… vuttā”ti. Etthāti ca imasmiṁ sutteti attho. Vipassatīti ca yathā upari visesādhigamo hoti, evaṁ ñāṇacakkhunā vipassati, oloketīti attho. Maggopi vattabbo. Purimañhi saccadvayaṁ gambhīrattā duddasaṁ, itaraṁ duddasattā gambhīraṁ.

Abhinivesoti vipassanābhiniveso vipassanāpaṭipatti. Tadārammaṇeti taṁ rūpakkhandhaṁ ārammaṇaṁ katvā pavatte. Yāthāvasarasalakkhaṇaṁ vavatthapetvāti aviparītaṁ attano ārammaṇaṁ sabhāvacchedanādikiccañceva aññāṇādilakkhaṇañca asaṅkarato hadaye ṭhapetvā. Iminā pubbe nāmarūpaparicchede katepi dhammānaṁ salakkhaṇavavatthāpanaṁ paccayapariggahena suvavatthāpitaṁ nāma hotīti dasseti yathā “dvikkhattuṁ baddhaṁ subaddhan”ti. Evañhi ñātapariññāya kiccaṁ siddhaṁ nāma hoti. Paccayato paccayuppannato ca vavatthāpitattā pākaṭabhāvena siddhenapi siddhabhāvo pākaṭo hotīti vuttaṁ “ahutvā hontī”ti. Aniccalakkhaṇaṁ āropetīti asato hi (MṬ.2./CS:pg.1.161) uppādena bhavitabbaṁ, na sato, uppādavantato ca nesaṁ ekantena icchitabbā paccayāyattavuttibhāvato, sati uppāde avassaṁbhāvī nirodhoti nattheva niccatāvakāsoti. Sūpaṭṭhitāniccatāya ca udayabbayadhammehi abhiṇhapaṭipīḷanato dukkhamanaṭṭhena dukkhaṁ. Tenāha “udayabbayapaṭipīḷitattā dukkhāti dukkhalakkhaṇaṁ āropetī”ti. Katthacipi saṅkhāragate “mā jīri mā byādhiyī”ti alabbhanato natthi vasavattananti āha “avasavattanato anattāti anattalakkhaṇaṁ āropetī”ti. Paṭipāṭiyāti udayabbayañāṇādiparamparāya.

Tasmiṁ khaṇeti sotāpattimaggakkhaṇe. Ekapaṭivedhenevāti ekañāṇeneva paṭivijjhanena. Paṭivedho paṭighātābhāvena visaye nissaṅgacārasaṅkhātaṁ nibbijjhanaṁ. Abhisamayo avirajjhitvā visayassa adhigamasaṅkhāto avabodho. “Idaṁ dukkhaṁ, ettakaṁ dukkhaṁ, na ito bhiyyo”ti paricchinditvā jānanameva vuttanayena paṭivedhoti pariññāpaṭivedho. Ayaṁ yathā ñāṇe pavatte pacchā dukkhassa sarūpādiparicchede sammoho na hoti, tathā pavattiṁ gahetvā vutto, na pana maggañāṇassa “idaṁ dukkhan”ti-ādināpi vattanato. Tenāha “na hissa tasmiṁ samaye”ti-ādi. Pahīnassa puna appahātabbatāya pakaṭṭhaṁ hānaṁ cajanaṁ samucchindanaṁ pahānaṁ, pahānameva vuttanayena paṭivedhoti pahānapaṭivedho. Ayampi yena kilesena appahīyamānena maggabhāvanāya na bhavitabbaṁ, asati ca maggabhāvanāya yo uppajjeyya, tassa kilesassa padaghātaṁ karontassa anuppattidhammataṁ āpādentassa ñāṇassa tathāpavattiyā paṭighātābhāvena nissaṅgacāraṁ upādāya evaṁ vutto. Sacchikiriyā paccakkhakaraṇaṁ, anussavākāraparivitakkādike muñcitvā sarūpato ārammaṇakaraṇaṁ idaṁ tanti yathāsabhāvato gahaṇaṁ, sā eva vuttanayena paṭivedhoti sacchikiriyāpaṭivedho. Ayaṁ pana yassa āvaraṇassa asamucchindanato ñāṇaṁ nirodhaṁ ālambituṁ na sakkoti, tassa samucchindanato taṁ sarūpato vibhāvitameva pavattatīti evaṁ vutto.

Bhāvanā uppādanā vaḍḍhanā ca, tattha paṭhamamagge uppādanaṭṭhena, dutiyādīsu vaḍḍhanaṭṭhena, ubhayatthāpi vā ubhayathāpi veditabbaṁ. Paṭhamamaggopi hi yathārahaṁ vuṭṭhānagāminiyaṁ pavattaṁ parijānanādiṁ vaḍḍhento pavattoti tatthāpi vaḍḍhanaṭṭhena bhāvanā (MṬ.2./CS:pg.1.162) sakkā viññātuṁ. Dutiyādīsupi appahīnakilesappahānato puggalantarasādhanato uppādanaṭṭhena bhāvanā, sā eva vuttanayena paṭivedhoti bhāvanā paṭivedho. Ayampi hi yathā ñāṇe pavatte pacchā maggadhammānaṁ sarūpaparicchede sammoho na hoti, tathā pavattimeva gahetvā vutto, tiṭṭhatu tāva yathādhigatamaggadhammaṁ yathāpavattesu phaladhammesupi ayaṁ yathādhigatasaccadhammesu viya vigatasammohova hoti. Tena vuttaṁ “diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo”ti (dī.ni.1.299 356 mahāva.27 57). Yato cassa dhammatāsañcoditā yathādhigatasaccadhammāvalambiniyo maggavīthito parato maggaphalapahīnāvasiṭṭhakilesanibbānānaṁ paccavekkhaṇā pavattanti. Dukkhasaccadhammā hi sakkāyadiṭṭhi-ādayo. Ayañca atthavaṇṇanā “pariññābhisamayenā”ti-ādīsupi vibhāvetabbā. Ekābhisamayena abhisametīti vuttamevatthaṁ vibhūtataraṁ katvā dassetuṁ “no ca kho aññamaññena ñāṇenā”ti-ādi vuttaṁ.

Vitaṇḍavādī panāha-- “Ariyamaggañāṇaṁ catūsu saccesu nānābhisamayavasena kiccakaraṇaṁ, na ekābhisamayavasena. Tañhi kālena dukkhaṁ pajānāti, kālena samudayaṁ pajahati, kālena nirodhaṁ sacchikaroti, kālena maggaṁ bhāveti, aññathā ekassa ñāṇassa ekasmiṁ khaṇe catukiccakaraṇaṁ na yujjati. Na hidaṁ katthaci diṭṭhampi suttaṁ atthī”ti. So vattabbo-- yadi ariyamaggañāṇaṁ nānābhisamayavasena saccāni abhisameti, na ekābhisamayavasena, evaṁ sante paccekampi saccesu nānakkhaṇeneva pavatteyya, na ekakkhaṇena, tathā sati dukkhādīnaṁ ekadesekadesameva parijānāti pajahatīti āpajjatīti nānābhisamaye paṭhamamaggādīhi pahātabbānaṁ saññojanattayādīnaṁ ekadesekadesappahānaṁ siyāti ekadesasotāpattimaggaṭṭhāditā, tato eva ekadesasotāpannāditā ca āpajjati anantaraphalattā lokuttarakusalānaṁ, na ca taṁ yuttaṁ. Na hi kālabhedena vinā so eva sotāpanno ca asotāpanno cāti sakkā viññātuṁ.

Apicāyaṁ nānābhisamayavādī evaṁ pucchitabbo “maggañāṇaṁ saccāni paṭivijjhantaṁ kiṁ ārammaṇato paṭivijjhati, udāhu kiccato”ti? Jānamāno “kiccato”ti vadeyya, “kiccato paṭivijjhantassa kiṁ nānābhisamayenā”ti vatvā paṭipāṭiyānidassanena (MṬ.2./CS:pg.1.163) saññāpetabbo. Atha “ārammaṇato”ti vadeyya, evaṁ sante tassa ñāṇassa vipassanāñāṇassa viya dukkhasamudayānaṁ accantapariññāsamucchedā na yuttā anissaṭattā. Tathā maggadassanaṁ. Na hi maggo sayameva attānaṁ ārabbha pavattatīti yuttaṁ, maggantaraparikappanāya pana anavaṭṭhānaṁ āpajjati, tasmā tīṇi saccāni kiccato, nirodhaṁ kiccato ca ārammaṇato ca paṭivijjhatīti evaṁ asammohato paṭivijjhantassa maggañāṇassa nattheva nānābhisamayo. Vuttañhetaṁ “yo bhikkhave dukkhaṁ passati, dukkhasamudayampi so passatī”ti-ādi. Na cetaṁ kālantaradassanaṁ sandhāya vuttaṁ “yo nu kho, āvuso, dukkhaṁ passati, dukkhasamudayampi …pe… dukkhanirodhagāminipaṭipadampi so passatī”ti (saṁ.ni.5.1100) ekaccadassanasamaṅgino aññasaccadassanasamaṅgibhāvavicāraṇāyaṁ tadatthasādhanatthaṁ āyasmatā Gavampatittherena ābhatattā, paccekañca saccattayadassanassa yojitattā, aññathā purimadiṭṭhassa puna adassanato samudayādidassanamayojaniyaṁ siyā. Na hi lokuttaramaggo lokiyamaggo viya katakārībhāvena pavattati samucchedakattā, tathā yojanena ca sabbadassanaṁ dassanantaraparamanti dassanānuparamo siyāti evaṁ āgamato yuttito ca nānābhisamayo na yujjatīti saññāpetabbo. Evaṁ ce saññattiṁ gacchati, iccetaṁ kusalaṁ. No ce gacchati, abhidhamme (kathā.274) odhisokathāya saññāpetabboti.

Nirodhaṁ ārammaṇatoti nirodhameva ārammaṇatoti niyamo gahetabbo, na ārammaṇatovāti. Tena nirodhe kiccatopi paṭivedho siddho hoti. Tasmiṁ samayeti saccānaṁ abhisamaye. Vīsativatthukāti-ādi “tīṇi saññojanānī”ti vuttānaṁ sarūpadassanaṁ. Catūsu āsavesūti idaṁ abhidhammanayena vuttaṁ, na suttantanayena. Na hi Sutte katthaci cattāro āsavā āgatā atthi. Yadi vicikicchā na āsavo, atha kasmā “sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso, ime vuccanti, bhikkhave, āsavā dassanā pahātabbā”ti vuttanti āha “dassanā pahātabbā”ti-ādi. Ettha pariyāpannattāti etena sammāsaṅkappassa viya paññākkhandhe kiccasabhāgatāya idha vicikicchāya āsavasaṅgaho katoti dasseti.

Sabbo (MṬ.2./CS:pg.1.164) attaggāho sakkāyadiṭṭhivinimutto natthīti vuttaṁ “channaṁ diṭṭhīnaṁ …pe… vibhattā”ti. Sā hi diṭṭhi ekasmiṁ cittuppāde santāne ca ṭhitaṁ ekaṭṭhaṁ, tattha paṭhamaṁ sahajātekaṭṭhaṁ, itaraṁ pahānekaṭṭhaṁ, tadubhayampi niddhāretvā dassetuṁ “diṭṭhāsavehī”ti-ādi vuttaṁ. Sabbathāpīti sabbappakārena, sahajātekaṭṭhapahānekaṭṭhappakārehīti attho. Avasesāti diṭṭhāsavato avasiṭṭhā. Tayopi āsavāti kāmāsavabhavāsava-avijjāsavā. Tathā hi pubbe “catūsu āsavesū”ti vuttaṁ. Tasmāti yasmā bahū evettha āsavā pahātabbā, tasmā bahuvacananiddeso kato “ime vuccanti, bhikkhave, āsavā dassanā pahātabbā”ti. Porāṇānanti Aṭṭhakathācariyānaṁ, “purātanānaṁ majjhimabhāṇakānan”ti ca vadanti.

Dassanā pahātabbāti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva.

Dassanāpahātabba-āsavavaṇṇanā niṭṭhitā.

Saṁvarāpahātabba-āsavavaṇṇanā

22. Saṁvarādīhīti saṁvarapaṭisevana-adhivāsanaparivajjanavinodanehi. Sabbesampīti catunnampi ariyamaggānaṁ. Ayanti saṁvarāpahātabbādikathā pubbabhāgapaṭipadāti veditabbā. Tathā hi heṭṭhā “upakkilesavisodhanaṁ ādiṁ katvā āsavakkhayapaṭipattidassanatthan”ti suttantadesanāya payojanaṁ vuttaṁ. Na hi sakkā ādito eva ariyamaggaṁ bhāvetuṁ, atha kho samādinnasīlo indriyesu guttadvāro “saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī”ti (dī.ni.3.348 ma.ni.2.168) evaṁ vuttaṁ caturāpassenapaṭipattiṁ paṭipajjamāno sammasanavidhiṁ otaritvā anukkamena vipassanaṁ ussukkāpetvā maggapaṭipāṭiyā āsave khepeti. Tenāha Bhagavā “seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, na āyatakeneva papāto, evaṁ kho, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, na āyatakeneva aññāpaṭivedho”ti (a.ni.8.20 udā.45 cūḷava.385).

Idhāti (MṬ.2./CS:pg.1.165) ayaṁ idha-saddo sabbākārato indriyasaṁvarasaṁvutassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpano, aññasāsanassa tathābhāvapaṭisedhano cāti vuttaṁ “imasmiṁ sāsane”ti. Ādīnavapaṭisaṅkhāti ādīnavapaccavekkhaṇā. Sampalimaṭṭhanti (a.ni.ṭī. 3.6.58) ghaṁsitaṁ. Anubyañjanasoti hatthapādahasitakathitavilokitādippakārabhāgaso. Tañhi ayoniso manasikaroto kilesānaṁ anu anu byañjanato “anubyañjanan”ti vuccati. Nimittaggāhoti itthipurisanimittādikassa vā kilesavatthubhūtassa vā nimittassa gāho. Ādittapariyāyanayenāti ādittapariyāye (saṁ.ni.4.28 mahāva.54) āgatanayena veditabbā ādīnavapaṭisaṅkhāti yojanā. Yathā itthiyā indriyanti itthindriyaṁ, na evamidaṁ, idaṁ pana cakkhumeva indriyanti cakkhundriyanti. Titthakāko viyāti titthe kāko titthakāko, nadiyā samatikkamanatitthe niyataṭṭhitiko. Āvāṭakacchapoti-ādīsupi eseva nayo.

Evaṁ tappaṭibaddhavuttitāya cakkhundriye niyataṭṭhāno saṁvaro cakkhundriyasaṁvaro. Muṭṭhassaccaṁ satipaṭipakkhā akusaladhammā. Yadipi aññattha asaṅkheyyampi bhavaṅgacittaṁ nirantaraṁ uppajjati, pasādaghaṭṭanāvajjanuppādānaṁ pana antare dve eva bhavaṅgacittāni uppajjantīti ayaṁ cittaniyāmoti āha bhavaṅge “dvikkhattuṁ uppajjitvā niruddhe”ti.

Javanakkhaṇe pana sace dussīlyaṁ vāti-ādi (visuddhi.ṭī.1.15 dha.sa.mūlaṭī.1352) puna avacanatthaṁ idheva sabbaṁ vuttanti chasu dvāresu yathāsambhavaṁ yojetabbaṁ. Na hi pañcadvāre kāyavacīduccaritasaṅkhāto dussīlyasaṁvaro atthīti so manodvāravasena, itaro channampi dvārānaṁ vasena yojetabbo. Muṭṭhassaccādīnañhi satipaṭipakkhādilakkhaṇānaṁ akusaladhammānaṁ siyā pañcadvāre uppatti, na tveva kāyikavācasikavītikkamabhūtassa dussīlyassa tattha uppatti pañcadvārikajavanānaṁ aviññattijanakattāti.

Yathā kinti yena pakārena javane uppajjamāno asaṁvaro “cakkhudvāre asaṁvaro”ti vuccati, taṁ nidassanaṁ kinti attho. Yathāti-ādinā nagaradvāre asaṁvare sati taṁsambandhānaṁ gharādīnaṁ asaṁvutatā (MṬ.2./CS:pg.1.166) viya javane asaṁvare sati taṁsambandhānaṁ dvārādīnaṁ asaṁvutatāti aññāsaṁvare aññāsaṁvutatāsāmaññameva nidasseti, na pubbāparasāmaññaṁ, antobahisāmaññaṁ vā. Sambandho ca javanena dvārādīnaṁ ekasantatipariyāpannatāya eva daṭṭhabbo. Paccayabhāvena purimanipphannaṁ javanakāle asantampi bhavaṅgādi phalanipphattiyā cakkhādi viya santaṁyeva nāma. Na hi dharamānaṁyeva “santan”ti vuccati, tasmā sati dvārabhavaṅgādike pacchā uppajjamānaṁ javanaṁ bāhiraṁ viya katvā nagaradvārasamānaṁ vuttaṁ. Itarañca antonagaragharādisamānaṁ. Javanassa hi paramatthato asatipi bāhirabhāve itarassa ca abbhantarabhāve “pabhassaramidaṁ, bhikkhave, cittaṁ, tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭhan”ti (a.ni.1.49) ādivacanato āgantukabhūtassa kadāci kadāci uppajjamānassa javanassa bāhirabhāvo, tabbidhurasabhāvassa itarassa abbhantarabhāvo ca pariyāyato veditabbo. Javane vā asaṁvare uppanne tato paraṁ dvārabhavaṅgādīnaṁ asaṁvarahetubhāvāpattito nagaradvārasadisena javanena pavisitvā dussīlyādicorānaṁ dvārabhavaṅgādīsu musanaṁ kusalabhaṇḍavināsanaṁ daṭṭhabbaṁ. Uppanne hi asaṁvare dvārādīnaṁ tassa hetubhāvo paññāyati, so ca uppajjamānoyeva dvārādīnaṁ saṁvarūpanissayabhāvaṁ paṭibāhentoyeva pavattatīti ayañhettha asaṁvarādīnaṁ pavattinayo. Pañcadvāre rūpādi-ārammaṇe āpāthagate yathāpaccayaṁ akusalajavane uppajjitvā bhavaṅgaṁ otiṇṇe manodvārikajavanaṁ taṁyeva ārammaṇaṁ katvā bhavaṅgaṁ otarati, puna tasmiṁyeva dvāre “itthī puriso”ti-ādinā visayaṁ vavatthapetvā javanaṁ bhavaṅgaṁ otarati, puna vāre rajjanādivasena javanaṁ javati, punapi yadi tādisaṁ ārammaṇaṁ āpāthamāgacchati, taṁsadisameva pañcadvāre rūpādīsu javanaṁ uppajjati. Taṁ sandhāya vuttaṁ “evameva javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṁ asaṁvare sati dvārampi aguttan”ti-ādi. Ayaṁ tāva asaṁvarapakkhe atthavaṇṇanā.

Saṁvarapakkhepi imināva nayena attho veditabbo. Saṁvarena samannāgato puggalo saṁvutoti vuttoti āha “upetoti vuttaṁ hotī”ti. Ekajjhaṁ katvāti “pātimokkhasaṁvarasaṁvuto”ti padañca atthato abhinnaṁ samānaṁ katvā. Ayameva cettha attho sundarataro (MṬ.2./CS:pg.1.167) uparipāḷiyā saṁsandanato. Tenāha “tathāhī”ti-ādi. Yanti ādesoti iminā liṅgavipallāsena saddhiṁ vacanavipallāso katoti dasseti, nipātapadaṁ vā etaṁ paccattaputhuvacanatthaṁ. Vighātakarāti cittavighātakaraṇā cittadukkhanibbattakā ca. Yathāvuttakilesahetukā dāhānubandhā vipākā eva vipākapariḷāhā. Yathā panettha āsavā aññe ca vighātakarā kilesavipākapariḷāhā sambhavanti, taṁ dassetuṁ “cakkhudvārehī”ti-ādi vuttaṁ, taṁ suviññeyyameva. Ettha ca saṁvaraṇūpāyo, saṁvaritabbaṁ, saṁvaro, yato so saṁvaro, yattha saṁvaro, yañca saṁvaraphalanti ayaṁ vibhāgo veditabbo. Kathaṁ? Paṭisaṅkhā yonisoti hi saṁvaraṇūpāyo. Cakkhundriyaṁ saṁvaritabbaṁ. Saṁvaraggahaṇena gahitā sati saṁvaro. Asaṁvutassāti saṁvaraṇāvadhi. Asaṁvarato hi saṁvaraṇaṁ. Saṁvaritabbaggahaṇena siddho idha saṁvaravisayo. Cakkhundriyañhi saṁvarañāṇaṁ rūpārammaṇe saṁvarīyatīti avuttasiddhoyamattho. Āsavatannimittakilesādipariḷāhābhāvo phalaṁ. Evaṁ sotadvārādīsupi yojetabbaṁ. Sabbatthevāti manodvāre pañcadvāre cāti sabbasmiṁ dvāre.

Saṁvarāpahātabba-āsavavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭisevanāpahātabba-āsavavaṇṇanā

23. Paṭisaṅkhā yoniso cīvaranti-ādīsu “sītassa paṭighātāyā”ti-ādinā vuttaṁ paccavekkhaṇameva yoniso paṭisaṅkhā. Īdisanti evarūpaṁ iṭṭhārammaṇaṁ. Bhavapatthanāya assādayatoti bhavapatthanāmukhena bhāvitaṁ ārammaṇaṁ assādentassa. Cīvaranti nivāsanādi yaṁ kiñci cīvaraṁ. Paṭisevatīti nivāsanādivasena paribhuñjati. Yāvadevāti payojanaparimāṇaniyamanaṁ. Sītapaṭighātādiyeva hi yogino cīvarapaṭisevane payojanaṁ. Sītassāti dhātukkhobhato vā utupariṇāmato vā uppannasītassa. Paṭighātāyāti paṭibāhanatthaṁ tappaccayassa vikārassa vinodanatthaṁ. Uṇhassāti aggisantāpato uppannassa uṇhassa. Ḍaṁsādayo pākaṭāyeva. Puna yāvadevāti niyatapayojanaparimāṇaniyamanaṁ. Niyatañhi payojanaṁ cīvarapaṭisevanassa hirikopīnapaṭicchādanaṁ, itaraṁ kadāci kadāci (MṬ.2./CS:pg.1.168) Hirikopīnanti sambādhaṭṭhānaṁ Yasmiñhi aṅge vivaṭe hirīkuppati vinassati, taṁ hiriyā kopanato hirikopīnaṁ, tassa paṭicchādanatthaṁ cīvaraṁ paṭisevati.

Piṇḍapātanti yaṁ kiñci āhāraṁ. So hi piṇḍolyena bhikkhanāya patte patanato tattha tattha laddhabhikkhāpiṇḍānaṁ pāto sannipātoti “piṇḍapāto”ti vuccati. Neva davāyāti na kīḷanāya. Na madāyāti na balamadamānamadapurisamadatthaṁ. Na maṇḍanāyāti na aṅgapaccaṅgānaṁ pīṇanabhāvatthaṁ. Na vibhūsanāyāti na tesaṁyeva sobhanatthaṁ, chavisampati-atthanti attho. Imāni ca padāni yathākkamaṁ moha-dosa-saṇṭhāna-vaṇṇa-rāgūpanissaya-pahānatthāni veditabbāni. Purimaṁ vā dvayaṁ attano attano saṁkilesuppattinisedhanatthaṁ, itaraṁ parassapi. Cattāripi kāmasukhallikānuyogassa pahānatthaṁ vuttānīti veditabbāni. Kāyassāti rūpakāyassa. Ṭhitiyā yāpanāyāti pabandhaṭṭhitatthañceva pavattiyā avicchedanatthañca cirakālaṭṭhitatthaṁ jīvitindriyassa pavattāpanatthaṁ. Vihiṁsūparatiyāti jighacchādukkhassa uparamaṇatthaṁ. Brahmacariyānuggahāyāti sāsanamaggabrahmacariyānaṁ anuggahatthaṁ. Itīti evaṁ iminā upāyena. Purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmīti purāṇaṁ abhuttapaccayā uppajjanakavedanaṁ paṭihanissāmi. Navañca vedanaṁ na uppādessāmīti navaṁ bhuttapaccayā uppajjanakavedanaṁ na uppādessāmīti. Tassā hi anuppannāya anuppajjanatthameva āhāraṁ paribhuñjati. Ettha ca abhuttapaccayā uppajjanakavedanā nāma yathāpavattā jighacchānimittā vedanā. Sā hi abhuñjantassa bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhanavasena uppajjati, bhuttapaccayā uppajjanakavedanāpi khudānimittāva aṅgadāhasūlādivedanā appavattā. Sā hi bhuttapaccayā anuppannāva na uppajjissatīti. Vihiṁsānimittatā cetāsaṁ vihiṁsāya viseso.

Yātrā ca me bhavissatīti yāpanā ca me catunnaṁ iriyāpathānaṁ bhavissati. Yāpanāyāti iminā jīvitindriyayāpanā vuttā, idha catunnaṁ iriyāpathānaṁ avicchedasaṅkhātā yāpanāti ayametāsaṁ viseso. Anavajjatā ca phāsuvihāro cāti ayuttapariyesanapaṭiggahaṇaparibhogaparivajjanena anavajjatā, parimitaparibhogena phāsuvihāro. Asappāyāparimitabhojanapaccayā aratitandīvijambhitāviññugarahādidosābhāvena vā anavajjatā, sappāyaparimitabhojanapaccayā kāyabalasambhavena (MṬ.2./CS:pg.1.169) phāsuvihāro. Yāvadattha-udarāvadehakabhojanaparivajjanena seyyasukhapassasukhamiddhasukhādīnaṁ abhāvato anavajjatā, catupañcālopamattaññīnabhojanena catu-iriyāpathayogyatāpādanato phāsuvihāro. Vuttañhetaṁ--

“Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṁ pive;

Alaṁ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno”ti. (theragā.983).

Ettāvatā payojanapariggaho, majjhimā ca paṭipadā dīpitā hoti.

Senāsananti sayanañca āsanañca. Yattha hi vihārādike seti nipajjati, āsati nisīdati, taṁ senāsanaṁ. Utuparissayavinodanapaṭisallānārāmatthanti utuyeva parisahanaṭṭhena parissayo, sarīrābādhacittavikkhepakaro, atha vā yathāvutto utu ca sīhabyagghādipākaṭaparissayo ca rāgadosādipaṭicchannaparissayo ca utuparissayo, tassa vinodanatthañceva ekībhāvasukhatthañca. Idañca cīvarapaṭisevane hirikopīnapaṭicchādanaṁ viya tassa niyatapayojananti puna “yāvadevā”ti vuttaṁ.

Gilānapaccayabhesajjaparikkhāranti rogassa paccanīkappavattiyā gilānapaccayo, tato eva bhisakkassa anuññātavatthutāya bhesajjaṁ, jīvitassa parivārasambhārabhāvehi parikkhāro cāti gilānapaccayabhesajjaparikkhāro, taṁ. Uppannānanti jātānaṁ nibbattānaṁ. Veyyābādhikānanti byābādhato dhātukkhobhato ca tannibbattarogato ca jātānaṁ. Vedanānanti dukkhavedanānaṁ. Abyābajjhaparamatāyāti niddukkhaparamabhāvāya paṭisevāmīti yojanā. Evamettha saṅkhepeneva pāḷivaṇṇanā veditabbā. Navavedanuppādanatopīti na kevalaṁ āyatiṁ eva vipākapariḷāhā, atha kho atibhojanapaccayā alaṁsāṭakādīnaṁ viya navavedanuppādanatopi veditabbāti attho.

Paṭisevanāpahātabba-āsavavaṇṇanā niṭṭhitā.

Adhivāsanāpahātabba-āsavavaṇṇanā

24. Khamoti (MṬ.2./CS:pg.1.170) khamanako. Kammaṭṭhānikassa calanaṁ nāma kammaṭṭhānapariccāgoti āha “calati kampati kammaṭṭhānaṁ vijahatī”ti. Adhimattampi uṇhaṁ sahati, sahanto ca na naggasamaṇādayo viya sahati, atha kho kammaṭṭhānāvijahanenāti āha “sveva thero viyā”ti. Bahicaṅkameti leṇato bahi caṅkame. Uṇhabhayenevāti narakaggi-uṇhabhayeneva. Tenāha “avīcimahānirayaṁ paccavekkhitvā”ti, tampi “mayā anekakkhattuṁ anubhūtaṁ, idaṁ pana tato mudutaran”ti evaṁ paccavekkhitvā. Etthāti etasmiṁ ṭhāne. Aggisantāpova veditabbo sūriyasantāpassa parato vuccamānattā.

Parisuddhasīlohamasmīti sabbathāpi “visuddhasīlohamasmī”ti maraṇaṁ aggahetvā avippaṭisāramūlikaṁ pītiṁ uppādesi. Saha pītuppādāti pharaṇapītiyā uppādena saheva. Visaṁ nivattitvāti pītivegena ajjhotthataṁ daṭṭhamukheneva bhassitvā. Tatthevāti sappena daṭṭhaṭṭhāneyeva. Cittekaggataṁ labhitvāti “pītimanassa kāyo passambhatī”ti-ādinā (dī.ni.1.466 3.359 saṁ.ni.5.376 a.ni.3.96 11.12) nayena samādhānaṁ pāpuṇitvā.

Paccayesu santoso bhāvanāya ca āramitabbaṭṭhānatāya ārāmo assāti paccayasantosabhāvanārāmo, tassa bhāvo paccaya …pe… rāmatā, tāya. Mahātheroti vuḍḍhataro thero. Vacanameva tadatthaṁ ñāpetukāmānaṁ pathoti vacanapatho.

Asukhaṭṭhena vā tibbā. Yañhi na sukhaṁ, taṁ aniṭṭhaṁ “tibban”ti vuccati. Evaṁsabhāvoti “adhivāsanajātiyo”ti padassa atthamāha. Muhuttena khaṇeva vāte hadayaṁ phāletuṁ āraddheyeva. Anāgāmī hutvā parinibbāyīti arahattaṁ patvā parinibbāyi.

Evaṁ sabbatthāti “uṇhena phuṭṭhassa sītaṁ patthayato”ti-ādinā sabbattha uṇhādinimittaṁ kāmāsavuppatti veditabbā, sītaṁ vā uṇhaṁ vā aniṭṭhanti adhippāyo. Attaggāhe sati attaniyaggāhoti āha “mayhaṁ sītaṁ uṇhanti gāho diṭṭhāsavo”ti. Sītādike upagate sahantī khamantī te attano upari vāsentī viya hotīti vuttaṁ “āropetvā vāsetiyevā”ti (MṬ.2./CS:pg.1.171) Na nirassatīti na vidhunati. Yo hi sītādike na sahati, so te nirassanto vidhunanto viya hotīti.

Adhivāsanāpahātabba-āsavavaṇṇanā niṭṭhitā.

Parivajjanāpahātabba-āsavavaṇṇanā

25. Ahaṁ samaṇoti (a.ni.ṭī. 3.6.58) “Ahaṁ samaṇo, kiṁ mama jīvitena vā maraṇena vā”ti evaṁ acintetvāti adhippāyo. Paccavekkhitvāti gāmappadesaṁ payojanādiñca paccavekkhitvā. Paṭikkamatīti hatthi-ādīnaṁ samīpagamanato apakkamati. Kaṇṭakā yattha tiṭṭhanti, taṁ kaṇṭakaṭṭhānaṁ. Amanussaduṭṭhānīti amanussasañcārena dūsitāni, saparissayānīti attho. Samānanti samaṁ, avisamanti attho. Akāsi vā tādisaṁ anācāraṁ.

Sīlasaṁvarasaṅkhātenāti-- “Kathaṁ parivajjanaṁ sīlan”ti yadettha vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva. Apica “caṇḍaṁ hatthiṁ parivajjetī”ti vacanato hatthi-ādiparivajjanampi Bhagavato vacanānuṭṭhānanti katvā ācārasīlamevāti veditabbaṁ.

Parivajjanāpahātabba-āsavavaṇṇanā niṭṭhitā.

Vinodanāpahātabba-āsavavaṇṇanā

26. Itipīti iminā kāraṇena, ayonisomanasikārasamuṭṭhitattāpi lobhādisahagatattāpi kusalapaṭipakkhatopīti-ādīhi kāraṇehi ayaṁ vitakko akusaloti attho. Iminā nayena sāvajjoti-ādīsupi attho veditabbo. Ettha ca akusaloti-ādinā diṭṭhadhammikaṁ kāmavitakkassa ādīnavaṁ dasseti, dukkhavipākoti iminā samparāyikaṁ. Attabyābādhāya saṁvattatīti-ādīsupi imināva nayena ādīnavavibhāvanā veditabbā. Uppannassa kāmavitakkassa anadhivāsanaṁ nāma puna tādisassa anuppādanaṁ, taṁ panassa pahānaṁ vinodanaṁ byantikaraṇaṁ anabhāvagamananti (MṬ.2./CS:pg.1.172) ca vattuṁ vaṭṭatīti pāḷiyaṁ “uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāsetī”ti vatvā “pajahatī”ti-ādi vuttanti tamatthaṁ dassento “anadhivāsento kiṁ karotīti pajahatī”ti-ādimāha. Pahānañcettha vikkhambhanameva, na samucchedoti dassetuṁ “vinodetī”ti-ādi vuttanti vikkhambhanavaseneva attho dassito.

Kāmavitakkoti sampayogato ārammaṇato ca kāmasahagato vitakko. Tenāha “kāmapaṭisaṁyutto takko”ti-ādi. Kāmapaṭisaṁyuttoti hi kāmarāgasaṅkhātena kāmena sampayutto vatthukāmasaṅkhātena paṭibaddho ca. Uppannuppanneti tesaṁ pāpavitakkānaṁ uppādāvatthāgahaṇaṁ vā kataṁ siyā anavasesaggahaṇaṁ vā. Tesu paṭhamaṁ sandhāyāha “upannamatte”ti, sampatijāteti attho. Anavasesaggahaṇaṁ byāpanicchāya hotīti dassetuṁ “satakkhattumpi uppanne”ti vuttaṁ. Ñātivitakkoti “amhākaṁ ñātayo sukhajīvino sampattiyuttā”ti-ādinā gehassitapemavasena ñātake ārabbha uppannavitakko. Janapadavitakkoti “amhākaṁ janapado subhikkho sampannasasso ramaṇīyo”ti-ādinā gehassitapemavaseneva janapadaṁ ārabbha uppannavitakko. Ukkuṭikappadhānādīhi dukkhe nijjiṇṇe samparāye attā sukhī hoti amaroti dukkarakārikāya paṭisaṁyutto amaratthāya vitakko, taṁ vā ārabbha amarāvikkhepadiṭṭhisahagato amaro ca so vitakko cāti amaravitakko. Parānuddayatāpaṭisaṁyuttoti paresu upaṭṭhākādīsu sahanandikādivasena pavatto anuddayatāpatirūpako gehassitapemena paṭisaṁyutto vitakko. Lābhasakkārasilokapaṭisaṁyuttoti cīvarādilābhena ceva sakkārena ca kittisaddena ca ārammaṇakaraṇavasena paṭisaṁyutto. Anavaññattipaṭisaṁyuttoti “Aho vata maṁ pare na avajāneyyuṁ, na heṭṭhā katvā maññeyyuṁ, pāsāṇacchattaṁ viya garuṁ kareyyun”ti uppannavitakko.

Kāmavitakko kāmasaṅkappanasabhāvattā kāmasaṅkappapavattiyā sātisayattā ca kāmanākāroti āha “kāmavitakko panettha kāmāsavo”ti. Tabbisesoti kāmāsavaviseso, rāgasahavuttīti adhippāyo. Kāmavitakkādike vinodeti attano santānato (MṬ.2./CS:pg.1.173) nīharati etenāti vinodanaṁ, vīriyanti āha “vīriyasaṁvarasaṅkhātena vinodanenā”ti.

Vinodanāpahātabba-āsavavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhāvanāpahātabba-āsavavaṇṇanā

27. “Satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiyo paripūrentī”ti (saṁ.ni.5.187) vacanato vijjāvimuttīnaṁ anadhigamo tato ca sakalavaṭṭadukkhānativatti abhāvanāya ādīnavo, vuttavipariyāyena Bhagavato orasaputtabhāvādivasena ca bhāvanāya ānisaṁso veditabbo. Uparimaggattayasamayasambhūtāti dutiyādimaggakkhaṇe jātā, bhāvanādhikārato dutiyamaggādipariyāpannāti attho. Nanu ca te lokuttarā eva, kasmā visesanaṁ katanti? Nayidaṁ visesanaṁ, visesitabbaṁ panetaṁ, lokuttarabojjhaṅgā eva adhippetā, te ca kho uparimaggattayasamayasambhūtāti. Bojjhaṅgesu asammohatthanti vipassanājhānamaggaphalabojjhaṅgesu sammohābhāvatthaṁ. Missakanayena hi bojjhaṅgesu vuccamānesu tadaṅgādivivekadassanavasena vipassanābojjhaṅgādayo vibhajitvā vuccanti, na nibbattitalokuttarabojjhaṅgā evāti bojjhaṅgesu sammoho na hoti bojjhaṅgabhāvanāpaṭipattiyā ca sammadeva pakāsitattā. Idha panāti imasmiṁ sutte, imasmiṁ vā adhikāre. Lokuttaranayo eva gahetabbo bhāvanāmaggassa adhikatattā.

Ādipadānanti (a.ni.ṭī.1.1.418) “satisambojjhaṅgan”ti evamādīnaṁ tasmiṁ tasmiṁ vākye ādibhūtānaṁ padānaṁ. Atthatoti visesavasena sāmaññavasena ca padatthato. Lakkhaṇādīhīti lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānato. Kamatoti anupubbito. Anūnādhikatoti tāvattakato. Vibhāvināti viññunā.

Satisambojjhaṅgeti satisambojjhaṅgapade. Saraṇaṭṭhenāti anussaraṇaṭṭhena. Cirakatādibhedaṁ ārammaṇaṁ upagantvā ṭhānaṁ, anissajjanaṁ vā upaṭṭhānaṁ. Udake alābu viya pilavitvā gantuṁ adatvā pāsāṇassa viya niccalassa ārammaṇassa ṭhapanaṁ sāraṇaṁ asammuṭṭhatākaraṇaṁ apilāpanaṁ. Vuttampi (MṬ.2./CS:pg.1.173) hetaṁ milindapañhe. Bhaṇḍāgārikoti bhaṇḍagopako. Apilāpe karoti apilāpeti. Therenāti Nāgasenattherena. Sammosapaccanīkaṁ kiccaṁ asammoso, na sammosābhāvamattaṁ. Gocarābhimukhabhāvapaccupaṭṭhānāti kāyādi-ārammaṇābhimukhabhāvapaccupaṭṭhānā.

Bodhiyā dhammasāmaggiyā, aṅgo avayavo, bodhissa vā ariyasāvakassa aṅgo kāraṇaṁ. Patiṭṭhānāyūhanā Oghataraṇasuttavaṇṇanāyaṁ (saṁ.ni.aṭṭha.1.1.1)--

“Kilesavasena patiṭṭhānaṁ, abhisaṅkhāravasena āyūhanā. Taṇhādiṭṭhīhi patiṭṭhānaṁ, avasesakilesābhisaṅkhārehi āyūhanā. Taṇhāvasena patiṭṭhānaṁ, diṭṭhivasena āyūhanā. Sassatadiṭṭhiyā patiṭṭhānaṁ, ucchedadiṭṭhiyā āyūhanā. Līnavasena patiṭṭhānaṁ, uddhaccavasena āyūhanā. Kāmasukhānuyogavasena patiṭṭhānaṁ, attakilamathānuyogavasena āyūhanā. Sabbākusalābhisaṅkhāravasena patiṭṭhānaṁ, sabbalokiyakusalābhisaṅkhāravasena āyūhanā”ti--

Vuttesu pakāresu idha avuttānaṁ vasena veditabbā. Yā hi ayaṁ bodhīti vuccatīti yojetabbaṁ “Bujjhatī”ti padassa paṭibujjhatīti atthoti āha “kilesasantānaniddāya uṭṭhahatī”ti. Taṁ pana paṭibujjhanaṁ atthato catunnaṁ saccānaṁ paṭivedho, nibbānasseva vā sacchikiriyāti āha “cattārī”ti-ādi. Jhānaṅgamaggaṅgādayo viyāti yathā aṅgāni eva jhānamaggā, na aṅgavinimuttā, evamidhāpīti attho. Senaṅgarathaṅgādayo viyāti etena puggalapaññattiyā avijjamānapaññattibhāvaṁ dasseti.

Bodhāya saṁvattantīti bojjhaṅgāti idaṁ kāraṇattho aṅga-saddoti katvā vuttaṁ. Bujjhantīti bodhiyo, bodhiyo eva aṅgāti bojjhaṅgāti vuttaṁ “bujjhantīti bojjhaṅgā”ti. Anubujjhantīti vipassanādīnaṁ kāraṇānaṁ bujjhitabbānañca saccānaṁ anurūpaṁ bujjhanti. Paṭibujjhantīti kilesaniddāya uṭṭhahanato paccakkhabhāvena vā paṭimukhaṁ bujjhanti. Sambujjhantīti aviparītabhāvena sammā ca bujjhanti. Evaṁ upasaggānaṁ atthavisesadīpanatā daṭṭhabbā. Bodhi-saddo hi sabbavisesayuttaṁ bujjhanaṁ sāmaññena gahetvā ṭhito.

Vicinātīti (MṬ.2./CS:pg.1.175) “tayidaṁ dukkhan”ti-ādinā vīmaṁsati. Obhāsanaṁ dhammānaṁ yathābhūtasabhāvapaṭicchādakassa sammohassa viddhaṁsanaṁ yathā āloko andhakārassa. Yasmiṁ dhamme sati vīro nāma hoti, so dhammo vīrabhāvo. Īrayitabbatoti pavattetabbato. Kosajjapakkhato patituṁ appadānavasena sampayuttānaṁ paggaṇhanaṁ paggaho. Upatthambhanaṁ anubalappadānaṁ. Osīdanaṁ layāpatti, tappaṭipakkhato anosīdanaṁ daṭṭhabbaṁ. Pīṇayatīti tappeti vaḍḍheti vā. Pharaṇaṁ paṇītarūpehi kāyassa byāpanaṁ. Tuṭṭhi nāma pīti. Udaggabhāvo odagyaṁ, kāyacittānaṁ ukkhipananti attho. Kāyacittadarathapassambhanatoti kāyadarathassa cittadarathassa ca passambhanato vūpasamanato. Kāyoti cettha vedanādayo tayo khandha.Daratho sārambho, dukkhadomanassapaccayānaṁ uddhaccādikilesānaṁ, tappadhānānaṁ vā catunnaṁ khandhānaṁ adhivacanaṁ. Uddhaccādikilesapaṭipakkhabhāvo daṭṭhabbo, evañcettha passaddhiyā aparipphandanasītibhāvo daṭṭhabbo asāraddhabhāvato. Tenāha Bhagavā “passaddho kāyo asāraddho”ti (ma.ni.1.52).

Samādhānatoti sammā cittassa ādhānato ṭhapanato. Avikkhepo sampayuttānaṁ avikkhittatā, yena sasampayuttā dhammā avikkhittā honti, so dhammo avikkhepoti. Avisāro attano eva avisaraṇasabhāvo. Sampiṇḍanaṁ sampayuttānaṁ avippakiṇṇabhāvāpādanaṁ nhānīyacuṇṇānaṁ udakaṁ viya. Cittaṭṭhitipaccupaṭṭhānoti “cittassa ṭhitī”ti (dha.sa.11) vacanato cittassa pabandhaṭhitipaccupaṭṭhāno. Ajjhupekkhanatoti udāsīnabhāvato. Sāti bojjhaṅga-upekkhā Samappavatte dhamme paṭisañcikkhati upapattito ikkhati tadākārā hutvā pavattatīti paṭisaṅkhānalakkhaṇā, evañca katvā “paṭisaṅkhā santiṭṭhanā gahaṇe majjhattatā”ti upekkhākiccādhimattatāya saṅkhārupekkhā vuttā. Sampayuttadhammānaṁ yathāsakakiccakaraṇavasena samaṁ pavattanapaccayatā samavāhitā. Alīnānuddhatappavattipaccayatā ūnādhikatānivāraṇaṁ. Sampayuttānaṁ asamappavattihetukapakkhapātaṁ upacchindantī viya hotīti vuttaṁ “pakkhapātupacchedarasā”ti. Ajjhupekkhanameva majjhattabhāvo.

Sabbasmiṁ līnapakkhe uddhaccapakkhe ca atthikā patthanīyā icchitabbāti sabbatthikā, taṁ sabbatthikaṁ. Samānakkhaṇapavattīsu sattasupi sambojjhaṅgesu vācāya (MṬ.2./CS:pg.1.176) kamappavattito paṭipāṭiyā vattabbesu yaṁ kiñci paṭhamaṁ avatvā satisambojjhaṅgasseva paṭhamaṁ vacanassa kāraṇaṁ sabbesaṁ upakārakattanti vuttaṁ “sabbesan”ti-ādi. Sabbesanti ca līnuddhaccapakkhikānaṁ, aññathā sabbepi sabbesaṁ paccayāti.

“Kasmā satteva bojjhaṅgā vuttā”ti codako saddhālobhādīnampi bojjhaṅgabhāvaṁ āsaṅkati, itaro sati-ādīnaṁyeva bhāvanāya upakārataṁ dassento “līnuddhaccapaṭipakkhato sabbatthikato cā”ti-ādimāha. Tattha līnassāti atisithilavīriyatādīhi bhāvanāvīthiṁ anotaritvā saṁkuṭitassa cittassa. Tadā hi passaddhisamādhi-upekkhāsambojjhaṅgā na bhāvetabbā. Tañhi etehi allatiṇādīhi viya paritto aggi dussamuṭṭhāpiyaṁ hotīti. Tenāha Bhagavā “seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṁ aggiṁ ujjāletukāmo assa, so tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyyā”ti-ādi (saṁ.ni.5.234). Dhammavicayavīriyapītisambojjhaṅgā pana bhāvetabbā, sukkhatiṇādīhi viya paritto aggi līnaṁ cittaṁ etehi susamuṭṭhāpiyaṁ hotīti. Tena vuttaṁ “yasmiñca kho”ti-ādi. Tattha yathāsakaṁ āhāravasena dhammavicayasambojjhaṅgādīnaṁ bhāvanā veditabbā. Vuttañhetaṁ “Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā …pe… pītisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya …pe… saṁvattatī”ti (saṁ.ni.5.232). Tattha sabhāvasāmaññalakkhaṇapaṭivedhavasena pavattamanasikāro …pe… dhammavicayasambojjhaṅgādayo bhāveti nāma.

Uddhaccassāti cittassa accāraddhavīriyatādīhi sītibhāvapatiṭṭhitabhāvaṁ anotiṇṇatāya, tadā dhammavicayavīriyapītisambojjhaṅgā na bhāvetabbā. Tañhi etehi sukkhatiṇādīhi viya aggikkhandho duvūpasamayaṁ hoti. Tenāha Bhagavā “seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahantaṁ aggikkhandhaṁ nibbāpetukāmo assa, so tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyyā”ti-ādi (saṁ.ni.5.234). Passaddhisamādhi-upekkhāsambojjhaṅgā pana bhāvetabbā, allatiṇādīhi viya aggikkhandho uddhataṁ cittaṁ etehi suvūpasamayaṁ hoti. Tena vuttaṁ “yasmiñca kho”ti-ādi. Etthāpi yathāsakaṁ āhāravasena passaddhisambojjhaṅgādīnaṁ bhāvanā veditabbā. Vuttañhetaṁ “Atthi, bhikkhave, kāyapassaddhi (MṬ.2./CS:pg.1.177) cittapassaddhi …pe… upekkhāsambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya saṁvattatī”ti (saṁ.ni.5.232). Tattha yathāssa passaddhi-ādayo uppannapubbā, taṁ ākāraṁ sallakkhetvā tesaṁ uppādanavasena tathā manasikarontova passaddhisambojjhaṅgādayo bhāveti nāma. Satisambojjhaṅgo pana sabbattha bahūpakāro. So hi cittaṁ līnapakkhikānaṁ passaddhi-ādīnaṁ vasena layāpattito, uddhaccapakkhikānañca dhammavicayādīnaṁ vasena uddhaccapātato rakkhati, tasmā so loṇadhūpanaṁ viya sabbabyañjanesu sabbakammika-amacco viya ca rājakiccesu sabbattha icchitabbo. Tenāha “satiñca khvāhaṁ, bhikkhave, sabbatthikaṁ vadāmī”ti (saṁ.ni.5.234).

Ñatvā ñātabbāti (saṁ.ni.ṭī.1.1.129) sambandho. Vaḍḍhi nāma vepullaṁ bhiyyobhāvo punappunaṁ uppādo evāti āha “punappunaṁ janetī”ti. Abhivuddhiṁ pāpento nibbatteti. Vivittatāti vivittabhāvo. Yo hi vivecanīyato viviccati, yaṁ viviccitvā ṭhitaṁ, tadubhayaṁ idha vivittabhāvasāmaññena “vivittatā”ti vuttaṁ. Tesu purimo vivecanīyato viviccamānatāya vivekasaṅkhātāya viviccanakiriyāya samaṅgī dhammasamūho tāya eva viviccanakiriyāya vasena vivekoti gahito. Itaro sabbaso tato tato vivittasabhāvatāya. Tattha yasmiṁ dhammapuñje satisambojjhaṅgo viviccanakiriyāya pavattati, taṁ yathāvuttāya viviccamānatāya vivekasaṅkhātaṁ nissāyeva pavattati, itaraṁ pana tanninnatātadārammaṇatāhīti vuttaṁ “viveke nissitan”ti. Yathā vā vivekavasena pavattaṁ jhānaṁ “vivekajan”ti vuttaṁ, evaṁ vivekavasena pavatto bojjhaṅgo “vivekanissito”ti daṭṭhabbo. Nissayaṭṭho ca vipassanāmaggānaṁ vasena maggaphalānaṁ veditabbo. Asatipi pubbāparabhāve “paṭiccasamuppādā”ti ettha paccayānaṁ samuppādanaṁ viya abhinnadhammādhārā nissayanabhāvanā sambhavantīti. Ayamevāti viveko eva. Viveko hi pahānavinayavirāganirodhā ca samānatthā.

Tadaṅgasamucchedanissaraṇavivekanissitataṁ vatvā paṭipassaddhivivekanissitatāya avacanaṁ “satisambojjhaṅgaṁ bhāvetī”ti-ādinā bhāvetabbānaṁ bojjhaṅgānaṁ idha vuttattā. Bhāvitabbojjhaṅgassa hi ye sacchikātabbā phalabojjhaṅgā, tesaṁ kiccaṁ paṭipassaddhiviveko. Ajjhāsayatoti “nibbānaṁ sacchikarissāmī”ti mahanta-ajjhāsayato. Yadipi vipassanākkhaṇe saṅkhārārammaṇaṁ (MṬ.2./CS:pg.1.178) cittaṁ, saṅkhāresu pana ādīnavaṁ suṭṭhu disvā tappaṭipakkhe nibbāne adhimuttatāya ajjhāsayato nissaraṇavivekanissitatā dāhābhibhūtassa puggalassa sītaninnacitattā viya. Na paṭisiddhā vipassanāpādakesu kasiṇārammaṇādijhānesu sati-ādīnaṁ nibbedhabhāgiyattā. Anuddharantā pana vipassanā viya bodhiyā maggassa āsannakāraṇaṁ jhānaṁ na hoti, nāpi tathā ekantikaṁ kāraṇaṁ, na ca vipassanākiccassa viya jhānakiccassa niṭṭhānaṁ maggoti katvā na uddharanti. Ettha ca kasiṇaggahaṇena tadāyattāni āruppānipi gahitānīti daṭṭhabbāni. Tānipi hi vipassanāpādakāni nibbedhabhāgiyāni ca hontīti vattuṁ vaṭṭati tanninnabhāvasabbhāvato. Yadaggena hi nibbānaninnatā, tadaggena phalaninnatāpi siyā. “Kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja vihareyyan”ti (ma.ni.1.465) ādivacanampetassa atthassa sādhakaṁ.

Vossagga-saddo pariccāgattho pakkhandanattho cāti vossaggassa duvidhatā vuttā. Vossajjanañhi pahānaṁ, vissaṭṭhabhāvena nirāsaṅkapavati ca, tasmā vipassanākkhaṇe tadaṅgavasena, maggakkhaṇe samucchedavasena paṭipakkhassa pahānaṁ vossaggo, tathā vipassanākkhaṇe tanninnabhāvena, maggakkhaṇe ārammaṇakaraṇena vissaṭṭhasabhāvato vossaggoti veditabbaṁ. Yathāvuttena pakārenāti tadaṅgasamucchedapakārena tanninnatadārammaṇakaraṇapakārena ca. Pubbe vossagga-padasseva atthassa vuttattā āha “sakalena vacanenā”ti. Pariṇamantaṁ vipassanākkhaṇe, pariṇataṁ maggakkhaṇe. Pariṇāmo nāma paripākoti āha “paripaccantaṁ paripakkañcā”ti. Paripāko ca āsevanalābhena āhitasāmatthiyassa kilesassa pariccajituṁ nibbānañca pakkhandituṁ tikkhavisadasabhāvo. Tenāha “ayañhī”ti-ādi. Esa nayoti yvāyaṁ “tadaṅgavivekanissitan”ti-ādinā satisambojjhaṅge vutto, sesesu dhammavicayasambojjhaṅgādīsupi esa nayoti evaṁ tattha netabbanti attho.

Evaṁ ādikammikānaṁ bojjhaṅgesu asammohatthaṁ missakanayaṁ vatvā idāni nibbattitalokuttarabojjhaṅgavasena atthaṁ vibhāvetuṁ “idha panā”ti-ādi vuttaṁ. Idha panāti imasmiṁ Sabbāsavasuttante. Maggo eva vossaggavipariṇāmī bhāvanāmaggassa idha adhippetattā. Tañca khoti satisambojjhaṅgaṁ. Samucchedatoti samucchindanato.

Diṭṭhāsavassa(MṬ.2./CS:pg.1.179) paṭhamamaggavajjhattā “tayo āsavā”ti vuttaṁ. Tepi anapāyagamanīyā eva veditabbā apāyagamanīyānaṁ dassaneneva pahīnattā. Satipi sambojjhaṅgānaṁ yebhuyyena maggabhāve tattha tattha sambojjhaṅgasabhāvānaṁ maggadhammānaṁ vasena vuttamaggattayasampayuttā bojjhaṅgāti paccekabojjhaṅge “bojjhaṅgabhāvanāyā”ti iminā gaṇhanto “maggattayasampayuttāyā”ti āha.

Bhāvanāpahātabba-āsavavaṇṇanā niṭṭhitā.

28. Thomentoti āsavappahānassa sudukkarattā tāya eva dukkarakiriyāya taṁ abhitthavanto. Assāti pahīnāsavabhikkhuno. Ānisaṁsanti taṇhācchedādidukkhakkhayapariyosānaṁ udrayaṁ. Etehi pahānādisaṁkittanehi. Ussukkaṁ janentoti evaṁ dhammassāmināpi abhitthavanīyaṁ mahānisaṁsañca āsavappahānanti tattha ādarasahitaṁ ussāhaṁ uppādento. Dassaneneva pahīnāti dassanena pahīnā eva. Tena vuttaṁ “na appahīnesuyeva pahīnasaññī”ti.

Sabba-saddena āsavānaṁ, āsavasaṁvarānañca sambandhavasena dutiyapaṭhamavikappānaṁ bhedo daṭṭhabbo. Dassanābhisamayāti pariññābhisamayā pariññākiccasiddhiyā. Tenāha “kiccavasenā”ti, asammohapaṭivedhenāti attho. Samussayo kāyo, attabhāvo vā.

Anavajjapītisomanassasahitaṁ cittaṁ “attano”ti vattabbataṁ arahati atthāvahattā, na tabbiparītaṁ anatthāvahattāti pītisampayuttacittataṁ sandhāyāha “attamanāti sakamanā”ti. Tenāha “tuṭṭhamanā”ti. Attamanāti vā pītisomanassehi gahitamanā. Yasmā pana tehi gahitatā sampayuttatāva, tasmā vuttaṁ “pītisomanassehi vā sampayuttamanā”ti. Yadettha atthato na vibhattaṁ, taṁ vuttanayattā suviññeyyattā cāti veditabbaṁ.

Sabbāsavasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.3.)3.Dhammadāyādasuttavaṇṇanā

29. Tasmā (MṬ.3./CS:pg.1.180) taṁ dassetvāti yasmā suttantavaṇṇanā suttanikkhepaṁ dassetvā vuccamānā pākaṭā hoti, yasmā cassa Dhammadāyādasuttassa aṭṭhuppattiko nikkhepo, tasmā taṁ nikkhepaṁ dassetvā, kathetvāti attho. Lābhasakkāreti (saṁ.ni.ṭī.2.2.63) lābhasakkārasaṅkhātāya aṭṭhuppattiyāti keci, lābhasakkāre vā aṭṭhuppattiyāti apare. Yā hi lābhasakkāranimittaṁ tadā bhikkhūsu paccayabāhullikatā jātā, taṁ aṭṭhuppattiṁ katvā Bhagavā imaṁ desesīti. Yamakamahāmeghoti heṭṭhā-olambana-upari-uggamanavasena satapaṭalo sahassapaṭalo yugaḷamahāmegho. Tiṭṭhanti ceva Bhagavati katthaci nibaddhavāsaṁ vasante, cārikaṁ pana gacchante anubandhanti ca. Bhikkhūnampi yebhuyyena kappasatasahassaṁ tato bhiyyopi pūritadānapāramisañcayattā tadā mahālābhasakkāro uppajjīti vuttaṁ “evaṁ bhikkhusaṅghassapī”ti.

Sakkatoti sakkārappato. Garukatoti garukārappatto. Mānitoti bahumato manasā piyāyito ca. Pūjitoti mālādipūjāya ceva catupaccayābhipūjāya ca pūjito. Apacitoti apacāyanappatto. Yassa hi cattāro paccaye sakkatvāpi abhisaṅkhate paṇītapaṇīte upanenti, so sakkato. Yasmiṁ garubhāvaṁ paccupaṭṭhapetvā te denti, so garukato. Yaṁ manasā piyāyanti bahumaññanti ca, so bahumato. Yassa sabbametaṁ pūjāvasena karonti, so pūjito. Yassa abhivādanapaccuṭṭhānañjalikammādivasena paramanipaccakāraṁ karonti, so apacito. Bhagavati bhikkhusaṅghe ca loko evaṁ paṭipanno. Tena vuttaṁ “tena kho pana …pe… parikkhārānan”ti. Lābhaggayasaggapattanti lābhassa ca yasassa ca aggaṁ ukkaṁsaṁ pattaṁ.

Paccayā cīvarādayo garukātabbā etesanti paccayagarukā, āmisacakkhukāti attho. Paccayesu giddhā gadhitā paccayānaṁ bahulabhāvāya paṭipannāti paccayabāhulikā. Bhagavatopi pākaṭā ahosi pakaticārittavasenāti adhippāyo aññathā apākaṭasseva abhāvato. Dhammasabhāvacintāvasena pavattaṁ sahottappañāṇaṁ dhammasaṁvego, idha (MṬ.3./CS:pg.1.181) pana so bhikkhūnaṁ lābhagarutādhammavasena veditabbo. Samaṇadhammavuttīti samaṇadhammakaraṇaṁ. Sāti dhammadāyādadesanā. Paṭibimbadassanavasena sabbakāyassa dassanayoggo ādāsoti sabbakāyika-ādāso.

Pitu-dāyaṁ, tena dātabbaṁ, tato laddhabbaṁ arahabhāvena ādiyantīti dāyādā, puttā. Tañca loke āmisameva, sāsane pana dhammopīti tattha yaṁ sāvajjaṁ aniyyānikañca, taṁ paṭikkhipitvā, yaṁ niyyānikaṁ anavajjañca, tattha bhikkhū niyojento Bhagavā avoca “dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavatha, mā āmisadāyādā”ti. Dhammassa me dāyādāti mama dhammassa ogāhino, dhammabhāgabhāginoti attho. Tathā hi vakkhati “dhammakoṭṭhāsasseva sāmino”ti (ma.ni.aṭṭha.1.29). Nibbattitadhammoti asaṁkilesikānuttarādibhāvena dhammasāmaññato niddhāritadhammo. Pariyāyeti sabhāvato parivattetvā ñāpeti etenāti pariyāyo, leso, lesakāraṇaṁ vā. Tadabhāvato nippariyāyadhammo maggappattiyā apāyapatanādito accantameva vāraṇato. Itaro vuttavipariyāyato pariyāyadhammo accantaṁ apāyadukkhavaṭṭadukkhapātanato paramparāya vāraṇato. Yathā hi lokiyaṁ kusalaṁ dānasīlādi vivaṭṭaṁ uddissa nibbattitaṁ, ayaṁ taṁ asampādentampi taṁ sampāpakassa dhammassa nibbattakāraṇabhāvapariyāyena pariyāyadhammo nāma hoti, evaṁ taṁ vaṭṭaṁ uddissa nibbattitaṁ, yaṁ taṇhādīhi savisesaṁ āmasitabbato āmisanti loke pākaṭaṁ acchādanabhojanādi, tassa, taṁsadisassa ca phalavisesassa nimittabhāvapariyāyena pariyāyāmisanti vuccatīti dassento āha “yaṁ panidaṁ …pe… idaṁ pariyāyāmisaṁ nāmā”ti.

“Sakalameva hidaṁ, ānanda, brahmacariyassa yadidaṁ kalyāṇamittatā”ti (saṁ.ni.5.2 3) ādivacanato sāvakehi adhigatopi lokuttaradhammo satthuyevāti vattabbataṁ arahatīti vuttaṁ “nippariyāyadhammopi Bhagavatoyeva santako”ti. Sāvakānañhi dhammadiṭṭhipaccayassapi yonisomanasikārassa visesapaccayo paratoghoso ca Tathāgatādhīnoti tehi paṭividdhopi dhammo dhammassāminoyevāti vattuṁ yuttaṁ. Tenāha “Bhagavatā hī”ti-ādi. Tattha anuppannassa maggassāti Kassapassa Bhagavato sāsanantaradhānato pabhuti yāva imasmā Buddhuppādā asambodhavasena na uppannassa ariyamaggassa. Uppādetāti nibbattetā. Taṁ panetaṁ maggassa (MṬ.3./CS:pg.1.182) Bhagavato nibbattanaṁ, na paccekabuddhānaṁ viya sasantāneyeva, atha kho parasantānepīti dassetuṁ “asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā”ti vuttaṁ. Tayidaṁ maggassa uppādanaṁ sañjānanañca atthato jānanaññeva asammohapaṭivedhabhāvatoti vuttaṁ “maggaññū maggavidū”ti. Akkhānaṁ panassa sukusalabhāvenāti vuttaṁ “maggakovido”ti. Satthārā yathāgataṁ maggaṁ anugacchantīti maggānugā Bhagavato eva taṁ maggaṁ suṭṭhu adhigamanato. Pacchā parato sammā anu anu āgatā paṭipannāti pacchā samannāgatā.

Jānaṁ jānātīti jānitabbameva abhiññeyyādibhedaṁ jānāti ekantahitapaṭipattito. Passaṁ passatīti tathā passitabbameva passati. Atha vā jānaṁ jānātīti sabbaññutaññāṇena jānitabbaṁ jānātiyeva. Na hi padesañāṇena jānitabbaṁ sabbaṁ ekantato jānāti. Passaṁ passatīti dibbacakkhu paññācakkhu dhammacakkhu Buddhacakkhu samantacakkhusaṅkhātehi pañcahi cakkhūhi passitabbaṁ passatiyeva. Atha vā jānaṁ jānātīti yathā aññe savipallāsā kāmarūpapariññāvādino jānantāpi vipallāsavasena jānanti, na evaṁ Bhagavā. Bhagavā pana pahīnavipallāsattā jānanto jānātiyeva, diṭṭhidassanassa ca abhāvā passanto passatiyevāti attho. Cakkhubhūtoti paññācakkhumayattā tassa ca pattattā sattesu ca taduppādanato dassanapariṇāyakaṭṭhena lokassa cakkhu viya bhūto. Ñāṇabhūtoti etassa ca evameva attho daṭṭhabbo. Dhammā bodhipakkhiyā, brahmā maggo, tehi uppannattā, tesaṁvā pattattā adhigatattā, lokassa ca taduppādanato “dhammabhūto, brahmabhūto”ti ca veditabbo. Vattāti catusaccadhammaṁ vadatīti vattā. Ciraṁ saccappaṭivedhaṁ pavattento vadatīti pavattā. Atthassa ninnetāti dhammatāsaṅkhātaṁ paramatthaṁ nibbānañca niddhāretvā dassetā, pāpayitā vā. Amatassa dātāti amataṁ sacchikiriyaṁ sattesu uppādento amataṁ dadātīti amatassa dātā. Bodhipakkhiyadhammānaṁ tadāyattabhāvato dhammassāmī.

“Yā ca nibbānasampatti, sabbametena labbhati;

Sukho vipāko puññānaṁ, adhippāyo samijjhati. (peṭako.23).

Nibbānapaṭisaṁyutto, sabbasampattidāyako”ti--

Evamādiṁ (MṬ.3./CS:pg.1.183) Bhagavato vacanaṁ sutvā eva bhikkhū dānādipuññānaṁ vivaṭṭasannissayataṁ jānanti, na aññathāti vuttaṁ “pariyāyadhammopi …pe… paṭilabhatī”ti. “Edisaṁ paribhuñcitabban”ti kappiyassa ca cīvarādipaccayassa Bhagavato vacanena vinā paṭiggahopi bhikkhūnaṁ na sambhavati, kuto paribhogoti āha “nippariyāyāmisampī”ti-ādi.

Pariyāyāmisassa Bhagavato santakabhāvo pariyāyadhammassa tabbhāveneva dīpito. Tadeva sāmibhāvaṁ dassentoti sambandho. Tasmāti attādhīnapaṭilābhapaṭiggahatāya attano santakattā ca. Tatthāti tasmiṁ dhammāmise.

Paccayā cīvarādayo paramā pāpuṇitabbabhāvena uttamamariyādā etassa na uttarimanussadhammā appicchatādayo cāti paccayaparamo, lābhagarūti attho. Taṇhuppādesūti “cīvarahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati, piṇḍapātasenāsana-itibhavābhavahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjatī”ti (dī.ni.3.311 a.ni.4.9 itivu.105) evaṁ vuttesu catūsu taṇhuppattikoṭṭhāsesu. Appicchatāsantuṭṭhisallekhapavivekādayo appicchatādayo.

Tatthāti tasmiṁ ovāde, tesu vā dhammapaṭiggāhakesu bhikkhūsu. Bhavissati vā yesaṁ tatthāti yojanā. Imasmiṁ pakkhe tatthāti tasmiṁ ovāde icceva attho daṭṭhabbo. Adhippāyo āmisadāyādatāya uppajjanaka-anatthānuppādassa dhammadāyādatāya uppajjanaka-aṭṭhuppattiyā ca ākaṅkhā. Tenāha “passatī”ti-ādi. Tattha āmise upakkhalitānanti āmisahetu vippaṭipannānaṁ. Atītakāleti Kassapasammāsambuddhakāle. Kapilassa bhikkhuno vatthu Kapilasuttena, “saṅghāṭipi-ādittā hotī”ti-ādinā Lakkhaṇasuttena (saṁ.ni.2.218) ca vibhāvetabbaṁ. Āmisagaruko appagghabhāvena kūṭakahāpaṇo viya nittejo samaṇatejena anujjalato nibbutaṅgāro viya nippabho ca hotīti yojanā. Tatoti paccayagarukabhāvato. Vivattitacittoti vinivattitamānaso, sallekhavuttīti attho.

Dhammadāyādāti (MṬ.3./CS:pg.1.184) ettāvatā antogadhāvadhāraṇaṁ vacananti tena avadhāraṇena nivattitamatthaṁ vibhāvetuṁ “mā āmisadāyādā”ti paṭikkhepo dassito. Tatheva ca vibhāvetuṁ adhippāyānisaṁsavibhāvanesupi dassito, tathā ādīnavavibhāvanena dhammadāyādatāpaṭikkhepo. Apadisitabbāti heṭṭhā katvā vattabbāti. Ādiyāti ettha yasmā ā-kāro mariyādattho, tasmā dhammadāyādatāvidhurena āmisadāyādabhāvena hetubhūtena, karaṇabhūtena vā ādiyaṁ vivecanaṁ viññūhi visuṁ karaṇaṁ vavatthānassa hotīti āha “visuṁ kātabbā”ti. Tenāha “viññūhi gārayhā bhaveyyāthāti vuttaṁ hotī”ti.

“Atthi me tumhesu anukampā …pe… no āmisadāyādā”ti bhikkhūsu attano karuṇāyanākittanaṁ tesaṁ mudukaraṇaṁ, “ahampi tenā”ti-ādi pana tatopi savisesaṁ mudukaraṇanti āha “atīva mudukaraṇatthan”ti.

Nāḷakapaṭipadādayo Nāḷakasuttādīsu (su.ni.684-728) āgatapaṭipattiyo. Tā pana yasmā Nāḷakattherādīhi paṭipannā paramasallekhavuttibhūtā ati-ukkaṭṭhapaṭipattiyo, tasmā idha dhammadāyādapaṭipadāya udāharaṇabhāvena uddhaṭā. Sakkhibhūtāti tāya paṭipattiyā vuccamānāya “Kiṁ me vinā paṭipajjanako atthī”ti asaddahantānaṁ paccakkhakaraṇena sakkhibhūtā. Imasminti “Tumhe ca me bhikkhave dhammadāyādā”ti-ādike vākye. Sesanti “tumhe ca me”ti-ādikaṁ sukkapakkhe āgataṁ pāḷipadaṁ. Vuttanayapaccanīkenāti “tena dhammadāyādabhāvena no āmisadāyādabhāvenā”ti evaṁ kaṇhapakkhe vuttanayassa paṭipakkhena.

30. Thomanaṁ sutvāti paṭipajjanakassa puggalassa pasaṁsanaṁ sutvā yathā taṁ saparisassa āyasmato upasenassa paṭipattiyā sīlathomanaṁ sutvā. Nipātapadanti iminā idha-saddassa anatthakatamāha. Pavāritoti paṭikkhepito. Yo hi bhuñjanto bhojanena titto parivesakena upanītabhojanaṁ paṭikkhipati, so tena pavāritena paṭikkhepito nāma hoti. Tenāha-- “pavāritoti …pe… vuttaṁ hotī”ti. Pakārehi diṭṭhādīhi vāreti saṅghādike yācāpeti bhatte (MṬ.3./CS:pg.1.185) karoti etāyāti pavāraṇā, āpattivisodhanāya attavossaggo okāsadānaṁ. Sā pana yasmā yebhuyyena vassaṁvutthehi kātabbā vuttā, tasmā “vassaṁvutthapavāraṇā”ti vuttaṁ. Pavāreti paccaye icchāpeti etāyāti pavāraṇā, cīvarādīhi upanimantanā. Pakārayuttā vāraṇāti pavāraṇā, vippakatabhojanatādicaturaṅgasahito bhojanapaṭikkhepo. Sā pana yasmā anatirittabhojananimittāya āpattiyā kāraṇaṁ hoti, tasmā “anatirittapavāraṇā”ti vuttā. Yāvadatthabhojanassa pavāraṇā yāvadatthapavāraṇā, pariyositabhojanassa upanītāhārapaṭikkhepoti attho.

“Bhuttāvī”ti vacanato bhojanapāripūritā idhādhippetāti āha “paripuṇṇoti bhojanena paripuṇṇo”ti. Pariyositoti etthāpi eseva nayo “bhojanena bhojanakiriyāya pariyosito”ti. Aṭṭhakathāyaṁ pana adhippetatthaṁ pākaṭaṁ katvā dassetuṁ bhojana-saddassa lopo vutto. Dhātoti titto. Sādhakānīti ñāpakāni. Pariyositabhojanaṁ suhitayāvadatthatāgahaṇehi bhuttāvitādayo, bhuttāvitādiggahaṇehi vā itare bodhitā hontīti aññamaññaṁ nesaṁ ñāpakañāpetabbataṁ dassetuṁ “yo hī”ti-ādi vuttaṁ. Evaṁ chahipi padehi udarāvadehakaṁ bhojanaṁ dassitaṁ tañca kho parikappanāvasena. Na hi Bhagavā evaṁ bhuñjati. Tenāha “sabbañcetaṁ parikappetvā vuttan”ti.

“Siyā eva, nāpi siyā”ti ca idaṁ atthadvayampi idha sambhavatīti vuttaṁ “idha ubhayampi vaṭṭatī”ti. Athāti anantaraṁ, mama bhojanasamanantaramevāti attho. Taṁ pana yasmā yathāvuttakālapaccāmasanaṁ hoti, tasmā “tamhi kāle”ti vuttaṁ. Apparuḷhahariteti ruhamānatiṇādiharitarahite. Abhāvattho ca ayaṁ appa-saddo “appiccho”ti-ādīsu (ma.ni.1.252 336 saṁ.ni.2.148) viya.

Kathitepīti pi-saddo avuttasamuccayattho. Tena vāpasamīkaraṇādiṁ saṅgaṇhāti. Tathā hesa vutta-saddo “no ca kho paṭivuttan”ti-ādīsu (pārā.289) vāpasamīkaraṇe dissati, “pannalomo paradattavutto”ti-ādīsu (cūḷava.332) jīvitavuttiyaṁ, “paṇḍupalāso bandhanā pavutto”ti-ādīsu (pārā.92 pāci.666 mahāva.129 ma.ni.3.59) apagame, “gītaṁ pavuttaṁ (MṬ.3./CS:pg.1.186) samihitan”ti-ādīsu (dī.ni.1.285) pāvacanabhāvena pavattite, loke pana “vuttaṁ parāyaṇan”ti-ādīsu (mahābhāsa 7.2.26) ajjhene dissatīti.

Na ettha piṇḍapātabhojanena dhammadāyādatā nivāritā, piṇḍapātabhojanaṁ pana anādaritvā dhammānudhammapaṭipattīti ettha kāraṇaṁ dassento āha “piṇḍapātaṁ …pe… vītināmeyyā”ti. Tattha vītināmeyyāti kammaṭṭhānānuyogena khepeyya. Tenāha “ādittasīsūpamaṁ paccavekkhitvā”ti. Ādittasīsūpamanti-ādittasīsūpamasuttaṁ.

Kiñcāpīti ayaṁ “yadipī”ti iminā samānattho nipāto. Nipāto ca nāma yattha yattha vākye payujjati, tena tena vattabbatthajotako hotīti idha “piṇḍapātan”ti-ādinā anuññāpasaṁsāvasena vuccamānassa atthassa jotakoti adhippāyena “anujānanapasaṁsanatthe nipāto”ti vuttaṁ, anuññāpasaṁsārambhe pana “asambhāvanatthe”ti vuttaṁ siyā purimeyeva sambhāvanāvibhāvanato adhikattānulomato ca.

Ekavāraṁ pavattaṁ piṇḍapātapaṭikkhipanaṁ kathaṁ dīgharattaṁ appicchatādīnaṁ kāraṇaṁ hotīti codanaṁ sandhāyāha “tassa hī”ti-ādi. Tattha atricchatāti atra icchatīti atriccho, tassa bhāvo atricchatā, atthato paralābhapatthanā. Tathā hi vuttaṁ “purimeyeva sakalābhena asantuṭṭhi, paralābhe ca patthanā, etaṁ atricchatālakkhaṇan”ti (vibha.aṭṭha.849). Pāpicchatāti asantaguṇasambhāvanādhippāyatā. Pāpā icchā etassāti pāpiccho, tassa bhāvo pāpicchatā. Yathāha “asantaguṇasambhāvanatā paṭiggahaṇe ca amattaññutā, etaṁ pāpicchalakkhaṇan”ti (vibha.aṭṭha.851). Mahantāni vatthūni icchati, mahatī vā tassa icchāti mahiccho, tassa bhāvo mahicchatā. Yaṁ sandhāya vuttaṁ “santaguṇasambhāvanatā paṭiggahaṇe ca amattaññutā, etaṁ mahicchalakkhaṇan”ti. Paccavekkhamāno nivāressatīti yojanā. Assa bhikkhuno saṁvattissati piṇḍapātapaṭikkhepo.

Mahiccho puggalo yathā paccayadānavasena paccayadāyakehi bharituṁ asakkuṇeyyo, evaṁ paccayapariyesanavasena attanāpīti vuttaṁ “attanopi (MṬ.3./CS:pg.1.187) upaṭṭhākānampi dubbharo hotī”ti. Saddhādeyyassa vinipātavasena pavattiyā aññassa ghare chaḍḍento. Rittapattovāti yesu kulesu paṭipiṇḍavasena pavattati, tesaṁ sabbapacchimaṁ attano yathāladdhaṁ datvā tattha kiñci aladdhā rittapatto vihāraṁ pavisitvā nipajjati jighacchādubbalyenāti adhippāyo. Yathāladdhapaccayaparibhogena, puna pariyesanānāpajjanena attano subharatā, yathāladdhapaccayena avaññaṁ akatvā santosāpattiyā upaṭṭhākānaṁ subharatā veditabbā.

Kathāvatthūnīti appicchatādipaṭisaṁyuttānaṁ kathānaṁ vatthūnīti kathāvatthūni, appicchatādayo eva. Tīṇīti tīṇi kathāvatthūni. Abhisallekhikāti ativiya kilese sallikhatīti abhisallekho, appiccha tādiguṇasamudāyo, so etissā atthīti abhisallekhikā, mahicchatādīnaṁ tanubhāvāya yuttarūpā appicchatādipaṭisaṁyuttatā. Cetovinīvaraṇasappāyāti kusalacittuppattiyā nivārakānaṁ nīvaraṇānaṁ dūrībhāvakaraṇena cetovinīvaraṇasaṅkhātānaṁ samathavipassanānaṁ sappāyā. Samathavipassanācittasseva vā vibhūtibhāvakaraṇāya sappāyā upakārikāti cetovinīvaraṇasappāyā. Ekantanibbidāyāti-ādi yena nibbidādi-ānisaṁsena ayaṁ kathā abhisallekhikā cetovinīvaraṇasappāyā ca nāma hoti, taṁ dassetuṁ vuttaṁ. Tattha ekantanibbidāyāti ekaṁsena vaṭṭadukkhato nibbindanatthāya. Virāgāya nirodhāyāti tasseva virajjanatthañca nirujjhanatthañca. Upasamāyāti sabbakilesavūpasamāya. Abhiññāyāti sabbassapi abhiññeyyassa abhijānanāya. Sambodhāyāti catumaggasambodhāya. Nibbānāyāti anupādisesanibbānāya. Etesu hi ādito tīhi vipassanā vuttā, puna tīhi maggo, itarena nibbānaṁ. Tena samathavipassanā ādiṁ katvā nibbānapariyosāno ayaṁ sabbo uttarimanussadhammo dasakathāvatthulābhino sambhavatīti dasseti. Paripūressantīti taṁsabhāvato upakārato ca saṁvattissanti. Appicchatādayo hi ekavāra-uppannā upari tadatthāya saṁvattissanti. Kathāvatthuparipūraṇaṁ sikkhāparipūraṇañca vuttanayeneva veditabbaṁ.

Amataṁ nibbānanti anupādisesanibbānadhātuṁ. Itarā pana sekkhāsekkhadhammapāripūriyā paripuṇṇā. Nibbānapāripūri cettha tadāvahadhammapāripūrivasena pariyāyato (MṬ.3./CS:pg.1.188) vuttāti veditabbā. Idāni yāyaṁ appicchatādīnaṁ anukkamaparivuddhiyā guṇapāripūritā, taṁ upamāya sādhento “seyyathāpī”ti-ādimāha. Tattha pāvussakoti vassānamāse uṭṭhito. So hi cirānuppavatti hoti. Pabbatakandarā pabbatesu upaccakādhiccakāpabhavanijjharādinadiyo. Sarasākhāti yattha upari-unnatapadesato udakaṁ āgantvā tiṭṭhati ceva sandati ca, te. Kusobbhā khuddakataḷākā. Kunnadiyoti pabbatapādato nikkhantā khuddakanadiyo. Tā hi mahānadiyo otarantiyo paripūrenti. Paramadhammadāyādanti paramaṁ uttamaṁ dhammadāyādabhāvaṁ, paramaṁ dhammadāyajjaṁ vā. Te bhikkhūti te dhammapaṭiggāhake bhikkhū. Sanniyojentoti mūlaguṇehi appicchatādīhi yojento.

Uggahetvāti atthato byañjanato ca upadhāraṇavasena gahetvā aviparītaṁ gahetvā. Saṁsandetvāti mama desanānusārena mamajjhāsayaṁ avirajjhitvā. Yathā idheva cintesīti yathā imissā dhammadāyādadesanāya cintesi, evaṁ aññatthāpi dhammathomanatthaṁ gandhakuṭiṁ pavisanto cintesi. Ekajjhāsayāyāti samānādhippāyāya. Matiyāti paññāya. Ayaṁ desanā aggāti-ādi Bhagavā dhammasenāpatiṁ guṇato eva paggaṇhātīti katvā vuttaṁ.

Cittagatiyāti cittavasena kāyassa pariṇāmanena “ayaṁ kāyo idaṁ cittaṁ viya hotū”ti kāyassa cittena samānagatikatādhiṭṭhānena. Kathaṁ pana kāyo dandhappavattiko lahuparivattanacittena samānagatiko hotīti? Na sabbathā samānagatiko. Yatheva hi kāyavasena cittapariṇāmane cittaṁ sabbathā kāyena samānagatikaṁ na hoti. Na hi tadā cittaṁ sabhāvasiddhena attano khaṇena avattitvā dandhavuttikassa rūpadhammassa khaṇena vattituṁ sakkoti, “idaṁ cittaṁ ayaṁ kāyo viya hotū”ti pana adhiṭṭhānena dandhagatikassa kāyassa anuvattanato yāva icchitaṭṭhānappatti, tāva kāyagatiṁ anulomentameva hutvā santānavasena pavattamānaṁ cittaṁ kāyagatikaṁ katvā pariṇāmitaṁ nāma hoti, evaṁ “ayaṁ kāyo idaṁ cittaṁ viya hotū”ti adhiṭṭhānena pageva lahusaññāya sukhumasaññāya ca sampāditattā abhāvitiddhipādānaṁ viya dandhaṁ avattitvā yathā lahuṁ katipayacittavāreheva icchitaṭṭhānappatti hoti (MṬ.3./CS:pg.1.189) evaṁ pavattamāno kāyo cittagatikabhāveneva pariṇāmito nāma hoti, na ekacittakkhaṇeneva pavattiyā. Evañca katvā bāhusamiñjanappasāraṇūpamāpi upacārena vinā suṭṭhutaraṁ yuttā hoti, aññathā dhammatāvilomitā siyā. Na hi dhammānaṁ lakkhaṇaññathattaṁ iddhibalena kātuṁ sakkā, bhāvaññathattameva pana sakkāti.

31.Bhagavato adhippāyānurūpaṁ bhikkhūnañca ajjhāsayaṁ ñatvāti vacanaseso. Desakāle viya bhājanampi oloketvā eva mahāthero dhammaṁ katheti. Pakkantassāti idaṁ anādare sāmivacananti dassento “pakkantassa sato”ti-ādimāha. Kittakenāti kena parimāṇena. Taṁ pana parimāṇaṁ yasmā parimeyyassa atthassa paricchindanaṁ hoti, tasmā “kittāvatāti paricchedavacanan”ti āha. Nukāro pucchāyanti ayaṁ nu-saddo idheva pucchāyaṁ āgatoti katvā vuttaṁ. Nu-saddena hettha jotiyamāno attho kiṁ-saddena parimāṇo attho parimeyyattho ca. Ettha saṁkilesapakkho vivekassa ananusikkhanaṁ āmisadāyādatā, vodānapakkho tassa anusikkhanaṁ dhammadāyādatāti. Tīhi vivekehīti vivekattayaggahaṇaṁ tadantogadhattā vivekapañcakassa. Vivekapañcakaggahaṇe panassa sarūpena kāyaviveko gahito na siyā, tadāyattattā vā satthārā tadā payujjamānavivekadassanavasena “tīhi vivekehī”ti-ādi vuttaṁ. Aññatarampīti kasmā vuttaṁ. Na hi kāyavivekamattena dhammadāyādabhāvo sijjhatīti? Na, vivekadvayasannissayasseva kāyavivekassa idhādhippetattā. Evañca katvā cittavivekaggahaṇampi samatthitaṁ hoti. Na hi lokiyajjhānādhigamamattena nippariyāyato satthudhammadāyādabhāvo icchito, nibbānādhigamena pana so icchito, tasmā sabbāpi sāsane vivekānusikkhanā nibbānapoṇā nibbānapabbhārā nibbānogadhā cāti vuttaṁ “tiṇṇaṁ vivekānaṁ aññatarampī”ti. Asati āloke andhakāro viya asati dhammadāyādatāya ekaṁsiyā āmisadāyādatāti āha “āmisadāyādāva hontī”ti. Esa nayo sukkapakkhepīti kaṇhapakkhato sādhāraṇavasena labbhamānaṁ atthasāmaññaṁ atidisati, na atthavisesaṁ tassa visadisattā, atthavisesameva vā atidisati visadisūdāharaṇūpāyañāyena. “Tiṇṇaṁ vivekānaṁ aññataran”ti idaṁ idha na labbhati. Tayopi (MṬ.3./CS:pg.1.190) hi vivekā, tesu eko vā itaradvayasannissayo idha labbhati.

Dūratopīti dūraṭṭhānatopi. Tenāha “tiroraṭṭhatopī”ti-ādi. Kāmaṁ “paṭibhātū”ti ettha paṭi-saddāpekkhāya “Sāriputtan”ti upayogavacanaṁ, attho pana sāmivacanavaseneva veditabboti dassento āha “āyasmatoyeva Sāriputtassā”ti. Bhāgo hotūti iminābhāgattho paṭi-saddoti dasseti lakkhaṇādi-atthānaṁ idha ayujjanato. Tenāha “evaṁ saddalakkhaṇena sametī”ti. Dissatūti ñāṇena dissatu, passatūti vā attho. Upaṭṭhātūti ñāṇassa paccupatiṭṭhatu. Uggahessantīti vācuggataṁ karissanti. Vācuggatakaraṇañhi uggaho. Pariyāpuṇissantīti tasseva vevacanaṁ. Puripucchanādinā vā atthassa citte āpādanaṁ paṭṭhapanaṁ pariyāpuṇanaṁ. Kāraṇavacananti yathāvuttassa kāraṇabhāvena vacanaṁ “hetumhi karaṇavacanan”ti katvā. Vuttatthapaccāmasanaṁ taṁ-saddena karīyatīti. Tenāha “yasmā”ti-ādi.

Ekenevākārenāti āmisadāyādatāsiddhena ādiyatāsaṅkhātena ekeneva pakārena. Tameva hi ākāraṁ sandhāyāha “Bhagavatā vuttamatthan”ti. Aññathā “satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṁ nānusikkhantī’ti ekeneva ākārena so attho therenapi vutto. Tīhi ākārehīti āmisadāyādapaṭipadābhūtehi tiṇṇaṁ vivekānaṁ ananusikkhanākārehi. Ettāvatāti--“Idhāvuso …pe… nānusikkhantī”ti ettakena kaṇhapakkhe uddesapāṭhena.

Vitthārato suvibhatto hoti anavasesato sammadeva niddiṭṭhattā. Nanu ca uddese satthunopi ādiyatā Bhagavatā gahitā, sā na niddiṭṭhāti anuyogaṁ sandhāyāha “so ca kho”ti-ādi. Sāvake anuggaṇhantassāti “āmisadāyādā satthu sāvakā”ti satthu parappavādapariharaṇatthampi “tumhehi dhammadāyādehi bhavitabban”ti evaṁ sāvake anukampamānassa. Sāvakānaṁ taṁ na yuttaṁ sāmīci-abhāvatoti yojanā. Esa nayoti yadidaṁ “ettāvatāyaṁ Bhagavā”ti-ādinā kaṇhapakkhe uddesassa atthavibhāgadassanamukhena sambandhadassanaṁ, esa nayo sukkapakkhepi sambandhadassaneti adhippāyo. Tenāha “ayaṁ tāvettha anusandhikkamayojanā”ti, satthārā desitāya uddesadesanāya mahātherena (MṬ.3./CS:pg.1.191) desitāya ca anusandhikkamena sambandhoti attho. Yathānusandhi eva cettha anusandhi veditabbo.

Accantapavivittassāti ekanta-upadhiviveko viya itarepi viveko satthu ekantikāvāti. Anusikkhanaṁ nāma anu anu pūraṇanti tappaṭikkhepena āha “na paripūrentī”ti, na paribrūhentīti attho, na paripūrentīti vā na paripālentīti attho. Yadaggena hi vivekaṁ nānusikkhanti, tadaggena na paribrūhenti, na paripālentīti vā vattabbataṁ labhantīti. Kasmā panettha “vivekaṁ nānusikkhantī”ti uddese viya avisesavacane kāyavivekasseva gahaṇaṁ katanti codanaṁ sandhāyāha “yadi panā”ti-ādi. Pucchāyāti pucchāto aviseso siyā vibhāgassa alabbhamānattā vissajjanassa. Nanu ca “vivekaṁ nānusikkhantī”ti avisesavacanato pāḷiyaṁ vibhāgo na labbhatevāti? Na, padantarena vibhāvitattā. Tenāha “yesañca dhammānan”ti-ādi. Byākaraṇapakkhoti vissajjanapakkho. Vissajjanañca na pucchā viya avisesajotanā atha kho yathādhippetatthavibhajananti adhippāyo. Iminā padenāti “vivekaṁ nānusikkhantī”ti iminā padena kāyavivekaṁ aparipūriyamānaṁ dassetīti adhippāyo. Cittavivekaṁ upadhivivekanti etthāpi eseva nayo.

Ettha ca nappajahantīti pahātabbadhammānaṁ pahānābhāvavacanaṁ pahānalakkhaṇavivekābhāvadīpanaṁ, taṁ vatvā puna “viveke nikkhittadhurā”ti vacanaṁ tato sātisayavivekābhāvadīpananti tadubhayavivekābhāvadassanena “yesañca dhammānan”ti-ādināva pārisesañāyena “vivekaṁ nānusikkhantī”ti iminā vivekadvayamūlabhūtakāyavivekābhāvadassanaṁ katanti daṭṭhabbaṁ. Avigatataṇhatāya taṁ taṁ parikkhārajātaṁ bahuṁ lanti ādiyantīti bahulā, bahulā eva bāhulikā yathā “venayiko”ti (ma.ni.1.246 a.ni.8.11 pārā.8). Te pana yasmā paccayabahulabhāvāya yuttappayuttā nāma honti, tasmā āha “cīvarādibāhullāya paṭipannā”ti. Sikkhāya ādarabhāvābhāvato sithilaṁ adaḷhaṁ gaṇhantīti “sāthalikā”ti vuttaṁ. Sithilanti bhāvanapuṁsakaniddeso, sithila-saddena vā samānatthassa sāthala-saddassa vasena “sāthalikā”ti padasiddhi veditabbā. Avagamanaṭṭhenāti adhogamanaṭṭhena (MṬ.3./CS:pg.1.192) orambhāgiyabhāvenāti attho. Upadhiviveketi sabbūpadhipaṭinissaggatāya upadhīhi vivitte. Oropitadhurāti ujjhitussāhā.

Aniyamenevāti kiñci visesaṁ anāmasitvā “sāvakā”ti aviseseneva. Niyamento”therā”ti-ādinā. Dasavasse upādāyāti dasavassato paṭṭhāya. Issariyeti “seṭṭhiṭṭhānaṁ senāpatiṭṭhānan”ti-ādīsu viya. Acirakkhaṇobhāsena lakkhavedhako akkhaṇavedhi. Ṭhitiyanti avaṭṭhāne. Ṭhānasoti taṅkhaṇeyeva. Tiṭṭhatīti ādhārādheyyabhāvenāti āha “tadāyattavuttibhāvenā”ti. Upekkhānubrūhanā sattasaṅkhāresu udāsīnatāpi asaṅkhatādhigamassa upāyoti tabbipariyāyato cīvarādimaṇḍanā na upadhivivekapāripūriyā saṁvattatīti āha “cīvarapatta …pe… apūrayamānā”ti. Tatthāti theravāre. Idhāti majjhimanavakavāresu. Tathā hi “majjhimatherakāle”ti-ādi vuttaṁ.

32. Imasmiñca kaṇhapakkheti imasmiñca niddesavāre kaṇhapakkhe, na uddesavāre kaṇhapakkhe. Uddesavāre pana kaṇhapakkhe vuttavipariyāyena gahetabbattho “esa nayo sukkapakkhepī”ti atidesena dassito. Vuttapaccanīkanayenāti “kāyavivekaṁ nānusikkhanti na paripūrentī”ti-ādinā vuttassa atthassa paccanīkanayena, “kāyavivekaṁ anusikkhanti paripūrentī”ti-ādinā nayena. Etthāti etasmiṁ sukkapakkhe. Saṅkhepoti atthasaṅkhepo. Yojanaparamparāyāti gāmantato dūrabhāvena ekaṁ dve tīṇīti evaṁ yojanānaṁ paṭipāṭiyā. Araññavanapatthānīti araññesu vanasaṇḍabhūtāni. Pantānīti pariyantāni. Upagantuṁ yuttakālo jarājiṇṇakālo gocaragāme dūre gamanāgamanasamatthatābhāvato. “Evaṁ guṇavantesu dinnaṁ aho sudinnan”ti paccayadāyakānaṁ pasādaṁ janenti. Pāsaṁsāti pasaṁsitabbā. Ayampi mahātheroti-ādi ekaṁ appamādavihārinaṁ vuddhataraṁ niddisitvā vadantānaṁ vasena vuttaṁ. Paviṭṭho vivekaṭṭhānaṁ. Sāyaṁ nikkhamati yonisomanasikāraṁ upabrūhetvāti adhippāyo. Kasiṇaparikammaṁ karoti, na yaṁ kiñci kiccantaraṁ. Samāpattiyo nibbatteti, na moghamanasikāraṁ. Sabbathāti-ādito tāva tadaṅgavasena kilesehi cittaṁ vivecento tato vikkhambhanavasena samucchedavasena paṭipassaddhivasenāti sabbappakārena cittavivekaṁ pūreti. Paṁsukūlāni dhāretīti iminā bāhulikatābhāvaṁ dasseti, asithilaṁ sāsanaṁ (MṬ.3./CS:pg.1.193) gahetvāti iminā sāthalikatābhāvaṁ, vigatanīvaraṇoti iminā okkamane nikkhittadhurataṁ, phalasamāpattintiādinā pavivekapubbaṅgamataṁ dasseti.

33. Tatrāvusoti ettha iti-saddo ādi-attho. Tena “lobho ca pāpako”ti-ādinayappavattaṁ uparidesanaṁ anavasesato pariyādiyati. Ko anusandhīti yā sā Bhagavatā saṁkilesapakkhena saha dhammadāyādapaṭipattibhāvinī “dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavatha, mā āmisadāyādā”ti-ādinā desanā uddiṭṭhā, taṁ “satthu pavivittassa viharato”ti-ādinā ārabhitvā aṭṭhārasavārapaṭimaṇḍitāya niddesadesanāya vibhajitvā tato paraṁ “tatrāvuso lobho ca pāpako”ti-ādinayāya uparidesanāya sambandhaṁ pucchati. Evanti saṁkilesapakkhe “nappajahantī”ti pahānābhāvadassanavasena, vodānapakkhe “pajahantī”ti pahānasabbhāvadassanavasenāti evaṁ. Aniddhāritasarūpā yaṁ-taṁ-saddehi dhamma-saddena sāmaññato ye pahātabbadhammā vuttā, te sarūpato dassetunti yojanā. Ime teti ettha kasmā lobhādayo eva pahātabbadhammā vuttā, nanu ito aññepi mohadiṭṭhivicikicchādayo pahātabbadhammā santīti? Saccaṁ santi, te pana lobhādīhi tadekaṭṭhatā gahitā eva hontīti vuttā. Atha vā imesaṁyevettha gahaṇe kāraṇaṁ parato āvi bhavissati.

Idāni upacayena anusandhiṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha sāvakānaṁ yassa dhammassa dāyādabhāvo satthu abhirucito, so “cattāro satipaṭṭhāne bhāvetī”ti-ādinā akatthetvā “vivekaṁ anusikkhanti, te ca dhamme pajahanti, na ca bāhulikā”ti-ādinā kathitattā heṭṭhā pariyāyeneva dhammo kathitoti vuttaṁ. “Te ca dhamme nappajahanti, okkamane pubbaṅgamā”ti-ādinā āmisaṁ pariyāyenapi kathitaṁ. “Siyā ca me piṇḍapāto”ti-ādinā, “bāhulikā ca hontī”ti-ādinā ca āmisaṁ nippariyāyenapi kathitaṁ. Atha vā yāyaṁ Bhagavatā āmisadāyādapaṭikkhepanā dhammadāyādatā vuttā, yañca tadatthaṁ vibhajantena mahātherena attanā vivekānusikkhanādi vuttaṁ, tadubhayaṁ hetuvasena vibhāvetuṁ “tatrāvuso, lobho cā”ti-ādi vuttaṁ (MṬ.3./CS:pg.1.194) Hetunirodhena hi saṁkilesapakkhassa, nirodhahetusampādanena ca vodānapakkhassa tappāpakatā.

Atītadesanānidassananti atītāya therena yathādesitāya desanāya ca paccāmasanaṁ. Tenevāha “satthu pavivittassa …pe… desanāyanti vuttaṁ hotī”ti. Tatthāti yaṁ vuttaṁ visesato “yesaṁ dhammānaṁ Satthā pahānamāhā”ti, etasmiṁ pade. Tattha hi pahātabbadhammā lobhādayo sāmaññato vuttā. Lāmakāti nihīnā. Lobhadosā hi hetuto paccayato sabhāvato phalato nissandato saṁkiliṭṭhapakatikā, āyatiṁ dukkhassa pāpanaṭṭhena vā pāpakā. Lubbhanalakkhaṇoti ārammaṇassa abhigijjhanalakkhaṇo. Tathā hi so lubbhanti tena, sayaṁ vā lubbhati, lubbhanamattameva vā tanti “lobho”ti vuccati. Rasādīsu abhisaṅgaraso, apariccāgapaccupaṭṭhāno, saṁyojaniyesu dhammesu assādadassanapadaṭṭhāno. Dussanalakkhaṇoti ārammaṇe byāpajjanalakkhaṇo. Tathā hi so dussanti tena, sayaṁ vā dussati, dussanamattameva vā tanti “doso”ti vuccati. Rasādīsu visappanaraso, sanissayadahanaraso vā, dussanapaccupaṭṭhāno, āghātavatthupadaṭṭhāno.

Tesūti-ādinā dassanena lobhadosānaṁ ekantato pahātabbatādassanaṁ. Āmisadāyādassa paccayānaṁ lābhe hotīti idaṁ lobhassa ārammaṇaggahaṇasabhāvataṁ sandhāya vuttaṁ, taṇhāya vasena pana anugijjhanaṁ sandhāya “aladdhaṁ patthetī”ti āha. Alābhe paccayānaṁ āmisadāyādassa hotīti ānetvā yojanā. Alabhantoti ettha “paccaye”ti vibhattiṁ pariṇāmetvā yojetabbaṁ. Vighātavāti “yampicchaṁ na labhati, tampi dukkhan”ti (ma.ni.1.120 vibha.190) vacanato icchāvighātavā. Lobho ca deyyadhamme hoti āmisadāyādassāti sambandho. Esa nayo anantarapadepi. Deyyadhammeti ca idaṁ nidassanamattaṁ sattakelāyanādivasenapi tassa lobhuppattisabbhāvato. “Taṇhaṁ paṭicca pariyesanā, pariyesanaṁ paṭicca lābho”ti evamādayo nava taṇhāmūlakā. Paripūreti āmisadāyādoti vibhattivipariṇāmo veditabbo. Āvāsamacchariyādīni pañca macchariyāni.

Magganti (MṬ.3./CS:pg.1.195) ariyamaggaṁ. So hi kilese mārento gacchati, nibbānatthikehi ca maggīyati, sayaṁ vā sacchikiriyābhisamayavasena nibbānaṁ maggatīti nippariyāyena “maggo”ti vuccati. Eko antoti itarena asammisso eko koṭṭhāso, hīnatāya vā lāmakaṭṭhena eko anto. Kāmaṁ aññepi kusaladhammā ete ante asampayogato na upenti, tehi vimuttā eva, ayaṁ pana accantavimuttiyā na upetīti āha “vimutto etehi antehī”ti. Tasmāti antadvayavimuttattā. Etesaṁ majjhe bhavattāti idaṁ maggassa ubhayantavimuttatāya eva vuttaṁ, na tappariyāpannatāya, vaṭṭadukkhanissaraṇatthikehi paṭipajjitabbato ca. Tathāti yathā itarena asammissaṭṭhena lāmakaṭṭhena ca lobho eko anto, tathā kāmasukhallikānuyogoti attho. Esa nayo sesesupi. Maggassa anupagamanañca nesaṁ antānaṁ sabbaso appavattikaraṇeneva daṭṭhabbaṁ. Purimanayenāti “ete dve ante na upetī”ti-ādinā pubbe vuttanayena.

Saccānanti catunnaṁ ariyasaccānaṁ. Dassanapariṇāyakaṭṭhenāti dassanassa pariññābhisamayādibhedassa parito sabbathā nayanaṭṭhena pavattanaṭṭhena. Cakkhukaraṇīti dhammacakkhussa karaṇī nipphādikā. Tayidaṁ satipi paṭipadāya dhammacakkhuto anaññatte avayavavasena sijjhamāno attho samudāyena kato nāma hotīti upacāravasena vuttanti daṭṭhabbaṁ. Tathā hi vakkhati “maggoyeva hi maggatthāya saṁvattati maggena kātabbakiccakaraṇato”ti. Ñāṇāyāti yāthāvato jānanāya. Tenāha “viditakaraṇaṭṭhenā”ti. Visesañātabhāvāpādanañhi viditakaraṇaṁ. Vūpasamanatoti samucchindanavasena vūpasamanato. Dukkhādīnaṁ pariññeyyādibhāvo viya abhiññeyyabhāvopi maggavaseneva pākaṭo hotīti āha “catunnampi saccānaṁ abhiññeyyabhāvadassanato”ti, vibhāvanatoti attho. Sambodhoti maggo “sambujjhati etenā”ti katvā. Tassatthāyāti maggakiccatthāya. Na hi maggato añño maggakiccakaro atthi. Tenāha “maggoyeva hī”ti-ādi. Atha vā sammādiṭṭhi uppajjamānā sahajātādipaccayabhāvena itare uppādeti, evaṁ sesamaggadhammāpīti evampi maggatthāya saṁvattanaṁ veditabbaṁ. Sacchikiriyāya paccakkhakammāyāti sacchikaraṇasaṅkhātapaccakkhakammāya. Nibbānāyāti vā anupādisesanibbānāya. Upasamāyāti (MṬ.3./CS:pg.1.196) iminā sa-upādisesanibbānaṁ gahitanti. Ayanti “sā hi saccānan”ti-ādinā yathāvutto atthanayo. Etthāti “cakkhukaraṇī”ti-ādīsu padesu. Sāro sundaro anapanīto. Ito aññathāti “dukkhassa pariññāya diṭṭhivisuddhiṁ karotīti cakkhukaraṇī”ti-ādinā atthavaṇṇanāpapañco kevalaṁ vitthāratthāya.

Ayamevāti ettha ayanti iminā attano aññesañca tassaṁ parisāyaṁ ariyānaṁ maggassa paccakkhabhāvaṁ dasseti. Āsannapaccakkhavācī hi ayaṁ-saddo. Aññamaggapaṭisedhanatthanti aññassa nibbānagāmimaggassa atthibhāvapaṭisedhanatthaṁ. Sattāpaṭikkhepo hi idha paṭisedhanaṁ alabbhamānattā aññassa maggassa. Buddhādīnaṁ sādhāraṇabhāvo anaññatā. Tenāha brahmā sahampati--

“Ekāyanaṁ jātikhayantadassī,

Maggaṁ pajānāti hitānukampī.

Etena maggena tariṁsu pubbe,

Tarissanti ye ca taranti oghan”ti. (saṁ.ni.5.384 409 mahāni.191 cūḷani.107 121 netti.170).

Ārakattāti iminā niruttinayena ariya-saddasiddhimāha. Aripahānāyāti atthavacanamattaṁ. Arayo pāpadhammā yanti apagamanti etenāti ariyo. Ariyena desitoti ettha ariyassa Bhagavato ayanti ariyo. Ariyabhāvappaṭilābhāyāti ettha ariyakaro ariyoti uttarapadalopena ariya-saddasiddhi veditabbā. Yasmā maggaṅgasamudāye maggavohāro hoti, samudāyo ca samudāyīhi samannāgato nāma hotīti āha “aṭṭhahi aṅgehi upetattā”ti, tasmā attano avayavabhūtāni aṭṭha aṅgāni etassa santīti aṭṭhaṅgiko. Yasmā pana paramatthato aṅgāniyeva maggo, tasmā vuttaṁ “na ca aṅgavinimutto”ti yathā “chaḷaṅgo vedo”ti. Sadisūdāharaṇaṁ pana dassento “pañcaṅgikatūriyādīni viyā”ti āha. Ādi-saddena caturaṅginī senāti evamādīnaṁ saṅgaho. Mārento gacchatīti niruttinayena saddasiddhimāha. Maggatīti gavesati. Ariyamaggo hi nibbānaṁ ārammaṇaṁ karonto taṁ gavesanto viya hotīti. Maggīyati nibbānatthikehi vivaṭṭūpanissayapuññakaraṇato (MṬ.3./CS:pg.1.197) paṭṭhāya tadatthaṁ paṭipattito. Gammatīti etena ādi-antavipariyāyena saddasiddhimāha yathā “kakū”ti. “Seyyathidanti nipāto”ti vatvā tassa sabbaliṅgavibhattivacanasādhāraṇatāya “katamāni tāni aṭṭhaṅgānī”ti vuttaṁ. Nanu ca aṅgāni samuditāni maggo antamaso sattaṅgavikalassa ariyamaggassa abhāvatoti? Saccametaṁ saccapaṭivedhena, maggapaccayatāya pana yathāsakaṁ kiccakaraṇena paccekampi tāni maggoyevāti āha “ekamekañhi aṅgaṁ maggoyevā”ti, aññathā samuditānampi nesaṁ maggakiccaṁ na sambhaveyyāti. Idāni tamevatthaṁ pāḷiyā samatthetuṁ “sammādiṭṭhimaggo ceva hetu cā”ti vuttaṁ.

Sammā aviparītaṁ pariññābhisamayādivasena catunnaṁ saccānaṁ dassanaṁ paṭivijjhanaṁ lakkhaṇaṁ etissāti sammādassanalakkhaṇā. Sammā aviparītaṁ sampayuttadhamme nibbānārammaṇe abhiniropanaṁ appanālakkhaṇaṁ etassāti sammā-abhiniropanalakkhaṇo musāvādādīnaṁ visaṁvādanādikiccatāya lūkhānaṁ apariggāhakānaṁ paṭipakkhabhāvato siniddhasabhāvattā sampayuttadhamme, sammāvācappaccayasubhāsitasotārañca janaṁ sammadeva pariggaṇhātīti sammāvācā sammāpariggaho lakkhaṇaṁ etissāti sammāpariggahalakkhaṇā. Yathā kāyikā kiriyā kiñci kattabbaṁ samuṭṭhāpeti, sayañca samuṭṭhahanaṁ ghaṭanaṁ hoti, tathā sammākammantasaṅkhātā viratipīti sammāsamuṭṭhānalakkhaṇo sammākammanto. Sampayuttadhammānaṁ vā ukkhipanaṁ samuṭṭhānaṁ kāyikakiriyāya bhārukkhipanaṁ viya. Jīvamānassa sattassa, sampayuttadhammānaṁ vā suddhi vodānaṁ, ājīvasseva vā jīvitappavattiyā suddhi vodānaṁ etenāti sammāvodānalakkhaṇo sammā-ājīvo. Kosajjapakkhe patituṁ adatvā sampayuttadhammānaṁ paggaṇhanaṁ anubalappadānaṁ paggaho. Ārammaṇaṁ upagantvā ṭhānaṁ, tassa vā anissajjanaṁ upaṭṭhānaṁ. Ārammaṇe sampayuttadhammānaṁ sammā, samaṁ vā ādhānaṁ samādhānaṁ. Sammā saṅkappeti sampayuttadhamme ārammaṇe abhiniropetīti sammāsaṅkappo. Sammā vadati etāyāti sammāvācā. Sammā karoti etenāti sammākammaṁ, tadeva sammākammanto. Sammā ājīvati etenāti sammā-ājīvo. Sammā vāyamati ussahati etenāti sammāvāyāmo. Sammā sarati anussaratīti sammāsati (MṬ.3./CS:pg.1.198) Sammā samādhiyati cittaṁ etenāti sammāsamādhīti evaṁ sammāsaṅkappādīnaṁ nibbacanaṁ veditabbaṁ.

Micchādiṭṭhinti sabbampi micchādassanaṁ. Tappaccanīyakileseti ettha taṁ-saddena sammādiṭṭhi. Na hi micchādiṭṭhiyā kilesā paccanīyā, atha kho sammādiṭṭhiyā. Avijjañcāti avijjāggahaṇaṁ tassā saṁkilesadhammānaṁ pamukhabhāvato. Tenāha “Avijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā”ti (saṁ.ni.5.1). Dassananivārakassa sammohassa samugghātena asammohato. Ettha ca micchādiṭṭhiṁ …pe… pajahatīti etena pahānābhisamayaṁ, nibbānaṁ ārammaṇaṁ karotīti etena sacchikiriyābhisamayaṁ, sampayuttadhammeti-ādinā bhāvanābhisamayaṁ sammādiṭṭhikiccaṁ dasseti. Pariññābhisamayo pana nānantariyatāya atthato vutto eva hotīti daṭṭhabbo.

Kathaṁ pana ekameva ñāṇaṁ ekasmiṁ khaṇe cattāri kiccāni sādhentaṁ pavattati. Na hi tādisaṁ loke diṭṭhaṁ, na āgamo vā tādiso atthīti na vattabbaṁ. Yathā hi padīpo ekasmiṁyeva khaṇe vaṭṭiṁ dahati, snehaṁ pariyādiyati, andhakāraṁ vidhamati, ālokañca vidaṁseti, evametaṁ ñāṇanti daṭṭhabbaṁ. Maggasamaṅgissa ñāṇaṁ dukkhepetaṁ ñāṇaṁ, dukkhasamudayepetaṁ ñāṇaṁ dukkhanirodhepetaṁ ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapetaṁ ñāṇanti suttapadaṁ (vibha.754) ettha udāharitabbaṁ. Yathā ca sammādiṭṭhi pubbabhāge dukkhādīsu visuṁ visuṁ pavattitvā maggakkhaṇe ekāva catunnaṁ ñāṇānaṁ kiccaṁ sādhentī pavattati, evaṁ sammāsaṅkappādayo pubbabhāge nekkhammasaṅkappādināmakā hutvā kāmasaṅkappādīnaṁ pajahanavasena visuṁ visuṁ pavattitvā maggakkhaṇe tiṇṇaṁ catunnañca kiccaṁ sādhentā pavattanti. Sammāsamādhi pana pubbabhāgepi maggakkhaṇepi nānāyeva hutvā pavattatīti kāmañcettha sammādiṭṭhiyā sabbepi pāpadhammā paṭipakkhā, ujuvipaccanīkatādassanavasena pana sammādiṭṭhiyā kiccaniddese micchādiṭṭhiggahaṇaṁ kataṁ. Teneva ca “tappaccanīyakilese cā”ti vuttaṁ.

Yesaṁ kilesānaṁ anupacchindane sammādiṭṭhi na uppajjeyya, te micchādiṭṭhiyā sahajekaṭṭhatāya tadekaṭṭhāva tappaccanīyakilesā daṭṭhabbā. Sammāsaṅkappādīnaṁ kiccaniddesepi eseva nayo. Sotāpattimaggādivasena cattāro lokuttaramaggabhāvasāmaññena ekato katvā. Lobhadosā samudayasaccaṁ, yassa pana so samudayo taṁ dukkhasaccaṁ, pahānabhāvo maggasaccaṁ, yattha taṁ (MṬ.3./CS:pg.1.199) pahānaṁ, taṁ nirodhasaccanti imāni cattāri saccāni. Kasmā panettha lobhadosānaṁ visuṁ ādito ca gahaṇaṁ? Visuṁ gahaṇaṁ tāva tathābujjhanakānaṁ puggalānaṁ ajjhāsayavasena, imehi lobhadosehi āmisadāyādatā, tappahānena ca dhammadāyādatāti dassanatthaṁ, tadanusārena catusaccayojanāya evaṁ ekekassa niyyānamukhaṁ hotīti dassanatthañca. Sesavāresupi eseva nayo. Ādito gahaṇaṁ pana ativiya oḷārikatāya supākaṭabhāvato vakkhamānānaṁ aññesañca pāpadhammānaṁ mūlabhāvato tadekaṭṭhatāya ca veditabbaṁ.

Kujjhanalakkhaṇoti kuppanasabhāvo, cittassa byāpajjanāti attho. Caṇḍikkaṁ luddatā, kururabhāvoti attho. Āghātakaraṇarasoti “anatthaṁ me acarī”ti-ādinā citte āghātassa karaṇaraso. Dussanapaccupaṭṭhānoti saparasantānassa vināsanapaccupaṭṭhāno laddhokāso viya sapatto. Upanandhanaṁ nānappakārassa uparūpari nandhanaṁ viya hotīti katvā. Tathā hesa “vera-appaṭinissajjanaraso, kodhānupabandhabhāvapaccupaṭṭhāno”ti ca vutto. Aparakāle upanāhoti-ādīti ādi-saddena “upanayhanā upanayhitattaṁ āṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā anusaṁsandanā anuppabandhanā daḷhīkamman”ti-ādīnaṁ (vibha.891) niddesapadānaṁ atthavaṇṇanaṁ saṅgayhati. Upanāhasamaṅgī hi puggalo verassa anissajjanato ādittapūti-alātaṁ viya jalati eva, cittañcassa dhoviyamānaṁ acchacammaṁ viya, masimakkhitapilotikā viya ca na sujjhateva.

Paraguṇamakkhanalakkhaṇoti udakapuñchaniyā udakaṁ viya paresaṁ guṇānaṁ makkhanasabhāvo. Tathābhūto cāyaṁ attano kārakaṁ gūthena paharantaṁ gūtho viya paṭhamataraṁ makkheti evāti daṭṭhabbo. Tathā hessa saparasantānesu guṇaṁ makkhetīti makkhoti vuccati. Yugaggāho samadhuraggahaṇaṁ asamānassapi abhūtassa samāropanaṁ. Samabhāvakaraṇaṁ samīkaraṇaṁ. Paresaṁ guṇappamāṇena attano guṇānaṁ upaṭṭhānaṁ paccupaṭṭhapetīti āha “paresaṁ guṇappamāṇena upaṭṭhānapaccupaṭṭhāno”ti. Tathā hesa paresaṁ guṇe ḍaṁsitvā viya attano guṇehi same karotīti paḷāsoti vuccati.

Parasampattikhīyanaṁ (MṬ.3./CS:pg.1.200) parasampattiyā usūyanaṁ. Issati parasampattiṁ na sahatīti issā. Tathā hesā “parasampattiyā akkhamanalakkhaṇā”ti vuccati. Tatthāti parasampattiyaṁ. Anabhiratirasā abhiratipaṭipakkhakiccā. Vimukhabhāvapaccupaṭṭhānā parasampattiṁ passitumpi appadānato. Nigūhanalakkhaṇaṁ attano sampattiyā parehi sādhāraṇabhāvāsahanato. Asukhāyanaṁ na sukhanaṁ dukkhanaṁ, arocananti adhippāyo.

Katassa kāyaduccaritādipāpassa paṭicchādanaṁ katapāpapaṭicchādanaṁ. Tassa pāpassa āvaraṇabhāvena paccupatiṭṭhatīti tadāvaraṇapaccupaṭṭhānā, māyā, yāya samannāgato puggalo bhasmachanno viya aṅgāro, udakachanno viya khāṇu, pilotikapaṭicchāditaṁ viya ca satthaṁ hoti. Avijjamānaguṇappakāsanaṁ attani avijjamānasīlādiguṇavibhāvanaṁ, yena sāṭheyyena samannāgatassa puggalassa asantaguṇasambhāvanena cittānurūpakiriyāviharato “evaṁcitto, evaṁkiriyo”ti dubbiññeyyattā kucchiṁ vā piṭṭhiṁ vā jānituṁ na sakkā. Yato--

“Vāmena sūkaro hoti, dakkhiṇena ajāmigo;

Sarena nelako hoti, visāṇena jaraggavo”ti. (dī.ni.aṭṭha.2.296 vibha.aṭṭha.894 mahāni.aṭṭha.166)--

Evaṁ vuttayakkasūkarasadiso hoti.

Cittassa uddhumātabhāvo thaddhalūkhabhāvo. Appatissayavuttīti anivātavutti. Amaddavākārena paccupatiṭṭhati, amaddavataṁ vā paccupaṭṭhapetīti amaddavatāpaccupaṭṭhāno, thambho, yena samannāgato puggalo gilitanaṅgalasīso viya ajagaro, vātabharitabhastā viya ca thaddho hutvā garuṭṭhāniye ca disvā onamitumpi na icchati, pariyanteneva carati. Karaṇassa uttarakiriyā karaṇuttariyaṁ. Visesato paccanīkabhāvo vipaccanīkatā. Parena hi kismiñci kate taddiguṇaṁ karaṇavasena sārambho pavattati.

Seyyādi-ākārehi unnamanaṁ unnati. Omānopi hi evaṁ karaṇamukhena sampaggahavaseneva pavattati. “Ahamasmi seyyo”ti-ādinā ahaṁkaraṇaṁ sampaggaho ahaṅkāro. Pare abhibhavitvā adhikaṁ unnamanaṁ abbhunnati (MṬ.3./CS:pg.1.201) Yaṁ sandhāya vuttaṁ “pubbakāle attānaṁ hīnato dahati aparakāle seyyato”ti (vibha.877).

Mattabhāvo jāti-ādiṁ paṭicca cittassa majjanākāro, yassa vā dhammassa vasena puggalo matto nāma hoti, so dhammo mattabhāvo. Madaggāhaṇaraso madassa gāhaṇakicco. Mado hi attano majjanākāraṁ sampayuttadhamme gāhento viya pavattamāno taṁsamaṅgiṁ puggalampi tathā karonto viya hoti. Ahaṅkāravasena puggalaṁ aniṭṭhaṁ karonto cittassa ummādabhāvo viya hotīti ummādapaccupaṭṭhāno. Satiyā aniggaṇhitvā cittassa vossajjanaṁ cittavossaggo, sativirahitoti attho. Yathāvuttassa vossaggassa anuppadānaṁ punappunaṁ vissajjanaṁ vossaggānuppadānaṁ. Imesaṁ kodhādīnaṁ lobhādīnampi vā. Lakkhaṇādīnīti lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānāni. Padaṭṭhānaṁ pana dhammantaratāya na gahitaṁ. Nibbacanaṁ “kujjhatīti kodho, upanayhatīti upanāho”ti-ādinā suviññeyyamevāti na vuttaṁ, atthato pana kodho doso eva, tathā upanāho. Pavatti-ākāramattato hi kato nesaṁ bhedo, makkhapaḷāsasārambhā tadākārappavattā paṭighasahagatacittuppādadhammā, māyāsāṭheyyathambhamadappamādā tadākārappavattā lobhasahagatacittuppādadhammā. Thambho vā mānaviseso cittassa thaddhabhāvena gahetabbato, tathā mado. Tathā hi so “māno maññanā”ti-ādinā vibhaṅge (vibha.878) niddiṭṭho. Idha pana mānātimānānaṁ visuṁ gahitattā majjanākārena pavattadhammā eva “mado”ti gahetabbā. Sesānaṁ dhammantarabhāvo pākaṭo eva.

Kasmā panettha ete eva aṭṭha dukā gahitā, kimito aññepi kilesadhammā natthīti? No natthi, ime pana āmisadāyādassa savisesaṁ kilesāya saṁvattantīti taṁ visesaṁ vibhāventena āmisadāyādassa lobhādīnaṁ pavattanākāraṁ dassetuṁ “visesato”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha etthāti etesu lobhādīsu. Alabhanto āmisanti adhippāyo. Tatuttari uppanno kodhoti ānetvā sambandhitabbaṁ. Santepīti vijjamānepi. Issatīti issaṁ janeti. Padussatīti tasseva vevacanaṁ. Tathā hi sā “issati dussati padussatī”ti-ādinā niddiṭṭhā. Yasmā vā issaṁ (MṬ.3./CS:pg.1.202) janento ekaṁsato paduṭṭhacitto eva hoti, tasmā “padussatī”ti vuttaṁ. Assāti āmisadāyādassa. Evaṁ paṭipannoti evaṁ asantaguṇappakāsanaṁ paṭipadaṁ paṭipanno. Ovadituṁ asakkuṇeyyoti etena thambho nāma dovacassakaraṇo dhammoti dasseti. Kiñci vadati ovādadānavasena. Thambhena …pe… maññantoti iminā ca thambhassa mānavisesabhāvaṁ dasseti, thambhena vā hetunāti attho. Matto samānoti matto honto. Kāma …pe… pamajjatīti etena madavasena ekaṁsato pamādamāpajjatīti dasseti.

Evanti iminā āmisadāyādassa lobhādīnaṁ uppattikkamadassaneneva idha pāḷiyaṁ nesaṁ desanākkamopi dassitoti daṭṭhabbo. Na kevalaṁ imeheva, atha kho aññehi ca evarūpehi pāpakehi dhammehi aparimutto hotīti sambandho. Ke pana teti? Atricchatāmahicchatādayoti. Evaṁ mahādīnavā āmisadāyādatāti tato balavataro saṁvego janetabboti ayamettha ovādo veditabbo. Etthāti etasmiṁ sutte. Sabbatthāti sabbesu vāresu. Nibbisesoyevāti eteneva paṭhamataraṁ idha dassitasaccayojanānayena sabbavāresu yojetabboti veditabbo.

Ñāṇaparicayapāṭavatthanti maggassa aṭṭhaṅgasattaṅgatādivisesavibhāvanāya ñāṇassa āsevanaṭṭhena paricayo ñāṇaparicayo, tassa paṭubhāvatthaṁ kosallatthaṁ. Etthāti ariyamagge. Bhedoti viseso. Kamoti aṅgānaṁ desanānupubbī. Bhāvanānayoti bhāvanāvidhi. “Kadāci aṭṭhaṅgiko, kadāci sattaṅgiko”ti saṅkhepato vuttamatthaṁ vivaranto puna “ayaṁ hī”ti-ādimāha. Tattha lokuttarapaṭhamajjhānavasenāti lokuttarassa paṭhamajjhānassa vasena. Ettha ca keci jhānadhammā maggasabhāvāti ekantato jhānaṁ maggato visuṁ katvā vattuṁ na sakkāti “lokuttarapaṭhamajjhānasahito”ti avatvā “lokuttarapaṭhamajjhānavasena”icceva vuttaṁ. Atha vā lokuttarapaṭhamajjhānavasenāti lokuttarā hutvā paṭhamajjhānassa vasenāti evamettha attho veditabbo. Ariyamaggo hi vipassanāya pādakabhūtassa, sammasitassa vā paṭhamajjhānassa vasena aṭṭhaṅgiko hoti. Atha vā ajhānalābhino sukkhavipassakassa, jhānalābhino vā pādakamakatvā paṭhamajjhānassa, pakiṇṇakasaṅkhārānaṁ vā sammasane (MṬ.3./CS:pg.1.203) uppanno ariyamaggo aṭṭhaṅgiko hoti, svāssa aṭṭhaṅgikabhāvo paṭhamajjhānikabhāvenāti dassento “paṭhamajjhānavasenā”ti āha. Evaṁ “avasesajjhānavasenā”ti etthāti yathārahaṁ attho veditabbo.

Yadi ariyamaggo sattaṅgikopi hoti, atha kasmā pāḷiyaṁ “aṭṭhaṅgiko”icceva vuttanti āha “ukkaṭṭhaniddesato”ti-ādi. Yathā cettha paṭipadāya maggavasena aṭṭhaṅgikasattaṅgikabhedo evaṁ bojjhaṅgavasena sattaṅgikachaḷaṅgikabhedo veditabbo appītikajjhānavasena chaḷaṅgikattā, maggavasena pana desanā āgatāti svāyaṁ bhedo Aṭṭhakathāyaṁ na uddhaṭo. Ito paranti ito aṭṭhaṅgato paraṁ ukkaṁsato, avakaṁsato pana sattaṅgato paraṁ maggaṅgaṁ nāma natthīti. Nanu maggavibhaṅge (vibha.493-502) pañcaṅgikavāre pañceva maggaṅgāni uddhaṭāni, mahāsaḷāyatane (ma.ni.3.431) ca “yā tathābhūtassa diṭṭhi, yo tathābhūtassa saṅkappo, yo tathābhūtassa vāyāmo, yā tathābhūtassa sati, yo tathābhūtassa samādhi, svāssa hoti sammāsamādhī”ti vatvā pubbabhāgavasena pana “pubbeva kho panassa kāyakammaṁ vacīkammaṁ ājīvo suparisuddho hotī”ti sammāvācādayo āgatāti? Saccametaṁ, taṁ pana sammādiṭṭhi-ādīnaṁ pañcannaṁ kārāpakaṅgānaṁ atirekakiccadassanavasena vuttaṁ, tasmā na ariyamaggo sammāvācādivirahito atthīti “ito parañhi maggaṅgaṁ natthī”ti suvuttametanti daṭṭhabbaṁ.

Sabbakusalānanti sabbesaṁ kusaladhammānaṁ. Niddhāraṇe cetaṁ sāmivacanaṁ. Kāmāvacarādivasena taṁtaṁkusaladhammesu sā sammādiṭṭhi seṭṭhā. Tassā seṭṭhabhāvena hi “paññājīviṁ jīvitamāhu seṭṭhan”ti (saṁ.ni.1.246 su.ni.184) vuttaṁ, maggasammādiṭṭhiyā pana sabbaseṭṭhabhāve vattabbameva natthi. Kusalavāreti kusaluppattisamaye. Pubbaṅgamā kusalādidhammānaṁ yāthāvasabhāvabodhena sampayuttadhammānaṁ pariṇāyakabhāvato. Tenevāha “sammādiṭṭhiṁ sammādiṭṭhīti pajānātī”ti-ādi. Sā sammādiṭṭhi pabhavo etassāti tappabhavo, sammāsaṅkappo. Sammādassanavasena hi sammāsaṅkappo hoti. Tato abhinibbattānīti tappabhavābhinibbattāni. Tappabhavābhinibbattānipi “tadabhinibbattānī”ti vuccanti kāraṇakāraṇepi kāraṇūpacāratoti āha “tappabhavābhinibbattāni sesaṅgānī”ti. Tenāha “sammādiṭṭhissā”ti-ādi. Yathā hi sammādassanaṁ (MṬ.2./CS:pg.1.204) sammāvitakkanassa visesapaccayo, evaṁ sammāvitakkanaṁ sammāpariggahassa sammāpariggaho sammāsamuṭṭhānassa, sammāsamuṭṭhānaṁ sammāvodānassa, sammāvodānaṁ sammāvāyāmassa, sammāvāyāmo sammā-upaṭṭhānassa, sammā-upaṭṭhānaṁ sammādhānassa visesapaccayo, tasmā “purimaṁ purimaṁ pacchimassa pacchimassa visesapaccayo hotī”ti iminā visesapaccayabhāvadassanatthena kamena etāni sammādiṭṭhi-ādīni aṅgāni vuttānīti dassitāni.

Bhāvanānayoti samathavipassanānaṁ yuganaddhabhāvena pavatto bhāvanāvidhi. Ayañhi ariyamaggakkhaṇe bhāvanāvidhi. Tassa pana pubbabhāge bhāvanānayo kassaci samathapubbaṅgamo hoti kassaci vipassanāpubbaṅgamoti. Taṁ vidhiṁ dassetuṁ “kocī”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha paṭhamo samathayānikassa vasena vutto, dutiyo vipassanāyānikassa. Tenāha “idhekacco”ti-ādi. Tanti samathaṁ samādhiṁ, jhānadhammeti vā attho. Taṁsampayutteti samādhisampayutte, jhānasampayutte vā dhamme. Ayañca nayo yebhuyyena samathayānikā arūpamukhena, tatthāpi jhānamukhena vipassanābhinivesaṁ karontīti katvā vutto. Vipassanaṁ bhāvayatoti paṭipadāñāṇadassanavisuddhiṁ ārabhitvā yathādhigataṁ taruṇavipassanaṁ vaḍḍhentassa. Maggo sañjāyatīti pubbabhāgiyo lokiyamaggo uppajjati. Āsevati nibbidānupassanāvasena. Bhāveti muñcitukamyatāvasena. Bahulīkaroti paṭisaṅkhānupassanāvasena. Āsevati vā bhayatūpaṭṭhānañāṇavasena. Bahulīkaroti vuṭṭhānagāminivipassanāvasena. Saṁyojanāni pahīyanti, anusayā byantī honti maggapaṭipāṭiyā.

Samathaṁ anuppādetvāvāti avadhāraṇena upacārasamādhiṁ nivatteti, na khaṇikasamādhiṁ. Na hi khaṇikasamādhiṁ vinā vipassanā sambhavati. Vipassanāpāripūriyāti vipassanāya paripuṇṇatāya vuṭṭhānagāminibhāvappattiyā. Tatthajātānanti tasmiṁ ariyamaggakkhaṇe uppannānaṁ sammādiṭṭhi-ādīnaṁ dhammānaṁ. Niddhāraṇe cetaṁ sāmivacanaṁ. Vavassaggārammaṇatoti vavassaggassa ārammaṇatāya. Vavassaggo vossaggo paṭinissaggoti ca apavaggoti ca atthato ekaṁ, nibbānanti vuttaṁ hoti, tasmā nibbānassa ārammaṇakaraṇenāti attho. Cittassa ekaggatāti maggasammāsamādhimāha. Ariyamaggo hi ekanta samāhito asamādhānahetūnaṁ kilesānaṁ samucchedanato. Sesaṁ vuttanayameva.

Yuganaddhāva (MṬ.3./CS:pg.1.205) honti tadā samādhipaññānaṁ samarasatāya icchitabbato. Maggakkhaṇe hi na samathabhāvanāyaṁ viya samādhi, vipassanābhāvanāyaṁ viya ca paññā kiccato adhikā icchitabbā, samarasatāya pana aññamaññassa anativattanaṭṭhena dvepi yuganaddhā viya pavattanti. Tena vuttaṁ “samathavipassanā yuganaddhāva hontī”ti.

Dhammadāyādasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.4.)4.Bhayabheravasuttavaṇṇanā

34. Evaṁ me sutanti Bhayabheravasuttaṁ. Ko nikkhepo? Keci tāva evamāhu “pucchāvasiko nikkhepo”ti. Duvidhā hi pucchā pākaṭāpākaṭabhedato. Tattha yassā desanāya nimittabhūto ñātuṁ icchito attho kiṁ-saddapubbakena pakāsīyati, sā pākaṭā pucchā yathā “kiṁsūdha vittaṁ purisassa seṭṭhan”ti evamādi (saṁ.ni.1.246 su.ni.183). Yassā pana desanāya nimittabhūto ñātuṁ icchito attho kiṁ-saddarahitena kevaleneva saddapayogena pakāsīyati, sā apākaṭā pucchā. Ñātuṁ icchito hi attho “pañhā, pucchā”ti vuccati, tasmāyeva idha “ye me bho Gotamā”ti-ādikā apākaṭāti “pucchāvasiko nikkhepo”ti. Tayidaṁ akāraṇaṁ, yasmā so brāhmaṇo “yeme bho Gotamā”ti-ādīni vadanto na tattha kaṅkhī vicikicchī saṁsayamāpanno avoca, atha kho attanā yathānicchitamatthaṁ Bhagavati pasādabhāvabahumānaṁ pavedento kathesi. Tenāha “Bhagavati pasādaṁ alatthā”ti-ādi (ma.ni.aṭṭha.1.34). Vihāreti vihārake nivāse. Avicchinneyevāti pavattamāneyeva. Padadvayassapi vasante evāti attho. Etaṁ purohitaṭṭhānaṁ uṇhīsādikakudhabhaṇḍehi saddhiṁ laddhaṁ, tathā ca “assa raññā dinnan”ti vadanti. Tenāha “taṁ tassa raññā dinnan”ti. Brahmanti vedaṁ. So pana mantabrahmakappavasena tividho. Tattha mantā padhānaṁ mūlabhāvato, ye aṭṭhakādīhi pavuttā, itare tannissayena jātā, tena tesaṁyeva gahaṇaṁ “mante sajjhāyatī”ti (MṬ.4./CS:pg.1.206) Te hi guttabhāsitabbatāya “mantā”ti vuccanti. Idameva hīti avadhāraṇena “brahmato jātā”ti-ādikaṁ niruttiṁ paṭikkhipati.

Yena vā kāraṇenāti (sārattha.ṭī.verañjakaṇḍavaṇṇanāyaṁ 2 saṁ.ni.ṭī.1.1.1 a.ni.ṭī.2.2.16) hetumhi idaṁ karaṇavacanaṁ. Hetu-attho hi kiriyākāraṇaṁ, na karaṇaṁ viya kiriyattho, tasmā nānappakāraguṇavisesādhigamatthā idha upasaṅkamanakiriyāti “annena vasatī”ti-ādīsu viya hetu-atthamevetaṁ karaṇavacanaṁ yuttaṁ, na karaṇatthaṁ tassa ayujjamānattāti vuttaṁ “yena vā kāraṇenā”ti-ādi. Bhagavato satatappavattaniratisayasāduvipulāmatarasasaddhammaphalatāya sāduphalaniccaphalitamahārukkhena Bhagavā upamito, sāduphalūpabhogādhippāyaggahaṇeneva hi mahārukkhassa sāduphalatā gahitāti.

Upasaṅkamīti upasaṅkanto. Sampattukāmatāya hi kiñci ṭhānaṁ gacchanto taṁtaṁpadesātikkamanena upasaṅkami, upasaṅkantoti vā vattabbataṁ labhati. Tenāha “gatoti vuttaṁ hotī”ti, upagatoti attho. Upasaṅkamitvāti pubbakālakiriyāniddesoti āha “upasaṅkamanapariyosānadīpanan”ti. Tatoti yaṁ ṭhānaṁ patto “upasaṅkamī”ti vutto, tato upagataṭṭhānato. Yathā khamanīyādīni pucchantoti (saṁ.ni.ṭī.1.1.112) yathā Bhagavā “kacci te brāhmaṇa khamanīyaṁ, kacci yāpanīyan”ti-ādinā khamanīyādīni pucchanto tena brāhmaṇena saddhiṁ samappavattamodo ahosi pubbabhāsitāya, tadanukaraṇena evaṁ sopi brāhmaṇo Bhagavatā saddhiṁ samappavattamodo ahosīti yojanā. Taṁ pana samappavattamodataṁ upamāya dassetuṁ “sītodakaṁ viyā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha sammoditanti saṁsanditaṁ. Ekībhāvanti sammodanakiriyāya samānataṁ ekarūpataṁ. Khamanīyanti “idaṁ catucakkaṁ navadvāraṁ sarīrayantaṁ khaṇabhaṅguratāya sabhāvato dussahaṁ, kacci khamituṁ sakkuṇeyyan”ti pucchati. Yāpanīyanti paccayāyattavuttikaṁ cirappabandhasaṅkhātāya yāpanāya kacci yāpetuṁ sakkuṇeyyaṁ. Sīsarogādi-ābādhābhāvena kacci appābādhaṁ. Dukkhajīvikābhāvena kacci appātaṅkaṁ. Taṁtaṁkiccakaraṇe uṭṭhānasukhatāya kacci lahuṭṭhānaṁ. Tadanarūpabalayogato kacci balaṁ. Sukhavihārasabbhāvena kacci phāsuvihāro atthīti tattha tattha kacci-saddaṁ yojetvā attho veditabbo.

Balavappattā (MṬ.4./CS:pg.1.207) pīti pītiyeva. Taruṇapīti pāmojjaṁ. Sammodanaṁ janeti karotīti sammodanikaṁ, tadeva sammodanīyanti āha “sammodajananato”ti. Sammoditabbato sammodanīyanti imaṁ pana atthaṁ dassento “sammodituṁ yuttabhāvato”ti āha. Saritabbabhāvatoti anussaritabbabhāvato. “Saraṇīyan”ti vattabbe dīghaṁ katvā “sāraṇīyan”ti vuttaṁ. Suyyamānasukhatoti āpāthamadhurataṁ āha, anussariyamānasukhatoti vimaddaramaṇīyataṁ. Byañjanaparisuddhatāyāti sabhāvaniruttibhāvena tassā kathāya vacanacāturiyamāha, atthaparisuddhatāyāti atthassa nirupakkilesataṁ. Anekehi pariyāyehīti anekehi kāraṇehi.

Abhidūra-accāsannapaṭikkhepena nātidūranāccāsannaṁ nāma gahitaṁ, taṁ pana avakaṁsato ubhinnaṁ pasāritahatthasaṅghaṭṭanena daṭṭhabbaṁ. Gīvaṁ pasāretvāti gīvaṁ parivattanavasena pasāretvā.

Yemeti ettha sandhivasena ikāralopoti dassento “ye ime”ti-ādimāha. Uccākulīnatāya jātivasena abhijātā jātikulaputtā. Tenāha “uccākulappasutā”ti. Ācārasampattiyā abhijātā ācārakulaputtā. Tenāha “ācārasampannā”ti. Yattha katthaci apākaṭepi kule. Tena brāhmaṇena adhippetā bhikkhūsu duvidhāpi saṁvijjantīti āha “idha pana dvīhipi kāraṇehi kulaputtāyevā”ti.

Saddhāti idaṁ karaṇatthe paccattavacananti āha “saddhāyā”ti, saddhāti vā saddahitvāti attho. Imasmiṁ pakkhe pāḷiyaṁ ya-kāralopena niddesoti daṭṭhabbaṁ. Agāratoti agāravāsato, uttarapadalopena, nissayūpacārena vā ayaṁ niddesoti. Bhikkhanasīlatādilakkhaṇo bhikkhubhāvo pabbajjāsahacaritāya saddhiṁ bhikkhubhāvaṁ anvācinantoti āha “pabbajjaṁ bhikkhubhāvañcā”ti. Kammavācālakkhaṇe pana bhikkhubhāve adhippete samuccayattho ca-saddo daṭṭhabbo. Anagārassa bhāvoti etena pabbajjānissito suvisuddho sīlācāraguṇaviseso gahito, kasigorakkhādikammapaṭikkhepo idha anuppādādīhi veditabbo. Sesaggahaṇe pana saraṇagamanādivasena pabbajjāya, saraṇagamanādivasena upasampadāya ca anekabhedattā āha “sabbathāpī”ti, tena tena pakārenāti attho. Puratogāmitā paṭipattigamanena, na kāyagamanenāti āha “nāyako”ti (MṬ.4./CS:pg.1.208) sammāpaṭipattiyā nibbānasampāpakoti attho. Hitakiriyāyāti diṭṭhadhammikādihitacariyāya. Gāhaṇaṁ adhisīlādīsu accantāya niyojanaṁ, na kathanamattanti dassento “gāhetā”ti vatvā “sikkhāpetā”ti āha. Diṭṭhānugatinti diṭṭhiyā anugamananti dassento “dassanānugatin”ti vatvā sikkhāttayasaṅgahaṁ Bhagavato sāsanaṁ tena diṭṭhattā diṭṭhi, tassa tasseva khamanavasena khanti, ruccanavasena ruci, taṁdiṭṭhikhantirucikāva Bhagavato sāvakāti āha “yaṁdiṭṭhiko”ti-ādi.

Esa kira alatthāti sambandho. Devaputte viyāti-ādi kassaci pārijuññassa abhāvadīpanato “saddhāyā”ti-ādinā vuttassa pabbajitabhāvassa pākaṭīkaraṇaṁ. Saddhāya gharā nikkhamma pabbajitvāti idaṁ haṭṭhapahaṭṭhādibhāvassa kāraṇavacanaṁ. Ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭheti idaṁ anussaṅkitāparisaṅkitatāya kāraṇavacananti daṭṭhabbaṁ.

Evametanti-ādinā āmeḍitavacanaṁ sampahaṁsanavasena, pasādavasena vā katanti daṭṭhabbaṁ. Tathā hi evaṁ-saddo sampaṭicchanattho abbhanumodanattho ca vutto. Mamanti upayogatthe sāmivacanaṁ, nipātapadaṁ vā etaṁ “man”ti iminā samānatthanti daṭṭhabbaṁ. Ādīnīti ādi-saddena najīvikāpakatādiṁ saṅgaṇhāti īdisānaṁyevāti saddhāpabbajjāya vibhāvita-anabhijjhālu-ādisabhāvānaṁyeva, na itaresaṁ abhijjhālusabhāvānaṁ. Vuttañhetaṁ--

“Saṅghāṭikaṇṇe cepi me, bhikkhave, bhikkhu gahetvā piṭṭhito piṭṭhito anubandho assa pade padaṁ nikkhipanto, so ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākaṭindriyo, atha kho ārakāva mama ahañca tassā”ti (itivu.92).

Ajjhogāhetvā adhippetatthaṁ sambhavituṁ sādhetuṁ dukkhānīti durabhisambhavāni. Aṭṭhakathāyaṁ pana tattha nivāsoyeva dukkhoti dassetuṁ “sambhavituṁ dukkhāni dussahānī”ti vuttaṁ. Araññavanapatthānīti araññalakkhaṇappattāni vanasaṇḍāni. Vanapattha-saddo hi saṇḍabhūte rukkhasamūhepi vattatīti (MṬ.4./CS:pg.1.209) araññaggahaṇaṁ. Kiñcāpīti anujānanasambhāvanatthe nipāto. Kiṁ anujānāti? Nippariyāyato araññābhāvaṁ “gāmato bahi araññan”ti. Tenāha “nippariyāyenā”ti-ādi. Kiṁ sambhāveti? Āraññakaṅganipphādakattaṁ. Yañhi āraññakaṅganipphādakaṁ, taṁ visesato “araññan”ti vuttanti. Tenevāha “yaṁ taṁ pañcadhanusatikan”ti-ādi. Nikkhamitvā bahi indakhīlāti indakhīlato bahi nikkhamitvā, tato bahi paṭṭhāyāti attho. Bahi indakhīlāti yattha dve tīṇi indakhīlāni, tattha bahiddhā indakhīlato paṭṭhāya, yattha taṁ natthi, tattha tadarahaṭṭhānato paṭṭhāyāti vadanti. Yasmā bahi indakhīlato paṭṭhāya manussūpacāre bhayabheravaṁ natthi, tasmā idha nādhippetanti daṭṭhabbaṁ.

Gāmantanti gāmasamīpaṁ. Anupacāraṭṭhānanti niccakiccavasena nupacaritabbaṭṭhānaṁ. Tenāha “yattha na kasīyati na vapīyatī”ti. Pantānīti iminā “pariyantānan”ti imassa pariyāyassa idha pāḷiyaṁ gahitattā vuttaṁ “pariyantānanti imamekaṁ pariyāyaṁ ṭhapetvā”ti. Dūrānanti pana ayaṁ pariyāyo ṭhapetabbo siyā tassāpi “pantānī”ti imināva atthato gahitattā, tathā sati “na manussūpacārānan”ti edisānampi ṭhapetabbatā āpajjati, tasmā saddato eva ṭhapanaṁ daṭṭhabbaṁ. Pavivekanti pakārato, pakārehi vā vivecanaṁ, rūpādiputhuttārammaṇe pakārato gamanādi-iriyāpathappakārehi attano kāyassa vivecanaṁ gacchatopi tiṭṭhatopi nisajjatopi ekasseva pavattati. Teneva hi vivecetabbānaṁ vivecanākārassa ca bhedato bahuvidhattā te ekattena gahetvā “pavivekan”ti ekavacanena vuttaṁ. Dukkaraṁ pavivekanti vā pavivekaṁ kattuṁ na sukhanti attho. Ekībhāveti ekikabhāve. Dvayaṁdvayārāmoti dvinnaṁ dvinnaṁ bhāvābhirato. Haranti viyāti saṁharanti viya vighātuppādanena. Tenāha “ghasanti viyā”ti, bhayasantāsuppādanena khādituṁ āgatā yakkharakkhasapisācādayo viyāti adhippāyo. Īdisassāti aladdhasamādhino. Tiṇapaṇṇamigādisaddehīti vāteritānaṁ tiṇapaṇṇādīnaṁ migapakkhi-ādīnañca bhiṁsanakehi bheravehi saddehi vividhehi ca aññehi khāṇu-ādīhi yakkhādi-ākārehi upaṭṭhitehi bhiṁsanakehi. Evaṁ dukkaraṁ durabhisambhavaṁ nāma karonto aho acchariyā eteti vimhito.

Kāyakammantavārakathāvaṇṇanā

35. Soḷasasu (MṬ.4./CS:pg.1.210) ṭhānesūti “ye kho kecī”ti-ādinā pāḷiyaṁ vakkhamānesu soḷasasu kāraṇesu. Aparisuddhakāyakammantatādayo araññe viharantānaṁ cittutrāsanimittatāya visesato vikkhepāvahā, parisuddhakāyakammantatādayo pana tadabhāvato tesaṁ avikkhepāvahā. Tenāha “aparisuddhakāyakammantasandosahetū”ti-ādi. Soḷasasūti ca vodānapakkhaṁyeva gahetvā vuttaṁ. Saṁkilesaggahaṇampi yāvadeva vodānadassanatthanti. Ārammaṇapariggaharahitānanti aparisuddhakāyakammantādikassa araññe diṭṭhassa tassa ārammaṇassa “ye kho kecī”ti-ādinā pāḷiyaṁ āgatanayena pariggaṇhanañāṇarahitānaṁ. Ārammaṇapariggahayuttānanti ettha vuttavipariyāyena attho veditabbo. Attanāti Bhagavantaṁ sandhāya vadati, sayanti attho. Tādisoti ārammaṇapariggahayutto.

Sambujjhati etenāti sambodho, ariyamaggoti āha “ariyamaggappattito”ti. Aggamaggādhigamādhīno Buddhānaṁ sabbaññutaññāṇādhigamoti āha “anabhisambuddhassāti appaṭividdhacatusaccassā”ti. Anavasesato ñeyyaṁ, bujjhituṁ arahatīti bodhi, mahāvīriyatādinā tattha visesayogato sattoti āha “bujjhanakasattassā”ti. Tenāha “sammāsambodhin”ti-ādi. Niyatabhāvappattito paṭṭhāya mahāsattā yathā mahābodhiyānapaṭipadā hānabhāgiyā, ṭhitibhāgiyā vā na hoti, atha kho visesabhāgiyā nibbedhabhāgiyā ca hoti, tathā paṭipajjanato bodhiyaṁ ninnagoṇapabbhārā evāti āha “bodhiyā vā sattasseva laggassevā”ti. Tenāha “Dīpaṅkarassa hī”ti-ādi. Aṭṭhadhammasamodhānenāti--

“Manussattaṁ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṁ;

Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā”ti. (bu.vaṁ.2.59)--

Imesaṁ abhinīhārassa aṅgabhūtānaṁ aṭṭhannaṁ dhammānaṁ samodhānena samavadhānena.

Pabbajjūpagatāti (MṬ.4./CS:pg.1.211) pabbajjaṁ upagatā. Tena pabbajjāmattena samaṇā, na samitapāpatāyāti dasseti. Jātimattena idha brāhmaṇāti adhippetāti āha “bhovādino vā”ti. Te hi “bho bho”ti vadanasīlā, tenāha “bhovādī nāma so hoti, sace hoti sakiñcano”ti (dha.pa.396 su.ni.625). Pāṇātipātādināti ādi-saddena adinnādānaṁ abrahmacariyañca saṅgaṇhāti. Aparisuddhenāti ca visesanaṁ kāyakammantāpekkhāya, na pāṇātipātādi-apekkhāya. Na hi pāṇātipātādiko tassa pubbabhāgapayogo ca koci parisuddho nāma atthi. Bhāyanaṭṭhena bhayaṁ, bhīrutāvahaṭṭhena bheravaṁ. Sandosahetūti sadosahetu. Sa-saddo hi idha sānusāro vutto. Tenāha “attano dosassa hetū”ti. Ekantena cittutrāsalakkhaṇassa bhayassa vasena “sāvajjan”ti vuttaṁ. Cittutrāso hi ekantasāvajjo bhāyanaṭṭhena bhayañcāti. Akkhemanti idaṁ ubhayavasena. Cittutrāsopi hi sarīracittānaṁ anatthāvahato akkhema, tathā bhayānakārammaṇampīti. Aṭṭhakathāyaṁ pana atthadvayaṁ yathāsaṅkhyaṁ yojitaṁ. Sayaṁ parikappitabhayānakārammaṇanimittaṁ cittutrāsasamuppādanavasena ānentā bhayabheravaṁ avhāyanti viya hontīti vuttaṁ “avhāyantīti pakkosantī”ti. Teti māritamanussānaṁ ñātimittādayo. Gacchaṁ gahanabhūtaṁ mahantaṁ kaṇṭakasaṇḍaṁ, gumbaṁ nātimahantanti vadanti. Gacchanti pana tiṇavanaṁ veditabbaṁ, “gacche ruḷhatiṇe”ti vuttaṁ, gumbaṁ kaṇṭakalatādibharitāviruḷhaṁ. Baddhā vadhitā viyāti baddhā hutvā tāḷiyamānā viya.

“Na kho panāti ettha khoti avadhāraṇatthe nipāto, panā”ti visesatthe. Tenetaṁ dasseti “Aññe samaṇabrāhmaṇā viya ahaṁ aparisuddhakāyakammanto hutvā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni na kho pana paṭisevāmi, parisuddhakāyakammantoyeva pana hutvā tāni paṭisevāmī”ti. Evaṁ vā ettha atthayojanā veditabbā. “Parisuddhakāyakammantohamasmī”ti hi tena avadhāraṇena vibhāvitatthadassanaṁ. Tesamahaṁ aññataroti tāya parisuddhakāyakammatāya tesaṁ ariyānaṁ ahaṁ aññataroti kāyakammapārisuddhiyā mahāsatto attānaṁ ariyesu pakkhipati. Paramasallekhabhāvappattā hi tadā bodhisattassa kāyakammapārisuddhi (MṬ.4./CS:pg.1.212) tathā vacīkammādipārisuddhi, yato māro randhagavesī hutvā chabbassāni nirantaraṁ anubandho antaraṁ na labhati. Tenāha--

“Satta vassāni Bhagavantaṁ, anubandhiṁ padāpadaṁ;

Otāraṁ nādhigacchissaṁ, sambuddhassa satīmato”ti. (su.ni.448).

Bhiyyoti adhikaṁ savisesaṁ, uparūpari vā. Bhītatasitā bhayūpaddavena chambhitasarīrā haṭṭhalomā honti, abhītātasitā pana bhayūpaddavābhāvato ahaṭṭhalomā khemena sotthinā tiṭṭhantīti tesaṁ khemappatti sotthibhāvo vā pannalomatāya pākaṭo hotīti pāḷiyaṁ “palloman”ti vuttaṁ. Tenāha “pannalomatan”ti-ādi. Ettha ca bhiyyo pallomamāpādiṁ araññe vihārāyāti paṭiññāniddeso. Parisuddhakāyakammantohamasmīti hetudassanaṁ. “Ye hi vo ariyā”ti sadisūdāharaṇadassanaṁ. Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vāti visadisūdāharaṇadassanaṁ. Sesāni anvayabyatirekavibhāvanānīti daṭṭhabbanti ayamettha yuttivibhāvanā. Iminā nayena sesavāresupi yuttivibhāvanā veditabbā.

Kāyakammantavārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Vacīkammantavārādikathāvaṇṇanā

36. Aparisuddhena musāvādādināti ettha yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttanayameva. Ādi-saddena pana saṅgahitaṁ tesañca musāvādādīnaṁ pavattibhedaṁ bhayabheravāvhānamukhena dassetuṁ “kathan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva.

Bhaṇḍesūti saviññāṇakāviññāṇakesu bhaṇḍesu. Uppādetvāti attano pariṇāmavasena abhijjhāsaṅkhātaṁ visamalobhaṁ uppādetvā. Kujjhitvāti vināsacintāvasena parassa kujjhitvā. Evañhi nesaṁ “yesaṁ aparajjhimhā, te idāni anubandhitvā”ti-ādinā pacchā āsaṅkuppatti siyā. “Ete amhākaṁ pariggahavatthuṁ gahetukāmā maññe, vināsaṁ kātukāmā maññe”ti yathā pare parato tesaṁ abhijjhābyāpādappavattiṁ pariggaṇhanti, tādisaṁ (MṬ.4./CS:pg.1.213) manokammantaṁ sandhāya “te paresan”ti-ādi vuttanti daṭṭhabbaṁ. Kāmaṁ akusalakāyakammavacīkammapavattikālepi abhijjhādayo pavattantiyeva, tadā pana te cetanāpakkhikā vā abbohārikā vāti manokammantavāre eva abhijjhādivasena yojanā katā. Atha vā dvārantare pavattānampi pāṇātipātādīnaṁ vacīkammādibhāvābhāvo viya dvārantare pavattānampi abhijjhādīnaṁ kāyakammādibhāvābhāvo, manokammabhāvo eva pana siddhoti katvā manokammantavāre eva abhijjhādayo uddhaṭā. Tathā hi vuttaṁ--

“Dvāre caranti kammāni, na dvārā dvāracārino;

Tasmā dvārehi kammāni, aññamaññaṁ vavatthitā”ti. (dha.sa.aṭṭha.1.kāyakammadvāra).

Kiñcāpi Aṭṭhakathāyaṁ sāsane pabbajitavasena ājīvavāre bhayabheravāvhānaṁ yojitaṁ, “ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā”ti pana vacanato bāhirakavasena gahaṭṭhavasena ca yojanā veditabbā. Gahaṭṭhānampi hi jātidhammakuladhammadesadhammavilomanavasena aññathāpi micchājīvo labbhateva, tāya eva ca ājīvavipattiyā aññathā vā nesaṁ araññavāso sambhaveyyāti.

37. Evaṁ ājīvaṭṭhamakasīlavasena bhayabheravaṁ dassetvā tato paraṁ nīvaraṇappahānādivasena taṁ dassetuṁ desanā vaḍḍhitāti tadatthaṁ vivaranto “ito paran”ti-ādimāha. Tattha nīvaraṇavasena puna vuttāti ayamadhippāyo-- evaṁ sīlavisuddhimattampi araññe viharato bhayabheravābhāvaṁ āvahati, kimaṅgaṁ pana nīvaraṇāni pahāya appanāsamādhiṁ, upacārasamādhimeva vā sampādayatoti samādhisampadāya bhayabheravābhāvahetukaṁ dassetuṁ upari desanā vaḍḍhitāti akusalamanokammantabhāvena gahitāpi abhijjhābyāpādā nīvaraṇavasena puna vuttāti adhippāyo. Abhi-pubbo jhā-saddo abhijjhāyanatthoti āha “parabhaṇḍādi-abhijjhāyanasīlā”ti. Vatthukāmesūti rūpādīsu kilesakāmassa vatthubhūtesu kāmesu. Bahalakilesarāgāti thiramūladummocanīyatāhi ajjhosāne pabhūtakilesakāmā. Abhijjhā cettha appattavisayapatthanā, tibbasārāgo sampattivisayābhiniveso. Te (MṬ.4./CS:pg.1.214) hi lobhābhibhūtā puggalā attani tibbasāpekkhatāya eva lobhābhibhūtatāya avavatthitārammaṇā avinicchitavisayā araññe taṁ taṁ visayaṁ anupadhāritvā viharanti, rajju-ādīni yāthāvato na sallakkhenti. Tenāha “tesan”ti-ādi. Upaṭṭhāti santacittatāya. Tathā hi vuttaṁ “ākulacittā”ti. “Idānimha naṭṭhā”ti tasanti vitasanti, āgantvā bādhiyamānā viya honti, evaṁ taṁ bhayabheravaṁ attani samāropanaṭṭhena avhāyanti pakkosantīti yojanaṁ sandhāyāha “sesaṁ tādisamevā”ti. “Anabhijjhāluhamasmī”ti pāḷipade ciraparicita-alobhajjhāsayatāya kamaladale jalabindu viya alaggamānasattā sabbattha anapekkhohamasmīti attho.

38. Pakatibhāvavijahanenāti parisuddhabhāvasaṅkhātassa ca pakatibhāvassa vijahanena. Sāvajjadhammasamuppattiyā hi cittassa anavajjabhāvo jahito hotīti. Vipannacittāti kilesāsucidūsitatāya kuthitacittā. Tenāha “kilesānugataṁ …pe… pūtikaṁ hotī”ti. Paduṭṭhamanasaṅkappāti visasaṁsaṭṭhamuttaṁ viya dosena padūsitacittasaṅkappā. Vuttanayenevāti “te avavatthitārammaṇā hontī”ti-ādinā abhijjhāluvāre vuttanayeneva. Yathā hi lobhavasena, evaṁ dosādivasenapi avavatthitārammaṇā hontīti. Sabbatthāti heṭṭhā upari cāti sabbattha ṭhānesu vaṇṇetabbā.

39. “Yā cittassa akallatā akammaññatā”ti vacanato thinaṁ cittassa gelaññabhāvena gahaṇaṁ gacchatīti āha “cittagelaññabhūtena thinenā”ti. Tathā “yā kāyassa akallatā akammaññatā”ti (dha.sa.1163) vacanato middhaṁ visesato nāmakāyassa gelaññabhāvena gahaṇaṁ gacchatīti āha “sesanāmakāyagelaññabhūtena middhenā”ti. Sesaggahaṇañcettha cittanivattanatthaṁ. Idañca middhaṁ rūpakāyassapi gelaññāvahanti daṭṭhabbaṁ niddāya hetubhāvato. Tathā hi taṁ “niddā capalāyikā”ti niddiṭṭhaṁ. Tenāha “te niddābahulā hontī”ti.

40. Uddhaccapakatikāti uddhaccasīlā anavaṭṭhitasabhāvā. Anavaṭṭhānarasañhi uddhaccaṁ. Tenāha “vipphandamānacittā”ti-ādi. Idhāti “avūpasantacittā”ti imasmiṁ (MṬ.4./CS:pg.1.215) pade. Kukkuccaṁ gahetuṁ vaṭṭati saṁvaṇṇanāvasena pacchānutāpassapi cittassa avūpasamakarattā. Uddhaccaṁ pana sarūpeneva gahitanti adhippāyo.

41. Ekamevidaṁ pañcamaṁ nīvaraṇaṁ yadidaṁ kaṅkhā vicikicchāti ca. Yadi evaṁ kasmā dvidhā katvā vuttanti āha “kiṁ nu kho”ti-ādi. Kaṅkhanatoti saṁsayanato. Vicikicchāti vuccati “dhammasabhāvaṁ vicinanto etāya kicchati, vigatā tikicchā vā”ti katvā.

42. Evaṁ nīvaraṇābhāvakittanamukhena samādhisampadāya bhayabheravābhāvaṁ dassetvā idāni attukkaṁsanādi-abhāvakittanamukhena paññāsampadāya bhayabheravābhāvaṁ dassetuṁ “ye kho kecī”ti-ādinā upari desanā vaḍḍhitā, tadatthaṁ vivarituṁ “attukkaṁsanakā”ti-ādi vuttaṁ. Ukkaṁsenti mānavasena paggaṇhanena. Tenāha “ucce ṭhāne ṭhapentī”ti. Thinamiddha-uddhaccakukkuccavicikicchāvāresu gayhamānaṁ abhijjhāluvārasadisanti tattha taṁ anāmasitvā attukkaṁsakavāre kiñci visadisaṁ atthīti taṁ dassetuṁ “te kathan”ti-ādi vuttaṁ.

43. Chambhanaṁ chambho, kāyassa chambhitattahetubhūto balavacittutrāso. So etesaṁ atthīti chambhī. Tenāha “kāyathambhanā”ti-ādi. Bhīrukajātikāti bhāyanakasīlā. Ekameva cetaṁ sāvajjabhayaṁ kāye chambhitattassa, citte ca kāye ca thaddhabhāvassa uppādanavasena “chambho bhīrutā”ti ca vuccatīti taṁsamaṅgino samaṇabrāhmaṇā “chambhī bhīrukajātikā”ti vuttā, idha bhayabheravaṁ sarūpeneva gahitaṁ.

44. Labbhati pāpuṇīyatīti lābhasaddassa kammasādhanattamāha. Sakkaccaṁ kātabbo dātabboti sakkāro. Tadatthadīpakanti lābhādiṁ pahāya araññe vasato bhayabheravāvhāyanaṁ natthīti dīpakaṁ. So kira lābhagarutāyeva piyo gāmo etassāti “piyagāmiko”ti nāmaṁ labhati. Kammamuttoti jarājiṇṇattā kammaṁ kātuṁ na sakkotīti sāmikehi vissaṭṭho.

45. Alasabhāvena (MṬ.4./CS:pg.1.216) sammāvāyāmassa akaraṇato kucchitaṁ sīdantīti kusītā. Vīrassa bhāvo, kammaṁ vā vīriyaṁ, vidhinā vā īretabbaṁ pavattetabbanti vīriyaṁ, sammāvāyāmo. Tena hīnā hīnavīriyā. Kāyaviññattiyā samuṭṭhānavasena pavattavīriyaṁ kāyikavīriyaṁ, vattakaraṇacaṅkamanādīsu daṭṭhabbaṁ. Nisajja sayitvā ca kammaṭṭhānamanasikāravasena pavattavīriyaṁ cetasikavīriyaṁ. Tattha purimaṁ visesato kosajjapaṭipakkhatāvasena, dutiyaṁ vīriyārambhatāvasena pākaṭaṁ hotīti dassento “kusītā”ti-ādimāha. Te hi hīnavīriyā alasatāyeva ārammaṇavavatthānamattampi kātuṁ na sakkonti.

46. Naṭṭhassatīti alabbhamānassati, paccayavekallena vijjamānāyapi satiyā satikiccaṁ kātuṁ asamatthatāya evaṁ vuttaṁ. Na sampajānāti asampajānā. Taṁyoganivattiyañcāyaṁ a-kāro “ahetukā dhammā (dha.sa.2.dukamātikā), abhikkhuko āvāso”ti-ādīsu (cūḷava.76) viyāti āha “paññārahitā”ti. Nanu soḷasamo paññāvāro, ayaṁ sativāro, tattha kasmā saṁkilesapakkhe paññā gahitāti codanaṁ sandhāyāha “imassa cā”ti-ādi. Satibhājanīyamevetaṁ, yadidaṁ cuddasamo vāro, paññā panettha cuddasame vāre kevalā sati dubbalāti satidubbalyadīpanatthaṁ “asampajānā”ti paṭikkhepamukhena vuttā. Idāni vuttamevatthaṁ pākaṭataraṁ kātuṁ “duvidhā hī”ti-ādi vuttaṁ.

47. Appanāsamādhinā, upacārasamādhinā vā cittaṁ ārammaṇe samaṁ, sammā vā āhitaṁ nāma hoti, nāññathāti dassento “asamāhitāti upacārappanāsamādhivirahitā”ti āha Vibbhantacittāti anavaṭṭhitacittā. Pubbe nīvaraṇabhāvasāmaññena uddhaccaṁ gahitaṁ “uddhatā avūpasantacittā”ti, idha samādhānābhāvena uddhaccahetuko cittavibbhamo vutto “asamāhitā vibbhantacittā”ti, ayametesaṁ viseso. Pubbe vuttanayenāti pubbe “uddhaccena hi ekārammaṇe cittaṁ vipphandati dhajayaṭṭhiyaṁ vātena paṭākā viyā”ti (ma.ni.aṭṭha.1.40) vuttanayena. Sabbaṁ pubbasadisamevāti bhayabheravāvhāyanassa abhijjhāluvāre vuttasadisataṁ sandhāya vadati.

48. Duppaññāti (MṬ.4./CS:pg.1.217) ettha du-saddo “dussīlo”ti-ādīsu viya abhāvattho, na “duggati, duppaṭipanno”ti-ādīsu viya garahatthoti dassetuṁ “nippaññānametaṁ adhivacanan”ti vatvā “paññā pana duṭṭhā nāma natthī”ti vuttaṁ. Teti duppaññā. Sabbatthāti catūsupi pāṭhavikappesu. Elanti vā doso vuccati. Tenāha “yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā”ti. Tathā hi sīlaṁ “nelaṅgan”ti vuttaṁ. Duppaññā ca kathentā sadosameva kathaṁ kathenti apaṇḍitabhāvato. Tenevāha “dubbhāsitabhāsī”ti. Tasmā elasabbhāvato elaṁ mukhaṁ etesanti elamūgāti vuttāti evampi vā ettha attho daṭṭhabbo. Yāya paññāya vasena “paññāsampanno”ti vuttaṁ, taṁ byatirekamukhena dassetuṁ “no ca kho”ti-ādi vuttaṁ. Nanu ca bodhisattā bahulavipassanāpaññāya samannāgatā hontīti? Honti, tadā pana bodhisattena na vipassanārambho kato, no ca vipassanāpaññā adhippetāti vuttaṁ “no ca kho vipassanāpaññāyā”ti.

Keci panettha “saddhāvirahitā aparisuddhakāyakammantādayo viya bhayabheravāvhāyanassa visesakāraṇaṁ, nāpi saddhālutā pallomatāyāti saddhāvāro anuddhaṭo”ti vadanti, taṁ akāraṇaṁ. Kammaphale hi saddahanto kammapaṭisaraṇataṁyeva nissāya bhayabheravaṁ tiṇāyapi amaññamāno pallomatamāpajjeyya. Yasmā pana vīriyādayo saddhāya vinā nappavattantīti tesaṁ upanissayabhūtā sahajātā ca sā taggahaṇeneva gahitā hotīti visuṁ na uddhaṭā. Tathā hi sā jhānassa pubbabhāgapaṭipadāyampi na uddhaṭā, kiṁ vā etāya saddhāya, addhā sā imasmiṁ ārammaṇapariggahaṭṭhāne na gahetabbāva, tato dhammassāminā idha na uddhaṭā, evaṁ aññesupi edisesu ṭhānesu nicchayo kātabbo. Yathānulomadesanā hi suttantakathāti.

Vacīkammantavārādikathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Soḷasaṭṭhānārammaṇapariggaho niṭṭhito.

Bhayabheravasenāsanādivaṇṇanā

49. Soḷasārammaṇānīti soḷasaṭṭhānāni ārammaṇāni. Evarūpāsu rattīsūti cātuddasī-ādikā upari vakkhamānā rattiyo sandhāya vadati (MṬ.4./CS:pg.1.218) Evarūpe senāsaneti etthāpi eseva nayo. Yāti aniyamato uddiṭṭhānaṁ puna “tā”ti vacanaṁ niddeso viya hotīti vuttaṁ “yā tāti ubhayametaṁ rattīnaṁyeva uddesaniddesavacanan”ti. Abhīti lakkhaṇatthe “aññe ca abhiññātā brāhmaṇamahāsālā”ti-ādīsu viya. Kathaṁ panettha lakkhaṇatthatā veditabbā? Lakkhīyati etenāti lakkhaṇanti āha “candapāripūriyā”ti-ādi. Puṇṇamāsiyaṁ candapāripūriyā amāvāsiyaṁ candaparikkhayena. Ādi-saddena candassa upaḍḍhamaṇḍalatārāhuggahatādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Upasaggamattameva abhi-saddo lakkhitasaddeneva lakkhaṇatthassa viññāyamānattāti adhippāyo.

Paṭhamadivasato pabhutīti paṭhamapāṭipadadivasato paṭṭhāya. Yasmā codako Bhagavato kāle anabhilakkhitāpi aparabhāge abhilakkhitā jātā, tasmā taṁ abhilakkhaṇīyataṁ upādāya “sabbadassinā Bhagavatā pañcamī kasmā na gahitā”ti codeti, itaro sabbakālikāsu cātuddasī-ādīsu gayhamānāsu asabbakālikāya kathaṁ gahaṇanti adhippāyena “asabbakālikattā”ti pariharati.

Tathāvidhāsūti “abhiññātā”ti-ādinā yathā vuttā, tathāvidhāsu. Devatādhiṭṭhitabhāvena ārāmādīnaṁ lokassa cetiyabhāvoti āha “pūjanīyaṭṭhenā”ti. Manussā yebhuyyena gāmādīnaṁ dvāresu tathārūpe rukkhe cetiyaṭṭhāniye katvā voharantīti āha “gāmanigamādidvāresū”ti-ādi. Dassanamattenapi savanamattenapi bhayuppādanena pākatikasatte bhiṁsentīti bhiṁsanakāni. Tenāha “bhayajanakānī”ti-ādi. Bhāyati etasmāti bhayaṁ, ativiya sappaṭibhayaṁ bheravaṁ.

Āyācana-upahārakaraṇārahanti taṁtaṁbalikammapaṇidhikammakaraṇayoggaṁ. Pupphadhūpa …pe… dharaṇitalanti idaṁ yathāpaṭisūtena suppādinā upahārakaraṇadassanaṁ. Koṭṭentoti paharanto, siṅgappahārakhurappahārehi saddaṁ karontoti adhippāyo. Sabbacatuppadānaṁ idha magoti nāmaṁ, na “acchacammaṁ migacammaṁ eḷakacamman”ti-ādīsu (mahāva.259) viya, rohitoti-ādi migavisesānanti (MṬ.4./CS:pg.1.219) adhippāyo. Cāletvāti aggamaddanena cāletvā. Moraggahaṇañcettha upalakkhaṇanti dassento āha “idha sabbapakkhigahaṇaṁ adhippetan”ti. Esa nayoti idaṁ yathā “moro vā”ti ettha vā-saddo avuttavikappanattho, evaṁ “migo vā”ti etthāpīti migasaddassa visesatthavuttitaṁ sandhāyāha. Ito pabhūtīti “yaṁnūnāhaṁ yā tā rattiyo”ti-ādinā bhayabheravassa gavesanacintanato pabhuti, na gavesanārambhato pabhuti. “Appeva nāmāhaṁ bhayabheravaṁ passeyyan”ti etthāpi hi ārammaṇameva bhayabheravaṁ. Sukhārammaṇaṁ rūpaṁ sukhamiva “rūpaṁ sukhaṁ sukhānupatitaṁ sukhāvakkantan”ti-ādīsu (saṁ.ni.3.60). Kathaṁ bhayaggahaṇena ca rūpārammaṇaggahaṇanti āha “parittassa cā”ti-ādi. “Āgacchatī”ti vacanato gavesanārambhato pabhuti “etaṁ bhayan”ti ārammaṇaṁ adhippetanti keci “taṁ na passeyyan”ti cakkhunā dassanassa adhippetattā, tasmā vuttanayeneva attho gahetabbo. Bhayaṁ ākaṅkhamānoti upaparikkhanavasena ahaṁ bhayavatthuṁ ākaṅkhanto viharāmi, taṁ kimatthiyaṁ, ettakopi bhayasamannāhāro mayhaṁ ayuttoti adhippāyo.

Yaṁ pakāraṁ bhūto yathābhūto, so panettha pakāro iriyāpathavasena yutto pāḷiyaṁ tathā āgatattāti āha “yena yena iriyāpathena bhūtassā”ti. Bhavitassāti idaṁ “bhūtassā”ti iminā samānatthaṁ padanti daṭṭhabbaṁ. “Samaṅgībhūtassā”ti padaṁ purimapadalopena bhūtassāti vuttanti dassento “samaṅgībhūtassa vā”ti āha. Bhayabheravārammaṇeti bhayabheravābhimate ārammaṇe. Neva mahāsatto tiṭṭhatīti-ādi “tathābhūto ca taṁ paṭivineyyan”ti yathā cintitaṁ, tathā paṭipannabhāvadassanaṁ. Iriyāpathapaṭipāṭi nāma ṭhānagamananisajjānipajjāti vadanti, uppaṭipāṭi pana paṭhamaṁ nipajjā, puna nisajjā, puna ṭhānaṁ, pacchā gamananti evaṁ veditabbā. Āsannapaṭipāṭiyāti gamanassa tāva ṭhānaṁ āsannaṁ, ṭhānassa nisajjā gamanañca, nisajjāya nipajjā ṭhānañca, nipajjāya nisajjā āsannā. Idha pana gamanassa ṭhānaṁ, ṭhānassa ca gamanaṁ, nisajjāya ca nipajjā, nipajjāya ca nisajjā āsannabhāvena gahitā, itare paramparāvasenāti veditabbā. Bhikkhussa pana iriyāpathā sampattapaṭipāṭiyā viya aparāparuppattivasena vuccanti.

Bhayabheravasenāsanādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Asammohavihāravaṇṇanā

50. Ayañca (MṬ.4./CS:pg.1.220) me sabbaso bhayabheravābhāvo visesato asammohadhammattāti dassetuṁ “santi kho panā”ti-ādinā upari desanā vaḍḍhitāti ayaṁ vā ettha anusandhi. Jhāyīnaṁ sammohaṭṭhānesūti iminā ajjhāyīnaṁ sammohaṭṭhānesu vattabbameva natthīti dasseti. Atthīti idaṁ nipātapadaṁ puthuvacanampi hoti “Atthi imasmiṁ kāye kesā”ti-ādīsu (dī.ni.2.373-374 ma.ni.1.110 3.154 saṁ.ni.4.127 khu.pa.3.dvatiṁsākāra) viyāti “santī”ti padassa atthadassanavasena vuttaṁ. Kiṁ khaṇattayasamaṅgitāya te atthi, noti āha “saṁvijjanti upalabbhantī”ti, mahati lokasannivāse edisāpi saṁvijjanti ñāṇena gahetabbatāya upalabbhantīti. Odātakasiṇalābhīti appamāṇa-odātakasiṇalābhī. Evaṁ hissa samantato āloko viya upaṭṭhāti. Parikammanti samāpattipubbabhāgamāha. Ettakaṁ sūriye gate vuṭṭhahāmīti, no ca kho addhānaparicchede kusalo hoti, kevalaṁ “divā eva vuṭṭhahāmī”ti manasikāraṁ uppādesi. Visadaṁ hoti sabbaṁ ārammaṇajātaṁ, dibbacakkhunā passantassa viya vibhūtaṁ. Avisadanti ettha vuttavipariyāyena attho veditabbo. Evaṁsaññinoti rattiṁ “divā”ti, divā ca “rattī”ti evaṁsaññino.

Antosenāsane rattiṁ nisinno hotīti ratti-saddo ajjhāharitabbo. Parittāsanādīhi, aññehi vā kāraṇehi. Gambhīrāya bhūmigabbhasadisāya ghanavanapaṭicchannāya bahalatarajālavanapaṭalapaṭicchannāya. Antarahitasūriyāloke kāleti eteneva divāti avuttasiddho. Sammohavihāro nāma bahuvidhoti āha “sammohavihārānaṁ aññataran”ti.

Pākaṭo bodhisattassa rattindivaparicchedo antamaso lavatuṭikhaṇassapi upādāya suvavatthitattā, tathā rattidivasakoṭṭhāsaparicchedo attanā kātabbakiccavasena kālañāṇavasena ca.

Kālathambhe (MṬ.4./CS:pg.1.221) laddhabbachāyāvasena dvaṅgulakāle. Yāmaghaṇṭikaṁ paharati saṅghassa taṁtaṁvattakaraṇatthaṁ. Muggaranti ghaṇṭikappaharaṇamuggaraṁ. Yāmayantaṁ patati aññehi bhikkhūhi yojitanti adhippāyo. Yāva aññe bhikkhū bhojanasālaṁ upagacchanti, tāva divāvihāraṭṭhānaṁ gantvā samaṇadhammaṁ karoti.

Yaṁ kho tanti ettha yanti aniyamuddeso, khoti avadhāraṇe, yameva puggalanti attho. Tanti vuccamānākāravacanaṁ. Mamevāti maṁ eva. Asammohasabhāvoti sabhāvabhūta-asammoho. “Uppanno”ti vuttattā “manussaloke”ti vuttaṁ. Paññāsampattiyāti yāthāvato hitassa jānanasamatthena attano paññāguṇena, na kevalaṁ ajjhāsayeneva hitesitā, atha kho payogenāti dassento “hitūpadesako”ti āha. Ajjhāsayena pana hitesitā “lokānukampāyā”ti iminā dassitā. Upakaraṇehi vinā na kadāci bhogasukhaṁ upakaraṇadānañca cāgasampattihetukanti āha “cāgasampattiyā …pe… dāyako”ti. Mettāsampattiyā hitūpasaṁhārena rakkhitā. Karuṇāsampattiyā dukkhāpanayanena gopāyitā. Nanu ca pubbepi vuttaṁ “hitāya sukhāyā”ti, atha kasmā puna taṁ gahitanti codanaṁ sandhāyāha “idha devamanussaggahaṇenā”ti-ādi. Tena pubbe avisesato hitādīni dassitāni, idāni visesato saha payojanena tāni dassitānīti dīpeti. Nibbānato paro paramo attho nāma natthīti āha “paramatthattāyā”ti. Hinoti nibbānaṁ gacchatīti hitaṁ, maggo. Ukkaṁsato sukhatthaṁ ariyaphalanti āha “tato uttari sukhābhāvato”ti.

Asammohavihāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Pubbabhāgapaṭipadādivaṇṇanā

51. Asammohavihāranti asammohavuttiṁ, asammohasambodhinti vā attho. Tanti samathavipassanābhāvanāsaṅkhātaṁ paṭipadaṁ. Pubbabhāgato pabhutīti bhāvanāya pubbabhāgavīriyārambhādito paṭṭhāya. Kecīti uttaravihāravāsino.

Bodhimaṇḍeti (MṬ.4./CS:pg.1.222) (sārattha.ṭī.1.11.verañjakaṇḍavaṇṇanā; a.ni.ṭī.3.8.11) bodhisaṅkhātassa ñāṇassa maṇḍabhāvappatte ṭhāne. Caturaṅganti “kāmaṁ taco ca nhāru ca, aṭṭhi ca avasissatū”ti-ādinā (ma.ni.2.184 saṁ.ni.2.237 a.ni.2.5 8.13 mahāni.17 196) vuttacaturaṅgasamannāgataṁ. Paggahitanti ārambhaṁ sithilaṁ akatvā daḷhaparakkamasaṅkhātussahanabhāvena gahitaṁ. Tenāha “asithilappavattitanti vuttaṁ hotī”ti. Asallīnanti asaṅkucitaṁ kosajjavasena saṅkocaṁ anāpannaṁ.

Upaṭṭhitāti ogāhanasaṅkhātena apilāpanabhāvena ārammaṇaṁ upagantvā ṭhitā. Tenāha “ārammaṇābhimukhībhāvenā”ti. Sammosassa viddhaṁsanavasena pavattiyā na sammuṭṭhāti asammuṭṭhā. Kiñcāpi cittamiva cittapassaddhivasena kāyapassaddhivaseneva kāyo passaddho hoti, tathāpi yasmā kāyapassaddhi uppajjamānā cittapassaddhiyā saheva uppajjati, na vinā, tasmā vuttaṁ “kāyacittapassaddhisambhavenā”ti Rūpakāyopi passaddhoyeva hoti kāyapassaddhiyā ubhayesampi kāyānaṁ passambhanāvahattā. So ca kho kāyo. Vigatadarathoti vigatakilesadaratho. Nāmakāye hi vigatadarathe rūpakāyopi vūpasantadarathapariḷāho hoti. Sammā āhitanti nānārammaṇesu vidhāvanasaṅkhātavikkhepaṁ vicchinditvā ekasmiṁyeva ārammaṇe avikkhittabhāvāpādānena sammadeva āhitaṁ. Tenāha “suṭṭhu ṭhapitan”ti-ādi. Cittassa anekaggabhāvo vikkhepavasena cañcalatā, sā sati ekaggatāya na hotīti āha “ekaggaṁ acalaṁ nipphandanan”ti. Ettāvatāti “āraddhaṁ kho panā”ti-ādinā vīriyasatipassaddhisamādhīnaṁ kiccasiddhidassanena. Nanu ca saddhāpaññānampi kiccasiddhi jhānassa pubbapaṭipadāya icchitabbāti? Saccaṁ icchitabbā, sā pana nānantariyabhāvena avuttasiddhāti na gahitā. Asati hi saddhāya vīriyārambhādīnaṁ asambhavoyeva, paññāpariggahe ca nesaṁ asati paññāyārambhādibhāvo na siyā. Tathā asallīnāsammosatādayo vīriyādīnanti asallīnatādiggahaṇenevettha paññākiccasiddhi gahitāti daṭṭhabbaṁ. Jhānabhāvanāyaṁ vā samādhikiccaṁ adhikaṁ icchitabbanti dassetuṁ samādhipariyosānāva jhānassa pubbapaṭipadā kathitāti daṭṭhabbaṁ.

Vuttaṁ, tasmā idha na vattabbaṁ. Visuddhimaggo hi imissā saṁvaṇṇanāya ekadesabhūtoti vuttovāyamatthoti. Viharatīti āgataṁ paruddesikattā (MṬ.4./CS:pg.1.223) vihārassa. Idha vihāsinti āgataṁ atthuddesikattā. Idaṁ kira sabbabuddhānaṁ avijahitanti āha “ānāpānassatikammaṭṭhānan”ti. Rūpavirāgabhāvanāvasena (sārattha.ṭī.1.12.nerañjakaṇḍavaṇṇanā) pavatto catubbidhopi arūpajjhānaviseso catutthajjhānasaṅgaho evāti āha “cattāri jhānānī”ti. Yuttaṁ tāva cittekaggatā bhavokkamanatthatā viya vipassanāpādakatāpi catunnaṁ jhānānaṁ sādhāraṇāti tesaṁ vasena “cattāri jhānānī”ti vacanaṁ, abhiññāpādakatā pana nirodhapādakatā ca catutthasseva jhānassa āveṇikā, sā kathaṁ catunnaṁ jhānānaṁ sādhāraṇā vuttāti? Paramparādhiṭṭhānabhāvato. Padaṭṭhānapadaṭṭhānampi hi padaṭṭhānanteva vuccati, kāraṇakāraṇampi kāraṇanti yathā “tiṇehi sattaṁ siddhan”ti, evañca katvā payojananiddese aṭṭhasamāpattiggahaṇaṁ samatthitaṁ hoti. Cittekaggatatthānīti cittasamādhānatthāni, diṭṭhadhammasukhavihāratthānīti attho. Cittekaggatāsīsena hi diṭṭhadhammasukhavihāro vutto, sukkhavipassakakhīṇāsavavasena cetaṁ vuttaṁ. Tenāha “ekaggacittā sukhaṁ divasaṁ viharissāmā”ti. Bhavokkamanatthānīti bhavesu nibbatti-atthāni.

Yasmā (sārattha.ṭī.1.12.nerañjakaṇḍavaṇṇanā) bodhisattena bodhimaṇḍūpasaṅkamanato pubbepi carimabhave catutthajjhānaṁ nibbattitapubbaṁ, tadā pana taṁ nibbattitamattameva ahosi, na vipassanādipādakaṁ tasmā “bodhirukkhamūle nibbattitan”ti tato visesetvā vuttaṁ. Vipassanāpādakanti vipassanārambhe vipassanāya pādakaṁ. Abhiññāpādakanti etthāpi eseva nayo. Buddhānañhi paṭhamārambhe eva pādakajjhānena payojanaṁ ahosi, na tato paraṁ uparimaggādhigamaphalasamāpatti-abhiññāvaḷañjanādi-atthaṁ. Abhisambodhisamadhigamato paṭṭhāya hi sabbaṁ ñāṇasamādhikiccaṁ ākaṅkhamattapaṭibaddhamevāti. Sabbakiccasādhakanti anupubbavihārādisabbakiccasādhakaṁ. Sabbalokiyalokuttaraguṇadāyakanti ettha vipassanābhiññāpādakattā eva catutthassa jhānassa Bhagavato sabbalokiyalokuttaraguṇadāyakatā veditabbā. Sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṁ, maggañāṇapadaṭṭhānañca sabbaññutaññāṇaṁ abhisambodhi, tadadhigamasamakālameva Bhagavato sabbe Buddhaguṇā hatthagatā ahesuṁ, catutthajjhānasannissayo ca maggādhigamoti.

Pubbabhāgapaṭipadādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Pubbenivāsakathāvaṇṇanā

52. Dvinnaṁ (MṬ.4./CS:pg.1.224) vijjānanti pubbenivāsañāṇadibbacakkhuñāṇasaṅkhātānaṁ dvinnaṁ vijjānaṁ. Anupadavaṇṇanāti tāsaṁ vijjānaṁ niddesapāḷiyā anupadavaṇṇanā. Bhāvanānayoti uppādanavidhi. “So”ti paccattavacanassa ahaṁ-saddena sambandhane kāraṇaṁ dassetuṁ “abhininnāmesin”ti-ādi vuttaṁ. Pāḷiyaṁ vā “abhininnāmesin”ti uttamapurisassa yogoti ahaṁ-saddena ānetvā vuccamāne tadattho pākaṭo hotīti “so ahan”ti vuttaṁ. Abhinīharinti cittaṁ jhānārammaṇato apanetvā pubbenivāsābhimukhaṁ pesesiṁ, pubbenivāsaninnaṁ pubbenivāsapoṇaṁ pubbenivāsapabbhāraṁ akāsinti attho.

Pubbe-atītajātīsu nivutthakkhandhā pubbenivāso. Nivutthāti ca ajjhāvutthā anubhūtā attano santāne uppajjitvā niruddhā, gocaranivāsena nivutthadhammā vā attano viññāṇenaviññātā, paraviññāṇaviññātāpi vā chinnavaṭumakānussaraṇādīsu, taṁ pubbenivāsaṁ yāya satiyā anussarati, tāya sampayuttaṁ ñāṇaṁ pubbenivāsānussatiññāṇaṁ. Paṭinivattantassāti pubbenivāsaṁ anussaraṇavasena yāvadicchakaṁ gantvā paccāgacchantassa. Tasmāti vuttassevatthassa kāraṇabhāvena paccāmasanaṁ, paṭinivattantassa paccavekkhaṇabhāvatoti vuttaṁ hoti. Idhūpapattiyāti idha carimabhave upapattiyā. Anantaranti atītānantaramāha. Amutrāti amukasmiṁ bhaveti attho. Udapādinti uppajjiṁ. Tāhi devatāhīti tusitādevatāhi. Ekagottoti tusitagottena ekagotto. Mahābodhisattānaṁ santānassa pariyosānāvatthāya devalokūpapattijanakaṁ nāma akusalena kammunā anupaddutameva hotīti adhippāyena “dukkhaṁ pana saṅkhāradukkhamevā”ti vuttaṁ. Mahāpuññānampi pana devaputtānaṁ pubbanimittuppattikālādīsu aniṭṭhārammaṇasamāyogo hotiyevāti “kadāci dukkhadukkhassapi sambhavo natthī”ti na sakkā vattuṁ. Sattapaññāsa …pe… pariyantoti idaṁ manussānaṁ vassagaṇanāvasena vuttaṁ. Tattha devānaṁ vassagaṇanāya pana catusahassameva.

Atītabhave (sārattha.ṭī.1.12ubbenivāsakathāyaṁ) khandhā tappaṭibaddhanāmagottāni ca sabbaṁ pubbenivāsanteva saṅgahitanti āha-- “Kiṁ viditaṁ karoti? Pubbenivāsan”ti. Moho paṭicchādakaṭṭhena “tamo”ti vuccati “tamo viyā”ti katvā. Obhāsakaraṇaṭṭhenāti (MṬ.4./CS:pg.1.225) kātabbato karaṇaṁ, obhāsova karaṇaṁ, attano paccayena obhāsabhāvena nibbattetabbaṭṭhenāti attho. Sesaṁ pasaṁsāvacananti paṭipakkhavidhamanapavattivisesānaṁ bodhanato vuttaṁ. Avijjā vihatāti etena vijjanaṭṭhena vijjāti ayampi attho dīpitoti daṭṭhabbaṁ. Yasmā vijjā uppannāti etena vijjāpaṭipakkhā avijjā, paṭipakkhatā cassā pahātabbabhāvena vijjāya ca pahāyakabhāvenāti dasseti. Esa nayo itarasmimpi padadvayeti iminā tamo vihato vinaṭṭho. Kasmā? Yasmā āloko uppannoti imamatthaṁ atidisati. Pesitattassāti yathādhippetatthasiddhiṁ pati vissaṭṭhacittassa. Yathā appamattassāti aññassapi kassaci mādisassāti adhippāyo.

Pubbenivāsakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Dibbacakkhuñāṇakathāvaṇṇanā

53. Idhāti Bhayabheravasutte vuttaṁ. Idha ayaṁ visesoti yojanā. Vuttasadisameva “meti mayā”ti-ādinā. Parikammakiccanti “abhiññāpādakacatutthajjhānato vuṭṭhāya sabbapacchimā nisajjā āvajjitabbā”ti-ādinā, kasiṇārammaṇaṁ abhiññāpādakajjhānaṁ sabbākārena abhinīhārakkhamaṁ katvā”ti-ādinā ca vuttena parikammena kiccaṁ payojanaṁ natthi. Na tena idha atthoti tena bhāvanānayena idha pāḷiyā atthavaṇṇanāyaṁ attho natthi tathābhāvanāya idha anadhippetattāti adhippāyo.

Dibbacakkhuñāṇakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Āsavakkhayañāṇakathāvaṇṇanā

54. Vipassanāpādakanti (sārattha.ṭī.1.14.āsavakkhayañāṇakathāyaṁ; dī.ni.ṭī.1.248 a.ni.ṭī.2.3.59) vipassanāya padaṭṭhānabhūtaṁ. Vipassanā ca tividhā vipassanakapuggalabhedena. Mahābodhisattānañhi paccekabodhisattānañca vipassanā cintāmayañāṇasaṁvaddhitattā sayambhuñāṇabhūtā, itaresaṁ (MṬ.4./CS:pg.1.226) sutamayañāṇasaṁvaddhitattā paropadesasambhūtā, sā “ṭhapetvā nevasaññānāsaññāyatanaṁ avasesarūpārūpajjhānānaṁ aññatarato vuṭṭhāyā”ti-ādinā anekadhā arūpamukhavasena catudhātuvavatthāne vuttānaṁ tesaṁ tesaṁ dhātupariggahamukhānaṁ aññataramukhavasena anekadhāva Visuddhimagge (visuddhi.1.306) nānānayato vibhāvitā. Mahābodhisattānaṁ pana catuvīsatikoṭisatasahassamukhena pabhedagamanato nānānayaṁ sabbaññutaññāṇasannissayassa ariyamaggañāṇassa adhiṭṭhānabhūtaṁ pubbabhāgañāṇagabbhaṁ gaṇhāpentaṁ paripākaṁ gacchantaṁ paramagambhīrasaṇhasukhumataraṁ anaññasādhāraṇaṁ vipassanāñāṇaṁ hoti, yaṁ Aṭṭhakathāsu mahāvajirañāṇanti vuccati. Yassa ca pavattivibhāgena catuvīsatikoṭisatasahassappabhedassa pādakabhāvena samāpajjiyamānā catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā devasikaṁ satthu vaḷañjanakasamāpattiyo vuccanti, svāyaṁ Buddhānaṁ vipassanācāro paramatthamañjūsāya Visuddhimaggasaṁvaṇṇanāya (visuddhi.mahāṭī.1.144) uddesato dassito, atthikehi tato gahetabboti.

Āsavānaṁ khepanato samucchindanato āsavakkhayo, ariyamaggo, ukkaṭṭhaniddesavasena arahattamaggaggahaṇaṁ. Āsavānaṁ khaye ñāṇaṁ āsavakkhayañāṇanti dassento “tatra cetaṁ ñāṇan”ti vatvā khayeti ca ādhāre bhummaṁ, na visayeti dassento “tappariyā pannattā”ti āha. Idaṁ dukkhanti dukkhassa ariyasaccassa tadā paccakkhato gahitabhāvadassanaṁ. Ettakaṁ dukkhanti dukkhassa ariyasaccassa tadā paccakkhato gahitabhāvadassanaṁ. Ettakaṁ dukkhanti tassa paricchijja gahitabhāvadassanaṁ. Na ito bhiyyoti anavasesetvā gahitabhāvadassanaṁ. Tenāha “sabbampi dukkhasaccan”ti-ādi. Sarasalakkhaṇapaṭivedhenāti sabhāvasaṅkhātassa lakkhaṇassa asammohato paṭivijjhanena. Asammohapaṭivedhoti ca yathā tasmiṁ ñāṇe pavatte pacchā dukkhassa sarūpādiparicchede sammoho na hoti, tathā pavatti. Tenāha “yathābhūtaṁ abbhaññāsin”ti. Yaṁ ṭhānaṁ patvāti yaṁ nibbānaṁ maggassa ārammaṇapaccayaṭṭhena kāraṇabhūtaṁ āgamma. Tadubhayavato hi puggalassa patti tadubhayassa pattīti vuttaṁ. Patvāti vā pāpuṇanahetu. Appavattinti appavattinimittaṁ. Te vā nappavattanti etthāti appavatti, nibbānaṁ. Tassāti dukkhanirodhassa. Sampāpakanti sacchikiriyāvasena sammadeva pāpakaṁ.

Kilesavasenāti (MṬ.4./CS:pg.1.227) āsavasaṅkhātakilesavasena. Yasmā āsavānaṁ dukkhasaccapariyāyo tappariyāpannattā, sesasaccānañca taṁsamudayādipariyāyo atthi, tasmā vuttaṁ. “Pariyāyato”ti. Dassento saccānīti yojanā. Āsavānaṁyeva cettha gahaṇaṁ “āsavānaṁ khayañāṇāyā”ti āraddhattā. Tathā hi āsavavimutti sīseneva sabbasaṁkilesavimutti vuttā. “Idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ abbhaññāsin”ti-ādinā missakamaggo idha kathitoti “saha vipassanāya koṭippattaṁ maggaṁ kathetī”ti vuttaṁ. Ettha ca saccapaṭivedhassa tadā atītakālikattā “yathābhūtaṁ abbhaññāsin”ti vatvāpi abhisamayakāle tassa paccuppannataṁ upādāya “evaṁ jānato evaṁ passato”ti vattamānakālena niddeso kato. So ca kāmaṁ maggakkhaṇato paraṁ yāvajjatanā atītakāliko eva, sabbapaṭhamaṁ panassa atītakālikattaṁ phalakkhaṇena veditabbanti āha “vimuccitthāti iminā phalakkhaṇaṁ dassetī”ti. Jānato passatoti vā hetuniddesoyaṁ. Jānanahetu dassanahetu kāmāsavā cittaṁ vimuccitthāti yojanā. Bhavāsavaggahaṇeneva cettha bhavarāgassa viya bhavadiṭṭhiyāpi samavarodhoti diṭṭhāsavassapi saṅgaho daṭṭhabbo.

Khīṇājātīti-ādīhi padehi. Tassāti paccavekkhaṇañāṇassa. Bhūmīnti pavattiṭṭhānaṁ. Na tāvassa atītā jāti khīṇā maggabhāvanāyāti adhippāyo. Tattha kāraṇamāha “pubbeva khīṇattā”ti. Na anāgatā assajāti khīṇāti yojanā. Na anāgatāti ca anāgatattasāmaññaṁ gahetvā lesena codeti. Tenāha “anāgate vāyāmābhāvato”ti, anāgataviseso panettha adhippeto, tassa ca khepane vāyāmopi labbhateva. Tenāha “yā pana maggassā”ti-ādi. Ekacatupañcavokārabhavesūti bhavattayaggahaṇaṁ vuttanayena anavasesato jātiyā khīṇabhāvadassanatthaṁ. Tanti yathāvuttaṁ jātiṁ. Soti Bhagavā.

Brahmacariyavāso nāma idha maggabrahmacariyassa nibbattanamevāti āha “niṭṭhitan”ti. Sammādiṭṭhiyā catūsu saccesu pariññādikiccasādhanavasena pavattamānāya sammā saṅkappādīnampi dukkhasacce pariññābhisamayānuguṇā pavatti, itarasaccesu ca nesaṁ pahānābhisamayādivasena pavatti pākaṭā eva. Tena vuttaṁ “catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanāvasenā”ti. Itthattāyāti ime pakārā itthaṁ, tabbhāvo itthattaṁ, tadatthanti vuttaṁ (MṬ.4./CS:pg.1.228) hoti. Te pana pakārā ariyamaggabyāpārabhūtā pariññādayo idhādhippetāti āha “evaṁsoḷasakiccabhāvāyā”ti. Te hi maggaṁ paccavekkhato maggānubhāvena pākaṭā hutvā upaṭṭhahanti, pariññādīsu ca pahānameva padhānaṁ tadatthattā itaresanti āha “kilesakkhayāyavā”ti. Pahīnakilesapaccavekkhaṇavasena vā etaṁ vuttaṁ. Itthattāyāti nissakke sampadānavacananti āha “itthabhāvato”ti. Aparaṁ anāgataṁ. Ime pana carimattabhāvasaṅkhātā pañcakkhandha.Pariññātā tiṭṭhantīti etena tesaṁ appatiṭṭhataṁ dasseti. Apariññāmūlakā hi patiṭṭhā. Yathāha “kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhan”ti-ādi (saṁ.ni.2.64 mahāni.7 kathā.296). Tenevāha “chinnamūlakā rukkhā viyā”ti-ādi.

Paccavekkhaṇañāṇapariggahitaṁ, na paṭhamadutiyañāṇadvayādhigamaṁ viya kevalanti adhippāyo. Dassento nigamanavasenāti adhippāyo. Sarūpato hi taṁ pubbe dassitamevāti. Pubbenivāsañāṇena atītārammaṇasabhāgatāya tabbhāvībhāvato ca atītaṁsañāṇaṁ saṅgahetvāti yojanā. Tattha atītaṁsañāṇanti atītakhandhāyatanadhātusaṅkhāte atītakoṭṭhāse appaṭihataṁ ñāṇaṁ. Dibbacakkhunāti saparibhaṇḍena dibbacakkhuñāṇena. Paccuppannaṁso ca anāgataṁso ca paccuppannānāgataṁsaṁ, tattha ñāṇaṁ paccuppannānāgataṁsañāṇaṁ. Sakalalokiyalokuttaraguṇanti etena sabbaṁ lokaṁ uttaritvā abhibhuyya ṭhitattā sabbaññutaññāṇassa viya sesāsādhāraṇañāṇassa balañāṇa-āveṇikabuddhadhammādīnampi anaññasādhāraṇānaṁ Buddhaguṇānaṁ saṅgaho veditabbo. Tenāha “sabbepi sabbaññuguṇe saṅgahetvā”ti.

Āsavakkhayañāṇakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Araññavāsakāraṇavaṇṇanā

55. Siyā kho pana te brāhmaṇāti ettha siyāti “appevā”ti iminā samānattho nipāto tasmā ‘brāhmaṇa, appeva kho pana te evamassā’ti (MṬ.4./CS:pg.1.229) attho. Yaṁ pana Aṭṭhakathāyaṁ “kadācī”ti vuttaṁ, tampi imamevatthaṁ sandhāya vuttaṁ akāraṇaṁ brāhmaṇena parikappitamatthaṁ paṭipakkhipitvā attano adhippetaṁ kāraṇaṁ dassento. Atthova phalaṁ tadadhīnavuttitāya vaso etassāti atthavaso, hetūti evaṁ vā ettha attho daṭṭhabbo. Attano ca diṭṭhadhammasukhavihāranti etena Satthā attano vivekābhiratiṁ pakāsetīti dassento “diṭṭhadhammo nāmā”ti-ādimāha. Tattha iriyāpathavihārānanti iriyāpathapavattīnaṁ. Tappavattiyo hi ekasmiṁ iriyāpathe uppannadukkhaṁ aññena iriyāpathena vicchinditvā haraṇato vihārāti vuccanti. Pacchimañca janataṁ anukampamānoti etena yo ādito brāhmaṇena “bhavaṁ tesaṁ Gotamo pubbaṅgamo …pe… diṭṭhānugatiṁ āpajjatī”ti vutto, yo ca tathā “evametaṁ brāhmaṇā”ti-ādinā attanā sampaṭicchito, tameva atthaṁ nigamanavasena dassento yathānusandhināva Satthā desanaṁ niṭṭhāpesi.

Araññavāsakāraṇavaṇṇanā niṭṭhitā.

Desanānumodanāvaṇṇanā

56. Evaṁ niṭṭhāpitāya desanāya brāhmaṇo tattha Bhagavati pasādaṁ pavedento “abhikkantan”ti-ādimāha. Abhikkantāti (sārattha.ṭī.1.15.desanānumodanakathā; dī.ni.ṭī.1.250 saṁ.ni.ṭī.1.1.1 a.ni.ṭī.2.2.16) atikkantā, vigatāti atthoti āha “khaye dissatī”ti. Teneva hi “nikkhanto paṭhamo yāmo”ti vuttaṁ. Abhikkantataroti ativiya kantataro manoramo. Tādiso ca sundaro bhaddako nāma hotīti āha “sundare dissatī”ti.

Koti devanāgayakkhagandhabbādīsu ko katamo. Meti mama. Pādānīti pāde. Iddhiyāti imāya evarūpāya deviddhiyā. Yasasāti iminā edisena parivārena parijanena. Jalanti vijjotamāno. Abhikkantenāti ativiya kantena kamanīyena abhirūpena. Vaṇṇenāti chavivaṇṇena sarīravaṇṇanibhāya. Sabbā obhāsayaṁ disāti dasapi disā obhāsento pabhāsento, cando viya sūriyo viya ca ekobhāsaṁ ekālokaṁ (MṬ.4./CS:pg.1.230) karontoti gāthāya attho. Abhirūpeti uḷārarūpe sampannarūpe.

“Coro coro, sappo sappo”ti-ādīsu bhaye āmeḍitaṁ. “Vijjha vijjha, pahara paharā”ti-ādīsu kodhe, “sādhu sādhūti-ādīsu (ma.ni.1.327 saṁ.ni.2.127 3.35 5.1085) pasaṁsāyaṁ, “gaccha gaccha, lunāhi lunāhī”ti-ādīsu turite, “āgaccha āgacchā”ti-ādīsu kotūhale, “Buddho Buddhoti cintento”ti-ādīsu (bu.vaṁ.2.44) acchare, “abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto”ti-ādīsu (dī.ni.3.20 a.ni.9.11) hāse, “kahaṁ ekaputtaka, kahaṁ ekaputtakā”ti-ādīsu (ma.ni.2.353 saṁ.ni.2.63) soke, “Aho sukhaṁ aho sukhan”ti-ādīsu (udā.20 dī.ni.3.305 cūḷava.332) pasāde. Ca-saddo avuttasamuccayattho. Tena garahā-asammānādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Tattha “pāpo pāpo”ti-ādīsu garahāyaṁ. “Abhirūpaka abhirūpakā”ti-ādīsu asammāne daṭṭhabbaṁ.

Nayidaṁ āmeḍitavasena dvikkhattuṁ vuttaṁ, atha kho atthadvayavasenāti dassento “atha vā”ti-ādimāha. Abhikkantanti vacanaṁ apekkhitvā napuṁsakaliṅgavasena vuttaṁ, taṁ pana Bhagavato vacanaṁ dhammassa desanāti katvā tathā vuttaṁ. Atthamattadassanaṁ vā etaṁ, tasmā atthavasena liṅgavibhattivipariṇāmo veditabbo. Dutiyapadepi eseva nayo. Dosanāsanatoti rāgādikilesadosavidhamanato, guṇādhigamanatoti sīlādiguṇānaṁ sampāpanato. Ye guṇe desanā adhigameti, tesu padhānabhūtā dassetabbāti te padhānabhūte tāva dassetuṁ “saddhājananato paññājananato”ti vuttaṁ. Saddhāpamukhā hi lokiyā guṇā, paññāpamukhā lokuttarā. Sīlādi-atthasampattiyā sātthato, sabhāvaniruttisampattiyā sabyañjanato. Suviññeyyasaddapayogatāya uttānapadato, saṇhasukhumabhāvena dubbiññeyyatthatāya gambhīratthato. Siniddhamudumadhurasaddapayogatāya kaṇṇasukhato, vipulavisuddhapemanīyatthatāya hadayaṅgamato. Mānātimānavidhamanena anattukkaṁsanato, thambhasārambhamaddanena aparavambhanato. Hitādhippāyapavattiyā paresaṁ rāgapariḷāhādivūpasamanena ca karuṇāsītalato, kilesandhakāravidhamanena (MṬ.4./CS:pg.1.231) paññāvadātato. Karavīkarutamañjutāya āpātharamaṇīyato, pubbāparāviruddhasuvisuddhatthatāya vimaddakkhamato. Āpātharamaṇīyatāya eva suyyamānasukhato, vimaddakkhamatāya hitajjhāsayappavattitatāya ca vīmaṁsiyamānahitato. Evamādīhīti ādisaddena saṁsāracakkanivattanato, saddhammacakkappavattanato, micchāvādavidhamanato, sammāvādapatiṭṭhāpanato, akusalamūlasamuddharaṇato, kusalamūlasaṁropanato, apāyadvārapidhānato, saggamaggadvāravivaraṇato, pariyuṭṭhānavūpasamanato, anusayasamugghātanatoti evamādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo.

Adhomukhaṭṭhapitanti kenaci adhomukhaṁ ṭhapitaṁ. Heṭṭhāmukhajātanti sabhāveneva heṭṭhāmukhajātaṁ. Ugghāṭeyyāti vivaṭaṁ kareyya. Hatthe gahetvāti “puratthābhimukho, uttarābhimukho vā gacchā”ti-ādīni avatvā hatthe gahetvā “nissandehaṁ esa maggo, evaṁ gacchā”ti vadeyya. Kāḷapakkhacātuddasīti kāḷapakkhe cātuddasī.

Nikujjitaṁ ādheyyassa anādhārabhūtaṁ bhājanaṁ ādhārabhāvāpādanavasena ukkujjeyya. Heṭṭhāmukhajātatāya saddhammavimukhaṁ, adhomukhaṭṭhapitatāya asaddhamme patitanti evaṁ padadvayaṁ yathārahaṁ yojetabbaṁ, na yathāsaṅkhyaṁ. Kāmaṁ kāmacchandādayopi paṭicchādakā, micchādiṭṭhi pana savisesaṁ paṭicchādikāti āha “micchādiṭṭhigahanapaṭicchannan”ti. Tenāha Bhagavā “micchādiṭṭhiparamāhaṁ, bhikkhave, vajjaṁ vadāmī”ti (a.ni.1.310). Sabbo apāyagāmimaggo kummaggo “kucchito maggo”ti katvā. Sammādiṭṭhi-ādīnaṁ ujupaṭipakkhatāya micchādiṭṭhi-ādayo aṭṭha micchattadhammā micchāmaggo. Teneva hi tadubhayapaṭipakkhataṁ sandhāya “saggamokkhamaggaṁ ācikkhantenā”ti vuttaṁ. Sappi-ādisannissayo padīpo na tathā ujjalo, yathā telasannissayoti telapajjotaggahaṇaṁ. Etehi pariyāyehīti etehi nikujjitukkujjanapaṭicchannavivaraṇādi-upamopamitabbapakārehi, etehi vā yathāvuttehi soḷasārammaṇapariggaha-asammohavihāradibbavihāravibhāvanapariyāyehi vijjāttayavibhāvanāpadesena attano sabbaññuguṇavibhāvanapariyāyehi ca. Tenāha “anekapariyāyena dhammo pakāsito”ti.

Desanānumodanāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Pasannakāravaṇṇanā

Pasannakāranti (MṬ.4./CS:pg.1.232) pasannehi kātabbaṁ sakkāraṁ. Saraṇanti paṭisaraṇaṁ. Tenāha “parāyaṇan”ti. Parāyaṇabhāvo ca anatthanisedhanena atthasampaṭipādanena ca hotīti āha “aghassa tātā hitassa ca vidhātā”ti. Aghassāti dukkhatoti vadanti, pāpatoti pana yuttaṁ. Nissakke cetaṁ sāmivacanaṁ. Ettha ca nāyaṁ gami-saddo nī-saddādayo viya dvikammako, tasmā yathā “ajaṁ gāmaṁ netī”ti vuccati, evaṁ “Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmī”ti vattuṁ na sakkā, “saraṇanti gacchāmī”ti pana vattabbaṁ. Iti-saddo cettha luttaniddiṭṭho, tassa cāyamattho-- gamanañca tadadhippāyena bhajanaṁ, tathā jānanaṁ vāti dassento “iti iminā adhippāyenā”ti-ādimāha Tattha bhajāmīti-ādīsu purimassa purimassa pacchimaṁ pacchimaṁ atthavacanaṁ. Bhajanaṁ vā saraṇādhippāyena upasaṅkamanaṁ, sevanaṁ santikāvacaratā, payirupāsanaṁ vattapaṭivattakaraṇena upaṭṭhānanti evaṁ sabbathāpi anaññasaraṇataṁyeva dīpeti. “Gacchāmī”ti padassa kathaṁ “bujjhāmī”ti ayamattho labbhatīti āha “yesañhī”ti-ādi.

Adhigatamagge, sacchikatanirodheti padadvayenapi phalaṭṭhā eva dassitā, na maggaṭṭhāti te dassento “yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjamāne cā”ti āha. Nanu ca kalyāṇaputhujjanopi yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjatīti vuccatīti? Kiñcāpi vuccati, nippariyāyena pana maggaṭṭhā eva tathā vattabbā, na itare niyāmokkamanābhāvato. Tathā hi te eva “apāyesu apatamāne dhāretī”ti vuttā. Sammattaniyāmokkamanena hi apāyavinimuttisambhavo. Akkhāyatīti ettha iti-saddo ādi-attho, pakārattho vā. Tena “yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ aggamakkhāyatī”ti suttapadaṁ (a.ni.4.34 itivu.90) saṅgaṇhāti, vitthāroti vā iminā. Ettha ca ariyamaggo niyyānikatāya, nibbānaṁ tassa tadatthasiddhihetutāyāti ubhayamevettha nippariyāyena dhammoti vutto. Nibbānañhi ārammaṇapaccayabhūtaṁ labhitvā ariyamaggassa tadatthasiddhi, ariyaphalānaṁ “yasmā tāya saddhāya avūpasantāyā”ti-ādivacanato maggena samucchinnānaṁ kilesānaṁ paṭippassaddhipahānakiccatāya niyyānānuguṇatāya niyyānapariyosānatāya ca. Pariyattidhammassa pana niyyānadhammasamadhigamahetutāyāti iminā (MṬ.4./CS:pg.1.233) pariyāyena dhammabhāvo labbhati eva, svāyamattho pāṭhāruḷho evāti dassento “na kevalan”ti-ādimāha.

Kāmarāgo bhavarāgoti evamādibhedo sabbopi rāgo virajjati pahīyati etenāti rāgavirāgoti maggo kathito. Ejāsaṅkhātāya taṇhāya antonijjhānalakkhaṇassa sokassa ca taduppattiyaṁ sabbaso parikkhīṇattā anejamasokanti phalaṁ kathitaṁ. Appaṭikūlanti avirodhadīpanato kenaci aviruddhaṁ, iṭṭhaṁ paṇītanti vā attho. Paguṇarūpena pavattitattā, pakaṭṭhaguṇavibhāvanato vā paguṇaṁ. Yathāha “vihiṁsasaññī paguṇaṁ na bhāsiṁ, dhammaṁ paṇītaṁ manujesu brahme”ti. Sabbadhammakkhandhā kathitāti yojanā.

Diṭṭhisīlasaṅghātenāti “yāyaṁ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharatī”ti (dī.ni.3.324 356 ma.ni.1.492 3.54) evaṁ vuttāya diṭṭhiyā, “yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharatī”ti (dī.ni.3.324 ma.ni.1.492 3.54 a.ni.6.12 pari.274) evaṁ vuttānaṁ sīlānañca saṁhatabhāvena, diṭṭhisīlasāmaññenāti attho. Saṁhatoti ghaṭito. Ariyapuggalā hi yattha katthaci dūre ṭhitāpi attano guṇasāmaggiyā saṁhatā eva. Aṭṭha ca puggala dhammadasā teti te purisayugavasena cattāropi puggalavasena aṭṭheva ariyadhammassa paccakkhadassāvitāya dhammadasā. Tīṇi vatthūni saraṇanti gamanena tikkhattuṁ gamanena ca tīṇi saraṇagamanāni. Paṭivedesīti attano hadayagataṁ vācāya pavedesi.

Pasannakāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Saraṇagamanakathāvaṇṇanā

Saraṇagamanassa visayapabhedaphalasaṁkilesabhedānaṁ viya kattu ca vibhāvanā tattha kosallāya hotīti “saraṇagamanesu kosallatthaṁ (MṬ.4./CS:pg.1.234) saraṇaṁ …pe… veditabbo”ti vuttaṁ tena vinā saraṇagamanasseva asambhavato. Kasmā panettha vodānaṁ na gahitaṁ, nanu vodānavibhāvanāpi tattha kosallāvahāti? Saccametaṁ, taṁ pana saṁkilesaggahaṇeneva atthato dīpitaṁ hotīti na gahitaṁ. Yāni hi tesaṁ saṁkilesakāraṇāni aññāṇādīni, tesaṁ sabbena sabbaṁ anuppannānaṁ anuppādanena, uppannānañca pahānena vodānaṁ hotīti. Hiṁsatthassa sara-saddassa vasenetaṁ padaṁ daṭṭhabbanti “hiṁsatīti saraṇan”ti vatvā taṁ pana hiṁsanaṁ kesaṁ, kathaṁ, kassa vāti codanaṁ sodhento “saraṇagatānan”ti-ādimāha. Tattha bhayanti vaṭṭabhayaṁ. Santāsanti cittutrāsaṁ. Teneva cetasikadukkhassa gahitattā dukkhanti idha kāyikaṁ dukkhaṁ. Duggatiparikilesanti duggatipariyāpannaṁ sabbaṁ dukkhaṁ. Tayidaṁ sabbaṁ parato phalakathāyaṁ āvi bhavissati. Etanti “saraṇan”ti padaṁ.

Evaṁ avisesato saraṇasaddassa atthaṁ dassetvā idāni visesato dassetuṁ “atha vā”ti-ādi vuttaṁ. Hite pavattamānenāti “sampannasīlā, bhikkhave, viharathā”ti-ādinā (ma.ni.1.64 69) atthe niyojanena. Ahitā ca nivattanenāti “pāṇātipātassa kho pāpako vipāko pāpakaṁ abhisamparāyan”ti-ādinā ādīnavadassanādimukhena anatthato vinivattanena. Bhayaṁ hiṁsatīti hitāhitesu appavattipavattihetukaṁ byasanaṁ appavattikaraṇena vināseti Bhavakantārā uttāraṇena maggasaṅkhāto dhammo, itaro assāsadānena sattānaṁ bhayaṁ hiṁsatīti yojanā. Kārānanti dānavasena pūjāvasena ca upanītānaṁ sakkārānaṁ. Vipulaphalapaṭilābhakaraṇena sattānaṁ bhayaṁ hiṁsati anuttaradakkhiṇeyyabhāvatoti adhippāyo. Imināpi pariyāyenāti imināpi vibhajitvā vuttena kāraṇena.

“Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho”ti evaṁ pavatto tattha ratanattaye pasādo tappasādo, tadeva ratanattayaṁ garu etassāti taggaru, tassa bhāvo taggarutā, tappasādo ca taggarutā ca tappasādataggarutā, tāhi. Vidhutadiṭṭhivicikicchāsammoha-assaddhiyāditāya vihatakileso. “Tadeva ratanattayaṁ parāyaṇaṁ gati (MṬ.4./CS:pg.1.235) tāṇaṁ leṇan”ti evaṁ ākārena pavattiyā tapparāyaṇatākārapavatto cittuppādo saraṇagamanaṁ “saraṇanti gacchati etenā”ti. Taṁsamaṅgīti tena yathāvuttacittuppādena samannāgato. Evaṁ upetīti evaṁ bhajati sevati payirupāsati, evaṁ vā jānāti bujjhatīti evamattho veditabbo. Ettha ca pasādaggahaṇena lokiyasaraṇagamanamāha. Tañhi pasādappadhānaṁ, na ñāṇappadhānaṁ. Garutāgahaṇena lokuttaraṁ. Ariyā hi ratanattayaṁ guṇābhiññātāya pāsāṇacchattaṁ viya garuṁ katvā passanti, tasmā tappasādena vikkhambhanavasena vihatakileso taggarutāya samucchedavasenāti yojetabbaṁ. Tapparāyaṇatā panettha taggatikatāti tāya catubbidhampi vakkhamānaṁ saraṇagamanaṁ gahitanti daṭṭhabbaṁ. Avisesena vā pasādagarutā jotitāti pasādaggahaṇena aveccappasādassa itarassa ca gahaṇaṁ, tathā garutāgahaṇenāti ubhayenapi ubhayaṁ saraṇagamanaṁ yojetabbaṁ.

Maggakkhaṇe ijjhatīti yojanā. Nibbānārammaṇaṁ hutvāti etena atthato catusaccādhigamoyeva lokuttaraṁ saraṇagamananti dasseti. Tattha hi nibbānadhammo sacchikiriyābhisamayavasena, maggadhammo bhāvanābhisamayavasena paṭivijjhiyamānoyeva saraṇagamanattaṁ sādheti, Buddhaguṇā pana sāvakagocarabhūtā pariññābhisamayavasena, tathā ariyasaṅghaguṇā. Tenāha “kiccato sakalepi ratanattaye ijjhatī”ti, ijjhantañca saheva ijjhati, na lokiyaṁ viya paṭipāṭiyā asammohapaṭivedhena paṭividdhattāti adhippāyo. Ye pana vadanti “na saraṇagamanaṁ nibbānārammaṇaṁ hutvā pavattati, maggassa adhigatattā pana adhigatameva hoti ekaccānaṁ tevijjādīnaṁ lokiyavijjādayo viyā”ti, tesaṁ lokiyameva saraṇagamanaṁ siyā, na lokuttaraṁ, tañca ayuttaṁ duvidhassapi icchitabbattā. Tanti lokiyasaraṇagamanaṁ. Saddhāpaṭilābho “sammāsambuddho Bhagavā”ti-ādinā. Saddhāmūlikāti yathāvuttasaddhāpubbaṅgamā sammādiṭṭhi Buddhasubuddhataṁ dhammasudhammataṁ saṅghasuppaṭipatiñca lokiyāvabodhavaseneva sammā ñāyena dassanato. “Saddhāmūlikā sammādiṭṭhī”ti etena saddhūpanissayā yathāvuttalakkhaṇā paññā lokiyasaraṇagamananti dasseti. Tenāha “diṭṭhijukammanti vuccatī”ti “diṭṭhi eva attano paccayehi ujuṁ karīyatī”ti katvā. Diṭṭhi vā ujuṁ karīyati etenāti diṭṭhijukammaṁ, tathā pavatto cittuppādo (MṬ.4./CS:pg.1.236) Evañca katvā “tapparāyaṇatākārapavatto cittuppādo”ti idañca vacanaṁ samatthitaṁ hoti. Saddhāpubbaṅgamasammādiṭṭhiggahaṇaṁ pana cittuppādassa tappadhānatāyāti daṭṭhabbaṁ. “Saddhāpaṭilābho”ti iminā mātādīhi ussāhitadārakādīnaṁ viya ñāṇavippayuttasaraṇagamanaṁ dasseti, “sammādiṭṭhī”ti iminā ñāṇasampayuttasaraṇagamanaṁ.

Tayidaṁ lokiyaṁ saraṇagamanaṁ. Attā sanniyyātīyati appīyati pariccajīyati etenāti attasanniyyātanaṁ, yathāvuttaṁ diṭṭhijukammaṁ. Taṁ ratanattayaṁ parāyaṇaṁ paṭisaraṇaṁ etassāti tapparāyaṇo, puggalo, cittuppādo vā, tassa bhāvo tapparāyaṇatā, yathāvuttadiṭṭhijukammameva. Saraṇanti adhippāyena sissabhāvaṁ antevāsikabhāvaṁ upagacchati etenāti sissabhāvūpagamanaṁ. Saraṇagamanādhippāyeneva paṇipatati etenāti paṇipāto. Sabbattha yathāvuttadiṭṭhijukammavaseneva attho veditabbo. Attapariccajananti saṁsāradukkhanittharaṇatthaṁ attano attabhāvassa pariccajanaṁ. Esa nayo sesesupi. Buddhādīnaṁyevāti avadhāraṇaṁ itaresupi saraṇagamanavisesesu yathārahaṁ vattabbaṁ. Evañhi tadaññanivattanaṁ kataṁ hoti.

Evaṁ attasanniyātanādīni ekena pakārena dassetvā idāni aparehipi pakārehi dassetuṁ “apicā”ti-ādi āraddhaṁ. Tena pariyāyantarehipi attasanniyyātanādi katameva hoti atthassa abhinnattāti dasseti. Āḷavakādīnanti ādi-saddena sātāgirihemavatādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Nanu cete āḷavakādayo maggeneva āgatasaraṇagamanā, kathaṁ tesaṁ tapparāyaṇatāsaraṇagamanaṁ vuttanti? Maggenāgatasaraṇagamanehipi “so ahaṁ vicarissāmi gāmā gāman”ti-ādinā (saṁ.ni.1.246) tehi tapparāyaṇatākārassa paveditattā tathā vuttaṁ.

Ñāti …pe… vasenāti ettha ñātivasena bhayavasena ācariyavasena dakkhiṇeyyavasenāti paccekaṁ “vasenā”ti padaṁ yojetabbaṁ. Tattha ñātivasenāti ñātibhāvavasena. Evaṁ sesesupi. Dakkhiṇeyyapaṇipātenāti dakkhiṇeyyatāhetukena paṇipātena. Itarehīti ñātibhāvādivasappavattehi tīhi paṇipātehi. Itarehīti-ādinā saṅkhepato (MṬ.4./CS:pg.1.237) vuttamatthaṁ vitthārato dassetuṁ “tasmā”ti-ādi vuttaṁ. Vandatīti paṇipātassa lakkhaṇavacanaṁ. Evarūpanti diṭṭhadhammikaṁ sandhāya vadati. Samparāyikañhi niyyānikaṁ vā anusāsanaṁ paccāsīsanto dakkhiṇeyyapaṇipātameva karotīti adhippāyo. Saraṇagamanappabhedoti saraṇagamanavibhāgo.

Ariyamaggoyeva lokuttarasaraṇagamananti āha “cattāri sāmaññaphalāni vipākaphalan”ti. Sabbadukkhakkhayoti sakalassa vaṭṭadukkhassa anuppādanirodho. Etanti “cattāri ariyasaccāni, sammappaññāya passatī”ti (dha.pa.190) evaṁ vuttaṁ ariyasaccadassanaṁ.

Niccato anupagamanādivasenāti niccanti aggahaṇādivasena. Aṭṭhānanti hetupaṭikkhepo. Anavakāsoti paccayapaṭikkhepo. Ubhayenapi kāraṇameva paṭikkhipati. Yanti yena kāraṇena. Diṭṭhisampannoti maggadiṭṭhiyā sampanno sotāpanno. Kañci saṅkhāranti catubhūmakesu saṅkhatasaṅkhāresu ekasaṅkhārampi. Niccato upagaccheyyāti “nicco”ti gaṇheyya. Sukhato upagaccheyyāti “ekantasukhī attā hoti arogo paraṁ maraṇā”ti (dī.ni.1.76) evaṁ attadiṭṭhivasena sukhato gāhaṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ. Diṭṭhivippayuttacittena pana ariyasāvako pariḷāhavūpasamanatthaṁ mattahatthiparittāsito viya cokkhabrāhmaṇo ukkārabhūmiṁ kañci saṅkhāraṁ sukhato upagacchati. Attavāre kasiṇādipaññattisaṅgahaṇatthaṁ “saṅkhāran”ti avatvā “kañci dhamman”ti vuttaṁ. Imesupi vāresu catubhūmakavaseneva paricchedo veditabbo tebhūmakavaseneva vā. Yaṁ yañhi puthujjano gāhavasena gaṇhāti, tato tato ariyasāvako gāhaṁ viniveṭheti. Mātaranti-ādīsu janikā mātā, janako pitā, manussabhūto khīṇāsavo arahāti adhippeto. Kiṁ pana ariyasāvako aññaṁ jīvitā voropeyyāti? Etampi aṭṭhānaṁ, puthujjanabhāvassa pana mahāsāvajjabhāvadassanatthaṁ ariyasāvakassa phaladīpanatthañcevaṁ vuttaṁ. Duṭṭhacitto vadhakacittena paduṭṭhacitto. Lohitaṁ uppādeyyāti jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṁ uppādeyya. Saṅghaṁ bhindeyyāti samānasaṁvāsakaṁ samānasīmāyaṁ ṭhitaṁ saṅghaṁ ‘kammena uddesena voharanto anussāvanena salākaggāhenā”ti (pari. 458) evaṁ vuttehi pañcahi kāraṇehi bhindeyya (MṬ.4./CS:pg.1.238) Aññaṁ satthāranti aññaṁ titthakaraṁ “ayaṁ me satthā”ti evaṁ gaṇheyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjatīti attho.

Na te gamissanti apāyabhūminti te Buddhaṁ saraṇaṁ gatā tannimittaṁ apāyabhūmiṁ na gamissanti, devakāyaṁ pana paripūressantīti attho.

Dasahi ṭhānehīti dasahi kāraṇehi. Adhiggaṇhantīti adhibhavanti. Velāmasuttādivasenāpīti ettha “caturāsītisahassasaṅkhānaṁ suvaṇṇapātirūpiyapātikaṁsapātīnaṁ yathākkamaṁ rūpiyasuvaṇṇahiraññapūrānaṁ karīsassa catutthabhāvappamāṇānaṁ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitānaṁ caturāsītiyā hatthisahassānaṁ caturāsītiyā assasahassānaṁ caturāsītiyā rathasahassānaṁ caturāsītiyā dhenusahassānaṁ caturāsītiyā kaññāsahassānaṁ caturāsītiyā pallaṅkasahassānaṁ caturāsītiyā vatthakoṭisahassānaṁ aparimāṇassa ca khajjabhojjādibhedassa āhārassa pariccajanavasena sattamāsādhikāni satta saṁvaccharāni nirantaraṁ pavattavelāmamahādānato ekassa sotāpannassa dinnadānaṁ mahapphalataraṁ, tato sataṁ sotāpannānaṁ dinnadānato ekassa sakadāgāmissa, tato ekassa anāgāmissa, tato ekassa arahato, tato ekassa paccekabuddhassa, tato sammāsambuddhassa, tato Buddhappamukhassa saṅghassa dinnadānaṁ mahapphalataraṁ, tato cātuddisaṁ saṅghaṁ uddissa vihārakaraṇaṁ, tato saraṇagamanaṁ mahapphalataran”ti imamatthaṁ dīpentassa Velāmasuttassa (a.ni.9.20) vasena. Vuttañhetaṁ “Yaṁ gahapati, velāmo brāhmaṇo dānaṁ adāsi mahādānaṁ, yo ekaṁ diṭṭhisampannaṁ bhojeyya, idaṁ tato mahapphalataran”ti-ādi (a.ni.9.20). Velāmasuttādīti ādi-saddena Aggappasādasuttādīnaṁ (a.ni.4.34 itivu.90) saṅgaho daṭṭhabbo.

Aññāṇaṁ vatthuttayassa guṇānaṁ ajānanaṁ tattha sammoho, “Buddho nu kho, na nu kho Buddho”ti-ādinā vicikicchā saṁsayo, micchāñāṇaṁ tassa guṇānaṁ aguṇabhāvaparikappanena viparītaggāho. Ādi-saddena anādarāgāravādīnaṁ saṅgaho. Na mahājutikanti na ujjalaṁ, aparisuddhaṁ apariyodātanti attho. Na mahāvipphāranti anuḷāraṁ. Sāvajjoti diṭṭhitaṇhādivasena sadoso. Lokiyaṁ saraṇagamanaṁ sikkhāsamādānaṁ viya (MṬ.4./CS:pg.1.239) aggahitakālaparicchedaṁ jīvitapariyantameva hoti, tasmā tassa khandhabhedena bhedoti āha “anavajjo kālakiriyāyā”ti. Soti anavajjo saraṇagamanabhedo. Satipi anavajjatte iṭṭhaphalopi na hotīti āha “aphalo”ti.

Saraṇagamanakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Upāsakavidhikathāvaṇṇanā

Ko upāsakoti sarūpapucchā, tasmā kiṁlakkhaṇo upāsakoti vuttaṁ hoti. Kasmāti hetupucchā. Tena kena pavattinimittena upāsakasaddo tasmiṁ puggale niruḷhoti dasseti. Kimassa sīlanti kīdisaṁ assa upāsakassa sīlaṁ, kittakena sīlenāyaṁ sīlasampanno nāma hotīti attho. Ko ājīvoti ko assa sammā-ājīvo, so pana micchājīvassa parivajjanena hotīti sopi vibhajīyatīti. Kā vipattīti kā assa sīlassa, ājīvassa vā vipatti. Anantarassa hi vidhi vā paṭisedho vā. Kā sampattīti etthāpi eseva nayo.

Yo kocīti khattiyādīsu yo koci. Tena saraṇagamanamevettha kāraṇaṁ, na jāti-ādivisesoti dasseti. Upāsanatoti teneva saraṇagamanena tattha ca sakkaccakāritāya ādaragāravabahumānādiyogena payirupāsanato. Veramaṇiyoti veraṁ vuccati pāṇātipātādidussīlyaṁ, tassa maṇanato hananato vināsanato veramaṇiyo, pañca viratiyo viratippadhānattā tassa sīlassa. Tenevāha tattha tattha “paṭivirato hotī”ti.

Micchāvaṇijjāti na sammāvaṇijjā ayuttavaṇijjā asāruppavaṇijjā. Pahāyāti akaraṇeneva pajahitvā. Dhammenāti dhammato anapetena. Tena aññampi adhammikaṁ jīvikaṁ paṭikkhipati. Samenāti avisamena. Tena kāyavisamādiduccaritaṁ vajjetvā kāyasamādinā sucaritena jīvanaṁ dasseti. Satthavaṇijjāti āvudhabhaṇḍaṁ katvā vā kāretvā vā yathākataṁ vā paṭilabhitvā tassa vikkayo. Satthavaṇijjāti manussavikkayo (MṬ.4./CS:pg.1.240) Maṁsavaṇijjāti sūnakārādayo viya migasūkarādike posetvā maṁsaṁ sampādetvā vikkayo. Majjavaṇijjāti yaṁ kiñci majjaṁ yojetvā tassa vikkayo. Visavaṇijjāti visaṁ yojetvā, visaṁ gahetvā vā tassa vikkayo. Tattha satthavaṇijjā paroparodhanimittatāya akaraṇīyā vuttā, sattavaṇijjā abhujissabhāvakaraṇato, maṁsavisavaṇijjā vadhahetuto, majjavaṇijjā pamādaṭṭhānato.

Tassevāti pañcaveramaṇilakkhaṇassa sīlassa ceva pañcamicchāvaṇijjālakkhaṇassa ājīvassa ca. Vipattīti bhedo pakopo ca. Yāyāti yāya paṭipattiyā. Caṇḍāloti upāsakacaṇḍālo. Malanti upāsakamalaṁ. Patikiṭṭhoti upāsakanihīno. Buddhādīsu kammakammaphalesu ca saddhāvipariyāyo assaddhiyaṁ micchādhimokkho. Yathāvuttena assaddhiyena samannāgato assaddho. Yathāvutta sīlavipatti ājīvavipattivasena dussīlo. “Iminā diṭṭhādinā idaṁ nāma maṅgalaṁ bhavissatī”ti evaṁ bālajanaparikappitakotūhalasaṅkhātena diṭṭhasutamutamaṅgalena samannāgato kotūhalamaṅgaliko. Maṅgalaṁ paccetīti diṭṭhamaṅgalādibhedaṁ maṅgalameva pattiyāyati. No kammanti kammassakataṁ no pattiyāyati. Ito bahiddhāti ito sabbaññubuddhasāsanato bahiddhā bāhirakasamaye. Dakkhiṇeyyaṁ pariyesatīti duppaṭipannaṁ dakkhiṇārahasaññī gavesati. Pubbakāraṁ karotīti dānamānanādikaṁ kusalakiriyaṁ paṭhamaṁ karoti. Ettha ca dakkhiṇeyyapariyesanapubbakāre ekaṁ katvā pañca dhammā veditabbā.

Vipattiyaṁ vuttavipariyāyena sampatti ñātabbā. Ayaṁ pana viseso-- catunnampi parisānaṁ ratijananaṭṭhena upāsakova ratanaṁ upāsakaratanaṁ. Guṇasobhākittisaddasugandhatāhi upāsakova padumaṁ upāsakapadumaṁ. Tathā upāsakapuṇḍarīko.

Ādimhīti ādi-atthe. Koṭiyanti pariyantakoṭiyaṁ. Vihāraggenāti ovarakakoṭṭhāsena, “imasmiṁ gabbhe vasantānaṁ idaṁ nāma panasaphalaṁ pāpuṇātī”ti-ādinā taṁtaṁvasanaṭṭhānakoṭṭhāsenāti attho. Ajjatanti ajja-icceva attho.

Pāṇehi (MṬ.4./CS:pg.1.241) upetanti iminā tassa saraṇagamanassa āpāṇakoṭikataṁ dassento “yāva me jīvitaṁ pavattatī”ti-ādinā vatvā puna jīvitena taṁ vatthuttayaṁ paṭipūjento “saraṇagamanaṁ rakkhāmī”ti uppannaṁ tassa brāhmaṇassa adhippāyaṁ vibhāvento “ahañhī”ti-ādimāha. Pāṇehi upetanti hi yāva me pāṇā dharanti, tāva saraṇaṁ upetaṁ, upento ca na vācāmattena, na ekavāraṁ cittuppādanamattena, atha kho pāṇe pariccajitvāpi yāvajīvaṁ upetanti evamettha attho veditabboti.

Upāsakavidhikathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhayabheravasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.5.)5.Anaṅgaṇasuttavaṇṇanā

57. Āyasmā Sāriputtoti ettha iti-saddo ādi-attho, evamādikanti attho. Tena “bhikkhū āmantesī”ti-ādikaṁ sabbaṁ suttaṁ saṅgaṇhāti. Tenāha “Anaṅgaṇasuttan”ti. Tassa ko nikkhepo? Attajjhāsayo. Parehi anajjhiṭṭhoyeva hi mahāthero imaṁ desanaṁ ārabhi. Keci panāhu “Ekacce bhikkhū saṁkiliṭṭhacitte disvā tesaṁ cittasaṁkilesappahānāya ceva ekaccānaṁ āyatiṁ anuppādanāya ca ayaṁ desanā āraddhā”ti. Evaṁ Sabbasuttesūti yathā ettha Anaṅgaṇasutte, evaṁ ito paresūti sabbesupi suttesu anuttāna-apubbapadavaṇṇanā eva karīyati. Tenāha “tasmā”ti-ādi. Gaṇanaparicchedoti gaṇanena paricchindanaṁ. Idañhi apparajakkhamahārajakkhatāvasena duvidhe satte paccekaṁ atthaññutānatthaññutāvasena dvidhā katvā “cattāro”ti anavasesapariyādānaṁ. Vajjīputtakādayo viya puggalavādīti na gahetabbaṁ lokasamaññānusārena atthaṁ paṭivijjhituṁ samatthānaṁ vasena desanāya āraddhattā, ayañca desanānayo satthu nissāya evāti dassento “ayañhī”ti-ādimāha.

Sammutiparamatthadesanākathāvaṇṇanā

Tattha (a.ni.ṭī.1.1.170) sammutiyā desanā sammutidesanā, paramatthassa desanā paramatthadesanā. Tatthāti sammutiparamatthadesanāsu, na sammutiparamatthesu. Tenāha (MṬ.5./CS:pg.1.242) “evarūpā sammutidesanā, evarūpā paramatthadesanā”ti. Tatridaṁ sammutiparamatthānaṁ lakkhaṇaṁ-- yasmiṁ bhinne, buddhiyā avayavavinibbhoge vā kate na taṁsamaññā, sā ghaṭapaṭādippabhedā sammuti, tabbipariyāyato paramattho. Na hi kakkhaḷaphusanādisabhāve ayaṁ nayo labbhati, tattha rūpādidhammaṁ samūhasantānavasena pavattamānaṁ upādāya puggalavohāroti āha “puggaloti sammutidesanā”ti. Sesapadesupi eseva nayo. Uppādavayavanto sabhāvadhammā na niccāti āha “aniccanti paramatthadesanā”ti. Esa nayo sesapadesupi. Nanu khandhadesanāpi sammutidesanāva. Khandhaṭṭho hi rāsaṭṭho, koṭṭhāsaṭṭho vāti? Saccametaṁ, ayaṁ pana khandhasamaññā phassādīsu tajjāpaññatti viya paramatthasannissayā tassa āsannatarā, puggalasamaññādayo viya na dūreti paramatthasaṅgahatā vuttā, khandhasīsena vā tadupādānā sabhāvadhammā eva gahitā. Nanu ca sabhāvadhammā sabbepi sammutimukheneva desanaṁ ārohanti, na samukhenāti sabbāpi desanā sammutidesanāva siyāti? Nayidamevaṁ desetabbadhammavibhāgena desanāvibhāgassa adhippetattā, na ca saddo kenaci pavattinimittena vinā atthaṁ pakāsetīti.

Sammutivasena desanaṁ sutvāti “idhekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpānuyogamanuyutto”ti-ādinā (ma.ni.2.413 pu.pa.10.25mātikā) sammutimukhena pavattitaṁ desanaṁ sutamayañāṇuppādanavasena sutvā. Atthaṁ paṭivijjhitvāti tadanusārena catusaccasaṅkhātaṁ atthaṁ saha vipassanāya maggena paṭivijjhitvā. Mohaṁ pahāyāti tadekaṭṭhehi kilesehi saddhiṁ anavasesaṁ mohaṁ pajahitvā. Visesanti nibbānasaṅkhātaṁ arahattasaṅkhātañca visesaṁ. Tesanti tādisānaṁ vineyyānaṁ. Paramatthavasenāti “pañcimāni, bhikkhave, indriyānī”ti-ādinā (saṁ.ni.5.472-474) paramatthadhammavasena. Sesaṁ anantaranaye vuttasadisameva. Tatthāti tassaṁ sammutivasena paramatthavasena ca desanāyaṁ. Desabhāsākusaloti nānādesabhāsāsu kusalo. Tiṇṇaṁ vedānanti nidassanamattaṁ, tiṇṇaṁ vedānaṁ sippaganthānampīti adhippāyo sippuggahaṇañhi parato vakkhati. Sippāni vā vedantogadhe katvā “tiṇṇaṁ vedānan”ti vuttaṁ. Kathetabbabhāvena ṭhitāni, na katthaci sannihitabhāvenāti vedānampi kathetabbabhāveneva avaṭṭhānaṁ dīpento “guyhā tayī (MṬ.5./CS:pg.1.243) nihitā gayhatī”ti micchāvādaṁ paṭikkhipati. Nānāvidhā desabhāsā etesanti nānādesabhāsā.

Paramo uttamo attho paramattho, dhammānaṁ yathābhūtasabhāvo. Lokasaṅketamattasiddhā sammuti. Yadi evaṁ kathaṁ sammutikathāya saccatāti-āha “lokasammutikāraṇā”ti, lokasamaññaṁ nissāya pavattanato. Lokasamaññāya hi abhinivesena vinā ñāpanā ekaccassa sutassa sāvanā viya na musā anatidhāvitabbato tassā. Tenāha Bhagavā “janapadaniruttiṁ nābhiniveseyya, samaññaṁ nātidhāveyyā”ti (ma.ni.3.332). Dhammānanti sabhāvadhammānaṁ. Bhūtakāraṇāti yathābhūtasabhāvaṁ nissāya pavattanato. Sammutiṁ voharantassāti “puggalo satto”ti-ādinā lokasamaññaṁ kathentassa.

Hirottappadīpanatthanti lokapālanakicce hirottappadhamme kiccato pakāsetuṁ. Tesañhi kiccaṁ sattasantāneyeva pākaṭaṁ hotīti puggalādhiṭṭhānāya kathāya taṁ vattabbaṁ. Esa nayo sesesupi. Yasmiñhi cittuppāde kammaṁ uppannaṁ, taṁsantāne eva tassa phalassa uppatti kammassakatā. Evañhi kataviññāṇanāso akatāgamo vā natthīti sā puggalādhiṭṭhānāya eva kathāya dīpetabbā. Tehi sattehi kātabbā puññādikiriyā paccattapurisakāropi santānavasena nipphādetabbato puggalādhiṭṭhānāya eva kathāya dīpetabbo.

Ānantariyadīpanatthanti cuti-anantaraṁ phalaṁ anantaraṁ nāma, tasmiṁ anantare niyuttāni, tannibbattanena anantarakaraṇasīlāni, anantarapayojanāni vāti ānantariyāni, mātughātādīni, tesaṁ dīpanatthaṁ. Tānipi hi santānavasena nipphādetabbato “mātaraṁ jīvitā voropetī”ti-ādinā (paṭṭhā.1.1.423) puggalādhiṭṭhānāya eva kathāya dīpetabbāni, tathā “so mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatī”ti-ādinā (dī.ni.1.556 3.308 ma.ni.1.77 2.309 3.230 vibha.642 643) “so anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati ekampi jātin”ti-ādinā (dī.ni.1.244 245 ma.ni.1.148 384 431 pārā.12) “Atthi dakkhiṇā dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato”ti-ādinā (ma.ni.3.381) ca pavattā brahmavihārapubbenivāsadakkhiṇāvisuddhikathā (MṬ.5./CS:pg.1.244) puggalādhiṭṭhānāya eva kathāya dīpetabbā sattasantānavisayattā. “Aṭṭha purisapuggalā (saṁ.ni.1.249), na samayavimutto puggalo”ti-ādinā (pu.pa.1) ca paramatthaṁ kathentopi lokasammutiyā appahānatthaṁ puggalakathaṁ kathesi. Etena vuttāvasesāya kathāya puggalādhiṭṭhānabhāve payojanaṁ sāmaññavasena saṅgahitanti daṭṭhabbaṁ. Kāmañcetaṁ sabbaṁ apariññātavatthukānaṁ vasena vuttaṁ, pariññātavatthukānampi pana evaṁ desanā sukhāvahā hoti.

Mahājanoti lokiyamahājano. Na jānāti ghanavinibbhogābhāvena dhammakiccassa asallakkhaṇena. Tattha “Kiṁ nāmetaṁ, kathaṁ nāmetan”ti saṁsayapakkhandatāya sammohaṁ āpajjati. Viruddhābhinivesitāya paṭisattu hoti. Jānāti ciraparicitatthā vohārakathāya. Tato eva na sammohamāpajjati, na paṭisattu hoti.

Nappajahanti vohāramukhena paramatthassa dīpanato. Samaññāgahaṇavasena lokena ñāyati samaññāyati voharīyatīti lokasamaññā, tāya lokasamaññāya. Tassa tassa atthassa vibhāvane lokena nicchitaṁ, niyataṁ vā vuccati voharīyatīti lokanirutti, tassaṁ lokaniruttiyaṁ. Tathā lokena abhilapīyatīti lokasamaññatāya lokābhilāpo, tasmiṁ lokābhilāpe ṭhitāyeva appahānato. Puggalavādino viya paramatthavasena aggahetvā.

Santoti ettha santasaddo “dīghaṁ santassa yojanan”ti-ādīsu (dha.pa.70) kilantabhāve āgato, “Ayañca vitakko ayañca vicāro santā honti samitā”ti-ādīsu (vibha.576) niruddhabhāve āgato, “adhigato kho myāyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto”ti-ādīsu (dī.ni.2.67 ma.ni.1.281 2.337 saṁ.ni.2.172 mahāva.7) santañāṇagocaratāya, “upasantassa sadā satimato”ti-ādīsu (udā.27) kilesavūpasame, “santo have sabbhi pavedayantī”ti-ādīsu (dha.pa.15) sādhūsu, “pañcime, bhikkhave, mahācorā santo saṁvijjamānā”ti-ādīsu (pārā.195) atthibhāve, idhāpi atthibhāveyeva. So ca puggalasambandhena vuttattā lokasamaññāvasenāti (MṬ.5./CS:pg.1.245) dassento “lokasaṅketavasena atthī”ti āha. Atthīti cetaṁ nipātapadaṁ daṭṭhabbaṁ “Atthi imasmiṁ kāye kesā”ti-ādīsu (dī.ni.2.373-374 ma.ni.1.110 3.154 a.ni.6.29 10.60) viya. Saṁvijjamānāti padassa atthaṁ dassento “upalabbhamānā”ti āha. Yañhi saṁvijjati, taṁ upalabbhatīti. Aṅganti etehi taṁsamaṅgipuggalā nihīnabhāvaṁ gacchantīti aṅgaṇāni, rāgādayo. Añjati makkhetīti aṅgaṇaṁ, malādi. Añjeti tattha ṭhitaṁ ahundaratāya abhibyañjetīti aṅgaṇaṁ, vivaṭo bhūmipadeso. Dosādīnaṁ pavatti-ākāravisesatāya nānappakārā bahulappavattiyā tibbakilesā. Pāpakānanti lāmakānaṁ. Akusalānanti akosallasambhūtānaṁ. Icchāvacarānanti icchāvasena pavattānaṁ. Saha aṅgaṇenāti aṅgaṇanti laddhanāmena yathāvuttakilesena saha vattati.

Atthītipi na jānāti tādisassa yonisomanasikārassa abhāvā. Yesaṁ kilesānaṁ atthitā, tesaṁ sappaṭibhayatā visesato jānitabbāti dassetuṁ “ime kilesā nāmā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha kakkhaḷāti pharusā. Vāḷāti kururā. Na gahitabbāti na uppādetabbā. Yāthāvasarasatoti yathābhūtasabhāvato. Evañcāti “ime kilesā nāmā”ti-ādinā vuttappakārena. Yena vā tena vāti navakammesu vā pariyattidhutaṅgādīsu vā yena vā tena vā. Tatrāti niddhāraṇe bhummaṁ. Taṁ pana niddhāraṇaṁ saṅgaṇānaṅgaṇasamudāyatoti dassento “catūsu puggalesū”ti vatvā puna tadekadesato dassento “tesu vā dvīsu sāṅgaṇesū”ti āha. Tañhi dvayaṁ paṭhamaṁ hīnaseṭṭhabhāvena niddhārīyati paṭhamaṁ uddiṭṭhattā. Niddhāraṇañhi kvaci kutoci kenaci hotīti.

58. Kiñcāpi aññattha “janako hetu, pariggāhato paccayo, asādhāraṇo hetu, sādhāraṇo paccayo, sabhāgo hetu, asabhāgo paccayo, pubbakāliko hetu, sahappavatto paccayo”ti-ādinā hetupaccayā vibhajja vuccanti, idha pana “cattāro kho, bhikkhave, mahābhūtā hetū, cattāro mahābhūtā paccayā rūpakkhandhassa paññāpanāyā”ti-ādīsu (ma.ni.3.85) viya hetupaccayasaddā samānatthāti dassetuṁ “ubhayenapi kāraṇameva (MṬ.5./CS:pg.1.246) pucchatī”ti vuttaṁ. Tattha ubhayenāti hetupaccayavacanadvayena. Pucchati āyasmā mahāmoggallāno desanaṁ vaḍḍhetukāmo. Kiñcāpīti anujānanasambhāvanatthe nipāto. Kiṁ anujānāti? Samānepi dvinnaṁ sāṅgaṇabhāve tassā pajānanāppajānanahetukataṁ tesaṁ seṭṭhahīnataṁ. Kiṁ sambhāveti? Therassa vicittapaṭibhānatāya nānāhetūpamāhi alaṅkatvā yathāpucchitassa atthassa pākaṭakaraṇaṁ. Tenāha “nappajānātī”ti-ādi. Hetu ceva paccayo ca seṭṭhahīnabhāve. Tathā-akkhātabbatāpi hi tesaṁ tannimittā evāti.

59. Tanti tesaṁ dvinnaṁ puggalānaṁ hīnaseṭṭhatāya kāraṇaṁ. Opammehi pākaṭataraṁ katvā dassetuṁ. Etanti Sutte anantaraṁ vuccamānaṁ vīriyārambhābhāvena aṅgaṇassa appahānaṁ. Tenāha “na chandaṁ …pe… sandhāyāhā”ti. Kattukamyatāchandhanti kattukamyatāsaṅkhātaṁ aṅgaṇassa pahātukamyatāvasena uppajjanakakusaladhammacchandaṁ. Na janessatīti na uppādessati. Kusalo vāyāmo nāma chandato balavāti āha “tato balavataraṁ vāyāmaṁ na karissatī”ti, chandampi anuppādento kathaṁ tajjaṁ vāyāmaṁ karissatīti adhippāyo. Thāmagatavīriyaṁ ussoḷhībhāvappattaṁ daḷhaṁ vīriyaṁ. Sāṅgaṇaggahaṇeneva aṅgaṇānaṁ kilesavatthutāya cittassa saṁkiliṭṭhatāya saddhāya puna saṁkiliṭṭhaggahaṇaṁ savisesaṁ kiliṭṭhabhāvavibhāvananti āha “suṭṭhutaraṁ kiliṭṭhacitto”ti. Malinacittoti-ādīsupi “tehiyevā”ti ānetvā sambandhitabbaṁ. Ukkhalipucchanacoḷakassa viya vasāpītapilotikā viya ca dummocanīyabhāvena malaggahaṇaṁ malīnatā, pīḷanaṁ hiṁsanaṁ avipphārikatākaraṇaṁ vibādhanaṁ darathapariḷāhuppādanena paridahanaṁ upatāpanaṁ, kālanti kālanaṁ, yathāgahitassa attabhāvassa khepanaṁ āyukkhayanti attho. Karissatīti pavattessati, pāpuṇissatīti vuttaṁ hoti. Tathābhūto ca pāṇaṁ cajissati nāmāti āha “marissatī”ti.

Seyyathāpīti upamānidassane nipāto. Tadatthaṁ dassento “yathā nāmā”ti āha. Paṁsu-ādināti ādi-saddena jallādīnaṁ saṅgaho, ghaṁsanādīhīti ādi-saddena chārikāparimajjanādīnaṁ saṅgahoti. “Abhirūpāya kaññā dātabbā”ti-ādīsu viya antarenapi atisayatthabodhakasaddena atisayattho ñāyatīti āha “malaggahitatarāti vuttaṁ hotī”ti. Paṭipucchāvacananti anumatipucchāviseso. Evaṁ (MṬ.5./CS:pg.1.247) kariyamānāti aparibhoga-apariyodapanarajopathanikkhipanehi kiliṭṭhabhāvaṁ āpādiyamānā. Opammaṁ sampaṭipādentoti yathūpanītaṁ upamaṁ upameyyatthena samaṁ katvā paṭipādento, saṁsandentoti attho. Sāṅgaṇo puggaloti sāṅgaṇo tasmiṁ attabhāve asujjhanakapuggalo. Āpaṇādito kulagharaṁ ānītassa malaggahitakaṁsabhājanassa tattha laddhabbāya visuddhiyā alābhato yathā anukkamena saṁkiliṭṭhatarabhāvo, evaṁ gharato nikkhantassa puggalassa pabbajjāya laddhabbāya visuddhiyā alābhato anukkamena saṁkiliṭṭhatarabhāvoti dassento “saṁkiliṭṭhakaṁsapātiyā”ti-ādimāha. Saṁkiliṭṭhatarabhāvo ca nāma pabbajitassa ājīvavipattivasena vā siyā ācāradiṭṭhisīlavipattīsu aññataravasena vāti taṁ sabbaṁ saṅgahetvā dassetuṁ “tassa puggalassā”ti-ādi vuttaṁ. Pācittiyavītikkamanaggahaṇena hi ekaccadiṭṭhivipattiyāpi saṅgaho hotīti. Ettha ṭhitassāti etissaṁ ājīvavipattiyaṁ ṭhitassa. Iminā nayena sesesupi yathārahaṁ vattabbaṁ. Sabbaparisasādhāraṇā mahātherassa desanā, tasmā gahapativasenapi yojetabbaṁ. Tattha ukkaṁsagatasaṁkiliṭṭhatarabhāvaṁ dassento “mātughātādi-ānantariyakaraṇan”ti āha. Avisodhetvāti yathā attano sīle vā diṭṭhiyā vā visuddhi hoti, evaṁ kilesamalinacittasantānaṁ avisodhetvā.

Bhabbapuggaloti upanissayādisampattiyā tasmiṁ attabhāve visuddhapuggalo. Ādiṁ katvāti iminā dhovanaghaṁsanādīhi pariyodapanaṁ ādimantaṁ katvā vadati. Suddhaṭṭhānaṁ yattha vā na rajena okirīyati. Daṇḍakammaṁ katvāti “ettakā udakā, vālukā vā ānetabbā”ti daṇḍakammaṁ katvā. Ettha ṭhitassāti parisuddhe sīle ṭhitassa. Sammāvattapaṭipattisīlehi sīlavisuddhi dassitā. Vattapaṭipattiyāpi hi aṅgaṇānaṁ vikkhambhanaṁ siyā. Tathā hissā saṁkiliṭṭhakaṁsapātiyā parisuddhapariyodātabhāvo upamābhāvena vutto. Pantasenāsanavāso kilesavikkhambhanaṁ kilesānaṁ tadaṅganivāraṇaṁ. Sotāpattiphalādhigamo …pe… arahattasacchikiriyāti sattasupi ṭhānesu “parisuddhapariyodātabhāvo viyā”ti padaṁ ānetvā sambandhitabbaṁ. Pabbajitassa hi visuddhi nāma heṭṭhimantena sīlavisuddhiyā vā siyā kammaṭṭhānānuyogavasena vivekavāsena jhānassādhigamena vā vipassanābhāvanāya vā sāmaññaphalādhigamena vāti.

Rāgaṭṭhāniyanti (MṬ.5./CS:pg.1.248) rāguppattihetubhūtaṁ. Visabhāgārammaṇaṁ sandhāya vadati “iṭṭhārammaṇan”ti. Tasminti iṭṭhārammaṇe. Vipannassatīti muṭṭhassati. Taṁ nimittanti subhanimittaṁ. Āvajjissatīti ayoniso āvajjissati. Sayameva aññena avomisso. Kusalavārapacchindanameva cettha anuddhaṁsanaṁ daṭṭhabbaṁ. Sesanti “sāṅgaṇo saṁkiliṭṭhacitto”ti-ādi. Vuttanayānusārenāti paṭhamavāre vuttanayānusārena. Sabbanti mātughātādi-ānantariyakaraṇapariyosānaṁ sabbaṁ upamāsaṁsandanavacanaṁ.

Ativirahābhāvatoti satisammosābhāvato, upaṭṭhitassati bhāvatoti attho. Sesanti “so arāgo”ti-ādi. “Dhovanaghaṁsanasaṇhachārikāparimajjanādīhī”ti-ādinā dutiyavārānusārena. “Ko nu kho”ti-ādi pucchāvasena āgataṁ, idaṁ nigamanavasenāti ayameva viseso.

60. Aṅgaṇanti tattha tattha nāmato eva vibhāvitaṁ, na pana sabhāvato, pabhedato vāti sabhāvādito vibhāvanaṁ sandhāyāha “nānappakārato pākaṭaṁ kārāpetukāmenā”ti. Icchāya avacarānanti icchāvasena avacaraṇānaṁ. Otiṇṇānanti cittasantānaṁ anupaviṭṭhānaṁ. Te pana tattha paccayavasena nibbattattā pavattā nāma hontīti āha “pavattānan”ti. Nānappakārānanti visayabhedena pavatti-ākārabhedena ca nānāvidhānaṁ. Yenakāraṇena. Na kevalaṁ lābhatthikatā eva, atha kho puññavantatā sakkatagarukatā ca ettha kāraṇabhāvena gahetabbāti dassento “pakatiyāpi cā”ti-ādimāha. Tena lābhatthikopi na yo koci evaṁ cittaṁ uppādeti puññavā sambhāvanīyoti dasseti. Therā avajjapaṭicchādanabhayena majjhimānaṁ ārocenti, tathā majjhimā navakānaṁ, navakā pana attano navakabhāvena vighāsādādīnaṁ ārocenti “passatha tumhākaṁ therassa kamman”ti. Vighāsādādayo nāma “īdisassa santike ovādatthaṁ tumhe āgatā”ti bhikkhunīnaṁ ārocenti. Na ca maṁ bhikkhū jāneyyunti na ca vata maṁ bhikkhū jāneyyuṁ, aho vata maṁ bhikkhū na jāneyyunti yojanā. Ṭhānaṁ kho panetanti ettha kho-saddo avadhāraṇattho, pana-saddo vacanālaṅkāroti āha “Atthiyevā”ti. Pubbe icchuppādavāravaṇṇanāya vuttanayena. Iti-saddo idha āsannakāraṇatthoti taṁ dassento “iminā kāraṇenā”ti āha (MṬ.5./CS:pg.1.249) Idañca kopa-appaccayānameva gahaṇaṁ. Tādisānanti kopa-appaccayādhibhūtānanti adhippāyo.

Anurahoti anurūpe rahasi. Evameva hi atthaṁ dassetuṁ “vihārapaccante”ti-ādi vuttaṁ. Purimasadisamevāti “lābhatthiko hī”ti-ādinā vuttena purimena yojanānayena sadisameva.

Codanāya paṭipuggalabhāvo, codanā ca āpattiyāti cuditakena codakassa samānabhāvo āpatti-āpannatāyāti āha “samānoti sāpattiko”ti. Sappaṭipuggalenevassa codanicchāya kāraṇaṁ vibhāvetuṁ “ayan”ti-ādi vuttaṁ. Na cāyaṁ sāpattikatāya eva samānataṁ icchati, atha kho aññathāpīti dassento “apicā”ti-ādimāha. Aññena vā paṭipuggalena sappaṭipuggalo. Ayañhi “sappaṭipuggalova maṁ codeyyā”ti icchati “evāhaṁ tassa paṭipuggalehi saddhiṁ ekajjhāsayo hutvā tassa upari kiñci vattuṁ kātuṁ vā labhissāmī”ti maññamāno Imasmiṁ pana pakkhe no appaṭipuggaloti natthi etassa paṭipuggaloti appaṭipuggaloti evamattho veditabbo.

“Aho vatā”ti idaṁ padaṁ dissatīti sambandho, imassa puggalassa icchācāre ṭhitattā bhikkhūnaṁ dhammaṁ deseyyāti vacanato “tañca kho anumatipucchāyā”ti vuttaṁ. Na hesa “saccaṁ kira tvaṁ bhikkhū”ti-ādinā kiñci vītikkamaṁ uddissa Bhagavatā pucchitabbataṁ icchati. No maggaṁ vā phalaṁ vā vipassanaṁ vā antaraṁ katvāti maggabhāvanaṁ vā phalasacchikiriyaṁ vā sikhāppattavipassanānuyogaṁ vā nirodhasamāpajjanaṁ vā jhānasamāpajjanameva vā antaraṁ kāraṇaṁ katvā Bhagavatā attānaṁ paṭipucchitabbaṁ no icchati. Niccaṁ aniccanti-ādinā anumatiggahaṇavasena pucchitabbaṁ icchati, uttānameva katvā pucchitabbaṁ icchatīti attho. Upaharante passatīti sambandho. Abhabbaṭṭhānabhikkhutāya niharissanti sāsanato.

Taṁ sampattinti parivārasampattiñceva bhikkhūhi kariyamānaṁ sakkāragarukārasampattiñca. Gahetvā paribhuñjanti mayā saṁvibhāge kariyamāne. Sayameva paññāyatīti sayameva gantvā bhikkhūnaṁ purato attānaṁ dasseti, purato vasantaṁ pana bhikkhu purakkhatvā gacchantiyevāti adhippāyo.

Dakkhiṇodakanti (MṬ.5./CS:pg.1.250) aggato upanīyamānaṁ dakkhiṇodakaṁ. Yato eva-kāro, tato aññattha niyamo icchito. Avadhāraṇatthaṁ vā eva-kāraggahaṇanti katvā ahameva labheyyanti ahaṁ labheyyamevāti evametaṁ avadhāraṇaṁ daṭṭhabbanti adhippāyenāha “ahameva labheyyanti icchā nātimahāsāvajjā”ti, aññathā yathārutavasena avadhāraṇe gayhamāne “na aññe labheyyun”ti ayamevettha attho siyāti. Pāsādiko hotīti idaṁ tassa aggāsanādipaccāsīsanāya kāraṇadassanaṁ.

Anumodananti maṅgalāmaṅgalesu anumodanāvasena pavattetabbadhammakathaṁ. Khaṇḍānumodananti anumodanekadesaṁ. “Pubbe anumoditapubbo anumodatū”ti avatvā therena vuttamatteyeva.

Tādisesu ṭhānesūti tādisesu pesalānaṁ bahussutānaṁ vasanaṭṭhānesu. Sabbampi ratiṁ pavattanato sabbarattikāni. Vinicchayakusalānanti anekavihitesu kaṅkhaṭṭhāniyesu kaṅkhāvinayanāya taṁ taṁ pañhānaṁ vinicchaye kusalānaṁ chekānaṁ. Tesu tesu dhammakathikesu ajjhiṭṭhesu vārena dhammaṁ kathentesu “ayaṁ byatto”ti dhammajjhesakena ajjhiṭṭhattā okāsaṁ alabhamāno.

Sakkaccañca kareyyunti bhikkhū yaṁ mama abhivādanapaccuṭṭhānañjalikammasāmīcikammādiṁ karonti. Taṁ ādareneva kareyyuṁ, yañca me parikkhārajātaṁ paṭiyādenti, tampi sundaraṁ sammadeva abhisaṅkhataṁ kareyyunti attho. Bhāriyanti pāsāṇacchattaṁ viya garukātabbaṁ. Etaṁ vidhinti etaṁ “sakkareyyun”ti-ādinā vuttasakkārādividhiṁ. Tenāti tena kāraṇena, bāhusaccādiguṇavisesavato eva sakkārādīnaṁ arahattāti attho. Evarūpanti īdisaṁ “piyo garū”ti-ādinā (a.ni.7.37) vuttappakāraṁ. Evaṁ kareyyunti evaṁ “sakkareyyun”ti-ādinā vuttappakāraṁ sakkārādiṁ kareyyuṁ. Esa nayoti yoyaṁ bhikkhuvāre vuttavidhi, eseva nayo. Ito paresu bhikkhunīvārādīsu vāresu.

Ahameva lābhī assanti etthāpi heṭṭhā vuttanayeneva avadhāraṇaṁ gahetabbaṁ. Piṇḍapātassa paṇītatā upasecanādivasenāti āha “sappitelamadhusakkharādipūritānan”ti (MṬ.5./CS:pg.1.251) Mañcapīṭhādīnanti nidassanamattaṁ utusappāyānaṁ nivātānaṁ phassitatalānaṁ pihitadvārakavāḷavātapānādīnampi paṇītasenāsanabhāvato. Ādi-saddena vā tesampi gahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Sabbatthāpīti sabbesu tesu catūsupi paccayavāresu.

61. Kāyakammaṁ disvāti idaṁ na kāyakammaṁ cakkhuviññeyyaṁ, kāyakammunā pana saha pavattaṁ oṭṭhaparipphandanaṁ bhākuṭikaraṇaṁ kāyaṅgādidassanaṁ kāyakammadassanaṁ viya hotīti katvā vuttaṁ. Vacīkammaṁ sutvāti etthāpi eseva nayo, tasmā kāyavikārajanakā dhammā “dissantī”ti vuttā, vacīvikārajanakā “sūyantī”ti. Tato eva ca te paccakkhakāle sammukhakāle dissanti nāma. Tirokkhakāle asammukhakāle sūyanti nāma. Anurūpato gahaṇaṁ anuggaho. Āraññikattanti tassa bhikkhuno dhutaguṇattānurūpato gaṇhāti. Tenāha “āraññikattaṁ anuggaṇhātī”ti. Araññe nivāso assāti āraññiko. Pantaṁ pariyantaṁ dūrataraṁ senāsanaṁ assāti pantasenāsano. Taṁ pana atthamattena dassentena “pantasenāsane vasatī”ti vuttaṁ. Bhikkhāsaṅkhātānaṁ piṇḍānaṁ pāto piṇḍāpāto, taṁ piṇḍapātaṁ uñchati gavesatīti piṇḍapātiko. Piṇḍāya patituṁ carituṁ vatametassāti vā piṇḍapāti, so eva piṇḍapātiko. Dānato avakhaṇḍanato apetaṁ apadānaṁ, saha apadānena sapadānaṁ, anavakhaṇḍanaṁ. Anugharaṁ caraṇasīlo sapadānacārī. Unnatabhāvena paṁsukūlaṁ viya paṁsukūlaṁ, paṁsu viya vā kucchitabhāvaṁ ulati gacchatīti paṁsukūlaṁ, tassa dhāraṇaṁ idha paṁsukūlaṁ, taṁ sīlamassāti paṁsukūliko.

Tīhi kāraṇehi lūkhaṁ veditabbaṁ agghaphassavaṇṇaparihānito apaṁsukūlampi, ko pana vādo paṁsukūlanti adhippāyo. Thūladīghasuttakenāti thūlena olambamānena Dīghasuttakena. Vaṇṇenāti ettha phassenapi parihāyatīti vattabbaṁ. Tañhi tattha kharaphassampi hotiyevāti. Kasmā pana pāḷiyaṁ āraññikādiggahaṇena cattārova dhutaguṇā vuttāti? Padhānattā, taggahaṇeneva ca ito paresampi sukhaparibhogatāya gahaṇasambhavato. Yo hi āraññiko pantasenāsano, tassa abbhokāsika-rukkhamūlika-nesajjika-yathāsanthatika-sosānikaṅgāni suparipūrāni. Yo ca piṇḍapātiko sapadānacārī ca, tassa pattapiṇḍikakhalupacchābhattika-ekāsanikaṅgāni. Yo pana paṁsukūliko, tassa (MṬ.5./CS:pg.1.252) tecīvarikaṅgaṁ supariharamevāti. Padhānattā hi Bhagavatāpi “kadāhaṁ nandaṁ passeyyaṁ, āraññaṁ paṁsukūlikan”ti-ādinā (saṁ.ni.2.242 netti.100) tattha tattha āraññikādayo eva gayhanti. Ettakāti pāḷiyaṁ āgatānaṁ paricchijja gahaṇametaṁ, na ettakā sabbepi ekassa ekaṁsato sambhavanti, nāpi ettakāyeva pāpadhammā pahātabbā. Na hi makkhapaḷāsādīnaṁ appahīnabhāvepi sabrahmacārī neva sakkaronti …pe… na pūjentīti.

Tamatthanti “yassa kassacī”ti-ādinā vuttamatthaṁ. Upamāya pākaṭaṁ karontoti anvayato byatirekato ca udāharaṇena vibhāvento. Ahikuṇapādīnaṁ atipaṭikūlajigucchanīyatā ativiya duggandhatāya. Sā ca ahīnaṁ tikhiṇakopatāya, kukkuramanussānaṁ odanakummāsūpacayatāya sarīrassa hotīti vadanti. Imesanti ahi-ādīnaṁ. Vaḍḍhetvāti uparūpari khipanena racitaṁ katvā. Taṁ pana vaḍḍhitaṁ tena ca bhājanaṁ pūritaṁ hotīti āha “vaḍḍhetvā paripūretvā”ti. Janassa dassanayogyaṁ dassanīyaṁ jaññaṁ, taṁ paramaparisuddhaṁ manoharañca hotīti āha “cokkhacokkhan”ti. Abhinavaniviṭṭhā mahāmātā vadhukā. Sā pana puttalābhayogyataṁ upādāya maṅgalavacanena “janī”ti vuccati, tassā niyyamānaṁ paṇṇākāraṁ janiyā haratīti jaññaṁ. Ubhayatthāti atthadvaye. Punaruttanti āmeḍitavacanamāha. Na manāpaṁ etassāti amanāpo, tassa bhāvo amanāpatā, tathāpavatto cittuppādoti āha “amanāpaṁ idanti …pe… adhivacanan”ti. Buddhavesattā liṅgassa parisuddhakaṁsapātisadisakā. Kuṇaparacanaṁ viya icchāvacarehi santānassa bharitabhāvo. So pana tesaṁ appahīnatāyāti āha “icchāvacarānaṁ appahānan”ti.

62. “Tena gāmantavihāraṁ anuggaṇhātī”ti vattabbe “āraññikattan”ti pana potthake likhitaṁ. Na hi sukkapakkhe pāḷiyaṁ āraññikaggahaṇaṁ atthi, sati ca icchāvacarappahāne gāmantavihāro ekantena na paṭikkhipitabbo, icchitabbova tādisānaṁ uttarimanussadhammapaṭicchādanato Tathā hi vakkhati “appicchatāsamuṭṭhānehī”ti-ādi. Sālivarabhattaracanaṁ viya icchāvacarappahānaṁ manuññabhāvato tittihetuto ca.

63. Maṁ (MṬ.5./CS:pg.1.253) tanti ca upayogavacanaṁ paṭi-saddayogena, attho pana sampadānamevāti āha “mayhaṁ tuyhan”ti ca. “Samaye”ti bhummatthe “samayan”ti upayogavacanaṁ. Gijjhakūṭapaṇḍava-isigilivebhāravepullapabbatānaṁ vasena samantato giriparikkhepena. Rājagaheti samīpatthe bhummavacananti āha “taṁ nissāya viharāmī”ti.

Purāṇayānakāraputtoti purāṇe pabbajitato pubbe yānakāraputto tathāpaññāto. Jimhanti gomuttakuṭilaṁ. Tenāha “sappagatamaggasadisan”ti. Soti paṇḍuputto. Itaroti samiti. Cintitaṭṭhānamevāti cintitacintitaṭṭhānameva tacchati, tañca kho na tassa cittānusārena, atha kho attano suttānusārena tacchanto yānakāraputto. Cittanti attano cittena mama cittaṁ jānitvā viya.

“Na saddhāya pabbajito”ti imināva kammaphalasaddhāya abhāvo nesaṁ pakāsitoti āha “assaddhāti Buddhadhammasaṅghesu saddhāvirahitā”ti. Pabbajitānaṁ jīvikā attho etesanti jīvikatthā. Tenāha “iṇabhayādīhī”ti-ādi. Kerāṭikaṁ vuccati sāṭheyyaṁ. Saṭhānaṁ guṇavāṇijakānaṁ kammaṁ sāṭheyyanti āha “sāṭheyyañhī”ti-ādi. Tucchasabhāvena māno naḷo viyāti naḷo, mānasaṅkhāto uggato naḷo etesanti unnaḷā. Tenāha “uṭṭhitatucchamānā”ti. Lahukatāya vā capalā. Pharusavacanatāya kharavacanā. Tiracchānakathābahulatāya niratthakavacanapalāpino. Asaṁvutakammadvārāti idaṁ kammadvārādīnaṁ asaṁvutabhāvo uppattidvārānaṁ asaṁvutatāya eva hotīti katvā vuttaṁ. Atha vā chasu indriyesūti nimitte bhummaṁ, chasu indriyesu nimittabhūtesu asaṁvutakammadvārāti attho. Yā mattāti bhojane ayuttapariyesana-ayuttapaṭiggahaṇa-ayuttaparibhoge vajjetvā yuttapariyesana-yuttapaṭiggahaṇa-yuttaparibhogasaṅkhātā yā mattā appamattehi jānitabbā. Tenāha “yuttatā”ti. Jāgareti rattindivaṁ āvaraṇiyehi dhammehi cittaparisodhanasaṅkhāte jāgare. Tesaṁ jāgaritāya adhisīlasikkhāya gāravarahitānaṁ itarasikkhāsu patiṭṭhā eva natthīti dassento “sikkhāpadesu bahulagāravā na hontī”ti vatvā tameva gāravābhāvaṁ sarūpena vibhāvento “āpattivītikkamabahulā”ti āha.

Pakatiyāpi (MṬ.5./CS:pg.1.254) siddhāya ratanattayasaddhāya kammaphalasaddhāya ca saddha.Pivanti maññe yathā taṁ dravabhūtaṁ amataṁ laddha.Ghasanti maññe yathā taṁ bahalapiṇḍikasudhābhojanaṁ laddha.Attamanavācaṁ nicchārentā “sādhu sādhū”ti. Tameva pana sādhukāraṁ hadaye ṭhapetvā abbhanumodantā. Ettha ca attamanavācānicchāraṇaṁ pivanasadisaṁ katvā vuttaṁ bahiddhābhāvato, manasā abbhanumodanaṁ pana abbhantarabhāvato ghasanasadisaṁ vuttaṁ. Saṅkhādanajjhoharaṇañhi ghasananti. Rassañca ekavacanaṁ hotīti āha “rasse sati Sāriputtassa upari hotī”ti. Dīghañca bahuvacanaṁ hotīti āha “dīghe sati sabrahmacārīnan”ti. “Upari hotī”ti ānetvā sambandho. Ālasiyabyasanādīhīti ālasiyena vā ñātibyasanādīhi vā. “Mahānāgāti vuccantī”ti vatvā tattha kāraṇaṁ vibhāvento “tatrā”ti-ādimāha. Tattha “na gacchantīti nāgā, na āgacchantīti nāgā, na āguṁ karontīti nāgā”ti yo vividho vacanattho icchito, taṁ vicāretvā dassetuṁ “chandādīhī”ti-ādi vuttaṁ, taṁ pana ñeyyāvabodhāya vacanato appamattakāraṇaṁ.

Sayameva āguṁ na karoti sabbathā maggena pahīna-āguttā. So kāmayogādike sabbasaṁyoge dasavidhasaṁyojanappabhedāni ca sabbabandhanāni visajja jahitvā sabbattha yakkhādīsu, sabbesu vā bhavesu kenaci saṅgena na sajjati tīhi ca vimuttīhi vimutto, tato eva iṭṭhādīsu tādibhāvappattiyā tādi, so vuttalakkhaṇena tathattā taṁsabhāvattā nāgo pavuccateti attho veditabbo. Tenāha “evamettha attho veditabbo”ti. Aññehi khīṇāsavanāgehi aggasāvakattā guṇavisesayogato pujjatarā ca pāsaṁsatarā ca. Samaṁ anumodisunti aññamaññassa subhāsitato sampaṭicchanena samappavattamodatāya samaṁ sadisaṁ abbhanumodiṁsu. Taṁ pana samanumodanaṁ “tatthā”ti-ādinā pāḷivaseneva dasseti.

Sammutiparamatthadesanākathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Anaṅgaṇasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.6.)6.Ākaṅkheyyasuttavaṇṇanā

64. Sampannanti (MṬ.6./CS:pg.1.255) paripuṇṇaṁ, samantato pannaṁ pattanti sampannaṁ. Tenāha “idaṁ paripuṇṇasampannaṁ nāmā”ti. Nanti “suvā”ti vuttaṁ suvagaṇaṁ. Sampannoti sammadeva panno gato upagato. Tenāha “samannāgato”ti. Sampannanti sampattiyuttaṁ. Sā panettha rasasampatti adhippetā sāmaññajotanāya visese avaṭṭhānato. Tenāha “seyyathāpi khuddamadhuṁ aneḷakan”ti, niddosanti attho. Tena vuttaṁ “idaṁ madhurasampannaṁ nāmā”ti. Sīlassa anavasesasamādānena akhaṇḍādibhāvāpattiyā ca paripuṇṇasīlā. Samādānato paṭṭhāya acchindanato sīlasamaṅgino. Samādānato hi accantavirodhidhammānuppattiyā sīlasamaṅgitā veditabbā, cetanādīnaṁ pana sīlanalakkhaṇānaṁ dhammānaṁ pavattikkhaṇe vattabbameva natthi. Visuddhimagge (visuddhi.1.9) vuttā, tasmā tattha vuttanayeneva vitthārakathā veditabbāti adhippāyo.

Khettapāripūrīti nissitapāripūriyā nissayapāripūrimāha nissitakammavipattisampattivisayattā yathā “mañcā ukkuṭṭhiṁ karontī”ti. Tathā hi khettena khaṇḍapūti-ādidoso vutto. Khettaṁ khaṇḍaṁ hotīti aparipūraṁ hoti sassapāripūriyā abhāvato. Tenevāha “sassaṁ na uṭṭhetī”ti. Pādamattassapi anekambaṇaphalanato mahapphalaṁ hoti. Kisalayapalālādibahutāya mahānisaṁsaṁ. Evamevanti yathā khittaṁ bījaṁ khaṇḍādicatudosavasena aparipuṇṇaṁ hoti, tadabhāvena ca paripuṇṇaṁ, evaṁ sīlaṁ khaṇḍādicatudosavasena aparipuṇṇaṁ hoti, tadabhāvena ca paripuṇṇanti, catudosatadabhāvasāmaññameva nidassananidassitabbavipattisampattīsu dasseti. Mahapphalaṁ hoti vipākaphalena. Mahānisaṁsanti vipulānisaṁsaṁ. Svāyaṁ ānisaṁso idha pāḷiyaṁ nānappakārena vitthārīyati.

Ettāvatā kirāti (a.ni.ṭī.2.2.37 a.ni.ṭī.3.10.71-74) kira-saddo arucisūcanattho. Tenettha ācariyavādassa attano aruccanabhāvaṁ dīpeti. Sampannasīlāti anāmaṭṭhavisesaṁ sāmaññato sīlasaṅkhepena gahitaṁ. Tañca catubbidhanti Ācariyatthero “catupārisuddhisīlaṁ uddisitvā”ti āha. Tatthāti catupārisuddhisīle. Jeṭṭhakasīlanti (saṁ.ni.ṭī.3.5.412) padhānasīlaṁ. Ubhayatthāti uddesaniddese. Idha (MṬ.6./CS:pg.1.256) niddese viya uddesepi pātimokkhasaṁvaro Bhagavatā vutto “sampannasīlā”ti vuttattāti adhippāyo Sīlaggahaṇañhi pāḷiyaṁ pātimokkhasaṁvaravasena āgataṁ. Tenāha “pātimokkhasaṁvaroyevā”ti-ādi. Tattha avadhāraṇena itaresaṁ tiṇṇaṁ ekadesena pātimokkhantogadhabhāvaṁ dīpeti. Tathā hi anolokiyolokane ājīvahetu chasikkhāpadavītikkame gilānapaccayassa apaccavekkhitaparibhoge ca āpatti vihitāti. Tīṇīti indriyasaṁvarasīlādīni. Sīlanti vuttaṭṭhānaṁ nāma atthīti sīlapariyāyena tesaṁ katthaci Sutte gahitaṭṭhānaṁ nāma kiṁ atthi yathā pātimokkhasaṁvaroti ācariyassa sammukhattā apaṭikkhipantova upacārena pucchanto viya vadati. Tenāha “ananujānanto”ti. Chadvārarakkhāmattakamevāti tassa sallahukabhāvamāha cittādhiṭṭhānamattena paṭipākatikabhāvāpattito. Itaradvayepi eseva nayo. Paccayuppattimattakanti phalena hetuṁ dasseti. Uppādanahetukā hi paccayānaṁ uppatti. Idamatthanti idaṁ payojanaṁ imassa paccayassa paribhuñjaneti adhippāyo. Nippariyāyenāti iminā indriyasaṁvarādīni tīṇi padhānassa sīlassa parivāravasena pavattiyā pariyāyasīlāni nāmāti dasseti.

Idāni pātimokkhasaṁvarasseva padhānabhāvaṁ byatirekato anvayato ca upamāya vibhāvetuṁ “yassā”ti-ādimāha. Tattha soti pātimokkhasaṁvaro. Sesānīti indriyasaṁvarādīni. Tassevāti “sampannasīlā”ti ettha yaṁ sīlaṁ vuttaṁ, tasseva. Sampannapātimokkhāti ettha pātimokkhaggahaṇena vevacanaṁ vatvā taṁ vitthāretvā …pe… ādimāha. Yathā aññathāpi “idha bhikkhu sīlavā hotī”ti (mahāni.199) puggalādhiṭṭhānāya desanāya uddiṭṭhaṁ sīlaṁ “pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharatī”ti (vibha.508 mahāni.199) niddiṭṭhaṁ.

Pātimokkhasaṁvarasaṁvutāti yo naṁ pāti rakkhati, taṁ mokkheti moceti āpāyikādīhi dukkhehīti “pātimokkhan”ti laddhanāmena sikkhāpadasīlena pihitakāyavacīdvārā. Te pana yasmā evaṁbhūtā tena samannāgatā nāma honti, tasmā vuttaṁ “pātimokkhasaṁvarena samannāgatā”ti.

Aparo (MṬ.6./CS:pg.1.257) nayo (udā.aṭṭha.31 itivu.aṭṭha.97)-- kilesānaṁ balavabhāvato, pāpakiriyāya sukarabhāvato, puññakiriyāya ca dukkarabhāvato bahukkhattuṁ apāyesu patanasīloti pātī, puthujjano. Aniccatāya vā bhavādīsu kammavegakkhitto ghaṭīyantaṁ viya anavaṭṭhānena paribbhamanato gamanasīloti pātī, maraṇavasena vā tamhi tamhi sattanikāye attabhāvassa pātanasīloti pātī, sattasantāno, cittameva vā, taṁ pātiṁ saṁsāradukkhato mokkhetīti pātimokkhaṁ. Cittassa hi vimokkhena satto vimuttoti vuccati. Vuttañhi “cittavodānā visujjhantī”ti, “anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttan”ti (mahāva.28) ca.

Atha vā avijjādinā hetunā saṁsāre patati gacchati pavattatīti pātī. “Avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsaratan”ti (saṁ.ni.2.125) hi vuttaṁ. Tassa pātino sattassa taṇhādisaṁkilesattayato mokkho etenāti pātimokkho. “Kaṇṭhekālo”ti-ādīnaṁ viya samāsasiddhi veditabbā.

Atha vā pāteti vinipāteti dukkheti pāti, cittaṁ. Vuttañhi “cittena nīyati loko, cittena parikassatī”ti (saṁ.ni.1.62). Tassa pātino mokkho etenāti pātimokkho. Patati vā etena apāyadukkhe saṁsāradukkhe cāti pātī, taṇhādisaṁkileso. Vuttañhi “taṇhā janeti purisaṁ (saṁ.ni.1.57), taṇhādutiyo puriso”ti (itivu.15 105 a.ni.4.9) ca ādi. Tato pātito mokkhoti pātimokkho.

Atha vā patati etthāti pātī, cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni. Vuttañhi “chasu loko samuppanno, chasu kubbati santhavan”ti (saṁ.ni.1.70 su.ni.171). Tato ajjhattikabāhirāyatanasaṅkhātato pātito mokkhoti pātimokkho. Atha vā pāto vinipāto assa atthīti pātī, saṁsāro. Tato mokkhoti pātimokkho. Atha vā sabbalokādhipatibhāvato dhammissaro Bhagavā “patī”ti vuccati, muccati etenāti mokkho, patino mokkho tena paññattattāti pātimokkho (MṬ.6./CS:pg.1.258) Pātimokkho eva pātimokkho. Sabbaguṇānaṁ vā mūlabhāvato uttamaṭṭhena pati ca so yathāvuttatthena mokkho cāti pātimokkho. Pātimokkho eva pātimokkho. Tathā hi vuttaṁ “pātimokkhanti-ādimetaṁ mukhametaṁ pamukhametan”ti (mahāva.135) vitthāro.

Atha vā pa-iti pakāre, atīti accantatthe nipāto, tasmā pakārehi accantaṁ mokkhetīti pātimokkho. Idañhi sīlaṁ sayaṁ tadaṅgavasena, samādhisahitaṁ paññāsahitañca vikkhambhanavasena, samucchedavasena ca accantaṁ mokkheti mocetīti pātimokkho. Pati pati mokkhoti vā pātimokkho, tamhā tamhā vītikkamadosato paccekaṁ mokkhoti attho. Pātimokkho eva pātimokkho. Mokkho vā nibbānaṁ, tassa mokkhassa patibimbabhūtoti pātimokkho Sīlasaṁvaro hi nibbedhabhāgiyo sūriyassa aruṇuggamanaṁ viya nibbānassa udayabhūto tappaṭibhāgo viya hoti yathārahaṁ kilesanibbāpanatoti pātimokkho. Pātimokkhoyeva pātimokkho. Atha vā mokkhaṁ pati vattati mokkhābhimukhanti vā pātimokkhaṁ. Pātimokkhameva pātimokkhanti evamettha pātimokkhasaddassa attho veditabbo.

Ācāragocarasampannāti kāyikavācasika-avītikkamasaṅkhātena ācārena ceva navesiyagocaratādisaṅkhātena gocarena ca sampannā, sampanna-ācāragocarāti attho. Appamattesūti atiparittakesu anāpattigamanīyesu, dukkaṭadubbhāsitamattesūti apare. Vajjesūti gārayhesu. Te pana ekantato akusalasabhāvā hontīti āha “akusaladhammesū”ti. Bhayadassinoti bhayato dassanasīlā, paramāṇumattampi vajjaṁ sineruppamāṇaṁ viya katvā bhāyanasīlā. Sammā ādiyitvāti sammadeva sakkaccaṁ sabbaso ca ādiyitvā. Sikkhāpadesūti niddhāraṇe bhummanti samudāyato avayavaniddhāraṇaṁ dassento “sikkhāpadesu taṁ taṁ sikkhāpadaṁ samādiyitvā sikkhathā”ti atthamāha. Sikkhāpadameva hi samādātabbaṁ sikkhitabbañcāti adhippāyo. Yaṁ kiñci sikkhākoṭṭhāsesūti sikkhākoṭṭhāsesu mūlapaññatti-anupaññatisabbatthapaññattipadesapaññatti-ādibhedaṁ yaṁ kiñci sikkhitabbaṁ paṭipajjitabbaṁ pūretabbaṁ sīlaṁ. Taṁ pana dvāravasena duvidhamevāti āha (MṬ.6./CS:pg.1.259) “kāyikaṁ vācasikañcā”ti. Imasmiṁ atthavikappe sikkhāpadesūti ādhāre bhummaṁ sikkhābhāgesu kassaci visuṁ aggahaṇato. Tenāha “taṁ sabban”ti.

65. Kasmā āraddhanti (a.ni.ṭī.3.10.71-74) desanāya kāraṇapucchā. Sīlānisaṁsadassanatthanti payojananiddeso. Ko attho kva attho kva nipātitāti? Nayidamevaṁ daṭṭhabbaṁ. Sīlānisaṁsadassanatthanti hi ettha byatirekato yaṁ sīlānisaṁsassa adassanaṁ, taṁ imissā desanāya kāraṇanti kasmā āraddhanti vineyyānaṁ sīlānisaṁsassa adassanatoti atthato āpanno eva hotīti. Tenāha “sacepī”ti-ādi. Sīlānisaṁsadassanatthanti pana imassa atthaṁ vivarituṁ “tesan”ti-ādi vuttaṁ. Ānisaṁsoti udayo. “Sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggalokaṁ upapajjatī”ti-ādīsu (dī.ni.2.150 3.316 a.ni.5.213 mahāva.285) pana vipākaphalampi “ānisaṁso”ti vuttaṁ. Ko visesoti ko phalaviseso. Kā vaḍḍhīti ko abbhudayo. Vijjamānopi guṇo yāthāvato vibhāvito eva abhiruciṁ uppādeti, na avibhāvito, tasmā ekantato ānisaṁsakittanaṁ icchitabbamevāti dassetuṁ visakaṇṭakavāṇijo udāhaṭo.

Tattha guḷo nāma ucchurasaṁ pacitvā cuṇṇādīhi missitvā sampiṇḍane piṇḍībhūtaṁ. Phāṇitaṁ apiṇḍitaṁ dravībhūtaṁ. Khaṇḍaṁ bhijjanakkhamaṁ. Sakkharā nāma phalikasadisā. Sakkharādīniti ādi-saddena macchaṇḍikānaṁ saṅgaho. Tasmiṁ kāle guḷādīsu visakaṇṭakavohāro apaccantadese pacuroti “paccantagāmaṁ gantvā”ti vuttaṁ. Dārake ca palāpesuṁ “visakaṇṭakaṁ mā gaṇhantū”ti.

Piyoti piyāyitabbo. Piyassa nāma dassanaṁ ekantato abhinanditabbaṁ hotīti āha “viyacakkhūhi sampassitabbo”ti. Pītisamuṭṭhānapasannasommarūpapariggahañhi cakkhu “piyacakkhū”ti vuccati. Tesanti sabrahmacārīnaṁ. Manavaḍḍhanakoti pītimanassa paribrūhanato uparūpari pīticittassa uppādako. Garuṭṭhāniyoti garukaraṇassa ṭhānabhūto. Jānaṁ jānātīti ñāṇena jānitabbaṁ jānāti. Yathā vā aññe ajānantāpi jānantā viya pavattanti, na evamayaṁ, ayaṁ pana jānanto eva jānāti (MṬ.6./CS:pg.1.260) Passaṁ passatīti dassanabhūtena paññācakkhunā passitabbaṁ passati, passanto eva vā passati. Evaṁ sambhāvanīyoti evaṁ viññutāya paṇḍitabhāvena sambhāvetabbo.

Sīlesvevassa paripūrakārīti sīlesu paripūrakārī eva bhaveyyāti evaṁ uttarapadāvadhāraṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Evañhi iminā padena uparisikkhādvayaṁ anivattitameva hoti. Yathā pana sīlesu paripūrakārī nāma hoti, taṁ phalena dassetuṁ “ajjhattan”ti-ādi vuttaṁ. Vipassanādhiṭṭhānasamādhisaṁvattanikatāya hi idha sīlassa pāripūrī, na kevalaṁ akhaṇḍādibhāvamattaṁ. Tenāha “yāni kho pana tāni akhaṇḍāni …pe… samādhisaṁvattanikānī”ti. Evañca katvā upari sikkhādvayaṁ sīlassa sambhārabhāvena gahitanti sīlassevettha padhānaggahaṇaṁ siddhaṁ hoti. Tathā hi cittekaggatāsaṅkhārapariggahānaṁ sīlassānurakkhaṇabhāvaṁ vakkhati. Yaṁ pana vakkhati “sikkhattayadesanā jātā”ti (ma.ni.aṭṭha.1.65), taṁ itarāsampi sikkhānaṁ idha gahitatāmattaṁ sandhāya vuttaṁ, na padhānabhāvena gahitataṁ. Yadi evaṁ kathaṁ sīlassa appamattakatāvacanaṁ. Vuttañhetaṁ “appamattakaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, oramattakan”ti (dī.ni.1.7). Taṁ puthujjanagocaraṁ sandhāya vuttaṁ. Tathā hi tattha na nippadesato sīlaṁ vibhattaṁ, evaṁ katvā tattha sīlamattakanti mattaggahaṇaṁ samatthitanti daṭṭhabbaṁ. Anūnenāti akhaṇḍādibhāvena, kassaci vā ahāpanena upapannena. Ākārenāti karaṇena sampādanena. Cittasamatheti cittasamādhāne. Yuttoti aviyutto pasuto. Yo sabbena sabbaṁ jhānabhāvanaṁ ananuyutto, so taṁ bahi nīharati nāma. Yo ārabhitvā antarā saṅkocaṁ āpajjati so taṁ vināseti nāma. Yo pana īdiso ahutvā jhānaṁ upasampajja viharati, so anirākatajjhānoti dassento “bahi anīhaṭajjhāno”ti-ādimāha.

Aniccassa tebhūmakadhammassa, aniccanti vā anupassanā aniccānupassanā. Tathā dukkhānupassanā anattānupassanā ca. Tasseva nibbindanākārena pavattā anupassanā nibbidānupassanā. Virajjanākārena pavattā anupassanā virāgānupassanā. Nirodhassa anupassanā nirodhānupassanā. Paṭinissajjanavasena pavattā anupassanā paṭinissaggānupassanā. Suññāgāragato bhikkhu tattha laddhakāyavivekatāya samathavipassanāvasena cittavivekaṁ (MṬ.6./CS:pg.1.261) paribrūhento yathānusiṭṭhaṁ paṭipattiyā lokaṁ sāsanañca attano visesādhigamaṭṭhānabhūtaṁ suññāgārañca upasobhayamāno guṇavisesādhiṭṭhānabhāvāpādanena viññūnaṁ atthato taṁ brūhento nāma hotīti vuttaṁ “brūhetā suññāgārānan”ti. Tenāha “ettha cā”ti-ādi. Ayameva suññāgārānubrūhanaviññuppasatthānaṁ bhājanaṁ, na senāsanapatiṭṭhāpananti dassento āha “ekabhūmakādi …pe… daṭṭhabbo”ti. Suññāgāraggahaṇena cettha araññarukkhamūlādi sabbaṁ padhānānuyogakkhamaṁ senāsanaṁ gahitanti daṭṭhabbaṁ.

Taṇhāvicaritadesanāti “ajjhattikassa upādāyā”ti (vibha.937) ādinayappavattaṁ Taṇhāvicaritasuttaṁ. Taṇhāpadaṭṭhānattāti taṇhāsannissayattā. Na hi taṇhāvirahitā mānadiṭṭhipavatti atthi. Mānadiṭṭhiyo osaritvāti dassetabbatāya mānadiṭṭhiyo ogāhetvāti attho. Gahaṇatthameva hi desetabbadhammassa desanāya osaraṇaṁ. Taṇhāmānadiṭṭhiyo papañcattayaṁ sattasantānassa saṁsāre papañcanato anuppabandhanavasena vitthāraṇato. Sīlapadaṭṭhānattāti sīlādhiṭṭhānattā.

Adhicittasikkhā vuttāti ānetvā sambandho. Vipassanāvasena suññāgāravaḍḍhaneti yojanā. Dvepi sikkhāti adhicittādhipaññāsikkhā. Saṅgahetvāti adhisīlasikkhāya saddhiṁ saṅgahetvā vuttā. Yadi evamayaṁ sikkhattayadesanā jātāti sikkhattayānisaṁsappakāsanī siyāti anuyogaṁ sandhāyāha “ettha cā”ti-ādi. Tattha yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva. Indriyasaṁvaro viya pātimokkhasaṁvarassa catupārisuddhisīlassa ārakkhabhūtā cittekaggatā vipassanā ca idha gahitāti tadubhayaṁ appadhānaṁ, sīlameva pana padhānabhāvena gahitanti veditabbaṁ. Tenāha “sīlānurakkhikā evā”ti-ādi.

Balavatarasukhanti samuppannabyādhidukkhato balavataraṁ, taṁ abhibhavituṁ samatthaṁ jhānasukhaṁ uppajjati. Balavamamattaṁ hoti, tena daḷha-attasinehena viluttahadayo kusaladhamme chaḍḍento so tathārūpesu …pe… posetā hoti. Balavamamattaṁ vā sineho na hoti “suddho saṅkhārapuñjo”ti yāthāvadassanena (MṬ.6./CS:pg.1.262) ahaṁkāramamaṁkārābhāvato. Dubbhikkhabhaye khudābhibhavaṁ sandhāyāha “sacepissa antāni bahi nikkhamantī”ti. Byādhibhayaṁ sandhāyāha “ussussati visussanī”ti. Ādi-saddena gahitaṁ corabhayaṁ sandhāyāha “khaṇḍākhaṇḍiko vā”ti. Ubhayassāti samathavipassanādvayassa. Ettha ca “ajjhattaṁ ceto …pe… suññāgārānan”ti imehi visesanibbedhabhāgiyabhāvāpādanena sīlaṁ rakkhituṁ samatthā eva cittekaggatāvipassanā gahitā. Yasmā parato jhānavimokkhaphalābhiññāṇa-adhiṭṭhānabhāvo sīlassa uddhaṭo, tasmā tassa bhiyyopi sambhārabhūtā eva cittekaggatā vipassanā tattha tattha gahitāti veditabbā.

Sīlādīti ādi-saddena yathāvuttacittekaggatāvipassanā saṅgaṇhāti, sīlassa vā mūlakāraṇabhūtaṁ sabbaṁ kammassakatañāṇañca saṅgaṇhāti kammapathasammādiṭṭhiṁ vā. Sīlañhi tadaññampi puññakiriyāvatthu teneva parisodhitaṁ mahapphalaṁ hoti mahānisaṁsanti. Lābhī assanti lābhā sāya saṁvaraṇasīlaparipūraṇaṁ pāḷiyaṁ āgataṁ kimīdisaṁ Bhagavā anujānātīti? Na Bhagavā sabhāvena īdisaṁ anujānāti, mahākāruṇikatāya pana puggalajjhāsayena evaṁ vuttanti dassento “na cetthā”ti-ādimāha. Tattha ghāsesanaṁ chinnakatho na vācaṁ payuttaṁ bhaṇeti chinnakatho mūgo viya hutvā obhāsaparikathānimittaviññattipayuttaṁ ghāsesanaṁ vācaṁ na bhaṇe na katheyyāti attho. Puggalajjhāsayavasenāti saṅkhepato vuttamatthaṁ vivaranto “yesañhī”ti-ādimāha. Raso sabhāvabhūto ānisaṁso rasānisaṁso.

Paccayadānakārāti cīvarādipaccayavasena dānakārā. “Devānaṁ vā”ti vuttavacanaṁ pākaṭīkātumāha “devāpī”ti-ādi. “Pañcime gahapatayo ānisaṁsā”ti-ādīsu (dī.ni.2.150) anisaṁsasaddo phalapariyāyopi hotīti āha “ubhayametaṁ atthato ekan”ti.

Sassusasurā ca tappakkhikā ca sassusasurapakkhikā. Te ñātiyonisambandhena āvāhavivāhasambandhavasena sambandhā ñātī. Sālohitāti yonisambandhavasena. Ekalohitasambaddhāti ekena samānena lohitasambandhena sambaddha.Peccabhāvaṁ gatāti petūpapattivasena nibbattiṁ (MṬ.6./CS:pg.1.263) upagatā. Te pana yasmā idha katakālakiriyā kālena katajīvitupacchedā honti, tasmā vuttaṁ “kālakatā”ti. Pasannacittoti pasannacittako. Kālakato pitā vā mātā vā petayoniṁ upapannoti adhikārato viññāyatīti vuttaṁ “mahānisaṁsameva hotī”ti, tassa tathā sīlasampannattāti adhippāyo. Ariyabhāve pana sati vattabbameva natthi. Tenāha “anekāni kappasatasahassānī”ti-ādi. Bahukāranti bahupakāraṁ. Upasaṅkamananti abhivādanādivasena upagamanaṁ. Payirupāsananti upaṭṭhānanti.

66. Ajjhottharitāti madditā. Ukkaṇṭhāti riñcanā anabhirati ananuyogo. Sīlavā bhikkhu attano sīlakhaṇḍabhayena samāhito vipassako ca paccayaghātena aratiyā ratiyā ca sahitā abhibhavitāva hotīti āha “sīlādiguṇayuttenevā”ti-ādi.

Cittutrāso bhāyatīti bhayaṁ. Ārammaṇaṁ bhāyati etasmāti bhayaṁ. Purimavārasadisattā vuttanayamevāti atidisitvāpi puna taṁ dassetuṁ “sīlādiguṇayutto hī”ti-ādi vuttaṁ. Therassa heṭṭhā nisinnattā devatāya dārakā sakabhāvena saṇṭhātuṁ sukhena vattituṁ asakkontā asamatthā.

Adhikaṁ cetoti abhiceto, upacārajjhānacittaṁ. Tassa pana adhikatā pākatikakāmāvacaracittehi sundaratāya sapaṭipakkhato visuddhiyā cāti āha “abhikkantaṁ visuddhicittan”ti. Adhicittanti samādhimāha, so ca upacārasamādhi daṭṭhabbo. Vivekajaṁ pītisukhaṁ, samādhijaṁ pītisukhaṁ, apītijaṁ jhānasukhaṁ, satipārisuddhijaṁ jhānasukhanti catubbidhampi jhānasukhaṁ paṭipakkhato nikkhantataṁ upādāya “nekkhammasukhan”ti vuccatīti āha “nekkhammasukhaṁ vindantī”ti. Icchiticchitakkhaṇe samāpajjituṁ samatthoti iminā tesu jhānesu samāpajjanavasībhāvamāha, “nikāmalābhī”ti pana vacanato āvajjanādhiṭṭhānapaccavekkhaṇavasiyopi vuttā evāti veditabbā. Sukheneva paccanīkadhamme vikkhambhetvāti etena tesaṁ jhānasukhakhippābhiññatañca dasseti. Vipulānanti vepullaṁ pāpitānaṁ. Jhānānaṁ vipulatā nāma subhāvitabhāvena ciratarappatti, sā ca paricchedānurūpāva icchitabbbāti “vipulānan”ti vatvā “yathāparicchedeyeva vuṭṭhātuṁ samatthoti vuttaṁ hotī”ti (MṬ.6./CS:pg.1.264) āha. Paricchedakālañhi appatvāva vuṭṭhahanto akasiralābhī na hoti yāvadicchakaṁ pavattetuṁ asamatthattā. Idāni teyeva yathāvutte samāpajjanādivasībhāve byatirekavasena vibhāvetuṁ “ekacco hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha lābhīyeva hotīti idaṁ paṭiladdhamattassa jhānassa vasena vuttaṁ. Tathāti icchiticchitakkhaṇe. Pāribandhiketi vasībhāvassa paccanīkadhamme. Jhānādhigamassa pana paccanīkadhammā pageva vikkhambhitā, aññathā jhānādhigamo eva na siyā. Kicchena vikkhambhetīti kicchena visodheti. Kāmādīnavapaccavekkhaṇādīhi kāmacchandādīnaṁ viya aññesampi samādhipāribandhikānaṁ dūrasamussāraṇaṁ idha vikkhambhanaṁ visodhanañcāti veditabbaṁ. Nāḷikāyantanti kālamānanāḷikāyantaṁ āha.

Visesena rūpāvacaracatutthajjhānaṁ sabbaso vasībhāvāpāditaṁ abhiññāpādakanti adhippāyenāha “abhiññāpādake jhāne vutte”ti. Arūpajjhānampi pana adhiṭṭhānatāya pādakameva cuddasadhā cittaparidamanena vinā tadabhāvato. “Evamabhiññāpādake rūpāvacarajjhāne vutte rūpāvacaratāya kiñcāpi abhiññānaṁ lokiyavāro āgato”ti ayañhettha adhippāyo. Nanti abhiññāvāraṁ. Cattāri …pe… ariyamaggā sīlānaṁ ānisaṁso sampannasīlasseva lābhato. Pariyādiyitvāti gahetvā.

Aṅgasantatāyāti nīvaraṇādīnaṁ paccanīkadhammānaṁ sudūratarabhāvena jhānaṅgānaṁ vūpasantatāya, nibbutasabbadarathapariḷāhatāyāti attho, yato tesaṁ jhānānaṁ paṇītatarādibhāvo. Ārammaṇasantatāyāti rūpapaṭighādivigamanena saṇhasukhumādibhāvappattasantabhāvena. Yadaggena hi nesaṁ bhāvanābhisamayasabbhāvitasaṇhasukhumākārāni ārammaṇāni santāni, tadaggena jhānaṅgānaṁ santatā veditabbā. Ārammaṇasantatāya santatā lokuttaradhammārammaṇāhi paccavekkhaṇāhi dīpetabbā. Vimuttā visesena muttā. Ye hi jhānadhammā tathāpavattapubbabhāgabhāvanāhi tabbisesatāya sātisayaṁ paṭipakkhadhammehi vimuttivasena pavattanti, tato eva tathāvimuttatāya pitu aṅke vissaṭṭha-aṅgapaccaṅgo viya kumāro nirāsaṅkabhāvena ārammaṇe adhimuttā ca pavattanti, te vimokkhāti vuccanti. Tenāha “vimokkhāti paccanīkadhammehi vimuttattā ārammaṇe ca adhimuttattā”ti (MṬ.6./CS:pg.1.265) Yadipi ārammaṇasamatikkamavasena pattabbāni āruppāni, na aṅgātikkamavasena, tathāpi yasmā ārammaṇe avirattassa jhānasamatikkamo na hoti, samatikkantesu ca jhānesu ārammaṇaṁ samatikkantameva hoti, tasmā ārammaṇasamatikkamaṁ avatvā “rūpāvacarajjhāne atikkamitvā”ti icceva vuttaṁ. Atikkamma rūpeti pāḷiyaṁ “sampādetabbā, passitabbā”ti vā kiñci padaṁ icchitabbaṁ, asutaparikappanena pana payojanaṁ natthīti “santāti padasambandho”ti vuttaṁ. Evañca katvā tena virāgabhāvena tesaṁ santatāti ayampi attho vibhāvito hoti. Rūpajjhānādīnaṁ viya natthi etesaṁ ārammaṇabhūtaṁ vā phalabhūtaṁ vā rūpanti arūpā. Arūpā eva āruppā. Tenāha “ārammaṇato ca vipākato ca rūpavirahitā”ti. Nāmakāyenāti sahajātanāmasamūhena.

67. Saṁyojentīti bandhanti. Kehīti āha “khandhagatī”ti-ādi. Asamucchinnarāgādikassa hi khandhādīnaṁ āyatiṁ khandhādīhi sambandho, samucchinnarāgādikassa pana taṁ natthi katānampi kammānaṁ asamatthabhāvāpattitoti. Rāgādīnaṁ anvayato ca saṁyojanaṭṭho siddhoti āha “khandhagati …pe… vuccantī”ti. Parikkhayenāti samucchedena sabbaso āyatiṁ anuppajjanena. Paṭipakkhadhammānaṁ anavasesato savanato pīḷanato soto, ariyamaggoti āha “sototi ca maggassetaṁ adhivacanan”ti. Taṁ sotaṁ ādito panno adhigacchīti sotāpanno, aṭṭhamako. Tenāha “taṁsamaṅgīpuggalassā”ti, paṭhamamaggakkhaṇe puggalassāti adhippāyo. Idha pana panna-saddo “phalasacchikiriyāya paṭipanno”ti-ādīsu (a.ni.8.59) viya vattamānakālikoti āha “maggena phalassa nāmaṁ dinnan”ti. Abhītakālikatte pana sarasatova nāmalābho siyā. Virūpaṁ sadukkhaṁ sa-upāyāsaṁ nipātetīti vinipāto, apāyadukkhe khipanako. Dhammoti sabhāvo. Tenāha “attānan”ti-ādi. Kasmāti avinipātadhammatāya kāraṇaṁ pucchati. Apāyaṁ gamentīti apāyagamanīyā. Sambujjhatīti sambodhi, ariyamaggo. So pana paṭhamamaggassa adhigatattā avasiṭṭho eva adhigandhabbabhāvena icchitabboti āha “uparimaggattayan”ti.

Vaṇṇabhaṇanatthaṁ vuttāni,na pahātabbānīti adhippāyo. Oḷārikānaṁ rāgādīnaṁ samucchindanavasena pavattamāno dutiyamaggo avasiṭṭhānaṁ tesaṁ tanubhāvāpattiyā (MṬ.6./CS:pg.1.266) uppanno nāma hotīti vuttaṁ “rāgadosamohānaṁ tanuttā”ti. Adhiccuppattiyāti kadāci karahaci uppajjanena. Pariyuṭṭhānamandatāyāti samudācāramudutāya. Abhiṇhaṁ na uppajjanti tajjassa ayonisomanasikārassa anibaddhabhāvato. Mandamandā uppajjanti vipallāsānaṁ tappaccayānañca mohamānādīnaṁ mudutarabhāvato. Bahalāva uppajjanti vatthupaṭisevanatoti adhippāyo. Tenāha “tathā hī”ti-ādi.

Sakiṁ āgamanadhammoti paṭisandhivasena sakiṁyeva āgamanasabhāvo. Ekavāraṁyeva …pe… āgantvāti iminā pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekoyeva gahitoti dassento “yopi hī”ti-ādimāha. Tattha yvāyaṁ pañcamako sakadāgāmī “idha maggaṁ bhāvetvā devaloke nibbatto, tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā puna idhūpapajjitvā parinibbāyatī”ti vutto, tassa ekabījinā saddhiṁ kiṁ nānākaraṇanti? Ekabījissa ekā paṭisandhi, sakadāgāmissa dve paṭisandhiyoti idaṁ tesaṁ nānākaraṇaṁ. Yassa hi sotāpannassa ekaṁyeva khandhabījaṁ, na ekaṁ attabhāvaggahaṇaṁ, so ekabījīti.

Heṭṭhāti “amahaggatabhūmiyan”ti heṭṭhā sambandhanena. Heṭṭhābhāgassa hitāti heṭṭhābhāgiyā, tesaṁ. Tānīti orabbhāgiyasaṁyojanāni. Kāmāvacare nibbattatiyeva ajjhattaṁ saṁyojanattā. Tathā hesa dūratopi āvattidhammo evāti dassetuṁ gilabaḷisamacchādayo upamābhāvena vuttā. Opapātikoti iminā gabbhavāsadukkhābhāvamāha. Tattha parinibbāyīti iminā sesadukkhābhāvaṁ. Tattha parinibbānatā cassa kāmaloke khandhabījassa apunārohavasenevāti dassetuṁ “anāvattidhammo”ti vuttaṁ.

68. Kevalāti lokiyābhiññāhi asammissā. Lokiyapañcābhiññāyopi sīlānaṁ ānisaṁso tadavinābhāvato. Tāpi dassetuṁ ākaṅkheyya ce …pe… evamādimāhāti yojanā. Āsavānaṁ anavasesappahānato arahattamaggoyeva visesato “āsavakkhayo”ti vattabbataṁ arahatīti vuttaṁ “āsavakkhaye kathite”ti, aññathā sabbāpi chaḷabhiññā āsavakkhayo evāti. Imesaṁ guṇānanti lokiyābhiññānaṁ (MṬ.6./CS:pg.1.267) Yathā purisassa muṇḍitaṁ sīsaṁ sikhāvirahitattā na sobhati, evaṁ desanāya sīsabhūtāpi aggamaggakathā lokiyābhiññārahitā na sobhatīti āha “ayaṁ kathā muṇḍābhiññākathā nāma bhaveyyā”ti. Iddhivikubbanāti iddhi ca vikubbanā ca. Vikubbanaggahaṇena cettha vikubbaniddhimāha, iddhiggahaṇena tadaññaṁ sabbañca abhiññākiccaṁ. Yuttaṭṭhāneyevāti lokiyābhiññānaṁ nibbattanassa viya desanāya yuttaṭṭhāneyeva. Etena na kevalaṁ desanakkamenevāyaṁ desanā, atha kho paṭipattikkamenapīti dasseti. Visuddhimagge (visuddhi.2.369) vuttā, tasmā tattha vuttanayeneva veditabbāti adhippāyo.

69. Āsavānaṁ khayāti heṭṭhimamaggena khepitāvasiṭṭhānaṁ āsavānaṁ arahattamaggena samucchindanato. Yasmā arahattamaggo na kevalaṁ āsaveyeva khepeti, atha kho avasiṭṭhe sabbakilesepi, tasmā āha “sabbakilesānaṁ khayā”ti. Lakkhaṇamattañhettha āsavaggahaṇaṁ, āsavānaṁ ārammaṇabhāvassapi anupagamanato anāsavaṁ. Yasmā pana tattha āsavānaṁ lesopi natthi, tasmā vuttaṁ “āsavavirahitan”ti. Samādhi vutto cetosīsena yathā “cittaṁ paññañca bhāvayan”ti (saṁ.ni.1.23 192 peṭako.22 mi.pa.2.1.9) adhippāyo. Rāgato vimuttattā avijjāya vimuttattāti idaṁ ujuvipaccanīkapaṭippassaddhidassanaṁ daṭṭhabbaṁ, na tadaññesaṁ pāpadhammānaṁ appaṭippassaddhattā. Idāni tameva samādhipaññānaṁ rāgāvijjāpaṭipakkhataṁ āgamena dassetuṁ “vuttaṁ cetan”ti-ādi vuttaṁ. Samathaphalanti samathassa phalaṁ lokiyasamathabhāvanāya hi vipassanāgatāya āhitaphalassa lokuttarasamathassa sarikkhakaphalo cetovimutti. Vipassanāphalanti etthāpi eseva nayo. Attanoyevāti sutamayañāṇādinā viya parapaccayataṁ nayaggāhañca muñcitvā paratoghosānugatabhāvanādhigamabhūtatāya attanoyeva paññāya paccakkhaṁ katvā sayambhuñāṇabhūtāyāti adhippāyo. Tenāha “aparappaccayena ñatvā”ti.

Sabbampi tanti sabbampi sattarasavidhaṁ taṁ yathāvuttaṁ sīlānisaṁsaṁ. Yathā ānisaṁsavante sammadeva sampādite tadānisaṁsā dassitā eva honti tadāyattabhāvato, evaṁ ānisaṁsapadhānayogyabhāvena dassite (MṬ.6./CS:pg.1.268) tadānisaṁsā dassitā eva hontīti āha “sampiṇḍetvā dassento”ti. Vuttasseva atthassa punavacanaṁ nigamananti vuttaṁ “nigamanaṁ āhā”ti. Pubbeti desanārambhe. Evaṁ vuttanti “sampannasīlā”ti evamādinā ākārena vuttaṁ. Idaṁ sabbampīti idaṁ “sampannasīlā”ti-ādikaṁ sabbampi vacanaṁ. Etaṁ paṭiccāti etaṁ sampannasīlassa bhikkhuno yathāvuttasattarasavidhānisaṁsabhāgitaṁ sandhāya vuttaṁ. Idameva hi “iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttan”ti vacanaṁ sandhāya “sabbampi taṁ sīlānisaṁsaṁ sampiṇḍetvā dassento”ti vuttaṁ. Ettha-ādito chahi ānisaṁsehi parittabhūmikā sampatti gahitā, tadantaraṁ pañcahi lokiyābhiññāhi ca mahaggatabhūmikā, itarehi lokuttarabhūmikāti evaṁ catubhūmikasampadānisaṁsasīlaṁ nāmetaṁ mahantaṁ mahānubhāvaṁ, tasmā taṁsampādane sakkaccakāritā appamattena bhavitabbaṁ.

Ākaṅkheyyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.7.)7.Vatthasuttavaṇṇanā

70. Chādetabbaṁ ṭhānaṁ vasati paṭicchādetīti vatthaṁ. Yaṁ samānaṁ viya na sabbaso minoti, mānassa pana samīpe, taṁ upamānaṁ. Upamīyati etāyāti upamā, upamāya bodhakavacanaṁ upamāvacanaṁ. Katthaci sutte. Atthanti upamiyatthaṁ. Paṭhamaṁ upamaṁ vatvā tadanantaraṁ atthaṁ vatvā puna upamaṁ vadanto “upamāya atthaṁ parivāretvā dassetī”ti vutto. Atthena upamaṁ parivāretvāti etthāpi eseva nayo. Idāni te cattāropi pakāre Sutte āgatanayeneva dassento “seyyathāpissu, bhikkhave”ti-ādimāha. Tattha dve agārāti dve paṭivissakagharā. Sadvārāti sammukhadvārā.

Svāyanti so ayaṁ evaṁ upamādassanavasenapi nānānayenapi dhammadesako Bhagavā. Ekaccānaṁ veneyyānaṁ atthassa sukhāvabodho paṭhamaṁ upamādassane hetu, evaṁ paṭhamaṁ atthadassane, upamāya atthaparivāraṇe, atthena upamāparivāraṇe cā”ti imamatthaṁ dasseti “esa nayo sabbatthā”ti (MṬ.7./CS:pg.1.269) iminā. Dhammadhātuyāti sabbaññutaññāṇassa. Tañhi dhammadhātupariyāpannattā yathāvuttadhamme ca sabbepi ñeyyadhamme ca padahati yathāsabhāvato bujjhati bodheti cāti dhātu, dhīyanti vā dhammā etāya sabbākārato ñāyanti ñāpiyanti cāti dhammadhātu. Tassā pana suṭṭhu saccasampaṭivedhavasena laddhattā suppaṭividdhattāti, yadaggena vā ñeyyaṁ tāya suppaṭividdhaṁ, tadaggena sāpissa suppaṭividdhā evāti āha “suppaṭividdhattā”ti.

Pakatipariyodātassa cittassa āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭhabhāvadassanatthaṁ saṁkiliṭṭhavatthadassananti katvā vuttaṁ “pakatiparisuddhaṁ vatthan”ti. Rajādināti ettharajo nāma reṇu. Ādi-saddena aṇutajjāridhūmādikaṁ vatthassa aparisuddhikāraṇaṁ saṅgaṇhāti. Sabbaso kilissati vinassati visuddhi etenāti saṁkileso, tena saṁkilesena paṁsurajādinā saṁkiliṭṭhaṁ vaṇṇavināsanena vidūsitaṁ. Malaṁ masi. Jallikā vuccati loṇapaṭalādi chaviyā upari ṭhitaṁ sarīramalaṁ. Ādisaddena sarīrajallameva assukheḷasiṅghāṇikādikaṁ tadaññamalaṁ saṅgaṇhāti. Gahitattāti pariyonandhanavasena gahitattā. Rajanti sattā tenāti raṅgaṁ, raṅgameva raṅgajātaṁ yathā kopameva kopajātaṁ. Upanāmeyyāti pakkhipeyya. Nīlakatthāyāti nīlavaṇṇatthāya. Palāsanīlādiketi ādi-saddena kāḷasāmādiṁ saṅgaṇhāti. Haliddikakudhaselādike pītakaraṅge. Lākhāpattaṅgarasādike lohitakaraṅge. Mahārajanaloddakandulādike mandarattaraṅge. Duṭṭhu rajitavaṇṇaṁ apabhassaraṁ. Tenāha “aparisuddhavaṇṇamevassā”ti. Īdisanti durattavaṇṇaṁ. Tasmiṁ vatthe raṅgajātaṁ sayaṁ suparisuddhaṁ samānaṁ kissa hetu kena rattavaṇṇaṁ aparisuddhaṁ hotīti raṅgajātassa niddosataṁ vadati. Tenāha “yasmā panā”ti-ādi.

Saṁkilesapakkhaṁ dassentena asaṁkiliṭṭhameva vatthaṁ udāharitabbanti pākaṭoyamattho, saṁkiliṭṭhavatthanidassanena pana “siyā nu kho aññopi koci viseso”ti adhippāyena pucchati “kasmā panā”ti-ādinā. Itaro atthavisesoti dassento “vāyāmamahapphaladassanatthan”ti-ādimāha. Ettha ca saṁkiliṭṭhacittavisodhanavidhāne saṁkiliṭṭhavatthaṁ nidassatabbanti paṭiññā, vāyāmamahapphaladassanatthanti hetu-attho. Yathā hīti-ādi anvayattho. Na tattha jātikāḷake viyāti-ādi byatirekattho. Sadisūdāharaṇaṁ pana malaggahitakaṁsapāti-ādi daṭṭhabbaṁ. Evaṁ cittampīti-ādi (MṬ.7./CS:pg.1.270) opammatthassa upameyya-upanayanaṁ. Tattha pakatiyāti akittimena sabhāvena. Tanti cittaṁ. Sāmaññaggahaṇañcetaṁ cittabhāvāvisesato. Tenāha “sakalepī”ti. Paṇḍarameva na saṁkiliṭṭhaṁ saṁkilesehi asamannāgatabhāvato. Nanu kiriyāmayacittehi vipākasantāne visesādhānaṁ labbhati, aññathā katavināsā katabbhāgamā āpajjeyyuṁ? Kiñcāpi labbhati, tassa saṁkileso vaṭṭupanissayo, asuddhi vā na hoti, asaṁkileso vivaṭṭupanissayo, visuddhi vā na hoti eva. Upakkiliṭṭhanti panetaṁ upakkilesanārahassa cittassa vasena vuttaṁ, na vipākapabandhassa. Tenāha “pabhassaramidaṁ bhikkhave cittan”ti, “paṇḍaramevā”ti ca. Tañca khoti pana sakasantatipariyāpannatāya nesaṁ kevalaṁ ekattanayavasena vuttaṁ, na vipākadhammānaṁ kilesāsamaṅgibhāvato. Atha vā upakkiliṭṭhanti iminā upakkilesahetu tattha vijjamānaṁ visesādhānamāha, na “saṁkiliṭṭhā dhammā”ti-ādīsu (dha.sa.77.dukamātikā) viya taṁsamaṅgitanti daṭṭhabbaṁ. Visodhiyamānanti vipassanāpaññāya anukkamena sabbupakkilesehi vimociyamānaṁ. Sakkā aggamaggakkhaṇe pabhassarataraṁ kātuṁ, yato na puna upakkilissati. Evanti-ādi vuttassevatthassa nigamanaṁ.

Duṭṭhagatiparipūraṇavasena paṭipajjanaṁ paṭipatti. Sā eva kilesadarathapariḷāhādivasena upāyāsadukkhā, kucchitā vā gati pavatti, duggatihetūti vā duggati, duggatiyā pana paṭipattiyā gandhabbato, tassā vā nipphannabhāvato kucchito, dukkhā ca gatīti duggati. Saṁkiliṭṭhacittoti idaṁ tassā paṭipattiyā duggatibhāvadassanatthaṁ, na visesanatthaṁ. Na hi asaṁkiliṭṭhacittassa pāṇaghātādivasena pavatti. Saṁkiliṭṭhacittoti lābhāsāya sabbaso kiliṭṭhacitto Dūteyyapahiṇagamananti dūteyyaṁ vuccati dutakammaṁ, gihīnaṁ paṇṇaṁ vā sāsanaṁ vā gahetvā tattha tattha gamanaṁ, pahiṇagamanaṁ gharāgharaṁ pesitassa khuddakagamanaṁ, dūteyyagamanaṁ pahiṇagamanañca gacchati. Vejjakammanti ananuññāte ṭhāne lābhāsāya gahaṭṭhānaṁ bhesajjaṁ karoti. Saṅghabhedakathā parato āgamissati. Veḷudānādīhīti veḷudānapattadānapupphadānādīhi micchājīvena jīvikaṁ kappeti. Sakalampīti “Atthi anācāro, atthi agocaro”ti-ādinā vibhaṅge (vibha.513 514) āgataṁ sabbampi anācāraṁ agocarañca caraṇavasena paripūreti.

“Nirayampi (MṬ.7./CS:pg.1.271) …pe… pettivisayampi gacchatī”ti vatvā tattha pettivisayagamanaṁ dassento “samaṇayakkho nāma hotī”ti-ādimāha.

Sukkapakkhe parisuddhanti sabbaso visuddhaṁ asaṁkiliṭṭhaṁ. Parisuddhattā eva pariyodātaṁ, pabhassaranti attho. Surattavaṇṇamevassāti suṭṭhu rattavaṇṇameva assa. Parisuddhavaṇṇamevassāti nīlavaṇṇopissa parisuddho ca bhaveyyāti evamādiṁ sandhāyāha “kaṇhapakkhe vuttapaccanīkeneva veditabbā”ti. Raṅgajātanti-ādi pana tattha vuttavaseneva veditabbaṁ. Paṭipattisugatiādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ paṭipattiduggati-ādīsu vuttavipariyāyena veditabbaṁ. Parisuddhacittoti suddhāsayo. Dasa kusalakammapathe paripūretīti idaṁ kaṇhapakkhe “dasa akusalakammapathe paripūretī”ti vuttassa paṭipakkhadassanavasena vuttaṁ. Yathā hi tattha abhijjhābyāpādamicchādiṭṭhiggahaṇena kammapathasaṁsandananayena kammapathaṁ appattāya ca agāriyassa tathārūpāya micchāpaṭipattiyā saṅgaho icchito, evaṁ idhāpi anabhijjhā-abyāpādasammādiṭṭhiggahaṇena alobhādosāmohavasena pavattā agāriyassa sammāpaṭipatti saṅgahitāti daṭṭhabbaṁ, na kammapathappattāvāti. Manussamahantatanti jātirūpabhogādhipateyyādivasena manussesu mahantabhāvaṁ. Dasahi ṭhānehi aññesaṁ devānaṁ abhibhavo devamahantatā. Paṭipatti sugatiyā bhājiyamānattā “anāgāmimaggaṁ bhāvetī”ti tathā anāgāmibhāvanaṁ pāpetvā ṭhapitā. Gahitaggahaṇena sukhānubhavaṭṭhānassa adhippetattā tadabhāvato asaññibhavaṁ anādiyanto “dasasu vā brahmabhavanesū”ti-ādimāha.

71. Sakabhaṇḍe chandarāgo abhijjhāyanaṭṭhena abhijjhā, abhijjhāyanāti attho. Parabhaṇḍe chandarāgo visamaṁ lubbhatīti visamalobho. Evampi abhijjhāvisamalobhānaṁ viseso hotīti dassento “atha vā”ti-ādimāha. Tattha attano santakaṁ taṁsadisañca yuttaṭṭhānaṁ. Yaṁ yācitaṁ, appakasirena vā sakkā laddhuṁ, taṁ pattaṭṭhānaṁ. Paradāragarudārāti ayuttaṭṭhānaṁ. Yaṁ apatthaniyaṁ, yassa vā patthanāya byasanaṁ āpajjati, taṁ appattaṭṭhānaṁ. Theroti Mahāsaṅgharakkhitatthero, yena Aṭṭhakathā potthakaṁ āropitā. So hi antevāsikesu sākacchantesu evamāha. Sopi imasmiṁyeva Sutte vinibbhogo na labbhati cittasaṁkilesassa adhippetattā. Tenāha “yutte vā”ti-ādi. Ayonisomanasikāravasena (MṬ.7./CS:pg.1.272) uppajjanato sampatti āyatiñca dukkhasseva uppādanato na koci lobho avisamo nāma. Abhijjhāyanaṭṭhenāti yassa kassaci ārammaṇassa yuttassa ayuttassa appattassa ca abhijjāyanavasena abhipatthanāvasena ca pavattā taṇhā abhijjhāti lobhato nibbisesanti dasseti. Tenāha “ekatthametaṁ byañjanameva nānan”ti. Dūsetīti sabhāvasantaṁ asaṁkilesaṁ vināseti avisuddhaṁ karoti. Tenāha “obhāsituṁ na detī”ti. “Ime sattā ucchijjantu vinassantū”ti sattesu byāpajjanākārappavattiyā byāpādo navavidha-āghātavatthusambhavo vutto. Kodho pana saṅkhāresupi pavattanato dasavidha-āghātavatthusambhavo vutto. Ubhayampi paṭighameva, pavattanānattato bhinditvā vutto. Kujjhanavaseneva cittapariyonandhano “akkocchi maṁ avadhi man”ti-ādinā.

Suṭṭhu kataṁ karaṇaṁ sukataṁ, tassa pubbakāritālakkhaṇassa guṇassa vināsano udakapuñchaniyā viya sarīrānugataṁ udakaṁ puñchanto makkho. Tathā hi so paresaṁ guṇānaṁ makkhanaṭṭhena “makkho”ti vuccati. Idāni anagāriyassa vāti-ādinā saṅkhepena vuttatthaṁ vitthārena dassetuṁ “anagāriyopī”ti-ādi vuttaṁ. Nisinnakathāparikathādivasena dhammassa kathā dhammakathānayo, ekattādidhammanīti eva vā. Pakaraṇaṁ satta pakaraṇāni, tattha kosallaṁ dhammakathānayapakaraṇakosallaṁ. Ādi-saddena vinayakkame catūsu mahānikāyesu ca kosallaṁ saṅgaṇhāti. Acittīkatoti cittīkārarahito. Yathā cāyanti iminā yathāyaṁ makkho cittaṁ dūseti, evaṁ paḷāsopi cittaṁ dūseti, tasmā upakkilesoti dasseti. Aniyatā gati niyāmokkamanābhāvato. Ādi-saddena “rattaññū cirapabbajite puggale ajjhottharitvā ‘tvampi imasmiṁ sāsane pabbajito, ahampi pabbajito, tvampi sīlamatte ṭhito ahampī’ti” evamādīnaṁ saṅgaho. Yugaggāhagāhīti “tava vā mama vā ko viseso”ti asamampi samaṁ katvā samadhuraggāhagaṇhanako. Khīyanā usūyanā. Attano sampattiyā nigūhanaṁ tassa parehi sādhāraṇabhāvāsahanena hotīti “parehi sādhāraṇabhāvaṁ asahamānaṁ”icceva vuttaṁ. Kāraṇe hi gahite phalampi gahitameva hotīti. Aññathā attano pavedanakapuggalo kerāṭiko, “nekatikavāṇijo”tipi vadanti. Sappamukhā (MṬ.7./CS:pg.1.273) macchavālā ekā macchajāti āyatanamaccho. Tenāha “āyatanamaccho nāmā”ti-ādi. Baddhacaroti antevāsī.

Sabbaso amadditasabhāvena vā tabharitabhattasadisassa thaddhabhāvassa anonamitadaṇḍasadisatāya paggahitasira-anivātavuttikārassa ca karaṇato vā tabharita …pe… karaṇo. Taduttarikaraṇoti yaṁ yena kataṁ duccaritaṁ vā sucaritaṁ vā, taduttari, tassa dviguṇaṁ vā karaṇo. Attano maṇḍanādi-atthaṁ parena kataṁ alaṅkārādiṁ. Pariyāpuṇāti vā katheti vā attano balānurūpaṁ. Kāmaṁ nikāyadvayaggahaṇādivasena pavatto sevitabbamāno eva, tathāpissa saṁkilesapakkhattā vuttaṁ “mānaṁ anissāyā”ti.

Uṇṇativasenāti “seyyohamasmī”ti-ādinā cittassa paggahaṇavasena. Pubbe kenaci attānaṁ sadisaṁ katvā pacchā tato adhikato dahanato uppajjanako atimāno. Madaggahaṇākāro jāti-ādiṁ paṭicca majjanākāro, sopi atthato māno eva. Pamādo tathāpavatto cittuppādo.

Tasmā lobhamādiṁ katvā dassetīti lobhassa ādito gahaṇe kāraṇaṁ vibhāvetukāmo pucchati. Paṭhamuppattitoti tattha tattha bhave sabbapaṭhamaṁ uppajjanato. Sattānañhi yathādhigataṁ jhānādivisesaṁ ārabbha paccavekkhaṇā viya yathāladdhaṁ upapatibhavaṁ ārabbha nikanti eva. Tenāha “sabbasattānan”ti-ādi. Yathāsambhavaṁ itareti itare byāpādādayo yathāpaccayaṁ uppajjanti, lobhassa viya ādito asukassa anantaraṁ asukoti vā na nesaṁ niyamo atthīti attho. Kiṁ pana ete soḷaseva cittassa upakkilesā, udāhu aññepi santīti anuyogaṁ sandhāya aññepi santīti dassento “na ca ete”ti-ādimāha. Yadi evaṁ kasmā ettakā eva idha vuttāti. Nayadassanavasenāti dassento āha “etena pana …pe… veditabbā”ti. Tena thinamiddha-uddhaccakukkucca-vicikicchā-attukkaṁsana-paravabbhanachambhitattā- bhīrukatā-ahirikānottappa-atticchatā-pāpicchatā-mahicchatādayo saṅgahitāti veditabbaṁ.

72. Saṁkilesaṁ (MṬ.7./CS:pg.1.274) dassetvāti saṁkiliṭṭhavattanidassanena saṅkhepena vuttaṁ saṁkilesaṁ vibhāgena dassetvā. Vodānaṁ dassentoti etthāpi eseva nayo. Evaṁ jānitvāti “abhijjhā visamalobho ekanteneva cittassa uppakkileso”ti sabhāvato samudayato nirodhato nirodhūpāyato ca pubbabhāgapaññāya ceva heṭṭhimamaggadvayapaññāya ca jānitvā. Pajahatīti ettha accantappahānameva adhippetanti dassento “samucchedappahānavasena ariyamaggena pajahatī”ti āha. Ariyamaggenāti anāgāmimaggena. Tena hi pahānaṁ idha sabbavāresu adhippetaṁ. Kilesapaṭipāṭi idha kilesānaṁ desanākkamo. Maggapaṭipāṭipana catunnaṁ ariyamaggānaṁ desanākkamopi tāya desanāya paṭipajjanakkamopi tāya paṭipattiyā uppattikkamopi. Tattha ye ye kilesā yena yena maggena pahīyanti, maggapaṭipāṭiṁ anoloketvā tesaṁ tesaṁ kilesānaṁ tena tena maggena pahānadassanaṁ kilesapaṭipāṭi na kilesānaṁ uppattikkamo idha desanākkamo cāti dassento “abhijjhā visamalobho”ti-ādimāha. Yena yena pana maggena ye ye kilesā pahīyanti maggānupubbiyā, tena tena maggena tesaṁ tesaṁ kilesānaṁ pahānadassanaṁ maggapaṭipāṭiyā pahānadassananti dassento “sotāpattimaggenā”ti-ādimāha.

Imasmiṁ pana ṭhāneti “sa kho so, bhikkhave, bhikkhū”ti-ādinā āgato imasmiṁ pahānavāre. Ime kilesāti ime yathāvuttā kilesā. Sotāpattimaggavajjhā vā hontu sesamaggavajjhā vāheṭṭhā dassitamaggapaṭipāṭivasena. Tattha pana ye tatiyamaggavajjhā, tesaṁ anāgāmimaggeneva pahāne vattabbaṁ natthi, yesaṁ panettha heṭṭhimamaggavajjhānaṁ idha saṅgahe kāraṇaṁ pacchā vattukāmena aggamaggavajjhānaṁ anādiyitvā kasmā tatiyamaggavajjhānameva gahaṇaṁ katanti āha “ayamettha paveṇimaggāgato sambhavo”ti, ayaṁ imassa suttassa etasmiṁ ṭhāne ācariyapaveṇiyā kathāmaggo tato āgato atthasambhavo atthatatvanti attho. Tattha heṭṭhimamaggavajjhānaṁ idha saṅgahe kāraṇaṁ pacchā vattukāmo aggamaggavajjhānaṁ aggahaṇe yuttiṁ dassento “so cā”ti-ādimāha. Tenāti catutthamaggena. Sesānanti byāpādādīnaṁ (MṬ.7./CS:pg.1.275) Yepīti makkhādike sandhāyāha. Taṁsamuṭṭhāpakacittānanti tesaṁ makkhādīnaṁ samuṭṭhāpakacittuppādānaṁ. Tattha makkha-paḷāsa-issā-macchariya-samuṭṭhāpakaṁ paṭighadvayacittaṁ, visesato pañcakāmaguṇalobhena saṭho māyāvī ca hoti, pañcakāmaguṇikarāgo ca anāgāmimaggeneva niravasesato pahīyati, tasmā vuttaṁ “taṁsamuṭṭhāpakacittānaṁ appahīnattā”ti. Tepi suppahīnā hontīti sambandho. Tanti paṭhamamaggeneva pahānaṁ pubbāparena na sandhiyati “yathodhi kho”ti ettha odhivacanassa maggattayavācakattā. Ratanattaye aveccappasādo nāma ariyakantasīlaṁ viya sotāpannassa aṅgāni, te ca pahānato pacchā niddiṭṭhā, tasmā idha vuttappahānaṁ vikkhambhanapahānamevāti keci vadanti. Tesaṁ icchāmattameva yathāvuttapahānasseva vasena aveccappasādānaṁ odhiso pahānassa vibhāvitattā, svāyamattho heṭṭhā yuttitopi pakāsitoyeva.

74. Ekamekena padena yojetabbaṁ, yato ekamekassapi upakkilesassa sabhāvādito dassanaṁ niyyānamukhaṁ hoti, tathā ceva heṭṭhā saṁvaṇṇitaṁ. Anāgāmimaggavasena pahānaṁ vatvā pasādassa uddhaṭattā vuttaṁ “anāgāmimaggena lokuttarappasādo āgato”ti. Yadi evaṁ kasmā “lokiyo uppajjatī”ti vuttanti? “Itipi so Bhagavā”ti-ādinayappavattassa lokiyattā. Nibbānārammaṇo eva hi lokuttaro pasādo. “Itipi so Bhagavā”ti-ādivacanena lokiyaṁ, aveccappasādavacanena lokuttaranti lokiyalokuttaramissakaṁ pasādaṁ dassento. Avecca ratanattayaguṇe yāthāvato ñatvā pasādo aveccappasādo. So pana yasmā maggenāgatattā kenaci akampaniyo appadhaṁsiyo ca hoti, tasmā vuttaṁ “acalena accutenā”ti. Tattha lokuttaro sabbaso Buddhaguṇādīsu sammohaṁ viddhaṁsento tattha kiccato pavattati, itaro ārammaṇavasena te ārabbha. Taṁ vidhinti taṁ tassa uppannappakāraṁ. Anussatiṭṭhānānīti anussatikammaṭṭhānāni.

75. Somanassādīti ādi-saddena ñāṇādīni saṅgaṇhāti. Corānaṁ abhiṇhaṁ sañcaraṇaṭṭhānatāya paccantaggahaṇaṁ. Paccavekkhatoti “asukasmiñca ṭhāne ime cime corā evañca evañca vināsitā”ti paccavekkhato rañño viya.

Yo (MṬ.7./CS:pg.1.276) yo odhi yathodhi. Yathā-saddo byāpanicchāyaṁ, kho saddo avadhāraṇeti dassento “sakasaka-odhivasena cattameva hotī”ti-ādimāha. Tena “vantan”ti-ādīsupi avadhāretabbanti dasseti. Sakasaka-odhivasenāti saṅkhepato vuttamatthaṁ vivarituṁ “dve odhī”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha yaṁmaggavajjhāti yena maggena anavasesato pahātabbā. Anavasesappahānavasena hi taṁtaṁmaggavajjhānaṁ kilesānaṁ tadaññamaggavajjhehi asammissatā, aññathā ye sakasaka-odhivasena uparimaggavajjhā, te heṭṭhimamaggehi pahīnāpāyagamanīyādisabhāvā eva tehi pahīyantīti pahānavasena sammissā siyuṁ. Tena teyeva pahīnā hontīti etthāpi eseva nayo. Tatuttaripīti tato pahānanimittasomanassuppattito uddhampi. Paṭipakkhesu odhiso pavattikiccattā odhīti heṭṭhā tayo maggā vuccanti. Te hīti-ādi vuttassevatthassa vivaraṇaṁ. Imassa bhikkhunoti anāgāmiṁ sandhāyāha. Tena vuttaṁ “heṭṭhāmaggattayena cattan”ti.

Keci cattampi gaṇhanti, nayidamevanti dassanatthaṁ “vantan”ti vuttaṁ. Na hi yaṁ yena vantaṁ, so puna taṁ ādiyati. Tenāha “anādiyanabhāvadassanavasenā”ti. Vantampi kiñci sasantatilaggaṁ siyā, nayidamevanti dassanatthaṁ “muttan”ti vuttaṁ. Tenāha “santatito vinimocanavasenā”ti. Muttampi kiñci muttabandhanā viya phalaṁ kuhiñci tiṭṭhati, na evamidanti dassanatthaṁ “pahīnan”ti vuttaṁ. Tenāha “kvaci anavaṭṭhānadassanavasenā”ti. Yathā kiñci dunnissaṭṭhaṁ puna ādāya sammadeva nissaṭṭhaṁ paṭinissaṭṭhanti vuccati, evaṁ vipassanāya nissaṭṭhaṁ ādinnasadisaṁ maggena pahīnaṁ paṭinissaṭṭhaṁ nāma hotīti dassanatthaṁ “paṭinissaṭṭhan”ti vuttaṁ. Tenāha “ādinnapubbassa paṭinissaggadassanavasenā”ti. Na kāpurisena viya parammukhena nissaṭṭhaṁ atha kho abhimukheneva nissaṭṭhanti dassanatthaṁ “paṭinissaṭṭhan”ti vuttaṁ. Tenāha “paṭimukhaṁ vā”ti-ādi. Upagantabbatoti attano hitasukhaṁ paccāsīsantena ekantena adhigantabbato. Dhāraṇatoti taṁsamaṅgīnaṁ apāyapātato sandhāraṇena. Gantho “vedo”ti vuccati “vidanti etenā”ti, vedehi ñāṇehi gato paṭipannoti vedagū. Abhijaññāti jāneyya. Vedajātāti uppannasomanassā. Ñāṇaṁ “vedo”ti vuccati “veditabbaṁ vedetī”ti. Somanassaṁ “vedo”ti vuccati ārammaṇarasaṁ vindati anubhavatīti.

Uppannanti (MṬ.7./CS:pg.1.277) aveccappasādaṁ nissāya uppannaṁ. Vuttappakārameva vedanti “somanassaṁ somanassamayañāṇañcā”ti evaṁ vuttappakārameva. Atthavedanti atthe hetuphale vedaṁ. Dhammavedanti dhamme hetumhi vedaṁ. Tenāha “aveccappasādassa hetun”ti-ādi. Idha dhammatthasaddā hetuphalapariyāyāti imamatthaṁ pāḷiyā eva dassetuṁ “vuttañhetan”ti-ādi vuttaṁ. Tameva atthañca dhammañcāti attho dhammoti ca vuttaṁ aveccappasādanimittaṁ yathāvuttaṁ kilesappahānañca. Atthadhammānisaṁsabhūtaṁ vedanti yathāvutta-atthadhammānisaṁsabhūtaṁ somanassamayañāṇasaṅkhātaṁ vedañca. Pāmojjanti taruṇapītiṁ āha. Paccavekkhaṇākārappavattenāti etena paccavekkhaṇā evettha anavajjasabhāvatāya dhammoti vuttoti daṭṭhabbaṁ. Pīti jāyatīti parappaccayaṁ balavapītimāha. Pīṇitamanassāti passaddhi-āvahehi uḷārehi pītivegehi tittacittassa. Kāyoti nāmakāyo. Vūpasantadarathoti kilesapariḷāhānaṁ dūrībhāvena suṭṭhu upasantadaratho. Paccavekkhaṇahetukaṁ cittassa samādhānaṁ idha adhippetanti āha “appitaṁ viya acalaṁ tiṭṭhatī”ti.

76. Kāmaṁ “Buddhe aveccappasādena samannāgatomhi, dhamme saṅghe aveccappasādena samannāgatomhī”ti idampi tassā paccavekkhaṇāya pavatti-ākārapakāsanameva, idaṁ pana visesato ratanattaye uppannasomanassādippakāsanapadaṁ. “Yathodhi kho panā”ti idampi savisesaṁ paccavekkhaṇākārappakāsanapadanti adhippāyena “idāni yathodhi …pe… pakāsetvā”ti vuttaṁ. Cattāropi pana vārā paccavekkhaṇākārappakāsanavasena ceva somanassādi-ānisaṁsadassanavasena ca vuttāti sakkā viññātuṁ ubhayatthāpi ubhayassa vuttattā. Yadipi ariyamaggo ekacittakkhaṇiko na puna uppajjati, paṭipakkhassa pana tena suppahīnattā taṁsamaṅgī aparihānadhammo taṁsīlādibhāveneva vuccatīti āha “tassa anāgāmimaggasampayuttaṁ sīlakkhandhaṁ dassetī”ti-ādi. “Evaṁdhammā te Bhagavanto ahesun”ti-ādīsu (dī.ni.2.13 ma.ni.3.197-198 saṁ.ni.5.378) viya idha dhamma-saddo samādhipariyāyoti āha “samādhikkhandhaṁ paññākkhandhañca dassetī”ti. Tathā hi so sampayuttadhamme ekārammaṇe avikkhipamāne avippakiṇṇe avisaṭe katvā samaṁ, sammā ca ādahanto tathā te dhāretīti ca vattabbataṁ arahatīti (MṬ.7./CS:pg.1.278) dhammoti ca vuccati. Anekarūpānanti anekappakārānaṁ. Antarāyo nāma appaṭiladdhassa vā alabbhanavasena, paṭiladdhassa vā parihānavasena, tadubhayampi idha natthīti dassento “maggassa vā”ti-ādimāha. Nevassa taṁ hoti antarāyāyāti tassa anāgāmino piṇḍapātabhojanaṁ neva hoti antarāyāya ukkaṁsagatāya paccavekkhaṇāya paccavekkhitvā paribhuñjanato. Tañcassā ukkaṁsagamanaṁ hatapaṭipakkhattāti dassento “maggena visuddhacittattā”ti āha.

Etthāti etasmiṁ antarāyābhāve. Etadeva visuddhacittattameva kāraṇaṁ. Ettha ca “nevassa taṁ hoti antarāyāyā”ti iminā heṭṭhā vuttappahānaṁ anāgāmimaggenevāti siddhaṁ hoti. Anāgāmino hi sabbaso kāmarāgo pahīno hoti, rasataṇhāya abhāvato tādisapiṇḍapātaparibhogo aggamaggādhigame kathañcipi antarāyāya na hotīti. “Seyyathāpi, bhikkhave, vatthan”ti vadanto Bhagavā-ādimhi attanā upanītavatthūpamaṁ anusandheti. Udakassa acchabhāvo paṅkasevālapaṇakādimalābhāvena pasannatāya, tabbipariyāyato bahalatāti āha “acchanti vippasannan”ti. Vaṇṇanibhāya vigatasaṁkilesatāya samujjalanaṁ pabhassaratāya vatthassa, taṁ pariyodātanti vattabbataṁ labhatīti āha “pariyodātaṁ pabhassaratāyā”ti. Ukkaṁ bandheyyāti aṅgārakapallaṁ yathā dārughaṭikaṅgārādikena na bhijjati, evaṁ tanumattikālepādinā bandheyya. Meghapaṭalato verambhavātadhārāsaṅghaṭṭanato vijjutā viya kevalaṁ vātadhārāsaṅghaṭṭanajanitā pabhā ukkāpabhā, sā pana yasmā dvinnaṁ vātadhārānaṁ vegasambhūtasaṅghaṭṭanahetukā, tasmā kāraṇavasena “vātavego ukkā”ti vuttaṁ.

77. Yathānusandhivasenāti-ādimhi uṭṭhitadesanāya anurūpā anusandhi yathānusandhi, tassā vasena. Byatirekadassanaṁ viya hi sādhetabbassa ādimhi uṭṭhitadesanāya paṭipakkhadassanampi anurūpadesanāva sammadeva patiṭṭhāpanabhāvato, yathā taṁ āvattahārayojanāyaṁ visabhāgadhammāvattanti daṭṭhabbaṁ. “Yathānusandhivasena desanā āgatā”ti saṅkhepato vuttamatthaṁ vitthārento tappasaṅgena itarepi anusandhī dassetuṁ “tayo hī”ti-ādimāha. Bahiddhāti bāhiresu vatthūsu. Asati paritassanāti taṇhādiṭṭhiparitassanābhāvo. Vissajjitasuttavasenāti “idha bhikkhu ekaccassā”ti-ādinā (MṬ.7./CS:pg.1.279) (ma.ni.1.242) Vissajjitasuttavasena. Yena dhammenāti sīlādivodānadhammesu akkhantiyādisaṁkilesadhammesu ca yena yena dhammena. Cha abhiññā āgatāti iminā “anurūpadhammavasena vā”ti vuttavikappaṁ dasseti, sesehi “paṭipakkhavasena vā”ti vuttavikappaṁ. Akkhantiyā hi kakacūpamovādo (ma.ni.1.222) paṭipakkho, tathā diṭṭhiyā “netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā”ti evaṁ paṭibhāgā suññatākārena. Sesadvayepi eseva nayo. “Citte saṁkiliṭṭhe duggati pāṭikaṅkhā”ti (ma.ni.1.70) heṭṭhā kilesadesanā āgatā. Sabboti anavaseso. Sabbākārenāti ādīnavānisaṁsapaccavekkhaṇapuggaladosajānanādinā sabbappakārena.

78. “Mettā bhāvetabbā byāpādassa pahānāyā”ti-ādivacanato (a.ni.9.1) mettādayo byāpādavihesāratirāgānaṁ paṭipakkhā. Yasmā “so atthī”ti-ādinā Bhagavatā anāgāmino aggamaggādhigamanaṁ catusaccakammaṭṭhānaṁ matthakaṁ pāpetvā kathitaṁ, tasmā taṁ dassento “idānissā”ti-ādimāha.

Brahmavihāradhammeti brahmavihāre ceva brahmavihārasahagatadhamme ca. Tenāha “nāmavasenā”ti. Vavatthapetvāti ānetvā sambandhitabbaṁ. Nāmantipi hi īdisesu ṭhānesu cattāro arūpino khandhā vuccanti. Iminā nayenāti etena bhūtanissitānaṁ sesupādāyadhammānaṁ sabbesampi pahātabbataṇhāvajjānaṁ tebhūmakadhammānaṁ pariggahavidhiṁ ulliṅgeti. Sabhāvato vijjamānaṁ taṁ attapaccakkhaṁ katvā ñāṇena yāthāvato paṭivijjhiyamānataṁ upādāya “Atthi idan”ti yathāvavatthāpitaṁ nāmarūpaṁ. Tenevāha “ettāvatānena dukkhasaccavavatthānaṁ kataṁ hotī”ti. Sāvadhāraṇañcetaṁ vacanaṁ, lokasamaññāsiddhaṁ satta-itthipurisādi viya, ito bāhirakaparikappitaṁ pakati-ādi drabyādi jīvādi kāyādi viya ca na paramatthato natthi, atthevāti vuttaṁ hoti. Pajānātīti pubbabhāge tāva lakkhaṇarasādivasena ceva paṭiggahavibhāgavasena ca pakārato jānāti, aparabhāge pana pariññābhisamayavasena paṭivijjhanto jānāti. Ekantahīnā nāma akusaladhammā sampati āyatiñca dukkhamūlattā, tatthāpi visesato taṇhāti āha “dukkhassa samudayaṁ paṭivijjhanto atthi hīnanti (MṬ.7./CS:pg.1.280) pajānātī”ti. Attano paccayehi padhānabhāvaṁ nītattā paṇītanti iminā atthena ariyamaggova “paṇītan”ti vuccatīti āha “pahānupāyaṁ vicinanto atthi paṇītanti pajānātī”ti. “Uttamaṭṭhena ca paṇītan”ti vuccamāne nirodhasaccassapi saṅgaho siyā, tassa pana padantarena saṅgahitattā vuttanayenevettha attho veditabbo. Appamaññāmukhena vipassanābhinivesasseva katattā “brahmavihārasaññāgatassā”ti vuttaṁ. “Sabbassapi tebhūmakassa saññāgatassā”ti vattuṁ vaṭṭatiyeva. Na cettha asaṅgaho tassāpi saññāya āgatabhāvato. Lokaṁ uttaritvā samatikkamitvā nissaritvā visaṁyuttaṁ hutvā ṭhitattā vuttaṁ “uttari nissaraṇaṁ nibbānan”ti.

Catūhi ākārehīti “Atthi hīnan”ti-ādīhi catūhi pakārehi. Anvayañāṇatāya anubodhabhūtāya vipassanāpaññāya jānanattho dhammañāṇatāya paṭivedhabhūtāya maggapaññāya dassanattho sabhāvasiddhoti dassento “vipassanāpaññāya cattāri saccāni jānanato maggapaññāya passato”ti vuttaṁ. Bhayabherave vuttanayenevāti Bhayabheravasuttavaṇṇanāyaṁ attanā vutta-atthavacanatthapāṭhena idha pāṭhassa sadisattā atidisanto “kāmāsavāpi …pe… pajānātī”ti āha. Ettha ca yasmā “kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati …pe… avijjāsavāpi cittaṁ vimuccatī”ti “khīṇā jātī”ti-ādīni vadatā Bhagavatā catutthamaggo niddiṭṭho, tasmā yaṁ heṭṭhā Aṭṭhakathāyaṁ vuttaṁ “so ca upari catutthamaggasseva niddiṭṭhattā yujjatī”ti, taṁ suvuttamevāti daṭṭhabbaṁ.

Tassa codanatthāyāti tassa brāhmaṇassa Bhagavā attano codanatthāya “puccha maṁ tvaṁ brāhmaṇa yadettha tayā manasābhisamīhitan”ti codanāya, okāsadānatthāyāti adhippāyo. Desanāsannissayo brāhmaṇassa tathārūpo ettha ajjhāsayopi natthīti yathāvutta-anusandhittayavinimuttattā “pāṭiyekkaṁ anusandhiṁ āhā”ti vuttaṁ. Cittagatattā abbhantarena. Kilesavuṭṭhānasinānenāti kilesamalapavāhanena rāgapariḷāhādivūpasamakarena ca aṭṭhaṅgika-ariyamaggasalilasinānena.

79. Dhammasabhāmaṇḍapaṁ tāvadeva upagatattā bāhukā nadito āgataṁ viya maññamāno. Ariyaphalamaddanacuṇṇādayo telasinehassa vivecanena (MṬ.7./CS:pg.1.281) Lūkhabhāvo lokaṁ, taṁ etissā atthīti lokāti sammatā. Lokkhasammataggahaṇena “tathā sā nadī loke pākaṭā”ti evaṁ pavattaṁ attano micchāgāhaṁ dīpeti. Tenāha “visuddhabhāvaṁ detīti evaṁ sammatā”ti. Pāpapavāhanena samparāyikādisampatti-āvahato lokassa hitā lokyā. Lokyāti sammatāti sabbaṁ purimasadisaṁ. Tenāha “seṭṭhaṁ lokaṁ gamayatīti evaṁ sammatā”ti. Puññasammatāti pujjabhavaphalanibbattanena sattānaṁ punanena visodhanena puññāti sammatā. Tadatthadīpanatthamevāti tassā pubbe āgatadesanāya atthadīpanatthameva. Vuttassevatthassa puna dīpanaṁ kimatthiyanti āha “gāthārucikānan”ti. Cuṇṇikavacanaṁ asambhāventā tathā ca vutte atthamabujjhanakā pajjavacanaṁ sambhāventā tathā ca vutte bujjhanakā gāthārucikā. Visesatthadīpanatthanti visiṭṭhadīpanatthaṁ, purimadesanāya aññadīpanatthanti attho.

“Gacchati pana bhavaṁ Gotamo bāhukaṁ nadiṁ sināyitun”ti (ma.ni.1.78) heṭṭhā vuttattā bāhukanti idameva ettha tadatthadīpakaṁ. Sesāni adhikakkādivacanāni tato visiṭṭhassa atthassa bodhanato visesatthadīpakāni. Kasmā panettha Bhagavatā brāhmaṇena avuttāni adhikakkādīni gahitānīti āha “yatheva hī”ti-ādi. Kakkanti nhānapiṇḍaṁ adhippetaṁ, nhāyitvā adhikaṁ kakkaṁ ettha gaṇhantīti adhikakkaṁ. Tenāha “nhānasambhāravasenā”ti-ādi. Maṇḍalavāpisaṇṭhānanti vaṭṭapokkharaṇīsaṇṭhānaṁ. Nadiyoti visuṁ nadiyo, na adhikakkādīni viya titthamattaṁ.

