Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Majjhimanikāye

Majjhimanikāya-ṭīkā《中部疏》

1-Mūlapaṇṇāsa-ṭīkā

(Paṭhamo bhāgo)

(MṬ︰pg.1.1~1.394)

Ganthārambhakathāvaṇṇanā

1. Saṁvaṇṇanārambhe (Mṭ.CS:pg.1.1) ratanattayavandanā saṁvaṇṇetabbassa dhammassa pabhavanissayavisuddhipaṭivedanatthaṁ, taṁ pana dhammasaṁvaṇṇanāsu viññūnaṁ bahumānuppādanatthaṁ, taṁ sammadeva tesaṁ uggahadhāraṇādikkamaladdhabbāya sammāpaṭipattiyā sabbahitasukhanipphādanatthaṁ. Atha vā maṅgalabhāvato, sabbakiriyāsu pubbakiccabhāvato, paṇḍitehi samācaritabhāvato, āyatiṁ paresaṁ diṭṭhānugati-āpajjanato ca saṁvaṇṇanāyaṁ ratanattayapaṇāmakiriyā. Atha vā ratanattayapaṇāmakaraṇaṁ pūjanīyapūjāpuññavisesanibbattanatthaṁ. Taṁ attano yathāladdhasampattinimittakassa kammassa balānuppadānatthaṁ. Antarā ca tassa asaṅkocanatthaṁ. Tadubhayaṁ anantarāyena Aṭṭhakathāya parisamāpanatthaṁ. Idameva ca payojanaṁ ācariyena idhādhippetaṁ. Tathā hi vakkhati “iti me pasannamatino …pe… tassānubhāvenā”ti. Vatthuttayapūjāhi niratisayapuññakkhettasaṁbuddhiyā aparimeyyapabhāvo puññātisayoti bahuvidhantarāyepi lokasannivāse antarāyanibandhanasakalasaṁkilesaviddhaṁsanāya pahoti. Bhayādi-upaddavañca nivāreti. Yathāha--

“Pūjārahe pūjayato. Buddhe yadi va sāvake”ti-ādi (dha.pa.195 apa.1.10.1), tathā (Mṭ.CS:pg.1.2) --

“Ye, bhikkhave, Buddhe pasannā, agge te pasannā agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hotī”ti-ādi (itivu.90, 91),

“Buddhoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti;

varameva hi sā pīti, kasiṇenapi Jambudīpassa.

Dhammoti kittayantassa...pe...kasiṇenapi Jambudīpassa;

saṅghoti kittayantassa ...pe...kasiṇenapi Jambudīpassā”ti. (itivu.aṭṭha.90),

Tathā--

“Yasmiṁ mahānāma samaye ariyasāvako Tathāgataṁ anussarati, nevassa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosa...pe...na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hotī”ti-ādi (a.ni.6.10; 11.11),

“Araññe rukkhamūle vā...pe...

bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā,

lomahaṁso na hessatī”ti ca. (saṁ.ni.2.249);

Tattha yassa vatthuttayassa vandanaṁ kattukāmo, tassa guṇātisayayogasandassanatthaṁ “karuṇāsītalahadayan”ti-ādinā gāthāttayamāha. Guṇātisayayogena hi vandanārahabhāvo, vandanārahe ca katā vandanā yathādhippetaṁ payojanaṁ sādhetīti. Tattha yassā desanāya saṁvaṇṇanaṁ kattukāmo. Sā na vinayadesanā viya karuṇāppadhānā nāpi abhidhammadesanā viya paññāppadhānā atha kho karuṇāpaññāppadhānāti tadubhayappadhānameva tāva sammāsambuddhassa thomanaṁ kātuṁ tammūlakattā sesaratanānaṁ. “karuṇāsītalahadayan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha kiratīti karuā, paradukkhaṁ vikkhipati apanetīti attho. Atha vā kiṇātīti karuṇā, paradukkhe sati kāruṇikaṁ hiṁsati vibādhatīti attho. Paradukkhe sati sādhūnaṁ kampanaṁ hadayakhedaṁ karotīti vā karuā. Atha vā kamiti sukhaṁ taṁ rundhatīti karuā. Esā hi paradukkhāpanayanakāmatālakkhaṇā attasukhanirapekkhatāya kāruṇikānaṁ sukhaṁ rundhati vibandhatīti attho (Mṭ.CS:pg.1.3) Karuṇāya sītalaṁ karuṇāsītalaṁ, karuṇāsītalaṁ hadayaṁ assāti karuṇāsītalahadayo, taṁ karuṇāsītalahadayaṁ.

Tattha kiñcāpi paresaṁ hitopasaṁhārasukhādi-aparihānicchanasabhāvatāya, byāpādāratīnaṁ ujuvipaccanīkatāya ca parasattasantānagatasantāpavicchedanākārappavattiyā mettāmuditānampi cittasītalabhāvakāraṇatā upalabbhati, tathāpi paradukkhāpanayanākārappavattiyā parūpatāpāsahanarasā avihiṁsābhūtā karuṇāva visesena Bhagavato cittassa cittapassaddhi viya sītibhāvanimittanti vuttaṁ “karuṇāsītalahadayan”ti. Karuṇāmukhena vā mettāmuditānampi hadayasītalabhāvakāraṇatā vuttāti daṭṭhabbaṁ. Atha vā asādhāraṇañāṇavisesanibandhanabhūtā sātisayaṁ niravasesañca sabbaññutaññāṇaṁ viya savisayabyāpitāya mahākaruṇābhāvaṁ upagatā karuṇāva Bhagavato atisayena hadayasītalabhāvahetūti āha “karuṇāsītalahadayan”ti. Atha vā satipi mettāmuditānaṁ sātisaye hadayasītibhāvanibandhanatte sakalabuddhaguṇavisesakāraṇatāya tāsampi kāraṇanti karuṇāva Bhagavato “hadayasītalabhāvakāraṇan”ti vuttā. Karuṇānidānā hi sabbepi Buddhaguṇā. Karuṇānubhāvanibbāpiyamānasaṁsāradukkhasantāpassa hi Bhagavato paradukkhāpanayanakāmatāya anekānipi asaṅkhyeyyāni kappānaṁ akilantarūpasseva niravasesabuddhakaradhammasambharaṇaniratassa samadhigatadhammādhipateyyassa ca sannihitesupi sattasaṅkhārasamupanītahadayūpatāpanimittesu na īsakampi cittasītibhāvassa aññathattamahosīti. Etasmiñca atthavikappe tīsupi avatthāsu Bhagavato karuṇā saṅgahitāti daṭṭhabbaṁ.

Pajānātīti paññā, yathāsabhāvaṁ pakārehi paṭivijjhatīti attho. Paññāva ñeyyāvaraṇappahānato pakārehi dhammasabhāvajotanaṭṭhena pajjototi paññāpajjoto. Savāsanappahānato visesena hataṁ samugghātitaṁ vihataṁ, paññāpajjotena vihataṁ paññāpajjotavihataṁ. Muyhanti tena, sayaṁ vā muyhati, mohanamattameva vā tanti moho, avijjā, sveva visayasabhāvapaṭicchādanato andhakārasarikkhatāya tamo viyāti tamo, paññāpajjotavihato mohatamo etassāti paññāpajjotavihatamohatamo, taṁ paññāpajjotavihatamohatamaṁ. Sabbesampi (Mṭ.CS:pg.1.4) hi khīṇāsavānaṁ satipi paññāpajjotena avijjandhakārassa vihatabhāve saddhāvimuttehi viya diṭṭhippattānaṁ sāvakehi paccekasambuddhehi ca savāsanappahānena sammāsambuddhānaṁ kilesappahānassa viseso vijjatīti sātisayena avijjāpahānena Bhagavantaṁ thomento āha “paññāpajjotavihatamohataman”ti.

Atha vā antarena paropadesaṁ attano santāne accantaṁ avijjandhakāravigamassa nibbattitattā, tathā sabbaññutāya balesu ca vasībhāvassa samadhigatattā, parasantatiyañca dhammadesanātisayānubhāvena sammadeva tassa pavattitattā Bhagavāva visesato mohatamavigamena thometabboti āha “paññāpajjotavihatamohataman”ti. Imasmiñca atthavikappe “paññāpajjoto”ti padena Bhagavato paṭivedhapaññā viya desanāpaññāpi sāmaññaniddesena, ekasesanayena vā saṅgahitāti daṭṭhabbaṁ.

Atha vā Bhagavato ñāṇassa ñeyyapariyantikattā sakalañeyyadhammasabhāvāvabodhanasamatthena anāvaraṇañāṇasaṅkhātena paññāpajjotena sabbañeyyadhammasabhāvacchādakassa mohandhakārassa vidhamitattā anaññasādhāraṇo Bhagavato mohatamavināsoti katvā vuttaṁ “paññāpajjotavihatamohataman”ti. Ettha ca mohatamavidhamanante adhigatattā anāvaraṇañāṇaṁ kāraṇūpacārena sasantāne mohatamavidhamananti daṭṭhabbaṁ. Abhinīhārasampattiyā savāsanappahānameva hi kilesānaṁ ñeyyāvaraṇappahānanti, parasantāne pana mohatamavidhamanassa kāraṇabhāvato anāvaraṇañāṇaṁ “mohatamavidhamanan”ti vuccatīti.

Kiṁ pana kāraṇaṁ avijjāsamugghātoyeveko pahānasampattivasena Bhagavato thomanānimittaṁ gayhati, na pana sātisayaṁ niravasesakilesappahānanti? Tappahānavacaneneva tadekaṭṭhatāya sakalasaṁkilesagaṇasamugghātassa jotitabhāvato. Na hi so tādiso kileso atthi, yo niravasesa-avijjāppahānena na pahīyatīti.

Atha vā vijjā viya sakalakusaladhammasamuppattiyā niravasesākusaladhammanibbattiyā saṁsārappavattiyā ca avijjā padhānakāraṇanti tabbighātavacanena (Mṭ.CS:pg.1.5) sakalasaṁkilesagaṇasamugghāto vuttoyeva hotīti vuttaṁ “paññāpajjotavihatamohataman”ti.

Narā ca amarā ca narāmarā, saha narāmarehīti sanarāmaro, sanarāmaro ca so loko cāti sanarāmaraloko. Tassa garūti sanarāmaralokagaru, taṁ sanarāmaralokagaruṁ. Etena devamanussānaṁ viya tadavasiṭṭhasattānampi yathārahaṁ guṇavisesāvahatāya Bhagavato upakāritaṁ dasseti. Na cettha padhānāppadhānabhāvo codetabbo. Añño hi saddakkamo, añño atthakkamo. Edisesu hi samāsapadesu padhānampi appadhānaṁ viya niddisīyati yathā “sarājikāya parisāyā”ti (cūḷava.336). Kāmañcettha sattasaṅkhārokāsavasena tividho loko, garubhāvassa pana adhippetattā garukaraṇasamatthasseva yujjanato sattalokassa vasena attho gahetabbo. So hi lokīyanti ettha puññapāpāni tabbipāko cāti “loko”ti vuccati. Amaraggahaṇena cettha upapattidevā adhippetā.

Atha vā samūhattho lokasaddo samudāyavasena lokīyati paññāpīyatīti. Saha narehīti sanarā, sanarā ca te amarā cāti sanarāmarā, tesaṁ lokoti sanarāmaralokoti purimanayeneva yojetabbaṁ. Amarasaddena cettha visuddhidevāpi saṅgayhanti. Te hi maraṇābhāvato paramatthato amarā. Narāmarānaṁyeva ca gahaṇaṁ ukkaṭṭhaniddesavasena yathā “Satthā devamanussānan”ti (dī.ni.1.157). Tathā hi sabbānatthaparihārapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā sadevamanussāya pajāya accantūpakāritāya aparimitanirupamappabhāvaguṇavisesasamaṅgitāya ca sabbasattuttamo Bhagavā aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṁ sattānaṁ uttamagāravaṭṭhānaṁ. Tena vuttaṁ “sanarāmaralokagarun”ti.

Sobhanaṁ gataṁ gamanaṁ etassāti Sugato. Bhagavato hi veneyyajanupasaṅkamanaṁ ekantena tesaṁ hitasukhanipphādanato sobhanaṁ, tathā (Mṭ.CS:pg.1.6) lakkhaṇānubyañjanapaṭimaṇḍitarūpakāyatāya dutavilambita-khalitānukaḍḍhana-nippīḷanukkuṭika-kuṭilākulatādi-dosarahita-mavahasita-rājahaṁsa vasabhavāraṇa-migarājagamanaṁ kāyagamanaṁ ñāṇagamanañca vipulanimmalakaruṇā-sativīriyādi-guṇavisesasahitamabhinīhārato yāva mahābodhiṁ anavajjatāya sobhanamevāti. Atha vā sayambhuñāṇena sakalamapi lokaṁ pariññābhisamayavasena parijānanto ñāṇena sammā gato avagatoti Sugato. Tathā lokasamudayaṁ pahānābhisamayavasena pajahanto anuppattidhammataṁ āpādento sammā gato atītoti Sugato, lokanirodhaṁ nibbānaṁ sacchikiriyābhisamayavasena sammā gato adhigatoti Sugato, lokanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ bhāvanābhisamayavasena sammā gato paṭipannoti Sugato. “Sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti Sugato”ti-ādinā (mahāni.38 cūḷani.27) nayena ayamattho vibhāvetabbo. Atha vā sundaraṁ ṭhānaṁ sammāsambodhiṁ, nibbānameva vā gato adhigatoti Sugato. Yasmā vā bhūtaṁ tacchaṁ atthasaṁhitaṁ veneyyānaṁ yathārahaṁ kālayuttameva ca dhammaṁ bhāsati, tasmā sammā gadati vadatīti Sugato da-kārassa ta-kāraṁ katvā. Iti sobhanagamanatādīhi Sugato, taṁ Sugataṁ.

Puññapāpakammehi upapajjanavasena gantabbato gatiyo, upapattibhavavisesā. Tā pana nirayādivasena pañcavidha.Tāhi sakalassapi bhavagāmikammassa ariyamaggādhigamena avipākārahabhāvakaraṇena nivattitattā Bhagavā pañcahipi gatīhi suṭṭhu mutto visaṁyuttoti āha “gativimuttan”ti. Etena Bhagavato katthacipi gatiyā apariyāpannataṁ dasseti, yato Bhagavā “devātidevo”ti vuccati. Tenevāha--

“Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo;

Yakkhattaṁ yena gaccheyyaṁ, manussattañca abbaje.

Te mayhaṁ āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā”ti. (a.ni.4.36).

Taṁtaṁgatisaṁvattanakānañhi kammakilesānaṁ aggamaggena bodhimūleyeva suppahīnattā natthi Bhagavato gatipariyāpannatāti accantameva Bhagavā sabbabhavayonigati-viññāṇaṭṭhiti-sattāvāsa-sattanikāyehi parimutto, taṁ gativimuttaṁ. Vandeti namāmi, thomemīti vā attho.

Atha (Mṭ.CS:pg.1.7) vā gativimuttanti anupādisesanibbānadhātuppattiyā Bhagavantaṁ thometi. Ettha hi dvīhi ākārehi Bhagavato thomanā veditabbā attahitasampattito parahitapaṭipattito ca. Tesu attahitasampatti anāvaraṇañāṇādhigamato savāsanānaṁ sabbesaṁ kilesānaṁ accantappahānato anupādisesanibbānappattito ca veditabbā, parahitapaṭipatti lābhasakkārādinirapekkhacittassa sabbadukkhaniyyānikadhammadesanato viruddhesupi niccaṁ hitajjhāsayato ñāṇaparipākakālāgamanato ca. Sā panettha āsayato payogato ca duvidhā parahitapaṭipatti, tividhā ca attahitasampatti pakāsitā hoti. Kathaṁ? “Karuṇāsītalahadayan”ti etena āsayato parahitapaṭipatti, sammāgadanatthena Sugatasaddena payogato parahitapaṭipatti, “paññāpajjotavihatamohatamaṁ gativimuttan”ti etehi catusaccapaṭivedhatthena ca Sugatasaddena tividhāpi attahitasampatti, avasiṭṭhaṭṭhena tena “paññāpajjotavihatamohataman”ti etena cāpi sabbāpi attahitasampattiparahitapaṭipatti pakāsitā hotīti.

Atha vā tīhi ākārehi Bhagavato thomanā veditabbā-- hetuto phalato upakārato ca. Tattha hetu mahākaruṇā, sā paṭhamapadena dassitā. Phalaṁ catubbidhaṁ ñāṇasampadā pahānasampadā ānubhāvasampadā rūpakāyasampadā cāti. Tāsu ñāṇapahānasampadā dutiyapadena saccapaṭivedhatthena ca Sugatasaddena pakāsitā honti, ānubhāvasampadā pana tatiyapadena, rūpakāyasampadā yathāvuttakāyagamanasobhanatthena Sugatasaddena lakkhaṇānubyañjanapāripūriyā vinā tadabhāvato. Upakāro anantaraṁ abāhiraṁ karitvā tividhayānamukhena vimuttidhammadesanā. So sammāgadanatthena Sugatasaddena pakāsito hotīti veditabbaṁ.

Tattha “karuṇāsītalahadayan”ti etena sammāsambodhiyā mūlaṁ dasseti. Mahākaruṇāsañcoditamānaso hi Bhagavā saṁsārapaṅkato sattānaṁ samuddharaṇatthaṁ katābhinīhāro anupubbena pāramiyo pūretvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ adhigatoti karuṇā sammāsambodhiyā mūlaṁ. “Paññāpajjotavihatamohataman”ti etena sammāsambodhiṁ dasseti (Mṭ.CS:pg.1.8) Anāvaraṇañāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṁ, maggañāṇapadaṭṭhānañca anāvaraṇañāṇaṁ “sammāsambodhī”ti vuccatīti. Sammāgamanatthena Sugatasaddena sammāsambodhiyā paṭipattiṁ dasseti līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhallikattakilamathānuyogasassatucchedābhinivesādi antadvayarahitāya karuṇāpaññāpariggahitāya majjhimāya paṭipattiyā pakāsanato Sugatasaddassa. Itarehi sammāsambodhiyā padhānāppadhānabhedaṁ payojanaṁ dasseti. Saṁsāramahoghato sattasantāraṇañhettha padhānaṁ payojanaṁ, tadaññamappadhānaṁ. Tesu padhānena parahitapaṭipattiṁ dasseti, itarena attahitasampattiṁ, tadubhayena attahitāya paṭipannādīsu catūsu puggalesu Bhagavato catutthapuggalabhāvaṁ dasseti. Tena ca anuttaradakkhiṇeyyabhāvaṁ uttamavandanīyabhāvaṁ attano ca vandanakiriyāya khettaṅgatabhāvaṁ dasseti.

Ettha ca karuṇāgahaṇena lokiyesu mahaggatabhāvappattāsādhāraṇaguṇadīpanato Bhagavato sabbalokiyaguṇasampatti dassitā hoti, paññāgahaṇena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānamaggañāṇadīpanato sabbalokuttaraguṇasampatti. Tadubhayaggahaṇasiddho hi attho “sanarāmaralokagarun”ti-ādinā vipañcīyatīti. Karuṇāgahaṇena ca upagamanaṁ nirupakkilesaṁ dasseti, paññāgahaṇena apagamanaṁ. Tathā karuṇāgahaṇena lokasamaññānurūpaṁ Bhagavato pavattiṁ dasseti lokavohāravisayattā karuṇāya, paññāgahaṇena samaññāya anatidhāvanaṁ sabhāvānavabodhena hi dhammānaṁ samaññaṁ atidhāvitvā sattādiparāmasanaṁ hotīti. Tathā karuṇāgahaṇena mahākaruṇāsamāpattivihāraṁ dasseti, paññāgahaṇena tīsu kālesu appaṭihatañāṇaṁ catusaccañāṇaṁ catupaṭisambhidāñāṇaṁ catuvesārajjañāṇaṁ.

Karuṇāgahaṇena mahākaruṇāsamāpattiñāṇassa gahitattā sesāsādhāraṇañāṇāni, cha abhiññā, aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇāni, dasa balāni, cuddasa Buddhañāṇāni, soḷasa ñāṇacariyā, aṭṭhārasa Buddhadhammā, catucattālīsa ñāṇavatthūni, sattasattatiñāṇavatthūnīti evamādīnaṁ anekesaṁ paññāpabhedānaṁ vasena ñāṇacāraṁ dasseti. Tathā karuṇāgahaṇena caraṇasampattiṁ, paññāgahaṇena vijjāsampattiṁ. Karuṇāgahaṇena attādhipatitā, paññāgahaṇena dhammādhipatitā. Karuṇāgahaṇena lokanāthabhāvo, paññāgahaṇena (Mṭ.CS:pg.1.9) attanāthabhāvo. Tathā karuṇāgahaṇena pubbakāribhāvo, paññāgahaṇena kataññutā. Tathā karuṇāgahaṇena aparantapatā, paññāgahaṇena anattantapatā. Karuṇāgahaṇena vā Buddhakaradhammasiddhi, paññāgahaṇena Buddhabhāvasiddhi. Tathā karuṇāgahaṇena paresaṁ tāraṇaṁ, paññāgahaṇena sayaṁ taraṇaṁ. Tathā karuṇāgahaṇena sabbasattesu anuggahacittatā, paññāgahaṇena sabbadhammesu virattacittatā dassitā hoti.

Sabbesañca Buddhaguṇānaṁ karuṇā ādi tannidānabhāvato, paññā pariyosānaṁ tato uttari karaṇīyābhāvato. Iti ādipariyosānadassanena sabbe Buddhaguṇā dassitā honti. Tathā karuṇāgahaṇena sīlakkhandhapubbaṅgamo samādhikkhandho dassito hoti. Karuṇānidānañhi sīlaṁ tato pāṇātipātādiviratippavattito, sā ca jhānattayasampayoginīti. Paññāvacanena paññākkhandho. Sīlañca sabbabuddhaguṇānaṁ ādi, samādhi majjhe, paññā pariyosānanti evampi ādimajjhapariyosānakalyāṇadassanena sabbe Buddhaguṇā dassitā honti nayato dassitattā. Eso eva hi niravasesato Buddhaguṇānaṁ dassanupāyo, yadidaṁ nayaggāhaṇaṁ. Aññathā ko nāma samattho Bhagavato guṇe anupadaṁ niravasesato dassetuṁ. Tenevāha--

“Buddhopi Buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṁ;

Kappampi ce aññamabhāsamāno.

Khīyetha kappo ciradīghamantare;

Vaṇṇo na khīyetha Tathāgatassā”ti. (dī.ni.aṭṭha.1.305 3.141 ma.ni.aṭṭha.2.425 udā.aṭṭha.53 apa.aṭṭha.2.7.20 bu.vaṁ.aṭṭha.4.4 cariyā.aṭṭha.3.122pakiṇṇakakathā).

Teneva ca āyasmatā Sāriputtattherenapi Buddhaguṇaparicchedanaṁ pati anuyuttena “no hetaṁ, bhante”ti paṭikkhipitvā “Apica me, bhante, dhammanvayo vidito”ti (dī.ni.2.146) vuttaṁ.

2. Evaṁ saṅkhepena sakalasabbaññuguṇehi Bhagavantaṁ abhitthavitvā idāni saddhammaṁ thometuṁ “Buddhopī”ti-ādimāha. Tattha Buddhoti kattuniddeso. Buddhabhāvanti kammaniddeso. Bhāvetvā sacchikatvāti ca pubbakālakiriyāniddeso (Mṭ.CS:pg.1.10) Yanti aniyamato kammaniddeso. Upagatoti aparakālakiriyāniddeso. Vandeti kiriyāniddeso. Tanti niyamanaṁ. Dhammanti vandanakiriyāya kammaniddeso. Gatamalaṁ anuttaranti ca tabbisesanaṁ.

Tattha Buddhasaddassa tāva “bujjhitā saccānīti Buddho, bodhetā pajāyāti Buddho”ti-ādinā niddesanayena (mahāni.192; cūḷani.97) attho veditabbo. Atha vā savāsanāya aññāṇaniddāya accanta vigamato, buddhiyā vā vikasitabhāvato Buddhavāti Buddho jāgaraṇavikasanatthavasena. Atha vā kassacipi ñeyyadhammassa anavabuddhassa abhāvena ñeyyavisesassa kammabhāvena aggahaṇato kammavacanicchāya abhāvena avagamanatthavaseneva kattuniddeso labbhatīti Buddhavāti Buddho yathā “dikkhito na dadātī”ti. Atthato pana pāramitāparibhāvito sayambhuñāṇena saha vāsanāya vihataviddhastaniravasesakileso mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādi-aparimeyyaguṇaga ṇādhāro khandhasantāno Buddho.

Yathāha--

“Buddhoti yo so Bhagavā sayambhā Anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṁ patto balesu ca vasībhāvan”ti (mahāni.192; cūḷani.97; paṭi.ma.3.161).

Api-saddo sambhāvane. Tena “evaṁ guṇavisesayutto sopi nāma Bhagavā”ti vakkhamānaguṇe dhamme sambhāvanaṁ dīpeti. Buddhabhāvanti sammāsambodhiṁ. Bhāvetvāti uppādetvā vaḍḍhetvā ca. Sacchikatvāti paccakkhaṁ katvā Upagatoti patto, adhigatoti attho. Etassa “Buddhabhāvan”ti etena sambandho. Gatamalanti vigatamalaṁ niddosanti attho. Vandeti paṇamāmi, thomemi vā Anuttaranti uttararahitaṁ lokuttaranti attho. Dhammanti yathānusiṭṭhaṁ paṭipajja māne apāyato ca saṁsārato ca apatamāne katvā dhāretīti dhammo. Ayañhettha saṅkhepattho-evaṁ vividhaguṇagaṇasamannāgato Buddhopi Bhagavā yaṁ ariyamaggasaṅkhātaṁ dhammaṁ bhāvetvā phalanibbānasaṅkhātaṁ pana sacchikatvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ adhigato, tametaṁ Buddhānampi Buddhabhāvahetubhūtaṁ sabbadosamalarahitaṁ attano uttaritarābhā vena anuttaraṁ paṭivedhasaddhammaṁ namāmīti. Pariyattisaddhammassāpi tappakāsanattā idha saṅgaho daṭṭhabbo.

Atha (Mṭ.CS:pg.1.11) vā “Abhidhammanayasamuddaṁ adhigacchi, tīṇi piṭakāni sammasī”ti ca Aṭṭhakathāyaṁ vuttattā pariyattidhammassapi sacchikiriyāsammasanapariyāyo labbhatīti sopi idha vutto evāti daṭṭhabbaṁ. Tathā “yaṁ dhammaṁ bhāvetvā saccikatvā”ti ca vuttattā Buddhakaradhammabhūtāhi pāramitāhi saha pubbabhāge adhisīlasikkhādayopi idha dhammasaddena saṅgahitāti veditabbaṁ. Tāpi hi malapaṭipakkhatāya gatamalā anaññasādhāraṇatāya anuttarā cāti. Tathā hi sattānaṁ sakalavaṭṭadukkhanissaraṇatthāya katamahābhinīhāro mahākaruṇādhivāsapesalajjhāsayo paññāvisesaparidhotanimmalānaṁ dānadamasaṁyamādīnaṁ uttamadhammānaṁ satasahassādhikāni kappānaṁ cattāri asaṅkhyeyyāni sakkaccaṁ nirantaraṁ niravasesānaṁ bhāvanāpaccakkhakaraṇehi kammādīsu adhigatavasībhāvo acchariyācinteyyamahānubhāvo adhisīlādhicittānaṁ paramukkaṁsapāramippatto Bhagavā paccayākāre catuvīsatikoṭisatasahassamukhena mahāvajirañāṇaṁ pesetvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti.

Ettha ca “bhāvetvā”ti etena vijjāsampadāya dhammaṁ thometi, “sacchikatvā”ti etena vimuttisampadāya. Tathā paṭhamena jhānasampadāya, dutiyena vimokkhasampadāya. Paṭhamena vā samādhisampadāya, dutiyena samāpattisampadāya. Atha vā paṭhamena khayeñāṇabhāvena, dutiyena anuppādeñāṇabhāvena. Purimena vā vijjūpamatāya, dutiyena vajirūpamatāya. Purimena vā virāgasampattiyā, dutiyena nirodhasampattiyā. Tathā paṭhamena niyyānabhāvena, dutiyena nisssaraṇabhāvena. Paṭhamena vā hetubhāvena, dutiyena asaṅkhatabhāvena. Paṭhamena vā dassanabhāvena, dutiyena vivekabhāvena. Paṭhamena vā adhipatibhāvena, dutiyena amatabhāvena dhammaṁ thometi. Atha vā “yaṁ dhammaṁ bhāvetvā buddhabhāvaṁ upagato”ti etena svākkhātatāya dhammaṁ thometi. “Sacchikatvā”ti etena sandiṭṭhikatāya. Tathā purimena akālikatāya, pacchimena ehipassikatāya. Purimena vā opaneyyikatāya, pacchimena paccattaṁ veditabbatāya dhammaṁ thometi. “Gatamalan”ti iminā saṁkilesābhāvadīpanena dhammassa parisuddhataṁ dasseti, “anuttaran”ti etena aññassa visiṭṭhassa abhāvadīpanena vipulaparipuṇṇataṁ. Paṭhamena vā pahānasampadaṁ dhammassa dasseti, dutiyena sabhāvasampadaṁ. Bhāvetabbatāya vā dhammassa gatamalabhāvo yojetabbo (Mṭ.CS:pg.1.12) Bhāvanāguṇena hi so dosānaṁ samugghātako hotīti. Sacchikātabbabhāvena anuttarabhāvo yojetabbo. Sacchikiriyānibbattito hi taduttarikaraṇīyābhāvato anaññasādhāraṇatāya anuttaroti. Tathā “bhāvetvā”ti etena saha pubbabhāgasīlādīhi sekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā honti, “sacchikatvā”ti etena saha asaṅkhatāya dhātuyā asekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā hontīti.

3. Evaṁ saṅkhepeneva sabbadhammaguṇehi saddhammaṁ abhitthavitvā idāni ariyasaṅghaṁ thometuṁ “Sugatassā”ti-ādimāha. Tattha Sugatassāti sambandhaniddeso, tassa “puttānan”ti etena sambandho. Orasānanti puttavisesanaṁ. Mārasenamathanānanti orasaputtabhāve kāraṇaniddeso. Tena kilesappahānameva Bhagavato orasaputtabhāve kāraṇaṁ anujānātīti dasseti. Aṭṭhannanti gaṇanaparicchedaniddeso. Tena satipi tesaṁ sattavisesabhāvena anekasahassasaṅkhābhāve imaṁ gaṇanaparicchedaṁ nātivattantīti dasseti maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvānātivattanato. Samūhanti samudāyaniddeso. Ariyasaṅghanti guṇavisiṭṭhasaṅghāṭabhāvaniddeso. Tena asabhipi ariyapuggalānaṁ kāyasāmaggiyaṁ ariyasaṅghabhāvaṁ dasseti diṭṭhisīlasāmaññena saṁhatabhāvato.

Tattha urasi bhavā jātā saṁvaddhā ca orasā. Yathā hi sattānaṁ orasaputtā attajātatāya pitu santakassa dāyajjassa visesena bhāgino honti, evameva tepi ariyapuggalā sammāsambuddhassa dhammassavanante ariyāya jātiyā jātatāya Bhagavato santakassa vimuttisukhassa ariyadhammaratanassa ca ekantabhāginoti orasā viya orasā. Atha vā Bhagavato dhammadesanānubhāvena ariyabhūmiṁ okkamamānā okkantā ca ariyasāvakā Bhagavato urena vāyāmajanitābhijā titāya nippariyāyena “orasaputtā”ti vattabbataṁ arahanti. Sāvakehi pavattiyamānāpi hi dhamma-desanā “Bhagavato dhammadesanā”icceva vuccati taṁmūlikattā lakkhaṇādivisesābhāvato ca.

Yadipi (Mṭ.CS:pg.1.13) ariyasāvakānaṁ ariyamaggādhigamasamaye Bhagavato viya tadantarāya karaṇatthaṁ devaputtamāro, māravāhinī vā na ekantena apasādeti, tehi pana apasādetabbatāya kāraṇe vimathite tepi vimathitā eva nāma hontīti āha-- “mārasenamathanānan”ti. Imasmiṁ panatthe “māramārasenamathanānan”ti vattabbe “mārasenamathanānan”ti ekadesasarūpekaseso katoti daṭṭhabbaṁ. Atha vā khandhābhisaṅkhāramārānaṁ viya devaputtamārassapi guṇamāraṇe sahāyabhāvūpagamanato kilesabalakāyo “senā”ti vuccati. Yathāha “kāmā te paṭhamā senā”ti-ādi (su.ni.438 mahāni.28 68 149). Sā ca tehi diyaḍḍhasahassabhedā anantabhedā vā kilesavāhinī satidhammavicayavīriyasamathādiguṇapaharaṇehi odhiso vimathitā vihatā viddhastā cāti mārasenamathanā, ariyasāvakā. Etena tesaṁ Bhagavato anujātaputtataṁ dasseti.

Ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye ca iriyanato ariyā niruttinayena. Atha vā sadevakena lokena “saraṇan”ti araṇīyato upagantabbato upagatānañca tadatthasiddhito ariyā ariyānaṁ saṅghoti ariyasaṅgho, ariyo ca so saṅgho cāti vā ariyasaṅgho, taṁ ariyasaṅghaṁ. Bhagavato aparabhāge Buddhadhammaratanānampi samadhigamo saṅgharatanādhīnoti ariyasaṅghassa bahūpakārataṁ dassetuṁ idheva “sirasāvande”ti vuttanti daṭṭhabbaṁ.

Ettha ca “Sugatassa orasānaṁ puttānan”ti etena ariyasaṅghassa pabhavasampadaṁ dasseti, “mārasenamathanānan”ti etena pahānasampadaṁ sakalasaṁkilesappahānadīpanato. “aṭṭhannampi samūhan”ti etena ñāṇasampadaṁ maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvadīpanato. “ariyasaṅghan”ti etena pabhāvasampadaṁ dasseti sabbasaṅghānaṁaggabhāvadīpanato. Atha vā “Sugatassa orasānaṁ puttānan”ti ariyasaṅghassa visuddhanissayabhāvadīpanaṁ “mārasenamathanānan”ti sammā ujuñāyasāmīcippaṭipannabhāvadīpanaṁ “aṭṭhannampi samūhan”ti āhuneyyādibhāvadā panaṁ “ariyasaṅghan”ti anuttarapuññakkhettabhāvadīpanaṁ. Tathā “Sugatassa orasānaṁ puttānan”ti etena ariyasaṅghassa lokuttarasaraṇagamanasabbhāvaṁ dīpeti. Lokuttarasaraṇagamanena hi te Bhagavato orasaputtā jātā. “Mārasenamathanānan”ti etena abhinīhārasampadāsiddhaṁ (Mṭ CS:pg.1.14) pubbabhāge sammāpaṭipattiṁ dasseti. Katābhinīhārā hi sammāpaṭipannā māraṁ māraparisaṁ vā abhivijinanti. “Aṭṭhannampi samūhan”ti etena paṭividdhastavipakkhe sekkhāsekkhadhamme dasseti puggalādhiṭṭhānena maggaphaladhammānaṁ pakāsitattā. “Ariyasaṅghan”ti aggadakkhiṇeyyabhāvaṁ dasseti. Saraṇagamanañca sāvakānaṁ sabbaguṇānaṁ ādi, sapubbabhāgapaṭipadā sekkhā sīlakkhandhādayo majjhe, asekkhā sīlakkhandhādayo pariyosānanti ādimajjhapariyosānakalyāṇā saṅkhepato sabbe ariyasaṅghaguṇā pakāsitā honti.