Tīhi padehīti sundarikāpayāgabāhukāpadehi. Cattārīti adhikakkādīni cattāri. Vuttāneva hontīti lokasammatālakkhaṇena ekalakkhaṇatā brāhmaṇassa adhippāyena, paramatthato pana pāpapavāhalakkhaṇena ekalakkhaṇattā. Tenāha “tasmā”ti-ādi. Kiñci pāpasuddhiṁ na karontiyeva. Na hi naṁ sodhayeti naṁ puggalaṁ na sodhaye. Verakibbisabhāvaṁ appattā nāma kammapathabhāvaṁ appattā. Tenāha “khuddakehī”ti.

Paṭihanantoti ayuttabhāvadassanena taṁ diṭṭhiṁ paṭibāhanto. Tatthāyaṁ paṭibāhanavidhi yathā yaṁ kiñci udakorohanaṁ na pāpapavāhanaṁ, evaṁ (MṬ.7./CS:pg.1.282) yo koci nakkhattayogo pāpahetūnaṁ paṭipakkhābhāvato. Yañhi vināseti, so tassa paṭipakkho. Yathā āloko andhakārassa vijjā ca avijjāya, na evaṁ udakorohanaṁ nakkhattayogo vā pāpahetūnaṁ lobhādīnaṁ paṭipakkho, tasmā niṭṭhamettha gantabbaṁ “na udakorohanādi pāpapavāhanan”ti. Niccaṁ phaggunīnakkhattanti suddhasīlādikassa sabbakālaṁ maṅgaladivaso evāti adhippāyo. Itaroti sīlādivasena asuddho. Niccameva uposatho ariyuposathena upavutthabhāvato. Suddhassāti parisuddhamanosamācārassa. Sucikammassāti parisuddhakāyavacīsamācārassa. Tenāha “nikkilesatāyā”ti-ādi. Kusalūpasañhitanti anavajjabhāvūpagataṁ. Vatasamādānanti dhutadhammasamādānādi sampannameva hoti, nāssa vipatti atthīti attho. Mama sāsaneyeva sināhi, yadi accantameva suddhiṁ icchasīti adhippāyo. Tenāha “sace”ti-ādi. Khematanti khemabhāvaṁ. Yathā sabbabhūtāni tapavasena khemappattāni abhayappattāni honti, evaṁ karohīti taṁ heṭṭhā dassitaṁ mettādibhāvanaṁ brāhmaṇassa saṅkhepena upadisantenassa ekaccasamādhisampadā tadavinābhāvinī paññāsampadā ca dassitāti daṭṭhabbaṁ. Tenāha “manodvārasuddhi dassitā”ti.

Tassa pana sampadādvayassa nissayabhūtaṁ sīlasampadaṁ dassetuṁ “sace musā na bhaṇasī”ti-ādi vuttaṁ. Ettha ca yathā “sace musā na bhaṇasī”ti-ādinā musāvāda-pāṇātipāta-adinnādāna-paṭivirativacanena avasesakāyavacīduccaritaviratīpi vuttā eva hoti lakkhaṇahāranayena, evaṁ “saddahāno amaccharī”ti saddhādidhanasampadāniyojaneneva avasesa-ariyadhanasampadāniyojanampi siddhameva hotīti saddhādayo vimuttiparipācanīyadhammā brāhmaṇassa pakāsitā evāti veditabbā. Tenevāha “imāya eva paṭipattiyā kilesasuddhī”ti. Gayā sammatatarā bāhukādīhipīti adhippāyo.

80. Ekoti asahāyo, esā panassa asahāyatā ekībhāvenāti. Na hissa tāva taṇhādutiyatā vigatā. Tenevāha “na cirassevā”ti-ādi. Ekaggahaṇeneva kāyena vūpakaṭṭhatā vuttāti āha “vupakaṭṭho cittavivekenā”ti. Tena “divā caṅkamena nisajjāyā”ti-ādinā (ma.ni.1.423 3.75 vibha.519 mahāni.161) āgataṁ jāgariyānuyogamāha. Tathābhūtassa cassa (MṬ.7./CS:pg.1.283) ekādasahi aggīhi āditte tayo bhave passato yathā pamādassa lesopi nāhosi, evaṁ kammaṭṭhānaṁ brūhento sammadeva padahati. Katthaci saṅkhāragate anapekkhacitto nibbānādhimutto eva vihāsīti dassetuṁ “appamatto”ti-ādi vuttaṁ. Khīṇā jātīti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva. Sesaṁ suviññeyyameva.

Vatthasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.8.)8.Sallekhasuttavaṇṇanā

81. “Cundo”ti tassa mahātherassa nāmaṁ, pūjāvasena pana mahācundoti vuccati yathā “Mahāmoggallāno”ti. Attano vā Cundaṁ nāma Bhāgineyyattheraṁ upādāya āyasmato Sāriputtattherassa bhātā ayaṁ mahāthero “Mahācundo”ti paññāyittha yathā “Mahāpanthako”ti. Sāyanhasamayanti bhummatthe ekaṁ upayogavacananti āha “sāyanhakāle”ti. Na hettha accanta saṁyogo sambhavatīti. Sattasaṅkhārehīti saddhivihārika-antevāsika-upāsakādisattehi ceva rūpārammaṇādisaṅkhārehi ca. Paṭinivattitvāti apasakkitvā. Nilīyananti vivecanaṁ kāyacittehi tato vivittatā. Ekībhāvoti hi kāyavivekamāha, pavivekoti cittavivekaṁ. Tato vuṭṭhitoti tato duvidhavivekato bhavaṅguppattiyā, sabrahmacārīhi samāgamena ca apeto. Abhivādāpetvāti abhivādaṁ kāretvā. Evanti yathāvutta-abhivādavasena. Paggayhāti unnāmetvā. Anupacchinnabhavamūlānaṁ tāva evaṁ abhivādo hotu, ucchinnabhavamūlānaṁ kimatthiyoti āha “etaṁ āciṇṇaṁ Tathāgatānan”ti. Tena na Tathāgatā samparāyikaṁyeva sattānaṁ sukhaṁ āsīsanti, atha kho diṭṭhadhammikampīti daṭṭhabbaṁ. Kasmā evaṁ Tathāgatā abhivadantīti tattha kāraṇamāha “sukhakāmā hī”ti-ādi. Puthukāyāti bahū sattakāyā. Yakkhāti devā. Te hi pūjanīyatāya “yakkhā”ti vuccanti. Abhivadantīti āsīsitamevatthaṁ ñāṇakaruṇāhi abhimukhaṁ katvā vadanti.

Yāti aniyamato gahitā niyamato dassento “imā”ti āha. Imāti ca āsannapaccakkhavacananti āha “abhimukhaṁ karonto viyā”ti (MṬ.8./CS:pg.1.284) taṁ taṁ diṭṭhigatikaṁ cittagataṁ sammukhā viya karontoti attho. Diṭṭhiyoti purimapadalopena pāḷiyaṁ vuttanti dassento “micchādiṭṭhiyo”ti āha. Sattesu diṭṭhigatacittuppādesu uppajjamānā, sattesu vā visayabhūtesu ārabbha uppajjamānā “sattesu pātubhavantī”ti vuttā. Attavādenāti attānaṁ ārabbha pavattena vacanena. Paṭisaṁyuttāti “Atthi attā”ti gāhe gāhaṇe ca visayabhāvena paṭisaṁyuttā. Diṭṭhigatikena diṭṭhiṁ gāhantehi gahaṇe gāhāpaṇe ca diṭṭhi diṭṭhivādassa visayoti tena paṭisaṁyuttā nāma hoti. “Atthi attā”ti evaṁ pavattā diṭṭhi idha attavādapaṭisaṁyuttā, na tassā visayabhūto attā. Sā ca visayabhāvato tathāpavattena vādena paṭisaṁyuttā. Lokavādappaṭisaṁyuttāti etthāpi eseva nayo. Vīsati bhavanti tato paraṁ attavādavatthuno abhāvā Pañcapi hi upādānakkhandhe paccekaṁ “attā”ti te ca attano nissayabhāvena gaṇhato etāsaṁ diṭṭhīnaṁ sambhavo, tabbinimutto panāyaṁ visayo attaggahaṇākāro ca natthīti. Sassato attā ca loko cāti rūpādīsu aññataraṁ “attā”ti, “loko”ti vā gahetvā taṁ sassato sabbakālabhāvī nicco dhuvoti. Yathāha “rūpī attā ceva loko ca sassato cāti attānañca lokañca paññapetī”ti-ādi. Sassatoti-ādīsu paṭhamo sassatavādavasena attaggāho, dutiyo ucchedavādavasena, tatiyo ekaccasassatavādavasena, catuttho takkīvādavasena pavatto, amarāvikkhepavasena vā pavatto attaggāho. Antavāti attano paricchedatāvasena. Anantavāti aparicchedatāvasena. Antavā ca anantavā cāti tadubhayavasena, itaro takkīvādavasena pavatto attaggāho. Evaṁ pavattattā aṭṭha hontīti yojanā.

Ādimevāti ādimanasikārameva. Taṁ pana sarūpato dassento “vipassanāmissakapaṭhamamanasikāramevā”ti āha. Appatvāpi sotāpattimagganti iminā avadhāraṇena nivattitaṁ dasseti. Nāmarūpaparicchedato pabhuti yāva udayabbayadassanaṁ, ayaṁ idha ādimanasikāroti adhippeto paññābhāvanāya ārambhabhāvato. Udayabbayānupassanāsahitatāya cassa vipassanāmissakatā vacanaṁ. Evanti imassa atthavacanaṁ “ettakeneva upāyenā”ti (MṬ.8./CS:pg.1.285) yathāvutta-ādimanasikārenāti attho. Etāsanti yathāvuttānaṁ attavādalokavādapaṭisaṁyuttānaṁ diṭṭhīnaṁ. Kāmañca tāsaṁ tena tadaṅgavasena pahānaṁ hotiyeva, taṁ pana nādhippetaṁ, tasmā samucchedavasena pahānaṁ paṭinissaggo ca hotīti pucchati. Sabbaso samucchinnasaṁyojanatāya anadhimānikopi samāno. “Ariyadhammo adhigato”ti māno adhimāno, so yesaṁ atthi te adhimānikā, tesaṁ udayabbayañāṇādhigamena adhimānuppatti tadavasāno ca manasikāroti adhippeto. Tena diṭṭhīnaṁ pahānaṁ na hotīti kathāpanatthaṁ ayaṁ pucchāti āha “adhimānappahānatthaṁ pucchatī”ti. “Ādimeva nu kho …pe… paṭinissaggo hotī”ti anabhisametāvī viya vadanto adhimāne ṭhito viya hotīti āha “adhimāniko viya hutvā”ti. Soti thero. Tesaṁ atthāyāti tesaṁ attano antevāsikānaṁ Bhagavatā etassa micchāgāhassa vivecanatthāya. Thero kira dhammasenāpati viya saddhiṁ attano antevāsikehi Bhagavantaṁ upasaṅkami.

82. Yatthāti visaye bhummaṁ. Diṭṭhīnañhi ārammaṇanidassanametanti. Yasmā diṭṭhīnaṁ anusayanabhūmipi samudācaraṇaṭṭhānampi khandhā eva, tasmā āha “yattha cetā diṭṭhiyo uppajjantī ti-ādi pañcakkhandhe sandhāya vuttan”ti. Rūpaṁ abhinivissāti “idaṁ rūpaṁ mama attā”ti diṭṭhābhinivesavasena abhinivisitvā ārabbha. Abhinivisamānā eva hi diṭṭhi naṁ ārammaṇaṁ katvā uppajjati. “So attā”ti-ādīsu yadidaṁ cakkhādisaṅgahaṁ rūpaṁ, sahabuddhinibandhanatāya so me attā, sukhāsukhaṁ ettha lokiyatīti so loko. “Soevāhaṁ pecca paraloke bhavissāmīti tathābhāvena nicco, thirabhāvena dhuvo, sabbadābhāvitāya sassato, nibbikāratāya avipariṇāmadhammoti attho. Yadi pañcakkhandhe sandhāya vuttaṁ, kathamekavacananti āha “ārammaṇavasenā”ti-ādi. Nānā karīyati etenāti nānākaraṇaṁ, viseso. Jātivasenāti uppattivasena. Ye hi anibbattapubbā samānāvatthā, te uppādasaṅkhātavikārasamaṅgitāya uppajjantīti samaññaṁ labhanti. Tenāha “jātivasenā”ti-ādi. Punappunaṁ āsevitāti anādimati saṁsāre aparāparuppattiyā laddhāsevanā. Etena kilesānaṁ bhāvanaṭṭhena anusayatthaṁ viseseti (MṬ.8./CS:pg.1.286) Thāmagatāti thāmabhāvaṁ upagatā. Etena anusaye sabhāvato dasseti. Thāmagamananti ca kāmarāgādīnaṁ anaññasādhāraṇo sabhāvo. Tathā hi vuttaṁ “thāmagato anusaye pajahatī”ti (paṭi.ma.3.21). Appaṭivinītāti samucchedavinayavasena na paṭivinītā. Appahīnā hi thāmagatā kilesā anusentīti vuccanti. Etena tesaṁ kāraṇalābhe sati uppajjanārahataṁ dasseti. Samudācarantīti abhibhavanti. Etena tesaṁ vītikkamappattataṁ dasseti. Uppajjantīti pana imināva pariyuṭṭhānāvatthā dassitā.

Taṁ pañcakkhandhappabhedaṁ ārammaṇanti yaṁ taṁ “yattha cetā diṭṭhiyo uppajjantī”ti-ādinā vuttaṁ rūpupādānakkhandhādipañcakkhandhapabhedaṁ diṭṭhīnaṁ ārammaṇaṁ. Etaṁ mayhaṁ na hotīti etaṁ khandhapañcakaṁ mayhaṁ santakaṁ na hoti mama kiñcanapalibodhabhāvena gahetabbatāya abhāvato. Tenassa paramatthato taṇhāvatthubhāvaṁ paṭikkhipati tāvakālikādibhāvato. Ahampi eso na asmīti eso pañcakkhandhapabhedo ahampi na asmi, ahanti so gahetabbo na hotīti attho. Etenassa mānavatthubhāvaṁ paṭikkhipati aniccadukkhajegucchādibhāvato. Eso me attāpi na hoti attasabhāvassa tattha abhāvato mamañcassa kiñcanapalibodhabhāvena gahetabbatāya abhāvato.

Taṇhāva mamanti gaṇhāti etenāti taṇhāgāho. Taṁ gaṇhantoti taṁ uppādento. Tenāha “taṇhāpapañcaṁ gaṇhātī”ti. Papañceti santānaṁ vitthārento satte saṁsāre cirāyatīti papañco. Yathā vuttapabhedanti aṭṭhasatataṇhāvicaritapabhedaṁ. Taṇhāpapañcaṁ paṭikkhipati khandhapañcakassa taṇhāvatthukābhāvavibhāvanenāti adhippāyo. Parato padadvayepi eseva nayo. Diṭṭhekaṭṭhāti diṭṭhiyā pahānekaṭṭhā. Tena tesaṁ paṭhamamaggavajjhataṁ dasseti. Sahajekaṭṭhā pana diṭṭhiyā taṇhā eva, na māno, sā ca kho apāyagamanīyā. Yathā atthīti yena aniccadukkhāsubhānattākārena atthi, tathā passanto yathābhūtaṁ passati nāma. Tenāha “khandhapañcakañhī”ti-ādi. Eteneva ākārenāti ruppanādi-aniccādi-ākāreneva. Gayhamānampi appahīnavipallāsehi. Tenākārenāti “etaṁ maman”ti-ādi-ākārena. Nevatthi yathābhūtadassanavipallāsānaṁ (MṬ.8./CS:pg.1.287) tadabhāvato. Suṭṭhu passantassāti yathā puna tathā na passitabbaṁ, evaṁ suṭṭhu sātisayaṁ passantassa.

Na ādimanasikāreneva diṭṭhippahānaṁ hoti, adhimānikānaṁ pana adhimānamattametaṁ dassanaṁ. Maggeneva taṁ hotīti imamatthaṁ vibhāvento “sotāpattimaggena diṭṭhippahānaṁ dassetvā”ti āha. Vibhajantoti adhimānikānaṁ jhānāni asallekhabhāvena vibhajanto. Bālaputhujjanānaṁ neva uppajjati akārakabhāvato. Na ariyasāvakānaṁ pahīnādhimānapaccayattā. Na aṭṭhānaniyojako sappāyakammaṭṭhāneyeva niyojanato.

Thero “yadatthaṁ saṅgho pakkosati, so attho tattha vāsīnaṁ āgatāgatānaṁ idha ijjhatī”ti taṁ udikkhanto saṅghena yāvatatiyaṁ pahitopi na gato na agāravena. Tenāha “kimetan”ti-ādi. Paṇḍito hi tattha attano kiccameva karotīti aññataraṁ vuḍḍhapabbajitaṁ pāhesi. Kimetanti saṅghassa āṇāya akaraṇaṁ nāma kimetanti karaṇe ādaraṁ dīpento evamāha. Saṭṭhivassātītoti appatte pattasaññī eva saṭṭhivassātīto. Yasmā pesalā pesalehi saddhiṁ saṁsandanti samānādhimuttitāya, tasmā thero “sādhāvuso”ti vatvā hatthimāpanādiṁ sabbaṁ akāsi.

Tādisovāti anantaraṁ vuttattherasadisova appatte pattasaññī eva saṭṭhivassātītoti attho. Padumagumbanti kamalasaṇḍaṁ. Pāsādaṁ pāvisi vissaṭṭhaṁ olokanenassa puthujjanabhāvo attanāva paññāyissatīti. Tissamahāvihāre kira therā bhikkhū tadā “sakacittaṁ pasīdatī”ti vacanaṁ pūjentā kālasseva cetiyaṅgaṇaṁ sammajjitvā ettakārammaṇameva Buddhārammaṇapītiṁ uppādetvā divase divase tathā karonti. Tena vuttaṁ “tasmiñca samaye”ti-ādi. “Dhammadinna, idha pattacīvaraṁ ṭhapetī”ti vattāpi paṭisanthāravasena kiñci pucchitāpi nāhosi. Guṇaṁ jānātīti nimujjanādīsu vivaradānādinā guṇaṁ jānāti viya. Tumhe pana na jānittha āgantukavattassapi akaraṇato. Satthu-āṇāvilaṅghinī kīdisī sā saṅghassa katikā? Katikā ca nāma sikkhāpadāvirodhena anuvattetabbā, ettakampi ajānantehi me saṁvāso natthīti ākāse abbhukkami.

Yaṁ (MṬ.8./CS:pg.1.288) tassa evamassa sallekhena viharāmīti yo “paṭhamajjhānaṁ upasampajja vihareyyā”ti vutto, tassa bhikkhuno yaṁ “paṭhamajjhānasaṅkhātaṁ paṭipattividhānaṁ kilese sallekhati, tena sallekhena ahaṁ viharāmī”ti adhimānavasena evamassa evaṁ bhaveyya ṭhānametaṁ vijjatīti evamettha sambandho veditabbo. Taṁ na yujjatīti taṁ adhimānikassa “yathāvibhaṅgaṁ paṭhamajjhānaṁ sallekho”ti parivitakkitaṁ na yujjati yuttaṁ na hoti. Tenāha “na hī”ti-ādi. Tattha sammā sabbaso ca kilese likhatīti sallekho, ariyamaggo. Tadupāyavipassanā sallekhapaṭipadā. Yaṁ pana jhānaṁ vipassanāpādakaṁ, tampi jhānaṁ pariyāyena maggapādakaṁ hotiyeva. Tenāha “avipassanāpādakattā”ti-ādi.

Jhānadhammavasenāti vitakkādipañcakajjhānadhammavasena. Cittuppādavasena anekavāraṁ pavattamānampi jhānaṁ ekāvajjanatāya ekavīthipariyāpannattā ekā samāpatti evāti “punappunaṁ samāpattivasenā”ti vuttaṁ. Cattāri arūpajjhānāni yathāsakaṁ ekekasmiṁyeva ārammaṇe pavattantīti āha “ārammaṇabhedābhāvato”ti. Purimakāraṇadvayavasenevāti “jhānadhammavasena, punappunaṁ samāpattivasenā”ti pubbe vuttappakārakāraṇadvayavaseneva.

Tesaṁ arūpajjhānānaṁ kilesapariḷāhābhāvena nibbutāni aṅgāni, bhāvanāvisesavasena sukhumāni ārammaṇāni. Tasmā tānīti tesaṁ vasena tāni jhānāni santāni, tasmā “santā ete vihārā”ti vuttaṁ. Tesaṁ catunnampīti catunnampi tesaṁ arūpajjhānānaṁ.

83. Soti adhimāniko bhikkhu, añño vā ito bāhirako tāpasaparibbājakādiko na hi sammasati. Tattha adhimāniko appatte pattasaññitāya na sammasati, itaro avisayatāya. Yatthāti yasmiṁ sallekhavatthusmiṁ, avihiṁsakatādīhi catucattālīsāya ākārehi.

Aṭṭha samāpattiyo nāma kilesānaṁ vikkhambhanavasena pavattā uttaruttari santapaṇītā dhammā, na tathā lokiyā avihiṁsādayo. Tattha kathaṁ avihiṁsādayo eva sallekhabhāvena vuttā, na itarāti imamatthaṁ vibhāvento codako “kasmā panā”ti-ādimāha. Itaro kāmaṁ samāpattiyo (MṬ.8./CS:pg.1.289) santapaṇītasabhāvā, vaṭṭapādakatāya pana kilesānaṁ sallekhapaṭipadā na honti, avihiṁsādayo pana vivaṭṭapādakā sallekhapaṭipadāti imamatthaṁ vibhāvento “lokuttarapādakattā”ti-ādimāha. Imināyeva aṭṭhasamāpattīhi avihiṁsādīnaṁ visesadīpakena suttena yathā mahapphalataraṁ hoti, taṁ pakārajātaṁ veditabbaṁ. Idañhi dakkhiṇeyyataratāya dakkhiṇāya mahapphalatarataṁ sandhāya vuttanti sambandho. Nanu tattha “sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno”ti āgataṁ, na “saraṇagato”ti codanaṁ sandhāyāha “saraṇagamanato paṭṭhāyā”ti-ādi. Vuttañhetaṁ Aṭṭhakathāyaṁ (ma.ni.aṭṭha.3.379) “heṭṭhimakoṭiyā tisaraṇaṁ gato upāsakopi sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno nāmā”ti. Yo hi vaṭṭadukkhaṁ samatikkamitukāmo pasannacitto ratanattayaṁ saraṇaṁ gacchati, tassa taṁ adhisīlādīnaṁ upanissayo hutvā anukkamena dassanamaggādhigamāya saṁvatteyyāti.

Vihiṁsādivatthunti yadetaṁ vihiṁsādīnaṁ vatthuṁ vadāma, imasmiṁ vihiṁsādivatthusmiṁ. Antamicchādiṭṭhiñca micchattānaṁ ādimicchādiṭṭhiñcāti idaṁ desanākkamaṁ sandhāya vuttaṁ. Missetvāti micchādiṭṭhibhāvasāmaññena ekajjhaṁ katvā. Tathāti iminā yathā kammapathamicchattānaṁ ante ādimhi ca vuttamicchādiṭṭhiṁ missetvā ekajjhaṁ vuttaṁ, tathā tesaṁ ante vuttasammādiṭṭhīti imamatthaṁ upasaṁharati.

Pāṇanti vohārato sattaṁ, paramatthato jīvitindriyaṁ. Atipātenti saraseneva patanasabhāvaṁ aticca antarā eva pātenti, atikkamma vā satthādīhi abhibhavitvā pātenti. Adinnanti parasantakaṁ. Ādiyantīti gaṇhanti. Sallekhatīti samaṁ lekhati, pajahatīti attho. Kammapathakathā esāti “atthabhañjanakan”ti vuttaṁ. Piyasuññakaraṇato pisuṇā, pisati pare satte hiṁsatīti vā pisuṇā. Pharusāti lūkhā, niṭṭhurāti attho. Niratthakanti attharahitaṁ attano paresañca hitavinimuttaṁ. Micchāti viparītā niccādivasena pavattiyā. Pāpikāti lāmikā. Ekantākusalatāya viññūhi Buddhādīhi garahitā. Natthi dinnanti ādivatthukāyāti dasavatthukamicchādiṭṭhimāha. Natthikabhāvābhinivesanavasena kammapathappattiyevassā kammapathapariyāpannatā. “Rūpaṁ attā’”ti-ādinayappavattā attadiṭṭhi (MṬ.8./CS:pg.1.290) maggantarāyakarattā aniyyānikadiṭṭhi. Aniyyānikattā eva hissā micchattapariyāpannatā. Sammāti aviparītā, tato eva sobhanā sundarā, Buddhādīhi pasatthattā viññuppasatthā. Sesamettha micchādiṭṭhiyaṁ vuttanayena veditabbaṁ.

Asubhādīsu subhādi-ākāraggahaṇato ayāthāva-aniyyānikā ayoniso uppattiyā. Akusalāti ayāthāvā-aniyyānikā akusalā saṅkappā. Esa nayoti iminā “ayāthāvā aniyyānikā akusalā vācā”ti-ādinā tattha tattha ayāthāvādi-atthaṁ atidisati. Vācāti cetanā adhippetā, tathā kammantājīvāsati ca. Yebhuyyena atītānussaraṇavasena pavattito “atītaṁ cintayato”ti vuttaṁ. Tathā hi loke evaṁ vadanti “yaṁ me pahūtaṁ dhanaṁ ahosi, taṁ pamādavasena pana bahuṁ khīṇan”ti. Satipatirūpakenāti “cirakatampi cirabhāsitampi saritā”ti evaṁ vuttasatuppattipatirūpakena. Uppattinti cittuppattiṁ. Tathāpavattacittuppādo hi micchāsati. Sā pana kodhavasena vā “akkocchi maṁ avadhi man”ti-ādinā (dha.pa.3) upanayhantassa, rāgavasena vā “yānissa tāni pubbe mātugāmena saddhiṁ hasitalapitakīḷitāni anussaratī”ti (a.ni.7.50) vuttanayena subhato anussarantassa, diṭṭhivasena vā “so kho pana me atto nicco dhuvo”ti-ādinā micchā-abhinivisantassāti evamādinā nayena pavattatīti veditabbā.

Upāyacintāvasenāti khippajālakumināduhalādi-upakaraṇasaṁvidhānādīsu yutticintanādivasena pāpaṁ katvā vippaṭisāranimittaṁ, “sukataṁ mayā”ti pāmojjanimittaṁ katvā paccavekkhaṇākārena moho aññāṇaṁ. Tattha pana “asive sivā”ti vohāro viya ñāṇavohāro. Micchāsabhāvattā pana micchāñāṇaṁtveva vuccati. Ekūnavīsatibhedaṁ paccavekkhaṇañāṇaṁ sammā pekkhitattā sammāñāṇaṁ vuccati, itaraṁ pana jhānādipaccavekkhaṇañāṇaṁ sammādiṭṭhiyāva saṅgayhati. Rūpārūpasamāpattilābhitāmattena vaṭṭato avimuttāyeva samānā “vimuttā mayan”ti evaṁsaññino. Pakatipurisantarañāṇasaṅkhātāyaṁ, guṇaviyuttassa attano sakattani avaṭṭhānasaṅkhātāyaṁ, attano mahābrahmunā salokatā tassa samīpatāsaṁyujjanasaṅkhātāyaṁ (MṬ.8./CS:pg.1.291) vā avimuttiyaṁ vimuttisaññino. Ekantākusalatāya hīnattā pāpikā. Ayāthāvatāya viparītā. Yathāvuttenāti “avimuttāyeva samānā”ti vuttappakārena. “Mayamettha sammādiṭṭhi bhavissāmā”ti-ādīsu phalasammādiṭṭhi-ādīnipi maggasammādiṭṭhi-ādipakkhikānevāti adhippāyena “phalasampayuttāni …pe… veditabbā”ti vuttaṁ. Sabbepi pana phaladhamme vimuttikkhandhasaṅgahato “vimuttī”ti vuccamāne na koci virodho. Ettha sammāvimuttisaṅkhāte sallekhavatthumhi.

Yadi nīvaraṇavasena vuttāni, tasmā tīṇeva vuttānīti āha “abhijjhālū”ti-ādi. Pariyuṭṭhānappattā thinamiddhapariyuṭṭhitā. Yassa dhammassa atthitāya uddhatā nāma honti, so dhammo uddhaccanti āha “uddaccena samannāgatāti uddhatā”ti. Vicinantāti dhammoti vā adhammoti vā ādinā yaṁ kiñci sabhāvaṁ vinicchinantā. Upanāhanasīlāti parassa attano citte anubandhanasīlā. Issantīti usūyanti. Saṭhayantīti saṭhā aññathā attānaṁ aññathā pavedanakā. Te pana yasmā na yathābhūtavādino, tasmā āha “na sammā bhāsantīti vuttaṁ hotī”ti. Vuttapaccanīkanayenāti “na kodhanā akkodhanā”ti-ādinā vutta-atthapaṭipakkhanayena.

Dukkhaṁ vaco etesu vippaṭikūlaggāhitāya vipaccanīkagāhesūti dubbacā. Te pana vacanakkhamā na hontīti āha “vattuṁ dukkhā”ti-ādi. Hīnācāratāya dukkhassa vā sampāpakatāya pāpakā. Asaddhammavasenāti asappurisadhammavasena. Attanā visesitabbavasena kāyaviññatti-ādīnaṁ kāyakammadvārādibhāvo viya assaddhiyādi-asaddhammasamannāgamena-asataṁ asappurisānaṁ dhammānanti tāniyeva assaddhiyādīni asaddhammā nāma, tesaṁ vasenāha “saddhā etesaṁ natthī”ti yathā taṁ “duppaññā”ti. Suttageyyādi appaṁ sutaṁ etesanti appassutā, sutena anupapannā. Natthīti gahetabbanti iminā abhāvattho ayaṁ appa-saddo “appaḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānan”ti-ādīsu (a.ni.10.11) viyāti dasseti. Sammāpaṭipattiyā anārambhanato kucchitā gārayhā sīdanti osīdanti saṁkilesapakkheti kusītā da-kārassa ta-kāraṁ katvā. Akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya āraddhaṁ paggahitaṁ vīriyaṁ etesanti āraddhavīriyā. Anuppādanena (MṬ.8./CS:pg.1.292) muṭṭhā naṭṭhā sati etesanti muṭṭhassatī. Duṭṭhāti dūsitā. Duppaññā nāma dūsitabhāvo paṭipakkhena vināsitabhāvoti āha “naṭṭhapaññāti vuttaṁ hotī”ti. Heṭṭhā sammādiṭṭhiggahaṇena kammassakatāpaññāya maggasammādiṭṭhiyā ca gahitattā subbacakalyāṇamittatāparivārāhi idha saddhādīhi vipassanāsambhārassa uddhaṭattā ca vuttaṁ “idha vipassanāpaññā veditabbā”ti. Tenāha “vipassanāsambhāro hī”ti-ādi. Yuttiṁ anapekkhitvāpi ayamattho gahetabboti dassento āha “porāṇānaṁ āṇā”ti.

Lokuttaraguṇānaṁ antarāyakaranti lokuttaraguṇānaṁ adhigamassa antarāyakaraṁ. Sandiṭṭhinti saṁ attano diṭṭhiṁ, yaṁ vā taṁ vā attanā yathāgahitadiṭṭhinti attho. Sabhāvaṁ atikkamitvā parato āmasanato parāmāsī. Daḷhaggāhīti “idameva saccan”ti thiraggāhaggāhī. Paṭinissaggīti paṭinissajjanako. Kummovāti yathā kacchapo attano pādādike aṅge kenaci ghaṭṭito sabbāni aṅgāni attano kapāleyeva samodahati, na bahi nīharati, evamayampi “na sundaro tava gāho, chaḍḍehi nan”ti vutto taṁ na vissajjeti. Antoyeva attano hadaye eva ṭhapetvā taṁ vadati. Kumbhīlaggāhanti saṁsumāraggāhaṁ. Gaṇhantīti yathā saṁsumārā gahitaṁ na vissajjenti, evaṁ gaṇhanti.

84. Evaṁ catucattālīsāya ākārehīti avihiṁsanādīhi catu-adhikacattālīsappakārehi. Kasmā panettha avihiṁsā ādito vuttā? Sabbaguṇānaṁ mūlabhāvato. Avihiṁsāti hi karuṇāyetaṁ adhivacanaṁ, sā ca visesato sīlassa mūlakāraṇaṁ parūpaghātalakkhaṇā dussīlyā oramāpanato. Yathā hi pāṇātipāto parūpaghātalakkhaṇo, tathā paresaṁ sāpateyyāvaharaṇaṁ, sattippahāratopi dhanassāvahāro garutaroti. Tathā abrahmacariyaṁ gabbhadhāraṇādidukkhāvahanato, paradārātikkame pana vattabbameva natthi. Paresaṁ visaṁvādanabhedanamammaghaṭṭanānaṁ parūpaghātabhāvo pākaṭo eva, samphappalāpo atthaggāhāpanato anatthuppādanato, abhijjhā adinnādānādihetuto, byāpādo pāṇātipātādihetuto, micchādiṭṭhi sabbānatthahetuto (MṬ.8./CS:pg.1.293) parūpaghātalakkhaṇā, micchādiṭṭhi dhammikapaṭiññopi pāṇātipātādīni karoti, pare ca tattha niyojeti, kimaṅgaṁ pana itare. Vihiṁsalakkhaṇā dussīlyā oramā avihiṁsalakkhaṇā visesato sīlassa balavakāraṇaṁ. Sīlapadaṭṭhāno ca samādhi, samādhipadaṭṭhānā ca paññāti sabbaguṇānaṁ mūlabhūtā avihiṁsā. Apica uḷārajjhāsayānaṁ nisammakārīnaṁ dhīrānaṁ uttamapurisānaṁ sīlaṁ viya samādhipaññāpi paresaṁ hitasukhāvahāva sampajjantīti evampi karuṇā sabbaguṇānaṁ mūlanti sā ādito vuttā.

Tato paraṁ visesato “avihiṁsāsamuṭṭhānā ime dhammā”ti dassanatthaṁ kusalakammapathadhammā gahitā. Tato idaṁ guṇānaṁ mūlabhūtaṁ sīlaṁ, ettha patiṭṭhitena ime dhammā uppādetabbāti dassanatthaṁ aṭṭha sammattā gahitā. Tesaṁ visodhanāya paṭipannassa ādito evaṁ hotīti dassanatthaṁ nīvaraṇaviveko gahito, ādito nīvaraṇadvayassa aggahaṇe gahitāgahitakāraṇaṁ Aṭṭhakathāya vuttameva. Kodhassa pana byāpādato bhedo Vatthasuttavaṇṇanāyaṁ (ma.ni.aṭṭha.1.71) vuttanayeneva veditabbo. Kodhādippahānena cettha sallekhasiddhīti dassanatthaṁ tato upakkilesavisuddhi gahitā. Sā ca subbacakalyāṇamitta-appamattatāhi sijjhatīti dassanatthaṁ pakiṇṇakā gahitā. Sampannasovacassatādiguṇassa ime dhammā pāripūriṁ gacchanti, vipassanaṁ paribrūhetvā ariyamaggādhigamāya saṁvattantīti dassanatthaṁ saddhammā gahitā. Evaṁbhūtassa ayaṁ micchāgāho lokuttaraguṇādhigamassa antarāyakaro, tasmā so dūrato vajjetabbo, evaṁ yathāvuttāya sammāpaṭipattiyā ariyamaggaṁ adhigacchanto sallekhaṁ matthakaṁ pāpetīti dassanatthaṁ “sandiṭṭhiparāmāsī”ti-ādi vuttanti evametesaṁ catucattālīsāya sallekhākārānaṁ gahaṇapayojanaṁ anupubbī ca veditabbā. Payogato sallekhapaṭipadaṁ paṭipajjituṁ asakkontānaṁ cittuppādopi bahūpakāroti āha “cittuppādassapi bahūpakārataṁ dassetun”ti.

Kusalesu dhammesūti avihiṁsādīsu yathāvutta-anavajjadhammesu. Anuvidhiyanāti cittuppādassa kāyavācāhi anuvidhānā. Tesaṁ dhammānanti avihiṁsādidhammānaṁ, tesaṁ vā cittuppādavasena pavattadhammānaṁ. Idāni (MṬ.8./CS:pg.1.294) yathāvuttadhammaṁ vitthārato dassetuṁ “kasmā panā”ti-ādi āraddhaṁ. Saraṇagamanaṁ vācāya viññāpetuṁ asakkontassa vasena vuttaṁ “kāyena vā”ti. “Sīlaṁ kāyena samādiyatī”ti etthāpi eseva nayo. Ettha ca tathā tathā pavattasallahukakāmāvacarakusalacittuppattiṁ upādāya tathārūpakusalakāyavacīkammānaṁ bahūpakāratā vuttāti na sabhāvato cittuppādassa bahūpakārataṁ ñāyatīti daṭṭhabbaṁ.

85. Hitādhigamāyāti diṭṭhadhammikādihitasampattiyā, ariyamaggādhigamāya eva vā. Ariyamaggo hi ekantahitattā hito nāma. Parivajjanavasena kamanaṁ pavatti parikkamananti āha “parikkamanāya parivajjanatthāyā”ti. Sammādassanupāyasaṁvidhānena avihiṁsā paṭiyattā sammāsambuddhena. Sukhenevāti akiccheneva. Eteneva upāyenāti eteneva avihiṁsāpade vuttena vidhinā. Sabbapadānīti sesāni tecattālīsa padāni.

86. Akusalā paṭisandhi-ajanakā nāma uddhaccasahagatacittuppādadhammā aññepi pavattivipākamattadāyino, dinnāya paṭisandhiyā vipākajanakā, paccayavekallena vipaccituṁ aladdhokāsā ahosikammādayo vā ajanakā. Jātivasenāti akusalajātivasena. Adhobhāgaṅgamanīyāti apāyagamanīyā. Evaṁnāmāti nāmaggahaṇena sabhāvaṁ upalakkheti sati paccayasamavāye taṁsabhāvānativattanato. Tenāha “vipākakāle aniṭṭhākantavipākattā”ti. Vuttanayeneva kusalapakkho veditabbo. Ayaṁ pana viseso, idha paṭisandhi-ajanakā abhiññāsahagatadhammā, sesaṁ vuttasadisameva. Sabbe akusalāti ettha vihiṁsamekaṁ ṭhapetvā itare sabbe akusalā upamābhūtā. Vihiṁsā hi upameyyaṁ. Sabbe kusalāti etthāpi eseva nayo. Eteneva upāyenāti yathā vihiṁsānaṁ upameyyatā, tadavasesānaṁ kusalākusalānaṁ upamābhāvo vutto, iminā nayena akusalaṁ pāṇātipātādi-akusalena itarena, kusalañca pāṇātipātāpaṭivirati-ādikusalena itarena upametabbaṁ.

87. Parinibbāpaneti kilesapariḷāhavūpasamane. Parito limpanaṭṭhena palipaṁ vuccati mahākaddamaṁ, taṁ pana ekantato gambhīrampi hotīti “gambhīrakaddame (MṬ.8./CS:pg.1.295) nimuggo”ti vuttaṁ. Palipaṁ viya palipanti pañca kāmaguṇā vuccanti, tasmā evaṁ idāni vuccamānena upamopameyyasaṁsandananayena ettha imasmiṁ ṭhāne atthayojanā veditabbā. Na hi taṁ kāraṇanti ettha kāraṇaṁ nāma hatthassa vā pādassa vā apalipannabhāvo, so pana natthi. Esa nayo upameyyepi.

Tattha siyā kassaci parivitakko “Bhagavato desanānubhāvena bhikkhu-ādayo kathentī”ti. “Bhagavāyeva hi tattha uddharatī”ti vatvā upamāya tadatthaṁ vibhāvetuṁ “rañño”ti-ādi vuttaṁ. Puthujjanā tāvatiṭṭhantu, sāvakasikhāppattavisesānampi ariyānaṁ desanā satthuyeva desanāti dassetuṁ “kiñcāpī”ti-ādimāha. Tathā hi tehi desitasuttāni Buddhavacanameva, tesaṁ desanāya laddhavisesāpi ariyā Buddhaputtāyevāti.

Anibbisatāyāti anibbisevanatāya. Asikkhitavinayatāyāti pañcannaṁ vinayānaṁ sādaraṁ asikkhitabhāvena. Te pana vinayā tissannaṁ sikkhānaṁ sikkhāpanena hotīti āha “tisso sikkhā sikkhāpessatī”ti. Kiṁ pana tanti? “Ṭhānametaṁ vijjatī”ti ettha vuttaṁ kiṁ pana ṭhānanti āha “apalipapalipannattan”ti-ādi. Yasmā pāḷiyaṁ “so vata cundā”ti-ādinā sāmaññatthaṁ upamābhāvena gahetvā visesattho upameyyabhāvena vutto, tasmā tamatthaṁ “evamattho veditabbo”ti-ādinā sādhāraṇato vatvā puna asādhāraṇato vivaranto “Kiṁ vuttaṁ hotī”ti-ādimāha. Parassa vihiṁsācetanaṁ nibbāpessatīti idaṁ yo avihiṁsāsaṅkhātaṁ sammāpaṭipattiṁ disvā diṭṭhānugatiṁ āpajjanto dhammadesanāya paro avihiṁsako hoti, tādisaṁ sandhāya vuttaṁ. Ādesanañhi tassa vacananti. Tenāha “ayaṁ yā esā vihiṁsakassā”ti. Pubbe vihiṁsakassa micchāpaṭipajjantassa. Vihiṁsāpahānāya maggaṁ bhāvayatoti-ādinā attano eva avihiṁsāya vihiṁsāparinibbānāya saṁvattanamāha. Tenāha “parinibbuto viyā”ti-ādi. Sabbapadesūti “pāṇātipātissā”ti-ādinā āgatesu tecattālīsāya padesu.

88. Evanti desitākāraparāmasanaṁ. Tassāti sallekhassa. “Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo”ti-ādīsu (a.ni.8.11 pārā.3-10) viya pariyāya-saddo kāraṇatthoti (MṬ.8./CS:pg.1.296) āha “sallekhakāraṇan”ti. Tesaṁ vasenāti sallekhānaṁ vasena. Mettāya upasaṁharaṇavasena hitaṁ esantena. Karuṇāya vasena anukampamānena. Pariggahetvāti parito gahetvā, paritvāti attho. Pariccāti parito itvā, samantato pharitvā icceva attho. Mā pamajjitthāti “jhāyathā”ti vuttasamathavipassanānaṁ aññāṇena, aññena vā kenaci pamādakāraṇena mā pamādaṁ āpajjittha. Niyyānikasāsane hi akattabbakaraṇampi pamādoti. Vipattikāleti satta-asappāyādivipattiyuttakāle. Yathāvuttā pañca pariyāyā aññepi sabbe sāsanaguṇā idheva saṅgahaṁ gacchantīti āha “jhāyatha, mā pamādatthāti tumhākaṁ anusāsanī”ti.

Sallekhasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.9.) 9.Sammādiṭṭhisuttavaṇṇanā

89. Kathetukamyatāpucchā evāti avadhāraṇena itarā catasso pucchā nivatteti itarāsaṁ asambhavato, tattha yathāpucchitassa atthassa vissajjanato ca “ayaṁ sammādiṭṭhī”ti yāthāvato ajānantāpi puthujjanā bāhirakatāpasādayo attano samānasīle ṭhitaṁ sammādiṭṭhīti vadanti. Anussavādivasenāpīti anussavākāraparivitakkadiṭṭhinijjhānakkhantivasenapi. Yathāsamaṅgitākārassa atthassa evametanti nijjhānakkhamāpanato ekantato yāthāvaggāho hotīti āha “attapaccakkhenapī”ti, yāthāvato lakkhaṇassa paṭividdhattā attano paccakkhabhāvenāti attho. Bahunnaṁ vacanaṁ upādāyāti iminā sāsane loke ca niruḷhatāya ayaṁ āmeḍitapayogoti sāsanassa niruḷhatāya ca sampasādaṁ upādāyapi tadubhayiko āmeḍitapayogo daṭṭhabbo. Atthanti vacanatthaṁ. Lakkhaṇanti sabhāvaṁ. Upādāyāti gahetvā. Sobhanāyāti sundarāya. Pasatthāyāti pasaṁsāya. Tesu purimena dhammānaṁ yathāsabhāvāvabodhasaṅkhātaṁ sammādiṭṭhisabhāvaṁ dasseti. Tena hi sā sabbadhamme abhibhavitvā sobhati. Dutiyena sampayuttadhammesu pariṇāyikabhāvaṁ. Tena hi sā sampayuttadhamme ñāṇamaye viya taṁsamaṅginañca puggalaṁ ñāṇapiṇḍaṁ viya karoti, tassa “paṇḍito nipuṇo cheko viññū vibhāvī”ti-ādinā disāsu pasaṁsā pattharati.

Kammassakatāñāṇanti (MṬ.9./CS:pg.1.297) kammaṁ sako etassāti kammassako, tassa bhāvo kammassakatā, tattha ñāṇaṁ “idaṁ kammaṁ sattānaṁ sakaṁ, idaṁ no sakan”ti evaṁ jānanañāṇaṁ. Saccānulomikañāṇanti ariyasaccānaṁ paṭivedhassa anulomato saccānulomikaṁ ñāṇaṁ, vipassanāñāṇaṁ. No saccānulomikāyāti bāhirako saccānulomikāya sammādiṭṭhiyā no sammādiṭṭhi sabbena sabbaṁ tassa abhāvato. Tattha kāraṇamāha “attadiṭṭhiparāmāsakattā”ti. Kammassa katādiṭṭhi pana bāhirakassa attadiṭṭhiṁ anurujjhantī pavattati “Atthi dinnan”ti-ādinayappavattito. Sāsaniko dvīhipīti sāsaniko puthujjano kammassakatāñāṇādīhi dvīhipi sammādiṭṭhi. Okkantasammattaniyāmattā “sekkho niyatāyā”ti vuttaṁ. Asekkhāya sammādiṭṭhiyā sammādiṭṭhīti ānetvā sambandhitabbaṁ. Tīsupi puggalesu sekkho idha sammādiṭṭhīti adhippetoti dassento “niyatāya niyyānikāyā”ti-ādimāha.

Idāni yathāvuttamatthaṁ pāḷiyā vibhāvetuṁ “tenevāhā”ti-ādi vuttaṁ. Antadvayanti “sassataṁ, ucchedaṁ, kāmasukhaṁ, attakilamathan”ti etaṁ antadvayaṁ. Līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanantadvayassa anupagamanaṁ atthasiddhameva. Ujubhāvenāti ujusabhāvena maggena, majjhimāya paṭipattiyāti attho. Dhamme pasādaggahaṇena satthari saṅghe ca pasādopi gahitoyeva hotīti “dhamme”icceva vutto tadavinābhāvato. Yasmā esa niyatāya sammādiṭṭhiyā samannāgato sammādiṭṭhīti adhippeto, tañca vaṭṭato niyyānaṁ vivaṭṭādhigamena hotīti āha “āgato imaṁ saddhamman”ti. Nibbānañhi santo sadā vijjamāno dhammoti katvā saddhammoti imaṁ phalehi asādhāraṇena pariyāyena vattabbataṁ labhati. Tayidamassa āgamaṁ sacchikiriyābhisamayo, so ca pahānābhisamayādīhi saheva idha ijjhatīti dassento “sabbadiṭṭhigahanānī”ti-ādimāha. Tattha sabbadiṭṭhigahanāni vinibbeṭhento sabbakilese pajahantoti padadvayena pana pahānābhisamayamāha, jātisaṁsārā nikkhamantoti iminā pariññābhisamayaṁ. Samatikkamattho hi pariññattho. Paṭipattiṁ pariniṭṭhapentoti iminā bhāvanābhisamayanti daṭṭhabbaṁ.

Kālaparicchedavacananti paricchijjatīti paricchedo, kālo eva paricchedo kālaparicchedo, yo so akusalapajānanādinā paricchinno (MṬ.9./CS:pg.1.298) maggavuṭṭhānakālo maggakkhaṇo, tassa vacananti attho. Tenāha “yasmiṁ kāle”ti. Akusalañcāti ca-saddo samuccayattho. Tena vakkhamānaṁ akusalamūlādiṁ samuccinoti. Dasākusalakammapathanti kutoyaṁ viseso, yāvatā aniddhāritavisesaṁ akusalaṁ gahitanti? Na sāmaññajotanāya visese avaṭṭhānato. Kiṁ vā imāya yutticintāya, yasmā paṭhamavārena uddesavasena desitassa atthassa vitthāradesanā dutiyavāro. Tenevāha “katamaṁ panāvuso”ti-ādi. Yasmā lokuttarā sammādiṭṭhi idha adhippetā, tasmā nirodhārammaṇāya pajānanāya maggapaññāya kiccavasena sammohato “idaṁ dukkhan”ti dasa-akusalakammapathaṁ paṭivijjhanto “akusalaṁ pajānātī”ti vuccatīti attho. Tassāti akusalakammapathasaṅkhātassa dukkhassa. Teneva pakārenāti “nirodhārammaṇāya pajānanāya kiccavasenā”ti vuttappakārena.

Kusalanti etthāyaṁ vacanattho-- kucchite pāpadhamme salayati calayati kampetīti kusalaṁ, kucchitena vā ākārena sayantīti kusā, pāpakā dhammā. Te kuse lunāti chindatīti kusalaṁ. Kucchitānaṁ vā sānato tanukaraṇato ñāṇaṁ kusaṁ nāma, tena lātabbaṁ gahetabbaṁ pavattetabbanti kusalaṁ. Yathā vā kuso ubhayabhāgagataṁ hatthapadesaṁ lunāti, evamidaṁ uppannānuppannavasena ubhayabhāgagataṁ saṁkilesapakkhaṁ lunāti chindati, tasmā kuso viya lunātīti kusalaṁ. Kucchitānaṁ vā sāvajjadhammānaṁ salanato saṁvaraṇato kusalaṁ. Kusaladhammavasena hi akusalā manacchaṭṭhesu dvāresu appavattiyā saṁvutā honti. Kucchite vā pāpadhamme salayati gameti apanetīti kusalaṁ. Kucchitānaṁ vā pāṇātipātādīnaṁ sānato nisānato tejanato kusā, dosalobhādayo. Sādīnavavasena cetanāya tikkhabhāvappattiyā pāṇātipātādīnaṁ mahāsāvajjatā. Te kuse lunāti chindatīti kusalaṁ. Kucchitānaṁ vā sānato antakaraṇato vināsanato kusāni, puññakiriyavasena pavattāni saddhādīni indriyāni. Tehi lātabbaṁ pavattetabbanti kusalaṁ. “Ku”iti vā bhūmi vuccati, adhiṭṭhānabhāvena taṁsadisassa attano nissayabhūtassa rūpārūpapabandhassa sampati āyatiñca anudahena vināsanato kuṁ sasantīti kusā, rāgādayo. Te viya attano (MṬ.9./CS:pg.1.299) nissayassa lavanato chindanato kusalaṁ. Payogasampāditā hi kusaladhammā accantameva rūpārūpadhamme appavattikaraṇena samucchindanti. Kusalassa mūlanti kusalamūlaṁ, suppatiṭṭhitabhāvasādhanena kusalassa patiṭṭhā nidānanti attho. Akusalamūlanti etthāpi eseva nayo.

Akusalanti pana na kusalaṁ akusalaṁ, kusaladhammānaṁ paṭipakkhavasena akusalanti padassa attho veditabbo. Evañhi ārogyānavajjasukhavipākakosallasambhūtaṭṭhena kusalaṁ vuccatīti. Yathā yaṁ dhammajātaṁ na arogaṁ na avajjaṁ na sukhavipākaṁ na ca kosallasambhūtaṁ, taṁ akusalanti ayamattho dassito hoti. Evaṁ yaṁ na kucchitānaṁ salanasabhāvaṁ, na kusena, kusehi vā pavattetabbaṁ, na ca kuso viya lavanakaṁ, taṁ akusalaṁ nāmāti ayampi attho dassitoti veditabbo. Vatthupajānanāti dukkhādivatthuno pajānanā paṭivedho. Tathā bujjhanakapuggalānaṁ ajjhāsayavasena desanā pavattāti āha “akusalādipajānanenāpī”ti. Teneva ca saṁkhittena desanā pavattā. Bhāvanāmanasikāro pana “sabbaṁ bhikkhave abhiññeyyan”ti (saṁ.ni.4.46 paṭi.ma.1.3) vacanato anavasesato rūpārūpadhammānaṁ pariggahavaseneva pavattati. Tenāha “desanāyevā”ti-ādi. Tattha manasikārapaṭivedhoti pubbabhāge pavattavipassanāmanasikāro ariyamaggapaṭivedho ca. Kassaci akopanato vitthāravaseneva vuttaṁ vipassanaṁ anuyuñjantā maggaṁ paṭivijjhantāpi vitthāranayeneva paṭivijjhantīti attho visuddhikkamassa abhāvato.

Bhikkhūti mahāvihāre dhammasaṅgītivasena pañcanikāyamaṇḍale nisinnabhikkhū. Theroti tattha saṅghattheroti vadanti. Vatthasuttavaṇṇanāyaṁ vuttanayena pana Mahāsaṅgharakkhitattherassa antevāsikabhikkhū sandhāya “āhaṁsū”ti vuttaṁ. Theroti pana Mahāsaṅgharakkhitatthero. So hi imasmiṁ Majjhimanikāye taṁ taṁ vinicchayaṁ kathesi. Rāsitoti piṇḍato, ekajjhanti attho.

Akusalakammapathavaṇṇanā

Akosallappavattiyāti kosallapaṭipakkhato akosallaṁ vuccati aññāṇaṁ, tato pavattanato, akosallasambhūtattāti attho. Ñāṇapaṭipakkho (MṬ.9./CS:pg.1.300) aññāṇaṁ mittapaṭipakkho amitto viya kusalapaṭipakkho akusalaṁ kusalena pahātabbattā, na pana kusalānaṁ pahāyatattā. Kusalameva hi payogasampāditaṁ akusalaṁ pajahati. Saha avajjehi lobhādīhi vattatīti sāvajjaṁ. Dukkho aniṭṭho catukkhandha-saṅkhāto vipāko etassāti dukkhavipākaṁ. Tattha sāvajjavacanena akusalānaṁ pavattidukkhataṁ dasseti, dukkhavipākavacanena vipākadukkhataṁ. Purimañhi pavattisambhavavasena akusalassa lakkhaṇavacanaṁ, pacchimaṁ tālantare vipākuppādanasamatthatāvasena. Tathā purimena akusalassa avisuddhasabhāvataṁ dasseti, pacchimena avisuddhavipākataṁ. Purimena akusalaṁ kusalasabhāvato nivatteti, pacchimena abyākatasabhāvato savipākattadīpakattā pacchimassa. Purimena vā avajjavantatādassanato kiccaṭṭhena rasena anatthajananarasataṁ dasseti, pacchimena sampatti-atthena aniṭṭhavipākarasataṁ. Purimena ca upaṭṭhānākāraṭṭhena paccupaṭṭhānena saṁkilesapaccupaṭṭhānataṁ, pacchimena phalaṭṭhena dukkhavipākapaccupaṭṭhānataṁ. Purimena ca ayonisomanasikāraṁ akusalassa padaṭṭhānaṁ pakāseti. Tato hi taṁ sāvajjaṁ jātaṁ, pacchimena akusalassa aññesaṁ padaṭṭhānabhāvaṁ vibhāveti. Tañhi dukkhavipākassa kāraṇanti. Saṁkiliṭṭhanti saṁkilesehi samannāgataṁ, dasahi kilesavatthūhi vibādhitaṁ, upatāpitaṁ vā tehi vidūsitaṁ malīnakatañcāti attho. Idañcassa dukkhavipākatañcāti atthe idañca dukkhavipākataṁ apaccakkhatāya asaddahantānaṁ paccakkhato ādīnavadassanena saṁvejanatthaṁ vuttaṁ. Sādhāraṇā sabbassapi akusalassa.

Saraseneva (dha.sa.mūlaṭī.1) patanasabhāvassa antarā eva atīva pātanaṁ atipāto, saṇikaṁ patituṁ adatvā sīghaṁ pātananti attho. Atikkammavā satthādīhi abhibhavitvā pātanaṁ atipāto. Payogavatthumahantatādīhi mahāsāvajjatā tehi paccayehi uppajjamānāya cetanāya balavabhāvato. Ekassa hi payogassa sahasā nipphādanavasena sakiccasādhikāya bahukkhattuṁ pavattajavanehi laddhāsevanāya ca sanniṭṭhāpakacetanāya vasena payogassa mahantabhāvo. Satipi kadāci khuddake ceva mahante ca pāṇe payogassa samabhāve mahantaṁ hanantassa cetanā tibbākārā uppajjatīti vatthussa mahantabhāvo. Iti ubhayampetaṁ cetanāya (MṬ.9./CS:pg.1.301) balavabhāveneva hotīti. Yathāvuttapaccayapariyāyepi taṁtaṁpaccayehi cetanāya balavatāya eva mahāsāvajjabhāvo veditabbo. Payogavatthu-ādipaccayānañhi amahattepi hantabbassa guṇavantatāya mahāsāvajjatā, tabbipariyāyena appasāvajjatā ca vatthussa mahattāmahattesu viya daṭṭhabbā. Kilesānaṁ upakkamānaṁ dvinnañca mudutāya tibbatāya ca appasāvajjatā mahāsāvajjatāpi yojetabbā. Pāṇo pāṇasaññitā vadhakacittañca pubbabhāgiyāpi honti, upakkamo vadhakacetanāsamuṭṭhāpito. Pañca sambhārā hi pāṇātipātacetanāti sā pañcasambhāravinimuttā daṭṭhabbā. Ayañca vicāro adinnādānādīsupi yathārahaṁ vattabbo. Vijjhanapaharaṇādivasena sahatthenanibbatto sāhatthiko, āṇāpanavasena pavatto āṇattiko, ususattiyantapāsāṇādinissajjanavasena pavatto nissaggiyo, aduhalasajjanādivasena pavatto thāvaro, āthabbaṇikādīnaṁ viya mantaparijappanavasena pavatto vijjāmayo, kammavipākajiddhimayo iddhimayo dāṭhākoṭanādīni viya.

Yadi “mama idan”ti parena pariggahitaṁ adinnaṁ, uttānaseyyakadārakasantake kathaṁ tassa pariggahasaññāya eva abhāvatoti āha “yattha paro”ti-ādi. Paro nāma viññū vā aviññū vā atthi tassa vatthussa sāmiko. Aviññūpi hi viññukāle yathākāmaṁ karonto adaṇḍārahoti. Mantaparijappanena parasantakaharaṇaṁ vijjāmayo, vinā mantena parasantakassa kāyavacīpayogehi parikaḍḍhanaṁ tādiseniddhivasena iddhimayo payogoti adinnādāne cha payogā sāhatthikādayo vuttā. Yathānurūpanti ettha sāhatthiko tāva pañcannampi avahārānaṁ vasena pavattati, tathā āṇattiyo nissaggiyo ca. Thāvaro theyyāvahārapasayhāvahārapaṭicchannāvahāravasena. Tathā sesāpīti daṭṭhabbaṁ.

Methunasamācāresūti sadārāsantosa-paradāragamanavasena duvidhesu methunasamācāresu. Ayamevahi bhedo idhādhippeto. Gottarakkhitā sagottehi rakkhitā. Dhammarakkhitā sahadhammikehi rakkhitā. Sārakkhā sasāmikā. Yassā gamane raññā daṇḍo ṭhapito, sā saparidaṇḍā. Bhariyabhāvatthaṁ dhanena kītā dhanakkītā. Chandena vasantī chandavāsinī. Bhogatthaṁ vasantī bhogavāsinī. Paṭatthaṁ vasantī paṭavāsinī. Udakapattaṁ āmasitvā gahitā odapattakinī. Cumbaṭakaṁ apanetvā gahitā (MṬ.9./CS:pg.1.302) obhaṭacumbaṭā. Karamarānītā dhajāhatā. Taṅkhaṇikā muhuttikā. Abhibhavitvā vītikkame micchācāro mahāsāvajjo, na tathā dvinnaṁ samānachandatāya. Abhibhavitvā vītikkamane satipi maggenamaggapaṭipatti-adhivāsane purimuppannasevanābhisandhipayogābhāvato micchācāro na hoti abhibhuyyamānassāti vadanti. Sevanācitte sati payogābhāvo appamāṇaṁ yebhuyyena itthiyā sevanāpayogassa abhāvato. Tathā sati puretaraṁ sevanācittassa upaṭṭhānepi tassā micchācāro na siyā, tathā purisassapi sevanāpayogābhāveti, tasmā attano ruciyā pavattitassa vasena tayo, balakkārena pavattitassa vasena tayoti sabbepi aggahitaggahaṇena cattāro sambhārāti vuttanti veditabbaṁ.

Atthabhañjakoti kammapathavasena vuttaṁ. Kammapathakathā hesāti. Assāti visaṁvādakassa. Musā vadati etenāti cetanā musāvādo, imasmiṁ pakkhe atathākārena vatthuno viññāpanapayogo musā, taṁsamuṭṭhāpikā cetanāmusāvādoti vuttattā tato aññathā vattuṁ “aparo nayo”ti-ādi vuttaṁ. Attano santakaṁ adātukāmatāyāti-ādi musāvādasāmaññena vuttaṁ. Hasādhippāyenapi visaṁvādanapurakkhārassa musāvādo. Parassāti visaṁvādanavasena viññāpetabbassa. Soti musāvādapayogo.

Suññabhāvanti pītivirahitatāya rittabhāvaṁ. Pharusasaddatāya neva kaṇṇasukhā. Atthavipannatāya na hadayasukhā. Saṁkiliṭṭhacittassāti dosena, lobhena vā dūsitacittassa.

Ekantapharusā cetanāti etena duṭṭhacittataṁyeva vibhāveti, duṭṭhacittatā cassa amaraṇādhippāyavasena daṭṭhabbā. Sati hi maraṇādhippāye atthasiddhi, tadabhāve pāṇātipātabyāpādā siyunti. Yaṁ paṭicca pharusavācā payujjati, tassa sammukhāva sīsaṁ eti. Parammukhāpi sīsaṁ eti evāti apare. Tatthāyaṁ adhippāyo yutto siyā-- sammukhā payoge agāravādīnaṁ balavabhāvato siyā cetanā balavatī, parassa ca tadatthaviññāpanaṁ, na tathā asammukhāti. Yathā ca akkosite mate āḷahane katā khamāpanā upavādantarāyaṁ nivatteti, evaṁ parammukhā payuttā pharusavācā hotiyevāti sakkā viññātuṁ. Tassāti ekantapharusacetanāya eva (MṬ.9./CS:pg.1.303) pharusavācābhāvassa āvibhāvatthaṁ. Mammacchedako savanapharusatāyāti adhippāyo. Cittasaṇhātāya pharusavācā na hoti kammapathā’ppattattā, kammabhāvaṁ pana na sakkā vāretuṁ. Evaṁ anvayavasena cetanāpharusatāya pharusavācaṁ sādhetvā idāni tameva byatirekavasena sādhetuṁ “vacanasaṇhatāyā”ti-ādi vuttaṁ. Esāti pharusavācā. Kammapathabhāvaṁ appattā appasāvajjā, itarā mahāsāvajjā. Tathā kilesānaṁ mudutibbatābhedehi sabbaṁ purimasadisaṁ.

Āsevanaṁ bahulīkaraṇaṁ. Yaṁ uddissa pavattito, tena aggahite appasāvajjo, gahite mahāsāvajjo kammapathappattito. Yo koci pana samphappalāpo dvīhi sambhārehi sijjhati. Kilesānaṁ mudutibbatāvasenapi appasāvajjamahāsāvajjatā veditabbā.

Attano pariṇāmanaṁ cittenevāti veditabbaṁ. Hitasukhaṁ byāpādayatīti yo taṁ uppādeti, tassa hitasukhaṁ vināseti. Aho vatāti iminā accantavināsacintanaṁ dīpeti. Evaṁ hissa dāruṇapavattiyā kammapathappatti. Yathābhuccagahaṇābhāvenāti yāthāvaggāhassa abhāvena aniccādisabhāvassa niccādito gahaṇena. Micchā passatīti vitathaṁ passati. Samphappalāpo viyāti iminā āsevanassa mandatāya appasāvajjataṁ, mahantatāya mahāsāvajjataṁ dasseti. Gahitākāraviparītatāti micchādiṭṭhiyā gahitākārassa viparītabhāvo. Vatthunoti tassā ayathābhūtasabhāvamāha. Tathābhāvenāti gahitākāreneva tassa diṭṭhigatikassa, tassa vā vatthuno upaṭṭhānaṁ evametaṁ, na ito aññathāti.

Dhammatoti sabhāvato. Koṭṭhāsatoti phassapañcamakādīsu cittaṅgakoṭṭhāsesu yaṁ koṭṭhāsā honti, tatoti attho. Cetanādhammāti cetanāsabhāvā.

Paṭipāṭiyā sattāti ettha nanu cetanā abhidhamme kammapathesu na vuttāti paṭipāṭiyā sattannaṁ kammapathabhāvo na yuttoti? Na, avacanassa aññahetukattā. Na hi tattha cetanāya akammapathattā kammapatharāsimhi avacanaṁ, kadāci pana kammapatho hoti, na sabbadāti kammapathabhāvassa aniyatattā (MṬ.9./CS:pg.1.304) avacanaṁ. Yadā pana kammapatho hoti, tadā kammapatharāsisaṅgaho na nivārito. Etthāha-- yadi cetanāya sabbadā kammapathabhāvābhāvato aniyato kammapathabhāvoti kammapatharāsimhi avacanaṁ, nanu abhijjhādīnaṁ kammapathabhāvaṁ appattānaṁ atthitāya aniyato kammapathabhāvoti tesampi kammapatharāsimhi avacanaṁ āpajjatīti? Nāpajjati kammapathatātaṁsabhāgatāhi tesaṁ tattha vuttattā. Yadi evaṁ cetanāpi tattha vattabbā siyā? Saccametaṁ, sā pana pāṇātipātādikāti pākaṭo, tassā kammapathabhāvoti na vuttā siyā. Cetanāya hi-- “cetanāhaṁ, bhikkhave, kammaṁ vadāmi (a.ni.6.63 kathā.539), tividhā, bhikkhave, kāyasañcetanā akusalaṁ kāyakamman”ti-ādivacanato (kathā.539) kammabhāvo pākaṭo, kammaṁyeva ca sugatiduggatīnaṁ tattha uppajjanakasukhadukkhānañca pathabhāvena pavattaṁ kammapathoti vuccatīti pākaṭo tassā kammapathabhāvo, abhijjhādīnaṁ pana cetanāsamīhanabhāvena sucaritaduccaritabhāvo cetanājanitapiṭṭhivaṭṭakabhāvena sugatiduggatitaduppajjanakasukhadukkhānaṁ pathabhāvo cāti na tathā pākaṭo kammapathabhāvoti teyeva tena sabhāvena dassetuṁ abhidhamme cetanā kammapatharāsibhāvena na vuttā atathājātiyakattā vā cetanā tehi saddhiṁ na vuttāti daṭṭhabbaṁ. Mūlaṁ patvāti mūladesanaṁ patvā, mūlasabhāvesu dhammesu vuccamānesūti attho.

Adinnādānaṁ sattārammaṇanti idaṁ “pañca sikkhāpadā parittārammaṇā eva vā”ti imāya pañhapucchakapāḷiyā virujjhati. Yañhi pāṇātipātādidussīlyassa ārammaṇaṁ, tadeva taṁ veramaṇiyā ārammaṇaṁ. Vītikkamitabbavatthuto eva hi viratīti. Sattārammaṇanti vā sattasaṅkhātaṁ saṅkhārārammaṇameva upādāya vuttanti nāyaṁ virodho. Tathā hi vuttaṁ sammohavinodaniyaṁ (vibha.aṭṭha.714) “yāni sikkhāpadāni ettha sattārammaṇānīti vuttāni, tāni yasmā sattoti saṅkhyaṁ gataṁ saṅkhārameva ārammaṇaṁ karontī”ti. Visabhāgavatthuno “itthī, puriso”ti gahetabbato sattārammaṇoti eke. “Eko diṭṭho, dve sutā”ti-ādinā samphappalapane diṭṭhasutamutaviññātavasena. Tathā abhijjhāti ettha tathā-saddo “diṭṭhasutamutaviññātavasenā”ti idampi upasaṁharati, na sattasaṅkhārārammaṇataṁ eva dassanādivasena abhijjhāyanato. “Natthi sattā opapātikā”ti pavattamānāpi micchādiṭṭhi (MṬ.9./CS:pg.1.305) tebhūmakadhammavisayāvāti adhippāyenassā saṅkhārārammaṇatā vuttā. Kathaṁ pana micchādiṭṭhiyā sabbe tebhūmakadhammā ārammaṇaṁ hontīti? Sādhāraṇato. “Natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko”ti hi pavattamānāya atthato rūpārupāvacaradhammāpi gahitā eva hontīti.

Sukhabahulatāya rājāno hasamānāpi “coraṁ ghātethā”ti vadanti, hāso pana tesaṁ aññavisayoti āha “sanniṭṭhāpaka …pe… hotī”ti.

Kesañcīti sahajātānaṁ adinnādānādīnaṁ. Sampayuttapabhāvakaṭṭhenāti sampayutto hutvā uppādakaṭṭhena. Kesañcīti asahajātānaṁ. Upanissayapaccayaṭṭhenāti etena mūlaṭṭhena lobhassa upakārataṁ nivatteti. Suppatiṭṭhitabhāvasādhanaṭṭho hi mūlaṭṭho, so ca hetupaccayatā-avinābhāvī, tena cettha mūlamiva mūlanti gahetabbaṁ, nippariyāyato pana pubbe “kesañcī”ti vuttānaṁ sahajātānaṁ mūlabhāvo veditabbo. Ratto khoti-ādinā suttapadenapi pāṇātipātādīnaṁ akusalānaṁ lobhassa mūlakāraṇataṁ vibhāveti, na mūlaṭṭhenupakāratthaṁ avisesato tesaṁ hetupaccayattābhāvato.

Akusalakammapathavaṇṇanā niṭṭhitā.

Kusalakammapathavaṇṇanā

Veranti pāṇātipātādipāpadhammaṁ. So hi verahetutāya “veran”ti vuccati, taṁ maṇati “mayi idha ṭhitāya kathamāgacchasī”ti tajjentī viya nivāretīti veramaṇī. Tenāha “pajahatī”ti. “Viramaṇī”ti vattabbe niruttinayena eva-kāraṁ katvā evaṁ vuttaṁ. Vibhaṅge (vibha.703 704) eva niddisanavasena evaṁ vuttā. Asamādinnasīlassa sampattato yathā-upaṭṭhitavītikkamitabbavatthuto virati sampattavirati, samādānavasena uppannā virati samādānavirati, samādānavasena uppannā virati samādānavirati, kilesānaṁ samucchindanavasena pavattāvirati samucchedavirati.

Jīvamānasasassa (MṬ.9./CS:pg.1.306) maṁsarudhirasammissatāya allasasamaṁsaṁ. Muñci sabbattha samakaruṇatāya. Saccaṁ vatvā “etena saccavajjena mayhaṁ mātu rogo sammatū”ti adhiṭṭhāsi.

Mahāsappoti ajagaro. Muñcitvā agamāsi sīlatejena.

Kosallaṁ vuccati ñāṇaṁ, kosallena, kosallato vā pavattiyā upagamanato. Kucchitasayanatoti kucchitenākārena sayanato anusayanato, pavattanato vā. “Veramaṇikusalā”ti vattabbāpi pucchānurūpaṁ vissajjananti “kusalā”ti na vuttā, “kusalan”tveva vuttā.

Kāmañcettha pāḷiyaṁ viratiyova āgatā, sikkhāpadavibhaṅge (vibha.704) pana cetanāpi āharitvā dīpitāti tadubhayampi gaṇhanto “cetanāpi vaṭṭanti viratiyopī”ti āha.

Anabhijjhā hi mūlaṁ patvā kammapathakoṭṭhāsaṁ patvā anabhijjhāti vuttadhammo mūlato alobho kusalamūlaṁ hotīti evamattho daṭṭhabbo. Sesapadadvayepi eseva nayo.

Dussīlyārammaṇā tadārammaṇā jīvitindriyādi-ārammaṇā kathaṁ dussīlyāni pajahantīti taṁ dassetuṁ “yathā panā”ti-ādi vuttaṁ.

Anabhijjhā …pe… viramantassāti abhijjhaṁ pajahantassāti attho. Na hi manoduccaritato virati atthi anabhijjhādīheva tappahānasiddhito. Tesu alobhoti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ akusalamūlesu vuttanayeneva veditabbaṁ.

Appanāvāranti nigamanavāraṁ. Ekena nayenāti vedanādivasena arūpamukheneva anekavidhesu vipassanākammaṭṭhānesu ekena kammaṭṭhānanayena. “Ṭhapetvā abhijjhaṁ nava akusalakammapathā”ti vattabbaṁ. Dasāti vā idaṁ “kusalakammapathā”ti iminā sambandhitabbaṁ “akusalakammapathā ca dasa kusalakammapathā cā”ti. “Ṭhapetvā abhijjhan”ti hi imināva akusalakammapathānaṁ navabhāvo vutto hoti. Atha vā dasāti idaṁ ubhayathāpi sambandhitabbaṁ. Abhijjhā hi pahātabbāpi sati pariññeyyataṁ nātivattatīti. Tathā hi vuttaṁ “rūpataṇhā piyarūpaṁ sātarūpan”ti-ādi, tasmā (MṬ.9./CS:pg.1.307) sā tāya pariññeyyatāya dukkhasaccepi saṅgahaṁ labhateva, pahātabbaṁ pana upādāya “ṭhapetvā abhijjhan”ti vuttaṁ. Tenevāha “pariyāyena pana sabbepi kammapathā dukkhasaccan”ti. Abhijjhālobhānaṁ pavatti-ākārasiddhabhedaṁ upādāya “ime dve dhammā”ti vuttaṁ. Suttantanayena taṇhā “samudayasaccan”ti vuttāti āha “nippariyāyena samudayasaccan”ti. Appavattīti appavattinimittamāha yathā “rāgakkhayo dosakkhayo”ti (saṁ.ni.4.314). Sappaccayatāya saṅkhatasabhāve dukkhasacce gahite appaccayatāya asaṅkhataṁ nirodhasaccaṁ paṭipakkhato āvattati, ekantasāvajje ācayagāmilakkhaṇe samudayasacce gahite sāvajjā vigamanaṁ apacayagāmilakkhaṇaṁ maggasaccaṁpaṭipakkhato āvattatīti dve āvattahāravasena veditabbānīti vuttaṁ. Tenevāha nettiyaṁ (netti.4.niddesavāra)--

“Ekamhi padaṭṭhāne, pariyesati sesakaṁ padaṭṭhānaṁ;

Āvattati paṭipakkhe, āvatto nāma so hāro”ti.

Sabbākārenāti kāmarāgarūparāgādisabbappakārehi, sabbato vā apāyagamanīyādi-ākārato, tattha kiñcipi anavasesetvā vā. Sabbākārenevāti sabbākārato. Nīharitvāti apanetvā, samucchinditvā-icceva attho. Kañci dhammaṁ anavakārīkaritvāti rūpavedanādīsu kañci ekadhammampi avinibbhogaṁ katvā, ekekato aggahetvā samūhatova gahetvāti attho. Asmīti ahamasmīti mānaggāhavasena. So pana yasmā pañcakkhandhe niravasesato gaṇhāti, tasmā vuttaṁ “samūhaggahaṇākārenā”ti. Yasmā cettha aggamaggacittaṁ vuccati, tasmā āha “diṭṭhisadisaṁ mānānusayan”ti. “Yaṁ rūpaṁ taṁ ahan”ti-ādinā yathā diṭṭhi rūpādiṁ “ahamasmī”ti gaṇhantī pavattati, evaṁ mānopi “seyyohamasmī”ti-ādināti āha “mānānusayo asmīti pavattattā diṭṭhisadiso”ti. Paricchedakaroti osānaparicchedakaro ito paraṁ dukkhassābhāvakaraṇato. Kammapathadesanāyāti kammapathamukhena pavattacatusaccadesanāya. Manasikārappaṭivedhavasenāti vipassanāmanasikāramaggappaṭivedhavasena.

Kusalakammapathavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Āhāravāravaṇṇanā

90. Āharatīti (MṬ.9./CS:pg.1.308) (saṁ.ni.ṭī.2.2.11) āneti, uppādeti upatthambheti cāti attho. Nibbattāti pasutā. Tato paṭṭhāya hi loke jātavohāro. Paṭisandhiggahaṇato pana paṭṭhāya yāva mātukucchito nikkhamanaṁ, tāva sambhavesino. Esa tāva gabbhaseyyakesu bhūtasambhavesivibhāgo, itaresu pana paṭhamacittādivasena vutto. Sambhava-saddo cettha gabbhaseyyakānaṁ vasena pasūtipariyāyo, itaresaṁ vasena uppattipariyāyo. Paṭhamacittapaṭhama-iriyāpathakkhaṇesu hi te sambhavaṁ uppattiṁ esanti upagacchanti nāma, na tāva bhūtā uppattiyā na suppatiṭṭhitattā. Bhūtāyeva sabbaso bhavesanāya samucchinnattā. Na puna bhavissantīti avadhāraṇena nivattitamatthaṁ dasseti, “yo ca kālaghaso bhūto”ti-ādīsu (jā.1.2.190) bhūta-saddassa khīṇāsavavācitā daṭṭhabbā. Vā-saddo cettha sampiṇḍanattho “agginā vā udakena vā”ti-ādīsu (udā.76) viya.

Yathāsakaṁ paccayabhāvena attabhāvassa paṭṭhapanamevettha-āhārehi kātabba-anuggahoti adhippāyenāha “vacanabhedo …pe… ekoyevā”ti. Sattassa uppannadhammānanti sattassasantāne uppannadhammānaṁ. Yathā “vassasataṁ tiṭṭhatī”ti vutte anuppabandhavasena pavattatīti vuttaṁ hoti, evaṁ ṭhitiyāti anuppabandhavasena pavattiyāti attho, sā pana avicchedoti āha “avicchedāyā”ti. Anuppabandhadhammuppattiyā sattasantāno anuggahito nāma hotīti āha “anuppannānaṁ uppādāyā”ti. Etānīti ṭhiti-anuggahapadāni. Ubhayattha daṭṭhabbāni, na yathāsaṅkhyaṁ.

Vatthugatā ojā vatthu viya tena saddhiṁ āharitabbataṁ gacchatīti vuttaṁ “ajjhoharitabbato āhāro”ti. Nibbattita-ojaṁ pana sandhāya “kabaḷīkārāhāro ojaṭṭhamakarūpāni āharatī”ti vakkhati. Oḷārikatā appojatāya, na vatthuno thūlatāya, kathinatāya vā, tasmā yasmiṁ vatthusmiṁ parittā ojā hoti, taṁ oḷārikaṁ. Sappādayo dukkhuppādakatāya oḷārikāveditabbā. Visāṇādīnaṁ tivassachaḍḍitānaṁ pūtibhūttatā mudukatāti vadanti, taracchakheḷatemikatāya pana tathābhūtānaṁ tesaṁ mudukatā. Dhammasabhāvo hesa. Sasānaṁ (MṬ.9./CS:pg.1.309) āhāro sukhumo taruṇatiṇasassakhādanato. Sakuṇānaṁ āhāro sukhumo tiṇabījādikhādanato. Paccantavāsīnaṁ sukhumo, tesañhi sākapaṇṇasukkhakurapadumapattampi āhāroti. Tesaṁ paranimmitavasavattīnaṁ. Sukhumotvevāti na kiñci upādāya, atha kho sukhumo icceva niṭṭhaṁ patto tato paraṁ sukhumassa abhāvato.

Vatthuvasena panettha āhārassa oḷārikasukhumatā vuttā, sā cassa appojamahojatāhi veditabbāti dassetuṁ “ettha cā”ti-ādi vuttaṁ. Parissamanti khudāvasena uppannaṁ sarīrakhedaṁ. Vinodetīti vatthu tassa vinodanamattaṁ karoti. Na pana sakkoti pāletunti sarīraṁ yāpetuṁ nappahoti nissārattā. Na sakkoti parissamaṁ vinodetuṁ āmāsayassa apūraṇato.

Chabbidhopīti iminā kassacipi phassassa anavasesitabbatamāha. Āhārassadesanākkamenevettha phassādīnaṁ dutiyāditā, na aññena kāraṇenāti āha “desanānayo evā”ti-ādi. Manaso sañcetanā, na sattassāti dassanatthaṁ manogahaṇaṁ yathā “cittassa ṭhiti (dha.sa.11), cetovimutti cā”ti (ma.ni.1.69) āha “manosañcetanāti cetanā evā”ti. Cittanti yaṁ kiñci cittaṁ, na vipākaviññāṇameva.

Pubbe “āhāranti paccayan”ti vuttattā “yadi paccayaṭṭho āhāraṭṭho”ti-ādinā codeti. Atha kasmā imeyeva cattāro vuttāti atha kasmā cattārova vuttā, ime eva ca vuttāti yojanā. Visesapaccayattāti etena yathā aññe paccayadhammā attano paccayuppannassa paccayāva honti, ime pana tathā ca honti aññathā cāti samānepi paccayatte atirekapaccayā honti, tasmā āhārāti vuttāti imamatthaṁ dasseti. Idāni taṁ atirekapaccayataṁ dassetuṁ “visesapaccayo hī”ti-ādi āraddhaṁ. Visesapaccayo rūpakāyassa kabaḷīkāro āhāro upatthambhakabhāvato. Tenāha Aṭṭhakathāyaṁ (visuddhi.2.708 paṭṭhā.aṭṭha.paccayuddesavaṇṇanā) “rūpārūpānaṁ upatthambhakattena upakārakā cattāro āhārā āhārapaccayo”ti. Upatthambhakattañhi satipi janakatte arūpīnaṁ āhārānaṁ āhārajarūpasamuṭṭhāpakarūpāhārassa (MṬ.9./CS:pg.1.310) ca hoti, asati pana upatthambhakatte āhārānaṁ janakattaṁ natthīti upatthambhakattaṁ padhānaṁ. Janayamānopi hi āhāro avicchedavasena upatthambhayamāno eva janetīti upattambhakabhāvo eva āhārabhāvo. Vedanāya phasso visesapaccayo. “Phassapaccayā vedanā”ti hi vuttaṁ. “Saṅkhārapaccayā viññāṇan”ti (udā.1 ma.ni.3.126) vacanato viññāṇassamanosañcetanā. “Cetanā tividhaṁ bhavaṁ janetī”ti hi vuttaṁ. “Viññāṇapaccayā nāmarūpan”ti pana vacanato nāmarūpassa viññāṇaṁ visesapaccayā. Na hi okkantiviññāṇābhāve nāmarūpassa attasambhavo. Yathāha “viññāṇañca hi, ānanda, mātukucchismiṁ na okkamissatha, api nu kho nāmarūpaṁ mātukucchismiṁ samuccissathā”ti-ādi (dī.ni.2.115). Vuttamevatthaṁ suttena sādhetuṁ “yathāhā”ti-ādi vuttaṁ.

Evaṁ yadipi paccayaṭṭho āhāraṭṭho, visesapaccayatāya pana ime eva āhārāti vuttāti taṁ nesaṁ visesapaccayataṁ avibhāgato dassetvā idāni vibhāgato dassetuṁ “ko panetthā”ti-ādi āraddhaṁ. Mukhe ṭhapitamattoyeva asaṅkhādito, tattakenapi abbhantarassa āhārassa paccayo hoti eva. Tenāha “aṭṭha rūpāni samuṭṭhāpetī”ti. Sukhavedanāya hito sukhavedaniyo. Sabbathāpīti cakkhusamphassādivasena. Yattakā phassassa pakārabhedā, tesaṁ vasena sabbappakāropi phassāhāro. Yathārahaṁ tisso vedanā āharati, anāhārako natthi.

Sabbathāpīti idhāpi phassāhāre vuttanayānusārena attho veditabbo. Tisantativasenāti kāyadasakaṁ bhāvadasakaṁ vatthudasakanti tividhasantativasena. Sahajātādipaccayanayenāti sahajātādipaccayavidhinā. Paṭisandhiviññāṇañhi attanā sahajātanāmassa sahajāta-aññamaññanissayavipākindriyasampayutta-atthi-avigatapaccayehi paccayo hontoyeva āhārapaccayatāya taṁ āhāretī vuttaṁ, sahajātarūpesu pana vatthuno sampayuttapaccayaṁ ṭhapetvā vippayuttapaccayena, sesarūpassa aññamaññapaccayañca ṭhapetvā vuttanayenevayojanā kātabbā. Tānīti napuṁsakaniddeso anapuṁsakānampi napuṁsakehi saha vacanato.

Sāsavā (MṬ.9./CS:pg.1.311) kusalākusalacetanāva vuttā. Visesapaccayabhāvadassanaṁ hetanti. Tenāha “avisesena panā”ti-ādi. Paṭisandhiviññāṇameva vuttanti etthāpi eseva nayo. Yathā tassa tassa phalassa visesato paccayatāya etesaṁ āhāraṭṭho, evaṁ avisesatopīti dassantena “avisesena panā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha taṁsampayuttataṁsamuṭṭhānadhammānanti tehi phassādīhi sampayuttadhammānañceva taṁsamuṭṭhānarūpadhammānañca. Tattha sampayuttaggahaṇaṁ yathārahato daṭṭhabbaṁ, samuṭṭhānaggahaṇaṁ pana avisesato.

Upatthambhento āhārakiccaṁ sādhetīti upatthambhentoyeva rūpaṁ samuṭṭhāpeti, ojaṭṭhamakarūpasamuṭṭhāpaneneva panassa upatthambhanakiccasiddhi. Phusantoyevāti phusanakiccaṁ karonto eva. Āyūhamānāvāti cetayamānā eva abhisandahantī eva. Vijānantamevāti upapattiparikappanavasena vijānantameva āhārakiccaṁ sādhetīti yojanā. Sesapadadvayepi eseva nayo. Āhārakiccasādhanañca tesaṁ vedanādi-uppattihetutāya attabhāvassa pavattanameva.

Kāyaṭṭhapanenāti kasmā vuttaṁ? Nanu kammajādirūpaṁ kammādināva pavattatīti codanaṁ sandhāyāha “kammajanitopī”ti-ādi. Upādinnarūpasantatiyā upatthambhaneneva utucittajarūpasantatīnampi upatthambhanasiddhi hotīti “dvinnaṁ rūpasantatīnan”ti vuttaṁ. Upatthambhanameva sandhāya “anupālako hutvā”ti ca vuttaṁ. Rūpakāyassa ṭhitihetutā hi yāpanā anupālanā.

Sukhādivatthubhūtanti sukhādīnaṁ pavattiṭṭhānabhūtaṁ. Ārammaṇampi hi vasati ettha ārammaṇakaraṇavasena tadārammaṇā dhammāti vatthūti vuccati. Phusantoyevāti idaṁ phassassa phusanasabhāvattā vuttaṁ. Na hi dhammānaṁ sabhāvena vinā pavatti atthi. Vedanāpavattiyā vinā sattānaṁ sandhāvanatā natthīti āha “sukhādi …pe… hotī”ti, na cettha saññībhavakathāyaṁ asaññībhavo dassetabbo, tassāpi vā kāraṇabhūtavedanāpavattivaseneva ṭhitiyā hetuno abyāpitā. Tathā hi “manosañcetanā …pe… bhavamūlanipphādanato sattānaṁ ṭhitiyā hotī”ti vuttā, tato eva “viññāṇaṁ vijānantamevāti upapattiparikappanavasena vijānantamevā”ti vuttovāyamatthoti.

Cattāri (MṬ.9./CS:pg.1.312) bhayāni daṭṭhabbāni ādīnavavibhāvanato. Nikantīti nikāmanā. Rasataṇhaṁ sandhāya vadati. Sā hi kabaḷīkāre āhāre balavatī. Teneva tattha avadhāraṇaṁ kataṁ. Bhāyati etasmāti bhayaṁ, nikantiyevabhayaṁ mahānatthahetuto. Upagamanaṁ visayindriyaviññāṇesu visayaviññāṇesu eva ca saṅgativasena pavatti, taṁ vedanādi-uppattihetutāya “bhayan”ti vuttaṁ. Avadhāraṇe payojanaṁ vuttanayameva. Sesadvayepi esevanayo. Āyūhanaṁ abhisandahanaṁ, saṁvidhānantipi vadanti. Taṁ bhavūpapattihetutāya “bhayan”ti vuttaṁ. Abhinipāto tattha tattha bhave paṭisandhiggahaṇavasena nibbatti. So bhavūpapattihetukānaṁ sabbesaṁ anatthānaṁ mūlakāraṇattā “bhayan”ti vutto. Idāni nikanti-ādīnaṁ sappaṭibhayataṁ vitthārato dassetuṁ “kiṁkāraṇā”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha nikantiṁ katvāti ālayaṁ janetvā, taṇhaṁ uppādetvāti attho.

Phassa upagacchantāti cakkhusamphassādibhedaṁ phassaṁ pavattentā. Phassassādinoti kāyasamphassavasena phoṭṭabbasaṅkhātassa phassassa assādanasīlā. Kāyasamphassavasena hi sattānaṁ phoṭṭhabbataṇhā pavattatīti dassetuṁ phassāhārādīnavadassane phoṭṭhabbārammaṇaṁ uddhaṭaṁ “paresaṁ rakkhitagopitesū”ti-ādinā. Phassassādinoti vā phassāhārassādinoti attho. Sati hi phassāhāre sattānaṁ phassārammaṇe assādo, nāsatīti. Tenāha “phassassādamūlakan”ti-ādi.

Jātinimittassa bhayassa abhinipātasabhāvena gahitattā “tammūlakan”ti vuttaṁ, kammāyūhananimittanti attho.

Abhinipatatīti abhinibbattati. Paṭhamābhinibbatti hi sattānaṁ tattha tattha aṅgārakāsusadise bhave abhinipātasadisīti. Tammūlakattāti nāmarūpanibbattimūlakattā.

Tatrāti tāsu upamāsu. Bhūtamatthaṁ katvāti na parikappitamatthaṁ, atha kho bhūtaṁ bhūtapubbaṁ atthaṁ katvā. Pātheyyahatthesu gacchantesu pātheyyaṁ, gacchantaṁ viya hotīti vuttaṁ “gantvā pātheyyaṁ niṭṭhāsī”ti. Gantvāti vāgamanahetūti attho. Khuppipāsāturatāya ghanacchāyaṁ rukkhaṁ upagantuṁ asamatthā viraḷhacchāyāyaṁ nisīdiṁsu. Na dāni sakkā taṁ mayā kātuṁ (MṬ.9./CS:pg.1.313) atidubbalabhāvato. Parikkhalitagatitaruṇadārako khuppipāsābhibhūto ca, tasmā gacchantoyeva mato.

Sajātimaṁsatāyāti (saṁ.ni.ṭī.2.2.63) samānajātimaṁsatāya, manussamaṁsatāyāti attho. Yaṁ manussamaṁsaṁ, tañhi loke jigucchanīyattā paṭikulaṁ. Tathā hi taṁ viññūhi vajjitaṁ, manussamaṁsesupi ñātimaṁsaṁ ayuttaparibhogatāya paṭikūlaṁ, tatthāpi puttamaṁsaṁ, tatthāpi piyaputtamaṁsaṁ, tatthāpi taruṇamaṁsaṁ, tatthāpi āmakamaṁsaṁ, tatthāpi agorasābhisaṅkhataṁ, tatthāpi aloṇaṁ, tatthāpi adhūpitanti evaṁ heṭṭhimato uttaruttarassa paṭikūlatarabhāvakāraṇatā daṭṭhabbā. Puttamaṁsasadisanti paṭikūlatā-upaṭṭhāpanena puttamaṁsasadisaṁ katvā passati. Tattha nikantiṁ pariyādiyatīti ariyamaggena āhāre sāpekkhaṁ khepeti.

Sā gāvīti “seyyathāpi bhikkhave gāvī”ti (saṁ.ni.2.63) evaṁ Sutte vuttagāvī. Uddāletvāti uppāṭetvā. Nissāya tiṭṭhatīti paṭiccapaccayaṁ katvā pavattati. Dukkhadukkhatādivasena tiṇṇampi vedayitānaṁ dukkhabhāvaṁ sandhāyāha “vedayitadukkhassā”ti.

Sādhusammatāpi gati vipariṇāmasaṅkhāradukkhatāvasena kilesadukkhavasena ca mahāpariḷāhāyevāti vuttaṁ “mahāpariḷāhaṭṭhena tayo bhavā”ti. Yathā upakaḍḍhakā dve purisā, evaṁ kusalākusalavasena dve manosañcetanā. Yathā manosañcetanā na pavattati, tathā paṭipajjanto tattha nikantiṁ pariyādiyatīti veditabbo.

Sattisatena hatā eva upamā sattisatahatūpamā, tassaṁ sattisatahatūpamāyaṁ. Taṁ sattisataṁ. Assa purisassa. Patitokāseti purimasattīhi patitappadese. Dukkhassa pamāṇaṁ natthi anekassa aparāparaṁ uppajjanato. Khandhajanananti khandhānaṁ aparāparuppādo, paṭhamābhinibbatti pana paṭisandhi eva. Āgucārī puriso viya paṭisandhiviññāṇaṁ nānappakāradukkhuppādasannissayato, tehi ca dukkhehi upagantabbato. Sampayuttadhammānaṁ pamukhabhāvena pavattiyā “viññāṇassa dukkhuppādoti vuttā. Tathā hi vuttaṁ “manopubbaṅgamā dhammā”ti (dha.pa.1 2) yathā viññāṇaṁ āyatiṁ paṭisandhivasena na pavattati, evaṁ karaṇaṁ tattha nikantipariyādānaṁ daṭṭhabbaṁ.

Pariññātaṁ (MṬ.9./CS:pg.1.314) vatthūti dukkhasaccamāha. Pañcakāmaguṇiko rāgoti pañcakāmaguṇārammaṇo rāgo. Pariññāto hotīti paricchijja jānanena samatikkanto hoti. Rasataṇhāya hi sammadeva vigatāya rūpataṇhādayopi vigatāyeva honti. Tathā ca sati kāmarāgasaṁyojanaṁ samucchinnameva hoti, evaṁ karaṇaṁ tattha nikantipariyādānaṁ daṭṭhabbaṁ. Pariññābhisamaye hi siddhe pahānābhisamayo siddho evāti. Pahīne ca kāmarāgasaṁyojane orambhāgiyasaṁyojanānaṁ lesopi nāvasissatīti dassento āha “natthi taṁ saṁyojanan”ti-ādi. Tena kabaḷīkārāhārapariññā anāgāmitaṁ pāpetīti dasseti. Sesāhārapariññā pana arahattaniṭṭhā evāti dassento “phasse bhikkhave”ti-ādimāha. Tattha tisso taṇhāti kāmataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhāti imā tisso taṇhā.

“Purimataṇhāsamudayā”ti saṅkhepato vuttamatthaṁ vitthārato dassetuṁ “kathan”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha taṇhāpaccayanibbattāti taṇhāpaccayā nibbattā. Paṭisandhikkhaṇe purimataṇhāsamudayā āhārānaṁ samudayadassaneneva pavattikkhaṇepi upādinnaka-āhārasamudayo dassito hotīti taṁ anāmasitvā anupādinnakānaṁ taṇhāsamudayaṁ dassetuṁ “yasmā panā”ti-ādi vuttaṁ. Idhāti imasmiṁ Sutte missitvā kathitā avisesitattā. Sahajātataṇhāpaccayanibbattoti ettha sahajātaggahaṇaṁ asahajātataṇhāpaccayanibbattopi anupādinnaka-āhāro labbhatīti dassanatthaṁ. So pana asahajātataṇhāpaccayanibbattatāsāmaññenapi yathāvutta-upādinnakāhārena saṁsayaṁ janeyyāti na uddhaṭo, na ca etaṁ kāraṇaṁ “rāgaṁ upanissāya domanassaṁ uppajjatī”ti vacanato, taṇhopanissayapaṭighacittasamuṭṭhānāya ca ojāya vasena anupādinnaka-āhārassa labbhanato. Kathaṁ pana taṇhā ojāya upanissayapaccayo; na hi paṭṭhāne katthaci rūpassa upanissayapaccayo vutto atthīti. Nāyaṁ virodho “yasmiṁ sati yaṁ hoti, so tassa upanissayo”ti suttantanayassa adhippetattā yathāvuttatthasambhavato. Tenevāha “imissā …pe… taṇhāya nirodhenā”ti.

Kāraṇe sabbaso niruddhe phalampi sabbaso nirujjhatīti āha “āhāranirodho paññāyatī”ti. Āhārānaṁ dukkhasaccekadesattā āhāraggahaṇaṁ (MṬ.9./CS:pg.1.315) dukkhasaccaggahaṇameva hotīti āha “idha cattāripi saccāni sarūpeneva vuttānī”ti. Saccadesanā dukkhādīnaṁ yāvadeva pariññeyyādibhāvasandassanatthā, tasmā jarāmaraṇādīsu pariññeyyādibhāvo asammohato sallakkhetabboti dassento “sabbattha asammuyhantena saccāni uddharitabbānī”ti āha.

Āhāravāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Saccavāravaṇṇanā

91. Yena yena pariyāyena byākarotīti yena yena dukkhādijarāmaraṇādipariyāyena ariyasaccāni saṅkhepato ca vitthārato ca katheti. Dukkhanti dukkhasaccaṁ dukkhaṁ, na dukkhamattaṁ.

Saccavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Jarāmaraṇavāravaṇṇanā

92. Tesaṁ tesanti byāpanicchāvasenāyaṁ niddeso kato, tasmā yathā “gāmo gāmo ramaṇīyo”ti vutte ramaṇīyatāya tādisā sabbepi gāmā saṅgahaṁ gacchanti, evaṁ “tesaṁ tesaṁ sattānaṁ jātī”ti vutte jātisaṅkhātavikāravasena sabbepi sattā saṅgahaṁ gacchanti. Tenāha “saṅkhepato anekesaṁ sattānaṁ sādhāraṇaniddeso”ti.

Gatijātivasenāti (saṁ.ni.ṭī.2.1.2) pañcagativasena, tatthāpi ekekāya gatiyā khattiyādibhummadevādihatthi-ādijātivasena ca. Nikiyyanti sattā ettha, etena vāti nikāyo, gottacaraṇādivibhāgo. Jarāya sabhāvo nāma vayohāni, tasmā jarāti vayohānisaṅkhātassa sabhāvassa niddeso, pākaṭajarāvasena niddeso khaṇḍiccādivasena gahaṇato. Jīraṇameva jīraṇatā, jīrantassa vā ākāro tā-saddena vutto. Tenāha “ayaṁ ākāraniddeso”ti. Dantādīnaṁ vasena khaṇḍaṁ jātaṁ etassāti (MṬ.9./CS:pg.1.316) khaṇḍito, puggalo. Tassa bhāvo khaṇḍiccaṁ. Palitaṁ etassa atthīti palito, tassa bhāvo pāliccaṁ. Vali taco etassāti valittaco, tassa bhāvo valittacatā. Ime khaṇḍiccādayo jarā. Vikārānaṁ dassanavasenāti vipattidassanavasena. Vātassāti mahato vātakkhandhassa. Khaṇḍiccādivasena gatamaggo pākaṭo, tasmā khaṇḍiccādiggahaṇaṁ jarāya kiccaniddesoti vuttanti dasseti. Na ca khaṇḍiccādīneva jarāti kalalakālato pabhuti purimarūpānaṁ jarāpattakkhaṇe uppajjamānāni pacchimarūpāni paripakkarūpānurūpāni pariṇatapariṇatāni uppajjantīti anukkamena supariṇatarūpānaṁ paripākakāle uppajjamānāni khaṇḍiccādisabhāvāni uppajjanti, tāni udakādimaggesu tiṇarukkhasaṁbhaggatādayo viya paripākagatamaggasaṅkhātesu paripakkarūpesu uppannāni “jarāya gato maggo”icceva vuttāni, na jarāti.

Pakatiyāti phalavipaccanapakatiyā, jarāya vā pāpuṇitabbaṁ phalamevapakati, tāya jarā dīpitā. Suppasannānīti suṭṭhu pasannāni. Tameva suppasannataṁ kiccato dassetuṁ “sukhumampī”ti-ādi vuttaṁ. Tikkhavisadatā hi tesaṁ indriyānaṁ suppasannatā. Āluḷitānīti ākulāni. Avisadānīti abyattāni.

Kāmaṁ rūpadhammesupi khaṇikajarā durupalakkhitā paṭicchannāva, sā pana yasmā santānavasena pavattiyā paribyattāva hotīti “pākaṭajarā”icceva vuttā. Avīci nirantarā jarā avīcijarā sati santāne sattānaṁ anuppabandhato. Tato aññesūti mandadasakādīsu pubbadasakādiparicchedato aññesu yathāvuttesu. Antarantarāti tesu eva vuttappakāresu purimadasakādito pacchimadasakādīnaṁ antarantarā. Vaṇṇavisesādīnanti vaṇṇavisesasaṇṭhānavisesasamphassavisesādīnaṁ.

Vacanakavasenāti ka-kārena hi padaṁ vaḍḍhetvā vuttaṁ, tasmā cavanaṁ cutīti vuttaṁ hoti. Taṁ pana ekacatupañcavokārabhavesu cutiyā avisesato gahaṇanti āha “ekacatupañcakkhandhānaṁ sāmaññavacanan”ti. Cavanakavasenāti vā cavanakassa puggalassa vasenāti attho. Cavanameva cavanatāti āha “bhāvavacanenā”ti. Lakkhaṇanidassananti vayasaṅkhātassa lakkhaṇassa nidassanaṁ. Cavantassa vā ākāro tā-saddena vutto (MṬ.9./CS:pg.1.317) “cavanatā”ti. Bhijjanaṁ bhedoti vuttaṁ “cutikkhandhānaṁ bhaṅguppattiparidīpanan”ti. Yathā bhinnassa ghaṭassa kenaci pariyāyena ghanaghaṭabhāvena ṭhānaṁ natthi, evaṁ bhinnānaṁ khandhānanti cavanaṁ antarahitaṁ nāmāti āha “antaradhānanti …pe… paridīpanan”ti. Yo maccūti vuccati bhedo, yañca maraṇaṁ pāṇacāgo, tadubhayaṁ ekajjhaṁ katvā vuttaṁ “maccu maraṇan”ti evaṁ vā ettha attho daṭṭhabbo. Kālassa antakassa kiriyāti yā loke vuccati, sā cuti, maraṇanti attho. Cavanakālo eva vā anatikkamanīyattā visesena kāloti vuttoti tassa kiriyā atthato cutikkhandhānaṁ bhedappattiyeva. “Cuti cavanatā”ti-ādinā pubbe vohāramissakena niddiṭṭhaṁ.

Idāni nibbattitaparamatthanayeneva niddesoti dassetuṁ “paramatthena dīpetun”ti vuttaṁ. “Cavanakavasenā”ti-ādinā hi puggalavasena ca vohārādhiṭṭhānā saṁvaṇṇanā katā. Na kiñci kaḷevaraṁ nikkhipaki opapātikānaṁ cutikkhandhānaṁ antaradhānamevahoti, tato paraṁ utusamuṭṭhānarūpasantati na pavattati. “Jātisamudayā”ti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ “taṇhāsamudayā”ti-ādīsu vuttanayaneva sakkā viññātunti na vuttaṁ.

Jarāmaraṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Jātivāravaṇṇanā

93. Jāyanaṭṭhenāti-ādi āyatanavasena yonivasena ca dvīhi dvīhi padehi sabbasatte pariyādiyitvā jātiṁ dassetuṁ vuttaṁ. Sammohavinodaniyaṁ (vibha.aṭṭha.191) pana “jāyamānakavasena jāti, sañjāyanavasena sañjātī”ti vuttattā tattha ekekeneva padena sabbasatte pariyādiyitvā jātiṁ dassetīti daṭṭhabbaṁ. Sampuṇṇā jāti sañjātīti katvā “sā paripuṇṇāyatanavasena yuttā”ti vuttaṁ. Eteneva kevalaṁ jātisaddena vuttāya jātiyā aparipuṇṇāyatanatā daṭṭhabbā. Abhibyattā nibbatti abhinibbatti, pākaṭā nibbattīti attho. “Tesaṁ tesaṁ sattānaṁ …pe… abhinibbattī”ti sattavasena pavattattā vohāradesanā.

Tatra (MṬ.9./CS:pg.1.318) tatrāti ettha catuvokārabhave dvinnaṁ, ekavokārabhave dvinnaṁ, sesarūpadhātuyaṁ paṭisandhikkhaṇe uppajjamānānaṁ pañcannaṁ, kāmadhātuyaṁ vikalāvikalindriyavasena sattannaṁ navannaṁ dasannaṁ, puna dasannaṁ, ekādasannañca āyatanānaṁ vasena saṅgaho veditabbo. Yadipi cutikkhandhā anantarānaṁ paṭisandhikadhammānaṁ anantarādinā paccayā honti, ye pana samudayā ajanakā, te ettha upapattibhavoti adhippetā. Janako eva bhavoti adhippetoti dassento “jātiyā paccayabhūto kammabhavo veditabbo”ti āha.

Jātivāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhavavāravaṇṇanā

94. Bhāvanabhavanaṭṭhena bhavo duvidho. Tattha kammabhavo “bhavati etasmā upapattibhavo”ti bhāvanaṭṭhena bhavo. Aṭṭhakathāyaṁ pana upapattibhavaṁ “bhavatīti bhavo”ti vatvā tassa kāraṇattā kammaṁ phalūpacārena bhavoti ayamattho vutto, ubhayatthāpi upapattibhavahetubhāvanettha kammassa kammabhavapariyāyoti dassitaṁ hoti. Sabbathāpīti bhāvanabhavanakusalākusala-upapattisampattibhavahīnapaṇītādinā sabbappakārenapi. Kāmabhavoti vuttaṁ kāmataṇhāhetukato kāmataṇhāya ārammaṇabhāvato ca. Rūpabhavūpagakammaṁ rūpabhavo, tathā arūpabhavūpagakammaṁ arūpabhavo, taṁtaṁnibbattakkhandhā rūpārūpupattibhavā, rūpārūpabhavabhāvo pana tesaṁ “kāmabhavo”ti ettha vuttanayeneva veditabbo.

Bhavavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Upādānavāravaṇṇanā

95. Upādānanti catubbidhampi upādānaṁ. Yathā hi kāmassādavasena, bhavassādavasena vā taṁtaṁsugatibhavūpagaṁ kammaṁ karontassa kāmupādānaṁ, evaṁ ucchedādimicchābhinivesavasenāti cattāripi upādānāni yathārahaṁ tassa tassa kusalakammabhavassa upanissayavaseneva paccayā honti, akusalakammabhavassa asahajātassa anantarassa upanissayavasenapi ārammaṇavasenapi (MṬ.9./CS:pg.1.319) Sahajātassa kāmupādānaṁ sahajāta-aññamañña-nissaya-sampayutta-atthi-avigata-hetu-vasena sattadhā, sesa-upādānāni tattha hetupaccayabhāvaṁ pahāya maggapaccayaṁ pakkhipitvā sattadhāva paccayā honti. Anantarassa pana anantarasamanantara-anantarūpanissayanatthivigatāsevanavasena paccayā honti. Tassidampi sahajātādīti ādi-saddena saṅgahitanti daṭṭhabbaṁ. Vatthukāmaṁ upādiyati cittaṁ, puggalo vā etenāti attho. Tanti vatthukāmaṁ. Kāmetīti kāmo ca so upādiyatīti upādānañcāti yojanā. Vuttanayenāti abhidhamme vuttanayena.

Sassato attāti idaṁ purimadiṭṭhiṁ upādiyamānaṁ uttaradiṭṭhiṁ nidassetuṁ vuttaṁ. Yathā esā diṭṭhi daḷhīkaraṇavasena purimaṁ purimaṁ uttarā uttarā upādiyati, evaṁ “natthi dinnan”ti-ādikāpīti. Attaggahaṇaṁ pana attavādupādānanti nayidaṁ diṭṭhupādānadassananti daṭṭhabbaṁ. Loko cāti attaggahaṇavinimuttagahaṇaṁ diṭṭhupādānabhūtaṁ idha purimadiṭṭhi-uttaradiṭṭhivacanehi vuttanti veditabbaṁ. Sabbadiṭṭhigatassa “diṭṭhupādānan”ti etaṁ adhivacanaṁ “sabbāpi diṭṭhi diṭṭhupādānan”ti vacanato.

Sīlabbataṁ upādiyantīti sīlabbataṁ “suddhimaggo”ti upādiyanti. Etena micchābhinivesena. Sayaṁ vā taṁ micchābhinivesasahagataṁ. Sīlabbatasahacaraṇato sīlabbatañca taṁ daḷhaggāhabhāvato upādānañcāti sīlabbatupādānaṁ. Evaṁ suddhīti abhinivesatoti evaṁ gosīlagovatādicaraṇena saṁsārasuddhīti abhinivesabhāvato. Etena taṁ sahacaraṇato abhinivesassa taṁsaddārahataṁ dasseti.

Vadantīti “Atthi me attā”ti-ādinā voharanti. Etena diṭṭhigatena. Attavādamattamevāti attāti vācāmattameva. Etena vācāvatthumattametaṁ, yadidaṁ bāhirakaparikappito attāti dasseti.

Taṇhā kāmupādānassāti ettha “tattha katamaṁ kāmupādānaṁ? Yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṁ. Idaṁ vuccati kāmupādānan”ti vacanato taṇhādaḷhattaṁ kāmupādānaṁ. Taṇhādaḷhattanti ca purimataṇhā-upanissayapaccayato daḷhabhūtā uttarataṇhā eva. Keci panāhu--

“Appattavisayapatthanā (MṬ.9./CS:pg.1.320) taṇhā andhakāre corassahatthappasāraṇaṁ viya, sampattavisayaggahaṇaṁ upādānaṁ tasseva bhaṇḍaggahaṇaṁ viyā”ti. Appicchasantuṭṭhipaṭipakkhā ete dhammā pariyesanārakkhadukkhamūlāni, tasmā vuttalakkhaṇā taṇhā vuttalakkhaṇasseva upādānassa anānantarassa upanissayavasena paccayo, ārammaṇādivasenapi paccayo hotiyeva, anantarādīnaṁ pana anantarādivasena paccayo. Sabbassapi hi lobhassa taṇhāpariyāyopi kāmupādānapariyāyopi labbhatevāti. Avasesānanti diṭṭhupādānādīnaṁ. Sahajātādivasenāti sahajātānaṁ sahajātādivasena, asahajātānaṁ anantara-upanissayādivasenāti sabbaṁ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṁ.

Upādānavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Taṇhāvāravaṇṇanā

96. “Cakkhusamphasso”ti-ādi phassassa mātito nāmaṁ viya puttassa vatthuto tassa nissayabhāvena uppattihetuttā, ārammaṇaṁ pana kevalaṁ uppattihetūti vuttaṁ “seṭṭhi …pe… nāman”ti. Kāmarāgabhāvenāti vatthukāmassa rajjanavasena. Rūpaṁ assādentīti rupārammaṇaṁ taṇhābhinandanāvasena abhiramamānā eva assādentī. Niccanti-ādinā diṭṭhābhinandanāmukhena rūpaṁ abhiramantī. Pecca na bhavissatīti bhijjitvā na hoti puna anuppajjanato. Tathā saddakaṇhādayopīti yathā rūpataṇhā kāmarāgabhāvena sassatarāgavasena ucchedarāgavasenāti ca pavattiyā tisso taṇhā, tathā saddataṇhā gandharasaphoṭṭhabbadhammataṇhāpi. Taṇhāvicaritānīti taṇhāsamudācārā, samudācāravasena pavattataṇhāti attho.

Ajjhattikassupādāyāti (vibha.aṭṭha.973 saṁ.ni.ṭī.2.2.2) ajjhattikaṁ khandhapañcakaṁ upādāya. Upayogatthe hi idaṁ sāmivacanaṁ. Asmīti hotīti yadetaṁ ajjhattaṁ khandhapañcakaṁ upādāya taṇhāmānadiṭṭhivasena samūhagāhato asmīti evaṁ hoti, tasmiṁ satīti attho. Itthasmīti hotīti khattiyādīsu “idaṁpakāro ahan”ti evaṁ (MṬ.9./CS:pg.1.321) taṇhāmānadiṭṭhivasena hotīti idamettha anupanidhāya gahaṇaṁ. Evamādināti ādi-saddena “evaṁsmīti, aññathāsmīti, bhavissanti, itthaṁ bhavissanti, evaṁ bhavissanti, aññathā bhavissanti, asasmīti, satasmīti, siyanti, itthaṁ siyanti, evaṁ siyanti, aññathā siyanti, apāhaṁ siyanti, apāhaṁ itthaṁ siyanti, apāhaṁ evaṁ siyanti, apāhaṁ aññathā siyan”ti (vibha.973) imesaṁ taṇhāvicaritānaṁ gahaṇaṁ. Tattha evaṁsmīti idaṁ samato upanidhāya gahaṇaṁ, yathā ayaṁ khattiyo, yathā ayaṁ brāhmaṇo, evaṁ ahampīti attho. Aññathāsmīti idaṁ asamaṇo upanidhāya gahaṇaṁ, yathā ayaṁ khattiyo, yathā ayaṁ brāhmaṇo, tato aññathā ahaṁ hīno vā adhiko vāti attho. Iti imāni pubbe vuttāni dveti etāni paccuppannavasena cattāri taṇhāvicaritāni. Bhavissanti-ādīni pana cattāri anāgatavasena vuttāni. Tesaṁ purimacatukke vuttanayeneva attho veditabbo. Asasmīti asatīti asaṁ. Niccassetaṁ adhivacanaṁ, tasmā sassato asmīti attho. Satasmīti sīdatīti sataṁ. Aniccassetaṁ adhivacanaṁ, tasmā asassato asmīti attho. Iti imāni dve sassatucchedavasena vuttāni. Ito parāni siyanti-ādīni cattāri saṁsayaparivitakkavasena vuttāni, tāni purimacatukke vuttanayena atthato veditabbāni. Apāhaṁ siyanti-ādīni cattāri “api nāmāhaṁ bhaveyyan”ti evaṁ patthanākappanavasena vuttāni, tāni purimacatukke vuttanayeneva veditabbāni.

Ettha ca sassatucchedavasena vuttā dve diṭṭhisīsā nāma, asmi, bhavissaṁ, siyaṁ, apāhaṁ siyanti ete pana cattāro suddhasīsā eva, “itthasmī”ti-ādayo tayo tayoti dvādasa sīsamūlakā nāma. Evametāni dve diṭṭhisīsā, cattāro suddhasīsā, dvādasa sīsamūlakāti ajjhattikassupādāya aṭṭhārassa taṇhāvicaritāni veditabbāni.

Bāhirassupādāyāti bāhiraṁ khandhapañcakaṁ upādāya. Idampi hi upayogatthe sāmivacanaṁ. Imināti iminā rupena vā …pe… viññāṇena vāti evaṁ rūpādīsu ekameva “ahan”ti, itaraṁ kiñcanapalibodhabhāvena gahetvā taṇhādivasena “asmī”ti abhinivisati, “iminā”ti ayamettha viseso. Asmīti iminā khaggena vā chattena vā abhisekena vā “khattiyohamasmī”ti (MṬ.9./CS:pg.1.322) abhinivisati. Bāhirarūpādinissitānīti bāhirāni parasantatipariyāpannāni rūpavedanādīni nissitāni. Aṭṭhārasāti iminā “asmī”ti-ādinayappavattāni aṭṭhārasa, tāni pubbe vuttanayeneva veditabbāni. “Iminā”ti hi ayamevettha viseso, tasmā “dve diṭṭhisīsā”ti-ādinā vuttanayeneva niddhāretvā veditabbā. Ubhayaṁ pana ekajjhaṁ katvā āha “chattiṁsā”ti.

Niddesatthenāti “chayime āvuso taṇhākāyā”ti-ādiniddesapāḷiyā atthavacanena. Niddesavitthārāti tassa ca niddesassa aṭṭhasatataṇhāvicaritavasena vitthārena. Vitthārassa ca puna saṅgahatoti dvīhi ākārehi vitthāritassa aṭṭhārasataṇhāvicaritapabhedassa chaḷeva tissoyevāti ca puna saṅgahaṇato ca.

Vipākavedanā adhippetā visesato attānaṁ assādetabbato. Tameva hissā assādetabbataṁ pakāsetuṁ “kathan”ti-ādi vuttaṁ. Assādanenāti abhiratiyā. Mamāyantāti dhanāyantā. Cittakārādīnanti ādi-saddena iṭṭhavaṇṇārammaṇadāyakānaṁ saṅgaho. Sippasandassanakādīnanti ādi-saddena vejjādīnaṁ saṅgaho. Vejjā hi rasāyatanojāvasena tadupatthambhitavasena ca dhammārammaṇassa dāyakā. Svāyaṁ ādi-saddo “vīṇāvādakādī”ti-ādinā paccekañca yojetabbo, puttaṁ mamāyantāti puttaṁ sampiyāyantā. Putto viya cettha vedanā daṭṭhabbā, sappāyasappikhīrādīni viya vedanāya paccayabhūtāni iṭṭharūpādi-ārammaṇāni, dhāti viya rūpādichaḷārammaṇadāyakā cittakārādayo daṭṭhabbā.

Taṇhāvāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Vedanāvāravaṇṇanā

97. Cakkhusamphassajā eva vedanā atītādibhedabhinnā rāsivasena ekajjhaṁ gahetvā eko vedanākāyo yathā vedanākkhandho, evaṁ sotasamphassajādikāti pāḷiyaṁ “chayime āvuso vedanākāyā”ti vuttanti āha “vedanākāyāti vedanāsamūhā”ti. Cakkhusamphassato jātā cakkhusamphassajā vedanā. Sā pana upādinnāpi anupādinnāpi, tadubhayassapi saṅgaṇhantena atthavaṇṇanāya katattā āha “ayaṁ tāvettha sabbasaṅgāhikakathā”ti. Idāni “vipākavidhi ayan”ti upādinnayeva (MṬ.9./CS:pg.1.323) gaṇhanto “vipākavasenā”ti-ādimāha. Manodvāre manoviññāṇadhātusampayuttāti tadārammaṇamanoviññāṇadhātusampayuttā.

Avasesānanti sampaṭicchanādivedanānaṁ. Upanissayādīti ādi-saddena anantarādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Anantarānañhi anantarādivasena, itaresaṁ upanissayavasena phasso paccayo hoti, manodvāre pana tadārammaṇavedanānaṁ manosamphasso upanissayavasena paccayo. Advārikānanti dvārarahitānaṁ. Na hi paṭisandhi-ādivedanānaṁ kiñci dvāraṁ atthi. Sahajātamanosamphassasamudayāti etenassa tāsaṁ sahajātakoṭiyā paccayabhāvamāha.

Vedanāvāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Phassavāravaṇṇanā

98. Cakkhuṁ nissāya uppanno samphasso cakkhusamphasso. Pañcavatthukāti cakkhādipañcavatthukā cakkhādipañcavatthusannissayā. “Upādinnakakathā esā”ti bāvīsatiggahaṇaṁ, pavattikathābhāvato lokiyaggahaṇaṁ. Vipākamanasampayuttaphassāti vipākamanoviññāṇasampayuttā phassā. Paccayuppannena viya paccayenapi upādinnakeneva bhavitabbanti “channaṁ cakkhādīnaṁ āyatanānan”ti vuttaṁ.

Phassavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Saḷāyatanavāravaṇṇanā

99. Nidassanamattañcetaṁ, tasmā yathā ettha arūpalokāpekkhāya chaṭṭhāyatanañca saḷāyatanañca saḷāyatananti ekaseso icchitabbo, evaṁ yesaṁ paccayuppanno upādinno, paccayo pana anupādinnotipi icchitabbo. Tesaṁ matena bāhirāyatanavasenapi ekaseso veditabbo “chaṭṭhāyatanañca saḷāyatanañca saḷāyatanañca saḷāyatanan”ti. Visuddhimaggopi imassa āgamassa (MṬ.9./CS:pg.1.324) atthasaṁvaṇṇanāti āha “visuddhimagge …pe… vuttanayamevā”ti. Esa nayo aññatthāpi Visuddhimaggaggahaṇe.

Saḷāyatanavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Nāmarūpavāravaṇṇanā

100. Namanalakkhaṇanti ārammaṇābhimukhaṁ namanasabhāvaṁ tena vinā apavattanato. Ruppanaṁ sītādivirodhipaccayasannipāte visadisuppatti. Ime pana tayoti-ādinā sabbacittuppādasādhāraṇavaseneva taṁsaṅkhārakkhandhaggahaṇaṁ, tasmā ye yattha asādhāraṇā, tepi atthato gahitāyevāti dasseti.

Upādiyitvāti paccaye katvā. Paccayakaraṇameva hi paccayuppannassa paccayabhūtadhammānaṁ upādiyanaṁ. Samūhasambandhe sāmivacanaṁ etanti “samūhatthe etaṁ sāmivacanan”ti vuttaṁ tena vinā sambandhassa abhāvato. Tenāti tasmā. Taṁ sabbampīti taṁ bhūtupādāyapabhedaṁ sabbampi sattavīsatividhaṁ. Yassa nāmassāti catuvokārabhave nāmassa. Viññāṇampi tappariyāpannameva veditabbaṁ. Rūpassāti ekavokārabhave rūpassa. Viññāṇaṁ pana pañcavokārabhave saṅkhāraviññāṇameva. Yassa pañcavokārabhave nāmarūpassa. Tassa vasenāti sahajātassa sahajātādivasena, anantarassa anantarādivasena, itarassa upanissayādivasena tassa nāmassa yathārahaṁ tassa tassa viññāṇassa paccayabhāvo veditabbo.

Nāmarūpavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Viññāṇavāravaṇṇanā

101. Tebhūmakavipākaggahaṇe kāraṇaṁ heṭṭhā vuttameva. Saṅkhāro yassa viññāṇassāti ettha aṭṭhavidhopi kāmāvacarapuññābhisaṅkhāro soḷasavidhassa kāmāvacaravipākaviññāṇassa, pañcavidhopi rūpāvacarapuññābhisaṅkhāro pañcavidhassa rūpāvacaravipākaviññāṇassa, dvādasavidhopi apuññābhisaṅkhāro sattavidhassa akusalavipākaviññāṇassa, catubbidhopi āneñjābhisaṅkāro (MṬ.9./CS:pg.1.325) catubbidhassa arūpāvacaravipākaviññāṇassa yathārahaṁ paṭisandhipavattīsu kammapaccayena ceva upanissayapaccayena ca paccayo hoti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana Visuddhimagge (visuddhi.2.620) vuttanayena veditabbo.

Viññāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Saṅkhāravāravaṇṇanā

102. Abhisaṅkharaṇalakkhaṇoti abhisañcetayitasabhāvo, āyūhanalakkhaṇoti attho. Copanavasenāti kāyaviññattisaṅkhātacopanavasena. Tena pañcadvārikacetanā paṭikkhipati. Vacanabhedavasenāti vācānicchāraṇavasena. Vacīviññattisamuṭṭhāpanavasenāti attho. Yathāvuttā vīsati, nava mahaggatakusalacetanā cāti ekūnatiṁsa manosañcetanā. “Kusalānaṁ upanissayavasenā”ti vuttaṁ, ekaccānaṁ ārammaṇavasenapīti vattabbaṁ. Sahajātādivasenāti sahajāta-aññamañña-nissaya-sampayutta-atthi-avigatahetuvasena, anantarānaṁ anantarasamanantara-anantarūpanissayanatthivigatāsevanasena paccayo. Api-saddena upanissayaṁ saṅgaṇhāti.

Saṅkhāravāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Avijjāvāravaṇṇanā

103. “Dukkhasacce-aññāṇan”ti saṅkhepato vuttamatthaṁ vivarituṁ “tatthā”ti-ādi āraddhaṁ. Tanti aññāṇaṁ. Satipi pahātabbatte pariññeyyattavasena antogadhaṁ. Dukkhasaccañcassāti vatthusaṅkhātaṁ sampayuttakhandhasaṅkhātañca dukkhasaccaṁ assa aññāṇassa. Taṁ hissa nissayapaccayo hoti. Tassāti dukkhasaccassa. Yāthāvalakkhaṇapaṭivedhanivāraṇenāti saṅkhata-aviparītasabhāvapaṭivijjhanassa nivāraṇena. Etenassa pariññābhisamayasaṅkhātassa ariyamaggapaṭivedhassa vibandhakabhāvamāha. Ñāṇappavattiyāti “idaṁ dukkhaṁ, ettakaṁ dukkhan”ti (MṬ.9./CS:pg.1.326) anubujjhanākārāya pubbabhāgañāṇappavattiyā. Etthāti dukkhasacce. Appadānenāti avissajjanena. Etenassā anubodhañāṇassapi vibandhakatamāha.

Tīhi kāraṇehi veditabbaṁ antogadhābhāvato. Idha sampayuttakhandhavaseneva vatthuto samudaye aññāṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Ekenevāti itaraṁ kāraṇattayaṁ paṭikkhipati. Yadipi aññāṇaṁ nirodhamagge ārammaṇaṁ na karoti, kuto tadantogadhatabbatthutā, te pana jānitukāmassa tappaṭicchādanavasena anirodhamaggesu nirodhamaggaggāhahetutāvasena ca pavattamānaṁ “nirodhe paṭipadāyañca aññāṇan”ti vuccati. Tenāha “paṭicchādanato”ti-ādi. Tassattho vuttoyeva. Gambhīrattāti sabhāveneva gambhīrattā. Agādha-apatiṭṭhābhāvena taṁvisayassa ñāṇassa uppādetuṁ asakkuṇeyyattā duddasaṁ. Purimaṁ pana saccadvayaṁ. Vañcanīyaṭṭhenāti vañcakabhāvena ayāthāvabhāvena upaṭṭhānato duddasattā gambhīraṁ, na sabhāvato, tasmā taṁvisayaṁ aññāṇaṁ uppajjati. Tatthāti tasmiṁ purimasaccadvaye aniccādisabhāvalakkhaṇassa duddasattā eva niccādivipallāsavasena pavattati aññāṇanti ānetvā sambandhitabbaṁ.

Idāni niddesavibhāgenapi avijjāya saccesu pavattivibhāgaṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha dukkheti ettakena bhummaniddesena. Saṅgahatoti pariññeyyatāya dukkhena saṅgahetabbato. Tena niddhāraṇatthaṁ dasseti. Dukkhasmiñhi avijjā niddhārīyati, na aññasmiṁ. Vatthutoti ādhāratthaṁ. Dukkhasannissayā hi avijjā. Ārammaṇatoti visayatthaṁ taṁ ārabbha pavattanato. Kiccatoti byāpanatthaṁ chādanavasena taṁ byāpetvā pavattanato. Iminā nayena sesesupi attho veditabbo. Avisesatoti visesābhāvato, vuttanayena dukkhādīsu pavatti-ākāravisesaṁ aggahetvāti attho. Sabhāvatoti sarasalakkhaṇato. Catunnampi saccānaṁ ajānanasabhāvā hi avijjā. Kāmarāgabhavarāgā kāmāsavabhavāsavāti āha “sahajātādivasenā”ti. Nanu avijjā eva avijjāsavo, so kathaṁ avijjāya paccayoti āha “pubbuppannā”ti-ādi.

Avijjāvāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Āsavavāravaṇṇanā

104. Āsavavāre (MṬ.9./CS:pg.1.327) āsava-saddattho āsavavicāro ca heṭṭhā vuttoyeva. Kasmā panāyaṁ vāro vutto, nanu avijjādikāva paṭiccasamuppādadesanāti codanaṁ sandhāya “ayaṁ vāro”ti-ādi āraddhaṁ. Paṭiccasamuppādapadesūti paṭiccasamuppādakoṭṭhāsesu. Dvādasakoṭṭhāsā hi satthu paṭiccasamuppādadesanā. Tassāpi paccayadassanavasenāti nāyaṁ kāpilānaṁ mūlapakati viya appaccayā, atha kho sappaccayāti avijjāyapi paccayadassanavasena. Āsavasamudayenāti atītabhave āsavānaṁ samudayena etarahi avijjāya samudayo, etarahi avijjāya samudayena anāgate āsavasamudayoti evaṁ āsavāvijjānaṁ paccayapaccayuppannakabhāvena aparāparaṁ pavattamānaṁ ādikoṭi-abhāveneva tannimittassa saṁsārassa ādikoṭi-abhāvato anamataggatāsiddhi veditabbā.

Dvattiṁsa ṭhānānīti dvattiṁsa saccappaṭivedhakāraṇāni, dvattiṁsa vā catusaccakammaṭṭhānāni. Imamhā sammādiṭṭhisuttāti yāya ariyasāvako sammādiṭṭhi nāma hoti, sā ariyā sammādiṭṭhi ettha vuttāti sammādiṭṭhisuttaṁ, ito sammādiṭṭhisuttato.

Catusaccapariyāyehīti catusaccādhigamakāraṇehi. Arahattapariyāyehīti “so sabbaso rāgānusayaṁ pahāyā”ti-ādinā arahattādhigamakāraṇehi. Tenāha “catusaṭṭhiyā kāraṇehī”ti.

Āsavavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Sammādiṭṭhisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.10.)10.Satipaṭṭhānasuttavaṇṇanā

105. Jānapadinoti (dī.ni.ṭī.2.95) janapadavanto, janapadassa vā issarā rājakumārā. Gottavasena kurū nāma. Tesaṁ nivāso yadi eko janapado, kathaṁ bahuvacananti āha “ruḷhīsaddenā”ti. Akkharacintakā hi īdisesu ṭhānesu yutte viya saliṅgavacanāni (pāṇini 1.251) icchanti, ayamettha ruḷhī yathā (MṬ.10./CS:pg.1.328) aññatthāpi “aṅgesu viharati, Mallesu viharatī”ti ca. Tabbisesane pana janapada-sadde jāti-sadde ekavacanameva. Aṭṭhakathācariyā panāti pana-saddo visesatthajotano. Tena puthu-atthavisayatāya evaṁ taṁ bahuvacananti “bahuke panā”ti-ādinā vakkhamānaṁ visesaṁ dīpeti. Sutvāti mandhātumahārājassa ānubhāvadassanānusārena paramparāgataṁ kathaṁ sutvā. Anusaṁyāyantenāti anuvicarantena. Etesaṁ ṭhānanti candimasūriyamukhena cātumahārājikabhavanamāha. Tenāha “tattha agamāsī”ti-ādi. Soti mandhātumahārājā. Tanti cātumahārājikarajjaṁ. Gahetvāti sampaṭicchitvā. Puna pucchi pariṇāyakaratanaṁ. Dovārikabhūmiyaṁ tiṭṭhanti sudhammāya devasabhāya devapurassa ca catūsu dvāresu ārakkhāya adhikatattā. Dibbarukkhasahassapaṭimaṇḍitanti idaṁ “cittalatāvanan”ti-ādīsupi yojetabbaṁ.

Pathaviyaṁ patiṭṭhāsīti bhassitvā pathaviyā āsanne ṭhāne aṭṭhāsi, ṭhatvā ca nacirasseva antaradhāyi tenattabhāvena rañño cakkavattissariyassa abhāvato. “Cirataraṁ kālaṁ ṭhatvā”ti apare. Devabhāvo pāturahosi devaloke pavattivipākadāyino aparāpariyāyavedanīyassa kammassa katokāsattā. Avayave siddho viseso samudāyassa visesako hotīti ekampi raṭṭhaṁ bahuvacanena voharīyati.

Da-kārena atthaṁ vaṇṇayanti niruttinayena. Kammāsoti kammāsapādo vuccati uttarapadalopena yathā “rūpabhavo rūpan”ti. Kathaṁ pana so kammāsapādoti āha “tassa kirā”ti-ādi. Damitoti ettha kīdisaṁ damanaṁ adhippetanti āha “porisādabhāvato paṭisedhito”ti. Ime pana therāti majjhimabhāṇake vadati, te pana cūḷakammāsadammaṁ sandhāya tathā vadanti. Yakkhiniputto hi kammāsapādo alīnasattukumārakāle bodhisattena tattha damito, sutasomakāle pana Bārāṇasirājā porisādabhāvapaṭisedhanena yattha damito, taṁ mahākammāsadammaṁ nāma. Puttoti vatvā atrajoti vacanaṁ orasaputtabhāvadassanatthaṁ.

Yehi āvasitapadeso kururaṭṭhanti nāmaṁ labhi, te uttarakuruto āgatā manussā tattha rakkhitaniyāmeneva pañca sīlāni rakkhiṁsu, tesaṁ diṭṭhānugatiyā (MṬ.10./CS:pg.1.329) pacchimā janatāti, so desadhammavasena avicchedato vattamāno kuruvattadhammoti paññāyittha, ayañca attho kurudhammajātakena (jā.1.3.76-78) dīpetabbo. So aparabhāge yattha paṭhamaṁ saṁkiliṭṭho jāto, taṁ dassetuṁ “kururaṭṭhavāsīnan”ti-ādi vuttaṁ. Yattha Bhagavato vasanokāso koci vihāro na hoti, tattha kevalaṁ gocaragāmakittanaṁ nidānakathāya pakati, yathā taṁsakkesu viharati Devadahaṁ nāma sakkānaṁ nigamoti imamatthaṁ dassento “avasanokāsato”ti-ādimāha.

Uddesavārakathāvaṇṇanā

106. Kasmā Bhagavā imaṁ suttamabhāsīti asādhāraṇasamuṭṭhānaṁ pucchati, sādhāraṇaṁ pana pākaṭanti anāmaṭṭhaṁ, tena suttanikkhepo pucchitoti katvā itaro “kururaṭṭhavāsīnan”ti-ādinā aparajjhāsayoyaṁ suttanikkhepoti dasseti. Etena bāhirasamuṭṭhānaṁ vibhāvitanti daṭṭhabbaṁ. Ajjhattikaṁ pana asādhāraṇañca Mūlapariyāyasuttādiṭīkāyaṁ vuttanayeneva veditabbaṁ. Kururaṭṭhaṁ kira (dī.ni.ṭī.2.373) tadā tannivāsīnaṁ sattānaṁ yebhuyyena yonisomanasikāravantatāya pubbe ca katapuññatābalena utu-ādisampannameva ahosi. Tena vuttaṁ “utupaccayādisampannattā”ti. Ādi-saddena bhojanādisampattiṁ saṅgaṇhāti. Keci pana “pubbe kuruvattadhammānuṭṭhānavāsanāya uttarakuru viya yebhuyyena utu-ādisampannameva hontaṁ Bhagavato kāle sātisayaṁ utusappāyādiyuttaṁ taṁ raṭṭhaṁ ahosī”ti vadanti. Cittasarīrakallatāyāti cittassa sarīrassa ca arogatāya. Anuggahitapaññābalāti laddhupakārañāṇānubhāvā, anu anu vā āciṇṇapaññātejā. Ekavīsatiyā ṭhānesūti kāyānupassanāvasena cuddasasuṭhānesu, vedanānupassanāvasena ekasmiṁ ṭhāne, tathā cittānupassanāvasena, dhammānupassanāvasena pañcasu ṭhānesūti evaṁ ekavīsatiyā ṭhānesu. Kammaṭṭhānaṁ arahatte pakkhipitvāti catusaccakammaṭṭhānaṁ yathā arahattaṁ pāpeti, evaṁ desanāvasena arahatte pakkhipitvā. Suvaṇṇacaṅkoṭakasuvaṇṇamañjūsāsu pakkhittāni sumanacampakādinānāpupphāni maṇiputtādisattaratanāni ca yathā bhājanasampattiyā savisesaṁ sobhanti, kiccakarāni (MṬ.10./CS:pg.1.330) ca honti manuññābhāvato, evaṁ sīladassanādisampattiyā bhājanavisesabhūtāya kururaṭṭhavāsiparisāya desitā ca Bhagavato ayaṁ desanā bhiyyosomattāya sobhati, kiccakārī ca hotīti imamatthaṁ dasseti “yathā hi puriso”ti-ādinā. Etthāti kururaṭṭhe.

Pakatiyāti sarasato, imissā Satipaṭṭhānasuttadesanāya pubbepīti adhippāyo. Anuyuttā viharanti satthu desanānusāratoti adhippāyo. Vissaṭṭha-attabhāvanāti aniccādivasena kismiñci yonisomanasikāre cittaṁ aniyojetvā rūpādi-ārammaṇe abhirativasena vissaṭṭhacittena bhavituṁ na vaṭṭati, pamādavihāraṁ pahāya appamattena bhavitabbanti adhippāyo.

Ekāyanoti ettha ayana-saddo maggapariyāyo. Na kevalamayanameva, atha kho aññepi bahū maggapariyāyāti paduddhāraṁ karonto “maggassa hī”ti-ādi vatvā yadi maggapariyāyo ayana-saddo, kasmā puna maggoti vuttanti codanaṁ sandhāyāha “tasmā”ti-ādi. Tattha ekamaggoti eko eva maggo. Na hi nibbānagāmī maggo añño atthīti. Nanu satipaṭṭhānaṁ idha “maggo”ti adhippetaṁ, tadaññe ca bahū maggadhammā atthīti? Saccaṁ atthi, te pana satipaṭṭhānaggahaṇeneva gahitā tadavinābhāvato. Tathā hi ñāṇavīriyādayo niddese gahitā. Uddese pana satiyā eva gahaṇaṁ veneyyajjhāsayavasenāti daṭṭhabbaṁ. Na dvedhāpathabhūtoti iminā imassa maggassa anekamaggatābhāvaṁ viya anibbānagāmibhāvābhāvañca dasseti. Ekenāti asahāyena. Asahāyatā ca duvidhā attadutiyatābhāvena vā, yā “vūpakaṭṭhakāyatā”ti vuccati, taṇhādutiyatābhāvena vā, yā “pavivittacittatā”ti vuccati. Tenāha “vūpakaṭṭhena pavivittacittenā”ti. Seṭṭhopi loke “eko”ti vuccati “yāva pare ekato karosī”ti-ādīsūti āha “ekassāti seṭṭhassā”ti. Yadi saṁsārato nissaraṇaṭṭho ayanaṭṭho aññesampi upanissayasampannānaṁ sādhāraṇo kathaṁ Bhagavatoti āha “kiñcāpī”ti-ādi. Imasmiṁ khoti ettha kho-saddo avadhāraṇe, tasmā imasmiṁ yevāti attho. Desanābhedoyeva heso, yadidaṁ maggoti vā ayanoti vā. Tenāha “attho paneko”ti.

Nānāmukhabhāvanānayappavattoti (MṬ.10./CS:pg.1.331) kāyānupassanādimukhena tatthāpi ānāpānādimukhena bhāvanānayena pavatto. Ekāyananti ekagāminaṁ, nibbānagāminanti attho. Nibbānañhi adutiyattā seṭṭhattā ca “ekan”ti vuccati. Yathāha “ekañhi saccaṁ na dutīyamatthī”ti (su.ni.890) “yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ aggamakkhāyatī”ti (a.ni.4.34 itivu.90) ca. Khayo eva antoti khayanto jātiyā khayantaṁ diṭṭhavāti jātikhayantadassī. Avibhāgena sabbepi satte hitena anukampatīti hitānukampī. Atariṁsūti tariṁsu. Pubbeti purimakā Buddhā, pubbe vā atītakāle.

Tanti taṁ tesaṁ vacanaṁ, taṁ vā kiriyāvuttivācakattaṁ na yujjati. Na hi saṅkheyyappadhānatāya sattavācino eka-saddassa kiriyāvuttivācakatā atthi. “Sakimpi uddhaṁ gaccheyyā”ti-ādīsu (a.ni.7.72) viya “sakiṁ ayano”ti iminā byañjanena bhavitabbaṁ. Evaṁ atthaṁ yojetvāti evaṁ padatthaṁ yojetvā. Ubhayathāpīti purimanayena pacchimanayena ca. Na yujjati idhādhippetamaggassa anekavāraṁ pavattisabbhāvato. Tenāha “kasmā”ti-ādi. Anekavārampi ayatīti purimanayassa, anekañcassa ayanaṁ hotīti pacchimanayassa ca paṭikkhepo.

Imasmiṁ padeti “ekāyano ayaṁ bhikkhave maggo”ti imasmiṁ vākye, imasmiṁ vā “pubbabhāgamaggo lokuttaramaggo”ti saṁsayaṭṭhāne. Missakamaggoti lokiyena missako lokuttaramaggo. Visuddhi-ādīnaṁ nippariyāyahetuṁ saṅgaṇhanto ācariyatthero “missakamaggo”ti āha, itaro pariyāyahetu idhādhippetoti “pubbabhāgamaggo”ti.

Saddaṁ sutvāvāti “kālo, bhante, dhammassavanāyā”ti kālārocanasaddaṁ sutvā. Evaṁ ukkhipitvāti. Evaṁ “madhuraṁ imaṁ kuhiṁ chaḍḍemā”ti achaḍḍentā ucchubhāraṁ viya paggahetvā na vicaranti. Āluḷetīti viluḷito ākulo hotīti attho. Ekāyanamaggo vuccati pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggoti. Ettāvatā idhādhippetatthe siddhe tasseva alaṅkāratthaṁ so pana yassa pubbabhāgamaggo, taṁ dassetuṁ “maggānaṭṭhaṅgiko”ti-ādikā (MṬ.10./CS:pg.1.332) gāthāpi paṭisambhidāmaggatova ānetvā ṭhapitā.

Nibbānagamanaṭṭhenāti nibbānaṁ gacchati adhigacchati etenāti nibbānagamanaṁ, so eva aviparītasabhāvatāya attho, tena nibbānagamanaṭṭhena, nibbānādhigamupāyatāyāti attho. Magganīyaṭṭhenāti gavesitabbatāya, “gamanīyaṭṭhenā”ti vā pāṭho, upagantabbattāti attho. Rāgādīhīti. Iminā rāgadosamohānaṁyeva gahaṇaṁ “rāgo malaṁ, doso malaṁ, moho malan”ti (vibha.924) vacanato. “Abhijjhāvisamalobhādīhī”ti pana iminā sabbesampi upakkilesānaṁ saṅgaṇhanatthaṁ te visuṁ uddhaṭā. Sattānaṁ visuddhiyāti vuttassa atthassa ekantikataṁ dassento “tathā hī”ti-ādimāha. Kāmaṁ “visuddhiyā”ti sāmaññajotanā, cittavisuddhi eva panettha adhippetāti dassetuṁ “rūpamalavasena panā”ti-ādi vuttaṁ. Na kevalaṁ Aṭṭhakathāvacanameva, atha kho idamettha āhaccabhāsitanti dassento “tathā hī”ti-ādimāha.

Sā panāyaṁ cittavisuddhi sijjhamānā yasmā sokādīnaṁ anuppādāya saṁvattati, tasmā vuttaṁ “sokaparidevānaṁ samatikkamāyā”ti-ādi. Tattha socanaṁ ñātibyasanādinimittaṁ cetaso santāpo antonijjhānaṁ soko. Ñātibyasanādinimittameva sokādhikatāya “kahaṁ, ekaputtaka, kahaṁ, ekaputtakā”ti paridevavasena lapanaṁ paridevo, āyatiṁ anuppajjanaṁ idha samatikkamoti āha “pahānāyā”ti. Taṁ panassa samatikkamāvahataṁ nidassanavasena dassento “ayaṁ hī”ti-ādimāha.

Tattha yaṁ pubbe taṁ visodhehīti atītesu khandhesu taṇhāsaṁkilesavisodhanaṁ vuttaṁ. Pacchāti parato. Teti tuyhaṁ. Māhūti mā ahu. Kiñcananti rāgādikiñcanaṁ. Etena anāgatesu khandhesu saṁkilesavisodhanaṁ vuttaṁ. Majjheti tadubhayavemajjhe. No ce gahessasīti na upādiyissasi ce. Etena paccuppanne khandhapabandhe upādānappavatti vuttā. Upasanto carissasīti evaṁ addhattayagatasaṁkilesavisodhane sati nibbutasabbapariḷāhatāya upasanto hutvā viharissasīti arahattanikūṭena gāthaṁ niṭṭhapesi. Tenāha “imaṁ gāthan”ti-ādi.

Puttāti (MṬ.10./CS:pg.1.333) orasā, aññepi vā ye keci. Pitāti janako. Bandhavāti ñātakā. Ayañhettha attho-- puttā vā pitā vā bandhavā vā antakena maccunā adhipannassa abhibhūtassa maraṇato tāṇāya na honti, tasmā natthi ñātīsu tāṇatāti. Na hi ñātīnaṁ vasena maraṇato ārakkhā atthi, tasmā paṭācāre “ubho puttā kālakatā”ti-ādinā (apa.their.2.2.498) mā niratthakaṁ paridevi, dhammaṁyeva pana yāthāvato passāti adhippāyo.

Sotāpattiphale patiṭṭhitāti yathānulomaṁ pavattitāya sāmukkaṁsikāya dhammadesanāya pariyosāne sahassanayapaṭimaṇḍite sotāpattiphale patiṭṭhahi. Kathaṁ panāyaṁ satipaṭṭhānamaggavasena sotāpattiphale patiṭṭhāsīti āha “yasmā panā”ti-ādi. Na hi catusaccakammaṭṭhānakathāya vinā sāvakānaṁ ariyamaggādhigamo atthi. “Imaṁ gāthaṁ sutvā”ti pana idaṁ sokavinodanavasena pavattitāya gāthāya paṭhamaṁ sutattā vuttaṁ. Esa nayo itaragāthāyapi. Bhāvanāti paññābhāvanā. Sā hi idhādhippetā. Tasmāti yasmā rūpādīnaṁ aniccādito anupassanāpi satipaṭṭhānabhāvanā, tasmā. Tepīti santatimahāmattapaṭācārā.

Pañcasate coreti satasatacoraparivāre pañca core paṭipāṭiyā pesesi. Te araññaṁ pavisitvā theraṁ pariyesantā anukkamena therassa samīpe samāgacchiṁsu. Tenāha “te gantvā theraṁ parivāretvā nisīdiṁsū”ti. Vedanaṁ vikkhambhetvā pītipāmojjaṁ uppajjīti sambandho. Therassa hi sīlaṁ paccavekkhato suparisuddhaṁ sīlaṁ nissāya uḷāraṁ pītipāmojjaṁ uppajjamānaṁ ūruṭṭhibhedajanitaṁ dukkhavedanaṁ vikkhambhesi. Pādānīti pāde. Saññapessāmīti saññattiṁ karissāmi. Aḍḍiyāmīti jigucchāmi. Harāyāmīti lajjāmi. Vipassisanti sammasiṁ.

Pacalāyantānanti pacalāyanaṁ niddaṁ upagatānaṁ. Vatasampannoti dhutacaraṇasampanno. Pamādanti pacalāyanaṁ sandhāyāha. Oruddhamānasoti uparuddha-adhicitto. Pañjarasminti sarīre. Sarīrañhi nhārusambandha-aṭṭhisaṅghātatāya idha “pañjaran”ti vuttaṁ.

Pītavaṇṇāya paṭākāya pariharaṇato mallayuddhacittakatāya ca pītamallo. Tīsu rajjesūti paṇḍucoḷagoḷarajjesu. Mallā sīhaḷadīpe sakkārasammānaṁ (MṬ.10./CS:pg.1.334) labhantīti tambapaṇṇidīpaṁ āgamma. Taṁyeva aṅkusaṁ katvāti “rūpādayo ‘mamā’ti na gahetabbā”ti na tumhākavaggena (saṁ.ni.3.33-34) pakāsitamatthaṁ attano cittamattahatthino aṅkusaṁ katvā. Jaṇṇukehi caṅkamati “nisinne niddāya avasaro hotī”ti. Byākaritvāti attano vīriyārambhassa saphalatāpavedanamukhena sabrahmacārīnaṁ ussāhaṁ janento aññaṁ byākaritvā. Bhāsitanti vacanaṁ. Kassa pana tanti āha “Buddhaseṭṭhassa, sabbalokaggavādino”ti. Na tumhākanti-ādi tassa pavatti-ākāradassanaṁ. Tayidaṁ me saṅkhārānaṁ accantavūpasamakāraṇanti dassento “aniccā vatā”ti gāthaṁ āhari. Tena idānāhaṁ saṅkhārānaṁ khaṇe khaṇe bhaṅgasaṅkhātassa rogassa abhāvena arogo parinibbutoti dasseti.

Assāti sakkassa. Upapattīti devūpapatti. Punapākatikāva ahosi sakkabhāveneva upapannattā. Subrahmāti evaṁ nāmo. Accharānaṁ nirayūpapattiṁ disvā tato pabhuti satataṁ pavattamānaṁ attano cittutrāsaṁ sandhāyāha “niccaṁ utrastamidaṁ cittan”ti-ādi. Tattha utrastanti santastaṁ bhītaṁ. Ubbigganti saṁviggaṁ. Utrastanti vā saṁviggaṁ. Ubbigganti bhayavasena saha kāyena sañcalitaṁ. Anuppannesūti anāgatesu. Kicchesūti dukkhesu. Nimittatthe bhummavacanaṁ, bhāvīdukkhapavattinimittanti attho. Uppatitesūti uppannesu kicchesūti yojanā, tadā attano parivārassa uppannadukkhanimittanti adhippāyo.

Bojjhāti bodhito, ariyamaggatoti attho. Aññatrāti ca padaṁ apekkhitvā nissakkavacanaṁ, tasmā bodhiṁ ṭhapetvāti attho. Esa nayo sesesupi. Tapasāti tapokammato. Tena maggādhigamassa upāyabhūtaṁ dhutaṅgasevanādisallekhapaṭipadaṁ dasseti. Indriyasaṁvarāti manacchaṭṭhānaṁ indriyānaṁ saṁvaraṇato. Etena satisaṁvarasīsena sabbampi saṁvarasīlaṁ, lakkhaṇahāranayena vā sabbampi catupārisuddhisīlaṁ dasseti. Sabbanissaggāti sabbupadhinissajjanato sabbakilesappahānato. Kilesesu hi nissaṭṭhesu kammavaṭṭaṁ vipākavaṭṭañca nissaṭṭhameva hotīti. Sotthinti khemaṁ anupaddavataṁ.

Ñāyati nicchayena kamati nibbānaṁ, taṁ vā ñāyati paṭivijjhīyati etenāti ñāyo, ariyamaggoti āha “ñāyo vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo”ti (MṬ.10./CS:pg.1.335) Taṇhāvānavirahitattāti taṇhāsaṅkhātavānavivittattā. Taṇhā hi khandhehi khandhaṁ, kammunā vā phalaṁ, sattehi vā dukkhaṁ vinati saṁsibbatīti vānanti vuccati. Tayidaṁ natthi ettha vānaṁ, na vā etasmiṁ adhigate puggalassa vānanti nibbānaṁ, asaṅkhatā dhātu. Parapaccayena vinā paccakkhakaraṇaṁ sacchikiriyāti āha “attapaccakkhatāyā”ti.

Nanu “visuddhiyā”ti cittavisuddhiyā adhippetattā visuddhiggahaṇenevettha sokasamatikkamādayopi gahitā eva honti, te puna kasmā gahitāti anuyogaṁ sandhāya “tattha kiñcāpī”ti-ādi vuttaṁ. Sāsanayuttikovideti saccapaṭiccasamuppādādilakkhaṇāyaṁ dhammanītiyaṁ cheke. Taṁ taṁ atthaṁ ñāpetīti ye ye bodhaneyyapuggalā saṅkhepavitthārādivasena yathā yathā bodhetabbā, attano desanāvilāsena Bhagavā te te tathā tathā bodhento taṁ tamatthaṁ ñāpeti. Taṁ taṁ pākaṭaṁ katvā dassentoti atthāpattiṁ agaṇento taṁ taṁ atthaṁ pākaṭaṁ katvā dassento. Na hi sammāsambuddhā atthāpattiñāpakādisādhanīyavacanāti. Saṁvattatīti jāyati, hotīti attho. Yasmā anatikkantasokaparidevassa na kadāci cittavisuddhi atthi sokaparidevasamatikkamamukheneva cittavisuddhiyā ijjhanato, tasmā āha “sokaparidevānaṁ samatikkamena hotī”ti. Yasmā pana domanassapaccayehi dukkhadhammehi puṭṭhaṁ puthujjanaṁ sokādayo abhibhavanti, pariññātesu ca tesu te na honti, tasmā vuttaṁ “sokaparidevānaṁ samatikkamo dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamenā”ti. Ñāyassāti aggamaggassa tatiyamaggassa ca. Tadadhigamena hi yathākkamaṁ dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamo. Sacchikiriyābhisamayasahabhāvīpi itarābhisamayo tadavinābhāvato sacchikiriyābhisamayahetuko viya vutto “ñāyassādhigamo nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. Phalañāṇena vā paccakkhakaraṇaṁ sandhāya vuttaṁ “nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. Sampadānavacanañcetaṁ daṭṭhabbaṁ.

Vaṇṇabhaṇananti pasaṁsāvacanaṁ. Tayidaṁ na idheva, atha kho aññatthāpi Satthā akāsiyevāti dassento “yatheva hī”ti-ādimāha. Tattha-ādimhi kalyāṇaṁ, ādi vā kalyāṇaṁ etassāti ādikalyāṇaṁ. Sesapadadvayepi eseva nayo. Atthasampattiyā sātthaṁ. Byañjanasampattiyā sabyañjanaṁ. Sīlādipañcadhammakkhandhapāripūrito upanetabbassa abhāvā ca kevalaparipuṇṇaṁ. Nirupakkilesato apanetabbassa abhāvā (MṬ.10./CS:pg.1.336) ca parisuddhaṁ. Seṭṭhacariyabhāvato sāsana brahmacariyaṁ maggabrahmacariyañca vo pakāsessāmīti ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana Visuddhimagge (visuddhi.1.147) vuttanayena veditabbo. Ariyavaṁsāti ariyānaṁ Buddhādīnaṁ vaṁsā paveṇiyo. Aggaññāti “aggā”ti jānitabbā sabbavaṁsehi seṭṭhabhāvato. Rattaññāti “cirarattā”ti jānitabbā. Vaṁsaññāti “Buddhādīnaṁ vaṁsā”ti jānitabbā. Porāṇāti purātanā anadhunātanattā. Asaṁkiṇṇāti avikiṇṇā anapanītā. Asaṁkiṇṇapubbāti “Kiṁ imehī”ti ariyehi na apanītapubbā. Na saṁkīyantīti idānipi tehi na apanīyanti. Na saṁkīyissantīti anāgatepi tehi na apanīyissanti. Appaṭikuṭṭhā …pe… viññūhīti ye loke viññū samaṇabrāhmaṇā, tehi apaccakkhatā aninditā, agarahitāti attho. Visuddhiyāti-ādīhīti visuddhi-ādidīpanehi. Padehīti vākyehi, visuddhi-atthatādibhedabhinnehi vā dhammakoṭṭhāsehi.

Upaddaveti anatthe. Visuddhinti visujjhanaṁ saṁkilesappahānaṁ. Vācuggatakaraṇaṁ uggaho. Pariyāpuṇanaṁ paricayo. Atthassa hadaye ṭhapanaṁ dhāraṇaṁ. Parivattanaṁ vācanaṁ. Gandhārakoti gandhāradese uppanno. Pahontīti sakkonti aniyyānamaggāti micchāmaggā, micchattaniyatāniyatamaggāpi vā. Suvaṇṇanti kūṭasuvaṇṇampi vuccati. Paṇīti kācamaṇipi. Muttāti veḷujāpi. Pavāḷanti pallavopi vuccatīti rattajambunadādipadehi te visesitā.

Na tato heṭṭhāti (saṁ.ni.ṭī.2.5.367 dī.ni.ṭī.2.373) idhādhippetakāyādīnaṁ vedanādisabhāvattābhāvā, kāyavedanācittavimuttassa tebhūmakadhammassa visuṁ vipallāsavatthantarabhāvena gahitattā ca heṭṭhāgahaṇesu vipallāsavatthūnaṁ aniṭṭhānaṁ sandhāya vuttaṁ, pañcamassa pana vipallāsavatthuno abhāvā “na uddhan”ti āha. Ārammaṇavibhāgena hettha satipaṭṭhānavibhāgoti. Tayo satipaṭṭhānāti satipaṭṭhānasaddassa atthuddhāradassanaṁ, na idha pāḷiyaṁ vuttassa satipaṭṭhānasaddassa atthadassananti. Ādīsu hi satigocaroti ettha ādi-saddena “phassasamudayā vedanānaṁ samudayo, nāmarūpasamudayā cittassa samudayo, manasikārasamudayā dhammānaṁ samudayo”ti satipaṭṭhānāti vuttānaṁ (MṬ.10./CS:pg.1.337) satigocarānaṁ pakāsake suttapadese saṅgaṇhāti. Evaṁ paṭisambhidāpāḷiyampi (paṭi.ma.3.34) avasesapāḷippadesadassanattho ādi-saddo daṭṭhabbo. Satiyā paṭṭhānanti satiyā patiṭṭhātabbaṭṭhānaṁ. Dānādīni satiyā karontassa rūpādīni kasiṇādīni ca satiyā ṭhānaṁ hontīti taṁnivāraṇatthamāha “padhānaṁ ṭhānan”ti. Pa-saddo hi idha “paṇītā dhammā”ti-ādīsu (dha.sa.14tikamātikā) viya padhānatthadīpakoti adhippāyo.

Ariyoti ariyaṁ sabbasattaseṭṭhaṁ sammāsambuddhamāha. Etthāti etasmiṁ Saḷāyatanavibhaṅgasutte (ma.ni.3.311). Suttekadesena hi suttaṁ dasseti. Tattha hi--

“Tayo satipaṭṭhānā yadariyo …pe… marahatīti iti kho panetaṁ vuttaṁ, kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ. Idha, bhikkhave, Satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya “idaṁ vo hitāya idaṁ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca Satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, Tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ, yadariyo …pe… arahati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, Satthā…pe… idaṁ vo sukhāyāti. Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti …pe… vattanti. Ekacce sāvakā sussūsanti …pe… na ca vokkamma Satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, Tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti, na ceva attamano hoti, na ca attamanataṁ paṭisaṁvedeti. Anattamanatañca attamanatañca tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhato viharati sato sampajāno. Idaṁ vuccati, bhikkhave, dutiyaṁ satipaṭṭhānaṁ …pe… arahati.

Puna caparaṁ …pe… sukhāyāti. Tassa sāvakā sussūsanti …pe… vattanti. Tatra, bhikkhave, Tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno (MṬ.10./CS:pg.1.338) Idaṁ vuccati, bhikkhave, tatiyaṁ satipaṭṭhānaṁ …pe… arahatī”ti (ma.ni.3.311)--

Evaṁ paṭighānunayehi anavassutatā, niccaṁ upaṭṭhitassatitāya tadubhayavītivattatā “satipaṭṭhānan”ti vuttā. Buddhānaṁyeva hi niccaṁ upaṭṭhitassatitā hoti āveṇikadhammabhāvato, na paccekabuddhādīnaṁ. Pa-saddo ārambhaṁ joteti, ārambho ca pavattīti katvā āha “pavattayitabbatoti attho”ti. Satiyā karaṇabhūtāya paṭṭhānaṁ paṭṭhapetabbaṁ satipaṭṭhānaṁ. Ana-saddo hi bahulavacanena kammatthopi hotīti.

Tathāssa kattu-atthopi labbhatīti “patiṭṭhātīti paṭṭhānan”ti vuttaṁ. Tattha pa-saddo bhūsatthavisiṭṭhaṁ pakkhandhanaṁ dīpetīti “okkantitvā pakkhanditvā pavattatīti attho”ti āha. Puna bhāvatthaṁ sati-saddaṁ paṭṭhāna-saddañca vaṇṇento “atha vā”ti-ādimāha. Tena purimavikappe sati-saddo paṭṭhāna-saddo ca katthu-atthoti viññāyati. Saraṇaṭṭhenāti cirakatassa cirabhāsitassa ca anussaraṇaṭṭhena. Idanti yaṁ “satiyeva satipaṭṭhānan”ti vuttaṁ, idaṁ idha imasmiṁ suttapadese adhippetaṁ.

Yadi evanti yadi sati eva satipaṭṭhānaṁ, sati nāma eko dhammo, evaṁ sante kasmā “satipaṭṭhānā”ti bahuvacananti āha “satibahuttā”ti-ādi. Yadi bahukā etā satiyo, atha kasmā “maggo”ti ekavacananti yojanā. Maggaṭṭhenāti niyyānaṭṭhena. Niyyāniko hi maggadhammo, teneva niyyānikabhāvena ekattupagato ekantato nibbānaṁ gacchati, atthikehi ca tadatthaṁ maggīyatīti attanāva pubbe vuttaṁ paccāharati “vuttañcetan”ti. Tattha catassopi cetāti kāyānupassanādivasena catubbidhāpi ca etā satiyo. Aparabhāgeti ariyamaggakkhaṇe. Kiccaṁ sādhayamānāti pubbabhāge kāyādīsu ārammaṇesu subhasaññādividhamanena visuṁ visuṁ pavattitvā maggakkhaṇe sakiṁyeva tattha catubbidhassapi vipallāsassa samucchedavasena pahānakiccaṁ sādhayamānā ārammaṇakaraṇavasena nibbānaṁ gacchanti. Catubbidhakiccasādhaneneva hettha bahuvacananiddeso. Evañca satīti maggaṭṭhena ekattaṁ upādāya “maggo”ti ekavacanena ārammaṇabhedena (MṬ.10./CS:pg.1.339) catubbidhataṁ upādāya “cattāro”ti ca vattabbatāya sativijjamānattā. Vacanānusandhinā “ekāyano ayan”ti-ādikā desanā sānusandhikāva, na ananusandhikāti adhippāyo. Vuttamevatthaṁ nidassanena paṭipādetuṁ “mārasenappamaddanan”ti suttapadaṁ (saṁ.ni.5.224) ānetvā “yathā”ti-ādinā nidassanaṁ saṁsandeti. Tasmāti-ādi nigamanaṁ.

Visesato kāyo ca vedanā ca assādassakāraṇanti tappahānatthaṁ tesu taṇhāvatthūsu oḷārikasukhumesu asubhadukkhabhāvadassanāni mandatikkhapaññehi taṇhācaritehi sukarānīti tāni tesaṁ “visuddhimaggo”ti vuttāni tathā “niccaṁ attā”ti abhinivesavatthutāya diṭṭhiyā visesakāraṇesu cittadhammesu aniccānattatādassanāni sarāgādivasena saññāphassādivasena nīvaraṇādivasena ca nātippabheda-atippabhedagatesu tesu tappahānatthaṁ mandatikkhapaññānaṁ diṭṭhicaritānaṁ sukarānīti tesaṁ tāni “visuddhimaggo”ti vuttāni. Ettha ca yathā cittadhammānampi taṇhāya vatthubhāvo sambhavati, tathā kāyavedanānampi diṭṭhiyāti satipi nesaṁ catunnampi taṇhādiṭṭhiyā vatthubhāve yo yassa sātisayapaccayo, taṁdassanatthaṁ visesaggahaṇaṁ katanti daṭṭhabbaṁ. Tikkhapaññasamathayāniko oḷārikārammaṇaṁ pariggaṇhanto tattha aṭṭhatvā jhānaṁ samāpajjitvā vuṭṭhāya vedanaṁ pariggaṇhātīti vuttaṁ. “Oḷārikārammaṇe asaṇṭhahanato”ti. Vipassanāyānikassa pana sukhume citte dhammesu ca cittaṁ pakkhandatīti cittadhammānupassanānaṁ mandatikkhapaññāvipassanāyānikānaṁ Visuddhimaggatā vuttā.

Tesaṁ tatthāti ettha tattha-saddassa “pahānatthan”ti etena yojanā. Parato tesaṁ tatthāti etthāpi esevanayo. Pañca kāmaguṇā savisesā kāye labbhantīti visesena kāyo kāmoghassa vatthu, bhavesu sukhaggahaṇavasena bhavassādo hoti bhavoghassa vedanā vatthu, santatighanagahaṇavasena visesato citte attābhiniveso hotīti diṭṭhoghassa cittaṁ vatthu, dhammesu vinibbhogassa dukkarattā dhammānaṁ dhammamattatāya duppaṭivijjhattā sammoho hotīti avijjoghassa dhammā vatthu, tasmā tesaṁ pahānatthaṁ cattārova vuttā.

Yadaggena (MṬ.10./CS:pg.1.340) ca kāyo kāmoghassa vatthu, tadaggena abhijjhākāyaganthassa vatthu, dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anusetīti dukkhadukkhavipariṇāmadukkhasaṅkhāradukkhabhūtā vedanā visesena byāpādakāyaganthassa vatthu, citte niccaggahaṇavasena sassatassa attano sīlena suddhīti-ādi parāmasanaṁ hotīti sīlabbataparāmāsassa cittaṁ vatthu, nāmarūpaparicchedena bhūtaṁ bhūtato apassantassa bhavavibhavadiṭṭhisaṅkhāto idaṁsaccābhiniveso hotīti tassa dhammā vatthu, sukhavedanāssādavasena paralokanirapekkho “natthi dinnan”ti-ādikaṁ parāmāsaṁ uppādetīti diṭṭhupādānassa vedanā vatthu santatighanagahaṇavasena sarāgādicitte sammoho hotīti mohāgatiyā cittaṁ vatthu, dhammasabhāvānavabodhena bhayaṁ hotīti bhayāgatiyā dhammā vatthu. Ye panettha avuttā, tesaṁ vuttanayena vatthubhāvo yojetabbo. Tathā hi oghesu vuttanayā eva yogāsavesupi yojanā atthato abhinnattā. Tathā paṭhamoghatatiyacatutthaganthayojanāya vuttanayā eva kāyacittadhammānaṁ itarūpādānavatthutā yojanā, tathā kāmoghabyāpādakāyaganthayojanāya vuttanayā eva kāyavedanānaṁ chandadosāgati vatthutā yojanā vā.

“Āhārasamudayā kāyasamudayo, phassasamudayā vedanāsamudayo, (saṁ.ni.5.408) saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpan”ti (ma.ni.3.126 udā.1 vibha.225) vacanato kāyādīnaṁ samudayabhūtā kabaḷīkārāhāraphassamanosañcetanāviññāṇāhārā kāyādiparijānanena pariññātā hontīti āha “catubbidhāhārapariññatthan”ti pakaraṇanayoti nettipakaraṇavasena suttantasaṁvaṇṇanānayo.

Saraṇavasenāti kāyādīnaṁ kusalādidhammānañca upadhāraṇavasena. Saranti gacchanti nibbānaṁ etāyāti satīti imasmiṁ atthe ekatte ekasabhāve nibbāne samosaraṇaṁ samāgamo ekattasamosaraṇaṁ. Etadeva hi dassetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Ekanibbānapavesahetubhūtā vā samānatā eko satipaṭṭhānassa bhāvo ekattaṁ, tattha samosaraṇaṁ (MṬ.10./CS:pg.1.341) taṁsabhāgatā ekattasamosaraṇaṁ. Ekanibbānapavesahetubhāvaṁ pana dassetuṁ “yathā hī”ti-ādimāha. Etasmiṁ atthe saraṇekattasamosaraṇāni saheva satipaṭṭhānekabhāvassa kāraṇatthena vuttānīti daṭṭhabbāni, purimasmiṁ visuṁ. Saraṇavasenāti vā “gamanavasenā”ti atthe sati tadeva gamanaṁ samosaraṇanti, samosaraṇe vā satisaddatthavasena avuccamāne dhāraṇatāva satīti satisaddatthantarābhāvā purimaṁ satibhāvassa kāraṇaṁ, pacchimaṁ ekabhāvassāti nibbānasamosaraṇepi sahitāneva tāni satipaṭṭhānekabhāvassa kāraṇāni vuttāni honti. Cuddasavidhena, navavidhena, soḷasavidhena, pañcavidhenāti idaṁ upari pāḷiyaṁ (ma.ni.1.107) āgatānaṁ ānāpānapabbādīnaṁ vasena vuttaṁ, tesaṁ pana antarabhedavasena tadanugatabhedavasena ca bhāvanāya anekavidhatā labbhatiyeva. Catūsu disāsu uṭṭhānakabhaṇḍasadisatā kāyānupassanāditaṁtaṁsatipaṭṭhānabhāvanānubhāvassa daṭṭhabbā.

“Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye”ti-ādivacanato (dī.ni.3.80 saṁ.ni.5.372) bhikkhugocarā ete dhammā, yadidaṁ kāyānupassanādayo. Tattha yasmā kāyānupassanādipaṭipattiyā bhikkhu hoti, tasmā “kāyānupassī viharatī”ti-ādinā bhikkhuṁ dasseti, bhikkhumhi taṁ niyamatoti āha “paṭipattiyā bhikkhubhāvadassanato”ti. Satthu cariyānuvidhāyakattā sakalasāsanasampaṭiggāhakattā ca sabbappakārāya anusāsaniyā bhājanabhāvo.

Samaṁ careyyāti kāyādivisamacariyaṁ pahāya kāyādīhi samaṁ careyya. Rāgādivūpasamena santo. Indriyadamena danto. Catumagganiyāmena niyato. Seṭṭhacaritāya brahmacārī. Kāyadaṇḍādi-oropanena nidhāya daṇḍaṁ. Ariyabhāve ṭhito so evarūpo bāhitapāpasamitapāpabhinnakilesatāhi brāhmaṇo samaṇo bhikkhūti veditabbo.

“Ayañceva kāyo bahiddho ca nāmarūpan”ti-ādīsu (dī.ni.ṭī.2.373) khandhapañcakaṁ, “sukhañca kāyena paṭisaṁvedetī”ti-ādīsu (ma.ni.1.271 287 pārā.11) nāmakāyo kāyoti vuccatīti tato visesanatthaṁ “kāyeti rūpakāye”ti āha.

Asammissatoti (MṬ.10./CS:pg.1.342) “vedanādayopi ettha sitā ettha paṭibaddhā”ti kāye vedanādi-anupassanāpasaṅgepi āpanne tato asammissatoti attho. Samūhavisayatāya cassa kāya-saddassa samudāyupādānatāya ca asubhākārassa “kāye”ti ekavacanaṁ, tathā ārammaṇādivibhāgena anekabhedabhinnampi cittaṁ cittabhāvasāmaññena ekajjhaṁ gahetvā “citte”ti ekavacanaṁ, vedanā pana sukhādibhedabhinnā visuṁ visuṁ anupassitabbāti dassentena “vedanāsū”ti bahuvacanena vuttā, tatheva ca niddeso pavattito, dhammā ca paropaṇṇāsabhedā anupassitabbākārena ca anekabhedā evāti tepi bahuvacanavaseneva vuttā. Avayavīgāha-samaññātidhāvana-sārādānābhinivesanisedhanatthaṁ kāyaṁ aṅgapaccaṅgehi, tāni ca kesādīhi, kesādike ca bhūtupādāyarūpehi vinibbhujjanto “tathā na kāye”ti-ādimāha. Pāsādādinagarāvayavasamūhe avayavīvādinopi avayavīgāhaṁ na karonti, nagaraṁ nāma koci attho atthīti pana kesañci samaññātidhāvanaṁ siyāti itthipurisādisamaññātidhāvane nagaranidassanaṁ vuttaṁ. Aṅgapaccaṅgasamūho, kesalomādisamūho bhūtupādāyasamūho ca yathāvuttasamūhe tabbinimutto kāyopi nāma koci natthi, pageva itthi-ādayoti āha “kāyo vā …pe… dissatī”ti. Koci dhammoti iminā sattajīvādiṁ paṭikkhipati, avayavī pana kāyapaṭikkhepeneva paṭikkhittoti. Yadi evaṁ kathaṁ kāyādisaññābhidhānānīti-āha “yathāvutta …pe… karontī”ti.

Yaṁ passati itthiṁ purisaṁ vā. Nanu cakkhunā itthipurisadassanaṁ natthīti? Saccametaṁ, “itthiṁ passāmi, purisaṁ passāmī”ti pana pavattasaññāya vasena “yaṁ passatī”ti vuttaṁ. Micchādassanena vā diṭṭhiyā yaṁ passati, na taṁ diṭṭhaṁ, taṁ rūpāyatanaṁ na hotīti attho viparītaggāhavasena micchāparikappitarūpattā. Atha vā taṁ kesādibhūtupādāyasamūhasaṅkhātaṁ diṭṭhaṁ na hoti acakkhuviññāṇaviññeyyattā, diṭṭhaṁ vā taṁ na hoti. Yaṁ diṭṭhaṁ taṁ na passatīti yaṁ rūpāyatanaṁ kesādibhūtupādāyasamūhasaṅkhātaṁ diṭṭhaṁ, taṁ paññācakkhunā bhūtato na passatīti attho. Apassaṁ bajjhateti imaṁ attabhāvaṁ yathābhūtaṁ paññācakkhunā apassanto “etaṁ mama, esohamasmi, eso me atto”ti kilesabandhanena bajjhati.

Na (MṬ.10./CS:pg.1.343) aññadhammānupassīti na aññasabhāvānupassī, asubhādito aññākārānupassī na hotīti attho. Kiṁ vuttaṁ hotīti-ādinā tamevatthaṁ pākaṭaṁ karoti. Pathavīkāyanti kesādikoṭṭhāsapathaviṁ dhammasamūhattā “kāyo”ti vadati, lakkhaṇapathavimeva vā anekappabhedaṁ sakalasarīragataṁ pubbāpariyabhāvena ca pavattamānaṁ samūhavasena gahetvā “kāyo”ti vadati. Āpokāyanti-ādīsupi eseva nayo.

Evaṁ gahetabbassāti “ahaṁ maman”ti evaṁ attattaniyabhāvena andhabālehi gahetabbassa. Idāni sattannaṁ anupassanākārānampi vasena kāyānupassanaṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha aniccato anupassatīti catusamuṭṭhānikakāyaṁ “aniccan”ti anupassati, evaṁ passanto evaṁ cassa aniccākārampi anupassatīti vuccati. Tathābhūtassa cassa niccaggāhassa lesopi na hotīti vuttaṁ “no niccato”ti tathāhesa “niccasaññaṁ pajahatī”ti (paṭi.ma.3.35) vutto. Ettha ca “aniccato eva anupassatī”ti eva-kāro luttaniddiṭṭhoti tena nivattitamatthaṁ dassetuṁ “no niccato”ti vuttaṁ. Na cettha dukkhato anupassanādinivattanamāsaṅkitabbaṁ paṭiyogīnivattanaparattā eva-kārassa, uparidesanāruḷhattā ca tāsaṁ.

Dukkhato anupassatīti-ādīsupi eseva nayo. Ayaṁ pana viseso-- aniccassa dukkhattā tameva kāyaṁ dukkhato anupassati, dukkhassa anattattā anattato anupassati. Yasmā pana yaṁ aniccaṁ dukkhaṁ anattā, taṁ anabhinanditabbaṁ, na tattha rajjitabbaṁ, tasmā vuttaṁ “nibbindati no nandati, virajjati no rajjatī”ti. So evaṁ arajjanto rāgaṁ nirodheti no samudeti, samudayaṁ na karotīti attho. Evaṁ paṭipanno ca paṭinissajjati no ādiyati. Ayañhi aniccādi-anupassanā tadaṅgavasena saddhiṁ kāyatannissayakhandhābhisaṅkhārehi kilesānaṁ pariccajanato, saṅkhatadosadassanena tabbiparīte nibbāne tanninnatāya pakkhandanato “pariccāgapaṭinissaggo ceva pakkhandanapaṭinissaggo cā”ti vuccati, tasmā tāya samannāgato bhikkhu vuttanayena kilese ca pariccajati, nibbāne ca pakkhandati (MṬ.10./CS:pg.1.344) tathābhūto ca nibbattanavasena kilese na ādiyati, nāpi adosadassitāvasena saṅkhatārammaṇaṁ. Tena vuttaṁ “paṭinissajjati no ādiyatī”ti. Idānissa tāhi anupassanāhi yesaṁ dhammānaṁ pahānaṁ hoti, taṁ dassetuṁ “so taṁ aniccato anupassanto niccasaññaṁ pajahatī”ti. Tattha niccasaññanti “saṅkhārā niccā”ti evaṁ pavattaviparītasaññaṁ. Diṭṭhicittavipallāsapahānamukheneva saññāvipallāsappahānanti saññāgahaṇaṁ, saññāsīsena vā tesampi gahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Nandinti sappītikataṇhaṁ. Sesaṁ vuttanayemeva.

Viharatīti iminā kāyānupassanāsamaṅgino iriyāpathavihāro vuttoti āha “iriyatī”ti iriyāpathaṁ pavattetīti attho. Ārammaṇakaraṇavasena abhibyāpanato “tīsu bhavesū”ti vuttaṁ, uppajjanavasena pana kilesā parittabhūmakā evāti. Yadipi kilesānaṁ pahānaṁ ātāpananti taṁ sammādiṭṭhi-ādīnampi attheva, ātāpa-saddo pana vīriyeyeva niruḷhoti vuttaṁ “vīriyassetaṁ nāman”ti. Atha vā paṭipakkhapahāne sampayuttadhammānaṁ abbhussahanavasena pavattamānassa vīriyassa sātisayaṁ tadātāpananti vīriyameva tathā vuccati, na aññe dhammā. Ātāpīti cāyamīkāro pasaṁsāya, atisayassa vā dīpakoti ātāpīgahaṇena sammappadhānasamaṅgitaṁ dasseti. Sammā, samantato, sāmañca pajānanto sampajāno, asammissato vavatthāne aññadhammānupassitābhāvena sammā aviparītaṁ, sabbākārapajānanena samantato, uparūpari visesāvahabhāvena pavattiyā sayaṁ pajānantoti attho. Yadi paññāya anupassati, kathaṁ satipaṭṭhānatāti āha “na hī”ti-ādi. Sabbatthikanti sabbattha bhavaṁ sabbattha līne uddhate ca citte icchitabbattā, sabbe vā līne uddhate ca bhāvetabbā bojjhaṅgā atthikā etāyāti sabbatthikā. Satiyā laddhūpakārāya eva paññāya ettha yathāvutte kāye kammaṭṭhāniko bhikkhu kāyānupassī viharati. Antosaṅkhepo anto olīyano, kosajjanti attho. Upāyapariggaheti ettha sīlavisodhanādi gaṇanādi uggahakosallādi ca upāyo, tabbipariyāyato anupāyo veditabbo. Yasmā ca upaṭṭhitassati yathāvutta-upāyaṁ na pariccajati, anupāyañca na upādiyati, tasmā vuttaṁ “muṭṭhassati …pe… asamattho (MṬ.10./CS:pg.1.345) hotī”ti. Tenāti upāyānupāyānaṁ pariggahaparivajjanesu apariccāgāpariggahesu ca asamatthabhāvena assa yogino.

Yasmā satiyevettha satipaṭṭhānaṁ vuttā, tasmāssa sampayuttā dhammā vīriyādayo aṅganti āha “sampayogaṅgañcassa dassetvā”ti. Aṅga-saddo cettha kāraṇapariyāyo daṭṭhabbo, satiggahaṇeneva cettha samādhissati gahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ tassā samādhikkhandhe saṅgahitattā. Yasmā vā satisīsenāyaṁ desanā. Na hi kevalāya satiyā kilesappahānaṁ hoti, nibbānādhigamo vā, na ca kevalā sati pavattati, tasmāssa jhānadesanāyaṁ savitakkādivacanassa viya sampayogaṅgadassanatāti aṅga-saddassa avayavapariyāyatā daṭṭhabbā. Pahānaṅganti “vivicceva kāmehī”ti-ādīsu (dī.ni.1.226 ma.ni.1.271 287 saṁ.ni.2.152 a.ni.4.123 pārā.11) viya pahātabbaṅgaṁ dassetuṁ. Yasmā ettha lokiyamaggo adhippeto, na lokuttaramaggo, tasmā pubbabhāgiyameva vinayaṁ dassento “tadaṅgavinayena vā vikkhambhanavinayena vā”ti āha. Tesaṁ dhammānanti vedanādidhammānaṁ. Tesañhi tattha anadhippetattā “atthuddhāranayenetaṁ vuttan”ti vuttaṁ.

Avisesena dvīhipi nīvaraṇappahānaṁ vuttanti katvā puna ekekena vuttaṁ pahānavisesaṁ dassetuṁ “visesenā”ti āha. Atha vā “vineyya nīvaraṇānī”ti avatvā abhijjhādomanassavacanassa payojanaṁ dassento “visesenā”ti-ādimāha. Kāyānupassanābhāvanāya hi ujuvipaccanīkānaṁ anurodhādīnaṁ pahānaṁ dassanaṁ etassa payojananti. Kāyasampattimūlakassāti rūpa-bala-yobbanārogyādi-sarīrasampadā-nimittassa. Vuttavipariyāyato kāyavipattimūlako virodho veditabbo. Kāyabhāvanāyāti kāyānupassanābhāvanāya. Sā hi idha “kāyabhāvanā”ti adhippetā. Tenāti anurodhādippahānavacanena. Yogānubhāvo hīti-ādi vuttassevatthassa pākaṭakaraṇaṁ.

Satisampajaññenāti atisampajaññaggahaṇena. Sabbatthikakammaṭṭhānanti Buddhānussati mettā maraṇassati asubhabhāvanā ca. Idañhi catukkaṁ yoginā parihariyamānaṁ “sabbatthikakammaṭṭhānan”ti vuccati atisampajaññabalena avicchinnassa tassa pariharitabbattā, satiyā vā samatho vutto tassā samāddhikkhandhena saṅgahitattā.

Tenāti (MṬ.10./CS:pg.1.346) saddatthaṁ anādiyitvā bhāvatthasseva vibhajanavasena pavattena vibhaṅgapāṭhena saha. Aṭṭhakathānayoti saddatthassapi vivaraṇavasena yathārahaṁ vutto atthasaṁvaṇṇanānayo. Yathā saṁsandatīti yathā atthato adhippāyato ca avilomento aññadatthu saṁsandati sameti, evaṁ veditabbo.

Vedanādīnaṁ puna vacaneti ettha nissayapaccayabhāvavasena cittadhammānaṁ vedanāsannissitattā pañcavokārabhave arūpadhammānaṁ rūpapaṭibaddhavuttito ca vedanāya kāyādi-anupassanāpasaṅgepi āpanne tadasammissato vavatthānadassanatthaṁ ghanavinibbhogādidassanatthañca dutiyavedanāgahaṇaṁ. Tena na vedanāyaṁ kāyānupassī, cittadhammānupassī vā, atha kho vedanānupassīyevāti vedanāsaṅkhāte vatthusmiṁ vedanānupassanākārasseva dassanena asammissato vavatthānaṁ dassitaṁ hoti. Tathā “yasmiṁ samaye sukhā vedanā, na tasmiṁ samaye dukkhā adukkhamasukhā vā vedanā. Yasmiṁ vā pana samaye dukkhā adukkhamasukhā vā vedanā, na tasmiṁ samaye itarā vedanā”ti vedanābhāvasāmaññe aṭṭhatvā taṁ taṁ vedanaṁ vinibbhujitvā dassanena ghanavinibbhogo dhuvabhāvaviveko dassito hoti. Tena tāsaṁ khaṇamattāvaṭṭhānadassanena aniccatāya tato eva dukkhatāya anattatāya ca dassanaṁ vibhāvitaṁ hoti. Ghanavinibbhogādīti ādi-saddena ayampi attho veditabbo. Ayañhi vedanāyaṁ vedanānupassīyeva, na aññadhammānupassī. Kiṁ vuttaṁ hoti-- yathā nāma bālo amaṇisabhāvepi udakabubbuḷake maṇi-ākārānupassī hoti, na evamayaṁ ṭhitiramaṇīyepi vedayite, pageva itarasmiṁ manuññākārānupassī, atha kho khaṇabhaṅguratāya avasavattitāya kilesāsucipaggharaṇatāya ca anicca-anatta-asubhākārānupassī, vipariṇāmadukkhatāya saṅkhāradukkhatāya ca visesato dukkhānupassīyevāti vuttaṁ hoti. Evaṁ cittadhammesupi yathārahaṁ puna vacane payojanaṁ vattabbaṁ. “Kevalaṁ panidhā”ti-ādinā idha ‘ettakaṁ veditabban”ti veditabbaparicchedaṁ dasseti. Esa nayoti iminā yathā cittaṁ dhammā ca anupassitabbā, tathā tāni anupassanto “citte cittānupassī, dhammesu dhammānupassī”ti veditabboti imamatthaṁ atidisati.

Yo (MṬ.10./CS:pg.1.347) sukhaṁ dukkhato addāti yo bhikkhu sukhavedanaṁ vipariṇāmadukkhatāya “dukkhan”ti paññācakkhunā addakkhi. Dukkhamaddakkhi sallatoti dukkhavedanaṁ pīḷājananato antotudanato dunnīharaṇato ca sallanti addakkhi passi. Adukkhamasukhanti upekkhāvedanaṁ. Santanti sukhadukkhāni viya anoḷārikatāya paccayavasena vūpasantasabhāvatāya ca santaṁ. Aniccatoti hutvā abhāvato udayabbayavantato tāvakālikatoniccapaṭikkhepato ca “aniccan”ti yo addakkhi. Sa ve sammaddaso bhikkhu ekaṁsena paribyattaṁ vā vedanāya sammā passanakoti attho.

Dukkhātipīti saṅkhāradukkhatāya dukkhā itipi. Sabbaṁ taṁ dukkhasminti sabbaṁ taṁ vedayitaṁ dukkhasmiṁ antogadhaṁ pariyāpannaṁ vadāmi saṅkhāradukkhatānativattanato. Sukhadukkhatopi cāti sukhādīnaṁ ṭhitivipariṇāmaññāṇasukhatāya vipariṇāmaṭhiti-aññāṇadukkhatāya ca vuttattā tissopi sukhato, tissopi ca dukkhato anupassitabbāti attho. Rūpādi-ārammaṇachandādi-adhipati-ñāṇādi-sahajāta- kāmāvacarādi-bhūminānattabhedānaṁ kusalākusala-taṁvipākakiriyā-nānattādibhedānañca, ādi-saddena saṅkhārikāsaṅkhārikasa-vatthukāvatthukādi-nānattabhedānañca vasenāti yojetabbaṁ. Suññatadhammassāti “dhammā hontī”ti-ādinā (dha.sa.121) suññatavāre āgatasuññatasabhāvassa vasena. “Kāmañcetthā”ti-ādinā pubbe pahīnattā puna pahānaṁ na vattabbanti codanaṁ dasseti, maggacittakkhaṇe vā ekattha pahīnaṁ sabbattha pahīnameva hotīti visuṁ visuṁ na vattabbanti. Tattha purimāya codanāya nānāpuggalaparihāro, pacchimāya nānācittakkhaṇikaparihāro. Lokiyabhāvanāya hi kāye pahīnaṁ na vedanādīsu pahīnaṁ hoti yadipi na pavatteyya, na paṭipakkhabhāvanāya tattha sā abhijjhādomanassassa appavatti hotīti puna tappahānaṁ vattabbamevāti. Ekattha pahīnaṁ sesesupi pahīnaṁ hotīti maggasatipaṭṭhānabhāvanaṁ, lokiyabhāvanāya vā sabbattha appavattimattaṁ sandhāya vuttaṁ. “Pañcapi khandhā loko”ti hi vibhaṅge (vibha.362 364 366 373) catūsupi ṭhānesu vuttanti.

Uddesavāravaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

Kāyānupassanāvaṇṇanā

Ānāpānapabbavaṇṇanā

107. Bāhirakesupi (MṬ.10./CS:pg.1.348) ito ekadesassa sambhavato sabbappakāraggahaṇaṁ kataṁ “sabbappakārakāyānupassanānibbattakassā”ti. Tena ye ime ānāpānapabbādivasena āgatā cuddasappakārā, tadantogadhā ca ajjhattādi-anupassanā pakārā, tathā Kāyagatāsatisutte (ma.ni.3.154) vuttā kesādivaṇṇasaṇṭhānakasiṇārammaṇacatukkajjhānappakārā, lokiyādippakārā ca, te sabbepi anavasesato saṅgaṇhāti. Ime ca pakārā imasmiṁyeva sāsane, na ito bahiddhāti vuttaṁ “sabbappakāra …pe… paṭisedhano cā”ti. Tattha tathābhāvapaṭisedhanoti sabbappakārakāyānupassanānibbattakassa puggalassa aññasāsanassa nissayabhāvapaṭisedhano. Etena “idha, bhikkhave”ti ettha idha-saddo antogadha-evasaddatthoti dasseti Santi hi ekapadānipi sāvadhāraṇāni yathā “vāyubhakkho”ti (dī.ni.ṭī.2.374). Tenāha “idheva samaṇo”ti-ādi. Paripuṇṇasamaṇakaraṇadhammo hi so, yo sabbappakārakāyānupassanānibbattako. Parappavādāti paresaṁ aññatitthiyānaṁ nānappakārā vādā titthāyatanāni.

Araññādikasseva bhāvanānurūpasenāsanataṁ dassetuṁ “imassa hī”ti-ādi vuttaṁ. Duddamo damathaṁ anupagato goṇo kūṭagoṇo. Dohanakāle yathā thanehi anavasesato khīraṁ na paggharati, evaṁ dohapaṭibandhinī kūṭadhenu. Rūpasaddādike paṭicca uppajjanaka-assādo rūpārammaṇādiraso. Pubbe āciṇṇārammaṇanti pabbajjāto pubbe, anādimati vā saṁsāre paricitārammaṇaṁ.

Nibandheyyāti bandheyya. Satiyāti sammadeva kammaṭṭhānassa sallakkhaṇavasena pavattāya satiyā. Ārammaṇeti kammaṭṭhānārammaṇe. Daḷhanti thiraṁ, yathā satokārissa upacārappanābhedo samādhi ijjhati, tathā thāmagataṁ katvāti attho.

Visesādhigamadiṭṭhadhammasukhavihārapadaṭṭhānanti sabbesaṁ Buddhānaṁ, ekaccānaṁ paccekabuddhānaṁ, Buddhasāvakānañca visesādhigamassa, aññena kammaṭṭhānena adhigatavisesānaṁ (MṬ.10./CS:pg.1.349) diṭṭhadhammasukhavihārassa ca padaṭṭhānabhūtaṁ. Vatthuvijjācariyo viya Bhagavā yogīnaṁ anurūpanivāsaṭṭhānupadisanato. Bhikkhu dīpisadiso araññe ekākī viharitvā paṭipakkhanimmathanena icchitatthasādhanato. Phalamuttamanti sāmaññaphalaṁ sandhāyāha. Parakkamajavayoggabhūminti bhāvanussāhajavassa yoggakaraṇabhūmibhūtaṁ.

Assāsapassāsānaṁ vasena sikkhatoti assāsapassāsānaṁ dīgharassatāpajānana-sabbakāyapaṭisaṁvedana-oḷārikoḷārikapaṭippassambhanavasena bhāvanānuyogaṁ sikkhato, tathābhūto vā hutvā tisso sikkhā pavattayato. Assāsapassāsanimitteti assāsapassāsasannissayena upaṭṭhitapaṭibhāganimitte. Assāsapassāse pariggaṇhāti rūpamukhena vipassanaṁ abhinivisanto, yo “assāsapassāsakammiko”ti vutto. Jhānaṅgāni pariggaṇhāti arūpamukhena vipassanaṁ abhinivisanto. Vatthu nāma karajakāyo cittacetasikānaṁ pavattiṭṭhānabhāvato. Añño satto vā puggalo vā natthīti visuddhadiṭṭhi “tayidaṁ dhammamattaṁ na ahetukaṁ, nāpi issarādivisamahetukaṁ, atha kho avijjādīhi eva sahetukan”ti addhattayepi kaṅkhāvitaraṇena vitiṇṇakaṅkho “yaṁ kiñci rūpan”ti-ādinā (ma.ni.1.361 ma.ni.2.113 ma.ni.3.86 a.ni.4.181 paṭi.ma.1.48) kalāpasammasanavasena tilakkhaṇaṁ āropetvā udayabbayānupassanādivasena vipassanaṁ vaḍḍhento anukkamena maggapaṭipāṭiyā.

Parassa vā assāsapassāsakāyeti idaṁ sammasanacāravasenāyaṁ pāḷi pavattāti katvā vuttaṁ, samathavasena pana parassa assāsapassāsakāye appanānimittuppatti eva natthīti. Idaṁ ubhayaṁ na labbhatīti “ajjhattaṁ, bahiddhā”ti ca vuttaṁ idaṁ dhammadvayaghaṭitaṁ ekato ārammaṇabhāvena na labbhati.

Samudeti etasmāti samudayo, so eva kāraṇaṭṭhena dhammoti samudayadhammo, assāsapassāsānaṁ pavattihetukarajakāyādi. Tassa anupassanasīlo samudayadhammānupassī. Taṁ pana samudayadhammaṁ upamāmukhena dassento “yathā nāmā”ti-ādimāha. Tattha bhastanti ruttiṁ. Gaggaranāḷinti ukkāpanāḷiṁ. Teti karajakāyādike. Yathā assāsapassāsakāyo karajakāyādisambandhī phalabhāvena, evaṁ tepi assāsapassāsakāyasambandhino hetubhāvenāti “samudayadhammā kāyasmin”ti vattabbataṁ (MṬ.10./CS:pg.1.350) labhantīti vuttaṁ “samudaya …pe… vuccatī”ti. Pakativācī vā dhamma-saddo “jātidhammānan”ti-ādīsu (ma.ni.1.131 ma.ni.3.373 paṭi.ma.1.33) viyāti kāyassa paccayasamavāye uppajjanapakatikānupassī “samudayadhammānupassī”ti vutto. Tenāha-- “karajakāyañcā”ti-ādi. Evañca katvā kāyasminti bhummavacanañca samatthitaṁ hoti. Vayadhammānupassīti ettha ahetukattepi vināsassa yesaṁ hetudhammānaṁ abhāve yaṁ na hoti, tadabhāvo tassa abhāvassa hotu viya voharīyatīti upacārato karajakāyādi-abhāvo assāsapassāsakāyassa vayakāraṇaṁ vutto. Tenāha “yathā bhastāyā”ti-ādi. Ayaṁ tāvettha paṭhamavikappavasena atthavibhāvanā. Dutiyavikappavasena pana upacārena vināyeva attho veditabbo. Ajjhattabahiddhānupassanā viya bhinnavatthuvisayatāya samudayavayadhammānupassanāpi ekakāle na labbhatīti āha “kālena samudayaṁ kālena vayaṁ anupassanto”ti.

Atthi kāyoti eva-saddo luttaniddiṭṭhoti “kāyova atthī”ti vatvā avadhāraṇena nivatthitaṁ dassento “na satto”ti-ādimāha. Tassattho-- yo rūpādīsu sattavisattatāya paresañca sajjāpanaṭṭhena, satvaguṇayogato vā “satto”ti parehi parikappito. Tassa sattanikāyassa pūraṇato ca cavanupapajjanadhammatāya galanato ca “puggalo”ti. Thīyati saṁhaññati ettha gabbhoti “itthī”ti. Puri pure bhāge seti pavattatīti “puriso”ti. Āhito ahaṁmāno etthāti “attā”ti, attano santakabhāvena “attaniyan”ti. Paro na hotīti katvā “ahan”ti, mama santakanti katvā “maman”ti. Vuttappakāravinimutto aññoti katvā “kocī”ti, tassa santakabhāvena “kassacī”ti parikappetabbo koci natthi, kevalaṁ kāyo eva atthīti attattaniyasuññatameva kāyassa vibhāveti. Evanti “kāyova atthī”ti-ādinā vuttappakārena. Ñāṇapamāṇatthāyāti kāyānupassanāñāṇaparaṁ pamāṇaṁ pāpanatthāya. Satipamāṇatthāyāti kāyapariggāhikasatipavattaṁ satiparaṁ pamāṇaṁ pāpanatthāya. Imassa hi vuttanayena “Atthi kāyo”ti aparāparuppattivasena paccupaṭṭhitā sati bhiyyoso mattāya tattha ñāṇassa satiyā ca paribrūhanāya hoti. Tenāha “satisampajaññānaṁ vaḍḍhatthāyā”ti.

Imissā (MṬ.10./CS:pg.1.351) bhāvanāya taṇhādiṭṭhigāhānaṁ ujupaṭipakkhattā vuttaṁ “taṇhā …pe… viharatī”ti. Tathābhūto ca loke kiñci “ahan”ti vā “maman”ti vā gahetabbaṁ na passati, kuto gaṇheyya. Tenāha “na ca kiñcī”ti-ādi. Evampīti ettha pi-saddo heṭṭhā niddiṭṭhassa tādisassa atthassa abhāvato avuttasamuccayatthoti dassento “upari atthaṁ upādāyā”ti āha. “Evan”ti pana niddiṭṭhākārassa paccāmasanaṁ nigamanavasena katanti āha “iminā pana …pe… dassetī”ti. Pubbabhāgasatipaṭṭhānassa idhādhippetattā vuttaṁ “sati dukkhasaccan”ti. Sā pana sati yasmiṁ attabhāve, tassa samuṭṭhāpikā taṇhā tassāpi samuṭṭhāpikā eva nāma hoti tadabhāve abhāvatoti āha “tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā”ti. Appavattīti appavattinimittaṁ, na pavattati etthāti vā appavatti. Catusaccavasenāti catusaccakammaṭṭhānavasena. Ussakkitvāti visuddhiparamparāya āruhitvā, bhāvanaṁ upari netvāti attho. Niyyānamukhanti vaṭṭadukkhato nissaraṇūpāyo.

Ānāpānapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Iriyāpathapabbavaṇṇanā

108. Iriyāpathavasenāti iriyanaṁ iriyā, kiriyā, idha pana kāyikapayogo veditabbo. Iriyānaṁ patho pavattimaggoti iriyāpatho, gamanādisarīrāvatthā. Gacchanto vā hi satto kāyena kattabbakiriyaṁ kareyya ṭhito vā nisinno vā nipanno vāti. Tesaṁ vasena, iriyāpathavibhāgenāti attho. Puna caparanti puna ca aparaṁ, yathāvutta-ānāpānakammaṭṭhānato bhiyyopi aññaṁ kāyānupassanākammaṭṭhānaṁ kathemi, suṇāthāti vā adhippāyo. Gacchanto vāti-ādi gamanādimattajānanassa gamanādigatavisesajānanassa ca sādhāraṇavacanaṁ. Tattha gamanādimattajānanaṁ idha nādhippetaṁ, gamanādigatavisesajānanaṁ pana adhippetanti taṁ vibhajitvā dassetuṁ “tattha kāman”ti-ādi vuttaṁ. Sattūpaladdhinti satto atthīti upaladdhiṁ sattaggāhaṁ na jahati na pariccajati “ahaṁ gacchāmi, mama gamanan”ti gāhasabbhāvato. Tato eva attasaññaṁ “Atthi attā kārako vedako”ti evaṁ pavattaṁ viparītasaññaṁ na ugghāṭeti (MṬ.10./CS:pg.1.352) nāpaneti apaṭipakkhabhāvato, ananabrūhanato vā. Evaṁ bhūtassa cassa kuto kammaṭṭhānādibhāvoti āha “kammaṭṭhānaṁ vā satipaṭṭhānabhāvanā vā na hotī”ti. Imassa panāti-ādisukkapakkhassa vuttavipariyāyena attho veditabbo. Tameva hi atthaṁ vivarituṁ “idaṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha ko gacchatīti gamanakiriyāya kattupucchā, sā kattubhāvavisiṭṭha-attapaṭikkhepatthā dhammamattasseva gamanasiddhidassanato. Kassa gamananti akattutāvisiṭṭha-attaggāhapaṭikkhepatthā. Kiṁkāraṇāti pana paṭikkhittakattukāya gamanakiriyāya aviparītakāraṇapucchā “gamananti attā manasā saṁyujjati, mano indriyehi, indriyāni attehī”ti evamādigamanakāraṇapaṭikkhepanato. Tenāha “tatthā”ti-ādi.

Na koci satto vā puggalo vā gacchati dhammamattasseva gamanasiddhito tabbinimuttassa ca kassaci abhāvato. Idāni dhammamattasseva gamanasiddhiṁ dassetuṁ “cittakiriyavāyodhātuvipphārenā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha cittakiriyā ca sā vāyodhātuyā vipphāro vipphandanañcāti cittakiriyavāyodhātuvipphāro, tena. Ettha ca cittakiriyaggahaṇena anindriyabaddhavāyodhātuvipphāraṁ nivatteti, vāyodhātuvipphāraggahaṇena cetanāvacīviññattibhedaṁ cittakiriyaṁ nivatteti, ubhayena pana kāyaviññattiṁ vibhāveti. “Gacchatī”ti vatvā yathā pavattamāne kāye “gacchatī”ti vohāro hoti, taṁ dassetuṁ “tasmā”ti-ādi vuttaṁ. Tanti gantukāmatāvasena pavattacittaṁ. Vāyaṁ janetīti vāyodhātu-adhikaṁ rūpakalāpaṁ janeti, adhikatā cettha sāmatthiyato, na pamāṇato. Gamanacittasamuṭṭhitaṁ sahajātarūpakāyassa thambhanasandhāraṇacalanānaṁ paccayabhūtena ākāravisesena pavattamānaṁ vāyodhātuṁ sandhāyāha “vāyo viññattiṁ janetī”ti. Adhippāyasahabhāvī hi vikāro viññatti, yathāvutta-adhikabhāveneva ca vāyogahaṇaṁ, na vāyodhātuyā eva janakabhāvato, aññathā viññattiyā upādāyarūpabhāvo durupapādo siyā. Purato abhinīhāro puratobhāgena kāyassa pavattanaṁ, yo “abhikkamo”ti vuccati.

“Eseva nayo”ti atidesavasena saṅkhepato vatvā tamevatthaṁ vivarituṁ “tatrāpi hī”ti-ādi vuttaṁ. Koṭito paṭṭhāyāti heṭṭhimakoṭito paṭṭhāya. Ussitabhāvoti ubbiddhabhāvo.

Evaṁ (MṬ.10./CS:pg.1.353) pajānatoti evaṁ cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva gamanādibhāvo hotīti pajānato tassa evaṁ pajānanāya nicchayagamanatthaṁ “evaṁ hotī”ti vicāraṇā vuccati loke yathābhūtaṁ ajānantehi micchābhinivesavasena, lokavohāravasena vā. Atthi panāti attano eva vīmaṁsanavasena pucchāvacanaṁ. Natthīti nicchayavasena sattassa paṭikkhepavacanaṁ. Yathā panāti-ādi tassevatthassa upamāya vibhāvanaṁ.

Nāvā mālutavegenāti yathā acetanā nāvā vātavegena desantaraṁ yāti, yathā ca acetano tejanaṁ kaṇḍo jiyāvegena desantaraṁ yāti, tathā acetano kāyo vātāhato yathāvuttavāyunā nīto desantaraṁ yātīti evaṁ upamāsaṁsandanaṁ veditabbaṁ. Sace pana koci vadeyya “yathā nāvāya tejanassa ca pellakassa purisassa vasena desantaragamanaṁ, evaṁ kāyassāpī”ti, hotu, evaṁ icchitovāyamattho. Yathā hi nāvā tejanānaṁ saṁhatalakkhaṇasseva purisassa vasena gamanaṁ, na asaṁhatalakkhaṇassa, evaṁ kāyassāpīti kā no hāni, bhiyyopi dhammamattatāva patiṭṭhaṁ labhati, na purisavādo. Tenāha “yantaṁ suttavasenā”ti-ādi.

Tattha payuttanti heṭṭhā vuttanayena gamanādikiriyāvasena payojitaṁ. Ṭhātīti tiṭṭhati. Etthāti imasmiṁ loke. Vinā hetupaccayeti gantukāmatācitta-taṁsamuṭṭhāna-vāyodhātu-ādihetupaccayehi vinā. Tiṭṭheti tiṭṭheyya. Vajeti vajeyya gaccheyya ko nāmāti sambandho. Paṭikkhepattho cettha kiṁ-saddoti hetupaccayavirahena ṭhānagamanapaṭikkhepamukhena sabbāyapi dhammappavattiyā paccayādhīnavuttitāvibhāvanena attasuññatā viya aniccadukkhatāpi vibhāvitāti daṭṭhabbā.

Paṇihitoti yathā yathā paccayehi pakārato nihito ṭhapito. Sabbasaṅgāhikavacananti sabbesaṁ catunnampi iriyāpathānaṁ saṅgaṇhanavacanaṁ, pubbe visuṁ visuṁ iriyāpathānaṁ vuttattā idaṁ tesaṁ ekajjhaṁ gahetvā vacananti attho. Purimanayo vā iriyāpathappadhāno vuttoti tattha kāyo appadhāno anunipphādīti idha kāyaṁ padhānaṁ appadhānañca iriyāpathaṁ anunipphādaṁ katvā dassetuṁ dutiyanayo vuttoti evampettha dvinnaṁ nayānaṁ viseso veditabbo. Ṭhitoti pavatto.

Iriyāpathapariggaṇhanampi (MṬ.10./CS:pg.1.354) iriyāpathavato kāyasseva pariggaṇhanaṁ tassa avatthāvisesabhāvatoti vuttaṁ “iriyāpathapariggahaṇena kāye kāyānupassī viharatī”ti. Tenevettha rūpakkhandhavaseneva samudayādayo uddhaṭā. Esa nayo sesavāresupi. Ādināti ettha ādi-saddena yathā “taṇhāsamudayā kammasamudayā āhārasamudayā”ti nibbattilakkhaṇaṁ passantopi rupakkhandhassa udayaṁ passatīti ime cattāro āhārā saṅgayhanti, evaṁ “avijjānirodhā rūpanirodhā”ti-ādayopi pañca ākārā saṅgahitāti daṭṭhabbo. Sesaṁ vuttanayameva.

Iriyāpathapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Catusampajaññapabbavaṇṇanā

109. Catusampajaññavasenāti (dī.ni.ṭī.1.284 saṁ.ni.5.368 dī.ni.abhi. ṭī.2.214) samantato pakārehi, pakaṭṭhaṁ vā savisesaṁ jānātīti sampajāno, sampajānassa bhāvo sampajaññaṁ, tathāpavattaṁ ñāṇaṁ. Cattāri sampajaññāni samāhaṭāni catusampajaññaṁ, tassa vasena. Abhikkamanaṁ abhikkantanti āha “abhikkantaṁ vuccati gamanan”ti. Tathā paṭikkamanaṁ paṭikkantanti āha “paṭikkantaṁ vuccati nivattanan”ti. Nivattananti ca nivattimattaṁ, nivattitvā pana gamanaṁ gamanameva. Abhiharantoti gamanavasena kāyaṁ upanento.

Sammā pajānanaṁ sampajānaṁ, tena attanā kātabbassa karaṇasīlo sampajānakārīti āha “sampajaññena sabbakiccakārī”ti. Sampajānasaddassa sampajaññapariyāyatā pubbe vuttāyeva. Sampajaññaṁ karotevāti abhikkantādīsu asammohaṁ uppādeti eva. Sampajānassa vā kāro etassa atthīti sampajānakārī. Dhammato vaḍḍhisaṅkhātena saha atthena pavattatīti sātthakaṁ, abhikkantādi. Sātthakassa sampajānanaṁ sātthakasampajaññaṁ. Sappāyassa attano upakārāvahassa hitassa sampajānanaṁ sappāyasampajaññaṁ abhikkamādīsu bhikkhācāragocare, aññatthāpi ca pavattesu avijahite kammaṭṭhānasaṅkhāte gocare sampajaññaṁ gocarasampajaññaṁ. Abhikkamādīsu asammuyhanameva sampajaññaṁ asammohasampajaññaṁ. Pariggaṇhitvāti paṭisaṅkhāya.

Tasminti (MṬ.10./CS:pg.1.355) sātthakasampajaññavasena pariggahita-atthe. Attho nāma dhammato vaḍḍhīti yaṁ sātthakanti adhippetaṁ gamanaṁ, taṁ sappāyamevāti siyā kassaci āsaṅkāti tannivattanatthaṁ “cetiyadassanaṁ tāvā”ti-ādi āraddhaṁ. Cittakammarūpakāni viyāti cittakammakatapaṭimāyo viya, yantapayogena vā vicittakammapaṭimāyo viya. Asamapekkhanaṁ gehasita-aññāṇupekkhāvasena ārammaṇassa ayoniso gahaṇaṁ. Yaṁ sandhāya vuttaṁ “cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassā”ti-ādi (ma.ni.3.308). Hatthi-ādisammaddena jīvitantarāyo, visabhāgarūpadassanādinā brahmacariyantarāyo.

Pabbajitadivasato paṭṭhāya bhikkhūnaṁ anuvattanakathā āciṇṇā, ananuvattanakathā pana tassā dutiyā nāma hotīti āha “dve kathā nāma na kathitapubbā”ti.

Evanti “sace panā”ti-ādikaṁ sabbampi vuttākāraṁ paccāmasati, na “purisassa mātugāmāsubhan”ti-ādikaṁ vuccamānaṁ. Yogakammassa pavattiṭṭhānatāya bhāvanāya ārammaṇaṁ kammaṭṭhānanti vuccatīti āha “kammaṭṭhānasaṅkhātaṁ gocaran”ti. Uggahetvāti yathā uggahanimittaṁ uppajjati, evaṁ uggahakosallassa sampādanavasena uggahetvā. Haratīti kammaṭṭhānaṁ pavatteti, yāva piṇḍapātapaṭikkamā anuyuñjatīti attho. Na paccāharatīti āhārūpabhogato yāva divāṭṭhānupasaṅkamanā kammaṭṭhānaṁ na paṭineti.

Sarīraparikammanti mukhadhovanādisarīrapaṭijagganaṁ. Dve tayo pallaṅketi dve tayo nisajjāvāre, dve tīṇi uṇhāsanāni. Tenāha “usumaṁ gāhāpento”ti. Kammaṭṭhānasīsenevāti kammaṭṭhānaggeneva, kammaṭṭhānaṁ padhānaṁ katvā evāti attho. Tena “pattopi acetano”ti-ādinā (ma.ni.aṭṭha.1.109) vakkhamānaṁ kammaṭṭhānaṁ, yathāparihariyamānaṁ vā avijahitvāti dasseti. “Paribhogacetiyato sarīracetiyaṁ garutaran”ti katvā “cetiyaṁ vanditvā”ti pubbakālakiriyāvasena vuttaṁ. Tathā hi Aṭṭhakathāyaṁ (vibha.aṭṭha.809 ma.ni.aṭṭha.3.128 a.ni.aṭṭha.1.1.275) “cetiyaṁ bādhayamānā bodhisākhā haritabbā”ti vuttā.

Janasaṅgahatthanti (MṬ.10./CS:pg.1.356) “mayi akathente etesaṁ ko kathessatī”ti dhammānuggahena janasaṅgahatthaṁ. Tasmāti. Yasmā “dhammakathā nāma kathetabbāyevā”ti Aṭṭhakathācariyā vadanti, yasmā ca dhammakathā kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthi, tasmā. Anumodanaṁ katvāti etthāpi “kammaṭṭhānasīsenevā”ti ānetvā sambandho. Sampattaparicchedenevāti “paricito aparicito”ti-ādivibhāgaṁ akatvā sampattakoṭiyāva. Bhayeti paracakkādibhaye.

Kammajatejoti gahaṇiṁ sandhāyāha. Kammaṭṭhānavīthiṁ nārohati khudāparissamena kilantakāyattā samādhānābhāvato. Avasesaṭṭhāneti yāguyā aggahitaṭṭhāne. Poṅkhānupoṅkhanti kammaṭṭhānupaṭṭhānassa avicchedadassanavacanametaṁ, yathā poṅkhānupoṅkhapavattāya sarapaṭipāṭiyā avicchedo, evametassāpīti.

Nikkhittadhuro bhāvanānuyoge. Vattapaṭipattiyā apūraṇena sabbavatthāni bhinditvā. “Kāme avītarāgo hoti, kāye avītarāgo, rūpe avītarāgo, yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati, aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ caratī”ti (dī.ni.3.320 ma.ni.1.186) evaṁ vutta pañcavidhacetokhilavinibandhacitto. Caritvāti pavattitvā.

Attakāmāti attano hitasukhaṁ icchantā, dhammacchandavantoti attho. Dhammoti hi hitaṁ, tannimittakañca sukhanti. Atha vā viññūnaṁ nibbisesattā attabhāvapariyāpannattā ca attā nāma dhammo, taṁ kāmenti icchantīti attakāmā. Usabhaṁ nāma vīsati yaṭṭhiyo. Tāya saññāyāti tāya pāsāṇasaññāya, ettakaṁ ṭhānaṁ āgatāti jānantāti adhippāyo. Soyeva nayoti “ayaṁ bhikkhū”ti-ādiko yo ṭhāne vutto, so eva nisajjāyapi nayo. Pacchato āgacchantānaṁ chinnabhattabhāvabhayenapi yonisomanasikāraṁ paribrūheti.

Bahāpadhānaṁ pūjessāmīti amhākaṁ atthāya lokanāthena cha vassāni kataṁ dukkaracariyaṁ evāhaṁ yathāsatti pūjessāmīti. Paṭipattipūjā hi (MṬ.10./CS:pg.1.357) satthupūjā, na āmisapūjā. Ṭhānacaṅkamanamevāti adhiṭṭhātabba-iriyāpathavasena vuttaṁ, na bhojanādikālesu avassaṁ kattabbanisajjāya paṭikkhepavasena.

Vīthiṁ otaritvā ito cito ca anoloketvā paṭhamameva vīthiyo sallakkhetabbāti āha “vīthiyo sallakkhetvā”ti. Yaṁ sandhāya vuccati “pāsādikena abhikkantenā”ti, taṁ dassetuṁ “tattha cā”ti-ādi vuttaṁ.

Paccekabodhiṁ sacchikaroti, yadi upanissayasampanno hotīti sambandho. Evaṁ sabbattha ito paresupi. Tattha paccekabodhiyā upanissayasampadā kappānaṁ dve asaṅkhyeyyāni satasahassañca tajjaṁ puññañāṇasambharaṇaṁ, sāvakabodhiyaṁ aggasāvakānaṁ ekaṁ asaṅkhyeyyaṁ kappasatasahassañca, mahāsāvakānaṁ kappasatasahassameva, itaresaṁ atītāsu jātīsu vivaṭṭasannissayavasena nibbattitaṁ nibbedhabhāgiyaṁ kusalaṁ. Bāhiyo dārucīriyoti bahi visaye sañjātasaṁvaḍḍhatāya bāhiyo, dārucīrapariharaṇena dārucīriyoti ca samaññāto. So hi āyasmā --

“Tasmā tiha te, bāhiya, evaṁ sikkhitabbaṁ ‘diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute… mute… viññāte viññātamattaṁ bhavissatī’ti. Yato kho te, bāhiya, diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute… mute… viññāte viññātamattaṁ bhavissati, tato tvaṁ, bāhiya, na tena. Yato tvaṁ, bāhiya, na tena, tato tvaṁ, bāhiya, na tattha. Yato tvaṁ, bāhiya, na tattha, tato tvaṁ, bāhiya, nevidha na huraṁ na ubhayamantarena, esevanto dukkhassā”ti (udā.10)-- ettakāya desanāya arahattaṁ sacchākāsi.

Tanti asammuyhanaṁ. Evanti idāni vuccamānākārena veditabbaṁ. Attā abhikkamatīti iminā andhaputhujjanassa diṭṭhiggāhavasena abhikkame sammuyhanaṁ dasseti, ahaṁ abhikkamāmīti pana iminā mānaggāhavasena, tadubhayaṁ pana taṇhāya vinā na hotīti taṇhāggāhavasenapi sammuyhanaṁ dassitameva hoti. “Tathā asammuyhanto”ti vatvā taṁ asammuyhanaṁ (MṬ.10./CS:pg.1.358) yena ghanavinibbhogena hoti, taṁ dassento “abhikkamāmī”ti-ādimāha. Tattha yasmā vāyodhātuyā anugatā tejodhātu uddharaṇassa paccayo. Uddharaṇagatikā hi tejodhātūti uddharaṇe vāyodhātuyā tassā anugatabhāvo, tasmā imāsaṁ dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento “ekeka …pe… balavatiyo”ti āha. Yasmā pana tejodhātuyā anugatā vāyodhātu atiharaṇavītiharaṇānaṁ paccayo. Tiriyagatikāya hi vāyodhātuyā atiharaṇavītiharaṇesu sātisayo byāpāroti tejodhātuyā tassā anugatabhāvo, tasmā imāsaṁ dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento “tathā atiharaṇavītiharaṇesū”ti āha. Satipi anugamanānugantabbatāvisese tejodhātu-vāyodhātu-bhāvamattaṁ sandhāya tathā-saddaggahaṇaṁ. Tattha akkantaṭṭhānato pādassa ukkhipanaṁ uddharaṇaṁ, ṭhitaṭṭhānaṁ atikkamitvā purato haraṇaṁ atiharaṇaṁ khāṇu-ādipariharaṇatthaṁ, patiṭṭhitapādaghaṭṭanapariharaṇatthaṁ vā passena haraṇaṁ vītiharaṇaṁ, yāva patiṭṭhitapādo, tāva āharaṇaṁ atiharaṇaṁ, tato paraṁ haraṇaṁ vītiharaṇanti ayaṁ vā etesaṁ viseso.

Yasmā pathavīdhātuyā anugatā āpodhātu vossajjanassa paccayo. Garutarasabhāvā hi āpodhātūti vossajjane pathavīdhātuyā tassā anugatabhāvo, tasmā tāsaṁ dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento āha “vossajjane …pe… balavatiyo”ti. Yasmā pana āpodhātuyā anugatā pathavīdhātu sannikkhepanassa paccayo, patiṭṭhābhāve viya patiṭṭhāpanepi tassā sātisayakiccattā āpodhātuyā tassā anugatabhāvo, tathā ghaṭṭanakiriyāya pathavīdhātuyā vasena sannirumbhanassa sijjhanato tatthāpi pathavīdhātuyā āpodhātu-anugatabhāvo, tasmā vuttaṁ “tathā sannikkhepanasannirumbhanesū”ti. Tatthāti tasmiṁ abhikkamane, tesu vā vuttesu uddharaṇādīsu chasu koṭṭhāsesu. Uddharaṇeti uddharaṇakkhaṇe. Rūpārūpadhammāti uddharaṇākārena pavattā rūpadhammā, taṁsamuṭṭhāpakā arūpadhammā ca atiharaṇaṁ na pāpuṇanti khaṇamattāvaṭṭhānato. Tattha tatthevāti yattha yattha uppannā, tattha tattheva. Na hi dhammānaṁ (MṬ.10./CS:pg.1.359) desantarasaṅkamanaṁ atthi. Pabbaṁ pabbanti-ādi uddharaṇādikoṭṭhāse sandhāya vuttaṁ, taṁ sabhāgasantativasena vuttanti veditabbaṁ. Ati-ittaro hi rūpadhammānampi pavattikkhaṇo gamanassādānaṁ devaputtānaṁ heṭṭhupariyena paṭimukhaṁ dhāvantānaṁ sirasi pāde ca baddhadhuradhārāsamāgamatopi sīghataro. Yathā tilānaṁ bhajjiyamānānaṁ paṭapaṭāyanena bhedo lakkhīyati, evaṁ saṅkhatadhammānaṁ uppādenāti dassanatthaṁ “paṭapaṭāyantā”ti vuttaṁ. Uppannā hi ekantato bhijjantīti.

Saddhiṁ rūpenāti idaṁ tassa tassa cittassa nirodhena saddhiṁ nirujjhanakarūpadhammānaṁ vasena vuttaṁ, yaṁ tato sattarasamacittassa uppādakkhaṇe uppannaṁ. Aññathā yadi rūpārūpadhammā samānakkhaṇā siyuṁ, “rūpaṁ garupariṇāmaṁ dandhanirodhan”ti-ādivacanehi (vibha.aṭṭha. 26) virodho siyā, tathā “nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekadhammampi samanupassāmi, yaṁ evaṁ lahuparivattaṁ, yathayidaṁ cittan”ti evamādipāḷiyā (a.ni.1.48). Cittacetasikā hi sārammaṇasabhāvā yathābalaṁ attano ārammaṇapaccayabhūtamatthaṁ vibhāvento eva uppajjantīti tesaṁ taṁsabhāvanipphatti-anantaraṁ nirodho, rūpadhammā pana anārammaṇā pakāsetabbā, evaṁ tesaṁ pakāsetabbabhāvanivatti soḷasahi cittehi hotīti taṅkhaṇāyukatā tesaṁ icchitā, lahuviññāṇavisayasaṅgatimattapaccayatāya tiṇṇaṁ khandhānaṁ, visayasaṅgatimattatāya ca viññāṇassa lahuparivattitā, dandhamahābhūtapaccayatāya rūpadhammānaṁ dandhaparivattitā, nānādhātuyā yathābhūtañāṇaṁ kho pana Tathāgatasseva, tena ca purejātapaccayo rūpadhammova vutto, pacchājātapaccayo ca tassevāti rūpārūpadhammānaṁ samānakkhaṇatā na yujjateva, tasmā vuttanayenevettha attho veditabbo.

Aññaṁ uppajjate cittaṁ, aññaṁ cittaṁ nirujjhatīti yaṁ purimuppannaṁ cittaṁ, taṁ aññaṁ, taṁ pana nirujjhantaṁ aparassa anantarādipaccayabhāveneva nirujjhatīti tato laddhapaccayaṁ aññaṁ uppajjate cittaṁ. Yadi evaṁ tesaṁ antaro labbheyyāti noti āha “avīcimanusambandho”ti, yathā vīci antaro na labbhati, tadevetanti avisesavidu maññanti, evaṁ anu anu sambandho cittasantāno rūpasantāno ca nadīsotova nadiyaṁ udakappavāho viya vattati.

Abhimukhaṁ (MṬ.10./CS:pg.1.360) lokitaṁ ālokitanti āha “puratopekkhanan”ti. Yasmā yaṁdisābhimukho gacchati tiṭṭhati nisīdati vā, tadabhimukhaṁ pekkhanaṁ ālokitaṁ, tasmā tadanugataṁ vidisālokanaṁ vilokitanti āha “vilokitaṁ nāma anudisāpekkhanan”ti. Sammajjanaparibhaṇḍādikaraṇe olokitassa, ullokaharaṇādīsu ullokitassa, pacchato āgacchantaparissayassa parivajjanādīsu apalokitassa siyā sambhavoti āha “iminā vā mukhena sabbānipi tāni gahitānevā”ti.

Kāyasakkhinti kāyena sacchikatavantaṁ, paccakkhakārinanti attho. So hi āyasmā vipassanākāle eva “yamevāhaṁ indriyesu aguttadvārataṁ nissāya sāsane anabhirati-ādivippakāraṁ patto, tameva suṭṭhu niggaṇhissāmī”ti ussāhajāto balavahirottappo, tattha ca katādhikārattā indriyasaṁvare ukkaṁsapāramippatto, teneva naṁ Satthā “etadaggaṁ, bhikkhave, mama sāvakānaṁ bhikkhūnaṁ indriyesu guttadvārānaṁ yadidaṁ nando”ti (a.ni.1.235) etadagge ṭhapesi.

Sātthakatā ca sappāyatā ca ālokitavilokitassa veditabbā. Tasmāti “kammaṭṭhānāvijahanasseva gocarasampajaññabhāvato”ti vuttamevatthaṁ hetubhāvena paccāmasati. Attano kammaṭṭhānavaseneva ālokanavilokanaṁ kātabbaṁ, khandhādikammaṭṭhānā añño upāyo na gavesitabboti adhippāyo. Ālokitādisamaññāpi yasmā dhammamattasseva pavattiviseso, tasmā tassa yāthāvato jānanaṁ asammohasampajaññanti dassetuṁ “abbhantare”ti-ādi vuttaṁ.

“Paṭhamajavanepi …pe… na hotī”ti idaṁ pañcadvāraviññāṇavīthiyaṁ “itthī puriso”ti rajjanādīnaṁ abhāvaṁ sandhāya vuttaṁ. Tattha hi āvajjanavoṭṭhabbanānaṁ ayoniso āvajjanavoṭṭhabbanavasena iṭṭhe itthirūpādimhi lobho, aniṭṭhe ca paṭigho uppajjati, manodvāre pana “itthī puriso”ti rajjanādi hoti, tassa pañcadvārajavanaṁ mūlaṁ, yathāvuttaṁ vā sabbaṁ bhavaṅgādi, evaṁ manodvārajavanassa mūlavasena mūlapariññā vuttā. Āgantukatāvakālikatā pana pañcadvārajavanasseva apubbabhāvavasena ittarabhāvavasena ca vuttā. Heṭṭhupariyavasena bhijjitvā patitesūti heṭṭhimassa uparimassa (MṬ.10./CS:pg.1.361) ca aparāparaṁ bhaṅgappattimāha. Tanti javanaṁ. Tassa na yuttanti sambandho. Āgantuko abbhāgato. Udayabbayaparicchinno tāvatako kālo etesanti tāvakālikāni.

Etaṁ asammohasampajaññaṁ. Tatthāti pañcakkhandhavasena ālokanavilokane paññāyamāne tabbinimutto ko eko āloketi, ko viloketi. Upanissayapaccayoti idaṁ suttantanayena pariyāyato vuttaṁ. Sahajātapaccayoti nidassanamattametaṁ aññamañña-sampayutta-atthi-avigatādipaccayānampi labbhanato.

Maṇisappo nāma ekā sappajātīti vadanti. Laḷananti kampananti vadanti, līḷākaraṇaṁ vā laḷanaṁ.

Uṇhapakatiko pariḷāhabahulo. Sīlassa vidūsanena ahitāvahattā micchājīvavasena uppannaṁ asappāyaṁ. Cīvarampi acetananti-ādinā cīvarassa viya “kāyopi acetano”ti kāyassa attasuññatāvibhāvanena “abbhantare”ti-ādinā vuttamevatthaṁ vibhāvento itarītarasantosassa kāraṇaṁ dasseti. Tenāha “tasmā”ti-ādi. Catupañcagaṇṭhikāhatoti āhatacatupañcagaṇṭhiko, catupañcagaṇṭhikāhi vā hatasobho.

Aṭṭhavidhopi atthoti aṭṭhavidhopi payojanaviseso. Pathavīsandhārakajalassa taṁsandhārakavāyunā viya paribhuttassa āhārassa vāyodhātunāva āsaye avaṭṭhānanti āha “vāyodhātuvaseneva tiṭṭhatī”ti. Atiharatīti yāva mukhā abhiharati. Vītiharatīti tato yāva kucchi, tāva harati. Atiharatīti vā mukhadvāraṁ atikkāmento harati. Vītiharatīti kucchigataṁ passato harati. Parivattetīti aparāparaṁ cāreti. Ettha ca āhārassa dhāraṇaparivattanasaṁcuṇṇanavisosanāni pathavīdhātusahitā eva vāyodhātu karoti, na kevalāti tāni pathavīdhātuyāpi kiccabhāvena vuttāni. Allattañca anupāletīti vāyu-ādīhi atisosanaṁ yathā na hoti, tathā anupāleti alla-ādīhi atisosanaṁ yathā na hoti, tathā anupāleti allabhāvaṁ. Tejodhātūti gahaṇīsaṅkhātā tejodhātu. Sā hi anto paviṭṭhaṁ āhāraṁ paripāceti. Añjaso hotīti āhārassa pavesanādīnaṁ maggo hoti. Ābhujatīti pariyesanajjhoharaṇajiṇṇājiṇṇatādiṁ āvajjeti, vijānātīti attho. Taṁtaṁvijānananipphādakoyeva hi (MṬ.10./CS:pg.1.362) payogo “sammāpayogo”ti vutto. Yena hi payogena pariyesanādi nipphajjati, so tabbisayavijānanampi nipphādeti nāma tadavinābhāvato. Atha vā sammāpayogaṁ sammāpaṭipattiṁ anvāya āgamma ābhujati samannāharati. Ābhogapubbako hi sabbopi viññāṇabyāpāroti tathā vuttaṁ.

Gamanatoti bhikkhācāravasena gocaragāmaṁ uddissa gamanato. Pariyesanatoti gocaragāme bhikkhatthaṁ āhiṇḍanato. Paribhogatoti āhārassa paribhuñjanato. Āsayatoti pittādi-āsayato. Āsayati ettha ekajjhaṁ pavattamānopi kammabalavatthito hutvā mariyādavasena aññamaññaṁ asaṅkarato sayati tiṭṭhati pavattatīti āsayo, āmāsayassa upari tiṭṭhanako pittādiko. Mariyādattho hi ayamākāro. Nidheti yathābhutto āhāro nicito hutvā tiṭṭhati etthāti nidhānaṁ, āmāsayo. Tato nidhānato. Aparipakkatoti gahaṇīsaṅkhātena kammajatejena avipakkato. Paripakkatoti yathābhuttassa āhārassa vipakkabhāvato. Phalatoti nipphattito. Nissandatoti ito cito ca vissandanato. Sammakkhanatoti sabbaso makkhanato. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana Visuddhimaggasaṁvaṇṇanāya (visuddhi. mahāṭī.1.294) gahetabbo.

Aññe ca rogā kaṇṇasūlabhagandarādayo. Aṭṭhāneti manussāmanussapariggahite ayutte ṭhāne khettadevāyatanādike. Nissaṭṭhattā neva attano kassaci anissajjitattā jigucchanīyattā ca na parassa. Udakatumbatoti veḷunāḷi-ādi-udakabhājanato. Tanti chaḍḍita-udakaṁ.

Addhāna-iriyāpathā cirappavattikā dīghakālikā iriyāpathā. Majjhimā bhikkhācaraṇādivasena pavattā. Cuṇṇika-iriyāpathā vihāre aññatthāpi ito cito ca parivattanādivasena pavattāti vadanti. “Gateti gamane”ti pubbe abhikkamapaṭikkamaggahaṇena gamanenapi purato pacchato ca kāyassa atiharaṇaṁ vuttanti idha gamanameva gahitanti keci.

Yasmā (MṬ.10./CS:pg.1.363) Mahāsīvattheravāde anantare anantare iriyāpathe pavattarūpārūpadhammānaṁ tattha tattheva nirodhadassanavasena sampajānakāritā gahitā, idañcettha sampajaññavipassanācāravasena āgataṁ, tasmā vuttaṁ “tayidaṁ Mahāsīvattherena vuttaṁ asammohadhuraṁ imasmiṁ satipaṭṭhānabhutte adhippetan”ti. Sāmaññaphale (dī.ni.1.214 dī.ni.aṭṭha.1.214 dī.ni.ṭī.1.214) pana sabbampi catubbidhaṁ sampajaññaṁ labbhati yāvadeva sāmaññaphalavisesadassanaparattā tassā desanāya. Satisampayuttassevāti idaṁ yathā sampajaññakiccassa padhānatā, evaṁ satikiccassāpīti dassanatthaṁ, na satiyā sabbhāvamattadassanatthaṁ. Na hi kadāci satirahitā ñāṇappavatti atthi. Etāni padānīti sampajaññapadāni. Vibhattānevāti visuṁ vibhattāneva. Imināpi sampajaññassa viya satiyāpi padhānataṁyeva vibhāveti.

Aparo nayo-- eko bhikkhu gacchanto aññaṁ cintento aññaṁ vitakkento gacchati, eko kammaṭṭhānaṁ avissajjetvāva gacchati, tathā eko tiṭṭhanto nisīdanto sayanto aññaṁ cintento aññaṁ vitakkento sayati, eko kammaṭṭhānaṁ avissajjetvāva sayati, etthakena pana na pākaṭaṁ hotīti caṅkamanena dīpenti. Yo hi bhikkhu caṅkamanaṁ otaritvā caṅkamanakoṭiyaṁ ṭhito pariggaṇhāti “pācīnacaṅkamanakoṭiyaṁ pavattā rūpārūpadhammā pacchimacaṅkamanakoṭiṁ appatvā ettheva niruddhā, pacchimacaṅkamanakoṭiyaṁ pavattāpi pācīnacaṅkamanakoṭiṁ appatvā ettheva niruddā, caṅkamanamajjhe pavattā ubho koṭiyo appatvā ettheva niruddhā, caṅkame pavattā rūpārūpadhammā ṭhānaṁ appatvā ettheva niruddhā, ṭhāne pavattā nisajjaṁ, nisajjāya pavattā sayanaṁ appatvā etthevaniruddhā”ti, evaṁ pariggaṇhanto pariggaṇhantoyeva cittaṁ bhavaṅgaṁ otāreti, uṭṭhahanto kammaṭṭhānaṁ gahetvāva uṭṭhahati, ayaṁ bhikkhu gatādīsu sampajānakārī nāma hoti, evampi Sutte kammaṭṭhānaṁ avibhūtaṁ hoti, tasmā yo bhikkhu yāva sakkoti, tāva caṅkamitvā ṭhatvā nisīditvā sayamāno evaṁ pariggahetvā sayati “kāyo acetano, mañco acetano, kāyo na jānāti” ahaṁ mañce sayito’ti, mañco na jānāti “mayi kāyo sayito”ti, acetano kāyo acetane mañce sayito”ti, evaṁ pariggaṇhantoyeva cittaṁ bhavaṅgaṁ otāreti, pabujjhanto kammaṭṭhānaṁ gahetvāva pabujjhati, ayaṁ Sutte sampajānakārī nāma hotīti.

Kāyādikiriyānibbattanena (MṬ.10./CS:pg.1.364) tammayattā āvajjanakiriyāsamuṭṭhitattā ca javanaṁ, sabbampi vā chadvārappavattaṁ kiriyāmayapavattaṁ nāma, tasmiṁ sati jāgaritaṁ nāma hotīti pariggaṇhanto jāgarite sampajānakārī nāma. Apica rattindivaṁ cha koṭṭhāse katvā pañca koṭṭhāse jaggantopi jāgarite sampajānakārī nāma hoti. Vimuttāyatanasīsena dhammaṁ desentopi bāttiṁsatiracchānakathaṁ pahāya dasakathāvatthunissitaṁ sappāyakathaṁ kathentopi bhāsite sampajānakārī nāma. Aṭṭhatiṁsāya ārammaṇesu cittaruciyaṁ manasikāraṁ pavattentopi dutiyaṁ jhānaṁ samāpannopi tuṇhībhāve sampajānakārī nāma. Dutiyañhi jhānaṁ vacīsaṅkhāravirahato visesato tuṇhībhāvo nāma. Rūpadhammasseva pavatti-ākāravisesā abhikkamādayoti vuttaṁ “rūpakkhandhasseva samudayo ca vayo ca nīharitabbo”ti. Sesaṁ vuttanayameva.

Catusampajaññapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭikūlamanasikārapabbavaṇṇanā

110. Paṭikūlamanasikāravasenāti (dī.ni.ṭī.2.377) jigucchanīyatāya. Paṭikūlameva paṭikūlaṁ yo paṭikūlasabhāvo paṭikūlākāro, tassa manasikaraṇavasena. Antarenapi hi bhāvavācinaṁ saddaṁ bhāvattho viññāyati yathā “paṭassa sukkan”ti. Yasmā Visuddhimagge (visuddhi.1.182-183) vuttaṁ, tasmā tattha taṁsaṁvaṇṇanāyañca vuttanayena veditabbaṁ. Vatthādīhi pasibbakākārena bandhitvā kataṁ āvaṭanaṁ putoḷi. Vibhūtākāroti paṇṇattiṁ samatikkamitvā asubhabhāvassa upaṭṭhitākāro. Iti-saddassa ākāratthataṁ dassento “evan”ti vatvā taṁ kāraṇaṁ sarūpato dassento “kesādipariggahaṇenā”ti āha.

Paṭikūlamanasikārapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dhātumanasikārapabbavaṇṇanā

111. Dhātumanasikāravasenāti pathavīdhātu-ādikā catasso dhātuyo ārabbha pavattabhāvanāmanasikāravasena, catudhātuvavatthānavasenāti attho. Dhātumanasikāro dhātukammaṭṭhānaṁ catudhātuvavatthānanti hi atthato ekaṁ. Goghātakoti jīvikatthāya gunnaṁ ghātako. Antevāsikoti (MṬ.10./CS:pg.1.365) kammakaraṇavasena tassa samīpavāsī. Ṭhita-saddo “ṭhito vā”ti-ādīsu (dī.ni.1.263 a.ni.5.28) ṭhānasaṅkhāta-iriyāpathasamaṅgitāya, ṭhā-saddassa vā gativinivatti-atthatāya aññattha ṭhapetvā gamanaṁ sesa-iriyāpathasamaṅgitāya bodhako, idha pana yathā tathā rūpakāyassa pavatti-ākārabodhako adhippetoti āha “catunnaṁ iriyāpathānaṁ yena kenaci ākārena ṭhitattā yathāṭhitan”ti. Tattha ākārenāti ṭhānādinā rūpakāyassa pavatti-ākārena. Ṭhānādayo hi iriyāpathasaṅkhātāya kāyikakiriyāya patho pavattimaggoti “iriyāpatho”ti vuccanti. Yathāṭhitanti yathāpavattaṁ. Yathāvuttaṭṭhānamevettha “paṇidhānan”ti adhippetanti āha “yathāṭhitattā ca yathāpaṇihitan”ti. Ṭhitanti vā kāyassa ṭhānasaṅkhāta-iriyāpathasamāyogaparidīpanaṁ. Paṇihitanti tadañña-iriyāpathasamāyogaparidīpanaṁ. Ṭhitanti vā kāyasaṅkhātānaṁ rūpadhammānaṁ tasmiṁ tasmiṁ khaṇe sakiccavasena avaṭṭhānaparidīpanaṁ. Paṇihitanti paccayakiccavasena tehi tehi paccayehi pakārato nihitaṁ paṇihitanti evampettha attho veditabbo. Paccavekkhatīti pati pati avekkhati, ñāṇacakkhunā vinibbhujitvā visuṁ visuṁ passati.

Idāni vuttamevatthaṁ bhāvatthavibhāvanavasena dassetuṁ “yathā goghātakassā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha posentassāti maṁsūpacayaparibrūhanāya kuṇḍakabhattakappāsaṭṭhi-ādīhi saṁvaḍḍhentassa. Vadhitaṁ matanti hiṁsitaṁ hutvā mataṁ. Matanti ca matamattaṁ. Tenevāha “tāvadevā”ti. Gāvīti saññā na antaradhāyati yāni aṅgapaccaṅgāni yathāsanniviṭṭhāni upādāya gāvīsamaññā matamattāyapi gāviyā, tesaṁ taṁsannivesassa avinaṭṭhattā. Vilīyanti bhijjanti vibhujjantīti bīlā bhāgā va-kārassa ba-kāraṁ, i-kārassa ī-kāraṁ katvā. Bīlasoti bīlaṁ bīlaṁ katvā. Vibhajitvāti aṭṭhisaṅghāṭato maṁsaṁ vivecetvā, tato vā vivecitamaṁsaṁ bhāgaso katvā. Tenevāha “maṁsasaññā pavattatī”ti. Pabbajitassapi apariggahitakammaṭṭhānassa. Ghanavinibbhoganti santatisamūhakiccaghanānaṁ vinibbhujanaṁ vivecanaṁ. Dhātuso paccavekkhatoti ghanavinibbhogakaraṇena dhātuṁ dhātuṁ pathavī-ādidhātuṁ visuṁ visuṁ katvā paccavekkhantassa. Sattasaññāti attānudiṭṭhivasena pavattā saññāti vadanti, vohāravasena pavattasattasaññāyapi (MṬ.10./CS:pg.1.366) tadā antaradhānaṁ yuttameva yāthāvato ghanavinibbhogassa sampādanato. Evañhi sati yathāvutta-opammatthena upameyyattho aññadatthu saṁsandati sameti. Tenevāha “dhātuvaseneva cittaṁ santiṭṭhatī”ti. Dakkhoti cheko taṁtaṁsamaññāya kusalo, yathājāte sūnasmiṁ naṅguṭṭhakhuravisāṇādivante aṭṭhimaṁsādi-avayavasamudāye avibhatte gāvīsamaññā, na vibhatte, vibhatte pana aṭṭiṁmaṁsādi-avayavasamaññāti jānanako. Catumahāpatho viya catu-iriyāpathoti gāviyā ṭhitacatumahāpatho viya kāyassa pavattimaggabhūto catubbidho iriyāpatho. Yasmā Visuddhimagge (visuddhi.1.306) vitthāritā, tasmā tattha taṁsaṁvaṇṇanāyañca (visuddhi.mahāṭī.1.306) vuttanayeneva veditabbā.

Dhātumanasikārapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Navasivathikapabbavaṇṇanā

112. Sivathikāya apaviddha-uddhumātakādipaṭisaṁyuttānaṁ odhiso pavattānaṁ kathānaṁ tadabhidheyyānañca uddhumātakādi-asubhabhāgānaṁ sivathikapabbānīti saṅgītikārehi gahitasamaññā. Tenāha “sivathikapabbehi vibhajitun”ti. Uddhaṁ jīvitapariyādānāti jīvitakkhayato upari maraṇato paraṁ. Samuggatenāti uṭṭhitena. Uddhumātattāti uddhaṁ uddhaṁ dhumātattā sūnattā. Setarattehi viparibhinnaṁ vimissitaṁ nīlaṁ vinīlaṁ, purimavaṇṇavipariṇāmabhūtaṁ vā nīlaṁvinīlaṁ, vinīlameva vinīlakanti ka-kārena padavaḍḍhanamāha anatthantarato yathā “pītakaṁ lohitakan”ti (dha.sa.616). Paṭikūlakattāti jigucchanīyattā. Kucchitaṁ vinīlaṁ vinīlakanti kucchanattho vā ayaṁ ka-kāroti dassetuṁ vuttaṁ yathā “pāpako kittisaddo abbhuggacchatī”ti (dī.ni.3.316 a.ni.5.213 mahāva.285). Paribhinnaṭṭhānehi kākakaṅkādīhi. Vissandamānaṁ pubbanti vissavantaṁ pubbaṁ, tahaṁ tahaṁ paggharantapubbanti attho. Tathābhāvanti vissandamānapubbabhāvaṁ.

So bhikkhūti yo “passeyya sarīraṁ sivathikāya chaḍḍitan”ti vutto, so bhikkhu. Upasaṁharati sadisataṁ. Ayampi khoti-ādi upasaṁharaṇākāradassanaṁ (MṬ.10./CS:pg.1.367) Āyūti rūpajīvitindriyaṁ, arūpajīvitindriyaṁ panettha viññāṇagatikameva. Usmāti kammajatejo. Evaṁpūtikasabhāvoti evaṁ ativiya pūtikasabhāvo, na āyu-ādīnaṁ avigame viya mattasoti adhippāyo. Ediso bhavissatīti evaṁbhāvīti āha “evaṁ-uddhumātādibhedo bhavissatī”ti.

Luñcitvā luñcitvāti uppāṭetvā uppāṭetvā. Sesāvasesamaṁsalohitayuttanti sabbaso akhāditattā tahaṁ tahaṁ sesena appāvasesena maṁsalohitena yuttaṁ. Aññena hatthaṭṭhikanti avisesena hatthaṭṭhikānaṁ vippakiṇṇatā jotitāti anavasesato tesaṁ vippakiṇṇataṁ dassento “catusaṭṭhibhedampī”ti-ādimāha. Terovassikānīti tirovassaṁ gatāni. Tāni pana saṁvaccharaṁ vītivattāni hontīti āha “atikkantasaṁvaccharānī”ti. Purāṇatāya ghanabhāvavigamena vicuṇṇatā idha pūtibhāvoti so yathā hoti, taṁ dassento “abbhokāse”ti-ādimāha. Khajjamānatādivasena dutiyasivathikapabbādīnaṁ vavatthitatthā vuttaṁ “khajjamānādīnaṁ vasena yojanā kātabbā”ti.

Navasivathikapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Imāneva dveti avadhāraṇena appanākammaṭṭhānaṁ tattha niyameti aññapabbesu tadabhāvato. Yato hi eva-kāro, tato aññattha niyameti, tena pabbadvayassa vipassanākammaṭṭhānatāpi appaṭisiddhāti daṭṭhabbā aniccādidassanato. Saṅkhāresu ādīnavavibhāvanāni sivathikapabbānīti āha “sivathikānaṁ ādīnavānupassanāvasena vuttattā”ti. Iriyāpathapabbādīnaṁ anappanāvahatā pākaṭā evāti “sesāni dvādasāpī”ti vuttaṁ. Yaṁ panettha atthato avibhattaṁ, taṁ suviññeyyamevāti.

Kāyānupassanāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Vedanānupassanāvaṇṇanā

113. Sukhaṁ vedananti ettha sukhayatīti sukhā, sampayuttadhamme kāyañca laddhassāde karotīti attho. Suṭṭhu vā khādati, khanati vā kāyikaṁ cetasikañca (MṬ.10./CS:pg.1.368) ābādhanti sukhā. Sukaraṁ okāsadānaṁ etissāti sukhāti apare. Vedayati ārammaṇarasaṁ anubhavatīti vedanā. Vedayamānoti anubhavamāno. Kāmanti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ iriyāpathapabbe vuttameva. Sampajānassa vediyanaṁ sampajānavediyanaṁ.

“Vohāramattaṁ hotī”ti etena “sukhaṁ vedanaṁ vedayamāno sukhaṁ vedanaṁ vedayāmī”ti idaṁ vohāramattanti dasseti. Vatthu-ārammaṇāti rūpādi-ārammaṇā. Rūpādi-ārammaṇañhi vedanāya pavattiṭṭhānatāya “vatthū”ti adhippetaṁ. Assāti bhaveyya. Dhammavinimuttassa aññassa kattu abhāvato dhammasseva kattubhāvaṁ dassento “vedanāva vedayatī”ti āha. Nitthunantoti. Balavato vedanāvegassa nirodhane ādīnavaṁ disvā tassa avasaradānavasena nitthunanto. Vīriyasamataṁ yojetvāti adhivāsanavīriyassa adhimattattā tassa hāpanavasena samādhinā samarasatāpādanena vīriyasamataṁ yojetvā. Saha paṭisambhidāhīti lokuttarapaṭisambhidāhi saha. Lokiyānampi vā sati uppattikāle tattha samatthataṁ sandhāyāha “saha paṭisambhidāhī”ti. Samasīsīti vārasamasīsī hutvā, paccavekkhaṇavārassa anantaravāre parinibbāyīti attho.

Yathā ca sukhaṁ, evaṁ dukkhanti yathā “sukhaṁ vedayatī”ti-ādinā sampajānavediyanaṁ sandhāya vuttaṁ, evaṁ dukkhampi. Tattha dukkhayatīti dukkhā, sampayuttadhamme kāyañca pīḷeti vibādhatīti attho. Duṭṭhuṁ vā khādati, khanati vā kāyikaṁ cetasikañca sātanti dukkhā. Dukkaraṁ okāsadānaṁ etissāti dukkhāti apare. Arūpakammaṭṭhānanti arūpapariggahaṁ, arūpadhammamukhena vipassanābhinivesanti attho. Rūpakammaṭṭhānena pana samathābhinivesopi saṅgayhati, vipassanābhiniveso pana idhādhippetoti dassento āha. “Rūpapariggaho arūpapariggahotipi etadeva vuccatī”ti. Catudhātuvavatthānaṁ kathesīti etthāpi “yebhuyyenā”ti padaṁ ānetvā sambandhitabbaṁ. Tadubhayanti catudhātuvavatthānassa saṅkhepavitthāradvayamāha. Saṅkhepamanasikāravasena mahāsatipaṭṭhāne, vitthāramanasikāravasena Rāhulovāda- (ma.ni.2.115-117) dhātuvibhaṅgādīsu (vibha.174-175).

Yebhuyyaggahaṇena (MṬ.10./CS:pg.1.369) tadaññadhammavasenapi arūpakammaṭṭhānakathāya atthitā dīpitāti taṁ vibhāgena dassetuṁ “tividho hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha abhinivesoti anuppaveso, ārambhoti attho. Ārambhe eva hi ayaṁ vibhāgo, sammasanaṁ pana anavasesatova dhamme pariggahetvā vattati. Pariggahite rūpakammaṭṭhāneti idaṁ rūpamukhena vipassanābhinivesaṁ sandhāya vuttaṁ, arūpamukhena pana vipassanābhiniveso yebhūyyena samathayānikassa icchitabbo, so ca paṭhamaṁ jhānaṅgāni pariggahetvā tato paraṁ sesadhamme pariggaṇhāti. Paṭhamābhinipātoti sabbe cetasikā cittāyattā cittakiriyabhāvena vuccantīti phasso cittassa paṭhamābhinipāto vutto, uppannaphasso puggalo, cittacetasikarāsi vā ārammaṇena phuṭṭho phassasahajātāya vedanāya taṁsamakālameva vedeti, phasso pana obhāsassa viya padīpo vedanādīnaṁ paccayaviseso hotīti purimakālo viya vuccati, yā tassa ārammaṇābhiniropanalakkhaṇatā vuccati. Phusantoti ārammaṇassa phusanākārena. Ayañhi arūpadhammatā ekadesena anallīyamānopi rūpaṁ viya cakkhu, saddo viya ca sotaṁ cittaṁ ārammaṇañca phusanto viya saṅghaṭṭento viya ca pavattati. Tathāhesa “saṅghaṭṭanaraso”ti vuccati.

Ārammaṇaṁ anubhavantīti issaravatāya visavitāya sāmibhāvena ārammaṇarasaṁ anubhavantī. Phassādīnañhi sampayuttadhammānaṁ ārammaṇe ekadeseneva pavatti phusanādimattabhāvato, vedanāya pana iṭṭhākārasambhogādivasena pavattanato ārammaṇe nippadesato pavatti. Phusanādibhāvena hi ārammaṇaggahaṇaṁ ekadesānubhavanaṁ, vedayitābhāvena gahaṇaṁ yathākāmaṁ sabbānubhavanaṁ evasabhāvāneva tāni gahaṇānīti na vedanāya viya phassādīnampi yathāsakaṁ kiccakaraṇena sāmibhāvānubhavanaṁ codetabbaṁ. Vijānantanti paricchindanavasena visesato jānantaṁ. Viññāṇañhi minitabbavatthuṁ nāḷiyā minanto puriso viya ārammaṇaṁ paricchijja vibhāventaṁ pavattati, na saññā viya sañjānanamattaṁ hutvā. Tathā hi anena kadāci lakkhaṇattayavibhāvanāpi hoti. Imesaṁ pana phassādīnaṁ tassa tassa pākaṭabhāvo paccayavisesasiddhassa pubbābhogassa vasena veditabbā.

Evaṁ (MṬ.10./CS:pg.1.370) tassa tasseva pākaṭabhāvepi “sabbaṁ, bhikkhave, abhiññeyyan”ti (saṁ.ni.4.46 paṭi.ma.1.3) “sabbañca kho, bhikkhave, abhijānan”ti (saṁ.ni.4.26) ca evamādivacanato sabbe sammasanupagā dhammā pariggahetabbāti dassento “tattha yassā”ti-ādimāha. Tattha phassapañcamakeyevāti avadhāraṇaṁ tadantogadhattā taggahaṇeneva gahitattā catunnaṁ arūpakkhandhānaṁ. Phassapañcamakaggahaṇañhi tassa sabbacittuppādasādhāraṇabhāvato, tattha ca phassacetanāggahaṇena sabbasaṅkhārakkhandhadhammasaṅgaho cetanāpadhānattā tesaṁ. Tathā hi suttantabhājanīye saṅkhārakkhandhavibhaṅge (vibha.12) “cakkhusamphassajā cetanā”ti-ādinā cetanāva vibhattā, itare pana khandhā sarūpeneva gahitā.

Vatthuṁ nissitāti ettha vatthu-saddo karajakāyavisayoti kathamidaṁ viññāyatīti āha “yaṁ sandhāya vuttan”ti-ādi. Kattha pana vuttaṁ? Sāmaññaphale. Soti karajakāyo. Pañcakkhandhavinimuttaṁ nāmarūpaṁ natthīti idaṁ adhikāravasena vuttaṁ. Aññathā hi khandhavinimuttampi nāmaṁ atthevāti. Avijjādihetukāti avijjātaṇhupādānādihetukā. Vipassanāpaṭipāṭiyā …pe… vicaratīti iminā balavavipassanaṁ vatvā puna tassa ussukkāpanaṁ visesādhigamanañca dassento “so”ti-ādimāha.

Idhāti imissaṁ dutiyasatipaṭṭhānadesanāyaṁ, tassā pana vedanānupassanāvasena kathetabbattā Bhagavā vedanāvasena kathesi. Yathāvuttesu ca tīsu kammaṭṭhānābhinivesesu vedanāvasena kammaṭṭhānābhiniveso sukaro vedanānaṁ vibhūtabhāvatoti dassetuṁ “phassavasena hī”ti-ādi vuttaṁ. Na pākaṭaṁ hotīti idaṁ tādise puggale sandhāya vuttaṁ, yesaṁ ādito vedanāva vibhūtatarā hutvā upaṭṭhāti. Evañhi yaṁ vuttaṁ “phasso pākaṭo hoti, viññāṇaṁ pākaṭaṁ hotī”ti, taṁ avirodhitaṁ hoti. Vedanānaṁ uppattipākaṭatāyāti ca idaṁ sukhadukkhavedanānaṁ vasena vuttaṁ. Tāsañhi pavatti oḷārikā, na itarāya. Tadubhayaggahaṇamukhena vā gahetabbattā itarāyapi pavatti viññūnaṁ pākaṭā evāti “vedanānan”ti avisesaggahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Yadā sukhaṁ uppajjatīti-ādi sukhavedanāya pākaṭabhāvavibhāvanaṁ. Neva tasmiṁ samaye dukkhaṁ vedanaṁ vedetīti tasmiṁ sukhavedanāsamaṅgisamaye neva dukkhaṁ vedanaṁ vedeti niruddhattā, anuppannattā ca yathākkamaṁ (MṬ.10./CS:pg.1.371) atītānāgatānaṁ paccuppannāya pana asambhavo vuttoyeva. Sakiccakkhaṇamattāvaṭṭhānato aniccā. Sameccasambhuyya paccayehi katattā saṅkhatā. Vatthārammaṇādipaccayaṁ paṭicca uppannattā paṭiccasamuppannā. Khayavayapalujjananirujjhanapakatitāya khayadhammā …pe… nirodhadhammāti daṭṭhabbā.

Kilesehi āmasitabbato āmisaṁ nāma pañca kāmaguṇā, ārammaṇakaraṇavasena saha āmisehīti āmisā. Tenāha “pañcakāmaguṇāmisanissitā”ti. Ito paranti “Atthi vedanā”ti evamādipāḷiṁ sandhāyāha “kāyānupassanāyaṁ vuttanayamevā”ti.

Vedanānupassanāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Cittānupassanāvaṇṇanā

114. Sampayogavasena (dī.ni.ṭī.2.381) pavattamānena saha rāgenāti sarāgaṁ. Tenāha “lobhasahagatan”ti. Vītarāganti. Ettha kāmaṁ sarāgapadapaṭiyoginā vītarāgavasena bhavitabbaṁ, sammasanacārassa pana idhādhippetattā tebhūmakasseva gahaṇanti “lokiyakusalābyākatan”ti vatvā “idaṁ panā”ti-ādinā tameva adhippāyaṁ vivarati. Sesāni dve dosamūlāni, dve mohamūlānīti cattāri akusalacittāni. Tesañhi rāgena sampayogābhāvato nattheva sarāgatā, tannimittakatāya pana siyā taṁsahitatālesoti nattheva vītarāgatāpīti dukavinimuttatā evettha labbhatīti āha “neva purimapadaṁ, na pacchimapadaṁ bhajantī”ti. Yadi evaṁ padesikaṁ pajānanaṁ āpajjatīti? Nāpajjati dukantarapariyāpannattā tesaṁ. Akusalamūlesu saha moheneva vattatīti samohanti āha “vicikicchāsahagatañceva uddhaccasahagatañcā”ti. Yasmā cettha saheva mohenāti samohanti purimapadāvadhāraṇampi labbhatiyeva, tasmā vuttaṁ “yasmā panā”ti-ādi. Yathā pana atimūḷhatāya pāṭipuggalikanayena savisesaṁ mohavantatāya momūhacittanti vattabbato vicikicchuddhaccasahagatadvayaṁ visesato “samohan”ti vuccati, na tathā sesākusalacittānīti “vaṭṭantiyevā”ti (MṬ.10./CS:pg.1.372) vuttaṁ. Sampayogavasena thinamiddhena anupatitaṁ anugatanti thinamiddhānupatitaṁ pañcavidhaṁ sasaṅkhārikākusalacittaṁ saṅkuṭitacittaṁ. Saṅkuṭitacittaṁ nāma ārammaṇe saṅkocanavasena pavattanato. Paccayavisesavasena thāmajātena uddhaccena sahagataṁ pavattaṁ saṁsaṭṭhanti uddhaccasahagataṁ, aññathā sabbampi akusalacittaṁ uddhaccasahagatamevāti. Pasaṭacittaṁ nāma sātisayaṁ vikkhepavasena pavattanato.

Kilesavikkhambhanasamatthatāya vipulaphalatāya dīghasantānatāya ca mahantabhāvaṁ gataṁ, mahantehi vā uḷāracchandādīhi gataṁ paṭipannanti mahaggataṁ. Taṁ pana rūpārūpabhūmikaṁ tato mahantassa loke abhāvato. Tenāha “rūpārūpāvacaran”ti. Tassa cettha paṭiyogī parittamevāti āha “amahaggatanti kāmāvacaran”ti. Attānaṁ uttarituṁ samatthehi saha uttarehīti sa-uttaraṁ, tappaṭipakkhena anuttaraṁ, tadubhayaṁ upādāya veditabbanti āha “sa-uttaranti kāmāvacaran”ti-ādi. Paṭipakkhavikkhambhanasamatthena samādhinā sammadeva āhitaṁ samāhitaṁ. Tenāha “yassā”ti-ādi. Yassāti yassa cittassa. Yathāvuttena samādhinā na samāhitanti asamāhitaṁ. Tenāha “ubhayasamādhirahitan”ti. Tadaṅgavimuttiyā vimuttaṁ, kāmāvacaraṁ kusalaṁ. Vikkhambhanavimuttiyā vimuttaṁ, mahaggatanti tadubhayaṁ sandhāyāha “tadaṅgavikkhambhanavimuttīhi vimuttan”ti. Yattha tadubhayavimutti natthi, taṁ ubhayavimuttirahitanti gayhamāne lokuttaracittepi siyā āsaṅkāti tannivattanatthaṁ “samuccheda …pe… okāsova natthī”ti āha. Okāsābhāvo ca sammasanacārassa adhippetattā veditabbo. Yaṁ panettha atthato avibhattaṁ, taṁ heṭṭhā vuttanayamevāti.

Cittānupassanāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Dhammānupassanāvaṇṇanā

Nīvaraṇapabbavaṇṇanā

115. Pahātabbādidhammavibhāgadassanavasena pañcadhā dhammānupassanā niddiṭṭhāti ayamattho pāḷito eva viññāyatīti tamatthaṁ ulliṅgento “pañcavidhena (MṬ.10./CS:pg.1.373) dhammānupassanaṁ kathetun”ti vuttaṁ. Yadi evaṁ kasmā nīvaraṇādivaseneva niddiṭṭhanti? Veneyyajjhāsayato. Yesañhi veneyyānaṁ pahātabbadhammesu paṭhamaṁ nīvaraṇāni vibhāgena vattabbāni, tesaṁ vasenettha Bhagavatā paṭhamaṁ nīvaraṇesu dhammānupassanā kathitā. Tathā hi kāyānupassanāpi samathapubbaṅgamā desitā, tato pariññeyyesu khandhesu āyatanesu, bhāvetabbesu bojjhaṅgesu pariññeyādivibhāgesu saccesu ca uttarā desanā desitā, tasmā cettha samathabhāvanāpi yāvadeva vipassanatthaṁ icchitā, vipassanāpadhānā vipassanābahulā ca satipaṭṭhānadesanāti tassā vipassanābhinivesavibhāgena desitabhāvaṁ vibhāvento “apicā”ti-ādimāha. Tattha khandhāyatanadukkhasaccavasena missakapariggahakathanaṁ daṭṭhabbaṁ. Saññāsaṅkhārakkhandhapariggahampīti pi-saddena sakalapañcupādānakkhandhapariggahaṁ sampiṇḍeti itaresaṁ tadantogadhattā. “Kaṇhasukkānaṁ yugandhatā natthī”ti pajānanakāle abhāvā “abhiṇhasamudācāravasenā”ti vuttaṁ. Yathāti yenākārena. So pana “kāmacchandassa uppādo hotī”ti vuttattā kāmacchandassa kāraṇākārova, atthato kāraṇamevāti āha “yena kāraṇenā”ti. Ca-saddo vakkhamānatthasamuccayattho.

Tatthāti “yathā cā”ti-ādinā vuttapade. Subhampīti kāmacchandopi. So hi attano gahaṇākārena “subhan”ti vuccati, tenākārena pavattanakassa aññassa kāmacchandassa nimittattā “subhanimittan”ti ca. Iṭṭhaṁ, iṭṭhākārena vā gayhamānaṁ rūpādi subhārammaṇaṁ. Ākaṅkhitassa hitasukhassa anupāyabhūto manasikāro anupāyamanasikāro. Tanti ayonisomanasikāraṁ. Tatthāti nipphādetabbe ārammaṇabhūte ca duvidhepi subhanimitte. Āhāroti paccayo.

Asubhampīti asubhajjhānampi uttarapadalopena. Taṁ pana dasasu aviññāṇakāsubhesu, kesādīsu ca pavattaṁ daṭṭhabbaṁ. Kesādīsu hi saññā asubhasaññāti Girimānandasutte (a.ni.10.60) vuttāti. Ettha ca catubbidhassa ayonisomanasikārassa yonisomanasikārassa ca gahaṇaṁ niravasesadassanatthaṁ katanti daṭṭhabbaṁ. Tesu pana asubhe “subhan”ti, “asubhan”ti ca manasikāro idhādhippeto, tadanukūlattā vā itarepīti.

Ekādasasu (MṬ.10./CS:pg.1.374) (a.ni.ṭī.1.1.16) asubhesu paṭikūlākārassa uggaṇhanaṁ, yathā vā tattha uggahanimittaṁ uppajjati, tathā paṭipatti asubhanimittassa uggaho. Upacārappanāvahāya asubhabhāvanāya anuyuñjanaṁ asubhabhāvanānuyogo. Bhojane mattaññuno thinamiddhābhibhavābhāvā otāraṁ alabhamāno kāmacchando pahīyatīti vadanti. Bhojananissitaṁ pana āhāre paṭikūlasaññaṁ, tabbipariṇāmassa, tadādhārassa, tassa ca udariyabhūtassa asubhatādassanaṁ, kāyassa āhāraṭṭhitikatādassanañca yo sammadeva jānāti, so visesato bhojane mattaññū nāma, tassa ca kāmacchando pahīyateva. Asubhakammikatissatthero dantaṭṭhidassāvī. Abhidhammapariyāyena (dha.sa.1159 1503) sabbopi lobho kāmacchandanīvaraṇanti āha “arahattamaggenā”ti.

Paṭighampi purimuppannaṁ paṭighanimittaṁ parato uppajjanakapaṭighassa kāraṇanti katvā. Mejjati hitapharaṇavasena siniyhatīti mitto, tasmiṁ mitte bhavā, mittassa vā esāti mettā, tassā mettāya.

Mettāyanassa sattesu hitapharaṇassa uppādanaṁ pavattanaṁ mettānimittassa uggaho. Odhisaka-anodhisakadisāpharaṇānanti atta-atipiyasahāyamajjhattaverīvasena odhisakatā, sīmāsambhede kate anodhisakatā, ekādidisāpharaṇavasena disāpharaṇatā mettāya uggahaṇe veditabbā. Vihāraracchāgāmādivasena vā odhisakadisāpharaṇaṁ, vihārādi-uddesarahitaṁ puratthimādidisāvasena anodhisakadisāpharaṇanti evaṁ vā dvidhā uggahaṇaṁ sandhāya “odhisaka-anodhisakadisāpharaṇānan”ti vuttaṁ. Uggaho ca yāva upacārā daṭṭhabbo, uggahitāya āsevanā bhāvanā. Tattha “sabbe sattā, pāṇā, bhūtā, puggalā, attabhāvapariyāpannā”ti etesaṁ vasena pañcavidhā, ekekasmiṁ “averā hontu, abyāpajjā, anīghā, sukhī attānaṁ pariharantū”ti catudhā pavattito vīsatividhā anodhisakapharaṇā mettā, “sabbā itthiyo, purisā, ariyā, anariyā, devā, manussā, vinipātikā”ti sattodhikaraṇavasena pavattā sattavidhā aṭṭhavīsatividhā vā, dasahi disāhi disodhikaraṇavasena pavattā dasavidhā ca, ekekāya vā disāya sattādi-itthādi-averādibhedena (MṬ.10./CS:pg.1.375) asītādhikacatusatappabhedā ca odhibhopharaṇā veditabbā.

Yena ayonisomanasikārena arati-ādikāni uppajjanti, so arati-ādīsu ayonisomanasikāro, tena. Nipphādetabbe hi idaṁ bhummaṁ. Esa nayo ito paresupi. Ukkaṇṭhitā pantasenāsanesu adhikusalesu dhammesu ca uppajjanabhāvariñcanā. Kāyavināmanāti kāyassa virūpenākārena nāmanā.

Kusaladhammasampaṭipattiyā paṭṭhapanasabhāvatāya, tappaṭipakkhānaṁ visosanasabhāvatāya ca ārambhadhātu-ādito pavattavīriyanti āha “paṭhamārambhavīriyan”ti. Yasmā paṭhamārambhamattassa kosajjavidhamanaṁ thāmagamanañca natthi, tasmā vuttaṁ “kosajjato nikkhantatāya tato balavataran”ti. Yasmā pana aparāparuppattiyā laddhāsevanaṁ uparūparivisesaṁ āvahantaṁ ativiya thāmagatameva hoti, tasmā vuttaṁ “paraṁ paraṁ ṭhānaṁ akkamanato tatopi balavataran”ti.

Atibhojane nimittaggāhoti atibhojane thinamiddhassa nimittaggāho, “ettake bhutte thinamiddhassa kāraṇaṁ hoti, ettake na hotī”ti thinamiddhassa kāraṇākāraṇaggāho hotīti attho. Divā sūriyālokanti divā gahitanimittaṁ sūriyālokaṁ rattiyaṁ manasikarontassapīti evamettha attho veditabbo. Dhutaṅgānaṁ vīriyanissitattā vuttaṁ “dhutaṅganissitasappāyakathāyapī”ti.

Kukkuccampi katākatānusocanavasena pavattamānaṁ cetaso avūpasamāvahatāya uddhaccena samānalakkhaṇamevāti “avūpasamo nāma avūpasantākāro, uddhaccakukkuccamevetaṁ atthato”ti vuttaṁ.

Bahussutassa ganthato atthato ca suttādīni vicārentassa atthavedādipaṭilābhasabbhāvato vikkhepo na hoti, yathāvidhipaṭipattiyā yathānurūpapaṭikārappavattiyā ca katākatānusocanañca na hotīti “bāhusaccenapi …pe… uddhaccakukkuccaṁ pahīyatī”ti āha. Yadaggena bāhusaccena uddhaccakukkuccaṁ pahīyati, tadaggena paripucchakatāvinayapakataññutāhipi taṁ pahīyatīti daṭṭhabbaṁ. Buddhasevitā ca Buddhasīlitaṁ āvahatīti cetaso vūpasamakarattā uddhaccakukkuccapahānakārī vuttā. Buddhattaṁ (MṬ.10./CS:pg.1.376) pana anapekkhitvā vinayadharā kukkuccavinodakā kalyāṇamittā vuttāti daṭṭhabbā. Vikkhepo ca bhikkhuno yebhuyyena kukkuccahetuko hotīti “kappiyākappiyaparipucchāmahulassā”ti-ādinā vinayanayeneva paripucchakatādayo niddiṭṭhā. Pahīne uddhaccakukkucceti niddhāraṇe bhummaṁ. Kukkuccassa domanassasahagatattā anāgāmimaggena āyatiṁ anuppādo vutto.

Tiṭṭhati pavattati etthāti ṭhānīyā, vicikicchāya ṭhānīyā vicikicchāṭṭhānīyā, vicikicchāya kāraṇabhūtā dhammā. Tiṭṭhatīti vā ṭhānīyā, vicikicchā ṭhānīyā etissāti vicikicchāṭṭhānīyā, atthato vicikicchā eva. Sā hi purimuppannā parato uppajjanakavicikicchāya sabhāgahetutāya asādhāraṇaṁ.

Kusalākusalāti kosallasambhūtaṭṭhena kusalā, tappaṭipakkhato akusalā. Ye akusalā, te sāvajjā asevitabbā hīnā ca. Ye kusalā, te anavajjā sevitabbā paṇītā ca. Kusalāpi vā hīnehi chandādīhi āraddhā hīnā, paṇītehi paṇītā. Kaṇhāti kāḷakā, cittassa apabhassarabhāvakaraṇā. Sukkāti odātā, cittassa pabhassarabhāvakaraṇā. Kaṇhābhijātihetuto vā kaṇhā, sukkābhijātihetuto sukkā. Te eva sappaṭibhāgā. Kaṇhā hi ujuvipaccanīkatāya sukkehi sappaṭibhāgā, tathā sukkāpi itarehi. Atha vā kaṇhasukkā ca sappaṭibhāgā ca kaṇhasukkasappaṭibhāgā. Sukhā hi vedanā dukkhāyavedanāya sappaṭibhāgā, dukkhā ca vedanā sukhāya vedanāya sappaṭibhāgāti.

Kāmaṁ bāhusaccaparipucchakatāhi aṭṭhavatthukāpi vicikicchā pahīyati, tathāpi ratanattayavicikicchāmūlikā sesavicikicchāti katvā āha “tīṇi ratanāni ārabbhā”ti. Ratanattayaguṇāvabodhe hi “Satthari kaṅkhatī”ti (dha.sa.1008 1123 1167 1241 1263 1270 vibha.915) ādivicikicchāya asambhavoti. Vinaye pakataññutā “sikkhāya kaṅkhatī”ti (dha.sa.1008 1123 1167 1241 1263 1270 vibha.915) vuttāya vicikicchāya pahānaṁ karotīti āha “vinaye ciṇṇavasībhāvassapī”ti. Okappanīyasaddhāsaṅkhāta-adhimokkhabahulassāti saddheyyavatthuno anupavisanasaddhāsaṅkhāta-adhimokkhena adhimuccanabahulassa (MṬ.10./CS:pg.1.377) Adhimuccanañca adhimokkhuppādanamevāti daṭṭhabbaṁ. Saddhāya vā ninnapoṇatā adhimutti adhimokkho.

Subhanimitta-asubhanimittādīsūti “subhanimittādīsu asubhanimittādīsū”ti ādi-saddo paccekaṁ yojetabbo. Tattha paṭhamena ādi-saddena paṭighanimittādīnaṁ saṅgaho, dutiyena mettācetovimutti-ādīnaṁ. Sesamettha yaṁ vattabbaṁ, taṁ vuttanayamevāti.

Nīvaraṇapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Khandhapabbavaṇṇanā

116. Upādānehi ārammaṇakaraṇādivasena upādātabbā vā khandhā upādānakkhandā. Iti rūpanti ettha iti-saddo idaṁ-saddena samānatthoti adhippāyenāha “idaṁ rūpan”ti. Tayidaṁ sarūpato anavasesapariyādānaṁ hotīti āha-- “ettakaṁ rūpaṁ, na ito paraṁ rūpaṁ atthī”ti. Itīti vā pakāratthe nipāto, tasmā “iti rūpan”ti iminā bhūtupādādivasena yattako rūpassa bhedo, tena saddhiṁ rūpaṁ anavasesato pariyādiyitvā dasseti. Sabhāvatoti ruppanasabhāvato cakkhādivaṇṇādisabhāvato ca. Vedanādīsupīti ettha “ayaṁ vedanā, ettakā vedanā, na ito paraṁ vedanā atthīti sabhāvato vedanaṁ pajānātī”ti-ādinā, sabhāvatoti ca anubhavanasabhāvato sātādisabhāvato cāti evamādinā yojetabbaṁ.

Khandhapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Āyatanapabbavaṇṇanā

117. Chasu ajjhattikabāhiresūti (dī.ni.ṭī.2.384) “chasu ajjhattikesu chasu bāhiresu”ti “chasū”ti padaṁ paccekaṁ yojetabbaṁ. Kasmā panetāni ubhayāni chaḷeva vuttāni? Chaviññāṇakāyuppattidvārārammaṇavavatthānato. Cakkhuviññāṇavīthiyā (MṬ.10./CS:pg.1.378) pariyāpannassa hi viññāṇakāyassa cakkhāyatanameva uppattidvāraṁ, rūpāyatanameva ca ārammaṇaṁ, tathā itarāni itaresaṁ, chaṭṭhassa pana bhavaṅgamanasaṅkhāto manāyatanekadeso uppattidvāraṁ, asādhāraṇañca dhammāyatanaṁ ārammaṇaṁ. Cakkhatīti cakkhu, rūpaṁ assādeti vibhāveti cāti attho. Suṇātīti sotaṁ. Ghāyatīti ghānaṁ. Jīvitanimittatāya raso jīvitaṁ, taṁ jīvitamavhāyatīti jivhā. Kucchitānaṁ sāsavadhammānaṁ āyo uppattidesoti kāyo. Munāti ārammaṇaṁ vijānātīti mano. Rūpayati vaṇṇavikāraṁ āpajjamānaṁ hadayaṅgatabhāvaṁ pakāsetīti rūpaṁ. Sappati attano paccayehi harīyati sotaviññeyyabhāvaṁ gamīyatīti saddo. Gandhayati attano vatthuṁ sūcetīti gandho. Rasanti taṁ sattā assādentīti raso. Phusīyatīti phoṭṭhabbaṁ. Attano lakkhaṇaṁ dhārentīti dhammā. Sabbāni pana āyānaṁ tananādi-atthena āyatanāni. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana Visuddhimagge (visuddhi.2.510-512) taṁsaṁvaṇṇanāya (visuddhi. mahāṭī.2.510) ca vuttanayena veditabbo.

Cakkhuñca pajānātīti ettha cakkhu nāma pasādacakkhu, na sasambhāracakkhu, nāpi dibbacakkhu-ādikanti āha “cakkhupasādan”ti. Yaṁ sandhāya vuttaṁ “yaṁ cakkhu catunnaṁ mahābhūtānaṁ upādāya pasādo”ti (dha.sa.596-599). Ca-saddo vakkhamānatthasamuccayattho. Yāthāvasarasalakkhaṇavasenāti aviparītassa attano rasassa ceva lakkhaṇassa ca vasena, rūpesu āviñchanakiccassa ceva rūpābhighātārahabhūtapasādalakkhaṇassa ca vasenāti attho. “Cakkhuñca paṭicca rūpe cā”ti-ādīsu (ma.ni.1.204 400 3.421 425-426 saṁ.ni.2.43-45 4.54-55 kathā.465 467) samuditāniyeva rūpāyatanāni cakkhuviññāṇuppattihetu, na visuṁ visunti imassa atthassa dassanatthaṁ “rūpe cā”ti puthuvacanaggahaṇaṁ, tāya eva ca desanāgatiyā kāmaṁ idhāpi “rūpe ca pajānātī”ti vuttaṁ, rūpabhāvasāmaññena pana sabbaṁ ekajjhaṁ gahetvā “bahiddhā catusamuṭṭhānikarūpañcā”ti ekavacanavasena attho vutto. Sarasalakkhaṇavasenāti cakkhuviññāṇassa visayabhāvakiccassa ceva cakkhupaṭihananalakkhaṇassa ca vasenāti yojetabbaṁ.

Ubhayaṁ paṭiccāti cakkhuṁ upanissayapaccayavasena paccayabhūtaṁ, rūpe ārammaṇādhipati-ārammaṇūpanissayavasena paccayabhūte ca paṭicca. Kāmañcāyaṁ suttantasaṁvaṇṇanā (MṬ.10./CS:pg.1.379) nippariyāyakathā nāma abhidhammasannissitā evāti abhidhammanayeneva saṁyojanāni dassento “kāmarāga …pe… avijjāsaṁyojanan”ti āha. Tattha kāmesu rāgo, kāmo ca so rāgo cāti kāmarāgo, so eva bandhanaṭṭhena saṁyojanaṁ. Ayañhi yassa saṁvijjati, taṁ puggalaṁ vaṭṭasmiṁ saṁyojeti bandhati, iti dukkhena sattaṁ, bhavādike vā bhavantarādīhi, kammunā vā vipākaṁ saṁyojeti bandhatīti saṁyojanaṁ. Evaṁ paṭighasaṁyojanādīnampi yathārahaṁ attho vattabbo. Sarasalakkhaṇavasenāti ettha pana sattassa vaṭṭato anissajjanasaṅkhātassa attano kiccassa ceva yathāvuttabandhanasaṅkhātassa lakkhaṇassa ca vasenāti yojetabbaṁ.

Bhavassāda-diṭṭhissāda-nivattanatthaṁ kāmassādaggahaṇaṁ. Assādayatoti abhiramantassa. Abhinandatoti sapppītikataṇhāvasena nandantassa. Padadvayenapi balavato kāmarāgassa paccayabhūtā kāmarāguppatti vuttā. Esa nayo sesesupi. Etaṁ ārammaṇanti etaṁ evaṁsukhumaṁ evaṁdubbibhāgaṁ ārammaṇaṁ. Niccaṁ dhuvanti etaṁ nidassanamattaṁ, “ucchijjissati vinassissatīti gaṇhato”ti evamādīnampi saṅgaho icchitabbo. Bhavaṁ patthentassāti “īdise sampattibhave yasmā amhākaṁ idaṁ iṭṭhārammaṇaṁ sulabhaṁ jātaṁ, tasmā āyatimpi sampattibhavo bhaveyyā”ti bhavaṁ nikāmentassa. Evarūpaṁ sakkā laddhunti yojanā. Usūyatoti usūyaṁ issaṁ uppādayato. Aññassa maccharāyatoti aññena asādhāraṇabhāvakaraṇena macchariyaṁ karoto. Sabbeheva yathāvuttehi navahi saṁyojanehi.

Tañca kāraṇanti subhanimittapaṭighanimittādivibhāvaṁ iṭṭhāniṭṭhādirūpārammaṇañceva tajjāyonisomanasikārañcāti tassa tassa saṁyojanassa kāraṇaṁ. Avikkhambhita-asamūhatabhūmiladdhuppannataṁ sandhāya “appahīnaṭṭhena uppannassā”ti vuttaṁ. Vattamānuppannatā samudācāraggahaṇeneva gahitā. Yena kāraṇenāti yena vipassanāsamathabhāvanāsaṅkhātena kāraṇena. Tañhi tassa tadaṅgavasena ceva vikkhambhanavasena ca pahānakāraṇaṁ. Issāmacchariyānaṁ apāyagamanīyatāya paṭhamamaggavajjhatā vuttā. Yadi evaṁ “tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hotī”ti (a.ni.4.241) suttapadaṁ (MṬ.10./CS:pg.1.380) kathanti? Taṁ suttantapariyāyena vuttaṁ. Yathānulomasāsanañhi suttantadesanā, ayaṁ pana abhidhammanayena saṁvaṇṇanāti nāyaṁ doso. Oḷārikassāti thūlassa, yato abhiṇhasamuppattipariyuṭṭhānatibbatāva hoti. Aṇusahagatassāti vuttappakāra-oḷārikābhāvena aṇubhāvaṁ sukhumabhāvaṁ gatassa. Uddhaccasaṁyojanassapettha anuppādo vuttoyeva yathāvuttasaṁyojanehi avinābhāvato. Sotādīnaṁ sabhāvasarasalakkhaṇavasena pajānanā, tappaccayānaṁ saṁyojanānaṁ uppādādipajānanā ca vuttanayeneva veditabbāti dassento “eseva nayo”ti atidisati.

Attano vā dhammesūti attano ajjhattikāyatanadhammesu, attano ubhayadhammesu vā. Imasmiṁ pakkhe ajjhattikāyatanapariggahaṇenāti ajjhattikāyatanapariggaṇhanamukhenāti attho, evañca anavasesato saparasantānesu āyatanānaṁ pariggaho siddho hoti. Parassa vā dhammesūti etthāpi eseva nayo. Rūpāyatanassāti aḍḍhekādasapabhedarūpasabhāvassa āyatanassa. Rūpakkhandhe vuttanayena nīharitabbāti ānetvā sambandhitabbaṁ. Sesakhandhesūti vedanāsaññāsaṅkhārakkhandhesu. Vuttanayenāti iminā atidesena rūpakkhandhe āhārasamudayāti, viññāṇakkhandhe nāmarūpasamudayāti, sesakkhandhesu phassasamudayāti imaṁ visesaṁ vibhāveti, itaraṁ pana sabbattha samānanti. Khandhapabbe viya āyatanapabbepi lokuttaranivattanaṁ pāḷiyaṁ gahitaṁ natthīti āha “lokuttaradhammā na gahetabbā”ti.

Āyatanapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā

118. Bujjhanakasattassāti kilesaniddāya paṭibujjhanakasattassa, ariyasaccānaṁ vā paṭivijjhanakasattassa. Aṅgesūti kāraṇesu, avayavesu vā. Udayabbayañāṇuppādato paṭṭhāya sambodhipaṭipadāyaṁ ṭhito nāma hotīti āha “āraddhavipassakato paṭṭhāya yogāvacaroti sambodhī”ti.

“Satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā”ti (MṬ.10./CS:pg.1.381) padassa attho “vicikicchaṭṭhānīyā”ti ettha vuttanayena veditabbo. Tanti yonisomanasikāraṁ. Tatthāti satiyaṁ. Nipphādetabbe cetaṁ bhummaṁ.

Sati ca sampajaññañca satisampajaññaṁ (dī.ni.ṭī.2.385 saṁ.ni.ṭī.2.5.232 a.ni.ṭī.1.1.418). Atha vā satipadhānaṁ abhikkantādisātthakabhāvapariggaṇhanañāṇaṁ satisampajaññaṁ. Taṁ sabbattha satokāribhāvāvahattā satisambojjhaṅgassa uppādāya hoti. Yathā paccanīkadhammānaṁ pahānaṁ anurūpadhammasevanā ca anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya hoti, evaṁ satirahitapuggalavivajjhanā, satokārīpuggalasevanā, tattha ca yuttapayuttatā satisambojjhaṅgassa uppādāya hotīti imamatthaṁ dasseti “satisampajaññan”ti-ādinā.

Dhammānaṁ, dhammesu vā vicayo dhammavicayo, so eva sambojjhaṅgo, tassa dhammavicayasambojjhaṅgassa. “Kusalākusalā dhammā”ti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva. Tattha yonisomanasikārabahulīkāroti kusalādīsu taṁtaṁsabhāvarasalakkhaṇādikassa yāthāvato avabujjhanavasena uppanno ñāṇasampayuttacittuppādo. So hi aviparītamanasikāratāya “yonisomanasikāro”ti vutto, tadābhogatāya āvajjanāpi taggatikāva, tassa abhiṇhapavattanaṁ bahulīkāro. Bhiyyobhāvāyāti punappunabhāvāya. Vepullāyāti vipulabhāvāya. Pāripūriyāti paribrūhanāya.

Paripucchakatāti pariyogāhetvā pucchakabhāvo. Ācariye payirupāsitvā pañcapi nikāye saha Aṭṭhakathāya pariyogāhetvā yaṁ yaṁ tattha gaṇṭhiṭṭhānabhūtaṁ, taṁ taṁ “idaṁ bhante kathaṁ, imassa ko attho”ti khandhāyatanādi-atthaṁ pucchantassa dhammavicayasambojjhaṅgo uppajjati. Tenāha “khandhadhātu …pe… bahulatā”ti.

Vatthuvisadakiriyāti ettha cittacetasikānaṁ pavattiṭṭhānabhāvato sarīraṁ, tappaṭibaddhāni cīvarādīni ca idha “vatthūnī”ti adhippetāni. Tāni yathā cittassa sukhāvahāni honti, tathā karaṇaṁ tesaṁ visadabhāvakaraṇaṁ. Tena vuttaṁ “ajjhattikabāhirānan”ti-ādi. Ussannadosanti vātādi-ussannadosaṁ. Sedamalamakkhitanti sedena ceva jallikāsaṅkhātena sarīramalena (MṬ.10./CS:pg.1.382) ca makkhitaṁ. Ca-saddena aññampi sarīrassa pīḷāvahaṁ saṅgaṇhāti. Senāsanaṁ vāti vā-saddena pattādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Avisade sati, visayabhūte vā. Kathaṁ bhāvanamanuyuttassa tāni visayo? Antarantarā pavattanakacittuppādavasenevaṁ vuttaṁ. Te hi cittuppādā cittekaggatāya aparisuddhabhāvāya saṁvattanti. Cittacetasikesu nissayādipaccayabhūtesu. Ñāṇampīti pi-saddo sampiṇḍanattho. Tena na kevalaṁ taṁ vatthuyeva, atha kho tasmiṁ aparisuddhe ñāṇampi aparisuddhaṁ hotīti nissayāparisuddhiyā taṁnissitāparisuddhi viya visayassa aparisuddhatāya visayīnaṁ aparisuddhiṁ dasseti.

Samabhāvakaraṇanti kiccato anūnādhikabhāvakaraṇaṁ. Yathāpaccayaṁ saddheyyavatthusmiṁ adhimokkhakiccassa paṭutarabhāvena paññāya avisadatāya vīriyādīnañca sithilatādinā saddhindriyaṁ balavaṁ hoti. Tenāha “itarāni mandānī”ti. Tatoti tasmā saddhindriyassa balavabhāvato itaresañca mandattā. Kosajjapakkhe patituṁ adatvā sampayuttadhammānaṁ paggaṇhanaṁ anubalappadānaṁ paggaho, paggahova kiccaṁ paggahakiccaṁ. “Kātuṁ na sakkotī”ti ānetvā sambandhitabbaṁ. Ārammaṇaṁ upagantvā ṭhānaṁ, anissajjanaṁ vā upaṭṭhānaṁ. Vikkhepapaṭipakkho, yena vā sampayuttā avikkhittā honti, so avikkhepo. Rūpagataṁ viya cakkhunā yena yāthāvato visayasabhāvaṁ passati, taṁ dassanakiccaṁ kātuṁ na sakkoti balavatā saddhindriyena abhibhūtattā. Sahajātadhammesu indaṭṭhaṁ kārentānaṁ sahapavattamānānaṁ dhammānaṁ ekarasatāvaseneva atthasiddhi, na aññathā.

Tasmāti vuttamevatthaṁ kāraṇabhāvena paccāmasati. Tanti saddhindriyaṁ. Dhammasabhāvapaccavekkhaṇenāti yassa saddheyyavatthuno uḷāratādiguṇe adhimuccanassa sātisayappavattiyā saddhindriyaṁ balavaṁ jātaṁ, tassa paccayapaccayuppannatādivibhāgato yāthāvato vīmaṁsanena. Evañhi evaṁdhammatānayena sabhāvasarasato pariggayhamāne savipphāro adhimokkho na hoti “ayaṁ imesaṁ dhammānaṁ sabhāvo”ti parijānanavasena paññābyāpārassa sātisayattā. Dhuriyadhammesu hi yathā saddhāya balavabhāve paññāya mandabhāvo hoti, evaṁ paññāya balavabhāve saddhāya mandabhāvo hoti. Tena vuttaṁ “taṁ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena …pe… hāpetabban”ti. Tathā amanasikārenāti yenākārena bhāvanamanuyuñjantassa saddhindriyaṁ balavaṁ (MṬ.10./CS:pg.1.383) jātaṁ, tenākārena bhāvanāya ananuyuñjanatoti vuttaṁ hoti. Idha duvidhena saddhindriyassa balavabhāvo attano vā paccayavisesavasena kiccuttariyato vīriyādīnaṁ vā mandakiccatāya. Tattha paṭhamavikappe hāpanavidhi dassito, dutiyavikappe pana yathā manasikaroto vīriyādīnaṁ mandakiccatāya saddhindriyaṁ balavaṁ jātaṁ, tathā amanasikārena, vīriyādīnaṁ paṭukiccabhāvāvahena manasikārena saddhindriyaṁ tehi samarasaṁ karontena hāpetabbaṁ. Iminā nayena sesindriyesupi hāpanavidhi veditabbo.

Vakkalittheravatthūti so hi āyasmā saddhādhimuttāya katādhikāro satthu rūpakāyadassanapasuto eva hutvā viharanto satthārā-- “Kiṁ te, Vakkali, iminā pūtikāyena diṭṭhena, yo kho, vakkali, dhammaṁ passati, so maṁ passatī”ti-ādinā (saṁ.ni.3.87) ovaditvā kammaṭṭhāne niyojitopi taṁ ananuyuñjanto paṇāmito attānaṁ vinipātetuṁ papātaṭṭhānaṁ abhiruhi. Atha naṁ Satthā yathānisinnova obhāsagissajjanena atthānaṁ dassetvā--

“Pāmojjabahulo bhikkhu, pasanno Buddhasāsane;

Adhigacche padaṁ santaṁ, saṅkhārūpasamaṁ sukhan”ti. (dha.pa.381).

Gāthaṁ vatvā “ehivakkalī”ti āha. So tena amateneva abhisitto haṭṭhatuṭṭho hutvā vipassanaṁ paṭṭhapesi, saddhāya pana balavabhāvato vipassanāvīthiṁ na otarati. Taṁ ñatvā Bhagavā tassa indriyasamattapaṭipādanāya kammaṭṭhānaṁ sodhetvā adāsi. So satthārā dinnanayena vipassanaṁ ussukkāpetvā maggapaṭipāṭiyā arahattaṁ pāpuṇi. Tena vuttaṁ “Vakkalittheravatthu cettha nidassanan”ti.

Itarakiccabhedanti upaṭṭhānādikiccavisesaṁ. Passaddhādīti ādi-saddena samādhi-upekkhāsambojjhaṅgānaṁ saṅgaho. Hāpetabbanti yathā saddhindriyassa balavabhāvo dhammasabhāvapaccavekkhaṇena hāyati, evaṁ vīriyindriyassa adhimattatā passaddhi-ādibhāvanāya hāyati samādhipakkhiyattā tassā. Tathāhi sā samādhindriyassa adhimattataṁ kosajjapātato rakkhantī vīriyādibhāvanā viya vīriyindriyassa adhimattataṁ uddhaccapātato rakkhantī ekaṁsato (MṬ.10./CS:pg.1.384) hāpeti. Tena vuttaṁ “passaddhādibhāvanāya hāpetabban”ti. Soṇattherassa vatthūti Sukhumālasoṇattherassa vatthu. So hi āyasmā, satthu, santike kammaṭṭhānaṁ gahetvā sītavane viharanto “mama sarīraṁ sukhumālaṁ, na ca sakkā sukheneva sukhaṁ adhigantuṁ, kāyaṁ kilametvāpi samaṇadhammo kātabbo”ti ṭhānacaṅkamameva adhiṭṭhāya padhānamanuyuñjanto pādatalesu phoṭesu uṭṭhitesupi vedanaṁ ajjhupekkhitvā daḷhavīriyaṁ karonto accāraddhavīriyatāya visesaṁ nibbattetuṁ nāsakkhi. Satthā tattha gantvā vīṇūpamovādena ovaditvā vīriyasamatāyojanavidhiṁ dassento kammaṭṭhānaṁ sodhetvā gijjhakūṭaṁ gato. Theropi satthārā dinnanayena vīriyasamataṁ yojetvā bhāvento vipassanaṁ ussukkāpetvā arahatte patiṭṭhāsi. Tena vuttaṁ “Soṇattherassa vatthu dassetabban”ti. Sesesupīti satisamādhipaññindriyesupi.

Samatanti saddhāpaññānaṁ aññamaññaṁ anūnānadhikabhāvaṁ, tathā samādhivīriyānaṁ. Yathā hi saddhāpaññānaṁ visuṁ visuṁ dhuriyadhammabhūtānaṁ kiccato aññamaññānātivattanaṁ visesato icchitabbaṁ, yato nesaṁ samadhuratāya appanā sampajjati, evaṁ samādhivīriyānaṁ kosajjuddhaccapakkhikānaṁ samarasatāya sati aññamaññūpatthambhanato sampayuttadhammānaṁ antadvayapātābhāvena sammadeva appanā ijjhatīti. Balavasaddhoti-ādi vuttassevatthassa byatirekamukhena samatthanaṁ. Tassattho-- yo balavatiyā saddhāya samannāgato avisadañāṇo, so mudhāpasanno hoti, na aveccappasanno. Tathā hi so avatthusmiṁ pasīdati seyyathāpi titthiyasāvakā. Kerāṭikapakkhanti sāṭheyyapakkhaṁ bhajati. Saddhāhīnāya paññāya atidhāvanto “deyyavatthupariccāgena vinā cittuppādamattenapi dānamayaṁ puññaṁ hotī”ti-ādīni parikappeti hetupatirūpakehi vañcito, evaṁbhūto ca sukkhatakkaviluttacitto paṇḍitānaṁ vacanaṁ nādiyati, saññattiṁ na gacchati. Tenāha “bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hotī”ti. Yathā cettha saddhāpaññānaṁ aññamaññaṁ samabhāvo atthāvaho, anatthāvaho visamabhāvo, evaṁ samādhivīriyānaṁ aññamaññaṁ avikkhepāvaho samabhāvo, itaro vikkhepāvaho cāti. Kosajjaṁ adhibhavati, tena appanaṁ na pāpuṇātīti adhippāyo (MṬ.10./CS:pg.1.385) Uddhaccaṁ adhibhavatīti etthāpi eseva nayo. Tadubhayanti saddhāpaññādvayaṁ samādhivīriyadvayañca. Samaṁ kātabbanti samarasaṁ kātabbaṁ.

Samādhikammikassāti samathakammaṭṭhānikassa. Evanti evaṁ sante, saddhāya thokaṁ balavabhāve satīti attho. Saddahantoti “pathavīti manasikāramattena kathaṁ jhānuppattī”ti acintetvā “addhā sammāsambuddhena vuttavidhi ijjhissatī”ti saddahanto saddhaṁ janento. Okappentoti ārammaṇaṁ anupavisitvā viya adhimuccanavasena avakappento pakkhandanto. Ekaggatā balavatī vaṭṭati samādhippadhānattā jhānassa. Ubhinnanti samādhipaññānaṁ. Samādhikammikassa samādhino adhimattatāya paññāya adhimattatāpi icchitabbāti āha “samatāyapī”ti, samabhāvenapīti attho. Appanāti lokiya-appanā. Tathā hi “hotiyevā”ti sāsaṅkaṁ vadati. Lokuttarappanā pana tesaṁ samabhāveneva icchitā. Yathāha “samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāvetī”ti (a.ni.4.17 paṭi.ma.2.5). Yadi visesato saddhāpaññānaṁ samādhivīriyānañca samatā icchitā, kathaṁ satīti āha “sati pana sabbattha balavatī vaṭṭatī”ti. Sabbatthāti līnuddhaccapakkhikesu pañcasu indriyesu. Uddhaccapakkhikekadese gaṇhanto “saddhāvīriyapaññānan”ti āha. Aññathā pīti ca gahetabbā siyā. Tathā hi “kosajjapakkhikena samādhinā”icceva vuttaṁ, na “passaddhisamādhi-upekkhāhī”ti. Sāti sati. Sabbesu rājakammesu niyutto sabbakammiko. Tenāti tenā sabbattha icchitabbatthena kāraṇena. Āha Aṭṭhakathāyaṁ. Sabbattha niyuttā sabbatthikā, sabbena vā līnuddhaccapakkhiyena bojjhaṅgena atthetabbā sabbatthiyā, sabbatthiyāva sabbatthikā. Cittanti kusalacittaṁ. Tassa hi sati paṭisaraṇaṁ parāyaṇaṁ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya. Tenāha “ārakkhapaccupaṭṭhānā”ti-ādi.

Khandhādibhede anogāḷhapaññānanti pariyattibāhusaccavasenapi khandhāyatanādīsu appatiṭṭhitabuddhīnaṁ. Bahussutasevanā hi sutamayañāṇāvahā. Taruṇavipassanāsamaṅgīpi bhāvanāmayañāṇe ṭhitattā ekaṁsato paññavā eva (MṬ.10./CS:pg.1.386) nāma hotīti āha “samapaññāsa …pe… puggalasevanā”ti. Ñeyyadhammassa gambhīrabhāvavasena tapparicchedakañāṇassa gambhīrabhāvaggahaṇanti āha “gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrapaññāyā”ti. Tañhi ñeyyaṁ tādisāya paññāya caritabbato gambhīrañāṇacariyaṁ, tassā vā paññāya tattha pabhedato pavatti gambhīrañāṇacariyā, tassā paccavekkhaṇāti āha “gambhīrapaññāya pabhedapaccavekkhaṇā”ti. Yathā sativepullappatto nāma arahā eva, evaṁ so eva paññāvepullappattopīti āha “arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotī”ti. Vīriyādīsupi eseva nayo.

“Tattaṁ ayokhilaṁ hatthe gamentī”ti-ādinā (ma.ni.3.250 267 a.ni.3.36) pañcavidhabandhanakammakāraṇaṁ niraye nibbattasattassa yebhuyyena sabbapaṭhamaṁ karontīti Devadūtasuttādīsu tassā ādito vuttattā ca āha “pañcavidhabandhanakammakāraṇato paṭṭhāyā”ti. Sakaṭavāhanādikāleti ādi-saddena tadaññaṁ manussehi tiracchānehi ca vibādhiyamānakālaṁ saṅgaṇhāti. Ekaṁ Buddhantaranti idaṁ aparāparaṁ petesuyeva uppajjanakasattavasena vuttaṁ, ekaccānaṁ vā petānaṁ ekaccatiracchānānaṁ viya tathā dīghāyukabhāvato. Tathā hi kāḷo nāgarājā catunnaṁ Buddhānaṁ adhigatarūpadassano.

Evaṁ ānisaṁsadassāvinoti vīriyāyatto eva sabbo lokuttaro lokiyo ca visesādhigamoti evaṁ vīriye ānisaṁsadassanasīlassa. Gamanavīthinti sapubbabhāgaṁ nibbānagāminiṁ ariyamaggapaṭipadaṁ. Sā hi bhikkhuno vaṭṭanissaraṇāya gantabbā paṭipajjitabbā paṭipadāti katvā gamanavīthi nāma. Kāyadaḷhībahuloti yathā tathā kāyassa daḷhīkammapasuto. Piṇḍanti raṭṭhapiṇḍaṁ. Paccayadāyakānaṁ attani kārassa attano sammāpaṭipattiyā mahapphalabhāvassa karaṇena piṇḍassa bhikkhāya paṭipūjanā piṇḍāpacāyanaṁ.

Nīharantoti pattatthavikato nīharanto. Taṁ saddaṁ sutvāti taṁ upāsikāya vacanaṁ paṇṇasāladvāre ṭhitova pañcābhiññatāya dibbasotena sutvā. Manussasampatti dibbasampatti ante nibbānasampattīti tisso sampattiyo (MṬ.10./CS:pg.1.387) Dātuṁ sakkhissasīti “tayi katena dānamayena veyyāvaccamayena ca puññakammena khettavisesabhāvūpagamanena aparāparaṁ devamanussasampattiyo ante nibbānasampattiñca dātuṁ sakkhissasī”ti thero attānaṁ pucchati. Sitaṁ karontovāti “akiccheneva mayā vaṭṭadukkhaṁ samatikkantan”ti paccavekkhaṇāvasāne sañjātapāmojjavasena sitaṁ karonto eva.

Vippaṭipannanti jātidhammakuladhammādilaṅghanena asammāpaṭipannaṁ. Evaṁ yathā asammāpaṭipanno putto tāya eva asammāpaṭipattiyā kulasantānato bāhiro hutvā pitu santikā dāyajjassa na bhāgī, evaṁ kusītopi teneva kusītabhāvena asammāpaṭipanno satthu santikā laddhabba-ariyadhanadāyajjassa na bhāgī. Āraddhavīriyova labhati sammāpaṭipajjanato. Uppajjati vīriyasambojjhaṅgoti yojanā. Evaṁ sabbattha.

Mahāti sīlādīhi guṇehi mahanto vipulo anaññasādhāraṇo. Taṁ panassa guṇamahattaṁ dasasahassilokadhātukampanena loke pākaṭanti dassento “satthuno hī”ti-ādimāha.

Yasmā Satthusāsane pabbajitassa pabbajjupagamena sakyaputtiyabhāvo sampajāyati, tasmā Buddhaputtabhāvaṁ dassento “asambhinnāyā”ti-ādimāha.

Alasānaṁ bhāvanāya nāmamattampi ajānantānaṁ kāyadaḷhībahulānaṁ yāvadatthaṁ bhuñjitvā seyyasukhādi-anuyuñjanakānaṁ tiracchānakathikānaṁ puggalānaṁ dūrato vajjanā kusītapuggalaparivajjanā. “Divasaṁ caṅkamena nisajjāyā”ti-ādinā (ma.ni.1.423 3.75 saṁ.ni.4.120 a.ni.3.16 vibha.519 mahāni.161) bhāvanārambhavasena āraddhavīriyānaṁ daḷhaparakkamānaṁ kālena kālaṁ upasaṅkamanā āraddhavīriyapuggalasevanā. Tenāha-- “kucchiṁ pūretvā”ti-ādi. Visuddhimagge pana jātimahattapaccavekkhaṇā sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇāti idaṁ dvayaṁ na gahitaṁ, thinamiddhavinodanatā sammappadhānapaccavekkhaṇatāti idaṁ dvayaṁ gahitaṁ. Tattha ānisaṁsadassāvitāya eva sammappadhānapaccavekkhaṇā gahitā hoti lokiyalokuttaravisesādhigamassa vīriyāyattatādassanabhāvato. Thinamiddhavinodanaṁ (MṬ.10./CS:pg.1.388) tadadhimuttatāya eva gahitaṁ, vīriyuppādane yuttappayuttassa thinamiddhavinodanaṁ atthasiddhameva. Tattha thinamiddhavinodana-kusītapuggalaparivajjana-āraddhavīriyapuggalasevana-tadadhimuttatā paṭipakkhavidhamanapaccayūpasaṁhāravasena, apāyapaccavekkhaṇādayo samuttejanavasena vīriyasambojjhaṅgassa uppādakā daṭṭhabbā.

Purimuppannā pīti parato uppajjanakapītiyā kāraṇabhāvato “pītiyeva pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā”ti vuttā, tassā pana bahuso pavattiyā puthuttaṁ upādāya bahuvacananiddeso, yathā sā uppajjati, evaṁ paṭipatti, tassā uppādakamanasikāro.

Buddhānussatiyā upacārasamādhiniṭṭhattā vuttaṁ “yāva upacārā”ti. Sakalasarīraṁ pharamānoti pītisamuṭṭhānehi paṇītarūpehi sakalasarīraṁ pharamāno. Dhammaguṇe anussarantassapi yāva upacārā sakalasarīraṁ pharamāno pītisambojjhaṅgo uppajjatīti. Evaṁ sesa-anussatīsu pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇāyañca yojetabbaṁ tassāpi vimuttāyatanabhāvena taggatikattā. Samāpattiyā …pe… samudācarantīti idañca upasamānussatidassanaṁ. Saṅkhārānañhi sappadesavūpasamepi nippadesavūpasame viya tathā paññāya pavattito bhāvanāmanasikāro kilesavikkhambhanasamattho hutvā upacārasamādhiṁ āvahanto tathārūpapītisomanassasamannāgato pītisambojjhaṅgassa uppādāya hotīti. Pasādanīyesu ṭhānesu pasādasinehābhāvena thusasamahadayatā lūkhatā, sā tattha ādaragāravākaraṇena viññāyatīti āha “asakkaccakiriyāya saṁsūcitalūkhabhāve”ti.

Kāyacittadarathavūpasamalakkhaṇā passaddhi eva passaddhisambojjhaṅgo, tassa passaddhisambojjhaṅgassa.

Paṇītabhojanasevanatāti paṇītasappāyabhojanasevanatā. Utu-iriyāpathasukhaggahaṇena sappāya-utu-iriyāpathaggahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Tañhi tividhaṁ sappāyaṁ seviyamānaṁ kāyassa kallatāpādanavasena cittassa kallataṁ (MṬ.10./CS:pg.1.389) āvahantaṁ duvidhāyapi passaddhiyā kāraṇaṁ hoti. Ahetukaṁ sattesu labbhamānaṁ sukhaṁ dukkhanti ayameko anto, issarādivisamahetukanti pana ayaṁ dutiyo, ete ubho ante anupagamma yathāsakaṁ kammunā hotīti ayaṁ majjhimā paṭipatti. Majjhatto payogo yassa hoti majjhattapayogo, tassa bhāvo majjhattapayogatā. Ayañhi pahāya sāraddhakāyataṁ passaddhakāyatāya kāraṇaṁ hontī passaddhidvayaṁ āvahati, eteneva sāraddhakāyapuggalaparivajjanapassaddhakāyapuggalavasenānaṁ tadāvahanatā saṁvaṇṇitāti daṭṭhabbaṁ.

Yathāsamāhitākārasallakkhaṇavasena gayhamāno purimuppanno samatho eva samathanimittaṁ. Nānārammaṇe paribbhamanena vividhaṁ aggaṁ etassāti byaggo, vikkhepo. Tathā hi so anavaṭṭhānaraso bhantatāpaccupaṭṭhāno ca vutto. Ekaggatābhāvato byaggapaṭipakkhoti abyaggo, samādhi. So eva nimittanti pubbe viya vattabbaṁ. Tenāha “avikkhepaṭṭhena ca abyagganimittan”ti.

Vatthuvisadakiriyā indriyasamattapaṭipādanā ca paññāvahā vuttā, samādhānāvahāpi tā honti samādhānāvahabhāveneva paññāvahabhāvatoti vuttaṁ “vatthuvisada …pe… veditabbā”ti.

Karaṇabhāvanākosallānaṁ avinābhāvato, rakkhaṇakosallassa ca tammūlakattā “nimittakusalatā nāma kasiṇanimittassa uggahaṇakusalatā”icceva vuttaṁ. Kasiṇanimittassāti ca nidassanamattaṁ daṭṭhabbaṁ. Asubhanimittassādikassapi hi yassa kassaci jhānuppattinimittassa uggahaṇakosallaṁ nimittakusalatā evāti.

Atisithilavīriyatādīhīti ādi-saddena paññāpayogamandataṁ pamodavekallañca saṅgaṇhāti. Tassa paggahaṇanti tassa līnassa cittassa dhammavicayasambojjhaṅgādisamuṭṭhāpanena layāpattito samuddharaṇaṁ. Vuttañhetaṁ Bhagavatā--

“Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye līnaṁ cittaṁ hoti, kālo tasmiṁ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya (MṬ.10./CS:pg.1.390) Taṁ kissa hetu? Līnaṁ, bhikkhave, cittaṁ, taṁ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṁ aggiṁ ujjāletukāmo assa, so tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātañca dadeyya, na ca paṁsukena okireyya, bhabbo nu kho so puriso parittaṁ aggiṁ ujjāletunti? Evaṁ sante”ti (saṁ.ni.5.234).

Ettha ca yathāsakaṁ āhāravasena dhammavicayasambojjhaṅgādīnaṁ bhāvanā samuṭṭhāpanāti veditabbaṁ, sā anantaraṁ vibhāvitā eva.

Accāraddhavīriyatādīhīti ādi-saddena paññāpayogabalavataṁ pamoduppilāvanañca saṅgaṇhāti. Tassa niggahaṇanti tassa uddhatacittassa samādhisambojjhaṅgādisamuṭṭhāpanena uddhatāpattito nisedhanaṁ. Vuttampi cetaṁ Bhagavatā--

“Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye uddhataṁ cittaṁ hoti, kālo tasmiṁ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṁ kissa hetu? Uddhataṁ, bhikkhave, cittaṁ, taṁ etehi dhammehi suvūpasamayaṁ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahantaṁ aggikkhandhaṁ nibbāpetukāmo assa, so tattha allāni ceva tiṇāni …pe… paṁsukena ca okireyya, bhabbo nu kho so puriso mahantaṁ aggikkhandhaṁ nibbāpetunti? Evaṁ bhante”ti (saṁ.ni.5.234).

Etthāpi yathāsakaṁ āhāravasena passaddhisambojjhaṅgādīnaṁ bhāvanā samuṭṭhāpanāti veditabbā. Tattha passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanā vuttā eva, samādhisambojjhaṅgassa vuccamānā, itarassa anantaraṁ vakkhati.

Paññāpayogamandatāyāti paññābyāpārassa appabhāvena. Yathā hi dānaṁ alobhappadhānaṁ, sīlaṁ adosappadhānaṁ, evaṁ bhāvanā amohappadhānā. Tattha yadā paññā na balavatī hoti, tadā bhāvanā pubbenāparaṁ visesāvahā na hoti, anabhisaṅkhato viya āhāro purisassa yogino (MṬ.10./CS:pg.1.391) cittassa abhiruciṁ na janeti, tena taṁ nirassādaṁ hoti, tathā bhāvanāya sammadeva avīthipaṭipattiyā upasamasukhaṁ na vindati, tenāpi cittaṁ nirassādaṁ hoti. Tena vuttaṁ “paññāpayoga …pe… nirassādaṁ hotī”ti. Tassa saṁveguppādanaṁ pasāduppādanañca tikicchananti taṁ dassento “aṭṭha saṁvegavatthūnī”ti-ādimāha. Tattha jātijarābyādhimaraṇāni yathārahaṁ sugatiyaṁ duggatiyañca hontīti tadaññameva pañcavidhabandhanādi-khuppipāsādi-aññamaññavibādhanādihetukaṁ apāyadukkhaṁ daṭṭhabbaṁ, tayidaṁ sabbaṁ tesaṁ tesaṁ sattānaṁ paccuppannabhavanissitaṁ gahitanti atīte anāgate ca kāle vaṭṭamūlakadukkhāni visuṁ gahitāni. Ye pana sattā āhārūpajīvino, tattha ca uṭṭhānaphalūpajīvino, tesaṁ aññehi asādhāraṇaṁ jīvikadukkhaṁ aṭṭhamaṁ saṁvegavatthu gahitanti daṭṭhabbaṁ. Ayaṁ vuccati samaye sampahaṁsanatāti ayaṁ sampahaṁsitabbasamaye vuttanayena tena saṁvejanavasena ceva pasāduppādanavasena ca sammadeva pahaṁsanā, saṁvegajananapubbakapasāduppādanena bhāvanācittassa tosanāti attho.

Sammāpaṭipattiṁ āgammāti līnuddhaccavirahena samathavīthipaṭipattiyā ca sammā avisamaṁ sammadeva bhāvanāpaṭipattiṁ āgamma. Alīnanti-ādīsu kosajjapakkhiyānaṁ dhammānaṁ anadhimattatāya alīnaṁ, uddhaccapakkhiyānaṁ anadhimattatāya anuddhataṁ, paññāpayogasattiyā upasamasukhādhigamena ca anirassādaṁ, tato eva ārammaṇe samappavattaṁ samathavīthipaṭipannañca. Tattha alīnatāya paggahe, anuddhatatāya niggahe, anirassādatāya sampahaṁsane na byāpāraṁ āpajjati, alīnānuddhatatāhi ārammaṇe samappavattaṁ, anirassādatāya samathavīthipaṭipannaṁ. Samappavattiyā vā alīnaṁ anuddhataṁ, samathavīthipaṭipattiyā anirassādanti daṭṭhabbaṁ. Ayaṁ vuccati samaye ajjhupekkhanatāti ayaṁ ajjhupekkhitabbasamaye bhāvanācittassa paggahaniggahasampahaṁsanesu byāvaṭatāsaṅkhātaṁ paṭipakkhaṁ abhibhuyya pekkhanā vuccati.

Paṭipakkhavikkhambhanato vipassanāya adhiṭṭhānabhāvūpagamanato ca upacārajjhānampi samādānakiccanipphattiyā puggalassa samāhitabhāvasādhanamevāti tattha samadhurabhāvenāha “upacāraṁ vā appanaṁ vā”ti.

Upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammāti ettha yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttānusārena veditabbaṁ.

Anurodhavirodhavippahānavasena (MṬ.10./CS:pg.1.392) majjhattabhāvo upekkhāsambojjhaṅgassa kāraṇaṁ tasmiṁ sati sijjhanato, asati ca asijjhanato, so ca majjhattabhāvo visayavasena duvidhoti āha “sattamajjhattatā saṅkhāramajjhattatā”ti. Tadubhaye ca virujjhanaṁ passaddhisambojjhaṅgabhāvanāya eva dūrīkatanti anurujjhanasseva pahānavidhiṁ dassentena “sattamajjhattatā”ti-ādi vuttaṁ. Tenevāha “sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatā”ti. Upekkhāya hi visesato rāgo paṭipakkho. Tathā cāha “upekkhā rāgabahulassa Visuddhimaggo”ti (visuddhi.1.269).

Dvīhākārehīti kammassakatāpaccavekkhaṇaṁ attasuññatāpaccavekkhaṇanti imehi dvīhi kāraṇehi. Dvīhevāti avadhāraṇaṁ saṅkhyāsamānatāya. Assāmikabhāvo anattaniyatā. Sati hi attani tassa kiñcanabhāvena cīvaraṁ aññañca kiñci attaniyaṁ nāma siyā, so pana koci natthevāti adhippāyo. Anaddhaniyanti na addhānakkhamaṁ, na ciraṭṭhāyi ittaraṁ aniccanti attho. Tāvakālikanti tasseva vevacanaṁ.

Mamāyatīti mamattaṁ karoti, “maman”ti taṇhāya pariggayha tiṭṭhati. Dhanāyantāti dhanaṁ drabyaṁ karontā.

Ayaṁ satipaṭṭhānadesanā pubbabhāgamaggavasena desitāti pubbabhāgiyabojjhaṅge sandhāyāha “bojjhaṅgapariggāhikā sati dukkhasaccan”ti.

Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

Catusaccapabbavaṇṇanā

119. Yathāsabhāvatoti aviparītasabhāvato bādhanalakkhaṇato, yo yo vā sabhāvo yathāsabhāvo, tato, ruppanādikakkhaḷādisabhāvatoti attho. Janikaṁ samuṭṭhāpikanti pavattalakkhaṇassa dukkhassa janikaṁ nimittalakkhaṇassa samuṭṭhāpikaṁ. Purimataṇhanti dukkhanibbattito puretarasiddhaṁ taṇhaṁ.

Sasantatipariyāpannānaṁ (MṬ.10./CS:pg.1.393) dukkhasamudayānaṁ appavattibhāvena pariggayhamāno nirodhopi sasantatipariyāpanno viya hotīti katvā vuttaṁ “attano vā cattāri saccānī”ti. Parassa vāti etthāpi eseva nayo. Tenāha Bhagavā-- “imasmiṁyeva byāmamatte kaḷevare sasaññimhi samanake lokañca paññapemi, lokasamudayañca paññapemi, lokanirodhañca paññapemi, lokanirodhagāminipaṭipadañca paññapemī”ti (saṁ.ni.1.107). Kathaṁ pana ādikampiko nirodhasaccāni pariggaṇhātīti? Anussavādisiddhamākāraṁ pariggaṇhāti, evañca katvā lokuttarabojjhaṅge uddissapi pariggaho na virujjhati. Yathāsambhavatoti sambhavānurūpaṁ, ṭhapetvā nirodhasaccaṁ sesasaccavasena samudayavayā veditabbāti attho.

Catusaccapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

“Aṭṭhikasaṅkhalikaṁ samaṁsan”ti-ādikā satta sivathikā aṭṭhikakammaṭṭhānatāya itarāsaṁ uddhumātakādīnaṁ sabhāvenevāti navannaṁ sivathikānaṁ appanākammaṭṭhānatā vuttā. Dveyevāti “ānāpānaṁ, dvattiṁsākāro”ti imāni dveyeva. Abhinivesoti vipassanābhiniveso, so pana sammasanīyadhamme pariggaho. Iriyāpathā ālokitādayo ca rūpadhammānaṁ avatthāvisesamattatāya na sammasanupagā viññatti-ādayo viya. Nīvaraṇabojjhaṅgā ādito na pariggahetabbāti vuttaṁ “iriyāpatha …pe… na jāyatī”ti. Kesādi-apadesena tadupādānadhammā viya iriyāpathādi-apadesena tadavatthā rūpadhammā pariggayhanti, nīvaraṇādimukhena ca taṁ sampayuttā taṁnissayadhammāti adhippāyena Mahāsīvatthero “iriyāpathādīsupi abhiniveso jāyatī”ti āha. Atthi nu kho meti-ādi pana sabhāvato iriyāpathādīnaṁ ādikammikassa anicchitabhāvadassanaṁ. Apariññāpubbikā hi pariññāti.

137. Kāmaṁ “idha, bhikkhave, bhikkhū”ti-ādinā uddesaniddesesu tattha tattha bhikkhuggahaṇaṁ kataṁ, taṁ paṭipattiyā bhikkhubhāvadassanatthaṁ, desanā pana sabbasādhāraṇāti dassetuṁ “yo hi koci, bhikkhave”icceva vuttaṁ, na bhikkhuyevāti dassento “yo hi koci, bhikkhu vā”ti-ādimāha. Dassanamaggena ñātamariyādaṁ anatikkamitvā jānantī sikhāppattā aggamaggapaññā (MṬ.10./CS:pg.1.394) aññā nāma, tassa phalabhāvato aggaphalampīti āha “aññāti arahattan”ti. Appatarepi kāle sāsanassa niyyānikabhāvaṁ dassentoti yojanā.

138. Niyyātentoti nigamento.

Papañcasūdaniyā Majjhimanikāyaṭṭhakathāya

Satipaṭṭhānasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

Niṭṭhitā ca Mūlapariyāyavaggavaṇṇanā.

Paṭhamo bhāgo niṭṭhito.

Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Majjhimanikāye

Mūlapaṇṇāsa-ṭīkā (Dutiyo bhāgo)

(CS:pg.2.1~2.324 )

2.Sīhanādavaggo

(MṬ.11.) 1.Cūḷasīhanādasuttavaṇṇanā

139. Suttadesanāvatthusaṅkhātassa (MṬ.11./CS:pg.2.1) atthassa uppatti aṭṭhuppatti, sā tassa atthīti aṭṭhuppattikoti vuttovāyamattho. Lābhasakkārapaccayāti lābhasakkāranimittaṁ, Bhagavato saṅghassa ca uppannalābhasakkārahetu, attano vā lābhasakkāruppādanahetu. Titthiyaparideviteti titthiyānaṁ “Kiṁ bho samaṇoyeva Gotamo samaṇo”ti-ādinā vippalapanimittaṁ. “Mahālābhasakkāro uppajjī”ti vatvā samantapāsādikatthaṁ tassa uppattikāraṇaṁ dassento “catuppamāṇiko hī”ti-ādimāha. Cattāri pamāṇāni catuppamāṇāni, catuppamāṇāni etassa atthīti catuppamāṇiko. Lokoyeva saṅgamma samāgamma vasanaṭṭhena lokasannivāso, sattakāyoti attho. Pamināti uḷāratādivisesaṁ etenāti pamāṇaṁ (a.ni.ṭī.2.4.65) rūpaṁ rūpakāyo pamāṇaṁ etassāti rūpappamāṇo. Tato eva rūpe pasannoti rūpappasanno. Sesapadesupi eseva nayo Ghosoti pavattathutighoso (a.ni.ṭī.2.4.65). Lūkhanti paccayalūkhatā. Dhammoti sīlādayo guṇadhammā adhippetā.

Tesaṁ (MṬ.11./CS:pg.2.2) puggalānaṁ. Ārohanti uccataṁ. Sā ca kho tasmiṁ tasmiṁ kāle pamāṇayuttā daṭṭhabbā. Pariṇāhanti nātikisanātithūlatāvasena mitapariṇāhaṁ. Saṇṭhānanti tesaṁ tesaṁ aṅgapaccaṅgānaṁ susaṇṭhitataṁ. Pāripūrinti sabbesaṁ sarīrāvayavānaṁ paripuṇṇataṁ avekallataṁ. Tattha pamāṇaṁ gahetvāti tasmiṁ rūpe rūpasampattiyaṁ pamāṇabhāvaṁ upādāya. Pasādaṁ janetīti adhimokkhaṁ uppādeti.

Paravaṇṇanāyāti “amuko ediso ca ediso cā”ti yasaguṇavacanena. Parathomanāyāti sammukhāva parassa silāghuppādanena abhitthavanena. Parapasaṁsanāyāti parammukhā parassa guṇasaṁkittanena. Paravaṇṇahārikāyāti paramparavaṇṇahārikāya paramparāya parassa kittisaddūpasaṁhārena. Tatthāti tasmiṁ thutighose.

Cīvaralūkhanti thūlajiṇṇabahutunnakatādiṁ cīvarassa lūkhabhāvaṁ. Pattalūkhanti anekaganthikāhatādiṁ pattassa lūkhabhāvaṁ. Vividhaṁ vā dukkarakārikanti dhutaṅgasevanādivasena pavattaṁ nānāvidhaṁ dukkaracariyaṁ.

Sīlaṁ vā passitvāti sīlapāripūrivasena visuddhaṁ kāyavacīsucaritaṁ ñāṇacakkhunā passitvā. Jhānādi-adhigamasiddhaṁ samādhiṁ vā. Vipassanābhiññāsaṅkhātaṁ paññaṁ vā.

Bhagavato sarīraṁ disvāti sambandho. Rūpappamāṇopi sammāsambuddheyeva pasīdati aparimitakālasamupacitapuññānubhāvanipphannāya sabbaso anavajjāya sabbākāraparipuṇṇāvayavāya rūpakāyasampattiyā samantapāsādikattā, yassā rucirabhāvo visuddhe vigatavalāhake deve puṇṇamāsiyaṁ paripuṇṇakalābhāgamaṇḍalaṁ candamaṇḍalaṁ abhibhavitvā atirocati, pabhassarabhāvo saradasamayaṁ saṁvaddhitadiguṇatejakiraṇajālasamujjalaṁ sūriyamaṇḍalaṁ abhibhavati, sommakiraṇarasasamujjalabhāvehi tadubhayehi abhibhuyya vattamānaṁ ekasmiṁ khaṇe dasasahassilokadhātuṁ vijjotanasamatthaṁ mahābrahmuno pabhāsamudayaṁ abhivihacca bhāsate tapate virocati ca.

Satipi aṅgapariccāgādīnaṁ dānapāramibhāve pariccāgavisesabhāvadassanatthañceva sudukkarabhāvadassanatthañca aṅgapariccāgādiggahaṇaṁ, tatthāpi ca aṅgapariccāgato visuṁ nayanapariccāgaggahaṇaṁ, pariccāgabhāvasāmaññepi rajjapariccāgato (MṬ.11./CS:pg.2.3) puttadārapariccāgaggahaṇañca kataṁ. Ādinā nayenāti ādi-saddena pubbayogapubbacariyādihetusampattiyā, “itipi so Bhagavā”ti-ādinā (dī.ni.1.157 255) vuttāya phalasampattiyā, “so dhammaṁ desetī”ti-ādinā (dī.ni.1.255) vuttāya sattupakārakiriyāya ca saṅgaho daṭṭhabbo. Sammāsambuddheyeva pasīdati yathāvuttaguṇānaṁ anaññasādhāraṇabhāvato acchariyabbhutabhāvato ca. Sesesupi eseva nayo.

“Cīvaralūkhaṁ disvā”ti vatvā taṁ dassetuṁ “sace Bhagavā”ti-ādi vuttaṁ. Sāṇapaṁsukūlacīvarenāti matakaḷevaraṁ paliveṭhetvā chaḍḍitena tumbamatte kimī papphoṭetvā gahitena sāṇapaṁsukūlacīvarena. Bhāriyanti garukaṁ, dukkaranti attho. Vadhuyuvatīmajjhimitthivasena, bālayobbanapurāṇavasena vā tividhanāṭakatā. Hareṇuyūsaṁ maṇḍalakalāyaraso. “Yāpessati nāmā”ti nāma-saddaṁ ānetvā sambandho. Nāma-saddayogena hi anāgatakālassa viya payogo, yāpeti icceva attho. Appāṇakanti nirassāsaṁ nirodhitassāsapassāsaṁ.

Samādhiguṇanti sādhāraṇato vuttamatthaṁ vivarati jhānādiggahaṇena. Mānadabbanimmadanena nibbisevanabhāvāpādanampi damanamevāti vuttaṁ “pāthikaputtadamanādīnī”ti. Ādi-saddena saccakāḷavakabakadamanādīnaṁ saṅgaho. Bāverunti evaṁnāmakaṁ visayaṁ. Sarasampannoti aṭṭhaṅgasamannāgatena sarena samannāgato. Tena brahmassaratākaravīkabhāṇitādassanena lakkhaṇahāranayena avasesalakkhaṇapāripūriṁ viya tadavinābhāvato Buddhānaṁ desanāvilāsañca vibhāveti.

Hatappabhāti Buddhānubhāvena vigatatejā. Kāḷapakkhūpameti sattānaṁ byāmohandhakārābhibhavena kāḷapakkharattūpame. Sūriyeti sūriye udayitvā obhāsenteti adhippāyo.

Siṅghāṭaketi tikoṇaracchāyaṁ. Catukketi sandhiyaṁ. Paridevantīti anutthunanavasena vippalapanti. Sokādhikakato hi vacīpalāpo paridevo. Loke uppajjamāneyeva uppannāti attano diṭṭhivādassa purātanabhāvaṁ dīpenti.

Sesapadesupīti (MṬ.11./CS:pg.2.4) “idha dutiyo samaṇo”ti-ādīsu sesavāresupi (a.ni.ṭī.2.4.241-242) yathā hi “vivicceva kāmehī”ti (pārā.11 dī.ni.1.226 saṁ.ni.2.152 a.ni.4.123) ettha kato niyamo “vivicca akusalehī”ti (pārā.11 dī.ni.1.226 saṁ.ni.2.152 a.ni.4.123) etthāpi katoyeva hoti sāvadhāraṇasseva atthassa icchitabbattā, evamidhāpīti. Tenāha “dutiyādayopī”ti-ādi. Sāmaññaphalādhigamavasena nippariyāyato samaṇabhāvoti tesaṁ vasenettha cattāro samaṇā desitāti tamatthaṁ suttantarena samatthetuṁ “tenevāhā”ti-ādi vuttaṁ. Paṭipattikkamena desanākkamena ca sakadāgāmi-ādīnaṁ dutiyāditā vuttāti sotāpannassa paṭhamatā avuttasiddhāti na coditā. Phalaṭṭhakasamaṇāva adhippetā samitapāpasamaṇaggahaṇato. Kasmā panettha mahāparinibbāne viya maggaṭṭhā tadatthāya paṭipannā ca na gahitāti? Veneyyajjhāsayato. Tattha hi maggādhigamatthāya vipassanāpi ito bahiddhā natthi, kuto maggaphalānīti dassentena Bhagavatā “ñāyassa dhammassa padesavattī, ito bahiddhā samaṇopi natthī”ti vuttaṁ. Idha pana niṭṭhānappattameva taṁtaṁsamaṇabhāvaṁ gaṇhantena phalaṭṭhakasamaṇāva gahitā “maggaṭṭhato phalaṭṭho savisesaṁ dakkhiṇeyyo”ti. Svāyamattho dvīsu suttesu desanābhedeneva viññāyatīti.

Rittāti vivittā. Tucchāti nissārā paṭipannakasārābhāvato. Pavadanti etehīti pavādā, diṭṭhigatikānaṁ nānādiṭṭhidīpakā samayāti āha “cattāro sassatavādā”ti-ādi. Tattha yaṁ vattabbaṁ, taṁ parato āgamissati. Teti yathāvuttasamaṇā. Etthāti “parappavādā”ti vutte bāhirakasamaye.

Yanti yasmiṁ. Bhummatthe hi idaṁ paccattavacanaṁ. Ñāyo vuccati saha vipassanāya ariyamaggo. Tena hi nibbānaṁ ñāyati gammati paṭivijjhatīti. So eva nibbānasampāpakahetutāya dhammoti āha “ñāyassa dhammassā”ti.

Tesaṁ parappavādasāsanānaṁ akhettatā khettatā ca ariyamaggassa abhāvabhāvā suparisuddhassa sīlassa suparisuddhāya samathavipassanāya abhāvato sāvato ca. Tadubhayañca durakkhātasvākkhātabhāvahetukaṁ, so ca asammāsambuddhasammāsambuddhapaveditatāyāti parājikāya (MṬ.11./CS:pg.2.5) satthu vipattihetutāya sāsanassa aniyyānabhāvoti dasseti.

Idāni yathāvuttamatthaṁ pariyāyato ca pāḷiyā ca samatthetuṁ “tenāha Bhagavā”ti-ādinā pāḷiṁ dassetvā upamāpadesena tattha suttaṁ vibhāvento “yasmā”ti-ādimāha. Tattha yasmā ekaccānaṁ visesato sīhānaṁ purimaṁ pādadvayaṁ hatthakiccampi karoti, tasmā āha “surattahatthapādo”ti. Sīhassa kesā nāma kesarāyatanā khandhalomā. Gocariyahatthikulaṁ nāma pakatihatthikulaṁ, yaṁ “kālāvakan”tipi vuccati. Ghoṭako nāma assakhaḷuṅko. Sineruparibhaṇḍe simbalirukkhehi sañchādito paññāsayojano daho simbalidaho, taṁ parivāretvā mahantaṁ simbalivanaṁ, taṁ sandhāyāha “simbalidahavane”ti. Aññatitthāvāsabhūmiyaṁ imesu samaṇesu ekacco na uppajjati, īdiso panettha vikappo natthi, sabbena sabbaṁ na uppajjantevāti dassento “ekasamaṇopī”ti āha. Ariyamaggaparikkhateti ariyamagguppattiyā abhisaṅkhate, yadā sāsanikānaṁ sammāpaṭipattiyā ariyamaggo dibbati, tadāti attho.

Sammāti suṭṭhu. Suṭṭhu nadanaṁ nāma hetuyuttaṁ suṭṭhu katvā kathananti āha “hetunā”ti. So ca hetu aviparīto eva icchitabboti āha “nayenā”ti, ñāyenāti attho. Evaṁbhūto ca so yathādhippetatthaṁ karoti sādhetīti dassento āha “kāraṇenā”ti. Yadi tiracchānasīhassa nādo sabbatiracchāna-ekaccamanussāmanussanādato seṭṭhattā seṭṭhanādo, kimaṅgaṁ pana Tathāgatasīhanādoti āha “sīhanādanti seṭṭhanādan”ti. Yadi tiracchānasīhanādassa seṭṭhanādatā nibbhayatāya appaṭisattutāya icchitā, Tathāgatasīhanādasseva ayamattho sātisayoti āha “abhītanādaṁ appaṭinādan”ti. Idānissa seṭṭhanādabhāvaṁ kāraṇena paṭipādento “imesañhī”ti-ādimāha. Tena “sammā”ti vuttamatthaṁ samattheti. Tattha atthitāyāti iminā sīhanādassa uttamatthataṁ dasseti. Bhūtaṭṭho hi uttamaṭṭho. Tāya eva bhūtaṭṭhatāya abhītanādatāti dassento “ime samaṇā …pe… nāma hotī”ti āha. Abhūtañhi vadato kutoci (MṬ.11./CS:pg.2.6) bhayaṁ vā āsaṅkā vā siyāti “idhevā”ti niyamassa aviparītataṁ dassento “amhākampi …pe… appaṭinādo nāma hotī”ti āha. Yañhi aññatthāpi atthi, taṁ idhevāti avadhāretuṁ na yuttanti.

140. Khoti avadhāraṇe. Tena vijjati evāti dasseti. Yanti karaṇatthe paccattanti āha “yena kāraṇenā”ti. Titthaṁ nāma dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo tabbinimuttassa kassaci diṭṭhivipphanditassa abhāvato. Pāragamanasaṅkhātaṁ taraṇaṁ diṭṭhigatikānaṁ (a.ni.ṭī.2.3.62) tattha tattheva aparāparaṁ ummujjananimujjanavasena pilavananti āha “taranti uppalavantī”ti. Uppādetāti pūraṇādiko. Titthe jātāti titthiyā, yathāvuttaṁ vā diṭṭhigatasaṅkhātaṁ titthaṁ etesaṁ atthīti titthikā, titthikā eva titthiyā. Assasanti ettha, etenāti vā assāso, avassayo.

Pakatatthaniddeso yaṁ-taṁ-saddoti tassa “Bhagavatā”ti-ādīhi padehi samānādhikaraṇabhāvena vuttassa yena abhisambuddhabhāvena Bhagavā pakato satthubhāvena adhigato supākaṭo ca, taṁ abhisambuddhabhāvaṁ saddhiṁ āgamanapaṭipadāya atthabhāvena dassento “yo so …pe… abhisambuddho”ti āha. Satipi ñāṇadassanasaddānaṁ idha paññāvevacanabhāve tena tena visesena nesaṁ savisaye visesappavattidassanatthaṁ (sārattha.ṭī. parivāra 3.1) asādhāraṇavisesavasena vijjāttayavasena vijjābhiññānāvaraṇavasena sabbaññutaññāṇamaṁsacakkhuvasena paṭivedhadesanāñāṇavasena ca te yojetvā dassento “tesaṁ tesan”ti-ādimāha. Tattha āsayānusayaṁ jānatā āsayānusayañāṇena, sabbaṁ ñeyyadhammaṁ passatā sabbaññutānāvaraṇañāṇehi. Pubbenivāsādīhīti pubbenivāsa-āsavakkhayañāṇehi. Anaññasādhāraṇapuññānubhāvanibbatto anuttarañāṇādhigamaladdhapurāvattako ca Bhagavato rūpakāyo atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ vattatīti āha “sabbasattānaṁ …pe… passatā”ti. Paṭivedhapaññāyāti maggapaññāya. Tāya hi sabbaso ñeyyadhammesu sammohassa vidhamitattā pacchā pavattajānanaṁ tassa jānanaṁ viya vuccati.

Arīnanti kilesārīnaṁ, pañcavidhamārānaṁ vā sāsanapaccatthikānaṁ vā aññatitthiyānaṁ, tesaṁ hananaṁ pāṭihāriyehi abhibhavanaṁ appaṭibhānatākaraṇaṁ ajjhupekkhanaṁ (MṬ.11./CS:pg.2.7) vā. Kesivinayasuttañcettha (a.ni.4.111) nidassanaṁ. Tathā ca ṭhānāṭṭhānādīni vā jānatā, yathākammupage satte passatā, savāsanānamāsavānaṁ khīṇattā arahatā, abhiññeyyādibhede dhamme abhiññeyyādito aviparītāvabodhena sammāsambuddhena. Atha vā tīsu kālesu appaṭihatañāṇatāya jānatā, kāyakammādīnaṁ ñāṇānuparivattanena nisammakāritāya passatā, ravādīnampi (sārattha.ṭī.parivāra3.1) abhāvasādhikāya pahānasampadāya arahatā, chandādīnaṁ ahānihetubhūtāya akkhayapaṭibhānasādhikāya sabbaññutāya sammāsambuddhena. Evaṁ dasabala-aṭṭhārasāveṇikabuddhadhammavasenapi yojanā veditabbā. Yeti caturo dhamme. Attanīti amhesu. Na rājarājamahāmattādīsu upatthambhaṁ sampassamānā, na kāyabalaṁ sampassamānāti yojanā.

Uppannapasādoti aveccappasādaṁ vadati. Vakkhati hi “cattāri sotāpannassa aṅgāni kathitānī”ti (ma.ni.aṭṭha.1.140). Kāmaṁ asekkhāpi asekkhāya samasikkhatāya sahadhammikā eva, ciṇṇabrahmacariyatāya pana sahadhammaṁ carantīti na vattabbāti asekkhavāro na gahito. Sabbepeteti ete yathāvuttā bhikkhu-ādayo sotāpannādayo ca puthujjanā ariyā cāti sabbepi ete taṁtaṁsikkhāhi samānadhammattā sahadhammattā “sahadhammikā”ti vuccanti. Idāni nibbattita-ariyadhammavaseneva sahadhammike dassento “apicā”ti-ādimāha. Maggadassanamhīti pariññābhisamayādivasena saccapaṭivedhena “nava maggaṅgāni, aṭṭha bojjhaṅgānī”ti-ādinā vivādo natthi. Ekadhammacāritāyāti samānadhammacāritāya. Na hi paṭividdhasaccānaṁ “mayā dhammo sudiṭṭho, tayā duddiṭṭho”ti-ādinā vivādo atthi. Diṭṭhisīlasāmaññena saṅghātā hi te uttamapurisā. Imināti “sahadhammikā kho panā”ti-ādivacanena. Tattha piyamanāpaggahaṇena sīlesu paripūrakāritāpadesena ekadesena gahitaṁ saṅghasuppaṭipattiṁ paripuṇṇaṁ katvā dasseti. Ye hi sampannasīlā suvisuddhadassanā, te viññūnaṁ piyā manāpāti. Ettāvatāti “Atthi kho no āvuso”ti-ādinayappavattena ratanattayapasādajotanena akkhātā tesu tesu suttapadesesu.

141. Satthari pasādoti pasādaggahaṇena “Bhagavatā”ti-ādinā vā pasādanīyā dhammā gahitā. Tena Buddhasubuddhataṁ dasseti, tathā “dhamme (MṬ.11./CS:pg.2.8) pasādo”ti iminā dhammasudhammataṁ, itarena saṅghasuppaṭipannataṁ. Yena cittena aññattha anupalabbhamānena sāsaneyeva samaṇo ito bahiddhā natthīti ayamattho, sammadeva, patiṭṭhāpitoti veditabbaṁ. Tatrāyaṁ yojanā-- yasmā sammāsambuddho amhākaṁ satthā, tasmā atthi kho no, āvuso, satthari pasādo, sammāsambuddhattā cassa svākhāto dhammoti atthi dhamme pasādo, tato eva ca atthi sīlesu paripūrakāritāti sahadhammikā …pe… pabbajitā cāti evamettha satthari pasādena dhamme pasādo, tena saṅghasuppaṭipattīti ayañca nayo lesenapi parappavādesu natthīti idheva samaṇo …pe… samaṇehi aññehīti.

Paṭividdhasaccānaṁ pahīnānurodhānaṁ gehassitapemassa asambhavo evāti “idānī”ti vuttaṁ. Yadi evaṁ “upajjhāyena, bhikkhave, saddhivihārikamhi puttapemaṁ upaṭṭhapetabbaṁ”ti-ādivacanaṁ (mahāva.65) kathanti? Nayidaṁ gehassitapemaṁ sandhāya vuttaṁ, taṁsadisattā pana pemamukhena vutto mettāsneho. Na hi Bhagavā bhikkhū saṁkilese niyojeti. Evarūpaṁ pemaṁ sandhāyāti pasādāvahaguṇāvahato pūraṇādīsu bhatti pasādo na hoti, pasādapatirūpakā pana lobhapavattīti daṭṭhabbā. Theroti Mahāsaṅgharakkhitatthero. Yena Aṭṭhakathā potthakaṁ āropitā. Ekova Satthā anaññasādhāraṇaguṇattā, aññathā anacchariyattā satthulakkhaṇameva na paripūreyya. Visuṁ katvāti aññehi vivecetvā attano āveṇikaṁ katvā. “Amhākaṁ satthā”ti byāvadantānaṁ aññesaṁ Satthā na hotīti atthato āpannameva hoti, tathā ca padesavattiniṁ tassa satthutaṁ paṭijānantā paripuṇṇalakkhaṇasatthutaṁ icchantānampi tato viruddhā satthubhāvapariyesanena parājitā honti. Pariyattidhammeti adhikabrahmaguṇasuttageyyādippabhedasamaye. Tattha ajasīla …pe… kukkurasīlādīsūti idaṁ yebhuyyena aññatitthiyānaṁ tādisaṁ vatasamādānasabbhāvato vuttaṁ, ādi-saddena yamaniyamacātuyāmasaṁvarādīnaṁ saṅgahoti. Adhippayāsoti adhikaṁ payasati payujjati etenāti adhippayāso, savisesaṁ adhikattabbakiriyā (a.ni.ṭī.2.3.117). Tenāha “adhikappayogo”ti.

Tassa (MṬ.11./CS:pg.2.9) pasādassa pariyosānabhūtāti tassa satthari dhamme ca pasādassa niṭṭhānabhūtā. Niṭṭhāti mokkho. Samayavādīnañhi tasmiṁ tasmiṁ samaye tadupadesake ca pasādo yāvadeva mokkhādhigamanaṭṭho. Diṭṭhigatikā tathā tathā attano laddhivasena niṭṭhaṁ parikappenti yevāti āha “niṭṭhaṁ apaññapento nāma natthī”ti. Brāhmaṇānanti brāhmaṇavādīnaṁ. Tesaṁ ekacce brahmunā salokatā niṭṭhāti vadanti, ekacce tassa samīpatā, ekacce tena saṁyogo niṭṭhāti vadanti. Tattha ye salokatāvādino samīpatāvādino ca, te dvedhāvādino, itare advedhāvādino. Sabbepi te atthato brahmalokupapattiyaṁyeva niṭṭhāsaññino. Tattha hi nesaṁ niccābhiniveso yathā taṁ bakassa brahmuno. Tena vuttaṁ “brahmaloko niṭṭhā”ti. Brahmalokoti paṭhamajjhānabhūmi. Mahātāpasānanti vekhanasāditāpasānaṁ. Mahābrahmā viya paṭhamajjhānabhūmiyaṁ ābhassaresu eko sabbaseṭṭho natthīti “ābhassarā”ti puthuvacanaṁ. Paribbājakānanti sañcayādiparibbājakānaṁ. Anto ca mano ca etassa natthīti anantamānaso. Ājīvakānañhi sabbadābhāvato ananto, sukhadukkhādisamatikkamanato amānaso. Iminā aṭṭhahi lokadhammehi upakkiliṭṭhacittataṁ dasseti.

Papañce yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva. Taṇhādiṭṭhiyova adhippetā mamaṅkāra-ahaṅkāravigamassa adhippetattā. Yathā pañcasu ṭhānesu ekova kileso lobho āgato, evaṁ dvīsu ṭhānesu tayo kilesā āgatā “doso moho diṭṭhī”ti. “Sadosassā”ti hi vuttaṭṭhāne paṭighaṁ akusalamūlaṁ gahitaṁ, “paṭiviruddhassā”ti virodho, “samohassā”ti moho akusalamūlaṁ, “aviddasuno”ti malyaṁ, asampajaññaṁ vā, “sa-upādānassā”ti “natthi dinnan”ti-ādinā nayena gahaṇaṁ, “papañcārāmassā”ti papañcuppattivasena.

Ākāratoti pavatti-ākārato. Padantarena rāgavisesassa vuccamānattā-ādito vuttaṁ sarāgavacanaṁ oḷārikaṁ rāgavisayanti āha “pañcakāmaguṇikarāgavasenā”ti. Gahaṇavasenāti daḷhaggahaṇavasena. “Anuruddhapaṭiviruddhassā”ti ekapadavasena pāḷiyaṁ āgatattā ekajjhaṁ paduddhāro kato. Tattha pana “Anuruddhassā”ti subhavasenāti evamattho vattabbo. Na hi paṭivirujjhanaṁ subhavasena hoti. Papañcuppattidassanavasenāti kilesakammavipākānaṁ aparāparuppattipaccayatāya (MṬ.11./CS:pg.2.10) saṁsārassa papañcanaṁ papañco, tassa uppattihetubhāvadassanavasena. Taṇhā hi bhavuppattiyā visesapaccayo. Taṇhāpaccayā upādānadassanavasenāti taṇhāpaccayassa upādānassa dassanavasena, yadavatthā taṇhā upādānassa paccayo, tadavatthādassanavasena. Phalena hi hetuvisesakittanametanti. Evaṁ viddhaṁsethāti kāmarāgabhavataṇhādivasena lobhaṁ kasmā evaṁ vippakiretha. Taṇhākaraṇavasenāti taṇhāyanakaraṇavasena subhākāraggahaṇavasena. Subhanti hi ārammaṇe pavatto rāgo “subhan”ti vutto.

142. Vadanti etenāti vādo, diṭṭhivādo. Diṭṭhivasena hi “sassato attā ca loko ca, asassato attā ca loko cā”ti ca diṭṭhigatikā paññapenti. Tenāha “dvemā, bhikkhave, diṭṭhiyo”ti (ma.ni.1.142). Taṇhārahitāya diṭṭhiyā abhāvato taṇhāvaseneva ca attano sassatabhāvābhinivesoti katvā vuttaṁ “taṇhādiṭṭhivasenā”ti. Allīnāti nissitā. Upagatāti avissajjanavasena ekibhāvamiva gatā. Ajjhositāti tāya diṭṭhiyā gilitvā pariniṭṭhāpitā viya tadantogadha.Tenāha “anupaviṭṭhā”ti. Yathā gahaṭṭhānaṁ kāmajjhosānaṁ vivādamūlaṁ, evaṁ pabbajitānaṁ diṭṭhajjhosānanti āha “vibhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā”ti. Diṭṭhivirodhena hi diṭṭhigatikavirodho.

Khaṇikasamudayo uppādakkhaṇoti āha “diṭṭhīnaṁ nibbattī”ti. Diṭṭhinibbattiggahaṇeneva cettha yathā diṭṭhīnaṁ paṭiccasamuppannatā vibhāvitā, evaṁ diṭṭhivatthunopīti ubhayesampi aniccatā dukkhatā anattatā ca vibhāvitāti daṭṭhabbaṁ. Yāni paṭisambhidānayena (paṭi.ma.1.122) “paccayasamudayo aṭṭha ṭhānānī”ti vuttāni, tāni dassento “khandhāpī”ti-ādimāha. Tattha khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṁ ārammaṇaṭṭhena “rūpaṁ attato samanupassatī”ti-ādivacanato (saṁ.ni.3.81 4.345). Avijjāpi diṭṭhiṭṭhānaṁ upanissayādivasena paccayabhāvato. Yathāha -- “assutavā, bhikkhave, puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido”ti-ādi (ma.ni.1.2 461 saṁ.ni.3.1 7). Phassopi diṭṭhiṭṭhānaṁ. Yathā cāha “tadapi phassapaccayā (dī.ni.1.118-130), phussa phussa paṭisaṁvediyantī”ti (dī.ni.1.144) ca Saññāpi diṭṭhiṭṭhānaṁ. Vuttañhetaṁ “saññānidānā hi papañcasaṅkhāti (MṬ.11./CS:pg.2.11) (su.ni.880), pathaviṁ pathavito saññatvā”ti (ma.ni.1.2) ca ādi. Vitakkopi diṭṭhiṭṭhānaṁ. Vuttampi cetaṁ “takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, saccaṁ musāti dvayadhammamāhū”ti (su.ni.892 mahāni.121) “takkī hoti vīmaṁsī”ti (dī.ni.1.34) ca ādi. Ayonisomanasikāropi diṭṭhiṭṭhānaṁ. Yathāha Bhagavā “tasseva ayoniso manasikaroto channaṁ diṭṭhīnaṁ aññatarā diṭṭhi uppajjati, atthi me attāti assa saccato thetato diṭṭhi uppajjatī”ti-ādi (ma.ni.1.19). Samuṭṭhāti etenāti samuṭṭhānaṁ, tassa bhāvo samuṭṭhānaṭṭho, tena. Khaṇikatthaṅgamo khaṇikanirodho. Paccayatthaṅgamo avijjādīnaṁ accantanirodho. So pana yena hoti, taṁ dassento “sotāpattimaggo”ti āha. Cattāro hi ariyamaggā yathārahaṁ tassa tassa saṅkhāragatassa accantanirodhahetu, khaṇikanirodho pana ahetuko.

Ānisaṁsanti udayaṁ. So pana diṭṭhadhammikasamparāyikavasena duvidho. Tattha samparāyiko duggatiparikilesatāya-ādīnavapakkhiko evāti itaraṁ dassento “yaṁ sandhāyā”ti-ādimāha. Ādīnavampi diṭṭhadhammikameva dassento “diṭṭhiggahaṇamūlakaṁ upaddavan”ti-ādimāha. Soti-ādīnavo. Ādīnanti ādi-saddena naggiyānasanasaṅkaṭivatādīnaṁ saṅgaho. Nissarati etenāti nissaraṇanti vuccamāne dassanamaggo eva diṭṭhīnaṁ nissaraṇaṁ siyā, tassa pana atthaṅgamapariyāyena gahitattā sabbasaṅkhatanissaṭaṁ nibbānaṁ diṭṭhīhipi nissaṭanti katvā vuttaṁ “diṭṭhīnaṁ nissaraṇaṁ nāma nibbānan”ti. Imināti-ādīsu vattabbaṁ anuyogavatte vuttanayameva.

143. Diṭṭhicchedanaṁ dassentoti sabbupādānapariññādassanena sabbaso diṭṭhīnaṁ samucchedavidhiṁ dassento. Vuttāyevāti--

“Upādānāni cattāri, tāni atthavibhāgato;

Dhammasaṅkhepavitthārā, kamato ca vibhāvaye”ti. (visuddhi.2.645)--

Gāthaṁ uddisitvā atthavibhāgādivasena vuttāyeva. Kāmaṁ ito bāhirakānaṁ “imāni upādānāni ettakāni cattāri, na ito bhiyyo”ti īdisaṁ ñāṇaṁ natthi, kevalaṁ pana keci “kāmā pahātabbā”ti vadanti, keci “natthi paro lokoti ca, micchā”ti vadanti, apare “sīlabbatena suddhīti (MṬ.11./CS:pg.2.12) ca, micchā”ti vadanti, attadiṭṭhiyā pana micchābhāvaṁ sabbaso na jānanti eva. Yattakaṁ pana jānanti, tassapi accantappahānaṁ na jānanti, tathāpi sabbassa pariññeyyassa pariññeyyaṁ paññapema-icceva tiṭṭhanti. Evaṁbhūtānaṁ pana nesaṁ tattha yādisī paṭipatti, taṁ dassento Satthā “santi, bhikkhave”ti-ādimāha. Tattha santīti saṁvijjanti. Tena tesaṁ diṭṭhigatikānaṁ vijjamānatāya avicchedataṁ dasseti. Eketi ekacce. Samaṇabrāhmaṇāti pabbajjupagamanena samaṇā, jātimattena ca brāhmaṇā. Sabbesanti anavasesānaṁ upādānānaṁ samatikkamaṁ pahānaṁ. Sammā na paññapentīti yesaṁ paññapenti, tesampi sammā pariññaṁ na paññapenti. Idāni taṁ atthaṁ vitthārato dassetuṁ “kecī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha hotika-kuṭīcaka-bahūdaka-haṁsa-paramahaṁsa-kājaka-tidaṇḍa-monavata-seva-pārupaka-pañcamarattika- somakāraka-mugabbata-carabāka-tāpasa-niganthā-jīvaka-isi-pārāyanika-pañcātapika-kāpila- kāṇāda-saṁsāramocaka-aggibhattika-magavatika-govatika-kukkuravatika-kāmaṇḍaluka- vaggulivatika-ekasāṭaka-odakasuddhika-sarīrasantāpaka-sīlasuddhika-jhānasuddhika-catubbidha- sassatavādādayo channavuti taṇhāpāsena ḍaṁsanato, ariyadhammassa vā vibādhanato pāsaṇḍā. Vatthupaṭisevanaṁ kāmanti byāpārassa vatthuno paṭisevanasaṅkhātaṁ kāmaṁ. Theyyena sevantīti paṭihattha-ādisamaññāya lokassa vacanavasena sevanti. Tīṇi kāraṇānīti “natthi dinnan”ti-ādinayappavattāni diṭṭhivisesabhūtāni vaṭṭakāraṇāni.

Atthasallāpikāti atthassa sallāpikā, dvinnaṁ adhippetatthasallāpavibhāvinīti adhippāyo. Dvinnañhi vacanaṁ sallāpo. Tenāha “pathavī kirā”ti-ādi.

Yo titthiyānaṁ attano satthari dhamme sahadhammikesu ca pasādo vutto, tassa anāyatanagatattā appasādakabhāvadassanaṁ pasādapacchedo. Tathāpavatto vādo pasādapacchedavādo vutto. Evarūpeti īdise vuttanayena kilesānaṁ anupasamasaṁvattanike. Dhammeti dhammapatirūpake. Vinayeti vinayapatirūpake. Titthiyā hi kohaññe ṭhatvā lokaṁ vañcentā dhammaṁ kathemāti “sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā”ti-ādinā (dī.ni.1.174) yaṁ kiñci kathetvā tathā “vinayaṁ paññapemā”ti (MṬ.11./CS:pg.2.13) gosīlavaggulivatādīni paññapetvā tādisaṁ sāvake sikkhāpetvā “dhammavinayo”ti kathenti, taṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ “dhammavinaye”ti. Tenāha “ubhayenapi aniyyānikaṁ sāsanaṁ dassetī”ti. Parittampi nāma puññaṁ kātukāmaṁ maccheramalābhibhūtatāya nivārentassa antarāyaṁ tassa karoto diṭṭheva dhamme viññūhi garahitabbatā samparāye ca duggati pāṭikaṅkhā, kimaṅgaṁ pana sakalavaṭṭadukkhanissaraṇāvahe jinacakke pahāradāyino titthakarassa tadovādakarassa cāti imamatthaṁ dassento “aniyyānikasāsanamhi hī”ti-ādimāha. Yathā so pasādo samparāye na sammaggato attano pavattivasenāti dassento “kañci kālaṁ gantvāpi pacchā vinassati yevā”ti āha, aveccappasādo viya accantiko na hotīti attho.

Sampajjamānā yathāvidhipaṭipattiyā tiracchānayoniṁ āvahati. Kammasarikkhakena hi vipākeneva bhavitabbaṁ. Sabbampi kāraṇabhedanti sabbampi yathāvuttaṁ titthakarānaṁ sāvakānaṁ apāyadukkhāvahaṁ micchāpaṭipattisaṅkhātaṁ kāraṇavisesaṁ. So panesa pasādo na niyyāti micchattapakkhikattā surāpītasiṅgāle pasādo viya. Suraṁ parissāvetvā chaḍḍitakasaṭaṁ surājallikaṁ. Brāhmaṇā nāma dhanaluddhāti adhippāyenāha “imaṁ vañcessāmī”ti. Kaṁsasatāti kahāpaṇasatā.