4. Evaṁ gāthāttayena saṅkhepato sakalaguṇasaṁkittanamukhena ratanattayassa paṇāmaṁ katvā idāni taṁnipaccakāraṁ yathādhippete payojane pariṇāmento “iti me”ti-ādimāha. Tattha ratijananaṭṭhena ratanaṁ, Buddhadhammasaṅghā Tesañhi “itipi so Bhagavā”ti-ādinā yathābhūtaguṇe āvajjentassa amatādhigamahetubhūtaṁ anappakaṁ pītipāmojjaṁ uppajjati. Yathāha--

“Yasmiṁ mahānāma, samaye ariyasāvako Tathāgataṁ anussarati, nevassa tasmiṁsamaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosa...pe...na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti ...pe...ujugata citto kho mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṁ labhati dhammavedaṁ labhati dhammā pasaṁhitaṁ pāmojjaṁ pamuditassa pīti jāyatī”ti-ādi (a.ni.6.10; 11.11).

Cittīkatādibhāvo vā ratanaṭṭho. Vuttañhetaṁ;

“Cittīkataṁ mahagghañca, atulaṁ dullabhadassanaṁ;

anomasattaparibhogaṁ ratanaṁ tena vuccatī”ti. (dī.ni.aṭṭha.2.33; saṁ.ni.aṭṭha. 3.5.223; khu.pā.aṭṭha.6.3; su.ni.aṭṭha.1.226; mahāni.aṭṭha.50);

Cittikatabhāvādayo ca anaññasādhāraṇā Buddhādīsu eva labbhantīti.

Vandanāva vandanāmayaṁ yathā “dānamayaṁ sīlamayan”ti (dī.ni.3.305;itivu.60). Vandanā cettha kāyavācācittehi tiṇṇaṁ ratanānaṁ guṇaninnatā, thomanā vā. Pujjabhavaphalanibbattanato (Mṭ CS:pg.1.15) puññaṁ, attano santānaṁ punātīti vā. Suvihatantarāyoti suṭṭhu vihatantarāyo. Etena attano pasādasampattiyā ratanattayassa ca khettabhāvasampattiyā taṁ puññaṁ atthappakāsanassa upaghātaka-upaddavānaṁ vihanane samatthanti dasseti. Hutvāti pubbakālakiriyā. Tassa “atthaṁ pakāsayissāmī”ti etena sambandho. Tassāti yaṁ ratanattayavandanāmayaṁ puññaṁ, tassa. Ānubhāvenāti balena.

5. Evaṁ ratanattayassa nipaccakāre payojanaṁ dassetvā idāni yassā dhammadesanāya atthaṁ saṁvaṇṇetukāmo, tassā tāva guṇābhitthavanavasena upaññāpanatthaṁ “Majjhimapamāṇasuttaṅkitassā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha Majjhimapamāṇasuttaṅkitassāti nātidīghanātikhuddakapamāṇehi suttantehi lakkhitassa. Yathā hi dīghāgame dīghapamāṇāni suttāni, yathā ca saṁyuttaṅguttarāgamesu dvīsu khuddakapamāṇāni, na evaṁ idha.Idha pana pamāṇato majjhimāni suttāni. Tena vuttaṁ “Majjhimapamāṇasuttaṅkitassāti nātidīghanātikhuddakapamāṇehi suttantehi lakkhitassati attho”ti. Etena “majjhimo”ti ayaṁ imassa atthānugatasamaññāti dasseti. Nanu ca suttāni eva āgamo, kassa pana suttehi aṅkananti? Saccametaṁ paramatthato, suttāni pana upādāya paññatto āgamo. Yatheva hi atthabyañjanasamudāye “suttan”ti vohāro, evaṁ suttasamudāye ayaṁ “āgamo”ti vohāro. Idhāti imasmiṁ sāsane. Āgamissanti ettha, etena etasmā vā attatthaparatthādayoti āgamo, ādikalyāṇādiguṇasampattiyā uttamaṭṭhena taṁtaṁ-abhipatthitaSamiddhihetutāya paṇḍitehi varitabbato varo, āgamo ca so varo cāti āgamavaro. Āgamasammatehi vā varoti āgamavaro, majjhimo ca so āgamavaro cāti Majjhimāgamavaro, tassa.

Buddhānaṁ anubuddhānaṁ Buddhānubuddhā Buddhānaṁ saccapaṭivedhaṁ anugamma paṭi viddhasaccā aggasāvakādayo ariyā. Tehi atthasaṁvaṇṇanāguṇasaṁvaṇṇanānaṁ vasena saṁvaṇṇitassa. Atha vā Buddhā ca anubuddhā ca Buddhānubuddhāti yojetabbaṁ. Sammāsambuddheneva hi Vinayasuttābhidhammānaṁ pakiṇṇakadesanādivasena yo paṭhamaṁ attho vibhatto, so eva pacchā tassa tassa saṁvaṇṇanāvasena saṅgītikārehi saṅgahaṁ āropitoti. Paravādamathanassāti aññatitthiyānaṁ vādanimmathanassa, tesaṁ diṭṭhigatabhañjanassāti attho. Ayañhi (Mṭ CS:pg.1.16) āgamo Mūlapariyāyasuttasabbāsavasuttādīsu diṭṭhigatikānaṁ diṭṭhigatadosavibhāvanato Saccakasuttaṁ (ma.ni.1.353) Upālisuttādīsu (ma.ni.2.56) saccakādīnaṁ micchāvādanimmathanadīpanato visesato “paravādamathano”ti thomitoti. Saṁvaṇṇanāsu cāyaṁ ācariyassa pakati, yā taṁtaṁsaṁvaṇṇanāsu ādito tassa tassa saṁvaṇṇetabbassa dhammassa visesaguṇakittanena thomanā. Tathā hi Sumaṅgalavilāsinīsāratthapakāsinīmanorathapūraṇīsu aṭṭhasālinī-ādīsu ca yathākkamaṁ “saddhāvahaguṇassa, ñāṇappabhedajananassa, dhammakathikapuṅgavānaṁ vicittapaṭibhānajananassa, tassa gambhīrañāṇehi ogāḷhassa abhiṇhaso nānānayavicittassa abhidhammassā”ti-ādinā thomanā katā.

6. Attho kathīyati etāyāti Atthakathā sā eva Aṭṭhakathā ttha-kārassa ṭṭha-kāraṁ katvā yathā “dukkhassa pīḷanaṭṭho”ti (paṭi.ma.1.17;2.8) āditoti-ādimhi paṭhamasaṅgītiyaṁ Chaḷabhiññatāya paramena cittissariyabhāvena samannāgatattā jhānādīsu pañcavidhavasitāsabbhāvato ca vasino, therā Mahākassapādayo. Tesaṁ satehi pañcahi. Yāti yā Aṭṭhakathā Saṅgītāti atthaṁ pakāsetuṁ yuttaṭṭhāne “ayaṁ etassa attho, ayaṁ etassa attho”ti saṅgahetvā vuttā. Anusaṅgītā ca Yasattherā dīhi pacchāpi dutiyatatiyasaṅgītīsu. Iminā attano saṁvaṇṇanāya āgamanasuddhiṁ dasseti.

7. Sīhassa lānato gahaṇato sīhaḷo, sīhakumāro. Taṁvaṁsajātatāya tambapaṇṇidīpe khattiyānaṁ tesaṁ nivāsatāya tambapaṇṇidīpassa ca sīhaḷabhāvo veditabbo. Ābhatāti Jambudīpato ānītā. Athāti pacchā. Aparabhāge hi nikāyantaraladdhīhi asaṅkaratthaṁ sīhaḷabhāsāya aṭṭha kathā ṭhapitāti. Tena Mūlaṭṭhakathā sabbasādhāraṇā na hotīti idaṁatthappakāsanaṁ ekantena karaṇīyanti dasseti. Tenevāha “dīpavāsīnamatthāyā”ti. Tattha dīpavāsīnanti Jambudīpavāsīnaṁ sīhaḷadīpavāsīnaṁ vā atthāya sīhaḷabhāsāya ṭhapitāti yojanā.

8. Apanetvānāti (Mṭ.CS:pg.1.17) kañcukasadisaṁ sīhaḷabhāsaṁ apanetvā. Tatoti Aṭṭhakathāto. Ahanti attānaṁ niddisati, manoramaṁ bhāsanti Māgadhabhāsaṁ. Sā hi sabhāvaniruttibhūtā paṇḍitānaṁ manaṁ ramayatīti. Tenevāha “tantinayānucchavikan”ti, pāḷigatiyā anulomikaṁ pāḷibhāsāyānuvidhāyininti attho. Vigatadosanti asabhāvaniruttibhāsantararahitaṁ.

9. Samayaṁ avilomentoti siddhantaṁ avirodhento. Etena atthadosābhāvamāha. Aviruddhattā eva hi theravādāpi idha pakāsīyissanti. Theravaṁsadīpānanti thirehi sīlakkhandhādīhi samannā gatattā therā Mahākassapādayo. Tehi āgatā ācariyaparamparā theravaṁso, tappariyāpannā hutvā āgamādhigamasampannattā paññāpajjotena tassa samujjalanato theravaṁsadīpā mahāvi hāravāsino, tesaā Vividhehi ākārehi nicchīyatīti vinicchayo, gaṇṭhiṭṭhānesu khīlamaddanākārena pavattā vimaticchedanā kathā. Suṭṭhu nipuṇo saṇho vinicchayo etesanti sunipuṇavinicchayā. Atha vā vinicchinotīti vinicchayo, yathāvuttatthavisayaṁ ñāṇaṁ. Suṭṭhu nipuṇo cheko vinicchayo ete santi yojetabbaṁ. Etena Mahākassapāditheraparamparābhato, tato eva ca aviparīto saṇho sukhumo mahāvihāravāsīnaṁ vinicchayoti tassa pamāṇabhūtataṁ dasseti.

10. Sujanassa cāti ca-saddo sampiṇḍanattho. Tena “na kevalaṁ Jambudīpavāsīnameva atthāya, atha kho sādhujanatosanatthañcā”ti dasseti. Tena ca ?ambapaṇṇidīpavāsīnampi atthāyā ti ayamattho siddho hoti uggahaṇādisukaratāya tesampi bahukārattā Ciraṭṭhitatthanti ciraṭṭhiti-atthaṁ cirakālaṭṭhitiyāti attho. Idañhi atthappakāsanaṁ aviparītapadabyañjanasunikkhepassa atthasunayassa ca upāyabhāvato saddhammassa ciraṭṭhitiyā saṁvattati. Vuttañhetaṁ Bhagavatā “dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṁvattanti. Katame dveṁ. Sunnikkhittañca padabyañjanaṁ attho ca sunīto”ti (a.ni.2.20).

11. Yaṁ (Mṭ.CS:pg.1.18) atthavaṇṇanaṁ kattukāmo, tassā mahattaṁ pariharituṁ “sīlakathā”ti-ādi vuttaṁ. Tenevāha “na taṁ idha vicārayissāmī”ti. Atha vā yaṁ Aṭṭhakathaṁ kattukāmo, tadekadesabhāvena Visuddhimaggo gahetabboti kathikānaṁ upadesaṁ karonto tattha vicāritadhamme uddesavasena dasseti “sīlakathā”ti-ādinā. Tattha sīlakathāti cārittavārittādivasena sīlassa vitthārakathā. Dhutadhammāti piṇḍapātikaṅgādayo terasa kilesadhunanakadhammā. Kammaṭṭhānāni sabbānīti pāḷiyaṁ āgatāni aṭṭhatiṁsa, aṭṭhakathāyaṁ dveti niravasesāni yogakammassa bhāvanāya pavattiṭṭhānāni. Cariyāvidhānasahitoti rāgacaritādīnaṁ sabhāvādividhānena sahito. Jhānāni cattāri rūpāvacarajjhānāni, samāpattiyo catasso arūpasamāpattiyo. Aṭṭhapi vā paṭiladdhamattāni jhānāni, samāpajjanavasībhāvappattiyā samāpattiyo. Jhānāni vā rūpārūpāvacarajjhānāni, samāpattiyo phalasamāpattinirodhasamāpattiyo.

12. Lokiyalokuttarabhedā cha abhiññāyo sabbā abhiññāyo. Ñāṇavibhaṅgādīsu (vibha.751) āgatanayena ekavidhādinā paññāya saṁkaletvā sampiṇḍetvā nicchayo paññāsaṅkalananicchayo.

13. Paccayadhammānaṁ hetādīnaṁ paccayuppannadhammānaṁ hetupaccayādibhāvo pacca yākāro, tassa desanā paccayākāradesanā paṭiccasamuppādakathāti attho. Sā pana nikāyantara laddhisaṅkararahitatāya suṭṭhu parisuddhā ghanavinibbhogassa sudukkaratāya nipuṇā saṇhasu khumā ekattanayādisahitā ca tattha vicāritāti āha “suparisuddhanipuṇanayā”ti. Paṭisambhidā dīsu āgatanayaṁ avissajjetvāva vicāritattā avimuttatantimaggā.

14. Iti pana sabbanti iti-saddo parisamāpane, pana-saddo vacanālaṅkāre, etaṁ sabbanti attho. Idhāti imissā Aṭṭhakathāya. Na taṁ vicārayissāmi punaruttibhāvatoti adhippāyo.

15. Idāni tasseva avicāraṇassa ekantakāraṇaṁ niddhārento “majjhe Visuddhimaggo”ti-ādimāha. Tattha “majjhe ṭhatvā”ti etena majjhaṭṭhabhāvadīpanena (Mṭ.CS:pg.1.19) visesato catunnaṁ āgamānaṁ sādhāraṇaṭṭhakathā Visuddhimaggo, na sumaṅgalavilāsinīādayo viya asādhāraṇaṭṭhakathāti dasseti. “Visesato”ti ca idaṁ vinayābhidhammānampi Visuddhimaggo yathārahaṁ atthavaṇṇanā hoti evāti katvā vuttaṁ.

16. Iccevāti iti eva. Tampīti Visuddhimaggampi. Etāyāti papañcasūdaniyā. Ettha ca “sīhaḷadīpaṁ ābhatā”ti-ādinā Aṭṭhakathākaraṇassa nimittaṁ dasseti, “dīpavāsīnamatthāya, sujanassa ca tuṭṭhatthaṁ ciraṭṭhitatthañca dhammassā”ti etena payojanaṁ “majjhimāgamavarassa atthaṁ pakāsayissāmā”ti etena piṇḍatthaṁ “apanetvāna tatohaṁ sīhaḷabhāsan”ti-ādinā. “Sīlakathā”ti-ādinā ca karaṇappakāraṁ Sīlakathādīnaṁ avicāraṇampi hi idha karaṇappakāro evāti.

Ganthārambhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Nidānakathāvaṇṇanā

1. Vibhagavantānaṁ sabhāvavibhāvanaṁ vibhāgadassanamukheneva hotīti paṭhamaṁ tāva Paṇṇāsavaggasuttādivasena majjhimāgamassa vibhāgaṁ dassetuṁ “tattha Majjhimasaṅgīti nāmā”ti-ādimāha. Tattha tatthāti yaṁ vuttaṁ “majjhimāgamavarassa atthaṁ pakāsayissāmī”ti, tasmiṁ vacane. Yā majjhimāgamapariyāyena majjhimasaṅgīti vuttā sā paṇṇāsādito edisāti dasseti “majjhimasaṅgīti nāmā”ti-ādinā. Tatthāti vā “etāya Aṭṭhakathāya vijānātha majjhimasaṅgā tiyā atthan”ti ettha yassā majjhimasaṅgītiyā atthaṁ vijānāthāti vuttaṁ sā majjhimasaṅgīti nāma paṇṇāsādito edisāti dasseti. Pañca dasakā paṇṇāsā mūle ādimhi paṇṇāsā mūlabhūtā vā paṇṇāsā mūlapaṇṇāsā Majjhe bhavā majjhimā majjhimā ca sā paṇṇāsā cāti majjhimapaṇṇāsā Upari uddhaṁ paṇṇāsā uparipaṇṇāsā. Paṇṇāsattayasaṅgahāti paṇṇāsattayaparigaṇanā.

Ayaṁ saṅgaho nāma jātisañjātikiriyāgaṇanavasena catubbidho. Tattha “yā cāvuso Visākha, sammāvācā, yo ca sammākammanto, yo ca sammā-ājīvo (Mṭ.CS:pg.1.20) ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā”ti (ma.ni.1.462) ayaṁ jātisaṅgaho. “Yo cāvuso visākha, sammāvāyāmo. Yā ca sammāsati, yo ca sammāsamādhi, ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā”ti ayaṁ sañjātisaṅgaho. “Yā cāvuso visākha, sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo, ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā”ti ayaṁ kiriyāsaṅgaho. “Hañci cakkhāyatanaṁ rūpakkhandhagaṇanaṁ gacchati, tena vata re vattabbe cakkhāyatanaṁ rūpakkhandhena saṅgahitan”ti (kathā.471) ayaṁ gaṇanasaṅgaho. Ayameva ca idhādhippeto. Tena vuttaṁ “paṇṇāsattayasaṅgahāti paṇṇāsattayaparigaṇanā”ti.

Vaggatoti samūhato, so panettha dasakavasena veditabbo. Yebhuyyena hi sāsane dasake vaggavohāro. Tenevāha “ekekāya paṇṇāsāya pañca pañca vagge katvā”ti. Pannarasavaggasamā-yogāti pannarasavaggasaṁyogāti attho. Keci pana samāyogasaddaṁ samudāyatthaṁ vadanti. Padatoti ettha aṭṭhakkharo gāthāpādo “padan”ti adhippeto, tasmā-- “akkharato cha akkharasatasa hassāni caturāsītuttarasatādhikāni catucattālīsa sahassāni ca akkharānī”ti pāṭhena bhavitabbanti vadanti. Yasmā pana navakkharo yāva dvādasakkharo ca gāthāpādo saṁvijjati, tasmā tādisā nampi gāthānaṁ vasena aḍḍhateyyagāthāsataṁ bhāṇavāro hotīti katvā “akkharato satta akkhara satasahassāni cattālīsañca sahassāni tepaññāsañca akkharānī”ti vuttaṁ. Evañhi padabhāṇavāra gaṇanāhi akkharagaṇanā saṁsandati, netarathā. Bhāṇavāroti ca dvattiṁsakkharānaṁ gāthānaṁ vasena aḍḍhateyyagāthāsataṁ ayañca akkharagaṇanā bhāṇavāragaṇanā”ca padagaṇanānusārena laddhāti veditabbā Imameva hi atthaṁ ñāpetuṁ suttagaṇanānantaraṁ bhāṇavāre agaṇetvā padāni gaṇitāni. Tatridaṁ vuccati--

“Bhāṇavārā yathāpi hi, majjhimassa pakāsitā.

upaḍḍhabhāṇavāro ca, tevīsatipadādhiko.

Satta satasahassāni, akkharānaṁ vibhāvaye;

cattālīsa sahassāni, tepaññāsañca akkharan”ti.

Anusandhitoti (Mṭ CS:pg.1.21) desanānusandhito. Ekasmiṁ eva hi Sutte purimapacchimānaṁ desanābhāgānaṁ sambandho anusandhānato anusandhi. Ettha ca attajjhāsayānusandhi parajjhāsayānusandhīti duvidho ajjhāsayānusandhi. So pana katthaci desanāya vippakatāya dhammaṁ suṇantānaṁ pucchāvasena, katthaci desentassa satthu sāvakassa dhammapaṭiggāhakānañca ajjhāsayavasena, katthaci desetabbassa dhammassa vasena hotīti samāsato tippakāro. Tena vuttaṁ “pucchānusandhi-ajjhāsayānusandhiyathānusandhivasena saṅkhepato tividho anusandhī”ti. Saṅkhepeneva ca catubbidho anusandhi veditabbo. Tattha “evaṁ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etadavoca ‘kiṁ nu kho, bhante, orimaṁ tīraṁ, kiṁ pārimaṁ tīraṁ, ko majjhe saṁsīdo, ko thale ussādo, ko manussaggāho, ko amanussaggāho, ko āvattaggāho, ko antopūtibhāvo’ti”(saṁ.ni.4.241)? Evaṁ pucchantānaṁ vissajjentena Bhagavatā pavattitadesanāvasena pucchānusandhī veditabbo. “Atha kho aññatarassa bhikkhuno evaṁ cetaso parivitakko udapādi ‘iti kira bho rūpaṁ anattā… vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṁ anattā, anattakatāni kammāni kamattānaṁ phusissantī’ti. Atha kho Bhagavā tassa bhikkhuno cetasā cetoparivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati, yaṁ idhekacco moghapuriso avidvā avijjāgato taṇhādhipateyyena cetasā Satthusāsanaṁ atidhāvitabbaṁ maññeyya ‘iti kira bho rūpaṁ anattā …pe… phusissantī’ti. Taṁ kiṁ maññatha bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti (ma.ni.3.90) evaṁ paresaṁ ajjhāsayaṁ viditvā Bhagavatā pavattitadesanāvasena parajjhāsayānusandhi veditabbo.

“Tassa mayhaṁ brāhmaṇa etadahosi ‘yaṁnūnāhaṁ yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa, tathārūpāsu rattīsu yāni tāni ārāmacetiyāni vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiṁsanakāni salomahaṁsāni, tathārūpesu senāsanesu vihareyyaṁ appeva nāmāhaṁ bhayabheravaṁ passeyyan’ti” (ma.ni.1.49) evaṁ Bhagavatā, “Tatrāvuso lobho ca pāpako doso ca pāpako lobhassa ca pahānāya dosassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā, cakkhukaraṇī (Mṭ.CS:pg.1.22) ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattatī”ti (ma.ni.1.33) evaṁ dhammasenāpatinā ca attano ajjhāsayeneva pavattitadesanāvasena attajjhāsayānusandhi veditabbo. Yena pana dhammena ādimhi desanā uṭṭhitā, tassa anurūpadhammavasena vā paṭipakkhadhammavasena vā yesu suttesu upari desanā āgacchati, tesaṁ vasena yathānusandhi veditabbo. Seyyathidaṁ Ākaṅkheyyasutte (ma.ni.1.65) heṭṭhā sīlena desanā uṭṭhitā, upari abhiññā āgatā. Vatthusutte (ma.ni.1.70) heṭṭhā kilesena desanā uṭṭhitā, upari brahmavihārā āgatā. Kosambakasutte (ma.ni.1.491) heṭṭhā bhaṇḍanena desanā uṭṭhitā, upari sāraṇīyadhammā āgatā. Kakacūpame (ma.ni.1.222) heṭṭhā akkhantiyā vasena desanā uṭṭhitā, upari kakacūpamā āgatāti.

Vitthārato panetthāti evaṁ saṅkhepato tividho catubbidho ca anusandhi ettha etasmiṁ Majjhimanikāye tasmiṁ tasmiṁ Sutte yathārahaṁ vitthārato vibhajitvā viññāyamānā navasatādhikāni tīṇi anusandhisahassāni honti. Yathā cetaṁ paṇṇāsādivibhāgavacanaṁ majjhimasaṅgītiyā sarūpadassanatthaṁ hoti, evaṁ pakkhepadosapariharaṇatthañca hoti. Evañhi paṇṇāsādīsu vavatthitesu tabbinimuttaṁ kiñci suttaṁ yāva ekaṁ padampi ānetvā imaṁ majjhimasaṅgītiyāti kassaci vattuṁ okāso na siyāti.

Evaṁ paṇṇāsavaggasuttabhāṇavārānusandhibyañjanato majjhimasaṅgītiṁ vavatthapetvā idāni naṁ ādito paṭṭhāya saṁvaṇṇetukāmo attano saṁvaṇṇanāya tassā paṭhamamahāsaṅgītiyaṁ nikkhittānukkameneva pavattabhāvaṁ dassetuṁ “tattha paṇṇāsāsu mūlapaṇṇāsā ādī”ti-ādimāha. Tattha yathāpaccayaṁ tattha tattha desitattā paññattattā ca vippakiṇṇānaṁ dhammavinayānaṁ saṅgahetvā gāyanaṁ kathanaṁ saṅgīti, mahāvisayattā pūjanīyattā ca mahatī saṅgītīti mahāsaṅgīti, paṭhamā mahāsaṅgīti paṭhamamahāsaṅgīti, tassā pavattitakālo paṭhamamahāsaṅgītikālo, tasmiṁ paṭhamamahāsaṅgītikāle. Nidadāti desanaṁ desakālādivasena aviditaṁ viditaṁ katvā nidassetīti nidānaṁ, yo lokiyehi “upogghāto”ti (Mṭ.CS:pg.1.23) vuccati, svāyamettha “evaṁ me sutan”ti-ādiko gantho veditabbo, na pana “sanidānāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemī”ti-ādīsu (a.ni.3.126) viya ajjhāsayādidesanuppattihetu. Tenevāha “evaṁ me sutanti-ādikaṁ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṁ nidānamādī”ti. Kāmañcettha yassaṁ paṭhamamahāsaṅgītiyaṁ nikkhittānukkamena saṁvaṇṇanaṁ kattukāmo, sā vitthārato vattabbā. Sumaṅgalavilāsiniyaṁ (dī.ni.ṭī.1.nidānakathāvaṇṇanā) pana attanā vitthāritattā tattheva gahetabbāti imissā saṁvaṇṇanāya mahantataṁ pariharanto “sā panesā”ti-ādimāha.

Nidānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

1.Mūlapariyāyavaggo

(MṬ.1.)1.Mūlapariyāyasuttavaṇṇanā

Abbhantaranidānavaṇṇanā

1. Evaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.24) bāhiranidāne vattabbaṁ atidisitvā idāni abhantaranidānaṁ ādito paṭṭhāya saṁvaṇṇetuṁ “yaṁ panetan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha yasmā saṁvaṇṇanaṁ karontena saṁvaṇṇetabbe dhamme padavibhāgaṁ padatthañca dassetvā tato paraṁ piṇḍattādidassanavasena saṁvaṇṇanā kātabbā, tasmā padāni tāva dassento “evanti nipātapadan”ti-ādimāha. Tattha padavibhāgoti padānaṁ viseso, na padaviggaho. Atha vā padāni ca padavibhāgo ca padavibhāgo, padaviggaho ca padavibhāgo ca padavibhāgoti vā ekasesavasena padapadaviggahā padavibhāgasaddena vuttāti veditabbaṁ. Tattha padaviggaho “subhagañca taṁ vanañcāti subhagavanaṁ, sālānaṁ rājā, sālo ca so rājā ca itipi sālarājā”ti-ādivasena samāsapadesu daṭṭhabbo.

Atthatoti padatthato. Taṁ pana padatthaṁ atthuddhārakkamena paṭhamaṁ evaṁsaddassa dassento “evaṁ-saddo tāvā”ti-ādimāha. Avadhāraṇādīti ettha ādi-saddena idamatthapucchāparimāṇādi-atthānaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Tathā hi “evaṁgatāni puthusippāyatanāni (dī.ni.1.163), evavidho evamākāro”ti ca ādīsu idaṁ-saddassa atthe evaṁ-saddo. Gata-saddo hi pakārapariyāyo, tathā vidhākāra-saddā ca. Tathā hi vidhayuttagata-sadde lokiyā pakāratthe vadanti. “Evaṁ su te sunhātā suvilittā kappitakesamassū āmukkamaṇikuṇḍalābharaṇā odātavatthavasanā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārenti, seyyathāpi tvaṁ etarahi sācariyakoti. No hidaṁ, bho Gotamā”ti-ādīsu (dī.ni.1.286) pucchāyaṁ. “Evaṁlahuparivattaṁ (a.ni.1.48) evamāyupariyanto”ti (pārā.12) ca ādīsu parimāṇe.

Nanu ca “evaṁ su te sunhātā suvilittā, evamāyupariyanto”ti ettha evaṁ-saddena pucchanākāraparimāṇākārānaṁ vuttattā ākārattho eva (MṬ.1./CS:pg.1.25) evaṁ-saddoti? Na, visesasabbhāvato. Ākāramattavācako hi evaṁ-saddo ākāratthoti adhippeto yathā “evaṁ byā kho”ti-ādīsu (ma.ni.1.234 396), na pana ākāravisesavācako. Evañca katvā “evaṁ jātena maccenā”ti-ādīni upamādi-udāharaṇāni upapannāni honti. Tathā hi “yathāpi …pe… bahun”ti (dha.pa.53) ettha puppharāsiṭṭhāniyato manussūpapatti-sappurisūpanissaya-saddhammassavana-yonisomanasikāra- bhogasampatti-ādidānādi-puññakiriyahetusamudāyato sobhā-sugandhatādiguṇayogato mālāguṇasadisiyo pahūtā puññakiriyā maritabbasabhāvatāya maccena sattena kattabbāti jotitattā puppharāsimālāguṇāva upamā, tesaṁ upamākāro yathā-saddena aniyamato vuttoti “evaṁ-saddo upamākāranigamanattho”ti vattuṁ yuttaṁ. So pana upamākāro niyamiyamāno atthato upamāva hotīti āha “upamāyaṁ āgato”ti. Tathā “evaṁ iminā ākārena abhikkamitabban”ti-ādinā upadisiyamānāya samaṇasāruppāya ākappasampattiyā yo tattha upadisanākāro, so atthato upadeso evāti vuttaṁ “evaṁ te …pe… upadese”ti. Tathā “evametaṁ Bhagavā, evametaṁ Sugatā”ti ettha ca Bhagavatā yathāvuttamatthaṁ aviparītato jānantehi kataṁ tattha saṁvijjamānaguṇānaṁ pakārehi haṁsanaṁ udaggatākaraṇaṁ sampahaṁsanaṁ. Yo tattha sampahaṁsanākāroti yojetabbaṁ.

Evamevaṁ panāyanti ettha garahaṇākāroti yojetabbaṁ, so ca garahaṇākāro “vasalī”ti-ādikhuṁsanasaddasannidhānato idha evaṁ-saddena pakāsitoti viññāyati. Yathā cettha, evaṁ upamākārādayopi upamādivasena vuttānaṁ puppharāsi-ādisaddānaṁ sannidhānato daṭṭhabbaṁ. Evaṁ, bhanteti pana dhammassa sādhukaṁ savanamanasikāre sanniyojitehi bhikkhūhi attano tattha ṭhitabhāvassa paṭijānanavasena vuttattā ettha evaṁ-saddo vacanasampaṭicchanattho vutto. Tena evaṁ, bhante sādhu, bhante, suṭṭhu, bhanteti vuttaṁ hoti. Evañca vadehīti “yathāhaṁ vadāmi, evaṁ samaṇaṁ ānandaṁ vadehī”ti yo evaṁ vadanākāro idāni vattabbo. So evaṁsaddena nidassīyatīti “nidassane”ti vuttoti. Evaṁ noti etthāpi tesaṁ yathāvuttadhammānaṁ ahitadukkhāvahabhāve sanniṭṭhānajananatthaṁ anumatigahaṇavasena (Mṭ.(M.1./CS:pg.1.26) “saṁvattanti vā no vā, kathaṁ vo ettha hotī”ti pucchāya katāya “evaṁ no ettha hotī”ti vuttattā tadākārasanniṭṭhānaṁ evaṁ-saddena vibhāvitanti viññāyati. So pana tesaṁ dhammānaṁ ahitāya dukkhāya saṁvattanākāro niyamiyamāno avadhāraṇattho hotīti āha “evaṁ no ettha hotīti-ādīsu avadhāraṇe”ti.

Nānānayanipuṇanti ekattanānatta-abyāpāra-evaṁdhammatāsaṅkhātā, nandiyāvattatipukkhalasīhavikkīḷita-aṅkusadisālocanasaṅkhātā vā ādhārādibhedavasena nānāvidhā nayā nānānayā, nayā vā pāḷigatiyo, tā ca paññatti-anupaññatti-ādivasena saṁkilesabhāgiyādilokiyāditadubhayavomissakādivasena kusalādivasena khandhādivasena saṅgahādivasena samayavimuttādivasena ṭhapanādivasena kusalamūlādivasena tikappaṭṭhānādivasena ca nānappakārāti nānānayā. Tehi nipuṇaṁ saṇhaṁ sukhumanti nānānayanipuṇaṁ. Āsayova ajjhāsayo, te ca sassatādibhedena, tattha ca apparajakkhatādibhedena aneke, attajjhāsayādayo eva vā samuṭṭhānaṁ uppattihetu etassāti anekajjhāsayasamuṭṭhānaṁ. Atthabyañjanasampannanti atthabyañjanaparipuṇṇaṁ upanetabbābhāvato, saṅkāsanapakāsana-vivaraṇa-vibhajana-uttānīkaraṇa-paññattivasena chahi atthapadehi, akkhara-padabyañjanākāraniruttiniddesavasena chahi byañjanapadehi ca samannāgatanti vā attho daṭṭhabbo.

Vividhapāṭihāriyanti ettha pāṭihāriyapadassa vacanatthaṁ (udā.aṭṭha.1 itivu.aṭṭha. nidānavaṇṇanā; saṁ.ni.ṭī.1.1.1devatāsaṁyutta) “paṭipakkhaharaṇato, rāgādikilesāpanayanato ca pāṭihāriyan”ti vadanti, Bhagavato pana paṭipakkhā rāgādayo na santi, ye haritabbā. Puthujjanānampi vigatūpakkilese aṭṭhaguṇasamannāgate citte hatapaṭipakkhe iddhividhaṁ pavattati, tasmā tattha pavattavohārena ca na sakkā idha “pāṭihāriyan”ti vattuṁ. Sace pana mahākāruṇikassa Bhagavato veneyyagatā ca kilesā paṭipakkhā, tesaṁ haraṇato “pāṭihāriyan”ti vuttaṁ, evaṁ sati yuttametaṁ. Atha vā Bhagavato ca sāsanassa ca paṭipakkhā titthiyā, tesaṁ haraṇato pāṭihāriyaṁ. Te hi diṭṭhiharaṇavasena diṭṭhipakāsane asamatthabhāvena ca iddhi-ādesanānusāsanīhi haritā apanītā hontīti (MṬ.1./CS:pg.1.27) “Paṭī”ti vā ayaṁ saddo “pacchā”ti etassa atthaṁ bodheti “tasmiṁ paṭipaviṭṭhamhi, añño āgañchi brāhmaṇo”ti-ādīsu (su.ni.985 cūḷani.4) viya, tasmā samāhite citte vigatūpakkilese ca katakiccena pacchā haritabbaṁ pavattetabbanti pāṭihāriyaṁ, attano vā upakkilesesu catutthajjhānamaggehi haritesu pacchā haraṇaṁ pāṭihāriyaṁ, iddhi-ādesanānusāsaniyo ca vigatūpakkilesena katakiccena ca sattahitatthaṁ puna pavattetabbā, haritesu ca attano upakkilesesu parasattānaṁ upakilesaharaṇāni hontīti pāṭihāriyāni bhavanti. Pāṭihāriyameva pāṭihāriyaṁ, pāṭihāriye vā iddhi-ādesanānusāsanisamudāye bhavaṁ ekamekaṁ pāṭihāriyanti vuccati. Pāṭihāriyaṁ vā catutthajjhānaṁ maggo ca paṭipakkhaharaṇato, tattha jātaṁ, tasmiṁ vā nimittabhūte, tato vā āgatanti pāṭihāriyaṁ. Tassa pana iddhi-ādibhedena visayabhedena ca bahuvidhassa Bhagavato desanāyaṁ labbhamānattā āha “vividhapāṭihāriyan”ti.