144. Tassāti pasādassa. Sabbopi lobho kāmupādānanteva vuccatīti āha “arahattamaggena kāmupādānassa pahānapariññan”ti. Evarūpeti īdise sabbaso kilesānaṁ upasamasaṁvattanike. Yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjamānānaṁ apāyesu apatanavasena dhāraṇaṭṭhena dhamme. Sabbaso vinayanaṭṭhena vinaye. Tattha bhavadukkhanissaraṇāya saṁvattane.

Namassamāno aṭṭhāsi dve asaṅkhyeyyāni paccekabodhipāramīnaṁ pūraṇena tattha Buddhasāsane paricayena ca Bhagavati pasannacittatāya ca. “Ulūkā”tyādigāthā rukkhadevatāya bhāsitā. Kāluṭṭhitanti sāyanhakāle divāvihārato uṭṭhitaṁ. Duggateso na gacchatīti duggatiṁ eso na gamissati. Morajiko murajavādako. Mahābherivādakavatthuādīnipi sitapātukaraṇaṁ ādiṁ katvā vitthāretabbāni.

Paramattheti (MṬ.11./CS:pg.2.14) lokuttaradhamme. Kiṁ pana vattabbanti dhammepi paramatthe nimittaṁ gahetvā suṇantānaṁ. Sāmaṇeravatthūti pabbajitadivaseyeva sappena daṭṭho hutvā kālaṁ katvā devalokaṁ upapannasāmaṇeravatthu.

Khīrodananti khīrena saddhiṁ sammissaṁ odanaṁ. Timbarusakanti tindukaphalaṁ. Tipusasadisā ekā vallijāti timbarusaṁ, tassa phalaṁ timbarusakanti ca vadanti. Kakkārikanti khuddaka-elāḷukaṁ. Mahātipusanti ca vadanti. Vallipakkanti khuddakatipusavalliyā phalaṁ. Hatthapatāpakanti mandāmukhi. Ambakañjikanti ambilakañjikaṁ. Khaḷayāguntipi vadanti. Doṇinimmajjaninti satelaṁ tilapiññākaṁ. Vidhupananti caturassabījaniṁ Tālavaṇṭanti tālapattehi katamaṇḍalabījaniṁ. Morahatthanti morapiñchehi kataṁ makasabījaniṁ.

Vuttanayānusārenevāti yasmā idhāpi yathāvuttaṁ sabbampi kāraṇabhedaṁ ekato katvā dassento Satthā “taṁ kissa hetūn”ti-ādimāha, tasmā tattha aniyyānikasāsane vuttanayassa anussaraṇavasena yojetvā veditabbaṁ.

145. Pariññanti pahānapariññaṁ. Tesaṁ paccayaṁ dassetunti upādānānaṁ pariññā nāma pahānapariññā. Tesaṁ accantanirodho adhippeto, so ca paccayanirodhena hotīti tesaṁ paccayaṁ mūlakāraṇato pabhuti dassetuṁ. Ayanti idāni vuccamāno ettha “ime cā”ti-ādipāṭhe “Kiṁ nidānā”ti-ādisamāsapadānaṁ attho. Sabbapadesūti “taṇhāsamudayā”ti-ādīsu sabbesu padesu. Iminā eva ca sabbaggahaṇena “phassanidānā”ti-ādīnampi padānaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Ime aññatitthiyā upādānānampi samudayaṁ na jānanti, kuto nirodhaṁ, Tathāgato pana tesaṁ tappaccayapaccayānampi samudayañca atthaṅgamañca yāthāvato jānāti, tasmā-- “idheva, bhikkhave, samaṇo …pe… suññā parappavādā samaṇebhi aññehī”ti (ma.ni.1.139) yathāraddhasīhanādaṁ matthakaṁ pāpetvā dassento “ime ca, bhikkhave, cattāro upādānā”ti-ādinā (ma.ni.1.145) nayena desanaṁ paṭiccasamuppādamukhena otārento vaṭṭaṁ dassetvā “yato ca kho”ti-ādinā vivaṭṭaṁ dassento arahattena desanāya kūṭaṁ gaṇhi, tamatthaṁ dassento “yasmā pana Bhagavā”ti-ādimāha. Taṁ suviññeyyameva.

Cūḷasīhanādasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.12.)2.Mahāsīhanādasuttavaṇṇanā

Vesālīnagaravaṇṇanā

146. Aparāparanti (MṬ.12./CS:pg.2.15) punappunaṁ. Visālībhūtatāyāti gāvutantaraṁ gāvutantaraṁ puthubhūtatāya. Tatrāti tassaṁ visālībhūtatāyaṁ. Chaḍḍitamatteti vissaṭṭhamatte. Ūmibhayādīhīti ūmikumbhīla-āvaṭṭasaṁsukābhayehi. Udakappavāhenāgatassapi ca usmā na vigacchati, usmā ca nāma īdisassa saviññāṇakatāya bhaveyyāti “siyā gabbho”ti cintesi. Tathā hīti-ādi tattha kāraṇacintā. Puññavantatāya duggandhaṁ nāhosi, sa-usumatāya pūtikabhāvo. Dārakānaṁ puññūpanissayato aṅguṭṭhakato cassa khīraṁ nibbatti, khīrabhattañca labhi. Carimakabhave bodhisatte kucchigate bodhisattamātu viya udaracchaviyā acchavippasannatāya nicchavi viyāti katvā āha “nicchavī ahesun”ti. Tesanti dvinnaṁ dārakānaṁ. Mātāpitaroti posakamātāpitaro. Abhisiñcitvā rājānaṁ akaṁsu rajjasampattiyā dāyakassa kammassa katattā, asambhinne eva rājakule uppannattā ca. Kumārassa puññānubhāvasañcoditā devatādhiggahitāti keci.

Purassa apareti purassa aparadisāya gāvutamatte ṭhāne jīvakambavanaṁ viya sapākāramandirake. Acirapakkantoti ettha na desantarapakkamanaṁ adhippetaṁ, atha kho sāsanato apakkamananti dassento “vibbhamitvā”ti-ādimāha. Tenevāha “imasmā dhammavinayā”ti. Parisatīti parisāyaṁ, janasamūheti attho. Janasamūhagato pana “parisamajjhe”ti vutto. Bhāvanāmanasikārena vinā pakatiyāva manussehi nibbattetabbo dhammoti manussadhammo, manussattabhāvāvaho vā dhammo manussadhammo, anuḷāraṁ parittakusalaṁ. Yaṁ asatipi Buddhuppāde vattati, yañca sandhāyāha “hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjatī”ti. “Amhākaṁ Buddho”ti Buddhe mamattakārino Buddhamāmakā. Sesapadadvayepi eseva nayo.

Uttarimanussadhammādivaṇṇanā

Alaṁ (MṬ.12./CS:pg.2.16) ariyāya ariyabhāvāyāti alamariyo, rūpāyatanaṁ jānāti cakkhuviññāṇaṁ viya passati cāti ñāṇadassanaṁ, dibbacakkhu. Sammasanupage ca pana dhamme lakkhaṇattayañca tathā jānāti passati cāti ñāṇadassanaṁ, vipassanā. Nibbānaṁ, cattāri vā saccāni asammohapaṭivedhato jānāti passati cāti ñāṇadassanaṁ, maggo. Phalaṁ pana nibbānavaseneva yojetabbaṁ. Paccavekkhaṇā maggādhigatassa atthassa paccakkhato jānanaṭṭhena ñāṇadassanaṁ, sabbaññutā anāvaraṇatāya samantacakkhutāya ca ñāṇadassanaṁ. Lokuttaramaggo adhippeto, tasmiñhi paṭisiddhe sabbesampi Buddhaguṇānaṁ asambhavoti adhippāyo. Tenāha “tañhi so Bhagavato paṭisedhetī”ti.

Sukhumaṁ dhammantaraṁ nāma jhānavipassanādikaṁ ācariyānuggahena gahitaṁ nāma natthi. Takkapariyāhatanti “iti bhavissati, evaṁ bhavissatī”ti taṁtaṁdassetabbamatthatakkanena vitakkanamattena parito āhataṁ parivattitaṁ katvā. Tenāha “takketvā”ti-ādi. Lokiyapaññaṁ anujānāti upanisinnaparisāya anukūladhammakathanatoti adhippāyo. Tenāha “samaṇo Gotamo”ti-ādi. Paṭibhātīti paṭibhānaṁ, “iti vakkhāmī”ti evaṁpavattaṁ kathanacittaṁ, tato paṭibhānato jānanaṁ paṭibhānaṁ, āgamābhāvato sayameva upaṭṭhitattā sayaṁpaṭibhānaṁ. Tenāha “imināssa dhammesu paccakkhabhāvaṁ paṭibāhatī”ti. Suphusitanti nibbivaraṁ. Aphusitatte hi sukhena vacīghoso na niccharati. Dantāvaraṇanti oṭṭhadvayaṁ. Jivhāpi thaddhatāya sukhena vacīghoso na niccharatīti āha “mudukā jivhā”ti. Karavīkarutamañjutāya madhuro saro. Elaṁ vuccati doso, elaṁ gaḷatīti elagaḷā, na elagaḷā anelagaḷā, niddosā, na rujjhatīti attho. Sabbametaṁ rañjanasseva kāraṇaṁ dassento vadati.

Pañca dhammāti gambhīrañāṇacariyabhūtānaṁ khandhādīnaṁ uggahaṇa-savana-dhāraṇa-paricaya-yonisomanasikāre sandhāyāha. Takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti ettha sammā-saddo ubhayatthāpi yojetabbo “sammā takkarassa sammā dukkhakkhayāyā”ti. Yo hi sammā dhammaṁ paṭipajjati, tasseva sammā dukkhakkhayo hoti. Yo pana vuttanayena takkaro, tassa niyyānaṁ atthato dhammasseva niyyānanti āha “so dhammo …pe… niyyāti gacchatī”ti.

147. Kodhanoti (MṬ.12./CS:pg.2.17) kujjhanasīlo. Yasmā pana Sunakkhatto kodhavasena kurūro pharusavacano ca, tasmā āha “kodhanoti caṇḍo pharuso cā”ti. Tasmiṁ attabhāve maggaphalānaṁ upanissayo natthīti tasmiṁ attabhāve uppajjanārahānaṁ maggaphalānaṁ upanissayo natthi. Taṁ Buddhā “moghapuriso”ti vadanti yathā taṁ sudinnalāḷudāyi-ādike. Upanissaye satipi tasmiṁ khaṇe magge vā phale vā asati “moghapuriso”ti vadanti yathā taṁ Dhaniyūpasenattherādike. Samucchinnopanissaye pana vattabbameva natthi. Yathā “makkhali moghapuriso manussakhippaṁ maññe”ti (a.ni.1.311) tathā Sunakkhattopīti āha “imassa panā”ti-ādi. Assāti etena. Kattari hidaṁ sāmivacanaṁ. Kodhenāti kodhahetunā.

Bhagavatoti sampadānavacanaṁ kuddhapadāpekkhāya. Pubbeti bhikkhukāle. Saddaṁ sotukāmoti so kira dibbacakkhunā tāvatiṁsabhavane devatānaṁ rūpaṁ passanto oṭṭhacalanaṁ passati, na pana saddaṁ suṇāti, tasmā tāsaṁ saddaṁ sotukāmo ahosi. Tena vuttaṁ “saddaṁ sotukāmo …pe… pucchī”ti. So ca atīte ekaṁ sīlavantaṁ bhikkhuṁ kaṇṇasakkhaliyaṁ paharitvā badhiramakāsi, tasmā parikammaṁ karontopi abhabbova dibbasotādhigamāya. Taṁ sandhāya vuttaṁ “upanissayo natthīti ñatvā parikammaṁ na kathesī”ti. Cintesīti attano micchāparivitakkitena ayoniso ummujjanto cintesi.

Niyyānikattāvabodhanato abhedopacārena “desanādhammo niyyāniko”ti vutto. Niyyāno vā ariyamaggo bodhetabbo etassa atthīti niyyāniko desanādhammo. Attani atthitaṁ dasseti kiccasiddhidassanena tattha tattha pākaṭīkatattā, na paṭiññāmattena. Tathā hi yathāparādhaṁ taṁtaṁsikkhāpadapaññattiyā yathādhammaṁ veneyyajjhāsayānurūpañca aviparītadhammadesanāya devamanussehi yathābhisaṅkhatapañhānaṁ tadajjhāsayānukūlaṁ ṭhānaso vissajjanena ca Bhagavato sabbattha appaṭihatañāṇacārabhāvena sabbaññutaññāṇaṁ viññūnaṁ pākaṭaṁ, tathā tattha tattha yamakapāṭihāriyakaraṇādīsu iddhividhañāṇādīnīti. Tenāha “mayhañcā”ti-ādi. Anveti yathāgahitasaṅketassa anugamanavasena eti (MṬ.12./CS:pg.2.18) jānātīti anvayo. Tenāha “anubujjhatīti attho”ti. Saṅketānugamanañcettha “yathāparādhaṁ taṁtaṁsikkhāpadapaññattiyā”ti-ādinā vuttanayameva. Evaṁ yojanā veditabbāti yathā sabbaññutaññāṇena yojanā katā, evaṁ “evarūpampi nāma mayhaṁ iddhividhañāṇasaṅkhātaṁ uttarimanussadhamman”ti-ādinā tattha tattha yojanā veditabbā.

Uttarimanussadhammādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Dasabalañāṇavaṇṇanā

148. Yadipi ādito abhiññāttayavasena desanāya āgatattā cetopariyañāṇānantaraṁ upari tisso abhiññā vattabbā siyunti vattabbaṁ siyā, atthato pana vijjāttayaṁ yathāvutta-abhiññāttayamevāti katvā “tisso vijjā vattabbā siyun”ti vuttaṁ. Kasmā panettha “tāsu vuttāsu upari dasabalañāṇaṁ na paripūratī”ti vuttaṁ, nanu imāni ñāṇāni sesābhiññā viya attano visayassa abhijānanaṭṭhaṁ upādāya abhiññāsu vattabbāni, akampiyaṭṭhaṁ pana upatthambhanaṭṭhañca upādāya balañāṇesu yathā sammāsati-ādayo indriyabalabojjhaṅgamaggaṅgesūti? Nayidamevaṁ. Tattha hi dhammānaṁ dhammakiccavisesavibhāvanaparāya desanāya vuttaṁ, idha pana satthu guṇavisesavibhāvanaparāya desanāya tathā vattuṁ na sakkā atthato anaññattā, ekaccānaṁ puthujjanānaṁ evaṁ cittaṁ uppajjeyya “Kimidaṁ Bhagavā heṭṭhā vuttaguṇe punapi gaṇhanto guṇādhikadassanaṁ karotī”ti. Tasmā suvuttametaṁ “upari dasabalañāṇaṁ na paripūratī”ti.

Aññehi asādhāraṇānīti kasmā vuttaṁ (a.ni.ṭī.3.10.21), nanu cetāni sāvakānampi ekaccānaṁ uppajjantīti? Kāmaṁ uppajjanti, yādisāni pana Buddhānaṁ ṭhānāṭṭhānañāṇādīni, na tādisāni tadaññesaṁ kadācipi uppajjantīti aññehi asādhāraṇānīti. Tenāha “Tathāgatasseva balānī”ti. Imameva hi yathāvuttalesaṁ apekkhitvā tadabhāvato āsayānusayañāṇādīsu eva asādhāraṇaguṇasamaññā niruḷhā. Kāmaṁ ñāṇabalānaṁ ñāṇasambhāro visesapaccayo, puññasambhāropi pana nesaṁ paccayo eva (MṬ.12./CS:pg.2.19) ñāṇasambhārassapi vā puññasambhārabhāvato “puññussayasampattiyā āgatānī”ti vuttaṁ.

Pakatihatthikulanti (saṁ.ni.2.22) giricaranadīcaravanacarādippabhedā gocariyakālāvakanāmā sabbāpi balena pākatikā hatthijāti. Dasannaṁ purisānanti thāmamajjhimānaṁ dasannaṁ purisānaṁ. Ekassa Tathāgatassa kāyabalanti ānetvā sambandho. Ekassāti ca tathā heṭṭhākathāyaṁ āgatattā desanāsotena vuttaṁ. Nārāyanasaṅghātabalanti ettha nārā vuccanti rasmiyo, tā bahū nānāvidhā ito uppajjantīti nārāyanaṁ, vajiraṁ, tasmā nārāyanasaṅghātabalanti vajirasaṅghātabalanti attho. Ñāṇabalaṁ pana pāḷiyaṁ āgatameva, na kāyabalaṁ viya Aṭṭhakathāruḷhamevāti adhippāyo. “Saṁyuttake āgatāni tesattati ñāṇāni sattasattati ñāṇānī”ti vuttaṁ (vibha.mūlaṭī.760), tattha pana nidānavagge sattasattati āgatāni catucattārīsañca, tesattati pana paṭisambhidāmagge (paṭi.ma.1.73 mātikā) sutamayādīni āgatāni dissanti, na saṁyuttake. Aññānipīti etena ñāṇavatthuvibhaṅge ekakādivasena vuttāni, aññattha ca “pubbante ñāṇan”ti-ādinā (dha.sa.1076) brahmajālādīsu (dī.ni.1.36) ca “tayidaṁ Tathāgato pajānāti, imāni diṭṭhiṭṭhānāni evaṁ gahitānī”ti-ādinā vuttāni anekāni ñāṇappabhedāni saṅgaṇhāti. Yāthāvapaṭivedhato sayañca akampiyaṁ puggalañca taṁsamaṅgiṁ neyyesu adhibalaṁ karotīti āha “akampiyaṭṭhena upatthambhanaṭṭhena cā”ti.

Usabhassa idanti āsabhaṁ, (a.ni.ṭī.2.4.8) seṭṭhaṁ ṭhānaṁ. Sabbaññutapaṭijānanavasena abhimukhaṁ gacchanti, aṭṭha vā parisā upasaṅkamantīti āsabhā, pubbabuddha.Idaṁ panāti Buddhānaṁ ṭhānaṁ sabbaññutameva vadati. Tiṭṭhamānovāti avadantopi (saṁ.ni.ṭī.2.2.22) tiṭṭhamānova paṭijānāti nāmāti attho. Upagacchatīti anujānāti.

Aṭṭhasu parisāsūti “abhijānāmi kho panāhaṁ, Sāriputta, anekasataṁ khattiyaparisaṁ …pe… tatra vata maṁ bhayaṁ vā sārajjaṁ vā okkamissatīti nimittametaṁ, Sāriputta, na samanupassāmī”ti (ma.ni.1.151) vuttāsu aṭṭhasu parisāsu. Abhītanādaṁ (MṬ.12./CS:pg.2.20) nadatīti parato dassitañāṇayogena dasabalohanti abhītanādaṁ nadati. Sīhanādasuttena khandhavagge (saṁ.ni.3.78) āgatena.

“Devamanussānaṁ catucakkaṁ vattatī”ti (a.ni.4.31) suttasesena sappurisūpassayādīnaṁ phalasampattipavatti, purimasappurisūpassayādiṁ upanissāya pacchimasappurisūpassayādīnaṁ sampattipavatti vā vuttāti ādi-saddena tattha ca cakka-saddassa gahaṇaṁ veditabbaṁ. Vicakkasaṇṭhānā asani eva asanivicakkaṁ. Uracakkādīsūti ādi-saddena āṇāsamūhādīsupi cakka-saddassa pavatti veditabbā. “Saṅghabhedaṁ karissāma cakkabhedan”ti-ādīsu (pārā.409 cūḷava.343) hi āṇā “cakkan”ti vuttā, “devacakkaṁ asuracakkan”ti-ādīsu (a.ni.ṭī.2.4.8) samūhoti. Paṭivedhaniṭṭhattā arahattamaggañāṇaṁ paṭivedhoti “phalakkhaṇe uppannaṁ nāmā”ti vuttaṁ. Tena paṭiladdhassapi desanāñāṇassa kiccanipphatti parassa bujjhanamattena hotīti “aññātakoṇḍaññassa sotāpatti …pe… phalakkhaṇe pavattaṁ nāmā”ti vuttaṁ. Tato paraṁ pana yāva parinibbānā desanāñāṇappavatti tasseva pavattitassa dhammacakkassa ṭhānanti veditabbaṁ pavattitacakkassa cakkavattino cakkaratanassa ṭhānaṁ viya.

“Tiṭṭhatī”ti vuttaṁ, kiṁ bhūmiyaṁ puriso viya? Noti āha “tadāyattavuttitāyā”ti. Ṭhānanti cettha attalābho dharamānatā ca, na gatinivattīti āha “uppajjati ceva pavattati cā”ti Yattha panetaṁ dasabalañāṇaṁ vitthāritaṁ, taṁ dassento “abhidhamme panā”ti-ādimāha. Sesesupi eseva nayo.

Samādiyantīti samādānāni, tāni pana samādiyitvā katāni hontīti āha “samādiyitvā katānan”ti. Kammameva vā kammasamādānanti etena samādānasaddassa apubbatthābhāvaṁ dasseti muttagatasadde gatasaddassa viya. Gatīti nirayādigatiyo. Upadhīti attabhāvo. Kāloti kammassa vipaccanārahakālo. Payogoti vipākuppattiyā paccayabhūtā kiriyā.

Agatigāmininti nibbānagāminiṁ. Vakkhati hi “nibbānañcāhaṁ, Sāriputta, pajānāmi nibbānagāmiñca maggaṁ nibbānagāminiñca paṭipadan”ti (ma.ni.1.153). Bahūsupi manussesu ekameva (MṬ.12./CS:pg.2.21) pāṇaṁ ghātentesu kāmaṁ sabbesaṁ cetanā tassevekassa jīvitindriyārammaṇā, taṁ pana kammaṁ tesaṁ nānākāraṁ. Tesu (vibha.aṭṭha.811) hi eko ādarena chandajāto karoti, eko “ehi tvampi karohī”ti parehi nippīḷito karoti, eko samānacchando viya hutvā appaṭibāhamāno vicarati. Tesu eko teneva kammena niraye nibbattati, eko tiracchānayoniyaṁ, eko pettivisaye. Taṁ Tathāgato āyūhanakkhaṇe eva-- “iminā nīhārena āyūhitattā esa niraye nibbattissati, esa tiracchānayoniyaṁ, esa pettivisaye”ti jānāti. Niraye nibbattamānampi-- “esa mahāniraye nibbattissati, esa ussadaniraye”ti jānāti. Tiracchānayoniyaṁ nibbattamānampi-- “esa apādako bhavissati, esa dvipādako, esa catuppado, esa bahuppado”ti jānāti. Pettivisaye nibbattamānampi-- “esa nijjhāmataṇhiko bhavissati, esa khuppipāsiko, esa paradattūpajīvī”ti jānāti. Tesu ca kammesu -- “idaṁ kammaṁ paṭisandhimākaḍḍhissati, idaṁ aññena dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkaṁ bhavissatī”ti jānāti.

Tathā sakalagāmavāsikesu ekato piṇḍapātaṁ dadamānesu kāmaṁ sabbesampi cetanā piṇḍapātārammaṇāva, taṁ pana kammaṁ tesaṁ nānākāraṁ. Tesu hi eko ādarena karotīti sesaṁ purimasadisaṁ, tasmā tesu keci devaloke nibbattanti, keci manussaloke, taṁ Tathāgato āyūhanakkhaṇeyeva jānāti-- “iminā nīhārena āyūhitattā esa manussaloke nibbattissati, esa devaloke, tatthāpi esa khattiyakule, esa brāhmaṇakule, esa vessakule, esa suddakule, esa paranimmitavasavattīsu, esa nimmānaratīsu, esa tusitesu, esa yāmesu, esa tāvatiṁsesu, esa cātumahārājikesu, esa bhummadevesū”ti-ādinā tattha tattha hīnapaṇītasuvaṇṇadubbaṇṇa-appaparivāramahāparivāratādibhedaṁ taṁ taṁ visesaṁ āyūhanakkhaṇeyeva jānāti.

Tathā vipassanaṁ paṭṭhapentesuyeva-- “iminā nīhārena esa kiñci sallakkhetuṁ na sakkhissati, esa mahābhūtamattameva vavatthapessati, esa rūpapariggaheyeva ṭhassati, esa arūpapariggaheyeva, esa nāmarūpapariggaheyeva (MṬ.12./CS:pg.2.22) esa paccayapariggahe eva, esa lakkhaṇārammaṇikavipassanāya eva, esa paṭhamaphaleyeva, esa dutiyaphale eva, esa tatiyaphale eva, esa arahattaṁ pāpuṇissatī”ti jānāti. Kasiṇaparikammaṁ karontesupi-- “imassa parikammamattameva bhavissati, esa nimittaṁ uppādessati, esa appanaṁ eva pāpuṇissati, esa jhānaṁ pādakaṁ katvā vipassanaṁ paṭṭhapetvā arahattaṁ gaṇhissatī”ti jānāti. Tenāha “imassa cetanā”ti-ādi.

Kāmanato, kāmetabbato, kāmapaṭisaṁyuttato ca kāmo dhātu kāmadhātu. Ādi-saddena byāpādadhātu-rūpadhātu-ādīnaṁ saṅgaho. Vilakkhaṇatāyāti visadisasabhāvatāya. Khandhāyatanadhātulokanti anekadhātuṁ nānādhātuṁ khandhalokaṁ āyatanalokaṁ dhātulokaṁ yathābhūtaṁ pajānātīti yojanā. “Ayaṁ rūpakkhandho nāma …pe… ayaṁ viññāṇakkhandho nāma. Tesupi ekavidhena rūpakkhandho, ekādasavidhena rūpakkhandho (vibha.33). Ekavidhena vedanākkhandho, bahuvidhena vedanākkhandho (vibha.34-61). Ekavidhena saññākkhandho, bahuvidhena saññākkhandho (vibha.62-91). Ekavidhena saṅkhārakkhandho, bahuvidhena saṅkhārakkhandho (vibha.92-120). Ekavidhena viññāṇakkhandho, bahuvidhena viññāṇakkhandho”ti (vibha.121-149) evaṁ tāva khandhalokassa, “idaṁ cakkhāyatanaṁ nāma …pe… idaṁ dhammāyatanaṁ nāma. Tattha dasāyatanā kāmāvacarā, dve cātubhūmakā”ti-ādinā (vibha.156-171) āyatanalokassa, “ayaṁ cakkhudhātu nāma …pe… ayaṁ manoviññāṇadhātu nāma, tattha soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve cātubhūmakā”ti-ādinā (vibha.172-188) dhātulokassa anekasabhāvaṁ nānāsabhāvañca pajānāti. Na kevalaṁ upādinnakasaṅkhāralokasseva, atha kho anupādinnakasaṅkhāralokassapi-- “imāya nāma dhātuyā ussannattā imassa rukkhassa khandho seto, imassa kāḷo, imassa maṭṭho, imassa sakaṇṭako, imassa bahalattaco, imassa tanuttaco, imassa pattaṁ vaṇṇasaṇṭhānādivasena evarūpaṁ, imassa pupphaṁ nīlaṁ pītaṁ lohitaṁ odātaṁ sugandhaṁ duggandhaṁ, imassa phalaṁ khuddakaṁ mahantaṁ dīghaṁ rassaṁ vaṭṭaṁ susaṇṭhānaṁ dussaṇṭhānaṁ mudukaṁ pharusaṁ sugandhaṁ duggandhaṁ madhuraṁ tittakaṁ kaṭukaṁ ambilaṁ kasāvaṁ, imassa kaṇṭako tikhiṇo kuṇṭho ujuko (MṬ.12./CS:pg.2.23) kuṭilo tambo kāḷo odāto hotī”ti-ādinā pajānāti. Sabbaññubuddhādīnaṁ eva hi etaṁ balaṁ, na aññesaṁ.

Nānādhimuttikatanti nānā-ajjhāsayataṁ. Adhimutti nāma ajjhāsayadhātu ajjhāsayasabhāvo. So pana hīnapaṇītatāsāmaññena pāḷiyaṁ dvidhāva vuttopi hīnapaṇītādibhedena anekavidhoti āha “hīnādīhi adhimuttīhi nānādhimuttikabhāvan”ti. Tattha tattha ye ye sattā yaṁyaṁ-adhimuttikā, te te taṁtadadhimuttike eva sevanti bhajanti payirupāsanti dhātusabhāgato. Yathā gūthādīnaṁ dhātusabhāvo eso, yaṁ gūthādīhi eva saṁsandanti samenti, evaṁ (puggalānaṁ ajjhāsayassevesa sabhāvo, yaṁ) (vibha.mūlaṭī.813) hīnajjhāsayā dussīlādīhi eva saṁsandanti samenti, sampannasīlādayo ca sampannasīlādīheva. Taṁ nesaṁ nānādhimuttikataṁ Bhagavā yathābhūtaṁ pajānātīti.

Vuddhiñca hāniñcāti paccayavisesena sāmatthiyato adhikataṁ anadhikatañca. Indriyaparopariyattañāṇaniddese (vibha.814 paṭi.ma.1.113) “āsayaṁ jānāti anusayaṁ jānātī”ti āsayādijānanaṁ kasmā niddiṭṭhanti? Āsayajānanādinā yehi indriyehi paroparehi sattā kalyāṇapāpāsayādikā honti, tesaṁ jānanassa vibhāvanato. Evañca katvā indriyaparopariyatta-āsayānusayañāṇānaṁ visuṁ asādhāraṇatā, indriyaparopariyattanānādhimuttikatāñāṇānaṁ visuṁ balatā ca siddhā hoti. Tattha āsayanti yattha sattā nivasanti, taṁ tesaṁ nivāsaṭṭhānaṁ diṭṭhigataṁ vā yathābhūtañāṇaṁ vā āsayo. Anusayo appahīnabhāvena thāmagato kileso. Taṁ pana Bhagavā sattānaṁ āsayaṁ jānanto tesaṁ tesaṁ diṭṭhigatānaṁ, vipassanāmaggañāṇānañca appavattikkhaṇepi jānāti. Vuttaṁ hetaṁ--

“Kāmaṁ sevantaṁyeva Bhagavā jānāti ‘ayaṁ puggalo kāmagaruko kāmāsayo kāmādhimutto’ti. Kāmaṁ sevantaññeva jānāti ‘ayaṁ puggalo nekkhammagaruko nekkhammāsayo nekkhammādhimutto’ti. Nekkhammaṁ sevantaññeva jānāti. Byāpādaṁ, abyāpādaṁ, thinamiddhaṁ, ālokasaññaṁ sevantaṁyeva (MṬ.12./CS:pg.2.24) jānāti ‘ayaṁ puggalo thinamiddhagaruko thinamiddhāsayo thinamiddhādhimutto’ti” (paṭi.ma.1.113).

Paṭhamādīnaṁ catunnaṁ jhānānanti rūpāvacarānaṁ paṭhamādīnaṁ paccanīkajhāpanaṭṭhena ārammaṇūpanijjhānaṭṭhena ca jhānānaṁ. Catukkanayena hetaṁ vuttaṁ. Aṭṭhannaṁ vimokkhānanti ettha paṭipāṭiyā satta appitappitakkhaṇe paccanīkadhammehi vimuccanato ārammaṇe ca adhimuccanato vimokkhā nāma, aṭṭhamo pana sabbaso saññāvedayitehi vimuttattā apagamavimokkho nāma. Catukkanayapañcakanayesu paṭhamajhānasamādhi savitakkasavicāro nāma, pañcakanaye dutiyajjhānasamādhi avitakkavicāramatto, nayadvayepi upari tīsu jhānesu samādhi avitakka-avicāro, samāpattīsu paṭipāṭiyā aṭṭhannaṁ samādhītipi nāmaṁ, samāpattītipi cittekaggatāsabbhāvato, nirodhasamāpattiyā tadabhāvato na samādhīti nāmaṁ. Hānabhāgiyadhammanti appaguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṁ kāmādi-anupakkhandanaṁ. Visesabhāgiyadhammanti paguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṁ dutiyajjhānādipakkhandanaṁ. Iti saññāmanasikārānaṁ kāmādidutiyajjhānādipakkhandanāni hānabhāgiyavisesabhāgiyadhammāti dassitāni, tehi pana jhānānaṁ taṁsabhāvatā dhamma-saddena vuttā. Tasmāti vuttamevatthaṁ hetubhāvena paccāmasati. Vodānanti paguṇatāsaṅkhātaṁ vodānaṁ. Tañhi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhahitvā dutiyajjhānādi-adhigamassa paccayattā “vuṭṭhānan”ti vuttaṁ. Ye (a.ni.ṭī.3.10.21) pana “nirodhato phalasamāpattiyā vuṭṭhānanti pāḷi natthī”ti vadanti, te “nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññānāsaññāyatanaṁ phalasamāpattiyā anantarapaccayena paccayo”ti imāya pāḷiyā (paṭṭhā.1.1.417) paṭisedhetabbā. Yo samāpattilābhī samāno eva “na labhāmahan”ti, kammaṭṭhānaṁ samānaṁ eva “na kammaṭṭhānan”ti saññī hoti, so sampattiṁyeva samānaṁ “vipattī”ti paccetīti veditabbo.

149.Appananti nigamanaṁ. Na tathā daṭṭhabbanti yathā paravādinā vuttaṁ, tathā na daṭṭhabbaṁ. Sakasakakiccameva jānātīti ṭhānāṭṭhānajānanādiṁ sakaṁ sakaṁyeva kiccaṁ kātuṁ jānāti, yathāsakameva visayaṁ paṭivijjhatīti attho. Tampīti tehi dasabalañāṇehi jānitabbampi. Kammantaravipākantaramevāti (MṬ.12./CS:pg.2.25) kammantarassavipākantarameva jānāti, cetanācetanāsampayuttadhamme nirayādinibbānagāminipaṭipadābhūte kammanti gahetvā āha “kammaparicchedamevā”ti. Dhātunānattañca dhātunānattakāraṇañca dhātunānattakāraṇanti ekadesasarūpekaseso daṭṭhabbo. Tañhi ñāṇaṁ tadubhayampi jānāti, “imāya nāma dhātuyā ussannattā”ti-ādinā (vibha.aṭṭha.812) tathā ceva saṁvaṇṇitaṁ. Saccaparicchedamevāti pariññābhisamayādivasena saccānaṁ paricchindanameva. Appetuṁ na sakkoti aṭṭhamanavamabalāni viya taṁsadisaṁ iddhividhañāṇaṁ viya vikubbituṁ. Etenassa balasadisatañca nivāreti. Jhānādiñāṇaṁ viya vā appetuṁ vikubbituñca. Yadipi hi “jhānādipaccavekkhaṇāñāṇaṁ sattamabalan”ti tassa savitakkasavicāratā vuttā, tathāpi “jhānādīhi vinā paccavekkhaṇā natthī”ti jhānādisahagataṁ ñāṇaṁ tadantogadhaṁ katvā evaṁ vuttanti veditabbaṁ. Atha vā sabbaññutaññāṇaṁ jhānādikiccaṁ viya na sabbaṁ balakiccaṁ kātuṁ sakkotīti dassetuṁ “jhānaṁ hutvā appetuṁ na sakkoti iddhi hutvā vikubbituṁ na sakkotī”ti vuttaṁ, na pana kassaci balassa jhāna-iddhibhāvatoti daṭṭhabbaṁ. Evaṁ kiccavisesavasenapi dasabalañāṇasabbaññutaññāṇānaṁ visesaṁ dassetvā idāni vitakkattikabhūmantaravasenapi taṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Paṭipāṭiyāti-ādito paṭṭhāya paṭipāṭiyā.

Anupadavaṇṇanaṁ katvā veditabbānīti sambandho. Kilesāvaraṇaṁ niyatamicchādiṭṭhi, kilesāvaraṇassa abhāvo āsavakkhayādhigamassa ṭhānaṁ, tabbhāvo aṭṭhānaṁ, anadhigamassa pana tadubhayaṁ yathākkamaṁ aṭṭhānañca ṭhānañcāti tattha kāraṇaṁ dassento “lokiya …pe… dassanato cā”ti āha. Tattha lokiyasammādiṭṭhiyā ṭhiti āsavakkhayādhigamassa ṭhānaṁ kilesāvaraṇābhāvassa kāraṇattā. Sā hi tasmiṁ sati na hoti, asati ca hoti. Etena tassā aṭṭhitiyā tassa aṭṭhānatā vuttā eva. Nesaṁ veneyyasattānaṁ. Dhātuvemattadassanatoti kāmadhātu-ādīnaṁ pavattibhedadassanato. Yadaggena dhātuvemattaṁ jānāti, tadaggena cariyāvisesampi jānāti. Dhātuvemattadassanatoti vā dhammadhātuvemattadassanato. Sabbāpi hi cariyā (MṬ.12./CS:pg.2.26) dhammadhātupariyāpannā evāti. Payogaṁ anādiyitvāpi santatimahāmattādīnaṁ (dha.pa.142) viya. Dibbacakkhuñāṇānubhāvato pattabbenāti ettha dibbacakkhunā parassa hadayavatthusannissayalohitavaṇṇadassanamukhena tadā pavattamānacittajānanatthaṁ parikammakaraṇaṁ nāma sāvakānaṁ, tañca kho ādikammikānaṁ, yato dibbacakkhu-ānubhāvato cetopariyañāṇassa pattabbatā siyā, Buddhānaṁ pana yadipi āsavakkhayañāṇādhigamato pageva dibbacakkhuñāṇādhigamo, tathāpi tathā parikammakaraṇaṁ natthi vijjāttayasiddhiyā sijjhanato. Sesābhiññāttaye cetopariyañāṇaṁ dibbacakkhuñāṇādhigamena pattanti ca vattabbataṁ labhatīti tathā vuttanti daṭṭhabbaṁ.

Puna evarūpiṁ vācaṁ na vakkhāmīti cittaṁ uppādento taṁ vācaṁ pajahati nāma. Vācāya pana so attho pākaṭo hotīti “vadanto”ti vuttaṁ. Diṭṭhiṁ na gaṇhissāmīti diṭṭhiggāhapaṭikkhepo. Diṭṭhiyā anuppādanaṁ pajahanamevāti āha “pajahanto”ti. So ariyūpavādī niraye ṭhapitoyeva, nāssa nirayūpapattiyā koci vibandho ekaṁsiko ayamatthoti adhippāyo.

Assāti ekaṁsikabhāvassa. Sikkhāhi sīlasamādhipaññāhi, tadatthāya vipassanāya ca vinā aññārādhanassa asambhavato “lokiyalokuttarā sīlasamādhipaññā veditabbā”ti vatvā puna āsannatare sīlādike dassento “lokuttaravaseneva vinivattetumpi vaṭṭatī”ti āha, tasmā aggamaggapariyāpannā sīlādayo veditabbā. Aggamaggaṭṭhassa hi diṭṭheva dhamme ekaṁsikā aññārādhanā, itaresaṁ anekaṁsikāti. Sampajjanaṁ sampadā, nipphattīti attho, tasmā evaṁsampadanti evaṁ-avirajjhanakanipphattikanti vuttaṁ hoti. Tenāha “imampi kāraṇan”ti-ādi. Tattha kāraṇanti yutti. Tatrāyaṁ yuttiniddhāraṇā “nirayūpago ariyūpavādī tadādāyassa avijjamānato seyyathāpi micchādiṭṭhī”ti. Ettha ca “taṁ vācaṁ appahāyā”ti-ādivacanena tadādāyassa appahānena ca ariyūpavādo antarāyiko anatthāvaho ca, pahānena pana accayaṁ desetvā khamāpanena anantarāyiko atthāvaho ca yathā taṁ vuṭṭhitā desitā ca āpattīti dasseti.

Dasabalañāṇavaṇṇanā niṭṭhitā.

Catuvesārajjañāṇavaṇṇanā

150. Byāmohabhayavasena (MṬ.12./CS:pg.2.27) (a.ni.ṭī.2.4.8) saraṇapariyesanaṁ sārajjanaṁ sārado, byāmohabhayaṁ, vigato sārado etassāti visārado, tassa bhāvo vesārajjaṁ. Taṁ pana ñāṇasampadaṁ pahānasampadaṁ desanāvisesasampadaṁ khemaṁ nissāya pavattaṁ catubbidhaṁ paccavekkhaṇañāṇaṁ. Tenāha “catūsu ṭhānesū”ti-ādi. Dassitadhammesūti vuttadhammesu. Vacanamattameva hi tesaṁ, na pana dassanaṁ tādisasseva dhammassa abhāvato. Bhagavatā eva vā “ime dhammā anabhisambuddhā”ti parassa vacanavasena dassitadhammesu. “Dhammapaṭisambhidā”ti-ādīsu (vibha.718) viya dhamma-saddo hetupariyāyoti āha “sahadhammenāti sahetunā”ti. Hetūti ca upapattisādhanahetu veditabbo, na kārako sampāpako ca. Appamāṇanti anidassanaṁ. Nidassanañhi anvayato byatirekato pamāṇaṅgatāya “pamāṇan”ti vuccati. Nimittanti codanāya kāraṇaṁ. Tattha codako codanaṁ karotīti kāraṇaṁ, dhammo codanaṁ karoti etenāti kāraṇaṁ. Tenāha “puggalopī”ti-ādi. Khemanti kenaci appaṭibandhiyabhāvena anupaddutataṁ.

Antarāyo etesaṁ atthi, antarāyevā yuttāti antarāyikā. Evaṁbhūtā pana te yasmā antarāyakarā nāma honti, tasmā āha “antarāyaṁ karontīti antarāyikā”ti. Asañcicca vītikkamo na tathā sāvajjoti katvā vuttaṁ “sañcicca vītikkantā”ti. Satta āpattikkhandhāti-ādi nidassanamattaṁ itaresampi catunnaṁ “antarāyikā”ti vuttadhammānaṁ tabbhāve byabhicārābhāvato. Idha pana methunadhammo adhippetoti idaṁ aṭṭhuppattivasena vuttaṁ ariṭṭhasikkhāpadaṁ (pāci.417-422) viya. Yasmā taṅkhaṇampi kāmesu (a.ni.ṭī.2.4.8) ādīnavaṁ disvā viratto (a.ni.ṭī.2.4.8) hoti ce, visesaṁ adhigacchati, na kāmesu āsatto, tasmā vuttaṁ “methunaṁ …pe… antarāyo hotī”ti. Tattha yassa kassacīti na kevalaṁ pabbajitasseva, atha kho yassa kassaci. Tathā hi vuttaṁ “methunamanuyuttassa, mussatevāpi sāsanan”ti. Tasmiṁ aniyyānikadhammeti tasmiṁ parena parikappita-aniyyānikadhammanimittaṁ. Nimittatthe hi idaṁ kammasaṁyoge bhummaṁ.

Catuvesārajjañāṇavaṇṇanā niṭṭhitā.

Aṭṭhaparisavaṇṇanā

151. Purisassa (MṬ.12./CS:pg.2.28) sūratarabhāvo nāma saṅgāme pākaṭo hoti, na gehe nisinnakāle, evaṁ vesārajjañāṇassa ānubhāvo paṇḍitaparisāsu yattha katthacīti dassento “vesārajjañāṇassa baladassanatthan”ti āha. Sannipatitvā nisinnaṭṭhānanti ṭhānasīsena sannipatitakhattiyaparisameva dasseti. Eseva nayo sabbatthāti atidesena āvibhāvitamatthaṁ dassetuṁ “mārakāyikānan”ti-ādi vuttaṁ sadisatthavisayattā atidesassa. Yathā hi khattiyānaṁ samūho khattiyaparisāti ayamattho labbhati, na evaṁ “māraparisā”ti ettha, mārassa parisāti pana māraparisāti ayamattho adhippeto. Tenāha “mārakāyikānaṁ …pe… na mārānan”ti. Mārakāyikānanti mārapakkhiyānaṁ. Uggaṭṭhānadassanavasenāti sārajjitabbaṭṭhānadassanavasena, evaṁ uggā khattiyā attano puññatejenāti adhippāyo. Brāhmaṇā tīsu vedesūti idaṁ itaresaṁ avisayadassanavasena vuttaṁ. Vede sajjhāyantāpi hi khattiyā vessā ca tadatthavicāraṇāya yebhuyyena asamatthā evāti. Kasmā panettha yāmādiparisā na gahitāti? Bhusaṁ kāmābhigiddhatāya yonisomanasikāravirahato. Yāmādayo hi uḷāruḷāre kāme paṭisevantā tatthābhigiddhatāya dhammassavanāya sabhāvena cittampi na uppādenti, mahābodhisattānaṁ pana Buddhānañca ānubhāvena ākaḍḍhiyamānā kadāci tesaṁ payirupāsanādīni karonti tādise mahāsamaye. Teneva hi vimānavatthudesanāpi tannimittā bahulā nāhosi. Manussānaṁ vasenāyaṁ katā.

Paracakkavāḷesu ca manussānaṁ visesādhigamo natthīti pucchati “Kiṁ pana Bhagavā aññāni cakkavāḷānipi gacchatī”ti. Itaro yadipi tesaṁ ariyadhammādhigamo natthi, vāsanāya pana tattha gantvā dhammaṁ desetīti dassento “āmagacchatī”ti āha. Keyūraṁ nānāvidharatanaparisibbitasuvaṇṇajālavinaddhaṁ bhujābharaṇaṁ. Aṅgadaṁ nānāgandhagandhitaṁ, kevalaṁ vā suvaṇṇamayaṁ bāhuvalayaṁ. Chinnassarāti dvidhābhūtassarā (dī.ni.ṭī.2.172) gaggarassarāti gaggarikāya viya gaggarāyamānakharassarā (dī.ni.ṭī.2.172 a.ni.ṭī.3.8.69). Bhāsantaranti tesaṁ bhāsaṁ (dī.ni.ṭī.2.172 a.ni.ṭī.3.8.69) sandhāyāha. “Vīmaṁsā (MṬ.12./CS:pg.2.29) uppajjatī”ti saṅkhepato vuttaṁ vivarituṁ “idaṁ vuttaṁ hotī”ti-ādi vuttaṁ.

Saṅgammāti samāgantvā. Ādito lāpo ālāpo, vacanapaṭivacanavasena samaṁ lāpo sallāpo. Sammā, samaññā vā kathā saṁkathā, saṁkathāva sākacchā.

Aṭṭhaparisavaṇṇanā niṭṭhitā.

Catuyonivaṇṇanā

152. Yavanti tāya sattā amissitāpi samānajātitāya missitā viya hontīti yoni. Sā pana atthato aṇḍādi-uppattiṭṭhānavisiṭṭho khandhānaṁ bhāgaso pavattivisesoti āha “khandhakoṭṭhāso yoni nāmā”ti. Aṇḍe jātāti paṭhamāya jātiyā vasena vuttaṁ, dutiyāya pana aṇḍato, aṇḍe vā bhijjamāne jātāti evamattho veditabbo. Tenāha “abhinibbhijja jāyantī”ti. Vināti etehi aṇḍādīhi bāhirapaccayehi vinā. Uppatitvā viyāti uppajjanavasena patitvā viya. Bāhirapaccayanirapekkhattāyeva vā upapatane sādhukārino upapātikā, te eva idha opapātikāti vuttā. Ādi-saddena gabbhamale nibbattamahāpadumakumārādīnaṁ saṅgaho. Nijjhāmataṇhikapetānaṁ niccaṁ dukkhāturatāya kāmasevanā natthi tasmā te gabbhaseyyakā na honti, jālavantatāya na tāsaṁ kucchiyaṁ gabbho saṇṭhāti, tasmā te opapātikāyeva saṁsedajattāyapi asambhavato. Nerayikā viyāti nidassanāpadesena tesampi opapātikattaṁ dīpeti. Avasesāti nijjhāmataṇhikanerayike ṭhapetvā avasesā vinipātikā. Yakkhānaṁ cātumahārājikatāya opapātikabhāve eva āpanne taṁ nivattetuṁ “evaṁ yakkhāpī”ti vuttaṁ. Tathā hi te na bhummadevā na ca vinipātikāti.

Catuyonivaṇṇanā niṭṭhitā.

Pañcagativaṇṇanā

153. Gantabbāti (MṬ.12./CS:pg.2.30) upapajjitabbā. Yathā hi kammabhavo paramatthato asatipi kārake paccayasāmaggiyā siddho taṁsamaṅginā santānalakkhaṇena sattena katoti voharīyati, tathā upapattibhavalakkhaṇā gatiyo paramatthato asatipi gamake taṁtaṁkammavasena yesaṁ tāni kammāni, tehi gantabbāti voharīyantīti. Evaṁ saddatthato gatiṁ dassetvā atthuddhāranayenapi taṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Yesu nirayādibhedesu upapattibhavesu gati-saddo nirūḷho, tato aññatthāpi gatisaddappavatti atthi, taṁ ekena gati-saddena visesetvā āha “gatigatī”ti yathā “dukkhadukkhaṁ, (saṁ.ni.4.327) rūparūpan”ti (visuddhi.2.449) ca. Uppādāvatthāya gamanaṁ upagamananti “nibbattigatī”ti vuttā. Gatinti cittagatiṁ. Tenāha “ajjhāsayagati nāmā”ti, ajjhāsayappavattīti attho. Tadaṭṭhakathāyaṁ (ma.ni.aṭṭha.2.503) pana “gatinti nipphattin”ti attho vutto. Brahmanimantanasutte (ma.ni.1.503) hi ayaṁ pāḷīti. Jutinti ānubhāvaṁ. Vibhavoti vināso. So hi vigamoti atthena gati. Teneva nibbānaṁ arahato gatīti (pari.339) anupādisesanibbānaṁ arahato gati vigamo vibhavoti anekatthattā dhātūnaṁ. Dveyeva gatiyoti dveva nipphattiyoti atthoti āha “ayaṁ nipphattigati nāmā”ti.

Yassa uppajjati, taṁ brūhento eva uppajjatīti ayo, sukhaṁ. Natthi ettha ayoti nirayo. Tato eva ramitabbaṁ assādetabbaṁ tattha natthīti dassento āha “nirati-atthena nirassādaṭṭhena nirayo”ti. Tiriyaṁ añcitāti devamanussādayo viya uddhaṁ dīghā ahutvā tiriyaṁ dīghābhi attho. Pakaṭṭhato sukhato ayanaṁ apagamo peccabhāvo, taṁ peccabhāvaṁ pattānaṁ visayoti petayonimeva vadati. Manaso ussannattāti satisūrabhāvabrahmacariyayogyatādiguṇavasena upacitamānasatāya ukkaṭṭhaguṇacittatāyāti atto. Ayaṁ panattho nippariyāyato Jambudīpavāsīvasena veditabbo. Yathāha-- “tīhi, bhikkhave, ṭhānehi Jambudīpikā manussā uttarakuruke manusse adhiggaṇhanti deve ca tāvatiṁse. Katamehi tīhi? Sūrā satimanto idha brahmacariyavāso”ti (a.ni.9.21). Tehi pana samānarūpāditāya saddhiṁ parittadīpavāsīhi itaramahādīpavāsinopi (MṬ.12./CS:pg.2.31) manussāteva paññāyiṁsu. Lokiyā pana “manuno apaccabhāvena manussā”ti vadanti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana paramatthadīpaniyaṁ vimānavatthusaṁvaṇṇanāyaṁ (vi.va.aṭṭha.3) vuttanayena gahetabbo. Ānubhāvehīti devānubhāvasaṅkhātehi iddhivisesehi. Tattha kāmā devā kāmaguṇehi ceva iddhivisesehi ca itare iddhiviseseheva dibbanti kīḷanti jotanti, saraṇanti vā gammanti, abhitthaviyantīti vā devāti.

Tiracchānayoniñcāti-ādīsūti ettha tiracchānayonipettivisayaggahaṇena khandhānaṁ eva gahaṇaṁ tesaṁ tādisassa paricchinnassa okāsassa abhāvato. Yattha vā te araññasamuddapabbatādike nibaddhavāsaṁ vasanti, tādisassa ṭhānassa vasena okāsopi gahetabbo. Nirayūpagādīhi sattehi maggitabbato maggo paṭipajjitabbā paṭipadā cāti taṁ taṁ kammameva vuttanti āha “ubhayenapī”ti-ādi. Yathā ca paṭipannoti iminā tassa kammassa katūpacitākāramāha. Ettha ca nirayagāmiñca maggaṁ nirayagāminiñca paṭipadanti iminā sādhāraṇato nirayasaṁvattaniyaṁ kammaṁ vatvā puna taṁ taṁ santānapatitatāya asādhāraṇataṁ dassetuṁ “yathāpaṭipanno”ti-ādi vuttanti daṭṭhabbaṁ. Vinipatantīti vivasā, virūpaṁ vā nipatanti. Kasmā panettha pañcagatiparicchedakañāṇaṁ dassento Bhagavā “nibbānañcāhan”ti-ādimāhāti anuyogaṁ sandhāyāha “idaṁ panā”ti-ādi. Na hi Bhagavā attano Buddhasubuddhataṁ vibhāvento sāvasesaṁ katvā desanaṁ deseti.

Pañcagativaṇṇanā niṭṭhitā.

Ñāṇapavattākāravaṇṇanā

154. Ñāṇappavattākāranti ñāṇassa pavatti-ākāraṁ, ñāṇassa vā pavattipakāraṁ. Ekantadukkhāti ekantena dukkhā accantadukkhā. Tā pana sabbakālaṁ dukkhā sukhālayenapi asammissāti dassento āha “niccadukkhā nirantaradukkhā”ti. Bahalāti atanukā, mahantāti attho (MṬ.12./CS:pg.2.32) Tibbāti vā tikhiṇā. Kharāti kakkhaḷā. Kaṭukāti vā aniṭṭhā. Kassati khaṇīyatīti kāsu, āvāṭo. Kasīyati cīyatīti kāsu, rāsi. Phunantīti dvīhi hatthehi aṅgārāni ukkhipitvā paṭivātaṁ ophunanti, tena tesaṁ sakalasarīraṁ ḍayhati. Tenāha “paridaḍḍhagattā”ti. Purisappamāṇaṁ porisaṁ. Ekapathenevāti ekamaggabhūteneva. Anukkamanīyenāti ukkamituṁ apakkamituṁ asakkuṇeyyena.

Nanu ca dibbacakkhuñāṇaṁ paccuppannavaṇṇārammaṇaṁ, tena kathaṁ rūpantarasamaṅgiṁ niraye nibbattasattaṁ “ayaṁ so”ti jānātīti codanaṁ sandhāyāha “tattha kiñcāpī”ti-ādi. Yathākammūpagañāṇena “ayaṁ so”ti sallakkheti, tassa pana dibbacakkhu-ānubhāvena pattabbattā “dibbacakkhubalaṁ nāma etanti vuttaṁ.

Purimanayenevāti “gūthakūpo viya tiracchānayoni daṭṭhabbā”ti-ādinā aṅgārakāsupamāyaṁ vuttanayeneva. Dukkhā vedanā bahulā etāsūti dukkhabahulā. Bahalapattapalāsoti aviraḷatanuvipulapaṇṇo. Sukhaparibhogaṁ mahāpāsādaṁ dassetuṁ “dīghapāsādo”ti vuttaṁ caturassapāsādādīnaṁ khuddakattā. Uṇṇāmaya-attharaṇenāti uṇṇāmayalohita-attharaṇena. Uttaraṁ uparibhāgaṁ chādetīti uttaracchado, vitānaṁ. Taṁ pana lohitavitānaṁ idhādhippetanti “rattavitānenā”ti vuttaṁ.

Aparabhāgayojanāti pāḷiyaṁ “aparena samayenā”ti vuttassa aparabhāgassa yojanā. Sā pana ekadesena purimabhāge vutte eva suviññeyyā hotīti “yathā so”ti-ādimāha. Maggāruḷhamevāti maggaṁ upagatamattameva.

Niyamābhāvāti “dibbacakkhunāva passatī”ti niyamassa abhāvā. “Dibbacakkhunāpi passissatī”ti idaṁ na anuttarasukhānubhavanassa dibbacakkhugocarattā vuttaṁ, anāgatassa pana tassa dibbacakkhuparibhaṇḍabhūtena anāgataṁsañāṇena dassanamevāti kāraṇūpacārena vuttaṁ. Pāḷiyaṁ pana “cetasā ceto paricca pajānāmi”cceva vuttaṁ. “Atthato pana nānā hotī”ti saṅkhepato vuttamatthaṁ vivarituṁ “devalokasukhaṁ hī”ti-ādiṁ vatvā (MṬ.12./CS:pg.2.33) yathādassita-upamāhipi ayamattho pākaṭo evāti dassento “upamāyampī”ti-ādimāha. Gotrabhuñāṇuppādato paṭṭhāya nirodhaṁ passitvā uppannamaggaphalapaccavekkhaṇavasena ceva parato phalasamāpattisamāpajjanavasena ca ariyasāvako nirodhe sayito viya hoti tadapassayeneva pavattanatoti āha “nirodhasayanavaragatan”ti. Tenāha “nibbānā …pe… passatī”ti.

Ñāṇapavattākāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Dukkarakārikādisuddhivaṇṇanā

155. Pucchānusandhi-ādi-anusandhittayato aññattā “pāṭiyekkaṁ anusandhivasenā”ti vuttaṁ. Na kevalaṁ “dukkarakārikāya suddhi hotī”ti evaṁladdhiko eva, atha kho dukkaracārīsu abhippasannoti dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Catukuṇḍikoti dvīhi pādehi hatthehīti catūhi aṅgehi kuṇḍanako āhiṇḍanako. Chamānikiṇṇanti bhūmiyaṁ khittaṁ. Bhakkhasanti āhāraṁ.

Macchariyamalādipāpadhammavigamanato mettādiguṇānubrūhanato ca brahmaṁ seṭṭhaṁ cariyanti brahmacariyaṁ, dānaṁ. Tathā hi taṁ Bhagavatā paṇḍitapaññattaṁ vuttaṁ. Evaṁ sesesupi yathārahaṁ brahmacariyapariyāyo niddhāretvā vattabbo. Kinti kīdisaṁ. Vatanti samādinnavataṁ. Suciṇṇassāti suṭṭhu ciṇṇassa puññassa. Iddhīti ānubhāvo. Jutīti vatthābharaṇobhāsasamujjalā sarīrappabhā. Balavīriyūpapattīti kāyabalena ceva ussāhena ca samannāgamo.

Tena pāṇi kāmadadoti tena addhikānaṁ upagacchantānaṁ hatthaṁ pasāretvā asayhaseṭṭhino dānaṭṭhānadassanamayena puññena idāni mayhaṁ hattho kapparukkho viya kāmadado icchiticchitadāyī, kāmadado honto ca madhussavo iṭṭhavatthuvissajjanako jāto. Tena me brahmacariyenāti tena mama yathāvuttakāyaveyyāvaṭiyakammasaṅkhātena seṭṭhacariyena. Puññanti puññaphalaṁ. Tampi hi pujjasabhāvato, uttarapadalopena vā “evamidaṁ puññaṁ pavaḍḍhatī”ti-ādīsu (dī.ni.3.80) “puññan”ti vuccati.

Pañca (MṬ.12./CS:pg.2.34) sikkhāpadāni samāhaṭāni pañcasikkhāpadaṁ yathā “tibhavaṁ, tisakaṭan”ti ca. Brahmacariyasminti dhammadesanāya. Sā hi vineyyānaṁ brahmabhāvāvahanato brahmaṁ seṭṭhaṁ cariyaṁ, brahmuno vā Bhagavato vācasikaṁ cariyanti “brahmacariyan”ti vuccati.

Sahassaṁ maccuhāyinanti sahassamattā arahattasamadhigamena maccuvisayātikkamena maccupahāyino jātā. Brahmacārī bhavissāmāti ettha yena brahmacariyena te brahmacārinoti vuccanti, taṁ brahmacariyaṁ niddhāretvā āha “methunavirati brahmacariyanti vuttā”ti.

Nātikkamāmāti na aticarāma agamanīyaṭṭhānepi itaratthāpi na vītikkamāma. Tenāha “aññatra tāhi brahmacariyaṁ carāmā”ti. Amhanti amhākaṁ.

Attadamanavasenāti yathāpaṭiññaṁ arahantānaṁ anukaraṇākārena pavattacittadamanavasena, manacchaṭṭhānaṁ indriyānaṁ damanenāti attho. Sikhāppattaseṭṭhacariyatāya ariyamaggo brahmacariyaṁ. Brahmaṁ seṭṭhaṁ carati etenāti brahmacariyaṁ, Satthusāsanaṁ.

Ataramānānanti na taramānānaṁ desakālaṁ udikkhantānaṁ. Phalāsāva samijjhatīti sudullabhaphalepi āsā sammāpayogamanvāya samijjhati eva. Vipakkabrahmacariyosmīti visesena nipphannapaṇītajjhāsayo paripuṇṇa-uḷāramanoratho. So hi seṭṭhamanosamācāratāya brahmacariyapariyāyena vutto.

Idameva suttaṁ āgataṭṭhānanti adhippāyo tepiṭake Buddhavacane idameva suttapadaṁ “vīriyaṁ brahmacariyan”ti āgataṭṭhānanti attho. Vīriyañhi tasmiṁ visaye uttamaṁ paramukkaṁsagataṁ tādisacariyāhetu cāti brahmacariyanti idha vuttaṁ. Caturaṅgasamannāgatanti catubbidhadukkarakiriyāya sādhakassa catubbidhassa attano pavatti-ākārassa vasena caturaṅgasamannāgataṁ.

Koci chinnabhinnapaṭapilotikadharo dasantayuttassa vatthassa abhāvato nicceloti vattabbataṁ labheyyāti taṁ nivattento āha “naggo”ti. Evaṁ akāsiṁ, evampi sattapīḷā mā ahosīti adhippāyo. Yathā (MṬ.12./CS:pg.2.35) “abhihaṭaṁ na sādiyāmī”ti-ādi (ma.ni.1.155) bhikkhāpariyesane ukkaṭṭhacāritādassanaṁ, evaṁ “na-ehi bhaddantikādibhāvopī”ti gahetabbaṁ. Purisantaragatāyāti purisasamīpagatāya. Saṁkittīyanti etāyāti saṁkitti, gāmavāsi-ādīhi samudāyavasena kariyamānakiriyā. Idha pana bhattasaṁkitti adhippetāti āha “saṁkittetvā katabhattesū”ti. Dadanti tāyāti datti. Ekāhaṁ antarabhūtaṁ etassa atthīti ekāhikaṁ. Esa nayo sesapadesupi. Ekāhavārenāti ekāhikavārena. “Ekāhikan”ti-ādinā vuttavidhimeva paṭipāṭiyā pavattabhāvaṁ dassetuṁ puna vuttaṁ. Tenāha “iti evarūpan”ti-ādi.

Erakatiṇādīni vāti erakatiṇādīni ganthitvā katanivāsanāni chavadussāni, nihīnadussānīti attho. Tantāvutānanti tantaṁ pasāretvā vītānaṁ. Pakatikaṇṭaketi salākakaṇṭake.

156. Nekavassagaṇasañjātanti anekavassasamūhasañjātaṁ. Nanu ca idāneva “sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto”ti vuttaṁ, “nekavassagaṇikaṁ rajojallaṁ kāye sannicitan”ti ca, tadubhayaṁ ekasmiṁ kathaṁ sambhavatīti āha “idaṁ attano rajojallakavatasamādānakālaṁ sandhāya vadatī”ti. Eteneva “acelako homī”ti vutta-acelakapaṭiññā, “sāṇānipi dhāremī”ti-ādinā vuttachannakapaṭiññā, tatthāpi sāṇa-masāṇa-chavadussādi-nivattha-paṭiññā ca aviruddhāti daṭṭhabbā tasmiṁ tasmiṁ kāle tathā tathā paṭipannattā. Teti acelakā. Saṅghātanti sabbaso ghātaṁ. Tenāha “vadhan”ti. Sīlavā nāma natthi “anabhisandhikampi pāpaṁ hotī”ti evaṁ laddhikattā. Sīlaṁ adhiṭṭhāyāti idaṁ paṭikkamanakiriyaṁ sandhāya vuttaṁ.

Pāsaṇḍapariggahaṇatthāyāti pāsaṇḍesu asārasārabhāvavīmaṁsanatthāya. Taṁ pabbajjanti ājīvakapabbajjaṁ. Vikaṭabhojaneti vikatabhojane virūpabhojane. Tenāha “apakatibhojane”ti.

157. Bhiṁsanakatasminti bhāvasādhanabhāvī idaṁ padanti āha “bhiṁsanakatasmiṁ bhiṁsanakakiriyāyā”ti. “Bhiṁsanakattasmin”ti vattabbe ekassa ta-kārassa (MṬ.12./CS:pg.2.36) lopo daṭṭhabbo. Yebhuyyaggahaṇaṁ lomavantavasenapi yojetabbaṁ, na lomavasenāti āha “bahutarānaṁ vā”ti-ādi.

Su-sadde u-kārassa o-kāraṁ katvā pāḷiyaṁ “sotatto”ti vuttanti tadatthaṁ vivaranto “sutatto”ti āha. Suṭṭhu avatattoti vā sotatto. Sosinnoti etthāpi eseva nayo. Suddhivasanatthāyāti saṁsārasuddhigavesanatthāya.

Vihārasminti paccatte bhummavacananti āha “vihāro eva hi ‘vihārasmin’ti vutto”ti. Teneva cāti teneva vibhattivipallāsavasena. Evaṁ atthoti ayaṁ evaṁ liṅgavipallāsavasena attho veditabbo. Dukkhappattoti ānetvā sambandho. Sabbatthāti sukhadukkhe lābhālābhādike ca. Tulitoti tulāsadiso.

Dukkarakārikādisuddhivaṇṇanā niṭṭhitā.

Āhārasuddhivaṇṇanā

158. Sujjhitunti saṁsārato sujjhituṁ.

159. Āsītikapabbānīti āsītikapiṭṭhipabbāni, “kāḷapabbānī”ti vadanti. Pabbānaṁ majjhe. Unnatunnatānīti maṁse milāte dvinnaṁ sandhīnaṁ antare vātenuddhumātadhamanījālatāya unnatāni unnatānīti. Ānisadanti ānisadaṭṭhānaṁ. Nisinnaṭṭhānanti paṁsūhi, vālikāhi vā nicitaṁ nisinnaṭṭhānaṁ. Sarapoṅkhenāti sarassa poṅkhappadesena, sarapoṅkhasaññitena vā maggena. Akkantanti akkantaṭṭhānaṁ. Takkagoḷikasadisānaṁ, sarīraghaṁsanatthaṁ kata kuruvindagoḷakānaṁ vā āvaḷi vaṭṭanāhāro. Vaṁsatoti piṭṭhivaṁsato. Maṇḍaleti bhittipādānaṁ matthake ṭhapitamaṇḍalake sīsaggena patiṭṭhahanti. Na evaṁ phāsuḷiyoti yathā yathā vuttagopānasiyo papatā tiṭṭhanti, na evaṁ bodhisattassa phāsukāpi papatā ṭhitā.

Okkhāyikāti avakkhāyikā, heṭṭhā hutvā ninnabhāvena paññāyamānā. Evarūpāti yathāvuttarūpā, ninnatarāti attho. Yāva piṭṭhikaṇṭakaṁ allīnā (MṬ.12./CS:pg.2.37) hotīti mayhaṁ udaracchavi yāva piṭṭhikaṇṭakaṁ, tāva taṁ āhacca ṭhitattā allīnā hoti udariyassa parikkhayena antānañca suṭṭhumilātatāya. Bhāriyabhāriyāti garutarā. Saha-udaracchaviṁ piṭṭhikaṇṭakaṁ, sahapiṭṭhikaṇṭakaṁ udaracchavinti yojanā. Neva nikkhamati āhārasannissaya-āpodhātuyā sabbaso visukkhattā. Pūtimūlānīti lomamūlānaṁ paribrūhanake maṁse lohite ca parikkhīṇe tāni sukkhāni ṭhānato bhaṭṭhāni abhāveneva “pūtimūlānī”ti vuttāni. Tenāha “tassa panā”ti-ādi.

Adhigatāti idāni adhigatā. Yathā etarahi vipassanāpaññāya adhigatattāti iminā kiñcāpi mahābodhisattā paripākagatañāṇā vasībhūtajjhānābhiññā vipassanāya parikammaṁ karonti, yathā ca nesaṁ carimabhave vipassanācāro, na tathā tadāti dasseti. Etadevāti yaṁ yena vuttaṁ atthajātaṁ, etadeva ettha etasmiṁ pāṭhapadese yuttaṁ pubbenāparaṁ avirujjhanato. Itarathāti bhikkhūhi vuttappakārena ananurūpo siyā “imissā”ti vuttāya aññatte.

Āhārasuddhivaṇṇanā niṭṭhitā.

Saṁsārasuddhi-ādivaṇṇanā

160. Saṁsārenāti aparāparaṁ cavanupapajjanavasena bhavesu saṁsaraṇena. Yaṁ sandhāya vuttaṁ--

“Khandhānañca paṭipāṭi, dhātu-āyatanāna ca;

Abbocchinnaṁ vattamānā, saṁsāroti pavuccatī”ti. (visuddhi.2.619 dī.ni.aṭṭha.2.95 saṁ.ni.aṭṭha.2.2.60 a.ni.aṭṭha.2.4.199 dha.sa.aṭṭha. nidānakathā; vibha.aṭṭha.226 su.ni.aṭṭha.2.523 udā. aṭṭha.39 itivu.aṭṭha.14 58 theragā. aṭṭha.1.67 99 bu. vaṁ. aṭṭha.58 cūḷani. aṭṭha.6 paṭi.ma.aṭṭha.2.1.117 visuddhi. mahāṭī.1.127 a.ni.ṭī.2.4.9 sārattha. ṭī.1.1).

Bahukanti bahukālaṁ bahukkhattuṁ. Upapajjitvāti tattha tattha bhave nibbattitvā. Āvāsenāti tasmiṁ tasmiṁ sattāvāse āvasanena nibbattitvā jīvanena. Khandhāyeva vuttā tesaṁyeva pavattivisesassa tena tena (MṬ.12./CS:pg.2.38) pariyāyena vuttattā. Bahuyāgeti ajasūkaragomāyvādike bahuvidhe mahāyaññe. Bahu-aggīti vācāpeyyādivasena antamaso pākayaññādivasena ca bahukepi aggī paricaraṇena.

161. Bāladārakopi “daharo”ti vuccatīti tato visesanatthaṁ “yuvā”ti vuttaṁ. Atikkantapaṭhamavayā sattā sabhāvena palitasirā hontīti paṭhamavaye ṭhitabhāvaṁ dassetuṁ “susukāḷakeso”ti vuttaṁ. Jarājiṇṇoti jarāya jiṇṇo, na akālikena jarāya abhibhūto. Ukkaṁsagatabuddhatāya vuddho. Tenāha “vaḍḍhitvā ṭhita-aṅgapaccaṅgo”ti, ārohapariṇāhavasena vuddhirahitoti attho. Jātimahallakoti jātiyā mahallako, na bhogaparivārādīhīti attho. Addhagatoti ettha addha-saddo dīghakālavācīti āha “bahu-addhānaṁ gato”ti. Vayoti-ādipadalopenāyaṁ niddesoti āha “pacchimavayan”ti. Padasatampi …pe… samatthatāti padasatampi padasahassampi sotapathamāgacchantameva uggahaṇasamatthatā pariggahetuṁ samatthatā. Ayañca gatiyā byāpāroti sakkā viññātuṁ gahaṇamattabhāvato. Tadevāti padasatampi padasahassampi. Ādhāraṇaṁ apilāpanavasena hadaye dhāraṇaṁ. Upanibandhanaṁ yathā na pamuṭṭhaṁ hoti, tathā upecca aparāparaṁ nibandhanaṁ. Ayaṁ pana satiyā byāpāroti sakkā viññātuṁ. Pāḷiyañca “paramāya gatiyā ca satiyā ca dhitiyā cā”ti vuttaṁ, parato ca “evaṁ adhimattagatimanto”ti vuttaṁ. Samatthavīriyaṁ dhiti nāmāti visiṭṭhavisayaṁ dassento yathāvuttasatisamāyogaṁ tassa dīpeti. Tassāti yathāvuttagatisatidhitīhi subhadhātavacīparicitassa pariyattidhammassa āgamavasena atthadassanasamatthatā yuttivasena kāraṇadassanasamatthatā.

Daḷhaṁ (a.ni.ṭī.3.9.38) thiraṁ dhanu etassāti daḷhadhanvā, so eva idha “daḷhadhammā”ti vutto. Paṭisattuvidhamanatthaṁ dhanuṁ gaṇhātīti dhanuggaho, so eva usuṁ saraṁ asati khipatīti issāsoti āha “dhanuṁ gahetvā ṭhito issāso”ti. Dvisahassapalaṁ lohādibhāraṁ vahituṁ samatthaṁ dvisahassathāmaṁ. Tenāha “dvisahassathāmaṁ nāmā”ti-ādi. Daṇḍeti dhanudaṇḍe. Yāva kaṇḍappamāṇāti dīghato yattakaṁ kaṇḍassa pamāṇaṁ, tattake (MṬ.12./CS:pg.2.39) dhanudaṇḍe ukkhittamatte āropito ceva hoti jiyādaṇḍo, so ca bhāro pathavito muccati, evaṁ idaṁ “dvisahassathāmaṁ nāma dhanūti daṭṭhabbaṁ. Uggahitasippoti uggahitadhanusippo. Katahatthoti thirataraṁ lakkhesu avirajjhanasarakkhepo. Īdiso pana tattha vasībhūto katahattho nāma hotīti āha “ciṇṇavasībhāvo”ti. Kataṁ rājakulādīsu upecca asanaṁ etena so katūpāsanoti āha “rājakulādīsu dassitasippo”ti. Evaṁ katanti evaṁ antosusirakaraṇādinā sallahukaṁ kataṁ.

Oloketīti udikkhati. Evaṁ santepi tesaṁ vāro paññāyatīti tesaṁ bhikkhūnaṁ “ayaṁ paṭhamaṁ pucchati, ayaṁ dutiyan”ti-ādinā pucchanavāro tādisassa paññavato paññāyati sukhumassa antarassa labbhanato. Buddhānaṁ pana vāroti īdise ṭhāne Buddhānaṁ desanāvāro aññesaṁ napaññāyanato Buddhānaṁyeva paññāyati. Idāni tameva paññāyanataṁ yuttito dassento “vidatthicaturaṅgulachāyan”ti-ādimāha. Accharāsaṅghāṭamatte khaṇe aneka-koṭisahassa-cittapavattisambhavato “vidatthicaturaṅgulachāyaṁ atikkamanato puretaraṁyeva Bhagavā …pe… kathetī”ti vatvā tato lahutarāpi satthu desanāpavatti atthevāti dassento “tiṭṭhantu vā tāva ete”ti-ādimāha. Idāni tattha kāraṇaṁ dassetuṁ “kasmā”ti-ādi vuttaṁ. Soḷasa padāni kathetīti etena lokiyajanassa ekapaduccāraṇakkhaṇe Bhagavā aṭṭhavīsasatapadāni kathetīti dasseti. Idāni tassapi kāraṇaṁ dassetuṁ “kasmā”ti-ādi vuttaṁ.

Dhammoti pāḷi. Pajjati attho etenāti padaṁ, tadattho. Atthaṁ byañjetīti byañjanaṁ, akkharaṁ. Tañhi padavākyakkharabhāvehi paricchijjamānaṁ taṁ taṁ atthaṁ byañjeti pakāseti. Tenāha “dhammapadabyañjananti pāḷiyā padabyañjanaṁ, tassa tassa atthassa byañjanakaṁ akkharan”ti. Etena aparāparehi padabyañjanehi sucirampi kālaṁ kathentassa Tathāgatassa na kadāci tesaṁ pariyādānaṁ atthīti dasseti. Pañhaṁ byākaronti etenāti pañhabyākaraṇaṁ, tathāpavattapaṭibhānaṁ. Aparikkhayapaṭibhānā hi Buddhā Bhagavanto, yato vuttaṁ (MṬ.12./CS:pg.2.40) “natthi dhammadesanāya hānī”ti (dī.ni.ṭī.3.141 305 vibha.mūlaṭī.1.suttantabhājanīyavaṇṇanā). Tenāha “iminā kiṁ dassetī”ti-ādi. Tathā āsannaparinibbānassapi Bhagavato desanāya itarāya ca visesātāvoti paṭhamabuddhavacanampi majjhimabuddhavacanampi pacchimabuddhavacanampi sadisameva. Āsītikavassato paraṁ pañcamo āyukoṭṭhāso.

162. Kāmañcettha Bhagavatā Nāgasamālattherassa acchariya-abbhutapavedanamukhena attano lomānaṁ haṭṭhabhāvassa paveditattā “lomahaṁsanapariyāyo”ti nāmaṁ gahitaṁ, tathāpi sabbaññutaññāṇādi-anaññasādhāraṇañāṇānubhāva-vibhāvanādivasena soḷasasamūhato sīhanādassa nadanena desanāya pavattitattā “mahāsīhanādo”tveva saṅgītikāramahātherehi nāmaṁ ṭhapitanti daṭṭhabbaṁ.

Mahāsīhanādasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.13.)3.Mahādukkhakkhandhasuttavaṇṇanā

163. Tato paranti tiṇṇaṁ janānaṁ upari saṅgho catuvaggakaraṇīyādikammehi paṭikammappattattā. Gāmaṁ gatoti vuccati gāmaṁ uddissa gatattā, evaṁ Sāvatthiṁ pavisituṁ vihārato nikkhantā “pavisiṁsū”ti vuttā. Pariññanti pahānapariññaṁ. Sā hi samatikkamo, na itarā. Rūpavedanāsupīti “rūpānaṁ pariññaṁ, vedanānaṁ pariññan”ti etthāpi. Kāmaṁ sabbesaṁ titthiyānaṁ kāmādipariññāpaññāpanahetubhūto samayo natthi, yesaṁ pana atthi, te upādāya “sakasamayaṁ jānantā”ti vuttaṁ. “Yato yato kho bho ayaṁ bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ettāvatā kho bho kāmānaṁ pariññā hotī”ti evaṁ sarūpato paṭhamajjhānaṁ vibhāvetuṁ asakkontāpi kevalaṁ accantappahānasaññāya kāmānaṁ pariññaṁ paññapeyyuṁ paṭhamajjhānaṁ vadamānā. Taṁ kissa hetu? Tādisassa āgamādhigamassābhāvato. Rūpavedanāpariññāsupi eseva nayo. Vuccethāti vucceyya. Dutiyapadepīti “anusāsaniyā vā anusāsanin”ti evaṁ vuttavākyepi. Te kira bhikkhū.

165. Na (MṬ.13./CS:pg.2.41) ceva sampāyissantīti na ceva sammadeva pakārehi gamessanti ñāpessanti. Tenāha “sampādetvā kathetuṁ na sakkhissantī”ti. Yasmā avisaye pañho pucchito hoti, tasmā āpajjissantīti yojanā. Sadevaketi arūpadevaggahaṇaṁ. Te hi lokiyadevehi dīghāyukatādinā ukkaṭṭhā. Samāraketi kāmāvacaradevaggahaṇaṁ. Sabrahmaketi rūpāvacarabrahmaggahaṇaṁ. Sassamaṇabrāhmaṇiyāti ettha samaṇaggahaṇena pabbajite, brāhmaṇaggahaṇena jātibrāhmaṇe, puna devaggahaṇena sammutideve, manussaggahaṇena avasiṭṭhamanussakāyaṁ pariyādiyati. Lokapajāggahaṇena pana payojanaṁ Aṭṭhakathāyaṁ dassitameva. Aññathā ārādhanaṁ nāma natthīti iminā kāmarūpavedanāsu assādādīnaṁ yāthāvato avabodho eva ito bāhirakānaṁ natthi, kuto pavedanāti dasseti.

166. Cittārādhananti yāthāvapavedanena paresaṁ cittassa paritosanaṁ. Bandhanaṭṭhena guṇāti kāmarāgasaṁyojanassa paccayabhāvena vatthukāmesupi bandhanaṭṭho vutto, koṭṭhāsaṭṭho vā guṇaṭṭho daṭṭhabbo. Tarayantīti taramānā yanti gacchanti. Atītādibhinnapaṭhamādivayā eva cittatā rāsibhāvena vayoguṇāti gahitāti āha “rāsaṭṭho guṇaṭṭho”ti. Cakkhuviññeyyāti vā cakkhuviññāṇataṁdvārikaviññāṇehi vijānitabbā. Sotaviññeyyāti-ādīsupi eseva nayo. Iṭṭhārammaṇabhūtāti sabhāveneva iṭṭhārammaṇajātikā, iṭṭhārammaṇabhāvaṁ vā pattā. Kamanīyāti kāmetabbā. Manavaḍḍhanakāti manoharā. Etena parikappanatopi iṭṭhabhāvaṁ gaṇhāti. Piyajātikāti piyāyitabbasabhāvā. Kāmūpasaṁhitāti kāmarāgena upecca sandhāniyā sambaddhā (a.ni.ṭī.3.6.63) kātabbāti āha “ārammaṇaṁ katvā”ti.

167. Saññaṁ ṭhapetvāti “imasmiṁ aṅgulikādipabbe gahite sataṁ hoti, imasmiṁ sahassan”ti-ādinā saññāṇaṁ katvā gaṇanā. Acchiddagaṇanāti “ekaṁ dve”ti-ādinā navantavidhinā nirantaragaṇanā. Piṇḍagaṇanāti saṅkalanapaṭuppādanādinā piṇḍitvā gaṇanā. Tenāha “khettaṁ oloketvā”ti-ādi. Kasanaṁ kasīti kasiggahaṇena sabbo kasipaṭibaddho (MṬ.13./CS:pg.2.42) jīvikūpāyo gahitoti āha “kasīti kasikamman”ti. Jaṅghavaṇijjāti jaṅghasatthavasena vaṇijjaṁ āha, thalavaṇijjāti sakaṭasatthavasena. Ādi-saddena nāvāpaṇādivasena vohāraṁ. Vaṇippathoti vaṇijamaggo, dānaggahaṇavasena saṁvohāroti attho. Usūnaṁ asanakammaṁ issattaṁ, dhanusippena jīvikā, idha pana issattaṁ viyāti issattaṁ, sabba-āvudhajīvikāti āha “āvudhaṁ gahetvā upaṭṭhānakamman”ti. Porohiccāmaccakammādi rājakammaṁ. Ādi-saddena rathasippakhattavijjāsippādi-vuttāvasesaṁ mahāsippaṁ khuddakasippañca saṅgaṇhāti. Sītassa purakkhatoti sītassa purato kato. Yo hi sītakāle jīvikāhetu sītalapadesaṁ pakkhandati, so vāḷamigādīhi viya sītena paripātiyamāno tena purato kato viya hoti. Tenāha “sītena bādhiyamāno”ti. Uṇhassa purakkhatoti etthāpi eseva nayo. Saritvāti saṁsappitvā. Ghaṭṭiyamānoti hiṁsiyamāno bādhiyamāno. Ābādhanaṁ ābādho, pīḷāti attho. Kāmahetunti vā bhāvanapuṁsakaniddeso yathā “visamaṁ candimasūriyā parivattantī”ti (a.ni.4.70). Tathā sesapadadvayepi. Tenevāha “kāmānameva hetū”ti. Kāmānaṁ hetūti ettha purimapadāvadhāraṇamayuttaṁ tadaññapaccayapaṭikkhepāpattito, tathā uttarapadāvadhāraṇaṁ kāmānaṁ kadāci ahetubhāvassapi sambhavato, tasmā “uppajjatiyevā”ti vuttaṁ.

Uṭṭhahatoti iminā uṭṭhānavīriyaṁ vuttanti āha “ājīvasamuṭṭhāpakavīriyenā”ti. Taṁ vīriyanti ājīvikasamuṭṭhāpakavīriyaṁ. Pubbenāparaṁ ghaṭentassāti ārambhato paṭṭhāya nirantaraṁ pavattentassa. Citte uppannabalavasokena socatīti cittasantāpena anto nijjhāyati. Kāye uppannadukkhenāti tasseva sokassa vasena kāye uppannadukkhena. Sokuddesena taṁ taṁ vippalapento vā paridevati. Uraṁ tāḷetvāti vakkhappadesaṁ paharitvā. “Moghan”ti-ādi paridevanākāradassanañceva sammohāpajjanākāradassanañca. Meti vatvā puna noti puthuvacanaṁ attano ubhayathāpi voharitabbato, byāmūḷhavacanaṁ vā sokavasena.

168. Idha (MṬ.13./CS:pg.2.43) kāmaggahaṇena visesato vatthukāmā gahitāti kāmādiggahaṇaṁ kataṁ, nānantariyatāya pana kilesakāmopi gahito eva. Asicammanti ettha cammaggahaṇena na kevalaṁ cammamayassa, cammaparisibbitasseva vā gahaṇaṁ, atha kho sabbassapi āvudhabādhakassa gahaṇanti dassento “kheṭakaphalakādīnī”ti āha. Ādi-saddena sarādisaṅgaho. Dhanukalāpaṁ sannayhitvāti dhanuñceva khurappatūṇiñca sannayhitvā, dhanudaṇḍassa jiyāya tathābhāvakaraṇādipi (a.ni.ṭī.3.5.76) dhanuno sannayhananti. Dvinnaṁ senānaṁ byūhasaṁvidhānena vā ubhatobyūḷhaṁ. Vijjotalantesūti nisitapītaphalatāya vijjotanavasena parivattamānesu.

Pākārasamīpātisaṅkhāratāya pākārapādā upakāriyo, yā “uddāpā”ti vuccanti. Satadantenāti anekasatadantakena, yassa tikhiṇadantāni anekasatāni mūlāni honti. Atibhāratāya dasavīsamattāpi janā ukkhipituṁ na sakkonti, yantavasena pana ukkhipitvā bandhitvā ṭhapenti. Tenāha “aṭṭhadantākārenā”ti-ādi. Omaddantīti oṭṭhapenti.

169. Sandhimpi chindanti corikāya jīvitukāmā. Nillopanti nissesavilopaṁ, ekaṁ parittaṁ gāmaṁ parivāretvā tattha kiñcipi gayhūpagaṁ asesetvā karamaraggahaṇaṁ. Tenāha “mahāvilopan”ti. Panthaduhanakammaṁ aṭavimagge ṭhatvā addhikānaṁ vilumpanaṁ. Pahārasādhanatthaṁ (a.ni.ṭī.2.2.1) daṇḍappahārassa sukhasiddhi-atthaṁ. Kañjito nibbattaṁ kañjiyaṁ, āranālaṁ. Yaṁ “bilaṅgan”tipi vuccati, taṁ yattha siñcati, sā kañjiya-ukkhalikā. Bilaṅgathālikasadisakaraṇaṁ bilaṅgathāliyaṁ. Sīsakapālaṁ uppāṭetvāti ayoguḷapavesanappamāṇaṁ chiddaṁ katvā. Saṅkhamuṇḍakammakāraṇanti saṅkhaṁ viya muṇḍakammakāraṇaṁ.

Rāhumukhakammakāraṇanti rāhumukhagata-sūriyasadisa-kammakāraṇaṁ. Jotimālikanti jotimālavantaṁ kammakāraṇaṁ. Hatthapajjotikanti hatthapajjotanakammakāraṇaṁ. Erakavattakammakāraṇanti erakavattasadise sarīrato baddhe uppāṭanakammakāraṇaṁ. Cīrakavāsikakammakāraṇanti sarīrato uppāṭitabaddhacīrakāhi nivāsāpanakammakāraṇaṁ. Taṁ karontā yathā gīvato paṭṭhāya baddhe kantitvā kaṭiyameva ṭhapenti, evaṁ gopphakato paṭṭhāya (MṬ.13./CS:pg.2.44) kantitvā kaṭiyameva ṭhapenti. Aṭṭhakathāyaṁ pana “kaṭito paṭṭhāya kantitvā gopphakesu ṭhapentī”ti vuttaṁ. Eṇeyyakakammakāraṇanti eṇīmigasadisakammakāraṇaṁ Ayavalayāni datvāti ayavalayāni paṭimuñcitvā. Ayasūlāni koṭṭentīti kapparajaṇṇukakoṭīsu ayasūlāni pavesenti. Nti taṁ tathākatakammakāraṇaṁ sattaṁ.

Baḷisamaṁsikanti baḷisehi maṁsuppāṭanakammakāraṇaṁ. Kahāpaṇikanti kahāpaṇamattaso chindanakammakāraṇaṁ. Koṭṭentīti chindanti. Khārāpatacchikanti tacchetvā khārāvasiñcanakammakāraṇaṁ. Palighaparivattikanti palighassa viya parivattanakammakāraṇaṁ. Ekābaddhaṁ karonti ayasūlassa koṭṭanena. Palālapīṭhakanti palālapīṭhassa viya sarīrassa saṁvellanakammakāraṇaṁ. Kāraṇikāti ghātanakārakā. Palālavaṭṭiṁ viya katvāti yathā palālapīṭhaṁ karontā palālavaṭṭiṁ katvā saṁvellanavasena naṁ (a.ni.ṭī.2.2.1) veṭhenti, evaṁ karontīti attho. Chātakehīti bubhukkhitehi koleyyakasunakhehi. Balavanto hi te javayoggā sūrā ca honti. Kammavasena sampareti etthāti samparāyo, paraloko. Tattha bhavoti samparāyiko.

170. Chandarāgo vinīyati ceva pahīyati ca etthāti nibbānaṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānañcāti. Tenāha “nibbānañhī”ti. Tattha āgammāti idaṁ yo chandarāgaṁ vineti pajahati, tassa ārammaṇaṁ sandhāya vuttaṁ. Tīhi pariññāhīti iminā ñātatīraṇapariññāhi parijānissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Ko pana vādo pahānapariññāyāti dasseti? Tathabhāvāyāti parijānanakabhāvāya.

171. Aparittenāti ahīnena. Vipulenāti mahatā. Yadi vaṇṇasampattidassanatthaṁ, vaṇṇadasakaṁ kasmā na gahitanti āha “mātugāmassa hī”ti-ādi. Bhojanasampadādīnaṁ alābhepīti dassanatthaṁ “duggatakule nibbattassapī”ti vuttaṁ. Thokaṁ thokaṁ vaṇṇāyatanaṁ pasīdati maṁsassa paribrūhanato thanamaṁsāni vaḍḍhanti jāyanti. Vaṇṇeti hadayaṅgatabhāvaṁ pakāsento viya hotīti vaṇṇo. So eva sāmaggopabhogādinā nibhātīti nibhā. Tenāha “vaṇṇanibhāti vaṇṇoyevā”ti.

Bhogganti (MṬ.13./CS:pg.2.45) ativiya vaṅkatāya bhoggaṁ. Tādisaṁ pana sarīraṁ bhaggaṁ viya hotīti āha “bhaggan”ti. Tenāha “imināpissa vaṅkabhāvameva dīpetī”ti. Dantānaṁ chinnabhinnatāya ekaccānaṁ patanena ca khaṇḍitadantaṁ. Kesānaṁ setavaṇṇatāya palitanti āha “paṇḍarakesan”ti. Kesānaṁ mattaso siyane khallāṭavohāroti bahuso siyanaṁ sandhāyāha “mahākhallāṭasīsan”ti. Vassasatikakāle uppajjanatilakāni sandhāyāha “tilakāhatagattan”ti. Tāni pana kānici setāni honti kānici kāḷānīti āha “setakāḷatilakehī”ti. Byādhikanti sañcātabyādhiṁ. Bāḷhagilānanti māraṇanti kagelaññena gilānaṁ.

173. Tasmiṁ samayeti tasmiṁ jhānaṁ upasampajja viharaṇasamaye. Na cetetīti na abhisandahati. Byābādhanaṭṭhena byābādho, byābādhova byābajjhaṁ, natthi ettha byābajjhanti abyābajjhaṁ, dukkharahitaṁ. Tenāha “niddukkhamevā”ti.

174. Aniccādi-ākāroti aniccākāro dukkhākāro vipariṇāmākāro calādi-ākāro ca.

Mahādukkhakkhandhasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.14.)4.Cūḷadukkhakkhandhasuttavaṇṇanā

175. Sakkesūti ettha yaṁ vattabbaṁ, taṁ Satipaṭṭhānasuttavaṇṇanāyaṁ vuttanayeneva veditabbanti taṁ ekadesena dassento “so hī”ti āha. Tattha yena rājakumārā sakyā nāma jātā, yato tesaṁ nivāsaṭṭhānatāya janapado tathā vuccati, taṁ vattabbanti āha “sakyānaṁ pana uppatti Ambaṭṭhasutte āgatāvā”ti. Kapilavatthūti vuttaṁ purimasaññāvasena.

Nānappakārakanti “lobhadhammā”ti bahuvacanassa nimittaṁ vadati. Lobho hi tena tena avatthāvisesena pavatti-ākārabhedena “chando rāgotaṇhā āsatti apekkhā”ti-ādinā anekappabhedo, lubbhanalakkhaṇena pana “lobho”tveva vuccati. Tenāha “nānappakārakaṁ lobhaṁyevā”ti. Tathā “doso paṭigho kodho upanāho (MṬ.14./CS:pg.2.46) virodho”ti-ādinā, “muyhanaṁ asamapekkhanaṁ apaccavekkhaṇā dummejjhaṁ bālyan”ti-ādinā (dha.sa.390) ca dosamohānaṁ nānappakārataṁ sandhāyāha “itaresupi dvīsu eseva nayo”ti. Pariyādiyitvāti parito sabbaso ādāya. Gahetvāti ayamettha atthoti āha “gahaṇe āgatan”ti. Pariyādiyatīti parikkhīṇoti. Dī-saddañhi saddavidū khayatthaṁ vadanti.

Ekadāti āmeḍitalopena niddesoti āha “ekekasmiṁ kāle”ti. Lobhadosamohāti paṭhamamaggena pahīnāvasesā lobhadosamohā. Niravasesā pahīyanti, aññathā dutiyamaggena kiṁ kataṁ siyāti adhippāyo. Samudācārappattaṁ pana disvā “appahīnaṁ me atthī”tipi jānāti. Evaṁ kathaṁ niravasesappahānasaññāti āha “appahīnakaṁ …pe… saññī hotī”ti. Evaṁ paṭhamamaggeneva samucchinnasaṁsayassa “ko su nāma me dhammo ajjhattaṁ appahīnoti evaṁ sandheho kathaṁ uppajjatī”ti vatvā “paṇṇattiyā akovidattā”ti kāraṇamāha. Vinayakukkuccaṁ viya hi paṇṇattiyaṁ akusalatāya ariyānampi katthaci vimatimattaṁ uppajjati yathā taṁ sabbaso appahīnasammohānanti. Attano avisaye anabhijānanaṁ paṇṇattikosallena kimettha payojanaṁ, paccavekkhaṇāmattena ayamattho sijjhatīti dassento “Kiṁ tassa paccavekkhaṇā natthī”ti āha. Itaro “natthī”ti na sakkā vattunti katvā “Atthi”ti vatvā tattha labbhamānavibhāgaṁ dassento “sā panā”ti-ādimāha. Tattha sāti paccavekkhaṇā. Sabbesanti sabbesaṁ ariyānaṁ. Yathā paripuṇṇā na hoti, na evaṁ sabbaso na hotīti āha “imāsu panā”ti-ādi.

176. Ajjhattanti niyakajjhattaṁ adhippetanti āha “tava santāne”ti. Appahīnoti anavasesato appahīno. Duvidheti vatthukāmakilesakāme. Kilesakāmopi hi yadaggena assādīyati, tadaggena paribhuñjīyati.

177. Assādīyatīti assādo, sukhaṁ. Appo appamattako assādo etesūti appassādā. Tenāha “parittasukhā”ti. Pariyesanadukkhādihetukaṁ (MṬ.14./CS:pg.2.47) diṭṭhadhammikaṁ tattha duccaritacaraṇena samparāyikañca dukkhamettha kāmesu bahukanti bahudukkhā. Bahupāyāsāti bahuparikkilesā. Te pana parikkilesā vakkhamānanayena bahūyevettha diṭṭhadhammikāpīti āha “diṭṭhadhammika …pe… bahū”ti. Te ca parikkilesā yasmā taṁsamaṅgino hitapaṭipattiyā antarāyakarā idha ceva paraloke ca ādīnavakāraṇañca pavattanti, tasmā vuttaṁ “diṭṭhadhammika …pe… bahū”ti. Evaṁ cepīti evaṁ “appassādā kāmā”ti-ādinā ākārena. Nayenāti dhammena. Kāraṇenāti yuttiyā. Suṭṭhu diṭṭhaṁ hotīti sambandho. Vipassanāpaññāyāti ariyamaggapaññāya. Sā cattāripi saccāni visesato passatīti vipassanāti adhippetā. Tenāha “heṭṭhāmaggadvayañāṇenāti attho”ti. Pītisukhanti pītisukhavantaṁ jhānadvayaṁ. Dve maggeti heṭṭhāmagge. Āvaṭṭanasīlo ābhujanasīlo na hotīti anāvaṭṭī neva hoti sabbaso appahīnakāmarāgachando. Tenāha “kasmā”ti-ādi. Orodhanāṭakā pajahanapaññāti ādīnavānupassanāñāṇamāha.

179. Assādopi kathito, “appassādā”ti hi iminā yāvatako kāmesu assādo, taṁ sabbaṁ anavasesato pariggahetvā cassa parittabhāvo dassitoti ādīnavopi kathito saṅkhepeneva sesassa-ādīnavassa dassitattā. Taṁ kathetunti taṁ nissaraṇaṁ “ekantasukhapaṭisaṁvedī”ti iminā kathetuṁ. Imehi antehīti “pañcime, mahānāma, kāmaguṇā”ti-ādinā kāmaguṇadassanamukhena kāmasukhallikānuyogaṁ “ubbhaṭṭhakā honti āsanapaṭikkhittā”ti-ādinā attakilamathānuyogañca dassetvā imehi dvīhi antehi muttaṁ mama sāsananti, phalasamāpattipariyosānattā sāsanasampattiyā “upariphalasamāpattisīsena sakalasāsanaṁ dassetun”ti āha. Gijjhasadiso kūṭoti majjhepadalopīsamāso yathā “sākapatthivo”ti (pāṇini.2.1.60). Dutiye panettha gijjhavantatāya gijjhā kūṭe etassāti gijjhakūṭo. Uddhaṁyeva tiṭṭhanakā nisajjāya vuṭṭhitakālato paṭṭhāya ekaṭṭhāneneva tiṭṭhanakā. Tenāha “anisinnā”ti. Nigaṇṭhassāti nāṭaputtassa. Natthi etassa parisesanti aparisesaṁ. Evaṁ saṅkhābhavacanamattamassāti āha “aparisesasaṅkhātan”ti. Niccaṭṭhena (MṬ.14./CS:pg.2.48) satata-saddena abhiṇhappavatti jotitā siyāti “samitan”ti vuttaṁ. Tena nirantarappavattiṁ dassetīti evaṁ vā ettha attho daṭṭhabbo.

180. Yaṁ karoti, taṁ jānātīti dukkhassa nijjaraṇakhepanaṁ nāma viññūnaṁ kiccaṁ, viññunā ca purisena katākataṁ jānitabbaṁ, tasmā tumhehi purāṇānaṁ kammānaṁ byantibhāvaṁ karontehi paṭhamaṁ tāva ettakāni purāṇāni kammānīti jānitabbāni, tato “ettakaṁ kālaṁ katena tapasā ettakāni tāni byantikatāni, idāni ettakāni kātabbānī”ti-ādinā ayaṁ vidhi purisena viya attanā kātabbakiccaṁ paricchinditabbanti dasseti. Tenāha “tumhehipi tathā ñātabbaṁ siyā”ti. Suddhantanti suddhakoṭṭhāsaṁ, āyatiṁ anavassavasiddhaṁ kammakkhayaṁ, tato vā dukkhakkhayanti attho. Suddhantaṁ patto atthīti pucchatīti iminā akusalānaṁ pahānaṁ, kusalānaṁ bhāvanā ca sabbena sabbaṁ nigaṇṭhasamaye natthi sabbaso visuddhibhāvanāya abhāvato, tasmā kuto dukkhakkhayassa sambhavoti dasseti.

Evaṁ ajānanabhāve satīti “ahuvamheva mayan”ti-ādinā vuttappakārassa ajānane sati, tasmiṁ tumhehi aññāyamāneti attho. Luddāti ghorā. Te pana yasmā kāyavācāhi nihīnameva karonti, tasmā vuttaṁ “luddācārā”ti. Lohitapāṇitveva vuccati tajjākiriyācaraṇato. Māgavikakevaṭṭacoraghātakādayo māgavikādayo. Kakkhaḷakammāti pharusakammā. Te nigaṇṭhesu pabbajantīti pubbe mahādukkhasaṁvattaniyakammassa katattā hi tumhe etarahi īdisaṁ mahādukkhaṁ paccanubhavathāti dasseti.

Vādeti diṭṭhiyaṁ, samayeti attho. Sukhena sukhanti ettha sukhenāti paṭipattisukhena, sukhāya paṭipattiyāti attho. Sukhanti vimokkhasukhaṁ, idha loke sukhaṁ adhigacchantā kasivaṇijjādidukkhapaṭipattiyāva adhigacchanti, evaṁ mokkhasukhampīti adhippāyo. Sarīrāvayavasampattiyāpi bimbino sāroti Bimbisāro. Te nigaṇṭhā …pe… sandhāya vadanti, na pana Bhagavato accantasantapaṇītaṁ nibbānasukhapaṭivedanaṁ jānanti. Sahasāti ravā. Appaṭisaṅkhāti na paṭisaṅkhāya avicāretvā. Tenāha “sāhasaṁ katvā”ti-ādi.

Aññāhi (MṬ.14./CS:pg.2.49) vedanāhi avomissaṁ ekantaṁ sukhaṁ ekantasukhaṁ, tassa paṭisaṁvedī. Tenāha “nirantarasukhapaṭisaṁvedī”ti. Kathāpatiṭṭhāpanatthanti “ekantasukhapaṭisaṁvedī”ti evaṁ āraddhakathāya patiṭṭhāpanatthaṁ. Rājavāreti rājānaṁ uddissa āgatadesanāvāre. Sukhaṁ pucchituṁ hotīti “yadi satta rattindivāni nappahoti, kiṁ cha rattindivāni pahotī”ti-ādinā pucchanasukhaṁ hoti. “Ahaṁ kho”ti-ādinā pavatto suddhavāro suddhanissandassa phalasamāpattisukhassa vasena āgatattā. Anacchariyaṁ hoti, satta rattindivāni pahontassa ekasmiṁ rattindive kiṁ vattabbanti. Uttānatthameva vuttanayattā suviññeyyattā.

Cūḷadukkhakkhandhasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.15.) 5.Anumānasuttavaṇṇanā

181. Vuttānusārenāti “kurūsu, sakkesū”ti ca ettha vuttanayānusārena, “Bhaggā nāma jānapadino rājakumārā”ti-ādinā nayena vacanattho veditabboti attho. Vatthupariggahadivaseti nagaramāpanatthaṁ vatthuvijjācariyena nagaraṭṭhānassa pariggaṇhanadivase. Athāti pacchā. Nagare nimmiteti tattha anantarāyena nagare māpite. Tameva susumāragiraṇaṁ subhanimittaṁ katvā “Susumāragiri”tvevassa nāmaṁ akaṁsu. Susumārasaṇṭhānattā susumāro nāma eko giri, so tassa nagarassa samīpe, tasmā taṁ susumāragiri etassa atthīti “Susumāragirī”ti vuccatīti keci. Bhesakaḷāti vuccati ghammaṇḍagacchaṁ, keci “setarukkhan”ti vadanti, tesaṁ bahulatāya pana taṁ vanaṁ bhesakaḷāvananteva paññāyittha. Bheso nāma eko yakkho ayuttakārī, tassa tato gaḷitaṭṭhānatāya taṁ vanaṁ bhesagaḷāvanaṁ nāma jātanti keci. Abhayadinnaṭṭhāne jātaṁ virūḷhaṁ, saṁvaddhanti attho.

Icchāpetīti yaṁ kiñci attani garahitabbaṁ vattuṁ sabrahmacārīnaṁ icchaṁ uppādeti, tadatthāya tesaṁ attānaṁ vissajjetīti attho. Paṭhamaṁ dinno hitūpadeso ovādo, aparāparaṁ dinno anusāsanī. Paccuppannātītavisayo (MṬ.15./CS:pg.2.50) vā ovādo, anāgatavisayo anusāsanī. Otiṇṇavatthuko ovādo, itaro anusāsanī. So cāti evaṁ pavāretā so bhikkhu. Dukkhaṁ vaco etasmiṁ vippaṭikūlaggāhe vipaccanīkasāte anādare puggaleti dubbaco. Tenāha “dukkhena vattabbo”ti. Upari āgatehīti “pāpiccho hotī”ti-ādinā (ma.ni.1.181) āgatehi soḷasahi pāpadhammehi. Pakārehi āvahaṁ padakkhiṇaṁ, tato padakkhiṇato gahaṇasīlo padakkhiṇaggāhī, na padakkhiṇaggāhī appadakkhiṇaggāhī. Vāmatoti apasabyato, vuttavipariyāyatoti adhippāyo.

Asantasambhāvanapatthanānanti asantehi avijjamānehi guṇehi sambhāvanassa patthanābhūtānaṁ. Paṭi-saddo paccattikapariyāyo, pharaṇaṁ vāyamanaṁ idha tathāvaṭṭhānanti āha “paṭippharatīti paṭiviruddho paccanīko hutvā tiṭṭhatī”ti. Apasādetīti khipeti tajjeti. Tathābhūto ca paraṁ ghaṭṭento nāma hotīti āha “ghaṭṭetī”ti. Paṭi-āropetīti yādisena vutto, tassa paṭibhāgabhūtaṁ dosaṁ codakassa upari āropeti.

Paṭicaratīti (a.ni.ṭī.2.3.68) paṭicchādanavasena carati pavattati, paṭicchādanattho eva vā carati-saddo anekatthattā dhātūnanti āha “paṭicchādetī”ti. Aññenaññanti paṭicchādanākāradassananti āha “aññena kāraṇenā”ti-ādi. Tattha aññaṁ kāraṇaṁ vacanaṁ vāti yaṁ codakena cuditakassa dosavibhāvanaṁ kāraṇaṁ, vacanaṁ vā vuttaṁ, tato aññeneva kāraṇena, vacanena vā paṭicchādeti. Kāraṇenāti codanāya amūlikabhāvadīpaniyā yuttiyā. Vacanenāti tadatthabodhanena. Ko āpannoti-ādinā codanaṁ avissajjetvā vikkhepāpajjanaṁ aññenaññaṁ paṭicaraṇanti dasseti, bahiddhā kathā-apanāmanaṁ vissajjetvāti ayameva tesaṁ viseso. Tenāha “itthannāman”ti-ādi.

Apadīyanti dosā etena rakkhīyanti, lūyanti, chijjantīti vā apadānaṁ, (a.ni.ṭī.2.3.2) sattānaṁ sammā, micchā vā pavattapayogo. Tenāha “attano cariyāyā”ti.

183. Anuminitabbanti (MṬ.15./CS:pg.2.51) anu anu minitabbo jānitabbo. Attānaṁ anuminitabbanti ca idaṁ paccatte upayogavacanaṁ. Tenāha “anuminitabbo tuletabbo tīretabbo”ti. Attānaṁ anuminitabbanti vā attani anumānañāṇaṁ pavattetabbaṁ. Tatrāyaṁ nayo-- appiyabhāvāvahā mayi pavattā pāpicchatā pāpicchābhāvato parasmiṁ pavattapāpicchatā viya. Esa nayo sesadhammesupi. Aparo nayo-- sabrahmacārīnaṁ piyabhāvaṁ icchantena pāpicchatā pahātabbā sīlavisuddhihetubhāvato attukkaṁsanādippahānaṁ viya. Sesadhammesupi eseva nayo.

184. Paccavekkhitabboti “na pāpiccho bhavissāmi, na pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gato”ti-ādinā pati pati divasassa tikkhattuṁ vā ñāṇacakkhunā avekkhitabbaṁ, ñāṇaṁ pavattetabbanti attho. Pāpicchatādīnaṁ pahānaṁ pati avekkhitabbaṁ, ayañca attho tabba-saddassa bhāvatthatāvasena veditabbo, kammatthatāvasena pana Aṭṭhakathāyaṁ “attānan”ti paccatte upayogavacanaṁ katvā vuttaṁ. Sikkhantenāti tissopi sikkhā sikkhantena. Tenāha “kusalesu dhammesū”ti.

Tilakanti kāḷatilasetatilāditilakaṁ. Sabbappahānanti sabbappakārappahānaṁ. Phale āgateti phale uppanne. Nibbāne āgateti nibbānassa adhigatattā. Bhikkhupātimokkhanti “so samaṇo, sa bhikkhū”ti evaṁ vuttabhikkhūnaṁ pātimokkhaṁ, na upasampannānaṁ eva na pabbajitānaṁ evāti daṭṭhabbaṁ. Yasmā cidaṁ bhikkhupātimokkhaṁ, tasmā vuttaṁ “idaṁ divasassa tikkhattun”ti-ādi. Apaccavekkhituṁ na vaṭṭati attavisuddhiyā ekantahetubhāvato.

Anumānasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.16.)6.Cetokhilasuttavaṇṇanā

185. Ceto tehi khilayati thaddhabhāvaṁ āpajjatīti cetokhilā. Tenāha “cittassa thaddhabhāvā”ti. Yasmā tehi uppannehi cittaṁ uklāpījātaṁ ṭhānaṁ viya amanuññaṁ khettaṁ viya ca khāṇukanicitaṁ amahapphalaṁ hoti. Tena vuttaṁ “kacavarabhāvā khāṇukabhāvā”ti. “Cittassā”ti ānetvā (MṬ.16./CS:pg.2.52) sambandhitabbaṁ. Cittaṁ bandhitvāti taṇhāpavattibhāvato kusalacārassa avasaracajanavasena cittaṁ baddhaṁ viya samorodhetvā. Tenāha “muṭṭhiyaṁ katvā viya gaṇhantī”ti. Saddatthato pana ceto virūpaṁ nibandhīyati saṁyamīyati etehīti cetaso vinibandhā yassa catubbidhaṁ sīlaṁ akhaṇḍādibhāvappattiyā suparisuddhaṁ visesabhāgiyattā appakasireneva maggaphalāvahaṁ Mahāsaṅgharakkhitattherassa viya, so tādisena sīlena imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ āpajjissatīti āha “sīlena vuddhin”ti. Yassa pana ariyamaggo uppajjanto virūḷhamūlo viya pādapo suppatiṭṭhito, so sāsane virūḷhiṁ āpannoti āha “maggena virūḷhin”ti. Yo sabbaso kilesanibbānappatto, so arahā sīlādidhammakkhandhapāripūriyā sativepullappatto hotīti āha “nibbānena vepullan”ti. Dutiyavikappe attho vuttanayānusārena veditabbo.

Buddhānaṁ dhammakāyo viya rūpakāyopi anaññasādhāraṇatāya anuttaraguṇādhiṭṭhānatāya ca apaccakkhakārīnaṁ saṁsayavatthu hotiyevāti “sarīre vā guṇe vā kaṅkhatī”ti vuttaṁ. Tattha yathā mahāpurisalakkhaṇena anubyañjanādayo rūpakāyaguṇā gahitā eva honti avinābhāvatoti “dvattiṁsavaralakkhaṇappaṭimaṇḍita”micceva vuttaṁ, evaṁ anāvaraṇañāṇena sabbepi anantāparimeyyabhedā dhammakāyaguṇā gahitā eva hontīti sabbaññutaññāṇaggahaṇameva kataṁ nānantariyabhāvatoti daṭṭhabbaṁ. Kaṅkhahīti “Aho vata te guṇā na bhaveyyuṁ, bhaveyyuṁ vā”ti patthanuppādanavasena kaṅkhati. Purimo hi viparītajjhāsayo, itaro yathābhūtañāṇajjhāsayo. Vicinantoti vicayabhūtāya paññāya te vivecetukāmo tadabhāvato kicchaṁ dukkhaṁ āpajjati, kicchappatti ca tattha nicchetuṁ asamatthatāyevāti āha “vinicchetuṁ na sakkotī”ti. Vigatā cikicchāti vicikicchā. Adhimokkhaṁ na paṭilabhatīti “evametan”ti okappanavasena guṇesu vinicchayaṁ nādhigacchati. Otaritvāti ñāṇena anupavisitvā. Pasīditunti “pasannarūpadhammakāyaguṇehi Bhagavā”ti pasīdituṁ. Anāvilo akālusso hotuṁ na sakkoti. “Kaṅkhatī”ti iminā dubbalā vimati vuttā, “vicikicchatī”ti iminā majjhimā, “nādhimuccatī”ti iminā balavatī, “na sampasīdatī”ti iminā tividhāyapi vimatiyā vasena uppannacittakālussiyaṁ vuttanti daṭṭhabbaṁ.

Ātappāyāti-ādito (MṬ.16./CS:pg.2.53) tapati santapati kileseti ātappaṁ, ārambhadhātu, tadatthāya. Anuyogāyāti yathā saṁkilesadhammānaṁ avasaro na hoti, evaṁ anu anu yuñjanaṁ anuyogo, nikkamadhātu, tadatthāya. Tenāha “punappunaṁ yogāyā”ti. Sātaccāyāti yathā uparūpari visesādhigamo hoti, tathā satatassa nirantarapavattassa anuyogassa bhāvo sātaccaṁ, parakkamadhātu, tadatthāya. Padhānāyāti santamevaṁ tividhadhātusaṁvaḍḍhitānubhāvaṁ sabbakilesaviddhaṁsanasamatthaṁ padhānasaṅkhātaṁ vīriyaṁ, tadatthāya. Ettha ca ātappāya cittaṁ na namati yathāvuttakaṅkhāvasena, pageva anuyogādi-atthanti dassetuṁ cattāripi padāni gahitāni, anavasesavisesadassanatthaṁ vā. Keci pana “ātappavevacanāneva anuyogādipadānī”ti vadanti. Ettāvatā Bhagavā satthari kaṅkhāya cittassa thaddhakacavarakhāṇukabhāvena akusalabhāvādi-āpādanato cetokhilabhāvaṁ dasseti. Sesesupi eseva nayo.

Sikkhāggahaṇena paṭipattisaddhammassa gahitattā vuttaṁ “pariyattidhamme ca paṭivedhadhamme cā”ti. Pariyattidhamme yattha kaṅkhāya sambhavo, taṁ dassetuṁ “caturāsīti dhammakkhandhasahassānī”ti-ādi vuttaṁ. Tayidaṁ nidassanamattaṁ daṭṭhabbaṁ paramparāya paṭivedhāvahabhāvādivasenapi ekaccānaṁ tattha saṁsayuppattito. Yathā ca paṭivedhe kaṅkhā vuttā, evaṁ adhigamadhammepi pavattatīti veditabbā. Tathā hi ekacce “kasiṇādibhāvanāya jhānāni ijjhantī”ti vadanti. “Kasiṇanissando āruppāti, mettādinissando catutthabrahmavihāro”ti evamādinā kaṅkhatiyevāti. Ettha ca navalokuttaresu paññattiyaṁyeva kaṅkhāpavatti veditabbā asaṁkilesikattā lokuttaradhammānaṁ.

Evarūpanti edisaṁ suppaṭipatti-ujuppaṭipatti-ñāyappaṭipatti-sāmīcippaṭipatti-saṅkhātaṁ sammāpaṭipadaṁ. Adhisīlasikkhādayo lokuttaradhammassa anudhammabhūtā veditabbā. Evañhi maggaphalasikkhāhi imāsaṁ viseso siddho hoti. Tathā hi vuttaṁ “sikkhāggahaṇena paṭipattisaddhammassa gahitattā”ti. Ettha ca yathā vicikicchā vatthuttayassa sikkhāya ca guṇesu anadhimuccana-asampasīdanavasena appaṭipattibhāvato cittassa thaddhabhāvo āsappanaparisappanavasena pavattiyā kacavarakhāṇukabhāvo ca, evaṁ sabrahmacārīsu āghātacaṇḍikkādivasena cittassa thaddhabhāvo ca upahananavirujjhanādivasena (MṬ.16./CS:pg.2.54) kacavarakhāṇukabhāvo ca veditabbo. Ariyasaṅghavisayā vicikicchā, puggalavisayā kāci natthīti saṅghavisayāva gahitā, sāsanikavasena cāyaṁ cetokhiladesanāti sabrahmacārīvisayova kopo gahito.

186. Yathā vatthukāmo, evaṁ kilesakāmopi assādanīyo evāti “kilesakāmepī”ti vuttaṁ. Tenāha Bhagavā “rūpataṇhā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisatī”ti-ādi (dī.ni.2.400 ma.ni.1.133 vibha.203). Kāmaniddese (mahāni.1) sabbepi tebhūmakā dhammā kāmanīyaṭṭhena “kāmā”ti vuttā, balavakāmarāgavatthubhūtāyevettha kāmaggahaṇena gahitāti. Vinibaddhavatthubhāvena yathā visuṁ attano kāyo gahito, tathā paresaṁ tathārūpā rūpadhammā samūhaṭṭhenāti āha “rūpeti bahiddhārūpe”ti. Yathā hi pañcakāmaguṇiko rāgo jhānādivisesādhigamassa vinibaddhāya saṁvattati, evaṁ attano kāye apekkhā bahiddhā ca sakaparikkhārañātimittādīsu apekkhāti. Keci panettha “rūpeti rūpajjhāne”ti-ādinā papañcenti. Tadayuttaṁ jhānādhigamavinibaddhānaṁ sīlassa ca saṁkilesabhūtānaṁ cetovinibaddhabhāvena gahitattā.

Yāvadatthanti yāva attheti abhikaṅkhati, tāva. Tenāha “yattakaṁ icchati, tattakan”ti. Nti yāvadatthaṁ udarapūraṁ bhuttaṁ. Avadehanato pūraṇato. Seyyasukhanti seyyaṁ paṭicca uppajjanakasukhaṁ. Passasukhanti passānaṁ samparivattanena uppajjanakasukhaṁ. Niddāsukhanti niddāyanena uppajjanakasukhaṁ.

Sīlenāti-ādi patthanākāradassanaṁ. Vatasamādānanti dhutaṅgādivatānuṭṭhānaṁ. Tapoti vīriyārambho. So hi kilesānaṁ tapanaṭṭhena niggaṇhanaṭṭhena tapacaraṇanti vuttaṁ.

189. Chandaṁ nissāyāti chandaṁ dhuraṁ, chandaṁ jeṭṭhakaṁ, chandaṁ pubbaṅgamaṁ katvā pavattivasena chandaṁ nissāya. Jeṭṭhakaṭṭhena padhānabhūtā, padhānabhāvaṁ vā pattāti padhānabhūtā. Tehi dhammehīti chandanissayena pavattasamādhinā ceva “padhānasaṅkhāro”ti vuttavīriyena ca. Upetanti sampayuttaṁ. Ijjhanaṭṭhena iddhi, nipphatti-atthena paṭilābhaṭṭhena cāti attho, tassā iddhiyā pādaṁ pādakaṁ (MṬ.16./CS:pg.2.55) padaṭṭhānabhūtaṁ. Atha vā ijjhanti tāya iddhā vuddhā ukkaṁsagatā hontīti iddhi, sāva uparivisesānaṁ adhiṭṭhānabhāvato pādo. Tenāha “iddhibhūtaṁ vā pādanti iddhipādan”ti. Sesesupīti vīriyiddhipādādīsupi. Assāti iddhipādassa. Attho dīpitoti dīpanatthaṁ kataṁ, tasmā Visuddhimaggasaṁvaṇṇanāyaṁ (visuddhi. mahāṭī.2.369) tassa atthavicāro gahetabbo. Iddhipādānaṁ samādhipadhānattā vuttaṁ “vikkhambhanappahānaṁ kathitan”ti. Tesaṁ tesaṁ kusaladhammānaṁ anuppannānaṁ uppādanakiriyāya uppannānaṁ paribrūhanakiriyāya ussahanato ussoḷhī, thāmappattā parakkamadhātu. Sā pana catunnaṁ iddhipādānaṁ visesapaccayabhūtā te upādāya “pañcamī”ti vuttā, sā ca yasmā samathavipassanābhāvanāsu tattha ca-ādimajjhapariyosānesu sādhetabbaṁ vīriyaṁ, tasmā āha “ussoḷhīti sabbattha kattabbavīriyaṁ dassetī”ti. Pubbabhāgiyasamathavipassanāsādhanaṁ pahātabbadhammavibhāgena bhinditvā āha “pañca cetokhilappahānāni pañca vinibandhappahānānī”ti. Bhabboti yutto arahati nipphattiyā. Ñāṇenāti maggañāṇena. Kilesabhedāyāti kilesānaṁ samucchindanāya. Khemassāti anupaddavassa.

Sambhāvanattheti (sārattha.ṭī.1.11 a.ni.ṭī.3.7.71) “api nāmevaṁ siyā”ti vikappanattho sambhāvanattho. Evaṁ hīti evaṁ ekameva saṅkhyaṁ avatvā aparāya saṅkhyāya saddhiṁ vacanaṁ loke siliṭṭhavacanaṁ hoti yathā “dve vā tīṇi vā udakaphusitānī”ti. Sammā adhisayitānīti pādādīhi attanā nesaṁ kiñci upaghātaṁ akarontiyā bahivātādiparissayapariharaṇatthaṁ sammadeva upari sayitāni. Utuṁ gāhāpentiyāti tesaṁ allasinehapariyādānatthaṁ attano kāyusmāvasena utuṁ gaṇhāpentiyā. Tenāha “usmīkatānī”ti. Sammā paribhāvitānīti sammadeva sabbaso kukkuṭavāsanāya vāsitāni. Tenāha “kukkuṭagandhaṁ gāhāpitānī”ti. Ayañca kukkuṭagandhaparibhāvanā sammā-adhisayanasammāparisedananipphattiyā “anunipphādī”ti (sārattha. ṭī.1.11) daṭṭhabbā. Tehi pana saddhiṁyeva ijjhanato vuttaṁ “tividhakiriyākaraṇenā”ti. Kiñcāpi na evaṁ “Aho vatime”ti-ādinā icchā uppajjeyya, kāraṇassa pana sampāditattā atha kho bhabbāva abhinibbhijjitunti yojanā (MṬ.16./CS:pg.2.56) Kasmā bhabbāti āha “te hi yasmā tāyā”ti-ādi. Ettha yathā kapālassa tanutā ālokassa anto paññāyamānassa kāraṇaṁ, tathā kapālassa tanutāya nakhasikhāmukhatuṇḍakānaṁ kharatāya ca allasinehassa pariyādānaṁ kāraṇavacananti daṭṭhabbaṁ, tasmāti ālokassa anto paññāyamānato, sayañca paripākagatattā.

Opammasampaṭipādananti opammatthassa upameyyena sammadeva paṭipādanaṁ. Atthenāti upameyyatthena. Yathā kukkuṭiyā aṇḍesu tividhakiriyāya karaṇaṁ kukkuṭacchāpakānaṁ aṇḍakosato nikkhamanassa mūlakāraṇaṁ, evaṁ bhikkhuno ussoḷhīpannarasāni aṅgāni avijjaṇḍakosato nikkhamanassa mūlakāraṇanti āha “tassā kukkuṭiyā …pe… samannāgatabhāvo”ti. Paṭicchādanasāmaññena avijjāya aṇḍakosasadisatāya balavavipassanāvasena avijjaṇḍakosassa tanubhāvo, vipassanāñāṇassa pariṇāmakālo vuṭṭhānagāminibhāvāpatti, tadā ca sā maggañāṇagabbhaṁ dhārentī viya hotīti āha “gabbhaggahaṇakālo”ti. Abhiññāpakkheti lokiyābhiññāpakkhe. Lokuttarābhiññā hi avijjaṇḍakosaṁ padālikāti. Gāthāya avijjaṇḍakosaṁ paharatīti desanāvilāsena vineyyasantānagataṁ avijjaṇḍakosaṁ ghaṭṭeti, yathāṭhāne ṭhātuṁ na deti.

Paṭisaṅkhānappahānanti tadaṅgappahānapubbakaṁ vikkhambhanappahānaṁ. Pubbabhāgiyā iddhipādā pāḷiyaṁ gahitāti “iddhipādehi vikkhambhanappahānan”ti vuttaṁ. “Ussoḷhipannarasaṅgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbidāyā”ti-ādivacanato (ma.ni.1.189) lokuttariddhipādā pana sambodhaggahaṇeneva gahitā. Magge āgateti ussoḷhīpannarasaṅgasamannāgatassa bhikkhuno vipassanaṁ ussukkāpayato magge āgate uppanne, pāḷiyaṁ vā abhinibbhidāsambodhaggahaṇehi magge āgate. Phale āgateti etthāpi vuttanayena attho veditabbo. Nibbānassa pana pāḷiyaṁ anāgatattā nissaraṇappahānaṁ na gahitaṁ. Sesaṁ suviññeyyameva.

Cetokhilasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.17.)7.Vanapatthapariyāyasuttavaṇṇanā

190. Vanīyati (MṬ.17./CS:pg.2.57) vivekakāmehi bhajīyati, vanute vā te attasampattiyā vasanatthāya yācanto viya hotīti vanaṁ, patiṭṭhanti ettha vivekakāmā yathādhippetavisesādhigamenāti patthaṁ, vanesu patthaṁ gahanaṭṭhāne senāsanaṁ vanapatthaṁ. Pariyāyati attano phalaṁ pariggahetvā vattatīti pariyāyo, kāraṇanti āha “vanapatthapariyāyanti vanapatthakāraṇan”ti. Vanapatthañhi taṁ upanissāya viharato upanissayakāraṇaṁ. Tenāha “vanapatthaṁ upanissāya viharatī”ti. Pariyāyati desetabbamatthaṁ patiṭṭhapetīti pariyāyo, desanā. Vanapatthaṁ ārabbha pavattā desanā vanapatthadesanā, taṁ, ubhayatthāpi vanapatthaggahaṇaṁ lakkhaṇamattaṁ gāmādīnampettha kāraṇabhāvassa, desanāya visayabhāvassa ca labbhamānattā.

191. Nissāyāti apassāya, vivekavāsassa apassayaṁ katvāti attho. Na upaṭṭhātīti-ādīhi tasmiṁ vanapatthe senāsanasappāyābhāvaṁ, utupuggaladhammassavanasappāyābhāvampi vā dasseti. Jīvitasambhārāti (a.ni.ṭī.3.9.6) jīvitappavattiyā sambhārā paccayā. Samudānetabbāti sammā ñāyena anavajja-uñchācariyādinā uddhaṁ uddhaṁ ānetabbā pāpuṇitabbā. Te pana tathā samudānitā samāhaṭā nāma hontīti āha “samāharitabbā”ti. Dukkhena uppajjantīti sulabhuppādā na honti. Etena bhojanasappāyādi-abhāvaṁ dasseti. Rattibhāgaṁ vā divasabhāgaṁ vāti bhummatthe upayogavacananti āha “rattikoṭṭhāse vā divasakoṭṭhāse vā”ti. Rattiṁyeva pakkamitabbaṁ samaṇadhammassa tattha anipphajjanato.

192-3. Saṅkhāpīti “yadatthamahaṁ pabbajito, na metaṁ idha nipphajjati, cīvarādi pana samudāgacchati, nāhaṁ tadatthaṁ pabbajito, kiṁ me idha vāsenā”ti paṭisaṅkhāyapi. Anantaravāre saṅkhāpīti “yadatthamahaṁ pabbajito, taṁ me idha nipphajjati, cīvarādi pana na samudāgacchati, nāhaṁ tadatthaṁ pabbajito”ti paṭisaṅkhāyapīti attho. Tenāha “samaṇadhammassa nipphajjanabhāvaṁ jānitvā”ti.

195-7. So (MṬ.17./CS:pg.2.58) puggalo anāpucchā pakkamitabbaṁ, nānubandhitabboti “so puggalo”ti padassa “nānubandhitabbo”ti iminā sambandho. Yassa yena hi sambandho, dūraṭṭhenapi so bhavati Taṁ puggalanti “so puggalo”ti paccattavacanaṁ upayogavasena pariṇāmetvā taṁ puggalaṁ anāpucchā pakkamitabbanti attho. Atthavasena hi vibhattivipariṇāmoti. Taṁ āpucchā pakkamitabbanti etthāpi eseva nayo. Āpucchā pakkamitabbanti ca kataññutakataveditāya niyojanaṁ.

198. Evarūpoti yaṁ nissāya bhikkhuno guṇehi vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, paccayehi ca na parissamo, evarūpo daṇḍakammādīhi niggaṇhāti cepi, na pariccajitabboti dasseti “sacepī”ti-ādinā.

Vanapatthapariyāyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.18.)8.Madhupiṇḍikasuttavaṇṇanā

199. Jātivananti sayaṁjātaṁ vanaṁ. Tenāha “aropiman”ti. Paṭisallānatthāyāti ekībhāvatthāya, puthuttārammaṇato vā cittaṁ paṭinivattetvā accantasante nibbāne phalasamāpattivasena allīyāpanatthaṁ. Daṇḍo pāṇimhi assāti daṇḍapāṇi. Yathā so “daṇḍapāṇī”ti vuccati, taṁ dassetuṁ “ayañhī”ti-ādi vuttaṁ. Daṇḍavittatāyāti daṇḍe soṇḍatāya. So hi daṇḍapasuto daṇḍasippe ca sukusalo tattha pākaṭo paññāto, tasmā daṇḍaṁ gahetvāva vicarati. Jaṅghākilamathavinodanatthanti rājasabhāya ciranisajjāya uppannajaṅghāparissamassa apanayanatthaṁ. Adhiccanikkhamanoti yādicchakanikkhamano, na abhiṇhanikkhamano. Olubbhāti sannirumbhitvā ṭhito. Yathā so “olubbhā”ti vutto, taṁ dassetuṁ “gopālakadārako viyā”ti-ādi vuttaṁ.

200. Vadanti etenāti vādo, diṭṭhīti āha “Kiṁ vādīti, kiṁ diṭṭhiko”ti? Kimakkhāyīti kimācikkhako, kīdisadhammakatho? Acittīkārenāti anādarena. Tathāpucchane kāraṇaṁ dassento “kasmā”ti-ādimāha. Nassatetanti nassatu etaṁ kulaṁ.

Atthaṁ (MṬ.18./CS:pg.2.59) na jānātīti atthaṁ ce ekadesena jāneyya, taṁ micchā gahetvā paṭippharitvāpi tiṭṭheyya. Tassa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti tadassa atthājānanaṁ Bhagavatā icchitaṁ. Viggāhikakathanti viggahakathaṁ, sārambhakathanti attho. Nanu Bhagavatā saddhiṁ loke puthū samaṇabrāhmaṇā nānāvādā santīti codanaṁ sandhāyāha “Tathāgato hī”ti-ādi. Na vivadati vivādahetukānaṁ kāmadiṭṭhijjhosānānaṁ maggeneva samugghātitattā, tadabhāvato pana loko Tathāgatena vivadati. Dhammavādī yathābhūtavādī dhammavādīhi na vivadati tesaṁ vivaditukāmatāya eva abhāvato, adhammavādī pana tiṇāyapi namaññamāno tehi kiñci vivadati. Tenāha “Na, bhikkhave, dhammavādī kenaci lokasmiṁ vivadatī”ti (saṁ.ni.3.94). Adhammavādī pana asamucchinnavivādahetukattā vivadateva. Tathā cāha “adhammavādīva kho, bhikkhave, vivadatī”ti.

Yathā ca panāti ettha yathā-saddo “yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti, tañca pajānātī”ti-ādīsu (a.ni.3.122) viya kāraṇatthoti āha “yena kāraṇenā”ti. Kāraṇākāro vā idha yathā-saddena vutto, so pana atthato kāraṇamevāti vuttaṁ “yena kāraṇenā”ti. “Idaṁ kathaṁ idaṁ kathaṁ”ti pavattanato kathaṁkathā, vicikicchā. Sā yassa natthi, so akathaṁkathī, taṁ akathaṁkathiṁ. Vippaṭisārakukkuccaṁ Bhagavatā anāgāmimaggeneva chinnaṁ, hatthapādakukkuccaṁ aggamaggena āveṇikadhammādhigamato. Aparāparaṁ uppajjanakabhavo “bhavābhavo”ti idhādhippetoti āha “punappunabbhave”ti. Saṁvarāsaṁvaro phalāphalaṁ viya khuddakamahanto bhavo “bhavābhavo”ti vuttoti āha “hīnapaṇīte vā bhave”ti. Bhavo vuḍḍhippatto “abhavo”ti vuccati yathā “asekkhā dhammā”ti (dha.sa.11.tikamātikā). Kilesasaññāti kāmasaññādike vadati. Kilesā eva vā saññānāmena vuttā “saññā pahāya amataṁ eva pāpuṇātī”ti-ādīsu viya. Attano khīṇāsavabhāvaṁ dīpetīti imināva paresañca tathattāya dhammaṁ desetīti ayampi attho vibhāvitoti daṭṭhabbaṁ. Nīharitvā kīḷāpetvāti nīharitvā ceva kīḷāpetvā ca, nīharaṇavasena vā kīḷāpetvā. Tivisākhanti tibhaṅgabhākuṭi viya nalāṭe jātattā nalāṭikaṁ.

201. Kinti (MṬ.18./CS:pg.2.60) nu khoti kiṁ kāraṇenāti attho. Anusandhiṁ gahetvāti pucchānusandhiṁ uṭṭhapetvā. Yatonidānanti yaṁnidānaṁ, yaṁkāraṇāti vuttaṁ hoti. Purimapade hi vibhatti alopaṁ katvā niddeso, cha-ajjhattikabāhirāyatanādinidānanti ayameva attho. Saṅkhāyanti saṅkhābhāvena ñāyantīti saṅkhāti āha “saṅkhāti koṭṭhāsā”ti. Kāmañcettha mānopi papañco, abhinandanasabhāve eva pana gaṇhanto “taṇhāmānadiṭṭhipapañcasampayuttā”ti āha. Tathā hi vakkhati “abhinanditabban”ti-ādi. Samudācarantīti sabbaso uddhaṁ uddhaṁ pariyādāya pavattanti. Mariyādattho hi ayamākāro, tena ca yogena purisanti upayogavacanaṁ yathā “Tathāgataṁ, bhikkhave, arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dve vitakkā samudācarantī”ti (itivu.38). Taṇhādayo ca yathāsakaṁ pavatti-ākāraṁ avilaṅghantiyo āsevanavasena uparūpari pavattanti. Tathā hi tā “papañcasaṅkhā”ti vuttā.

Kāraṇeti pavattipaccaye. Ekāyatanampi …pe… natthīti cakkhāyatanādi ekampi āyatanaṁ abhinanditabbaṁ abhivaditabbaṁ ajjhositabbañca natthi ce, nanu natthi eva, kasmā “natthi ce”ti vuttanti? Saccaṁ natthi, appahīnābhinandanābhivadana-ajjhosānānaṁ pana puthujjanānaṁ abhinanditabbādippakārāni āyatanāni hontīti tesaṁ na sakkā natthīti vattu, pahīnābhinandanādīnaṁ pana sabbathā natthīti “natthi ce”ti vuttaṁ. Ahaṁ mamanti abhinanditabbanti diṭṭhābhinandanāya “ahan”ti taṇhābhinandanāya “maman”ti rocetabbaṁ. Abhivaditabbanti abhinivisanasamuṭṭhāpanavasena vattabbaṁ. Tenāha “ahaṁ mamanti vattabban”ti. Ajjhositvāti diṭṭhi taṇhā vatthuṁ anupavisitvā gāhadvayaṁ anaññasādhāraṇaṁ viya katvā. Tenāha “gilitvā pariniṭṭhapetvā”ti. Etenāti “ettha ce natthī”ti-ādivacanena. Etthāti āyatanesu. Taṇhādīnaṁ avatthubhāvadassanamukhena taṇhādīnaṁyeva appavattiṁ kilesaparinibbānaṁ kathitanti. Tenāha Bhagavā “esevanto”ti-ādi, ayameva abhinandanādīnaṁ natthibhāvakaro maggo, tappaṭippassaddhibhūtaṁ phalaṁ, taṁnissaraṇaṁ vā nibbānaṁ rāgānusayādīnaṁ anto avasānaṁ appavattīti attho. Tenāha “ayaṁ …pe… anto”ti. Sabbatthāti “esevanto paṭighānusayānaṁ”ti-ādīsu sabbapadesu.

Ādiyatīti (MṬ.18./CS:pg.2.61) pahāradānādivasena gayhati. Matthakappattaṁ kalahanti bhaṇḍanādimatte aṭṭhatvā mukhasattīhi vitudanādivasena matthakappattaṁ kalahaṁ. Yāya karotīti sambandho. Sesapadesupi eseva nayo. Viruddhaggāhavasena nānāgāhamattaṁ, tathā viruddhavādavasena nānāvādamattaṁ. Evaṁ pavattanti garukātabbesupi gāravaṁ akatvā “tuvaṁ tuvan”ti evaṁ pavattaṁ sārambhakathaṁ, yāya cetanāya yaṁ karoti, sā tuvaṁ tuvaṁ. Nissāyāti paṭicca, nissayādipaccaye katvāti attho. Kilesānaṁ uppattinimittatā tāva āyatanānaṁ hotu tabbhāve bhāvato, nirodhanimittatā pana kathaṁ. Na hettha lokuttaradhammānaṁ saṅgaho lokiyānaṁyeva adhippetattāti codanaṁ sandhāyāha “nirujjhamānāpī”ti-ādi. Nāmamattena nimittataṁ sandhāya vuttoti dassento “yatthuppannā, tattheva niruddhā hontī”ti vatvā tamatthaṁ suttantarena sādhento “svāyamattho”ti-ādimāha.

Tattha samudayasaccapañhenāti mahāsatipaṭṭhāne samudayasaccaniddesena. So hi “kattha uppajjamānā”ti-ādinā pucchāvasena pavattattā pañhoti vutto. Nanu tattha taṇhāya uppattinirodhā vuttā, na sabbakilesānanti īdisī codanā anavakāsāti dassento “yatheva cā”ti-ādimāha. Laddhavohāreti iminā rāgādīnaṁ appavattinimittatāya antoti samaññā nibbānassāti dasseti. Eteneva abhinandanādīnaṁ abhāvoti ca idaṁ saṁvaṇṇitanti daṭṭhabbaṁ. Kathaṁ pana sabbasaṅkhatavinissaṭe nibbāne akusaladhammānaṁ nirodhasambhavoti āha “yañhi yattha natthi, taṁ tattha niruddhaṁ nāma hotī”ti. Yvāyaṁ appavattiyaṁ nirodhavohāro vutto, svāyamattho nirodhapañhena dīpetabbo. Na hi tattha uppajjitvā niruddhā vitakkavicārā paṭippassaddhāti vuttā, atha kho appavattā evāti.

203. Evaṁsampadanti evaṁsampajjanakaṁ evaṁ passitabbaṁ idaṁ mama ajjhesanaṁ. Tenāha “īdisanti attho”ti. Jānaṁ jānātīti (a.ni.ṭī.3.10.113-116) sabbaññutaññāṇena jānitabbaṁ sabbaṁ jānāti. Ukkaṭṭhaniddesena hi avisesaggahaṇena ca “jānan”ti iminā niravasesaṁ ñeyyajātaṁ pariggaṇhātīti tabbisayāya jānanakiriyāya sabbaññutaññāṇameva (MṬ.18./CS:pg.2.62) karaṇaṁ bhavituṁ yuttaṁ. Atha vā pakaraṇavasena “Bhagavā”ti saddantarasannidhānena cāyamattho vibhāvetabbo. Passitabbameva passatīti dibbacakkhu-paññācakkhu-dhammacakkhu-buddhacakkhu-samantacakkhu-saṅkhātehi ñāṇacakkhūhi passitabbaṁ passati eva. Atha vā jānaṁ jānātīti yathā aññe savipallāsā kāmarūpapariññāvādino jānantāpi vipallāsavasena jānanti, na evaṁ Bhagavā. Bhagavā pana pahīnavipallāsattā jānanto jānāti eva, diṭṭhidassanassa ca abhāvā passanto passatiyevāti attho. Dassanapariṇāyakaṭṭhenāti yathā cakkhu sattānaṁ dassanatthaṁ pariṇeti, evaṁ lokassa yāthāvadassanasādhanato dassanakiccapariṇāyakaṭṭhena cakkhubhūto, paññācakkhumayattā vā sayambhuñāṇena paññācakkhuṁ bhūto pattoti vā cakkhubhūto. Ñāṇabhūtoti etassa ca evameva attho daṭṭhabbo. Dhammā vā bodhipakkhiyā tehi uppannattā lokassa ca taduppādanato, anaññasādhāraṇaṁ vā dhammaṁ pattoti dhammabhūto. Brahmā vuccati maggo tena uppannattā lokassa ca taduppādanattā, tañca sayambhuñāṇena pattoti brahmabhūto. Catusaccadhammaṁ vadatīti vattā. Ciraṁ saccapaṭivedhaṁ pavattento vadatīti pavattā. Atthaṁ nīharitvāti dukkhādi-atthaṁ tatthāpi pīḷanādi-atthaṁ uddharitvā. Paramatthaṁ vā nibbānaṁ pāpayitā, amatasacchikiriyaṁ sattesu uppādento amataṁ dadātīti amatassa dātā. Bodhipakkhiyadhammānaṁ tadāyattabhāvato dhammassāmī.

204. So vā uddeso attanopi hotīti thero “yaṁ kho no”ti āha. Sabbalokasādhāraṇā hi Buddhānaṁ desanāti. Idāni yehi dvārārammaṇehi purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, tāni tāva dassento papañcasaññāsaṅkhā dassetuṁ yena saḷāyatanavibhaṅgena niddeso kato, tassa atthaṁ dassetuṁ “cakkhuñcā”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha nissayabhāvenāti nissayapaccayabhāvena. Nissayapaccayo ca pasādacakkhuyeva hoti, na cuddasasambhāraṁ, catucattālīsasambhāraṁ vā sasambhāracakkhunti āha “cakkhupasādañca paṭiccā”ti. Ārammaṇabhāvenāti ārammaṇapaccayabhāvena. Ārammaṇapaccayo ca catusamuṭṭhānikarūpesu yaṁ kiñci hotīti āha “catusamuṭṭhānikarūpe ca paṭiccā”ti.

Ettha cakkhu ekampi viññāṇassa paccayo hoti, rūpāyatanaṁ pana anekameva saṁhatanti (MṬ.18./CS:pg.2.63) imassa visesassa dassanatthaṁ nissayabhāvena “cakkhupasādañca ārammaṇabhāvena catusamuṭṭhānikarūpe cā”ti vacanabhedo kato. Kiṁ pana kāraṇaṁ cakkhu ekampi viññāṇassa paccayo hoti, rūpaṁ pana anekamevāti? Paccayabhāvavisesato. Cakkhu hi cakkhuviññāṇassa nissayapurejāta-indriyavippayuttapaccayehi paccayo hontaṁ atthibhāveneva hoti tasmiṁ sati tassa bhāvato, asati abhāvato, yato taṁ atthi-avigatapaccayehissa paccayo hotīti vuccati, tannissitatā cassa na ekadesena allīyanavasena icchitabbā arūpabhāvato. Atha kho garurājādīsu sissarājapurisādīnaṁ viya tappaṭibaddhavuttitāya, itare pana paccayā tena tena visesena veditabbā.

Sacāyaṁ paccayabhāvo na ekasmiṁ na sambhavatīti ekampi cakkhu cakkhuviññāṇassa paccayo hotīti dassetuṁ pāḷiyaṁ “cakkhuñcāvuso, paṭiccā”ti ekavacanavasena vuttaṁ. Rūpaṁ pana yadipi cakkhu viya purejāta-atthi-avigatapaccayehi paccayo hoti puretaraṁ uppannaṁ hutvā vijjamānakkhaṇe eva upakārakattā tathāpi anekameva saṁhataṁ hutvā paccayo hoti ārammaṇabhāvato. Yañhi paccayadhammaṁ sabhāvabhūtaṁ, parikappitākāramattaṁ vā viññāṇaṁ vibhāventaṁ pavattati, tadaññesañca satipi paccayabhāve so tassa sārammaṇasabhāvatāya yaṁ kiñci anālambhitvā pavattituṁ asamatthassa olubbhapavattikāraṇabhāvena ālambanīyato ārammaṇaṁ nāma, tassa yasmā yathā tathā sabhāvūpaladdhi viññāṇassa ārammaṇapaccayalābho, tasmā cakkhuviññāṇaṁ rūpaṁ ārabbha pavattamānaṁ tassa sabhāvaṁ vibhāventameva pavattati. Sā cassa indriyādhīnavuttikassa ārammaṇasabhāvūpaladdhi na ekadvikalāpagatavaṇṇavasena hoti, nāpi katipayakalāpagatavaṇṇavasena, atha kho ābhogānurūpaṁ āpāthagatavaṇṇavasenāti anekameva rūpaṁ saṁhaccakāritāya viññāṇassa paccayo hotīti dassento “rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇan”ti bahuvacanavasenāha.

Yaṁ pana paṭṭhāne (paṭṭhā.1.1.2paccayaniddesa) “rūpāyatanaṁ cakkhuviññāṇadhātuyā taṁsampayuttakānañca dhammānaṁ ārammaṇapaccayena paccayo”ti vuttaṁ, taṁ yādisaṁ rūpāyatanaṁ cakkhuviññāṇassa ārammaṇapaccayo, tādisaṁ sandhāya vuttaṁ. Kīdisaṁ pana tanti (MṬ.18./CS:pg.2.64) Samuditanti pākaṭoyamattho. Evañca katvā yadeke vadanti “āyatanasallakkhaṇavasena cakkhuviññāṇādayo sallakkhaṇavisayā, na drabyasallakkhaṇavasenā”ti, tampi suvuttameva hoti. Na cettha samudāyārammaṇatā āsaṅkitabbā samudāyābhogasseva abhāvato, samuditā pana vaṇṇadhammā ārammaṇapaccayā honti. Kathaṁ pana paccekaṁ asamatthā samuditā ārammaṇapaccayā honti. Na hi paccekaṁ daṭṭhuṁ asakkontā andhā samuditā passantīti? Nayidamekantikaṁ visuṁ visuṁ asamatthānampi sivikāvahanādīsu samatthatāya dassanato. Kesādīnañca yasmiṁ ṭhāne ṭhitānaṁ paccekaṁ vaṇṇaṁ gahetuṁ na sakkā, tasmiṁyeva ṭhāne samuditānaṁ taṁ gahetuṁ sakkāti bhiyyopi tesaṁ saṁhaccakāritā paribyattā. Etena kiṁ cakkhuviññāṇassa paramāṇurūpaṁ ārammaṇaṁ, udāhu taṁsamudāyoti-ādikā codanā paṭikkhittāti veditabbā. “Sotañca, āvuso, paṭiccā”ti-ādīsupi iminā nayena attho veditabbo. Cakkhuviññāṇaṁ nāmāti cakkhunissitarūpavijānanalakkhaṇaṁ cakkhuviññāṇaṁ nāma uppajjati.

Tiṇṇaṁ saṅgatiyāti cakkhu, rūpaṁ, cakkhuviññāṇanti imesaṁ tiṇṇaṁ saṅgatiyā samodhānena. Phasso nāmāti arūpadhammopi samāno ārammaṇe phusanākāreneva pavattanato phusanalakkhaṇo phasso nāma dhammo uppajjati. Sahajātādivasenāti cakkhuviññāṇasampayuttāya sahajāta-aññamaññādivasena, anantarāya anantarādivasena, itarāya upanissayavasena paccayabhāvato phassapaccayā phassakāraṇā vedanā uppajjati. Anubhavanasamakālameva ārammaṇassa sañjānanaṁ hotīti “tāya vedanāya yaṁ ārammaṇaṁ vedeti, tadeva saññā sañjānātī”ti vuttaṁ. Cakkhudvārikā dhammā idhādhippetāti tadanusārena pana aparāparuppannānaṁ vedanādīnaṁ gahaṇe sati, yanti vā kāraṇavacanaṁ, yasmā ārammaṇaṁ vedeti, tasmā taṁ sañjānātīti attho. Na hi asati vedayite kadāci saññuppatti atthi. Sesapadesupi eseva nayo. Saññāya hi yathāsaññātaṁ vijjamānaṁ, avijjamānaṁ vā ārammaṇaṁ vitakkavasena parikappeti, yathāparikappitañca taṁ diṭṭhitaṇhāmānamaññanāhi maññamāno papañcetīti vutto. Tenevāha “pathaviṁ pathavito sañjānā”ti, “pathaviṁ pathavito (MṬ.18./CS:pg.2.65) saññatvā pathaviṁ maññatī”ti-ādi (ma.ni.1.2), “takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, saccaṁ musāti dvayadhammamāhū”ti (su.ni.892 mahāni.121) ca. Balappattapapañcavasenevāyamatthavaṇṇanā katā, Aṭṭhakathāyaṁ pana paridubbalavasena.

Cakkhurūpādīhi kāraṇehīti cakkhuviññāṇaphassavedanāsaññāvitakkehi kāraṇabhūtehi. Akāraṇabhūtānampi tesaṁ atthitāya kāraṇaggahaṇaṁ. Pariññātā hi te akāraṇaṁ. Tenāha “apariññātakāraṇan”ti. Tīhipi pariññāhi apariññātavatthukaṁ. Abhibhavantīti ajjhottharanti. Sahajātā hontīti ettha “cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusalo’ti-ādivacanato vedanāsaññā asahajātāpi gahetabbā. Yadi evanti “papañcetī”ti ettha yadi pañcadvārajavanasahajātā papañcasaṅkhā adhippetā tāsaṁ paccuppannavisayattā, kasmā atītānāgataggahaṇaṁ katanti codeti. Itaro “tathā uppajjanato”ti-ādinā pariharati. Tattha tathā uppajjanatoti yathā vattamānakāle, evaṁ atītakāle anāgatakāle ca cakkhudvāre papañcasaṅkhānaṁ uppajjanato atītānāgataggahaṇaṁ kataṁ, na atītesu, anāgatesu vā cakkhurūpesu cakkhudvārikānaṁ tāsaṁ uppajjanato.

Manañjāvuso, paṭiccāti ettha duvidhaṁ manaṁ kevalaṁ bhavaṅgaṁ, sāvajjanaṁ vā. Duvidhā hi kathā. Uppattidvārakathāyaṁ dvikkhattuṁ calitaṁ bhavaṅgaṁ manodvāraṁ nāma, cakkhādi viya rūpādinā yena taṁ ghaṭṭitaṁ tattha upari viññāṇuppattiyā dvārabhāvato. Paccayakathāyaṁ sāvajjanabhavaṅgaṁ, “manosamphassapaccayā atthi kusalo”ti-ādīsu hi sāvajjanamanosamphasso icchito, na bhavaṅgamanosamphasso asambhavato. Tattha paṭhamanayaṁ sandhāyāha “mananti bhavaṅgacittan”ti. Dhammeti tebhūmakadhammārammaṇanti iminā sabhāvadhammesu eva kilesuppattīti keci, tadayuttaṁ tadupādānāyapi paññattiyā dhammārammaṇatāya vuttattā. Idha pana tebhūmakāpi dhammā labbhantīti dassanatthaṁ “tebhūmakadhammārammaṇan”ti vuttaṁ, na paññattiyā anārammaṇattā. Evañcetaṁ sampaṭicchitabbaṁ, aññathā akusalacittuppādā anārammaṇā nāma siyuṁ. Uppattidvārakathāyaṁ cakkhuviññāṇādi viya āvajjanampi dvārapakkhikamevāti vuttaṁ “manoviññāṇanti āvajjanaṁ vā”ti. Paccayakathāyaṁ pana āvajjanaṁ gahitanti “javanaṁ vā”ti vuttaṁ. Nayadvaye dhammānaṁ sahajātavibhāgaṁ dassetuṁ “āvajjane (MṬ.18./CS:pg.2.66) gahite”ti-ādi vuttaṁ. Yuttamevāti nippariyāyato yuttameva.

So yāva na paccayapaṭivedho sambhavati, tāva paññattimukheneva sabhāvadhammā paññāyanti paccekaṁ apaññāpaneti āha “phasso nāma eko dhammo uppajjatī”ti. Evaṁ phassapaññattiṁ paññapessatīti paññapetvā tabbisayadassanaṁ ñāṇaṁ uppādessati. Imasmiṁ sati idaṁ hotīti imasmiṁ cakkhu-ādike paccaye sati idaṁ phassādikaṁ paccayuppannaṁ hoti. Dvādasāyatanavasenāti dvādasannaṁ āyatanānaṁ vasena āgatena paṭiccasamuppādanayavasena. Dvādasāyatanapaṭikkhepavasenāti “imasmiṁ asati idaṁ na hotī”ti paccayābhāvapaccayuppannābhāvadassanakkame dvādasannaṁ āyatanānaṁ paṭikkhepavasena.

Sāvakena pañho kathitoti ayaṁ pañho sāvakena kathito, iti iminā kāraṇena mā nikkaṅkhā ahuvattha. Atha vā saṁkhittena vuttamatthaṁ vitthārena vibhajantena etadagge ṭhapitena mahāsāvakena pañho kathitoti iminā kāraṇena etasmiṁ pañhe mā nikkaṅkhā ahuvattha, heraññike sati kahāpaṇaṁ sayaṁ nicchinantā viya ahutvā Bhagavato eva santike nikkaṅkhā hotha.

205. Ākaronti phalaṁ tāya tāya mariyādāya nibbattentīti ākārā, kāraṇāni. Pāṭiyekkakāraṇehīti channaṁ dvārānaṁ vasena visuṁ visuṁ papañcakāraṇassa niddiṭṭhattā vuttaṁ. Atha vā yadipi yattakehi dhammehi yaṁ phalaṁ nibbattati, tesaṁ samuditānaṁyeva kāraṇabhāvo sāmaggiyāva phaluppattito, tathāpi paccekaṁ tassa kāraṇamevāti katvā vuttaṁ “pāṭiyekkakāraṇehī”ti. Padehīti nāmādipadehi ceva taṁsamudāyabhūtehi vākyehi ca. Tenāha “akkharasampiṇḍanehī”ti. Akkharāniyeva hi atthesu yathāvaccaṁ padavākyabhāvena paricchijjanti. Byañjanehīti atthassa abhibyañjanato byañjanasaññitehi vaṇṇehi. Tāni pana yasmā pariyāyassa akkharaṇato “akkharānī”ti vuccanti, tasmā āha “akkharehī”ti. Ettha ca imehi ākārehi imehi padabyañjanehi papañcasamudācārassa vaṭṭassa ca vivaṭṭassa ca dassana-attho vibhattoti yojanā. Paṇḍiccenāti paññāya. “Kittāvatā nu kho, bhante, paṇḍito hoti (MṬ.18./CS:pg.2.67) Yato kho bhikkhu dhātukusalo ca hotī”ti (ma.ni.3.124) ādisuttapadavasena paṇḍitalakkhaṇaṁ dassento “catūhi vā kāraṇehī”ti-ādimāha. Saccapaṭivedhavasena paṇḍiccaṁ dassitanti paṭisambhidāvasena mahāpaññataṁ dassetuṁ “mahante atthe”ti-ādi vuttaṁ.

Guḷapūvanti guḷe missitvā katapūvaṁ. Baddhasattuguḷakanti madhusakkharāhi piṇḍīkataṁ sattupiṇḍaṁ. Asecitabbakaṁ madhu-ādinā pageva tehi samayojitabbattā. Cintakajātikoti dhammacintāya cintakasabhāvo. Sabbaññutaññāṇenevassāti sabbaññutaññāṇeneva assa suttassa guṇaṁ paricchindāpetvā nāmaṁ gaṇhāpessāmi.

Madhupiṇḍikasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.19.)9.Dvedhāvitakkasuttavaṇṇanā

206. Dve dve bhāgeti dve dve koṭṭhāse katvā. Kāmañcettha “imaṁ ekaṁ bhāgamakāsiṁ, imaṁ dutiyabhāgamakāsin”ti vacanato sabbepi vitakkā saṁkilesavodānavibhāgena dveva bhāgā katā, aparāparuppattiyā panetesaṁ abhiṇhācāraṁ upādāya pāḷiyaṁ “dvidhā katvā”ti āmeḍitavacananti “dve dve bhāge katvā”ti āmeḍitavacanavaseneva vutto. Atha vā bhāgadvayassa sappaṭibhāgatāya tattha yaṁ yaṁ dvayampi kho ujuvipaccanīkaṁ, taṁ taṁ visuṁ visuṁ gahetukāmo Bhagavā āha “dvidhā katvā vitakke vihareyyan”ti. Evaṁ pana cintetvā tattha micchāvitakkānaṁ sammāvitakkānañca anavasesaṁ asaṅkarato ca gahitabhāvaṁ dassento “imaṁ ekaṁ bhāgamakāsiṁ, imaṁ dutiyabhāgamakāsin”ti avoca. Kāmapaṭisaṁyuttoti kāmarāgasaṅkhātena kāmena sampayutto, kāmena paṭibaddho vā. Sesesupi eseva nayo. Ayaṁ pana viseso-- byāpajjati cittaṁ etenāti byāpādo, doso. Vihiṁsati etāya satte, vihiṁsanaṁ vā tesaṁ etanti vihiṁsā, paresaṁ viheṭhanākārena pavattassa karuṇāpaṭipakkhassa pāpadhammassetaṁ adhivacanaṁ. Ajjhattanti ajjhattadhammārammaṇamāha. Bahiddhāti bāhiradhammārammaṇaṁ. Oḷārikoti bahalakāmarāgādipaṭisaṁyutto. Tabbipariyāyena sukhumo. Vitakko akusalapakkhikoyevāti (MṬ.19./CS:pg.2.68) iminā vitakkabhāvasāmaññena tatthāpi akusalabhāvasāmaññena ekabhāgakaraṇaṁ, na ekacittuppādapariyāpannatādivasenāti dasseti.

Nekkhammaṁ vuccati lobhātikkantattā paṭhamajjhānaṁ, sabbākusalehi nikkhantattā sabbaṁ kusalaṁ. Idha pana kāmavitakkapaṭipakkhassa adhippetattā āha “kāmehi nissaṭo nekkhammapaṭisaṁyutto vitakko”ti. Soti nekkhammavitakko. Yāva paṭhamajjhānāti paṭhamasamannāhārato paṭṭhāya yāva paṭhamajjhānaṁ etthuppanno vitakko nekkhammavitakkoyeva. Paṭhamajjhānanti ca idaṁ tato paraṁ vitakkābhāvato vuttaṁ. Na byāpajjati cittaṁ etena, byāpādassa vā paṭipakkhoti abyāpādo, mettāpubbabhāgo mettābhāvanārambho. Na vihiṁsanti etāya, vihiṁsāya vā paṭipakkhoti avihiṁsā, karuṇāpubbabhāgo karuṇābhāvanārambho.

Mahābodhisattānaṁ mahābhinikkhamanaṁ nikkhantakālato paṭṭhāya laddhāvasarā sammāsaṅkappā uparūpari savisesaṁ pavattantīti āha “chabbassāni …pe… pavattiṁsū”ti. Ñāṇassa aparipakkattā pubbavāsanāvasena satisammosato kadāci micchāvitakkalesopi hotiyevāti taṁ dassetuṁ “satisammosena …pe… tiṭṭhantī”ti āha. Yathā niccapihitepi gehe kadāci vātapāne vivaṭamatte laddhāvasaro vāto anto paviseyya, evaṁ guttindriyepi bodhisattasantāne satisammosavasena laddhāvasaro akusalavitakko uppajji, uppanno ca kusalavāraṁ pacchinditvā aṭṭhāsi, atha mahāsatto taṁmuhuttuppannameva paṭivinodetvā tesaṁ āyatiṁ anuppādāya “ime micchāvitakkā, ime sammāvitakkā”ti yāthāvato te paricchinditvā micchāvitakkānaṁ avasaraṁ adento sammāvitakke parivaḍḍhesi. Tena vuttaṁ “mayhaṁ ime”ti-ādi.

207. Pamādo nāma sativippavāsoti āha “appamattassāti satiyā avippavāse ṭhitassā”ti. Ātāpavīriyavantassāti kilesānaṁ niggaṇhanavīriyavato. Pesitacittassāti bhavavimokkhāya vissaṭṭhacittassa kāye ca jīvite ca nirapekkhassa. “Evaṁ paṭipākatiko jāto”ti attano attabhāvaṁ nissāya pavattaṁ somanassākāraṁ gehassitasomanassapakkhikaṁ akāsi, paññāmahantatāya sukhumadassitā.

Apariññāyaṁ (MṬ.19./CS:pg.2.69) ṭhitassāti na pariññāyaṁ ṭhitassa, apariggahitapariññassāti attho. Vitakko …pe… etāni tīṇi nāmāni labhatīti tādisassa uppanno micchāvitakko yathārahaṁ attabyābādhako ubhayabyābādhako ca na hotīti na vattabbo taṁ sabhāvānativattanatoti adhippāyo. Anuppannānuppāda-uppannaparihāninimittatāya paññaṁ nirodhetīti paññānirodhiko. Tenāha “anuppannāyā”ti-ādi. Natthibhāvaṁ gacchatīti paṭisaṅkhānabalena vikkhambhanappahānamāha. Nirujjhatīti-ādīhipi tadeva vadati. Vigatantanti-ādīhi pana samūlaṁ uddhaṭaṁ viya tadā appavattanakaṁ akāsinti vadati.

208. Cittavipariṇāmabhāvo cittassa aññathattaṁ pakaticittavigamo. Anekaggatākāro vikkhepo. Tattha vitakkena cittaṁ vihaññamānaṁ viya hotīti āha “taṁ gahetvā vihiṁsāvitakkaṁ akāsī”ti. Kāruññanti paradukkhanimittaṁ cittakhedaṁ vadati. Tenevāha-- “paradukkhe sati sādhūnaṁ manaṁ kampetīti karuṇā”ti (ma.ni.ṭī.1.1 saṁ.ni.ṭī.1.1.1). Nti karuṇāyanavasena pavattacittapakampanaṁ sandhāya “uppajjati vihiṁsāvitakko”ti āha, na sattesu vihiṁsā pavattatīti adhippāyo.

Tena tena cassākārenāti yena yena ākārena bhikkhunā anuvitakkitaṁ anuvicāritaṁ, tena tena ākārenassa cetaso nati hoti. Tenevāha “kāmavitakkādīsū”ti-ādi. Pahāsīti kālavipallāsena vuttanti āha “pajahatī”ti. Pahānaṁ panassa siddhameva paṭipakkhassa siddhattāti dassetuṁ “pahāsī”ti vuttaṁ yathā “asāmibhoge gāmikā-ādīyiṁsū”ti. Bahulamakāsīti etthāpi eseva nayo. Evamevaṁ namatīti kāmavitakkasampayogākārameva hoti, kāmavitakkasampayuttākārena vā pariṇamati. Kasanaṁ kiṭṭhaṁ, kasīti attho, tannibbattattā pana kāraṇūpacārena sassaṁ “kiṭṭhan”ti vuttanti āha “sassasambādhe”ti. Cattāri bhayānīti vadhabandhajānigarahāni. Upaddavanti anatthuppādabhāvaṁ. Lāmakanti nihīnabhāvaṁ. Dhandhesūti attano khandhesu. Otāranti anuppavesaṁ kilesānaṁ. Saṁkilesato visujjhanaṁ visuddhi, sā eva vodānanti āha “vodānapakkhanti idaṁ tasseva vevacanan”ti.

209. Sabbakusalaṁ (MṬ.19./CS:pg.2.70) nekkhammaṁ sabbākusalapaṭipakkhatāya tato nissaṭattā. Nibbānameva nekkhammaṁ sabbakilesato sabbasaṅkhatato ca nissaṭattā. Kiṭṭhasambādhaṁ viya rūpādi-ārammaṇaṁ pamāde sati anatthuppattiṭṭhānabhāvato. Kūṭagāvo viya kūṭacittaṁ duddamabhāvato. Paṇḍitagopālako viya bodhisatto upāyakosallayogato. Catubbidhabhayaṁ viya micchāvitakkā sappaṭibhayabhāvato. Paññāya vuddhi etassa atthīti paññāvuddhiko. Vihaññati cittaṁ etenāti vighāto, cetodukkhaṁ, tappakkhiko vighātapakkhiko, na vighātapakkhikoti avighātapakkhiko. Nibbānasaṁvattaniko nibbānavaho. Ugghātīyeyyāti uddhataṁ siyā vikkhittañca bhaveyyāti attho. Saṇṭhapemīti sammadeva paṭṭhapemi. Yathā pana ṭhapitaṁ saṇṭhapitaṁ nāma hoti, taṁ dassetuṁ “sannisīdāpemī”ti-ādi vuttaṁ. Sannisīdāpemīti samādhipaṭipakkhe kilese sannisīdāpento cittaṁ gocarajjhatte sannisīdāpemi. Abyaggabhāvāpādakena ekaggaṁ karomi, yathā ārammaṇe suṭṭhu appitaṁ hoti, evaṁ sammā sammadeva ādahāmi samāhitaṁ karomi, yasmā tathāsamāhitaṁ cittaṁ suṭṭhu ārammaṇe āropitaṁ nāma hoti, na tato paripatati, tasmā vuttaṁ “suṭṭhu āropemīti attho”ti. Mā ugghātīyittāti mā haññittha, mā ūhataṁ atthāti attho.

210. Soyeva …pe… vuttoti iminā kiñcāpi ekaṁyeva kusalavitakkaṁ maggakkhaṇe viya tividhattasambhavato tividhanāmikaṁ katvā dassitaṁ viya hoti, na kho panetaṁ evaṁ daṭṭhabbaṁ. Pabandhapavattañhi upādāya ekattanayena “soyeva byāpādapaccanīkaṭṭhenā”ti-ādi vuttaṁ. Ekajātiyesu hi kusalacittesu uppanno vitakko samānākāratāya so evāti vattabbataṁ labhati yathā “sā eva tittirī, tāni eva osadhānī”ti (saṁ.ni.ṭī.2.2.19). Na hi tadā mahāpurisassa asubhamettākaruṇāsannissayā te vitakkā evaṁ vuttāti.

Samāpattiṁ nissāyāti samāpattiṁ samāpajjitvā, tato vuṭṭhahitvāti attho. Vipassanāpi taruṇāti yojanā. Kāyo kilamati samathavipassanānaṁ taruṇatāya bhāvanāya pubbenāparaṁ visesassa alabbhamānattā. Tenāha “cittaṁ haññati vihaññatī”ti. Vipassanāya bahūpakārā (MṬ.19./CS:pg.2.71) samāpatti, tathā hi vuttaṁ-- “samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha, samāhito yathābhūtaṁ jānāti passatī”ti (saṁ.ni.3.5 4.99 5.1071).

Yathā vissamaṭṭhānaṁ yodhānaṁ parissamaṁ vinodeti, tathā parissamavinodanatthaṁ phalakehi kātabbaṁ vissamaṭṭhānaṁ phalakakoṭṭhako, samāpattiyā pana vipassanā bahukāratarā samādhiparipanthakānaṁ, sabbesampi vā kilesānaṁ vimathanena dubbalabhāvāpajjanato. Tenāha “vipassanā thāmajātā samāpattimpi rakkhati, thāmajātaṁ karotī”ti. Nanu cevaṁ itarītarasannissayadoso āpajjatīti? Nayidamekantikaṁ, itarītarasannissayāpi kiccasiddhi loke labbhatīti dassetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ.

Gāmantaṁ āhaṭesūti gāmasamīpaṁ upanītesu. Etāgāvoti sati uppādanamattameva kātabbaṁ yathā gāvo rakkhitabbā, tadabhāvato. Tadāti samathavipassanānaṁ thāmajātakāle. Anupassanānaṁ lahuṁ lahuṁ uppattiṁ sandhāya “ekappahāreneva āruḷhova hotī”ti vuttaṁ, kameneva pana anupassanāpaṭipāṭiṁ ārohati.

215. Evaṁ Bhagavā attano appamādapaṭipadaṁ, tāya ca laddhaṁ anaññasādhāraṇaṁ visesaṁ dassento hetusampattiyā saddhiṁ phalasampattiṁ dassetvā idāni sattūpakārasampattiṁ dassetuṁ “seyyathāpī”ti-ādimāhāti evaṁ ettha anusandhi veditabbā. Araññalakkhaṇayoggamattena araññaṁ. Mahāvanatāya pavanaṁ. Pavaddhañhi vanaṁ pavanaṁ. Catūhi yogehīti jighacchāpipāsābhayapaṭipattisaṅkhātayogehi. Khemaṁ anupaddavataṁ. Suvatthiṁ anupaddavaṁ āvahatīti sovatthiko. Pītiṁ kuṭṭhiṁ gameti upanetīti pītigamanīyo. Pītaṁ pānatitthaṁ gacchatīti pītagamanīyo. Sākhādīhīti kaṇṭakasākhākaṇṭakalatāvanehi. Anāsayagāmitāya udakasanniruddhopi amaggo vutto, itarāni apītigamanīyatāyapi. Ādi-saddena gahanaṁ pariggaṇhāti. Okemigaluddakassa gocare caratīti okacaro, dīpakamigo. Araññe mige disvā tehi saddhiṁ palāyeyyāti dīgharajjubandhanaṁ.

Idha vasantīti migānaṁ āsayaṁ vadati, tato āsayato iminā maggena nikkhamanti. Ettha carantīti etasmiṁ ṭhāne gocaraṁ gaṇhanti. Ettha pivantīti (MṬ.19./CS:pg.2.72) etasmiṁ nipānatitthe udakaṁ pivanti. Iminā maggena pavisantīti iminā maggena nipānatitthaṁ pavisanti. Maggaṁ pidhāyāti pakatimaggaṁ pidahitvā. Na tāva kiñci karoti anavasese vanamige ghātetukāmo.

Avijjāya aññāṇā hutvāti avijjāya nivutattā ñāṇarahitā hutvā, nandīrāgena upanītā rūpārammaṇādīni ābandhitvā. Palobhanato okacaraṁ nandīrāgoti. Byāmohanato okacārikaṁ avijjāti katvā dasseti. Tesanti okacarokacārikānaṁ. Sākhābhaṅgenāti tādisena lūkhataragandhena sākhābhaṅgena. Manussagandhaṁ apanetvā tassa sākhābhaṅgassa gandhena. Sammattoti sammajjito byāmuñcho.

Buddhānaṁ khemamaggavicaraṇaṁ kummaggapidhānañca sabbalokasādhāraṇampi atthato veneyyapuggalāpekkhamevāti dassento “aññātakoṇḍaññādīnaṁ bhabbapuggalānan”ti āha. Ūhatoti samūhato nīhatoti āha “dvedhā chetvā pātito”ti. Nāsitāti adassanaṁ gamitāti āha “sabbena sabbaṁ samugghāṭitā”ti. Hitūpacāranti sattānaṁ hitacariyaṁ.

Dvedhāvitakkasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.20.) 10.Vitakkasaṇṭhānasuttavaṇṇanā

216. Dasakusalakammapathavasenāti idaṁ nidassanamattaṁ daṭṭhabbaṁ vaṭṭapādakasamāpatticittassapi idha adhicittabhāvena anicchitattā. Tenāha “vipassanāpādaka-aṭṭhasamāpatticittan”ti. Atha vā anuttarimanussadhammasaṅgahitameva kevalaṁ “pakaticittan”ti vattabbanti dassento “dasakusalakammapathavasena uppannaṁ cittaṁ cittamevā”ti vatvā yadettha adhicittanti adhippetaṁ, taṁ tadeva dassento “vipassanāpādaka-aṭṭhasamāpatticittan”ti āha. Itarassa panettha vidhi na paṭisedhetīti daṭṭhabbaṁ. Vipassanāya sampayuttaṁ adhicittanti keci. Anuyuttenāti anuppannassa uppādanavasena, uppannassa paribrūhanavasena anu anu yuttena. Mūlakammaṭṭhānanti pārihāriyakammaṭṭhānaṁ. Gahetvā viharantoti bhāvanaṁ anuyuñjanto. Bhāvanāya appanaṁ appattopi adhicittamanuyuttoyeva tadatthepi taṁsaddavohārato.

Yehi (MṬ.20./CS:pg.2.73) phalaṁ nāma yathā uppajjanaṭṭhāne pakappiyamānaṁ viya hoti, tāni nimittāni. Tenāha “kāraṇānī”ti. Kālena kālanti ettha kālenāti bhummatthe karaṇavacananti āha “samaye samaye”ti. Nanu ca …pe… nirantaraṁ manasi kātabbanti kasmā vuttaṁ, nanu ca bhāvanāya vīthipaṭipannattā abbudanīharaṇavidhiṁ dassentena Bhagavatā “pañca nimittāni kālena kālaṁ manasi kātabbānī”ti ayaṁ desanā āraddhāti? “Adhicittamanuyuttenā”ti vuttattā avicchedavasena bhāvanāya yuttappayutto adhicittamanuyutto nāmāti codakassa adhippāyo. Itaro bhāvanaṁ anuyuñjantassa-ādikammikassa kadāci bhāvanupakkilesā uppajjeyyuṁ, tato cittassa visodhanatthāya yathākālaṁ imāni nimittāni manasi kātabbānīti “kālena kālan”ti Satthā avocāti dassento “pāḷiyañhī”ti-ādimāha. Tattha imānīti imāni pāḷiyaṁ āgatāni pañca nimittāni. Abbudanti upaddavaṁ.

Chandasahagatā rāgasampayuttāti taṇhāchandasahagatā kāmarāgasampayuttā. Iṭṭhāniṭṭha-asamapekkhitesūti iṭṭhesu piyesu, aniṭṭhesu appiyesu, asamaṁ asammā pekkhitesu. Asamapekkhananti gehassita-aññāṇupekkhāvasena ārammaṇassa ayoniso gahaṇaṁ. Yaṁ sandhāya vuttaṁ-- “cakkhunā rūpaṁ disvā upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassā”ti-ādi (ma.ni.3.308). Te parivitakkā. Tato nimittato aññanti tato chandūpasaṁhitādi-akusalavitakkuppattikāraṇato aññaṁ navaṁ nimittaṁ. “Manasikaroto”ti hi vuttaṁ, tasmā ārammaṇaṁ, tādiso purimuppanno cittappavatti-ākāro vā nimittaṁ. Kusalanissitaṁ nimittanti kusalacittappavattikāraṇaṁ manasi kātabbaṁ citte ṭhapetabbaṁ, bhāvanāvasena cintetabbaṁ, cittasantāne vā saṅkamitabbaṁ. Asubhañhi asubhanimittanti. Saṅkhāresu uppanne chandūpasaṁhite vitakketi ānetvā sambandhitabbaṁ. Evaṁ “dosūpasañhite”ti-ādīsu yathārahaṁ taṁ taṁ padaṁ ānetvā sambandhitabbaṁ. Yattha katthacīti “sattesu saṅkhāresū”ti yattha katthaci. Pañcadhammūpanissayoti pañcavidho dhammūpasaṁhito upanissayo.

Evaṁ “chandūpasañhite”ti-ādinā saṅkhepato vuttamatthaṁ vitthārato dassetuṁ “imassa hatthā vā sobhanā”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha “asubhato (MṬ.20./CS:pg.2.74) upasaṁharitabban”ti vatvā upasaṁharaṇākārassa dassanaṁ “kimhi sārattosī”ti. Chavirāgenāti chavirāgatāya kāḷasāmādivaṇṇanibhāya. Kuphaḷapūritoti pakkehi kuṇapaphalehi puṇṇo. “Kaliphalapūrito”ti vā pāṭho.

Assāmikatāvakālikabhāvavasenāti idaṁ pattaṁ anukkamena vaṇṇavikārañceva jiṇṇabhāvañca patvā chiddāvachiddaṁ bhinnaṁ vā hutvā kapālaniṭṭhaṁ bhavissati. Idaṁ cīvaraṁ anupubbena vaṇṇavikāraṁ jiṇṇatañca upagantvā pādapuñchanacoḷakaṁ hutvā yaṭṭhikoṭiyā chaḍḍanīyaṁ bhavissati. Sace pana nesaṁ sāmiko bhaveyya, na nesaṁ evaṁ vinassituṁ dadeyyāti evaṁ assāmikabhāvavasena, “anaddhaniyaṁ idaṁ tāvakālikan”ti evaṁ tāvakālikabhāvavasena ca manasikaroto.

Āghātavinaya …pe… bhāvetabbāti-- “pañcime, bhikkhave, āghātapaṭivinayā. Yattha hi bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo”ti-ādinā nayena āgatassa Āghātavinayasuttassa (a.ni.5.161) ceva kakacūpamovāda(ma.ni.1.222-233) chavālātūpamādīnañca (itivu.91) vasena āghātaṁ paṭivinodetvā mettā bhāvetabbā.

Garusaṁvāsoti garuṁ upanissāya vāso. Uddesoti pariyattidhammassa uddisāpanañceva uddisanañca. Uddiṭṭhaparipucchananti yathā-uggahitassa dhammassa atthaparipucchā. Pañca dhammūpanissāyāti garusaṁvāsādike pañca dhamme paṭicca. Mohadhātūti moho.

Upanissitabbāti upanissayitabbā, ayameva vā pāṭho. Yattappaṭiyattoti yatto ca gāmappavesanāpucchākaraṇesu ussukkaṁ āpanno sajjito ca hotīti attho. Athassa moho pahīyatīti assa bhikkhuno evaṁ tattha yuttappayuttassa pacchā so moho vigacchati. Evampīti evaṁ uddese appamajjanenapi. Puna evampīti atthaparipucchāya kaṅkhāvinodanepi. Tesu tesu ṭhānesu attho pākaṭo hotīti suyyamānassa dhammassa tesu tesu padesu “idha sīlaṁ kathitaṁ, idha samādhi, idha paññā”ti so so attho vibhūto hoti. Idaṁ cakkhurūpālokādi (MṬ.20./CS:pg.2.75) imassa cakkhuviññāṇassa kāraṇaṁ, idaṁ sālibījabhūmisalilādi imassa sāli-aṅkurassa kāraṇaṁ. Idaṁ na kāraṇanti tadeva cakkhurūpālokādi sotaviññāṇassa, tadeva sālibījādi kudrusakaṅkurassa na kāraṇanti ṭhānāṭṭhānavinicchaye cheko hoti.

Ārammaṇesūti kammaṭṭhānesu. Ime vitakkāti kāmavitakkādayo. Sabbe kusalā dhammā sabbākusalapaṭipakkhāti katvā “pahīyantī”ti vattabbe na sabbe sabbesaṁ ujuvipaccanīkabhūtāti “pahīyanti evā”ti sāsaṅkaṁ vadati. Tenāha “imānī”ti-ādi.

Kusalanissitanti kusalena nissitaṁ nissayitabbaṁ. Kusalassa paccayabhūtanti tasseva vevacanaṁ, kusaluppattikāraṇaṁ yathāvutta-asubhanimittādimeva vadati. Sāraphalaketi candanamaye sāraphalake. Visamāṇinti visamākārena tattha ṭhitaṁ āṇiṁ. Haneyyāti pahareyya nikkhāmeyya.

217. Aṭṭoti āturo, duggandhabādhatāya pīḷito. Dukkhitoti sañjātadukkho. Imināpi kāraṇenāti akosallasambhūtatāya kusalapaṭipakkhatāya gehassitarogena sarogatāya ca ete akusalā viññugarahitabbatāya jigucchanīyatāya ca sāvajjā aniṭṭhaphalatāya nirassādasaṁvattaniyatāya ca dukkhavipākāti evaṁ tena tena kāraṇena akusalādibhāvaṁ upaparikkhato.

“Āturaṁ asuciṁ pūtiṁ, passa nande samussayaṁ;

Uggharantaṁ paggharantaṁ, bālānaṁ abhinanditan”ti. (apa.therī2.4.157)--

Evamādi kāyavicchandanīyakathādīhi vā. Ādi-saddena--

“Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṁ paṭikujjhati;

Kuddhaṁ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṁ jeti dujjayan”ti. (theragā. 442)--

Evamādi paṭighavūpasamanakathādikāpi saṅgaṇhāti.

218. Na saraṇaṁ asati, ananussaraṇaṁ. Amanasikaraṇaṁ amanasikāro. Kammaṭṭhānaṁ gahetvā nisīditabbanti kammaṭṭhānamanasikāreneva nisīditabbaṁ. Uggahito dhammakathāpabandhoti kammaṭṭhānassa upakāro dhammakathāpabandho. Muṭṭhipotthakoti muṭṭhippamāṇo pārihāriyapotthako. Samannānentenāti (MṬ.20./CS:pg.2.76) samannāharantena. Okāso na hoti āraddhassa pariyosāpetabbato. Āraddhassa antagamanaṁ anārambhovāti theravādo. Tassāti upajjhāyassa. Pabbhārasodhanaṁ kāyakammaṁ, ārabhanto eva vitakkaniggaṇhanatthaṁ saṁyuttanikāyasajjhāyanaṁ vacīkammaṁ, dassanakiccapubbakammakaraṇatthaṁ tejokasiṇaparikammanti tīṇi kammāni ācinoti. Thero tassa āsayaṁ kasiṇañca savisesaṁ jānitvā “imasmiṁ vihāre”ti-ādimavoca. Tenassa yathādhippāyaṁ sabbaṁ sampāditaṁ. Asatipabbaṁ nāma asatiyā vitakkaniggahaṇavibhāvanato.

219. Vitakkamūlabhedaṁ pabbanti vitakkamūlassa tammūlassa ca bhedavibhāvanaṁ vitakkamūlabhedaṁ pabbaṁ. Vitakkaṁ saṅkharotīti vitakkasaṅkhāro, vitakkapaccayo subhanimittādīsupi subhādinā ayonisomanasikāro. So pana vitakkasaṅkhāro saṁtiṭṭhati etthāti vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṁ, asubhe subhanti-ādi saññāvipallāso. Tenāha “vitakkānaṁ mūlañca mūlamūlañca manasi kātabban”ti. Vitakkānaṁ mūlamūlaṁ gacchantassāti upaparikkhanavasena micchāvitakkānaṁ mūlaṁ uppattikāraṇaṁ ñāṇagatiyā gacchantassa. Yāthāvato jānantassa pubbe viya vitakkā abhiṇhaṁ nappavattantīti āha “vitakkacāro sithilo hotī”ti. Tasmiṁ sithilībhūte matthakaṁ gacchanteti vuttanayena vitakkacāro sithilabhūto, tasmiṁ vitakkānaṁ mūlagamane anukkamena thirabhāvappattiyā matthakaṁ gacchante. Vitakkā sabbaso nirujjhantīti micchāvitakkā sabbepi gacchanti na samudācaranti, bhāvanāpāripūriyā vā anavasesā pahīyanti.

Kaṇṇamūle patitanti sasakassa kaṇṇasamīpe kaṇṇasakkhaliṁ paharantaṁ viya upapatitaṁ. Tassa kira sasakassa heṭṭhā mahāmūsikāhi khatamahāvāṭaṁ umaṅgasadisaṁ ahosi, tenassa pātena mahāsaddo ahosi. Palāyiṁsu “pathavī udrīyatī”ti. Mūlamūlaṁ gantvā anuvijjeyyanti “pathavī bhijjatī”ti yatthāyaṁ saso uṭṭhito, tattha gantvā tassa mūlakāraṇaṁ yaṁnūna vīmaṁseyyaṁ. Pathaviyā bhijjanaṭṭhānaṁ gate “ko jānāti, kiṁ bhavissatī”ti saso “na sakkomi sāmī”ti āha. Ādhipaccavato hi yācanaṁ saṇhamudukaṁ. Duddubhāyatīti duddubhāti saddaṁ karoti. Anuravadassanañhetaṁ. Bhaddanteti migarājassa piyasamudācāro, migarāja, bhaddaṁ te atthūti attho. Kimetanti kiṁ etaṁ, kiṁ tassa mūlakāraṇaṁ? Duddubhanti idampi tassa anuravadassanameva. Evanti yathā sasakassa mahāpathavībhedanaṁ ravanāya micchāgāhasamuṭṭhānaṁ (MṬ.20./CS:pg.2.77) amūlaṁ, evaṁ vitakkacāropi saññāvipallāsasamuṭṭhāno amūlo. Tenāha “vitakkānan”ti-ādi.

220. Abhidantanti abhibhavanadantaṁ, uparidantanti attho. Tenāha “uparidantan”ti. So hi itaraṁ musalaṁ viya udukkhalaṁ visesato kassaci khādanakāle abhibhuyya vattati. Kusalacittenāti balavasammāsaṅkappasampayuttena. Akusalacittanti kāmavitakkādisahitaṁ akusalacittaṁ. Abhiniggaṇhitabbanti yathā tassa āyatiṁ samudācāro na hoti, evaṁ abhibhavitvā niggahetabbaṁ, anuppattidhammatā āpādetabbāti attho. Ke ca tumhe satipi cirakālabhāvanāya evaṁ adubbalā ko cāhaṁ mama santike laddhappatiṭṭhe viya ṭhitepi idāneva appatiṭṭhe karonto iti evaṁ abhibhavitvā. Taṁ pana abhibhavanākāraṁ dassento “kāmaṁ taco cā”ti-ādinā caturaṅgasamannāgatavīriyapaggaṇhanamāha. Atthadīpikanti ekantato vitakkaniggaṇhanatthajotakaṁ. Upamanti “seyyathāpi, bhikkhave, balavā puriso”ti-ādikaṁ upamaṁ.

221. Pariyādānabhājanīyanti yaṁ taṁ ādito “adhicittamanuyuttena bhikkhunā pañca nimittāni kālena kālaṁ manasi kātabbānī”ti niddiṭṭhaṁ, tattha tassa nimittassa manasikaraṇakālapariyādānassa vasena vibhajanaṁ. Nigamanaṁ vā etaṁ, yadidaṁ “yato kho, bhikkhave”ti-ādi. Yathāvuttassa hi atthassa puna vacanaṁ nigamananti. Tathāpaṭipannassa vā vasībhāvavisuddhidassanatthaṁ “yato kho, bhikkhave”ti-ādi vuttaṁ. Satthācariyoti dhanubbedācariyo. Yathā hi sasanato asatthampi satthaggahaṇeneva saṅgayhati, evaṁ dhanusippampi dhanubbedapariyāpannamevāti.

Pariyāyati parivitakketīti pariyāyo. Vāroti āha “vitakkavārapathesū”ti, vitakkānaṁ vārena pavattanamaggesu. Ciṇṇavasīti āsevitavasī. Paguṇavasīti subhāvitavasī. Sammāvitakkaṁyeva yathicchitaṁ tathāvitakkanato, itarassa panassa setughātoyevāti.

Vitakkasaṇṭhānasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

Niṭṭhitā ca sīhanādavaggavaṇṇanā.

3.Opammavaggo

(MṬ.21.)1.Kakacūpamasuttavaṇṇanā

222. Moḷinti (MṬ.21./CS:pg.2.78) kesaracanaṁ. Vehāyasanti ākāse. Ratanacaṅkoṭavarenāti ratanasilāmayavaracaṅkoṭakena sahassanetto sirasā paṭiggahi. “Suvaṇṇacaṅkoṭakavarenā”tipi (bu.vaṁ.aṭṭha.23dūrenidānakathā; jā.aṭṭha.1.2 avidūrenidānakathā) pāṭho.

Sāti moḷi. Moḷi etassa atthīti moḷiko, moḷiko eva moḷiyo. Phaggunoti pana nāmaṁ. Saṅkhāti samaññā. Velīyati khaṇamuhuttādivasena upadisīyatīti velā, kāloti āha “tāyaṁ velāyaṁ …pe… ayaṁ kālavelā nāmā”ti. Velayati paricchedavasena tiṭṭhatīti velā, sīmā. Velayati saṁkilesapakkhaṁ cālayatīti velā, sīlaṁ. Anatikkamanaṭṭhopi cassa saṁkilesadhammanimittaṁ acalanameva. Viññupurisābhāve chapañcavācāmattaṁ ovāde pamāṇaṁ nāma. Davasahagataṁ katvāti kīḷāsahitaṁ katvā.

Missībhūtoti ananulomikasaṁsaggavasena missībhūto. “Avaṇṇaṁ bhāsatī”ti saṅkhepato vuttaṁ vivarituṁ “tāpanapacanakoṭṭanādīnī”ti-ādi vuttaṁ. Adhikaraṇampi karotīti ettha yathā so adhikaraṇāya parisakkati, taṁdassanaṁ “imesaṁ bhikkhūnan”ti-ādi. Adhikaraṇaṁ ākaḍḍhatīti adhikaraṇaṁ uddissa te bhikkhū ākaḍḍhati, adhikaraṇaṁ vā tesu uppādento ākaḍḍhati. Uddesapadaṁ vāti padaso uddesamattaṁ vā. Neva piyakamyatāyāti neva attani satthuno piyabhāvakāmatāya. Na bhedādhippāyenāti na satthuno tena bhikkhunā bhedādhippāyena. Atthakāmatāyāti moḷiyaphaggunassa hitakāmatāya.

224. Avaṇṇabhāsaneti bhikkhunīnaṁ aguṇakathane. Chandādīnaṁ vatthubhāvato kāmaguṇā gehaṁ viya gehaṁ, te ca te sitā nissitāti gehassitāti vuttā. Taṇhāchandāpi tāsaṁ kattukāmatāpīti ubhayepi taṇhāchandā, paṭighachandā pana tesaṁ kattukāmatā eva. Phalikamaṇi viya pakatipabhassarassa cittasantānassa upasaṅgo viya vipariṇāmakāraṇaṁ rāgādayoti āha “rattampi cittaṁ vipariṇatan”ti-ādi. Hitānukampīti (MṬ.21./CS:pg.2.79) karuṇāya paccupaṭṭhāpanamāha. “Yassantarato na santi kopā”ti-ādīsu (udā.20) viya antara-saddo cittapariyāyoti āha “dosantaroti dosacitto”ti.

225. Dubbacatāya ovādaṁ asampaṭicchanto citteneva paṭiviruddho aṭṭhāsi. Gaṇhiṁsu cittaṁ, hadayagāhiniṁ paṭipajjiṁsūti attho. Pūrayiṁsu ajjhāsayanti attho. Ekasmiṁ samaye paṭhamabodhiyaṁ. Ekāsanaṁ bhojanassa ekāsanabhojanaṁ, ekavelāyameva bhojanaṁ. Tañca kho pubbaṇhe evāti āha “ekaṁ purebhattabhojanan”ti-ādi. Sattakkhattuṁ bhuttabhojanampi imasmiṁ Sutte ekāsanabhojananteva adhippetaṁ, na ekāsanikatāya ekāya eva nisajjāya bhojanaṁ. “Appaḍaṁsa …pe… samphassan”ti-ādīsu viya appa-saddo abhāvatthoti āha “nirābādhataṁ, niddukkhatan”ti. Padhānādivasena sallahukaṁ akicchaṁ uṭṭhānaṁ sallahuka-uṭṭhānaṁ. Na ekappahārenāti na ekavārena, na ekasmiṁyeva kāleti adhippāyo. Dve bhojanānīti “aparaṇhe rattiyan”ti kālavasena dve bhojanāni. Pañca guṇeti appābādhādike pañca ānisaṁse. Satuppādakaraṇīyamattamevāti satuppādamattakaraṇīyameva, nivāretabbassa punappunaṁ samādapanañca nāhosi.

Maṇḍabhūmīti ojavantabhūmi, yattha parisiñcanena vinā sassāni kiṭṭhāni sampajjanti. Yuge yojetabbāni yoggāni, tesaṁ ācariyo yoggācariyo, tesaṁ sikkhāpanako. Gāmaṇihatthi-ādayopi “yoggā”ti vuccantīti āha pāḷiyaṁ “assadammasārathī”ti. Catūsu maggesu yena yena maggena icchati. Javasamagādibhedāsu gatīsu yaṁ yaṁ gatiṁ. Taṁ taṁ maggaṁ āruḷhāva otiṇṇāyeva. Neva vāretabbā rasmiviniggaṇhanena. Na vijjhitabbā patodalaṭṭhiyā. Gamanamevāti ime yuttā mama icchānurūpaṁ mandaṁ gacchanti, samaṁ gacchanti, sīghaṁ gacchantīti khuresu nimittaggahaṇaṁ paṭṭhapetvā sārathinā tesaṁ gamanameva passitabbaṁ hoti, na tattha niyojanaṁ Tehipi bhikkhūhi. Pajahiṁsu pajahitabbaṁ. Sāladūsanāti sālarukkhavisanāsakā. Aññā ca valliyo sālarukkhe vinandhitvā ṭhitā. Bahi nīharaṇenāti sālavanato bahi chaḍḍanena. Susaṇṭhitāti saṇṭhānasampannā, mariyādaṁ (MṬ.21./CS:pg.2.80) bandhitvāti ālavālasampādanavasena mariyādaṁ bandhitvā. Kipillapuṭakaṁ tambakipillakapuṭakaṁ. Sukkhadaṇḍakaharaṇaṁ ālavālabbhantarā.

226. Videharaṭṭhe jātasaṁvaḍḍhatāya vedehikā. Paṇḍā vuccati paññā, tāya itā gatā pavattāti paṇḍitā. Gahapatānīti gehasāminī. Soraccenāti saṁyamena. Nivātavuttīti paṇipātakārī. Nibbutāti nibbutaduccaritapariḷāhā. Uṭṭhāhikāti uṭṭhānavīriyavatī. Kibbisāti kurūrā.

227. Evaṁ akkhantiyā dosaṁ dassetvāti “guṇavanto”ti loke patthaṭakittisaddānampi akkhantinimittaṁ ayasuppattiguṇaparihāni-ādiṁ akkhamatāya-ādīnavaṁ pakāsetvā. Vacanapatheti vacanamagge yuttakālādike. Saṇhābhāvopi hi vacanassa pavatti-ākāroti katvā “vacanapatho” tveva vutto. Tesaṁyeva kālādīnaṁ. Mettā etassa atthīti mettaṁ, uppannaṁ mettacittaṁ etesanti uppannamettacittā. Puna “kālena vā, bhikkhave”ti-ādi (pari.362 363) pāḷi dhammasabhāvadassanavasena pavattā “paraṁ codanāvasena vadantā nāma imehi ākārehi vadantī”ti. Adhimuñcitvāti abhirativasena tasmiṁ puggale bhāvanācittaṁ muñcitvā vissajjetvā. So puggalo ārammaṇaṁ etassāti tadārammaṇaṁ, mettacittaṁ. Yadi evaṁ padesavisayaṁ taṁ kathaṁ nippadesavisayaṁ viya hotīti codento “Kathaṁ tadārammaṇaṁ sabbāvantaṁ lokaṁ karotī”ti āha, itaro “pañca vacanapathe”ti-ādinā pariharati. Idha tadārammaṇañcāti tasseva mettacittassa ārammaṇaṁ katvāti pāḷiyaṁ vacanaseso daṭṭhabbo. Tenāha “puna tassevā”ti-ādi. Sabbā sattakāyasaṅkhātā pajā etassa atthīti sabbāvantoti imamatthaṁ dassento “sabbāvantan”ti āha. Vipulenāti mahājanārammaṇena. Mahantapariyāyo hi vipula-saddo, mahattañcettha bahukabhāvo. Tenāha “anekasattārammaṇenā”ti. Tañca puggalanti pañca vacanapathe gahetvā āgatapuggalaṁ. Cittassāti mettāsahagatacittassa. Ettha ca mettāsahagatena cetasā viharissāmāti sambandho. Tattha kathanti āha “tañca puggalaṁ sabbañca lokaṁ tassa cittassa ārammaṇaṁ katvā adhimuccitvā”ti.

228. Tadatthadīpikanti (MṬ.20./CS:pg.2.81) yā mettaṁ cetovimuttiṁ sammadeva bhāvetvā ṭhitassa nibbikārato kenaci vikāraṁ na āpādetabbatā, tadatthajotikaṁ. Apathavinti pathavī na hotīti apathavī. Nippathavinti sabbena sabbaṁ pathavībhāvābhāvaṁ. Tiriyaṁ pana aparicchinnāti kasmā vuttaṁ, nanu cakkavāḷapabbatehi taṁ taṁ cakkavāḷaṁ paricchindati? Na, tadaññacakkavāḷapathaviyā ekābaddhabhāvato. Tiṇṇañhi cakkānaṁ antarasadise tiṇṇaṁ tiṇṇaṁ lokadhātūnaṁ antareyeva pathavī natthi lokantaranirayabhāvato. Cakkavāḷapabbatantarehi sambaddhaṭṭhāne pathavī ekābaddhāva. Vivaṭṭakāle hi saṇṭhahamānāpi pathavī yathāsaṇṭhitapathaviyā ekābaddhāva saṇṭhahati. Tenāha “tiriyaṁ pana aparicchinnā”ti. Imināva gambhīrabhāvena vuttaparimāṇato paraṁ natthīti dīpitaṁ hoti.

229. Haliddīti haliddivaṇṇaṁ adhippetanti āha “yaṁ kiñci pītakavaṇṇan”ti. Vaṇṇasaṅkhātaṁ rūpaṁ assa atthīti rūpī, na rūpīti arūpīti āha “arūpo”ti. Tenevāha “sanidassanabhāvapaṭikkhepato”ti.

230. Pañca yojanasatānīti Himavantato samuddaṁ paviṭṭhaṭṭhānavasena vuttaṁ, na anotattadahamukhato. Aññā nadiyo upādāya labbhamānaṁ gambhīrataṁ appameyya-udakatañca gahetvā “gambhīrā appameyyā”ti vuttaṁ. Aṭṭhakathāyaṁ pana tiṇukkāya tāpetabbattābhāvadassanaparametanti vuttaṁ “etena payogenā”ti-ādi.

231. Tūlinī viya tūlinīti āha “simbalitūlalatātūlasamānā”ti. Sassaranti evaṁpavatto saddo sassarasaddo. Anuravadassanañhetaṁ. Tathā bhabbharasaddo. Sabbametaṁ mettāvihārino cittassa dūsetuṁ asakkuṇeyyabhāvadassanaparaṁ. Ayañhettha saṅkhepattho-- yathā mahāpathavī kenaci purisena apathaviṁ kātuṁ na sakkā, yathā ākāse kiñci rūpaṁ paṭṭhapetuṁ na sakkā, yathā gaṅgāya udakaṁ tiṇukkāya tāpetuṁ na sakkā, yathā ca biḷārabhastaṁ thaddhaṁ pharusañca samphassaṁ kātuṁ na sakkā, evamevaṁ mettāya cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya pañca vacanapathe gahetvā āgatapurisena kenaci pariyāyena cittassa aññathattaṁ kātuṁ na sakkāti.

232. Ocarakāti (MṬ.21./CS:pg.2.82) parūpaghātavasena hīnakammakārino. Tenāha “nīcakammakārakā”ti. Anadhivāsanenāti akkhamanena. Mayhaṁ ovādakaro na hotīti paramhi anatthakārimhi cittapadosanena āghātuppādanena mama sāsane sammāpaṭipajjamāno nāma na hoti.

233. Aṇunti appakaṁ tanu parittakaṁ. Thūlanti mahantaṁ oḷārikaṁ. Vacanapathassa pana adhippetattā taṁ sāvajjavibhāgena gahetabbanti āha “appasāvajjaṁ vā mahāsāvajjaṁ vā”ti. Khantiyā idaṁ bhāriyaṁ na hotīti avocuṁ “anadhi …pe… passāmā”ti. Dīgharattanti cirakālaṁ, accantamevāti attho. Accantañca hitasukhaṁ nāma aññādhigamenevāti āha “arahattena kūṭaṁ gaṇhanto”ti.

Kakacūpamasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.22.)2.Alagaddūpamasuttavaṇṇanā

234. Bādhayiṁsūti (sārattha.ṭī.pācittiya 3.417) haniṁsu. Taṁtaṁsampattiyā vibandhanavasena sattasantānassa antare vemajjhe eti āgacchatīti antarāyo, diṭṭhadhammikādi-anattho, anatikkamanaṭṭhena tasmiṁ antarāye niyuttā, antarāyaṁ vā phalaṁ arahanti, antarāyassa vā karaṇasīlāti antarāyikā. Tenāha “antarāyaṁ karontīti antarāyikā”ti. Ānantariyadhammāti ānantariyasabhāvacetanādhammā. Tatrāyaṁ vacanattho-- cuti-anantaraphalaṁ anantaraṁ nāma, tasmiṁ anantare niyuttā, tannibbattanena anantarakaraṇasīlā, anantarapayojanāti vā ānantarikā, te eva ānantariyāti vuttā. Kammāni eva antarāyikāti kammantarāyikā. Mokkhasseva antarāyaṁ karoti, na saggassa micchācāralakkhaṇābhāvato. Na hi bhikkhuniyā dhammarakkhitabhāvo atthi. Pākatikabhikkhunīvasena cetaṁ vuttaṁ, ariyāya pana pavattaṁ apāyasaṁvattaniyameva. Nandamāṇavako cettha nidassanaṁ. Ubhinnaṁ samānacchandatāvasena vā asaggantarāyikatā, mokkhantarāyikatā pana mokkhatthapaṭipattiyā vidūsanato, abhibhavitvā pana pavattiyaṁ (MṬ.22./CS:pg.2.83) saggantarāyikatāpi na sakkā nivāretunti. Ahetukadiṭṭhi-akiriyadiṭṭhinatthikadiṭṭhiyova niyatabhāvaṁ pattā niyatamicchādiṭṭhidhammā. Paṭisandhidhammāti paṭisandhicittuppādamāha. Paṇḍakādiggahaṇañcettha nidassanamattaṁ sabbāyapi ahetukapaṭisandhiyā vipākantarāyikabhāvato. Yā hi ariye upavadati, sā cetanā ariyūpavādadhammā. Tato paranti khamāpanato upari. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ mahāsīhanādassa līnatthapakāsane vuttameva. Yāva bhikkhubhāvaṁ paṭijānāti pārājikaṁ āpanno. Na vuṭṭhāti sesaṁ garukāpattiṁ. Na deseti lahukāpattiṁ.

Ayaṁ bhikkhu ariṭṭho. Rasena rasaṁ saṁsanditvāti anavajjena paccayaparibhuñjanarasena sāvajjaṁ kāmaguṇaparibhogarasaṁ samānetvā. Upanento viyāti bandhanaṁ upanento viya. “Ghaṭento viyā”tipi pāṭho. Upasaṁharanto viyāti sadisataṁ upasaṁharanto viya ekantasāvajje anavajjabhāvapakkhepena. Pāpakanti lāmakaṭṭhena duggatisampāpanaṭṭhena ca pāpakaṁ. Setukaraṇavasena mahāsamuddaṁ bandhantena viya. Sabbaññutaññāṇena “sāvajjan”ti diṭṭhaṁ “anavajjan”ti gahaṇena tena paṭivirujjhanto. Ekantato anantarāyikanti gahaṇena vesārajjañāṇaṁ paṭibāhanto. Kāmakaṇṭakehi ariyamaggasammāpaṭipatti na upakkilissatīti vadanto “ariyamagge khāṇukaṇṭakādīni pakkhipanto”ti vutto. Paṭhamapārājikasikkhāpadasaṅkhāte, “abrahmacariyaṁ pahāyā”ti (dī.ni.1.8 194) ādidesanāsaṅkhāte ca āṇācakke.

Pucchamānā samanuyuñjanti nāma. Pucchā hi anuyogoti. Tenādhigatāya laddhiyā anuvajjanatthaṁ paccanubhāsanena puna paṭijānāpanaṁ patiṭṭhāpanaṁ, taṁ panassa ādāya samādāpanaṁ viya hotīti āha “samanugāhanti nāmā”ti. Tassā pana laddhiyā anuyuñjitāya vuccamānampi kāraṇaṁ kāraṇapatirūpakamevāti tassa pucchanaṁ samanubhāsanaṁ. Anudahanaṭṭhena anupāyapaṭipattiyā sampati āyatiñca anudahanaṭṭhena. Mahābhitāpanaṭṭhena anavaṭṭhitasabhāvatāya. Ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhena muhuttaramaṇīyatāya. Tāvakālikaṭṭhena parehi abhibhavanīyatāya. Sabbaṅgapaccaṅgapalibhañjanaṭṭhena chedanabhedanādi-adhikaraṇabhāvena. Ugghāṭasadisatāya (MṬ.22./CS:pg.2.84) adhikuṭṭanaṭṭhena. Avaṇe vaṇaṁ uppādetvā anto anupavisanasabhāvatāya vinivijjhanaṭṭhena. Diṭṭhadhammikasamparāyika-anatthanimittatāya sāsaṅkasappaṭibhayaṭṭhena. Diṭṭhithāmenāti tassā diṭṭhiyā thāmagatabhāvena. Diṭṭhiparāmāsenāti diṭṭhisaṅkhātaparāmasanena. Diṭṭhiyeva hi dhammasabhāvaṁ atikkamitvā parato āmasanena parāmāso. Abhinivissāti taṇhābhinivesapubbaṅgamena diṭṭhābhinivesena “idamevettha tathan”ti abhinivisitvā. Yasmā hi abhinivesanaṁ tattha abhiniviṭṭhaṁ nāma hoti.Tasmā āha “adhiṭṭhahitvā”ti.

235. Natthīti vattukāmopīti attano laddhiṁ niguhetukāmatāya avajānitukāmopi. Sampaṭicchati paṭijānāti. Dve kathāti visaṁvādanakathaṁ sandhāya vadati. Abhūtakathā hi pubbe pavattā bhūtakathāya vasena dve kathāti vuccati.

236. Kassa kho nāmāti iminā Satthā “na mama tuyhaṁ tādisassa atthāya dhammadesanā nāma bhūtapubbā”ti dasseti. Tenāha “khattiyassa vā”ti-ādi.

Ñāṇamayā usmā etassa atthīti usmī, tathārūpehi paccayehi anusmīkato tasmiṁ attabhāve paṭivedhagabbho-api usmīkatoti vikatabhāvato paññābījamassa imasmiṁ dhammavinaye api nu atthīti Bhagavā bhikkhū pucchati. Te paṭikkhipantā vadanti ṭhānagatena duccaritena ñāṇupahatabhāvaṁ sampassantā. Nittejabhūtoti nittejaṁ bhūto tejohānippatto. Tato eva bhikkhūnampi sammukhā oloketuṁ asamatthatāya pattakkhandho adhomukho. Sahadhammikaṁ kiñci vattuṁ avisahanato appaṭibhāno. Sampattūpaganti sampatti-āvahaṁ. Paṭippassambhentoti paṭisedhento.

237. Antarāyakaraladdhiyā sabhāvavibhāvanena parisaṁ sodheti. Nissāreti nīharati avisuddhadiṭṭhitāya. Kassaci Buddhānubhāvaṁ ajānantassa. Tassa hi evaṁ bhaveyya “sahasā kathitan”ti. Na hi kadāci Buddhānaṁ sahasā kiriyā nāma atthi. Assāti “kassacī”ti vuttabhikkhussa. Sutvāpi (MṬ.22./CS:pg.2.85) tuṇhībhāvaṁ āpajjeyyāti athāpi siyāti sambandho. Taṁ sabbanti “sace hī”ti-ādinā vuttaṁ sabbaṁ parikappanaṁ. Na karissantīti parisāya laddhiṁ sodhetīti sambandho. Laddhiṁ pakāsentoti mahāsāvajjatāvasena pakāsento. Saññāvitakkehīti subhanimittānubyañjanaggāhādivasena pavattehi saññāvitakkehi. Tenāha “kilesakāmasampayuttehī”ti. Methunasamācāranti idaṁ adhikāravasena vuttaṁ. Tadaññampi pana-- “apica kho mātugāmassa ucchādanaṁ parimaddanaṁ nahāpanaṁ sambāhanaṁ sādiyatī”ti-ādinā (a.ni.7.50) āgataṁ visabhāgavatthuvisayaṁ āmisaparibhogaṁ. “Aññatreva kāmehi aññatra kāmasaññāhi aññatra kāmavitakkehi samācarissatī”ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

238. Yoniso paccavekkhaṇena natthi ettha chandarāgoti nicchandarāgo, taṁ nicchandarāgaṁ. Kadāci uposathikabhāvena samādinnasīlāpi honti kadāci noti anibaddhasīlānaṁ gahaṭṭhānaṁ. Sīlasamādānabhāvato antarāyakaraṁ. Vatthukāmānaṁ sacchandarāgaparibhogañca. Apaccavekkhaṇena bhikkhūnaṁ āvaraṇakaraṁ. Paccayānaṁ sacchandarāgaparibhogañca. Ayaṁ ariṭṭho duggahitāya pariyattiyā vasena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khanati, bahuñca apuññaṁ pasavatīti evaṁ saññā mā hontūti duggahitāya pariyattiyā dosaṁ dassento āha. Uggaṇhantīti sajjhāyanti ceva vācuggataṁ karontā dhārenti cāti attho.

Suttanti-ādinā navappabhedampi pariyattidhammaṁ pariyādiyati. Kathaṁ suttaṁ navappabhedaṁ? Sagāthakañhi suttaṁ geyyaṁ, niggāthakaṁ suttaṁ veyyākaraṇaṁ, tadubhayavinimuttañca suttaṁ udānādivisesasaññāvirahitaṁ natthi, yaṁ suttaṅgaṁ siyā, Maṅgalasuttādīnañca suttaṅgasaṅgaho na siyā gāthābhāvato dhammapadādīnaṁ viya, geyyaṅgasaṅgaho vā siyā sagāthakattā sagāthāvaggassa viya, tathā ubhatovibhaṅgādīsu sagāthakappadesānanti? Vuccate--

Suttanti sāmaññavidhi, visesavidhayo pare;

Sanimittā nirūḷhattā, sahatāññena naññato. (dī.ni.ṭī.1.nidānakathāvaṇṇanā; a.ni.ṭī.2.4.6 sārattha. ṭī.1.bāhiranidānakathā).

Sabbassapi (MṬ.22./CS:pg.2.86) hi Buddhavacanassa suttanti ayaṁ sāmaññavidhi. Tenevāha āyasmā Mahākaccāno nettiyaṁ (netti.1.saṅgahavāra) “navavidhasuttantapariyeṭṭhī”ti. “Ettakaṁ tassa Bhagavato suttāgataṁ suttapariyāpannaṁ (pāci.655 1242), sakavāde pañca suttasatānī”ti (dha.sa.aṭṭha. nidānakathā; kathā. aṭṭha. nidānakathā) evamādi ca etassa atthassa sādhakaṁ. Tadekadesesu pana geyyādayo visesavidhayo tena tena nimittena patiṭṭhitā. Tathā hi geyyassa sagāthakattaṁ tabbhāvanimittaṁ. Lokepi hi sasilokaṁ sagāthakaṁ vā cuṇṇiyaganthaṁ “geyyan”ti vadanti. Gāthāvirahe pana sati pucchaṁ katvā vissajjanabhāvo veyyākaraṇassa tabbhāvanimittaṁ. Pucchāvissajjanañhi “byākaraṇan”ti vuccati, byākaraṇameva veyyākaraṇaṁ.

Evaṁ sante sagāthakādīnampi pucchaṁ katvā vissajjanavasena pavattānaṁ veyyākaraṇabhāvo āpajjatīti? Nāpajjati geyyādisaññānaṁ anokāsabhāvato, “gāthāvirahe satī”ti visesitattā ca. Tathā hi dhammapadādīsu kevalaṁ gāthābandhesu, sagāthakattepi somanassañāṇamayikagāthāyuttesu, “vuttañhetan”ti (itivu.1) ādivacanasambandhesu, abbhutadhammapaṭisaṁyuttesu ca suttavisesesu yathākkamaṁ gāthā-udāna-itivuttaka-abbhutadhamma-saññā patiṭṭhitā, tathā satipi gāthābandhabhāve Bhagavato atītāsu jātīsu cariyānubhāvappakāsakesu jātakasaññā, satipi pañhavissajjanabhāve sagāthakatte ca kesuci suttantesu vedassa labhāpanato vedallasaññā patiṭṭhitāti evaṁ tena tena sagāthakattādinā nimittena tesu tesu suttavisesesu geyyādisaññā patiṭṭhitāti visesavidhayo suttaṅgato pare geyyādayo. Yaṁ panettha geyyaṅgādinimittarahitaṁ, taṁ suttaṅgaṁ visesasaññāparihārena sāmaññasaññāya pavattanatoti. Nanu ca sagāthakaṁ suttaṁ geyyaṁ, niggāthakaṁ suttaṁ veyyākaraṇanti suttaṅgaṁ na sambhavatīti codanā tadavatthā evāti? Na tadavatthā sodhitattā. Sodhitañhi pubbe “gāthāvirahe sati pucchāvissajjanabhāvo veyyākaraṇassa tabbhāvanimittan”ti.

Yañca vuttaṁ “gāthābhāvato Maṅgalasuttādīnaṁ suttaṅgasaṅgaho na siyā”ti (khu.pa.5.1 su.ni.261), taṁ na, niruḷhattā. Niruḷho hi Maṅgalasuttādīnaṁ suttabhāvo. Na hi (MṬ.22./CS:pg.2.87) tāni dhammapadabuddhavaṁsādayo viya gāthābhāvena paññātāni, kintu suttabhāveneva. Teneva hi Aṭṭhakathāyaṁ “suttanāmakan”ti nāmaggahaṇaṁ kataṁ. Yaṁ pana vuttaṁ “sagāthakattā geyyaṅgasaṅgaho siyā”ti tadapi natthi, yasmā sahatāññena. Saha gāthāhīti hi sagāthakaṁ, sahabhāvo ca nāma atthato aññena hoti, na ca Maṅgalasuttādīsu gāthāvinimutto koci suttapadeso atthi, yo “saha gāthāhī”ti vucceyya, na ca samudāyo nāma koci atthi. Yadapi vuttaṁ “ubhatovibhaṅgādīsu sagāthakappadesānaṁ geyyaṅgasaṅgaho siyā”ti, tadapi na aññato. Aññā eva hi tā gāthā jātakādipariyāpannattā, ato na tāhi ubhatovibhaṅgādīnaṁ geyyaṅgabhāvoti. Evaṁ suttādīnaṁ aṅgānaṁ aññamaññasaṅkarābhāvo veditabbo.

Atthatthanti atthabhūtaṁ yathābhūtaṁ atthaṁ. Anatthampi keci vipallāsavasena “attho”ti gaṇhantīti “atthatthan”ti visesetvā vuttaṁ. Kāraṇatthanti kāraṇabhūtaṁ atthaṁ, sīlaṁ samādhissa kāraṇaṁ, samādhi vipassanāyāti evaṁ tassa tassa kāraṇabhūtaṁ atthaṁ. Tenāha “imasmiṁ ṭhāne sīlan”ti-ādi. Tenetaṁ dasseti-- imasmiṁ ṭhāne sīlaṁ kathitaṁ, tañca yāvadeva samādhatthaṁ, samādhi vipassanattho, vipassanā maggatthā, maggo phalattho, vaṭṭaṁ kathitaṁ yāvadeva vivaṭṭādhigamatthanti jānituṁ na sakkontīti. Evaṁ pāḷiyaṁ “atthan”ti iminā bhāsitatthapayojanatthānaṁ gahitatā veditabbā. Na pariggaṇhantīti na vicārenti, nijjhānapaññākkhamā na honti, nijjhāyitvā paññāya rocetvā gahetabbā na hontīti adhippāyo. Iti evaṁ etāya pariyattiyā vādappamokkhānisaṁsā attano upari parehi āropitavādassa niggahassa mokkhapayojanā hutvā dhammaṁ pariyāpuṇanti. Vādappamokkho vā nindāpamokkho. Yassa cāti yassa ca sīlādipūraṇena pattabbassa, maggassa vā tadadhigamena pattabbassa, phalassa vā tadadhigamena pattabbassa, anupādāvimokkhassa vā atthāya. Dhammaṁ pariyāpuṇanti, ñāyena pariyāpuṇantīti adhippāyo. Nānubhonti na vindanti. Tesaṁ te dhammā duggahitā upārambhamānadappamakkhapaḷāsādihetubhāvena dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya saṁvattanti.

239. Alaṁ (MṬ.22./CS:pg.2.88) pariyatto gado assāti alagaddo anunāsikalopaṁ da-kārāgamañca katvā. Vaṭṭadukkhakantārato nittharaṇatthāya pariyatti nittharaṇapariyatti. Bhaṇḍāgāre niyutto bhaṇḍāgāriko, bhaṇḍāgāriko viya bhaṇḍāgāriko, dhammaratanānupālako. Aññaṁ atthaṁ anapekkhitvā bhaṇḍāgārikasseva sato pariyatti bhaṇḍāgārikapariyatti. “Vaṁsānurakkhakovā”ti avadhāraṇaṁ sīhāvalokanañāyena tantidhārakova paveṇipālakovāti purimapadadvayepi yojetabbaṁ.

Yadi tantidhāraṇādi-atthaṁ Buddhavacanassa pariyāpuṇanaṁ bhaṇḍāgārikapariyatti, kasmā “khīṇāsavassā”ti visesetvā vuttaṁ, nanu ekaccassa puthujjanassapi ayaṁ nayo labbhatīti anuyogaṁ sandhāyāha “yo panā”ti-ādi. Attano ṭhāneti nittharaṇaṭṭhāne. Kāmaṁ puthujjano “paveṇiṁ pālessāmī”ti ajjhāsayena pariyāpuṇāti. Attano pana bhavakantārato anittiṇṇattā tassa sā pariyatti nittharaṇapariyatti eva nāma hotīti adhippāyo. Tenāha “puthujjanassā”ti-ādi.

Nijjhānaṁ khamantīti nijjhānapaññaṁ khamanti. Tattha tattha āgate sīlādidhamme nijjhāyitvā paññāya rocetvā yāthāvato gahetabbā honti. Tenāha “idha sīlan”ti-ādi. Na kevalaṁ suggahitaṁ pariyattiṁ nissāya maggabhāvanāphalasacchikiriyā, paravādaniggahasakavādapatiṭṭhāpanādīnipi ijjhantīti dassetuṁ “paravāde”ti-ādi vuttaṁ. Tenāha “uppannaṁ parappavādaṁ sahadhammena suniggahaṁ niggahitvā”ti-ādi (dī.ni.2.268). Icchiticchitaṭṭhānanti diṭṭhiviniveṭhanādivasena icchitaṁ icchitaṁ pāḷipadesaṁ. Mocetunti apanetuṁ. Ahitāya dukkhāya asaṁvattanampi tadabhāve uppajjanakahitasukhassa kāraṇameva tasmiṁ sati bhāvatoti. Suggahita-alagaddassapi hitāya sukhāya saṁvattanatā daṭṭhabbā.

240. Uttaranti etenāti uttaro, sinanti bandhantīti setu, uttaro ca so setu cāti uttarasetu. Kūlaṁ paratīraṁ vahati pāpetīti kullaṁ. Kalāpaṁ katvā baddhoti veḷunaḷādīhi kalāpavasena baddho. Aṇunti idaṁ aṭṭhasamāpatti-ārammaṇaṁ saññojanaṁ sandhāya vadati. Thūlanti (MṬ.22./CS:pg.2.89) itaraṁ. Diṭṭhinti yathābhūtadassanaṁ, vipassananti attho. Evaṁ parisuddhaṁ evaṁ pariyodātanti tebhūmakesu dhammesu ñātaṁ “netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā”ti, evaṁ taṇhādiṭṭhisaṁkilesābhāvena sabbaso visuddhaṁ, parisuddhattā eva pariyodātaṁ. Na allīyethāti nikantivasena na nissayetha. Na kelāyethāti na mamāyetha. Na dhanāyethāti dhanaṁ drabyaṁ na kayirātha. Ubhayatthāti samathe vipassanāya ca.

Asaddhammeti-ādīsu asataṁ hīnajjhāsayānaṁ dhammoti asaddhammo. Gāmavāsīnaṁ dhammoti gāmadhammo. Kilesānaṁ vassanasabhāvatāya vasaladhammo. Kilesehi dūsitattā thūlattā ca duṭṭhullo. Udakasuddhipariyosānatāya odakantiko. “Dhammāpi vo pahātabbā”ti imināpi ovādena bhikkhū uddissa kathentopi ariṭṭhaṁyeva niggaṇhāti.

241. Tividhaggāhavasenāti taṇhāmānadiṭṭhiggāhavasena. Yadi evaṁ “ahaṁ mamāti gaṇhātī”ti gāhadvayameva kasmā vuttanti? Nayidamevaṁ tatthāpi gāhattayasseva vuttattā. “Ahan”ti hi iminā mānadiṭṭhiggāhā vuttā “ahamasmī”ti gāhasāmaññato. Diṭṭhipi diṭṭhiṭṭhānaṁ purimuppannāya diṭṭhiyā uttaradiṭṭhiyā sakkāyadiṭṭhiyā sassatadiṭṭhiyā ca kāraṇabhāvato. Ārammaṇaṁ pañca khandhā, rūpārammaṇādīni ca. Diṭṭhiyā paccayo avijjā-phassa-saññā-vitakka-ayonisomanasikāra-pāpamittaparatoghosādiko diṭṭhiyā upanissayādipaccayo. Vuttañhetaṁ paṭisambhidāyaṁ (paṭi.ma.1.124)”katamāni aṭṭha diṭṭhiṭṭhānāni avijjāpi phassopi saññāpi vitakkopi ayonisomanasikāropi pāpamittopi paratoghosopi diṭṭhiṭṭhānan”ti-ādi. Rūpārammaṇāti ruppanasabhāvadhammārammaṇā. Rūpaṁ pana attāti na vattabbaṁ idha “rūpaṁ attato samanupassatī”ti (saṁ.ni.3.81 345) imassa gāhassa anadhippetattā. So hi “yampi taṁ diṭṭhiṭṭhānan”ti-ādinā parato vuccati. Idha pana “rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati, attani rūpaṁ, rūpasmiṁ attānan”ti ime tayo gāhā adhippetāti keci, tadayuttaṁ. Yasmā rūpaṁ attā na hoti, attaggāhassa pana ālambanaṁ hoti, attasabhāveyeva vā rūpādidhamme ārabbha attadiṭṭhi uppajjati, na attānaṁ tassa paramatthato anupalabbhanato, tasmā rūpādi-ārammaṇāva attadiṭṭhīti katvā (MṬ.22./CS:pg.2.90) vuttaṁ, rūpaṁ pana “attā”ti na vattabbanti ayamettha attho. “Yampi taṁ diṭṭhiṭṭhānan”ti-ādinā pana vipassanāpaṭivipassanā viya diṭṭhi-anupassanā nāma dassitā.

Gandharasaphoṭṭhabbāyatanānaṁ sampattagāhindriyavisayatāya patvā gahetabbatā. Tañhi tassa attano visayaṁ paribhutvā sambandhaṁ hutvā gaṇhāti. Avasesāni sattāyatanāni viññātaṁ nāma manasā viññātabbato. Aññathā itaresampi viññātatā siyā. Pattanti adhigataṁ. Pariyesitanti gavesitaṁ. Anuvicaritanti cintitaṁ. Tenāha “manasā”ti. Ettha ca pattapariyesanānaṁ apaṭikkhepassa, visuṁ, ekajjhaṁ paṭikkhepassa ca vasena catukkoṭikaṁ dassetvā pattapariyesitehi anuvicaritassa bhedaṁ dassetuṁ “lokasmiñhī”ti-ādi vuttaṁ. Pariyesitvā pattaṁ paṭhamaṁ cetasā pacchā kāyena pattattā pattaṁ nāma. Pariyesitvā nopattaṁ pariyesitaṁ nāma kevalaṁ pariyesitabhāvato. Apariyesitvā pattañca nopattañca manasā anuvicaritabbato manasānuvicaritaṁ nāma.

Ayañca vikappo ākulo viyāti “atha vā”ti-ādi vuttaṁ. Pattaṭṭhenāti pattabhāvena pattatāsāmaññena. Apariyesitvā nopattaṁ manasānuvicaritaṁ nāma pattiyā pariyesanāya ca abhāvato. Sabbaṁ vā etanti “pariyesitvā pattampī”ti-ādinā vuttaṁ catubbidhampi. Imināti “yampi taṁ diṭṭhiṭṭhānaṁ”ti-ādivacanena. Viññāṇārammaṇā taṇhāmānadiṭṭhiyo kathitā pārisesañāyena Evaṁ pārisesañāyapariggahe kiṁ payojananti āha “desanāvilāsenā”ti-ādi. Yesaṁ vineyyānaṁ desetabbadhammassa sarūpaṁ anāmasitvā ārammaṇakicca-sampayuttadhamma-phalavisesādi-pakārantaravibhāvanena paṭivedho hoti, tesaṁ tappakārabhedehi dhammehi, yesaṁ pana yena ekeneva pakārena sarūpeneva vā vibhāvane kate paṭivedho hoti, tesaṁ taṁ vatvā dhammissarattā tadaññaṁ niravasesākāravibhāvanañca desanāvilāso. Tenāha “diṭṭhādi-ārammaṇavasena viññāṇaṁ dassitan”ti.

Diṭṭhiṭṭhānanti diṭṭhi eva diṭṭhiṭṭhānaṁ, taṁ heṭṭhā vuttanayameva. Yaṁ rūpaṁ esā diṭṭhi “loko ca attā cā”ti gaṇhāti. Taṁ rūpaṁ sandhāya “so loko so attā”ti vacanaṁ vuttanti yojanā. So pecca bhavissāmīti (MṬ.22./CS:pg.2.91) uddhamāghātanikavādavasenāyaṁ diṭṭhīti āha “so ahaṁ paralokaṁ gantvā nicco bhavissāmī”ti-ādi. Dhuvoti thiro. Sassatoti sabbadābhāvī. Avipariṇāmadhammoti jarāya maraṇena ca avipariṇāmetabbasabhāvo, nibbikāroti attho. Tampi dassananti tampi tathāvuttaṁ diṭṭhidassanaṁ attānaṁ viya taṇhādiṭṭhiggāhavisesena gaṇhāti. Tenāha “etaṁ mamā”ti-ādi. Diṭṭhārammaṇāti diṭṭhivisayā. Kathaṁ pana diṭṭhi diṭṭhivisayā hotīti āha “vipassanāyā”ti-ādi. Paṭivipassanākāleti yamakato sammasanādikālaṁ sandhāyāha. Tattha akkharacintakānaṁ sadde viya, vedajjhāyīnaṁ vedasatthe viya ca diṭṭhiyaṁ diṭṭhigatikānaṁ diṭṭhiggāhappavatti daṭṭhabbā.

Samanupassatīti padassa ca tasso samanupassanā atthoti yojanā. Tena samanupassanā nāma catubbidhāti dasseti. Tattha ñāṇaṁ tāva samavisamaṁ sammā yāthāvato anupassatīti samanupassanā. Itarā pana saṁkilesavasena anu anu passantīti samanupassanā. Yadi evaṁ hotu tāva diṭṭhisamanupassanā micchādassanabhāvato, kathaṁ taṇhāmānāti? Taṇhāyapi sattānaṁ pāpakaraṇe upāyadassanavasena paññāpatirūpikā pavatti labbhateva, yāya vañcananikatisāciyogā sambhavanti. Mānopi seyyādinā dassanavaseneva tathā attānaṁ ūhatīti taṇhāmānānaṁ samanupassanāpatirūpikā pavatti labbhatīti daṭṭhabbaṁ. Avijjamāneti “etaṁ mamā”ti evaṁ gahetabbe taṇhāvatthusmiṁ ajjhattakhandhapañcake anupalabbhamāne vinaṭṭhe. Na paritassati bhayaparittāsataṇhāparittāsānaṁ maggena samugghātitattā.

242. Catūhi kāraṇehīti “asati na paritassatī”ti vuttampi itarehi tīhi saha gahetvā vuttaṁ. Catūhi kāraṇehīti catukkoṭikasuññatākathanassa kāraṇehi. Bahiddhā asatīti bāhire vatthusmiṁ avijjamāne. Sā panassa avijjamānatā laddhavināsena vā aladdhālābhena vāti pāḷiyaṁ-- “ahu vata me, taṁ vata me natthi, siyā vata me, taṁ vatāhaṁ na labhāmī”ti vuttanti tadubhayaṁ parikkhāravasena vibhajitvā tattha paritassanaṁ dassetuṁ “bahiddhā parikkhāravināse”ti-ādi vuttaṁ. Tattha yānaṁ “ratho vayhan”ti evamādi. Vāhanaṁ hatthi-assādi.

Yehi (MṬ.22./CS:pg.2.92) kilesehīti yehi asantapatthanādīhi kilesehi. Evaṁ bhaveyyāti evaṁ “ahu vata me”ti-ādinā codanādi bhaveyya. Diṭṭhiṭṭhānādhiṭṭhānapariyuṭṭhānābhinivesānusayānanti ettha aparāparaṁ pavattāsu diṭṭhīsu yā parato uppannā diṭṭhiyo, tāsaṁ purimuppannā diṭṭhiyo kāraṇaṭṭhena diṭṭhiṭṭhānāni. Adhikaraṇaṭṭhena diṭṭhādhiṭṭhānāni, pariyuṭṭhānappattiyā sabbāpi diṭṭhipariyuṭṭhānāni. “Idameva saccaṁ moghamaññan”ti (ma.ni.2.202 427 3.27-29 udā.55 mahāni.20 netti.59) pavattiyā abhinivesā. Appahīnabhāvena santāne sayantīti anusayāti evaṁ diṭṭhiṭṭhānādīnaṁ padānaṁ vibhāgo veditabbo. Taṇhādīhi kampaniyatāya sabbasaṅkhārāva iñjitānīti sabbasaṅkhāra-iñjitāni. Sesapadadvayepi eseva nayo. Upadhīyati ettha dukkhanti upadhi, khandhāva upadhi khandhūpadhi. Esa nayo sesesupi. Tadeva ca āgamma taṇhā khīyati virajjati nirujjhatīti yojanā. Ucchijjissāmi nāmassūti-ādīsu nipātamattaṁ, saṁsaye vā. Tāsoti attaniyābhāvaṁ paṭicca taṇhāparittāso ceva bhayaparittāso ca. Tenāha “tāso heso”ti-ādi. No cassaṁ, no ca me siyāti “ahan”ti kira koci no cassaṁ, “me”ti ca kiñci no siyāti. Tāsappatīkāradassanañhetaṁ.

243. Ettāvatāti “evaṁ vutte”ti-ādinā, pucchānusandhivasena pavattāya “chayimāni, bhikkhave, diṭṭhiṭṭhānānī”ti-ādinā (ma.ni.1.241) vā. Sāpi hi ajjhattakhandhavināse paritassanakaṁ dassetvā aparitassanakaṁ dassentī pavattāti tassanakassa suññatādassanaṁ akiccasādhakampi suññatādassanamevāti imesaṁ vasena “catukkoṭikā suññatā kathitā”ti vuttaṁ. Bahiddhā parikkhāranti bāhiraṁ saviññāṇakaṁ aviññāṇakañca sattopakaraṇaṁ. Tañhi jīvitavuttiyā parikkhārakaṭṭhena “parikkhāro”ti vuttaṁ. Pariggahaṁ nāma katvāti “mama idan”ti pariggahetabbatāya pariggahitaṁ nāma katvā. Sabbopi diṭṭhiggāho “attā nicco dhuvo sassato, attā ucchijjati vinassatī”ti-ādinā attadiṭṭhisannissayoyevāti vuttaṁ “sakkāyadiṭṭhipamukhā dvāsaṭṭhidiṭṭhiyo”ti. Ayāthāvaggāhinā abhinivesanapaññāpanānaṁ upatthambhabhāvato diṭṭhi eva nissayoti diṭṭhinissayo. Pariggaṇheyyāti niccādivisesayuttaṁ katvā pariggaṇheyya. Kimevaṁ pariggahetuṁ sakkuṇeyya (MṬ.22./CS:pg.2.93) Sabbatthāti “taṁ, bhikkhave, attavādupādānaṁ upādiyetha, taṁ, bhikkhave, diṭṭhinissayaṁ nissayethā”ti etesupi.

244. Attani vā satīti yassa attano santakabhāvena kiñci attaniyanti vucceyya, tasmiṁ attani sati, so eva pana attā paramatthato natthīti adhippāyo. Sakkā hi vattuṁ bāhirakaparikappito attā “paramattho”ti? Siyā khandhapañcakaṁ ñeyyasabhāvattā yathā taṁ ghaṭo, yadi pana tadaññaṁ nāma kiñci abhavissa, na taṁ niyamato viparītaṁ siyāti? Na ca so paramatthato atthi pamāṇehi anupalabbhamānattā turaṅgamavisāṇaṁ viyāti. Attaniye vā parikkhāre satīti “idaṁ nāma attano santakan”ti tassa kiñcanabhāvena nicchite kismiñci vatthusmiṁ sati. Attano idanti hi attaniyanti. Ahanti satīti “ahaṁ nāmāyan”ti ahaṁkāravatthubhūte paramatthato niddhāritasarūpe kismiñci sati tassa santakabhāvena mamāti kiñci gahetuṁ yuttaṁ bhaveyya. Mamāti sati “ahan”ti etthāpi eseva nayo. Iti paramatthato attano anupalabbhamānattā attaniyaṁ kiñci paramatthato natthevāti sabbasaṅkhārānaṁ anattatāya anattaniyataṁ, anattaniyatāya ca anattakataṁ dasseti. Bhūtatoti bhūtatthato. Tathatoti tathasabhāvato. Thiratoti ṭhitasabhāvato nibbikārato.

Yasmā hutvā na hotīti yasmā pubbe asantaṁ paccayasamavāyena hutvā uppajjitvā puna bhaṅgupagamena na hoti, tasmā na niccanti aniccaṁ, adhuvanti attho. Tato eva uppādavayavattitoti uppajjanavasena nirujjhanavasena ca pavattanato. Sabhāvavigamo idha vipariṇāmo, khaṇikatā tāvakālikatā, niccasabhāvābhāvo eva niccapaṭikkhepo. Aniccadhammā hi teneva attano aniccabhāvena atthato niccataṁ paṭikkhipanti nāma. Tathā hi vuttaṁ “na niccanti aniccan”ti. Uppādajarābhaṅgavasena rūpassa nirantarabādhatāti paṭipīḷanākārenassa dukkhatā. Santāpo dukkhadukkhatādivasena santāpanaṁ paridahanaṁ, tato evassa dussahatāya dukkhamatā. Tissannaṁ dukkhatānaṁ saṁsāradukkhassa ca adhiṭṭhānatāya dukkhavatthukatā. Sukhasabhāvābhāvo eva sukhapaṭikkhepo. Vipariṇāmadhammanti jarāya maraṇena ca vipariṇamanasabhāvaṁ. Yasmā idaṁ rūpaṁ paccayasamavāyena (MṬ.22./CS:pg.2.94) uppādaṁ, uppādānantaraṁ jaraṁ patvā avassameva bhijjati, bhinnañca bhinnameva, nāssa kassaci saṅkamoti bhavantarānupagamanasaṅkhātena saṅkamābhāvena vipariṇāmadhammataṁ pākaṭaṁ kātuṁ “bhavasaṅkanti upagamanasabhāvan”ti vuttaṁ. Pakatibhāvavijahanaṁ sabhāvavigamo nirujjhanameva. Nti aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ rūpaṁ. Imināti “no hetaṁ, bhante”ti rūpassa taṇhādiggāhānaṁ vatthubhāvapaṭikkhepena. Rūpañhi uppannaṁ ṭhitiṁ mā pāpuṇātu, ṭhitippattaṁ mā jīratu, jarappattaṁ mā bhijjatu, udayabbayehi mā kilamiyatūti na ettha kassaci vasībhāvo atthi, svāyamassa avasavattanaṭṭho anattatāsallakkhaṇassa kāraṇaṁ hotīti āha “avasavattanākārena rūpaṁ, bhante, anattāti paṭijānantī”ti. Nivāsikārakavedaka-adhiṭṭhāyakavirahena tato suññatā suññaṭṭho, sāmibhūtassa kassaci abhāvo assāmikaṭṭho, yathāvuttavasavattibhāvābhāvo anissaraṭṭho, paraparikappita-attasabhāvābhāvo eva attapaṭikkhepaṭṭho.

Yasmā aniccalakkhaṇena viya dukkhalakkhaṇaṁ, tadubhayena anattalakkhaṇaṁ suviññāpayaṁ, na kevalaṁ, tasmā tadubhayenettha anattalakkhaṇavibhāvanaṁ katanti dassento “Bhagavā hī”tiādimāha. Tattha aniccavasenāti aniccatāvasena. Dukkhavasenāti dukkhatāvasena. Na upapajjatīti na yujjati. Tameva ayujjamānataṁ dassetuṁ “cakkhussa uppādopī”ti-ādi vuttaṁ. Yasmā attavādī attānaṁ niccaṁ paññapeti, cakkhuṁ pana aniccaṁ, tasmā cakkhu viya attāpi anicco āpanno. Tenāha “yassa kho panā”ti-ādi. Tattha vetīti vigacchati nirujjhati. Iti cakkhu anattāti cakkhussa udayabbayavantatāya aniccatā, attano ca attavādinā aniccatāya anicchitattā cakkhu anattā.

Kāmaṁ Anattalakkhaṇasutte (saṁ.ni.3.59 mahāva.20)-- “yasmā ca kho, bhikkhave, rūpaṁ anattā, tasmā rūpaṁ ābādhāya saṁvattatī”ti rūpassa anattatāya dukkhatā vibhāvitā viya dissati, tathāpi “yasmā rūpaṁ ābādhāya saṁvattati, tasmā anattā”ti pākaṭatāya sābādhatāya rūpassa attasārābhāvo vibhāvito, tato eva ca “na labbhati rūpe evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosī”ti rūpe kassaci anissaratā, tassa ca avasavattanākāro dassitoti āha “dukkhavasena anattataṁ (MṬ.22./CS:pg.2.95) dassetī”ti. Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti yaṁ vatthu aniccaṁ, taṁ dukkhaṁ udayabbayapaṭipīḷitattā, yaṁ pana niccaṁ tadabhāvato, taṁ sukhaṁ yathā taṁ nibbānanti adhippāyo. Yaṁ tanti kāraṇaniddesovāyaṁ, yasmā rūpaṁ aniccaṁ, taṁ tasmāti attho. Yaṁ dukkhaṁ tadanattāti ettha vuttanayeneva attho veditabbo. Aniccanti iminā ghaṭādi viya paccayuppannattā rūpaṁ aniccanti imamatthaṁ dasseti. Imināva nayena “anattā”ti vattuṁ labbhamānepi “anattā”ti vattā nāma natthi. Evaṁ dukkhanti vadantīti etthāpi yathārahaṁ vattabbaṁ “akkhisūlādivikārappattakāle viya paccayuppannattā dukkhaṁ rūpan”ti-ādinā. Duddasaṁ duppaññāpanaṁ. Tathā hi sarabhaṅgādayopi satthāro nāddasaṁsu, kuto paññāpanā. Tayidaṁ anattalakkhaṇaṁ.

Tasmātihāti-ādinā tiyaddhagatarūpaṁ lakkhaṇattayaṁ āropetvā vuttanti āha “etarahi aññadāpī”ti. Taṁ pana yādisaṁ tādisampi tathā vuttanti ajjhattādivisesopi vattabbo. Pi-saddena vā tassāpi saṅgaho daṭṭhabbo.

245.Ukkaṇṭhatīti nābhiramati. Aññattha “nibbidā”ti balavavipassanā vuccati, sānulomā pana saṅkhārupekkhā “vuṭṭhānagāminī”ti, sā idha kathaṁ nibbidā nāma jātāti āha “vuṭṭhānagāminivipassanāya hī”ti-ādi. Iminā sikhāpattanibbedatāya vuṭṭhānagāminī idha nibbidānāmena vuttāti dasseti.

“So anupubbena saññaggaṁ phusatī”ti (dī.ni.1.414 415) vatvā “saññā kho poṭṭhapāda paṭhamaṁ uppajjati, pacchā ñāṇan”ti (dī.ni.1.416) vuttattā saññagganti vuttā lokiyāsu pahānasaññāsu sikhāpattabhāvato. Dhammaṭṭhitiñāṇanti vuttā idappaccayatādassanassa matthakappattīti katvā. Tato parañhi asaṅkhatārammaṇaṁ ñāṇaṁ hoti. Tenāha-- “pubbe kho susima dhammaṭṭhitiñāṇaṁ, pacchā nibbāne ñāṇan”ti (saṁ.ni.2.70). Pārisuddhipadhāniyaṅganti vuttā maggādhigamassa paripanthabhūtasabbasaṁkilesavisuddhi padhānikassa yogino, padhānabhāvanāya vā jātaṁ aṅganti katvā. Paṭipadāñāṇadassanavisuddhīti vuttā paramukkaṁsagatapaṭipadāñāṇadassanavisuddhibhāvato. Atammayatanti ettha tammayatā nāma taṇhā, kāmataṇhādīsu tāya tāya nibbattattā tammayaṁ nāma tebhūmikappavattaṁ, tassa (MṬ.22./CS:pg.2.96) bhāvoti katvā. Tassā taṇhāya pariyādānato vuṭṭhānagāminivipassanā atammayatāti vuccati. Nissāyāti taṁ atammayataṁ paccayaṁ katvā. Āgammāti tasseva vevacanaṁ. Nānattāti nānāsabhāvā bahū anekappakārā. Nānattasitāti nānārammaṇanissitā rūpādivisayā. Ekattāti ekasabhāvā. Ekattasitāti ekaṁyeva ārammaṇaṁ nissitā. Taṁ nissāyāti taṁ ekattasitaṁ upekkhaṁ paccayaṁ katvā. Etissāti etissā upekkhāya. Pahānaṁ hotīti aññāṇupekkhato pabhuti sabbaṁ upekkhaṁ pajahitvā ṭhitassa “atammayatā”ti vuttāya vuṭṭhānagāminivipassanāya arūpāvacarasamāpatti-upekkhāya vipassanupekkhāya ca pahānaṁ hotīti pariyādānanti vuttāti. Sabbasaṅkhāragatassa muñcitukamyatāpaṭisaṅkhānassa sikhāpattabhāvato vuṭṭhānagāminī muñcitukamyatā paṭisaṅkhānanti ca vuttā. Mudumajjhādivasena pavatti-ākāramattaṁ, atthato ekatthā muñcitukamyatādayo, byañjanameva nānaṁ. Dvīhi nāmehīti gotrabhu, vodānanti imehi dvīhi nāmehi.

Virāgoti maggo, accantameva virajjati etenāti virāgo, tena. Maggena hetubhūtena. Vimuccatīti paṭippassaddhivimuttivasena vimuccati. Tenāha “phalaṁ kathitan”ti.

Mahākhīṇāsavoti pasaṁsāvacanaṁ yathā “mahārājā”ti. Tathā hi taṁ pasaṁsanto Satthā “ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu ukkhittapaligho itipī”ti-ādimāhāti. Tadatthaṁ vivarituṁ “idāni tassā”ti-ādi vuttaṁ. Yathābhūtehīti yāthāvato bhūtehi. Durukkhipanaṭṭhenāti pacurajanehi ukkhipituṁ asakkuṇeyyabhāvena. Nibbānanagarappavese vibandhanena paligho viyāti palighoti vuccati. Matthakacchinno tālo pattaphalādīnaṁ anaṅgato tālāvatthu asive “sivā”ti samaññā viya. Tenāha “sīsacchinnatālo viya katā”ti. Punabbhavassa karaṇasīlo, punabbhavaṁ vā phalaṁ arahatīti ponobhaviko. Evaṁbhūto pana punabbhavaṁ deti nāmāti āha “punabbhavadāyako”ti. Punabbhavakhandhānaṁ paccayoti iminā jātisaṁsāroti phalūpacārena kāraṇaṁ vuttanti dasseti. Parikkhāti vuccati santānassa parikkhipanato. Saṁkiṇṇattāti sabbaso kiṇṇattā vināsitattā. Gabbhīrānugataṭṭhenāti gambhīraṁ anupaviṭṭhaṭṭhena. Luñcitvāti (MṬ.22./CS:pg.2.97) uddharitvā. Etānīti kāmarāgasaññojanādīni. Aggaḷāti vuccanti avadhāraṇaṭṭhena. Aggamaggena patito mānaddhajo etassāti patitamānaddhajo. Itarabhāroropanassa purimapadehi pakāsitattā “mānabhārasseva oropitattā pannabhāroti adhippeto”ti vuttaṁ. Mānasaṁyogeneva visaṁyuttattāti etthāpi eseva nayo. Pañcapi khandhe avisesato asmīti gahetvā pavattamāno “asmimāno”ti adhippetoti vuttaṁ “rūpe asmīti māno”ti-ādi.

Nagaradvārassa parissayapaṭibāhanatthañceva sobhanatthañca ubhosu passesu esikatthambhe nikhaṇitvā ṭhapentīti āha “nagaradvāre ussāpite esikatthambhe”ti. Pākāraviddhaṁsaneneva parikkhāya bhūmisamakaraṇaṁ hotīti āha “pākāraṁ bhindanto parikkhaṁ saṁkiritvā”ti. Evanti-ādi upamāsaṁsandanaṁ. Santo saṁvijjamāno kāyo dhammasamūhoti sakkāyo, upādānakkhandhapañcakaṁ. Dvattiṁsa kammakāraṇā dukkhakkhandhe āgatā. Akkhirogasīsarogādayo aṭṭhanavuti rogā. Rājabhayādīni pañcavīsati mahābhayāni.

246. Anadhigamanīyaviññāṇatanti “idaṁ nāma nissāya iminā nāma ākārena pavattatī”ti evaṁ duviññeyyacittataṁ. Anvesanti paccatte ekavacananti āha “anvesanto”ti. Sattopi Tathāgatoti vuccati “tathāgato paraṁ maraṇā”ti-ādīsu (dī.ni.1.65) viya. Satto hi yatheko kammakilesehi itthattaṁ āgato, tathā aparopi āgatoti “tathāgato”ti vuccati. Uttamapuggaloti Bhagavantaṁ sandhāya vadati. Khīṇāsavopīti yo koci khīṇāsavopi “Tathāgato”ti adhippeto. Sopi hi yatheko catūsu satipaṭṭhānesu sūpaṭṭhitacitto satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā anuttaraṁ arahattaṁ āgato adhigato, tathā aparopi āgatoti “Tathāgato”ti vuccati. Asaṁvijjamānoti paramatthato anupalabbhanīyo. Avindeyyoti na vinditabbo, duviññeyyoti attho.

Tathāgato satto puggaloti na paññapemi paramatthato sattasseva abhāvatoti adhippāyo. Kiṁ paññapessāmi paññatti-upādānassapi dharamānakassa (MṬ.22./CS:pg.2.98) abhāvato. “Anuppādo khemaṁ, anuppatti kheman”ti-ādinā asaṅkhatāya dhātuyā pakkhandhanavasena pavattaṁ aggaphalasamāpatti-atthaṁ vipassanācittaṁ vā.

Tucchāti karaṇe nissakkavacananti āha “tucchakenā”ti. Vinayatīti vinayo, so eva venayiko. Tathā manti tathābhūtaṁ maṁ. Paramatthato vijjamānassa hi sattassa abhāvaṁ vadanto sattavināsapaññāpako ca nāma siyā, ahaṁ pana paramatthato avijjamānaṁ taṁ “natthī”ti vadāmi. Yathā ca loko voharati, tatheva taṁ voharāmi, tathābhūtaṁ maṁ ye samaṇabrāhmaṇā “venayiko samaṇo Gotamo”ti vadantā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhantīti yojanā. Appaṭisandhikassa khīṇāsavassa carimacittaṁ nirupādānato anupādāno viya jātavedo parinibbutaṁ idaṁ nāma nissitanti na paññāyatīti vadanto kimettāvatā ucchedavādī bhaveyya, nāhaṁ kadācipi atthi, nāpi koci atthīti vadāmi. Evaṁ sante kiṁ nissāya te moghapurisā sato sattassa nāma ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapetīti vadantā asatā …pe… abbhācikkhantīti ayamettha adhippāyo.

Mahābodhimaṇḍamhīti bodhimaṇḍaggahaṇena sattasattāhamāha. Tena dhammacakkapavattanato (saṁ.ni.5.1081 mahāva.13 paṭi.ma.2.30) pubbe vuttaṁ tantidesanaṁ vadati Catusaccameva paññapemīti etena saccavimuttā satthudesanā natthīti dasseti. Ettha ca-- “pubbe ceva etarahi ca dukkhañceva paññapemi dukkhassa ca nirodhan”ti vadanto Bhagavā nāhaṁ kadācipi “attā ucchijjati, vinassatī”ti vā, “attā nāma koci atthī”ti vā vadāmi. Evaṁ sante kiṁ nissāya te moghapurisā “sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapetī”ti asatā tucchena abbhācikkhantīti dasseti. Pareti amāmakā, mama ovādassa abhājanabhūtāti atthoti āha “saccāni …pe… asamatthapuggalā”ti. Adhippāyenāti iminā tesaṁ adhippāyamattaṁ, rosanavihesanāni pana Tathāgatassa ākāsassa vilikhanaṁ viya na sambhavantiyevāti dasseti. Āhanati cittanti āghāto. Appatītā honti etenāti appaccayo. Cittaṁ na abhirādhayatīti anabhiraddhi. Atuṭṭhīti tuṭṭhipaṭipakkho tathāpavatto cittuppādo, kodho eva vā.

Pareti (MṬ.22./CS:pg.2.99) aññe ekacce. Ānandanti pamodanti etenāti Ānando, pītiyā evetaṁ adhivacanaṁ. Sobhanamanatā somanassaṁ, cetasikasukhassetaṁ adhivacanaṁ. Uppilati purimāvatthāya bhijjati visesaṁ āpajjatīti uppilaṁ, tadeva uppilāvitaṁ, tassa bhāvo uppilāvitattaṁ. Yāya uppannāya kāyacittaṁ vātapūritabhattā viya uddhumāyanākārappattaṁ hoti, tassā gehassitāya odaggiyapītiyā etaṁ adhivacanaṁ. Saccāni paṭivijjhituṁ asamatthāti dukkhameva uppajjati nirujjhati ca, na añño satto nāma atthīti evaṁ jānituṁ asamatthā “attā nāma atthī”ti evaṁdiṭṭhino appahīnavipallāsā. Uttamaṁ pasādanīyaṭṭhānaṁ Tathāgatampi akkosanti, kimaṅgaṁ pana bhikkhūti adhippāyo.

247. Anattaniyepi khandhapañcake micchāgāhavasena attaniyasaññāya pavattassa chandarāgassa pahānaṁ. Amhākaṁ neva attāti yasmā rūpavedanādiyeva attaggāhavatthu tabbinimuttassa lobhaneyyassa abhāvato. Etaṁ tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ na amhākaṁ rūpaṁ, na viññāṇaṁ, tasmā amhākaṁ neva attāti yojanā. Ajjhattikassa vatthuno neva attāti paṭikkhittattā bāhiravatthu attaniyabhāvena paṭikkhittaṁ hotīti āha “amhākaṁ cīvarādiparikkhāropi na hotī”ti. Khandhapañcakaṁyevāti bāhiravatthuṁ nidassanaṁ katvā khandhapañcakaṁyeva na tumhākanti pajahāpeti. Na uppāṭetvā kandaṁ viya. Na luñcitvā vā kese viyāti. Iminā rūpādīnaṁ nāmamukhena pahānaṁ icchanti. Ulliṅgitamatthaṁ chandarāgavinayena pajahāpetīti sarūpato dasseti.

248. “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā”ti-ādi desanā tiparivaṭṭaṁ. Yāva imaṁ ṭhānanti “evaṁ svākkhāto”ti yāvāyaṁ pāḷipadeso. Suviññeyyabhāvena akkhātattāpi svākkhātoti āha “sukathitattā eva uttāno vivaṭo pakāsito”ti. Tiriyaṁ vidāraṇena chinnaṁ, dīghaso phālanena bhinnaṁ, tato eva tattha tattha sibbitagaṇṭhikatajiṇṇavatthaṁ pilotikā, tadabhāvato chinnapilotiko, pilotikarahitoti attho. Iriyāpatha-saṇṭhapana-avijjamānajhāna-vipassanāni chinnāya avijjamānāya paṭipattiyā sibbanagaṇṭhikaraṇasadisāni, tādisaṁ idha natthīti āha “na hettha …pe… atthī”ti. Patiṭṭhātuṁ na labhatīti pesalehi (MṬ.22./CS:pg.2.100) saddhiṁ saṁvāsavasenapi patiṭṭhātuṁ na labhati, visesādhigamavasena pana vattabbameva natthi.

Kāraṇḍavaṁ niddhamathāti vipannasīlatāya kacavarabhūtaṁ puggalaṁ kacavaramiva nirapekkhā apanetha. Kasambuñcāpakassathāti kasaṭabhūtañca naṁ khattiyādīnaṁ majjhagataṁ sambhinnaṁ paggharitakuṭṭhaṁ caṇḍālaṁ viya apakassatha nikkaḍḍhatha. Kiṁ kāraṇaṁ? Saṅghārāmo nāma sīlavantānaṁ kato, na dussīlānaṁ, yato etadeva. Tato palāpe vāhetha, assamaṇe samaṇamānineti yathā palāpā antosārarahitā ataṇḍulā bahi thusena vīhi viya dissanti, evaṁ pāpabhikkhū antosīlarahitāpi bahi kāsāvādiparikkhārena bhikkhū viya dissanti, tasmā “palāpā”ti vuccanti, te palāpe vāhetha odhunātha vidhamatha. Paramatthato assamaṇe vesamattena samaṇamānine evaṁ niddhamitvāna …pe… patissatāti. Tattha kappayavhoti kappetha, karothāti vuttaṁ hoti. Patissatāti pati pati satā sampajānantā suṭṭhu pajānantā. Patissatā vā sappatissā aññamaññaṁ sagāravā. Athevaṁ suddhā suddhehi saṁvāsaṁ kappentā diṭṭhisīlasāmaññena samaggā. Anukkamena paripākagatapaññatāya nipakā. Sabbassevimassa dukkhavaṭṭassa antaṁ karissatha, parinibbānaṁ pāpuṇissathāti attho.

Vaṭṭaṁ tesaṁ natthi paññāpanāya sabbaso samucchinnavaṭṭamūlakattā.

Dhammaṁ anussaranti, dhammassa vā anussaraṇasīlāti dhammānusārino. Evaṁ saddhānusārinopi veditabbā. Paṭipannassāti paṭipajjamānassa, sotāpattimaggaṭṭhopi adhippeto. Adhimattanti balavaṁ. Paññāvāhīti paññaṁ vāheti, paññā vā imaṁ puggalaṁ vahatīti paññāvāhītipi vadanti. Paññāpubbaṅgamanti paññaṁ purecārikaṁ katvā. Ayaṁ vuccatīti ayaṁ evarūpo puggalo paññāsaṅkhātena dhammena sarati anussaratīti dhammānusārī. Saddhāvāhīti saddhaṁ vāheti, saddhā vā imaṁ puggalaṁ vahatīti saddhāvāhītipi vadanti. Saddhāpubbaṅgamanti saddhaṁ purecārikaṁ katvā. Ayaṁ vuccatīti ayaṁ evarūpo puggalo saddhāya sarati anussaratīti saddhānusārī. Saddhāmattanti “itipi so Bhagavā”ti-ādinā Buddhasubuddhatāya saddahanamattaṁ. Matta-saddena aveccappasādaṁ nivatteti. Pemamattanti yathāvuttasaddhānusārena uppannaṁ tuṭṭhimattaṁ. Sinehoti keci. Evaṁ vipassanaṁ paṭṭhapetvā nisinnānanti (MṬ.22./CS:pg.2.101) kalāpasammasanādivasena āraddhavipassanānaṁ. Ekā saddhāti vipassanānusārena svākkhātadhammatā siddhā, tato eva ekā seṭṭhā uḷārā saddhā uppajjati. Ekaṁ pemanti etthāpi eseva nayo. Sagge ṭhapitā viya hontīti tesaṁ saddhāpemānaṁ saggasaṁvattaniyatāya abyabhicārībhāvamāha. Cūḷasotāpannoti vadanti ekadesena saccānubodhe ṭhitattā. Sesaṁ suviññeyyameva.

Alagaddūpamasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.23.)3.Vammikasuttavaṇṇanā

249. Piyavacananti piyasamudācāro. Viññujātikā hi paraṁ piyena samudācarantā “bhavan”ti vā, “devānaṁ piyo”ti vā, “āyasmā”ti vā samudācaranti, tasmā sammukhā sambodhanavasena “āvuso”ti, tirokkhaṁ “āyasmā”ti ayampi samudācāro. Mahākassapa-uruvelakassapādayo aññepi Kassapanāmakā atthīti “katarassa Kassapassā”ti pucchanti. Raññāti kosalaraññā. “Sañjāniṁsū”ti saṅkhepato vuttamatthaṁ vivarituṁ “ayaṁ panā”ti-ādi āraddhaṁ. Assāti Kumārakassapassa, “sañjāniṁsū”ti vuttasañjānanassa vā. Puññāni karontoti kappasatasahassaṁ devesu ca manussesu ca nibbattitvā dānādīni puññāni bhāvento. Osakkanteti parihāyamāne. Paṭhamanti kumārikākāle. Satthā Upālittheraṁ paṭicchāpesi taṁ adhikaraṇaṁ vinayakammenevassā bhikkhuniyā pabbajjāya arogabhāvaṁ.

Paññattivibhāvanāti “andhavanan”tveva paññāyamānassa vibhāvanā. Olīyatīti saṅkucati saṇikaṁ vattati. Bhāṇakoti sarabhāṇako. Yaṁ atthi, taṁ gahetvāti idāni pariyesitabbaṭṭhānaṁ natthi, yathāgataṁ pana yaṁ atthi, taṁ gahetvā. Balavaguṇeti adhimattaguṇe. Kassapabhagavato kāle niruḷhasamaññāvasena vacanasantatiyā avicchedena ca imasmimpi Buddhuppāde taṁ “andhavanan”tveva paññāyittha, uparūparivaḍḍhamānāya pathaviyā upari rukkhagacchādīsu sañjāyantesupīti. Sekkhapaṭipadanti sekkhabhāvāvahaṁ visuddhipaṭipattiṁ.

Aññatara-saddo (MṬ.23./CS:pg.2.102) apākaṭe viya pākaṭepi vattati eka-saddena samānatthattāti dassetuṁ “abhijānātī”ti-ādi vuttaṁ. Bhayabheravadassitampi abhikkanta-saddassa atthuddhāraṁ idha dassento evaṁ heṭṭhā tattha tattha katā atthasaṁvaṇṇanā parato tasmiṁ tasmiṁ suttapadese yathārahaṁ vattabbāti nayadassanaṁ karoti. Kañcanasannibhattacatā suvaṇṇavaṇṇaggahaṇena gahitāti adhippāyenāha “chaviyan”ti. Chavigatā pana vaṇṇadhātu eva “suvaṇṇavaṇṇo”ti ettha vaṇṇaggahaṇena gahitāti apare. Vaṇṇīyati kittīyati ugghosananti vaṇṇo, thuti. Vaṇṇīyati asaṅkarato vavatthapīyatīti vaṇṇo, kulavaggo. Vaṇṇīyati phalaṁ etena yathāsabhāvato vibhāvīyatīti vaṇṇo, kāraṇaṁ. Vaṇṇanaṁ dīgharassādivasena saṇṭhahananti vaṇṇo, saṇṭhānaṁ. Vaṇṇīyati aṇumahantādivasena pamīyatīti vaṇṇo, pamāṇaṁ. Vaṇṇeti vikāramāpajjamānaṁ hadayaṅgatabhāvaṁ pakāsetīti vaṇṇo, rūpāyatanaṁ. Evaṁ tena tena pavattinimittena vaṇṇa-saddassa tasmiṁ tasmiṁ atthe pavatti veditabbā.

Anavasesattaṁ sakalatā kevalatā. Kevalakappāti ettha keci īsaṁ asamattā kevalā kevalakappāti vadanti, evaṁ sati anavasesattho eva kevala-saddo siyā. Anatthantarena pana kappa-saddena padavaḍḍhanaṁ katvā kevalā eva kevalakappā. Tathā vā kappanīyattā paññapetabbattā kevalakappā. Yebhuyyatā bahulabhāvo. Abyāmissatā vijātiyena asaṅkaro suddhatā. Anatirekatā taṁmattatā visesābhāvo. Kevalakappanti kevalaṁ daḷhaṁ katvāti attho. Kevalaṁ vuccati nibbānaṁ sabbasaṅkhatavivittattā. Tenāha “visaṁyogādi-anekattho”ti. Kevalaṁ etassa adhigataṁ atthīti kevalī, sacchikatanirodho khīṇāsavo.

Kappa-saddo panāyaṁ sa-upasaggo anupasaggo cāti adhippāyena okappanīyapade labbhamānaṁ okappasaddamattaṁ nidasseti, aññathā kappa-saddassa atthuddhāre okappanīyapadaṁ anidassanameva siyā. Samaṇakappehīti vinayasiddhehi (MṬ.23./CS:pg.2.103) samaṇavohārehi. Niccakappanti niccakālaṁ. Paññattīti nāmaṁ. Nāmañhetaṁ tassa āyasmato, yadidaṁ kappoti. Kappitakesamassūti kattarikāya cheditakesamassu. Dvaṅgulakappoti majjhanhikavelāya vītikkantāya dvaṅgulatāvikappo. Lesoti apadeso. Anavasesaṁ pharituṁ samatthassapi obhāsassa kenaci kāraṇena ekadesapharaṇampi siyā, ayaṁ pana sabbasova pharīti dassetuṁ samantattho kappa-saddo gahitoti āha “anavasesaṁ samantato”ti.

Samaṇasaññāsamudācārenāti “ahaṁ samaṇo”ti evaṁ uppannasaññāsamuṭṭhitena samudācārena, tannimittena vā tabbohārena. Pubbayogeti pubbayogakathāyaṁ. Papañco esāti eso tumhesu āgatesu yathāpavatto paṭisanthāro kathāsamudācāro ca amhākaṁ papañco. Ettakampi akatvā samaṇadhammameva karomāti adhippāyo.

Ariyabhūmiṁ pattoti anāgāmiphalaṁ adhigato. Pakkusātikulaputtaṁ sandhāya vadati. Vibhajitvāti vibhāgaṁ katvā. Turitālapanavasenāti turitaṁ ālapanavasena. Tena dullabho ayaṁ samaṇo, tasmā sīghamassa pañho kathetabbo, iminā ca sīghaṁ gantvā Satthā pucchitabboti turitaṁ ālapīti dasseti. “Yathā vā”ti-ādinā pana vacanālaṅkāravasena dvikkhattuṁ ālapati. Evamāhāti “bhikkhu bhikkhū”ti evaṁ dvikkhattuṁ avoca.

Vammikapariyāyena karajakāyaṁ paccakkhaṁ katvā dassentī devatā “ayaṁ vammiko”ti āha. Tāya pana bhāvatthassa abhāsitattā saddatthameva dassento “purato ṭhitaṁ …pe… ayanti āhā”ti avoca. Sesesupi eseva nayo. Maṇḍūkanti thalamaṇḍūkaṁ. So hi uddhumāyikāti vuccati, na udakamaṇḍūko. Tassa nivāsato vāto mā kho bādhayitthāti “uparivātato apagammā”ti vuttaṁ. Kathaṁ panāyaṁ devatā iminā nīhārena ime pañhe therassa ācikkhīti? Keci tāva āhu-- yathāsutamatthaṁ upamābhāvena gahetvā attano paṭibhānena upameyyatthaṁ manasā cintetvā taṁ Bhagavāva imassa ācikkhissati. Sā ca desanā atthāya hitāya sukhāya hotīti “ayaṁ vammiko”ti-ādinā upamāvaseneva pannarasa pañhe therassa ācikkhi. Kassapasammāsambuddhakāle kira Bārāṇasiyaṁ eko seṭṭhi aḍḍho mahaddhano mahantaṁ nidhānaṁ (MṬ.23./CS:pg.2.104) nidahitvā palighādi-ākārāni kānicipi laṅgāni tattha ṭhapesi. So maraṇakāle attano sahāyassa brāhmaṇassa ārocesi-- “imasmiṁ ṭhāne mayā nidhānaṁ nidahitaṁ, taṁ mama puttassa viññutaṁ pattassa dassetī”ti vatvā kālamakāsi. Brāhmaṇo sahāyakaputtassa viññutaṁ pattakāle taṁ ṭhānaṁ dassesi. So nikhanitvā sabbapacchā nāgaṁ passi, nāgo attano puttaṁ disvā “sukheneva dhanaṁ gaṇhatū”ti apagacchi. Svāyamattho tadā loke pākaṭo jāto. Ayaṁ pana devatā tadā Bārāṇasiyaṁ gahapatikule nibbattitvā viññutaṁ patto satthari parinibbute uraṁ datvā sāsane pabbajito pañcahi sahāyakabhikkhūhi saddhiṁ samaṇadhammamakāsi. Ye sandhāya vuttaṁ “pañca bhikkhū nisseṇiṁ bandhitvā”ti-ādi. Tena vuttaṁ “yathāsutamatthaṁ upamābhāvena gahetvā”ti-ādi. Apare pana “devatā attano paṭibhānena ime pañhe evaṁ abhisaṅkharitvā therassa ācikkhī”ti vadanti. Devaputte nissakkaṁ devaputtapañhattā tassa atthassa.

251. Catūhi mahābhūtehi nibbattoti cātumahābhūtiko. Tenāha “catumahābhūtamayassā”ti. Vamati uggiranto viya hotīti attho. Vantakoti ucchaḍḍako. Vantussayoti upacikāhi vantassa mattikāpiṇḍassa ussayabhūto. Vantasinehasambaddhoti vantena kheḷasinehena sampiṇḍito. Asucikalimalaṁ vamatīti ettha mukhādīhi pāṇakānaṁ niggamanato pāṇake vamatīti ayampi attho labbhateva. Ariyehi vantakoti kāyabhāvasāmaññena vuttaṁ. Dukkhasaccapariññāya vā sabbassapi tebhūmakadhammajātassa pariññātattā sabbopi kāyo ariyehi chandarāgappahānena vanto eva. Taṁ sabbanti yehi tīhi aṭṭhisatehi ussito, yehi nhārūhi sambaddho, yehi maṁsehi avalitto, yena allacammena pariyonaddho, yāya chaviyā rañjito, taṁ aṭṭhi-ādisabbaṁ accantameva jigucchitvā virattatāyavantameva. “Yathā cā”ti-ādinā vattabbopamatopi vammiko viya vammikoti imamatthaṁ dasseti.

Sambhavati etasmāti sambhavo, mātāpettiko sambhavo etassāti mātāpettikasambhavo. Tassa. Upaciyati etenāti upacayo’ odanakummāsaṁ upacayo etassāti odanakummāsūpacayo. Tassa. Adhuvasabhāvatāya (MṬ.23./CS:pg.2.105) aniccadhammassa, sedagūtha-pitta-semhādi-dhātukkhobha-garubhāvaduggandhānaṁ vinodanāya ucchādetabbadhammassa, parito sambāhanena parimadditabbadhammassa, khaṇe khaṇe bhijjanasabhāvatāya bhedanadhammassa, tato eva vikiraṇasabhāvatāya viddhaṁsanadhammassāti dhamma-saddo paccekaṁ yojetabbo. Tanuvilepanenāti kāyāvalepanena ucchādanavilepanena. Aṅgapaccaṅgābādhavinodanatthāyāti tādisasamuṭṭhāna-sarīravikāravigamāya. Yasmā sukkasoṇitaṁ āhāro, ucchādanaṁ parimaddanañca yathārahaṁ uppādassa, vuḍḍhiyā ca paccayo, tasmā āha “mātāpettika …pe… kathito”ti. Uccāvacabhāvoti yathārahaṁ yojetabbo-- odanakummāsūpacaya-ucchādanaparimaddanaggahaṇehi uccabhāvo, vaḍḍhī. Mātāpettikasambhavaggahaṇena samudayo. Itarehi avacabhāvo, parihāni, atthaṅgamo pakāsito. Aṅgapaccaṅgānaṁ saṇṭhapanampi hi vaṭṭapaccayattā vaṭṭanti.

Kodho dhūmoti ettha dhūmapariyāyena kodhassa vuttattā dhūma-saddo kodhe vattatīti vuttaṁ “dhūmo viya dhūmo”ti. Bhasmanīti bhasmaṁ. Mosavajjanti musāvādo. Dhūmo eva dhūmāyitaṁ. Icchā dhūmāyitaṁ etissāti icchādhūmāyitā, pajā. Icchādhūmāyitasaddassa taṇhāya vutti vuttanayo eva. Dhūmāyantoti vitakkasantāpena saṁtappento, vitakkentoti attho. Palipoti dukkaramahākaddamaṁ. Timūlanti tīhi mūlehi patiṭṭhitaṁ viya acalaṁ pavattanti vuttaṁ. Rajo ca dhūmo ca mayā pakāsitāti rajasabhāvakaraṇaṭṭhena “rajo”ti ca dhūmasabhāvakaraṇaṭṭhena “dhūmo”ti ca mayā pakāsitā. Pakatidhūmo viya aggissa kilesaggijālassa paññāṇabhāvato. Dhammadesanādhūmo ñāṇaggisandhīpanassa pubbaṅgamabhāvato. Ayaṁ rattiṁ dhūmāyanāti yā divā kattabbakammante uddissa rattiyaṁ anuvitakkanā, ayaṁ rattiṁ dhūmāyanā.

Sattannaṁ dhammānanti idaṁ Sutte (cūḷani. mettagūmāṇavapucchāniddesa 28) āgatanayena vuttaṁ. Suttañca tathā ārādhanaveneyyajjhāsayavasena. Tadekaṭṭhatāya vā tadaññakilesānaṁ. Sundarapaññoti ñātatīraṇapahānapariññāya paññāya sundarapañño.

Etanti (MṬ.23./CS:pg.2.106) “satthan”ti etaṁ adhivacanaṁ saṁkilesadhammānaṁ sasanato samucchindanato. Nti vīriyaṁ. Paññāgatikameva paññāya hitasseva adhippetattā. Lokiyāya paññāya ārambhakāle lokiyavīriyaṁ gahetabbaṁ, lokuttarāya paññāya pavattikkhaṇe lokuttaravīriyaṁ gahetabbanti yojanā. Atthadīpanāti upameyyatthadīpanī upamā.

Gāmatoti attano vasanagāmato. Manteti āthabbanamante. Te hi brāhmaṇā araññe eva vācenti “mā aññe assosun”ti. Tathā akāsīti cattāro koṭṭhāse akāsi. Evamettha vammikapañhasseva vasena upamā āgatā, sesānaṁ vasena heṭṭhā vuttanayena veditabbā.

Laṅganaṭṭhena nivāraṇaṭṭhena laṅgī, paligho. Ñāṇamukheti vipassanāñāṇavīthiyaṁ. Patatīti pavattati. Kammaṭṭhāna-uggahaparipucchāvasenāti catusaccakammaṭṭhānassa uggaṇhanena tassa atthaparipucchāvasena ceva vipassanāsaṅkhāta-atthavinicchaya-paripucchāvasena ca. Sabbaso ñātuṁ icchā hi paripucchā. Vipassanā ca aniccādito sabbatebhūmakadhammānaṁ ñātuṁ icchati. Evaṁ vipassanāvasena avijjāpahānamāha, uparikattabbasabbhāvato na tāva maggavasena.

Valli-antare vāti vā-saddo paṁsu-antare vā mattikantare vāti avuttavikappattho. Cittāvilamattakovāti cittakkhobhamattakova. Aniggahitoti paṭisaṅkhānabalena anivārito. Mukhavikulanaṁ mukhasaṅkoco. Hanusañcopanaṁ pāpeti antojappanāvatthāyaṁ. Disā vilokanaṁ pāpeti yattha bādhetabbo ṭhito, taṁdassanatthaṁ nivārakaparivāraṇatthaṁ. Daṇḍasatthābhinipātanti daṇḍasatthānaṁ parassa upari nipātanāvatthaṁ. Yena kodhena aniggahitena mātādikaṁ aghātetabbaṁ ugghātetvā “ayuttaṁ vata mayā katan”ti attānampi hanati, taṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ “paraghātanampi attaghātanampi pāpetī”ti. Yena vā parassa haññamānassa vasena ghātakopi ghātanaṁ pāpuṇāti, tādisassa vasenāyamattho veditabbo. Kodhasāmaññena hetaṁ vuttaṁ “paraṁ ghātetvā attānaṁ ghātetī”ti. Paramussadagatoti paramukkaṁsagato. Daḷhaṁ parissayamāvahatāya kodhova kodhūpāyāso. Tenāha “balavappatto”ti-ādi.

Dvedhāpathasamā (MṬ.23./CS:pg.2.107) hoti appaṭipattihetubhāvato.

Kusaladhammo na tiṭṭhati nīvaraṇehi nivāritaparamattā. Samathapubbaṅgamaṁ vipassanaṁ bhāvayato paṭhamaṁ samathena nīvaraṇavikkhambhanaṁ hoti, vipassanā pana tadaṅgavaseneva tāni nīharatīti vuttaṁ “vikkhambhanatadaṅgavasenā”ti.

“Kummova aṅgāni sake kapāle”ti-ādīsu (saṁ.ni.1.17) kummassa aṅgabhāvena visesato pādasīsāni eva vuccantīti āha “pañceva aṅgāni hontī”ti. Vipassanācārassa vuccamānattā adhikārato sammasanīyānameva dhammānaṁ idha gahaṇanti “sabbepi saṅkhatā dhammā”ti visesaṁ katvāva vuttaṁ. Tenāha Bhagavā “pañcannetaṁ upādānakkhandhānaṁ adhivacanan”ti.

Sunanti koṭṭanti etthāti sūnā, adhikuṭṭananti āha “sūnāya uparī”ti. Asināti maṁsakantanena. Ghātiyamānāti haññamānā vibādhiyamānā. Vatthukāmānaṁ upari katvāti vatthukāmesu ṭhapetvā te accādhānaṁ katvā. Kantitāti chinditā. Koṭṭitāti bilaso vibhajitā. Chandarāgappahānanti chandarāgassa vikkhambhanappahānaṁ.

Sammattāti mucchitā sammūḷhā. Nandīrāgaṁ upagamma vaṭṭaṁ vaḍḍhentīti sammūḷhattā eva-ādīnavaṁ apassantā nandīrāgassa ārammaṇaṁ upagantvā taṁ paribrūhenti. Nandīrāgabaddhāti nandīrāge laggattā tena baddha.Vaṭṭe laggantīti tebhūmake vaṭṭe sajjanti. Tattha sajjattā eva dukkhaṁ patvāpi na ukkaṇṭhanti na nibbindanti. Idha anavasesappahānaṁ adhippetanti āha “catutthamaggena nandīrāgappahānaṁ kathitan”ti.

Anaṅgaṇasutte (ma.ni.aṭṭha.1.63) pakāsito eva “chandādīhi na gacchantī”ti-ādinā. “Buddho so Bhagavā”ti-ādi “namo karohī”ti (ma.ni.1.249 251) vuttanamakkārassa karaṇākāradassanaṁ. Bodhāyāti catusaccasambodhāya. Tathā damathasamathataraṇaparinibbānāni ariyamaggavasena veditabbāni. Samathaparinibbānāni pana anupādisesavasenapi yojetabbāni. Kammaṭṭhānaṁ ahosīti vipassanākammaṭṭhānaṁ ahosi. Etassa pañhassāti etassa pannarasamassa pañhassa attho. Evaṁ itaresupi vattabbaṁ vipassanākammaṭṭhānaṁ khīṇāsavaguṇehi matthakaṁ pāpento yathānusandhināva desanaṁ niṭṭhapesi, na (MṬ.23./CS:pg.2.108) pucchitānusandhināti adhippāyo. Nanu ca pucchāvasenāyaṁ desanā āraddhāti? Saccaṁ āraddhā, evaṁ pana “pucchāvasiko nikkhepo”ti vattabbaṁ, na “pucchānusandhivasena niṭṭhapitā”ti. Antarapucchāvasena desanāya aparivattitattā ārambhānurūpameva pana desanā niṭṭhapitā.

Vammikasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.24.)4.Rathavinītasuttavaṇṇanā

252. Mahāgovindena pariggahitatākittanaṁ tadā Magadharājena pariggahitūpalakkhaṇaṁ. Tassa hi so purohito. Mahāgovindoti purātano eko Magadharājāti keci. Gayhatīti gaho, rājūnaṁ gaho Rājagahaṁ. Nagara-saddāpekkhāya napuṁsakaniddeso. Aññepettha pakāreti rājūhi disvā sammā patiṭṭhāpitattā tesaṁ gahaṁ gehabhūtantipi Rājagahaṁ. Ārakkhasampatti-ādinā anatthuppattihetutāya upagatānaṁ paṭirājūnaṁ gahaṁ gahabhūtantipi Rājagahaṁ, ārāmarāmaṇīyakādīhi rājate, nivāsasukhatādinā sattehi mamattavasena gayhati, pariggayhatīti vā Rājagahanti evamādike pakāre. Buddhakāle ca cakkavattikāle cāti idaṁ yebhuyyavasena vuttaṁ. Veḷūhi parikkhittaṁ ahosi, na pana kevalaṁ kaṭṭhakapavanameva. Rañño uyyānakāle patiṭṭhāpita-aṭṭālakavasena aṭṭālakayuttaṁ.

Jananaṁ jāti, jātiyā bhūmi jātibhūmaṁ, jāyi vā mahābodhisatto etthābhi jāti, sā eva bhūmīti jātibhūmaṁ, sā imesaṁ nivāsoti jātibhūmakāti āha “jātibhūmakāti jātibhūmivāsino”ti. Kassa panāyaṁ jātibhūmīti āha “taṁ kho panā”ti-ādi. Tena anaññasādhāraṇāya jātiyā adhippetattā sadevake loke supākaṭabhāvato visesanena vināpi visiṭṭhavisayova idha jāti-saddo viññāyatīti dasseti. Tenāha “sabbaññubodhisattassa jātaṭṭhānasākiyajanapado”ti. Tatthapi Kapilavatthusannissayo padesoti āha “Kapilavatthāhāro”ti.

Garudhammabhāvavaṇṇanā

Sākiyamaṇḍalassāti (MṬ.24./CS:pg.2.109) sākiyarājasamūhassa. Dasannaṁ appicchakathādīnaṁ vatthu dasakathāvatthu, appicchatādi. Tattha suppatiṭṭhitatāya tassa lābhī dasakathāvatthulābhī. Tatthāti dasakathāvatthusmiṁ.

Garukaraṇīyatāya dhammo garu etassāti dhammagaru, tassa bhāvo dhammagarutā, tāya. “Ajjhāsayena veditabbo”ti vatvā na kevalaṁ ajjhāsayeneva, atha kho kāyavacīpayogehipi veditabboti dassento “dhammagarutāyeva hī”ti-ādimāha. Tiyāmarattiṁ dhammakathaṁ katvāti ettha “kumbhakārassa nivesane tiyāmarattiṁ vasanto dhammakathaṁ katvā”ti evaṁ vacanasesavasena attho veditabbo. Aññathā yathālābhavasena atthe gayhamāne tiyāmarattiṁ dhammakathā katāti āpajjati, na ca taṁ atthi. Vakkhati hi “bahudeva rattinti diyaḍḍhayāmamattan”ti. Dasabalādiguṇavisesā viya dhammagāravahetukā parahitapaṭipattipi sabbabuddhānaṁ majjhe bhinnasuvaṇṇaṁ viya sadisā evāti imassa Bhagavato dhammagāravakittane “Kassapopi Bhagavā”ti-ādinā Kassapabhagavato dhammagāravaṁ dasseti.

Cārikaṁ nikkhamīti janapadacārikaṁ carituṁ nikkhami. Janapadacārikāya akāle nikkhantattā kosalarājādayo vāretuṁ ārabhiṁsu. Pavāretvā hi caraṇaṁ Buddhāciṇṇaṁ. Puṇṇāya sammāpaṭipattiṁ paccāsīsanto Bhagavā “Kiṁ me karissasī”ti āha.

Anahātovāti dhammasavanussukkena sāyanhe Buddhāciṇṇaṁ nhānaṁ akatvāva. Attahitaparahitapaṭipattīsu ekissā dvinnañca atthitāsiddhā catubbidhatā paṭipattikatā eva nāma hotīti vuttaṁ “paṭipannako ca nāma …pe… catubbidho hotī”ti. Paṭikkhepapubbakopi hi paṭipanno atthato paṭipannattho evāti. Kāmaṁ attahitāya paṭipanno tāya sammāpaṭipattiyā sāsanaṁ sobhati, na pana sāsanaṁ vaḍḍheti appossukkabhāvato, na ca kāruṇikassa Bhagavato sabbathā manorathaṁ pūreti. Tathā hi Bhagavā paṭhamabodhiyaṁ ekasaṭṭhiyā ca arahantesu jātesu (MṬ.24./CS:pg.2.110) “caratha, bhikkhave, bahujanahitāyā”ti-ādinā (dī.ni.2.86-88 mahāva.32) bhikkhū parahitapaṭipattiyaṁ niyojesi. Tena vuttaṁ “Evarūpaṁ bhikkhuṁ Bhagavā na pucchati, kasmā? Na mayhaṁ sāsanassa vuḍḍhipakkhe ṭhito”ti.

Samudāyo appakena ūnopi anūno viya hotīti Bākulattheraṁ catuttharāsito bahi katvāpi “asītimahātherā viyā”ti vuttaṁ. Asītimahātherasamaññā vā avayavepi aṭṭhasamāpattisāmaññā viya daṭṭhabbā. Īdise ṭhāne bahūnaṁ ekato kathanaṁ mahatā kaṇṭhena ca kathanaṁ satthu cittārādhanamevāti tehi bhikkhūhi tathā paṭipannanti dassento “te bhikkhū meghasaddaṁ sutvā”ti-ādimāha. Guṇasambhāvanāyāti vakkhamānaguṇahetukāya sambhāvanāya sambhāvito, na yena kenaci kiccasamatthatādinā.

Garudhammabhāvavaṇṇanā niṭṭhitā.

Appicchatādivaṇṇanā

Appa-saddassa parittapariyāyataṁ manasi katvā āha “byañjanaṁ sāvasesaṁ viyā”ti. Tenāha “na hi tassā”ti-ādi. Appa-saddo panettha abhāvatthoti sakkā viññātuṁ “appābādhatañca sañjānāmī”ti-ādīsu (ma.ni.1.225 2.134) viya.

Atricchatā nāma (a.ni.ṭī.1.1.63) atra atra icchāti katvā. Asantaguṇasambhāvanatāti attani avijjamānaṁ guṇānaṁ vijjamānānaṁ viya paresaṁ pakāsanā. Saddhoti maṁ jano jānātūti vattapaṭipattikārakavisesalābhīti jānātu “vattapaṭipatti-āpāthakajjhāyitā”ti evamādinā. Santaguṇasambhāvanāti icchācāre ṭhatvā attani vijjamānasīladhutadhammādiguṇavibhāvanā. Tādisassa hi paṭiggahaṇe amattaññutāpi hoti.

Gaṇhantoyeva ummujji aññesaṁ ajānantānaṁyevāti adhippāyo.

Appicchatāpadhānaṁ puggalādhiṭṭhānena catubbidhaṁ icchāpabhedaṁ dassetvā punapi puggalādhiṭṭhānena catubbidhaṁ icchāpabhedaṁ dassento “aparopi catubbidho (MṬ.24./CS:pg.2.111) appiccho”ti-ādimāha. Dāyakassa vasanti dāyakassa cittavasaṁ. Deyyadhammassa vasanti deyyadhammassa appabahubhāvaṁ. Attano thāmanti attano yāpanamattakathāmaṁ.

Ekabhikkhupi na aññāsi sosānikavatte sammadeva vuttittā. Abbokiṇṇanti avicchedaṁ. Dutiyo maṁ na jāneyyāti dutiyo sahāyabhūtopi yathā maṁ jānituṁ na sakkuṇeyya, tathā saṭṭhi vassāni nirantaraṁ susāne vasāmi, tasmā ahaṁ aho sosānikuttamo.

Dhammakathāya janataṁ khobhetvāti lomahaṁsanasādhukāradānacelukkhepādivasena sannipatitaṁ itarañca “Kathaṁ nu kho ayyassa santikeva dhammaṁ sossāmā”ti kolāhalavasena mahājanaṁ khobhetvā. Gatoti “ayaṁ so, tena rattiyaṁ dhammakathā katā”ti jānanabhayena pariyatti-appicchatāya pariveṇaṁ gato.

Tayo kulaputtā viyāti pācīnavaṁsadāye samaggavāsaṁ vutthā tayo kulaputtā viya. Pahāyāti pubbabhāge tadaṅgādivasena pacchā aggamaggeneva pajahitvā.

Appicchatādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Dvādasavidhasantosavaṇṇanā

Pakatidubbalādīnaṁ garucīvarādīni naphāsubhāvāvahāni sarīrakhedāvahāni ca hontīti payojanavasena na-atricchatādivasena tāni parivattetvā lahukacīvaraparibhogo na santosavirodhīti āha “lahukena yāpentopi santuṭṭhova hotī”ti. Mahagghacīvaraṁ, bahūni vā cīvarāni labhitvāpi tāni vissajjetvā tadaññassa gahaṇaṁ yathāsāruppanaye ṭhitattā na santosavirodhīti āha “tesaṁ …pe… dhārentopi santuṭṭhova hotī”ti. Evaṁ sesapaccayesupi yathābalayathāsāruppasantosaniddesesu apisaddaggahaṇe adhippāyo veditabbo. Yathāsāruppasantosoyeva aggo alobhajjhāsayassa ukkaṁsanato.

Dvādasavidhasantosavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tividhapavivekavaṇṇanā

Ekoti (MṬ.24./CS:pg.2.112) ekākī. Gacchatīti cuṇṇika-iriyāpathavasena vuttaṁ. Caratīti vihārato bahi sañcāravasena, viharatīti divāvihārādivasena. Kāyavivekoti ca nekkhammādhimuttassa bhāvanānuyogavasena vivekaṭṭhakāyatā, na jhānavivekamattaṁ. Tenāha “nekkhammābhiratānan”ti. Parisuddhacittānanti nīvaraṇādisaṁkilesato visuddhacittānaṁ. Paramavodānappattānanti vitakkāditaṁtaṁjhānapaṭipakkhavigamena paramaṁ uttamaṁ vodānaṁ pattānaṁ. Nirupadhīnanti kilesupadhi-ādīnaṁ vigamena nirupadhīnaṁ.

Tividhapavivekavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pañcavidhasaṁsaggavaṇṇanā

Saṁsīdati etenāti saṁsaggo, rāgo. Savanahetuko, savanavasena vā pavatto saṁsaggo savanasaṁsaggo. Esa nayo sesesupi. Kāyasaṁsaggo pana kāyaparāmāso. Itthī vāti vadhū, yuvatī vā. Sandhānetunti pubbenāparaṁ ghaṭetuṁ. Sotaviññāṇavīthivasenāti idaṁ mūlabhūtaṁ savanaṁ sandhāya vuttaṁ, tassa piṭṭhivattakamanodvārikajavanavīthīsu uppannopi rāgo savanasaṁsaggoyeva. Dassanasaṁsaggepi eseva nayo. Anitthigandhabodhisatto parehi kathiyamānavasena pavattasavanasaṁsaggassa nidassanaṁ. Tissadaharo attanā suyyamānavasena. Tattha paṭhamaṁ jātake veditabbanti itaraṁ dassento “daharo kirā”ti-ādimāha. Kāmarāgena viddhoti rāgasallena hadaye appito anto anuviddho.

Soti dassanasaṁsaggo. Evaṁ veditabboti vatthuvasena pākaṭaṁ karoti. Tasmiṁ kira gāme yebhuyyena itthiyo abhirūpā dassanīyā pāsādikā, tasmā thero “sace antogāme na carissasī”ti āha. Kālasseva paviṭṭhattā yāguṁ adāsi, tasmā yāgumeva gahetvā gacchantaṁ “nivattatha, bhante, bhikkhaṁ gaṇhāhī”ti āhaṁsu. Yācitvāti “na mayaṁ, bhante, bhikkhaṁ dātukāmā nivattema, apica idaṁ bhante kāraṇan”ti yācitvā.

Ādito (MṬ.24./CS:pg.2.113) lapanaṁ ālāpo, vacanapaṭivacanavasena pavatto lāpo sallāpo. Bhikkhuniyāti idaṁ nidassanamattaṁ. Yāya kāyacipi itthiyā santakaparibhogavasena uppannarāgopi sambhogasaṁsaggova.

Pañcavidhasaṁsaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Gāhagāhakādivaṇṇanā

Bhikkhuno bhikkhūhi kāyaparāmāso kāyasambāhanādivasena. Kāyasaṁsagganti kāyaparāmāsasaṁsaggaṁ. Gāhagāhakoti gaṇhanakānaṁ gaṇhanakoti attho. Gāhamuttakoti ayoniso āmisehi saṅgaṇhanakehi sayaṁ muccanako. Muttagāhakoti yathāvuttasaṅgahato muttānaṁ saṅgaṇhanako. Muttamuttakoti muccanakehi sayampi muccanako. Gahaṇavasena saṅgaṇhanavasena. Upasaṅkamanti tato kiñci lokāmisaṁ paccāsīsantā, na dakkhiṇeyyavasena. Bhikkhupakkhe gahaṇavasenāti paccayalābhāya saṅgaṇhanavasenāti yojetabbaṁ. Vuttanayenāti “āmisenā”ti-ādinā vuttanayena.

Ṭhānanti attano ṭhānāvatthaṁ. Pāpuṇituṁ na deti uppannameva taṁ paṭisaṅkhānabalena nīharanto vikkhambheti. Tenāha “mantenā”ti-ādi. Yathā jīvitukāmo puriso kaṇhasappena, amittena vā saha na saṁvasati, evaṁ khaṇamattampi kilesehi saha na saṁvasatīti attho.

Catupārisuddhisīlaṁ lokiyaṁ lokuttarañca. Tathā samādhipi. Vipassanāya pādakā vipassanāpādakāti aṭṭhasamāpattiggahaṇena yathā lokiyasamādhi gahito, evaṁ vipassanāpādakā etesanti vipassanāpādakāti aṭṭhasamāpattiggahaṇeneva lokuttaro samādhi gahito. Yathā hi cattāri rūpajjhānāni adhiṭṭhānaṁ katvā pavatto maggasamādhi vipassanāpādako, evaṁ cattāri arūpajjhānāni adhiṭṭhānaṁ katvā pavattopi. Samāpattipariyāyo pana pubbavohārena veditabbo. Paṭipakkhasamucchedanena sammā āpajjanato vā yathā “sotāpattimaggo”ti. Evamettha sīlasamādhīnampi missakabhāvo veditabbo, na paññāya eva. Vimuttīti ariyaphalanti vuttaṁ “vimuttisampanno”ti vuttattā. Tañhi nipphādanaṭṭhena sampādetabbaṁ, na nibbānanti.

Ettha (MṬ.24./CS:pg.2.114) ca appicchatāya laddhapaccayena paritussati, santuṭṭhatāya laddhā te agadhito amucchito-ādīnavadassī nissaraṇapañño paribhuñjati, evaṁbhūto ca katthaci alaggamānasatāya pavivekaṁ paribrūhento kenaci asaṁsaṭṭho viharati gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. So evaṁ ajjhāsayasampanno vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigamassa adhigamāya. Ārabhanto ca yathāsamādinnaṁ attano sīlaṁ paccavekkhati, tassa sīlassa suparisuddhataṁ nissāya uppajjati avippaṭisāro, ayamassa sīlasampadā. Tassa avippaṭisāramūlakehi pāmojjapītipassaddhisukhehi sammā brūhitaṁ cittaṁ sammadeva samādhiyati, ayamassa samādhisampadā. Tato yathābhūtaṁ jānaṁ passaṁ nibbindati, nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, ayamassa paññāsampadā. Vimuttacittatā panassa vimuttisampadā, tato vimuttito ñāṇadassananti etesaṁ dasannaṁ kathāvatthūnaṁ anupubbī veditabbā. Tassa yo dasahi kathāvatthūhi samannāgamo, ayaṁ attahitāya paṭipatti. Yā nesaṁ paresaṁ saṁkittanaṁ, ayaṁ parahitāya paṭipatti. Tāsu purimā ñāṇapubbaṅgamā ñāṇasampayuttā ca, itarā karuṇāpubbaṅgamā karuṇāsampayuttā cāti sabbaṁ ñāṇakaruṇākaṇḍaṁ vattabbaṁ.

Dasahi kathāvatthūhi karaṇabhūtehi bhikkhūnaṁ ovādaṁ deti, “bhikkhunā nāma atricchatādike dūrato vajjetvā sammadeva appicchena bhavitabban”ti-ādinā taṁ taṁ kathāvatthuṁ bhikkhūnaṁ upadisatīti attho. Upadisanto hi tāni “tehi bhikkhū ovadatī”ti vutto. Ovadatiyeva sarūpadassanamattena. Sukhumaṁ atthaṁ parivattetvāti evampi appicchatā hoti evampīti appicchatādivasena aparāparaṁ appicchatāvuttiṁ dassetvā tattha sukhumanipuṇaṁ appicchatāsaṅkhātaṁ atthaṁ jānāpetuṁ na sakkoti. Viññāpetīti yathāvuttehi visesehi viññāpeti. Kāraṇanti yena kāraṇena appicchatā ijjhati, taṁ pana “mahicchatādīsu ete dosā, appicchatāya ayamānisaṁso”ti-ādīnavānisaṁsadassanaṁ daṭṭhabbaṁ. Sammā hetunā appicchataṁ dassetīti sandassako. Gāhetunti yathā gaṇhati, tathā kātuṁ, tattha paṭṭhapetunti attho. Ussāhajananavasenāti yathā taṁ samādānaṁ niccalaṁ hoti, evaṁ ussoḷhiyā uppādanavasena sammadeva uttejetīti samuttejako. Ussāhajāteti appicchatāya jātussāhe. Vaṇṇaṁ vatvā tattha sampattiṁ āyatiñca labbhamānaguṇaṁ kittetvā sampahaṁseti sammadeva pakārehi tosetīti (MṬ.24./CS:pg.2.115) sampahaṁsako. Evaṁ santuṭṭhi-ādīsu yathārahaṁ yojanā kātabbā.

Gāhagāhakādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Pañcalābhavaṇṇanā

253. Satthu sammukhā evaṁ vaṇṇo abbhuggatoti. Iminā tassa vaṇṇassa yathābhūtaguṇasamuṭṭhitataṁ dasseti. Mandamando viyāti ati viya acheko viya. Abalabalo viyāti ati viya abalo viya. Bhākuṭikabhākuṭiko viyāti ati viya dummukho viya. Anumassāti anumasitvā, dasa kathāvatthūni sarūpato visesato ca anupariggahetvāti attho. Pariggaṇhanaṁ pana nesaṁ anupavisanaṁ viya hotīti vuttaṁ “anupavisitvā”ti. Sabrahmacārīhi vaṇṇabhāsanaṁ eko lābhoti yojanā. Evaṁ sesesupi. Patthayamāno evamāha dhammagarutāyāti adhippāyo.

Pañcalābhavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cārikādivaṇṇanā

254. Abhiramanaṁ abhirataṁ, tadeva anunāsikalopaṁ akatvā vuttaṁ “abhirantan”ti. Bhāvanapuṁsakañcetaṁ. Anabhirati nāma natthi, abhiramitvā ciravihāropi natthi sammadeva pariññātavatthukattā. Sabbasahā hi Buddhā Bhagavanto asayhalābhino.

Pubbe dhammagarutākittanapasaṅgena gahitaṁ aggahitañca Mahākassapapaccuggamanādiṁ ekadesena dassetvā vanavāsitissasāmaṇerassa vatthuṁ vitthāretvā janapadacārikaṁ kathetuṁ “Bhagavā hī”ti-ādi āraddhaṁ. Ākāsagāmīhi saddhiṁ gantukāmo “chaḷabhiññānaṁ ārocehī”ti āha. Saṅghakammena sijjhamānāpi upasampadā satthu āṇāvaseneva sijjhanato “Buddhadāyajjaṁ te dassāmī”ti vuttanti vadanti. Apare “aparipuṇṇavīsativassasseva tassa upasampadaṁ anujānanto Satthā ‘Buddhadāyajjaṁ te (MṬ.24./CS:pg.2.116) dassāmīti avocā”ti vadanti. Upasampādetvāti dhammasenāpatinā upajjhāyena upasampādetvā.

Navayojanasatikaṁ majjhimadesapariyāpannameva, tato paraṁ nādhippetaṁ dandhatāvasena gamanato. Samantāti gatagataṭṭhānassa catūsu passesu. Aññenapi kāraṇenāti bhikkhūnaṁ samathavipassanātaruṇabhāvato aññenapi majjhimamaṇḍale veneyyānaṁ ñāṇaparipākādikāraṇena nikkhamati, antomaṇḍalaṁ otarati. Sattahi vāti-ādi “ekaṁ māsaṁ vā”ti-ādinā vuttānukkamena yojetabbaṁ.

Sarīraphāsukatthāyāti ekasmiṁyeva ṭhāne nibaddhavāsena ussannadhātukassa sarīrassa virecanena phāsubhāvatthāya. Aṭṭhuppattikālābhikaṅkhanatthāyāti Aggikkhandhūpamasutta (a.ni.7.72) maghadevajātakādidesanānaṁ (jā.1.1.9) viya dhammadesanāya aṭṭhuppattikālassa ākaṅkhanena. Surāpānasikkhāpadapaññāpane (pāci.326) viya sikkhāpadapaññāpanatthāya. Bodhaneyyasatte aṅgulimālādike bodhanatthāya. Nibaddhavāsañca puggalaṁ uddissa cārikā nibaddhacārikā.

255. Apariggahabhāvaṁ katthaci alaggabhāvaṁ dassetuṁ “yūthaṁ pahāya …pe… mattahatthī viyā”ti vuttaṁ. Asahāyakiccoti sahāyakiccarahito sīho viya. Tenassa ekavihāritaṁ tejavantatañca dasseti. Tadā pana kāyaviveko na sakkā laddhunti idamettha kāraṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Bahūhīti-ādi pana sabhāvadassanavasena vuttaṁ. Therassa parisā suvinītā ciṇṇagaruvāsā garuno icchānurūpameva vattati.

Vuttakāraṇayutte addhānagamane cārikānaṁ vohāro sāsane niruḷhoti āha “kiñcāpī”ti-ādi. Kenacideva nimittena kismiñci atthe pavattāya saññāya tannimittarahitepi aññasmiṁ pavatti ruḷhī nāma. Vijitamārattā saṅgāmavijayamahāyodho viya. Aññaṁ sevitvāti “mama āgatabhāvaṁ satthu ārocehī”ti ārocanatthaṁ aññaṁ bhikkhuṁ sevitvā.

Bhagavā (MṬ.24./CS:pg.2.117) dhammaṁ desento taṁtaṁpuggalajjhāsayānurūpaṁ tadanucchavikameva dhammiṁ kathaṁ karotīti dassento “Cūḷagosiṅgasutte”ti-ādimāha. Tattha sāmaggirasānisaṁsanti “kacci pana vo, Anuruddhā, samaggā sammodamānā”ti-ādinā (ma.ni.1.326) sāmaggirasānisaṁsaṁ kathesi. Āvasathānisaṁsanti “sītaṁ uṇhaṁ paṭihanatī”ti-ādinā (cūḷava.295 315) āvasathapaṭisaṁyuttaṁ ānisaṁsaṁ. Satipaṭilābhikanti Jotipālatthere lāmakaṁ ṭhānaṁ otiṇṇamatte mahābodhipallaṅke pana sabbaññutaṁ paṭivijjhituṁ patthanaṁ katvā pāramiyo pūrento āgato. Tādisassa nāma pamādavihāro na yuttoti yathā Kassapo Bhagavā bodhisattassa satiṁ paṭilabhituṁ dhammiṁ kathaṁ kathesi, tathā ayaṁ Bhagavā tameva pubbenivāsapaṭisaṁyuttakathaṁ bhikkhūnaṁ Ghaṭikārasuttaṁ (ma.ni.2.282) kathesi. Cattāro dhammuddeseti-- “Upanīyati loko addhuvo, atāṇo loko anabhissaro, assako loko sabbaṁ pahāya gamanīyaṁ, ūno loko atitto taṇhādāso cā”ti (ma.ni.2.305) ime cattāro dhammuddese kathesi. Kāmañcete dhammuddesā Raṭṭhapālasutte (ma.ni.2.304) āyasmatā Raṭṭhapālattherena rañño korabyassa kathitā, te pana Bhagavato eva āharitvā therena tattha kathitāti vuttaṁ “Raṭṭhapālasutte”ti-ādi. Tathā hi vuttaṁ sutte-- “Atthi kho, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā”ti-ādi (ma.ni.2.305) pānakānisaṁsakathanti “aggihuttaṁ mukhaṁ yaññā”ti-ādinā (ma.ni.2.400 su.ni.573) anumodanaṁ vatvā puna pakiṇṇakakathāvasena pānakapaṭisaṁyuttaṁ ānisaṁsakathaṁ kathesi. Ekībhāve ānisaṁsaṁ kathesi, yaṁ sandhāya vuttaṁ-- “Atha kho Bhagavā āyasmantaṁ bhaguṁ dhammiyā kathāya sandassesī”ti-ādi (ma.ni.3.238). Anantanayanti aparimāṇadesanānayaṁ appicchatādipaṭisaṁyuttaṁ dhammiṁ kathaṁ. Tenāha “puṇṇa, ayampi appicchakathāyevā”ti-ādi bahūhi pariyāyehi nānānayaṁ deseti. Kathaṁ tathā desitaṁ thero aññāsīti āha “paṭisambhidāpattassa …pe… ahosī”ti.

Cārikādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Sattavisuddhipañhavaṇṇanā

256. Tato (MṬ.24./CS:pg.2.118) paṭṭhāyāti. Yadā jātibhūmakā bhikkhū satthu sammukhā therassa vaṇṇaṁ bhāsiṁsu, tato paṭṭhāya. Sīsānulokī hutvā piṭṭhito piṭṭhito anubandhanaṁ therena samāgame ādaravasena katanti daṭṭhabbaṁ. Tathā hi vuttaṁ pāṭhe “appeva nāmā”ti-ādi, “taramānarūpo”ti ca. Yaṁ pana vuttaṁ Aṭṭhakathāyaṁ “ekasmiṁ ṭhāne nilīnan”ti-ādi, taṁ akāraṇaṁ. Na hi dhammasenāpati tassa therassa nisinnaṭṭhānaṁ abhiññāñāṇena jānituṁ na sakkoti. “Kacci nu kho maṁ adisvāva gamissatī”ti ayampi cintā ādaravasenevāti yuttaṁ. Na hi satthāraṁ daṭṭhuṁ āgato sāvako api āyasmā aññātakoṇḍañño satthukappaṁ dhammasenāpatiṁ tattha vasantaṁ adisvāva gacchanako nāma atthi. Divāvihāranti sampadāne upayogavacananti āha “divāvihāratthāyā”ti.

257. Purimakathāyāti paṭhamālāpe. Appatiṭṭhitāyāti nappavattitāya. Pacchimakathā na jāyatīti pacchā vattabbakathāya avasaro na hoti. Satta visuddhiyo pucchi diṭṭhasaṁsandanavasena. Ñāṇadassanavisuddhi nāma ariyamaggo. Yasmā tato uttarimpi pattabbaṁ attheva, tasmā “catupārisuddhisīlādīsu ṭhitassapi brahmacariyavāso matthakaṁ na pāpuṇātī”ti vuttaṁ. Tasmāti brahmacariyavāsassa matthakaṁ appattattā. Sabbaṁ paṭikkhipīti sattamampi pañhaṁ paṭikkhipi, itaresu vattabbameva natthi.

Appaccayaparinibbānanti anupādisesanibbānamāha. Idāni pakārantarenapi anupādāparinibbānaṁ dassetuṁ “dvedhā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha gahaṇūpādānanti daḷhaggahaṇabhūtaṁ upādānaṁ Tenāha “kāmupādānādikan”ti. Paccayūpādānanti yaṁ kiñci paccayamāha. So hi attano phalaṁ upādiyati upādānavasena gaṇhatīti upādānanti vuccati. Tenāha “paccayūpādānaṁ nāma …pe… paccayā”ti. “Anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccatī”ti vacanato (mahāva.28 30) arahattaphalaṁ anupādāparinibbānanti kathenti. Na ca upādānasampayuttanti upādānehi etaṁ na sahitaṁ nāpi upādānehi saha pavatti hutvā. Na ca kañci dhammaṁ upādiyatīti kassaci dhammassa ārammaṇakaraṇavasena na upādiyati (MṬ.24./CS:pg.2.119) Parinibbutanteti aggamaggena kātabbakilesaparinibbānapariyosānante jātattā. Amatadhātumeva anupādāparinibbānaṁ kathenti, kathentānañca yathā tassa koci paccayo nāma natthi, evaṁ adhigatopi yathā koci paccayo nāma na hoti, tathā parinibbānaṁ apaccayaparinibbānanti dassento “ayaṁ anto”ti-ādimāha. Puna pucchaṁ ārabhi anupādāparinibbānaṁ sarūpato patiṭṭhāpetukāmo.

258. Sabbaparivattesūti sabbesu pañhaparivattanesu, pañhavāresūti attho. Sagahaṇadhammamevāti “etaṁ mamā”ti-ādinā gaṇhatīti gahaṇaṁ, saha gahaṇenāti sagahaṇaṁ, upādāniyanti attho. Vivaṭṭasannissitassa abhāvato vaṭṭameva anugatoti vaṭṭānugato. Tenāha “catupārisuddhisīlamattassapi abhāvato”ti. Yo pana catubbidhe vivaṭṭūpanissaye sīle ṭhito, sopi “aññatra imehi dhammehī”ti vattabbataṁ arahati.

Sattavisuddhipañhavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sattarathavinītavaṇṇanā

259. Nissakkavacanametaṁ “yāva heṭṭhimasopānakaḷevarā”ti-ādīsu viya. Atthoti payojanaṁ. Cittavisuddhi hettha sīlavisuddhiṁ payojeti tassa tadatthattā. Sīlavisuddhikiccaṁ kataṁ nāma hoti samādhisaṁvattanato. Samādhisaṁvattanikā hi sīlavisuddhi nāma. Sabbapadesūti “cittavisuddhi yāvadeva diṭṭhivisuddhatthā”ti-ādīsu sabbapadesu, diṭṭhivisuddhiyaṁ ṭhitassa cittavisuddhakiccaṁ kataṁ nāma hotīti-ādinā yojetabbaṁ.

Sāvatthinagaraṁ viya sakkāyanagaraṁ atikkamitabbattā. Sāketanagaraṁ viya nibbānanagaraṁ pāpuṇitabbattā Accāyikassa kiccassa uppādakālo viya navameneva khaṇena pattabbassa abhisamayakiccassa upādakālo. Yathā rañño sattamena rathavinītena Sākete antepuradvāre oruḷhassa na tāva kiccaṁ niṭṭhitaṁ nāma hoti, saṁvidhātabbasaṁvidhānaṁ ñātimittagaṇaparivutassa surasabhojanaparibhoge niṭṭhitaṁ nāma siyā, evametaṁ ñāṇadassanavisuddhiyā kilese khepetvā tesaṁyeva paṭippassaddhipahānasādhaka-ariyaphalasamaṅgikāle abhisamayakiccaṁ niṭṭhitaṁ nāma hoti. Tenāha (MṬ.24./CS:pg.2.120) “yogino …pe… kālo daṭṭhabbo”ti. Tattha paropaṇṇāsa kusaladhammā nāma cittuppādapariyāpannā phassādayo paropaṇṇāsa anavajjadhammā. Nirodhasayaneti nibbānasayane.

“Visuddhiyo”ti vā “kathāvatthūnī”ti vā atthato ekaṁ, byañjanameva nānanti tesaṁ atthato anaññabhāvaṁ dassetuṁ “itī”ti āraddhaṁ. Āyasmā puṇṇo dasa kathāvatthūni vissajjesīti satta visuddhiyo nāma vissajjantopi dasa kathāvatthūni vissajjesi tesaṁ atthato anaññattā. Eteneva dhammasenāpati Sāriputtatthero satta visuddhiyo pucchanto dasa kathāvatthūni pucchīti ayampi attho vuttovāti veditabbo. Nti pañhaṁ. Kiṁ jānitvā pucchīti visuddhipariyāyena kathāvatthūni pucchāmīti kiṁ jānitvā pucchi. Dasakathāvatthulābhinaṁ theraṁ visuddhiyo pucchanto pucchitaṭṭhāneyeva pucchanena kiṁ titthakusalo vā pana hutvā visayasmiṁ pucchi, udāhu pānīyatthikamatitthehi chinnataṭehi pātento viya atitthakusalo hutvā apucchitabbaṭṭhāne avisayasmiṁ pucchīti yojanā. Iminā nayena vissajjanapakkhepi atthayojanā veditabbā. Yadatthamassa vicāraṇā āraddhā, taṁ dassentena “titthakusalo hutvā”ti-ādiṁ vatvā visuddhikathāvatthūnaṁ atthato anaññattepi ayaṁ viseso veditabboti dassetuṁ “yaṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Tadamināti yaṁ “saṁkhittaṁ, vitthiṇṇan”ti ca vuttaṁ, taṁ iminā idāni vuccamānena nayena vidhinā veditabbaṁ.

Ekā sīlavisuddhīti visuddhīsu visuṁ ekā sīlavisuddhi. Dasasu kathāvatthūsu cattāri kathāvatthūni hutvā āgatā appicchatādīhi vinā sīlavisuddhiyā asambhavato. Appicchakathāti-ādīsu kathāsīsena dasakathāvatthu gahitaṁ. Kathetabbattā vā vatthu kathāvatthūti vuttaṁ. Evañca upakārato, sabhāvato vā catunnaṁ kathāvatthūnaṁ sīlavisuddhisaṅgaho daṭṭhabbo. Tiṇṇaṁ kathāvatthūnaṁ cittavisuddhisaṅgahepi eseva nayo. Pañca visuddhiyoti nāmarūpaparicchedo diṭṭhivisuddhi, sappaccayanāmarūpadassanaṁ kaṅkhāvitaraṇavisuddhi, vipassanupakkilese pahāya uppannaṁ vipassanāñāṇaṁ maggāmaggañāṇadassanavisuddhi, udayabbayañāṇādi navavidhañāṇaṁ paṭipadāñāṇadassanavisuddhi, ariyamaggañāṇaṁ ñāṇadassanavisuddhīti imā pañca visuddhiyo.

Sattarathavinītavaṇṇanā niṭṭhitā.

260. Sammoditunti (MṬ.24./CS:pg.2.121) anantaraṁ vuccamānena sammodituṁ. Aṭṭhānaparikappenāti akāraṇassa vatthuno parikappanena tadā asambhavantaṁ atthaṁ parikappetvā vacanena. Abhiṇhadassanassāti niccadassanassa, niyatadassanassāti attho.

Ukkhipīti guṇato kathitabhāvena ukkaṁseti. Therassāti āyasmato Puṇṇattherassa. Imasmiṁ ṭhāne imasmiṁ kāraṇe ekapadeneva sāvakavisaye anaññasādhāraṇaguṇāvikaraṇanimittaṁ. Idāni tamevatthaṁ pākaṭataraṁ kātuṁ “amaccañhī”ti-ādi vuttaṁ. Apacāyamānoti pūjayanto.

“Anumassa anumassa pucchitā”ti vuttattā vicāraṇavasenāha “Kiṁ pana pañhassa pucchanaṁ bhāriyaṁ udāhu vissajjanan”ti. Sahetukaṁ katvāti yuttāyuttaṁ katvā. Sakāraṇanti tasseva vevacanaṁ. Pucchanampīti evaṁ sahadhammena pucchitabbamatthaṁ sayaṁ sampādetvā pucchanampi bhāriyaṁ dukkaraṁ. Vissajjanampīti sahadhammena vissajjanampi dukkaraṁ. Evañhi vissajjento viññūnaṁ cittaṁ ārādhetīti. Yathānusandhināva desanā niṭṭhitāādito saparikkhāraṁ sīlaṁ, majjhe samādhiṁ, ante vasībhāvappattaṁ paññaṁ dassetvā desanāya niṭṭhāpitattāti.

Rathavinītasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.25.) 5.Nivāpasuttavaṇṇanā

261. Nivappatīti nivāpo, nivāpaṁ vatteti, nivāpabhojanaṁ vā etassāti nevāpiko, nivāpena mige palobhetvā gaṇhanakamāgaviko. Tiṇabījānīti nivāpatiṇabījāni. Vappanti sassaṁ viya vapitabbaṭṭhena Vappaṁ. “Mayaṁ viya aññe ke īdisaṁ labhissantī”ti mānamadaṁ āpajjissanti. Vissaṭṭhasatibhāvanti anussaṅkitaparisaṅkitabhāvaṁ. Tiracchānā hi vijātiyabalavatiracchānavasanaṭṭhānesu sāsaṅkā ubbiggahadayā appamattā honti visesato māgavikādimanussūpacāre, rasataṇhāya pana baddhā pamādaṁ āpajjassanti. Nivapati etthāti nivāpo, nivāpabhūmi nivāpaṭṭhānaṁ. Tenāha “nivāpaṭṭhāne”ti. “Yathākāmakaraṇīyā”ti vuttamatthaṁ vivarituṁ “ekaṁ kirā”ti-ādi (MṬ.25./CS:pg.2.122) vuttaṁ. Tattha nīvāravanaṁ viyāti nīvārassa samūho viya. Nīvāro nāma araññe sayaṁjātavīhijāti. Meghamālā viyāti meghaghaṭā viya. Ekagghananti ekajjhaṁ viya aviraṭṭhaṁ. Pakkamantīti āsaṅkaparisaṅkā hutvā pakkamanti. Kaṇṇe cālayamānāti anāsaṅkantānaṁ pahaṭṭhākāradassanaṁ. Maṇḍalagumbanti maṇḍalakākārena ṭhitaṁ gumbaṁ.

262. Kappetvāti upamābhāvena parikappetvā. Mige attano vase vattāpanaṁ vasībhāvo. So eva ijjhanaṭṭhena iddhi, pabhāvanaṭṭhena ānubhāvo.

263. Bhayena bhogatoti bhayena saha sabhayaṁ nivāpaparibhogato. Balavīriyanti kāyabalañca uṭṭhānavīriyañca. Aṭṭhakathāyaṁ pana balameva vīriyaṁ. Balanti ca sarīrabalaṁ, tañca atthato manasikāramaggehi aparāparaṁ sañcaraṇakavātoti vuttaṁ “aparāparaṁ sañcaraṇavāyodhātū”ti.

264. Sikkhitakerāṭikāti paricitasāṭheyyā, vañcakāti attho. Iddhimanto viya ānubhāvavanto viya. Pacurajanehi parabhūtā jātāti parajanā, mahābhūtā. Tenāha “yakkhā”ti. Samantā sappadesanti samantato padesavantaṁ vipulokāsasannivāsaṭṭhānaṁ. Tassa pana sappadesatā mahā-okāsatāyāti vuttaṁ “mahantaṁ okāsan”ti.

265. Ghaṭṭessantīti “sabhayasamuṭṭhānan”ti saññādānavasena cittaṁ cetessanti, tāsessantīti attho. Pariccajissantīti nibbisissanti. Mahallakoti jātiyā mahallako jiṇṇo. Dubbaloti byādhivasena, pakatiyā vā balavirahito.

267. Nivāpasadisatāya nivāpoti vā. Lokapariyāpannaṁ hutvā kilesehi āmasitabbatāya lokāmisānīti vā. Vaṭṭe āmisabhūtattā vaṭṭāmisabhūtānaṁ. Vasaṁ vattetīti kāmaguṇehi kāmaguṇe giddhe satte tasseva gedhassa vasena attano vase vattetīti. Tenāha--

“Antalikkhacaro (MṬ.25./CS:pg.2.123) pāso, yvāyaṁ carati mānaso;

Tena taṁ bādhayissāmi, na me samaṇa mokkhasī”ti. (saṁ.ni.1.151 mahāva.33).

Ayanti paṭhamamigajātūpamā. Vānapatthassa satova papañcaparadattikādisaputtadāranikkhamanaṁ sandhāyāha “saputtabhariyapabbajjāyā”ti.

268. Kāmato cittassa vimutti idha cetovimuttīti adhippetāti āha “cetovimutti nāma …pe… uppanna-ajjhāsayo”ti. Kāme vissajjetvā puna tattha nimuggatāya dutiyasamaṇabrāhmaṇā dutiyamigajātūpamā vuttā.

269. Tatiyasamaṇabrāhmaṇā yathāpariccatte kāme pariccajitvā evaṁ ṭhitā, na dutiyā viya tattha nimuggāti adhippāyena “Kiṁ pana te akaṁsū”ti pucchati. Itare kāmaṁ ujukaṁ kāmaguṇesu na nimuggā, pariyāyena pana nimuggā diṭṭhijālena ca ajjhotthaṭāti dassento “gāmanigamajanapadarājadhāniyo”ti-ādimāha. Diṭṭhijālampi taṇhājālānugatamevāti āha “mārassa pāpimato diṭṭhijālena parikkhipitvā”ti.

271. Khandhakilesābhisaṅkhāramārā vā idha māraggahaṇena gahitāti daṭṭhabbaṁ. Akkhīni bhindi daṭṭhuṁ asamatthabhāvāpādanena. Tenāha “vipassanāpādakajjhānan”ti-ādi. Kiñcāpi māro yaṁ kiñci jhānaṁ samāpannassapi bhikkhuno cittaṁ imaṁ nāma ārammaṇaṁ nissāya vattatīti na jānāti, idhādhippetassa pana bhikkhuno vasena “vipassanāpādakajjhānan”ti vuttaṁ. Teneva pariyāyenāti “na mārassa akkhīni bhindī”ti evamādinā yathāvuttapariyāyena. Adassanaṁ gatoti etthāpi eseva nayo. Cakkhussa padaṁ patiṭṭhāti ca idha ārammaṇaṁ adhippetaṁ taṁ pariggayha pavattanatoti āha “appatiṭṭhaṁ nirārammaṇan”ti. Soti māro. Disvāti dassanahetu. Yasmā maggena catusaccadassanahetu āsavā na parikkhīṇā. Phalakkhaṇe hi te khīṇāti vuccantīti.

Loketi sattaloke saṅkhāraloke ca. Sattavisattabhāvenāti laggabhāvena ceva savisesaṁ āsattabhāvena ca. Atha vāti-ādinā niddesanayavasena (mahāni.3 cūḷani. Mettagūmāṇavapucchāniddesa 22 23 cūḷani. Khaggavisāṇasuttaniddesa 124) visattikāpadaṁ niddisati. Visatāti vitthaṭā (MṬ.25./CS:pg.2.124) rūpādīsu tebhūmakadhammesu byāpanavasena visaṭāti purimavacanameva takārassa ṭakāraṁ katvā vuttaṁ. Visālāti vipulā. Visakkatīti parisakkati sahati. Ratto hi rāgavatthunā pādena tāliyamānopi sahati. Osakkanaṁ, vipphandanaṁ vā visakkanantipi vadanti. Visaṁharatīti yathā tathā kāmesu ānisaṁsaṁ dassentī vividhehi ākārehi nekkhammābhimukhappavattito cittaṁ saṁharati saṅkhipati, visaṁ vā dukkhaṁ, taṁ harati upanetīti attho. Visaṁvādikāti aniccādiṁ niccādito gaṇhāpentī visaṁvādikā hoti. Dukkhanibbattakassa kammassa hetubhāvato visamūlā, visaṁ vā dukkhadukkhādibhūtā vedanā mūlaṁ etissāti visamūlā. Dukkhasamudayattā visaṁ phalaṁ etissāti visaphalā. Taṇhāya rūpādikassa dukkhasseva paribhogo hoti, na amatassāti sā “visaparibhogā”ti vuttā. Sabbattha niruttivasena saddasiddhi veditabbā. Yo panettha padhāno attho, taṁ dassetuṁ puna “visālā vā panā”ti-ādi vuttaṁ. Nittiṇṇo uttiṇṇoti upasaggavasena padaṁ vaḍḍhitaṁ. Niravasesato vā tiṇṇo nittiṇṇo. Tena tena maggena uddhamuddhaṁ tiṇṇo uttiṇṇo. Yaṁ panettha atthato avibhattaṁ, taṁ suviññeyyameva.

Nivāpasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.26.)6.Pāsarāsisuttavaṇṇanā

272. Sādhumayanti ettha sādhu-saddo āyācanattho, na “sādhāvuso”ti-ādīsu (saṁ.ni.1.246 su.ni.182) viya abhinandanādi-atthoti āha “āyācantā”ti. Tenāha pāḷiyaṁ “labheyyāmā”ti-ādi vuttaṁ. Na sakkonti, kasmā? Buddhā hi garū honti, paramagarū uttamaṁ gāravaṭṭhānaṁ, na yathā tathā upasaṅkamanīyā. Tenāha “ekacāriko sīho”ti-ādi.

“Pākaṭakiriyāyā”ti saṅkhepena vuttaṁ vivarituṁ “yaṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Bhagavā sabbakālaṁ kimevamakāsīti? Na sabbakālamevamakāsi. Yadā pana akāsi, taṁ dassetuṁ “Bhagavā paṭhamabodhiyan”ti-ādi vuttaṁ. Manussattabhāveti iminā purisattabhāvaṁ ulliṅgeti. Dhanapariccāgo kato nāma natthi Bhagavato dharamānakāleti adhippāyo.

Mālākacavaranti (MṬ.26./CS:pg.2.125) milātamālākacavaraṁ. Rajojallaṁ na upalimpati acchatarachavibhāvato. Vuttañhetaṁ “sukhumattā chaviyā kāye rajojallaṁ na limpatī”ti. Yadi evaṁ kasmā Bhagavā nahāyatīti āha “utuggahaṇatthan”ti.

Vihāroti jetavanavihāro. Vīsati-usabhaṁ gāvutassa catuttho bhāgoti vadanti. Kadācīti kasmiñci Buddhuppāde. Acalamevāti aparivattameva anaññabhāvato, mañcānaṁ pana appamahantatāhi pādānaṁ patiṭṭhitaṭṭhānassa hānivaḍḍhiyo hontiyeva.

Yantanāḷikāhi paripuṇṇasuvaṇṇarasadhārāhi. Nhānavattanti “pabbajitena nāma evaṁ nhāyitabban”ti nahānacārittaṁ dassetvā. Yasmā Bhagavato sarīraṁ sudhantacāmīkarasamānavaṇṇaṁ suparisodhitapavāḷarucirakaracaraṇāvaraṁ suvisuddhanīlaratanāvaḷisadisakesatanuruhaṁ, tasmā tahaṁ tahaṁ vinissatajātihiṅgulakarasūpasobhitaṁ upari mahaggharatanāvaḷisañchāditaṁ jaṅgamamiva kanakagirisikharaṁ virocittha. Tasmiñca samaye dasabalassa sarīrato nikkhamitvā chabbaṇṇarasmiyo samantato asītihatthappamāṇe padese ādhāvantī vidhāvantī ratanāvaḷiratanadāma-ratanacuṇṇa-vippakiṇṇaṁ viya, pasāritaratanacittakañcanapaṭṭamiva, āsiñcamānalākhārasadhārā-citamiva ukkāsatanipātasamākulamiva, nirantaraṁ vippakiṇṇa-kaṇikāra-kiṅkiṇika-pupphamiva, vāyuvegasamuddhata-cinapiṭṭhacuṇṇa-rañjitamiva, indadhanu-vijjulatā-vitānasanthatamiva, gaganatalaṁ taṁ ṭhānaṁ pavanañca sammā pharanti. Tena vuttaṁ “vaṇṇabhūmi nāmesā”ti-ādi. Atthanti upameyyatthaṁ. Upamāyoti “īdiso ca hotī”ti yathārahaṁ tadanucchavikā upamā. Kāraṇānīti upamupameyyasambandhavibhāvanāni kāraṇāni. Pūretvāti vaṇṇanaṁ paripuṇṇaṁ katvā. Thāmo veditabbo “atitthe pakkhando”ti avattabbattā.

273. Kaṇṇikāti sarīragatabindukatāni maṇḍalāni. Parikkhārabhaṇḍanti uttarāsaṅgaṁ saṅghāṭiñca sandhāya vadati. Kiṁ panāyaṁ nayo Buddhānampi sarīre hotīti? Na hoti, vattadassanatthaṁ panetaṁ katanti dassetuṁ “Buddhānaṁ panā”ti-ādi vuttaṁ. Gamanavasena kāyassābhinīharaṇaṁ gamanābhihāro. Yathādhippāyāvattanaṁ adhippāyakopanaṁ.

Aññatarāya pāramiyāti nekkhammapāramiyā. Vīriyapāramiyāti apare. Mahābhinikkhamanassāti mahantassa carimabhave abhinikkhamanassa. Tañhi mahantaṁ (MṬ.26./CS:pg.2.126) bhogakkhandhaṁ mahantañca ñātiparivaṭṭaṁ mahantañca cakkavattisiriṁ pajahitvā sadevakassa lokassa samārakassa ca acinteyyāparimeyyabhedassa mahato atthāya hitāya sukhāya pavattattā mahanīyatāya ca mahantaṁ abhinikkhamananti vuccati.

Purimoti “katamāya nu kathāya sannisinnā bhavathā”ti evaṁ vutta-attho. Kā ca pana voti ettha ca-saddo byatireke. Tena yathāpucchitāya kathāya vakkhamānaṁ vippakatabhāvaṁ joteti. Pana-saddo vacanālaṅkāre. Yāya hi kathāya te bhikkhū sannisinnā, sā eva antarākathābhūtā vippakatā visesena puna pucchīyati. Aññāti antarā-saddassa atthamāha. Aññattho hi ayaṁ antarā-saddo “bhūmantaraṁ (dha.sa.aṭṭha. nidānakathā) samayantaran”ti-ādīsu viya, antarāti vā vemajjheti attho. Dasakathāvatthunissitāti “Kiṁ sīlaṁ nāma, kathañca pūretabbaṁ, kāni cassa saṁkilesavodānānī”ti-ādinā appicchādinissitā sīlādinissitā ca kathā. Ariyoti niddoso. Atha vā atthakāmehi araṇīyoti ariyo, ariyānaṁ ayanti vā ariyoti. Bhāvanāmanasikāravasena tuṇhī bhavanti, na ekaccabāhirakapabbajitā viya mūgabbatasamādānena. Dutiyajjhānampi ariyo tuṇhībhāvo vacīsaṅkhārapahānato. Mūlakammaṭṭhānanti pārihāriya kammaṭṭhānampi. Jhānanti dutiyajjhānaṁ.

274. “Sannipatitānaṁ vo, bhikkhave, dvayan”ti (ma.ni.1.273 udā.12 28 29) aṭṭhuppattivasena desanā pavattāti tassā uparidesanāya sambandhaṁ dassetuṁ “dvemā, bhikkhave, pariyesanāti ko anusandhī”ti anusandhiṁ pucchati. Ayaṁ tumhākaṁ pariyesanāti yā mahābhinikkhamanapaṭibaddhā dhammī kathā, sā tumhākaṁ dhammapariyesanā dhammavicāraṇā ariyapariyesanā nāma. Apāyamagganti anatthāvahaṁ maggaṁ. Uddesānukkamaṁ bhinditvāti uddesānupubbiṁ laṅghitvā. Dhamma-saddo “amosadhammaṁ nibbānan”ti-ādīsu viya pakatipariyāyo. Jāyanasabhāvoti jāyanapakatikoti attho. Sesapadesupi eseva nayo.

Sabbatthāti yathā “puttabhariyan”ti dvandasamāsavasena ekattaṁ, esa nayo sabbattha “dāsidāsan”ti-ādīsu sabbapadesu. Parato vikāraṁ anāpajjitvā (MṬ.26./CS:pg.2.127) sabbadā jātarūpameva hotīti jātarūpaṁ, suvaṇṇaṁ. Dhavalasabhāvatāya rañjīyatīti rajataṁ, rūpiyaṁ. Idha pana suvaṇṇaṁ ṭhapetvā yaṁ kiñci upabhogaparibhogārahaṁ rajataṁteva gahitaṁ. Upadhīyati ettha dukkhanti upadhayo. Cutīsaṅkhātaṁ maraṇanti ekabhavapariyāpannaṁ khandhanirodhasaṅkhātaṁ maraṇamāha. Khaṇikanirodho pana khaṇe khaṇe. Tenāha “sattānaṁ viyā”ti. Saṁkilissatīti dūsavisena viya attānaṁ dūsissati. Tenāha Bhagavā-- “pañcime, bhikkhave, jātarūpassa upakkilesā ayo lohan”ti-ādi (a.ni.5.23). Malaṁ gahetvāti yehi sahayogato malinaṁ hoti, tesaṁ malinabhāvapaccayānaṁ vasena malaṁ gahetvā. Jīraṇato jarādhammavāre jātarūpaṁ gahitanti yojanā. Ye pana jātidhammavārepi jātarūpaṁ na paṭhanti, tesaṁ itaresaṁ viya jīraṇadhammavāre sarūpato anāgatampi upadhiggahaṇena gahitamevāti daṭṭhabbaṁ. Pariggahe ṭhitānaṁ pana vasena vuccamāne apākaṭānampi jātijarāmaraṇānaṁ vasena yojanā labbhateva. Jātarūpasīsena cettha sabbassapi anindriyabaddhassa gahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ, puttabhariyādiggahaṇena viya mittāmaccādiggahaṇaṁ.

275. Ariyehi pariyesanā, ariyānaṁ pariyesanāti vā ariyapariyesanāti samāsadvayaṁ dasseti “ayaṁ, bhikkhave”ti-ādinā.

276. Mūlato paṭṭhāyāti yaṁ mahābhinikkhamanassa mūlabhāvesu-ādīnavadassanaṁ, tato paṭṭhāya. Yasmā te bhikkhū tattha mahābhinikkhamanakathāya sannisinnā, sā ca nesaṁ antarākathā vippakatā, tasmā Bhagavā tesaṁ mūlato paṭṭhāya mahābhinikkhamanakathaṁ kathetuṁ ārabhi. Ahampi pubbeti visesavacanaṁ aparipakkañāṇena sayaṁ carimabhave tīsu pāsādesu tividhanāṭakaparivārassa dibbasampattisadisāya mahāsampattiyā anubhavanaṁ, abhinikkhamitvā padhānapadahanavasena attakilamathānuyogañca sandhāyāha. Anariyapariyesanaṁ pariyesinti etthāpi eseva nayo. Pañcavaggiyāpīti yathāsakaṁ gihibhogaṁ anuyuttā taṁ pahāya pabbajitvā attakilamathānuyoge ṭhitā satthu dhammacakkapavattanadesanāya (saṁ.ni.5.1081 mahāva.13 paṭi.ma.2.30) tampi pahāya ariyapariyesanaṁ pariyesiṁsūti.

277. Kāmaṁ (MṬ.26./CS:pg.2.128) dahara-saddo “daharaṁ kumāraṁ mandaṁ uttānaseyyakan”ti (ma.ni.1.496) ettha bāladārake āgato, “bhadrena yobbanena samannāgato”ti pana vakkhamānattā yuvāvatthā idha dahara-saddena vuttāti āha “taruṇova samāno”ti. Paṭhamavayena ekūnatiṁsavayattā. Jātiyā hi yāva tettiṁsavayā paṭhamavayo. Anādaratthe sāmivacanaṁ yathā “Devadattassa rudantassa pabbajī”ti. Kāmaṁ assumuccanaṁ rodanaṁ, taṁ assumukhānanti iminā pakāsitaṁ, taṁ pana vatvā “rudantānan”ti vacanaṁ balavasokasamuṭṭhānaṁ ārodanavatthuṁ pakāsetīti āha “kanditvā rodamānānan”ti. Kiṁ kusalanti gavesamānoti kinti sabbaso avajjarahitaṁ ekanta niyyānikaṁ pariyesamāno. Varapadanti vaṭṭadukkhanissaraṇatthikehi ekantena varaṇīyaṭṭhena varaṁ, pajjitabbaṭṭhena padaṁ. Tuṅgasarīratāya dīgho, piṅgalacakkhutāya piṅgaloti dīghapiṅgalo. Dhammoti vinayo, samayoti attho. Sutvāva uggaṇhinti tena vuccamānassa savanamatteneva uggaṇhiṁ vācuggataṁ akāsiṁ.

Paṭilapanamattakenāti puna lapanamattakena. Jānātīti ñāṇo, ñāṇoti vādo ñāṇavādo, taṁ ñāṇavādaṁ. “Vadāmī”ti āgatattā Aṭṭhakathāyaṁ “jānāmī”ti uttamapurisavasena attho vutto. Aññepi bahūti aññepi bahū mama tathābhāvaṁ jānantā “ayaṁ imaṁ dhammaṁ jānātī”ti, “akampanīyatāya thiro”ti vā evaṁ vadanti. Lābhīti aññāsīti dhammassa uddisanena mahāpaññatāya “ayaṁ attanā gatamaggaṁ pavedeti, na anussutiko”ti aññāsi. Assāti bodhisattassa. Etadahosīti etaṁ “na kho āḷāro kālāmo”ti-ādi manasi ahosi, cintesīti attho.

Heṭṭhimasamāpattīhi vinā uparimasamāpattīnaṁ sampādanassa asambhavato “satta samāpattiyo maṁ jānāpesī”ti āha. Payogaṁ kareyyanti bhāvanaṁ anuyuñjeyyanti attho. Evamāhāti evaṁ “ahaṁ, āvuso”ti-ādimāha, sattannaṁ samāpattīnaṁ adhigamaṁ paccaññāsīti attho.

Anusūyakoti anissukī. Tena mahāpurise pasādaṁ pavedesi. Bodhisattassa tā samāpattiyo nibbattetvā ṭhitassa purimajātiparicayena ñāṇassa ca mahantatāya tāsaṁ gati ca abhisamparāyo ca upaṭṭhāsi (MṬ.26./CS:pg.2.129) Tena “vaṭṭapariyāpannā evetā”ti nicchayo udapādi. Tenāha “nāyaṁ dhammo nibbidāyā”ti-ādi. Ekaccānaṁ virāgabhāvanāsamatikkamāvahopi neva tesampi accantāya samatikkamāvaho, sayañca vaṭṭapariyāpannoyeva, tasmā neva vaṭṭe nibbindanatthāya, yadaggena na nibbidāya, tadaggena na virajjanatthāya, rāgādīnaṁ pāpadhammānaṁ na nirujjhanatthāya, na upasamatthāya, tasmā taṁ abhiññeyyadhammaṁ na abhijānanatthāya …pe… saṁvattatīti yojanā.

Yāvadeva ākiñcaññāyatanupapattiyāti sattasu samāpattīsu ukkaṭṭhaṁ gahetvā vadati. Uṭṭhāya samuṭṭhāya acutidhammaṁ pariyesituṁ yuttattā tañca anatikkantajātidhammamevāti mahāsatto pajahatīti āha “yañca ṭhānaṁ pāpetī”ti-ādi. Tato paṭṭhāyāti yadā samāpattidhammassa gatiñca abhisamparāyañca abbhaññāsi, tato paṭṭhāya. Makkhikāvasenāti bhojanassa makkhikāmissatāvasena. Manaṁ na uppādeti bhuñjitunti adhippāyo. Mahantena ussāhenāti idaṁ katipāhaṁ tattha bhāvanānuyogamattaṁ sandhāya vuttaṁ, na aññesaṁ viya kasiṇaparikammādikaraṇaṁ. Na hi antimabhavikabodhisattānaṁ samāpattinibbattane bhāriyaṁ nāma. Analaṅkaritvāti anu anu alaṁkatvā punappunaṁ “iminā na kiñci payojanan”ti katvā.

278. Vācāya uggahitamattovāti ettha pubbe vuttanayānusārena attho veditabbo.

279. Mahāvelā viya mahāvelā, vipulavālikapuñjatāya mahanto velātaṭo viyāti attho. Tenāha “mahāvālikarāsīti attho”ti. Uru maru sikatā vālukā vaṇṇu vālikāti ime saddā samānatthā, byañjanameva nānaṁ.

Senā nigacchi nivisi etthāti senānigamo, senāya niviṭṭhaṭṭhānaṁ. Senānigāmoti pana ayaṁ samaññā aparakālikā. Gocaragāmanidassanañcetaṁ. Uparisuttasminti Mahāsaccakasutte. Idha pana bodhipallaṅko adhippeto ariyapariyesanāya vuccamānattā.

280. “Ñāṇadassanan”ti (MṬ.26./CS:pg.2.130) ca ekajjhaṁ gahitapadadvayavisayavisesassa anāmaṭṭhattā “me”ti ca gahitattā anavasesañeyyāvabodhanasamatthameva ñāṇavisesaṁ bodheti, na ñāṇamattaṁ, na dassanamattanti āha “sabbadhammadassanasamatthañca me sabbaññutaññāṇaṁ udapādī”ti. Akuppatāyāti vimokkhantatāya sabbaso paṭipakkhadhammehi asaṅkhobhanīyatāya. Tenāha “rāgādīhi na kuppatī”ti. Ārammaṇasantatāyapi tadārammaṇānaṁ atthi viseso yathā taṁ “āneñjavihāre”ti āha “akuppārammaṇatāya cā”ti. Paccavekkhaṇañāṇampīti na kevalaṁ sabbaññutaññāṇameva, atha kho yathādhigate paṭivedhasaddhamme ekūnavīsatividhapaccavekkhaṇañāṇampi.

281. Paṭividdhoti (dī.ni.ṭī.2.64 saṁ.ni.ṭī.1.1.172 sārattha. ṭī. mahāvagga 3.7) sayambhuñāṇena “idaṁ dukkhan”ti-ādinā paṭimukhaṁ nibbijjhanavasena patto, yathābhūtaṁ avabuddhoti attho. Gambhīroti mahāsamuddo viya makasatuṇḍasūciyā aññatra samupacitaparipakkañāṇasambhārehi aññesaṁ ñāṇena alabbhaneyyapatiṭṭho. Tenāha “uttānabhāvapaṭikkhepavacanametan”ti. Yo alabbhaneyyapatiṭṭho, so ogāhitumasakkuṇeyyatāya sarūpato ca passituṁ na sakkāti āha “gambhīrattāva duddaso”ti. Dukkhena daṭṭhabboti kicchena kenacideva daṭṭhabbo. Yaṁ pana daṭṭhumeva na sakkā, tassa ogāhetvā anu anu bujjhane kathā eva natthīti āha “duddasattāva duranubodho”ti. Dukkhena avabujjhitabbo avabodhassa dukkarabhāvato. Imasmiṁ ṭhāne-- “taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho dukkarataraṁ vā durabhisambhavataraṁ vā”ti suttapadaṁ (saṁ.ni.5.1115) vattabbaṁ. Santārammaṇatāya vā santo. Nibbutasabbapariḷāhatāya nibbuto. Padhānabhāvaṁ nītoti vā paṇīto. Atittikaraṭṭhena atappako sādurasabhojanaṁ viya. Ettha ca nirodhasaccaṁ santaṁ ārammaṇanti santārammaṇaṁ, maggasaccaṁ santaṁ santārammaṇañcāti santārammaṇaṁ. Anupasantasabhāvānaṁ kilesānaṁ saṅkhārānañca abhāvato nibbutasabbapariḷāhatāya santapaṇītabhāveneva ca asecanakatāya atappakatā daṭṭhabbā. Tenāha “idaṁ dvayaṁ lokuttarameva sandhāya vuttan”ti. Uttamañāṇavisayattā na takkena avacaritabbo, tato eva nipuṇañāṇagocaratāya ca saṇho. Sukhumasabhāvattā ca nipuṇo, bālānaṁ avisayattā (MṬ.26./CS:pg.2.131) paṇḍitehi eva veditabboti paṇḍitavedanīyo. Ālīyanti abhiramitabbaṭṭhena sevīyantīti ālayā, pañca kāmaguṇā. Ālayanti allīyantī abhiramaṇavasena sevantīti ālayā, taṇhāvicaritāni. Ramantīti ratiṁ vindanti kīḷanti laḷanti. Ālayaratāti ālayaniratā.

Ṭhānaṁ sandhāyāti ṭhāna-saddaṁ sandhāya. Atthato pana ṭhānanti ca paṭiccasamuppādo eva adhippeto. Tiṭṭhati phalaṁ tadāyattavuttitāyāti ṭhānaṁ, saṅkhārādīnaṁ paccayabhūtā avijjādayo. Imesaṁ saṅkhārādīnaṁ paccayāti idappaccayā, avijjādayova. Idappaccayā eva idappaccayatā yathā “devo eva devatā”ti, idappaccayānaṁ vā avijjādīnaṁ attano phalaṁ pati paccayabhāvo uppādanasamatthatā idappaccayatā. Tena samatthapaccayalakkhaṇo paṭiccasamuppādo dassito hoti. Paṭicca samuppajjati phalaṁ etasmāti paṭiccasamuppādo. Padadvayenapi dhammānaṁ paccayaṭṭho eva vibhāvito. Tenāha “saṅkhārādipaccayānaṁ etaṁ adhivacanan”ti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana Visuddhimaggasaṁvaṇṇanāyaṁ (visuddhi. mahāṭī.2.572-573) vuttanayena veditabbo.

Sabbasaṅkhārasamathoti-ādi sabbanti sabbasaṅkhārasamathādisaddābhidheyyaṁ sabbaṁ atthato nibbānameva. Idāni tassa nibbānabhāvaṁ dassetuṁ “yasmā hī”ti-ādi vuttaṁ. Nti nibbānaṁ. Āgammāti paṭicca ariyamaggassa ārammaṇapaccayabhāvahetu. Sammantīti appaṭisandhikūpasamavasena sammanti. Tathā santā savisesaṁ upasantā nāma hontīti āha “vūpasammantī”ti. Etena “sabbe saṅkhārā sammanti etthāti sabbasaṅkhārasamatho, nibbānan”ti dasseti. Sabbasaṅkhatavisaṁyutte ca nibbāne sabbasaṅkhāravūpasamapariyāyo heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo. Sesapadesupi eseva nayo. Paṭinissaṭṭhāti samucchedavasena pariccattā honti. Sabbā taṇhāti aṭṭhasatappabhedā sabbāpi taṇhā. Sabbe kilesarāgāti kāmarāgarūparāgādibhedā sabbepi kilesabhūtā rāgā, sabbepi vā kilesā idha “kilesarāgā”ti veditabbā, na lobhavisesā eva cittassa vipariṇatabhāvāpādanato (MṬ.26./CS:pg.2.132) Yathāha “rattampi cittaṁ vipariṇataṁ, duṭṭhampi cittaṁ vipariṇataṁ, mūḷhampi cittaṁ vipariṇatan”ti (pārā.271). Virajjantīti palujjanti.

Ciranisajjācirabhāsanehi piṭṭhi-āgilāyanatālugalasosādivasena kāyakilamatho ceva kāyavihesā ca veditabbā. Sā ca kho desanāya atthaṁ ajānantānaṁ vasena vuttā, jānantānaṁ pana desanāya kāyaparissamopi satthu aparissamova. Tenāha Bhagavā-- “na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesī”ti (udā.10). Tenevāha “yā ajānantānaṁ desanā nāma, so mama kilamatho assā”ti. Ubhayanti cittakilamatho ceva cittavihesā cāti ubhayampetaṁ Buddhānaṁ natthi bodhimūleyeva samucchinnattā.

Anubrūhanaṁ sampiṇḍanaṁ. Soti “apissū”ti nipāto. Manti paṭi-saddayogena sāmi-atthe upayogavacananti āha “mamā”ti. Vuddhippattā vā acchariyā anacchariyā. Vuddhi-atthopi hi a-kāro hoti yathā “asekkhā dhammā”ti (dha.sa.11.tikamātikā). Kappānaṁ satasahassaṁ cattāri ca asaṅkhyeyyāni sadevakassa lokassa dhammasaṁvibhāgakaraṇatthameva pāramiyo pūretvā idāni adhigatadhammarajjassa tattha appossukkatāpattidīpanatā, gāthātthassa acchariyatā, tassa vuddhippatti cāti veditabbaṁ. Atthadvārena hi gāthānaṁ anacchariyatā. Gocarā ahesunti upaṭṭhahesuṁ. Upaṭṭhānañca vitakketabbatāti āha “parivitakkayitabbataṁ pāpuṇiṁsū”ti.

Yadi sukhāpaṭipadāva, kathaṁ kicchatāti āha “pāramīpūraṇakāle panā”ti-ādi. Evamādīni duppariccajāni dentassa. Ha-iti vā “byattan”ti etasmiṁ atthe nipāto. Ekaṁsattheti keci. Ha byattaṁ, ekaṁsena vā alaṁ nippayojanaṁ evaṁ kicchena adhigatassa dhammassa desitanti yojanā. Halanti vā “alan”ti iminā samānatthaṁ padaṁ “halanti vadāmī”ti-ādīsu (dī.ni.ṭī.2.65 saṁ.ni.ṭī.1.1.172) viya. Rāgadosapariphuṭṭhehīti phuṭṭhavisena viya sappena rāgena dosena ca samphuṭṭhehi abhibhūtehi. Rāgadosānugatehīti rāgena ca dosena ca anubandhehi.

Kāmarāgarattā (MṬ.26./CS:pg.2.133) bhavarāgarattā ca nīvaraṇehi nivutatāya, diṭṭhirāgarattā viparītābhinivesena. Na dakkhantīti yāthāvato dhammaṁ na paṭivijjhissanti. Evaṁ gāhāpetunti “aniccan”ti-ādinā sabhāvena yāthāvato dhammaṁ jānāpetuṁ. Rāgadosaparetatāpi nesaṁ sammūḷhabhāvenevāti āha “tamokhandhena āvuṭā”ti.

282. Dhammadesanāya appossukkatāpattiyā kāraṇaṁ vibhāvetuṁ “kasmā panā”ti-ādinā sayameva codanaṁ samuṭṭhāpeti. Tattha aññātavesenāti imassa Bhagavato sāvakabhāvūpagamanena aññātarūpena. Tāpasavesenāti keci. So pana arahattādhigameneva vigaccheyya. Tividhaṁ kāraṇaṁ appossukkatāpattiyā paṭipakkhassa balavabhāvo, dhammassa gambhīratā, tattha ca sātisayaṁ gāravanti, ta dassetuṁ “tassa hī”ti-ādi āraddhaṁ. (tattha paṭipakkhā nāma rāgādayo kilesā sammāpaṭipattiyā antarāyakarattā. Tesaṁ balavabhāvato ciraparibhāvanāya sattasantānato dubbisodhiyatāya te satte mattahatthino viya dubbalapurisaṁ adhibhavitvā ajjhottharitvā anayabyasanaṁ āpādentā anekasatayojanāyāmavitthāraṁ sunicitaṁ ghanasannivesaṁ kaṇṭakaduggampi adhisenti. Dūrappabhedaducchejjatāhi dubbisodhiyataṁ pana dassetuṁ “athassā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha ca anto amaṭṭhatāya kañjiyapuṇṇā lābu. Cirapārivāsikatāya takkabharitā cāṭi. Snehatintadubbalabhāvena vasāpītapilotikā. Telamissitatāya añjanamakkhitahattho dubbisodhanīyā vuttā, hīnūpamā cetā rūpapabandhabhāvato acirakālikattā ca malīnatāya, kilesasaṁkileso eva pana dubbisodhanīyataro anādikālikattā anusayitattā ca. Tenāha “atisaṁkiliṭṭhā”ti. Yathā ca dubbisodhanīyataratāya, evaṁ gambhīraduddasaduranubodhānampi vutta-upamā hīnūpamāva).

Paṭipakkhavigamanena gambhīropi dhammo supākaṭo bhaveyya. Paṭipakkhavigamanaṁ pana sammāpaṭipattipaṭibaddhaṁ, sā saddhammassavanādhīnā. Taṁ satthari dhamme ca pasādāyattaṁ, so garuṭṭhāniyānaṁ ajjhesanahetukoti panāḷikāya sattānaṁ dhammasampaṭipattiyā brahmayācanānimittanti taṁ dassento “apicā”ti-ādimāha.

Upakkilesabhūtaṁ (MṬ.26./CS:pg.2.134) appaṁ rāgādirajaṁ etassāti apparajaṁ, apparajaṁ akkhi paññācakkhu yesaṁ te taṁsabhāvāti katvā apparajakkhajātikāti ayamattho vibhāvito “paññāmaye”ti-ādinā. Appaṁ rāgādirajaṁ yesaṁ taṁsabhāvā apparajakkhajātikāti evampi saddattho sambhavati. Dānādidasapuññakiriyavatthūni saraṇagamanaparahitapariṇāmanehi saddhiṁ (dvādasa hontīti) “dvādasapuññakiriyavasenā”ti vuttaṁ.

Rāgādimalena samalehi pūraṇādīhi chahi satthārehi satthupaṭiññehi kabbaracanāvasena cintākavi-ādibhāve ṭhatvā takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayaṁpaṭibhānaṁ cintito. Te kira Buddhakolāhalānussavena sañjātakutūhalaṁ lokaṁ vañcetvā kohaññe ṭhatvā sabbaññutaṁ paṭijānantā yaṁ kiñci adhammaṁyeva dhammoti dīpesuṁ. Tenāha “te hi puretaraṁ uppajjitvā”ti-ādi. Apāpuretanti etaṁ Kassapassa Bhagavato sāsanantaradhānato pabhuti pihitaṁ nibbānanagarassa mahādvāraṁ ariyamaggaṁ saddhammadesanāhatthena apāpura vivara.

Selapabbato ucco hoti thiro ca, na paṁsupabbato missakapabbato cāti āha “sele yathā pabbatamuddhanī”ti. Dhammamayaṁ pāsādanti lokuttaradhammamāha. So hi sabbaso pasādāvaho, sabbadhamme atikkamma abbhuggataṭṭhena pāsādasadiso ca. Paññāpariyāyo vā idha dhamma-saddo. Sā hi abbhuggataṭṭhena “pāsādo”ti abhidhamme (dha.sa.aṭṭha.16) niddiṭṭhā. Tathā cāha--

“Paññāpāsādamāruyha, asoko sokiniṁ pajaṁ;

Pabbataṭṭhova bhūmaṭṭhe, dhīro bāle avekkhatī”ti. (dha.pa.28).

Uṭṭhehīti vā dhammadesanāya appossukkatāsaṅkhātasaṅkocāpattito kilāsubhāvato uṭṭhaha.

283. Garuṭṭhāniyaṁ payirupāsitvā garutaraṁ payojanaṁ uddissa abhipatthanā ajjhesanā, sāpi atthato yācanāva hotīti āha “ajjhesananti yācanan”ti. Padesavisayaṁ ñāṇadassanaṁ ahutvā Buddhānaṁyeva (MṬ.26./CS:pg.2.135) āveṇikabhāvato idaṁ ñāṇadvayaṁ “Buddhacakkhū”ti vuccatīti āha “imesañhi dvinnaṁ ñāṇānaṁ Buddhacakkhūti nāman”ti. Tiṇṇaṁ maggañāṇānanti heṭṭhimānaṁ tiṇṇaṁ maggañāṇānaṁ “dhammacakkhū”ti nāmaṁ catusaccadhammadassanamattabhāvato. Yato tāni ñāṇāni vijjūpamabhāvena vuttāni, aggamaggañāṇaṁ pana ñāṇakiccassa sikhāppattiyā na dassanamattaṁ hotīti “dhammacakkhū”ti na vuccati, tato taṁ vajirūpamabhāvena vuttaṁ. Vuttanayenāti “apparajakkhā”ti ettha vuttanayena. Yasmā mandakilesā “apparajakkhā”ti vuttā, tasmā bahalakilesā “mahārajakkhā”ti veditabbā. Paṭipakkhavidhamanasamatthatāya tikkhāni sūrāni visadāni, vuttavipariyāyena mudūni. Saddhādayo ākārāti saddahanādippakāre vadati. Sundarāti kalyāṇā. Sammohavinodaniyaṁ (vibha.aṭṭha.814) pana “yesaṁ āsayādayo koṭṭhāsā sundarā, te svākārā, viparītā dvākārā”ti vuttaṁ, taṁ imāya atthavaṇṇanāya aññadatthu saṁsandati sametīti daṭṭhabbaṁ. Kāraṇaṁ nāma paccayākāro, saccāni vā.

Ayaṁ panettha pāḷīti ettha apparajakkhādipadānaṁ atthavibhāvane ayaṁ tassatthassa vibhāvanī pāḷi. Saddhādīnaṁ vimuttiparipācakadhammānaṁ balavabhāvo tappaṭipakkhānaṁ pāpadhammānaṁ dubbalabhāveneva hoti, tesañca balavabhāvo saddhādīnaṁ dubbalabhāvenāti vimuttiparipācakadhammānaṁ atthitānatthitāvasena apparajakkhamahārajakkhatādayo pāḷiyaṁ vibhajitvā dassitā. Khandhādayo eva lujjanapalujjanaṭṭhena loko. Sampattibhavabhūto loko sampattibhavaloko, sugatisaṅkhāto upapattibhavo. Sampatti sambhavati etenāti sampattisambhavaloko. Sugatisaṁvattaniyo kammabhavo. Duggati saṅkhāta-upapattibhavaduggati saṁvattaniyakammabhavā vipattibhavalokavipattisambhavalokā.

Puna ekakadukādivasena lokaṁ vibhajitvā dassetuṁ “eko loko”ti-ādi vuttaṁ. Āhārādayo viya hi āhāraṭṭhitikā saṅkhārā lujjanapalujjanaṭṭhena lokoti. Ettha eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikāti yāyaṁ puggalādhiṭṭhānāya kathāya sabbasaṅkhārānaṁ paccayāyattavutti, tāya sabbe saṅkhārā ekova loko ekavidho pakārantarassa abhāvato. Dve lokāti-ādīsupi iminā (MṬ.26./CS:pg.2.136) nayena attho veditabbo. Nāmaggahaṇena cettha nibbānassa aggahaṇaṁ tassa alokasabhāvattā. Nanu ca āhāraṭṭhitikāti ettha paccayāyattavuttitāya maggaphalānampi lokatā āpajjatīti? Nāpajjati pariññeyyānaṁ dukkhasaccadhammānaṁ idha “loko”ti adhippetattā. Atha vā na lujjati na palujjatīti yo gahito tathā na hoti, so lokoti taṁ-gahaṇarahitānaṁ lokuttarānaṁ natthi lokatā. Upādānānaṁ ārammaṇabhūtā khandhā upādānakkhandha.Dasāyatanānīti dasa rūpāyatanāni. Sesamettha suviññeyyameva.

Vivaṭṭajjhāsayassa adhippetattā tassa ca sabbaṁ tebhūmakakammaṁ garahitabbaṁ vajjitabbañca hutvā upaṭṭhātīti vuttaṁ “sabbe abhisaṅkhārā vajjaṁ, sabbe bhavagāmikammā vajjan”ti. Apparajakkhamahārajakkhādīsu pañcasu dukesu ekekasmiṁ dasa dasa katvā “paññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānātī”ti vuttaṁ. Atha vā anvayato byatirekato ca saddhādīnaṁ indriyānaṁ paropariyattaṁ jānātīti katvā tathā vuttaṁ. Ettha ca apparajakkhādibhabbādivasena āvajjentassa Bhagavato te sattā puñjapuñjāva hutvā upaṭṭhahanti, na ekekā.