Na aññathāti Bhagavato sammukhā sutākārato na aññathāti attho, na pana Bhagavato desitākārato. Acinteyyānubhāvā hi Bhagavato desanā. Evañca katvā “sabbappakārena ko samattho viññātun”ti idaṁ vacanaṁ samatthitaṁ bhavati, dhāraṇabaladassanañca na virujjhati sutākārāvirajjhanassa adhippetattā. Na hettha atthantaratāparihāro dvinnampi atthānaṁ ekavisayattā. Itarathā thero Bhagavato desanāya sabbathā paṭiggahaṇe samattho asamattho cāti āpajjeyyāti.

“Yo paro na hoti, so attā”ti evaṁ vuttāya niyakajjhattasaṅkhātāya sasantatiyā vattanato tividhopi me-saddo kiñcāpi ekasmiṁyeva atthe dissati, karaṇasampadānasāminiddesavasena pana vijjamānaṁ bhedaṁ sandhāyāha “me-saddo tīsu atthesu dissatī”ti.

Kiñcāpi upasaggo kiriyaṁ viseseti, jotakabhāvato pana satipi tasmiṁ sutasaddo eva taṁ tamatthaṁ vadatīti anupasaggassa sutasaddassa atthuddhāre sa-upasaggassa gahaṇaṁ na virujjhatīti dassento “sa-upasaggo ca anupasaggo cā”ti-ādimāha. Assāti sutasaddassa. Kammabhāvasādhanāni idha sutasadde sambhavantīti vuttaṁ “upadhāritanti vā upadhāraṇanti vā $1.0028 attho”ti. Mayāti atthe satīti yadā me-saddassa kattuvasena karaṇaniddeso, tadāti attho. Mamāti atthe satīti yadā sambandhavasena sāminiddeso, tadā.

Suta-saddasannidhāne payuttena evaṁ-saddena savanakiriyājotakena bhavitabbanti vuttaṁ “evanti sotaviññāṇādiviññāṇakiccanidassanan”ti. Ādi-saddena sampaṭicchanādīnaṁ pañcadvārikaviññāṇānaṁ tadabhinīhaṭānañca manodvārikaviññāṇānaṁ gahaṇaṁ veditabbaṁ. Sabbesampi vākyānaṁ eva-kāratthasahitattā “sutan”ti etassa sutamevāti ayamattho labbhatīti āha “assavanabhāvapaṭikkhepato”ti. Etena avadhāraṇena nirāsaṅkataṁ dasseti. Yathā ca sutaṁ sutamevāti niyametabbaṁ, taṁ sammā sutaṁ hotīti āha “anūnānadhikāviparītaggahaṇanidassanan”ti. Atha vā saddantaratthāpohanavasena saddo atthaṁ vadatīti sutanti asutaṁ na hotīti ayametassa atthoti vuttaṁ “assavanabhāvapaṭikkhepato”ti Iminā diṭṭhādivinivattanaṁ karoti. Idaṁ vuttaṁ hoti “na idaṁ mayā diṭṭhaṁ, na sayambhuñāṇena sacchikataṁ, atha kho sutaṁ, tañca kho sammadevā”ti. Tenevāha-- “anūnānadhikāviparītaggahaṇanidassanan”ti. Avadhāraṇatthe vā evaṁ-sadde ayamatthayojanā karīyatīti tadapekkhassa suta-saddassa ayamattho vutto “assavanabhāvapaṭikkhepato”ti. Tenevāha “anūnānadhikāviparītaggahaṇanidassanan”ti. Savanasaddo cettha kammattho veditabbo “suyyatī”ti.

Evaṁ savanahetusuṇantapuggalasavanavisesavasena padattayassa ekena pakārena atthayojanaṁ dassetvā idāni pakārantarehipi taṁ dassetuṁ “tathā evan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha tassāti yā sā Bhagavato sammukhā dhammassavanākārena pavattā manodvāraviññāṇavīthi, tassā. Sā hi nānappakārena ārammaṇe pavattituṁ samatthā. Tathā ca vuttaṁ “sotadvārānusārenā”ti. Nānappakārenāti vakkhamānānaṁ anekavihitānaṁ byañjanatthaggahaṇānaṁ nānākārena. Etena imissā yojanāya ākārattho evaṁ-saddo gahitoti dīpeti. Pavattibhāvappakāsananti pavattiyā atthibhāvappakāsanaṁ. Sutanti dhammappakāsananti yasmiṁ ārammaṇe (MṬ.1./CS:pg.1.29) vuttappakārā viññāṇavīthi nānappakārena pavattā, tassa dhammattā vuttaṁ, na sutasaddassa dhammatthattā. Vuttassevatthassa pākaṭīkaraṇaṁ “ayañhetthā”ti-ādi. Tattha viññāṇavīthiyāti karaṇatthe karaṇavacanaṁ. Mayāti kattu-atthe.

Evanti niddisitabbappakāsananti nidassanatthaṁ evaṁ-saddaṁ gahetvā vuttaṁ nidassetabbassa niddisitabbattābhāvābhāvato. Tena evaṁ-saddena sakalampi suttaṁ paccāmaṭṭhanti dasseti. Suta-saddassa kiriyāsaddattā savanakiriyāya ca sādhāraṇaviññāṇapabandhapaṭibaddhattā tattha ca puggalavohāroti vuttaṁ “sutanti puggalakiccappakāsanan”ti. Na hi puggalavohārarahite dhammapabandhe savanakiriyā labbhatīti.

Yassa cittasantānassāti-ādipi ākāratthameva evaṁ-saddaṁ gahetvā purimayojanāya aññathā atthayojanaṁ dassetuṁ vuttaṁ. Tattha ākārapaññattīti upādāpaññatti eva dhammānaṁ pavatti-ākārūpādānavasena tathā vuttā. Sutanti visayaniddesoti sotabbabhūto dhammo savanakiriyākattupuggalassa savanakiriyāvasena pavattiṭṭhānanti katvā vuttaṁ. Cittasantānavinimuttassa paramatthato kassaci kattu abhāvepi saddavohārena buddhiparikappitabhedavacanicchāya cittasantānato aññaṁ viya taṁsamaṅgiṁ katvā vuttaṁ “cittasantānena taṁsamaṅgino”ti. Savanakiriyāvisayopi sotabbadhammo savanakiriyāvasena pavattacittasantānassa idha paramatthato kattubhāvato, savanavasena cittappavattiyā eva vā savanakiriyābhāvato taṁkiriyākattu ca visayo hotīti vuttaṁ “taṁsamaṅgino kattuvisaye”ti. Sutākārassa ca therassa sammānicchitabhāvato āha “gahaṇasanniṭṭhānan”ti. Etena vā avadhāraṇatthaṁ evaṁ-saddaṁ gahetvā ayamatthayojanā katāti daṭṭhabbaṁ.

Pubbe sutānaṁ nānāvihitānaṁ suttasaṅkhātānaṁ atthabyañjanānaṁ upadhāritarūpassa ākārassa nidassanassa, avadhāraṇassa vā pakāsanasabhāvo evaṁ-saddoti tadākārādi-upadhāraṇassa puggalapaññattiyā upādānabhūtadhammapabandhabyāpāratāya vuttaṁ-- “evanti puggalakiccaniddeso”ti. Savanakiriyā pana puggalavādinopi viññāṇanirapekkhā natthīti visesato viññāṇabyāpāroti āha “sutanti viññāṇakiccaniddeso”ti. “Me”ti saddappavattiyā ekanteneva sattavisayattā viññāṇakiccassa ca tattheva samodahitabbato (MṬ.1./CS:pg.1.30) “meti ubhayakiccayuttapuggalaniddeso”ti vuttaṁ. Avijjamānapaññattivijjamānapaññattisabhāvā yathākkamaṁ evaṁ-sadda-- suta-saddānaṁ atthāti te tathārūpa-paññatti-upādānabhūta-dhammapabandhabyāpārabhāvena dassento āha -- “evanti puggalakiccaniddeso, sutanti viññāṇakiccaniddeso”ti. Ettha ca karaṇakiriyākattukammavisesappakāsanavasena puggalabyāpāravisayapuggalabyāpāranidassanavasena gahaṇākāragāhakatabbisayavisesaniddesavasena kattukaraṇabyāpārakattuniddesavasena ca dutiyādayo catasso atthayojanā dassitāti daṭṭhabbaṁ.

Sabbassapi saddādhigamanīyassa atthassa paññattimukheneva paṭipajjitabbattā sabbapaññattīnañca vijjamānādivasena chasu paññattibhedesu antogadhattā tesu “evan”ti-ādīnaṁ paññattīnaṁ sarūpaṁ niddhārento āha-- “evanti ca meti cā”ti-ādi. Tattha “evan”ti ca “me”ti ca vuccamānassatthassa ākārādino dhammānaṁ asallakkhaṇabhāvato avijjamānapaññattibhāvoti āha-- “saccikaṭṭhaparamatthavasena avijjamānapaññattī”ti. Tattha saccikaṭṭhaparamatthavasenāti bhūtattha-uttamatthavasena. Idaṁ vuttaṁ hoti -- yo māyāmarīci-ādayo viya abhūtattho, anussavādīhi gahetabbo viya anuttamattho ca na hoti, so rūpasaddādisabhāvo, ruppanānubhavanādisabhāvo vā attho saccikaṭṭho paramattho cāti vuccati, na tathā “evaṁ me”ti padānaṁ atthoti. Etamevatthaṁ pākaṭataraṁ kātuṁ “kiñhettha tan”ti-ādi vuttaṁ. Sutanti pana saddāyatanaṁ sandhāyāha “vijjamānapaññattī”ti. Teneva hi “yañhi taṁ ettha sotena upaladdhan”ti vuttaṁ, “sotadvārānusārena upaladdhan”ti pana vutte atthabyañjanādisabbaṁ labbhati.

Taṁ taṁ upādāya vattabbatoti sotapathamāgate dhamme upādāya tesaṁ upadhāritākārādino paccāmasanavasena “evan”ti, sasantatipariyāpanne khandhe upādāya “me”ti vattabbattāti attho. Diṭṭhādisabhāvarahite saddāyatane pavattamānopi sutavohāro “dutiyaṁ tatiyan”ti-ādiko viya paṭhamādīni diṭṭhamutaviññāte apekkhitvāva pavattoti āha “diṭṭhādīni upanidhāya vattabbato”ti asutaṁ na hotīti hi sutanti pakāsitoyamatthoti. Attanā paṭividdhā suttassa pakāravisesā “evan”ti therena paccāmaṭṭhāti āha “asammohaṁ dīpetī”ti. Nānappakārapaṭivedhasamattho hotīti etena (MṬ.1./CS:pg.1.31) vakkhamānassa suttassa nānappakārataṁ duppaṭivijjhatañca dasseti. Sutassa asammosaṁ dīpetīti sutākārassa yāthāvato dassiyamānattā vuttaṁ. Asammohenāti sammohābhāvena, paññāya eva vā savanakālasambhūtāya taduttarakālapaññāsiddhi. Evaṁ asammosenāti etthāpi vattabbaṁ. Byañjanānaṁ paṭivijjhitabbo ākāro nātigambhīro, yathāsutadhāraṇameva tattha karaṇīyanti satiyā byāpāro adhiko, paññā tattha guṇībhūtāti vuttaṁ “paññāpubbaṅgamāyā”ti-ādi “paññāya pubbaṅgamā”ti katvā. Pubbaṅgamatā cettha padhānatā “manopubbaṅgamā”ti-ādīsu (dha.pa.1 2) viya. Pubbaṅgamatāya vā cakkhuviññāṇādīsu āvajjanādīnaṁ viya appadhānatte paññā pubbaṅgamā etissāti ayampi attho yujjati. Evaṁ satipubbaṅgamāyāti etthāpi vuttanayānusārena yathāsambhavamattho veditabbo. Atthabyañjanasampannassāti atthabyañjanaparipuṇṇassa, saṅkāsanapakāsanavivaraṇavibhajana-uttānīkaraṇapaññattivasena chahi atthapadehi, akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesavasena chahi byañjanapadehi ca samannāgatassāti vā attho daṭṭhabbo.

Yonisomanasikāraṁ dīpeti evaṁ-saddena vuccamānānaṁ ākāranidassanāvadhāraṇatthānaṁ aviparītasaddhammavisayattāti adhippāyo. Avikkhepaṁ dīpetīti “mūlapariyāyaṁ kattha bhāsitan”ti-ādipucchāvasena pakaraṇappattassa vakkhamānassa suttassa savanaṁ samādhānamantarena na sambhavatīti katvā vuttaṁ. Vikkhittacittassāti-ādi tassevatthassa samatthanavasena vuttaṁ. Sabbasampattiyāti atthabyañjanadesakapayojanādisampattiyā. Aviparītasaddhammavisayehi viya ākāranidassanāvadhāraṇatthehi yonisomanasikārassa, saddhammassavanena viya ca avikkhepassa yathā yonisomanasikārena phalabhūtena attasammāpaṇidhipubbekatapuññatānaṁ siddhi vuttā tadavinābhāvato, evaṁ avikkhepena phalabhūtena kāraṇabhūtānaṁ saddhammassavanasappurisūpanissayānaṁ siddhi dassetabbā siyā assutavato sappurisūpanissayarahitassa ca tadabhāvato. Na hi vikkhittacittotiādinā samatthanavacanena pana avikkhepena kāraṇabhūtena sappurisūpanissayena ca phalabhūtassa saddhammassavanassa siddhi dassitā. Ayaṁ panettha adhippāyo yutto siyā-- saddhammassavanasappurisūpanissayā na (MṬ.1./CS:pg.1.32) ekantena avikkhepassa kāraṇaṁ bāhiraṅgattā, avikkhepo pana sappurisūpanissayo viya saddhammassavanassa ekantakāraṇanti. Evampi avikkhepena sappurisūpanissayasiddhijotanā na samatthitāva, no na samatthitā vikkhittacittānaṁ sappurisapayirupāsanābhāvassa atthasiddhattā. Ettha ca purimaṁ phalena kāraṇassa siddhidassanaṁ nadīpūrena viya upari vuṭṭhisabbhāvassa, dutiyaṁ kāraṇena phalassa siddhidassanaṁ daṭṭhabbaṁ ekantavassinā viya meghavuṭṭhānena vuṭṭhippavattiyā.

Bhagavato vacanassa atthabyañjanapabhedaparicchedavasena sakalasāsanasampatti-ogāhanākāro niravasesaparahitapāripūrikāraṇanti vuttaṁ “evaṁ bhaddako ākāro”ti. Yasmā na hotīti sambandho. Pacchimacakkadvayasampattinti attasammāpaṇidhipubbekatapuññatāsaṅkhātaṁ guṇadvayaṁ. Aparāparavuttiyā cettha cakkabhāvo, caranti etehi sattā sampattibhavesūti vā. Ye sandhāya vuttaṁ “cattārimāni, bhikkhave, cakkāni, yehi samannāgatānaṁ devamanussānaṁ catucakkaṁ vattatī”ti-ādi (a.ni.4.31). Purimapacchimabhāvo cettha desanākkamavasena daṭṭhabbo. Pacchimacakkadvayasiddhiyāti pacchimacakkadvayassa atthitāya. Sammāpaṇihitatto pubbe ca katapuñño suddhāsayo hoti tadasuddhihetūnaṁ kilesānaṁ dūrībhāvatoti āha-- “āsayasuddhi siddhā hotī”ti. Tathā hi vuttaṁ “sammāpaṇihitaṁ cittaṁ, seyyaso naṁ tato kare”ti (dha.pa.43), “katapuññosi tvaṁ ānanda, padhānamanuyuñja, khippaṁ hohisi anāsavo”ti (dī.ni.2.207) ca. Tenevāha “āsayasuddhiyā adhigamabyattisiddhī”ti. Payogasuddhiyāti yonisomanasikārapubbaṅgamassa dhammassavanapayogassa visadabhāvena. Tathā cāha “āgamabyattisiddhī”ti. Sabbassa vā kāyavacīpayogassa niddosabhāvena. Parisuddhakāyavacīpayogo hi vippaṭisārābhāvato avikkhittacitto pariyattiyaṁ visārado hotīti.

Nānappakārapaṭivedhadīpakenāti-ādinā atthabyañjanesu therassa evaṁsaddasuta-saddānaṁ asammohāsammosadīpanato catupaṭisambhidāvasena atthayojanaṁ dasseti. Tattha sotabbabhedapaṭivedhadīpakenāti etena ayaṁ suta-saddo evaṁ-saddasannidhānato, vakkhamānāpekkhāya vā sāmaññeneva (MṬ.1./CS:pg.1.33) sotabbadhammavisesaṁ āmasatīti dasseti. Manodiṭṭhikaraṇā pariyattidhammānaṁ anupekkhanasuppaṭivedhā visesato manasikārapaṭibaddhāti te vuttanayena yonisomanasikāradīpakena evaṁsaddena yojetvā, savanadhāraṇavacīparicayā pariyattidhammānaṁ visesena sotāvadhānapaṭibaddhāti te avikkhepadīpakena suta-saddena yojetvā dassento sāsanasampattiyā dhammassavane ussāhaṁ janeti. Tattha dhammāti pariyattidhammā. Manasānupekkhitāti “idha sīlaṁ kathitaṁ, idha samādhi, idha paññā, ettakā ettha anusandhiyo”ti-ādinā nayena manasā anu anu pekkhitā. Diṭṭhiyā suppaṭividdhāti nijjhānakkhantibhūtāya, ñātapariññāsaṅkhātāya vā diṭṭhiyā tattha tattha vuttarūpārūpadhamme “iti rūpaṁ, ettakaṁ rūpan”ti-ādinā suṭṭhu vavatthapetvā paṭividdha.