Uppalāni ettha santīti uppalinī, gacchopi jalāsayopi, idha pana jalāsayo adhippetoti āha “uppalavane”ti. Yāni udakassa anto nimuggāneva hutvā pusanti vaḍḍhanti, tāni antonimuggaposīni. Dīpitānīti Aṭṭhakathāyaṁ pakāsitāni, idheva vā “aññānipī”ti-ādinā bhāsitāni.

Ugghaṭitaññūti ugghaṭitaṁ nāma ñāṇugghaṭanaṁ, ñāṇe ugghaṭitamatte eva jānātīti attho. Vipañcitaṁ vitthāritameva atthaṁ jānātīti vipañcitaññū. Uddesādīhi netabboti neyyo. Saha udāhaṭavelāyāti udāhāre udāhaṭamatteyeva. Dhammābhisamayoti catusaccadhammassa ñāṇena saddhiṁ abhisamayo. Ayaṁ vuccatīti ayaṁ “cattāro satipaṭṭhānā”ti-ādinā nayena saṁkhittena mātikāya ṭhapiyamānāya desanānusārena ñāṇaṁ pesetvā arahattaṁ gaṇhituṁ samattho puggalo “ugghaṭitaññū”ti vuccati. Ayaṁ vuccatīti ayaṁ saṁkhittena mātikaṁ ṭhapetvā vitthārena atthe (MṬ.26./CS:pg.2.137) vibhajiyamāne arahattaṁ pāpuṇituṁ samattho puggalo “vipañcitaññū”ti vuccati. Uddesatoti uddesahetu, uddisantassa, uddisāpentassa vāti attho. Paripucchatoti atthaṁ paripucchantassa. Anupubbena dhammābhisamayo hotīti anukkamena arahattappatti hoti. Na tāya jātiyā dhammābhisamayo hotīti tena attabhāvena maggaṁ vā phalaṁ vā antamaso jhānaṁ vā vipassanaṁ vā nibbattetuṁ na sakkoti. Ayaṁ vuccati puggalo padaparamoti ayaṁ puggalo byañjanapadameva paramaṁ assāti padaparamoti vuccati.

Kammāvaraṇenāti (vibha.aṭṭha.826) pañcavidhena ānantariyakammena. Vipākāvaraṇenāti ahetukapaṭisandhiyā. Yasmā pana duhetukānampi ariyamaggapaṭivedho natthi, tasmā duhetukā paṭisandhipi “vipākāvaraṇamevā”ti veditabbā. Kilesāvaraṇenāti niyatamicchādiṭṭhiyā. Assaddhāti Buddhādīsu saddhārahitā. Acchandikāti kattukamyatākusalacchandarahitā. Uttarakurukā manussā acchandikaṭṭhānaṁ paviṭṭhā. Duppaññāti bhavaṅgapaññāya parihīnā. Bhavaṅgapaññāya pana paripuṇṇāyapi yassa bhavaṅgaṁ lokuttarassa paccayo na hoti, sopi duppañño eva nāma. Abhabbā niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu sammattaniyāmasaṅkhātaṁ maggaṁ okkamituṁ adhigantuṁ abhabbā. Na kammāvaraṇenāti-ādīni vuttavipariyāyena veditabbāni.

Nibbānassa dvāraṁ pavisanamaggo. Vivaritvā ṭhapito mahākaruṇūpanissayena sayambhuñāṇena adhigatattā. Saddhaṁ pamuñcantūti attano saddhaṁ pavesentu, saddahanākāraṁ upaṭṭhapentūti attho. Sukhena akicchena pavattanīyatāya suppavattitaṁ. Na bhāsiṁ na bhāsissāmīti cintesiṁ.

284. Dhammaṁ desessāmīti evaṁ pavattitadhammadesanāpaṭisaṁyuttassa vitakkassa sattamasattāhato paraṁ aṭṭhamasattāheyeva uppannattā vuttaṁ “aṭṭhame sattāhe”ti. Na itarasattāhāni viya paṭiniyatakiccalakkhitassa aṭṭhamasattāhassa nāma pavattitassa sabbhāvā.

Vivaṭanti (MṬ.26./CS:pg.2.138) devatāviggahena vivaṭa-aṅgapaccaṅganiddāya janānaṁ pākaṭaṁ vippakāranti attho. “Buddhattaṁ anadhigantvā na paccāgamissāmī”ti uppannavitakkātisayahetukena pathavīparivattanacetiyaṁ nāma dassetvā. Sākiyakoliyamallarajjavasena tīṇi rajjāni. Rukkhamūleti nigrodhamūle. Vatvā pakkāmi, pakkamantiyā cassā mahāsatto ākāraṁ dassesi suvaṇṇathālaggahaṇāya, sā “tumhākaṁ taṁ pariccattamevā”ti pakkāmi.

Divāvihāraṁ katvāti nānāsamāpattiyo samāpajjanena divāvihāraṁ viharitvā. “Kāmaṁ taco ca nhāru ca, aṭṭhi ca avasissatu, upasussatu sarīre maṁsalohitan”ti-ādinā Sutte (ma.ni.2.184 saṁ.ni.2.237 a.ni.2.5 8.13 mahāni.17 196) āgatanayena caturaṅgavīriyaṁ adhiṭṭhahitvā.

Navayojananti ubbedhato vuttaṁ, puthulato dvādasayojanā, dīghato yāva cakkavāḷā āyatāti vadanti. Ajjhottharanto upasaṅkamitvā-- “uṭṭhehi so, siddhattha, ahaṁ imassa pallaṅkassa anucchaviko”ti vatvā tattha sakkhiṁ otārento attano parisaṁ niddisi. Ekappahāreneva-- “ayameva anucchaviko, ayameva anucchaviko”ti kolāhalamakāsi, taṁ sutvā mahāsatto …pe… hatthaṁ pasāreti. Yaṁ sandhāya vuttaṁ--

“Acetanāyaṁ pathavī, aviññāya sukhaṁ dukhaṁ;

Sāpi dānabalā mayhaṁ, sattakkhattuṁ pakampathā”ti. (cariyā.1.124).

Pubbenivāsañāṇaṁ visodhetvāti ānetvā sambandho sīhāvalokanañāyena. Vaṭṭavivaṭṭaṁ sammasitvāti catusaccamanasikāraṁ sandhāyāha. Imassa pallaṅkassa atthāyāti pallaṅkasīsena adhigatavisesaṁ dasseti. Tattha hi sikhāppattavimuttisukhaṁ avijahanto antarantarā ca paṭiccasamuppādaṅgaṁ manasikaronto ekapallaṅkena nisīdi. Ekaccānanti yā adhigatamaggā sacchikatanirodhā ekadesena ca Buddhaguṇe jānanti, tā ṭhapetvā tadaññesaṁ devatānaṁ. Aññepi Buddhattakarāti visākhāpuṇṇamato paṭṭhāya rattindivaṁ evaṁ niccasamāhitabhāvahetukānaṁ Buddhaguṇānaṁ upari aññepi (MṬ.26./CS:pg.2.139) Buddhattasādhakā, “ayaṁ Buddho”ti Buddhabhāvassa paresaṁ vibhāvanā dhammā kiṁ nu kho atthīti yojanā.

Animisehīti dhammapītivipphāravasena pasādavikasitaniccalatāya nimesarahitehi. Ratanacaṅkameti devatāhi māpite ratanamayacaṅkame. Ratanabhūtānaṁ sattannaṁ pakaraṇānaṁ tattha ca anantanayassa dhammaratanassa sammasanena taṁ ṭhānaṁ ratanagharacetiyaṁ nāma jātantipi vadanti. Evanti vakkhamānākārena. Chabbaṇṇānaṁ rasmīnaṁ dantehi nikkhamanato chaddantanāgakulaṁ viyāti nidassanaṁ vuttaṁ.

Heṭṭhā lohapāsādappamāṇoti navabhūmakassa sabbapaṭhamassa lohapāsādassa heṭṭhā lohapāsādappamāṇo. Khandhakaṭṭhakathāyaṁ (mahāva. aṭṭha. 5) pana tattha “bhaṇḍāgāragabbhappamāṇan”ti vuttaṁ.

Paccaggheti abhinave. Paccekaṁ mahagghatāya paccaggheti keci, taṁ na sundaraṁ. Na hi Buddhā Bhagavanto mahagghaṁ paṭiggaṇhanti paribhuñjanti vā. Piṇḍapātanti ettha manthañca madhupiṇḍikañca sandhāya vadati. Ayaṁ vitakkoti-- “kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyan”ti ayaṁ parivitakko.

Paṇḍiccenāti samāpattipaṭilābhasaṁsiddhena adhigamabāhusaccasaṅkhātena paṇḍitabhāvena. Veyyattiyenāti samāpattipaṭilābhapaccayena pārihāriyapaññāsaṅkhātena byattabhāvena. Medhāvīti tihetukapaṭisandhipaññāsaṅkhātāya taṁtaṁ-itikattabbatāpaññāsaṅkhātāya ca medhāya samannāgatoti evampettha attho daṭṭhabbo. Mahājāniyoti mahāparihāniko. Āgamanapādāpi natthīti idaṁ paṭhamaṁ vattabbaṁ, athāhaṁ tattha gaccheyyaṁ, gantvā desiyamānaṁ dhammampissa sotuṁ sotapasādopi natthīti yojanā. Kiṁ pana Bhagavatā attano Buddhānubhāvena te dhammaṁ ñāpetuṁ na sakkāti? Āma, na sakkā. Na hi parato ghosaṁ antarena sāvakānaṁ dhammābhisamayo sambhavati, aññathā itarapaccayarahitassapi dhammābhisamayena bhavitabbaṁ, na ca taṁ atthi. Vuttañhetaṁ-- “dveme, bhikkhave, paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya parato ca ghoso ajjhattañca yonisomanasikāro”ti (a.ni.2.127). Pāḷiyaṁ rāmasseva samāpattilābhitā āgatā, na udakassa, taṁ tassa bodhisattena samāgatakālavasena vuttaṁ (MṬ.26./CS:pg.2.140) So hi pubbepi tattha yuttappayutto viharanto mahāpurisena khippaññeva samāpattīnaṁ nibbattitabhāvaṁ sutvā saṁvegajāto mahāsatte tato nibbijja pakkante ghaṭento vāyamanto nacirasseva aṭṭha samāpattiyo nibbattesi. Tena vuttaṁ “nevasaññānāsaññāyatane nibbattoti addasā”ti. Ete aṭṭha brāhmaṇāti sambandho. Chaḷaṅgavāti chaḷaṅgaviduno. Mantanti mantapadaṁ. “Nijjhāyitvā”ti vacanaseso, mantetvāti attho. Viyākariṁsūti kathesuṁ.

Yathāmantapadanti lakkhaṇamantasaṅkhātavedavacanānurūpaṁ. Gatāti paṭipannā. “Dveva gatiyo bhavanti anaññā”ti (dī.ni.2.33 3.199-200 ma.ni.2.384 398) vuttaniyāmena nicchinituṁ asakkontā brāhmaṇā vuttameva paṭipajjiṁsu, na mahāpurisassa Buddhabhāvappattiṁ paccāsīsiṁsu. Ime pana koṇḍaññādayo pañca “ekaṁsato Buddho bhavissatī”ti jātanicchayattā mantapadaṁ atikkantā. Puṇṇapattanti tuṭṭhidānaṁ. Nibbitakkāti nibbikappā, na dvedhā takkā.

Vappakāleti vapanakāle. Vapanatthaṁ bījāni nīharaṇantena tattha aggaṁ gahetvā dānaṁ bījaggadānaṁ nāma. Lāyanaggādīsupi eseva nayo. Dhaññaphalassa nātipariṇatakāle puthukakāle. Lāyaneti sassalāyane. Yathā lūnaṁ hatthakaṁ katvā veṇivasena bandhanaṁ veṇikaraṇaṁ. Veṇiyo pana purisabhāravasena bandhanaṁ kalāpo. Khale kalāpānaṁ ṭhapanadivase aggaṁ gahetvā dānaṁ khalaggaṁ. Madditvā vīhīnaṁ rāsikaraṇadivase aggaṁ gahetvā dānaṁ bhaṇḍaggaṁ. Koṭṭhāgāre dhaññassa pakkhipanadivase dānaṁ koṭṭhaggaṁ. Uddharitvāti khalato dhaññassa uddharitvā. Navannaṁ aggadānānaṁ dinnattāti idaṁ tassa rattaññūnaṁ aggabhāvatthāya katābhinīhārānurūpaṁ pavattitasāvakapāramiyā ciṇṇante pavattitattā vuttaṁ. Tiṇṇampi hi bodhisattānaṁ taṁtaṁpāramiyā sikhāppattakāle pavattitaṁ puññaṁ apuññaṁ vā garutaravipākameva hoti, dhammassa ca sabbapaṭhamaṁ sacchikiriyāya vinā kathaṁ rattaññūnaṁ aggabhāvasiddhīti. Bahukārā kho ime pañcavaggiyāti idaṁ pana upakārānussaraṇamattakameva paricayavasena āḷārudakānussaraṇaṁ viya.

285. Vivareti majjhe. Tenāha “tigāvutantare ṭhāne”ti. Ayojiyamāne upayogavacanaṁ na pāpuṇāti sāmivacanassa pasaṅge antarā-saddayogena (MṬ.26./CS:pg.2.141) upayogavacanassa icchitattā. Tenāha “antarāsaddena pana yuttattā upayogavacanaṁ katan”ti.

Sabbaṁ tebhūmakadhammaṁ abhibhavitvā pariññābhisamayavasena atikkamitvā. Catubhūmakadhammaṁ anavasesaṁ ñeyyaṁ sabbaso ñeyyāvaraṇassa pahīnattā sabbaññutaññāṇena avediṁ. Rajjanadussanamuyhanādinā kilesena. Appahātabbampi kusalābyākataṁ tappaṭibaddhakilesamathanena pahīnattā na hotīti āha “sabbaṁ tebhūmakadhammaṁ jahitvā ṭhito”ti. Ārammaṇatoti ārammaṇakaraṇavasena.

Kiñcāpi lokiyadhammānampi yādiso lokanāthassa adhigamo, na tādiso adhigamo parūpadeso atthi, lokuttaradhamme panassa lesopi natthīti āha “lokuttaradhamme mayhaṁ ācariyo nāma natthī”ti. Paṭibhāgapuggaloti sīlādīhi guṇehi paṭinidhibhūto puggalo. Sahetunāti sahadhammena sapāṭihīrakatāya. Nayenāti abhijānanatādividhinā. Cattāri saccānīti idaṁ tabbinimuttassa ñeyyassa abhāvato vuttaṁ. Sayaṁ Buddhoti sayameva sayambhuñāṇena Buddho. Vigatapariḷāhatāya sītibhūto. Tato eva nibbuto. Āhañchanti āhanissāmi. Veneyyānaṁ amatādhigamāya ugghosanādiṁ katvā satthu dhammadesanā amatadundubhīti vuttā.

Anantañāṇo jitakilesoti anantajino. Evampi nāma bhaveyyāti evaṁvidhe nāma rūparatane īdisena ñāṇena bhavitabbanti adhippāyo. Ayaṁ hissa pabbajjāya paccayo jāto, katādhikāro cesa. Tathā hi Bhagavā tena samāgamatthaṁ padasāva taṁ maggaṁ paṭipajji.

Koṭṭhāsasampannāti aṅgapaccaṅgasaṅkhāta-avayavasampannā. Aṭṭīyatīti aṭṭo hoti, domanassaṁ āpajjatīti attho.

Avihaṁ upapannāseti avihesu nibbattā. Vimuttāti aggaphalavimuttiyā vimuttā. Te hitvā mānusaṁ dehaṁ, dibbayogaṁ upajjhagunti te upakā dayo mānusaṁ attabhāvaṁ jahitvā orambhāgiyasaṁyojanappahānena avihesu nibbattamattāva aggamaggādhigamena dibbayogaṁ uddhambhāgiyasaṁyojanaṁ samatikkamiṁsu.

286. Saṇṭhapesunti (MṬ.26./CS:pg.2.142) “neva abhivādetabbo”ti-ādinā (mahāva.12) saṇṭhaṁ kiriyākāraṁ akaṁsu. Tenāha “katikaṁ akaṁsū”ti. Padhānatoti pubbe anuṭṭhitadukkaracaraṇato. Pabhāvitanti vācāsamuṭṭhānaṁ, vacīnicchāraṇanti attho. “Ayaṁ na kiñci visesaṁ adhigamissatī”ti anukkaṇṭhanatthaṁ. “Mayaṁ yattha katthaci gamissāmā”ti mā vitakkayittha. Obhāsoti vipassanobhāso. Nimittanti kammaṭṭhānanimittaṁ. Ekapadenevāti ekavacaneneva. “Anena pubbepi na kiñci micchā vuttapubban”ti satiṁ labhitvā. Yathābhūtavādīti uppannagāravā.

Antovihāreyeva ahosi daharakumāro viya tehi bhikkhūhi pariharito. Maleti saṁkilese. Gāmato bhikkhūhi nīhaṭaṁ upanītaṁ bhattaṁ etassāti nīhaṭabhatto, tena nīhaṭabhattena Bhagavatā. Ettakaṁ kathāmagganti-- “dvemā, bhikkhave, pariyesanā”ti ārabhitvā yāva-- “natthi dāni punabbhavo”ti padaṁ, ettakaṁ desanāmaggaṁ. Kāmañcettha-- “tumhepi mamañceva pañcavaggiyānañca maggaṁ ārūḷhā, ariyapariyesanā tumhākaṁ pariyesanā”ti Aṭṭhakathāvacanaṁ. Tena pana-- “So kho ahaṁ, bhikkhave, attanā jātidhammo samāno …pe… asaṁkiliṭṭhaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamanti, atha kho, bhikkhave, pañcavaggiyā bhikkhū mayā evaṁ ovadiyamānā …pe… anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ ajjhagamaṁsu …pe… natthi dāni punabbhavo”ti imasseva suttapadassa attho vibhāvitoti katvā vuttaṁ “Bhagavā yaṁ pubbe avaca tumhepi mamañceva pañcavaggiyānañca maggaṁ āruḷhā, ariyapariyesanā tumhākaṁ pariyesanāti. Imaṁ ekameva anusandhiṁ dassento āharī”ti.

287. Anagāriyānampīti pabbajitānampi. Pañcakāmaguṇavasena anariyapariyesanā hoti gadhitādibhāvena paribhuñjanato. Micchājīvavasenapi anariyapariyesanā hotīti tato visesanatthaṁ “pañcakāmaguṇavasenā”ti vuttaṁ sacchandarāgaparibhogassa adhippetattā. Idāni catūsu paccayesu kāmaguṇe niddhāretuṁ “tatthā”ti-ādi vuttaṁ. Paribhogarasoti paribhogapaccayapītisomanassaṁ. Ayaṁ pana rasasamānatāvasena gahaṇaṁ upādāya (MṬ.26./CS:pg.2.143) “raso”ti vutto, na sabhāvato. Sabhāvena gahaṇaṁ upādāya pītisomanassaṁ dhammārammaṇaṁ siyā, na rasārammaṇaṁ. Appaccavekkhaṇaparibhogoti paccavekkhaṇarahito paribhogo, idamatthitaṁ anissāya gadhitādibhāvena paribhogoti attho. Gadhitāti taṇhāya baddha.Mucchitāti mucchaṁ mohaṁ pamādaṁ āpannā. Ajjhogāḷhāti adhi-ogāḷhā, taṁ taṁ ārammaṇaṁ anupavisitvā ṭhitā. Ādīnavaṁ apassantāti sacchandarāgaparibhoge dosaṁ ajānantā. Apaccavekkhitaparibhogahetu-ādīnavaṁ nissarati atikkamati etenāti nissaraṇaṁ, paccavekkhaṇañāṇaṁ.

Pāsarāsinti pāsasamudāyaṁ. Luddako hi pāsaṁ oḍḍento na ekaṁyeva, na ca ekasmiṁyeva ṭhāne oḍḍeti, atha kho taṁtaṁmigānaṁ āgamanamaggaṁ sallakkhetvā tattha tattha oḍḍento bahūyeva oḍḍeti, tasmā te cittena ekato gahetvā “pāsarāsī”ti vuttaṁ. Vāgurassa vā pāsapadesānaṁ bahubhāvato “pāsarāsī”ti vuttaṁ.

Pāsarāsisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.27.)7.Cūḷahatthipadopamasuttavaṇṇanā

288. Setaparivāroti setapaṭicchado, setavaṇṇālaṅkāroti attho. Pubbe pana “setālaṅkārā”ti assālaṅkāro gahito, idha cakkapañjarakubbarādirathāvayavesu kātabbālaṅkāro. Evaṁ vuttenāti evaṁ “setāya sudan”ti-ādinā pakārena saṁyuttamahāvagge (saṁ.ni.5.4) vuttena. Nātimahā yuddhamaṇḍale sañcārasukhatthaṁ. Yodho sārathīti dvinnaṁ, paharaṇadāyakena saddhiṁ tiṇṇaṁ vā.

Nagaraṁ padakkhiṇaṁ karoti nagarasobhanatthaṁ. Idaṁ kira tassa brāhmaṇassa jāṇussoṇiṭṭhānantaraṁ jātisiddhaṁ paramparāgataṁ cārittaṁ. Tenāha “ito ettakehi divasehī”ti-ādi. Cārittavasena nagaravāsinopi tathā tathā paṭipajjanti. Puññavādimaṅgalakathane niyuttā māṅgalikā. Suvatthipattanāya sovatthikā. Ādi-saddena vandī-ādīnaṁ saṅgaho. Yasasirisampattiyāti yasasampattiyā sirisampattiyā ca, parivārasampattiyā ceva vibhavasobhāsampattiyā cāti attho.

Nagarābhimukho (MṬ.27./CS:pg.2.144) pāyāsi attano bhikkhācāravelāya. Paṇḍito maññeti ettha maññeti idaṁ “maññatī”ti iminā samānatthaṁ nipātapadaṁ. Tassa iti-saddaṁ ānetvā atthaṁ dassento “paṇḍitoti maññatī”ti āha. Anumatipucchāvasena cetaṁ vuttaṁ. Tenevāha “udāhu no”ti. “Taṁ kiṁ maññati bhavaṁ vacchāyano samaṇassa Gotamassa paññāveyyattiyan”ti hi vuttamevatthaṁ puna gaṇhanto “paṇḍito maññe”ti āha. Tasmā vuttaṁ “bhavaṁ vacchāyano, samaṇaṁ Gotamaṁ paṇḍitoti maññati, udāhu no”ti, yathā te khameyya, tathā naṁ kathehīti adhippāyo.

Ahaṁ ko nāma, mama avisayo esoti dasseti. Ko cāti hetunissakke paccattavacananti āha “kuto cā”ti. Tathā cāha “kena kāraṇena jānissāmī”ti, yena kāraṇena samaṇassa Gotamassa paññāveyyattiyaṁ jāneyyaṁ, taṁ kāraṇaṁ mayi natthīti adhippāyo. Buddhoyeva bhaveyya, abuddhassa sabbathā Buddhañāṇānubhāvaṁ jānituṁ na sakkāti. Vuttañhetaṁ-- “appamattakaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, oramattakaṁ sīlamattakaṁ, yena puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya (dī.ni.1.7), atthi, bhikkhave, aññeva dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā …pe… yehi Tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamāno vadeyyā”ti (dī.ni.1.28) ca. Etthāti “sopi nūnassa tādisovā”ti etasmiṁ pade. Pasattha pasatthoti pasatthehi attano guṇeheva so pasattho, na tassa kittinā, pasaṁsāsabhāveneva pāsaṁsoti attho. Tenāha “sabbaguṇānan”ti-ādi. Maṇiratananti cakkavattino maṇiratanaṁ. Sadevake loke pāsaṁsānampi pāsaṁsoti dassetuṁ “pasatthehi vā”ti dutiyavikappo gahito.

Araṇīyato attho, so eva vasatīti vasoti atthavaso, tassa tassa payogassa ānisaṁsabhūtaṁ phalanti āha “atthavasanti atthānisaṁsan”ti. Attho vā vuttalakkhaṇo vaso etassāti atthavaso, kāraṇaṁ. Nāgavanavāsikoti hatthināgānaṁ vicaraṇavane tesaṁ gahaṇatthaṁ vasanako. Anuggahitasippoti asikkhitahatthisippo āyatavitthatassa padamattassa dassanena “mahā vata, bho nāgo”ti niṭṭhāgamanato. Parato pana Bhagavatā vuttaṭṭhāne. Uggahitasippo puriso nāgavanikoti āgato āyatavitthatassa (MṬ.27./CS:pg.2.145) padassa uccassa ca nisevitassa byabhicārabhāvaṁ ñatvā tattakena niṭṭhaṁ agantvā mahāhatthiṁ disvāva niṭṭhāgamanato. Ñāṇaṁ pajjati etthāti ñāṇapadāni, khattiyapaṇḍitādīnaṁ dhammavinaye vinītattā vinayehi adhigatajjhānādīni. Tāni hi Tathāgatagandhahatthino desanāñāṇena akkantaṭṭhānāni. Cattārīti pana vineyyānaṁ idha khattiyapaṇḍitādivasena catubbidhānaṁyeva gahitattā.

289. Puggalesu paññāya ca nipuṇatā paṇḍitasamaññā nipuṇatthassa dassanasamatthatāvasenevāti āha “sukhuma-atthantarapaṭivijjhanasamatthe”ti. Kata-saddo idha nipphannapariyāyo. Pare pavadanti ettha, etenāti parappavādo, parasamayo. Parehi pavadanaṁ parappavādo, viggāhikakathāya paravādamaddanaṁ. Tadubhayampi ekato katvā pāḷiyaṁ vuttanti āha “viññātaparappavāde ceva parehi saddhiṁ katavādaparicaye cā”ti, parasamayesu paravādamaddanesu ca nipphanneti attho. Vālavedhirūpeti vālavedhipatirūpe. Tenāha “vālavedhidhanuggahasadise”ti. Vālanti anekadhā bhinnassa vālassa aṁsusaṅkhātaṁ vālaṁ. Bhindantā viyāti ghaṭādiṁ saviggahaṁ muggarādinā bhindantā viya, diṭṭhigatāni ekaṁsato bhindantāti adhippāyo. “Atthaṁ guyhaṁ paṭicchannaṁ katvā pucchissāmā”ti saṅkhataṁ padapañhaṁ pucchantīti dassetuṁ “dupadampī”ti-ādi vuttaṁ. Vadanti etenāti vādo, doso. Pucchīyatīti pañho, attho. Pucchati etenāti pañho, saddo. Tadubhayaṁ ekato gahetvā āha “evarūpe pañhe”ti-ādi. “Evaṁ puccheyya, evaṁ vissajjeyyā”ti ca pucchāvissajjanānaṁ sikhāvagamanaṁ dasseti. Seyyoti uttamo, paramo lābhoti adhippāyo.

Evaṁ attano vādavidhamanabhayenapi pare Bhagavantaṁ pañhaṁ pucchituṁ na visahantīti vatvā idāni vādavidhamanena vināpi na visahanti evāti dassetuṁ “apicā”ti-ādi āraddhaṁ. Cittaṁ pasīdati pare attano attabhāvampi vissatthaṁ niyyādetukāmā honti odhisakamettāpharaṇasadisattā tassa mettāyanassa. Dassanasampannāti daṭṭhabbatāya sampannā dassanānuttariyabhāvato, ativiya dassanīyāti attho.

Saraṇagamanavasena (MṬ.27./CS:pg.2.146) sāvakāti lokiyasaraṇagamanena sāvakā, lokuttarasaraṇagamanena pana sāvakattaṁ parato āgamissati, tañca pabbajitavasena vuccati, idha gahaṭṭhavasena, ubhayatthāpi saraṇagamanena sāvakattaṁ veditabbaṁ. Te hi paralokavajjabhayadassāvino kulaputtā, ācārakulaputtāpi tādisā bhavanti. Thokenāti iminā “manaṁ anassāmā”ti padassatthaṁ vadati.

290. Udāharīyati ubbegapītivasenāti, tathā vā udāharaṇaṁ udānaṁ. Tenāha “udāhāraṁ udāharī”ti. Assa dhammassāti assa paṭipattisaddhammapubbakassa paṭivedhasaddhammassa. Soti hatthipadopamo hatthipadopamabhāvena vuccamāno dhammo. Ettāvatāti ettakena paribbājakena vuttakathāmaggamattena. Kāmaṁ tena vuttakathāmaggenapi hatthipadopamabhāvena vuccamāno dhammo paripuṇṇova arahattaṁ pāpetvā paveditattā, so ca kho saṅkhepato, na vitthāratoti āha “na ettāvatā vitthārena paripūro hotī”ti. Yadi yathā vitthārena hatthipadopamo paripūro hoti, tathā desanā āraddhā, atha kasmā kusaloti na vuttoti codanā.

291. Āyāmatopīti pi-saddena ubbedhenapi rassāti dasseti. Nīcakāyā hi tā honti. Uccāti uccakā. Nisevanaṁ, nisevati etthāti vā nisevitaṁ. Nisevanañcettha kaṇḍuyitavinodanatthaṁ ghaṁsanaṁ. Tenāha “khandhappadese ghaṁsitaṭṭhānan”ti. Uccāti anīcā, ubbedhavantiyoti attho. Kāḷārikāti viraḷadantā, visaṅgatadantāti attho. Tenāha “dantānan”ti-ādi. Kaḷāratāyāti viraḷatāya. Ārañjitānīti rañjitāni, vilikhitānīti attho. Kaṇerutāyāti kuṭumalasaṇṭhānatāya. Ayaṁ vāti ettha vā-saddo saṁsayitanicchayattho yathā aññatthāpi “ayaṁ vā imesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ sabbabālo sabbamūḷho”ti-ādīsu (dī.ni.1.181).

Nāgavanaṁ viyāti mahāhatthino vāmanikādīnañca padadassanaṭṭhānabhūtaṁ nāgavanaṁ viya. Ādito paṭṭhāya yāva nīvaraṇappahānā dhammadesanā Tathāgatassa (MṬ.27./CS:pg.2.147) bāhiraparibbājakādīnañca padadassanabhāvato. Ādito paṭṭhāyāti ca “taṁ suṇāhī”ti padato paṭṭhāya. Kusalo nāgavaniko viya yogāvacaro pariyesanavasena pamāṇaggahaṇato. Matthake ṭhatvāti imassa suttassa pariyosāne ṭhatvā. Imasmimpi ṭhāneti “evameva kho brāhmaṇā”ti-ādinā upameyyassa atthassa upaññāsanaṭṭhānepi.

Svāyanti (dī.ni.ṭī.1.190) idha-saddamattaṁ gaṇhāti, na yathāvisesitabbaṁ idha-saddaṁ. Tathā hi vakkhati “katthaci padapūraṇamattamevā”ti. Lokaṁ upādāya vuccati loka-saddena samānādhikaraṇabhāvena vuttattā. Sesapadadvaye pana saddantarasannidhānamattena taṁ taṁ upādāya vuttatā daṭṭhabbā. Okāsanti kañci padesaṁ indasālaguhāya adhippetattā. Padapūraṇamattameva okāsāpadisanassapi asambhavato.

Tathāgata-saddādīnaṁ atthaviseso Mūlapariyāyaṭṭhakathā(ma.ni.aṭṭha.1.12) Visuddhimaggasaṁvaṇṇanāsu vutto eva. Tathāgatassa sattanikāyantogadhatāya “idha pana sattaloko adhippeto”ti vatvā tatthāyaṁ yasmiṁ sattanikāye, yasmiñca okāse uppajjati, taṁ dassetuṁ “sattaloke uppajjamānopi cā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha imasmiṁyeva cakkavāḷeti imissā eva lokadhātuyā. “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso, yaṁ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddho apubbaṁ acarimaṁ uppajjeyyun”ti (dī.ni.3.161 ma.ni.3.129 a.ni.1.278 netti.57 mi.pa.5.1.1) ettha jātikhettabhūtā dasasahassilokadhātu “ekissā lokadhātuyā”ti vuttā. Idha pana imaṁyeva lokadhātuṁ sandhāya “imasmiṁyeva cakkavāḷe”ti vuttaṁ. Tisso hi saṅgītiyo āruḷhe tepiṭake Buddhavacane visayakhettaṁ āṇākhettaṁ jātikhettanti tividhe khette ṭhapetvā imaṁ cakkavāḷaṁ aññasmiṁ cakkavāḷe Buddhā uppajjantīti suttaṁ natthi, na uppajjantīti pana atthi. Kathaṁ? “Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati (ma.ni.1.285 2.341 mahāva.11 kathā. 405 mi.pa.4.5.11), ekomhi sammāsambuddho”ti (ma.ni.1.285 2.341 kathā. 405 mahāva.11) evamādīni imissā lokadhātuyā ṭhatvā vadantena Bhagavatā-- “Kiṁ panāvuso, Sāriputta, atthetarahi (MṬ.27./CS:pg.2.148) añño samaṇo vā brāhmaṇo vā Bhagavatā samasamo sambodhiyanti evaṁ puṭṭhāhaṁ, bhante, noti vadeyyan”ti vatvā tassa kāraṇaṁ dassetuṁ-- “aṭṭhānametaṁ anavakāso, yaṁ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā”ti imaṁ suttaṁ dassentena dhammasenāpatinā ca Buddhānaṁ uppattiṭṭhānabhūtaṁ imaṁ lokadhātuṁ ṭhapetvā aññattha anuppatti vuttā hotīti.

Sujātāyāti-ādinā vuttesu catūsu vikappesu paṭhamo vikappo Buddhabhāvāya āsannatarapaṭipattidassanavasena vutto. Āsannatarāya hi paṭipattiyaṁ ṭhito “uppajjatī”ti vuccati uppādassa ekantikattā, pageva paṭipattiyā matthake ṭhito. Dutiyo Buddhabhāvāvahapabbajjato paṭṭhāya āsannapaṭipattidassanavasena, tatiyo Buddhakaradhammapāripūrito paṭṭhāya Buddhabhāvāya paṭipattidassanavasena. Na hi mahāsattānaṁ tusitabhavūpapattito paṭṭhāya bodhisambhārasambharaṇaṁ nāma atthi. Catuttho Buddhakaradhammasamārambhato paṭṭhāya. Bodhiyā niyatabhāvāpattito pabhuti hi viññūhi “Buddho uppajjatī”ti vattuṁ sakkā uppādassa ekantikattā, yathā pana “tiṭṭhanti pabbatā, sandanti nadiyo”ti tiṭṭhanasandanakiriyānaṁ avicchedamupādāya vattamānapayogo, evaṁ uppādatthāya paṭipajjanakiriyāya avicchedamupādāya catūsu vikappesu “uppajjati nāmā”ti vuttaṁ. Sabbapaṭhamaṁ uppannabhāvanti sabbehi upari vuccamānehi visesehi paṭhamaṁ Tathāgatassa uppannatāsaṅkhātaṁ atthitāvisesaṁ.

So Bhagavāti (a.ni.ṭī.2.3.64) yo “Tathāgato arahan”ti-ādinā kittitaguṇo, so Bhagavā. Imaṁ lokanti nayidaṁ mahājanassa sammukhāmattaṁ lokaṁ sandhāya vuttaṁ, atha kho anavasesaṁ pariyādāyāti dassetuṁ “sadevakan”ti-ādi vuttaṁ. Tenāha “idāni vattabbaṁ nidassetī”ti. Pajātattāti yathāsakaṁ kammakilesehi nibbattattā. Pañcakāmāvacaradevaggahaṇaṁ pārisesañāyena itaresaṁ padantarehi saṅgahitattā. Sadevakanti ca avayavena viggaho samudāyo samāsattho. Chaṭṭhakāmāvacaradevaggahaṇaṁ paccāsattiñāyena. Tattha hi so jāto tannivāsī ca. Brahmakāyikādibrahmaggahaṇanti etthāpi eseva nayo. Paccatthikapaccāmittasamaṇabrāhmaṇaggahaṇanti (MṬ.27./CS:pg.2.149) nidassanamattametaṁ apaccatthikānaṁ asamitābāhitapāpānañca samaṇabrāhmaṇānaṁ sassamaṇabrāhmaṇivacanena gahitattā. Kāmaṁ “sadevakan”ti-ādivisesanānaṁ vasena sattavisayo loka-saddoti viññāyati tulyayogavisayattā tesaṁ, “salomako sapakkhako”ti-ādīsu pana atulyayogepi ayaṁ samāso labbhatīti byabhicāradassanato pajāgahaṇanti āha “pajāvacanena sattalokaggahaṇan”ti.

Arūpino sattā attano āneñjavihārena viharantā “dibbantīti devā”ti imaṁ nibbacanaṁ labhantīti āha “sadevakaggahaṇena arūpāvacaradevaloko gahito”ti. Tenevāha “ākāsānañcāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyatan”ti (a.ni.3.117). Samārakaggahaṇena chakāmāvacaradevaloko gahito tassa savisesaṁ mārassa vase vattanato. Rūpī brahmaloko gahito arūpībrahmalokassa visuṁ gahitattā. Catuparisavasenāti khattiyādicatuparisavasena. Itarā pana catasso parisā samārakādiggahaṇena gahitā evāti. Avasesasabbasattaloko nāgagaruḷādibhedo.

Ettāvatā bhāgaso lokaṁ gahetvā yojanaṁ dassetvā idāni tena tena visesena abhāgasova lokaṁ gahetvā yojanaṁ dassetuṁ “apicetthā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha ukkaṭṭhaparicchedatoti ukkaṁsagabhivijānanena. Pañcasu hi gatīsu devalokova seṭṭho. Tatthāpi arūpino “dūrasamussāritakilesadukkhatāya, santapaṇīta-āneñjavihārasamaṅgitāya, ativiya dīghāyukatāyā”ti evamādīhi visesehi ativiya itarehi ukkaṭṭhā. Brahmā mahānubhāvoti-ādiṁ dasasahassiyaṁ mahābrahmuno vasena vadati. “Ukkaṭṭhaparicchedato”ti hi vuttaṁ. Anuttaranti seṭṭhaṁ navalokuttaraṁ. Bhāvānukkamo bhāvavasena paresaṁ ajjhāsayavasena “sadevakan”ti-ādīnaṁ padānaṁ anukkamo. Tīhākārehīti devamārabrahmasahitatāsaṅkhātehi tīhi pakārehi. Tīsu padesūti “sadevakan”ti-ādīsu tīsu padesu. Tena tenākārenāti sadevakattādinā tena tena pakārena. Tedhātukameva pariyādinnanti porāṇā panāhūti yojanā.

Abhiññāti (MṬ.27./CS:pg.2.150) ya-kāralopenāyaṁ niddeso, abhijānitvāti ayamettha atthoti āha “abhiññāya, adhikena ñāṇena ñatvā”ti. Anumānādipaṭikkhepoti anumāna-upamāna-atthāpatti-ādipaṭikkhepo ekappamāṇattā. Sabbattha appaṭihatañāṇācāratāya hi sabbapaccakkhā Buddhā Bhagavanto. Anuttaraṁ vivekasukhanti phalasamāpattisukhaṁ. Tena vītimissāpi kadāci Bhagavato dhammadesanā hotīti āha “hitvāpī”ti. Bhagavā hi dhammaṁ desento yasmiṁ khaṇe parisā sādhukāraṁ vā deti, yathāsutaṁ vā dhammaṁ paccavekkhati, taṁ khaṇaṁ pubbabhāgena paricchinditvā phalasamāpattiṁ samāpajjati, yathāparicchedañca samāpattito vuṭṭhāya ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dhammaṁ deseti.

Desakāyattena āṇādividhinā atisajjanaṁ pabodhanaṁ desanāti sā pariyattidhammavasena veditabbāti āha “desanāya tāva catuppadikāyapi gāthāyā”ti-ādi. Sāsitabbapuggalagatena yathāparādhādisāsitabbabhāvena anusāsanaṁ tadaṅgavinayādivasena vinayanaṁ sāsananti taṁ paṭipattidhammavasena veditabbanti āha “sīlasamādhivipassanā”ti-ādi. Kusalānanti maggakusalānaṁ, kusalānanti vā anavajjānaṁ. Tena phaladhammānampi saṅgaho siddho hoti. Ādibhāvo sīladiṭṭhīnaṁ tammūlakattā uttarimanussadhammānaṁ. Tasmiṁ tasmiṁ atthe kathāvadhisaddappabandho gāthāvasena suttavasena ca vavatthito pariyattidhammo, yo idheva “desanā”ti vutto. Tassa pana attho visesena sīlādi evāti āha “Bhagavā hi dhammaṁ desento …pe… nibbānaṁ dassetī”ti. Tattha sīlaṁ dassetvāti sīlaggahaṇena sasambhāraṁ sīlaṁ gahitaṁ. Tathā maggaggahaṇena sasambhāro maggoti tadubhayena anavasesato pariyatti-atthaṁ pariyādiyati. Tenāti sīlādidassanena. Atthavasena hi idha desanāya ādikalyāṇādibhāvo adhippeto. Kathikasaṇṭhitīti kathikassa saṇṭhānaṁ kathanavasena samavaṭṭhānaṁ.

Na so sātthaṁ deseti niyyānatthavirahato tassā desanāya. Ekabyañjanādiyuttā vāti sithilādibhedesu byañjanesu ekappakāreneva, dvippakāreneva vā byañjanena yuttā vā damiḷabhāsā viya. Sabbattha niroṭṭhaṁ katvā vattabbatāya sabbaniroṭṭhabyañjanā vā kirātabhāsā viya. Sabbattheva vissajjanīyayuttatāya (MṬ.27./CS:pg.2.151) sabbavissaṭṭhabyañjanā vā yavanabhāsā viya. Sabbattheva sānusāratāya sabbaniggahitabyañjanā vā pārasikādimilakkhabhāsā viya. Sabbāpesā ekadesabyañjanavaseneva pavattiyā aparipuṇṇabyañjanāti katvā “abyañjanā”ti vuttā. Amakkhetvāti apalicchetvā avināsetvā, ahāpetvāti vā attho.

Bhagavā yamatthaṁ ñāpetuṁ ekagāthampi ekavākyampi deseti, tamatthaṁ tāya desanāya sabbaso paripuṇṇameva katvā deseti, evaṁ sabbatthāti āha “ekadesanāpi aparipuṇṇā natthī”ti. Ullumpanasabhāvasaṇṭhitenāti saṁkilesapakkhato vaṭṭadukkhato ca uddharaṇasabhāvāvaṭṭhitena cittena. Tasmāti yasmā sikkhāttayasaṅgahaṁ sakalaṁ sāsanaṁ idha “brahmacariyan”ti adhippetaṁ, tasmā. Brahmacariyanti iminā samānādhikaraṇāni sabbapadāni yojetvā atthaṁ dassento “so dhammaṁ deseti …pe… pakāsetīti evamettha attho daṭṭhabbo”ti āha.

Dūrasamussāritamānasseva sāsane sammāpaṭipatti sambhavati, na māna jātikassāti āha “nihatamānattā”ti. Ussannattāti bahulabhāvato. Bhogārogyādivatthukā madā suppaheyyā honti nimittassa anavaṭṭhānato’ na tathā kulavijjāmadāti khattiyabrāhmaṇakulīnānaṁ pabbajitānampi jātivijjā nissāya mānajappanaṁ duppajahanti āha “yebhuyyena hi …pe… mānaṁ karontī”ti Vijātitāyāti nihīnajātitāya. Patiṭṭhātuṁ na sakkontīti suvisuddhiṁ katvā sīlaṁ rakkhituṁ na sakkonti. Sīlavasena hi sāsane patiṭṭhāti. Patiṭṭhātunti vā saccapaṭivedhena lokuttarāya patiṭṭhāya patiṭṭhātuṁ. Yebhuyyena hi upanissayasampannā sujātā eva honti, na dujjātā.

Parisuddhanti rāgādīnaṁ accantameva pahānadīpanato nirupakkilesatāya sabbaso visuddhaṁ. Saddhaṁ paṭilabhatīti pothujjanikasaddhāvasena saddahati. Viññujātikānañhi dhammasampattigahaṇapubbikā saddhāsiddhi dhammapamāṇadhammappasannabhāvato. Jāyampatikā vasantīti kāmaṁ “jāyampatikā”ti vutte gharasāmikagharasāminivasena dvinnaṁyeva gahaṇaṁ viññāyati. Yassa pana (MṬ.27./CS:pg.2.152) purisassa anekā pajāpatiyo honti, tattha kiṁ vattabbaṁ? Ekāyapi tāya vāso sambādhoti dassanatthaṁ “dve”ti vuttaṁ. Rāgādinā sakiñcanaṭṭhena, khettavatthu-ādinā sapalibodhaṭṭhena. Rāgarajādīnaṁ āgamanapathatāpi uppajjanaṭṭhānatā evāti dvepi vaṇṇanā ekatthā, byañjanameva nānaṁ. Alagganaṭṭhenāti asajjanaṭṭhena appaṭibaddhabhāvena. Evaṁ akusalakusalappavattīnaṁ ṭhānabhāvena gharāvāsapabbajjānaṁ sambādhabbhokāsataṁ dassetvā idāni kusalappavattiyā eva aṭṭhānaṭhānabhāvena tesaṁ taṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ.

Saṅkhepakathāti visuṁ visuṁ paduddhāraṁ akatvā saṅkhepato atthavaṇṇanā. Ekampi divasanti ekadivasamattampi. Akhaṇḍaṁ katvāti dukkaṭamattassapi anāpajjanena akhaṇḍitaṁ katvā. Kilesamalena amalīnanti taṇhāsaṁkilesādivasena asaṁkiliṭṭhaṁ katvā. Paridahitvāti nivāsetvā ceva pārupitvā ca. Agāravāso agāraṁ uttarapadalopena, tassa vaḍḍhi-āvahaṁ agārassa hitaṁ. Bhogakkhandhoti bhogarāsi bhogasamudāyo. Ābandhanaṭṭhenāti “putto nattā”ti-ādinā pemavasena saparicchedaṁ sambandhanaṭṭhena. “Amhākamete”ti ñāyantīti ñātī. Pitāmahapituputtādivasena parivattanaṭṭhena parivaṭṭo.

292. Sāmaññavācīpi sikkhā-saddo sājīva-saddasannidhānato upari vuccamānavisesāpekkhāya ca visesaniviṭṭhova hotīti vuttaṁ “yā bhikkhūnaṁ adhisīlasaṅkhātā sikkhā”ti. Sikkhitabbaṭṭhena sikkhā. Saha ājīvanti etthāti sājīvo. Sikkhanabhāvenāti sikkhāya sājīve ca sikkhanabhāvena. Sikkhaṁ paripūrentoti sīlasaṁvaraṁ paripūrento. Sājīvañca avītikkamantoti-- “nāmakāyo padakāyo niruttikāyo byañjanakāyo”ti (pārā.aṭṭha.39) vuttasikkhāpadaṁ Bhagavato vacanaṁ avītikkamanto hutvāti attho. Idameva ca dvayaṁ “sikkhanan”ti vuttaṁ. Tattha sājīvānatikkamo sikkhāpāripūriyā paccayo. Tato hi yāva maggā sikkhāpāripūrī hotīti.

Pajahitvāti samādānavasena pariccajitvā. Pahīnakālato paṭṭhāya …pe… viratovāti etena pahānassa viratiyā ca samānakālataṁ dasseti (MṬ.27./CS:pg.2.153) Yadi evaṁ “pahāyā”ti kathaṁ purimakālaniddesoti? Tathā gahetabbataṁ upādāya. Dhammānañhi paccayapaccayuppannabhāve apekkhite sahajātānampi paccayapaccayuppannabhāvena gahaṇaṁ purimapacchimabhāveneva hotīti gahaṇapavatti-ākāravasena paccayabhūtesu hirottappañāṇādīsu pahānakiriyāya purimakālavohāro, paccayuppannāsu ca viratīsu viramaṇakiriyāya aparakālavohāro ca hotīti “pahāya paṭivirato hotī”ti vuttaṁ. Pahāyāti vā samādānakālavasena vuttaṁ, pacchā vītikkamitabbavatthusamāyogavasena paṭiviratoti. Pahāyāti vā--

“Nihantvāna tamokhandhaṁ, uditoyaṁ divākaro;

Vaṇṇapabhāya bhāseti, obhāsetvā samuggato”ti ca. (visuddhi. mahāṭī.2.578)--

Evamādīsu viya samānakālavasena veditabbo. Atha vā pāṇo atipātīyati etenāti pāṇātipāto, pāṇaghātahetubhūto ahirikānottappadosamohavihiṁ sādiko cetanāpadhāno saṁkilesadhammo, taṁ samādānavasena pahāya. Tato …pe… viratova hotīti avadhāraṇena tassā viratiyā kālādivasena apariyantataṁ dasseti. Yathā hi aññe samādinnaviratikāpi anavaṭṭhitacittatāya lābhajīvikādihetu samādānaṁ bhindanteva, na evamayaṁ. Ayaṁ pana pahīnakālato paṭṭhāya orato viratoti. Adinnādānaṁ pahāyāti-ādīsupi iminā nayena attho veditabbo.

Daṇḍanaṁ daṇḍanipātanaṁ daṇḍo. Muggarādipaharaṇavisesopi idha paharaṇavisesoti adhippeto. Tenāha “ṭhapetvā daṇḍaṁ sabbampi avasesaṁ upakaraṇan”ti. Daṇḍanasaṅkhātassa paraviheṭhanassa parivajjitabhāvadīpanatthaṁ daṇḍasatthānaṁ nikkhepavacananti āha “parūpaghātatthāyā”ti-ādi. Vihiṁsanabhāvatoti vibādhanabhāvato. Lajjīti ettha vuttalajjāya ottappampi vuttanti daṭṭhabbaṁ. Na hi pāpajigucchanapāputtāsarahitaṁ, pāpabhayaṁ vā alajjanaṁ atthi. Yassa vā dhammagarutāya dhammassa ca attādhīnattā attādhipatibhūtā lajjākiccakārī, tassa lokādhipatibhūtaṁ ottappaṁ kiccakaranti vattabbameva natthīti “lajjī”icceva vuttaṁ. Dayaṁ mettacittataṁ āpannoti kasmā vuttaṁ, nanu (MṬ.27./CS:pg.2.154) dayā-saddo “adayāpanno”ti-ādīsu karuṇāya vattatīti? Saccametaṁ, ayaṁ pana dayā-saddo anurakkhaṇatthaṁ antonītaṁ katvā pavattamāno mettāya ca karuṇāya ca pavattatīti idha mettāya pavattamāno vutto. Mijjati siniyhatīti mettā, sā etassa atthīti mettaṁ, mettaṁ cittaṁ etassa atthīti mettacitto, tassa bhāvo mettacittatā, mettā-icceva attho.

Sabbapāṇabhūtahitānukampīti etena tassā viratiyā sattavasena apariyantataṁ dasseti. Pāṇabhūteti pāṇajāte. Anukampakoti karuṇāyanako. Yasmā pana mettā karuṇāya visesapaccayo hoti, tasmā vuttaṁ “tāya eva dayāpannatāyā”ti. Evaṁ yehi dhammehi pāṇātipātā virati sampajjati, tehi lajjāmettākaruṇādhammehi samaṅgibhāvo dassito, saddhiṁ piṭṭhivaṭṭakadhammehīti daṭṭhabbaṁ. Etthāha-- kasmā “pāṇātipātaṁ pahāyā”ti ekavacananiddeso kato, nanu niravasesānaṁ pāṇānaṁ atipātato virati idhādhippetā? Tathā hi vuttaṁ “sabbapāṇabhūtahitānukampī viharatī”ti. Teneva hi Aṭṭhakathāyaṁ “sabbe pāṇabhūte hitena anukampako”ti puthuvacananiddesoti? Saccametaṁ, pāṇabhāvasāmaññavasena panettha pāḷiyaṁ ādito ekavacananiddeso kato, sabbasaddasannidhānena puthuttaṁ viññāyamānamevāti sāmaññaniddesaṁ akatvā bhedavacanicchāvasena dassetuṁ Aṭṭhakathāyaṁ bahuvacanavasena attho vutto. Kiñca bhiyyo-- sāmaññato saṁvarasamādānaṁ, tabbisesato saṁvarabhedoti imassa visesassa dassanatthaṁ ayaṁ vacanabhedo katoti veditabbaṁ. Viharatīti vuttappakāro hutvā ekasmiṁ iriyāpathe uppannaṁ dukkhaṁ aññena iriyāpathena vicchinditvā attabhāvaṁ harati pavattetīti attho. Tenāha “iriyati pāletī”ti.

Na kevalaṁ kāyavacīpayogavasena ādānameva, atha kho ākaṅkhapissa pariccattavatthuvisayāvāti dassetuṁ “cittenapī”ti-ādi vuttaṁ. Theneti theyyaṁ karotīti theno, coro. Sucibhūtenāti ettha sucibhāvo adhikārato saddantarasannidhānato ca theyyasaṁkilesaviramaṇanti āha “athenattāyeva sucibhūtenā”ti. Kāmañcettha “lajjī (MṬ.27./CS:pg.2.155) dayāpanno”ti-ādi na vuttaṁ, adhikāravasena pana atthato vā vuttamevāti veditabbaṁ. Yathā hi lajjādayo pāṇātipātapahānassa visesapaccayo, evaṁ adinnādānapahānassapīti, tasmā sāpi pāḷi ānetvā vattabbā. Esa nayo ito paresupi. Atha vā sucibhūtenāti etena hirottappādīhi samannāgamo, ahirikādīnañca pahānaṁ vuttamevāti “lajjī”ti-ādi na vuttanti daṭṭhabbaṁ.

Aseṭṭhacariyanti aseṭṭhānaṁ cariyaṁ, aseṭṭhaṁ vā cariyaṁ. Mithunānaṁ vuttākārena sadisabhūtānaṁ ayanti mithuno, yathāvutto durācāro. Ārācārī methunāti etena-- “idha brāhmaṇa, ekacco …pe… na heva kho mātugāmena saddhiṁ dvayaṁdvayasamāpattiṁ samāpajjati, apica kho mātugāmassa ucchādanaparimaddananhāpanasambāhanaṁ sādiyati, so tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjatī”ti-ādinā (a.ni.7.50) vuttā sattavidhamethunasaṁyogāpi paṭivirati dassitāti daṭṭhabbaṁ.

Saccena saccanti purimena vacīsaccena pacchimaṁ vacīsaccaṁ sandahati asaccena anantarikattā. Tenāha “yo hī”ti-ādi. Haliddirāgo viya na thirakato hotīti ettha kathāya anavaṭṭhitabhāvena haliddirāgasadisatā veditabbā, na puggalassa. Pāsāṇalekhā viyāti etthāpi eseva nayo. Saddhā ayati pavattati etthāti saddhāyo, saddhāyo eva saddhāyiko yathā “venayiko”ti (ma.ni.1.246 a.ni.8.11 pārā.8), saddhāya vā ayitabbo saddhāyiko, saddheyyoti attho. Vattabbataṁ āpajjativisaṁvādanatoti adhippāyo.

Anuppadātāti (dī.ni.ṭī.1.9 a.ni.ṭī.2.4.198) anubalappadātā, anuvattanavasena vā padātā. Kassa pana anuvattanaṁ padānañcāti? “Sahitānan”ti vuttattā sandhānassāti viññāyati. Tenāha “sandhānānuppadātā”ti. Yasmā pana anuvattanavasena sandhānassa padānaṁ ādhānaṁ, rakkhaṇaṁ vā daḷhīkaraṇaṁ hoti. Tena vuttaṁ “dve jane samagge disvā”ti-ādi. Āramanti etthāti ārāmo, ramitabbaṭṭhānaṁ. Yasmā pana ā-kārena vināpi ayamattho labbhati, tasmā vuttaṁ “samaggarāmotipi pāḷi, ayamevettha attho”ti.

Etthāti (MṬ.27./CS:pg.2.156)

“Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī ratho;

Anīghaṁ passa āyantaṁ, chinnasotaṁ abandhanan”ti. (saṁ.ni.4.347 udā. 65 peṭako.25 dī.ni.ṭī.1.9)--

Imissā gāthāya. Sīlañhettha “nelaṅgan”ti vuttaṁ. Tenevāha-- citto gahapati, “nelaṅganti kho, bhante, sīlānametaṁ adhivacanan”ti (saṁ.ni.4.347 dī.ni.ṭī.1.9). Sukumārāti apharusatāya mudukā. Purassa esāti ettha pura-saddo tannivāsīvācako daṭṭhabbo “gāmo āgato”ti-ādīsu (dī.ni.ṭī.1.9) viya. Tenevāha “nagaravāsīnan”ti. Manaṁ appāyati vaḍḍhetīti manāpā. Tena vuttaṁ “cittavuddhikarā”ti.

Kālavādīti-ādi samphappalāpāpaṭiviratassa paṭipattidassanaṁ. Atthasaṁhitāpi hi vācā ayuttakālapayogena atthāvahā na siyāti anatthaviññāpanavācaṁ anulometi, tasmā samphappalāpaṁ pajahantena akālavāditā pariharitabbāti vuttaṁ “kālavādī”ti. Kāle vadantenapi ubhayānatthasādhanato abhūtaṁ parivajjetabbanti āha “bhūtavādī”ti. Bhūtañca vadantena yaṁ idhaloka-paraloka-hitasampādakaṁ, tadeva vattabbanti dassetuṁ “atthavādī”ti vuttaṁ. Atthaṁ vadantenapi lokiyadhammasannissitameva avatvā lokuttaradhammasannissitaṁ katvā vattabbanti dassanatthaṁ “dhammavādī”ti vuttaṁ. Yathā ca attho lokuttaradhammasannissito hoti, taṁdassanatthaṁ “vinayavādī”ti vuttaṁ. Pañcannañhi saṁvaravinayānaṁ, pañcannañca pahānavinayānaṁ vasena vuccamāno attho nibbānādhigamahetubhāvato lokuttaradhammasannissito hotīti. Evaṁ guṇavisesayuttova attho vuccamāno desanākosalle sati sobhati, kiccakaro ca hoti, na aññathāti dassetuṁ “nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā”ti vuttaṁ. Idāni taṁ desanākosallaṁ vibhāvetuṁ “kālenā”ti-ādimāha. Pucchādivasena hi otiṇṇavācāvatthusmiṁ ekaṁsādibyākaraṇavibhāgaṁ sallakkhetvā ṭhapanāhetu-udāharaṇaṁ saṁsandanādiṁ taṁtaṁkālānurūpaṁ vibhāventiyā parimitaparicchinnarūpāya vipulatara-gambhīrodāra-paramattha-vitthārasaṅgāhikāya kathāya ñāṇabalānurūpaṁ pare yāthāvato dhamme patiṭṭhāpento “desanākusalo”ti vuccatīti evamettha atthayojanā veditabbā.

293. Evaṁ (MṬ.27./CS:pg.2.157) paṭipāṭiyā satta mūlasikkhāpadāni vibhāvetvā satipi abhijjhādipahāna-indriyasaṁvarasatisampajaññajāgariyānuyogādike uttaradesanāyaṁ vibhāvetuṁ taṁ pariharitvā ācārasīlasseva vibhajanavasena pāḷi pavattāti tadatthaṁ vivarituṁ “bījagāmabhūtagāmasamārambhā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha bījānaṁ gāmo samūho bījagāmo. Bhūtānaṁ jātānaṁ nibbattānaṁ rukkhagacchalatādīnaṁ samūho bhūtagāmo. Nanu ca rukkhādayo cittarahitatāya na jīvā, cittarahitatā ca paripphandābhāvato chinne viruhanato visadisajātikabhāvato catuyoni-apariyāpannato ca veditabbā, vuḍḍhi pana pavāḷasilālavaṇānampi vijjatīti na tesaṁ jīvabhāve kāraṇaṁ, visayaggahaṇañca nesaṁ parikappanāmattaṁ supanaṁ viya ciñcādenaṁ, tathā dohaḷādayo, tattha kasmā bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirati icchitāti? Samaṇasāruppato tannivāsisattānurakkhaṇato ca. Tenevāha-- “jīvasaññino hi moghapurisa manussā rukkhasmin”ti-ādi (pāci. 89).

Mūlameva bījaṁ mūlabījaṁ, mūlabījaṁ etassātipi mūlabījaṁ. Sesesupi eseva nayo. Phaḷubījanti pabbabījaṁ. Paccayantarasamavāye sadisaphaluppattiyā visesakāraṇabhāvato viruhaṇasamatthe sāraphale niruḷho bījasaddo tadatthasaṁsiddhiyā mūlādīsupi kesuci pavattatīti mūlādito nivattanatthaṁ ekena bīja-saddena visesetvā vuttaṁ “bījabījan”ti “rūparūpaṁ (visuddhi.2.449), dukkhadukkhan”ti (saṁ.ni.4.327 5.165 netti.11) ca yathā. Kasmā panettha bījagāmabhūtagāmaṁ uddharitvā bījagāmo eva niddiṭṭhoti? Na kho panetaṁ evaṁ daṭṭhabbaṁ, nanu avocumha-- “mūlameva bījaṁ mūlabījaṁ, mūlabījaṁ etassātipi mūlabījan”ti. Tattha purimena bījagāmo niddiṭṭho, dutiyena bhūtagāmo, duvidhopesa mūlabījañca mūlabījañca mūlabījanti sāmaññaniddesena, ekasesanayena vā uddiṭṭhoti veditabbo. Tenevāha “pañcavidhassā”ti-ādi. Nīlatiṇarukkhādikassāti allatiṇassa ceva allarukkhādikassa ca. Ādi-saddena osadhigacchalatādīnaṁ saṅgaho.

Ekaṁ bhattaṁ ekabhattaṁ, taṁ assa atthīti ekabhattiko. So pana rattibhojanenapi siyāti tannivattanatthaṁ āha “rattūparato”ti. Evampi aparaṇhabhojīpi siyā ekabhattikoti tannivattanatthaṁ “virato vikālabhojanā”ti (MṬ.27./CS:pg.2.158) vuttaṁ. Aruṇuggamanakālato paṭṭhāya yāva majjhanhikā ayaṁ Buddhādīnaṁ ariyānaṁ āciṇṇasamāciṇṇo bhojanassa kālo nāma, tadañño vikālo. Aṭṭhakathāyaṁ pana dutiyapadena rattibhojanassa paṭikkhittattā “atikkante majjhanhike yāva sūriyatthaṅgamanā bhojanaṁ vikālabhojanaṁ nāmā”ti vuttaṁ.

“Sabbapāpassa akaraṇan”ti-ādinayappavattaṁ (dī.ni.2.90 dha.pa.183 netti.30 50 116 124) Bhagavato sāsanaṁ accantarāguppattiyā naccādidassanaṁ na anulometīti āha “sāsanassa ananulomattā”ti. Attanā payojiyamānaṁ, parehi payojāpiyamānañca naccaṁ naccabhāvasāmaññena pāḷiyaṁ ekeneva nacca-saddena gahitaṁ, tathā gītavādita-saddena cāti āha “naccananaccāpanādivasenā”ti. Ādi-saddena gāyanagāyāpanavādanavādāpanāni saṅgayhanti. Dassanena cettha savanampi saṅgahitaṁ virūpekasesanayena Yathāsakaṁ visayassa ālocanasabhāvatāya vā pañcannaṁ viññāṇānaṁ savanakiriyāyapi dassanasaṅkhepasabbhāvato “dassanā”icceva vuttaṁ. Tenāha “pañcahi viññāṇehi na kañci dhammaṁ paṭivijānāti aññatra abhinipātamattā”ti. Avisūkabhūtassa gītassa savanaṁ kadāci vaṭṭatīti āha “visūkabhūtā dassanā”ti. Tathā hi vuttaṁ paramatthajotikāyaṁ Khuddakaṭṭhakathāyaṁ (khu.pa.aṭṭha.2 acchimapañcasikkhāpadavaṇṇanā) “dhammūpasaṁhitaṁ gītaṁ vaṭṭati, gītūpasaṁhito dhammo na vaṭṭatī”ti. Yaṁ kiñcīti ganthitaṁ vā aganthitaṁ vā yaṁ kiñci pupphaṁ. Gandhajātanti gandhajātikaṁ. Tassapi “yaṁ kiñcī”ti vacanato pisitassa apisitassapi yassa kassaci vilepanādi na vaṭṭatīti dasseti.

Uccāti ucca-saddena samānatthaṁ ekaṁ saddantaraṁ. Seti etthāti sayanaṁ. Uccāsayanaṁ mahāsayanañca samaṇasārupparahitaṁ adhippetanti āha “pamāṇātikkantaṁ akappiyattharaṇan”ti. Āsanañcettha sayaneneva saṅgahitanti daṭṭhabbaṁ. Yasmā pana ādhāre paṭikkhitte tadādhārā kiriyā paṭikkhittāva hoti, tasmā “uccāsayanamahāsayanā”icceva vuttaṁ, atthato (MṬ.27./CS:pg.2.159) pana tadupabhogabhūtanisajjānipajjanehi virati dassitāti daṭṭhabbaṁ. Atha vā uccāsayanamahāsayanañca uccāsayanamahāsayanañca uccāsayanamahāsayananti etasmiṁ atthe ekasesena ayaṁ niddeso kato yathā “nāmarūpapaccayā saḷāyatanan”ti (ma.ni.3.126 saṁ.ni.2.1 udā.1), āsanakiriyāpubbakattā vā sayanakiriyāya sayanaggahaṇena āsanampi gahitanti veditabbaṁ.

Dārumāsakoti ye vohāraṁ gacchantīti iti-saddena evaṁpakāre dasseti. Aññehi gāhāpane upanikkhittasādiyane ca paṭiggahaṇattho labbhatīti āha “neva naṁ uggaṇhāti, na uggaṇhāpeti, na upanikkhittaṁ sādiyatī”ti. Atha vā tividhaṁ paṭiggahaṇaṁ kāyena vācāya manasāti. Tattha kāyena paṭiggahaṇaṁ uggaṇhanaṁ, vācāya paṭiggahaṇaṁ uggahāpanaṁ, manasā paṭiggahaṇaṁ sādiyananti tividhampi paṭiggahaṇaṁ ekajjhaṁ gahetvā “paṭiggahaṇā”ti vuttanti āha “neva naṁ uggaṇhātī”ti-ādi. Esa nayo āmakadhaññapaṭiggahaṇāti-ādīsupi. Nīvārādi-upadhaññassa sāli-ādimūladhaññantogadhattā vuttaṁ “sattavidhassā”ti. “Anujānāmi, bhikkhave, pañca vasāni bhesajjāni acchavasaṁ macchavasaṁ susukāvasaṁ sukaravasaṁ gadrabhavasan”ti (mahāva.262) vuttattā idaṁ odissa anuññātaṁ nāma, tassa pana “kāle paṭiggahitan”ti (mahāva.262) vuttattā paṭiggahaṇaṁ vaṭṭati. Sati paccayeti āha “aññatra odissa anuññātā”ti.

Sarūpena vañcanaṁ rūpakūṭaṁ, patirūpena vañcanāti attho. Aṅgena attano sarīrāvayavena vañcanaṁ aṅgakūṭaṁ. Gahaṇavasena vañcanaṁ gahaṇakūṭaṁ. Paṭicchannaṁ katvā vañcanaṁ paṭicchannakūṭaṁ. Akkamatīti nippīḷeti, pubbabhāge akkamatīti sambandho.

Hadayanti nāḷi-ādīnaṁ mānabhājanānaṁ abbhantaraṁ. Tilādīnaṁ nāḷi-ādīhi minanakāle ussāpitasikhāyeva sikhā. Sikhābhedo tassāhāpanaṁ.

Kecīti (MṬ.27./CS:pg.2.160) sārasamāsācariyā, uttaravihāravāsino ca. Vadhoti muṭṭhipahārakasātāḷanādīhi vihesanaṁ, vibādhananti attho. Viheṭhanatthopi hi vadha-saddo dissati “attānaṁvadhitvā vadhitvā rodatī”ti-ādīsu (pāci.879 881). Yathā hi apariggahabhāvasāmaññe satipi pabbajitehi appaṭiggahitabbavatthuvibhāgasandassanatthaṁ itthikumāridāsidāsādayo vibhāgena vuttā. Evaṁ parassa haraṇabhāvato adinnādānabhāvasāmaññe satipi tulākūṭādayo adinnādānavisesabhāvadassanatthaṁ vibhāgena vuttā, na evaṁ pāṇātipātapariyāyassa vadhassa puna gahaṇe payojanaṁ atthi, tattha sayaṁkāro, idha paraṁkāroti ca na sakkā vattuṁ “kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā chappayogā”ti vacanato. Tasmā yathāvutto evettha attho yutto. Aṭṭhakathāyaṁ pana “vadhoti māraṇan”ti vuttaṁ, tampi pothanameva sandhāyāti ca sakkā viññātuṁ māraṇa-saddassapi vihiṁsane dissanato.

294. Cīvarapiṇḍapātānaṁ yathākkamaṁ kāyakucchipariharaṇamattajotanāyaṁ avisesato aṭṭhannaṁ parikkhārānaṁ antare tappayojanatā sambhavatīti dassento “te sabbepī”ti-ādimāha. Etepīti navaparikkhārikādayopi appicchāva santuṭṭhāva. Na hi tatthakena mahicchatā, asantuṭṭhitā vā hotīti.

Catūsu disāsu sukhaṁ viharati, tato eva sukhavihāraṭṭhānabhūtā catasso disā assa santīti vā cātuddiso. Tattha cāyaṁ satte vā saṅkhāre vā bhayena na paṭihaññatīti appaṭigho. Dvādasavidhassa santosassa vasena santussanako santussamāno. Itarītarenāti uccāvacena. Parissayānaṁ bāhirānaṁ sīhabyagghādīnaṁ, abbhantarānañca kāmacchandādīnaṁ kāyacittupaddavānaṁ abhibhavanato parissayānaṁ sahitā. Thaddhabhāvakarabhayābhāvena acchambhī. Eko asahāyo. Tato eva khaggamigasiṅgasadisatāya khaggavisāṇakappo careyyāti attho.

Chinnapakkho asañjātapakkho vā sakuṇo gantuṁ na sakkotīti “pakkhī sakuṇo”ti pakkhi-saddena visesetvā sakuṇo pāḷiyaṁ vuttoti (MṬ.27./CS:pg.2.161) āha “pakkhayutto sakuṇo”ti. Yassa sannidhikāraparibhogo kiñci ṭhapetabbaṁ sāpekkhāya ṭhapanañca natthi, tādiso ayaṁ bhikkhūti dassento “ayaṁ panettha saṅkhepattho”ti-ādimāha. Ariyanti apenti tato dosā, tehi vā ārakāti ariyoti āha “ariyenāti niddosenā”ti. Ajjhattanti attani. Niddosasukhanti nirāmisasukhaṁ kilesavajjarahitattā.

295. Yathāvutte sīlasaṁvare patiṭṭhitasseva indriyasaṁvaro icchitabbo tadadhiṭṭhānato, tassa ca paripālakabhāvatoti vuttaṁ “so iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato bhikkhū”ti. Sesapadesūti “na nimittaggāhī hotī”ti-ādīsu padesu. Yasmā Visuddhimagge (visuddhi.1.15) vuttaṁ, tasmā tassa līnatthappakāsiniyaṁ saṁvaṇṇanāyaṁ (visuddhi. mahāṭī.1.15) vuttanayeneva veditabbaṁ. Rūpādīsu nimittādiggāhaparivajjanalakkhaṇattā indriyasaṁvarassa kilesehi anavasittasukhatā avikiṇṇasukhatā cassa vuttā.

296. Paccayasampattinti paccayapāripūriṁ. Ime cattāroti sīlasaṁvaro santoso indriyasaṁvaro satisampajaññanti ime cattāro araññavāsassa sambhārā. Tiracchānagatehi vattabbataṁ āpajjati isisiṅgassa pitu-ādayo viya. Vanacarakehīti vanacarakamātugāmehi. Bheravasaddaṁ sāventi, tāvatā apalāyantānaṁ hatthehi sīsaṁ …pe… karonti. Paṇṇattivītikkamasaṅkhātaṁ kāḷakaṁ vā. Micchāvitakkasaṅkhātaṁ tilakaṁ vā. Tanti pītiṁ vibhūtabhāvena upaṭṭhānato khayato sammasanto.

Vivittanti janavivittaṁ. Tenāha “suññan”ti. Sā ca vivittatā nissaddabhāvena lakkhitabbāti āha “appasaddaṁ appanigghosan”ti. Āvasathabhūtaṁ senāsanaṁ viharitabbaṭṭhena vihārasenāsanaṁ. Masārakādi mañcapīṭhaṁ tattha attharitabbaṁ bhisi-upadhānañca mañcapīṭhasambandhito mañcapīṭhasenāsanaṁ. Cimilikādi bhūmiyaṁ santharitabbatāya santhatasenāsanaṁ. Rukkhamūlādi paṭikkamitabbaṭṭhānaṁ caṅkamanādīnaṁ okāsabhāvato okāsasenāsanaṁ.

“Anucchavikaṁ dassento”ti vatvā tameva anucchavikabhāvaṁ vibhāvetuṁ “tattha hī”ti-ādi vuttaṁ. Acchannanti iṭṭhakachadanādinā antamaso rukkhasākhāhipi na channaṁ.

Bhattassa (MṬ.27./CS:pg.2.162) pacchatoti bhattabhuñjanassa pacchato. Ūrubaddhāsananti ūrūnaṁ adhobandhanavasena nisajjaṁ. Heṭṭhimakāyassa anujukaṭṭhapanaṁ nisajjāvacaneneva bodhitanti. Ujuṁ kāyanti ettha kāya-saddo uparimakāyavisayoti āha “uparimaṁ sarīraṁ ujukaṁ ṭhapetvā”ti. Taṁ pana ujukaṭṭhapanaṁ sarūpato payojanato ca dassetuṁ “aṭṭhārasā”ti-ādi vuttaṁ. Na paṇamantīti na oṇamanti. Na paripatatīti na vigacchati, vīthiṁ na vilaṅgheti. Tato eva pubbenāparaṁ visesappattiyā kammaṭṭhānaṁ vuddhiṁ phātiṁ upagacchati. Mukhasamīpeti mukhassa samīpe nāsikagge vā uttaroṭṭhe vā. Idha pari-saddo abhi-saddena samānatthoti āha “kammaṭṭhānābhimukhan”ti, bahiddhā puthuttārammaṇato nivāretvā kammaṭṭhānaṁyeva purakkhatvāti attho. Parīti pariggahaṭṭho “pariṇāyikā”ti-ādīsu (dha.sa.16) viya. Niyyānaṭṭho paṭipakkhato niggamanaṭṭho, tasmā pariggahitaniyyānasatinti sabbathā gahitāsammosaṁ pariccattasammosaṁ satiṁ katvā, paramaṁ satinepakkaṁ upaṭṭhapetvāti attho.

Vikkhambhanavasenāti ettha vikkhambhanaṁ anuppādanaṁ appavattanaṁ na paṭipakkhena suppahīnatā. Pahīnattāti ca pahīnasadisataṁ sandhāya vuttaṁ jhānassa anadhigatatā. Tathāpi nayidaṁ cakkhuviññāṇaṁ viya sabhāvato vigatābhijjhaṁ, atha kho bhāvanāvasena. Tenāha “na cakkhuviññāṇasadisenā”ti. Eseva nayoti yathā cakkhuviññāṇaṁ sabhāvena vigatābhijjhaṁ abyāpannañca, na bhāvanāya vikkhambhitattā, na evamidaṁ. Idaṁ pana cittaṁ bhāvanāya parisodhitattā abyāpannaṁ vigatathinamiddhaṁ anuddhataṁ nibbicikicchañcāti attho. Idaṁ ubhayanti satisampajaññamāha.

297. Ucchinditvā pātentīti ettha ucchindanaṁ pātanañca tāsaṁ paññānaṁ anuppannānaṁ uppajjituṁ appadānameva. Iti mahaggatānuttarapaññānaṁ ekaccāya ca parittapaññāya anuppattihetubhūtā nīvaraṇā dhammā itarāya ca samatthataṁ vihanantiyevāti paññāya dubbalīkaraṇā vuttā. Idampi paṭhamajjhānaṁ veneyyasantāne patiṭṭhāpiyamānaṁ ñāṇaṁ pajjati etthāti ñāṇapadaṁ. Ñāṇaṁ vaḷañjeti etthāti ñāṇavaḷañjaṁ.

299. Na tāva niṭṭhaṁ gato bāhirakānaṁ ñāṇena akkantaṭṭhānānipi siyunti. Yadi evaṁ anaññasādhāraṇe maggañāṇapade kathaṁ na niṭṭhaṅgatoti āha (MṬ.27./CS:pg.2.163) “maggakkhaṇepī”ti-ādi. Tīsu ratanesu niṭṭhaṁ gato hotīti Buddhasubuddhataṁ dhammasudhammataṁ saṅghasuppaṭipattitañca ārabbha ñāṇena niṭṭhaṁ nicchayaṁ upagato hoti. Kāmañcettha paṭhamamaggeneva sabbaso vicikicchāya pahīnattā sabbassapi ariyasāvakassa kaṅkhā vā vimati vā natthi, tattha pana yathā paññāvepullappattassa arahato savisaye ñāṇaṁ savisesaṁ ogāhati, na tathā anāgāmi-ādīnanti ratanattaye sātisayaṁ ñāṇanicchayagamanaṁ sandhāya “aggamaggavasena tatthaniṭṭhāgamanaṁ vuttan”ti vuttaṁ. Yaṁ panettha avibhattaṁ, taṁ suviññeyyamevāti.

Cūḷahatthipadopamasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.28.)8.Mahāhatthipadopamasuttavaṇṇanā

300. Jaṅgalānanti ettha yo nipicchalena amuduko nirudakatāya thaddhalūkhabhūmippadeso, so “jaṅgalo”ti vuccati. Tabbahulatāya pana idha sabbo bhūmippadeso jaṅgalo, tasmiṁ jaṅgale jātā, bhavāti vā jaṅgalā, tesaṁ jaṅgalānaṁ. Evañhi nadīcarānampi hatthīnaṁ saṅgaho kato hoti. Samodhātabbānaṁ viya hi samodhāyakānampi jaṅgalaggahaṇena gahetabbato. Pathavītalacārīnanti iminā jalacārino na nivatteti adissamānapādattā. Pāṇānanti sādhāraṇavacanampi “padajātānī”ti saddantarasannidhānena visesaniviṭṭhameva hotīti āha “sapādakapāṇānan”ti. “Muttagatan”ti-ādīsu (ma.ni.2.119 a.ni.9.11) gata-saddo anatthantaro viya, jāta-saddo anatthantaroti āha “padajātānīti padānī”ti. Samodhānanti samavarodhaṁ, antogamaṁ vā. Mahantattenāti vipulabhāvena.

Kusalā dhammāti anavajjasukhavipākā dhammā, na anavajjamattadhammā. Kusalattike āgatanayena hi idha kusalā dhammā gahetabbā, na Bāhitikasutte āgatanayena. Catubbidho saṅgahoti kasmā vuttaṁ, nanu ekavidhovettha saṅgaho adhippetoti? Na, atthaṁ aggahetvā aniddhāritatthassa saddasseva gahitattā. Saṅgaha-saddo tāva attano atthavasena (MṬ.28./CS:pg.2.164) catubbidhoti ayañhettha attho. Atthopi vā aniddhāritaviseso sāmaññena gahetabbataṁ patto “saṅgahaṁ gacchatī”ti ettha saṅgaha-saddena vacanīyataṁ gatoti na koci doso, niddhārite visese tassa ekavidhatā siyā, na tato pubbeti. Sajātisaṅgahoti samānajātiyā, samānajātikānaṁ vā saṅgaho. Dhātukathāvaṇṇanāyaṁ pana “jātisaṅgaho”icceva vuttaṁ, taṁ jāti-saddassa sāpekkhasaddattā jātiyā saṅgahoti vutte attano jātiyāti viññāyati sambandhārahassa aññassa avuttattāti katvā vuttaṁ. Idha pana rūpakaṇḍavaṇṇanāyaṁ (dha.sa.aṭṭha. 594) viya pākaṭaṁ katvā dassetuṁ “sajātisaṅgaho”icceva vuttaṁ. Sañjāyanti etthāti sañjāti, sañjātiyā saṅgaho sañjātisaṅgaho, sañjātidesavasena saṅgahoti attho. “Sabbe rathikā”ti vutte sabbe rathayodhā rathena yujjhanakiriyāya ekasaṅgahoti. “Sabbe dhanuggahā”ti vutte sabbe issāsā dhanunā vijjhanakiriyāya ekasaṅgahoti āha “evaṁ kiriyavasena saṅgaho”ti. Rūpakkhandhena saṅgahitanti rūpakkhandhena ekasaṅgahaṁ rūpakkhandhoteva gaṇitaṁ, gahaṇaṁ gatanti attho.

Diyaḍḍhameva saccaṁ bhajati maggasaccadukkhasaccekadesabhāvato. Saccekadesantogadhampi saccantogadhameva hotīti āha “saccānaṁ antogadhattā”ti. Idāni tamatthaṁ sāsanato ca lokato ca upamaṁ āha ritvā dīpetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha sādhikamidaṁ, bhikkhave, diyaḍḍhasikkhāpadasatanti idaṁ yasmiṁ kāle taṁ suttaṁ desitaṁ, tadā paññattasikkhāpadavasena vuttaṁ, tato paraṁ pana sādhikāni dvesatāni sikkhāpadānīti. Sikkhānaṁ antogadhattā adhisīlasikkhāya. Ettha ca “sīlaṁ sikkhantopi tisso sikkhā sikkhatī”ti visamoyaṁ upaññāso. Tattha hi yo pahātabbaṁ pajahati, saṁvaritabbato saṁvaraṁ āpajjati, ayamassa adhisīlasikkhā. Yo tattha cetaso avikkhepo, ayamassa adhicittasikkhā. Yā tattha vīmaṁsā, ayamassa adhipaññāsikkhā. Iti so kulaputto sarūpato labbhamānā eva tisso sikkhā sikkhatīti dīpito, na sikkhānaṁ antogadhatāmattena. Tenāha Aṭṭhakathāyaṁ “yo tathābhūtassa saṁvaro, ayamettha adhisīlasikkhā, yo tathābhūtassa (MṬ.28./CS:pg.2.165) samādhi, ayamettha adhicittasikkhā, yā tathābhūtassa paññā, ayaṁ adhipaññāsikkhā. Imā tisso sikkhā tasmiṁ ārammaṇe tāya satiyā tena manasikārena sikkhati āsevati bhāveti bahulīkarotī”ti. Idha pana saccānaṁ antogadhattā sacca-saddābhidheyyatāmattena catūsu saccesu gaṇanantogadhā hontīti? Na, tatthāpi hi nippariyāyato adhisīlasikkhāva labbhati, itarā pariyāyatoti katvā “sikkhānaṁ antogadhattā”ti vuttaṁ.

Catūsu ariyasaccesu saṅgahaṁ gacchantīti ca tato amuccitvā tasseva antogadhataṁ sandhāya vuttaṁ. Evañca katvā “yathā ca ekassa hatthipadassā”ti-ādinā dassitā hatthipadopamā samatthitā daṭṭhabbā. Ekasmimpi dvīsupi tīsupi saccesu gaṇanaṁ gatā dhammāti idaṁ na kusalattikavaseneva veditabbaṁ, atha kho tikadukesu yathārahaṁ labbhamānapadavasena veditabbaṁ. Tattha ekasmiṁ sacce gaṇanaṁ gato dhammo asaṅkhatadhammo daṭṭhabbo, dvīsu saccesu gaṇanaṁ gatā kusalā dhammā, tathā akusalā dhammā, abyākatā ca dhammā, tīsu saccesu gaṇanaṁ gatā saṅkhatā dhammā, evaṁ aññesampi tikadukapadānaṁ vasena ayamattho yathārahaṁ vibhajitvā vattabbo. Tenāha “ekasmimpi …pe… gatāva hontī”ti. Ekadeso hi samudāyantogadhattā viseso viya sāmaññena samūhena saṅgahaṁ labhati. Tenāha “saccānaṁ antogadhattā”ti. Desanānukkamoti ariyasaccāni uddisitvā dukkhasaccaniddesavasena pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ vibhajanaṁ. Tattha ca rūpakkhandhaniddesavasena-ādito ajjhattikāya pathavīdhātuyā vibhajananti. Ayaṁ imissā desanāya anukkamo.

301. Taṁ panetaṁ upamāhi vibhāvetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha sujātanti sundaraṁ, susaṇṭhitaṁ supariṇatañcāti adhippāyo. Pesiyoti vilīve. Mudubhāvato kucchibhāgaṁ ādāya. Itare ca cattāro koṭṭhāseti pañcadhā bhinnakoṭṭhāsesu itare ca cattāro koṭṭhāse. Itare ca tayo koṭṭhāseti-ādito catudhā bhinnakoṭṭhāsesu itare ca tayo koṭṭhāse.

Rājaputtūpamāyāti rañño jeṭṭhaputta-upamāya. Nti piḷandhanaṁ. Ure vāyāmajanita-ariyajātiyā oraso. Mukhato jātoti mukhato niggatadhammadesanāya (MṬ.28./CS:pg.2.166) jāto, Buddhānaṁ vā dhammakāyassa mukhabhūta-ariyadhammato jāto. Tato eva dhammajo dhammanimmito. Satthu dhammadāyādasseva gahitattā dhammadāyādo. Tenāha “no āmisadāyādo”ti. Nti “Bhagavato putto”ti-ādivacanaṁ. Mahāpaññatādiguṇehi sātisayaṁ anupubbabhāve ṭhitattā sammā yathābhūtaṁ vadamāno vattuṁ sakkonto vadeyya.

Akutobhayaṁ nibbānaṁ nibbānagāminiñca. Rāgarajādīnaṁ vigamena vigatarajaṁ dhammaṁ desentaṁ Sugataṁ sammāsambuddhaṁ bhikkhūnaṁ parosahassaṁ payirupāsatīti yojanā.

“Sevetha bhajathā”ti vatvā tattha kāraṇamāha “paṇḍitā bhikkhū anuggāhakā”ti. Paṇḍitāpi samānā na appassutā, atha kho ovādānusāsanīhi anuggāhakāti purimā upamā therasseva vasena udāhaṭā, dutiyā pana Bhagavato bhikkhusaṅghassapi vasena udāhaṭā.

302. Ajjhattikāti sattasantānapariyāpannā. Ajjhattaṁ paccattanti padadvayenapi taṁtaṁpāṭipuggalikadhammā vuccantīti āha “ubhayampetaṁ niyakādhivacanamevā”ti. Sasantatipariyāpannatāya pana attāti gahetabbabhāvūpagamanavasena attānaṁ adhikicca uddissa pavattaṁ ajjhattaṁ, taṁtaṁsattasantānapariyāpannatāya paccattaṁ. Tenāha Aṭṭhakathāyaṁ (visuddhi.1.307) “attani pavattattā ajjhattaṁ, attānaṁ paṭicca paṭicca pavattattā paccattan”ti. Kakkhaḷanti kathinaṁ. Yasmā taṁ thaddhabhāvena sahajātānaṁ patiṭṭhā hoti, tasmā “thaddhan”ti vuttaṁ. Kharigatanti kharasabhāvesu gataṁ tappariyāpannaṁ, kharasabhāvamevāti attho. Yasmā pana kharasabhāvaṁ pharusākārena upaṭṭhānato pharusākāraṁ hoti, tasmā vuttaṁ “pharusan”ti. Upādinnaṁ nāma sarīraṭṭhakaṁ. Tattha yaṁ kammasamuṭṭhānaṁ, taṁ nippariyāyato “upādinnan”ti vuccati, itaraṁ anupādinnaṁ. Tadubhayampi idha taṇhādīhi ādinnagahitaparāmaṭṭhavasena upādinnamevāti dassetuṁ “sarīraṭṭhakañhī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha ādinnanti abhiniviṭṭhaṁ. Mamanti gahitaṁ. Ahanti parāmaṭṭhaṁ Dhātukammaṭṭhānikassāti catudhātuvavatthānavasena dhātukammaṭṭhānaṁ pariharantassa. Etthāti (MṬ.28./CS:pg.2.167) etasmiṁ dhātukammaṭṭhāne. Tīsu koṭṭhāsesūti tippakāresu koṭṭhāsesu. Na hi te tayo cattāro koṭṭhāsā.

Vuttappakārāti “kesā lomā”ti-ādinā vuttappakārā. Nānāsabhāvatoti satipi kakkhaḷabhāvasāmaññe sasambhāravibhattito pana kesādisaṅghātagatanānāsabhāvato. Ālayoti apekkhā. Nikantīti nikāmanā. Patthanāti taṇhāpatthanā. Pariyuṭṭhānanti taṇhāpariyuṭṭhānaṁ. Gahaṇanti kāmupādānaṁ. Parāmāsoti parato āmasanā micchābhiniveso. Na balavā ālayādi. Yadi evaṁ kasmā vibhaṅge bāhirāpi pathavīdhātu vitthāreneva vibhattāti? Yathādhammadesanattā tattha vitthāreneva desanā pavattā, yathānulomadesanattā panettha vuttanayena desanā saṁkhittā.

Yojetvā dassetīti ekajjhaṁ katvā dasseti. Sāti ajjhattikā pathavīdhātu. Sukhapariggaho hoti “na me so attā”ti. Siddhe hi anattalakkhaṇe dukkhalakkhaṇaṁ aniccalakkhaṇañca siddhameva hoti saṅkhatadhammesu tadavinābhāvatoti. Visūkāyatīti visūkaṁ virūpakiriyaṁ pavatteti. Sā pana atthato vipphandanamevāti āha “vipphandatī”ti. Assāti ajjhattikāya pathavīdhātuyā. Acetanābhāvo pākaṭo hoti dhātumattatāya dassanato. Taṁ ubhayampīti taṁ pathavīdhātudvayampi.

Tato visesatarenāti tato bāhiramahāpathavito visesavantatarena, lahutarenāti attho. Kuppatīti luppati. Vilīyamānāti pakati-udake loṇaṁ viya vilayaṁ gacchantī. Udakānugatāti udakaṁ anugatā udakagatikā. Tenāha “udakameva hotī”ti. Abhāvo eva abhāvatā, na bhavatīti vā abhāvo, tathāsabhāvo dhammo. Tassa bhāvo abhāvatā. Vayo vināso dhammo sabhāvo etassāti vayadhammo, tassa bhāvo vayadhammatā, atthato khayo eva. Sesapadesupi eseva nayo. Tenāha “sabbehipi imehi padehi aniccalakkhaṇameva vuttan”ti. Viddhaṁsanabhāvassa pana paveditabbattā kāmaṁ aniccalakkhaṇameva vuttaṁ sarūpato, itarānipi atthato vuttānevāti dassento āha “yaṁ panā”ti-ādi.

Mattaṁ (MṬ.28./CS:pg.2.168) khaṇamattaṁ tiṭṭhatīti mattaṭṭho, appamattaṭṭho mattaṭṭhako, ati-ittarakhaṇikoti attho. Tenāha “parittaṭṭhitikassā”ti. Ṭhitiparittatāyāti ekacittapavattimattatāṭhānalakkhaṇassa itarabhāvena Ekassa cittassa pavattikkhaṇamatteneva hi sattānaṁ paramatthato jīvanakkhaṇo paricchinno. Tenāha “ayaṁ hī”ti-ādi.

Jīvitanti jīvitindriyaṁ. Sukhadukkhāti sukhadukkhā vedanā. Upekkhāpi hi sukhadukkhāsveva antogadhā iṭṭhāniṭṭhabhāvato. Attabhāvoti jīvitavedanāviññāṇāni ṭhapetvā avasiṭṭhadhammā vuttā. Kevalāti attaniccabhāvena avomissā. Ekacittasamāyuttāti ekena cittena sahitā ekacittakkhaṇikā. Lahuso vattate khaṇoti tāya eva ekakkhaṇikatāya lahuko ati-ittaro jīvitādīnaṁ khaṇo vattati vītivattatīti attho. Idanti gāthāvacanaṁ.

Yasmā sattānaṁ jīvitaṁ assāsapassāsānaṁ aparāparasañcaraṇaṁ labhamānameva pavattati, na alabhamānaṁ, tasmā assāsapassāsūpanibaddhaṁ. Tathā mahābhūtānaṁ samavuttitaṁ labhamānameva pavattati. Pathavīdhātuyā hi āpodhātu-ādīnaṁ vā aññatarapakopena balasampannopi puriso patthaddhakāyo vā, atisārādivasena kilinnapūtikāyo vā, mahāḍāhapareto vā, sañchijjamānasandhibandhano vā hutvā jīvitakkhayaṁ pāpuṇāti. Kabaḷīkārāhārānaṁ yuttakāle labhantasseva jīvitaṁ pavattati, alabhantassa parikkhayaṁ gacchati, viññāṇe pavattamāneyeva ca jīvitaṁ pavattati, na tasmiṁ appavattamāne. Jīvitanti ettha iti-saddena iriyāpathūpanibaddhatāsītuṇhūpanibaddhatādīnaṁ saṅgaho. Catunnañhi iriyāpathānaṁ samavuttitaṁ labhamānameva jīvitaṁ pavattati, aññatarassa pana adhimattatāya āyusaṅkhārā upacchijjanti, sītuṇhānampi samavuttitaṁ labhamānameva pavattati, atisītena pana ati-uṇhena vā abhibhūtassa vipajjatīti.

Taṇhupādinnassāti iminā hi paccayuppannatākittanena sarasapabhaṅgutaṁyeva vibhāveti. Dukkhānupassanāya taṇhāggāhassa aniccānupassanāya mānaggāhassa anattānupassanāya diṭṭhiggāhassa ujuvipaccanīkabhāvato ekaṁseneva tīhi anupassanāhi gāhāpi vigacchantīti āha “noteva hotī”ti. Ekaṁyeva āgataṁ bāhirāya pathavīdhātuyā antaradhānadassanapavattajotanāya.

Pariggahanti (MṬ.28./CS:pg.2.169) dhātupariggahaṇaṁ. Paṭṭhapentoti ārabhanto desento. Sotadvāre balaṁ dassetīti yojanā. Kammaṭṭhānikassa baladassanāpadesena kammaṭṭhānassa ānubhāvaṁ dasseti. Vācāya ghaṭṭanameva vuttaṁ sotadvāre baladassanabhāvato. Balanti ca bāhirāya viya ajjhattikāyapi pathavīdhātuyā acetanābhāvadassanena rukkhassa viya akkosantepi paharantepi nibbikāratā. Sampativattamānuppannabhāvenāti tadā paccuppannabhāvena. Samudācāruppannabhāvenāti āpāthagate tasmiṁ aniṭṭhe saddārammaṇe ārammaṇakaraṇasaṅkhāta-uppattivasena sotadvāre javanavedanā dukkhāti vacanato. Tathā hi “upanissayavasenā”ti vuttaṁ. Vedanādayopīti “vedanā aniccā”ti ettha vuttavedanā ceva saññādayo ca. Te hi phassena samānabhūmikā na pubbe vuttavedanā. Dhātusaṅkhātameva ārammaṇanti yathāpariggahitaṁ pathavīdhātusaṅkhātameva visayaṁ. Pakkhandatīti vipassanācittaṁ aniccantipi dukkhantipi anattātipi sammasanavasena anupavisati. Etena bahiddhāvikkhepābhāvamāha, pasīdatīti pana iminā kammaṭṭhānassa vīthipaṭipannataṁ. Santiṭṭhatīti iminā uparūpari visesāvahabhāvena avatthānaṁ paṭipakkhābhibhavena niccalabhāvato. Vimuccatīti iminā taṇhāmānadiṭṭhiggāhato visesena muccanaṁ. Aṭṭhakathāyaṁ pana samuṭṭhānavasena attho vutto “adhimokkhaṁ labhatī”ti. Sotadvāramhi ārammaṇe āpāthagateti idaṁ mūlapariññāya mūladassanaṁ. Sotadvārehi āvajjanavoṭṭhabbanānaṁ ayoniso āvajjayato voṭṭhabbanavasena iṭṭhe ārammaṇe lobho, aniṭṭhe ca paṭigho uppajjati, manodvāre pana “itthī, puriso”ti rajjanādi hoti, tassa pañcadvārajavanaṁ mūlaṁ, sabbaṁ vā bhavaṅgādi. Evaṁ manodvārajavanassa mūlavasena pariññā. Āgantukatāvakālikapariññā pana pañcadvārajavanasseva apubbabhāvavasena itarabhāvavasena ca veditabbā. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana satipaṭṭhānasaṁvaṇṇanāyaṁ vutto eva.

Yāthāvato dhātūnaṁ pariggaṇhanavasena katapariggahassapi anādikālabhāvanāvasena ayoniso āvajjanaṁ sacepi uppajjati. Voṭṭhabbanaṁ patvāti voṭṭhabbanakiccataṁ patvā. Ekaṁ dve vāre āsevanaṁ labhitvā, na āsevanapaccayaṁ. Na hi upekkhāsahagatāhetukacittaṁ āsevanapaccayabhūtaṁ atthi. Yadi siyā, paṭṭhāne kusalattike paṭiccavārādīsu (MṬ.28./CS:pg.2.170) “na maggapaccayā āsevane dve, āsevanapaccayā na magge dve”ti ca vattabbaṁ siyā, “na maggapaccayā āsevane ekaṁ (paṭṭhā.1.1.221), āsevanapaccayā na magge ekan”ti (paṭṭhā.1.1.152) ca pana vuttaṁ. Ekaṁ dve vāreti ettha ca ekaggahaṇaṁ vacanasiliṭṭhatāya vasena vuttaṁ. Na hi dutiye moghavāre ekavārameva voṭṭhabbanaṁ pavattati. Dvikkhattuṁ vā tassa pavattiṁ sandhāya ekavāraggahaṇaṁ, tikkhattuṁ pavattiṁ sandhāya dvevāraggahaṇaṁ. Tattha dutiyaṁ tatiyañca pavattamānaṁ laddhāsevanaṁ viya hoti. Yasmā pana “voṭṭhabbanaṁ patvā ekaṁ dve vāre-āsevanaṁ labhitvā cittaṁ bhavaṅgameva otaratī”ti idaṁ dutiyamoghavāravasena vuttaṁ bhaveyya. So ca ārammaṇadubbalatāya eva hotīti Abhidhammaṭṭhakathāyaṁ niyamito. Idha pana tikkhānupassanānubhāvena akusaluppattiyā asambhavavasena ayonisova āvajjato ayoniso vavatthānaṁ siyā, na yoniso, tasmiñca pavatte mahati atimahati vā ārammaṇe javanaṁ na uppajjeyyāti ayamattho vicāretvā gahetabbo.

Etasseva vā satipi duvidhatāparikappane so ca yadi anulome vedanāttike paṭiccavārādīsu “āsevanapaccayā na magge dve, na maggapaccayā āsevane dve”ti ca vuttaṁ siyā, (labbheyya), na ca vuttaṁ. Yadi pana voṭṭhabbanampi āsevanapaccayo siyā, kusalākusalānampi siyā. Na hi āsevanapaccayaṁ laddhuṁ yuttassa āsevanapaccayatāpi dhammo āsevanapaccayo hotīti avutto atthi, voṭṭhabbanassa pana kusalākusalānaṁ āsevanapaccayabhāvo avutto-- “kusalaṁ dhammaṁ paṭicca kusalo dhammo uppajjati nāsevanapaccayā. Akusalaṁ …pe… nāsevanapaccayā”ti (paṭṭhā.1.1.93-94) vacanato paṭikkhitto ca. Athāpi siyā asamānavedanānaṁ vaseneva vuttanti ca, evamapi yathā-- “āvajjanā kusalānaṁ khandhānaṁ akusalānaṁ khandhānaṁ anantarapaccayena paccayo”ti (paṭṭhā.1.1.417) vuttaṁ, evaṁ “āsevanapaccayena paccayo”tipi vattabbaṁ siyā. Taṁ jātibhedā na vuttanti ce? Bhūmibhinnassa kāmāvacarassa rūpāvacarādīnaṁ āsevanapaccayabhāvo viya jātibhinnassapi bhaveyyāti vattabbo eva siyā, abhinnajātikassa ca vasena yathā-- “āvajjanā sahetukānaṁ khandhānaṁ anantarapaccayena paccayo”ti (MṬ.28./CS:pg.2.171) vuttaṁ, evaṁ “āsevanapaccayena paccayo”tipi vattabbaṁ siyā, na ca vuttaṁ. Tasmā vedanāttikepi “āsevanapaccayā na magge ekaṁ, na maggapaccayā āsevane ekan”ti evaṁ gaṇanāya niddhāriyamānāya voṭṭhabbanassa āsevanapaccayattassa abhāvā ayaṁ moghavāro upaparikkhitvā gahetabbo.

Voṭṭhabbanaṁ pana vīthivipākasantatiyā āvaṭṭanato āvajjanā, tato visadisassa javanassa karaṇato manasikāroti ca vattabbataṁ labheyya, evañca katvā paṭṭhāne “voṭṭhabbanaṁ kusalānaṁ khandhānaṁ anantarapaccayena paccayo”ti-ādi na vuttaṁ, “āvajjanā”icceva (paṭṭhā.1.1.417) vuttaṁ, tampi voṭṭhabbanato paraṁ catunnaṁ pañcannaṁ vā javanānaṁ ārammaṇapurejātaṁ bhavituṁ asakkontaṁ rūpādiṁ ārabbha pavattamānaṁ voṭṭhabbanaṁ javanaṭṭhāne ṭhatvā bhavaṅgaṁ otarati. Javanaṭṭhāne ṭhatvāti ca javanassa uppajjanaṭṭhāne dvikkhattuṁ pavattitvāti attho, na javanabhāvenāti. Āsevanaṁ labhitvāti cettha āsevanaṁ viya āsevananti vuttovāyamattho. Vipphārikattā cassa dvikkhattuṁ vā tikkhattuṁ vā pavattiyeva cettha āsevanasadisatā. Vipphārikatāya hi viññattisamuṭṭhāpakatā cassa vuccati. Vipphārikampi javanaṁ viya anekakkhattuṁ appavattiyā asuppatiṭṭhitatāya ca na nippariyāyato āsevanabhāvena vattatīti na imassa āsevanatthaṁ vuttaṁ. Aṭṭhakathāyaṁ pana phalacittesu maggapariyāyo viya pariyāyavasena vuttaṁ.

Ayanti “sacepī”ti-ādinā vutto ekavārampi rāgādīnaṁ anuppādanavasena vipassanāya kammaṁ karonto yogāvacaro. Koṭippattoti matthakaṁ patto. Paṭipakkhehi anabhibhūtattā visadavipassanāñāṇatāya tikkhavipassako. Ārammaṇaṁ pariggahitameva hoti “evaṁ me javanaṁ javitan”ti sārammaṇassa javanassa hutvā abhāvavavatthāpanassa kammaṭṭhānabhāvato, tathā āvajjanavasena vā taṁ ārammaṇaṁ vissajjetvā tāvadeva mūlakammaṭṭhānabhūtaṁ ārammaṇaṁ pariggahitameva hoti. Dutiyassa pana vasenāti “aparassa rāgādivasena ekavāraṁ javanaṁ javatī”ti-ādinā vuttassa nātitikkhavipassakassa vasena “tassa dhātārammaṇameva cittaṁ pakkhandatī”ti-ādinā imasmiṁ Sutte āgatattā. “Tamenaṁ upadhipahānāya paṭipannaṁ upadhipaṭinissaggāya kadāci karahaci satisammosā upadhipaṭisaṁyuttā sarasaṅkappā samudācaranti. Dandho Udāyi satuppādo, atha kho (MṬ.28./CS:pg.2.172) naṁ khippameva pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gametī”ti laṭukikopame. Tassa hi Aṭṭhakathāyaṁ “sotāpannādayo tāva pajahantu, puthujjano kathaṁ pajahatī”ti codanaṁ paṭṭhapetvā “āraddhavipassako hi satisammosena sahasā kilese uppanne ‘mādisassa nāma bhikkhuno kileso uppanno’ti saṁvegaṁ katvā vīriyaṁ paggayha vipassanaṁ vaḍḍhetvā maggena kilese samugghāteti, iti so pajahati nāmā”ti attho vutto. Tena vuttaṁ-- “tassa dhātārammaṇameva cittaṁ pakkhandatīti-ādinā imasmiṁ Sutte āgatattā”ti-ādi. Indriyabhāvane ca majjhimassa vasena ayamattho veditabbo.

Pariggahavasenāti dhātupariggahavasena. Mammacchedanādivasena pavatta-akkosanādiṁ aniṭṭhaṁ ārammaṇaṁ patvā sotadvāre kilamati puggalo, tathā pothanapaharaṇādikaṁ aniṭṭhaṁ ārammaṇaṁ patvā kāyadvāre kilamati.

Samudācarantīti sabbaso uddhaṁ ācaranti. Tayidaṁ amanāpehi samudācaraṇaṁ nāma pothanapaharaṇādivasena upakkamanamevāti āha “upakkamantī”ti, bādhantīti attho. Tathāsabhāvoti yathā pāṇippahārādīhi ghaṭṭitamatto vikāraṁ āpajjati, tathāsabhāvo. “Ubhatodaṇḍakena cepi, bhikkhave, kakacenā”ti-ādinā (ma.ni.1.232) ovādadānaṁ nāma anaññasādhāraṇaṁ Buddhānaṁyeva āveṇikanti āha “vuttaṁ kho panetaṁ Bhagavatāti anussarantopi …pe… kakacūpamovādaṁ anussarantopī”ti vuttaṁ. Tassapi pariyattidhammabhāvatoti keci Yaṁ pana kakacokantakesupi manussesu appadussanaṁ nibbikāraṁ, taṁ Satthusāsanaṁ anussarantopi sammāpaṭipattilakkhaṇaṁ dhammaṁ anussaratiyevāti evaṁ vā ettha attho veditabbo. Bhikkhuno guṇanti ariyadhammādhigamanasiddhaṁ guṇamāha. So ca sabbesampi ariyānaṁ guṇoti taṁ anussarantopi saṅghaṁ anussarati evāti vuttaṁ.

Vipassanupekkhā adhippetā, tasmā upekkhā kusalanissitā na saṇṭhātīti vipassanāvasena sabbasmimpi saṅkhāragate ajjhupekkhanaṁ na labhatīti attho. Chaḷaṅgupekkhāti chaḷaṅgupekkhā viya chaḷaṅgupekkhā iṭṭhāniṭṭhesu nibbikāratāsāmaññena (MṬ.28./CS:pg.2.173) Tenāha “sā panesā”ti-ādi. Chaḷaṅgupekkhāṭhāne ṭhapeti “lābhā vata me, suladdhaṁ vata me”ti-ādinā attamanataṁ āpajjanto.

303. Āpogatanti ābandhanavasena āpo, tadeva āposabhāvaṁ gatattā āpogataṁ, sabhāveneva āpobhāvaṁ vā pattanti attho. Yasmā pana so āpobhāvasaṅkhāto allayūsabhāvo sasambhārapathavīsasambhāra-udakādigate sabbasmimpi āpasmiṁ vijjati, tasmā vuttaṁ “sabba-āpesu gataṁ allayūsabhāvalakkhaṇan”ti, dravabhāvalakkhaṇanti attho. “Pakuppatī”ti pākatikapakopaṁ sandhāyāha “oghavasena vaḍḍhatī”ti. Tenāha “ayamassa pākatiko pakopo”ti. Itaraṁ pana dassetuṁ “āposaṁvaṭṭakāle panā”ti-ādi vuttaṁ. Ogacchantīti ettha ogamananti pariyādānaṁ adhippetaṁ, na adhogamanamattanti āha “uddhane …pe… pāpuṇantī”ti.

304. Sabbatejesu gatanti indhanādivasena anekabhedesu sabbesu tejokoṭṭhāsesu gataṁ pavattaṁ. Yathā pīti eva pītigataṁ, evaṁ tejo eva tejogataṁ, tejanavasena pavattimattanti attho. Evaṁ āpogataṁ, vāyogatañca veditabbanti āha “purime”ti-ādi. Ekāhikajarādibhāvenāti ekāhikādijarābhedena. Usumajātoti usmābhibhūto. Jīratīti jiṇṇo hoti. Tejodhātuvasena labbhamānā imasmiṁ kāye jarāpavatti pākaṭajarāvasena veditabbāti dassetuṁ “indriyavekallattan”ti-ādi vuttaṁ. Valipalitādibhāvanti valitapalitabhāvaṁ, aṅgapaccaṅgānaṁ sithilabhāvañca. Kuppitenāti khubhitena. Satakkhattuṁ tāpetvā tāpetvā sītūdake pakkhipitvā uddhaṭasappi satadhotasappīti vadanti. Sarīre pakati-usumaṁ atikkamitvā uṇhabhāvo santāpo, sarīrassa dahanavasena pavatto mahādāho paridāhoti ayameva tesaṁ viseso. Asitanti suttaṁ. Khāyitanti khāditaṁ. Sāyitanti assāditaṁ. Sammā paripākaṁ gacchatīti samavepākiniyā gahaṇiyā vasena vuttaṁ. Asammāparipākopi visamapākiniyā gahaṇiyā vasena veditabbo. Rasādibhāvenāti rasarudhiramaṁsamedanhāru-aṭṭhi-aṭṭhimiñjasukkabhāvena. Vivekanti puthubhāvaṁ aññamaññaṁ visadisabhāvaṁ. Asitādibhedassa (MṬ.28./CS:pg.2.174) āhārassa pariṇāme raso hoti, taṁ paṭicca rasadhātu uppajjatīti attho. Evaṁ rasassa pariṇāme “rudhiran”ti-ādinā sabbaṁ netabbaṁ.

Haritantanti haritameva, anta-saddena padavaḍḍhanaṁ kataṁ yathā “vanantaṁ suttantan”ti. Cammanillekhanaṁ cammaṁ likhitvā chaḍḍitakasaṭaṁ.

305. Uggārahikkārādīti ettha ādi-saddena uddekakhīpanādipavattakavātānaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Uccārapassāvādīti ādi-saddena pittasemhalasikādinīharaṇavātassa ceva usumavātassa ca saṅgaho veditabbo. Yadipi kucchi-saddo udarapariyāyo, koṭṭha-saddena pana abbhantarassa vuccamānattā tadavasiṭṭho udarapadeso idha kucchi-saddena vuccatīti āha “kucchisayā vātāti antānaṁ bahivātā”ti. Samiñjanapasāraṇādīnīti ādi-saddena ālokanavilokana-uddharaṇādikā sabbā kāyikakiriyā saṅgahitā. Avasavati udakaṁ etasmāti ossavanaṁ, chadananto. Idhāti imasmiṁ ṭhāne.

306. Nissattabhāvanti anattakataṁ. Yathādassitā hi catasso dhātuyo anattaniyaṁ kevalaṁ dhātumattā nissattanijjīvāti imamatthaṁ dasseti. Parivāritoti parivāritabhāvena ṭhito parivuto. Tenāha “etānī”ti-ādi, kaṭṭhādīni sannivesavisesavasena ṭhapitānīti adhippāyo. Aññathā agārasamaññāya bhāvato. Tenāha “kaṭṭhādīsu panā”ti-ādi. Yadatthaṁ pāḷiyaṁ “seyyathāpi, āvuso”ti-ādi āraddhaṁ, tamatthaṁ pākaṭaṁ katvā dassetuṁ “yathā kaṭṭhādīnī”ti-ādi vuttaṁ.

Kāmaṁ heṭṭhā “mattaṭṭhakassa kāyassā”ti-ādinā (ma.ni.1.302) avibhāgena ekadesena ca upādārūpampi kathitaṁ, tathā vedanādayo khandhabhāvena pariggahetvā na kathitā, tathā taṇhāpi samudayasaccabhāvena. Itarāni pana saccāni sabbena sabbaṁ na kathitāni. Tenevāha “heṭṭhā …pe… na kathitānī”ti. Cakkhupasāde niruddheti cakkhupasāde vinaṭṭhe. Upahateti pubbakimi-ādīhi upaddute. Palibuddheti pubbādi-uppattiyā vinā paṭicchādite. Tajjoti tassānurūpo, cakkhuviññāṇuppattiyā anurūpoti attho. Cakkhussa (MṬ.28./CS:pg.2.175) rūpārammaṇe āpāthagate uppajjanamanasikāro hadayasannissayopi cakkhumhi sati hoti, asati na hotīti katvā “cakkhuṁ paṭicca uppajjanamanasikāro”ti vutto. Bhavaṅgāvaṭṭanaṁ tassa yathā ārammaṇapaccaye, evaṁ pasādapaccayepi hotīti vuttaṁ “cakkhuñca rūpe ca paṭiccā”ti. Nti cakkhudvāre kiriyamanodhātucittaṁ. Aññavihitassāti aññārammaṇapasutassa. Tadanurūpassāti tesaṁ cakkhurūpatadābhogānaṁ anurūpassa.

Cattāri saccāni dasseti sarūpato atthāpattito cāti adhippāyo. Tappakāro bhūto, tappakāraṁ vā patto tathābhūto, tassa, yathā cakkhuviññāṇaṁ uppajjati, tādisassa paccayākārasamavetassāti attho. Tisamuṭṭhānarūpanti utukammāhārasamuṭṭhānarūpaṁ. Idañca satipi tadā bhavaṅgāvaṭṭanacittasamuṭṭhānarūpe kevalaṁ cakkhuviññāṇasamuṭṭhitarūpassa abhāvamattaṁ gahetvā vuttaṁ. Saṅgahaṁ gacchatīti nagaraṁ viya rajje rūpakkhandhe saṅgahetabbataṁ gahetabbataṁ gacchati. “Tathābhūtassā”ti vuttattā vedanādayo cakkhuviññāṇasampayuttāva, viññāṇampi cakkhuviññāṇameva. Saṅkhārāti cetanāva vuttā cetanāpadhānattā saṅkhārakkhandhassāti adhippāyo. Tattha pana phassajīvitindriyamanasikāracittaṭṭhitiyopi saṅkhārakkhandhadhammāva. Ekato saṅgaho “pañcakkhandhā”ti ekato gaṇanā. Samāgamoti yathāsakaṁ paccayavasena samodhānaṁ. Samavāyoti aññamaññassa paccayabhāvena samavetatāya samuditabhāvo.

Paccayuppannadhammo paṭicca samuppajjati etasmāti paṭiccasamuppādo, paccayākāro. Paccayadhamme passantopi paccayuppannadhamme passati, te passantopi paccayadhamme passatīti vuttaṁ “yo paṭiccasamuppādan”ti-ādi. Chandakaraṇavasenāti taṇhāyanavasena. Ālayakaraṇavasenāti apekkhākaraṇavasena. Anunayakaraṇavasenāti anurajjanavasena. Ajjhogāhitvāti ārammaṇaṁ anupavisitvā viya gilitvā viya niṭṭhapetvā viya daḷhaggahaṇavasena. Chandarāgo vinayati pahīyati etthāti chandarāgavinayo chandarāgapahānañcāti vuccati nibbānaṁ. Āharitvāti pāḷiyaṁ sarūpato anāgatampi atthato ānetvā saṅgaṇhanavasena gahetabbaṁ. Āharaṇavidhiṁ pana dassento “yā imesū”ti-ādimāha. Imesu tīsu ṭhānesūti yathāvuttesu sukhadukkhādīsu tīsu abhisamayaṭṭhānesu. Diṭṭhīti pariññābhisamayādivasena pavattā sammādiṭṭhi yāthāvadassanaṁ. Evaṁ saṅkappādayopi (MṬ.28./CS:pg.2.176) yathārahaṁ veditabbā. Bhāvanāpaṭivedhoti bhāvanāvasena paṭivedho, na ārammaṇakaraṇamattena. Ayaṁ maggoti ayaṁ catunnaṁ ariyasaccānaṁ paṭivijjhanavasena pavatto aṭṭhaṅgiko maggo. Ettāvatāpīti evaṁ ekasmiṁ cakkhudvāre vatthu pariggahamukhenapi catusaccakammaṭṭhānassa matthakaṁ pāpanena bahuṁ vipulaṁ paripuṇṇameva Bhagavato sāsanaṁ kataṁ anuṭṭhitaṁ hoti.

Uppajjitvā niruddhameva bhavaṅgacittaṁ āvajjanacittassa paccayo bhavatīti vuttaṁ “taṁ niruddhampī”ti. Mandathāmagatamevāti mahatiyā niddāya abhibhūtassa vasena vuttaṁ, kapimiddhaparetassa pana bhavaṅgacittaṁ kadāci āvajjanassa paccayo bhaveyyāti. Bhavaṅgasamayenevāti bhavaṅgasseva pavattanasamayena paguṇajjhānapaguṇakammaṭṭhānapaguṇaganthesu tesaṁ paguṇabhāveneva ābhogena vināpi manasikāro pavattati. Tathā hi paguṇaṁ ganthaṁ paguṇabhāveneva nirantaraṁ viya ajjhayamāne aññavihitatāya “ettako gantho gato, ettako avasiṭṭho”ti sallakkhaṇā na hoti. Catusamuṭṭhānampīti sabbaṁ catusamuṭṭhānarūpaṁ, na pubbe viya tisamuṭṭhānamevāti adhippāyo. Pubbaṅgamattā oḷārikattā ca phassacetanāva saṅkhārakkhandhoti gahitā, na aññesaṁ abhāvā. Ekadesameva sammasantoti yathā-uddiṭṭhaṁ atthaṁ heṭṭhā anavasesato aniddisitvā ekadesameva niddisanavasena desanāya āmasanto. Imasmiṁ ṭhāneti yathā-uddiṭṭhassa atthassa “ajjhattikañceva, āvuso, cakkhun”ti-ādinā (ma.ni.1.306) chadvāravasena niddisanaṭṭhāne. Heṭṭhā parihīnadesananti-- “yaṁ upādārūpaṁ cattāro arūpino khandhā upari tīṇi ariyasaccānī”ti niddesavasena parihīnaṁ atthajātaṁ sabbaṁ. Taṁtaṁdvāravasenāti cakkhudvārādikaṁ taṁtaṁdvāravasena. Catusaccavasena āraddhā desanā catusacceneva pariyosāpitāti āha “yathānusandhināva suttantaṁ niṭṭhapesī”ti.

Mahāhatthipadopamasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.29.)9.Mahāsāropamasuttavaṇṇanā

307. Nacirapakkanteti (MṬ.29./CS:pg.2.177) na ciraṁ pakkante, pakkantassa sato na cirasseva. Saliṅgenevāti muṇḍiyakāsāyaggahaṇādinā attano purimaliṅgeneva. Pāṭiyekke jāteti vipannācāradiṭṭhitāya pakāsanīyakammakaraṇato paraṁ aññatitthiyasadise visuṁ bhūte. Kulaputtoti jātimattena kulaputto. Asambhinnāyāti sambhedarahitāya, jātisaṅkaravirahitāyāti atto. Jātisīsena idha jātivatthukaṁ dukkhaṁ vuttanti āha “otiṇṇoti yassa jāti anto anupaviṭṭhā”ti. Jāto hi satto jātakālato paṭṭhāya jātinimittena dukkhena anto anupaviṭṭho viya vibādhīyati. Jarāyāti-ādīsupi eseva nayo. Cattāro paccayā labbhantīti lābhā, catunnaṁ paccayānaṁ labbhamānānaṁ sukatabhāvo suṭṭhu abhisaṅkhatabhāvo. Vaṇṇabhaṇananti guṇakittanaṁ. Apaññātāti sambhāvanāvasena na paññātā. Lābhādinibbattiyābhāvadassanañhetaṁ. Tenāha “ghāsacchādanamattampi na labhantī”ti. Appesakkhāti appānubhāvā. Sā pana appesakkhatā adhipateyyasampattiyā ca parivārasampattiyā ca abhāvena pākaṭā hoti. Tattha parivārasampattiyā abhāvaṁ dassento “appaparivārā”ti āha.

Sārenapi keci ajānanena aññālābhena vā asārabhūtampi kattabbaṁ karontīti tato visesanatthaṁ “sārena sārakaraṇīyan”ti vuttanti taṁ dassento “akkhacakkayuganaṅgalādikan”ti āha. Brahmacariyassāti sikkhāttayasaṅgahassa sāsanabrahmacariyassa. Mahārukkhassa maggaphalasārassa ñāṇadassanapheggukassa samādhitacassa sīlapapaṭikassa cañcalasabhāvā saṁsappacārīti ca cattāro paccayā sākhāpalāsaṁ nāma. Tenevāti lābhasakkārasilokanibbattaneneva. Sāro me pattoti imasmiṁ sāsane adhigantabbasāro nāma iminā lābhādinibbattanena anuppattoti vosānaṁ niṭṭhitakiccaṁ āpanno.

310. Ñāṇadassananti ñāṇabhūtaṁ dassanaṁ visayassa sacchikaraṇavasena pavattaṁ abhiññāñāṇaṁ. Sukhumaṁ rūpanti devādīnaṁ, aññampi vā sukhumasabhāvaṁ rūpaṁ. Tenāha “antamaso …pe… viharantī”ti, dibbacakkhu hi idha ukkaṭṭhaniddesena “ñāṇadassanan”ti gahitaṁ.

311. Asamayavimokkhaṁ (MṬ.29./CS:pg.2.178) ārādhetīti ettha adhippetaṁ asamayavimokkhaṁ pāḷiyā eva dassetuṁ “katamo asamayavimokkho”ti-ādi vuttaṁ. Aṭṭhannañhi samāpajjanasamayopi atthi asamayopi, maggavimokkhena pana vimuccanassa samayo vā asamayo vā natthi. Yassa saddhā balavatī, vipassanā ca āraddhā, tassa gacchantassa tiṭṭhantassa nisīdantassa bhuñjantassa ca maggaphalapaṭivedho nāma na hotīti na vattabbaṁ, iti maggavimokkhena vimuccantassa samayo vā asamayo vā natthīti so asamayavimokkho. Tenāha “lokiyasamāpattiyo hī”ti-ādi.

Na kuppati, na nassatīti akuppā, kadācipi aparihānasabhāvā. Sabbasaṁkilesehi paṭippassaddhivasena cetaso vimuttīti cetovimutti. Tenāha “arahattaphalavimuttī”ti. Ayamattho payojanaṁ etassāti etadatthaṁ, sāsanabrahmacariyaṁ, tassa esā paramakoṭi. Yathāraddhassa sāropamena phalena desanā niṭṭhāpitāti āha “yathānusandhināva desanaṁ niṭṭhapesī”ti. Yaṁ panettha atthato avibhattaṁ, taṁ suviññeyyameva.

Mahāsāropamasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.30.)10.Cūḷasāropamasuttavaṇṇanā

312. Piṅgaladhātukoti piṅgalasabhāvo piṅgalacchaviko, piṅgalakkhoti vā attho. Pabbajitasamūhasaṅkhāto saṅgho, na sīlādiguṇehi saṅgahitabbabhāvena. Saṅgho etesaṁ atthi parivārabhūtoti saṅghino. Svevāti so eva pabbajitasamūhasaṅkhāto. Ācārasikkhāpanavasenāti attanā parikappita-acelavatādi-ācārasikkhāpanavasena. Paññātāti yathāsakaṁ samādinnavatavasena ceva viññātaladdhivasena ca paññātā. Laddhikarāti tassā micchādiṭṭhiyā uppādakā. Bahujanassāti puthujanassa. Tassa pana āgamasampadāpi nāma natthi, kuto adhigamoti ekaṁsato andhaputhujjano evāti āha “assutavato andhabālaputhujjanassā”ti. Na hi viññū appasādanīye pasīdanti. Maṅgalesu kātabbadāsakiccakaro dāso maṅgaladāso.

Tantāvutānanti (MṬ.30./CS:pg.2.179) tante pasāretvā vītānaṁ. Gaṇṭhanakilesoti saṁsāre bandhanakileso. Evaṁ vāditāyāti evaṁ paṭiññatāya, evaṁ diṭṭhitāya vā. Niyyānikāti niyyānagatisappāṭihīrakā anupārambhabhūtattāti adhippāyo. No ce niyyānikāti ānetvā yojanā. Tesaṁ sabbaññupaṭiññāya abhūtattā tassā abhūtabhāvakathanena tassa brāhmaṇassa na kāci atthasiddhīti āha “nesaṁ aniyyānikabhāvakathanena atthābhāvato”ti.

318. Nihīnalokāmise līno ajjhāsayo etassa, na pana nibbāneti. Līnajjhāsayo. Sāsanaṁ sithilaṁ katvā gaṇhāti sikkhāya na tibbagāravattā.

323. Heṭṭhāti Anantarātītasutte mahāsāropame. Paṭhamajjhānādidhammā vipassanāpādakāti vipassanāya padaṭṭhānabhūtā. Idhāti imasmiṁ cūḷasāropame āgatā. Nirodhapādakāti anāgāmino, arahanto vā nirodhasamāpattiṁ samāpajjituṁ samatthā. Tasmāti nirodhapādakattā. Paṭhamajjhānādidhammā ñāṇadassanato uttaritarāti veditabbā.

Cūḷasāropamasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

Niṭṭhitā ca opammavaggavaṇṇanā.

4.Mahāyamakavaggo

(MṬ.31.)1.Cūḷagosiṅgasuttavaṇṇanā

325. Ñātīnaṁ (MṬ.31./CS:pg.2.180) (a.ni.ṭī.3.6.19) nivāsaṭṭhānabhūto gāmo ñātiko, so eva nātiko. So kira gāmo yesaṁ santako, tesaṁ pubbapurisena attano ñātīnaṁ sādhāraṇabhāvena nivesito, tena “nātiko”ti paññāyittha. Atha pacchā tattha dvīhi dāyādehi dvidhā vibhajitvā paribhutto. Tenāha “dvinnaṁ cūḷapitimahāpitiputtānaṁ dve gāmā”ti. Giñjakā vuccanti iṭṭhakā, giñjakāhiyeva kato āvasatho giñjakāvasatho. Tasmiṁ kira padese mattikā sakkharamarumbavālikādīhi asammissā akaṭhinā saṇhā sukhumā, tāya katāni kulālabhājanānipi silāmayāni viya daḷhāni, tasmā te upāsakā tāya mattikāya dīghaputhula-iṭṭhakā kāretvā tāhi ṭhapetvā dvārabāhavātapānakavāṭatulāyo sesaṁ sabbaṁ dabbasambhārena vinā iṭṭhakāhi eva pāsādaṁ kāresuṁ. Tenāha “iṭṭhakāhevā”ti-ādi.

Gosiṅgasālavanadāyanti gosiṅgasālavananti laddhanāmaṁ rakkhitaṁ araññaṁ. Jeṭṭhakarukkhassāti vanappatibhūtassa sālarukkhassa. Sāmaggirasanti samaggabhāvādiguṇaṁ vivekasukhaṁ. Uparipaṇṇāsake Upakkilesasutte (ma.ni.3.237-238) puthujjanakālo kathito, idha Cūḷagosiṅgasutte khīṇāsavakālo kathito. Katakiccāpi hi te mahātherā attano diṭṭhadhammasukhavihāraṁ paresaṁ diṭṭhānugatiṁ āpajjanañca sampassantā paramañca vivekaṁ anubrūhantā sāmaggirasaṁ anubhavamānā tattha viharanti. Tadāti tasmiṁ Upakkilesasuttadesanākāle. Teti Anuruddhappamukhā kulaputtā. Laddhassādāti vipassanāya vīthipaṭipattiyā adhigatassādā. Vipassanā hi pubbenāparaṁ visesaṁ āvahantī pavattamānā sātisayaṁ pītisomanassaṁ āvahati. Tenāha Bhagavā--

“Yato yato sammasati, khandhānaṁ udayabbayaṁ;

Labhati pītipāmojjaṁ, amataṁ taṁ vijānatan”ti. (dha.pa.374).

Laddhapatiṭṭhā (MṬ.31./CS:pg.2.181) maggaphalādhigamanena. Sati hi maggaphalādhigame sāsane patiṭṭhā laddhā nāma hoti, no aññathā.

Kāmaṁ Sāriputtamoggallānāpi mahāsāvakapariyāpannāva, aggasāvakabhāvena pana nesaṁ visesadassanatthaṁ “Dhammasenāpatimahāmoggallānattheresu vā”ti visuṁ gahaṇaṁ. Satipi hi sāmaññayoge visesavanto visuṁ gayhanti yathā “brāhmaṇā āgatā, vāsiṭṭhopi āgato”ti. Tesu pana visuṁ gahitesupi “asītimahāsāvakesū”ti asītiggahaṇaṁ appakaṁ ūnamadhikaṁ vā gaṇanupagaṁ na hotīti. Antamasoti idaṁ dhammabhaṇḍāgārikassa upaṭṭhākabhāvena āsannacāritāya vuttaṁ. Anīkāti hatthānīkā, hatthānīkato hatthisamūhatoti attho. Kāḷasīho yebhuyyena yūthacaroti katvā vuttaṁ “yūthā nissaṭo kāḷasīho viyā”ti. Kesarī pana ekacarova. Vātacchinno valāhako viyāti vātacchinno pabbatakūṭappamāṇo valāhakacchedo viya. Tesaṁ paggaṇhanatoti yathā nāma jighacchitassa bhojane, pipāsitassa pānīye, sītena phuṭṭhassa uṇhe, uṇhena phuṭṭhassa sīte, dukkhitassa sukhe abhiruci uppajjati, evamevaṁ Bhagavato kosambake bhikkhū aññamaññaṁ vivādāpanne disvā apare samaggāvāsaṁ vasante āvajjitassa ime tayo kulaputtā āpāthaṁ āgamiṁsu, atha ne paggaṇhitukāmo upasaṅkami, evāyaṁ paṭipatti-anukkamena kosambakānaṁ bhikkhūnaṁ vinayanupāyo hotīti. Tenāha “tesaṁ paggaṇhanato”ti. Eteneva pacchimajanataṁ anukampanatoti idampi kāraṇaṁ ekadesena saṁvaṇṇitanti daṭṭhabbaṁ. Ukkaṁsitvāti yathābhūtehi guṇehi sampahaṁsanena visesetvā visiṭṭhe katvā pasaṁsāvasena cetaṁ āmeḍitavacanaṁ.

Taṁ araññaṁ rakkhati vanasāminā āṇatto. Rakkhitagopitaṁ vanasaṇḍaṁ, na mahāvanādi viya apariggahitaṁ. Sīlādippabhedāya attatthāya paṭipannā attakāmā, na apariccattasinehāti āha “attano hitaṁ kāmayamānā”ti. Tenāha “yo hī”ti-ādi. Bhindeyyāti vināseyya.

Dubbalamanussāti paññāya dubbalā aviddasuno manussā. Tānīti abhijāti-ādīsu uppannapāṭihāriyāni. Cīvaragabbhena paṭicchādetvāti cīvarasaṅkhāte ovarake nigūhitvā viya. Na hi cīvarapārupanamattena Buddhānubhāvo paṭicchanno hoti. “Mā sudha kocimaṁ Buddhānubhāvaṁ aññāsī”ti pana (MṬ.31./CS:pg.2.182) tathārūpena iddhābhisaṅkhārena taṁ chādetvā gato Bhagavā tathā vutto. Tenāha “aññātakavesena agamāsī”ti.

Abhikkamathāti padaṁ abhimukhabhāvena vidhimukhena vadatīti āha “ito āgacchathā”ti. Buddhānaṁ kāyo nāma suvisuddhajātimaṇi viya sobhano, kiñci malaṁ apanetabbaṁ natthi, kimatthaṁ Bhagavā pāde pakkhālesīti āha “Buddhānan”ti-ādi.

326. Anuruddhāti vā ekasesanayena vuttaṁ virūpekasesassapi icchitabbattā, evañca katvā bahuvacananiddesopi samatthito hoti. Iriyāpatho khamatīti sarīrassa lahuṭṭhānatāya catubbidhopi iriyāpatho sukhappavattiko. Jīvitaṁ yāpetīti yāpanālakkhaṇaṁ jīvitaṁ imaṁ sarīrayantaṁ yāpeti sukhena pavatteti. Uḷuṅkayāguṁ vā kaṭacchubhikkhaṁ vāti idaṁ makaravuttiyā missakabhattena yāpanaṁ vattanti katvā vuttaṁ. Tenāha “bhikkhācāravattaṁ pucchatī”ti.

Aññamaññaṁ saṁsandatīti satipi ubhayesaṁ kalāpānaṁ paramatthato bhede pacurajanehi duviññeyyanānattaṁ khīrodakasammoditaṁ accantameva saṁsaṭṭhaṁ viya hutvā tiṭṭhati. Tenāha “visuṁ na hoti, ekattaṁ viya upetī”ti. Piyabhāvadīpanāni cakkhūni piyacakkhūni. Piyāyati, piyāyitabboti vā piyoti. Samaggavāsassa yaṁ ekantakāraṇaṁ, taṁ pucchanto Bhagavā “yathā kathaṁ panā”ti-ādimāhāti “kathanti kāraṇapucchā”ti vuttaṁ. Yo nesaṁ mettāsahitānaṁyeva kammādīnaṁ aññamaññasmiṁ paccupaṭṭhānākāro, taṁ sandhāya “kathan”ti pucchā. Tathā hi parato “evaṁ kho mayaṁ, bhante”ti-ādinā therehi vissajjanaṁ kathitaṁ.

Mittaṁ etassa atthīti mettaṁ, kāyakammaṁ. Āvīti pakāsaṁ. Rahoti appakāsaṁ. Yañhi uddissa mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhapeti, taṁ tassa sammukhā ce, pakāsaṁ hoti, parammukhā ce, appakāsaṁ. Tenāha “āvi ceva raho cāti sammukhā ceva parammukhā cā”ti. Itarānīti parammukhā kāyavacīkammāni. “Tatthā”ti-ādinā saṅkhepato vuttamatthaṁ vivarituṁ “yaṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Sammajjanādivasena paṭijaggitabbayuttaṁ ṭhānaṁ vā. Tathevāti yathā sammukhā kate mettākāyakamme vuttaṁ, tatheva (MṬ.31./CS:pg.2.183) “Kacci khamanīyan”ti evamādikā kathā sammodanīyakathā. Yathā parehi saddhiṁ attano chiddaṁ na hoti, tathā paṭisanthāravasena pavattā kathā paṭisanthārakathā. “Aho tadā therena mayhaṁ dinno ovādo, dinnā anusāsanī”ti evaṁ kālantare saritabbayuttā, chasāraṇīyapaṭisaṁyuttā vā kathā sāraṇīyakathā. Suttapadaṁ nikkhipitvā tassa atthaniddesavasena sīlādidhammapaṭisaṁyuttā kathā dhammīkathā. Sarena suttassa uccāraṇaṁ sarabhaññaṁ. Pañhassa ñātuṁ icchitassa atthassa pucchanaṁ pañhapucchanaṁ. Tassa yathāpucchitassa-ādisanaṁ pañhavissajjanaṁ. Evaṁ samannāharatoti evaṁ manasikaroto, evaṁ mettaṁ upasaṁharatoti attho.

Ekato kātuṁ na sakkā, tasmā nānā. Hitaṭṭhenāti attano viya aññamaññassa hitabhāvena. Nirantaraṭṭhenāti antarābhāvena bhedābhāvena. Aviggahaṭṭhenāti avirodhabhāvena. Samaggaṭṭhenāti sahitabhāvena. Paribhaṇḍaṁ katvāti bahalatanumattikālepehi limpetvā. Cīvaraṁ vā dhovantīti attano cīvaraṁ vā dhovanti. Paribhaṇḍaṁ vāti attano paṇṇasālāya paribhaṇḍaṁ vā karonti.

327. Paṭiviruddhā evāti etthāpi “yebhuyyenā”ti padaṁ ānetvā sambandhitabbaṁ. Tesaṁ appamādalakkhaṇanti tesaṁ appamajjanasabhāvaṁ. Kacci pana vo Anuruddhā samaggāti etthāpi voti nipātamattaṁ, paccattavacanaṁ vā, kacci tumheti evamattho veditabbo. Samuggapātinti samuggapuṭasadisaṁ pātiṁ.

Paṇṇasālāyaṁ anto bahi ca sammajjanena sodhitaṅgaṇatā vattapaṭipatti. Paṭivisamattamevāti attano yāpanapaṭivisamattameva. Osāpetvāti pakkhipitvā. Pamāṇamevāti attano yāpanapamāṇameva. Vuttanayena jahitvāti pāḷiyaṁ vuttanayena jahitvā.

Hatthena hatthaṁ saṁsibbantāti attano hatthena itarassa hatthaṁ daḷhaggahaṇavasena bandhantā. Vilaṅgheti desantaraṁ pāpeti etenāti vilaṅghako, hattho. Hattho eva vilaṅghako hatthavilaṅghako, tena hatthavilaṅghakena.

Taṁ akhaṇḍaṁ katvāti taṁ tīsupi divasesu dhammassavanaṁ pavattanavasena akhaṇḍikaṁ katvā. Etanti “pañcāhikaṁ kho panā”ti-ādivacanaṁ. Pañcame pañcame (MṬ.31./CS:pg.2.184) ahani bhavatīti pañcāhikaṁ. Bhagavatā pucchitena Anuruddhattherena. Pamādaṭṭhānesuyevāti aññesaṁ pamādaṭṭhānesuyeva. “Pamādaṭṭhānesuyevā”ti vuttamevatthaṁ pākaṭataraṁ kātuṁ “aññesañhī”ti-ādi vuttaṁ. Papañcakaraṇaṭṭhānānīti kathāpapañcassa karaṇaṭṭhānāni vissaṭṭhakathāpavattanena kammaṭṭhāne pamajjanaṭṭhānāni. Tatthāpi “mayaṁ, bhante, kammaṭṭhānaviruddhaṁ na paṭipajjāmā”ti sikhāppattaṁ attano appamādalakkhaṇaṁ thero dasseti. Ettakaṁ ṭhānaṁ muñcitvāti pana idaṁ tadā vihārasamāpattīnaṁ vaḷañjābhāvena vuttaṁ.

328. Jhānassa adhippetattā “alamariyañāṇadassanaviseso”icceva vuttaṁ. Attano sammāpaṭipannatāya satthu cittārādhanatthaṁ tassa ca visesādhigamassa satthu paccakkhabhāvato thero “Kiñhi no siyā, bhante”ti āha. Yāvadevāti yattakaṁ kālaṁ ekaṁ divasabhāgaṁ vā sakalarattiṁ vā yāva satta vā divase.

329. Samatikkamāyāti sammadeva atikkamanāya. Sati hi upari visesādhigame heṭṭhimajjhānaṁ samatikkantaṁ nāma hoti paṭippassaddhi ca. Tenāha “paṭippassaddhiyā”ti. Ñāṇadassanavisesoti kāraṇūpacārena vuttoti veditabbo. Vedayitasukhatoti vedanāsahitajjhānasukhato vā phalasukhato vā. Avedayitasukhanti nibbānasukhaṁ viya vedanārahitaṁ sukhaṁ. Avedayitasukhanti ca nidassanamattametaṁ, taṁ pana aphassaṁ asaññaṁ acetananti sabbacittacetasikarahitameva. Tato ca satipi rūpadhammappavattiyaṁ tassa acetanattā sabbaso saṅkhāradukkhavirahitatāya santatarā paṇītatarā ca nirodhasamāpattīti vuccate. Tenāha “avedayitasukhaṁ santataraṁ paṇītataraṁ hotī”ti. Tena vuttaṁ “imamhā cā”ti-ādi.

330. Sāmaggirasānisaṁsameva nesaṁ Bhagavā kathesi ajjhāsayānukūlattā tassa. Anusāvetvāti anupagamanavasena sammadeva ārocetvā. “Anusaṁsāvetvā”ti vā pāṭho, so evattho. Tato paṭinivattitvāti etarahi Bhagavato ekavihāre ajjhāsayoti satthu manaṁ gaṇhantā “idheva tiṭṭhathā”ti vissajjitaṭṭhānato nivattitvā (MṬ.31./CS:pg.2.185) Pabbajjādīnīti ādi-saddena upasampadā-visuddhi-dhutakammaṭṭhānānuyoga-jhānavimokkha-samāpatti-ñāṇadassana-maggabhāvanā-phalasacchikiriyādike saṅgaṇhāti. Adhigantvāpīti pi-saddena yathādhigatānampi. Attano guṇakathāya aṭṭiyamānāti Bhagavantaṁ nissāya adhigantvāpi dhammādhikaraṇaṁ satthuvihesābhāvadīpane Bhagavato pākaṭaguṇānaṁ kathāya aṭṭiyamānāpīti yojanā. Devatāti taṁtaṁsamāpattilābhiniyo devatā. Mukhaṁ me sajjanti mukhaṁ me kathane samatthaṁ, kathane yogyanti attho.

331. Evaṁ āgatoti evaṁ Āṭānāṭiyasutte āgato. Paliveṭhenteti codente. Maccharāyantīti attano guṇānaṁ Bhagavatopi ārocanaṁ asahamānā maccharāyantīti so cintetīti katvā vuttaṁ.

Tesaṁ lābhāti tesaṁ vajjirājūnaṁ vajjiraṭṭhavāsīnañca manussattaṁ, patirūpadesavāsādiko, Bhagavato tiṇṇañca kulaputtānaṁ dassanavandanadānadhammassavanādayo lābhā. Suladdhā lābhāti yojanā. Pasannacittaṁ anussareyyāti taṁ kulañhetaṁ sīlādiguṇe cittaṁ pasādetvā anussareyya. Vuttaṁ tesaṁ “anussaraṇampāhaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahūpakāraṁ vadāmī”ti (itivu.104 saṁ.ni.5.184).

Cūḷagosiṅgasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.32.) 2.Mahāgosiṅgasuttavaṇṇanā

332. Kocidevāti gosiṅgasālavanasāmantato niviṭṭhesu yo koci gāmo gocaragāmo bhavissati, tasmā anibaddhabhāvato gocaragāmo na gahito, vasanaṭṭhānameva paridīpitaṁ, tato eva araññanidānakaṁ nāmetaṁ. Sabbatthāti devaloke manussaloke ca. Thirakārakehīti sāsane thirabhāvakārakehi. Savanante jātattāti catusaccagabbhassa dhammassavanassa pariyosāne ariyāya jātiyā jātattā. Yathā paṭivedhabāhusaccaṁ ijjhati, tathā dhammassa savanato sāvakā (MṬ.32./CS:pg.2.186) Sūriyo viya bhāsuraguṇaraṁsitāya mohandhakāravidhamanato. Cando viya ramaṇīyamanoharasītalaguṇatāya kilesapariḷāhavūpasamato. Sāgaro viya gambhīrathiravipulānekaguṇatāya ṭhitadhammasabhāvato. Guṇamahantatāya therassa abhiññātatā, guṇamahantatā ca suttesu āgatanayeneva ñātabbāti taṁ vitthārato dassetuṁ “na kevalan”ti-ādi vuttaṁ. Sīhanādasuttanti Majjhimanikāye āgataṁ Mahāsīhanādasuttaṁ (ma.ni.1.146). Therapañhasuttanti suttanipāte aṭṭhakavagge āgataṁ Sāriputtasuttaṁ (su.ni.961-981). Therasīhanādasuttanti imassa ca therassa janapadacārikāya satthu sammukhā Sīhanādasuttaṁ. Abhinikkhamananti therasseva mahatā ñātiparivaṭṭena mahatā ca bhogaparivaṭṭena saha gharāvāsapariccāgo abhinikkhamanaṁ. Esa nayo ito paresupi. Yadidanti nipāto, yo ayanti attho.

Mahāpaññe bhikkhū gahetvāti āyasmato kira Sāriputtattherassa parivārabhikkhūpi mahāpaññā eva ahesuṁ. Dhātuso hi sattā saṁsandanti. Sayaṁ iddhimāti-ādīsupi eseva nayo. Ayaṁ panattho Dhātusaṁyuttena (saṁ.ni.2.99) dīpetabbo-- gijjhakūṭapabbate gilānaseyyāya nisinno Bhagavā ārakkhatthāya parivāretvā vasantesu Sāriputtamoggallānādīsu ekamekaṁ attano parisāya saddhiṁ caṅkamantaṁ voloketvā bhikkhū āmantesi-- “Passatha no tumhe, bhikkhave, Sāriputtaṁ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ caṅkamantanti. Evaṁ, bhante. Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū mahāpaññā”ti sabbaṁ vitthāretabbaṁ.

Vananteti upavanante. Meghavaṇṇāyāti nīlābhāya. Samuddakucchito uggacchantassa viya upaṭṭhānaṁ sandhāya vuttaṁ. Cakkavāḷapabbatamatthakasamīpe ābhāpharaṇavasena pavattiyā “pācīnacakkavāḷapabbatamatthake”ti vuttaṁ, na cakkavāḷapabbatamatthake candamaṇḍalassa vicaraṇato. Tathā sati lokantarikanirayesupi candimasūriyānaṁ ābhā phareyya. Ubbedhavasena hi cakkavāḷapabbatassa vemajjhato candimasūriyā vicaranti. Sālakusumapabhānaṁ atirattatāya vuttaṁ “lākhārasena siñcamānaṁ viyā”ti. Upagāyamānā viyāti payirupāsanavasena upecca gāyamānā viya (MṬ.32./CS:pg.2.187) Kāya nu kho ajja ratiyāti ajja jhānasamāpattiratiyā eva nu kho, udāhu dhammasākacchāratiyā dhammadesanāratiyāti cintesi.

Dve candamaṇḍalāni viya paramasobhaggappattāya kantiyā. Dve sūriyamaṇḍalāni viya ativiya suvisuddhasamujjalāya guṇavibhūtiyā. Dve chaddantanāgarājāno viya mahānubhāvatāya. Dve sīhā viya tejussadatāya. Dve byagghā viya anolīnavuttitāya. Sabbapāliphullamevāti sabbameva samantato vikasitaṁ.

333. Kathā upacarati pavattati etthāti kathā-upacāro, savanūpacāro padeso, taṁ kathā-upacāraṁ. Ramaṇīyameva rāmaṇeyyakaṁ. Ujjaṅgaleti lūkhapadese kaṭhinapadese. Dosehi itā apagatāti dosinā ta-kārassa na-kāraṁ katvā. Dibbā maññe gandhāti devaloke gandhā viya. Divi bhavāti dibbā. Dve therāti Sāriputtatthera-Ānandattherā. Ānandatthero tāva mamāyatu akhīṇāsavabhāvato, Sāriputtatthero kathanti? Na idaṁ mamāyanaṁ gehassitapemavasena, atha kho guṇabhattivasenāti nāyaṁ doso.

Anumatiyā pucchā anumatipucchā, anumatiggahaṇatthaṁ pucchanaṁ. Tattha yasmā adhammikampi vuddhassa anumatiṁ itaro paṭikkhipituṁ na labhati, tena sā anujānitabbāva hoti, tasmā saṅghakhuddakato paṭṭhāya anumati pucchitabbā. Tenāha “anumatipucchā nāmesā”ti-ādi. Khuddakato paṭṭhāyāti kaṇiṭṭhato paṭṭhāya. Paṭibhāti upaṭṭhātīti paṭibhānaṁ, yathādhippeto attho, taṁ paṭibhānaṁ. Sikhāppattā vepullappattā na bhavissati padesañāṇe ṭhitehi bhāsitattā. Sikhāppattā vepullappattā bhavissati sabbaññutaññāṇena saṁsanditattā. Vuttamevatthaṁ upamāya vibhāvetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha paccatthikā aṭṭiyanti dukkhāyanti etenāti aṭṭo, vinicchitabbavohāro. Gāmabhojakanti yasmiṁ gāme so uppanno, taṁ gāmabhojakaṁ. Janapadabhojakanti yasmiṁ janapade so uppanno, taṁ janapadabhojakaṁ. Mahāvinicchaya-amaccanti yasmiṁ rajje so janapado, tassa rājadhāniyaṁ mahāvinicchaya-amaccaṁ. Senāpatinti yassa rañño so amacco, tassa senāpatiṁ. Tathā uparājanti (MṬ.32./CS:pg.2.188) Idaṁ panettha pakaticārittavasena vuttaṁ upameyyatthānurūpatoti daṭṭhabbaṁ. Aparāparaṁ na sañcarati vinicchayanārahena vinicchitabhāvato.

Pakaṭṭhānaṁ (a.ni.ṭī.2.4.22) ukkaṭṭhānaṁ sīlādi-atthānaṁ bodhanato, sabhāvaniruttivasena Buddhādīhi bhāsitattā ca pakaṭṭhānaṁ vacanappabandhānaṁ āḷīti pāḷi, pariyattidhammo. Purimassa atthassa pacchimena atthena anusandhānaṁ anusandhi. Atthamukhena pana pāḷipadesānampi anusandhi hotiyeva, so ca pubbāparānusandhi-pucchānusandhi-ajjhāsayānusandhi-yathānusandhivasena catubbidho. Taṁtaṁdesanānaṁ pana pubbāparasaṁsandanaṁ pubbāparaṁ. Pāḷivasena anusandhivasena pubbāparavasenāti paccekaṁ yojetabbaṁ. Uggahitanti byañjanaso atthaso ca uddhaṁ uddhaṁ gahitaṁ, pariyāpuṇanavasena ceva paripucchāvasena ca hadayena gahitanti attho. Vaṭṭadukkhanissaraṇatthikehi sotabbato sutaṁ, pariyattidhammo, taṁ dhāretīti sutadharo. Yo hi sutadharo, sutaṁ tasmiṁ patiṭṭhitaṁ hoti suppatiṭṭhitaṁ, tasmā vuttaṁ “sutassa ādhārabhūto”ti. Tenāha “yassa hī”ti-ādi. Ekapadaṁ ekakkharampi avinaṭṭhaṁ hutvā sannicīyatīti sannicayo, sutaṁ sannicayo etasminti sutasannicayo. Ajjhosāyāti anupavisitvā. Tiṭṭhatīti na mussati.

Ṭhitā paguṇāti paguṇā vācuggatā. Niccalitanti aparivattitaṁ. Saṁsanditvāti aññehi saṁsanditvā. Samanuggāhitvāti paripucchāvasena atthaṁ ogāhetvā. Pabandhassa vibandhābhāvato gaṅgāsotasadisaṁ, “bhavaṅgasotasadisan”ti vā pāṭho, akittimaṁ sukhappavattīti attho. Suttekadesassa suttassa ca vacasā paricayo idha nādhippeto, vaggādivasena pana adhippetoti āha “suttadasaka …pe… sajjhāyitā”ti, “dasa suttāni gatāni, dasa vaggāgatā”ti-ādinā sallakkhetvā vācāya sajjhāyitāti attho. Manasā anu anu pekkhitā bhāgaso nijjhāyitā cintitā manasānupekkhitā. Rūpagataṁ viya paññāyatīti rūpagataṁ viya cakkhussa vibhūtaṁ hutvā paññāyati. Suppaṭividdhāti nijjaṭaṁ niggumbaṁ katvā suṭṭhu yāthāvato paṭividdha.

Pajjati attho ñāyati etenāti padaṁ, tadeva atthaṁ byañjetīti byañjananti āha “padameva atthassa byañjanato padabyañjanan”ti. Akkharapāripūriyā padabyañjanassa (MṬ.32./CS:pg.2.189) parimaṇḍalatā, sā pana pāripūrī evaṁ veditabbāti āha “dasavidhabyañjanabuddhiyo aparihāpetvā”ti. Aññaṁ upārambhakaranti yathānikkhittasuttato aññaṁ tassa ananulomakaṁ suttaṁ āharati. Tadatthaṁ otāretīti tassa āhaṭasuttasseva atthaṁ vicāreti. Tassa kathā aparimaṇḍalā nāma hoti atthassa aparipuṇṇabhāvato. Yathānikkhittassa suttassa atthasaṁvaṇṇanāvaseneva suttantarampi ānento bahi ekapadampi na gacchati nāma. Amakkhentoti avināsento. Taṁ taṁ atthaṁ suṭṭhu vavatthitaṁ katvā dassento tulikāya paricchindanto viya. Gambhīrataramatthaṁ gamento gambhīramātikāya udakaṁ pesento viya. Uttānamātikāya hi mariyādaṁ ottharitvā udakaṁ aññathā gaccheyya. Ekaṁyeva padaṁ anekehi pariyāyehi punappunaṁ saṁvaṇṇento padaṁ koṭṭento sindhavājānīyo viya. So hi vaggitāya gatiyā pade padaṁ koṭṭento gacchati. Kathāmaggena tassa kathā parimaṇḍalā nāma hoti dhammato atthato anusandhito pubbāparato ācariyuggahatoti sabbaso paripuṇṇabhāvato.

Anuppabandhehīti vissaṭṭhehi āsajjamānehi. Nātisīghaṁ nātisaṇikaṁ nirantaraṁ ekarasañca katvā parisāya ajjhāsayānurūpaṁ dhammaṁ kathento vissaṭṭhāya kathāya katheti nāma, na aññathāti dassento “yo bhikkhū”ti-ādimāha. Araṇiṁ manthento viya, uṇhakhādanīyaṁ khādanto viyāti sīghaṁ sīghaṁ kathanassa udāharaṇaṁ, gahitaṁ gahitamevāti-ādi laṅghetvā kathanassa. Purāṇapaṇṇantaresu hi paripātiyamānagodhā kadāci dissati, evamekaccassa atthavaṇṇanā katthaci na dissati. Ohāyāti ṭhapetvā. Yopīti-ādinā ekarūpena kathāya akathanaṁ dasseti. Petaggi nijjhāmataṇhikapetassa mukhato niccharaṇaka-aggi. Vitthāyatīti appaṭitānatamāpajjati. Kenaci rogena dukkhaṁ patto viya nitthunanto. Kandanto viyāti ukkuṭṭhiṁ karonto viya. Appabandhā nāma hoti sukhena appavattabhāvato. Ācariyehi dinnanaye ṭhitoti ācariyuggahaṁ amuñcanto, yathā ca ācariyā taṁ taṁ suttaṁ saṁvaṇṇesuṁ, teneva nayena saṁvaṇṇentoti attho. Acchinnadhāraṁ katvāti “nātisīghaṁ nātisaṇikan”ti-ādinā heṭṭhā vuttanayena avicchinnaṁ kathāpabandhaṁ katvā. Anusayasamugghātāyāti iminā tassā kathāya arahattapariyosānataṁ dasseti (MṬ.32./CS:pg.2.190) Evarūpenāti nayidaṁ ekavacanaṁ tattakavasena gahetabbaṁ, atha kho lakkhaṇe pavattanti dassento “tathārūpeneva bhikkhusatena bhikkhusahassena vā”ti vuttaṁ. Pallaṅkenāti pallaṅkapadesena, pallaṅkāsanantenāti attho. Iminā nayenāti vārantarasādhāraṇaṁ atthaṁ atidisati, asādhāraṇaṁ pana vakkhatevāti.

334. Āramati etenāti ārāmo.

335.Dhuvasevananti niyatasevitaṁ. Pāsādapariveṇeti pāsādaṅgaṇe. Nābhiyā patiṭṭhitānanti nābhiyā bhūmiyaṁ patiṭṭhitānaṁ. Arantarānīti aravivarāni taṁtaṁ-arānaṁ vemajjhaṭṭhānāni.

336. Samādinna-araññadhutaṅgo āraññiko, na araññavāsamattena.

337. Na osādentīti na avasādenti, na avasādanāpekkhā aññamaññaṁ pañhaṁ pucchantīti attho. Pavattinīti paguṇā.

338. Lokuttarā vihārasamāpatti nāma therassa arahattaphalasamāpattiyo, pariyāyato pana nirodhasamāpattipi veditabbā.

339. Sādhukāro Ānandattherassa dinno. Tenāha Bhagavā-- “Yathā taṁ Ānandova sammā byākaramāno byākareyyā”ti-ādi. Sammāti suṭṭhu, yathā-ajjhāsayanti adhippāyo. Yena hi yaṁ yathācittaṁ kathitaṁ, taṁ sammā kathitaṁ nāma hoti. Sampattavasena hi yathākārī tathāvādī sobhati. Tenāha “attano anucchavikamevā”ti-ādi. Bahussuto bhikkhu tattha tattha Sutte sīlādīnaṁ āgataṭṭhāne tesaṁ suviditattā yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjamāno tāni paripūretīti āha “sīlassa āgataṭṭhāne”ti-ādi. Maggādipasavanāya vipassanāgabbhaṁ gaṇhāpetvā paripākaṁ gametvāti attho.

340. “Eseva nayo”ti atidesavasena saṅkhepato vuttamatthaṁ vivaranto “āyasmā hi revato”ti-ādimāha.

342. Aparepi (MṬ.32./CS:pg.2.191) nānappakāre kileseti aparepi nānappakāre dosamohādikilese. Dhunitvāti vidhametvā.

343. Āyasmā mahāmoggallāno evaṁ byākāsīti sambandho. Sakalampi cakkhuviññāṇavīthigataṁ cittaṁ cakkhuviññāṇanti aggahetvā cakkhusannissitameva pana viññāṇaṁ cakkhuviññāṇaṁ, tadanantaraṁ sampaṭicchanaṁ, tadanantaraṁ santīraṇanti-ādinā saṇhaṁ sukhumaṁ ati-ittarakhaṇavantaṁ cittantaraṁ cittanānattaṁ. Khandhādīnañca nānattasaṅkhātaṁ khandhantarādi. Pathavīkasiṇe paṭhamajjhānaṁ samāpajjitvā tatheva tatiyaṁ jhānanti-ādinā ārammaṇaṁ anukkamitvā jhānasseva ekantarikabhāvena ukkamanaṁ jhānokkantikaṁ nāma. Pathavīkasiṇe paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjitvā puna tadeva tejokasiṇeti-ādinā jhānaṁ anukkamitvā ārammaṇasseva ekantarikabhāvena ukkamanaṁ ārammaṇokkantikaṁ nāma. “Paṭhamajjhānaṁ pañcaṅgikan”ti-ādinā yāva nevasaññānāsaññāyatanaṁ duvaṅgikanti jhānaṅgamattasseva vavatthāpanaṁ aṅgavavatthānaṁ. “Idaṁ pathavīkasiṇaṁ …pe… idaṁ odātakasiṇan”ti ārammaṇamattasseva vavatthāpanaṁ ārammaṇavavatthānaṁ. Pathavīkasiṇe paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjitvā tattheva itaresampi samāpajjanaṁ aṅgasaṅkanti. Pathavīkasiṇe paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjitvā tadeva āpokasiṇeti evaṁ sabbakasiṇesu ekasseva jhānassa samāpajjanaṁ ārammaṇasaṅkanti. Ekatovaḍḍhanaṁ ubhatovaḍḍhananti idaṁ khandhādidesanāyaṁ labbhati. Abhidhammabhājanīye hi vedanākkhandhaṁ bhājento Bhagavā tike gahetvā dukesu pakkhipi, duke gahetvā tikesu pakkhipi, idaṁ ekatovaḍḍhanaṁ. Tike ca duke ca ubhatovaḍḍhananīhārena kathesi, idaṁ ubhatovaḍḍhanaṁ. Evaṁ sesakhandhesu dhātāyatanādīsu ca yathārahaṁ vibhaṅgappakaraṇe (vibha.32-33 155-156 183-184) abhidhammabhājanīye āgatanayena veditabbaṁ. Tenāha “ābhidhammikadhammakathikasseva pākaṭan”ti. Khandhādīsu sabhāvadhammesu tīsu lakkhaṇesu paññattiyaṁ samayantaresu ca kosallābhāvato ayaṁ sakavādo ayaṁ paravādoti na jānāti. Tato eva sakavādaṁ …pe… dhammantaraṁ visaṁvādeti. Khandhādīsu pana kusalatāya ābhidhammiko sakavādaṁ …pe… na visaṁvādeti.

344. Cittaṁ (MṬ.32./CS:pg.2.192) attano vase vattetuṁ sakkoti paṭisaṅkhānabhāvanābalehi pariggaṇhanasamatthattā. Idāni tamatthaṁ byatirekato anvayato ca vibhāvetuṁ “duppañño hī”ti-ādimāha. Tattha sabbānassāti sabbāni assa. Visevitavipphanditānīti kilesavisūkāyikāni ceva duccaritavipphanditāni ca. Bhañjitvāti madditvā. Bahīti kammaṭṭhānato bahi puthuttārammaṇe.

345. Pariyāyenāti ettha pariyāya-saddo “Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo”ti-ādīsu (a.ni.8.11 pārā.3-9) viya kāraṇatthoti āha “sobhanakāraṇaṁ atthī”ti. Yadi Bhagavā-- “idha, Sāriputta, bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto”ti-ādinā attano mahābodhipallaṅkaṁ sandhāyāha, evaṁ sante sammāsambuddheheva saṅghārāmo sobhetabbo, na aññehīti āpannanti āha “apica pacchimaṁ janatan”ti-ādi. Nibbānatthāya paṭipattisāraṁ etassāti paṭipattisāro, taṁ paṭipattisāraṁ. Nippariyāyenevāti kenaci pariyāyena lesena vinā mukhyena nayeneva. Yo “arahattaṁ appatvā na vuṭṭhahissāmī”ti daḷhasamādānaṁ katvā nisinno taṁ adhigantvāva uṭṭhahati. Evarūpena idaṁ gosiṅgasālavanaṁ sobhati, sāsane sabbārambhānaṁ tadatthattāti attho. Āsavakkhayāvahaṁ paṭipattiṁ ārabhitvā āsavakkhayeneva desanāya pariyosāpitattā yathānusandhināva desanaṁ niṭṭhapesīti.

Mahāgosiṅgasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.33.) 3.Mahāgopālakasuttavaṇṇanā

346. Tatthāti Gopālakasutte. Tisso kathāti (a.ni.ṭī.3.11.17) tisso Aṭṭhakathā, tividhā suttassa atthavaṇṇanāti attho. Ekekaṁ padaṁ nāḷaṁ mūlaṁ etissāti evaṁsaññitā ekanāḷikā, ekekaṁ vā padaṁ nāḷaṁ atthaniggamanamaggo etissāti ekanāḷikā. Tenāha “ekekapadassa atthakathanan”ti. Cattāro aṁsā bhāgā atthasallakkhaṇūpāyā etissāti caturassā. Tenāha “catukkaṁ bandhitvā kathanan”ti. Niyamato nisinnassa āraddhassa (MṬ.33./CS:pg.2.193) vatto saṁvatto etissā atthīti nisinnavattikā, yathāraddhassa atthassa visuṁ visuṁ pariyosāpikāti attho. Tenāha “paṇḍitaṁ gopālakaṁ dassetvā”ti-ādi. Ekekapadassāti piṇḍatthadassanavasena bahunnaṁ padānaṁ ekajjhaṁ atthaṁ akathetvā ekamekassa padassa atthavaṇṇanā. Ayaṁ sabbattheva labbhati. Catukkaṁ bandhitvāti kaṇhapakkhe upamūpameyyadvayaṁ, tathā sukkapakkheti idaṁ catukkaṁ yojetvā. Ayaṁ īdisesu eva suttesu labbhati. Pariyosānagamananti keci tāva āhu-- “kaṇhapakkhe upamaṁ dassetvā upamā ca nāma yāvadeva upameyyasampaṭidānatthāti upameyyatthaṁ āharitvā saṁkilesapakkhaniddeso ca vodānapakkhavibhāvanatthāyāti sukkapakkhampi upamūpameyyavibhāgena āharitvā suttatthassa pariyosāpanan”ti. Kaṇhapakkhe upameyyaṁ dassetvā pariyosānagamanādīsupi eseva nayo. Apare pana “kaṇhapakkhe sukkapakkhe ca taṁtaṁ-upamūpameyyatthānaṁ visuṁ visuṁ pariyosāpetvāva kathanaṁ pariyosānagamanan”ti vadanti. Ayanti nisinnavattikā. Idhāti imasmiṁ Gopālakasutte. Sabbācariyānaṁ āciṇṇāti sabbehipi pubbācariyehi ācaritā saṁvaṇṇitā, tathā ceva pāḷi pavattāti.

Aṅgīyanti avayavabhāvena ñāyantīti aṅgāni, bhāgā. Tāni panettha yasmā sāvajjasabhāvāni, tasmā āha “aṅgehīti aguṇakoṭṭhāsehī”ti. Gomaṇḍalanti gosamūhaṁ. Pariharitunti rakkhituṁ. Taṁ pana pariharaṇaṁ pariggahetvā vicaraṇanti āha “pariggahetvā vicaritun”ti. Vaḍḍhinti gunnaṁ bahubhāvaṁ bahugorasatāsaṅkhātaṁ parivuddhiṁ. “Ettakamidan”ti rūpīyatīti rūpaṁ, parimānaparicchedopi sarīrarūpampīti āha “gaṇanato vā vaṇṇato vā”ti. Na pariyesati vinaṭṭhabhāvasseva ajānanato. Nīlāti ettha iti-saddo ādi-attho. Tena setasabalādivaṇṇaṁ saṅgaṇhāti.

Dhanusattisūlādīti ettha issāsācariyānaṁ gāvīsu kataṁ dhanulakkhaṇaṁ. Kumārabhattigaṇānaṁ gāvīsu kataṁ sattilakkhaṇaṁ. Issarabhattigaṇānaṁ gāvīsu kataṁ sūlalakkhaṇanti yojanā. Ādi-saddena rāmavāsudevagaṇādīnaṁ gāvīsu kataṁ pharasucakkādilakkhaṇaṁ saṅgaṇhāti.

Nīlamakkhikāti piṅgalamakkhikā, khuddamakkhikā eva vā. Saṭati rujati etāyāti sāṭikā, saṁvaddhā sāṭikāti āsāṭikā. Tenāha “vaḍḍhantī”ti-ādi.

Vākenāti (MṬ.33./CS:pg.2.194) vākapattena. Cīrakenāti pilotikena. Antovasseti vassakālassa abbhantare. Niggāhanti susumārādiggāharahitaṁ. Pītanti pānīyassa pītabhāvaṁ. Sīhabyagghādiparissayena sāsaṅko sappaṭibhayo.

Pañca ahāni bhūtāni etassāti pañcāhito, so eva vāroti pañcāhikavāro. Evaṁ sattāhikavāroti veditabbo. Ciṇṇaṭṭhānanti caritaṭṭhānaṁ gocaraggahitaṭṭhānaṁ.

Pituṭṭhānanti pitarā kātabbaṭṭhānaṁ, pitarā kātabbakaraṇanti attho. Yathāruciṁ gahetvā gacchantīti gunnaṁ ruci-anurūpaṁ gocarabhūmiyaṁ vā nadipāraṁ vā gahetvā gacchanti. Gobhattanti kappāsaṭṭhikādimissaṁ gobhuñjitabbaṁ bhattaṁ, bhattaggahaṇeneva yāgupi gahitā.

347. “Dvīhākārehī”ti vuttaṁ ākāradvayaṁ dassetuṁ “gaṇanato vā samuṭṭhānato vā”ti vuttaṁ. Evaṁ pāḷiyaṁ āgatāti “upacayo santatī”ti jātiṁ dvidhā bhinditvā hadayavatthuṁ aggahetvā “dasa āyatanāni pañcadasa sukhumarūpānī”ti evaṁ rūpakaṇḍapāḷiyaṁ (dha.sa.651-655) āgatā. Pañcavīsati rūpakoṭṭhāsāti salakkhaṇato aññamaññasaṅkarābhāvato rūpabhāgā. Rūpakoṭṭhāsāti vā visuṁ visuṁ appavattitvā kalāpabhāveneva pavattanato rūpakalāpā. Koṭṭhāsāti ca aṁsā, avayavāti attho. Koṭṭhanti vā sarīraṁ, tassa aṁsā kesādayo koṭṭhāsāti aññepi avayavā koṭṭhāsā viya koṭṭhāsā. Seyyathāpīti upamāsaṁsandanaṁ. Tattha rūpaṁ pariggahetvāti yathāvuttaṁ rūpaṁ salakkhaṇato ñāṇena pariggaṇhitvā. Arūpaṁ vavatthapetvāti taṁ rūpaṁ nissāya ārammaṇañca katvā pavattamāne vedanādike cattāro khandhe “arūpan”ti vavatthapetvā. Rūpārūpaṁ pariggahetvāti puna tattha yaṁ ruppanalakkhaṇaṁ, taṁ rūpaṁ, tadaññaṁ arūpaṁ, ubhayavinimuttaṁ kiñci natthi attā vā attaniyaṁ vāti evaṁ rūpārūpaṁ pariggahetvā. Tadubhayañca avijjādinā paccayena sappaccayanti paccayaṁ sallakkhetvā aniccādilakkhaṇaṁ āropetvā yo kalāpasammasanādikkamena kammaṭṭhānaṁ matthakaṁ pāpetuṁ na sakkoti, so na vaḍḍhatīti yojanā.

Ettakaṁ (MṬ.33./CS:pg.2.195) rūpaṁ ekasamuṭṭhānanti cakkhāyatanaṁ, sotaghānajivhākāyāyatanaṁ itthindriyaṁ purisindriyaṁ jīvitindriyanti aṭṭhavidhaṁ kammavasena, kāyaviññatti vacīviññattīti idaṁ dvayaṁ cittavasenāti ettakaṁ rūpaṁ ekasamuṭṭhānaṁ. Saddāyatanamekaṁ utucittavasena dvisamuṭṭhānaṁ. Rūpassa lahutā mudutā kammaññatāti ettakaṁ rūpaṁ utucittāhāravasena tisamuṭṭhānaṁ. Rūpagandharasaphoṭṭhabbāyatanaṁ ākāsadhātu āpodhātu kabaḷīkāro āhāroti ettakaṁ rūpaṁ utucittāhārakammavasena catusamuṭṭhānaṁ. Upacayo santati jaratā rūpassa aniccatāti ettakaṁ rūpaṁ na kutoci samuṭṭhātīti na jānāti. Samuṭṭhānato rūpaṁ ajānantoti-ādīsu vattabbaṁ “gaṇanato rūpaṁ ajānanto”ti-ādesu vuttanayeneva veditabbaṁ.

Kammalakkhaṇoti attanā kataṁ duccaritakammaṁ lakkhaṇaṁ etassāti kammalakkhaṇo, bālo. Vuttañhetaṁ-- “tīṇimāni, bhikkhave, bālassa bālalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi? Duccintitacintī hoti, dubbhāsitabhāsī, dukkaṭakammakārī. Imāni kho …pe… lakkhaṇānī”ti (a.ni.3.2 netti.116). Attanā kataṁ sucaritakammaṁ lakkhaṇaṁ etassāti kammalakkhaṇo, paṇḍito. Vuttampi cetaṁ-- “tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi? Sucintitacintī hoti, subhāsitabhāsī, sukatakammakārī. Imāni kho …pe… paṇḍitalakkhaṇānī”ti (ma.ni.3.253 a.ni.3.3 netti.116). Tenāha “kusalākusalaṁ kammaṁ paṇḍitamālalakkhaṇan”ti. Bāle vajjetvā paṇḍite na sevatīti yaṁ bālapuggale vajjetvā paṇḍitasevanaṁ atthakāmena kātabbaṁ, taṁ na karoti. Tathābhūtassa ayamādīnavoti dassetuṁ puna “bāle vajjetvā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha yaṁ Bhagavatā “idaṁ vo kappatī”ti anuññātaṁ, tadanulomañce, taṁ kappiyaṁ. Yaṁ “idaṁ vo na kappatī”ti paṭikkhittaṁ, tadanulomañce, taṁ akappiyaṁ. Yaṁ kosallasambhūtaṁ, taṁ kusalaṁ, tappaṭipakkhaṁ akusalaṁ. Tadeva sāvajjaṁ, kusalaṁ anavajjaṁ. Āpattito ādito dve āpattikkhandhā garukaṁ, tadaññaṁ lahukaṁ. Dhammato mahāsāvajjaṁ garukaṁ, appasāvajjaṁ lahukaṁ. Sappaṭikāraṁ satekiccaṁ, appaṭikāraṁ atekicchaṁ. Dhammatānugataṁ kāraṇaṁ, itaraṁ akāraṇaṁ. Taṁ ajānantoti kappiyākappiyaṁ garukalahukaṁ satekicchātekicchaṁ ajānanto suvisuddhaṁ katvā sīlaṁ rakkhituṁ na sakkoti, kusalākusalaṁ sāvajjānavajjaṁ kāraṇākāraṇaṁ ajānanto khandhādīsu (MṬ.33./CS:pg.2.196) akusalatāya rūpārūpapariggahampi kātuṁ na sakkoti, kuto tassa kammaṭṭhānaṁ gahetvā vaḍḍhanā. Tenāha “kammaṭṭhānaṁ gahetvā vaḍḍhetuṁ na sakkotī”ti.

Govaṇasadise attabhāve uppajjitvā tattha dukkhuppattihetuto micchāvitakkā āsāṭikā viyāti āsāṭikāti āha “akusalavitakkaṁ āsāṭikaṁ ahāretvā”ti.

“Gaṇḍoti kho, bhikkhave, pañcannetaṁ upādānakkhandhānaṁ adhivacanan”ti vacanato (a.ni.8.56) chahi vaṇamukhehi vissandamānayūso gaṇḍo viya pilotikakhaṇḍena chahi dvārehi vissandamānakilesāsuci attabhāvavaṇo satisaṁvarena pidahitabbo, ayaṁ pana evaṁ na karotīti āha “yathā so gopālako vaṇaṁ na paṭicchādeti, evaṁ saṁvaraṁ na sampādetī”ti.

Yathā dhūmo indhanaṁ nissāya uppajjamāno saṇho sukhumo taṁ taṁ vivaraṁ anupavissa byāpento sattānaṁ ḍaṁsamakasādiparissayaṁ vinodeti, aggijālasamuṭṭhānassa pubbaṅgamo hoti, evaṁ dhammadesanāñāṇassa indhanabhūtaṁ rūpārūpadhammajātaṁ nissāya uppajjamānā saṇhā sukhumā taṁ taṁ khandhantaraṁ āyatanantarañca anupavissa byāpeti, sattānaṁ micchāvitakkādiparissayaṁ vinodeti, ñāṇaggijālasamuṭṭhānassa pubbaṅgamoti dhūmo viyāti dhūmoti āha “gopālako dhūmaṁ viya dhammadesanādhūmaṁ na karotī”ti. Attano santikaṁ upagantvā nisinnassa kātabbā tadanucchavikā dhammakathā upanisinnakathā. Katassa dānādipuññassa anumodanakathā anumodanā. Tatoti dhammakathādīnaṁ akaraṇato. “Bahussuto guṇavā”ti na jānantīti kasmā vuttaṁ, nanu attano jānāpanatthaṁ dhammakathādi na kātabbamevāti? Saccaṁ, na kātabbameva, suddhāsayena pana dhamme kathite tassa guṇajānanataṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ. Tenāha Bhagavā --

“Nābhāsamānaṁ jānanti, missaṁ bālehi paṇḍitaṁ;

Bhāsaye jotaye dhammaṁ, paggaṇhe isinaṁ dhajan”ti. (saṁ.ni.2.241).

Taranti etthāti titthaṁ, nadītaḷākādīnaṁ nahānādi-atthaṁ otaraṇaṭṭhānaṁ. Yathā pana taṁ udakena otiṇṇasattānaṁ sarīramalaṁ pavāheti, parissamaṁ vinodeti, visuddhiṁ uppādeti, evaṁ bahussutā attano samīpaṁ otiṇṇasattānaṁ (MṬ.33./CS:pg.2.197) dhammūdakena cittamalaṁ pavāhenti, parissamaṁ vinodenti, visuddhiṁ uppādenti, tasmā te titthaṁ viyāti titthaṁ. Tenāha “titthabhūte bahussutabhikkhū”ti. Byañjanaṁ kathaṁ ropetabbanti, bhante, idaṁ byañjanaṁ ayaṁ saddo kathaṁ imasmiṁ atthe ropetabbo, kena pakārena imassa atthassa vācako jāto. “Nirūpetabban”ti vā pāṭho, nirūpetabbaṁ ayaṁ sabhāvanirutti kathamettha niruḷhāti adhippāyo. Imassa bhāsitassa ko atthoti saddatthaṁ pucchati. Imasmiṁ ṭhāneti imasmiṁ pāḷipadese. Pāḷi kiṁ vadetīti bhāvatthaṁ pucchati. Attho kiṁ dīpetīti bhāvatthaṁ vā saṅketatthaṁ vā. Na paripucchatīti vimaticchedanapucchāvasena sabbaso pucchaṁ na karoti. Na paripañhatīti pari pari attano ñātuṁ icchaṁ na ācikkhati na vibhāveti. Tenāha “na jānāpetī”ti. Teti bahussutabhikkhū. Vivaraṇaṁ nāma atthassa vibhajitvā kathananti āha “bhājetvā na dassentī”ti. Anuttānīkatanti ñāṇena apākaṭīkataṁ guyhaṁ paṭicchannaṁ. Na uttānīkarontīti sinerumūlakaṁ vālikaṁ uddharanto viya pathavīsandhārodakaṁ vivaritvā dassento viya ca uttānaṁ na karonti. Evaṁ yassa dhammassa vasena bahussutā “titthan”ti vuttā pariyāyato, idāni tameva dhammaṁ nippariyāyato titthanti dassetuṁ “yathā cā”ti-ādi vuttaṁ. Dhammo hi taranti etena nibbānaṁ nāma taḷākanti “titthan”ti vuccati. Tenāha Bhagavā sumedhabhūto--

“Evaṁ kilesamaladhovaṁ, vijjante amatantaḷe;

Na gavesati taṁ taḷākaṁ, na doso amatantaḷe”ti. (bu.vaṁ.2.14).

Dhammasseva nibbānassotaraṇatitthabhūtassa otaraṇapakāraṁ ajānanto “dhammatitthaṁ na jānātī”ti vutto.

Pītāpītanti gogaṇe pītaṁ apītañca gorūpaṁ na jānāti na vindati. Avindanto hi na labhatīti vutto. “Ānisaṁsaṁ na vindatī”ti vatvā tassa avindanākāraṁ dassento “dhammassavanaggaṁ gantvā”ti-ādimāha.

Ayaṁ lokuttaroti padaṁ sandhāyāha “ariyan”ti. Paccāsattiñāyena anantaravidhippaṭisedho vā, ariya-saddo vā niddosapariyāyo daṭṭhabbo. Aṭṭhaṅgikanti ca visuṁ ekajjhañca aṭṭhaṅgikaṁ upādāya gahetabbaṁ, aṭṭhaṅgatā (MṬ.33./CS:pg.2.198) bāhullato ca. Evañca katvā sattaṅgassapi ariyamaggassa saṅgaho siddho hoti.

Cattāro satipaṭṭhāneti-ādīsu avisesena satipaṭṭhānā vuttā. Tattha kāyavedanācittadhammārammaṇā satipaṭṭhānā lokiyā, tattha sammohaviddhaṁsanavasena pavattā nibbānārammaṇā lokuttarāti evaṁ ime lokiyā, ime lokuttarāti yathābhūtaṁ na pajānāti.

Anavasesaṁ duhatīti paṭiggahaṇe mattaṁ ajānanto kismiñci dāyake saddhāhāniyā kismiñci paccayahāniyā anavasesaṁ duhati. Vācāya abhihāro vācābhihāro. Paccayānaṁ abhihāro paccayābhihāro.

Ime amhesu garucittīkāraṁ na karontīti iminā navakānaṁ bhikkhūnaṁ dhammasampaṭipattiyā abhāvaṁ dasseti ācariyupajjhāyesu pitupemassa anupaṭṭhāpanato. Tena ca sikkhāgāravatābhāvadīpanena saṅgahassa abhājanabhāvaṁ, tena therānaṁ tesu anuggahābhāvaṁ. Na hi sīlādiguṇehi sāsane thirabhāvappattā ananuggahetabbe sabrahmacārī anuggaṇhanti, niratthakaṁ vā anuggahaṁ karonti. Tenāha “navake bhikkhū”ti. Dhammakathābandhanti paveṇi-āgataṁ pakiṇṇakadhammakathāmaggaṁ. Saccasattapaṭisandhipaccayākārapaṭisaṁyuttaṁ suññatādīpanaṁ guyhaganthaṁ. Vuttavipallāsavasenāti “na rūpaññū”ti-ādīsu vuttassa paṭisedhassa paṭikkhepavasena aggahaṇavasena. Yojetvāti “rūpaññū hotīti gaṇanāto vā vaṇṇato vā rūpaṁ jānātī”ti-ādinā, “tassa gogaṇopi na parihāyati, pañcagorasaparibhogatopi na paribāhiro hotī”ti-ādinā ca atthaṁ yojetvā. Veditabboti tasmiṁ tasmiṁ padese yathārahaṁ attho veditabbo.

Mahāgopālakasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.34.)4.Cūḷagopālakasuttavaṇṇanā

350. Celukkāhīti celamayāhi ukkāhi. Ukkabhūtāni celāni etthāti ukkacelā, nagaraṁ. Sabbā gaṅgā pākaṭā hutvā paññāyatīti pakaticakkhussa (MṬ.34./CS:pg.2.199) pākaṭā hutvā upaṭṭhāti, dibbacakkhussa pana samantacakkhussa vā yattha katthaci nisinnassapi Bhagavato pākaṭā hutvā paññāyateva. Sotthīti anupaddavo. Vaḍḍhīti aparihāni. Ārogyanti arogatā ābādhābhāvo.

Magadho janapado nivāso etassāti Māgadho, Māgadhova Māgadhiko. Paññāya nāma duṭṭhubhāvo natthi ekantānavajjatāya, tasmā du-saddo abhāvavācī “dussīlo”ti-ādīsu viya, jāti-saddo ca sabhāvatthoti āha “nippaññasabhāvo”ti. -Saddo ārambhatthoti āha “patāresīti tāretuṁ ārabhī”ti paratīraṁ gāvīnaṁ appattattā. Suvidehānanti sundaravidehānaṁ. Videharaṭṭhaṁ kira bhūmibhāgadassanasampattiyā ca vanarāmaṇeyyakādinā ca sundaraṁ. Āmaṇḍalikaṁ karitvāti āvatte patitā temaṇḍalākārena paribbhamitvā. Katipayāpi gāviyo asesetvā nadīsotena vūḷhattā vuttaṁ “avaḍḍhiṁ vināsaṁ pāpuṇiṁsū”ti. Katipayāsupi hi avasiṭṭhāsu gāvīsu anukkamenapi siyā gogaṇassa vaḍḍhīti. Vissamaṭṭhānanti parissamavinodanaṭṭhānaṁ. Titthā bhaṭṭhāti gahetuṁ asamatthatāya titthaṁ appattā. Arogo nāma nāhosīti lomamattampi asesetvā sabbā gāviyo nadīsote vinaṭṭhāti attho.

Yesu khandhāyatanadhātūsu idha lokasamaññā, te ajānantā “akusalā imassa lokassā”ti vuttāti āha “idhaloke khandhadhātāyatanesu akusalā achekā”ti. Ayameva nayo “akusalā parassa lokassā”ti etthāpīti āha “paralokepi eseva nayo”ti. Māro ettha dhīyatīti māradheyyaṁ. Māroti cettha kilesamāro veditabbo. Khandhābhisaṅkhārā hi tassa pavattanabhāvena gahitā, maccumāro visuṁ gahito eva, kilesamāravaseneva ca devaputtamārassa kāmabhave ādhipaccanti. Tesanti ye idhalokādīsu achekā, tesaṁ. Te pana ukkaṭṭhaniddesena dassento āha “iminā cha satthāro dassitā”ti.

351. Balavagāvoti balavante gorūpe. Te pana dammataṁ upagatagoṇā ceva dhenuyo cāti āha “dantagoṇe ceva dhenuyo cā”ti (MṬ.34./CS:pg.2.200) Avijātagāvoti na vijātagāviyo. Vacchaketi khuddakavacche. Appattho hi ayaṁ ka-saddo. Tenāha “taruṇavacchake”ti. Kisābalaketi dubbale.

352. Mārassa taṇhāsotaṁ chetvāti khandhamārasambandhītaṇhāsaṅkhātaṁ sotaṁ samucchinditvā. Tayo koṭṭhāse khepetvā ṭhitāti anāgāmino sandhāyāha. Sabbavāresūti sakadāgāmisotāpanna-aṭṭhamakavāresu. Tattha pana yathākkamaṁ catumaggavajjhānaṁ kilesānaṁ dve koṭṭhāse khepetvā ṭhitā, ekakoṭṭhāsaṁ khepetvā ṭhitā, paṭhamaṁ koṭṭhāsaṁ khepentoti vattabbaṁ. Dhammaṁ anussaranti, dhammassa vā anussaraṇasīlāti dhammānusārino. Dhammoti cettha paññā adhippetā. Saddhaṁ anussaranti, saddhāya vā anussaraṇasīlāti saddhānusārino.

Jānatāti ettha jānanakiriyāvisayassa avisesitattā adhikāravasena anavasesañeyyavisesā adhippetāti āha “sabbadhamme jānantenā”ti. Antosāravirahato abbhuggataṭṭhena ca naḷo viyāti naḷo, mānoti āha “vigatamānanaḷaṁ katan”ti. Khemaṁ patthethāti ettha catūhi yogehi anupaddavattā “kheman”ti arahattaṁ adhippetaṁ. Patthanā ca chandapatthanā, na taṇhāpatthanāti āha “kattukamyatāchandena arahattaṁ patthethā”ti. Pattāyeva nāma tassa pattiyā na koci antarāyo. Sotthinā pāragamanaṁ uddissa desanaṁ ārabhitvā khemappattiyā desanāya pariyosāpitattā yathānusandhināva desanaṁ niṭṭhāpesīti.

Cūḷagopālakasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.35.)5.Cūḷasaccakasuttavaṇṇanā

353. Haṁsavaṭṭakacchannenāti haṁsavaṭṭakapaṭicchannena, haṁsamaṇḍalākārenāti attho.

Vadanti etenāti vādo, maggo. Kiṁ vadanti? Uttaraṁ. Vādānaṁ satāni vādasatāni. “Nigaṇṭho pañcavādasatāni, nigaṇṭhī pañcavādasatānī”ti evaṁ nigaṇṭho (MṬ.35./CS:pg.2.201) ca nigaṇṭhī ca pañca pañca vādasatāni uggahetvā vicarantā. Kiriyato te pucchiṁsu, liṅgato pana nigaṇṭhabhāvo ñāto. Tenāha “ahaṁ vādaṁ āropessāmī”ti.

Jagganto sammajjanādivasena. Divātaranti atidivaṁ. “Kassa pucchā, kassa vissajjanaṁ hotū”ti paribbājikāhi vutte thero āha “pucchā nāma amhākaṁ pattā”ti. Pucchā vādānaṁ pubbapakkho, yasmā tumhe vādapasutā vādābhiratā dhajaṁ paggayha vicaratha, tasmā vādānaṁ pubbapakkho amhākaṁ patto, evaṁ santepi tumhākaṁ mātugāmabhāvato pubbapakkhaṁ demāti āha “tumhe pana mātugāmā nāma paṭhamaṁ pucchathā”ti. Tā paribbājikā ekekā aḍḍhateyyasatavādamaggaṁ pucchantiyo vādasahassaṁ pucchiṁsu. Yathā nisitassa khaggassa kumudanāḷacchedane kimatthi bhāriyaṁ, evaṁ paṭisambhidāppattassa sāvakesu paññavantānaṁ aggabhāve ṭhitassa dhammasenāpatino puthujjanaparikappitapañhavissajjane kimatthi bhāriyaṁ. Tenāha “thero khaggenā”ti-ādi. Tattha nijjaṭaṁ niggaṇṭhiṁ katvāti yathā tā puna tattha jaṭaṁ gaṇṭhiṁ kātuṁ na visahanti, tathā vijaṭetvā kathesi. Ayaṁ thero caturaṅgasamannāgate andhakāre sahassavaṭṭikaṁ dīpento viya aññesaṁ avisaye andhakārabhūte pañhe pucchitamatteyeva vissajjesīti therassa paññāveyyattiyaṁ disvā sayañca antimabhavikatāya kohaññe ṭhātuṁ asakkontiyo “ettakameva, bhante, mayaṁ jānāmā”ti āhaṁsu. Therassa visayanti therassa paññāvisayaṁ.

Neva antaṁ na koṭiṁ addasaṁsūti ekanti vattabbassa bahubhāvato tassā pucchāya attho evamanto evamavasānakoṭīti na passiṁsu na jāniṁsu. Thero tāsaṁ ajjhāsayaṁ olokento pabbajjāruciṁ disvā āha “idāni kiṁ karissathā”ti? Uttaritarapaññoti vādamaggaparicayena medhāvitāya ca yādisā tāsaṁ paññā, tato uttaritarapañño.

Kathāmaggoti vādamaggo. Tasmā tehi tehi parappavādādīhi bhassaṁ vādamaggaṁ pakārehi vadetīti bhassappavādako. Paṇḍitavādoti ahaṁ paṇḍito nipuṇo bahussutoti evaṁvādī. Yaṁ yaṁ nakkhattācārena ādisatīti nakkhattagatiyā kālañāṇena “asukadivase candaggāho bhavissati, sūriyaggāho bhavissatī”ti-ādinā yaṁ yaṁ ādesaṁ bhaṇati. Sādhuladdhiko ñāṇasampattiyā sundaro. Āropitoti paṭiññāhetunidassanādidosaṁ (MṬ.35./CS:pg.2.202) upari āropito vādo svāropito. Dosapadaṁ āropentena vādinā paravādimhi abhibhuyya tassa dhātukkhobhopi siyā, cittavikkhepena yena doso tena saṅkappito sampavedhitoti. Thūṇanti sarīraṁ khobhitanti katvā. Thūṇanti hi lohitapittasemhānaṁ adhivacanaṁ sabbaṅgasarīradhāraṇato. Apica thūṇapado nāma atthi kathāmaggo vādamaggaṁ gaṇhantānaṁ. Saccako pana kohaññe ṭhatvā attano vādappabhedavasena pare vimhāpento “thūṇaṁ cepāhan”ti-ādimāha. Sāvakānaṁ vinayaṁ nāma sikkhāpadaṁ, tañca dhammadesanā hotīti esā eva cassa anusāsanīti vinayanādimukhena sammāsambuddhassa mataṁ sāsanaṁ pucchanto saccako “Kathaṁ pana, bho, assajī”ti-ādimāha. Athassa thero “lakkhaṇattayakathā nāma anaññasādhāraṇā Buddhāveṇikā dhammadesanā, tatra ca mayā aniccakathāya samuṭṭhāpitāya taṁ asahanto saccako tucchamānena paṭapaṭāyanto kurumāno licchavī gahetvā Bhagavato santikaṁ āgamissati, athassa Bhagavā vādaṁ madditvā aniccanti patiṭṭhapento dhammaṁ kathessati, tadā bhavissati vijahitavādo sammāpaṭipattiyā patiṭṭhito”ti cintetvā aniccānattalakkhaṇapaṭisaṁyuttaṁ Bhagavato anusāsanaṁ dassento “evaṁ, bho, Aggivessanā”ti-ādimāha.

Kasmā panettha dukkhalakkhaṇaṁ aggahitanti āha “thero panā”ti-ādi. “Upārambhassa okāso hotī”ti saṅkhepato vuttaṁ vivarituṁ “maggaphalānī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha pariyāyenāti saṅkhāradukkhatāpariyāyena. Ayanti saccako. Nayidaṁ tumhākaṁ sāsanaṁ nāmāti yattha tumhe avaṭṭhitā, idaṁ tumhākaṁ sabbaññusāsanaṁ nāma na hoti dukkhato anissaraṇattā, atha kho mahā-āghātanaṁ nāmetaṁ, mahādukkhaniddiṭṭhattā pana nirayussado nāma ussadanirayo nāma, tasmā natti nāma tumhākaṁ sukhāsā. Uṭṭhāyuṭṭhāyāti ussukkaṁ katvā, dukkhameva jīrāpentā sabbaso dukkhameva anubhavantā, āhiṇḍatha vicarathāti. Sabbamidaṁ tassa micchāparikappitameva. Kasmā? Dukkhasaccūpasañhitāyeva hettha nippariyāyakathā nāma. Tassa hi pariññatthaṁ Bhagavati brahmacariyaṁ vussati. Maggaphalāni saṅkhārabhāvena “yadaniccaṁ, taṁ dukkhan”ti pariyāyato dukkhaṁ, na nippariyāyato. Tenāha “tasmā”ti-ādi. Sotuṁ ayuttaṁ micchāvādattāti adhippāyo.

354. Saha (MṬ.35./CS:pg.2.203) atthānusāsanaṁ agāranti sandhāgāraṁ, rājakulānaṁ santhāpana-agārantipi sandhāgāraṁ, tasmiṁ santhāgāreti attho. Ekasmiṁ kāle tādise kāle rājakiccānaṁ santhānamettha vicārentīti sandhāgāraṁ, tasmiṁ santhāgāretipi attho. Patiṭṭhitanti “aniccaṁ anattā”ti ca paṭiññātaṁ. Idāneva piṭṭhiṁ parivattentoti Bhagavato nalāṭaṁ anoloketvā vimukhabhāvaṁ āpajjanto. Surāghareti surāsampādakagehe. Piṭṭhakilañjanti piṭṭhaṭhapanakiḷañjaṁ. Vālanti caṅgavāraṁ. Sāṇasāṭakakaraṇatthanti sāṇasāṭakaṁ karonti etenāti sāṇasāṭakakaraṇaṁ, suttaṁ, tadatthaṁ. Sāṇavākā etesu santīti sāṇavākā, sāṇadaṇḍā. Te gahetvā sāṇānaṁ dhovanasadisaṁ kīḷitajātaṁ yathā “uddālapupphabhañjikā, sāṇabhañjikā”ti ca. Kiṁ so bhavamānoti kīdiso hutvā so bhavamāno, kiṁ honto loke aggapuggalassa sammāsambuddhassa vādāropanaṁ nāma tato uttaritarasūraguṇo eva yakkhādibhāvena so bhavamāno abhisambhuṇeyya. Ayaṁ pana appānubhāvatāya pisācarūpo kiṁ ettakaṁ kālaṁ niddāyanto ajja pabujjhitvā evaṁ vadatīti adhippāyo. Tenāha “Kiṁ yakkho”ti-ādi.

355. Mahāmajjhanhikasamayeti mahati majjhanhikakāle, gaganamajjhe sūriyagatavelāya. Divāpadhānikā padhānānuyuñjakā. Vattaṁ dassetvāti pacchābhattaṁ divāvihārūpagamanato pubbe kātabbavattaṁ dassetvā paṭipajjitvā. Bhagavantaṁ dassentoti Bhagavati gāravabahumānaṁ vibhāvento ubho hatthe kamalamakulākāre katvā ukkhippa Bhagavantaṁ dassento.

Taṁ sandhāyāti taṁ aparicchinnagaṇanaṁ sandhāya evaṁ “mahatiyā Licchaviparisāyā”ti vuttaṁ. Kiṁ sīsena bhūmiṁ paharanteneva vandanā katā hoti? Kerāṭikāti saṭhā. Mocentāti bhikkhādānato mocentā. Avakkhittamattikāpiṇḍo viyāti heṭṭhākhittamattikāpiṇḍo viya. Yattha katthacīti attano anurūpaṁ vacanaṁ asallapento yattha katthaci.

356. Dissati (MṬ.35./CS:pg.2.204) “idaṁ imassa phalan”ti apadissati etenāti deso, kāraṇaṁ, tadeva tassa pavattiṭṭhānatāya okāsoti āha “kañcideva desanti kañci okāsaṁ kiñci kāraṇan”ti. Okāso ṭhānanti ca kāraṇaṁ vuccati “aṭṭhānametaṁ anavakāso”ti-ādīsu (dī.ni.3.161 ma.ni.3.128-131 a.ni.1.268-295 vibha.809). Yadākaṅkhasīti na vadanti anavasesadhammavisayattā paṭiññāya. Tumhanti tumhākaṁ. Yakkha …pe… paribbājakānanti ettha “pucchāvuso, yadākaṅkhasī”ti-ādīni (saṁ.ni.1.246 su.ni.āḷavakasutta) pucchāvacanāni yathākkamaṁ yojetabbāni.

Ñatvā sayaṁ lokamimaṁ parañcāti idaṁ mahāsatto nirayaṁ saggañca tesaṁ paccakkhato dassetvā āha.

Taggha te ahamakkhissaṁ, yathāpi kusalo tathāti yathā pakārena sukusalo sabbaññū jānāti katheti, tathā ahaṁ kathessāmi. Tassa pana kāraṇaṁ akāraṇañca avijānanto rājānaṁ karotu vā mā vā, ahaṁ pana te akkhissāmīti āha “rājā ca kho …pe… na vā”ti.

Kathitaniyāmeneva kathentoti teparivaṭṭakathāya dukkhalakkhaṇampesa kathessati, idha pana aññathā sāvakena assajinā kathitaṁ, aññathā samaṇena Gotamenāti vacanokāsapariharaṇatthaṁ dukkhalakkhaṇaṁ anāmasitvā therena kathitaniyāmeneva aniccānattalakkhaṇameva kathentena Bhagavatā-- “rūpaṁ anattā yāva viññāṇaṁ anattā”ti vutte saccako taṁ asampaṭicchanto upamāya atthañāpane upamāpamāṇaṁ yathā “go viya gavayo”ti attānaṁ upameyyaṁ katvā upamāpamāṇena patiṭṭhāpetukāmo āha “upamā maṁ, bho Gotama, paṭibhātī”ti, upamaṁ te karissāmi, upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānantīti adhippāyo. Bhagavā upamāsatena, aññena vāpi pamāṇena tava attā patiṭṭhāpetuṁ na labbhā attano viya pamāṇassapi anupalabbhanatoti āha “paṭibhātu taṁ Aggivessanā”ti. Yathā hi attā nāma koci paramatthato na upalabbhati ekaṁsena anupaladdhito, evassa ñāpakapuggalaṁ pamāṇampi na upalabbhati. Tenāha “āhara taṁ (MṬ.35./CS:pg.2.205) upamaṁ vissattho”ti, na tena tava attavādo patiṭṭhaṁ labhatīti adhippāyo.

Yaṁ diṭṭhaṁ kāyikaṁ vā puññāpuññaṁ purisapuggale upalabbhati, tena viññāyati rūpattāyaṁ purisapuggalo, tathā yaṁ diṭṭhaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedanaṁ purisapuggale upalabbhati, yaṁ diṭṭhaṁ nīlādisañjānanaṁ, yaṁ diṭṭhaṁ rajjanadussanādi, yaṁ diṭṭhaṁ ārammaṇapaṭivijānanaṁ purisapuggale upalabbhati, tena viññāyati viññāṇattāyaṁ purisapuggaloti. Evaṁ rūpādilakkhaṇo attā tattha tattha kāye kalyāṇapāpakānaṁ kammānaṁ vipākaṁ sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedeti, evañcetaṁ sampaṭicchitabbaṁ, aññathā kammaphalasambandho na yujjeyyāti imamatthaṁ dassento “iminā kiṁ dīpetī”ti-ādimāha. Tattha teti sattā. Patiṭṭhāyāti nissāya. “Rūpattāyaṁ purisapuggalo”ti-ādinā rūpādidhamme “attā”ti vatvā puna “rūpe patiṭṭhāyā”ti-ādiṁ vadanto ayaṁ nigaṇṭho attano vādaṁ bhindati patiṭṭhānassa, patiṭṭhāyakassa ca abhedadīpanato. Rūpādayo vedanādisabhāvā attā tannissayena puññādikiriyāsamupaladdhito idha yaṁ nissāya puññādikiriyā samupalabbhati, te rūpādayo sattasaññitā attasabhāvā diṭṭhā yathā taṁ devatādīsu, ye pana sattasaññitā tato aññe asattasabhāvā diṭṭhā yathā taṁ kaṭṭhakaliṅgarādīsūti evaṁ sādhetabbaṁ atthaṁ sahetuṁ katvā dassento nigaṇṭho nidassanaṁ ānesīti āha “ativiya sakāraṇaṁ katvā upamaṁ āharī”ti. Tassa pana “balakaraṇīyā”ti vuttapurisappayogā viya bījagāmabhūtagāmāpi sajīvā evāti laddhīti te sadisūdāharaṇabhāvena vuttāti daṭṭhabbaṁ. Sace pana ye jīvassa ādhāraṇabhāvena sahitena pavattetabbabhāvena sallakkhetabbā, te sajīvāti icchitā, na kevalena pavattetabbabhāvena. Evaṁ sati “balakaraṇīyā kammantā”ti vadantena visadisūdāharaṇabhāvena upanītanti daṭṭhabbaṁ.

Samattho nāma natthi attavādabhañjanassa anattatāpatiṭṭhāpanassa ca Sugatāveṇikattā. Yaṁ panetarahi sāsanikā yathāsatti tadubhayaṁ karonti, taṁ Buddhehi dinnanaye ṭhatvā tesaṁ desanānusārato. Nivattetvāti (MṬ.35./CS:pg.2.206) nīharitvā, visuṁ katvāti attho. Sakalaṁ Vesālinti sabbavesālivāsinaṁ janaṁ nissayūpacārena nissitaṁ vadati yathā “gāmo āgato”ti. Saṁvaṭṭitvāti sampiṇḍitvā, ekajjhaṁ gahetvāti attho.

357. Patiṭṭhapetvāti yathā taṁ vādaṁ na avajānāti, evaṁ paṭiññaṁ kāretvāti attho. Ghāti-saddo hiṁsanattho, tato ca saddavidū arahatthaṁ tāya-saddaṁ uppādetvā ghātetāyanti rūpasiddhiṁ icchantīti āha “ghātārahan”ti. Jāpetāyanti-ādīsupi eseva nayo. Vattituñca marahatīti ma-kāro padasandhikaro. Visesetvā dīpetīti “vattati”icceva avatvā “vattituñca marahatī”ti dutiyena padena Bhagavatā vuttaṁ visesetvā dīpeti.

Pāsādikaṁ abhirūpanti abhimatarūpasampannaṁ sabbāvayavaṁ. Tato eva susajjitaṁ sabbakālaṁ suṭṭhu sajjitākārameva. Evaṁvidhanti yādisaṁ sandhāya vuttaṁ, taṁ dasseti “dubbaṇṇan”ti-ādinā. Imasmiṁ ṭhāneti “vattati te tasmiṁ rūpe vaso”ti etasmiṁ kāraṇaggahaṇe. Kāraṇañhetaṁ Bhagavatā gahitaṁ “vattati …pe… mā ahosī”ti. Tenetaṁ dasseti rūpaṁ anattā avasavattanato, yañhi vase na vattati, taṁ anattakameva diṭṭhaṁ yathā taṁ sampatti. Vādanti dosaṁ niggahaṁ āropessati. Sattadhā muddhā phalatīti sahadhammikasākacchāhi Tathāgate, pucchante abyākaraṇena vihesāya kayiramānattā tatiye vāre dhammatāvasena vihesakassa sattadhā muddhā phalati yathā taṁ sabbaññupaṭiññāya Bhagavato sammukhabhāvūpagamane. Vajirapāṇi pana kasmā ṭhito hotīti? Bhagavā viya anukampamāno mahantaṁ bhayānakaṁ rūpaṁ māpetvā tāsetvā imaṁ diṭṭhiṁ vissajjāpemīti tassa purato ākāse vajiraṁ āharanto tiṭṭhati, na muddhaṁ phāletukāmo. Na hi Bhagavato purato kassaci anattho nāma hoti. Yasmā pana Bhagavā ekaṁsato sahadhammikameva pañhaṁ pucchati, tasmā Aṭṭhakathāyaṁ “pucchite”icceva vuttaṁ.

Ādittanti dippamānaṁ. Akkhināsādīnīti ādi-saddena eḷakasīsasadisakesamassu-ādīnaṁ saṅgaṇhāti. “Diṭṭhivissajjāpanatthan”ti vatvā nayidaṁ yadicchāvasena (MṬ.35./CS:pg.2.207) āgamanaṁ, atha kho ādito mahābrahmānaṁ purato katvā attanā katapaṭiññāvasenāti dassento “apicā”ti-ādimāha. Nti vajirapāṇiṁ. Taṁ saccakassa paṭiññāya parivattanakāraṇaṁ. Aññepi nu khoti-ādi saccakassa vīmaṁsakabhāvadassanaṁ. Avīmaṁsakena hi taṁ disvā mahāyakkhoti vadeyya, tenassa asāruppaṁ siyā, ayaṁ pana aññesaṁ abhītabhāvaṁ upadhāretvā “addhāme yakkhaṁ na passanti, tasmā mayhameva bhayaṁ uppannan”ti tīretvā yuttappattavasena paṭipajji.

358. Upadhāretvāti byākātabbamatthaṁ sallakkhetvā. Eseva nayoti saṅkhāraviññāṇesupi saññāya viya nayoti attho. Vuttavipariyāyenāti “akusalā dukkhā vedanā mā ahosi, akusalā domanassasampayuttā saññā mā ahosī”ti-ādinā nayena attho veditabbo. Sappadaṭṭhavisanti sabbasattānaṁ sappadaṭṭhaṭṭhāne sarīrapadese patitaṁ visaṁ. Allīnoti saṁsiliṭṭho. Upagatoti na apagato. Ajjhositoti gilitvā pariniṭṭhapetvā ṭhito. Parito jāneyyāti samantato sabbaso kiñcipi asesetvā jāneyya. Parikkhepetvāti āyatiṁ anuppattidhammatāpādanavasena sabbaso khepetvā. Tathābhūto cassa khayavayaṁ upaneti nāmāti āha “khayaṁ vayaṁ anuppādaṁ upanetvā”ti.

359. Attano vādassa asārabhāvato, yathāparikappitassa vā sārassa abhāvato antosāravirahito ritto. Vippakāranti diṭṭhiyā sīlācārassa ca vasena virūpataṁ sāparādhataṁ sāvajjataṁ tesaṁ upari āropetvā. Sinnapattoti tanukapatto. Viphāritanti viphāḷitaṁ.

Asārakarukkhaparicitoti palāsādi-asārarukkhakoṭṭane kataparicayo. Thaddhabhāvanti vipakkabhāvaṁ, tikkhabhāvanti attho. Natthīti sadā natthīti na vattabbaṁ. Parisatīti catuparisamajjhe Tathā hi “gaṇṭhikaṁ paṭimuñcitvā paṭicchannasarīrā”ti vuttaṁ. Yantāruḷhassa viyāti byākaraṇatthaṁ vāyamayantaṁ āruḷhassa viya.

360. Diṭṭhivisūkānīti (MṬ.35./CS:pg.2.208) diṭṭhikiñcakāni. Diṭṭhisañcaritānīti diṭṭhitāḷanāni. Diṭṭhivipphanditānīti diṭṭhi-iñjitāni. Tesaṁ adhippāyaṁ ñatvāti tesaṁ Licchavikumārānaṁ iñjiteneva ajjhāsayaṁ jānitvā. Tenāha “ime”ti-ādi.

361. Yasmiṁ adhigate puggalo Satthusāsane visārado hoti parehi asaṁhāriyo, taṁ ñāṇaṁ visāradassa bhāvoti katvā vesārajjanti āha “vesārajjappattoti ñāṇappatto”ti. Tato evamassa na paro paccetabbo etassa atthīti aparappaccayo. Na paro pattiyo saddahātabbo etassa atthīti aparappattiyo. Kāmaṁ saccako sekkhabhūmi asekkhabhūmīti idaṁ sāsanavohāraṁ na jānāti. Passatīti pana dassanakiriyāya vippakatabhāvassa vuttattā “na ettāvatā bhikkhukiccaṁ pariyositan”ti aññāsi, tasmā puna “kittāvatā panā”ti pucchaṁ ārabhi. Tena vuttaṁ “passatīti vuttattā”ti-ādi.

Yathābhūtaṁ passatīti dassanaṁ, visiṭṭhaṭṭhena anuttariyaṁ, dassanameva anuttariyanti dassanānuttariyaṁ, dassanesu vā anuttariyaṁ dassanānuttariyaṁ. Lokiyapaññāti cettha vipassanāpaññā veditabbā. Sā hi sabbalokiyapaññāhi visiṭṭhaṭṭhena “anuttarā”ti vuttā. Lokiyapaṭipadānuttariyesupi eseva nayo. Idāni nippariyāyatova tividhampi anuttariyaṁ dassetuṁ “suddhalokuttaramevā”ti-ādi vuttaṁ. Satipi sabbesampi lokuttaradhammānaṁ anuttarabhāve ukkaṭṭhaniddesena aggamaggapaññā tato uttaritarassa abhāvato dassanānuttariyaṁ. Tenāha “arahattamaggasammādiṭṭhī”ti. Sesāni maggaṅgānīti sesāni arahattamaggaṅgāni. Tāni hi matthakappattāni nibbānagāminī paṭipadāti. Aggaphalavimuttīti aggamaggassa phalavimutti arahattaphalaṁ. Khīṇāsavassāti sabbaso khīyamānāsavassa. Nibbānadassananti aggamaggasammādiṭṭhiyā sacchikiriyābhisamayamāha. Tattha maggaṅgānīti aṭṭha maggaṅgāni. Catusaccantogadhattā sabbassa ñeyyadhammassa “cattāri saccāni Buddho”ti vuttaṁ. Saccānugatasammohaviddhaṁsaneneva hi Bhagavato sabbaso ñeyyāvaraṇappahānaṁ. Nibbisevanoti niruddhakilesavisevano.

362. Dhaṁsīti anuddhaṁsanasīlā. Anupahatanti avikkhittaṁ. Sakalanti anūnaṁ. Kāyaṅganti kāyameva aṅganti vadanti, kāyasaṅkhātaṁ aṅgaṁ sīsādi-avayavanti (MṬ.35./CS:pg.2.209) attho. Tathā “hotu, sādhū”ti evamidaṁ vācāya avayavo vācaṅganti.

363. Āharantīti abhiharanti. Puññanti puññaphalasaṅkhāto ānubhāvo. Puññaphalampi hi uttarapadalopena “puññan”ti vuccati-- “kusalānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ samādānahetu evamidaṁ puññaṁ pavaḍḍhatī”ti-ādīsu (dī.ni.3.80). Tenāha “āyatiṁ vipākakkhandhā”ti. Puññamahīti mahati puññaphalavibhūti setacchattamakuṭacāmarādi. Tena vuttaṁ “vipākakkhandhānaṁyeva parivāro”ti. Licchavīhi pesitena khādanīyabhojanīyena samaṇo Gotamo sasāvakasaṅgho mayā parivisito, tasmā licchavīnameva taṁ puññaṁ hotīti. Tenāha “taṁ dāyakānaṁ sukhāya hotū”ti. Yasmā pana Bhagavato bhikkhusaṅghassa ca saccakena dānaṁ dinnaṁ, na Licchavīhi, tasmā Bhagavā saccakassa satiṁ parivattento “yaṁ kho”ti-ādimāha. Tena vuttaṁ “iti Bhagavā”ti-ādi. Nigaṇṭhassa matena vināyevāti saccakassa cittena vinā eva tassa dakkhiṇaṁ khettagataṁ katvā dasseti. Tenāha “attano dinnaṁ dakkhiṇaṁ …pe… niyyātesī”ti.

Cūḷasaccakasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.36.) 6.Mahāsaccakasuttavaṇṇanā

364. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharatīti iminā tadā Bhagavato Vesāliyaṁ nivāsaparicchinno pubbaṇhādibhedo sabbo samayo sādhāraṇato gahito, tathā tena kho pana samayenāti ca iminā. Pubbaṇhasamayanti pana iminā tabbiseso, yo bhikkhācāratthāya paccavekkhaṇakālo. Aṭṭhakathāyaṁ pana “tīhi padehi ekova samayo vutto”ti vuttaṁ visesassa sāmaññantogadhattā. Mukhadhovanassa pubbakālakiriyābhāvasāmaññato vuttaṁ “mukhaṁ dhovitvā”ti. Mukhaṁ dhovitvā eva hi vāsadhuro ce, velaṁ sallakkhetvā yathāciṇṇaṁ bhāvanānuyogaṁ, ganthadhuro ce, ganthaparicaye katipaye nisajjavāre anuyuñjitvā pattacīvaraṁ ādāya vitakkamāḷaṁ upagacchati.

Kāraṇaṁ (MṬ.36./CS:pg.2.210) yuttaṁ, anucchavikanti attho. Pubbe yathācintitaṁ pañhaṁ apucchitvā aññaṁ pucchanto maggaṁ ṭhapetvā ummaggato parivattento viya hotīti āha “passena tāva pariharanto”ti.

365. Ūrukkhambhopi nāma bhavissatīti ettha nāma-saddo vimhayatthoti katvā vuttaṁ “vimhayatthavasenā”ti-ādi. “Andho nāma pabbataṁ abhiruhissatī”ti-ādīsu viya vimhayavācīsaddayogena hi “bhavissatī”ti anāgatavacanaṁ. Kāyanvayanti kāyānugataṁ. “Ayampi kho kāyo evaṁdhammo evaṁbhāvī evaṁ-anatīto”ti-ādinā (dī.ni.2.379 ma.ni.1.112 ma.ni.3.154) kāyassa asubhāniccāditāya anupassanā kāyabhāvanāti āha “kāyabhāvanāti pana vipassanā vuccatī”ti. Anāgatarūpanti abhīte atthe anāgatasaddāropanaṁ anāgatappayogo na sameti. Atthopīti “ūrukkhambhopi nāma bhavissatī”ti vutta-atthopi na sameti. Ayanti attakilamathānuyogo. Tesanti nigaṇṭhānaṁ.

366. Attano adhippetakāyabhāvanaṁ vitthārento vitthārato dassento ye taṁ anuyuttā, te nāmagottato vibhāvento “nando vaccho”ti-ādimāha. Kiliṭṭhatapānanti kāyassa kilesanatapānaṁ puggalānaṁ. Jātamedanti medabhāvāpattivasena uppannamedaṁ. Purimaṁ pahāyāti kālaparicchedena anāhāra-appāhāratādivasena kāyassa apacinanaṁ khedanaṁ pariccajitvā. Kāyabhāvanā pana na paññāyatīti niyamaṁ paramatthato kāyabhāvanāpi tava ñāṇena na ñāyati, sesatopi na dissati.

367. Imasmiṁ pana ṭhāneti “kāyabhāvanampi kho tvaṁ, Aggivessana, na aññāsi, kuto pana tvaṁ cittabhāvanaṁ jānissasī”ti imasmiṁ ṭhāne. Tathā “yo tvaṁ evaṁ oḷārikaṁ dubbalaṁ kāyabhāvanaṁ na jānāsi, so tvaṁ kuto santasukhumaṁ cittabhāvanaṁ jānissasī”ti etasmiṁ atthavaṇṇanāṭhāne. Abuddhavacanaṁ nāmetaṁ padanti kāyabhāvanāsaññitavipassanāto cittabhāvanā santā, vipassanā pana pādakajjhānato oḷārikā ceva dubbalā cāti ayañca etassa padassa attho. “Abuddhavacanaṁ nāmetaṁ vacanaṁ (MṬ.36./CS:pg.2.211) siyā”ti vatvā thero pakkamituṁ ārabhati. Atha naṁ Mahāsīvatthero-- “vipassanā nāmesā na ādito subrūhitā balavatī tikkhā visadā hoti, tasmā taruṇavasenāyamattho veditabbo”ti dassento “dissati, bhikkhave”ti suttapadaṁ (saṁ.ni.2.62) āhari. Tattha ādānanti paṭisandhi. Nikkhepananti cuti. Oḷārikanti arūpadhammehi duṭṭhullabhāvattā oḷārikaṁ. Kāyanti catusantatirūpasamūhabhūtaṁ kāyaṁ. Oḷārikanti bhāvanapuṁsakaniddeso, oḷārikākārenāti attho. Teneva vuttaṁ “ādānampi nikkhepanampī”ti.

368. Sukhasārāgena samannāgatoti sukhavedanāya balavatararāgena samaṅgībhūto. Paṭṭhāne paṭisiddhā avacaneneva. Tasmāti sukhe ṭhite eva dukkhassānuppajjanato. Evaṁ vuttanti “sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā”ti evaṁ vuttaṁ, na anantarāva uppajjanato. Khepetvāti kusalāni khepetvā. Gaṇhitvā attano eva okāsaṁ gahetvā. Ubhatopakkhaṁ hutvāti “kadāci sukhavedanā, kadāci dukkhavedanā”ti pakkhadvayavasenapi vedanā cittassa pariyādāya hoti yathākkamaṁ abhāvitakāyassa abhāvitacittassa.

369. Vipassanā ca sukhassa paccanīkāti sukkhavipassakassa-ādikammikassa mahābhūtapariggahādikāle bahi cittacāraṁ nisedhetvā kammaṭṭhāne eva satiṁ saṁharantassa aladdhassādaṁ kāyasukhaṁ na vindati, sambādhe vaje sanniruddho gogaṇo viya vihaññati vipphandati, accāsannahetukañca sarīre dukkhaṁ uppajjateva. Tena vuttaṁ “dukkhassa āsannā”ti. Tenāha “vipassanaṁ paṭṭhapetvā”ti-ādi. Addhāne gacchante gacchanteti mahābhūtapariggahādivasena kāle gacchante. Tattha tatthāti tasmiṁ tasmiṁ sarīrapadese. Dukkhaṁ dūrāpagataṁ hoti samāpattibalena vikkhambhitattā appanābhāvato. Anappakaṁ vipulaṁ. Sukhanti jhānasukhaṁ Okkamatīti jhānasamuṭṭhānapaṇītarūpavasena rūpakāyaṁ anupavisati, nāmakāyokkamane vattabbameva natthi. Kāyapassaddhikammikassapi sammasanabhāvanā paṭṭhapetvā nisinnassa kassaci āditova kāyakilamathacittupaghātāpi sambhavanti, samādhissa pana apaccanīkattā siniddhabhāvato ca (MṬ.36./CS:pg.2.212) na sukkhavipassanā viya sukhassa vipaccanīko, anukkamena ca dukkhaṁ vikkhambhetīti āha “yathā samādhī”ti. Yathā samādhi, vipassanāya panetaṁ natthīti āha “na ca tathā vipassanā”ti. Tena vuttanti yasmā vipassanā sukhassa paccanīkā, sā ca kāyabhāvanā, tena vuttaṁ “uppannāpi sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, bhāvitattā kāyassā”ti. Tathā yasmā samādhi dukkhassa paccanīko, so ca cittabhāvanā, tena vuttaṁ “uppannāpi dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, bhāvitattā cittassā”ti yojanā.

370. Guṇe ghaṭṭetvāti apadesena vinā samīpameva netvā. Taṁ vata mama cittaṁ uppannā sukhā vedanā pariyādāya ṭhassatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatīti yojanā.

371. Kiṁ na bhavissati, sukhāpi dukkhāpi vedanā yathāpaccayaṁ uppajjatevāti attho. Tamatthanti sukhadukkhavedanānaṁ uppattiyā attano cittassa anabhibhavanīyatāsaṅkhātaṁ atthaṁ. Tattha tāva pāsarāsisutte bodhipallaṅke nisajjā “tattheva nisīdin”ti vuttā. Idha Mahāsaccakasutte dukkarakārikāya dukkaracaraṇe nisajjā “tattheva nisīdin”ti vuttā.

374. Chandakaraṇavasenāti taṇhāyanavasenāti attho. Sinehakaraṇavasenāti sinehanavasena. Mucchākaraṇavasenāti mohanavasena pamādāpādanena. Vipāsākaraṇavasenāti pātukamyatāvasena. Anudahanavasenāti rāgagginā anudahanavasena. Lokuttaramaggavevacanameva vaṭṭanissaraṇassa adhippetattā.

Allaggahaṇena kilesānaṁ asamucchinnabhāvaṁ dasseti, sasnehaggahaṇena avikkhambhitabhāvaṁ, udake pakkhittabhāvaggahaṇena samudācārāvatthaṁ, udumbarakaṭṭhaggahaṇena attabhāvassa asārakattaṁ. Imināva nayenāti “allaṁ udumbarakaṭṭhan”ti-ādinā vuttanayena. Saputtabhariyapabbajjāyāti puttabhariyehi saddhiṁ kataparibbājakapabbajjāvasena veditabbā. Kuṭīcakabahūdakahaṁsa-paramahaṁsādibhedā brāhmaṇapabbajjā.

376. Kutopi (MṬ.36./CS:pg.2.213) imassa āposineho natthīti koḷāpaṁ. Tenāha “chinnasinehaṁ nirāpan”ti. Koḷanti vā sukkhakaliṅgaraṁ vuccati, koḷaṁ koḷabhāvaṁ āpannanti koḷāpaṁ. Paṭipannassa upakkamamahattanissitatā pakatiyā kilesehi anabhibhūtatāya. Atintatā paṭipakkhabhāvanāya. Tathā hi sukkhakoḷāpabhāvo, ārakā udakā thale nikkhittabhāvo ca nidassito. Opakkamikāhīti kilesa-atiniggaṇhanupakkamappabhavāhi. Vedanāhīti paṭipattivedanāhi. Dukkhā paṭipadā hi idhādhippetā.

377. Kiṁ pana na samattho, yato evaṁ parehi cintitumpi asakkuṇeyyaṁ dukkaracariyaṁ chabbassāni akāsīti adhippāyo. Katvāpi akatvāpi samatthova kāraṇassa nipphannattā. “Yathāpi sabbesampi kho bodhisattānaṁ carimabhave antamaso sattāhamattampi dhammatāvasena dukkaracariyā hotiyeva, evaṁ Bhagavā samattho dukkaracariyaṁ kātuṁ, evañca naṁ akāsi, na pana tāya Buddho jāto, atha kho majjhimāya eva paṭipattiyā”ti tassā byatirekamukhena sadevakassa lokassa bodhāya amaggabhāvadīpanatthaṁ, imassa pana Bhagavato kammavipākavasena chabbassāni dukkaracariyā ahosi. Vuttañhetaṁ--

“Avacāhaṁ jotipālo, Kassapaṁ Sugataṁ tadā;

Kuto nu bodhi muṇḍassa, bodhi paramadullabhā.

Tena kammavipākena, acariṁ dukkaraṁ bahuṁ;

Chabbassānuruvelāyaṁ, tato bodhimapāpuṇiṁ.

Nāhaṁ etena maggena, pāpuṇiṁ bodhimuttamaṁ;

Kumaggena gavesissaṁ, pubbakammena vārito”ti.

Dukkaracariyāya bodhāya amaggabhāvadassanatthaṁ dukkaracariyaṁ akāsīti keci. Atha vā lokanāthassa attano parakkamasampattidassanatthāya dukkaracariyā. Paṇītādhimuttiyā hi paramukkaṁsagatabhāvato abhinīhārānurūpaṁ sambodhiyaṁ tibbachandatāya sikhāppattiyā tadatthaṁ īdisampi nāma dukkaracariyaṁ akāsīti loke attano vīriyānubhāvaṁ vibhāvetuṁ-- “so ca me pacchā pītisomanassāvaho bhavissatī”ti lokanātho dukkaracariyaṁ (MṬ.36./CS:pg.2.214) akāsi. Tenāha “sadevakassa lokassā”ti-ādi. Tattha vīriyanimmathanaguṇoti vīriyassa saṁvaḍḍhanasampādanaguṇo. Yathāvuttamatthaṁ upamāya vibhāvetuṁ “pāsāde”ti-ādi vuttaṁ. Saṅgāme dve tayo sampahāreti dvikkhattuṁ tikkhattuṁ vā parasenāya pahārapayoge. Padhānavīriyanti sammappadhānehi āsevanavīriyaṁ, sabbaṁ vā pubbabhāgavīriyaṁ.

Abhidantanti abhibhavanadantaṁ, uparidantanti attho. Tenāha “uparidantan”ti. So hi itaraṁ musalaṁ viya udukkhalaṁ visesato kassaci khādanakāle abhibhuyya vattati. Kusalacittenāti balavasammāsaṅkappayuttena kusalacittena. Akusalacittanti kāmavitakkādisahitaṁ akusalacittaṁ. Akusalacittassa pavattituṁ appadānaṁ niggaho. Taṁtaṁpaṭikkhepavasena vinodanaṁ abhinippīḷanaṁ. Vīriyatāpena vikkhambhanaṁ abhisantāpanaṁ. Sadarathoti sapariḷāho. Padhānenāti padahanena, kāyassa kilamathuppādakena vīriyenāti attho. Viddhassāti tudassa. Satoti samānassa.

378. Sīsaveṭhananti sīsaṁ rajjuyā bandhitvā daṇḍakena parivattakaveṭhanaṁ. Arahanto nāma evarūpā hontīti iminā yathāyaṁ, evaṁ visaññībhūtāpi hutvā viharantīti dasseti. Tenāha “matakasadisā”ti, vedanāppattā viya hontīti attho. Supinappaṭiggahaṇato paṭṭhāyāti paṭisandhiggahaṇe setavāraṇasupinaṁ passitvā brāhmaṇehi byākatakālato paṭṭhāya.

379. Dhammasarīrassa arogabhāvena sādhūti marisaniyoti māriso, piyāyanavacanametaṁ. Tenāha “sampiyāyamānā”ti-ādi. Ajajjitanti evaṁ abhuñjitaṁ bhakārassa jakārādesaṁ katvā. Tenāha “abhojanan”ti. Evaṁ mā karitthāti “lomakūpehi ajjhohāressāma anuppavesessāmā”ti yathā tumhehi vuttaṁ, evaṁ mā karittha. Kasmā? Yāpessāmahanti ahañca yāvadatthaṁ āhāramattaṁ bhuñjanto yathā yāpessāmi, evaṁ āhāraṁ paṭisevissāmi.

380-81. Etāva paramanti ettakaṁ paramaṁ, na ito paraṁ opakkamikadukkhavedanāvediyanaṁ atthīti attho. Rañño gahetabbanaṅgalato aññāni sandhāya (MṬ.36./CS:pg.2.215) “ekena ūnan”ti vuttaṁ. Taṁ suvaṇṇaparikkhataṁ, itarāni rajataparikkhatāni. Tenāha “amaccā ekenūna-aṭṭhasatarajatanaṅgalānī”ti. Āḷārudakasamāgame laddhajjhānāni vaṭṭapādakāni, ānāpānasamādhi pana kāyagatāsatipariyāpannattā sabbesañca bodhisattānaṁ vipassanāpādakattā “bodhāya maggo”ti vutto. Bujjhanatthāyāti catunnaṁ ariyasaccānaṁ, sabbasseva vā ñeyyadhammassa abhisambujjhanāya Satiyā anussaraṇakaviññāṇaṁ satānusāriviññāṇaṁ. Kassā pana satiyāti taṁ dassetuṁ “nayidan”ti-ādi vuttaṁ.

382. Paccupaṭṭhitāti taṁtaṁvattakaraṇavasena pati-upaṭṭhitā upaṭṭhāyakā. Tenāha “paṇṇasālā”ti-ādi. Paccayabāhullikoti paccayānaṁ bāhullāya paṭipanno. Āvattoti pubbe paccayagedhappahānāya paṭipanno, idāni tato paṭinivatto. Tenāha “rasagiddho …pe… āvatto”ti. Dhammaniyāmenāti dhammatāya. Tameva dhammataṁ dassetuṁ “bodhisattassā”ti-ādimāha. Bārāṇasimeva tatthāpi ca sabbabuddhānaṁ avijahitadhammacakkapavattanaṭṭhānameva agamaṁsu. Pañcavaggiyā kira visākhamāsassa addhamāsiyaṁ gatā. Tenāha “tesu gatesu aḍḍhamāsaṁ kāyavivekaṁ labhitvā”ti.

387. “Addhābhoto Gotamassa sāvakācittabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, no kāyabhāvanan”ti imaṁ sandhāyāha “ekaṁ pañhaṁ pucchin”ti. Imaṁ dhammadesananti “abhijānāmi kho panāhan”ti-ādikaṁ dhammadesanaṁ. Asallīno taṇhādiṭṭhikilesānaṁ samucchinnattā tehi sabbaso na litto. Anupalittoti tasseva vevacanaṁ taṇhānandiyā abhāvena. Gocarajjhattamevāti gocarajjhattasaññite phalasamāpattiyā ārammaṇe, nibbāneti attho. Yaṁ sandhāya pāḷiyaṁ “purimasmiṁ samādhinimitte”ti vuttaṁ sannisīdāpemīti phalasamāpattisamādhinā accantasamādānavasena cittaṁ sammadeva nisīdāpemi. Pubbābhogenāti samāpajjanato pubbe pavatta-ābhogena. Paricchinditvāti samāpajjanakkhaṇaṁ paricchinditvā. Tenāha “sādhukāra …pe… avicchinneyevā”ti. Evamassa paricchinnakālasamāpajjanaṁ yathāparicchinnakālaṁ vuṭṭhānañca Buddhānaṁ na bhāriyaṁ vasībhāvassa tathāsuppaguṇabhāvatoti dassento āha “Buddhānaṁ hī”ti-ādi. Dhammasampaṭiggāhakānaṁ assāsavāre vā. Tadā hi desiyamānaṁ dhammaṁ upadhāretuṁ na (MṬ.36./CS:pg.2.216) sakkonti, tasmā tasmiṁ khaṇe desitadesanā niratthakā siyā. Na hi Buddhānaṁ niratthakā kiriyā atthi.

Okappanīyametanti “tassā eva kathāyā”ti-ādinā vuttaṁ ativiya acchariyagataṁ aṭṭhuppattiṁ sutvā īdisī paṭipatti sammāsambuddhasseva hotīti upavādavasena vadati, na sabhāvena. Tenāha “Satthari pasādamattampi na uppannan”ti. Kāyadarathoti paccayavisesavasena rūpakāyassa parissamākāro. Upādinnaketi indriyabaddhe. Anupādinnaketi anindriyabaddhe. Vikasanti sūriyarasmisamphassena. Tadabhāvena makulāni honti. Kesañci tintinikādirukkhānaṁ Patilīyanti nissayarūpadhamma-avipphārikatāya. Arūpadhammatāya pañcaviññāṇānañceva kiriyāmayaviññāṇānañca appavattisaññitā avipphārikatā hoti, yattha niddāsamaññā. Tenāha “darathavasena bhavaṅgasotañca idha niddāti adhippetan”ti. Tattha darathavasenāti darathavaseneva, na thinamiddhavasenāti avadhāraṇaṁ avadhāraṇaphalañca niddhāretabbaṁ. Taṁ sandhāyāti kāyassa darathasaṅkhātasarīragilānahetukaṁ niddaṁ sandhāya. Sarīragilānañca Bhagavato natthīti na sakkā vattuṁ “piṭṭhi me āgilāyatī”ti (dī.ni.3.300 ma.ni.2.22 cūḷava.345) vacanato. Sammohavihārasminti paccatte etaṁ bhummavacananti āha “sammohavihāroti vadantī”ti, sammohavihārasmiṁ vā pariyāpannaṁ etaṁ vadanti, yadidaṁ divā niddokkamananti yojanā.

389. Upanītehīti dosamaggaṁ nindāpathaṁ upanītehi. Abhinanditvāti sampiyāyitvā. Tenāha “cittena sampaṭicchanto”ti. Anumoditvāti “sādhu sādhū”ti desanāya thomanavasena anumoditvā. Tenāha “vācāyapi pasaṁsanto”ti. Sampatte kāleti pabbajjāyogge kāle anuppatte.

Gaṇaṁ vinodetvāti gaṇaṁ apanetvā gaṇapalibodhaṁ chinditvā. Papañcanti avasesakilesaṁ. “Puññavā rājapūjito”ti vuttamatthaṁ vivarituṁ “tasmiñhi kāle”ti-ādi vuttaṁ. Chandavāsaharaṇena uposathakammaṁ karonto.

Sakalaṁ (MṬ.36./CS:pg.2.217) rattiṁ Buddhaguṇānaṁyeva kathitattā therassa ñāṇaṁ desanāvibhavañca vibhāvento āha “ettakāva, bhante, Buddhaguṇā”ti. Imāya, bhante, tumhākaṁ dhammakathāya anavasesato Buddhaguṇā kathitā viya jāyanti, evaṁ santepi anantāparimeyyāva te, kiṁ ito parepi vijjantevāti theraṁ tattha sīhanādaṁ nadāpetukāmo āha “udāhu aññepi atthī”ti-ādi. Rajjassa padesikattā, yathāvuttasubhāsitassa ca anagghattā vuttaṁ “ayaṁ me duggatapaṇṇākāro”ti. Tiyojanasatikanti idaṁ parikkhepavasena vuttaṁ, tañca kho manussānaṁ paribhogavasenāti daṭṭhabbaṁ.

Mahāsaccakasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.37.)7.Cūḷataṇhāsaṅkhayasuttavaṇṇanā

390. Tatrāti tasmiṁ pubbārāmamigāramātupāsādānaṁ atthavibhāvane ayaṁ idāni vuccamānā anupubbī kathā. Maṇīnanti ettha padumarāgamaṇīnaṁ adhippetattā āha “aññehi cā”ti. Tena indanīlādimaṇīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Nīlapītalohitodātamañjiṭṭhapabhassarakabaravaṇṇavasena sattavaṇṇehi.

Taṇhā sabbaso khīyanti etthāti taṇhāsaṅkhayo (a.ni.ṭī.3.7.61), tasmiṁ. Taṇhāsaṅkhayeti ca visaye idaṁ bhummanti āha “taṁ ārammaṇaṁ katvā”ti. Vimuttacittatāyāti sabbasaṁkilesehi vimuttacittatāya. Aparabhāgapaṭipadā nāma ariyasaccābhisamayo, sā sāsanacārigocarā paccattaṁ veditabbatoti āha “pubbabhāgappaṭipadaṁ saṁkhittena desethāti pucchatī”ti. Akuppadhammatāya khayavayasaṅkhātaṁ antaṁ atītāti accantā, so eva aparihānasabhāvattā accantā niṭṭhā etassāti accantaniṭṭho. Tenāha “ekantaniṭṭho satataniṭṭhoti attho”ti. Na hi paṭividdhassa lokuttaradhammassa dassanaṁ kuppanaṁ nāma atthi. Accantameva catūhi yogehi khemo etassa atthīti accantayogakkhemī. Maggabrahmacariyassa vusitattā, tassa ca aparihānasabhāvattā accantaṁ brahmacārīti (MṬ.37./CS:pg.2.218) accantabrahmacārī. Tenāha “niccabrahmacārīti attho”ti. Pariyosānanti brahmacariyassa pariyosānaṁ.

Vegāyatīti turitāyati. Sallakkhesīti cintesi, attanā yathā sutāya satthu desanāya anussaraṇavasena upadhāresi. Anuggaṇhitvāvāti atthavinicchayavasena anuggahetvā eva. Chasu dvāresu niyuttāti chadvārikā, tehi.

Pañcakkhandhāti pañcupādānakkhandha.Sakkāyasabbañhi sandhāya idha “sabbe dhammā”ti vuttaṁ vipassanāvisayassa adhippetattā, tasmā āyatanadhātuyopi taggatikā eva daṭṭhabbā. Tenāha Bhagavā “nālaṁ abhinivesāyā”ti. Na yuttā abhinivesāya “etaṁ mama, eso me attā”ti ajjhosānāya. “Alameva nibbindituṁ alaṁ virajjitun”ti-ādīsu (dī.ni.2.272 saṁ.ni.2.124-125 128 134 143) viya alaṁ-saddo yuttatthopi hotīti āha “na yuttā”ti. Sampajjantīti bhavanti. Yadipi “tatiyā, catutthī”ti idaṁ visuddhidvayaṁ abhiññāpaññā, tassā pana sappaccayanāmarūpadassanabhāvato, sati ca paccayapariggahe sappaccayattā (nāmarūpassa aniccatā, aniccaṁ dukkhaṁ, dukkhañca anattāti atthato) lakkhaṇattayaṁ supākaṭameva hotīti āha “aniccaṁ dukkhaṁ anattāti ñātapariññāya abhijānātī”ti. Tatheva tīraṇapariññāyāti iminā aniccādibhāvena nālaṁ abhinivesāyāti nāmarūpassa upasaṁharati, na abhiññāpaññānaṁ sambhāradhammānaṁ. Purimāya hi atthato āpannalakkhaṇattayaṁ gaṇhāti salakkhaṇasallakkhaṇaparattā tassā, dutiyāya sarūpato tassā lakkhaṇattayāropanavasena sammasanabhāvato. Ekacittakkhaṇikatāya abhinipātamattatāya ca appamattakampi. Rūpapariggahassa oḷārikabhāvato arūpapariggahaṁ dasseti. Dassento ca vedanāya āsannabhāvato, visesato sukhasārāgitāya, bhavassādagadhitamānasatāya ca sakkassa vedanāvasena nibbattetvā dasseti.

Uppādavayaṭṭhenāti udayabbayasabhāvena uppajjitvā nirujjhanena. Aniccāti addhu vā. Aniccalakkhaṇaṁ aniccatā udayavayatā. Tasmāti yasmā pañcannaṁ khandhānaṁ khayato vayato dassanañāṇaṁ aniccānupassanā, taṁsamaṅgī ca puggalo aniccānupassī (MṬ.37./CS:pg.2.219) tasmā. Khayavirāgoti khayasaṅkhāto virāgo saṅkhārānaṁ palujjanā. Yaṁ āgamma sabbaso saṅkhārehi virajjanā hoti, taṁ nibbānaṁ accantavirāgo. Nirodhānupassimhipīti nirodhānupassipadepi. “Eseva nayo”ti abhidisitvā taṁ ekadesena vivaranto “nirodhopi hi …pe… duvidhoyevā”ti āha. Sabbāsavasaṁvare vuttavossaggova idha “paṭinissaggo”ti vuttoti dassento “paṭinissaggo vuccati vossaggo”ti-ādimāha. Pariccāgavossaggo vipassanā. Pakkhandanavasena appanato pakkhandanavossaggo maggo aññassa tadabhāvato. Soti maggo. Ārammaṇatoti kiccasādhanavasena ārammaṇakaraṇato. Evañhi maggato aññesaṁ nibbānārammaṇānaṁ pakkhandanavossaggābhāvo siddho hoti. Pariccajanena pakkhandanena cāti dvīhipi vā kāraṇehi. Sabbesaṁ khandhānaṁ vossajjanaṁ tappaṭibaddhasaṁkilesappahānena daṭṭhabbaṁ. Cittaṁ pakkhandatīti maggasampayuttaṁ cittaṁ sandhāyāha. Ubhayampetaṁ vossajjanaṁ. Tadubhayasamaṅgīti vipassanāsamaṅgī maggasamaṅgī ca. “Aniccānupassanāya niccasaññaṁ pajahatī”ti-ādivacanato (paṭi.ma.1.52) yathā vipassanāya kilesānaṁ pariccāgapaṭinissaggo labbhati, evaṁ āyatiṁ tehi kilesehi uppādetabbakhandhānampi pariccāgapaṭinissaggo vattabbo, pakkhandanapaṭinissaggo pana magge labbhamānāya ekantakāraṇabhūtāya vuṭṭhānagāminivipassanāya vasena veditabbo, magge pana tadubhayampi ñāyāgatameva nippariyāyatova labbhamānattā. Tenāha “tadubhayasamaṅgī puggalo”ti-ādi.

Pucchantassa ajjhāsayavasena “na kiñci loke upādiyatī”ti ettha kāmupādānavasena upādiyanaṁ paṭikkhipīyatīti āha “taṇhāvasena na upādiyatī”ti. Taṇhāvasena vā asati upādiyane diṭṭhivasena upādiyanaṁ anavakāsamevāti “taṇhāvasena”icceva vuttaṁ. Na parāmasatīti nādiyati, diṭṭhiparāmāsavasena vā “niccan”ti-ādinā na parāmasati. Saṁkhitteneva khippaṁ kathesīti tassa ajjhāsayavasena papañcaṁ akatvā kathesi.

391. Abhisamāgantvāti abhimukhañāṇena ñeyyaṁ samāgantvā yāthāvato viditvā. Tenāha “jānitvā”ti. Yathāparisaviññāpakattāti yathāparisaṁ (MṬ.37./CS:pg.2.220) dhammasampaṭiggāhikāya mahatiyā, appakāya vā parisāya anurūpameva viññāpanato. Pariyantaṁ na niccharatīti na pavattati. Mā niratthakā agamāsīti idaṁ dhammatāvasena vuttaṁ, na satthu ajjhāsayavasena. Ekañhetaṁ satthu vacīghosassa aṭṭhasu aṅgesu, yadidaṁ parisapariyantatā. Chiddavivarokāsoti chiddabhūto, vivarabhūto vā okāsopi natthi, Bhagavato saddāsavanakāraṇaṁ vuttameva. Tasmāti yathāvuttakāraṇato.

Pañca aṅgāni etassāti pañcaṅgaṁ, pañcaṅgaṁ eva pañcaṅgikaṁ. Mahatī-ādi vīṇāvisesopi ātatamevāti “cammapariyonaddhesū”ti visesitaṁ. Ekatalaṁ kumbhathūṇadaddarādi. Cammapariyonaddhaṁ hutvā tantibaddhaṁ ātatavitataṁ. Tenāha “tantibaddhapaṇavādī”ti. Gomukhī-ādīnampi ettheva saṅgaho daṭṭhabbo. Vaṁsādīti ādi-saddena saṅkhasiṅgādīnaṁ saṅgaho. Sammādīti sammatāḷakaṁsatāḷasilāsalākatāḷādi. Tattha sammatāḷaṁ nāma daṇḍamayatāḷaṁ. Kaṁsatāḷaṁ lohamayaṁ. Silāya ayopattena ca vādanatāḷaṁ silāsalākatāḷaṁ. Samappitoti sammā appito upeto. Tenāha “upagato”ti. Upaṭṭhānavasena pañcahi tūriyasatehi upeto. Evaṁbhūto ca yasmā tehi upaṭṭhito samannāgato nāma hoti, tasmā vuttaṁ “samaṅgībhūtoti tasseva vevacanan”ti. Paricāretīti parito cāreti. Kāni pana cāreti, kathaṁ vā cāretīti āha “sampattiṁ …pe… cāretī”ti. Tattha tato tatoti tasmiṁ tasmiṁ vādite tattha tattha ca vādakajane. Apanetvāti vādakajane nisedhetvā. Tenāha “nissaddāni kārāpetvā”ti. Devacārikaṁ gacchatiyeva devatānaṁ manussānañca anukampāya. Svāyamattho vimānavatthūhi (vi.va.1) dīpetabbo.

392. Appeva sakena karaṇīyenāti mārisa, moggallāna, mayaṁ sakena karaṇīyena appeva bahukiccāpi na homa. Apica devānaṁyevāti apica kho pana devānaṁyeva tāvatiṁsānaṁ karaṇīyena visesato (MṬ.37./CS:pg.2.221) bahukiccāti atthayojanā. Bhummaṭṭhakadevatānampi keci aṭṭā sakkena vinicchitabbā hontīti āha “pathavito paṭṭhāyā”ti. Niyamentoti avadhārento. Taṁ pana karaṇīyaṁ sarūpato dassetuṁ “devānaṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Tāsanti devadhītudevaputtapādaparicārikānaṁ. Maṇḍanapasādhanakārikāti maṇḍanapasādhanasaṁvidhāyikā. Aṭṭakaraṇaṁ natthi saṁsayasseva abhāvato.

Yanti savanuggahaṇādivasena suparicitampi yaṁ atthajātaṁ. Na dissati, paññācakkhuno sabbaso na paṭibhātīti attho. Kecīti sārasamāsācariyā. Somanassasaṁveganti somanassasamuṭṭhānaṁ saṁvegaṁ, na cittasantāsaṁ.

Samupabyūḷhoti yujjhanavasena sahapatito samogāḷho. Evaṁbhūto ca yasmā samūhavasena sampiṇḍito hoti, tasmā vuttaṁ “sannipatito rāsibhūto”ti. Anantare attabhāveti idaṁ dutiyaṁ sakkattabhāvaṁ tato anantarātītena sakkattabhāvena sakkattabhāvasāmaññato ekamiva katvā gahaṇavasena vuttaṁ, aññathā “tatiye attabhāve”ti vattabbaṁ siyā. Maghattabhāvo hi ito tatiyoti. Atha vā yasmiṁ attabhāve so devāsurasaṅgāmo ahosi, tassa anantarattā maghattabhāvassa vuttaṁ “anantare attabhāve”ti. Sattānaṁ hitesitāya mātāpitu-upaṭṭhānādinā cariyāhi bodhisattacariyā viyassa cariyā ahosi. Satta vatapadānīti satta vatakoṭṭhāse.

Mahāpānanti mahantaṁ surāpānaṁ. Gaṇḍapānanti gaṇḍasurāpānaṁ, adhimattapānanti attho. Pariharamānāti parivārentā. Vedikāpādāti sinerussa pariyante vedikāparikkhepā. Pañcasu ṭhānesūti pañcasu paribhaṇḍaṭṭhānesu nāgasenādīhi ārakkhaṁ ṭhapesi.

393. Rāmaṇeyyakanti ramaṇīyabhāvaṁ. Masāragallatthambheti kabaramaṇimaye thambhe. Suvaṇṇādimaye ghaṭaketi “rajatatthambhesu suvaṇṇamaye, suvaṇṇatthambhesu rajatamaye”ti-ādinā suvaṇṇādimaye ghaṭake vāḷarūpakāni ca. Pabāḷhaṁ mattoti pamatto. Tenāha “ativiya matto”ti. Nāṭakaparivārenāti accharāparivārena.

Acchariyabbhutanti (MṬ.37./CS:pg.2.222) padadvayenapi vimhayanākārova vutto, tasmā sañjātaṁ acchariyabbhutaṁ vimhayanākāro etesanti sañjāta-acchariya-abbhutā, tathā pavattacittuppādā. Acchariyabbhutahetukā sañjātā tuṭṭhi etesanti sañjātatuṭṭhino. Saṁvigganti sañjātasaṁvegaṁ. Svāyaṁ saṁvego yasmā purimāvatthāya cittassa calanaṁ hoti, tasmā vuttaṁ “calitan”ti.

394. Tamaṁ vinoditanti pāṭihāriyadassanena “Aho therassa iddhānubhāvo”ti sammāpaṭipattiyaṁ sañjātabahumāno, īdisaṁ nāma sāsanaṁ labhitvāpi mayaṁ niratthakena bhogamadena sammattā bhavāmāti yoniso manasikāruppādanena sammohatamaṁ vinoditaṁ vidhamitaṁ. Eteti mahāthero sakko cāti te dvepi samānabrahmacariyatāya sabrahmacārino.

395. Paññātānanti pākaṭānaṁ cātumahārāja-suyāma-santusita-paranimmitavasavattimahābrahmānaṁ aññataro, na yesaṁ kesañcīti adhippāyo. Āraddhadhammavaseneva pariyosāpitattā yathānusandhināva niṭṭhapesi.

Cūḷataṇhāsaṅkhayasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.38.)8.Mahātaṇhāsaṅkhayasuttavaṇṇanā

396. Laddhimattanti micchāgāhamattaṁ, na diṭṭhābhiniveso. Sassatadiṭṭhīti niccābhiniveso. Soti ariṭṭho bhikkhu. Kathetvā samodhānentanti yojanā. Samodhānentanti ca nigamentanti attho. Tattha tatthevāti tesu tesu eva bhavesu nirujjhanti, na bhavantaraṁ saṅkamanti. Viññāṇaṁ pana abhinnasabhāvaṁ anaññanti adhippāyo. Idhalokatoti imasmā attabhāvā. Paralokanti parabhavasaññitaṁ attabhāvaṁ. Sandhāvatīti niccatāya kenaci asambaddhaṁ viya gacchati. Tena idhalokato paralokagamanamāha. Saṁsaratīti iminā paralokato idhāgamanaṁ. Sandhāvatīti vā bhavantarasaṅkamanamāha. Saṁsaratīti tattha tattha aparāparasañcaraṇaṁ.

“Paccaye (MṬ.38./CS:pg.2.223) sati bhavatī”ti-ādinā viññāṇassa anvayato byatirekato ca paṭiccasamuppannabhāvaṁ dassento sassatabhāvaṁ paṭikkhipati. Buddhena akathitaṁ kathesīti iminā “yaṁ abhāsitaṁ alapitaṁ Tathāgatena, taṁ bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpetī”ti (cūḷava.352 353) imasmiṁ bhedakaravatthusmiṁ sandissatīti dasseti. Jinacakke pahāraṁ detīti “tadevidaṁ viññāṇaṁ …pe… anaññan”ti niccataṁ paṭijānanto-- “sabbe saṅkhārā aniccā (dha.pa.277), rūpaṁ, bhikkhave, aniccan”ti (saṁ.ni.3.93-94) ca ādinayappavatte satthu dhammacakke khīlaṁ uppādento pahāraṁ deti. Sabbaññutaññāṇena aniccanti diṭṭhaṁ paveditañca viññāṇaṁ niccanti paṭijānanto vesārajjañāṇaṁ paṭibāhati. Sotukāmaṁ jananti ariyadhammādhigamassa ekanta-upāyabhūtaṁ vipassanāmaggaṁ sotukāmaṁ janaṁ niccaggāhapaggaṇhanena visaṁvādeti. Tato eva ariyapathe ariyadhammavīthiyaṁ tassā paṭikkhipanena tiriyaṁ nipatitvā.

398. Viññāṇasīsena attanā gahitaṁ attānaṁ vibhāvento “yvāyaṁ, bhante”ti-ādimāha. Tattha vado vedeyyoti-ādayo sassatadiṭṭhiyā eva abhinivesākārā. Vadatīti vado, vacīkammassa kārakoti attho. Iminā hi kārakabhāvupāyikasattānaṁ hitasukhāvabodhanasamatthataṁ attano dasseti. Vediyova vedeyyo, jānāti anubhavati cāti attho. Īdisānañhi padānaṁ bahulā kattusādhanataṁ saddavidū maññanti. Vedayatīti taṁ taṁ anubhavitabbaṁ anubhavati. Tahiṁ tahinti tesu tesu bhavayonigatiṭhitisattāvāsasattanikāyesu.

399. Taṁ vādaṁ paggayha ṭhitattā sātissa chinnapaccayatā aviruḷhadhammatā ca veditabbā. Heṭṭhāti Alagaddasuttasaṁvaṇṇanaṁ (ma.ni.aṭṭha.2.236-237) sandhāyāha. Parato heṭṭhāti vuttaṭṭhānepi eseva nayo. Pāṭiyekko anusandhīti tīhipi anusandhīhi avomisso visuṁyeveko anusandhi. Nanu cāyampi sātissa ajjhāsayavasena pavattitattā ajjhāsayānusandhiyevāti? Na, niyyānamukhena appavattattā. Niyyānañhi purakkhatvā pucchādivasena pavattā itarā desanāpucchānusandhi-ādayo. Idha tadabhāvato (MṬ.38./CS:pg.2.224) vuttaṁ “pāṭiyekko anusandhī”ti. Parisāya laddhiṁ sodhentoti yādisī sātissa laddhi, tadabhāvadassanavasena parisāya laddhiṁ sodhento, parisāya laddhisodhaneneva sāti gaṇato nissārito nāma jāto.

400. Yaṁ yadevāti idaṁ yadipi avisesato paccayadhammaggahaṇaṁ, “viññāṇantveva saṅkhyaṁ gacchatī”ti pana vuttattā taṁtaṁviññāṇassa samaññānimittapaccayajātaṁ gahitanti daṭṭhabbaṁ. Tena vuttaṁ pāḷiyaṁ-- “cakkhuviññāṇantveva saṅkhyaṁ gacchatī”ti-ādi. Atha vā taṁtaṁdvāraniyataṁ itarampi sabbaṁ tassa tassa viññāṇassa paccayajātaṁ idha “yaṁ yadevā”ti gahitaṁ, tattha pana yaṁ asādhāraṇaṁ, tena samaññāti “cakkhuviññāṇantvevā”ti-ādi vuttaṁ. Dvārasaṅkantiyā abhāvanti viññāṇassa dvārantarasaṅkamanassa abhāvaṁ. Svāyaṁ oḷārikanayena mandabuddhīnaṁ sukhāvabodhanatthaṁ nayadassanavasena vutto. Na hi kadāci paccuppannaṁ viññāṇaṁ vigacchantaṁ anantaraviññāṇaṁ saṅkamati anantarādipaccayālābhe tassa anuppajjanato.

Evamevāti yathā aggi upādānaṁ paṭicca jalanto anupādāno tattheva nibbāyati, na katthaci saṅkamati, evameva. “Paccayavekallena tattheva nirujjhatī”ti kasmā vuttaṁ, na hettha anuppādanirodho icchito tādisassa nirodhassa idha anadhippetattā, atha kho khaṇanirodho, so ca sābhāvikattā na paccayavekallahetuko? Saccametaṁ, taṁtaṁdvārikassa pana viññāṇassa dvārantaraṁ asaṅkamitvā tattha tattheva nirujjhanaṁ idhādhippetaṁ. Yesañca paccayānaṁ vasena dvārantarikaviññāṇena bhavitabbaṁ, tesaṁ tadabhāvato paccayavekallaggahaṇaṁ, tasmā paccayavekallena na sotādīni saṅkamitvā sotaviññāṇanti-ādi saṅkhyaṁ gacchatīti yojanā. Etena yaṁ viññāṇaṁ cakkhurūpādipaccayasāmaggiyā vasena cakkhuviññāṇasaṅkhyaṁ gacchati, tattha tattheva nirujjhati tāvakālikabhāvato, tassa pana sotasaddādipaccayābhāvato kuto sotaviññāṇādisamaññā, evamappavattito tassa kuto saṅkamoti dassitaṁ hoti. Viññāṇappavatteti viññāṇappavattiyaṁ. Dvārasaṅkantimattanti dvārantarasaṅkamanamattampi na vadāmi tattha tattheva bhijjanato paccayassa uppādavantato sati ca uppāde avassaṁbhāvī nirodhoti hutvā abhāvaṭṭhena aniccatā dīpitā hotīti.

401. “Paṭiccasamuppannaṁ (MṬ.38./CS:pg.2.225) viññāṇaṁ vuttaṁ mayā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo”ti pāḷiyā anvayato ca byatirekato ca viññāṇassa saṅkhatatāva dassitāti āha “sappaccayabhāvaṁ dassetvā”ti. Hetupaccayehi jātaṁ nibbattaṁ “bhūtan”ti idhādhippetaṁ, taṁ atthato pañcakkhandhā tabbinimuttassa sappaccayassa abhāvato, yañca khandhapañcakaṁ attano tesañca bhikkhūnaṁ, taṁ “bhūtamidan”ti Bhagavā avocāti āha “idaṁ khandhapañcakan”ti. Attano phalaṁ āharatīti āhāro, paccayo. Sambhavati etasmāti sambhavo, āhāro sambhavo etassāti āhārasambhavaṁ. Tenāha “paccayasambhavan”ti. Tassa paccayassa nirodhāti yena avijjādinā paccayena khandhapañcakaṁ sambhavati, tassa paccayassa anuppādanirodha.Khaṇanirodho pana kāraṇanirapekkho.

Nossūti saṁsayajotano nipātoti āha “bhūtaṁ nu kho idaṁ, na nu kho bhūtan”ti. Bhūtamidaṁ nossūti ca iminā khandhapañcakameva nu kho idaṁ, udāhu attattaniyanti evaṁjātiko saṁsayanākāro gahito. Tadāhārasambhavaṁ nossūti pana iminā sahetukaṁ nu kho idaṁ bhūtaṁ, udāhu ahetukanti yathā ahetukabhāvāpanno saṁsayanākāro gahito, evaṁ visamahetukabhāvāpannopi saṁsayanākāro gahitoti daṭṭhabbaṁ. Visamahetunopi paramatthato bhūtassa ahetukabhāvato. Visamahetuvādopi parehi parikappitamattatāya sabhāvaniyatiyadicchādivādehi samānayogakkhamoti. Nirodhadhammaṁ nossūti iminā yathā aniccaṁ nu kho idaṁ bhūtaṁ, udāhu niccanti aniccataṁ paṭicca saṁsayanākāro gahito, evaṁ dukkhaṁ nu kho, udāhu na dukkhaṁ, anattā nu kho, udāhu na anattātipi saṁsayanākāro gahitoyevāti daṭṭhabbaṁ aniccassa dukkhabhāvādi-avassaṁbhāvato, nicce ca tadubhayābhāvato. Yāthāvasarasalakkhaṇatoti aviparītasarasato salakkhaṇato ca, kiccato ceva sabhāvato cāti attho. Vipassanāya adhiṭṭhānabhūtāpi paññā vipassanā evāti vuttaṁ “vipassanāpaññāyā”ti. Sarasatoti ca sabhāvato. Salakkhaṇatoti sāmaññalakkhaṇato. Tenāha “vipassanāpaññāya sammā passantassā”ti. Vuttanayenevāti “yāthāvasarasalakkhaṇato”ti vuttanayeneva. Ye yeti tassaṁ parisāyaṁ ye ye bhikkhū. Sallakkhesunti sammadeva upadhāresuṁ.

Tehīti (MṬ.38./CS:pg.2.226) tehi bhikkhūhi. Tatthāti tissaṁ vipassanāpaññāyaṁ. Nittaṇhabhāvanti taṇhābhāvaṁ “etaṁ maman”ti taṇhāggāhassa pahīnataṁ. Etenapi Bhagavā “ahaṁ, bhikkhave, dhammesupi taṇhāpahānameva vaṇṇemi, sāti pana moghapuriso attabhāvepi taṇhāsaṁvaddhaniṁ viparītadiṭṭhiṁ paggayha tiṭṭhatī”ti sātiṁ niggaṇhāti. Sabhāvadassanenāti dhammānaṁ aviparītasabhāvadassanena. Paccayadassanenāti kāraṇadassanena anavasesato hetuno paccayassa ca dassanena. Allīyethāti taṇhādiṭṭhivasena nissayetha. Tenāha “taṇhādiṭṭhīhī”ti. Kelāyethāti pariharaṇakeḷiyā parihareyyātha. Tenāha “kīḷamānā vihareyyāthā”ti. Dhanaṁ viya icchantāti dhanaṁ viya drabyaṁ viya icchaṁ taṇhaṁ janentā. Tenāha “gedhaṁ āpajjeyyāthā”ti. Mamattaṁ uppādeyyāthāti “mamamidan”ti taṇhādiṭṭhivasena abhinivesaṁ janeyyātha. Nikantivasenapi gahaṇatthāya no desito, tassa vā saṇhasukhumassa vipassanādhammassa gahaṇaṁ nāma nikantiyā eva siyā, na oḷārikataṇhāyāti vuttaṁ “nikantivasenā”ti.

402. Paṭicca etasmā phalaṁ etīti paccayo, sabbo kāraṇavisesoti āha “khandhānaṁ paccayaṁ dassento”ti. Yāva avijjā hi sabbo nesaṁ kāraṇaviseso idha dassito. Puna ādito paṭṭhāya yāva pariyosānā, antato paṭṭhāya yāva ādīti anulomato paṭilomato ca vaṭṭavivaṭṭadassanavasena nānānayehi paṭiccasamuppādo dassito, niccaggāhassa nimittabhūto kilesopi idha natthīti dīpeti. Tampi vuttatthamevāti tampi “ime ca, bhikkhave, cattāro āhārā”ti-ādi yāva “taṇhāpabhavā”ti pāḷipadaṁ, tāva vuttatthameva sammādiṭṭhisuttavaṇṇanāyaṁ (ma.ni.aṭṭha.1.89). Sesaṁ paṭiccasamuppādakathābhāvato Visuddhimagge (visuddhi.2.570) vitthāritāvāti imināva saṅgahitaṁ.

404. Imasmiṁ sati idaṁ hotīti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ paramatthadīpaniyaṁ Udānaṭṭhakathāyaṁ (udā.aṭṭha.1) vuttanayeneva veditabbaṁ.

407. Paṭidhāvanāti paṭisaraṇaṁ, pubbe attano āgataṁ atītaṁ addhānaṁ uddissa taṇhādiṭṭhivasena paṭigamananti attho. Nanu vicikicchāvasena pāḷiyaṁ (MṬ.38./CS:pg.2.227) paṭidhāvanā āgatāti? Saccaṁ āgatā, sā pana taṇhādiṭṭhihetukāti “taṇhādiṭṭhivasenā”ti vuttaṁ. Tatthāti tasmiṁ yathādhigate ñāṇadassane.

Niccalabhāvanti suppatiṭṭhitabhāvaṁ, titthiyavādavātehi akampiyabhāvañca. Garūti garuguṇayutto. Bhāriko pāsāṇacchattasadiso. Akāmā anuvattitabboti saddhāmattakeneva anuvattanamāha, na aveccappasādena. Kiccanti satthukiccaṁ. Brāhmaṇānanti jātimantabrāhmaṇānaṁ. Vatasamādānānīti magavatādivatasamādānāni. Diṭṭhikutūhalānīti taṁtaṁdiṭṭhiggāhavasena “idaṁ saccaṁ, idaṁ saccan”ti-ādinā gahetabbakutūhalāni. Evaṁ nissaṭṭhānīti yathā mayā tumhākaṁ ovādo dinno, evaṁ nissaṭṭhāni vatādīni taṁ atikkamitvā kiṁ gaṇheyyātha. Sayaṁ ñāṇena ñātanti paraneyyataṁ muñcitvā attano eva ñāṇena yāthāvato ñātaṁ. Evaṁbhūtañca sayaṁ paccakkhato diṭṭhaṁ nāma hotīti āha “sayaṁ paññācakkhunā diṭṭhan”ti. Sayaṁ vibhāvitanti tehi bhikkhūhi tassa atthassa paccattaṁ vibhūtabhāvaṁ āpāditaṁ. Upanītāti upakkamena dhammadesanānusārena nītā. Mayāti kattari karaṇavacanaṁ. Dhammenāti kāraṇena. Etaṁ vacananti etaṁ “sandiṭṭhiko”ti-ādivacanaṁ.

408. Taṁ sammohaṭṭhānaṁ assa lokassa. Samodhānenāti samāgamena. Gabbhati attabhāvabhāvena vattatīti gabbho, kalalādi-avattho dhammapabandho, tannissitattā pana sattasantāno “gabbho”ti vutto yathā “mañcā ukkuṭṭhiṁ karontī”ti. Tannissayabhāvato mātukucchi “gabbho”ti veditabbo, gabbho viyāti vā. Yathā hi nivāsaṭṭhānatāya sattānaṁ ovarako “gabbho”ti vuccati, evaṁ gabbhaseyyakānaṁ yāva abhijāti nivāsaṭṭhānatāya mātukucchi “gabbho”ti vuttoti.

Yamekarattinti yassaṁ ekarattiyaṁ. Bhummatthe hi idaṁ upayogavacanaṁ, accantasaṁyoge vā. Paṭhamanti sabbapaṭhamaṁ paṭisandhikkhaṇe. Gabbheti mātukucchiyaṁ. Māṇavoti satto. Yebhuyyena sattā rattiyaṁ paṭisandhiṁ gaṇhantīti (MṬ.38./CS:pg.2.228) rattiggahaṇaṁ. Abbhuṭṭhitovāti uṭṭhita-abbho viya, abhimukhabhāvena vā uṭṭhito eva maraṇassāti adhippāyo. So yātīti so māṇavo yāti paṭhamakkhaṇato paṭṭhāya gacchateva. Sa gacchaṁ na nivattatīti so evaṁ gacchanto khaṇamattampi na nivattati, aññadatthu maraṇameva upagacchatīti gāthāya attho.

Utusamayaṁ sandhāya vuttaṁ, na lokasamaññātarajassa lagganadivasamattaṁ. Idāni vuttamevatthaṁ pākaṭataraṁ kātuṁ “mātugāmassa kira yasmin”ti-ādi vuttaṁ. Tatthāti tasmiṁ gabbhāsaye. Saṇṭhahitvāti nibbattitvā. Bhijjitvāti aggahitagabbhā eva bhinnā hutvā. Ayañhi tassā sabhāvo. Vatthu suddhaṁ hotīti paggharitalohitattā anāmayattā ca gabbhāsayo suddho hoti. Suddhavatthuttā tato paraṁ katipayadivasāni khettameva hoti gabbhasaṇṭhahanassa parittassa lohitalesassa vijjamānattā. Sambhavassa pana kathaṁ sabbhāvoti āha “tasmiṁ samaye”ti-ādi. Itthisantānepi sukkadhātu labbhateva. Tenāha “aṅgaparāmasanenapi dārako nibbattatiyevā”ti. Yathā pārikāya nābhiparāmasanena sāmassa bodhisattassa, diṭṭhamaṅgalikāya nābhiparāmasanena maṇḍabyassa nibbatti. Gandhabboti gandhanato uppajjanagatiyā nimittupaṭṭhāpanena sūcanato gandhoti laddhanāmena bhavagāmikammunā abbati pavattatīti gandhabbo, tattha uppajjanakasatto. Tenāha “tatrūpagasatto”ti. Kammayantayantitoti tatrūpapatti-āvahena kammasaṅkhātena pellanakayantena tathattāya pellito upanīto. Mahantena jīvitasaṁsayenāti vijāyanaparikkilesena “jīvissāmi kho, na nu kho jīvissāmi ahaṁ vā, putto vā me”ti evaṁ pavattena jīvitasaṁsayena vipulena garutarena saṁsayena. Taṁ ṭhānanti thanappadesamāha. Kīḷanti tenāti kīḷanaṁ, kīḷanameva kīḷanakaṁ.

409. Sārajjatīti sārattacitto hoti. Byāpajjatīti byāpannacitto hoti. Kāye kesādidvattiṁsāsucisamudāye taṁsabhāvārammaṇā sati kāyasati. Anupaṭṭhapetvāti anuppādetvā, yathāsabhāvato kāyaṁ anupadhāretvāti attho. Parittacetasoti kilesehi (MṬ.38./CS:pg.2.229) parito khaṇḍitacitto. Tenāha “akusalacitto”ti. Ete akusaladhammā. Nirujjhantīti nirodhaṁ pattā honti. Taṇhāvasena abhinandatīti sappītikataṇhāvasena abhimukhaṁ hutvā nandati. Abhivadatīti taṇhāvasena taṁ taṁ ārammaṇaṁ abhinivissa vadati. Ajjhosāyāti anaññasādhāraṇaṁ viya ārammaṇaṁ taṇhāvasena anupavisitvā. Tenāha “gilitvā pariniṭṭhapetvā”ti. Dukkhaṁ kathaṁ abhinandatīti ettha dukkhahetukaṁ abhinandanto dukkhaṁ abhinandati nāmāti daṭṭhabbaṁ. Aṭṭhakathāyaṁ pana yāvatā yassa dukkhe diṭṭhitaṇhā abhinandanā appahīnā, tāvatāyaṁ dukkhaṁ abhinandati nāmāti dassetuṁ “ahaṁ dukkhito mama dukkhanti gaṇhanto abhinandati nāmā”ti vuttaṁ. Tena gāhadvayahetukā tattha abhinandanāti dasseti. Puna ekavāranti punapi ekavāraṁ. Phalahetusandhihetuphalasandhivasena dvisandhī. “Gabbhassāvakkanti hotī”ti-ādinā atthato sarūpato ca etarahi phalasaṅkhepassa. Sarūpeneva ca itaradvayassa desitattā āha “tisaṅkhepan”ti.

410-414. Samathayānikassa bhikkhuno vedanāmukhena saṅkhepeneva yāva arahattā kammaṭṭhānaṁ idha kathitanti āha “saṁkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṁ dhārethā”ti. “Imaṁ taṇhāsaṅkhayavimuttin”ti ca Bhagavā yathādesitaṁ desanaṁ avocāti vuttaṁ “imaṁ …pe… vimuttidesanan”ti Yadi evaṁ kathaṁ desanā vimuttīti āha “desanā hi …pe… vimuttīti vuttā”ti. Yassā taṇhāya vasena sāti bhikkhu sassataggāhamahāsaṅghāṭapaṭimukko, sā sabbabuddhānaṁ desanā hatthāvalambamānepi durugghāṭiyā jātāti āha “mahātaṇhājālataṇhāsaṅghāṭapaṭimukkan”ti. Mahātaṇhājāleti mahante taṇhājaṭe. Taṇhāsaṅghāṭeti taṇhāya saṅghāṭe. Tathābhūto ca tassa abbhantare kato nāma hotīti āha “anupaviṭṭho antogadho”ti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Mahātaṇhāsaṅkhayasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.39.)9.Mahā-assapurasuttavaṇṇanā

415. Jānapadinoti janapadavanto, janapadassa vā issarā rājakumārā gottavasena aṅgā nāma. Tesaṁ nivāso yadi eko janapado (MṬ.38./CS:pg.2.230) kathaṁ bahuvacananti āha “ruḷhīsaddenā”ti. Akkharacintakā hi īdisesu ṭhānesu yutte viya saliṅgavacanāni (pāṇini 1.2.51) icchanti. Ayamettha ruḷhī yathā “kurūsu viharati, Mallesu viharatī”ti ca. Tabbisesane pana janapadasadde jātisadde ekavacanameva. Tenāha “aṅgesu janapade”ti. Assā vuccanti pāsāṇāni, tāni sundarāni tattha santīti “assapuran”ti so nigamo vuttoti kecī. Apare pana ājānīyo asso rañño tattha gahaṇaṁ upagatoti “assapuran”ti vuttoti vadanti. Kiṁ tehi, nāmametaṁ tassa nigamassa. Yasmā pana tattha Bhagavato nibaddhavasanaṭṭhānaṁ kiñci nāhosi, tasmā “taṁ gocaragāmaṁ katvā viharati”cceva vuttaṁ. Tathā hi pāḷiyaṁ “assapuraṁ nāma aṅgānaṁ nigamo”ti gocaragāmakittanameva kataṁ.

Evarūpena sīlenāti-ādīsu sīlaggahaṇena vārittasīlamāha. Tena sammāvācākammantājīve dasseti. Ācāraggahaṇena cārittasīlaṁ. Tena parisuddhaṁ kāyavacīsamācāraṁ. Paṭipattiggahaṇena samathavipassanāmaggaphalasaṅgahaṁ sammāpaṭipattiṁ. Lajjinoti iminā yathāvuttasīlācāramūlakāraṇaṁ. Pesalāti iminā pārisuddhiṁ. Uḷāraguṇāti iminā paṭipattiyā pāripūriṁ. Bhikkhusaṅghasseva vaṇṇaṁ kathentīti idaṁ tesaṁ upāsakānaṁ yebhuyyena bhikkhūnaṁ guṇakittanapasutatāya vuttaṁ. Te pana saddhammepi sammāsambuddhepi abhippasannā eva. Tenāha “Buddhamāmakā dhammamāmakā”ti. Vatthuttaye hi ekasmiṁ abhippasannā itaradvaye abhippasannā eva tadavinābhāvato. Piṇḍapātāpacāyaneti lakkhaṇavacanametaṁ yathā “kākehi sappi rakkhitabban”ti, tasmā paccayapaṭipūjaneti vuttaṁ hoti. Paccayadāyakānañhi kārassa attano sammāpaṭipattiyā mahapphalabhāvassa karaṇaṁ idha “piṇḍapātāpacāyanan”ti adhippetaṁ.

Samaṇakaraṇāti samaṇabhāvakarā, samaṇabhāvassa kārakāti attho. Te pana ekantato attano santāne uppāditā vaḍḍhitā ca hontīti āha “samādāya paripūritā”ti. Samaṇaggahaṇañcettha samaṇavasena, na sāmaññamattenāti āha “samitapāpasamaṇan”ti. Brāhmaṇakaraṇāti etthāpi vuttanayenevattho veditabbo. Byañjanato eva cāyaṁ bhedo, yadidaṁ samaṇabrāhmaṇāti na atthato. Samaṇena kattabbadhammāti (MṬ.38./CS:pg.2.231) samaṇadhamme ṭhitena sampādetabbadhammā. Yo hi heṭṭhimasikkhāsaṅkhātasamaṇabhāve suppatiṭṭhito, tena ye uparisikkhāsaṅkhātasamaṇabhāvā sampādetabbā, tesaṁ vaseneva vuttasamaṇena kattabbadhammā vuttāti. Tathā hi tesaṁ samaṇabhāvāvahataṁ sandhāyāha “tepi ca samaṇakaraṇā hontiyevā”ti. Idha panāti mahā-assapure. Hirottappādivasena desanā vitthāritāti hirottappa-parisuddhakāyavacīmanosamācārājīva-indriyasaṁvara-bhojanemattaññuta- jāgariyānuyogasatisampajañña-jhānavijjāvasena samaṇakaraṇadhammadesanā vitthārato desitā, na tikanipāte viya saṅkhepato. Phalaggahaṇeneva vipākaphalaṁ gahitaṁ, taṁ pana ukkaṭṭhaniddesena catubbidhaṁ sāmaññaphalaṁ daṭṭhabbaṁ. Ānisaṁsaggahaṇena piyamanāpatādi-udrayo. Tasseva atthoti tasseva avañcāpadasseva atthaniddeso. “Yassā hī”ti-ādinā byatirekavasena atthaṁ vadati. Ettakena ṭhānenāti ettakena pāḷipadesena. Hirottappādīnaṁ upari pāḷiyaṁ vuccamānānaṁ samaṇakaraṇadhammānaṁ. Vaṇṇaṁ kathesīti guṇaṁ ānisaṁsaṁ abhāsi. Satipaṭṭhāne vuttanayenāti “apica vaṇṇabhaṇanametan”ti-ādinā satipaṭṭhānavaṇṇanāyaṁ (dī.ni.aṭṭha.2.373 ma.ni.aṭṭha.1.106) vuttanayena.

416. Yaṁ hirīyatīti yena dhammena hetubhūtena vā jigucchati. Karaṇe hetaṁ paccattavacanaṁ. Yanti vā liṅgavipallāsena vutto, dhammoti attho. Hirīyitabbenāti upayogatthe karaṇavacanaṁ, hirīyitabbayuttakaṁ kāyaduccaritādinti attho. Ottappitabbenāti etthāpi eseva nayo. Ajjhattaṁ niyakajjhattaṁ jāti-ādi samuṭṭhānaṁ etissāti ajjhattasamuṭṭhānā hirī, bahiddhā attato bahibhūto parasatto samuṭṭhānaṁ etissāti bahiddhāsamuṭṭhānaṁ ottappaṁ. Attādhipatito āgatā attādhipateyyā, attānaṁ adhipatiṁ katvā pavattā. Lajjāsabhāvasaṇṭhitāti pāpajigucchanasabhāvaṭṭhāyinī. Sappatissavalakkhaṇattā garunā kismiñci vutte gāravavasena patissavanaṁ patissavo, saha patissavenāti sappatissavaṁ, patissavabhūtaṁ taṁsabhāvañca yaṁ kiñci gāravaṁ. Jāti-ādimahattatāpaccavekkhaṇena uppajjamānā ca hirī tattha gāravavasena pavattatīti sappatissavalakkhaṇāti vuccati. Bhayasabhāvasaṇṭhitanti pāpato bhāyanasabhāvaṭṭhāyī, vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇattā (MṬ.39./CS:pg.2.232) vajjaṁ bhāyati taṁ bhayato passatīti vajjabhīrukabhayadassāvī, evaṁsabhāvaṁ ottappaṁ. Ajjhattasamuṭṭhānāditā ca hirottappānaṁ tattha tattha pākaṭabhāveneva vuccati, na paresaṁ kadāci aññamaññavippayogā. Na hi lajjanaṁ nibbhayaṁ, pāpabhayaṁ vā alajjanaṁ hotīti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana aṭṭhasāliniyaṁ (dha.sa.aṭṭha.1.balarāsivaṇṇanā) vuttanayeneva veditabbo. Lokamariyādassa pālanato lokapāladhammā nāma. Sukkāti odātā pabhassarabhāvakārakā, sukkābhijātihetutāya vā sukkā. Sambhedanti ācāramariyādāsaṅkaraṁ. Devabhāvāvahā dhammāti devadhammā.

Sukkadhammasamāhitāti yathāvuttasukkadhammasamaṅgino. Santoti vūpasantadosā. Sappurisāti santajanā. Saparahitasādhakā hi sādhavo.

Avayavavinimuttassa samudāyassa abhāvato, avayavena ca samudāyassa apadisitabbato ovādūpasampadāvaha-ovādekadeso ovādūpasampadāti. Idhāti imasmiṁ assapure. Ete hirottappadhammā. Samaṇadhammā nāmāti dassitā mūlabhūtasamaṇabhāvakarā dhammāti katvā. Tathā hi tesaṁ ādito gahaṇaṁ.

Yassa adhigamena nippariyāyato samaṇā nāma honti, so ariyamaggo “samaṇassa kammaṁ paṭipadā”ti katvā sāmaññaṁ, tassa pana phalabhāvato, ārammaṇakaraṇavasena araṇīyato phalanibbānāni sāmaññattho. Rāgaṁ khepetīti rāgakkhayo, ariyamaggo. Rāgo khīyati etthāti rāgakkhayo, nibbānaṁ. Phalaṁ pana kāraṇūpacārena rāgakkhayo daṭṭhabbo. Dosakkhayo mohakkhayoti etthāpi eseva nayo. Sāmaññabhūto attho sāmaññattho, maggo, sāmaññassa atthoti sāmaññattho, phalanti āha “maggampi phalampi ekato katvā sāmaññattho kathito”ti. Tayidaṁ ukkaṭṭhaniddesena vuttaṁ. Sīlādipubbabhāgapaṭipadāpi hi idha “sāmaññattho”ti gahitā. Tenevāha “sati uttarikaraṇīye”ti. Paṭivedayāmīti punappunaṁ ñāpemi.

417. Kammapathavasenevāti akusalakammapathabhāveneva, tato tādisampi akusalakammaṁ bhikkhussa kātuṁ na yuttanti duṭṭhullabhāveneva tato (MṬ.39./CS:pg.2.233) oramatīti adhippāyo. Sikkhāpadabaddhenāti sikkhāpadapaññāpanena. Pānīyaghaṭe vā patte vā kākānaṁ hatthaṁ vā daṇḍaṁ vā leḍḍuṁ vāti sabbamidaṁ nidassanamattaṁ daṭṭhabbaṁ. Yattha katthaci hi ṭhitānaṁ aññesampi pāṇīnaṁ uṭṭhāpanādi sabbaṁ aniṭṭhakaraṇaṁ idha aparisuddhakāyasamācārabhāveneva saṅgahitanti. Uttānoti uddhamuddhaṁ tanotīti uttāno. Evaṁbhūto ca kenaci anuppādabhūmiyaṁ sañjātasālakalyāṇīkhandho viya uparūpari uggatuggato pākaṭo ca hotīti āha “uggato pākaṭo”ti. Anāvaṭoti anivuto. Tenāha “asañchanno”ti, nacchādetabboti attho. Ekasadiso visuddhabhāvena. Antarantare chiddarahito pubbenāparaṁ sammāpaṭipattiyā sandhānena. Saṁvuto kāyikassa saṁvarassa anupakkilesato. Tenāha “kilesānaṁ dvāraṁ pidahanenā”ti.

418. Ettha yathā lahukataraṁ kākuṭṭhāpanādikāyakammaṁ kāyasamācārassa aparisuddhabhāvāvahaṁ sallekhavikopanato, micchāvitakkanamattañca manosamācārassa, evaṁ yaṁ kiñci aniyyānakathākathanamattaṁ vacīsamācārassa aparisuddhabhāvāvahaṁ sallekhavikopanato, na hasādhippāyena musākathananti daṭṭhabbaṁ. Hasādhippāyena hi musākathanaṁ sikkhāpadabaddheneva paṭikkhittanti.

420. Ājīvopi ekacco kammapathavasena vārito labbhati. So pana ati-oḷāriko kāyavacīsamācāravāresu vuttanayo evāti na gahitoti daṭṭhabbaṁ. Ye pana “tādiso bhikkhūnaṁ ayogyato na gahito”ti vadanti, taṁ micchā tathā sati kāyavacīsamācāravārepi tassa aggahetabbabhāvāpattito. “Khādatha pivathā”ti pucchā attano khāditukāmatādīpanena, pariyāyakathābhāvato panesā sallekhavikopanā jātā.

422. Anesanaṁ pahāya dhammena samena paccaye pariyesanto pariyesanamattaññū nāma. Dāyakassa deyyadhammassa attano ca pamāṇaññutāpaṭiggaṇhanto paṭiggahaṇamattaññū nāma. Yoniso paccavekkhitvā paribhuñjanto paribhogamattaññū nāma.

423. Ekasmiṁ (MṬ.39./CS:pg.2.234) koṭṭhāseti majjhimayāmasaññite ekasmiṁ koṭṭhāse. “Vāmena passena sentī”ti evaṁ vuttā. Dakkhiṇapassena sayāno nāma natthi dakkhiṇahatthassa sarīraggahaṇādipayogakkhamato. Purisavasena cetaṁ vuttaṁ.

Tejussadattāti iminā sīhassa abhīrukabhāvaṁ dasseti. Bhīrukā hi sesamigā attano āsayaṁ pavisitvā santāsapubbakaṁ yathā tathā sayanti, sīho pana abhīrukabhāvato satokārī bhikkhu viya satiṁ upaṭṭhapetvāva sayati. Tenāha “dve purimapāde”ti-ādi. Seti abyāvaṭabhāvena pavattati etthāti seyyā, catutthajjhānameva seyyā. Kiṁ pana taṁ catutthajjhānanti? Ānāpānacatutthajjhānaṁ. Tattha hi ṭhatvā vipassanaṁ vaḍḍhetvā Bhagavā anukkamena aggamaggaṁ adhigato Tathāgato jātoti keci, tayidaṁ padaṭṭhānaṁ nāma na seyyā. Apare pana “catutthajjhānasamanantarā Bhagavā parinibbāyī”ti vuttapadaṁ gahetvā “lokiyacatutthajjhānasamāpatti Tathāgataseyyā”ti vadanti, tathā sati parinibbānakālikā Tathāgataseyyāti āpajjati, na ca Bhagavā catutthajjhānaṁ samāpajjanabahulo vihāsi, aggaphalajhānaṁ panettha “catutthajjhānan”ti adhippetaṁ. Tattha yathā sattānaṁ niddupagamanalakkhaṇā seyyā bhavaṅgacittavāravasena hoti, tañca tesaṁ paṭhamajātisamanvayaṁ yebhuyyavuttikaṁ, evaṁ Bhagavato ariyajātisamanvayaṁ yebhuyyavuttikaṁ aggaphalabhūtaṁ catutthajjhānaṁ “Tathāgataseyyā”ti veditabbaṁ. Sīhaseyyāti seṭṭhaseyyāti āha “uttamaseyyā”ti.

426. Vigatantānīti iṇamūlāni. Tesanti iṇamūlānaṁ. Pariyantoti avaseso.

Pavattinivāraṇena catu-iriyāpathaṁ chindanto. Ābādhatīti pīḷeti. Dukkhitoti sañjātadukkho. Appaṁ balaṁ balamattā. Appattho hi ayaṁ mattā-saddo “mattāsukhapariccāgā”ti-ādīsu (dha.pa.290) viya, balavattho pana mattā-saddo anatthantaro. Sesanti “tassa hi bandhanā muttomhīti āvajjayato tadubhayaṁ hotī”ti-ādinā vattabbaṁ sandhāyāha. Sabbapadesūti vuttāvasiṭṭhesu sabbapadesu. Yenakāmaṁ yathāruci gacchatīti yenakāmaṁgamoti (MṬ.39./CS:pg.2.235) anunāsikalopaṁ akatvā niddeso. Bhujo attano yathāsukhaviniyogo isso icchitabbo etthāti bhujisso, sāmiko. So pana aparasantakatāya “attano santako”ti vutto. Dullabha-āpatāya kaṁ tārenti etthāti kantāroti āha “nirudakaṁ dīghamaggan”ti.

Vināsetīti khādanadubbiniyojanādīhi yathā iṇamūlaṁ kiñci na hoti, tathā karoti. Yamhi rāgavatthumhi. So puggalo. Tena rāgavatthunā, puriso ce itthiyā, itthī ce purisena. Iṇaṁ viya kāmacchando daṭṭhabbo pīḷāsamānato.

Na vindatīti na jānāti. Upaddavethāti sukhavihārassa upaddavaṁ karotha, vibādhethāti attho. Rogo viya byāpādo daṭṭhabbo sukhabhañjanasamānato.

Nānāvidhahetūpāyālaṅkatatāya khandhāyatanadhātupaṭiccasamuppādādidhammanītivicittatāya ca vicittanaye. Dhammassavaneti dhammakathāyaṁ. Kathā hi sotabbaṭṭhena “savanan”ti vuttā. Evamettha sīlaṁ vibhattaṁ, evaṁ jhānābhiññā, evaṁ vipassanāmaggaphalānīti neva tassa dhammassavanassa ādimajjhapariyosānaṁ jānāti. Uṭṭhiteti niṭṭhite. Aho kāraṇanti tattha tattha paṭiññānurūpena nikkhittasādhanavasena gahitakāraṇaṁ. Aho upamāti tasseva kāraṇassa patiṭṭhāpanavasena anvayato byatirekato ca patiṭṭhaṁ udāharaṇādi. Bandhanāgāraṁ viya thinamiddhaṁ daṭṭhabbaṁ dukkhato niyyānassa vibandhanato.

Yasmā kukkuccanīvaraṇaṁ uddhaccarahitaṁ natthi, yasmā vā uddhaccakukkuccaṁ samānakiccāhārapaṭipakkhaṁ, tasmā kukkuccassa visayaṁ dassento “vinaye apakataññunā”ti-ādimāha. Yathā hi uddhaccaṁ sattassa avūpasamakaraṁ, tathā kukkuccampi. Yathāpi uddhaccassa ñātivitakkādi āhāro, tathā kukkuccassapi. Yathā ca uddhaccassa samatho paṭipakkho, tathā kukkuccassapīti. Dāsabyaṁ viya uddhaccakukkuccaṁ daṭṭhabbaṁ aseribhāvāpādanato.

Soḷasavatthukā vicikicchā aṭṭhavatthukaṁ vicikicchaṁ anupaviṭṭhāti āha “aṭṭhasu ṭhānesu vicikicchā”ti. Vicikicchantoti saṁsayanto. Adhimuccitvāti (MṬ.39./CS:pg.2.236) pattiyāyetvā. Gaṇhitunti saddheyyavatthuṁ pariggahetuṁ. Abhimukhaṁ sappanaṁ āsappanaṁ, parito sappanaṁ parisappanaṁ. Padadvayenapi cittassa anicchanākārameva vadati. Khemantagāmimaggaṁ na pariyogāhati etenāti apariyogāhanaṁ, ussaṅkitaparisaṅkitabhāvena chambhitaṁ hoti cittaṁ yassa dhammassa vasena, so dhammo chambhitattanti vicikicchanākāramāha. Tenāha “cittassa uppādayamānā”ti. Kantāraddhānamaggo viyāti sāsaṅkakantāraddhānamaggo viya daṭṭhabbā appaṭipattihetubhāvato.

Natthi ettha iṇanti aṇaṇo, tassa bhāvo āṇaṇyaṁ, kassaci iṇassa adhāraṇaṁ. Samiddhakammantoti nipphannajīvikappayogo. Paribundhati uparodhetīti ra-kārassa la-kāraṁ katvā palibodho, aserivihāro, tassa mūlaṁ kāraṇanti palibodhamūlaṁ. Cha dhamme bhāvetvāti asubhanimittaggāhādike cha dhamme uppādetvā vaḍḍhetvā. Cha dhamme bhāvetvāti ca mettānimittaggāhādayo ca tattha tattha cha dhammāti vuttāti veditabbo. Pajahatīti vikkhambhanavasena pajahati. Tenāha “ācārapaṇṇatti-ādīni sikkhāpiyamāno”ti-ādi. Paravatthumhīti visabhāgavatthusmiṁ, paravisaye vā. Paravisayā hete bhikkhuno, yadidaṁ pañca kāmaguṇā. Āṇaṇyamiva kāmacchandappahānaṁ āha piyavatthu-abhāvāvahato.

Ācāravipattipaṭibāhakāni sikkhāpadāni ācārapaṇṇatti-ādīni. Ārogyamiva byāpādappahānaṁ āha kāyacittānaṁ phāsubhāvāvahato.

Bandhanā mokkhamiva thinamiddhappahānaṁ āha cittassa niggahitabhāvāvahato.

Bhujissaṁ viya uddhaccakukkuccappahānaṁ āha cittassa seribhāvāvahato.

Tiṇaṁ viyāti tiṇamiva katvā. Agaṇetvāti acintetvā. Khemantabhūmiṁ viya vicikicchāpahānaṁ āha anussaṅkitāparisaṅkitabhāvena sammāpaṭipattihetubhāvato.

427. Kirīyati (a.ni.ṭī.3.5.28-29) gabbhāsaye khipīyatīti karo, sambhavo, karato jātoti karajo, mātāpettikasambhavoti attho. Mātuyā hi sarīrasaṇṭhāpanavasena (MṬ.39./CS:pg.2.237) karato jātoti karajoti apare. Ubhayathāpi karajakāyanti catusantatirūpamāha. Temetīti tintaṁ karoti. Ko panettha tintabhāvoti āha “snehetī”ti, pītisnehena pīṇanaṁ karotīti attho. Tenāha “sabbattha pavattapītisukhaṁ karotī”ti. Pītisamuṭṭhānapaṇītarūpehi sakalassa karajakāyassa pariphuṭatāya cettha taṁsamuṭṭhāpakapītisukhānaṁ sabbattha pavatti jotitā. Parisandetīti-ādīsupi eseva nayo. Tatthāpi hi “samantato sandeti temeti sneheti, sabbattha pavattapītisukhaṁ karotī”ti-ādinā yathārahaṁ attho veditabbo. Paripūretīti vāyunā bhastaṁ viya imaṁ karajakāyaṁ pītisukhena pūreti. Samantato phusatīti imaṁ karajakāyaṁ pītisukhena phusati. Sabbāvatoti a-kārassa ā-kāro kato, sabbāvayavavatoti atthoti āha “sabbakoṭṭhāsavato”ti, maṁsādisabbābhāgavatoti attho. Aphuṭaṁ nāma na hoti pītisukhasamuṭṭhānehi rūpehi sabbatthakameva byāpitattā. Kātuñceva yojetuñca cheko sannetuṁ paṭibaloti yojanā. Nhānīyacuṇṇānaṁ parimaddanavasena piṇḍaṁ karontena hatthena bhājanaṁ nippīḷetabbaṁ hotīti āha “sannentassa bhijjatī”ti. Anugatāti anupaviṭṭhā. Parigatāti parito samantato tintā. Tintabhāveneva samaṁ antaraṁ bāhirañca etissāti santarabāhirā. Sabbatthakamevāti sabbattheva. Na ca pagghariṇī pamāṇayuttasseva udakassa sittattā. Ettha ca nhānīyapiṇḍaṁ viya karajakāyo, taṁ temetvā sampiṇḍitapamāṇayutta-udakaṁ viya paṭhamajjhānasukhaṁ daṭṭhabbaṁ.

428. Heṭṭhā ubbhijjitvā uggacchana-udakoti rahadassa adhothūladhārāvasena ubbhijja uṭṭhahana-udako. Antoyeva ubbhijjana-udakoti rahadassa abbhantareyeva thūladhārā ahutvā uṭṭhita-udakasirāmukhehi ubbhijjanako. Āgamanamaggoti nadītaḷākakandarasara-ādito āgamanamaggo.

429. Uppalagacchāni ettha santīti uppalinī (a.ni.ṭī.3.5.28-29), vāri. Ayamettha vinicchayo, tathā hi loke rattakkhiko “puṇḍarīkakkho”ti vuccati. Keci pana “rattaṁ padumaṁ, setaṁ puṇḍarīkan”ti vadanti. Uppalādīni viya karajakāyo, udakaṁ (MṬ.39./CS:pg.2.238) viya tatiyajjhānasukhanti ayampi attho “purimanayenā”ti atideseneva vibhāvitoti daṭṭhabbaṁ.

430. Nirupakkilesaṭṭhenāti rajojallādinā anupakkiliṭṭhatāya amalīnabhāvena. Amalīnampi kiñci vatthu pabhassarasabhāvaṁ hotīti vuttaṁ “pabhassaraṭṭhenā”ti. Utupharaṇanti uṇha-utupharaṇaṁ. Sabbatthakameva jhānasukhena phuṭṭho karajakāyo yathā utunā phuṭṭhavatthasadisoti āha “vatthaṁ viya karajakāyo”ti. Tasmāti “vatthaṁ viyā”ti-ādinā vuttamevatthaṁ hetubhāvena paccāmasati, karajakāyassa vatthasadisattā catutthajjhānasukhassa ca utupharaṇasadisattāti attho. Santasabhāvattā ñāṇuttarattā cettha upekkhāpi sukhe saṅgahitāti catutthajjhānepi sukhaggahaṇaṁ kataṁ. “Parisuddhena pariyodātena pharitvā nisinno hotī”ti vacanato catutthajjhānacittassa vatthasadisatā vuttā. Catutthajjhānasamuṭṭhānarūpehi bhikkhuno kāyassa phuṭabhāvaṁ sandhāya “taṁsamuṭṭhānarūpaṁ utupharaṇaṁ viyā”ti vuttaṁ. Purisassa kāyo viya bhikkhuno karajakāyoti ayaṁ panattho pākaṭoti na gahito, gahito eva vā “yathā hi katthaci …pe… kāyo phuṭo hotī”ti vuttattā.

431. Pubbenivāsañāṇa-upamāyanti pubbenivāsañāṇassa dassita-upamāyaṁ. Taṁdivasaṁkatakiriyāgahaṇaṁ pākatikasattassapi yebhuyyena pākaṭā hotīti dassanatthaṁ. Taṁdivasagatagāmattayaggahaṇeneva mahābhinīhārehi aññesampi pubbenivāsañāṇalābhīnaṁ tīsu bhavesu katā kiriyā yebhuyyena pākaṭā hotīti dīpitanti daṭṭhabbaṁ.

432. Sammukhadvārāti aññamaññassa abhimukhadvārā. Aparāparaṁ sañcaranteti taṁtaṁkiccavasena ito cito ca sañcarante. Ito pana gehā …pe… pavisanavasenapīti idaṁ cutūpapātañāṇassa visayadassanavasena vuttaṁ. Dvinnaṁ gehānaṁ antare ṭhatvāti dvinnaṁ gehadvārānaṁ sammukhaṭṭhānabhūte antaravīthiyaṁ vemajjhe ṭhatvā. Tesu hi ekassa ce pācīnamukhadvāraṁ itarassa pacchimamukhaṁ, tassa sammukhaṁ ubhinnaṁ antaravīthiyaṁ ṭhitassa dakkhiṇāmukhassa, uttarāmukhassa vā cakkhumato purisassa tattha pavisanakanikkhamanakapurisā yathā sukheneva (MṬ.39./CS:pg.2.239) pākaṭā honti, evaṁ dibbacakkhuñāṇasamaṅgino cavanaka-upapajjanakapurisā. Yathā pana tassa purisassa aññeneva khaṇena pavisantassa dassanaṁ, aññena nikkhamantassa dassanaṁ, evaṁ imassapi aññeneva khaṇena cavamānassa dassanaṁ, aññena upapajjamānassa dassananti daṭṭhabbaṁ. Ñāṇassa pākaṭāti ānetvā sambandho. Tassāti ñāṇassa.

433. Pabbatasikharaṁ yebhuyyena saṁkhittaṁ saṅkucitaṁ hotīti idha pabbatamatthakaṁ “pabbatasaṅkhepo”ti vuttaṁ, pabbatapariyāpanno vā padeso pabbatasaṅkhepo. Anāviloti akālusso. Sā cassa anāvilatā kaddamābhāvena hotīti āha “nikkaddamo”ti. Ṭhitāsupi nisinnāsupi gāvīsu. Vijjamānāsūti labbhamānāsu. Itarā ṭhitāpi nisinnāpi carantīti vuccanti sahacaraṇañāyena. Tiṭṭhantameva, na kadācipi carantaṁ. Dvayanti sippisammukaṁ macchagumbanti imaṁ ubhayaṁ tiṭṭhantanti vuttaṁ, carantampīti adhippāyo. Kiṁ vā imāya sahacariyāya, yathālābhaggahaṇaṁ panettha daṭṭhabbaṁ. Sakkharakathalassa hi vasena “tiṭṭhantan”ti, sippisambukassa macchagumbassa ca vasena “tiṭṭhantampi, carantampī”ti yojanā kātabbā.

434. Bhikkhūti bhinnakilesoti bhikkhu. So hi paramatthato samaṇotināmako. Tattha ariyamaggena sabbaso pāpānaṁ samitāvīti samaṇo. Tenāha “samitapāpattā”ti. Seṭṭhaṭṭhena brahmā vuccati sammāsambuddho, tato āgatoti brahmā, ariyamaggo, taṁ asammohapaṭivedhavasena aññāsīti brāhmaṇo. Taṁsamaṅgitāya hissa pāpānaṁ bāhitabhāvo. Tenāha “bāhitapāpattā brāhmaṇo”ti. Aṭṭhaṅgikena ariyamaggajalena nhātavā niddhotakilesoti nhātako. Gatattāti pahānābhisamayavasena paṭividdhattā. Tenāha “viditattā”ti. Nissutattāti samucchedappahānavasena santānato sabbaso nihatattā. Tenāha “apahatattā”ti, mariyādavasena kilesānaṁ hiṁsitattā ariyamaggehi odhiso sabbaso kilesānaṁ samucchinnattāti attho. Tenāha “hatattā”ti. Ārakattāti suppahīnatāya vippakaṭṭhabhāvato. Tenāha “dūrībhūtattā”ti. Ubhayampi ubhayattha yojetabbaṁ-- kilesānaṁ ārakattā (MṬ.39./CS:pg.2.240) hatattā dūrībhūtattā ca ariyo, tathā arahanti. Yaṁ panettha atthato na vibhattaṁ, taṁ uttānatthattā suviññeyyameva.

Mahā-assapurasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.40.) 10.Cūḷa-assapurasuttavaṇṇanā

435. Purimasadisamevāti “assapuravāsīnaṁ bhikkhusaṅghe gāravabahumānaṁ nipaccakārañca disvā bhikkhū piṇḍapātāpacāyane niyojento idaṁ suttaṁ abhāsī”ti Purimasutte Mahā-assapure (ma.ni.aṭṭha.2.415) vuttasadisameva. Samaṇānaṁ anucchavikāti samaṇānaṁ samaṇabhāvassa anucchavikā patirūpā. Samaṇānaṁ anulomappaṭipadāti samaṇānaṁ sāmaññasaṅkhātassa ariyamaggassa anukūlappaṭipadā.

436. Ete dhammāti ete pāḷiyaṁ āgatā abhijjhābyāpādādayo pāpadhammā. Uppajjamānāti uppajjamānā eva, pageva santāne bhāvitā. Malineti malavante kiliṭṭhe. Malaggahiteti gahitamale sañjātamale. Samaṇamalāti samaṇānaṁ samaṇabhāvassa malā. Dussantīti vipajjanti vinassanti. Samaṇadosāti samaṇānaṁ samaṇabhāvadūsanā. Kasaṭeti asāre. Nirojeti nitteje. Ayato sukhato apetāti apāyā, nirayādayo, taṁ phalaṁ arahanti, taṁ payojanaṁ vā etesanti āpāyikā. Ṭhānāni abhijjhādayo. Tenāha “apāye”ti-ādi. Kāraṇabhāvena duggatipariyāpannāya vedanāya hitānīti duggativedaniyāni. Tena vuttaṁ “duggatiyaṁ vipākavedanāya paccayānan”ti. Tikhiṇaṁ ayanti vekantakasadisaṁ sāra-ayaṁ. Ayenāti ayoghaṁsakena. Koñcasakuṇānaṁ kira kucchiyaṁ nivutthaṁ yaṁ kiñci kharaṁ tikhiṇañca hoti. Tathā hi tesaṁ vaccaṁ aṭṭhimpi pāsāṇampi vilīyāpeti. Tena vuttaṁ “koñcasakuṇe khādāpentī”ti. Taṁ kira ayacuṇṇaṁ aggināpi kicchena dayhati, bhesajjabalena pana sukhena dayheyya. Tena vuttaṁ “susikkhitā ca naṁ ayakārā bahuhatthakammamūlaṁ labhitvā karontī”ti-ādi. Atitikhiṇaṁ hoti, aññataraṁ ayobandhanaṁ pheggudaṇḍaṁ viya sukheneva chindanti. Sasabiḷāracammehi (MṬ.40./CS:pg.2.241) saṅghaṭitaṭṭhena saṅghāṭīti vuccati āvudhaparicchadoti āha “saṅghāṭiyāti kosiyā”ti. Pariyonaddhanti parito onaddhaṁ chāditaṁ. Samantato veṭhitanti sabbaso pihitaṁ.

437. Rajoti āgantukarajo. Jallanti sarīre uṭṭhānakaloṇādimalaṁ. Rajojallañca vatasamādānavasena anapanītaṁ etassa atthīti rajojalliko, tassa. Tenāha “rajojalladhārino”ti. Udakaṁ orohantassāti-ādīnamattho Mahāsīhanādasuttavaṇṇanāyaṁ vuttoyeva. Sabbametanti-ādīsu sabbasopi vatasamādānavasenāti adhippāyo. Yasmā sabbametaṁ bāhirasamayavaseneva kathitaṁ, tasmā saṅghāṭikassāti pilotikakhaṇḍehi saṅghaṭitattā “saṅghāṭī”ti laddhanāmavatthadhārinoti attho. Tathā hi pāḷiyaṁ “saṅghāṭikassa”icceva vuttaṁ, na “bhikkhuno”ti. Tenāha “imasmiṁ hī”ti-ādi. Kasmā panettha Bhagavatā saṅghāṭikattādīniyeva vatasamādānāni paṭikkhittānīti? Nayadassanametaṁ aññesampi pañcātapamūgavatādīnaṁ tappaṭikkhepeneva pasiddhito. Apare pana bhaṇanti-- “nāhaṁ, bhikkhave, saṅghāṭikassa saṅghāṭidhāraṇamattena sāmaññaṁ vadāmī”ti vutte tattha nisinno koci titthantaraladdhiko acelakattaṁ nu kho kathanti cintesi, apare rajojallakattaṁ nu kho kathanti, evaṁ taṁ taṁ cintentānaṁ ajjhāsayavasena Bhagavā imāneva vatasamādānāni idha paṭikkhipīti. Saṅghāṭikanti nivāsanapārupanavasena saṅghāṭivantaṁ. Tenāha “saṅghāṭikaṁ vatthan”ti-ādi. Attano ruciyā mittādayo saṅghāṭikaṁ kareyyuṁ, pacchā viññutaṁ pattakāle saṅghāṭikatte samādapeyyuṁ.

438. Attānaṁ visujjhantaṁ passati abhijjhādīnaṁ samudācārābhāvato. Maggena asamucchinnattā visuddhoti pana na vattabbo. Pāmojjanti taruṇapītimāha. Tassa hi attano sammāpaṭipattiyā kilesānaṁ vikkhambhitattā cittassa visuddhataṁ passantassa pāmojjaṁ jāyati, taṁ tuṭṭhākāraṁ. Tenāha “tuṭṭhākāro”ti. Pītīti passaddhi-āvahā balavapīti. Nāmakāyo passambhatīti iminā ubhayampi passaddhiṁ vadati. Vediyatīti anubhavati vindati. Idāni tena nīvaraṇehi cittassa visodhanattaṁ laddhanti āha (MṬ.40./CS:pg.2.242) “appanāppattaṁ viya hotī”ti. Aññattha uṭṭhitā aññaṁ ṭhānaṁ upagatāti ettakena upamābhāvena uccanīcatāsāmaññena heṭṭhā asaddhammānaṁ paṭipakkhavasena desanāya pariyosāpitattā vuttaṁ “yathānusandhinā”ti. Mahāsīhanādasutte maggo pokkharaṇiyā upamito “seyyathāpi, Sāriputta, pokkharaṇī”ti-ādiṁ (ma.ni.1.154) ārabhitvā upamāsaṁsandane “tathāyaṁ puggalo paṭipanno, tathā ca iriyati, tañca maggaṁ samāruḷho, yathā āsavānaṁ khayā”ti (ma.ni.1.154) vuttattā. Yathā hi puratthimādidisāhi āgatā purisā taṁ pokkharaṇiṁ āgamma visuddharūpakāyā vigatapariḷāhā ca honti, evaṁ khattiyādikulato āgatā Tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ sāsanaṁ āgamma visuddhanāmakāyā vigatakilesapariḷāhā ca honti. Tasmā sabbakilesānaṁ samitattā paramatthasamaṇo hotīti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Cūḷa-assapurasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

Niṭṭhitā ca mahāyamakavaggavaṇṇanā.

5.Cūḷayamakavaggo

(MṬ.41.)1.Sāleyyakasuttavaṇṇanā

439. Mahājanakāye (MṬ.41./CS:pg.2.243) sannipatiteti keci “pahaṁsanavidhiṁ dassetvā rājakumāraṁ hāsessāmā”ti, keci “taṁ kīḷanaṁ passissāmā”ti evaṁ mahājanasamūhe sannipatite. Devanaṭanti dibbagandhabbaṁ. Kusalaṁ kusalanti vacanaṁ upādāyāti “kacci kusalaṁ? Āma kusalan”ti vacanapaṭivacanavasena pavattakusalavāditāya te manussā ādito kusalāti samaññaṁ labhiṁsu. Tesaṁ kusalānaṁ issarāti rājakumārā kosalā. Kosale jātā. Tesaṁ nivāsoti sabbaṁ pubbe vuttanayameva. Tenāha “so padeso kosalāti vuccatī”ti.

Cārikaṁ caramānoti sāmaññavacanampi “mahatā …pe… tadavasarī”ti vacanato visesaṁ niviṭṭhamevāti āha “aturitacārikaṁ caramāno”ti. Mahatāti guṇamahattenapi saṅkhyāmahattenapi mahatā. Tasmiñhi bhikkhusamūhe keci adhisīlasikkhāvasena sīlasampannā, tathā keci sīlasamādhisampannā, keci sīlasamādhipaññāsampannāti guṇamahattenapi so bhikkhusamūho mahāti. Taṁ anāmasitvā saṅkhyāmahattameva dassento “sataṁ vā”ti-ādimāha. Aññagāmapaṭibaddhajīvikāvasena samosaranti etthāti samosaraṇaṁ, gāmo nivāsagāmo. Nti sālaṁ brāhmaṇagāmaṁ. Vihāroti Bhagavato viharaṇaṭṭhānaṁ. Etthāti etasmiṁ Sāleyyakasutte. Aniyamitoti asukasmiṁ ārāme pabbate rukkhamūle vāti na niyamito, sarūpaggahaṇavasena na niyamitvā vutto. Tasmāti aniyamitattā. Atthāpattisiddhamatthaṁ parikappanavasena dassento “vanasaṇḍo bhavissatī”ti āha, addhā bhaveyyāti attho.

Upalabhiṁsūti (sārattha.ṭī.1.1.verañjakaṇḍavaṇṇanā; dī.ni.ṭī.1.255 a.ni.ṭī.2.3.64) savanavasena upalabhiṁsūti imamatthaṁ dassento “sotadvāra …pe… jāniṁsū”ti āha. Avadhāraṇaphalattā sabbampi vākyaṁ antogadhāvadhāraṇanti āha “padapūraṇamatte vā nipāto”ti. Avadhāraṇattheti pana iminā iṭṭhatthāvadhāraṇatthaṁ kho-saddaggahaṇanti dasseti. “Assosun”ti (MṬ.41./CS:pg.2.244) padaṁ kho-sadde gahite tena phullitamaṇḍitavibhūsitaṁ viya hontaṁ pūritaṁ nāma hoti, tena ca purimapacchimapadāni saṁsiliṭṭhāni honti, na tasmiṁ aggahiteti āha “padapūraṇena byañjanasiliṭṭhatāmattamevā”ti. Matta-saddo visesanivatti-attho. Tenassa anatthantaradīpanataṁ dasseti, eva-saddena pana byañjanasiliṭṭhatāya ekantikataṁ. Sālāyaṁ jātā saṁvaḍḍhakā sāleyyakā yathā “katteyyakā ubbheyyakā”ti.

Samitapāpattāti accantaṁ anavasesato savāsanaṁ samitapāpattā. Evañhi bāhirakavītarāgasekkhāsekkhapāpasamanato Bhagavato pāpasamanaṁ visesitaṁ hoti. Anekatthattā nipātānaṁ idha anussavattho adhippetoti āha “khalūti anussavanatthe nipāto”ti. Ālapanamattanti piyālāpavacanaṁ. Piyasamudāhārā hete “bho”ti vā “āvuso”ti vā “devānaṁpiyā”ti vā. Gottavasenāti ettha taṁ tāyatīti gottaṁ. Gotamoti hi pavattamānaṁ abhidhānaṁ buddhiñca ekaṁsikavisayatāya tāyati rakkhatīti Gotamagottaṁ. Yathā hi buddhi ārammaṇabhūtena atthena vinā na vattati, evaṁ abhidhānaṁ abhidheyyabhūtena, tasmā so tāni tāyati rakkhatīti vuccati. So pana atthato aññakulaparamparāsādhāraṇaṁ tassa kulassa ādipurisasamudāgataṁ taṁkulapariyāpannasādhāraṇaṁ sāmaññarūpanti daṭṭhabbaṁ. Uccākulaparidīpanaṁ uditoditavipulakhattiyakulavibhāvanato. Sabbakhattiyānañhi ādibhūtamahāsammatamahārājato paṭṭhāya asambhinnaṁ uḷāratamaṁ sakyarājakulaṁ. Kenaci pārijuññenāti ñātipārijuññabhogapārijuññādinā kenacipi pārijuññena parihāniyā anabhibhūto anajjhotthaṭo. Tathā hi kadācipi tassa kulassa tādisapārijuññābhāvo, abhinikkhamanakāle ca tato Samiddhatamabhāvo loke pākaṭo paññātoti. Sakyakulā pabbajitoti idaṁ vacanaṁ Bhagavato saddhāpabbajitabhāvadīpanaṁ vuttaṁ mahantaṁ ñātiparivaṭṭaṁ mahantañca bhogakkhandhaṁ pahāya pabbajitabhāvadīpanato. Ettha ca samaṇoti iminā parikkhakajanehi Bhagavato bahumatabhāvo dassito samitapāpatādīpanato, Gotamoti iminā lokiyajanehi uḷāratamakulīnatādīpanato.

Abbhuggatoti ettha abhi-saddo itthambhūtākhyāne, taṁyogato pana “bhavantaṁ Gotaman”ti upayogavacanaṁ sāmi-atthepi samānaṁ itthambhūtayogadīpanato (MṬ.41./CS:pg.2.245) “itthambhūtākhyānatthe”ti vuttaṁ. Tenāha “tassa kho pana bhoto Gotamassāti attho”ti. Kalyāṇoti bhaddako. Sā cassa kalyāṇatā uḷāravisayatāyāti āha “kalyāṇaguṇasamannāgato”ti. Taṁvisayatā hettha samannāgamo. Seṭṭhoti etthāpi eseva nayo yathā “Bhagavāti vacanaṁ seṭṭhan”ti (pārā. aṭṭha.1.verañjakaṇḍavaṇṇanā; visuddhi.1.142 udā. aṭṭha.1 itivu.aṭṭha. nidānavaṇṇanā; mahāni.aṭṭha.50). “Bhagavā arahan”ti-ādinā guṇānaṁ saṁkittanato saṁsaddanato ca kittisaddo vaṇṇoti āha “kittiyevā”ti. Kittipariyāyopi hi sadda-saddo yathā taṁ “uḷārasaddā isayo guṇavanto tapassino”ti. Thutighosoti abhitthavudāhāro. Ajjhottharitvāti paṭipakkhābhāvena anaññasādhāraṇatāya ca abhibhavitvā.

So Bhagavāti yo so samatiṁsa pāramiyo pūretvā sabbakilese bhañjitvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho devānaṁ atidevo sakkānaṁ atisakko brahmānaṁ atibrahmā lokanātho bhāgyavantatādīhi kāraṇehi Bhagavāti laddhanāmo, so Bhagavā. “Bhagavā”ti hi idaṁ satthu nāmakittanaṁ. Tathā hi vuttaṁ “Bhagavāti netaṁ nāmaṁ mātarā katan”ti-ādi (mahāni.149 198 210 cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 2). Parato pana “Bhagavā”ti guṇakittanameva. Evaṁ “arahan”ti-ādīhi padehi ye sadevake loke ativiya paññātā Buddhaguṇā, te nānappakārato vibhāvitāti dassetuṁ paccekaṁ itipi-saddo yojetabboti āha “itipi arahaṁ, itipi samāsambuddho …pe… itipi Bhagavā”ti. “Itipetaṁ bhūtaṁ, itipetaṁ tacchan”ti-ādīsu (dī.ni.1.6) viya hi idha iti-saddo āsannapaccakkhakāraṇattho, pi-saddo sampiṇḍanattho tena tesaṁ guṇānaṁ bahubhāvadīpanato. Tāni guṇasallakkhaṇakāraṇāni saddhāsampannānaṁ viññujātikānaṁ paccakkhāni evāti dassento “iminā ca iminā ca kāraṇenāti vuttaṁ hotī”ti-ādi. Tato Visuddhimaggato. Tesanti “arahan”ti-ādīnaṁ. Vitthāro atthaniddeso gahetabbo. Tato eva taṁsaṁvaṇṇanāyaṁ (visuddhi.mahāṭī.1.130) vutto “ārakāti arahaṁ suvidūrabhāvato, ārakāti arahaṁ āsannabhāvato, rahitabbassa abhāvato, sayañca arahitabbato, natthi (MṬ.41./CS:pg.2.246) etassa rahogamanaṁ gatīsu paccājāti, pāsaṁsabhāvato vā arahan”ti-ādinā “arahan”ti-ādīnaṁ padānaṁ attho vitthārato veditabbo.

Bhavanti cettha (visuddhi.mahāṭī.1.130 sārattha.ṭī.1.verañjakaṇḍavaṇṇanā)--

“Sammā nappaṭipajjanti, ye nihīnāsayā narā;

Ārakā tehi Bhagavā, dūre tenārahaṁ mato.

Ye sammā paṭipajjanti, suppaṇītādhimuttikā;

Bhagavā tehi āsanno, tenāpi arahaṁ jino.

Pāpadhammā rahā nāma, sādhūhi rahitabbato;

Tesaṁ suṭṭhu pahīnattā, Bhagavā arahaṁ mato.

Ye sacchikatasaddhammā, ariyā suddhagocarā;

Na tehi rahito hoti, nātho tenārahaṁ mato.

Raho vā gamanaṁ yassa, saṁsāre natthi sabbaso;

Pahīnajātimaraṇo, arahaṁ Sugato mato.

Guṇehi sadiso natthi, yasmā loke sadevake;

Tasmā pāsaṁsiyattāpi, arahaṁ dvipaduttamo.

Ārakā mandabuddhīnaṁ, āsannā ca vijānataṁ;

Rahānaṁ suppahīnattā, vidūnamaraheyyato.

Bhavesu ca rahābhāvā, pāsaṁsā arahaṁ jino”ti.

Sundaranti bhaddakaṁ. Tañca passantassa hitasukhāvahabhāvena veditabbanti āha “atthāvahaṁ sukhāvahan”ti. Tattha atthāvahanti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthasañhitahitāvahaṁ. Sukhāvahanti tappariyāpannatividhasukhāvahaṁ. Tathārūpānanti tādisānaṁ. Yādisehi pana guṇehi Bhagavā samannāgato, tehi catuppamāṇikassa lokassa sabbathāpi accantāya pasādanīyoti dassetuṁ “anekehipī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha yathābhūta …pe… arahatanti iminā dhammappamāṇānaṁ lūkhappamāṇānaṁ sattānaṁ Bhagavato pasādāvahatamāha, itarena itaresaṁ. Dassanamattampi sādhu (MṬ.41./CS:pg.2.247) hotīti ettha kosiyasakuṇassa vatthu kathetabbaṁ. Ekaṁ padampi sotuṁ labhissāma, sādhutaraṁyeva bhavissatīti ettha maṇḍūkadevaputtavatthu kathetabbaṁ.

Iminā nayena agārikapucchā āgatāti idaṁ yebhuyyavasena vuttaṁ. Yebhuyyena hi agārikā evaṁ pucchanti. Anagārikapucchāyapi eseva nayo. Yathā na sakkonti …pe… vissajjentoti iminā satthu tesaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ niggaṇhanavidhiṁ dasseti. Tesañhi saṁkhittarucitāya saṅkhepadesanā, tāya atthaṁ ajānantā vitthāradesanaṁ āyācanti, sā ca nesaṁ saṁkhittarucitā paṇḍitamānitāya, so ca māno yathādesitassa atthassa ajānante appatiṭṭho hoti iti Bhagavā tesaṁ mānaniggahavidhiṁ cintetvā saṅkhepeneva pañhaṁ vissajjesi, na sabbaso desanāya asallakkhaṇatthaṁ. Tenāha “paṇḍitamānikā hī”ti-ādi. Yasmā maṁ tumhe yācatha, saṁkhittena vuttamatthaṁ na jānitthāti adhippāyo.

440. “Ekavidhena ñāṇavatthun”ti-ādīsu (vibha.751) viya koṭṭhāsattho vidha-saddo, so ca vibhattivacanavipallāsaṁ katvā paccatte karaṇavacanavasena “tividhan”ti vutto. Attho pana karaṇaputhuvacanavasena daṭṭhabboti āha “tividhanti tīhi koṭṭhāsehī”ti. Pakārattho vā vidha-saddo, pakāratthattāyeva labbhamānaṁ adhammacariyāvisamacariyābhāvasāmaññaṁ, kāyadvārikabhāvasāmaññaṁ vā upādāya ekattaṁ netvā “tividhan”ti vuttaṁ. Pakārabhede pana apekkhite “tividhā”icceva vuttaṁ hoti. Kāyenāti ettha kāyoti copanakāyo adhippeto, so ca adhammacariyāya dvārabhūto tena vinā tassā appavattanato. Kāyenāti ca hetumhi karaṇavacanaṁ. Kiñcāpi hi adhammacariyāsaṅkhātacetanāsamuṭṭhānā sā viññatti, na ca sā paṭṭhāne āgatesu catuvīsatiyā paccayesu ekenapi paccayena cetanāya paccayo hoti, tassā pana tathāpavattamānāya kāyakammasaññitāya cetanāya pavatti hotīti tena dvārena lakkhitabbabhāvato tassā kāraṇaṁ viya ca sabbohāramattaṁ hoti. Kāyadvārenāti vā kāyena dvārabhūtena kāyadvārabhūtenāti taṁ itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṁ. Adhammaṁ carati etāyāti adhammacariyā, (MṬ.41./CS:pg.2.248) tathāpavattā cetanā. Adhammoti pana taṁsamuṭṭhāno payogo daṭṭhabbo. Dhammato anapetāti dhammā, na dhammāti adhammā, adhammā ca sā cariyā cāti adhammacariyā. Paccanīkasamanaṭṭhena samaṁ, samānaṁ sadisaṁ yuttanti vā samaṁ, sucaritaṁ. Samato vigataṁ, viruddhaṁ vā tassāti visamaṁ, duccaritaṁ. Sā eva visamā cariyāti visamacariyā. Sabbesu kaṇhasukkapadesūti “catubbidhaṁ vācāya adhammacariyāvisamacariyā hotī”ti-ādinā uddesaniddesavasena āgatesu sabbesu kaṇhapadesu-- “tividhaṁ kho gahapatayo kāyena dhammacariyāsamacariyā hotī”ti-ādinā uddesaniddesavasena āgatesu sabbesu sukkapadesu ca.

Rodeti kurūrakammantatāya parapaṭibaddhe satte assūni mocetīti ruddo, so eva luddo ra-kārassa la-kāraṁ katvā. Kakkhaḷoti luddo. Dāruṇoti pharuso. Sāhasikoti sāhassakārī. Sacepi na lippanti. Tathāvidho paresaṁ ghātanasīlo lohitapāṇītveva vuccati yathā dānasīlo paresaṁ dānatthaṁ adhotahatthopi “payatapāṇī”tveva vuccati. Paharaṇaṁ pahāradānamattaṁ hataṁ, pavuddhaṁ paharaṇaṁ parassa māraṇaṁ pahatanti dassento “hate”ti-ādimāha. Tattha niviṭṭhoti abhiniviṭṭho pasuto.

Yassa vasena “parassā”ti sāminiddeso, taṁ sāpateyyaṁ. Yañhi sāmaññato gahitaṁ, taṁ teneva sāminiddesena pakāsitanti āha “parassa santakan”ti. Parassaparavittūpakaraṇanti vā ekamevetaṁ samāsapadaṁ, yaṁ kiñci parasantakaṁ visesato parassa vittūpakaraṇaṁ vāti attho. Tehi parehīti yesaṁ santakaṁ, tehi. Yassa vasena puriso “theno”ti vuccati, taṁ theyyanti āha “avaharaṇacittassetaṁ adhivacanan”ti. Theyyasaṅkhātena, na vissāsatāvakālikādivasenāti attho.

Mate vāti vā-saddo avuttavikappattho. Tena pabbajitādibhāvaṁ saṅgaṇhāti. Etenupāyenāti yaṁ mātari matāya, naṭṭhāya vā pitā rakkhati, sā piturakkhitā. Yaṁ ubhosu asantesu bhātā rakkhati, sā (MṬ.41./CS:pg.2.249) bhāturakkhitāti evamādiṁ sandhāyāha. Sabhāgakulānīti āvāhakiriyāya sabhāgāni kulāni. Dassukavidhiṁ vā uddissa ṭhapitadaṇḍārājādīhi. Sammādiṭṭhisutte (ma.ni.aṭṭha.1.89) “asaddhammādhippāyena kāyadvārappavattā agamanīyaṭṭhānavītikkamacetanā”ti evaṁ vuttamicchācāralakkhaṇavasena.

Hatthapādādihetūti hatthapādādibhedanahetu. Dhanahetūti dhanassa lābhahetu jānihetu ca. Lābhoti ghāsacchādanāni labbhatīti lābho. Kiñcikkhanti kiñcimattakaṁ āmisajātaṁ. Tenāha “yaṁ vā”ti-ādi. Jānantoyevāti musābhāvaṁ tassa vatthuno atthi, taṁ jānanto eva.

Aṇḍakāti vuccati rukkhe aṇḍasadisā gaṇṭhiyo. Yathā thaddhā visamā dubbinītā ca honti, evamevaṁ khuṁsanavambhanavasena pavattavācāpi hi “aṇḍakā”ti vuttā. Tenāha “yathā sadose rukkhe”ti-ādi. Kakkasāti pharusā eva, so panassā kakkasabhāvo byāpādanimittatāya tato pūtikāti. Tenāha “yathā nāmā”ti-ādi. Kaṭukāti aniṭṭhā. Amanāpāti na manavaḍḍhanī, tato eva dosajananī, cittasandosuppattikārikā. Mammesūti ghaṭṭanena dukkhuppattito mammasadisesu jāti-ādīsu. Lagganakārīti evaṁ vadantassa evaṁ vadāmīti atthādhippāyena lagganakārī, na byañjanavasena. Kodhassa āsannā tassa kāraṇabhāvato. Sadosavācāyāti attano samuṭṭhāpakadosassa vasena sadosavācāya vevacanāni.

Akālenāti ayuttakālena. Akāraṇanissitanti nipphalaṁ. Phalañhi kāraṇanissitaṁ nāma tadavinābhāvato. Akāraṇanissitaṁ nipphalaṁ, samphanti attho. Asabhāvavattāti ayāthāvavādī. Asaṁvaravinayapaṭisaṁyuttassāti saṁvaravinayarahitassa, attano suṇantassa ca na saṁvaravinayāvahassa vattā. Hadayamañjūsāyaṁ nidhetunti ahitasaṁhitattā cittaṁ anuppavisetvā nidhetuṁ Ayuttakāleti dhammaṁ kathentena yo attho yasmiṁ kāle vattabbo, tato pubbe pacchā tassa akālo, tasmiṁ ayuttakāle vattā hoti. Anapadesanti Bhagavatā Asukasutte evaṁ vuttanti suttāpadesavirahitaṁ. Aparicchedanti paricchedarahitaṁ (MṬ.41./CS:pg.2.250) Yathā pana vācā paricchedarahitā hoti, taṁ dassetuṁ “suttaṁ vā”ti-ādi vuttaṁ. Upalabbhanti anuyogaṁ. Bāhirakathaṁyevāti yaṁ suttaṁ, jātakaṁ vā nikkhittaṁ, tassa sarīrabhūtaṁ kathaṁ anāmasitvā tato bahibhūtaṁyeva kathaṁ. Sampajjitvāti viruḷhaṁ āpajjitvā. Paveṇijātakāvāti anujātapārohamūlāniyeva tiṭṭhanti. Āharitvāti nikkhittasuttato aññampi anuyoga-upamāvatthuvasena tadanupayoginaṁ āharitvā. Jānāpetunti etadatthamidaṁ vuttanti jānāpetuṁ yo sakkoti. Tassa kathetunti tassa tathārūpassa dhammakathikassa bahumpi kathetuṁ vaṭṭati. Na atthanissitanti attano paresañca na hitāvahaṁ.

Abhijjhāyanaṁ yebhuyyena parasantakassa dassanavasena hotīti “abhijjhāya oloketā hotī”ti vuttaṁ. Abhijjhāyanto vā abhijjhāyitaṁ vatthuṁ yattha katthaci ṭhitampi paccakkhato passanto viya abhijjhāyatīti vuttaṁ “abhijjhāya oloketā hotī”ti. Kammapathabhedo na hoti, kevalaṁ lobhamattova hoti pariṇāmanavasena appavattattā. Yathā pana kammapathabhedo hoti, taṁ dassetuṁ “yadā panā”ti-ādi vuttaṁ. Pariṇāmetīti attano santakabhāvena pariggayha nāmeti.

Vipannacittoti byāpādena vipattiṁ āpāditacitto. Tenāha “pūtibhūtacitto”ti. Byāpādo hi visaṁ viya lohitassa cittaṁ pūtibhāvaṁ janeti. Dosena duṭṭhacittasaṅkappoti visena viya sappi-ādikopena dūsitacittasaṅkappo. Ghātīyantūti hanīyantu. Vadhaṁ pāpuṇantūti maraṇaṁ pāpuṇantu. Mā vā ahesunti sabbena sabbaṁ na hontu. Tenāha “kiñcipi mā ahesun”ti, anavasesavināsaṁ pāpuṇantūti attho. Haññantūti ādicintanenevāti ekantato vināsacintāya eva.

Micchādiṭṭhikoti ayoniso uppannadiṭṭhiko. So ca ekantato kusalapaṭipakkhadiṭṭhikoti āha “akusaladassano”ti. Vipallatthadassanoti dhammatāya vipariyāsaggāhī. Natthi dinnanti deyyadhammasīsena dānaṁ vuttanti āha “dinnassa phalābhāvaṁ sandhāya vadatī”ti. Dinnaṁ pana annādivatthuṁ kathaṁ paṭikkhipati. Esa nayo “yiṭṭhaṁ hutan”ti etthāpi. Mahāyāgoti sabbasādhāraṇaṁ mahādānaṁ. Paheṇakasakkāroti pāhunakānaṁ kattabbasakkāro. Phalanti ānisaṁsaphalañca nissandaphalañca. Vipākoti sadisaṁ (MṬ.41./CS:pg.2.251) phalaṁ. Paraloke ṭhitassa ayaṁ loko natthīti paraloke ṭhitassa kammunā laddhabbo ayaṁ loko na hoti. Idhaloke ṭhitassapi paraloko natthīti idhaloke ṭhitassa kammunā laddhabbo paraloko na hoti. Tattha kāraṇamāha “sabbe tattha tattheva ucchijjantī”ti Ime sattā yattha yattha bhavayonigati-ādīsu ṭhitā tattha tattheva ucchijjanti nirudayavināsavasena vinassanti. Phalābhāvavasenāti mātāpitūsu sammāpaṭipattimicchāpaṭipattīnaṁ phalassa abhāvavasena “natthi mātā, natthi pitā”ti vadati, na mātāpitūnaṁ, nāpi tesu sammāpaṭipattimicchāpaṭipattīnaṁ abhāvavasena tesaṁ lokapaccakkhattā. Bubbuḷakassa viya imesaṁ sattānaṁ uppādo nāma kevalova, na cavitvā āgamanapubbakoti dassanatthaṁ “natthi sattā opapātikā”ti vuttanti āha “cavitvā upapajjanakasattā nāma natthīti vadatī”ti. Samaṇena nāma yāthāvato jānantena kassaci kiñci akathetvā saññatena bhavitabbaṁ, aññathā ahopurisikā nāma siyā, kiṁ paro parassa karissati, tathā attano sampādanassa kassaci avasaro eva natthi tattha tattheva ucchijjanatoti āha “ye imañca …pe… pavedentī”ti. Ettāvatāti “natthi dinnan”ti-ādinā byapadesena. Dasavatthukāti paṭikkhipitabbāni dasa vatthūni etissāti dasavatthukā.

441. Anabhijjhādayo heṭṭhā atthato pakāsitattā uttānatthāyeva.

442. Saha byayati gacchatīti sahabyo, sahavattanako, tassa bhāvo sahabyatā, sahapavattīti āha “sahabhāvaṁ upagaccheyyan”ti. Brahmānaṁ kāyo samūhoti brahmakāyo, tappariyāpannatāya tattha gatāti brahmakāyikā. Kāmaṁ cetāya sabbassapi brahmanikāyassa samaññāya bhavitabbaṁ, “ābhānan”ti-ādinā pana dutiyajjhānabhūmikādīnaṁ upari gahitattā gobalībaddañāyena tadavasesānaṁ ayaṁ samaññāti āha “brahmakāyikānaṁ devānanti paṭhamajjhānabhūmidevānan”ti. Ābhā nāma visuṁ devā natthi, parittābhādīnaṁyeva pana ābhāvantatāsāmaññena ekajjhaṁ gahetvā pavattaṁ etaṁ adhivacanaṁ, yadidaṁ “ābhā”ti yathā “brahmapārisajjabrahmapurohitamahābrahmānaṁ (MṬ.41./CS:pg.2.252) brahmakāyikā”ti. Parittābhānanti-ādi panāti ādi-saddena appamāṇābhānaṁ devānaṁ ābhassarānaṁ devānanti imaṁ pāḷiṁ saṅgaṇhāti. Ekato aggahetvāti ābhāti vā, ekattakāyanānattasaññāti vā ekato aggahetvā. Tesaṁyevāti ābhāti vuttadevānaṁyeva. Bhedato gahaṇanti kāraṇassa hīnādibhedabhinnatādassanavasena parittābhādiggahaṇaṁ. Iti Bhagavā āsavakkhayaṁ dassetvāti evaṁ Bhagavā dhammacariyaṁ, samacariyaṁ, vaṭṭanissitaṁ sugatigāmipaṭipadaṁ, vivaṭṭanissitaṁ āsavakkhayagāmipaṭipadaṁ katvā tibhavabhañjanato āsavakkhayaṁ dassetvā arahattanikūṭena desanaṁ niṭṭhapesi.

Idha ṭhatvāti imasmiṁ dhammacariyāsamacariyāya niddese ṭhatvā. Devalokā samānetabbāti chabbīsatipi devalokā samodhānetabbā. Vīsati brahmalokāti taṁtaṁbhavapariyāpannanikāyavasena vīsati brahmalokā, vīsati brahmanikāyāti attho. Dasakusalakammapathehīti yathārahaṁ dasakusalakammapathehi kammūpanissayapaccayabhūtehi kevalaṁ upanissayabhūtehi ca nibbatti dassitā.

Tiṇṇaṁ sucaritānanti tiṇṇaṁ kāmāvacarasucaritānaṁ. Kāmāvacaraggahaṇañcettha manosucaritāpekkhāya. Vipākenevāti iminā vipākuppādeneva nibbatti hoti, na upanissayatāmattenāti dasseti. “Upanissayavasenā”ti vuttamatthaṁ vivarituṁ “dasa kusalakammapathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Dutiyādīni bhāvetvāti-ādīsupi “sīle patiṭṭhāyā”ti padaṁ ānetvā sambandhitabbaṁ. Kasmā panettha “upanissayavasenā”ti vuttaṁ, nanu paṭisambhidāmagge (paṭi.ma.1.41)-- “paṭhamena jhānena nīvaraṇānaṁ pahānaṁ sīlaṁ, veramaṇi sīlaṁ, cetanā sīlaṁ, saṁvaro sīlaṁ, avītikkamo sīlan”ti-ādinā sabbesupi jhānesu sīlaṁ uddhaṭanti tassa vasena uparidevalokānampi vipākena nibbatti vattabbāti? Na, tassa pariññāya desanattā, pariññāya desanatā cassa “yattha ca pahānan”ti-ādinā Visuddhimaggasaṁvaṇṇanāyañca (visuddhi. mahāṭī.2.837 839) pakāsitā eva. Tathā hi idhāpi “dasa kusalakammapathā hi sīlan”ti-ādinā sīlassa rūpārūpabhavānaṁ upanissayatā vibhāvitā, na nibbattakatāya. Kasmā panettha bhāvanālakkhaṇāya dhammacariyāya bhavavisese vibhajiyamāne asaññabhavo na gahitoti āha “asaññabhavo (MṬ.41./CS:pg.2.253) pana …pe… na niddiṭṭho”ti. Bāhirakā hi ayathābhūtadassitāya asaññabhavaṁ bhavavippamokkhaṁ maññamānā tadupagajjhānaṁ bhāvetvā asaññesu nibbattanti. Ayamettha saṅkhepo, yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ Brahmajālaṭṭhakathāyaṁ Taṁsaṁvaṇṇanāyañca (dī.ni.aṭṭha.1.68-73 dī.ni.ṭī.1.68-73) vuttanayeneva veditabbaṁ.

Sāleyyakasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.42./CS:pg.2.253)

(MṬ.42.)2.Verañjakasuttavaṇṇanā

444. Verañjavāsinoti Verañjagāmavāsino. Keci pana “vividharaṭṭhavāsino Verañjakā”ti etamatthaṁ vadanti, tesaṁ matena “Verajjakā”ti pāḷiyā bhavitabbanti. Aniyamitakiccenāti “iminā nāmā”ti evaṁ na niyamitena kiccena. Ayaṁ visesoti ayaṁ puggalādhiṭṭhānadhammādhiṭṭhānakato imesu dvīsu suttesu desanāya viseso, attho pana desanānayo ca majjhe bhinnasuvaṇṇaṁ viya avisiṭṭhoti dasseti. Kasmā pana Bhagavā katthaci puggalādhiṭṭhānadesanaṁ deseti, katthaci dhammādhiṭṭhānanti? Desanāvilāsato veneyyajjhāsayato ca. Desanāvilāsappattā hi Buddhā Bhagavanto, te yathāruci katthaci puggalādhiṭṭhānaṁ katvā, katthaci dhammādhiṭṭhānaṁ katvā dhammaṁ desenti. Ye pana veneyyā sāsanakkamaṁ anotiṇṇā, tesaṁ puggalādhiṭṭhānadesanaṁ desenti. Ye otiṇṇā, tesaṁ dhammādhiṭṭhānaṁ. Sammutisaccavisayā puggalādhiṭṭhānā, itarā paramatthasaccavisayā. Purimā karuṇānukūlā, itarā paññānukūlā. Saddhānusārigottānaṁ vā purimā. Te hi puggalappamāṇā, pacchimā dhammānusārīnaṁ. Saddhācaritatāya vā lokādhipatīnaṁ vasena puggalādhiṭṭhānā, paññācaritatāya dhammādhipatīnaṁ vasena dhammādhiṭṭhānā. Purimā ca neyyatthā, pacchimā nītatthā. Iti Bhagavā taṁ taṁ visesaṁ avekkhitvā tattha tattha duvidhaṁ desanaṁ desetīti veditabbaṁ.

Verañjakasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.43.)3.Mahāvedallasuttavaṇṇanā

449. Garubhāvo (MṬ.43./CS:pg.2.254) gāravaṁ, pāsāṇacchattaṁ viya garukaraṇīyatā. Saha gāravenāti sagāravo, garunā kismiñci vutte gāravavasena patissavanaṁ patissavo, saha patissavena sappatissavo, patissavabhūtaṁ taṁsabhāgañca yaṁ kiñci garukaraṇaṁ. Sagārave sappatissavacanaṁ sagāravasappatissavacanaṁ. Garukaraṇaṁ vā gāravo, sagāravassa sappatissavacanaṁ sagāravasappatissavacanaṁ. Etena sabhāveneva sagāravassa tathāpavattaṁ vacananti dasseti. Aññattha du-saddo garahatthopi hoti “dukkhaṁ dupputto”ti-ādīsu viya, idha pana so na sambhavati kucchitāya paññāya abhāvatoti āha “paññāya duṭṭhaṁ nāma natthī”ti. “Dussīlo”ti-ādīsu viya abhāvattho du-saddoti vuttaṁ “appañño nippaññoti attho”ti. Kittakenāti kena parimāṇena. Taṁ pana parimāṇaṁ yasmā parimeyyassa atthassa paricchindanaṁ hoti, nu-saddo ca pucchāya jotako, tasmā “Kittāvatā nu khoti kāraṇaparicchedapucchā”ti vatvā “Kittakena nu kho evaṁ vuccatīti attho”ti āha. “Kāraṇaparicchedapucchā”ti iminā “kittāvatā”ti sāmaññato pucchābhāvo dassito, na visesato, tassa pucchāvisesabhāvañāpanatthaṁ mahāniddese āgatā sabbāva pucchā atthuddhāranayena dasseti “pucchā ca nāmā”ti-ādinā. Adiṭṭhaṁ jotīyati etāyāti adiṭṭhajotanā, pucchā. Diṭṭhasaṁsandanā sākacchāvasena vinicchayakaraṇaṁ. Vimati chijjati etāyāti vimaticchedanā. Anumatiyā pucchā anumatipucchā. “Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave”ti-ādipucchāya hi “Kiṁ tumhākaṁ anumatī”ti anumati pucchitā hoti. Kathetuṁ kamyatāya pucchā kathetukamyatāpucchā.

Lakkhaṇanti ñātuṁ icchito yo koci sabhāvo. Aññātanti yena kenaci ñāṇena aññātabhāvaṁ āha. Adiṭṭhanti dassanabhūtena paccakkhaṁ viya adiṭṭhataṁ. Atulitanti “ettakaṁ idan”ti tulanabhūtena atulitataṁ. Atīritanti tīraṇabhūtena akatañāṇakiriyāsamāpanataṁ. Avibhūtanti ñāṇassa apākaṭabhāvaṁ. Avibhāvitanti ñāṇena apākaṭīkatabhāvaṁ. Idha diṭṭhasaṁsandanāpucchā adhippetā, na adiṭṭhajotanā vimaticchedanā cāti.

Kathamayaṁ (MṬ.43./CS:pg.2.255) attho viññāyatīti āha “thero hī”ti-ādi. Sayaṁ vinicchinantoti sayameva tesaṁ pañhānaṁ atthaṁ visesena nicchinanto. Idaṁ suttanti idaṁ pañcavīsatipañhapaṭimaṇḍitasuttaṁ, na yaṁ kiñci anavaseseneva matthakaṁ pāpesīti. “Sayameva pañhaṁ samuṭṭhāpetvā sayaṁ vinicchinanto”ti ettha catukkoṭikaṁ bhavatīti dassento “ekacco hī”ti-ādimāha. Pañhaṁ samuṭṭhāpetuṁyeva sakkotīti pucchanavidhiṁyeva jānāti. Na nicchetunti nicchetuṁ na sakkoti, vissajjanavidhiṁ na jānātīti attho. Visesaṭṭhānanti aññehi asadisaṭṭhānaṁ. Therena sadisoti therena sadiso sāvako natthi.

Saṁsanditvāti saṁyojetvā samānaṁ katvā, yathā tattha sabbaññutaññāṇaṁ pavattaṁ, tathā taṁ avilometvāti attho. Līḷāyantoti līḷaṁ karonto. Dhammakathikatāya aggabhāvappattiyā tattha appaṭihatañāṇatāya Buddhalīḷāya viya catunnaṁ parisānaṁ gamanaṁ gaṇhanto dhammakathaṁ katheti.

Ito vā etto vā anukkamitvāti uggahitakathāmaggato yattha katthaci īsakampi anukkamitvā uggahitaniyāmenevāti attho. Tenāha “yaṭṭhikoṭin”ti-ādi. Ekapadikanti ekapadanikkhepamattaṁ. Daṇḍakasetunti ekadaṇḍakamayaṁ setuṁ. Heṭṭhā ca upari ca suttapadānaṁ āharaṇena tepiṭakaṁ Buddhavacanaṁ heṭṭhupariyaṁ karonto. Jātassarasadisañca gāthaṁ, suttapadaṁ vā nikkhipitvā tattha nānā-upamākāraṇāni āharanto tāni ca tehi suttapadehi bodhento samuṭṭhāpento “jātassare pañcavaṇṇāni kusumāni phullāpento viya sinerumatthake vaṭṭisahassaṁ jālento viyā”ti vutto.

Ekapaduddhāreti ekasmiṁ paduddhāraṇakkhaṇe. Padavasena saṭṭhi padasatasahassāni gāthāvasena pannarasa gāthāsahassāni. Ākaḍḍhitvā gaṇhanto viyāti paccekaṁ pupphāni anocinitvā vallimeva ākaḍḍhitvā ekajjhaṁ pupphāni katvā gaṇhanto viya. Tenāha “ekappahārenevā”ti. Gatimantānanti atisayāya ñāṇagatiyā yuttānaṁ. Dhitimantānanti dhāraṇabalena yuttānaṁ.

Anantanayussadanti (MṬ.43./CS:pg.2.256) paccayuppannabhāsitatthanibbānavipākakiriyādivasena anantapabhede visaye pavattiyā anantanayehi ussannaṁ upacitaṁ. Caturoghanittharaṇatthikānaṁ titthe ṭhapitanāvā viyāti yojanā. Sahassayutta-ājaññarathoti vejayantarathaṁ sandhāya vadati.

Yasmā pucchāyaṁ byāpanicchānayena “duppañño duppañño”ti āmeḍitavasena vuttaṁ, tasmā dhammasenāpati pucchitamatthaṁ vissajjento pucchāsabhāgena “nappajānāti nappajānātī”ti āmeḍitavasenevāha. Tattha iti-saddo kāraṇatthoti dassento “yasmā nappajānāti, tasmā duppaññoti vuccatī”ti āha. Idaṁ dukkhanti idaṁ upādānakkhandhapañcakaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ. Tañca kho ruppanaṁ vediyanaṁ sañjānanaṁ abhisaṅkharaṇaṁ vijānananti saṅkhepato ettakaṁ. Ito uddhaṁ kiñci dhammajātaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ nāma natthīti yāthāvasarasalakkhaṇato pavattikkamato ceva pīḷanasaṅkhatasantāpavipariṇāmalakkhaṇato ca yathābhūtaṁ ariyamaggapaññāya nappajānāti. Avasesapaccayasamāgame udayati uppajjati, svāyaṁ samudayo saṁsārapavattibhāvenāti āha “pavattidukkhapabhāvikā”ti, dukkhasaccassa uppādikāti attho. Yāthāvasarasalakkhaṇatoti yathābhūtaṁ anupacchedakaraṇarasato ceva sampiṇḍananidānasaṁyogapalibodhalakkhaṇato ca.

Idaṁ nāma ṭhānaṁ patvāti idaṁ nāma appavattikāraṇaṁ āgamma. Nirujjhatīti anuppādanirodhavasena nirujjhati, tenāha “ubhinnaṁ appavattī”ti. Yāthāvasarasalakkhaṇatoti yathābhūtaṁ accutirasato ceva nissaraṇavivekāsaṅkhatāmatalakkhaṇato ca. Ayaṁ paṭipadāti ayaṁ sammādiṭṭhi-ādikā samodhānalakkhaṇā paṭipajjati etāyāti paṭipadā. Dukkhanirodhaṁ gacchatīti dukkhanirodhaṁ nibbānaṁ sacchikiriyābhisamayavasena gacchati ārabbha pavattati. Yāthāvasarasalakkhaṇatoti yathābhūtaṁ kilesappahānakaraṇasarasato ceva niyyānahetudassanādhipateyyalakkhaṇato ca nappajānāti. Anantaravāreti dutiyavāre. Imināva nayenāti “idaṁ dukkhaṁ, ettakaṁ dukkhan”ti-ādinā paṭhamavāre vuttanayena. Tattha hi duppaññaniddesattā pajānanapaṭikkhepavasena desanā āgatā, idha paññavantaniddesattā pajānanavasenāti ayameva viseso. Etthāti dutiyavāre.

Savanatoti (MṬ.43./CS:pg.2.257) kammaṭṭhānassa savanato uggaṇhāti. Ganthasavanamukhena hi tadatthassa uggahaṇaṁ. Ṭhapetvā taṇhanti-ādi tassa uggahaṇākāranidassanaṁ. Abhinivisatīti vipassanābhinivesavasena abhinivisati vipassanākammaṭṭhānaṁ paṭṭhapeti. No vivaṭṭeti vivaṭṭe abhiniveso na hoti avisayattā. Ayanti catusaccakammaṭṭhāniko.

Pañcakkhandhāti pañcupādānakkhandha.Khandhavasena vipassanābhinivesassa cakkhādivasena vedanādivasena ca satipi anekavidhatte sukaraṁ suviññeyyanti catudhātumukhena taṁ dassetuṁ “dhātukammaṭṭhānavasena otaritvā”ti āha. Rūpanti vavatthapetīti ruppanaṭṭhena rūpanti asaṅkarato paricchindati. Tadārammaṇāti taṁ rūpaṁ ārammaṇaṁ katvā pavattanakā. Nāmanti vedanādicatukkaṁ namanaṭṭhena nāmanti vavatthāpeti. Yamakatālakkhandhaṁ bhindanto viya yamakaṁ bhinditvā “arūpaṁ, rūpañcā”ti dveva ime dhammā, na ettha koci attā vā attaniyaṁ vāti nāmarūpaṁ vavatthapeti paricchindati pariggaṇhāti. Ettāvatā diṭṭhivisuddhi dassitā. Taṁ panetaṁ nāmarūpaṁ na ahetukaṁ. Yasmā sabbaṁ sabbattha sabbadā ca natthi, tasmā sahetukaṁ. Kīdisena hetunā? Na issarādivisamahetunā. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ Visuddhimaggasaṁvaṇṇanāyaṁ (visuddhi. mahāṭī.2.447) vuttanayena gahetabbaṁ. Sahetukattā eva sapaccayaṁ. Avijjādayoti avijjātaṇhupādānakammāhārādayo. Evanti “taṁ panetan”ti-ādinā vuttappakārena avijjādike paccaye ceva rūpavedanādike paccayuppannadhamme ca vavatthapetvā paricchinditvā pariggahetvā. Vuttañhetaṁ “avijjāsamudayā rūpasamudayo, taṇhāsamudayā rūpasamudayo”ti (paṭi.ma.1.50). Ettāvatā kaṅkhāvitaraṇavisuddhiṁ dasseti.

Hutvāti hetupaccayasamavāye uppajjitvā. Abhāvaṭṭhenāti tadanantarameva vinassanaṭṭhena. Aniccāti aniccā addhuvā. Aniccalakkhaṇaṁ āropetīti tesu pañcasu khandhesu aniccatāsaṅkhātaṁ sāmaññalakkhaṇaṁ niropeti. Tatoti aniccalakkhaṇāropanato paraṁ, tato vā aniccabhāvato. Udayabbayappaṭipīḷanākārenāti uppādanirodhehi pati pati abhikkhaṇaṁ pīḷanākārena hetunā dukkhā aniṭṭhā, dukkhamā vā. Avasavattanākārenāti kassaci vasena avasavattanākārena. Anattāti na sayaṁ attā, nāpi nesaṁ koci attā atthīti anattāti. Tilakkhaṇaṁ āropetvāti (MṬ.43./CS:pg.2.258) evaṁ aniccassa dukkhabhāvato, dukkhassa ca anattabhāvato khandhapañcake tividhampi sāmaññalakkhaṇaṁ āropetvā. Sammasantoti udayabbayañāṇuppattiyā uppanne vipassanupakkilese pahāya maggāmaggaṁ vavatthapetvā udayabbayañāṇādivipassanāpaṭipāṭiyā saṅkhāre sammasanto gotrabhuñāṇānantaraṁ lokuttaramaggaṁ pāpuṇāti.

Ekapaṭivedhenāti ekeneva ñāṇena paṭivijjhanena. Paṭivedho paṭighātābhāvena visaye nissaṅgacārasaṅkhātaṁ nibbijjhanaṁ. Abhisamayo avirajjhitvā adhigamanasaṅkhāto avabodho. “Idaṁ dukkhaṁ, ettaṁ dukkhaṁ, na ito bhiyyo”ti paricchinditvā yāthāvato jānanameva vuttanayena paṭivedhoti pariññāpaṭivedho, idañca yathā ñāṇe pavatte pacchā dukkhassa sarūpādiparicchede sammoho na hoti, tathā pavattiṁ gahetvā vuttaṁ, na pana maggañāṇassa “idaṁ dukkhan”ti-ādinā pavattanato. Tenāha “tasmiñcassa khaṇe”ti-ādi. Pahīnassa puna apahātabbatāya pakaṭṭhaṁ hānaṁ cajanaṁ samucchindanaṁ pahānaṁ, pahānameva vuttanayena paṭivedhoti pahānapaṭivedho. Ayampi yena kilesena appahīyamānena maggabhāvanāya na bhavitabbaṁ, asati ca maggabhāvanāya yo uppajjeyya, tassa padaghātaṁ karontassa anuppattidhammataṁ āpādentassa ñāṇassa tathāpavattiyā paṭighātābhāvena nissaṅgacāraṁ upādāya evaṁ vutto. Sacchikiriyā paccakkhakaraṇaṁ anussavākāraparivitakkādike muñcitvāva sarūpato ārammaṇakaraṇaṁ “idaṁ tan”ti yāthāvasabhāvato gahaṇaṁ, sā eva vuttanayena paṭivedhoti sacchikiriyāpaṭivedho. Ayampi yassa āvaraṇassa asamucchindanato ñāṇaṁ nirodhaṁ ālambituṁ na sakkoti, tassa samucchindanato taṁ sarūpato vibhāvitameva pavattatīti evaṁ vutto.

Bhāvanā uppādanā vaḍḍhanā ca. Tattha paṭhamamagge uppādanaṭṭhena bhāvanā, dutiyādīsu vaḍḍhanaṭṭhena, ubhayatthāpi vā ubhayaṁ veditabbaṁ. Paṭhamamaggopi hi yathārahaṁ vuṭṭhānagāminiyaṁ pavattaṁ parijānanādiṁ vaḍḍhento pavattoti tatthāpi vaḍḍhanaṭṭhena bhāvanāti sakkā viññātuṁ. Dutiyādīsupi appahīnakilesappahānato puggalantarasādhanato ca uppādanaṭṭhena bhāvanā, sā eva vuttanayena paṭivedhoti bhāvanāpaṭivedho. Ayampi yathā ñāṇe pavatte pacchā maggadhammānaṁ sarūpaparicchede sammoho na hoti, tathā (MṬ.43./CS:pg.2.259) pavattiṁ gahetvā vutto. Tiṭṭhantu tāva yathādhigatā maggadhammā, yathāpavattesu phalesupi ayaṁ yathādhigatasaccadhammesu viya vigatasammohova hoti sekkhopi samāno. Tena vuttaṁ-- “diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo”ti (mahāva.27). Yathā cassa dhammā tāsaṁ jotitā yathādhigatasaccadhammāvalambiniyo maggavīthito parato maggaphalapahīnāvasiṭṭhakilesanibbānānaṁ paccavekkhaṇā pavattanti. Dukkhasaccadhammā hi sakkāyadiṭṭhi-ādayo. Ayañca atthavaṇṇanā pariññābhisamayenāti-ādīsupi vibhāvetabbā. Kiccatoti asammohato. Nirodhaṁ ārammaṇatoti ettha “ārammaṇatopī”ti pi-saddo luttaniddiṭṭho daṭṭhabbo nirodhepi asammohapaṭivedhassa labbhanato. Etassāti catusaccakammaṭṭhānikassa puggalassa.

Paññavāti niddiṭṭho nippariyāyato paññavantatāya idha adhippetattā. Pāḷitoti dhammato. Atthatoti Aṭṭhakathāto. Anusandhitoti tasmiṁ tasmiṁ Sutte taṁtaṁ-anusandhito. Pubbāparatoti pubbenāparassa saṁsandanato. Saṅgītikkamena cettha pubbāparatā veditabbā. Taṁtaṁdesanāyameva vā pubbabhāgena aparabhāgassa saṁsandanato. Viññāṇacaritoti vijānanacarito vīmaṁsanacarito tepiṭake Buddhavacane vicāraṇācāravepullato. Paññavāti na vattabbo maggenāgatāya paññāya abhāvato. Ajja ajjeva arahattanti ittaraṁ atikhippamevāti adhippāyo. Paññavāpakkhaṁ bhajati sekkhapariyāyasabbhāvato. Sutte pana paṭivedhova kathito saccābhisamayavasena āgatattā.

Esāti anantare vutto ariyapuggalo. Kammakārakacittanti bhāvanākammassa pavattanakacittaṁ Sukhavedanampi vijānātīti ko vediyati, kassa vedanā, kiṁkāraṇā vedanā, sopi kassaci abhāvaggahaṇamukhena sukhaṁ vedanaṁ sabhāvato samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato ca yathābhūtaṁ paricchindanto pariggaṇhanto sukhaṁ vedanaṁ vijānāti nāma. Sesapadadvayepi eseva nayo. Yasmā “satipaṭṭhāne”ti iminā satipaṭṭhānakathaṁ upalakkheti. Tāya hi tadattho veditabbo, tasmā taṁsaṁvaṇṇanāyampi (dī.ni.ṭī.2.380) vuttanayena tassattho veditabbo (MṬ.43./CS:pg.2.260) Kāmañcetaṁ viññāṇaṁ vedanāto aññampi ārammaṇaṁ vijānāti, anantaravāre pana rūpamukhena vipassanābhinivesassa dassitattā idha arūpamukhena dassetuṁ “sukhantipi vijānātī”ti-ādinā niddiṭṭhaṁ, pucchantassa vā ajjhāsayavasena.

Saṁsaṭṭhāti sampayuttā. Tenāha “ekuppādādilakkhaṇena saṁyogaṭṭhenā”ti. Visaṁsaṭṭhāti vippayuttā. Bhinditvāti aññabhūmikassa aññabhūmidassaneneva vināsetvā, saṁbhinditvā vā. Saṁsaṭṭhabhāvaṁ pucchatīti taṁcittuppādapariyāpannānaṁ pañcaviññāṇānaṁ saṁsaṭṭhabhāvaṁ pucchati. Yadi evaṁ kathaṁ pucchāya avasaro visaṁsaṭṭhabhāvāsaṅkāya eva abhāvato? Na, cittuppādantaragatānaṁ maggapaññāmaggaviññāṇānaṁ vipassanāpaññāvipassanāviññāṇānañca vomissakasaṁsaṭṭhabhāvassa labbhamānattā. Vinivaṭṭetvāti aññamaññato vivecetvā. Nānākaraṇaṁ dassetuṁ na sakkāti idaṁ kevalaṁ saṁsaṭṭhabhāvameva sandhāya vuttaṁ, na sabhāvabhedaṁ, sabhāvabhedato pana nānākaraṇaṁ nesaṁ pākaṭameva. Tenāha “ārammaṇato vā vatthuto vā uppādato vā nirodhato vā”ti. Idāni tameva sabhāvabhedaṁ visayabhedena suṭṭhu pākaṭaṁ katvā dassetuṁ “tesaṁ tesaṁ panā”ti-ādi vuttaṁ. Visayoti pavattiṭṭhānaṁ issariyabhūmi, yena cittapaññānaṁ tattha tattha pubbaṅgamatā vuccati.

Kāmañca vipassanāpi paññāvaseneva kiccakārī, maggopi viññāṇasahitova, na kevalo, yathā pana lokiyadhammesu cittaṁ padhānaṁ tatthassa dhorayhabhāvena pavattisabbhāvato. Tathā hi taṁ “chadvārādhipati rājā”ti (dha.pa.aṭṭha.2.181) vuccati, evaṁ lokuttaradhammesu paññā padhānā paṭipakkhavidhamanassa visesato tadadhīnattā. Tathā hi maggadhamme sammādiṭṭhi eva paṭhamaṁ gahitā. Ayañca nesaṁ visayavasena pavattibhedo, tathā ca paññāpanavidhi na kevalaṁ thereheva dassito, apica kho Bhagavatāpi dassitoti vibhāvento “sammāsambuddhopī”ti-ādimāha. Yattha paññā na labbhati, tattha cittavasena pucchane vattabbameva natthi yathā-- “Kiṁcitto tvaṁ bhikkhū”ti-ādīsu (pārā.132-135). Yattha pana paññā labbhati, tatthāpi cittavasena jotanā hoti yathā-- “Ajjhattameva cittaṁ saṇṭhapeti sannisādeti ekodiṁ karoti samādahati (saṁ.ni.4.332), yasmiṁ samaye kāmāvacaraṁ kusalaṁ (MṬ.43./CS:pg.2.261) cittaṁ uppannaṁ hotī”ti-ādīsu (dha.sa.1). Aṭṭhakathāyaṁ pana lokiyadhammesu cittavasena, lokuttaradhammesu paññāvasena codanaṁ byatirekamukhena dassetuṁ “katamā te bhikkhu paññā adhigatā”ti-ādi vuttaṁ. Yebhuyyavasena cetaṁ vuttanti daṭṭhabbaṁ. Tathā hi katthaci lokiyadhammā paññāsīsenapi niddisīyanti-- “Paṭhamassa jhānassa lābhino kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti hānabhāginī paññā”ti-ādīsu (paṭi.ma.1.1). Saññāsīsenapi-- “Uddhumātakasaññāti vā sesarūpārūpasaññāti vā ime dhammā ekatthā, udāhu nānatthā”ti-ādīsu (pārā. aṭṭha. 45adabhājanīyavaṇṇanā). Tathā lokuttaradhammāpi katthaci cittasīsena niddisīyanti-- “Yasmiṁ samaye lokuttaraṁ cittaṁ bhāvetī”ti (dha.sa.277), tathā phassādisīsenapi-- “Yasmiṁ samaye lokuttaraṁ phassaṁ bhāveti, vedanaṁ saññaṁ cetanaṁ bhāvetī”ti-ādīsu (dha.sa.277).

Catūsu sotāpattiyaṅgesūti sappurisasevanā, saddhammassavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammapaṭipattīti imesu catūsu sotāpattimaggassa kāraṇesu. Kāmaṁ cetesu sati-ādayopi dhammā icchitabbāva tehi vinā tesaṁ asambhavato, tathāpi cettha saddhā visesato kiccakārīti veditabbā. Saddo eva hi sappurise payirupāsati, saddhammaṁ suṇāti, yoniso ca manasi karoti, ariyamaggassa ca anudhammaṁ paṭipajjati, tasmā vuttaṁ “ettha saddhindriyaṁ daṭṭhabban”ti. Iminā nayena sesindriyesupi attho daṭṭhabbo. Catūsu sammappadhānesūti catubbidhasammappadhānabhāvanāya. Catūsu satipaṭṭhānesūti-ādīsupi eseva nayo. Ettha ca sotāpattiyaṅgesu saddhā viya sammappadhānabhāvanāya vīriyaṁ viya ca satipaṭṭhānabhāvanāya-- “satimā vineyya loke abhijjhādomanassan”ti (dī.ni.2.373 ma.ni.1.106 saṁ.ni.5.384 407) vacanato pubbabhāge kiccato sati adhikā icchitabbā. Evaṁ samādhikammikassa samādhi, “ariyasaccabhāvanā paññābhāvanā”ti katvā tattha paññā pubbabhāge adhikā icchitabbāti pākaṭoyamattho, adhigamakkhaṇe pana samādhipaññānaṁ viya sabbesampi indriyānaṁ saddhādīnaṁ samarasatāva icchitabbā. Tathā hi “ettha saddhindriyan”ti-ādinā tattha tattha etthaggahaṇaṁ kataṁ. Evanti yaṁ ṭhānaṁ, taṁ indriyasamattādiṁ paccāmasati. Savisayasmiṁyevāti attano attano visaye (MṬ.43./CS:pg.2.262) eva. Lokiyalokuttarā dhammā kathitāti lokiyadhammā lokuttaradhammā ca tena tena pavattivisesena kathitā. Idaṁ vuttaṁ hoti -- saddhāpañcamesu indriyesu saha pavattamānesu tattha tattha visaye saddhādīnaṁ kiccādhikatāya tassa tasseva daṭṭhabbatā vuttā, na sabbesaṁ. Evaṁ aññepi lokiyalokuttarā dhammā yathāsakaṁ visaye pavattivisesavasena bodhitāti.

Idāni saddhādīnaṁ indriyānaṁ tattha tattha atirekakiccataṁ upamāya vibhāvetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Tatridaṁ upamāsaṁsandanaṁ rājapañcamā sahāyā viya vimuttiparipācakāni pañcindriyāni. Nesaṁ kīḷanatthaṁ ekajjhaṁ vīthi-otaraṇaṁ viya indriyānaṁ ekajjhaṁ vipassanāvīthi-otaraṇaṁ. Sahāyesu paṭhamādīnaṁ yathāsakageheva vicāraṇā viya saddhādīnaṁ sotāpatti-aṅgādīni patvā pubbaṅgamatā. Sahāyesu itaresaṁ tattha tattha tuṇhībhāvo viya sesindriyānaṁ tattha tattha tadanvayatā. Tassa pubbaṅgamabhūtassa indriyassa kiccānugatatā. Na hi tadā tesaṁ sasambhārapathavī-ādīsu āpādīnaṁ viya kiccaṁ pākaṭaṁ hoti, saddhādīnaṁyeva pana kiccaṁ vibhūtaṁ hutvā tiṭṭhati puretaraṁ tathāpaccayehi cittasantānassa abhisaṅkhatattā. Ettha ca vipassanākammikassa bhāvanā visesato paññuttarāti dassanatthaṁ rājānaṁ nidassanaṁ katvā paññindriyaṁ vuttaṁ. Itīti-ādi yathādhigatassa atthassa nigamanaṁ.

Maggaviññāṇampīti ariyamaggasahagataṁ apacayagāmiviññāṇampi. Tatheva taṁ vijānātīti saccadhammaṁ “idaṁ dukkhan”ti-ādinā nayeneva vijānāti ekacittuppādapariyāpannattā maggānukūlattā ca. Yaṁ vijānātīti ettha vijānanapajānanāni vipassanācittuppādapariyāpannāni adhippetāni, na “yaṁ pajānātī”ti ettha viya maggacittuppādapariyāpannāti āha “yaṁ saṅkhāragatan”ti-ādi. Tathevāti “aniccan”ti-ādinā nayena. Ekacittuppādapariyāpannattā vipassanābhāvato ca samānapaccayehi saha pavattikatā ekuppādatā, tato eva ekajjhaṁ saheva nirujjhanaṁ ekanirodhatā, ekaṁyeva vatthuṁ nissāya pavatti ekavatthukatā, ekaṁyeva ārammaṇaṁ ārabbha pavatti ekārammaṇatā. Hetumhi cetaṁ karaṇavacanaṁ. Tena ekuppādāditāya saṁsaṭṭhabhāvaṁ sādheti. Anavasesapariyādānañcetaṁ, ito tīhipi sampayuttalakkhaṇaṁ hotiyeva.

Maggapaññaṁ (MṬ.43./CS:pg.2.263) sandhāya vuttaṁ, sā hi ekantato bhāvetabbā, na pariññeyyā, paññāya pana bhāvetabbatāya taṁsampayuttadhammāpi taggatikāva hontīti āha “taṁsampayuttaṁ panā”ti-ādi. Kiñcāpi vipassanāpaññāya bhāvanāvasena pavattanato taṁsampayuttaviññāṇampi tatheva pavattati, tassa pana pariññeyyabhāvānativattanato pariññeyyatā vuttā. Tenevāha-- “yampi taṁ dhammaṭṭhitiñāṇaṁ, tampi khayadhammaṁ vayadhammaṁ virāgadhammaṁ nirodhadhamman”ti.

450. Evaṁ santepīti vedanāti evaṁ sāmaññaggahaṇe satipi. Tebhūmikasammasanacāravedanāvāti bhūmittayapariyāpannā, tato eva sammasanañāṇassa gocarabhūtā vedanā eva adhippetā sabrahmacārīnaṁ upakārāvahabhāvena desanāya āraddhattā. Tathā hi vuttaṁ “caturoghanittharaṇatthikānan”ti-ādi Esa nayo paññāyapi. Idha sukhādisaddā tadārammaṇavisayāti imamatthaṁ suttena sādhetuṁ “rūpañca hī”ti-ādi vuttaṁ. Ekantadukkhanti ekanteneva aniṭṭhaṁ, tato eva dukkhamatāya dukkhaṁ. Ārammaṇakaraṇavasena dukkhavedanāya anupatitaṁ, otiṇṇañcāti dukkhānupatitaṁ, dukkhāvakkantaṁ. Sukhena anavakkantaṁ abhavissāti yojanā. Nayidanti ettha idanti nipātamattaṁ. Sārajjeyyunti sārāgaṁ uppādeyyuṁ. Sukhanti sabhāvato ca iṭṭhaṁ. Sārāgā saṁyujjantīti bahalarāgahetu yathārahaṁ dasahipi saṁyojanehi saṁyujjanti. Saṁyogā saṁkilissantīti tathā saṁyuttatāya taṇhāsaṁkilesādivasena saṁkilissanti, vibādhīyanti upatāpīyanti cāti attho. Ārammaṇanti iṭṭhaṁ, aniṭṭhaṁ, majjhattañca ārammaṇaṁ yathākkamaṁ sukhaṁ, dukkhaṁ, adukkhamasukhanti kathitaṁ. Evaṁ avisesena pañcapi khandhe sukhādi-ārammaṇabhāvena dassetvā idāni vedanā eva sukhādi-ārammaṇabhāvena dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Pākatikapacurajanavasenāyaṁ kathitāti katvā “purimaṁ sukhaṁ vedanaṁ ārammaṇaṁ katvā”ti vuttaṁ. Visesalābhī pana anāgatampi sukhaṁ vedanaṁ ārammaṇaṁ karoteva. Vuttametaṁ satipaṭṭhānavaṇṇanāyaṁ (dī.ni.aṭṭha.2.380 ma.ni.aṭṭha.1.79). Vedanāya hi ārammaṇaṁ vediyantiyā taṁsamaṅgīpuggalo vedetīti vohāramattaṁ hoti.

Sabbasaññāyāti sabbāyapi catubhūmikasaññāya. Sabbatthakasaññāyāti sabbasmiṁ cittuppāde pavattanakasaññāya. Vatthe vāti vā-saddena vaṇṇadhātuṁ saṅgaṇhāti (MṬ.43./CS:pg.2.264) Pāpentoti bhāvanaṁ upacāraṁ vā appanaṁ vā upanento. Uppajjanakasaññāpīti “nīlaṁ rūpaṁ, rūpārammaṇaṁ nīlan”ti uppajjanakasaññāpi.

Asabbasaṅgāhikattāti sabbesaṁ vedanāsaññāviññāṇānaṁ asaṅgahitattā. Takkagatanti suttakantanakatakkamhi, suttavattanakatakkamhi vā veṭhanavasena ṭhitaṁ. Parivaṭṭakādigatanti suttaveṭhanaparivaṭṭakādigataṁ. Vissaṭṭhattāva na gahitā, yadaggena paññā viññāṇena saddhiṁ sampayogaṁ labhāpitā, tadaggena vedanāsaññāhipi sampayogaṁ labhāpitā evāti. Tadeva sañjānāti saṁsaṭṭhabhāvato.

Sañjānāti vijānātīti ettha “pajānātī”ti padaṁ ānetvā vattabbaṁ pajānanavasenapi visesassa vakkhamānattā. Jānātīti ayaṁ saddo ca laddatoyevettha aviseso, atthato pana visesato icchitabbo. Anekatthattā hi dhātūnaṁ tena ākhyātapadena nāmapadena ca vuttamatthaṁ upasaggapadaṁ jotakabhāvena viseseti, na vācakabhāvena. Tenāha “tassapi jānanatthe viseso veditabbo”ti Etena saññāviññāṇapaññāpadāni antogadhajānanatthe yathāsakaṁ visiṭṭhavisaye ca niṭṭhānīti dasseti. Tenevāha “saññā hī”ti-ādi. Sañjānanamattamevāti ettha matta-saddena visesanivatti-atthena vijānanapajānanākāre nivatteti, eva-saddena kadācipi imissā te visesā natthevāti avadhāreti. Tenevāha “aniccaṁ dukkhan”ti-ādi. Tattha viññāṇakiccampi kātuṁ asakkontī saññā kuto paññākiccaṁ kareyyāti “lakkhaṇapaṭivedhaṁ pāpetuṁ na sakkoti”cceva vuttaṁ, na vuttaṁ “maggapātubhāvan”ti.

Ārammaṇe pavattamānaṁ viññāṇaṁ na saññā viya nīlapītādimattasañjānanavasena pavattati, atha kho tattha aññampi tādisaṁ visesaṁ jānantameva pavattatīti āha “viññāṇan”ti-ādi. Kathaṁ pana viññāṇaṁ lakkhaṇapaṭivedhaṁ pāpetīti? Paññāya dassitamaggena. Lakkhaṇārammaṇikavipassanāya hi anekavāraṁ lakkhaṇāni paṭivijjhitvā pavattamānāya paguṇabhāvato paricayavasena ñāṇavippayuttacittenapi vipassanā sambhavati, yathā taṁ paguṇassa ganthassa ajjhayane tattha tattha gatāpi vārā (MṬ.43./CS:pg.2.265) na upadhārīyanti. “Lakkhaṇapaṭivedhan”ti ca lakkhaṇānaṁ ārammaṇakaraṇamattaṁ sandhāya vuttaṁ, na paṭivijjhanaṁ. Ussakkitvāti udayabbayañāṇādiñāṇapaṭipāṭiyā ārabhitvā. Maggapātubhāvaṁ pāpetuṁ na sakkoti asambodhasabhāvattā. Ārammaṇampi sañjānāti avabujjhanavaseneva, na sañjānanamattena. Tathā lakkhaṇapaṭivedhampi pāpeti, na vijānanamattena, attano pana aññāsādhāraṇena ānubhāvena ussakkitvā maggapātubhāvampi pāpeti.

Idāni yathāvuttamatthaṁ upamāya vibhāvetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha ajātabuddhīti asañjātabyavahārabuddhi. Upabhogaparibhoganti upabhogaparibhogārahaṁ, upabhogaparibhogavatthūnaṁ paṭilābhayogganti attho. Kūṭoti kahāpaṇapatirūpako tambakaṁsādimayo. Chekoti mahāsāro. Karatoti aḍḍhasāro. Saṇhoti mudujātiko samasāro. Iti-saddo ādi-attho. Tena pādasāraparopādasāra-aḍḍhasārādīnaṁ saṅgaho. Jānanto ca pana naṁ rūpaṁ disvāpi …pe… asukācariyena katotipi jānāti tathā heraññikaganthassa suggahitattā. Evamevanti-ādi upamāsaṁsandanaṁ. Saññāvibhāgaṁ akatvā piṇḍavaseneva ārammaṇassa gahaṇato dārakassa kahāpaṇadassanasadisā vuttā. Tathā hi sā yathā-upaṭṭhitavisayapadaṭṭhānā vuccati. Viññāṇaṁ ārammaṇe ekaccavisesaggahaṇasamatthabhāvato gāmikapurisakahāpaṇadassanasadisaṁ vuttaṁ. Paññā pana ārammaṇe anavasesāvabodhato heraññikakahāpaṇadassanasadisā vuttā. Nesanti saññāviññāṇapaññānaṁ Visesoti sabhāvaviseso. Duppaṭivijjho pakatipaññāya. Imināva nesaṁ accantasukhumataṁ dasseti.

Ekārammaṇe pavattamānānanti ekasmiṁyeva ārammaṇe pavattamānānaṁ. Tena abhinnavisayābhinnakālatādassanena avinibbhogavuttitaṁ vibhāvento duppaṭivijjhataṁyeva ulliṅgeti. Vavatthānanti asaṅkarato ṭhapanaṁ. Ayaṁ phasso …pe… idaṁ cittanti nidassanamattametaṁ. Iti-saddo vā ādi-attho. Tena sesadhammānampi saṅgaho daṭṭhabbo. Idanti arūpīnaṁ dhammānaṁ vavatthānakaraṇaṁ. Tatoti yaṁ vuttaṁ tilatelādi-uddharaṇaṁ, tato. Yadi dukkarataraṁ, kathaṁ tanti āha “Bhagavā panā”ti-ādi.

451. Nissaṭenāti (MṬ.43./CS:pg.2.266) nikkhantena ataṁsambandhena. Pariccattenāti pariccattasadisena paccayabhāvānupagamanena paccayuppannasambandhābhāvato. Nissakkavacanaṁ apādānadīpanato. Karaṇavacanaṁ kattu-atthadīpanato. Kāmāvacaramanoviññāṇaṁ na niyamato “idaṁ nāma pañcadvārikāsambandhā”ti sakkā vattuṁ, rūpāvacaraviññāṇaṁ pana na tathāti, tasseva pañcahi indriyehi nissaṭatā vuttāti āha “rūpāvacaracatutthajjhānacittenā”ti. Catutthajjhānaggahaṇaṁ tasseva arūpāvacarassa padaṭṭhānabhāvato. Parisuddhenāti visesato asaṁkilesikattāva. Tañhi vigatūpakkilesatāya visesato parisuddhaṁ. Tenāha “nirupakkilesenā”ti. Jānitabbaṁ neyyaṁ, saparasantānesu idaṁ atisayaṁ jānitabbato bujjhitabbaṁ bodhetabbaṁ vāti attho. Neyyanti vā attano santāne netabbaṁ pavattetabbanti attho. Tenāha “nibbattetuṁ sakkā hoti. Ettha ṭhitassa hi sā ijjhatī”ti. Pāṭiyekkanti visuṁ visuṁ, anupadadhammavasenāti attho. Abhinivesābhāvatoti vipassanābhinivesassa asambhavato. Kalāpato nayatoti kalāpasammasanasaṅkhātato nayavipassanato. Bhikkhunoti sāvakassa. Sāvakasseva hi tatra anupadadhammavipassanā na sambhavati, na satthu. Tenāha “tasmā”ti-ādi. Vissajjesīti tappaṭibaddhachandarāgappahānena pajahati.

Hatthagatattāti hatthagatasadisattā, āsannattāti attho. Yadā hi lokanātho bodhimūle aparājitapallaṅke nisinno-- “Kicchaṁ vatāyaṁ loko āpanno”ti-ādinā (dī.ni.2.57 saṁ.ni.2.4 10) paṭiccasamuppādamukhena vipassanābhinivesaṁ katvā adhigantabbasabbaññutaññāṇānurūpaṁ chattiṁsakoṭisahassamukhena mahāvajirañāṇaṁ nāma mahābodhisattasammasanaṁ pavattento anekākārasamāpattidhammasammasane anupadameva nevasaññānāsaññāyatanadhammepi aparāparaṁ sammasi. Tenāha “Bhagavā panā”ti-ādi. Paropaññāsāti dvepaññāsaṁ. Kāmañcettha keci dhammā vedanādayo phassapañcamakādīsu vuttāpi jhānakoṭṭhāsādīsupi saṅgahitā, taṁtaṁpaccayabhāvavisiṭṭhena pana atthavisesena dhammantarāni viya hontīti evaṁ vuttaṁ. Tathā hi lokuttaracittuppādesu navindriyatā vuccati. Aṅguddhārenāti tattha labbhamānajhānaṅgabojjhaṅgamaggaṅgānaṁ uddharaṇena. Aṅga-saddo (MṬ.43./CS:pg.2.267) vā koṭṭhāsapariyāyo, tasmā aṅguddhārenāti phassapañcamakādikoṭṭhāsānaṁ samuddharaṇena. Yāvatā saññāsamāpattiyoti yattakā saññāsahagatā jhānasamāpattiyo, tāhi vuṭṭhāya adhigandhabbattā tāvatikā veneyyānaṁ aññāpaṭivedho arahattasamadhigamo.

Dassanapariṇāyakaṭṭhenāti andhassa yaṭṭhikoṭiṁ gahetvā maggadesako viya dhammānaṁ yathāsabhāvadassanasaṅkhātena pariṇāyakabhāvena. Yathā vā so tassa cakkhubhūto, evaṁ sattānaṁ paññā. Tenāha “cakkhubhūtāya paññāyā”ti. Samādhisampayuttā paññā samādhipaññā. Samādhi cettha āruppasamādhīti vadanti, sammasanapayogo pana koci jhānasamādhīti yuttaṁ. Vipassanābhūtā paññā vipassanāpaññā. Samādhipaññāya antosamāpattiyaṁ kiccato pajānāti, “samāhito yathābhūtaṁ pajānātī”ti pana vacanato (saṁ.ni.3.5 4.99-100 3.5.1071-1072 netti. 40 mi. pa.2.1.14) asammohato pajānāti. Tattha kiccatoti gocarajjhatte ārammaṇakaraṇakiccato. Asammohatoti sampayuttadhammesu sammohavidhamanato yathā pītipaṭisaṁvedanādīsu. Kimatthiyāti kiṁpayojanāti āha “ko etissā attho”ti. Abhiññeyye dhammeti yāthāvasarasalakkhaṇāvabodhavasena abhimukhaṁ ñeyye jānitabbe khandhāyatanādidhamme. Abhijānātīti salakkhaṇato sāmaññalakkhaṇato ca abhimukhaṁ avirajjhanavasena jānāti. Etena ñātapariññābyāpāramāha. Pariññeyyeti aniccātipi dukkhātipi anattātipi paricchijja jānitabbe. Parijānātīti “yaṁ kiñci rūpaṁ …pe… aniccaṁ khayaṭṭhenā”ti-ādinā (paṭi.ma.1.48) paricchinditvā jānāti. Iminā tīraṇapariññābyāpāramāha. Pahātabbe dhammeti niccasaññādike yāva arahattamaggavajjhā sabbe pāpadhamme. Pajahati pakaṭṭhato jahati, vikkhambheti ceva samucchindati cāti attho. Iminā pahānapariññābyāpāramāha. Sā panesā paññā lokiyāpi tippakārā lokuttarāpi, tāsaṁ visesaṁ sayamevāha. Kiccatoti abhijānanavasena ārammaṇakiccato. Asammohatoti yathābalaṁ abhiññeyyādīsu sammohavidhamanato. Nibbānamārammaṇaṁ katvā pavattanato abhiññeyyādīsu vigatasammohato evāti āha “lokuttarā asammohato”ti.

452. Kammassakatā (MṬ.43./CS:pg.2.268) sammādiṭṭhi ca vaṭṭanissitattā idha nādhippetā, vivaṭṭakathā hesāti vuttaṁ “vipassanāsammādiṭṭhiyā ca maggasammādiṭṭhiyā cā”ti. Parato ghosoti parato satthuto, sāvakato vā labbhamāno dhammaghoso. Tenāha “sappāyadhammassavanan”ti. Tañhi sammādiṭṭhiyā paccayo bhavituṁ sakkoti, na yo koci paratoghoso. Upāyamanasikāroti yena nāmarūpapariggahādi sijjhati, tādiso pathamanasikāro. Ayañca sammādiṭṭhiyā paccayoti niyamapakkhiko, na sabbasaṁgāhakoti dassento “paccekabuddhānaṁ panā”ti-ādimāha. Yonisomanasikārasmiṁyevāti avadhāraṇena paratoghosameva nivatteti, na padaṭṭhānavisesaṁ paṭiyogīnivattanatthattā eva-saddassa.

Laddhupakārāti (a.ni.ṭī.3.5.25) yathārahaṁ nissayādivasena laddhapaccayā. Vipassanāsammādiṭṭhiyā anuggahitabhāvena gahitattā maggasammādiṭṭhīsu ca arahattamaggasammādiṭṭhi, anantarassa hi vidhi, paṭisedho vā. Aggaphalasamādhimhi tapparikkhāradhammesuyeva ca kevalo cetopariyāyo niruḷhoti sammādiṭṭhīti arahattamaggasammādiṭṭhi. Phalakkhaṇeti anantare kālantare cāti duvidhe phalakkhaṇe. Paṭippassaddhivasena sabbasaṁkilesehi ceto vimuccati etāyāti cetovimutti, aggaphalapaññaṁ ṭhapetvā avasesā phaladhammā. Tenāha “cetovimutti phalaṁ assāti. Cetovimuttisaṅkhātaṁ phalaṁ ānisaṁso”ti, sabbasaṁkilesehi cetaso vimuccanasaṅkhātaṁ paṭippassambhanasaññitaṁ pahānaṁ phalaṁ ānisaṁso cāti yojanā. Idha ca cetovimutti-saddena pahānamattaṁ gahitaṁ, pubbe pahāyakadhammā, aññathā phaladhammā eva ānisaṁsoti gayhamāne punavacanaṁ niratthakaṁ siyā.

Paññāvimuttiphalānisaṁsāti etthāpi evameva attho veditabbo. Sammāvācākammantājīvā sīlasabhāvattā visesato samādhissa upakārā, tathā sammāsaṅkappo jhānasabhāvattā. Tathā hi so “appanā”ti niddiṭṭho. Sammāsatisammāvāyāmā pana samādhipakkhiyā evāti āha “avasesā dhammā cetovimuttīti veditabbā”ti. Catupārisuddhisīlanti ariyamaggādhigamassa padaṭṭhānabhūtaṁ catupārisuddhisīlaṁ. Sutādīsupi eseva nayo. Attano cittappavatti-ārocanavasena saha kathanaṁ saṁkathā, saṁkathāva (MṬ.43./CS:pg.2.269) sākacchā. Idha pana kammaṭṭhānapaṭibaddhāti āha “kammaṭṭhāne …pe… kathā”ti. Tattha kammaṭṭhānassa ekavāraṁ vīthiyā appaṭipajjanaṁ khalanaṁ, anekavāraṁ pakkhalanaṁ, tadubhayassa vicchedanīkathā khalanapakkhalanachedanakathā. Pūrentassāti vivaṭṭanissitaṁ katvā pālentassa brūhentassa ca. Suṇantassāti “yathā-uggahitakammaṭṭhānaṁ phātiṁ gamissatī”ti evaṁ suṇantassa. Teneva hi “sappāyadhammassavanan”ti vuttaṁ. Kammaṁ karontassāti bhāvanānuyogakammaṁ karontassa.

Pañcasupi ṭhānesu anta-saddo hetu-atthajotano daṭṭhabbo. Evañhi “yathā hī”ti-ādinā vuccamānā ambupamā ca yujjeyya. Udakakoṭṭhakanti ālavālaṁ. Thiraṁ katvā bandhatīti asithilaṁ daḷhaṁ nātimahantaṁ nātikhuddakaṁ katvā yojeti. Thiraṁ karotīti udakasiñcanakāle tato tato vissaritvā udakassa anikkhamanatthaṁ ālavālaṁ thirataraṁ karoti. Sukkhadaṇḍakoti tasseva ambagacchakassa sukkho sākhāsīsako. Kipillikapuṭoti tambakipillikakuṭajaṁ. Khaṇittinti kudālaṁ. Koṭṭhakabandhanaṁ viya sīlaṁ sammādiṭṭhiyā vaḍḍhanupāyassa mūlabhāvato. Udakasiñcanaṁ viya dhammassavanaṁ bhāvanāya paribrūhanato. Mariyādāya thirabhāvakaraṇaṁ viya samatho yathāvuttabhāvanādhiṭṭhānāya sīlamariyādāya daḷhabhāvāpādanato. Samāhitassa hi sīlaṁ thirataraṁ hoti. Samīpe valli-ādīnaṁ haraṇaṁ viya kammaṭṭhāne khalanapakkhalanacchedanaṁ ijjhitabbabhāvanāya vibandhāpanayanato. Mūlakhaṇanaṁ viya sattannaṁ anupassanānaṁ bhāvanā tassā vibandhassa mūlakānaṁ taṇhāmānadiṭṭhīnaṁ palikhaṇanato. Ettha ca yasmā suparisuddhasīlassa kammaṭṭhānaṁ anuyuñjantassa sappāyadhammassavanaṁ icchitabbaṁ, tato yathāsute atthe sākacchāsamāpajjanaṁ, tato kammaṭṭhānavisodhanena samathanipphatti, tato samāhitassa āraddhavipassakassa vipassanāpāripūri. Paripuṇṇavipassano maggasammādiṭṭhiṁ paribrūhetīti evametesaṁ aṅgānaṁ paramparāya sammukhā ca anuggaṇhanato ayamānupubbī kathitāti veditabbaṁ.

453. Idha kiṁ pucchatīti idha evaṁ arahattaphalaṁ pāpitāya desanāya “kati panāvuso, bhavā”ti bhavaṁ pucchanto kīdisaṁ anusandhiṁ upādāya pucchatīti attho. Teneva hi “mūlameva gato anusandhī”ti vatvā adhippāyaṁ (MṬ.43./CS:pg.2.270) pakāsento “duppañño”ti-ādimāha. Duppaññoti hi idha appaṭividdhasacco adhippeto, na jaḷo eva. Kāmabhavoti-ādīsu kammopapattibhedato duvidhopi bhavo adhippetoti dassento “kāmabhavūpagaṁ kamman”ti-ādimāha. Tattha yaṁ vattabbaṁ, taṁ Visuddhimagge taṁsaṁvaṇṇanāyaṁ (visuddhi.2.647 visuddhi. mahāṭī.2.646-647) vuttanayena veditabbaṁ. Punabbhavassāti punappunaṁ aparāparaṁ bhavanato jāyanato punabbhavoti laddhanāmassa vaṭṭapabandhassa. Tenāha “idha vaṭṭaṁ pucchissāmī”ti. Abhinibbattīti bhavayonigati-ādivasena nibbatti. Tahiṁ tahiṁ tasmiṁ tasmiṁ bhavādike. Abhinandanāti taṇhā-abhinandanahetu. Gamanāgamanaṁ hotītiādinā bhavādīsu sattānaṁ aparāparaṁ cutipaṭisandhiyo dasseti. Khayanirodhenāti accantakhayasaṅkhātena anuppādanirodhena. Ubhayametaṁ na vattabbaṁ pahānābhisamayabhāvanābhisamayānaṁ accāsannakālattā. Vattabbaṁ taṁ hetuphaladhammūpacāravasena. Yathā hi padīpujjalanahetuko andhakāravigamo, evaṁ vijjuppādahetuko avijjānirodho, hetuphaladhammā ca samānakālāpi pubbāparakālā viya voharīyanti yathā-- “cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇan”ti (ma.ni.1.204 400 ma.ni.3.420 425 426 saṁ.ni.2.43-45 2.4.60 kathā. 465 467) paccayapaccayuppannakiriyā. Gamanaṁ upacchijjati idha kāmabhave parinibbānena. Āgamanaṁ upacchijjati tattha rūpārūpesu parinibbānena. Gamanāgamanaṁ upacchijjati sabbaso aparāparuppattiyā abhāvato.

454. Vivaṭṭakathāya parato jotitaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ vivaṭṭaṁ patvā ṭhitassa ukkaṭṭhaniddesena ubhatobhāgavimuttassa nirodhasādhakaṁ vibhāvituṁ yuttanti āha “katamaṁ panāvusoti idha kiṁ pucchatī”ti-ādi. Tathā hi anantaraṁ nirodhasamāpajjanakena bhikkhunā jānitabbāni paṭhamassa jhānassa sampayogapahānaṅgāni pucchitāni. Aṅgavavatthānanti jhānaṅgavavatthānaṁ. Koṭṭhāsaparicchedoti tattha labbhamānaphassapañcamakādidhammakoṭṭhāsaparicchedo jānitabbo. Imasmiṁ jhāne ettakā dhammā saṁvijjanti, ettakā nirodhitāti jānitabbaṁ. Upakārānupakārāni aṅgānīti nirodhasamāpattiyā upakārāni ca anupakārāni ca aṅgāni. Nirodhasamāpattiyā hi soḷasahi ñāṇacariyāhi navahi samādhicariyāhi ca pattabbattā taṁtaṁñāṇassa samādhicariyāhi samatikkamitabbā dhammā anupakārakaṅgāni, samatikkamakā (MṬ.43./CS:pg.2.271) upakārakaṅgāni. Tesañhi vasena yathānupubbaṁ upasantupasanta-oḷārikabhāvāya bhavaggasamāpattiyā saṅkhārāvasesasukhumataṁ pattā cittacetasikā yathāparicchinnaṁ kālaṁ nirujjhanti, appavattiṁ gacchanti. Tassāti nirodhassa. Anantarapaccayanti anantarapaccayasadisaṁ. Na hi nirodhassa koci dhammo anantarapaccayo nāma atthi. Yañhi tadā cittacetasikānaṁ tathā nirujjhanaṁ, taṁ yathāvuttapubbābhisaṅkhārahetukāya nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā ahosīti sā tassa anantarapaccayo viya hotīti taṁ vuttaṁ. Cha samāpattiyoti suttantanayena vuttasuttantapiṭakasaṁvaṇṇanāti katvā. “Satta samāpattiyo”ti pana vattabbaṁ, aññathā idaṁ “caturaṅgikan”ti na vattabbaṁ siyā. Nayaṁ vā dassetvāti ādi-antadassanavasena nayadassanaṁ katvā.

455. Evaṁ nirodhassa pādakaṁ vibhāvetvā idāni antonirodhe anupabandhabhāvato pañcannaṁ pasādānaṁ paccayapucchane paṭhamaṁ tāva te sarūpato āveṇikato āveṇikavisayato paṭissaraṇato ca pucchanavasena pāḷi pavattāti dassento “viññāṇanissaye pañca pasāde pucchanto”ti āha. Gocaravisayanti ettha kāmaṁ tabbahulacāritāpekkhaṁ gocaraggahaṇaṁ, anaññatthabhāvāpekkhaṁ visayaggahaṇanti attheva gocaravisayabhāvānaṁ viseso, vivariyamānaṁ pana ubhayampi ārammaṇasabhāvamevāti āha “gocarabhūtaṁ visayan”ti. Ekekassāti eko ekassa, añño aññassāti attho. Aññattho hi ayaṁ eka-saddo “ittheke abhivadantī”ti-ādīsu (ma.ni.3.27) viya. Sace hīti-ādi abhūtaparikappanavacanametaṁ. Tattha samodhānetvāti ekajjhaṁ katvā. Vināpi mukhenāti-ādinā atthasallāpikanidassanaṁ nāma dasseti. Yathā viññāṇādhiṭṭhitameva cakkhu rūpaṁ passati, na kevalaṁ, evaṁ cakkhunissayameva viññāṇaṁ taṁ passati, na itaranti āha “cakkhupasāde upanehī”ti. Tena tesaṁ tattha saṁhaccakāritaṁ dasseti. Yadi vā nīlaṁ yadi vā pītakanti idaṁ nīlapītādisabhāvajānanamattaṁ sandhāyāha. Nīlaṁ pītakanti pajānanaṁ cakkhuviññāṇassa nattheva avikappakabhāvato. Etesaṁ cakkhuviññāṇādīnaṁ. Nissayasīsena nissitapucchā hesā, evañhi visayānubhavanacodanā samatthitā hoti. Tenāha “cakkhuviññāṇaṁ hī”ti-ādi. Yathāsakaṁ visayaṁ rajjanādivasena anubhavituṁ (MṬ.43./CS:pg.2.272) asamatthāni cakkhuviññāṇādīni, tattha samatthatāyeva ca natthi, na kiñci atthato paṭisarantāni viya hontīti vuttaṁ “kiṁ etāni paṭisarantī”ti. Javanamano paṭisaraṇanti pañcadvārikaṁ itarañca sādhāraṇato vatvā puna yāya’ssa rajjanādipavattiyā paṭisaraṇatā, sā savisesā yattha labbhati, taṁ dassento “manodvārikajavanamano vā”ti āha. Etasmiṁ pana dvāreti cakkhudvāre javanaṁ rajjati vā dussati vā muyhati vā, yato tattha aññāṇādi-asaṁvaro pavattati.

Tatrāti tasmiṁ javanamanasseva paṭisaraṇabhāve. Dubbalabhojakāti hīnasāmatthiyā rājabhoggā. Sevakānaṁ gaṇanāya yojitadivase labbhamānakahāpaṇo yuttikahāpaṇo. Andubandhanena baddhassa vissajjanena labbhamānakahāpaṇo bandhakahāpaṇo. Kiñci paharante mā paharantūti paṭikkhipato dātabbadaṇḍo māpahārakahāpaṇo. So sabbopi parittakesu gāmikamanussesu tathā labbhamāno ettako hotīti āha “aṭṭhakahāpaṇo vā”ti-ādi. Satavatthukanti satakarīsavatthukaṁ. Esa nayo sesapadadvayepi. Tatthāti-ādi upamāsaṁsandhanaṁ, taṁ suviññeyyameva.

456. Antonirodhasmiṁ pañca pasādeti nirodhasamāpannassa pavattamāne pañca pasāde. Kiriyamayapavattasminti javanādikiriyānibbattakadhammappavattiyaṁ. Balavapaccayā hontīti pacchājātavippayutta-atthi-avigatapaccayehi paccayā honti, upatthambhakabhāvena balavapaccayā honti. Jīvitindriyaṁ paṭiccāti indriya-atthi-avigatapaccayavasena paccayabhūtaṁ jīvitindriyaṁ paṭicca pañcavidhopi pasādo tiṭṭhati. Jīvitindriyena vinā na tiṭṭhati jīvitindriyarahitassa kammasamuṭṭhānarūpakalāpassa abhāvato. Tasmāti yasmā anupālanalakkhaṇena jīvitena anupālitā eva usmā pavattati, na tena ananupālitā, tasmā usmā āyuṁ paṭicca tiṭṭhati. Jālasikhaṁ paṭicca ābhā paññāyatīti jālasikhāsaṅkhātabhūtasaṅghātaṁ saheva pavattamānaṁ nissāya “ābhā”ti laddhanāmā vaṇṇadhātu “ujjalati, andhakāraṁ vidhamati, rūpagatāni ca vidaṁsetī”ti-ādīhi pakārehi ñāyati. Taṁ ālokaṁ paṭiccāti taṁ vuttappakāraṁ ālokaṁ paccayaṁ labhitvā. Jālasikhā paññāyatīti “appikā, mahatī, uju, kuṭilā”ti-ādinā pākaṭā hoti.

Jālasikhā (MṬ.43./CS:pg.2.273) viya kammajatejo nissayabhāvato. Āloko viya jīvitindriyaṁ tannissitabhāvato. Idāni upamopamitabbānaṁ sambandhaṁ dassetuṁ “jālasikhā hī”ti-ādi vuttaṁ. Ālokaṁ gahetvāva uppajjatīti iminā yathā jālasikhāya saheva āloko uppajjati, evaṁ kammajusmanā saheva jīvitindriyaṁ uppajjatīti dasseti. Jālasikhāsannissayo tassā satiyeva honto āloko tāya uppādito viya hotīti āha “attanā janita-ālokenevā”ti. Usmā nāmettha kammasamuṭṭhānā tejodhātu tannissitañca jīvitindriyaṁ tadanupālakañcāti āha “kammajamahābhūtasambhavena jīvitindriyena usmāya anupālanan”ti. Na kevalaṁ khaṇaṭṭhitiyā eva, atha kho pabandhānupacchedassapi jīvitindriyaṁ kāraṇanti āha “vassasatampi kammajatejapavattaṁ pāletī”ti. Usmā āyuno paccayo honto sesabhūtasahito eva hotīti āha “mahābhūtānī”ti. Tathā āyupi sahajātarūpaṁ pālentameva usmāya paccayo hotīti vuttaṁ “mahābhūtāni pāletī”ti.

457. Āyu eva indriyapaccayādivasena sahajātadhammānaṁ anupālanavasena saṅkharaṇato āyusaṅkhāro. Bahuvacananiddeso pana anekasatasahassabhedesu rūpakalāpesu pavattiyā anekabhedanti katvā. Ārammaṇarasaṁ anubhavantīti vedaniyā yathā “niyyānikā”ti. Tenāha “vedanā dhammāvā”ti. Sukhādibhedabhinnattā bahuvacananiddeso. Imesaṁ āyusaṅkhāravedanānaṁ ekantanirodhaṁ samāpannassa maraṇena bhavitabbaṁ vedanāya niruddhattā. Āyusaṅkhārānaṁ tathā aniruddhattā nirodhassa samāpajjanameva na siyā, kuto vuṭṭhānaṁ. Tena vuttaṁ pāḷiyaṁ “te ca hāvuso”ti-ādi. Vuṭṭhānaṁ paññāyati saññāvedanādīnaṁ uppattiyā. Idāni tamatthaṁ vitthārato upamāya vibhāvetuṁ “yo hī”ti-ādi vuttaṁ. Ukkaṇṭhitvāti nānārammaṇāpātato nibbinditvā. Yathāparicchinnakālavasenāti yathāparicchinne kāle sampatte. Rūpajīvitindriyapaccayāti indriyapaccayabhūtā Jālāpavattaṁ viya arūpadhammā tejussadabhāvato visayobhāsanato ca. Udakappahāro viya nirodhasamāpattiyā pubbābhisaṅkhāro. Pihita-aṅgārā viya rūpajīvitindriyaṁ usmāmattatāya anobhāsanato (MṬ.43./CS:pg.2.274) Yathāparicchinnakālāgamananti yathāparicchinnakālassa upagamanaṁ. Anurūpapattivaseneva rūpapavattiggahaṇaṁ. Imaṁ rūpakāyaṁ jahantīti imasmā rūpakāyā kaḷevarā vigacchanti nappavattanti.

Kāyena saṅkharīyantīti kāyasaṅkhārā tappaṭibaddhavuttitāya. Vācaṁ saṅkharontīti vacīsaṅkhārā. Vitakketvā vicāretvā hi vācaṁ bhindati katheti. Cittena saṅkharīyantīti cittasaṅkhārā tappaṭibaddhavuttito. Cittasaṅkhāranirodhacodanāya rūpanirodho viya cittanirodho acodito tesaṁ tato aññattāti na cittasampayuttanirodho ekantiko vitakkādinirodhe tadabhāvato. Yaṁ pana vuttaṁ “vācā aniruddhā hotī”ti, tampi na. Vācaṁ saṅkharontīti hi vacīsaṅkhārā, tesu niruddhesu kathaṁ vācāya anirodho. Cittaṁ pana niruddhesupi cittasaṅkhāresu tehi anabhisaṅkhatattā vitakkādinirodho viya pavattatiyevāti ayamettha parassa adhippāyo. Ānantariyakammaṁ kataṁ bhaveyya, cittassa aniruddhattā taṁ nissāya ca rūpadhammānaṁ anapagatattā te jīvanti eva nāmāti. Byañjane abhinivesaṁ akatvāti “cittasaṅkhārā niruddhā”ti vacanato teva niruddhā, na cittanti evaṁ neyyatthaṁ suttaṁ “nītatthan”ti abhinivesaṁ akatvā. Ācariyānaṁ naye ṭhatvāti paramparāgatānaṁ ācariyānaṁ adhippāye ṭhatvāti attho. Upaparikkhitabboti suttantarāgamato suttantarapadassa aviparīto attho vīmaṁsitabbo. Yathā hi “asaññabhavo”ti vacanato “saññāva tattha natthi, itare pana cittacetasikā santī”ti ayamettha attho na gayhati. Yathā ca “nevasaññānāsaññāyatanan”ti vacanato “saññāva tattha tādisī, na phassādayo”ti ayamettha attho na gayhati saññāsīsena desanāti katvā, evamidhāpi “cittasaṅkhārā niruddhā”ti, “saññāvedayitanirodho”ti ca desanāsīsameva. Sabbepi pana cittacetasikā tattha nirujjhantevāti ayamettha aviparīto attho veditabbo, tathāpubbābhisaṅkhārena sabbesaṁyeva cittacetasikānaṁ tattha nirujjhanato. Etena yaṁ pubbe “aññattā, tadabhāvato”ti ca yuttivacanaṁ, tadayuttaṁ adhippāyānavabodhatoti dassitaṁ hoti. Tenāha “attho hi paṭisaraṇaṁ, na byañjanan”ti.

Upahatānīti (MṬ.43./CS:pg.2.275) bādhitāni. Makkhitānīti dhaṁsitāni. Ārammaṇaghaṭṭanāya indriyānaṁ kilamatho cakkhunā bhāsurarūpasukhumarajadassanena vibhāvetabbo. Tathā hi uṇhakāle purato aggimhi jalante kharassare ca paṇave ākoṭite akkhīni bhedāni viya na sahanti sotāni “sikharena viya abhihaññantī”ti vattāro honti.

458. Rūpāvacaracatutthajjhānameva rūpavirāgabhāvanāvasena pavattaṁ arūpajjhānanti nevasaññānāsaññāyatanaṁ vissajjento dhammasenāpati “sukhassa ca pahānā”ti-ādinā vissajjesi. Apagamanena vigamena paccayā apagamanapaccayā sukhādippahānāni. Adhigamapaccayā pana kasiṇesu rūpāvacaracatutthajjhānaṁ heṭṭhimā tayo ca āruppā. Na hi sakkā tāni anadhigantvā nevasaññānāsaññāyatanamadhigantuṁ. Nirodhato vuṭṭhānakaphalasamāpattinti nirodhato vuṭṭhānabhūtaṁ aniccānupassanāsamudāgataphalasamāpattiṁ. Sā hi “animittā cetovimuttī”ti vuccati. Yathā samathanissando abhiññā, mettākaruṇāmuditābrahmavihāranissando upekkhābrahmavihāro, kasiṇanissando āruppā, samathavipassanānissando nirodhasamāpatti, evaṁ vipassanāya nissandaphalabhūtaṁ sāmaññaphalanti āha “vipassanānissandāya phalasamāpattiyā”ti. Ārammaṇā nāma sārammaṇadhammānaṁ visesato uppattinimittanti āha “sabbanimittānanti rūpādīnaṁ sabbārammaṇānan”ti. Natthi ettha kiñci saṅkhāranimittanti animittā, asaṅkhatā dhātūti āha “sabbanimittāpagatāya nibbānadhātuyā”ti. Phalasamāpattisahajātaṁ manasikāraṁ sandhāyāha, na āvajjanamanasikāraṁ. Na hettha tassa sambhavo anulomānantaraṁ uppajjanato.

Imasmiṁ ṭhāneti idha vuttanirodhassa ādimajjhapariyosānānaṁ gahitānaṁ imasmiṁ pariyosānassa gahitaṭṭhāne. Dvīhi balehīti samathavipassanābalehi. Tayo ca saṅkhārānanti kāyasaṅkhārādīnaṁ tiṇṇaṁ saṅkhārānaṁ. Soḷasahi ñāṇacariyāhīti aniccānupassanā, dukkhā, anattā, nibbidā, virāgā, nirodhā, paṭinissaggā, vivaṭṭānupassanā, sotāpattimaggo …pe… arahattaphalasamāpattīti imāhi soḷasahi ñāṇacariyāhi. Navahi samādhicariyāhīti paṭhamajjhānasamādhi-ādīhi navahi samādhicariyāhi. Yo (MṬ.43./CS:pg.2.276) yathāvuttāsu cariyāsu puggalassa vasībhāvo, sā vasībhāvatāpaññā. Assā sā kathitāti yojanā. Vinicchayakathāti vinicchayavasena pavattā Aṭṭhakathā kathitā. Tasmā Visuddhimagge (visuddhi.2.868-869) Taṁsaṁvaṇṇanāyañca (visuddhi.mahāṭī.2.868) vuttanayena veditabbā.

Valañjanasamāpatti ariyavihāravasena viharaṇasamāpatti. Ṭhitiyāti ettha pabandhaṭṭhiti adhippetā, na khaṇaṭṭhiti. Kasmā? Samāpajjanattā. Tenāha “ṭhitiyāti ciraṭṭhitatthan”ti. Addhānaparicchedoti ettakaṁ kālaṁ samāpattiyā vītināmessāmīti pageva kālaparicchedo. Rūpādinimittavasenāti kammakammanimittagatinimittesu yathārahaṁ labbhamānarūpādinimittavasena. Tattha yasmā kammanimitte chabbidhampi ārammaṇaṁ labbhati, tasmā “sabbanimittānan”ti vuttaṁ, na sabbesaṁ ārammaṇānaṁ ekajjhaṁ, ekantato vā manasikātabbato. Lakkhaṇavacanañhetaṁ yathā “dātabbametaṁ bhesajjaṁ, yadi me byādhitā siyun”ti.

459. Nīlampi sañjānātīti-ādinā nīlādiggahaṇamukhena taṁvaṇṇānaṁ sattānaṁ sañjānanaṁ averādibhāvamanasikaraṇaṁ jotitanti āha “etasmiñhi ṭhāne appamāṇā cetovimutti kathitā”ti. Ettha ākiñcaññaṁ kathitanti sambandho. “Ettha suññatā”ti, “ettha animittā”ti etthāpi eseva nayo. Nti “idha aññaṁ abhinavaṁ nāma natthī”ti-ādinā vuttaṁ atthavacanaṁ. Etāti appamāṇacetovimutti-ādayo. Ekanāmakāti ekekanāmakā, ye nānābyañjanāti adhippetā. Eko dhammoti arahattaphalasamāpatti. Catunāmakoti appamāṇacetovimutti-ādināmako. Etanti etamatthaṁ. Appamāṇāti anodhiso, odhisopi vā “ettakā”ti aparimitā. Asesetvāti asubhasamāpatti viya ekasseva aggahaṇato.

Kiñcāpi asubhanimittārammaṇampi kiñcanaṁ hoti, ārammaṇasaṅghaṭṭanassa kiñcanassa asubhasamāpattīnampi paṭibhāganimittasaṅkhātaṁ ārammaṇaṁ sabimbaṁ viya viggahaṁ kiñcanaṁ hutvā upaṭṭhāti, na tathā imassāti. Nanu brahmavihārapaṭhamāruppānampi paṭibhāganimittabhūtaṁ kiñci ārammaṇaṁ natthīti? Saccaṁ natthi, ayaṁ pana paṭhamāruppaviññāṇaṁ viya na paṭibhāganimittabhūta-ārammaṇatāya evaṁ vuttā. Attenāti (MṬ.43./CS:pg.2.277) attanā. Bhavati etena attāti abhidhānaṁ buddhi cāti bhāvo, attā. Bhāva-saddopi attapariyāyoti āha “bhāvaposapuggalādisaṅkhātenā”ti. Nesaṁ appamāṇasamādhi-ādīnaṁ catunnaṁ. “Nānatā pākaṭāvā”ti vuttaṁ nānattaṁ bhūmito ārammaṇato ca dassetuṁ “attho panā”ti-ādi vuttaṁ. Parittādibhāvena atītādibhāvena ajjhattādibhāvena ca na vattabbaṁ ārammaṇaṁ etissāti navattabbārammaṇā nibbānārammaṇaphalasamāpattibhāvato.

Ettakoti rāgādīhi saṁkiliṭṭhatāya ettakappamāṇo, uttāno parittacetasoti attho. Nibbānampi appamāṇameva pamāṇakaraṇānaṁ abhāvenāti ānetvā sambandho. Akuppāti arahattaphalacetovimutti paṭipakkhehi akopanīyatāya. Kiñcatīti kattari paṭhito dhātu maddanatthoti āha “kiñcati maddatī”ti. Tassa payogaṁ dassetuṁ “manussā kirā”ti-ādi vuttaṁ.

Samūhādighanavasena sakiccaparicchedatāya ca saviggahā viya upaṭṭhitā saṅkhārā niccādiggāhassa vatthutāya “niccanimittaṁ sukhādinimittan”ti ca vuccati. Vipassanā pana tattha ghanavinibbhogaṁ karontī niccādiggāhaṁ vidhamentī “nimittaṁ samugghātetī”ti vuttā ghananimittassa ārammaṇabhūtassa abhāvā. Na gahitāti ekatthapadaniddese pāḷiyaṁ kasmā na gahitā? Sāti suññatā cetovimutti. Sabbatthāti appamāṇācetovimutti-ādiniddesesu. Ārammaṇavasenāti ārammaṇavasenapi ekatthā, na kevalaṁ sabhāvasarasatova. Iminā pariyāyenāti appamāṇatoti-ādinā ārammaṇato laddhapariyāyena. Aññasmiṁ pana ṭhāneti ākiñcaññādisaddapavattihetuto aññena hetunā appamāṇātisaddappavattiyaṁ etassa cetovimuttiyā honti. Esa nayo sesesupi. Iminā pariyāyenāti iminā tāya tāya samaññāya voharitabbatāpariyāyena. Saccānaṁ dassanamukhena vaṭṭavasena uṭṭhitadesanaṁ arahattena kūṭaṁ gaṇhanto yathānusandhināva desanaṁ niṭṭhapesi. Yaṁ panettha atthato avibhattaṁ, taṁ suviññeyyameva.

Mahāvedallasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.44.)4.Cūḷavedallasuttavaṇṇanā

460. Ayaṁ (MṬ.44./CS:pg.2.278) desanā yasmā pucchāvissajjanavasena pavattā, tasmā pucchakavissajjake pucchānimittañca samudāyato vibhāvetuṁ “ko panāyan”ti-ādi vuttaṁ. Upāsakattanti amaggāgataṁ upāsakattaṁ. Tesanti ekādasanahutānaṁ. Maggāgatena upasamena santindriyo santamānaso.

“Kiṁ nu kho ajja bhavissati ayyaputto”ti vīthiṁ olokayamānā. Olambanatthanti tassa hatthāvalambanatthaṁ pubbāciṇṇavasena attano hatthaṁ pasāresi. Bahiddhāti attanā aññaṁ visabhāgavatthuṁ sandhāya vadati. Paribhedakenāti pesuññavādinā.

Adhigamappicchatāya “na pakāsetabbo”ti cintesi. Puna taṁ anukampanto “sace kho panāhan”ti-ādiṁ cintesi. Eso dhammoti eso lokuttaradhammo. Vivaṭṭaṁ uddissa upacitaṁ nibbedhabhāgiyaṁ kusalaṁ upanissayo. “Yadi me upanissayo atthi, sakkā etaṁ paṭiladdhuṁ. Sacepi natthi, āyatiṁ upanissayo bhavissatī”ti cirakālaparibhāvitāya ghaṭe padīpajālā viya abbhantare dippamānāya hetusampattiyā codiyamānā āha “evaṁ sante mayhaṁ pabbajjaṁ anujānāthā”ti.

Lābhasakkāro uppajji sucirakālaṁ katūpacitapuññatāya. Abhinīhārasampannattāti Sujātattherassa padumuttarassa Bhagavato aggasāvakassa nipaccakāraṁ katvā-- “tumhehi diṭṭhadhammassa bhāgī assan”ti nibbedhabhāgiyaṁ dānaṁ datvā katapatthanāsaṅkhātasampannābhinīhārattā. Nāticiraṁ kilamitthāti kammaṭṭhānaṁ bhāventī vipassanāya paripākavasena ciraṁ na kilamittha. Vuttamevatthaṁ vivarituṁ “ito paṭṭhāyā”ti-ādi vuttaṁ. Dutiyagamanenāti pabbājanatthaṁ gamanato dutiyagamanena.

Upanetvāti pañhassa atthabhāvena upanetvā. Sakkāyanti sakāyaṁ. Upanikkhittaṁ kiñci vatthuṁ sampaṭicchamānā, viya sampaṭicchantī viya. Eko eva pāso etissāti ekapāsakā, gaṇṭhi. Sā hi sumociyā, anekapāsā pana dummociyā, ekapāsaggahaṇaṁ vissajjanassa sukarabhāvadassanatthaṁ Paṭisambhidāvisaye ṭhatvāti etena theriyā pabhinnapaṭisambhidataṁ dasseti. Paccayabhūtāti ārammaṇādivasena paccayabhūtā.

Theriyā (MṬ.44./CS:pg.2.279) visesādhigamassa attano avisayatāya visākho “na sakkā”ti-ādinā cintesīti daṭṭhabbaṁ. Saccavinibbhogapañhabyākaraṇenāti saccapariyāpannassa dhammassa dassanato aññānaññatthaniddhāraṇabhedanāsaṅkhātassa vinibbhogapañhassa vissajjanena. Dve saccānīti dukkhasamudayasaccāni. Paṭinivattetvāti parivattetvā. Gaṇṭhipañhanti dubbinibbedhatāya gaṇṭhibhūtaṁ pañhaṁ.

Na taṁyeva upādānaṁ te pañcupādānakkhandhā ekadesassa samudāyatābhāvato, samudāyassa ca ekadesatābhāvato. Nāpi aññatra pañcahi upādānakkhandhehi upādānaṁ tassa tadekadesabhāvato. Na hi ekadeso samudāyavinimutto hoti. Yadi hi taññevāti-ādinā ubhayapakkhepi dosaṁ dasseti. Rūpādisabhāvampīti rūpavedanāsaññāviññāṇasabhāvampi, phassacetanādisabhāvampi upādānaṁ siyā. Aññatra siyāti pañcahi upādānakkhandhehi visuṁyeva upādānaṁ yadi siyā. Parasamayeti nikāyavāde. Cittavippayutto anusayoti nidassanamattametaṁ nikāyavāde cittasabhāvābhāvaviññāṇādīnampi cittavippayuttabhāvapaṭijānanato. Evaṁ byākāsīti “na kho, āvuso”ti-ādinā khandhagatachandarāgabhāvena byākāsi. Atthadhammanicchayasambhavato asambandhena. Tesu katthacipi asammuyhanato avitthāyantena. Pucchāvisaye mohandhakāravigamanena padīpasahassaṁ jālentena viya. Sa-upādānupādānaṭṭhānaṁ anuttānatāya pacurajanassa gūḷho. Aggahitasaṅketānaṁ kesañci paṭicchāditasadisattā paṭicchanno. Tilakkhaṇabbhāhatadhammavisayatāya tilakkhaṇāhato. Gambhīrañāṇagocaratāya gambhīro. Laddhapatiṭṭhā ariyasaccasampaṭivedhanato. Evaṁ diṭṭhadhammādibhāvato vesārajjappattā. Sabbaso nivutthabrahmacariyatāya tiṇṇaṁ bhavānampi aparabhāge nibbāne nivutthavatīti bhavamatthake ṭhitā.

461. “Rūpaṁ attato samanupassatī”ti paduddhāraṁ katvā “idhekacco”ti-ādinā (paṭi.ma.1.130) paṭisambhidāpāṭhena tadatthaṁ vivarati. Tattha attato samanupassatīti attāti samanupassati, attabhāvena samanupassati. Ahanti attānaṁ niddisati. Ahaṁbuddhinibandhanañhi attānaṁ attavādī paññapeti, tasmā yaṁ rūpaṁ so ahanti yadetaṁ mama rūpaṁ nāma, so ahanti vuccamāno mama attā (MṬ.44./CS:pg.2.280) taṁ mama rūpanti rūpañca attañca advayaṁ anaññaṁ samanupassati. Tathā passato ca attā viya rūpaṁ, rūpaṁ viya vā attā aniccoti āpannameva Accīti jālasikhā. Sā ce vaṇṇo, cakkhuviññeyyāva siyā, na kāyaviññeyyā, vaṇṇopi vā kāyādiviññeyyo acciyā anaññattāti upameyyaṁ viya upamāpi diṭṭhigatikassa ayuttāva. Diṭṭhipassanāyāti micchādiṭṭhisaṅkhātāya passanāya passati, na taṇhāmānapaññānupassanāya. Arūpaṁ vedanādiṁ attāti gahetvā chāyāya rukkhādhīnatāya chāyāvantaṁ rukkhaṁ viya, rūpassa santakabhāvena attādhīnatāya rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati. Pupphādhīnatāya pupphasmiṁ gandhaṁ viya ādheyyabhāvena attādhīnatāya rūpassa attani rūpaṁ samanupassati. Yathā karaṇḍo maṇino ādhāro, evaṁ rūpampi attano ādhāroti katvā attānaṁ rūpasmiṁ samanupassati. Eseva nayoti iminā attano vedanādīhi anaññattaṁ tesañcādhāraṇataṁ nissitatañca yathāvuttaṁ atidisati.

Arūpaṁ attāti kathitaṁ “vedanāvantan”ti-ādīsu viya rūpena vomissakatāya abhāvato. Rūpārūpamissako attā kathito rūpena saddhiṁ sesārūpadhammānaṁ attāti gahitattā. Ucchedadiṭṭhi kathitā rūpādīnaṁ vināsadassanato. Tenevāha “rūpaṁ attāti yo vadeyya, taṁ na upapajjati, attā me uppajjati ca veti cāti iccassa evamāgataṁ hotī”ti-ādi. Avasesesūti pannarasasu ṭhānesu. Sassatadiṭṭhi kathitā rūpavantādibhāvena gahitassa aniddhāritarūpattā.

Diṭṭhigatiko yaṁ vatthuṁ attāti samanupassati, yebhuyyena taṁ niccaṁ sukhanti ca samanupassateva. Sāvako pana tappaṭikkhepena sabbe dhammā anattāti sudiṭṭhattā rūpaṁ attāti na samanupassati, tathābhūto ca aniccaṁ dukkhaṁ anattāti samanupassati, tathā vedanādayoti dassento “na rūpaṁ attato”ti-ādimāha. Evaṁ bhavadiṭṭhipi avijjābhavataṇhā viya vaṭṭassa samudayoyevāti diṭṭhikathāyaṁ “ettakena gamanaṁ hotī”ti-ādi. Diṭṭhippahānakathāyañca “ettakena gamanaṁ na hotī”ti-ādi vuttaṁ.

462. Heṭṭhā vuttamatthameva pucchitattā “theriyā paṭipucchitvā vissajjetabbo”ti vatvā paṭipucchanavidhiṁ dassetuṁ “upāsakā”ti-ādi vuttaṁ. Paṭipattivasenāti (MṬ.44./CS:pg.2.281) sakkāyanirodhagāminipaṭipadābhāvena. Saṅkhatāsaṅkhatavasena lokiyalokuttaravasena saṅgahitāsaṅgahitavasenāti “vasenā”ti padaṁ paccekaṁ yojetabbaṁ. Tattha kāmaṁ asaṅkhato nāma maggo natthi, kiṁ saṅkhato, udāhu asaṅkhatoti pana pucchāvasena tathā vuttaṁ? “Ariyo”ti vacaneneva maggassa lokuttarato siddhā, saṅgāhakakhandhapariyāpannānaṁ pana maggadhammānampi siyā lokiyatāti idha lokiyaggahaṇaṁ. Kiñcāpi saṅgahitapadameva pāḷiyaṁ āgataṁ, na asaṅgahitapadaṁ, ye pana saṅgāhakabhāvena vuttā, te saṅgahitā na hontīti Aṭṭhakathāyaṁ asaṅgahitaggahaṇaṁ katanti daṭṭhabbaṁ. Saṅkhatoti-ādīsu samecca sambhuyya paccayehi katoti saṅkhato. Tathābhūto ca taṁsamaṅgino puggalassa pubbabhāgacetanāti mayhaṁ maggo aṭṭhaṅgiko hotu sattaṅgiko vāti cetitabhāvena cetito. Sahajātacetanāyapi cetitova tassā sahakārīkāraṇabhāvato, tato eva pakappito āyūhito. Paccayehi nipphāditattā kato nibbattito ca. Samāpajjantena attano santāne sammadeva āpajjantena uppādentena. Iti sattahipi padehi paccayanibbattitaṁyeva ariyamaggassa dasseti.

Asaṅgahito khandhānaṁ padeso etassa atthīti maggo sappadeso. Natthi etesaṁ padesāti khandhā nippadesā. Padissati etena samudāyoti hi padeso, avayavo. Ayanti maggo. Sappadesattā ekadesattā. Nippadesehi samudāyabhāvato niravasesapadesehi. Yathā nagaraṁ rajjekadesabhūtaṁ tadantogadhattā rajjena saṅgahitaṁ, evaṁ ariyamaggo khandhattayekadesabhūto tadantogadhattā tīhi khandhehi saṅgahitoti dasseti “nagaraṁ viya rajjenā”ti iminā. Sajātitoti samānajātitāya, samānasabhāvattā evāti attho. Ettha ca sīlakkhandho “nava koṭisahassānī”ti-ādinā (visuddhi.1.20 apa. aṭṭha.2.55.55 paṭi. ma. aṭṭha.1.1.37) vuttapabhedavasena ceva sampattasamādānavirati-ādivasena ca gayhamāno nippadeso, maggasīlaṁ pana ājīvaṭṭhamakameva samucchedaviratimattamevāti sappadesaṁ. Samādhikkhandho parittamahaggatādivasena ceva upacārappanāsamādhivasena ca anekabhedatāya nippadeso, maggasamādhi pana lokuttarova (MṬ.44./CS:pg.2.282) appanāsamādhi evāti sappadeso. Tathā paññākkhandho parittamahaggatādivasena ceva sutamayañāṇādivasena ca anekabhedatāya nippadeso, maggapaññā pana lokuttarāva, bhāvanāmayā evāti sappadesā. Attano dhammatāyāti sahakārīkāraṇaṁ anapekkhitvā attano sabhāvena attano balena appetuṁ na sakkoti vīriyena anupatthambhitaṁ, satiyā ca anupaṭṭhitaṁ. Paggahakiccanti yathā kosajjapakkhe na patitā cittaṭṭhiti, tathā paggaṇhanakiccaṁ. Apilāpanakiccanti yathā ārammaṇe na pilavati, evaṁ apilāpanakiccaṁ.

Ekato jātāti sahajātā. Piṭṭhiṁ datvā onatasahāyo viya vāyāmo samādhissa ārammaṇe appanāya visesapaccayabhāvato. Aṁsakūṭaṁ datvā ṭhitasahāyo viya sati samādhissa ārammaṇe daḷhapavattiyā paccayabhāvato. Kiriyatoti upakārakiriyato.

Ākoṭetvāti ārammaṇaṁ āhanitvā. Tathā hi vitakko “āhananaraso”ti, yogāvacaro ca “kammaṭṭhānaṁ takkāhataṁ vitakkapariyāhataṁ karotī”ti vuccati. Idhāpīti sammādiṭṭhisaṅkappesu. Kiriyatoti vuttappakāra-upakārakiriyato.

Subhasukhādinimittaggāhavidhamanaṁ catukiccasādhanaṁ. Paccayattenāti sahajātādipaccayabhāvena. Catukiccasādhanavasenevāti idaṁ maggavīriyasseva gahitabhāvadassanaṁ. Tañhi ekaṁyeva hutvā catukiccaṁ yathāvutta-upakārakasabhāvena ca parivāraṭṭhena parikkhāro hoti. Maggasampayuttadhammānanti iminā maggadhammānampi gahaṇaṁ, na taṁsampayuttaphassādīnaṁyeva. Ekacittakkhaṇikāti maggacittuppādavasena ekacittakkhaṇikā.

Sattahi ñāṇehīti paramukkaṁsagatehi sattahi javanehi sampayuttañāṇehi, sattahi vā anupassanāñāṇehi. Ādito sevanā āsevanā, tato paraṁ vaḍḍhanā bhāvanā, punappunaṁ karaṇaṁ bahulīkammanti adhippāyenāha “aññena cittenā”ti-ādi. Adhippāyavasena niddhāretvā gahetabbatthaṁ suttaṁ neyyatthaṁ. Yathārutavasena gahetabbatthaṁ nītatthaṁ. Evaṁ santeti yadi idaṁ suttaṁ nītatthaṁ, āsevanādi ca visuṁ visuṁ cittehi hoti, evaṁ sante. Āsevanādi nāma cittassa anekavāraṁ uppattiyā hoti (MṬ.44./CS:pg.2.283) na ekavāramevāti āha “ekaṁ cittan”ti-ādi. Tatrāyaṁ saṅkhepattho-- āsevanāvasena pavattamānaṁ cittaṁ sucirampi kālaṁ āsevanāvaseneva pavatteyya, tathā bhāvanābahulīkammavasena pavattamānānipi, na cettha ettakāneva cittāni āsevanāvasena pavattanti, ettakāni bhāvanāvasena, bahulīkammavasenāti niyamo labbhati. Iti anekacittakkhaṇika-ariyamaggaṁ vadantassa dunnivāriyovāyaṁ doso. Yathā pana pubbabhāgepi nānācittesu pavattapariññādikiccānaṁ sammādiṭṭhi-ādīnaṁ paṭivedhakāle yathārahaṁ catukiccasādhanaṁ, ekacittakkhaṇikā ca pavatti, evaṁ vipassanāya pavattābhisaṅkhāravasena āsevanābhāvanābahulīkammāni paṭivedhakāle ekacittakkhaṇikāneva hontīti vadantānaṁ ācariyānaṁ na koci doso āsevanādīhi kātabbakiccassa tadā ekacittakkhaṇeyeva sijjhanato. Tenāha “ekacittakkhaṇikāvā”ti-ādi. Sace sañjānātīti sace saññattiṁ gacchati. Yāguṁ pivāhīti uyyojetabbo dhammasākacchāya abhabbabhāvatoti adhippāyo.

463. Puññābhisaṅkhārādīsūti ādi-saddena kāyasañcetanādi lakkhaṇe kāyasaṅkhārādikepi saṅgaṇhāti, na apuññāneñjābhisaṅkhāre eva. Kāyapaṭibaddhattā kāyena saṅkharīyati, na kāyasamuṭṭhānattā. Cittasamuṭṭhānā hi te dhammāti. Nibbattīyatīti ca idaṁ kāye sati sabbhāvaṁ asati ca abhāvaṁ sandhāya vuttaṁ. Vācanti vacīghosaṁ. Saṅkharotīti janeti. Tenāha “nibbattetī”ti. Na hi taṁ vitakkavicārarahitacittaṁ vacīghosaṁ nibbattetuṁ sakkoti. Cittapaṭibaddhattāti etena cittassa nissayādipaccayabhāvo cittasaṅkhārasaṅkharaṇanti dasseti. Aññamaññamissāti atthato bhinnāpi kāyasaṅkhārādivacanavacanīyabhāvena aññamaññamissitā abhinnā viya, tato eva āluḷitā saṁkiṇṇā avibhūtā apākaṭā duddīpanā duviññāpayā. Ādānaggahaṇamuñcanacopanānīti yassa kassaci kāyena ādātabbassa ādānasaṅkhātaṁ gahaṇaṁ, vissajjanasaṅkhātaṁ muñcanaṁ, yathātathācalanasaṅkhātaṁ copananti imāni pāpetvā sādhetvā uppannā. Kāyato pavattā saṅkhārā, kāyena saṅkharīyantīti ca kāyasaṅkhārātveva vuccanti. Hanusaṁcopananti hanusañcalanaṁ. Vacībhedanti vācānicchāraṇaṁ. Vācaṁ saṅkharontīti katvā idha vacīsaṅkhārātveva vuccanti.

464.Samāpajjissanti (MṬ.44./CS:pg.2.284) padaṁ nirodhassa āsannānāgatabhāvavisayaṁ āsannaṁ vajjetvā dūrassa gahaṇe payojanābhāvato. Nirodhapādakassa nevasaññānāsaññāyatanacittassa ca gahaṇato paṭṭhāya nirodhaṁ samāpajjati nāmāti adhippāyena “padadvayena nevasaññānāsaññāyatanasamāpattikālo kathito”ti vuttaṁ. Tathā cittaṁ bhāvitaṁ hotīti ettha addhānaparicchedacittaggahaṇaṁ itaresaṁ nānantariyabhāvato. Na hi baladvayañāṇasamādhicariyānaṁ vasībhāvāpādanacittehi vinā addhānaparicchedacittaṁ acittakabhāvāya hoti.

Sesasaṅkhārehīti kāyasaṅkhāracittasaṅkhārehi. Dutiyajjhāneyeva nirujjhati anuppattinirodhena. Itaresupi eseva nayo. Vuṭṭhahissanti padaṁ vuṭṭhahanassa āsannānāgatabhāvavisayaṁ āsannaṁ vajjetvā dūrassa gahaṇe payojanābhāvato. Nirodhato vuṭṭhānassa ca cittuppādena paricchinnattā tato oramevāti āha “padadvayena antonirodhakālo kathito”ti. Tathā cittaṁ bhāvitaṁ hotīti yathā yathāparicchinnakālameva acittakabhāvo, tato paraṁ sacittakabhāvo hoti, tathā nirodhassa parikammacittaṁ uppāditaṁ hoti.

Paṭisaṅkhāti paṭisaṅkhāya idameva kātabbaṁ jānitvā appavattimattaṁ. Samāpajjantīti acittakabhāvaṁ sampadeva āpajjanti. Atha kasmā sattāhameva samāpajjantīti? Yathākālaparicchedakaraṇato, tañca yebhuyyena āhārūpajīvīnaṁ sattānaṁ upādinnakapavattassa ekadivasaṁ bhuttāhārassa sattāhameva yāpanato.

Sabbā phalasamāpatti assāsapassāse na samuṭṭhāpetīti idaṁ natthīti āha “samuṭṭhāpetī”ti. Yā pana na samuṭṭhāpeti, taṁ dassento “imassa pana …pe… na samuṭṭhāpetī”ti āha. Tattha imassāti idha pāḷiyaṁ vuttanirodhasamāpajjanabhikkhuno. Tassa pana phalasamāpatti catutthajjhānikāvāti niyamo natthīti āha “kiṁ vā etenā”ti-ādi. Abbohārikāti sukhumattabhāvappattiyā “Atthi”ti voharituṁ asakkuṇeyyāti keci. Nirodhassa pana pādakabhūtāya catutthajjhānādisamādhicariyāya vasena acatutthajjhānikāpi nirodhānantaraphalasamāpatti assāsapassāse (MṬ.44./CS:pg.2.285) na samuṭṭhāpetīti abhāvato eva te abbohārikā vuttā. Evañca katvā Sañjīvattheravatthumhi ānītasamāpattiphalanidassanampi suṭṭhu upapajjati. Tenāha “bhavaṅgasamayenevetaṁ kathitan”ti. Kiriyamayapavattavaḷañjanakāleti ettha kiriyamayapavattaṁ kāyavacīviññattivipphāro, tassa vaḷañjanakāle pavattanasamaye. Vācaṁ abhisaṅkhātuṁ na sakkonti aviññattijanakattā tesaṁ vitakkavicārānaṁ.

Saguṇenāti sarasena, sabhāvenāti attho. Suññatā nāma phalasamāpatti rāgādīhi suññattā. Tathā rāganimittādīnaṁ abhāvā animittā, rāgapaṇidhi-ādīnaṁ abhāvā appaṇihitāti āha “animitta-appaṇihitesupi eseva nayo”ti. Animittaṁ appaṇihitañca nibbānaṁ ārammaṇaṁ katvā uppannaphalasamāpattiyaṁ phasso animitto phasso appaṇihito phasso nāmāti imamatthaṁ “eseva nayo”ti iminā atidisati.

Attasuññatādassanato anattānupassanā suññatā, niccanimittugghāṭanato aniccānupassanā animittā, sukhappaṇidhipaṭikkhepato dukkhānupassanā appaṇihitāti āha-- “suññatā …pe… vipassanāpi vuccatī”ti. Aniccato vuṭṭhātīti saṅkhārānaṁ aniccākāraggāhiniyā vuṭṭhānagāminiyā parato ekatovuṭṭhāna-ubhatovuṭṭhānehi nimittapavattato vuṭṭhāti. Aniccato pariggahetvāti ca idaṁ “na ekantikaṁ evampi hotī”ti katvā vuttaṁ. Esa nayo sesesupi. Appaṇihitavipassanāya maggoti-ādinā, suññatavipassanāya maggoti-ādinā ca yojanaṁ sandhāyāha “eseva nayo”ti. Vikappo āpajjeyya āgamanassa vavatthānassa abhāvena avavatthānakarattā. Evañhi tayo phassā phusantīti evaṁ saguṇato ārammaṇato ca nāmalābhe suññatādināmakā tayo phassā phusantīti aniyamavacanaṁ. Sameti yujjati ekasseva phassassa nāmattayayogato.

Sabbasaṅkhatavivittatāya nibbānaṁ viveko nāma upadhivivekoti katvā. Ninnatā tappaṭipakkhavimukhassa tadabhimukhatā. Poṇatā onamanaṁ, pabbhāratā tato vissaṭṭhabhāvo.

465. Cakkhādito rūpādīsu pavattarūpakāyato uppajjanato pañcadvārikaṁ sukhaṁ kāyikaṁ nāma, manodvārikaṁ cetophassajātāya cetasikaṁ (MṬ.44./CS:pg.2.286) nāma. Sabhāvaniddeso sukhayatīti katvā. Madhurabhāvadīpakanti iṭṭhabhāvajotanaṁ. Vedayitabhāvadīpakanti vedakabhāvavibhāvakaṁ. Vedanā eva hi paramatthato ārammaṇaṁ vedeti, ārammaṇaṁ pana veditabbanti. Dukkhanti sabhāvaniddesoti-evamādi-atthavacanaṁ sandhāyāha “eseva nayo”ti. Ṭhitisukhāti ṭhitiyā dharamānatāya sukhā, na ṭhitikkhaṇamattena. Tenāha “Atthibhāvo sukhan”ti. Vipariṇāmadukkhāti vipariṇamanena vigamanena dukkhā, na nirodhakkhaṇena. Tenāha “natthibhāvo dukkhan”ti. Apariññātavatthukānañhi sukhavedanuparamo dukkhato upaṭṭhāti. Svāyamattho piyavippayogena dīpetabbo. Ṭhitidukkhā vipariṇāmasukhāti etthāpi eseva nayo. Tenāha “Atthibhāvo dukkhaṁ, natthibhāvo sukhan”ti. Dukkhavedanuparamo hi sattānaṁ sukhato upaṭṭhāti. Evañhi vadanti-- “tassa rogassa vūpasamena aho sukhaṁ jātan”ti. Jānanabhāvoti yāthāvasabhāvato avabujjhanaṁ. Adukkhamasukhañhi vedanaṁ jānantassa sukhaṁ hoti tassa sukhumabhāvato, yathā tadaññe dhamme salakkhaṇato sāmaññalakkhaṇato ca sammadeva avabodho paramaṁ sukhaṁ. Tenevāha--

“Yato yato sammasati, khandhānaṁ udayabbayaṁ;

Labhatī pītipāmojjaṁ, amataṁ taṁ vijānatan”ti. (dha.pa.374).

Ajānanabhāvoti ettha vuttavipariyāyena attho veditabbo. Dukkhañhi sammohavihāroti. Aparo nayo jānanabhāvoti jānanassa ñāṇassa sabbhāvo. Ñāṇasampayuttā hi ñāṇopanissayā ca adukkhamasukhā vedanā sukhā iṭṭhākārā. Yathāha “iṭṭhā ceva iṭṭhaphalā cā”ti. Ajānanabhāvo dukkhanti ettha vuttavipariyāyena attho veditabbo.

Katamo anusayo anusetīti kāmarāgānusayādīsu sattasu anusayesu katamo anusayo anusayavasena pavattati? Appahīnabhāvena hi santāne anusayantīti anusayā, anurūpaṁ kāraṇaṁ labhitvā uppajjantīti attho. Etena kāraṇalābhe sati uppajjanārahatā nesaṁ dassitā. Appahīnā hi kilesā kāraṇalābhe sati uppajjanti. Tenāha “appahīnaṭṭhena sayito viya hotī”ti. Te ca nippariyāyato (MṬ.44./CS:pg.2.287) anāgatā kilesā daṭṭhabbā, atītā paccuppannā ca taṁsabhāvattā tathā vuccanti. Na hi dhammānaṁ kālabhedena sabhāvabhedo atthi. Yadi appahīnaṭṭho anusayaṭṭho, nanu sabbepi kilesā appahīnā anusayā bhaveyyunti? Na mayaṁ appahīnatāmattena anusayaṭṭhaṁ vadāma, atha kho pana appahīnaṭṭhena thāmagatā kilesā anusayā. Idaṁ thāmagamanañca rāgādīnameva āveṇiko sabhāvo daṭṭhabbo, yato abhidhamme-- “thāmagataṁ anusayaṁ pajahatī”ti vuttaṁ. Soti rāgānusayo. Appahīnoti appahīnabhāvamukhena anusayanaṭṭhamāha. So ca apariññātakkhandhavatthuto, pariññātesu patiṭṭhaṁ na labhati. Tenāha “na sabbāya sukhāya vedanāya so appahīno”ti. Ārammaṇavasena cāyaṁ anusayaṭṭho adhippeto. Tenāha “na sabbaṁ sukhaṁ vedanaṁ ārabbha uppajjatīti attho”ti.

Vatthuvasenapi pana anusayaṭṭho veditabbo, yo “bhūmiladdhan”ti vuccati. Tena hi Aṭṭhakathāyaṁ (visuddhi. 2.834) vuttaṁ--

“Bhūmīti vipassanāya ārammaṇabhūtā tebhūmakā pañcakkhandha. Bhūmiladdhaṁ nāma tesu khandhesu uppattirahaṁ kilesajātaṁ. Tena hi sā bhūmiladdhā nāma hoti, tasmā bhūmiladdhanti vuccati, sā ca kho na ārammaṇavasena. Ārammaṇavasena hi sabbepi atītānāgate pariññātepi ca khīṇāsavānaṁ khandhe ārabbha kilesā uppajjanti Mahākaccāna-uppalavaṇṇādīnaṁ khandhe ārabbha soreyyaseṭṭhinandamāṇavakādīnaṁ viya. Yadi ca taṁ bhūmiladdhaṁ nāma siyā, tassa appaheyyato na koci bhavamūlaṁ pajaheyya, vatthuvasena pana bhūmiladdhaṁ veditabbaṁ. Yattha yattha hi vipassanāya apariññātā khandhā uppajjanti, tattha tattha uppādato pabhuti tesu vaṭṭamūlaṁ kilesajātaṁ anuseti. Taṁ appahīnaṭṭhena bhūmiladdhanti veditabban”ti-ādi.

Esa nayo sabbatthāti iminā “na sabbāya dukkhāya vedanāya so appahīno, na sabbaṁ dukkhaṁ vedanaṁ ārabbha uppajjatī”ti-ādiṁ atidisati. Tattha yaṁ vattabbaṁ, taṁ vuttanayeneva veditabbaṁ. “Yo anusayo yattha anuseti (MṬ.44./CS:pg.2.288) so pahīyamāno tattha pahīno nāma hotī”ti tattha tattha pahānapucchā, taṁ sandhāyāha “Kiṁ pahātabbanti ayaṁ pahānapucchā nāmā”ti.

Ekeneva byākaraṇenāti “idhāvuso, visākha, bhikkhu vivicceva kāmehī”ti-ādinā (ma.ni.1.374) ekeneva vissajjanena. Dve pucchāti anusayapucchā pahānapucchāti dvepi pucchā vissajjesi. “Rāgaṁ tena pajahatī”ti idamekaṁ vissajjanaṁ, “na tattha rāgānusayo anusetī”ti idamekaṁ vissajjanaṁ, pucchānukkamañcettha anādiyitvā pahānakkamena vissajjanā pavattā “Dve pucchā vissajjesī”ti saṅkhepato vuttamatthaṁ vivarituṁ “idhā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha tathāvikkhambhitameva katvāti iminā yo rāgaṁ vikkhambhetvā puna uppajjituṁ appadānato tathāvikkhambhitameva katvā maggena samugghāteti, tassa vasena “rāgaṁ tena pajahati, na tattha rāgānusayo anusetī”ti vattabbanti dasseti. Kāmoghādīhi catūhi oghehi saṁsārabhavogheneva vā vegasā vuyhamānesu sattesu taṁ uttaritvā pattabbaṁ, tassa pana gādhabhāvato patiṭṭhānabhūtaṁ. Tenāha Bhagavā-- “tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo”ti (saṁ.ni.4.238 itivu. 69 pu. pa.187).

Suññatādibhedena anekabhedattā pāḷiyaṁ “anuttaresū”ti bahuvacananiddesoti “anuttarā vimokkhā”ti vatvā puna tesaṁ sabbesampi arahattabhāvasāmaññena “arahatte”ti vuttaṁ. Visaye cetaṁ bhummaṁ. Patthanaṁ paṭṭhapentassāti “Aho vatāhaṁ arahattaṁ labheyyan”ti patthanaṁ upaṭṭhapentassa, patthentassāti attho. Paṭṭhapentassāti cettha hetumhi antasaddo. Kathaṁ pana arahattavisayā patthanā uppajjatīti? Na kāci arahattaṁ ārammaṇaṁ katvā patthanā uppajjati anadhigatattā avisayabhāvato. Parikappitarūpaṁ pana taṁ uddissa patthanā uppajjati. “Uppajjati pihāpaccayā”ti vuttaṁ paramparapaccayataṁ sandhāya, ujukaṁ pana paccayabhāvo natthīti vuttaṁ “na patthanāya paṭṭhapanamūlakaṁ uppajjatī”ti. Idaṁ pana sevitabbaṁ domanassaṁ akusalappahānassa kusalābhivuḍḍhiyā ca nimittabhāvato. Tenāha Bhagavā-- “domanassampāhaṁ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī”ti (dī.ni.2.359-362). Tīhi māsehi sampajjanakā temāsikā (MṬ.44./CS:pg.2.289) Sesapadadvayepi eseva nayo. Imasmiṁ vāreti imasmiṁ pavāraṇavāre. Visuddhipavāraṇanti “parisuddho ahan”ti evaṁ pavattaṁ visuddhipavāraṇaṁ. Arahantānameva hesa pavāraṇā.

Na kadāci pahātabbassa pahāyakatā atthīti dassento “na domanassena vā”ti-ādiṁ vatvā pariyāyenetaṁ vuttaṁ, taṁ vibhāvento “ayaṁ panā”ti-ādimāha. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ parato vitthārena āgamissati. Paṭipadaṁ gahetvā patthanaṁ katvā patthanaṁ ṭhapetvā. Paṭisañcikkhatīti ovādavasena attānaṁ samuttejento katheti. Sīlena hīnaṭṭhānanti aññehi arahattāya paṭipajjantehi sīlena hīnaṭṭhānaṁ kiṁ tuyhaṁ atthīti adhippāyo. Suparisuddhanti akhaṇḍādibhāvato sudhotajātimaṇi viya suṭṭhu parisuddhaṁ. Supaggahitanti kadācipi saṅkocābhāvato vīriyaṁ suṭṭhu paggahitaṁ. Paññāti vipassanāpaññā paṭipakkhehi anadhibhūtatāya akuṇṭhā tikkhavisadā saṅkhārānaṁ sammasane sūrā hutvā vahati pavattati. Pariyāyenāti tassa domanassassa arahattupanissayatāpariyāyena. Ārammaṇavasena anusayanaṁ idhādhippetanti āha “na taṁ ārabbha uppajjatī”ti. Anuppajjanamettha pahānaṁ nāmāti vuttaṁ “pahīnova tattha paṭighānusayoti attho”ti. Tatiyajjhānena vikkhambhetabbā avijjā, sā eva ariyamaggena samucchindīyatīti “avijjānusayaṁ vikkhambhetvā”ti-ādi vuttaṁ, anusayasadisatāya vā. “Rāgānusayaṁ vikkhambhetvā”ti etthāpi eseva nayo. Catutthajjhāne nānuseti nāma tattha kātabbakiccākaraṇato.

466. Tasmāti paccanīkattā sabhāvato kiccato paccayato cāti adhippāyo. Visabhāgapaṭibhāgo kathito “kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā”ti-ādīsu viya. Andhakārāti andhakārasadisā appakā sabhāvato. Avibhūtā apākaṭā anoḷārikabhāvato. Tato eva duddīpanā duviññāpanā. Tādisāvāti upekkhāsadisāva. Yathā upekkhā sukhadukkhāni viya na oḷārikā, evaṁ avijjā rāgadosā viya na oḷārikā. Atha kho andhakārā avibhūtā duddīpanā duviññāpanāti attho. Sabhāgapaṭibhāgo kathito “paṇidhi paṭighoso”ti-ādīsu viya. Yattakesu ṭhānesūti dukkhādīsu yattakesu ṭhānesu, yattha vā ñeyyaṭṭhānesu. Visabhāgapaṭibhāgoti andhakārassa (MṬ.44./CS:pg.2.290) viya āloko vighātakapaṭibhāgo. Vijjāti maggañāṇaṁ adhippetaṁ, vimuttīti phalanti āha “ubhopete dhammā anāsavā”ti. Anāsavaṭṭhenāti-ādīsu paṇītaṭṭhenātipi vattabbaṁ. Sopi hi vimuttinibbānānaṁ sādhāraṇo, vimuttiyā asaṅkhataṭṭhena nibbānassa visabhāgatāpi labbhateva. Pañhaṁ atikkamitvā gatosi, apucchitabbaṁ pucchantoti adhippāyo. Pañhānaṁ paricchedapamāṇaṁ gahetuṁ yuttaṭṭhāne aṭṭhatvā tato paraṁ pucchanto nāsakkhi pañhānaṁ pariyantaṁ gahetuṁ. Appaṭibhāgadhammassāti nippariyāyato sabhāgapaṭibhāgena appaṭibhāgadhammassa. Anāgatādipariyāyena nibbānassa sabhāgapaṭibhāgo vutto, visabhāge ca attheva saṅkhatadhammā, tasmā nippariyāyato kiñci sabhāgapaṭibhāgaṁ sandhāya pucchatīti katvā “accayāsī”ti-ādi vuttaṁ. Asaṅkhatassa hi appatiṭṭhassa ekantaniccassa sato nibbānassa kuto nippariyāyena sabhāgassa sambhavo. Tenāha “nibbānaṁ nāmetan”ti-ādi.

Viraddhoti ettha sabhāgapaṭibhāgaṁ pucchissāmīti nicchayābhāvato pucchitamatthaṁ virajjhitvāva pucchi, na ajānitvāti attho. Etena heṭṭhā sabbapucchā diṭṭhasaṁsandananayena jānitvāva pavattāti dīpitaṁ hoti. Therī pana taṁ taṁ pucchitamatthaṁ sabhāvato vibhāventī satthu desanāñāṇaṁ anugantvāva vissajjesi. Nibbānogadhanti nibbānaṁ ogāhitvā ṭhitaṁ nibbānantogadhaṁ. Tenāha “nibbānabbhantaraṁ nibbānaṁ anupaviṭṭhan”ti. Assāti brahmacariyassa.

467. Paṇḍiccena samannāgatāti ettha vuttapaṇḍiccaṁ dassetuṁ “dhātukusalā”ti-ādi vuttaṁ. Tenevāha-- “Kittāvatā nu kho, bhante, paṇḍito hoti? Yato kho, ānanda, bhikkhu dhātukusalo ca hoti, āyatanakusalo ca paṭiccasamuppādakusalo ca ṭhānāṭṭhānakusalo ca. Ettāvatā nu kho, ānanda, bhikkhu paṇḍito hotī”ti (ma.ni.3.124). Paññāmahattaṁ nāma theriyā asekkhappaṭisambhidappattāya paṭisambhidāyo pūretvā ṭhitatāti taṁ dassetuṁ “mahante atthe”ti-ādi vuttaṁ. Rājayuttehīti rañño kamme niyuttapurisehi. Āhaccavacanenāti satthārā karaṇādīni āhanitvā pavattitavacanena. Yadettha atthato na vibhattaṁ, taṁ heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyameva.

Cūḷavedallasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.45.) 5.Cūḷadhammasamādānasuttavaṇṇanā

468. Dhammoti (MṬ.45./CS:pg.2.291) gahitagahaṇānīti dhammo vā hotu itaro vā, dhammoti paggahitaggāhappavattā cariyāva. Āyūhanakkhaṇeti tassa dhammoti gahitassa pavattanakkhaṇe. Sukhanti akicchaṁ. Tenāha “sukaran”ti. Dukkhavipākanti aniṭṭhaphalavipaccanaṁ.

469. Yathā cakkhādīnaṁ pañcannaṁ indriyānaṁ yathāsakaṁ visayaggahaṇaṁ sabhāvasiddhaṁ, evaṁ manasopi. Te ca visayā iṭṭhākārato gahaṇe na koci doso, purisattabhāve na ca te dosaṁ pavattentīti ayaṁ tesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ laddhīti āha “vatthukāmesupi kilesakāmesupi doso natthī”ti, assādetvā visayaparibhoge natthi ādīnavo, tappaccayā na koci antarāyoti adhippāyo. Pātabyataṁ āpajjantīti paribhuñjanakataṁ upagacchanti. Paribhogattho hi ayaṁ pā-saddo kattusādhano ca tabya-saddo, yathāruci paribhuñjantīti attho. Kilesakāmopi assādiyamāno vatthukāmantogadhoyeva, kilesakāmavasena pana nesaṁ assādetabbatāti āha “vatthukāmesu kilesakāmena pātabyatan”ti. Kilesakāmenāti karaṇatthe karaṇavacanaṁ. Pātabyataṁ paribhuñjitabbatanti etthāpi kattuvaseneva attho veditabbo. Moḷiṁ katvāti veṇibandhavasena moḷiṁ katvā. Tāpasaparibbājikāhīti tāpasapabbajjūpagatāhi. Pariññaṁ paññapentīti idaṁ “pahānamāhaṁsū”ti padasseva vevacananti “pahānaṁ samatikkamaṁ paññapentī”ti vuttaṁ. Tena kāmā nāmete aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti yāthāvato parijānanaṁ idha “pahānan”ti adhippetaṁ, na vinābhāvamattanti dasseti. Māluvāsipāṭikāti māluvāvidalaṁ māluvāphale poṭṭalikā. Santāsaṁ āpajjeyyāti sāle adhivatthadevatāya pavattiṁ gahetvā vuttaṁ. Tadā hi tassā evaṁ hoti. Koviḷārapattasadisehīti mahākoviḷārapattasaṇṭhānehi. Saṇṭhānavasena hetaṁ vuttaṁ, māluvāpattā pana koviḷārapattehi mahantatarāni ceva ghanatarāni ca honti. Vipulabahughanagarupattatāya mahantaṁ bhāraṁ janetvā. Sāti māluvālatā. Oghananti heṭṭhato olambanahetubhūtaṁ ghanabhāvaṁ.

Andhavanasubhagavanaggahaṇaṁ (MṬ.45./CS:pg.2.292) tesaṁ abhilakkhitabhāvato. Nāḷikerādīsu tiṇajātīsu. Khādanupalakkhaṇaṁ upacikānaṁ uṭṭhahanaggahaṇanti āha “uṭṭhaheyyun”ti. Keḷiṁ karontī viyāti vilambananadī viya keḷiṁ karontī. Idāni ahaṁ taṁ ajjhottharinti pamodamānā viya ito cito ca vipphandamānā vilambantī. Samphassopi sukho mudutaluṇakomalabhāvato. Dassanampi sukhaṁ ghanabahalapattasaṁhatatāya. Somanassajātāti pubbe anussavavasena bhavanavināsabhayā santāsaṁ āpajji, idāni tassā sampattidassanena palobhitā somanassajātā ahosi.

Viṭabhiṁ kareyyāti ātānavitānavasena jaṭentī jālaṁ kareyya. Tathābhūtā ca ghanapattasañchannatāya chattasadisī hotīti āha “chattākārena tiṭṭheyyā”ti. Sakalaṁ rukkhanti upari sabbasākhāpasākhaṁ sabbarukkhaṁ. Bhassamānāti paliveṭhanavaseneva otaramānā. Yāva mūlā otiṇṇasākhāhīti māluvā bhārena onamitvā rukkhassa yāva mūlā otiṇṇasākhāhi puna abhiruhamānā. Sabbasākhāti heṭṭhā majjhe upari cāti sabbāpi sākhāyo paliveṭhentī. Saṁsibbitvā jālasantānakaniyāmena jaṭetvā. Evaṁ aparāparaṁ saṁsibbanena ajjhottharantī. Sabbasākhā heṭṭhā katvā sayaṁ upari ṭhatvā mahābhārabhāvena vāte vā vāyante deve vā vassante padāleyya. Sākhaṭṭhakavimānanti sākhāpaṭibaddhaṁ vimānaṁ. Yasmā idha satthārā “seyyathāpi, bhikkhave”ti-ādinā bhūtapubbameva vatthu upamābhāvena āhaṭaṁ, tasmā “idaṁ pana vimānan”ti-ādi vuttaṁ.

471. Bahalarāgasabhāvoti paccavekkhaṇāhi nīharituṁ asakkuṇeyyatāya balavā hutvā abhibhavanarāgadhātuko. Rāgajanti rāganimittajātaṁ. Diṭṭhe diṭṭhe ārammaṇeti diṭṭhe diṭṭhe visabhāgārammaṇe. Nimittaṁ gaṇhātīti kilesuppattiyā kāraṇabhūtaṁ anubyañjanaso nimittaṁ gaṇhāti, sikkhāgāravena pana kilesehi nissitaṁ maggaṁ na paṭipajjati, tato eva ācariyupajjhāyehi āṇattaṁ daṇḍakammaṁ karoteva. Tenāha “na tveva vītikkamaṁ karotī”ti. Hatthaparāmāsādīnīti-- “ehi tāva tayā vuttaṁ mayā vuttañca amutra gantvā vīmaṁsissāmā”ti-ādinā hatthaggahaṇādīni karonto, na karuṇāmettānidānavasena. Mohajātikoti bahalamohasabhāvo.

472. Kammaniyāmenāti (MṬ.45./CS:pg.2.293) purimajātisiddhena lobhussadatādiniyamitena kammaniyāmena. Idāni taṁ lobhussadatādiṁ vibhāgena dassetuṁ “yassa hī”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha kammāyūhanakkhaṇeti kammakaraṇavelāya. Lobho balavāti tajjāya sāmaggiyā sāmatthiyato lobho adhiko hoti. Alobho mandoti tappaṭipakkho alobho dubbalo hoti. Kathaṁ panete lobhālobhā aññamaññaṁ ujuvipaccanīkabhūtā ekakkhaṇe pavattanti? Na kho panetaṁ evaṁ daṭṭhabbaṁ “ekakkhaṇe pavattantī”ti, nikantikkhaṇaṁ pana āyūhanakkhaṇameva katvā evaṁ vuttaṁ. Esa nayo sesesu. Pariyādātunti abhibhavituṁ na sakkoti. Yo hi “evaṁsundaraṁ evaṁvipulaṁ evaṁmahagghañca na sakkā parassa dātun”ti-ādinā amuttacāgatādivasena pavattāya cetanāya sampayutto alobho sammadeva lobhaṁ pariyādātuṁ na sakkoti. Dosamohānaṁ anuppattiyaṁ tādisapaccayalābheneva adosāmohā balavanto. Tasmāti lobhādosāmohānaṁ balavabhāvato alobhadosamohānañca dubbalabhāvatoti vuttameva kāraṇaṁ paccāmasati. Soti taṁsamaṅgī. Tena kammenāti tena lobhādi-upanissayavatā kusalakammunā. Sukhasīloti sakhilo. Tamevatthaṁ akkodhanoti pariyāyena vadati.

Mandā alobhādosā lobhadose pariyādātuṁ na sakkonti, amoho pana balavā mohaṁ pariyādātuṁ sakkotīti evaṁ yathārahaṁ paṭhamavāre vuttanayeneva atidesattho veditabbo. Purimanayenevāti pubbe vuttanayānusārena. Duṭṭhoti kodhano. Dandhoti mandamañño. Sukhasīlakoti sukhasīlo.

Ettha ca lobhavasena, dosamoha-lobhadosa-lobhamoha-dosamoha-lobhadosamohavasenāti tayo ekakā, tayo dukā, eko tikoti lobhādi-ussadavasena akusalapakkhe eva satta vārā, tathā kusalapakkhe alobhādi-ussadavasenāti cuddasa vārā labbhanti. Tattha alobhadosamohā, alobhādosamohā, alobhadosāmohā balavantoti āgatehi kusalapakkhe tatiyadutiyapaṭhamavārehi dosussadamohussadadosamohussadavārā gahitā eva honti. Tathā (MṬ.45./CS:pg.2.294) akusalapakkhe lobhādosāmohā, lobhadosāmohā, lobhādosamohā balavantoti āgatehi tatiyadutiyapaṭhamavārehi adosussada-amohussada-adosāmohussadavārā gahitā evāti akusalakusalapakkhesu tayo tayo vāre antogadhe katvā aṭṭheva vārā dassitā. Ye pana ubhayasammissatāvasena lobhālobhussadavārādayo apare ekūnapaññāsa vārā kāmaṁ dassetabbā, tesaṁ asambhavato eva na dassitā. Na hi “ekasmiṁ santāne antarena avatthantaraṁ lobho ca balavā alobho cā”ti-ādi yujjati. Paṭipakkhavasena vāpi etesaṁ balavadubbalabhāvo sahajātadhammavasena vā. Tattha lobhassa tāva paṭipakkhavasena anabhibhūtatāya balavabhāvo, tathā dosamohānaṁ adosāmohehi. Alobhādīnaṁ pana lobhādi-anabhibhavanato. Sabbesañca samānajātiyasamadhibhuyya pavattivasena sahajātadhammato balavabhāvo. Tena vuttaṁ Aṭṭhakathāyaṁ (ma.ni.aṭṭha.2.472) -- “lobho balavā, alobho mando. Adosāmohā balavanto, dosamohā mandā”ti-ādi, so ca nesaṁ mandabalavabhāvo purimūpanissayato tathā āsayassa paribhāvitatāya veditabbo. Tenevāha “kammaniyāmenā”ti. Sesaṁ vuttanayattā suviññeyyamevāti.

Cūḷadhammasamādānasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.46.)6.Mahādhammasamādānasuttavaṇṇanā

473. Evaṁ idāni vuccamānākāro kāmo kāmanaṁ icchā etesanti evaṁkāmā. Evaṁ chando chandanaṁ rocanaṁ ajjhāsayo etesanti evaṁchandā. Abhimukhaṁ, abhinivissa vā pakārehi eti upagacchatīti adhippāyo, laddhi. Sā hi laddhabbavatthuṁ abhimukhaṁ “evametan”ti abhinivisantī tena tena pakārena upagacchati, hatthagataṁ katvā tiṭṭhati na vissajjeti. Evaṁ vuccamānākāro adhippāyo etesanti evaṁ-adhippāyā. Bhagavā mūlaṁ kāraṇaṁ etesaṁ yāthāvato adhigamāyāti bhagavaṁmūlakā. Tenāha “Bhagavantañhi nissāya mayaṁ ime dhamme ājānāma paṭivijjhāmā”ti. Amhākaṁ dhammāti (MṬ.46./CS:pg.2.295) tehi attanā adhigantabbatāya vuttaṁ. Sevitabbānañhi yāthāvato adhigamañāṇāni adhigacchanakasambandhīni, tāni ca sammāsambuddhamūlakāni anaññavisayattā. Tenāha “pubbe Kassapasambuddhenā”ti-ādi. Bhagavā netā tesanti bhagavaṁnettikā. Netāti sevitabbadhamme vineyyasantānaṁ pāpetā. Vinetāti asevitabbadhamme vineyyasantānato apanetā. Tadaṅgavinayādivasena vā vinetā. Anunetāti ime dhammā sevitabbā, ime na sevitabbāti ubhayasampāpanāpanayanatthaṁ paññapetā. Tenāha “yathāsabhāvato”ti-ādi.

Paṭisaranti etthāti paṭisaraṇaṁ, Bhagavā paṭisaraṇaṁ etesanti bhagavaṁpaṭisaraṇā. Paṭisarati sabhāvasampaṭivedhavasena paccekamupagacchatīti vā paṭisaraṇaṁ, Bhagavā paṭisaraṇaṁ etesanti bhagavaṁpaṭisaraṇā. Paṭivedhavasenāti paṭivijjhitabbatāvasena. Asatipi mukhe atthato evaṁ vadanto viya hotīti āha “phasso āgacchati, ahaṁ Bhagavā kiṁ nāmo”ti. Paṭibhātūti ettha paṭi-saddāpekkhāya “Bhagavantan”ti upayogavacanaṁ, attho pana sāmivacanavaseneva veditabboti dassento āha “Bhagavato”ti paṭibhātūti ca Bhagavato bhāgo hotu. Bhagavato hi esa bhāgo, yadidaṁ dhammassa desanā, amhākaṁ pana bhāgo savananti adhippāyo. Keci pana paṭibhātūti padissatūti atthaṁ vadanti, ñāṇena dissatu, desīyatūti vā attho. Upaṭṭhātūti ca ñāṇassa paccupaṭṭhātu.

474. Nissayitabbeti attano santāne uppādanavasena apassayitabbe. Tatiyacatutthadhammasamādānāni hi apassāya sattānaṁ etarahi āyatiñca sampattiyo abhivaḍḍhanti. Bhajitabbeti tasseva vevacanaṁ. Sevitabbeti vā sappurisupassayasaddhammassavanayonisomanasikāre sandhāyāha. Bhajitabbeti tappaccaye dānādipuññadhamme.

475. Uppaṭipāṭi-ākārenāti paṭhamaṁ saṁkilesadhamme dassetvā pacchā vodānadhammadassanaṁ satthu desanāpaṭipāṭi, yathā-- “vāmaṁ muñca, dakkhiṇaṁ gaṇhā”ti (dha.sa.aṭṭha.498 visuddhi. mahāṭī.1.14), tathā uppaṭipāṭipakārena, sā ca kho purimesu dvīsu dhammasamādānesu (MṬ.46./CS:pg.2.296) pacchimesu pana paṭipāṭiyāva mātikā paṭṭhapitā. Yathādhammarasenevāti pahātabbapahāyakadhammānaṁ yathāsabhāveneva. Sabhāvo hi yāthāvato rasitabbato jānitabbato “raso”ti vuccati. Paṭhamaṁ pahātabbadhamme dassetvā tadanantaraṁ “ime dhammā etehi pahīyantī”ti pahāyakadhammadassanaṁ desanānupubbī. Gahaṇaṁ ādiyanaṁ attano santāne uppādanaṁ.

478. Vadhadaṇḍādīhi bhītassa upasaṅkamane, micchā caritvā tathā apagamane ca pubbāparacetanānaṁ vasena micchācāro dukkhavedano hoti, tathā issānindādīhi upaddutassa aparacetanāvasena, evaṁ abhijjhāmicchādiṭṭhīsupi yathārahaṁ veditabbaṁ. Tissannampi cetanānanti pubbāparasanniṭṭhāpakacetanānaṁ. Adinnādānaṁ musāvādo pisuṇavācā samphappalāpoti imesaṁ catunnaṁ sanniṭṭhāpakacetanānaṁ sukhasampayuttā vā upekkhāsampayuttā vāti ayaṁ nayo idha adhikatattā na uddhaṭo. Domanassameva cettha dukkhanti idaṁ pubbabhāgāparabhāgacetanāpi cettha āsannā domanassasahagatā eva hontīti katvā vuttaṁ. Anāsannā pana sandhāya “pariyeṭṭhiṁ vā āpajjantassā”ti-ādi vuttaṁ. Teneva micchācārābhijjhāmicchādiṭṭhīnaṁ pubbabhāgāparabhāgacetanā āsannā sanniṭṭhāpakacetanāgatikāvāti dassitaṁ hotīti daṭṭhabbaṁ. Pariyeṭṭhinti micchācārādīsu vītikkamitabbavatthumālāgandhādipariyesanaṁ. Pāṇātipātādīsu māretabbavatthu-āvudhādipariyesanaṁ āpajjantassa. Akicchenapi tesaṁ pariyesanaṁ sambhavatīti “vaṭṭatiyevā”ti sāsaṅkaṁ vadati.

479. Sukhavedanā hontīti sukhavedanāpi hontīti adhippāyo. Tāsaṁ cetanānaṁ asukhavedanatāpi labbhatīti “sukhavedanāpi hontiyevā”ti sāsaṅkavacanaṁ. Somanassameva cettha sukhanti idaṁ pubbabhāgāparabhāgacetanāpi somanassasahagatā eva hontīti katvā vuttaṁ. Tañca kho micchācāravajjānaṁ channaṁ vasena. Micchācārassa pana pubbāparabhāgassa vasena “kāyikaṁ sukhampi vaṭṭatiyevāti sāsaṅkavacanaṁ.

480. Dosajapariḷāhavasenassa siyā kāyikampi dukkhanti adhippāyena “so gaṇhantopi dukkhito”ti vuttaṁ. Cetodukkhameva vā sandhāya tassa aparāparuppattidassanatthaṁ “dukkhito domanassito”ti vuttaṁ.

481. Dasasupi (MṬ.46./CS:pg.2.297) padesūti dasasupi koṭṭhāsesu, vākyesu vā. Upekkhāsampayuttatāpi sambhavatīti “sukhasampayuttā hontiyevā”ti idha sāsaṅkavacanaṁ. Pāṇātipātā paṭiviratassa kāyopi siyā vigatadarathapariḷāhoti pāṇātipātāveramaṇi-ādipaccayā kāyikapaṭisaṁvedanāpi sambhavatīti sahāpi sukhenāti ettha kāyiyasukhampi vaṭṭatiyeva.

482. Tittakālābūti upabhuttassa ummādādipāpanena kucchitatittakaraso alābu. Na ruccissati aniṭṭharasatāya aniṭṭhaphalatāya ca.

483. Rasaṁ detīti rasaṁ dasseti vibhāveti.

484. Pūtimuttanti pūtisabhāvamuttaṁ. Taruṇanti dhārāvasena nipatantaṁ hutvā uṇhaṁ. Tenassa uparimuttatamāha. Muttañhi passāvamaggato muccamānaṁ kāyusmāvasena uṇhaṁ hoti.

485. Yaṁ bhagandarasaṁsaṭṭhaṁ lohitaṁ pakkhandatīti bhagandarabyādhisahitāya lohitapakkhandatāya vasena yaṁ lohitaṁ vissavati. Pittasaṁsaṭṭhaṁ lohitaṁ pakkhandatīti ānetvā sambandho.

486. Ubbiddheti dūre. Abbhamahikādi-upakkilesavigamena hi ākāsaṁ uttuṅgaṁ viya dūraṁ viya ca khāyati. Tenāha “dūrībhūte”ti. Tamaṁyeva tamagataṁ “gūthagataṁ muttagatan”ti (ma.ni.2.119 a.ni.9.11) yathā. Bhāsate ca tapate ca virocate ca idaṁ catutthaṁ dhammasamādānaṁ vibhajantena kusalakammapathassa vibhajitvā dassitattā.

Saṅgararukkho kandamādasapova. Sarabhaññavasenāti atthaṁ avibhajitvā padaso sarabhaññavasena. Osārentassāti uccārentassa. Saddeti osāraṇasadde. Adhigatavisesaṁ anārocetukāmā devatā tattheva antaradhāyi. Taṁ divasanti satthārā desitadivase. Iti attano visesādhigamanimittatāya ayaṁ devatā imaṁ suttaṁ piyāyati. Sesaṁ uttānameva.

Mahādhammasamādānasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.47.)7.Vīmaṁsakasuttavaṇṇanā

487. Atthavīmaṁsakoti (MṬ.47./CS:pg.2.298) attatthaparatthādi-atthavijānanako. Saṅkhāravīmaṁsakoti saṅkhatadhamme salakkhaṇato sāmaññalakkhaṇato vā āyatanādivibhāgato ca vīmaṁsako. Satthuvīmaṁsakoti “Satthā nāma guṇato ediso ediso cā”ti satthu upaparikkhako. Vīmaṁsakoti vicārako. Yaṁ cetaso sarāgādivibhāgato paricchindanaṁ, taṁ cetopariyāyo. Tenāha “cittaparicchedan”ti. Yasmā cetopariyāyañāṇalābhī-- “idaṁ cittaṁ ito paraṁ pavattaṁ idamito paran”ti parassa cittuppattiṁ pajānāti, tasmā vuttaṁ “cetopariyāyanti cittavāran”ti. Vāratthepi hi pariyāya-saddo hoti-- “kassa nu kho, ānanda, pariyāyo ajja bhikkhuniyo ovaditun”ti-ādīsu (ma.ni.3.398). Cittacārantipi pāṭho, cittapavattinti attho. Evaṁ vijānanatthāyāti idāni vuccamānākārena vīmaṁsanatthāya.

488. Kalyāṇamittūpanissayanti kalyāṇamittasaṅkhātaṁ brahmacariyavāsassa balavasannissayaṁ. Upaḍḍhaṁ attano ānubhāvenāti iminā puggalena sampādiyamānassa brahmacariyassa upaḍḍhabhāgamattaṁ attano vimuttiparipācakadhammānubhāvena sijjhati. Upaḍḍhaṁ kalyāṇamittānubhāvenāti itaro pana upaḍḍhabhāgo yaṁ nissāya brahmacariyaṁ vussati, tassa kalyāṇamittassa upadesānubhāvena hoti, sijjhatīti attho. Lokasiddho eva ayamattho. Lokiyā hi--

“Pādo siddho ācariyā, pādo hissānubhāvato;

Taṁvijjāsevakā pādo, pādo kālena paccatī”ti.--

Vadanti. Attano dhammatāyāti attano sabhāvena, ñāṇenāti attho. Kalyāṇamittatāti kalyāṇo bhadro sundaro mitto etassāti kalyāṇamitto, tassa bhāvo kalyāṇamittatā, kalyāṇamittavantatā. Sīlādiguṇasampannehi kalyāṇapuggaleheva ayanaṁ pavatti kalyāṇasahāyatā. Tesu eva cittena ceva kāyena ca ninnapoṇapabbhārabhāvena pavatti kalyāṇasampavaṅkatā. Māhevanti evaṁ mā āha, “upaḍḍhaṁ brahmacariyassā”ti mā kathehīti attho. Tadamināti ettha nti nipātamattaṁ (MṬ.47./CS:pg.2.299) da-kāro padasandhikaro i-kārassa a-kāraṁ katvā niddeso. Imināpīti idāni vuccamānenapīti attho. Pariyāyenāti kāraṇena. Idāni taṁ kāraṇaṁ dassetuṁ “mamaṁ hī”ti-ādi vuttaṁ.

Yathā cettha, aññesupi suttesu kalyāṇamittupanissayameva visesoti dassento “bhikkhūnaṁ bāhiraṅgasampattiṁ kathentopī”ti-ādimāha. Tattha vimuttiparipācaniyadhammeti vimuttiyā arahattassa paripācakadhamme. Paccayeti gilānapaccayabhesajje. Mahājaccoti mahākulīno.

Kāyiko samācāroti abhikkamapaṭikkamādiko satisampajaññaparikkhato pākatiko ca. Vīmaṁsakassa upaparikkhakassa. Cakkhuviññeyyo nāma cakkhudvārānusārena viññātabbattā. Sotaviññeyyoti etthāpi eseva nayo. Saṁkiliṭṭhāti rāgādisaṁkilesadhammehi vibādhitā, upatāpitā vidūsitā malīnā cāti attho. Te pana tehi samannāgatā hontīti āha “kilesasampayuttā”ti. Yadi na cakkhusotaviññeyyā, pāḷiyaṁ kathaṁ tathā vuttāti āha “yathā panā”ti-ādi. Kāyavacīsamācārāpi saṁkiliṭṭhāyeva nāma saṁkiliṭṭhacittasamuṭṭhānato. Bhavati hi taṁhetukepi tadupacāro yathā “semho guḷo”ti. “Mā me idaṁ asāruppaṁ paro aññāsī”ti pana paṭicchannatāya na na upalabbhanti. “Na kho mayaṁ, bhante, Bhagavato kiñci garahāmā”ti vatvā garahitabbābhāvaṁ dassento “Bhagavā hī”ti-ādimāha. Abhāvitamaggassa hi garahitabbatā nāma siyā, na bhāvitamaggassa. Esa uttaro māṇavo “Buddhampi garahitvā pakkamissāmī”ti katvā anubandhi. Evaṁ cintesi mahābhinikkhamanadivase attano vacane aṭṭhitattā. Kiñci vajjaṁ apassanto māro evamāha--

“Satta vassāni Bhagavantaṁ, anubandhiṁ padāpadaṁ;

Otāraṁ nādhigacchissaṁ, sambuddhassa satīmato”ti. (su.ni.448).

Kāle kaṇhā, kāle sukkāti yathāsamādinnaṁ sammāpaṭipattiṁ parisuddhaṁ katvā pavattetuṁ asakkontassa kadāci kaṇhā aparisuddhā kāyasamācārādayo, kadāci sukkā parisuddhāti evaṁ antarantarā byāmissavasena (MṬ.47./CS:pg.2.300) vomissakā. Nikkilesāti nirupakkilesā anupakkiliṭṭhā.

Anavajjaṁ vajjarahitattā. Dīgharattanti accantasaṁyoge upayogavacanaṁ. Samāpannoti sammā āpanno samaṅgībhūto. Tenāha “samannāgato”ti. Attanā katassa asāruppassa paṭicchādanatthaṁ āraññako viya hutvā. Tassa parihāranti uḷārehi pūjāsakkārehi manussehi tassa parihariyamānataṁ. Atidappitoti evaṁ manussānaṁ sambhāvanāya ativiya datto gabbito.

Na ittarasamāpannoti jānāti. Kasmā? Sīlaṁ nāma dīghena addhunā jānitabbaṁ, na ittarena. Idāni anekajātisamudācāravasena Tathāgato imaṁ kusalaṁ dhammaṁ dīgharattaṁ samāpanno, tañcassa ativiya acchariyanti dassetuṁ “anacchariyaṁ cetan”ti-ādi vuttaṁ.

Araññagāmaketi araññapadese ekasmiṁ khuddakagāme. Tattha nesaṁ divase divase piṇḍāya caraṇassa avicchinnataṁ dassetuṁ “piṇḍāya carantī”ti vuttaṁ. Pivantīti etthāpi eseva nayo. Dullabhaloṇo hoti samuddassa dūratāya.

Tadā kira videharaṭṭhe soḷasa gāmasahassāni mahantāneva. Tenāha-- “hitvā gāmasahassāni, paripuṇṇāni soḷasā”ti. Idāni kasmā “sannidhiṁ dāni kubbasī”ti maṁ ghaṭṭethāti vatthukāmo taṁ anāvikatvā “loṇa …pe… na karothā”ti āha. Gandhāro tassādhippāyaṁ vibhāvetukāmo “Kiṁ mayā kataṁ vedehīsī”ti āha.

Itaro attano adhippāyaṁ vibhāvento “hitvā”ti gāthamāha. Itaro “dhammaṁ bhaṇāmī”ti gāthanti evaṁ sabbāpi nesaṁ vacanapaṭivacanagāthā. Tattha pasāsasīti ghaṭṭento viya anusāsasi. Na pāpamupalimpati cittappakopābhāvato. Mahatthiyanti mahā-atthasaṁhitaṁ. No ce assa sakā buddhīti-ādi vedeha-isino-- “ācariyo mama hitesitāya ṭhatvā dhammaṁ eva bhaṇatī”ti yoniso ummujjanākāradassanaṁ. Tenāha “evañca pana vatvā”ti-ādi.

“Ñattā”ti loke ñāyati vissutoti ñāto, ñātassa bhāvo ñattaṁ. Ajjhāpannoti upagato. Ñatta-ggahaṇena patthaṭayasatā vibhāvitāti (MṬ.47./CS:pg.2.301) āha “yasañca parivārasampattin”ti. Kinti kiṁpayojanaṁ, ko ettha dosoti adhippāyo.

Tattha tattha vijjhantoti yasamadena parivāramadena ca matto hutvā gāmepi vihārepi janavivittepi saṅghamajjhepi aññe bhikkhū ghaṭṭento “mayhaṁ nāma pādā itaresaṁ pādaphusanaṭṭhānaṁ phusantī”ti aphusitukāmatāya aggapādena bhūmiṁ phusanto viya carati. Onamatīti nivātavuttitāya avanamati anuddhato atthaddho hoti. Akiñcanabhāvanti “pabbajitena nāma akiñcanañāṇena samapariggahena bhavitabban”ti akiñcanajjhāsayaṁ paṭi-avekkhitvā. Lābhepi tādī, alābhepi tādīti yathā alābhakāle lābhassa laddhakālepi tathevāti tādī ekasadiso. Yase satipi mahāparivārakālepi.

Abhayo hutvā uparatoti nibbhayo hutvā bhayassa abhāveneva oramitabbato uparato bhayahetūnaṁ pahīnattā. Tañca kho na katipayakālaṁ, atha kho accantameva uparatoti accantūparato. Atha kho bhāyitabbavatthuṁ avekkhitvā tato bhayena uparato. Kilesā eva bhāyitabbato kilesabhayaṁ. Esa nayo sesesupi. Satta sekkhāti satta sekkhāpi bhayūparatā, pageva puthujjanoti adhippāyo.

Thaṇḍilapīṭhakanti thaṇḍilamañcasadisaṁ pīṭhakanti attho. Nissāyāti apassāya taṁ apassāyaṁ katvā. Dvinnaṁ majjhe thaṇḍilapīṭhakā dvāre ṭhatvā olokentassa nevāsikabhikkhussa na paññāyi. Asaññatanīhārenāti na saññatākārena. “Maṁ bhāyanto heṭṭhāmañcaṁ paviṭṭho bhavissatī”ti heṭṭhāmañcaṁ oloketvā. Ukkāsi “bahi gacchanto akkositvā mā apuññaṁ pasavī”ti. Adhivāsetunti tādisaṁ iddhānabhāvaṁ disvāpi paṭapaṭāyanto attano kodhaṁ adhivāsetuṁ asakkonto.

Khayenevāti rāgassa accantakkhayeneva vītarāgattā. Na paṭisaṅkhāya vāretvāti na paṭisaṅkhānabalena rāgapariyuṭṭhānaṁ nivāretvā vītarāgattā. Evaṁ vuttappakārena. Kāyasamācārādīnaṁ saṁkiliṭṭhānaṁ vītikkamiyānañca abhāvaṁ ācārassa vodānaṁ cirakālasamāciṇṇatāya ñātassa sahitabhāvepi anupakkiliṭṭhatāya abhayūparatabhāvasamannesanāya ākarīyati ñāpetuṁ icchito attho pakārato ñāpīyati etehīti ākārā, (MṬ.47./CS:pg.2.302) upapattisādhanakāraṇāni. Tāni pana yasmā attano yathānumatassa atthassa ñāpakabhāvena vavatthīyanti, tasmā tāni tesaṁ mūlakāraṇabhūtāni anumānañāṇāni ca dassento Bhagavā-- “ke panāyasmato ākārā ke anvayā”ti avocāti imamatthaṁ vibhāvento “ākārāti kāraṇāni, anvayāti anubuddhiyo”ti āha. Yathā hi loke diṭṭhena dhūmena adiṭṭhaṁ aggiṁ anveti anumānato jānāti, evaṁ vīmaṁsako bhikkhu-- “Bhagavā ekekavihāresu suppaṭipannesu duppaṭipannesu ca yathā ekasadisatādassanena abhayūparatataṁ anveti anumānato jānāti, suppaṭipannaduppaṭipannapuggalesu anussādanānapasādanappattāya satthu aviparītadhammadesanatāya sammāsambuddhataṁ saṅghasuppaṭipattiñca anveti anumānato jānāti, evaṁ jānanto ca abhayūparato Tathāgato sabbadhi vītarāgattā, yo yattha vītarāgo, na so tannimittaṁ kiñci bhayaṁ passati seyyathāpi brahmā kāmabhavanimittaṁ, tathā sammāsambuddho Bhagavā aviparītadhammadesanattā, svākhāto dhammo ekantaniyyānikattā, suppaṭipanno saṅgho aveccappasannattā”ti vatthuttayaṁ guṇato yāthāvato jānāti.

Gaṇabandhanenāti “mama saddhivihārikā mama antevāsikā”ti evaṁ gaṇe apekkhāsaṅkhātena bandhanena baddhā payuttā. Tāya tāya paṭipattiyāti “Sugatā duggatā”ti vuttāya suppaṭipattiyā duppaṭipattiyā ca. Ussādanāti guṇavasena ukkaṁsanā. Apasādanāti hīḷanā. Ubhayattha gehassitavasenāti iminā sammāpaṭipattiyā paresaṁ uyyojanatthaṁ -- “paṇḍito, bhikkhave, Mahākaccāno”ti-ādinā (ma.ni.1.205 3.285 322) guṇato ukkaṁsanampi āyatiṁ saṁvarāya yathāparādhaṁ garahaṇampi na nivāreti.

489. Vīmaṁsakassapi adhippāyo vīmaṁsanavasena pavatto. Mūlavīmaṁsako hetuvāditāya. Gaṇṭhivīmaṁsakassa anussutibhāvato vuttaṁ “parasseva kathāya niṭṭhaṅgato”ti. Tenāha Bhagavā-- “parassa cetopariyāyaṁ ajānantenā”ti. Tathāgatova paṭipucchitabboti iminā pubbe sādhāraṇato vuttaṁ anumānaṁ ukkaṁsaṁ pāpetvā vadati. Ukkaṁsagatañhetaṁ anumānaṁ, yadidaṁ sabbaññuvacanaṁ avisaṁvādaṁ sāmaññato aputhujjanagocarassa (MṬ.47./CS:pg.2.303) atthassa anumānato. Tividho hi attho, koci paccakkhasiddho, yo rūpādidhammānaṁ paccattavedaniyo aniddisitabbākāro. Koci anumānasiddho, yo ghaṭādīsu pasiddhena paccayāyattabhāvena sādhiyamāno saddādīnaṁ aniccatādi-ākāro. Koci okappanasiddho, yo pacurajanassa accantamadiṭṭho saddhāvisayo paralokanibbānādi. Tattha yassa satthuno vacanaṁ paccakkhasiddhe anumānasiddhe ca atthe na visaṁvādeti aviparītappavattiyā, tassa vacanena saddheyyatthasiddhi, saddheyyarūpā eva ca yebhuyyena satthuguṇā accantasambhavato.

Esa mayhaṁ pathoti yvāyaṁ ājīvaṭṭhamakasīlasaṅkhāto mayhaṁ oramattako guṇo, esa aparacittaviduno vīmaṁsakassa bhikkhuno mama jānanapatho jānanamaggo. Esa gocaroti eso ettako eva tassa mayi gocaro, na ito paraṁ. Tathā hi brahmajālepi (dī.ni.1.7) Bhagavatā ājīvaṭṭhamakasīlameva niddiṭṭhaṁ. Etāpāthoti ettakāpātho. Yo sīle patiṭṭhito “etaṁ mamā”ti, “imināhaṁ sīlena devo vā bhavissāmi devaññataro vā”ti taṇhāya parāmasanto, tassa visesabhāgiyatāya, nibbedhabhāgiyatāya vā akāraṇena taṇhaṁ anativattanato so tammayo nāma. Tenāha “na tammayo na sataṇho”ti-ādi.

Sutassa uparūpari visesāvahabhāvena uttaruttarañceva tassa ca visesassa anukkamena paṇītatarabhāvato paṇītatarañca katvā deseti. Savipakkhanti pahātabbapahāyakabhāvena sappaṭipakkhaṁ. Kaṇhaṁ paṭibāhitvā sukkanti idaṁ dhammajātaṁ kaṇhaṁ nāma, imassa pahāyakaṁ idaṁ sukkaṁ nāmāti evaṁ kaṇhaṁ paṭibāhitvā sukkaṁ. Sukkaṁ paṭibāhitvā kaṇhanti etthāpi eseva nayo. Idha pana “iminā pahātabban”ti vattabbaṁ. Sa-ussāhanti sabyāpāraṁ. Kiriyamayacittānañhi anupacchinnāvijjātaṇhāmānādike santāne sabyāpāratā sa-ussāhatā, savipākadhammatāti attho. Tasmiṁ desite dhammeti tasmiṁ satthārā desite lokiyalokuttaradhamme. Ekaccaṁ ekadesabhūtaṁ maggaphalanibbānasaṅkhātaṁ paṭivedhadhammaṁ abhiññāya abhivisiṭṭhāya maggapaññāya jānitvā. Paṭivedhadhammena maggena. Desanādhammeti desanāruḷhe pubbabhāgiye bodhipakkhiyadhamme niṭṭhaṁ gacchati-- “addhā imāya (MṬ.47./CS:pg.2.304) paṭipadāya jarāmaraṇato muccissāmī”ti. Pubbe pothujjanikasaddhāyapi pasanno, tato bhiyyosomattāya aviparītadhammadesano sammāsambuddho so Bhagavāti satthari pasīdati. Niyyānikattāti vaṭṭadukkhato eva tato niyyānāvahattā. Vaṅkādīti ādi-saddena aññaṁ asāmīcipariyāyaṁ sabbaṁ dosaṁ saṅgaṇhāti.

490. Imehi satthuvīmaṁsanakāraṇehīti “parisuddhakāyasamācāratādīhi ceva uttaruttaripaṇītapaṇīta-aviparītadhammadesanāhi cā”ti imehi yathāvuttehi satthu-upaparikkhanakāraṇehi. Akkharasampiṇḍanapadehīti tesaṁyeva kāraṇānaṁ sambodhanehi akkharasamudāyalakkhaṇehi padehi. Idha vuttehi akkharehīti imasmiṁ Sutte vuttehi yathāvuttassa atthassa abhibyañjanato byañjanasaññitehi akkharehi. Okappanāti saddheyyavatthuṁ okkantitvā pasīdanato okappanalakkhaṇā. Saddhāya mūlaṁ nāmāti aveccappasādabhūtāya saddhāya mūlaṁ nāma kāraṇanti saddahanassa kāraṇaṁ parisuddhakāyasamācārādikaṁ. Thirā paṭipakkhasamucchedena suppatiṭṭhitattā. Harituṁ na sakkāti apanetuṁ asakkuṇeyyā. Itaresu samaṇabrāhmaṇadevesu vattabbameva natthīti āha “samitapāpasamaṇena vā”ti-ādi.

“Buddhānaṁ kesañci sāvakānañca vibādhanatthaṁ māro upagacchatī”ti sutapubbattā “ayaṁ māro āgato”ti cintesi. Ānubhāvasampannena ariyasāvakena pucchitattā musāvādaṁ kātuṁ nāsakkhi. Eteti yathāvutte samitapāpasamaṇādayo ṭhapetvā. Sabhāvasamannesanāti yāthāvasamannesanā aviparītavīmaṁsā. Sabhāvenevāti sabbhāveneva yathābhūtaguṇato eva. Suṭṭhu sammadeva. Samannesitoti upaparikkhito. Sesaṁ suviññeyyamevāti.

Vīmaṁsakasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.48.) 8.Kosambiyasuttavaṇṇanā

491. Tasmāti yasmā kosambarukkhavatī, tasmā nagaraṁ kosambītisaṅkhamagamāsi. Kusambassa vā isino nivāsabhūmi kosambī, tassāvidūre bhavattā nagaraṁ kosambī.

Ghositaseṭṭhinā (MṬ.48./CS:pg.2.305) kārite ārāmeti ettha ko ghositaseṭṭhi, kathañcānena ārāmo kāritoti antolīnāya codanāya vissajjane samudāgamato paṭṭhāya ghositaseṭṭhiṁ dassetuṁ “addilaraṭṭhaṁ nāma ahosī”ti-ādi āraddhaṁ. Kedāraparicchinnanti tattha tattha kedārabhūmiyā paricchinnaṁ. Gacchantoti kedārapāḷiyā gacchanto. Pahūtapāyasanti pahūtataraṁ pāyasaṁ, taṁ pana garu siniddhaṁ antarāmagge appāhāratāya mandagahaṇiko samāno jīrāpetuṁ nāsakkhi. Tenāha “jīrāpetuṁ asakkonto”ti-ādi. Yasavati rūpavati kulaghare nibbatti. Ghositaseṭṭhi nāma jātoti evamettha saṅkhepeneva ghositaseṭṭhivatthuṁ katheti, vitthāro pana dhammapadavatthumhi (dha.pa.aṭṭha.1.sāmāvatīvatthu) vuttanayeneva veditabbo.

Upasaṁkappanavasenāti upasaṅkappananiyāmena. Āhāraparikkhīṇakāyassāti āhāranimittaparikkhīṇakāyassa, āhārakkhayena parikkhīṇakāyassāti attho. Suññāgāreti janavivitte phāsukaṭṭhāne.

Kalahassa pubbabhāgo bhaṇḍanaṁ nāmāti kalahassa hetubhūtā paribhāsā taṁsadisī ca aniṭṭhakiriyā bhaṇḍanaṁ nāma. Hatthaparāmāsādivasenāti kujjhitvā aññamaññassa hatthe gahetvā parāmasana-accantabandhanādivasena. “Ayaṁ dhammo”ti-ādinā viruddhavādabhūtaṁ āpannāti vivādāpannā. Tenāha “viruddhabhūtan”ti-ādi. Mukhasannissitatāya vācā idha “mukhan”ti adhippetāti āha “mukhasattīhīti vācāsattīhī”ti. Saññattinti saññāpanaṁ “ayaṁ dhammo, ayaṁ vinayo”ti saññāpetabbataṁ. Nijjhattinti yāthāvato tassa nijjhānaṁ. Aṭṭhakathāyaṁ pana “saññattivevacanamevetan”ti vuttaṁ.

Sace hoti desessāmīti subbacatāya sikkhākāmatāya ca āpattiṁ passi. Natthi te āpattīti anāpattipakkhopi ettha sambhavatīti adhippāyenāha. Sā panāpatti eva. Tenāha-- “tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi ahosī”ti.

492. Kalahabhaṇḍanavasenāti kalahabhaṇḍanassa nimittavasena. Yathānusandhināva gatanti kalahabhaṇḍanānaṁ sāraṇīyadhammapaṭipakkhattā tadupasamāvahā (MṬ.48./CS:pg.2.306) heṭṭhādesanāya anurūpāva uparidesanāti yathānusandhināva uparisuttadesanā pavattā. Saritabbayuttāti anussaraṇārahā. Sabrahmacārīnanti sahadhammikānaṁ. Piyaṁ piyāyitabbaṁ karontīti piyakaraṇā. Garuṁ garuṭṭhāniyaṁ karontīti garukaraṇā. Saṅgahaṇatthāyāti saṅgahavatthuvisesabhāvato sabrahmacārīnaṁ saṅgaṇhanāya saṁvattantīti sambandho. Avivādanatthāyāti saṅgahavatthubhāvato eva na vivādanāya. Sati ca avivādanahetubhūtasaṅgāhaṇatte tesaṁ vasena sabrahmacārīnaṁ samaggabhāvo bhedābhāvo siddhoyevāti āha “sāmaggiyā”ti-ādi. Mijjati siniyhati etāyāti mettā, mittabhāvo, mettā etassa atthīti mettaṁ, kāyakammaṁ. Taṁ pana yasmā mettāsahagatacittasamuṭṭhānaṁ, tasmā vuttaṁ “mettacittena kattabbaṁ kāyakamman”ti. Imāni mettakāyakammādīni bhikkhūnaṁ vasena āgatāni pāṭhe bhikkhūhi paccupaṭṭhapetabbatāvacanato. Bhikkhuggahaṇeneva cettha sesasahadhammikānampi gahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Bhikkhuno sabbampi anavajjakāyakammaṁ ābhisamācārikakammantogadhamevāti āha-- “mettacittena …pe… kāyakammaṁ nāmā”ti. Vattavasena pavattiyamānā cetiyabodhīnaṁ vandanā mettāsadisīti katvā tadatthāya gamanaṁ mettaṁ kāyakammanti vuttaṁ. Ādi-saddena cetiyabodhibhikkhūsu vuttāvasesa-apacāyanādiṁ mettāvasena pavattaṁ kāyikaṁ kiriyaṁ saṅgaṇhāti.

Tepiṭakampi Buddhavacanaṁ kathiyamānanti adhippāyo. Tīṇi sucaritāni kāyavacīmanosucaritāni. Cintananti iminā evaṁ cintanamattampi mettaṁ manokammaṁ, pageva vidhipaṭipannā bhāvanāti dasseti.

Sahāyabhāvūpagamanaṁ tesaṁ purato. Tesu karontesuyeva hi sahāyabhāvūpagamanaṁ sammukhā kāyakammaṁ nāma hoti. Kevalaṁ “devo”ti avatvā guṇehi thirabhāvajotanaṁ Devattheroti vacanaṁ paggayha vacanaṁ. Mamattabodhanaṁ vacanaṁ mamāyanavacanaṁ. Ekantatirokkhakassa manokammassa sammukhatā nāma viññattisamuṭṭhāpanavaseneva hoti, tañca kho loke kāyakammanti pākaṭaṁ paññātaṁ hatthavikārādiṁ anāmasitvā eva (MṬ.48./CS:pg.2.307) dassento “nayanāni ummīletvā”ti āha. Tathā hi vacībhedavasena pavatti na gahitā.

Laddhapaccayā labbhantīti lābhā, parisuddhāgamanā paccayā. Na sammā gayhamānāpi na dhammaladdhā nāma na hontīti tappaṭisedhanatthaṁ pāḷiyaṁ “dhammaladdhā”ti vuttaṁ. Deyyaṁ dakkhiṇeyyañca appaṭivibhattaṁ katvā bhuñjatīti appaṭivibhattabhogī. Tenāha “dve paṭivibhattāni nāmā”ti-ādi. Cittena vibhajananti etena-- “cittuppādamattenapi vibhajanaṁ paṭivibhattaṁ nāma, pageva payogato”ti dasseti.

Paṭiggaṇhantova …pe… passatīti iminā āgamanato paṭṭhāya sādhāraṇabuddhiṁ upaṭṭhāpeti. Evaṁ hissa sādhāraṇabhogitā sukarā, sāraṇīyadhammo cassa supūro hoti. Vattanti sāraṇīyadhammapūraṇavattaṁ.

Dātabbanti avassaṁ dātabbaṁ. Attano palibodhavasena sapalibodhasseva pūretuṁ asakkuṇeyyattā odissakadānampissa na sabbattha vāritanti dassetuṁ “tena panā”ti-ādi vuttaṁ. Adātumpīti pi-saddena dussīlassapi atthikassa sati sambhave dātabbanti dasseti. Dānañhi nāma kassaci na nivāritaṁ.

Mahāgirigāmo nāma nāgadīpapasse eko gāmo. Sāraṇīyadhammo me, bhante, pūrito …pe… pattagataṁ na khīyatīti āha tesaṁ kukkuccavinodanatthaṁ. Taṁ sutvā tepi therā “sāraṇīyadhammapūrako ayan”ti abbhaññaṁsu. Daharakāle eva kiresa sāraṇīyadhammapūrako ahosi, tassā ca paṭipattiyā avañjhabhāvavibhāvanatthaṁ “ete mayhaṁ pāpuṇissantī”ti āha.

Ahaṁ sāraṇīyadhammapūrikā, mama pattapariyāpannenapi sabbāpimā bhikkhuniyo yāpessantīti āha “mā tumhe tesaṁ gatabhāvaṁ cintayitthā”ti.

Sattasu āpattikkhandhesu ādimhi vā ante vā, vemajjheti ca idaṁ uddesāgatapāḷivasena vuttaṁ. Na hi añño koci āpattikkhandhānaṁ anukkamo atthi. Pariyante chinnasāṭako viyāti vatthante, dasante vā chinnavatthaṁ viya. Khaṇḍanti khaṇḍavantaṁ, khaṇḍitaṁ vā. Chiddanti etthāpi eseva nayo (MṬ.48./CS:pg.2.308) Visabhāgavaṇṇena upaḍḍhaṁ, tatiyabhāgaṁ vā sambhinnavaṇṇaṁ sabalaṁ, visabhāgavaṇṇeheva pana bindūhi antarantarā vimissaṁ kammāsaṁ, ayaṁ imesaṁ viseso. Taṇhādāsabyato mocanavacaneneva tesaṁ sīlānaṁ vivaṭṭupanissayatamāha. Bhujissabhāvakaraṇatoti iminā bhujissakarāni bhujissānīti uttarapadalopenāyaṁ niddesoti dasseti. Aviññūnaṁ appamāṇatāya “viññuppasatthānī”ti vuttaṁ. Taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattāti-- “imināhaṁ sīlena devo vā bhavissāmi devaññataro vā”ti taṇhāparāmāsena-- “imināhaṁ sīlena devo hutvā tattha nicco dhuvo sassato bhavissāmī”ti diṭṭhiparāmāsena ca aparāmaṭṭhattā. Parāmaṭṭhunti codetuṁ. Sīlaṁ nāma avippaṭisārādipārampariyena yāvadeva samādhisampādanatthanti āha “samādhisaṁvattakānī”ti. Samānabhāvo sāmaññaṁ, paripuṇṇacatupārisuddhibhāvena majjhe bhinnasuvaṇṇassa viya bhedābhāvato sīlena sāmaññaṁ sīlasāmaññaṁ, taṁ gato upagatoti sīlasāmaññagato. Tenāha “samānabhāvūpagatasīlo”ti.

Yāyaṁ diṭṭhīti yā ayaṁ diṭṭhi mayhañceva tumhākañca paccakkhabhūtā. Catusaccadassanaṭṭhena diṭṭhi, “sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe saṅkhārā dukkhā, sabbe dhammā anattā”ti, “sammāsambuddho Bhagavā, svākhāto Bhagavatā dhammo, suppaṭipanno saṅgho”ti ca diṭṭhiyā sāmaññaṁ samānadiṭṭhibhāvaṁ. Aggaṁ itaresaṁ sāraṇīyadhammānaṁ padhānabhāvato. Etasmiṁ sati sukhasiddhito tesaṁ saṅgāhikaṁ, tato eva tesaṁ saṅghāṭanikaṁ gopānasiyo aparipatante katvā saṅgaṇhāti dhāretīti saṅgāhikaṁ. Saṅghāṭanti aggabhāvena saṅghāṭabhāvaṁ. Saṅghāṭanaṁ etesaṁ atthīti saṅghāṭanikaṁ, saṅghāṭaniyanti vā pāṭho, saṅghāṭane niyuttanti vā saṅghāṭanikaṁ, ka-kārassa ya-kāraṁ katvā saṅghāṭaniyaṁ. Sāmaññato eva gahitattā napuṁsakaniddeso.

493. Paṭhamamaggasammādiṭṭhipi evaṁsabhāvā, aññamaggasammādiṭṭhīsu vattabbameva natthīti āha “yāyaṁ sotāpattimaggadiṭṭhī”ti. Ettāvatāpīti ettakenapi rāgādīsu ekekena pariyuṭṭhitacittatāyapi pariyuṭṭhitacittoyeva nāma hoti, pageva dvīhi, bahūhi vā pariyuṭṭhitacittatāya. Sabbatthāti sabbesu aṭṭhasupi vāresu. Suṭṭhu ṭhapitanti yathā maggabhāvanā upari saccābhisambodho hoti, evaṁ sammā ṭhapitaṁ. Tenāha “saccānaṁ bodhāyā”ti. Taṁ ñāṇanti (MṬ.48./CS:pg.2.309) “natthi kho me taṁ pariyuṭṭhānan”ti-ādinā pavattaṁ paccavekkhaṇañāṇaṁ. Ariyānaṁ hotīti ariyānameva hoti. Tesañhi ekadesatopi pahīnaṁ vattabbataṁ arahati. Tenāha “na puthujjanānan”ti. Ariyanti vuttaṁ “ariyesu jātan”ti katvā. Lokuttarahetukatāya lokuttaranti vuttaṁ. Tenevāha “yesaṁ panā”ti-ādi. Tathā hissa puthujjanehi asādhāraṇatā. Tenāha “puthujjanānaṁ pana abhāvato”ti. Sabbavāresūti sabbesu itaresu chasu vāresu.

494. Paccattanti pāṭiyekkaṁ attani mama citteyeva. Tenāha “attano citte”ti. “Paccattaṁ attano citte nibbutiṁ kilesavūpasamaṁ labhāmī”ti imamatthaṁ “eseva nayo”ti iminā atidisati.

495. Tathārūpāya diṭṭhiyāti idaṁ “yathārūpāya diṭṭhiyā samannāgato”ti imassa atthassa paccāmasananti āha “tathārūpāya diṭṭhiyāti evarūpāya sotāpattimaggadiṭṭhiyā”ti.

496. Sabhāvenāti niyatapañcasikkhāpadatādisabhāvena. Saṅghakammavasenāti mānattacariyādisaṅghakammavasena. Daharoti bālo. Kumāroti dārako. Yasmā daharo “kumāro”ti ca “yuvā”ti ca vuccati, tasmā mandoti vuttaṁ. Mandindriyatāya hi mando. Tenāha “cakkhusotādīnaṁ mandatāyā”ti. Evampi yuvāvatthāpi keci mandindriyā hontīti tannivattanatthaṁ “uttānaseyyako”ti vuttaṁ. Yadi uttānaseyyako, kathamassa aṅgārakkamananti? Yathā tathā aṅgārassa phusanaṁ idha “akkamanan”ti adhippetanti āha “ito cito cā”ti-ādi. Manussānanti mahallakamanussānaṁ. Na sīghaṁ hattho jhāyati kathinahatthatāya. Khippaṁ paṭisaṁharati mudutaluṇasarīratāya. Adhivāseti kiñci payojanaṁ apekkhitvā.

497. Uccāvacānīti mahantāni ceva khuddakāni ca. Tatthevāti sudhākammādimhiyeva. Kasāvapacanaṁ sudhādisaṅkharaṇatthaṁ, udakānayanaṁ dhovanādi-atthaṁ, haliddivaṇṇadhātulepanatthaṁ kucchakaraṇaṁ. Bahalapatthanoti daḷhachando. Vacchakanti nibbattadhenupagavacchaṁ. Apacinātīti apavindati, āloketīti (MṬ.48./CS:pg.2.310) attho. Tenāha “apaloketī”ti. Tanninno hotīti adhisīlasikkhādininnova hoti uccāvacānampi kiṁkaraṇīyānaṁ cārittasīlassa pūraṇavaseneva karaṇato, yonisomanasikāravaseneva ca tesaṁ paṭipajjanato. Therassa santike aṭṭhāsi yonisomanasikārābhāvato “taṁ taṁ samullapissāmī”ti.

498. Balaṁ eva balatāti āha “balena samannāgato”ti. Atthikabhāvaṁ katvāti tena dhammena savisesaṁ atthikabhāvaṁ uppādetvā. Sakalacittenāti desanāya-ādimhi majjhe pariyosāneti sabbattheva pavattatāya sakalena anavasesena cittena.

500. Sabhāvoti ariyasāvakassa puthujjanehi asādhāraṇatāya āveṇiko sabhāvo. Suṭṭhu samannesitoti sammadeva upaparikkhito. Sotāpattiphalasacchikiriyāyāti sotāpattiphalassa sacchikaraṇena, sacchikatabhāvenāti attho. Tenāha “sotāpattiphalasacchikatañāṇenā”ti. Paṭhamamaggaphalassa paccavekkhaṇañāṇavisesā hete pavatti-ākārabhinnā. Tenevāha “sattahi mahāpaccavekkhaṇañāṇehī”ti. Ayaṁ tāva ācariyānaṁ samānakathāti “idamassa paṭhamaṁ ñāṇan”ti-ādinā vuttāni paccavekkhaṇañāṇāni, na maggañāṇānīti evaṁ pavattā paramparāgatā pubbācariyānaṁ samānā sādhāraṇā imissā pāḷiyā Aṭṭhakathā atthavaṇṇanā. Tattha kāraṇamāha “lokuttaramaggo hi bahucittakkhaṇiko nāma natthī”ti. Yadi so bahucittakkhaṇiko siyā nānābhisamayo, tathā sati saṁyojanattayādīnaṁ ekadesappahānaṁ pāpuṇātīti ariyamaggassa anantaraphalattā ekadesasotāpannatādibhāvo āpajjati, phalānaṁ vā anekabhāvo, sabbametaṁ ayuttanti tasmā ekacittakkhaṇikova ariyamaggo.

Yaṁ pana suttapadaṁ nissāya vitaṇḍavādī ariyamaggassa ekacittakkhaṇikataṁ paṭikkhipati, taṁ dassento “satta vassānīti hi vacanato”ti āha. Kilesā pana lahu …pe… chijjantīti vadantena hi khippaṁ tāva kilesappahānaṁ, dandhapavattikā maggabhāvanāti paṭiññātaṁ hoti. Tattha sace maggassa bhāvanāya āraddhamattāya kilesā pahīyanti, sesā maggabhāvanā niratthakā siyā, atha pacchā kilesappahānaṁ, kilesā pana lahu (MṬ.48./CS:pg.2.311) chijjantīti idaṁ micchā, “sotāpattiphalasacchikiriyāyā”ti vakkhatīti. Tato suttapaṭijānanato. Maggaṁ abhāvetvāti ariyamaggaṁ paripuṇṇaṁ katvā abhāvetvā. Attharasaṁ viditvāti suttassa aviparīto attho eva attharaso, taṁ yāthāvato ñatvā. Evaṁ vitaṇḍavādivādaṁ bhinditvā vuttamevatthaṁ nigametuṁ “imāni satta ñāṇānī”ti-ādi vuttaṁ. Sesaṁ suviññeyyameva.

Kosambiyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.49.)9.Brahmanimantanikasuttavaṇṇanā

501. “Sassato attā ca loko cā”ti (dī.ni.1.30) evaṁ pavattā diṭṭhi sassatadiṭṭhi (saṁ.ni.ṭī.1.1.175). Saha kāyenāti saha tena brahmattabhāvena. Brahmaṭṭhānanti attano brahmavatthuṁ. “Aniccaṁ niccan”ti vadati aniccatāya attano apaññāyamānattā. Thiranti daḷhaṁ, vināsābhāvato sārabhūtanti attho. Uppādavipariṇāmābhāvato sadā vijjamānaṁ. Kevalanti paripuṇṇaṁ. Tenāha “akhaṇḍan”ti. Kevalanti vā jāti-ādīhi amissaṁ, virahitanti adhippāyo. Uppādādīnaṁ abhāvato eva acavanadhammaṁ. Koci jāyanako vā …pe… upapajjanako vā natthi niccabhāvato. Ṭhānena saddhiṁ tannivāsīnaṁ niccabhāvañhi so paṭijānāti. Tisso jhānabhūmiyoti dutiyatatiyacatutthajjhānabhūmiyo. Catutthajjhānabhūmivisesā hi asaññasuddhāvāsāruppabhavā. Paṭibāhatīti santaṁyeva samānaṁ ajānantova natthīti paṭikkhipati. Avijjāya gatoti avijjāya saha gato pavatto. Sahayoge hi idaṁ karaṇavacanaṁ. Tenāha “samannāgato”ti. Aññāṇīti avidvā. Paññācakkhuvirahato andho bhūto, andhabhāvaṁ vā pattoti andhībhūto.

502. Tadā Bhagavato subhagavane viharaṇassa avicchinnataṁ sandhāya vuttaṁ “subhagavane viharatīti ñatvā”ti. Tattha pana tadāssa bhagavato adassanaṁ sandhāyāha “kattha nu kho gatoti olokento”ti. Brahmalokaṁ gacchantaṁ disvāti iminā katipayacittavāravasena tadā Bhagavato (MṬ.49./CS:pg.2.312) brahmalokagamanaṁ jātaṁ, na ekacittakkhaṇenāti dasseti. Na cettha kāyagatiyā cittapariṇāmanaṁ adhippetaṁ-- “seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyyā”ti-ādivacanato (ma.ni.1.501). Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva. Vichandanti chandavigamaṁ. Apasāditoti diṭṭhiyā gāhassa viparivattanena santajjito. “Metamāsado”ti vacanena upatthambho hutvā.

Anvāvisitvāti āvisanavasena tassa attabhāvaṁ adhibhavitvā. Tathā abhibhavato hi tassa sarīraṁ paviṭṭho viya hotīti vuttaṁ “sarīraṁ pavisitvā”ti. Yañhi sattaṁ devayakkhanāgādayo āvisanti, tassa pākatikakiriyamayaṁ cittappavattiṁ nivāretvā attano iddhānubhāvena yaṁ icchitaṁ hasitalapitādi, taṁ tena kārāpenti, kārentā ca āviṭṭhapuggalassa cittavasena kārenti. “Attanovā”ti na vattabbametaṁ acinteyyattā kammajassa iddhānubhāvassāti keci. Apare pana yathā tadā cakkhuviññāṇādipavatti āviṭṭhapuggalasseva, evaṁ kiriyamayacittapavattipi tasseva, āvesakānubhāvena pana sāmaññatā parivattati. Tathā hi mahānubhāvaṁ puggalaṁ te āvisituṁ na sakkonti, tikicchāvuṭṭhāpane pana chavasarīraṁ anupavisitvā satantaṁ karoti vijjānubhāvena. Korakhattiyādīnaṁ pana chavasarīrassa uṭṭhānaṁ vacīnicchāraṇañca kevalaṁ Buddhānubhāvena. Acinteyyā hi Buddhānaṁ Buddhānubhāvāti. Abhibhavitvā ṭhitoti sakalalokaṁ attano ānubhāvena abhibhavitvā ṭhito. Jeṭṭhakoti padhāno, tādisaṁ vā ānubhāvasampannattā uttamo. Passatīti daso. Visesavacanicchāya abhāvato anavasesavisayo daso-saddoti āha “sabbaṁ passatī”ti. Sabbajananti laddhanāmaṁ sabbasattakāyaṁ. Vase vatteti, seṭṭhattā nimmāpakattā ca attano vase vatteti. Lokassa īsanasīlatāya issaro. Sattānaṁ kammassa kārakabhāvena kattā. Thāvarajaṅgamavibhāgaṁ sakalaṁ lokaṁ nimmānetīti nimmātā.

Guṇavisesena loke pāsaṁsattā seṭṭho. Tādiso ca ukkaṭṭhatamo hotīti āha “uttamo”ti. Sattānaṁ nimmānaṁ tathā tathā sajanaṁ visajanaṁ viya hotīti āha “tvaṁ khattiyo”ti-ādi. Jhānādīsu attano citte ca ciṇṇavasittā vasī. Bhūtānanti nibbattānaṁ. Bhavaṁ abhijātaṁ (MṬ.49./CS:pg.2.313) arahantīti bhabyā, sambhavesino, tesaṁ bhabyānaṁ. Tenāha “aṇḍajajalābujā sattā”ti-ādi.

Pathavī-ādayo niccā dhuvā sassatā. Ye tesaṁ “aniccā”ti-ādinā garahakā jigucchā sattā, te ayathābhūtavāditāya matakāle apāyaniṭṭhā ahesuṁ. Ye pana pathavī-ādīnaṁ “niccā dhuvā”ti-ādinā pasaṁsakā, te yathābhūtavāditāya brahmakāyūpagā ahesunti Māro pāpimā anvayato byatirekato ca pathavī-ādimukhena saṅkhārānaṁ pariññāpaññāpane ādīnavaṁ vibhāveti tato vivecetukāmo. Tenāha “pathavīgarahakā”ti-ādi. Ettha ca Māro pathavī-ādidhātumahābhūtaggahaṇena manussalokaṁ, bhūtaggahaṇena cātumahārājike, devaggahaṇena avasesakāmadevalokaṁ, pajāpatiggahaṇena attano ṭhānaṁ, brahmaggahaṇena brahmakāyike gaṇhi. Ābhassarādayo pana avisayatāya eva anena aggahitāti daṭṭhabbaṁ. Taṇhādiṭṭhivasenāti taṇhābhinandanāya diṭṭhābhinandanāya ca vasena. “Etaṁ mama, eso me attā”ti abhinandino abhinandakā, abhinandanasīlā vā. Brahmuno ovāde ṭhitānaṁ iddhānubhāvaṁ dassetīti tesaṁ tattha sannipatitabrahmānaṁ iddhānubhāvaṁ tassa mahābrahmuno ovāde ṭhitattā nibbattaṁ katvā dasseti. Yasenāti ānubhāvena. Siriyāti sobhāya. Maṁ brahmaparisaṁ upanesīti yādisā brahmaparisā issariyādisampattiyā, tattha maṁ uyyojesi. Mahājanassa māraṇatoti mahājanassa vivaṭṭūpanissayaguṇavināsanena ānubhāvena māraṇato. Ayasanti yasapaṭipakkhaṁ akittikammānubhāvañcāti attho.

503. Kasiṇaṁ āyunti vassasataṁ sandhāya vadati. Upanissāya setīti upasayo, upasayova opasāyiko yathā “venayiko”ti (ma.ni.1.246 a.ni.8.11 pārā.8) āha “samīpasayo”ti. Sayaggahaṇañcettha nidassanamattanti dassetuṁ “maṁ gacchantan”ti-ādi vuttaṁ. Anekatthattā dhātūnaṁ vattanattho daṭṭhabbo. Mama vatthusmiṁ sayanakoti mayhaṁ ṭhāne visaye vattanako. Bāhitvāti nīcaṁ katvā, abhibhavitvā vā. Jajjharikāgumbatoti ettha jajjharikā nāma pathaviṁ pattharitvā jātā ekā gacchajāti.

Imināti (MṬ.49./CS:pg.2.314) “sace kho tvaṁ bhikkhū”ti-ādivacanena. Esa brahmā. Upalāpetīti saṅgaṇhāti. Apasādetīti niggaṇhāti. Sesapadehīti vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyoti imehi padehi. Mayhaṁ ārakkhaṁ gaṇhissasīti mama ārakkhako bhavissasi. Lakuṇḍakataranti nīcataraṁ nihīnavuttisarīraṁ.

Phusitumpi samatthaṁ kiñci na passati, pageva ñāṇavibhavanti adhippāyo. Nipphattinti nipphajjanaṁ, phalanti attho. Tañhi kāraṇavasena gantabbato adhigantabbato gatīti vuccati. Ānubhāvanti pabhāvaṁ. So hi jotanaṭṭhena virocanaṭṭhena jutīti vuccati. Mahatā ānubhāvena paresaṁ abhibhavanato mahesoti akkhāyatīti mahesakkho. Tayidaṁ abhibhavanaṁ kittisampattiyā parivārasampattiyā cāti āha “mahāyaso mahāparivāro”ti.

Pariharantīti sineruṁ dakkhiṇato katvā parivattanti. Disāti bhummatthe etaṁ paccattavacananti āha “disāsu virocamānā”ti. Attano jutiyā dibbamānāya vā. Tehīti candimasūriyehi. Tattakena pamāṇenāti yattake candimasūriyehi obhāsiyamāno lokadhātusaṅkhāto eko loko, tattakena pamāṇena. Idaṁ cakkavāḷaṁ Buddhānaṁ uppattiṭṭhānabhūtaṁ seṭṭhaṁ uttamaṁ padhānaṁ, tasmā yebhuyyena etthupapannā devatā aññesu cakkavāḷesu devatā abhibhuyya vattanti. Tathā hi brahmā sahampati dasasahassabrahmaparivāro Bhagavato santikaṁ upagañchi. Tenāha “ettha cakkavāḷasahasse tuyhaṁ vaso vattatī”ti. Idāni “ettha te vattate vaso”ti vuttaṁ vase vattanaṁ sarūpato dassetuṁ “paroparañca jānāsī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha paṭhamagāthāyaṁ vuttaṁ ettha-saddaṁ ānetvā attho veditabboti dassento “ettha cakkavāḷasahasse”ti āha. Uccanīceti jātikularūpabhogaparivārādivasena uḷāre ca anuḷāre ca. Ayaṁ iddho ayaṁ pakatimanussoti iminā “sarūpato evassa sattānaṁ paroparajānanaṁ, na samudāgamato”ti dasseti. Yaṁ pana vakkhati “sattānaṁ āgatiṁ gatinti, taṁ kāmaloke sattānaṁ ādānanikkhepajānanamattaṁ sandhāya vuttaṁ, na kammavipākajānanaṁ. Yadi hi samudāgamato jāneyya, attanopi jāneyya, na cassa taṁ atthīti, tathā āha “itthambhāvoti (MṬ.49./CS:pg.2.315) idaṁ cakkavāḷan”ti-ādi. Rāgayogato rāgo etassa atthīti vā rāgo, virajjanasīlo virāgī, taṁ rāgavirāginaṁ. Sahassibrahmā nāma tvaṁ cūḷaniyā eva lokadhātuyā jānanato. Tayāti nissakke karaṇavacanaṁ. Catuhatthāyāti anekahatthena sāṇipākārena kātabbapaṭappamāṇaṁ dīghato catuhatthāya, vitthārato dvihatthāya pilotikāya kātuṁ vāyamanto viya gopphake udake nimujjitukāmo viya ca pamāṇaṁ ajānanto vihaññatīti niggaṇhāti.

504. Taṁ kāyanti tadeva nikāyaṁ. Jānitabbaṭṭhānaṁ patvāpīti anaññasādhāraṇā mayhaṁ sīlādayo guṇavisesā tāva tiṭṭhantu, īdisaṁ lokiyaṁ parittakaṁ jānitabbaṭṭhānampi patvā. Ayaṁ imesaṁ atisayena nīcoti nīceyyo, tassa bhāvo nīceyyanti āha “tayā nīcatarabhāvo pana mayhaṁ kuto”ti.

Heṭṭhūpapattikoti uparūparito cavitvā heṭṭhā laddhūpapattiko. Evaṁ saṅkhepato vuttamatthaṁ vitthārato dassetuṁ “anuppanne Buddhuppāde”ti āha. Heṭṭhūpapattikaṁ katvāti heṭṭhūpapattikaṁ patthanaṁ katvā. Yathā kenaci bahūsu ānantariyesu katesu yaṁ tattha garutaraṁ balavaṁ, tadeva paṭisandhiṁ deti, itarāni pana tassa anubalappadāyakāni honti, na paṭisandhidāyakāni, evaṁ catūsu rūpajjhānesu bhāvitesu yaṁ tattha garutaraṁ chandapaṇidhi-adhimokkhādivasena sābhisaṅkhārañca, tadeva ca paṭisandhiṁ deti, itarāni pana aladdhokāsatāya tassa anubalappadāyakāni honti, na paṭisandhidāyakāni, tannibbattitajjhāneneva āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hotīti āha “tatiyajjhānaṁ paṇītaṁ bhāvetvā”ti. Tatthāti subhakiṇhabrahmaloke. Puna tatthāti ābhassarabrahmaloke. Paṭhamakāleti tasmiṁ bhave paṭhamasmiṁ kāle. Ubhayanti atītaṁ attano nibbattaṭṭhānaṁ, tattha nibbattiyā hetubhūtaṁ attano katakammanti ubhayaṁ. Pamussitvā kālassa ciratarabhāvato. Vītināmeti paṭipajjantīti ca tadā tassā kiriyāya pavattikkhaṇaṁ upādāya pavattamānapayogo.

Apāyesīti pāyesi. Pipāsiteti tasite. Ghammanīti ghammakāle. Sampareteti ghammapariḷāhena pipāsāya abhibhūte. Nti pānīyadānaṁ. Vatasīlavattanti samādānavasena vatabhūtaṁ cārittasīlabhāvena samāciṇṇattā (MṬ.49./CS:pg.2.316) sīlavattaṁ. Suttappabuddhova anussarāmīti supitvā pabuddhamatto viya supinaṁ tava pubbanivutthaṁ mama pubbenivāsānussatiñāṇena anussarāmi, sabbaññutaññāṇena viya paccakkhato passāmīti attho.

Karamareti vilumpitvā ānīte. Kammasajjanti yuddhasajjaṁ, āvudhādāyininti attho.

Eṇīkūlasminti eṇīmigabāhullena “eṇīkūlan”ti saṅkhaṁ gate gaṅgāya tīrappadese. Gayhaka nīyamānanti gayhavasena karamarabhāvena corehi attano ṭhānaṁ nīyamānaṁ.

Āvāhavivāhavasena mittasanthavaṁ katvā. “Evaṁ amhesu kīḷantesu gaṅgeyyako nāgo kupito”ti mayi saññampi na karontīti. Susukāranti susūti pavattaṁ bheravanāganissāsaṁ.

Gahītanāvanti viheṭhetukāmatāya gatinivāraṇavasena gahitaṁ niggahitaṁ nāvaṁ. Luddenāti kurūrena. Manussakappāti nāvāgatānaṁ manussānaṁ viheṭhetukāmatāya.

Baddhacaroti paṭibaddhacariyo. Tenāha “antevāsiko”ti. Taṁ nissāyevāti raññā upaṭṭhiyamānopi rājānaṁ pahāya taṁ kappaṁ antevāsiṁ nissāyeva.

Sambuddhimantaṁ vatinaṁ amaññīti ayaṁ sammadeva buddhimā vatasampannoti amaññi sambhāvesi ca.

Nānattabhāvesūti nānā visuṁ visuṁ attabhāvesu.

Addhāti ekaṁsena. Mametamāyunti mayhaṁ etaṁ yathāvuttaṁ tattha tattha bhave pavattaṁ āyuṁ. Na kevalaṁ mama āyumeva, atha kho aññampi sabbaññeyyaṁ jānāsi, na tuyhaṁ aviditaṁ nāma atthi. Tathā hi Buddho sammāsambuddho tuvaṁ. No ce kathamayamattho ñāto? Tathā hi sammāsambuddhattā eva te ayaṁ jalito jotamāno ānubhāvo obhāsayaṁ sabbampi brahmalokaṁ obhāsento dibbamāno tiṭṭhatīti satthu asamasamataṁ pavedesi.

Pathavattenāti (MṬ.49./CS:pg.2.317) pathavī-attena. Tenāha “pathavīsabhāvenā”ti. Ettha ca yasmā-- “sabbasaṅkhārasamathoti”ādinā (mahāva.7 dī.ni.2.64 67 ma.ni.1.281 saṁ.ni.1.172) sādhāraṇato, “yattha neva pathavī”ti asādhāraṇato ca pathaviyā asabhāvena nibbānassa gahetabbatā atthi, taṁ nivattetvā pathaviyā anaññasādhāraṇaṁ sabhāvaṁ gahetuṁ “pathaviyā pathavattenā”ti vuttaṁ. Nāpahosinti na pāpuṇiṁ. Idha pathaviyā pāpuṇanaṁ nāma “etaṁ mamā”ti-ādinā gahaṇanti āha “taṇhādiṭṭhimānaggāhehi na gaṇhin”ti.

Vāditāyāti vādasīlatāya. Sabbanti akkharaṁ niddisitvāti “sabbaṁ kho ahaṁ brahme”ti-ādinā Bhagavatā vuttaṁ sabba-saddaṁ-- “sace kho te mārisa sabbassa sabbattena ananubhūtan”ti paccanubhāsanavasena niddisitvā. Akkhare dosaṁ gaṇhantoti Bhagavatā sakkāyasabbaṁ sandhāya sabba-sadde gahite sabbasabbavasena tadatthaparivattanena sabba-saddavacanīyatāsāmaññena ca dosaṁ gaṇhanto. Tenāha “Satthā panā”ti-ādi. Tattha yadi sabbaṁ ananubhūtaṁ “natthi sabban”ti loke anavasesaṁ pucchati. Sace sabbassa sabbattena anavasesasabhāvena ananubhūtaṁ appattaṁ, taṁ gaganakusumaṁ viya kiñci na siyā. Athassa ananubhūtaṁ atthīti assa sabbattena ananubhūtaṁ yadi atthi, “sabban”ti idaṁ vacanaṁ micchā, sabbaṁ nāma taṁ na hotīti adhippāyo. Tenāha “mā heva te rittakamevā”ti-ādi.

Ahaṁ sabbañca vakkhāmi, ananubhūtañca vakkhāmīti ahaṁ “sabban”ti ca vakkhāmi, “ananubhūtan”ti ca vakkhāmi, ettha ko dosoti adhippāyo. Kāraṇaṁ āharantoti sabbassa sabbattena ananubhūtassa atthibhāve kāraṇaṁ niddisanto. Vijānitabbanti maggaphalapaccavekkhaṇañāṇehi visesato sabbasaṅkhatavisiṭṭhatāya jānitabbaṁ. Anidassananti idaṁ nibbānassa sanidassanaduke dutiyapadasahitatādassananti adhippāyena “cakkhuviññāṇassa āpāthaṁ anupagamanato anidassanaṁ nāmā”ti vuttaṁ. Sabbasaṅkhatavidhuratāya vā natthi etassa nidassananti anidassanaṁ. Natthi etassa antoti anantaṁ. Tena vuttaṁ “tayidan”ti-ādi.

Bhūtānīti paccayasambhūtāni. Asambhūtanti paccayehi asambhūtaṁ, nibbānanti attho. Apabhassarabhāvahetūnaṁ sabbaso abhāvā sabbato (MṬ.49./CS:pg.2.318) pabhāti sabbatopabhaṁ. Tenāha “nibbānato hī”ti-ādi. Tathā hi vuttaṁ-- “tamo tattha na vijjatī”ti. (netti.104) pabhūtamevāti pakaṭṭhabhāvena ukkaṭṭhabhāvena vijjamānameva. Arūpībhāvena adesikattā sabbato pabhavati vijjatīti sabbatopabhaṁ. Tenāha “puratthimadisādīsū”ti-ādi. Pavisanti etthāti pavisaṁ, tadeva sa-kārassa bha-kāraṁ, vi-kārassa ca lopaṁ katvā vuttaṁ “pabhan”ti. Tenāha “titthassa nāman”ti. Vādaṁ patiṭṭhapesīti evaṁ mayā sabbañca vuttaṁ, ananubhūtañca vuttaṁ, tattha yaṁ tayā adhippāyaṁ ajānantena sahasā appaṭisaṅkhāya dosaggahaṇaṁ, taṁ micchāti brahmānaṁ niggaṇhanto Bhagavā attano vādaṁ patiṭṭhapesi.

Gahitagahitanti “idaṁ niccan”ti-ādinā gahitagahitaṁ gāhaṁ. Tattha tattha dosadassanamukhena niggaṇhantena satthārā vissajjāpito kiñci gahetabbaṁ attano paṭisaraṇaṁ adisvā parājayaṁ paṭicchādetuṁ laḷitakaṁ kātukāmo vādaṁ pahāya iddhiyā pāṭihāriyalīḷaṁ dassetukāmo. Yadi sakkosi mayhaṁ antaradhāyituṁ, na pana sakkhissasīti adhippāyo. Mūlapaṭisandhiṁ gantukāmoti attano pākatikena attabhāvena ṭhātukāmo. So hi paṭisandhikāle nibbattasadisatāya mūlapaṭisandhīti vutto. Aññesanti heṭṭhā aññakāyikānaṁ brahmūnaṁ. Na adāsi abhisaṅkhatakāyenevāyaṁ tiṭṭhatu, na pākatikarūpenāti cittaṁ uppādesi. Tena so abhisaṅkhatakāyaṁ apanetuṁ avisahanto attabhāvapaṭicchādakaṁ andhakāraṁ nimminituṁ ārabhi. Satthā taṁ tamaṁ viddhaṁseti. Tena vuttaṁ “mūlapaṭisandhiṁ vā”ti-ādi.

Bhavevāhanti bhave eva ahaṁ. Ayañca eva-saddo aṭṭhānapayuttoti dassento āha “ahaṁ bhave bhayaṁ disvāyevā”ti, sabbasmiṁ bhave jāti-ādibhayaṁ ñāṇacakkhunā yāthāvato disvā. Sattabhavanti sattasaṅkhātaṁ bhavaṁ. Kammabhavapaccaye hi upapattibhave sattasamaññā. Vibhavanti vimuttiṁ. Pariyesamānampi upāyassa anadhigatattā bhaveyeva disvā. Bhavañca vibhavesinaṁ vibhavaṁ nibbutiṁ esamānānaṁ sattānaṁ bhavaṁ, bhavesu uppattiñca disvāti evaṁ vā ettha attho daṭṭhabbo. Na abhivadinti “Aho vata sukhan”ti evaṁ abhivadāpanākārābhāvato na abhinivisiṁ, lakkhaṇavacanametaṁ. Gāhattho eva vā abhivāda-saddoti āha “nābhivadin”ti, “na (MṬ.49./CS:pg.2.319) gavesin”ti. Bhavaggahaṇenettha dukkhasaccaṁ, nandīgahaṇena samudayasaccaṁ, vibhavaggahaṇena nirodhasaccaṁ, nandiñca na upādiyinti iminā maggasaccaṁ pakāsitanti āha “iti cattāri saccāni pakāsento”ti. Tadidaṁ catunnaṁ ariyasaccānaṁ gāthāya vibhāvanadassanaṁ. Satthā pana tesaṁ brahmūnaṁ ajjhāsayānurūpaṁ saccāni vitthārato pakāsento vipassanaṁ pāpetvā arahattena desanāya kūṭaṁ gaṇhi. Te ca brahmāno keci sotāpattiphale, keci sakadāgāmiphale, keci anāgāmiphale, keci arahatte ca patiṭṭhahiṁsu. Tena vuttaṁ “saccāni pakāsento Satthā dhammaṁ desesī”ti-ādi. Acchariyajātāti sañjātacchariyā. Samūlaṁ bhavanti taṇhāvijjāhi samūlaṁ bhavaṁ.

505. Mama vasaṁ ativattitānīti sabbaso kāmadhātusamatikkamanapaṭipadāya mayhaṁ visayaṁ atikkamitāni. Kathaṁ panāyaṁ tesaṁ ariyabhūmisamokkamanaṁ jānātīti? Nayaggāhato-- “samaṇo Gotamo dhammaṁ desento saṁsāre ādīnavaṁ, nibbāne ca ānisaṁsaṁ pakāsento veneyyajanaṁ nibbānaṁ diṭṭhameva karoti, tassa desanā avañjhā amoghā indena vissaṭṭhavajirasadisā, tassa ca āṇāya ṭhitā saṁsāre na dissantevā”ti nayaggāhena anumānena jānāti. Sace tvaṁ evaṁ anubuddhoti yathā tvaṁ paresaṁ saccābhisambodhaṁ vadati, evaṁ tvaṁ attano anurūpato sayambhuñāṇena Buddho dhammaṁ paṭivijjhitvā ṭhito. Taṁ dhammaṁ mā upanayasīti tayā paṭividdhadhammaṁ mā sāvakapaṭivedhaṁ pāpesi. Idanti idaṁ anantaraṁ vuttaṁ brahmaloke patiṭṭhānaṁyeva sandhāya māro vadati, te dassento “anuppanne hī”ti-ādimāha. Apāyapatiṭṭhānaṁ pana ājīvakanigaṇṭhādipabbajjaṁ upagate titthakare, ye keci vā pabbajitvā micchāpaṭipanne jane sandhāya vadati. Anuppanneti asañjāte, appatteti attho. Anullapanatāyāti yathā māro upari kiñci uttaraṁ lapituṁ na sakkoti, evaṁ tathā uttarabhāsanena. Nimantanavacanenāti viññāpanavacanena. Brahmaṁ seṭṭhaṁ nimantanaṁ, brahmuno vā nimantanaṁ ettha atthīti brahmanimantanikaṁ, suttaṁ. Yaṁ panettha atthato avibhattaṁ, taṁ suviññeyyameva.

Brahmanimantanikasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.50.)10.Māratajjanīyasuttavaṇṇanā

506. Koṭṭhamanupaviṭṭhoti (MṬ.50./CS:pg.2.320) āsayo vaccaguttaṭṭhānatāya koṭṭhaṁ, tassa abbhantarañhettha koṭṭhaṁ. Anurūpo hutvā paviṭṭho anupaviṭṭho. Sukhumañhi tadanucchavikaṁ attabhāvaṁ māpetvā ayaṁ tattha paviṭṭho. Garugaro viyāti garukagaruko viya. U-kārassa hi o-kāraṁ katvā ayaṁ niddeso, ativiya garuko maññeti attho. Garugaru viya icceva vā pāṭho. Māsabhattaṁ māso uttarapadalopena, māsabhattena ācitaṁ pūritaṁ māsācitaṁ maññe. Tenāha “māsabhattaṁ bhuttassa kucchi viyā”ti. Uttarapadalopena vinā atthaṁ dassetuṁ “māsapūritapasibbako viyā”ti vuttaṁ. Tintamāso viyāti tintamāso pasibbako viya. Kiṁ nu kho etaṁ mama kucchiyaṁ pubbaṁ bhārikattaṁ, kiṁ nu kho kathaṁ nu kho jātanti adhippāyo? Upāyenāti pathena ñāyena. Byatirekato panassa anupāyaṁ dassetuṁ “sace panā”ti-ādi vuttaṁ. Attānameva vā sandhāya “mā Tathāgataṁ vihesesī”ti āha. Yathā hi ariyasaṅgho “tathāgataṁ devamanussapūjitaṁ, saṅghaṁ namassāma suvatthi hotū”ti-ādīsu (khu.pa.6.18 su.ni.241) Tathāgatoti vuccati, evaṁ tappariyāpannā ariyapuggalā, yathā ca purimakā dutiya-aggasāvakā kappānaṁ satasahassādhikaṁ ekaṁ asaṅkhyeyyaṁ pāramiyo pūretvā āgatā, ayampi mahāthero tathā āgatoti Tathāgatoti. Pati-aggaḷeva aṭṭhāsīti aggaḷassa bahibhāge aṭṭhāsi.

507. Rukkhadevatā nāma cātumahārājikesu nihīno kāyo, tasmā nesaṁ manussagandho paricitattā nātijegucchoti āha “ākāsaṭṭhadevatānan”ti. Ābādhaṁ karotīti dukkhaṁ janeti. Nāgarikoti sukumāro. Paricokkhoti sabbaso sucirūpo. Ñātikoṭinti ñātibhāgaṁ. Anādimati hi saṁsāre ñātibhāgarahito nāma satto kassacipi natthīti adhippāyo. Idanti “so me tvaṁ bhāgineyyo hosī”ti idaṁ vacanaṁ. Paveṇivasenāti tadā mayhaṁ bhāgineyyo hutvā idāni māraṭṭhāne ṭhitoti imissā paveṇiyā vasena vuttaṁ. Aññassa vā vesamaṁ dhuro vidhuro. Tenāha “aññehi saddhiṁ asadiso”ti. Appadukkhenāti sukheneva. Panthānaṁ (MṬ.50./CS:pg.2.321) avanti gacchantīti pathāvino. Ettakenāti ettāvatā citakasannisayena. Udakaleṇanti udakanissandanaleṇaṁ. Samāpattitoti nirodhasamāpattito. Samāpattiphalanti nirodhasamāpattiphalaṁ.

508. Dasahi akkosavatthūhīti dasahipi akkosavatthūhi, tato kiñci ahāpentā. Paribhāsathāti garahatha. Ghaṭṭethāti anūnāhi kathāhi imesu ovijjhatha. Dukkhāpethāti citte dukkhaṁ janetha. Etesanti tesaṁ bhikkhūnaṁ tumhākaṁ akkosanādīhi bhikkhūnaṁ kilesuppattiyā. Tenettha dūsī māro otāraṁ labhati nāmāti adhippāyo. Upaṭṭhātabbaṁ ibhaṁ arahantīti ibbhā, hatthibhaṇḍakā, hīnajīvikatāya hete ibbhā viyāti ibbhā, te pana sadutiyakavasena “gahapatikā”ti vuttā. Kaṇhāti kaṇhābhijātikā. Pādato jātattā pādānaṁ apaccā. Ālasiyajātāti kasivaṇijjādikammassa akaraṇena sañjātālasiyā. Gūthaniddhamanapanāḷīti vaccakūpato gūthassa nikkhamapadeso.

Manussānaṁ akusalaṁ na bhaveyya tesaṁ tādisāya abhisandhiyā abhāvato. Āvesakassa ānubhāvena āviṭṭhassa cittasantati viparivattatīti vuttovāyamattho. Visabhāgavatthunti bhikkhūnaṁ santike itthirūpaṁ, bhikkhunīnaṁ santike purisarūpanti īdisaṁ, aññaṁ vā pabbajitānaṁ asāruppaṁ visabhāgavatthuṁ. Vippaṭisārārammaṇanti passantānaṁ vippaṭisārassa paccayaṁ. Lepayaṭṭhinti lepalittaṁ vākurayaṭṭhiṁ.

510. Somanassavasenāti gehassitasomanassavasena. Aññathattanti uppilāvitattaṁ. Purimanayenevāti “sace māro manussānaṁ sarīre adhimuccitvā”ti-ādinā pubbe vuttanayena. Yadi mārova tathā kareyya, manussānaṁ kusalaṁ na bhaveyya, mārasseva bhaveyya, sarīre pana anadhimuccitvā tādisaṁ pasādanīyaṁ pasādavatthuṁ dassesi. Tenāha “yathā hī”ti-ādi.

511. Asubhasaññāparicitenāti sakalaṁ kāyaṁ asubhanti pavattāya saññāya sahagatajjhānaṁ asubhasaññā, tena paricitena paribhāvitena. Cetasā (MṬ.50./CS:pg.2.322) cittena. Bahulanti abhiṇhaṁ. Viharatoti viharantassa, asubhasamāpattibahulassāti attho. Patilīyatīti saṅkucati tattha paṭikūlatāya saṇṭhitattā. Patikuṭatīti apasakkati. Pativattatīti nivattati. Tato eva na sampasāriyati. Rasataṇhāyāti madhurādirasavisayāya taṇhāya.

Sabbaloke anabhiratisaññāti tīsupi bhavesu aruccanavasena pavattā vipassanābhāvanā. Nibbidānupassanā hesā. Lokacitresūti hatthi-assarathapāsādakūṭāgārādibhedesu ceva ārāmarāmaṇeyyakādibhedesu ca loke cittavicittesu. Rāgasantāni vūpasantarāgāni. Dosamohasantānīti etthāpi eseva nayo. Imesaṁ evaṁ kammaṭṭhānaggahaṇaṁ sabbesaṁ sappāyabhāvato.

512. Sakkharaṁ gahetvāti sakkharāsīsena tattakaṁ bhinnapāsāṇamuṭṭhinti āha “antomuṭṭhiyaṁ tiṭṭhanapamāṇaṁ pāsāṇan”ti. Muṭṭhipariyāpannanti attho. Ayañhi pāsāṇassa heṭṭhimakoṭi. Hatthināgoti mahāhatthī. Mahantapariyāyo nāga-saddoti keci. Ahināgādito vā visesanatthaṁ hatthināgoti vuttaṁ. Sakalasarīreneva nivattitvā apalokesīti vuttamatthaṁ vivarituṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Na vāyanti ettha vā-saddo avadhāraṇatthoti āha “neva pamāṇaṁ aññāsī”ti. Sahāpalokanāyāti ca vacanatoti iminā vacanena imaṁ vacanamattaṁ gahetvāti adhippāyo. Uḷāreti uḷāraguṇe. Bhagavantañhi ṭhapetvā natthi tadā sadevake loke tādiso guṇavisesayuttoti.

Visuṁ visuṁ paccattavedaniyo ayasūlena saddhiṁ bhūtāni cha phassāyatanāni etassāti cha phassāyatanaṁ, dukkhaṁ. Taṁ ettha atthīti cha phassāyataniko, nirayo. Tenāha “chasu phassā …pe… paccayo”ti. Samāhanatīti samāhato, anekasatabhedo saṅkusamāhato ettha atthīti saṅkusamāhato, nirayo. Visesapaccayatāya vedanāya ṭhitoti vedaniyo, kāraṇākārakena vinā paccattaṁ sayameva vedaniyoti paccattavedaniyo. Ayasūlena saddhiṁ ayasūlanti pādapadesato paṭṭhāya nirantaraṁ abhihananavasena āgatena paṇṇāsāya (MṬ.50./CS:pg.2.323) janehi gahitena ayasūlena saha sīsapadesato paṭṭhāya āgataṁ. Ayasūlabhāvasāmaññena cetaṁ ekavacanaṁ, satamattāni patitāni sūlāni. Iminā te ṭhānena cintetvāti nissitavohārena nissayaṁ vadati. Evaṁ vuttanti “tadā jāneyyāsi vassasahassaṁ me niraye paccamānassā”ti evaṁ vuttaṁ. Vuṭṭhānimanti vuṭṭhāne bhavaṁ, antimanti attho. Tenāha “vipākavuṭṭhānavedanan”ti, vipākassa pariyosānaṁ vedananti attho. Dukkhatarā hoti padīpassa vijjhāyanakkhaṇe mahantabhāvo viya.

513. Ghaṭṭayitvā pothetvā. Pāṭiyekkavedanājanakāti paccekaṁ mahādukkhasamuppādakā. Ayato apagato nirayo, so Devadūtasuttena (ma.ni.3.261) dīpetabbo. Atthavaṇṇanā panassa parato sayameva āgamissati. Imaṁ pana atītavatthuṁ āharitvā attano ñāṇānubhāvadīpanamukhena māraṁ santajjento mahāthero “yo etamabhijānātī”ti gāthamāha. Tassattho-- yo mahābhiñño etaṁ kammaṁ kammaphalañca hatthatale ṭhapitaṁ āmalakaṁ viya abhimukhaṁ katvā paccakkhato jānāti. Sabbaso bhinnakilesatāya bhikkhu sammāsambuddhassa aggasāvako, tādisaṁ uḷāraguṇaṁ āsajja ghaṭṭayitvā ekantakāḷakehi pāpadhammehi samannāgatattā kaṇha māra āyatiṁ mahādukkhaṁ vindissasi.

Udakaṁ vatthuṁ katvāti tattha nibbattanakasattānaṁ sādhāraṇakammaphalena mahāsamudda-udakameva adhiṭṭhānaṁ katvā. Tathā hi tāni kappaṭṭhitikāni honti. Tenāha “kappaṭṭhāyino”ti. Tesanti vimānānaṁ. Etaṁ yathāvuttavimānavatthuṁ tāsaṁ accharānaṁ sampattiṁ, tassa ca kāraṇaṁ attapaccakkhaṁ katvā jānāti. Pādaṅguṭṭhena kampayīti pubbārāme visākhāya mahā-upāsikāya kāritaṁ sahassagabbhapaṭimaṇḍitamahāpāsādaṁ attano pādaṅguṭṭhena kampesi. Tenāha “idaṁ Pāsādakampanasuttena dīpetabban”ti. Idanti “yo vejayantan”ti imissā gāthāya atthajātaṁ cūḷataṇhāsaṅkhayavimuttisutteneva (ma.ni.1.393) dīpetabbaṁ.

Tassa brahmagaṇassa tathācintanasamanantarameva tasmiṁ brahmaloke sudhammaṁ brahmasabhaṁ gantvā. Tepīti mahāmoggallānādayo. Paccekaṁ disāsūti (MṬ.50./CS:pg.2.324) Mahāmoggallānatthero puratthimadisāyaṁ, Mahākassapatthero dakkhiṇadisāyaṁ, Mahākappinatthero pacchimadisāyaṁ, Anuruddhatthero uttaradisāyanti evaṁ cattāro therā brahmaparisamatthake majjhe nisinnassa Bhagavato samantato catuddisā nisīdiṁsu. Gāthā vuttāti “yo brahmaṁ paripucchatī”ti gāthā vuttā. Aññatarabrahmasuttenāti-- “tena kho pana samayena aññatarassa brahmuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hotī”ti-ādinā (saṁ.ni.1.176) mahāvagge āgatena Aññatarabrahmasuttena.

Jhānavimokkhena phusīti jhānavimokkhasannissayena abhiññāñāṇena phassayi. Vananti Jambudīpaṁ aphassayīti sambandho. Jambudīpo hi vanabahulatāya idha “vanan”ti vutto. Tenāha “jambusaṇḍassa issaro”ti. Pubbavidehānaṁ dīpanti pubbavidehavāsīnaṁ dīpaṁ, pubbavidehadīpanti attho. Bhūmisayā narā nāma aparagoyānakā uttarakurukā ca. Yasmā te gehapariggahābhāvato bhūmiyaṁyeva sayanti, na pāsādādīsu. Paṭilabhīti uppādesi. Etaṁ āsaṁ mā akāsīti esā yathā pubbe dūsimārassa, evaṁ tuyhaṁ āsā dīgharattaṁ anatthāvahā, tasmā edisaṁ āsaṁ mā akāsīti mārassa ovādaṁ adāsi. Sesaṁ sabbattha suviññeyyameva.

Papañcasūdaniyā Majjhimanikāyaṭṭhakathāya

Māratajjanīyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

~Niṭṭhitā ca Cūḷayamakavaggavaṇṇanā.~

~Mūlapaṇṇāsaṭīkā samattā. ~

~Dutiyo bhāgo niṭṭhito. ~

Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Majjhimanikāye

2-Majjhimapaṇṇāsa-ṭīkā

(CS:pg.2.1~1.209 )

1.Gahapativaggo

(MṬ.51.)1.Kandarakasuttavaṇṇanā

1. Ārāmapokkharaṇī-ādīsūti (MṬ.51./CS:pg.2.1) ārāmapokkharaṇī-uyyānacetiyaṭṭhānādīsu. Ussannāti bahulā. Asokakaṇikārakoviḷārakumbhīrājarukkhehi sammissatāya taṁ campakavanaṁ nīlādipañcavaṇṇakusumapaṭimaṇḍitanti daṭṭhabbaṁ, na campakarukkhānaṁyeva nīlādipañcavaṇṇakusumatāyāti vadanti. Bhagavā kusumagandhasugandhe campakavane viharatīti iminā na māpanakāle eva tasmiṁ nagare campakarukkhā ussannā, atha kho aparabhāgepīti dasseti. “Pañcasatamattehi aḍḍhateḷasehī”ti evaṁ adassitaparicchedena. Hatthino cāreti sikkhāpetīti hatthācariyo hatthīnaṁ sikkhāpako, tassa puttoti āha “hatthācariyassa putto”ti. Tadā Bhagavā tesaṁ pasādajananatthaṁ attano Buddhānubhāvaṁ aniguhitvāva nisinnoti dassento “chabbaṇṇānaṁ ghanabuddharasmīnan”ti-ādimāha. Bhagavato ceva gāravenāti Bhagavato garubhāvena, Bhagavati gāravenāti vā pāṭho.

Niccaṁ na hotīti abhiṇhaṁ na hoti, kadācideva hotīti attho. Abhiṇhaniccatā hi idha adhippetā, na kūṭaṭṭhaniccatā. Loke kiñci vimhayāvahaṁ disvā hatthavikārampi karonti, aṅguliṁ vā phoṭayanti, taṁ sandhāya vuttaṁ (MṬ.51./CS:pg.2.2) “accharaṁ paharituṁ yuttan”ti. Abhūtapubbaṁ bhūtanti ayaṁ niruttinayo yebhuyyena upādāya ruḷhīvasena vuttoti veditabbo. Tathā hi pāḷiyaṁ “yepi te, bho Gotama, ahesuṁ atītamaddhānan”ti-ādi vuttaṁ, kiñci akattabbampi kariyamānaṁ dukkarabhāvena vimhayāvahaṁ hoti, tathā kiñci kattabbaṁ, purimaṁ garahacchariyaṁ, pacchimaṁ pasaṁsacchariyaṁ, tadubhayaṁ suttapadaso dassetuṁ “tatthā”ti-ādi vuttaṁ.

Sammā paṭipāditoti sammāpaṭipadāyaṁ ṭhapito. Esā paṭipadā paramāti etaparamaṁ, bhāvanapuṁsakaniddesoyaṁ yathā “visamaṁ candimasūriyā parivattantī”ti (a.ni.4.70). Ayañhettha attho-- Bhagavā bhikkhusaṅgho paṭipadāya tumhehi paṭipādito, atītepi kāle Buddhā etaparamaṁyeva bhikkhusaṅghaṁ sammā paṭipādesuṁ, anāgatepi kāle etaparamaṁyeva bhikkhusaṅghaṁ sammā paṭipādessantīti paribbājako nayaggāhena diṭṭhena adiṭṭhaṁ anuminanto sabbesampi Buddhānaṁ sāsane saṅghasuppaṭipattiṁ majjhe bhinnasuvaṇṇaṁ viya samasamaṁ katvā dasseti, evaṁ dassento ca tesaṁ sudhammatañca tathā dasseti evāti veditabbo, Buddhasubuddhatā pana nesaṁ sarūpeneva dassitāti. Na ito bhiyyoti iminā pāḷiyaṁ etaparamaṁyevāti avadhāraṇena nivattitaṁ dasseti sīlapadaṭṭhānattā samādhissa, samādhipadaṭṭhānattā ca paññāya sīlepi ca abhisamācārikapubbakattā ādibrahmacariyakassa vuttaṁ “ābhisamācārikavattaṁ ādiṁ katvā”ti.

2. Pucchānusandhi-ādīsu anantogadhattā “pāṭi-ekko anusandhī”ti vatvā tamevatthaṁ pākaṭaṁ kātuṁ “Bhagavā kirā”ti-ādi vuttaṁ. Upasantakāraṇanti upasantabhāvakāraṇaṁ. Tañhi ariyānaṁyeva visayo, tatthāpi ca Buddhānaṁ eva anavasesato visayoti imamatthaṁ byatirekato anvayato ca dassetuṁ na hi tvanti-ādi vuttaṁ. Tattha ñātatthacariyā kākajātakādivasena veditabbā, lokatthacariyā taṁtaṁpāramipūraṇavasena, Buddhatthacariyā mahābodhijātakādivasena. Acchariyaṁ bho Gotamāti-ādinā kandarakena kataṁ pasādapavedanaṁ dasseti.

Yepi teti-ādinā tena vuttamatthaṁ paccanubhāsantena Bhagavatā sampaṭicchitanti caritattā āha-- “santi hi kandarakāti ayampi pāṭiyekko anusandhī”ti (MṬ.51./CS:pg.2.3) Yo hi kandarakena bhikkhusaṅghassa upasantabhāvo kittito, taṁ vibhajitvā dassentopi tena apucchitoyeva attano ajjhāsayena Bhagavā “santi hī”ti-ādinā desanaṁ ārabhi. Tenāha “Bhagavato kira etadahosī” ti-ādi. Kappetvāti aññathā santameva attānaṁ aññathā vidhāya. Pakappetvāti sanidassanavasena gahetvā. Tenāha “kuhakabhāvenā”ti-ādi. Paṭipadaṁ pūrayamānāti kāmaṁ avisesena sekkhā vuccanti, te pana adhigatamaggavasena “pūrayamānā”ti na vattabbā kiccassa niṭṭhitattā. Maggo hi ekacittakkhaṇikoti āha “uparimaggassa vipassanāya upasantā”ti. Ito muttāti maggenāgatūpasamato muttā. Kalyāṇaputhujjane sandhāya vadati. Tenāha “catūhi satipaṭṭhānehi upasantā”ti.

Satatasīlāti avicchinnasīlā. Sātisayo hi etesaṁ sīlassa akhaṇḍādibhāvo. Suparisuddhasīlatāvasena santatā vutti etesanti santatavuttinoti āha “tasseva vevacanan”ti. Evaṁ sīlavuttivasena “santatavuttino”ti padassa atthaṁ vatvā idāni jīvitavuttivasena dassento “santatajīvikāvāti attho”ti āha. Sāsanassa jīvitavutti sīlasannissitā evāti āha “tasmin”ti-ādi.

Nipayati visoseti rāgādisaṁkilesaṁ, tato vā attānaṁ nipātīti nipako, paññavā. Tenāha “paññavanto”ti. Paññāya ṭhatvā jīvikākappanaṁ nāma Buddhapaṭikuṭṭhamicchājīvaṁ pahāya sammājīvena jīvananti taṁ dassento “yathā ekacco”ti-ādimāha. Tattha yaṁ vattabbaṁ, taṁ Visuddhimagge (visuddhi.1.14) taṁsaṁvaṇṇanāyañca (visuddhi. mahāṭī.1.14) vuttanayeneva veditabbaṁ. Rathavinītapaṭipadādayo tesu tesu suttesu vuttanayena veditabbā. Ito aññattha Mahāgopālakasuttādīsu (ma.ni.1.346ādayo) lokuttarasatipaṭṭhānā kathitāti āha-- “idha pana lokiyalokuttaramissakā satipaṭṭhānā kathitā”ti, Satipaṭṭhānasuttepi (dī.ni.2.373-374 ma.ni.1.106 ādayo) vomissakāva kathitāti. Ettakenāti ettakāya desanāya.

3. Kārakabhāvanti (MṬ.51./CS:pg.2.4) paṭipattiyaṁ paṭipajjanakabhāvaṁ. Mayampi nāma gihī bahukiccā samānā kālena kālaṁ satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharāma, kimaṅgaṁ pana vivekavāsinoti attano kārakabhāvaṁ pavedento evaṁ bhikkhusaṅghañca ukkhipati. Tenāha “ayañhettha adhippāyo”ti-ādi. Nānārammaṇesu aparāparaṁ uppajjamānānaṁ rāgādikilesānaṁ ghanajaṭitasaṅkhātākārena pavatti kilesagahanena gahanatā, tenāha “anto jaṭā bahi jaṭā, jaṭāya jaṭitā pajā”ti (saṁ.ni.1.23 192). Manussānaṁ ajjhāsayagahaṇena sāṭheyyampīti dassento āha “kasaṭasāṭheyyesupi eseva nayo”ti. Yathā sappimadhuphāṇitādīsu kacavarabhāvo, so kasaṭoti vuccati, evaṁ santāne aparisuddho saṁkilesabhāvo kasaṭanti āha “aparisuddhaṭṭhena kasaṭatā”ti. Attani asantaguṇasambhāvanaṁ kerāṭiyaṭṭho. Jānātīti “idaṁ ahitaṁ na sevitabbaṁ, idaṁ hitaṁ sevitabban”ti vicāreti deseti. Vicāraṇatthopi hi hoti jānāti-saddo yathā “āyasmā jānātī”ti. Sabbāpi …pe… adhippetā “pasupālakā”ti-ādīsu viya. Idha antara-saddo “vijjantarikāyā”ti-ādīsu (ma.ni.2.149) viya khaṇatthoti āha “yattakena khaṇenā”ti. Tenāti hatthinā. Tānīti sāṭheyyādīni.

Atthato kāyacittujukatāpaṭipakkhabhūtāva lobhasahagatacittuppādassa pavatti-ākāravisesāti tāni pavatti-ākārena dassetuṁ “tatthā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha yassāti pāṇabhūtassa assassa vā hatthino vā. Ṭhassāmīti tattheva sappaṭibhaye ṭhāne gantvā ṭhassāmīti na hoti. Imassa sāṭheyyatāya pākaṭakaraṇaṁ vañcanādhippāyabhāvato. Tathā hi catūsu ṭhānesu “vañcetvā” icceva vuttaṁ, niguhanto pana tattheva gantvā tiṭṭheyya. Esa nayo sesesupi. Paṭimaggaṁ ārohitukāmassāti āgatamaggameva nivattitvā gantukāmassa. Leṇḍavissajjanādīsu kālantarāpekkhābhāvaṁ “tathā”ti iminā upasaṁharati.

Antojātakāti attano dāsiyā kucchimhi jātā. Dhanakkītāti dhanaṁ datvā dāsabhāvena gahitā. Karamarānītāti dāsabhāvena karamaraggāhagahitā. Dāsabyanti dāsabhāvaṁ. Pessāti adāsā eva hutvā veyyāvaccakarā. Imaṁ vissajjetvāti imaṁ attano hatthagataṁ vissajjetvā. Imaṁ (MṬ.51./CS:pg.2.5) gaṇhantāti imaṁ tassa hatthagataṁ gaṇhantā. Sammukhato aññathā parammukhakāle kāyavācāsamudācāradassaneneva cittassa nesaṁ aññathā ṭhitabhāvo niddiṭṭhoti veditabbo.

4. Ayampi pāṭiyekko anusandhīti etthāpi anantare vuttanayeneva anusandhiyojanā veditabbā. Tenevāha “ayañhī”ti-ādi. Catuttho hitapaṭipadaṁ paṭipannoti yojanā. Puggalasīsena puggalapaṭipattiṁ dassento “puggale pahāyā”ti āha. Paṭipatti hi idha pahātabbā, na puggalā. Yathā assaddhādipuggalaparivajjanena saddhindriyādibhāvanā ijjhanti, evaṁ micchāpaṭipannapuggalaparivajjanena micchāpaṭipadā vajjitabbāti āha-- “purime tayo puggale pahāyā”ti. Catutthapuggalassāti imasmiṁ catukke vuttacatutthapuggalassa hitapaṭipattiyaṁyeva paṭipādemi pavattemīti dassento. Santāti samaṁ vināsaṁ nirodhaṁ pattāti ayamettha atthoti āha “niruddhā santāti vuttā”ti. Puna santāti bhāvanāvasena kilesapariḷāhavigamato santāti ayamettha atthoti āha “nibbutā”ti. Santāti ānetvā yojanā. Santo haveti ettha samabhāvakarena sādhubhāvassa visesapaccayabhūtena paṇḍiccena samannāgatā ariyā “santo”ti vuttāti āha-- “santo have …pe… paṇḍitā”ti.

Āhito ahaṁmāno etthāti attā (a.ni.ṭī.2.4.198) attabhāvo, idha pana yo paro na hoti, so attā, taṁ attānaṁ. Paranti attato aññaṁ. Chātaṁ vuccati taṇhā jighacchāhetutāya. Anto tāpanakilesānanti attano santāne attapariḷāhajananasantappanakilesānaṁ. Cittaṁ ārādhetīti cittaṁ pasādeti, sampahaṁsetīti attho. Yasmā pana tathābhūto cittaṁ sampādento ajjhāsayaṁ gaṇhanto nāma hoti, tasmā vuttaṁ “cittaṁ sampādetī”ti-ādi.

5. Dukkhaṁ paṭikkūlaṁ jegucchaṁ etassāti dukkhapaṭikkūlo taṁ dukkhapaṭikkūlaṁ. Visesanavisesitabbatā hi kāmacārā. Aṭṭhakathāyaṁ pana dukkhassa visesitabbataṁ sandhāya bāhiratthasamāsaṁ anādiyitvā “dukkhassa paṭikkūlan”ti attho vutto. Yena hi bhāgena purisassa dukkhaṁ paṭikkūlaṁ, tena dukkhassa purisopīti. Tenāha-- “paccanīkasaṇṭhitan”ti.

6. Catūhi (MṬ.51./CS:pg.2.6) kāraṇehīti dhātukusalatādīhi catūhi kāraṇehi. Kammaṁ karotīti yogakammaṁ karoti. Yasmā sambuddhā paresaṁ maggaphalādhigamāya ussāhajātā, tattha nirantaraṁ yuttappayuttā eva honti, te paṭicca tesaṁ antarāyo na hotiyevāti āha “na pana Buddhe paṭiccā”ti. Kiriyaparihāniyā desakassa tasseva vā puggalassa tajjapayogābhāvato. “Desakassa vā”ti idaṁ sāvakānaṁ vasena daṭṭhabbaṁ. Mahatā atthenāti ettha attha-saddo ānisaṁsapariyāyoti āha “dvīhi ānisaṁsehī”ti. Pasādaṁ paṭilabhati “arahanto”ti-ādinā saṅghasuppaṭipattiyā sutattā. Abhinavo nayo udapādi santatasīlatādivasena anattantapatādivasena, sopi taṁ sutvā dāsādīsu savisesaṁ lajjī dayāpanno hitānukampī hutvā sekkhapaṭipadaṁ sīlaṁ sādhento anukkamena satipaṭṭhānabhāvanaṁ paribrūheti. Tenāha Bhagavā “mahatā atthena saṁyutto”ti.

8. Paresaṁ hananaghātanādinā rodāpanato luddo, tathā vighātakabhāvena kāyacittānaṁ vidāraṇato dāruṇo, viruddhavādatāya kakkhaḷo, bandhanāgāre niyutto bandhanāgāriko.

9. Khattiyābhisekenāti khattiyānaṁ kattabba-abhisekena. Santhāgāranti santhāravasena kataṁ agāraṁ yaññāvāṭaṁ. Sappitelenāti sappimayena telena, yamakasnehena hi tadā kāyaṁ abbhañjati. Vacchabhāvaṁ taritvā ṭhito vacchataro. Parikkhepakaraṇatthāyāti vanamālāhi saddhiṁ dabbhehi vediyā parikkhepanatthāya. Yaññabhūmiyanti avasesayaññaṭṭhāne. Yaṁ panettha atthato avibhattaṁ taṁ suviññeyyameva.

Kandarakasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.52.)2.Aṭṭhakanāgarasuttavaṇṇanā

17. Avidūreti (MṬ.52./CS:pg.2.7) iminā pāḷiyaṁ “Vesāliyan”ti idaṁ samīpe bhummavacananti dasseti. Sārappattakulagaṇanāyāti (a.ni.ṭī.3.11.16) mahāsāramahappattakulagaṇanāya. Dasame ṭhāneti aññe aññeti dasagaṇanaṭṭhāne. Aṭṭhakanagare jāto bhavo aṭṭhakanāgaro. Kukkuṭārāmoti pāṭaliputte kukkuṭārāmo, na kosambiyaṁ.

18. Pakatatthaniddeso ta-saddoti tassa “Bhagavatā”ti-ādīhi padehi samānādhikaraṇabhāvena vuttassa yena abhisambuddhabhāvena Bhagavā pakato adhigato supākaṭo ca, taṁ abhisambuddhabhāvaṁ saddhiṁ āgamanīyapaṭipadāya atthabhāvena dassento “yo so …pe… abhisambuddho”ti āha. Satipi ñāṇadassana-saddānaṁ idha paññāvevacanabhāve tena tena visesena tesaṁ visayavisese pavattidassanatthaṁ asādhāraṇañāṇavisesavasena vijjāttayavasena vijjā-abhiññānāvaraṇañāṇavasena sabbaññutañāṇamaṁsacakkhuvasena paṭivedhadesanāñāṇavasena ca tadatthaṁ yojetvā dassento “tesaṁ tesan”ti-ādimāha. Tattha āsayānusayaṁ jānatā āsayānusayañāṇena sabbaṁ ñeyyadhammaṁ passatā sabbaññutānāvaraṇañāṇehi. Pubbenivāsādīhīti pubbenivāsāsavakkhayañāṇehi. Paṭivedhapaññāyāti ariyamaggapaññāya. Desanāpaññāya passatāti desetabbadhammānaṁ desetabbappakāraṁ bodhaneyyapuggalānañca āsayānusayacaritādhimutti-ādibhedaṁ dhammadesanāpaññāya yāthāvato passatā. Arīnanti kilesārīnaṁ, pañcavidhamārānaṁ vā, sāsanassa vā paccatthikānaṁ aññatitthiyānaṁ tesaṁ pana hananaṁ pāṭihāriyehi abhibhavanaṁ appaṭibhānatākaraṇaṁ ajjhupekkhanameva vā, Kesivinayasuttañcettha nidassanaṁ.

Tathā ṭhānāṭṭhānādivibhāgaṁ jānatā yathākammūpagasatte passatā, savāsanānaṁ āsavānaṁ khīṇattā arahatā, abhiññeyyādibhede dhamme abhiññeyyādito aviparītāvabodhato sammāsambuddhena. Atha vā tīsu kālesu appaṭihatañāṇatāya jānatā, kāyakammādivasena tiṇṇaṁ kammānaṁ ñāṇānuparivattito nisammakāritāya passatā, davādīnaṁ abhāvasādhikāya (MṬ.52./CS:pg.2.8) pahānasampadāya arahatā, chandādīnaṁ ahānihetubhūtāya akkhayapaṭibhānasādhikāya sabbaññutāya sammāsambuddhenāti evaṁ dasabala-aṭṭhārasa-āveṇikabuddhadhammavasenapi yojanā kātabbā.

19. Abhisaṅkhatanti attano paccayehi abhisammukhabhāvena samecca sambhūyya kataṁ, svassa katabhāvo uppādanena veditabbo, na uppannassa paṭisaṅkharaṇenāti āha “uppāditan”ti. Te cassa paccayā cetanāpadhānāti dassetuṁ pāḷiyaṁ “abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitan”ti vuttanti “cetayitaṁ pakappitan”ti atthamāha. Abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitanti ca jhānassa pātubhāvadassanamukhena viddhaṁsanabhāvaṁ ulliṅgeti yañhi ahutvā sambhavati, taṁ hutvā paṭiveti. Tenāha pāḷiyaṁ ‘abhisaṅkhatan’ti-ādi. Samathavipassanādhamme ṭhitoti samathadhamme ṭhitattā samāhito vipassanaṁ paṭṭhapetvā aniccānupassanādīhi niccasaññādayo pajahanto anukkamena taṁ anulomañāṇaṁ pāpetā hutvā vipassanādhamme ṭhito. Samathavipassanāsaṅkhātesu dhammesu rañjanaṭṭhena rāgo, nandanaṭṭhena nandīti. Tattha sukhumā apekkhā vuttā, yā “nikantī”ti vuccati.

Evaṁ santeti evaṁ yathārutavasena ca imassa suttapadassa atthe gahetabbe sati. Samathavipassanāsu chandarāgo kattabboti anāgāmiphalaṁ nibbattetvā tadatthāya samathavipassanāpi anibbattetvā kevalaṁ tattha chandarāgo kattabbo bhavissati. Kasmā? Tesu samathavipassanāsaṅkhātesu dhammesu chandarāgamattena anāgāminā laddhabbassa aladdhānāgāmiphalena laddhabbattā tathā sati tena anāgāmiphalampi laddhabbameva nāma hoti. Tenāha-- “anāgāmiphalaṁ paṭividdhaṁ bhavissatī”ti. Sabhāvato rasitabbattā aviparīto attho eva attharaso. Aññāpi kāci sugatiyoti vinipātike sandhāyāha. Aññāpi kāci duggatiyoti asurakāyamāha.

Samathadhurameva dhuraṁ samathayānikassa vasena desanāya āgatattā. Mahāmālukyovāde “vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāran”ti pādakajjhānaṁ katvā “so yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgatan”ti-ādinā vipassanaṁ vitthāretvā “so tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ (MṬ.52./CS:pg.2.9) pāpuṇātī”ti (ma.ni.2.133) āgatattā “mahāmālukyovāde vipassanāva dhuran”ti āha. Mahāsatipaṭṭhānasutte (dī.ni.2.373ādayo; ma.ni.1.106ādayo) sabbatthakameva tikkhatarāya vipassanāya āgatattā vuttaṁ “vipassanuttaraṁ kathitan”ti. Kāyagatāsatisutte (ma.ni.3.153-154) ānāpānajjhānādivasena savisesaṁ samathavipassanāya āgatattā vuttaṁ “samathuttaraṁ kathitan”ti.

Appaṁ yācitena bahuṁ dentena uḷārapurisena viya ekaṁ dhammaṁ pucchitena “ayampi ekadhammo”ti kathitattā ekādasapi dhammā pucchāvasena ekadhammo nāma jāto paccekaṁ vākyaparisamāpanañāyena. Ekavīsati pabbāni tehi bodhiyamānāya paṭipadāya ekarūpattā paṭipadāvasena ekadhammo nāma jātoti. Idha imasmiṁ Aṭṭhakanāgarasutte. Nevasaññānāsaññāyatanadhammānaṁ saṅkhārāvasesasukhumabhāvappattatāya tattha sāvakānaṁ dukkaranti na catutthāruppavasenettha desanā āgatāti catunnaṁ brahmavihārānaṁ, heṭṭhimānaṁ tiṇṇaṁ āruppānañca vasena ekādasa. Pucchāvasenāti “Atthi nu kho, bhante ānanda, tena …pe… sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto”ti (ma.ni.2.18) evaṁ pavattapucchāvasena. Amatuppattiyatthenāti amatabhāvassa uppattihetutāya, sabbānipi kammaṭṭhānāni ekarasampi amatādhigamapaṭipattiyāti attho, evamettha aggaphalabhūmi anāgāmiphalabhūmīti dveva bhūmiyo sarūpato āgatā, nānantariyatāya pana heṭṭhimāpi dve bhūmiyo atthato āgatā evāti daṭṭhabbā.

21. Pañca satāni aggho etassāti pañcasataṁ. Sesaṁ uttānameva.

Aṭṭhakanāgarasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.53.)3.Sekhasuttavaṇṇanā

22. Santhāgāranti atthānusāsanāgāraṁ. Tenāha -- “uyyogakālādīsū”ti-ādi. Ādi-saddena maṅgalamahādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Santhambhantīti vissamanti, parissamaṁ vinodentīti attho. Sahāti sannivesavasena (MṬ.53./CS:pg.2.10) ekajjhaṁ. Saha atthānusāsanaṁ agāranti etasmiṁ atthe ttha-kārassa ntha-kāraṁ katvā santhāgāranti vuttanti daṭṭhabbaṁ. Santharantīti sammantanavasena tiṭṭhanti.

Tepiṭakaṁ Buddhavacanaṁ āgatameva bhavissatīti Buddhavacanassa āgamanasīsena ariyaphaladhammānampi āgamanaṁ vuttameva, tiyāmarattiṁ tattha vasantānaṁ phalasamāpattivaḷañjanaṁ hotīti. Tasmiñca bhikkhusaṅghe kalyāṇaputhujjanā vipassanaṁ ussukkāpentā hontīti ce? Ariyamaggadhammānaṁ tattha āgamanaṁ hotiyeva.

Allagomayenāti acchena allagomayarasena. Opuñchāpetvāti vilimpitvā. Catujjātiyagandhehīti tagarakuṅkumayavanapupphatamālapattāni pisitvā katagandhehi nānāvaṇṇeti nīlādivasena nānāvaṇṇe, na bhittivisesavasena. Bhittivisesavasena pana nānāsaṇṭhānarūpameva. Mahāpiṭṭhikakojavaketi hatthipiṭṭhīsu attharitabbatāya mahāpiṭṭhikāti laddhasamaññe kojaveti vadanti. Kuttake pana sandhāyetaṁ vuttaṁ hatthattharaṇā hatthirūpavicittā. Assattharakasīhattharakādayopi assasīharūpādivicittā eva attharakā, cittattharakaṁ nānārūpehi ceva nānāvidhamālākammādīhi ca vicittaṁ attharakaṁ.

Upadhānanti apassayanaṁ upadahitvāti apassayayoggabhāvena ṭhapetvā gandhehi katamālā gandhadāmaṁ, tamālapattādīhi kataṁ pattadāmaṁ. Ādi-saddena hiṅgulatakkolajātiphalajātipupphādīhi katadāmaṁ saṅgaṇhāti. Pallaṅkākārena katapīṭhaṁ pallaṅkapīṭhaṁ, tīsu passesu, ekapasse eva vā sa-upassayaṁ apassayapīṭhaṁ, anapassayaṁ muṇḍapīṭhaṁ yojanāvaṭṭeti yojanaparikkhepe.

Saṁvidhāyāti antaravāsakassa koṇapadesañca itarapadesañca samaṁ katvā vidhāya. Tenāha-- “kattariyā padumaṁ kantanto viyā”ti timaṇḍalaṁ paṭicchādentoti ettha ca yasmā Buddhānaṁ rūpasampadā viya ākappasampadāpi paramukkaṁsagatā, tasmā tadā Bhagavā evaṁ sobhatīti dassento “suvaṇṇapāmaṅgenā”ti-ādimāha, tattha asamena Buddhavesenāti-ādinā (MṬ.53./CS:pg.2.11) tadā Bhagavā Buddhānubhāvassa niguhaṇe kāraṇābhāvato tattha sannipatitadevamanussanāgayakkhagandhabbādīnaṁ pasādajananatthaṁ attano sabhāvapakatikiriyāyeva Kapilavatthuṁ pāvisīti dasseti. Buddhānaṁ kāyappabhā nāma pakatiyā asītihatthamattameva padesaṁ pharatīti āha-- “asītihatthaṭṭhānaṁ aggahesī”ti nīlapītalohitodātamañjiṭṭhapabhassarānaṁ vasena chabbaṇṇā Buddharasmiyo.

Sabbapāliphulloti mūlato paṭṭhāya yāva aggā phullo vikasito. Paṭipāṭiyā ṭhapitānanti-ādi parikappūpamā. Yathā taṁ …pe… alaṅkataṁ añño virocati, evaṁ virocittha, samatiṁsāya pāramitāhi abhisaṅkhatattā evaṁ virocitthāti vuttaṁ hoti. Pañcavīsatiyā nadīnanti gaṅgādīnaṁ candabhāgāpariyosānānaṁ pañcavīsatiyā mahānadīnaṁ. Sambhijjāti sambhedaṁ missībhāvaṁ patvā mukhadvāreti samuddaṁ paviṭṭhaṭṭhāne.

Devamanussanāgasupaṇṇagandhabbayakkhādīnaṁ akkhīnīti cetaṁ parikappanavasena vuttaṁ. Sahassenāti padasahassena, bhāṇavārappamāṇena ganthenāti attho.

Kampayanto vasundharanti attano guṇavisesehi pathavīkampaṁ uppādento, evaṁbhūtopi aheṭhayanto pāṇāni. Sabbadakkhiṇattā Buddhānaṁ dakkhiṇaṁ paṭhamaṁ pādaṁ uddharanto. Samaṁ samphusate bhūmiṁ suppatiṭṭhitapādatāya. Yadipi bhūmiṁ samaṁ phusati, rajasānupalippati sukhumattā chaviyā. Ninnaṭṭhānaṁ unnamatīti-ādi Buddhānaṁ suppatiṭṭhitapādasaṅkhātassa mahāpurisalakkhaṇapaṭilābhassa nissandaphalaṁ. Nātidūre uddharatīti atidūre ṭhapetuṁ na uddharati. Naccāsanne ca nikkhipanti accāsanne ca ṭhāne anikkhipanto niyyāti. Hāsayanto sadevake loke tosayanto. Catūhi pādehi caratīti catucārī.

Buddhānubhāvassa pakāsanavasena gatattā vaṇṇakālo nāma kiresa. Sarīravaṇṇe vā guṇavaṇṇe vā kathiyamāne dukkathitanti na vattabbaṁ. Kasmā? Aparimāṇavaṇṇā hi Buddhā Bhagavanto, Buddhaguṇasaṁvaṇṇanā jānantassa yathādhammasaṁvaṇṇanaṁyeva anupavisatīti.

Dukūlacumbaṭakenāti (MṬ.53./CS:pg.2.12) ganthitvā gahitadukūlavatthena, nāgavikkantacaraṇoti hatthināgasadisapadanikkhepo. Satapuññalakkhaṇoti anekasatapuññanimmitamahāpurisalakkhaṇo maṇiverocano yathāti ativiya virocamāno maṇi viya verocano nāma eko maṇivisesoti keci mahāsālovāti mahanto sālarukkho viya, koviḷārādimahārukkho viya vā padumo kokanado yathāti kokanadasaṅkhātaṁ mahāpadumaṁ viya, vikasamānapadumaṁ viya vā.

Ākāsagaṅgaṁ otārento viyāti-ādi tassā pakiṇṇakakathāya aññesaṁ dukkarabhāvadassanañceva suṇantānaṁ accantasukhāvahabhāvadassanañca pathavījaṁ ākaḍḍhento viyāti nāḷiyantaṁ yojetvā mahāpathaviyā heṭṭhimatale pappaṭakojaṁ uddhaṁmukhaṁ katvā ākaḍḍhento viya yojanikanti yojanappamāṇaṁ madhubhaṇḍanti madhupaṭalaṁ.

Mahantanti uḷāraṁ. Sabbadānaṁ dinnameva hotīti sabbameva paccayajātaṁ āvāsadāyakena dinnameva hoti. Tathāhi dve tayo gāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā āgatassapi chāyūdakasampannaṁ ārāmaṁ pavisitvā nhāyitvā paṭissaye muhuttaṁ nipajjitvā uṭṭhāya nisinnassa kāye balaṁ āharitvā pakkhittaṁ viya hoti. Bahi vicarantassa ca kāye vaṇṇadhātu vātātapehi kilamati, paṭissayaṁ pavisitvā dvāraṁ pidhāya muhuttaṁ nisinnassa visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati patiṭṭhāti, vaṇṇadhātu āharitvā pakkhittā viya hoti, bahi vicarantassa ca pāde kaṇṭako vijjhati, khāṇu paharati, sarīsapādiparissayo ceva corabhayañca uppajjati, paṭissayaṁ pavisitvā dvāraṁ pidhāya nipannassa pana sabbe parissayā na honti, ajjhayantassa dhammapītisukhaṁ, kammaṭṭhānaṁ manasikarontassa upasamasukhaṁ uppajjati bahiddhā vikkhepābhāvato, bahi vicarantassa ca kāye sedā muccanti, akkhīni phandanti, senāsanaṁ pavisanakkhaṇe mañcapīṭhādīni na paññāyanti, muhuttaṁ nisinnassa pana akkhipasādo āharitvā pakkhitto viya hoti, dvāravātapānamañcapīṭhādīni paññāyanti, etasmimpi ca āvāse vasantaṁ disvā manussā catūhi paccayehi sakkaccaṁ upaṭṭhahanti. Tena vuttaṁ-- “āvāsadānasmiṁ dinne sabbaṁ dānaṁ dinnameva hotī”ti. Bhūmaṭṭhaka …pe… na sakkāti ayamattho mahāsudassanavatthunā (dī.ni.2.241ādayo) dīpetabbo.

Sītanti (MṬ.53./CS:pg.2.13) (sārattha.ṭī.cūḷavagga 3.295 saṁ.ni.ṭī.2.4.243) ajjhattadhātukkhobhavasena vā bahiddha-utuvipariṇāmavasena vā uppajjanakasītaṁ. Uṇhanti aggisantāpaṁ. Tassa pana davadāhādīsu sambhavo daṭṭhabbo. Paṭihantīti paṭibāhati. Yathā tadubhayavasena kāyacittānaṁ bādhanāni na honti, evaṁ karoti. Sītuṇhabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto bhikkhu yoniso padahituṁ na sakkoti. Vāḷamigānīti sīhabyagghādivāḷamige. Guttasenāsanañhi pavisitvā dvāraṁ pidhāya nisinnassa te parissayā na honti Sarīsapeti ye keci sarantā gacchante dīghajātike. Makaseti nidassanametaṁ, ḍaṁsādīnaṁ eteneva saṅgaho daṭṭhabbo. Sisireti sītakālavasena sattāhavaddalikādivasena ca uppanne sisirasamphasse. Vuṭṭhiyoti yadā tadā uppannā vassavuṭṭhiyo paṭihanatīti yojanā.

Vātātapo ghoroti rukkhagacchādīnaṁ ummūlabhañjanavasena pavattiyā ghoro saraja-arajādibhedo vāto ceva gimhapariḷāhasamayesu uppattiyā ghoro sūriyātapo ca. Paṭihaññatīti paṭibāhīyati. Leṇatthanti nānārammaṇato cittaṁ nivattetvā paṭisallānārāmatthaṁ. Sukhatthanti vuttaparissayābhāvena phāsuvihāratthaṁ. Jhāyitunti aṭṭhatiṁsārammaṇesu yattha katthaci cittaṁ upanijjhāyituṁ. Vipassitunti aniccādito sabbasaṅkhāre sammasituṁ.

Vihāreti paṭissaye. Kārayeti kārāpeyya. Rammeti manorame nivāsasukhe. Vāsayettha bahussuteti kāretvā pana ettha vihāresu bahussute sīlavante kalyāṇadhamme nivāseyya. Te nivāsento pana tesaṁ bahussutānaṁ yathā paccayehi kilamatho na hoti, evaṁ annañca pānañca vatthasenāsanāni ca dadeyya ujubhūtesu ajjhāsayasampannesu kammaphalānaṁ ratanattayaguṇānañca saddahanena vippasannena cetasā.

Idāni gahaṭṭhapabbajitānaṁ aññamaññūpakārataṁ dassetuṁ “te tassā”ti gāthamāha. Tattha teti bahussutā tassāti upāsakassa. Dhammaṁ desentīti sakalavaṭṭadukkhapanudanaṁ dhammaṁ desenti. Yaṁ so dhammaṁ idhaññāyāti so puggalo yaṁ saddhammaṁ imasmiṁ sāsane sammāpaṭipajjanena jānitvā aggamaggādhigamena anāsavo hutvā parinibbāyati.

Pūjāsakkāravaseneva (MṬ.53./CS:pg.2.14) paṭhamayāmo khepito, Bhagavato desanāya appāvaseso majjhimayāmo gatoti pāḷiyaṁ “bahudeva rattin”ti vuttanti āha “atirekataraṁ diyaḍḍhayāman”ti. Sandassesīti ānisaṁsaṁ dassesi, āvāsadānapaṭisaṁyuttaṁ dhammiṁ kathaṁ sutvā tato paraṁ, “mahārāja, itipi sīlaṁ, itipi samādhi, itipi paññā”ti sīlādiguṇe tesaṁ sammā dassesi, hatthena gahetvā viya paccakkhato pakāsesi. Samādapesīti “evaṁ sīlaṁ samādātabbaṁ, sīle patiṭṭhitena evaṁ samādhi, evaṁ paññā bhāvetabbā”ti yathā te sīlādiguṇe ādiyanti, tathā gaṇhāpesi. Samuttejesīti yathā samādinnaṁ sīlaṁ suvisuddhaṁ hoti, samathavipassanā ca bhāviyamānā yathā suṭṭhu visodhitā uparivisesāvahā honti, evaṁ cittaṁ samuttejesi nisāmanavasena vodāpesi. Sampahaṁsesīti yathānusiṭṭhaṁ ṭhitasīlādiguṇehi sampati laddhaguṇānisaṁsehi ceva upari laddhabbaphalavisesehi ca uparicittaṁ sammā pahaṁsesi, laddhassāsavasena suṭṭhu tosesi. Evametesaṁ padānaṁ attho veditabbo.

Samudāyavacanopi asītimahāthera-saddo tadekadesepi niruḷhoti āha “asītimahātheresu vijjamānesū”ti. Ānandattheropi hi antogadho evāti. Sākiyamaṇḍaleti sākiyarājasamūhe.

Paṭipadāya niyuttattā pāṭipado. Tenāha-- “paṭipannako”ti. Sikkhanasīlatādinā sekho, odhiso samitapāpatāya samaṇo. Sekho pāṭipado paṭipajjanapuggalādhiṭṭhānena paṭipadādesanaṁ niyamento paṭipadāya puggalaṁ niyameti nāmāti “paṭipadāya puggalaṁ niyametvā dassetī”ti. Sekhappaṭipadā sāsane maṅgalapaṭipadā sammadeva asevitabbaparivajjanena sevitabbasamādānena ukkaṁsavatthūsu ca bhāvato asekhadhammapāripūriyā āvahattā ca vaḍḍhamānakapaṭipadā. Akilamantāva sallakkhessantīti idaṁ tadā tesaṁ asekhabhūmi-adhigamāya ayogyatāya vuttaṁ. Akilamantāvāti iminā paṭisambhidāppattassapi anadhigatamaggasaññāpanā bhāriyāti dasseti. Osaṭāti anuppaviṭṭhā. Sakalaṁ vinayapiṭakaṁ kathitameva hoti tassa sīlakathābāhullato sesadvayepi eseva nayo. Tīhi piṭakehīti karaṇatthe karaṇavacanaṁ. Tena taṁtaṁpiṭakānaṁ tassā tassā sikkhāya sādhakatamabhāvaṁ dasseti.

Piṭṭhivāto (MṬ.53./CS:pg.2.15) uppajjati upādinnakasarīrassa tathārūpattā saṅkhārānañca aniccatāya dukkhānubandhattā. Akāraṇaṁ vā etanti yenādhippāyena vuttaṁ, tameva adhippāyaṁ vivarituṁ “pahotī”ti-ādi vuttaṁ. Catūhi iriyāpathehi paribhuñjitukāmo ahosi sakyarājūnaṁ ajjhāsayavasena. Tathā hi vakkhati “Satthāpi tadeva sandhāya tattha saṅghāṭiṁ paññapetvā nipajjītī”ti. Yadi evaṁ “piṭṭhi me āgilāyatī”ti idaṁ kathanti āha “upādinnakasarīrañca nāmā”ti-ādi.

23. “Iminā pātimokkhasaṁvarena …pe… sampanno”ti-ādīsu (vibha.511) samannāgatattho sampanna-saddo, idha pana pāripūri-atthoti dassetuṁ “paripuṇṇasīloti attho”ti vuttaṁ. Yo pana sampannasīloyeva, so paripuṇṇasīlo. Parisuddhañhi sīlaṁ “paripuṇṇan”ti vuccati, na sabalaṁ kammāsaṁ vā. Sundaradhammehīti sobhanadhammehi. Yasmiṁ santāne uppannā tassa sobhanabhāvato. Tehi sappurisabhāvasādhanato sappurisānaṁ dhammehi.

24. Iminā ettakena ṭhānenāti “idha, mahānāma, ariyasāvako”ti ārabhitvā yāva “akasiralābhī”ti padaṁ iminā ettakena uddesapadena mātikaṁ ṭhapetvā. Paṭipāṭiyāti uddesapaṭipāṭiyā. Evamāhāti “evaṁ kathañca, mahānāmā”ti-ādinā idāni vuccamānena dassitākārena āha.

25. Hirīyatīti lajjīyati pīḷīyati. Yasmā hirī pāpajigucchanalakkhaṇā, tasmā “jigucchatīti attho”ti vuttaṁ. Ottappatīti uttappati. Pāputrāsalakkhaṇañhi ottappaṁ. Paggahitavīriyoti saṅkocaṁ anāpannavīriyo. Tenāha “anosakkitamānaso”ti. Pahānatthāyāti samucchindanatthāya. Kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadā nāma adhigamo evāti āha “paṭilābhatthāyā”ti. Satinepakkenāti satiyā nepakkena tikkhavisadasūrabhāvena. Aṭṭhakathāyaṁ pana nepakkaṁ nāma paññāti adhippāyena “satiyā ca nipakabhāvena cā”ti attho vutto, evaṁ sati añño niddiṭṭho nāma hoti. Satimāti ca imināva visesā sati gahitā, parato “cirakatampi (MṬ.53./CS:pg.2.16) cirabhāsitampi saritā anussaritā”ti satikiccameva niddiṭṭhaṁ, na paññākiccaṁ, tasmā satinepakkenāti satiyā nepakkabhāvenāti sakkā viññātuṁ. Teneva hi paccayavisesavasena aññadhammanirapekkho satiyā balavabhāvo. Tathā hi ñāṇavippayuttacittenapi ajjhayanasammasanāni sambhavanti.

Cetiyaṅgaṇavattādīti ādi-saddena bodhiyaṅgaṇavattādīni saṅgaṇhāti. Asītimahāvattapaṭipattipūraṇanti ettha asītivattapaṭipattipūraṇaṁ mahāvattapaṭipattipūraṇanti vattapaṭipattipūraṇa-saddo paccekaṁ yojetabbo. Tattha mahāvattāni (vibha.mūlaṭī.406) nāma vattakhandhake (cūḷava.356ādayo) vuttāni āgantukavattaṁ āvāsikaṁ gamikaṁ anumodanaṁ bhattaggaṁ piṇḍacārikaṁ āraññikaṁ senāsanaṁ jantāgharaṁ vaccakuṭi upajjhāyaṁ saddhivihārikaṁ ācariyaṁ antevāsikavattanti cuddasa. Tato aññāni pana kadāci tajjanīyakammakatādikāle pārivāsikādikāle ca caritabbāni asīti khuddakavattāni sabbāsu avatthāsu na caritabbāni, tasmā mahāvattesu, aggahitāni. Tattha “pārivāsikānaṁ bhikkhūnaṁ vattaṁ paññapessāmī”ti ārabhitvā “na upasampādetabbaṁ …pe… na chamāyaṁ caṅkamante caṅkame caṅkamitabban”ti (cūḷava.81) vuttāni pakabhatte caritabbavattāvasānāni chasaṭṭhi, tato paraṁ “na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pārivāsikavuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṁ mūlāyapaṭikassanārahena mānattārahena mānattacārikena abbhānārahena bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne āvāse vattabban”ti-ādīni (cūḷava.82) pakatatte caritabbehi anaññattā visuṁ visuṁ agaṇetvā pārivāsikavuḍḍhatarādīsu puggalantaresu caritabbattā tesaṁ vasena sampiṇḍetvā ekekaṁ katvā gaṇitabbāni pañcāti ekasattativattāni, ukkhepaniyakammakatavattesu vattapaññāpanavasena vuttaṁ-- “na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ …pe… nhāne piṭṭhiparikammaṁ sāditabban”ti (cūḷava.51) idaṁ abhivādanādīnaṁ asādiyanaṁ ekaṁ, “na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṁsitabbo”ti-ādīni ca dasāti evametāni dvāsīti. Etesveva pana kānici tajjanīyakammādivattāni kānici pārivāsikādivattānīti aggahitaggahaṇena dvāsīti, evaṁ appakaṁ pana ūnamadhikaṁ vā gaṇanupagaṁ na hotīti idha “asīti”cceva vuttaṁ. Aññattha pana Aṭṭhakathāpadese “dvāsīti khandhakavattānī”ti vuccati.

Sakkaccaṁ (MṬ.53./CS:pg.2.17) uddisanaṁ sakkaccaṁ uddisāpananti paccekaṁ sakkaccaṁ-saddo yojetabbo. Uddisanaṁ uddesaggahaṇaṁ. Dhammosāraṇaṁ dhammassa uccāraṇaṁ. Dhammadesanā--

“Ādimhi sīlaṁ deseyya, majjhe jhānaṁ vipassanaṁ;

Pariyosāne ca nibbānaṁ, esā kathikasaṇṭhitī”ti. (dī.ni.aṭṭha.1.190 saṁ.ni.aṭṭha.3.4.246)--

Evaṁ kathitalakkhaṇā dhammakathā. Upagantvā nisinnassa yassa kassaci gahaṭṭhassa pabbajitassa vā taṅkhaṇānurūpā dhammī kathā upanisinnakathā. Bhattānumodanakathā anumodaniyā. Saritāti ettha na kevalaṁ cirakatacirabhāsitānaṁ saraṇamanussaraṇamattaṁ adhippetaṁ, atha kho tathāpavattarūpārūpadhammānaṁ pariggahamukhena pavattavipassanācāre satisambojjhaṅgasamuṭṭhāpananti dassetuṁ “tasmiṁ kāyena cirakate”ti-ādi vuttaṁ. Sakimpi saraṇenāti ekavāraṁ saraṇena. Punappunaṁ saraṇenāti anu anu saraṇena. Satisambojjhaṅgampi vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vosaggapariṇāmiñca katvā saranto tattha tattha javanavāre saraṇajavanavāre parittajavanavasena anussaritāti veditabbā.

Gati-atthā dhātusaddā buddhi-atthā hontīti āha-- “udayañca vayañca paṭivijjhituṁ samatthāyā”ti. Missakanayenāyaṁ desanā āgatāti āha-- “vikkhambhanavasena ca samucchedavasena cā”ti. Tenāha “vipassanāpaññāya cevā”ti-ādi. Vipassanāpaññāya nibbedhikapariyāyato. Sā ca kho padesikāti nippadesikaṁ katvā dassetuṁ “maggapaññāya paṭilābhasaṁvattanato cā”ti vuttaṁ. Dukkhakkhayagāminibhāvepi eseva nayo. Sammāti yāthāvato. Akuppadhammatāya hi maggapaññā khepitakhepanāya na puna kiccaṁ atthīti upāyena ñāyena yā pavatti sā evāti āha-- “hetunā nayenā”ti.

26. Adhikaṁ ceto abhiceto, mahaggatacittaṁ, tassa pana adhikatā kāmacchandādipaṭipakkhavigamena visiṭṭhabhāvappatti, tannissitāni ābhicetasikāni. Tenāha “abhicittaṁ seṭṭhacittaṁ sitānan”ti. Diṭṭhadhammasukhavihārānanti imasmiṁyeva attabhāve phāsuvihārabhūtānaṁ. Tehi (MṬ.53./CS:pg.2.18) pana samaṅgitakkhaṇe yasmā vivekajaṁ pītisukhaṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ apītijaṁ satipārisuddhiñāṇasukhañca paṭilabhati vindati, tasmā āha-- “appitappitakkhaṇe sukhapaṭilābhahetūnan”ti. Icchiticchitakkhaṇe samāpajjitāti iminā tesu jhānesu samāpajjanavasībhāvamāha, “nikāmalābhī”ti pana vacanato āvajjanādhiṭṭhānā paccavekkhaṇavasiyo ca vuttā evāti veditabbā. Nidukkhalābhīti iminā tesaṁ jhānānaṁ sukhapaṭipadākhippābhiññataṁ dasseti, vipulalābhīti iminā paguṇataṁ tappamāṇadassitabhāvadīpanato. Tenāha “paguṇabhāvenā”ti-ādi. Samāpajjituṁ sakkoti samāpajjanavasībhāvatāya sādhitattā. Samādhipāripanthikadhammeti vasībhāvassa paccanīkadhamme. Jhānādhigamassa pana paccanīkadhammā pageva vikkhambhitā, aññathā jhānādhigamo eva na siyā. Akilamanto vikkhambhetuṁ na sakkotīti kicchena vikkhambheti visodheti, kāmādīnavapaccavekkhaṇādīhi kāmacchandādīnaṁ aññesaṁ samādhipāripanthikānaṁ dūrasamussāraṇaṁ idha vikkhambhanaṁ visodhananti veditabbaṁ.

27. Vipassanāhitāya uparūparivisesāvahattā vaḍḍhamānāya pubbabhāgasīlādipaṭipadāya. Sā eva pubbabhāgapaṭipadā yathābhāvitatāya avassaṁ bhāvinaṁ visesaṁ pariggahitattā aṇḍaṁ viyāti aṇḍaṁ, kilesehi adūsitatāya apūti aṇḍaṁ etassāti apuccaṇḍo, vipassanaṁ ussukkāpetvā ṭhitapuggalo, tassa bhāvo apuccaṇḍatā. Vipassanādiñāṇappabhedāyāti pubbenivāsañāṇādiñāṇapabhedāya. Tatthāti Cetokhilasutte (ma.ni.1.185) “sa kho so, bhikkhave, evaṁ ussoḷhipannarasaṅgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbidāyā”ti āgatattā ussoḷhipannarasehi aṅgehi samannāgatabhāvoti evaṁ yaṁ opammasaṁsandanaṁ āgataṁ, taṁ opammasaṁsandanaṁ idha imasmiṁ Sekhasutte yojetvā veditabbanti sambandho.

28. Mahaggatādibhāvena heṭṭhimānaṁ jhānānaṁ anurūpampi attano visesena te uttaritvā atikkamitvāna ṭhitanti anuttaraṁ, tenāha-- “paṭhamādijjhānehi asadisaṁ uttaman”ti. Dutiyādīsupi abhinibbhidāsu. Pubbenivāsañāṇaṁ uppajjamānaṁ yathā attano visayapaṭicchādakaṁ kilesandhakāraṁ vidhamantameva (MṬ.53./CS:pg.2.19) uppajjati, evaṁ attano visaye kañci visesaṁ karontameva uppajjatīti āha-- “pubbenivāsañāṇena paṭhamaṁ jāyatī”ti, sesañāṇadvayepi eseva nayo.

29. Caraṇasminti paccatte bhummavacananti āha “caraṇaṁ nāma hotīti attho”ti. Tenāti karaṇatthe karaṇavacanaṁ agatapubbadisāgamane tesaṁ sādhakatamabhāvato.

Aṭṭha ñāṇānīti idha āgatāni ca anāgatāni ca Ambaṭṭhasuttādīsu (dī.ni.1.254ādayo) āgatāni gahetvā vadati. Vinivijjhitvāti pubbenivāsapaṭicchādakādikilesatamaṁ bhinditvā padāletvā.

30. Sanaṅkumārenāti sanantanakumārena. Tadeva hi tassa sanantanakumārataṁ dassetuṁ “cirakālato paṭṭhāyā”ti vuttaṁ. So attabhāvoti yena attabhāvena manussapathe jhānaṁ nibbattesi, so kumārattabhāvo, tasmā brahmabhūtopi tādisena kumārattabhāvena carati.

Janitasmiṁ-saddo eva i-kārassa e-kāraṁ katvā “janetasmin”ti vutto, janitasminti ca janasminti attho veditabbo. Janitasminti sāmaññaggahaṇepi yattha catuvaṇṇasamaññā, tattheva manussaloke. Khattiyo seṭṭhoti lokasamaññāpi manussalokeyeva, na devakāye brahmakāye vāti dassetuṁ “ye gottapaṭisārino”ti vuttaṁ. Paṭisarantīti “ahaṁ Gotamo, ahaṁ Kassapo”ti pati pati attano gottaṁ anusaranti paṭijānanti vāti attho.

Ettāvatāti “sādhu sādhu ānandā”ti ettakena sādhukāradānena. Jinabhāsitaṁ nāma jātanti-ādito paṭṭhāya yāva pariyosānā therabhāsitaṁ Buddhabhāsitameva nāma jātaṁ. “Kimpanidaṁ suttaṁ satthudesanānuvidhānato jinabhāsitaṁ, udāhu sādhukāradānamattenā”ti evarūpā codanā idha anokāsā therassa desanāya Bhagavato desanānuvidhānahetukattā sādhukāradānassāti. Yaṁ panettha atthato avibhattaṁ, taṁ suviññeyyameva.

Sekhasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.54.)4.Potaliyasuttavaṇṇanā

31. Aṅgā (MṬ.54./CS:pg.2.20) nāma janapadino rājakumārā, tesaṁ nivāso ekopi janapado ruḷhivasena aṅgātveva vuccatīti āha “aṅgāyeva so janapado”ti. Mahiyā panassa uttarena yā āpoti mahiyā nadiyā yā āpo tassa janapadassa uttarena honti. Tāsaṁ avidūrattā so janapado uttarāpoti vuccati. Sā pana mahī katthaci katthaci bhijjitvā gatāti āha “kataramahiyā uttarena yā āpo”ti. Tatthāti tassā mahiyā āgamanato paṭṭhāya ayaṁ āvibhāvakathā. Yasmā (a.ni.ṭī.3.8.19) lokiyā Jambudīpo himavā tattha patiṭṭhitasamuddadahapabbatanadiyoti etesu yaṁ yaṁ na manussagocaraṁ, tattha sayaṁ sammūḷhā aññepi sammohayanti, tattha tattha sammohavidhamanatthaṁ “ayaṁ kira Jambudīpo”ti-ādimāraddhaṁ. Dasasahassayojanaparimāṇo āyāmato ca vitthārato cāti adhippāyo. Tenāha “tatthā”ti-ādi. Udakena ajjhotthaṭo tadupabhogisattānaṁ puññakkhayena.

Sundaradassanaṁ kūṭanti sudassanakūṭaṁ, yaṁ loke “hemakūṭan”ti vuccati. Mūlagandho kāḷānusāriyādi. Sāragandho candanādi. Pheggugandho salalādi. Tacagandho lavaṅgādi. Papaṭikagandho kabitthādi. Rasagandho sajjādi, pattagandho tamālahiriverādi. Pupphagandho nāgakuṅkumādi. Phalagandho jātiphalādi. Gandhagandho sabbesaṁ gandhānaṁ gandho. Yassa hi rukkhassa sabbesampi mūlādīnaṁ gandho atthi, so idha gandho nāma. Tassa gandhassa gandho gandhagandho. Sabbāni puthulato paññāsayojanāni, āyāmato pana ubbedhato viya dviyojanasatānevāti vadanti.

Manoharasilātalānīti otaraṇatthāya manuññasopānasilātalāni. Supaṭiyattānīti tadupabhogisattānaṁ sādhāraṇakammānubhāvena suṭṭhu paṭiyattāni suppavattitāni honti. Macchakacchapādayo udakaṁ malinaṁ karonti, tadabhāvato phalikasadisanimmaludakāni. Tiriyato dīghaṁ uggatakūṭanti “tiracchānapabbatan”ti āha.

Āpaṇāni (MṬ.54./CS:pg.2.21) eva vohārassa mukhabhūtānīti āha “āpaṇamukhasahassānī”ti. Vibhattānīti vavatthitāni aññamaññāsambhinnāni. Vasanaṭṭhānanti attano yathāphāsukaṁ vasitabbaṭṭhānaṁ. Āsati etthāti āsanaṁ, nisīditabbaṭṭhānāni.

Asāruppaṁ paṭicca uppajjanakassa chādanato channaṁ anucchavikaṁ, tadeva ajjhāsayasampattiṁ patirūpeti pakāsetīti patirūpaṁ. Tenāha “nappatirūpan”ti. Kāraṇavevacanānīti ñāpakakāraṇavevacanāni. Ñāpakañhi kāraṇaṁ adhippetaṁ. Atthaṁ ākaroti pakāsetīti ākāro, tameva līnaṁ guḷhaṁ atthaṁ gametīti liṅgaṁ, so tena nimīyatīti nimittanti vuccati. Idāni tamevatthaṁ vivarituṁ “dīghadasavattha …pe… nimittāti vuttā”ti āha. Teti ākārādayo. Tathā hi pana meti-ādinā potaliyo gahapati “paribbājakaniyāmena ahaṁ jīvāmi, tasmā gahapati na homīti vadati. Ovadantoti anusāsanto. Upavadantoti paribhāsanto.

32. Gedhabhūto lobhoti gijjhanasabhāvo lobho. Agijjhanalakkhaṇo na lobho, anindābhūtaṁ aghaṭṭananti nindāya paṭipakkhabhūtaṁ paresaṁ aghaṭṭanaṁ. Nindāghaṭṭanāti nindāvasena paresaṁ ghaṭṭanā akkosanā. Byavahāravohāropīti kayavikkayalakkhaṇo sabyohāropi dānaggahaṇaṁ vohāro. “Datto tisso” ti-ādinā voharaṇaṁ paññāpananti paññatti vohāro. Yathādhippetassa atthassa voharaṇaṁ kathanaṁ bodhananti vacanaṁ vohāro. Yāthāvato ayāthāvato ca voharati etenāti vohāro, cetanā. Ayamidhādhippetoti ayaṁ cetanālakkhaṇo vohāro idha imasmiṁ atthe adhippeto, so ca kho sāvajjova samucchedassa icchitattā. Idāni catubbidhassapi vohārassa idha sambhavaṁ dassetuṁ “yasmā vā”ti-ādi vuttaṁ. Gihīti cetanā natthīti ahaṁ gihīti cetanāpavatti natthi. Gihīti vacanaṁ natthīti gihīti attano paresañca vacanappavatti natthi. Gihīti paṇṇatti natthīti gihīti samaññā natthi. Gihīti byavahāro natthīti samudācāro natthi.

33. Pāṇātipātova saṁyojanaṁ. Kasmā? Bandhanabhāvena pavattanato nissarituṁ appadānato. Pāṇātipātassa atthitāya so puggalo (MṬ.54./CS:pg.2.22) “pāṇātipātī”ti vuccatīti āha-- “pāṇātipātassa …pe… hotī”ti. Yañhi yassa atthi, tena so apadissatīti. Bahutāyāti acakkhukādibhedena bahubhāvato. Pāṇātipātassa paṭipakkho apāṇātipāto. So pana atthato kāyadvāriko sīlasaṁvaroti āha “kāyikasīlasaṁvarenā”ti. Attāpi maṁ upavadeyyāti-ādi pāṇātipāte ādīnavadassanaṁ. Ādīnavadassino hi tato oramaṇaṁ. Desanāvasenāti aññattha Sutte abhidhamme ca dasasu saṁyojanesu pañcasu nīvaraṇesu desanāvasena apariyāpannampi saṁyojanantipi nīvaraṇantipi idha vuttaṁ. Kasmā? Tadatthasambhavato. Tenāha-- “vaṭṭabandhanaṭṭhena hitappaṭicchādanaṭṭhena cā”ti, pāṇātipāto hi apāṇātipātapaccayaṁ hitaṁ paṭicchādentova uppajjatīti. Eko avijjāsavoti idaṁ sahajātavasena vuttaṁ, upanissayavasena pana itaresampi āsavānaṁ yathārahaṁ sambhavo veditabbo. Pāṇātipātī hi puggalo “tappaccayaṁ atthaṁ karissāmī”ti kāme pattheti. Diṭṭhiṁ gaṇhāti, bhavavisesaṁ paccāsīsati. Tattha uppannaṁ vihanati bādhatīti vighāto, dukkhaṁ, pariḷāhanaṁ anatthuppādavasena upatāpanaṁ pariḷāho, ayametesaṁ viseso. Sabbatthāti sabbesu vāresu. Iminā upāyenāti atidesena pana pariggahito attho parato āgamissatīti.

34-40. Imasmiṁ padeti etena sattasupi vāresu tathā āgataṁ padaṁ sāmaññato gahitaṁ. Tenāha “iminā”ti-ādi. Rosanaṁ kāyikaṁ vācasikañcāti tappaṭipakkho arosopi tathā duvidhoti āha “kāyikavācasikasaṁvarenā”ti. Yathā abhijjhā lobho, anabhijjhā alobho, evaṁ akodhūpāyāso abyāpādo, saṁvare sukhanti saṁvaroti daṭṭhabbo, anatilobho pana satisaṁvare, anatimāno ñāṇasaṁvare saṅgahaṁ gacchatīti daṭṭhabbaṁ. Imesu pana padesu evaṁ sabbavāresu yojanā kātabbāti sambandho.

Evaṁ āsavuppatti veditabbāti ettha vuttassapi ekajjhaṁ vuccamānattā “puna ayaṁ saṅkhepavinicchayo”ti vuttaṁ. Asammohatthaṁ ārammaṇassa. Purimesu tāva catūsu vāresu viramituṁ na sakkomīti vattabbaṁ. “Attāpi maṁ upavadeyyā”ti etassa padassa atthavaṇṇanāyaṁ “na sakkomī”ti, “anuvijjāpi maṁ viññū garaheyyun”ti etassa padassa atthavaṇṇanāyaṁ “na sakkotī”ti (MṬ.54./CS:pg.2.23) vattabbaṁ, iminā nayena pacchimesupi catūsu yathārahaṁ yojanā veditabbā. Atimāne bhavāsava-avijjāsavāti vuttaṁ mānena saha diṭṭhiyā anuppajjanato, atimāno pana kāmarāgenapi uppajjatevāti “atimāne kāmāsava-avijjāsavā”ti vattabbaṁ siyā, svāyaṁ nayo vuttanayattā suviññeyyoti na dassito. Pātimokkhasaṁvarasīlaṁ kathitaṁ ādito catūhi chaṭṭhena vāti pañcahi vārehi, sesehi tīhi pātimokkhasaṁvarasīle ṭhitassa bhikkhuno paṭisaṅkhāpahānaṁ, sabbehipi pana bhikkhubhāve ṭhitassa gihivohārasamucchedo kathito. Tattha sabbattha vattaṁ “idañcidañca mayhaṁ kātuṁ nappatirūpan”ti paṭisaṅkhānavasena akaraṇaṁ pajahanañca paṭisaṅkhāpahānaṁ.

Kāmādīnavakathāvaṇṇanā

42. Upasumbheyyāti ettha upa-saddo samīpattho, sumbhanaṁ vikkhepanaṁ. Teneva tamenanti bhummatthe upayogavacananti āha-- “tassa samīpe khipeyyā”ti, tassa kukkurassa samīpe aṭṭhikaṅkalaṁ khipeyyāti attho. Nimmaṁsattā kaṅkalanti vuccatīti iminā vigatamaṁsāya aṭṭhikaṅkalikāya uraṭṭhimhi vā piṭṭhikaṇṭake vā sīsaṭṭhimhi vā kaṅkala-saddo niruḷhoti dasseti. Sunikkantanti nillikhitaṁ katvāva nibbisesaṁ likhitaṁ.

Ekattupaṭṭhānassa ajjhupekkhanavasena pavattiyā ekattā. Tenāha “catutthajhānupekkhā”ti. Yasmā panassa ārammaṇampi ekasabhāvameva, tasmā āha “sā hī”ti-ādi. Lokāmisasaṅkhātāti apariññātavatthunā lokena āmasitabbato, loke vā āmisoti saṅkhaṁ gatāya vasena kāmaguṇānaṁ kāmabhāvo ca āmisabhāvo ca, so eva nippariyāyato āmisanti vattabbataṁ arahati. Kāmaguṇāmisāti kāmaguṇe chandarāgā. Gahaṇaṭṭhena bhusaṁ ādānaṭṭhena.

43. Ḍayanaṁ ākāsena gamananti āha “uppatitvā gaccheyyā”ti. Gijjhādīnaṁ vāsipharasu na hotīti āha-- “mukhatuṇḍakena ḍasantā taccheyyun”ti. Vissajjeyyunti ettha “vissajjanan”ti ākaḍḍhanaṁ adhippetaṁ anekatthattā dhātūnaṁ, ākaḍḍhanañca anubandhitvā pātananti āha “maṁsapesiṁ nakhehi kaḍḍhitvā pāteyyun”ti.

47. Purisassa (MṬ.54./CS:pg.2.24) ārohanayogyaṁ poriseyyaṁ.

48. Sampannaṁ sundaraṁ phalamassāti sampannaphalaṁ. Phalūpapannanti phalehi upetanti āha “bahuphalan”ti.

50. Suvidūravidūreti ariyassa Vinaye vohārasamucchedato suṭṭhu vidūrabhūte eva vidūre ahaṁ ṭhito. Kassaci nāma atthassapi ajānanato na ājānantīti anājānīyāti kattusādhanamassa dassento ajānanaketi ajānantabhojanasīsena tesaṁ dātabbapaccaye vadati. Sesaṁ suviññeyyameva.

Potaliyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.55.)5.Jīvakasuttavaṇṇanā

51. Kumārena bhato posāpitoti kumārabhato, kumārabhato eva komārabhacco yathā “bhisakkameva bhesajjan”ti.

Ārabhantīti ettha ārabha-saddo kāmaṁ kāmāyūhanayaññuṭṭhāpana-āpatti-āpajjanaviññāpanādīsupi āgato, idha pana hiṁsane icchitabboti āha-- “ārabhantīti ghātentī”ti. Uddisitvā katanti (a.ni.ṭī.3.8.12 sārattha.ṭī.mahāvagga 3.294) attānaṁ uddisitvā māraṇavasena kataṁ nibbattitaṁ. Paṭiccakammanti ettha kamma-saddo kammasādhano atītakālikoti āha-- “attānaṁ paṭicca katan”ti. Nimittakammassetaṁ adhivacanaṁ “paṭicca kammaṁ phusatī”ti-ādīsu (jā.1.4.75) viya. Nimittakammassāti nimittabhāvena laddhabbakammassa, na karaṇakārāpanavasena. Paṭiccakammaṁ ettha atthīti maṁsaṁ paṭiccakammaṁ yathā “Buddhaṁ etassa atthīti Buddho”ti. Tesanti nigaṇṭhānaṁ. Aññepi brāhmaṇādayo taṁladdhikā attheva.

Kāraṇanti ettha yutti adhippetā, sā eva ca dhammato anapetattā “dhammo”ti vuttāti āha-- “kāraṇaṁ nāma tikoṭiparisuddhamacchamaṁsaparibhogo”ti. Anukāraṇaṁ nāma mahājanassa tathā byākaraṇaṁ yuttiyā dhammassa anurūpabhāvato maṁsaṁ paribhuñjitabbanti anuññātaṁ tatheva kathananti katvā. Tanti “jānaṁ uddissakataṁ maṁsaṁ paribhuñjatī”ti evaṁ vuttaṁ paribhuñjanaṁ neva kāraṇaṁ hoti (MṬ.55./CS:pg.2.25) sabbena sabbaṁ abhāvato sati ca ayuttiyaṁ adhammoti katvā. Tathā byākaraṇanti “jānaṁ uddissakataṁ maṁsaṁ paribhuñjatī”ti kathanaṁ yuttiyā dhammassa ananurūpabhāvato na anukāraṇaṁ hoti. Parehi vuttakāraṇena sakāraṇo hutvāti pare titthiyā ‘jānan’ti-ādinā dhammaṁ kathenti vadanti, tena kāraṇabhūtena sakāraṇo hutvā. Tehi tathā vattabbo eva hutvā tumhākaṁ vādo vā anuvādo vā “maṁsaṁ paribhuñjitabban”ti pavattā tumhākaṁ kathā vā parato parehi tathā pavattitā tassā anukathā vā. Viññūhi garahitabbakāraṇanti titthiyā tāva tiṭṭhantu, tato aññehi paṇḍitehi garahitabbakāraṇaṁ. Koci na āgacchatīti garahitabbataṁ na āpajjatīti attho. Abhibhavitvā ācikkhantīti abhibhuyya madditvā kathenti, abhibhūtena akkosantīti attho.

52. Kāraṇehīti paribhogacittassa avisuddhatāhetūhi. Bhikkhū uddissakataṁ diṭṭhaṁ. Tādisamaṁsañhi paribhogānārahattā citta-avisuddhiyā kāraṇaṁ cittasaṁkilesāvahato. Idāni diṭṭhasutaparisaṅkitāni sarūpato dassetuṁ “diṭṭhādīsū”ti-ādi vuttaṁ. Tattha tadubhayavimuttaparisaṅkitanti “diṭṭhaṁ sutan”ti imaṁ ubhayaṁ anissāya-- “Kiṁ nu kho imaṁ bhikkhuṁ uddissa vadhitvā sampāditan”ti kevalameva parisaṅkitaṁ. Sabbasaṅgāhakoti sabbesaṁ tiṇṇaṁ parisaṅkitānaṁ saṅgaṇhanako.

Maṅgalādīnanti ādi-saddena āhunapāhunādikaṁ saṅgaṇhāti. Nibbematikā hontīti sabbena sabbaṁ parisaṅkitābhāvamāha. Itaresanti ajānantānaṁ vaṭṭati, jānato evettha āpatti hoti. Teyevāti ye uddissa kataṁ, teyeva.

Uddissakatamaṁsaparibhogato akappiyamaṁsaparibhogassa visesaṁ dassetuṁ “akappiyamaṁsaṁ panā”ti-ādi vuttaṁ. Purimasmiṁ sacittakā āpatti, itarasmiṁ acittakā. Tenāha-- “akappiyamaṁsaṁ ajānitvā bhuttassapi āpattiyevā”ti. Paribhoganti paribhuñjitabbanti vadāmīti attho.

53. Tādisassāti tikoṭiparisuddhassa macchamaṁsassa paribhoge. Mettāvihārinopīti api-saddena amettāvihārinopi. Mettāvihārino paribhoge sikhāppattā anavajjatāti dassetuṁ “idha, jīvaka, bhikkhū”ti-ādi (MṬ.55./CS:pg.2.26) vuttaṁ. Aniyametvāti avisesetvā sāmaññato. Yasmā Bhagavatā-- “yato kho, vaccha, bhikkhuno taṇhā pahīnā hotī”ti-ādinā Mahāvacchagottasutte (ma.ni.2.194) attā aniyametvā vutto. Tathā hi vacchagotto-- “tiṭṭhatu bhavaṁ Gotamo, atthi pana bhoto Gotamassa ekabhikkhupi sāvako āsavānaṁ khayā …pe… upasampajja viharatī”ti āha, “idha, bhāradvāja, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharatī”ti-ādinā Caṅkīsutte (ma.ni.2.430) attā aniyametvā vutto. Tathā hi tattha parato-- “yaṁ kho pana ayamāyasmā dhammaṁ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo, na so dhammo sudesanīyo luddenā”ti-ādinā desanā āgatā, tasmā vuttaṁ “Bhagavatā hi Mahāvacchagottasutte, Caṅkīsutte imasmiṁ sutteti tīsu ṭhānesu attānaṁyeva sandhāya desanā katā”ti. Maṁsūpasecanova adhippeto macchamaṁsasahitassa āhārassa paribhogabhāvato macchamaṁsassa ca idha adhippetattā.

Agathito appaṭibaddho. Taṇhāmucchanāyāti taṇhāyanavasena mucchāpattiyā. Anajjhopanno taṇhāya abhibhavitvā na ajjhotthaṭo, gilitvā pariniṭṭhapetvā na saṇṭhitoti attho. Tenāha-- “sabbaṁ ālumpitvā”ti-ādi. Idha ādīnavo āhārassa paṭikūlabhāvoti āha “ekarattivāsenā”ti-ādi. Ayamattho āhāraparibhogoti atthasaṁyojanaparicchedikā “yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā”ti-ādinā (dī.ni.3.182 ma.ni.1.23 2.24 3.75 saṁ.ni.4.120) pavattā āhārapaṭibaddhachandarāganissaraṇabhūtā paññā assa atthīti nissaraṇapañño. Idamatthanti etamatthāya. Evaṁ santeti “brahmāti ca mettāvihārino samaññā”ti avatvā ye dhammā mettāvihārassa paṭipakkhabhūtā, tattha sāvasesaṁ pahāsi brahmā, anavasesaṁ pahāsi Bhagavāti sace te idaṁ sandhāya bhāsitaṁ, evaṁ sante tava idaṁ yathāvuttavacanaṁ anujānāmi, na mettāvihāritāsāmaññamattatoti attho.

55. “Pāṭiyekko (MṬ.55./CS:pg.2.27) anusandhī”ti vatvā visuṁ anusandhibhāvaṁ dassetuṁ “imasmiṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Dvāraṁ thaketīti macchamaṁsaparibhogānuññāya aññesaṁ vacanadvāraṁ pidahati, codanāpathaṁ nirundhati. Kathaṁ sattānuddayaṁ dasseti? Sattānuddayamukhena bāhirakānaṁ macchamaṁsaparibhogapaṭikkhepo tayidaṁ micchā, tikoṭiparisuddhasseva macchamaṁsassa paribhogo Bhagavatā anuññāto. Tathā hi vuttaṁ-- ‘tīhi kho ahaṁ, jīvaka, ṭhānehi maṁsaṁ paribhoganti vadāmī’ti-ādi (ma.ni.2.52). Vinayepi (pārā. 409 cūḷava.343) vuttaṁ-- “tikoṭiparisuddhaṁ, Devadatta, macchamaṁsaṁ mayā anuññātan”ti. Tikoṭiparisuddhañca bhuñjantānaṁ sattesu anuddayā niccalā. “Sattānuddayaṁ dassetī”ti saṅkhepato vuttamatthaṁ vivaranto “sace hī”ti-ādimāha.

Paṭhamena kāraṇenāti desanāvasenapi payogavasenapi paṭhamena parūpaghātahetunā. Kaḍḍhito so pāṇo. Galena pavedhentenāti yottagalena karaṇena asayhamānena. Bahupuññameva hoti āsādanāpekkhāya abhāvato, hitajjhāsayattā vāti adhippāyo. Esāhaṁ, bhanteti-ādi kasmā vuttaṁ, saraṇagamanavaseneva gahitasaraṇoti codanaṁ sandhāyāha “ayan”ti-ādi. Ogāhantoti-ādito paṭṭhāya yāva pariyosānā suttaṁ anussaranto atthaṁ upadhārento. Sesaṁ suviññeyyameva.

Jīvakasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.56.)6.Upālisuttavaṇṇanā

56. Pāvāraṁ pārupatīti pāvāriko, idaṁ tassa kulasamudāgataṁ nāmaṁ, so pana mahaddhano mahābhogo nagare seṭṭhiṭṭhāne ṭhito. Tenāha “dussapāvārikaseṭṭhino”ti. Dīghattā dīghatamattā. So kira pamāṇato upavacchayato diyaḍḍharatanaṁ atikkamma ṭhito. Evaṁladdhanāmoti “dīghatapassī”ti laddhasamañño. Bāhirāyataneti titthiyasamaye piṇḍapātoti vohāro natthi, tasmā sāsanavohārena “piṇḍapātappaṭikkanto”ti vuttanti adhippāyo.

Dassetīti (MṬ.56./CS:pg.2.28) deseti. Ṭhapetīti aññamaññasaṅkarato vavatthapeti. Kiriyāyāti karaṇena. Pavattiyāti pavattanena. Daṇḍāni paññapetīti ettha kasmā Bhagavatā āditova tathā na pucchitanti? Yasmā sā tasmiṁ atthe sabhāvanirutti na hoti, sāsane loke samayantaresu ca tādiso samudācāro natthi, kevalaṁ pana tasseva nigaṇṭhassāyaṁ koṭṭhālakasadiso samudācāroti imamatthaṁ dassetuṁ “kammāni paññapeti” iccevāha. Acittakanti cittarahitaṁ, cittena asamuṭṭhāpitanti attho. Kathaṁ pana tadubhayassa cittena vinā sambhavoti codanaṁ sandhāya tattha nidassanamāha “yathā kirā”ti-ādi. Paṭivibhattānanti atthato bhinnānaṁ. Paṭivisiṭṭhānanti visesanapadavasena saddatopi bhinnānaṁ. Vacanaṁ patiṭṭhapetukāmoti dīghatapassino yathāvuttavacanaṁ patiṭṭhapetukāmo. Tasmiñhi patiṭṭhāpite tenappasaṅgena āgato, upāli gahapati tasmiṁ padese dhammaṁ disvā sāsane abhippasīdissati.

Kathā eva upari vādāropanassa vatthubhāvato kathāvatthu. Kathāyaṁ patiṭṭhapesīti kathāvatthusmiṁ, tadatthe vā patiṭṭhapesi. Yathā taṁ vādāropanabhayena na avajānāti, evaṁ tassaṁ kathāyaṁ, tasmiṁ vā atthe dīghatapassiṁ yāvatatiyaṁ vāde patiṭṭhapesi. Vādanti dosaṁ.

57. Idāni cetanāsampayuttadhammampi gahetvā kāyakammādivasena saṅgahetvā dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha tividhaṁ kāyaduccaritaṁ kāyakammaṁ nāmāti-ādi “kammassa kiriyāyā”ti pāḷiyaṁ akusalakammassa adhigatattā vuttaṁ, pubbe pana aṭṭhakāmāvacarakusalacetanāti-ādi sāvajjaṁ anavajjañca sāmaññato ekajjhaṁ katvā dassitaṁ. Kasmā panettha cetanā na gahitāti āha “imasmiṁ Sutte kammaṁ dhuran”ti. Kāyakammādibhedaṁ kammameva dhuraṁ jeṭṭhakaṁ pubbaṅgamaṁ, na cetanāmattameva. Evamāgatepīti kammānīti evaṁ nāmena āgatepi cetanā dhuraṁ, tattha cetanaṁ jeṭṭhakaṁ pubbaṅgamaṁ katvā vuttanti adhippāyo. Kathaṁ pana tattha kammanti vā kammānīti vā āgate tesaṁ cetanāya dhurabhāvoti āha “yattha katthaci …pe… labhatī”ti. Tattha yattha katthacīti yasmiṁ kismiñci dvāre. Sā vuttāvāti sā cetanā vuttāva, yā kāyasaṅkhārādipariyāyena (yassa kassaci kammassa kāyadvārādīsu pavattāpanacetanā) sampayuttadhammāpi (MṬ.56./CS:pg.2.29) tadaggena lokiyāpi lokuttarāpi kammameva, abhijjhādayo pana cetanāpakkhikāti daṭṭhabbaṁ.

Mahantanti kaṭukaphalaṁ. Na kilamati sappāṭihāriyattā paṭiññāya. Idāni tesaṁ sappāṭihāriyataṁ dassetuṁ “tathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Yadi akusalaṁ patvā kāyakammaṁ vacīkammaṁ mahantanti vadanto na kilamati, atha kasmā Bhagavā idha akusalaṁ manokammaṁ mahāsāvajjaṁ kathesīti āha “imasmiṁ pana ṭhāne”ti-ādi. Yāvatatiyaṁ patiṭṭhāpanamattena gatamaggaṁ paṭipajjanto. Tenāha “Kiñci atthanipphattiṁ apassantopī”ti.

58. Nivāsaṭṭhānabhūto bālako etissā atthīti bālakinī. Satthupaṭiññātatāya nigaṇṭhānaṁ mahāti sambhāvitattā mahānigaṇṭho.

60. Āvaṭṭeti purimākārato nivatteti attano vase vatteti etāyāti āvaṭṭanī, māyā. Tenāha “āvaṭṭetvā gahaṇamāyan”ti. Satthupaṭiññānaṁ Buddhadassane cittameva na uppajjati, ayamettha dhammatā. Sace pana so taṁ paṭiññaṁ appahāya Buddhānaṁ sammukhībhāvaṁ upagaccheyya, sattadhā muddhā phaleyya, tasmā Bhagavā “mā ayaṁ bālo vinassī”ti-āditova yathā sammukhībhāvaṁ na labhati, tathā karoti. Svāyamattho pāthikaputtasamāgamena dīpetabbo. Dassanasampattiniyāmamāha “Tathāgataṁ hī”ti-ādi. Āgamā nu kho idha tumhākaṁ santikaṁ.

61. Vacīsacce patiṭṭhahitvāti yathāpaṭiññātāya paṭiññāya ṭhatvā.

62. Sītodake amatā pāṇā pānakāle pana maranti, tepi tena sītodakaparibhogena māritā honti, tasmā tapassinā nāma sabbena sabbaṁ sītodakaṁ na paribhuñjitabbanti tesaṁ laddhi. Pākatikaṁ vā udakaṁ sattoti purātanānaṁ nigaṇṭhānaṁ laddhi. Tenāha “sattasaññāya sītodakaṁ paṭikkhipantī”ti. Tesaṁ taṁ adhunātananigaṇṭhānaṁ vādena virujjhati. Te hi pathavī-ādinavapadatthato aññameva jīvitaṁ paṭijānanti. Cittena sītodakaṁ pātukāmo paribhuñjitukāmo hoti roge ṭhatvāpi sattānaṁ cittassa tathā na vitatatā. Tenāha-- “tenassa manodaṇḍo tattheva bhijjatī”ti. Tenāti sītodakaṁ pātuṁ paribhuñjituñca icchanena. Assāti yathāvuttassa nigaṇṭhassa. Tatthevāti tathācittuppādane eva. Bhijjati saṁvarassa vikopitattā. Tathābhūto so nigaṇṭho sītodakaṁ (MṬ.56./CS:pg.2.30) ce labheyya, katipayaṁ kālaṁ jīveyya, alābhena pana parisussamānakaṇṭhoṭṭhatālujivhā-ādiko sabbaso paridāhābhibhūto mareyya. Tenāha-- “sītodakaṁ alabhamāno kālaṁ kareyyā”ti. Kasmā? Yasmā sītodakaṁ pivāya sannissitacittassa maraṇaṁ hoti, tasmā vuttaṁ “manodaṇḍo pana bhinnopi cutimpi ākaḍḍhatī”ti. Yasmā pana tathābhūtacittassa nigaṇṭhassa manosattesu nāma devesu upapatti hotīti titthiyānaṁ laddhi, tasmā vuttaṁ “manodaṇḍo pana bhinnopi paṭisandhimpi ākaḍḍhatī”ti. Itīti evaṁ “idhāssa nigaṇṭho”ti-ādi-ākārena. Nanti upāliṁ gahapatiṁ. Mahantoti vadāpesi “manopaṭibaddho kālaṅkarotī”ti vadantoti adhippāyo.

Upāsakassāti upālissa gahapatissa. Mucchāvasenāti-ādinā anvayato byatirekato ca manodaṇḍassa mahantataṁ vibhāveti. Cittasantatippavattimattenevāti vinā kāyadaṇḍena vacīdaṇḍena ca kevalaṁ cittasantatippavattimattena. Bhijjitvāpīti ettha pi-saddena abhijjitvāpi. Aniyyānikāti appāṭihīrā, ayuttāti attho. Sallakkhesi upāsakoti vibhattiṁ vipariṇāmetvā yojanā. Pañhapaṭibhānānīti ñātuṁ icchite atthe uppajjanakapaṭibhānāni.

“Manopaṭibaddho kālaṁ karotī”ti vadantena atthato manodaṇḍassa taduttarabhāvo paṭiññāto hotīti āha “idāni manodaṇḍo mahantoti idaṁ vacanan”ti. Tathā ceva vuttaṁ-- “manodaṇḍova balavā mahantoti vadāpesī”ti.

63. Pāṇātipātādito yamanaṁ yāmo, catubbidho yāmo catuyāmo, catuyāmasaṅkhātena saṁvarena saṁvuto cātuyāmasaṁvarasaṁvuto. Aṭṭhakathāyaṁ pana yāma-saddo koṭṭhāsapariyāyoti “iminā catukoṭṭhāsenā”ti vuttaṁ. Piyajātikaṁ rūpādi-ārammaṇaṁ rāgavasena bālehi bhāvanīyattā “bhāvitan”ti vuccatīti āha “bhāvitanti pañca kāmaguṇā”ti.

Yo sabbaṁ pāpaṁ āsavañca vāretīti sabbavārī, tassa navasu padatthesu sattamo padattho, tena sabbavārinā pāpaṁ vāritvā ṭhitoti sabbavārivārito (MṬ.56./CS:pg.2.31) Tenāha “sabbena pāpavāraṇena vāritapāpo”ti. Tato eva sabbassa vāritabbassa āsavassa dhunanato sabbavāridhuto. Vāritabbassa nivāraṇavasena sabbavārino phuṭo phusitoti sabbavāriphuṭo. Saṅghātanti sahasā hananaṁ, asañcetanikavadhanti attho. Katarasmiṁ koṭṭhāseti tīsu daṇḍakoṭṭhāsesu katarakoṭṭhāse.

64. Khaliyati samādiyatīti khalaṁ, rāsīti āha-- “ekaṁ maṁsakhalanti ekaṁ maṁsarāsin”ti. Vijjādhara-iddhiyā iddhimā. Sā pana iddhi yasmā ānubhāvasampannasseva ijjhati, na yassa kassaci. Tasmā āha “ānubhāvasampanno”ti. Vijjānubhāvavaseneva ānubhāvasampanno. Citte vasībhāvappatto ānubhāvāya eva vijjāya paguṇabhāvāpādanena. Etena vasībhāvaṁ lokiyasamaññāvasena Bhagavā upāliṁ gahapatiṁ paññapetukāmo evamāha. Lokikā hi “bhāvanāmaya-iddhiyā iddhimā cetovasībhāvappatto parūpaghātaṁ karotī”ti maññanti. Tathā hi te isayo paresaṁ saṁvaṇṇenti, isīnaṁ ānubhāvaṁ kittenti. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ parato āgamissatīti.

65. Araññameva hutvāti sabbaso araññameva hutvā. Araññabhāvena araññaṁ jātaṁ, na nāmamattena. Isīnaṁ atthāyāti isīnaṁ āsādanatthāya.

Godhāvarītīrato nātidūre. Usūyamānoti “na maṁ esa jano parivāretī”ti usūyaṁ karonto. Kiliṭṭho vatāti paṅkadantarajasiratādīhi kiliṭṭhasarīro. Anañjitamaṇḍitoti anañjitakkhiko sabbena, sabbaṁ amaṇḍito ca. Tasmiṁ kāle “kālasseva akkhīnaṁ añjanaṁ maṅgalan”ti manussānaṁ laddhi, tasmā anañjanaṁ visuṁ gahitaṁ.

Rājā tassa vacanaṁ gahetvāti “vedesu īdisaṁ āgataṁ bhavissatīti evaṁ, bhante”ti rājā tassa purohitassa vacanaṁ gahetvā. Usumajātahadayoti uttattahadayo. Nāsikānaṁ appahonte mukhena assasanto.

Vijitajayehi āgantvā nakkhattayuttaṁ āgamentehi nisīditabbaṭṭhānaṁ jayakhandhāvāraṭṭhānaṁ. Udakavuṭṭhipātanādi tasmiṁ pāpakamme asamaṅgibhūtānampi samanuññatāya (MṬ.56./CS:pg.2.32) antokaraṇatthaṁ kataṁ. Katabhaṇḍavuṭṭhīti ābharaṇavassaṁ. Mahājano samanuñño jātoti yojanā. Mātuposakarāmoti mātari sammāpaṭipanno rāmo nāma eko puriso. Asamaṅgibhūtānanti asamanuññānaṁ.

Avakiriyāti asussūsataṁ paṭicca. Phuliṅgānīti aggikaṇāni. Patanti kāyeti kāye ito cito nipatanti. Ete kira nirayaṁ vivaritvā mahājanassa dassenti.

Yathāphāsukaṭṭhānanti mayaṁ kañcipi desaṁ uddissa na gacchāma, yattha pana vasantassa pabbajitassa phāsu hoti, taṁ yathāphāsukaṭṭhānaṁ gacchāmāti adhippāyo. Saṅghāti saṁhatā. Gaṇāti taṁtaṁseṇibhāvena gaṇitabbatāya gaṇā. Gaṇībhūtāti ekajjhāsayā hutvā rāsibhūtā. Adinnādānanti-ādīsupi niraye paccitvā manussalokaṁ āgatassa vipākāvasesenāti ānetvā yojetabbaṁ.

Paggaṇhissāmīti sambhāvanaṁ uppādessāmi. Nesaṁ kattabbanti cintesīti yojanā. Kiṁ cintesi? Āghātaṁ uppādetvā anatthakaraṇūpāyaṁ. Tenāha “so dhammakathāpariyosāne”ti-ādi. Nāgabalapicchillādīnanti nāgabalasāsapa-aṅkolatelakaṇikāraniyyāsādīnaṁ cikkhallānaṁ. Viheṭhayiṁsu nirayādikathāhi ghaṭṭentā. Chadvārārammaṇeti cakkhādīnaṁ channaṁ dvārānaṁ ārammaṇabhūte rūpādivisaye.

Nava vuṭṭhiyoti udakavuṭṭhi sumanapupphavuṭṭhi māsakavuṭṭhi kahāpaṇavuṭṭhi ābharaṇavuṭṭhi āvudhavuṭṭhi aṅgāravuṭṭhi pāsāṇavuṭṭhi vālikāvuṭṭhīti imā nava vuṭṭhiyo. Avañcayīti sakkāraṁ karonto viya hutvā asakkāraṁ karonto anatthacaraṇena vañcayi. Adūsaketi anaparādhe.

“Diṭṭhamaṅgalikā brāhmaṇakaññā”ti Jātakaṭṭhakathādīsu (jā.aṭṭha.4.15.mātaṅgajātakavaṇṇanā) āgataṁ, idha pana “seṭṭhidhītā”ti. Vāreyyatthāyāti āvāhatthāya, assāti pesitapuggalassa. Tādisena nīcakulasaṁvattaniyena kammunā laddhokāsena caṇḍālayoniyaṁ nibbatto.

Cammageheti (MṬ.56./CS:pg.2.33) cammena chādite gehe. Mātaṅgotvevassa nāmaṁ ahosi jātisamudāgataṁ. Tanti ghaṇṭaṁ. Vādento tālanena saddaṁ karonto. Mahāpathaṁ paṭipajji diṭṭhamaṅgalikāya gehadvārasamīpena.

Tassā veyyāvaccakarā ceva upaṭṭhākamanussā paṭibaddhā ca surāsoṇḍādayo jāṇukapparādīhi sukoṭṭitaṁ koṭṭitabhāvena mucchaṁ āpannattā matoti saññāya chaḍḍesuṁ.

Atha bodhisatto āyu-avasesassa atthitāya mandamande vāte vāyante cirena saññaṁ paṭilabhati. Tenāha “mahāpuriso”ti-ādi. Gehaṅgaṇeti gehassa mahādvārato bahi vivaṭaṅgaṇe. Patitoti pātaṁ katvā icchitatthanipphattiṁ antaraṁ katvā anuppavesena nipanno. Diṭṭhamaṅgalikāyāti diṭṭhamaṅgalikākāraṇena.

Yasanti vibhavaṁ kittisaddañca. Candanti candamaṇḍalaṁ, candavimānanti attho. Ucchiṭṭhageheti parehi paribhuttagehe. Maṇḍapeti nagaramajjhe mahāmaṇḍape.

Khīramaṇimūlanti khīramūlaṁ, pādesu baddhamaṇimūlañca. Yāvatā vācuggatā pariyattīti yattako manussavacīdvārato uggato nikkhanto pavatto, yaṁkiñci vacīmayanti attho. Ākāsaṅgaṇeti vivaṭaṅgaṇe.

Dummavāsīti dhūmo dhūsaro, anañjitāmaṇḍitoti adhippāyo. Otallakoti nihīnajjhāsayo, appānubhāvoti attho. Paṭimuñca kaṇṭheti yāva galavāṭakā pārupitvā. Ko re tuvanti are ko nāma tvaṁ.

Pakatanti paṭiyattaṁ nānappakārato abhisaṅkhataṁ. Uttiṭṭhapiṇḍanti antaragharaṁ upagamma ṭhatvā laddhabbapiṇḍaṁ, bhikkhāhāranti attho. Labhatanti lacchatu. Sapākoti mahāsatto jātivasena yathābhūtaṁ attānaṁ āvikaroti.

Atthatthitaṁ saddahatoti samparāyikassa atthassa atthibhāvaṁ saddahantassa. Apehīti apagaccha. Ettoti imasmā ṭhānā. Jammāti lāmaka.

Anūpakhetteti (MṬ.56./CS:pg.2.34) ajaṅgale udakasampanne khette phalavisesaṁ paccāsīsantā. Etāya saddhāya dadāhi dānanti ninnaṁ thalañca pūrento megho viya guṇavante nigguṇe ca dānaṁ dehi, evaṁ dento ca appeva ārādhaye dakkhiṇeyyeti. Dakkhiṇeyyeti sīlādiguṇasamannāgate.

Tānīti te brāhmaṇā. Veṇupadarenāti veḷuvilīvena.

Giriṁ nakhena khaṇasīti pabbataṁ attano nakhena khaṇanto viya ahosi. Ayoti kālalohaṁ. Padahasīti abhibhavasi, attano sarīrena abhibhavanto viya ahosi.

Āvedhitanti calitaṁ viparivattetvā ṭhitaṁ. Piṭṭhitoti piṭṭhipassena. Bāhuṁ pasāreti akammaneyyanti akammakkhamaṁ bāhudvayaṁ thaddhaṁ sukkhadaṇḍakaṁ viya kevalaṁ pasāreti, na samiñjeti, setāni akkhīni parivattanena kaṇhamaṇḍalassa adissanato.

Jīvitanti jīvanaṁ.

Vehāyasanti ākāse. Pathaddhunoti pathabhūtaddhuno viya.

Saññampi na karotīti “ime kulappasutā”ti saññāmattampi na karoti. Dantakaṭṭhakucchiṭṭhakanti khāditadantakaṭṭhattā vuttaṁ. Etasseva upari patissati appaduṭṭhapadosabhāvato, mahāsattassa tadā ukkaṁsagatakhettabhāvato. Iddhivisayo nāma acinteyyo, tasmā kathaṁ sūriyassa uggantuṁ nādāsīti na cintetabbaṁ. Aruṇuggaṁ na paññāyatīti tasmiṁ padese aruṇapabhā na paññāyati, andhakāro eva hoti.

Yakkhāvaṭṭo nu kho ayaṁ kālavipariyāyo. Mahāpaññanti mahantānaṁ paññānaṁ adhiṭṭhānabhūtaṁ. Janapadassa mukhaṁ passathāti imassa janapadavāsino janassa upaddavena maṅkubhūtaṁ mukhaṁ passatha.

Etassa kathā etasseva upari patissatīti yāhi tena pāramitāparibhāvanaSamiddhāhi nānāsamāpattivihāraparipūritāhi sīladiṭṭhisampadāhi susaṅkhatasantāne mahākaruṇādhivāse mahāsatte ariyūpavādakamma-abhisapasaṅkhātā pharusavācā pavattitā, sā abhisapi tassa khettavisesabhāvato tassa ca ajjhāsayapharusatāya diṭṭhadhammavedaniyakammaṁ hutvā (MṬ.56./CS:pg.2.35) sace so mahāsattaṁ na khamāpeti, sattame divase vipaccanasabhāvaṁ jātaṁ, khamāpite pana mahāsatte payogasampatti paṭibāhitattā avipākadhammataṁ āpajjati ahosikammabhāvato. Ayañhi ariyūpavādapāpassa diṭṭhadhammavedaniyassa dhammatā, tena vuttaṁ ‘etassa kathā etasseva upari patissatī’ti-ādi. Mahāsatto pana taṁ tassa upari patituṁ na adāsi, upāyena mocesi. Tena vuttaṁ cariyāpiṭake (cariyā.2.64)--

“Yaṁ so tadā maṁ abhisapi, kupito duṭṭhamānaso;

Tasseva matthake nipati, yogena taṁ pamocayin”ti.

Yañhi tattha sattame divase bodhisattena sūriyuggamananivāraṇaṁ kataṁ, ayamettha yogoti adhippeto. Yogena hi ubbaḷhā sarājikā parisā nagaravāsino negamā ceva jānapadā ca bodhisattassa santikaṁ tāpasaṁ ānetvā khamāpesuṁ. So ca bodhisattassa guṇe jānitvā tasmiṁ cittaṁ pasādesi. Yaṁ panassa matthake mattikāpiṇḍassa ṭhapanaṁ, tassa ca sattadhā phālanaṁ kataṁ, taṁ manussānaṁ cittānurakkhaṇatthaṁ. Aññathā hi-- “ime pabbajitā samānā cittassa vase vattanti, na pana cittaṁ attano vase vattāpentī”ti mahāsattampi tena sadisaṁ katvā gaṇheyyuṁ, tadassa tesaṁ dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti. Tenāha “athassā”ti-ādi.

Lohakūṭavassanti ayaguḷavassaṁ. Tadā hi ratanamattāni diyaḍḍharatanamattānipi tikhiṇaṁsāni ayaguḷamaṇḍalāni ito cito ca nipatantā manussānaṁ sarīrāni khaṇḍakhaṇḍakāni akaṁsu. Kalalavassanti tanukakaddamapaṭalakaddamaṁ. Upahaccāti āghāṭetvā. Tadeva majjhāraññaṁ.

67. Anuviccakāranti anuviccakaraṇaṁ. Kāraṇehi dvīhi aniyyānikasāsane ṭhitānaṁ attano sāvakattaṁ upagate paggahaniggahāni dassetuṁ “kasmā”ti-ādi vuttaṁ.

69. Anupubbiṁ kathanti (dī.ni.ṭī.2.75-76 a.ni.ṭī.3.8.12) anupubbiyā anupubbaṁ kathetabbakathaṁ, kā pana sā? Dānādikathā. Dānakathā tāva pacurajanesupi pavattiyā sabbasādhāraṇattā sukarattā sīle patiṭṭhānassa upāyabhāvato ca āditova kathitā (MṬ.56./CS:pg.2.36) Pariccāgasīlo hi puggalo pariggahavatthūsu nissaṅgabhāvato sukheneva sīlāni samādiyati, tattha ca suppatiṭṭhito hoti. Sīlena dāyakapaṭiggahaṇavisuddhito parānuggahaṁ vatvā parapīḷānivattivacanato, kiriyadhammaṁ vatvā akiriyadhammavacanato, bhogayasasampattihetuṁ vatvā bhavasampattihetuvacanato ca dānakathānantaraṁ sīlakathā kathitā. Tañca sīlaṁ vaṭṭanissitaṁ, ayaṁ bhavasampatti tassa phalanti dassanatthaṁ, imehi ca dānasīlamayehi paṇītacariyabhedabhinnehi puññakiriyavatthūhi etā cātumahārājikādīsu paṇītatarādibhedabhinnā aparimeyyā bhogabhavasampattiyoti dassanatthaṁ tadanantaraṁ saggakathā. Svāyaṁ saggo rāgādīhi upakkiliṭṭho sabbadā anupakkiliṭṭho ariyamaggoti dassanatthaṁ saggānantaraṁ maggo, maggañca kathentena tadadhigamūpāyasandassanatthaṁ saggapariyāpannāpi pageva itare sabbepi kāmā nāma bahvādīnavā aniccā addhuvā vipariṇāmadhammāti kāmānaṁ ādīnavo. Hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasañhitāti tesaṁ okāro lāmakabhāvo, sabbepi bhavā kilesānaṁ vatthubhūtāti tattha saṁkileso. Sabbaso kilesavippamuttaṁ nibbānanti nekkhamme ānisaṁso ca kathetabboti ayamattho maggantīti ettha iti-saddena dassitoti veditabbaṁ.

Sukhānaṁ nidānanti diṭṭhadhammikānaṁ samparāyikānaṁ nibbānasañhitānañcāti sabbesampi sukhānaṁ kāraṇaṁ. Yañhi kiñci loke bhogasukhaṁ nāma, taṁ sabbaṁ dānanidānanti pākaṭo ayamattho. Yaṁ pana jhānavipassanāmaggaphalanibbānapaṭisaṁyuttaṁ sukhaṁ, tassapi dānaṁ upanissayapaccayo hotiyeva. Sampattīnaṁ mūlanti yā imā loke padesarajjasirissariyasattaratanasamujjalacakkavattisampadāti evaṁpabhedā mānusikā sampattiyo, yā ca cātumahārājādigatā dibbā sampattiyo, yā vā panaññāpi sampattiyo, tāsaṁ sabbāsaṁ idaṁ mūlakāraṇaṁ. Bhogānanti bhuñjitabbaṭṭhena “bhogon”ti laddhanāmānaṁ manāpiyarūpādīnaṁ, tannissayānaṁ vā upabhogasukhānaṁ, patiṭṭhā niccalādhiṭṭhānatāya. Visamagatassāti byasanappattassa. Tāṇanti rakkhā tato paripālanato. Leṇanti byasanehi paripātiyamānassa olīyanapadeso. Gatīti gantabbaṭṭhānaṁ. Parāyaṇanti paṭisaraṇaṁ. Avassayoti vinipatituṁ adento nissayo. Ārammaṇanti olubbhārammaṇaṁ.

Ratanamayasīhāsanasadisanti (MṬ.56./CS:pg.2.37) sabbaratanamayasattaṅgamahāsīhāsanasadisaṁ, mahagghaṁ hutvā sabbaso vinipatituṁ appadānato. Mahāpathavisadisaṁ gatagataṭṭhāne patiṭṭhāsambhavato. Yathā dubbalassa purisassa ālambanarajju uttiṭṭhato tiṭṭhato ca upatthambho, evaṁ dānaṁ sattānaṁ sampattibhave upapattiyā ṭhitiyā ca paccayo hotīti āha “ālambanaṭṭhena ālambanarajjusadisan”ti. Dukkhanittharaṇaṭṭhenāti duggatidukkhanittharaṇaṭṭhena. Samassāsanaṭṭhenāti lobhamacchariyādipaṭisattupaddavato sammadeva assāsanaṭṭhena. Bhayaparittāṇaṭṭhenāti dāliddiyabhayato paripālanaṭṭhena. Maccheramalādīhīti maccheralobhadosa-issāmicchādiṭṭhivicikicchādi cittamalehi. Anupalittaṭṭhenāti anupakkiliṭṭhatāya. Tesanti maccheramalādīnaṁ. Etesaṁ eva durāsadaṭṭhena. Asantāsanaṭṭhenāti asantāsahetubhāvena. Yo hi dāyako dānapati, so sampatipi na kutoci santasati, pageva āyatiṁ. Balavantaṭṭhenāti mahābalavatāya. Dāyako hi dānapati sampati pakkhabalena balavā hoti, āyatiṁ pana kāyabalādīhi. Abhimaṅgalasammataṭṭhenāti “vuḍḍhikāraṇan”ti abhisammatabhāvena. Vipattito sampattiyā nayanaṁ khemantabhūmisampāpanaṁ.

Idāni mahābodhicariyabhāvenapi dānaguṇaṁ dassetuṁ dānaṁ nāmetanti-ādi vuttaṁ. Tattha attānaṁ niyyādentenāti etena dānaphalaṁ sammadeva passantā mahāpurisā attano jīvitampi pariccajanti, tasmā ko nāma viññujātiko bāhire vatthumhi saṅgaṁ kareyyāti ovādaṁ deti. Idāni yā lokiyā lokuttarā ca ukkaṁsagatā sampattiyo, tā sabbā dānatoyeva pavattantīti dassento “dānañhī”ti-ādimāha. Tattha sakkamārabrahmasampattiyo attahitāya eva, cakkavattisampatti pana attahitāya ca parahitāya cāti dassetuṁ sā tāsaṁ parato vuttā. Etā lokiyā, imā pana lokuttarāti dassetuṁ “sāvakapāramīñāṇan”ti-ādi vuttaṁ. Tāsupi ukkaṭṭhukkaṭṭhatarukkaṭṭhatamameva dassetuṁ kamena ñāṇattayaṁ vuttaṁ. Tesaṁ pana dānassa paccayabhāvo heṭṭhā vuttoyeva. Eteneva tassa brahmasampattiyāpi paccayabhāvo dīpitoti veditabbo.

Dānañca nāma hitajjhāsayena, pūjāvasena vā attano santakassa paresaṁ pariccajanaṁ, tasmā dāyako purisapuggalo paresaṁ santakaṁ harissatīti (MṬ.56./CS:pg.2.38) aṭṭhānametanti āha-- “dānaṁ dadanto sīlaṁ samādātuṁ sakkotī”ti. Sīlālaṅkārasadiso alaṅkāro natthi sobhāvisesāvahattā sīlassa. Sīlapupphasadisaṁ pupphaṁ natthīti etthāpi eseva nayo. Sīlagandhasadiso gandho natthīti ettha “candanaṁ tagaraṁ vāpī”ti-ādikā (dha.pa.55 mi.pa.4.1.1) gāthā-- “gandho isīnaṁ ciradikkhitānaṁ, kāyā cuto gacchati mālutenā”ti-ādikā (jā.2.17.55) jātakagāthāyo ca āharitvā vattabbā, sīlañhi sattānaṁ ābharaṇañceva alaṅkāro ca gandhavilepanañca dassanīyabhāvāvahañca. Tenāha “sīlālaṅkārena hī”ti-ādi.

Ayaṁ saggo labbhatīti idaṁ majjhimehi chandādīhi samādānasīlaṁ sandhāyāha. Tenāha Sakko devarājā--

“Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;

Majjhimena ca devattaṁ, uttamena visujjhatī”ti. (jā.1.8.75 2.22.429 dī.ni.ṭī.2.75-76).

Iṭṭhoti sukho. Kantoti kamanīyo. Manāpoti manavaḍḍhanako. Taṁ pana tassa iṭṭhādibhāvaṁ dassetuṁ “niccamettha kīḷā”ti-ādi vuttaṁ.

Dosoti aniccatādinā appassādādinā ca dūsitabhāvo, yato te viññūnaṁ cittaṁ nārādhenti Atha vā ādīnaṁ vāti pavattetīti ādīnavo, paramakapaṇatā. Tathā ca kāmā yathābhūtaṁ paccavekkhantānaṁ paccupatiṭṭhanti. Lāmakabhāvoti aseṭṭhehi sevitabbo, seṭṭhehi na sevitabbo nihīnabhāvo. Saṁkilissananti vibādhakatā upatāpatā ca.

Nekkhamme ānisaṁsanti ettha yattakā kāmesu ādīnavā, tappaṭipakkhato tattakā nekkhamme ānisaṁsā. Apica-- “nekkhammaṁ nāmetaṁ asambādhaṁ asaṁkiliṭṭhaṁ nikkhantaṁ kāmehi, nikkhantaṁ kāmasaññāya, nikkhantaṁ kāmavitakkehi, nikkhantaṁ kāmapariḷāhehi, nikkhantaṁ byāpādasaññāyā”ti-ādinā (sārattha.ṭī.mahāvagga 3.26 dī.ni.ṭī.2.75-76) nayena nekkhamme ānisaṁse pakāsesi, pabbajjāya jhānādīsu ca guṇe vibhāvesi vaṇṇesi. Kallacittanti heṭṭhā pavattitadesanāya assaddhiyādīnaṁ cittadosānaṁ vigatattā uparidesanāya bhājanabhāvūpagamanena kammakkhamacittaṁ. Aṭṭhakathāyaṁ pana yasmā assaddhiyādayo cittassa rogabhūtā (MṬ.56./CS:pg.2.39) tadā te vigatā, tasmā āha “arogacittan”ti. Diṭṭhimānādikilesavigamena muducittaṁ. Kāmacchandādivigamena vinīvaraṇacittaṁ. Sammāpaṭipattiyaṁ uḷārapītipāmojjayogena udaggacittaṁ. Tattha saddhāsampattiyā pasannacittaṁ. Yadā Bhagavā aññāsīti sambandho. Atha vā kallacittanti kāmacchandavigamena arogacittaṁ. Muducittanti byāpādavigamena mettāvasena akathinacittaṁ. Vinīvaraṇacittanti uddhaccakukkuccavigamena vikkhepassa vigatattā tena apihitacittaṁ. Udaggacittanti thinamiddhavigamena sampaggahitavasena alīnacittaṁ. Pasannacittanti vicikicchāvigamena sammāpaṭipattiyaṁ adhimuttacittanti evamettha sesapadānaṁ attho veditabbo.

Seyyathāpīti-ādinā upamāvasena upālissa saṁkilesappahānaṁ ariyamagganipphādanañca dasseti. Apagatakāḷakanti vigatakāḷakaṁ. Sammadevāti suṭṭhu eva. Rajananti nīlapītādiraṅgajātaṁ. Paṭiggaṇheyyāti gaṇheyya pabhassaraṁ bhaveyya. Tasmiṁyeva āsaneti tissaṁ eva nisajjāyaṁ. Etenassa lahuvipassakatā tikkhapaññatā sukhapaṭipadākhippābhiññatā ca dassitā hoti. Virajanti apāyagamanīyarāgarajādīnaṁ vigamena virajaṁ. Anavasesadiṭṭhivicikicchāmalāpagamena vītamalaṁ. Tiṇṇaṁ maggānanti heṭṭhimānaṁ tiṇṇaṁ maggānaṁ. Tassa uppatti-ākāradassananti kasmā vuttaṁ? Nanu maggañāṇaṁ asaṅkhatadhammārammaṇanti codanaṁ sandhāyāha “taṁ hī”ti-ādi. Tattha paṭivijjhantanti asammohapaṭivedhavasena paṭivijjhantaṁ. Tenāha “kiccavasenā”ti.

Tatridaṁ upamāsaṁsandanaṁ-- vatthaṁ viya cittaṁ, vatthassa āgantukamalehi kiliṭṭhabhāvo viya cittassa rāgādimalehi saṁkiliṭṭhabhāvo, dhovanasilā viya anupubbīkathā, udakaṁ viya saddhā, udake temetvā ūsagomayachārikābharehi kāḷakapadese sammadditvā vatthassa dhovanapayogo viya saddhāsinehena temetvā satisamādhipaññāhi dose sithile katvā sutādividhinā cittassa sodhane vīriyārambho. Tena payogena vatthe kāḷakāpagamo viya vīriyārambhena kilesavikkhambhanaṁ, raṅgajātaṁ viya ariyamaggo, tena suddhassa vatthassa pabhassarabhāvo viya vikkhambhitakilesassa cittassa maggena pariyodapananti.

Diṭṭhadhammoti vatvā dassanaṁ nāma ñāṇadassanato aññampi atthīti tannivattanatthaṁ “pattadhammo”ti vuttaṁ. Patti ca ñāṇasampattito aññāpi vijjatīti (MṬ.56./CS:pg.2.40) tato visesanatthaṁ “viditadhammo”ti vuttaṁ. Sā panesā viditadhammatā dhammesu ekadesanāpi hotīti nippadesato viditabhāvaṁ dassetuṁ “pariyogāḷhadhammo”ti vuttaṁ. Tenassa saccābhisambodhaṁyeva dīpeti. Maggañāṇañhi ekābhisamayavasena pariññādikiccaṁ sādhentaṁ nippadesena catusaccadhammaṁ samantato ogāhantaṁ nāma hoti. Tenāha -- “diṭṭho ariyasaccadhammo etenāti diṭṭhadhammo”ti. Tiṇṇā vicikicchāti sappaṭibhayakantārasadisā soḷasavatthukā aṭṭhavatthukā ca tiṇṇā vicikicchā tiṇṇavicikicchā. Vigatakathaṁkathoti pavatti-ādīsu “evaṁ nu kho, kiṁ nu kho”ti evaṁ pavattikā vigatā samucchinnā kathaṁkathā. Sārajjakarānaṁ pāpadhammānaṁ pahīnattā tappaṭipakkhesu sīlādiguṇesu suppatiṭṭhitattā vesārajjaṁ visāradabhāvaṁ veyyattiyaṁ patto. Attanā eva paccakkhato diṭṭhattā na tassa paro paccetabbo atthīti aparappaccayo.

71. Paṇḍitoti paññavā.

72. Tena hi sammāti dovārikena saddhiṁ sallapatiyeva, “etthevā”ti tena vuttavacanaṁ sutvāpi tassa atthaṁ asallakkhento. Kasmā? Paridevatāya. Tenāha “balavasokena abhibhūto”ti.

73. Tenevāti yena uttarāsaṅgena āsanaṁ sammajjati, teneva udare parikkhipanto “māhaṁ satthāraṁ mama sarīrena phusin”ti antaraṁ karonto uttarāsaṅgena taṁ udare parikkhipanto pariggahetvā. “Dattapaññattan”ti-ādīsu (dī.ni.1.171) viya datta-saddo ettha bālapariyāyoti āha “jaḷosi jāto”ti. Upaṭṭhākassa aññathābhāvenāti pubbe attano upaṭṭhākassa idāni anupaṭṭhākabhāvena.

75. Aviññāṇakaṁ dārusākhādimayaṁ. Bahalabahalaṁ pītāvalepanaṁ raṅgajātanti ativiya bahalaṁ pītavaṇṇamañjiṭṭha-ādi-avalepanarajanaṁ. Ghaṭṭetvā uppāditacchaviṁ, yā raṅgaṁ pivati. Nillomatanti punappunaṁ anulimpanena. Khaṇḍakhaṇḍitanti khaṇḍakhaṇḍitabhāvaṁ. Raṅgakkhamo rajaniyo. Tenāha “rāgamattaṁ janetī”ti. Anuyoganti codanaṁ. Vīmaṁsanti vicāraṇaṁ. Thuse koṭṭetvā taṇḍulapariyesanaṁ (MṬ.56./CS:pg.2.41) viya kadaliyaṁ sārapariyesanaṁ viya ca nigaṇṭhavāde sāravīmaṁsanaṁ. Tato eva ca taṁ vīmaṁsanto rittako tucchakova hotīti. Sabbampi Buddhavacanaṁ catusaccavinimuttaṁ natthi, tañca vīmaṁsiyamānaṁ viññūnaṁ pītisomanassameva janeti, atappakañca asecanābhāvenāti āha “catusaccakathā hī”ti-ādi. Yathā yathāti yadi khandhamukhena yadi dhātāyatanādīsu aññataramukhena Buddhavacanaṁ ogāhissati, tathā tathā gambhīrañāṇānaṁyeva gocarabhāvato gambhīrameva hoti. Yo cettha paṇḍito nipuṇo kataparappavādo paṇidhāya sabbathāmena codanaṁ ārambhati tassa codanā kesaggamattampi cāletuṁ na sakkoti. Puna sucirampi kālaṁ vicārentesupi vimaddakkhamato, evaṁ Tathāgatavādo svākhyātabhāvatoti āha “anuyogakkhamo vimajjanakkhamo cā”ti.

76. Visayapariññāṇena dahati paṭipakkhe sodhetīti dhīro, svāyamassa dhīrabhāvo sabbaso sammohaviddhaṁsanatāyāti āha-- “yā paññā …pe… tena samannāgatassā”ti. Pabhinnakhīlassāti samucchinnasabbacetokhīlassa, kilesamaccumāravijayeneva abhisaṅkhārakhandhamārā jitāva hontīti tesaṁ dvinnaṁ idha aggahaṇaṁ. Īgha-saddo dukkhapariyāyoti āha “niddukkhassā”ti. Tattha sa-upādisesanibbānappattiyā kilesena niddukkhatā, anupādisesanibbānappattiyā vipākadukkhena niddukkhatā. Rajjanadussanamuyhanādivasena vividhaṁ īsanato vīsaṁ, vīsameva vesaṁ, rāgādīti āha-- “vesantarassāti rāgādivīsaṁ taritvā vitaritvā ṭhitassā”ti.

Tusitassāti karuṇāyanavasena tusiyā itassa saṁvattassa. Evaṁ sati “muditassā”ti idaṁ punaruttameva hoti. Manujassāti paṭhamāya jātiyā Bhagavā manussajātiyo hutvā vuttānaṁ vakkhamānānañca vasena sadevakaṁ abhibhavitvā ṭhito acchariyo Bhagavāti dasseti. Sadevakaṁ lokaṁ saṁsārato nibbānasukhaṁ narati neti pāpetīti naro, nāyakoti attho, tassa narassa, tenāha “punaruttan”ti. “Manujassā”ti vatvā “narassā”ti punaruttaṁ padaṁ. Atthavasena aññathā vuccamāne ekekagāthāya dasaguṇā nappahonti, na pūrentīti attho.

Vinetīti vinayo, vinayo eva veneyikoti āha “sattānaṁ vināyakassā”ti. Viññūnaṁ ruciṁ rāti, īretīti vā ruciro, svāyamassa rucirabhāvo (MṬ.56./CS:pg.2.42) kusalatāyāti āha “sucidhammassā”ti. Pabhāsakassāti ñāṇālokena pabhassarabhāvakarassa. Nissaṅgassāti aṭṭhasupi parisāsu, sadeve vā sabbasmiṁ loke aggaṇhāpanapariccāgena nissaṭassa. Gambhīraguṇassāti paresaṁ ñāṇena appatiṭṭhabhāvā gambhīraguṇassa. Tenāha Bhagavā-- “Atthi, bhikkhave, aññeva dhammā gambhīrā”ti-ādi (dī.ni.1.28). Ariyāya vā tuṇhībhāvena monappattassa. Dhamme ṭhitassāti dhammakāye suppatiṭṭhitassa. Saṁvutattassāti arakkhiyakāyasamācārāditāya saṁvutasabhāvassa.

Āguṁ na karotīti-ādīhi catūhi kāraṇehi, pantasenāsanassāti vivittasenāsanassa. Paṭimantanapaññāyāti sabbaparappavādānaṁ viparāvattamantanapaññāya. Monaṁ vuccati ñāṇaṁ sabbato kilesānaṁ nidhunanato.

Isisattamassāti sabba-isīsu jeṭṭhassa sādhutamassa. Seṭṭhappattassāti seṭṭhaṁ uttamaṁ sammāsambodhiṁ pattassa. Akkharādīnīti akkharapadabyañjanākāra-niruttiniddesasaṁkāsanapakāsana-vivaraṇa-vibhajanuttānīkaraṇānīti byañjanatthapadāni. Samodhānetvā vineyyajjhāsayānurūpaṁ pakāsanato kathanato padakassa. Puri-saddo “pubbe”ti iminā samānatthoti āha-- “purindadassāti sabbapaṭhamaṁ dhammadānadāyakassā”ti. Bhagavā asayhaṁ sahituṁ samatthoti āha “samatthassā”ti. Tenāha-- “Tathāgataṁ Buddhamasayhasāhinan”ti (itivu.38). Te pattassāti te guṇe anavasesato pattassa. Vitthāretvā saṁkilesavodānadhammaṁ byākarotīti byākaraṇo, byākaraṇo eva veyyākaraṇo. Tantipadanti tantiṁ āropetvā ṭhapitaṁ padaṁ.

Taṇhābandhanena sabbena vā kilesabandhanena abaddhassa. Mahāpaññāyāti mahānubhāvāya paññāya, mahāvisayāya vā paññāya. Sabbā hi Bhagavato paññā mahānubhāvā, yathāsakaṁ visaye mahāvisayā ca ekādivasena anavasesato mahāvisayā nāma sabbaññutāva. Ānubhāvadassanaṭṭhenāti acchariyācinteyyāparimeyyassa attano ānubhāvassa lokassa dassanaṭṭhena Yakkhassāti vā lokena pūjanīyassa (MṬ.56./CS:pg.2.43) Ayaṁ upāsako khujjuttarā viya upāsikā sekhapaṭisambhidāppattoti āha “sotāpattimaggeneva paṭisambhidā āgatā”ti. Kilesappahānavaṇṇaṁ kathentoti kilesappahānaṁ visayaṁ nimittaṁ katvā vaṇṇaṁ kathento.

77. Sampiṇḍitāti sannicitā, ganthitāti attho. Ime sattāti yaṁ yadeva paribbhamantā sattā. Attanova cintayantīti avītataṇhatāya sakaṁyeva payojanaṁ cintenti. Tathā hi mate ñātake anusocantāpi tehi sādhetabbassa attano payojanasseva vasena anusocanti. Uṇhaṁ ahosīti balavatā cittassa santāpena santattaṁ abbhantaraṁ hadayaṭṭhānaṁ khadiraṅgārasantāpitaṁ viya uṇhaṁ ahosi. Tenāha “lohitaṁ vilīyitthā”ti. Pattamattanti ekapattapūramattaṁ. Abhisamayasādhikāya catusaccadesanāya saṅkhepeneva desitattā āha-- ‘ugghaṭitaññupuggalassa vasena dhammadesanā pariniṭṭhitā”ti.

Upālisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.57.) 7.Kukkuravatikasuttavaṇṇanā

78. Koliyesūti bahuvacanavasenāyaṁ pāḷi āgatā. Evaṁnāmake janapadeti atthavacanaṁ kasmā vuttanti āha “so hī”ti-ādi. Na niyamitoti “asukamhi nāma vihāre”ti na niyametvā vutto. Senāsaneyevāti āvāseyeva, na rukkhamūlādike. Vesakiriyā ghāsaggahaṇādinā samādātabbaṭṭhena govataṁ, tasmiṁ niyutto govatiko. Tenāha “samādinnagovato”ti. Yaṁ sandhāyāhu vedavedino-- “gacchaṁ bhakkheti, tiṭṭhaṁ mutteti, upāhā udakaṁ dhūpeti, tiṇāni chindatī”ti-ādi. Ayaṁ aceloti acelakapabbajjāvasena acelo, purimo pana govatiko kukkuravatikoti ettha vuttanayānusārena attho vattabbo. Palikuṇṭhitvāti ubho hatthe ubho pāde ca samiñjitvā. “Ukkuṭiko hutvā”tipi vadanti. Gamanaṁ nipphajjanaṁ gatīti āha-- “kā (MṬ.57./CS:pg.2.44) gatīti kā nipphattī”ti. Nipphattipariyosānā hi vipākadhammappavatti. Katūpacitakammavasena abhisampareti etthāti abhisamparāyo, paraloko. Tatthassa ca nipphattiṁ pucchatīti āha-- “abhisamparāyamhi kattha nibbattī”ti. Kukkuravatasamādānanti kukkurabhāvasamādānaṁ, “ajja paṭṭhāya ahaṁ kukkuro”ti kukkurabhāvādhiṭṭhānaṁ.

79. Paripuṇṇanti yattakā kukkuravikārā, tehi paripuṇṇaṁ. Tenāha “anūnan”ti. Abbokiṇṇanti tehi avomissaṁ. Kukkurācāranti kukkurānaṁ gamanākāroti-ādi-ācārena kukkurabhāvādhiṭṭhānacittamāha. Tathā tathā ākappetabbato ākappo, pavatti-ākāro. So panettha gamanādikoti āha “kukkurānaṁ gamanākāro”ti-ādi. Ācārenāti kukkurasīlācārena. Vatasamādānenāti kukkuravatādhiṭṭhānena. Kukkuracariyādiyeva dukkaratapacaraṇaṁ. Tena gativipariyesākārena pavattā laddhi. Assa kukkuravatikassa aññā gati natthīti itaragatiṁ paṭikkhipati, itarāsaṁ pana sambhavo eva natthīti. Nipajjamānanti vatasīlādīnaṁ saṁgopanavasena sijjhamānaṁ. Yathā sakammakadhātusaddā atthavisesavasena akammakā honti “vibuddho puriso vibuddho kamalasaṇḍo”ti, evaṁ atthavisesavasena akammakāpi sakammakā hontīti dassento “na paridevāmi na anutthunāmī”ti-ādimāha. Anutthunasaddo ca sakammakavasena payujjati “purāṇāni anutthunan”ti-ādīsu. Ayañcettha payogoti iminā gāthāyañca anutthunanarodanaṁ adhippetanti dasseti.

80. Vuttanayenevāti iminā govatanti govatasamādānaṁ. Gosīlanti gavācāraṁ. Gocittanti “ajja paṭṭhāya gohi kātabbaṁ karissāmī”ti uppannacittanti imamatthaṁ atidisati. Gvākappe pana vattabbaṁ avasiṭṭhaṁ “kukkurākappe vuttasadisamevā”ti imināva atidiṭṭhaṁ, visiṭṭhañca yathā pana tatthāti-ādinā vuttameva. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ kukkuravatādīsu vuttanayameva.

81. Ekaccakammakiriyāvasenāti ekaccassa akusalakammassa kusalakammassa karaṇappasaṅgena. Imesanti govatikakukkuravatikānaṁ. Kiriyāti govatabhāvanādivasena pavattā kiriyā. Pākaṭā bhavissatīti “imasmiṁ kammacatukke idaṁ nāma kammaṁ bhajatī”ti pākaṭā bhavissati.

Kāḷakanti (MṬ.57./CS:pg.2.45) (a.ni.ṭī.2.4.232) malīnaṁ, cittassa apabhassarabhāvakaraṇanti attho. Taṁ panettha kammapathasampattameva adhippetanti āha “dasa-akusalakammapathan”ti. Kaṇhanti kaṇhābhijātihetuto vā kaṇhaṁ. Tenāha “kaṇhavipākan”ti. Apāyūpapatti manussesu ca dobhaggiyaṁ kaṇhavipāko, yathā tamabhāvo vutto, ekattaniddesena pana “apāye nibbattanato”ti vuttaṁ, nibbattāpanatoti attho. Sukkanti odātaṁ, cittassa pabhassarabhāvakaraṇanti attho, sukkābhijātihetuto vā sukkaṁ. Tenāha “sukkavipākan”ti. Saggūpapatti manussaloke sobhaggiyañca sukkavipāko, yathā ca jotibhāvo vutto, ekattaniddesena pana “sagge nibbattanato”ti vuttaṁ, nibbattāpanatoti attho, vomissakakammanti kālena kaṇhaṁ, kālena sukkanti evaṁ missakavasena katakammaṁ. “Sukhadukkhavipākan”ti vatvā sukhadukkhānaṁ pavatti-ākāraṁ dassetuṁ “missakakammañhī”ti-ādi vuttaṁ. Kammassa kaṇhasukkasamaññā kaṇhasukkābhijātihetutāyāti, apaccayagāmitāya tadubhayavinimuttassa kammakkhayakarakammassa idha sukkapariyāyopi na icchitoti āha-- “ubhaya …pe… asukkanti vuttan”ti. Tattha ubhayavipākassāti yathādhigatassa vipākassa. Sampattibhavapariyāpanno hi vipāko idha “sukkavipāko”ti adhippeto, na accantaparisuddho.

Sadukkhanti attanā uppādetabbena dukkhena sadukkhaṁ, dukkhasaṁvattanikanti attho. “Imasmiṁ Sutte cetanā dhuraṁ, upālisutte (ma.ni.2.56) kamman”ti heṭṭhā vuttampi atthaṁ idha sādhayati vijānanatthaṁ. Abhisaṅkharitvāti āyūhitvā. Taṁ pana paccayasamavāyasiddhito saṁkaḍḍhanaṁ piṇḍanaṁ viya hotīti āha-- “saṅkaḍḍhitvā, piṇḍaṁ katvāti attho”ti, sadukkhaṁ lokanti apāyalokamāha. Vipākaphassāti phassasīsena tattha vipākapavattamāha. Bhūtakammatoti nibbattakammato attanā katūpacitakammato. Yathābhūtanti yādisaṁ. Kammasabhāgavasenāti kammasarikkhakavasena. Upapatti hotīti apadādibhedā upapatti. Kammena viya vuttāti yaṁ karoti, tena upapajjatīti ekakammeneva jāyamānā viya vuttā apadādibhedā. Upapatti ca nāma vipākena hoti vipāke sambhavante ekaṁsena te upapattivisesā sambhavanti. Yadi evaṁ kasmā “tena upapajjatī”ti upapattikammahetukā vuttāti āha “yasmā panā”ti-ādi. Yena kammavipākena nibbattoti (MṬ.57./CS:pg.2.46) yena kammavipākena vipaccamānena ayaṁ satto nibbattoti vuccati. Taṁkammavipākaphassāti tassa tassa kammassa vipākabhūtā phassā. Kammena dātabbaṁ dāyaṁ tabbipākaṁ ādiyantīti kammadāyādā, phassā. Kammassa dāyajjatā kammaphalassa dāyajjaṁ, tasmā vuttaṁ “kammadāyajjā”ti. Tenāha “kammameva nesaṁ dāyajjaṁ santakan”ti.

Tisso ca heṭṭhimajjhānacetanāti idaṁ abyābajjhavedanaṁ vediyana-ekantasukhuppattiyā hetubhāvasādhanaṁ. Yadi evaṁ yathāvuttā jhānacetanā tāva hotu ekantasukhuppattihetubhāvato. Kāmāvacarā kintīti kāmāvacarā pana kusalacetanā taṁsabhāvābhāvato kinti kena pakārena abyābajjhamanosaṅkhāro nāma jātoti codeti, itaro pana na sabbā kāmāvacarakusalacetanā tathā gahitā, atha kho ekaccā jhānacetanānukūlāti dassento “kasiṇasajjanakāle kasiṇāsevanakāle labbhantī”ti āha. Tattha kasiṇāsevanacetanā gahetabbā, sā upacārajjhānassa sādhikā. Tena kāmāvacaracetanā paṭhamajjhānacetanāya ghaṭitāti kasiṇasajjanacetanāpi kadāci tādisā hotīti gahitā. Parikammādivasena hi pavattā bhāvanāmayā kāmāvacarakusalacetanā paṭhamajjhānassa āsannatāya vuttā. Catutthajjhānacetanā tatiyajjhānacetanāya ghaṭitāti idaṁ ekattakāya-ekattasaññīsattāvāsavatāya taṁsarikkhakā upekkhāpi īdisesu ṭhānesu sukhasarikkhatā, evaṁ santasabhāvatā ñāṇasahitatā ca. Keci pana catutthajjhānacetanānuguṇāti nidassentā kasiṇasajjanakāle kasiṇajjhānakāle kasiṇāsevanakāle labbhatīti tatiyajjhānacetanāya āsannaghaṭitatā vuttāti vadanti, taṁ tesaṁ matimattaṁ, vuttanayeneva tāsaṁ ghaṭitatā veditabbā. Ubhayamissakavasenāti ubhayesaṁ kusalākusalasaṅkhārānaṁ sukhadukkhānañca missakabhāvavasena. Vemānikapetānanti idaṁ bāhullato vuttaṁ, itaresampi vinipātikānaṁ kālena dukkhaṁ hotiyeva.

Tassa pahānāyāti tassa yathāvuttassa kammassa anuppattidhammatāpādanāya. Yā cetanāti yā apacayagāminicetanā. Kammaṁ patvāti sukhakammanti vuccamāne maggacetanāya añño paṇḍarataro dhammo nāma natthi (MṬ.57./CS:pg.2.47) accantapārisuddhibhāvato. Akaṇhā asukkāti āgatāti ettha sukkabhāvapaṭikkhepakāraṇaṁ heṭṭhā vuttanayameva. Tenāha “idaṁ pana kammacatukkaṁ patvā”ti-ādi.

82. Aniyyānikapakkheti aceḷakapabbajjāya kukkuravate ca. Yogeti ñāyadhammapaṭipattiyanti attho. Yonenāti yo titthiyaparivāso tena Bhagavatā paññatto. Yaṁ titthiyaparivāsaṁ samādiyitvāti ayamettha yojanā. Ghaṁsitvā suvaṇṇaṁ viya nighaṁsoppale. Koṭṭetvā hatthena viya kulālabhājanaṁ.

Vūpakaṭṭhoti vivitto ekībhūto. Pesitattoti nibbānaṁ pati pesitatto. Kāmaṁ tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ …pe… vihāsīti imināva arahattanikūṭena desanā niṭṭhāpitā hoti, āyasmato pana seniyassa paṭipattikittanaparametaṁ ujukaṁ āpanna-arahattabhāvadīpanaṁ, yadidaṁ “aññataro kho panā”ti-ādivacananti āha “arahattanikūṭenevā”ti. Arahattādhigamoyeva tassa tesaṁ abbhantaratā. Sesaṁ sabbaṁ suviññeyyameva.

Kukkuravatikasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.58.) 8.Abhayarājakumārasuttavaṇṇanā

83. Jātiyā asamāno nihīnācariyo paradattūpajīvikāya mātuyā kucchiyaṁ jāto pādasikaputto. Nindāvasena vadati etenāti vādo aguṇoti āha-- “vādaṁ āropehīti dosaṁ āropehī”ti. Nibbattavasena nirayaṁ arahati, nirayasaṁvattaniyena vā kammena niraye niyutto nerayiko. Āpāyikoti etthāpi eseva nayo. Avīcimhi uppajjitvā tattha āyukappasaññitaṁ antarakappaṁ tiṭṭhatīti kappaṭṭho. Nirayūpapattipariharaṇavasena tikicchituṁ sakkuṇeyyoti tekiccho, na tekiccho atekiccho. Dve ante mocetvāti pharusaṁ vā appiyaṁ vā kappeyyāti dve koṭṭhāse muñcitvā (MṬ.58./CS:pg.2.48) te anāmasitvā pucchitaṁ atthaṁ tato bahi karonto uggilati nāma. Taṁ pana evaṁ kātuṁ na sakkotīti āha-- “uggilituṁ bahi nīharituṁ na sakkhitī”ti. Evamevāyaṁ pucchā na gahetabbā, ayamettha dosoti taṁ apucchaṁ karonto apanayanto ogilati nāma, tathā pana asakkonto patiṭṭhāpento na ogilati nāma, Bhagavā pana tamatthaṁ okāsampi akaronto ubhayathāpi asakkhīti veditabbo. Kathaṁ? Bhagavā hi “na khvettha rājakumāra ekaṁsenā”ti vadanto nigaṇṭhassa adhippāyaṁ viparivatteti, ubho ante mocetvā pañhaṁ vissajjesi, evaṁ tāva uggilituṁ asakkhi. “Na tatra rājakumāra ekaṁsenā”ti vadanto eva ca “nāyaṁ pucchā evaṁ avibhāgena pucchitabbā, vibhajitvā pana pucchitabbā”ti pucchāya dosaṁ dīpento taṁ hārento ogilitumpi sakkhatīti.

Uṭṭhātuṁ na sakkhissati cittassa aññathā pavattiyā. Abhayo dve magge kataparicayo cheko nipuṇo vādasīlo ca hutvā vicarati. Tenāha-- “so vādajjhāsayatāya tassa vacanaṁ sampaṭicchanto ‘evaṁ, bhante’ti āhā”ti.

85. Evarūpanti yā paresaṁ appiyā amanāpā duruttavācā, evarūpā vācā, na pana pharusavācā. Pharusavācāya hi setughāto Tathāgatānaṁ. Cetanāpharusatāya hi pharusavācā icchitā, na paresaṁ appiyatāmattena. Naṭṭhā nigaṇṭhā ogilikādisammatassa pañhassa ekavacanena viddhaṁsitattā.

86. Dārakassa aṅke nisīdanassa kāraṇaṁ dassetuṁ “lesavādino”ti-ādi vuttaṁ. Tattha lesavādinoti chalavādino, vādamagge vā aparipuṇṇatāya lesamatteneva vādasīlā. Osaṭasaṅgāmoti anekavāraṁ paravādamaddanavasena otiṇṇavādasaṅgāmo. Vijjhitvāti nakhena vijjhitvā. Imamevāti yvāyaṁ dārako attano vādabhaṅgapariharaṇatthaṁ iminā aṅke nisīdāpito, imameva assa dārakaṁ upamaṁ nissayaṁ katvā vādaṁ bhindissāmi. “Assa vādaṁ appaṭitatāya upamāya bhañjissāmī”ti cintetvā.

Apaneyyaṁ (MṬ.58./CS:pg.2.49) assa ahanti assa dārakassa mukhato ahaṁ taṁ apaneyyaṁ. Abhūtatthova abhūtaṁ uttarapadalopenāti āha “abhūtanti abhūtatthan”ti. Atacchanti tasseva vevacananti āha “atacchanti na tacchan”ti. Abhūtanti vā asantaṁ avijjamānaṁ. Atacchanti atathākāraṁ. Anatthasaṁhitanti diṭṭhadhammikena, samparāyikena vā anatthena saṁhitaṁ, anatthe vā saṁhitaṁ, na atthoti vā anattho, atthassa paṭipakkho sabhāvo, tena saṁhitanti anatthasaṁhitaṁ, pisuṇavācaṁ samphappalāpañcāti attho. Evamettha catubbidhassapi vacīduccaritassa gahitatā daṭṭhabbā.

Duppayuttoti duppaṭipanno. Na taṁ Tathāgato bhāsati abhūtatādidosaduṭṭhattā. Tampi Tathāgato na bhāsati bhūtatthepi anatthasaṁhitatādidosaduṭṭhattā.

Ṭhānaṁ kāraṇaṁ etissā atthīti ṭhāniyā ka-kārassa ya-kāraṁ katvā, na ṭhāniyāti aṭṭhāniyā, nikkāraṇā ayuttiyuttā, sā eva kathāti aṭṭhāniyakathā. Attapaccakkhakathaṁ kathemāti attanā eva paccakkhaṁ katvā pavattiyamānaṁ chalakathaṁ kathema.

Gāmikamahallako “ime maṁ vañcetukāmā, ahameva dāni ime vañcessāmī”ti cintetvā “evaṁ bhavissatī”ti-ādimāha. “Na mayaṁ dāsā”tipi vattuṁ nāsakkhiṁsu pubbe tathākatikāya katattā.

Tatiyaṁ tatiyamevāti dvīsupi pakkhesu tatiyaṁ tatiyameva vācaṁ. Bhāsitabbakālaṁ anatikkamitvāti yassa yadā yathā bhāsitabbaṁ, tassa tadā tatheva ca bhāsanato bhāsitabbaṁ kāraṇaṁ bhāsitabbakālañca anatikkamitvāva bhāsati.

87. Ṭhānuppattikañāṇenāti ṭhāne eva uppajjanakañāṇena. Tasmiṁ tasmiṁ kāraṇe tassa taṁ taṁ avatthāya uppajjanakañāṇena, dhammānaṁ yathāsabhāvato avabujjhanasabhāvoti dhammasabhāvo. Dhamme sabhāvadhamme anavasese vā yāthāvato upadhāretīti dhammadhātu, sabbaññutā. Tenāha “sabbaññutaññāṇassetaṁ adhivacanan”ti. Suppaṭividdhanti sabbaṁ ñeyyadhammaṁ suṭṭhu paṭivijjhanavasena, suṭṭhu paṭividdhanti attho. Tenāha “hatthagataṁ Bhagavato”ti. Neyyapuggalavasena pariniṭṭhitāti kathāparivibhāgena ayameva (MṬ.58./CS:pg.2.50) desanā cattāri ariyasaccāni dassento arahattaṁ paccakkhāsīti.

Abhayarājakumārasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.59.) 9.Bahuvedaniyasuttavaṇṇanā

88. Pañcakaṅgoti vaḍḍhakīkiccasādhane vāsi-ādipañcakaṁ aṅgaṁ saṁdhanaṁ etasminti pañcakaṅgo. Thambhādivatthūnaṁ thapanaṭṭhena thapati. Paṇḍita-Udāyitthero, na Kāḷudāyī thero.

89. Pariyāyati attano phalaṁ vattetīti pariyāyo, kāraṇaṁ. Vedanāsannissito ca kāyikacetasikabhāvo kāraṇaṁ. Tenāha-- “kāyikacetasikavasena dve veditabbā”ti. Tattha pasādakāyasannissitā kāyikā, cetosannissitā cetasikā. Sukhādivasena tissoti ettha sukhanadukkhanupekkhanāni sukhādivedanāya kāraṇaṁ. Tāni hi pavattinimittāni katvā tattha sukhādisaddappavatti, iminā nayena sesesupi yathārahaṁ kāraṇaṁ niddhāretvā vattabbaṁ. Upavicāravasenāti ārammaṇaṁ upecca savisesapavattivasena. Yasmiñhi ārammaṇe somanassavedanā pavattati, ārammaṇatāya taṁ upagantvā itaravedanāhi visiṭṭhatāya savisesaṁ tattha pavatti. Tenāha “somanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicaratī”ti. Esa nayo sesavedanāsu gehassitānīti gehanissitāni.

90. Pariyāyenāti “idamettha dukkhasminti vadāmī”ti vuttaṭṭhānaṁ sandhāya vadati. Taṁ dassentoti kāmañcettha sutte-- “dvepānanda, vedanā vuttā”ti dve ādiṁ katvā vedanā dassitā, ekāpi pana dassitā evāti dassento. Upatthambhetunti ekāpi vedanā vuttā mayā pariyāyena, evaṁ sati dvepi vattabbāti evaṁ tassa vādaṁ upatthambhetuṁ. Kathaṁ pana ekā vedanā vuttāti? Yaṁ kiñci vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, idamettha dukkhasminti vadāmīti. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ itivuttakavaṇṇanāyaṁ (itivu.aṭṭha.52ādayo) paramatthadīpaniyaṁ vuttanayena veditabbaṁ.

Kathaṁ (MṬ.59./CS:pg.2.51) panettha rūpāvacaracatutthe arūpesu saññāvedayitanirodhe sukhaṁ uddhatanti āha “ettha cā”ti-ādi. Santaṭṭhenāti paṭipakkhadhammānaṁ vūpasantabhāvena. Paṇītaṭṭhenāti bhāvanāvisesavisiṭṭhena atappakabhāveneva seṭṭhabhāvena ca, paccayavisesena padhānabhāvaṁ nītantipi paṇītaṁ. Vedayitasukhaṁ nāma vedanābhūtaṁ sukhanti katvā. Avedayitasukhaṁ nāma yāvatā niddukkhatā, tāvatā sukhanti vuccatīti.Atha vā nirodho suṭṭhu khādati khanati kāyikacetasikābādhanti vattabbataṁ arahati sattāhampi tattha dukkhassa nirujjhanato. Tenāha “niddukkhabhāvasaṅkhātena sukhaṭṭhenā”ti.

91. Yasmiṁ yasmiṁ bhave, cittuppāde, avatthāya vā niddukkhabhāvo, dukkhassa paṭipakkhatā anupalabbhanena dukkhavivittaṁ, taṁ sukhasmiṁyeva paññapeti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Bahuvedanīyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.60.)10.Apaṇṇakasuttavaṇṇanā

93. Nānāvidhāti nānāvidhadiṭṭhikā samaṇabrāhmaṇāti pabbajjāmattena samaṇā, jātimattena brāhmaṇā ca. Dassananti diṭṭhi. Gahitanti abhinivissa gahitaṁ. Iti te attano dassanaṁ gahetukāmā pucchanti. Vinā dassanena loko na niyyātīti vimokkhabhāvanāya ekena dassanena vinā loko saṁsāradukkhato na nigacchati. Ekadiṭṭhiyampi patiṭṭhātuṁ nāsakkhiṁsu saddhākārābhāvato. Tathā hi te imāya desanāya saraṇesu patiṭṭhahiṁsu. Yasmā aviparīte saddheyyavatthusmiṁ uppannasaddhā “ākāravatī”ti adhippetā, tasmā yo loke aviparītadhammadesanā, ayamevesāti pavattā maggasādhanagatāya saddhāya kāraṇabhāvato tannissayā saddhā, sā ākāravatīti vuttā. Avatthusmiñhi saddhā ayuttakāraṇatāya na ākāravatī. Ākāravatīti ettha vatī-saddo na kevalaṁ atthitāmattadīpako, atha kho atisayatthadīpako pāsaṁsatthadīpako vā daṭṭhabbo. Tena ākāravatīti saddheyyavatthuvasena atisayakāraṇavatīti vā pāsaṁsakāraṇavatīti vā (MṬ.60./CS:pg.2.52) ayamettha attho. Apaṇṇakoti ettha yathā kañci atthaṁ sādhetuṁ āraddhassa payogo viraddho, tattha akārako viya hoti punapi ārabhitabbatāya. Aviraddho pana atthassa sādhanato apaṇṇako, evaṁ ayampi dhammo abhibhavitvā pavattanato ekaṁsato “apaṇṇako”ti vutto. Tenāha “aviraddho advejjhagāmī ekaṁsagāhiko”ti.

94. Tabbipaccanīkabhūtāti tassā micchādiṭṭhiyā paccanīkabhūtā.

95. Nesanti kusalānaṁ dhammānaṁ. Akusalato nikkhantabhāveti asaṁkiliṭṭhabhāve. Ānisaṁsoti suddhavipākatā. Visuddhipakkhoti visuddhibhāvo pariyodātatā. Abhūtadhammassa diṭṭhibhāvassa saññāpanā ācikkhanā abhūtadhammasaññāpanā. Sāvajjesu paramavajje micchādassane paggahaṇanti kuto susīlyassa paggahoti āha-- “micchādassanaṁ gaṇhantasseva susīlyaṁ pahīnaṁ hotī”ti. Micchādiṭṭhi-ādayoti ettha micchāsaṅkappo paralokābhāvacintā, micchāvācā paralokābhāvavādabhūto musāvādo, ariyānaṁ paccanīkatādayo. Aparāparaṁ uppajjanavasenāti punappunaṁ citte uppajjanavasena. Pāpakā akusalā dhammāti paccavekkhaṇasaññāpanādikāle uppajjanakā tathāpavattā akusalakhandha.

Kaliggahoti anatthapariggaho. So pana yasmā diṭṭheva dhamme abhisamparāyañca parājayo hotīti āha “parājayaggāho”ti. Dussamattoti ettha du-saddo “samādinno”ti etthāpi ānetvā yojetabboti āha “dupparāmaṭṭho”ti. Yathā dupparāmaṭṭho hoti, evaṁ samādinno dussamatto dusamādinno vutto. Sakavādameva pharitvāti attano natthikavādameva “idameva saccaṁ moghamaññan”ti (ma.ni.2.187 3.27-28) avadhārento aññassa okāsa-adānavasena pharitvā. Tenāha “adhimuccitvā”ti. “Sambuddho”ti-ādi adhimuccanākāradassanaṁ. Riñcatīti viveceti apaneti. Tenāha “vajjetī”ti.

96. Kaṭaggahoti kataṁ sabbaso siddhimeva katvā gahaṇaṁ. So pana jayalābho hotīti vuttaṁ “jayaggāho”ti. Suggahitoti suṭṭhukaraṇavasena gahito. Suparāmaṭṭhoti suṭṭhu parāparaṁ āsevanavasena āmaṭṭho (MṬ.60./CS:pg.2.53) Ubhayenapi tassa kammassa katūpacitabhāvaṁ dasseti, sotthibhāvāvahattañca saggupapattisaṁvattanato pāpasabhāvapahānato ca.

97. Sahatthā karontassāti (dī.ni.ṭī.1.166 saṁ.ni.ṭī.2.3.211) sahattheneva karontassa. Nissaggiyathāvarādayopi idha sahatthakaraṇeneva saṅgahitā. Pacanaṁ dahanaṁ vibādhananti āha “daṇḍena pīḷentassā”ti. Sokaṁ sayaṁ karontassāti parassa sokakāraṇaṁ sayaṁ karontassa, sokaṁ vā uppādentassa. Parehi attano vacanakarehi. Sayampi phandatoti parassa vibādhanapayogena sayampi phandato. Atipātayatoti padaṁ suddhakattu-atthe hetukattu-atthe ca vattatīti āha “hanantassapi hanāpentassāpī”ti.

Gharassa bhitti anto bahi ca sandhitā hutvā ṭhitā gharasandhi. Kiñcipi asesetvā niravasesameva lopoti nillopo. Ekāgāre niyutto vilopo ekāgāriko. Parito sabbaso panthe hananaṁ paripantho. Pāpaṁ na karīyati pubbe asato uppādetuṁ asakkuṇeyyattā, tasmā natthi pāpaṁ. Yadi evaṁ kathaṁ sattā pāpaṁ paṭipajjantīti āha-- “sattā pana karomāti evaṁsaññino hontī”ti. Evaṁ kirassa hoti “imesañhi sattānaṁ hiṁsādikiriyā na attānaṁ phusati tassa niccatāya nibbikārattā, sarīraṁ pana acetanaṁ kaṭṭhakaliṅgarūpamaṁ, tasmiṁ vikopitepi na kiñci pāpan”ti. Khuranemināti nisitakhuramayaneminā. Gaṅgāya dakkhiṇadisā appatirūpadeso, uttaradisā patirūpadesoti adhippāyena “dakkhiṇañce”ti-ādi vuttanti “dakkhiṇatīre manussā kakkhaḷā”ti-ādimāha.

Mahāyāganti mahāvijitayaññasadisaṁ mahāyāgaṁ. Sīlasaṁyamenāti kāyikavācasikasaṁvarena. Saccavacanenāti saccavācāya. Tassa visuṁ vacanaṁ loke garutarapuññasammatabhāvato. Yathā hi pāpadhammesu musāvādo garu, evaṁ puññadhammesu saccavācā. Tenāha Bhagavā-- “ekaṁ dhammamatītassā”ti-ādi (dha.pa.176). Vuttanayenevāti kaṇhapakkhe vuttanayena. Tattha hi-- “natthi pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo”ti āgataṁ, idha “Atthi puññaṁ, atthi puññassa āgamo”ti āgataṁ, ayameva viseso. Sesaṁ vuttasadisamevāti (MṬ.60./CS:pg.2.54) “tesametaṁ pāṭikaṅkhan”ti evamādiṁ sandhāya vadati, taṁ heṭṭhā purimavārasadisaṁ.

100. Ubhayenāti hetupaccayapaṭisedhavacanena. Saṁkilesapaccayanti saṁsāre paribbhamanena kilinnassa malinabhāvassa kāraṇaṁ. Vuttavipariyāyena visuddhipaccayanti saddattho veditabbo. Balanti-ādīsu sattānaṁ saṁkilesāvahaṁ vodānāvahañca ussāhasaṅkhātaṁ balaṁ vā, sūravīrabhāvasaṅkhātaṁ vīriyaṁ vā, purisena kattabbo purisathāmo vā, so eva paraṁ paraṁ ṭhānaṁ akkamanappattiyā purisaparakkamo vā natthi na upalabbhati.

Satvayogato, rūpādīsu sattavisattatāya ca sattā. Pāṇanato assāsapassāsavasena pavattiyā pāṇā. Te pana so ekindriyādivasena vibhajitvā vadatīti āha “ekindriyo”ti-ādi. Aṇḍakosādīsu bhavanato bhūtāti vuccantīti āha “aṇḍakosa …pe… vadantī”ti. Jīvanato pāṇaṁ dhārento viya vaḍḍhanato jīvāti evaṁ sattapāṇabhūtajīvesu saddattho veditabbo. Natthi etesaṁ saṁkilesavisuddhīsu vasoti avasā. Natthi nesaṁ balaṁ vīriyañcāti abalā avīriyā. Niyatatāti acchejjasuttāvutābhejjamaṇi viya niyatapavattanatāya gatijātibandhapajahavasena niyāmo. Tattha tattha gamananti channaṁ abhijātīnaṁ tāsu tāsu gatīsu upagamanaṁ samavāyena samāgamo. Sabhāvoyevāti yathā kaṇṭakassa tikkhatā, kabiṭṭhaphalānaṁ parimaṇḍalatā, migapakkhīnaṁ vicittākāratā, evaṁ sabbassapi lokassa hetupaccayena vinā tathā tathā pariṇāmo, ayaṁ sabhāvoyeva akittimoyeva. Tenāha “yena hī”ti-ādi.

Sakuṇe hanatīti sākuṇiko, tathā sūkariko. Luddoti aññopi yo koci māgaviko nesādo. Pāpakammapasutatāya kaṇhābhijāti nāma. Bhikkhūti sākiyā bhikkhū, macchamaṁsakhādanato nīlābhijātīti vadanti. Ñāyaladdhepi paccaye bhuñjamānā ājīvakasamayassa vilomagāhitāya “paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādantī”ti vadanti. Eke pabbajitā ye savisesaṁ attakilamathānuyogamanuyuttā. Tathā (MṬ.60./CS:pg.2.55) hi te kaṇṭake vattentā viya hontīti kaṇṭakavuttikāti vuttā. Ṭhatvā bhuñjanadānapaṭikkhepādivatasamāyogena paṇḍaratarā. Acelakasāvakāti ājīvakasāvake vadati. Te kira ājīvakaladdhiyā visuddhacittatāya nigaṇṭhehipi paṇḍaratarā. Nandādayo hi tathārūpāya paṭipattiyā pattabbā, tasmā nandādayo nigaṇṭhehi ājīvakasāvakehi ca paṇḍaratarāti vuttā “sukkābhijātī”ti.

Ayametesaṁ laddhīti sākuṇikādibhāvūpagamanena kaṇhābhijāti-ādīsu dukkhaṁ sukhañca paṭisaṁvedentā anukkamena Mahākappānaṁ cullāsītisahassāni khepetvā ājīvakabhāvūpagamanena paramasukkābhijātiyaṁ ṭhatvā saṁsārato sujjhantīti ayaṁ tesaṁ niyati ājīvakānaṁ laddhi.

“Natthi dinnan”ti vadanto natthiko dānassa phalaṁ paṭikkhipatīti āha-- “natthikadiṭṭhi vipākaṁ paṭibāhatī”ti. Tathā ceva heṭṭhā saṁvaṇṇitaṁ “natthikadiṭṭhi hi natthitamāhā”ti. Ahetukadiṭṭhi ubhayanti kammaṁ vipākañca ubhayaṁ. So hi “ahetū apaccayā sattā saṁkilissanti visujjhantī”ti vadanto kammassa viya vipākassapi saṁkilesavisuddhīnaṁ paccayattābhāvavacanato tadubhayaṁ paṭibāhati nāma. Vipāko paṭibāhito hoti asati kamme vipākābhāvato. Kammaṁ paṭibāhitaṁ hoti asati vipāke kammassa niratthakabhāvāpattito. Atthatoti sarūpena. Ubhayapaṭibāhakāti visuṁ visuṁ taṁtaṁdiṭṭhitā vuttāpi sabbe te natthikādayo natthikadiṭṭhi-ādivasena paccekaṁ tividhadiṭṭhikā eva ubhayapaṭibāhakattā. “Ubhayapaṭibāhakā”ti hi hetuvacanaṁ. Ahetukavādā cāti-ādi paṭiññāvacanaṁ. Yo hi vipākapaṭibāhanena natthikadiṭṭhiko, so atthato kammapaṭibāhanena akiriyadiṭṭhiko, ubhayapaṭibāhanena ahetukadiṭṭhiko ca hoti. Sesadvayepi eseva nayo.

Sajjhāyantīti taṁ diṭṭhidīpakaṁ ganthaṁ uggahetvā paṭhanti. Vīmaṁsantīti tassa atthaṁ vicārenti. Tesanti-ādi vīmaṁsanākāradassanaṁ. Tasmiṁ ārammaṇeti yathāparikappitakammaphalābhāvadīpake “natthi dinnan”ti-ādinayappavattāya laddhiyā ārammaṇe. Micchāsati santiṭṭhatīti “natthi dinnan”ti-ādivasena (MṬ.60./CS:pg.2.56) anussavūpaladdhe atthe tadākāraparivitakkanehi saviggahe viya sarūpato cittassa paccupaṭṭhite cirakālaparicayena “evametan”ti nijjhānakkhamabhāvūpagamanena nijjhānakkhantiyā tathā gahite punappunaṁ tatheva āsevantassa bahulīkarontassa micchāvitakkena samādiyamānā micchāvāyāmupatthambhitā ataṁsabhāvaṁ “taṁsabhāvan”ti gaṇhantī micchāsatīti laddhanāmā taṁladdhisahagatā taṇhā santiṭṭhati Cittaṁ ekaggaṁ hotīti yathāvuttavitakkādipaccayalābhena tasmiṁ ārammaṇe avaṭṭhitatāya anekaggaṁ pahāya ekaggaṁ appitaṁ viya hoti. Micchāsamādhipi hi paccayavisesehi laddhabhāvanābalehi kadāci samādhānapatirūpakiccakaro hotiyeva vālavijjhanādīsu viyāti daṭṭhabbaṁ. Javanāni javantīti anekakkhattuṁ tenākārena pubbabhāgiyesu javanavāresu pavattesu sabbapacchime javanavāre satta javanāni javanti. Paṭhamajavane pana satekicchā honti, tathā dutiyādīsūti dhammasabhāvadassanametaṁ, na pana tasmiṁ khaṇe tesaṁ satekicchabhāvāpādanaṁ kenaci sakkā kātuṁ.

Tatthāti tesu tīsu micchādassanesu. Koci ekaṁ dassanaṁ okkamatīti yassa ekasmiṁyeva abhiniveso āsevanā ca pavattā, so ekaṁyeva dassanaṁ okkamati. Yassa pana dvīsu, tīsupi vā abhinivesanā pavattā, so dve tīṇi okkamati. Etena yā pubbe ubhayapaṭibāhanatāmukhena vuttā atthasiddhā sabbadiṭṭhikatā, sā pubbabhāgiyā. Yā pana micchattaniyāmokkanti bhūtā, sā yathāsakaṁ paccayasamudāgamasiddhito bhinnārammaṇānaṁ viya visesādhigamānaṁ aññamaññaṁ ekajjhaṁ anuppattiyā asaṁkiṇṇā evāti dasseti. Ekasmiṁ okkantepīti-ādinā tissannampi diṭṭhīnaṁ samānabalataṁ samānaphalatañca dasseti, tasmā tissopi cetā ekassa uppannā aññamaññaṁ abbokiṇṇā eva, ekāya vipāke dinne itarā anubalappadāyikā honti. Vaṭṭakhāṇu nāmāti idaṁ vacanaṁ neyyatthaṁ, na nītatthanti taṁ vivaritvā dassetuṁ kiṁ panesāti-ādi vuttaṁ, akusalaṁ nāmetaṁ abalaṁ dubbalaṁ, na kusalaṁ viya mahābalanti āha-- “ekasmiṁyeva attabhāve niyato”ti. Aññathā sammattaniyāmo viya micchattaniyāmopi accantiko siyā. Yadi evaṁ vaṭṭakhāṇukajotanā kathanti āha “āsevanavasena panā”ti-ādi, tasmā yathā “sakiṁ nimuggo (MṬ.60./CS:pg.2.57) nimuggova hotī”ti (a.ni.7.15) vuttaṁ, evaṁ vaṭṭakhāṇukajotanā. Yādise hi paccaye paṭicca ayaṁ taṁtaṁdassanaṁ okkanto puna kadāci tappaṭipakkhe paccaye paṭicca tato sīsukkhipanamassa na hotīti na vattabbaṁ. Tena vuttaṁ “yebhuyyenā”ti.

Tasmāti yasmā evaṁ saṁsārakhāṇubhāvassapi paccayo akalyāṇajano, tasmā. Bhūtikāmoti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthānaṁ vasena attano guṇehi vaḍḍhikāmo. Yaṁ panettha keci vadanti “yathā cirakālabhāvanāya paripākūpagamaladdhabalattā upanissayakusalā akusale sabbaso samucchindanti, evaṁ akusaladhammā tatopi cirakālabhāvanāsambhavato laddhabalā hutvā kadāci kusaladhammepi samucchindanti. Evañca katvā daḷhamicchābhinivesassa micchādiṭṭhikassa vaṭṭakhāṇukabhāvajotanāpi samatthitā hotī”ti yathā taṁ “vassabhaññānaṁ diṭṭhī”ti, taṁ na, micchattaniyatadhammānaṁ cirakālabhāvanāmattena na paṭipakkhassa pajahanasamatthatā, atha kho dhammatāsiddhena paccayavisesāhitasāmatthiyena attano pahāyakasabhāvena pahāyakabhāvo bhāvanākusalānaṁyeva vutto, akusalānaṁyeva ca pahātabbabhāvo “dassanena pahātabbā”ti-ādinā nayena, akusalānaṁyeva dubbalabhāvo “abalānaṁ balīyantī”ti-ādinā (su.ni.776 mahāni.5) (yuttināpi nāmato vā adhigamaniyo āloko ālokabhāvato bāhirāraṇekā viya na cettha paṭiññatte bhāvesatā sotuno āsaṁkitabbā visesavassa sādhetabbato sāmaññassa ca sotubhāvena adhippetattā veda-saddassa lopo dīpe sabhāve sādhane yathā taṁ saddayabhāvassa nāpi visuddhaka-anumānādivirodhasambhāvato. Na hi sakkā antarālokassa bāhirālokassa viya rūpakāyaṁ upādāya rūpatā cakkhuviññeyyattādike patiṭṭhāpetuṁ sakkāti vuttaṁ, nanupi antarāloko aviggahattā vedanā viyāti saddheva ñāṇālokassa avijjandhakārā viya vidhamaniyabhāve sabbesampi kusaladhammānaṁ kenacipi akusaladhammena samucchindaniyatā siddhāva hoti). Vaṭṭakhāṇukacodanāya yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttamevāti tiṭṭhatesā bālajanavikatthanā.

103. Jhānacittamayāti (MṬ.60./CS:pg.2.58) rūpāvacarajjhānacittena nibbattā. Tathā hi tesaṁ visesena jhānamanasā nibbattattā “manomayā”ti vuttā, avisesena pana abhisaṅkhāramanasā sabbepi sattā manomayā eva. Saññāmayāti etthāpi eseva nayo. Tenāha “arūpajjhānasaññāyā”ti. Ayanti rūpitābhāvapaṭipajjanakapuggalo. Appaṭiladdhajjhānoti anadhigatarūpajjhāno. Tassapīti takkinopi. Rūpajjhāne kaṅkhā natthi anussavavasena laddhavinicchayattā.

104. Sārāgāyāti sarāgabhāvāya. Santiketi samīpe, na thāmagatā diṭṭhinātidūrattā sarāgā, na sampayuttattā. Sā hi na thāmagatā vaṭṭapariyāpannesu dhammesu rajjatīti viññāyatīti āha-- “rāgavasena vaṭṭe rajjanassā”ti. Sabbepi saṁyojanā taṇhāvaseneva sambhavantīti āha-- “taṇhāvasena saṁyojanatthāyā”ti. Āruppe panassa kaṅkhā natthīti anussavavasena laddhanicchayaṁ sandhāya vuttaṁ. Kāmaṁ duggatidukkhānaṁ ekantasaṁvattanena natthikadiṭṭhi-ādīnaṁ apaṇṇakatā pākaṭā eva, nippariyāyena pana anavajjassa atthassa ekantasādhakaṁ apaṇṇakanti katvā codanā, sāvajjassapi atthassa sādhane ekaṁsikabhāvaṁ gahetvā parihāro. Tenāha “gahaṇavasenā”ti-ādi. Tena ruḷhīvasena “natthi dinnan”ti-ādīni apaṇṇakaṅgāni jātānīti dasseti.

105. Heṭṭhā tayo puggalāva hontīti attantapo parantapoti imasmiṁ catukke heṭṭhā tayo puggalā honti. Yathāvuttā pañcapi puggalā duppaṭipannāva, tato atthikavādādayo pañcapuggalā sammāpaṭipannatāya imasmiṁ catukke eko catutthapuggalova hoti. Etamatthaṁ dassetunti idha heṭṭhā vuttapuggalapañcakadvayaṁ imasmiṁ catukke eva saṅgahaṁ gacchatīti vibhāgena duppaṭipattisuppaṭipattiyo dassetuṁ Bhagavā imaṁ desanaṁ ārabhīti. Yaṁ panettha atthato avibhattaṁ, taṁ suviññeyyameva.

Apaṇṇakasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

Niṭṭhitā ca gahapativaggavaṇṇanā.

2.Bhikkhuvaggo

(MṬ.61.) 1.Ambalaṭṭhikarāhulovādasuttavaṇṇanā

107. Ambalaṭṭhikāyanti (MṬ.61./CS:pg.2.59) ettha ambalaṭṭhikā vuccati sujāto taruṇambarukkho, tassa pana avidūre kato pāsādo idha “ambalaṭṭhikā”ti adhippeto. Tenāha “veḷuvanavihārassā”ti-ādi. Padhānagharasaṅkhepeti bhāvanāgehappakāre yogīnaṁ geheti attho. Tikhiṇova hoti, na tassa tikhiṇabhāvo kenaci kātabbo sabhāvasiddhattā. Evameva attano vimuttiparipācanakammunā tikkhavisadabhāvappattiyā ayampi āyasmā …pe… tattha vihāsi. Pakatipaññattamevāti pakatiyā paññattaṁ Buddhānaṁ upagamanato puretarameva cārittavasena paññattaṁ.

108. Udakaṁ anena dhīyati, ṭhapīyati vā etthāti udakādhānaṁ. Udakaṭṭhānanti ca khuddakabhājanaṁ. “Ovādadānatthaṁ āmantesī”ti vatvā taṁ panassa ovādadānaṁ na idheva, atha kho bahūsu ṭhānesu bahukkhattuṁ pavattitanti tāni tāni saṅkhepato dassetvā idha saṁvaṇṇanatthaṁ “Bhagavatā hī”ti-ādi vuttaṁ.

Tattha sabbabuddhehi avijahitanti iminā sabbesaṁ Buddhānaṁ sāsane kumārapañhā nāma hotīti dasseti. Ekekato paṭṭhāya yāva dasakā pavattā dasa pucchā etassāti dasapucchaṁ, ekekato paṭṭhāya yāva dasakā ekuttaravasena pavattaṁ vissajjanatthāya pañcapaṇṇasavissajjanaṁ sāmaṇerapañhanti sambandho. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ paramatthajotikāyaṁ Khuddakaṭṭhakathāyaṁ (khu.pa.aṭṭha. 4.kumārapañhavaṇṇanā) vuttanayeneva veditabbaṁ. Anādīnavadassitāya abhiṇhaṁ musā samudācaraṇato “piyamusāvādā”ti vuttaṁ, udakāvasesachaḍḍana-udakādhānanikujjana-ukkujjanadassanasaññitā catasso udakādhānūpamāyo sabbassa yuddhakammassa akaraṇakaraṇavasena dassitā dve hatthi-upamāyo.

Tattha Rāhulasuttanti Suttanipāte āgataṁ Rāhulasuttaṁ (su.ni.337ādayo). Abhiṇhovādavasena vuttanti iminā antarantarā taṁ suttaṁ kathetvā Bhagavā theraṁ ovadatīti dasseti. Idañca panāti idaṁ yathāvuttaṁ Bhagavato taṁtaṁkālānurūpaṁ attano ovādadānaṁ sandhāya. Bījanti aṇḍaṁ. Passasi nūti (MṬ.61./CS:pg.2.60) nu-saddo anujānane, nanu passasīti attho. Saccadhammaṁ laṅghitvā ṭhitassa kiñcipi akattabbaṁ nāma pāpaṁ natthīti āha-- “sampajānamusāvāde saṁvararahitassa opammadassanatthaṁ vuttā”ti. Tathā hi--

“Ekaṁ dhammamatītassa, musāvādissa jantuno;

Vitiṇṇaparalokassa, natthi pāpamakāriyan”ti. (dha.pa.176).