Sakalena vacanenāti pubbe tīhi padehi visuṁ visuṁ yojitattā vuttaṁ. Attano adahantoti “mamedan”ti attani aṭṭhapento. Asappurisabhūminti akataññutaṁ “idhekacco pāpabhikkhu Tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ pariyāpuṇitvā attano dahatī”ti (pārā.195) evaṁ vuttaṁ anariyavohārāvatthaṁ, sā eva anariyavohārāvatthā asaddhammo. Nanu ca Ānandattherassa “mamedaṁ vacanan”ti adhimānassa, Mahākassapattherādīnañca tadāsaṅkāya abhāvato asappurisabhūmisamatikkamādivacanaṁ niratthakanti? Nayidamevaṁ “evaṁ me sutan”ti vadantena ayampi attho vibhāvitoti dassanato. Keci pana “devatānaṁ parivitakkāpekkhaṁ tathāvacananti edisī codanā anavakāsāvā”ti vadanti. Tasmiṁ kira khaṇe ekaccānaṁ devatānaṁ evaṁ cetaso parivitakko udapādi “Bhagavā ca parinibbuto, ayañca āyasmā desanākusalo, idāni dhammaṁ deseti sakyakulappasuto Tathāgatassa bhātā cūḷapituputto, kiṁ nu kho sayaṁ sacchikataṁ dhammaṁ deseti, udāhu Bhagavatoyeva vacanaṁ yathāsutan”ti. Evaṁ tadāsaṅkitappakārato asappurisabhūmisamokkamādito atikkamādi vibhāvitanti. Appetīti nidasseti. Diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthesu yathārahaṁ satte netīti netti, dhammoyeva netti dhammanetti.

Daḷhataraniviṭṭhā vicikicchā kaṅkhā. Nātisaṁsappanā matibhedamattā vimati. Assaddhiyaṁ vināseti Bhagavatā desitattā, sammukhāvassa paṭiggahitattā, khalitaduruttādigahaṇadosābhāvato (MṬ.1./CS:pg.1.34) ca. Ettha ca paṭhamādayo tisso atthayojanā ākārādi-atthesu aggahitavisesameva evaṁ-saddaṁ gahetvā dassitā, tato parā catasso ākāratthameva evaṁ-saddaṁ gahetvā vibhāvitā, pacchimā pana tisso yathākkamaṁ ākāratthaṁ nidassanatthaṁ avadhāraṇatthañca evaṁ-saddaṁ gahetvā yojitāti daṭṭhabbaṁ.

Eka-saddo aññaseṭṭhāsahāyasaṅkhyādīsu dissati. Tathā hesa “sassato attā ca loko ca, idameva saccaṁ moghamaññanti ittheke abhivadantī”ti-ādīsu (ma.ni.3.27) aññatthe dissati “cetaso ekodibhāvan”ti-ādīsu (dī.ni.1.228) seṭṭhatthe, “eko vūpakaṭṭho”ti-ādīsu (dī.ni.1.405) asahāye, “ekova kho, bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā”ti-ādīsu saṅkhyāyaṁ. Idhāpi saṅkhyāyanti dassento āha “ekanti gaṇanaparicchedaniddeso”ti. Kālañca samayañcāti yuttakālañca paccayasāmaggiñca khaṇoti okāso. Tathāgatuppādādiko hi maggabrahmacariyassa okāso tappaccayapaṭilābhahetuttā. Khaṇo eva ca samayo. Yo “khaṇo”ti ca “samayo”ti ca vuccati, so ekovāti hi attho mahāsamayoti mahāsamūho. Samayopi khoti sikkhāpadapūraṇassa hetupi. Samayappavādaketi diṭṭhippavādake. Tattha hi nisinnā titthiyā attano attano samayaṁ pavadantīti. Atthābhisamayāti hitapaṭilābhā. Abhisametabboti abhisamayo, abhisamayo attho abhisamayaṭṭhoti pīḷanādīni abhisametabbabhāvena ekībhāvaṁ upanetvā vuttāni. Abhisamayassa vā paṭivedhassa visayabhūto attho abhisamayaṭṭhoti. Tāneva tathā ekattena vuttāni. Tattha pīḷanaṁ dukkhasaccassa taṁsamaṅgino hiṁsanaṁ avipphārikatākaraṇaṁ. Santāpo dukkhadukkhatādivasena santāpanaṁ paridahanaṁ.

Tattha sahakārīkāraṇaṁ sannijjhaṁ sameti samavetīti samayo, samavāyo. Sameti samāgacchati maggabrahmacariyaṁ ettha tadādhārapuggalehīti samayo, khaṇo. Sameti ettha, etena vā saṁgacchati satto, sabhāvadhammo vā sahajātādīhi uppādādīhi vāti samayo, kālo. Dhammappavattimattatāya atthato abhūtopi hi kālo dhammappavattiyā adhikaraṇaṁ karaṇaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.35) viya ca kappanāmattasiddhena rūpena voharīyatīti. Samaṁ, saha vā avayavānaṁ ayanaṁ pavatti avaṭṭhānanti samayo, samūho yathā “samudāyo”ti. Avayavasahāvaṭṭhānameva hi samūhoti. Avasesapaccayānaṁ samāgame eti phalaṁ etasmā uppajjati pavattati cāti samayo, hetu yathā “samudayo”ti. Sameti saṁyojanabhāvato sambandho eti attano visaye pavattati, daḷhaggahaṇabhāvato vā saṁyuttā ayanti pavattanti sattā yathābhinivesaṁ etenāti samayo, diṭṭhi; diṭṭhisaññojanena hi sattā ativiya bajjhantīti. Samiti saṅgati samodhānanti samayo, paṭilābho. Samayanaṁ, sammā vā ayanaṁ apagamoti samayo, pahānaṁ. Abhimukhaṁ ñāṇena sammā etabbo abhisametabboti abhisamayo, dhammānaṁ aviparīto sabhāvo. Abhimukhabhāvena sammā eti gacchati bujjhatīti abhisamayo, dhammānaṁ aviparītasabhāvāvabodho. Evaṁ tasmiṁ tasmiṁ atthe samaya-saddassa pavatti veditabbā. Samayasaddassa atthuddhāre abhisamayasaddassa udāharaṇaṁ vuttanayeneva veditabbaṁ. Assāti samayasaddassa Kālo attho samavāyādīnaṁ atthānaṁ idha asambhavato, desadesakaparisānaṁ viya suttassa nidānabhāvena kālassa apadisitabbato ca.

Kasmā panettha aniyamitavaseneva kālo niddiṭṭho, na utusaṁvaccharādivasena niyametvāti? Āha-- “tattha kiñcāpī”ti-ādi. Utusaṁvaccharādivasena niyamaṁ akatvā samayasaddassa vacanena ayampi guṇo laddho hotīti dassento “ye vā ime”ti-ādimāha. Sāmaññajotanā hi visese avatiṭṭhatīti. Tattha diṭṭhadhammasukhavihārasamayo devasikaṁ jhānaphalasamāpattīhi vītināmanakālo, visesato sattasattāhāni. Suppakāsāti dasasahassilokadhātusaṁkampana-obhāsapātubhāvādīhi pākaṭā. Yathāvuttabhedesu eva samayesu ekadesaṁ pakārantarehi saṅgahetvā dassetuṁ “yo cāyan”ti-ādimāha. Tathā hi ñāṇakiccasamayo attahitapaṭipattisamayo ca abhisambodhisamayo, ariyatuṇhībhāvasamayo diṭṭhadhammasukhavihārasamayo, karuṇākiccaparahitapaṭipattidhammikathāsamayo desanāsamayo eva.

Karaṇavacanena (MṬ.1./CS:pg.1.36) niddeso katoti sambandho. Tatthāti Abhidhammatadaññasuttapadavinayesu. Tathāti bhummakaraṇehi. Adhikaraṇattho ādhārattho. Bhāvo nāma kiriyā, tāya kiriyantaralakkhaṇaṁ bhāvenabhāvalakkhaṇaṁ. Tattha yathā kālo sabhāvadhammaparicchinno sayaṁ paramatthato avijjamānopi ādhārabhāvena paññāto taṅkhaṇappavattānaṁ tato pubbe parato ca abhāvato “pubbaṇhe jāto, sāyanhe gacchatī”ti ca ādīsu, samūho ca avayavavinimutto avijjamānopi kappanāmattasiddho avayavānaṁ ādhārabhāvena paññāpīyati “rukkhe sākhā, yavarāsiyaṁ sambhūto”ti-ādīsu, evaṁ idhāpīti dassento āha “adhikaraṇañhi …pe… dhammānan”ti. Yasmiṁ kāle dhammapuñje vā kāmāvacaraṁ kusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti, tasmiṁ eva kāle dhammapuñje ca phassādayopi hontīti ayañhi tattha attho. Yathā ca “gāvīsu duyhamānāsu gato, duddhāsu āgato”ti dohanakiriyāya gamanakiriyā lakkhīyati, evaṁ idhāpi “yasmiṁ samaye, tasmiṁ samaye”ti ca vutte “satī”ti ayamattho viññāyamāno eva hoti padatthassa sattāvirahābhāvatoti samayassa sattākiriyāya cittassa uppādakiriyā phassādīnaṁ bhavanakiriyā ca lakkhīyati. Yasmiṁ samayeti yasmiṁ navame khaṇe, yasmiṁ yonisomanasikārādihetumhi, paccayasamavāye vā sati kāmāvacaraṁ kusalaṁ cittaṁ uppannaṁ hoti, tasmiṁyeva khaṇe, hetumhi, paccayasamavāye vā phassādayopi hontīti ubhayattha samayasadde bhummaniddeso kato lakkhaṇabhūtabhāvayuttoti dassento āha “khaṇa …pe… lakkhīyatī”ti.

Hetu-attho karaṇattho ca sambhavati-- “annena vasati, ajjhenena vasati, pharasunā chindati, kudālena khaṇatī”ti-ādīsu viya. Vītikkamañhi sutvā bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā otiṇṇavatthukaṁ puggalaṁ paṭipucchitvā vigarahitvā ca taṁ taṁ vatthuṁ otiṇṇakālaṁ anatikkamitvā teneva kālena sikkhāpadāni paññapento Bhagavā viharati sikkhāpadapaññattihetuñca apekkhamāno tatiyapārājikādīsu viya.

Accantameva ārambhato paṭṭhāya yāva desanāniṭṭhānaṁ parahitapaṭipattisaṅkhātena karuṇāvihārena. Tadatthajotanatthanti accantasaṁyogatthajotanatthaṁ. Upayogavacananiddeso kato yathā “māsaṁ ajjhetī”ti.

Porāṇāti (MṬ.1./CS:pg.1.37) Aṭṭhakathācariyā. Abhilāpamattabhedoti vacanamattena viseso. Tena suttavinayesu vibhattibyattayo katoti dasseti.

Seṭṭhanti seṭṭhavācakaṁ vacanaṁ “seṭṭhan”ti vuttaṁ seṭṭhaguṇasahacaraṇato. Tathā uttamanti etthāpi. Gāravayuttoti garubhāvayutto garuguṇayogato, garukaraṇārahatāya vā gāravayutto. Vuttoyeva, na pana idha vattabbo Visuddhimaggassa imissā Aṭṭhakathāya ekadesabhāvatoti adhippāyo.

Aparo nayo (saṁ.ni.ṭī.1.1.1 sārattha.ṭī.1.vinayānisaṁsakathāvaṇṇanā; visuddhi. mahāṭī.1.144 itivu.aṭṭha. ganthārambhakathā)-- Bhagavāti Bhagavā, bhatavāti Bhagavā, bhāge vanīti Bhagavā, bhage vanīti Bhagavā, bhattavāti Bhagavā, bhage vamīti Bhagavā, bhāge vamīti Bhagavā.

Bhagavā bhatavā bhāge, bhage ca vani bhattavā;

Bhage vami tathā bhāge, vamīti Bhagavā jino.

Tattha kathaṁ bhāgavāti Bhagavā? Ye te sīlādayo dhammakkhandhā guṇabhāgā guṇakoṭṭhāsā, te anaññasādhāraṇā niratisayā Tathāgatassa atthi upalabbhanti. Tathā hissa sīlaṁ, samādhi, paññā, vimutti, vimuttiñāṇadassanaṁ, hirī, ottappaṁ, saddhā, vīriyaṁ, sati sampajaññaṁ, sīlavisuddhi, diṭṭhivisuddhi, samatho, vipassanā, tīṇi kusalamūlāni, tīṇi sucaritāni, tayo sammāvitakkā, tisso anavajjasaññā, tisso dhātuyo, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, cattāro ariyamaggā, cattāri ariyaphalāni, catasso paṭisambhidā, catuyonipaṭicchedakañāṇaṁ, cattāro ariyavaṁsā, cattāri vesārajjañāṇāni, pañca padhāniyaṅgāni, pañcaṅgiko sammāsamādhi, pañcañāṇiko sammāsamādhi, pañcindriyāni, pañca balāni, pañca nissāraṇīyā dhātuyo, pañca vimuttāyatanañāṇāni, pañca vimuttiparipācanīyā saññā, cha anussatiṭṭhānāni, cha gāravā, cha nissāraṇīyā dhātuyo, cha satatavihārā, cha anuttariyāni, cha nibbedhabhāgiyā saññā, cha abhiññā, cha asādhāraṇañāṇāni, satta aparihāniyā dhammā, satta ariyadhammā, satta ariyadhanāni, satta bojjhaṅgā, satta sappurisadhammā, satta nijjaravatthūni, satta (MṬ.1./CS:pg.1.38) saññā, satta dakkhiṇeyyapuggaladesanā, satta khīṇāsavabaladesanā, aṭṭha paññāpaṭilābhahetudesanā, aṭṭha sammattāni, aṭṭha lokadhammātikkamā, aṭṭha ārambhavatthūni, aṭṭha akkhaṇadesanā, aṭṭha mahāpurisavitakkā, aṭṭha abhibhāyatanadesanā, aṭṭha vimokkhā, nava yonisomanasikāramūlakā dhammā, nava pārisuddhipadhāniyaṅgāni, nava sattāvāsadesanā, nava āghātapaṭivinayā, nava saññā, nava nānattā, nava anupubbavihārā, dasa nāthakaraṇā dhammā, dasa kasiṇāyatanāni, dasa kusalakammapathā, dasa sammattāni, dasa ariyavāsā, dasa asekkhadhammā, dasa Tathāgatabalāni, ekādasa mettānisaṁsā, dvādasa dhammacakkākārā, terasa dhutaguṇā, cuddasa Buddhañāṇāni, pañcadasa vimuttiparipācanīyā dhammā, soḷasavidhā ānāpānassati, soḷasa aparantapanīyā dhammā, aṭṭhārasa Buddhadhammā, ekūnavīsati paccavekkhaṇañāṇāni, catucattālīsa ñāṇavatthūni, paññāsa udayabbayañāṇāni, paropaṇṇāsa kusaladhammā, sattasattati ñāṇavatthūni, catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhāsamāpattisañcārimahāvajirañāṇaṁ, anantanayasamantapaṭṭhānapavicayapaccavekkhaṇadesanāñāṇāni tathā anantāsu lokadhātūsu anantānaṁ sattānaṁ āsayādivibhāvanañāṇāni cāti evamādayo anantāparimāṇabhedā anaññasādhāraṇā niratisayā guṇabhāgā guṇakoṭṭhāsā saṁvijjanti upalabbhanti, tasmā yathāvuttavibhāgā guṇabhāgā assa atthīti “bhāgavā”ti vattabbe ā-kārassa rassattaṁ katvā “Bhagavā”ti vutto. Evaṁ tāva bhāgavāti Bhagavā.

Yasmā sīlādayo sabbe, guṇabhāgā asesato;

Vijjanti Sugate tasmā, Bhagavāti pavuccatīti.

Kathaṁ bhatavāti Bhagavā? Ye te sabbalokahitāya ussukkamāpannehi manussattādike aṭṭha dhamme samodhānetvā sammāsambodhiyā katamahābhinīhārehi mahābodhisattehi paripūritabbā dānapāramī, sīla, nekkhamma, paññā, vīriya, khanti, sacca, adhiṭṭhāna, mettā, upekkhāpāramīti dasa pāramiyo dasa upapāramiyo dasa paramatthapāramiyoti samatiṁsa pāramiyo, dānādīni cattāri saṅgahavatthūni, saccādīni cattāri adhiṭṭhānāni, aṅgapariccāgo nayanadhanarajjaputtadārapariccāgoti pañca mahāparicāgā, pubbayogo, pubbacariyā, dhammakkhānaṁ, ñātatthacariyā, lokatthacariyā, buddhicariyāti (MṬ.1./CS:pg.1.39) evamādayo, saṅkhepato vā sabbe puññañāṇasambhārā Buddhakaradhammā, te mahābhinīhārato paṭṭhāya kappānaṁ satasahassādhikāni cattāri asaṅkheyyāni yathā hānabhāgiyā saṁkilesabhāgiyā ṭhitibhāgiyā vā na honti, atha kho uttaruttari visesabhāgiyāva honti, evaṁ sakkaccaṁ nirantaraṁ anavasesato bhatā sambhatā assa atthīti “bhatavā”ti vattabbe “Bhagavā”ti vutto niruttinayena ta-kārassa ga-kāraṁ katvā. Atha vā bhatavāti teyeva yathāvutte Buddhakaradhamme vuttanayeneva bhari sambhari, paripūresīti attho. Evampi bhatavāti Bhagavā.

Sammāsambodhiyā sabbe, dānapārami-ādike;

Sambhāre bhatavā nātho, tenāpi Bhagavā matoti.