Uruḷhavāti uruḷho hutvā ussito. So pana damavasena abhiruyha vaḍḍhito ārohanayogyo ca hotīti āha “abhivaḍḍhito ārohasampanno”ti. Āgatāgateti attano yogyapadesaṁ āgatāgate. Paṭisenāya phalakakoṭṭhakamuṇḍapākārādayoti paṭisenāya attano ārakkhatthāya ṭhapite phalakakoṭṭhake ceva uddhacchadapākārādike ca. Etaṁ padesanti etaṁ parasenāpadesaṁ. Ettakenāti olokanamattena. Tassa olokanākāradassaneneva. Satampi sahassampi senānīkaṁ dvedhā bhijjati, tīrapātikaṁ madditaṁ hutvā padātā hutvā dvedhā hutvā palāyanti. Kaṇṇehi paharitvāti pageva sarānaṁ āgamanasaddaṁ upadhāretvā yathā vego na hoti, evaṁ samuṭṭhāpetvā tehi paharitvā pātanaṁ. Paṭihatthipaṭi-assāti-ādinā paccekaṁ pati-saddo yojetabboti. Dīghāsilaṭṭhiyāti dīghalatāya asilaṭṭhiyā.

Karaṇeti kammakaraṇe. Maññati hatthāroho. Ayamuggaranti tādise kāle gahitamuggaraṁ. Oloketvāti ñāṇacakkhunā disvā, abhiṇhaṁ sampajaññaṁ upaṭṭhapetvāti attho.

109. Sasakkanti passituṁ yuttaṁ katvā ussāhaṁ janetvā na karaṇīyaṁ, tādisaṁ niyamato akattabbaṁ hotīti āha “ekaṁseneva na kātabban”ti. Paṭisaṁhareyyāsīti karaṇato saṅkocaṁ āpajjeyyāsi. Yathābhūto asanto nivatto akaronto nāma hotīti āha “nivatteyyāsi mā kareyyāsī”ti. Anupadeyyāsīti anubalappadāyī bhaveyyāsi. Tenāha “upatthambheyyāsī”ti. Taṁ pana anubalappadānaṁ upatthambhanaṁ punappunaṁ karaṇamevāti āha “punappunaṁ kareyyāsī”ti (MṬ.61./CS:pg.2.61) Sikkhamānoti taṁyeva adhisīlasikkhaṁ tannissayañca sikkhādvayaṁ sikkhanto sampādento.

111. Kittake pana ṭhāneti kittake ṭhāne pavattāni. Avidūre eva pavattānīti dassento “ekasmiṁ purebhatteyeva sodhetabbānī”ti āha. Evañhi tāni susodhitāni honti suparisuddhāni. Paresaṁ appiyaṁ garuṁ gārayhaṁ, yathāvuttaṭṭhānato pana aññaṁ vā kammaṭṭhānamanasikāreneva kāyakammādīni parisodhitāni hontīti na gahitaṁ. Paṭighaṁ vāti ettha vā-saddena asamapekkhaṇe mohassa saṅgaho daṭṭhabbo.

112. Vuttanayena kāyakammādiparisodhanaṁ nāma idheva, na ito bahiddhāti āha “Buddhā …pe… sāvakā vā”ti. Te hi atthato samaṇabrāhmaṇā vāti. Tasmāti yasmā sabbabuddhapaccekabuddhasāvakehi āruḷhamaggo, Rāhula, mayā tuyhaṁ ācikkhito, tasmā. Tena anusikkhantena tayā evaṁ sikkhitabbanti ovādaṁ adāsi. Sesaṁ vuttanayattā suviññeyyameva.

Ambalaṭṭhikarāhulovādasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā Samattā.

(MṬ.62.)2.Mahārāhulovādasuttavaṇṇanā

113. Iriyāpathānubandhanenāti iriyāpathagamanānubandhanena, na paṭipattigamanānubandhanena. Aññameva hi Buddhānaṁ paṭipattigamanaṁ aññaṁ sāvakānaṁ. Vilāsitagamanenāti-- “dūre pādaṁ na uddharati, na accāsanne pādaṁ nikkhipati, nātisīghaṁ gacchati nātisaṇikan”ti-ādinā (saṁ.ni.aṭṭha.3.4.243 udā.aṭṭha.76 sārattha.ṭī.mahāvagga 3.285) vuttena sabhāvasīlena Buddhānaṁ cāturiyagamanena. Tadeva hi sandhāya “pade padaṁ nikkhipanto”ti vuttaṁ. Padānupadikoti Rāhulattherassapi lakkhaṇapāripūriyā tādisameva gamananti yattakaṁ padesaṁ antaraṁ adatvā Bhagavato piṭṭhito gantuṁ āraddho, sabbattha tameva gamanapadānupadaṁ gacchatīti padānupadiko.

Vaṇṇanābhūmi (MṬ.62./CS:pg.2.62) cāyaṁ tattha Bhagavantaṁ therañca anekarūpāhi upamāhi vaṇṇento “tattha Bhagavā”ti-ādimāha. Nikkhantagajapotako viya virocitthāti padaṁ ānetvā yojanā. Evaṁ taṁ kesarasīho viyāti-ādīsupi ānetvā yojetabbaṁ. Tārakarājā nāma cando. Dvinnaṁ candamaṇḍalānanti-ādi parikappavacanaṁ, Buddhāveṇikasantakaṁ viya Buddhānaṁ ākappasobhā ahosi, aho sirīsampattīti yojanā.

Ādiyamānāti gaṇhanti. “Pacchā jānissāmā”ti na ajjupekkhitabbo. Idaṁ na kattabbanti vutteti idaṁ pāṇa-atipātanaṁ na kattabbanti vutte idaṁ daṇḍena vā leḍḍunā vā viheṭhanaṁ na kattabbaṁ, idaṁ pāṇinā daṇḍakadānañca antamaso kujjhitvā olokanamattampi na kattabbamevāti nayasatenapi nayasahassenapi paṭivijjhati, tathā idha tāva sammajjanaṁ kattabbanti vuttepi tattha paribhaṇḍakaraṇaṁ vihāraṅgaṇasammajjanaṁ kacavarachaḍḍanaṁ vālikāsamakiraṇanti evamādinā nayasatena nayasahassena paṭivijjhati. Tenāha-- “idaṁ kattabbanti vuttepi eseva nayo”ti. Paribhāsanti tajjanaṁ. Labhāmīti paccāsīsati.

Sabbametanti sabbaṁ etaṁ mayi labbhamānaṁ sikkhākāmataṁ. Abhiññāyāti jānitvā. Sahāyoti Raṭṭhapālattheraṁ sandhāyāha. So hi Bhagavatā saddhāpabbajitabhāve etadagge ṭhapito. Dhammārakkhoti satthu saddhammaratanānupālako dhammabhaṇḍāgāriko. Pettiyoti cūḷapitā. Sabbaṁ me jinasāsananti sabbampi Buddhasāsanaṁ mayhameva.

Chandarāgaṁ ñatvāti chandarāgaṁ mama citte uppannaṁ ñatvā. Aññatarasmiṁ rukkhamūleti vihārapariyante aññatarasmiṁ rukkhamūlaṭṭhāne anucchavike.

Tadāti aggasāvakehi pasādāpanakāle. Aññakammaṭṭhānāni caṅkamana-iriyāpathepi piṭṭhipasāraṇakālepi samijjhanti, na evamidanti āha-- “idamassa etissā nisajjāya kammaṭṭhānaṁ anucchavikan”ti. Ānāpānassatinti ānāpānassatikammaṭṭhānaṁ.

Samasīsī hotīti sace samasīsī hutvā na parinibbāyati. Paccekabodhiṁ sacchikaroti no ce paccekabodhiṁ sacchikaroti. Khippābhiññoti khippaṁ lahuṁyeva pattabbachaḷabhiñño.

Paripuṇṇāti (MṬ.62./CS:pg.2.63) soḷasasu ākāresu kassacipi atāpanena sabbaso puṇṇā. Subhāvitāti samathabhāvanāya vipassanābhāvanāya ca anupubbasampādanena subhāvitā. Gaṇanāvidhānānupubbiyā āsevitattā anupubbaṁ paricitā.

Omānaṁ vāti avajānanaṁ uññātanti evaṁvidhaṁ mānaṁ vā. Atimānaṁ vāti “Kiṁ imehi, mameva ānubhāvena jīvissāmī”ti evaṁ atimānaṁ vā kuto janessatīti.

114. Visaṅkharitvāti visaṁyutte katvā, yathā saṅgākārena gahaṇaṁ na gacchati, evaṁ vinibhuñjitvāti attho. Mahābhūtāni tāva vitthāretu, sammasanūpagattā, asammasanūpagaṁ ākāsadhātuṁ atha kasmā vitthāresīti āha “upādārūpadassanatthan”ti. Āpodhātu sukhumarūpaṁ. Itarāsu oḷārikasukhumatāpi labbhatīti āha “upādārūpadassanatthan”ti. Heṭṭhā cattāri mahābhūtāneva kathitāni, na upādārūpanti tassa panettha lakkhaṇahāranayena ākāsadassanena dassitatā veditabbā. Tenāha “iminā mukhena taṁ dassetun”ti. Na kevalaṁ upādārūpaggahaṇadassanatthameva ākāsadhātu vitthāritā, atha kho pariggahasukhatāyapīti dassento “apicā”ti-ādimāha. Tattha paricchinditabbassa rūpassa niravasesapariyādānatthaṁ “ajjhattikenā”ti visesanamāha. Ākāsenāti ākāsadhātuyā gahitāya. Paricchinnarūpanti tāya paricchinditakalāpagatampi pākaṭaṁ hoti vibhūtaṁ hutvā upaṭṭhāti.

Idāni vuttamevatthaṁ sukhaggahaṇatthaṁ gāthāya dasseti. Tassāti upādāyarūpassa. Evaṁ āvibhāvatthanti evaṁ paricchinnatāya ākāsassa vasena vibhūtabhāvatthaṁ. Tanti ākāsadhātuṁ.

118. Ākāsabhāvaṁ gatanti catūhi mahābhūtehi asamphuṭṭhānaṁ tesaṁ paricchedakabhāvena ākāsanti gahetabbataṁ gataṁ, ākāsameva vā ākāsagataṁ yathā “diṭṭhigataṁ (dha.sa.381 mahāni.12), atthaṅgatan”ti (a.ni.aṭṭha.1.1.130) ca. Ādinnanti imanti taṇhādiṭṭhīhi ādinnaṁ. Tenāha “gahitaṁ parāmaṭṭhan”ti. Aññattha kammajaṁ “upādinnan”ti vuccati, na tathā idhāti āha “sarīraṭṭhakanti attho”ti. Pathavīdhātu-ādīsu (MṬ.62./CS:pg.2.64) vuttanayenevāti mahāhatthipadopame (ma.ni.1.300ādayo) vuttanayadassanaṁ sandhāya vadati.

119. Tādibhāvo nāma niṭṭhitakiccassa hoti, ayañca vipassanaṁ anuyuñjati, atha kimatthaṁ tādibhāvatā vuttāti? Pathavīsamatādilakkhaṇācikkhaṇāhi vipassanāya sukhappavatti-atthaṁ. Tenāha “iṭṭhāniṭṭhesū”ti-ādi. Gahetvāti kusalappavattiyā okāsadānavasena pariggahetvā. Na patiṭṭhitoti na nissito na laggo.

120. Brahmavihārabhāvanā asubhabhāvanā ānāpānassatibhāvanā ca upacāraṁ vā appanaṁ vā pāpento vipassanāya pādakabhāvāya aniccādisaññāya vipassanābhāvena ussakkitvā maggapaṭipāṭiyā arahattādhigamāya hotīti “mettādibhāvanāya pana hotī”ti vuttaṁ. Yattha katthaci sattesu saṅkhāresu ca paṭihaññanakilesoti āghātabhāvameva vadati ñāyabhāvato aññesampi. Asmimānoti rūpādike paccekaṁ ekajjhaṁ gahetvā “ayamahamasmī”ti evaṁ pavattamāno.

121. Idaṁ kammaṭṭhānanti ettha gaṇanādivasena āseviyamānā assāsapassāsā yogakammassa patiṭṭhānatāya kammaṭṭhānaṁ. Tattha pana tathāpavatto manasikāro bhāvanā. Ettha ca tasseva therassa Bhagavatā bahūnaṁ kammaṭṭhānānaṁ desitattā caritaṁ anādiyitvā kammaṭṭhānāni sabbesaṁ puggalānaṁ sappāyānīti ayamattho siddho, atisappāyavasena pana kammaṭṭhānesu vibhāgakathā kathitāti veditabbā.

Mahārāhulovādasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.63.) 3.Cūḷamālukyasuttavaṇṇanā

122. Evaṁ ṭhapitānīti “sassato loko”ti-ādinayappavattāni diṭṭhigatāni aniyyānikatāya na byākātabbāni na kathetabbāni, evaṁ ṭhapanīyapakkhe ṭhapitāni ceva niyyānikasāsane chaḍḍanīyatāya paṭikkhittāni ca, apicettha atthato paṭikkhepo eva byākātabbato. Yathā eko (MṬ.63./CS:pg.2.65) kammakilesavasena itthattaṁ āgato, tathā aparopi aparopīti satto Tathāgato vuccatīti āha-- “Tathāgatoti satto”ti. Taṁ abyākaraṇaṁ mayhaṁ na ruccatīti yadi sassato loko, sassato lokoti, asassato loko, asassato lokoti jānāmāti byākātabbameva, yaṁ pana ubhayathā abyākaraṇaṁ, taṁ me cittaṁ na ārādheti ajānanahetukattā abyākaraṇassa. Tenāha-- “ajānato kho pana apassato etadeva ujukaṁ, yadidaṁ na jānāmi na passāmī”ti. Sassatoti-ādīsu sassatoti sabbakāliko, nicco dhuvo avipariṇāmadhammoti attho. So hi diṭṭhigatikehi lokīyanti ettha puññapāpatabbipākā, sayaṁ vā tabbipākākarādibhāvena aviyuttehi lokīyatīti lokoti adhippeto. Etena cattāropi sassatavādā dassitā honti. Asassatoti na sassato, anicco addhuvo bhedanadhammoti attho, asassatoti ca sassatabhāvapaṭikkhepena ucchedo dīpitoti sattapi ucchedavādā dassitā honti. Antavāti parivaṭumo paricchinnaparimāṇo, asabbagatoti attho. Tena “sarīraparimāṇo, aṅguṭṭhaparimāṇo, yavaparimāṇo paramāṇuparimāṇo attā”ti (udā.aṭṭha.54 dī.ni.ṭī.1.76-77) evamādivādā dassitā honti.

Tathāgato paraṁ maraṇāti Tathāgato jīvo attā maraṇato imassa kāyassa bhedato paraṁ uddhaṁ hoti atthi saṁvijjatīti attho. Etena sassatabhāvamukhena soḷasa saññīvādā, aṭṭha asaññīvādā, aṭṭha ca nevasaññīnāsaññīvādā dassitā honti. Na hotīti natthi na upalabbhati. Etena ucchedavādo dassito hoti. Apica hoti ca na ca hotīti atthi natthi cāti. Etena ekaccasassatavādo dassito. Neva hoti na na hotīti pana iminā amarāvikkhepavādo dassitoti veditabbaṁ. Bhagavatā pana aniyyānikattā anatthasaṁhitāni imāni dassanānīti tāni na byākatāni, taṁ abyākaraṇaṁ sandhāyāha ayaṁ thero “taṁ me na ruccatī”ti. Sikkhaṁ paṭikkhipitvā yathāsamādinnasikkhaṁ pahāya.

125. Tvaṁ (MṬ.63./CS:pg.2.66) neva yācakoti ahaṁ bhante Bhagavati brahmacariyaṁ carissāmīti-ādinā. Na yācitakoti tvaṁ mālukyaputta mayi brahmacariyaṁ carāti-ādinā.

126. Parasenāya ṭhitena purisena. Bahalalepanenāti bahalavilepanena. Mahāsupiyādi sabbo muduhidako veṇuviseso saṇho. Maruvāti makaci. Khīrapaṇṇinoti khīrapaṇṇiyā, yassā chindanamatte paṇṇe khīraṁ paggharati. Gacchanti gacchato jātaṁ sayaṁjātagumbato gahitanti adhippāyo. Sithilahanu nāma dattā kaṇṇo pataṅgo. Etāya diṭṭhiyā sati na hotīti “sassato loko”ti etāya diṭṭhiyā sati maggabrahmacariyavāso na hoti, taṁ pahāya eva pattabbato.

127. Attheva jātīti-ādinā etā diṭṭhiyo paccekampi saṁsāraparibrūhanā kaṭasivaḍḍhanā nibbānavibandhanāti dasseti.

128. Tasmātihāti idaṁ aṭṭhāne uddhaṭaṁ, ṭhāneyeva pana “vuttapaṭipakkhanayena veditabban”ti imassa parato katvā saṁvaṇṇetabbaṁ. Attano phalena araṇīyato anugantabbato kāraṇampi “attho”ti vuccatīti āha “kāraṇanissitan”ti. Tenāha “brahmacariyassa ādimattampī”ti. Pubbapadaṭṭhānanti paṭhamārambho. Sesaṁ suviññeyyameva.

Cūḷamālukyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.64.)4.Mahāmālukyasuttavaṇṇanā

129. Oraṁ vuccati kāmadhātu, tattha pavattiyā saṁvattanato oraṁ bhajantīti orambhāgiyāni, heṭṭhimamaggavajjhatāya orambhāge heṭṭhākoṭṭhāse bhajantīti orambhāgiyāni ka-kārassa ya-kāraṁ katvā. Tenāha “heṭṭhākoṭṭhāsikānī”ti-ādi. Kammunā hi vaṭṭena ca dukkhaṁ saṁyojentīti saṁyojanāni, orambhāgiyasaññitāni saṁyojanāni yassa appahīnāni, tasseva vaṭṭadukkhaṁ. Yassa pana tāni pahīnāni, tassa taṁ natthīti. Appahīnatāya anusetīti ariyamaggena asamucchinnatāya kāraṇalābhe (MṬ.64./CS:pg.2.67) sati uppajjati, appahīnabhāvena anuseti. Anusayamāno saṁyojanaṁ nāma hotīti anusayattaṁ pharitvā pavattamāno pāpadhammo yathāvuttenatthena saṁyojanaṁ nāma hoti. Etena yadi pana anusayato saṁyojanaṁ pavattaṁ, tathāpi ye te kāmarāgādayo “anusayā”ti vuccanti, teyeva bandhanaṭṭhena saṁyojanānīti dasseti.

Evaṁ santepīti yadeva orambhāgiyasaṁyojanaṁ Bhagavatā pucchitaṁ, tadeva therenapi vissajjitaṁ, tathāpi ayaṁ laddhi sannissayā. Tattha dosāropanāti dassetuṁ “tassa vāde”ti-ādi vuttaṁ. Samudācārakkhaṇeyevāti pavattikkhaṇe eva. Na hi sabbe vattamānā kilesā saṁyojanatthaṁ pharantīti adhippāyo. Tenāti tena kāraṇena, tathāladdhikattāti attho. Cintesi “dhammaṁ desessāmī”ti yojanā. Attano dhammatāyevāti ajjhattāsayeneva. Visaṁvāditāti satthu cittassa anārādhanena vivecitā. Evamakāsi evaṁ dhammaṁ desāpesi.

130. Sakkāyadiṭṭhipariyuṭṭhitenāti pariyuṭṭhānasamatthasakkāyadiṭṭhikena. Tathābhūtañca cittaṁ tāya diṭṭhiyā vigayhitaṁ ajjhotthaṭañca nāma hotīti āha “gahitena abhibhūtenā”ti. Diṭṭhinissaraṇaṁ nāma dassanamaggo tena samucchinditabbato, so pana nibbānaṁ āgamma taṁ samucchindati, tasmā vuttaṁ “diṭṭhinissaraṇaṁ nibbānan”ti. Avinoditā anīhaṭāti padadvayenapi samucchedavasena appahīnattaṁyeva vadati. Aññaṁ saṁyojanaṁ añño anusayoti vadanti, sahabhāvo nāma aññena hoti. Na hi tadeva tena sahāti vuccatīti tesaṁ adhippāyo. Aññenāti atthato aññena. Avatthāmattato yadipi avayavavinimutto samudāyo natthi, avayavo pana samudāyo na hotīti so samudāyato añño evāti sakkā vattunti yathāvuttassa parihārassa appāṭihīrakataṁ āsaṅkitvā pakkhantaraṁ āsallitaṁ “athāpi siyā”ti-ādinā. Pakkhantarehi parihārā hontīti yathāvuttañāyenapi añño puriso athāpi siyā, ayaṁ panettha añño dosoti āha “yadi tadevā”ti-ādi. Athāpi siyā tuyhaṁ yadi parivitakko īdiso yadi tadeva saṁyojananti-ādi. Imamatthaṁ sandhāyāti paramatthato so eva (MṬ.64./CS:pg.2.68) kileso saṁyojanamanusayo ca, bandhanattha-appahīnatthānaṁ pana attheva bhedoti imamatthaṁ sandhāya.

132. Tacacchedo viya samāpatti kilesānaṁ samāpattivikkhambhanassa sāracchedassa anusayassa dūrabhāvato. Pheggucchedo viya vipassanā tassa āsannabhāvato. Evarūpā puggalāti abhāvitasaddhādibalatāya dubbalanāmakāyā puggalā, yesaṁ sakkāyanirodhāya …pe… nādhimuccati. Evaṁ daṭṭhabbāti yathā so dubbalako puriso, evaṁ daṭṭhabbo so puriso gaṅgāpāraṁ viya sakkāyapāraṁ gantuṁ asamatthattā. Vuttavipariyāyena sukkapakkhassa attho veditabbo.

133. Upadhivivekenāti iminā upadhivivekāti karaṇe nissakkananti dasseti, upadhivivekāti vā hetumhi nissakkavacanassa upadhivivekenāti hetumhi karaṇavacanena pañcakāmaguṇaviveko kathito. Kāmaguṇāpi hi upadhīyati ettha dukkhanti upadhīti vuccantīti. Thinamiddhapaccayā kāyavijambhitādibhedaṁ kāyālasiyaṁ. Tatthāti antosamāpattiyaṁ samāpatti-abbhantare jātaṁ. Taṁ pana samāpattipariyāpannampi apariyāpannampīti tadubhayaṁ dassetuṁ “antosamāpattikkhaṇeyevā”ti-ādi vuttaṁ. Rūpādayo dhammeti rūpavedanādike pañcakkhandhadhamme. Na niccatoti iminā niccapaṭikkhepato tesaṁ aniccatamāha. Tato eva udayavayantato vipariṇāmato tāvakālikato ca te aniccāti jotitaṁ hoti. Yañhi niccaṁ na hoti, taṁ udayabbayaparicchinnaṁ jarāya maraṇena cāti dvedhā vipariṇataṁ ittarakhaṇameva ca hoti. Na sukhatoti iminā sukhapaṭikkhepato tesaṁ dukkhatamāha, ato eva abhiṇhaṁ paṭipīḷanato dukkhavatthuto ca te dukkhāti jotitaṁ hoti. Udayabbayavantatāya hi te abhiṇhaṁ paṭipīḷanato nirantaradukkhatāya dukkhasseva ca adhiṭṭhānabhūtāti. Paccayayāpanīyatāya rogamūlatāya ca rogato. Dukkhatāsūlayogitāya kilesāsucipaggharaṇato uppādajarābhaṅgehi uddhumātapakkabhijjanato ca gaṇḍato. Pīḷājananato antotudanato dunnīharaṇato ca avaddhi-āvahato aghavatthuto ca aserībhāvato ābādhapadaṭṭhānatāya ca ābādhato. Avasavattanato avidheyyatāya parato (MṬ.64./CS:pg.2.69) Byādhijarāmaraṇehi palujjanīyatāya palokato. Sāmīnivāsīkārakavedaka-adhiṭṭhāyakavirahato suññato. Attapaṭikkhepaṭṭhena anattato, rūpādidhammāpi na ettha attā hontīti anattā, evaṁ ayampi na attā hotīti anattā. Tena abyāpārato nirīhato tucchato anattāti dīpitaṁ hoti. Lakkhaṇattayameva avabodhatthaṁ ekādasahi padehi vibhajitvā gahitanti dassetuṁ “tatthā”ti-ādi vuttaṁ.

Antosamāpattiyanti samāpattīnaṁ sahajātatāya samāpattīnaṁ abbhantare. Cittaṁ paṭisaṁharatīti tappaṭibaddhachandarāgādi-upakkilesavikkhambhanena vipassanācittaṁ paṭisaṁharati. Tenāha “mocetī”ti. Savanavasenāti “sabbasaṅkhārasamatho”ti-ādinā savanavasena. Thutivasenāti tatheva thomanāvasena guṇato saṁkittanavasena. Pariyattivasenāti tassa dhammassa pariyāpuṇanavasena. Paññattivasenāti tadatthassa paññāpanavasena. Ārammaṇakaraṇavaseneva upasaṁharati maggacittaṁ. Etaṁ santanti-ādi pana avadhāraṇanivattitatthadassanaṁ. Yathā vipassanā “etaṁ santaṁ etaṁ paṇītan”ti-ādinā asaṅkhatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharati, evaṁ maggo nibbānaṁ sacchikiriyābhisamayavasena abhisamento tattha labbhamāne sabbe visese asammohato paṭivijānanto tattha cittaṁ upasaṁharati. Tenāha “iminā pana ākārenā”ti-ādi. So tattha ṭhitoti so adandhavipassano yogī tattha tāya aniccādilakkhaṇattayārammaṇāya vipassanāya ṭhito. Sabbasoti tassa maggassa adhigamāya nibbattitasamathavipassanāsu. Asakkonto anāgāmī hotīti heṭṭhimamaggavahāsu eva samathavipassanāsu chandarāgaṁ pahāya aggamaggavahāsu tāsu nikantiṁ pariyādātuṁ asakkonto anāgāmitāyameva saṇṭhāti.

Samatikkantattāti samathavasena vipassanāvasena cāti sabbathāpi rūpassa atikkantattā. Tenāha “ayañhī”ti-ādi. Anenāti yoginā. Taṁ atikkammāti idaṁ yo vā paṭhamaṁ pañcavokārabhavapariyāpanne dhamme sammadeva sammasitvā te vivajjetvā tato arūpasamāpattiṁ samāpajjitvā arūpadhamme sammasati, taṁ sandhāya vuttaṁ. Tenāha “idāni arūpaṁ sammasatī”ti.

Samathavasena (MṬ.64./CS:pg.2.70) gacchatoti samathappadhānaṁ pubbabhāgapaṭipadaṁ anuyuñjantassa. Cittekaggatā dhuraṁ hotīti tassa vipassanābhāvanāya tathā pubbe pavattattā vuṭṭhānagāminivipassanā samādhippadhānā hoti, maggepi cittekaggatā dhuraṁ hoti, samādhindriyaṁ pubbaṅgamaṁ balavaṁ hoti. So cetovimutto nāmāti so ariyo cetovimutto nāma hoti. Vipassanāvasena gacchatoti “samathavasena gacchato”ti ettha vuttanayānusārena attho veditabbo. Ayañca puggalavibhāgo suttantanayena idhābhihito pariyāyo nāma, abhidhammanayena parato kīṭāgirisuttavaṇṇanāyaṁ dassayissāma. Ayaṁ sabhāvadhammoyevāti pubbabhāgapaṭipadā samathappadhānā ce samādhi dhuraṁ, vipassanāpadhānā ce paññā dhuranti ayaṁ dhammasabhāvoyeva, ettha kiñci na āsaṅkitabbaṁ.

Indriyaparopariyattaṁ indriyavemattatā. Tenāha “indriyanānattaṁ vadāmī”ti. Indriyanānattatā kāraṇanti idaṁ dasseti-- aniccādivasena vipassanābhiniveso viya samathavasena vipassanāvasena ca yaṁ pubbabhāgagamanaṁ, taṁ appamāṇaṁ taṁ vuṭṭhānagāminivipassanaṁ, yassa samādhi dhuraṁ pubbaṅgamaṁ balavaṁ hoti, so ariyo cetovimutti nāma hoti. Yassa paññā dhuraṁ pubbaṅgamaṁ balavaṁ hoti so ariyo paññāvimutto nāma hoti. Idāni tamatthaṁ buddhivisiṭṭhena nidassanena dassento “dve aggasāvakā”ti-ādimāha, taṁ suviññeyyameva.

Mahāmālukyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.65.)5.Bhaddālisuttavaṇṇanā

134. Asiyatīti asanaṁ, bhuñjanaṁ bhojanaṁ, asanassa bhojanaṁ asanabhojanaṁ, āhāraparibhogo, ekasmiṁ kāle asanabhojanaṁ ekāsanabhojanaṁ. So pana kālo sabbabuddhānaṁ sabbapaccekabuddhānaṁ āciṇṇasamāciṇṇavasena pubbaṇho eva idhādhippetoti āha “ekasmiṁ purebhatte asanabhojanan”ti. Vippaṭisārakukkuccanti “ayuttaṁ vata mayā kataṁ, yo attano sarīrapakatiṁ ajānanto ekāsanabhojanaṁ bhuñji, yena me idaṁ sarīraṁ kisaṁ jātaṁ brahmacariyānuggaho nāhosī”ti evaṁ (MṬ.65./CS:pg.2.71) vippaṭisārakukkuccaṁ bhaveyya. Etaṁ sandhāya Satthā āha, na bhaddālimeva tādisaṁ kiriyaṁ anujānanto. Itarathāti yadi ekaṁyeva bhattaṁ dvidhā katvā tato ekassa bhāgassa bhuñjanaṁ ekadesabhuñjanaṁ adhippetaṁ. Ko sakkotīti ko evaṁ yāpetuṁ sakkoti. Atītajātiparicayopi nāma imesaṁ sattānaṁyeva anubandhatīti āha “atīte”ti-ādi. Viravantassevāti anādare sāmivacanaṁ. Taṁ madditvāti “ayaṁ sikkhā sabbesampi Buddhānaṁ sāsane āciṇṇaṁ, ayañca bhikkhu imaṁ sikkhatevā”ti vatvā taṁ bhaddāliṁ tassa vā anussāhapavedanaṁ abhibhavitvā. Bhikkhācāragamanatthaṁ na vitakkamāḷakaṁ agamāsi, vihāracārikaṁ caranto tassa vasanaṭṭhānaṁ Bhagavā gacchati.

135. Dūsayanti garahanti etenāti doso, aparādho, so eva kucchitabhāvena dosako. Garahāya pavattiṭṭhānato okāso. Tenāha-- “etaṁ okāsaṁ etaṁ aparādhan”ti. Dukkarataranti patikāravasena atisayena dukkaraṁ. Aparādho hi na khamāpentaṁ yathāpaccayaṁ vitthārito hutvā duppatikāro hoti. Tenāha “vassañhī”ti-ādi.

Alaggitvāti imampi nāma apanītaṁ akāsīti evaṁ avinetvā, taṁ taṁ tassa hitapaṭipattiṁ nivāraṇaṁ katvāti attho. Ñāyapaṭipattiṁ aticca eti pavattatīti accayo, aparādho, purisena madditvā pavattito aparādho atthato purisaṁ aticca abhibhavitvā pavatto nāma hoti. Tenāha “accayo maṁ, bhante, accagamā”ti. Avasesapaccayānaṁ samāgame eti phalaṁ etasmā uppajjati pavattati cāti samayo, hetu yathā “samudāyo”ti āha “ekaṁ kāraṇan”ti. Yaṁ panettha Bhaddālittherassa aparipūrakāritāya bhikkhu-ādīnaṁ jānanaṁ, tampi kāraṇaṁ katvā “ahaṁ kho, bhante, na ussahāmī”ti-ādinā vattabbanti dasseti.

136. Ekacittakkhaṇikāti paṭhamamaggacittakkhaṇena ekacittakkhaṇikā. Evaṁ āṇāpetuṁ na yuttanti saṅkamatthāya āṇāpetuṁ na yuttaṁ payojanābhāvato. Anāciṇṇañcetaṁ Buddhānaṁ, yadidaṁ padasā akkamanaṁ. Tathā hi--

“Akkamitvāna maṁ Buddho, saha sissehi gacchatu;

Mā naṁ kalalaṁ akkamittha, hitāya me bhavissatī”ti. (bu.vaṁ.2.53).

Sumedhapaṇḍitena (MṬ.65./CS:pg.2.72) paccāsīsitaṁ na kataṁ. Yathāha--

“Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṁ paṭiggaho;

Ussīsake maṁ ṭhatvāna, idaṁ vacanamabravī”ti. (bu.vaṁ.2.60).

Bhagavatā āṇatte sati tesampi evaṁ kātuṁ na yuttanti etthāpi eseva nayo. Etesaṁ paṭibāhituṁ yuttanti idaṁ aṭṭhānaparikappanavaseneva vuttaṁ. Na hi Buddhānaṁ kātuṁ āraddhaṁ nāma kiccaṁ kehici paṭibāhituṁ yuttaṁ nāma atthi paṭibāhituṁyeva akaraṇato. Sammattaniyāmassa anokkantattā vuttaṁ “bāhirako”ti.

137. Na kammaṭṭhānaṁ allīyatīti cittaṁ kammaṭṭhānaṁ na otarati.

140. Punappunaṁ kārentīti daṇḍakammapaṇāmanādikāraṇaṁ punappunaṁ kārenti. Sammāvattamhi na vattatīti tassā tassā āpattiyā vuṭṭhānatthaṁ Bhagavatā paññattasammāvattamhi na vattati. Anulomavatte na vattatīti yena yena vattena saṅgho anulomiko hoti, tasmiṁ tasmiṁ anulomavatte na vattati vilomameva gaṇhāti, paṭilomena hoti. Nitthāraṇakavattamhīti yena vattena saṅgho anulomiko hoti, sāpattikabhāvato nitthiṇṇo hoti, tamhi nitthāraṇavattasmiṁ na vattati. Tenāha “āpattī”ti-ādi. Dubbacakaraṇeti dubbacassa bhikkhuno karaṇe.

144. Yāpetīti vattati, sāsane tiṭṭhatīti attho. Abhiññāpattāti “asuko asuko ca thero sīlavā kalyāṇadhammo bahussuto”ti-ādinā abhiññātabhāvaṁ pattā adhigata-abhiññātā.

145. Sattesu hāyamānesūti kilesabahulatāya paṭipajjanakasattesu parihāyantesu paṭipathesu jāyamānesu. Antaradhāyati nāma tadādhāratāya. Diṭṭhadhammikā parūpavādādayo. Samparāyikā apāyadukkhavisesā. Āsavanti tena tena paccayena pavattantīti āsavā. Nesanti parūpavādādi-āsavānaṁ. Teti vītikkamadhammā.

Akālaṁ dassetvāti sikkhāpadapaññattiyā akālaṁ dassetvā. Uppattinti āsavaṭṭhāniyānaṁ dhammānamuppattiṁ. Sikkhāpadapaññattiyā kālaṁ, tāva (MṬ.65./CS:pg.2.73) senāsanāni pahonti, tena āvāsamacchariyādihetunā sāsane ekacce āsavaṭṭhāniyā dhammā na uppajjanti. Iminā nayenāti iminā pana hetunā padasodhammasikkhāpadānaṁ saṅgaho daṭṭhabbo.

Yasanti kittisaddaṁ parivārañca. Sāgatattherassa nāgadamanakittiyasādivasena surāpānasaṅkhāto āsavaṭṭhāniyo dhammo uppajji.

Rasena rasaṁ saṁsandetvāti upādinnakaphassarasena anupādinnakaphassarasaṁ saṁsandetvā.

146. Na kho, bhaddāli, eseva hetu, atha kho aññampi atthīti dassento Bhagavā “apicā”ti-ādimāha. Tena dhammassa sakkaccasavane theraṁ niyojeti.

147. Visevanācāranti adantakiriyaṁ. Parinibbāyatīti vūpasammati. Tattha adantakiriyaṁ pahāya danto hoti. Yugassāti rathadhurassa.

Anukkameti anurūpaparigame. Tadavatthānurūpaṁ pādānaṁ ukkhipane nikkhipane ca. Tenāha “cattāro pāde”ti-ādi. Rajjubandhanavidhānenāti pādato bhūmiyā mocanavidhānena. Evaṁ karaṇatthanti yathā asse nisinnasseva bhūmiṁ gahetuṁ sakkā, evaṁ cattāro pāde tathā katvā attano niccalabhāvakaraṇatthaṁ. Maṇḍaleti maṇḍaladhāvikāyaṁ. Pathavīkamaneti pathaviṁ phuṭṭhamattena gamane. Tenāha “aggaggakhurehī”ti. Okkantakaraṇasminti okkantetvā parasenāsammaddana okkantakaraṇe. Ekasmiṁ ṭhāneti catūsu pādesu yattha katthaci ekasmiṁ ṭhāne gamanaṁ codentīti attho, so panettha sīghataro adhippeto. Davatteti mariyādākopanehi nānappayojane, parasenāya pavattamahānādapaharaṇehi attho. Tenāha “yuddhakālasmin”ti-ādi.

Raññā jānitabbaguṇeti yathā rājā assassa guṇe jānāti, evaṁ tena jānitabbaguṇakāraṇaṁ kāreti. Assarājavaṁseti dussahaṁ dukkhaṁ patvāpi yathā ayaṁ rājavaṁsānurūpakiriyaṁ na jahissati, evaṁ sikkhāpane. Sikkhāpanameva hi sandhāya sabbattha “kāraṇaṁ kāretī”ti vuttaṁ tassa karaṇakārāpanapariyāyattā.

Yathā (MṬ.65./CS:pg.2.74) uttamajavo hotīti javadassanaṭṭhāne yathā hayo uttamajavaṁ na hāpesi, evaṁ sikkhāpeti. Uttamahayabhāve, yathā uttamahayo hotīti kammakaraṇakāle attano uttamasabhāvaṁ aniguhitvā avajjetvā yathā atthasiddhi hoti, evaṁ paramajavena sikkhāpeti. Yathā kiriyā vinā dabbampi vinā kiriyaṁ na bhavati, evaṁ daṭṭhabbanti dassetuṁ “tattha pakatiyā”ti-ādi vuttaṁ.

Tatrāti tasmiṁ pakatiyā uttamahayasseva uttamahayakāraṇārahattā uttamajavapaṭipajjane. Māsakhādakaghoṭakānanti māsaṁ khāditvā yathā tathā viguṇakhaluṅgakānaṁ. Valañjakadaṇḍanti raññā gahetabbasuvaṇṇadaṇḍaṁ. Dhātupatthaddhoti attanāva samuppāditadhātuyā upatthambhito hutvā.

Uttame sākhalyeti paramasakhilabhāve sakhilavācāya eva dametabbatāya. Tenāha “muduvācāya hī”ti-ādi.

Arahattaphalasammādiṭṭhiyāti phalasamāpattikāle pavattasammāñāṇaṁ. Sammāñāṇaṁ pubbe vuttasammādiṭṭhiyevāti pana idaṁ phalasammādiṭṭhibhāvasāmaññena vuttaṁ. Keci pana “paccavekkhaṇañāṇan”ti vadanti, taṁ na yujjati “asekkhenā”ti visesitattā. Tampi asekkhañāṇanti ce? Evampi nippariyāya sekkhaggahaṇe pariyāyasekkhaggahaṇaṁ na yuttameva, kiccabhedena vā vuttanti daṭṭhabbaṁ. Ekā eva hi sā paññā nibbānassa paccakkhakiriyāya sammādassanakiccaṁ upādāya “sammādiṭṭhī”ti vuttā, sammājānanakiccaṁ upādāya “sammāñāṇan”ti. Aññātāvindriyavasena vā sammādiṭṭhi, paññindriyavasena sammāñāṇanti evamettha attho daṭṭhabbo. Maggaphalāvahāya desanāya saṅkhepatova āgatattā vuttaṁ “ugghaṭitaññupuggalassa vasenā”ti.

Bhaddālisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.66.)6.Laṭukikopamasuttavaṇṇanā

148. Mahā-Udāyittheroti Kāḷudāyilāḷudāyittherehi añño mahādehatāya Mahā-Udāyīti sāsane paññāto thero. Apahari apaharati apaharissatīti apahattā. Tekāliko hi ayaṁ (MṬ.66./CS:pg.2.75) saddo. Upahattāti etthāpi eseva nayo. Apahārakoti apanetā. Upahārakoti upanetā.

149. Yanti bhummatthe paccattavacanaṁ, tena ca anantaraniddiṭṭhasamayo paccāmaṭṭhoti āha “yasmiṁ samaye”ti. Na Bhagavantaṁ paṭiccāti na Bhagavantaṁ ārammaṇaṁ katvā.

Kammanipphannatthanti attanā āyāciyamānakammasiddhi-atthaṁ. Bhavatīti bhū, na bhūti abhū, bhayavasena pana sā itthī “abhun”ti āha. Ātu mātūti ettha yathā--

“Aṅgā aṅgā sambhavasi, hadayā adhijāyase;

Attā eva putta nāmāsi, sa jīva saradosatan”ti. --

Ādīsu putto “attā”ti vuccati kulavasena santāne pavattanato. Evaṁ pitāpi “puttassa attā”ti vuccati. Yasmā “bhikkhussa attā mātā”ti vatthukāmā bhayavasena “ātu mātū”ti āha. Tenāha “ātūti pitā”ti-ādi.

150. Evamevanti idaṁ garahatthajotananipātapadanti vuttaṁ “garahanto āhā”ti. Tathā hi naṁ vācakasaddeneva dassento “idhekacce moghapurisā”ti āha. Āhaṁsūti tesaṁ tathā vacanassa avicchedena pavattidīpananti āha “vadantī”ti. Kiṁ panimassa appamattakassāti pahātabbavatthuṁ avamaññamānehi vuttaṁ. Tenāha “kiṁ panā”ti. Hetumhi jotetabbe cetaṁ sāmivacanaṁ yathā “anussavassa hetu, ajjhenassa hetū”ti. Tenāha “appamattakassa hetū”ti. Nanu apassantena viya asuṇantena viya bhavitabbanti? Satthārā nāma appamattakesu dosesu apassantena viya ca asuṇantena viya ca bhavitabbanti tesaṁ adhippāyena vivaraṇaṁ. Tesu cāti sikkhākāmesu ca. Appaccayaṁ upaṭṭhāpentīti ānetvā sambandhitabbanti dasseti. Tesanti ye “moghapurisā”ti vuttā puggalā, tesaṁ. Gale baddhaṁ mahākaṭṭhanti gale olambetvā baddhaṁ rukkhadaṇḍamāha. Pūtilatāyāti galociyā. Pārājikavatthu viya duppajahaṁ hotīti chandakappahānavasena taṁ pajahituṁ na sakkoti.

151. Anussukkāti (MṬ.66./CS:pg.2.76) tassa pahātabbassa pahāne ussukkarahitā. Apaccāsīsanapakkheti tāya paradattavuttitāya kassaci paccayassa kutoci apaccāsīsakapakkhe ṭhitā hutvā suppajahaṁ hoti, na tassa pahāne bhāriyaṁ atthi.

152. Daliddo duggato. Assakoti asāpateyyo. Gehayaṭṭhiyoti gehachadanassa ādhārā, tā ujukaṁ tiriyaṁ ṭhapetabbadaṇḍā. Samantato bhittipādesu ṭhapetabbadaṇḍā maṇḍalā. Kākātidāyinti ito cito kākehi atipātavasena uḍḍetabbaṁ. Tenāha “yattha kiñcidevā”ti-ādi. Sūrakākāti kākānaṁ uḍḍepanākāramāha. Naparamarūpanti hīnarūpaṁ. Vilīvamañcakoti tālavettakādīhi vītamañcako. Sā panassa santānānaṁ chinnabhinnatāya oluggaviluggatā, tathā sati sā visamarūpā hotīti āha “oṇatā”ti-ādi. So puggalo lūkhabhojī hotīti āha “dhaññaṁ nāma kudrūsako”ti. Samakālaṁ vapitabbatāya samavāpakaṁ, yathā-utu vapitabbabījaṁ. Jāyikāti kucchitā bhariyā, sabbattha garahāyaṁ ka-saddo. So vatāhaṁ pabbajeyyanti sohaṁ kesamassuṁ ohāretvā pabbajeyyaṁ, yohaṁ puriso nāma assaṁ vatāti pabbajjāvasena attano purisaṁ bodheyya. Taṁsabhāve ṭhitassa bodhā na tu dukkarā, sā khaṭopikā. Sā kumbhī. Meṇḍakaseṭṭhino aḍḍhateḷasāni koṭṭhāgārasatāni viya.

153. Suvaṇṇanikkhasatānanti anekesaṁ suvaṇṇanikkhasatānaṁ. Cayoti santānehi nicayo avīci niccappabandhanicayo. Tenāha “santānato katasannicayo”ti.

154. Heṭṭhā kiñcāpi appajahanakā paṭhamaṁ dassitā, pajahanakā padhānā, tesañca vasenettha puggalacatukkaṁ dassitaṁ. Te tañceva pajahantīti pajahanakā paṭhamaṁ gahitā. Rāsivasenāti “idhudāyi ekacco puggalo”ti-ādinā catukke āgatavibhāgaṁ anāmasitvā “te te”ti pacuravasena vuttaṁ. Tenāha “na pāṭiyekkaṁ vibhattā”ti. Avibhāgena gahitavatthūsu vibhāgato gahaṇaṁ lokasiddhametanti dassetuṁ “yathā nāmā”ti-ādi (MṬ.66./CS:pg.2.77) vuttaṁ. Pajahanakapuggalāti “te tañceva pajahantī”ti evaṁ pajahanakapuggalā eva.

Upadhi-anudhāvanakāti upadhīsu anu-anudhāvanakā upadhiyo ārabbha pavattanakā. Vitakkāyevāti kāmasaṅkappādivitakkāyeva. Indriyanānattatāti vimuttiparipācakānaṁ indriyānaṁ paropariyattaṁ. Tassa hi vaseneva te cattāro puggalā jātā. Aggamaggatthāya vipassanaṁ ussukkāpetvā yāva na taṁ maggena samugghātenti, tāva nappajahanti nāma. Iti heṭṭhimā tayopi ariyā appahīnassa kilesassa vasena “nappajahantī”ti vuttā, pageva puthujjanā. Vuttanayena pana vipassanaṁ maggena ghaṭentā te cattāro janā aggamaggakkhaṇe pajahanti nāma. Te eva tattha sīghakārino khippaṁ pajahanti nāma, tenāha “tatthā”ti-ādi.

Saṁvegaṁ katvā aggiṁ akkantapuriso viya. Maggenāti anukkamāgatena aggamaggena. Mahāhatthipadopameti Mahāhatthipadopamasutte (ma.ni.1.300ādayo). Tattha hi “tassa dhātārammaṇameva cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccatī”ti (ma.ni.1.302) ettha atitikkhanātitikkha-nātimanda-atimanda-puggalavasena Aṭṭhakathāyaṁ (ma.ni.aṭṭha.2.302) tayo vārā uddhaṭā, tattha majjhimavaseneva pañho kathito. Indriyabhāvaneti Indriyabhāvanāsutte, tatthāpi majjhimanayeneva pañho kathito. Tenāha “imesū”ti-ādi.

Tanti “upadhī”ti vuttaṁ khandhapañcakaṁ. Dukkhassa mūlanti sabbassapi vaṭṭadukkhassa kāraṇaṁ. Niggahaṇoti nirupādāno. Tenāha “nittaṇho”ti.

155. Ye pajahantīti “te tañceva pajahantī”ti evaṁ vuttapuggalā. Te ime nāma ettake kilese pajahantīti ye te puthujjanā lābhino ca pañca kāmaguṇe ettake taṁtaṁjhānādivatthuke ca taṁtaṁmaggavajjhatāya paricchinnattā ettake kilese pajahanti. Ye nappajahantīti ettha vuttanayānusārena attho veditabbo. Asucisukhaṁ kāyāsucisannissitattā. Anariyehīti aparisuddhehi. Paṭilābhato bhāyitabbaṁ kilesadukkhagatikattā. Vipākato bhāyitabbaṁ apāyadukkhagatikattā. Gaṇatopi kilesatopi vivittasukhanti gaṇasaṅgaṇikato ca kilesasaṅgaṇikato (MṬ.66./CS:pg.2.78) ca vivittasukhaṁ. Rāgādivūpasamatthāyāti rāgādivūpasamāvahaṁ sukhaṁ. Na bhāyitabbaṁ sampati āyatiñca ekantahitabhāvato.

156. Iñjitasminti paccatte bhummavacananti āha “iñjanan”ti-ādi. Iñjati tenāti iñjitaṁ, tassa tassa jhānassa khobhakaraṁ oḷārikaṁ jhānaṅgaṁ. Catutthajjhānaṁ aniñjanaṁ sannisinnābhāvato. Tathā hi vuttaṁ “ṭhite āneñjappatte”ti (dī.ni.1.244-245 ma.ni.1.384-386 pārā.12-13).

Alaṁ-saddo yuttatthopi hoti-- “alameva nibbindituṁ, alaṁ vimuccitun”ti-ādīsu (dī.ni.2.272 saṁ.ni.2.124 128 134 143), tasmā analaṁ anusaṅgaṁ kātuṁ ayuttanti attho. Tenāha “akattabba-ālayanti vadāmī”ti. Sanniṭṭhānanti sammāpaṭipattiyaṁ alaṁ ettāvatāti ussāhapaṭippassambhanavasena sanniṭṭhānaṁ na kātabbanti yojanā. Uddhambhāgiyasaññitaṁ aṇuṁ vā orambhāgiyasaññitaṁ thūlaṁ vā, rūparāgoti evarūpaṁ aṇuṁ vā kāmāsavo paṭighanti evarūpaṁ thūlaṁ vā, mudunā pavatti-ākāravisesena appasāvajjaṁ, kammabandhanaṭṭhena vā appasāvajjaṁ, tabbipariyāyato mahāsāvajjaṁ veditabbaṁ. Nātitikkhapaññassa vasena desanāya pavattattā “neyyapuggalassa vasenā”ti vuttaṁ. Sabbaso hi pariyādinnanikantikassa ariyapuggalassa vasena saññāvedayitanirodhassa āgatattā “arahattanikūṭeneva niṭṭhāpitā”ti vuttaṁ. Yaṁ panettha atthato na vibhattaṁ, taṁ suviññeyyameva.

Laṭukikopamasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.67.)7.Cātumasuttavaṇṇanā

157. Yathā-upanissayenāti yo yo upanissayo yathā-upanissayo, tena yathā-upanissayena sammāpayogena. Patiṭṭhahissanti sāsane patiṭṭhaṁ paṭilabhissanti. Vasanaṭṭhānānīti vassaggādivasena vasanaṭṭhānāni. Saṇṭhāpayamānāti suvibhattabhāvena ṭhapentā.

Avinibbhogasaddanti vinibhuñjitvā gahetuṁ asakkuṇeyyasaddaṁ. Vacīghosopi hi bahūhi ekaccaṁ pavattito ṭhānato ca dūrataro kevalaṁ mahānigghoso (MṬ.67./CS:pg.2.79) eva hutvā sotapathamāgacchati. Macchavilopeti macche vilumpitvā viya gahaṇe, macchānaṁ vā nayane.

158. Vavassaggattheti nicchayatthe, idaṁ tāva amhehi vuccamānavacanaṁ ekantasotabbaṁ, pacchā tumhehi kātabbaṁ karothāti adhippāyo. Vacanaparihāroti tehi sakyarājūhi vuttavacanassa parihāro. Lesakappanti kappiyalesaṁ. Dhuravahāti dhuravāhino, dhorayhāti attho. Pādamūlanti upacāraṁ vadati. Vigacchissatīti hāyissati. Paṭippharitoti na Bhagavato sammukhāva, sakyarājūnaṁ puratopi vippharitova hoti.

159. Abhinandatūti abhimukho hutvā pamodatu. Abhivadatūti abhirūpavasena vadatu. Pasādaññathattanti appasādassa vipariṇāmo hīnāyāvattanasaṅkhātaṁ parivattanaṁ, tenāha “vibbhamantānaṁ. Vipariṇāmaññathattan”ti. Kāraṇūpacārena sassesu bījapariyāyoti āha “bījānaṁ taruṇānanti taruṇasassānan”ti. Taruṇabhāveneva tassa bhāvino phalassa abhāvena vipariṇāmo.

160. Kattabbassa saraseneva karaṇaṁ cittaruciyaṁ, na tathā parassa ussādanenāti āha-- “pakkosiyamānānaṁ gamanaṁ nāma na phāsukan”ti. Mayampi Bhagavā viya diṭṭhadhammasukhavihāreneva viharissāmāti dīpeti pakatiyā vivekajjhāsayabhāvato viraddho āgatassa bhārassa avahanatoyeva. Tenāha “attano bhārabhāvaṁ na aññāsī”ti.

161. Kasmā ārabhīti? Sappāyato. Pañcasatā hi bhikkhū abhinavā, tasmā tesaṁ ovādadānatthaṁ Bhagavā imaṁ desanaṁ ārabhīti.

162. Kodhupāyāsassāti ettha kujjhanaṭṭhena kodho, sveva cittassa kāyassa ca atippamaddanamathanuppādanehi daḷhaṁ āyāsaṭṭhena upāyāso. Anekavāraṁ pavattitvā attanā samavetaṁ sattaṁ ajjhottharitvā sīsaṁ ukkhipituṁ adatvā anayabyasanapāpanena kodhupāyāsassa ūmisadisatā daṭṭhabbā. Tenāha “kodhupāyāse”ti-ādi.

163. Odarikattena khāditoti odarikabhāvena āmisagedhena micchājīvena jīvikākappanena nāsitasīlādiguṇatāya khāditadhammasarīro.

164. Pañcakāmaguṇāvaṭṭe (MṬ.67./CS:pg.2.80) nimujjitvāti ettha kāmarāgābhibhūte satte ito ca etto, etto ca itoti evaṁ manāpiyarūpādivisayasaṅkhāte āvaṭṭe attānaṁ saṁsāretvā yathā tato bahibhūte nekkhamme cittampi na uppādeti, evaṁ āvaṭṭetvā byasanāpādanena kāmaguṇānaṁ āvaṭṭasadisatā daṭṭhabbā. Tenāha “yathā hī”ti-ādi.

165. Rāgānuddhaṁsitenāti rāgena anuddhaṁsitena. Caṇḍamacchaṁ āgammāti susukādicaṇḍamacchaṁ āgamma. Mātugāmaṁ āgammāti mātugāmo hi yonisomanasikārarahitaṁ adhīrapurisaṁ itthikuttabhūtehi attano hāvabhāvavilāsehi abhibhuyya gahetvā dhīrajātiyampi attano rūpādīhi palobhanavasena anavasesaṁ attano upakāradhamme sīlādike sampādetuṁ asamatthaṁ karonto anayabyasanaṁ pāpeti. Tenāha-- “mātugāmaṁ āgamma uppannakāmarāgo vibbhamatī”ti.

Bhayaṁ nāma yattha bhāyitabbavatthu, tattha otarantasseva hoti, na anotarantassa, taṁ otaritvā bhayaṁ vinodetvā tattha kiccaṁ sādhetabbaṁ, itarathā catthasiddhi na hotīti imamatthaṁ upamopamitabbasarūpavasena dassetuṁ “yathā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha udakaṁ nissāya ānisaṁso pipāsavinayanaṁ sarīrasuddhi pariḷāhūpasamo kāya-utuggāhāpananti evamādi. Sāsanaṁ nissāya ānisaṁso pana saṅkhepato vaṭṭadukkhūpasamo, vitthārato pana sīlānisaṁsādivasena anekavidho, so Visuddhimagge (visuddhi.1.9) vuttanayena veditabbo. Vuttappakāro ānisaṁso hoti tāni bhayāni abhibhuyya pavattassāti adhippāyo. Imāni abhāyitvāti imāni kodhūpāyāsādibhayāni abhibhuyya pavattitvā abhāyitvā. Kodhūpāyāsādayo hi bhāyati etasmāti bhayanti vuttā. Theroti Mahādhammarakkhitatthero. Kāmaṁ pahānābhisamayakālo eva sacchikiriyābhisamayo, sammādiṭṭhiyā pana saṁkilesavodānadhammesu kiccaṁ asaṁkiṇṇaṁ katvā dassetuṁ samānakālikampi asamānakālikaṁ viya vuttaṁ “taṇhāsotaṁ chinditvā nibbānapāraṁ daṭṭhuṁ na sakkotī”ti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Cātumasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.68.)8.Naḷakapānasuttavaṇṇanā

166. Yattha (MṬ.68./CS:pg.2.81) bodhisattapamukho vānaro naḷakena pānīyaṁ pivi, sā pokkharaṇī, tassāmanto bhūmippadeso, tattha niviṭṭhagāmo ca “naḷakapānan”teva paññāyittha, idha pana gāmo adhippetoti āha “naḷakapāneti evaṁnāmake gāme”ti. Idāni tamatthaṁ āgamanato paṭṭhāya dassetuṁ “pubbe kirā”ti āraddhaṁ. Paññavāti itikattabbatāya paññāya paññavā.

Thūladīghabahulabhāvena mahatīhi dāṭhikāhi samannāgatattā mahādāṭhiko. “Udakarakkhaso ahan”ti vatvā vānarānaṁ kañci amuñcitvā “sabbe tumhe mama hatthagatā”ti dassento “tumhe pana sabbe khādissāmī”ti āha. Dhami …pe… piviṁsūti bodhisattena gahitanaḷo anavaseso abbhantare sabbasandhīnaṁ nibbādhena ekacchiddo ahosi. Neva maṁ tvaṁ vadhissasīti udakarakkhasa tvaṁ vadhitukāmopi mama purisathāmena na vadhissasi.

Evaṁ pana vatvā mahāsatto “ayaṁ pāpo ettha pānīyaṁ pivante aññepi satte mā bādhayitthā”ti karuṇāyamāno “ettha jāyantā naḷā sabbe apabbabandhā ekacchiddāva hontū”ti adhiṭṭhāya gato. Tenāha “tato paṭṭhāyā”ti-ādi.

167. Anuruddhappamukhā bhikkhū Bhagavatā “kacci tumhe Anuruddhā”ti pucchitāti thero “taggha mayaṁ, bhante”ti āha.

Sace pabbajati, jīvitaṁ labhissati, no aññathāti raññā pabbajjāya abhinītāti rājābhinītā. Corābhinītāti etthāpi eseva nayo. Corānaṁ mūlaṁ chindanto “kaṇṭakasodhanaṁ karissāmī”ti. Ājīvikāyāti ājīvena jīvitavuttiyā. Imesu pana Anuruddhattherādīsu.

Vivekanti pubbakālikakiriyappadhānaṁ “abyāpajjaṁ upetan”ti-ādīsu viyāti āha-- “viviccā”ti, viviccitvā vivitto hutvā vinā hutvāti attho. Pabbajitakiccanti pabbajitassa sāruppakiccaṁ. Samaṇakiccanti samaṇabhāvakaraṇakiccaṁ. Yadaggena hi pabbajitakiccaṁ kātuṁ na sakkoti tadaggena samaṇabhāvakarampi kiccaṁ kātuṁ na sakkoti. Tenāha “so yevā”ti-ādi.

168. Appaṭisandhike (MṬ.68./CS:pg.2.82) tāva byākaronto pavattīsu ṭhānaṁ atītoti katvā upapattīsu byākaroti nāma tattha paṭisandhiyā abhāvakittanato. Mahantatuṭṭhinoti vipulapamodā.

169. Imassāti “assā”ti padassa atthavacanaṁ. Imassa ṭhitassa āyasmato sāmaṁ diṭṭho vā hoti anussavasuto vāti yojanā. Samādhipakkhikā dhammā dhammāti adhippetā, samādhi pana evaṁvihārīti ettha vihārasaddena gahito. Evaṁvimuttāti ettha pana vimuttisaddena phalavimutti gahitā. Caratopīti samathavipassanācārena caratopi viharantassapi. Upāsaka-upāsikāṭhānesu labbhamānampi arahattaṁ appakabhāvato pāḷiyaṁ anuddhaṭanti daṭṭhabbaṁ. Sesaṁ suviññeyyameva.

Naḷakapānasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.69.)9.Goliyānisuttavaṇṇanā

173. Padasamācāroti taṁtaṁpaccayabhedadassanāya vigatattā pakārehi daliddasamācāro sithilasamācāroti attho. Yasmā pana tādiso samācāro thiro daḷho nāma na hoti, tasmā vuttaṁ “dubbalasamācāro”ti. “Sākhasamācāro”ti vā pāṭho, tattha tattha lagganaṭṭhena sākhāsadisasīloti attho. Tenāha “oḷārikācāro”ti. Paccayesu sāpekkhoti paccayesu sāpekkhatāya eva hissa oḷārikācāratā veditabbā. Garunā kismiñci vutte gāravavasena patissavanaṁ patisso, patissavacanabhūtaṁ taṁsabhāgañca yaṁ kiñci gāravanti attho. Saha patissenāti sappatissena, sappatissavena ovādasampaṭicchanena. Patissīyatīti vā patisso, garukātabbo, tena saha patissenāti sabbaṁ pubbe viya. Tenāha “sajeṭṭhakenā”ti. Serivihāro nāma attappadhānavāso. Tenāha “niraṅkusavihārenā”ti.

Anupakhajjāti anupakaḍḍhitvā. Garuṭṭhāniyānaṁ antaraṁ anāpucchā anupavisitvāti imamatthaṁ dassetuṁ “tattha yo”ti-ādi vuttaṁ.

Ābhisamācārikanti (MṬ.69./CS:pg.2.83) abhisamācāre bhavaṁ. Kiṁ pana tanti āha “vattapaṭipattimattampī”ti. Nātikālasseva saṅghassa purato pavisitabbaṁ, na pacchā paṭikkamitabbanti adhippāyena atikāle ca gāmappaveso atidivā paṭikkamanañca nivāritaṁ, taṁ dassetuṁ “na atipāto”ti-ādi vuttaṁ. Uddhaccapakatikoti vibbhantacitto. Avacāpalyenāti daḷhavātāpahatapallavasadisena lolabhāvena.

Paññavatāti iminā bhikkhusāruppesu itikattabbesu upāyapaññā adhippetā, na sutamayapaññā. Abhidhamme abhivinaye yogoti iminā bhāvanāpaññā-uttarimanussadhamme yogo pakāsito. Yogoti ca paricayo uggaṇhavasena.

Āruppāti iminā catassopi arūpasamāpattiyo gahitā, tā pana catūhi rūpasamāpattīhi vinā na sampajjantīti āha-- “āruppāti ettāvatā aṭṭhapi samāpattiyo vuttā hontī”ti. Kasiṇeti dasavidhe kasiṇe. Ekaṁ parikammakammaṭṭhānanti yaṁ kiñci ekabhāvanā parikammadīpanaṁ khandhakammaṭṭhānaṁ. Tenāha “paguṇaṁ katvā”ti. Kasiṇaparikammaṁ pana taggahaṇeneva gahitaṁ hoti, lokiyā uttarimanussadhammā heṭṭhā gahitāti āha “uttarimanussadhammeti iminā sabbepi lokuttaradhamme dassetī”ti. Neyyapuggalassa vasenāti jānitvā vitthāretvā ñātabbapuggalassa vasenāti.

Goliyānisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.70.)10.Kīṭāgirisuttavaṇṇanā

174. Pañca ānisaṁseti appābādhatādike pañca guṇe. Tattha akkhirogakucchirogādīnaṁ abhāvo appābādhatā. Sarīre tesaṁ kuppanadukkhassa abhāvo appātaṅkaṁ. Sarīrassa uṭṭhānasukhatā lahuṭṭhānaṁ. Balaṁ nāma kāyabalaṁ. Phāsuvihāro iriyāpathasukhatā. Anupakkhandānīti duccajanavasena sattānaṁ anupaviṭṭhāni. Sañjānissathāti ettha iti-saddo ādi-attho, tasmā iti evaṁ ānisaṁsanti attho.

175. Āvāse niyuttāti āvāsikā tassa anativattanato. Tenāha “nibaddhavāsino”ti, niyatavāsinoti attho. Tannibandhāti (MṬ.70./CS:pg.2.84) nibandhaṁ vuccati byāpāro, tattha bandhā pasutā ussukāti tannibandha.Kathaṁ te tattha nibandhāti āha “akataṁ senāsanan”ti-ādi. Uppajjanakena kālena pattabbaṁ kālikaṁ so pana kālo anāgato eva hotīti āha “anāgate kāle pattabban”ti.

178. Ettakā vedanā sevitabbāti aṭṭhārasapi nekkhammanissitā vedanā sevitabbā, gehassitā na sevitbbā.

181. Taṁ kataṁ soḷasavidhassapi kiccassa niṭṭhitattā. Anulomikānīti utusukhabhāvena anurūpāni. Tenāha “kammaṭṭhānasappāyānī”ti. Samānaṁ kurumānāti omattataṁ adhimattatañca pahāya samakiccataṁ sampādentā.

182. Te dve hontīti te ādito vuttā dve.

Ubhato (a.ni.ṭī.3.7.14) ubhayathā ubhohi bhāgehi vimuttoti ubhatobhāgavimutto ekadesasarūpekasesanayena. Tathā hi vuttaṁ Abhidhammaṭṭhakathāyaṁ (pu.pa.aṭṭha.24) “dvīhi bhāgehi dve vāre vimuttoti ubhatobhāgavimutto”ti. Tattha keci tāva therā-- “samāpattiyā vikkhambhanavimokkhena, maggena samucchedavimokkhena vimuttoti ubhatobhāgavimutto”ti vadanti. Aññe therā-- “ayaṁ ubhatobhāgavimutto rūpato muccitvā nāmaṁ nissāya ṭhito puna tato muccanato nāmanissitako”ti vatvā tassa ca sādhakaṁ --

“Acci yathā vātavegena khittā, (upasivāti Bhagavā,)

Atthaṁ paleti na upeti saṅkhaṁ.

Evaṁ muni nāmakāyā vimutto,

Atthaṁ paleti na upeti saṅkhan”ti. (su.ni.1080 cūḷani. upasīvamāṇavapucchā 11 upasīvamāṇavapucchāniddesa 43)--

Imaṁ suttapadaṁ vatvā “nāmakāyato ca rūpakāyato ca suvimuttattā ubhatobhāgavimutto”ti vadanti. Sutte hi ākiñcaññāyatanalābhino upasivabrāhmaṇassa Bhagavatā nāmakāyā vimuttoti ubhatobhāgavimuttoti akkhātoti. Apare pana “samāpattiyā vikkhambhanavimokkhena (MṬ.70./CS:pg.2.85) ekavāraṁ vimutto, maggena samucchedavimokkhena ekavāraṁ vimuttoti evaṁ ubhatobhāgavimutto”ti vadanti. Ettha paṭhamavāde dvīhi bhāgehi vimuttoti ubhatobhāgavimutto. Dutiyavāde ubhatobhāgato vimuttoti ubhatobhāgavimutto. Tatiyavāde pana dvīhi bhāgehi dve vāre vimuttoti ayametesaṁ viseso. Kilesehi vimutto kilesā vā vikkhambhanasamucchedehi kāyadvayato vimuttā assāti ayamattho daṭṭhabbo. Tenāha “dvīhi bhāgehī”ti-ādi.

Soti ubhatobhāgavimutto. Kāmañcettha rūpāvacaracatutthajjhānampi arūpāvacarajjhānaṁ viya duvaṅgikaṁ āneñjappattanti vuccati. Taṁ pana padaṭṭhānaṁ katvā arahattaṁ patto ubhatobhāgavimutto nāma na hoti rūpakāyato avimuttattā. Tañhi kilesakāyatova vimuttaṁ, na rūpakāyato, tasmā tato vuṭṭhāya arahattaṁ patto ubhatobhāgavimutto na hotīti āha-- “catunnaṁ arūpa …pe… pañcavidho hotī”ti. “Rūpī rūpāni passatī”ti-ādike nirodhasamāpatti-ante aṭṭha vimokkhe vatvā-- “yato ca kho, ānanda, bhikkhu ime aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, ayaṁ vuccati, ānanda, bhikkhu ubhatobhāgavimutto”ti yadipi mahānidāne (dī.ni.2.129-130) vuttaṁ, taṁ pana ubhatobhāgavimuttaseṭṭhavasena vuttanti idha sabba-ubhatobhāgavimuttasaṅgahaṇatthaṁ “pañcavidho hotī”ti vatvā “pāḷi panettha …pe… abhidhamme aṭṭhavimokkhalābhino vasena āgatā”ti āha. Idhāpi hi Kīṭāgirisutte-- “Idha, bhikkhave, ekacco puggalo …pe… ubhatobhāgavimutto”ti arūpasamāpattivasena cattāro ubhatobhāgavimuttā, seṭṭho ca vutto vuttalakkhaṇūpapattito. Yathāvuttesu hi pañcasu purimā cattāro nirodhaṁ na samāpajjantīti pariyāyena ubhatobhāgavimuttā nāma. Aṭṭhasamāpattilābhī anāgāmī taṁ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya vipassanaṁ vaḍḍhetvā arahattaṁ pattoti nippariyāyena ubhatobhāgavimuttaseṭṭho nāma.

Katamo ca puggaloti-ādīsu katamoti pucchāvacanaṁ, puggaloti asādhāraṇato pucchitabbavacanaṁ. Idhāti imasmiṁ sāsane. Ekaccoti eko (MṬ.70./CS:pg.2.86) Aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharatīti aṭṭha samāpattiyo sahajātanāmakāyena paṭilabhitvā viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā hontīti vipassanāpaññāya saṅkhāragataṁ, maggapaññāya cattāri saccāni passitvā cattāropi āsavā parikkhīṇā hontīti evamattho daṭṭhabbo.

Paññāvimuttoti visesato paññāya eva vimutto, na tassā patiṭṭhānabhūtena aṭṭhavimokkhasaṅkhātena sātisayena samādhināti paññāvimutto. Yo ariyo anadhigata-aṭṭhavimokkhena sabbaso āsavehi vimutto, tassetaṁ adhivacanaṁ. Adhigatepi hi rūpajjhānavimokkhe na so sātisayasamādhinissitoti na tassa vasena ubhatobhāgavimutto hotīti vuttovāyamattho. Arūpajjhānesu pana ekasmimpi sati ubhatobhāgavimuttoyeva nāma hoti. Tena hi aṭṭhavimokkhekadesena taṁnāmadānasamatthena aṭṭhavimokkhalābhītveva vuccati. Samudāye hi pavatto vohāro avayavepi dissati yathā “sattisayo”ti. Pāḷīti abhidhammapāḷi. Etthāti etissaṁ paññāvimuttikathāyaṁ. Aṭṭhavimokkhapaṭikkhepavasenevāti avadhāraṇena idhāpi paṭikkhepavaseneva āgatabhāvaṁ dasseti. Tenāha “kāyena phusitvā viharatī”ti.

Phuṭṭhantaṁ sacchikarotīti phuṭṭhānaṁ anto phuṭṭhanto, phuṭṭhānaṁ arūpajjhānānaṁ anantaro kāloti adhippāyo. Accantasaṁyoge cetaṁ upayogavacanaṁ, phuṭṭhānantarakālameva sacchikaroti sacchikātabbopāyenāti vuttaṁ hoti. Bhāvanapuṁsakaṁ vā etaṁ “ekamantaṁ nisīdī”ti-ādīsu (pārā.2) viya. Yo hi arūpajjhānena rūpakāyato nāmakāyekadesato ca vikkhambhanavimokkhena vimutto, tena nirodhasaṅkhāto vimokkho ālocito pakāsito viya hoti, na pana kāyena sacchikato, nirodhaṁ pana ārammaṇaṁ katvā ekaccesu āsavesu khepitesu tena so sacchikato hoti, tasmā so sacchikātabbaṁ nirodhaṁ yathā-ālocitaṁ nāmakāyena sacchikarotīti “kāyasakkhī”ti vuccati, na tu “vimutto”ti ekaccānaṁ āsavānaṁ aparikkhīṇattā. Tenāha (MṬ.70./CS:pg.2.87) “jhānaphassaṁ paṭhamaṁ phusati, pacchā nirodhaṁ nibbānaṁ sacchikarotī”ti. Ayaṁ catunnaṁ arūpasamāpattīnaṁ ekekato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasitvā kāyasakkhibhāvaṁ pattānaṁ catunnaṁ, nirodhā vuṭṭhāya aggamaggappatta-anāgāmino ca vasena ubhatobhāgavimutto viya pañcavidho nāma hoti. Tena vuttaṁ abhidhammaṭīkāyaṁ “kāyasakkhimhipi eseva nayo”ti.

Diṭṭhantaṁ pattoti dassanasaṅkhātassa sotāpattimaggañāṇassa anantaraṁ pattoti vuttaṁ hoti. “Diṭṭhattā patto”tipi pāṭho. Etena catusaccadassanasaṅkhātāya diṭṭhiyā nirodhassa pattataṁ dīpeti. Tenāha “dukkhā saṅkhārā, sukho nirodhoti ñātaṁ hotī”ti. Tattha paññāyāti maggapaññāya. Paṭhamaphalaṭṭhato yāva aggamaggaṭṭhā, tāva diṭṭhippatto. Tenāha “sopi kāyasakkhi viya chabbidho hotī”ti. Yathā pana paññāvimutto pañcavidho vutto, evaṁ ayampi sukkhavipassako, catūhi rūpajjhānehi vuṭṭhāya diṭṭhippattabhāvappattā cattāro cāti pañcavidho hotīti veditabbo. Saddhāvimuttepi eseva nayo. Idaṁ dukkhanti ettakaṁ dukkhaṁ, na ito uddhaṁ dukkhanti. Yathābhūtaṁ pajānātīti ṭhapetvā taṇhaṁ upādānakkhandhapañcakaṁ dukkhasaccanti yāthāvato pajānāti. Yasmā pana taṇhā dukkhaṁ janeti nibbatteti, tato taṁ dukkhaṁ samudeti, tasmā naṁ “ayaṁ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti yasmā pana idaṁ dukkhaṁ samudayo ca nibbānaṁ patvā nirujjhati appavattiṁ gacchati, tasmā “ayaṁ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti. Ariyo pana aṭṭhaṅgiko maggo taṁ dukkhanirodhaṁ gacchati, tena “ayaṁ dukkhanirodhagāminipaṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. Ettāvatā nānakkhaṇe saccavavatthānaṁ dassitaṁ. Idāni taṁ ekakkhaṇe dassetuṁ “Tathāgatappaveditā”ti-ādi vuttaṁ, tassattho āgamissati.

Saddhāya vimuttoti etena sabbathā avimuttassapi saddhāmattena vimuttabhāvo dīpito hoti. Saddhāvimuttoti vā saddhāya adhimuttoti attho. Vuttanayenevāti “sotāpattiphalan”ti-ādinā vuttanayena. Saddahantassāti “ekaṁsato ayaṁ paṭipadā kilesakkhayaṁ āvahati sammāsambuddhena bhāsitattā”ti evaṁ saddahantassa. Yasmā panassa aniccānupassanādīhi (MṬ.70./CS:pg.2.88) niccasaññāpahānavasena bhāvanāya pubbenāparaṁ visesaṁ passato tattha tattha paccakkhatāpi atthi, tasmā vuttaṁ “saddahantassa viyā”ti. Sesapadadvayaṁ tasseva vevacanaṁ. Ettha ca pubbabhāgamaggabhāvanāti vacanena āgamanīyapaṭipadānānattena saddhāvimuttadiṭṭhippattānaṁ paññānānattaṁ hotīti dassitaṁ. Abhidhammaṭṭhakathāyampi (pu.pa.aṭṭha.28) “nesaṁ kilesappahāne nānattaṁ natthi, paññāya nānattaṁ atthiyevā”ti vatvā-- “āgamanīyanānatteneva saddhāvimutto diṭṭhippattaṁ na pāpuṇātīti sanniṭṭhānaṁ katan”ti vuttaṁ.

Paññāsaṅkhātaṁ dhammaṁ adhimattatāya pubbaṅgamaṁ hutvā pavattaṁ anussaratīti dhammānusārī. Tenāha “dhammo”ti-ādi. Saddhaṁ anussarati saddhāpubbaṅgamaṁ maggaṁ bhāvetīti imamatthaṁ “eseva nayo”ti atidisati. Paññaṁ vāhetīti paññāvāhī, paññaṁ sātisayaṁ pavattetīti attho. Tenāha “paññāpubbaṅgamaṁ ariyamaggaṁ bhāvetī”ti. Saddhāvāhinti ettha vuttanayena attho veditabbo. Ubhatobhāgavimuttādikathāti ubhatobhāgavimuttādīsu āgamanato paṭṭhāya vattabbakathā. Etesanti yathāvuttānaṁ ubhatobhāgavimuttādīnaṁ. Idhāti imasmiṁ kīṭāgirisutte. Nanu ca aṭṭhasamāpattilābhivasena ubhatobhāgavimutto kāyasakkhī-ādayo ca abhidhamme āgatā, kathamidha arūpajjhānalābhīvaseneva uddhaṭāti codanaṁ sandhāyāha “yasmā”ti-ādi.

Phusitvā patvā. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā hontīti na āsavā paññāya passīyanti, dassanakāraṇā paññāya parikkhīṇā “disvā paññāya parikkhīṇā”ti vuttā. Dassanāyattaparikkhayattā eva hi dassanaṁ āsavānaṁ khayassa purimakiriyā hotīti. Tathāgatena paveditāti bodhimaṇḍe nisīditvā Tathāgatena paṭividdhā viditā pacchā paresaṁ pākaṭīkatā. “Catusaccadhammā”ti vatvā tadantogadhattā sīlādīnaṁ “imasmiṁ ṭhāne sīlaṁ kathitan”ti-ādi vuttaṁ. Atthenāti avippaṭisārādipayojanena tasmiṁ tasmiṁ pīti-ādikena atthena. Kāraṇenāti sappurisūpanissayādinā kāraṇena tasmiṁ tasmiṁ samādhi-ādipadaṭṭhānatāya sīlādi (MṬ.70./CS:pg.2.89) kāraṇe. Ciṇṇacaritattāti saddhāciṇṇabhāvena sambodhāvahabhāve. Tattha tattha vicaritā visesena caritā, tesu tena paññā suṭṭhu carāpitāti attho. Patiṭṭhitā hoti maggena āgatattā. Mattāya parittappamāṇena. Olokanaṁ khamanti, paññāya gahetabbataṁ upenti.

Tayoti kāyasakkhidiṭṭhippattasaddhāvimuttā. Yathāṭhitova pāḷi-attho, na tattha kiñci niddhāretvā vattabbaṁ atthīti suttantapariyāyena avuttaṁ vadati. Tassa maggassāti sotāpattimaggassa yaṁ kātabbaṁ, tassa adhigatattā. Upari pana tiṇṇaṁ maggānaṁ atthāya sevamānā anulomasenāsanaṁ, bhajamānā kalyāṇamitte, samannānayamānā indriyāni anupubbena bhāvanāmaggappaṭipāṭiyā arahattaṁ pāpuṇissanti maggassa anekacittakkhaṇikatāyāti ayamettha suttapadese pāḷiyā attho.

Imameva pāḷiṁ gahetvāti “katamo ca puggalo saddhānusārī”ti maggaṭṭhe puggale vatvā “imassa kho ahaṁ, bhikkhave”ti-ādinā tesaṁ vasena anulomasenāsanasevanādīnaṁ vuttattā imameva yathāvuttaṁ pāḷipadesaṁ gahetvā “lokuttaradhammo bahucittakkhaṇiko”ti vadati. So vattabboti so vitaṇḍavādī evaṁ vattabbo. Yadi maggaṭṭhapuggale vatvā anulomikasenāsanasevanādi pāḷiyaṁ vuttanti maggasamaṅgino eva hutvā te tathā paṭipajjanti, evaṁ sante senāsanapaṭisaṁyuttarūpādivipassanaggahaṇasmiṁ tava matena maggasamaṅgino eva āpajjeyyuṁ, na cetaṁ evaṁ hoti, tasmā suttaṁ me laddhanti yaṁ kiñci mā kathehīti vāretabbo. Tenāha “yadi aññena cittenā”ti-ādi. Tattha evaṁ santeti nānācitteneva senāsanapaṭisevanādike sati. Tattha pāḷiyaṁ yadi lokuttaradhammasamaṅgino eva pañcaviññāṇasamaṅgikālepi lokuttarasamaṅgitaṁ sace sampaṭicchasi, satthārā saddhiṁ paṭivirujjhasi suttavirodhadīpanato. Tenāha “Satthārā hī”ti-ādi. Dhammavicāraṇā nāma tuyhaṁ avisayo, tasmā yāguṁ pivāhīti uyyojetabbo.

183. Ādikenevāti paṭhameneva. Anupubbasikkhāti anupubbeneva pavattasikkhāya. Tenāha “karaṇatthe paccattavacanan”ti. Saddhā jātā etassāti saddhājāto, agyāhitātipakkhepena jāta-saddassa pacchāvacanaṁ (MṬ.70./CS:pg.2.90) Evametanti adhimuccanaṁ okappaniyasaddha.Santike nisīdati upaṭṭhānavasena. Sādhukaṁ katvā dhāretīti yathāsutaṁ dhammaṁ vācuggatakaraṇavasena taṁ paguṇaṁ katvā sāravasena dhāreti. Chando jāyatīti dhammesu nijjhānakkhamesu ime dhamme bhāvanāpaññāya paccakkhato ussāmīti kattukamyatākusalacchando jāyati. Ussahatīti chando uppādamatte aṭṭhatvā tato bhāvanārambhavasena ussahati. Tulayatiti sammasanavasena saṅkhāre. Tīraṇavipassanāya tulayantoti tīraṇapariññāya jānitvā upari pahānapariññāya vasena paritulayanto paṭijānanto. Maggapadhānaṁ padahatīti maggalakkhaṇaṁ padhānikaṁ maggaṁ padahati. Pesitacittoti nibbānaṁ pati pesitacitto. Nāmakāyenāti maggappaṭipāṭiyā taṁtaṁmaggasampayuttanāmakāyena. Na pana kiñci āhāti dūratāya samānaṁ na kiñci vacanaṁ Bhagavā āha te daḷhataraṁ niggaṇhituṁ.

184. Paṇena vohārena byākaraṇaṁ paṇaviyā, paṇaviyā abhāvena opaṇaviyā, na upetīti na yujjati. Tanti idaṁ idha adhippetaṁ paṇo paṇaviyaṁ dassetuṁ. Tayidaṁ sabbaṁ Bhagavā “mayaṁ kho, āvuso, sāyañceva bhuñjāmā”ti assajipunabbasukehi vuttaṁ sikkhāya avattanabhāvadīpanavacanaṁ sandhāya vadati.

Ukkhipitvāti sīsena gahetvā viya samādāya. Anudhammoti anurūpo sabhāvo, sāvakabhāvassa anucchavikā paṭipatti. Rohanīyanti viruḷhibhāvaṁ. Siniyhati ettha, etena vāti sineho, kāraṇaṁ. Taṁ ettha atthīti sinehavantaṁ, pādakanti attho. Taco ekaṁ aṅganti taco vīrapakkhabhāve ekamaṅgaṁ. Padhānaṁ anuyuñjantassa hi tace palujjamānepi taṁnimittaṁ avosānaṁ anāpajjanakasseva vīriyassa ekaṁ aṅgaṁ ekaṁ kāraṇaṁ. Evaṁ sesesu vattabbaṁ. Tenāha-- “arahattaṁ appatvā na vuṭṭhahissāmīti evaṁ paṭipajjatī”ti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Kīṭāgirisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

Niṭṭhitā ca bhikkhuvaggavaṇṇanā.

3.Paribbājakavaggo

(MṬ.71.)1.Tevijjavacchasuttavaṇṇanā

185. Tatthāti (MṬ.70./CS:pg.2.91) ekapuṇḍarīkasaññite paribbājakārāme. Anāgatapubbo lokiyasamudāhāravasena “cirassaṁ kho, bhante”ti-ādinā vuccati, ayaṁ panettha āgatapubbataṁ upādāya tathā vutto. Bhagavā hi kesañci vimuttijananatthaṁ, kesañci indriyaparipākatthaṁ, kesañci visesādhigamatthaṁ kadāci titthiyārāmaṁ upagacchati. Ananuññāya ṭhatvāti ananujānitabbe ṭhatvā. Anujānitabbaṁ siyā anaññātassa ñeyyassa abhāvato. Yāvatakañhi ñeyyaṁ, tāvatakaṁ Bhagavato ñāṇaṁ, yāvatakañca Bhagavato ñāṇaṁ tāvatakaṁ ñeyyaṁ. Tenevāha -- “na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci, atho aviññātamajānitabban”ti-ādi (mahāni.156 cūḷani. dhotakamāṇavapucchāniddesa 32 paṭi.ma.1.121). Sabbaññutaññāṇena hi Bhagavā āvajjetvā pajānāti. Vuttañhetaṁ “āvajjanapaṭibaddhaṁ Buddhassa Bhagavato ñāṇan”ti (mi.pa.4.1.2). Yadi evaṁ “caraṁ samāhito nāgo, tiṭṭhaṁ nāgo samāhito”ti (a.ni.6.43) idaṁ suttapadaṁ kathanti? Vikkhepābhāvadīpanapadametaṁ, na anāvajjanenapi ñāṇānaṁ pavattiparidīpanaṁ. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vitthārato vuttameva.

186. Yāvadevāti idaṁ yathāruci pavatti viya aparāparuppattipi icchitabbāti tadabhāvaṁ dassento āha-- “sakiṁ khīṇānaṁ āsavānaṁ puna khepetabbābhāvā”ti. Paccuppannajānanaguṇanti idaṁ dibbacakkhuñāṇassa paribhaṇḍañāṇaṁ anāgataṁsañāṇaṁ anādiyitvā vuttaṁ, tassa pana vasena anāgataṁsañāṇaguṇaṁ dassetīti vattabbaṁ siyā.

Gihiparikkhāresūti vatthābharaṇādidhanadhaññādigihiparikkhāresu. Gihiliṅgaṁ pana appamāṇaṁ, tasmā gihibandhanaṁ chinditvā dukkhassantakarā hontiyeva. Sati pana dukkhassantakiriyāya gihiliṅge te na tiṭṭhantiyevāti dassento “yepī”ti-ādimāha. Sukkhāpetvā samucchinditvā. Arahattaṁ pattadivaseyeva pabbajanaṁ vā parinibbānaṁ vāti ayaṁ nayo na sabbasādhāraṇoti āha “bhūmadevatā pana tiṭṭhantī”ti. Tattha kāraṇavacanaṁ (MṬ.71./CS:pg.2.92) “nilīyanokāsassa atthitāyā”ti. Araññapabbatādipavivekaṭṭhānaṁ nilīyanokāso. Sesakāmabhaveti kāmaloke. Laḷitajanassāti ābharaṇālaṅkāranaccagītādivasena vilāsayuttajanassa.

Sopīti “so aññatra ekenā”ti vutto sopi. Karato na karīyati pāpanti evaṁ na kiriyaṁ paṭibāhati. Yadi attānaṁyeva gahetvā katheti, atha kasmā mahāsatto tadā ājīvakapabbajjaṁ upagacchīti āha “tadā kirā”ti-ādi. Tassapīti na kevalaṁ aññesaṁ eva pāsaṇḍānaṁ, tassapi. Vīriyaṁ na hāpesīti tapojigucchavādaṁ samādiyitvā ṭhito virāgatthāya taṁ samādiṇṇavattaṁ na pariccaji, Satthusāsanaṁ na chaḍḍesi. Tenāha-- “kiriyavādī hutvā sagge nibbattatī”ti.

Tevijjavacchasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.72.)2.Aggivacchasuttavaṇṇanā

187. Lokassa sassatatāpavattipaṭikkhepavasena pavatto vādo ucchedavādo eva hotīti sassataggāhābhāve ucchedaggāhabhāvato puna paribbājakena “asassato loko”ti vadantena ucchedaggāho pucchito, Bhagavatāpi so eva paṭikkhittoti āha “dutiye nāhaṁ ucchedadiṭṭhiko”ti. Antānantikādivasenāti ettha antānantikaggahaṇena antavā loko anantavā lokoti imaṁ vādadvayamāha. Ādi-saddena “taṁ jīvaṁ taṁ sarīran”ti-ādivādacatukkaṁ saṅgaṇhāti, itaraṁ pana dvayaṁ sarūpeneva gahitanti. Paṭikkhepo veditabboti “tatiye nāhaṁ antavādiṭṭhiko, catutthe nāhaṁ anantavādiṭṭhiko”ti evamādinā paṭikkhepo veditabbo. “Hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti ayampi sassatavādo, so ca kho aparantakappikavasena, “sassato loko”ti pana pubbantakappikavasenāti ayametesaṁ viseso. “Na hoti Tathāgato paraṁ maraṇā”ti ayampi ucchedavādo, so ca kho sattavasena, “asassato loko”ti pana sattasaṅkhāravasenāti vadanti.

189. Sappatibhayaṁ (MṬ.72./CS:pg.2.93) uppajjanato saha dukkhenāti sadukkhaṁ. Tenāha “kilesadukkhenā”ti-ādi. Tesaṁyevāti kilesadukkhavipākadukkhānaṁyeva. Sa-upaghātakanti sabādhaṁ. Sa-upāyāsanti saparissamaṁ sa-upatāpaṁ sapīḷaṁ. Sapariḷāhanti sadarathaṁ.

Kiñci diṭṭhigatanti imā tāva aṭṭha diṭṭhiyo mā hontu, atthi pana, bho Gotama, yaṁ kiñci diṭṭhigataṁ gahitaṁ. Na hi tāya diṭṭhiyā vinā kañci samayaṁ pavattetuṁ yujjatīti adhippāyena pucchati. Apaviddhanti samucchedappahānavasena chaḍḍitaṁ. Paññāya diṭṭhanti vipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya Bhagavatā paṭividdhaṁ. Yattha uppajjanti, taṁ sattaṁ mathenti sammaddantīti mathitāti āha “mathitānanti tesaṁyeva vevacanan”ti. Kañci dhammanti rūpadhammaṁ arūpadhammaṁ vā. Anupādiyitvāti aggahetvā.

190. Na upetīti saṅkhaṁ na gacchatīti atthoti āha “na yujjatī”ti. Anujānitabbaṁ siyā anupādāvimuttassa kañcipi uppattiyā abhāvato. “Evaṁ vimuttacitto na upapajjatī”ti kāmañcetaṁ sabhāvapavedanaṁ parinibbānaṁ, eke pana ucchedavādino “mayampi ‘satto āyatiṁ na upapajjatī’ti vadāma, samaṇo Gotamopi tathā vadatī”ti ucchedabhāveyeva patiṭṭhahissanti, tasmā Bhagavā “na upapajjatīti kho vaccha na upetī”ti āha. “Upapajjatī”ti pana vutte sassatameva gaṇheyyāti yojanā. Sesadvayepi eseva nayo. Appatiṭṭhoti ucchedavādādivasena patiṭṭhārahito. Anālamboti tesaṁyeva vādānaṁ olambārammaṇassa abhāvena anālambo. Sukhapavesanaṭṭhānanti tesaññeva vādānaṁ sukhapavesanokāsaṁ mā labhatūti. Ananuññāya ṭhatvāti “na upapajjatī”ti-ādinā anujānitabbāya paṭiññāya ṭhānahetu. Anuññampīti anujānitabbampi dutiyapañhaṁ paṭikkhipi. Pariyatto pana dhammo atthato paccayākāro evāti āha “dhammoti paccayākāradhammo”ti. Aññattha payogenāti imamhā niyyānikasāsanā aññasmiṁ micchāsamaye pavattappayogena, aniyyānikaṁ vividhaṁ micchāpaṭipattiṁ paṭipajjantenāti attho. “Aññavādiyakenā”tipi pāṭho, paccayākārato aññākāradīpaka-ācariyavādaṁ paggayha tiṭṭhantenāti attho.

191. Appaccayoti (MṬ.72./CS:pg.2.94) anupādāno, nirindhanoti attho.

192. Yena rūpenāti yena bhūtupādādibhedena rūpadhammena. Taṁ rūpaṁ tappaṭibaddhasaṁyojanappahānena khīṇāsava-Tathāgatassa pahīnaṁ anuppattidhammataṁ āpannaṁ. Tena vuttaṁ pāḷiyaṁ “anuppādadhamman”ti-ādi. Aññesaṁ jānanāya abhāvaguṇatāya guṇagambhīro. “Ettakā guṇā”ti pamāṇaṁ gaṇhituṁ na sakkuṇeyyo. “Īdisā etassa guṇā”ti pariyogāhituṁ asakkuṇeyyatāya duppariyogāḷhoti. Dujjānoti agādhatāya gambhīro “ettakāni udakaḷhakasatānī”ti-ādinā pametuṁ na sakkāti appameyyo, tato eva dujjāno. Evamevānti yathā mahāsamuddo gambhīro appameyyo dujjāno, evameva khīṇāsavopi guṇavasena, tasmā ayaṁ rūpādiṁ gahetvā rūpīti-ādivohāro bhaveyya, parinibbutassa pana tadabhāvā tathā paññāpetuṁ na sakkā, tato taṁ ārabbha upapajjatīti-ādi na yujjeyya. Yathā pana vijjamāno eva jātavedo byattena purisena nīyamāno puratthimādidisaṁ gatoti vucceyya, na nibbuto, evaṁ khīṇāsavopīti dassento “evamevā”ti-ādimāha.

Aniccatāti ettha aniccatāgahaṇaṁ asāranidassanaṁ. Tena yathā so sālarukkho sākhāpalāsādi-asārāpagamena suddho sāre patiṭṭhito, evamayaṁ dhammavinayo sāsavasaṅkhāta-asāravigamena lokuttaradhammasāre patiṭṭhitoti dasseti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Aggivacchasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.73.)3.Mahāvacchasuttavaṇṇanā

193. Saha kathā etassa atthīti sahakathī, “mayaṁ pucchāvasena tumhe vissajjanavasenā”ti evaṁ sahapavattakathoti attho. Etasseva kathitāni, tattha paṭhame vijjāttayaṁ desitaṁ, dutiye agginā dassitanti Tevijjavacchasuttaṁ Aggivacchasuttanti nāmaṁ visesetvā vuttaṁ. Sīghaṁ laddhiṁ na vissajjenti, yasmā saṅkhārānaṁ niyatoyaṁ vināso anaññasamuppādo, hetusamuppannāpi na cirena nijjhānaṁ khamanti, na lahuṁ. Tenāha “vasātela (MṬ.73./CS:pg.2.95) …pe… sujjhantī”ti. Pacchimagamanaṁ ñāṇassa paripākaṁ gatattā. Yaṭṭhiṁ ālambitvā udakaṁ tarituṁ otaranto puriso “yaṭṭhiṁ otaritvā udake patamāno”ti vutto. Kammapathavasena vitthāradesananti saṁkhittadesanaṁ upādāya vuttaṁ. Tenāha “mūlavasena cetthā”ti-ādi. Vitthārasadisāti kammapathavasena idha desitadesanāva mūlavasena desitadesanaṁ upādāya vitthārasadisā. Vitthāradesanā nāma natthīti na kevalaṁ ayameva, atha kho sabbāpi Buddhānaṁ nippariyāyena ujukena niravasesato vitthāradesanā nāma natthi desanāñāṇassa mahāvisayatāya karaṇasampattiyā ca tajjāya mahānubhāvattā sabbaññutaññāṇassa. Sabbaññutaññāṇasamaṅgitāya hi avasesapaṭisambhidānubhāvitāya aparimitakālasambhatañāṇasambhārasamudāgatāya kadācipi parikkhayānarahāya anaññasādhāraṇāya paṭibhānapaṭisambhidāya pahūtajivhāditadanurūparūpakāyasampattisampadāya vitthāriyamānā Bhagavato desanā kathaṁ parimitā paricchinnā bhaveyya, mahākāruṇikatāya pana Bhagavā veneyyajjhāsayānurūpaṁ tattha tattha parimitaṁ paricchinnaṁ katvā niṭṭhapeti. Ayañca attho Mahāsīhanādasuttena (ma.ni.1.146ādayo) dīpetabbo. Sabbaṁ saṁkhittameva attajjhāsayavasena akathetvā bodhaneyyapuggalajjhāsayavasena desanāya niṭṭhāpitattā. Na cettha dhammasāsanavirodho pariyāyaṁ anissāya yathādhammaṁ dhammānaṁ bodhitattā sabbalahuttā cāti.

194. Satta dhammā kāmāvacarā sampattasamādānaviratīnaṁ idhādhippetattā.

Aniyametvāti “sammāsambuddho, sāvako”ti vā niyamaṁ visesena akatvā. Attānameva …pe… veditabbaṁ, tathā hi paribbājako “tiṭṭhatu bhavaṁ Gotamo”ti āha.

195. Satthāva arahā hoti paṭipattiyā pāripūribhāvato. Tasmiṁ byākateti tasmiṁ “ekabhikkhupi sāvako”ti-ādinā suṭṭhu pañhe kathite.

196. Sampādakoti paṭipattisampādako.

197. Sekhāya (MṬ.73./CS:pg.2.96) vijjāyāti sekhalakkhaṇappattāya maggapaññāya sātisayaṁ katvā karaṇavasena vuttā, phalapaññā pana tāya pattabbattā kammabhāvena vuttā. Tenāha “heṭṭhimaphalattayaṁ pattabban”ti. Imaṁ panettha aviparītamatthaṁ pāḷito eva viññāyamānaṁ appaṭivijjhanato vitaṇḍavādī “yāvatakaṁ sekhena pattabbaṁ, anuppattaṁ taṁ mayā”ti vacanalesaṁ gahetvā “arahattamaggopi anena pattoyevā”ti vadati. Evanti idāni vuccamānāya gāthāya.

Kilesāni pahāya pañcāti pañcorambhāgiyasaṁyojanasaṅkhāte saṁkilese pahāya pajahitvā, pahānahetu vā. Paripuṇṇasekhoti sabbaso vaḍḍhitasekhadhammo. Aparihānadhammoti aparihānasabhāvo. Na hi yassa phātigatehi sīlādidhammehi parihāni atthi, samādhimhi paripūrakāritāya cetovasippatto. Tenāha “samāhitindriyo”ti. Aparihānadhammattāva ṭhitatto.

Anāgāminā hi asekhabhāvāvahā dhammā paripūretabbā, na sekhabhāvāvahāti so ekantaparipuṇṇe sekho vutto. Etaṁ na Buddhavacananti “maggo bahucittakkhaṇiko”ti etaṁ vacanaṁ na Buddhavacanaṁ anantarekantavipākadānato, bahukkhattuṁ pavattane payojanābhāvato ca lokuttarakusalassa, “samādhimānantarikaññamāhu (khu.pa.6.5 su.ni.228), na pāraṁ diguṇaṁ yantī”ti (su.ni.719) evamādīni suttapadāni etassatthasādhakāni. Orambhāgiyasaṁyojanappahānena sekkhadhammaparipūribhāvassa vuttatāya attho tava vacanena virujjhatīti. Assa āyasmato vacchassa.

198. Abhiññā vā kāraṇanti yañhi taṁ tatra tatra sakkhibhabbatāsaṅkhātaṁ iddhividhapaccanubhavanādi, tassa abhiññā kāraṇaṁ. Atha iddhividhapaccanubhavanādi abhiññā, evaṁ sati abhiññāpādakajjhānaṁ kāraṇaṁ. Avasāne chaṭṭhābhiññāya pana arahattaṁ. Ettha ca yasmā Paṭhamasutte āsavakkhayo adhippeto, āsavā khīṇā eva, na puna khepetabbā, tasmā tattha “yāvadevā”ti na vuttaṁ. Idha phalasamāpatti adhippetā, sā ca punappunaṁ samāpajjīyati, tasmā “yāvadevā”ti vuttaṁ. Tato eva hi “arahattaṁ vā kāraṇan”ti vuttaṁ. Tañhi “kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja viharissāmi, (MṬ.73./CS:pg.2.97) yadariyā etarahi upasampajja viharantī”ti (ma.ni.1.465 3.307) anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhapetvā abhiññā nibbattentassa kāraṇaṁ, tayidaṁ sabbasādhāraṇaṁ na hotīti sādhāraṇavasena naṁ dassento “arahattassa vipassanā vā”ti āha.

200. Paricaranti nāma vippakatabrahmacariyavāsattā. Pariciṇṇo hoti sāvakena nāma satthu dhamme kattabbā paricariyā sammadeva niṭṭhāpitattā. Tenāha “iti …pe… thero evamāhā”ti. Tesaṁ guṇānanti tesaṁ asekkhaguṇānaṁ. Sesaṁ suviññeyyameva.

Mahāvacchasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.74.)4.Dīghanakhasuttavaṇṇanā

201. Khananaṁ khataṁ, sūkarassa khataṁ ettha atthīti sūkarakhatā, sūkarassa vā imasmiṁ Buddhuppāde paṭhamaṁ khataṁ upādāya sūkarakhatā, tāya. Evaṁnāmaketi evaṁ itthiliṅgavasena laddhanāmake. Paṁsudhoteti dhotapaṁsuke. Otaritvā abhiruhitabbanti pakatibhūmito anekehi sopānaphalakehi otaritvā puna leṇadvāraṁ katipayehi abhiruhitabbaṁ.

Ṭhitakovāti mātulassa ṭhitattā tattha sagāravasapatissavasena ṭhitakova. Kiñcāpi sabba-saddo avisesato anavasesapariyādāyako, vatthu-adhippāyānurodhī pana saddappayogoti tamatthaṁ sandhāya paribbājako “sabbaṁ me nakkhamatī”ti āha. Yā loke manussa-upapattiyoti-ādikā upapattiyo, tā anatthasamudāgatā tattha tattheva sattānaṁ ucchijjanato, tasmā samayavādīhi vuccamānā sabbā āyatiṁ uppajjana-upapatti na hoti. Jalabubbuḷakā viya hi ime sattā tattha tattha samaye uppajjitvā bhijjanti, tesaṁ tattha paṭisandhi natthīti assa adhippāyo. Tenāha “paṭisandhiyo”ti-ādi. Assa adhippāyaṁ muñcitvāti yenādhippāyena paribbājako “sabbaṁ me nakkhamatī”ti āha, taṁ tassa adhippāyaṁ jānantopi ajānanto viya hutvā tassa akkhare tāva dosaṁ dassentoti (MṬ.74./CS:pg.2.98) padesasabbaṁ sandhāya tena vuttaṁ, sabbasabbavisayaṁ katvā tattha dosaṁ gaṇhanto. Yathā loke kenaci “sabbaṁ vuttaṁ, taṁ musā”ti vutte tassa vacanassa sabbantogadhattā musābhāvo āpajjeyya, evaṁ imassapi “sabbaṁ me nakkhamatī”ti vadato tathā pavattā diṭṭhipi nakkhamatīti atthato āpannameva hoti. Tenāha Bhagavā-- “esāpi te diṭṭhi nakkhamatī”ti. Yathā pana kenaci “sabbaṁ vuttaṁ musā”ti vutte adhippāyānurodhinī saddappavatti, tassa vacanaṁ muñcitvā tadaññesameva musābhāvo ñāyāgato, evamidhāpi “sabbaṁ me nakkhamatī”ti vacanato yassā diṭṭhiyā vasena “sabbaṁ me nakkhamatī”ti tena vuttaṁ, taṁ diṭṭhiṁ muñcitvā tadaññameva yathādhippetaṁ sabbaṁ nakkhamatīti ayamattho ñāyāgato, Bhagavā pana vādīvaro sukhumāya āṇiyā thūlaṁ āṇiṁ nīharanto viya upāyena tassa diṭṭhigataṁ nīharituṁ tassa adhippāyena avatvā saddavasena tāva labbhamānaṁ dosaṁ dassento “yāpi kho te”ti-ādimāha. Tena vuttaṁ-- “assa adhippāyaṁ muñcitvā akkhare tāva dosaṁ dassento”ti.

Paribbājako pana yaṁ sandhāya “sabbaṁ me nakkhamatī”ti mayā vuttaṁ, “ayaṁ so”ti yathāvuttadosapariharaṇatthaṁ tasmiṁ atthe vuccamāne esa doso sabbo na hoti, evampi samaṇo Gotamo mama vāde dosameva āropeyyāti attano ajjhāsayaṁ niguhitvā yathāvuttadosaṁ pariharitukāmo “esā me”ti-ādimāha. Tattha tampassa tādisamevāti yaṁ “sabbaṁ me nakkhamatī”ti gahitaṁ vatthu, tampi tādisameva bhaveyyāti. Ayañca sabbantogadhadiṭṭhi mayhampi diṭṭhivatthu, taṁ me khameyyavāti. Yasmā pana “esāpi diṭṭhi tuyhaṁ nakkhamatī”ti yāpi diṭṭhi vuttā bhavatā Gotamena, sāpi mayhaṁ nakkhamati, tasmā sabbaṁ me nakkhamatevāti paribbājakassa adhippāyo. Tenāha-- “taṁ pariharāmīti saññāya vadatī”ti. Tathā ca vakkhati “tasmāpi ucchedadiṭṭhi mayhaṁ nakkhamatī”ti. “Esā me diṭṭhī”ti yā ṭhitibhūtā diṭṭhi, tāya “sabbaṁ me nakkhamatī”ti panettha sabbaggahaṇena gahitattā āha-- “atthato panassa esā diṭṭhi na me khamatīti āpajjatī”ti. Ayaṁ dosoti dassento āha “yassa panā”ti-ādi. Esāti diṭṭhi. Rucitanti diṭṭhidassanena abhinivisitvā rocetvā gahitaṁ. Tena hi diṭṭhi-akkhamena arucitena bhavitabbanti sati diṭṭhiyā akkhamabhāve tato tāya gahitāya khameyya rucceyya yathā, evaṁ sabbassa akkhamabhāveti (MṬ.74./CS:pg.2.99) aparabhāge sabbaṁ khamati ruccatīti āpajjati. Na panesa taṁ sampaṭicchatīti esa “sabbaṁ me nakkhamatī”ti evaṁ vadanto ucchedavādī taṁ vuttanayena sabbassa khamanaṁ ruccanaṁ na sampaṭicchati. Ñāyena vuttamatthaṁ kathaṁ na sampaṭicchatīti āha “kevalaṁ tassāpi ucchedadiṭṭhiyā ucchedameva gaṇhātī”ti. Sabbesañhi dhammānaṁ āyatiṁ uppādaṁ aruccitvā taṁ sandhāya ayaṁ “sabbaṁ me nakkhamatī”ti vadati, ucchedadiṭṭhikesu ca ucchinnesu kuto ucchedadiṭṭhisabhāvoti.

Tenāti tena kāraṇena, yasmā idhekacce sattā īdisaṁ diṭṭhiṁ paggayha tiṭṭhanti, tasmāti vuttaṁ hoti. Pajahanakena vā cittena ekajjhaṁ gahetvā pajahanakehi appajahanake niddhāretuṁ Bhagavā “ato …pe… bahutarā”ti avocāti āha-- “pajahanakesu nissakkan”ti yathā “pañcasīlehi pabhāvanā paññavantatarā”ti. “Bahū”ti vatvā na kevalaṁ bahū, atha kho ativiya bahūti dassento “bahutarā”ti āha. “Bahū hī”ti nayidaṁ nissakkavacanaṁ, atha kho paccattavacanaṁ. Kathaṁ hi-saddoti āha “hi-kāro nipātamattan”ti. Anissakkavacanaṁ tāva tassa pajahanakānaṁ bahubhāvato tepi parato “bahutarā”ti vuccīyanti. Mūladassananti ye tādisaṁ dassanaṁ paṭhamaṁ upādiyanti, tajjātikameva pacchā gahitadassanaṁ. Vijātiyañhi paṭhamaṁ gahitadassanaṁ appahāya vijātiyassa gahaṇaṁ na sambhavati viruddhassa abhinivesassa saha anavaṭṭhānato Aviruddhaṁ pana mūladassanaṁ avissajjitvā visayādibhedabhinnaṁ aparadassanaṁ gahetuṁ labbhati. Tenāha “ettha cā”ti-ādi.

Tattha kiñcāpi ekaccasassatavādo sassatucchedābhinivesānaṁ vasena yathākkamaṁ sassatucchedaggāhanajātiko, ucchedaggāhena pana sassatābhinivesassa taṁgāhena ca asassatābhinivesassa virujjhanato ubhayatthapi “ekaccasassataṁ vā gahetuṁ na sakkā”ti vuttaṁ, tathā “sassataṁ vā ucchedaṁ vā na sakkā gahetun”ti ca. Mūlasassatañhi paṭhamaṁ gahitaṁ. Āyatanesupi yojetabbanti paṭhamaṁ cakkhāyatanaṁ sassatanti gahetvā aparabhāge na kevalaṁ cakkhāyatanameva sassataṁ, sotāyatanampi sassataṁ, ghānāyatanādipi sassatanti gaṇhātīti-ādinā yojetabbaṁ. Āyatanesupīti pi-saddena dhātūnaṁ indriyānampi gāho daṭṭhabbo. Idaṁ sandhāyāti (MṬ.74./CS:pg.2.100) “mūle sassatan”ti-ādinā vuttapaṭhamaggāhassa samānajātiyaṁ aparaggāhaṁ sandhāya.

Dutiyavāre paṭhamavāre vuttasadisaṁ vuttanayeneva veditabbaṁ. Tattha ādīnavaṁ disvāti “yadi rūpaṁ sassataṁ siyā, nayidaṁ ābādhāya saṁvatteyya. Yasmā ca kho idaṁ rūpaṁ asassataṁ, tasmā abhiṇhapaṭipīḷanaṭṭhena udayavayavantatāya rūpaṁ aniccaṁ saṅkhataṁ paṭiccasamuppannaṁ, sassatābhiniveso micchā”ti-ādinā tattha sassatavāde ādīnavaṁ dosaṁ disvā. Oḷārikanti tasmā paṭipīḷanaṭṭhena ayāthāvaggāhatāya rūpaṁ na saṇhaṁ oḷārikameva. Vedanādīnampi aniccādibhāvadassanaṁ rūpavedanā-ādīnaṁ samānayogakkhamattā. Vissajjetīti pajahati.

Tisso laddhiyoti sassatuccheda-ekaccasassatadiṭṭhiyo. Yasmā sassatadiṭṭhikā vaṭṭe rajjanassa āsannā. Tathā hi te olīyantīti vuccanti, bhavābhavadiṭṭhīnaṁ vasena imesaṁ sattānaṁ saṁsārato sīsukkhipanaṁ natthīti etāva tisso visesato gahetabbā.

Idhalokaṁ paralokañca atthīti jānātīti ettāvatā sassatadassanassa appasāvajjatākāraṇamāha, vaṭṭaṁ assādeti, abhinandatīti iminā dandhavirāgatāya. Tenāha “tasmā”ti-ādi. Idhalokaṁ paralokañca atthīti jānātīti iminā tāsu tāsu gatīsu sattānaṁ saṁsaraṇaṁ paṭikkhipatīti dasseti, sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ atthīti jānātīti iminā kammaphalaṁ. Kusalaṁ na karotīti iminā kammaṁ, akusalaṁ karonto na bhāyatīti iminā puññāpuññāni sabhāvato jāyantīti dasseti. Vaṭṭaṁ assādeti abhinandati tanninnabhāvato Sīghaṁ laddhiṁ jahituṁ na sakkoti vaṭṭupacchedassa aruccanato. Ucchedavādī hi tasmiṁ bhave ucchedaṁ maññati. Tato paraṁ idhalokaṁ paralokañca atthīti jānāti sukatadukkaṭānaṁ phalaṁ atthīti jānāti kammaphalavādībhāvato. Yebhuyyena hi ucchedavādī sabhāvaniyatiyadicchābhinivesesu aññatrābhiniveso hoti. Sīghaṁ dassanaṁ pajahati vaṭṭābhiratiyā abhāvato. Pāramiyo pūretuṁ sakkonto paccekabuddho hutvā, lokavohāramatteneva so sammāsambuddho hutvā parinibbāyatīti yojanā. Asakkontoti Buddho hotuṁ asakkonto. Abhinīhāraṁ (MṬ.74./CS:pg.2.101) katvā aggasāvakādibhāvassa abhinīhāraṁ sampādetvā. Sāvako hutvāti aggasāvako mahāsāvako hutvā, tatthāpi tevijjo chaḷabhiñño paṭisambhidāppatto vā sukkhavipassako eva vā Buddhasāvako hutvā parinibbāyati. Sabbamidaṁ ucchedavādino kalyāṇamittanissayena sammattaniyāmokkamane khippavirāgatādassanatthaṁ āgataṁ. Tenāha “tasmā”ti-ādi.

202. Kañjiyenevāti āranāḷena. Kañjiyasadisena ucchedadassanena. Pūritoti paripuṇṇajjhāsayo. Soti paribbājako. Appahāyāti abhinditvā. Viggahoti kalaho idameva saccaṁ, moghamaññanti aññamaññaṁ viruddhaggāhoti katvā. Vivādanti viruddhavādaṁ. Vighātanti virodhahetukaṁ cittavighātaṁ. Vihesanti viggahavivādanimittaṁ kāyikaṁ cetasikañca kilamathaṁ. Ādīnavaṁ disvāti etāsaṁ diṭṭhīnaṁ evarūpo ādīnavo, aniyyānikabhāvatāya pana sampati āyatiñca mahādīnavoti evaṁ ādīnavaṁ disvā.

205. “Esohamasmi, eso me attā”ti-ādinā (ma.ni.1.241 saṁ.ni.3.8) kāyaṁ anvetīti kāyanvayo, soyeva, tassa vā samūho kāyanvayatā, kāyapaṭibaddho kileso. Tenāha “kāyaṁ …pe… attho”ti.

Asammissabhāvanti asaṅkarato vavatthitabhāvaṁ. Tena tāsaṁ yathāsakaṁ paccayānaṁ uppajjitvā vigamaṁ dasseti. Evañhi tāsaṁ kadācipi saṅkaro natthi. Tenāha “tatrāyaṁ saṅkhepattho”ti-ādi. Sarūpaṁ aggahetvā “aññā vedanā”ti aniyamena vuttattā tameva vigamaṁ dassento “anuppannāva honti antarahitā vā”ti āha. Sarūpato niyametvā vuccamāne kāci anuppannā vā hoti, kāci antarahitā vāti. Cuṇṇavicuṇṇabhāvadassanatthanti khaṇe khaṇe bhijjamānabhāvadassanatthaṁ.

Na kenaci saṁvadatīti kenaci puggalena saddhiṁ diṭṭhirāgavasena saṁkiliṭṭhacitto na vadati. Tenāha “sassataṁ gahetvā”ti-ādi. Na vivadatīti viruddhabhāvo hutvā na vivadati. Parivattetvāti ucchedaṁ gahetvā ekaccasassataṁ gahetvā evaṁ vuttanayena tayopi vādā parivattetvā yojetabbā (MṬ.74./CS:pg.2.102) Tena voharatīti tena lokavohārena lokasamaññaṁ anatidhāvanto satto puriso puggaloti-ādinā voharati, na pana ito bāhirakā viya abhinivisati. Tenāha “aparāmasanto”ti. Kañci dhammanti rūpādīsu ekaṁ dhammampi. Parāmāsaggāhena aggaṇhantoti “niccan”ti-ādinā, “etaṁ mamā”ti-ādinā ca dhammasabhāvaṁ atikkamitvā parato āmasitvā gahaṇena aggaṇhanto.

Katāvīti katakicco. So vadeyyāti khīṇāsavo bhikkhu ahaṅkāramamaṅkāresu sabbaso samucchinnesupi ahaṁ vadāmīti vadeyya. Tattha ahanti niyakajjhattasantāne. Mamanti tassa santakabhūte vatthusmiṁ lokaniruḷhe. Samaññanti tattha sukusalatāya loke samaññā kusalo viditvā. Vohāramattenāti kevalaṁ paccekabuddho hutvā mahābodhipāramiyo pūretuṁ asakkonto sāvako hutvā desavohāramattena na appahīnataṇho viya andhaputhujjano abhinivesanavasena.

206. Sassatādīsūti sassatābhinivesādīsu. Tesaṁ tesaṁ dhammānanti niddhāraṇe sāmivacanaṁ. Sassataṁ abhiññāyāti sassatadiṭṭhiṁ samudayato atthaṅgamato assādato nissaraṇato abhivisiṭṭhāya paññāya paṭivijjhitvā. Pahānanti accantappahānaṁ samucchedaṁ. Rūpassa pahānanti rūpassa tappaṭibaddhasaññojanappahānena pahānaṁ. Anuppādanirodhena niruddhehi āsavehi aggahetvāva cittaṁ vimucci. “Āsavehi cittaṁ vimuccī”ti ettha kiñcipi aggahetvā asesetvā. Soḷasa paññāti mahāpaññādikā soḷasa paññā. Caturaṅgasamannāgatoti puṇṇa-uposathadivasatā, kenaci anāmantitameva anekasatānaṁyeva anekasahassānaṁ vā bhikkhūnaṁ sannipatitatā, sabbesaṁ ehibhikkhubhāvena upasampannatā, chaḷabhiññatā cāti. Tenāha “tatrimāni aṅgānī”ti-ādi. Yaṁ panettha atthato avibhattaṁ, taṁ suviññeyyameva.

Dīghanakhasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.75.)5.Māgaṇḍiyasuttavaṇṇanā

207. Dve (MṬ.75./CS:pg.2.103) māgaṇḍiyāti dve māgaṇḍiyanāmakā. Devagabbhasadisanti devānaṁ vasana-ovarakasadisaṁ. Etaṁ vuttanti “bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasanthārake”ti etaṁ vuttaṁ. Na kevalaṁ taṁ divasamevāti yaṁ divasaṁ māgaṇḍiyo paribbājako tiṇasanthārakaṁ paññattaṁ, na kevalaṁ taṁ divasameva Bhagavā yenaññataro vanasaṇḍo, tenupasaṅkamīti yojanā. Gāmūpacāreti gāmasamīpe. Saññāṇaṁ katvāti saññāṇaṁ katvā viya. Na hi Bhagavato tassa saññāṇakaraṇe payojanaṁ atthi.

Samaṇaseyyānurūpanti samaṇassa anucchavikā seyyā. Pāsaṁsattho hi ayaṁ rūpa-saddo. Tenāha “imaṁ tiṇasanthārakan”ti-ādi. Anākiṇṇoti viluḷito aghaṭṭito. Hatthapādasīsehi tattha tattha pahaṭena na calito abhinno, acalitattā eva abhinnaṁ attharaṇaṁ. Paricchinditvā paññatto viyāti ayaṁ chekena cittakārena cintetvā tulikāya paricchinnalekhāya paricchinditvā likhitā cittakataseyyā viya. Bhūnaṁ vuccati vaḍḍhitaṁ, taṁ hantīti bhūnahuno. Tenāha “hatavaḍḍhino”ti. Taṁ panāyaṁ cakkhādīsu saṁvaravidhānaṁ vaḍḍhihananaṁ maññati. Tenāha “mariyādakārakassā”ti. Brūhetabbanti uḷāravisayūpahārena vaḍḍhetabbaṁ pīṇetabbaṁ. Taṁ pana ananubhūtānubhavanena hotīti āha “adiṭṭhaṁ dakkhitabban”ti. Anubhūtaṁ pana apaṇītaṁ hotīti vuttaṁ “diṭṭhaṁ samatikkamitabban”ti. Sesavāresupi eseva nayo. Paramadiṭṭhadhammanibbānavādī kiresa paribbājako, tasmā evaṁ chasu dvāresu vaḍḍhiṁ paññapeti. Yasmā yaṁ channampi cakkhādīnaṁ yathāsakaṁ visayaggahaṇaṁ paṭikkhipanto lokassa avaḍḍhitaṁ vināsameva paññapeti, tasmā so sayampi vaḍḍhihato hatavaḍḍhito.

Saṁkilesato ārakattā ariyo niyyānikadhammabhāvato ñāyo dhammo. Vajjalesassapi abhāvato kusalo. Tenāha “parisuddhe kāraṇadhamme anavajje”ti. Uggatassāti uccakulīnatādinā uḷārassa. Mukhe ārakkhaṁ ṭhapetvāti mukhena saṁyato hutvā. Ambajambū-ādīni gahetvā viya apūrayamānoti ambajambū-ādīni aññamaññavisadisāni viya pūraṇakathānayena yaṁ kiñci akathetvā. Tenāha “mayā kathitaniyāmenā”ti.

208. Phalasamāpattiyā (MṬ.75./CS:pg.2.104) vuṭṭhitoti divāvihārato vuṭṭhitoti attho. Divāvihāropi hi “paṭisallānan”ti vuccati “rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādī”ti-ādīsu (pārā.18). Bhagavā hi phalasamāpattito vuṭṭhānuttarakālaṁ tesaṁ kathāsallāpaṁ sutvā divāvihārato vuṭṭhāya tattha gato. Saṁvego nāma sahottappañāṇaṁ, taṁ nibbindanavasenapi hoti, saṁveganissitaṁ sandhāyāha “pītisaṁvegena saṁviggo”ti. So pana yasmā purimāvatthāya calanaṁ hoti cittassa, tasmā āha “calito kampito”ti. Tikhiṇasotena purisenāti Bhagavantaṁ sandhāyāha.

209. Dhammadesanaṁ ārabhi yathā vineyyadamanakusalo vasanaṭṭhānaṭṭhenāti idaṁ āramitabbabhāvassa bhāvalakkhaṇavacanaṁ. Āramati etthāti ārāmo, rūpaṁ ārāmo etassāti rūpārāmaṁ, tato eva tanninnabhāvena rūpe ratanti rūparataṁ, tena sammo duppattiyā rūpena sammuditanti rūpasammuditaṁ, tadetaṁ tadabhihatajavanakiccaṁ tattha āropetvā vuttaṁ. Dantanti-ādīsupi eseva nayo. Dantaṁ damitaṁ. Nibbisevananti vigatavisukāyikaṁ. Guttanti satiyā guttaṁ. Rakkhitanti tasseva vevacanaṁ. Saṁvutanti apanītaṁ pavesanivāraṇena. Tenāha “pihitan”ti.

210. Uppajjanapariḷāhanti uppajjanakilesapariḷāhaṁ. Kiṁ vacanaṁ vattabbaṁ assāti rūpārammaṇaṁ anubhavitvā samudayādipahānaṁ pariggaṇhitvā parinibbinditvā virajjitvā yo vimutto, tattha kiṁ vuddhihatapariyāyo avassaṁ labhati na labhatīti pucchati. Paribbājako tādise sārabaddhavimuttike vuddhihatoti na vadeyyāti āha “na kiñci, bho, Gotamā”ti.

211. Teti tayā, ayameva vā pāṭho. Vassaṁ vāso vassaṁ uttarapadalopena, vassituṁ arahatīti vassiko, vassakāle nivāsānucchavikoti attho.

Nāti-ucco hoti nātinīcoti gimhiko viya ucco, hemantiko viya nīco na hoti, atha kho tadubhayavemajjhalakkhaṇatāya nāti-ucco hoti nātinīco. Nātitanūnīti (MṬ.75./CS:pg.2.105) hemantikassa viya na khuddakāni. Nātibahūnīti gimhikassa viya na atibahūni. Missakānevāti hemantikagimhikesu vuttalakkhaṇavomissakāni. Uṇhapavesanatthāyāti niyūhesu purebhattaṁ pacchābhattañca patitasūriyobhāsavasena uṇhassa abbhantarapavesanatthāya. Bhittiniyūhāni nīharīyantīti dakkhiṇapasse bhittīsu niyūhāni nīharitvā karīyanti. Vipulajālānīti puthulachiddāni. Udakayantānīti udakavāhakayantāni.

Nīluppalagacchake katvāti vikasitehi nīluppalehi gacchake naḷinike katvā. Gandhakalalanti gandhamissakakaddamaṁ. Yamakabhittīti yugaḷabhitti, tassā antare nāḷi, yato udakaṁ abhiruhati. Lohanāḷinti lohamayayantanāḷiṁ. Jālanti tambalohamayaṁ jālaṁ. Heṭṭhā yantaṁ parivattentīti heṭṭhābhāge udakayantaṁ gamenti. Udakaphusite temente vivaṇṇatā māhosīti nīlapaṭaṁ nivāseti. Divākāleti divasavelāya. Ajjhattaṁ vūpasantacitto viharāmīti etena attano phalasamāpattivihāro Bhagavatā dassitoti āha-- “tāya ratiyā ramamānoti idaṁ catutthajjhānikaphalasamāpattiratiṁ sandhāya vuttan”ti.

212. Mahā ca nesaṁ papañcoti nesaṁ rājūnaṁ mahāpapañco rājiddhivasena sabbadā sampattivisayo ca, anubhavituṁ na labhantīti adhippāyo. Mante gavesantā vicaranti, na bhogasukhaṁ. Gaṇanā nāma acchinnagaṇanā, na vigaṇagaṇanā na paṇagaṇanā. Āvaṭṭoti yathādhigate dibbe kāme pahāya kāmahetu āvaṭṭo nivatto parivattito bhaveyya. Evaṁ mānusakā kāmāti yathā koci kusaggena udakaṁ gahetvā mahāsamudde udakaṁ mineyya. Tattha mahāsamudde udakameva mahantaṁ vipulaṁ paṇītañca, evaṁ dibbānaṁ kāmānaṁ samīpe upanidhāya mānusakā kāmā appamattakā oramattakā nihīnā, dibbāva kāmā mahantā vipulā uḷārā paṇītā. Samadhigayhāti sammā adhigamanavasena niggayha dibbampi sukhaṁ hīnaṁ katvā tiṭṭhati.

213. Ārogyahetukaṁ sukhaṁ assa atthīti sukhī, taṁ panassa rogavigamatovāti āha “paṭhamaṁ dukkhito pacchā sukhito”ti. Serī nāma attādhīnavuttīti āha “serī ekako bhaveyyā”ti. Attano vaso (MṬ.75./CS:pg.2.106) sayaṁvaso, so etassa atthīti sayaṁvasī. Aṅgārakapallaṁ viya kāmavatthupariḷāhahetuto. Tacchetvāti ghaṭṭetvā, kaṇḍūyitvāti attho.

214. Yena kāyo madhurakajāto hoti, taṁ kira kuṭṭhaṁ chaviṁ vināseti, cammaṁ chiddajātaṁ viya hoti. Tenevāha “upahatakāyappasādo”ti. Paccalatthāti paṭilabhi. Avijjābhibhūtatāya virodhipaccayasamāyogena paññindriyassa upahatattā. Āyatiṁ dukkhaphalatāya etarahi ca kilesadukkhabahulatāya kāmānaṁ dukkhasamphassatā, tadubhayasaṁyuttesu tesu ca taṁ asallakkhitvā ekantasukhābhiniveso viparītasaññāya, na kevalāya sukhavedanāya sukhāti pavattasaññī.

215. Tānīti kuṭṭhasarīre vaṇamukhāni. Asucīnīti asubhāni. Duggandhānīti vissagandhāni. Pūtīnīti kuṇapabhūtāni. Idānīti etarahi. Nakhehi vippatacchana-aggiparitāpanehi atinippīḷanakāle pāṇakā …pe… paggharanti, tena vedanā tanukā hoti. Evanti vuttanayena vedanāya tanukabhāvato.

Ārogyabhāve dhanalābhādilābhuppattito, asati ca ārogye lābhassa niratthakabhāvato, diṭṭhadhammikādisabbasampattīnaṁ lābhassa nimittabhāvato ca ārogyaparamā lābhā. Nibbāne sukhuppattito, asati ca nibbānādhigame tādisassa sukhassa anupalabbhanato, sabbasaṅkhatavivittattā ca sabbaso ca saṁsāradukkhābhāvato, adhigate ca tasmiṁ sakalavaṭṭadukkhābhāvato ca nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ. Pubbabhāgamaggānanti kāyānupassanādibhedabhinnānaṁ ariyamaggassa pubbabhāgiyānaṁ maggānaṁ. Tesañca amatagāmitā nāma tanninnatāvaseneva sacchikiriyāvasenāti āha “pubbabhāgagamaneneva amatagāminan”ti. Aṭṭhaṅgiko ariyamaggo khemo sabbaparissayasamugghātanena anupaddutattā, taṁsamaṅgīnaṁ sabbaso anupaddutattā taṁsamaṅgīnaṁ sabbaso anupaddavahetuto ca. Laddhivasena gahitāti sassatavādādīhi kevalaṁ tesaṁ laddhivasena tathā gahitā. Khema-amatagāminanti iminā hi “khemaṁ-amatagāminan”ti vibhatti-alopena niddeso, attho pana vibhattilopena daṭṭhabboti dasseti.

216. Anomajjatīti (MṬ.75./CS:pg.2.107) anu anu omajjati. Aparāparaṁ hatthaṁ heṭṭhā otārento majjati.

217. Chekanti ghanabhāvena vītaṁ. Ghanamaṭṭhabhāvena sundaraṁ hotīti āha “sampannan”ti. Sādhūhi paramappicchasantuṭṭhehi lāto gahitoti sāhuḷi. Saṅkāracoḷakaṁ niccakāḷakaṁ.

218. Tattha tattha rujanaṭṭhena vibādhanaṭṭhena rogova bhūto. Vipassanāñāṇenapi sikhāppattena ārogyaṁ ekadesena passati, nibbānañca vaṭṭapaṭipakkhatoti āha “vipassanāñāṇañcevā”ti.

219. Antarāti paṭhamuppatti jarāmaraṇānaṁ vemajjhe. Upahatoti pittasemhādidosehi dūsitabhāvena kathito. Pittādidose pana bhesajjasevanāya nivattento upahataṁ paṭipākatikaṁ karonto cakkhūni uppādeti nāma. Vinaṭṭhānīti anuppattidhammataṁ āpannāni.

220. Pubbe vutte sāhuḷiyacīre. Vaṭṭe anugatacittenāti anamatagge saṁsāravaṭṭe anādīnavadassitāya anugāmicittena.

221. Dhammassāti nibbānassa. Anudhammanti anurūpaṁ niyyānadhammaṁ. Tenāha “anucchavikaṁ paṭipadan”ti. Pañcakkhandheti pañcupādānakkhandhe dasseti. “Dīgharattaṁ vata, bho”ti-ādinā pāḷiyaṁ vivaṭṭaṁ dassitaṁ. Tenāha “upādānanirodhāti vivaṭṭaṁ dassento”ti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Māgaṇḍiyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.76.)6.Sandakasuttavaṇṇanā

223. Devena vassena kato sobbho devakatasobbho. Tenāha “vasso …pe… rahado”ti. Guhāti paṁsuguhā pāsāṇaguhā missakaguhāti tisso guhā. Tattha paṁsuguhā udakamuttaṭṭhāne ahosi ninnaṭṭhānaṁ pana udakena ajjhotthataṁ. Umaṅgaṁ katvāti heṭṭhā suduggaṁ katvā. Anamataggiyaṁ (MṬ.76./CS:pg.2.108) paccavekkhitvāti “na kho so sattāvāso sulabharūpo, yo iminā dīghena addhunā anāvuṭṭhapubbo”ti-ādinā (ma.ni.1.160) idañca taḷākaṁ mayā vutthapubbaṁ bhavissati, tampi ṭhānaṁ so ca attabhāvo apaññattikabhāvaṁ gatoti evaṁ anamataggiyaṁ paccavekkhitvā tādisaṁ ṭhānaṁ gantuṁ vaṭṭati. Iminā nayena samuddapabbatadassanādīsupi paccavekkhaṇāvidhi veditabbo.

Uccaṁ nadamānāyāti uccaṁ katvā saddaṁ karontiyā kāmassādabhavassādādivatthunti “ayañca ayañca kāmo iṭṭho kanto manāpo, asuko bhavo iṭṭho kanto manāpo, evamayaṁ loko piyehi piyataro”ti evaṁ kāmassādabhavassādalokassādādisaṅkhātaṁ vatthuṁ. Duggatito saṁsārato ca niyyāti etenāti niyyānaṁ, saggamaggo mokkhamaggo ca, taṁ niyyānaṁ arahati, niyyāne vā niyuttāti niyyānikā, niyyānaṁ vā phalaṁ etissā atthīti niyyānikā, vacīduccaritādisaṁkilesato niyyātīti vā niyyānīyā, ī-kārassa rassattaṁ ya-kārassa ca ka-kāraṁ katvā niyyānikā, cetanāya saddhiṁ samphappalāpā veramaṇi. Tappaṭipakkhato aniyyānikā, tassā bhāvo aniyyānikattaṁ, tasmā aniyyānikattā. Tiracchānabhūtāti tirokaraṇabhūtā. Gehassitakathāti kāmapaṭisaṁyuttakathā. Kammaṭṭhānabhāveti aniccatāpaṭisaṁyuttacatusaccakammaṭṭhānabhāve. Saha atthenāti sātthakaṁ, hitapaṭisaṁyuttanti attho. Visikhāti gharasanniveso, visikhāgahaṇena ca tannivāsino gahitā “gāmo āgato”ti-ādīsu (sārattha. ṭī.1.ācariyaparamparakathāvaṇṇanā) viya. Tenevāha “sūrā samatthā”ti “saddhā pasannā”ti ca. Kumbhaṭṭhānappadesena kumbhadāsiyo vuttāti āha “kumbhadāsikathā vā”ti.

228. Vohāro viya tesaṁ tathā vohāramattaṁ gahetvā vuttaṁ “brahmacariyavāse”ti. Akatāti samena, visamena vā kenaci hetunā na katā na vihitā. Katavidho karaṇavidhi natthi etesanti akaṭavidha.Padadvayenapi loke kenaci hetupaccayena nesaṁ anibbattataṁ dasseti. Iddhiyāpi na nimmitāti kassaci iddhimato cetovasippattassa devassa, issarādino vā iddhiyāpi na nimmitā. Animmātāti kassaci animmāpitā. Rūpādijanakabhāvanti rūpasaddādīnaṁ paccayabhāvaṁ, rūpādayopi pathaviyādīhi (MṬ.76./CS:pg.2.109) appaṭibaddhavuttikāti tassa adhippāyo. Yathā pabbatakūṭaṁ kenaci anibbattitaṁ kassaci ca anibbattanakaṁ, evametepīti āha “pabbatakūṭā viya ṭhitāti kūṭaṭṭhā”ti. Yamidaṁ bījato aṅkurādi jāyatīti vuccati, taṁ vijjamānameva tato nikkhamati nāvijjamānaṁ, aññathā aññatopi aññassa upaladdhi siyāti adhippāyo. Evaṁ ṭhitāti evaṁ nibbikārā ṭhitā. Ubhayenapīti atthadvayenapīti vadanti. “Kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā”ti padadvayenapi. Tesaṁ sattannaṁ kāyānaṁ. Ṭhitattāti nibbikārābhāvena ṭhitattā. Na calantīti vikāraṁ nāpajjanti. Vikārābhāvato hi tesaṁ sattannaṁ kāyānaṁ esikaṭṭhāyiṭṭhitatā. Aniñjanañca atthato pakatiyā avaṭṭhānamevāti dassetuṁ “na vipariṇāmentī”ti vuttaṁ. Tathā avipariṇāmadhammattā eva te aññamaññaṁ na byābādhenti. Sati hi vikāraṁ āpādetabbatāya byābādhakatāpi siyā, tathā anuggahetabbatāya anuggāhakatāti tadabhāvaṁ dassetuṁ pāḷiyaṁ “nālan”ti-ādi vuttaṁ.

Pathavī eva kāyekadesattā pathavīkāyo. Hantuṁ vā ghātetuṁ vā samattho nāma natthi jīvasattamānaṁ kāyānaṁ niccatāya nibbikārabhāvato, eteneva nesamahantabbatā aghātetabbatā atthato vuttāyevāti daṭṭhabbā. Tathā hi vuttaṁ “sattannaṁtveva kāyānan”ti-ādi. Sotuṁ vā sāvetuṁ vā samattho nāma natthīti paccekaṁ nesaṁ savanesu asamatthattā tadekadesādīsupi asamatthataṁ dīpeti. Yadi koci hantā natthi, kathaṁ satthappahāroti āha “yathā muggarāsi-ādīsū”ti-ādi. Kevalaṁ saññāmattameva hoti, hananaghātanādi pana paramatthato nattheva kāyānaṁ avikopanīyabhāvatoti adhippāyo. Kevalaṁ takkamattena niratthakaṁ diṭṭhiṁ dīpetīti etena yasmā takkikā niraṅkusatāya parikappanassa yaṁ kiñci attanā parikappitaṁ sārato maññamānā tatheva abhinivissa takkadiṭṭhiggāhaṁ gaṇhanti, tasmā na tesaṁ diṭṭhivatthusmiṁ viññūhi vicāraṇā kattabbāti dasseti. Kecīti sārasamāsācariyā. Pañcindriyavasenāti pañcarūpindriyavasena. Kammanti laddhi kammabhāvena supākaṭattā. Avaṅkakathātāraṇādikā dvāsaṭṭhi paṭipadā. Ekasmiṁ kappeti ekasmiṁ Mahākappe.

Purisabhūmiyoti (MṬ.76./CS:pg.2.110) padhānapuggalena niddeso, itthīnampetā bhūmiyo icchanteva. Bhikkhu ca pannakoti-ādi tesaṁ pāḷiyeva. Tattha pannakoti bhikkhāya vicaraṇakoti vadanti, tesaṁ vā paṭipattiṁ paṭipannako. Jinoti jiṇṇo, jarāvasena nihīnadhātukoti vadanti, attano vā paṭipattiyā paṭipakkhaṁ jinitvā ṭhito. So kira tathābhūto kassacipi dhammaṁ na katheti, tenāha “na kiñci āhā”ti. Alābhinti “so na kumbhimukhā paṭiggaṇhatī”ti-ādinā (dī.ni.1.394) nayena vutta-alābhahetusamāyogena alābhiṁ. Tato eva jighacchādubbalaparetatāya sayanaparāyaṇaṁ samaṇaṁ pannabhūmīti vadati.

Ājīvavuttisatānīti sattānaṁ ājīvabhūtāni jīvikāvuttisatāni. Pasuggahaṇena eḷakajāti gahitā, migaggahaṇena rurugavayādisabbamigajāti. Bahū devāti cātumahārājikādibrahmakāyikādivasena nesaṁ antarabhedavasena bahū devā. Tattha cātumahārājikānaṁ ekacco antarabhedo “Mahāsamayasuttena” (dī.ni.2.331ādayo) dīpetabbo. Mānusāpi anantāti dīpadesakulavaṁsājīvādivibhāgavasena mānusāpi anantabhedā. Pisācā eva pesācā, te aparapetādayo mahantā veditabbā.

Chaddantadahamandākiniyo kuḷīramucalindanāmena vadati. Gaṇṭhikāti pabbagaṇṭhikā. Paṇḍitopi …pe… uddhaṁ na gacchati, kasmā? Sattānaṁ saṁsaraṇakālassa niyatabhāvato.

Aparipakkaṁ saṁsaraṇanimittaṁ sīlādinā paripāceti nāma sīghaṁyeva visuddhippattiyā. Paripakkaṁ phussa phussa patvā patvā paripakkabhāvāpādanena byantiṁ karoti nāma. Suttaguḷeti suttavaṭṭiyaṁ. Nibbeṭhiyamānameva paletīti upamāya sattānaṁ saṁsāro anukkamena khīyateva, na tassa vaddhīti dasseti paricchinnarūpattā.

229. Niyativāde pakkhipantoti sabbaññutaṁ paṭijānitvāpi padesaññutāya asampāyamāno tattha attano aññāṇakiriyaṁ pariharituṁ asakkonto ca “evamesā niyatī”ti niyativāde pakkhipanto.

230. Dhammakathāya (MṬ.76./CS:pg.2.111) apassayabhūto anussavo etassa atthīti anussavī, tenevassa apassayavādaṁ dassetuṁ “anussavanissito”ti āha. Savanaṁ saccatoti yaṁ kiñci anussavaṁ, taṁ savanaṁ saccanti gahetvā ṭhito. Piṭakasampadāyāti ganthasampādanena, tādisaṁ ganthaṁ paguṇaṁ vācuggataṁ katvā taṁ nissāya dhammaṁ katheti. Tenāha “vaggapaṇṇāsakāyā”ti-ādi.

232. Mandapaññoti parittapañño. Momūhoti sammuyhako. “Evantipi me no”ti-ādinā vividho nānappakāro khepo vācāya paravādānaṁ khīpanaṁ vācāvikkhepo, taṁ vācāvikkhepaṁ, na marati na pacchijjati yathāvutto vādavikkhepo etāyāti amarā, tattha pavattā diṭṭhi amarāvikkhepo, taṁ amarāvikkhepaṁ. Apariyantavikkhepanti “evampi me no”ti-ādinā pucchitassa apariyosāpanavasena vikkhepaṁ. Ito cito ca sandhāvati ekasmiṁ sabhāve anavaṭṭhānato. Gāhaṁ na upagacchatīti micchāgāhatāya uttaravidhānāya purimapakkhaṁ ṭhapetvā gāhaṁ na upagacchati. Amarāsadisāya amarāya vikkhepoti amarāvikkhepo.

Idaṁ kusalanti ettha iti-saddo pakārattho, iminā pakārenāti attho. Amarāvikkhepiko yathā kusale, evaṁ aññasmiṁ yaṁ kiñci kenaci pucchitaṁ atthaṁ attano aruccanatāya “evantipi me no”ti-ādinā tattha tattha vikkhepaññeva āpajjati, tasmā “evantipi me no”ti-ādi tattha tattha pucchitākārapaṭisedhanavasena vikkhipanākāradassanaṁ. Nanu cettha vikkhepavādino vikkhepapakkhassa ananujānanaṁ vikkhepapakkhe avaṭṭhānaṁ yuttanti? Na, tatthāpi tassa sammūḷhassa paṭikkhepavaseneva vikkhepavādassa pavattanato. Tena vuttaṁ “no”ti. Tathā hi sañcayo belaṭṭhaputto raññā ajātasattunā sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho paralokattikādīnaṁ paṭisedhanamukhena vikkhepaṁ byākāsi.

Etthāha-- “nanu cāyaṁ sabbopi amarāvikkhepiko kusalādayo dhamme paralokattikādīni ca yathābhūtaṁ anavabujjhamāno tattha tattha pañhaṁ puṭṭho samāno pucchāya vikkhepamattaṁ āpajjati, tassa kathaṁ diṭṭhigatabhāvo. Na hi avattukāmassa viya pucchitamatthaṁ ajānantassa vikkhepakaraṇamattena (MṬ.76./CS:pg.2.112) tassa diṭṭhigatikatā yuttā”ti? Vuccate-- na heva kho pucchāya vikkhepakaraṇamattena tassa diṭṭhigatikatā, atha kho micchābhinivesavasena. Sassatābhinivesena micchābhiniviṭṭhoyeva hi puggalo mandabuddhitāya kusalādidhamme paralokattikādīni ca yāthāvato appaṭipajjamāno attanā aviññātassa atthassa paraṁ viññāpetuṁ asakkuṇeyyatāya musāvādabhayena ca vikkhepaṁ āpajjatīti. Atha vā puññapāpānaṁ tabbipākānañca anavabodhena asaddahanena ca tabbisayāya pucchāya vikkhepakaraṇaṁyeva sundaranti khantiṁ ruciṁ uppādetvā abhinivisantassa uppannā visuṁyeva sā ekā diṭṭhi sattabhaṅgadiṭṭhi viyāti daṭṭhabbā, indriyabaddhato ca tatiyaṭṭhānabhāve dassito.

234. Sannidhikārakaṁ kāmeti ettha anindriyabaddhāni adhippetānīti tilataṇḍulādiggahaṇaṁ, tassa lokassa appasādaparihāratthaṁ kadāci taṇḍulanāḷi-ādisaṅgahaṇakaraṇaṁ sandhāya vuttaṁ “tilataṇḍulādayo paññāyantī”ti.

236. Ājīvakā matā nāmāti ime ājīvakā sabbaso sammāpaṭipattirahitā micchā eva ca paṭipajjamānā adhisīlasaṅkhātassa sīlajīvitassa abhāvena matā nāma. Puttamatāti mataputtā. Samaṇe Gotame brahmacariyavāso atthīti samaṇaṁ eva Gotamaṁ parisuddho suparipuṇṇo takkarassa sammā dukkhakkhayāvaho brahmacariyavāso atthi. Etenettha dhammasudhammatādidīpanena Buddhasubuddhatañca dīpeti, aññattha natthīti iminā bāhirakesu tassa abhāvaṁ. Sesaṁ suviññeyyameva.

Sandakasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.77.)7.Mahāsakuludāyisuttavaṇṇanā

237. Abhiññātāti ediso ediso cāti abhilakkhaṇavasena ñātā. Appasaddassa vinīto, appasaddatāya mandabhāṇitāya vinītoti ca appasaddavinītoti vuccamāne aññena vinītabhāvo dīpito hoti, Bhagavā pana sayambhuñāṇena sayameva vinīto. Tasmā pāḷiyaṁ “appasaddavinīto”ti na vuttaṁ. Tenāha “na hi Bhagavā aññena vinīto”ti.

238. Hiyyodivasaṁ (MṬ.77./CS:pg.2.113) upādāya tato āsannāni katipayāni divasāni purimāni nāma honti, purimānīti ca pubbakāni, atītānīti attho. Tato paranti yathā vutta-atītadivasato anantaraṁ paraṁ purimataraṁ atisayena purimattā. Iti imesu dvīsu pavattito yathākkamaṁ purimapurimatarabhāvo, evaṁ santepi yadettha “purimataran”ti vuttaṁ, tato pabhuti yaṁ yaṁ oraṁ, taṁ taṁ paraṁ, yaṁ yaṁ paraṁ, taṁ taṁ “purimataran”ti vuttaṁ hoti. Kutūhalayuttā sālā kutūhalasālā yathā “ājaññaratho”ti. Ime dassanādayo.

Ayathābhūtaguṇehīti ayathābhūtaṁ micchādīpita-atthamatteneva ugghositaguṇehi samuggato ghosito. Taranti atikkamanti etenāti titthaṁ, aggamaggo. Diṭṭhigatikamaggo pana ayathābhūtopi tesaṁ tathā vitaraṇaṁ upādāya titthanti voharīyatīti taṁ karontā titthakarā. Osaratīti pavisati.

239. Sahitanti pubbāparāviruddhaṁ. Na kiñci jātanti paṭiññādosahetudosa-udāharaṇadosaduṭṭhadosatāya na kiñci jātaṁ. Tenāha “āropito te vādo”ti. Vadanti tena paribhāsantīti vādo doso. Sabhāvakkosenāti sabhāvato pavattakoṭṭhāsena.

240. Pīḷeyyāti madhubhaṇḍena saha bhājane pīḷetvā dadeyya. Sabrahmacārīhi sampayojetvāti sahadhammikehi viheṭhanapayogaṁ katvā, tenāha “vivādaṁ katvā”ti.

241. Itarītarenāti paṇītato itarena. Tenāha “lāmakalāmakenā”ti.

242. Bhattakosakenāti kosakabhattena, khuddakasarāvabhattakenāti attho. Beluvamattabhattāhārāti billapamāṇabhattabhojanā. Oṭṭhavaṭṭiyāti mukhavaṭṭiyā. Sabbākārenevāti sabbappakāreneva. Anappāhāroti na vattabbo kadāci appāhāroti katvā. Tattha ativiya aññehi avisayhaṁ appāhārataṁ Bhagavato dassetuṁ “padhānabhūmiyan”ti-ādi vuttaṁ. Mayāti nissakkavacanaṁ. Visesatarāti tena dhammena visesavantatarā.

Vatasamādānavaseneva (MṬ.77./CS:pg.2.114) paṁsukūlaṁ dhārentīti paṁsukūlikāti āha -- “samādinnapaṁsukūlikaṅgā”ti, saddattho pana “visuddhimagge” (visuddhi.1.24) vuttanayena veditabbo. Piṇḍapātikā sapadānacārinoti-ādīsupi eseva nayo. Tattha tattha satthena chinditattā satthalūkhāni. Yaṁ yaṁ sappāyaṁ, tasseva gahaṇaṁ uccinanti āha “uccinitvā …pe… thiraṭṭhānameva gahetvā”ti. Alābulomasānīti alābulomāni viya sukhumatarāni Cīvarasuttaṁsūni etesaṁ santīti alābulomasāni. Pātitasāṇapaṁsukūlanti kaḷevarena saddhiṁ chaḍḍitasāṇamayaṁ paṁsukūlaṁ, yaṁ tumbamatte puḷave odhunitvā Satthā gaṇhi.

“Yathāpi bhamaro pupphan”ti-ādinā (dha.pa.49) vuttaṁ madhukarabhikkhācāravataṁ “piṇḍiyālopabhojanaṁ nissāya pabbajjā”ti (mahāva.73 128) vacanato bhikkhūnaṁ pakatibhūtaṁ vatanti vuttaṁ “uñchāsake vate ratā”ti. Vata-saddo cettha pakativatasaṅkhātaṁ sakavataṁ vadati. Tenāha “uñchācariyasaṅkhāte bhikkhūnaṁ pakativate”ti. Uccanīcagharadvāraṭṭhāyinoti mahantakhuddakagehānaṁ bahidvārakoṭṭhakaṭṭhāyino. Kabaramissakaṁ bhattaṁ saṁharitvāti kaṇājakamissakaṁ bhattaṁ sampiṇḍitvā. Ummārato paṭṭhāyāti gharummārato paṭṭhāya.

Cīvarānuggahatthanti cīvarānurakkhaṇatthaṁ. Ettha ca yasmā Buddhā nāma sadevake loke anuttaraṁ puññakkhettaṁ, sā cassa puññakkhettatā paramukkaṁsagatā, tasmā sattānaṁ tādisaṁ upakāraṁ ācikkhitvā te ca anuggaṇhantā gahapaticīvaraṁ sādiyanti, catupaccayasantose pana ne paramukkaṁsagatā evāti daṭṭhabbaṁ.

244. Sappaccayanti sahetukaṁ sakāraṇaṁ hutvā dhammaṁ desetīti ayamettha attho. Codako pana adhippāyaṁ ajānanto “kiṁ panā”ti-ādimāha. Itaro “no na desetī”ti-ādinā adhippāyaṁ vivarati. Nidānanti cettha ñāpakaṁ uppattikāraṇaṁ adhippetaṁ, tañca tassa tassa anuppattiyuttassa atthassa paṭipakkhaharaṇato “sappāṭihāriyan”ti vuccatīti āha “purimassevetaṁ vevacanan”ti. Rāgādīnaṁ vā paṭiharaṇaṁ paṭihāriyaṁ, tadeva pāṭihāriyaṁ, saha pāṭihāriyenāti sappāṭihāriyaṁ. Rāgādipaṭisedhavaseneva hi Satthā dhammaṁ deseti.

245. Tassa (MṬ.77./CS:pg.2.115) tassa pañhassāti yaṁ yaṁ pañhaṁ paro abhisaṅkharitvā Bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pucchati, tassa tassa pañhassa. Upari āgamanavādapathanti vissajjane kate tato upari āgacchanakaṁ vādamaggaṁ. Visesetvā vadantoti vattati, “bho Gotama, vattumarahatī”ti attano vādabhedanatthaṁ āhataṁ kāraṇaṁ attano māraṇatthaṁ āvudhaṁ nidassento viya visesetvā vadanto pahārakena vacanena. Antarantareti mayā vuccamānakathāpabandhassa antarantare. Dadeyya vadeyya. Evarūpesu ṭhānesūti paravādīhi saddhiṁ vādapaṭivādaṭṭhānesu. Te niggahetuṁ mayā desitaṁ suttapadaṁ ānetvā mamayeva anusāsaniṁ ovādaṁ paccāsīsanti.

246. Sampādemīti manorathaṁ sampādemi. Paripūremīti ajjhāsayaṁ paripūremi. Adhisīleti adhike uttamasīle. Sāvakasīlato ca paccekabuddhasīlato ca Buddhānaṁ sīlaṁ adhikaṁ ukkaṭṭhaṁ paramukkaṁsato anaññasādhāraṇabhāvato. Tenāha “Buddhasīlaṁ nāma kathitan”ti. Ṭhānuppattikapaññāti tattha tattha ṭhānaso uppannapaññā. Tenāha “tatthā”ti-ādi. Avasesā paññāti idha pāḷiyaṁ āgatā anāgatā ca yathāvuttañāṇadvayavinimuttā paññā.

247. Visesādhigamānanti satipaṭṭhānādīnaṁ adhigandhabbavisesānaṁ. Abhiññā nāma cha abhiññā, tāsu ukkaṭṭhaniddesena chaḷabhiññārahatova aggamaggapaññā idha abhiññāti adhippetā, tassa vosānaṁ pariyosānaṁ pāramī paramukkaṁsāti avakaṁsāti ca aggaphalaṁ vuccatīti āha “abhiññā …pe… arahattaṁ pattā”ti.

Upāyapadhāneti ariyaphalādhigamanassa upāyabhūte padhāne. “Anuppannapāpakānuppādādi-atthā”ti gahitā tatheva honti, taṁ atthaṁ sādhentiyevāti etassa atthassa dīpako sammā-saddoti yathā-adhippetatthassa anuppannapāpakānuppādādino upāyabhūte, padhāna-upāyabhūteti attho. Sammā-saddassa vā yoniso atthadīpakataṁ sandhāya “yoniso padhāne”ti vuttaṁ. Chandaṁ janetīti kattukamyatākusalacchandaṁ uppādeti pavatteti vā. Vāyamatīti payogaparakkamaṁ karoti. Vīriyaṁ ārabhatīti kāyikacetasikavīriyaṁ karoti. Cittaṁ ukkhipatīti (MṬ.77./CS:pg.2.116) teneva sahajātavīriyena kosajjapakkhato cittaṁ ukkhipati. Padahatīti sammappadhānabhūtaṁ vīriyaṁ pavatteti. Paṭipāṭiyā panetāni cattāri padāni āsevanābhāvanābahulīkammasātaccakiriyāhi yojetabbāni. “Padahatī”ti vā iminā āsevanādīhi saddhiṁ sikhāpattaṁ ussoḷhivīriyaṁ yojetabbaṁ. Vaḍḍhiyā paripūraṇatthanti yāvatā bhāvanāpāripūriyā paripūraṇatthaṁ. Yā ṭhitīti yā kusalānaṁ dhammānaṁ paṭipakkhavigamena avaṭṭhiti. So asammosoti so avināso. Yaṁ vepullanti yo sabbaso vipulabhāvo mahantatā. Bhāvanāpāripūrīti bhāvanāya paripūritā. Atthotipi veditabbaṁ purimapacchimapadānaṁ samānatthabhāvato.

Pubbabhāgapaṭipadā kathitātaṁtaṁvisesādhigamassa paṭipadāvibhāvanāya āraddhattā. Akusalānaṁ dhammānaṁ anuppajjanena anatthāvahatā nāma natthīti vuttaṁ-- “uppajjamānā”ti vacanaṁ uppannānaṁ rāsantarabhāvena gahitattā. Tathā kusalānaṁ dhammānaṁ uppajjanenāti vuttaṁ-- anuppajjamānāti vacanaṁ uppannānaṁ rāsantarabhāvena gahitattā. Nirujjhamānāti paṭipakkhasamāyogena vinassamānā, na khaṇanirodhavasena nirujjhamānā.

Lobhādayo veditabbā, ye āraddhavipassakānaṁ uppajjanārahā. Sakiṁ uppajjitvāti sabhāvakathanamattametaṁ. Ekavārameva hi maggo uppajjati. Nirujjhamānoti saraseneva nirujjhamāno. Na hi tassa paṭipakkhasamāyogo nāma atthi. Phalassāti anantarakāleva uppajjanakaphalassa. Paccayaṁ datvāva nirujjhatīti iminā maggo sampati āyatiñca ekanteneva atthāvahoti dasseti. Purimasmimpīti “anuppannā me kusalā dhammā anuppajjamānā anatthāya saṁvatteyyun”ti etasmiṁ tatiyavārepi. “Samathavipassanā gahetabbā”ti vuttaṁ Aṭṭhakathāyaṁ, taṁ pana maggassa anuppannatāya sabbhāvato, anuppajjamāne ca tasmiṁ vaṭṭānatthasabbhāvatoti maggassapi sādhāraṇabhāvato na yuttanti paṭikkhipati. Yadi samathavipassanānampi anuppatti anatthāvahā, maggassa anuppattiyā vattabbaṁ natthīti.

Mahantaṁ (MṬ.77./CS:pg.2.117) gāravaṁ hoti, tasmā “saṅghagāravena yathāruci vandituṁ na labhāmī”ti saṅghena saha na nikkhami. Ettakaṁ dhātūnaṁ nidhānaṁ nāma aññatra natthi, mahādhātunidhānato hi nīharitvā katipayā dhātuyo tattha tattha cetiye upanītā, idha pana rāmagāmathūpe vinaṭṭhe nāgabhavanaṁ paviṭṭhā doṇamattā dhātuyo upanītā. Atimandāni noti nanu ativiya mandāni.

Saṁvijjitvāti “kathañhi nāma mādiso īdisaṁ anatthaṁ pāpuṇissatī”ti saṁvegaṁ janetvā. Īdisaṁ nāma mādisaṁ ārabbha vattabbanti kiṁ vadatīti taṁ vacanaṁ anādiyanto.

Santasamāpattito aññaṁ santhambhanakāraṇaṁ balavaṁ natthīti tato parihīno sammāpaṭipattiyaṁ patiṭṭhā kathaṁ bhavissatīti āha “santāya …pe… na sakkotī”ti. Na hi mahārajjuyā chinnāya suttatantū santhambhetuṁ sakkontīti. Samathe dassetvā tena samānagatikā imasmiṁ visaye vipassanāpīti iminā adhippāyenāha “evaṁ uppannā samathavipassanā …pe… saṁvattantī”ti.

Kāsāvanti kāsāvavatthaṁ. Kacchaṁ pīḷetvā nivatthanti pacchimaṁ ovaṭṭikaṁ pīḷento viya daḷhaṁ katvā nivatthaṁ addasaṁsūti yojanā.

Vuttanayenāti (a.ni.ṭī.1.1.394) “kāmā nāmete aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā”ti-ādinā vatthukāmakilesakāmesu ādīnavadassanapubbakanekkhammapaṭipattiyā chandarāgaṁ vikkhambhayato samucchindantassa ca “anuppanno ca kāmāsavo na uppajjatī”ti-ādinā heṭṭhā Sabbāsavasuttavaṇṇanādīsu (ma.ni.1.15ādayo; ma.ni.aṭṭha.1.15ādayo) vuttanayena. Ārammaṇarasaṁ anubhavitvā niruddhavipākoti tadārammaṇamāha. Anubhavitvā bhavitvā ca vigataṁ bhūtavigataṁ. Anubhūtabhūtā hi bhūtatāsāmaññena bhūta-saddena vuttā. Sāmaññameva hi upasaggena visesīyatīti. Anubhūtasaddo ca kammavacanicchāya abhāvato anubhavakavācako daṭṭhabbo. Vipāko ārammaṇe uppajjitvā niruddho bhutvāvigatoti vattabbataṁ arahati, (MṬ.77./CS:pg.2.118) vikappagāhavasena rāgādīhi tabbipakkhehi ca akusalaṁ kusalañca kammaṁ ārammaṇarasaṁ anubhavitvā vigatanti vattabbataṁ arahati. Yathāvutto pana vipāko kevalaṁ ārammaṇarasānubhavanavaseneva pavattatīti anubhavitvā vigatattā nippariyāyeneva vutto, tassa ca tathā vuttattā kammaṁ bhavitvā vigatapariyāyena, yaṁ “uppannānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā”ti ettha “uppannan”ti gahetvā taṁsadisānaṁ pahānaṁ, vuddhi ca vuttā. Vipaccituṁ okāsakaraṇavasena uppatitaṁ atītakammañca tato uppajjituṁ āraddho anāgato vipāko ca “okāsakatuppanno”ti vutto. Yaṁ uppannasaddena vināpi viññāyamānaṁ uppannaṁ sandhāya “nāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānan”ti-ādi (a.ni.10.217 219) vuttaṁ.

Tesūti vipassanāya bhūmibhūtesu khandhesu. Anusayitakilesāti anusayavasena pavattā appahīnā maggena pahātabbā kilesā adhippetā. Tenāha “atītā …pe… na vattabbā”ti. Tesañhi ambarukkhopamāya vattamānāditā na vattabbā maggena pahātabbānaṁ tādisassa vibhāgassa anuppajjanato. Appahīnāva hontīti iminā appahīnaṭṭhena anusayaṭṭhoti dasseti. Idaṁ bhūmiladdhuppannaṁ nāmāti idaṁ tesu khandhesu uppattirahakilesajātaṁ tāya eva uppattirahatāya bhūmiladdhuppannaṁ nāma, tebhūmakabhūmiladdhā nāma hotīti attho. Tāsu tāsu bhūmīsūti manussadevādi-attabhāvasaṅkhātesu upādānakkhandhesu. Tasmiṁ tasmiṁ santāne anuppatti-anāpāditatāya asamugghātitā. Ettha ca laddhabhūmikaṁ bhūmiladdhanti vuttaṁ aggi-āhito viya.

Okāsakatuppanna-saddepi ca okāso kato etenāti okāso kato etassāti ca atthadvayepi kata-saddassa paranipāto daṭṭhabbo. Āhatakhīrarukkho viya nimittaggāhavasena adhiggahitaṁ ārammaṇaṁ, anāhatakhīrarukkho viya avikkhambhitatāya antogadhakilesaṁ ārammaṇaṁ. Nimittaggāhakāvikkhambhitakilesā vā puggalā āhatānāhatakhīrarukkhasadisā. Purimanayenevāti avikkhambhituppanne viya “imasmiṁ nāma ṭhāne nuppajjissantīti na vattabbā. Kasmā? Asamugghātitattā”ti yojetvā vitthāretabbaṁ.

Vuttaṁ paṭisambhidāmagge. Tattha ca maggena pahīnakilesānameva tidhā navattabbataṁ apākaṭaṁ supākaṭaṁ kātuṁ ajātaphalarukkho upamābhāvena āgato (MṬ.77./CS:pg.2.119) Atītādīnaṁ appahīnatā dassanatthampi “jātaphalarukkhena dīpetabban”ti vuttaṁ. Tattha yathā acchinne rukkhe nibbattārahāni phalāni chinne anuppajjamānāni na kadāci sasabhāvāni ahesuṁ honti bhavissanti cāti tāni atītādibhāvena na vattabbāni, evaṁ maggena pahīnakilesā ca daṭṭhabbā. Yathā chede asati phalāni uppajjissanti, sati ca nuppajjissantīti chedassa sātthakatā, evaṁ maggabhāvanāya ca sātthakatā yojetabbā.

Tepi pajahatiyeva kilesappahāneneva tesampi anuppattidhammatāpādanato. Abhisaṅkhāraviññāṇassāti paṭisandhiviññāṇassa. Upādinna-anupādinnatoti upādinnakhandhato ceva kilesato ca. Upapattivasena vuṭṭhānaṁ dassetumāha -- “bhavavasena panā”ti-ādi. Ye sotāpannassa satta bhavā appahīnā, tato pañca ṭhapetvā itare dve “sugatibhavekadesā”ti adhippetā. Sugatikāmabhavatoti sugatibhavekadesabhūtakāmabhavato. Arahattamaggo rūpārūpabhavato vuṭṭhāti uddhambhāgiyasaṁyojanasamugghātabhāvato. Yadi arahattamaggo eva ariyamaggo siyā, so eva sabbakilese pajaheyya, sabbabhavehipi vuṭṭhaheyya. Yasmā pana odhisova kilesā pahīyanti, tasmā heṭṭhimaheṭṭhimamaggehi pahīnāvasese kilese so pajahati, iti imaṁ sāmatthiyaṁ sandhāya “sabbabhavehi vuṭṭhātiyevātipi vadantī”ti vuttaṁ. Tathā hi so eva “vajirūpamo”ti vutto.

Hotu tāva vuttanayena anuppannānaṁ akusalānaṁ anuppādāya, uppannānaṁ uppannasadisānaṁ pahānāya anuppattidhammatāpādanāya maggabhāvanā, atha maggakkhaṇe kathaṁ anuppannānaṁ kusalānaṁ uppādāya uppannānañca ṭhitiyā bhāvanā hoti ekacittakkhaṇikattā tassāti codeti, itaro “maggappavattiyāyevā”ti parihāramāha. Maggo hi kāmañcekacittakkhaṇiko, tathārūpo panassa pavattiviseso, yaṁ anuppannā kusalā dhammā sātisayaṁ uppajjanti, uppannā ca savisesaṁ pāripūriṁ pāpuṇanti. Tenāha “maggo hī”ti-ādi. Kiñcāpi ariyamaggo vattamānakkhaṇe anuppanno nāma na hoti, anuppannapubbataṁ upādāya upacāravasena tathā vuccatīti dassetuṁ “anāgatapubbaṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Ayamevāti ayaṁ maggassa yathāpaccayapavatti (MṬ.77./CS:pg.2.120) eva ṭhiti nāmāti, maggasamaṅgī puggalo maggampi bhāvento eva tassa ṭhitiyā bhāvetīti vattuṁ vaṭṭati.

Upasamamānaṁ gacchatīti vikkhambhanavasena samucchedavasena kilese upasamentaṁ vattati. Pubbabhāgindriyāni eva vā adhippetāni. Tenevāha “kilesūpasamatthaṁ vā gacchatī”ti.

248. Adhimuccanaṭṭhenāti (dī.ni.ṭī.2.129 a.ni.ṭī.3.8.66) adhikaṁ savisesaṁ muccanaṭṭhena, tenāha “suṭṭhu muccanaṭṭho”ti. Etena satipi sabbassapi rūpāvacarajjhānassa vikkhambhanavasena paṭipakkhato vimuttabhāve yena bhāvanāvisesena taṁ jhānaṁ sātisayaṁ paṭipakkhato vimuccitvā pavattati, so bhāvanāviseso dīpito. Bhavati hi samānajātiyuttopi bhāvanāvisesena pavatti-ākāraviseso. Yathā taṁ saddhāvimuttato diṭṭhippattassa, tathā paccanīkadhammehi suṭṭhu vimuttatāya eva aniggahitabhāvena nirāsaṅkatāya abhirativasena suṭṭhu adhimuccanaṭṭhenapi vimokkho. Tenāha “ārammaṇe cā”ti-ādi. Ayaṁ panatthoti ayaṁ adhimuccanattho pacchimavimokkhe nirodhe natthi. Kevalo vimuttattho eva tattha labbhati, taṁ sayameva parato vakkhati.

Rūpīti yenāyaṁ sasantatipariyāpannena rūpena samannāgato, taṁ yassa jhānassa hetubhāvena visiṭṭhaṁ rūpaṁ hoti. Yena visiṭṭhena rūpena “rūpī”ti vucceyya rūpī-saddassa atisayatthadīpanato, tadeva sasantatipariyāpannarūpanimittaṁ jhānamiva paramatthato rūpībhāvasādhakanti daṭṭhabbaṁ. Tenāha “ajjhattan”ti-ādi. Rūpajjhānaṁ rūpaṁ uttarapadalopena. Rūpānīti panettha purimapadalopo daṭṭhabbo. Tena vuttaṁ “nīlakasiṇādīni rūpānī”ti.

Anto-appanāyaṁ subhanti ābhogo natthīti iminā pubbābhogavasena adhimutti siyāti dasseti. Evañhettha tathāvattabbatāpatticodanā anavakāsā hoti. Yasmā suvisuddhesu nīlādīsu vaṇṇakasiṇesu tattha katādhikārānaṁ abhirativasena suṭṭhu adhimutti siyā, tasmā Aṭṭhakathāyaṁ tathā tatiyo vimokkho saṁvaṇṇito. Yasmā pana mettādivasena pavattamānā bhāvanā satte appaṭikūlato dahati, (MṬ.77./CS:pg.2.121) te subhato adhimuccitvāva pavattati, tasmā paṭisambhidāmagge (paṭi.ma.1.212) brahmavihārabhāvanā “subhavimokkho”ti vuttā, tayidaṁ ubhayampi tena tena pariyāyena vuttattā na virujjhatīti daṭṭhabbaṁ.

Sabbasoti anavasesato. Na hi catunnaṁ arūpakkhandhānaṁ ekadesopi tattha avasiṭṭhoti. Vissaṭṭhattāti yathāparicchinne kāle nirodhitattā. Uttamo vimokkho nāma ariyeheva samāpajjitabbato, ariyaphalapariyosānattā diṭṭheva dhamme nibbānappattibhāvato ca.

249. Abhibhavatīti abhibhu (dī.ni.ṭī.2.173 a.ni.ṭī.3.6.61-65) parikammaṁ, ñāṇaṁ vā. Abhibhu āyatanaṁ etassāti abhibhāyatanaṁ, jhānaṁ. Abhibhavitabbaṁ vā ārammaṇasaṅkhātaṁ āyatanaṁ etassāti abhibhāyatanaṁ, jhānaṁ. Ārammaṇābhibhavanato abhibhu ca taṁ āyatanañca yogino sukhavisesānaṁ adhiṭṭhānabhāvato manāyatanadhammāyatanabhāvato cātipi sasampayuttaṁ jhānaṁ abhibhāyatanaṁ. Tenāha “abhibhavanakāraṇānī”ti-ādi. Tānīti abhibhāyatanasaññitāni jhānāni. Samāpattito vuṭṭhitassa ābhogo pubbabhāgabhāvanāvasena jhānakkhaṇe pavattaṁ abhibhavanākāraṁ gahetvā pavattoti daṭṭhabbo. Parikammavasena ajjhattaṁ rūpasaññī, na appanāvasena. Na hi paṭibhāganimittārammaṇā appanā ajjhattavisayā sambhavati. Taṁ pana ajjhatta parikammavasena laddhaṁ kasiṇanimittaṁ asuvisuddhameva hoti, na bahiddhā parikammavasena laddhaṁ viya visuddhaṁ.

Parittānīti yathāladdhāni suppasarāvamattāni. Tenāha “avaḍḍhitānī”ti. Parittavasenevāti vaṇṇavasena ābhoge vijjamānepi parittavaseneva idamabhibhāyatanaṁ vuttaṁ. Parittatā hettha abhibhavanassa kāraṇaṁ. Vaṇṇābhoge satipi asatipi abhibhāyatanabhāvanā nāma tikkhapaññasseva sambhavati, na itarassāti “ñāṇuttariko puggalo”ti. Abhibhavitvā samāpajjatīti ettha abhibhavanaṁ samāpajjanañca upacārajjhānādhigamasamanantarameva appanājhānuppādananti āha “saha nimittuppādenevettha appanaṁ pāpetī”ti. Saha nimittuppādenāti ca appanāparivāsābhāvassa lakkhaṇavacanametaṁ. Yo “khippābhiñño”ti vuccati (MṬ.77./CS:pg.2.122) tatopi ñāṇuttarasseva abhibhāyatanabhāvanā. Etthāti etasmiṁ nimitte. Appanaṁ pāpetīti bhāvanā appanaṁ neti.

Ettha ca keci “uppanne upacārajjhāne taṁ ārabbha ye heṭṭhimantena dve tayo javanavārā pavattanti, te upacārajjhāna pakkhikā eva, tadanantarañca bhavaṅgaparivāsena upacārāsevanāya ca vinā appanā hoti, saha nimittuppādeneva appanaṁ pāpetī”ti vadanti, taṁ tesaṁ matimattaṁ. Na hi pārivāsikaparikammena appanāvāro icchito, nāpi mahaggatappamāṇajjhānesu viya upacārajjhāne ekantato paccavekkhaṇā icchitabbā, tasmā upacārajjhānādhigamato paraṁ katipayabhavaṅgacittāvasāne appanaṁ pāpuṇanto “saha nimittuppādenevettha appanaṁ pāpetī”ti vutto. “Saha nimittuppādenā”ti ca adhippāyikamidaṁ vacanaṁ, na nītatthaṁ, adhippāyo vuttanayeneva veditabbo.

Na antosamāpattiyaṁ tadā tathārūpassa ābhogassa asambhavato, samāpattito vuṭṭhitassa ābhogo pubbabhāgabhāvanāvasena jhānakkhaṇe pavattaṁ abhibhavanākāraṁ gahetvā pavattoti daṭṭhabbaṁ. Abhidhammaṭṭhakathāyaṁ (dha.sa.aṭṭha.204) pana “iminā panassa pubbabhāgo kathito”ti vuttaṁ. Antosamāpattiyaṁ tathā ābhogābhāve kasmā “jhānasaññāyapī”ti vuttanti āha “abhibhava …pe… atthī”ti.

Vaḍḍhitappamāṇānīti vipulappamāṇānīti attho, na ekaṅguladvaṅgulādivasena vaḍḍhitappamāṇānīti tathā vaḍḍhanassevettha asambhavato. Tenāha “mahantānī”ti.

Rūpe saññā rūpasaññā, sā assa atthīti rūpasaññī, na rūpasaññī arūpasaññī. Saññāsīsena jhānaṁ vadati. Rūpasaññāya anuppādanamevettha alābhitā. Bahiddhāva uppannanti bahiddhāvatthusmiṁyeva uppannaṁ. Abhidhamme pana “ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇānī”ti evaṁ catunnaṁ abhibhāyatanānaṁ āgatattā Abhidhammaṭṭhakathāyaṁ (dha.sa.aṭṭha.204) “kasmā pana yathā suttante-- ‘ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittānī’ti-ādi vuttaṁ, evaṁ avatvā idha catūsupi abhibhāyatanesu ajjhattaṁ (MṬ.77./CS:pg.2.123) arūpasaññitāva vuttā”ti codanaṁ katvā “ajjhattarūpānaṁ anabhibhavanīyato”ti kāraṇaṁ vatvā “tattha vā hi idha vā bahiddhārūpāneva abhibhavitabbāni, tasmā tāni niyamato vattabbānīti tatrāpi idhāpi vuttāni. ‘Ajjhattaṁ arūpasaññī’ti idaṁ pana satthu desanāvilāsamattamevā”ti vuttaṁ.

Ettha ca vaṇṇābhogarahitāni sahitāni ca sabbāni “parittāni suvaṇṇadubbaṇṇānī”ti vuttāni, tathā “appamāṇānī”ti daṭṭhabbāni. Atthi hi eso pariyāyo “parittāni abhibhuyya tāni ce kadāci vaṇṇavasena ābhujitāni honti suvaṇṇadubbaṇṇāni abhibhuyyā”ti. Pariyāyakathā hi suttantadesanāti. Abhidhamme pana nippariyāyadesanattā vaṇṇābhogarahitāni visuṁ vuttāni, tathā sahitāni. Atthi hi ubhayattha abhibhavanapariyāyoti “ajjhattaṁ rūpasaññī”ti-ādinā paṭhamadutiya-abhibhāyatanesu paṭhamavimokkho, tatiyacatutthābhibhāyatanesu dutiyavimokkho, vaṇṇābhibhāyatanesu tatiyavimokkho ca abhibhavanappavattito saṅgahito, abhidhamme pana nippariyāyadesanattā vimokkhābhibhāyatanāni asaṅkarato dassetuṁ vimokkhe vajjetvā abhibhāyatanāni kathitāni, sabbāni ca vimokkhakiccāni jhānāni vimokkhadesanāyaṁ vuttāni. Tadetaṁ “ajjhattaṁ rūpasaññī”ti āgatassa abhibhāyatanadvayassa abhidhamme abhibhāyatanesu avacanato “rūpī rūpāni passatī”ti-ādīnañca sabbavimokkhakiccasādhāraṇavacanabhāvato vavatthānaṁ katanti viññāyati.

“Ajjhattarūpānaṁ anabhibhavanīyato”ti idaṁ abhidhamme katthacipi “ajjhattaṁ rūpāni passatī”ti avatvā sabbattha yaṁ vuttaṁ “bahiddhārūpāni passatī”ti, tassa kāraṇavacanaṁ. Tena yaṁ aññahetukaṁ, taṁ tena hetunā vuttaṁ, yaṁ pana desanāvilāsahetukaṁ ajjhattaṁ arūpasaññitāya eva abhidhamme vacanaṁ, na tassa aññaṁ kāraṇaṁ maggitabbanti dasseti. Ajjhattarūpānaṁ anabhibhavanīyatā ca tesaṁ bahiddhārūpānaṁ viya avibhūtattā, desanāvilāso ca yathāvuttavavatthānavasena veditabbo, veneyyajjhāsayavasena vijjamānapariyāyakathanabhāvato. “Suvaṇṇadubbaṇṇānī”ti eteneva siddhattā nīlādi-abhibhāyatanāni na vattabbānīti ce? Na, nīlādīsu (MṬ.77./CS:pg.2.124) katādhikārānaṁ nīlādibhāvasseva abhibhavanakāraṇattā. Na hi tesaṁ parisuddhāparisuddhavaṇṇānaṁ parittatā tadappamāṇatā vā abhibhavanakāraṇaṁ, atha kho nīlādibhāvo evāti. Etesu ca parittādikasiṇarūpesu yaṁ caritassa imāni abhibhāyatanāni ijjhanti, taṁ dassetuṁ “imesu panā”ti-ādi vuttaṁ.

Sabbasaṅgāhikavasenāti sakalanīlavaṇṇanīlanidassananīlanibhāsānaṁ sādhāraṇavasena. Vaṇṇavasenāti sabhāvavaṇṇavasena. Nidassanavasenāti passitabbatāvasena. Obhāsavasenāti sappabhāsatāya avabhāsanavasena. Umāpupphanti atasipupphaṁ. Nīlameva hoti vaṇṇasaṅkarābhāvato. Bārāṇasiyaṁ bhavanti Bārāṇasiyaṁ samuṭṭhitaṁ.

Te dhammeti te satipaṭṭhānādidhamme ceva aṭṭhavimokkhadhamme ca. Ciṇṇavasībhāvāyeva tattha abhivisiṭṭhāya paññāya pariyosānuttaraṁ sataṁ gatā abhiññāvosānapāramippattā.

250.Sakalaṭṭhenāti (dī.ni.ṭī.3.346 a.ni.ṭī. 3.10.25) sakalabhāvena, asubhanimittādīsu viya ekadese aṭṭhatvā anavasesato gahetabbaṭṭhenāti attho. Yathā khettaṁ sassānaṁ uppattiṭṭhānaṁ vaḍḍhiṭṭhānañca, evameva taṁtaṁsampayuttadhammānanti āha “khettaṭṭhenā”ti. Paricchinditvāti idaṁ uddhaṁ adho tiriyanti yojetabbaṁ. Paricchinditvā eva hi sabbattha kasiṇaṁ vaḍḍhetabbaṁ. Tena tena kāraṇenāti upari-ādīsu tena tena kasiṇena. Yathā kinti āha-- “ālokamiva rūpadassanakāmo”ti, yathā dibbacakkhunā uddhaṁ ce rūpaṁ daṭṭhukāmo, uddhaṁ ālokaṁ pasāreti, adho ce, adho, samantato ce rūpaṁ daṭṭhukāmo, samantato ālokaṁ pasāreti, evaṁ sabbakasiṇanti attho. Ekassāti pathavīkasiṇādīsu ekekassa. Aññabhāvānupagamanatthanti aññakasiṇabhāvānupagamanadīpanatthaṁ, aññassa vā kasiṇabhāvānupagamanadīpanatthaṁ. Na hi aññena pasāritakasiṇaṁ tato aññena pasāritakasiṇabhāvaṁ upagacchati, evampi nesaṁ aññakasiṇasambhedābhāvo veditabbo. Na aññaṁ pathavī-ādi. Na hi udakena ṭhitaṭṭhāne sasambhārapathavī atthi. Aññakasiṇasambhedoti āpokasiṇādinā saṅkaro (MṬ.77./CS:pg.2.125) Sabbatthāti sabbesu sesakasiṇesu. Ekadese aṭṭhatvā anavasesapharaṇaṁ pamāṇassa aggahaṇato appamāṇaṁ. Teneva hi nesaṁ kasiṇasamaññā. Tathā hi “tañhī”ti-ādimāha. Tattha cetasā pharantoti bhāvanācittena ārammaṇaṁ karonto. Bhāvanācittañhi kasiṇaṁ parittaṁ vā vipulaṁ vā sakalameva manasi karoti.

Kasiṇugghāṭimākāse pavattaṁ viññāṇaṁ pharaṇa-appamāṇavasena “viññāṇakasiṇan”ti vuttaṁ. Tathā hi taṁ “viññāṇan”ti vuccati. Kasiṇavasenāti ugghāṭitakasiṇavasena kasiṇugghāṭimākāse uddhaṁ-adhotiriyatā veditabbā. Yattakañhi ṭhānaṁ kasiṇaṁ pasāritaṁ, tattakaṁ ākāsabhāvanāvasena ākāsaṁ hotīti. Evaṁ yattakaṁ ṭhānaṁ ākāsaṁ hutvā upaṭṭhitaṁ, tattakaṁ ākāsameva hutvā viññāṇassa pavattanato āgamanavasena viññāṇakasiṇepi uddhaṁ-adhotiriyatā vuttāti “kasiṇugghāṭimākāsavasena tattha pavattaviññāṇe uddhaṁ-adhotiriyatā veditabbā”ti āha.

252. Vuttoyeva Vammikasutte. Nissitañca chavatthunissitattā vipassanāñāṇassa. Paṭibaddhañca tena vinā appavattanato kāyasaññitānaṁ rūpadhammānaṁ ārammaṇakaraṇato ca. Suṭṭhu bhāti obhāsatīti vā subho. Kuruvindajāti-ādijātivisesopi maṇi ākarapārisuddhimūlako evāti āha “suparisuddha-ākarasamuṭṭhito”ti. Dosanīharaṇavasena parikammanipphattīti āha “suṭṭhu kataparikammo apanītapāsāṇasakkharo”ti. Dhovanavedhanādīhīti catūsu pāsāṇesu dhovanena ceva kāḷakādi-apaharaṇatthāya suttena āvunanatthāya ca vijjhanena. Tāpasaṇhakaraṇādīnaṁ saṅgaho ādi-saddena. Vaṇṇasampattinti suttassa vaṇṇasampattiṁ.

Maṇi viya karajakāyo paccavekkhitabbato. Āvutasuttaṁ viya vipassanāñāṇaṁ anupavisitvā ṭhitattā. Cakkhumā puriso viya vipassanālābhī bhikkhu sammadeva tassa dassanato. Tadārammaṇānanti rūpadhammārammaṇānaṁ. Phassapañcamakacittacetasikaggahaṇena gahitadhammāpi vipassanācittuppādapariyāpannā evāti veditabbaṁ. Evañhi tesaṁ vipassanāñāṇagatikattā “āvutasuttaṁ viya vipassanāñāṇan”ti vacanaṁ avirodhitaṁ hoti.

Ñāṇassāti (MṬ.77./CS:pg.2.126) paccavekkhaṇañāṇassa. Yadi evaṁ ñāṇassa vasena vattabbaṁ, na puggalassāti āha “tassa panā”ti-ādi. Maggassa anantaraṁ, tasmā lokiyābhiññānaṁ parato chaṭṭhābhiññāya purato vattabbaṁ vipassanāñāṇaṁ. Evaṁ santepīti yadipāyaṁ ñāṇānupubbaṭṭhiti, evaṁ santepi etassa antarā vāro natthīti pañcasu lokiyābhiññāsu kathitāsu Ākaṅkheyyasuttādīsu (ma.ni.1.64ādayo) viya chaṭṭhābhiññā kathetabbāti etassa anabhiññālakkhaṇassa vipassanāñāṇassa tāsaṁ antarā vāro na hoti, tasmā tattha avasarābhāvato idheva rūpāvacaracatutthajjhānānantarameva dassitaṁ vipassanāñāṇaṁ. Yasmā cāti ca-saddo samuccayattho. Tena na kevalaṁ tadeva, atha kho idampi kāraṇaṁ vipassanāñāṇassa idheva dassaneti imamatthaṁ dīpeti. Dibbena cakkhunā bheravarūpaṁ passatoti ettha iddhividhañāṇena bheravaṁ rūpaṁ nimminitvā cakkhunā passatoti vattabbaṁ, evampi abhiññālābhino apariññāṇavatthukassa bhayasantāso uppajjati Uccavālikavāsīmahānāgattherassa viya. Idhāpīti imasmiṁ vipassanāñāṇepi, na satipaṭṭhānādīsu evāti adhippāyo.

253. Manomayiddhiyaṁ ciṇṇavasitāya abhiññā vosānapāramippattatā veditabbāti yojanā. Manena nibbattanti abhiññāmanena nibbattitaṁ. Taṁ sadisabhāvadassanatthamevāti saṇṭhānatopi vaṇṇatopi avayavavisesatopi sadisabhāvadassanatthameva. Sajātiyaṁ ṭhito, na nāgiddhiyā aññajātirūpo. Suparikammakatamattikādayo viya iddhividhañāṇaṁ vikubbanakiriyāya nissayabhāvato.

255. Appakasirenevāti akiccheneva.

256. Mando uttānaseyyakadārakopi “daharo”ti vuccatīti tato visesanatthaṁ “yuvā”ti vuttaṁ. Yuvāpi koci anicchanato amaṇḍanasīlo hotīti tato visesanatthaṁ “maṇḍanakajātiko”ti vuttaṁ. Tena vuttaṁ “yuvāpī”ti-ādi. Kāḷatilappamāṇā bindavo kāḷatilakāni. Nātikammāsatilappamāṇā bindavo tilakāni. Vaṅkaṁ nāma piyaṅgaṁ. Yobbanapīḷakādayo mukhadūsipīḷakā. Mukhagato doso mukhadoso, lakkhaṇavacanañcetaṁ mukhe adosassapi pākaṭabhāvassa adhippetattā (MṬ.77./CS:pg.2.127) Yathā vā mukhe doso, evaṁ mukhe adosopi mukhadoso saralopena, mukhadoso ca mukhadoso ca mukhadosoti ekasesanayenapettha attho daṭṭhabbo. Evañhi paresaṁ soḷasavidhaṁ cittaṁ pākaṭaṁ hotīti vacanaṁ samatthitaṁ hoti.

259. Paṭipadāvasenāti yathārahaṁ samathavipassanāmaggapaṭipadāvasena. Aṭṭhasu koṭṭhāsesūti satipaṭṭhānādīsu bodhipakkhiyadhammakoṭṭhāsesu, vimokkhakoṭṭhāsesu vāti imesu aṭṭhasu koṭṭhāsesu. Sesesūti vuttāvasesesu abhibhāyatanakoṭṭhāsādīsu. Sesaṁ suviññeyyameva.

Mahāsakuludāyisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.78.)8.Samaṇamuṇḍikāputtasuttavaṇṇanā

260. Uggahitunti sikkhituṁ. Uggāhetunti sikkhāpetuṁ, pāṭhato attanā yathā-uggahitamatthaṁ tabbibhāvanatthāya uccāraṇavasena paresaṁ gāhetunti attho. Samayanti diṭṭhiṁ. Sā hi saṁyojanabhāvato sameti sambandhā eti pavattati, daḷhaggahaṇabhāvato vā saṁyuttā ayanti pavattanti sattā yathābhinivesaṁ etenāti samayoti vuccati. Diṭṭhisaṁyojanena hi sattā ativiya bajjhantīti. Sūriyassa uggamanato atthaṅgamā ayaṁ ettako kālo rattandhakāravidhamanato divā nāma, tassa pana majjhimapahārasaññito kālo samujjalitapabhātejadahanabhāvena divā nāma. Tenāha “divasassapi divābhūte”ti. Paṭisaṁharitvāti nivattetvā. Evaṁ cittassa paṭisaṁharaṇaṁ nāma gocarakkhette ṭhapananti āha “jhānaratisevanavasena ekībhāvaṁ gato”ti. Etena kāyavivekapubbakaṁ cittavivekamāha. Sīlādiguṇavisesayogato manasā sambhāvanīyā, te pana yasmā attano sīlādiguṇehi viññūnaṁ manāpā honti (kilesa-aniggahassa pañcapasādāyattattā,) tasmā āha “manavaḍḍhanakānan”ti-ādi. Tattha unnamatīti udaggaṁ hoti. Vaḍḍhatīti saddhāvasena vaḍḍhati. Tenāha Bhagavā-- “anussaraṇampahaṁ, bhikkhave, tesaṁ bhikkhūnaṁ bahūpakāraṁ vadāmī”ti (itivu.104 saṁ.ni.5.184).

261. Paññapemīti (MṬ.78./CS:pg.2.128) pajānanabhāvena ñāpemi tathā vavatthapemi. Tenāha “dassemi ṭhapemī”ti. Paripuṇṇakusalanti sabbaso puṇṇakusaladhammaṁ, uttamakusalanti uttamabhāvaṁ seṭṭhabhāvaṁ pattakusaladhammaṁ. Ayojjhanti vādayuddhena ayodhanīyaṁ, vādayuddhaṁ hotu, tena parājayo na hotīti dasseti, tenāha “vādayuddhenā”ti-ādi. Saṁvarappahānanti pañcasu saṁvaresu yena kenaci saṁvarena saṁvaralakkhaṇaṁ pahānaṁ. Paṭisevanappahānaṁ vāti vā-saddena parivajjanappahānādiṁ saṅgaṇhāti. Sesapadesūti “na bhāsatī”ti-ādīsu padesu. Eseva nayoti iminā “abhāsanamattameva vadatī”ti evamādiṁ atidisati.

Nābhinandīti na sampaṭicchi. Sāsane tiṇṇaṁ duccaritānaṁ micchājīvassa vivajjanaṁ vaṇṇīyati, ayañca evaṁ katheti, tasmā sāsanassa anulomaṁ viya vadati, vadanto ca sammāsambuddhe dhamme cassa appasādaṁ na dasseti, tasmā pasannakārampi vadatīti maññamāno tassa vādaṁ na paṭisedheti.

262. Yathā tassa vacanaṁ, evaṁ santeti yathā tassa paribbājakassa vacanaṁ, evaṁ samaṇabhāve sante labbhamāne. Mayaṁ pana evaṁ na vadāmāti etena samaṇabhāvo nāma evaṁ na hotīti dasseti. Yo hi dhammo yādiso, tatheva taṁ Buddhā dīpenti. Visesañāṇaṁ na hotīti kāyavisesavisayañāṇaṁ tassa tadā natthi, yato parakāye upakkamaṁ kareyyāti dasseti, tassa pana tattha visesañāṇampi natthevāti. Yasmā kāyapaṭibaddhaṁ kāyakammaṁ, tasmā taṁ nivattento āha “aññatra phanditamattā”ti. Kilesasahagatacittenevāti dukkhasamphassassa asahananimittena domanassasahagatacitteneva. Dutiyavārepi eseva nayo. Jighacchāpipāsadukkhassa asahananimittena domanasseneva. Vikūjitamattāti ettha virūpaṁ kūjitaṁ vikūjitaṁ pubbenivāsasannissayaṁ upayaṁ, taṁ panettha rodanahasanasamuṭṭhāpakacittasahagatanti dosasahagataṁ lobhasahagatañcāti daṭṭhabbaṁ. Cittanti kusalacittaṁ. Akusalacittaṁ pana atītārammaṇaṁ pavattatīti vattabbameva natthi. Saritvāti yāva na satisaṇṭhāpanā dhammā uppajjanti, tāva supinante anubhūtaṁ viya dukkhaṁ saritvā rodanti. Hasantīti etthāpi eseva nayo. Ayañca nayo ye laddhasukhārammaṇā hutvā gahitapaṭisandhikā mātukucchitopi sukheneva nikkhamanti, tesaṁ vasena vuttoti daṭṭhabbo. Pāyantiyāti attano janapadadesarūpena (MṬ.78./CS:pg.2.129) pāyantiyā. Ayampīti ājīvopi mātu aññavihitakāle ca lokassādavasena kilesasahagatacitteneva hoti.

263. Samadhigayhāti sammā adhigatabhāvena gahetvā abhibhavitvā visesetvā visiṭṭho hutvā. Khīṇāsavaṁ sandhāyāti byatirekavasena khīṇāsavaṁ sandhāya. Ayañhettha attho -- khīṇāsavampi sotāpannakusalaṁ paññapeti sekkhabhūmiyaṁ ṭhitattā. Sesapadesupi eseva nayo.

Tīṇi padāni nissāyāti na kāyena pāpakaṁ kammaṁ karoti, na pāpakaṁ vācaṁ bhāsati, na pāpakaṁ ājīvaṁ ājīvatīti imāni tīṇi padāni nissāya kusalasīlamūlakā ca akusalasīlamūlakā cāti dve paṭhamacatukkā ṭhapitā. Ekaṁ padaṁ nissāyāti na pāpakaṁ saṅkappaṁ saṅkappetīti imaṁ ekapadaṁ nissāya kusalasaṅkappamūlakā akusalasaṅkappamūlakā cāti ime dve pacchimacatukkā ṭhapitā.

264. Vicikicchuddhaccasahagatacittadvayampi vaṭṭati balavatā mohena samannāgatattā. Tathā hi tāni “momūhacittānī”ti vuccanti.

Kuhinti kiṁnimittaṁ. Kataraṁṭhānaṁ pāpuṇitvāti kiṁ kāraṇaṁ āgamma. Ettheteti etthāti kāyavacīmanosucaritabhāvanāsājīvanipphattiyaṁ Sā pana heṭṭhimakoṭiyā sotāpattiphalena dīpetabbāti āha “sotāpattiphale bhumman”ti. Yasmā ājīvaṭṭhamakaṁ avasiṭṭhañca sīlaṁ pātimokkhasaṁvarasīlassa ca pārisuddhipātimokkhādhigamena sotāpattiphalappattiyā siddho hotīti āha-- “pātimokkha …pe… nirujjhatī”ti. “Sukhasīlo dukkhasīlo”ti-ādīsu viya pakati-atthasīlasaddaṁ gahetvā vuttaṁ “akusalasīlan”ti-ādi.

265. Kāmāvacarakusalacittameva vuttaṁ sampattasamādānaviratipubbakassa sīlassa adhippetattā. Tenāha-- “etena hi kusalasīlaṁ samuṭṭhātī”ti.

Sīlavāti ettha vā-saddo pāsaṁsatthova veditabboti āha “sīlasampanno hotī”ti. Yo sīlamatte patiṭṭhito, na samādhipaññāsu, so (MṬ.78./CS:pg.2.130) sīlamayadhammapūritatāya sīlamayo. Tenāha “alamettāvatā”ti-ādi. Yatthāti yassaṁ cetovimuttiyaṁ paññāvimuttiyañca. Tadubhayañca yasmā arahattaphale saṅgahitaṁ, tasmā vuttaṁ “arahattaphale bhumman”ti. Asesaṁ nirujjhati sukhavipākabhāvassa sabbaso paṭippassambhanato.

266. Kāmapaṭisaṁyuttā saññā kāmasaññā. Sesesupi eseva nayo. Itarā dveti byāpādavihiṁsāsaññā.

Anāgāmiphalapaṭhamajjhānanti anāgāmiphalasahagataṁ paṭhamajjhānaṁ. Etthāti yathāvutte paṭhamajjhāne. Ettha ca ujuvipaccanīkena paṭipakkhappahānaṁ sātisayanti paṭhamajjhānaggahaṇaṁ. Tenāha “aparisesā nirujjhantī”ti. Nekkhammasaññānaṁ kāmāvacaracittasahagatatā tassa sīlassa samuṭṭhānatā ca sampayuttanayena veditabbā.

267.Kusalasaṅkappanirodhadutiyajjhānika-arahattaphala-akusalasaṅkappanirodha- paṭhamajjhānika-anāgāmiphalaggahaṇena samaṇo dassito. Sesaṁ suviññeyyameva.

Samaṇamuṇḍikāputtasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.79.)9.Cūḷasakuludāyisuttavaṇṇanā

271. Pañhoti ñātuṁ icchito attho, tadeva dhammadesanāya nimittabhāvato kāraṇaṁ. Upaṭṭhātūti ñāṇassa gocarabhāvaṁ upagacchatu. Yena kāraṇenāti yena tuyhaṁ upaṭṭhitena kāraṇena dhammadesanā upaṭṭhaheyya, taṁ pana paribbājakassa ajjhāsayavasena tathā vuttaṁ. Tenāha “etena hi …pe… dīpetī”ti. Ekaṅgaṇānīti pidhānābhāvena ekaṅgaṇasadisāni. Tenāha “pākaṭānī”ti.

Jānantoti attano tathābhāvaṁ sayaṁ jānanto. Sakkaccaṁ sussūsatīti “tathābhūtaṁyeva maṁ tathā avocā”ti sādaraṁ sussūsati. Tasmāti dibbacakkhulābhino anāgataṁsañāṇalābhato. Evamāhāti “yo (MṬ.79./CS:pg.2.131) kho, Udāyi, dibbena cakkhunā”ti ārabhitvā “so vā maṁ aparantaṁ ārabbha pañhaṁ puccheyyā”ti evaṁ avoca.

Itaranti avasiṭṭhaṁ imasmiṁ ṭhāne vattabbaṁ. Vuttanayamevāti “yo hi lābhī”ti-ādinā vuttanayameva. Atīteti pubbenivāsānussatiñāṇassa visayabhūte atthe. Anāgateti anāgataṁsañāṇassa visayabhūte anāgate atthe.

Paṁsupadese nibbattanato paṁsusamokiṇṇasarīratāya paṁsupisācakaṁ. Ekaṁ mūlaṁ gahetvāti dīghaso heṭṭhimantena caturaṅgulaṁ, uparimantena vidatthikaṁ rukkhagacchalatādīsu yassa kassaci ekaṁ mūlaṁ gahetvā aññajātikānaṁ adissamānakāyo hoti. Ayaṁ kira nesaṁ jātisiddhā dhammatā. Tatrāti tassa mūlavasena adissamānakatāya. Na dissati ñāṇena na passati.

272. Na ca atthaṁ dīpeyyāti adhippetamatthaṁ sā vācā sarūpato na ca dīpeyya, kevalaṁ vācāmattamevāti adhippāyo. Paṭiharitabbaṭṭhena parasantāne netabbaṭṭhena paṭihāriya-saddadvārena viññātabbo bhāvattho, sova pāṭihīrako niruttinayena, natthi etassa pāṭihīrakanti appāṭihīrakataṁ, ta-saddena padaṁ vaḍḍhetvā tathā vuttaṁ, aniyyānaṁ. Tenāha “niratthakaṁ sampajjatī”ti. Subhakiṇhadevaloke khandhā viya jotetīti iminā-- “dibbo rūpī manomayo sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo attā”ti imamatthaṁ dasseti.

273. Sa-upasaggapadassa attho upasaggena vināpi viññāyatīti āha “viddheti ubbiddhe”ti. Sā cassa ubbiddhatā upakkilesavigamena sucibhāvena upaṭṭhānanti āha “meghavigamena dūrībhūte”ti. Indanīlamaṇi viya dibbati jotetīti devo, ākāso. “Aḍḍharattasamaye”ti vattabbe bhummatthe vihitavacanānaṁ accantasaṁyogābhāvā upayogavacanaṁ veditabbaṁ. Puṇṇamāsiyañhi gaganamajjhassa purato vā pacchato vā ante ṭhite aḍḍharatte samayo bhinno nāma hoti, majjhe eva pana ṭhito abhinno nāma. Tenāha “abhinne aḍḍharattasamaye”ti.

Ye anubhontīti ye devā candimasūriyānaṁ ābhā anubhonti vinibhuñjanti vaḷañjanti ca tehi devehi bahū ceva bahutarā ca candimasūriyānaṁ ābhā (MṬ.79./CS:pg.2.132) ananubhonto. Tenāha-- “attano sarīrobhāseneva ālokaṁ pharitvā viharantī”ti.

274. Pucchāmūḷho pana jāto “ayaṁ paramo vaṇṇo”ti gahitapadassa vidhamanena. Acelakapāḷinti “acelako hoti muttācāro”ti-ādinayappavattaṁ (dī.ni.1.394) acelakapaṭipattidīpakaganthaṁ, ganthasīseneva tena pakāsitavādāni vadati. Surāmerayapānamanuyuttapuggalassa surāpānato virati tassa kāyaṁ cittañca tāpentī saṁvattatīti surāpānavirati (tapo, soyeva guṇo. Tenāha “surāpānaviratīti attho”ti).

275. Ekantaṁ accantameva sukhaṁ assāti ekantasukhaṁ. Pañcasu dhammesūti “pāṇātipātā paṭiviratī”ti-ādīsu pañcasu sīlācāradhammesu. Na jāniṁsūti sammosena anupaṭṭhahanti tadatthaṁ na bujjhanti. Buddhuppādena kira vihatatejāni mahānubhāvāni mantapadāni viya bāhirakānaṁ yogāvacaraganthena saddhiṁ yogāvacarapaṭipadā nassati. Uggaṇhiṁsūti “pañca pubbabhāgadhamme”ti-ādivacanamattaṁ uggaṇhiṁsu. Tatiyajjhānatoti kāraṇopacārena phalaṁ vadati, phalabhūtato tatiyajjhānato.

276. Ekantasukhassa lokassa paṭilābhena pattiyā tattha nibbatti paṭilābhasacchikiriyā. Ekantasukhe loke anabhinibbattitvā eva iddhiyā tattha gantvā tassa sattalokassa bhājanalokassa ca paccakkhato dassanaṁ paccakkhasacchikiriyā. Tenāha “tatthā”ti-ādi.

277. Udañcanikoti udañcano. Viñjhupabbatapasse gāmānaṁ aniviṭṭhattā tiṁsayojanamattaṁ ṭhānaṁ aṭavī nāma, tattha senāsanaṁ, tasmiṁ aṭavisenāsane padhānakammikānaṁ bhikkhūnaṁ bahūnaṁ tattha nivāsena ekaṁ padhānagharaṁ ahosi.

Cūḷasakuludāyisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.80.)10.Vekhanasasuttavaṇṇanā

280. Saha (MṬ.80./CS:pg.2.133) vatthukāmena kilesakāmo garu garukātabbo etassāti kāmagaru. Tesveva kāmesu ninnapoṇapabbhārajjhāsayoti kāmādhimutto. Pabbajjāpaṭhamajjhānādikaṁ nekkhammaṁ garu garukātabbaṁ etassāti nekkhammagaru. Tattha ninnapoṇapabbhārajjhāsayo nekkhammādhimutto svāyamattho yathā ekacce gahaṭṭhe labbhati, evaṁ ekacce anagārepīti āha “pabbajitopī”ti-ādi. Ayaṁ pana vekhanaso paribbājako. So hi vekhanasatāpasapabbajjaṁ upagantvā vekhanasena iminā diṭṭhimādāya samādiyitvā ṭhitattā “vekhanaso”ti vuccati. Yathā loko sayaṁ ekādasahi aggīhi ādittopi samāno paccakkhato anubhaviyamānaṁ sālākikaṁ aggisantāpaṁ viya anādikālānugatasammākavacarasantāpaṁ ādittatāya na sallakkheti, sammāsambuddhena pana mahākaruṇāsamussāhitamānasena “sabbaṁ, bhikkhave, ādittan”ti ādittapariyāye (saṁ.ni.4.28 mahāva.54) desiyamāne sallakkheti, evaṁ ayampi anādikālaparibhāvitaṁ atta-ajjhāsaye avaṭṭhitaṁ kāmādhimuttaṁ sarasena anupadhārento satthārā-- “pañca kho ime, kaccāna, kāmaguṇā”ti-ādinā kāmaguṇesu kāmasukhe bhāsiyamāne “kāmādhimuttaṁ vata pabbajitassa cittan”ti upadhāressatīti āha-- “imāya kathāya kathiyamānāya attano kāmādhimuttataṁ sallakkhessatī”ti. Kāmaggasukhanti kāmetabbavatthūhi aggabhūtaṁ sukhaṁ. Sabbe hi tebhūmakadhammā kāmanīyaṭṭhena kāmā, te paṭicca uppajjanasukhato nibbānasukhameva aggabhūtaṁ sukhaṁ. Yathāha-- “yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ aggamakkhāyatī”ti (itivu.90 a.ni.4.34)-- “nibbānaṁ paramaṁ sukhan”ti (ma.ni.2.215 217 dha.pa.203) ca. Tena vuttaṁ “nibbānaṁ adhippetan”ti.

281. Pubbenivāsañāṇalābhino pubbantaṁ ārabbha vuccamānakathā anucchavikā tadatthassa paccakkhabhāvato, tadabhāvato vekhanasassa ananucchavikāti āha “yasmā …pe… natthī”ti. Anāgatakathāya …pe… natthīti etthāpi eseva nayo. Ārakkhatthāyāti devatāhi mantapadehi saha ṭhitā (MṬ.80./CS:pg.2.134) tattha ārakkhatthāya. Avijjāyāti idaṁ lakkhaṇavacanaṁ, taṁmūlakattā vā sabbakilesadhammānaṁ avijjāva gahitā. Jānanaṁ pahīnakilesapaccavekkhaṇañāṇena. Sesaṁ suviññeyyameva.

Vekhanasasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

Niṭṭhitā ca paribbājakavaggavaṇṇanā.

4.Rājavaggo

(MṬ.81.) 1.Ghaṭikārasuttavaṇṇanā

282. Cariyanti (MṬ.81./CS:pg.2.135) bodhicariyaṁ, bodhisambhārasambharaṇavasena pavattitaṁ bodhisattapaṭipattinti attho. Sukāraṇanti bodhiparipācanassa ekantikaṁ sundaraṁ kāraṇaṁ, Kassapassa Bhagavato payirupāsanādiṁ sandhāya vadati. Tañhi tena saddhiṁ mayā idha katanti vattabbataṁ labhati. Mandahasitanti īsakaṁ hasitaṁ. Kuhaṁ kuhanti hāsa-saddassa anukaraṇametaṁ. Haṭṭhapahaṭṭhākāramattanti haṭṭhapahaṭṭhamattaṁ. Yathā gahitasaṅketā “pahaṭṭho Bhagavā”ti sañjānanti, evaṁ ākāradassanamattaṁ.

Idāni iminā pasaṅgena tāsaṁ samuṭṭhānaṁ vibhāgato dassetuṁ “hasitañca nāmetan”ti-ādi āraddhaṁ. Tattha ajjhupekkhanavasenapi hāso na sambhavati, pageva domanassavasenāti āha “terasahi somanassasahagatacittehī”ti. Nanu ca keci kodhavasenapi hasantīti? Na, tesampi yaṁ taṁ kodhavatthu, tassa mayaṁ dāni yathākāmakāritaṁ āpajjissāmāti duviññeyyantarena somanassacitteneva hāsassa uppajjanato. Tesūti pañcasu somanassasahagatacittesu. Balavārammaṇeti uḷāra-ārammaṇe yamakamahāpāṭihāriyasadise. Dubbalārammaṇeti anuḷāre ārammaṇe. Imasmiṁ pana ṭhāne …pe… uppādesīti idaṁ porāṇaṭṭhakathāyaṁ tathā āgatattā vuttaṁ. Na ahetukasomanassasahagatacittena Bhagavato sitaṁ hotīti dassanatthaṁ.

Abhidhammaṭīkāyaṁ (dha.sa.mūlaṭī.568) pana “atītaṁsādīsu appaṭihataṁ ñāṇaṁ vatvā ‘imehi tīhi dhammehi samannāgatassa Buddhassa Bhagavato sabbaṁ kāyakammaṁ ñāṇapubbaṅgamaṁ ñāṇānuparivattan’ti-ādivacanato (mahāni.69 156 cūḷani. māgharājamāṇavapucchāniddesa 85 paṭi.ma.3.5 netti.15 dī.ni.aṭṭha.3.305 vibha.mūlaṭī. suttantabhājanīyavaṇṇanā; dī.ni.ṭī.3.141 305) ‘bhagavato idaṁ cittaṁ uppajjatī’ti vuttavacanaṁ vicāretabban”ti vuttaṁ. Tattha iminā hasituppādacittena pavattiyamānampi Bhagavato sitakaraṇaṁ pubbenivāsa-anāgataṁsa-sabbaññutaññāṇānaṁ anuvattakattā ñāṇānuparivattiyevāti, evaṁ pana ñāṇānuparivattibhāve sati na koci pāḷi-aṭṭhakathānaṁ virodho. Tathā hi Abhidhammaṭṭhakathāyaṁ (dha.sa.aṭṭha.568) “tesaṁ (MṬ.81./CS:pg.2.136) ñāṇānaṁ ciṇṇapariyante idaṁ cittaṁ uppajjatī”ti vuttaṁ. Avassañca etaṁ evaṁ icchitabbaṁ, aññathā āvajjanassapi Bhagavato pavatti tathārūpe kāle na saṁyujjeyya, tassapi hi viññattisamuṭṭhāpakabhāvassa icchitattā, tathā hi vuttaṁ-- “evañca katvā manodvārāvajjanassapi viññattisamuṭṭhāpakattaṁ upapannaṁ hotī”ti, na ca viññattisamuṭṭhāpakatte taṁsamuṭṭhitāya viññattiyā kāyakammādibhāvaṁ āpajjanabhāvo vibandhatīti tameva sandhāya vadati. Tenāha “evaṁ appamattakampī”ti. Sateritā vijjulatā nāma sateratāvijjulatā. Sā hi itaravijjulatā viya khaṇaṭṭhitikā sīghanirodhā ca na hoti, apica kho dandhanirodhā, tañca sabbakālaṁ catudīpikamahāmeghatova niccharati tenāha “cātuddīpikamahāmeghamukhato”ti. Ayaṁ kira tāsaṁ rasmivaṭṭīnaṁ dhammatā, yadidaṁ tikkhattuṁ siravaraṁ padakkhiṇaṁ katvā dāṭhaggesuyeva antaradhānaṁ.

283. Yadipi cattāri asaṅkhyeyyāni kappānaṁ satasahassañca paññāpāramitā paribhāvitā, tathāpi idāni taṁ Buddhantaraṁ tassā paṭipādetabbattā vuttaṁ “aparipakkañāṇattā”ti. Kāmañcassa ñāṇāya idānipi paṭipādetabbatā atthi, evaṁ santepi nanu sammāsambuddhesu pasādena sambhāvanāya bhavitabbaṁ tathā cirakālaṁ paribhāvitattā, kathaṁ tattha hīḷanāti āha “brāhmaṇakule”ti-ādi. Cirakālaparicitāpi hi guṇabhāvanā appakenapi akalyāṇamittasaṁsaggena viparivattati aññathattaṁ gacchati. Tena mahāsattopi jātisiddhāyaṁ laddhiyaṁ ṭhatvā jātisiddhena mānena evamāha-- “Kiṁ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenā”ti. Tathā hi vuttaṁ Aṭṭhakathāyaṁ--

“Tasmā akalyāṇajanaṁ, āsīvisamivoragaṁ,

Ārakā parivajjeyya, bhūtikāmo vicakkhaṇo”ti. (dī.ni.aṭṭha.1.170-172).

Nhānacuṇṇena suttena katā sotti, kuruvindaguḷikā, sā eva sināyanti kāyaṁ visodhenti etāyāti sinānaṁ. Tenāha -- “sotti sinānanti sinānatthāya katasottin”ti.

284. Ariyaparihārenāti ariyānaṁ parihārena, anāgāmīnaṁ nhānakāle attano kāyassa parihāraniyāmenāti attho. Attano (MṬ.81./CS:pg.2.137) ñāṇasampattiyā vibhavasampattiyā pasannakāraṁ kātuṁ sakkhissati. Etadatthanti “ahitanivāraṇaṁ, hite niyojanaṁ byasane parivajjanan”ti yadidaṁ, etadatthaṁ mittā nāma honti. Keci “yāvettha ahupī”ti paṭhanti, tesaṁ yāva ettha kesaggagahaṇaṁ tāva ayaṁ nibandho ahupīti attho.

285. Satipaṭilābhatthāyāti bodhiyā mahābhinīhāraṁ katvā bodhisambhārapaṭipadāya pūraṇabhāve satiyā paṭilābhatthāya. Idāni tassa satuppādanīyakathāya pavattitākāraṁ saṅkhepeneva dassetuṁ “tassa hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha na lāmakaṭṭhānaṁ otiṇṇasattoti iminā mahāsattassa paṇītādhimuttataṁ dassetvā evaṁ paṇītādhimuttikassa pamādakiriyā na yuttāti dassento “tādisassa nāma pamādavihāro na yutto”ti āha. Tadā bodhisattassa nekkhammajjhāsayo telappadīpo viya visesato nibbatti, taṁ disvā Bhagavā tadanurūpaṁ dhammakathaṁ karonto “tādisassa …pe… kathesī”ti. Parasamuddavāsī therā aññathā vadanti. Aṭṭhakathāyaṁ pana nāyaṁ Buddhānaṁ bhāro, yadidaṁ pūritapāramīnaṁ bodhisattānaṁ tathā dhammadesanā tesaṁ mahābhinīhārasamanantarampi bodhisambhārassa sayambhuñāṇeneva paṭividitattā. Tasmā bodhisattabhāvapavedanameva tassa Bhagavā akāsīti dassetuṁ “satipaṭilābhatthāyā”ti-ādi vuttaṁ. Satipaṭilābhatthāyāti sammāpaṭipattiyā ujjalane pākaṭakarasatipaṭilābhāya.

286. Ñāṇañhi kilesadhammavidālanapadālanehi siṅgaṁ viyāti siṅgaṁ. Tañhi paṭipattiyā upatthambhitaṁ ussitaṁ nāma hoti, tadabhāve patitaṁ nāma. Keci pana vīriyaṁ siṅganti vadanti. Tasmiṁ sammappadhānavasena pavatte bāhirapabbajjaṁ upagatāpi mahāsattā visuddhāsayā appicchatādiguṇasamaṅgino yathārahaṁ ganthadhuraṁ vāsadhurañca paribrūhayantā viharanti, pageva Buddhasāsane appicchatādīhīti āha “catupārisuddhisīle panā”ti-ādi. Vipassanaṁ brūhentā sikhāppattavipassanā hontīti vuttaṁ-- “yāva anulomañāṇaṁ āhacca tiṭṭhantī”ti, anulomañāṇato orameva vipassanaṁ ṭhapentīti attho. Maggaphalatthaṁ vāyāmaṁ na karonti paññāpāramitāya sabbaññutaññāṇagabbhassa aparipuṇṇattā aparipakkattā ca.

287. Therehīti (MṬ.81./CS:pg.2.138) vuddhatarehi. Nivāse satīti yasmiṁ ṭhāne pabbajito, tattheva nivāse. Vappakālatoti sassānaṁ vappakālato. Pubbe viya tato paraṁ tikhiṇena sūriyasantāpena payojanaṁ natthīti vuttaṁ-- “vappakāle vitānaṁ viya upari vatthakilañjaṁ bandhitvā”ti. Puṭaketi kalāpe.

288. Paccayasāmaggihetukattā dhammappattiyā padesato pariññāvatthukāpi ariyā upaṭṭhite cittavighātapaccaye yadetaṁ nātisāvajjaṁ, tadevaṁ gaṇhantīti ayamettha dhammatāti āha-- “alābhaṁ ārabbha cittaññathattan”ti-ādi. Soti kikī kāsirājā. Brāhmaṇabhattoti brāhmaṇesu bhatto. Deveti brāhmaṇe sandhāyāha. Bhūmidevāti tesaṁ samaññā, tadā brāhmaṇagaruko loko. Tadā hi Kassapopi Bhagavā brāhmaṇakule nibbatti. Dhītu avaṇṇaṁ vatvāti, “mahārāja, tava dhītā brāhmaṇasamayaṁ pahāya muṇḍapāsaṇḍikasamayaṁ gaṇhī”ti-ādinā rājaputtiyā aguṇaṁ vatvā. Varaṁ gaṇhiṁsu ñātakā. Rajjaṁ niyyātesi “mā me vacanaṁ musā ahosi, aṭṭhame divase niggaṇhissāmī”ti.

Pāvana-asmanayanavasena sammā pāvīkatattā parisuddhataṇḍulāni. Pāḷiyaṁ taṇḍulapaṭibhastānīti taṇḍulakhaṇḍāni. Muggapaṭibhastakaḷāyapaṭibhastesupi eseva nayo.

289. Ko nu khoti bhummatthe paccattavacananti āha-- “kuhiṁ nu kho”ti pāripūriṁ yojīyanti byañjanabhojanāni etthāti pariyogo, tato pariyogā. Tenāha “sūpabhājanato”ti. Saññaṁ datvāti vuttaṁ sabbaṁ ācikkhitvā tumhākaṁ atthāya sampādetvā nikkhitto upaṭṭhākoti Bhagavato ārocethāti saññaṁ datvā. Ativissatthoti ativiya vissattho. Pañcavaṇṇāti khuddikādivasena pañcappakārā.

290. Kinti nissakke paccattavacanaṁ, kasmāti attho? Dhammikoti iminā āgamanasuddhiṁ dasseti (MṬ.81./CS:pg.2.139) Bhikkhūnaṁ patte bhattasadisoti iminā upāsakena satthu pariccattabhāvaṁ tattha satthuno ca aparisaṅkataṁ dasseti. Sikkhāpadavelā nāma natthīti dhammassāmibhāvato sikkhāpadamariyādā nāma natthi paṇṇattivajje, pakativajje pana setughāto eva.

291. Chadanaṭṭhāne yadākāsaṁ, tadeva tassa gehassa chadananti ākāsacchadanaṁ. Pakatiyā utupharaṇamevāti chādite yādisaṁ utu, chadane uttiṇabhāvepi tamhi gehe tādisameva utupharaṇaṁ ahosi. Tesaṁyevāti tesaṁ ghaṭikārassa mātāpitūnaṁ eva.

292. “Catasso muṭṭhiyo eko kuḍuvo, cattāro kuḍuvā eko pattho, cattāro patthā eko āḷhako, cattāro āḷhakā ekaṁ doṇaṁ, cattāri doṇāni ekā mānikā, catasso mānikā ekā khārī, vīsati khārikā eko vāhoti tadeva ekasakaṭan”ti Suttanipātaṭṭhakathādīsu (su.ni.aṭṭha.2.662) vuttaṁ, idha pana “dve sakaṭāni eko vāho”ti vuttaṁ. Telaphāṇitādinti ādi-saddena sappi-ādiṁ maricādikaṭukabhaṇḍañca saṅgaṇhāti. Nāhaṁ raññā diṭṭhapubbo, kuto paripphassoti adhippāyo. Naccitvāti naccaṁ datvā.

Ghaṭikārasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.82.)2.Raṭṭhapālasuttavaṇṇanā

293. Thūlameva thullaṁ, thullā vipulā mahantā koṭṭhā jātā imassāti thullakoṭṭhikanti odanapūpapahūtavasena laddhanāmo nigamo. Aṭṭhakathāyaṁ pana thullakoṭṭhanti attho vutto. Tena pāḷiyaṁ ika-saddena padavaḍḍhanaṁ katanti dasseti.

294. Raṭṭhapāloti idaṁ tassa kulaputtassa nāmaṁ. Paveṇivasena āgatakulavaṁsānugatanti samudāgamato paṭṭhāya dassetuṁ “kasmā Raṭṭhapālo”ti-ādi vuttaṁ. Sandhāretunti vināsanato pubbe yādisaṁ, tatheva sammadeva dhāretuṁ samattho. Saddhāti kammaphalasaddhāya sampannā. Sāmaṇeraṁ disvāti sikkhākāmatāya etadagge ṭhapiyamānaṁ disvā.

Saha (MṬ.82./CS:pg.2.140) raññāti sarājikaṁ, raññā saddhiṁ rājaparisaṁ. Cātuvaṇṇanti brāhmaṇādicatuvaṇṇasamudāyaṁ. Posetunti vaddhetuṁ dānādīhi saṅgahavatthūhi saṅgaṇhituṁ. Yaṁ kulaṁ. Pahossatīti sakkhissati.

Tena tena me upaparikkhatoti “kāmā nāmete aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, aṭṭhikaṅkalūpamā”ti (ma.ni.1.234 pāci.417 mahāni.3 6) ca ādinā yena yena ākārena kāmesu ādīnavaṁ okāraṁ saṁkilesaṁ, tabbipariyāyato nekkhamme ānisaṁsaṁ guṇaṁ pakāsentaṁ Bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, tena tena pakārena upaparikkhato vīmaṁsantassa mayhaṁ evaṁ hoti evaṁ upaṭṭhāti. Sikkhattayabrahmacariyanti adhisīlādisikkhattayasaṅgahaṁ seṭṭhacariyaṁ. Akhaṇḍādibhāvāpādanena akhaṇḍaṁ lakkhaṇavacanañhetaṁ. Kañcipi sikkhekadesaṁ asesetvā ekanteneva paripūretabbatāya ekantaparipuṇṇaṁ. Cittuppādamattampi saṁkilesamalaṁ anuppādetvā accantameva visuddhaṁ katvā pariharitabbatāya ekantaparisuddhaṁ. Tato eva saṅkhaṁ viya likhitanti saṅkhalikhitaṁ. Tenāha “likhitasaṅkhasadisan”ti. Dāṭhikāpi massuggahaṇeneva gahetvā “massu”tveva vuttaṁ, uttarādharamassunti attho. Kasāyena rattāni kāsāyāni. Ananuññātaṁ puttaṁ na pabbājeti “mātāpitūnaṁ lokiyamahājanassa cittaññathattaṁ mā hotū”ti. Tathā hi suddhodanamahārājassa tathā varo dinno.

295. Piyāyitabbato piyoti āha “pītijanako”ti. Manassa appāyanato manāpoti āha “manavaḍḍhanako”ti. Sukhedhito taruṇadārakakāle. Tato parañca sappikhīrādisādurasamanuññabhojanādi-āhārasampattiyā sukhaparibhato. Atha vā daḷhabhattikadhātijanādiparijanasampattiyā ceva paricchadasampattiyā ca uḷārapaṇītasukhapaccayūpahārehi ca sukhedhito, akiccheneva dukkhappaccayavinodanena sukhaparibhato. Ajjhattikaṅgasampattiyā vā sukhedhito, bāhiraṅgasampattiyā sukhaparibhato. Kassacīti upayogatthe sāmivacanaṁ, kiñcīti vuttaṁ hoti, ayameva vā pāṭho. Tathā hi “appamattakampi kalabhāgaṁ dukkhassa na jānāsī”ti attho vutto. Evaṁ santeti nanu mayaṁ raṭṭhapāla maraṇādīsu kenaci upāyena appatīkārena maraṇenapi tayā akāmakāpi (MṬ.82./CS:pg.2.141) vinā bhavissāma, evaṁ sati. Yenāti yena kāraṇena. Kiṁ panāti ettha kinti kāraṇatthe paccattavacananti dassento āha “kena pana kāraṇenā”ti.

296. Paricārehīti parito tattha tattha yathāsakaṁ visayesu cārehi. Tenāha “ito cito ca upanehī”ti. Paricārehīti vā sukhūpakaraṇehi attānaṁ paricārehi, attano paricaraṇaṁ kārehi. Tathābhūto ca yasmā laḷanto kīḷanto nāma hoti, tasmā “laḷā”ti-ādi vuttaṁ. Niccadānaṁ dānaṁ nāma, uposathadivasādīsu dātabbaṁ atirekadānaṁ padānaṁ nāma. Paveṇīrakkhaṇavasena vā dīyamānaṁ dānaṁ nāma, attanāva paṭṭhapetvā dīyamānaṁ padānaṁ nāma. Pacurajanasādhāraṇaṁ vā nāti-uḷāraṁ dānaṁ nāma, anaññasādhāraṇaṁ ati-uḷāraṁ padānaṁ nāma. Uddassetabbāti uddhaṁ dassetabbā. Kuto uddhaṁ te dassetabbā? Pabbajitato uddhaṁ attānaṁ mātāpitaro dassetabbā, tenāha “yathā”ti-ādi.

299. Balaṁ gahetvāti ettha balaggahaṇaṁ nāma kāyabalassa uppādanamevāti āha “kāyabalaṁ janetvā”ti. Evaṁ viharantoti yathā pāḷiyaṁ vuttaṁ evaṁ eko vūpakaṭṭho appamatto viharanto. Tasmāti yasmā neyyo, na ugghaṭitaññū, na ca vipañcitaññū, tasmā. Cirena pabbajito dvādasame vasse arahattaṁ pāpuṇi. Yaṁ pana vuttaṁ pāḷiyaṁ “na cirassevā”ti, taṁ saṭṭhi vassāni tato adhikampi vipassanāparivāsaṁ vasante upādāya vuttaṁ.

Sattadvārakoṭṭhakassāti sattagabbhantaradvārakoṭṭhakasīsena gabbhantarāni vadati. Paharāpetīti vayovuḍḍhānurūpaṁ kappāpanādinā alaṅkārāpeti. Antojātatāya ñātisadisī dāsī ñātidāsī. Pūtibhāveneva lakkhitabbo doso vā abhidoso, sova ābhidosiko, abhidosaṁ vā paccūsakālaṁ gato patto atikkantoti ābhidosiko. Tenāha “ekarattātikkantassā”ti-ādi Aparibhogāraho pūtibhūtabhāvena. Ariyavohārenāti ariyasamudācārena. Ariyā hi mātugāmaṁ bhaginivādena samudācaranti. Nissaṭṭhapariggahanti pariccattālayaṁ. Vattuṁ vaṭṭatīti nirapekkhabhāvato vuttaṁ, idha pana visesato aparibhogārahattāva vatthuno. Nimīyati saññāyatīti nimittaṁ, tathāsallakkhito ākāroti āha “ākāraṁ aggahesī”ti.

300.Gharaṁ (MṬ.82./CS:pg.2.142) pavisitvāti gehasāminiyā nisīditabbaṭṭhānabhūtaṁ antogehaṁ pavisitvā. Ālapaneti dāsijanassa ālapane. Bahi nikkhamantāti yathāvutta-antogehato bahi nikkhamantiyo. Gharesu sālā hontīti gharesu ekamante bhojanasālā honti pākāraparikkhittā susaṁvihitadvārabandhā susammaṭṭhavālikaṅgaṇā.

Anokappanaṁ asaddahanaṁ. Amarisanaṁ asahanaṁ. Anāgatavacanaṁ anāgatasaddappayogo, attho pana vattamānakālikova. Tenāha “paccakkhampī”ti. Ariyiddhiyanti “paṭikūle apaṭikūlasaññī viharatī”ti (a.ni.5.144) evaṁ vutta-ariyiddhiyaṁ.

Pūtikummāso chaḍḍanīyadhammo tassa gehato laddhopi na dātabbayuttako dāsijanena dinnoti āha “deyyadhammavasena neva dānaṁ alatthamhā”ti. “Imehi muṇḍakehī”ti-ādinā nitthunanavacanena paccakkhānaṁ atthato laddhameva, tassa pana ujukaphāsusamācāravasena aladdhattā vuttaṁ “na paccakkhānan”ti. Tenāha-- “paṭisanthāravasena paccakkhānampi na alatthamhā”ti. “Neva dānan”ti-ādi paccāsīsāya akkhantiyā ca vuttaṁ viya pacurajano maññeyyāti tannivattanatthaṁ adhippāyamassa vivarituṁ “kasmā panā”ti-ādi vuttaṁ. Suttikāpaṭicchannanti sippikāchadāhi channaṁ.

Ukkaṭṭha-ekāsanikatāyāti idaṁ bhūtakathanamattaṁ therassa tathābhāvadīpanato. Mudukassapi hi ekāsanikassa yāya nisajjāya kiñcimattaṁ bhojanaṁ bhuttaṁ, vattasīsenapi tato vuṭṭhitassa puna bhuñjituṁ na vaṭṭati. Tenāha Tipiṭakacūḷābhayatthero-- “āsanaṁ vā rakkheyya bhojanaṁ vā”ti. Ukkaṭṭhasapadānacārikoti purato pacchato ca āhaṭabhikkhampi aggahetvā bahidvāre ṭhatvā pattavissajjanameva karoti. Eteneva therassa ukkaṭṭhapiṇḍapātikabhāvo dīpito. Tenāha-- “svātanāya bhikkhaṁ nāma nādhivāsetī”ti. Atha kasmā adhivāsesīti āha “mātu anuggahenā”ti-ādi Paṇḍitā hi mātāpitūnaṁ ācariyupajjhāyānaṁ vā kātabbaṁ anuggahaṁ ajjhupekkhitvā dhutaṅgasuddhikā na bhavanti.

301. Payuttanti vaddhivasena payojitaṁ, taddhitalopaṁ katvā vuttanti veditabbaṁ yathā aññatthāpi “pitāmahaṁ dhanaṁ laddhā, sukhaṁ jīvati sañcayo”ti (MṬ.82./CS:pg.2.143) Jeṭṭhakitthiyoti padhānitthiyo. Itoti imasmiṁ kule anubhavitabbavibhavasampattito. Aññatoti imassa dinnattā aññasmiṁ kule anubhavitabbasampattito.

302. Cittavicittanti kappanāya ceva araharūpena alaṅkārādinā ca cittitañceva vicittitañca. Vaṇakāyanti vaṇabhūtaṁ kāyaṁ. Samantato ussitanti heṭṭhimakāyavasena heṭṭhā upari ca sannissitaṁ. Niccāturanti abhiṇhappaṭipīḷitaṁ, sadā dukkhitaṁ vā. Bahusaṅkappanti rāgavatthubhāvena abhijanehi hāvabhāvavilāsavasena, āmisavasena ca soṇasiṅgālādīhi bahūhi saṅkappetabbaṁ. Ṭhitīti avaṭṭhānaṁ avipariṇāmo natthi. Tenāha -- “bhijjanadhammatāva niyatā”ti, parissavabhāvāpatti ceva vināsapatti ca ekantikāti attho.

Cittakatampīti gandhādīhi cittakatampi. Rūpanti sarīraṁ.

Alattakakatāti piṇḍi-alattakena suvaṇṇakatā. Tenāha “alattakena rañjitā”ti. Cuṇṇakamakkhitanti dosanīharaṇehi tāpadahanādīhi katābhisaṅkhāramukhaṁ gorocanādīhi obhāsanakacuṇṇehi makkhitaṁ, tenāha “sāsapakakkenā”ti-ādi.

Rasodakenāti saralaniyyāsarasamissena udakena. Āvattanaparivatte katvāti āvattanaparivattanavasena nate katvā. Aṭṭhapadakaracanāyāti bhittikūṭaddhacandādivibhāgāya aṭṭhapadakaracanāya.

Viravamāneti “ayaṁ palāyati, gaṇha gaṇhā”ti viravamāne. Hiraññasuvaṇṇa-orodheti vattabbaṁ.

303. Ussitāya ussitāyāti kulavibhavabāhusaccapaññāsampattiyā uggatāya uggatāya. Abhilakkhito uḷārabhāvena.

304. Parijuññānīti parihānāni. Ye byādhinā abhibhūtā sattā jiṇṇakappā vayohānisattā viya honti, tato nivattento “jarājiṇṇo”ti āha. Vayovuḍḍho, na sīlādivuḍḍho. Mahattaṁ lāti gaṇhātīti mahallako, jātiyā mahallako, na vibhavādināti jātimahallako (MṬ.82./CS:pg.2.144) Dvattirājaparivattasaṅkhātaṁ addhānaṁ kālaṁ gato vītivattoti addhagato. Tathā ca paṭhamavayaṁ majjhimavayañca atīto hotīti āha “addhānaṁ atikkanto”ti. Jiṇṇādipadehi paṭhamavayamajjhimavayassa bodhitattā anuppattatāvisiṭṭho vaya-saddo osānavayavisayoti āha “pacchimavayaṁ anuppatto”ti.

“Appiccho, appaḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphasso”ti (a.ni.10.11) evamādīsu viya appa-saddo abhāvatthoti adhippāyenāha “appābādhoti arogo, appātaṅkoti niddukkho”ti. Appattho vā idha, tatthāpi appa-saddo daṭṭhabbo. Evañhi “yo hi, gahapati, imaṁ pūtikāyaṁ pariharanto muhuttampi ārogyaṁ paṭijāneyya kimaññatra bālyā”ti (saṁ.ni.3.1) suttapadaṁ samatthitaṁ hoti. Vipaccanaṁ vipāko, so eva vepāko. Samo vepāko etissā atthīti samavepākinī, tāya. Teneva samavepākinibhāvena sabbampi sammadeva gaṇhāti dhāretīti gahaṇī. Gahaṇisampattiyā hi yathābhutta-āhāro sammadeva jīranto sarīre tiṭṭhati, no aññathā bhuttabhutto āhāro jīrati gahaṇiyā tikkhabhāvena. Tatheva tiṭṭhatīti bhuttākāreneva tiṭṭhati gahaṇiyā mandabhāvato. Bhattacchando uppajjateva bhutta-āhārassa sammā pariṇāmaṁ gatattā. Tenevāti samavepākinibhāveneva. Pattānaṁ bhogānaṁ parikkhiyamānaṁ na sahasā ekajjhaṁyeva parikkhayaṁ gacchanti, atha kho anukkamena, tathā ñātayopīti āha “anupubbenā”ti. Chātakabhayādināti ādi-saddena byādhibhayādiṁ saṅgaṇhāti.

305. Uddesasīsena niddeso gahitoti āha “dhammaniddesā uddiṭṭhā”ti. Yasmā vā ye dhammā uddisitabbaṭṭhena “uddesā”ti vuccanti. Teva dhammā niddisitabbaṭṭhena niddesāti “dhammaniddesā uddiṭṭhā”ti attho vutto. Atha vā ye dhammā aniccatādivibhāvanavasena uddhaṁ uddhaṁ desessanti, te dhammā tatheva nissesato desessantīti evaṁ uddesaniddesapadānaṁ anatthantaratā veditabbā. Tatthāti jarāmaraṇasantike. Addhuvoti niddhuvo na thiro, aniccoti attho. Tenāha “dhuvaṭṭhānavirahito”ti, ajātābhūtāsaṅkhatadhuvabhāvakāraṇavivittoti attho. Upanīyyatīti vā (MṬ.82./CS:pg.2.145) jarāmaraṇena loko sammā nīyati, tasmā addhuvoti evamettha attho daṭṭhabbo. Tāyitunti jāti-ādibyasanato rakkhituṁ samatthena issarena attanā virahitoti. “Imaṁ lokaṁ ito vaṭṭadukkhato mocessāmi, jarābyādhimaraṇānaṁ taṁ adhibhavituṁ na dassāmī”ti evaṁ abhisaratīti abhissaraṇaṁ, lokassa sukhassa dātā hitassa vidhātā koci issaro, tadabhāvato āha “anabhissaroti asaraṇo”ti. Nissako mamāyitabbavatthu-abhāvato, tenāha “sakabhaṇḍavirahito”ti-ādi. Taṇhāya vase jāto taṇhāya vijitoti katvā “taṇhāya dāso”ti vuttaṁ.

306. Hatthivisayattā hatthisannissitattā vā hatthisippaṁ “hatthī”ti gahitanti āha-- “hatthisminti hatthisippe”ti, sesapadesupi eseva nayo. Sātisayaṁ ūrubalaṁ etassa atthīti ūrubalīti āha-- “ūrubalasampanno”ti, tamevatthaṁ pākaṭaṁ katvā dassetuṁ “yassa hī”ti-ādi vuttaṁ. Abhinnaṁ parasenaṁ bhindato bhinnaṁ sakasenaṁ sandhārayato upatthambhayato. Bāhubalīti etthāpi “yassa hi phalakañca āvudhañca gahetvā”ti-ādinā attho vattabbo, idha pana parahatthagataṁ rajjaṁ āharituṁ bāhubalanti yojanā. Yathā hi “ūrubalī”ti etthāpi bāhubalaṁ anāmasitvā attho, evaṁ “bāhubalī”ti ettha ūrubalaṁ anāmasitvā attho veditabbo, āhito ahaṁmāno etthāti attā, attabhāvo. Alaṁ samattho attā etassāti alamatthoti āha “samattha-attabhāvo”ti.

Pariyodhāyāti vā parito ārakkhaṁ odahitvā. “Saṁvijjante kho, bho raṭṭhapāla, imasmiṁ rājakule hatthikāyāpi …pe… vattissantī”ti idampi so rājā upari dhammuddesassa kāraṇaṁ āharanto āha.

Vuttasseva anu pacchā gāyanavasena kathanaṁ anugīti. Tā pana gāthā dhammuddesānaṁ desanānupubbiṁ anādiyitvāpi yathārahaṁ saṅgaṇhanavasena anugītāti āha “catunnaṁ dhammuddesānaṁ anugītin”ti.

307. Ekanti ekajātiyaṁ. Vatthukāmakilesakāmā visayabhedena bhinditvā tathā vuttāti daṭṭhabbo.

Sāgarantenāti (MṬ.82./CS:pg.2.146) sāgarapariyantena.

Aho vatāti socane nipāto, “Aho vata pāpaṁ kataṁ mayā”ti-ādīsu viya. Amarāti-ādīsu āhūti kathenti. Mataṁ uddissa “amhan”ti vattabbe sokavasena “amaran”ti vuccati.

Vosānanti niṭṭhaṁ, pariyosānanti attho. Sāvāti paññā eva. Dhanatoti sabbadhanato. Uttamatarā seṭṭhā, tenevāha “paññājīviṁ jīvitamāhu seṭṭhan”ti (saṁ.ni.1.246 su.ni.184).

Tesu pāpaṁ karontesu sattesu, niddhāraṇe cetaṁ bhummavacanaṁ. Paramparāyāti attabhāvaparamparāya. Saṁsāraṁ āpajjitvāti bhavādīsu saṁsārassa āpajjanahetuṁ āpajjanto paralokaṁ upeti, paralokaṁ upentova bahuvidhadukkhasaṅkhātaṁ gabbhañca upeti. Tādisassāti tathārūpassa gabbhavāsadukkhādīnaṁ adhiṭṭhānabhūtassa appapaññassa añño appapañño ca abhisaddahanto hitasukhāvahanti pattiyāyanto.

“Pāpadhammo”ti vuttattā tādisassa paraloko nāma duggati evāti āha “paramhi apāyaloke”ti.

Vividharūpenāti rūpasaddādivasena tatthapi paṇītatarādivasena bahuvidharūpena.

Sāmaññamevāti samaṇabhāvo eva seyyo. Ettha ca ādito dvīhi gāthāhi catuttho dhammuddeso anugīto. Catutthagāthāya tatiyo. Pañcamagāthāya dutiyo. Chaṭṭhagāthāya dutiyatatiyā. Sattamagāthāya paṭhamo dhammuddeso anugīto, aṭṭhamādīhi pavattinivattīsu kāmesu nekkhamme ca yathārahaṁ ādīnavānisaṁsaṁ vibhāvetvā attano pabbajjakāraṇaṁ paramato dassento yathāvuttadhammuddesaṁ nigameti, tena vuttaṁ “tā pana gāthā dhammuddesānaṁ desanānupubbiṁ anādiyitvāpi yathārahaṁ saṅgaṇhanavasena anugītā”ti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Raṭṭhapālasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.83.) 3.Maghadevasuttavaṇṇanā

308. Pubbe (MṬ.83./CS:pg.2.147) maghadevo nāma rājāti atītakāle imasmiṁyeva kappe anekavassasahassāyukesu manussesu paṭipāṭiyā uppannānaṁ caturāsītisahassānaṁ cakkavattirājūnaṁ ādipuriso maghadevoti evaṁnāmo rājā.

Dhammoti rājadhammoti lokikā vadanti. Mahābodhinidhānapāramitāsaṅkhāto pana dhammo atthīti dhammiko. Dhammenāti ñāyena. Tadā brahmavihārādibhāvanādhammassa rañño anadhigatattā tassapi vā anabhijjhādīhi samānayogakkhamattā vuttaṁ “dasakusalakammapathe ṭhito”ti. Dhammanti dhammato anapetaṁ. Tathā hi ca so pakkhapātābhāvato “samo”ti vuccatīti āha “samaṁ caratī”ti. Pakatiniyāmenevāti paveṇiyā āgataniyāmeneva. Yasmā nigamajanapadesu yebhuyyena gahapatīnaṁ saṅgaho, tasmā Aṭṭhakathāyaṁ “gahapatikānan”tveva vuttaṁ. Pāḷiyaṁ pana aññameva nāgaracārittaṁ, aññaṁ negamajanapadacārittanti te visuṁ gahitā “negamesu ceva janapadesu cā”ti. Paccuggamananiggamanavasena uposathassa paṭiharaṇaṁ pāṭihāriyo, so eva pāṭihāriko, pakkho. Ime divasāti ime cattāro divasā.

309. Devoti maccu abhibhavanaṭṭhena. Yathā hi devo pakatisatte abhibhavati, evaṁ maccu satte abhibhavati. “Ahaṁ asukaṁ maddituṁ āgamissāmi, tvaṁ tassa kese gahetvā mā vissajjehī”ti maccudevassa āṇākarā dūtā viyāti dūtāti vuccanti. Alaṅkatapaṭiyattāyāti idaṁ attano dibbānubhāvaṁ āvikatvā ṭhitāyāti dassetuṁ vuttaṁ. Devatābyākaraṇasadisameva hoti na cireneva maraṇasambhavato. Visuddhidevānanti khīṇāsavabrahmānaṁ. Te hi carimabhave bodhisattānaṁ jiṇṇādike dassenti.

Dukhitañca byādhitanti byādhibhāvena sañjātadukkhanti attho. Antimabhavikabodhisattānaṁ visuddhidevehi upaṭṭhāpitabhāvaṁ upādāya tadaññesaṁ tehi anupaṭṭhāpitānampi paṇḍitānaṁ tathā voharitabbatā pariyāyasiddhāti āha “iminā pariyāyenā”ti.

Disampatīti (MṬ.83./CS:pg.2.148) vibhatti-alopena niddeso, disāsīsena desā vuttāti desānaṁ adhipatirājāti attho. Uttamaṅge sirasi ruhantīti uttamaṅgaruhā, kesā. Te panettha yasmā palitattā avisesato sabbapacchimavayasandassakā honti, tasmā “vayoharā”ti vuttā.

Purisayugo yasmā tasmiṁ vaṁse sañjātapurisaṭṭhitiyā paricchinno, tasmā āha “vaṁsasambhave purise”ti. Rājagehato āhaṭabhikkhāya yāpentoti iminā kumārakapabbajjāya upagatabhāvaṁ dasseti.

Parihariyamānovāti aññena aññena parihariyamāno viya velāya velāya tena mahatā parijanena upaṭṭhiyamāno kumārakīḷaṁ kīḷīti attho. Keci pana “parihariyamāno evā”ti avadhāraṇavasena atthaṁ vadanti, tathā sati caturāsītivassasahassāni thaññapāyī taruṇadārako ahosīti āpajjatīti tadayuttaṁ. Kumārakālaṁ vatvā tadanantaraṁ oparajjavacanato viruddhañcetaṁ. (pañcamaṅgalavacanena unnaṅgalamaṅgala-ukkantanamaṅgalakammahāyamaṅgaladussamaṅgalāni samupagatāni eva ahesunti daṭṭhabbaṁ).

311. Savaṁsavasena āgatā puttanattu-ādayo puttā ca paputtā ca etissāti puttapaputtakā paramparā. Nihatanti nihitaṁ ṭhapitaṁ, pavattitanti attho. Nihatanti vā satataṁ patiṭṭhitabhāvena vaḷañjitanti attho. Tenāha “kalyāṇavattan”ti. Atirekatarā dve guṇāti mahāsattassa maghadevakālato atirekatarā dve guṇā itararājūhi pana atirekatarā anekasatasahassappabhedā eva guṇā ahesunti.

312. Tettiṁsa sahapuññakārino ettha nibbattāti taṁsahacaritaṭṭhānaṁ tettiṁsaṁ, tadeva tāvatiṁsaṁ, taṁnivāso etesanti tāvatiṁsā. Nivāsabhāvo ca tesaṁ tattha nibbattanapubbakoti āha-- “devānaṁ tāvatiṁsānanti tāvatiṁsabhavane nibbattadevānan”ti. Raññoti nimimahārājassa. Ovāde ṭhatvāti “sīlaṁ arakkhanto mama santikaṁ mā āgacchatū”ti niggaṇhanavasenapi, “ekantato mama vijite vasantena sīlaṁ rakkhitabban”ti evaṁ pavattita-ovādavasenapi ovāde ṭhatvā.

Atha (MṬ.83./CS:pg.2.149) nanti mahājutikaṁ mahāvipphāraṁ mahānubhāvaṁ nimirājānaṁ. “Sakkohamasmi devindo, tava santikamāgato”ti attano sakkabhāvaṁ pavedetvā “kaṅkhaṁ te paṭivinodessāmī”ti āha. Tenāha “sabbabhūtānamissarā”ti-ādi.

Sīlaṁ upādāya omakatāya “kin”ti hīḷento vadati. Guṇavisiṭṭhatāyāti lābhayasādīnañceva piyamanāpatādīnañca āsavakkhayapariyosānānaṁ nimittabhāvena uttamaguṇatāya. Tadā sakko Anuruddhatthero, so attano purimajātiyaṁ paccakkhasiddhaṁva dānato sīlaṁ mahantaṁ vibhāvento “ahañhī”ti-ādimāha. Tattha attanā vasiyamānaṁ kāmāvacaradevalokaṁ sandhāya “pettivisayato”ti vuttaṁ. Tassa hi kappasatasahassaṁ vivaṭṭajjhāsayassa pūritapāramissa devaloko petaloko viya upaṭṭhāsi. Tenevāha “accharāgaṇasaṅghuṭṭhaṁ, pisācagaṇasevitan”ti (saṁ.ni.1.46).

Khattiyeti khattiyajātiyaṁ. Visujjhatīti brahmalokūpapattiṁ sandhāya vadati kāmasaṁkilesavisujjhanato. Kāyāti ca brahmakāyamāha.

Imassa mama adiṭṭhapubbarūpaṁ disvā “ahudeva bhayan”ti cintetvā āha “avikampamāno”ti. Bhāyanto hi cittassa aññathattena kāyassa ca chambhitattena vikampati nāma. Tenāha “abhāyamāno”ti. Sukhaṁ kathetuṁ hotīti puññaphalaṁ kathetuṁ sukhaṁ hoti.

313. Manaṁ āgamma yuttāyeva hontīti mātalissa sakkasseva cittaṁ jānitvā yuttā viya honti, rathe yutta-ājānīyakiccaṁ karonti devaputtā. Evaṁ tādise kāle tathā paṭipajjanti, yathā erāvaṇo devaputto hatthikiccaṁ. Naddhito paṭṭhāyāti rathapañjarapariyantena akkhassa sambandhaṭṭhānaṁ naddhī, tato paṭṭhāya. Akkho bajjhati etthāti akkhabaddho, akkhena rathassa baddhaṭṭhānaṁ. Yathā devalokato yāva candamaṇḍalassa gamanavīthi, tāva attano ānubhāvena heṭṭhāmukhameva rathaṁ pesesi, evaṁ candamaṇḍalassa gamanavīthito yāva rañño pāsādo, tāva tatheva pesesi. Dve magge dassetvāti patodalaṭṭhiyā ākāsaṁ vilikhanto viya attano ānubhāvena nirayagāmī devalokagāmī cāti dve magge (MṬ.83./CS:pg.2.150) dassetvā. Katamenāti-ādi desanāmattaṁ, yathā tena rathena gacchantassa nirayo devaloko ca pākaṭā honti, tathā karaṇaṁ adhippetaṁ.

Vuttakāraṇameva sandhāyāha mahāsatto “ubhayeneva maṁ mātali nehī”ti. Dugganti duggamaṁ. Vettaraṇinti evaṁnāmakaṁ nirayaṁ. Kuthitanti pakkuthitaṁ nipakkatelasadisajālaṁ. Khārasaṁyuttanti khārodakasadisaṁ.

Rathaṁ nivattetvāti nirayābhimukhato nivattetvā. Bīraṇīdevadhītāyāti “bīraṇī”ti evaṁnāmikāya accharāya. Soṇadinnadevaputtassāti “soṇadinno”ti evaṁnāmakassa devaputtassa. Gaṇadevaputtānanti gaṇavasena puññaṁ katvā gaṇavaseneva nibbattadevaputtānaṁ.

Pattakāleti upakaṭṭhāya velāya. Atithinti paccekasambuddhaṁ. Kassapassa Bhagavato sāsane ekaṁ Khīṇāsavattherantipi vadanti. Mātāva puttaṁ sakimābhinandīti yathā pavāsato āgataṁ puttaṁ mātā sakiṁ ekavāraṁ āgatakāle abhinandati, tathā niccakāle abhinandi sakkaccaṁ parivisi. Saṁyamā saṁvibhāgāti sīlasaṁyamā saṁvibhāgasīlā. Jātaketi nimijātake.

Cittakūṭanti devanagarassa dakkhiṇadisāya dvārakoṭṭhakaṁ. Sakko cittaṁ sandhāretuṁ asakkontoti mahāsatte pavattaṁ devatānaṁ sakkārasammānaṁ paṭicca uppannaṁ attano usūyacittaṁ bahi anāvikatvā abbhantareyeva ca naṁ ṭhapetuṁ asakkonto. Aññesaṁ puññena vasāhīti sakkassa mahāsattaṁ rosetukāmatāya ārādhanaṁ nidasseti. Purāṇasakko dīghāyuko, taṁ upādāya jarājiṇṇaṁ viya katvā “jarasakko”ti vuttaṁ.

315. Sesaṁ sabbanti pabbajjupagamanā sesaṁ attano vaṁse porāṇarājūnaṁ rājacārittaṁ. Pākatikanti puna sabhāvattameva gato ahosi, apabbajitabhāvavacanenevassa brahmavihārabhāvanādīnaṁ pabbajjāguṇānaṁ abhāvo dīpito hoti.

316. Vīriyaṁ akaronto samucchindati, na tāva samucchinnaṁ, kalyāṇamittasaṁsaggādipaccayasamavāye sati sīlavataṁ kalyāṇavattaṁ pavattetuṁ sakkoti (MṬ.83./CS:pg.2.151) Dussīlena samucchinnaṁ nāma hoti tassa tattha nirāsabhāvena paṭipattiyā eva asambhavato. Satta sekhā pavattenti kalyāṇavattassa apariniṭṭhitakiccattā. Khīṇāsavena pavattitaṁ nāma pariniṭṭhitakiccattā. Sesaṁ suviññeyyameva.

Maghadevasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.84.)4.Madhurasuttavaṇṇanā

317. Madhurāyanti uttaramadhurāyaṁ. Gundāvaneti kāḷasippalivane. Atimuttakavaneti ca vadanti. Catūsu vaṇṇesu brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo. Paṇḍaroti parisuddho. Kāḷakoti aparisuddho. Jātigottādipaññāpanaṭṭhānesūti jātigottādivasena suddhacintāyaṁ brāhmaṇā eva suddhajātikā, na itareti adhippāyo. Saṁsārato vā suddhacintāyaṁ brāhmaṇāva sujjhanti vedavihitassa suddhavidhino aññesaṁ avisayattāti adhippāyo. Taṁ panetaṁ tesaṁ virujjhati khattiyavessānampi mantajjhenassa anuññātattā, mantajjhenavidhinā ca saṁsārasuddhiyābhāvato. Puttā nāma anorasāpi honti, na tathā imeti āha “orasā”ti. Ure saṁvaḍḍhitaputtopi “orasan”ti vuccati. Ime pana mukhato niggato hutvā ure saṁvaḍḍhāti dassetuṁ “orasā mukhato jātā”ti vuttaṁ. Tato eva brahmato jātāti brahmajā, brahmasambhūtāpi “brahmajā”ti vuccanti, na tathā ime. Ime pana paccakkhato brahmunā nimmitāti brahmanimmitā, tato eva brahmato laddhabbavijjādidāyajjadāyādāti brahmadāyādāti sabbametaṁ brāhmaṇānaṁ katthanāpalāpasadisaṁ viññūnaṁ appamāṇaṁ avimaddakkhamaṁ vācāvatthumattaṁ brahmakuttasseva abhāvato. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ Visuddhimaggavaṇṇanāyaṁ vuttameva. Tenāha “ghosoyevā”ti-ādi. Vohāramattamevetanti etaṁ “brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo”ti-ādi vacanamattameva, na tassa attho tehi adhippetappakāro atthi.

318. Samijjheyyāti diṭṭhidīpanavasena attano ajjhāsayo nipphajjeyya. Tenāha “manoratho pūreyyā”ti. Khattiyopīti parakhattiyopi (MṬ.84./CS:pg.2.152) Assāti Samiddhadhanādiṁ pattassa. Tenāha-- “issariyasampattassā”ti nesanti etesaṁ catunnaṁ vaṇṇānaṁ ettha pubbuṭṭhāyibhāvādinā itarehi upacaritabbatāya na kiñci nānākaraṇanti yojanā.

322. Ahaṁ cīvarādīhi upaṭṭhāko, tumhākaṁ icchitacchitakkhaṇe vadeyyātha yenatthoti yojanā. Corādi-upaddavanisedhanena rakkhāgutti, dānādinimitta-upaddavanisedhanena āvaraṇagutti. Paccuppannānatthanisedhanena vā rakkhāgutti, āgāmi-anatthanisedhanena āvaraṇagutti. Ettha ca khattiyādīsu yo yo issaro, tassa itarena anuvattetabbabhāve, kusalākusalakaraṇena nesaṁ vasena laddhabba-abhisamparāye, pabbajitehi laddhabbasāmīcikiriyāya ca aṇumattopi viseso natthi, tasmā so visesābhāvo pāḷiyaṁ tattha tattha vāre “evaṁ sante”ti-ādinā vibhāvito. Sesaṁ suviññeyyameva.

Madhurasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.85.)5.Bodhirājakumārasuttavaṇṇanā

324. Olokanakapadumanti līlā-aravindaṁ. Tasmāti kokanadasaṇṭhānattā kokanadoti saṅkhaṁ labhi.

325. Yāva pacchima …pe… phalakaṁ vuttaṁ tassa sabbapacchā santhatattā. Uparimaphalagatañhi sopānamatthakaṁ. Olokanatthaṁyevāti na kevalaṁ Bhagavato āgamanaññeva olokanatthaṁ, atha kho attano patthanāya santharāpitāya celapaṭikāya akkamanassapi.

Sakuṇapotaketi kādambaṭiṭṭibhaputtake. Aññova bhaveyyāti tasmiṁ attabhāve mātugāmato añño idāni bhariyābhūto mātugāmo bhaveyya. Puttaṁ labheyyāti attano kammavasena puttaṁ, no tassa. Ubhohīti imehi eva ubhohi. Imehi kāraṇehīti tassa rājakumārassa Buddhaṁ paṭicca micchāgahaṇaṁ, titthiyānaṁ ujjhāyanaṁ, anāgate manussānaṁ bhikkhūnaṁ uddissa vippaṭisāroti imehi tīhi kāraṇehi. Paññattanti santhataṁ celapaṭikaṁ. Maṅgalaṁ icchantīti maṅgalikā.

326. Tatiyaṁ (MṬ.85./CS:pg.2.153) kāraṇanti iminā bhikkhūsu vippaṭisārānuppādanamāha. Yaṁ kiñci paribhuñjana-sukhaṁ kāmasukhallikānuyogoti adhippāyena kāmasukhallikānuyogasaññī hutvā …pe… maññamāno evamāha.

327. Atha naṁ Bhagavā tato micchābhinivesato vivecetukāmo “so kho ahan”ti-ādinā attano dukkaracariyaṁ dassetuṁ ārabhi. Mahāsaccake(ma.ni.1.364ādayo) vuttanayeneva veditabbaṁ “so kho ahan”ti-ādipāṭhassa tattha āgataniyāmeneva āgatattā. Pāsarāsisutte (ma.ni.1.272ādayo) vuttanayenāti etthāpi eseva nayo.

343. Aṅkusaṁ gaṇhanti etena tassa gahaṇe cheko hotīti aṅkusagahaṇasippaṁ. Megha-utunti meghaṁ paṭicca uppannasīta-utuṁ. Pabbata-utunti pabbataṁ paṭicca uṇha-utuṁ. Ubhayavasena ca tassa tathā sītuṇha-ututo eno āgatoti ta-kārassa da-kāraṁ katvā udenoti nāmaṁ akāsi.

Tāpaso ogāḷhañāṇavasena rañño matabhāvaṁ ñatvā. Ādito paṭṭhāyāti kosambinagare parantaparañño aggamahesibhāvato paṭṭhāya. Pubbeti sīlavantakāle. Hatthiganthanti hatthīnaṁ attano vase vattāpanasatthaṁ. Tenevassa taṁ sikkhāpeti, kiccañca ijjhati.

344. Padahanabhāvoti bhāvanānuyogo. Padhāne vā niyutto padhāniyo, padhāniyassa bhikkhuno, tasseva padhāniyabhāvassa aṅgāni kāraṇāni padhāniyaṅgāni. Saddhā etassa atthīti saddho. Kiñcāpi paccekabodhisattānampi abhinīhārato paṭṭhāya āgatā āgamanasaddhā eva, mahābodhisattānaṁ pana saddhā garutarāti sā eva gahitā. Acalabhāvena okappanaṁ “sammāsambuddho Bhagavā, svākhyāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho”ti kenaci akampiyabhāvena ratanattayaguṇe ogāhitvā kappanaṁ. Pasāduppatti ratanattaye pasīdanameva. Bodhinti catumaggañāṇanti vuttaṁ taṁnimittattā sabbaññutaññāṇassa, Bodhīti vā sammāsambodhi. Sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṁ, maggañāṇapadaṭṭhānañca sabbaññutaññāṇaṁ “sammāsambodhī”ti vuccati. Nicchitasubuddhatāya dhammassa sudhammatā saṅghassa suppaṭipatti vinicchitā eva (MṬ.85./CS:pg.2.154) hotīti āha “desanāsīsameva cetan”ti-ādi. Tassa padhānaṁ vīriyaṁ ijjhati ratanattayasaddhāya “imāya paṭipadāya jarāmaraṇato muccissāmī”ti padhānānuyoge avaṁmukhasambhavato.

Appābādhoti-ādi heṭṭhā vuttameva. Aguṇaṁ pakāsetā āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjitā sammāpaṭipattiyā visodhanatthaṁ. Udayañca atthañca gantunti “avijjāsamudayā”ti-ādinā pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ udayañca vayañca jānituṁ. Tenāha “etenā”ti-ādi. Parisuddhāya upakkilesavinimuttāya. Nibbijjhitunti tadaṅgavasena pajahituṁ samucchedappahānassa paccayo bhavituṁ. Yaṁ dukkhaṁ khīyatīti kilesesu appahīnesu tena tadupanissayakammaṁ paṭicca yaṁ dukkhaṁ uppajjeyya, taṁ sandhāya vuttaṁ.

345. Sesadivaseti sattadivasato paṭṭhāya yāva dve rattindivā.

346. Kucchisannissito gabbho nissayavohārena “kucchī”ti vuccati, so etissā atthīti kucchimatī. Tenāha “āpannasattā”ti. Ārakkho panassa paccupaṭṭhito hotīti mātarā gahitasaraṇaṁ gabbhavuṭṭhitassa tassa saraṇagamanaṁ pavedayitassa kusalaṁ saraṇaṁ nāma, mātu katarakkho puttassapi paccupaṭṭhitoti. Mahallakakāleti vacanatthaṁ jānanakāle. Sārentīti yathādiṭṭhaṁ yathābalaṁ ratanattayaguṇapatiṭṭhāpanavasena assa sārenti. Sallakkhetvāti vuttamatthaṁ upadhāretvā. Saraṇaṁ gahitaṁ nāma hoti ratanattayassa saraṇabhāvasallakkhaṇapubbakatanninnacittabhāvatova. Sesaṁ suviññeyyameva.

Bodhirājakumārasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.86.) 6.Aṅgulimālasuttavaṇṇanā

347. Aṅgulīnaṁ mālaṁ dhāretīti iminā anvatthā tassa samaññāti dasseti. Tatrāti tasmiṁ ācariyavacanena aṅgulimālassa dhāraṇe. Karīsasahassakhette ekasālisīsaṁ viya apaññāyamānasakakicco hotīti adhippāyo. Takkasīlaṁ pesayiṁsu “tādisassa ācariyassa santike (MṬ.86./CS:pg.2.155) sippuggahasammāpayogena diṭṭhadhammike samparāyike ca atthe jānanto bhāriyaṁ na kareyyā”ti. Bāhirakā ahesuṁ ahiṁsakassa vattasampattiyā ācariyassa cittasabhāvato nibbattanatibhāvena. Sineheneva vadanteti sinehena viya vadante.

Gaṇanampi na uggaṇhātīti gaṇanavidhimpi na sallakkheti. Tattha kāraṇamāha “pakatiyā”ti-ādinā. Ṭhapitaṭṭhāneti rukkhagacchantarādike ṭhapitaṭṭhāne sakuntasiṅgālānaṁ vasena aṅguliyo vinassanti. Bhaggavoti kosalarañño purohitaṁ gottena vadati. Coro avissāsanīyo sāhasikabhāvato. Purāṇasanthatā sākhā avissāsanīyā vicchikādīnaṁ pavesanayogyattā. Rājā avissāsanīyo issariyamadena dhanalobhena ca kadāci jīvite saṅkābhāvato. Itthī avissāsanīyā lolasīlacittabhāvato. Anuddharaṇīyo bhavissati saṁsārapaṅkato.

348. Saṅkaritvāti “mayaṁ ekajjhaṁ sannipatitvā coraṁ māretvā vā palāpetvā gamissāmā”ti saṅkaraṁ katvā. Iddhābhisaṅkhāranti abhisaṅkharaṇaṁ adhiṭṭhānaṁ. Abhisaṅkhāsīti adhiṭṭhahi. Saṁharitvāti saṁkhipitvā. Orabhāgeti corassa orabhāge.

349. Daṇḍoti paharaṇahatthacchedanādiko daṇḍanasaṅkhāto daṇḍo. Pavattayitabboti ānetabbo. Apanetvāti attano santānato samucchedavasena pahāya. Paṭisaṅkhāyāti paṭisaṅkhānena. Avihiṁsāyāti karuṇāya. Sāraṇīyadhammesūti chasupi sāraṇīyadhammesu, ṭhito aṭṭhitānaṁ pāpadhammānaṁ bodhimūle eva samucchinnattā. Yathā atīte aparimitaṁ kālaṁ sandhāvitaṁ, evaṁ imāya paṭipattiyā anāgatepi sandhāvissatīti dassento “idānī”ti-ādimāha.

Itvevāti iti eva, iti-saddo nidassanattho. Tenāha “evaṁ vatvā yevā”ti. Akirīti ākiri, pañcapi āvudhāni vikiri. Tena vuttaṁ “khipi chaḍḍesī”ti.

350. Ettovāti ato eva āgatamaggeneva Sāvatthiṁ gatā. Adhivāsessatīti “coraṁ paṭisedhetuṁ gamissāmī”ti vutte tuṇhī bhavissati (MṬ.86./CS:pg.2.156) Dāruṇakammena uppannanāmanti “aṅgulimālo”ti imaṁ nāmaṁ sandhāya vadati.

351. Hatthī araññahatthī honti manussānaṁ tattha gantuṁ asakkuṇeyyattā, evaṁ assāpi. Kūṭasahassānaṁ bhijjanakāraṇaṁ hoti therassa āgamanabhayena ghaṭe chaḍḍetvā palāyanena. Gabbhamūḷhāyāti byākulagabbhāya. Pabbajjābalenāti vuttaṁ, satthu desanānubhāvenāti pana vattabbaṁ. So hi tassāpi kāraṇanti. Ariyā nāma jāti pabbajjā ariyabhāvatthāya jātīti katvā.

Mahāparittaṁ nāmetanti mahānubhāvaṁ parittaṁ nāmetaṁ. Tathā hi naṁ thero sabbabhāvena ariyāya jāto saccādhiṭṭhānena akāsi. Tenāha “saccakiriyakataṭṭhāne”ti. Gabbhamūḷhanti mūḷhagabbhaṁ. Gabbho hi paripakko sampajjamāno vijāyanakāle kammajavātehi sañcāletvā parivattito uddhaṁpādo adhosīso hutvā yonimukhābhimukho hoti, evaṁ so kassaci alaggo sotthinā bahi nikkhamati, vipajjamāno pana viparivattanavasena yonimaggaṁ pidahitvā tiriyaṁ nipajjati, tathā yassā yonimaggo pidahati, sā tattha kammajavātehi aparāparaṁ parivattamānā byākulā mūḷhagabbhāti vuccati, taṁ sandhāya vuttaṁ “gabbhamūḷhan”ti.

Saccakiriyā nāma Buddhāsayaṁ attano sīlaṁ paccavekkhitvā katā, tasmā saccakiriyā vejjakammaṁ na hotīti daṭṭhabbaṁ. Therassapi cāti-ādinā upasaṅkamitabbakāraṇaṁ vadati. Ime dve hetū paṭicca Bhagavā theraṁ saccakiriyaṁ kāresi. Jātinti mūlajātiṁ.

352. Pariyādāya āhacca bhinnena sīsena. Sabhāgadiṭṭhadhammavedanīyakammanti niraye nibbattanasakakammasabhāgabhūtaṁ diṭṭhadhammavedanīyakammaṁ. Sabhāgatā ca samānavatthukatā samānārammaṇatā-ekavīthipariyāpannatādivasena sabbathā sarikkhatā, sadisampi ca nāma tadevāharīyati yathā “tasseva kammassa vipāko”ti ca “sā eva tittirī tāneva osadhānī”ti ca. Idāni tameva sabhāgataṁ dassetuṁ “kammaṁ hī”ti-ādi āraddhaṁ. Kariyamānamevāti paccayasamavāyena paṭipāṭiyā nibbattiyamānameva. Tayo koṭṭhāse pūreti, diṭṭhadhammavedanīya-aparāpariyāyavedanīya-upapajjavedanīyasaṅkhāte tayo bhāge pūreti, tesaṁ tiṇṇaṁ bhāgānaṁ vasena pavattati.

Diṭṭhadhammo (MṬ.86./CS:pg.2.157) vuccati paccakkhabhūto paccuppanno attabhāvo, tattha veditabbaphalaṁ kammaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ. Paccuppannabhavato anantaraṁ veditabbaphalaṁ kammaṁ upapajjavedanīyaṁ. Diṭṭhadhammānantarabhavato aññasmiṁ attabhāvapariyāye attabhāvaparivatte veditabbaphalaṁ kammaṁ aparāpariyāyavedanīyaṁ. Paṭipakkhehi anabhibhūtatāya, paccayavisesena paṭiladdhavisesatāya ca balavabhāvappattā tādisassa pubbābhisaṅkhārassa vasena sātisayā hutvā pavattā paṭhamajavanacetanā tasmiṁyeva attabhāve phaladāyinī diṭṭhadhammavedanīyā nāma. Sā hi vuttākārena balavati javanasantāne guṇavisesayuttesu upakārānupakāravasappavattiyā āsevanālābhena appavipākatāya ca itaradvayaṁ viya pavattasantānuparamāpekkhaṁ okāsalābhāpekkhañca kammaṁ na hotīti idheva pupphamattaṁ viya pavattivipākamattaṁ phalaṁ deti.

Tathā asakkontanti kammassa phaladānaṁ nāma upadhipayogādipaccayantarasamavāyeneva hotīti tadabhāvato tasmiṁyeva attabhāve vipākaṁ dātuṁ asakkontaṁ. Ahosikammanti kammaṁyeva ahosi, na tassa vipāko ahosi, atthi bhavissati vāti evaṁ vattabbaṁ kammaṁ. Atthasādhikāti dānādipāṇātipātādi-atthassa nipphādikā. Kā pana sāti āha “sattamajavanacetanā”ti. Sā hi sanniṭṭhāpakacetanā vuttanayena paṭiladdhavisesā purimajavanacetanāhi laddhāsevanā ca samānā anantare attabhāve vipākadāyinī upapajjavedanīyakammaṁ nāma. Tenāha “anantare attabhāve vipākaṁ detī”ti. Sati saṁsārappavattiyāti iminā asati saṁsārappavattiyā ahosikammapakkhe tiṭṭhati vipaccanokāsassa abhāvatoti.

Samugghāṭitāni vipaccanokāsassa anuppattidhammatāpādanena. Diṭṭhadhammavedanīyaṁ atthi vipākārahābhāvassa anibbattitattā vipaccanokāsassa anupacchinnattā. Katūpacitañhi kammaṁ sati vipaccanokāse yāva na phalaṁ deti, tāva attheva nāma vipākārahabhāvato. “Yassa kho”ti idaṁ aniyamākāravacanaṁ Bhagavatā kammasarikkhatāvasena sādhāraṇato vuttanti āha “yādisassa kho”ti.

Pamādakilesavimuttoti pamādahetukehi sabbehi kilesehi vimutto.

Pāpassa (MṬ.86./CS:pg.2.158) pidhānaṁ nāma avipākadhammatāpādananti āha “appaṭisandhikaṁ karīyatī”ti. Buddhasāsaneti sikkhāttayasaṅgahe Buddhassa Bhagavato sāsane. Yuttappayutto viharatīti akattabbassa akaraṇavasena, kattabbassa ca paripūraṇavasena pavattati.

Dissanti kujjhantīti disā, paṭipakkhāti āha “sapattā”ti. Tappasaṁsapakāranti mettānisaṁsakittanākāraṁ. Kālenāti āmeḍitalopena niddesoti āha “khaṇe khaṇe”ti. Anukarontūti yesaṁ kalyāṇamittānaṁ santike suṇanti, yathāsutaṁ dhammaṁ tesaṁ anukarontu diṭṭhānugatikaraṇaṁ āpajjantu, attano veripuggalānampi Bhagavato santike dhammassavanaṁ sammāpaṭipattiñca paccāsīsati.

Tasanti gatiṁ patthayantīti tasā bhavantarādīsu saṁsaraṇabhāvato. Tenāha “tasā vuccanti sataṇhā”ti.

Netabbaṭṭhānaṁ udakaṁ nayantīti nettikā. Bandhitvāti daḷhaṁ bandhitvā. Telakañjikenāti telamissitena kañjikena.

Yādisova aniṭṭhe, tādisova iṭṭheti iṭṭhāniṭṭhe nibbikārena tādī. Yesaṁ pana kāmāmisādīnaṁ vantattā rāgādīnaṁ cattattā kāmoghādīnaṁ tiṇṇattā tādibhāvo bhaveyya, tesaṁ Bhagavatā sabbaso vantā cattā tiṇṇā, tasmā Bhagavā vantāvīti tādī, cattāvīti tādī, tiṇṇāvīti tādī, yehi anaññasādhāraṇehi sīlādiguṇehi samannāgatattā Bhagavā tādibhāvena ukkaṁsapāramippatto taṁniddeso, tehi guṇehi yāthāvato niddisitabbatopi tādī. Yathā yantarajjuyā yantaṁ nīyati, evaṁ yāya taṇhāya bhavo nīyati, sā “bhavanetti bhavarajjū”ti vuttā. Tenāha “tāya hī”ti-ādi, kammāni kusalādīni vipaccayanti apaccayanti etāyāti kammavipāko. Apaccayabhāvo nāma ariyamaggacetanāyāti āha “maggacetanāyā”ti. Yāva na kilesā pahīyanti, tāva ime sattā sa-iṇā eva aserivihārabhāvatoti āha “aṇaṇo nikkileso jāto”ti.

Theyyaparibhogo (visuddhi.ṭī.1.91) nāma sāmiparibhogābhāvato. Bhagavatāpi hi attano sāsane sīlavato paccayā anuññātā, na dussīlassa, dāyakānaṁ (MṬ.86./CS:pg.2.159) sīlavatoyeva pariccāgo, na dussīlassa attano kārānaṁ mahapphalabhāvassa paccāsīsanato. Iti satthārā ananuññātattā dāyakehi ca apariccattattā “dussīlassa paribhogo theyyaparibhogo nāmā”ti vuttaṁ Iṇavasena paribhogo iṇaparibhogo. Paṭiggāhakato dakkhiṇāvisuddhiyā abhāvato iṇaṁ gahetvā paribhogo viyāti attho. Yasmā sekkhā Bhagavato orasaputtā, tasmā te pitusantakānaṁ paccayānaṁ dāyādā hutvā te paccaye paribhuñjantīti tesaṁ paribhogo dāyajjaparibhogo nāma. Kiṁ pana te Bhagavato paccaye paribhuñjanti, udāhu gihīhi dinnanti? Gihīhi dinnāpi te Bhagavatā anuññātattā Bhagavato santakā honti ananuññātesu sabbena sabbaṁ paribhogābhāvato anuññātesuyeva paribhogasambhavato. Dhammadāyādasuttañcettha (ma.ni.1.29 ādayo) sādhakaṁ.

Avītarāgānaṁ taṇhāparavasatāya paccayaparibhoge sāmibhāvo natthi, tadabhāvena vītarāgānaṁ tattha sāmibhāvo yathāruci paribhogasambhavato. Tathā hi te paṭikūlampi appaṭikūlākārena, appaṭikūlampi paṭikūlākārena tadubhayaṁ vivajjetvā upekkhākārena ca paccaye paribhuñjanti, dāyakānañca manorathaṁ paripūrenti. Sesamettha yaṁ vattabbaṁ, taṁ Visuddhimagge, taṁsaṁvaṇṇanāsu ca vuttanayeneva veditabbaṁ. Kilesa-iṇānaṁ abhāvaṁ sandhāya “aṇaṇo”ti vuttaṁ, na paccavekkhitaparibhogamattaṁ. Tenāha āyasmā ca Bākulo-- “sattāhameva kho ahaṁ, āvuso, saraṇo raṭṭhapiṇḍaṁ bhuñjin”ti (ma.ni.3.211).

Vatthukāmakilesakāmehi taṇhāya pavatti-ākāraṁ paṭicca atthi ramaṇavohāroti āha-- “duvidhesupi kāmesu taṇhāratisanthavan”ti. Mantitanti kathitaṁ. Uppannehi satthupaṭiññehi. Saṁvibhattāti kusalādivasena khandhādīhi ākārehi vibhattā. Sundaraṁ āgamananti svāgataṁ. Tato eva na kucchitaṁ āgataṁ. Soḷasavidhakiccassa pariyositattā āha “taṁ sabbaṁ mayā katan”ti. Maggapaññāyameva tatiyavijjāsamaññāti āha-- “tīhi vijjāhi navahi ca lokuttaradhammehī”ti.

Aṅgulimālasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.87.) 7.Piyajātikasuttavaṇṇanā

353. Pakatiniyāmenāti (MṬ.87./CS:pg.2.160) yathā sokuppattito pubbe iti kattabbesu asammohavasena cittaṁ pakkhandati, tāni cassa upaṭṭhahanti, na evaṁ sokassa cittasaṅkocasabhāvato. Tena vuttaṁ “pakatiniyāmena pana na paṭibhantī”ti. Keci pana “sāmantā katipaye na kuṭumbaṁ sandhāreti. Tenāha ‘na sabbena sabbaṁ paṭibhantī’ti” vadanti. Etthāti dutiyapade. Anekatthattā dhātūnaṁ “na paṭibhātī”ti padassa “na ruccatī”ti atthamāha. Na paṭibhātīti vā bhuñjitukāmatācittaṁ na upaṭṭhitanti attho. Patiṭṭhitokāsanti indriyāviṭṭhaṭṭhānaṁ vadati. Piyāyitabbato piyo jāti uppattiṭṭhānaṁ etesanti piyajātikā. Piyo pabhuti etesanti piyappabhutikāti vattabbe, u-kārassa va-kāraṁ, ta-kārassa ca lopaṁ katvā “piyappabhāvikā”ti vuttaṁ. Tenāha “piyato pabhavantī”ti.

355. Para-saddena samānatthaṁ ajjhattikabhāvanisedhanatthaṁ “pire”ti padanti āha “amhākaṁ pare”ti. Pireti vā “parato”ti iminā samānatthaṁ nipātapadanti āha “cara pireti parato gacchā”ti.

356. Dvidhā chetvāti ettha yadi itthī tassa purisassa piyā, kathaṁ dvidhā chindatīti āha “yadi hī”ti-ādi.

357. Kathaṁ katheyyanti yathā Bhagavā etassa brāhmaṇassa kathesi, so ca me kathesi, tathā cāhaṁ katheyyaṁ. Maraṇavasena vipariṇāmo attabhāvassa parivattattā. Palāyitvā gamanavasena aññathābhāvo mittasanthavassa samāgamassa ca aññathābhūtattā.

Chaḍḍitabhāvenāti parivattitabhāvena. Hatthagamanavasena aññathābhāvo pubbe savase vattitānaṁ idāni vase avattanabhāvena.

Ācamehīti ācamanaṁ mukhavikkhālanaṁ kārehi. Yasmā mukhaṁ vikkhālentā hi hatthapāde dhovitvā vikkhālenti, tasmā “ācamitvā”ti vatvā pacchāpi tassa atthaṁ dassento “mukhaṁ vikkhāletvā”ti āha. Sesaṁ suviññeyyameva.

Piyajātikasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.88.)8.Bāhitikasuttavaṇṇanā

359. Sāvajjatāya (MṬ.88./CS:pg.2.161) upārambhaṁ arahatīti opārambho. Tenāha “dosaṁ āropanāraho”ti. Bālā upārambhavatthumaññaṁ amūlakampi naṁ āropentā ugghosenti, tasmā te anāmasitvā “viññūhī”ti idaṁ padaṁ gahetvā pañhena ñātuṁ icchitena atthena upārambhādīnaṁ upari uttaraṁ paripūretuṁ nāsakkhimhā. Taṁ kāraṇanti taṁ uppattikāraṇaṁ. Yadi hi mayā “viññūhī”ti padaṁ pakkhipitvā vuttaṁ bhaveyya, pañhā me paripuṇṇā bhaveyya, na pana vuttā. Idāni pana taṁ kāraṇaṁ uttaraṁ āyasmatā ānandena “viññūhī”ti evaṁ vadantena paripūritaṁ.

360. Kosallapaṭipakkhato akosallaṁ vuccati avijjā, taṁsamuṭṭhānato akosallasambhūto. Avajjaṁ vuccati garahitabbaṁ, saha avajjehīti sāvajjo, gārayho. Rāgādidosehi sadoso. Tehi eva sabyābajjho, tato eva sampati āyatiñca sadukkho. Sabyābajjhādiko nissandavipāko.

Tathā attho vutto bhaveyyāti pucchāsabhāgenapi attho vutto bhaveyya, pucchantassa pana na tāva cittārādhanaṁ. Tenāha-- “evaṁ byākaraṇaṁ pana na bhāriyan”ti, garukaraṇaṁ na hoti visārajjaṁ na siyāti adhippāyo. Tenāha-- “appahīna-akusalopi hi pahānaṁ vaṇṇeyyā”ti. Evarūpo pana yathākārī tathāvādī na hoti, na evaṁ Bhagavāti āha “Bhagavā”ti-ādi. Evaṁ byākāsīti “sabbākusaladhammapahīno kho, mahārāja, Tathāgato”ti evaṁ byākāsi. Sukkapakkhepi eseva nayoti iminā “sabbesaṁyeva kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadaṁ vaṇṇetī”ti vutte yathā pucchā, tathā attho vutto bhaveyya, evaṁ byākaraṇaṁ pana na bhāriyaṁ, asampāditakusaladhammopi upasampadaṁ vaṇṇeyya. Bhagavā pana sammadeva sampāditakusalattā yathākārī tathāvādīti dassetuṁ “evaṁ byākāsī”ti imamatthaṁ dasseti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Bāhitikasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.89.)9.Dhammacetiyasuttavaṇṇanā

364. Medavaṇṇā (MṬ.89./CS:pg.2.162) uḷupavaṇṇā ca tattha tattha pāsāṇā ussannā ahesunti medāḷupanti gāmassa samaññā jātā. Uḷupavaṇṇāti candasamānavaṇṇatāya medapāsāṇā vuttāti keci. Aṭṭhakathāyaṁ pana “medavaṇṇā pāsāṇā kirettha ussannā ahesun”ti idaṁ vuttaṁ. Assāti senāpatissa. Kathāsamuṭṭhāpanatthanti mallikāya sokavinodanadhammakathāsamuṭṭhāpanatthaṁ.

Raññāti pasenadīkosalaraññā. Mahaccāti mahatiyā. Padavipallāsena cetaṁ vuttaṁ. Pasādamarahantīti pāsādikāni. Tenāha “saha rañjanakānī”ti. Yāni pana pāsādikāni, tāni passituṁ yuttāni. Pāsādikānīti vā saddahanasahitāni. Tenāha “pasādajanakānī”ti. “Appābādhan”ti ādīsu viya appasaddo abhāvatthoti āha “nissaddānī”ti. Aniyamatthavācī ya-saddo aniyamākāravācakopi hotīti “yatthā”ti padassa “yādisesū”ti-ādimāha. Tathā hi Aṅgulimālasutte (ma.ni.aṭṭha.2.347ādayo) “yassa kho”ti padassa “yādisassa kho”ti attho vutto.

366. Paṭicchadanti paṭicchādakaṁ. Rājakakudhabhaṇḍānīti rājabhaṇḍabhūtāni. Rahāyatīti raho karoti, maṁ ajjhesatīti attho.

367. Yathāsabhāvato ñeyyaṁ dhāreti avadhāretīti dhammo, ñāṇanti āha “paccakkhañāṇasaṅkhātassa dhammassā”ti. Anunayoti anugacchanako. Diṭṭhena hi adiṭṭhassa anumānaṁ. Tenāha “anumānaṁ anubuddhī”ti. Āpāṇakoṭikanti yāva pāṇakoṭi, tāva jīvitapariyosānaṁ. Etanti dhammanvayasaṅkhātaṁ anumānaṁ. Evanti “idha panāhan”ti vuttappakārena.

369. Cakkhuṁ abandhante viyāti apāsādikatāya passantānaṁ cakkhuṁ attani abandhante viya. Kulasantānānubandho rogo kularogo. Uḷāranti sānubhāvaṁ. Yo hi ānubhāvasampanno, taṁ “mahesakkhan”ti vadanti. Arahattaṁ gaṇhantoti ukkaṭṭhaniddesoyaṁ, heṭṭhimaphalāni gaṇhantopi.

373. Jīvikā (MṬ.89./CS:pg.2.163) jīvitavutti.

374. Dhammaṁ ceteti saṁvedeti etehīti dhammacetiyāni, dhammassa pūjāvacanāni. Nanu cetāni Buddhasaṅghaguṇadīpanānipi santi? Kathaṁ “dhammacetiyānīti dhammassa cittīkāravacanānī”ti vuttanti āha “tīsu hī”ti-ādi. Tattha yasmā Buddharatanamūlakāni sesaratanāni tassa vasena laddhabbato. Kosalaraññā cettha Buddhagāravena dhammasaṅghagāravaṁ paveditaṁ, tasmā “Bhagavati cittīkāre kate dhammopi katova hotī”ti vuttaṁ. Yasmā ca ratanattayapasādapubbikā sāsane sammāpaṭipatti, tasmā vuttaṁ-- “ādibrahmacariyakānīti maggabrahmacariyassa ādibhūtānī”ti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Dhammacetiyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.90.)10.Kaṇṇakatthalasuttavaṇṇanā

375. Anantarasutte vuttakaraṇīyenevāti “pāsāde vā nāṭakesu vā cittassādaṁ alabhamāno tattha tattha vicarituṁ āraddho”ti vuttakaraṇīyena. Appaduṭṭhapadosīnañhi evaṁ hotīti.

376. Pucchitoti “aññaṁ dūtaṁ nālatthun”ti pucchito. Soti rājā. Tāsaṁ vandanā sace uttarakālaṁ, attano āgamanakāraṇaṁ kathessati.

378. Ekāvajjanenāti ekavīthijavanena. Tena ekacittaṁ tāva tiṭṭhatu, ekacittavīthiyāpi sabbaṁ jānituṁ na sakkāti dasseti. “Idaṁ nāma atītaṁ jānissāmī”ti aniyametvā āvajjato yaṁ kiñci atītaṁ jānāti, niyamite pana niyamitamevāti āha-- “ekena hi …pe… ekadesameva jānātī”ti. Tena cittenāti “atītaṁ sabbaṁ jānissāmī”ti evaṁ pavattacittena. Itaresūti anāgatapaccuppannesu. Kāraṇajātikanti yuttisabhāvaṁ, yuttiyā yuttanti attho. Samparāyaguṇanti samparāye katakammassa visesaṁ.

379. Lokuttaramissakāni kathitāni Bodhirājakumārasutte viya lokiyā ceva lokuttarā ca. Yathālābhavasena cettha padhāniyaṅgānaṁ (MṬ.90./CS:pg.2.164) lokuttaraggahaṇaṁ veditabbaṁ. Paccekaṁ eva nesañca padhāniyaṅgatā daṭṭhabbā yathā “aṭṭhavimokkhā sandissanti lokuttaramissakā”ti. Lokuttarānevāti cettha yaṁ vattabbaṁ, taṁ parato āvi bhavissati. Padhānanānattanti padahananānattaṁ, bhāvanānuyogavisesanti attho. Saṅkhāre parimadditvā paṭipakkhadhamme ekadesato pajahitvā ṭhitassa bhāvanānuyogo sabbena sabbaṁ aparimadditasaṅkhārassa appahīnapaṭipakkhassa bhāvanānuyogato sukhumo visadova hoti, saccābhisamayena santānassa āhitavisesattāti āha-- “aññādisameva hi puthujjanassa padhānaṁ, aññādisaṁ sotāpannassā”ti-ādi. Ayañca viseso na kevalaṁ anariya-ariyapuggalato eva, atha kho ariyesupi sekkhādivisesatopi labbhati abhisaṅkhāravisesato abhinīhārato ca ijjhanatoti dassento “aññādisaṁ sakadāgāmino”ti-ādimāha. Na pāpuṇātīti yasmā puthujjano sabbathāva padhānaṁ padahanto sotāpattimaggaṁ adhigacchati, sotāpanno ca sakadāgāmimagganti heṭṭhimaṁ uparimato oḷārikaṁ, uparimañca itarato sukhumaṁ tena pahātuṁ asakkuṇeyyassa pajahanato, iti adhigantabbavisesena ca adhigamapaṭipadāya saṇhasukhumatā tikkhavisadatā ca viññāyatīti āha-- “puthujjanassa padhānaṁ sotāpannassa padhānaṁ na pāpuṇātī”ti-ādi.

Akūṭakaraṇanti avañcanakiriyaṁ. Anavacchindananti atiyānaṁ. Aviñchanaṁ na ākaḍḍhanaṁ, niyuttataṁ viniveṭhetvā samantā viparivattitvā samadhārāya chaḍḍanaṁ vā. Tassa kāraṇaṁ taṁkāraṇaṁ, taṁ kāraṇanti vā taṁ kiriyaṁ taṁ adhikāraṁ. Dantehi gantabbabhūminti dantehi pattabbaṭṭhānaṁ, pattabbavatthuṁ vā. Cattāropi assaddhā nāma uparima-uparimasaddhāya abhāvato. Yena hi yaṁ appattaṁ, tassa taṁ natthi. Ariyasāvakassa …pe… natthi paṭhamamaggeneva māyāsāṭheyyānaṁ pahātabbattā. Tenevāti sammadeva viruddhapakkhānaṁ saddhādīnaṁ idhādhippetattā. Yadi evaṁ kathaṁ missakakathāti āha “Assakhaḷuṅkasuttante panā”ti-ādi. Cattārova honti puthujjanādivasena.

Opammasaṁsandane adantahatthi-ādayo viyāti-ādinā kaṇhapakkhe, yathā pana dantahatthi-ādayoti-ādinā sukkapakkhe ca sādhāraṇato ekajjhaṁ (MṬ.90./CS:pg.2.165) katvā vuttaṁ, asādhāraṇato bhinditvā dassetuṁ “idaṁ vuttaṁ hotī”ti-ādi vuttaṁ.

380. Sammappadhānā nibbisiṭṭhavīriyā. Tenāha -- “na kiñci nānākaraṇaṁ vadāmi, yadidaṁ vimuttiyā vimuttin”ti. Na hi sukkhavipassakatevijjachaḷabhiññānaṁ vimuttiyā nānākaraṇaṁ atthi. Tena vuttaṁ “yaṁ ekassā”ti-ādi. Kiṁ tvaṁ na jānāsīti sambandho. Āgacchantīti uppajjanavasena āgacchanti. Nāgacchantīti etthāpi eseva nayo. Idaṁ pucchantoti idaṁ pucchāmīti dassento. Appahīnacetasikadukkhā anadhigata-anāgāmitā. Tenāha “upapattivasena āgantāro”ti. Samucchinnadukkhāti samugghāṭitacetasikadukkhā.

381. Tamhā ṭhānāti tato yathādhigata-issariyaṭṭhānato. Puna tamhā ṭhānāti tato duggatā. Sampannakāmaguṇanti uḷārakāmaguṇasamannāgataṁ.

Tatthāti kāmadevaloke. Ṭhānabhāvatoti arahattañce adhigataṁ, tāvadeva parinibbānato. Uparideve cāti uparūpari bhūmivāse deve ca, cakkhuviññāṇadassanenapi dassanāya nappahontīti yojanā.

382. Vuttanayenevāti devapucchāya vutteneva nayena. Sā kira kathāti “natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā, yo sakideva sabbaṁ neyyan”ti kathā. Teti viṭaṭūbhasañjayā. Imasmiṁyeva ṭhāneti imasmiṁ migadāyeyeva. Sesaṁ suviññeyyameva.

Kaṇṇakatthalasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

Niṭṭhitā ca rājavaggavaṇṇanā.

5.Brāhmaṇavaggo

(MṬ.91.)1.Brahmāyusuttavaṇṇanā

383. “Mahāsatto (MṬ.91./CS:pg.2.166) mahiddhiko mahānubhāvo”ti-ādīsu (mahāva.38) uḷāratā visayo, “mahājanakāyo sannipatī”ti-ādīsu sambahulabhāvavisayo, idha pana tadubhayampissa atthoti “mahatāti guṇamahattenapi mahatā”ti-ādi vuttaṁ. Appicchatādīti ādi-saddena santuṭṭhisallekhapaviveka-asaṁsaggavīriyārambhādīnaṁ saṅgaho. Diṭṭhisīlasāmaññasaṅghātasaṅkhātenāti ettha “niyato sambodhiparāyaṇo” (saṁ.ni.2.41 3.998 1004)-- “aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso, yaṁ diṭṭhisampanno puggalo sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropeyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti-ādivacanato diṭṭhisīlānaṁ niyatasabhāvattā sotāpannāpi aññamaññaṁ diṭṭhisīlasāmaññena saṁhatā, pageva sakadāgāmi-ādayo. “Tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati (dī.ni.3.324 356 ma.ni.1.492 3.54 a.ni.6.11 pari.274) tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharatī”ti (dī.ni.3.324 ma.ni.1.492 3.54 a.ni.6.12 pari.274) vacanato puthujjanānampi diṭṭhisīlasāmaññena saṁhatabhāvo labbhatiyeva.

Oṭṭhapahatakaraṇavasena atthavibhāgavasena. Sanighaṇḍukeṭubhānanti ettha nighaṇḍūti vacanīyavācakabhāvena atthaṁ saddañca khaṇḍati vibhajja dassetīti nikhaṇḍu. So eva idha kha-kārassa gha-kāraṁ katvā “nighaṇḍū”ti vutto. Kiṭati gameti kiriyādivibhāgaṁ, taṁ vā anavasesapariyādānato gamento pūretīti keṭubhaṁ. Vevacanappakāsakanti pariyāyasaddadīpakaṁ, ekekassa atthassa anekapariyāyavacanavibhāvakanti attho. Nidassanamattañcetaṁ anekesampi atthānaṁ ekasaddavacanīyatāvibhāvanavasenapi tassa ganthassa pavattattā. Vacībhedādilakkhaṇā kiriyā kappīyati etenāti kiriyākappo, so pana vaṇṇapadasambandhapadatthavibhāgato bahuvikappoti āha “kiriyākappavikappo”ti. Idañca mūlakiriyākappaganthaṁ sandhāya vuttaṁ. So hi satasahassaparimāṇo nalacariyādipakaraṇaṁ. Ṭhānakaraṇādivibhāgato (MṬ.91./CS:pg.2.167) nibbacanavibhāgato ca akkharā pabhedīyanti etehīti akkharappabhedā, sikkhāniruttiyo. Etesanti vedānaṁ. Te eva vede padaso kāyatīti padako. Taṁ taṁ saddaṁ tadatthañca byākaroti byācikkhati etenāti byākaraṇaṁ, saddasatthaṁ. Āyatiṁ hitaṁ tena loko na yatati na īhatīti lokāyataṁ. Tañhi ganthaṁ nissāya sattā puññakiriyāya cittampi na uppādenti. Vayatīti vayo, na vayo avayo, na avayo anavayo, ādimajjhapariyosānesu katthaci aparikilanto avitthāyanto te ganthe sandhāreti pūretīti attho. Dve paṭisedhā pakatiṁ gamentīti dassento “avayo na hotī”ti vatvā tattha avayaṁ dassetuṁ “avayo …pe… na sakkotī”ti vuttaṁ.

384. Garūti bhāriyaṁ attānaṁ tato mocetvā gamanaṁ dukkaraṁ hoti. Anatthopi uppajjati nindābyārosa-upārambhādi. Abbhuggatoti ettha abhisaddayogena itthambhūtākhyānatthe upayogavacanaṁ.

Lakkhaṇānīti lakkhaṇadīpanāni mantapadāni. Antaradhāyantīti na kevalaṁ lakkhaṇamantāniyeva, aññānipi brāhmaṇānaṁ ñāṇabalābhāvena anukkamena antaradhāyanti. Tathā hi vadanti “ekasataṁ addhariyaṁ dipaññāsamattato sāmā”ti-ādi. Paṇidhimahato samādānamahatoti-ādinā paccekaṁ maha-saddo yojetabbo. Paṇidhimahantatādi cassa Buddhavaṁsacariyāpiṭakavaṇṇanādivaseneva veditabbo. Niṭṭhāti nipphattiyo. Jātisāmaññatoti lakkhaṇajātiyā lakkhaṇabhāvena samānabhāvato. Yathā hi Buddhānaṁ lakkhaṇāni suvisuddhāni suparibyattāni paripuṇṇāni ca honti, na evaṁ cakkavattīnaṁ. Tenāha “na teheva Buddho hotī”ti.

Abhirūpatā dīghāyukatā, appātaṅkatā brāhmaṇādīnaṁ piyamanāpatāti catūhi acchariyadhammehi. Dānaṁ piyavacanaṁ atthacariyā samānattatāti imehi catūhi saṅgahavatthūhi. Rañjanatoti pītijananato. Cakkaṁ cakkaratanaṁ vatteti pavattetīti cakkavattī, sampatticakkehi sayaṁ vatteti, tehi ca paraṁ sattanikāyaṁ vatteti pavattetīti cakkavattī, parahitāvaho iriyāpathacakkānaṁ vatto vattanaṁ etassa atthīti cakkavattī, appaṭihataṁ vā (MṬ.91./CS:pg.2.168) āṇāsaṅkhātaṁ cakkaṁ vattetīti cakkavatī, appaṭihataṁ vā āṇāsaṅkhātaṁ cakkaṁ vattetīti cakkavattī, khattiyamaṇḍalādisaññitaṁ cakkaṁ samūhaṁ attano vase vattetīti cakkavattī. Dhammaṁ caratīti dhammiko. Dhammato anapetattā dhammo rañjanatthena rājāti dhammarājā. Kopādīti ādi-saddena kāmalobhamānamadādike saṅgaṇhāti. Vijitāvīti vijitavā. Kenaci akampiyaṭṭhena janapadatthāvariyappatto. Daḷhabhattibhāvato vā janapado thāvariyaṁ patto etthāti janapadatthāvariyappatto. Cittīkatabhāvādināpi (khu.pa.aṭṭha.6.3 dī.ni.aṭṭha.2.33 saṁ.ni.aṭṭha.3.5.223 su.ni.aṭṭha.1.226 mahāni. aṭṭha.50) cakkassa ratanaṭṭho veditabbo. Esa nayo sesesupi. Ratinimittatāya vā cittīkatādibhāvassa ratijananaṭṭhena ekasaṅgahatāya visuṁ aggahaṇaṁ.

Imehi pana ratanehi rājā cakkavattī yaṁ yamatthaṁ paccanubhoti, taṁ taṁ dassetuṁ “imesu panā”ti-ādi vuttaṁ. Ajitaṁ jināti mahesakkhatāsaṁvattaniyakammanissandabhāvato. Vijite yathāsukhaṁ anuvicarati hatthiratanaṁ assaratanañca abhiruhitvā tesaṁ ānubhāvena antopātarāseyeva sakalaṁ pathaviṁ anusaṁyāyitvā rājadhāniyaṁ paccāgamanato. Pariṇāyakaratanena vijitamanurakkhati tena tattha tattha kattabbakiccassa saṁvidhānato. Sesehīti maṇiratana-itthiratanagahapatiratanehi. Tattha maṇiratanena yojanappamāṇe dese andhakāraṁ vidhamitvā ālokadassanādinā sukhamanubhavati, itthiratanena atikkantamānusarūpasampattidassanādivasena, gahapatiratanena icchiticchitamaṇikanakarajatādidhanappaṭilābhavasena. Ussāhasattiyogo yena kenaci appaṭihatāṇācakkabhāvasiddhito. Hatthi-assaratanādīnaṁ mahānubhāvattā kosasampattiyāpi pabhāvasampattisiddhito “hatthi …pe… yogo”ti vuttaṁ. Koso hi nāma sati ussāhasampattiyaṁ (uggatejassa sukumāraparakkamassa pasannamukhassa sammukhe pāpuṇāti). Pacchimenāti pariṇāyakaratanena. Tañhi sabbarājakiccesu kusalaṁ avirajjhanapayogaṁ. Tenāha “mantasattiyogo”ti. Tividhasattiyogaphalaṁ paripuṇṇaṁ hotīti sambandho. Sesehīti sesehi pañcahi ratanehi. Adosakusalamūlajanitakammānubhāvenāti adosasaṅkhātena kusalamūlena sahajātādipaccayavasena uppāditakammassa (MṬ.91./CS:pg.2.169) ānubhāvena sampajjanti sommatararatanajātikattā. Majjhimāni maṇi-itthigahapatiratanāni. Alobha …pe… kammānubhāvena sampajjanti uḷāradhanassa uḷāradhanapaṭilābhakāraṇassa ca pariccāgasampadāhetukattā. Pacchimanti pariṇāyakaratanaṁ. Tañhi amoha …pe… kammānubhāvena sampajjati mahāpaññeneva cakkavattirājakiccassa pariṇetabbattā.

Saraṇato paṭipakkhavidhamanato sūrā. Tenāha “abhīrukajātikā”ti. Asure vijinitvā ṭhitattā vīro, Sakko devānamindo, tassa aṅgaṁ devaputto senaṅgabhāvatoti vuttaṁ “vīraṅgarūpāti devaputtasadisakāyā”ti. Sabhāvoti sabhāvabhūto attho. Vīrakāraṇanti vīrabhāvakāraṇaṁ. Vīriyamayasarīrā viyāti saviggahavīriyasadisā saviggahañce vīriyaṁ siyā, taṁsadisāti attho. Nanu rañño cakkavattissa paṭisenā nāma natthi, yamassa puttā pamaddeyyuṁ, atha kasmā “parasenapamaddanā”ti vuttanti codanaṁ sandhāyāha “sace”ti-ādi. Tena parasenā hotu vā mā vā, te pana evaṁ mahānubhāvāti dasseti. Dhammenāti katūpacitena attano puññadhammena. Tena hi sañcoditā pathaviyaṁ sabbarājāno paccuggantvā “svāgataṁ te mahārājā”ti-ādiṁ vatvā attano rajjaṁ rañño cakkavattissa niyyādenti. Tena vuttaṁ “so imaṁ …pe… ajjhāvasatī”ti. Aṭṭhakathāyaṁ pana tassa yathāvuttadhammassa cirataraṁ vipaccituṁ paccayabhūtaṁ cakkavattivattasamudāgataṁ payogasampattisaṅkhātaṁ dhammaṁ dassetuṁ “pāṇo na hantabboti-ādinā pañcasīladhammenā”ti vuttaṁ. Evañhi “adaṇḍena asatthenā”ti idaṁ vacanaṁ suṭṭhutaraṁ samatthitaṁ hoti, yasmā rāgādayo pāpadhammā uppajjamānā sattasantānaṁ chādetvā pariyonandhitvā tiṭṭhanti, kusalapavattiṁ nivārenti, tasmā te “chadanā, chadā”ti ca vuttā.

Vivaṭṭetvā parivattetvā. Pūjārahatā vuttā “arahatīti arahan”ti. Tassāti pūjārahatāya. Yasmā sammāsambuddho, tasmā arahanti. Buddhattahetubhūtā vivaṭṭacchadatā vuttā savāsanasabbakilesappahānapubbakattā Buddhabhāvasiddhiyā. Arahaṁ vaṭṭābhāvenāti phalena hetu-anumānadassanaṁ. Sammāsambuddho chadanābhāvenāti hetunā phalānumānadassanaṁ. Hetudvayaṁ vuttaṁ “vivaṭṭo vicchado cā”ti. Dutiyavesārajjenāti “khīṇāsavassa te paṭijānato”ti-ādinā (ma.ni.1.150) āgatena vesārajjena. Purimasiddhīti (MṬ.91./CS:pg.2.170) purimassa padassa atthasiddhi. Paṭhamenāti “sammāsambuddhassa te paṭijānato”ti-ādinā (ma.ni.1.150) āgatena vesārajjena. Dutiyasiddhīti Buddhattasiddhi. Tatiyacatutthehīti “ye kho pana te antarāyikā dhammā”ti-ādinā (ma.ni.1.150), “yassa kho pana te atthāyā”ti-ādinā (ma.ni.1.150) ca āgatehi tatiyacatutthehi vesārajjehi. Tatiyasiddhīti vivaṭṭacchadanatā siddhi. Yāthāvato antarāyikaniyyānikadhammāpadesena hi satthu vivaṭṭacchadabhāvo loke pākaṭo ahosi. Purimaṁ dhammacakkhunti purimapadaṁ Bhagavato dhammacakkhuṁ sādheti kilesārīnaṁ saṁsāracakkassa ca arānaṁ hatabhāvadīpanato. Dutiyaṁ padaṁ Buddhacakkhuṁ sādheti sammāsambuddhasseva taṁ sambhavato. Tatiyaṁ padaṁ samantacakkhuṁ sādheti savāsanasabbakilesappahānadīpanato. “Sammāsambuddho”ti hi vatvā “vivaṭṭacchado”ti vacanaṁ Buddhabhāvāvahameva sabbakilesappahānaṁ vibhāvetīti. Sūrabhāvanti lakkhaṇavibhāvanena visadañāṇataṁ.

385. Gavesīti (dī.ni.ṭī.1.287) ñāṇena pariyesanaṁ akāsi. Samānayīti ñāṇena saṅkalento samānaṁ ānayi samāhari. Na sakkoti saṁkucite iriyāpathe yebhuyyena tesaṁ dubbibhāvanato. Kaṅkhatīti padassa ākaṅkhatīti ayamatthoti āha-- “Aho vata passeyyanti patthanaṁ uppādetī”ti. Kicchatīti kilamati. “Kaṅkhatī”ti padassa pubbe āsīsanatthataṁ vatvā idāni tassa saṁsayatthattameva vikappantaravasena dassento “kaṅkhāya vā dubbalā vimati vuttā”ti-ādi vuttaṁ. Tīhi dhammehi tippakārehi saṁsayadhammehi. Kālussiyabhāvoti appasannatāya hetubhūto āvilabhāvo. Yasmā Bhagavato kosohitaṁ sabbabuddhāveṇikaṁ vatthaguyhaṁ suvisuddhakañcanamaṇḍalasannikāsaṁ attano saṇṭhānasannivesasundaratāya ājāneyyagandhahatthino varaṅgacārubhāvaṁ vikasamānatapaniyāravindasamujjalakesarāvattavilāsaṁ sañjhāpabhānurañjitajalavanantarābhilakkhita-sampuṇṇacandamaṇḍalasobhañca attano siriyā abhibhuyya virājati, yaṁ bāhirabbhantaramalehi anupakkiliṭṭhatāya cirakālaṁ suparicitabrahmacariyādhikāratāya susaṇṭhitasaṇṭhānasampattiyā ca kopīnampi santaṁ akopīnameva, tasmā vuttaṁ “Bhagavato hī”ti-ādi. Pahūtabhāvanti (MṬ.91./CS:pg.2.171) puthulabhāvaṁ. Ettheva hi tassa saṁsayo, tanumudusukumāratādīsu panassa guṇesu tassa vicāraṇā eva nāhosi.

Hirikaraṇokāsanti hiriyitabbaṭṭhānaṁ. Chāyanti paṭibimbaṁ. Kīdisanti āha “iddhiyā”ti-ādi. Chāyārūpanti Bhagavato paṭibimbarūpaṁ. Tañca kho Buddhasantānato vinimuttaṁ rūpakamattaṁ Bhagavato sarīravaṇṇasaṇṭhānāvayavaṁ iddhimayaṁ bimbakamattaṁ, taṁ pana dassento Bhagavā yathā attano Buddharūpaṁ na dissati, tathā katvā dasseti. Nīharitvāti pharitvā.

Kaṇṇasotānaṁ upacitatanutambalomatāya dhotarajatapanāḷikāsadisatā vuttā. Mukhapariyanteti kesante.

Kiriyākaraṇanti kiriyāya kāyikassa vācasikassa paṭipatti. Tatthāti tesu kiccesu. Dhammakathikānaṁ vattaṁ dassetuṁ bījaniggahaṇaṁ kataṁ. Na hi aññathā sabbassapi lokassa alaṅkārabhūtaṁ paramukkaṁsagataṁ sikkhāsaṁyamānaṁ Buddhānaṁ mukhacandamaṇḍalaṁ paṭicchādetabbaṁ hoti.

Pattharitavitāna-olambitagandhadāmakusumadāmake gandhamaṇḍalamāḷe. Pubbabhāgena paricchinditvāti “ettakaṁ velaṁ samāpattiyā vītināmessāmī”ti evaṁ pavattena pubbabhāgena kālaṁ paricchinditvā. Paccayadāyakesu anurodhavasena parisaṁ ussādento vā paggaṇhanto, adāyakesu virodhavasena parisaṁ apasādento vā.

Yogakkhemaṁ antarāyābhāvaṁ. Sabhāvaguṇenevāti yathāvuttaguṇeneva. Bhoto Gotamassa guṇaṁ saviggahaṁ cakkavāḷaṁ atisambādhaṁ vitthārena sandhāretuṁ appahontato. Bhavaggaṁ atinīcaṁ uparūpari sandhāretuṁ appahontato.

386. Ṭhānagamanādīsu (dī.ni.ṭī.2.35) bhūmiyaṁ suṭṭhu samaṁpatiṭṭhitā pādā etassāti suppatiṭṭhitapādo. Taṁ pana Bhagavato suppatiṭṭhitapādataṁ byatirekamukhena vibhāvetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha aggatalanti aggapādatalaṁ. Paṇhīti paṇhitalaṁ. Passanti pādatalassa dvīsu passesu ekekaṁ, ubhayameva vā pariyantaṁ passaṁ. Suvaṇṇapādukatalaṁ viya ujukaṁ nikkhipiyamānaṁ. Ekappahārenevāti ekakkhaṇeyeva. Sakalaṁ pādatalaṁ bhūmiṁ phusati nikkhipane. Ekappahāreneva sakalaṁ pādatalaṁ bhūmito uṭṭhahatīti yojanā.

Tatrāti (MṬ.91./CS:pg.2.172) tāya suppatiṭṭhitapādatāya anupubbaninnāva acchariyabbhutaṁ idaṁ vuccamānaṁ nissandaphalaṁ. Vuttamevatthaṁ satthu tidivagamanena supākaṭaṁ kātuṁ “tathā hī”ti-ādiṁ vatvā “na hī”ti-ādinā taṁ samattheti. Tena paṭhamalakkhaṇatopi dutiyalakkhaṇaṁ mahānubhāvanti dasseti. Tathā hi vakkhati “antamaso cakkavattirañño parisaṁ upādāya sabbopi cakkalakkhaṇasseva parivāro”ti. Yugandharapabbatassa tāvatiṁsabhavanassa ca pakatipadanikkhepaṭṭhānupasaṅkamane neva Buddhānaṁ, na devatānaṁ ānubhāvo, atha kho Buddhānaṁ lakkhaṇānubhāvoti imamatthaṁ nidassitaṁ. Sīlatejena …pe… dasannaṁ pāramīnaṁ ānubhāvenāti idampi lakkhaṇanibbattakammavisesakittanamevāti daṭṭhabbaṁ. Sabbāvantehīti sabbapadesavantehi.

Nābhiparicchinnāti nābhiyaṁ paricchinnā paricchedavasena ṭhitā. Nābhimukhaparikkhepapaṭṭoti pakaticakkassa akkhabbhāhatapariharaṇatthaṁ nābhimukhe ṭhapetabbaparikkhepapaṭṭo. Nemimaṇikāti nemiyaṁ āvaḷibhāvena ṭhitamaṇikālekhā.

Sambahulavāroti bahuvidhalekhaṅgavibhāvanavāro. Sattīti āvudhasatti. Sirivacchoti sirimukhaṁ. Nandīti dakkhiṇāvaṭṭaṁ. Sovattikoti sovatti-aṅko. Vaṭaṁsakoti āveḷaṁ. Vaḍḍhamānakanti purisahāri purisaṅgaṁ. Morahatthakoti morapiñchakalāpo, morapiñcha parisibbito vā bījaniviseso. Vālabījanīti cāmarivālaṁ. Siddhatthādi puṇṇaghaṭapuṇṇapātiyo. “Cakkavāḷo”ti vatvā tassa padhānāvayave dassetuṁ “himavā sineru …pe… sahassānī”ti vuttaṁ.

Āyatapaṇhīti idaṁ aññesaṁ paṇhito dīghataṁ sandhāya vuttaṁ, na pana atidīghatanti āha “paripuṇṇapaṇhī”ti. Yathā pana paṇhilakkhaṇaṁ paripuṇṇaṁ nāma hoti, taṁ byatirekamukhena dassetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Āraggenāti maṇḍalāya sikhāya. Vaṭṭetvāti yathā suvaṭṭaṁ hoti, evaṁ vaṭṭetvā. Rattakambalageṇḍukasadisāti rattakambalamayageṇḍukasadisā.

Makkaṭassevāti vānarassa viya. Dīghabhāvena samataṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ. Niyyāsatelenāti chadikaniyyāsādiniyyāsasammissena telena.

Talunāti (MṬ.91./CS:pg.2.173) sukumārā.

Cammenāti aṅgulantaraveṭhitacammena. Paṭibaddha-aṅgulantaroti ekato sambaddha-aṅgulantaro. Ekappamāṇāti dīghato samānappamāṇā. Yavalakkhaṇanti abbhantarato aṅgulipabbeṭhitaṁ yavalakkhaṇaṁ. Paṭivijjhitvāti taṁtaṁpabbānaṁ samānadesatāya aṅgulīnaṁ pasāritakāle aññamaññaṁ vijjhitāni viya phusitvā tiṭṭhanti.

Saṅkhā vuccanti gopphakā, uddhaṁ saṅkhā etesanti ussaṅkhā, pādā. Piṭṭhipādeti piṭṭhipādasamīpe. Sukhena pādā parivattanti pādanāmanādīsu, teneva gacchantānaṁ tesaṁ heṭṭhā pādatalāni dissanti. Tenāti gopphakānaṁ piṭṭhipādato uddhaṁ patiṭṭhitattā. Caturaṅgulamattañhi tāni uddhaṁ ārohitvā patiṭṭhahanti, niguḷhāni ca honti, na aññesaṁ viya paññāyamānāni. Satipi desantarappavattiyaṁ niccaloti dassanatthaṁ nābhiggahaṇaṁ.

Yasmā eṇīmigassa samantato ekasadisamaṁsā anukkamena uddhaṁ thūlā jaṅghā honti, tasmā vuttaṁ “eṇīmigasadisajaṅghā”ti. Paripuṇṇajaṅghoti samantato maṁsūpacayena paripuṇṇajaṅgho. Tenāha “na ekato”ti-ādi.

Etenāti “anonamanto”ti-ādivacanena, jāṇuphāsubhāvadīpanenāti attho. Avasesajanāti iminā lakkhaṇena rahitā janā. Khujjā vā honti heṭṭhimakāyato uparimakāyassa rassatāya. Vāmanā vā uparimakāyato heṭṭhimakāyassa rassatāya. Etena ṭhapetvā sammāsambuddhaṁ cakkavattinañca itare sattā khujjā vāmanā cāti dasseti.

Ohitanti samohitaṁ antogadhaṁ. Tathābhūtaṁ pana taṁ tena channaṁ hotīti āha “paṭicchannan”ti.

Suvaṇṇavaṇṇoti suvaṇṇavaṇṇavaṇṇoti ayamettha atthoti āha “jātihiṅgulakenā”ti-ādi. Svāyamattho āvuttiñāyena ca veditabbo. Sarīrapariyāyo idha vaṇṇasaddoti adhippāyena paṭhamavikappaṁ vatvā tathārūpāya pana ruḷhiyā abhāvaṁ manasi katvā vaṇṇadhātupariyāyameva vaṇṇasaddaṁ gahetvā dutiyavikappo vutto.

Rajoti (MṬ.91./CS:pg.2.174) sukhumarajo. Jallanti malīnabhāvāvaho reṇusañcayo. Tenāha “malaṁ vā”ti. Yadi vivaṭṭati, kathaṁ nhānādīti āha “hatthadhovanā”ti-ādi.

Āvaṭṭapariyosāneti padakkhiṇāvaṭṭāya ante.

Brahmuno sarīraṁ purato vā pacchato vā anonamitvā ujukameva uggatanti āha “brahmā viya ujugatto”ti. Passavaṅkāti dakkhiṇapassena vā vāmapassena vā vaṅkā.

Hatthapiṭṭhi-ādivasena satta ussadā etassāti sattussado.

Sīhassa pubbaddhaṁ sīhapubbaddhaṁ, paripuṇṇāvayavatāya sīhapubbaddhaṁ viya sakalo kāyo assāti sīhapubbaddhakāyo. Sīhassevāti sīhassa viya. Saṇṭhantīti saṇṭhahanti. Nānācittenāti vividhacittena. Puññacittenāti pāramitāpuññacittarūpena. Cittitoti sañjātacittabhāvo.

Dvinnaṁ koṭṭānamantaranti dvinnaṁ piṭṭhibāhānaṁ vemajjhaṁ, piṭṭhimajjhassa uparibhāgo. Citaṁ paripuṇṇanti aninnabhāvena citaṁ, dvīhi koṭṭehi samatalatāya paripuṇṇaṁ. Uggammāti uggantvā.

Nigrodhaparimaṇḍalo viya parimaṇḍalo nigrodhaparimaṇḍalo ekassa parimaṇḍalasaddassa lopaṁ katvā. Na hi sabbo nigrodho maṇḍalo. Tenāha “samakkhandhasākho nigrodho”ti. Parimaṇḍalasaddasannidhānena vā parimaṇḍalova nigrodho gayhatīti parimaṇḍalasaddassa lopena vināpi ayamattho labbhatīti āha “nigrodho viya parimaṇḍalo”ti. Yāvatakvassāti o-kārassa va-kārādesaṁ katvā vuttaṁ.

Samavaṭṭitakkhandhoti samaṁ suvaṭṭitakkhandho. Koñcā viya dīghagalā, bakā viya vaṅkagalā, varāhā viya puthulagalāti yojanā. Suvaṇṇāliṅgasadisoti suvaṇṇamayakhuddakamudiṅgasadiso.

Rasaggasaggīti madhurādibhedaṁ rasaṁ gasanti anto pavesantīti rasaggasā, rasaggasānaṁ aggā rasaggasaggā, tā etassa santīti rasaggasaggī. Tenāti ojāya apharaṇena, hīnadhātukattā te bahvābādhā honti.

“Hanū”ti (MṬ.91./CS:pg.2.175) sannissayadantādhārassa samaññā, taṁ Bhagavato sīhahanusadisaṁ, tasmā Bhagavā sīhahanu. Tattha yasmā Buddhānaṁ rūpakāyassa dhammakāyassa ca upamā nāma nihīnupamāva, natthi samānupamā, kuto adhikūpamā, tasmā ayampi nihīnupamāti dassetuṁ “tatthā”ti-ādi vuttaṁ. Tibhāgavasena maṇḍalatāya dvādasiyaṁ pakkhassa candasadisāni.

Dantānaṁ uccanīcatā abbhantarabāhirapassavasenapi veditabbā, na aggavaseneva. Tenāha “ayapaṭṭachinnasaṅkhapaṭalaṁ viyā”ti. Ayapaṭṭanti ca kakacaṁ adhippetaṁ. Visamāti visamasaṇṭhānā.

Vicchinditvā vicchinditvā pavattasaratāya chinnassarāpi. Anekākāratāya bhinnassarāpi. Kākassa viya amanuññasaratāya kākassarāpi. Apalibuddhattāti anupaddutavatthukattā. Vatthunti ca akkharuppattiṭṭhānamāha. Aṭṭhaṅgasamannāgatoti ettha aṭṭhaṅgāni parato āgamissanti. Mañjughosoti madhurassaro.

Karavīkasaddo yesaṁ sattānaṁ sotapathaṁ upagacchati, te attano sarasampattiyā pakatiṁ jahāpetvā avase karonto attano vase vatteti, evaṁ madhuroti dassento “tatridan”ti-ādimāha. Taṁ pītinti taṁ Buddhagataṁ pītiṁ. Teneva nīhārena punappunaṁ pavattantaṁ avijahitvā vikkhambhitakilesā therānaṁ santike laddhadhammassavanasappāyā upanissayasampattiyā paripakkañāṇatāya “sattahi …pe… patiṭṭhāsī”ti. Sattasatamattena orodhajanena saddhiṁ padasāva therānaṁ santikaṁ upagatattā “sattahi jaṅghāsatehi saddhin”ti vuttaṁ.

Abhinīlanettoti adhikanīlanetto. Adhikanīlatā ca sātisayaṁ nīlabhāvena veditabbā, na nette nīlavaṇṇasseva adhikabhāvatoti āha “na sakalanīlanettovā”ti-ādi. Pītalohitavaṇṇā setamaṇḍalagatarājivasena, nīlasetakāḷavaṇṇā pana taṁtaṁmaṇḍalavaseneva veditabbā.

Cakkhubhaṇḍanti akkhidalanti keci, akkhidalapattanti aññe. Akkhidalehi pana saddhiṁ akkhibimbanti veditabbaṁ. Evañhi viniggatagambhīrajotanāpi yuttā hoti.

Uṇṇāsaddo (MṬ.91./CS:pg.2.176) loke avisesato lomapariyāyo, idha pana lomavisesavācakoti āha “uṇṇaloman”ti. Nalāṭamajjhajātāti nalāṭamajjhagatā. Odātatāya upamā, na mudutāya. Rajatapubbuḷakāti rajatamayatārakā.

Dve atthavase paṭicca vuttanti yasmā Buddhā cakkavattino ca paripuṇṇanalāṭatāya paripuṇṇasīsabimbatāya ca “uṇhīsasīsā”ti vuccanti, tasmā te dve atthavase paṭicca “uṇhīsasīso”ti idaṁ vuttaṁ. Idāni taṁ atthadvayaṁ Bhagavati suppatiṭṭhitanti dassetuṁ “Tathāgatassahī”ti-ādi vuttaṁ. Saṇhatamatāya suvaṇṇavaṇṇatāya ca rañño baddha-uṇhīsapaṭṭo viya virocati. Kappasīsāti dvidhābhūtasīsā. Phalasīsāti phalasadisasīsā. Aṭṭhisīsāti maṁsassa abhāvato tacopariyonaddha-aṭṭhimattasīsā. Tumbasīsāti lābusadisasīsā. Pabbhārasīsāti piṭṭhibhāgena olambamānasīsā. Purimanayenāti paripuṇṇanalāṭatāpakkhena. Uṇhīsaveṭhitasīso viyāti uṇhīsapaṭṭena veṭhitasīsapadeso viya. Uṇhīsaṁ viyāti chekena sippinā viracita-uṇhīsamaṇḍalaṁ viya.

Kammanti yena yena kammena yaṁ yaṁ lakkhaṇaṁ nibbattaṁ, taṁ taṁ kammaṁ. Kammasarikkhakanti tassa tassa lakkhaṇassa taṁkammānurūpatā. Lakkhaṇanti tassa mahāpurisalakkhaṇassa aviparītasabhāvo. Lakkhaṇānisaṁsanti taṁ lakkhaṇapaṭilābhena laddhabbaguṇo. Imāni kammādīnīti imāni anantaraṁ vuttāni kammakammasarikkhakādīni dassetvā taṁ sarūpato vibhāvetvā kathetabbāni saṁvaṇṇakena.

Ratanavicittasuvaṇṇatoraṇaṁ tasmiṁ kāle manussaloke natthīti vuttaṁ “devanagare”ti. Sabbaso supupphitasālarukkho asādhāraṇasobho manussūpacāre na labbhatīti āha “selantaramhī”ti. Kiriyācāranti kāyikavācasikakiriyāpavattiṁ.

387. Satatapāṭihāriyanti satataṁ carimabhave sabbakālaṁ lakkhaṇanibbattakakammānubhāvahetukaṁ Buddhāveṇikaṁ pāṭihāriyaṁ. Buddhānaṁ atidūre pādaṁ nikkhipitukāmānampi nātidūre eva nikkhipanaṁ hotīti “na atidūre ṭhapessāmīti (MṬ.91./CS:pg.2.177) uddharatī”ti vuttaṁ. Pakatisañcaraṇavasenetaṁ vuttaṁ, tādisena pādena anekayojane ṭhapessāmīti uddharaṇampi hotiyeva. Atidūraṁ hīti-ādi pamāṇātikkame dosadassanaṁ. Evaṁ satīti evaṁ dakkhiṇapādavāmapādānaṁ yathādhippetapatiṭṭhitaṭṭhāne sati. Padavicchedoti padavāravicchedo. Yādisaṁ pasārento vāmapādassa uddharaṇaṁ patiṭṭhānañca, dakkhiṇapādassa tādisameva, iti nesaṁ uddharaṇapatiṭṭhānānaṁ samānato aññamaññabhāvena anūnānadhikatāya vuttaṁ “dakkhiṇapādakiccaṁ vāmapādena niyamitaṁ, vāmapādakiccaṁ dakkhiṇapādena niyamitan”ti.

Divāti upakaṭṭhāya velāya. Vihārabhattatthāyāti vihāre yathāvuddhaṁ gahetabbabhattatthāya. Pacchato āgacchantoti pakatigamanena pacchato āgacchanto. Okāsaṁ na labhatīti padanikkhepaṭṭhānaṁ na labhati. Ūrupariyāyo idha satthi-saddoti āha “na ūruṁ unnāmetī”ti. Daṇḍaṅkusaṁ vuccati dīghadaṇḍo aṅkuso, tena rukkhasākhaṁ chindato purisassa yathā pacchābhāgena pādānaṁ osakkanaṁ hoti, evaṁ Bhagavato pādā na osakkantīti āha “rukkhasākhāchedana …pe… osakkāpetī”ti. Obaddhānābaddhaṭṭhānehi pādaṁ koṭṭento viyāti ābaddhaṭṭhānena anābaddhaṭṭhānena ca pādakhaṇḍaṁ koṭṭetvā thaddhaṁ karonto viya. Na ito cito ca cāletīti aparāparaṁ na cāleti. Ussaṅkhapādatāya sukheneva pādānaṁ parivattanato nābhito paṭṭhāya uparimakāyo na iñjatīti heṭṭhimakāyova iñjati. Tenāha “uparima …pe… niccalo hotī”ti. Na jānāti aniñjanato. Kāyabalenāti gamanapayogasaṅkhātena kāyagatena visesabalena. Javagamanahetubhūtena vā kāyabalena. Tenāha “bāhā khipanto”ti-ādi. Javena gacchanto hi bāhā khipati, sarīrato sedā muccanti. Nāgāpalokitavasenāti nāgassa apalokanamiva sakalakāyeneva parivattetvā apalokanavasena.

Anāvaraṇañāṇassāti anāvaraṇañāṇabalena dassanassa. Anāvaraṇavāro pana kāye patiṭṭhitarūpadassanampi anāvaraṇamevāti dassanatthaṁ vutto. Indakhīlato paṭṭhāyāti nagaradvāre indakhīlato paṭṭhāya. Pakati-iriyāpathenevāti (MṬ.91./CS:pg.2.178) onamanādiṁ akatvā ujukagamanādinā eva. Yadi evaṁ koṭṭhakadvāragehappavese kathanti āha “daliddamanussānan”ti-ādi. Parivattentenāti nipajjanatthaṁ kāyaṁ parivattentena.

Hatthehi gahetvāti ubhohi hatthehi ubhosu kaṭippadesesu pariggahetvā. Patati nisīdanaṭṭhāne nipajjanavasena patati. Orimaṁ aṅgaṁ nissāya nisinnoti pallaṅkamābhujitvā ukkuṭikanisajjāya uparimakāyaṁ heṭṭhimakāye patiṭṭhapentoyeva bhārīkaraṇavasena orimaṅgaṁ nissāya nisinno. Ghaṁsantoti ānisadadesena āsanaṭṭhānaṁ ghaṁsanto. Pārimaṅganti satthibhāgasammaddaṁ ānisadapadesaṁ. Tathevāti ghaṁsanto eva. Olambakaṁ dhārento viyāti Olambakasuttaṁ otārento viya. Tena ujukameva nisīdanamāha. Sarīrassa garukabhāvahetūnaṁ dūrato samupāyitabhāvena sallahukabhāvato tūlapicuṁ ṭhapento viya.

Appesakkhānaṁ mahānubhāvagehappavese siyā chambhitattaṁ, cittakkhobho, darathavasena nānappakārakappanaṁ, bhayavasena taṇhāvasena paritassanaṁ, taṁ sabbaṁ Bhagavato natthīti dassetuṁ pāḷiyaṁ “na chambhatī”ti-ādi (ma.ni.2.387) vuttanti āha “na chambhatī”ti-ādi.

Udakaṁ dīyati etenāti udakadānaṁ, bhiṅkārādi udakabhājanaṁ. Baddhaṁ katvāti hatthagatamattikaṁ viya attano vase avattantaṁ katvā. Parivattetvāti kujjitvā. Vichaḍḍayamāno udakassa vikkhipanavasena chaḍḍayamāno.

Tathā na gaṇhāti, byañjanamattāya eva gaṇhanto. Bhattaṁ vā amanāpanti ānetvā yojanā. Byañjanena ālopa-atināmanaṁ, ālopena byañjana-atināmananti imesu pana dvīsu paṭhamameva asāruppatāya aniṭṭhaṁ vajjetabbanti pāḷiyaṁ paṭikkhittanti daṭṭhabbaṁ. Sabbatthevāti sabbasmiṁ āharitabbavatthusmiṁ supaṇītabhāvena raso pākaṭo hoti ñāṇena pariññātattā. Rasagedho pana natthi setughātattā.

Assāti “neva davāyā”ti-ādipadassa. Vuttametanti “Visuddhimagge vinicchayo āgato”ti Sabbāsavasutte (ma.ni.1.23) saṁvaṇṇayantena vuttametaṁ, tasmā (MṬ.91./CS:pg.2.179) na ettha taṁ vattabbanti adhippāyo, tasmā yo tasmiṁ tasmiṁ vinicchaye visesavādo icchitabbo. So paramatthamañjūsāya Visuddhimaggavaṇṇanāya vuttanayeneva veditabbo. Pattassa gahaṇaṭṭhānanti hatthena pattassa gahaṇapadesaṁ. Vinivattitvāti patte sabbaṁ āmisagataṁ saddhiṁ bhattena vinivattitvā gacchati. Pamāṇātikkantanti kelāyanavasena atikkantapamāṇaṁ ārakkhaṁ ṭhapeti. Cīvarabhogantaranti cīvarapaṭalantaraṁ. Udarena akkamitvāti udareneva sannirumbhitvā.

Appattakālaṁ abhimukhaṁ nāmeti upanāmetīti atināmeti, pattakālaṁ atikkāmento nāmeti apanetīti atināmeti. Ubhayampi ekajjhaṁ gahetvā pāḷiyaṁ “na ca anumodanassa kālamatināmetī”ti vuttanti dassento “yo hī”ti-ādimāha.

Vegagamanena paṭisaṁmuñcitvā dhāvitvā gacchati. Accukkaṭṭhanti ativiya uddhaṁ katvā kaḍḍhitapārutaṁ. Tenāha “yo hi yāva hanukaṭṭhito …pe… hotī”ti. Accokkaṭṭhanti ativiya heṭṭhā katvā kaḍḍhitapārutaṁ. Tenāha “yāva gopphakā otāretvā”ti. Ubhato ukkhipitvāti dakkhiṇato vāmatoti ubhosu passesu uttarāsaṅgaṁ ukkhipitvā. Thananti dakkhiṇathanaṁ.

Vissaṭṭhoti vimutto. Tenāha “vissaṭṭhattāyeva cesa viññeyyo”ti. Yasmā amuttavādino vacanaṁ avissaṭṭhatāya na siniyhati, na evaṁ muttavādinoti āha “siniddho”ti. Viññeyyoti suparibyattatāya akkharato ca byañjanato ca viññātuṁ sakkuṇeyyo. Tenāha “pākaṭo”ti. Viññāpaniyoti vijānitabbo. Byañjanavaseneva cettha viññeyyatā veditabbā ghosassa adhippetattā. Madhuroti piyo pemanīyo apalibuddho. Savanamarahati, savanassa sotassa hitoti vā savanīyo. Sampiṇḍitoti sahito. Bhagavato hi saddo uppattiṭṭhānakatāsañcitattā sahitākāreneva āpāthamāgacchati, na ayosalākāya pahaṭakaṁsathālaṁ viya vippakiṇṇo. Tenāha “avisārī”ti. Gambhīroti yathā gambhīravatthuparicchindanena ñāṇassa gambhīrasamaññā, evaṁ gambhīraṭṭhānasambhavato saddassa gambhīrasamaññāti āha “gambhīroti gambhīrasamuṭṭhito”ti (MṬ.91./CS:pg.2.180) Ninnādavāti savisesaṁ ninnādavā. Svāyaṁ viseso gambhīrabhāvasiddhoti āha “gambhīrattāyeva cesa ninnādī”ti. Evamettha cattāri aṅgāni caturaṅganipphādīni veditabbāni. Akāraṇā mā nassīti Buddhānubhāvena viya sarassa parisapariyantatā vuttā, dhammatāvaseneva pana sā veditabbā tassa mūlakāraṇassa tathā avaṭṭhitattā.

Paccosakkitvāti paṭinivattitvā. Samussitakañcanapabbataṁ viya upari indanīlaratanavitatasikhaṁ vijjullatābhūsitaṁ. Mahāpathavī-ādayo satthuguṇapaṭibhāgatāya nidassanaṁ, kevalaṁ mahantatāmattaṁ upādāya nidassitā.

390. Appaṭisaṁviditoti anārocito. Āgamanavasena cettha paṭisaṁveditanti āha “aviññāta-āgamano”ti. Uggatabhāvanti kulabhogavijjādīhi uḷārabhāvaṁ. Anuddayasampannāti kāruṇikā.

391. Sahasāva okāsakaraṇena uccakulīnatā dīpitā hotīti āha “vegena uṭṭhāya dvidhā bhijjitvā”ti-ādi.

Nārisamānanāmanti itthi-atthajotakanāmaṁ. Tenāha “itthiliṅgan”ti. Avhātabbāti kathetabbā.

394. Ekanīhāreneva aṭṭha pañhe byākaronto. “Pubbenivāsaṁ …pe… pavuccatī”ti iminā pubbenivāsassa viditakāraṇaṁ vuttanti āha “tassa pubbenivāso pākaṭo”ti. Dibbacakkhuñāṇaṁ kathitaṁ tassa paribhaṇḍañāṇabhāvato yathākammūpagañāṇassa. “Jātikkhayaṁ patto, abhiññā vosito”ti ca vuttattā munīti asekkhamuni idhādhippetoti āha “arahattañāṇamoneyyena samannāgato”ti.

Kilesarāgehi kilesavivaṇṇatāhi. Jātikkhayappattattā “atho jātikkhayaṁ patto”ti vuttattā. Abhijānitvāti abhivisiṭṭhatāya aggamaggapaññāya ñatvā. Idāni paṭisambhidāyaṁ āgatanayena pariññāpahānabhāvanāsacchikiriyāsamāpattīnaṁ pāragamanena pāragūti ayamettha atthoti dassetuṁ “pāragūti vā”ti-ādi vuttaṁ. Abhiññeyyadhammānaṁ jānanavasena abhiññāpāragū. Tādisoti yādiso “pāragū sabbadhammānan”ti padadvayena (MṬ.91./CS:pg.2.181) vutto, tādiso. Chahi ākārehīti pajānanādīhi yathāvuttehi chahi ākārehi.

Kāmañcettha dve eva pucchāgāthā dve ca vissajjanāgāthā, pucchāpaṭipāṭiyā pana asaṅkarato ca vissajjanaṁ pavattati, taṁ niddhāretuṁ kiṁ panāti-ādi vuttaṁ. Vedehi gatattāti vedehi maggañāṇehi pāraṅgatattā. Pubbenivāsanti-ādīhi vijjānaṁ atthitāya bodhitattā. Pāpadhammānanti chattiṁsapāpadhammānaṁ sotthānaṁ maggaṁ pāpanena nissesato sodhitattā.

395. Dhammo nāma arahattamaggo kusaladhammesu ukkaṁsapāramippattiyā ukkaṭṭhaniddesena. Tassa anurūpadhammabhāvato anudhammo nāma heṭṭhimamaggaphaladhammā. Yo satthu santike dhammaṁ sutvā yathānusiṭṭhaṁ na paṭipajjati, so Tathāgataṁ dhammādhikaraṇaṁ viheṭheti nāma. Yo pana paṭipajjanto ca dandhābhiññatāya kammaṭṭhānasodhanatthaṁ antarantarā Bhagavantaṁ upasaṅkamitvā anekavāraṁ kathāpeti, so ettāvatā dhammādhikaraṇaṁ Tathāgataṁ viheṭhetīti na vattabbo. Na hi Bhagavato dhammadesanāya parissamo atthi, ayañca attho Mahāsudassanasuttādīhi (dī.ni.2.241ādayo) dīpetabbo, tasmā-- “saccadhammassa anudhamman”ti vattabbe vuttameva byatirekamukhena vibhāvetuṁ “na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesī”ti vuttanti daṭṭhabbaṁ. Tattha parinibbāyīti parakāle cettha parinibbānampi saṅgayhati, taṁ pana imasmiṁ gahitameva hotīti āha “desanāya arahatteneva kūṭaṁ gahitan”ti.

Brahmāyusuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.92.) 2.Selasuttavaṇṇanā

396. Keṇiyoti tassa nāmaṁ, pubbe keṇiyā jīvikākappanatoti vadanti. Jaṭiloti jaṭādharo. Brāhmaṇajātikattā koṭisāratāya ca brāhmaṇamahāsālo. Payojetvā nissayo hutvā vasati, rattiṁ kāmasampattiṁ anubhavatīti vā yojanā. Susaṅkhatanti sappimadhusakkarādīhi ceva maricasiṅgīverādīhi ca suṭṭhu abhisaṅkhataṁ.

Paṭikkhepapasannatāyāti (MṬ.92./CS:pg.2.182) ahovatāyaṁ appiccho, yo nimantiyamānopi na sādiyatīti upanimantiyamānassa paṭikkhepe titthiyānaṁ pasannabhāvatoti. Taṁ kathaṁ? Viruddhametanti “akāraṇametan”ti paṭikkhipati.

398. Kappasahassehipi …pe… ahosīti idaṁ nānussavasiddhaṁ anumānaggahaṇaṁ sandhāyāha. Padeti uttarapadalopena niddesoti āha “padappamāṇe”ti. Pajjati nikkhipati etthāti vā padaṁ pakatiyā pādanikkhipaṭṭhānaṁ, tasmiṁ pade. Kīḷāpasutatādinā pamādaṁ āpajjati. Bodhisattacārikanti dukkaracariyaṁ sandhāya vadati.

399. Paripuṇṇatāyāti anūnatāya. Ahīnaṅgatāyāti avekallabhāvato. Rocatīti ruci, dehappabhā, sobhaṇā ruci etassāti suruci. Ārohasampatti kāyassa pamāṇayutta-uccatā. Pariṇāhasampatti kisathūlabhāvavajjitapariṇāhatā. Saṇṭhānasampatti avayavānaṁ susaṇṭhitatā. Cārudassanoti piyadassano tenāha “sucirampī”ti-ādi. Suvaṇṇasadisavaṇṇoti jātihiṅgulakena madditvā silānighaṁseneva parikammaṁ katvā ṭhapitaghanasuvaṇṇarūpavaṇṇo. Mahāpurisabhāvaṁ byañjenti pakāsentīti byañjanāni, mahāpurisalakkhaṇānīti āha “paṭhamaṁ vuttabyañjanānevā”ti.

Pubbe vuttanti “surucī”ti pubbe vuttaṁ, “ādiccova virocasī”ti puna vuttaṁ. “Cārudassano suvaṇṇavaṇṇosī”ti pubbe vuttaṁ, “kalyāṇadassano bhikkhu kañcanābhattaco”ti puna vuttanti imamatthaṁ sandhāyāha “uttaragāthāyapi eseva nayo”ti. Sātisayaṁ uttamavaṇṇe vaṇṇetvā uttamavaṇṇinoti padena santaṁ pakāsetīti āha “uttamavaṇṇasampannassā”ti. Uttamasārathīti seṭṭhapurisasārathi. Tattha tattha jambuvanasaṇḍamaṇḍitatāya Jambudīpo “jambusaṇḍo”ti vuccati. Issariyanti cakkavattissariyaṁ.

Jātikhattiyāti jātimanto khattiyā. Rājābhirājāti ettha abhi-saddo pūjatthoti āha “rājūnaṁ pūjanīyo”ti.

Appamāṇāti aparimāṇā lokadhātuyo. “Yāvatā pana ākaṅkheyyā”ti (a.ni.3.81) hi vuttaṁ. Dhammarājā anuttaroti ettha vutta-anuttarabhāvaṁ “yāvatā (MṬ.92./CS:pg.2.183) hī”ti-ādinā pākaṭataraṁ katvā dhammarājabhāvaṁ vibhāvetuṁ “svāhan”ti-ādi vuttaṁ. Dhammenāti paṭivedhadhammena. Tenāha “anuttarenevā”ti. Anuttarenāti visiṭṭhena uttamena. Imasmiṁ pakkhe dhammenāti paṭipattidhammenātipi saṅgayhati. Pariyattidhammenāti desanādhammena āṇācakkaṁ pavattemīti yojanā. Desanāñāṇapaṭivedhañāṇavibhāgaṁ dhammacakkameva vā. Appaṭivattiyanti paṭivattituṁ asakkuṇeyyaṁ.

Tathāgatena jātoti Tathāgatena hetunā ariyāya jātiyā jāto. Hetu-atthe karaṇavacanaṁ. Anujātoti ca vutte anu-saddassa vasena Tathāgatanti ca upayogavacanameva hoti, so ca anu-saddo hetu-atthajotakoti āha “Tathāgataṁ hetuṁ anujāto”ti. Avaññātabbabhāvena jātoti avajāto duppaṭipannattā. Tenāha “dussīlo”ti. Tathā hi vuttaṁ kokālikaṁ ārabbha “purisantakali avajāto”ti. Putto nāma na hoti tassa ovādānusāsaniyaṁ aṭṭhitattā. Evamāhāti “anujāto tathāgatan”ti evamāha.

Vijjāti maggavijjā. Ukkaṭṭhaniddesena vimuttīti phalavimutti. Nanu ca maggo bhāvetabbena gahitoti? Saccaṁ gahito, sabbe ca pana satta dhammā abhiññeyyāti vijjāya abhiññeyyabhāvo vutto. Iminā vā nayena sabbesampi abhiññeyyabhāvo vutto evāti veditabbo. Phalena vinā hetubhāvasseva abhāvato hetuvacanena phalasiddhi, nirodhassa ca sampāpanena maggassa hetubhāvo. Dukkhassa nibbattanena taṇhāya samudayabhāvoti imamatthaṁ saṅgahitameva atthato āpannattā. Yuttahetunāti yuttiyuttena hetunā Buddhabhāvaṁ sādheti saccavinimuttassa bujjhitabbassa abhāvato saccasambodhaneneva ca tassa anavasesato Buddhattā. Atthavacanañcetaṁ, payogavacanāni pana-- brāhmaṇa, ahaṁ sammāsambuddho sabbathā aviparītadhammadesano, sammāsambuddhattā sabbattha aviparītamācikkhati yathāhaṁ sabbamaggadesakoti Kiṁ pana Bhagavā sayameva attano sammāsambuddhabhāvaṁ ārocetīti? Mahākaruṇāya aññesaṁ mahāvisayato. Tattha “ekomhi sammāsambuddho, sabbābhibhū sabbavidūhamasmī”ti-ādīni (mahāva.11 ma.ni.1.285 2.341 kathā.405) suttapadāni idameva ca suttapadaṁ etassa atthassa sādhakaṁ.

Sallakantanoti (MṬ.92./CS:pg.2.184) sallānaṁ samucchinnattā. Rogassāti kilesarogassa. Tasmāti apunapavattipādanena tikicchanato. Brahmaṁ vā seṭṭhaṁ sammāsambodhiṁ pattoti brahmabhūto. Evaṁ āgatāyāti iminā--

“Kāmā te paṭhamā senā, dutiyā arati vuccati;

Tatiyā khuppipāsā te, catutthī taṇhā pavuccati.

Thinamiddhaṁ tepañcamaṁ thinamiddhaṁ te, chaṭṭhā bhīrū pavuccati;

Sattamī vicikicchā te, makkho thambho te aṭṭhamo.

Lābho siloko sakkāro, micchāladdho ca yo yaso;

Yo cattānaṁ samukkaṁse, pare ca avajānati.

Esā namuci te senā, kaṇhassābhippahārinī”ti. (su.ni.438-441).

Evaṁ vuttaṁ navavidhaṁ senaṁ saṅgayhati. Vase vattetvāti samucchindanena anuppādatāpādanena vase vattetvā. Kutoci abhayo nibbhayo.

Sayameva daṭṭhabbanti yena yena adhigato, tena tena parasaddhāya gantabbaṁ hitvā asammohato paccavekkhaṇāñāṇeneva sāmaṁ daṭṭhabbaṁ. Tenāha “paccakkhan”ti. Pasaṭṭhā diṭṭhi sandiṭṭhi. Yathā rathena jayatīti rathiko, evaṁ idaṁ maggabrahmacariyaṁ sandiṭṭhiyā jayatīti sandiṭṭhikaṁ. Atha vā diṭṭhanti dassanaṁ vuccati, diṭṭhameva sandiṭṭhaṁ, sandassananti attho. Sandiṭṭhaṁ arahatīti sandiṭṭhiko yathā vatthayugaṁ arahatīti vatthayugiko. Sandiṭṭhikaṁ phaladānaṁ sandhāya nāssa kāloti akālaṁ, akālameva akālikaṁ, na kālantaraṁ khepetvā phalaṁ deti, attano pana pavattisamanantarameva phalaṁ detīti attho. Atha vā attano phalappadāne pakaṭṭho kālo patto assāti kāliko, lokiyo kusaladhammo, idaṁ pana samanantaraphalattā na kālikaṁ.

400. “Mahāyaññaṁ pavattayī”ti-ādīsu kevalaṁ dānadhammādīsu yaññapariyāyasambhavato “brāhmaṇānaṁ yaññābhāvato”ti vuttaṁ. Brāhmaṇā hi “aggimukhā devā”ti aggijuhanapubbakaṁ yaññaṁ vidahanti. Tenāha “aggijuhanappadhānāti attho”ti “bhūrbhuva: sva:” iti sāvittī pubbakattā mukhaṁ pubbaṅgamaṁ (MṬ.92./CS:pg.2.185) “Mukhamiva mukhan”ti-ādīsu viya idhāpi padhānapariyāyo mukhasaddoti dassento “manussānaṁ seṭṭhato rājā ‘mukhan’ti vutto”ti āha. Ādhāratoti ogāhantīnaṁ nadīnaṁ ādhārabhāvato paṭisaraṇato gantabbaṭṭhānabhāvato. Saññāṇatoti candayogavasena ajja asukanakkhattanti paññāyanato. Ālokakaraṇatoti nakkhattāni abhibhavitvā ālokakaraṇato. Sommabhāvatoti sītahimavāsītavātūpakkharabhāvato. Tapantānanti dīpasikhā aggijālā asanivicakkanti evamādīnaṁ vijjalantānaṁ. Āyamukhaṁ aggadakkhiṇeyyabhāvena.

Dibbacakkhu dhammacakkhu paññācakkhu Buddhacakkhu samantacakkhūti imehi pañcahi cakkhūhi. Te saraṇassāti te saraṇassa ca, te saraṇabhāvamūlakattā itaradvayassa ca, yathāvutta te-padena vuttatthato parassa cāti attho. Idaṁ vuttaṁ hoti-- “te tuyhaṁ, itarassa ca saraṇassa aho ānubhāvo”ti. Āvuttivasena vā te saraṇassāti ettha attho vibhāvetabbo-- tuyhaṁ saraṇabhūtassa ca itarasaraṇassa ca ānubhāvoti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Selasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.93.)3.Assalāyanasuttavaṇṇanā

401. Aññamaññavisiṭṭhattā visadisaṁ rajjaṁ virajjaṁ, virajjato āgatā, tattha jātāti vā verajjakā, evaṁ jātā kho pana te, yasmā vatthābharaṇādivibhāgena nānappakārā honti, tasmā vuttaṁ “Nānāverajjakānan”ti. Aṭṭhakathāyaṁ pana verajjasseva vasena nānappakāratā vuttā. Yaññupāsanādināti yaññānubhavanamantajjhenadakkhiṇapariyesanādinā. Catuvaṇṇasādhāraṇanti khattiyādīnaṁ catunnaṁ vaṇṇānaṁ sādhāraṇaṁ saṁsārasuddhipāpatassanaṁ. Nhānasuddhiyāti titthasamuddakhātesu mantajappanapubbakaṁ sāyaṁtatiya-udakorohanādinhānasuddhiyā. Bhāvanāsuddhiyāti paramajotibhūtāya purisabhāvanāsaṅkhātāya suddhiyā. Vāpitasiroti oropitakeso. Tameva hi siro vāpitanti vuccati.

Sabhāvavādīti (MṬ.93./CS:pg.2.186) yathābhūtavādī. Pabbajantāti brāhmaṇapabbajjaṁ upagacchantā, tasmā brāhmaṇānaṁ pabbajjāvidhānaṁ sikkhantena bhotā “brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā”ti ayaṁ vidhi sahetuko sa-upādāno sakkaccaṁ uggahito, tasmā tuyhaṁ parājayo natthi …pe… evamāhaṁsu.

402. Laddhibhindanatthanti “brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā”ti evaṁ pavattaladdhiyā viniveṭhanatthaṁ. Puttapaṭilābhatthāyāti “evaṁ mayaṁ pettikaṁ iṇadhāraṁ sodheyyāmā”ti laddhiyaṁ ṭhatvā puttapaṭilābhatthāya. Ayañhettha adhammikānaṁ brāhmaṇānaṁ ajjhāsayo. Nesanti brāhmaṇānaṁ. Saccavacanaṁ siyāti “brahmuno puttā”ti-ādivacanaṁ saccaṁ yadi siyā brāhmaṇīnaṁ …pe… bhaveyya, na cetaṁ atthi. Mahābrahmuno mukhato jātoti vādacchedakavādo mukhatojātacchekavādo. Assalāyanoviññū jātiko “nirakkhepaṁ samaṇena Gotamena vuttan”ti jānantopi sahagatānaṁ brāhmaṇānaṁ cittānurakkhaṇatthaṁ “kiñcāpi bhavaṁ Gotamo”ti-ādimāha.

403. Idāni brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇoti vādaṁ bhindituṁ “sutaṁ te yonakakambojesū”ti-ādi āraddhaṁ. Yadi brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, sabbattha brāhmaṇova seṭṭho bhaveyya, atha kasmā yonakakambojādijanapadesu brāhmaṇānaṁ seṭṭhabhāvo natthi? Evañhi tattha vaṇṇā tasmā “brāhmaṇova seṭṭho”ti laddhimattametaṁ. Tesu hi janapadesu janā ekajjhaṁ sannipatitvā sammantayitvā katikaṁ akaṁsu, dāsaṁ sāmikaṁ katvā itare sabbe taṁ pūjetvā tassa vase vattanti, yo tesaṁ ayyo hoti itare sabbe tassa dāsā honti, te katipayasaṁvaccharātikkamena tassa kiñci dosaṁ disvā taṁ tato ṭhānato apanetvā aññaṁ ṭhapenti, iti so ayyo hutvā dāso hoti, itaro dāso hutvā ayyo hoti, evaṁ tāva keci “ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotī”ti ettha atthaṁ vadanti. Aṭṭhakathāyaṁ pana purimavaseneva tamatthaṁ dassetuṁ “brāhmaṇo sabhariyo”ti-ādi vuttaṁ. Vayappatte putte asatīti idaṁ vakkhamānassa dārakassa dāyajjasāmikabhāvassa tāva dassanaṁ. Mātito suddhoti ettha (MṬ.93./CS:pg.2.187) yo mātito suddhattā ayyo, pitito asuddhattā dāso hoti, so eva pitito asuddhattā dāso hutvā mātito ayyo hotīti jātiṁ sambhedeti. Sova sabbena sabbaṁ hotīti na sakkā vattunti apare. Ko thāmoti mahante lokasannivāse anamatagge atīte kāle itthīnaṁ vā citte anavaṭṭhite dāsā dāsā eva honti, ayyā ayyā eva hontīti ettha ko ekantiko sahetuko avassayo, tassa sādhako siddhanto, kiṁ nidassananti attho.

404. Sukkacchedakavādo nāmāti “brāhmaṇova sukko vaṇṇo”ti evaṁ vutto sukkacchedakavāro nāma.

408. Sabbasmiṁ aggikiccaṁ karonteti etena yathā yato kutoci nissayato uppanno aggi-upādānasampanno aggikiccaṁ karoti, evaṁ yasmiṁ kasmiñci dāsakule jāto upanissayasampanno sammāpaṭipajjamāno saṁsārato sujjhati evāti dasseti.

409. Pādasikavaṇṇoti antarāḷavaṇṇo. Etesanti khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya uppannaputto, brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya uppannaputtoti etesaṁ dvinnaṁ māṇavakānaṁ. Matakabhatteti mate uddissa katabhatte. Thālipāketi katamaṅgalabhatte.

410. Tumheti jātisāmaññato māṇavaṁ brāhmaṇehi saddhiṁ ekajjhaṁ saṅgaṇhanto āha. Ko nu khoti avaṁsiro isivādo, tesaṁ brāhmaṇīsīnaṁ asāmatthiyadassanena jātiyā appamāṇataṁ vibhāvetuṁ gāmadārakavesena upagacchi. Tena vuttaṁ “gāmaṇḍalarūpo viyā”ti. Koṇḍadamakoti adantadamako.

411. Janetīti janikā janetti. Janako pitāti etthāpi eseva nayo. Gandhabbapañhanti gandhabbassa mātukucchiyaṁ uppajjanakasattassa khattiyabhāvādipucchaṁ. Dabbigahaṇasippampi ekā vijjā veditabbā. Tattha kira kusalo yaṁ kiñci āhārūpagapaṇṇapupphaphalabījaṁ antamaso elālukampi gahetvā bhesajjehi yojetvā pacanto sappimadhuphāṇitehi samānarasaṁ katvā sampādetuṁ (MṬ.93./CS:pg.2.188) sakkoti, puṇṇopi tādiso, tena ñātaṁ tvaṁ dabbigahaṇasippamattampi na jānāsīti sambandho. Saddhoti kammaphalasaddhāya saddho, pothujjanikeneva ratanattayapasādena pasanno. Tenevāha-- “upāsakaṁ maṁ bhavaṁ …pe… saraṇaṁ gatan”ti.

Assalāyanasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.94.)4.Ghoṭamukhasuttavaṇṇanā

412. Khemiyā nāma rañño deviyā ropitattā taṁ ambavanaṁ khemiyambavananti vuccatīti vadanti. Dhammikoti dhammayutto sabbasova adhammaṁ pahāya dhamme ṭhito. Paribbajati pabbajati etenāti paribbajo, gharāvāsato nikkhamanapubbakaṁ liṅgaggahaṇavasena sīlasamādānaṁ. Etthāti etasmiṁ paribbaje. Sabhāvoti taṁ paribbājaniyaṁ, tehi tehi paribbājakehi anuṭṭhātabbo paṭipattidhammasaṅkhāto sabhāvo. Dhammova pamāṇanti etena mayaṁ ahirimanā cittassa yathā-upaṭṭhitaṁ kathema, tasmā taṁ appamāṇaṁ, yo panettha avitatho dhammo, tadeva pamāṇaṁ. Adhigatapaṭipattisaṅkhāto sabhāvo atthi, tassa tumhehi tumhehi bahunā nānāsandassanādi kammena idha bhavitabbaṁ, bahudevettha vattabbanti adhippāyo.

414. Sārattarattāti sārajjanavasena rattā, bahularāgavasena abhirattāti attho. Attanā ñāpetabbamatthaṁ anuggahāpeti bodhetīti anuggaho, ñāpitakāraṇaṁ, saha anuggahenāti sānuggahā. Tenāha “sakāraṇā”ti. Kiṁ pana taṁ kāraṇaṁ? Imassādhippāyo “natthi dhammiko paribbajo”ti mayā vutto, addhā panāyasmā udeno yāthāvato dhammikaṁ paribbajaṁ me ācikkhatīti. Tenāha “vuttañhetan”ti-ādi.

421. Sabbamidaṁ thāvarajaṅgamaṁ purisakataṁ, tasmā yaṁ kiñci katvā attā posetabbo rakkhitabboti lokāyatanissito nītimaggo ghoṭamukhakanto, tasmā āha “etassa kira jānanasippe”ti-ādi. Sagge (MṬ.94./CS:pg.2.189) nibbatto nāma natthi akattabbameva karaṇato. Devalokapariyāpannadhanaṁ manussānaṁ upakappapuññābhāvato pubbe attanā nihitadhanaṁ “asuke cā”ti ācikkhitvā gato. Sesaṁ suviññeyyameva.

Ghoṭamukhasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.95.)5.Caṅkīsuttavaṇṇanā

422. Tasminti sālavane. Uttarena Opāsādanti Opāsādagāmassa uttaradisāyaṁ. Uttarenāti ena-saddayogena hi Opāsādanti upayogavacanaṁ. Ajjhāvasatīti ettha adhi-ā-saddānaṁ anatthantarataṁ hadaye katvā āha “vasatī”ti. Idāni tesaṁ atthavisesabhāvitaṁ dassento “abhibhavitvā vā āvasatī”ti-ādimāha. Etthāti Opāsādapade. Sattussadanti-ādīsu pana kathanti āha-- “tassa anuppayogattāva sesapadesū”ti. Upa-anu-adhi-iti-evaṁ-pubbake vasanakiriyayāṭṭhāne upayogavacanameva pāpuṇātīti saddavidū icchantīti āha “lakkhaṇaṁ saddasatthato pariyesitabban”ti. Tathā hi vuttaṁ “upasaggavasena panettha bhummatthe upayogavacanaṁ veditabban”ti. Ussadatā nāmettha bahulatāti taṁ bahulataṁ dassetuṁ “bahujanan”ti-ādi vuttaṁ. Āvajjitvāti parikkhipitvā.

Raññā viya bhuñjitabbanti vā rājabhoggaṁ. Rañño dāyabhūtanti kulaparamparāya bhoggabhāvena raññā laddhadāyabhūtaṁ. Tenāha “dāyajjanti attho”ti. Rājanīhārena paribhuñjitabbato uddhaṁ paribhogalābhassa seṭṭhadeyyatā nāma natthīti āha-- “chattaṁ ussāpetvā rājasaṅkhepena paribhuñjitabban”ti. Titthapabbatādīsūti nadītitthapabbatapādagāmadvāra-aṭavīmukhādīsu. Nissaṭṭhapariccattanti muttacāgavasena pariccattaṁ katvā. Etesaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ.

423. Ti sannipatitā. Yo koci viññūnaṁ icchito pañho, tassa pucchitassa yāthāvato kathanasamattho pucchitapañhabyākaraṇasamattho.Kulāpadesādinā mahatī mattā etassāti mahāmatto.

424.Teti (MṬ.95./CS:pg.2.190) “nānāverajjakā”ti vuttabrāhmaṇā. “Ubhato sujāto”ti (dī.ni.ṭī.1.303 a.ni.ṭī.3.5.134) ettake vutte yehi kehici dvīhi bhāgehi sujātatā viññāyeyya, sujātasaddo ca “sujāto cārudassano”ti-ādīsu (ma.ni.2.399 su.ni.553 theragā.818) ārohapariṇāhasampattipariyāyoti jātivaseneva sujātataṁ vibhāvetuṁ “mātito ca pitito cā”ti vuttaṁ. Anorasaputtavasenapi loke mātupitusamaññā dissati, idha panassa orasaputtavaseneva icchīyatīti dassetuṁ “saṁsuddhagahaṇīko”ti vuttaṁ. Pitā ca mātā ca pitaro, pitūnaṁ pitaro pitāmahā, tesaṁ yugo pitāmahayugo, tasmā yāva sattamā pitāmahayugāti evamettha attho daṭṭhabbo. Yugasaddo cettha ekasesanayena daṭṭhabbo “yugo ca yugo ca yugā”ti. Evañhi tattha tattha dvinnaṁ gahitameva hoti. Tenāha-- “tato uddhaṁ sabbepi pubbapurisā pitāmahaggahaṇeneva gahitā”ti. Purisaggahaṇañcettha ukkaṭṭhaniddesavasena katanti daṭṭhabbaṁ. Evañhi “mātito”ti pāḷivacanaṁ samatthitaṁ hoti. Akkhittoti appattakhepo. Anavakkhittoti saddhathālipākādīsu na avakkhitto. Jātivādenāti hetumhi karaṇavacananti dassetuṁ “kena kāraṇenā”ti-ādi vuttaṁ. Ettha ca ubhato …pe… pitāmahayugāti etena brāhmaṇassa yonidosābhāvo dassito saṁsuddhagahaṇikabhāvakittanato. Akkhittoti iminā kiriyāparādhābhāvo. Kiriyāparādhena hi sattā khepaṁ pāpuṇanti. Anupakuṭṭhoti iminā ayuttasaṁsaggābhāvo. Ayuttasaṁsaggampi hi paṭicca sattā akkosaṁ labhanti.

Issaroti adhipateyyasaṁvattaniyakammaphalena īsanasīlo. Sā panassa issaratā vibhavasampattipaccayā pākaṭā jātāti aḍḍhatāpariyāyabhāvena vadanto “aḍḍhoti issaro”ti āha. Mahantaṁ dhanamassa bhūmigatañceva vehāsaṭṭhañcāti mahaddhano. Tassāti tassa tassa. Vadanti “anvayato byatirekato ca anupasaṅkamanakāraṇaṁ kittemā”ti.

Adhikarūpoti visiṭṭharūpo uttamasarīro. Dassanaṁ arahatīti dassanīyo. Tenāha “dassanayoggo”ti. Pasādaṁ āvahatīti pāsādiko. Tenāha “cittapasādajananato”ti. Vaṇṇassāti vaṇṇadhātuyā (MṬ.95./CS:pg.2.191) Sarīranti sannivesavisiṭṭho karacaraṇagīvāsīsādi avayavasamudāyo, so ca saṇṭhānamukhena gayhatīti “paramāya vaṇṇapokkharatāyāti paramāya …pe… sampattiyā cā”ti vuttaṁ. Sabbavaṇṇesu suvaṇṇavaṇṇova uttamoti vuttaṁ “seṭṭhena suvaṇṇavaṇṇena samannāgato”ti. Tathā hi Buddhā cakkavattino ca suvaṇṇavaṇṇāva honti. Brahmavacchasīti uttamasarīrābho suvaṇṇābhoti attho. Imameva hi atthaṁ sandhāyāha “mahābrahmuno sarīrasadisena sarīrena samannāgato”ti. Na brahmujugattataṁ. Akhuddāvakāso dassanāyāti ārohapariṇāhasampattiyā avayavapāripūriyā ca dassanāya okāso na khuddako. Tenāha “sabbānevā”ti-ādi.

Yamaniyamalakkhaṇaṁ sīlamassa atthīti sīlavā, taṁ panassa rattaññutāya vuddhaṁ vaḍḍhitaṁ sīlaṁ assa atthīti vuddhasīlī, tena ca sabbadā samāyogato vuḍḍhasīlena samannāgato. Pañcasīlamattameva sandhāya vadanti tato paraṁ sīlassa tattha abhāvato tesañca ajānanato.

Ṭhānakaraṇasampattiyā sikkhāsampattiyā ca katthacipi anūnatāya parimaṇḍalapadāni byañjanāni akkharāni etissāti parimaṇḍalapadabyañjanā. Atha vā pajjati attho etenāti padaṁ, nāmādi, yathādhippetamatthaṁ byañjetīti byañjanaṁ vākyaṁ, tesaṁ paripuṇṇatāya parimaṇḍalapadabyañjanā. Atthañāpanasādhanatāya vācāva karaṇanti vākkaraṇaṁ, udāharaṇaghoso. Guṇaparipuṇṇabhāvena tassa brāhmaṇassa, tena vā bhāsitabba-atthassa. Pūre puṇṇabhāve. Pūreti ca purimasmiṁ atthe ādhāre bhummaṁ, dutiyasmiṁ visaye. Sukhumālattanenāti iminā tassā vācāya mudusaṇhabhāvamāha. Apalibuddhāya pittasemhādīhi. Sandiṭṭhaṁ sabbaṁ dassetvā viya ekadesakathanaṁ. Vilambitaṁ saṇikaṁ cirāyitvā kathanaṁ. “Sandiddhavilambitādī”ti vā pāṭho. Tattha sandiddhaṁ sandehajanakaṁ. Ādi-saddena khalitānukaḍḍhitādiṁ saṅgaṇhāti. Ādimajjhapariyosānaṁ pākaṭaṁ katvāti iminā cassa vācāya atthapāripūriṁ vadanti.

425. Sadisāti ekadesena sadisā. Na hi Buddhānaṁ guṇehi sabbathā sadisā kecipi guṇā aññesu labbhanti. Itareti attano guṇehi asadisaguṇe. Idanti idaṁ atthajātaṁ. Gopadakanti gāviyā pade ṭhita-udakaṁ. Kulapariyāyenāti kulānukkamena.

Tatthāti (MṬ.95./CS:pg.2.192) mañcake. Sīhaseyyaṁ kappesīti yathā rāhu asurindo āyāmato vitthārato ubbedhato ca Bhagavato rūpakāyassa paricchedaṁ gahetuṁ na sakkoti, tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkharonto sīhaseyyaṁ kappesi.

Parisuddhaṭṭhena ariyanti āha “ariyaṁ uttamaṁ parisuddhan”ti. Anavajjaṭṭhena kusalaṁ, na sukhavipākaṭṭhena. Katthaci caturāsīti pāṇasahassāni katthaci aparimāṇāpi devamanussā yasmā catuvīsatiyā ṭhānesu asaṅkhyeyyā aparimeyyā maggaphalāmataṁ pivanti. Koṭisatasahassādiparimāṇenapi bahū eva. Tasmā anuttarācārasikkhāpanavaseneva Bhagavā bahūnaṁ ācariyo. Teti kāmarāgato aññe Bhagavatā pahīnakilese.

Apāpapurekkhāroti apāpehi purakkharīyati, na vā pāpaṁ purato karotītipi apāpapurekkhāroti imamatthaṁ dassetuṁ “apāpe nava lokuttaradhamme”ti-ādi vuttaṁ. Tattha apāpeti pāpapapaṭipakkhe pāparahite ca. Brahmani bhavā, brahmuno vā hitā garukaraṇādinā, brahmānaṁ vā maggaṁ jānātīti brahmaññā, tassā brahmaññāya pajāya.

Tiroraṭṭhā tirojanapadāti ettha rajjaṁ raṭṭhaṁ rājanti rājāno etenāti katvā. Tadekadesabhūtā padesā pana janapado janā pajjanti ettha sukhajīvikaṁ pāpuṇantīti katvā. Pucchāya dosaṁ sallakkhetvāti sambandho. Bhagavā vissajjeti tesaṁ upanissayasampattiṁ cintetvāti adhippāyo. Navakāti āgantukabhāvena amhākaṁ abhinavā.

426. Opāteti nippātetīti attho. Tathābhūto ca tattha pesitā hotīti vuttaṁ “pavesetī”ti. Saṁpurakkharontīti sakkaccaṁ pubbaṅgamaṁ karonti. Tenāha “purato katvā vicarantī”ti.

427. Sudde bahi katvā raho sāsitabbaṭṭhena mantā eva taṁtaṁ-atthapaṭipattihetutāya padanti mantapadaṁ vedaṁ. Tenāha “vedo”ti. Evaṁ kirāti paramparabhāvena ābhatanti ācariyaparamparāya ābhataṁ. Pāvacanasaṅkhātasampattiyāti (MṬ.95./CS:pg.2.193) pamukhavacanamhi udattādisampattiyā. Sāvitti-ādīhi chandabandhehi vaggabandhehi cāti gāyattī-ādīhi ajjhāyānuvākādīhi chandabandhehi ca vaggabandhehi ca. Sampādetvāti padasampattiṁ ahāpetvā. Pavattāroti vā pāvacanavasena vattāro. Sajjhāyitanti gāyanavasena sajjhāyitaṁ, taṁ pana padeneva icchitanti āha “padasampattivasenā”ti. Aññesaṁ vuttanti pāvacanavasena aññesaṁ vuttaṁ. Rāsikatanti iruvedayajuvedasāmavedādivasena, tatthāpi paccekaṁ mantabrahmādivasena ajjhāyānuvākādivasena rāsikataṁ. Dibbena cakkhunā oloketvāti dibbacakkhuparibhaṇḍena yathākammūpagañāṇena sattānaṁ kammassakataṁ, paccakkhato dassanaṭṭhena dibbacakkhusadisena pubbenivāsañāṇena atītakappe brāhmaṇānaṁ mantajjhenavidhiñca oloketvā. Pāvacanena saha saṁsandetvāti Kassapasammāsambuddhassa yaṁ vacanaṁ vaṭṭasannissitaṁ, tena saha aviruddhaṁ katvā. Na hi tesaṁ vivaṭṭasannissito attho paccakkho hoti. Aparāpareti aṭṭhakādīhi aparāpare, pacchimā okkākarājakālādīsu uppannā. Pakkhipitvāti aṭṭhakādīhi ganthitamantapadesu kilesasannissitapadānaṁ tattha tattha pade pakkhipanaṁ katvā. Viruddhe akaṁsūti Brāhmaṇadhammikasuttādīsu (khu.ni.brāhmaṇadhammikasuttaṁ) āgatanayeneva saṁkilesikatthadīpanato paccanīkabhūte akaṁsu.

428. Paṭipāṭiyā ghaṭitāti paṭipāṭiyā sambaddha.Paramparasaṁsattāti ādāniyāya yaṭṭhiyā saṁsattā. Tenāha “yaṭṭhiggāhakena cakkhumatā”ti. Purimassāti maṇḍalākārena ṭhitāya andhaveṇiyā sabbapurimassa hatthena sabbapacchimassa kacchaṁ gaṇhāpetvā. Divasampīti anekadivasampi Cakkhussa anāgatabhavaṁ ñatvā yathā-akkantaṭṭhāneyeva anupatitvā akkamanaṁva sallakkhetvā “kahaṁ cakkhumā kahaṁ maggo”ti pariveditvā.

Pāḷi-āgatesu dvīsūti saddhā anussavoti imesu dvīsu. Evarūpeti yathā saddhānussavā, evarūpe eva paccakkhagāhinoti attho. Tayoti ruci-ākāraparivitakkadiṭṭhinijjhānakkhantiyo. Bhūtavipākāti bhūtatthaniṭṭhāyakā adhippetatthasādhakā, vuttavipariyāyena abhūtatthavipākā veditabbā (MṬ.95./CS:pg.2.194) Etthāti etesu saddhāyitādivatthūsu. Ekaṁseneva niṭṭhaṁ gantuṁ nālaṁ anekantikattā saddhādiggāhassa. Upari pucchāya maggaṁ vivaritvā ṭhapesi saccānurakkhāya ñātukāmatāya uppāditattā. Passati hi Bhagavā-- mayā “saccamanurakkhatā …pe… niṭṭhaṁ gantun”ti vutte saccānurakkhaṇaṁ ñātukāmo māṇavo “kittāvatā”ti-ādinā pucchissati, tassa taṁ vissajjetvā saccānubodhe pucchāya avasaraṁ datvā tassa upanissaye upakāradhamme kathessāmīti. Tena vuttaṁ-- “upari pucchāya maggaṁ vivaritvā ṭhapesī”ti.

430. Attānaññeva sandhāya vadati, yato vuttaṁ pāḷiyaṁ-- “yaṁ kho panāyamāyasmā dhammaṁ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho”ti-ādi. Lubbhantīti lobhanīyā yathā “apāyagamanīyā”ti āha “lobhanīyesu dhammesūti lobhadhammesū”ti. Yathā vā rūpādidhammā lobhanīyā, evaṁ lobhoti āha “lobhanīyesu dhammesūti lobhadhammesū”ti. Tenevāha-- “yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisatī”ti (dī.ni.2.400 ma.ni.1.133 vibha.203). Ese nayo sesapadadvayepi.

432. Nivesetīti ṭhapeti paṭṭhapeti. Payirupāsatīti upaṭṭhānavasena upagantvā nisīdati. Suyyati etenāti sotanti āha “pasādasotan”ti. Tañhi savanāya odahitabbanti. Dhāreti sandhāreti tattheva manaṁ ṭhapeti. Atthatoti yathāvuttassa dhammassa atthato. Kāraṇatoti yuttito hetudāharaṇehi upapattito. Olokananti evametanti yathāsabhāvato paññācakkhunā daṭṭhabbataṁ khamanti, tañca mahantassa maṇino pajjalantassa viya āvikatvā atthassa citte upaṭṭhānanti āha “idhā”ti-ādi. Kattukamyatāchandoti kattukāmatāsaṅkhāto kusalacchando. Vāyamatīti-ādito catunnampi vīriyānaṁ vasena vāyāmaṁ parakkamaṁ karoti. Maggapadhānaṁ padahatīti maggāvahaṁ maggapariyāpannañca sammappadhānaṁ padahati, padahanavasena taṁ paripūreti. Paramasaccanti amoghadhammattā paramatthasaccaṁ. Sahajātanāmakāyenāti maggapaññāsahajātanāmakāyena Tadevāti tadeva paramasaccaṁ nibbānaṁ. Tenevāha-- “sacchikiriyābhisamayena vibhūtaṁ pākaṭaṁ karonto passatī”ti.

433-4. Maggānubodhoti (MṬ.95./CS:pg.2.195) maggapaṭipāṭiyā bodho bujjhanaṁ, yesaṁ kilesānaṁ samucchindanavasena maggappaṭivedho, tesaṁ paṭipassambhanavasena pavattamānaṁ sāmaññaphalaṁ, maggena paṭividdhāni saccāni, paramatthasaccameva vā anurūpabujjhananti adhippāyo. “Saccānuppattīti phalasacchikiriyā”ti vuttaṁ. Evañhi sati heṭṭhā vuttā saddhāpaṭilābhādayo dvādasa dhammā saccānuppattiyā upakārā honti, tasmā vuttaṁ “tesaṁyevāti heṭṭhā vuttānaṁ dvādasannan”ti. Nāyaṁ “tesaṁyevā”ti padassa attho. Satipi kusalavipākādibhāvena nānatte vatthārammaṇabhūmikiccādivasena pana sadisāti upāyatova maggadhammā āsevitā bahulīkatā phalabhūtāti vattabbataṁ arahatīti taṁsadise tabbohāraṁ katvā “tesaṁ maggasampayuttadhammānan”ti vuttaṁ. Evañhi āsevanāgahaṇaṁ samatthitaṁ, na aññathā. Na hi ekacittakkhaṇikānaṁ maggadhammānaṁ āsevanā, bahulīkammaṁ vā atthīti. Tulanāti vipassanā. Sā hi vuṭṭhānagāminibhūtā maggappadhānassa bahukārā tassa abhāve maggappadhānasseva abhāvato, evaṁ ussāho tulanāya chando ussāhassa bahukāroti-ādinā heṭṭhimassa uparimūpakārataṁ suviññeyyamevāti āha -- “iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo”ti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Caṅkīsuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.96.)6.Esukārīsuttavaṇṇanā

437. Koṭṭhāsanti maṁsabhāgaṁ. Laggāpeyyunti nhārunā vā vākena vā bandhitvā purisassa hatthe vā vasanagehe vā olambanavasena bandheyyuṁ. Satthadhammanti satthikesu satthavāhena paṇetabbaṁ āṇādhammaṁ. Tassa nikkhamanatthanti taṁ mūlaṁ satthikehi nittharaṇatthaṁ. Pāpaṁ assāti paricarantassa pāricariyāya ahitaṁva assa. Tenāha “na seyyo”ti. Uccakulīnādayo dutiyavārādīhi vuccanti, idha upadhivipattisampattiyo pāpiyādipadehi vuttāti adhippāyo. Tenāha -- “pāpiyoti pāpako lāmako attabhāvo assā”ti. Seyyaṁsoti hitakoṭṭhāso, hitasabhāvoti attho. Uccakulīnatāti karaṇatthe paccattavacananti āha “uccākulīnattenā”ti. “Vaṇṇo na khīyetha Tathāgatassā”ti-ādīsu (MṬ.96./CS:pg.2.196) (dī.ni.aṭṭha.1.305 3.141 ma.ni.aṭṭha.2.425 udā.53 apa.aṭṭha.2.7.20 bu. vaṁ. aṭṭha.4.4 cariyā.aṭṭha.1.nidānakathā; 2akiṇṇakakathā; dī.ni.ṭī.1.ganthārambhakathāvaṇṇanā; saṁ.ni.ṭī.1.2.1 a.ni.ṭī.1.1.1 vajira. ṭī. ganthārambhakathāvaṇṇanā; sārattha.ṭī.1.ganthārambhakathāvaṇṇanā; netti.ṭī. ganthārambhakathāvaṇṇanā; ma.ni.ṭī.1.1) viya vaṇṇasaddo idha pasaṁsāpariyāyoti āha “vessopi hi uḷāravaṇṇo hotī”ti.

440. “Niravo padasaddo soḷāragottassa akiṇṇamattikāpatto tiṭṭheyya asaṅgacārī”ti vuttattā bhikkhā caritabbāva, ayaṁ tesaṁ kuladhammoti adhippāyo. Haritvāti apanetvā. Sattajīvo sattavāṇijako. Gopeti rakkhatīti gopo, ārakkhādhikāre niyutto. Asanti lūnanti tenāti asitaṁ, lavittaṁ. Vividhaṁ bhāraṁ ābhañjanti olambanti etthāti byābhaṅgī, kājaṁ.

441. Anussaratoti anussaraṇahetu kulavaṁsānussaraṇakkhaṇe khattiyoti-ādinā saṅkhyaṁ gacchati. Tenāha “porāṇe …pe… anussariyamāne”ti. Uccanīcattajānanatthañca kulavavatthānaṁ kataṁ hotīti khattiyādikulakammunā tesaṁ catunnaṁ vaṇṇānaṁ sandhanaṁ jīvikaṁ paññapenti brāhmaṇā, Tathāgato pana lokuttaradhammameva purisassa sandhanaṁ paññapeti tena sattassa lokaggabhāvasiddhito. Sesaṁ suviññeyyameva.

Esukārīsuttavaṇṇanā līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.97.)7.Dhanañjānisuttavaṇṇanā

445. Rājagahaṁ parikkhipitvā ṭhitapabbatassāti paṇḍavapabbataṁ sandhāyāha. Rājagahanagarassa dakkhiṇadisābhāge pabbatassa samīpe ṭhito janapado dakkhiṇāgiri. Taṇḍulapuṭakānaṁ pāli etthāti taṇḍulapāli. Tassa (MṬ.97./CS:pg.2.197) kira dvārasamīpe taṇḍulavāṇijā taṇḍulapasibbake vivaritvā paṭipāṭiyā ṭhapetvā nisīdanti, tenassa “taṇḍulapālidvāran”ti samaññā ahosi. Sabbameva sassaṁ gaṇhātīti daliddakassakānaṁ divasaparibbayamattameva vissajjetvā sabbameva āyato nipphannaṁ dhaññaṁ gaṇhāti. Mandasassānīti mandanipphattikāni sassāni.

446. Iminā nayenāti dāsakammakarassa nivāsanabhattavettanānuppadānena maṅgaladivasesu dhanavatthālaṅkārānuppadānādinā ca posetabbo. Mittāmaccānaṁ piyavacana-atthacariyāsamānattatādi mittāmaccakaraṇīyaṁ kattabbaṁ, tathā ñātisālohitānaṁ. Tattha āvāhavivāhasambaddhena “amhākaṁ ime”ti ñāyantīti ñātī, mātāpitādisambaddhatāya samānalohitāti sālohitā. Sammā dadantesupi asajjanato natthi etesaṁ tithīti atithi, tesaṁ attanā samānaparibhogavasena atithikaraṇīyaṁ kātabbaṁ, atithibalīti attho. Ñātakabhūtapubbā pettivisayaṁ upagatā pubbapetā, dakkhiṇeyyesu kālena kālaṁ dānaṁ datvā tesaṁ uddisanaṁ pubbapetakaraṇīyaṁ, petabalīti attho. Gandhapupphavilepanajālābhattehi kālena kālaṁ devatānaṁ pūjā devatākaraṇīyaṁ, devatābalīti attho, rājakiccakaraṇaṁ upaṭṭhānaṁ rājakaraṇīyaṁ. Ayampi kāyoti attano kāyaṁ sandhāya vadati. Imamatthaṁ sandhāyāha “iminā nayena attho veditabbo”ti.

447. Pañca dussīlyakammānīti niccasīlapaṭipakkhadhammā. Dasa akusalakammapathadhammā dasa dussīlyakammāni. Adhammacārī eva visamacārī kāyavisamādicaraṇatoti visamacārīpadassa attho visuṁ na vutto.

448-453. Osaranti apasakkanti, khīyantīti attho. Tenāha “parihāyantī”ti. Abhisarantīti abhivaḍḍhanavasena pavattanti. Tenāha “vaḍḍhantī”ti. Tatrāti brahmaloke. Assāti brahmaloke uppannassa dhanañjānissa. Tato paṭṭhāyāti yadā Bhagavatā “eso, bhikkhave, Sāriputto”ti-ādi vuttaṁ, tato paṭṭhāya. Catusaccavinimuttanti niddhāretvā vibhajitvā vuccamānehi saccehi vimuttaṁ. Atthato pana tato pubbepi saccavimuttaṁ kathaṁ na kathesiyeva saccavimuttassa niyyānassa abhāvato.

Dhanañjānisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.98.)8.Vāseṭṭhasuttavaṇṇanā

454. Jātiṁ (MṬ.98./CS:pg.2.198) sodhetukāmā hontīti sahavāsīnaṁ brāhmaṇānaṁ kiriyā parādhena vā asāruppattena vā jātiyā upakkilesaṁ āsaṅkāya taṁ sodhetukāmā honti. Mante sodhetukāmā hontīti mantavacane ācariyamaticodanāya aññena vākyena kenaci kāraṇena saṁsaye uppanne taṁ sodhetukāmā honti. Antarāti vemajjhe, aññatthevā antarāsaddoti tassa aññā kathāti vacanaṁ avagantabbaṁ. Khantīmettānuddayādiguṇasampanno eva “sīlavāti guṇavā”ti-āha. Tehi sīlassa vissajjanakālepi “sīlavā”ti vuccati. Sampannasīlattā vā tehi samannāgato eva hotīti āha “sīlavāti guṇavā”ti. Ācārasampannoti sādhu ācāravatto.

455. Sikkhitāti tevijjānaṁ sikkhitā tumhe, na dāni tumhehi kiñci kattabbaṁ atthīti attho. Paṭiññātāti paṭijānitvā ṭhitā.

Vedattayasaṅkhātā tisso vijjā ajjhayantīti tevijjā. Tenāha “tivedānan”ti. Tayo vede aṇanti ajjhayantīti brāhmaṇā, tesaṁ. Yaṁ ekaṁ padampi akkhātaṁ, taṁ atthato byañjanato ca kevalino adhiyino appapayogena. Niṭṭhāgatamhāti nipphattiṁ gatā amhā tevijjāya sakasamayassa kathane.

Manokammato hi vattasampadātikāraṇūpacārenāyamattho vuttoti āha -- “tena samannāgato hi ācārasampanno hotī”ti.

Khayātītanti vaḍḍhipakkhe ṭhitanti attho. Sukkapakkhapāṭipadato paṭṭhāya hi cando vaḍḍhatīti vuccati, na khīyatīti. Vandamānā janā namakkāraṁ karonti.

Atthadassanenāti vivaraṇena dassanapariṇāyakaṭṭhena lokassa cakkhu hutvā samuppannaṁ.

456. Tiṭṭhatu tāva brāhmaṇacintāti-- “Kiṁ jātiyā brāhmaṇo hoti udāhu bhavati kammunā”ti ayaṁ brāhmaṇavicāro tāva tiṭṭhatu (MṬ.98./CS:pg.2.199) Jātidassanatthaṁ tiṇarukkhakīṭapaṭaṅgato paṭṭhāya loke jātivibhaṅgaṁ vitthārato kathessāmīti tesaṁ cittasampahaṁsanatthaṁ desetabbamatthaṁ paṭijānāti. Tattha aññamaññā hi jātiyoti idaṁ kāraṇavacanaṁ, yasmā imā jātiyo nāma aññamaññaṁ visiṭṭhā, tasmā jātivibhaṅgaṁ byākarissāmīti.

Yasmā idha upādinnakajāti byākātabbabhāvena āgatā, tassā pana nidassanabhāvena itarā, tasmā “jātivibhaṅgaṁ pāṇānan”ti pāḷiyaṁ vuttaṁ. Tesaṁ tesaṁ pāṇānaṁ jātiyoti attho. Evanti nidassanaṁ kathetvā nidassitabbe kathiyamāne. Tassāti vāseṭṭhassa. Kāmaṁ “tesaṁ vohaṁ byakkhissan”ti ubhopi māṇave nissāya desanā āgatā, tathāpi tattha tattha “evaṁ, vāseṭṭha, jānāhī”ti-ādinā vāseṭṭhameva ālapanto Bhagavā tameva iminā niyāmena pamukhaṁ akāsi. Tena vuttaṁ “tassāti vāseṭṭhassā”ti. Jātibhedo jātiviseso, jātiyā bhedo pākaṭo bhavissati nidassanena vibhūtabhāvaṁ āpāditena paṭiññātassa atthassa vibhūtabhāvāpattito. Āma na vaṭṭatīti kammanānatāya eva upādinnanānatāya paṭikkhepapadametaṁ, na bījanānatāya anupādinnanānatāya paṭikkhepapadanti dassetuṁ “kammaṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Tassattho-- taṁtaṁyonikhipanamattaṁ kammassa sāmatthiyaṁ, taṁtaṁyoniniyatā pana ye vaṇṇavisesā, te taṁtaṁyonisiddhiyāva siddhā hontīti taṁ pana yonikhipanakammaṁ taṁtaṁyonivisiṭṭha-visesābhibhūtāya payoganipphattiyā, asaṁmucchitāya eva vā paccayabhūtāya bhavapatthanāya abhisaṅkhatamevāti viññātabbapaccayavisesena vinā phalavisesābhāvato etaṁ samīhitakammaṁ patthanādīhi ca bhinnasattitaṁ visiṭṭhasāmatthiyaṁ vā āpajjitvā cakkhundriyādivisiṭṭhaphalanibbattakaṁ jāyati, evaṁ yonikhipanataṁyoniniyatavisesāvahatā hotīti. Therena hi bījanānatā viya kammanānatāpi upādinnakanānatāya siyā nu kho paccayoti codanaṁ paṭikkhipitvā paccayavisesavisiṭṭhā kammanānatā pana paccayoti nicchitanti daṭṭhabbaṁ.

Nānāvaṇṇāti nānappakāravaṇṇā. Tālanāḷikerādīnaṁ loke abhiññātatiṇajātibhāvato visesena gayhati abhiññātasotanayena. Jātiyā brāhmaṇovāti aṭṭhānapayutto eva-saddo, jātiyāva (MṬ.98./CS:pg.2.200) brāhmaṇo bhaveyyāti yojanā. Na ca gayhatīti tiṇarukkhādīsu viya brāhmaṇesu jātiniyatassa liṅgassa anupalabbhanato, pivanabhuñjanakathanahasanādikiriyāya brāhmaṇabhāvena ekantikaliṅganiyatāya mantajjhenādiṁ vinā anupalabbhanato ca. Vacībhedenevāti āhaccavacaneneva.

Kīṭe paṭaṅgeti-ādīsu jātinānatā labbhati aññamaññaliṅgavisiṭṭhatādassanā. Kunthā kīṭakā khajjakhādakā kipillikā. Uppatitvāti uḍḍetvā uḍḍetvā. Paṭabhāvaṁ gacchantīti vā paṭaṅgā, na khuddakapāṇakā kīṭā nāma. Tesampi kīṭakānaṁ.

Kāḷakādayoti kalandakādayo.

Udaraṁyeva nesaṁ pādā udareneva sampajjanato.

Saññāpubbako vidhi aniccoti dassento “udake”ti āha yathā “vīrassa bhāvo vīriyan”ti.

Pattasamudāye pakkhasaddoti “pattehi yantī”ti vuttaṁ. Na hi avayavabyatirekena samudāyo atthi.

Saṅkhepena vutto “jātivasena nānā”ti-ādinā. Ettha padatthe dubbiññeyyaṁ natthīti sambandhamattaṁ dassetuṁ “tatrāyaṁ yojanā”ti-ādi vuttaṁ. “Na hi brāhmaṇānaṁ edisaṁ sīsaṁ hoti, khattiyānaṁ edisanti niyamo atthi yathā hatthi-assamigādīnan”ti idameva vākyaṁ sabbattha netabbaṁ. Taṁ saṁṅkhipitvā dassento “iminā nayena sabbaṁ yojetabban”ti āha.

Tassāti yathāvuttanigamanavacanassa ayaṁ yojanā idāni vuccamānā yojanā veditabbā.

457. Vokāranti vokaraṇaṁ, yena visiṭṭhatāya na vokarīyati jātibhedoti attho. Tenāha “nānattan”ti.

Gorakkhādi-upajīvanena ājīvavipanno, hiṁsādinā sīlavipanno, nikkhittavattatādinā ācāravipannoti. Sāmaññajotanā visese niviṭṭhā hotīti āha “gorakkhanti khettarakkhan”ti. “Goti hi pathaviyā nāman”ti. Tehi tehi upāyehi sikkhitabbaṭṭhena sippaṁ, tattha kosallaṁ. Paresaṁ (MṬ.98./CS:pg.2.201) īsanaṭṭhena hiṁsanaṭṭhena isso, so assa atthīti isso yodhājīviko, issassa kammaṁ paharaṇaṁ, usuṁ sattiñca nissāya pavattā jīvikā issattaṁ. Tenāha “āvudhajīvikan”ti. Yaṁ nissāya assa jīvikā, tadeva dassetuṁ “usuñca sattiñcā”ti vuttaṁ.

Brahmaṁ vuccati vedo, taṁ aṇati jānātīti brāhmaṇo, jānanañca porāṇehi brāhmaṇehi vihitaniyāmena brāhmaṇehi katopasamena anuṭṭhānatapena yathā “ājīvasīlācāravipanno natthī”ti brāhmaṇadhammikehi lokiyapaṇḍitehi ca sampaṭicchito, tathā paṭipajjanamevāti āha “evaṁ brāhmaṇasamayena …pe… sādhetvā”ti. Evaṁ santeti evaṁ ājīvasīlācāravipannassa abrāhmaṇabhāve sati na jātiyā brāhmaṇo hoti, guṇehi pana ājīvasīlācārasampattisaṅkhātehi brāhmaṇo hoti, tasmā guṇānaṁyeva brāhmaṇabhāvakaraṇato catuvaṇṇavibhāge yattha katthaci kule jāto yo sīlādiguṇasampannatāya guṇavā, so vuttalakkhaṇena nippariyāyato bāhitapāpatāya brāhmaṇoti ayamettha brāhmaṇabhāve ñāyoti, evaṁ ñāyaṁ atthato āpannaṁ katvā. Nanti tameva yathāvuttaṁ ñāyaṁ. Yo brāhmaṇassa saṁvaṇṇitāyāti mātuyā ubhatosujātatādikulavaṇṇena saṁvaṇṇitāya pasatthāya yathārūpāya brāhmaṇassa mātā bhavituṁ yuttā, tathārūpāya mātarisambhūto. Etena catunnaṁ yonīnaṁ yattha katthaci visesaniṭṭhā katā. Tenāha “tatrāpi visesenā”ti. Evaṁ sāmaññato visesaniṭṭhāvasena “yonijaṁ mattisambhavan”ti padassa atthaṁ vatvā idāni sāmaññajotanaṁ anādiyitvā visesajotanāvaseneva atthaṁ vattuṁ “yācāyan”ti-ādi vuttaṁ. Parisuddha-uppattimaggasaṅkhātā yoni vuttāti anupakkuṭṭhabhāvena parisuddha-uppattimaggasaṅkhātā yā cāyaṁ yoni vuttāti sambandho. Tatopi jātasambhūtattāti tato yonito jātattā mātāpettisampattito sambhūtattā.

Visiṭṭhattāti samudāyabhūtā manussā rāgādinā visiṭṭhattā. Rāgādinā saha kiñcanenāti sakiñcano. Tatheva rāgādisaṅkhātena palibodhanaṭṭhena saha palibodhenāti sapalibodho. Sabbagahaṇapaṭinissaggenāti upādānasaṅkhātassa sabbassa gahaṇassa paṭinissajjanena. Yasmā bāhitapāpo attano santānato bahikatapāpo, tasmā tamahaṁ brūmi brāhmaṇanti (MṬ.98./CS:pg.2.202) attho vattabbo. Evarūpo etissā kathāya upadeso nānappakārato vibhatto, tasmā tattha tattha vuttanayeneva veditabbo.

458. Gahitadaṇḍesūti paresaṁ daṇḍena viheṭhanaṁ anidhāya ādinnadaṇḍesu.

459. Kiñci gahaṇanti taṇhāgāhādīsu kiñci gāhaṁ.

Yena kāmabhavena mānusakehi pañcahi kāmaguṇehi yuñjati, taṁ mānusakaṁ yogaṁ. “Mānusakaṁ yogan”ti ettha ca ekadesaṁ gahetvā vuttaṁ, esa nayo “dibbayogan”ti etthāpi. Sabbayogavisaṁyuttanti padadvayena vuttehi sabbakilesayogehi vippayuttaṁ.

Ratinti abhiratiṁ āsattiṁ. Kusalabhāvanāyāti kāyabhāvanādi kusaladhammabhāvanāya ukkaṇṭhitaṁ. Vīriyavantanti vīriyasabbhāvena vīraṁ niddisati, vīrabhāvo hi vīriyanti.

Sundaraṁ ṭhānanti nibbānaṁ. Sundarāya paṭipattiyā ariyapaṭipattiyā.

Nibbattinti pariyosānaṁ. Atīteti atītakoṭṭhāse. Kiñcanakārakoti palibodhahetubhūto.

Asekkhe sīlakkhandhādike mahante guṇe. Pañcannaṁ mārānaṁ vijitattā vijitavijayaṁ.

460. Idaṁ ajānantāti “jātiyā brāhmaṇo”ti idaṁ lokasamaññāmattanti ajānantā. Ye brāhmaṇesu nāmagottaṁ nāma tatiyaṁ diṭṭhābhinivesaṁ janenti, sāva nesaṁ diṭṭhi. Kataṁ abhisaṅkhatanti parikappanavaseneva kataṁ ṭhapitaṁ tadupacitaṁ, na hetupaccayasamāyogena. Samuccāti sammutiyā. Kā pana sā sammutīti āha “samaññāyā”ti, lokasamaññātenāti attho. Sammā pana paramatthato ajānantānaṁ nāmagottaṁ evaṁ kappetīti āha “no ce”ti-ādi. Taṁ pana asantampi paramatthato santatāyeva abhinivisanti, tesamayaṁ dosoti dassetuṁ “evaṁ pakappitan”ti-ādi vuttaṁ. Tenāha Bhagavā-- “janapadaniruttiṁ nābhiniveseyyā”ti (MṬ.98./CS:pg.2.203) (ma.ni.3.331). Ajānantā noti ettha no-saddo avadhāraṇattho-- “na no samaṁ atthi Tathāgatenā”ti-ādīsu (khu.pa.6.3) viyāti āha “ajānantāva evaṁ vadantī”ti.

Nippariyāyanti bhāvanapuṁsakaniddeso, nippariyāyena ujukamevāti attho, na pubbe viya “yo hi kocī”ti pariyāyavasena. “Na jaccā”ti gāthāya pubbaddhena jātivādaṁ paṭikkhipanto pacchimaddhena kammavādaṁ patiṭṭhapento. Tatthāti tissaṁ gāthāyaṁ. Upaḍḍhagāthāya vitthāraṇatthanti upaḍḍhagāthāya atthaṁ vitthāretuṁ “kassako kammunā”ti vuttaṁ. Tattha purimāya catūhi pādehi, pacchime dvīhi dvinnampi sādhāraṇato attho vitthārito. Tattha kasikammādīti ādi-saddena sippakammavāṇijādi saṅgaho.

Paṭiccasamuppādapadhānavacanaviññeyyo paccayo paṭiccasamuppādasaddassa attho paccayuppannāpekkhāya hotīti āha-- “iminā paccayena etaṁ hotī”ti. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ Visuddhimagge (visuddhi.2.570) taṁsaṁvaṇṇanāyañca (visuddhi. mahāṭī.2.570) vuttanayena veditabbaṁ. Sammānāvamānārahakuleti sammānārahe khattiyādikule, avamānārahe caṇḍālādikule kammavasena upapatti hoti kammassa vipaccamānokāsakaratāya vinā tādisāya uccanīcakulanibbattiyā abhāvato. Aḍḍhadaliddatādi aññāpi hīnapaṇītatā.

Kammunāti cettha yathā lokapajāsattasaddehi eko evattho vutto, evaṁ sesasaddehipi, adhippāyaviseso pana tattha atthīti dassetuṁ “purimapadena cetthā”ti-ādi vuttaṁ. Nāyaṁ loko brahmanimmito kammena uppajjanato. Na hi sannihitakāraṇānaṁ phalānaṁ aññena uppattidiṭṭhi yujjati. Tenāha “diṭṭhiyā paṭisedho veditabbo”ti. Yaṁ panettha vattabbaṁ taṁ Visuddhimaggasaṁvaṇṇanādīsuvuttanayena veditabbaṁ. Tathā lokassa paṭhamuppatti na brahmunāti “kammunā hi tāsu tāsū”ti-ādi vuttaṁ. Tatiyena “ayaṁ loko ādito pabhuti pabhavakammunā vattatī”ti vuttamatthaṁ nigameti.Vuttassevatthassa sūcanañhi nigamanaṁ. Taṁ pana niyamatthaṁ hotīti āha “kammeneva baddhā hutvā pavattanti, na aññathā”ti (MṬ.98./CS:pg.2.204) Catutthena padena. Yāyatoti gacchato. Nibbattatoti nibbattantassa. Pavattatoti pavattantassa.

Dhutadhammā visesato taṇhāya santattavasena vattantīti āha “tapenāti dhutaṅgatapenā”ti. Methunavirati visesato brāhmaṇānaṁ brahmacariyanti sā idha brahmacariyenāti adhippetāti āha “brahmacariyenāti methunaviratiyā”ti. Etenāti iminā “tapenā”ti-ādīhi catūhi padehi vuttena. Seṭṭhenāti uttamena. Saṁkilesavisuddhiyā parisuddhena. Brahmanti brahmabhāvaṁ seṭṭhabhāvaṁ. So panettha atthato brāhmaṇabhāvoti āha “brāhmaṇabhāvaṁ āvahatī”ti.

Brahmā ca sakko cāti sakkagarukānaṁ sakko sakkenapi garukātabbato, brahmagarukānaṁ brahmā brahmunāpi garukātabbato. Vijānatanti paramatthabrāhmaṇassa visesaṁ jānantānaṁ viññūnaṁ. Aviññuno hi appamāṇaṁ. Tenāha-- “paṇḍitānan”ti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Vāseṭṭhasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.99.)9.Subhasuttavaṇṇanā

462. Tudisaññāto gāmo nigamo etassāti todeyyo, tassa attajo Todeyyaputtoti āha “tudigāmā”ti-ādi. Ārādhakoti saṁrādhako. Dhammanisanti yasmā sampādanena paripūraṇena icchitā, tasmā vuttaṁ “sampādako paripūrako”ti. Ñāyati nicchayena gameti nibbānaṁ, taṁ vā ñāyati paṭivijjhīyati etenāti ñāyo, tato etassa sampādakahetubhāvato ñāyo dhammo ariyamaggo taṁ ñāyaṁ dhammaṁ. Tenāha “kāraṇadhamman”ti. Anavajjanti avajjapaṭipakkhaṁ.

463. Vaṭṭacārakato niyyātīti niyyānikaṁ īkārassa rassattaṁ ya-kārassa ca ka-kāraṁ katvā. Niyyāne vā niyuttaṁ, niyyānaṁ sīlanti vā niyyānikaṁ, tappaṭipakkhato aniyyānikaṁ. Sā pana atthato akusalakiriyāti āha “akusalapaṭipadan”ti.

Bahubhāvavācako (MṬ.99./CS:pg.2.205) idha mahāsaddo “mahājano”ti-ādīsuviyāti āha “mahantehi bahūhī”ti. Atthoti payojanaṁ. Mahantānīti bahulāni. Kiccānīti kātabbāni. Adhikaraṇānīti adhikārajīvikārūpāni. Gharāvāsakammameva pañcabalikaraṇadasa-atthaṭṭhānabhāvato lokayātrāya ca sampavattiṭṭhānabhāvato jīvitavuttiyā vā hetubhāvato gharāvāsakammaṭṭhānaṁ.

“Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;

Samuṭṭhāpeti attānaṁ, aṇuṁ aggiṁva sandhaman”ti. (jā.1.1.4).

Gāthāya vuttanayena cūḷantevāsikassa viya.

464. Ayoniso pavattitaṁ vāṇijjakammaṁ viya apāyabhūtaṁ kasikammaṁ nidassanabhāve ṭhapetvā ayonisomanasikaraṇavasena pavattaṁ gharāvāsakiccaṁ sandhāyāha-- “yathā kasi …pe… evaṁ gharāvāsakammaṭṭhānampī”ti. Brāhmaṇabhatto ahosīti so kira bahū brāhmaṇe dhanaṁ datvā yaññaṁ kāresi. Uparīti “upari upaṭṭhātīti vadehī”ti brāhmaṇehi attano samayena ācikkhāpitopi yathā upaṭṭhitameva kathetvā kālaṁ katvā niraye nibbatto, atha brāhmaṇā-- “iminā amhākaṁ yaññe doso dinno”ti kujjhitvā tassa kaḷevaraṁ susānaṁ netuṁ nādaṁsu. Athassa ñātakehi sahasse dinne taṁ sahassaṁ gahetvā gehato nīharituṁ adaṁsu. Kassapasammāsambuddhakāle chattiṁsa itthiyo “ekā vatthaṁ adāsi, ekā gandhaṁ, ekā sumanamālan”ti-ādinā taṁ taṁ dānamayaṁ puññaṁ katvā āyupariyosāne tāvatiṁsabhavane sakkassa devarañño paricārikā hutvā nibbattiṁsu sahassa-accharāparivārikā, sakkassa devarañño vejayantarathaṁ pesetvā pakkosāpitena guttilācariyabhūtena mahābodhisattena pucchitā taṁ taṁ attanā kataṁ puññaṁ byākariṁsu. Taṁ sandhāya vuttaṁ “sakalāya guttilavimānakathāya dīpetabban”ti. Vaṇijjakammaṭṭhānaṁ vipajjamānanti ettha tassa vipajjamānākāro heṭṭhā vutto. Evaṁ pabbajjakammaṭṭhānampi vipajjamānaṁ appaphalaṁ hotīti ānetvā sambandho. Sīlesu aparipūrakārinoti-ādi tassa vipajjanākāradassanaṁ. Jhānādisukhanti ettha ādi-saddena abhiññāvipassanādisukhassa viya sabrahmacārīhi saddhiṁ sīlasampadādisukhassa (MṬ.99./CS:pg.2.206) saṅgaho daṭṭhabbo. Arahattampi pāpuṇāti pageva sekkhaputhujjanasampattiyoti adhippāyo.

Cāgasīsenāti padhānabhūtena cāgena dānena taṁ avassayaṁ katvā. Ettha te na koci aphāsukabhāvoti. Ujukaṁ katvā aviruddhaṁ katvā, sampayojetvāti attho. Tapacariyanti aggiparicaraṇaṁ, tapacariyañca brahmacariyaggahaṇā duṭṭhullabhāvato.

466. Ajānanabhāvanti asabbaññubhāvaṁ. Bhagavato pana sabbaññubhāvo sadevake loke jalatale pakkhittatelaṁ viya pattharitvā ṭhito, na me idaṁ patirūpaṁ, tato parivattissāmīti “brāhmaṇo, bho, Gotamā”ti-ādimāha. Paccāharituṁ paṭipakkhena apaharituṁ. Setapokkharasadisoti puṇḍarīkapattasadisavaṇṇo. Suvaṭṭitāti vaṭṭabhāvayuttaṭṭhāne suvaṭṭā. Nāmakaṁyevāti nāmamattameva vacanamattameva. Tathābhūtānaṁ bhāvassapi abhāvena nihīnaṁ nāma hoti, nāma-saddo nihīnapariyāyo. Tenāha-- “lāmakaṁyevā”ti.

467. Katamā vācā tesaṁ seyyoti tesaṁ caṅkiyādīnaṁ brāhmaṇamahāsālānaṁ vuccamānavibhāgāsu vācāsu katamā vācā seyyoti. “Seyyā”ti liṅgavipallāsena vuttaṁ. Sammutiyāti avilaṅghitasādhumariyādāya lokasammutiyā. Tenāha “lokavohārenā”ti. Mantāti mantāsaṅkhātāya paññāya mantetvā jānitvā. Tenāha “tulayitvā”ti. Atthasaṁhitanti hetusañhitaṁ. Taṁ pana ekaṁsato yuttiyuttaṁ hotīti āha-- “kāraṇanissitan”ti. Āvutoti-ādīsu ādito abhimukhaṁ ñāṇagatiyā vibandhanena āvuto, āvariyena visesato ñāṇagatiyā nibandhanena nivuto, evaṁ ophuṭo paliguṇṭhito. Pariyonaddhoti samantato onaddho chādito. Tenāha “paliveṭhito”ti.

468. Sace etaṁ kāraṇamatthīti “nissaṭṭhatiṇakaṭṭhupādāno aggi jalatī”ti etaṁ kāraṇaṁ sace atthi yadi siyā, so aparo tiṇakaṭṭhupādāno aggi yadi bhaveyya. Sadoso sādīnavo saparikkileso. Parisuddhoti upakkilesābhāvena sabbaso suddho. Jāti ādīnaṁ abhāvenāti jātipaccayānaṁ kammakilesānaṁ niggamena.

469. Na (MṬ.99./CS:pg.2.207) niccalā tiṭṭhantīti tattha pakkhipitabbassa labbhamānattā yathāpaññattaṁ hutvā niccalā akampiyā na tiṭṭhanti. Taṁ dosaṁ taṁ ūnatādosaṁ.

Aññasmiṁ asatīti atthabhañjakamusāvāde asati. So hi attano santakassa adātukāmatādivasena pavattassa akammapathappattassa musāvādabhāvassa viparīto añño idha adhippeto. Tathā hi itaro yebhuyyena vaḷañjitabbato voharitabbato vaḷañjakamusāvādoti āha. Na kadāci musāvādīti dve kathā na kathenti. Bāhirakānaṁ anavajjatapasammatāyapi nissitoti vattuṁ āha “sīlavā tapanissitako hoti”ti. Vivaṭamukhā mantajjhenamaṇḍitā sabbaso sajjhāyā honti, na itareti āha “pabbajitā niccaṁ sajjhāyantī”ti.

470. Ciraṁ nikkhantoti niggato hutvā cirakāle. Na sabbaso paccakkhā honti satisammohato maggānañca aññathā karaṇato. Cirāyitattanti “ayaṁ maggo”ti kathanassa cirāyanaṁ. Vitthāyitattanti asappaṭibhānaṁ. Taṁ pana sa-upamāha dassetuṁ “yathā”ti-ādi vuttaṁ.

Balasampannoti kāyabalena samannāgato. Pamāṇakataṁ kammaṁ nāma pamāṇakarānaṁ rāgādikilesānaṁ avikkhambhitattā “pamāṇakataṁ kammaṁ nāma kāmāvacaran”ti āha, tesaṁ pana vikkhambhitattā vuttaṁ “appamāṇakataṁ kammaṁ nāma rūpārūpāvacaran”ti. Tatthāpi visesato appamaññābhāvanā sambhavatīti āha “tesupī”ti-ādi. Nirīhakattā yathā appamāṇasamaññā labbhati, taṁ dassetuṁ “pamāṇaṁ …pe… vuccatī”ti āha. Na ohīyati na tiṭṭhatīti katūpacitampi kāmāvacarakammaṁ yathādhigate mahaggatajjhāne aparihīne taṁ abhibhavitvā āsīdetvā passe ohīyakaṁ katvā paṭisandhiṁ dātuṁ samatthabhāvena na tiṭṭhati. Laggitunti āvarituṁ Ṭhātunti patiṭṭhātuṁ. Pharitvāti paṭippharitvā. Pariyādiyitvāti tassa sāmatthiyaṁ khepetvā. Kammassa pariyādiyanaṁ nāma vipākuppādabandhanamevāti āha-- “tassa vipākaṁ paṭibāhitvā”ti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Subhasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.100.)10.Saṅgāravasuttavaṇṇanā

473. Abhippasannāti (MṬ.100./CS:pg.2.208) abhisamecca pasannā. Tenāha-- “aveccappasādavasena pasannā”ti. Brāhmaṇī vigatamalamaccheratāya “tuyhaṁ deyyadhammaṁ ruccanakaṭṭhāne dehī”ti āha. Maggeneva hissā macchariyassa pahīnattā Buddhapakkhabrāhmaṇapakkhavasena ubhatopakkhikā.

Kiṁsūti kinti pucchāvacanaṁ. Chetvā anādiyitvā vināsetvā. Sukhaṁ setīti cittasantāpābhāvena sukhena supati. Na socatīti tato eva sokaṁ nāma vināseti. Kodhanti kujjhanalakkhaṇaṁ kodhaṁ. Chetvā samucchinditvā. Sukhaṁ setīti kodhapariḷāhena apariḍayhamānattā sukhaṁ supati. Kodhavināsena vinaṭṭhadomanassattā na socati. Visamūlassāti dukkhavipākassa. Madhuraggassāti akkosakassa paccakkosanena, pahārakassa paṭippaharaṇena yaṁ sukhaṁ uppajjati, taṁ sandhāyeva “madhuraggo”ti vutto. Imasmiñhi ṭhāne pariyosānaṁ “aggan”ti vuttaṁ. Ariyāti Buddhādayo ariyā.

Pañhaṁ kathesīti brāhmaṇo kira cintesi-- “samaṇo Gotamo lokapūjito, na sakkā yaṁ vā taṁ vā vatvā santajjetuṁ, ekaṁ saṇhapañhaṁ pucchissāmī”ti. So ekaṁ pucchāgāthaṁ abhisaṅkharitvā “sace asukassa nāma vadhaṁ rocemīti vakkhati, ye tuyhaṁ na ruccanti, te māretukāmosi, lokavadhāya uppanno kiṁ tuyhaṁ samaṇabhāvenāti niggahessāmi. Sace na kassaci vadhaṁ rocemīti vakkhati, atha naṁ tvaṁ rāgādīnampi vadhaṁ na icchasi, tasmā samaṇo hutvā āhiṇḍasīti niggaṇhissāmīti imaṁ ubhatokoṭikaṁ pañhaṁ puṭṭho samaṇo Gotamo neva gilituṁ na uggilituṁ sakkhissatī”ti evaṁ cintetvā imaṁ payhaṁ pucchi. Tassa Bhagavā ajjhāsayānurūpaṁ kathesi. So pañhabyākaraṇena ārādhitacitto pabbajjaṁ yāci. Satthā taṁ pabbājesi, so pabbajjākiccaṁ matthakaṁ pāpesi. Tena vuttaṁ “pabbajitvā arahattaṁ patto”ti.

Avabhūtāti adhobhūtā. Adhobhāvo sattānaṁ avaḍḍhi avamaṅgalanti āha-- “avaḍḍhibhūtā avamaṅgalabhūtāyevā”ti. Paribhūtāti paribhavappattā. Vijjamānānanti pāḷiyaṁ anādare sāmivacananti tadatthaṁ dassento “vijjamānesū”ti-āha. Pakaṭṭhaṁ, pavaḍḍhaṁ vā ñāṇanti paññāṇanti Bhagavato ñāṇaṁ visesetvā vuttaṁ.

474. Abhijānitvāti (MṬ.100./CS:pg.2.209) abhivisiṭṭhena ñāṇena jānitvā. Vositavosānāti katakaraṇīyatāya sabbaso parisositaniṭṭhā. Pāramisaṅkhātanti paramukkaṁsabhāvato pāramīti saṅkhātaṁ. Tenāha “sabbadhammānaṁ pārabhūtan”ti. Brahmacariyassāti sāsanabrahmacariyassa ādibhūtaṁ. Tenāha “uppādakā janakā”ti. “Idamevaṁ bhavissati idamevan”ti takkanaṁ takko, so etassa atthīti takkī. Yasmā so taṁ taṁ vatthuṁ tathā tathā takkitvā gaṇhati, tasmā vuttaṁ “takkagāhī”ti. Vīmaṁsanasīlo vīmaṁsī paccakkhabhūtamatthaṁ vīmaṁsanabhūtāya paññāya kevalaṁ vīmaṁsanato. Tenāha “paññācāraṁ carāpetvā evaṁvādī”ti. Yathāvuttatakkīvīmaṁsībhāvena takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayaṁpaṭibhānaṁ evametanti vatvā.

485. Aṭṭhitapadhānavatanti aññattha kismiñci puggale aṭṭhitapadhānavataṁ anaññasādhāraṇaṁ bhoto Gotamassa padhānaṁ ahosi. Sappurisapadhānavataṁ ahosi sappurisapadhānavatādhigatānaṁ etādisānaṁ arahataṁ acchariyapuggalānaṁyeva āveṇikapadhānavataṁ ahosi. Ajānantova pakāsetīti ayaṁ pucchitamatthaṁ sayaṁ paccakkhato ajānanto eva kevalaṁ saddaṁ uppādetvāva pakāsesīti saññāya āha. Ajānanabhāve santeti ime adhidevāti paccakkhato jānane asati. Paṇḍitena manussenāti lokavohārakusalena manussena, tvaṁ pana lokavohārepi akusalo. Vacanatthañhi ajānanto yaṁ kiñci vadati. Uccena sammatanti uccaṁ supākaṭaṁ sabbaso taruṇadārakehipi sammataṁ. Ñātametaṁ yadidaṁ atthi devāti. Tenāha “susudārakāpī”ti-ādi. Devāti upapattidevā. Adhidevā nāma sammutidevehi adhikadevāti katvā, tadaññe ca manusse adhikabhāve kimeva vattabbaṁ. Sesaṁ suviññeyyameva.

Papañcasūdaniyā Majjhimanikāyaṭṭhakathāya

Saṅgāravasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

~ Niṭṭhitā ca Brāhmaṇavaggavaṇṇanā. ~

~ Majjhimapaṇṇāsaṭīkā samattā. 

Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Majjhimanikāye

3-Uparipaṇṇāsa-ṭīkā

(CS:pg.2.211~2.442)

1.Devadahavaggo

(MṬ.101.)1.Devadahasuttavaṇṇanā

1. Dibbanti (MṬ.101./CS:pg.2.211) kāmaguṇehi kīḷanti, laḷanti, tesu vā viharanti, vijayasamatthatāyogena paccatthike vijetuṁ icchanti; issariyaṭṭhānādisakkāradānaggahaṇaṁ taṁtaṁ-atthānusāsanañca karontā voharanti, puññānubhāvappattāya jutiyā jotenti vāti devā vuccanti rājāno. Tathā hi te catūhi saṅgahavatthūhi janaṁ rañjayantā sayaṁ yathāvuttehi visesehi rājanti dibbanti sobhantīti ca, “rājāno”ti vuccanti. Tatthāti tasmiṁ nigamadese. Sāti pokkharaṇī. Tanti taṁ, “Devadahan”ti laddhanāmaṁ pokkharaṇiṁ upādāya, tassa adūrabhavattāti keci. Sabbaṁ sukhādibhedaṁ vedayitaṁ. Pubbeti purimajātiyaṁ. Katakammapaccayāti katassa kammassa paccayabhāvato jātaṁ kammaṁ paṭicca. Tena sabbāpi vedanā kammaphalabhūtā eva anubhavitabbāti dasseti. Tenāha “iminā”ti-ādi. Aniyametvā vuttanti, “santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino”ti evaṁ ime nāmāti avisesetvā vuttamatthaṁ. Niyametvāti, “evaṁvādino, bhikkhave, nigaṇṭhā”ti evaṁ visesetvā dasseti.

Kalisāsananti parājayaṁ. Kalīti hi anattho vuccati, kalīti sasati vippharatīti kalisāsanaṁ, parājayo. Kalīti vā kodhamānādikilesajāti, tāya pana ayuttavāditā kalisāsanaṁ. Taṁ āropetukāmo vibhāvetukāmo (MṬ.101./CS:pg.2.212) Ye kammaṁ kataṁ akataṁ vāti na jānanti, te kathaṁ taṁ edisanti jānissanti. Ye ca kammaṁ pabhedato na jānanti, te kathaṁ tassa vipākaṁ jānissanti; vipākapariyositabhāvaṁ jānissanti, ye ca pāpassa kammassa paṭipakkhameva na jānanti; te kathaṁ tassa pahānaṁ kusalakammassa ca sampādanavidhiṁ jānissantīti imamatthaṁ dassento, “uttari pucchāyapi eseva nayo”ti āha.

2. Kiñcāpi cūḷadukkhakkhandhepi, (ma.ni.1.180) “evaṁ sante”ti iminā tesaṁ nigaṇṭhānaṁ ajānanabhāvo eva ujukaṁ pakāsito heṭṭhā desanāya tathā pavattattā. Tathā hi Aṭṭhakathāyaṁ (ma.ni.aṭṭha.1.180) vuttaṁ-- “evaṁ santeti tumhākaṁ evaṁ ajānanabhāve satī”ti, tathāpi tattha uparidesanāya sambaddho evamattho vuccamāno yujjati, na aññathāti dassetuṁ idha, “mahānigaṇṭhassa vacane sacce santeti attho”ti vuttaṁ. Ettakassa ṭhānassāti yathāvuttassa pañcaparimāṇassa kāraṇassa.

3. Anekavāraṁ visarañjanaṁ idha gāḷhāpalepanaṁ, na sāṭakassa viya littatāti āha-- “bahalūpa …pe… littena viyā”ti. Vuttameva, na puna vattabbaṁ, tattha vuttanayeneva veditabbanti adhippāyo.

Imesaṁ nigaṇṭhānaṁ tādisassa tesaṁ abhāvato, “jānanakālo siyā”ti parikappavasena vadati. Tena evaṁ jānituṁ tehi sakkā siyā, tesañca dassanaṁ saccaṁ siyā. Yasmā tesaṁ dassanaṁ asaccaṁ, tasmā te na jāniṁsūti dasseti. Catūsu kālesūti vaṇamukhassa parikantanakālo, sallassa esanakālo, abbuhanakālo, vaṇamukhe agadaṅgāra-odahanakāloti imesu catūsu kālesu. Suddhanteti suddhakoṭṭhāse, dukkhassa anavasesato nijjīraṇaṭṭhena niddukkhabhāveti attho. Ekāya upamāyāti, “sallena viddhassa hi viddhakāle vedanāya pākaṭakālo viyā”ti imāya ekāya upamāya. Tayo atthāti pubbe ahuvamhā vā no vā, pāpakammaṁ akarimhā vā no vā, evarūpaṁ vā pāpakammaṁ akarimhāti ime tayo atthā. Catūhi upamāhīti vaṇamukhaparikantanādīhi catūhi upamāhi. Eko atthoti, “ettakaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇan”ti-ādinā (MṬ.101./CS:pg.2.213) vutto eko attho. So hi dukkhanijjīraṇabhāvasāmaññā eko atthoti vutto.

4. Ime pana nigaṇṭhā. Āsaṅkāya viddhosmīti saññaṁ uppādetvā. Paccāharitunti paccāvattituṁ, pariharitunti attho.

5. Atītavādaṁ saddahantānanti, “Atthi kho, bho, nigaṇṭhā pubbe pāpakammaṁ katan”ti evaṁ atītaṁsaṁ ārabbha pavattaṁ mahānigaṇṭhassa vādaṁ saddahantānaṁ. Bhūtattāti yathābhūtattā kiṁ aviparītameva atthaṁ ārammaṇaṁ katvā pavattāti pucchati. Sesapadesupi eseva nayo. Saha dhammenāti sahadhammo, so eva sahadhammiko yathā “venayiko”ti (a.ni.8.11 pārā.8). “Dhammo”ti ettha kāraṇaṁ adhippetanti āha-- “sahetukaṁ sakāraṇan”ti. Paṭiharati paṭivattetīti paṭihāro, vādo eva paṭihāro vādapaṭihāro; taṁ, uttaranti attho. Tenāha-- “paccāgamanakavādan”ti, codanaṁ parivattetvā paṭipākatikakaraṇanti attho. Tesanti idaṁ āvuttivasena gahetabbaṁ, “tesaṁ saddhāchedakavādaṁ nāma tesaṁ dassetī”ti.

6. Avijjā aññāṇā sammohāti pariyāyavacanametaṁ. Avijjāti vā avijjāya karaṇabhūtāya. Aññāṇenāti ajānanena. Sammohenāti sammuyhanena mahāmuḷhatāya. Sāmaṁyeva opakkamikā etarahi attano upakkamahetu dukkhavedanaṁ vediyamānaṁ-- “yaṁkiñcāyaṁ …pe… pubbekatahetū”ti viparītato saddahatha. Pubbekatahetuvādasaññitaṁ vipallāsaggāhaṁ gaṇhatha.

7. Diṭṭhadhammo vuccati paccakkhabhūto, tattha veditabbaṁ phalaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ. Tenāha-- “imasmiṁyeva attabhāve vipākadāyakan”ti. Payogenāti kāyikena payogena vā vācasikena vā payogena. Padhānenāti padahanena cetasikena ussāhanena. Āsanne bhavantare vipācetuṁ na sakkā, pageva dūreti dassetuṁ, “dutiye vā tatiye vā attabhāve”ti vuttaṁ. Nibbattakabhāvato sukhavedanāya hitanti sukhavedanīyaṁ. Sā pana vipākavedanābhāvato ekantato iṭṭhārammaṇā eva hotīti āha “iṭṭhārammaṇavipākadāyakan”ti. Viparītanti (MṬ.101./CS:pg.2.214) aniṭṭhārammaṇavipākadāyakaṁ. Nipphanneti saddhiṁ aññena kammena nibbatte. Samparāyavedanīyassāti upapajjavedanīyassa aparāpariyavedanīyassa. Evaṁ santepīti kāmaṁ paripakkavedanīyanti diṭṭhadhammavedanīyameva vuccati, tathāpi atthettha atisayo diṭṭhadhammavisesabhāvato paripakkavedanīyassāti dassetuṁ, “ayametthā”ti-ādi vuttaṁ. Yasmiṁ divase kataṁ, tato sattadivasabbhantare.

Tatrāti tasmiṁ paripakkavedanīyakammassa sattadivasabbhantare vipākadāne. Ekavāraṁ kasitvā nisīdi chātajjhatto hutvā. Āgacchantī āha-- “ussūre bhattaṁ āharīyitthā”ti domanassaṁ anuppādetvā yathā katapuññaṁ anumodati. Vijjotamānaṁ disvā, “Kiṁ nu kho idampi tappakāro, mama cittavikappamattaṁ, udāhu suvaṇṇamevā”ti vīmaṁsanto yaṭṭhiyā paharitvā.

Vāḷayakkhasañcaraṇattā Rājagahūpacārassa nagare sahassabhaṇḍikaṁ cāresuṁ. Uppannarāgo cūḷāya ḍaṁsi. Rañño ācikkhitvāti taṁ pavattiṁ rañño ācikkhitvā. Mallikāya vatthu dhammapadavatthumhi (dha.pa.aṭṭha.2.mallikādevīvatthu) āgatena nayena kathetabbaṁ.

Maraṇasantikepi kataṁ, pageva tato puretaraṁ atītattabhāvesu ca kataṁ. Idha nibbattitavipākoti vutto avassaṁbhāvibhāvato. Samparāyavedanīyameva bhavantare vipākadāyakabhāvato. Idha nibbattitaguṇotveva vutto, na idha nibbattitavipākoti vimuttibhāvato. Paripakkavedanīyanti veditabbaṁ heṭṭhā vuttaparipakkavedanīyalakkhaṇānativattanato. Sabbalahuṁ phaladāyikāti etena phaluppādanasamatthatāyogena kammassa paripakkavedanīyatāti dasseti.

Catuppañcakkhandhaphalatāya saññābhavūpagaṁ kammaṁ bahuvedanīyanti vuttaṁ. Ekakhandhaphalattā asaññābhavūpagaṁ kammaṁ appavedanīyaṁ. Keci pana, “arūpāvacarakammaṁ bahukālaṁ veditabbaphalattā bahuvedanīyaṁ, itaraṁ appavedanīyaṁ. Rūpārūpāvacarakammaṁ vā bahuvedanīyaṁ, parittakammaṁ appavedanīyan”ti vadanti. Savipākaṁ kammanti paccayantarasamavāye vipākuppādanasamatthaṁ, na āraddhavipākameva. Avipākaṁ kammanti paccayavekallena vipaccituṁ asamatthaṁ ahosikammādibhedaṁ.

8. Diṭṭhadhammavedanīyādīnanti (MṬ.101./CS:pg.2.215) diṭṭhadhammavedanīyādīnaṁ dasannaṁ kammānaṁ upakkamena kammānaṁ aññāthābhāvassa anāpādanīyattā yathāsabhāveneva kammāni tiṭṭhanti. Tattha nigaṇṭhānaṁ upakkamo nippayojanoti āha “aphalo”ti. Nigaṇṭhānaṁ padahanassa micchāvāyāmassa nipphalabhāvappavedano padhānacchedakavādo. Parehi vuttakāraṇehīti yehi kāraṇehi nigaṇṭhānaṁ vādesu dosaṁ dassenti. Tehi parehi vuttakāraṇehi. Na hi lakkhaṇayuttena hetunā vinā paravādesu dosaṁ dassetuṁ sakkā. Tenāha “sakāraṇā hutvā”ti. Nigaṇṭhānaṁ vādā ca anuvādā cāti nigaṇṭhehi vuccamānā sakasakasamayappavedikā vādāceva sāvakehi vuccamānā tesaṁ anuvādā ca. Viññūhi garahitabbaṁ kāraṇaṁ āgacchantīti, “ayamettha doso”ti tattha tattha viññūhi paṇḍitehi garahārahaṁ kāraṇaṁ upagacchanti, pāpuṇantīti attho. Tassatthoti-ādīsu ayaṁ saṅkhepattho “vuttanayena parehi vuttena kāraṇena sakāraṇā hutvā dosadassanavasena nigaṇṭhānaṁ vādā anuppattā, tato eva taṁ vādaṁ appasādanīyabhāvadassanena sosentā hetusampattivohārasukkhanena milāpentā dukkaṭakammakārinoti-ādayo dasa gārayhāpadesā upagacchantī”ti.

9. Saṅgatibhāvahetūti tattha tattha yadicchāya samuṭṭhitasaṅgatinimittaṁ. Sā pana saṅgati niyatilakkhaṇāti āha “niyatibhāvakāraṇā”ti. Acchejjasuttāvuta-abhejjamaṇi viya hi paṭiniyatatā niyatipavattīti. Chaḷabhijātihetūti kaṇhābhijāti nīlābhijāti lohitābhijāti haliddābhijāti sukkābhijāti paramasukkābhijātīti imāsu abhijātīsu jātinimittaṁ. Pāpasaṅgatikāti nihīnasaṅgatikā.

10. Anaddhabhūtanti ettha adhi-saddena samānattho addha-saddoti āha-- “anaddhabhūtanti anadhibhūtan”ti. Yathā āpāyiko attabhāvo mahatā dukkhena abhibhuyyati, na tathā ayanti āha-- “dukkhena anadhibhūto nāma manussattabhāvo vuccatī”ti. “Acelako hotī”ti-ādinā (dī.ni.1.394) vuttāya nānappakārāya dukkarakārikāya kilamathena. Yadi evaṁ (MṬ.101./CS:pg.2.216) kathaṁ dhutaṅgadharāti āha “ye panā”ti-ādi. Niyyānikasāsanasmiñhi vīriyanti vivaṭṭasannissitaṁ katvā pavattiyamānaṁ vīriyaṁ sarīraṁ khedantampi sammāvāyāmo nāma hoti ñāyāraddhabhāvato.

Theroti ettha Āgatamahārakkhitatthero. Tisso sampattiyo manussadevanibbānasampattiyo, sīlasamādhipaññāsampattiyo vā. Khuraggeyevāti khure sīsagge eva, khure sīsaggato apanīte evāti adhippāyo. Ayanti, “issarakule nibbatto”ti-ādinā vutto. Na sabbe eva sakkārapubbakaṁ pabbajitvā arahattaṁ pāpuṇantīti āha “yo dāsikucchiyan”ti-ādi. Rajatamuddikanti rajatamayaṁ aṅgulimuddikaṁ. Gorakapiyaṅgumattenapīti kapitthachallikaṅgupupphagandhamattenapi.

Dhammena ñāyena āgatasukhaṁ dhammasukhanti āha-- “saṅghato vā …pe… paccayasukhan”ti. Amucchitoti anajjhāpanno. Idāni taṁ anajjhāpannataṁ tassa ca phalaṁ dassetuṁ “dhammikaṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Imassāti samudayassa. So hi pañcakkhandhassa dukkhassa kāraṇabhūtattā āsanno paccakkho katvā vutto. Tenāha “paccuppannānan”ti-ādi. Saṅkhāranti yathāraddhāya sātisayaṁ karaṇato saṅkhāranti laddhanāmaṁ balavavīriyaṁ ussoḷhiṁ. Padahatoti payuñjantassa pavattentassa. Maggena virāgo hotīti ariyamaggena dukkhanidānassa virajjanā hoti. Tenāha “idaṁ vuttaṁ hotī”ti. Iminā sukhāpaṭipadā khippābhiññā kathitā akasireneva sīghataraṁ maggapajānatāya bodhitattā. Majjhattatākāroti vīriyūpekkhamāha. Saṅkhāraṁ tattha padahatīti padhānasaṅkhāraṁ tattha dukkhanidānassa virajjananimittaṁ virajjanatthaṁ padahati. Kathaṁ? Maggappadhānena catukiccappadhāne ariyamagge vāyāmena padahati vāyamati. Ajjhupekkhatoti vīriyassa anaccāraddhanātisithilatāya vīriyasamatāyojane byāpārākaraṇena ajjhupekkhato. Tenāha “upekkhaṁ bhāventassā”ti. Upekkhābhāvanā ca nāmettha tathāpavattā ariyamaggabhāvanā evāti āha-- “maggabhāvanāya bhāvetī”ti.

Ettha ca evaṁ pāḷiyā padayojanā veditabbā,-- “so evaṁ pajānāti. Kathaṁ? Saṅkhāraṁ me padahato saṅkhārapadahanā imassa dukkhanidānassa virāgo hoti (MṬ.101./CS:pg.2.217) ajjhupekkhato me upekkhanā imassa dukkhanidānassa virāgo hotī”ti. Paṭipajjamānassa cāyaṁ pubbabhāgavīmaṁsassāti gahetabbaṁ. Tattha saṅkhārappadhānāti sammasanapadena sukheneva khippataraṁ bhāvanā-ussukkāpanavīriyaṁ dassitanti sukhāpaṭipadā khippābhiññā dassitā. Ajjhupekkhatoti ettha kassaci nātidaḷhaṁ katvā pavattitavīriyenapi dukkhanidānassa virāgo hoti vipassanamanuyuñjatīti dassitaṁ. Ubhayatthāpi catutthīyeva paṭipadā vibhāvitāti daṭṭhabbaṁ. Idāni, “yassa hi khvāssa …pe… upekkhaṁ tattha bhāvetī”ti vārehi tāsaṁyeva paṭipadānaṁ vasena tesaṁ puggalānaṁ paṭipatti dassitā. Vaṭṭadukkhanidānassa parijiṇṇaṁ imehi vārehi dukkhakkhayo vibhāvito.

11. Baddhacittoti sambaddhacitto. Bahalacchandoti bahalataṇhāchando. Aticaritvāti atikkamitvā. Naṭasatthavidhinā naccanakā naṭā, naccakā itare. Somanassaṁ uppajjati, “īdisaṁ nāma itthiṁ pariccajin”ti. Chijjāti dvidhā hotu. Bhijjāti bhijjatu. “Chijja vā bhijjavā”ti padadvayenapi vināsameva vadati. Ñatvāti pubbabhāgañāṇena jānitvā. Tadubhayanti saṅkhārapadahana-upekkhābhāvanaṁ.

12. Pesentassāti vāyamantassa. Taṁ sandhāyāti dukkhāya paṭipadāya niyyānataṁ sandhāya.

Usukāro viya yogī tejanassa viya cittassa ujukaraṇato. Gomuttavaṅkaṁ, candalekhākuṭilaṁ, naṅgalakoṭijimhaṁ cittaṁ. Alātā viya vīriyaṁ ātāpana-paritāpanato. Kañcikatelaṁ viya saddhā sinehanato. Namanadaṇḍako viya lokuttaramaggo nibbānārammaṇe cittassa nāmanato. Lokuttaramaggena cittassa ujukaraṇaṁ bhāvanābhisamayato daṭṭhabbaṁ. Antadvayavajjitā majjhimā paṭipattīti katvā kilesagaṇavijjhanaṁ pahānābhisamayo. Itarā pana paṭipadā dandhābhiññāti imesaṁ dvinnaṁ bhikkhūnaṁ imāsu dvīsu yathāvuttāsu khippābhiññāsu kathitāsu, itarāpi kathitāva honti lakkhaṇahāranayena paṭipadāsāmaññato. Sahāgamanīyāpi vā paṭipadā kathitāva, “na heva anaddhabhūtaṁ atthānan”ti-ādinā pubbabhāgapaṭipadāya kathitattā. “Āgamanīyapaṭipadā pana na kathitā”ti (MṬ.101./CS:pg.2.218) idaṁ savisesaṁ ajjhupekkhassa akathitataṁ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṁ. Nikkhamanadesananti nikkhamanupāyaṁ desanaṁ. Sesaṁ suviññeyyameva.

Devadahasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.102.)2.Pañcattayasuttavaṇṇanā

21. Eketi ettha eka-saddo aññattho, na gaṇanādi-atthoti taṁ dassento “ekacce”ti āha. Yaṁ pana pāḷiyaṁ “santī”ti vuttaṁ. Tena tesaṁ diṭṭhigatikānaṁ vijjamānatāya avicchinnatā; tato ca nesaṁ micchāgahaṇato sithilakaraṇavivecanehi attano desanāya kiccakāritā avitathatā ca dīpitā hoti. Paramatthasamaṇabrāhmaṇesu aparantakappikatāya lesopi natthīti āha “paribbajupagatabhāvenā”ti-ādi. Sassatādivasena aparantaṁ kappentīti aparantakappino, te eva aparantakappikā. Yasmā tehi aparantaṁ purimatarasiddhehi taṇhādiṭṭhikappehi kappetvā āsevanabalavatāya ca vikappetvā aparabhāgasiddhehi abhinivesabhūtehi taṇhādiṭṭhiggāhehi gaṇhanti abhinivisanti parāmasanti; tasmā vuttaṁ -- “aparantaṁ kappetvā vikappetvā gaṇhantī”ti. Taṇhupādānavasena kappanagahaṇāni veditabbāni. Taṇhāpaccayā hi upādānaṁ. Vuttampi cetaṁ mahāniddese uddānato saṅkhepato. Taṇhādiṭṭhivasenāti taṇhāya diṭṭhiyā ca vasena. Diṭṭiyā vā upanissayabhūtāya sahajātāya abhinandanakāya ca taṇhāya sassatādi-ākārena abhinivisantassa micchāgāhassa ca vasena. Anāgatadhammavisayāya adhippetattā anāgatakālavācako idha apara-saddo. Rūpādikhandhavinimuttassa kappanavatthuno abhāvā anta-saddo bhāgavācakoti āha-- “anāgataṁ khandhakoṭṭhāsan”ti. Kappetvāti ca tasmiṁ aparante taṇhāya nābhinivesānaṁ samattanaṁ pariniṭṭhāpanamāha. Ṭhitāti tassā laddhiyā avijahanaṁ.

Anugatāti ārammaṇakaraṇavasena anu anu gatā aparante pavattā. Ārabbhāti ālambitvā. Visayo hi tassā diṭṭhiyā aparanto. Visayabhāvato (MṬ.102./CS:pg.2.219) eva hi so tassā āgamanaṭṭhānaṁ ārammaṇapaccayo cāti vuttaṁ “āgamma paṭiccā”ti. Adhivacanapadānīti paññattipadāni, dāsādīsu sirivaḍḍhakādisaddo viya vacanamattameva adhikāraṁ katvā pavattiyā adhivacanaṁ paññatti. Atha vā adhi-saddo uparibhāve, vuccatīti vacanaṁ, upari vacanaṁ adhivacanaṁ, upādānabhūtarūpādīnaṁ upari paññāpiyamānā upādāpaññattīti attho, tasmā paññattidīpakapadānīti attho. Paññattimattañhetaṁ vuccati, yadidaṁ, “attā loko”ti ca, na rūpavedanādayo viya paramattho. Adhikavuttitāya vā adhimuttiyoti diṭṭhiyo vuccanti. Adhikañhi sabhāvadhammesu sassatādiṁ pakati-ādiṁ drabyādiṁ jīvādiṁ kāyādiñca abhūtamatthaṁ ajjhāropetvā diṭṭhiyo pavattantīti. Abhivadantīti, “idameva saccaṁ moghamaññan”ti abhinivisitvā vadanti, “ayaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo”ti-ādinā vivadanti. Abhivadanakiriyāya ajjāpi avicchedabhāvadassanatthaṁ vattamānakālavacanaṁ.

Saññā etassa atthīti saññīti āha “saññāsamaṅgī”ti. Natthi etassa rogo bhaṅgoti arogoti arogasaddassa niccapariyāyatā veditabbā. Rogarahitatāsīsena vā nibbikāratāya niccataṁ paṭijānāti diṭṭhigatikoti āha “arogoti nicco”ti. Imināti, “saññī attā arogo paraṁ maraṇā”ti iminā vacanena. Soḷasa saññīvādāti-- rūpīcatukkaṁ, arūpīcatukkaṁ, antavācatukkaṁ, ekantasukhīcatukkanti-- imesaṁ catunnaṁ catukkānaṁ vasena soḷasa saññīvādā kathitā. Imesuyeva purimānaṁ dvinnaṁ catukkānaṁ vasena aṭṭha saññīvādā aṭṭha ca nevasaññīnāsaññīvādā veditabbā. Satta ucchedavādāti manussattabhāve kāmāvacaradevattabhāve rūpāvacaradevattabhāve catubbidhāruppattabhāve cavitvā sattassa ucchedapaññāpanavasena satta ucchedavādā kathitā. Asato vināsāsambhavato atthibhāvanibandhano ucchedavādoti vuttaṁ “satoti vijjamānassā”ti. Yāvāyaṁ attā na ucchijjati, tāva vijjati evāti gahaṇato nirudayavināso idha ucchedoti adhippetoti āha “upacchedan”ti. Visesena nāso vināso, abhāvo, so pana maṁsacakkhu-paññācakkhu-dassanapathātikkamovāti āha “adassanan”ti. Adassane (MṬ.102./CS:pg.2.220) hi nāsa-saddo loke niruḷho. Bhavavigamanti sabhāvāpagamanaṁ yo hi nirudayavināsavasena ucchijjati, na so attano sabhāveneva tiṭṭhati.

Pañca diṭṭhadhammanibbānavādāti pañcakāmaguṇasukhamanubhogavasena catubbidharūpajjhānasukhaparibhogavasena ca diṭṭhadhamme nibbānappattipaññāpanavādā. Diṭṭhadhammoti dassanabhūtena ñāṇena upaladdhadhammo. Tattha yo anindriyavisayo, sopi supākaṭabhāvena indriyavisayo viya hotīti āha-- “diṭṭhadhammoti paccakkhadhammo vuccatī”ti. Teneva ca, “tattha tattha paṭiladdha-attabhāvassetaṁ adhivacanan”ti vuttaṁ. Saññīti ādivasena tīhākārehi santanti saññī asaññī nevasaññīnāsaññīti imehi ākārehi vijjamānaṁ, sadā upalabbhamānaṁ sassatanti attho. Saññī attāti-ādīni tīṇi dassanāni. Santa-atthavasena ekanti sassatassa attano vasena ekaṁ dassanaṁ. Itarāni dveti ucchedavāda-diṭṭhadhammanibbānavādasaññitāni dve dassanāni. Tīṇi hutvā pañca hontīti idaṁ, “santa-atthavasena ekan”ti saṅgahavasena vuttassa saññīti ādivibhāgavasena vuttattā suviññeyyanti Aṭṭhakathāyaṁ na uddhaṭaṁ.

22. Rūpīṁ vāti ettha (dī.ni.ṭī.1.76-77) yadi rūpaṁ assa atthīti rūpīti ayamattho adhippeto. Evaṁ sati rūpavinimuttena attanā bhavitabbaṁ saññāya viya rūpassapi attaniyattā. Na hi saññī attāti ettha saññā attā. Tathā hi vuttaṁ sumaṅgalavilāsiniyaṁ (dī.ni.aṭṭha.1.76-77) “tattha pavattasaññañcassa saññāti gahetvāti vuttan”ti. Evaṁ sante, “kasiṇarūpaṁ attāti gaṇhātī”ti idaṁ kathanti? Na kho panetaṁ evaṁ daṭṭhabbaṁ-- “rūpaṁ assa atthīti rūpī”ti, atha kho “ruppanasīlo rūpī”ti. Ruppanañcettha rūpasarikkhatāya kasiṇarūpassa vaḍḍhitāvaḍḍhitakālavasena visesāpatti, sā ca natthīti na sakkā vattuṁ parittavipulatādivisesasabbhāvato. Yadi evaṁ imassa vādassa sassatadiṭṭhisaṅgaho na yujjatīti? No na yujjati kāyabhedato uddhaṁ attano nibbikāratāya tena adhippetattā. Tathā hi vuttaṁ “arogo paraṁ maraṇā”ti. Atha vā “rūpaṁ assa atthīti rūpī”ti vuccamānepi na doso. Kappanāsiddhenapi hi bhedena sāminiddesadassanato yathā “silāputtakassa sarīran”ti (MṬ.102./CS:pg.2.221) Ruppanaṁ vā ruppanasabhāvo rūpaṁ, taṁ etassa atthīti rūpī, attā “rūpino dhammā”ti-ādīsu (dha.sa.11dukamātikā) viya. Evañca katvā rūpasabhāvattā attano “rūpaṁ attā”ti vacanaṁ ñāyāgatamevāti “kasiṇarūpaṁ attāti gaṇhātī”ti vuttaṁ. Arūpinti ettāpi vuttanayānusārena yathārahaṁ attho vattabbo. Santasukhumaṁ muñcitvā tabbiparītassa gahaṇe kāraṇaṁ natthīti lābhī, “kasiṇarūpaṁ attā”ti gaṇhātīti lābhitakkino ṭhapetvā, sesatakkī lābhiggahaṇeneva gahitā. Anussutitakkikopi suddhatakkikopi vā niraṅkusattā takkanassa kasiṇarūpampi attāti kadācipi gaṇheyyāti vuttaṁ-- “ubhopi rūpāni gaṇhātiyevā”ti. Suddhatakkikassa ubhayaggahaṇaṁ na kataṁ, tasmā sāsaṅkavacanaṁ.

Kasiṇugghāṭimākāsa-paṭhamāruppaviññāṇa-natthibhāva-ākiñcaññāyatanāni arūpasamāpattinimittaṁ. Ṭhapetvā saññākkhandhanti idaṁ saññāya attaniyataṁ hadaye katvā vuttaṁ. “Rūpiṁ vā”ti ettha vuttanayena pana atthe vuccamāne saññākkhandhaṁ bahiddhā akatvā “arūpadhamme”icceva vattabbaṁ siyā. Missakaggāhavasenāti rūpārūpasamāpattīnaṁ nimittāni ekajjhaṁ katvā, “eko attā”ti, tattha pavattasaññañcassa, “saññā”ti gahaṇavasena. Ayañhi diṭṭhigatiko rūpārūpasamāpattilābhitāya taṁnimittaṁ rūpabhāvena arūpabhāvena ca gahetvā upatiṭṭhati, tasmā, “rūpī arūpī cā”ti abhinivesaṁ janeti ajjhattavādino viya takkamatteneva vā rūpārūpadhamme missakavasena gahetvā, “rūpī ca arūpīca attā hotī”ti. Takkagāhenevāti saṅkhārāvasesasukhumabhāvappattadhammā viya ca accantasukhumabhāvapattiyā sakiccasādhanāsamatthatāya thambhakuṭṭahatthapādānaṁ saṅghāto viya neva rūpī, rūpasabhāvānativattanato na arūpīti evaṁ pavattatakkagāhena. Lābhivasenapi vā antānantikacatutthavāde vakkhamānanayena aññamaññapaṭipakkhavasena attho veditabbo. Kevalaṁ pana tattha desakālabhedavasena tatiyacatutthavādā icchitā; idha kālavatthu bhedavasenāti ayameva viseso. Kālabhedavasena cettha tatiyavādassa pavatti rūpārūpanimittānaṁ saha anupaṭṭhānato; catutthavādassa pana vatthubhedavasena (MṬ.102./CS:pg.2.222) pavatti rūpārūpadhammānaṁ samūhato, “eko attā”ti takkavasenāti tattha vakkhamānanayānusārena veditabbaṁ.

Yadipi aṭṭhasamāpattilābhino diṭṭhigatikassa vasena samāpattibhedena saññānānattasambhavato dutiyadiṭṭhipi samāpannakavasena labbhati; tathāpi samāpattiyaṁ ekarūpeneva saññāya upaṭṭhānato, “paṭhamadiṭṭhi samāpannakavārena kathitā”ti āha. Tenevettha samāpannakaggahaṇaṁ kataṁ. Ekasamāpattilābhino eva vā vasena attho veditabbo. Samāpatti bhedena saññābhedasambhavepi bahiddhā puthuttārammaṇe saññānānattena oḷārikena nānattasaññīti, “dutiyadiṭṭhi asamāpannakavārenā”ti āha. Avaḍḍhitakasiṇavasena parittasaññitaṁ, vaḍḍhitakasiṇavasena appamāṇasaññitaṁ dassetuṁ, “tatiyadiṭṭhi suppamattena vā sarāvamattena vā”ti-ādi vuttaṁ. “Aṅguṭṭhappamāṇo vā attā yavappamāṇo, aṇumatto vā attā”ti-ādidassanavasena (udā.aṭṭha.54 dī.ni.ṭī.1.76-77) paritto saññīti parittasaññī. Kapilakaṇādādayo (vibha.anuṭī.189) viya attano sabbagatabhāvapaṭijānanavasena appamāṇo saññīti appamāṇasaññīti evampettha attho daṭṭhabbo.

Etanti, “rūpiṁ vā”ti-ādinā yathāvutta-attavādaṁ. Ekesanti ekaccānaṁ. Upātivattatanti atikkamantānaṁ. Niddhāraṇe cetaṁ sāmivacanaṁ. Viññāṇakasiṇameke abhivadantīti yojanā. Tenāha-- “saññaṁ …pe… abhivadantī”ti. Tattha “saññaṁ ṭhapetvā sesāni tīṇī”ti idaṁ saññāya catukkampi paripuṇṇameva gahetvā, apare aṭṭhakanti vadanti. Tadubhayanti taṁ saññā-aṭṭhakanti vuttaṁ ubhayaṁ. Parato āvi bhavissatīti, “catasso rūpasaññī”ti-ādinā upari pakāsessati. Vakkhati hi -- “koṭṭhāsato aṭṭha, atthato pana satta saññā hontī”ti (ma.ni.aṭṭha.3.22). Etthāti, “etaṁ vā panā”ti etasmiṁ vākye. Samatikkamituṁ sakkonti tattha ādīnavadassanena taduddhaṁ ānisaṁsadassanena ca brūhitasaddhādi guṇattā, vipariyāyena asakkuṇanaṁ veditabbaṁ. Ye sakkonti, teva gahitā tesaṁyeva vasena vakkhamānassa visesassa vattuṁ sakkuṇeyyattā. Sakkontānañca nesaṁ upātivattanaṁ attano ñāṇabalānurūpanti imamatthaṁ upamāya dassetuṁ, “tesaṁ panā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha appamāṇanti appamāṇārammaṇo (MṬ.102./CS:pg.2.223) appamāṇārammaṇatā cassa āgamanavasena veditabbā anantārammaṇato vā. Na hi ārammaṇe anantanti paramānantassa pamāṇaṁ vā gaṇhāti. Sukhadukkhehi aniñjanato rūpavirāgabhāvanāvisesatāya ca āneñjaṁ patvā tiṭṭhati, ayaṁ no attāti abhivadantā tiṭṭhanti. Viññāṇakasiṇameketi viññāṇañcāyatanaṁ eke diṭṭhigatikā attāti vadanti. Tenāha-- “viññāṇañcāyatanaṁ tāva dassetun”ti. Tassa pana ārammaṇabhūtaṁ kasiṇugghāṭimākāse pavattaviññāṇanti apare. Tañhi kasiṇaṁ manasikāravasena, “viññāṇakasiṇan”ti, viññāṇañca taṁ ārammaṇaṭṭhena āyatanañcāti, “viññāṇañcāyatanan”ti ca vuccati. Ākiñcaññāyatanameketi etthāpi eseva nayo.

Tayidanti ya-kāro padasandhikaroti āha “taṁ idan”ti. Diṭṭhigatanti yathā vuttaṁ “saññī attā”ti evaṁ vuttaṁ diṭṭhiṁ. Diṭṭhiyeva hi diṭṭhigataṁ “muttagataṁ (ma.ni.2.119 a.ni.9.11), saṅkhāragatan”ti-ādīsu (mahāni.41) viya. Gantabbābhāvato vā diṭṭhiyā gatamattaṁ diṭṭhigataṁ, diṭṭhiyā gahaṇamattanti attho. Diṭṭhipakāro vā diṭṭhigataṁ. Lokiyā hi vidhayuttagatapakārasadde samānatthe icchanti. Diṭṭhipaccayo diṭṭhikāraṇaṁ, avijjādi diṭṭhiṭṭhānanti attho. Tattha avijjāpi hi diṭṭhiṭṭhānaṁ upanissayādibhāvato. Yathāha -- “assutavā, bhikkhave, puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido”ti-ādi (dha.sa.1007). Phassopi diṭṭhiṭṭhānaṁ. Yathāha “tadapi phassapaccayā”ti (dī.ni.1.118-124). Saññāpi diṭṭhiṭṭhānaṁ. Yathāha “saññānidānā hi papañcasaṅkhā”ti (su.ni.880 mahāni.109). Vitakkopi diṭṭhiṭṭhānaṁ. Yathāha-- “takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, saccaṁ musāti dvayadhammamāhū”ti (su.ni.892 mahāni.121). Ayonisomanasikāropi diṭṭhiṭṭhānaṁ. Yathāha -- “tassevaṁ manasikaroto channaṁ diṭṭhīnaṁ aññatarā diṭṭhi uppajjati, atthi me attāti tassa saccato thetato diṭṭhi uppajjatī”ti (ma.ni.1.19). Diṭṭhārammaṇanti diṭṭhi-ārammaṇabhūtaṁ upādānakkhandhapañcakaṁ. Tenāha-- “rūpaṁ attato samanupassatī”ti-ādi (paṭi.ma.1.130). Rūpavedanādivinimuttassa diṭṭhiyā ārammaṇassa abhāvato anādiyitvā idameva (MṬ.102./CS:pg.2.224) dasseti-- “iminā paccayena idaṁ nāma dassanaṁ gahitan”ti. Iminā paccayenāti vā ettha paccayaggahaṇena ārammaṇampi gahitamevāti daṭṭhabbaṁ.

Tadevāti diṭṭhigatañceva diṭṭhipaccayañca. Rūpasaññānanti ettha iti-saddo ādi-attho. Evaṁ-saddo pakārattho, “yadi rūpasaññānan”ti-ādinā pakārena vuttasaññānanti attho. Nirupakkilesā nīvaraṇādi upakkilesavimuttito. Uttamā paṇītabhāvappattito, tato eva seṭṭhā, seṭṭhattā eva uttaritarābhāvato anuttariyā. Akkhāyatīti upaṭṭhāti. Ākiñcaññāyatanasaññāya visuṁ vuccamānattā catutthāruppasaññāya ca imasmiṁ saññīvāde anotaraṇato, “yadi āruppasaññānanti iminā ākāsānañcāyatana-viññāṇañcāyatanasaññā”icceva vuttaṁ. Itarehi pana dvīhīti, “yadi ekattasaññānaṁ, yadi nānattasaññānan”ti imehi dvīhi padehi. Samāpannakavāro ca tathā idha kathitoti adhippāyo. Koṭṭhāsato aṭṭha saññā catukkadvayasaṅgahato. Ekattasaññīpadaṁ ṭhapetvā atthato pana satta saññā honti aggahitaggahaṇenāti adhippāyo. Tenāha-- “samāpannaka …pe… saṅgahitoyevā”ti.

Saññāgatanti saññāvasena gataṁ, saññāsaṅgahaṁ gataṁ vā. Tassa pana adiṭṭhigatassapi upalabbhamānattā, “saddhiṁ diṭṭhigatenā”ti vuttaṁ. Paccayehi samāgantvā katanti saha kāraṇabhūtehi paccayehi teneva saha kāraṇabhāvena samāgantvā nibbattitaṁ; paṭiccasamuppannanti attho. Saṅkhatattā oḷārikaṁ uppādavayaññathattasabbhāvato. Yassa hi uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati, taṁ khaṇe khaṇe bhijjanasabhāvato passantassa pākaṭabhūtavikāraṁ oḷārikaṁ siyā. Na cettha maggaphaladhammā nidassetabbā tesaṁ tathā ananupassitabbato; tesampi saṅkhatabhāvena itarehi samānayogakkhamatāya dunnivārayabhāvato. Tathā hi “asesavirāganirodhā”ti (udā. 3) vacanato maggassapi nissaraṇabhāvena “Atthi kho pana saṅkhārānaṁ nirodho”ti nibbānamevettha paṭiyogabhāvena uddhaṭaṁ “nirujjhanti etthā”ti katvā. Nirodhasaṅkhātaṁ nibbānaṁ nāma atthīti ettha,-- “Atthi, bhikkhave, ajātaṁ (MṬ.102./CS:pg.2.225) abhūtaṁ asaṅkhatan”ti suttapadaṁ (udā.73) ānetvā vattabbaṁ. Nibbānadassīti sacchikiriyābhisamayavasena nibbānadassī, tato eva itarābhisamayatthasiddhiyā taṁ saṅkhataṁ atikkanto.

23. Aṭṭhasu asaññīvādesūti idaṁ brahmajāle (dī.ni.1.78-80) āgatanayena vuttameva hi sandhāya heṭṭhā, “saññīti iminā aṭṭha asaññīvādā kathitā”ti vuttaṁ. Idha pana cattāro vādā eva uddhaṭā. Tenāha “asaññī”ti-ādi. Esa nayo parato “aṭṭhasu nevasaññīnāsaññīvādesū”ti etthāpi. Saññāya sati tāya vedanāgāhasabbhāvato “ābādhanaṭṭhena saññā rogo”ti vuttaṁ. Dukkhatāsūlayogato kilesāsucipaggharaṇato uppādajarābhaṅgehi uddhumātapakkapabhijjanato ca saññā gaṇḍo; svāyamattho dosaduṭṭhatāya eva hotīti āha-- “sadosaṭṭhena gaṇḍo”ti. Pīḷājananato antotudanato duruddharaṇato ca saññā sallaṁ; svāyamattho attabhāvaṁ anupavisitvā avaṭṭhānenāti āha “anupaviṭṭhaṭṭhena sallan”ti. Paṭisandhiggahaṇe viññāṇaṁ kutoci āgataṁ viya hotīti vuttaṁ “paṭisandhivasena āgatin”ti. Gatinti pavattiṁ. Sā pana tāsu tāsu gatīsu vutti hotīti vuttaṁ-- “cutivasena gatin”ti; vaḍḍhanavasena ghanapabandhavasenāti attho. Tenāha “aparāparan”ti. Aparāparañhi pabandhavasena pavattamānaṁ viññāṇaṁ nandūpasecanaṁ; itaraṁ khandhattayaṁ vā nissāya abhivuddhiṁ patiṭṭhaṁ mahantañca pāpuṇātīti. Pavaḍḍhavasena vā gatiṁ, nikkhepavasena cutiṁ, tato aparāparañca rūpapavattanavasena upapattiṁ, indriyaparipākavasena vuḍḍhiṁ tassa tassa kammassa katūpacitabhāvena viruḷhiṁ; tassa kammassa phalanibbattiyā vepullanti yojetabbaṁ.

Kāmañcāti-ādinā “aññatra rūpā”ti-ādikā codanā lakkhaṇavasena vuttāti dassetvā ayañca nayo codanāya avisiṭṭhavisayatāya siyā; visiṭṭhavisayā panāyaṁ codanāti dassetuṁ, “ayaṁ pana pañho”ti-ādi vuttaṁ. Ettake khandheti yathāvutte rūpavedanādike cattāro khandhe. Aññatra rūpāti iminā yattha katthaci rūpena vinā viññāṇassa pavatti natthīti dīpitaṁ hoti. Bhavavisesacodanāya sabhāvato (MṬ.102./CS:pg.2.226) eva viññāṇena vinā rūpassapi pavatti natthīti dīpitaṁ hotīti āha-- “arūpabhavepi rūpaṁ, asaññābhave ca viññāṇaṁ atthī”ti. Nirodhasamāpannassāti saññāvedayitanirodhaṁ samāpannassapi viññāṇaṁ atthi. Byañjanacchāyāya ce atthaṁ paṭibāhasīti yadi saddatthameva gahetvā adhippāyaṁ na gaṇhasi neyyatthaṁ suttanti. Ettha ca asaññabhave nibbattasattavasena paṭhamavādo; saññaṁ attato samanupassatīti ettha vuttanayena saññaṁyeva attāti gahetvā tassa kiñcanabhāvena ṭhitāya aññāya saññāya abhāvato asaññīti pavatto dutiyavādo; tathā saññāya saha rūpadhamme sabbe eva vā rūpārūpadhamme attāti gahetvā pavatto tatiyavādo; takkaggāhavaseneva pavatto catutthavādo. Tesu yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṁ. Nevasaññīnāsaññīvādepi asaññabhave nibbattassa sattassa cutipaṭisandhīsu; sabbattha vā paṭusaññākiccaṁ kātuṁ asamatthāya sukhumāya saññāya atthibhāvapaṭijānanavasena paṭhamavādo; asaññīvāde vuttanayena sukhumāya saññāya vasena sañjānanasabhāvatāpaṭijānanavasena ca dutiyavādādayo pavattāti. Evamettha etesaṁ vādānaṁ sabbhāvo veditabbo. Sesaṁ vuttanayameva.

24. Yattha na saññā, tattha ñāṇassa sambhavo eva natthīti āha-- “asaññā sammoho”ti, asaññabhāvo nāma sammohappavattīti attho. Yathā niyyantīti niyyāniyāti bahulaṁ vacanato kattusādhano niyyāniyasaddo, evaṁ idha viññātabbasaddoti āha-- “vijānātīti viññātabban”ti, vijānanaṁ viññāṇanti attho. Tena diṭṭhasutamutaviññātabbamattenāti diṭṭhasutamutaviññāṇappamāṇenāti attho daṭṭhabbo. Tenāha-- “pañcadvārikasaññāpavattimattenā”ti, nibbikappabhāvato pañcadvārikasaññāpavattisamena bhāvanābhinīhārenāti attho. Oḷārikasaṅkhārappavattimattenāti oḷārikānaṁ saṅkhārānaṁ pavattiyā. Oḷārikasaṅkhārāti cettha ākiñcaññāyatanapariyosānā samāpattidhammā adhippetā. Upasampadanti ye saññāya, asaññibhāve ca dosaṁ disvā nevasaññānāsaññāyatanaṁ vaṇṇentāpi rūpajjhānapaṭilābhamattena tassa sampādanaṁ paṭilābhaṁ adhigamaṁ paññapenti, tesaṁ tassa byasanaṁ akkhāyati anupāyabhāvato. Tenāha “vināso”ti-ādi. Vuṭṭhānanti sadisasamāpajjanapubbakaṁ parivuṭṭhānaṁ. Samāpatti eva tesaṁ natthi anadhigatattā. Oḷārikasaṅkhārappavattiyā antamaso ākiñcaññāyatanasaṅkhārappavattiyāpi pattabbanti na akkhāyati (MṬ.102./CS:pg.2.227) tepi samatikkamitvā pattabbato. Saṅkhārānanti niddhāraṇe sāmivacanaṁ. Avasesāti ito paraṁ sukhumabhāvo nāma natthīti sukhumabhāvāpattiyā avasesā. Tenāha-- “bhāvanāvasena sabbasukhumabhāvaṁ pattā saṅkhārā”ti. Etanti nevasaññānāsaññāyatanaṁ, pattabbaṁ nāma hoti tādisasaṅkhārappattiyaṁ tabbohārato. Saṅkhataṁ samecca sambhuyya paccayehi katattā.

25. “Ye te samaṇabrāhmaṇā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapentī”ti (ma.ni.3.25) vakkhamānattā sabuddhiyaṁ viparivattamāne ekajjhaṁ gahetvā, “tatrā”ti Bhagavatā vuttanti āha-- “tatrāti sattasu ucchedavādesu bhumman”ti. Uddhaṁ saranti uddhaṁ gataṁ sarantāti taṁ dassento āha “uddhaṁ vuccatī”ti-ādi. Sarantāti yattha patthenti na labhanti, taṁ jānantā. Āsattinti āsīsanaṁ. Peccāti paraloke. Vāṇijūpamā viyāti bhavapariyāpannaphalavisesāpekkhāya paṭipajjanato. Sakkāyassa bhayāti santo kāyoti sakkāyo, paramatthato vijjamāno dhammasamūhoti katvā upādānakkhandhapañcakaṁ, tato bhāyanena. Mā khīyi mā parikkhayaṁ agamāsi. Mā osīdi mā heṭṭhā bhassi. Abbhanti ākāsaṁ mā undriyi mā bhijjitvā pati. Gaddulena baddho gaddulabaddho. Daḷhathambho viya khīlo viya ca sakkāyo dummocanīyato. Sā viya diṭṭhigatiko tassa anuparivattanato. Daṇḍako viya diṭṭhi chedanakaraṇāya asamatthabhāvakaraṇato. Rajju viya taṇhā bandhanato ca, ārammaṇakaraṇavasena samannāgamanavasena ca sambaddhabhāvato. Tena vuttaṁ-- “diṭṭhidaṇḍake pavesitāya taṇhārajjuyā”ti.

26. Bhagavā attano desanāvilāsena veneyyajjhāsayavasena (catucattārīsa aparantakappikavādā tattha tattha antogadhāti) uddesavasena pañceva saṅgahetvā yathuddesaṁ nigamento, “imāneva pañcāyatanānī”ti (MṬ.102./CS:pg.2.228) āha. Tattha dukkhassa nimittabhāvato diṭṭhigatānaṁ kāraṇaṭṭhena āyatanatthoti vuttaṁ-- “imāneva pañca kāraṇānī”ti. Saññī-ādivasena tīṇi ucchedavādoti cattāri bhājitāni. Itaraṁ pana diṭṭhadhammanibbānaṁ kuhiṁ paviṭṭhaṁ? Sarūpato abhājitattā yathābhājitesu vādesu kattha antogadhanti pucchati. Uddese pana sarūpato gahitameva, “diṭṭhadhammanibbānaṁ vā paneke abhivadantī”ti. Itaro ekattasaññīvāde nānattasaññīvāde antogadhanti dassento “ekatta …pe… veditabban”ti āha yathāsukhañcetaṁ vuttaṁ. Paṭhamo hi diṭṭhadhammanibbānavādo nānattasaññīvāde antogadho, itare cattāro ekattasaññīvāde.

27. Atītakoṭṭhāsasaṅkhātanti atītaṁ khandhakoṭṭhāsasaṅkhātaṁ pubbantaṁ. Pubbe nivutthadhammavisayā kappanā idhādhippetā, tasmā atītakālavācako idha pubbasaddo, rūpādikhandhavinimuttañca kappanāvatthu natthi, antasaddo ca koṭṭhāsavācako. Tena vuttaṁ “atītakoṭṭhāsasaṅkhātaṁ pubbantaṁ kappetvā”ti. “Kappetvā”ti ca tasmiṁ pubbante taṇhāyanābhinivisānaṁ samatthanaṁ pariniṭṭhāpanaṁ vadati. Sesampīti “pubbantānudiṭṭhī”ti evamādikaṁ. Pubbe vuttappakāranti “aparantānudiṭṭhino”ti-ādīsu vuttappakāraṁ. Ekekasmiñca attāti āhito ahaṁmāno etthāti katvā, lokoti lokiyanti ettha puññapāpāni tabbipākā cāti katvā, taṁ taṁ gahaṇavisesaṁ upādāya paññāpanaṁ hotīti āha-- “rūpādīsu aññataraṁ attāti ca lokoti ca gahetvā”ti. Sabbadābhāvena sassato. Amaro nicco dhuvoti tasseva vevacanāni. Maraṇābhāvena amaro, uppādābhāvena sabbakālaṁ vattanato nicco, thiraṭṭhena vikārābhāvena dhuvo, yathāhāti-ādinā yathāvuttamatthaṁ niddesapaṭisambhidāpāḷīhi vibhāveti. Ayañca attho “rūpaṁ attato samanupassati, vedanaṁ… saññaṁ… saṅkhāre… viññāṇaṁ attato samanupassatī”ti (paṭi.ma.1.130-131) imissā pañcavidhāya sakkāyadiṭṭhiyā vasena vutto. “Rūpavantan”ti-ādikāya (paṭi.ma.1.130-131) pana pañcadasavidhāya sakkāyadiṭṭhiyā vasena cattāro cattāro khandhe, “attā”ti gahetvā tadaññaṁ-- “loko”ti paññapentīti ayampi attho labbhati, tathā ekaṁ khandhaṁ, “attā”ti gahetvā tadaññe “loko”ti paññapentīti evamettha attho daṭṭhabbo. Eseva nayoti iminā yathā “rūpādīsu aññataraṁ attāti (MṬ.102./CS:pg.2.229) ca lokoti ca gahetvā sassato …pe… dhuvo”ti attho vutto; evaṁ asassato anicco adhuvo ucchijjati vinassati na hoti paraṁ maraṇā; nicco ca anicco ca nevanicco nāniccoti evamādimatthaṁ atidisati.

Cattāro sassatavādāti lābhīvasena tayo, takkīvasena ekoti evaṁ cattāro. Pubbenivāsañāṇalābhī titthiyo mandapañño anekajātisatasahassamattaṁ anussarati, majjhimapañño dasa saṁvaṭṭavivaṭṭakappāni, tikkhapañño cattārīsa saṁvaṭṭavivaṭṭakappāni, na tato paraṁ. So evaṁ anussaranto attā ca loko cāti abhivadati. Takkī pana takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayaṁpaṭibhānaṁ sassato attā ca loko cāti abhivadati. Tena vuttaṁ-- “lābhīvasena tayo, takkīvasena ekoti evaṁ cattāro sassatavādā”ti. Eteneva ca adhiccasamuppattikavādo viya sassatavādo kasmā duvidhena na vibhattoti ce? Paṭikkhittattāti daṭṭhabbaṁ.

Ettha ca, “sassato attā ca loko cā”ti vāde ayamayuttatāvibhāvanā-- yadi hi parena parikappito attā, loko vā sassato siyā, tassa nibbikāratāya purimarūpāvijahanato kassaci visesādhānassa kātuṁ asakkuṇeyyatāya ahitato nivattanatthaṁ hite ca paṭipatti-atthaṁ upadeso eva nippayojano siyā sassatavādino. Kathaṁ vā so upadeso pavattīyati vikārābhāvato; evañca attano ajaṭākāsassa viya dānādikiriyā hiṁsādikiriyā ca na sambhavati; tathā sukhassa dukkhassa ca anubhavananibandho eva sassatavādino na yujjati kammabaddhābhāvato, jāti-ādīnaṁ asambhavato kuto vimokkho. Atha pana dhammamattaṁ tassa uppajjati ceva vinassati ca, yassa vasenāyaṁ kiriyādivohāroti vadeyya. Evampi purimarūpāvijahanena avaṭṭhitassa attano dhammamattanti na sakkā sambhāvetuṁ; te vā panassa dhammā avatthābhūtā tato aññe vā siyuṁ anaññe vā, yadi aññe, na tāhi tassa uppannāhipi koci viseso atthi. Yo hi karoti paṭisaṁvedeti cavati upapajjati cāti icchitaṁ. Tasmā tadavattho eva yathāvuttadoso, kiñca dhammakappanāpi niratthakā siyā. Atha anaññe, uppādavināsavantīhi avatthāhi (MṬ.102./CS:pg.2.230) anaññassa attano tāsaṁ viya uppādavināsasambhavāpattito kuto niccatāvakāso. Tāsampi vā attano viya niccatāti bandhanavimokkhānaṁ asambhavo evāti na yujjati eva sassatavādo; na cettha koci vādī dhammānaṁ sassatabhāve parisuddhaṁ yuttiṁ vattuṁ samattho atthi; yuttirahitañca vacanaṁ na paṇḍitānaṁ cittamārādhetīti viññūhi chaḍḍito evāyaṁ sassatavādoti.

Satta ucchedavādāti ettha te sarūpamattato heṭṭhā dassitā eva, tattha dve janā ucchedadiṭṭhiṁ gaṇhanti lābhī ca alābhī ca. Tattha lābhī nāma dibbacakkhuñāṇalābhī dibbena cakkhunā arahato cutiṁ disvā upapattiṁ apassanto. Yo vā puthujjanānampi cutimattameva daṭṭhuṁ sakkoti, pubbayogābhāvena parikammākaraṇena vā upapātaṁ daṭṭhuṁ na sakkoti. So “tattha tattheva attā ucchijjatī”ti ucchedadiṭṭhiṁ gaṇhāti. Alābhī-- “ko paralokaṁ jānāti, ettako jīvavisayo, yāva indriyagocaro”ti attano dhītuyā hatthaggaṇhanakarājā viya kāmasukhagiddhatāya vā, “yathā rukkhapaṇṇāni rukkhato patitāni na paṭisandhiyanti, evaṁ sabbepi sattā appaṭisandhikamaraṇameva gacchanti, jalabubbuḷakūpamā sattā”ti takkamattavasena vā ucchedadiṭṭhiṁ gaṇhāti. Tattha yaṁ heṭṭhā vuttaṁ-- “manussattabhāve kāmāvacaradevattabhāve rūpāvacaradevattabhāve catubbidha-arūpattabhāve cavitvā sattassa ucchedapaññāpanavasena satta ucchedavādā kathitā”ti. Tattha yuttaṁ tāva purimesu tīsu vādesu “kāyassa bhedā”ti vuttaṁ; pañcavokārabhavapariyāpannaṁ attabhāvaṁ ārabbha pavattattā tesaṁ vādānaṁ, na yuttaṁ catuvokārabhavapariyāpannaṁ attabhāvaṁ nissāya pavattesu catutthādīsu catūsu vādesu, “kāyassa bhedā”ti vuttaṁ. Na hi arūpīnaṁ kāyo atthīti? Saccametaṁ, rūpabhave pavattavohāreneva diṭṭhigatiko arūpabhavepi kāyavohāramāropetvā āha “kāyassa bhedā”ti. Yathā diṭṭhigatikehi diṭṭhiyo paññattā, tatheva Bhagavā dassesīti. Arūpakāyabhāvato vā phassādidhammasamūhabhūte arūpattabhāve kāyaniddeso daṭṭhabbo.

Etthāha-- “kāmāvacaradevattabhāvādiniravasesavibhavapatiṭṭhāpakānaṁ dutiyavādādīnaṁ yutto aparantakappikabhāvo anāgataddhavisayattā tesaṁ (MṬ.102./CS:pg.2.231) vādānaṁ; na pana diṭṭhigatika-paccakkhabhūta-manussattabhāva-samucchedapatiṭṭhāpakassa paṭhamavādassa paccuppannavisayattā”ti. Yadi evaṁ yathā hi dutiyādivādānaṁ, purimapurimavādasaṅgahitasseva attano uttaruttarabhavopapattiyā samucchedanato yujjati aparantakappikatā, tathā ca “no ca kho, bho, ayaṁ attā ettāvatā sammā samucchinno hotī”ti-ādi vuttaṁ. Evaṁ anāgatasseva manussattabhāvasamucchedassa adhippetattā paṭhamavādassapi aparantakappikatā yujjati. Evaṁ sabbassapi pubbantato āgatassa ucchedapaññāpanavasena idha pubbantakappikesu desanā gatā. Ete ucchedavādā heṭṭhā aparantakappikesu desanā gatā. Ete ucchedavādā heṭṭhā aparantakappikesu tattha tattheva ucchijjati, na tato uddhaṁ pavatti atthīti dassanatthaṁ vuttā. Jalabubbuḷakūpamā hi sattāti tassa laddhi.

Idhāti pubbantakappikesu. Idheva manussattabhāvādike ucchijjati vinaṭṭhavināsavasena. Evaṁ anāgate anuppattidassanaparānaṁ ucchedavādānaṁ aparantakappikesu gahaṇaṁ; pubbantato pana āgatassa attano idheva ucchedadassanaparānaṁ pubbantakappikesu gahaṇaṁ. Ito paraṁ na gacchatīti pana idaṁ atthato āpannassa atthassa dassanaṁ. Sattesu saṅkhāresu ca ekaccasassatanti pavatto ekaccasassatavādo So pana brahmakāyika-khiḍḍāpadosika-manopadosikattabhāvato cavitvā idhāgatānaṁ takkino ca uppajjanavasena catubbidhoti āha “cattāro ekaccasassatavādā”ti. “Saṅkhārekaccasassatikā”ti idaṁ tehi sassatabhāvena gayhamānānaṁ dhammānaṁ yathāsabhāvadassanavasena vuttaṁ, na panekaccasassatikamatadassanavasena. Tassa hi sassatābhimataṁ asaṅkhatamevāti laddhi. Tathā hi vuttaṁ (dī.ni.1.49) brahmajāle-- “cittanti vā manoti vā viññāṇanti vā ayaṁ attā nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti. Na hi yassa bhāvassa paccayehi abhisaṅkhatabhāvaṁ paṭijānāti; tasseva niccadhuvādibhāvo anummattakena na sakkā paṭiññātuṁ. Etena, “uppādavayadhuvatāyuttabhāvā siyā niccā, siyā aniccā, siyā na vattabbā”ti-ādinā pavattassa sattabhaṅgavādassa ayuttatā vibhāvitā hoti.

Tatthāyaṁ (MṬ.102./CS:pg.2.232) (dī.ni.ṭī.1.38) ayuttatāvibhāvanā-- yadi, “yena sabhāvena yo dhammo atthīti vuccati, teneva sabhāvena so dhammo natthī”ti-ādinā vucceyya, siyā anekantavādo; atha aññena, siyā na anekantavādo; na cettha desantarādisambaddhabhāvo yutto vattuṁ tassa sabbalokasiddhattā vivādābhāvato. Ye pana vadanti-- “yathā suvaṇṇaghaṭe makuṭe kate ghaṭabhāvo nassati, makuṭabhāvo uppajjati, suvaṇṇabhāvo tiṭṭhatiyeva, evaṁ sabbabhāvānaṁ koci dhammo nassati, koci uppajjati, sabhāvo pana tiṭṭhatī”ti. Te vattabbā-- kiṁ taṁ suvaṇṇaṁ, yaṁ ghaṭe makuṭe ca avaṭṭhitaṁ? Yadi rūpādi, so saddo viya anicco, atha rūpādisamūho, samūho nāma sammutimattaṁ. Tassa vohāramattassa atthitā natthitā niccatā vā na vattabbā. Tassa paramatthasabhāvena anupalabbhanatoti anekantavādo na siyā. Dhammā ca dhammito aññe vā siyuṁ anaññe vā. Yadi aññe, na tesaṁ aniccatāya dhammī anicco aññattā. Na hi rūpā cakkhuviññāṇaṁ aññattā, na ca rūpe cakkhuviññāṇasaddo hoti; kiñca dhammakappanāpi niratthikā siyā dhammino niccāniccatāya asijjhanato atha anaññe; uppādavināsavantehi anaññassa dhammino tesaṁ viya uppādavināsasabbhāvato kuto niccatāvakāso, tesampi vā dhammino viya niccatāpatti siyā. Apica niccāniccanavattabbarūpo attā ca loko ca paramatthato vijjamānatāpaṭijānanato yathā niccādīnaṁ aññataraṁ rūpaṁ, yathā vā dīpādayo. Na hi dīpādīnaṁ udayabbayasabhāvānaṁ niccāniccanavattabbasabhāvatā sakkā vattuṁ jīvassa niccādīsu aññataraṁ rūpaṁ viyāti evaṁ sattabhaṅgassa viya sesabhaṅgānampi asambhavoyevāti sattabhaṅgavādassa ayuttatā veditabbāti.

Ettha ca, “issaro nicco, aññe sattā aniccā”ti evaṁ pavattavādā sattekaccasassatavādā; seyyathāpi issaravādādayo. “Paramāṇavo niccā dhuvā, dvi-aṇukādayo aniccā”ti evaṁ pavattavādā saṅkhārekaccasassatavādā; seyyathāpi kaṇādavādādayo. Nanu ca “ekacce dhammā sassatā, ekacce (MṬ.102./CS:pg.2.233) asassatā”ti; etasmiṁ vāde cakkhādīnaṁ asassatatāsanniṭṭhānaṁ yathāsabhāvāvabodho eva, tayidaṁ kathaṁ micchādassananti, ko evamāha-- “cakkhādīnaṁ asassatabhāvasanniṭṭhānaṁ micchādassanan”ti? Asassatesuyeva pana kesañci dhammānaṁ sassatabhāvābhiniveso idha micchādassanaṁ; tena pana ekavāre pavattamānena cakkhādīnaṁ asassatabhāvāvabodho vidūsito saṁsaṭṭhabhāvato; visasaṁsaṭṭho viya sappimaṇḍo sakiccakāraṇāsamattatāya sammādassanapakkhe ṭhapetabbataṁ nārahati. Atha vā asassatabhāvena nicchitāpi cakkhu-ādayo samāropitajīvasabhāvā eva diṭṭhigati kehi gayhantīti tadavabodhassa micchādassanabhāvo na sakkā nivāretuṁ. Tathā hi vuttaṁ brahmajāle (dī.ni.1.49)-- “cakkhunti vā …pe… kāyoti vā ayaṁ me attā”ti-ādi. Evañca katvā asaṅkhatāya saṅkhatāya ca dhātuyā vasena yathākkamaṁ ekacce dhammā sassatā; ekacce asassatāti evaṁ pavatto vibhajjavādopi ekaccasassatavādo āpajjatīti evaṁpakārā codanā anokāsā hoti aviparītadhammasabhāvasampaṭipattibhāvato.

Na maratīti amarā. Kā sā? “Evantipi me no”ti-ādinā (dī.ni.1.62) nayena pariyantarahitā diṭṭhigatikassa diṭṭhi ca vācā ca, amarāya diṭṭhiyā vācāya vividho khepoti amarāvikkhepo. So etassa atthīti amarāvikkhepo. Atha vā amarāti ekā macchajāti, sā ummujjananimmujjanādivasena udake sandhāvamānā gāhaṁ na gacchati; evamevaṁ ayampi vādo ito cito ca sandhāvati, gāhaṁ nāgacchatīti amarāvikkhepo, so eva amarāvikkhepiko. Svāyaṁ vādo musāvāda-anuyogachandarāgamohahetukatāya catudhā pavattoti āha-- “cattāro amarāvikkhepikā vuttā”ti. Nanu cettha (dī.ni.ṭī.1.65-66) catubbidhopi amarāvikkhepiko kusalādike dhamme paralokattikādīni ca yathābhūtaṁ anavabujjhamāno, tattha tattha pañhaṁ puṭṭho pucchāya vikkhepanamattaṁ āpajjatīti tassa kathaṁ diṭṭhigatikabhāvo. Na hi avattukāmassa viya pucchitamatthaṁ ajānantassa vikkhepakaraṇamattena diṭṭhigatikatā yuttāti? Na hevaṁ pucchāvikkhepakaraṇamattena tassa diṭṭhigatikatā icchitā, atha kho micchābhinivesena. Sassatavasena micchābhiniviṭṭhoyeva hi mandabuddhitāya kusalādidhamme paralokattikādīni (MṬ.102./CS:pg.2.234) ca, yāthāvato appaṭipajjamāno attanā aviññātassa atthassa paraṁ viññāpetuṁ asamatthatāya musāvādādibhayena ca vikkhepaṁ āpajjatīti. Tathā hissa vādassa sassatadiṭṭhisaṅgaho vutto. Atha vā puññapāpānaṁ, tabbipākānañca anavabodhena, asaddahanena ca, “tabbisayāya pucchāya vikkhepakaraṇaṁyeva yuttaṁ sundarañcā”ti, khantiṁ ruciṁ uppādetvā abhinivisantassa uppannā visuṁyevekā esā diṭṭhi sattabhaṅgadiṭṭhi viyāti daṭṭhabbā. Tathā ceva vuttaṁ-- “pariyantarahitā diṭṭhigatikassa diṭṭhi ceva vācā cā”ti (dī.ni.aṭṭha.1.61). Kathaṁ panassā sassatadiṭṭhisaṅgaho? Ucchedavasena anabhinivesato. “Natthi koci dhammānaṁ yathābhūtavedī vivādabahulattā lokassa; ‘evamevan’ti pana saddantarena dhamme nijjhānanā anādikālikā loke”ti gāhavasena sassatalesopettha labbhatiyeva.

Amati gacchati ettha sabhāvo osānanti anto, mariyādo, so etassa atthīti antavā. Tenāha “sapariyanto”ti. Avaḍḍhitakasiṇassa puggalassa evaṁ hotīti yojanā. Dutiyavādo “anantavā loko”ti vādo. Tatiyavādo “antavā ca anantavā cā”ti vādo. Catutthavādo “nevantavā nānantavā”ti vādo. Ete eva cattāro vādino sandhāya brahmajāle (dī.ni.1.53)-- “antānantikā antānantaṁ lokassa paññapenti catūhi vatthūhī”ti vuttaṁ. Tattha (dī.ni.ṭī.1.53) yuttaṁ tāva purimānaṁ tiṇṇaṁ vādīnaṁ antattañca anantattañca antānantattañca ārabbha pavattavādattā antānantikattaṁ. Pacchimassa pana tadubhayapaṭisedhavasena pavattavādattā kathamantānantikattanti? Tadubhayapaṭisedhavasena pavattavādattā eva. Yasmā paṭisedhavādopi antānantavisayo eva taṁ ārabbha pavattattā. Apare āhu-- “yathā tatiyavāde sambhedavasena etasseva antavantatā anantatā ca sambhavati, evaṁ takkīvādepi kālabhedavasena ubhayasambhavato aññamaññapaṭisedhena ubhayaññeva vuccati. Kathaṁ? Antavantatāpaṭisedhena hi anantatā vuccati, anantatāpaṭisedhena ca antavantatā, antānantānañca tatiyavādabhāvo kālabhedassa adhippetattā. Idaṁ vuttaṁ hoti yasmā ayaṁ lokasaññito attā jhāyīhi adhigatavisesehi ananto kadāci sakkhi diṭṭho anusuyyati; tasmā nevantavā. Yasmā pana tehi (MṬ.102./CS:pg.2.235) eva kadāci antavā sakkhi diṭṭho anusuyyati, tasmā na pana anantavā”ti. Yathā ca anussutitakkīvasena, evaṁ jātissaratakki-ādīnañca vasena yathāsambhavaṁ yojetabbaṁ. Ayañhi takkiko avaḍḍhitabhāvapubbakattā paṭibhāganimittānaṁ vaḍḍhitabhāvassa vaḍḍhitakālavasena apaccakkhakāritāya anussavādimatte ṭhatvā-- “nevantavā”ti paṭikkhipati, avaḍḍhitakālavasena pana “nānanto”ti. Na pana antavantatānantatānaṁ accantamabhāvena yathā taṁ “nevasaññīnāsaññī”ti, avassañca etaṁ evaṁ viññātabbaṁ, aññathā vikkhepapakkhaṁyeva bhajeyya catutthavādo. Na hi antavantatānantatātadubhayavinimutto attano pakāro atthi, takkīvādī ca yuttimaggako, kālabhedavasena ca tadubhayampi ekasmiṁ na na yujjatīti. Anantaracatukkanti ekattasaññīti āgatasaññīcatukkaṁ.

Ekantasukhīti ekanteneva sukhī. Taṁ panassa sukhaṁ dukkhena avomissaṁ hotīti āha “nirantarasukhī”ti. Ekantasukhamevāti idaṁ sukhabahulataṁ sandhāya vuttaṁ. Atītāsu sattasu jātīsūti idaṁ tato paraṁ jātissarañāṇena anussarituṁ na sakkāti katvā vuttaṁ. Tādisamevāti sukhasamaṅgimeva attabhāvaṁ. “Evaṁ sukhasamaṅgī”ti taṁ anussarantassa jātissarassa atītajātiyampi idha viya dukkhaphuṭṭhassa taṁ anussarantassa.

Sabbesampīti lābhīnaṁ takkīnampi. Tathāti iminā “sabbesampī”ti idaṁ padaṁ ākaḍḍhati. Kāmāvacaraṁ nāma adukkhamasukhaṁ anuḷāraṁ avibhūtanti āha “catutthajjhānavasenā”ti. Catutthajjhānaṁ kāraṇabhūtaṁ etassa atthi, tena vā nibbattanti catutthajjhānikaṁ. Majjhattassāti majjhattabhūtassa majjhattavedanābahulassa. Majjhattabhūtaṭṭhānameva attano majjhattatāpattameva bhūtapubbaṁ anussarantassa. Ekaccasassatikāti ekaccasassatavādino vuttā. Puggalādhiṭṭhānena hi ekaccasassatikā. Esa nayo sesesupi. Adhiccasamuppannavādo sassatavādasamuddiṭṭhoti katvā “dve adhiccasamuppannikā”ti ca vuttaṁ.

28. Diṭṭhuddhāranti yathāvuttānaṁ diṭṭhīnaṁ aniyyānikabhāvadassanavasena paduddharaṇaṁ. Paccattaṁyeva ñāṇanti aparappaccayaṁ attaniyeva ñāṇaṁ. Taṁ pana attapaccakkhaṁ (MṬ.102./CS:pg.2.236) hotīti āha “paccakkhañāṇan”ti. Suvaṇṇassa viya dosāpagamena upakkilesavigamena ñāṇassa visuddhanti āha “parisuddhanti nirupakkilesan”ti. Kilesandhakāravigamato sappabhāsamujjalameva hotīti vuttaṁ-- “pariyodātanti pabhassaran”ti bāhirasamayasmimpi honti jhānassa samijjhanato. Mayamidaṁ jānāmāti “sassato attā ca loko ca idameva saccaṁ moghamaññan”ti ca micchāgāhavasena aññāṇabhāgameva paribrūhetvā tato eva yathāgahitaṁ gāhaṁ sandhāya-- “mayamidaṁ atthaṁ tattha jānāmā”ti evaṁ tattha micchāgāhe avijjamānaṁ ñāṇakoṭṭhāsaṁ otārentiyeva anuppavesentiyeva. Na taṁ ñāṇaṁ, micchādassanaṁ nāmetaṁ, kiṁ pana taṁ micchādassanaṁ nāma? Sassato attā ca loko cāti-ādinā micchābhinivesabhāvato. Tenāha “tadapi …pe… attho”ti. Yaṁ taṁ diṭṭhiyā upanissayabhūtaṁ ñāṇaṁ, taṁ sandhāyāha-- “jānanamattalakkhaṇattā ñāṇabhāgamattamevā”ti. Ñāṇampi hi diṭṭhiyā upanissayo hotiyeva lābhino itarassa ca tathā tathā micchābhinivesato. Anupātivattanato anatikkamanato. Asādhāraṇato na upātivattanti etenāti anupātivattanaṁ, tato. Upādānapaccayatoti upādānassa paccayabhāvato. Etena phalūpacāreneva upādānamāha. Yadi brahmajāle āgatā sabbāpi diṭṭhiyo idha kathitā honti, evaṁ sante idaṁ suttaṁ Brahmajālasuttena ekasadisanti āha-- “brahmajāle panā”ti-ādi. “Aññatra rūpaṁ aññatra vedanā sakkāyaṁyeva anuparidhāvantī”ti vacanato idha sakkāyadiṭṭhi āgatā. Brahmajālaṁ kathitameva hoti tattha āgatānaṁ dvāsaṭṭhiyāpi diṭṭhīnaṁ idhāgatattā. Sassatucchedābhiniveso attābhinivesapubbako, “attā sassato attā ucchedo”ti pavattanato.

30. Dvāsaṭṭhi …pe… dassetunti kathaṁ panāyamattho “idha, bhikkhave, ekacco”ti-ādipāḷiyā dassito hotīti? Appahīnasakkāyadiṭṭhikassa pubbantāparantadiṭṭhi-upādiyanajotanato. Pariccāgenāti vikkhambhanena. Catutthajjhānanirodhā tatiyajjhānaṁ upasampajja viharatīti ettha na parihīnacatutthajjhānassa tatiyajjhānaṁ bhavati, tatiyajjhānā vuṭṭhitassa pana catutthajjhānā vuṭṭhitassa ca tatiyaṁ paṭilomanayena sambhavati. Tenāha “ayaṁ (MṬ.102./CS:pg.2.237) panetthā”ti-ādi. Evaṁsampadamidaṁ veditabbanti “pavivekā pīti nirujjhatī”ti idaṁ, “nirāmisasukhassanirodhā”ti ettha viya vuṭṭhānanirodhavasena vuttanti veditabbanti attho. Hīnajjhānapariyādānakadomanassanti nīvaraṇasahagatadomanassamāha. Tañhi jhānapariyādānakaraṁ. Kammanīyabhāvoti samāpattiṁ patto viya samāpattisamāpajjanabhāve kammakkhamabhāvo. Somanassavidhurattā domanassaṁ viyāti domanassanti vuttaṁ. “Uppajjati pavivekā pītī”ti puna vuttā pīti jhānadvayapīti. Yaṁ ṭhānaṁ chāyā jahatīti yaṁ padesaṁ ātapena abhibhuyyamānaṁ chāyā jahati. Tattha ātape chāyāti padesena ātapasaññitānaṁ bhūtasaṅkhatānaṁ pahānaṭṭhānamāha. Tenāha “yasmiṁ ṭhāne”ti-ādi.

31. Nirāmisaṁ sukhanti tatiyajjhānasukhaṁ dūrasamussāritakāmāmisattā.

32. Adukkhamasukhanti catutthajjhānavedanaṁ, na yaṁ kiñci upekkhāvedanaṁ.

33. Niggahaṇoti mamaṁkārabhāvena kiñcipi agaṇhanto. Nibbānassa sappāyanti nibbānādhigamassa, nibbānasseva vā avilomavasena ekantikupāyatāya sappāyaṁ. Tenāha “upakārabhūtan”ti. Sabbatthāti sabbesu tebhūmakadhammesu. Etanti etaṁ yathāvuttasamathabhāvanāya kilesānaṁ vikkhambhanaṁ. Sabbattha nikantiyā asukkhāpitattā kathaṁ nibbānassa upakārapaṭipadā nāma jātaṁ? Na jāyate vātyadhippāyo. Sabbatthāti pubbantānudiṭṭhi-ādike sabbasmiṁ. Aggaṇhanavasenāti taṇhāgāhena aggahaṇavasena. Yattha hi taṇhāgāho vimocito, tattha diṭṭhimānaggāhā sukkhā viya honti tadekaṭṭhabhāvato. Tādisassa nibbānagāminī paṭipadā eva āsanne, na dūre. Tena vuttaṁ-- “upakārapaṭipadā nāma jātan”ti. Tādisassa ca santohamasmīti-ādikā samanupassanā adhimānapakkhe tiṭṭhatīti āha-- “abhivadatīti abhimānena upavadatī”ti. Idameva upādiyatīti niyamābhāvato “aṭṭhārasavidhampī”ti vuttaṁ. Sesapadepi eseva nayo. Diṭṭhupādāne sati sesa-upādānasambhavo avuttasiddhoti tadeva uddhaṭaṁ.

Se āyatane veditabbeti nirodhassa kāraṇaṁ nibbānaṁ veditabbaṁ. Dvinnaṁ āyatanānanti cakkhāyatanādīnaṁ dvinnaṁ āyatanānaṁ. Paṭikkhepena nibbānaṁ dassitaṁ veneyyajjhāsayavasena.

Na (MṬ.102./CS:pg.2.238) gādhatīti na patiṭṭhāti. Atoti asmā nibbānā. Sarāti taṇhā. Saṅkhārapaṭikkhepenāti saṅkhārekadesabhūtānaṁ catunnaṁ mahābhūtānaṁ paṭikkhepena.

Viññāṇanti visiṭṭhena ñāṇena jānitabbaṁ. Tato eva anidassanaṁ acakkhuviññeyyaṁ anindriyagocaraṁ. Anantanti antarahitaṁ, niccanti attho. Sabbato pabhanti kilesandhakārābhāvato ca samantato pabhassaraṁ. “Sabbato papan”ti vā pāṭho, sabbato patatitthanti attho. Cattārīsakammaṭṭhānasaṅkhātehi titthehi otaritvā anupavisitabbaṁ amatasaranti vuttaṁ hoti. Anupādā kañci dhammaṁ aggahetvā vimuccanti etthāti anupādāvimokkho, nibbānaṁ. Anupādā vimuccati etenāti anupādāvimokkho, aggamaggo. Anupādāvimokkhantikatāya pana arahattaphalaṁ anupādāvimokkhoti vuttaṁ. Sesaṁ suviññeyyameva.

Pañcattayasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.103.)3.Kintisuttavaṇṇanā

34. Bhavoti paritto. Abhavoti mahanto. Vuddhi-attho hi ayaṁ a-kāro, “saṁvarāsaṁvaro, phalāphalan”ti-ādīsu viya, tasmā bhavābhavahetūti khuddakassa mahantassa vā bhavassa hetu, taṁ paccāsīsamānoti attho. Tenāha-- “tasmiṁ tasmiṁ bhave sukhaṁ vedissāmī”ti-ādi.

35. Lokuttarabodhipakkhiyadhamme uddissa puthujjanānaṁ vivādo sambhavatīti āha-- “lokiyalokuttarāva kathitā”ti. Lokiyāpi hi bodhipakkhiyadhammā lokuttaradhammādhigamassa āsannakāraṇattā visesakāraṇanti yāva aññehi lokiyadhammehi abhivisiṭṭhoti katvā, “imesu sattatiṁsabodhipakkhiyadhammesū”ti avisesena vuttaṁ. Atthato nānaṁ hotīti atthato bhedo hoti bodhipakkhiyadhammānaṁ samadhigatattā. Na hi kāyādayo bhāvetabbā, satiyeva pana bhāvetabbāti. Byañjanato nānaṁ bhedaṁ. Imināpi kāraṇenāti imāyapi yuttiyā. Idāni taṁ yuttiṁ dassento-- “atthañca byañjanañcā”ti-ādimāha (MṬ.103./CS:pg.2.239) Tattha samānetvāti suttantarato samānetvā, suttantarapadehi ca samānetvā. Aññathāti aññato, bhūtato apagataṁ katvāti attho. Micchā ropitabhāvoti ayāthāvato ṭhapitabhāvo. Atthañca byañjanañca viññāpanakāraṇamevāti aviparītatthassa saddassa ca bujjhanahetutāya.

37. Idha dhammavinayaṭṭhāne satiyeva satipaṭṭhānanti gahitā, atthato sameti nāma yāthāvato atthassa gahitattā. Asabhāvaniruttibhāvato byañjanato nānattanti taṁ liṅgabhedena vacanabhedena ca dassento, “satipaṭṭhānoti vā satipaṭṭhānāti vā micchā ropethā”ti āha. Appamattakanti aṇumattaṁ sallahukaṁ, na garutaraṁ adhanitaṁ katvā vattabbampi dhanitaṁ ghosavantaṁ katvā ropite vuttadosābhāvatoti tenāha-- “nibbutiṁ pattuṁ sakkā hotī”ti.

Byañjanassa micchāropanaṁ na visesantarāyakaraṁ hotīti ñāpanatthaṁ, catusu maggesu pañhaṁ kathetvāva parinibbuto. Suttantabyañjanaṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ-- “appamattakaṁ kho panā”ti.

38. Atha catutthavāre vivādo kasmā jāto? Yāvatā nesaṁ vacanaṁ atthato ceva sameti byañjanato cāti adhippāyo. Saññāya vivādoti kiñcāpi sameti atthato ceva byañjanato ca, saññā pana nesaṁ avisuddhā, tāya saññāya vasena vivādo jātoti dassento “ahan”ti-ādimāha. Ahaṁ satipaṭṭhānanti vadāmi, ayaṁ satipaṭṭhānoti vadatīti evaṁ tesaṁ ñāṇaṁ hotīti imamatthaṁ, “eseva nayo”ti iminā atidisati.

39. Na codanatthāya vegāyitabbanti sīghaṁ sīghaṁ na codanā kātabbāti attho. Tasmāti yasmā ekacco kodhanabhāvena evaṁ paṭipphari, tasmā. Anādānadiṭṭhīti ādiyitvā anabhinivisanato anādānadiṭṭhī adaḷhaggāhī. Pakkhipanto viyāti gilitvā pakkhipanto viya.

Upaghātoti cittappaghāto pharasupaghāto viya. Vaṇaghaṭṭitassa viyāti vaṇe ghaṭṭitassa viya dukkhuppatti cittadukkhuppatti. Dve vāre vatvāpi visajjetīti suppaṭinissaggī evaṁ pageva coditamatte vissajjeti ceti adhippāyo (MṬ.103./CS:pg.2.240) Kathanavasena ca kāyacittakilamatho. Evarūpoti sahasā avissajjentena codakassa vihesāvādo hutvāpi akkodhanādisabhāvo.

Upekkhāti sakena kammena paññāyissatīti tasmiṁ puggale ajjhupekkhaṇā. Upekkhaṁ atimaññati nāma tassa anācārassa anajjhupekkhaṇato.

40. Vacanasañcāroti pesuññavasena aññathāvacanupasaṁhāro. Diṭṭhipaḷāsoti yugaggāhavasena laddhi. Sā pana cittassa anārādhaniyabhāvo satthucittassa anārādhakabhāvo. Kalahoti adhikaraṇuppādavasena pavatto viggaho bhaṇḍanassa pubbabhāgo.

Yena kāraṇenāti yena dhammena Satthusāsanena. Tameva hi sandhāya vadati-- “dhammoti sāraṇīyadhammo adhippeto”ti. Etthāti “dhammassa cānudhamman”ti ettha. Dhammoti sambuddhassa tassa tathā pavattaṁ byākaraṇaṁ yathā vivādāpannā saññattiṁ gacchanti. Tenāha-- “tesaṁ bhikkhūnaṁ saññattikaraṇan”ti. Tadeva byākaraṇaṁ anudhammoti bhikkhunā vuccamāno anupavatto dhammo. Tenāha-- “tadeva byākaroti nāmā”ti. Kocīti yo koci. Sahadhammiko sakāraṇo. Aññattho ayaṁ kiṁ saddoti āha “añño”ti. Assāti vuttanayena paṭipannabhikkhuno, tassa paṭipatti na kenaci garahaṇīyā hotīti attho. Sesaṁ sabbaṁ suviññeyyameva.

Kintisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.104.)4.Sāmagāmasuttavaṇṇanā

41. Dvedhikajātāti jātadvedhikā sañjātabhedā. Dvejjhajātāti duvidhabhāvaṁ pattā. Bhaṇḍanti paribhāsanti etenāti bhaṇḍanaṁ, viruddhacittatā. Tanti bhaṇḍanaṁ. Dhammavinayanti pāvacanaṁ. Vitujjantā mukhasattīhi. Sahitaṁ meti mayhaṁ vacanaṁ sahitaṁ siliṭṭhaṁ pubbāparasambandhaṁ atthayuttaṁ. Tenāha (MṬ.104./CS:pg.2.241) “atthasaṁhitan”ti. Adhiciṇṇanti āciṇṇaṁ. Viparāvattanti virodhadassanavasena parāvattitaṁ, parāvattaṁ dūsitanti attho. Tenāha-- “cirakālavasena …pe… nivattan”ti. Pariyesamāno cara, tattha tattha gantvā sikkhāhīti attho. Sace sakkosi, idānimeva mayā veṭhitadosaṁ nibbeṭhehi. Maraṇamevāti aññamaññaghātavasena maraṇameva.

Nāṭaputtassa imeti nāṭaputtiyā. Te pana tassa sissāti āha “antevāsikesū”ti. Purimapaṭipattito paṭinivattanaṁ paṭivānaṁ, taṁ rūpaṁ sabhāvo etesanti paṭivānarūpā. Tenāha “nivattanasabhāvā”ti. Kathanaṁ atthassa ācikkhanaṁ. Pavedanaṁ tassa hetudāharaṇāni āharitvā bodhanaṁ. Na upasamāya saṁvattatīti anupasamasaṁvattanaṁ, tadeva anupasamasaṁvattanikaṁ, tasmiṁ. Samussitaṁ hutvā patiṭṭhāhetubhāvato thūpaṁ patiṭṭhāti āha-- “bhinnathūpeti bhinnapatiṭṭhe”ti. Thūpoti vā dhammassa niyyānabhāvo veditabbo, aññadhamme abhibhuyya samussitaṭṭhena. So nigaṇṭhassa samaye kehici abhinnasammatopi bhinno vinaṭṭhoyeva sabbena sabbaṁ abhāvatoti bhinnathūpo. So eva niyyānabhāvo vaṭṭadukkhato muccitukāmānaṁ paṭisaraṇaṁ, taṁ ettha natthīti appaṭisaraṇo, tasmiṁ bhinnathūpe appaṭisaraṇeti evamettha attho veditabbo.

Ācariyappamāṇanti ācariyamuṭṭhi hutvā pamāṇabhūtaṁ. Nānānīhārenāti nānākārena. “Vivādo na uppajjī”ti vatvā tassa anuppattikāraṇaṁ dassento, “Satthā hi …pe… avivādakāraṇaṁ katvāva parinibbāyī”ti vatvā taṁ vivarituṁ “Bhagavatā hī”ti-ādi vuttaṁ. Patiṭṭhā ca avassayo ca, “ayaṁ dhammo ayaṁ vinayo idaṁ Satthusāsanan”ti vinicchayane mahāpadesā, pañhabyākaraṇāni ca, yasmā tesu patiṭṭhāya te avassāya dhammavinayadharā ca nicchayaṁ gacchanti. Tathā hi suttantamahāpadesato Vinaye kenaci pucchito attho catunnaṁ pañhabyākaraṇānaṁ vasena suvinicchitarūpo, tasmā dhammavinayo idha satthu kiccaṁ kātuṁ sakkotīti āha-- “tenevā”ti-ādi, tasmā uḷārāya desanāya bhājananti adhippāyo.

42. Paṭipaviṭṭhaṁ katvā āharitabbato, saccaṁ kāritabbato pābhataṁ mūlanti āha-- “kathāpābhatan”ti, dhammakathāya mūlakāraṇanti attho. Yesaṁ (MṬ.104./CS:pg.2.242) vasena vivādo uppanno, teyeva adhammavādino, tesaṁ tāva so ahitāya dukkhāya saṁvattatu, tato aññesaṁ devamanussānaṁ kathanti, codanā paramparāya saṁkilesavatthubhāvatoti parihāro. Tenāha-- “kosambakakkhandhake viyā”ti-ādi.

43. Abhiññā desitāti abhivisiṭṭhāya paññāya jānitvā bodhitā. Patissayamānarūpāti apadissa patissayamānā garukavasena nissayamānasabhāvā. Tenāha-- “upanissāya viharantī”ti, garutaraṁ nissayaṁ katvā viharantīti attho. Parivāre paññattānīti, “ājīvahetu ājīvakāraṇā”ti, evaṁ niddhāretvā parivārapāḷiyaṁ (pari.336) āsaṅkaravasena ṭhapitāni. “Evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyā”ti (pārā.39 42 43) vibhaṅgapāṭhavaseneva hi tāni Bhagavatā paññattāni. Tāni ṭhapetvā sesāni sabbasikkhāpadāni adhipātimokkhaṁ nāmāti, idaṁ gobalībaddañāyena vuttanti daṭṭhabbaṁ tesampi adhipātimokkhabhāvato.

Tatrāyaṁ nayoti tasmiṁ suppajahanāya appamattakabhāve ayaṁ vakkhamāno. Tānīti paṇītabhojanāni. Yo kocīti bhikkhu vā bhikkhunī vā. Dukkaṭavatthukanti yaṁ kiñci dukkaṭāpattivatthukaṁ. Tenāti suppajahanabhāvena mūlāpattivītikkamassa aṇumattatāya.

Pubbabhāgamagganti lokiyamaggaṁ. Tatrāti tasmiṁ pubbabhāgamaggaṁ nissāya vivāduppāde. Obhāsañāṇanti obhāsassa uppattihetubhūtaṁ ñāṇaṁ. Tattha pana so maggasaññibhāvena maggo ca catubbidhoti sutattā, “paṭṭhamamaggo nāmā”ti-ādimāha. Evanti evaṁ asandiddhaṁ aparisaṅkitaṁ pariccattaṁ katvā kammaṭṭhānaṁ kathetuṁ na sakkoti.

Cetiyaṁ na diṭṭhanti tassa kataṁ thūpaṁ vadati. Nindiye puthujjanabhāve ṭhitaṁ pāsaṁsaṁ ariyabhāvaṁ āropetvā taṁ micchāladdhiṁ abhinivissa paggayha voharaṇato saggopi maggopi vāritoyevāti. Vuttañhetaṁ--

“Yo nindiyaṁ pasaṁsati, taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo;

Vicināti mukhena so kaliṁ, kalinā tena sukhaṁ na vindatī”ti. (su.ni.663 saṁ.ni.1.180-181 a.ni.4.3 netti.92).

“Khaṇeneva (MṬ.104./CS:pg.2.243) arahattaṁ pāpuṇituṁ samatthakammaṭṭhānakathaṁ ācikkhissāmī”ti hi iminā tattha kohaññampi dissati; itaresu pana vattabbameva natthi. Uppāṭetvāti uddharitvā. “Atha te bhikkhū”ti-ādi sesaṁ nāma. “Amataṁ te paribhuñjanti, ye kāyagatāsatiṁ paribhuñjantī”ti (a.ni.1.600) vacanaṁ duggahitaṁ gaṇhāpetvā, “ettāvatā vo amataṁ paribhuttaṁ nāma bhavissatī”ti āha.

44. Evanti ākāralakkhaṇametaṁ, na ākāraniyamanaṁ. Tena imināva kāraṇena ca yo vivādo uppajjeyyāti vuttaṁ hoti. Garusmiṁ garūti pavattaṁ cittaṁ garuvisayattā taṁsahacaritattā garu, tassa bhāvo gāravaṁ, garukaraṇaṁ, taṁ ettha natthīti agāravo. Tenāha “gāravavirahito”ti. Garussa gāravavasena patissayanaṁ patissoti vuccati nīcavuttitā, tappaṭipakkhato appatissoti āha-- “appatissayo anīcavuttī”ti. Ettha yathāyaṁ puggalo satthari agāravo nāma hoti, taṁ dassetuṁ, “ettha panā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha tīsukālesu upaṭṭhānaṁ na yātīti-ādi samudāyakittana-anavasesadassanaṁ, avayavato pana agāravasiddhi yathā taṁ sāmaññato sikkhāpadasamādānaṁ tabbiseso bhedo. Esa nayo sesesupi.

Sakkaccaṁ na gacchatīti ādaravasena na gacchati. Saṅghe katoyeva hoti saṅghapariyāpannattā tassa, yathā saṅghaṁ uddissa dinnaṁ ekena bhikkhunā paṭiggahitaṁ saṅghassa dinnameva hoti. Aparipūrayamānova sikkhāya agāravo. Tenāha Bhagavā-- “sikkhāya na paripūrakārī”ti (ma.ni.2.135). Attano parisāya uppannaṁ vivādamūlaṁ visesato attanā vūpasametabbato attano ca anatthāvahato “ajjhattan”tveva vuttaṁ. Esa nayo bahiddhāti etthāpi.

46. Chaṭhānānīti chamūlāni. Yathā samanavasena samathānaṁ vivādādīsu adhikattubhāvo, evaṁ vivādādīnaṁ tehi adhikattabbatāpīti āha-- “vūpasamanatthāya …pe… adhikaraṇānī”ti. Tena adhikaraṇasaddassa kammatthataṁ āha. Samathā vā samanavasena adhikarīyanti etthāti adhikaraṇāni, vivādādayo.

Vivādo (MṬ.104./CS:pg.2.244) uppannamattova hutvā parato kakkhaḷatthāya saṁvattanato yaṁ vatthuṁ nissāya paṭhamaṁ uppanno vivādānusārena mūlakaṁ viya anubandharogo tameva tadaññaṁ vā vatthuṁ katvā pavaḍḍhanto vivādādhikaraṇaṁ patvā upari vaḍḍhati nāma, anuvādāpattikiccādhikaraṇaṁ patvā vivādassa ca vaḍḍhanaṁ pākaṭameva. Tena vuttaṁ-- “cattāri adhikaraṇāni patvā upari vaḍḍhanto so vivādo”ti. Uppannānaṁ uppannānanti (dī.ni.ṭī.3.331) uṭṭhitānaṁ uṭṭhitānaṁ. Samathatthanti samanatthaṁ.

Aṭṭhārasahi vatthūhīti lakkhaṇavacanametaṁ yathā “yadi me byādhī dāheyyuṁ. Dātabbamidamosadhan”ti (saṁ.ni.ṭī.2.3.39-42 kaṅkhā. abhi. ṭī. adhikaraṇasamathavaṇṇanā), tasmā tesu aññatarena vivadantā, “aṭṭhārasahi vatthūhi vivadantī”ti vuccanti. Upavadanāti akkoso. Codanāti anuyogo.

Adhikaraṇassa sammukhāva vinayanato sammukhāvinayo. Sannipatitaparisāya dhammavādīnaṁ yebhuyyatāya yebhuyyasikakammassa karaṇaṁ yebhuyyasikā. Kārakasaṅghassa sāmaggivasena sammukhībhāvo, na yathā tathā kārakapuggalānaṁ sammukhatāmattaṁ. Bhūtatāti tacchatā. Saccapariyāyo hi idha dhamma-saddo “dhammavādī”ti-ādīsu (dī.ni.1.9) viya. Vineti etenāti vinayo, tassa tassa adhikaraṇassa vūpasamāya Bhagavatā vuttavidhi, tassa vinayassa sammukhatā vinayasammukhatā. Vivādavatthusaṅkhāte atthe paccatthikā atthapaccatthikā, tesaṁ atthapaccatthikānaṁ. Saṅghasammukhatā parihāyati sammatapuggaleheva vūpasamanato.

Nanti vivādādhikaraṇaṁ. “Na chandāgatiṁ gacchatī”ti-ādinā (pari. 383) vuttaṁ pañcaṅgasamannāgataṁ. Guḷhakādīsu alajjussannāya parisāya guḷhako salākaggāho kātabbo; lajjussannāya vivaṭako, bālussannāya sakaṇṇajappako. Yassā kiriyāya dhammavādino bahutarā, sā yebhuyyasikāti āha-- “dhammavādīnaṁ yebhuyyatāyā”ti-ādi.

Evaṁ vinicchitanti āpattiṁ dassetvā ropanavasena vinicchitaṁ, paṭikammaṁ pana āpattādhikaraṇasamathe parato āgamissati. Na samaṇasāruppaṁ assāmaṇakaṁ, samaṇehi akātabbaṁ, tasmiṁ. Ajjhācāre vītikkamesati. Paṭicaratoti (MṬ.104./CS:pg.2.245) paṭicchādentassa. Pāpussannatāya pāpiyo, puggalo, tassa kātabbakammaṁ tassapāpiyasikaṁ.

Sammukhāvinayeneva vūpasamo natthi paṭiññāya, tathārūpāya khantiyā vā vinā avūpasamanato Etthāti āpattidesanāyaṁ. Paṭiññāte āpannabhāvādike karaṇakiriyā, “āyatiṁ saṁvareyyāsī”ti, parivāsadānādivasena ca pavattaṁ vacīkammaṁ paṭiññātakaraṇaṁ.

Yathānurūpanti “dvīhi catūhi tihi ekenā”ti evaṁ vuttanayena yathānurūpaṁ. Etthāti imasmiṁ sutte, etasmiṁ vā samathavicāre. Vinicchayanayoti vinicchaye nayamattaṁ. Tenāha “vitthāro panā”ti-ādi.

47. Saṅkhepatova vutto, na samathakkhandhake viya vitthārato. Tathāti iminā “dhammā”ti padaṁ ākaḍḍhati, ettha iti-saddo ādi-attho, evamādinā iminā pakārenāti vāti vuttaṁ hoti. Bodhipakkhiyadhammānaṁ ekantānavajjabhāvato natthi adhammabhāvo, Bhagavato desitākāraṁ hāpetvā vaḍḍhetvā vā kathanaṁ yathādhammaṁ akatanti katvā adhammabhāvoti dassento āha-- “tayo satipaṭṭhānā”ti-ādi.

Niyyānikanti sapāṭihīraṁ appaṭivānaṁ hutvā pavattati. Tathevāti iminā “evaṁ amhākan”ti-ādinā vuttamatthaṁ ākaḍḍhati. Bhūtena …pe… kātabbakammaṁ dhammo nāma yathādhammaṁ karaṇato, vuttavipariyāyato ito paraṁ adhammo. Ayaṁ vinayo nāma rāgādīnaṁ saṁvaraṇato pahānato paṭisaṅkhānato ca. Ayaṁ avinayo nāma rāgādīnaṁ avinayanato. Ayaṁ vinayo nāma yathāvinayakaraṇato, vuttavipariyāyena itaro avinayo. Vatthusampatti-ādinā eva sabbesaṁ vinayakammānaṁ akuppatāti āha-- “vatthusampatti …pe… ayaṁ vinayo nāmā”ti, tappaṭipakkhato avinayo veditabbo. Tenāha “vatthuvipattī”ti-ādi.

Sammāpaṭipattiyā nayanaṭṭhena yathāvutto dhammo eva netti, tato eva sattassa viya rajju asithilapavattihetutāya dhammarajjūti attho vutto. Suttantapariyāyena tāva dasa kusalakammapathā dhammoti evaṁ vuttā. Sā eva vā hotu dhammanetti, yo idha imissā vaṇṇanāya, “chattiṁsa bodhipakkhiyadhammā”ti-ādinā dhammena ca vinayena ca vutto, so eva (MṬ.104./CS:pg.2.246) vā dhammanetti hotūti ānetvā yojanā. Tāya dhammanettiyā sameti tāya yathāvuttāya dhammanettiyā saṁsandati, ekalakkhaṇameva hotīti attho. Evaṁ vivādavatthubhūto dhammo ce “dhammo”ti, adhammo ce “adhammo”ti, vinayo ce “vinayo”ti, avinayo ce “avinayo”ti nicchinantena ekaccānaṁ vivādādhikaraṇameva dassitaṁ tassa vūpasamadhammānaṁ apariyosāpitattā.

48. Taṁ panetanti vivādādhikaraṇaṁ paccāmasati. Vāre atthasaṁvaṇṇanāvasena pattepi. Dvīhīti yasmiṁ āvāse vivādādhikaraṇaṁ uppannaṁ, tattha vāsīhi dvīhipi bhikkhūhi atirekatarā.

49. Khandhasāmantanti āpattikkhandhabhāvena samīpaṁ. Āpattisāmantaṁ nāma pubbabhāgā āpajjitabba-āpatti. Methunarāgavasena kāyasaṁsagge dukkaṭassa vatthūti āha-- “paṭhamapārājikassa pubbabhāge dukkaṭan”ti. Sesānaṁ tiṇṇaṁ pārājikānaṁ pubbabhāge thullaccayameva.

50. Parikkamitvā upakkamitvā. Āpattādhikaraṇaṁ dassitaṁ tattheva visesato paṭiññāya kāretabbatāya icchitabbattā.

52. Kammassa vatthu dassitaṁ na samathoti adhippāyo. Nanu cāyaṁ samathādhikāroti? Saccaṁ, samathassa pana kāraṇe dassite samatho dassitova hotīti dassetuṁ “evarūpassa hī”ti-ādi vuttaṁ.

53. Idaṁ kammanti “idaṁ amhākaṁ bhaṇḍanajātānan”ti-ādinā vuttakammaṁ. Tiṇavatthārakasadisattāti taṁsadisatāya tabbohāroti dasseti yathā-- “esa brahmadatto”ti. Ākāramattameva tiṇavatthārakakammaṁ nāma, na pana tassa sabbaso karaṇavidhānaṁ. Tenāha “khandhake”ti-ādi. Gihīnaṁ hīnena khuṁsanavambhanaṁ yathā “tilasaṁguḷikā natthī”ti. Dhammikapaṭissavesu visaṁvādanavasena āpannā āpatti. Assāti kiccādhikaraṇassa. Sammukhāvinayeneva vūpasamo saṅghasammukhatādināva vūpasamanato.

54. Sotāpattiphalasacchikiriyavacanato Kosambiyasutte (ma.ni.1.492) sotāpattimaggasammādiṭṭhi kathitā, idha pana “diṭṭhisāmaññagato viharati”cceva (MṬ.104./CS:pg.2.247) vuttattā, “imasmiṁ Sutte sotāpattiphalasammādiṭṭhi vuttāti veditabbā”ti vuttaṁ. Pāpakammassa appatā mahantatā sāvajjabhāvassa mudutikkhabhāvena veditabbāti āha “aṇunti appasāvajjaṁ. Thūlanti mahāsāvajjan”ti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Sāmagāmasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.105.) 5.Sunakkhattasuttavaṇṇanā

55. Heṭṭhimamaggehi ñātamariyādāya pajānanato aññā, maggapaññā. Tassa phalabhāvato aggaphalapaññā, taṁsahagatā sammāsaṅkappādayo ca “aññā”ti vuttāti āha “aññāti arahattan”ti. Catūhi padehi kathitā, “pariciṇṇā me Bhagavā”ti-ādīsu viya na ekapadeneva. “Lokuttaro dhammo adhigato mayā”ti maññanāmattaṁ adhimānoti dassento, “appatte pattasaññino”ti-ādimāha.

56. Idaṁ ṭhānanti idaṁ obhāsādisammutihetubhūtaṁ uḷārataraṁ udayabbayañāṇaṁ. Uḷāratarabhāvena hi taṁ maggaphalapaññāya paccayo hutvā yāthāvato dubbiññeyyatāya vipassakaṁ visaṁvādeti. Tenāha “avibhūtaṁ andhakāran”ti. Imaṁ pañhanti imaṁ suttaṁ gambhīraṁ lokuttarapaṭisaṁyuttaṁ attanā ñātuṁ icchitaṁ atthaṁ. Uggahetvāti kevalaṁ piṭakasampādanavaseneva uggaṇhitvā. Tenāha “ajānitvā”ti. Visevamānāti kilesavise avamānentā, sāsanassa vā anupakāravirūpapaccaye sevamānā. Evamassāti evaṁ vuttanayena tesaṁ karaṇahetu assa cittassa dhammadesanāvasena pavattassa. Aññathābhāvo adesetukāmatā hoti. Tanti yathāvuttamatthaṁ sandhāya. Etanti “tassapi hoti aññathattan”ti evaṁ vuttaṁ.

58. Kilesehi āmasīyatīti āmisaṁ, lokepariyāpannaṁ āmisanti idha pañca kāmaguṇā adhippetāti tesu vaṭṭāmisabhāvepi labhite kāmāmisabhāvo siddhoti āha-- “vaṭṭāmisakāmāmisalokāmisabhūtesū”ti. Kāmaguṇā hi vaṭṭassa vaḍḍhanato vaṭṭāmisaṁ, kāmetabbato kāmataṇhāya āmasitabbato kāmāmisaṁ, yebhūyyato sattalokassa āmisabhāvato (MṬ.105./CS:pg.2.248) lokāmisaṁ. Kāmaguṇasabhāgāti kāmaguṇānulomā kāmaguṇapaṭisaṁyuttā. Āneñjasamāpattipaṭisaṁyuttāyāti kilesiñjanarahitatāya idha āneñjāti adhippetāhi heṭṭhimāhi arūpasamāpattīhi paṭisaṁyuttāya. Evarūpoti lokāmisabhūtesu paccayesu adhimutto tanninno taggaruko tappabbhāro. Ettāvatāti evaṁ saddhānaṁ manussānaṁ dassanena tesaṁ pavattitāsayena ca. Sīsaṁ nikkhantaṁ hotīti lābhāsāya sīsaṁ bahi nikkhantaṁ viya hoti. Udaraṁ phalitanti atibahubhaṇḍaṁ pakkhipiyamānaṁ pasibbakaṁ viya laddhabbassa atipahūtabhāvena udaraṁ phītaṁ hoti.

59. Yathā purimā dve arūpasamāpattiyo attano paccanīkakilesehi aniñjanato “aniñjā”ti vuccanti, evaṁ itarāpi. Taṁ pavuttanti lokāmisasaṁyojanaṁ vigataṁ.

60. Nighaṁsanti “ettako ayan”ti paricchedanti attho. Silesenāti cammakārasilesādisilesena, vajiralepasilese vattabbameva natthi. Taṁ bhinnanti āneñjasaṁyojanaṁ bhinnaṁ vidhamitaṁ samatikkantaṁ tāsu samāpattīsu apekkhābhāvato. Ajjhāsayena asambaddhattā vuttaṁ-- “dvedhābhinnā selā viya hotī”ti. Tenāha-- “taṁ samāpajjissāmīti cittaṁ na uppajjatī”ti.

61. Vantanti chaḍḍitaṁ, vissaṭṭhanti attho.

62. Uparisamāpattilābhinoti ettha uparisamāpattīti arahattaphalasamāpatti adhippetā, arahato ca maggādhigameneva anāgāmiphalasamāpatti, sekkhānaṁ visayā heṭṭhimā phalasamāpattiyo paṭippassaddha.Lokiyā pana nikantippahānena paṭinissaṭṭhāti āha-- “heṭṭhā …pe… na uppajjatī”ti.

63. “Pañca kho ime, Sunakkhatta, kāmaguṇā”ti-ādinā āraddhadesanā, “sammā nibbānādhimutto purisapuggalo”ti arahattakittanena niṭṭhāpitāti tato paraṁ, “ṭhānaṁ kho panā”ti-ādikā desanā, “pāṭiyekko anusandhī”ti (MṬ.105./CS:pg.2.249) vuttā. Tenāha “heṭṭhā hī”ti-ādi. Tattha yathā khīṇāsavassa samāpattilābhinoti yojanā, evaṁ vā khīṇāsavassa sukkhavipassakassāti yojetabbā. Paṭikkhittaṁ Aṭṭhakathāyaṁ. Tassa paṭikkhepassa kāraṇaṁ dassetuṁ “samāpattilābhino hī”ti-ādi vuttaṁ. Yathā sukkhavipassako adhimāniko samāpattilābhino samānayogakkhamo appatte pattasaññitāya bhedābhāvato, evaṁ sukkhavipassako khīṇāsavo samānayogakkhamo khīṇāsavabhāvena visesābhāvato, tasmā “samāpattilābhimhi kathite itaropi kathitova hotī”ti vuttaṁ. Dvinnaṁ bhikkhūnanti samāpattilābhino adhimānikassa khīṇāsavassa ca. Tenevāha “puthujjanassa tāvā”ti-ādi.

Yadaggenāti yena bhāgena. Yadipi khīṇāsavassa asappāyārammaṇaṁ kilesānaṁ uppattiyā paccayo na hoti tesaṁ sabbaso samucchinnattā. Santavihāraparipantho pana siyā visabhāgatoti vuttaṁ -- “khīṇāsavassapi asappāyamevā”ti. Tenāha-- “visaṁ nāma …pe… visamevā”ti. Etena “yathā visajānanaṁ appamāṇaṁ, vikāruppādanato pana taṁ pariharitabbaṁ, evaṁ pariññātampi vattu atthavisesābhāvena ekarūpamevāti taṁ pariharitabbamevā”ti dasseti. Tenāha “na hī”ti-ādi. Na hi asaṁvutena bhavitabbaṁ asāruppabhāvato. Yuttapayuttenevāti sabhāgārammaṇassa ālokanādīsu yutteneva bhavituṁ vaṭṭati.

64. Yattha sayaṁ nipatati uppajjati, tassa santānassa vippasannavasena ruppanato, visasaṅkhātassa dukkhassa mūlabhāvato ca “avijjāsaṅkhāto visadoso”ti vuttaṁ. Ruppatīti kattabbādimucchāpādanena vikāraṁ uppādeti. Anuddhaṁseyyāti vibādheyya. Rāgo hi uppajjamānova kusalacittappavattiyā okāsaṁ adento taṁ vibādhati; tathābhūto saddhāsinehassa samathavipassanābhivuḍḍhiyā vamanena ca taṁ visoseti milāpeti. Tenāha “soseyya milāpeyyā”ti. Sagahaṇasesanti gahetabbavisaṁ sāvasesaṁ katvāti attho. Na alaṁ na samatthanti analaṁ. Sūkapariyāyo pāḷiyaṁ vutto suka-saddoti āha -- “vīhisukādi ca sūkan”ti.

Sa-upādānasalluddhāro (MṬ.105./CS:pg.2.250) viya appahīno avijjāvisadoso daṭṭhabbo mahānatthuppādanato. Asappāya …pe… asaṁvutakālo daṭṭhabbo attabhāvassa apariharaṇabhāvato. Maraṇaṁ viya sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattanaṁ adhisīlasaṅkhātassa āyuno apetattā. Maraṇamattaṁ dukkhaṁ viya āpattiyā āpajjanaṁ yathāvuttassa āyuno upapīḷanakabhāvato. Imināva nayena opammasaṁsandananti ettha anupādisesasalluddhāro viya pahīno avijjāvisadoso; sappāya …pe… susaṁvutakālo, tadubhayena vaṇe puthuttaṁ na gate maraṇābhāvo viya sikkhāya apaccakkhānaṁ, maraṇamattadukkhābhāvo viya aññatarāya saṁkiliṭṭhāya āpattiyā anāpajjananti yojanā veditabbā.

65. Satiyāti ettha yasmā “ariyāyā”ti na visesitanti āha-- “sati paññāgatikā”ti-ādi. Paññā cettha lokiyā adhippetā, na lokuttarāti āha-- “parisuddhāya vipassanāpaññāyā”ti.

Khīṇāsavassa balanti uḷāratamesu dibbasadisesupi ārammaṇesu manacchaṭṭhānaṁ indriyānaṁ anupanamanahetubhūtaṁ susaṁvutakārisaṅkhātaṁ khīṇāsavabalaṁ dassento, “saṁvutakārī”ti vuttaṁ, ukkaṁsagatasativepullattā yathā asaṁvarassa asaṁvaro hoti, evaṁ satisampajaññabalena cakkhādidvārāni saṁvaritvā dassanādikiccakārī. Evaṁ jānitvāti “upadhi dukkhassa mūlan”ti evaṁ vipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya jānitvā. Upadhīyati dukkhaṁ etehīti upadhī, kilesāti āha-- “kilesupadhipahānā nirupadhī”ti. Tato eva upādīyati dukkhaṁ etehīti kilesā “upādānā”tipi vuccantīti āha-- “nirupādānoti attho”ti. Upadhī sammadeva khīyanti ettāti upadhisaṅkhayo, nibbānanti āha-- “upadhīnaṁ saṅkhayabhūte nibbāne”ti. Ārammaṇatoti ārammaṇaṁ katvā tadārammaṇāya phalavimuttiyā vimutto. Kāmupadhismiṁ kāyaṁ upasaṁharissatīti “kāmesevissāmī”ti tattha kāyaṁ upanāmessati; kāyūpasaṁhāro tāva tiṭṭhatu, tathā cittaṁ vā uppādessatīti etaṁ kāraṇaṁ natthīti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Sunakkhattasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.106.)6.Āneñjasappāyasuttavaṇṇanā

66. Khaṇapabhaṅgutāya (MṬ.106./CS:pg.2.251) na niccā na dhuvāti aniccā. Tato eva paṇḍitehi na iccā na upagantabbātipi aniccā. So cāyaṁ aniccattho udayavayaparicchinnatāya veditabboti dassento, “hutvā abhāvaṭṭhena aniccā”ti āha; uppajjitvā vinassanatoti attho. Ayañca aniccatā vakkhamānā ca tucchāditā dvinnampi kāmānaṁ sādhāraṇoti āha-- “vatthukāmāpi kilesakāmāpī”ti. Rittā vivittā, tesaṁ niccasārādīnaṁ attani abhāvato tehi visuṁbhūtā. Yathā pana sabbaso sabhāvarahitamākāsaṁ “tucchaṁ rittan”ti vuccati, na evamete. Ete pana kevalaṁ niccasārādivirahato eva tucchā rittāti dassento “na panā”ti-ādimāha. “Na hi tucchamuṭṭhi nāma natthī”ti idaṁ lokasamaññāvasena vuttaṁ, lokasamaññā lokiyakathā na laṅghitabbā.

Musāti ittarapaccupaṭṭhānatāya na dissatīti āha “musāti nāsanakā”ti. Visaṁvādanaṭṭhena vā musā. Ete hi asubhādisabhāvāpi bālānaṁ subhādibhāvena upaṭṭhahantā subhādiggahaṇassa paccakkhabhāvena satte visaṁvādenti. Nassanasabhāvāti khaṇabhaṅgattā ittarapaccupaṭṭhānatāya dissamānā viyapi hutvā apaññāyanakapakatikā. Tenāha “khettaṁ viyā”ti-ādi. Dhammasaddo cettha “jātidhammānan”ti-ādīsu (dī.ni.2.398) viya pakatipariyāyo, tathā sabhāvasaddo cāti daṭṭhabbaṁ. Mosadhammāti mosanapakatikā, kusalabhaṇḍaharaṇasabhāvāti attho. Māyākatanti māyāya kataṁ udakādimaṇi-ādi-ākārena māyādinā upaṭṭhāpitaṁ; māyākataṁ viya māyākataṁ aññasabhāvā hutvā atathā upaṭṭhahanato. Tenāha “yathā”ti-ādi. Cakkhupathe eva katavijjāya, na tato paranti vuttaṁ-- “dassanūpacāre ṭhitasseva tathā paññāyatī”ti. Tayidaṁ sambaravijjāvasena vuttaṁ.

Evaṁ tāvakālikabhāvena kāmānaṁ māyākatabhāvaṁ dassetvā idāni tato aññenapi pakārena dassetuṁ “yathā cā”ti-ādi vuttaṁ. Aniccādisabhāvānaṁ kāmānaṁ niccādisabhāvadassanaṁ vipallāsasahagatatāya veditabbaṁ. Bālānaṁ lāpanatoti apariññātavatthukānaṁ andhabālānaṁ puggalānaṁ vipallāsahetuto. Manussaloke ṭhatvā (MṬ.106./CS:pg.2.252) manussānaṁ vā vasena Bhagavatā bhāsitattā vuttaṁ-- “diṭṭhadhammikā kāmāti mānusakā pañca kāmaguṇā”ti Tato eva ca “samparāyikāti te ṭhapetvā avasesā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha diṭṭhadhammā paccakkhasabhāvā ārammaṇabhūtā etāsaṁ atthīti diṭṭhadhammikā. Samparāyike kāme ārabbha uppannasaññā samparāyikā. Te samecca dhīyati ettha āṇāti dheyyaṁ, āṇāpavattiṭṭhānaṁ. Mārassa dheyyanti māradheyyaṁ tassa issariyapavattanattā. Tenāha “yehī”ti-ādi. Gahitanti visayavisayībhāvena gahitaṁ, ārammaṇavasena ārammaṇakaraṇavasena ca gahitanti attho. Tattha ārammaṇakaraṇavasena gahaṇaṁ nāma “idaṁ mayhan”ti avibhāgena pariggahakaraṇaṁ; ārammaṇavasena pana gahaṇaṁ bhāgaso ārammaṇānubhavananti vadanti. Ubhayassapi pana taṇhārāgavasena gahaṇaṁ sandhāya, “ubhayametaṁ gahitan”ti vuttaṁ. Māroti kilesamāro. Yadaggena kilesamāro, tadaggena devaputtamāropi te attano vasaṁ vatteti. Taṁ sandhāyāti dhammamukhena puggalaggahaṇaṁ sandhāya.

Appahīnavipallāsā hi puggalā kāmādhimuttā mārassa issariyavattanaṭṭhānatāya “māradheyyan”ti vuttā, tathā mārassa nivāpagocarapariyāyehipi te evaṁ vuttāti dassento, “yathā coḷassā”ti-ādimāha. Nivapatīti nivāpo, so eva bījanti nivāpabījaṁ. Teti kāmaguṇā. Yatthāti yasmiṁ padese.

Manasi bhavāti mānasāti āha “cittasambhūtā”ti. Te pana avijjādayo pāḷiyaṁ āgatā. Evañhi lohitasannissayo pubbo viya anurodhūpanissayo virodhoti dassento, “mamāyite vatthusmin”ti-ādimāha. Tedhāti ettha idhāti nipātamattaṁ “idhāhaṁ, bhikkhave, bhuttāvī assan”ti-ādīsu (ma.ni.1.30) viya. Kāmalokanti kāmaguṇasaṅkhātaṁ saṅkhāralokaṁ, yattha vā loke kāmaguṇavantaṁ lokaṁ. Cittena adhiṭṭhahitvāti jhānārammaṇaṁ paṭibhāganimittaṁ bhāvanācittena uppādetvā. Parittaṁ nāma vikkhambhana-asamatthattā kilesehi parito khaṇḍitaṁ viya hoti. Tassa paṭikkhepenāti parittabhāvapaṭikkhepena. Pamāṇantipi kāmāvacarameva (MṬ.106./CS:pg.2.253) pāpakānaṁ pamāṇakaraṇadhammānaṁ vikkhambhanavasena appajahanato. Tappaṭikkhepavasena appamāṇaṁ nāma mahaggatanti āha-- “rūpāvacaraṁ arūpāvacaran”ti. Samucchedavasena kilesānaṁ appahānena mahaggatajjhānampi subhāvitaṁ nāma na hoti, pageva parittajjhānanti āha-- “subhāvitanti …pe… lokuttarassevetaṁ nāman”ti. Etassa vasenāti “subhāvitan”ti padassa vasena.

Tameva paṭipadanti tameva abhijjhādipahānāvahaṁ jhānapaṭipadaṁ. Arahatte tassa upāyabhūtāya vipassanāya vā catutthajjhāne tassa upāyabhūte upacāre vā sati cittaṁ pasannameva hotīti āha-- “arahattaṁ vā …pe… upacāraṁ vā”ti. Adhimokkhasampasādoti “ajjeva arahattaṁ gaṇhissāmī”ti vā vipassanāya vīthipaṭipannattā; “ajjeva catutthajjhānaṁ nibbattessāmī”ti vā upacārasamādhinā cittassa samāhitattā adhimuccanabhūto sampasādo. Paṭilābhasampasādoti arahattassa catutthajjhānassa vā adhigamasaṅkhāto sampasādo. Paṭilābhopi hi kilesakālusiyābhibhavanato cittassa suppasannabhāvāvahattā “sampasādo”ti vutto. Paccayāti nāmarūpapaccayā avijjādayo. Sabbathāti samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇatoti sabbappakārena. Āsāti adhimuccanavasena āsīsanā. Tenāha-- “āsā santiṭṭhati, adhimokkhaṁ paṭilabhatī”ti.

Pādakanti padaṭṭhānaṁ. Kilesā sannisīdantīti nīvaraṇasahagatā eva kilesā vikkhambhanavasena vūpasamanti. Satīti upacārajjhānāvahā sati santiṭṭhati. Saṅkhāragatanti bhāvanāya samatāya pavattamānattā, ime dhammavicayasambojjhaṅgādayo ekarasā hutvā pavattantīti, bhāvanācittuppādapariyāpannaṁ saṅkhāragataṁ vibhūtaṁ pākaṭaṁ hutvā upaṭṭhāti. Cittuppādoti bhāvanācittuppādo. Lepapiṇḍeti silesapiṇḍe laggamāno viya appito viya hoti. Upacārena samādhiyati upacārajjhānena samādhiyati. Ayanti ayaṁ duvidhopi adhimuccanākāro adhimokkhasampasādo nāma. Tasmiṁ sampasāde satīti etasmiṁ vipassanālakkhaṇe, upacārajjhāne vā adhimokkhasampasāde sati. Yo pana arahattaṁ vā paṭilabhati catutthajjhānaṁ vā, tassa cittaṁ vippasannaṁ hotiyeva, ayaṁ nippariyāyato paṭilābhasampasādo, evaṁ santepi idhāmippetameva dassetuṁ (MṬ.106./CS:pg.2.254) “idha panā”ti-ādi vuttaṁ. Vipassanā hīti-ādi vuttassa samatthanaṁ. Tattha paññāyāti arahattapaññāya. Adhimuccanassāti saddahanaṁ ussukkāpajjanassa. Upacāranti upacārajjhānaṁ. Āneñjasamāpattiyā adhimuccanassa kāraṇanti yojanā.

Etarahi vāti idānimeva. Āneñjaṁ vāti catutthajjhānaṁ vā. Samāpajjatīti adhigacchati. Idaṁ hīti-ādinā saṅkhepato vuttamatthaṁ vivarati. Arahattasacchikiriyā nāma aggamaggabhāvanāya sati atthato āpannā hoti, aggamaggapaññā eva tadatthaṁ adhimuccitabbāti dassento, “atha vā”ti vikappantaramāha. Tattha yathā nāma pāsādassa atthāya samānītadabbasambhārāvayave appahonte kūṭāgāraṁ kātuṁ na pahontiyeva, evaṁsampadamidanti dassento, “taṁ anabhisambhuṇanto āneñjaṁ vā samāpajjatī”ti āha. Catusaccaṁ vā sacchikaroti heṭṭhimamaggādhigamanavasena āneñjaṁ vā samāpajjati ubhayassapi hetupariggahitattā.

Tatrāti tasmiṁ “paññāya vā adhimuccati, āneñjaṁ vā samāpajjatī”ti yathāvutte visesādhigame ayaṁ idāni vuccamāno yojanānayo. Evaṁ hotīti idāni vuccamānākārena cittābhinīhāro hoti. Kiccanti pabbajitakiccaṁ. Tatoti arahattādhigamanato. Osakkitamānasoti saṁkucitacitto. Antarā na tiṭṭhatīti asamāhitabhūmiyaṁ na tiṭṭhati. Idāni yathāvuttamatthaṁ upamāya vibhāvetuṁ “yathā”ti-ādi vuttaṁ. Tatrāyaṁ saṅkhepattho-- yathā tassa purisassa vanamahiṁsaṁ gahetuṁ ussāhavato osakkantassa sasagodhādiggahaṇe vattabbameva natthi, evaṁ imassapi bhikkhuno arahattaṁ gahetuṁ ussāhavato tato osakkitvā catutthajjhānasamāpajjane vattabbameva natthīti. Eseva nayoti yathāvuttaṁ upamaṁ upamāsaṁsandanañca maggabhāvanāyojanāyaṁ catusaccasacchikiriyāyojanāyañca atidisati.

Hetu-atthajotano yanti nipāto, karaṇe vā etaṁ paccattavacananti āha “yena kāraṇenā”ti. Tassa saṁvattanaṁ arahati, taṁ vā payojanaṁ etassāti taṁsaṁvattanikaṁ. Viññāṇanti vipākaviññāṇaṁ. Āneñjasabhāvaṁ upagacchatīti āneñjūpagaṁ. Yathā kusalaṁ āneñjasabhāvaṁ, evaṁ taṁ vipākaviññāṇampi āneñjasabhāvaṁ upagataṁ assa bhaveyya. Tenāha-- “kādisameva bhaveyyāti attho”ti. Kecīti abhayagirivāsino. Kusalaviññāṇanti (MṬ.106./CS:pg.2.255) vipākaviññāṇampi taṁ kusalaṁ viya vadanti. Tannāmakamevāti kusalaṁ viya āneñjanāmakameva siyā. Ettha ca purimavikappe “āneñjūpagan”ti taṁsadisatā vuttā, dutiyavikappe tato eva taṁsamaññatā. So panāyamatthoti āneñjasadisatāya vipākakālepi taṁnāmakameva assāti yathāvutto attho. Iminā nayenāti iminā vuttanayena. Ettha hi āneñjābhisaṅkhārahetuvipākaviññāṇaṁ “āneñjūpagaṁ hoti viññāṇan”ti vuttattā taṁnāmakameva katvā dīpitaṁ. Arahattassāpīti apisaddena aggamaggabhāvanāyapi heṭṭhimamaggabhāvanāyapīti attho saṅgahitoti daṭṭhabbo. Samādhivasena osakkanā kathitāti “vipulena mahaggatena cetasā vihareyyan”ti samathanayaṁ dassetvā desanā kathitā.

67. Ayañhi bhikkhūti yaṁ uddissa ayaṁ dutiyāneñjasappāyadesanāya bhikkhu vutto. Paññavantataroti vatvā taṁ dassetuṁ, “dvinnampi kammaṭṭhānaṁ ekato katvā sammasatī”ti vuttaṁ. Heṭṭhimassa hi “ye ca diṭṭhadhammikā kāmā”ti-ādinā rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāneva rūpamukhena vipassanābhiniveso kato, imassa pana “yaṁ kiñci rūpan”ti-ādinā sakalarūpadhammavasena. Bhagavā hi kammaṭṭhānaṁ kathento kammaṭṭhānikassa bhikkhuno kāraṇabalānurūpameva paṭhamaṁ bhāvanābhinivesaṁ dasseti; so pacchā ñāṇe vipulaṁ gacchante anavasesato dhammaṁ pariggaṇhāti. Rūpapaṭibāhanenāti rūpavirāgabhāvanāya sabbaso samatikkamena. Sabbatthāti sabbesu tatiyāneñjādīsu.

Paññavantataroti paññuttaro. Tiṇṇampi kammaṭṭhānaṁ ekato katvāti kāmaguṇā sabbarūpadhammā kāmasaññāti evaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ kammaṭṭhānavasena tidhā vutte sammasanūpagadhamme ekato katvā, “sabbametaṁ aniccan”ti ekajjhaṁ gahetvā, sammasati yathā-- “yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti (dī.ni.1.298 saṁ.ni.5.1081 mahāva.16 cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 4 7 8 tissametteyyamāṇavapucchāniddesa 10 11 paṭi.ma.2.30). Tenāha-- “ubhayametaṁ aniccan”ti-ādi. Kāmarūpasaññāvasena diṭṭhadhammikasamparāyikabhedato aṭṭha ekekakoṭṭhāsāti evaṁ kataṁ ubhayanti vuttanti āha-- “diṭṭhadhammika …pe… vasena saṅkhipitvā ubhayanti vuttan”ti. Taṇhādiṭṭhivasenāti taṇhābhinandanāvasena “etaṁ mamā”ti, diṭṭhābhinandanāvasena (MṬ.106./CS:pg.2.256) “eso me attā”ti evaṁ abhinandituṁ. Eseva nayoti iminā taṇhādiṭṭhivasena “etaṁ mama, eso me attā”ti abhinandituṁ ajjhosāya gilitvā pariniṭṭhāpetvā ṭhātunti imamatthaṁ atidisati. Kāmapaṭibāhanenāti idaṁ āgamanapaṭipadādassanatthaṁ, vaṇṇabhaṇanatthañca vuttaṁ. Rūpapaṭibāhanaṁ hissa āsannaṁ, tatopi ākāsānañcāyatanasamatikkamo, taṁsamatikkamena saheva sabbe tā vipassanāvasena osakkanā kathitā “ubhayametaṁ aniccan”ti-ādivacanato.

68. Idha attano cāti ākiñcaññāyatanakammaṭṭhānaṁ sandhāyāha. Nirujjhanti tappaṭibaddhachandarāganirodhena, samāpajjanakkhaṇe pana anuppādanenapi. Tenāha “ākiñcaññāyatanaṁ patvā”ti. Atappakaṭṭhenāti uḷāratarabhāvena jhānasamāpattiyā atittikarabhāvena. Tameva paṭipadanti ākiñcaññāyatanabhāvanamāha. Samādhivasena osakkanā kathitā tatiyāruppakammaṭṭhānassa vuttattā “yatthetā”ti-ādinā.

Idha attanoti dvikoṭikasuññatāmanasikārasaṅkhātaṁ vipassanākammaṭṭhānaṁ. Heṭṭhā vuttapaṭipadanti anantaraṁ vutta-ākiñcaññāyatanakammaṭṭhānaṁ. Sati samathabhāvanāyaṁ suññatāmanasikārassa idha sātisayattā vuttaṁ. “Dutiyākiñcaññāyatane vipassanāvasena osakkanā kathitā”ti.

70. Tatiyākiñcaññāyatane attanoti catukoṭikasuññatāmanasikārasaṅkhātaṁ vipassanākammaṭṭhānaṁ. Etthāti etasmiṁ suññatānupassanādhikāre. Kvacīti katthaci ṭhāne, kāle, dhamme vā. Atha vā kvacīti ajjhattaṁ, bahiddhā vā. Attano attānanti sakattānaṁ. “Ayaṁ kho, bho brahmā …pe… vasī pitā bhūtabhabyānan”ti-ādinā (dī.ni.1.42) paraparikappitaṁ attānañca kassaci kiñcanabhūtaṁ na passatīti dassento “kassacī”ti-ādimāha. Tattha parassāti “parā pajā”ti “paro puriso”ti ca evaṁ gahitassa. Na ca mama kvacanīti ettha mama-saddo aṭṭhānapayuttoti āha “mamasaddaṁ tāva ṭhapetvā”ti. Parassa cāti attato aññassa, “paro puriso nāma atthi mamatthāya sajito, tassa vasena mayhaṁ sabbaṁ (MṬ.106./CS:pg.2.257) ijjhatī”ti evaṁ ekaccadiṭṭhigatikaparikappitavasena paraṁ attānaṁ, tañca attano kiñcanabhūtaṁ na passatīti dassento, “na ca kvacanī”ti-ādimāha. Ettha ca nāhaṁ kvacanīti saka-attano abhāvaṁ passati. Na kassaci kiñcanatasminti saka-attano eva kassaci anattaniyataṁ passati. Na ca, mamāti etaṁ dvayaṁ yathāsaṅkhyaṁ sambandhitabbaṁ, atthīti paccekaṁ. “Na ca kvacani parassa attā atthī”ti parassa attano abhāvaṁ passati, “tassa parassa attano mama kismiñci kiñcanatā na catthī”ti parassa attano anattaniyataṁ passati. Evaṁ ajjhattaṁ bahiddhā ca khandhānaṁ attattaniyasuññatā suddhasaṅkhārapuñjatā catukoṭikasuññatāpariggaṇhanena diṭṭhā hoti. Heṭṭhā vuttapaṭipadanti idhāpi ākiñcaññāyatanakammaṭṭhānameva vadati. Vipassanāvaseneva osakkanā kathitā catukoṭikasuññatādassanavisesabhāvato, tappadhānattā cassa manasikārassa.

Idha attanoti nevasaññānāsaññāyatanakammaṭṭhānamāha. Sabbasaññāti rūpasaññā paṭighasaññā nānattasaññā heṭṭhimā tisso arūpasaññāti evaṁ sabbasaññā anavasesā nirujjhantīti vadanti. “Heṭṭhā vuttā”ti pana visesitattā imasmiṁ āgatā catutthajjhānasaññādayo api saññāti apare. Tanti sammutimattaṁ kāmasaññāpaṭibāhanavaseneva tesaṁ nānattasaññādinirodhassa atthasiddhattā. Samādhivasena osakkanā kathitā nevasaññānāsaññāyatanabhāvanāya samathakammaṭṭhānabhāvato.

71. Pubbe pañcavidhaṁ kammavaṭṭanti purimakammabhavasmiṁ moho avijjā āyūhanā saṅkhārā nikantitaṇhā upagamanaṁ upādānaṁ cetanā bhavoti evamāgato saparikkhāro kammappabandho. Na āyūhitaṁ assāti na cetitaṁ pakappitaṁ bhaveyya. Etarahi evaṁ pañcavidhaṁ vipākavaṭṭanti viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedanāsaṅkhāto paccuppanno vipākappabandho nappavatteyya kāraṇassa anipphannattā. Sace āyūhitaṁ na bhavissatīti yadi cetitaṁ pakappitaṁ na siyā. Yaṁ atthīti yaṁ paramatthato vijjamānakaṁ. Tenāha “bhūtan”ti. Tañhi paccayanibbattatāya “bhūtan”ti vuccati. Taṁ pajahāmīti tappaṭibaddhachandarāgappahānena tato eva āyatiṁ anuppattidhammatāpādanavasena pajahāmi pariccajāmi.

Parinibbāyīti (MṬ.106./CS:pg.2.258) saha parikappanena atītattheti āha “parinibbāyeyyā”ti. Parinibbāyeyya nu khoti vā pāṭho, so evattho. Na kiñci kathitanti nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā saṅkhārāvasesasukhumabhāvena ñāṇuttarasseva visayabhāvato sarūpato na kiñci kathitaṁ, nayena panassa visesaṁ ñāpetukāmattā. Bhagavato kira etadahosi-- “Imissaṁyeva parisati nisinno Ānando anusandhikusalatāya nevasaññānāsaññāyatanaṁ pādakaṁ katvā ṭhitassa bhikkhuno paṭisandhiṁ arahattañca sandhāya pañhaṁ pucchissati, iminā pucchānusandhinā tamatthaṁ desessāmī”ti. Osakkanāya ca idhādhippetattā bhinnarasadesanā hotīti pucchānusandhi pucchitā. Tasmiñhi asati anusandhibhedabhinnesā desanā, na ca Buddhāciṇṇā bhinnarasadesanāti. Vipassanānissitanti tannissitaṁ. Tassa bhikkhuno. Upādiyati etenāti ca upādānaṁ. Na parinibbāyati pahātabbassa appajahanato. Tenāha Bhagavā-- “dhammāpi kho, bhikkhave, pahātabbā, pageva adhammā”ti (ma.ni.1.240). Upādānaseṭṭhanti idaṁ nevasaññānāsaññāyatanabhavassa sabbabhavaggatādassanaparaṁ, na pana ariyabhavaggassa upādānaseṭṭhatāpaṭisedhaparaṁ.

73. Nissāyāti bhavapariyāpannaṁ nāma dhammaṁ nissāya tappariyāpannaṁ nāma nissāya oghanittharaṇā Bhagavatā akkhātā; aho acchariyametaṁ, aho abbhutametanti.

Navasupi ṭhānesu samathayānikasseva vasena desanāya āgatattā, idha ca kassacipi pādakajjhānassa anāmaṭṭhattā vuttaṁ-- “ariyasāvakoti sukkhavipassako ariyasāvako”ti. Navannampi kammaṭṭhānaṁ ekato katvā sammasatīti idaṁ jhānadhammepi anussavaladdhe gahetvā sammasanaṁ sambhavatīti katvā vuttaṁ; tebhūmakasaṅkhāragataṁ idha vuttanti anavasesato pariggahaṇaṁ sandhāya vuttaṁ -- “yāvatā sakkāyo”ti.

Etaṁ amatanti amataṁ nibbānaṁ ārabbha pavattiyā etaṁ arahattaṁ amatarasaṁ. Tenāha-- “etaṁ amataṁ santaṁ, etaṁ paṇītan”ti. “Anupādāya kiñcipi aggahetvā cittaṁ vimuccī”ti vuttattāpi anupādā cittassa vimokkho nibbānaṁ aññattha Sutte vuccati.

Tiṇṇaṁ (MṬ.106./CS:pg.2.259) bhikkhūnanti abhinivesabhedena tividhānaṁ. Pādakaṁ katvā ṭhitassa osakkanāya abhāve kāraṇaṁ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṁ. Samodhānetvāti sammadeva odahitvā tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne asaṅkarato vavatthapetvā. Sukathitaṁ nāma hoti kathetabbassa anavasesetvā kathitattā.

Āneñjasappāyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.107.)7.Gaṇakamoggallānasuttavaṇṇanā

74. Yathā heṭṭhimasopānaphalakaṁ orohantassa pacchimaṁ nāma hoti, evaṁ ārohantassa paṭhamaṁ nāma hotīti vuttaṁ-- “yāva pacchimasopānakaḷevarāti yāva paṭhamasopānaphalakā”ti. Vatthuṁ sodhetvāti vatthuvijjācariyena vuttavidhinā pāsādavatthuno sodhanavidhiṁ katvā. Etthāti pāsādakaraṇe. Sattadhā bhinnassa vālaggassa aṁsukoṭivedhako vālavedhi nāma. Ṭhānasampādananti vesākhamaṇḍalādīnaṁ sampādanaṁ. Muṭṭhikaraṇādīhīti usumuṭṭhikaraṇajiyāgāhajiyāvijjhādīhi. Evaṁ gaṇāpemāti ekaṁ nāma ekameva, dve dukā cattāri, tīṇi tikāni nava, cattāri catukkāni soḷasāti-ādinā evaṁ gaṇanaṁ sikkhāpema.

75. Kerāṭikā hontīti samayassa anupakkiliṭṭhakaraṇamāyāsāṭheyyena samannāgatā honti. Taṁ damanaṁ jīvitahetupi nātikkamati, ayamassa jātidosābhāvo.

76. Satisampajaññāhi samaṅgibhāvatthāyāti satatavihāribhāvasādhanehi satisampajaññehi samannāgamatthāya. Nanu ca khīṇāsavā sativepullappattā paññāvepullappattā ca, kathaṁ tassa satisampajaññaṁ payogasādhanīyaṁ pavattanti āha “dve hī”ti-ādi. Satatavihārīti satataṁ samāpattivihāribahulā, tasmā te icchiticchitakkhaṇe phalasamāpattiṁ samāpajjanti. Vuttavipariyāyena nosatatavihārino daṭṭhabbā. Tenāha “tatthā”ti-ādi. Appetuṁ na sakkoti anāciṇṇabhāvato.

Taṁ vitakkentoti “sāmaṇerassa senāsanaṁ natthi, araññañca sīhādīhi saparissayaṁ, kiṁ nu kho tassa bhavissatī”ti taṁ vitakkento. Evarūpoti (MṬ.107./CS:pg.2.260) ediso yathāvuttasāmaṇerasadiso khīṇāsavo. Ime dhammeti imasmiṁ Sutte āgate sīlādidhamme. Āvajjitvāvāti attano parisuddhasīlatādi-āvajjanahetu eva samāpajjituṁ sakkhissati.

78. “Yeme, bho Gotamā”ti vacanassa sambandhaṁ dassetuṁ, “Tathāgate kirā”ti-ādi vuttaṁ. Evanti “yeme, bho Gotamā”ti-ādi-ākārehi vattumāraddho.

Ajjadhammesūti apurātanadhammesu. Takkanamattāni hi tehi kappetvā sayaṁpaṭibhānaṁ viracitāni. Purātanatāya paripuṇṇatāya ekantaniyyānikatāya ca paramo uttamo. Tenāha-- “tesu …pe… uttamoti attho”ti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Gaṇakamoggallānasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.108.)8.Gopakamoggallānasuttavaṇṇanā

79. Kammaṁyeva kammanto, so ettha atthīti kammakaraṇaṭṭhānaṁ “kammanto”ti vuttaṁ. Tenāha “kammantaṭṭhānan”ti. Tehi dhammehīti Buddhaguṇehi. Te pana sabbaññutaññāṇappamukhāti katvā āha “sabbaññutaññāṇadhammehī”ti. Sabbena sabbanti sabbappakārena anavasesaṁ, ettako guṇānaṁ pakārabhedo, tesu kiñcipi pakāraṁ anavasesetvā. Sabbakoṭṭhāsehi sabbanti yattakā guṇabhāgā, tehi sabbehi anavasesaṁ nissesameva katvā. Yopi ahosīti yopi kosambivāsīnaṁ bhikkhūnaṁ vasena kosambiyaṁ kalaho ahosi. Sopi tattheva uppannaṭṭhāneyeva uppannamatto vūpasamito. Parinibbutakāle panassāti assa sammāsambuddhassa parinibbutakāle pana. Bhiyyosomattāya bhikkhū samaggā jātā, kathañca saṁvego jātoti dassetuṁ “aṭṭhasaṭṭhī”ti-ādi vuttaṁ. Sātisayaṁ abhiṇhañca upasamappattiyā ativiya upasantupasantā. Anusaṁyāyamānoti anu anu sammadeva jānanto vicārento vosāsamāno. “Anusaññāyamāno”ti vā pāṭho. Tattha ya-kārassa ña-kāraṁ katvā niddesoti āha “anuvicaramāno”ti.

80. Heṭṭhimapucchamevāti (MṬ.108./CS:pg.2.261) gopakamoggallānena pucchitapucchameva. So hi “tehi dhammehī”ti-ādinā, “Atthi koci tumhākaṁ sāsanassa sārabhūto bhikkhū”ti pucchi. Ayañca tameva “paṭisaraṇo”ti pariyāyena pucchi. Appaṭisaraṇeti yaṁ tumhe bhikkhuṁ paṭibodheyyātha, tādisassa abhāvena appaṭisaraṇe. Tathāgatena pavedito dhammo paṭisaraṇaṁ etesanti dhammapaṭisaraṇā. Tenāha “dhammo avassayo”ti.

81. Āgacchatīti vācuggatabhāvena āgacchati. Vatthuvītikkamasaṅkhāte garugarutaralahulahutarādibhede ajjhācāre āpattisamaññāti āha-- “āpatti …pe… āṇātikkamanamevā”ti. Yathādhammanti dhammānurūpaṁ. Yathāsiṭṭhanti yathānusiṭṭhaṁ. Dhammo noti ettha no-saddo avadhāraṇe “na no samaṁ atthi Tathāgatenā”ti-ādīsu (khu.pa.6.3 su.ni.226) viya. Tenevāha “dhammova kāretī”ti.

83. “Yathā taṁ tumhādisehi rakkhakehi gopakehī”ti evaṁ pasannavesena attānaṁ ukkaṁsāpetukāmo Ariyūpavādapāpaṁ khamāpane sati antarāyāya na hotīti āha-- “iccetaṁ kusalan”ti. Gonaṅgalamakkaṭoti gonaṅguṭṭhamakkaṭo.

84. Ayaṁ ukkaṁsāpetuṁ icchitaṁ yathāraddhamatthaṁ visaṁvādeti avaṇṇitampi vaṇṇitaṁ katvā kathento; imassa vacanassa paṭikkhepena iminā dātabbapiṇḍapātassa antarāyo mā hotūti evaṁ piṇḍapātaṁ rakkhituṁ na kho pana sakkāti yojanā. Idanti “na kho, brāhmaṇa, so Bhagavā”ti-ādidesanaṁ. Abbhantaraṁ karitvāti nibbānantogadhaṁ katvā, antaraṁ vā tassa nijjhānassa kāraṇaṁ katvā. Kāmarāgavasena hi taṁ nijjhānaṁ hotīti. Idhāti imasmiṁ suttapadese. Sabbasaṅgāhikajjhānanti lokiyalokuttarassa antarāyo mā hotūti evaṁ katvāpi rūpāvacarassa maggajhānassa phalajhānassāti sabbassapi saṅgaṇhanavasena desitattā sabbasaṅgāhakajjhānaṁ nāma kathitaṁ.

Yaṁ no mayanti ettha noti nipātamattaṁ. Taṁ noti ettha pana noti amhākanti attho. Usūyati rājakiccapasutatādhīnatāya ekatthābhinivesabhāvato (MṬ.108./CS:pg.2.262) Mandapaññatāya vassakāragata-issābhibhūtacittatāya paripuṇṇaṁ katvā vuttampi atthaṁ anupadhārento āha-- “ekadesameva kathesī”ti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Gopakamoggallānasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.109.)9.Mahāpuṇṇamasuttavaṇṇanā

85. Tasmiṁ ahūti tasmiṁ ahanīti āha “tasmiṁ divase”ti. Anasanenāti sabbaso āhārassa abhuñjanena sāsanikasīlena bāhiraka-anasanena upetā hutvāti yojanā. Vā-saddena khīrapānamadhusāyanādividhiṁ saṅgaṇhāti. Upecca vasitabbato uposatho, pātimokkhuddeso. Upetena samannāgatena hutvā vasitabbato santāne vāsetabbato uposatho, sīlaṁ. Anasanādidhammādiṁ vā upecca vasanaṁ upavāso uposatho. Tathārūpe hatthijātivisese uposathoti samaññāmattanti āha-- “uposatho nāma nāgarājāti-ādīsu paññattī”ti. Vuttanayena upavasanti etthāti uposatho, divaso. So panesa uposatho. Māsapuṇṇatāyāti māsassa pūritabhāvena. Sampuṇṇāti sabbaso puṇṇā. Tāya hi rattiyā vasena māso anavasesato puṇṇo hoti. Māsaddhamāsādibhedaṁ kālaṁ māti minanto viya hotīti ca “mā”iti cando vuccati. Etthāti etissā rattiyā. Puṇṇo paripuṇṇakalo jātoti puṇṇamā. Tañhi candapāripūriyā māsapāripūriyā evamāha. Etena tassa uposathabhāvaṁ dasseti.

Dissati phalaṁ sandissatīti deso, hetūti āha “desanti kāraṇan”ti. Sabbaṁ kathenti sabbaṁ attanā pariggahitappakāraṁ kathenti. Kathetuṁ na sakkonti avisayattā. Pāsādapariveṇeti pāsādassa purato vivaṭaṅgaṇe. Heṭṭhā vuttanayenāti Sekhasutte (ma.ni.aṭṭha.2.22) vuttanayena vitthāretabbaṁ.

86. Ime nu khoti ettha nūti saṁsayajotanoti āha-- “vimatipucchā viya kathitā”ti. Jānantenāti-ādi pucchāvattadassanaparaṁ daṭṭhabbaṁ, na (MṬ.109./CS:pg.2.263) pucchakassa satthu attano ajānanabhāvadīpanaparaṁ. Jānāti hi Bhagavā. Ajānantena viya hutvā pucchite. Yathābhūtasabhāvaṁ jānanto viya pucchati kohaññe ṭhatvā. Tenāha-- “thero evarūpaṁ vacanaṁ kiṁ karissatī”ti kāraṇassa suppahīnattāti adhippāyo.

Chandamūlakāti taṇhāchandamūlakā. Taṇhā hi dukkhasamudayo. Kusalasañño vā thiravisadanipuṇasañño vā, kusalasaṅkhāro vā tikhiṇathiravisadasaṅkhāro vā; suvisuddhavipulodāraviññāṇo vāti imamatthaṁ “saññādīsupi eseva nayo”ti iminā atidisati. Kasmā panettha anāgatakālavaseneva desanā āgatāti āha “yasmā panā”ti-ādi.

Khandhānaṁ khandhapaṇṇattīti khandhasaddābhidheyyānaṁ ruppanānubhavanasañjānanābhisaṅkharavijānanasabhāvānaṁ atthānaṁ “khandho”ti ayaṁ samaññā. Kittakenāti kiṁparimāṇena atthena, rāsatthabhāgatthādīsu kīdisenāti adhippāyo.

Hetuhetūti hetupaccayabhūto hetu. Yo hi lobhādīnaṁ sahajātadhammesu mūlaṭṭhenupakārakabhāvo nippariyāyena hetuttho; so pathavī-ādīsupi paccayabhāvamattena hetupariyāyadassanato dutiyena hetu-saddena visesetvā vutto “hetuhetū”ti. Avijjā puññābhisaṅkhārādīnaṁ sādhāraṇapaccayattā sādhāraṇahetu, “atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākan”ti ettha vijjamānesupi aññesu paccayesu iṭṭhāniṭṭhavipākaniyāmakattā kammaṁ tassa padhānakāraṇanti āha-- “kusalākusalaṁ attano attano vipākadāne uttamahetū”ti. “Mahābhūtā hetū”ti ayamevattho “mahābhūtā paccayo”ti imināpi vuttoti hetusaddapaccayasaddānaṁ samānatthattā paccayo eva hetu paccayahetu, yo ca rūpakkhandhassa hetu, so eva tassa paññāpanāya paccayoti vuttoti āha-- “idha paccayahetu adhippeto”ti. Yadaggena paccayadhammo attano paccayuppannassa uppādāya ṭhitiyā ca paccayo, tadaggena tassa bhāvato samaññāto paññāpanāyapi so paccayoti vattabbataṁ arahatīti. Pāḷiyaṁ avibhāgena vuttamatthaṁ vibhāgena dassetuṁ, “tattha pathavīdhātū”ti-ādi vuttaṁ. Tattha paññāpanāyāti sahetu-ahetukanti-ādi-ākārehi bodhanāya (MṬ.109./CS:pg.2.264) Taṁ pana sabbodhanaṁ ñāṇena dassanaṁ hotīti vuttaṁ “dassanatthāyā”ti.

Phassoti phassasamaṅgībhāvo. So cettha sakiccanipphādanasamatthassa phassassa nibbatti. Nibbatto hi phasso tathārūpāya vedanāya paccayo hotīti. Etadatthamevettha Bhagavatā puggalādhiṭṭhānā desanā katā, tasmā paccuppannātītakālavasena dvikāliko phassasaddo veditabbo. Phasse sati vedeti phassapaccayā vedanā-icceva vuttaṁ hoti. Sesapadadvayepi eseva nayo. Yatheva hi vedanāya evaṁ saññāya saṅkhārānampi phasso visesapaccayo tasmiṁ asati abhāvato. Cetanāggahaṇena āyūhanānurūpatāya tappadhānattā saṅkhārakkhandhadhammā gahitā. Tathā hi suttantabhājanīye saṅkhārakkhandhabhājanīye (vibha.21 22) ca “cakkhusamphassajā cetanā”ti-ādinā cetanāva niddiṭṭhā. Viññāṇakkhandhassāti ettha ekasmiṁ bhave ādibhūtaviññāṇassa nāmarūpapaccayataṁ dassetuṁ, “paṭisandhiviññāṇena tāvā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha gabbhaseyyakassa sabhāvakassa rūpapavattiṁ sandhāya “uparimaparicchedenā”ti vuttaṁ samatiṁsato upari paṭisandhikkhaṇe tassa rūpānaṁ asambhavato. Idāni pavattiviññāṇassa nāmarūpapaccayaṁ dvāravasena dassetuṁ, “cakkhudvāre”ti-ādi vuttaṁ. Nanu ca viññāṇassapi phasso paccayo, kasmā tayo eva khandhā phassapaccayā vuttāti? Saccametaṁ, yathā pana viññāṇasahito phasso vedanādīnaṁ paccayo, na evaṁ viññāṇassa. Tenāha Bhagavā-- “tiṇṇaṁ saṅgati phasso”ti (ma.ni.1.204 ma.ni.3.421 425 426 saṁ.ni.2.44 45 2.4.60) phasso viya nāmarūpaṁ viññāṇassa visesapaccayo yathā nāmarūpapaccayāpi viññāṇanti. Tasmā imaṁ visesaṁ dassetuṁ nāmarūpasseva viññāṇapaccayatā vuttā, na phassassa.

87. Yāva sakkāyadiṭṭhi samuppajjati, tāva vaṭṭassa pariyanto natthevāti appahīnasakkāyadiṭṭhiko vaṭṭe paribbhamatīti āha -- “Kathaṁ pana, bhanteti vaṭṭaṁ pucchanto”ti. Yathā ca sakkāyadiṭṭhijotanā vaṭṭapucchā, evaṁ tabbhedanajotanā vivaṭṭapucchāti āha -- “sakkāyadiṭṭhi na hotīti vivaṭṭaṁ pucchanto”ti.

88. Ayaṁ (MṬ.109./CS:pg.2.265) rūpe assādoti yāthāvato dassanaṁ pariññābhisamayo, dukkhasaccapariyāpannañca rūpanti āha-- “iminā pariññāpaṭivedho ceva dukkhasaccañca kathitan”ti. “Yaṁ rūpaṁ aniccan”ti-ādivacanato aniccādibhāvo tattha ādīnavo, so cassa paccayādhīnavuttitāya paccayo samudayasaccanti samudayappahānena ādīnavasamatikkamoti ādīnavaggahaṇena siddhamatthamāha -- “pahānapaṭivedho ceva samudayasaccañcā”ti. Sabbasaṅkhatanissaraṇaṁ nibbānañca sacchikiriyābhisamayavasena paṭivijjhitabbanti āha-- “iminā sacchikiriyāpaṭivedho ceva nirodhasaccañcā”ti. Imesu tīsu ṭhānesūti yathāvuttesu dukkhādīsu tīsu abhisamayaṭṭhānesu. Ye sammādiṭṭhi-ādayo dhammāti ye ariyamaggasaññitā sammādiṭṭhi-ādayo aṭṭha, satta vā dhammā. Bhāvanāpaṭivedho maggasaccanti bhāvanābhisamayavasena pavattaṁ maggasaccaṁ. Sesapadesupīti, “ayaṁ vedanāya assādo”ti-ādipadesupi.

89. Imasminti āsannapaccakkhatāya saka-attabhāvo gahito, tadeva ajjhattā khandhāti tappaṭiyogitāya, “bahiddhāti parassa saviññāṇake kāye”ti vuttaṁ. Sabbanimittesūti sabbesu rūpanimittādīsupi Tāni pana indriyabaddhānipi anindriyabaddhānipi taṁsabhāvānīti āha “anindriyabaddhampi saṅgaṇhātī”ti. Viññāṇaggahaṇenevettha vedanādayopi gahitā avinābhāvatoti, “saviññāṇake kāye”ti vuttaṁ. “Kāyo”ti vā khandhasamūhoti attho.

90. Anattani ṭhatvāti attarahite anattasabhāve khandhakoṭṭhāse ṭhatvā taṁ ādhāraṁ katvā katāni kammāni. Katarasmiṁ attani ṭhatvāti kīdise attani nissayavipākaṁ dassanti vipaccissanti. Etena kārakavedakarahitattā attapakkhakammakāni na yujjantīti dasseti, khandhānaṁ khaṇikattā ca katanāsa-akatabbhāgamadoso ca āpajjatīti.

Tatrāyaṁ (itivu.aṭṭha.74 sārattha. ṭī.1.5) codanāsodhanāvidhi-- pāṇātipātavasena tāva kammapathasambandhavibhāvanā, khaṇe khaṇe hi nirujjhanasabhāvesu saṅkhāresu ko hanti, ko vā haññati, yadi cittacetasikasantāno, so arūpattā (MṬ.109./CS:pg.2.266) na chedanabhedanādivasena vikopanasamattho, napi vikopanīyo. Atha rūpasantāno, so acetanattā kaṭṭhakaliṅgarūpamoti na tattha chedanādinā pāṇātipātāpuññaṁ pasavati yathā matasarīre. Payogopi pāṇātipātassa paharaṇappahārādiko atītesu vā saṅkhāresu bhaveyya, anāgatesu, paccuppannesu vā, tattha na tāva atītānāgatesu sambhavati tesaṁ abhāvato, paccuppannesu ca saṅkhārānaṁ khaṇikattā saraseneva nirujjhanasabhāvatāya vināsābhimukhesu nippayojano payogo siyā, vināsassa ca kāraṇarahitattā na paharaṇappahārādippayogahetukaṁ maraṇaṁ, nirīhakatāya ca saṅkhārānaṁ kassa so payogo? Khaṇikattā vadhādhippāyasamakālabhijjanakassa kiriyāpariyosānakālānavaṭṭhānato kassa pāṇātipātakammabaddhoti?

Vuccateyathāvuttavadhakacetanāsahito saṅkhārapuñjo sattasaṅkhāto hanti. Tena pavattitavadhappayoganimittaṁ apagata-usmāviññāṇajīvitindriyo matavohārapavattinibandhano yathāvuttavappayogakaraṇe uppajjanāraho rūpārūpadhammasamūho haññati, kevalo vā cittacetasikasantāno. Vadhappayogāvisayabhāvepi tassa pañcavokārabhave rūpasantānādhīnavuttitāya rūpasantāne parena payojitajīvitindriyupacchedakapayogavasena tannibbattitavibandhakavisadirūpuppattiyā vigate vicchedo hotīti na pāṇātipātassa asambhavo; nāpi ahetuko pāṇātipāto, na ca payogo nippayojano paccuppannesu saṅkhāresu katappayogavasena tadanantaraṁ uppajjanārahassa saṅkhārakalāpassa tathā anuppattito. Khaṇikānaṁ saṅkhārānaṁ khaṇikamaraṇassa idha maraṇabhāvena anadhippetattā santatimaraṇassa ca yathāvuttanayena sahetukabhāvato na ahetukaṁ maraṇaṁ na ca katturahito pāṇātipātappayogo nirīhakesupi saṅkhāresu sannihitatāmattena upakārakesu attano attano anurūpaphaluppādane niyatesu kāraṇesu kattuvohārasiddhito yathā-- “padīpo pakāseti, nisākaro candimā”ti. Na ca kevalassa vacādhippāyasahabhuno cittacetasikakalāpassa pāṇātipāto icchito santānavasena avaṭṭhitasseva paṭijānanato; santānavasena pavattamānānañca (MṬ.109./CS:pg.2.267) padīpādīnaṁ atthakiriyasiddhi dissatīti attheva pāṇātipātena kammunā baddho; tato eva yasmiṁ santāne pāṇātipātacetanā pavattā; tattheva santāne paccayantarasamavāyena bhavantare nirayādīsu tassā phalappavattīti nattheva katavināso akatabbhāgamo ca. Iminā nayena adinnādānādīnañca vasena yathārahaṁ kammapathasambandhavibhāvanā veditabbāti.

Sabbo diṭṭhiggāho taṇhāvasagatasseva hotīti āha “taṇhādhipateyyenā”ti. Tesu tesu dhammesūti mayā desiyamānadassanadhammesu. Pakatikammaṭṭhānanti tassa therassa santike gahetvā parihariyamānakammaṭṭhānaṁ. Aññaṁ navakammaṭṭhānanti Bhagavato desanānusārena gahitaṁ aññaṁ navaṁ kammaṭṭhānaṁ. Sesaṁ suviññeyyameva.

Mahāpuṇṇamasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.110.)10.Cūḷapuṇṇamasuttavaṇṇanā

91. Tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtanti āmeḍitavacanaṁ byāpanicchāvasena vuttanti āha-- “yaṁ yaṁ disan”ti-ādi. Anuviloketvāti ettha anusaddopi byāpanicchāyamevāti anu anu viloketvāti attho. Tenevāha-- “tato tato viloketvā”ti. Asanto nīco purisoti asappurisoti āha-- “pāpapuriso lāmakapuriso”ti. Soti asappuriso. Tanti asappurisaṁ jānituṁ na sakkoti asappurisadhammānaṁ yāthāvato ajānanato. Pāpadhammasamannāgatoti kāyaduccaritādi-asantuṭṭhitādilāmakadhammasamannāgato. Asappurise bhatti etassāti asappurisabhatti. Tenāha-- “asappurisasevano”ti. Asappurisadhammo asappuriso uttarapadalopena, tesaṁ cintanasīloti asappurisacintī. Tenāha “asappurisacintāya cintako”ti, duccintitacintīti attho. Asappurisamantananti asādhujanavicāraṁ asappurisavīmaṁsaṁ. Asappurisavācanti catubbidhaṁ dubbhāsitaṁ. Asappurisakammaṁ nāma tividhampi kāyaduccaritaṁ. Asappurisadiṭṭhi nāma visesato dasavatthukā micchādiṭṭhi, tāya samannāgato asappurisadiṭṭhiyā samannāgato, asappurisadānaṁ (MṬ.110./CS:pg.2.268) nāma asakkaccadānādi. Sabbopāyamattho pāḷito eva viññāyati.

“Pāṇaṁ hanissāmī”ti-ādikā cetanā kāmaṁ parabyābādhāyapi hotiyeva, yathā pana sā attano balavataradukkhatthāya hoti, tathā na parassāti imamatthaṁ dassetuṁ, “attano dukkhatthāya cinteti”icceva vutto. Yathā asuko asukanti-ādīhi pāpako pāpavipākekadesaṁ balavaṁ garutaraṁ vā paccanubhontopi yathā paro paccanubhoti, na tathā sayanti dasseti. Tenāha “parabyābādhāyā”ti. Gahetvāti pāpakiriyāya sahāyabhāvena gahetvā.

Asakkaccanti anādaraṁ katvā. Deyyadhammassa asakkaraṇaṁ appasannākāro, puggalassa asakkaraṇaṁ agarukaraṇanti imamatthaṁ dassento, “deyyadhammaṁ na sakkaroti nāmā”ti-ādimāha. Acittīkatvāti na citte katvā, na pūjetvāti attho. Pūjento hi pūjetabbavatthuṁ citte ṭhapeti, tato na bahi karoti. Cittaṁ vā acchariyaṁ katvā paṭipatti cittīkaraṇaṁ, sambhāvanakiriyā. Tappaṭikkhepato acittīkaraṇaṁ, asambhāvanakiriyā. Apaviddhanti ucchiṭṭhādichaḍḍanīyadhammaṁ viya avakhittakaṁ. Tenāha -- “chaḍḍetukāmo viyā”ti-ādi. Rogaṁ pakkhipanto viyāti rogikasarīraṁ odanādīhi pamajjitvā vammike rogaṁ pakkhipanto viya. Addhā imassa dānassa phalaṁ mameva āgacchatīti evaṁ yassa tathā diṭṭhi atthi, so āgamanadiṭṭhiko, ayaṁ pana na tādisoti āha “anāgamanadiṭṭhiko”ti. Tenāha-- “no phalapāṭikaṅkhī hutvā detī”ti.

Kāmañcāyaṁ yathāvuttapuggalo asaddhammādīhi pāpadhammehi samannāgato, tehi pana sabbehipi micchādassanaṁ mahāsāvajjanti dassetuṁ, “tāya micchādiṭṭhiyā niraye upapajjatī”ti vuttaṁ. Vuttapaṭipakkhanayenāti kaṇhapakkhe vuttassa atthassa vipariyāyena sukkapakkhe attho veditabbo. “Sadevakaṁ lokan”ti-ādīsu (pārā.1) devasaddo chakāmāvacaradevesu, evamidhāti āha “chakāmāvacaradevā”ti. Tattha brahmānaṁ visuṁ gahitattā kāmāvacaradevaggahaṇanti ce? Idha dānaphalassa adhippetattā kāmāvacaradevaggahaṇaṁ (MṬ.110./CS:pg.2.269) tatthāpi chakāmāvacaraggahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ devamahattatādivacanato. Tiṇṇaṁ kulānaṁ sampattīti khattiyamahattādīnaṁ tiṇṇaṁ kulānaṁ sampatti, na kevalaṁ kulasampadā eva adhippetā, atha kho tattha āyuvaṇṇayasabhoga-issariyādisampadāpi adhippetāti daṭṭhabbaṁ uḷārassa dānamayapuññassa vasena tesampi samijjhanato. Suddhavaṭṭavaseneva kathitaṁ sukkapakkhepi sabbaso vivaṭṭassa anāmaṭṭhattā. Saddhādayo hi lokiyakusalasambhārā evettha adhippetāti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Cūḷapuṇṇamasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

Niṭṭhitā ca Devadahavaggavaṇṇanā.

2.Anupadavaggo

(MṬ.111.)1.Anupadasuttavaṇṇanā

93. Iddhimāti (MṬ.111./CS:pg.2.270) guṇo pākaṭo paratoghosena vinā pāsādakampanadevacārikādīhi sayameva pakāsabhāvato; dhutavādādiguṇānampi tathābhāve eteneva nayena tesaṁ guṇānaṁ pākaṭayogato ca paresaṁ nicchitabhāvato ca. Paññavato guṇāti paññāpabhedapabhāvite guṇavisese sandhāya vadati. Te hi yebhuyyena paresaṁ avisayā. Tenāha-- “na sakkā akathitā jānitun”ti. Visabhāgā sabhāgā nāma ayonisomanasikārabahulesu puthujjanesu, te pana appahīnarāgadosatāya parassa vijjamānampi guṇaṁ makkhetvā avijjamānaṁ avaṇṇameva ghosentīti āha-- “visabhāga …pe… kathentī”ti.

Yā aṭṭhārasannaṁ dhātūnaṁ samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato yathābhūtaṁ pajānanā, ayaṁ dhātukusalatā. Āyatanakusalatāyapi eseva nayo. Avijjādīsu dvādasasu paṭiccasamuppādaṅgesu kosallaṁ paṭiccasamuppādakusalatā. Idaṁ imassa phalassa ṭhānaṁ kāraṇaṁ, idaṁ aṭṭhānaṁ akāraṇanti evaṁ ṭhānañca ṭhānato, aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānanā, ayaṁ ṭhānāṭṭhānakusalatā. Yo pana imesu dhātu-ādīsu pariññābhisamayādivasena nissaṅgagatiyā paṇḍāti laddhanāmena ñāṇena ito gato pavatto, ayaṁ paṇḍito nāmāti āha-- “imehi catūhi kāraṇehi paṇḍito”ti. Mahantānaṁ atthānaṁ pariggaṇhanato mahatī paññā etassāti mahāpañño. Sesapadesupi eseva nayoti āha-- “mahāpaññādīhi samannāgatoti attho”ti.

Nānattanti yāhi mahāpaññādīhi samannāgatattā thero “mahāpañño”ti-ādinā kittīyati, tāsaṁ mahāpaññādīnaṁ idaṁ nānattaṁ ayaṁ vemattatā. Yassa kassaci (dī.ni.ṭī.3.216 saṁ.ni.ṭī.1.1.110 a.ni.ṭī.1.1.584) visesato arūpadhammassa mahattaṁ nāma kiccasiddhiyā veditabbanti tadassa kiccasiddhiyā dassento, “mahante sīlakkhandhe pariggaṇhātīti mahāpaññā”ti-ādimāha. Tattha hetumahantatāya paccayamahantatāya nissayamahantatāya pabhedamahantatāya kiccamahantatāya (MṬ.111./CS:pg.2.271) phalamahantatāya ānisaṁsamahantatāya ca sīlakkhandhassa mahantabhāvo veditabbo. Tattha hetū alobhādayo, paccayā hirottappasaddhāsativīriyādayo. Nissayā sāvakabodhipaccekabodhisammāsambodhiniyatatā taṁsamaṅgino ca purisavisesā. Pabhedo cārittādivibhāgo. Kiccaṁ tadaṅgādivasena paṭipakkhassa vidhamanaṁ. Phalaṁ saggasampadā nibbānasampadā ca. Ānisaṁso piyamanāpatādi. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana Visuddhimagge (visuddhi.1.9) Ākaṅkheyyasuttādīsu (ma.ni.1.64ādayo) ca āgatanayena veditabbo. Iminā nayena samādhikkhandhādīnampi mahantatā yathārahaṁ niddhāretvā veditabbā, ṭhānāṭṭhānādīnaṁ pana mahantabhāvo mahāvisayatāya veditabbo. Tattha ṭhānāṭṭhānānaṁ mahāvisayatā Bahudhātukasutte (ma.ni.3.124ādayo) sayameva āgamissati. Vihārasamāpattīnaṁ samādhikkhandhe niddhāritanayena veditabbā, ariyasaccānaṁ sakalasāsanasaṅgahaṇato saccavibhaṅge (vibha.189 ādayo) taṁsaṁvaṇṇanāsu (vibha.aṭṭha.189ādayo) āgatanayena. Satipaṭṭhānādīnaṁ vibhaṅgādīsu (vibha.355ādayo) taṁsaṁvaṇṇanādīsu (vibha.aṭṭha.355ādayo) ca āgatanayena. Sāmaññaphalānaṁ mahato hitassa mahato sukhassa mahato atthassa mahato yogakkhemassa nipphattibhāvato santapaṇītanipuṇa-atakkāvacarapaṇḍitavedanīyabhāvato ca. Abhiññānaṁ mahāsambhārato mahāvisayato mahākiccato mahānubhāvato mahānipphattito ca. Nibbānassa madanimmadanādimahatthasiddhito mahantatā veditabbā.

Puthupaññāti etthāpi vuttanayānusārena attho veditabbo. Ayaṁ pana viseso-- nānākhandhesu ñāṇaṁ pavattatīti, “ayaṁ rūpakkhandho nāma …pe… ayaṁ viññāṇakkhandho nāmā”ti, evaṁ pañcannaṁ khandhānaṁ nānākaraṇaṁ paṭicca ñāṇaṁ pavattati. Tesupi “ekavidhena rūpakkhandho, ekādasavidhena rūpakkhandho, ekavidhena vedanākkhandho, bahuvidhena vedanākkhandho, ekavidhena saññākkhandho …pe… ekavidhena viññāṇakkhandho, bahuvidhena viññāṇakkhandho”ti evaṁ ekekassa khandhassa ekavidhādivasena atītādibhedavasenapi nānākaraṇaṁ paṭicca ñāṇaṁ pavattati. Tathā “idaṁ cakkhāyatanaṁ nāma …pe… idaṁ dhammāyatanaṁ nāma. Tattha dasāyatanā kāmāvacarā, dve catubhūmakā”ti evaṁ āyatananānattaṁ paṭicca ñāṇaṁ pavattati.

Nānādhātūsūti (MṬ.111./CS:pg.2.272) “ayaṁ cakkhudhātu nāma …pe… ayaṁ manoviññāṇadhātu nāma. Tattha soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmakā”ti evaṁ nānādhātūsu paṭicca ñāṇaṁ pavattati. Tayidaṁ upādiṇṇakadhātuvasena vuttanti veditabbaṁ. Paccekabuddhānañhi dvinnañca aggasāvakānaṁ upādiṇṇakadhātūsuyeva nānākaraṇaṁ paṭicca ñāṇaṁ pavattati. Tañca kho ekadesatova, no nippadesato, anupādiṇṇakadhātūnaṁ pana nānākaraṇaṁ na jānantiyeva. Sabbaññubuddhānaṁyeva pana, “imāya nāma dhātuyā ussannattā imassa rukkhassa khandho seto hoti, imassa kaṇho, imassa bahalattaco, imassa tanuttaco, imassa pattaṁ vaṇṇasaṇṭhānādivasena evarūpaṁ, imassa pupphaṁ nīlaṁ pītaṁ lohitaṁ odātaṁ sugandhaṁ duggandhaṁ, phalaṁ khuddakaṁ mahantaṁ dīghaṁ vaṭṭaṁ susaṇṭhānaṁ maṭṭhaṁ pharusaṁ sugandhaṁ madhuraṁ tittakaṁ ambilaṁ kaṭukaṁ kasāvaṁ, kaṇṭako tikhiṇo atikhiṇo ujuko kuṭilo lohito odāto hotī”ti dhātunānattaṁ paṭicca ñāṇaṁ pavattati.

Atthesūti rūpādīsu ārammaṇesu. Nānāpaṭiccasamuppādesūti ajjhattabahiddhābhedato santānabhedato ca nānappabhedesu paṭiccasamuppādaṅgesu. Avijjādi-aṅgānañhi paccekaṁ paṭiccasamuppādasaññitāti. Tenāha-- saṅkhārapiṭake “dvādasa paccayā dvādasa paṭiccasamuppādā”ti. Nānāsuññatamanupalabbhesūti nānāsabhāvesu niccasārādivirahato suññasabhāvesu, tato eva itthipurisa-atta-attaniyādivasena anupalabbhesu sabhāvesu. Ma-kāro hettha padasandhikaro. Nānā-atthesūti atthapaṭisambhidāvisayesu paccayuppannādinānā-atthesu. Dhammesūti dhammapaṭisambhidāvisayesu paccayādinānādhammesu. Niruttīsūti tesaṁyeva atthadhammānaṁ niddhāraṇavacanasaṅkhātāsu nānāniruttīsu. Paṭibhānesūti ettha atthapaṭisambhidādīsu visayabhūtesu, “imāni idamatthajotakānī”ti (vibha.725-745) tathā tathā paṭibhānato paṭibhānānīti laddhanāmesu ñāṇesu. Puthu nānāsīlakkhandhesūti-ādīsu sīlassa puthuttaṁ nānattañca vuttameva. Itaresaṁ pana vuttanayānusārena suviññeyyattā pākaṭameva. Yaṁ pana abhinnaṁ ekameva nibbānaṁ, tattha upacāravasena puthuttaṁ gahetabbanti āha-- “puthu nānājanasādhāraṇe dhamme samatikkammā”ti. Tenassa madanimmadanādipariyāyena puthuttaṁ paridīpitaṁ hoti.

Evaṁ (MṬ.111./CS:pg.2.273) visayavasena paññāya mahattaṁ puthuttañca dassetvā idāni sampayuttadhammavasena hāsabhāvaṁ, pavatti-ākāravasena javanabhāvaṁ, kiccavasena tikkhādibhāvañca dassetuṁ, “katamā hāsapaññā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha hāsabahuloti pītibahulo. Sesapadāni tasseva vevacanāni. Sīlaṁ paripūretīti haṭṭhapahaṭṭho udaggudaggo hutvā pītisahagatāya paññāya. Pītisomanassasahagatā hi paññā abhirativasena ārammaṇe phullā vikasitā viya pavattati; na upekkhāsahagatāti pātimokkhasīlaṁ ṭhapetvā hāsanīyaṁ paraṁ tividhampi sīlaṁ paripūretīti attho. Visuṁ vuttattā puna sīlakkhandhamāha. Samādhikkhandhanti-ādīsupi eseva nayo.

Rūpaṁ aniccato khippaṁ javatīti rūpakkhandhaṁ aniccanti sīghaṁ vegena pavattiyā paṭipakkhadūrībhāvena pubbābhisaṅkhārassa sātisayattā indena vissaṭṭhavajiraṁ viya lakkhaṇaṁ paṭivijjhantī adandhāyantī rūpakkhandhe aniccalakkhaṇaṁ vegasā paṭivijjhati, tasmā sā javanapaññā nāmāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Evaṁ lakkhaṇārammaṇikavipassanāvasena javanapaññaṁ dassetvā balavavipassanāvasena dassetuṁ, “rūpan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha khayaṭṭhenāti yattha yattha uppajjati, tattha tattheva bhijjanato khayasabhāvattā. Bhayaṭṭhenāti bhayānakabhāvato. Asārakaṭṭhenāti attasāravirahato niccasārādivirahato ca. Tulayitvāti tulābhūtāya vipassanāpaññāya tuletvā. Tīrayitvāti tāya eva tīraṇabhūtāya tīretvā. Vibhāvayitvāti yāthāvato pakāsetvā pañcakkhandhaṁ vibhūtaṁ katvā. Rūpanirodheti rūpakkhandhassa nirodhabhūte nibbāne ninnapoṇapabbhāravasena. Idāni sikhāppattavipassanāvasena javanapaññaṁ dassetuṁ, puna “rūpan”ti-ādi vuttaṁ. Vuṭṭhānagāminivipassanāvasenāti keci.

Ñāṇassa tikkhabhāvo nāma savisesaṁ paṭipakkhasamucchindanena veditabboti, “khippaṁ kilese chindatīti tikkhapaññā”ti vatvā te pana kilese vibhāgena dassento, “uppannaṁ kāmavitakkan”ti-ādimāha. Tikkhapañño hi khippābhiñño hoti, paṭipadā cassa na calatīti āha-- “ekasmiṁ āsane cattāro ariyamaggā adhigatā hontī”ti-ādi.

“Sabbe saṅkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā nirodhadhammā”ti yāthāvato dassanena saccasampaṭivedho ijjhati, na aññathāti kāraṇamukhena nibbedhikapaññaṁ dassetuṁ, “sabbasaṅkhāresu (MṬ.111./CS:pg.2.274) ubbegabahulo hotī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha ubbegabahuloti vuttanayena sabbasaṅkhāresu abhiṇhaṁ pavattasaṁvego. Uttāsabahuloti ñāṇutrāsavasena sabbasaṅkhāresu bahuso utrastamānaso. Tena ādīnavānupassanamāha. Ukkaṇṭhanabahuloti pana iminā nibbidānupassanaṁ āha-- aratibahuloti-ādinā tassā eva aparāparuppattiṁ. Bahimukhoti sabbasaṅkhārato bahibhūtaṁ nibbānaṁ uddissa pavattañāṇamukho, tathā vā pavattitavimokkhamukho. Nibbijjhanaṁ nibbedho, so etissā atthi, nibbijjhatīti vā nibbedhā, sāva paññā nibbedhikā. Yaṁ panettha atthato avibhattaṁ, taṁ heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyameva.

Pajjati etena vipassanādikoti padaṁ, samāpatti, tasmā anupadanti anusamāpattiyoti attho. Padaṁ vā sammasanupagā dhammā vipassanāya pavattiṭṭhānabhāvato. Tenāha “samāpattivasena vā”ti Jhānaṅgavasena vāti jhānaṅgavasenāti ca attho. Aṭṭhakathāyaṁ pana kamattho idha padasaddo, tasmā anupadaṁ anukkamenāti ayamettha atthoti āha “anupaṭipāṭiyā”ti. Dhammavipassananti taṁtaṁsamāpatticittuppādapariyāpannānaṁ dhammānaṁ vipassanaṁ. Vipassatīti samāpattiyo jhānamukhena te te dhamme yāthāvato pariggahetvā, “itipi dukkhā”ti-ādinā sammasati. Addhamāsena arahattaṁ patto ukkaṁsagatassa sāvakānaṁ sammasanacārassa nippadesena pavattiyamānattā, sāvakapāramīñāṇassa ca tathā paṭipādetabbattā. Evaṁ santepīti yadipi Mahāmoggallānatthero na cirasseva arahattaṁ patto; dhammasenāpati pana tato cirena, evaṁ santepi yasmā Moggallānattheropi mahāpaññova, tasmā Sāriputtattherova mahāpaññataroti. Idāni tamatthaṁ pākaṭataraṁ kātuṁ, “Mahāmoggallānatthero hī”ti-ādi vuttaṁ. Sammasanaṁ carati etthāti sammasanacāro, vipassanābhūmi, taṁ sammasanacāraṁ. Ekadesamevāti saka-attabhāve saṅkhāre anavasesato pariggahetuñca sammasituñca asakkontaṁ attano abhinīhārasamudāgatañāṇabalānurūpaṁ ekadesameva pariggahetvā sammasanto. Nanu ca “sabbaṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāyā”ti (saṁ.ni.4.26) vacanato vaṭṭadukkhato muccitukāmena sabbaṁ pariññeyyaṁ parijānitabbameva? Saccametaṁ, tañca kho sammasanupagadhammavasena vuttaṁ. Tasmā sasantānagate sabbadhamme (MṬ.111./CS:pg.2.275) parasantānagate ca tesaṁ santānavibhāgaṁ akatvā bahiddhābhāvasāmaññato sammasanaṁ, ayaṁ sāvakānaṁ sammasanacāro. Thero pana bahiddhādhammepi santānavibhāgena keci keci uddharitvā sammasi, tañca kho ñāṇena phuṭṭhamattaṁ katvā. Tena vuttaṁ-- “yaṭṭhikoṭiyā uppīḷento viya ekadesameva sammasanto”ti. Tattha ñāṇena nāma yāvatā neyyaṁ pavattitabbaṁ, tathā apavattanato “yaṭṭhikoṭiyā uppīḷento viyā”ti-ādi vuttaṁ. Anupadadhammavipassanāya abhāvato “ekadesameva sammasanto”ti vuttaṁ.

Buddhānaṁ sammasanacāro dasasahassilokadhātuyaṁ sattasantānagatā, anindriyabaddhā ca saṅkhārāti vadanti, koṭisatasahassacakkavāḷesūti apare. Tathā hi addhattayavasena paṭiccasamuppādanayaṁ osaritvā chattiṁsakoṭisatasahassamukhena Buddhānaṁ mahāvajirañāṇaṁ pavattaṁ. Paccekabuddhānaṁ sasantānagatehi saddhiṁ majjhimadesavāsisattasantānagatā anindriyabaddhā ca sammasanacāroti vadanti, Jambudīpavāsisattasantānagatāti keci. Dhammasenāpatinopi yathāvuttasāvakānaṁ vipassanābhūmiyeva sammasanacāro. Tattha pana thero sātisayaṁ niravasesaṁ anupadadhammaṁ vipassi. Tena vuttaṁ-- “sāvakānaṁ sammasanacāraṁ nippadesaṁ sammasī”ti.

Tattha “sāvakānaṁ vipassanābhūmī”ti ettha sukkhavipassakā lokiyābhiññappattā pakatisāvakā aggasāvakā paccekabuddhā sammāsambuddhāti chasu janesu sukkhavipassakānaṁ jhānābhiññāhi anadhigatapaññānepuññattā andhānaṁ viya icchitapadesokkamanaṁ vipassanākāle icchikicchitadhammavipassanā natthi. Te yathāpariggahitadhammamatteyeva ṭhatvā vipassanaṁ vaḍḍhenti. Lokiyābhiññappattā pana pakatisāvakā yena mukhena vipassanaṁ ārabhanti; tato aññena vipassanaṁ vitthārikaṁ kātuṁ sakkonti vipulañāṇattā. Mahāsāvakā abhinīhārasampannattā tato sātisayaṁ vipassanaṁ vitthārikaṁ kātuṁ sakkonti. Aggasāvakesu dutiyo abhinīhārasampattiyā samādhānassa sātisayattā vipassanaṁ tatopi vitthārikaṁ karoti. Paṭhamo pana tato mahāpaññatāya sāvakehi asādhāraṇaṁ vitthārikaṁ karoti. Paccekabuddho tehipi mahābhinīhāratāya attano abhinīhārānurūpaṁ tatopi vitthārikavipassanaṁ karonti. Buddhānaṁ, sammadeva, paripūritapaññāpāramipabhāvita-sabbaññutaññāṇādhigamanassa anurūpāyāti. Yathā (MṬ.111./CS:pg.2.276) nāma katavālavedhaparicayena sarabhaṅgasadisena dhanuggahena khitto saro antarā rukkhalatādīsu asajjamāno lakkhaṇeyeva patati; na sajjati na virajjhati, evaṁ antarā asajjamānā avirajjhamānā vipassanā sammasanīyadhammesu yāthāvato nānānayehi pavattati. Yaṁ mahāñāṇanti vuccati, tassa pavatti-ākārabhedo gaṇato vuttoyeva.

Etesu ca sukkhavipassakānaṁ vipassanācāro khajjotapabhāsadiso, abhiññappattapakatisāvakānaṁ dīpapabhāsadiso, mahāsāvakānaṁ okkāpabhāsadiso, aggasāvakānaṁ osadhitārakāpabhāsadiso, paccekabuddhānaṁ candapabhāsadiso, sammāsambuddhānaṁ rasmisahassapaṭimaṇḍitasaradasūriyamaṇḍalasadiso upaṭṭhāsi. Tathā sukkhavipassakānaṁ vipassanācāro andhānaṁ yaṭṭhikoṭiyā gamanasadiso, lokiyābhiññappattapakatisāvakānaṁ daṇḍakasetugamanasadiso, mahāsāvakānaṁ jaṅghasetugamanasadiso, aggasāvakānaṁ sakaṭasetugamanasadiso, paccekabuddhānaṁ mahājaṅghamaggagamanasadiso, sammāsambuddhānaṁ mahāsakamaggagamanasadisoti veditabbo.

Arahattañca kira patvāti ettha kira-saddo anussavaladdhoyamatthoti dīpetuṁ vutto. Patvā aññāsi attano vipassanācārassa mahāvisayattā tikkhavisadasūrabhāvassa ca sallakkhaṇena. Kathaṁ panāyaṁ mahāthero dandhaṁ arahattaṁ pāpuṇanto sīghaṁ arahattaṁ pattato paññāya attānaṁ sātisayaṁ katvā aññāsīti āha-- “yathā hī”ti-ādi. Mahājaṭanti mahājālasākhaṁ ativiya sibbitajālaṁ. Yaṭṭhiṁ pana sāraṁ vā ujuṁ vā na labhati veṇuggahaṇe anuccinitvā veṇussa gahitattā. Evaṁsampadanti yathā tesu purisesu eko veḷuggahaṇe anuccinitvā veḷuyaṭṭhiṁ gaṇhāti, eko uccinitvā, evaṁ nipphattikaṁ. Padhānanti bhāvanānuyuñjanaṁ.

Sattasaṭṭhi ñāṇānīti paṭisambhidāmagge (paṭi.ma.1.73mātikā) āgatesu tesattatiyā ñāṇesu ṭhapetvā cha asādhāraṇañāṇāni sutamayañāṇādīni paṭibhānapaṭisambhidāñāṇapariyosānāni sattasaṭṭhi ñāṇāni. Tāni hi sāvakehi pavicitabbāni, na itarāni. Soḷasavidhaṁ paññanti (saṁ.ni.aṭṭha.3.5.379 saṁ.ni.ṭī.3.5.379) mahāpaññādikā, navānupubbavihārasamāpattipaññāti idaṁ soḷasavidhaṁ paññaṁ.

Tatrāti (MṬ.111./CS:pg.2.277) tassa. Idaṁ hotīti idaṁ dāni vuccamānaṁ anupubbasammasanaṁ hoti. Vipassanākoṭṭhāsanti vitakkādisammasitabbadhammavibhāgena vibhattavipassanābhāgaṁ.

94. Paṭhame jhāneti upasilese bhummaṁ, tasmā ye paṭhame jhāne dhammāti ye paṭhamajjhānasaṁsaṭṭhā dhammāti attho. Antosamāpattiyanti ca samāpattisahagate cittuppāde samāpattisamaññaṁ āropetvā vuttaṁ. Vavatthitāti katavavatthanā nicchitā. Paricchinnāti ñāṇena paricchinnā salakkhaṇato paricchijja ñātā. Olokentoti ñāṇacakkhunā paccakkhato passanto. Abhiniropanaṁ ārammaṇe cittassa āropanaṁ. Anumajjanaṁ ārammaṇe cittassa anuvicāraṇaṁ. Pharaṇaṁ paṇītarūpehi kāyassa byāpanaṁ, vipphārikabhāvo vā. Sātanti sātamadhuratā. Adhikkhepo vikkhepassa paṭipakkhabhūtaṁ samādhānaṁ. Phusanaṁ indriyavisayaviññāṇassa tato uppajjitvā ārammaṇe phusanākārena viya pavatti. Vedayitaṁ ārammaṇānubhavanaṁ. Sañjānanaṁ nīlādivasena ārammaṇassa sallakkhaṇaṁ. Cetayitaṁ cetaso byāpāro. Vijānanaṁ ārammaṇūpaladdhi. Kattukamyatā cittassa ārammaṇena atthikatā. Tasmiṁ ārammaṇe adhimuccanaṁ, sanniṭṭhānaṁ vā adhimokkho. Kosajjapakkhe patituṁ adatvā cittassa paggaṇhanaṁ paggāho, adhiggahoti attho. Ārammaṇaṁ upagantvā ṭhānaṁ, anissajjanaṁ vā upaṭṭhānaṁ. Samappavattesu assesu sārathi viya sakiccapasutesu sampayuttesu ajjhupekkhanaṁ majjhattatā. Sampayuttadhammānaṁ ārammaṇe anunayanaṁ saṁcaraṇaṁ anunayo. Sabhāvatoti yathābhūtasabhāvato. Soḷasannaṁ eva cettha dhammānaṁ gahaṇaṁ tesaṁyeva therena vavatthāpitabhāvato, te evassa tadā upaṭṭhahiṁsu, na itareti vadanti. Vīriyasatiggahaṇena cettha indriyabhāvasāmaññato saddhāpaññā; satiggahaṇeneva ekantānavajjabhāvasāmaññato passaddhi-ādayo cha yugaḷā; alobhādosā ca saṅgahitā jhānacittuppādapariyāpannattā tesaṁ dhammānaṁ. Therena ca dhammā vavatthānasāmaññato āraddha.Te na upaṭṭhahiṁsūti na sakkā vattunti apare.

Viditā uppajjantīti uppādepi nesaṁ vedanānaṁ pajānanaṁ hotiyevāti attho. Sesapadadvayepi eseva nayo. Taṁ jānātīti taṁñāṇo, tassa (MṬ.111./CS:pg.2.278) bhāvo taṁñāṇatā, ñāṇassa attasaṁvedananti attho. Taṁsamānayogakkhamāhi sampayuttadhammā. Ñāṇabahutāti ñāṇassa bahubhāvo, ekacittuppāde anekañāṇatāti attho. Idāni tamevatthaṁ vivarituṁ, “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Na sakkā jānituṁ ārammaṇakaraṇassa abhāvato. Asammohāvabodho ca īdisassa ñāṇassa natthi. Ekekameva ñāṇaṁ uppajjati tasmiṁ khaṇe ekasseva āvajjanassa uppajjanato, na ca āvajjanena vinā cittuppatti atthi. Vuttañhetaṁ--

“Cullāsītisahassāni, kappā tiṭṭhanti ye marū;

Na tveva tepi jīvanti, dvīhi cittehi saṁyutā”ti. (mahāni.10 39) ca,

“Natthi citte yugā gahī”ti ca--

Vatthārammaṇānaṁ pariggahitatāyāti yasmiñca ārammaṇe ye jhānadhammā pavattanti, tesaṁ vatthārammaṇānaṁ pageva ñāṇena paricchijja gahitattā. Yathā nāma migasūkarādīnaṁ āsayepariggahite tatra ṭhitā migā vā sūkarā vā tato uṭṭhānatopi āgamanatopi nesādassa sukhaggahaṇā honti, evaṁsampadamidaṁ. Tenāha “therena hī”ti-ādi. Tenāti vatthārammaṇānaṁ pariggahitabhāvena. Assāti therassa. Tesaṁ dhammānanti jhānacittuppādapariyāpannānaṁ dhammānaṁ. Uppādaṁ āvajjantassāti-ādinā uppādādīsu yaṁ yadeva ārabbha ñāṇaṁ uppajjati; tasmiṁ tasmiṁ khaṇe tassa tasseva cassa pākaṭabhāvo dīpito. Na hi āvajjanena vinā ñāṇaṁ uppajjati. Ahutvā sambhontīti pubbe avijjamānā hutvā sambhavanti, anuppannā uppajjantīti attho. Udayaṁ passati tesaṁ dhammānaṁ, “ahutvā sambhontī”ti uppādakkhaṇasamaṅgibhāvadassanato. Pubbe abhāvabodhako hi attalābho dhammānaṁ udayo. Hutvāti uppajjitvā. Paṭiventīti paṭi khaṇe khaṇe vinassanti. Vayaṁ passati, “hutvā paṭiventī”ti tesaṁ dhammānaṁ bhaṅgakkhaṇasamaṅgibhāvadassanato. Viddhaṁsabhāvabodhako hi dhammānaṁ vijjamānato vayo.

Tesu dhammesu natthi etassa upayo rāgavasena upagamananti anupayo, ananurodho. Hutvā viharatīti yojanā. Tathā natthi etassa apāyo paṭighavasena apagamananti anapāyo, avirodho. “Etaṁ mama, (MṬ.111./CS:pg.2.279) eso me atthā”ti tassa taṇhādiṭṭhi-abhinivesābhāvato taṇhādiṭṭhinissayehi anissito. Appaṭibaddhoti anupayānissitabhāvato vipassanāya paribandhavasena chandarāgena na paṭibaddho na vibandhito. Vippamuttoti tato eva vikkhambhanavimuttivasena kāmarāgato vimutto. Visaṁyutto vikkhambhanavaseneva paṭipakkhadhammehi visaṁyutto.

Kilesamariyādā tena katā bhaveyyāti antosamāpattiyaṁ pavatte soḷasa dhamme ārabbha pavattamānaṁ vipassanāvīthiṁ bhinditvā sace rāgādayo uppajjeyyuṁ; tassa vipassanāvīthiyā kilesamariyādā tena cittena, cittasamaṅginā vā katā bhaveyya. Tesūti tesu dhammesu. Assāti therassa. Ekopīti rāgādīsu ekopīti ca vadanti. Vuttākārena ekaccānaṁ anāpāthagamane sati vipassanā na tesu dhammesu nirantarappavattāti ārammaṇamariyādā bhaveyya. Vikkhambhitapaccanīkattāti vipassanāya paṭipakkhadhammānaṁ pageva vikkhambhitattā idānipi vikkhambhetabbā kilesā natthīti vuttaṁ.

Itoti paṭhamajjhānato. Anantaroti uparimo jhānādiviseso. Tassa pajānanassāti, “Atthi uttari nissaraṇan”ti evaṁ pavattajānanassa. Bahulīkaraṇenāti punappunaṁ uppādanena.

Sampasādanaṭṭhenāti kilesakālusiyāpagamanena, tassa vicārakkhobhavigamena vā cetaso sammadeva pāsādikabhāvena.

Vīriyaṁ sati upekkhāti āgataṭṭhāne pārisuddhi-upekkhā, adukkhamasukhāvedanāti ettha jhānupekkhāti, “sukhaṭṭhāne vedanupekkhāvā”ti vuttaṁ. Sukhaṭṭhāneti ca paṭhamajjhānādīsu sukhassa vuttaṭṭhāne. Passaddhattāti samadhuracetayitabhāvena ārammaṇe visaṭavitthatabhāvato yo so cetaso ābhogo vutto. Sāmaññaphalādīsu satiyā pārisuddhi, sā thana atthato sativinimuttā natthīti āha “parisuddhāsatiyevā”ti. Pārisuddhi-upekkhā, na jhānupekkhādayo.

95. Īdisesu ṭhānesu satiyā na kadācipi ñāṇaviraho atthīti āha-- “ñāṇena sampajāno hutvā”ti. Tathā hi tatiyajjhāne, “satimā sukhavihārī”ti ettha sampajānoti ayamattho vutto eva hoti (MṬ.111./CS:pg.2.280) Na sāvakānaṁ anupadadhammavipassanā hoti saṅkhārāvasesasukhumappavattiyā duviññeyyattā vinibbhujitvā gahetuṁ asakkuṇeyyabhāvato. Tenāha-- “kalāpavipassanaṁ dassento evamāhā”ti.

96. Paññāya cassadisvā āsavā parikkhīṇā hontīti dassanasamakālaṁ khīyamānā āsavā, “disvā parikkhīṇā hontī”ti vuttā. Samānakālepi hi ediso saddappayogo dissati--

“Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇan”ti (ma.ni.1.204 400 3.421 425 426 saṁ.ni.2.43-45 2.4.60 kathā.465 467).

“Nihantvā timiraṁ sabbaṁ, uggatejo samuggato;

Verocano rasmimālī, lokacakkhupabhaṅkaro”ti. (paṭṭhā. anuṭī.1.25-34 visuddhi. mahāṭī.2.580) ca--

Evamādīsu. Hetu-attho vā ayaṁ disvāsaddo asamānakattuko yathā-- “ghataṁ pivitvā balaṁ hoti, sīhaṁ disvā bhayaṁ hotī”ti (visuddhi. mahāṭī.2.802). Dassanahetuko hi āsavānaṁ parikkhayo pariññāsacchikiriyābhāvanābhisamaye sati pahānābhisamayassa labbhanato. Yuganaddhaṁ āharitvāti paṭhamajjhānaṁ samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha jhānadhamme sammasanto samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ bhāveti. Evaṁ yāva nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha sammasanto samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ katvā yathā thero arahattaṁ pāpuṇi. Taṁ sandhāya vuttaṁ-- “arahattaṁ pattavāro idha gahito”ti. Idhāti imasmiṁ sutte. Dīghanakhasuttadesanāya (ma.ni.2.205-206) hi thero arahattaṁ patto. Tadā ca anāgāmī hutvā nirodhaṁ samāpajjatīti vacana-avasaro natthi, tasmā vuttaṁ-- “arahattaṁ pattavāro idha gahito”ti. Yadi evaṁ-- “sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharatī”ti idaṁ kasmā vuttanti? There vijjamāne paṇḍitaguṇe anavasesato dassetvā arahattanikūṭena desanaṁ niṭṭhāpetuṁ. Nirodhasamāpajjanaṁ pana therassa āciṇṇasamāciṇṇaṁ. Tenāha “nirodhaṁ pana …pe… vadantī”ti. Tena phalasamāpattimpi antarā samāpajjatiyevāti dasseti.

Vomissaṁ (MṬ.111./CS:pg.2.281) vivarituṁ “tatthassā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha “nirodhaṁ samāpajjissāmī”ti ābhogena samathavipassanaṁ yuganaddhaṁ āharitvā ṭhitassa nirodhasamāpatti sīsaṁ nāma hoti, tassa ābhogavasena nirodhassa vāro āgacchati. Phalasamāpatti gūḷho hoti, “phalasamāpattiṁ samāpajjissāmī”ti ābhogassa abhāvato. Phalasamāpatti sīsaṁ hotīti etthāpi vuttanayena attho veditabbo. Etena ābhogapaṭibaddhametesaṁ āgamananti dīpitanti veditabbaṁ. Jambudīpavāsino therā panāti-ādi Aṭṭhakathāruḷhameva taṁ vacanaṁ. Antosamāpattiyanti nirodhaṁ samāpannakāle. Tisamuṭṭhānikarūpadhammeti utukammāhāravasena tisamuṭṭhānikarūpadhamme.

97. Ciṇṇavasitanti paṭipakkhadūribhāvena subhāvitavasībhāvaṁ. Nipphattiṁ pattoti ukkaṁsaparinipphattiṁ patto. Ure vāyāmajanitāya oraso. Pabhāvitanti uppāditaṁ. Dhammenāti ariyamaggadhammena. Tassa hi adhigamena ariyāya jātiyā jāto nibbattoti katvā, “dhammajo dhammanimmito”ti vuccati. Dhammadāyassāti navavidhassa lokuttaradhammadāyassa. Ādiyanatoti gaṇhanato, sasantāne uppādanatoti attho. Sesaṁ suviññeyyameva.

Anupadasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.112.)2.Chabbisodhanasuttavaṇṇanā

98. Khīṇā jātīti attano jātikkhayaṁ paṭijānantena arahattaṁ byākataṁ hoti arahato tadabhāvato. Tathā vusitaṁ brahmacariyanti maggabrahmacariyavāso me pariyositoti paṭijānantenapi. Kataṁ karaṇīyanti catūhi maggehi catūsu saccesu pariññādivasena soḷasavidhassapi kiccassa attanā niṭṭhāpitabhāvaṁ paṭijānantenapi. Nāparaṁ itthattāyāti āyatiṁ punabbhavābhāvaṁ, āyatiṁ vā pariññādikaraṇīyābhāvaṁ paṭijānantenapīti āha-- “ekenapi padena aññā byākatāva hotī”ti. Dvikkhattuṁ baddhaṁ pana subaddhaṁ viyāti vuttaṁ. Idha pana aññābyākaraṇaṁ catūhi padehi āgataṁ, tasmā vattabbameva cettha natthīti (MṬ.112./CS:pg.2.282) adhippāyo. Cetanāya diṭṭhavāditā nāma ariyavohāro. Sabhāvoti pakati-attho hi ayaṁ dhammasaddo, “jātidhammā jarādhammā”ti-ādīsu (ma.ni.1.274-275) viya tasmā, anudhammoti ariyabhāvaṁ anugatā pakatīti attho. Paramappicchatāya ariyā attano guṇe anāvikarontāpi sāsanassa niyyānikabhāvapavedanatthañceva sabrahmacārīnaṁ sammāpaṭipattiyaṁ ussāhajananatthañca tādisānaṁ parinibbānasamayeyeva āvikarontīti adhippāyenāha-- “parinibbutassa …pe… kātabbo”ti.

99. Dubbalanti pheggu viya subhejjanīyaṁ balavirahitaṁ, asāranti attho. Virāgutanti palujjanasabhāvaṁ. Vigacchanasabhāvanti vināsagamanasabhāvaṁ. Aniccadukkhavipariṇāmattā assāsalesassapi abhāvato assāsavirahitaṁ. Ārammaṇakaraṇavasena samannāgamanavasena ca yathārahaṁ upenti upagacchantīti upayā, “etaṁ mama, eso me attā”ti upādiyanti daḷhaggāhaṁ gaṇhantīti upādānā. Adhitiṭṭhati cetaso abhinandanabhūtāti cetaso adhiṭṭhānaṁ. Tāhīti taṇhādiṭṭhīhi. Tanti cittaṁ. Abhinivisatīti abhirativasena nivisati, ayañhettha attho-- sakkāyadhammesu cittaṁ abhinivisati “etaṁ mamaṁ, eso me attā”ti ajjhosāya tiṭṭhati etāhi abhinivesāhi, tathā sakkāyadhammesu cittaṁ anuseti etāhīti anusayā, taṇhādiṭṭhiyo. Yadaggena hi tebhūmakadhammesu rāgādayo anusenti, tadaggena taṁsahagatadhammā tattha anusentīti pariyāyena, “taṁ anusetī”ti vuttaṁ. Khayā virāgāti hetumhi nissakkavacananti “khayena virāgenā”ti hetumhi karaṇavasena attho vutto. Virāgenāti ca itisaddo ādi attho Tena “nirodhenā”ti evamādikaṁ gahitaṁ hoti. Aññamaññavevacanāneva upayādīnaṁ samucchedasseva bodhanato.

100. Patiṭṭhāti ettha sesabhūtattayaṁ upādārūpañcāti patiṭṭhānā, nijjīvaṭṭhena dhātucāti patiṭṭhānadhātu. Nhānīyacuṇṇaṁ bāhira-udakaṁ viya sesabhūtattayaṁ ābandhatīti ābandhanaṁ. Pacanīyabhattaṁ bāhiratejo viya sesabhūtattayaṁ paripācetīti paripācanaṁ. Bāhiravāto viya sesabhūtattayaṁ vitthambhetīti vitthambhanaṁ. Dhātusaddattho vuttoyeva. Asamphuṭṭhadhātūti (MṬ.112./CS:pg.2.283) asamphusitabhāvo tesaṁ viparimaṭṭhatābhāvato. Vijānanaṁ ārammaṇūpaladdhi. Ahaṁ attāti ahaṁ, “rūpadhammo me attā”ti attakoṭṭhāsena attabhāvena na upagamiṁ na gaṇhiṁ. Nissitanissitāpi nissitā eva nāmāti āha “pathavīdhātunissitāvā”ti. Attanā vā pana tannissitāti “ekena pariyāyenā”ti. Upādārupampi kāmaṁ nissitampi hoti. Tathāpi taṁ nissitaṁ hotiyevāti taṁ na uddhaṭaṁ. Paricchedakarattā paricchedākāsassa “avinibbhogavasenā”ti vuttaṁ. Tena ca tathā paricchinnattā sabbampi bhūtupādārūpaṁ ākāsadhātunissitaṁ nāma. Taṁ nissāya pavattiyā upādārūpaṁ viya bhūtarūpāni, arūpakkhandhā viya ca vatthurūpāni, “taṁnissitarūpavatthukā arūpakkhandhā”ti vuttanayena ākāsadhātunissitacakkhādirūpadhammavatthukā vedanādayo arūpakkhandhā ākāsadhātunissitā nāmāti imamatthaṁ tathā-saddena upasaṁharati. Idhāpīti ākāsadhātunissitapadepi, na pathavīdhātunissitapadādīsu eva. Rūpārūpanti sabbampi rūpārūpaṁ gahitameva hoti, aggahitaṁ natthi. Sahajātā …pe… nissitanti idaṁ nippariyāyasiddhaṁ nissayattaṁ gahetvā vuttaṁ. Heṭṭhā vuttanayena pariyāyasiddhe nissayatte gayhamāne-- “pacchājātapaccayoti pacchājātā cittacetasikā dhammā purejātassa imassa kāyassa pacchājātapaccayena paccayo”ti (paṭṭhā.1.1.11) vacanato sabbaṁ catusamuṭṭhānikarūpaṁ, “viññāṇadhātunissitan”ti vattabbaṁ. Tathā anantaraviññāṇadhātupaccayā pavattanato, “viññāṇadhātunissitan”ti vattabbaṁ.

101. Ruppati vaṇṇavikāraṁ āpajjamānaṁ hadayaṅgatabhāvaṁ pakāsetīti rūpanti ayamattho cakkhudvāre āpāthagate rūpāyatane nippariyāyato labbhati, na āpāthamanāgate. Cakkhuviññāṇaviññātabbabhāvo pana āpāthamanāgatepi tasmiṁ labbhateva taṁsabhāvānativatthanato. Rūpāyatanaṁ dvidhā vibhajitvā. Thero pana āpāthaṁ anāgatassāpi rūpāyatanassa rūpabhāvaṁ na sakkā paṭikkhipitunti dvidhākaraṇaṁ nānujānanto channovādaṁ nidasseti, “upari channovāde kinti karissathā”ti. Tattha hi “cakkhuṁ, āvuso channa, cakkhuviññāṇaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme”ti (ma.ni.3.391) āgataṁ, na cettha cakkhudvāre āpāthaṁ āgatameva rūpāyatanaṁ cakkhuviññāṇaviññātabbapadena gahitaṁ, na āpāthaṁ anāgatanti sakkā viññātuṁ (MṬ.112./CS:pg.2.284) aviseseneva rūpāyatanena taṇhāmānadiṭṭhigāhābhāvassa jotitattā. Tenāha “na yidaṁ labbhatī”ti. Rūpamevāti rūpāyatanameva. Yadi evaṁ “cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesū”ti padaṁ kathaṁ netabbanti āha -- “cakkhuviññāṇasampayuttā panā”ti-ādi. Cakkhuviññāṇena saddhiṁ viññātabbesūti yena manoviññāṇena cakkhuviññāṇaṁ aniccanti-ādinā cakkhuviññāṇena saddhiṁ tena viññātabbesu taṁsampayuttadhammesūti attho. Taṇhāchandoti tassanasabhāvo chando, na kattukamyatā chandoyevāti taṇhāchando. Rajjanavasenāti vatthaṁ viya raṅgajātaṁ cittassa anurañjanavasena. Abhinandanavasenāti ārammaṇe abhiramitvā nandanavasena. Sappītikataṇhā hi nandīti vuccati. Taṇhāyanavasena taṇhā.

102. Ahaṅkāroti “seyyohamasmī”ti-ādinā (dha.sa.1121 1239 vibha.832 866 saṁ.ni.4.108 mahāni.21 178) ahaṁkaraṇaṁ. Yena hi mamaṁ karoti, etaṁ mamaṅkāro. Svevāti “ahaṅkāro”ti vuttamāno. Evaṁ catutthajjhāne niddiṭṭhe sabbāsu lokiyābhiññāsu vuccamānāsu heṭṭhā vijjādvayaṁ vattabbanti adhippāyena, “pubbenivāsaṁ dibbacakkhuñca avatvā kasmā vuttan”ti āha? Itaro idha sabbavāresupi lokuttaradhammapucchā adhikatā tasmā “so evaṁ samāhite”ti-ādinā tatiyā vijjā kathitāti dassento, “bhikkhū lokiyadhammaṁ na pucchantī”ti-ādimāha. Ekavissajjitasuttaṁ nāmetaṁ tatiyavijjāya eva āgatattā. Ariyadhammavasenapissa samaññā atthevāti dassento, “chabbisodhanantipissa nāman”ti vatvā tesu dhammesu bhedaṁ dassetuṁ, “ettha hī”ti-ādi vuttaṁ. Visuddhāti tassā codanāya sodhanavasena visodhitā. Ekameva katvāti ekavāravaseneva pāḷiyaṁ ekajjhaṁ āgatattā ekameva koṭṭhāsaṁ katvā. Yadi evaṁ kathaṁ vā chabbisodhanatāti āha-- “catūhi āhārehi saddhin”ti kathaṁ panettha cattāro āhārā gahetabbāti? Keci tāva āhu-- “sādhūti bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uttari pañho pucchitabbo”ti heṭṭhā āgatena nayena āhāravāro āharitvā vattabboti. “Bahiddhā sabbanimittesū”ti ettha āhārānampi saṅgahitattā āhārā atthato āgatā evāti aññe. Apare pana rūpakkhandhaggahaṇena kabaḷīkāro āhāro (MṬ.112./CS:pg.2.285) saṅkhārakkhandhaggahaṇena phassāhāro, manosañcetanāhāraggahaṇena viññāṇāhāro sarūpatopi gahitoti vadanti.

“Chabbisodhanan”ti imassa suttassa samaññāya anvatthataṁ dassetvā āyatimpi tādisena byākaraṇena bhikkhūnaṁ paṭipattimpi dassanatthaṁ, “ime panā”ti-ādi āraddhaṁ. Vinayaniddesapariyāyenāti vinayaniddese āgatena kāraṇena. Vinaye vā āgataniddesānukkamena.

Adhigantabbato adhigamo, jhānādi-adhigamapucchā. Tenāha -- “jhānavimokkhādīsū”ti-ādi. Upāyapucchāti adhigamopāyapucchā. Kintīti kena pakārena vidhināti attho.

Katamesaṁ tvaṁ dhammānaṁ lābhīti idaṁ pana pubbe “Kiṁ te adhigatan”ti aniddhāritabhedā jhānādivisesā pucchitāti idāni tesaṁ niddhāretvā pucchanākāradassanaṁ. Tasmāti yasmā yathāvuttehi ākārehi adhigamabyākaraṇaṁ sodhetabbaṁ, tasmā. Ettāvatāvāti ettakena byākaraṇamatteneva na sakkāro kātabbo. Byākaraṇañhi ekaccassa ayāthāvatopi hoti, yathā nāma jātarūpapatirūpaṁ jātarūpaṁ viya khāyatīti jātarūpaṁ nighaṁsanatāpanachedanehi sodhetabbaṁ evamevaṁ imesu idāneva vuttesu chasu ṭhānesu pakkhipitvā sodhanatthaṁ vattabbo vimokkhādīsūti ādi-saddena samādhi-samāpatti-ñāṇadassana-maggabhāvanā-phalasacchikiriyā saṅgaṇhāti.

Pākaṭo hoti adhigatavisesassa satisammosābhāvato. Sesapucchāsupi “pākaṭo hotī”ti pade eseva nayo. Uggahaparipucchākusalāti sajjhāyamaggasaṁvaṇṇanāsu nipuṇā. Yāya paṭipadāya yassa ariyamaggo āgacchati, sā pubbabhāgapaṭipatti āgamanapaṭipadā. Sodhetabbāti suddhā udāhu asuddhāti vicāraṇavasena sodhetabbā. Na sujjhatīti tattha tattha pamādapaṭipattibhāvato. Apanetabbo attano paṭiññāya. “Sujjhatī”ti vatvā sujjhanākāraṁ dassetuṁ, “dīgharattan”ti-ādi vuttaṁ. Paññāyatīti ettha “yadī”ti padaṁ ānetvā yadi so bhikkhu tāya paṭipadāya yadi paññāyatīti sambandho. Khīṇāsavapaṭipattisadisā paṭipadā hoti dīgharattaṁ vikkhambhitakilesattā.

Nadiyā (MṬ.112./CS:pg.2.286) samuddaṁ pakkhandanaṭṭhānaṁ nadīmukhadvāraṁ. Maddamānoti badarasāḷavaṁ sarasaṁ patte pakkhitto hutvā maddamāno. Sesaṁ suviññeyyameva.

Chabbisodhanasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.113.)3.Sappurisadhammasuttavaṇṇanā

105. Sappurisadhammanti sappurisabhāvakaraṁ dhammaṁ. So pana yasmā sappurisānaṁ paveṇiko dhammo hoti. Tasmā āha -- “sappurisānaṁ dhamman”ti, esa nayo asappurisadhammanti etthāpi. Evaṁ padhānaṁ anuṭṭhātabbañca sappurisadhammaṁ ādiṁ katvā mātikaṁ ṭhapetvā ayathānupubbiyā niddisanto “katamo ca, bhikkhave, asappurisadhammo”ti-ādimāha. Tathā pana niddisanto udāharaṇapubbakaṁ hetuṁ dassetuṁ, “yathā nāmā”ti-ādi vuttaṁ. Tena icchitabbapariccāgapubbakaṁ gahetabbaggahaṇaṁ nāma ñāyapaṭipatti, tasmā sappurisadhammā sampādetabbāti dīpento Satthā ayathānupubbiyā niddhārīyatīti imamatthaṁ dasseti. Tathā aññatthāpi “asevanā ca bālānaṁ, paṇḍitānañca sevanā”ti. Etadeva hi kuladvayaṁ “uccakulan”ti vuccati nippariyāyato. Tathāhi antimabhavikā bodhisattā tattheva paṭisandhiṁ gaṇhanti. Soti sāmīcippaṭipanno bhikkhu. Antaraṁ karitvāti taṁ kāraṇaṁ katvā. Paṭipadā hi viññūnaṁ pūjāya kāraṇaṁ, na uccakulīnatā. Mahākulāti vipulakulā upāditoditakulasampavattikāti attho.

106. Yasasaddo parivāravācako. Yasassīti ca sātisayaparivāravantatā vuccatīti āha “parivārasampanno”ti. Ādhipateyyābhāvato paresaṁ uparinatti etesaṁ īso īsanaṁ issariyanti akkhātabbāti appesakkhā. Tenāha “appaparivārā”ti. Abhāvattho hi idha appa-saddo.

107. Naveva dhutaṅgāni āgatānīti ettha yathā ukkaṭṭhapaṁsukūlikassa tecīvarikatā sukarā. Evaṁ ukkaṭṭhapiṇḍapātikassa sapadānacārikatā sukarā. Ekāsanikassa ca pattapiṇḍikakhalupacchābhattikatā sukarā evāti-- “paṁsukūliko hotī”ti-ādivacaneneva pāḷiyā anāgatānampi āgatabhāvo veditabbo pariharaṇasukaratāya tesampi samādānasambhavato. Tenāha “terasa hontī”ti.

108. Kāmataṇhādikāya (MṬ.113./CS:pg.2.287) tāya taṇhāya nibbattāti tammayā, puthujjanā, pakatibhāvūpagamanena tesaṁ bhāvo tammayatā, tappaṭikkhepato atammayatā, nittaṇhatā. Taṁyeva kāraṇaṁ katvāti paṭhamajjhānepi taṇhāpahānaṁyeva kāraṇaṁ katvā. Citte uppādetvāti atammayatāpariyāyena vutte taṇhāya paṭipakkhadhamme sampādetvā. Na maññatīti maññanānaṁ ariyamaggena sabbaso samucchinnattā kismiñci okāse kāmabhavādike kenaci vatthunā hatthi-assakhettavatthādinā pattacīvaravihārapariveṇādinā ca puggalaṁ na maññati. Sesaṁ suviññeyyameva.

Sappurisadhammasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.114.)4.Sevitabbāsevitabbasuttavaṇṇanā

109. Aññamaññanti aññaṁ aññaṁ. Tenāha “aññaṁ sevitabban”ti-ādi. Sattahi padehīti sattahi vākyehi. Pajjati etena yathādhippeto atthoti padaṁ, vākyaṁ. Sāriputtattherassa okāsakaraṇaṁ dhammadāyāde (ma.ni.1.31) vuttanayena veditabbaṁ.

113. Diṭṭhiyeva paccayavasena paṭiladdhatāya diṭṭhipaṭilābho. Saññāpaṭilābhepi eseva nayo. Micchādiṭṭhisammādiṭṭhiyo …pe… na gahitā kammapathappattānaṁ tesaṁ manosamācārabhāvena gahitattā. Yadi evaṁ kasmā diṭṭhi cittuppādavāre na gahitāti? Kāmaṁ micchādiṭṭhiyā avayavibhāvo labbhati, tathāpi cittuppādakkhaṇe lokiyalokuttaracittuppādesu kammapathakoṭṭhāso na uddhaṭo.

115. Kāmasaññādīnanti ettha ādi-saddena yathā byāpādavihiṁsāsaññā saṅgahitā, evaṁ anabhijjhā-abyāpāda-avihiṁsāsaññā saṅgahitā paṭhamena ādisaddena “anabhijjhāsahagatāya saññāyā”ti-ādipāṭhassa saṅgahitattā.

117. Ti kāmabhavādīnaṁ apariyosānāya pariyosānaṁ icchatopi tādisassa bhavānaṁ apariyosānameva hoti (MṬ.114./CS:pg.2.288) Cattāro honti puggalavasena. Tenāha “puthujjanopi hī”ti-ādi. Akusalā dhammā vaḍḍhantīti tesaṁ pahānāya appaṭipajjamānassāti adhippāyo, tato eva kusalā dhammā parihāyanti. Tenassa kilesadukkhena vipākadukkhena ca sadukkhameva attabhāvaṁ abhinibbatteti. Orambhāgiyasaṁyojanāni pahāya suddhāvāsesu nibbattanāraho anāgāmī kathaṁ …pe… abhivaḍḍhantīti āha “anāgāmīpī”ti-ādi. Sadukkhameva attabhāvaṁ abhinibbatteti, yāya labbhamāna-akusalābhivuddhiṁ kusalaparihāniñca gahetvā anāgāminopi sabyābajjha-attabhāvābhinibbattanaṁ vuttaṁ. Evaṁ yathālabbhamānaṁ akusalaparihāniṁ kusalābhivuddhiñca gahetvā puthujjanassapi antimabhavikassa abyābajjha-attabhāvābhinibbattanaṁ vuttanti daṭṭhabbaṁ. Tenāha “puthujjanopī”ti-ādi. Akusalameva hāyati,na kusalaṁ tassa buddhipakkhe ṭhitattā. Tatthāpi vipassanameva gabbhaṁ gaṇhāpeti, na vaṭṭagabbhaṁ antimabhavikatāya vivaṭṭūpanissitattā ajjhāsayassa, ñāṇassa ca pākagamanato.

119. Ekaccassāti sāmivacanaṁ “abhinandatī”ti-ādīsu paccattavasena pariṇāmetabbaṁ, tathā “nibbindatī”ti-ādīsupi. Uggaṇhitvāpīti pi-saddo luttaniddiṭṭho. Bhagavato bhāsitassa atthaṁ ajānantā tāva dīgharattaṁ hitasukhato paribāhirā hontu jānantānampi sabbesaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotīti anekaṁsikataṁ codento “evaṁ santepī”ti-ādimāha. Itaro sabbesampi dīgharattaṁ hitāya sukhāya hotiyevāti, “appaṭisandhikā”ti-ādinā anekaṁsikataṁ pariharati. Sesaṁ suviññeyyameva.

Sevitabbāsevitabbasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.115.)5.Bahudhātukasuttavaṇṇanā

124. Bhayanti (a.ni.ṭī.2.3.1) cittasaṁsappatāti āha “cittutrāso”ti. Upaddavoti antarāyo. Tassa pana vikkhepakāraṇattā vuttaṁ “anekaggatākāro”ti. Upasaggoti upasajjanaṁ. Tato appatīkāravighātāpatti (MṬ.115./CS:pg.2.289) yasmā patīkārābhāvena vihaññamānassa kiñci kātuṁ asamatthassa osīdanakāraṇaṁ, tasmā vuttaṁ-- “tattha tattha lagganākāro”ti. Vañcetvā āgantuṁ yathāvutte divase anāgacchantesu. Bahi anikkhamanatthāya dvāre aggiṁ datvā.

Naḷehīti naḷacchannasaṅkhepena upari chādetvā tehiyeva dārukacchadananiyāmena paritopi chāditā. Eseva nayoti iminā tiṇehi channataṁ, sesasambhārānaṁ rukkhamayatañca atidisati. Vidhavāputteti adantabhāvopalakkhaṇaṁ. Te hi nippitikā avinītā asaṁyatā akiccakārino honti.

Matthakaṁ apāpetvāva niṭṭhāpitāti kasmā Bhagavā evamakāsīti? Ānandattherassa pucchākosalladīpanatthameva, tattha nisinnānaṁ sannipatitabhikkhūnaṁ desanāya jānanatthañca. Te kira saṅkhepato vuttamatthaṁ ajānantā andhakāraṁ paviṭṭhā viya ṭhitā. Pucchānusandhivasena pariggayha jānissantīti.

125. Rūpapariggahova kathito, na aññaṁ kiñcīti attho. Idāni tato saccāni niddhāretvā catusaccakammaṭṭhānaṁ dassetuṁ, “sabbāpī”ti-ādi vuttaṁ. Pañcakkhandhā hontīti addhekādasa dhātuyo rūpakkhandho, addhaṭṭhamā dhātuyo yathārahaṁ vedanādayo cattāro arūpino khandhāti evaṁ aṭṭhārasa dhātuyo pañcakkhandhā honti. Pañcapi khandhā taṇhāvajjā dukkhasaccaṁ. Appavattīti appavattinimittaṁ. Nirodhapajānanāti paññāsīsena maggakiccamāha. Sammādiṭṭhipamukho hi ariyamaggo. Matthakaṁ pāpetvā kathitaṁ hoti sammasanassa bhūmiyā nipphattiyā ca kathitattā. Jānāti passatīti iminā ñāṇadassanaṁ kathitaṁ taṁ pana lokiyaṁ lokuttaranti duvidhanti tadubhayampi dassento āha-- “saha vipassanāya maggo vutto”ti.

Ettāvatāpi khoti pi-saddaggahaṇena aññena pariyāyena Satthā dhātukosallaṁ desetukāmoti thero “siyā pana, bhante”ti pucchatīti Bhagavā pathavīdhātu-ādivasenapi dhātukosallaṁ vibhāveti. Tattha pathavīdhātu-ādisaddena desanākāraṇaṁ vibhāvento, “pathavīdhātu …pe… vuttā”ti āha. Tāpi hi ādito cha dhātuyo. “Viññāṇadhātuto (MṬ.115./CS:pg.2.290) nīharitvā pūretabbā”ti vatvā kathaṁ rūpadhātuyo nīharīyantīti codanaṁ sandhāya taṁ nayaṁ dassetuṁ, “viññāṇadhātū”ti-ādi vuttaṁ. Kāmañcettha kāyaviññāṇadhātuyā ārammaṇaṁ phoṭṭhabbadhātupathavīdhātu ādivasena desanāruḷameva, kāyadhātu pana nīharitabbāti ekaṁsameva nīharaṇavidhiṁ dassento, “esa nayo sabbatthā”ti āha. Purimapacchimavasena manodhātūti pacchimabhāgavasena kiriyāmanodhātu gahetabbā tassānurūpabhāvato. Nanu cettha manodhātu nāmāyaṁ manoviññāṇadhātuyā asaṁsaṭṭhā, visuṁyeva cesā dhātūti? Saccametaṁ aṭṭhārasadhātudesanāya, cittavibhattiniddese chaviññāṇakāyadesanāyaṁ pana sā manoviññāṇakāyasaṅgahitāvāti daṭṭhabbaṁ. Yaṁ panettha vattabbaṁ taṁ Visuddhimaggasaṁvaṇṇanāyaṁ (visuddhi. mahāṭī.2.517) vuttanayena veditabbaṁ. Atha vā purimapacchimavasenāti purecarānucaravasena. Manodhātūti vipākamanodhātu gahetabbā purecaraṇato, parato uppajjanakiriyāmanoviññāṇadhātuyā anantaraṁ manodhātuyā, kiriyāmanodhātuyā anantaraṁ manoviññāṇadhātuyā anuppajjanato ca.

Dhammānaṁ yāvadeva nissattanijjīvavibhāvanatthāya satthu dhātudesanāti aññesu sabhāvadhāraṇādi-atthesu labbhamānesupi ayamettha attho padhānoti āha-- “esanayo sabbatthā”ti. Sappaṭipakkhavasenāti sappaṭibhāgavasena sukhaṁ dukkhena sappaṭibhāgaṁ, dukkhaṁ sukhena, evaṁ somanassadomanassāti. Yathā sukhādīnaṁyeva samudācāro vibhūto, na upekkhāya, evaṁ rāgādīnaṁyeva samudācāro vibhūto, na mohassa, tena vuttaṁ “avibhūtabhāvenā”ti. Kāyaviññāṇadhātu pariggahitāva hoti tadavinābhāvato. Sesāsu somanassadhātu-ādīsu, pariggahitāva hoti avinābhāvato eva. Na hi somanassādayo manodhātuyā vinā vattanti. Upekkhādhātuto nīharitvāti ettha cakkhuviññāṇadhātu-ādayo catasso viññāṇadhātuyo tāsaṁ vatthārammaṇabhūtā cakkhudhātu-ādayo cāti aṭṭha rūpadhātuyo, manodhātu, upekkhāsahagatā manoviññāṇadhātu, upekkhāsahagatā eva dhammadhātūti evaṁ pannarasa dhātuyo upekkhādhātuto nīharitabbā. Somanassadhātu-ādayo pana catasso dhātuyo dhammadhātu-antogadhā (MṬ.115./CS:pg.2.291) evaṁ sukhadhātuto kāyaviññāṇadhātuyā tassā vatthārammaṇabhūtānaṁ kāyadhātuphoṭṭhabbadhātūnañca nīharaṇā heṭṭhā dassitanayāti, “upekkhādhātuto nīharitvā pūretabbā”icceva vuttaṁ.

Kāmavitakkādayo idha kāmadhātu-ādipariyāyena vuttāti “kāmadhātu-ādīnaṁ dvedhāvitakke kāmavitakkādīsu vuttanayena attho veditabbo”ti āha. Tattha hi “kāmavitakkoti kāmapaṭisaṁyutto vitakko, byāpādavitakkoti byāpādapaṭisaṁyutto vitakko, vihiṁsāvitakkoti vihiṁsāpaṭisaṁyutto vitakko, nekkhammapaṭisaṁyutto vitakko nekkhammavitakko, so yāva paṭhamajjhānā vaṭṭati. Abyāpādapaṭisaṁyutto vitakko abyāpādavitakko, so mettāpubbabhāgato paṭṭhāya yāva paṭhamajjhānā vaṭṭati. Avihiṁsāpaṭisaṁyutto vitakko avihiṁsāvitakko, so karuṇāya pubbabhāgato paṭṭhāya yāva paṭhamajjhānā vaṭṭatī”ti vuttaṁ. Ayaṁ panattho abhidhamme vitthārato āgato evāti dassetuṁ, “abhidhamme”ti-ādi vuttaṁ. Kāmadhātuto nīharitvāti ettha kāmaggahaṇena gahitā rūpadhātu-ādayo cha, taṁvisayā sattaviññāṇadhātuyo, tattha pañcannaṁ viññāṇadhātūnaṁ cakkhudhātu-ādayo pañcāti aṭṭhārasa. Nekkhammadhātu-ādayo pana dhammadhātu-antogadhā eva.

Kāmataṇhāya visayabhūtā dhammā kāmadhātūti āha-- “pañca kāmāvacarakkhandhā kāmadhātū”ti. Tathā rūpataṇhāya visayabhūtā dhammā rūpadhātu, arūpataṇhāya visayabhūtā dhammā arūpadhātūti āha -- “cattāro arūpāvacarakkhandhā”ti-ādi. Kāmataṇhā kāmo uttarapadalopena, evaṁ rūpārūpataṇhā rūpārūpaṁ. Ārammaṇakaraṇavasena tā yattha avacaranti, te kāmāvacarādayoti evaṁ kāmāvacarakkhandhādīnaṁ kāmataṇhādibhāvo veditabbo. Ādinā nayenāti etena “uparito paranimmitavasavattideve antokaritvā etthāvacarā”ti-ādipāḷiṁ (vibha.1020) saṅgaṇhāti. Etthāvacarāti avīciparanimmitaparicchinnokāsāya kāmataṇhāya visayabhāvaṁ sandhāya vuttaṁ, tadokāsatā ca taṇhāya tanninnattā veditabbā. Sesapadadvayepi eseva nayo. Paripuṇṇa-aṭṭhārasadhātukattā kāmāvacaradhammānaṁ “kāmadhātuto nīharitvā pūretabbā”ti (MṬ.115./CS:pg.2.292) vuttaṁ. Manoviññāṇadhātudhammadhātu ekadesamattameva hi rūpārūpāvacaradhammāti.

Samāgantvāti sahitā hutvā. Yattakañhi paccayadhammā attano phalassa kāraṇaṁ, tattha tannibbattane samāgatā viya hoti vekalle tadanibbattanato. Saṅkhatadhātuto nīharitvā pūretabbā asaṅkhatāya dhātuyā dhammadhātu-ekadesabhāvato.

126. Evaṁ pavattamānā mayaṁ attāti gahaṇaṁ gamissāmāti iminā viya adhippāyena attānaṁ adhikicca uddissa pavattā ajjhattā, tesu bhavā tappariyāpannattāti ajjhattikāni. Tato bahibhūtāni bāhirāni. Āyatanakathā paṭiccasamuppādakathā ca Visuddhimagge (visuddhi.2.510 570 571) vuttanayeneva veditabbāti na vitthāritā.

127. Avijjamānaṁ ṭhānaṁ aṭṭhānaṁ (a.ni.ṭī.1.1.268 vibha.mūlaṭī.809), natthi ṭhānanti vā aṭṭhānaṁ. Anavakāsoti ettha eseva nayo. Tadatthanigamanameva hi “netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti vacananti. Tenāha “ubhayenapī”ti-ādi. Yanti kāraṇe paccattavacanaṁ, hetu-attho ca kāraṇatthoti āha-- “yanti yena kāraṇenā”ti. Ukkaṭṭhaniddesena ettha diṭṭhisampatti veditabbāti vuttaṁ “maggadiṭṭhiyā sampanno”ti. Kuto panāyamattho labbhatīti? Liṅgato. Liṅgañhetaṁ, yadidaṁ niccato upagamanapaṭikkhepo. Catubhūmakesūti idaṁ catutthabhūmakasaṅkhārānaṁ ariyasāvakassa visayabhāvūpagamanato vuttaṁ; na pana te ārabbha niccato upagamanasabbhāvato. Vakkhati ca “catutthabhūmakasaṅkhārā panā”ti-ādinā. Abhisaṅkhatasaṅkhāra-abhisaṅkharaṇakasaṅkhārānaṁ sappadesattā nippadesasaṅkhāraggahaṇatthaṁ “saṅkhatasaṅkhāresū”ti vuttaṁ. Lokuttarasaṅkhārānaṁ pana nivattane kāraṇaṁ sayameva vakkhati. Etaṁ kāraṇaṁ natthi setughātattā. Tejussadattāti saṁkilesavidhamanatejassa adhikabhāvato. Tathā hi te gambhīrabhāvena duddasā. Akusalānaṁ ārammaṇaṁ na hontīti idaṁ pakaraṇavasena vuttaṁ. Appahīnavipallāsānaṁ sattānaṁ kusaladhammānampi te ārammaṇaṁ na honti.

Asukhe “sukhan”ti vipallāso ca idha sukhato upagamanassa ṭhānanti adhippetanti dassento, “ekanta …pe… vuttan”ti. Attadiṭṭhivasenāti padhānadiṭṭhimāha (MṬ.115./CS:pg.2.293) Diṭṭhiyā nibbānassa avisayabhāvo heṭṭhā vutto evāti “kasiṇādipaṇṇattisaṅgahatthan”ti vuttaṁ. Paricchedoti saṅkhārānaṁ paricchedo saṅkhārānaṁ paricchijjagahaṇaṁ. Svāyaṁ yesaṁ niccādito upagamanaṁ bhavati tesaṁyeva vasena kātabboti dassento “sabbavāresū”ti-ādimāha. Sabbavāresūti niccādisabbavāresu. Puthujjano hīti hi-saddo hetu-attho. Yasmā yaṁ yaṁ saṅkhāraṁ niccādivasena puthujjanakāle upagacchati, taṁ taṁ ariyamaggādhigamena aniccādivasena gaṇhanto yāthāvato jānanto taṁ gāhaṁ taṁ diṭṭhiṁ viniveṭheti vissajjeti. Tasmā yattha gāho tattha vissajjanāti catutthabhūmakasaṅkhārā idha saṅkhāraggahaṇena na gayhatīti attho.

128. Puttasambandhena mātāpitusamaññā, dattakittimādivasenapi puttavohāro loke dissati, so ca kho pariyāyato nippariyāyasiddhaṁ taṁ dassetuṁ, “janikā va mātā janako pitā”ti vuttaṁ. Tathā ānantariyakammassa adhippetattā “manussabhūtova khīṇāsavo arahāti adhippeto”ti vuttaṁ. “Aṭṭhānametan”ti-ādinā mātu-ādīnaṁyeva jīvitā voropane ariyasāvakassa abhabbabhāvadassanato tadaññaṁ ariyasāvako jīvitā voropetīti idaṁ atthato āpannamevāti maññamāno vadati-- “Kiṁ pana ariyasāvako aññaṁ jīvitā voropeyyā”ti “Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso, yaṁ diṭṭhisampanno puggalo sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropeyya, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti vacanato, “etampi aṭṭhānan”ti vuttaṁ. Tenāha “sacepi hī”ti-ādi. Baladīpanatthanti saddhādibalasamannāgamadīpanatthaṁ. Ariyamaggenāgatasaddhādibalavasena hi ariyasāvako tādisaṁ sāvajjaṁ na karoti.

Pañcahi kāraṇehīti idaṁ atthanipphādakāni tesaṁ pubbabhāgiyāni ca kāraṇāni kāraṇabhāvasāmaññena ekajjhaṁ gahetvā vuttaṁ, na pana sabbesaṁ pañcannaṁ sahayogakkhamato. Ākārehīti kāraṇehi. Anussāvanenāti anurūpaṁ sāvanena. Bhedassa anurūpaṁ yathā bhedo hoti, evaṁ bhinditabbānaṁ bhikkhūnaṁ attano vacanassa sāvanena viññāpanena. Tenāha “nanu tumhe”ti-ādi. Kaṇṇamūle vacībhedaṁ katvāti etena (MṬ.115./CS:pg.2.294) “pākaṭaṁ katvā bhedakaravatthudīpanaṁ vohāro, tattha attano nicchitamatthaṁ rahassavasena viññāpanaṁ anussāvanan”ti dasseti.

Kammameva uddeso vā pamāṇanti tehi saṅghabhedasiddhito vuttaṁ, itare pana tesaṁ pubbabhāgabhūtā. Tenāha “vohārā”ti-ādi. Tatthāti vohāre. Cuti-anantaraṁ phalaṁ anantaraṁ nāma, tasmiṁ anantare niyuttāni tannibbattanena anantarakaraṇasīlāni, anantarappayojanāni cāti ānantariyāni, tāni eva “ānantariyakammānī”ti vuttāni.

Kammatoti “evaṁ ānantariyakammaṁ hoti, evaṁ anantariyakammasadisan”ti evaṁ kammavibhāgato. Dvāratoti kāyādidvārato. Kappaṭṭhitiyatoti “idaṁ kappaṭṭhitikavipākaṁ, idaṁ na kappaṭṭhitikavipākan”ti evaṁ kappaṭṭhitiyavibhāgato. Pākāti “idamettha vipaccati, idaṁ na vipaccatī”ti vipaccanavibhāgato. Sādhāraṇādīhīti gahaṭṭhapabbajitānaṁ sādhāraṇāsādhāraṇato, ādi-saddena vedanādivibhāgato ca.

Yasmā manussattabhāve ṭhitasseva ca kusaladhammānaṁ tikkhavisadasūrabhāvāpatti, yathā taṁ tiṇṇampi bodhisattānaṁ bodhittayanibbattiyaṁ, evaṁ manussabhāve ṭhitasseva akusaladhammānampi tikkhavisadasūrabhāvāpattīti āha “manussabhūtassevā”ti. Pākatikamanussānampi ca kusaladhammānaṁ visesappatti Vimānavatthu-aṭṭhakathāyaṁ (vi.va.aṭṭha.3) vuttanayena veditabbā. Yathā vutto ca attho samānajātiyassa vikopane kammaṁ garutaraṁ, na tathā vijātiyassāti vuttaṁ-- “manussabhūtaṁ mātaraṁ vā pitaraṁ vā”ti. Liṅge parivatte ca so eva ekakammanibbatto bhavaṅgappabandho, jīvitindriyappabandho ca, na aññoti āha “api parivattaliṅgan”ti. Arahantepi eseva nayo. Tassa vipākanti-ādi kammassa ānantariyabhāvasamatthanaṁ, catukoṭikañcettha sambhavati. Tattha paṭhamā koṭi dassitā, itarāsu visaṅketaṁ dassetuṁ, “yo panā”ti-ādi vuttaṁ. Yadipi tattha visaṅketo, kammaṁ pana garutaraṁ ānantariyasadisaṁ bhāyitabbanti āha -- “ānantariyaṁ āhacceva tiṭṭhatī”ti. Ayaṁ pañhoti ñāpanicchānibbattā kathā.

Ānantariyaṁ phusati maraṇādhippāyeneva ānantariyavatthuno vikopitattā. Ānantariyaṁ na phusati ānantariyavatthu-abhāvato. Sabbattha (MṬ.115./CS:pg.2.295) hi purimaṁ abhisandhicittaṁ appamāṇaṁ, vadhakacittaṁ pana tadārammaṇaṁ jīvitindriyañca ānantariyanānantariyabhāve pamāṇanti daṭṭhabbaṁ. Saṅgāmacatukkaṁ sampattavasena yojetabbaṁ.

Tenevāti teneva payogena. Arahantaghāto hotiyeva arahato māritattā. Puthujjanasseva dinnaṁ hotīti yasmā yathā vadhakacittaṁ paccuppannārammaṇampi pabandhavicchedavasena ca jīvitindriyaṁ ārammaṇaṁ katvā pavattati, na evaṁ cāgacetanā, sā hi cajitabbavatthuṁ ārammaṇaṁ katvā cajanamattameva hoti, aññasantakabhāvakaraṇañca tassa cajanaṁ, tasmā yassa taṁ santakaṁ kataṁ. Tasseva dinnaṁ hotīti.

Lohitaṁ samo saratīti abhighātena pakuppamānaṁ sañcitaṁ hoti. Mahantataranti garutaraṁ. Sarīrapaṭijaggane viyāti satthurūpakāyapaṭijaggane viya.

Asannipatiteti idaṁ sāmaggiyadīpanaṁ. Bhedo ca hotīti saṅghassa bhedo hoti. Vaṭṭatīti saññāyāti īdisakaraṇaṁ saṅghassa bhedāya na hotīti saññāya. Navato ūnaparisāyaṁ karontassa tathāti yojetabbaṁ, tathāti iminā “na ānantariyakammanti” imaṁ ākaḍḍhati, na pana “bhedo hotī”ti idaṁ. Heṭṭhimantena hi navannameva vasena saṅghabhedo. Dhammavādino anavajjā yathādhammaṁ avaṭṭhānato. Saṅghabhedassa pubbabhāgo saṅgharāji.

Kāyadvārameva pūrenti kāyakammabhāveneva lakkhitabbato.

“Saṇṭhahante hi …pe… muccatī”ti idaṁ kappaṭṭhakathāya na sameti. Tathā hi kappaṭṭhakathāyaṁ (kathā.aṭṭha.654-657) vuttaṁ -- “āpāyikoti idaṁ suttaṁ yaṁ so ekaṁ kappaṁ asītibhāge katvā tato ekabhāgamattaṁ kālaṁ tiṭṭheyya, taṁ āyukappaṁ sandhāya vuttan”ti. Kappavināseyevāti pana āyukappavināseyevāti atthe sati natthi virodho. Ettha ca saṇṭhahanteti idampi “svevavinassissatī”ti viya abhūtaparikappavasena vuttaṁ. Ekadivasameva niraye paccati tato paraṁ kappābhāve āyukappassapi abhāvatoti avirodhato (MṬ.115./CS:pg.2.296) atthayojanā daṭṭhabbā. Sesānīti saṅghabhedato aññāni ānantariyakammāni.

Ahosikammaṁ …pe… saṅkhyaṁ gacchanti, evaṁ sati kathaṁ nesaṁ ānantariyatā cuti-anantaraṁ vipākadānābhāvato. Atha sati phaladāne cuti-anantaro eva etesaṁ phalakālo, na aññoti phalakālaniyamena niyatatā nicchitā, na phaladānaniyamena, evampi niyataphalakālānaṁ aññesampi upapajjavedanīyānaṁ diṭṭhadhammavedanīyānañca niyatatā āpajjeyya. Tasmā vipākadhammadhammānaṁ paccayantaravikalatādīhi avipaccamānānampi attano sabhāvena vipākadhammatā viya balavatā ānantariyena vipāke dinne avipaccamānānampi ānantariyānaṁ phaladāne niyatasabhāvā ānantariyasabhāvā ca pavattīti attano sabhāvena phaladānaniyameneva niyatatā ānantariyatā ca veditabbā. Avassañca ānantariyasabhāvā tato eva niyatasabhāvā ca tesaṁ pavattīti sampaṭicchitabbametaṁ aññassa balavato ānantariyassa abhāve cuti-anantaraṁ ekantena phaladānato.

Nanu evaṁ aññesampi upapajjavedanīyānaṁ aññasmiṁ vipākadāyake asati cuti-anantaramekantena phaladānato niyatasabhāvā anantariyasabhāvā ca pavatti āpajjatīti? Nāpajjati. Asamānajātikena cetopaṇidhivasena upaghātakena ca nivattetabbavipākattā anantare ekantaphaladāyakattābhāvā. Na pana ānantariyakānaṁ paṭhamajjhānādīnaṁ dutiyajjhānādīni viya asamānajātikaṁ phalanivattakaṁ atthi sabbānantariyānaṁ avīciphalattā. Na ca heṭṭhūpapattiṁ icchato sīlavato cetopaṇidhi viya uparūpapattijanakakammaphalaṁ ānantariyaphalaṁ nivattetuṁ samattho cetopaṇidhi atthi anicchantasseva avīcipātanato, na ca ānantariyopaghātakaṁ kiñci kammaṁ atthi, tasmā tesaṁyeva anantare ekantavipākajanakasabhāvā pavattīti. Anekāni ca ānantariyāni katāni ekanteneva vipāke niyatasabhāvattā uparatāvipaccanasabhāvāsaṅkattā nicchitāni sabhāvato niyatāneva. Tesu pana samānasabhāvesu ekena vipāke dinne itarāni attanā kātabbakiccassa teneva katattā na dutiyaṁ tatiyaṁ vā paṭisandhiṁ karonti. Na samatthatāvighātattāti natthi tesaṁ ānantariyakatā nivatti; garutarabhāvo pana tesu labbhatevāti saṅghabhedassa siyā (MṬ.115./CS:pg.2.297) garutarabhāvoti, “yena …pe… vipaccatī”ti āha. Ekassa pana aññāni upatthambhakāni hontīti daṭṭhabbāni. Paṭisandhivasena vipaccatīti vacanena itaresaṁ pavattivipākadāyitā anuññātā viya dissati. No vā tathā sīlavatīti yathā pitā sīlavā, tathā sīlavatī no vā hotīti yojanā. Sace mātā sīlavatī, mātughāto paṭisandhivasena vipaccatīti yojanā.

Pakatattoti anukkhitto. Samānasaṁvāsakoti apārājiko. Samānasīmāyanti ekasīmāyaṁ.

Satthukiccaṁ kātuṁ asamatthoti yaṁ satthārā kātabbakiccaṁ anusāsanādi, taṁ kātuṁ asamatthoti Bhagavantaṁ paccakkhāya. Aññaṁ titthakaranti aññaṁ satthāraṁ.

129. Abhijāti-ādisu (a.ni.ṭī.1.1.277) pakappanena devatūpasaṅkamanādinā jātacakkavāḷena samānayogakkhemaṁ dasasahassaparimāṇaṁ ṭhānaṁ jātikhettaṁ, saraseneva āṇāpavattiṭṭhānaṁ āṇākhettaṁ, visayabhūtaṁ ṭhānaṁ visayakhettaṁ. Dasasahassī lokadhātūti imāya lokadhātuyā saddhiṁ imaṁ lokadhātuṁ parivāretvā ṭhitā dasasahassī lokadhātu. Tattakānaṁyeva jātikhettabhāvo dhammatāvasena veditabbo. “Pariggahavasenā”ti keci. “Sabbesampi Buddhānaṁ tattakaṁ eva jātikhettaṁ tannivāsīnaṁyeva ca devatānaṁ dhammābhisamayo”ti ca vadanti. Mātukucchi-okkamanakālādīnaṁ channaṁ eva gahaṇaṁ nidassanamattaṁ mahābhinīhārādikālepi tassa pakampanassa labbhamānato. Āṇākhettaṁ nāma yaṁ ekajjhaṁ saṁvaṭṭati ca vivaṭṭati ca. Āṇā vattati āṇāya tannivāsīnaṁ devatānaṁ sirasā sampaṭicchanena, tañca kho kevalaṁ Buddhānaṁ ānubhāveneva, na adhippāyavasena, adhippāyavasena pana “yāvatā vā pana ākaṅkheyyā”ti (a.ni.3.81) vacanato tato parampi āṇā pavatteyya.

Na uppajjantīti pana atthīti, “na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjatī”ti-ādiṁ (ma.ni.1.285 2.341 mahāva.11 kathā.405 mi.pa.4.5.11) imissaṁ lokadhātuyaṁ ṭhatvā vadantena Bhagavatā, “Kiṁ panāvuso Sāriputta, atthetarahi aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā (MṬ.115./CS:pg.2.298) Bhagavatā samasamā sambodhiyanti, evaṁ puṭṭho ahaṁ, bhante, noti vadeyyan”ti (dī.ni.3.161), vatvā tassa kāraṇaṁ dassetuṁ, “aṭṭhānametaṁ anavakāso, yaṁ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā”ti imaṁ suttaṁ (dī.ni.3.161 mi.pa.5.1.1) dassentena dhammasenāpatinā ca Buddhakhettabhūtaṁ imaṁ lokadhātuṁ ṭhapetvā aññattha anuppatti vuttā hotīti adhippāyo.

Ekatoti saha, ekasmiṁ kāleti attho. So pana kālo kathaṁ paricchinnoti carimabhave paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya yāva dhātuparinibbānāti dassento “tatthā”ti-ādimāha. Nisinnakālato paṭṭhāyāti paṭilomakkamena vadati. Parinibbānato paṭṭhāyāti anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbānato paṭṭhāya. Etthantareti carimabhave bodhisattassa paṭisandhiggahaṇaṁ dhātuparinibbānanti etesaṁ antare.

Aññassa Buddhassa uppatti na nivāritā, tattha kāraṇaṁ dassetuṁ “tīṇi hī”ti-ādi vuttaṁ. Paṭipatti-antaradhānena hi sāsanassa osakkitattā aparassa Buddhassa uppatti laddhāvasarā hoti. Paṭipadāti paṭivedhāvahā pubbabhāgapaṭipadā. “Pariyatti pamāṇan”ti vatvā tamatthaṁ bodhisattaṁ nidassanaṁ katvā dassetuṁ, “yathā”ti-ādi vuttaṁ tayidaṁ hīnaṁ katanti daṭṭhabbaṁ. Niyyānikadhammassa ṭhitiñhi dassento aniyyānikadhammaṁ nidasseti.

Mātikāya antarahitāyāti, “yo pana bhikkhū”ti-ādinayappattā sikkhāpadapāḷi mātikā, tāya antarahitāya nidānuddesasaṅkhāte pātimokkhuddese pabbajjāyupasampadākammesu ca sāsanaṁ tiṭṭhatīti attho. Atha vā pātimokkhe dharanteyeva pabbajjā upasampadā ca, evaṁ sati tadubhayaṁ pātimokkhe antogadhaṁ tadubhayābhāve pātimokkhābhāvato, tasmā tayidaṁ tayaṁ sāsanassa ṭhitihetūti āha -- “pātimokkhapabbajjā-upasampadāsu ṭhitāsu sāsanaṁ tiṭṭhatī”ti. Yasmā vā upasampadādhīnaṁ pātimokkhaṁ, upasampadā ca pabbajjādhīnā, tasmā pātimokkhe siddhe, siddhāsu pabbajjā-upasampadāsu ca sāsanaṁ tiṭṭhati. Pacchimapaṭivedhato hi paraṁ paṭivedhasāsanaṁ, pacchimasīlato ca paraṁ paṭipattisāsanaṁ vinaṭṭhaṁ nāma hoti. Osakkitaṁ nāmāti pacchimakapaṭivedhasīlabhedadvayaṁ ekato katvā tato paraṁ vinaṭṭhaṁ nāma hotīti attho.

Tena (MṬ.115./CS:pg.2.299) kāmaṁ “sāsanaṭṭhitiyā pariyatti pamāṇan”ti vuttaṁ, pariyatti pana paṭipattihetukāti paṭipattiyā asati appatiṭṭhā hoti, tasmā paṭipatti-antaradhānaṁ sāsanosakkanassa visesakāraṇanti dassetvā tayidaṁ sāsanosakkanaṁ dhātuparinibbānosānanti dassetuṁ, “tīṇi parinibbānānī”ti vuttaṁ.

Kāruññanti paridevanakāruññaṁ. Jambudīpe dīpantaresu devanāgabrahmalokesu ca vippakiritvā ṭhitānaṁ dhātūnaṁ mahābodhipallaṅke ekajjhaṁ sannipatanaṁ, rasmivissajjanaṁ, tattha tejodhātuyā uṭṭhānaṁ, ekajālībhāvo cāti sabbametaṁ satthu adhiṭṭhānavaseneva veditabbaṁ.

Anacchariyattāti dvīsupi uppajjamānesu acchariyattābhāvadosatoti attho. Buddhā nāma majjhe bhinnaṁ suvaṇṇaṁ viya ekasadisāti tesaṁ desanāpi ekarasā evāti āha-- “desanāya ca visesābhāvato”ti. Etenapi anacchariyattameva sādheti. Vivādabhāvatoti etena vivādābhāvatthaṁ dve ekato na uppajjantīti dasseti.

Tatthāti milindapañhe. Ekaṁ Buddhaṁ dhāretīti ekabuddhadhāraṇī. Etena evaṁ sabhāvā ete Buddhaguṇā, yena dutiyabuddhaguṇe dhāretuṁ asamatthā ayaṁ lokadhātūti dasseti. Paccayavisesanipphannānañhi guṇadhammānaṁ bhāriyo viseso na sakkā dhāretunti, “na dhāreyyā”ti vatvā tameva adhāraṇaṁ pariyāyantarenapi pakāsento “caleyyā”ti-ādimāha. Tattha caleyyāti paripphandeyya. Kampeyyāti pavedheyya. Nameyyāti ekapassena nameyya. Onameyyāti osīdeyya. Vinameyyāti vividhaṁ itocito ca nameyya. Vikireyyāti vātena thusamuṭṭhi viya vippakireyya. Vidhameyyāti vinasseyya. Viddhaṁseyyāti sabbaso viddhastā bhaveyya. Tathābhūtā ca katthaci na tiṭṭheyyāti āha “na ṭhānamupagaccheyyā”ti.

Idāni tattha nidassanaṁ dassento, “yathā, mahārājā”ti-ādimāha. Tattha samupādikāti samaṁ uddhaṁ pajjati pavattatīti samupādikā, udakassa upari samaṁ gāminīti attho. Vaṇṇenāti saṇṭhānena. Pamāṇenāti ārohena (MṬ.115./CS:pg.2.300) Kisathūlenāti kisathūlabhāvena, pariṇāhenāti attho.

Chādentanti rocentaṁ ruciṁ uppādentaṁ. Tandīkatoti tena bhojanena tandībhūto. Anonamitadaṇḍajātoti yāvadatthaṁ bhojanena onamituṁ asakkuṇeyyatāya anonamitadaṇḍo viya jāto. Sakiṁ bhutto vameyyāti ekampi ālopaṁ ajjhoharitvā vameyyāti attho.

Atidhammabhārena pathavī calatīti dhammena nāma pathavī tiṭṭheyya. Sā kiṁ teneva calati vinassatīti adhippāyena pucchati. Puna thero “ratanaṁ nāma loke kuṭumbaṁ sandhārentaṁ abhimatañca lokena attano garusabhāvatāya sakaṭabhaṅgassa kāraṇaṁ atibhārabhūtaṁ diṭṭhaṁ. Evaṁdhammo ca hitasukhavisesehi taṁsamaṅginaṁ dhārento abhimato ca viññūnaṁ gambhīrappameyyabhāvena garusabhāvattā atibhārabhūto pathavīcalanassa kāraṇaṁ hotī”ti dassento, “idha, mahārāja, dve sakaṭā”ti-ādimāha. Eteneva Tathāgatassa mātukucchi-okkamanādikāle pathavīkampanakāraṇaṁ saṁvaṇṇitanti daṭṭhabbaṁ. Ekasakaṭato ratananti ekasmā, ekassa vā sakaṭassa ratanaṁ, tasmā sakaṭato gahetvāti attho.

Osāritanti uccāritaṁ, vuttanti attho. Aggoti sabbasattehi aggo.

Sabhāvapakatīti sabhāvabhūtā akittimā pakati. Kāraṇamahantatāyāti mahantehi Buddhakārakadhammehi pāramitāsaṅkhātehi kāraṇehi Buddhaguṇānaṁ nibbattitoti vuttaṁ hoti. Pathavi-ādīni mahantāni vatthūni, mahantā ca sakkabhāvādayo attano attano visaye ekekā eva, sammāsambuddhopi mahanto attano visaye ekova, ko ca tassa visayo? Buddhabhūmi, yāvatakaṁ vā ñeyyaṁ. Evaṁ “ākāso viya anantavisayo Bhagavā ekova hotī”ti vadanto paracakkavāḷesu dutiyassa Buddhassa abhāvaṁ dasseti.

Imināva (MṬ.115./CS:pg.2.301) padenāti “ekissā lokadhātuyā”ti iminā eva padena. Dasacakkavāḷasahassāni gahitāni jātikhettattā. Ekacakkavāḷenevāti iminā ekacakkavāḷeneva. Yathā-- “imasmiṁyeva cakkavāḷe uppajjantī”ti vutte imasmimpi cakkavāḷe Jambudīpeyeva, tatthapi majjhimapadese evāti paricchindituṁ vaṭṭati; evaṁ “ekissā lokadhātuyā”ti jātikhette adhippetepi imināva cakkavāḷena paricchindituṁ vaṭṭati.

Vivādūpacchedatoti vivādūpacchedakāraṇā. Dvīsu uppannesu yo vivādo bhaveyya, tassa anuppādoyevettha vivādupacchedo. Ekasmiṁ dīpeti-ādinā dīpantarepi ekajjhaṁ na uppajjanti, pageva ekadīpeti dasseti. So parihāyethāti cakkavāḷassa padese eva vattitabbattā parihāyeyya.

130. Manussattanti manussabhāvo tasseva pabbajjādiguṇasampatti-ādīnaṁ yoggabhāvato. Liṅgasampattīti purisabhāvo. Hetūti manovacīpaṇidhānapubbikā hetusampadā. Satthāradassananti satthusammukhībhāvo. Pabbajjāti kammakiriyavādīsu tāpasesu, bhikkhūsu vā pabbajjā. Guṇasampattīti abhiññādiguṇasampadā. Adhikāroti Buddhaṁ uddissa adhiko sakkāro. Chandatāti sammāsambodhiṁ uddissa sātisayo kattukamyatākusalacchando. Aṭṭhadhammasamodhānāti etesaṁ aṭṭhannaṁ dhammānaṁ samāyogena. Abhinīhāroti kāyapaṇidhānaṁ. Samijjhatīti nipphajjatīti ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana paramatthadīpaniyā cariyāpiṭakavaṇṇanāya (cariyā.aṭṭha.pakiṇṇakakathā) vuttanayeneva veditabbo.

Sabbākāraparipūramevāti paripuṇṇalakkhaṇatāya sattussadādīhi sabbākārehi sampannameva. Na hi itthiyā kosohitavatthaguyhatā sambhavati, dutiyapakati ca nāma paṭhamapakatito nihīnā eva. Tenevāha anantaravāre “yasmā”ti-ādi.

Idha purisassa tattha nibbattanatoti imasmiṁ manussaloke purisabhūtassa tattha brahmaloke brahmattabhāvena nibbattanato. Tena asatipi purisaliṅge purisākārā brahmāno hontīti dasseti. Taṁyeva hi purisākāraṁ (MṬ.115./CS:pg.2.302) sandhāya vuttaṁ-- “yaṁ puriso brahmattaṁ kareyyā”ti. Tenevāha “samānepī”ti-ādi. Yadi evaṁ itthiyo brahmaloke na uppajjantīti āha “brahmattan”ti-ādi.

131. Kāyaduccaritassāti-ādipāḷiyā kammaniyāmo nāma kathito. Samañjanaṁ samaṅgo, so etassa atthīti samaṅgī, samannāgato. Samañjanasīlo vā samaṅgī. Pubbabhāge āyūhanasamaṅgitā, sanniṭṭhāpakacetanāvasena cetanāsamaṅgitā. Cetanāsantativasena vā āyūhanasamaṅgitā, taṁtaṁcetanākhaṇavasena cetanāsamaṅgitā. Katūpacitassa avipakkavipākassa kammassa vasena kammasamaṅgitā, kamme pana vipaccituṁ āraddhe vipākappavattivasena vipākasamaṅgitā. Kammādīnaṁ upaṭṭhānakālavasena upaṭṭhānasamaṅgitā. Kusalākusalakammāyūhanakkhaṇeti kusalakammassa ca akusalakammassa ca samīhanakkhaṇe. Tathāti iminā kusalākusalakammapadaṁ ākaḍḍhati. Yathā kataṁ kammaṁ phaladānasamatthaṁ hoti, tathā kataṁ upacitaṁ. Vipākārahanti dutiyabhavādīsu vipaccanārahaṁ. Uppajjamānānaṁ upapattinimittaṁ upaṭṭhātīti yojanā. Calatīti parivattati. Ekena hi kammunā tajje nimitte upaṭṭhāpite paccayavisesavasena tato aññena kammunā aññassa nimittassa upaṭṭhānaṁ parivattanaṁ.

Sunakhajīvikoti sunakhehi jīvanasīlo. Talasantharaṇapūjanti bhūmitalassa pupphehi santaraṇapūjaṁ. Āyūhanacetanākammasamaṅgitāvasenāti kāyaduccaritassa aparāparaṁ āyūhanena sanniṭṭhāpakacetanāya tasseva pakappane kammakkhayakarañāṇena akhepitattā yathūpacitakammunā ca samaṅgibhāvassa vasena.

132. Evaṁ sassirikanti vuttappakārena anekadhātuvibhajanādinā nānānayavicittatāya paramanipuṇagambhīratāya ca atthato byañjanato ca sasobhaṁ katvā.

Naṁ dhārehīti ettha nanti nipātamattaṁ. Dhātu-ādivasena parivaṭṭīyanti atthā etehīti parivaṭṭā, desanābhedā. Cattāro parivaṭṭā etassa, etasmiṁ vāti catuparivaṭṭo, dhammapariyāyo. Dhammo ca so pariyattibhāvato yathāvuttenatthena ādāsoti dhammādāso. Upaṭṭhānaṭṭhena yathādhammānaṁ ādāsotipi dhammādāso. Yathā hi ādāsena (MṬ.115./CS:pg.2.303) sattānaṁ mukhe maladosaharaṇaṁ, evaṁ imināpi suttena yogīnaṁ mukhe maladosaharaṇaṁ. Tasmāti yasmā iminā suttena kilese madditvā samathādhigamena yogino jayappattā; tasmā amatapurappavesane ugghosanamahābheritāya ca amatadundubhi. Idha vuttanti imasmiṁ Sutte vuttaṁ. Anuttaro saṅgāmavijayoti anuttarabhāvato kilesasaṅgāmavijayo, “vijeti etenā”ti katvā. Sesaṁ suviññeyyameva.

Bahudhātukasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.116.)6.Isigilisuttavaṇṇanā

133. Samaññāyati etāyāti samaññā, nāmanti attho. Ayamayaṁ nāmāti paññāpenti etāya, tathāpaññāpanamattanti vā paññatti, nāmameva. Tenāha “purimapadasseva vevacanan”ti. Sesesupīti “paṇḍavassa pabbatassā”ti-ādīsu tīsu vāresupi.

Samuṭṭhānaṁ tāva suttassa kathetvā atthasaṁvaṇṇanaṁ kātuṁ “tadā kirā”ti-ādi vuttaṁ. Na pabbatehi atthoti na Bhagavato pabbatehi kathitehi attho atthi. Isigilibhāvoti isigilināmatā. Itīti iminā kāraṇena, imaṁ aṭṭhuppattiṁ avekkhantoti attho.

Cetiyagabbheti cetiyaghare cetiyassa abbhantare. Yamakamahādvāranti yamakakavāṭayuttaṁ mahantaṁ dvāraṁ. Dvedhā katvāti pabbatassa abbhantare maṇḍapasaṅkhepena leṇaṁ nimminitvā dvedhā katvā tadā te tattha vasiṁsu.

Vasitakālañca kathento tesaṁ mātuyā yāva tatiyabhavato paṭṭhāya samudāgamaṁ dassetuṁ, “atīte kirā”ti-ādi vuttaṁ. Patthesīti tassā kira khettakuṭiyā vīhayo bhajjantiyā tattha mahākarañjapupphappamāṇā mahantā manoharā pañcasatamattā lājā jāyiṁsu. Sā tā gahetvā mahante paduminipatte ṭhapesi. Tasmiñca samaye eko paccekabuddho tassā anuggahatthaṁ avidūre khettapāḷiyā gacchati. Sā taṁ disvā (MṬ.116./CS:pg.2.304) pasannamānasā supupphitaṁ mahantaṁ ekaṁ padumaṁ gahetvā tattha lāje pakkhipitvā paccekabuddhaṁ upasaṅkamitvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā, “imassa, bhante, puññassa ānubhāvena ānubhāvasampanne pañcasataputte labheyyan”ti pañca puttasatāni patthesi. Tasmiṁyeva khaṇeti yadā sā yathāvuttaṁ patthanaṁ paṭṭhapesi; tasmiṁyeva khaṇe pañcasatā migaluddakā sambhatasambhārā paripakkapaccekabodhiñāṇā tasseva paccekabuddhassa madhuramaṁsaṁ datvā, “etissā puttā bhaveyyāmā”ti patthayiṁsu. Atītāsu anekajātīsu tassā puttabhāvena āgatattā tathā tesaṁ ahosīti vadanti. Pāduddhāreti pāduddhāre pāduddhāre. Pāduddhārasīsena cettha nikkhipanaṁ āha.

Gabbhamalaṁ nissāyāti bahi nikkhantaṁ gabbhamalaṁ nissayaṁ katvā saṁsedajabhāvena nibbattā Opapātikabhāvenāti keci. Khayavayaṁ paṭṭhapetvāti vipassanaṁ ārabhitvā. Vipassanāti aniccānupassanāpubbikā sappaccayanāmarūpadassanapubbikā ca, saṅkhāre sammasantassa aniccalakkhaṇe diṭṭhe, “yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ, yaṁ dukkhaṁ tadanattā”ti sesalakkhaṇāni suviññeyyāneva honti. Paccekabodhiñāṇaṁ nibbattayiṁsūti dve asaṅkhyeyyāni kappānaṁ satasahassañca paccekabodhipāramitāya parinipphannattā ñāṇassa paripākattā vuttanayena sayameva vipassanaṁ pavattetvā matthakaṁ pāpetvā paccekabodhiñāṇaṁ adhigacchiṁsu. Sabbepi te taṁyeva gāthaṁ abhāsiṁsūti āha-- “ayaṁ tesaṁ byākaraṇagāthā ahosī”ti.

Saroruhanti sarasi jātaṁ. Padumapalāsapattajanti khuddakamahantehi kamaladalehi sahajātaṁ. Khuddakamahantakamaladalasaṅkhātāni vā padumapalāsapattāni ettha santīti padumapalāsapattaṁ, padumagacchaṁ. Tattha jātanti padumapalāsapattajaṁ. Supupphitanti suṭṭhu pupphitaṁ sammā vikasitaṁ. Bhamaragaṇānuciṇṇanti bhamaragaṇehi anukulañceva anuparibbhamitañca. Aniccatāyupagatanti khaṇe khaṇe vaṇṇabhedādivasena aniccatāya upagataṁ. Viditvāti vipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya jānitvā. Eko careti tasmā aññopi mādiso hotukāmo evaṁ paṭipajjitvā eko care khaggavisāṇakappoti.

135. Satisārasīlasārādisamannāgamanena (MṬ.116./CS:pg.2.305) sattesu sārabhūtā. Sabbaso vaṭṭadukkhassa vigatattā niddukkhā. Samucchinnataṇhatāya nittaṇhā. Mānacchidoti thutivacanaṁ.

Etesaṁ ekanāmakāyevāti etesaṁ āgatānaṁ paccekabuddhānaṁ pāḷiyaṁ anāgatā aññe paccekabuddhā samānanāmakā eva. Vuttamevatthaṁ pākaṭīkaraṇatthaṁ “imesu hī”ti-ādi vuttaṁ. Visuṁ visuṁ avatvāti paccekaṁ sarūpato avatvā. Aññe cāti asādhāraṇattā āha. Sesaṁ suviññeyyameva.

Isigilisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.117.)7.Mahācattārīsakasuttavaṇṇanā

136. Dosehi ārakāti ariyaṁ. Tenāha “niddosan”ti. Sā pana niddosatā lokuttarabhāvena savisesāti āha “lokuttaran”ti. Sammā sundaro pasattho niyyāniko samādhi sammāsamādhīti āha-- “sammāsamādhinti maggasamādhin”ti. Upanisīdati ettha phalaṁ tappaṭibaddhavuttitāyāti upanisaṁ, kāraṇanti āha-- “sa-upanisanti sappaccayan”ti. Parikaroti parivāretīti parikkhāroti āha-- “saparikkhāranti saparivāran”ti.

Parivāritāti sahajātādipaccayabhāvena parivārantehi viya upagatā. Purecārikāti vuṭṭhānagāminibhāvanā sahajātādipaccayavasena paccayattā purassarā. Tenāha-- “vipassanāsammādiṭṭhi cā”ti. Idāni tāni kiccato dassetuṁ, “vipassanāsammādiṭṭhī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha parivīmaṁsaggahaṇaṁ tattha tattha cittuppāde vīmaṁsādhipateyyena pavattiyā sammādiṭṭhiyā pubbaṅgamabhāvadassanatthaṁ. Tenassa maggasamādhissa nānākhaṇikaṁ pubbaṅgamabhāvaṁ dasseti. Vīmaṁsanapariyosāneti tathāpavatta-anulomañāṇassa osāne. Bhūmiladdhaṁ vaṭṭaṁ samugghāṭayamānāti attano santāne dīgharattaṁ anusayitaṁ kilesavaṭṭaṁ samucchindanti. Vūpasamayamānāti tasseva vevacanaṁ. Vūpasamayamānāti vā tato eva avasiṭṭhampi vaṭṭaṁ appavattikaraṇavasena vūpasamenti. Tenevāha-- “maggasammādiṭṭhi …pe… uppajjatī”ti. Sāti sammādiṭṭhi. Duvidhāpīti (MṬ.117./CS:pg.2.306) yathāvuttā duvidhāpi. Idha adhippetā vipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya kiccassa dassitattā.

Lakkhaṇe paṭivijjhamāne lakkhaṇiko dhammo paṭividdho hotīti āha-- “micchādiṭṭhiṁ …pe… ārammaṇato pajānātī”ti. Vipassanāsammādiṭṭhiyampi eseva nayo. Kiccatoti bhāvanākiccato. Sammādiṭṭhiyaṁ tadadhigata-asammohatāya asammohato pajānāti. Kiccatoti paṭivedhakiccato. Taṁ pana sabbathā asammuyhanamevāti āha “asammohato”ti. Evaṁ pajānanāti micchādiṭṭhi micchādiṭṭhīti yāthāvato avabodho. Assāti taṁsamaṅgino puggalassa.

Dvāyanti -kāro dīghaṁ katvā vutto. Tenāha “dvayaṁ vadāmī”ti. Dve avayavā etassāti dvayaṁ. Tenāha “duvidhakoṭṭhāsaṁ vadāmī”ti. Puññassa eko bhāgo so eva puññabhāgiko ka-kārassa ya-kāraṁ katvā itthiliṅgavasena “puññabhāgiyā”ti vuttaṁ. Upadhisaṅkhātassāti khandhapabandhasaṅkhātassa.

Amatadvāranti ariyamaggaṁ. Paññapetīti niyyānādipakārato paññapeti. Tenāha “vibhajitvā dassetī”ti. Tattha sammohassa viddhaṁsanena asammohato dasseti. Tasmiṁ attheti amatadvārapaññāpane atthe. Bojjhaṅgappattāti bojjhaṅgabhāvappattā. Maggabhāvena niyyānabhāvena pavattiyā maggapaññāya aṭṭhannampi sādhāraṇattā samudāyassa ca avayavo aṅganti katvā sesadhamme aṅgikabhāvena dassento “ariyamaggassa aṅgan”ti āha. So bhikkhūti micchādiṭṭhiṁ “micchādiṭṭhī”ti sammādiṭṭhiṁ “sammādiṭṭhī”ti jānanto bhikkhu. Pajahanatthāyāti samucchedavasena pajahanāya. Paṭilābhatthāyāti maggasammādiṭṭhiyā adhigamāya. Kusalavāyāmoti vipassanāsampayuttova kosallasambhūto vāyāmo. Saratīti sato, taṁ panassa saraṇaṁ satisamaṅgitāyāti āha “satiyā samannāgato”ti. Kāmañcettha vipassanāsammādiṭṭhiṁ yathābhūtā sammāvāyāmasatiyo sahajātā ca purejātā ca hutvā parivārenti, “itiyime tayo dhammā sammādiṭṭhiṁ anuparidhāvanti anuparivattantī”ti pana vacanato, “ettha hī”ti-ādinā maggasammādiṭṭhiyā eva sesadhammānaṁ yathārahaṁ sahacaraṇabhāvena parivāraṇaṁ yojitaṁ. Sammāsaṅkappādīnanti ādi-saddena sammāvācākammantājīvānaṁ gahaṇaṁ itaresaṁ parivārabhāvena gahitattā (MṬ.117./CS:pg.2.307) Na hi sakkā te eva parivāre parivāravante ca katvā vattuṁ saṅkarato sammohajananato ca. Tayoti sammādiṭṭhivāyāmasatiyo sahajātaparivārāva honti maggakkhaṇikānaṁ tesaṁ adhippetattā vipassanākhaṇaviratīnaṁ asambhavato.

137. Takkanavasena lokasiddhenāti adhippāyo. “Evañcevañca bhavitabban”ti vividhaṁ takkanaṁ kūpe viya udakassa ārammaṇassa ākaḍḍhanaṁ vitakkanaṁ vitakko. Saṅkappanavasenāti taṁ taṁ ārammaṇaṁ gahetvā kappanavasena. Takkanaṁ kappananti ca ataṁsahajātānamevāti daṭṭhabbaṁ. Ekaggoti iminā samādhinā laddhupakārasseva vitakkassa appanāpariyāyo hotīti dasseti. Visesena vā appanā vitakkassa vasena cittaṁ ārammaṇaṁ abhiropeti, vitakke asati kathanti āha “vitakke panā”ti-ādi. Attanoyeva dhammatāya cittaṁ ārammaṇaṁ abhiruhatīti, etena ārammaṇadhammānaṁ gahaṇaṁ nāma sabhāvasiddhaṁ, na dhammantaramapekkhati, vitakko pana pavattamāno ārammaṇābhiniropanavaseneva pavattatīti dasseti. Evaṁ santepi sabhāvāvitakkacittuppādato savitakkacittuppādassa ārammaṇaggahaṇaviseso vitakkena jātoti katvā vitakko cittassa ārammaṇaggahaṇe visesapaccayoti pākaṭoyamattho. Apare pana bhaṇanti yathā koci rājavallabhaṁ, taṁsambandhīnaṁ mittaṁ vā nissāya rājagehaṁ ārohati anupavisati, evaṁ vitakkaṁ nissāya cittaṁ ārammaṇaṁ ārohati vitakkassa ārammaṇābhiniropanasabhāvattā, aññesaṁ dhammānañca avitakkasabhāvato. Tenāha Bhagavā-- “cetaso abhiniropanā”ti (dha.sa.7).

Yadi evaṁ kathaṁ avitakkacittaṁ ārammaṇaṁ ārohatīti? Vitakkabaleneva. Yathā hi so puriso paricayena tena vināpi nirāsaṅko rājagehaṁ pavisati, evaṁ paricayena vitakkena vināpi avitakkaṁ cittaṁ ārammaṇaṁ ārohati. Paricayenāti ca santāne pavattavitakkabhāvanāsaṅkhātena paricayena. Vitakkassa hi santāne abhiṇhaṁ pavattassa vasena cittassa ārammaṇābhiruhanaṁ ciraparicitaṁ; tena taṁ kadāci vitakkena vināpi tattha pavattateva; yathā ñāṇasahagataṁ cittaṁ sammasanavasena ciraparicitaṁ kadāci (MṬ.117./CS:pg.2.308) ñāṇarahitampi sammasanavasena pavattati; yathā vā kilesasahitaṁ hutvā pavattaṁ sabbaso kilesarahitampi paricayena kilesavāsanāvasena pavattati, evaṁ sampadamidaṁ daṭṭhabbaṁ.

Vācaṁ saṅkharotīti vācaṁ uppādeti, vacīghosuppattiyā visesapaccayo hotīti attho. Lokiyavitakko dvattiṁsacittasahagato vācaṁ saṅkharoti vacīviññattijananato. Vacīsaṅkhārotveva panassa nāmaṁ hoti ruḷhito, taṁsamatthatānirodhato vā sambhavato pana saṅkhāroti. “Lokuttarasammāsaṅkappaṁ parivārentī”ti vatvā tividhe sammāsaṅkappe kadāci katamaṁ parivārentīti? Codanaṁ sandhāyāha “etthā”ti-ādi. Nānācittesu labbhanti nānāsamannāhārahetukattā, pubbabhāgeyeva ca te uppajjantīti. Tīṇi nāmāni labhati tividhassapi paṭipakkhassa samucchindanena sātisayaṁ tiṇṇampi kiccakaraṇato. Esa nayo sammāvācādīsupi.

138. Viramati etāyāti veramaṇī virati vuccati. Sā musāvādato viramaṇassa kāraṇabhāvato cetanāpi verassa maṇanato vināsanato viratipīti āha-- “viratipi cetanāpi vaṭṭatī”ti. Ārakā ramatīti samucchinnehi dūrato samussāreti. Vinā tehi ramatīti accantameva tehi vinā bhavati. Tato tatoti diṭṭhe adiṭṭhavādādito musāvādā. Visesato anuppattidhammattā paṭinivattā hutvā.

140. Tividhena kuhanavatthunāti paccayapaṭisevana-sāmantajappana-iriyāpathapavattanasaṅkhātena pāpicchatā nibbattena tividhena kuhanavatthunā. Etāya kuhanāya karaṇabhūtāya paccayuppādanatthaṁ nimittaṁ sīlaṁ etesanti yojanā. Attavisayalābhahetu akkosanakhuṁsanavambhanādivasena pisanaṁ ghaṭṭanaṁ viheṭhanaṁ nippeso. Ito laddhaṁ aññassa, tato laddhaṁ parassa datvā evaṁ lābhena lābhaṁ nijigīṁsatīti lābhena lābhaṁ nijigīṁsanā. Pāḷiyaṁ āgato kuhanādivasena micchā-ājīvo. Ko pana soti āha “ājīvahetū”ti-ādi. Tāsaṁyevāti avadhāraṇaṁ, “ājīvo kuppamāno kāyavacīdvāresu eva kuppatī”ti katvā vuttaṁ.

141. Sammā (MṬ.117./CS:pg.2.309) pasatthā sobhanā niyyānikā diṭṭhi etassāti sammādiṭṭhi, puggalo. Tassa pana yasmā sammādiṭṭhi saccābhisamayassa nibbānasacchikiriyāya avassayo, tasmā vuttaṁ-- “maggasammādiṭṭhiyaṁ ṭhitassā”ti. Pahoti bhavati tāya saheva uppajjati pavattati. Paccavekkhaṇañāṇaṁ yāthāvato jānanaṭṭhena sammāñāṇanti idhādhippetaṁ, tañca kho maggasamādhimhi ṭhite eva hotīti imamatthaṁ dassetuṁ āha-- “maggasammāsamādhimhi …pe… sammāñāṇaṁ pahotī”ti-ādi. Iminā kiṁ dassetīti? Yathā maggasammādiṭṭhiyaṁ ṭhito puggalo, “sammādiṭṭhī”ti vutto, evaṁ maggaphalapaccavekkhaṇañāṇe ṭhito, “sammāñāṇo”ti vutto, tassa ca maggaphalasammāsamādhipavattiyā pahoti sammāñāṇassa sammāvimuttiyā pahotīti imamatthaṁ dasseti. Phalasamādhi tāva pavattatu, maggasamādhi pana kathanti? Tampi akuppabhāvatāya accantasamādhibhāvato kiccanipphattiyā pavattatevāti vattabbataṁ labhati. Ṭhapetvā aṭṭhaphalaṅgānīti phalabhūtāni sammādiṭṭhi-ādīni aṭṭhaṅgāni, “sammādiṭṭhissa sammāsaṅkappo pahotī”ti-ādinā visuṁ gahitattā ṭhapetvā. Sammāñāṇaṁ paccavekkhaṇaṁ katvāti paccavekkhaṇañāṇaṁ sammāñāṇaṁ katvā. Phalaṁ kātunti phaladhammasahacaritatāya vipākasabhāvatāya ca “phalan”ti laddhanāme phalasampayuttadhamme sammāvimuttiṁ kātuṁ vaṭṭatīti vuttaṁ. Tathā ca vuttaṁ Sallekhasuttavaṇṇanāyaṁ (ma.ni.aṭṭha.1.83) “phalasampayuttāni pana sammādiṭṭhi-ādīni aṭṭhaṅgāni ṭhapetvā sesadhammā sammāvimuttīti veditabbā”ti.

142. Nijjiṇṇāti nijjīritā, viddhastā vināsitāti attho. Phalaṁ kathitanti “sammādiṭṭhissa, bhikkhave, micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hotī”ti iminā vārena sāmaññaphalaṁ kathitanti vadanti, nijjīraṇaṁ paṭippassambhananti adhippāyo. Nijjīraṇaṁ pana samucchindananti katvā, majjhimabhāṇakā …pe… maggo kathitoti vadanti. Dassanaṭṭhenāti pariññābhisamayādivasena catunnaṁ saccānaṁ paccakkhato dassanaṭṭhena. Viditakaraṇaṭṭhenāti paccakkhena yathādiṭṭhānaṁ maggaphalānaṁ pākaṭakaraṇaṭṭhena. Tadadhimuttaṭṭhenāti tasmiṁ yathāsacchikate nibbāne adhimuccanabhāvena.

Kusalapakkhāti anavajjakoṭṭhāsā. Mahāvipākadānenāti mahato vipulassa lokuttarassa sukhavipākassa ceva kāyikādidukkhavipākassa ca dānena.

Yathā (MṬ.117./CS:pg.2.310) mahāvipākassa dānena mahācattārīsakaṁ, tathā bahutāyapi mahācattārīsakoti dassetuṁ, “imasmiñca pana Sutte pañca sammādiṭṭhiyo kathitā”ti-ādi vuttaṁ. Bahu-atthopi hi mahā-saddo hoti “mahājano”ti-ādīsu (ma.ni.2.65). Ettha ca “natthi dinnan”ti-ādinā vatthubhedena dasa micchādiṭṭhidhammā kathitā, vatthubhedeneva, “Atthi dinnan”ti-ādinā dasa sammādiṭṭhidhammāti vīsati hoti. Yathā “sammādiṭṭhissa, bhikkhave, sammāsaṅkappo pahotī”ti-ādinā maggavasena dasa sammattadhammā, tappaṭipakkhabhūtā “micchādiṭṭhissa micchāsaṅkappo pahotī”ti-ādinā atthato dasa micchattadhammāti vīsati, tathā phalavasena tesu evaṁ vīsati. Kathaṁ vārepi sammādiṭṭhi-ādayo dasāti vīsati? Evamete dve cattārīsakāni purimena saddhiṁ tayo cattārīsakā vibhāvitāti veditabbā.

143. Pasaṁsiyassa ujuvipaccanīkaṁ nindiyaṁ pasaṁsantopi atthato pasaṁsiyaṁ nindanto nāma hoti. Pasaṁsiyassa guṇaparidhaṁsanamukheneva hi nindiyassa pasaṁsāya pavattanatoti āha-- “micchādiṭṭhināmāyaṁ sobhanāti vadantopi sammādiṭṭhiṁ garahati nāmā”ti-ādi. Evamādīti ādisaddena “natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ saṁkilesāyā”ti (dī.ni.1.168 ma.ni.2.227) evamādiṁ saṅgaṇhāti; tasmā evaṁvādinoti evaṁ hetu paṭikkhepavādinoti attho. Okkantaniyāmāti ogāḷhamicchattaniyāmā. Evarūpaṁ laddhiṁ gahetvāti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ Cūḷapuṇṇamasuttavaṇṇanāyaṁ vuttanayameva tasmā tattha vuttanayeneva veditabbaṁ. Ediso hi “Buddhānampi atekiccho”ti-ādi vuttasadiso.

Attano nindābhayenāti “sammādiṭṭhiñca nāmete garahantī”ādinā upari parehi vattabbanindābhayena. Ghaṭṭanabhayenāti tathā paresaṁ āsādanābhayena. Sahadhammena parena attano upari kātabbaniggaho upārambho, garahato parittāso upārambhabhayaṁ, taṁ pana atthato upavādabhayaṁ hotīti āha “upavādabhayenā”ti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Mahācattārīsakasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.118.)8.Ānāpānassatisuttavaṇṇanā

144. Pubbenāti (MṬ.118./CS:pg.2.311) nissakke karaṇavacanaṁ. “Aparaṁ visesan”ti vuttattā visesavisayo ca pubbasaddoti āha-- “sīlaparipūraṇādito pubbavisesato”ti.

145. Āraddho yathānusiṭṭhaṁ paṭipattiyā ārādhito. Yadatthāya sāsane pabbajjā, visesāpatti ca, tadevettha appattanti adhippetaṁ, taṁ jhānavipassanānimittanti āha-- “appattassa arahattassā”ti. Komudīti kumudavatī. Tadā kira kumudāni supupphitāni honti. Tenāha-- “kumudānaṁ atthitāya komudī”ti. Kumudānaṁ samūho, kumudāni eva vā komudā, te ettha atthīti komudīti. Pavāraṇasaṅgahanti mahāpavāraṇaṁ akatvā āgamanīyasaṅgahaṇaṁ.

Āraddhavipassakassāti ārabhitavipassanassa, vipassanaṁ vaḍḍhetvā ussukkāpetvā vipassissa. Bhikkhū idha osarissanti vutthavassā pavāritapavāraṇā “Bhagavantaṁ vandissāma, kammaṭṭhānaṁ sodhessāma, yathāladdhaṁ visesañca pavedissāmā”ti ajjhāsayena. Ime bhikkhūti ime taruṇasamathavipassanā bhikkhū. Visesaṁ nibbattetuṁ na sakkhissanti senāsanasappāyādi-alābhena. Apalibuddhanti aññehi anupaddutaṁ. Senāsanaṁ gahetuṁ na labhanti antovassabhāvato. Ekassa dinnopi sabbesaṁ dinnoyeva hoti, tasmā sutasutaṭṭhāneyeva ekamāsaṁ vasitvā osariṁsu.

146. Alanti yuttaṁ, opāyikanti attho, “alameva nibbinditun”ti-ādīsu (dī.ni.2.272 saṁ.ni.2.124 128 134 143) viya. Puṭabaddhaṁ pariharitvā asitaṁ puṭosaṁ a-kārassa o-kāraṁ katvā. Tenāha “pātheyyan”ti.

147. Vipassanā kathitāti aniccasaññāmukheneva vipassanābhāvanā kathitā. Na hi kevalāya aniccānupassanāya vipassanākiccaṁ samijjhati. Bahū bhikkhū te ca vitthārarucikāti adhippāyo. Tenāha “tasmā”ti-ādi.

149. Sabbatthāti (MṬ.118./CS:pg.2.312) sabbavāresu. “Tasmā tiha, bhikkhave, vedanānupassī”ti-ādīsupi pītipaṭisaṁveditādivaseneva vedanānupassanāya vuttattā, “sukhavedanaṁ sandhāyetaṁ vuttan”ti āha. Satipaṭṭhānabhāvanāmanasikāratāya vuttaṁ-- “sādhukaṁ manasikāran”ti. Saññānāmena paññā vuttā tesaṁ payogattā. Manasikāranāmena vedanā vuttā, bhāvanāya paricitattā ārammaṇassa manasikāranti katvā. Vitakkavicāre ṭhapetvāti vuttaṁ vacīsaṅkhārattā tesaṁ.

Evaṁ santepīti yadipi manasikārapariyāpannatāya “manasikāro”ti vuttaṁ, evaṁ sante vedanānupassanābhāvo na yujjati, assāsapassāsā hissa ārammaṇaṁ. Vatthunti sukhādīnaṁ vedanānaṁ pavattiṭṭhānabhūtaṁ vatthuṁ ārammaṇaṁ katvā vedanāva vediyati, vedanāya ekantabhāvadassanena tassa vedanānupassanābhāvo yujjati evāti imamatthaṁ dasseti. Etassa anuyogassa.

Dvīhākārehīti ye sandhāya vuttaṁ, te dassento “ārammaṇato asammohato cā”ti āha. Sappītike dve jhāneti pītisahagatāni paṭhamadutiyajjhānāni paṭipāṭiyā samāpajjati. Samāpattikkhaṇeti samāpajjanakkhaṇe. Jhānapaṭilābhenāti jhānena samaṅgībhāvena. Ārammaṇato ārammaṇamukhena tadārammaṇajhānapariyāpannā pīti paṭisaṁviditā hoti ārammaṇassa paṭisaṁviditattā. Yathā nāma sappapariyesanaṁ carantena tassa āsaye paṭisaṁvidite sopi paṭisaṁviditova hoti mantāgadabalena tassa gahaṇassa sukarattā; evaṁ pītiyā āsayabhūte ārammaṇe paṭisaṁvidite sā pīti paṭisaṁviditā eva hoti salakkhaṇato sāmaññalakkhaṇato ca tassā gahaṇassa sukarattā. Vipassanākkhaṇeti vipassanāpaññāpubbaṅgamāya maggapaññāya visesato dassanakkhaṇe. Lakkhaṇapaṭivedhāti pītiyā salakkhaṇassa sāmaññalakkhaṇassa ca paṭivijjhanena. Yañhi pītiyā visesato sāmaññato ca lakkhaṇaṁ, tasmiṁ vidite sā yāthāvato viditā hoti. Tenāha-- “asammohato pīti paṭisaṁviditā hotī”ti.

Idāni tamatthaṁ pāḷiyā vibhāvetuṁ, “vuttampi cetan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha dīghaṁ assāsavasenāti dīghassa assāsassa ārammaṇabhūtassa vasena. Cittassa ekaggataṁ avikkhepaṁ pajānatoti jhānapariyāpannaṁ avikkhepoti laddhanāmaṁ (MṬ.118./CS:pg.2.313) cittassekaggataṁ taṁsampayuttāya paññāya pajānato. Yatheva hi ārammaṇamukhena pīti paṭisaṁviditā hoti, evaṁ taṁsampayuttadhammāpi ārammaṇamukhena paṭisaṁviditā eva honti. Sati upaṭṭhitā hotīti dīghaṁ assāsavasena jhānasampayuttā sati tasmiṁ ārammaṇe upaṭṭhite ārammaṇamukhena jhānepi upaṭṭhitā eva nāma hoti. Tāya satiyāti evaṁ upaṭṭhitāya tāya satiyā yathāvuttena tena ñāṇena suppaṭividitattā ārammaṇassa tassa vasena tadārammaṇā sā pīti paṭisaṁviditā hoti. Avasesapadānipīti “dīghaṁ passāsavasenā”ti-ādipadānipi.

Evaṁ paṭisambhidāmagge vuttamatthaṁ imasmiṁ Sutte yojetvā dassetuṁ, “itī”ti-ādi vuttaṁ. Imināpi yoginā manasikārena paṭilabhitabbato paṭilābhoti vuttaṁ-- “jhānasampayutte vedanāsaṅkhātamanasikārapaṭilābhenā”ti.

Assāsapassāsanimittanti assāsapassāse nissāya paṭiladdhapaṭibhāganimittaṁ ārammaṇaṁ kiñcāpi karoti; satiñca sampajaññañca upaṭṭhapetvā pavattanato ārammaṇamukhena tadārammaṇassa paṭisaṁviditattā citte cittānupassīyeva nāmesa hoti. Evaṁ cittānupassanāpi satisampajaññabaleneva hotīti āha “na hī”ti-ādi. Pajahati etena, sayaṁ vā pajahatīti pahānaṁ, ñāṇaṁ. Domanassavasena byāpādanīvaraṇaṁ dassitaṁ tadekaṭṭhabhāvato. Tassāti nīvaraṇapabbassa. Pahānakarañāṇanti pajahanañāṇaṁ. Vipassanāparamparanti paṭipāṭiyā vipassanamāha. Samathapaṭipannanti majjhimasamathanimittaṁ paṭipannacittaṁ ajjhupekkhati. Ekato upaṭṭhānanti paṭipakkhavigamena ekabhāvena upaṭṭhānaṁ. Sahajātānaṁ ajjhupekkhanā hotīti paggahaniggahasampahaṁsanesu byāpārassa anāpajjitattā ārammaṇānaṁ ajjhupekkhanā, “yadatthi yaṁ bhūtaṁ taṁ pajahati upekkhaṁ paṭilabhatī”ti, evaṁ vutta-ajjhupekkhanā pavattāti paṭipannā. Kevalaṁ nīvaraṇādidhammeti nīvaraṇādidhamme eva pahīne disvā, atha kho tesaṁ pajahanañāṇampi yāthāvato paññāya disvā ajjhupekkhitā hoti. Vuttañhetaṁ Bhagavatā “dhammāpi kho, bhikkhave, pahātabbā, pageva adhammā”ti (ma.ni.1.240).

150. Aniccādivasena (MṬ.118./CS:pg.2.314) pavicinatīti aniccādippakārehi vicinati passati. Nirāmisāti kilesāmisarahitā. Kāyikacetasikadarathapaṭippassaddhiyāti kāyacittānaṁ sādhubhāvūpagamanena vikkhambhitattā. Sahajātadhammānaṁ ekasabhāvena pavattiyā sahajāta-ajjhupekkhanāya ajjhupekkhitā hoti.

Tasmiṁ kāye pavattā kāyārammaṇā sati, pubbabhāgiyo satisambojjhaṅgo. Esa nayo sesesupi. Somanassasahagatacittuppādavasena cetaṁ okkamanaṁ oliyanaṁ kosajjaṁ, tato ativattanaṁ atidhāvanaṁ uddhaccaṁ, tadubhayavidhurā bojjhaṅgupekkhābhūtā anosakkana-anativattanasaṅkhātā majjhattākāratā. Idāni yatheva hīti-ādinā tameva majjhattākāraṁ upamāya vibhāveti. Tudanaṁ vā patodena. Ākaḍḍhanaṁ vā rasminā. Natthi na kātabbaṁ atthi. Ekacittakkhaṇikāti ekekasmiṁ citte vipassanāvasena saha uppajjanakā. Nānārasalakkhaṇāti nānākiccā ceva nānāsabhāvā ca.

152. Vuttatthāneva Sabbāsavasuttavaṇṇanāyaṁ (ma.ni.aṭṭha.27) ānāpānārammaṇā aparāparaṁ pavattasatiyo ārammaṇasīsena tadārammaṇā dhammā gahitā, tā panekasantāne lokiyacittasampayuttāti lokiyā, tā vaḍḍhamānā lokiyaṁ catubbidhampi satipaṭṭhānaṁ paripūrenti. Vijjāvimuttiphalanibbānanti vimuttīnaṁ phalabhūtaṁ tehiyeva veditabbaṁ kilesanibbānaṁ, amatamahānibbānameva vijjāvimuttīnaṁ adhigamena adhigantabbatāya tathā vuttaṁ. Paripūraṇañcassa ārammaṇaṁ katvā amatassānubhavanameva. Idha Sutte lokiyāpi bojjhaṅgā kathitā lokuttarāpīti ettakaṁ gahetvā, “iti lokiyassa āgataṭṭhāne lokiyaṁ kathitan”ti ca atthavaṇṇanāvasena Aṭṭhakathāyaṁ kathitaṁ. Theroti Mahādhammarakkhitatthero. Aññattha evaṁ hotīti aññasmiṁ lokiyalokuttaradhammānaṁ tattha tattha vomissakanayena Āgatasutte evaṁ lokiyaṁ āgataṁ, idha lokuttaraṁ āgatanti kathetabbaṁ hoti. Lokuttaraṁ upari āgatanti vijjāvimuttiṁ paripūrentīti evaṁ lokuttaraṁ upari desanāyaṁ āgataṁ; tasmā lokiyā eva bojjhaṅgā vijjāvimutti paripūrikā kathetabbā (MṬ.118./CS:pg.2.315) lokuttarānaṁ bojjhaṅgānaṁ vijjāgahaṇena gahitattā, tasmā therena vuttoyevettha attho gahetabbo. Sesaṁ vuttanayattā suviññeyyameva.

Ānāpānassatisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.119.)9.Kāyagatāsatisuttavaṇṇanā

153-4. Tappaṭisaraṇānaṁ kāmāvacarasattānaṁ paṭisaraṇaṭṭhena gehā kāmaguṇā, gehe sitā ārabbha pavattiyā allīnāti gehassitā. Sarantīti vegasā pavattanti. Vegena hi pavatti dhāvatīti vuccati. Saṅkappāti ye keci micchāsaṅkappā, byāpādavihiṁsāsaṅkappādayopi kāmaguṇasitā evāti. Gocarajjhattasmiṁyevāti pariggahite kammaṭṭhāne eva vattanti. Tañhi dhammavasena upaṭṭhitāya bhāvanāya gocarabhāvato “gocarajjhattan”ti vuttaṁ. Assāsapassāsakāye gatā pavattāti kāyagatā, taṁ kāyagatāsatiṁ. Satisīsena taṁsahagate bhāvanādhamme vadati assāsapassāsakāyādike taṁtaṁkoṭṭhāse samathavatthubhāvena pariggahetvā satiyā pariggahitattā; tathāpariggahite vā te ārabbha aniccādimanasikāravasena pavattā kāyārammaṇā satī satibhāvena vatvā ekajjhaṁ dassento “kāyapariggāhikan”ti-ādimāha.

Satipaṭṭhāneti Mahāsatipaṭṭhānasutte (dī.ni.2.378 ma.ni.1.111), cuddasavidhena kāyānupassanā kathitā, cuṇṇakajātāni aṭṭhikāni pariyosānaṁ katvā kāyānupassanā niddiṭṭhā, idha pana kesādīsu vaṇṇakasiṇavasena nibbattitānaṁ catunnaṁ jhānānaṁ vasena uparidesanāya vaḍḍhitattā aṭṭhārasavidhena kāyagatāsatibhāvanā.