Kathaṁ bhāge vanīti Bhagavā? Ye te catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā devasikaṁ vaḷañjanakasamāpattibhāgā, te anavasesato lokahitatthaṁ attano ca diṭṭhadhammasukhavihāratthaṁ niccakappaṁ vani bhaji sevi bahulamakāsīti bhāge vanīti Bhagavā. Atha vā abhiññeyyadhammesu kusalādīsu khandhādīsu ca ye te pariññeyyādivasena saṅkhepato vā catubbidhā abhisamayabhāgā, vitthārato pana “cakkhu pariññeyyaṁ sotaṁ …pe… jarāmaraṇaṁ pariññeyyan”ti-ādinā (paṭi.ma.1.21) aneke pariññeyyabhāgā, “cakkhussa samudayo pahātabbo …pe… jarāmaraṇassa samudayo pahātabbo”ti-ādinā pahātabbabhāgā, “cakkhussa nirodho …pe… jarāmaraṇassa nirodho sacchikātabbo”ti-ādinā sacchikātabbabhāgā, “cakkhussa nirodhagāminī paṭipadā”ti-ādinā, “cattāro satipaṭṭhānā”ti-ādinā ca anekabhedā bhāvetabbabhāgā ca dhammā, te sabbe vani bhaji yathārahaṁ gocarabhāvanāsevanānaṁ vasena sevi. Evampi bhāge vanīti Bhagavā. Atha vā “ye ime sīlādayo dhammakkhandhā sāvakehi sādhāraṇā guṇabhāgā guṇakoṭṭhāsā, kinti nu kho te vineyyasantānesu patiṭṭhapeyyan”ti mahākaruṇāya vani abhipatthayi, sā cassa abhipatthanā yathādhippetaphalāvahā ahosi. Evampi bhāge vanīti Bhagavā.

Yasmā ñeyyasamāpattiguṇabhāge asesato;

Bhaji patthayi sattānaṁ, hitāya Bhagavā tatoti.

Kathaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.40) bhage vanīti Bhagavā? Samāsato tāva katapuññehi payogasampannehi yathāvibhavaṁ bhajīyantīti bhagā, lokiyalokuttarā sampattiyo. Tattha lokiye tāva Tathāgato sambodhito pubbe bodhisattabhūto paramukkaṁsagate vani bhaji sevi, yattha patiṭṭhāya niravasesato Buddhakaradhamme samannānento Buddhadhamme paripācesi, Buddhabhūto pana te niravajjasukhūpasaṁhite anaññasādhāraṇe lokuttarepi vani bhaji sevi, vitthārato pana padesarajja-issariyacakkavattisampatti-devarajjasampatti-ādivasena- jhānavimokkhasamādhisamāpattiñāṇadassana-maggabhāvanāphalasacchi- kiriyādi-uttarimanussadhammavasena ca anekavihite anaññasādhāraṇe bhage vani bhaji sevi. Evampi bhage vanīti Bhagavā.

Yā tā sampattiyo loke, yā ca lokuttarā puthu;

Sabbā tā bhaji sambuddho, tasmāpi Bhagavā matoti.

Kathaṁ bhattavāti Bhagavā? Bhattā daḷhabhattikā assa bahū atthīti bhattavā. Tathāgato hi mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādi-aparimitanirupamapabhāvaguṇavisesasamaṅgibhāvato sabbasattuttamo, sabbānatthaparihārapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā sadevamanussāya pajāya accantūpakāritāya dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇa-asīti-anubyañjana-byāmappabhādi-anaññasādhāraṇa- visesapaṭimaṇḍita-rūpakāyatāya yathābhucca-guṇādhigatena “itipi so Bhagavā”ti-ādinayappavattena lokattayabyāpinā suvipulena suvisuddhena ca thutighosena samannāgatattā ukkaṁsapāramippattāsu appicchatāsantuṭṭhi-ādīsu suppatiṭṭhitabhāvato dasabalacatuvesārajjādiniratisayaguṇavisesa-samaṅgibhāvato ca rūpappamāṇo rūpappasanno, ghosappamāṇo ghosappasanno, lūkhappamāṇo lūkhappasanno, dhammappamāṇo dhammappasannoti evaṁ catuppamāṇike lokasannivāse sabbathāpi pasādāvahabhāvena samantapāsādikattā aparimāṇānaṁ sattānaṁ sadevamanussānaṁ ādarabahumānagāravāyatanatāya paramapemasambhattiṭṭhānaṁ. Ye tassa ovāde patiṭṭhitā aveccappasādena samannāgatā honti, kenaci asaṁhāriyā tesaṁ pasādabhatti samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā. Tathā hi te attano jīvitapariccāgepi tattha pasādaṁ na pariccajanti, tassa vā āṇaṁ daḷhabhattibhāvato. Tenevāha--

“Yo (MṬ.1./CS:pg.1.41) ve kataññū katavedi dhīro;

Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hotī”ti. (jā.2.17.78).

“Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṁ nātivattati, evameva kho, bhikkhave, yaṁ mayā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, taṁ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamantī”ti (a.ni.8.20 udā. 45 cūḷava.385) ca.

Evaṁ bhattavāti Bhagavā niruttinayena ekassa ta-kārassa lopaṁ katvā itarassa ga-kāraṁ katvā.

Guṇātisayayuttassa, yasmā lokahitesino;

Sambhattā bahavo satthu, Bhagavā tena vuccatīti.

Kathaṁ bhage vamīti Bhagavā? Yasmā Tathāgato bodhisattabhūtopi purimāsu jātīsu pāramiyo pūrento bhagasaṅkhātaṁ siriṁ issariyaṁ yasañca vami, uggiri, kheḷapiṇḍaṁ viya anapekkho chaḍḍayi; pacchimattabhāvepi hatthāgataṁ cakkavattisiriṁ devalokādhipaccasadisaṁ catudīpissariyaṁ cakkavattisampattisannissayaṁ sattaratanasamujjalaṁ yasañca tiṇāyapi amaññamāno nirapekkho pahāya abhinikkhamitvā sammāsambodhiṁ abhisambuddho, tasmā ime siri-ādike bhage vamīti Bhagavā. Atha vā bhāni nāma nakkhattāni, tehi samaṁ gacchanti pavattantīti bhagā, Sineruyugandhara-Uttarakuruhimavantādibhājanalokavisesasannissayā sobhā kappaṭṭhiyabhāvato, tepi bhage vami tannivāsisattāvāsasamatikkamanato, tappaṭibaddhachandarāgapahānena pajahīti. Evampi bhage vamīti Bhagavā.

Cakkavattisiriṁ yasmā, yasaṁ issariyaṁ sukhaṁ;

Pahāsi lokacittañca, Sugato Bhagavā tatoti.

Kathaṁ bhāge vamīti Bhagavā? Bhāgā nāma sabhāgadhammakoṭṭhāsā, te khandhāyatanadhātādivasena, tatthāpi rūpavedanādivasena, pathaviyādi-atītādivasena ca anekavidha.Te Bhagavā sabbaṁ papañcaṁ sabbaṁ yogaṁ sabbaṁ ganthaṁ sabbaṁ saṁyojanaṁ samucchinditvā amataṁ dhātuṁ samadhigacchanto vami uggiri, anapekkho chaḍḍayi na paccāgami. Tathā hesa “sabbatthameva pathaviṁ āpaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.42) tejaṁ vāyaṁ, cakkhuṁ sotaṁ ghānaṁ jivhaṁ kāyaṁ manaṁ, rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe dhamme, cakkhuviññāṇaṁ …pe… manoviññāṇaṁ, cakkhusamphassaṁ …pe… manosamphassaṁ, cakkhusamphassajaṁ vedanaṁ …pe… manosamphassajaṁ vedanaṁ, cakkhusamphassajaṁ saññaṁ …pe… manosamphassajaṁ saññaṁ, cakkhusamphassajaṁ cetanaṁ …pe… manosamphassajaṁ cetanaṁ, rūpataṇhaṁ …pe… dhammataṇhaṁ, rūpavitakkaṁ …pe… dhammavitakkaṁ, rūpavicāraṁ …pe… dhammavicāran”ti-ādinā anupadadhammavibhāgavasenapi sabbeva dhammakoṭṭhāse anavasesato vami uggiri, anapekkhapariccāgena chaḍḍayi. Vuttaṁ hetaṁ “yaṁ taṁ, ānanda, cattaṁ vantaṁ muttaṁ pahīnaṁ paṭinissaṭṭhaṁ, taṁ Tathāgato puna paccāgamissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti (dī.ni.2.183). Evampi bhāge vamīti Bhagavā. Atha vā bhāge vamīti sabbepi kusalākusale sāvajjānavajje hīnapaṇīte kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme ariyamaggañāṇamukhena vami uggiri anapekkho pariccaji pajahi, paresañca tathattāya dhammaṁ desesi. Vuttampi cetaṁ “dhammāpi vo, bhikkhave, pahātabbā, pageva adhammā (ma.ni.1.240), kullūpamaṁ vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi nittharaṇatthāya, no gahaṇatthāyā”ti-ādi (ma.ni.1.240). Evampi bhāge vamīti Bhagavā.

Khandhāyatanadhātādi-dhammabhāgāmahesinā.

Kaṇhasukkā yato vantā, tatopi Bhagavā matoti.

Tena vuttaṁ--

“Bhāgavā bhatavā bhāge, bhage ca vani bhattavā;

Bhage vami tathā bhāge, vamīti Bhagavā jino”ti.

Dhammasarīraṁ paccakkhaṁ karotīti “yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā”ti (dī.ni.2.216) vacanato dhammassa satthubhāvapariyāyo vijjatīti katvā vuttaṁ. Vajirasaṅghātasamānakāyo parehi abhejjasarīrattā. Na hi Bhagavato rūpakāye kenaci sakkā antarāyo kātunti.

Desanāsampattiṁ niddisati vakkhamānassa sakalassa suttassa “evan”ti nidassanato. Sāvakasampattiṁ niddisati paṭisambhidāppattena pañcasu ṭhānesu Bhagavatā etadagge ṭhapitena mayā mahāsāvakena sutaṁ, tañca kho mayāva (MṬ.1./CS:pg.1.43) sutaṁ, na anussutikaṁ, na paramparābhatanti imassa atthassa dīpanato. Kālasampattiṁ niddisati Bhagavā-saddasannidhāne payuttassa samaya-saddassa kālassa Buddhuppādapaṭimaṇḍitabhāvadīpanato. Buddhuppādaparamā hi kālasampadā. Tenetaṁ vuccati--

“Kappakasāye kaliyuge, Buddhuppādo aho mahacchariyaṁ;

Hutāvahamajjhe jātaṁ, samuditamakarandamaravindan”ti. (dī.ni.ṭī.1.1 saṁ.ni.ṭī.1.1.1 a.ni.ṭī.1.1.1rūpādivaggavaṇṇanā).

Bhagavāti desakasampattiṁ niddisati guṇavisiṭṭhasattuttamagarugāravādhivacanabhāvato.

Maṅgaladivaso sukhaṇo Sunakkhattanti ajja maṅgaladivaso, tasmā Sunakkhattaṁ, tatthāpi ayaṁ sukhaṇo. Mā atikkamīti mā rattivibhāyanaṁ anudikkhantānaṁ ratti atikkamīti evaṁ sambandho veditabbo. Ukkāsu ṭhitāsu ṭhitāti ukkaṭṭhā (dī.ni.ṭī.1.255 a.ni.ṭī.2.4.36). Ukkāsu vijjotalantīsu ṭhitā patiṭṭhitāti mūlavibhūjādipakkhepena (pāṇini 3.2.5) saddasiddhi veditabbā. Niruttinayena vā ukkāsu ṭhitāsu ṭhitā āsīti ukkaṭṭhā. Apare pana bhaṇanti “bhūmibhāgasampattiyā manussasampattiyā upakaraṇasampattiyā ca sā nagarī ukkaṭṭhaguṇayogato ‘ukkaṭṭhā’ti nāmaṁ labhī”ti.

Avisesenāti na visesena, vihārabhāvasāmaññenāti attho. Iriyāpatha …pe… vihāresūti iriyāpathavihāro dibbavihāro brahmavihāro ariyavihāroti etesu catūsu vihāresu. Samaṅgiparidīpananti samaṅgībhāvaparidīpanaṁ. Etanti “viharatī”ti etaṁ padaṁ. Tathā hi taṁ “idhekacco gihīhi saṁsaṭṭho viharati sahanandī sahasokī”ti-ādīsu (saṁ.ni.4.241) iriyāpathavihāre āgataṁ; “yasmiṁ samaye, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharatī”ti-ādīsu (dha.sa.160 vibha.624) dibbavihāre; “so mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharatī”ti-ādīsu (dī.ni.1.556 3.308 ma.ni.1.77 2.309 3.230) brahmavihāre; “so kho ahaṁ Aggivessana tassāyeva kathāya pariyosāne tasmiṁ eva purimasmiṁ samādhinimitte ajjhattameva (MṬ.1./CS:pg.1.44) cittaṁ saṇṭhapemi sannisādemi ekodiṁ karomi samādahāmi, yena sudaṁ niccakappaṁ viharāmī”ti-ādīsu (ma.ni.1.387) ariyavihāre.

Tattha iriyanaṁ vattanaṁ iriyā, kāyappayogo. Tassā pavattanupāyabhāvato ṭhānādi iriyāpatho. Ṭhānasamaṅgī vā hi kāyena kiñci kareyya gamanādīsu aññatarasamaṅgī vā. Atha vā iriyati pavattati etena attabhāvo, kāyakiccaṁ vāti iriyā, tassā pavattiyā upāyabhāvato pathoti iriyāpatho, ṭhānādi eva. So ca atthato gatinivatti-ādi-ākārena pavatto catusantatirūpapabandho eva. Viharaṇaṁ, viharati etenāti vā vihāro, iriyāpatho eva vihāro iriyāpathavihāro. Divi bhavoti dibbo. Tattha bahulappavattiyā brahmapārisajjādidevaloke bhavoti attho. Tattha yo dibbānubhāvo, tadatthāya saṁvattatīti vā dibbo, abhiññābhinīhāravasena mahāgatikattā vā dibbo, dibbo ca so vihāro cāti dibbavihāro, catasso rūpāvacarasamāpattiyo. Āruppasamāpattiyopi ettheva saṅgahaṁ gacchanti. Brahmūnaṁ, brahmāno vā vihārā brahmavihārā, catasso appamaññāyo. Ariyānaṁ, ariyā vā vihārā ariyavihārā, cattāri sāmaññaphalāni. So hi Bhagavā ekaṁ iriyāpathabādhananti-ādi yadipi Bhagavā ekenapi iriyāpathena cirataraṁ kālaṁ attabhāvaṁ pavattetuṁ sakkoti, tathāpi “upādinnakasarīrassa nāma ayaṁ sabhāvo”ti dassetuṁ vuttaṁ. Yasmā vā Bhagavā yattha katthaci vasanto veneyyānaṁ dhammaṁ desento, nānāsamāpattīhi ca kālaṁ vītināmento vasatīti veneyyasattānaṁ attano ca vividhaṁ hitasukhaṁ harati upaneti uppādeti, tasmā vividhaṁ haratīti evamettha attho veditabbo.

Subhagattāti sirīkāmānavasena sobhanattā. Tenevāha “sundarasirikattā sundarakāmattā cā”ti. Chaṇasamajja-ussaveti ettha chaṇaṁ nāma phaggunamāsādīsu uttaraphaggunādi-abhilakkhitadivasesu saparijanānaṁ manussānaṁ maṅgalakaraṇaṁ. Samajjaṁ nāma naṭasamajjādi. Ussavo nakkhattaṁ. Yattha gāmanigamavāsino tayo satta vā divase nakkhattaghosanaṁ katvā yathāvibhavaṁ alaṅkatapaṭiyattā bhoge paribhuñjantā nakkhattakīḷanaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.45) kīḷanti. Tesaṁ taṁ tatheva hotīti tesaṁ manussānaṁ taṁ patthanaṁ tannivāsidevatānubhāvena yebhuyyena tatheva hoti, patthanā samijjhatīti attho. Bahujanakantatāyāti iminā “sundarakāmattā”ti etasseva padassa pakārantarena atthaṁ vibhāveti. Tatrāyaṁ vacanattho-- kamanīyaṭṭhena suṭṭhu bhajīyatīti subhagaṁ, subhā agā rukkhā etthāti vā subhagaṁ, sundarakittiyogato vā “subhagan”ti evampettha atthaṁ vaṇṇenti. Keci pana “subhāgavane”ti paṭhanti, “sundarabhūmibhāge vane”ti cassa atthaṁ vadanti. Subhagassa nāma yakkhassa vanaṁ tena pariggahitattāti “subhagavanan”ti aññe. Vananaṁ bhattīti-atthe taṁ vananaṁ kāretīti etasmiṁ atthe vanayatīti padasiddhi veditabbā. Tenevāha “attani sinehaṁ uppādetī”ti. Yācanatthe vanute iti vananti upacārakappanāvasena vana-saddo veditabbo.

Ujuvaṁsāti ujubhūtaviṭapā. Mahāsālāti mahārukkhā. Aññatarasmiṁ sālamūleti aññatarassa rukkhassa mūle. Vanappatijeṭṭhakarukkhoti vanappatibhūto jeṭṭhakarukkho. Tameva jeṭṭhakabhāvanti vanappatibhāvenāgataṁ seṭṭhabhāvaṁ padhānabhāvaṁ. Tena hi so “sālarājā”ti vutto. Upagatānaṁ rañjanaṭṭhena rājā, aññasmimpi tādise rukkhe rājavohāraṁ dassetuṁ “supatiṭṭhitassā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha brāhmaṇa dhammikāti ālapanaṁ. Nippariyāyena sākhādimato saṅghātassa suppatiṭṭhitabhāvasādhane avayavavisese pavattamāno mūla-saddo. Yasmā taṁsadisesu tannissaye padese ca ruḷhīvasena pariyāyato pavattati, tasmā “mūlāni uddhareyyā”ti ettha nippariyāyamūlaṁ adhippetanti ekena mūla-saddena visesetvā āha “mūlamūle dissatī”ti yathā “dukkhadukkhaṁ (saṁ.ni.4.327), rūparūpan”ti (visuddhi.2.449) ca. Asādhāraṇahetumhīti asādhāraṇakāraṇe. Lobhasahagatacittuppādānaṁ eva āveṇike nesaṁ suppatiṭṭhitabhāvasādhanato mūlaṭṭhena upakārake paccayadhamme dissatīti attho.