156. Tassa bhikkhunoti yo kāyagatāsatibhāvanāya vasībhūto, tassa bhikkhuno. Sampayogavasena vijjaṁ bhajantīti sahajāta-aññamañña-nissaya-sampayutta-atthi-avigatapaccayavasena vijjaṁ bhajanti, tāya saha ekībhāvamiva gacchantīti attho. Vijjābhāge vijjākoṭṭhāse (MṬ.119./CS:pg.2.316) vattantīti vijjāsabhāgatāya tadekadese vijjākoṭṭhāse vattanti. Tāhi sampayuttadhammā phassādayo. Nanu cettha vijjānaṁ vijjābhāgiyatā na sambhavatīti? No na sambhavati. Yāya hi vijjāya vijjāsampayuttānaṁ vijjābhāgiyatā, sā taṁnimittāya vijjāya upacarīyatīti. Ekā vijjā vijjā, sesā vijjābhāgiyāti aṭṭhasu vijjāsu ekaṁ “vijjā”ti gahetvā itarā tassā bhāgatāya “vijjābhāgiyā”ti veditabbā. Saddhiṁ pavattanasabhāvāsu ayameva vijjāti vattabbāti niyamassa abhāvato vijjābhāgo viya vijjābhāgiyāpi pavattati evāti vattabbaṁ. Āpopharaṇanti paṭibhāganimittabhūtena āpokasiṇena sabbaso mahāsamuddapharaṇaṁ āpopharaṇaṁ nāma. Dibbacakkhuñāṇassa kiccaṁ pharaṇanti katvā, dibbacakkhu-atthaṁ vā ālokapharaṇaṁ dibbacakkhupharaṇanti daṭṭhabbaṁ. Ubhayasmimpi pakkhe samuddaṅgamānaṁ kunnadīnaṁ samuddantogadhattā tesaṁ cetasā phuṭatā veditabbā. Kunnadiggahaṇañcettha kañcimeva kālaṁ sanditvā tāsaṁ udakassa samuddapariyāpannabhāvūpagamanattā, na bahi mahānadiyo viya parittakālaṭṭhitikāti.

Otāranti kilesuppattiyā avasaraṁ, taṁ pana vivaraṁ chiddanti ca vuttaṁ. Ārammaṇanti kilesuppattiyā olambanaṁ. Yāva pariyosānāti mattikāpuñjassa yāva pariyosānā.

158. Abhiññāyāti iddhividhādi-abhiññāya. Sacchikātabbassāti paccakkhato kātabbassa adhiṭṭhānavikubbanādidhammassa. Abhiññāva kāraṇanti āha-- “sacchikiriyāpekkhāya, abhiññākāraṇassa pana siddhiyā pākaṭā”ti. Mariyādabaddhāti udakamātikāmukhe katā.

Yuttayānaṁ viya katāya icchiticchite kāle sukhena paccavekkhitabbattā. Patiṭṭhākatāyāti sampattīnaṁ patiṭṭhābhāvaṁ pāpitāya. Anuppavattitāyāti bhāvanābahulīkārehi anuppavattitāya. Paricayakatāyāti āsevanadaḷhatāya suciraṁ paricayāya. Susampaggahitāyāti sabbaso ukkaṁsaṁ pāpitāya. Susamāraddhāyāti ativiya sammadeva nibbattikatāya. Sesaṁ suviññeyyameva.

Kāyagatāsatisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.120.)10.Saṅkhārupapattisuttavaṇṇanā

160. Saṅkhārupapattinti (MṬ.120./CS:pg.2.317) vipākakkhandhasaññitānaṁ saṅkhārānaṁ uppattiṁ, nibbattinti attho. Yasmā avadhāraṇaṁ etasmiṁ pade icchitabbanti, “saṅkhārānaṁyeva upapattin”ti vatvā tena nivattitaṁ dassento, “na sattassā”ti āha. Tena satto jīvo uppajjatīti micchāvādaṁ paṭikkhipati. Evaṁ uppajjanakadhammavasena uppattiṁ dassetvā idāni uppattijanakadhammavasenapi taṁ dassetuṁ, “puññābhisaṅkhārena vā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha kāmesu puññābhisaṅkhārenapi upapatti hoti, sā pana imasmiṁ Sutte gahitāti. Puññābhisaṅkhārena vāti vā-saddo avuttatthāpekkhaṇavikappattho, avuttatthāpekkhāya pana na āgato “āneñjābhisaṅkhārenā”ti. Atha vā upapatti āgatā, evaṁ kiccaṁ āgataṁ, āneñjābhisaṅkhāro panettha sarūpena anāgatopi puññābhisaṅkhāraggahaṇeneva gahitoti daṭṭhabbaṁ. Keci pana “puññāneñjābhisaṅkhārenā”ti paṭhanti. Bhavūpagakkhandhānanti sugatibhavūpagānaṁ upādānakkhandhānaṁ.

161. Lokikā vaṭṭanti kammavaṭṭassa gahaṇato. Bhavūpapattihetubhūtā okappanīyasaddhā catupārisuddhisīlaṁ tādisaṁ Buddhavacanabāhusaccaṁ āmisapariccāgo kammassakatāñāṇaṁ kammaphaladiṭṭhi ca ime saddhādayo veditabbā. Ṭhapetīti paṇidahanavasena ṭhapeti. Paṇidahatīti hi ayamettha attho. Patiṭṭhāpetīti tattha suppatiṭṭhitaṁ katvā ṭhapeti. Sahapatthanāyāti, “Aho vatāhaṁ …pe… upapajjeyyan”ti evaṁ pavattapatthanāya saha. Saddhādayovāti yathāvuttā saddhādayo eva pañca dhammā upapattiyā saṅkharaṇaṭṭhena saṅkhārā, tasmā eva aññehi visiṭṭhabhavūpaharaṇaṭṭhena vihārā nāmāti. Tasmiṁ ṭhāneti tasmiṁ upapattiṭṭhāne.

Pañcadhammāva taṁsamaṅgīpuggalo upapattiṁ maggati gavesati etenāti maggo. Paṭipajjati etāyāti paṭipadā. Cetanā panettha suddhasaṅkhāratāya saddhādiggahaṇeneva gahitā, tasmā avadhāraṇaṁ kataṁ. Upapattipakappanavaseneva pavattiyā patthanāgahaṇeneva tassā gahaṇanti keci. Cittakarayuttagatinibbattanadhammavasena avadhāraṇassa katattā. Cetanā hi nāma kammaṁ, tassā upapattinibbattane vattabbameva natthi, tassā pana kiccakaraṇā saddhādayo patthanā cāti ime dhammā sahakārino bhavūpapattiyā niyāmakā hontīti tatrūpapattiyā pavattantīti tesaṁ maggādibhāvo vutto. Tenāha (MṬ.120./CS:pg.2.318) “yassa hī”ti-ādi. Tena saddhā patthanā cāti ubhaye dhammā sahitā hutvā kammaṁ visesentā gatiṁ niyamentīti dasseti, paṭisandhiggahaṇaṁ aniyataṁ kevalassa kammassa vasenāti adhippāyo. Kāmañcettha “kammaṁ katvā”ti vuttaṁ, kammāyūhanato pana pageva patthanaṁ ṭhapetumpi vaṭṭatiyeva. Kammaṁ katvāti cettha “tāpetvā bhuñjati, bhutvā sayatī”ti-ādīsu viya na kālaniyamo, kammaṁ katvā yadā kadāci patthanaṁ kātuṁ vaṭṭatīti ca idaṁ cārittadassanaṁ viya vuttaṁ. Yathā hi bhavapatthanā yāva maggena na samucchijjati, tāva anuppannābhinavakatūpacitassa kammassa paccayo hotiyeva. Puna tathā visesapaccayo, yathā niyametvā uppāditā. Tena vuttaṁ-- “yassa pañca dhammā atthi, na patthanā tassa gati anibaddhā”ti.

165. Sabbasovāti “idaṁ kāḷakaṁ sāmaṁ setaṁ haritaṁ maṇḍalaṁ aparimaṇḍalaṁ caturaṁsaṁ paripuṇṇaṁ khuddakaṁ mahantan”ti-ādinā sabbasova pākaṭaṁ hoti.

167. Sundaroti kāḷakādidosarahitatāya sobhano. Ākarasampanno sampanna-ākaruppattiyā. Dhovanādīhīti dhovanatāpanamajjanādīhi.

168. Lokadhātūnaṁ satasahassaṁ attano vase vattanato satasahasso. Tassa pana tattha obhāsakaraṇaṁ pākaṭanti āha “ālokapharaṇabrahmā”ti. Ayameva nayo heṭṭhā “sahasso brahmā”ti-ādīsupi. Nikkhena katanti nikkhaparimāṇena jambonadena kataṁ. Nikkhaṁ pana vīsatisuvaṇṇanti keci. Pañcavīsatisuvaṇṇanti apare. Suvaṇṇaṁ nāma catudharaṇanti vadanti. Ghaṭṭanamajjanakkhamaṁ na hoti parittabhāvato. Atirekenāti pañcasuvaṇṇa-atirekena nikkhappamāṇaṁ asampattena. Vaṇṇavantaṁ pana na hoti avipulatāya uḷāraṁ hutvā anupaṭṭhānato. Avaṇṇavantatāya eva pharusadhātukaṁ khāyati. Tāsūti tāsu bhūmīsu, yattha sākhā vaḍḍhitvā ṭhitā. Teti suvaṇṇaṅkurā. Pacitvāti tāpetvā. Sampahaṭṭhanti samujjalīkatanti āha-- “dhotaghaṭṭitapamajjitan”ti, tambamattikalepaṁ katvā dhotañceva pāsāṇādinā ghaṭṭitañca eḷakalomādinā pamajjitañcāti attho.

Etadevāti (MṬ.120./CS:pg.2.319) ālokaṁ vaḍḍhetvā ettha ālokapharaṇameva. Atha vā yaṁ dibbacakkhupharaṇaṁ, ālokapharaṇampi etadeva. Yattakañhi ṭhānaṁ yogī kasiṇālokena pharati; tattakaṁ ṭhānaṁ dibbacakkhuñāṇaṁ phusatīti dibbacakkhupharaṇe dassite ālokapharaṇaṁ dassitamevāti attho. Sabbatthāti sabbasmiṁ “pharitvā”ti āgataṭṭhāne. Avināsentenāti asambhinnena.

Kasiṇapharaṇaṁ viyāti kasiṇobhāsena pharaṇaṁ viya dissati upaṭṭhāti, maṇipabhāpharaṇassa viya brahmaloke dhātupharaṇassa dassitattāti adhippāyo. Sarīrapabhā pana nikkhapabhāsadisāti, “nikkhopamme sarīrapharaṇaṁ viya dissatī”ti vuttaṁ. Aṭṭhakathā nāma natthīti pāḷipadassa atthavaṇṇanāya nāma nicchitāya bhavitabbaṁ, avinicchitāya pana natthi viyāti akathanaṁ nāma Aṭṭhakathāya anāciṇṇanti tassa vādaṁ paṭikkhipitvā. Yathā hi vattabbaṁ, tathā avatvā “viyā”ti vacanaṁ kimatthiyanti adhippāyo. Buddhānaṁ byāmappabhā byāmappadese sabbakālaṁ adhiṭṭhāti viya tassa brahmuno sarīrapharaṇaṁ sarīrābhāya pattharaṇaṁ sabbakālikaṁ. Cattārimāni itarāni pharaṇāni avināsetvā aññamaññamabhinditvā kathetabbaṁ. Pharaṇapadasseva vevacanaṁ “adhimuccaneneva pharaṇan”ti. Pattharatīti yathāvuttaṁ pharaṇavasena pattharati. Jānātīti adhimuccanavasena jānāti.

169. Ādayoti ādi-saddena subhe saṅgaṇhāti. Ābhāti dutiyajjhānabhūmike deve ekajjhaṁ gahetvā sādhāraṇato vuttaṁ. Tato subhāti tatiyajjhānabhūmike. Tenāha -- “pāṭiyekkā devā natthī”ti-ādi. Sādhāraṇato katāyapi patthanāya jhānaṅgaṁ parittaṁ bhāvitañce, parittābhesu upapatti hoti, majjhimañce, appamāṇābhesu, paṇītañce, ābhassaresu upapatti hotīti daṭṭhabbaṁ. Subhāti etthāpi eseva nayo. Heṭṭhā vuttanayeneva suviññeyyoti āha-- “vehapphalādivārā pākaṭāyevā”ti.

Kāmāvacaresu nibbattatūti-ādinā saddhādīnaṁ ajjhānavipassanānaṁ kathaṁ tadadhiṭṭhānaṁ hotīti āsaṅkati. Itaro saddhādīnaṁ ajjhānasabhāvattepi jhānavipassanānaṁ adhiṭṭhānaṁ nissayapaccayādivasena sappaccayattā brahmalokūpapattiṁ nibbānañca āvahantīti dassento, “ime pañca dhammā”ti-ādimāha (MṬ.120./CS:pg.2.320) Tattha sīlanti sambhārasīlaṁ. Anāgāmī samucchinna-orambhāgiyasaṁyojano samāno sace sabbaso upapattiyo atikkamituṁ na sakkoti, ariyabhūmīsu eva nibbattati yathūpacitajhānakammunāti āha-- “anāgāmi …pe… nibbattatī”ti. Uparimagganti aggamaggaṁ bhāvetvā. Āsavakkhayanti sabbaso āsavānaṁ khayaṁ pahānaṁ pāpuṇāti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Saṅkhārupapattisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

Niṭṭhitā ca anupadavaggavaṇṇanā.

3.Suññatavaggo

(MṬ.121.)1.Cūḷasuññatasuttavaṇṇanā

176. Kālaparicchedaṁ (MṬ.121./CS:pg.2.321) katvāti samāpajjantehi nāma kālaparicchedo kātabbo. Thero pana Bhagavato vattakaraṇatthaṁ kālaparicchedaṁ karoti, “ettake kāle vītivatte idaṁ nāma Bhagavato kātabban”ti. So tatthakaṁyeva samāpattiṁ samāpajjitvā vuṭṭhāti, taṁ sandhāya vuttaṁ “kālaparicchedaṁ katvā”ti. Suññatāphalasamāpattiṁ appetvāti etena itare, “na sotāpannasakadāgāmī phalasamāpattiṁ samāpajjantī”ti vadanti, taṁ vādaṁ paṭisedheti. Suññatoti attasuññato ca niccasuññato ca saṅkhārā upaṭṭhahiṁsu. Sekkhānañhi suññatāpaṭivedho pādesiko subhasukhasaññānaṁ appahīnattā, tasmā so thero suññatākathaṁ sotukāmo jāto. Dhurena dhuraṁ paharantena viyāti rathadhurena rathadhuraṁ paharantena viya katvā ujukameva suññatā …pe… vatthuṁ na sakkāti yojanā. Ekaṁ padanti ekaṁ suññatāpadaṁ.

Pubbepāhanti-ādinā Bhagavā paṭhamabodhiyampi attano suññatāvihārabāhullaṁ pakāsetīti dassento “paṭhamabodhiyampī”ti āha. Ekoti-ādi therassa suññatākathāya bhājanabhāvadassanatthaṁ. Sotunti aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā sotumpi. Uggahetumpiti yathābhūtaṁ dhammaṁ dhāraṇaparipucchāparicayavasena hadayena uggahitaṁ suvaṇṇabhājane pakkhittasīhavasā viya avinaṭṭhe kātumpi. Kathetumpīti vitthārena paresaṁ dassetumpi sakkā. Tatthāti migāramātupāsāde. Kaṭṭharūpapotthakarūpacittarūpavasena katāti thambhādīsu uttiritvā katānaṁ kaṭṭharūpānaṁ, niyyūhādīsu paṭimāvasena racitānaṁ potthakarūpānaṁ, sittipasse cittakammavasena viracitānaṁ cittarūpānañca katā niṭṭhapitā. Vessavaṇamandhātādīnanti paṭimārūpena katānaṁ vessavaṇamandhātusakkādīnaṁ. Cittakammavasenāti ārāmādicittakammavasena. Saṇṭhitampīti avayavabhāvena saṇṭhitaṁ hutvā ṭhitampi. Jiṇṇapaṭisaṅkharaṇatthanti jiṇṇānaṁ niyyūhakūṭāgārapāsādāvayavānaṁ abhisaṅkharaṇatthāya tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne rahassasaññāṇena ṭhapitaṁ. “Paribhuñjissāmī”ti tasmiṁ (MṬ.121./CS:pg.2.322) tasmiṁ kicce viniyuñjanavasena paribhuñjitabbassa. Etaṁ vuttanti, “ayaṁ migāramātupāsādo suñño”ti-ādikaṁ vuttaṁ.

Niccanti sabbakālaṁ rattiñca divā ca. Ekabhāvaṁ ekaṁ asuññatanti paccatte upayogavacanaṁ, ekattaṁ eko asuññatoti attho. Gāmoti pavattanavasenāti gehasannivesavīthicaccarasiṅghāṭakādike upādāya gāmoti lokuppattivasena. Kilesavasenāti tattha anunayapaṭighavasena. Eseva nayoti iminā “pavattavasena vā kilesavasena vā uppannaṁ manussasaññan”ti imamatthaṁ atidisati. Ettha ca yathā gāmaggahaṇena gharādisaññā saṅgahitā, evaṁ manussaggahaṇena itthipurisādisaññā saṅgahitā. Yasmā rukkhādike paṭicca araññasaññā tattha pabbatavanasaṇḍādayo antogadhā, tasmā tattha vijjamānampi taṁ vibhāgaṁ aggahetvā ekaṁ araññaṁyeva paṭicca araññasaññaṁ manasi karoti. Otaratīti anuppavisati. Adhimuccatīti nicchinoti. Pavattadarathāti tathārūpāya passaddhiyā abhāvato oḷārikadhammappavattisiddhā darathā. Kilesadarathāti anunayapaṭighasambhavā kilesadarathā. Dutiyapadeti “ye assu darathā manussasaññaṁ paṭiccā”ti imasmiṁ pade. Manasikārasantatāya,-- “nāyaṁ pubbe viya oḷārikā, dhammappavattī”ti saṅkhāradassanadarathānaṁ sukhumatā sallahukatā ca caritatthāti āha “pavattadarathamattā atthī”ti.

Yaṁ kilesadarathajātaṁ, taṁ imissā darathasaññāya na hotīti yojanā. Pavattadarathamattaṁ avasiṭṭhaṁ hoti, vijjamānameva atthi idanti pajānātīti yojanā. Suññatā nibbattīti suññatanti pavatti. Suññatā sahacaritañhi suññaṁ, idha suññatāti vuttā.

177. Assāti Bhagavato evaṁ idāni vuccamānākārena cittappavatti ahosi. Accantasuññatanti “paramānuttaran”ti vuttaṁ arahattaṁ desessāmīti. Araññasaññāya visesānadhigamanatoti, “araññaṁ araññan”ti manasikārena jhānādivisesassa adhigamābhāvato, “pathavī”ti manasikārena visesādhigamanato. Idāni tamevatthaṁ upamāya vibhāvetuṁ “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Evaṁ santeti evaṁ vapite sāli-ādayo sampajjanti. Dhuvasevananti niyatasevanaṁ pārihāriyakammaṭṭhānaṁ. Paṭiccāti ettha “sambhūtan”ti vacanaseso icchitoti āha “paṭicca sambhūtan”ti. Pathaviṁ paṭicca sambhūtā hi saññāti.

Pathavīkasiṇe (MṬ.121./CS:pg.2.323) so pathavīsaññī hoti, na pakatipathaviyaṁ. Tassāti pathavīkasiṇassa. Tehīti gaṇḍādīhi. Suṭṭhu vihatanti yathā valīnaṁ lesopi na hoti, evaṁ sammadeva ākoṭitaṁ. Nadītaḷākādīnaṁ tīrappadeso udakassa ākaraṭṭhena kūlaṁ, unnatabhāvato uggataṁ kūlaṁ viyāti ukkūlaṁ, bhūmiyā uccaṭṭhānaṁ. Vigataṁ kūlanti vikkūlaṁ, nīcaṭṭhānaṁ. Tenāha “uccanīcan”ti. Ekaṁ saññanti ekaṁ pathavītisaññaṁyeva.

182. Satipi saṅkhāranimittavirahe yādisānaṁ nimittānaṁ abhāvena “animittan”ti vuccati, tāni dassetuṁ, “niccanimittādivirahito”ti vuttaṁ. Catumahābhūtikaṁ catumahābhūtanissitaṁ. Saḷāyatanapaṭisaṁyuttaṁ cakkhāyatanādisaḷāyatanasahitaṁ.

183. Vipassanāya paṭivipassananti dhammānañca puna vipassanaṁ. Idhāti attano paccakkhabhūtayathādhigatamaggaphalaṁ vadatīti āha-- “ariyamagge ceva ariyaphale cā”ti. Upādisesadarathadassanatthanti sabbaso kilesupadhiyā pahīnāya khandhopadhi avisiṭṭhā, tappaccayā darathā upādisesadarathā, taṁ dassanatthaṁ. Yasmā visayato gāmasaññā oḷārikā, manussasaññā sukhumā, tasmā manussasaññāya gāmasaññaṁ nivattetvā. Yasmā pana manussasaññāpi sabhāgavatthupariggahato oḷārikā, sabhāgavatthuto araññasaññā sukhumā, tasmā araññasaññāya manussasaññaṁ nivattetvā. Pathavīsaññādinivattane kāraṇaṁ heṭṭhā suttantaresu ca vuttameva. Anupubbenāti maggappaṭipāṭiyā. Niccasārādīnaṁ sabbaso avatthutāya accantameva suññattā accantasuññatā.

184. Suññataphalasamāpattinti suññatavimokkhassa phalabhūtattā, suññatānupassanāya vasena samāpajjitabbattā ca suññataphalasamāpattinti laddhanāmaṁ arahattaphalasamāpattiṁ. Yasmā atīte paccekasambuddhā ahesuṁ, anāgate bhavissanti, idāni pana Buddhasāsanassa dharamānattā paccekabuddhā na vattanti, tasmā paccekabuddhaggahaṇaṁ akatvā, “etarahipi Buddhabuddhasāvakasaṅkhātā”icceva vuttaṁ. Na hi Buddhasāsane dharante paccekabuddhā bhavanti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Cūḷasuññatasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.122.)2.Mahāsuññatasuttavaṇṇanā

185. Chavivaṇṇena (MṬ.122./CS:pg.2.324) so kāḷo, na nāmena. Palālasanthāroti ādīnīti ādi-saddena kocchacimilikākaṭasārādīnaṁ gahaṇaṁ. Gaṇabhikkhūnanti gaṇabandhanavasena bhikkhūnaṁ.

Yadi saṁsayo nāma natthi, “sambahulā nu kho”ti idaṁ kathanti āha “vitakkapubbabhāgā”ti-ādi. Tattha vitakko pubbabhāgo etissāti vitakkapubbabhāgā, pucchā. Sā “sambahulā no ettha bhikkhūviharantī”ti vacanaṁ, vitakko pana “sambahulā nu kho idha bhikkhū viharantī”ti iminā ākārena tadā Bhagavato uppanno cittasaṅkappo, tassa parivitakkassa tabbhāvajotanoyaṁ nu-kāro vuttoti dassento āha-- “vitakkapubbabhāge cāyaṁ nu-kāro nipātamatto”ti. Kiñcāpi gacchanto disvā, “sambahulā no ettha bhikkhū viharantī”ti pucchāvasena Bhagavatā vutto, atha kho “na kho, ānanda, bhikkhu sobhati saṅgaṇikārāmo”ti-ādi (ma.ni.3.185) uparidesanāvasena matthakaṁ gacchante avinicchito nāma na hoti, atha kho visuṁ vinicchito eva hoti, disvā nicchinitvāva kathāsamuṭṭhāpanatthaṁ tathā pucchati. Tathā hi vuttaṁ-- “jānantāpi Tathāgatā pucchantī”ti (pārā.16). Tenāha “ito kirā”ti-ādi.

Yathā nadī-otiṇṇaṁ udakaṁ yathāninnaṁ pakkhandati, evaṁ sattā dhātuso saṁsandanti, tasmā “gaṇavāso nadī-otiṇṇa-udakasadiso”ti vuttaṁ. Idāni tamatthaṁ vitthārato dassetuṁ-- “nirayatiracchānayonī”ti-ādi vuttaṁ. Kuruvindādinhānīyacuṇṇāni saṇhasukhumabhāvato nāḷiyaṁ pakkhittāni nirantarāneva tiṭṭhantīti āha-- “cuṇṇabharitā nāḷi viyā”ti. Sattapaṇṇāsa kulasatasahassānīti sattasatasahassādhikāni paññāsa kulānaṁyeva satasahassāni, manussānaṁ pana vasena satta koṭiyo tadā tattha vasiṁsu.

Tato cintesi, kathaṁ? Kāmañcāyaṁ lokapakati, mayhaṁ pana sāsane ayuttova soti āha-- “mayā”ti-ādi. Dhammanti sabhāvasiddhaṁ. Saṁvegoti sahottappañāṇaṁ vuccati. Na kho panetaṁ sakkā gilānupaṭṭhāna-ovādānusāsani-ādivasena samāgamassa icchitabbattā. Gaṇabhedananti gaṇasaṅgaṇikāya vivecanaṁ.

186. Kataparibhaṇḍanti (MṬ.122./CS:pg.2.325) pubbe katasaṁvidhānassa cīvarassa vuttākārena paṭisaṅkharaṇaṁ. Noti amhākaṁ. Anattamanoti anārādhitacitto.

Sakagaṇena sahabhāvato saṅgaṇikāti āha “sakaparisasamodhānan”ti. Gaṇoti pana idha janasamūhoti vuttaṁ “nānājanasamodhānan”ti. Sobhati yathānusiṭṭhaṁ paṭipajjamānato. Kāmato nikkhamatīti nikkhamo, evaṁ nikkhamavasena uppannaṁ sukhaṁ. Gaṇasaṅgaṇikākilesasaṅgaṇikāhi pavivitti paviveko. Pavivekavasena uppannaṁ sukhaṁ. Rāgādīnaṁ upasamāvahaṁ sukhaṁ upasamasukhaṁ. Maggasambodhāvahaṁ sukhaṁ sambodhisukhaṁ. Nikāmetabbassa, nikāmaṁ vā lābhī nikāmalābhī. Nidukkhaṁ sukheneva labhatīti adukkhalābhī. Kasiraṁ vuccati appakanti āha-- “akasiralābhīti vipulalābhī”ti.

Sāmāyikanti samaye kilesavimuccanaṁ accantamevāti sāmāyikaṁ ma-kāre a-kārassa dīghaṁ katvā. Tenāha-- “appitappitasamaye kilesehi vimuttan”ti. Kantanti aṅgasantatāya ārammaṇasantatāya ca kamanīyaṁ manorammaṁ. Asāmāyikaṁ accantavimuttaṁ.

Ettāvatāti-ādinā saṅgaṇikārāmassa visesādhigamassa antarāyikabhāvaṁ anvayato byatirekato ca saha nidassanena dasseti. Tattha sā duvidhā antarāyikatā vodānadhammānaṁ anuppattihetukā, saṁkilesadhammānaṁ uppattihetukā ca.

Te paṭhamaṁ “saṅgaṇikārāmo”ti-ādinā vibhāvetvā itaraṁ vibhāvetuṁ, “idāni dosuppattiṁ dassento”ti-ādi vuttaṁ. “Aṭṭhiñca paṭicca nhāruñca paṭicca cammañca paṭicca maṁsañca paṭicca ākāso parivārito rūpantveva saṅkhaṁ gacchatī”ti-ādīsu (ma.ni.1.306) viya idha rūpasaddo karajakāyapariyāyoti “rūpanti sarīran”ti āha. “Nāhaṁ, ānanda …pe… domanassupāyāsā”ti kasmā vuttaṁ? Nanu kāye ca jīvite ca anapekkhacittānaṁ āraddhavipassakānampi asappāyavajjanasappāyasevanavasena kāyassa pariharaṇaṁ hotīti? Saccaṁ, taṁ pana yo kallasarīraṁ nissāya dhammasādhanāya anuyuñjitukāmo hoti, tasseva dhammasādhanatāvasena. Dhammasādhanabhāvañhi apekkhitvā asappāyaṁ vajjetvā sappāyavasena posetvā suṭṭhutaraṁ hutvā (MṬ.122./CS:pg.2.326) anuyuñjanato kāyassa pariharaṇaṁ, na so kāye abhirato nāma hoti paccavekkhaṇāyattattā apekkhāya vinoditabbo tādisoti. Upāligahapatinoti etthāpi “dasabalasāvakattupagamanasaṅkhātenā”ti ānetvā yojetabbaṁ.

187. Mahākaruṇāvasena parivutāya parisāya majjhe nisinnopi ekantavivekajjhāsayattā ekakova. Etena satthuno pavivittassa pavivekattena vivittataṁ dasseti. Rūpārūpapaṭibhāganimittehi nivattanatthaṁ “rūpādīnaṁ saṅkhatanimittānan”ti vuttaṁ. Ativiya santatarapaṇītatamabhāvena visesato sinoti bandhatīti visayo, so eva sasantatipariyāpannatāya ajjhattaṁ. Kiṁ pana tanti āha-- “suññatanti suññataphalasamāpattin”ti. Upadhivivekatāya asaṅkhatā dhātu idha vivekoti adhippetoti āha-- “vivekaninnenā”ti-ādi. Bhaṅgamattampi asesetvā āsavaṭṭhāniyānañca dhammānaṁ tattha vigatattā tesaṁ vasena vigatantena, evaṁbhūtaṁ tesaṁ byantibhāvaṁ pattanti pāḷiyaṁ “byantibhūtenā”ti vuttaṁ. Uyyojanaṁ vissajjanaṁ, taṁ etassa atthi, uyyojeti vissajjetīti vā uyyojanikaṁ. Yasmā na sabbakathā uyyojanavaseneva pavattati, tasmā vuttaṁ “uyyojanikapaṭisaṁyuttan”ti.

Telapākaṁ gaṇhanto viyāti yathā telapāko nāma paricchinnakālo na atikkamitabbo, evaṁ attano samāpattikālaṁ anatikkamitvā. Yathā hi kusalo vejjo telaṁ pacanto taṁ taṁ telakiccaṁ cintetvā yadi vā patthinnapāko, yadi vā majjhimapāko, yadi vā kharapāko icchitabbo, tassa kālaṁ upadhāretvā pacati, evaṁ Bhagavā dhammaṁ desento veneyyānaṁ ñāṇaparipākaṁ upadhāretvā taṁ taṁ kālaṁ anatikkamitvā dhammaṁ desetvā parisaṁ uyyojento ca vivekaninneneva cittena uyyojeti. Dve pañcaviññāṇānipi tadabhinīhatamanoviññāṇavasena nibbānaninnāneva. Buddhānañhi saṅkhārānaṁ suṭṭhu pariññātatāya paṇītānampi rūpādīnaṁ āpāthagamane pageva itaresaṁ paṭikūlatāva supākaṭā hutvā upaṭṭhāti, tasmā ghammābhitattassa viya sītajalaṭṭhānaninnatā nibbānaninnameva cittaṁ hoti, tassa ativiya santapaṇītabhāvato.

188. Ajjhattamevāti (MṬ.122./CS:pg.2.327) idha jhānārammaṇaṁ adhippetanti āha “gocarajjhattamevā”ti. Idha niyakajjhattaṁ suññataṁ. Apaguṇapādakajjhānañhi ettha “niyakajjhattan”ti adhippetaṁ vipassanāvisesassa adhippetattā, niyakajjhattaṁ nijjīvanissattataṁ, anattatanti attho. Asampajjanabhāvajānanenāti idāni me kammaṭṭhānaṁ vīthipaṭipannaṁ na hoti, uppathameva pavattatīti jānanena.

Kasmā panettha Bhagavatā vipassanāya eva pādake jhāne avatvā pādakajjhānaṁ gahitanti āha-- “appaguṇapādakajjhānato”ti-ādi. Na pakkhandati sammā na samāhitattā. So pana “ajjhattadhammā mayhaṁ nijjaṭā nigumbā hutvā na upaṭṭhahanti, handāhaṁ bahiddhādhamme manasi kareyyaṁ ekaccesu saṅkhāresu upaṭṭhitesu itarepi upaṭṭhaheyyumevā”ti parassa …pe… manasi karoti. Pādakajjhānavasena viya sammasitajjhānavasenapi ubhatobhāgavimutto hotiyevāti āha-- “arūpasamāpattiyaṁ nu kho kathanti āneñjaṁ manasi karotī”ti. Na me cittaṁ pakkhandatīti mayhaṁ vipassanācittaṁ vīthipaṭipannaṁ hutvā na vahatīti. Pādakajjhānamevāti vipassanāya pādakabhūtameva jhānaṁ. Punappunaṁ manasi kātabbanti punappunaṁ samāpajjitabbaṁ vipassanāya tikkhavisadatāpādanāya. Avahante nipuṇābhāvena chedanakiriyāya appavattante. Samāpajjitvā vipassanāya tikkhakammakaraṇaṁ samathavipassanāvihārenāti āha-- “kammaṭṭhāne manasikāro vahatī”ti.

189. Sampajjati meti vīthipaṭipattiyā pubbenāparaṁ visesābhāvato sampajjati me kammaṭṭhānanti jānanena. Iriyāpathaṁ ahāpetvāti yathā parissamo nāgacchati, evaṁ attano balānurūpaṁ tassa kālaṁ netvā pamāṇameva pavattanena iriyāpathaṁ ahopetvā. Sabbavāresūti ṭhānanisajjāsayanavāresu. Kathāvāresu pana visesaṁ tattha tattha vadanti. Idaṁ vuttanti idaṁ, “iminā vihārenā”ti-ādivacanaṁ vuttaṁ.

190. Kāmavitakkādayo oḷārikakāmarāgabyāpādasabhāgāti āha-- “vitakkapahānena dve magge kathetvā”ti. Kāmaguṇesūti niddhāraṇe bhummaṁ. Kismiñcideva kilesuppattikāraṇeti tassa puggalassa kilesuppattikāraṇaṁ (MṬ.122./CS:pg.2.328) sandhāya vuttaṁ, aññathā sabbepi pañca kāmaguṇā kilesuppattikāraṇameva. Samudācaratīti samudācāroti āha “samudācaraṇato”ti. So pana yasmā cittassa, na sattassa, tasmā vuttaṁ pāḷiyaṁ “cetaso”ti. Ma-kāro padasandhikaro e-kārassa ca akāro katoti āha “evaṁ sante etanti.

191. Anusayoti mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayoti tividhopi anusayo pahīyati arahattamaggena. Vuttanayenevāti, “tato maggānantaraṁ phalaṁ, phalato vuṭṭhāya paccavekkhamāno pahīnabhāvaṁ jānāti, tassa jānanena sampajāno hotī”ti vuttanayena.

Kusalato āyātīti āyato, so etesanti kusalāyatikā. Tenāha “kusalato āgatā”ti. Taṁ pana nesaṁ kusalāyatikattaṁ upanissayavasena hoti sahajātavasenapīti tadubhayaṁ dassetuṁ, “seyyathidan”ti-ādi vuttaṁ.

Yasmā pana yathāvuttadhammesu keci lokiyā, keci lokuttarā; atha kasmā visesena “lokuttarā”ti vuttanti āha-- “loke uttarā visiṭṭhā”ti. Tena lokiyadhammesu uttamabhāvena jhānādayo lokuttarā vuttā, na lokassa uttaraṇatoti dasseti. Yaṁ kiñci mahaggatacittaṁ mārassa avisayo akāmāvacarattā, pageva taṁ vipassanāya pādakabhūtaṁ suvikkhālitamalanti āha-- “jānituṁ na sakkotī”ti. Eko ānisaṁso atthi bhāvanānuyogassa sappāyadhammakathāpaṭilābho.

192. Etadatthanti kevalassa sutassa atthāya. Sappāyāsappāyavasenāti kasmā vuttaṁ? Nanu sappāyavasena dasakathāvatthūni āgatānīti? Saccametaṁ, asappāyakathāvajjanapubbikāya sappāya kathāya vasena āgatattā “sappāyāsappāyavasena āgatānī”ti vuttaṁ. Sutapariyattivasenāti sarūpena tattha anāgatānipi dasakathāvatthūni suttageyyādi-antogadhattā, “sutapariyattivasena āgatānī”ti vuttaṁ. Paripūraṇavasena sarūpato āgatattā imasmiṁ ṭhāne ṭhatvā kathetabbāni. Atthoti sāmaññattho.

193. Anu-āvattantīti (MṬ.122./CS:pg.2.329) anu-anu abhimukhā hutvā vattanti, payirupāsanādivasena anukūlayanti. Mucchanataṇhanti paccayesu mucchanākāraṁ. Taṇhāya patthanā nāma tenākārena pavattīti āha-- “pattheti pavattetī”ti. Kilesūpaddavenāti kilesasaṅkhātena upaddavena. Kilesā hi sattānaṁ mahānatthakaraṇato “upaddavo”ti vuccanti. Attano abbhantare uppannena kilesūpaddavena antevāsino, upaddavo antevāsūpaddavo, brahmacariyassa upaddavo brahmacārupaddavoti imamatthaṁ “sesupaddavesupi eseva nayo”ti iminā atidisati. Guṇamaraṇaṁ kathitaṁ, na jīvitamaraṇaṁ.

Appalābhāti appamattakalābhī visesānaṁ. Evaṁ vuttoti yathāvuttabrahmacārupaddavo dukkhavipākataro ceva kaṭukavipākataro cāti evaṁ vutto. Ācariyantevāsikūpaddavo hi bāhirakasamayavasena vutto, brahmacārupaddavo pana sāsanavasena. Durakkhāte hi dhammavinaye duppaṭipatti na mahāsāvajjā micchābhinivesassa sithilavāyāmabhāvato; svākhyāte pana dhammavinaye duppaṭipatti mahāsāvajjā mahato atthassa bāhirabhāvakaraṇato. Tenāha “sāsane panā”ti-ādi.

196. Tasmāti idaṁ pubbaparāpekkhaṁ purimassa ca atthassa kāraṇabhāvena paccāmasananti āha “yasmā”ti-ādi. Mittaṁ etassa atthīti mittavā, tassa bhāvo mittavatā, tāya. Mittavasena paṭipajjananti āha “mittapaṭipattiyā”ti. Sapattavatāyāti etthāpi eseva nayo.

Dukkaṭadubbhāsitamattampīti iminā pageva itaraṁ vītikkamantoti dasseti. Sāvakesu hitaparakkamanaṁ ovādānusāsanīhi paṭipajjananti āha-- “tathā na paṭipajjissāmī”ti. Āmakamattanti kulālabhājanaṁ vuccati. Nāhaṁ tumhesu tathā paṭipajjissāmīti kumbhakāro viya āmakabhājanesu ahaṁ tumhesu kevalaṁ jānāpento na paṭipajjissāmi. Niggaṇhitvāti nīharitvā. Lokiyaguṇāpi idha sārotveva adhippetā lokuttaraguṇānaṁ adhiṭṭhānabhāvato. Sesaṁ suviññeyyameva.

Mahāsuññatasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.123.)3.Acchariyabbhutasuttavaṇṇanā

197. Vibhattipatirūpakā (MṬ.123./CS:pg.2.330) ca nipātā hontīti yathārahaṁ taṁtaṁvibhatti-atthadīpakā, idha paccattavacano yatrasaddo, hisaddo hetu-attho, nāmasaddo acchariyattho, padattayassa pana acchariyatthaniddiṭṭhatāya “acchariyatthe nipāto”ti vuttaṁ. Ekaṁsato panetaṁ padattayaṁ. Tathā hi vakkhati, “yatrāti nipātavasena anāgatavacanan”ti. Papañcasaddo heṭṭhā vutto. Chinnavaṭumeti iminā sabbakilesavaṭṭassa akusalakammavaṭṭassa ca chinnattā vipākavaṭṭassa ca upari vakkhamānattā āha-- “vaṭumanti kusalākusalakammavaṭṭaṁ vuccatī”ti. Nipātavasena yatrasaddayogena. Anāgatavacananti idaṁ anāgatavacanasadisattā vuttaṁ. Anāgatatthavācī hi anāgatavacanaṁ, attho cettha atītoti. Anussarīti idaṁ anussaritabhāvaṁ sandhāya vuttaṁ-- “na anussarissatī”ti saddapayogassa atītavisayattā. Yadā pana tehi bhikkhūhi yā kathā pavattitā, tato pacchāpi Bhagavato tesaṁ Buddhānaṁ anussaraṇaṁ hotiyeva.

Khattiyajaccāti-ādikālato paṭṭhāya asambhinnāya khattiyajātiyā uditoditāya. Brahmajaccāti brāhmaṇajaccā. Evaṁgottepi eseva nayo. Lokiyalokuttarasīlenāti pāramitāsambhūtena Buddhāveṇikattā anaññasādhāraṇena lokiyena lokuttarena ca sīlena. Evaṁsīlāti anavasesasīlānaṁ visuṁ paccavekkhaṇakaraṇena evaṁsīlāti anussarissati. Esa nayo sesesu. Yathā vijjābhāgiyā vijjāsampayuttadhammā, evaṁ samādhipakkhā samādhisampayuttadhammāpi sativīriyādayoti āha-- “heṭṭhā samādhipakkhānaṁ dhammānaṁ gahitattā vihāro gahitovā”ti. Tasmā samādhipakkhadhammavinimutto eva idha vihāro adhippetoti vuttaṁ “idaṁ hī”ti-ādi.

Yathā vā aṭṭhasamāpattivipassanāmaggaphalasaṅgahitā lokiyalokuttarā samādhipaññā “evaṁdhammā evaṁpaññā”ti padehi heṭṭhā gahitāpi yathāsakaṁ paṭipakkhato muccanassa pavattivisesaṁ upādāya “evaṁvimuttā”ti ettha puna gahitā, tathā “evaṁdhammā”ti ettha gahitāpi samādhipakkhadhammā dibbabrahma-āneñja-ariyavihārasaṅkhātaṁ attano pavattivisesaṁ upādāya, “evaṁvihārī”ti ettha puna gahitāti vuccamāne na koci virodho. Phaladhammānaṁ pavattikālepi (MṬ.123./CS:pg.2.331) kilesānaṁ paṭippassaddhi na taṁ-ānubhāvajātā, atha kho ariyamaggena kilesānaṁ samucchinnattāti āha-- “maggānubhāvena kilesānaṁ paṭipassaddhante uppannattā”ti. Yo yaṁ pajahati, so pahāyako pahātabbato vimuttoti vuccati visaṁsaṭṭhabhāvatoti pahānavibhāgena vuccamāne apahāyakassa nibbānassa kathaṁ vimuttatā? Visaṁsaṭṭhābhāvato eva. Tañhi pakatiyāva sabbaso kilesehi visaṁsaṭṭhaṁ vinissaṭaṁ suvidūravidūre ṭhitaṁ, tasmāssa tato nissaṭattā nissaraṇavimutti nissaraṇapahānanti vuccatīti āha “nibbānan”ti-ādi.

199. Ime Tathāgatassa acchariya-abbhutadhammā, na sāvakavisayā, mama pana desanā tayā sutā evāti te therasseva bhāraṁ karonto, “taṁ bhiyyosomattāya paṭibhantū”ti āha. Sato sampajānoti ettha kālabhedavasena labbhamānampi sampajānabhāvaṁ anāmasitvā gativibhāgena taṁ dassetuṁ, “dve sampajaññānī”ti-ādi vuttaṁ-- aṭṭha vare gaṇhantoti ettha kathaṁ varaṁ devatā deti, parassa dīyamānañca taṁ kathaṁ parassa samijjhatīti? Kammabaleneva. Yadi hi taṁ kammaṁ katokāsaṁ yassa tadapadesena phalaṁ vipaccati, evaṁ devatāya tassa varaṁ dinnaṁ, itarena ca laddhanti vohāro hotīti. Apica parassa patthitavarāni nāma vipaccamānassa kammassa paccayabhūto payogavisesoti daṭṭhabbaṁ. Tāni vipaccane ekantikānipi appesakkhā devatā-- “ayamassa patthanā samijjhissati, no”ti na jānanti, sakko pana paññavā tāni ekaccaṁ jānātiyeva. Tena vuttaṁ-- “sakkena pasīditvā dinne aṭṭha vare gaṇhanto”ti-ādi.

Paṭhamajavanavāreti uppannassa sabbapaṭhamajavanavāre. So hi paṭisandhiyā āsannabhāvato avisado hoti, devabhāve nikantivasena uppajjanato na jānāti. Aññāhi devatāhi asādhāraṇajānanaṁ hoti dutiyajavanavārato paṭṭhāya pavattanato.

Aññepi devāti-ādinā bodhisattassa tattha sampajaññeneva ṭhitabhāvaṁ byatirekamukhena vibhāveti. Āhārūpacchedena kālaṅkarontīti idaṁ khiḍḍāpadosikavasena vuttaṁ. Itaresampi dibbabhogehi mucchitataṁ ajjhāpannānaṁ tiṭṭhantānaṁ sampajaññābhāvo hotiyeva. Kiṁ tathārūpaṁ ārammaṇaṁ (MṬ.123./CS:pg.2.332) natthīti yathārūpaṁ uḷāraṁ paṇītañca ārammaṇaṁ paṭicca te devā saṁmucchitā āhārūpacchedampi karonti, kiṁ tathārūpaṁ uḷāraṁ paṇītañca ārammaṇaṁ bodhisattassa natthīti bodhisattassa sampajaññānubhāvaṁ vibhāvetuṁ codanaṁ samuṭṭhāpeti? Bodhisatto hi yattha yattha nibbattati, tattha tattha aññe satte dasahi visesehi adhiggaṇhāti, pageva tattha devabhūto, tathāpi “sato sampajāno”ti ayamettha acchariyadhammo vutto.

200. Sampattibhave dīghāyukatā nāma paññābalena hoti, bodhisatto ca mahāpañño, tasmā tattha tattha bhave tena dīghāyukena bhavitabbanti adhippāyena, “sesattabhāvesu kiṁ yāvatāyukaṁ na tiṭṭhatī”ti codeti. Itaro “āma na tiṭṭhatī”ti paṭijānitvā, “aññadā hī”ti-ādinā tattha kāraṇamāha. “Idha na bhavissāmī”ti adhimuccanavasena kālakiriyā adhimuttikālakiriyā. Pāramidhammānañhi ukkaṁsappattiyā tasmiṁ tasmiṁ attabhāve abhiññāsamāpattīhi santānassa visesitattā attasinehassa tanubhāvena sattesu ca mahākaruṇāya uḷārabhāvena adhiṭṭhānassa tikkhavisadabhāvāpattiyā bodhisattānaṁ adhippāyā samijjhanti, citte viya kammesu ca tesaṁ vasibhāvo, tasmā yatthupapannānaṁ pāramiyo sammadeva paribrūhenti, vuttanayena kālaṁ katvā tattha upapajjanti. Tathā hi ayaṁ mahāsatto imasmiṁyeva kappe nānājātīsu aparihīnajjhāno kālaṁ katvā brahmaloke nibbatto appakameva kālaṁ tattha ṭhatvā tato cavitvā idha nibbatto. Tenāha-- “ayaṁ kālakiriyā aññesaṁ na hotī”ti. Sabbapāramīnaṁ pūritattāti iminā payojanābhāvato tattha ṭhatvā adhimuttikālakiriyā nāma na hotīti dasseti. Apica carimabhave catumahānidhisamuṭṭhānapubbikāya dibbasampattisadisāya mahāsampattiyā nibbatti viya Buddhabhūtassa asadisadānādivasena anaññasādhāraṇalābhuppatti viya ca ito paraṁ mahāpurisassa dibbasampatti-anubhavanaṁ nāma natthīti yāvatāyukaṭṭhānaṁ ussāhajātassa puññasambhārassa vasenāti daṭṭhabbaṁ. Ayañhettha dhammatā.

Manussagaṇanāvasena, na devagaṇanāvasena. Pubbanimittānīti cutiyā pubbanimittāni. Amilāyitvāti ettha amilātaggahaṇeneva tāsaṁ mālānaṁ vaṇṇasampadāpi gandhasampadāpi sobhāsampadāpi dassitāti daṭṭhabbaṁ. Bāhirabbhantarānaṁ (MṬ.123./CS:pg.2.333) rajojallānaṁ lesassapi abhāvato devānaṁ sarīragatāni vatthāni sabbakālaṁ parisuddhapabhassarāneva hutvā tiṭṭhantīti āha “vatthesupi eseva nayo”ti. Neva sītaṁ na uṇhanti yassa sītassa patīkāravasena adhikaṁ seviyamānaṁ uṇhaṁ, sayameva vā kharataraṁ hutvā adhibhavantaṁ sarīre sedaṁ uppādeyya, tādisaṁ neva sītaṁ na uṇhaṁ hoti. Tasmiṁ kāleti yathāvutte maraṇāsannakāle. Bindubinduvasenāti muttaguḷikā viya bindu bindu hutvā sedā muccanti. Dantānaṁ khaṇḍitabhāvo khaṇḍiccaṁ. Kesānaṁ palitabhāvo pāliccaṁ. Ādi-saddena valittacataṁ saṅgaṇhāti. Kilantarūpo attabhāvo hoti, na pana khaṇḍiccapāliccādīhīti adhippāyo. Ukkaṇṭhitāti anabhirati, sā natthi uparūpari uḷāruḷārānameva bhogānaṁ visesato rucijanakānaṁ upatiṭṭhanato.

Paṇḍitā evāti buddhisampannā eva devatā. Yathā devatā “sampati jātā kīdisena puññakammena idha nibbattā”ti cintetvā, “iminā nāma puññakammena idha nibbattā”ti jānanti, evaṁ atītabhave attanā kataṁ ekaccaṁ aññampi puññaṁ jānantiyeva mahāpuññāti āha-- “ye mahāpuññā”ti-ādi.

Na paññāyanti ciratarakālattā paramāyuno. Aniyyānikanti na niyyānāvahaṁ sattānaṁ abhājanabhāvato. Sattā na paramāyuno honti nāma pāpussannatāyāti āha-- “tadā hi sattā ussannakilesā hontī”ti. Etthāha-- “kasmā sambuddhā manussaloke eva uppajjanti, na devabrahmalokesū”ti. Devaloke tāva nuppajjanti brahmacariyavāsassa anokāsabhāvato tathā anacchariyabhāvato. Acchariyadhammā hi Buddhā Bhagavanto, tesaṁ sā acchariyadhammatā devattabhāve ṭhitānaṁ na pākaṭā hoti yathā manussabhūtānaṁ. Devabhūte hi sammāsambuddhe dissamānaṁ Buddhānubhāvaṁ devānubhāvatova loko dahati, na Buddhānubhāvato, tathā sati sammāsambuddhe nādhimuccati na sampasīdati issarakuttaggāhaṁ na vissajjeti, devattabhāvassa ca cirakālapavattanato ekaccasassatavādato na parimuccati. “Brahmaloke nuppajjantī”ti etthāpi eseva (MṬ.123./CS:pg.2.334) nayo. Sattānaṁ tādisagāhavimocanatthañhi Buddhā Bhagavanto manussasugatiyaṁyeva uppajjanti; na devasugatiyaṁ, manussasugatiyaṁ uppajjantāpi opapātikā na honti, sati ca opapātikūpapattiyaṁ vuttadosānativattanato. Dhammaveneyyānaṁ atthāya dhammatantiyā ṭhapanassa viya dhātuveneyyānaṁ atthāya dhātūnaṁ ṭhapanassa icchitabbattā ca. Na hi opapātikānaṁ parinibbānato uddhaṁ sarīradhātuyo tiṭṭhanti, tasmā na opapātikā honti, carimabhave ca mahābodhisattā, manussabhāvassa pākaṭakaraṇāya dārapariggahampi karontā yāva puttamukhadassanā agāramajjhe tiṭṭhanti. Paripākagatasīlanekkhammapaññādipāramikāpi na abhinikkhamanti, kiṁ vā etāya kāraṇacintāya? Sabbabuddhehi āciṇṇasamāciṇṇā, yadidaṁ manussabhūtānaṁyeva abhisambujjhanā, na devabhūtānanti ayamettha dhammatā. Tathā hi tadattho mahābhinīhāropi manussabhūtānaṁyeva ijjhati, na itaresaṁ.

Kasmā pana sammāsambuddhā Jambudīpeyeva uppajjanti, na sesadīpesūti? Keci tāva āhu-- “yasmā pathaviyā nābhibhūtā Buddhānubhāvasahitā acalaṭṭhānabhūtā bodhimaṇḍabhūmi Jambudīpeyeva uppajjati, tasmā Jambudīpeyeva uppajjantī”ti; “tathā itaresampi avijahitaṭṭhānānaṁ tattheva labbhamānato”ti. Ayaṁ panettha amhākaṁ khanti-- yasmā purimabuddhānaṁ mahābodhisattānaṁ paccekabuddhānañca nibbattiyā sāvakabodhisattānaṁ sāvakabodhiyā abhinīhāro sāvakapāramīnaṁ sambharaṇaṁ paripācanañca Buddhakhettabhūte imasmiṁ cakkavāḷe Jambudīpeyeva ijjhati, na aññattha. Veneyyānaṁ vinayanattho ca Buddhuppādoti aggasāvakādiveneyyavisesāpekkhāya ekasmiṁ Jambudīpeyeva Buddhā nibbattanti, na sesadīpesu. Ayañca nayo sabbabuddhānaṁ āciṇṇasamāciṇṇoti tesaṁ uttamapurisānaṁ tattheva uppatti sampatticakkānaṁ viya aññamaññupanissayato aparāparaṁ vattatīti daṭṭhabbaṁ. Tenāha-- “tīsu dīpesu Buddhā na nibbattanti, Jambudīpeyeva nibbattantīti dīpaṁ passatī”ti. Iminā nayena desaniyamepi kāraṇaṁ vattabbaṁ.

Idāni ca khattiyakulaṁ lokasammataṁ brāhmaṇānampi pūjanīyabhāvato. Rājā me pitā bhavissatīti kulaṁ passi pituvasena kulassa niddisitabbato (MṬ.123./CS:pg.2.335) Dasannaṁ māsānaṁ upari satta divasānīti passi tena attano antarāyābhāvaṁ aññāsi, tassā ca tusitabhave dibbasampattipaccanubhavanaṁ.

Tā devatāti dasasahassicakkavāḷadevatā. Kathaṁ pana tā bodhisattassa pūritapāramibhāvaṁ bhāvinañca sambuddhabhāvaṁ jānantīti? Mahesakkhānaṁ devatānaṁ vasena, yebhuyyena ca tā devatā abhisamayabhāgino. Tathā hi Bhagavato ca dhammadānasaṁvibhāge anekavāraṁ dasasahassacakkavāḷavāsidevatāsannipāto ahosi.

Cavāmīti pajānāti cuti-āsannajavanehi ñāṇasahitehi cutiyā upaṭṭhitabhāvassa paṭisaṁviditattā. Cuticittaṁ na jānāti cuticittakkhaṇassa ittarabhāvato. Tathā hi taṁ cutūpapātañāṇassapi avisayo eva. Paṭisandhicittepi eseva nayo. Āvajjanapariyāyoti āvajjanakkamo. Yasmā ekavāraṁ āvajjitamattena ārammaṇaṁ nicchinituṁ na sakkā, tasmā tamevārammaṇaṁ dutiyaṁ tatiyañca āvajjitvā nicchīyati, āvajjanasīsena cettha javanavāro gahito. Tenāha-- “dutiyatatiyacittavāreyeva jānissatī”ti. Cutiyā puretaraṁ katipayacittavārato paṭṭhāya maraṇaṁ me āsannanti jānanato, “cutikkhaṇepi cavāmīti pajānātī”ti vuttaṁ. Paṭisandhiyā pana apubbabhāvato paṭisandhicittaṁ na jānāti. Nikantiyā uppattito parato asukasmiṁ ṭhāne mayā paṭisandhi gahitāti pajānāti, dutiyajavanato paṭṭhāya jānātīti vuttovāyamattho. Tasmiṁ kāleti paṭisandhiggahaṇakāle. Dasasahassī kampatīti ettha kampanakāraṇaṁ heṭṭhā vuttameva. Mahākāruṇikā Buddhā Bhagavanto sattānaṁ hitasukhavidhānatapparatāya bahulaṁ somanassikāva hontīti tesaṁ paṭhamamahāvipākacittena paṭisandhiggahaṇaṁ Aṭṭhakathāyaṁ (dī.ni.aṭṭha.2.17 dha.sa.498 ma.ni.aṭṭha.3.199) vuttaṁ. Mahāsīvatthero pana yadipi mahākāruṇikā Buddhā Bhagavanto sattānaṁ hitasukhavidhānatapparā, vivekajjhāsayā pana visaṅkhāraninnā sabbasaṅkhāresu ajjhupekkhaṇabahulāti pañcamena mahāvipākacittena paṭisandhiggahaṇamāha.

Pure puṇṇamāya sattamadivasato paṭṭhāyāti puṇṇamāya pure sattamadivasato paṭṭhāya, sukkapakkhe navamito paṭṭhāyāti attho. Sattame divaseti (MṬ.123./CS:pg.2.336) āsāḷhīpuṇṇamāya. Idaṁ supinanti idāni vuccamānākāraṁ supinaṁ. Nesaṁ deviyoti mahārājūnaṁ deviyo.

So ca kho purisagabbho, na itthigabbho, putto te bhavissatīti ettakameva te brāhmaṇā attano supinasatthanayena kathesuṁ. Sace agāraṁ ajjhāvasissatīti-ādi pana devatāviggahena bhāvinamatthaṁ yāthāvato pavedesuṁ.

Gabbhāvakkantiyoti ettha gabbho vuccati mātukucchi, tattha uppatti avakkanti, tāva gabbhāvakkanti, yāva na nikkhamati. Ṭhitakāva nikkhamanti dhammāsanato otaranto dhammakathiko viya.

201.Vattamānasamīpe vattamāne viya voharīyatīti okkamatīti vuttanti āha-- “okkanto hotīti attho”ti. Evaṁ hotīti evaṁ vuttappakārenassa sampajānanā hoti. Na okkamamāne paṭisandhikkhaṇassa duviññeyyattā. Tathā ca vuttaṁ-- “paṭisandhicittaṁ na jānātī”ti. Dasasahassacakkavāḷapattharaṇena vā appamāṇo. Ativiya samujjalabhāvena uḷāro. Devānubhāvanti devānaṁ pabhānubhāvaṁ. Devānañhi pabhaṁso obhāso adhibhavati, na tesaṁ ādhipaccaṁ. Tenāha “devānan”ti-ādi.

Rukkhagacchādinā kenaci na haññatīti aghā, abādha.Tenāha “niccavivaṭā”ti. Asaṁvutāti heṭṭhā upari ca kena ci na pihitā. Tenāha “heṭṭhāpi appatiṭṭhā”ti. Tattha pi-saddena yathā heṭṭhā udakassa pidhāyikā pathavī natthīti asaṁvutā lokantarikā, evaṁ uparipi cakkavāḷesu viya devavimānānaṁ abhāvato asaṁvutā appatiṭṭhāti dasseti. Andhakāro ettha atthīti andhakārā. Cakkhuviññāṇaṁ na jāyati ālokassābhāvato, na cakkhuno. Tathā hi “tena obhāsena aññamaññaṁ sañjānantī”ti vuttaṁ. Jambudīpe ṭhitamajjhanhikavelāyaṁ pubbavidehavāsīnaṁ atthaṅgamanavasena upaḍḍhaṁ sūriyamaṇḍalaṁ paññāyati, aparagoyānavāsīnaṁ uggamanavasena, evaṁ sesadīpesupīti āha-- “ekappahāreneva tīsu dīpesu paññāyantī”ti. Ito aññathā pana dvīsu eva dīpesu ekappahāreneva paññāyatīti. Ekekāya disāya nava nava yojanasatasahassāni andhakāravidhamanampi iminā nayena daṭṭhabbaṁ. Pabhāya nappahontīti (MṬ.123./CS:pg.2.337) attano pabhāya obhāsituṁ na abhisambhuṇanti. Yugandharapabbatamatthakappamāṇe ākāse vicaraṇato, “cakkavāḷapabbatassa vemajjhena carantī”ti vuttaṁ.

Vāvaṭāti khādanatthaṁ gaṇhituṁ upakkamantā. Viparivattitvāti vivaṭṭitvā. Chijjitvāti mucchāpattiyā ṭhitaṭṭhānato muccitvā, aṅgapaccaṅgacchedanavasena vā chijjitvā. Accantakhāreti ātapasantāpābhāvena atisītabhāvaṁ sandhāya accantakhāratā vuttā siyā. Na hi taṁ kappasaṇṭhāna-udakaṁ sampattikaramahāmeghavuṭṭhaṁ pathavīsandhārakaṁ kappavināsaka-udakaṁ viya khāraṁ bhavitumarahati. Tathā hi sati pathavīpi vilīyeyya. Tesaṁ vā pāpakammabalena petānaṁ pakati-udakassa pubbakheḷabhāvāpatti viya tassa udakassa tadā khārabhāvāpatti hotīti vuttaṁ “accantakhāre udake”ti. Samantatoti sabbabhāgato chappakārampi.

202. Catunnaṁ mahārājūnaṁ vasenāti vessavaṇādicatumahārājabhāvasāmaññena.

203. Sabhāvenevāti parassa santike gahaṇena vinā attano sabhāveneva sayameva adhiṭṭhahitvā sīlasampannā.

Manussesūti idaṁ pakaticārittavasena vuttaṁ-- “manussitthiyā nāma manussapurisesu purisādhippāyacittaṁ uppajjeyyā”ti, bodhisattamātu pana devesūpi tādisaṁ cittaṁ nuppajjateva. Yathā bodhisattassa ānubhāvena bodhisattassa mātu purisādhippāyacittaṁ nuppajjati, evaṁ tassa ānubhāveneva sā kenaci purisena anatikkamanīyāti āha-- “pādā na vahanti, dibbasaṅkhalikā viya bajjhantī”ti.

Pubbe “kāmaguṇūpasaṁhitaṁ cittaṁ nuppajjatī”ti vuttaṁ, puna “pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricāretī”ti vuttaṁ, kathamidaṁ aññamaññaṁ na virujjhatīti āha “pubbe”ti-ādi. Vatthupaṭikkhepoti abrahmacariyavatthupaṭisedho. Tenāha “purisādhippāyavasenā”ti. Ārammaṇapaṭilābhoti rūpādipañcakāmaguṇārammaṇasseva paṭilābho.

204. Kilamathoti khedo. Kāyassa hi garubhāvakaṭhinabhāvādayopi tassā tadā na honti eva. “Tirokucchigataṁ passatī”ti vuttaṁ, kadā (MṬ.123./CS:pg.2.338) paṭṭhāya passatīti āha-- “kalalādikālaṁ atikkamitvā”ti-ādi. Dassane payojanaṁ sayameva vadati, tassa abhāvato kalalādikāle na passati. Puttenāti daharena mandena uttānaseyyakena. Yaṁ taṁ mātūti-ādi pakaticārittavasena vuttaṁ. Cakkavattigabbhatopi hi savisesaṁ bodhisattagabbho parihāraṁ labhati puññasambhārassa sātisayattā, tasmā bodhisattamātā ativiya sappāyāhārācārā ca hutvā sakkaccaṁ pariharati. Puratthābhimukhoti mātu puratthābhimukho. Idāni tirokucchigatassa dissamānatāya abbhantaraṁ bāhirañca kāraṇaṁ dassetuṁ, “pubbe katakamman”ti-ādi vuttaṁ. Assāti deviyā. Vatthunti kucchiṁ. Phalika-abbhapaṭalādino viya bodhisattamātukucchitacassa paṭalabhāvena ālokassa vibandhābhāvato yathā bodhisattamātā kucchigataṁ bodhisattaṁ passati, kimevaṁ bodhisattopi mātaraṁ aññañca purato rūpagataṁ passati, noti āha, “bodhisatto panā”ti-ādi. Kasmā pana sati cakkhumhi āloke ca na passatīti āha-- “na hi antokucchiyaṁ cakkhuviññāṇaṁ uppajjatī”ti. Assāsapassāsā viya hi tattha cakkhuviññāṇampi na uppajjati tajjāsamannāhārassābhāvato.

205. Yathā aññā itthiyo vijātapaccayā tādisena rogena abhibhūtāpi hutvā maranti, bodhisattamātu pana bodhisatte kucchigate na koci rogo uppajjati; kevalaṁ āyuparikkhayeneva kālaṁ karoti, svāyamattho heṭṭhā vuttoyeva. Bodhisattena vasitaṭṭhānaṁ hīti-ādinā tattha kāraṇamāha. Apanetvāti aggamahesiṭṭhānato nīharitvā. Anurakkhituṁ na sakkotīti sammā gabbhaparihāraṁ nānuyuñjati, tena gabbho bahvābādho hoti. Vatthuvisadaṁ hotīti gabbhāsayo parisuddho hoti. Mātu majjhimavayassa tatiyakoṭṭhāse bodhisattassa gabbhokkamanampi tassā āyuparimāṇavilokaneneva saṅgahitaṁ vayovasena uppajjanakavikārassa parivajjanato, itthisabhāvena uppajjanakavikāro pana bodhisattassa ānubhāveneva vūpasammati.

Sattamāsajātoti paṭisandhiggahaṇato sattame māse jāto. So sītuṇhakkhamo na hoti ativiya sukhumālatāya. Aṭṭhamāsajāto kāmaṁ sattamāsajātato buddhi-avayavo, ekacce pana cammapadesā (MṬ.123./CS:pg.2.339) buddhiṁ pāpuṇantā ghaṭṭanaṁ na sahanti, tena so na jīvati. Sattamāsajātassa pana na tāva te jātāti vadanti.

Ṭhitāva hutvāti niddukkhatāya ṭhitā eva hutvā. Dukkhassa hi balavabhāvato taṁ dukkhaṁ asahamānā aññā itthiyo nisinnā vā nipannā vā vijāyanti. Upavijaññāti upagatavijāyanakālā. Sakalanagaravāsinoti Kapilavatthuṁ parivāretvā ṭhitesu Devadahādīsu chasu nagaresu vasantā.

Devā naṁ paṭhamaṁ paṭiggaṇhantīti lokanāthaṁ mahāpurisaṁ mayameva paṭhamaṁ paṭiggaṇhāmāti sañjātagāravabahumānā attano pītiṁ pavedentā khīṇāsavā suddhāvāsabrahmāno ādito paṭiggaṇhanti. Sūtivesanti sūtijagganadhātivesaṁ. Eketi uttaravihāravāsino. Macchakkhisadisaṁ chavivasena.

206. Ajinappaveṇiyāti ajinacammehi sibbetvā katapaveṇiyā. Mahātejoti mahānubhāvo. Mahāyasoti mahāparivāro vipulakittighoso ca.

Bhaggavibhaggāti sambādhaṭṭhānato nikkhamanena vibhāvitattā bhaggā vibhaggā viya ca hutvā. Tena nesaṁ avisadabhāvameva dasseti. Alaggo hutvāti gabbhāsaye yonipadese ca katthaci alaggo asatto hutvā. Udakenāti gabbhāsayagatena udakena amakkhito nikkhamati sammakkhitassa tādisassa udakasemhādikasseva tattha abhāvato. Bodhisattassa hi puññānubhāvena paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya taṁ ṭhānaṁ visuddhaṁ paramasugandhagandhakuṭi viya candanagandhaṁ vāyantaṁ tiṭṭhati. Udakavaṭṭiyoti udakakkhandha.

207. Muhuttajātoti muhuttena jāto hutvā muhuttamattova. Anudhāriyamāneti anukūlavasena nīyamāne. Āgatānevāti taṁ ṭhānaṁ upagatāni eva.

Anekasākhanti ratanamayānekasatapatiṭṭhānahīrakaṁ. Sahassamaṇḍalanti tesaṁ upari patiṭṭhitaṁ anekasahassamaṇḍalahīrakaṁ. Marūti devā.

Na (MṬ.123./CS:pg.2.340) kho panevaṁ daṭṭhabbanti sattapadavītihārato pageva disāvilokanassa katattā. Tenāha “mahāsatto hī”ti-ādi. Ekaṅgaṇānīti vivaṭabhāvena vihāraṅgaṇapariveṇaṅgaṇāni viya ekaṅgaṇasadisāni ahesuṁ. Sadisopi natthīti tumhākaṁ idaṁ vilokanaṁ visiṭṭhe passituṁ idha tumhehi sadisopi natthi, kuto uttaritaroti āhaṁsu. Sabbapaṭhamoti sabbappadhāno. Padhānapariyāyo hi idha paṭhamasaddo. Tenāha “itarānī”ti-ādi. Ettha ca mahesakkhā tāva devā tathā vadanti, itare pana kathanti? Mahāsattassa ānubhāvadassaneneva. Mahesakkhānañhi devānaṁ mahāsattassa ānubhāvo viya tena sadisānampi ānubhāvo paccakkho ahosi. Itare pana tesaṁ vacanaṁ sutvā saddahantā anuminantā tathā āhaṁsu.

Jātamattasseva bodhisattassa ṭhānādīni yesaṁ visesādhigamānaṁ pubbanimittabhūtānīti te niddhāretvā dassento, “ettha cā”ti-ādimāha. Tattha patiṭṭhānaṁ catu-iddhipādapaṭilābhassa pubbanimittaṁ iddhipādavasena lokuttaradhammesu suppatiṭṭhitabhāvasamijjhanato. Uttarābhimukhabhāvo lokassa uttaraṇavasena gamanassa pubbanimittaṁ. Sattapadagamanaṁ sattabojjhaṅgādigamanassa pubbanimittaṁ, visuddhachattadhāraṇaṁ suvisuddhavimuttichattadhāraṇassa pubbanimittaṁ, pañcarājakakudhabhaṇḍāni pañcavidhavimuttiguṇaparivāratāya pubbanimittaṁ, anāvaṭadisānuvilokanaṁ anāvaṭañāṇatāya pubbanimittaṁ, “aggohamasmī”ti-ādivacanaṁ appaṭivattiyadhammacakkapavattanassa pubbanimittaṁ; ayamantimā jātīti āyatiṁ jātiyā abhāvakittanā anupādi …pe… pubbanimittanti veditabbaṁ; tassa tassa anāgate laddhabbavisesassa taṁ taṁ nimittaṁ abyabhicārīnimittanti daṭṭhabbaṁ. Na āgatoti imasmiṁ Sutte aññattha ca vakkhamānāya anupubbiyā anāgatataṁ sandhāya vuttaṁ. Āharitvāti tasmiṁ tasmiṁ Sutte Aṭṭhakathāsu ca āgatanayena āharitvā dīpetabbo.

Dasasahassilokadhātu kampīti pana idaṁ satipi idha pāḷiyaṁ āgatatte vakkhamānānamacchariyānaṁ mūlabhūtaṁ dassetuṁ vuttaṁ, evaṁ aññampīdisaṁ daṭṭhabbaṁ. Tanti baddhā vīṇā, cammabaddhā bheriyoti pañcaṅgikatūriyassa nidassanamattaṁ, ca-saddena vā itaresampi saṅgaho daṭṭhabbo. Bhijjiṁsūti pādesu baddhaṭṭhānesuyeva (MṬ.123./CS:pg.2.341) bhijjiṁsu. Vigacchiṁsūti vūpasamiṁsu. Sakatejobhāsitānīti ativiya samujjalāya attano pabhāya obhāsitāni ahesuṁ. Na pavattīti na sandī. Vāto na vāyīti kharo vāto na vāyi, mudusukho pana sattānaṁ sukhāvaho vāyi. Pathavīgatā ahesuṁ uccaṭṭhāne ṭhātuṁ avisahantā. Utusampannoti anuṇhāsītatāsaṅkhātena utunā sampanno. Vāmahatthaṁ ure ṭhapetvā dakkhiṇena puthupāṇinā hatthatāḷanena saddakaraṇaṁ apphoṭanaṁ. Mukhena usseḷanaṁ saddamuñcanaṁ seḷanaṁ. Ekaddhajamālā ahosīti ettha iti-saddo ādi-attho. Tena vicittapupphasugandhapupphavassadevā vassiṁsu, sūriye dibbamāne eva tārakā obhāsiṁsu, acchaṁ vippasannaṁ udakaṁ pathavito ubbhijji, bilāsayā darisayā tiracchānā āsayato nikkhamiṁsu; rāgadosamohāpi tanu bhaviṁsu, pathaviyaṁ rajo vūpasami, aniṭṭhagandho vigacchi, dibbagandho vāyi, rūpino devā sarūpeneva manussānaṁ āpāthamagamaṁsu sattānaṁ cutupapātā nāhesunti imesaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Yāni mahābhinīhārasamaye uppannāni dvattiṁsa pubbanimittāni, tāni anavasesāni tadā ahesunti.

Tatrāpīti tesupi pathavikampādīsu evaṁ pubbanimittabhāvo veditabbo, na kevalaṁ sampatijātassa ṭhānādīsu evāti adhippāyo. Sabbaññutaññāṇapaṭilābhassa pubbanimittaṁ sabbassa ñeyyassa titthakaramatassa ca cālanato. Kenaci anussāhitānaṁyeva imasmiṁyeva ekacakkavāḷe sannipāto, kenaci anussāhitānaṁyeva ekappahāreneva sannipatitvā dhammapaṭiggaṇhanassa pubbanimittaṁ, paṭhamaṁ devatānaṁ paṭiggahaṇaṁ dibbavihārapaṭilābhassa, pacchā manussānaṁ paṭiggahaṇaṁ tattheva ṭhānassa niccalasabhāvato āneñjavihārapaṭilābhassa pubbanimittaṁ. Vīṇānaṁ sayaṁ vajjanaṁ parūpadesena vinā sayameva anupubbavihārapaṭilābhassa pubbanimittaṁ. Bherīnaṁ vajjanaṁ cakkavāḷapariyantāya parisāya pavedanasamatthassa dhammabheriyā anusāvanassa amatadundubhighosanassa pubbanimittaṁ. Andubandhanādīnaṁ chedo mānavinibandhachedanassa pubbanimittaṁ; supaṭṭanasampāpuṇanaṁ atthādi anurūpaṁ atthādīsu ñāṇassa bhedādhigamassa pubbanimittaṁ.

Nibbānarasenāti kilesānaṁ nibbāyanarasena. Ekarasabhāvassāti sāsanassa sabbattha ekarasabhāvassa. Vātassa avāyanaṁ kissa pubbanimittanti āha “dvāsaṭṭhidiṭṭhigatabhindanassā”ti. Ākāsādi-appatiṭṭhavisamacañcalaṭṭhānaṁ pahāya (MṬ.121./CS:pg.2.342) sakuṇānaṁ pathavīgamanaṁ tādisaṁ micchāgāhaṁ pahāya sattānaṁ pāṇehi ratanattayasaraṇagamanassa pubbanimittaṁ. Devatānaṁ apphoṭanādīhi kīḷanaṁ pamodanuppattiudānassa bhavavantagamanena dhammasabhāvabodhanena ca pamodavibhāvanassa pubbanimittaṁ. Dhammavegavassanassāti desanāñāṇavegena dhammāmatassa vassanassa pubbanimittaṁ. Kāyagatāsativasena laddhajjhānaṁ pādakaṁ katvā uppāditamaggaphalasukhānubhavo kāyagatāsati-amatapaṭilābho, tassa pana kāyassapi atappakasukhāvahattā khudāpipāsāpīḷanābhāvo pubbanimittaṁ vutto. Ariyaddhajamālāmālitāyāti sadevakassa lokassa ariyamaggabojjhaṅgadhajamālāhi mālitabhāvassa pubbanimittaṁ. Yaṁ panettha anuddhaṭaṁ, taṁ suviññeyyameva.

Etthāti “sampatijāto”ti-ādinā āgate imasmiṁ ṭhāne. Vissajjitova, tasmā amhehi idha apubbaṁ vattabbaṁ natthīti adhippāyo. Tadā pathaviyaṁ gacchantopi mahāsatto ākāsena gacchanto viya mahājanassa upaṭṭhāsīti ayamettha niyati dhammaniyāmo bodhisattānaṁ dhammatāti idaṁ niyativādavasena kathanaṁ. “Pubbe purimajātīsu tādisassa puññasambhārakammassa katattā upacitattā mahājanassa tathā upaṭṭhāsī”ti idaṁ pubbekatakammavādavasena kathanaṁ. Imesaṁ sattānaṁ upari īsanasīlatāya yathāsakaṁ kammameva issaro nāma, tassa nimmānaṁ attano phalassa nibbattanaṁ, mahāpurisopi sadevakaṁ lokaṁ abhibhavituṁ samatthena uḷārena puññakammunā nibbattito tena issarena nimmito nāma, tassa cāyaṁ nimmānaviseso, yadidaṁ mahānubhāvatā. Yāya mahājanassa tathā upaṭṭhāsīti idaṁ issaranimmānavādavasena kathanaṁ. Evaṁ taṁ taṁ bahuṁ vatvā kiṁ imāya pariyāyakathāyāti avasāne ujukameva evaṁ byākāsi. Sampatijāto pathaviyaṁ kathaṁ padasā gacchati, evaṁmahānubhāvo ākāsena maññe gacchatīti parikappanassa vasena ākāsena gacchanto viya ahosi. Sīghataraṁ pana sattapadavītihārena gatattā dissamānarūpopi mahājanassa adissamāno viya ahosi. Acelakabhāvo khuddakasarīratā ca tādisassa iriyāpathassa ananucchavikāti kammānubhāvasañjanitapāṭihāriyavasena alaṅkārapaṭiyatto viya; soḷasavassuddesiko viya ca mahājanassa upaṭṭhāsīti veditabbaṁ; Buddhabhāvānucchavikassa (MṬ.123./CS:pg.2.343) bodhisattānubhāvassa yāthāvato paveditattā Buddhena viya …pe… attamanā ahosi.

Pākaṭā hutvāti vibhūtā hutvā. Buddhānaṁ ye ye saṅkhāre vavatthapetukāmā, te te uppādakkhaṇepi sabbaso suppaṭividitā supākaṭā hatthatale āmalakaṁ viya suṭṭhu vibhūtā eva hutvā upaṭṭhahanti. Tenāha “yathā hī”ti-ādi. Anokāsagateti pariggahassa anokāsakāle pavatte. Nippadeseti niravasese. Okāsappatteti ṭhānagamanādikāle uppanne, te hi sammasanassa yogyakāle uppattiyā okāsappattāti adhippāyo. Sattadivasabbhantareti idaṁ Buddhānaṁ pākatikasammasanavasena vuttaṁ, ākaṅkhantā pana te yadā kadāci uppannasaṅkhāre sammasantiyeva. Sesaṁ suviññeyyameva.

Acchariyabbhutasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.124.)4.Bākulasuttavaṇṇanā

209. Yathā “dvattiṁsā”ti vattabbe dvi-saddassa bā-ādesaṁ katvā bāttiṁsāti vuccati, evaṁ ettha bākārādesaṁ katvā Bākuloti samaññā ahosi, sāyaṁ tassa anvatthasaññāti dassetuṁ, “tassa hī”ti-ādi vuttaṁ. Sīsaṁ nhāpetvāti maṅgalatthaṁ mahāgaṅgāya sīsaṁ nhāpetvā. Nimujjanavasenāti jaṇṇupamāṇe udake thokaṁyeva nimujjanavasena. Chaḍḍetvā palātā maraṇabhayatajjitā. Pahariyamānā maranti, na jālena bandhitamattena. Dārakassa tejenāti dārakassa puññatejena. Nīhaṭamattova mato, tassa maraṇatthaṁ upakkamo na kato, yena upakkamena dārakassa bādho siyā. Tanti macchaṁ. Sakalamevāti paripuṇṇāvayavameva.

Na kelāyatīti na mamāyati kismiñci na maññati. Dārakassa puññatejena piṭṭhito phālentī. Dārakaṁ labhatīti ugghosanavasena bheriṁ carāpetvā. Pavattiṁ ācikkhi, attano puttabhāvaṁ kathesi. Kucchiyā dhāritattā amātā kātuṁ na sakkā jananībhāvato. Macchaṁ gaṇhantāpīti macchaṁ kiṇitvā gaṇhantāpi. Tathā gaṇhantā ca tappariyāpannaṁ sabbaṁ gaṇhāti nāmāti (MṬ.124./CS:pg.2.344) āha-- “vakkayakanādīni bahi katvā gaṇhantā nāma natthī”ti. Ayampi amātā kātuṁ na sakkā sāmikabhāvato. Dārako ubhinnampi kulānaṁ dāyādo hotu dvinnaṁ puttabhāvato.

Asītimeti jātiyā asītime vasse. Pabbajjāmattena kilesānaṁ asamucchijjanato vītikkamituṁ kāmasaññā uppannapubbāti pucchā pana pucchitabbā. Tenāha-- “evañca kho maṁ, āvuso Kassapa, pucchitabban”ti.

210. Niyametvāti taṁ taṁvāre sesavārena niyametvā. Kammapathabhedakoti kammapathavisesakaro. Tattha kāmavitakko yathā kāyavacīdvāresu copanappatto kammapathappatto nāma hoti; manodvāre parabhaṇḍassa attano pariṇāmanavasena pavatta-abhijjhāsahagato; evaṁ kāmasaññāti, tathā byāpādavihiṁsāvitakkasaññāti thero, “ubhayampetaṁ kammapathabhedakamevā”ti āha. Kammapathaṁ appattaṁ saññaṁ sandhāya, “saññā uppannamattāvā”ti vuccamāne vitakkitampi samānaṁ kammapathaṁ appattameva, ubhayassa pana vasena suttapadaṁ pavattanti therassa adhippāyo.

211. Āyūhanakammanti attanā āyūhitabbakammaṁ. Lomakiliṭṭhānīti kiliṭṭhalomāni, kiliṭṭhaṁsūnīti attho. Kimevaṁ bhogesu paranimmitabhave vasavattidevānaṁ viya sabbaso āyūhanakammena vinā aññassapi pabbajitassa paccayalābho diṭṭhapubbo sutapubboti āha “anacchariyañcetan”ti. Kulūpakatherānametaṁ kammaṁ, thero pana kadācipi kulūpako nāhosi.

Gadduhanamattanti goduhanamattakālaṁ. Idha pana sakalo goduhano adhippetoti dassento, “gāviṁ …pe… kālamattampī”ti āha. Nibandhīti nibaddhadātabbaṁ katvā ṭhapesi.

Sakilesapuggalassa aseribhāvakaraṇena raṇena sadisatāya raṇo, saṁkileso. Aññā udapādīti panāha, tasmā arahattaṁ na paṭiññātanti dasseti. Nanu tathā vacanaṁ paṭijānanaṁ viya hotīti āha “apicā”ti-ādi.

212. Avāpurati (MṬ.124./CS:pg.2.345) dvāraṁ etenāti avāpuraṇaṁ. Paṭhamasaṅgahato pacchā desitattā dutiyasaṅgahe saṅgitaṁ. Sesaṁ suviññeyyameva.

Bākulasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.125.)5.Dantabhūmisuttavaṇṇanā

213. Phuseyyāti ñāṇaphusanā nāma adhippetā, tasmā labheyyāti adhigaccheyya. Evaṁ paṭipannoti, “appamatto ātāpī pahitatto”ti vuttappakārena paṭipanno. Ajānanakoṭṭhāseyevāti avadhāraṇena attani kataṁ dosāropanaṁ nivatteti.

214. Appanā-upacāranti appanañceva upacārañca pāpetvā kathesīti atthaṁ vadanti, appanāsahito pana upacāro appanā-upacāro, taṁ pāpetvā kathesīti attho.

Nikkhamatīti nikkhamo, avaggāhakāmato nikkhamanaṁ nikkhamo eva nekkhammo, paṭhamajjhānādi. Sati kilesakāme attano upahāraṁ upacāretvā assādetvā paribhuñjati nāmāti āha-- “duvidhepi kāme paribhuñjamāno”ti. Duvidhepīti hīnapaṇītādivasena duvidhe.

215. Kūṭākāranti gāḷhasāṭheyyaṁ appatirūpe ṭhāne khandhagatapātanādi. Dantagamananti dantehi nibbisevanehi gandhabbagatiṁ. Pattabbaṁ bhūminti sammākiriyāya laddhabbasampattiṁ.

216. Byatiharaṇavasena laṅghakaṁ vilaṅghakaṁ, aññamaññahatthaggahaṇaṁ. Tenāha-- “hatthena hatthaṁ gahetvā”ti.

217. Gahetuṁ samatthoti gaṇikārahatthinīhi upalāpetvā araññahatthiṁ vacanavasena gahetuṁ samattho. Atipassitvā atiṭṭhānavasena passitvā. Etthagedhāti etasmiṁ araññe nāgavane pavattagedha.Sukhāyatīti sukhaṁ ayati pavatteti, “sukhaṁ haratī”ti vā pāṭho. Ḍiṇḍimo ānako. Nihitasabbavaṅkadosoti apagatasabbasāṭheyyadoso. Apanītakasāvoti apetasārambhakasāvo.

219. Pañcakāmaguṇanissitasīlānanti (MṬ.125./CS:pg.2.346) akusalānaṁ. Gehassitasīlānanti vā vaṭṭasannissitasīlānaṁ.

222. Esa nayo sabbatthāti, “majjhimo, daharo”ti āgatesu upamāvāresu, “thero”ti-ādinā āgatesu upameyyavāresūti pañcasu saṁkilesapakkhiyesu vāresu esa yathāvuttova nayoti veditabbo. Sesaṁ suviññeyyameva.

Dantabhūmisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.126./CS:pg.2.346)

(MṬ.126.)6.Bhūmijasuttavaṇṇanā

223. Āsañcepi karitvāti, “imināhaṁ brahmacariyena devo vā bhaveyyaṁ devaññataro vā, dukkhato vā mucceyyan”ti patthanaṁ katvā cepi caranti, abhabbā phalassa adhigamāya taṇhāya brahmacariyassa vidūsitattāti adhippāyo. Anāsañcepi karitvāti vuttanayena patthanaṁ akatvā. Abhabbā phalassa adhigamāya aniyamitabhāvato. Paṇidhānavasena hi puññaphalaṁ niyataṁ nāma hoti, tadabhāvato kataṁ puññaṁ na labhatīti adhippāyo. Tatiyapakkhe ubhayaṭṭhānehi vuttaṁ, catutthapakkho sammāvatāro iti catukoṭiko pañho jālavasena āhaṭo, tattha āsā nāma patthanā, micchāgāhasmiṁ sati na vipaccati, sammāgāhasmiṁ sati vipaccati, ubhayathāpi ubhayāpekkhānāma, yo micchattadhamme purakkhatvā brahmacariyaṁ carati, tassa yathādhippāyaphalaṁ samijjhatīti na vattabbaṁ ayoniso brahmacariyassa ciṇṇattā; yo pana sammattaṁ purakkhatvā brahmacariyaṁ carati, tassa yathādhippāyaṁ brahmacariyaphalaṁ na samijjhatīti na vattabbaṁ yoniso brahmacariyassa ciṇṇattā. Tena vuttaṁ-- “āsañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṁ carantī”ti-ādi. Sesaṁ suviññeyyameva.

Bhūmijasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.127.)7.Anuruddhasuttavaṇṇanā

230. Upasaṅkamitvā (MṬ.127./CS:pg.2.347) evamāhaṁsūti vuttaṁ upasaṅkamanakāraṇaṁ dassento, “tassa upāsakassa aphāsukakālo ahosī”ti āha. Avirādhitanti avirajjhanakaṁ. Yadi vā te dhammā nānatthā, yadi vā ekatthā, yaṁ tattha avirajjhanakaṁ, taṁ taṁyeva paṭibhātūti yojanā. Jhānamevāti appamāṇajjhānameva, “cetovimuttī”ti pana vuttattā cittekaggatāyeva evaṁ vuccatīti upāsakassa adhippāyo.

231. Yāvatā majjhanhike kāle chāyā pharati, nivāte paṇṇāni patanti, ettāvatā “rukkhamūlan”ti vuccatīti evaṁ vuttaṁ ekarukkhamūlappamāṇaṭṭhānaṁ. Kasiṇanimittena ottharitvāti kasiṇārammaṇaṁ jhānaṁ samāpajjanto tasmiṁ kasiṇa …pe… viharatīti vutto. Ābhogo natthi jhānakkhaṇe. Kāmaṁ samāpattikkhaṇe ābhogo natthi tato pana pubbe vā siyā so ābhogo, tampi sandhāya mahaggatanti keci. Idāni tāsaṁ cetovimuttīnaṁ satipi kenaci visesena abhede visayādito labbhamānabhedaṁ dassetuṁ, “etthā”ti-ādi vuttaṁ. Nimittaṁ na vaḍḍhati vaḍḍhetabbassa nimittasseva abhāvato. Pathavīkasiṇādīnaṁ viya ākāsabhāvanāya ugghāṭanaṁ na jāyati. Tāni jhānānīti brahmavihārajjhānāni. Cuddasavidhena paridamanābhāvato abhiññānaṁ pādakāni na honti. Nimittugghāṭasseva abhāvato arūpajjhānānaṁ anadhiṭṭhānatāya nirodhassa pādakāni na hontīti. Kammavaṭṭabhāvena kilesavaṭṭavipākavaṭṭānaṁ tiṇṇaṁ vaṭṭānaṁ paccayabhāvo vaṭṭapādakatā. Upapajjanavaseneva taṁ taṁ bhavaṁ okkamati etehīti bhavokkamanāni. Dutiyanayassa vuttavipariyāyena attho veditabbo. Ugghāṭanassa labbhanato arūpajjhānopari samatikkamo hotīti ayameva viseso. Evanti yathāvuttena nimittāvaḍḍhananimittavaḍḍhanādippakārena. Nānatthāti nānāsabhāvā. Evanti appamāṇamahaggatasaddavacanīyatāya nānābyañjanā. Kāmañcettha appamāṇasamāpattitopi nīharitvā vakkhamānabhavūpapattikāraṇaṁ dassetuṁ sakkā, Aṭṭhakathāyaṁ pana kasiṇajhānatova nīharitvā yojanā katāti tathā vuttaṁ. Atha vā mahaggatagahaṇenettha appamāṇāti vuttabrahmavihārānampi saṅgaho veditabbo tassā samaññāya ubhayesampi sādhāraṇabhāvato.

232. Evaṁ (MṬ.127./CS:pg.2.348) vuttoti asatipi tathārūpe ābhoge “parittābhāti paritvā adhimuccitvā viharatī”ti vutto. Appamāṇaṁ katvā kasiṇaṁ vaḍḍhentassa kasiṇavaḍḍhanavasena bahulīkārasambhavato siyā jhānassa balavataratā, tadabhāve ca dubbalatā, āciṇṇavasitāya pana paccanīkadhammānaṁ sammā aparisodhane vattabbameva natthīti pañcahākārehi jhānassa appaguṇataṁ dassento, “suppamatte vā”ti-ādimāha. Jhānassa appānubhāvatāya eva tannimittā pabhāpi appatarā aparisuddhāva hotīti āha-- “vaṇṇo …pe… saṁkiliṭṭho cā”ti. Dutiyanayo vuttavipariyāyena veditabbo. Tatthāpi kasiṇassa parittabhāvena vaṇṇassa parittatā, parittārammaṇāya anurūpatāya vā nimittaṁ pabhāmaṇḍalakampi parittameva siyāti adhippāyo. Vipulaparikammanti vipulabhāvena parikammaṁ. Sesaṁ tatiyacatutthanayesu vattabbaṁ paṭhamadutiyanayesu vuttasadisameva.

Vaṇṇanānattanti yadi pītaṁ yadi lohitaṁ yadi vā odātanti sarīravaṇṇanānattaṁ. Ābhānānattanti parittavipulatāvasena pabhāya nānattaṁ. Accinānattanti tejodhātussa dīghādivasena vemattatā. Abhinivisantīti abhirativasena nivisanti nisīdanti tiṭṭhanti. Tenāha “vasantī”ti.

234. Ābhanti dibbantīti ābhāti āha “ābhāsampannā”ti. Tadaṅgenāti vā tassā parittatāya appamāṇatāya ca ābhākāraṇaṁ, taṁ pana atthato bhavūpapattikāraṇamevāti āha-- “tassā bhavūpapattiyā aṅgenā”ti. Kāyālasiyabhāvo tandī-ādīnaṁ hetubhūtā kāyassa vitthāyitatā.

235. Pāramiyoti mahāsāvakasaṁvattanikā sāvakapāramiyo pūrento. Brahmaloketi brahmattabhāve, brahmaloke vā uppattiṁ paṭilabhi, vuttampi cetaṁ theragāthāsu. Avokiṇṇanti aññehi asammissanti attho. Pubbe sañcaritanti atītabhavesu jātivasena sañcaraṇaṁ mama, sañcaritanti taṁ mamassāti attho. Sesaṁ suviññeyyameva.

Anuruddhasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.128.)8.Upakkilesasuttavaṇṇanā

236. Tasmāti (MṬ.128./CS:pg.2.349) atthakāmattā evamāha, na Bhagavato vacanaṁ anādiyanto. Ye pana tadā satthuvacanaṁ na gaṇhiṁsu, te kiñci avatvā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā aṭṭhaṁsu, tasmā ubhayesampi satthari agāravapaṭipatti nāhosi.

Yenapi janena na diṭṭhoti yena ubhayajanena aññavihitatāya kuḍḍakavāṭādi-antarikatāya vā na diṭṭho. Damanatthanti tehi upāsakehi nimmadabhāvaṁ āpāditānaṁ tesaṁ bhikkhūnaṁ damanatthaṁ. Ṭhapayiṁsūti yo imesaṁ bhikkhūnaṁ deti, tassa sataṁ daṇḍoti, sahassanti ca vadanti.

237. Vaggabhāveneva (sārattha. ṭī. mahāvaggo 3.464) nānāsaddo assāti puthusaddo. Samajanoti bhaṇḍane samajjhāsayo jano. Bālalakkhaṇe ṭhitopi “ahaṁ bālo”ti na maññati. Bhiyyo cāti attano bālabhāvassa ajānanatopi bhiyyo ca bhaṇḍanassa upari phoṭo viya saṅghabhedassa attano kāraṇabhāvampi uppajjamānaṁ na maññi naññāsi.

Kalahavasena pavattavācāyeva gocaro etesanti vācāgocarā hutvā. Mukhāyāmanti vivādavasena mukhaṁ āyametvā bhāṇino. Na taṁ jānantīti taṁ kalahaṁ na jānanti. Kalahaṁ karonto ca taṁ na jānanto nāma natthi. Yathā pana na jānanti, taṁ dassetuṁ āha-- “evaṁ sādīnavo ayan”ti. Ayaṁ kalaho nāma attano paresañca atthajāpanato anatthuppādanato diṭṭheva dhamme samparāye ca sādīnavo, sadosoti attho.

Upanayhantīti upanāhavasena anubandhanti. Porāṇoti purimehi Buddhādīhi āciṇṇasamāciṇṇatāya purātano.

Na jānantīti aniccasaññaṁ na paccupaṭṭhāpenti.

Tathā pavattaverānanti aṭṭhichinnādibhāvaṁ nissāya upanayavasena cirakālaṁ pavattaverānaṁ.

Bālasahāyatāya (MṬ.128./CS:pg.2.350) ime bhikkhū kalahapasutā, paṇḍitasahāyānaṁ pana idaṁ na siyāti paṇḍitasahāyassa bālasahāyassa ca vaṇṇāvaṇṇadīpanatthaṁ vuttā. Sīhabyagghādike pākaṭaparissaye rāgadosādike paṭicchannaparissaye ca abhibhavitvā.

Mātaṅgo araññe mātaṅgaraññeti saralopena sandhi. Mātaṅgasaddeneva hatthibhāvassa vuttattā nāgavacanaṁ tassa mahattavibhāvanatthanti āha-- “nāgoti mahantādhivacanametan”ti. Mahantapariyāyopi hi nāga-saddo hoti “evaṁ nāgassa nāgena, īsādantassa hatthino”ti-ādīsu (udā. 25 mahāva. 467).

238. Kirasaddo anussavasūcanattho nipāto. Tena ayamettha sutiparamparāti dasseti. Bhagavatā hi so ādīnavo pageva pariññāto, na tena Satthā nibbiṇṇo hoti; tasmiṁ pana antovasse keci Buddhaveneyyā nāhesuṁ; tena aññattha gamanaṁ tesaṁ bhikkhūnaṁ damanupāyoti pālileyyakaṁ uddissa gacchanto ekavihāriṁ āyasmantaṁ bhaguṁ, samaggavāsaṁ vasante ca Anuruddhattherādike sampahaṁsetuṁ Anuruddhattherassa ca. Imaṁ upakkilesovādaṁ dātuṁ tattha gato, tasmā kalahakārake kirassāti etthāpi kirasaddaggahaṇe eseva nayo. Vuttanayameva Gosiṅgasālasutte (ma.ni.1.325 ādayo).

241. “Yathā kathaṁ panā”ti vuttapucchānaṁ pacchimabhāvato “Atthi pana voti pacchimapucchāyā”ti vuttaṁ, na puna “Atthi pana vo”ti pavattanassa pucchanassa atthibhāvato. So pana lokuttaradhammo. Therānanti Anuruddhattherādīnaṁ natthi. Parikammobhāsaṁ pucchatīti dibbacakkhuñāṇe katādhikārattā tassa uppādanatthaṁ parikammobhāsaṁ pucchati. Parikammobhāsanti parikammasamādhinibbattaṁ obhāsaṁ, upacārajjhānasañjanitaṁ obhāsanti attho. Catutthajjhānalābhī hi dibbacakkhuparikammatthaṁ obhāsakasiṇaṁ bhāvetvā upacāre ṭhapito samādhi parikammasamādhi, tattha obhāso parikammobhāsoti vutto. Taṁ sandhāyāha-- “obhāsañceva sañjānāmāti parikammobhāsaṁ sañjānāmā”ti. Yattake hi ṭhāne dibbacakkhunā rūpagataṁ daṭṭhukāmo, tattakaṁ ṭhānaṁ obhāsakasiṇaṁ pharitvā ṭhito. Taṁ (MṬ.128./CS:pg.2.351) obhāsaṁ tattha ca rūpagataṁ dibbacakkhuñāṇena passati, therā ca tathā paṭipajjiṁsu. Tena vuttaṁ-- “obhāsañceva sañjānāma dassanañca rūpānan”ti. Yasmā pana tesaṁ rūpagataṁ passantānaṁ parikammavāro atikkami, tato obhāso antaradhāyi, tasmiṁ antarahite rūpagatampi na paññāyati. Parikammanti hi yathāvuttakasiṇārammaṇaṁ upacārajjhānaṁ, rūpagataṁ passantānaṁ kasiṇobhāsavasena rūpagatadassanaṁ, kasiṇobhāso ca parikammavasenāti tadubhayampi parikammassa appavattiyā nāhosi, tayidaṁ kāraṇaṁ ādikammikabhāvato therā na maññiṁsu, tasmā vuttaṁ “nappaṭivijjhāmā”ti.

Nimittaṁ paṭivijjhitabbanti kāraṇaṁ paccakkhato dassetvā suvisuddhadibbacakkhuñāṇe theraṁ patiṭṭhāpetukāmo Satthā vadati. Kiṁ na āḷulessantīti kiṁ na byāmohessanti, byāmohessanti evāti attho. Vicikicchā udapādīti dibbacakkhuno yathā-upaṭṭhitesu rūpagatesu apubbatāya, “idaṁ nu kho rūpagataṁ kiṁ, idaṁ nu kho kin”ti maggena asamucchinnattā vicikicchā saṁsayo uppajji. Samādhi cavīti vicikicchāya uppannattā parikammasamādhi vigacchi. Tato eva hi parikammobhāsopi antaradhāyi, dibbacakkhunāpi rūpaṁ na passi. Na manasi karissāmīti manasikāravasena me rūpāni upaṭṭhahiṁsu, rūpāni passato vicikicchā uppajjati, tasmā idāni kiñci na manasi karissāmīti tuṇhī ahosi taṁ pana tuṇhībhāvappattiṁ sandhāyāha “amanasikāro udapādī”ti.

Tathābhūtassa amanasikārassa abhāvaṁ āgamma uppilaṁ udapādi. Vīriyaṁ gāḷhaṁ paggahitanti thinamiddhachambhitattānaṁ vūpasamanatthaṁ accāraddhavīriyaṁ ahosi, tena citte samādhidūsikā gehassitā balavapīti uppannā. Tenāha “uppilaṁ uppannan”ti. Tatoti sithilavīriyattā. Patameyyāti ativiya khinnaṁ bhaveyya. Taṁ mamāti patthanā-abhibhavanīyamanasīsena jappetīti abhijappā, taṇhā. Nānattā nānāsabhāvā saññā nānattasaññā. Ativiya upari katvā nijjhānaṁ pekkhanaṁ atinijjhāyitattaṁ.

243. Parikammobhāsamevāti parikammasamuṭṭhitaṁ obhāsameva. Na ca rūpāni passāmīti obhāsamanasikārapasutatāya dibbacakkhunā rūpāni na passāmi. Visayarūpamevāti tena pharitvā ṭhitaṭṭhāneva dibbacakkhuno visayabhūtaṁ rūpagatameva manasi karomi.

Kasiṇarūpānaṁ (MṬ.128./CS:pg.2.352) vasenettha obhāsassa parittatāti āha “parittaṭṭhāne obhāsan”ti. Parittāni rūpānīti katipayāni, sā ca nesaṁ parittatā ṭhānavasenevāti āha “parittakaṭṭhāne rūpānī”ti. “Appamāṇañcevā”ti-ādinā vutto dutiyavāro. Obhāsaparittataṁ sandhāya parikammasamādhi “paritto”ti vutto tasseva obhāsassa appamāṇatāya appamāṇasamādhīti vacanato. Tasmiṁ samayeti tasmiṁ parittasamādhino uppannasamaye. Dibbacakkhupi parittakaṁ hoti parittarūpagatadassanato.

245. Dukatikajjhānasamādhinti catukkanaye dukajjhānasamādhiṁ, pañcakanaye tikajjhānasamādhinti yojanā. Dukajjhānasamādhinti catukkanaye tatiyacatutthavasena dukajjhānasamādhiṁ, pañcakanaye catutthapañcamavasena dukajjhānasamādhiṁ. Tikacatukkajjhānasamādhinti catukkanaye tikajjhānasamādhiṁ, pañcakanaye catukkajjhānasamādhinti yojanā.

Tividhanti sappītikavasena tippakāraṁ samādhiṁ. Tadantogadhāti sappītikādisabhāvā. Kāmaṁ Bhagavā purimayāme pubbenivāsānussatiñāṇaṁ, pacchimayāme dibbacakkhuñāṇaṁ nibbattentopi imāni ñāṇāni bhāvesiyeva. Vipassanāpādakāni pana ñāṇāni sandhāya, “pacchimayāme”ti vuttaṁ, tenāha “Bhagavato hī”ti-ādi. Pañcamajjhānassāti pañcamajjhānikassa vasena paṭhamajjhāniko maggo natthi. Soti pañcakanayo Bhagavato lokiyo ahosi. Etanti etaṁ, “savitakkampi savicāraṁ samādhiṁ bhāvemī”ti-ādivacanaṁ. Lokiyalokuttaramissakaṁ sandhāya vuttaṁ, na “lokiyaṁ vā lokuttarameva vā”ti. Sesaṁ suviññeyyamevāti.

Upakkilesasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.129.)9.Bālapaṇḍitasuttavaṇṇanā

246. Etehīti ducintitādīhi. Etena lakkhaṇasaddassa karaṇatthatamāha. Tānevāti lakkhaṇāni eva. Tassāti bālassa. “Ayaṁ bālo”ti nimīyati sañcānīyati etehīti bālanimittāni. Apadānaṁ vuccati vikhyātaṁ kammaṁ. Ducintitādīni ca bāle vikhyātāni, avadhāraṇabhāve vā, tasmā bālassa apadānānīti bālāpadānāni. Abhijjhādīhi (MṬ.129./CS:pg.2.353) duṭṭhaṁ dūsitaṁ cintetīti ducintitacintī. Lobhādīhi duṭṭhaṁ bhāsitaṁ musāvādādiṁ bhāsatīti dubbhāsitabhāsī. Tesaṁ tesaṁyeva vasena kattabbato dukkaṭakammaṁ pāṇātipātādiṁ karotīti dukkaṭakammakārī. Tenāha “cintayanto”ti-ādi. Tāni upanissāya jātanti tajjaṁ. Tato eva tesaṁ sāruppaṁ anurūpanti tassāruppaṁ. Tenāha “tajjātikan”ti-ādi. Kacchamānāyāti kathiyamānāya.

248. Yasmā sattānaṁ yathūpacitāni kammāni katokāsāni tadupaṭṭhāpitāni kammanimittagatinimittāni maraṇassa āsannakāle cittassa āpāthaṁ āgacchantāni, tadā olambantāni viya abhibhavantāni viya ajjhottharantāni viya upaṭṭhahanti, tasmā vuttaṁ-- “olambanādi-ākārena hi tāni upaṭṭhahantī”ti. Upaṭṭhānākāro eva tadā cittassa gocarabhāvaṁ gacchatīti āha-- “tasmiṁ upaṭṭhānākāre āpāthagate”ti.

249. Na sakkāti na vadatīti etena dvepi paṭisedhā pakati-atthāti ayamattho vutto hoti. Na sukarāti pana iminā dukkarabhāvo dīpito, dukkarañca tāva upāyena sakkā kātunti dassento āha-- “na sukaraṁ panā”ti-ādi. Tenāti vinivijjhitvā gamanena aññamaññaṁ saṁvijjhanena. Assāti corassa. Ito uttaripīti majjhanhikasamayaṁ sāyanhasamayañca sattisatena.

250. Saṅkhampi na upetīti iminā saṅkhātabbamattaṁ natthīti dīpitaṁ hotīti āha-- “gaṇanāmattampi na gacchatī”ti. Upanikkhepanamattampīti etthāpi eseva nayo. Kalabhāganti kalānaṁ saṅgaṇanakoṭṭhāsaṁ. Tenāha “satimaṁ kalan”ti-ādi. Olokitamattampīti upanikkhepanavasena olokanamattakampi. Taṁ kammakāraṇanti taṁ pañcavidhabandhanakammakāraṇaṁ catunnampi passānaṁ vasena samparivattetvā karontiyeva, pāḷiyaṁ pana ekapassavasena āgatā. Gehassāti mahato gehassa. Sabbatoti sabbāvayavato. Sampajjalite ekajālībhūte. Supakkuthitāyāti suṭṭhu nipakkāya.

Vibhattoti tattha nibbattakasattānaṁ sādhāraṇakammunā vibhatto viya nibbatto. Ayopākārena parito atto gahitoti ayopākārapariyatto parikkhitto.

Yamakagoḷakāti (MṬ.129./CS:pg.2.354) dārakānaṁ kīḷanayugaḷā. Evampi dukkhoti yathāvutta-ussadanirayavasenapi sota-ghāna-jivhā-kāya-mano-gocaratāvasenapi iminā ākārena dukkhoti.

251. Dantehi ullehitvāti uttaradantehi añchitvā. Rasavasena atitto assādo rasādo. Tenāha “rasagedhena paribhuttaraso”ti.

252. Durūpoti virūpo. Duddasoti teneva virūpabhāvena aniṭṭhadassano. Lakuṇṭhakoti rasso. Paviṭṭhagīvoti khandhantaraṁ anupaviṭṭhagīvo. Mahodaroti vipulakucchi. Yebhuyyena hi lakuṇṭakā sattā rassagīvā puthulakucchikāva hontīti tathā vuttaṁ. Kāṇo nāma cakkhuvikaloti vuttaṁ-- “ekakkhikāṇo vā ubhayakkhikāṇo vā”ti. Kuṇīti hatthavikalo vuccatīti āha-- “ekahatthakuṇī vā ubhayahatthakuṇī vā”ti. Vātādinā upahatakāyapakkho idha pakkhahatoti adhippeto, na pakkhihatoti āha-- “pakkhahatoti pīṭhasappī”ti. Dukkhānupabandhadassanatthanti aparāparajātīsu vipākadukkhassa anupabandhavasena pavattidassanatthaṁ.

Kalīyati khalīyati appahīyati sāsanaṁ etenāti kali, jutaparājayo. So eva gahasadisatāya “kaliggaho”ti vutto. Adhibandhanti kuṭumbassa adhivutthassa mūlabhūtassa attano bandhitabbataṁ. Tenāha “attanāpi bandhaṁ nigaccheyyā”ti. Bālabhūmiyā bālabhāvassa matthakappatti nirayagāmikammakāritāti “niraye nibbattati”cceva vuttaṁ. Taggahaṇeneva pana tato mudumudutarādikammavasena sesāpāyesu aparāparanibbattādibālabhūmi vibhāvitā hotīti.

253. Vuttānusārenāti “bālo ayan”ti-ādinā vuttassa atthavacanassa “paṇḍito ayan”ti etehi lakkhīyatīti-ādinā anusārena. Manosucaritādīnaṁ vasenāti cintento anabhijjhā-abyāpāda-sammādassanaṁ sucintitameva cintetīti-ādinā manosucaritānaṁ tiṇṇaṁ sucaritānaṁ vasena yojetabbāni.

Cakkaratanavaṇṇanā

256. Uposathaṁ (MṬ.129./CS:pg.2.355) (dī.ni.ṭī.2.243) vuccati aṭṭhaṅgasamannāgataṁ sabbadivasesu gahaṭṭhehi rakkhitabbasīlaṁ, samādānavasena taṁ etassa atthīti uposathiko, tassa. Tenāha “samādinna-uposathaṅgassā”ti. Tadāti tasmiṁ kāle, yasmiṁ pana kāle cakkavattibhāvasaṁvattaniya-dāna-sīlādi-puññasambhārasamudāgamasampanno pūritacakkavattivatto kādīpadesavisesapaccājātiyā ceva kularūpabhogādhipateyyādiguṇavisesasampattiyā ca tadanurūpe attabhāve ṭhito hoti, tasmiṁ kāle. Tādise hi kāle cakkavattibhāvī purisuttamo yathāvuttaguṇasamannāgato rājā khattiyo hutvā muddhāvasitto visuddhasīlo anuposathaṁ satasahassavissajjanādinā sammāpaṭipattiṁ paṭipajjati, na yadā cakkaratanaṁ uppajjati, tadā eva. Tenāha-- “pāto …pe… dhammatā”ti. (tattha damo indriyasaṁvaro, saṁyamo sīlasaṁvaro.)

Vuttappakārapuññakammapaccayanti cakkavattibhāvāvahadānadamasaṁyamādipuññakammahetukaṁ. Nīlamaṇisaṅghāṭasadisanti indanīlamaṇisañcayasamānaṁ. Dibbānubhāvayuttattāti dassanīyatā manuññaghosatā ākāsagāmitā obhāsavissajjanā appaṭighātatā rañño icchitatthanipphattikāraṇatāti evamādīhi dibbasadisehi ānubhāvehi samannāgatattā. Sabbehi ākārehīti sabbehi sundarehi ākārehi. Paripūranti paripuṇṇaṁ. Sā cassa pāripūri idāneva vitthārīyati.

Panāḷīti chiddaṁ. Suddhasiniddhadantapantiyā nibbivarāyāti adhippāyo. Nābhipanāḷi parikkhepapaṭṭesūti nābhiparikkhepapaṭṭe ceva nābhiyā panāḷiparikkhepapaṭṭe ca. Suvibhattāvāti aññamaññaṁ asaṁkiṇṇattā suṭṭhu vibhattā. Paricchedalekhantaresu maṇikā suvibhattā hutvā paññāyantīti vadanti.

Paricchedalekhādīnīti ādi-saddena mālākammādiṁ saṅgaṇhāti. Surattāti-ādīsu surattaggahaṇena mahānāmavaṇṇataṁ paṭikkhipati, suddhaggahaṇena saṁkiliṭṭhataṁ, siniddhaggahaṇena lūkhataṁ. Kāmaṁ tassa cakkaratanassa nemimaṇḍalaṁ asandhikaṁva nibbattaṁ, sabbatthakameva pana kevalaṁ pavāḷavaṇṇova (MṬ.129./CS:pg.2.356) na sobhatīti pakaticakkassa sandhiyuttesu ṭhānesu rattajambunadaparikkhataṁ ahosi, taṁ sandhāya vuttaṁ “sandhīsu panassā”ti-ādi.

Nemimaṇḍalapiṭṭhiyanti nemimaṇḍalassa piṭṭhipadese. Dasannaṁ dasannaṁ arānamantareti dasannaṁ dasannaṁ arānaṁ antarasamīpe padese. Chiddamaṇḍalacittoti maṇḍalasaṇṭhānachiddavicitto. Sukusalasamannāhatassāti suṭṭhu kusalena sippinā pahatassa, vāditassāti attho. Vaggūti manoramo rajanīyoti suṇantānaṁ rāguppādako. Kamanīyoti kanto. Samosaritakusumadāmāti olambitasugandhakusumadāmā. Nemiparikkhepassāti nemipariyantaparikkhepassa. Nābhipanāḷiyā dvinnaṁ passānaṁ vasena “dvinnampi nābhipanāḷīnan”ti vuttaṁ. Ekā eva hi sā panāḷi. Yehīti yehi dvīhi sīhamukhehi. Puna yehīti muttākalāpehi.

Odhāpayamānanti sotuṁ avahitāni kurumānaṁ. Cando purato, cakkaratanaṁ pacchāti evaṁ pubbāpariyena pubbāparabhāgena.

Ante purassāti anurādhapure rañño antepurassa uttarasīhapañjara-āsanne tadā rañño pāsāde tādisassa uttaradisāya sīhapañjarassa labbhamānattā vuttaṁ. Sukhena sakkāti kiñci anāruhitvā sarīrañca anullaṅghitvā yathāṭhiteneva hatthena pupphamuṭṭhiyo khipitvā sukhena sakkā hoti pūjetuṁ.

Nānāvirāgaratanappabhāsamujjalanti nānāvidhacittavaṇṇaratanobhāsapabhassaraṁ. Ākāsaṁ abbhuggantvā pavatteti. Āgantvā ṭhitaṭṭhānato upari ākāsaṁ abbhuggantvā pavatte.

Sannivesakkhamoti khandhavārasannivesayogyo. Sulabhāhārūpakaraṇoti sukheneva laddhabbadhaññagorasadārutiṇādibhojanasādhano. Paracakkanti parassa rañño senā, āṇā vā.

Āgatanandanoti āgato hutvā nandijanano. Āgataṁ vā āgamanaṁ, tena nandatīti āgatanandano. Gamanena socetīti gamanasocano. Upakappethāti uparūpari kappetha saṁvidahatha, upanethāti (MṬ.129./CS:pg.2.357) attho. Upaparikkhitvāti hetutopi sabhāvatopi phalatopi diṭṭhadhammikasamparāyika-ādīnavatopi vīmaṁsitvā.

Vibhāventi paññāya atthaṁ vibhūtaṁ karontīti vibhāvino, paññavanto. Anuyantāti anuvattakā. Ogacchamānanti osīdantaṁ. Yojanamattanti vitthārato yojanamattaṁ padesaṁ. Gambhīrabhāvena pana yathā bhūmi dissati, evaṁ ogacchati. Tenāha “mahāsamuddatalan”ti-ādi. Ante cakkaratanaṁ udakena senāya anajjhottharaṇatthaṁ.

257. Puratthimo samuddo pariyanto assāti puratthimasamuddapariyanto, puratthimasamuddaṁ pariyantaṁ katvā. Cāturantāyāti cātusamuddantāya pubbavidehādicatukoṭṭhāsantāya.

Hatthiratanavaṇṇanā

258. Haricandanādīhīti ādi-saddena catujjātiyagandhādiṁ saṅgaṇhāti. Āgamanaṁ cintethāti vadanti cakkavattivattassa pūritatāya paricitattā. Bhūmiphusanakehi vāladhi, varaṅgaṁ hatthoti imehi ca tīhi, catūhi pādehi cāti sattahi avayavehi ṭhitattā sattapatiṭṭho. Itaresaṁ amaccādīnaṁ cintayantānaṁ na āgacchati. Apanetvāti attano ānubhāvena apanetvā. Gandhameva hi tassa itare hatthino na sahanti.

Assaratanavaṇṇanā

Sindhavakulatoti sindhavassājānīyakulato.

Maṇiratanavaṇṇanā

Sakaṭanābhisamappamāṇanti pariṇāhato mahāsakaṭassa nābhiyā samappamāṇaṁ. Ubhosu antesūti heṭṭhā upari cāti dvīsu antesu. Kaṇṇikapariyantatoti dvinnaṁ kañcanapadumānaṁ kaṇṇikāya pariyantato. Muttājālake ṭhapetvāti suvisuddhe muttāmaye jālake patiṭṭhapetvā.

Itthiratanavaṇṇanā

“Itthiratanaṁ (MṬ.129./CS:pg.2.358) pātubhavatī”ti vatvā assa pātubhavanākāraṁ dassetuṁ, “maddarājakulato vā”ti-ādi vuttaṁ. Maddaraṭṭhaṁ kira abhirūpānaṁ itthīnaṁ uppattiṭṭhānaṁ. Saṇṭhānapāripūriyāti hatthapādādisarīrāvayavānaṁ susaṇṭhitatāya. Avayavapāripūriyā hi samudāyapāripūrisiddhi. Rūpanti sarīraṁ. Dassanīyāti surūpabhāvena passitabbayuttā. Somanassavasena cittaṁ pasādeti yoniso cintentānaṁ kammaphalasaddhāya vasena. Pasādāvahattāti kāraṇavacanena yathā pāsādikatāya vaṇṇapokkharatāsiddhi vuttā, evaṁ dassanīyatāya pāsādikatāsiddhi, abhirūpatāya ca dassanīyatāsiddhi vattabbāti nayaṁ dasseti. Paṭilomato vā vaṇṇapokkharatāya pāsādikatāsiddhi, pāsādikatāya dassanīyatāsiddhi, dassanīyatāya abhirūpatāsiddhi yojetabbā. Evaṁ sarīrasampattivasena abhirūpatādike dassetvā idāni sarīre dosābhāvavasenapi te dassetuṁ, “abhirūpā vā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha yathā pamāṇayuttā, evaṁ ārohapariṇāhayogato ca pāsādikā nātidīghatādayo. Evaṁ manussānaṁ dibbarūpatāsampattipīti “appattā dibbavaṇṇan”ti vuttaṁ. Kāyavipattiyāti sarīradosassa. Abhāvoti accantameva dūrībhāvo.

Satavihatassāti satakkhattuṁ vihatassa. Satavihatassāti ca idaṁ kappāsapicuvasena vuttaṁ, tūlapicuno pana vihananameva natthi. Kuṅkumatagaraturukkhayavanapupphāni catujjāti. Tamālatagaraturukkhayavanapupphānīti apare.

Aggidaḍḍhā viyāti āsanagatena agginā daḍḍhā viya. Paṭhamamevāti aññakiccato paṭhamameva, dassanasamakālamevāti attho. Taṁ taṁ attanā rañño kātabbakiccaṁ kiṁ karomīti pucchitabbatāya kiṁ karaṇanti paṭissāvetīti kiṅkārapaṭissāvinī.

Mātugāmo nāma yebhuyyena saṭhajātiko, itthiratanassa pana taṁ natthīti dassetuṁ, “svāssā”ti-ādi vuttaṁ. Guṇāti rūpaguṇā ceva ācāraguṇā ca. Purimakammānubhāvenāti tassā purimakammānubhāvena. Itthiratanassa tabbhāvasaṁvattaniyapurimakammassa ānubhāvena, cakkavattinopi parivārasaṁvattaniyaṁ puññakammaṁ tādisassa phalavisesassa upanissayo hotiyeva. Tenāha “cakkavattino puññaṁ upanissāyā”ti. Etena sesaratanesupi (MṬ.129./CS:pg.2.359) tesaṁ visesānaṁ tadupanissayatā vibhāvitā evāti daṭṭhabbaṁ. Pubbe ekadesavasena labbhamānapāripūrī rañño cakkavattibhāvūpagamanato paṭṭhāya sabbākārapāripūrā jātā.

Gahapatiratanavaṇṇanā

Pakatiyāvāti sabhāveneva, cakkaratanapātubhāvato pubbepi.

Pariṇāyakaratanavaṇṇanā

Nissāyāti upanissāya.

260. Kaṭaggaho vuccati jayaggaho sakānaṁ paṇānaṁ kaṭabhāvena atthasiddhivasena saṅgaṇhananti katvā. Tenāha “jayaggāhenā”ti. Ekappahārenevāti ekappayogeneva satasahassāni adhigaccheyyāti yojanā. Sesaṁ vuttanayattā suviññeyyameva.

Bālapaṇḍitasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.130.) 10.Devadūtasuttavaṇṇanā

261. Dve agārāti-ādīti ādi-saddena “sadvārā …pe… anuvicarantepī”ti etamatthaṁ saṅgaṇhāti. Ettakameva hi Assapurasutte (ma.ni.1.432 ma.ni.aṭṭha.1.432) vitthāritaṁ veditabbaṁ. “Dibbena cakkhunā”ti-ādi pana Visuddhimagge (visuddhi.2.397) tathā vitthāritampi suttasaṁvaṇṇanā hotīti katvā, “Assapurasutte vitthāritamevā”ti vuttaṁ.

262. Nirayato paṭṭhāya desanaṁ devalokena osāpetīti saṁkilesadhammehi saṁvejetvā vodānadhammehi niṭṭhāpento. Dutiyaṁ pana vuttavipariyāyena veditabbaṁ, tadidaṁ veneyyajjhāsayavisiṭṭhanti daṭṭhabbaṁ. Idāni saṅkhipitvā vuttamatthaṁ vivarituṁ, “sace”ti-ādi vuttaṁ. Soti Bhagavā.

Ekacce (MṬ.130./CS:pg.2.360) therāti (kathā.anuṭī.866-868 a.ni.ṭī.2.3.36) andhakādike, viññāṇavādino ca sandhāya vadati. Nerayike niraye pālenti tato niggantumappadānavasena rakkhantīti nirayapālā. Nerayikānaṁ narakadukkhena pariyonaddhāya alaṁ samatthāti vā nirayapālā. Tanti “natthi nirayapālā”tivacanaṁ. Paṭisedhitamevāti “Atthi niraye nirayapālā, atthi ca kāraṇikā”ti-ādinā nayena abhidhamme (kathā.866) paṭisedhitameva. Yadi nirayapālā nāma na siyuṁ, kammakāraṇāpi na bhaveyya. Sati hi kāraṇike kammakāraṇāya bhavitabbanti adhippāyo. Tenāha “yathā hī”ti-ādi. Etthāha-- “Kiṁ panete nirayapālā nerayikā, udāhu anerayikā”ti. Kiñcettha-- yadi tāva nerayikā, ime nirayasaṁvattaniyena kammunā nibbattāti sayampi nirayadukkhaṁ anubhaveyyuṁ, tathā sati aññesaṁ nerayikānaṁ yātanāya asamatthā siyuṁ, “ime nerayikā, ime nirayapālā”ti vavatthānañca na siyā, ye ca ye yātenti, tehi samānarūpabalappamāṇehi itaresaṁ bhayasantāsā na siyuṁ. Atha anerayikā, nesaṁ tattha kathaṁ sambhavoti vuccate-- anerayikā nirayapālā anirayagatisaṁvattaniyakammanibbattito. Nirayūpapattisaṁvattaniyakammato hi aññeneva kammunā te nibbattanti rakkhasajātikattā. Tathā hi vadanti sabbatthivādino--

“Kodhanā kurūrakammantā, pāpābhirucino sadā;

Dukkhitesu ca nandanti, jāyanti yamarakkhasā”ti. (kathā.anuṭī.866-868 a.ni.ṭī.2.3.36).

Tattha yadeke vadanti “yātanādukkhaṁ paṭisaṁvedeyyuṁ, atha vā aññamaññaṁ yāteyyun”ti-ādi, tayidaṁ asāraṁ nirayapālānaṁ nerayikabhāvasseva abhāvato. Yadipi anerayikā nirayapālā, ayomayāya pana ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya nirayabhūmiyā parikkamamānā kathaṁ dāhadukkhaṁ nānubhavantīti? Kammānubhāvato. Yathā hi iddhimanto cetovasippattā mahāmoggallānādayo nerayike anukampantā iddhibalena nirayabhūmiṁ upagatā dāhadukkhena na bādhīyanti, evaṁsampadamidaṁ daṭṭhabbaṁ.

Iddhivisayassa (MṬ.130./CS:pg.2.361) acinteyyabhāvatoti ce? Idampi taṁsamānaṁ kammavipākassa acinteyyabhāvato. Tathārūpena hi kammunā te nibbattā. Yathā nirayadukkhena abādhitā eva hutvā nerayike yātenti, na cettakena bāhiravisayābhāvo yujjati iṭṭhāniṭṭhatāya paccekaṁ dvārapurisesu vibhattasabhāvattā. Tathā hi ekaccassa dvārassa purisassa ca iṭṭhaṁ ekaccassa aniṭṭhaṁ, ekaccassa ca aniṭṭhaṁ ekaccassa iṭṭhaṁ hoti. Evañca katvā yadeke vadanti-- “natthi kammavasena tejasā parūpatāpanan”ti-ādi, tadapāhataṁ hoti. Yaṁ pana vadanti-- “anerayikānaṁ nesaṁ kathaṁ tattha sambhavo”ti niraye nerayikānaṁ yātanāsabbhāvato. Nerayikasattayātanāyogyañhi attabhāvaṁ nibbattentaṁ kammaṁ tādisanikantivināmitaṁ nirayaṭṭhāneyeva nibbatteti. Te ca nerayikehi adhikatarabalārohapariṇāhā ativiya bhayānakadassanā kurūratarapayogā ca honti. Eteneva tattha nerayikānaṁ vibādhakakākasunakhādīnampi nibbatti saṁvaṇṇitāti daṭṭhabbaṁ.

Kathaṁ aññagatikehi aññagatikabādhananti ca na vattabbaṁ aññatthāpi tathā dassanato. Yaṁ paneke vadanti-- “asattasabhāvā eva nirayapālā nirayasunakhādayo cā”ti tampi tesaṁ matimattaṁ aññattha tathā adassanato. Na hi kāci atthi tādisī dhammappavatti, yā asattasabhāvā, sampatisattehi appayojitā ca sattakiccaṁ sādhentī diṭṭhapubbā. Petānaṁ pānīyanivārakānaṁ daṇḍādihatthapurisānampi sabbhāve, asattabhāve ca visesakāraṇaṁ natthi. Supinopaghātopi atthi, kiccasamatthatā pana appamāṇaṁ dassanādimattenapi tadatthasiddhito. Tathā hi supine āhārūpabhogādinā na atthasiddhi, iddhinimmānarūpaṁ panettha laddhaparihāraṁ iddhivisayassa acinteyyabhāvato. Idhāpi kammavipākassa acinteyyabhāvatoti ce? Taṁ na, asiddhattā. Nerayikānaṁ kammavipākato nirayapālāti asiddhametaṁ, vuttanayena pana pāḷito ca tesaṁ sattabhāvo eva siddhoti. Sakkā hi vattuṁ, “sattasaṅkhātā nirayapālasaññitā dhammappavatti sābhisandhikaparūpaghātī atthi kiccasabbhāvato ojāhārādirakkhasasantati (MṬ.130./CS:pg.2.362) viyā”ti. Abhisandhipubbakatā cettha na sakkā paṭikkhipituṁ tathā tathā abhisandhiyā yātanato, tato eva na saṅghātapabbatādīhi anekantikatā. Ye pana vadanti-- “bhūtavisesā eva ete vaṇṇasaṇṭhānādivisesavanto bheravākārā ‘narakapālā’ti samaññaṁ labhantī”ti. Tadasiddhaṁ ujukameva pāḷiyaṁ, -- “Atthi nirayesu nirayapālā”ti (kathā. 866) vādassa patiṭṭhāpitattā.

Apica yathā ariyavinaye narakapālānaṁ bhūtamattatā asiddhā, tathā paññattimattavādinopi tesaṁ bhūtamattatā asiddhāva sabbaso rūpadhammānaṁ atthi bhāvasseva appaṭijānanato. Na hi tassa bhūtāni nāma paramatthato santi. Yadi paramatthaṁ gahetvā voharati, atha kasmā cakkhurūpādīni paṭikkhipatīti? Tiṭṭhatesā anavaṭṭhitatakkānaṁ appahīnasammohavipallāsānaṁ vādavīmaṁsā, evaṁ, “attheva niraye nirayapālā”ti niṭṭhamettha gantabbaṁ. Sati ca nesaṁ sabbhāve, asatipi bāhire visaye narake viya desādiniyamo hotīti vādo na sijjhati, sati eva pana bāhire visaye desādiniyamoti daṭṭhabbaṁ.

Devadūtasarāpanavasena satte yathūpacite puññakamme yameti niyametīti yamo, tassa yamassa vemānikapetānaṁ rājabhāvato rañño. Tenāha-- “yamarājā nāma vemānikapetarājā”ti. Kammavipākanti akusalakammavipākaṁ. Vemānikapetāti kaṇhasukkavasena missakakammaṁ katvā vinipātikadevatā viya sukkena kammunā paṭisandhiṁ gaṇhanti. Tathā hi te maggaphalabhāginopi honti, pavattiyaṁ pana kammānurūpaṁ kadāci puññaphalaṁ, kadāci apuññaphalaṁ paccanubhavanti. Yesaṁ pana ariyamaggo uppajjati, tesaṁ maggādhigamato paṭṭhāya puññaphalameva uppajjatīti daṭṭhabbaṁ. Apuññaphalaṁ pubbe viya kaṭukaṁ na hoti. Manussattabhāve ṭhitānaṁ mudukameva hotīti apare. Dhammiko rājāti ettha tassa dhammikabhāvo dhammadevaputtassa viya uppattiniyamitadhammavaseneva veditabbo. Dvāresūti avīcimahānarakassa catūsu dvāresu.

Jātidhammoti kammakilesavasena jātipakatiko. Tenāha “jātisabhāvo”ti. Sabhāvo ca nāma tejodhātuyā uṇhatā viya na kadācipi vigacchatīti āha “aparimutto jātiyā”ti-ādi.

263. Idāni (MṬ.130./CS:pg.2.363) jātiyā devadūtabhāvaṁ niddhāretvā dassetuṁ, “daharakumāro”ti-ādi vuttaṁ. Atthato evaṁ vadati nāmāti vācāya avadantopi atthāpattito evaṁ vadanto viya hoti viññūnanti attho. Evaṁ tumhākampi jāti āgamissatīti evaṁ saṁkiliṭṭhajeguccha-asamatthadaharāvatthā jāti tumhākaṁ āgamissati. Kāmañcāyaṁ āgatā eva, sā pana atītānāgatāya uparipi āgamanāya payogo icchitabbo, anāgatāya na icchitabboti āha “jāti āgamissatī”ti. Tenevāha-- “iti tassā …pe… karothā”ti. Tenāti tena kāraṇena viññūnaṁ vedavatthubhāvenāti attho.

Ūrubalanti ūrubalī. Tena dūrepi gamanāgamanalaṅghanādisamatthataṁ dasseti, bāhubalanti pana iminā hatthehi kātabbakiccasamatthataṁ, javaggahaṇena vegassa pavattisamatthataṁ. Antarahitā naṭṭhā. Sesaṁ paṭhamadevadūte vuttanayameva.

Vividhaṁ dukkhaṁ ādahatīti byādhi, visesena vā ādhīyati etenāti byādhi, tena byādhinā. Abhihatoti bādhito, upaddutoti attho.

265. Kāraṇā nāma “hatthacchedādibhedā adhikapīḷā karīyati etāyā”ti katvā yātanā, sā eva kāraṇikehi kātabbaṭṭhena kammanti kammakāraṇā yātanākammanti attho.

266. Bahuṁ pāpaṁ katanti bahuso pāpaṁ kataṁ. Tena pāpassa bahulīkaraṇamāha. Bahūti vā mahantaṁ. Mahatthopi hi bahusaddo dissati, “bahu vata kataṁ assā”ti-ādīsu, garukanti vuttaṁ hoti. Soti garukaṁ bahulaṁ vā pāpaṁ katvā ṭhito niraye nibbattatiyeva, na yamapurisehi yamassa santikaṁ nīyati. Parittanti pamāṇaparittatāya kālaparittatāya ca parittaṁ, purimasmiṁ pakkhe agarunti attho, dutiyasmiṁ abahulanti. Yathāvuttamatthaṁ upamāya vibhāvetuṁ, “yathā hī”ti-ādi vuttaṁ. Kattabbamevāti daṇḍameva. Anuvijjitvā vīmaṁsitvā. Vinicchayaṭṭhānanti aṭṭakaraṇaṭṭhānaṁ. Parittapāpakammāti dubbalapāpakammā. Te hi pāpakammassa dubbalabhāvato katūpacitassa ca okāsārahakusalakammassa balavabhāvato attano dhammatāyapi saranti.

Ākāsacetiyanti (MṬ.130./CS:pg.2.364) girisikhare vivaṭaṅgaṇe katacetiyaṁ. Aggijālasaddanti “paṭapaṭā”ti pavattamānaṁ aggijālāya saddaṁ sutvā, “mayā tadā ākāsacetiye pūjitarattapaṭā viyā”ti attano pūjitapaṭaṁ anussari. Pañcahipi na saratīti balavatā pāpakammena byāmohito pañca saññāṇāni na gaṇhāti. Tuṇhī hoti kammāraho ayanti tattha patīkāraṁ apassanto.

267. Avīcimahānirayo ubbedhenapi yojanasatamevāti vadanti. Navanavayojanikā hoti puthulato. Mahānirayassa mahantattā tathāpi bhittisataṁ yojanasahassaṁ hotīti ussadassa sabbassa parikkhepato “dasayojanasahassaṁ hotī”ti vuttaṁ.

268. Jhāyatīti paṭipākatikaṁ hoti. Tādisamevāti purimasadisattā “ubbhataṁ sadisameva hotī”ti evaṁ vuttaṁ. Bahusampattoti vā bahuṭṭhānaṁ atikkamitvā puratthimadvāraṁ sampatto hoti.

Channaṁ jālānanti catūhi disāhi heṭṭhā upari ca ubbhatānaṁ channaṁ jālānaṁ. Sattānaṁ nirantaratā nirayasaṁvattaniyakammakatānañca bahubhāvato jālānaṁ tāva sattānañca nirantarattā avīci hotu; dukkhassa pana kathaṁ nirantaratāti taṁ dassento, “kāyadvāre …pe… ekaṁ dukkhasahagatan”ti-ādimāha. Tattha āvajjanaṁ sampaṭicchanaṁ santīraṇaṁ voṭṭhabbanaṁ dve tadārammaṇacittānīti cha upekkhāsahagatāni. Evaṁ santepīti yadipi tattha upekkhāsahagatacittānipi pavattanti upekkhāvedanāpi laddhāvasarā; dukkhavedanā pana balavatarā nisitanisitena tikhiṇena satthena nirantaraṁ sarīraṁ chindantī viya dukkhaṁ upanentī viya tā vedanā abhibhavantī ajjhottharantī uppajjantī nirantarā viya hoti. Tenāha “anudahanabalavatāyā”ti-ādi. Upekkhāvedanāti vā tattha ativiya aniṭṭhaphalatāya aniṭṭhārammaṇā upekkhāvedanā dukkhāti vuccati, yathā iṭṭhaphalabahutāya iṭṭhārammaṇā jhānādipariyāpanne ca sugatibhave ca upekkhāvedanā sukhāti vuccati, evaṁ dukkhassa nirantaratāya avīcīti veditabbaṁ.

269. Eko (MṬ.130./CS:pg.2.365) pādo mahāniraye hoti, eko gūthaniraye nipatati, kammavegukkhitto antarā padamāvahati sesārambhatāya. Hatthigīvappamāṇā pariṇāhena. Ekadoṇikanāvāppamāṇā āyāmena.

Pokkharapattānīti khuradhārāsadisāni tikhiṇaggāni ayosūlamayāneva padumapattāni. Heṭṭhā khuradhārāti heṭṭhābhūmiyaṁ nikkhittā, vettalatāyo ca tikhiṇadhārakaṇṭakā ayomayā eva. Tenāha-- “so tattha dukkhā”ti-ādi. Kusatiṇānīti kusatiṇajātitāya tathā vuttāni. Kharavālikāti kharā tikhiṇakoṭikā siṅghāṭakasaṇṭhānā vālikā.

270. Dante samphusetīti heṭṭhimadante yathā kiñci mukhe pakkhipituṁ na sakkā, evaṁ suphusite karoti. Tambalohapānato paṭṭhāyāti vuttakāraṇato paṭilomatopi evaṁ kammakāraṇānaṁ kāraṇamāha. Dutiyenāti kuṭhārīhi tacchanena. Tatiyenāti vāsīhi tacchanena. Avijahitameva saṁvegahetutāya lokassa mahato atthassa saṁvattanato.

271. Hīnakāyaṁ hīnaṁ vā attabhāvaṁ upagatā. Upādāneti catubbidhepi upādāne. Taṁ atthato taṇhādiṭṭhiggāhoti āha “taṇhādiṭṭhigahaṇe”ti. Sambhavati jarāmaraṇaṁ etenāti sambhavo, upādānanti āha-- “jātiyā maraṇassa ca kāraṇabhūte”ti. Anupādāti anupādāya. Tenāha “anupādiyitvā”ti.

Sabbadukkhātikkantā nāmāti sakalampi vaṭṭadukkhaṁ atikkantā eva honti carimacittanirodhena vaṭṭadukkhalesassapi asambhavato.

Devadūtasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

Niṭṭhitā ca suññatavaggavaṇṇanā.

4.Vibhaṅgavaggo

(MṬ.131.)1.Bhaddekarattasuttavaṇṇanā

272. Ekā (MṬ.131./CS:pg.2.366) ratti ekaratto, bhaddo ekaratto etassāti bhaddekarattaṁ, vipassanaṁ paribrūhento puggalo. Tenāha-- “vipassanānuyogasamannāgatattā”ti. Taṁ uddissa pavattiyā pana bhaddekarattasahacaraṇato bhaddekaratto. Tenāha Bhagavā-- “bhaddekarattassa vo, bhikkhave, uddesañca vibhaṅgañca desessāmī”ti. Desetabbamatthaṁ uddisati etenāti uddeso, saṅkhepadesanā eva. Yasmā pana niddesapadānaṁ jananiṭṭhāne ṭhitattā mātā viyāti Mātikāti vuccati, tasmāha “uddesanti mātikan”ti. Uddiṭṭhamatthaṁ vibhajati etenāti vibhaṅgo vitthāradesanā, tenāha-- “vitthārabhājaniyan”ti “yathā-uddiṭṭhamatthaṁ vitthārato bhājeti vibhajati etenā”ti katvā.

Uppādādikhaṇattayaṁ patvā atikkamaṁ atikkantaṁ atītaṁ. Taṁ pana atthato vigataṁ khandhapañcakanti āha “atīte khandhapañcake”ti. Taṇhādiṭṭhīhi nānugaccheyyāti taṇhādiṭṭhābhinandanāhi nānubhaveyya, nābhinandeyyāti attho. Yathā “niccan”ti-ādinā viparītaggāhavasena atītesu rūpādīsu micchā-abhinivisanaṁ parāmāso diṭṭhābhinandanā; evaṁ “niccan”ti-ādinā viparītaggāhavasena anāgatesu rūpādīsu micchā-abhinivisanaṁ parāmāso diṭṭhi kammasamādānaṁ diṭṭhipatthanāti taṁ paṭikkhipanto āha-- “taṇhādiṭṭhīhi na pattheyyā”ti. Yadatītanti ettha iti-saddo ādi-attho. Tena “apattan”ti padaṁ saṅgaṇhāti. Tampi hi kāraṇavacanaṁ. Tenāha “yasmā cā”ti. Tatthāyamadhippāyo, “atītaṁ taṇhādivasena nābhinanditabbaṁ sabbaso avijjamānattā sasavisāṇaṁ viya, tathā anāgatampi na patthetabban”ti. Tattha siyā-- atītaṁ nābhinanditabbaṁ abhinandanāya nippayojanattā, anāgatapatthanā pana saphalāpi siyāti na sabbaso paṭikkhipitabbāti? Na, tassāpi savighātabhāvena paṭikkhipitabbato. Tenāha “yasmā”ti-ādi. Tattha pahīnanti nissaṭṭhasabhāvaṁ. Niruddhanti bhaggaṁ. Atthaṅgatanti vināsaṁ. Appattanti sabhāvaṁ uppādādikaṁ asampattaṁ. Ajātanti na jātaṁ. Anibbattanti tasseva vevacanaṁ.

Yattha yatthāti yasmiṁ yasmiṁ khaṇe, yasmiṁ yasmiṁ vā dhammapuñje uppannaṁ, taṁ sabbampi asesetvā. Araññādīsu vāti vā-saddo aniyamattho. Tena (MṬ.131./CS:pg.2.367) araññe vā rukkhamūle vā pabbatakandarādīsu vāti ṭhānaniyamābhāvā anupassanāya sātaccakāritaṁ dasseti. Yamakādivasena paribrūhiyamānā vipassanā viya paṭipakkhehi akopaniyāva hotīti āha-- “asaṁhīraṁ asaṁkuppanti idaṁ vipassanāpaṭivipassanādassanatthaṁ vuttan”ti. Gāthāyamayamattho vipassanāvasena yujjatīti āha-- “vipassanā hī”ti-ādi. Kiṁ etāya pariyāyakathāyāti nippariyāyatova asaṁhīraṁ asaṁkuppaṁ dassetuṁ, “atha vā”ti-ādi vuttaṁ. Kathaṁ pana niccassa nibbānassa anubrūhanā hotīti āha “punappunan”ti-ādi. Etena tadārammaṇadhammā brūhanāya, tesaṁ ārammaṇampi atthato anubrūhitaṁ nāma hoti bahulaṁ manasikārenāti dasseti.

Ādito tāpanaṁ ātāpanaṁ, tena ārambhadhātumāha. Parito tāpanaṁ paritāpanaṁ, tena nikkamadhātuparakkamadhātuyo cāti. Tassa senāti tassa maccuno sahakaraṇaṭṭhena senā viyāti senā. Saṅgaroti-ādīsu mittākāraggahaṇena sāmapayogamāha. Lañjaggahaṇena lañjadānaṁ, tena dānappayogaṁ. Balarāsīti hatthi-assādibalakāyo. Tena daṇḍabhedāni vadati. Bhedopi hi balavato eva ijjhati, svāyaṁ catubbidhopi upāyayogena sampavattīyati. Tattha tattha ca saṅgaṁ āsattiṁ arati detīti saṅgaro pubbabhāge vā saṅgaraṇavasena tassa paṭijānanavasena pavattanato.

Uṭṭhāhakaṁ uṭṭhānavīriyasampannaṁ. Saparahitasīvanalakkhaṇena asādhubhāvaparammukhabhāvagamanena vā santo.

273. Manuññarūpavaseneva evaṁrūpo ahosīnti atītaṁ anvāgameti tattha nandiyāsamanvānayanato. Vedanādīsupi eseva nayo. Kusalasukhasomanassavedanāvasenāti kusalavedanāvasena sukhavedanāvasena somanassavedanāvasenāti paccekaṁ vedanāsaddo yojetabbo. Taṇhābhinandanāya sati diṭṭhābhinandanā siddhā evāti -- “taṇhaṁ samanvāneti”icceva vuttaṁ. Hīnarūpādi …pe… na maññati amanuññopi samāno samanuññabhāvasseva vasena maññanāya pavattanato. Nānupavattayati vikkhambhanavasena nandiyā dūrīkatattā.

274. Uḷārasundarabhāvamukheneva (MṬ.131./CS:pg.2.368) anāgatesupi rūpādīsu taṇhādiṭṭhikappanā pavattatīti āha-- “evaṁrūpo …pe… veditabbā”ti.

275. Vattabbaṁ siyāti yathā nandiyā asamanvānayanajotanaṁ byatirekamukhena patiṭṭhapetuṁ, “atītaṁ na nvāgameyyā”ti uddesassa, “kathañca, bhikkhave, atītaṁ anvāgametī”ti-ādinā (ma.ni.3.273) vibhaṅgo vutto, evaṁ “paccuppannañca yo dhamman”ti-ādikassa uddesassa byatirekamukhena vibhaṅge vuccamāne vipassanāpaṭikkhepavasena, “kathañca …pe… vattabbaṁ siyā”ti vuttaṁ. Tayidaṁ paramagambhīraṁ satthudesanānayaṁ anupadhāretvā coditaṁ, yasmā “paccuppannañca yo dhamman”ti-ādikassa uddesassa byatirekamukheneva vipassanāpaṭikkhepavasena, “kathañca, bhikkhave, paccuppannesū”ti vibhaṅgadesanā sampavattati. Tenāha “yasmā panā”ti-ādi. Tattha tassā evāti vipassanāya eva. Abhāvaṁ dassetuṁ saṁhīratīti mātikaṁ uddharitvāti kathetukamyatāya mātikāvasena paduddhāraṁ katvā, “idha, bhikkhave, asutavā sutavā”ti ca ādinā vitthāro vutto. Vipassanāya abhāvatoti vipassanāya abhāvitatāya avikkhambhitatāya taṇhādiṭṭhīhi sapattehi viya tattha tattha ṭhapanāya ākaḍḍhīyati, tattha tattha visaye tato eva apāyasamuddaṁ saṁsārasamuddaṁ ānīyati. Sukkapakkho vuttavipariyāyena veditabbo. Sesaṁ suviññeyyameva.

Bhaddekarattasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.132.)2.Ānandabhaddekarattasuttavaṇṇanā

276. Bahiddhā puthuttārammaṇato nivattetvā ekasmiṁyeva ārammaṇe cittassa sammadeva layanaṁ appanaṁ paṭisallānaṁ, yo koci samāpattivihāro, idha pana ariyavihāro adhippetoti āha-- “paṭisallānā vuṭṭhito”ti-ādi. Jānantova Bhagavā kathāsamuṭṭhāpanatthaṁ pucchi. Vuttañhetaṁ-- “jānantāpi Tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchantī”ti-ādi (pārā.16).

278. Sādhukāramadāsīti (MṬ.132./CS:pg.2.369) sādhusaddaṁ sāvesi. Taṁ pana pasaṁsā hotīti pasaṁsattho sādhusaddo. Tenāha “desanaṁ pasaṁsanto”ti. Vijjamānehi vaṇṇehi guṇavante udaggatākaraṇaṁ sampahaṁsanaṁ, kevalaṁ guṇasaṁkittanavasena thomanā pasaṁsāti ayametesaṁ viseso.

Ānandabhaddekarattasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.133.) 3. Mahākaccānabhaddekarattasuttavaṇṇanā

279. Uṇhabhāvena tapanato tapaṁ udakaṁ etassāti Tapodā, rahado. Tenāha “tattodakassa rahadassā”ti. Saṅkhepena vuttamatthaṁ vitthārato dassetuṁ, “vebhārapabbatassā”ti-ādi vuttaṁ. Tato udakarahadato, taṁ rahadaṁ upanissāyāti attho. Nāgabhavanāgatopi hi so rahado tato upari manussaloke jalāsayena sambaddho hoti. Tena vuttaṁ-- “Tapodā nāma nadī sandatī”ti. Edisāti kuthitā uṇhā, anvatthanāmavasena Tapodāti ca vuccatīti attho. Petalokoti petānaṁ vasanaṭṭhānaṁ paccekanirayaṁ sandhāyāha. Imassa pana ārāmassāti Tapodārāmassa. Tatoti Tapodāsaṅkhātanadito. Mahā-udakarahadoti mahā-udakabharitaṁ pallalaṁ.

280. Samiddhoti uḷāro, paripuṇṇoyevāti attho. Ādimhi brahmacariyamassāti ādibrahmacariyo, so eva ādibrahmacariyako. Tenāha “pubbabhāgappaṭipattibhūto”ti. “Atītaṁ anāgataṁ paccuppannan”ti addhabhedamukhena saṅkhatadhammabodhavacanaṁ.

282. Kāmaṁ khandhādivasena vibhajanaṁ sādhāraṇaṁ, paṭhamadutiyacatutthasuttesu pana khandhavasena vibhajanaṁ katvā idha tathā akatvā evaṁ desanāya ṭhapanaṁ tato aññathā āyatanavasena vibhajanatthaṁ. Evaṁ vibhinnā hi saṅkhepavitthārato anavasesā sammasanupagā dhammā vibhajitvā dassitā honti; ayaṁ kirettha Bhagavato ajjhāsayo therena nayato gahitoti dassetuṁ, “imasmiṁ kirā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha dvādasāyatanavaseneva mātikaṁ ṭhapesīti lokiyāni dvādasāyatanāni eva sandhāya (MṬ.133./CS:pg.2.370) mātikaṁ ṭhapesi, yathā tīsu suttesu khandhavasena vibhattaṁ, evaṁ yadi Bhagavatā idhāpi vibhajanaṁ icchitaṁ siyā, tathā vibhajeyya, yasmā pana tathā avibhajitvāva gandhakuṭiṁ paviṭṭho, tasmā dvādasāyatanavasenevettha vibhajanaṁ Bhagavatā ca adhippetanti nayaggāhe ṭhatvā thero vibhaji. Tenāha-- “nayaṁ paṭilabhitvā evamāhā”ti. Bhāriyaṁ katanti dukkaraṁ kataṁ. Apade padaṁ dassitaṁ ākāse padaṁ kataṁ sādhāraṇassa atthassa visiṭṭhavisayatāya dassitattā. Nikantiviññāṇanti nikantitaṇhāya sampayuttaṁ viññāṇaṁ, “chandarāgappaṭibaddhaṁ hotī”ti vacanato. Manoti bhavaṅgacittaṁ manodvārikajavanānaṁ dvārabhūtaṁ.

283. Patthanāvasena ṭhapesīti patthanāvasena cittaṁ pavattesi.

Mahākaccānabhaddekarattasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā Samattā.

(M.134.) 4. Lomasakakaṅgiyabhaddekarattasuttavaṇṇanā

286. Ghananicitalomo lomaso, ayaṁ pana appatāya lomasakoti āha-- “īsakalomasākāratāyā”ti, lomasako aṅgiko lomasakakaṅgiyo, paṭhamo ka-kāro appattho, dutiyaṁ pana padavaḍḍhanameva. Rattakambalasilāyanti rattakambalavaṇṇasilāyaṁ. Oruyhāti ākāsato otaritvā. Pāṭihāriyaṁ disvā dinnalābhasakkārassa asādiyanato manussapathe na vasanti.

Dasahi cakkavāḷasahassehīti nissakkavacanato āgantvāti adhippāyo. Sannipatitāhi devatāhīti karaṇavacanaṁ. Paññāpayogamandatāya paṭivijjhituṁ asakkontānaṁ devānaṁ ñāṇassa tikkhavisadabhāvāpādanena samuttejetuṁ saṁvegajananatthaṁ …pe… abhāsi. Tatrāti tasmiṁ devasannipāte, tissaṁ vā desanāyaṁ. Devattassāti devabhāvassa, dibbasampattiyāti attho. Bhaddekarattassa suttassa etāti bhaddekarattiyā.

Savanamukhena byañjanaso atthaso ca upadhāraṇaṁ uggaṇhananti āha -- “tuṇhībhūto nisīditvā suṇanto uggaṇhāti nāmā”ti. Vācuggatakaraṇaṁ pariyāpuṇananti āha-- “vācāya sajjhāyaṁ karonto pariyāpuṇāti nāmā”ti. Ganthassa parihaṇaṁ dhāraṇaṁ, taṁ pana paresu patiṭṭhāpanaṁ (MṬ.134./CS:pg.2.371) pākaṭaṁ hotīti āha-- “aññesaṁ vācento dhāreti nāmā”ti. Sesaṁ heṭṭhā vuttanayameva.

Lomasakakaṅgiyabhaddekarattasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā Samattā.

(MṬ.135.)5.Cūḷakammavibhaṅgasuttavaṇṇanā

289. Aṅgasubhatāyāti aṅgānaṁ hatthapādādisarīrāvayavānaṁ sundarabhāvena. Yaṁ apaccaṁ kucchitaṁ muddhaṁ vā, tattha loke māṇavavohāro, yebhuyyena sattā daharakāle suddhadhātukā hontīti vuttaṁ, “taruṇakāle vohariṁsū”ti. Adhipatittāti issarabhāvato.

Samāhāranti sannicayaṁ. Paṇḍito gharamāvaseti yasmā appatarepi byayamāne bhogā khīyanti, appatarepi sañcayamāne vaḍḍhanti, tasmā viññujātiko kiñci byayaṁ akatvā ayameva uppādento gharāvāsaṁ anutiṭṭheyyāti lobhādesitamatthaṁ vadati.

Dhanalobhena …pe… nibbatto. Lobhavasikassa hi gati nirayo vā tiracchānayoni vā. Vuttañhetaṁ-- “nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭhati anubyañjanassādagathitaṁ vā. Tasmiṁ samaye kālaṅkareyya, dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi-- nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā”ti (saṁ.ni.4.235). Niraye nibbattissati katokāsassa kammassa paṭibāhituṁ asakkuṇeyyabhāvato.

Pattakkhandha-adhomukhabhāvaṁ sandhāya “onāmetvā”ti vuttaṁ. Brāhmaṇacārittassa bhāvitataṁ sandhāyāha “brahmaloke nibbatto”ti. Taṁ pavattiṁ pucchīti sutametaṁ mayā, “mayhaṁ pitā sunakho hutvā nibbatto”ti, etaṁ bhotā Gotamena vuttanti. Kimidaṁ vuttanti imaṁ pavattiṁ pucchi.

Tatheva vatvāti yathā sunakhassa vuttaṁ, tatheva vatvā. Avisaṁvādanatthanti, “todeyyabrāhmaṇo sunakho jāto”ti attano vacanassa avisaṁvādanatthaṁ, visaṁvādanābhāvadassanatthanti adhippāyo. Ñātomhi (MṬ.135./CS:pg.2.372) imināti iminā mama puttena mayhaṁ purimajātiyaṁ pitāti evaṁ ñāto amhīti jānitvā. Buddhānubhāvena kira sunakho tathā dasseti, na jātissaratāya. Bhagavantaṁ disvā bhukkaraṇaṁ pana purimajātisiddhavāsanāya. Bhavapaṭicchannanti bhavantarabhāvena paṭicchannaṁ. Nāma-saddo sambhāvane. Paṭisandhi-antaranti aññajātipaṭisandhiggahaṇena heṭṭhimajātaṁ gatiṁ. Aṅgavijjāpāṭhako kiresa, tena appāyukadīghāyukatādivasena cuddasa pañhe abhisaṅkhari; evaṁ kirassa ahosi, “imesaṁ sattānaṁ appāyukatādayo visesā aṅgapaccaṅgavasena sallakkhiyanti. Na kho panetaṁ yuttaṁ ‘aṅgapaccaṅgāni yāva tesaṁ tesaṁ kāraṇan’ti; tasmā bhavitabbamettha aññeneva kāraṇena. Samaṇo Gotamo taṁ kāraṇaṁ vibhajitvā kathessati, evāyaṁ sabbaññūti nicchayo me apaṇṇako bhavissatī”ti. Apare pana bhaṇanti, “tiracchānagataṁ manussaṁ vā āvisitvā icchitatthakasāvanaṁ nāma mahāmantavijjāvasena hoti; tasmā na ettāvatā samaṇassa Gotamassa sabbaññutā sunicchitā hoti. Yaṁ nūnāhaṁ kammaphalamassa uddissa pañhaṁ puccheyyaṁ, tattha ca me cittaṁ ārādhento pañhaṁ byākarissati. Evāyaṁ sabbaññūti vinicchayo me bhavissatīti te pañhe pucchatī”ti.

Bhaṇḍakanti sāpateyyaṁ, santakanti attho. Kammunā dātabbaṁ ādiyantīti kammadāyādā, attanā katūpacitakammaphalabhāgīti attho. Taṁ pana kammadāyajjaṁ kāraṇopacārena vadanto, “kammaṁ etesaṁ dāyajjaṁ bhaṇḍakanti attho”ti āha-- yathā “kusalānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ samādānahetu evamidaṁ puññaṁ pavaḍḍhatī”ti (dī.ni.3.80). Yavati phalaṁ sabhāvato bhinnampi abhinnaṁ viya missitaṁ hoti, etenāti yonīti āha-- “kammaṁ etesaṁ yoni kāraṇan”ti. Mamattavasena bajjhati saṁbajjhatīti bandhu, ñāti sālohito ca. Kammaṁ pana ekantasambandhamevāti āha-- “kammaṁ etesaṁ bandhū”ti. Patiṭṭhāti avassayo. Kammasadiso hi sattānaṁ avassayo natthi, añño koci issaro brahmā vā na karoti tādisaṁ kattuṁ sajjituṁ asamatthabhāvato. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ Visuddhimaggasaṁvaṇṇanāyaṁ vuttanayena veditabbaṁ. Kammamevāti kasmā avadhāritaṁ, nanu kilesāpi sattānaṁ hīnapaṇītabhāvakāraṇaṁ, na kevalanti (MṬ.135./CS:pg.2.373) Saccametaṁ, kilesapayogena vipākavaṭṭaṁ nibbattaṁ kammapavattitamevāti katvā vuttaṁ. “Kathitassa atthaṁ na sañjānāsī”ti saṅkhepato vatvā nanu Bhagavā mahākāruṇiko paresaṁ ñāpanatthameva dhammaṁ desetīti āha-- “mānanissito kiresā”ti-ādi.

290. Samattenāti pariyattena, yathā taṁ phalaṁ dātuṁ samatthaṁ hoti, evaṁ katena, upacitenāti attho. Tādisaṁ pana attano kicce anūnaṁ nāma hotīti āha “paripuṇṇenā”ti. Samādinnenāti ettha samādānaṁ nāma taṇhādiṭṭhīhi gahaṇaṁ parāmasananti āha-- “gahitena parāmaṭṭhenā”ti. Paṭipajjati etāya sugatiduggatīti paṭipadā, kammaṁ. Tathā hi taṁ “kammapatho”ti vuccati.

Esāti paṭipadā. Dubbalaṁ upaghātakameva siyāti upapīḷakassa visayaṁ dassetuṁ, “balavakammenā”ti-ādi vuttaṁ. Balavakammenāti puññakammena. Vadati nāmāti vadanto viya hoti Nibbattāpeyyanti kasmā vuttaṁ, nanu upapīḷakasabhāvaṁ kammaṁ janakasabhāvaṁ na hotīti? Sabbametaṁ parikappanavacanaṁ, yathā manussā paccatthikaṁ paṭipakkhaṁ kiñci kātuṁ asamatthāpi keci ālambanavasena samatthā viya attānaṁ dassenti, evaṁsampadamidanti keci. Apare pana bhaṇanti-- yassidaṁ kammassavipākaṁ pīḷeti, sace tasmiṁ anokāse eva sayaṁ vipaccituṁ okāsaṁ labheyya, apāyesu eva taṁsamaṅgipuggalaṁ nibbattāpeyya, yasmā taṁ kammaṁ balavaṁ hutvā avasesapaccayasamavāyena vipaccituṁ āraddhaṁ, tasmā itaraṁ tassa vipākaṁ vibādhentaṁ upapīḷakaṁ nāma jātaṁ. Etadatthameva cettha “balavakammena nibbattan”ti balavaggahaṇaṁ kataṁ. Kiccavasena hi nesaṁ kammānaṁ etā samaññā, yadidaṁ upapīḷakaṁ upacchedakaṁ janakaṁ upatthambhakanti, na kusalāni viya upatthambhāni honti nibbattatthāya. Pīḷetvāti viheṭhetvā paṭighāṭanādivasena ucchutelayantādayo viya ucchutilādike vibādhetvā. Nirojanti nittejaṁ. Niyūsanti nirasaṁ. Kasaṭanti nissāraṁ. Parissayanti upaddavaṁ.

Idāni parissayassa upanayanākāraṁ dassentena tattha, “dārakassā”ti-ādiṁ vatvā bhogānaṁ vināsanākāraṁ dassetuṁ, puna “dārakassā”ti-ādi vuttaṁ. Kumbhadohanāti kumbhapūrakhīrā. Gomaṇḍaleti goyūthe.

Aṭṭhusabhagamanaṁ (MṬ.135./CS:pg.2.374) katvāti aṭṭha-usabhappamāṇaṁ padesaṁ paccatthikaṁ uddissa dhanuggaho anuyāyiṁ katvā. Tanti saraṁ. Aññoti paccatthiko. Tattheva pāteyya accāsannaṁ katvā sarassa khittattā. Vāḷamacchodakanti makarādivāḷamacchavantaṁ udakaṁ.

Paṭisandhinibbattakaṁ kammaṁ janakakammaṁ nāma paripuṇṇavipākadāyibhāvato, na pavattivipākamattanibbattakaṁ. Bhogasampadādīti ādi-saddena ārogyasampadādi-parivārasampadādīni gaṇhāti. Na dīghāyukatādīni hi appāyukatāsaṁvattanikena kammunā nibbattāni; aññaṁ dīghāyukatākaraṇena upatthambhetuṁ sakkoti; na atidubbaṇṇaṁ appesakkhaṁ nīcakulīnaṁ duppaññaṁ vā vaṇṇavantatādivasena. Tathā hi vakkhati, “imasmiṁ pana pañhavissajjane”ti-ādi, taṁ pana nidassanavasena vuttanti daṭṭhabbaṁ.

Purimānīti upapīḷakopacchedakāni. Upapīḷakupaghātā nāma kusalavipākapaṭibāhakāti adhippāyena “dve akusalānevā”ti vuttaṁ. Upatthambhakaṁ kusalamevāti ettha yathā janakaṁ ubhayasabhāvaṁ, evaṁ itaresampi ubhayasabhāvatāya vuccamānāya na koci virodho. Devadattādīnañhi nāgādīnaṁ ito anuppavacchitānaṁ petādīnañca narakādīsu akusalakammavipākassa upatthambhanupapīḷanupaghātanāni na na sambhavanti. Evañca katvā yā heṭṭhā bahūsu ānantariyesu ekena gahitapaṭisandhikassa itaresaṁ tassa anubalappadāyitā vuttā, sāpi samatthitā hoti. Yasmiñhi kamme kate janakanibbattaṁ kusalaphalaṁ vā akusalaphalaṁ vā byādhidhātusamatādinimittaṁ vibādhīyati, tamupatthambhakaṁ. Yasmiṁ pana kate jātisamatthassa paṭisandhiyaṁ pavattiyañca vipākakaṭattārūpānaṁ uppatti hoti, taṁ janakaṁ. Yasmiṁ pana kate aññena janitassa iṭṭhassa vā aniṭṭhassa vā phalassa vibādhāvicchedapaccayānuppattiyā upabrūhanapaccayuppattiyā ca janakasāmatthiyānurūpaṁ parivutticiratarapabandhā hoti, etaṁ upatthambhakaṁ. Tathā yasmiṁ kate janakanibbattaṁ kusalaphalaṁ akusalaphalaṁ vā byādhidhātusamatādinimittaṁ vibādhīyati, taṁ upapīḷakaṁ. Yasmiṁ pana kate janakasāmatthiyavasena ciratarapabandhārahampi samānaṁ phalaṁ vicchedakapaccayuppattiyā vicchijjati, taṁ upaghātakanti ayamettha sāro.

Tatthāti (MṬ.135./CS:pg.2.375) tesu kammesu. Upacchedakakammenāti āyuno upaghātakakammena. Svāyamupaghātakabhāvo dvidhā icchitabboti taṁ dassetuṁ “pāṇātipātinā”ti-ādi vuttaṁ. Na sakkoti pāṇātipātakammunā santānassa tathābhisaṅkhatattā. Yasmiñhi santāne nibbattaṁ, tassa tena abhisaṅkhatatā avassaṁ icchitabbā tattheva tassa vipākassa vinibandhanato. Etena kusalassa kammassa āyūhanakkhaṇeyeva pāṇātipāto tādisaṁ sāmatthiyupaghātaṁ karotīti dasseti, tato kammaṁ appaphalaṁ hoti. “Dīghāyukā”ti-ādinā upaghātasāmatthiyena khette uppannasassaṁ viya upapattiniyāmakā dhammāti dasseti. Upapatti niyatavisese vipaccituṁ okāse karonte eva kusalakamme ākaḍḍhiyamānapaṭisandhikaṁ pāṇātipātakammaṁ appāyukatthāya niyametīti āha-- “paṭisandhimeva vā niyāmetvā appāyukaṁ karotī”ti. Pāṇātipātacetanāya accantakaṭukavipākattā sanniṭṭhānacetanāya niraye nibbattati tassā atthassa khīṇābhāvato; itare pana na tathā bhāriyāti āha-- “pubbā …pe… hotī”ti. Idha pana yaṁ heṭṭhā vuttasadisaṁ, taṁ vuttanayena veditabbaṁ.

Manussāmanussaparissayāti mānusakā amānusakā ca upaddavā. Puratoti pubbadvārato. Pacchatoti pacchimavatthuto. Pavaṭṭamānāti parijanassa, devatānaṁ vā desena pavaṭṭamānā. Parehīti purātanehi parehi. Sammukhībhāvanti sāmibhāvavasena paccakkhattaṁ. Āharitvā denti iṇāyikā. Kammantāti vaṇijjādikammāni. Apāṇātipātakammanti pāṇātipātassa paṭipakkhabhūtaṁ kammaṁ; pāṇātipātā virativasena pavattitakammanti attho. Dīghāyukasaṁvattanikaṁ hoti vipākassa kammasarikkhabhāvato Iminā nayenāti iminā appāyukadīghāyukasaṁvattanikesu kammesu yathāvuttena taṁ saṁvattanikavibhāvananayena.

Viheṭhanakammādīnipīti pi-saddena kodha-issāmanakamaccherathaddha-aviddasubhāvavasena pavattitakammāni saṅgaṇhāti. Tathevāti yathā pāṇātipātakammaṁ atthato evaṁ vadati nāmāti vuttaṁ, tatheva vadamānāni viya. “Yaṁ yadevātipatthenti, sabbametena labbhatī”ti (khu.pa.8.10) vacanato yathā sabbakusalaṁ sabbāsaṁ sampattīnaṁ upanissayo, evaṁ sabbaṁ akusalaṁ sabbāsaṁ vipattīnaṁ upanissayoti, “upapīḷanena nibbhogataṁ āpādetvā”ti-ādi vuttaṁ (MṬ.135./CS:pg.2.376) Tathā hi pāṇātipātakammavasenapi ayaṁ nayo dassito. Aviheṭhanādīnīti ettha ādi-saddena akkodhana-anissāmana-dāna-anatimāna-viddasubhāvena pavattakammāni saṅgaṇhāti.

293. Issā mano etassāti issāmanakoti āha “issāsampayuttacitto”ti. Upakkosantoti akkosavatthūhi akkosanto. Issaṁ bandhatīti issaṁ anubandhati issāsahitameva cittaṁ anupavatteti. Appesakkhoti appānubhāvo appaññāto. Tenāha “na paññāyatī”ti. Sā panassa appānubhāvatā parivārābhāvena pākaṭā hotīti āha “appaparivāro”ti.

294. Macchariyavasena na dātā hotīti sabbaso deyyadhammassa abhāvena na dātā na hoti. Amaccharī hi puggalo sati deyyadhamme yathārahaṁ detiyeva.

295. Abhivādetabbaṁ khettavasena matthakappattaṁ dassetuṁ, “Buddhaṁ vā”ti-ādi vuttaṁ. Aññepi mātupitujeṭṭhabhātarādayo abhivādanādi-arahā santi, tesu thaddhādivasena karaṇaṁ nīcakulasaṁvattanikameva. Na hi pavatte sakkā kātunti sambandho. Tena pavattivipākadāyino kammassa visayo esoti dasseti. Tenāha “paṭisandhimeva panā”ti-ādi.

296. Aparipucchanenāti aparipucchāmattena niraye na nibbattati; aparipucchāhetu pana kattabbākaraṇādīhi siyā nirayanibbattīti pāḷiyaṁ, “na paripucchitā hotī”ti-ādi vuttanti dassento, “aparipucchako panā”ti-ādimāha. Yathānusandhiṁ pāpesīti desanaṁ yathānusandhiniṭṭhānaṁ pāpesi. Sesaṁ vuttanayattā suviññeyyameva.

Cūḷakammavibhaṅgasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.136.)6.Mahākammavibhaṅgasuttavaṇṇanā

298. Kammassa moghabhāvo nāma phalena tucchatā phalābhāvoti āha-- “moghanti tucchaṁ aphalan”ti. Tathaṁ bhūtanti saccasaddassa atthamāha. Paribbājako (MṬ.136./CS:pg.2.377) pana “saccan”ti iminā tameva saphalanti vadati. Saphalañhi kammaṁ satthu abhimatamanokammanti adhippāyo. Idañca “moghaṁ kāyakamman”ti-ādivacanaṁ. Taṁ gahetvāti paramparāya gahetvā. Esāti Potaliputto paribbājako. Abhisaññānirodhakathaṁ sandhāya vadati. Sāpi hi titthiyānaṁ antare pākaṭā jātāti. Theroti Samiddhitthero. Yathā Bhagavatā vuttaṁ, tato ca aññathāva dosāropanabhayena gahetvā tato Bhagavantaṁ thero rakkhatīti adhippāyena paribbājako, “parirakkhitabbaṁ maññissatī”ti avocāti āha-- “parirakkhitabbanti garahato mocanena rakkhitabban”ti. Sañcetanā assa atthīti sañcetanikaṁ. Kammanti sañcetanikassapi kammassa attano samaye icchitattā paribbājakena vuttaṁ.

Saṅkhatasaṅkhāratāya rūpameva “tilamattampi saṅkhāran”ti vuttaṁ. Tenāha-- “maṁsacakkhunāva passatī”ti. Samāgamadassanaṁ sandhāyāti katthacipi tassa dassanaṁ sandhāya, na pariññādassanaṁ. Tenāha Bhagavā-- “kuto panevarūpaṁ kathāsallāpan”ti.

299. Vaṭṭadukkhanti saṁsāradukkhaṁ. Kilesadukkhanti kilesasambhavarāgapariḷāhadukkhaṁ. Saṅkhāradukkhanti yadaniccaṁ, taṁ dukkhanti evaṁ vuttadukkhaṁ. Sace bhāsitaṁ bhaveyyāti imaṁ īdisaṁ dukkhaṁ sandhāya āyasmatā Samiddhinā bhāsitaṁ siyā nu Bhagavā, avibhajitvā byākaraṇaṁ yuttamevāti adhippāyo.

300. Ummaṅganti ummujjanaṁ, kathāmuḷhena antarā aññāṇavisayapañhā ummaṅgaṁ. Tenāha-- “pañhā-ummaṅgan”ti neva dibbacakkhunāti kasmā vuttaṁ. Na hi taṁ ayoniso ummujjanaṁ dibbacakkhuvisayanti? Kāmañcetaṁ na dibbacakkhuvisayaṁ, dibbacakkhuparibhaṇḍañāvisayaṁ pana siyāti tathā vuttaṁ. Adhippāyenevāti Udāyittherassa adhippāyeneva gayhamānena taṁ ayoniyo ummujjanaṁ aññāsi. Sannisīdituṁ pubbe nisinnākārena sannisīdituṁ na sakkoti. Samiddhittherena anabhisaṅkhatasseva atthassa kathitattā, “Yaṁ abhūtaṁ, tadeva kathessatī”ti vuttaṁ. Tenāha “ayoniso ummujjissatī”ti. Tisso vedanā pucchitā, “Kiṁ so vediyatī”ti avibhāgena vediyamānassa jātitattā. Sukhāya vedanāya hitanti sukhavedaniyaṁ. Tenāha (MṬ.136./CS:pg.2.378) “sukhavedanāya paccayabhūtan”ti. Sesesūti, “dukkhavedaniyan”ti-ādīsu.

Heṭṭhā tikajjhānacetanāti ettha, “kusalato”ti adhikārato rūpāvacarakusalato heṭṭhā tikajjhānacetanāti attho. Etthāti etesu kāmāvacararūpāvacarasukhavedaniyakammesu. Adukkhamasukhampīti pi-saddena iṭṭhārammaṇe sukhampīti imamatthaṁ sampiṇḍeti.

Yadi kāyadvāre pavattato aññattha adukkhamasukhaṁ janeti, atha kasmā, “dukkhasseva jananato”ti vuttanti āha-- “sā pana vedanā”ti-ādi.

Catutthajjhānacetanāti ettha arūpāvacarakusalacetanātipi vattabbaṁ. Yathā hi “kāyena vācāya manasā”ti ettha yathālābhaggahaṇavasena manasā sukhavedaniyaṁ adukkhamasukhavedaniyanti ayamattho arūpāvacarakusalepi labbhatīti sukhampi janeti ukkaṭṭhassa ñāṇasampayuttakusalassa soḷasavipākacittanibbattanato, ayañca nayo heṭṭhā, “adukkhamasukhampī”ti etthāpi vattabbo. Pubbe pariyāyato dukkhavedanā vuttā, suttantasaṁvaṇṇanā hesāti idāni nippariyāyato puna dassetuṁ, “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Tena ettha dukkhavedaniyaṁ pavattivaseneva vaṭṭatīti. Etassāti dukkhavedaniyassa pavattivaseneva yujjamānattā etassa vasena sabbaṁ sukhavedaniyaṁ adukkhamasukhavedaniyañca pavattivaseneva vattuṁ vaṭṭati.

Ālayoti abhiruci. Mahākammavibhaṅgañāṇanti mahati kammavibhajane ñāṇaṁ, mahantaṁ vā kammavibhajanañāṇaṁ. Bhājanaṁ nāma niddeso, ayaṁ pana uddesoti katvā āha-- “katame cattāro …pe… mātikāṭṭhapanan”ti.

301. Pāṭiyekko anusandhi yathā-uddiṭṭhassa mahākammavibhaṅgañāṇassa abhājanabhāvato, pucchānusandhi-ajjhāsayānusandhīsu ca anantogadhattā. Tenāha “idaṁ hī”ti-ādi. Idaṁ ārammaṇaṁ katvāti idha, “pāṇātipātiṁ adinnādāyin”ti-ādinā puggalādhiṭṭhānena vuttaṁ kammavibhaṅgaṁ ārabbha. Imaṁ paccayaṁ labhitvāti tasseva vevacanaṁ. Idaṁ dassanaṁ gaṇhantīti idaṁ, “Atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi kira, bho, pāpakāni kammānī”ti ca ādīni hatthidassaka-andhāviya diṭṭhamatte eva ṭhatvā acittakadassanañca gaṇhanti. Vīriyaṁ kilesānaṁ ātāpanavasena ātappaṁ, tadeva padahavasena padhānaṁ, (MṬ.136./CS:pg.2.379) punappunaṁ yuñjanavasena anuyogo, tathā bhāvanāya nappamajjati etenāti appamādo, sammā yoniso manasi karoti etenāti sammāmanasikāroti vuccatīti adhippāyena, “pañcapi vīriyasseva nāmānī”ti āha. Appamādo vā satiyā avippavāso. Yasmiṁ manasikāre sati tassa dibbacakkhuñāṇaṁ ijjhati, ayamettha sammāmanasikāroti ettha attho daṭṭhabbo. Cetosamādhinti dibbacakkhuñāṇasahagataṁ cittasamādhiṁ. Tenāha “dibbacakkhusamādhin”ti. Aññathāti akusalakammakaraṇato aññathā, taṁ pana kusalakammakaraṇaṁ hotīti āha -- “ye dassannaṁ kusalānaṁ kammapathānaṁ pūritattā”ti diṭṭhithāmenāti diṭṭhivasena diṭṭhibalena. Diṭṭhiparāmāsenāti diṭṭhivasena dhammasabhāvaṁ atikkamitvā parāmāsena. Adhiṭṭhahitvāti, “idameva saccaṁ, moghamaññan”ti adhiṭṭhāya abhinivisitvā. Ādiyitvāti daḷhaggāhaṁ gahetvā. Voharatīti attano gahitaggahaṇaṁ paresaṁ dīpento voharati.

302. Tatrānandāti ettha iti-saddo ādi-attho. Idampīti idaṁ vacanaṁ. “Tatrānandā”ti evamādivacanampīti attho. Na mahākammavibhaṅgañāṇassa bhājanaṁ tassa aniddesabhāvato. Assāti mahākammavibhaṅgañāṇassa mātikāṭṭhapanameva dibbacakkhukānaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ vasena anuññātabbassa ca dassanavasena uddesabhāvato. Tenāha “ettha panā”ti-ādi. Tattha ettha panāti “tatrānandā”ti-ādipāṭhe. Etesaṁ dibbacakkhukānanti etesaṁ heṭṭhā catūsupi vāresu āgatānaṁ dibbacakkhukānaṁ. Ettakāti ekacciyā saccagirā. Anuññātāti anujānitā. Ananuññātāti paṭikkhepitā. Idha ananuññātamukhena dīpitaṁ ananuññātabhāvamattaṁ. Tatrānandāti-ādike tatrāti niddhāraṇe bhummanti dassento, “tesu catūsu samaṇabrāhmaṇesū”ti āha. Idaṁ vacanaṁ “Atthi kira, bho …pe… vipāko”ti idaṁ evaṁ vuttaṁ. Assāti tathāvādino samaṇabrāhmaṇassa. Aññenākārenāti “yo kira, bho”ti-ādinā vuttakāraṇato aññena kāraṇena. Dvīsu ṭhānesūti “Atthi kira, bho …pe… vipāko”ti ca, “apāyaṁ …pe… nirayaṁ upapannan”ti ca imesu (MṬ.136./CS:pg.2.380) dvīsu pāṭhapadesesu. Anuññātā tadatthassa atthibhāvato. Tīsu ṭhānesūti “yo kira, bho …pe… nirayaṁ upapajjati”, “yampi so …pe… te sañjānanti”, “yampi so yadeva …pe… moghamaññan”ti imesu tīsu pāṭhapadesesu. Ananuññātā tadatthassānekantikattā micchābhinivesato ca. Tenāha Bhagavā-- “aññathā hi, ānanda, Tathāgatassa mahākammavibhaṅgañāṇan”ti. Yathā te appahīnavipallāsā padesañāṇasamaṇabrāhmaṇā kammavibhaṅgaṁ sañjānanti, tato aññathāva sabbaso pahīnavipallāsassa tathā āgamanādi-atthena Tathāgatassa sammāsambuddhassa mahākammavibhaṅgañāṇaṁ hotīti attho.

303. Iminā dibbacakkhukena yaṁ kammaṁ karonto diṭṭho, tato pubbeti yojanā. Tatoti tato kariyamānakammato pubbe. Khandoti kumāro. Sivoti issaro. Pitāmahoti brahmā. Issarādīhīti issarabrahmapajāpati-ādīhi. Visaṭṭhoti nimmito. Micchādassanenāti micchādassanavasena. Yanti yaṁ kammaṁ. Tatthāti tesu pāṇātipātādivasena pavattakammesu. Diṭṭheva dhammeti tasmiṁyeva attabhāve vipākaṁ paṭisaṁvedetīti yojanā. Upapajjitvāti dutiyabhave nibbattitvā. Aparasmiṁ pariyāyeti aññasmiṁ yattha katthaci bhave.

Ekaṁ kammarāsinti pāṇātipātādibhedena ekaṁ kammasamudāyaṁ. Ekaṁ vipākarāsinti tasseva aṅgena ekaṁ vipākasamudāyaṁ. Imināti yathāvuttena dibbacakkhukena samaṇena brāhmaṇena vā adiṭṭhā. Tayoti “pubbe vāssa taṁ kataṁ hotī”ti-ādinā vuttā tayo. Dve vipākarāsīti diṭṭhadhammavedaniyo aparāpariyāyavedaniyoti dve vipākarāsī. Upapajjavedaniyaṁ pana tena diṭṭhaṁ, tasmā “dve”ti vuttaṁ. Diṭṭho eko, adiṭṭhā tayoti diṭṭhe ca adiṭṭhe ca cattāro kammarāsī, tathā diṭṭho eko, adiṭṭhā dveti tayo vipākarāsī. Imāni satta ṭhānānīti yathāvuttāni satta ñāṇassa pavattanaṭṭhānāni. “Imassa nāma kammassa idaṁ phalaṁ nibbattan”ti kammassa, phalassa vā adiṭṭhattā, “dutiyavāre dibbacakkhukena kiñci na diṭṭhan”ti vuttaṁ. Paṭhamaṁ vuttanayena tayo kammarāsī veditabbā, idha dibbacakkhukena diṭṭhassa abhāvato, “paccattaṭṭhānānī”ti vuttaṁ.

Bhavati vaḍḍhati etenāti bhabbaṁ, vaḍḍhinimittaṁ. Na bhabbaṁ abhabbanti āha “bhūtavirahitan”ti. Attano phale bhāsanaṁ dibbanaṁ ābhāsananti āha-- “ābhāsati abhibhavati paṭibāhatī”ti. Balavakammanti mahāsāvajjaṁ kammaṁ garusamāsevitādibhedaṁ. Āsanneti maraṇe, abhiṇhaṁ upaṭṭhānena vā (MṬ.136./CS:pg.2.381) tassa maraṇacittassa āsanne. Balavakammanti garusamāsevitatādivasena balavaṁ kusalakammaṁ. Dubbalakammassāti attano dubbalassa. Āsanne kusalaṁ katanti idhāpi āsannatā pubbe vuttanayeneva veditabbā.

Upaṭṭhānākārenāti maraṇassa āsannakāle kammassa upaṭṭhānākārena. Tassāti tassa puggalassa. Nibbattikāraṇabhūtaṁ hutvā upaṭṭhāti akusalanti yojanā. Titthiyā kammantaravipākantaresu akusalatāya yaṁ kiñci kammaṁ yassa kassaci vipākassa kāraṇaṁ katvā gaṇhanti hatthidassaka-andhādayo viya diṭṭhamattābhinivesinoti, “aññatitthiyā …pe… upaṭṭhātī”ti vuttaṁ. Itarasminti bhabbañceva bhabbābhāsañca, bhabbaṁ abhabbābhāsanti imasmiṁ dvaye Eseva nayo paṭhamadutiyapuggalavasena purimānaṁ dvinnaṁ kammānaṁ yojanānayo vutto upaṭṭhānākāravasena. Ayameva tatiyacatutthapuggalavasena pacchimānaṁ dvinnaṁ kammānaṁ yojanānayo. Tatiyassa hi kammassa kusalattā tassa ca sagge nibbattattā tattha kāraṇabhūtaṁ kusalaṁ hutvā upaṭṭhāti; tathā catutthassapi kammassa kusalattā, tassa pana niraye nibbattattā tattha nibbattikāraṇabhūtaṁ aññatitthiyānaṁ akusalaṁ hutvā upaṭṭhātīti. Yaṁ panettha atthato avibhattaṁ, taṁ suviññeyyameva.

Mahākammavibhaṅgasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.137.)7.Saḷāyatanavibhaṅgasuttavaṇṇanā

304. Veditabbānīti ettha yathā viditāni cha ajjhattikāni āyatanāni vaṭṭadukkhasamatikkamāya honti, tathā vedanaṁ adhippetanti āha-- “sahavipassanena maggena jānitabbānī”ti. Tattha vipassanāya ārammaṇato maggena asammohato jānanaṁ daṭṭhabbaṁ. Sesapadesupi eseva nayo. Mano savisesaṁ upavicarati ārammaṇe pavattati etehīti manopavicārā, vitakkavicārā. Ārammaṇe hi abhiniropanānumajjanehi vitakkavicārehi saha cittaṁ pavattati, na tabbirahitaṁ. Tenāha “vitakkavicārā”ti-ādi. Sattā pajjanti etehi yathārahaṁ vaṭṭaṁ vivaṭṭañcāti sattapadā (MṬ.137./CS:pg.2.382) gehanissitā vaṭṭapadā. Yoggānaṁ damana-ācariyā yoggācariyā. Tenāha “dametabbadamakānan”ti. Sesanti vuttāvasesaṁ ekasattatividhaviññāṇaṁ saphassarūpakasseva adhippetattā.

305. Idhāti imissaṁ chaviññāṇakāyadesanāyaṁ. Manodhātuttayavinimuttameva manoviññāṇadhātūti veditabbaṁ.

Cakkhumhi samphassoti cakkhuṁ nissāya uppanno samphasso. Tenāha-- “cakkhuviñāṇasampayuttasamphassassetaṁ adhivacanan”ti.

Yathā kevalena viññāṇena rūpadassanaṁ na hoti, evaṁ kevalena cakkhupasādenapīti vuttaṁ “cakkhuviññāṇenā”ti. Tena pāḷiyaṁ cakkhunāti nissayamukhena nissitakiccaṁ vuttanti dasseti. Ārammaṇavasenāti ārammaṇapaccayabhāvena. “Upavicarati”cceva kasmā vuttaṁ, nanu tattha vitakkabyāpāropi atthīti? Saccaṁ atthi. So panettha taggatikoti āha-- “vitakko taṁsampayutto cā”ti. Sampayuttadhammānampi upavicaraṇaṁ vitakkavicārānaṁyevettha kiccanti “vitakkavicārasaṅkhātā manopavicārā”ti vuttaṁ. Somanassayutto upavicāro somanassūpavicāro yathā “ājaññaratho”ti āha “somanassena saddhin”ti-ādi.

306. Upavicārānaṁ upassayaṭṭhena gehaṁ viyāti gehaṁ, rūpādayoti āha-- “gehassitānīti kāmaguṇanissitānī”ti. Niccasaññādinikkhamanato nekkhammaṁ vipassanāti, “nekkhammassitānīti vipassanānissitānī”ti vuttaṁ. Iṭṭhānanti kasivaṇijjādivasena pariyiṭṭhānanti āha “pariyesitānan”ti. Piyabhāvo pana kantasaddeneva kathitoti kāmitabbānaṁ mano rametīti manoramānaṁ. Lokena āmasīyatīti lokāmisaṁ, taṇhā. Tāya gahetabbatāya iṭṭhabhāvāpādanena paṭisaṅkhatatāya ca paṭisaṁyuttānaṁ. Atīte kataṁ uppajjati ārammaṇika-anubhavanassa asambhavatoti adhippāyo. Edisaṁ anussaraṇaṁ diṭṭhaggahaṇānussarena ca hotīti dassetuṁ, “yathāhan”ti-ādi vuttaṁ.

Aniccākāranti hutvā abhāvākāraṁ. Vipariṇāmavirāganirodhanti jarāya maraṇena cāti dvedhā vipariṇāmetabbañceva, tato eva palokitaṁ bhaṅgañca. Aṭṭhakathāyaṁ pana yasmā uppannaṁ rūpaṁ tenevākārena na tiṭṭhati (MṬ.137./CS:pg.2.383) atha kho uppādāvatthāsaṅkhātaṁ pakatiṁ vijahati, vijahitañca jarāvatthāya tato vigacchati, vigacchantañca bhaṅguppattiyā nirujjhatīti imaṁ visesaṁ dassetuṁ, “pakativijahanenā”ti-ādi vuttaṁ. Kāmañcettha “yathābhūtaṁ sammappaññāya passato”ti vuttaṁ, anubodhañāṇaṁ pana adhippetaṁ vīthipaṭipannāya vipassanāya vasenāti “vipassanāpaññāyā”ti vuttaṁ upavicāraniddesabhāvato. Tathā hi vakkhati-- “chasudvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate”ti-ādi. Saṅkhārānaṁ bhedaṁ passatoti sabbesaṁ saṅkhārānaṁ khaṇe khaṇe bhijjanasabhāvaṁ vīthipaṭipannena vipassanāñāṇena passato. Tenāha “saṅkhāragatamhi tikkhe”ti-ādi. Tattha saṅkhāgatamhīti saṅkhāragate visayabhūte. Tikkheti bhāvanābalena indriyānañca samatāya tibbe. Sūreti paṭipakkhehi anabhibhūtatāya, tesañca abhibhavanasamatthatāya visade paṭubhūte pavattante.

Kilesānaṁ vikkhambhanavasena vūpasantatāya santacittassa, saṁsāre bhayassa ikkhanato bhikkhuno, uttarimanussadhammasannissitattā amānusī ratīti vivekarati nekkhammarati. Yato yatoti yathā yathā nayavipassanādīsu yena yena sammasanākārenāti attho. Khandhānaṁ udayabbayanti pañcupādānakkhandhānaṁ uppādañca bhaṅgañca. Amatantaṁ vijānatanti vijānantānaṁ viññūnaṁ āraddhavipassanānaṁ taṁ pītipāmojjaṁ amatādhigamahetutāya amatanti veditabbaṁ.

Chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagateti rūpādivasena chabbidhe iṭṭhārammaṇe yathārahaṁ chasu dvāresu āpāthagate. Visaye cetaṁ bhummavacanaṁ.

307. Paccuppannanti santatipaccuppannaṁ. Anuttaravimokkho nāma arahattaṁ idha adhippetaṁ ukkaṭṭhaniddesena. Kathaṁ pana tattha pihaṁ upaṭṭhapeti, na hi adhigataṁ arahattaṁ ārammaṇaṁ hoti, na ca taṁ ārabbha pihā pavattatīti? Ko vā evamāha-- “arahattaṁ ārammaṇaṁ katvā pihaṁ upaṭṭhapetī”ti. Anussutiladdhaṁ pana parikappasiddhaṁ arahattaṁ uddissa patthanaṁ ṭhapeti, tattha cittaṁ paṇidahati. Tenāha Bhagavā-- “kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja viharissāmī”ti. Āyatananti arahattameva chaḷaṅgasamannāgamādikāraṇabhāvato, manāyatanadhammāyatanabhāvato ca tathā vuttaṁ, taṁ panetaṁ domanassaṁ (MṬ.137./CS:pg.2.384) patthanaṁ paṭṭhapentassa uppajjati patthanāya sahāvattanato. Na hi lobhadosānaṁ saha vutti atthi. Patthanāmūlakattāti iminā upaṭṭhāpayato padassa hetu-atthajotakatamāha. Evanti “kudāssunāmā”ti-ādinā vuttākārena. Ussukkāpetunti yathā maggena ghaṭeti, evaṁ ussukkāpetuṁ.

308. Aññāṇupekkhāti aññāṇasahitā upekkhā asamapekkhanapavattā. Tena tena maggodhinā tassa tassa apāyagamanīyakilesodhissa anavasesato jitattā khīṇāsavo nippariyāyato odhijino nāma; tadabhāvato puthujjano nippariyāyatova anodhijino nāma; sekho pana siyā pariyāyato odhijinoti. Tampi nivattento, “akhīṇāsavassāti attho”ti āha. Āyatiṁ vipākaṁ jinitvāti appavattikaraṇavasena sabbaso āyatiṁ vipākaṁ jinitvā ṭhitattā khīṇāsavova nippariyāyato vipākajino nāma; tadabhāvato puthujjano nippariyāyato avipākajino nāma; sekho pana siyā pariyāyato vipākajinoti. Tampi nivattento “akhīṇāsavassevāti attho”ti āha. Apassantassa rūpanti pāḷito padaṁ ānetvā sambandhitabbaṁ. Pāḷiyaṁ pubbe “puthujjanassā”ti vatvā puna “assutavato puthujjanassā”ti vacanaṁ andhaputhujjanassāyaṁ upekkhā, na kalyāṇaputhujjanassāti dassanatthaṁ. Gehassitā upekkhā hi yaṁ kiñci ārammaṇavatthuṁ apekkhasseva, na nirapekkhassāti iṭṭhe, iṭṭhamajjhatte vā ārammaṇe siyāti vuttaṁ “iṭṭhārammaṇe āpāthagate”ti. Aññāṇena pana tattha ajjhupekkhanākārappatti hoti. Tenāha “guḷapiṇḍake”ti-ādi.

Iṭṭhe arajjantassa aniṭṭhe adussantassāti idaṁ yebhuyyena sattānaṁ iṭṭhe rajjanaṁ, aniṭṭhe dussananti katvā vuttaṁ. Ayoniyomanasikāro hi taṁtaṁ-ārammaṇavasena na katthacipi javananiyamaṁ karotīti vuttaviparītepi ārammaṇe rajjanadussanaṁ sambhavati, tathāpissa rajjanadussanaṁ atthato paṭikkhittamevāti daṭṭhabbaṁ. Asamapekkhaneti asamaṁ ayuttadassane ayoniso sammohapubbakaṁ ārammaṇassa gahaṇe.

309. Pavattanavasenāti uppādanavasena ceva bahulīkaraṇavasena ca. Nissāya ceva āgamma cāti āgamanaṭṭhānabhūte nissayapaccayabhūte ca (MṬ.137./CS:pg.2.385) katvā. Atikkantāni nāma honti vikkhambhanena ussārentā samussārentā.

Somanassabhāvasāmaññaṁ gahetvā, “sarikkhakeneva sarikkhakaṁ jahāpetvā”ti vuttaṁ. Idhāpi pahāyakaṁ nāma pahātabbato balavameva, saṁkilesadhammānaṁ balavabhāvato sātisayaṁ pana balavabhāvaṁ sandhāya “idāni balavatā”ti-ādi vuttaṁ. Balavabhāvato vodānadhammānaṁ adhigamassa adhippetattā hettha nekkhammassitadomanassānampi pahānaṁ jotitaṁ.

Upekkhāya pahāyakabhāvena adhippetattā “upekkhākathā veditabbā”ti vuttaṁ. Jhānassa alābhino ca lābhino ca pakiṇṇakasaṅkhārasammasanaṁ sandhāya, “suddhasaṅkhāre ca pādake katvā”ti. Upekkhāsahagatāti bhāvanāya paguṇabhāvaṁ āgamma kadāci ajjhupekkhanavasenapi hi sammasanaṁ hotīti. Pādakajjhānavasena, sammasitadhammavasena vā āgamanavipassanāya bahulaṁ somanassasahagatabhāvato “vuṭṭhānagāminī pana vipassanā somanassasahagatāvā”ti niyametvā vuttaṁ. Upekkhāsahagatā hotīti etthāpi eseva nayo. Catutthajjhānādīnīti ādi-saddena arūpajjhānāni saṅgaṇhāti. Purimasadisāvāti purimasadisā eva, upekkhāsahagatā vā hoti somanassasahagatā vāti attho. Idaṁ sandhāyāti yaṁ catutthajjhānādipādakato eva upekkhāsahagataṁ vuṭṭhānagāminivipassanaṁ nissāya somanassasahagatāya vipassanāya pahānaṁ, idaṁ sandhāya. Pahānanti cettha samatikkamalakkhaṇaṁ veditabbaṁ.

Etaṁ visesaṁ vipassanāya āvajjanaṭṭhānabhūtaṁ. Vuṭṭhānagāminiyā āsanne samāpannajjhānavipassanā pādakajjhānavipassanā, sammasitadhammoti vipassanāya ārammaṇabhūtā khandha.Puggalajjhāsayoti pādakajjhānassa sammasitajjhānassa ca bhede sati paṭipajjanakassa puggalassa, “Aho vata mayhaṁ pañcaṅgikaṁ jhānaṁ bhaveyya caturaṅgikan”ti-ādinā pubbe pavatta-ajjhāsayo. Tesampi vādeti ettha paṭhamatheravāde. Ayameva …pe… niyameti tato tato dutiyādipādakajjhānato uppannassa saṅkhārupekkhāñāṇassa pādakajjhānātikkantānaṁ (MṬ.137./CS:pg.2.386) aṅgānaṁ asamāpajjitukāmatā virāgabhāvanābhāvato itarassa ca atabbhāvato. Eteneva hi paṭhamatheravāde apādakapaṭhamajjhānapādakamaggā paṭhamajjhānikāva honti, itare ca dutiyajjhānikādimaggā pādakajjhānavipassanāniyamehi taṁtaṁjhānikāva. Evaṁ sesavādesupi vipassanāniyamo yathāsambhavaṁ yojetabbo. Tenāha-- “tesampi vāde ayameva pubbabhāge vuṭṭhānagāminivipassanāva niyametī”ti. Vuttāva, tasmā na idha vattabbāti adhippāyo.

310. Nānattādi kāmāvacarādikusalādivibhāgato nānāvidha.Tenāha “anekappakārā”ti. Nānattasitāti rūpasaddādinānārammaṇanissayā. Ekattā ekasabhāvā jātibhūmi-ādivibhāgābhāvato. Ekārammaṇanissitāti ekappakāreneva ārammaṇe pavattā. Heṭṭhā aññāṇupekkhā vuttā “bālassa muḷhassā”ti-ādinā (ma.ni.3.308). Upari chaḷaṅgupekkhā vakkhati “upekkhako viharatī”ti-ādinā (ma.ni.3.311). Dve upekkhā gahitā dvinnampi ekattā, ekajjhaṁ gahetabbato, nānattasitāya upekkhāya pakāsitabhāvato ca.

Aññāṇupekkhā aññā saddādīsu tattha tattheva vijjamānattā. Rūpesūti ca iminā na kevalaṁ rūpāyatanavisesā eva gahitā, atha kho kasiṇarūpānipīti āha-- “rūpe upekkhābhāvañca aññā”ti-ādi. Ekattasitabhāvopi idha ekattavisayasampayogavaseneva icchito, na ārammaṇavasena cāti dassetuṁ, “yasmā panā”ti-ādi vuttaṁ. Tenevāha “tatthā”ti-ādi. Sampayuttavasenāti sampayogavasena. Ākāsānañcāyatanaṁ nissayatīti ākāsānañcāyatananissitā, ākāsānañcāyatanakhandhanissitā. Sesāsupīti viññāṇañcāyatananissitādīsupi.

Arūpāvacaravipassanupekkhāyāti arūpāvacaradhammārammaṇāya vipassanupekkhāya. Rūpāvacaravipassanupekkhanti etthāpi eseva nayo. Tāya kāmarūpārūpabhedāya taṇhāya nibbattāti tammayā, tebhūmakadhammā, tesaṁ bhāvo tammayatā, taṇhā yassa guṇassa vasena atthe saddaniveso, tadabhidhānakoti āha-- “tammayatā nāma taṇhā”ti (MṬ.137./CS:pg.2.387) Atammayatā tammayatāya paṭipakkhoti katvā. Vipassanupekkhanti, “yadatthi yaṁ bhūtaṁ, taṁ pajahati upekkhaṁ paṭilabhatī”ti (dī.ni.3.71 a.ni.7.55) evamāgataṁ saṅkhāravicinane majjhattabhūtaṁ upekkhaṁ.

311. Yadariyoti ettha da-kāro padasandhikaro, upayogaputhuvacane ca ya-saddoti dassento, “ye satipaṭṭhāne ariyo”ti āha. Kāmaṁ “ariyo”ti padaṁ sabbesampi paṭividdhasaccānaṁ sādhāraṇaṁ, vakkhamānassa pana visesassa Buddhāveṇikattā, “ariyo sammāsambuddho”ti vuttaṁ. Na hi paccekabuddhādīnaṁ ayamānubhāvo atthi. Tīsu ṭhānesūti na sussūsantīti vā, ekacce na sussūsanti ekacce sussūsantīti vā, sussūsantīti vā, paṭipannāpaṭipannānaṁ sāvakānaṁ paṭipattisaṅkhātesu tīsu satipaṭṭhānesu. Satiṁ paṭṭhapentoti paṭighānunayehi anavassutattā tadubhayanivattattā sabbadā satiṁ upaṭṭhapento. Buddhānameva sā niccaṁ upaṭṭhitasatitā, na itaresaṁ āveṇikadhammabhāvato. Ādarena sotumicchā idha sussūsāti tadabhāvaṁ dassento, “saddahitvā sotuṁ na icchantī”ti āha. Na aññāti “na aññāyā”ti vattabbe yakāralopena niddesoti āha “na jānanatthāyā”ti. Satthu ovādassa anādiyanameva vokkamananti āha-- “atikkamitvā …pe… maññantī”ti.

Gehassitadomanassavasenāti idaṁ idha paṭikkhipitabbamattadassanapadaṁ daṭṭhabbaṁ. Nekkhammassitadomanassassapi satthu pasaṅgavasena “na ceva attamano hotī”ti attamanapaṭikkhepena anattamanatā vuttā viya hotīti taṁ paṭisedhento-- “appatīto hotīti na evamattho daṭṭhabbo”ti. Tassa setughāto hi Tathāgatānaṁ. Yadi evaṁ kasmā attamanatāpaṭikkhepoti āha-- “appaṭipannakesu pana anattamanatākāraṇassa abhāvenetaṁ vuttan”ti. Paṭigha-avassavenāti chahi dvārehi paṭighavissandanena, paṭighappavattiyāti attho. Uppilāvitoti na evamattho daṭṭhabbo uppilāvitattassa bodhimūle eva pahīnattā. Paṭipannakesūti idaṁ adhikāravasena vuttaṁ, appaṭipannakesupi Tathāgatassa anattamanatākāraṇaṁ nattheva. Etaṁ vuttanti etaṁ “attamano ceva hotī”ti-ādivacanaṁ vuttaṁ (MṬ.137./CS:pg.2.388) sāvakānaṁ sammāpaṭipattiyā satthu anavajjāya cittārādhanāya sambhavato.

312. Damitoti nibbisevanabhāvāpādanena sikkhāpito. Iriyāpathaparivattanavasena aparivattitvā ekadisāya eva sattadisāvidhāvanassa idhādhippetattā sāritānaṁ hatthidammādīnaṁ ekadisādhāvanampi anivattanavaseneva yuttanti āha-- “anivattitvā dhāvanto ekaṁyeva disaṁ dhāvatī”ti. Kāyena anivattitvāvāti kāyena aparivattitvā eva. Vimokkhavasena aṭṭha disā vidhāvati, na puratthimādidisāvasena. Ekappahārenevāti ekanīhāreneva, ekasmiṁyeva vā divase ekabhāgena. “Pahāro”ti hi divasassa tatiyo bhāgo vuccati. Vidhāvanañcettha jhānasamāpajjanavasena akalaṅkamappatisātaṁ javanacittapavattanti āha “samāpajjatiyevā”ti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Saḷāyatanavibhaṅgasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.138.)8.Uddesavibhaṅgasuttavaṇṇanā

313. Desetabbassa atthassa uddisanaṁ uddeso, vibhajanaṁ vibhaṅgoti āha-- “mātikañca vibhajanañcā”ti tuleyyāti-ādīni cattāripi padāni paññāvevacanāni. Atha vā tuleyyāti tulanabhūtāya paññāya tassa dhammassa paggahādividhinā parituleyya. Tīreyyāti tīraṇabhūtāya paññāya tattha ñāṇakiriyāsamāpanavasena tīreyya. Pariggaṇheyyāti tathāsamāpanno ānisaṁse assāda-ādīnave ca vicineyya. Paricchindeyyāti paricchindabhūtena ñāṇena atthaṁ paricchinditvā jāneyya. Ārammaṇesūti rūpādiputhuttārammaṇesu. Nikantivasenāti nikāmanavasena apekkhāvasena. Tiṭṭhamānanti pavattamānaṁ. Gocarajjhatteti jhānārammaṇabhūte. Tañhi bhāvanācittenābhibhuyya avissajjitvā gayhamānaṁ ajjhattaṁ viya hotīti “gocarajjhattan”ti vuccati. Bhāvanaṁ āraddhassa bhikkhuno yadi bhāvanārammaṇe nikanti uppajjeyya, tāya nikantiyā upari bhāvanaṁ vissajjetvā cittasaṁkocavasena saṇṭhitaṁ nāma, tadabhāvena asaṇṭhitaṁ nāma hotīti, “ajjhattaṁ asaṇṭhitan”ti vuttanti dassento, “gocarajjhatte nikantivasena asaṇṭhitan”ti (MṬ.138./CS:pg.2.389) āha. Tathā hi vakkhati-- “nikantivasena hi atiṭṭhamānaṁ hānabhāgiyaṁ na hoti, visesabhāgiyameva hotī”ti. Aggahetvāti rūpādīsu kiñci taṇhādiggāhavasena aggahetvā. Tathā aggahaṇeneva hi taṇhāparitāsādivasena na paritasseyya. Avasesassa ca dukkhassāti sokādidukkhassa. Avasesassa ca dukkhassāti vā jātijarāmaraṇasīsena vipākadukkhassa gahitattā kilesadukkhassa ceva saṁsāradukkhassa cāti attho.

316. Rūpameva kilesuppattiyā kāraṇabhāvato rūpanimittaṁ. Rāgādivasena taṁ anudhāvatīti rūpanimittānusārī.

318. Nikantivasena asaṇṭhitanti apekkhāvasena saṇṭhitaṁ nikantiṁ pahāya pavattamānaṁ upari visesāvahatoti. Tenāha “nikantivasena hī”ti-ādi.

320. Aggahetvā aparitassanāti pañcupādānakkhandhe, “etaṁ mamā”ti-ādinā taṇhādiggāhavasena upādiyitvā taṇhāparitāsādivasena paritassanā, vuttavipariyāyena aggahetvā aparitassanā veditabbā. Kathaṁ panesā anupādāparitassanā hotīti mahātherassa adhippāyaṁ vivarituṁ codanaṁ samuṭṭhapeti? Upādātabbassa abhāvatoti tassa anupādāparitassanābhāve kāraṇavacanaṁ. Yadi hīti-ādi tassa samatthanaṁ. Upādāparitassanāva assa tathā upādātabbassa tatheva upādinnattā. Evanti niccādi-ākārena. Upādinnāpīti gahitaparāmaṭṭhāpi. Anupādinnāva honti ayoniso gahitattā, viññūsu nissāya jānitabbattā ca. Diṭṭhivasenāti micchādiṭṭhiyā gahaṇākāravasena, tassa pana ayathābhūtagāhitāya paramatthato ca abhāvato. Atthatoti paramatthato. Anupādāparitassanāyeva nāma hoti upādātabbākārassa abhāvena taṁ anupādiyitvā eva paritassanāti katvā.

Parivattatīti na tadeva rūpaṁ aññathā pavattaṁ parivattati, atha kho pakatijahanena sabhāvavigamena nassati bhijjati. Vipariṇatanti aññathattaṁ gataṁ vinaṭṭhaṁ. Kammaviññāṇanti abhisaṅkhāraviññāṇaṁ. “Rūpaṁ attā”ti-ādi micchāgāhavasena viññāṇassa rūpabhedena vuttassa bhedānuparivatti hoti. Vipariṇāmaṁ anugantvā viparivattanataṁ ārabbha pavattaṁ vipariṇāmānuparivattaṁ; tato (MṬ.138./CS:pg.2.390) samuppannā paritassanā vipariṇāmānuparivattajā paritassanāti dassento āha-- “vipariṇāmassa …pe… paritassanā”ti. Akusaladhammasamuppādā cāti, “yaṁ ahu vata me, taṁ vata me natthī”ti-ādinā pavattā akusalacittuppādadhammā. Khepetvāti pavattituṁ appadānavasena anuppattinimittatāya khepetvā. Bhayatāsenāti bhāyanavasenapi cittutrāsena. Taṇhātāsenāti tassanena. Savighātoti cittavighātanavighātena savighāto. Tato eva cetodukkhena sadukkho. Maṇikaraṇḍakasaññāyāti rittakaraṇḍaṁyeva maṇiparipuṇṇakaraṇḍoti uppannasaññāya. Aggahetvā paritassanāti gahetabbassa abhāvena gahaṇampi avijjamānapakkhiyamevāti aggahetvā paritassanā nāma hoti.

321. Kammaviññāṇameva natthi sati kammaviññāṇe rūpabhedānuparivatti siyāti kammaviññāṇābhāvadassanamukhena khīṇāsavassa sabbaso kilesābhāvaṁ dasseti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Uddesavibhaṅgasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.139.) 9.Araṇavibhaṅgasuttavaṇṇanā

323. Gehassitavasenāti kilesanissitavasena anurodhavasena. Neva ukkhipeyyāti na anuggaṇheyya. Na avakkhipeyyāti gehassitavasena virodhavasena na niggaṇheyya. Anurodhena vinā sampahaṁsanavasena yathābhūtaguṇakathanaṁ nevussādanā vajjābhāvato; tathā virodhena vinā vivecanavasena yathābhūtadosakathanaṁ na apasādanaṁ. Sabhāvamevāti yathābhūtasabhāvameva kassaci puggalassa anādesakaraṇavasena katheyya, seyyathāpi āyasmā Subhūtitthero. Vinicchitasukhanti, “ajjhattaṁ anavajjan”ti-ādinā visesato vinicchitasukhāya hoti. Parammukhā avaṇṇanti svāyaṁ rahovādo pesuññūpasaṁhāravasena pavatto idhādhippetoti āha “pisuṇavācanti attho”ti. Khīṇātīti khīṇo, yo bhāsati, yañca uddissa bhāsati, dvepi hiṁsati vibādhatīti attho, taṁ khīṇavādaṁ. Svāyaṁ yasmā kilesehi ākiṇṇo saṁkiliṭṭho eva ca hoti, tasmā vuttaṁ-- “ākiṇṇaṁ (MṬ.139./CS:pg.2.391) saṁkiliṭṭhaṁ vācan”ti. Tena avasiṭṭhaṁ tividhampi vacīduccaritamāha. Adhiṭṭhahitvāti, “idameva saccan”ti ajjhosāya. Ādāyāti paggayha. Vohareyyāti samudācareyya. Lokasamaññanti lokasaṅketaṁ.

324. Ārammaṇato sampayogato kāmehi paṭisaṁhitattā kāmapaṭisandhi, kāmasukhaṁ. Tenāha “kāmūpasaṁhitena sukhenā”ti. Sadukkhoti vipākadukkhena saṁkilesadukkhena sadukkho. Tathā sapariḷāhoti vipākapariḷāhena ceva kilesapariḷāhena ca sapariḷāho.

326. Vaṭṭato nissarituṁ adatvā tattheva sīdāpanato micchāpaṭipadābhāvena satte saṁyojetīti saṁyojanaṁ, visesato bhavasaṁyojanaṁ taṇhāti āha “taṇhāyetaṁ nāman”ti. Na taṇhāyeva mānādayopi saṁyojanattaṁ sādhenti nāma sabbaso saṁyojanato suṭṭhu bandhanato. Tena vuttaṁ-- “avijjānīvaraṇānaṁ, bhikkhave, sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānan”ti (saṁ.ni.2.125-126).

Imaṁ catukkanti, “ye kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṁ anuyuttā, ye attakilamathānuyogaṁ anuyuttā”ti evamāgataṁ imaṁ catukkaṁ nissāya. “Etadagge ṭhapito”ti, vatvā taṁ nissāya ṭhapitabhāvaṁ vitthārato dassetuṁ, “Bhagavato hī”ti-ādi vuttaṁ. Ussādanā-apasādanā paññāyanti Tathāgatena vinetabbapuggalavasena dhammadesanāya pavattetabbato. Ayaṁ puggalo …pe… ācārasampannoti vā natthi paresaṁ anuddesakavasena dhammadesanāya pavattanato.

329. Parammukhā avaṇṇanti nindiyassa dosassa nindanaṁ. Na hi kadāci nindiyo pasaṁsiyo hoti, taṁ pana kālaṁ ñatvāva kathetabbanti āha, “yuttapattakālaṁ ñatvāvā”ti. Khīṇavādepi eseva nayo tassa rahovādena samānayogakkhamattā.

330. Ghātīyatīti vadhīyati. Saddopi bhijjati nassati, bhedo hotīti attho. Gelaññappattoti khedaṁ parissamaṁ patto. Apalibuddhanti dosehi ananupatitaṁ.

331. Abhinivissa (MṬ.139./CS:pg.2.392) voharatīti evametaṁ, na ito aññathāti taṁ janapadaniruttiṁ abhinivisitvā samudācarati. Atidhāvananti samaññaṁ nāmetaṁ lokasaṅketasiddhā paññattīti paññattimatte aṭṭhatvā paramatthato thāmasā parāmassa voharaṇaṁ.

332. Aparāmasantoti anabhinivisanto samaññāmattatova voharati.

333. Mariyādabhājanīyanti yathāvuttasammāpaṭipadāya micchāpaṭipadāya ca aññamaññaṁ saṅkarabhāvavibhājanaṁ. Raṇanti sattā etehi kandanti akandantāpi kandanakāraṇabhāvatoti raṇā; rāgadosamohā, dasapi vā kilesā, sabbepi vā ekantākusalā, tehi nānappakāradukkhanibbattakehi abhibhūtā sattā kandanti; saha raṇehīti saraṇo. Raṇasaddo vā rāgādireṇūsu niruḷho. Tenāha “sarajo sakileso”ti. Pāḷiyaṁ pana “sadukkho eso dhammo”ti-ādinā āgatattā kāmasukhānuyogādayopi “saraṇo”ti vuttāti dukkhādīnaṁ raṇabhāvo tannibbattakasabhāvānaṁ akusalānaṁ saraṇatā ca veditabbā. Araṇoti-ādīnaṁ padānaṁ vuttavipariyāyena attho veditabbo.

Vatthuṁ sodhetīti nirodhasamāpajjanena mahapphalabhāvakaraṇena dakkhiṇeyyavatthubhūtaṁ attānaṁ visodheti; nirodhasamāpattiyā vatthuvisodhanaṁ nirodhaṁ samāpajjitvā vuṭṭhitānaṁ paccekabuddhānaṁ Mahākassapattherādīnaṁ dinnadakkhiṇāvisuddhiyā dīpetabbaṁ. Tenāha “tathā hī”ti-ādi. Tathevāti iminā “piṇḍāya caranto”ti-ādiṁ upasaṁharati. Mettābhāvanāya mudubhūtacittabahumānapubbakaṁ dentīti “Subhūtitthero dakkhiṇaṁ visodhetī”ti vuttaṁ. Tena dāyakatopi dakkhiṇāvisuddhiṁ dasseti. Vatthusodhanaṁ pana paṭibhāgato. Evaṁ pana kātuṁ sakkāti sāvakānampi kimevaṁ lahuvuṭṭhānādhiṭṭhānaṁ sāvakesu ciṇṇavasībhāvo sambhavatīti pucchati. Itaro aggasāvakamahāsāvakesu kiṁ vattabbaṁ, pakatisāvakesupi vasippattesu labbhatīti te dassento, “āma sakkā”ti-ādimāha. Sesaṁ suviññeyyameva.

Araṇavibhaṅgasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.140.)10.Dhātuvibhaṅgasuttavaṇṇanā

342. Aparikkhīṇāyukaṁ (MṬ.140./CS:pg.2.393) Pukkusātikulaputtaṁ uddissa gamananti katvā vuttaṁ “turitagamanacārikan”ti. Mama vāsupagamanena tava cittassa aphāsukaṁ aniṭṭhaṁ sace natthi. Soti pubbupagato. Dinnaṁ dinnameva vaṭṭatīti ekavāraṁ dinnaṁ dinnameva yuttaṁ, na puna dātabbanti adhippāyo. Kataṁ katamevāti saṅgahatthaṁ kataṁ anucchavikakammaṁ katameva, na taṁ puna viparivattetabbanti adhippāyo.

Pukkusātimhi ubhayathāpi kulaputtabhāvo paripuṇṇo evāti āha-- “jātikulaputtopi ācārakulaputtopī”ti. Tatrāti tasmiṁ takkasīlato āgamane. Aṅke nipannadārakaṁ viya janaṁ toseti tuṭṭhiṁ pāpeti. Ratanāni uppajjanti pabbatasamuddādisannissitattā paccantadesassa. Dassanīyanti dassaneneva sukhāvahaṁ. Evarūpanti dassanīyaṁ savanīyañca.

Anagghakambale mahagghakambale. Sārakaraṇḍaketi candanasārādisāramayakaraṇḍake. Likhāpetvā ukkirāpetvā. Lākhāya vaṭṭāpetvāti mukhaṁ pidahitvā lākhāparikammaṁ kāretvā.

Anto dussabhaṇḍikaṁ atthīti aññāsi nātigarukabhāvato. Anagghā ahesunti vaṇṇasampattiphassasampattipamāṇamahattadunnimmāpiyatāhi mahagghā ahesuṁ, mahāpuñño rājā tassa atthevāti adhippāyo.

Yadi evaṁ, “Kinnu kho pesemī”ti kasmā vīmaṁsaṁ āpajjīti āha-- “apica kho panā”ti-ādi. Soti Bimbisāro rājā. Vicinituṁ āraddho ratanassa anekavidhattā uttaruttariñca paṇītatarādibhāvato. Suvaṇṇarajatādīti suvaṇṇarajatapavāḷamaṇimuttāveḷuriyādi. Indriyabaddhanti cakkhādi-indriyapaṭibaddhaṁ. Padesanti guṇavasena ekadesaṁ na pāpuṇāti.

Sāmaṁ saccānaṁ abhisambuddhatāsāmaññena, “Buddharatanampi duvidhan”ti vuttaṁ. Buddharatanasamaṁ ratanaṁ nāma natthi, yasmā pana imasmiṁ loke parasmiṁ vā pana Buddhena sadiso na vijjatīti. Paṭhamabodhiyaṁyeva pavattatīti katvā vuttaṁ “ghosopī”ti-ādi.

Rājā tuṭṭho cintesi, “tattha avijjamānaṁyeva pesetuṁ laddhan”ti. Tasmāti yasmā paripuṇṇaṁ ekadivasampi tasmiṁ padese Buddhānaṁ āvāsapariggaho (MṬ.140./CS:pg.2.394) natthi, tasmā. Pubbadisāmukhanti pubbadisābhimukhaṁ sīhapañjaraṁ. Tenassa suvibhūtālokataṁ dasseti.

Evaṁ anaññasādhāraṇassa Bhagavato īdiso samudāgamoti dassetuṁ, “evaṁ dasa pāramiyo pūretvā”ti-ādi vuttaṁ. Evaṁ sampannasamudāgamassa tadanurūpā ayaṁ phalasampadāti dassetuṁ, “tusitabhavanato”ti-ādi vuttaṁ.

Ariyadhammo nāma ariyamaggappadhāno, ariyamaggo ca sattatiṁsabodhipakkhiyasaṅgaho, te ca uddesamatteneva gahitāti āha-- “sattatiṁsabodhipakkhiye ekadesena likhitvā”ti. Cūḷasīlādīni brahmajāle (dī.ni.1.8-9) āgatanayena veditabbāni. Chadvārasaṁvaraṁ satisampajaññanti manacchaṭṭhānaṁ dvārānaṁ saṁvaraṇavasena sattaṭṭhānikaṁ satisampajaññaṁ. Dvādasappabhedaṁ cīvarādicatuppaccayasantosaṁ. Araññarukkhamūlādīnañca vibhaṅgaṁ bhāvanānukūlaṁ senāsanaṁ. “Abhijjhaṁ loke pahāyā”ti-ādinā vuttaṁ nīvaraṇappahānaṁ. Parikammanti kasiṇādiparikammaṁ. Pāḷiyaṁ āgatanayena aṭṭhatiṁsa kammaṭṭhānāni. Visuddhipaṭipāṭiyā yāva āsavakkhayā imaṁ paṭipattiṁ ekadesena likhi. Soḷasavidhanti soḷasavidhabhāvanāya payogaṁ.

Kilañjamayeti nānāvidhabhittivibhatte saṇhasukhumaratanaparisibbite kilañjamayasamugge. Bahi vatthena veṭhetvāti paṭhamaṁ sukhumakambalena veṭhetvā paṭipāṭiyā tettiṁsāya samuggesu pakkhipitvā tato bahi sukhumavatthena veṭhetvā chādetvā. Tiṇagacchapahānasammajjanādinā sodhitamattakameva hotu, kadalipuṇṇaghaṭaṭhapanadhajapaṭākussāpanādi-alaṅkaraṇena mā niṭṭhāpethāti attho. Rājānubhāvena paṭiyādethāti mama rājānurūpaṁ sajjetha, alaṅkarothāti attho. Antarabhogikānanti anuyuttarājamahāmattānaṁ. Javanadūteti khippaṁ gacchantakadūtapurise. Tāḷehi saha avacarantīti tāḷāvacarā.

Raññā paṇṇākāraṁ uddissa katapūjāsakkārassa amaccato sutattā paṇṇākāraṁ uccaṭṭhāne ṭhapetvā sayaṁ nīcāsane nisinno. Nāyaṁ aññassa ratanassa bhavissatīti ayaṁ parihāro aññassa maṇimuttādibhedassa ratanassa na bhavissati maṇimuttādīhi abhisaṅkhatattā. Balavasomanassaṁ (MṬ.140./CS:pg.2.395) uppajji ciratanakālaṁ Buddhasāsane bhāvitabhāvanatāya vāsitavāsanatāya ghaṭe dīpo viya abbhantare eva samujjalamānaparipakkatihetukabhāvato.

Dhāremīti icchāmi, gaṇhāmīti attho. Dvejjhavacananti dveḷhakabhāvo. Antaraṁ karotīti dvinnaṁ pādānaṁ antaraṁ taṁ lekhaṁ karoti, ekena pādena atikkamīti attho. Tassā gatamaggenāti tāya deviyā vivaṭṭamānāya nāsitāya gatamaggena. Taṁ pana lekhanti Pukkusātinā katalekhaṁ. Paṇṇacchattakanti tālapattamuṭṭhiṁ.

Satthugāravenāti satthari uppannapasādapemabahumānasambhavena. Tadā satthāraṁyeva manasi katvā tanninnabhāvena gacchanto, “pucchissāmī”tipi cittaṁ na uppādesi, “ettha nu kho Satthā vasatī”ti parivitakkasseva abhāvato; Rājagahaṁ pana patvā rañño pesitasāsanavasena tattha ca vihārassa bahubhāvato Satthā kahaṁ vasatīti pucchi. Satthu ekakasseva nikkhamanaṁ pañcacattālīsa yojanāni padasā gamanañca dhammapūjāvasena katanti daṭṭhabbaṁ. Dhammapūjāya ca Buddhānaṁ āciṇṇabhāvo heṭṭhā vitthāritoyeva. Buddhasobhaṁ pana paṭicchādetvā aññātakavesena tattha gamanaṁ tassa kulaputtassa vissatthavasena maggadarathapaṭipassambhanatthaṁ. Appaṭipassaddhamaggadaratho hi dhammadesanāya bhājanaṁ na hotīti. Tathāhi vakkhati, “nanu ca Bhagavā”ti-ādi.

Uruddhanti visālanti keci. Atirekatiyojanasatanti-ādinā anvayato byatirekato ca maccheravinayane sabrahmacārīnaṁ ovādadānaṁ. Accantasukhumāloti-ādinā satthu dhammagāravena saddhiṁ kulaputtassapi dhammagāravaṁ saṁsandati sametīti dasseti. Tena Bhagavato katassa paccuggamanassa ṭhānagatabhāvaṁ vibhāvento aññesampi bhabbarūpānaṁ kulaputtānaṁ yathārahaṁ saṅgaho kātabboti dasseti.

Brahmalokappamāṇanti uccabhāvena. Ānubhāvenāti iddhānubhāvena yathā so sotapathaṁ na upagacchati, evaṁ vūpasametuṁ sakkoti. Avibbhantanti vibbhamarahitaṁ nilloluppaṁ. “Bhāvanapuṁsakaṁ panetan”ti vatvā tassa vivaraṇatthaṁ, “pāsādikena iriyāpathenā”ti vuttaṁ. Itthambhūtalakkhaṇe etaṁ karaṇavacanaṁ daṭṭhabbaṁ. Tenāha “yathā iriyato”ti-ādi. Amanāpo (MṬ.140./CS:pg.2.396) hoti passantānaṁ. Sīhaseyyāya nipannassapi hi ekacce sarīrāvayavā adhokhittavikkhittā viya dissanti. Kaṭiyaṁ dvinnaṁ ūrusandhīnaṁ dvinnañca jāṇusandhīnaṁ vasena catusandhikapallaṅkaṁ. Na patiṭṭhātīti nappavattati, “kaṁsi tvan”ti-ādinā apucchite kathāpavatti eva na hoti. Appatiṭṭhitāya kathāya na sañjāyatīti tathā pana pucchāvasena kathāya appavattitāya upari dhammakathā na sañjāyati na uppajjati. Itīti tasmā. Kathāpatiṭṭhāpanatthaṁ kathāpavattanatthaṁ kathāsamuṭṭhāpanatthaṁ vā pucchi.

Sabhāvameva kathetīti attano Bhagavato adiṭṭhapubbattā “adiṭṭhapubbakaṁ kathamahaṁ jāneyyan”ti sabhāvameva kevalaṁ attano ajjhāsayameva katheti; na pana sadevakassa lokassa supākaṭaṁ sabhāvasiddhaṁ Buddharūpakāyasabhāvaṁ. Atha vā sabhāvameva kathetīti “idamevan”ti jānantopi tadā Bhagavato ruciyā tathāpavattamānaṁ rūpakāyasabhāvameva katheti appavikkhambhanti adhippāyo. Tenāha-- “tathā hi nan”ti-ādi, vipassanālakkhaṇameva paṭipadanti adhippāyo.

343. “Pubbabhāgapaṭipadaṁ akathetvā”ti vatvā pubbabhāgapaṭipadāya akathane kāraṇaṁ pubbabhāgapaṭipadañca sarūpato dassetuṁ, “yassa hī”ti-ādi vuttaṁ. Aparisuddhāyapi pubbabhāgapaṭipadāya vipassanā tathā na kiccakārī, pageva avijjamānāyāti, “yassa hi …pe… aparisuddhā hoti”cceva vuttaṁ. Pubbabhāgapaṭipadā ca nāma saṅkhepato pannarasa caraṇadhammāti āha-- “sīlasaṁvaraṁ …pe… imaṁ pubbabhāgapaṭipadaṁ ācikkhatī”ti. Yānakiccaṁ sādheti maggagamanena akilantabhāvasādhanattā. Cirakālaṁ paribhāvitāya paripakkagatāya hetusampadāya upaṭṭhāpitaṁ sāmaṇerasīlampi paripuṇṇaṁ akhaṇḍādibhāvappattiyā, yaṁ pubbahetuttā “sīlan”ti vuccati.

Dhātuyo paramatthato vijjamānā, paññattimattho puriso avijjamāno. Atha kasmā Bhagavā arahattassa padaṭṭhānabhūtaṁ vipassanaṁ kathento “chadhāturo”ti avijjamānappadhānaṁ desanaṁ ārabhīti āha-- “Bhagavā hī”ti-ādi. Katthaci “tevijjo chaḷabhiñño”ti-ādīsu vijjamānena avijjamānaṁ dasseti. Katthaci-- “itthirūpaṁ, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti-ādīsu (a.ni.1.1) avijjamānena vijjamānaṁ dasseti. Katthaci “cakkhuviññāṇaṁ (MṬ.140./CS:pg.2.397) sotaviññāṇan”ti-ādīsu (vibha.121) vijjamānena vijjamānaṁ dasseti. Katthaci-- “khattiyakumāro brāhmaṇakaññāya saddhiṁ saṁvāsaṁ kappetī”ti-ādīsu (dī.ni.1.275) avijjamānena avijjamānaṁ dasseti. Idha pana vijjamānena avijjamānaṁ dasseti. “Chadhāturo”ti hi samāsattho avijjamāno puggalavisayattā, tassa padassa avayavattho pana appadhānattho vijjamāno, so saddakkamena appadhānopi atthakkamena padhānoti āha-- “vijjamānena avijjamānaṁ dassento”ti. Puggalādhiṭṭhānāyettha desanāya kāraṇaṁ dassetuṁ, “sace hī”ti-ādi vuttaṁ. Upaṭṭhāpeyyāti-- “dhātuyo”icceva kulaputtassa cittaṁ niveseyya tathā sañjāneyya, evaṁ dhammaṁ deseyyāti attho. Sandehaṁ kareyyāti asati purise ko karoti? Ko paṭisaṁvedeti, dhātuyo evāti kiṁ nu kho idaṁ, kathaṁ nu kho idanti saṁsayaṁ uppādeyya? Sammohaṁ āpajjeyyāti caturaṅgasamannāgate andhakāre vattamānaṁ viya desiyamāne atthe sammohaṁ āpajjeyya Tathābhūto ca desanāya abhājanabhūtattā desanaṁ sampaṭicchituṁ na sakkuṇeyya. Evamāhāti evaṁ “chadhāturo”ti āha.

Yaṁ tvaṁ purisoti sañjānāsīti yaṁ rūpārūpadhammasamūhaṁ pabandhavasena pavattamānaṁ adhiṭṭhānavisesavisiṭṭhaṁ-- “puriso satto itthī”ti-ādinā tvaṁ sañjānāsi, so chadhāturo. Santesupi chadhātuvinimuttesu dhātvantaresu sukhāvaggahaṇatthaṁ tathā vuttaṁ taggahaṇeneva ca tesaṁ gahetabbato, svāyamattho heṭṭhā dassito eva. Sesapadesūti “chaphassāyatano”ti-ādipadesupi. Cattāri adhiṭṭhānāni catasso patiṭṭhā etassāti caturādhiṭṭhāno, adhitiṭṭhati patiṭṭhahati etenāti adhiṭṭhānaṁ, yesu patiṭṭhāya uttamatthaṁ arahattaṁ adhigacchati, tesaṁ paññādīnaṁ etaṁ adhivacanaṁ. Tenāha “svāyaṁ bhikkhū”ti-ādi. Ettoti vaṭṭato. Vivaṭṭitvāti vinivaṭṭitvā apasakkitvā. Ettoti vā etehi chadhātu-ādīhi. Ettha hi niviṭṭhassa āyattassa uttamāya siddhiyā asambhavoti. Patiṭṭhitanti ariyamaggādhigamavasena suppatiṭṭhitaṁ. Evañhi sabbaso paṭipakkhasamucchindanena tattha patiṭṭhito hoti. Maññassavā nappavattantīti chahipi dvārehi pavattamānasotāya maggena visositāya sabbaso vigatāya sabbaso vicchedappattiyā na sandanti. Tenāha “nappavattantī”ti. Yasmā māne (MṬ.140./CS:pg.2.398) sabbaso samucchinne asamucchinno anupasanto kileso nāma natthi, tasmā āha-- “muni santoti vuccatī”ti rāgaggi-ādīnaṁ nibbānena nibbuto.

Paññaṁ nappamajjeyyāti, “divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodhetī”ti-ādinayappavattāya (ma.ni.1.423 2.24 3.75 saṁ.ni.4.120 a.ni.3.15 vibha.519 mahāni.161) appamādappaṭipattiyā samādhivipassanāpaññaṁ nappamajjeyya. Etena pubbabhāgiyaṁ samathavipassanābhāvanamāha. Saccamanurakkheyyāti saccānurakkhanāpadesena sīlavisodhanamāha; sacce ṭhito samādinnasīlaṁ avikopetvā paripūrento samādhisaṁvattaniyataṁ karoti. Tenāha “vacīsaccaṁ rakkheyyā”ti. Kilesapariccāgaṁ brūheyyāti tadaṅgādivasena kilesānaṁ pariccajanavidhiṁ vaḍḍheyya. Kilesavūpasamanaṁ sikkheyyāti yathā te kilesā tadaṅgādivasena pariccattā yathāsamudācārappavattiyā santāne pariḷāhaṁ na janenti; evaṁ kilesānaṁ vūpasamanavidhiṁ sikkheyya paññādhiṭṭhānādīnanti lokuttarānaṁ paññādhiṭṭhānādīnaṁ. Adhigamatthāyāti paṭilābhatthāya.

347. Pubbe vuttānanti, “caturādhiṭṭhāno, yattha ṭhitaṁ maññassavā nappavattantī”ti (ma.ni.3.343) evaṁ pubbe vuttānaṁ.

348. Vattabbaṁ bhaveyyāti niddesavasena vattabbaṁ bhaveyya. Ādīhīti evamādīhi. Kiccaṁ natthi kiccābhāvato. Uppaṭipāṭidhātukanti ayathānupubbikaṁ. Yathādhammavasenevāti desetabbadhammānaṁ yathāsabhāveneva. Sappāyaṁ dhutaṅganti attano kilesaniggaṇhanayoggaṁ dhutaṅgaṁ. Cittarucitanti attano cittapakatiyā ācariyehi virocetabbaṁ, cariyānukūlanti attho. Hatthipadopamasuttādīsūti ādi-saddena Visuddhimaggadhātuvibhaṅgādiṁ saṅgaṇhāti.

354. Ayampetthāti pi-saddo sampiṇḍanattho. Tena “athāparaṁ upekkhāyeva avasissatī”ti uparidesanaṁ sampiṇḍeti. Sopi hi pāṭiyekko anusandhīti. Nanu cāyaṁ yathā-uddiṭṭhāya viññāṇadhātuyā niddesopi (MṬ.140./CS:pg.2.399) bhavissatīti yathānusandhinayo vijjatīti? Na, viññāṇadhātuniddesanayena desanāya appavattattā tenāha “heṭṭhato”ti-ādi. Yaṁ vā panāti-ādinā pana desanāya sānusandhitaṁ vibhāveti. Na hi Buddhā Bhagavanto ananusandhikaṁ desanaṁ desenti. Āgamanīyavipassanāvasenāti yassā pubbe pavattattā āgamanīyaṭṭhāne ṭhitā vipassanā, tassā vasena. Kammakārakaviññāṇanti “netaṁ mama nesohamasmi, na meso attā”ti evaṁ vipassanākiccakārakaṁ vipassanāsahitaṁ viññāṇaṁ. Viññāṇadhātuvasenāti yathā-uddiṭṭhāya viññāṇadhātuyā bhājanavasena. Satthu kathanatthāyāti satthārā uddesameva katvā ṭhapitattā niddesavasena kathanatthāya. Akathitabhāvo eva hissa avasiṭṭhatā kathanatthāya paṭivijjhanatthāya ca. Paṭipakkhavigamena tassa cittassa parisuddhatāti āha “nirupakkilesan”ti. Upakkilesānaṁ pana pahīnabhāvato pariyodātaṁ. Samudayavasena udayadassanatthañceva paccayanirodhavasena atthaṅgamadassanatthañca. Kāraṇabhāvena sukhāya vedanāya hitanti sukhavedaniyaṁ. Tenāha “sukhavedanāya paccayabhūtan”ti.

360. Rūpakammaṭṭhānampi catudhātuvavatthānavasena, arūpakammaṭṭhānampi sukhadukkhavedanāmukhena paguṇaṁ jātaṁ.

Satthu kathanatthaṁyeva avasissatīti, “kulaputtassa paṭivijjhanatthan”ti vuttamevatthaṁ nisedheti, tasmā vuttamevatthaṁ samatthetuṁ, “imasmiṁ hī”ti-ādi vuttaṁ. Kulaputtassa rūpāvacarajjhāneti kulaputtena adhigatarūpāvacarajjhāne. Tenāha-- “bhikkhu paguṇaṁ tava idaṁ rūpāvacaracatutthajjhānan”ti. Yaṁ kiñci suvaṇṇatāpanayogyaṁ aṅgārabhājanaṁ idha “ukkā”ti adhippetanti āha “aṅgārakapallan”ti. Sajjeyyāti yathā tattha pakkhittasuvaṇṇañca tappati, evaṁ paṭiyādiyeyya. Nīhaṭadosanti vigatībhūtakāḷakaṁ. Apanītakasāvanti apagatasukhumakāḷakaṁ.

Ariyamagge patiṭṭhāpetukāmena nāma sabbasmimpi lokiyadhamme virajjanatthāya dhammo kathetabboti adhippāyena, “kasmā panā”ti-ādinā codanā katā. Vineyyadamanakusalena Bhagavatā veneyyajjhāsayavasena tāva catutthajjhānupekkhāya vaṇṇo kathitoti tassa parihāraṁ vadanto, “kulaputtassā”ti-ādimāha.

361. Tadanudhammanti (MṬ.140./CS:pg.2.400) tassa arūpāvacarassa kusalassa anurūpadhammaṁ, yāya paṭipadāya tassa adhigamo hoti, tassa pubbabhāgapaṭipadanti attho. Tenāha “rūpāvacarajjhānan”ti. Taggahaṇāti tassa gahaṇena tassā paṭipattiyā paṭipajjamānena. Ito uttarinti “viññāṇañcāyatanan”ti-ādīsu.

362. Tassevāti arūpāvacarajjhānassa. Etaṁ pana savipākaṁ arūpāvacarajjhānaṁ samecca sambhuyya paccayehi katattā saṅkhataṁ. Pakappitanti paccayavasena savihitaṁ. Āyūhitanti sampiṇḍitaṁ. Karontena karīyatīti paṭipajjanakena paṭipajjīyati saṅkharīyati. Nibbānaṁ viya na niccaṁ na sassataṁ. Atha kho khaṇe khaṇe bhijjanasabhāvatāya tāvakālikaṁ. Tato eva cavanādisabhāvanti sabbametaṁ rūpāvacaradhammesu ādīnavavibhāvanaṁ. Dukkhe patiṭṭhitanti saṅkhāradukkhe patiṭṭhitaṁ. Atāṇanti cavanasabhāvāditāya tāṇarahitaṁ. Aleṇanti tato arakkhattā līyanaṭṭhānarahitaṁ. Asaraṇanti appaṭisaraṇaṁ. Asaraṇībhūtanti sabbakālampi appaṭisaraṇaṁ.

Samattapattavise khandhādīsu gahite duttikicchā siyāti, “khandhaṁ vā sīsaṁ vā gahetuṁ adatvā”ti vuttaṁ. Evamevāti etthāyaṁ upamāsaṁsandanā-- cheko bhisakko viya sammāsambuddho. Visavikāro viya kilesadukkhānubandho, bhisakkassa visaṁ ṭhānato cāvetvā upari āropanaṁ viya Bhagavato desanānubhāvena kulaputtassa kāmabhave nikantiṁ pariyādāya arūpajjhāne bhavanaṁ. Bhisakkassa visaṁ otāretvā pathaviyaṁ pātanaṁ viya kulaputtassa orambhāgiyakilesadukkhāpanayanaṁ.

Asampattassāti arūpāvacarajjhānaṁ anadhigatassa. Appaṭiladdhassevāti tassa vevacanaṁ. Sabbametanti “aniccaṁ adhuvan”ti-ādinā vitthārato vuttaṁ sabbametaṁ ādīnavaṁ. Ekapadeneva “saṅkhatametan”ti kathesi saṅkhatapadeneva tassa atthassa anavasesato pariyādinnattā.

Nāyūhatīti bhavakāraṇacetanāvasena byāpāraṁ na samūheti na sampiṇḍeti. Tenāha-- “na rāsiṁ karotī”ti. Abhisaṅkharaṇaṁ nāma cetanābyāpāroti āha-- “na abhisañcetayatī”ti. Taṁ pana phaluppādanasamatthatāya phalena kappananti āha “na kappetī”ti. Sace abhisaṅkhāracetanā uḷārā, phalamahattasaṅkhātāya vuḍḍhiyā hoti, anuḷārā ca avuḍḍhiyāti āha-- “vuḍḍhiyā vā parihāniyā vā”ti. Buddhavisaye ṭhatvāti Bhagavā (MṬ.140./CS:pg.2.401) attano Buddhasubuddhatāya sīhasamānavuttitāya ca desanaṁ ukkaṁsato sāvakehi pattabbaṁ visesaṁ anavasesento tathā vadati, na sāvakavisayaṁ atikkamitvā attano Buddhavisayameva desento. Tenāha-- “arahattanikūṭaṁ gaṇhī”ti. Yadi kulaputto attano …pe… paṭivijjhi, atha kasmā Bhagavā desanāya arahattanikūṭaṁ gaṇhīti āha “yathā nāmā”ti-ādi.

Ito pubbeti ito anāgāmiphalādhigamato uttari upari. Assāti kulaputtassa. Kathentassa Bhagavato dhamme neva kaṅkhā na vimati paṭhamamaggeneva kaṅkhāya samucchinnattā. Ekaccesu ṭhānesūti tathā vineyyaṭhānesu. Tathā hi ayampi kulaputto anāgāmiphalaṁ patvā Bhagavantaṁ sañjāni. Tena vuttaṁ “yato anenā”ti-ādi.

363. Anajjhositāti anajjhosanīyāti ayamatthoti āha-- “gilitvā pariniṭṭhāpetvā gahetuṁ na yuttā”ti.

364. Rāgova anusayo rāgānusayo, so ca paccayasamavāye uppajjanārahoti vattabbataṁ labhatīti vuttaṁ-- “sukhavedanaṁ ārabbha rāgānusayo uppajjeyyā”ti. Na pana tassa uppādanaṁ atthi khaṇattayasamāyogāsambhavato. Esa nayo sesesupi. Itaranti adukkhamasukhavedanaṁ. Visaṁyuttoti kenaci saññojanena asaṁyuttatāya eva niyatavippayutto. Kāyassa koṭi paramo anto etassāti kāyakoṭikaṁ. Dutiyapadeti “jīvitapariyantikan”ti imasmiṁ pade. Visevanassāti upādānassa. Sītībhavissantīti padassa “nirujjhissantī”ti attho vutto, kathaṁ pana vedayitānaṁ dvādasasu āyatanesu nirujjhanaṁ sītibhāvappattīti codanaṁ sandhāyāha-- “kilesā hī”ti-ādi. Samudayapañhenāti mahāsatipaṭṭhāne (dī.ni.2.400 ma.ni.1.133) samudayasaccanirodhapañhena. Nanu sabbaso kilesapariḷāhavigame sītibhāvo nāma vedanānirodhamattena adhippeto; tena idha vedayitāni vuttāni, na kilesāti vedayitānaṁ accantanirodhasaṅkhāto sītibhāvopi kilesasamucchedenevāti āha “vedayitānipī”ti-ādi.

365. Idaṁ (MṬ.140./CS:pg.2.402) opammasaṁsandananti ettha saññojanā dīpasikhā viya, adhiṭṭhānakapallikā viya vedanāya nissayabhūtā cattāro khandhā, telaṁ viya kilesā, vaṭṭi viya kammavaṭṭaṁ, upaharaṇakapuriso viya vaṭṭagāmī puthujjano, tassa sīsacchedakapuriso viya arahattamaggo santānassa samucchedakaraṇato, anāhārāya dīpasikhāya nibbāyanaṁ viya kammakilesānaṁ anantarapaccayato anāhārāya vedanāya anupādisesavasena nibbāyanaṁ.

Ādimhi samādhivipassanāpaññāhīti pubbabhāgapaṭipadābhūtā tayā paguṇasamādhito arahattassa padaṭṭhānabhūtavipassanāpaññāto ca. Uttaritarāti visiṭṭhatarā. Evaṁ samannāgatoti ettha evaṁ-saddo idaṁsaddatthavacanoti āha-- “iminā uttamena arahattaphalapaññādhiṭṭhānenā”ti. Sabbaṁ vaṭṭadukkhaṁ khepetīti sabbadukkhakkhayo, aggamaggo, taṁpariyāpannatāya tattha ñāṇanti āha-- “sabbadukkhakkhaye ñāṇaṁ nāma arahattamagge ñāṇan”ti. Arahattaphale ñāṇaṁ adhippetaṁ vuttanayena sabbadukkhakkhaye sante tannimittaṁ vā uppannañāṇanti katvā. Tassāti, “evaṁ samannāgato bhikkhu iminā paramena paññādhiṭṭhānena samannāgato hotī”ti vuttabhikkhuno.

366. Hīti yasmā. Vimuttīti arahattaphalavimutti, tasmā sabbadukkhakkhaye ñāṇanti arahattaphalañāṇaṁ adhippetaṁ. Saccanti paramatthasaccaṁ nibbānaṁ, na maggasaccaṁ. Kāmaṁ arahattaphalavimutti paṭipakkhehi akopanīyatāya akuppā, “sacce ṭhitā”ti pana vacanato, “akuppārammaṇakaraṇena akuppāti vuttā”ti āha. Vitathanti naṭṭhaṁ, jarāya maraṇena ca vipariṇāmetabbatāya yādisaṁ uppādāvatthāya jātaṁ, tato aññādisanti attho. Tathā hi taṁ jarāmaraṇehi parimusitabbarūpatāya “musā”ti vuttaṁ. Tenāha-- “mosadhammanti nassanasabhāvan”ti. Taṁ avitathanti taṁ vuttanayena avitathaṁ nāma, taṁ sabhāvo sabbakālaṁ teneva labbhanato. Samathavipassanāvasena vacīsaccatoti samathavipassanāvasena yaṁ visuddhimattaṁ vacīsaccaṁ, tato. Dukkhasaccasamudayasaccehi tacchavipallāsabhūtasabhāvehi. Iti nesaṁ yathāsakaṁ sabhāvena avitathabhāve amosadhammatāya tehipi avitathabhāvā paramatthasaccaṁ nibbānameva uttaritaraṁ. Tasmāti nibbānasseva uttaritarabhāvato.

367. Upadhīyati (MṬ.140./CS:pg.2.403) ettha dukkhanti upadhī, khandhā kāmaguṇā ca. Upadahanti dukkhanti upadhī, kilesābhisaṅkhārā. Paripūrā gahitā parāmaṭṭhāti pariyattabhāvena taṇhāya gahitā diṭṭhiyā parāmaṭṭhā. Samathavipassanāvasena kilesapariccāgatoti vikkhambhanavasena tadaṅgappahānavasena ca kilesānaṁ pariccajanato. Uttaritaro visiṭṭhatarassa pahānappakārassa abhāvato.

368. Āghātakaraṇavasenāti cetasikāghātassa uppajjanavasena. Byāpajjanavasenāti cittassa vipattibhāvavasena. Sampadussanavasenāti sabbaso dussanavasena. Tīhi padehi yadi arahattamaggena kilesānaṁ pariccāgo cāgādhiṭṭhānaṁ, arahattamaggeneva nesaṁ vūpasamo upasamādhiṭṭhānaṁ hotīti dasseti. Ettha visesena pariccāgo sampajahanaṁ anuppattidhammatāpādanaṁ cāgo, tathā pana pariccāgena yo so nesaṁ tadā vūpasantatāya abhāvo, ayaṁ upasamoti ayametesaṁ viseso.

369. Maññitanti maññanā, “etaṁ mamā”ti-ādinā kappanāti attho. Avijjāvibandhanataṇhāgāhādīnaṁ sādhāraṇabhāvato ayamahanti ettha ahanti diṭṭhimaññanādassanaṁ, sā pana diṭṭhi mānamaññanāya attaniyagāhavasena hotīti sveva “ayan”ti iminā gahitoti āha-- “ayamahanti ekaṁ taṇhāmaññitameva vaṭṭatī”ti. Ābādhaṭṭhenāti paṭipīḷanaṭṭhena. Maññanāvasena hi sattānaṁ tathā hoti. Antodosaṭṭhenāti abbhantaraduṭṭhabhāvena. Maññanādūsitattā hi sattānaṁ attabhāvo dukkhatāmūlāyatto, kilesāsucipaggharaṇato uppādanirodhabhaṅgehi uddhamuddhaṁ pakkapabhinno hotīti phalūpacārena “maññitaṁ gaṇḍo”ti vutto. Anupaviṭṭhaṭṭhenāti anupavisitvā hadayamāhacca adhiṭṭhānena. Maññitañhi pīḷājananato antotudanato duruddharaṇato sallaṁ. Khīṇāsavamuni sabbaso kilesānaṁ santattā, tato eva pariḷāhānaṁ parinibbutattā vūpasantattā santo upasanto nibbutoti vuccati. Yattha ṭhitanti yasmiṁ asekkhabhūmiyaṁ ṭhitaṁ. Yadi Bhagavā attano desanāñāṇānurūpaṁ desanaṁ pavattāpeyya, mahāpathaviṁ pattharantassa viya, ākāsaṁ pasārentassa viya, anantāparimeyyalokadhātuyo paṭicca tesaṁ ṭhitākāraṁ (MṬ.140./CS:pg.2.404) anuppūraṁ vicinantassa viya desanā pariyosānaṁ na gaccheyya. Yasmā panassa vineyyajjhāsayānurūpameva desanā pavatti, na tato paraṁ aṇumattampi vaḍḍhati. Tasmā vuttaṁ-- “sabbāpi dhammadesanā saṁkhittāva, vitthāradesanā nāma natthī”ti. Nanu sattapakaraṇadesanā vitthārakathāti? Na sāpi vitthārakathāti āha-- “samantapaṭṭhānakathāpi saṁkhittāyevā”ti. Sannipatitadevaparisāya ajjhāsayānurūpameva hi tassāpi pavatti, na satthudesanāñāṇānurūpanti. Yathānusandhiṁ pāpesi yathā-uddiṭṭhe anupubbena anavasesato vibhajanavasena desanāya niṭṭhāpitattā. Vipañcitaññū …pe… kathesi nātisaṅkhepavitthāravasena desitattā.

370. Aṭṭhannaṁ parikkhārānanti nayidamanavasesapariyādānaṁ, lakkhaṇavacanaṁ panetaṁ, aññatarassāti vacanaseso. Tathā hi, “mayhaṁ iddhimayaparikkhāralābhāya paccayo hotū”ti patthanaṁ paṭṭhapetvā pattacīvaraṁ, pattaṁ, cīvarameva vā dinne carimabhave iddhimayaparikkhāro nibbattatīti vadanti. Adinnattāti kecivādo, tenāha “kulaputto”ti-ādi. Okāsābhāvatoti upasampadālakkhaṇassa asambhavato. Tenāha -- “kulaputtassa āyuparikkhīṇan”ti. Udakatittha …pe… āraddho paramappicchabhāvato.

Vibbhantāti bhantacittā. Siṅgena vijjhitvā ghātesi purimajātibaddhāghātatāyāti vadanti.

Mānusaṁ yoganti manussattabhāvaṁ. Attabhāvo hi yujjati kammakilesehīti “yogo”ti vuccati. Upaccagunti upagacchiṁsu. Upakoti-ādi tesaṁ nāmāni.

Gandhakaṭṭhehīti candanāgarusaḷaladevadāru-ādīhi gandhadārūhi. Sesaṁ suviññeyyameva.

Dhātuvibhaṅgasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.141.)11.Saccavibhaṅgasuttavaṇṇanā

371. Ācikkhanāti (MṬ.141./CS:pg.2.405) “idaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ, ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan”ti ādito kathanaṁ. Desanāti tasseva atthassa atisajjanaṁ pabodhanaṁ. Paññāpanāti pakārehi ñāpanā, sā pana yasmā itthamidanti veneyyānaṁ paccakkhato dassanā, tesaṁ vā santāne patiṭṭhāpanā hoti, tasmā āha-- “dukkhasaccādīnaṁ ṭhapanā”ti. Paṭṭhapanāti patiṭṭhāpanā. Yasmā paṭṭhapiyamānasabhāvā desanā bhājanaṁ upagacchantī viya hoti, tasmā vuttaṁ-- “paññāpanā”ti, jānāpanāti attho. Vivaṭakaraṇāti desiyamānassa atthassa vivaṭabhāvakaraṇaṁ. Vibhāgakiriyāti yathāvuttassa atthavibhāgassa vitthārakaraṇaṁ. Pākaṭabhāvakaraṇanti agambhīrabhāvāpādanaṁ. Aparo nayo-- catusaccasaññitassa atthassa paccekaṁ sarūpato dassanavasena idanti ādito sikkhāpanaṁ kathanaṁ ācikkhanā, evaṁ parasantāne pabodhanavasena pavattāpanā desanā, evaṁ vineyyānaṁ cittaparitosajananena tesaṁ buddhiparipācanaṁ “paññāpanā”ti vuccati. Evaṁ paññāpentī ca sā desiyamānaṁ atthaṁ veneyyasantāne pakārato ṭhapeti patiṭṭhapetīti “paṭṭhapanā”ti vuccati. Pakārato ṭhapentī pana saṁkhittassa vitthārato paṭivuttassa punābhidhānato “vivaraṇā”ti, tassevatthassa vibhāgakaraṇato “vibhajanā”ti, vuttassa vitthārenābhidhānato vibhattassa hetudāharaṇadassanato, “uttānīkamman”ti vuccati. Tenāha-- “pākaṭabhāvakaraṇan”ti, hetūpamāvasenatthassa pākaṭabhāvakaraṇatoti attho.

Anuggāhakāti anuggaṇhanakāmā. Svāyamanuggaho saṅgahavatthuvasena pākaṭo hotīti āha “āmisasaṅgahenā”ti-ādi. Janetā janettīti āha “janikā mātā”ti. Vuddhiṁ parisaṁ āpādetīti āpādetā. Tenāha “posetā”ti. Idāni dvinnaṁ mahātherānaṁ yathākkamaṁ sabrahmacārīnaṁ Bhagavatā vuttehi janikaposikamātuṭṭhāniyehi saṅgāhakataṁ vitthārato dassetuṁ, “janikamātā hī”ti-ādi vuttaṁ. Paratoghosena vināpi uparimaggādhigamo hotīti “paccattapurisakārenā”ti vuttaṁ. Paṭhamamaggo eva hi sāvakānaṁ ekantato ghosāpekkhoti. Pattesupīti pi-saddena pageva appattesūti dasseti. Bhavassa (MṬ.141./CS:pg.2.406) appamattakatā nāma ittarakālatāyāti āha “accharāsaṅghātamattampī”ti. Janetāti janako, thero pana ariyāya janayitā. Āpādetāti vaḍḍhetā paribrūhetā. Purimasmiṁ saccadvaye sammasanaggahaṇaṁ lokiyattā tassa, itarasmiṁ tassa aggahaṇaṁ lokuttarattā.

Kāmehi nikkhanto saṅkappo nekkhammasaṅkappo. Svāyamassa tato nikkhamanattho tesaṁ paṭipakkhabhāvato tehi visaṁsaggato virajjanato samucchindanato sabbaso vivittabhāvato ca hotīti dassetuṁ, “kāmapaccanīkaṭṭhenā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha kāmapadaghātanti yathā kāmo padaṁ patiṭṭhaṁ na labhati, evaṁ hananaṁ, kāmasamucchedanti attho. Kāmehi sabbaso vivittattā kāmavivitto, ariyamaggo, tassa anto, ariyaphalaṁ, tasmiṁ kāmavivittante. Eseva nayoti iminā “byāpādapaccanīkaṭṭhenā”ti-ādiyojanaṁ atidisati. Sabbe cete nekkhammasaṅkappādayo nānācittesu labbhantīti yojanā. Yadi ekacitte labbhanti, kathaṁ tividhamicchāsaṅkappānaṁ samugghātoti āha “tatra hī”ti-ādi. Na nānā labbhatīti iminā tividhakiccakāritaṁ sammāsaṅkappassa dasseti. Kiccavasena hi tassa nāmassa lābho. Sammāvācādīnampi maggakkhaṇe ekacitte labbhamānānampi catukiccakāritāya catubbidhanāmāditā veditabbā. Sesaṁ suviññeyyameva.

Saccavibhaṅgasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.142.)12.Dakkhiṇāvibhaṅgasuttavaṇṇanā

376. Mahāpajāpatigotamīti ettha Gotamīti tassa Gotamagottato āgataṁ nāmaṁ, mahāpajāpati pana guṇato. Taṁ vivarituṁ, “nāmakaraṇadivase panassā”ti-ādi vuttaṁ. Mahatiṁ uḷāraṁ pajaṁ jananaposanehi parirakkhatīti mahāpajāpati. Paribhogavasena na haññatīti ahataṁ. Sippikānanti tantavāyānaṁ. Vāyanaṭṭhānanti vīnaṭṭhānaṁ. Tāni maṁ na tosenti kāyikassa puññassa abhāvato. Tenāha -- “sahatthā katameva (MṬ.142./CS:pg.2.407) maṁ tosetī”ti. Pisitvā nibbattanaṁ katvā. Pothetvāti sukhumabhāvāpādanatthaṁ dhanukena netvā. Kālānukālañca dhātigaṇaparivutā gantvā vemakoṭiṁ aggahesi ekadivasanti adhippāyo. Evañhi “ekadivasaṁ pana …pe… akāsī”ti purimavacanena taṁ na virujjheyya.

Cha cetanāti chabbidhā cetanā. Na hi tā chayeva cetanāti. Saṅghe Gotami dehi …pe… saṅgho cāti idameva suttapadaṁ. Saṅghe Gotami dehīti saṅghassa dānāya niyojesi, tasmā saṅghova dakkhiṇeyyataroti ayamevettha attho. Yadi evanti-ādinā tattha byabhicāraṁ dasseti. Rājamahāmattādayoti-ādinā tattha byatirekato nidassanaṁ āha. Mahantatarā bhaveyyunti ānubhāvādinā mahantatarā bhaveyyuṁ, na ca taṁ atthīti. Tasmāti yasmā guṇavisiṭṭhahetukaṁ dakkhiṇeyyataṁ anapekkhitvā attano dīyamānassa dāpanaṁ labhati, tasmā. Mā evaṁ gaṇhāti sammāsambuddhato saṅghova dakkhiṇeyyo”ti mā gaṇha.

Tattha nicchayasādhakaṁ suttapadaṁ dassento, “nayimasmiṁ loke …pe… vipulaphalesinan”ti āha. Svāyamattho Ratanasutte (khu.pa.6.3 su.ni.226), “yaṁ kiñci vittan”ti gāthāya, Aggapasādasuttādīhi (itivu.90) ca vibhāvetabboti. Tenāha-- “Satthārā uttaritaro dakkhiṇeyyo nāma natthī”ti.

Gotamiyā antimabhavikatāya dānassa dīgharattaṁ hitāya sukhāya anuppādanato na taṁ garutaraṁ saṅghassa pādāpane kāraṇanti āha-- “pacchimāya janatāyā”ti-ādi. Vacanatopīti tassa vatthayugassa satthu eva paṭiggahaṇāya vacanatopi. Tenāha “na hī”ti-ādi.

Satthā saṅghapariyāpannova īdise ṭhāne aggaphalaṭṭhatāya aṭṭha-ariyapuggalabhāvato, sace panassa na sayaṁ saṅghapariyāpannatā, kathaṁ saṅghe pūjite Satthā pūjito nāma siyāti adhippāyo. Tīṇi saraṇagamanāni tayo eva aggapasādāti vakkhatīti adhippāyo. Abhidheyyānurūpāni hi liṅgavacanāni. Na ruhati ayāthāvapaṭipattibhāvato, na gihivesaggahaṇādinā gihibhāvassa paṭikkhipitattā. Na vattabbametaṁ “Satthā saṅghapariyāpanno”ti satthubhāvato. Sāvakasamūho hi saṅgho (MṬ.142./CS:pg.2.408) Saṅghagaṇe hi Satthā uttaritaro anaññasādhāraṇaguṇehi samannāgatabhāvato mūlaratanabhāvato ca.

377. Sampatijātassa mahāsattassa sattapadavītihāragamanaṁ dhammatāvasena jātaṁ, paraṁ tadaññadaharasadisī paṭipattīti āha-- “hatthapādakiccaṁ asādhentesū”ti.

378. Paccūpakāraṁ na sukaraṁ vadāmi anucchavikakiriyāya kātuṁ asakkuṇeyyattā. Abhivādenti etenāti abhivādanaṁ. Vandamānehi antevāsikehi ācariyaṁ “sukhī hotū”ti-ādinā abhivādenti nāma. Tena vuttaṁ “abhivādanan”ti. Tadabhimukho …pe… vanditvā nipajjati, seyyathāpi āyasmā Sāriputto. Kālānukālaṁ upaṭṭhānaṁ bījayanapādasambāhanādi anucchavikakammassa karaṇaṁ nāma. Anucchavikaṁ kiriyaṁ kātuṁ na sakkotiyeva, yasmā ācariyena katassa dhammānuggahassa antevāsinā kariyamāno āmisānuggaho saṅkhampi kalampi kalabhāgampi na upetiyevāti. Tena vuttaṁ “na suppatikāraṁ vadāmī”ti.

379. Pāṭipuggalikaṁ dakkhiṇaṁ ārabbha samuṭṭhitaṁ, “taṁ me Bhagavā paṭiggaṇhatū”ti mahāpajāpatigotamiyā vacanaṁ nimittaṁ katvā desanāya uṭṭhitattā. Na kevalañca tassā eva vacanaṁ, atha kho Ānandattheropi …pe… samādapesi, tasmā vibhāgato cuddasasu …pe… hotīti dassetuṁ, imaṁ desanaṁ ārabhi. Tattha patipaccekaṁ puggalaṁ dīyatīti pāṭipuggalikaṁ. Paṭhamasaddo yathā aggattho, evaṁ seṭṭhapariyāyopīti āha “jeṭṭhakavasenapī”ti. Aggā uttame khette pavattattā. Dutiyatatiyāpi paramadakkhiṇāyeva sabbaso sammāvikkhambhitarāgādikilesattā. Rāgādayo hi adakkhiṇeyyabhāvassa kāraṇaṁ. Tenevāha-- “tiṇadosāni khettāni, rāgadosā ayaṁ pajā”ti-ādi (dha.pa.356). Yasmā pana savāsanaṁ sabbaso samucchinnakilesehi tato eva sabbaso appaṭihatañāṇacārehi anantāparimeyyaguṇagaṇādhārehi sammāsambuddhehi sadiso sadevake loke koci dakkhiṇeyyo natthi. Tasmā “paramadakkhiṇāyevā”ti sāsaṅkaṁ vadati. Yasmā pañcābhiñño aṭṭhasamāpattilābhī eva (MṬ.142./CS:pg.2.409) hoti lokiyābhiññānaṁ aṭṭhasamāpatti-adhiṭṭhānattā, tasmā “lokiyapañcābhiññe”icceva vuttaṁ, na “aṭṭhasamāpattilābhimhī”ti tāya avuttasiddhattā. Gosīladhātukoti gosīlasabhāvo, sīlavatā sadisasīloti attho. Tenāha “asaṭho”ti-ādi. Tena na alajjidhātuko pakatisiddho idha puthujjanasīlavāti adhippetoti dasseti.

Paricchindantoti ettakoti paccekappamāṇato tato eva aññamaññaṁ asaṅkaratova paricchindanto. Kathaṁ pana asaṅkhyeyyabhāvena vuccamāno vipāko paricchinno hoti? Sopi tassa paricchedo eva itarehi asaṁkiṇṇabhāvadīpanato, etadatthameva pubbe asaṅkaraggahaṇaṁ kataṁ. Guṇavasenāti lakkhaṇasampannādiguṇavasena. Upakāravasenāti bhogarakkhādi-upakāravasena. Yaṁ posanatthaṁ dinnaṁ, idaṁ na gahitaṁ dānalakkhaṇāyogato. Anuggahapūjanicchāvasena hi attano deyyavatthupariccāgo dānaṁ bhayarāgaladdhukāmakulādivasena sāvajjābhāvato. Tampi na gahitaṁ ayāvadatthatā-aparipuṇṇabhāvena yathādhippetaphaladānāsamatthabhāvato. Sampattassāti santikāgatassa. Tena sampattipayojane anapekkhataṁ dasseti. Phalaṁ paṭikaṅkhitvāti “idaṁ me dānamayaṁ puññaṁ āyatiṁ sukhahitabhāvāya hotū”ti-ādinā phalaṁ paccāsīsitvā. Tenassa phaladāne namiyataṁ dasseti, yāvadatthanti iminā paripuṇṇaphalataṁ. Sataguṇāti ettha guṇasaddo na “guṇena nāmaṁ uddhareyyan”ti-ādīsu (dha.sa.aṭṭha.1313 udā. aṭṭha. 53 paṭi.ma.aṭṭha.1.1.76 netti. aṭṭha. 4.38) viya sampatti-attho, “taddiguṇan”ti-ādīsu viya na vaḍḍhanattho, “pañca kāmaguṇā loke, manochaṭṭhā paveditā”ti-ādīsu (su.ni.173) viya na koṭṭhāsattho, “antaṁ antaguṇan”ti-ādīsu (dī.ni.2.377 ma.ni.1.110 khu.pa.3) viya na antabhāgattho, atha kho ānisaṁsatthoti dassento, “satānisaṁsā”ti āha, te ānisaṁse sarūpato dassetuṁ, “āyusatan”ti-ādi vuttaṁ. Sataguṇāti vā satavaḍḍhikāti evamettha attho daṭṭhabbo. Nipparitasaṁ karotīti āyu-ādīnaṁ ānisaṁsānaṁ aparittāsaṁ karoti. Atha vā nipparitasaṁ karotīti āyu-ādinimittaṁ aparittāsaṁ karoti. Atha vā nipparitasaṁ karotīti āyu-ādīni tato (MṬ.142./CS:pg.2.410) uttarimpi āhārādihetu aparittāsaṁ karoti. Attabhāvavinimuttasañcaraṇassa abhāvā, “bhavasatepi vutte ayamevattho”ti vuttaṁ. Sabbatthāti, “puthujjanadussīle”ti-ādīsu sabbavāresu. Nayo netabboti, “āyusahassaṁ vaṇṇasahassan”ti-ādiko nayo.

Sāsanāvataraṇaṁ nāma yāvadeva vaṭṭadukkhanittharaṇatthaṁ, tañca maggapaṭivedhanaṁ, tasmā nibbedhabhāgiyasaraṇagamanaṁ sikkhāpadasamādānaṁ pabbajjā upasampadā sīlaparipūraṇaṁ adhicittasikkhānuyogo vipassanābhāvanāti sabbāpesā sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipatti eva hotīti āha-- “tisaraṇaṁ gato upāsakopī”ti-ādi. Tattha yathā nibbedhabhāgiyo samādhi tāva nāma paramparāya ariyamaggādhigamassa paccayabhāvato upanissayo; tathā nibbedhabhāgiyaṁ sīlaparipūraṇaṁ upasampadā pabbajjā upāsakassa dasasu pañcasu sīlesu patiṭṭhānaṁ antamaso saraṇādigamanampi nibbedhabhāgiyaṁ ariyamaggādhigamassa upanissayo hotiyevāti, “sabbāpesā sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipattī”ti vuttā. Tattha anaññasādhāraṇa-vijjācaraṇādi-asaṅkhyeyya-aparimeyya-guṇa-samudayapūrite Bhagavati saddhamme ariyasaṅghe uḷāratarabahumānagāravataṁ gato. “Sammāsambuddho Bhagavā, svākhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho”ti tapparāyaṇatādi-ākārappatto ñāṇaparisodhito pasādo saraṇagamananti tena vatthugatena pasādena paribhāvite santāne kataṁ puññakkhettasampattiyā mahapphalaṁ mahānisaṁsameva hotīti āha-- “tasmiṁ dinnadānampi asaṅkhyeyyaṁ appameyyan”ti. Tayidaṁ saraṇaṁ vatthuttaye pasādabhāvena ajjhāsayasampattimattaṁ, tādisassa pana pañcasīlaṁ ajjhāsayasampatti-upathambhito kāyavacīsaṁyamoti tattha dinnaṁ tato uttari mahapphalanti, dasasīlaṁ pana paripuṇṇuposathasīlaṁ, tattha dinnaṁ mahapphalanti, “tato uttari mahapphalan”ti vuttaṁ. Sāmaṇerasīlādīnaṁ pana uttari visiṭṭhatarādibhāvato tattha tattha dinnassa visesamahapphalatā vuttā.

Maggasamaṅgitā nāma maggacittakkhaṇaparicchinnā, tasmiñca khaṇe kathaṁ dātuṁ paṭiggahetuñca sambhavatīti codeti “Kiṁ pana maggasamaṅgissa sakkā dānaṁ dātun”ti. Itaro tādise sati samayeti dassento, “āma sakkā”ti paṭijānitvā, “āraddhavipassako”ti-ādinā tamatthaṁ vivarati. Tasmiṁ khaṇeti tasmiṁ pakkhipanakkhaṇe. Yadi aṭṭhamakassa sotāpannassa dinnadānaṁ (MṬ.142./CS:pg.2.411) phalato asaṅkhyeyyameva, ko nesaṁ visesoti āha “tatthā”ti-ādi. Tena satipi asaṅkhyeyyabhāvasāmaññe atthi nesaṁ appabahubhāvo saṁvaṭṭaṭṭhāyī asaṅkhyeyyamahākappāsaṅkhyeyyānaṁ viyāti dasseti. Maggasamaṅgīnaṁ tena tena odhinā saṁkilesadhammānaṁ pahīyamānattā vodānadhammānaṁ vaḍḍhamānattā apariyositakiccattā aparipuṇṇaguṇatā, pariyositakiccattā phalasamaṅgīnaṁ paripuṇṇaguṇatāti taṁtaṁmaggaṭṭhehi phalaṭṭhānaṁ khettātisayatā veditabbā. Heṭṭhimaheṭṭhimehi pana maggaṭṭhehi uparimānaṁ maggaṭṭhānaṁ phalaṭṭhehi phalaṭṭhānaṁ uttaritaratā pākaṭā eva. Tathā hi uparimānaṁ dinnadānassa mahapphalatā vuttā.

380. Kāmañcettha Buddhappamukhe ubhatosaṅghe kevale ca bhikkhusaṅghe dānaṁ atthi eva, na pana Buddhappamukhe bhikkhusaṅghe, taṁ pana Buddhappamukha-ubhatosaṅgheneva saṅgahitanti aviruddhaṁ. Na pāpuṇanti mahapphalabhāvena sadisatampi, kuto adhikataṁ.

“Tathāgate parinibbute ubhatosaṅghassa” icceva vuttattā-- “kiṁ panā”ti-ādinā codeti Itaro parinibbute Tathāgate taṁ uddissa gandhapupphādipariccāgo viya cīvarādipariccāgopi mahapphalo hotiyevāti katvā paṭipajjanavidhiṁ dassetuṁ, “ubhatosaṅghassā”ti-ādi vuttaṁ. “Ettakāyeva, bhikkhū uddisathā”ti evaṁ paricchedassa akaraṇena upacārasīmāpariyāpannānaṁ khettapariyāpannānaṁ vasena aparicchinnakamahābhikkhusaṅghe.

Gottaṁ vuccati sādhāraṇanāmaṁ, mattasaddo luttaniddiṭṭho, tasmā samaṇāti gottamattaṁ anubhavanti dhārentīti gotrabhuno. Tenāha “nāmamattasamaṇā”ti. Diṭṭhisīlasāmaññena saṁhato samaṇagaṇo saṅgho, tasmā saṅgho dussīlo nāma natthi. Guṇasaṅkhāyāti ānisaṁsagaṇanāya, mahapphalatāyāti attho. Kāsāva …pe… asaṅkhyeyyāti vuttā saṅghaṁ uddissa dinnattā. Yathā pana saṅghaṁ uddissa dānaṁ hoti, taṁ vidhiṁ dassetuṁ, “saṅghagatā dakkhiṇā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha cittīkāranti gāravaṁ.

Saṅghato na puggalato. Aññathattaṁ āpajjatīti “imassa mayā dinnaṁ saṅghassa dinnaṁ hotī”ti evaṁ cittaṁ anuppādetvā, “saṅghassa dassāmī”ti deyyadhammaṁ (MṬ.142./CS:pg.2.412) paṭiyādetvā sāmaṇerassa nāma dātabbaṁ jātanti aññathattaṁ āpajjati; tasmā tassa dakkhiṇā saṅghagatā na hotiyeva puggalavasena cittassa pariṇāmitattā. Nibbematiko hutvāti “Kiṁ nu kho mayā imassa dinnaṁ hoti vā na vā”ti vimatiṁ anuppādetvā, “yo panā”ti-ādinā vuttākārena karoti.

Tatthāti-ādinā vuttassevatthassa pākaṭakaraṇatthaṁ vatthuṁ nidasseti, “parasamuddavāsino”ti-ādinā. Opuñjāpetvā paribhaṇḍaṁ kāretvā, haritagomayena upalimpitvāti attho. Kāsāvakaṇṭhasaṅghassāti kāsāvakaṇṭhasamūhassa. Ko sodhetīti mahapphalabhāvakaraṇena ko visodheti. Mahapphalabhāvāpattiyā hi dakkhiṇā visujjhati nāma. Tattha yesaṁ hatthe dinnaṁ, tesaṁ vasena paṭiggāhakato dakkhiṇāya visuddhattā,-- “tadāpāhaṁ, ānanda, saṅghagataṁ dakkhiṇaṁ asaṅkhyeyyaṁ appameyyaṁ vadāmī”ti (ma.ni.3.380) ca vuttaṁ, tasmā kammavaseneva dakkhiṇāvisuddhiṁ pucchati. Itaro ariyasaṅghe dinnadakkhiṇāya nibbisiṭṭhaṁ katvā vuttattā matthakappattasseva ariyasaṅghassa vasena dakkhiṇāvisuddhiṁ dassento, “Sāriputta …pe… sodhentī”ti vatvā puna, “ye keci arahanto sodhentī”ti dassento, “apicā”ti-ādimāha. Therā ciraparinibbutāti idaṁ ajjatanānampi ariyānaṁ sāvakataṁ dassentena maggasodhanavasena vuttanti daṭṭhabbaṁ, na uddissa puññakaraṇe sati akaraṇappattiyā. Evañhi “asītimahātherā sodhentī”ti idaṁ suvuttaṁ hoti, na aññathā.

“Saṅghagatāya dakkhiṇāyā”ti kāmañcetaṁ sādhāraṇavacanaṁ, tathāpi tattha tattha puggalaviseso ñātabboti dassento, “Atthi Buddhappamukho saṅgho”ti-ādimāha. Na upanetabbo Bhagavato kāle bhikkhūnaṁ abhiññāpaṭisambhidāguṇavasena ativiya uḷārabhāvato, etarahi tadabhāvato. Etarahi saṅgho …pe… na upanetabboti ettha nayānusārena attho vattabbo. Tena teneva samayenāti tassa tassa kālassa sampattivipattimukhena paṭipattiyā uḷārataṁ anuḷāratañca ulliṅgeti. Yattha hi bhikkhū guṇehi sabbaso paripuṇṇā honti, tasmiṁ samaye saṅghagatā dakkhiṇā itarasmiṁ samaye dakkhiṇato mahapphalatarāti daṭṭhabbā. Saṅghe cittīkāraṁ kātuṁ sakkontassāti suppaṭipannatādiṁ saṅghe āvajjitvā saṅghagatena (MṬ.142./CS:pg.2.413) pasādena saṅghassa sammukhā viya tasmiṁ puggale ca gāravavasena dentassa puthujjanasamaṇe dinnaṁ mahapphalataraṁ saṅghato uddisitvā gahitattā, “saṅghassa demī”tiyeva dinnattā ca.

Eseva nayoti iminā, “sotāpanne dinnaṁ mahapphalataran”ti evamādiṁ atidisati. Ādi-saddena uddisitvā gahito sakadāgāmī, pāṭipuggaliko anāgāmīti evamādi saṅgahitaṁ. Mahapphalatarameva. Tenāha Bhagavā-- “na tvevāhaṁ, ānanda, kenaci pariyāyena saṅghagatāya dakkhiṇāya pāṭipuggalikaṁ dānaṁ mahapphalataraṁ vadāmī”ti (ma.ni.3.380). Yadi khīṇāsave dinnadānato saṅghato uddisitvā gahitadussīlepi dinnadānaṁ mahapphalaṁ, evaṁ sante-- “sīlavato, mahārāja, dinnaṁ mahapphalaṁ, no tathā dussīle”ti idaṁ kathanti āha-- “taṁ imaṁ nayaṁ gahāyā”ti-ādi. Saṅghato uddisitvā gahaṇavidhiṁ pahāya dussīlasseva gahaṇavasena vuttaṁ. Imasmiṁ catukke daṭṭhabbanti imassa padassa vasena daṭṭhabbaṁ. Tattha hi “paṭiggāhakā honti dussīlā pāpadhammā”ti āgataṁ.

381. Visujjhatīti na kilissati, mahājutikārī mahāvipphārā hotīti attho. Sucidhammoti rāgādi-asucividhamanena sucisabhāvo. Na pāpadhammoti na nihīnasabhāvo pāpakiriyāya. Akusaladhammo hi ekantanihīno. Jūjako sīlavā kalyāṇadhammo na hoti. Tassa mahābodhisattassa attano puttadānaṁ dānapāramiyā matthakaṁ gaṇhantaṁ mahāpathavīkampanasamatthaṁ jātaṁ, svāyaṁ dānaguṇo vessantaramahāraññā kathetabboti.

Uddharatīti bahulaṁ katapāpakammavasena laddhavinipātato uddharati. Tasmā natthi mayhaṁ kiñci cittassa aññathattanti adhippāyo.

Petadakkhiṇanti pete uddissa dātabbadakkhiṇaṁ. Pāpitakāleyevāti, “idaṁ dānaṁ asukassa petassa hotū”ti uddisanavasena patte pāpitakāleyeva. Assāti petassa. Pāpuṇīti phalasamāpattiyā vasena pāpuṇi. Ayañhi pete uddissa dāne dhammatā.

Tadā (MṬ.142./CS:pg.2.414) kosalarañño pariccāgavasena ativiya uḷārajjhāsayataṁ, Buddhappamukhassa ca bhikkhusaṅghassa ukkaṁsagataguṇavisiṭṭhataṁ sandhāyāha, “asadisadānaṁ kathetabban”ti.

Asārampi khettanti sārahīnaṁ dukkhettaṁ. Samayeti kasanārahe kāle. Paṁsuṁ apanetvāti nissāraṁ paṁsuṁ nīharitvā. Sārabījānīti sabhāvato abhisaṅkhārato ca sārabhūtāni bījāni. Patiṭṭhapetvāti vapitvā. Evanti yathā kassako attano payogasampattiyā asārepi khette phalaṁ adhigacchati. Evaṁ sīlavā attano payogasampattiyā dussīlassapi datvā phalaṁ mahantaṁ adhigacchati. Iminā upāyenāti iminā paṭhamapade vuttanayena. Sabbapadesūti sabbakoṭṭhāsesu visujjhanaṁ vuttaṁ, tatiyapade pana visujjhanaṁ paṭikkhittameva.

382. Arahato dinnadānameva aggaṁ dānacetanāya kenaci upakkilesena anupakkiliṭṭhattā, paṭiggāhakassa aggadakkhiṇeyyattā. Tenāha-- “bhavālayassa bhavapatthanāya abhāvato”ti, “ubhinnampī”ti vacanaseso. Khīṇāsavo dānaphalaṁ na saddahatīti idaṁ tassa appahīnakilesajanassa viya kammakammaphalānaṁ saddahanākārena pavatti natthīti katvā vuttaṁ, yato arahā “asaddho akataññū ca …pe… poriso”ti (dha.pa.97) thomīyati. Asaddahanaṁ anumānapakkhikaṁ, anumānañca saṁsayapubbakaṁ, nissandiddho ca kammakammaphalesu paccakkhabhāvaṁ gato. Tameva hi nicchitabhāvasiddhaṁ nissandiddhataṁ sandhāya-- “dānaphalaṁ saddahantā”ti-ādi vuttaṁ. Yadi evaṁ tena katakammaṁ kammalakkhaṇappattaṁ hotīti āha “khīṇāsavenā”ti-ādi. Tenevāha-- “nicchandarāgattā”ti, etañca lakkhaṇavacanaṁ, kenaci kilesena anupakkiliṭṭhattāti adhippāyo. Assāti khīṇāsavassa dānaṁ.

Kiṁ pana sammāsambuddhenāti-ādinā dāyakato dakkhiṇāvisuddhi coditā, Sāriputtattherenāti-ādinā pana paṭiggāhakatoti vadanti; tadayuttaṁ, sāvakassa mahapphalabhāve saṁsayābhāvato, heṭṭhā nicchitattā ca, tasmā ubhayenapi dāyakato dakkhiṇāvisuddhi eva coditā. Sā hi idha sādhāraṇavasena nicchitattā saṁsayavatthu. Tenāha (MṬ.142./CS:pg.2.415) “sammāsambuddhena …pe… vadantī”ti. Sammāsambuddhaṁ hīti-ādi yathāvutta-atthassa kāraṇavacanaṁ. Añño dānassa vipākaṁ jānituṁ #2.0196 samattho nāma natthi sabbaso sattānaṁ kammavipākavibhāgajānanañāṇassa ananuññātattā. Tenāha Bhagavā-- “yasmā ca kho, bhikkhave, sattā na jānanti, dānasaṁvibhāgassa vipākaṁ yathāhaṁ jānāmi, tasmā adatvā bhuñjantī”ti-ādi (itivu.26). Etena ettha ñāṇavisodhanaṁ nāma kathitaṁ, na dakkhiṇāya visuddhi nāma dāyakato paṭiggāhakato ca vasena hotīti; sammāsambuddhena Sāriputtattherassa dinnadānaṁ sabbaso upakkilesavisuddhiyā ñāṇassa ca ativiya uḷārattā mahānubhāvaṁ nāma siyā mahātejavantañca; na mahapphalaṁ tesaṁ santāne paripuṇṇaphalassa asambhavato. Yadi dinnadānaṁ paripuṇṇaphalaṁ na hoti ubhayavipākadānābhāvato, pavattivipākadāyī pana hotīti dassento, “dānaṁ hī”ti-ādimāha.

Catūhīti sahayoge karaṇavacanaṁ, catūhi sampadāhi sahagatā sahitaṁ katvāti attho. Imā catasso sampadā sabbasādhāraṇavasena vuttā, na yathādhigatapuggalavasena. Tenāha-- “deyyadhammassa dhammenā”ti-ādi. Tasmiṁyeva attabhāveti yasmiṁ attabhāve taṁ dānamayaṁ puññaṁ uppannaṁ, tasmiṁyeva attabhāve vipākaṁ deti, cetanāya mahantattā diṭṭhadhammavedanīyaṁ hutvā vipaccatīti attho. Pubbacetanādivasenāti sanniṭṭhāpakajavanavīthito pubbāparavīthicetanāvasena, aññathā sanniṭṭhāpakavīthiyaṁyeva pubbacetanādivasenāti vattabbaṁ siyā. Sā hi cetanā diṭṭhadhammavedanīyabhūtā tasmiṁyeva attabhāve vipākaṁ deti, na itarā. Mahattatāti pubbābhisaṅkhāravasena ñāṇasampayogādivasena cetanāya uḷāratā. Khīṇāsavabhāvenāti yassa deti, tassa khīṇāsavabhāvena. Vatthusampannatāti ettha yathā paṭighasaññā nānattasaññānaṁ vigamena dibbavihārānaṁ vasena, byāpādasaññādīnaṁ vigamena brahmavihārānaṁ vasena, sabbaso rūpasaññānānattasaññānaṁ vigamena āneñjavihārānaṁ vasena sabbaso niccasaññādīnaṁ paṭippassaddhiyā sabbasaṅkhāravimukhatāya ariyavihārānaṁ vasena vatthusampannatā icchitā. Taṁtaṁsamāpattisamāpajjanena santānassa nirodhasādhanatā taṁ divasaṁ nirodhassa sādhanatā (MṬ.142./CS:pg.2.416) nāma. Vatthusampannatāti sabbaso nirodhasamāpattisamāpajjanena vatthusampannatā icchitā; na sabbaso anavasesasaññānirodhatāyāti āha-- “taṁ divasaṁ nirodhato vuṭṭhitabhāvena vatthusampannatā”ti. Saññānirodhassa cettha accāsannataṁ sandhāya, “taṁ divasan”ti vuttaṁ. Yaṁ panettha atthato avibhattaṁ, taṁ suviññeyyameva.

Dakkhiṇāvibhaṅgasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

Niṭṭhitā ca vibhaṅgavaggavaṇṇanā.

5.Saḷāyatanavaggo

(MṬ.143.)1.Anāthapiṇḍikovādasuttavaṇṇanā

383. Adhimattagilānoti (MṬ.143./CS:pg.2.417) adhikāya mattāya maraṇassa āsannatāya ativiya gilānoti attho. Tenāha “maraṇaseyyaṁ upagato”ti. Akhaṇḍaṁ akāsi gahapatino satthari paramapemattā. Yattakaṁ cassāti, “sakiṁ vā dvikkhattuṁ vā”ti vuttaṁ yattakaṁ assa gahapatissa.

384. Osakkantīti parihāyanti. Ottharantīti abhibhavanti. Usmā nāma kammajatejodhātu, sā saha jīvitindriyanirodhā pariyādiyati, yāva tā āyu-usmā vattanti, tāva maraṇantikā vedanā vattanteva viññāṇassa aniruddhattā. Tenāha “yāva usmā”ti-ādi.

385. Tīhi gāhehīti taṇhāmānadiṭṭhiggāhehi. Paṭibāhituṁ vikkhambhetuṁ. Cakkhuṁ tīhi gāhehi na gaṇhissāmīti mānaggāhapaṭikkhepamukhena cakkhusmiṁ aniccānupassanāti dasseti. Aniccānupassanāya hi sati appatiṭṭho mānaggāho, dukkhānupassanāya sati appatiṭṭho taṇhāggāho, anattānupassanāya sati appatiṭṭho diṭṭhiggāhoti, gāho ca nāma oḷāriko, tasmiṁ vigatepi nikanti tiṭṭheyyāti taṁ vijahāpetukāmena, -- “na ca me cakkhunissitaṁ viññāṇaṁ bhavissatī”ti vuttanti āha -- “viññāṇañcāpi me cakkhunissitaṁ na bhavissatī”ti. Sabbaṁ kāmabhavarūpanti kāmabhūmipariyāpannaṁ sabbaṁ rūpakkhandhamāha -- “kāmarūpabhavarūpan”ti vā pāṭho. So yutto imassa vārassa eva anavasesapañcavokārabhavapariyāpannato. Tathā hi upari catuvokārabhavo anavasesato vutto.

386. Idhalokanti ettha saṅkhāralokavisayoti adhippāyena, “vasanaṭṭhānaṁ vā”ti-ādi vuttaṁ, tañca kho paṭhamadutiyavārehi idhaloko gahitoti katvā. Paṭhamadutiyavārehi pana idhaloko paralokoti vibhāgena vinā pañcavokārabhavo gahito; tathā tatiyavāre pañcavokārabhavo catuvokārabhavo ca gahitoti puna diṭṭhadhammasamparāyavasena taṁ vibhajitvā dassetuṁ, “na idhalokan”ti-ādi vuttaṁ (MṬ.143./CS:pg.2.418) Idhalokanti ca sattasaṅkhāravaseneva gahitaṁ. Sabbampi saṅkhāravasena pariggahetvā dassetuṁ, “yampi me diṭṭhan”ti-ādi vuttanti keci. Aparitassanatthaṁ taṇhāparitassanāya anuppādanatthaṁ. Yassa diṭṭhadhammoti vuccati, tassa pana abhāvato, “manussalokaṁ ṭhapetvā sesā paralokā nāmā”ti vuttaṁ. Yesaṁ pana “idhalokan”ti iminā sattalokassapi gahaṇaṁ icchitaṁ. Tesaṁ matena, “manussalokaṁ ṭhapetvā”ti yojanā.

387. Allīyasīti attabhāve bhogesu ca apekkhaṁ karosīti attho. Evarūpīti yādisī tadā dhammasenāpatinā kathitā, evarūpī. Dhammakathā na sutapubbāti yathākathitākārameva sandhāya paṭikkhepo, na sukhumagambhīrasuññatāpaṭisaṁyuttatāsāmaññaṁ. Tenāha “evaṁ panā”ti-ādi.

Mayā gatamaggameva anugacchasīti dānamayapuññabhāvasāmaññaṁ gahetvā vadati, na bodhisattadānabhūtaṁ dānapāramitaṁ. Na paṭibhātīti ruccanavasena citte na upatiṭṭhati. Tenāha “na ruccatī”ti. Tathā hesa vaṭṭābhiratoti. Ujumaggāvahā vipassanā Bhagavatā panassa kathitapubbā.

388. Esitaguṇattā esiyamānaguṇattā ca isi, asekkhā sekkhā kalyāṇaputhujjanā ca, isīnaṁ saṅgho, tena nisevitanti isisaṅghanisevitaṁ. Kāmaṁ tassa vihārassa gandhakuṭipāsādakūṭāgārādivasena nisīdananipajjanāya rukkhalatādivasena bhūmisayādivasena ca anaññasādhāraṇā mahatī ramaṇīyatā attheva, sā pana gehassitabhāvena ariyānaṁ cittaṁ tathā na toseti; yathā ariyānaṁ nisevitabhāvenāti āha-- “paṭhamagāthāya jetavanassa vaṇṇaṁ kathetvā”ti. Tenāha Bhagavā -- “yattha arahanto viharanti, taṁ bhūmirāmaṇeyyakan”ti (dha.pa.98 theragā.991 saṁ.ni.1.261). Apacayagāminī cetanā sattānaṁ suddhimāvahatīti āha-- “kammanti maggacetanā”ti. Catunnaṁ ariyasaccānaṁ viditakaraṇaṭṭhena kilesānaṁ vikkhambhanaṭṭhena ca vijjā, maggasammādiṭṭhīti āha-- “vijjāti maggapaññā”ti. Samādhipakkhiko dhammo nāma sammāvāyāmasatisamādhayo. Tathā hi vijjābhāgiyo samādhipi samādhipakkhiko. Sīlaṁ tassa atthīti sīlanti āha-- “sīle patiṭṭhitassa jīvitaṁ uttaman”ti. Diṭṭhisaṅkappoti sammāsaṅkappo. Tattha sammāsaṅkappassa upakārakabhāvena vijjābhāgo (MṬ.143./CS:pg.2.419) Tathā hi so paññākkhandhasaṅgahitoti vuccati, yathā sammāsaṅkappo paññākkhandhena saṅgahito, evaṁ vāyāmasatiyo samādhikkhandhasaṅgahitāti. Tenāha-- “dhammoti vāyāmasatisamādhayo”ti. “Dhammo”ti hi idha sammāsamādhi adhippeto,-- “evaṁ dhammā te Bhagavanto ahesun”ti-ādīsu (dī.ni.2.13 ma.ni.3.198 saṁ.ni.5.378) viya. Vācākammantājīvāti sammāvācākammantājīvā maggapariyāpannā eva, te sabbepi gahitāti. Tenāha-- “etena aṭṭhaṅgikena maggenā”ti.

Upāyenāti yena vidhinā ariyamaggo bhāvetabbo, tena samādhipakkhiyaṁ vipassanādhammañceva maggadhammañca. “Ariyaṁ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṁ desessāmi sa-upanisaṁ saparikkhāran”ti (ma.ni.3.136) hi vacanato sammāsamādhi-ādayo maggadhammāpi samādhipakkhiyā. Vicineyyāti vīmaṁseyya, bhāveyyāti attho. Tatthāti hetumhi bhummavacanaṁ. Ariyamaggahetukā hi sattānaṁ visuddhi. Tenāha-- “tasmiṁ ariyamagge visujjhatī”ti. Pañcakkhandhadhammaṁ vicineyya, pañcupādānakkhandhe vipasseyya. Tesu hi vipassiyamānesu vipassanā ukkaṁsagatā. Yadaggena dukkhasaccaṁ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhīyati, tadaggena samudayasaccaṁ pahānapaṭivedhena nirodhasaccaṁ sacchikiriyāpaṭivedhena, maggasaccaṁ bhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhīyati, evaṁ accantavisuddhiyā sujjhati. Tenāha-- “evaṁ tesu catūsu saccesu visujjhatī”ti. Idhāpi nimittatthe bhummavacanaṁ. Saccesu vā paṭivijjhiyamānesūti vacanaseso.

Avadhāraṇavacananti vavatthāpanavacanaṁ, avadhāraṇanti attho. Sāriputtovāti ca avadhāraṇaṁ tassa sāvakabhāvato sāvakesu Sāriputtova seyyoti imamatthaṁ dīpeti. Kilesa-upasamenāti iminā mahātherassa tādiso kilesūpasamoti dasseti, yassa sāvakassa visaye paññāya pāramippatti ahosi. Yadi evaṁ-- “yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā”ti idaṁ kathanti? Tesaṁ tesaṁ Buddhānaṁ sāsane paññāya pāramippattasāvakavasenetaṁ vuttanti daṭṭhabbaṁ. Atha vā-- “natthi vimuttiyā nānattan”ti (dī.ni.ṭī.3.141 vibha.mūlaṭī. suttantabhājanīyavaṇṇanā) vacanato sāvakehi vimuttipaññāmattaṁ sandhāyetaṁ vuttaṁ. Tenāha-- “pāraṅgatoti nibbānaṁ gato”ti-ādi. Sesaṁ suviññeyyameva.

Anāthapiṇḍikovādasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.144.)2.Channovādasuttavaṇṇanā

389. Channoti (MṬ.144./CS:pg.2.420) idaṁ tassa nāmanti āha “evaṁnāmako thero”ti. Yassa pana satthārā parinibbānakāle brahmadaṇḍo āṇatto, ayaṁ so na hotīti dassento āha-- “na abhinikkhamanaṁ Nikkhantatthero”ti, lokanāthassa abhinikkhamanakāle kapilapurato nikkhantoti attho. Gilānapucchakāti gilānassa pucchanakā, gilānabhāvassa avatthaṁ sotukāmāti attho. Sasanato hiṁsanato satthanti āha “jīvitahārakasatthan”ti.

390. Upavajjaṁ etassa natthīti anupavajjaṁ, karajakāyaṁ katvā āyatiṁ uppattirahitanti attho. Tenāha “anuppattikan”ti.

391. Khayavayaṁ ñatvāti saṅkhāragataṁ khaṇabhaṅgaṁ netvā ñāṇena yāthāvato ñatvā. Netaṁ mamāti dukkhato samanupassanā saṅkhāresu diṭṭhesu mamaṁkārābhāvato. Nesohamasmīti aniccato samanupassanā aniccato tesu diṭṭhesu ahaṁkārābhāvato. Na meso attāti anattato samanupassanā anattato tesu diṭṭhesu attaggāhābhāvatoti āha-- “netaṁ mama …pe… attāti samanupassāmī”ti.

393. Tasmā puthujjanoti yasmā ariyo sabbaso pariññātavatthuko dukkhavedanaṁ adhivāsetuṁ asakkonto nāma natthi, tasmā puthujjano, kevalaṁ pana adhimāneneva-- “nābhikaṅkhāmi jīvitaṁ, pariciṇṇo me satthā, nirodhaṁ disvā”ti vadatīti adhippāyo. Idampīti idampi, “nissitassa calitan”ti-ādi. Taṇhānissitabhāvena hi āyasmā channo māraṇantikaṁ vedanaṁ adhivāsetuṁ asakkonto ito cito parivattanto calati vipphandati, tasmā “nissitassa calitan”ti-ādi manasikātabbaṁ, tena idaṁ sabbaṁ taṁ vipphanditaṁ na bhavissatīti adhippāyo. Kappasaddo kālapariyāyopi hoti, na kālavisesavācako evāti āha-- “niccakappanti niccakālan”ti. Yathā appahīnataṇhādiṭṭhiko puggalo taṁnissito allino, evaṁ tāhipi nissito amuttabhāvatoti āha-- “taṇhādiṭṭhīhi nissitassā”ti. Calitanti yathā yathā asamāraddhāya sammāpaṭipattiyā ādīnavavasena calantaṁ pana yasmā ariyassa Vinaye virūpaṁ calitaṁ nāma hoti, tasmā āha-- “vipphanditaṁ hotī”ti. Tādise pana (MṬ.144./CS:pg.2.421) papañcavikkhambhanavasena cittassa calite asati bhāvanāya vīthipaṭipannatāya kilesapaṭippassaddhi eva hotīti āha “calite asati passaddhī”ti. Tena vuttaṁ-- “kilesapassaddhi nāma hotī”ti.

Bhavantaraṁ disvā namanaṭṭhena nati. Tenāha-- “natiyā asatīti bhavatthāya ālayanikantipariyuṭṭhānesu asatī”ti. Paṭisandhivasena āgati nāmāti paṭisandhiggahaṇavasena bhavantarato idheva āgamanaṁ nāma, cutivasena cavanavasena ito bhavantarassa gamanaṁ nāma na hoti āgatigatiyā asati katūpacitassapi kammassa uppattiparikappavasena pavattiyā abhāvato. Cavanavasenāti nibbattabhavato cavanavasena cuti, āyatiṁ upapajjanavasena upapāto na hoti. Yato gati āgati cavanaṁ upapāto na hoti, tato eva nevidha, na huraṁ, na ubhayamantarena, kāyassa gatiyā āgatiyā ca abhāvato sabbaso cutūpapāto natthi; tena na idhaloke ṭhitoti vattabbo. Na paraloke ṭhitoti vattabbo, na ubhayamantarena ṭhitoti vattabbo. Tenāha “nayidha loke”ti-ādi. Tattha idhalokaparalokavinimuttassa saṁsaraṇapadesassa abhāvato, “na ubhayamantarenā”ti vuttoti ubhayapariyāpanno na hotīti paṭikkhipanto, “na ubhayattha hotī”ti āha. Ayameva antoti yo idhaloke paraloke ca abhāvo avijjamānatā anuppajjanaṁ, ayameva sakalassa dukkhamūlassa anto pariyosānaṁ.

394. Kaṇṭhanāḷiṁ chindīti nāḷiṁ chindituṁ ārabhi. Tasmiṁ chindituṁ āraddhakkhaṇe chedo ca vattati; maraṇabhayañca okkami avītarāgabhāvato, tato eva gatinimittaṁ upaṭṭhāti. “Sopi nāma sabrahmacārīnaṁ anupavajjataṁ byākaritvā sarāgamaraṇaṁ marissatī”ti saṁviggamānaso saṅkhāre aniccādivasena pariggaṇhanto. Arahattaṁ patvāti pubbe bahuso vipassanāya udayabbayañāṇaṁ pāvitattā tāvadeva arahattaṁ patvā arahattaphalapaccavekkhaṇānantaraṁ kaṇṭhanāḷicchedapaccayā jīvitanirodhena samasīsī hutvā parinibbāyi. Na hi antimabhavikassa arahattaṁ appatvā jīvitantarāyo hoti. Therassāti āyasmato Channattherassa. Byākaraṇenāti hetumhi karaṇavacanaṁ “byākaraṇena hetunā”ti. Tannimittañhi thero vīriyaṁ (MṬ.144./CS:pg.2.422) paggaṇhanto vipassanaṁ ussukkāpeti. Imināti, “Atthi, bhante”ti-ādivacanena. Theroti āyasmā Sāriputtatthero. Pucchatīti, bhante, tathā kulasaṁsaggapasuto kathaṁ parinibbāyissatīti pucchati. “Pubbe kulesu saṁsaṭṭhavihārī”ti sabrahmacārīnaṁ paññātassapi imasmiṁ “honti hete Sāriputtā”ti-ādinā Bhagavato vutta-ṭṭhāne asaṁsaṭṭhabhāvo pākaṭo ahosi. Pakkampi nipakkaṁ viya sammāpaṭipajjamānāpi keci asaññatā upaṭṭhahanti. Sesaṁ suviññeyyameva.

Channovādasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.145.)3.Puṇṇovādasuttavaṇṇanā

395. Anantarasutte “paṭisallānāti phalasamāpattito”ti vuttaṁ, tattha dhammasenāpatino ariyavihārassa adhippetattā, idha pana akatakiccassa paṭisallānaṁ nāma kāyavivekoti āha-- “paṭisallānāti ekībhāvā”ti. “Cakkhuviññeyyā rūpā”ti panettha viññeyyarūpaṁ vijānantassa dvārabhūtaṁ cakkhunti ubhayaṁ ajjhattikaṁ bāhirañca āyatanaṁ abhinanditādisāmaññena tañceti ettha taṁ-saddena ekajjhaṁ paccāmaṭṭhanti āha-- “tañceti taṁ cakkhuñceva rūpañcā”ti. Yaṁ panettha viññeyyasaddena jotitaṁ viññāṇaṁ taṁ sampayuttadhammāti tadubhayaṁ, “manoviññeyyā dhammā”ti padena kathitamevāti idha na gahitaṁ. Esa nayo sesesupi. Samodhānenāti sahāvaṭṭhānena, cittena nandiyā taṇhāya saha pavattiyā cittasahuppattiyāti attho. Tenāha-- “uppajjati nandī”ti. Pañcakkhandhadukkhassa samodhānanti pañcakkhandhasaṅkhātassa dukkhasaccassa paccavokāre sahappavatti hoti. Yasmā dukkhaṁ uppajjamānaṁ channaṁ dvārānaṁyeva vasena uppajjati, tathā samudayoti, tasmā āha-- “iti chasu dvāresū”ti-ādi. Kilesavaṭṭassa kammavaṭṭassa vipākavaṭṭassa ca kathitattā āha-- “vaṭṭaṁ matthakaṁ pāpetvā dassetī”ti. Dutiyanayeti “santi ca kho”ti-ādinā vutte dutiye desanānaye. Pāṭiyekko anusandhīti na yathānusandhi nāpi ajjhāsayānusandhīti adhippāyo, pucchānusandhissa pana idha sambhavo eva natthīti. Sattasu ṭhānesūti akkosane paribhāsane pāṇippahāre leḍḍuppahāre daṇḍappahāre satthappahāre jīvitāvoropaneti imesu sattasu. “Bhaddakā vatime”ti-ādinā khantipaṭisaṁyuttaṁ sīhanādaṁ nadāpetuṁ.

396. Caṇḍāti (MṬ.145./CS:pg.2.423) kodhanā, tena dūsitacittatāya duṭṭhāti vuttā. Kibbisāti pāpā. Pharusāti īsakampi pasādasinehābhāvena luddā. Pharusavacanatāya vā pharusā, tathābhūtā pana luddā nāma honti, tasmā vuttaṁ “kakkhaḷā”ti. Idañca teti, “hatthacchedaṁ nāsikacchedan”ti evamādiṁ idañca aniṭṭhaṁ karissāmāti bhayadassanena tajjessanti.

Ghaṭikamuggarenāti daṇḍānaṁ kira aggapasse ghaṭākāraṁ dassenti, tena so “ghaṭikamuggaro”ti vuccati. Ekatodhārādinā satthena karavālakhaggādinā. “Indriyasaṁvarādīnaṁ etaṁ nāman”ti vatvā yattha yattha indriyasaṁvarādayo “damo”ti vuttā, taṁ pāṭhapadesaṁ dassento “saccenā”ti-ādimāha Manacchaṭṭhāni indriyāni dameti saṁvaretīti indriyasaṁvaro, damo. Rāgādipāpadhamme dameti upasametīti damo, paññā. Pāṇātipātādikammakilese dameti upasameti vikkhambhetīti damo uposatho. Byāpādavihesādike dameti vinetīti damoti āha-- “imasmiṁ pana Sutte khanti ‘damo’ti veditabbā”ti. Upasamoti tasseva damassa vevacanaṁ, tasmā damo ca so byāpādādīnaṁ vinayanaṭṭhena tesaṁyeva upasamanaṭṭhena upasamo cāti damūpasamo, adhivāsanakhanti.

397. Tattha khantiyaṁ katādhikāro taṁ janapadaṁ gantvā mahājanassa avassayo hoti, tasmā tadassa apadānaṁ samudāgamato paṭṭhāya vibhāvetuṁ, “ko panesa puṇṇo”ti-ādi āraddhaṁ. Etthāti etasmiṁ sunāparantajanapade. Asappāyavihāranti bhāvanābhiyogassa na sappāyaṁ vihāraṁ.

Dve bhātaroti avibhattasāpateyyā avibhattavohārasaṁyogā. Tenāha “tesū”ti-ādi. Janapadacārikaṁ caranto bhaṇḍaṁ gahetvā janapadesu vikkayaṁ karonto.

“Buddhapūjaṁ dhammapūjaṁ saṅghapūjaṁ karissāmā”ti tanninnā. Aṭṭhimiñjaṁ āhacca aṭṭhāsīti, “Buddho”ti vacanaṁ assutapubbaṁ sotapathaṁ upagataṁ anappakaṁ pītisomanassaṁ samuṭṭhāpentaṁ pītisamuṭṭhānapaṇītarūpehi chavicammādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca aṭṭhāsi. Vissajjitanti vikkiṇanavasena viniyojitaṁ. Kammaṭṭhānaṁ na upaṭṭhātīti bhāvanāvīthiṁ na otarati. Mayhaṁ asappāyoti mayhaṁ kammaṭṭhānabhāvanāya sappāyo upakāro na hoti.

Koci (MṬ.145./CS:pg.2.424) caṅkamituṁ samattho nāma natthi mahatā samuddavīcisaddena upaddutattā bhāvanāmanasikārassa anabhisambhuṇanato. Tenāha “samuddavīciyo”ti-ādi. Soti makuḷavihāro.

Uttamajavena gacchamānā yathādhippetaṁ maggaṁ atikkamitvā aññataraṁ dīpakaṁ pāpuṇi.

Uppādikaṁ uṭṭhāpetvāti mahāvātamaṇḍalasamuṭṭhāpanena tasmiṁ padese mahāsamuddaṁ saṁkhobhento mahantaṁ uppādaṁ uṭṭhapetvā.

Thero, “amhe āvajjeyyāthā”ti kaniṭṭhassa vacanaṁ saritvā antarantarā āvajjeti, tasmā tadāpi āvajjeti, taṁ sandhāya vuttaṁ-- “tasmiṁyeva khaṇe āvajjitvā”ti. Sammukheti sīsaṭṭhāne. Paṭivedesunti pavedesuṁ, upāsakā mayanti paṭijāniṁsu. Imināti iminā mayhaṁ pariccattakoṭṭhāsena. Maṇḍalamāḷanti muṇḍamaṇḍalamāḷasadisaṁ paṭissayaṁ. Paricārakāti avasesagāmino.

Saccabandhassa okāsaṁ karonto “ekūnapañcasatānan”ti āha. Taṁ divasaṁ …pe… aggahesi, tena so thero paṭhamaṁ salākaṁ gaṇhantānaṁ etadagge ṭhapito.

Vāṇijagāmaṁ gantvāti vāṇijagāmasamīpaṁ gantvā. Buddhakolāhalanti Buddhānaṁ upagamma sattānaṁ uppajjanakutūhalaṁ.

Mahāgandhakuṭiyaṁyevāti jetavanamahāvihāre mahāgandhakuṭiyaṁyeva. Paricaritabbanti upaṭṭhātabbaṁ.

Gandhakaṭṭhānīti candana-agarusalaḷādīni sugandhakaṭṭhāni. Sesaṁ suviññeyyamevāti.

Puṇṇovādasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.146.)4.Nandakovādasuttavaṇṇanā

398. Saṅghassa bhāraṁ akāsi upāyena Nandakattherassa ovādena vinetabbānaṁ bhikkhunīnaṁ vinayatthaṁ. Tenāha “imaṁ panā”ti-ādi. Pariyāyati (MṬ.146./CS:pg.2.425) pavattatīti pariyāyo, paṭipāṭīti āha-- “pariyāyenāti vārenā”ti. Assāti Nandakattherassa. Vadāpesi aññehi attano anokāsabhāvaṁ. Pariyāyena ovadantīti ovadituṁ samatthā bhikkhuniyo vārena ovadanti. Idaṁ pariyāyena ovadanaṁ. Cittaṁ ekaggaṁ hoti pasīdati pubbacariyasiddhena gāravabahumānena gehassitapemavasena.

Gotamīti mahāpajāpatigotamī. Seṭṭhissāti Bārāṇasiseṭṭhino.

Teti paccekabuddhe. Kiṁ nu khoti pucchi ciratarakālaṁ puññakiriyāya paribhāvitasantānatāya, paccekabuddhesu ca gāravabahumānatāya. Duggatehipi sakkā kātunti duggatehipi yathāvibhavaṁ katā kuṭi tumhākaṁ vasituṁ sakkāti pucchi.

Hatthakammaṁ dethāti hatthakammaṁ katvā dethāti attho. Ānisaṁsaṁ ācikkhitvāti “tādisānaṁ mahesīnaṁ kataṁ veyyāvaccaṁ amhākampi dīgharattaṁ hitāya hoti. Āvāsadānañca nāma mahapphalaṁ mahānisaṁsaṁ nibbattaṭṭhāne mahāsampatti-āvahaṁ bhavissatī”ti-ādinā ānisaṁsaṁ ācikkhitvā. Gāḷhena ovādena tajjetvāti, “imesu nāma karontesu tvaṁ kasmā na karosi, mama jeṭṭhakadāsassa bhariyabhāvaṁ na jānāsi. Sabbehipi kariyamānassa hatthakammassa akaraṇe tuyhaṁ idañcidañca dukkhaṁ āgamissatī”ti bhayena tajjetvā. Sataṁ sataṁ hutvāti sataṁ sataṁ dāsaputtā ekajjhaṁ hutvā ekañca ekañca kuṭiṁ katvā adāsi. Caṅkamanādiparivāranti caṅkamanarattiṭṭhānadivāṭṭhānabhojanādiparivāraṭṭhānasahitaṁ. Jaggitvā upaṭṭhāpetvā. Vissajjāpesīti pariccajāpesi. Parivattāpetvāti cetāpetvā. Ticīvarānīti sahassagghanikāni ticīvarāni katvā adāsi. Kālena kālanti kāle kāle, kismiñci kāleti attho. Rajje ṭhitassāti sabbabhūtūpakārarajje ṭhitassa.

Nandakattheropīti tadā jeṭṭhakadāso etarahi Nandakatthero pabbajitvā arahattaṁ patto. Jeṭṭhakadāsidhītā …pe… aggamahesiṭṭhāne ṭhitāti Mahāpajāpatigotamiṁ sandhāya vadati. Ayamāyasmā Nandakoti ayameva samudāgamato āyasmā Nandakatthero. Etāva tā bhikkhuniyoti etāvatā samudāgamato pañcasatā bhikkhuniyo.

399. Hetunāti (MṬ.146./CS:pg.2.426) ñāyena aviparītapaṭipattiyā. Pubbabhāgā hi purimā purimā paṭipadā pacchimāya kāraṇaṁ. Yāthāvasarasato diṭṭhanti yathābhūtasabhāvato paccakkhaṁ viya.

401. Taṁ sabhāvaṁ taṁsabhāvanti tassā vedanāya paccayabhāvena anurūpaṁ.

403. Paṭhamataraṁyeva aniccāti tassāpi chāyāya aniccabhāvo paṭhamataraṁyeva siddho. Na hi kadāci aniccaṁ nissāya pavattaṁ kiñci niccaṁ nāma atthīti.

404. Anupahanitvāti avināsetvā. Kathaṁ pana maṁsakāyaṁ cammakāyañca avināsetvā itaresaṁ kantanaṁ hotīti byatirekamukhena dassetuṁ, “tatthā”ti-ādi vuttaṁ. Cammaṁ alliyāpentoti camme laggāpento cammapaṭibaddhaṁ karonto. Cammaṁ baddhaṁ katvāti vivarakāle na phālento cammabaddhe katvā. Evaṁ akatvāti evaṁ maṁsacammakāyānaṁ vināsanaṁ akatvā, vilimaṁsādivikantanena aññamaññaṁ vivecetvā. Tattha vilimaṁsanti cammanissitamaṁsaṁ, paṭicchannakilomakanti ca vadanti. Nhārūti sukhumanhāru. Bandhananti cammamaṁsānaṁ sambandhaṁ. Tenāha-- “sabbacamme laggavilipanamaṁsamevā”ti. Antarakilesamevāti antare citte jātattā sattasantānantogadhatāya abbhantarabhūtakilesameva.

405. Tajjaṁ vāyāmanti nidassanamattaṁ daṭṭhabbaṁ. Tathā hi purisena kuṭhārinā chejjaṁ chindite chejjaṭṭhānassa sallakkhaṇaṁ icchitabbaṁ, tassa paṭighātabhāvo icchitabbo, kāyapariḷāhābhāvo icchitabbo, tassa avaṭṭhānaṁ icchitabbaṁ, kiccantare ajjhupekkhaṇaṁ icchitabbaṁ, evaṁ paññāya kilese chindantassa yogino vīriyabalena saddhiṁ sati-pīti-passaddhi-samādhi-upekkhāsambojjhaṅgaṁ icchitabbanti āha-- “evaṁ na vinā chahi …pe… sakkotī”ti.

407. Tena kāraṇenāti yena tāsaṁ bhikkhunīnaṁ sā dhammadesanā sappāyā, āsevanamandatāya pana ajjhāsayena paripuṇṇasaṅkappā na jātāyeva; puna tathā desanāya sati āsevanabalavatāya paripuṇṇasaṅkappā bhavissanti; tena kāraṇena tvampi tā bhikkhuniyo teneva ovādena ovadeyyāsīti.

415. Sabbapacchimikāti (MṬ.146./CS:pg.2.427) sabbāsaṁ kaniṭṭhā sotāpannā, anariyā tattha kāci natthīti attho. Tenāha-- “sesā pana …pe… khīṇāsavā cā”ti. Yadi evanti akhīṇāsavāpi tādisā bhikkhunī atthi. Evaṁ sati sukkhavipassakabhāvenapi sati khīṇāsavabhāve ariyassa Vinaye aparipuṇṇasaṅkappāvāti adhippāyena codeti, “Kathaṁ paripuṇṇasaṅkappā”ti? Itaro ajjhāsayapāripūriyāti kāraṇaṁ vatvā, “yassa hī”ti-ādinā tamatthaṁ vivarati. Ajjhāsayapāripūriyāti tattha adhippāyapāripūriyā, na sabbaso guṇapāripūriyāti adhippāyo. Tenāha “kadā nu kho”ti-ādi. Etena pādakajjhānasammasitajjhānānaṁ visadisatāya puggalassa vipassanākāle pavatta-ajjhāsayavasena ariyamagge bojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgānaṁ visesatāti ayamattho dīpitoti veditabbo. Sesaṁ suviññeyyameva.

Nandakovādasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.147.)5.Rāhulovādasuttavaṇṇanā

416. Vimuttiṁ paripācentīti kilesānaṁ paṭippassaddhivimuttibhūtaṁ arahattaṁ sabbaso pācenti sādhenti nibbāpentīti vimuttiparipācanīyā. Dhammāti kāraṇadhammā. Tenāha-- “visuddhikāraṇavasenā”ti, arahattasaṅkhātāya visuddhiyā sampādanavasenāti attho. Saddhindriyādayo visujjhamānā maggapaṭipāṭiyāva sabbaso assaddhiyādīhi cittaṁ vimocentā aggaphalavimuttiṁ sampādenti. Tesaṁ pana visuddhi bālaparivajjanena paṇḍitapayirupāsanena pasādāvahadhammapaccavekkhaṇāya ca hoti. Tato idha pannarasa dhammā adhippetāti dassento, “vuttañhetan”ti-ādimāha.

Tattha assaddhe puggaleti saddhārahite puggale. Te hi nissāya na kadāci saddhā sambhavati, tesaṁ pana diṭṭhānugati-āpajjanena aññadatthu asaddhiyameva vaḍḍhati, tasmā te paṭibhayamaggo viya dūrato vajjetabbā. Assaddhiyanti ca saddhāya paṭipakkhabhūtā asaddheyyavatthusmiṁ adhimuccanākārena pavattā saṁkilesadhammā veditabbā. Saddhe puggaleti saddhāsampanne puggale. Te hi nissāya saddheyyavatthusmiṁ anuppannā uppajjati, uppannā bhiyyobhāvaṁ vepullaṁ āpajjati. Saddheyyavatthūti ca Buddhādīni ratanāni kammakammaphalāni ca. Sevatoti labbhamānaṁ saddhāsampadaṁ uppādetuṁ vaḍḍhetuñca nisevato. Sesapadāni tasseva vevacanāni. Atha vā sevato upasaṅkamato. Bhajato tesaṁ paṭipattiyaṁ bhattiṁ kubbato. Payirupāsatoti tesaṁ ovādānusāsanikaraṇavasena upaṭṭhahato. Pasādanīyasuttantā nāma Buddhādiguṇapaṭisaṁyuttā pasādāvahā sampasādanīyasuttādayo. Te hi paccavekkhato Buddhādīsu anuppannā pasannā upajjati, uppannā bhiyyobhāvaṁ vepullaṁ (MṬ.147./CS:pg.2.428) āpajjati. Imehi tīhākārehīti imehi yathāvuttehi tīhi kāraṇehi. Paṭipakkhadūrībhāvato paccekaṁ sūpahārato ca āsevanaṁ bhāvanaṁ labhanti. Saddhindriyaṁ visujjhati maggaphalāvahabhāvena acchati visuddhiṁ pāpuṇāti. Iminā nayena sesapadesupi attho veditabbo.

Ayaṁ pana viseso-- kusīteti alase sammāpaṭipattiyaṁ nikkhittadhure. Āraddhavīriyeti paggahitavīriye sammāpaṭipanne. Sammappadhāneti anuppannānaṁ akusalānaṁ anuppādanādivasena pavatte cattāro upāyappadhāne. Paccavekkhato paṭipattiṁ avekkhato. Te hi paccavekkhato līnaṁ abhibhavitvā sammadeva ārambhadhātu-ādi anuppannānaṁ vidhinā satisampadāya uppādāya bhiyyobhāvāya saṁvattati. Asamāhite bhantamigabhantagoṇasappaṭibhāge vibbhantacitte. Samāhite upacārasamādhinā appanāsamādhinā ca sammadeva samāhitacitte. Jhānavimokkheti savitakkasavicārādijhānāni paṭhamādivimokkhe ca. Tesañhi paccavekkhaṇā uparūpari accantameva samādhānāya saṁvattati. Duppaññeti nippaññe, ariyadhammassa uggahaparipucchāsavanasammasanābhāvena sabbaso paññārahite ca. Paññavanteti vipassanāpaññāya ceva maggapaññāya ca samannāgate. Gambhīrañāṇacariyanti gambhīraṁ khandhāyatanadhātusaccapaṭiccasamuppādādibhedaṁ ñāṇassa caritabbaṭṭhānaṁ, yattha vā gambhīrañāṇassa cariyaṁ pavattati. Tattha hi paccavekkhaṇā sammohaṁ vidhamati, anuppannāya paññāya uppādāya bhiyyobhāvāya saṁvattati. Suttantakkhandheti suttasamūhe.

Pubbe saddhindriyādīnaṁ visuddhikāraṇāni, “vimuttiparipācanīyā dhammā”ti vuttānīti idha saddhādike aññe ca dhamme dassento, “aparepī”ti-ādimāha. Tattha saddhādīnaṁ vimuttiparipācanīyatā dassitā eva, aniccasaññādīnaṁ (MṬ.147./CS:pg.2.429) pana vimuttiparipācanīyatāya vattabbameva natthi vipassanābhāvato. Tenāha -- “ime pañca nibbedhabhāgiyā saññā”ti. Kalyāṇamittatādayoti kalyāṇamittatā sīlasaṁvaro abhisallekhakathā vīriyārambho nibbedhikā paññā ime kalyāṇamittatādayo pañca dhammā. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana “Meghiyasuttasaṁvaṇṇanāyaṁ” (udā.aṭṭha.31) vuttanayena veditabbo. Lokaṁ volokentassāti Buddhaveneyyasattalokaṁ Buddhacakkhunā visesato olokentassa.

419. Āyasmato Rāhulassa indriyānaṁ paripakkattā saddhiṁ paṭṭhapitapatthanā devatā udikkhamānā tiṭṭhanti,-- “kadā nu kho uttari āsavānaṁ khaye vinessatī”ti. Yadā pana Satthā evaṁ parivitakkesi, tāvadeva samānajjhāsayatāya sabbakālaṁ taṅkhaṇaṁ āgamentiyo tā devatāyo taṁ samavāyaṁ disvā ekasmiṁ andhavanasmiṁyeva sannipatitā. Upālissa gahapatino dīghanakhaparibbājakassa catusaccadhammesu dassanakiccena pavatto sotāpattimaggoti tesu suttesu (paṭi.ma.aṭṭha.2.2.30) paṭhamamaggo “dhammacakkhun”ti vutto, tassa dassanatthassa sātisayattā, brahmāyuno pana phalañāṇāni heṭṭhimāni tīṇi sātisayānīti Brahmāyusutte(ma.ni.2.383ādayo) tīṇi phalāni “dhammacakkhun”ti vuttāni. Idaṁ panettha āyasmato Rāhulassa maggañāṇaṁ phalañāṇañca dassanattho sātisayo, tāhi ca devatāhi yaṁ ñāṇaṁ adhigataṁ, taṁ sātisayamevāti vuttaṁ-- “Imasmiṁ Sutte cattāro maggā, cattāri ca phalāni dhammacakkhunti veditabbānī”ti. Kiṁ pana sāvakānaṁ saccābhisamayañāṇe atthi koci visesoti? Āma atthi. So ca kho pubbabhāge vuṭṭhānagāminivipassanāya pavattiyākāravisesena labheyya kāci visesamattā. Svāyamattho Abhidhamme-- “no ca kho yathā diṭṭhippattassā”ti saddhāvimuttato diṭṭhippattassa kilesappahānaṁ pati visesakittanena dīpetabbo. Kiṁ pana āyasmā Rāhulo viya tā devatā sabbā ekacittā pageva cattāri phalāni adhigaṇhiṁsūti? Noti dassento “tattha hī”ti-ādimāha. Kittakā pana tā devatāti āha “tāsañca panā”ti-ādi.

Rāhulovādasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.148.)6.Chachakkasuttavaṇṇanā

420. Ādimhi (MṬ.148./CS:pg.2.430) kalyāṇanti ādikoṭṭhāse kalyāṇaṁ etassāti vā ādikalyāṇo, taṁ ādikalyāṇaṁ, ādikalyāṇabhāvo ca dosavigamena icchitabbo. Yañhi sabbaso vigatadosaṁ, taṁ paripuṇṇaguṇameva hotīti “niddosan”ti vuttaṁ. Katvāti ca padaṁ, “kalyāṇaṁ katvā bhaddakaṁ katvā”ti purimapadadvayenapi yojetabbaṁ. Desanākāro hi idha kalyāṇasaddena gahito. Tenevāha-- “desetabbadhammassa kalyāṇatā dassitā hotī”ti, dutiye pana atthavikappe desetabbadhammassa kalyāṇatā mukhyeneva kathitā itarassa atthāpattito. Majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇanti etthāpi eseva nayo. Ayañca desanāya thomanā Buddhānaṁ āciṇṇasamāciṇṇāvāti dassetuṁ, “iti Bhagavā ariyavaṁsan”ti-ādi vuttaṁ. Dhammaggahaṇampi desanāya thomanā evāti “navahi padehī”ti vuttaṁ.

Vedanā yāthāvato jānanaṁ, tañca maggakiccaṁ, tassa upāyo vipassanāti-āha-- “sahavipassanena maggena jānitabbānī”ti. Pariññābhisamayādikiccena nibbattiyā asammohato ca paṭivijjhitabbo. Tebhūmakacittameva kathitaṁ sammasanaṭṭhānassa adhippetattā. Esa nayo dhammāyatanādīsupi. Dhammāyatanassa vā āyatanabhāvato bahiddhāgahaṇaṁ, na sabbaso anajjhattabhāvato. Vipākavedanāpaccayā javanakkhaṇe uppannataṇhāti chattiṁsavipākavedanaṁ nissāya evaṁ assādentī anubhaveyyanti akusalajavanakkhaṇato uppannataṇhā.

422. Pāṭiyekko anusandhīti yathānusandhi-ādīnaṁ asambhavatoti adhippāyena vuttaṁ. Heṭṭhāti viññāṇaphassavedanātaṇhānaṁ paccayāyattavuttitādassanena cakkhāyatanādīnaṁ rūpāyatanādīnañca paccayāyattavuttitā dīpitā apaccayuppannassa paccayābhāvato, yañca paccayāyattavuttikaṁ, taṁ aniccaṁ uppādasambhavato, yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ, yaṁ dukkhaṁ tadanattāti khandhapañcake ca channaṁ chakkānaṁ vasena ghanavinibbhogakaraṇena atthato anattalakkhaṇaṁ vibhāvitaṁ. Na sarūpatoti sarūpatopi taṁ vibhāvetukāmo teneva chachakkānaṁ vasena ghanavinibbhoganayena byatirekato ca anvayato ca dassento Bhagavā-- “cakkhu attāti yo vadeyyā”ti-ādimāhāti yathānusandhikāva (MṬ.148./CS:pg.2.431) desanā vibhāvitā. Tenāha “heṭṭhā kathitānaṁ hī”ti-ādi. Heṭṭhā pana channaṁ chakkānaṁ vasena vinibbhogadassanamattaṁ, na anattalakkhaṇaṁ vibhāvitaṁ idha pana sarūpato anattalakkhaṇaṁ vibhāvitanti adhippāyena anusandhantarabhāvajotanā. Yadipi anattabhāvo nāma catūsupi saccesu labbhateva, sabbepi hi dhammā anattā, ime panettha dvepi nayā sammasanavasena pavattāti vuttaṁ-- “dvinnaṁ saccānaṁ anattabhāvadassanatthan”ti. Na upapajjatīti upapattisaṅkhātayuttiyā na sametīti ayamettha atthoti āha “na yujjatī”ti. Attavādinā-- “nicco dhuvo sassato”ti abhimato, cakkhuñca uppādavantatāya aniccaṁ, yaṁ paccayāyatthavuttitā, tasmā “cakkhu attāti yo vadeyya, taṁ na upapajjatī”ti-ādi. Sakkāyavatthu cakkhu anattā aniccabhāvato seyyathāpi ghaṭo, cakkhuṁ aniccaṁ paccayāyattavuttibhāvato seyyathāpi ghaṭo, cakkhu paccayāyattavutti uppādādisambhavato seyyathāpi ghaṭo. Vigacchatīti bhaṅguppattiyā sabhāvāvigamena vigacchati. Tenāha “nirujjhatī”ti.

424. Yasmā kilesavaṭṭamūlakaṁ kammavaṭṭaṁ, kammavaṭṭamūlakañca vipākavaṭṭaṁ. Kilesuppatti ca taṇhādiggāhapubbikā, tasmā “tiṇṇaṁ vā gāhānaṁ vasena vaṭṭaṁ dassetun”ti āha. Yasmā pana taṇhāpakkhikā dhammā samudayasaccaṁ, cakkhādayo dukkhasaccaṁ, tasmā vuttaṁ-- “dvinnaṁ saccānaṁ vasena vaṭṭaṁ dassetun”ti. Taṇhāmānadiṭṭhiggāhāva veditabbā sakkāyagāminipaṭipadāya adhippetattā. “Etaṁ mamā”ti-ādinā gahaṇamevettha anupassanāti āha-- “gāhattayavasena passatī”ti.

Tiṇṇaṁ gāhānaṁ paṭipakkhavasenāti taṇhādiggāhapaṭipakkhabhūtānaṁ dukkhāniccānattānupassanānaṁ vasena, tāhi vā tiṇṇaṁ gāhānaṁ paṭipakkhavasena viniveṭhanavasena anuppādanavasenāti attho. Paṭipakkhavasena vivaṭṭaṁ dassetunti yojanā. Sakkāyanirodhagāminī paṭipadāti ettha nirodhadhammo sarūpeneva dassitoti āha-- “nirodho …pe… dassetun”ti. Paṭisedhavacanānīti paṭikkhepavacanāni.

425. Taṇhādīnaṁ anupādiyanavacanāni taṇhādiṭṭhivaseneva vuttāni taṇhādiṭṭhīnaṁyeva abhinandanādivasena pavattisabbhāvato. Appahīnattho anusayatthoti (MṬ.148./CS:pg.2.432) āha-- “anusetīti appahīno hotī”ti ariyamaggena hi appahīno thāmagato rāgādikileso anusayo kāraṇalābhe sati uppajjanārahabhāvato. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva. Vaṭṭadukkhakilesadukkhassāti vaṭṭadukkhassa ceva kilesadukkhassa ca. Sa-upādisesanibbānañhi kilesadukkhassa antakaraṇaṁ, anupādisesanibbānaṁ vaṭṭadukkhassa.

426. Tesanti anusayānaṁ. Paṭikkhepavasenāti pajahanavasena, appavattikaraṇavasenāti attho. Avijjaṁ pajahitvāti anavasesato avijjaṁ appavattidhammataṁ āpādetvā. Kāmaṁ heṭṭhimamaggañāṇampi avijjāpahāyinī vijjā eva, taṁ pana ñāṇaṁ avijjāya anavasesappahāyakaṁ na hoti, aggamaggañāṇe pana uppanne avijjāya lesopi nāvasissatīti tadeva avijjāya pahāyakanti āha-- “arahattamaggavijjaṁ uppādetvā”ti.

427. Sayameva Tathāgate attano Buddhānubhāvena desente saṭṭhi bhikkhū arahattaṁ pattāti anacchariyametaṁ, atha kiṁ acchariyanti āha “iman”ti-ādi. Kathentepīti ettha itisaddo pakārattho, imināva pakārenāti attho. Pattā evāti saṭṭhi bhikkhū arahattaṁ pattā evāti yojanā. Etampi anacchariyaṁ, satthu sammukhā sāvakā samudāgamā mahābhiññā pabhinnapaṭisambhidā tathā tathā sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desentīti. Tenāha-- “mahābhiññappattā hi te sāvakā”ti.

Mahāmaṇḍapeti lohapāsādassa purato eva mahābhikkhusannipāto jātoti tesaṁ pahonakavasena kate mahati sāṇimaṇḍapeti vadanti. Tesupi ṭhānesūti tesu yathāvuttamahāmaṇḍapādīsu ṭhānesu. Mahāthero atthīti padaṁ ānetvā sambandhitabbaṁ. Devattherassa guṇe sutvā pasannamānaso mahāthero, tathāpi vatthasampattiyā pasīditvā “tvaṁ pana nhāpehī”ti āha.

Heṭṭhāpāsādeti ca kalyāṇiyamahāvihāre uposathāgāre heṭṭhāpāsāde ekadā uparipāsāde ekadā, kathesīti. Cūḷanāgassa tathā mahatī parisā devatānubhāvena abhiññāpādanaṁ ahosīti keci (MṬ.148./CS:pg.2.433) Thero pana mahiddhiko ahosi, tasmā tāva mahatiṁ parisaṁ abhiññāpesīti apare.

Tato tatoti tassaṁ tassaṁ disāyaṁ. Ekovāti ekacco eva, na bahuso, katipayāva puthujjanā ahesunti attho. Sesaṁ heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyameva.

Chachakkasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.149.)7.Mahāsaḷāyatanikasuttavaṇṇanā

428. Mahantāni saḷāyatanāni adhikicca pavattattā mahāsaḷāyatanikaṁ, mahantatā ca tesaṁ mahantaṁ lokasannivāsaṁ abhibyāpetvā ṭhitattā ayoniso gayhamānānaṁ mahato anatthāya saṁvattanato, yoniso gayhamānānaṁ mahato atthāya hitāya sukhāya saṁvattanato ca daṭṭhabbā. Jotakanti bodhakaṁ.

429. Sikhāppattāya vipassanāya jānanampi yathābhūtajānanameva maggena jānanassa āsannakāraṇabhāvatoti āha-- “sahavipassanena maggena ajānanto”ti. Vuḍḍhiṁ gacchantīti paccayasamodhānena bhavayonigatiṭhitisattāvāsapāḷiyā aparāparaṁ parivuddhiṁ gacchanti. Evaṁbhūtā paguṇabhāvamāpāditā samathavipassanādhammā viya suṭṭhutaraṁ vasībhāvaṁ pāpitā jhānābhiññā viya ca vasībhūtā hutvā uparūpari brūhentīti āha-- “vasībhāvaṁ gacchantī”ti. Tathā hi te kadāci bhavapatthanāya anuppāditāyapi appahīnabhāvenevassā tiṭṭhanti. Akusalā dhammāva yebhuyyena dassanāyatanena vināsadassanato pavattanti parivaḍḍhanti ca. Pañcadvārikadarathāti pañcadvārikajavanasahagatā akusaladarathā. Evaṁ manodvārikadarathā veditabbā. Santāpāti darathehi balavanto sampayuttadhammānaṁ nissayassa ca santāpanakarā. Pariḷāhāti tatopi balavatarā tesaṁyeva paridahanakarā.

430. Pañcadvārikasukhaṁ, na kāyappasādasannissitasukhameva. Manodvārikasukhanti manodvārikacittasannissitasukhaṁ, na yaṁ kiñci cetasikasukhaṁ tassa kāyikasukhaggahaṇeneva (MṬ.149./CS:pg.2.434) gahitattā. Pañcadvārikajavanena samāpajjanaṁ vā vuṭṭhānaṁ vā natthīti idaṁ manodvārikajavanena tassa sambhavaṁ dassetuṁ, maggassa vasena vuttaṁ, na pana tappasaṅgasaṅkānivattanatthaṁ. Viññattimattampi janetuṁ asamatthaṁ samāpajjanassa kathaṁ paccayo hoti, Buddhānaṁ pana Bhagavantānaṁ hotīti ce? Tathāpi tassa āsannaṭṭhāne pañcadvārikacittappavattiyā asambhavo eva tādisassa pubbābhogassa tasmiṁ kāle asambhavato. Eteneva yā kesañci ariyadhamme akovidānaṁ ghaṭasabhāvādīsu buddhitulyakāritāpatticodanā; sā paṭikkhittāti daṭṭhabbā taṁtaṁpurimābhogavasena tena tena pañcadvārikābhiniyatamanoviññāṇassa parato pavattamānamanoviññāṇena tasmiṁ tasmiṁ atthe vaṇṇasaṇṭhānādivisesassa vinicchinitabbato. Uppannamattakameva hotīti pañcadvārikajavanaṁ tādisaṁ kiñci atthanicchayakiccaṁ kātuṁ na sakkoti, kevalaṁ uppannamattameva hoti. Ayanti “ādīnavānupassino”ti-ādinā vuttā.

431. Kusalacitta …pe… bhūtassāti vuṭṭhānagāminivipassanāsahagatakusalacittassa sampayuttacetosukhasamaṅgībhūtassa. Pubbasuddhikāti magguppattito, vipassanārambhatopi vā pubbeva suddha.Tenāha-- “ādito paṭṭhāya parisuddhāva hontī”ti. Sabbatthakakārāpakaṅgānīti sīlavisodhanassa cittasamādhānassa vipassanābhiyogassa maggena pahātabbakilesapahānassāti sabbassapi maggasambhārakiccassa kārāpakaṅgāni. Aṭṭhaṅgiko vāti paṭhamajjhāniko vā aṭṭhaṅgiko, dutiyajjhāniko vā sattaṅgiko hoti.

Imameva suttapadesaṁ gahetvāti, “yā tathābhūtassa diṭṭhī”ti-ādinā sammādiṭṭhi-ādīnaṁ pañcannaṁyeva tasmiṁ ṭhāne gahitattā lokuttaramaggo pañcaṅgikoti vadati. Soti tathā vadanto vitaṇḍavādī. Anantaravacanenevāti, “yā tathābhūtassa diṭṭhī”ti-ādivacanassa, “evamassāyan”ti-ādinā anantaravacanena. Paṭisedhitabboti paṭikkhipitabbo. “Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo”ti hi idaṁ vacanaṁ ariyamaggassa pañcaṅgikabhāvaṁ ujukameva paṭikkhipati. Yadi evaṁ “yā tathābhūtassa diṭṭhī”ti-ādinā tattha pañcannaṁ eva aṅgānaṁ gahaṇaṁ kimatthiyanti āha “uttari cā”ti-ādi. Sammāvācaṁ bhāveti ariyamaggasamaṅgī. Tenāha “micchāvācaṁ pajahatī”ti. Yasmiñhi (MṬ.149./CS:pg.2.435) khaṇe sammāvācā bhāvanāpāripūriṁ gacchati, tasmiṁyeva micchāvācā pajahīyatīti. Saheva viratiyā pūrenti samucchedaviratiyā vinā dukkhapariññādīnaṁ asambhavato. Ādito paṭṭhāya parisuddhāneva vaṭṭanti parisuddhe sīle patiṭṭhitasseva bhāvanāya ijjhanato. Yathāvuttamatthaṁ ganthantarenapi samatthetuṁ, “Subhaddasuttepi cā”ti-ādi vuttaṁ. Anekesu suttasatesu aṭṭhaṅgikova maggo āgato, na pañcaṅgikoti adhippāyo.

Sammāsati maggakkhaṇe kāyānupassanādicatukiccasādhikā hotīti taṁ catubbidhaṁ katvā dassento, “maggasampayuttāva cattāro satipaṭṭhānā”ti āha. Na catumaggasampayuttatāvasena. Esa nayo sammappadhānādīsupi. Aññamaññānativattamānā yuganaddhā yuttā viya ariyamaggayuganaddhā aññamaññaṁ paṭibaddhāti yuganaddha.Tenāha-- “ekakkhaṇikayuganandhā”ti ariyamaggakkhaṇe eva hi samathavipassanā ekakkhaṇikā hutvā samadhuraṁ vattanti. Tenevāha “ete hī”ti-ādi. Aññasmiṁ khaṇe samāpatti, aññasmiṁ vipassanāti idaṁ tesaṁ tattha tattha kiccato adhikabhāvaṁ sandhāya vuttaṁ, na aññathā. Na hi paññārahitā samāpatti, samādhirahitā ca vipassanā atthi. Ariyamagge pana ekakkhaṇikā samadhuratāya ekarasabhāvenāti attho. Phalavimuttīti arahattaphalavimutti. Sesaṁ heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyameva.

Mahāsaḷāyatanikasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.150.)8.Nagaravindeyyasuttavaṇṇanā

435. Samavisamaṁ carantīti kāyasamādiṁ samaññeva, kāyavisamādiṁ visamaññeva caranti karonti paṭipajjanti. Taṁ pana samavisamaṁ aññamaññaṁ viruddhattā visadisattā na ekasmiṁ kāle sambhavatīti āha-- “kālena samaṁ kālena visaman”ti. Samacariyampi hi etanti pubbe samacariyāya jotitattā vuttaṁ.

437. Ākaronti adhippetamatthaṁ ñāpenti pabodhentīti ākārā, ñāpakakāraṇanti āha-- “ke ākārāti kāni kāraṇānī”ti. Anubuddhiyoti (MṬ.150./CS:pg.2.436) anumānañāṇāni. Tañhi yathādiṭṭhamatthaṁ diṭṭhabhāvena anveti anugacchatīti “anvayā”ti vuccati. Haritatiṇacampakavanādivasenāti haritakambalādisadisatiṇādivasena vitthāritakanakapaṭādisadivikasitacampakavanādivasena. Ādisaddena cettha kīcakaveṇusaddamadhurasaphalāphalavasena saddarasānaṁ atthibhāvo veditabboti. Campakavaseneva pana phassagandhānampi atthibhāvo vuttoti. Tenāha-- “rūpādayo pañca kāmaguṇā atthī”ti. “Itthirūpādīni sandhāyetaṁ kathitan”ti vatvā indriyabaddhā vā hontu rūpādayo anindriyabaddhā vā, sabbepi cete kilesuppattinimittatāya kāmaguṇā evāti codanaṁ sandhāya visabhāgitthigatā rūpādayo savisesaṁ kilesuppattinimittanti dassento, “tāni hī”ti-ādimāha.

Tattha tānīti rūpādīni. Hi-saddo hetu-attho. Tena yathāvuttamatthaṁ samattheti, “yasmā purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti, tasmā itthirūpādīni sandhāya etaṁ kathitan”ti. Purisassa cittanti purisassa catubhūmakaṁ kusalacittaṁ pariyādāya gahetvā antomuṭṭhigataṁ viya katvā. “Hatthikāyaṁ pariyādiyitvā”ti-ādīsu (saṁ.ni.1.126) hi gahaṇaṁ pariyādānaṁ nāma, “aniccasaññā bhāvitā bahulīkatā sabbaṁ kāmarāgaṁ pariyādiyatī”ti-ādīsu (saṁ.ni.3.102) khepanaṁ pariyādānaṁ, idha ubhayampi vaṭṭati. Idāni yathāvuttamatthaṁ sutteneva sādhetuṁ, “yathāhā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha “nāhaṁ, bhikkhave”ti-ādīsu na-kāro paṭisedhattho. Ahanti Bhagavā attānaṁ niddisati. Bhikkhaveti bhikkhū ālapati. Aññanti idāni vattabbaṁ itthirūpato aññaṁ. Ekarūpampīti ekampi rūpaṁ. Samanupassāmīti ñāṇassa samanupassanā adhippetā, heṭṭhā na-kāraṁ ānetvā sambandhitabbaṁ. Ayañhettha attho-- “ahaṁ, bhikkhave, sabbaññutaññāṇena sabbaso olokento aññaṁ ekarūpampi na samanupassāmī”ti. Yaṁ evaṁ purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatīti yaṁ rūpaṁ rūpagarukassa purisassa sabbampi kusalacittaṁ pavattituṁ appadānavasena pariyādiyitvā gahetvā khepetvā ca tiṭṭhati. Yathayidaṁ itthirūpanti itthiyā rūpakāyaṁ. Rūpasaddo khandhādi-anekatthavācako, idha pana itthiyā catusamuṭṭhāne rūpāyatane vaṇṇadhātuyaṁ daṭṭhabbo. “Itthirūpaṁ, bhikkhave, purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī”ti (MṬ.150./CS:pg.2.437) idaṁ purimasseva daḷhīkaraṇatthaṁ vuttaṁ. Purimaṁ “yathayidaṁ, bhikkhave, itthirūpan”ti idaṁ opammavasena vuttaṁ, idaṁ pariyādānabhāve nidassananti daṭṭhabbaṁ. Sesaṁ suviññeyyameva.

Nagaravindeyyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.151.)9.Piṇḍapātapārisuddhisuttavaṇṇanā

438. Dhammasenāpatino paṭisallīyanassa adhippetattā, upari ca pāḷiyaṁ, “suññatāvihārena kho ahaṁ, bhante, etarahi bahulaṁ viharāmī”ti (ma.ni.3.438) vuttattā “paṭisallānāti phalasamāpattito”ti āha.

Vippasannānīti visesato pasannāni. Okāsavasenāti indriyānaṁ patiṭṭhitokāsavasena. Nanu tāni indriyāni sabhāvato vippasannāni hontīti? Saccaṁ honti. Na hidaṁ tādisaṁ pasannataṁ sandhāya vuttaṁ, idaṁ pana santapaṇītasamāpattisamuṭṭhitānaṁ paccupaṭṭhitānaṁ cittajarūpānaṁ vasena sesatisantatirūpānaṁ seṭṭhataraṁ paṇītabhāvāpattiṁ sandhāya vuttaṁ. Phalasamāpattitoti suññatānupassanāvasena samāpannaphalasamāpattito. Mahantānaṁ Buddhādīnaṁ purisānaṁ vihāro mahāpurisavihāro. Tenāha-- “Buddha …pe… vihāro”ti. Vihārato paṭṭhāyāti parikkhitte ca vihāre parikkhepato paṭṭhāya, aparikkhitte ca parikkhepārahaṭṭhānato paṭṭhāya. Keci pana “vihārabbhantarato paṭṭhāyā”ti vadanti. Yāva gāmassa indakhīlāti gāmassa abbhantarindakhīlo. Gehapaṭipāṭiyācaritvāti piṇḍāya caritvā. Yāva nagaradvārena nikkhamanāti nagaradvārena yāva nikkhamanapadesā. Yāva vihārāti yāva vihārabbhantarā. Paṭikkantamaggoti nivattanamaggo. Ārammaṇe paṭihaññanākārena pavattamānampi paṭighasampayuttaṁ citte paṭihanantaṁ viya pavattatīti āha -- “citte paṭihaññanakilesajātan”ti. Divasañca rattiñca anusikkhantenāti etaṁyeva rāgādippahāyiniṁ sammāpaṭipattiṁ divā ca rattiñca anu anu sikkhantena uparūpari vaḍḍhentena.

440. Pahīnā nu kho me pañca kāmaguṇāti ettha kāmaguṇappahānaṁ nāma tappaṭibaddhachandarāgappahānaṁ. Tathā hi vuttaṁ-- “tiṭṭhanti citrāni tatheva (MṬ.151./CS:pg.2.438) loke, athettha dhīrā vinayanti chandan”ti. Ekabhikkhussa paccavekkhaṇā nānāti ekasseva bhikkhuno, “pahīnā nu kho me pañca kāmaguṇā”ti-ādinā pāḷiyaṁ āgatā nānāpaccavekkhaṇā honti. Nānābhikkhūnanti visuṁ visuṁ anekesaṁ bhikkhūnaṁ. Paccavekkhaṇā nānāti vuttanānāpaccavekkhaṇā. Idāni tameva saṅkhepato vuttamatthaṁ vitthārato dassetuṁ, “kathan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha “paccavekkhatī”ti vuttaṁ, kathaṁ pana paccavekkhatīti āha “pahīnā nu kho”ti-ādi. Vīriyaṁ paggayhāti catubbidhasammappadhānavīriyaṁ ārabhitvā vipassanaṁ vaḍḍhitvā. Maggānantaraṁ anāgāmiphalaṁ patvāti vacanaseso. Phalānantaraṁ magganti tasmiṁ anāgāmimagge ṭhito phalasamāpattito vuṭṭhāya aggamaggatthāya vipassanaṁ ārabhitvā tasmiṁyeva āsane na cireneva vipassanaṁ ussukkāpetvā arahattamaggaṁ gaṇhanto nirodhadhammānuppattiyā vipassanāparivāsābhāvato phalānantaraṁ maggappatto nāma hotīti katvā.

Tato vuṭṭhāyāti maggānantaraphalato vuṭṭhāya. Maggānantarato hi vuṭṭhito maggato vuṭṭhito viya hotīti tathā vuttaṁ. “Phalānantaraṁ maggan”ti ettha phalaṁ anantaraṁ etassāti phalānantaraṁ. “Phalānantaraṁ maggan”ti padadvayenapi anāgāmimaggaphalāni ceva vadatīti evamettha attho daṭṭhabbo. Nīvaraṇādīsupi eseva nayoti ettha, “pahīnā nu kho me pañca nīvaraṇā”ti-ādinā yojanā veditabbā. Etesanti ettha etesaṁ nīvaraṇapañcupādānakkhandhasatipaṭṭhānādīnaṁ. Pahānādīnīti pahānapariññābhāvanāsacchikiriyā. Nānāpaccavekkhaṇā hotīti tā paccavekkhaṇā nānāti adhippāyo. Etāsu pana paccavekkhaṇāsūti etāsu kāmaguṇapaccavekkhaṇādīsu dvādasasu paccavekkhaṇāsu. Ekaṁ paccavekkhaṇaṁ paccavekkhati dvādasasu nayesu ekeneva kiccasiddhito. Añño bhikkhu. Ekanti aññaṁ paccavekkhati. Aññattho hi ayaṁ ekasaddo “ittheke”ti-ādīsu (ma.ni.3.21 27) viyāti. Nānābhikkhūnaṁ pana ekā paccavekkhaṇā, nānābhikkhūnaṁ nānāpaccavekkhaṇāti evaṁ catukkapaccavekkhaṇampi ettha sambhavati. Imassa pana dvayassa vasena abhisamayo natthīti tadubhayaṁ Aṭṭhakathāyaṁ na uddhaṭaṁ. Sesaṁ suviññeyyameva.

Piṇḍapātapārisuddhisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.152.)10.Indriyabhāvanāsuttavaṇṇanā

453. Evaṁnāmaketi (MṬ.152./CS:pg.2.439) “gajaṅgalā”ti evaṁ itthiliṅgavasena laddhanāmake majjhimapadesassa mariyādaṭṭhānabhūte nigame. Suveḷu nāma nicalarukkhoti vadanti. Tato aññaṁ evāti pana adhippāyena “ekā rukkhajātī”ti vuttaṁ. Cakkhusotānaṁ yathāsakavisayato nivāraṇaṁ damanaṁ indriyabhāvanā, tañca kho sabbaso adassanena asavanenāti āha-- “cakkhunā rūpaṁ na passati, sotena saddaṁ na suṇātī”ti. Sati hi dassane savane ca tāni adantāni abhāvitānevāti adhippāyo. Cakkhusotāni ca asampattaggāhitāya durakkhitānīti brāhmaṇo tesaṁyeva visayaggahaṇaṁ paṭikkhipi. Asadisāyāti aññatitthiyasamayehi asādhāraṇāya. Ālayanti kathetukāmatākāranti attho.

454. Vipassanupekkhāti āraddhavipassakassa vipassanāñāṇena lakkhaṇattaye diṭṭhe saṅkhārānaṁ aniccabhāvādivicinane majjhattabhūtā vipassanāsaṅkhātā upekkhā. Sā pana yasmā bhāvanāvisesappattiyā heṭṭhimehi vipassanāvārehi santā ceva paṇītā ca, pageva cakkhuviññāṇādisahagatāhi upekkhāhi, tasmā āha-- “esā santā esā paṇītā”ti. Atappikāti santapaṇītabhāvanārasavasena tittiṁ na janeti. Tenevāha--

“Suññāgāraṁ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno;

Amānusī ratī hoti, sammā dhammaṁ vipassato”ti. (dha.pa.373).

Itīti evaṁ vakkhamānākārenāti attho. Ayaṁ bhikkhūti ayaṁ āraddhavipassako bhikkhūti yojanā. Cakkhudvāre rūpārammaṇamhīti cakkhudvāre āpāthagate rūpārammaṇe. Manāpanti manāpabhāvena pavattanakaṁ. Majjhatte manāpāmanāpanti iṭṭhamajjhatte manāpabhāvena amanāpabhāvena ca pavattanakaṁ manāpāmanāpaṁ nāmāti. Tenāha (“neva manāpaṁ na amanāpan”ti). Iminā manāpabhāvo gahito, “neva manāpan”ti iminā manāpabhāvo majjhatto ca ubhayaṁ ekadesato labbhatīti, “manāpāmanāpan”ti vuttaṁ. Evaṁ ārammaṇe labbhamānavisesavasena tadārammaṇassa cittassa pākatikaṁ pavatti-ākāraṁ dassetvā idāni tappaṭisedhena ariyassa (MṬ.152./CS:pg.2.440) Vinaye anuttaraṁ indriyabhāvanaṁ dassetuṁ, “tassa rajjituṁ vā”ti-ādi vuttaṁ. Tatrāyaṁ yojanā-- tassa cittaṁ iṭṭhe ārammaṇe rajjituṁ vā aniṭṭhe ārammaṇe dussituṁ vā majjhatte ārammaṇe muyhituṁ vā. Adatvāti nisedhetvā. Pariggahetvāti parijānanavasena ñāṇena gahetvā ñātatīraṇapahānapariññāhi parijānitvā. Vipassanaṁ majjhatte ṭhapetīti anukkamena vipassanupekkhaṁ nibbattetvā taṁ saṅkhārupekkhaṁ pāpetvā ṭhapeti. Cakkhumāti na pasādacakkhuno atthitāmattajotanaṁ; atha kho tassa atisayena atthitājotanaṁ, “sīlavā”ti-ādīsu viyāti āha -- “cakkhumāti sampannacakkhu visuddhanetto”ti.

456. Īsakaṁ poṇeti majjhe uccaṁ hutvā īsakaṁ poṇe, na antantena vaṅke. Tenāha-- “rathīsā viya uṭṭhahitvā ṭhite”ti.

461. Paṭikūleti amanuññe ārammaṇe. Appaṭikūlasaññīti na paṭikūlasaññī. Taṁ pana appaṭikūlasaññitaṁ dassetuṁ, “mettāpharaṇena vā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha paṭikūle aniṭṭhe vatthusmiṁ sattasaññite mettāpharaṇena vā dhātuso upasaṁhārena vā saṅkhārasaññite pana dhātuso upasaṁhārena vāti yojetabbaṁ. Appaṭikūlasaññī viharatīti hitesitāya dhammasabhāvacintanāya ca nappaṭikūlasaññī hutvā iriyāpathavihārena viharati. Appaṭikūle iṭṭhe vatthusmiṁ sattasaññite kesādi-asucikoṭṭhāsamattamevāti asubhapharaṇena vāti asubhato manasikāravasena. Idaṁ rūpārūpamattaṁ aniccaṁ saṅkhatanti aniccato upasaṁhārena vā. Tato eva, “dukkhaṁ vipariṇāmadhamman”ti manasi karonto paṭikūlasaññī viharati. Sesapadesūti, “paṭikūle ca appaṭikūle cā”ti-ādinā āgatesu sesesu dvīsu padesu. Tattha hi iṭṭhāniṭṭhavatthūni ekajjhaṁ gahetvā vuttaṁ yathā sattānaṁ paṭhamaṁ paṭikūlato upaṭṭhitameva pacchā gahaṇākāravasena avatthantarena vā appaṭikūlato upaṭṭhāti. Yañca appaṭikūlato upaṭṭhitameva pacchā paṭikūlato upaṭṭhāti, tadubhayepi khīṇāsavo sace ākaṅkhati, vuttanayena appaṭikūlasaññī vihareyya paṭikūlasaññī vāti.

Tadubhayaṁ (MṬ.152./CS:pg.2.441) abhinivajjetvāti sabhāvato bhāvanānubhāvato ca upaṭṭhitaṁ ārammaṇaṁ paṭikūlasabhāvaṁ appaṭikūlasabhāvaṁ vāti taṁ ubhayaṁ pahāya aggahetvā. Sabbasmiṁ vatthusmiṁ pana, “majjhatto hutvā viharitukāmo kiṁ karotī”ti, vatvā tattha paṭipajjanavidhiṁ dassento, “iṭṭhāniṭṭhesu …pe… domanassito hotī”ti āha. Idāni yathāvuttamatthaṁ paṭisambhidāmaggapāḷiyā vibhāvetuṁ, “vuttaṁ hetan”ti-ādimāha. Tassattho heṭṭhā vuttanayo eva. Satoti sativepullappattiyā satimā. Sampajānoti paññāvepullappattiyā sampajānakārī. Cakkhunā rūpaṁ disvāti kāraṇavasena cakkhūti laddhavohārena rūpadassanasamatthena cakkhuviññāṇena, cakkhunā vā karaṇabhūtena rūpaṁ passitvā. Neva sumano hoti gehassitasomanassapaṭikkhepena nekkhammapakkhikāya kiriyāsomanassavedanāya.

Imesu cāti “aññathā ca panānanda, ariyassa Vinaye anuttarā indriyabhāvanā hotī”ti-ādinā (ma.ni.3.453),-- “kathañcānanda, sekho hoti paṭipado”ti-ādinā (ma.ni.3.460);-- “kathañcānanda, ariyo hoti bhāvitindriyo”ti-ādinā (ma.ni.3.461) ca āgatesu tividhesu nayesu. Manāpaṁ amanāpaṁ manāpāmanāpanti ettha manāpaggahaṇena somanassayuttakusalākusalānaṁ, amanāpaggahaṇena domanassayutta-akusalānaṁ, manāpāmanāpaggahaṇena tabbidhurupekkhāyuttānaṁ saṅgahitattā paṭhamanaye “saṁkilesaṁ vaṭṭati, nikkilesaṁ vaṭṭatī”ti vuttaṁ. Paṭhamanaye hi puthujjanassa adhippetattā saṁkilesakilesavippayuttampi yujjati. Dutiyanaye pana “so …pe… aḍḍīyatī”ti-ādivacanato “paṭhamaṁ saṁkilesaṁ vaṭṭatī”ti vuttaṁ. Sekkhassa adhippetattā cassa appahīnakilesavasena, “saṁkilesampi vaṭṭatī”ti vuttaṁ. Tatiyanaye arahato adhippetattā, “tatiyaṁ nikkilesameva vaṭṭatī”ti vuttaṁ. Sekkhavāre pana “cakkhumā puriso”ti-ādikā upamā ekameva atthaṁ ñāpetuṁ āha. Tasmā cakkhudvārassa uppanne rāgādike vikkhambhetvā vipassanupekkhāya patiṭṭhānaṁ ariyā indriyabhāvanāti. Paṭhamanayo vipassakavasena āgato, dutiyo sekkhassa vasena, paṭhamadutiyo ca sekkhaputhujjanānaṁ mūlakammaṭṭhānavasena, tatiyo khīṇāsavassa ariyavihāravasena (MṬ.152./CS:pg.2.442) āgato. Paṭhamanaye ca puthujjanassa vasena, dutiyanaye sekkhassa vasena kusalaṁ vuttaṁ, tatiyanaye asekkhassa vasena kiriyābyākataṁ vuttanti ayaṁ viseso veditabbo.

Papañcasūdaniyā Majjhimanikāyaṭṭhakathāya

Indriyabhāvanāsuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

~ Niṭṭhitā ca Saḷāyatanavaggavaṇṇanā. ~

~ Uparipaṇṇāsaṭīkā samattā. ~