Tatthāti “ekaṁ samayaṁ Bhagavā ukkaṭṭhāyaṁ viharati subhagavane sālarājamūle”ti yaṁ vuttaṁ vākyaṁ, tatta. Siyāti kassaci evaṁ parivitakko siyā, vakkhamānākārena kadāci codeyya vāti attho. Atha tattha viharatīti yadi subhagavane sālarājamūle viharati. Na vattabbanti nānāṭhānabhūtattā (MṬ.1./CS:pg.1.46) ukkaṭṭhāsubhagavanānaṁ, ekaṁ samayanti ca vuttattāti adhippāyo. Idāni codako tameva attano adhippāyaṁ “na hi sakkā”ti-ādinā vivarati. Itaro sabbametaṁ aviparītaṁ atthaṁ ajānantena vuttanti dassento “na kho panetaṁ evaṁ daṭṭhabban”ti āha. Tattha etanti “ukkaṭṭhāyaṁ viharati subhagavane sālarājamūle”ti etaṁ vacanaṁ. Evanti “yadi tāva Bhagavā”ti-ādinā yaṁ taṁ bhavatā coditaṁ, taṁ atthato evaṁ na kho pana daṭṭhabbaṁ, na ubhayattha apubba-acarimaṁ vihāradassanatthanti attho.

Idāni attano yathādhippetaṁ aviparītaṁ atthaṁ, tassa ca paṭikacceva vuttabhāvaṁ, tena ca appaṭividdhattaṁ pakāsento “nanu avocumha …pe… sālarājamūle”ti āha. Evampi “subhagavane sālarājamūle viharatī”cceva vattabbaṁ, na “ukkaṭṭhāyan”ti codanaṁ manasi katvā vuttaṁ “gocaragāmanidassanatthan”ti-ādi.

Avassaṁ cettha gocaragāmakittanaṁ kātabbaṁ. Tathā hi taṁ yathā subhagavanādikittanaṁ pabbajitānuggahakaraṇādi-anekappayojanaṁ, evaṁ gahaṭṭhānuggahakaraṇādivividhappayojananti dassento “ukkaṭṭhākittanenā”ti-ādimāha. Tattha paccayaggahaṇena upasaṅkamanapayirupāsanānaṁ okāsadānena dhammadesanāya saraṇesu sīlesu ca patiṭṭhāpanena yathūpanissayaṁ uparivisesādhigamāvahanena ca gahaṭṭhānaggahakaraṇaṁ, uggahaparipucchānaṁ kammaṭṭhānānuyogassa ca anurūpavasanaṭṭhānapariggahenettha pabbajitānuggahakaraṇaṁ veditabbaṁ. Karuṇāya upagamanaṁ, na lābhādinimittaṁ, paññāya apagamanaṁ, na virodhādinimittanti upagamanāpagamanānaṁ nirupakkilesataṁ vibhāveti. Dhammikasukhaṁ nāma anavajjasukhaṁ. Devānaṁ upakārabahulatā janavivittatāya. Pacurajanavivittaṁ hi ṭhānaṁ devā upasaṅkamitabbaṁ maññanti. Tadatthaparinipphādananti lokatthanipphādanaṁ, Buddhakiccasampādananti attho. Evamādināti ādi-saddena ukkaṭṭhākittanato rūpakāyassa anuggaṇhanaṁ dasseti, subhagavanādikittanato dhammakāyassa. Tathā purimena parādhīnakiriyākaraṇaṁ, dutiyena attādhīnakiriyākaraṇaṁ. Purimena vā karuṇākiccaṁ, itarena paññākiccaṁ. Purimena cassa paramāya anukampāya samannāgamaṁ, pacchimena paramāya upekkhāya samannāgamaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.47) dīpeti. Bhagavā hi sabbasatte paramāya anukampāya anukampati, na ca tattha sinehadosānupatito paramupekkhakabhāvato, upekkhako ca na ca parahitasukhakaraṇe apposukko mahākāruṇikabhāvato.

Tassa mahākāruṇikatāya lokanāthatā, upekkhakatāya attanāthatā. Tathā hesa bodhisattabhūto mahākaruṇāya sañcoditamānaso sakalalokahitāya ussukkamāpanno mahābhinīhārato paṭṭhāya tadatthanipphādanatthaṁ puññañāṇasambhāre sampādento aparimitaṁ kālaṁ anappakaṁ dukkhamanubhosi, upekkhakatāya sammā patitehi dukkhehi na vikampi. Tathā mahākāruṇikatāya saṁsārābhimukhatā, upekkhakatāya tato nibbindanā. Tathā upekkhakatāya nibbānābhimukhatā, mahākāruṇikatāya tadadhigamo. Tathā mahākāruṇikatāya paresaṁ abhiṁsāpanaṁ, upekkhakatāya sayaṁ parehi abhāyanaṁ. Mahākāruṇikatāya paraṁ rakkhato attano rakkhaṇaṁ, upekkhakatāya attānaṁ rakkhato paresaṁ rakkhaṇaṁ. Tenassa attahitāya paṭipannādīsu catutthapuggalabhāvo siddho hoti. Tathā mahākāruṇikatāya saccādhiṭṭhānassa cāgādhiṭṭhānassa ca pāripūri, upekkhakatāya upasamādhiṭṭhānassa paññādhiṭṭhānassa ca pāripūri. Evaṁ parisuddhāsayapayogassa mahākāruṇikatāya lokahitatthameva rajjasampadādibhavasampattiyā upagamanaṁ, upekkhakatāya tiṇāyapi amaññamānassa tato apagamanaṁ. Iti suvisuddha-upagamāpagamassa mahākāruṇikatāya lokahitatthameva dānavasena sampattīnaṁ pariccajanā, upekkhakatāya cassa phalassa attano apaccāsīsanā. Evaṁ samudāgamanato paṭṭhāya acchariyabbhutaguṇasamannāgatassa mahākāruṇikatāya paresaṁ hitasukhatthaṁ atidukkarakāritā, upekkhakatāya kāyampi analaṁkāritā.

Tathā mahākāruṇikatāya carimattabhāve jiṇṇāturamatadassanena sañjātasaṁvego, upekkhakatāya uḷāresu devabhogasadisesu bhogesu nirapekkho mahābhinikkhamanaṁ nikkhami. Tathā mahākāruṇikatāya-- “Kicchaṁ vatāyaṁ loko āpanno”ti-ādinā (dī.ni.2.57 saṁ.ni.2.4 10) karuṇāmukheneva vipassanārambho (MṬ.1./CS:pg.1.48) upekkhakatāya Buddhabhūtassa satta sattāhāni vivekasukheneva vītināmanaṁ. Mahākāruṇikatāya dhammagambhīrataṁ paccavekkhitvā dhammadesanāya apposukkataṁ āpajjitvāpi mahābrahmuno ajjhesanāpadesena okāsakaraṇaṁ, upekkhakatāya pañcavaggiyādi veneyyānaṁ ananurūpasamudācārepi anaññathābhāvo. Mahākāruṇikatāya katthaci paṭighātābhāvenassa sabbattha amittasaññāya abhāvo, upekkhakatāya katthacipi anurodhābhāvena sabbattha sinehasanthavābhāvo. Mahākāruṇikatāya gāmādīnaṁ āsannaṭṭhāne vasantassapi upekkhakatāya araññaṭṭhāne eva viharaṇaṁ. Tena vuttaṁ “purimena cassa paramāya annukampāya samannāgamaṁ, pacchimena paramāya upekkhāya samannāgamaṁ dīpetī”ti.

Tanti “tatrā”ti padaṁ. Desakālaparidīpananti ye desakālā idha viharaṇakiriyāvisesanabhāvena vuttā, tesaṁ paridīpananti dassento “yaṁ samayaṁ …pe… dīpetī”ti āha. Taṁ-saddo hi vuttassa atthassa paṭiniddeso, tasmā idha kālassa, desassa vā paṭiniddeso bhavituṁ arahati, na aññassa. Ayaṁ tāva tatra-saddassa paṭiniddesabhāve atthavibhāvanā. Yasmā pana īdisesu ṭhānesu tatra-saddo dhammadesanāvisiṭṭhaṁ desaṁ kālañca vibhāveti, tasmā vuttaṁ “bhāsitabbayutte vā desakāle dīpetī”ti. Tena tatrāti yattha Bhagavā dhammadesanatthaṁ bhikkhū ālapi abhāsi, tādise dese, kāle vāti attho. Na hīti-ādinā tamevatthaṁ samattheti. Nanu ca yattha ṭhito Bhagavā “akālo kho tāvā”ti-ādinā bāhiyassa dhammadesanaṁ paṭikkhipi, tattheva antaravīthiyaṁ ṭhito tassa dhammaṁ desetīti? Saccametaṁ, adesetabbakāle adesanāya idaṁ udāharaṇaṁ. Tenevāha “akālo kho tāvā”ti. Yaṁ pana tattha vuttaṁ “antaragharaṁ paviṭṭhamhā”ti (udā.10), tampi tassa akālabhāvasseva pariyāyena dassanatthaṁ vuttaṁ. Tassa hi tadā addhānaparissamena rūpakāye akammaññatā ahosi, balavapītivegena nāmakāye, tadubhayassa vūpasamaṁ āgamento papañcaparihāratthaṁ Bhagavā “akālo kho”ti pariyāyena paṭikkhipi. Adesetabbadese adesanāya pana udāharaṇaṁ “Atha kho Bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṁ (MṬ.1./CS:pg.1.49) rukkhamūle nisīdi (saṁ.ni.2.154), vihārato nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṁ paññatte āsane nisīdī”ti (dī.ni.1.363) ca evamādikaṁ idha ādi-saddena saṅgahitaṁ.

“Atha kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā”ti-ādīsu (ma.ni.3.251) padapūraṇamatte kho-saddo, “dukkhaṁ kho agāravo viharati appatisso”ti-ādīsu (a.ni.4.21) avadhāraṇe, “Kittāvatā nu kho, āvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṁ nānusikkhantī”ti-ādīsu (ma.ni.1.31) ādikālatthe. Vākyārambheti attho. Tattha padapūraṇena vacanālaṅkāramattaṁ kataṁ hoti, ādikālatthena vākyassa upaññāsamattaṁ, avadhāratthena pana niyamadassanaṁ, tasmā āmantesi evāti āmantane niyamo dassito hotīti.

“Bhagavāti lokagarudīpanan”ti kasmā vuttaṁ, nanu pubbepi Bhagavā-saddassa attho vuttoti? Yadipi pubbe vutto, taṁ panassa yathāvutte ṭhāne viharaṇakiriyāya kattuvisesadassanatthaṁ kataṁ, na āmantanakiriyāya, idha pana āmantanakiriyāya, tasmā tadatthaṁ puna “Bhagavā”ti pāḷiyaṁ vuttanti tassatthaṁ dassetuṁ “Bhagavāti lokagarudīpanan”ti āha. Kathāsavanayuttapuggalavacananti vakkhamānāya mūlapariyāyadesanāya savanayogyapuggalavacanaṁ. Catūsupi parisāsu bhikkhū eva edisānaṁ desanānaṁ visesena bhājanabhūtā, iti sātisayasāsanasampaṭiggāhakabhāvadassanatthaṁ idha bhikkhugahaṇanti dassetvā idāni saddatthaṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādimāha.

Tattha bhikkhakoti bhikkhūti bhikkhanadhammatāya bhikkhūti attho. Bhikkhācariyaṁ ajjhupagatoti Buddhādīhipi ajjhupagataṁ bhikkhācariyaṁ uñchācariyaṁ ajjhupagatattā anuṭṭhitattā bhikkhū. Yo hi koci appaṁ vā mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, so kasigorakkhādīhi jīvikākappanaṁ hitvā liṅgasampaṭicchaneneva bhikkhācariyaṁ ajjhupagatattā bhikkhu, parapaṭibaddhajīvikattā vā vihāramajjhe kājabhattaṁ bhuñjamānopi bhikkhācariyaṁ ajjhupagatoti bhikkhu, piṇḍiyālopabhojanaṁ nissāya pabbajjāya ussāhajātattā vā bhikkhācariyaṁ ajjhupagatoti bhikkhūti evampettha attho daṭṭhabbo. Ādinā nayenāti “bhinnapaṭadharoti bhikkhu, bhindati pāpake akusale dhammeti bhikkhu, bhinnattā (MṬ.1./CS:pg.1.50) pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ bhikkhū”ti-ādinā vibhaṅge (vibha.510) āgatanayena. Ñāpaneti avabodhane, paṭivedaneti attho.

Bhikkhanasīlatāti-ādīsu bhikkhanasīlatā bhikkhanena ājīvanasīlatā, na kasivaṇijjādīhi ājīvanasīlatā. Bhikkhanadhammatā “uddissa ariyā tiṭṭhantī”ti (paṭi.ma.153 mi.pa.4.5.9) evaṁ vuttabhikkhanasabhāvatā, na sambhāvanākohaññasabhāvatā. Bhikkhane sādhukāritā “uttiṭṭhe nappamajjeyyā”ti (dha.pa.168) vacanaṁ anussaritvā tattha appamajjanā. Atha vā sīlaṁ nāma pakatisabhāvo, idha pana tadadhiṭṭhānaṁ. Dhammoti vataṁ. Apare pana “sīlaṁ nāma vatasamādānaṁ, dhammo nāma paveṇī-āgataṁ cārittaṁ, sādhukāritāti sakkaccakāritā ādarakiriyā”ti vaṇṇenti. Hīnādhikajanasevitanti ye bhikkhubhāve ṭhitāpi jātimadādivasena uddhatā unnaḷā. Ye ca gihibhāve paresu atthikabhāvampi anupagatatāya bhikkhācariyaṁ paramakāpaññataṁ maññanti, tesaṁ ubhayesampi yathākkamaṁ “bhikkhavo”ti vacanena hīnajanehi daliddehi paramakāpaññataṁ pattehi parakulesu bhikkhācariyāya jīvikaṁ kappentehi sevitaṁ vuttiṁ pakāsento uddhatabhāvaniggahaṁ karoti, adhikajanehi uḷārabhogakhattiyakulādito pabbajitehi Buddhādīhi ājīvavisodhanatthaṁ sevitaṁ vuttiṁ pakāsento dīnabhāvaniggahaṁ karotīti yojetabbaṁ. Yasmā “bhikkhavo”ti vacanaṁ āmantanabhāvato abhimukhīkaraṇaṁ, pakaraṇato sāmatthiyato ca sussūsājananaṁ sakkaccasavanamanasikāraniyojanañca hoti. Tasmā tamatthaṁ dassento “bhikkhavoti iminā”ti-ādimāha.

Tattha sādhukasavanamanasikāreti sādhukasavane sādhukamanasikāre ca. Kathaṁ pana pavattitā savanādayo sādhukaṁ pavattitā hontīti? “Addhā imāya sammāpaṭipattiyā sakalasāsanasampatti hatthagatā bhavissatī”ti ādaragāravayogena, kathādīsu aparibhavanādinā ca. Vuttaṁ hi “pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. Katamehi pañcahi? Na kathaṁ paribhoti, na kathikaṁ paribhoti, na attānaṁ paribhoti, avikkhittacitto dhammaṁ suṇāti ekaggacitto, yoniso ca manasi karoti. Imehi kho, bhikkhave (MṬ.1./CS:pg.1.51) pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṁ bhabbo niyāmaṁ okkamituṁ kusalesu dhammesu sammattan”ti (a.ni.5.151). Tenevāha “sādhukasavanamanasikārāyattā hi sāsanasampattī”ti. Sāsanasampatti nāma sīlādinipphatti.

Paṭhamaṁ uppannattā adhigamavasena. Satthucariyānuvidhāyakattā sīlādiguṇānuṭṭhānena. Tiṇṇaṁ yānānaṁ vasena anudhammapaṭipattisabbhāvato sakalasāsanapaṭiggāhakattā. Santikattāti samīpabhāvato. Santikāvacarattāti sabbakālaṁ sampayuttabhāvato. Yathānusiṭṭhanti anusāsani-anurūpaṁ, anusāsaniṁ anavasesato paṭiggahetvāti attho. Ekacce bhikkhūyeva sandhāyāti ye suttapariyosāne “te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun”ti vuttā pañcasatā brāhmaṇapabbajitā, te sandhāya.

Pubbe sabbaparisasādhāraṇattepi Bhagavato dhammadesanāya “jeṭṭhaseṭṭhā”ti-ādinā bhikkhūnaṁ eva āmantane kāraṇaṁ dassetvā idāni bhikkhū āmantetvāva dhammadesanāya payojanaṁ dassetuṁ “kimatthaṁ pana Bhagavā”ti codanaṁ samuṭṭhāpesi. Tattha aññaṁ cintentāti aññavihitā. Vikkhittacittāti asamāhitacittā. Dhammaṁ paccavekkhantāti tadā hiyyo tato paradivasesu vā sutadhammaṁ pati pati manasā avekkhantā. Bhikkhū āmantetvā dhamme desiyamāne ādito paṭṭhāya desanaṁ sallakkhetuṁ sakkontīti imamevatthaṁ byatirekamukhena dassetuṁ “te anāmantetvā”ti-ādi vuttaṁ.

Bhikkhavotīti ca sandhivasena i-kāralopo daṭṭhabbo “bhikkhavo itī”ti. Ayaṁ hi iti-saddo hetu-parisamāpanādipadatthavipariyāya-pakārāvadhāraṇanidassanādi-anekatthappabhedo. Tathā hesa “ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘rūpan’ti vuccatī”ti-ādīsu (saṁ.ni.3.79) hetu-atthe dissati; “tasmā tiha me, bhikkhave, dhammadāyādā bhavatha, mā āmisadāyādā, atthi me tumhesu anukampā ‘kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṁ, no āmisadāyādā’ti”ādīsu parisamāpane; “iti vā, iti evarūpā naccagītavāditavisūkadassanā (MṬ.1./CS:pg.1.52) paṭivirato”ti-ādīsu (dī.ni.1.13) ādi-atthe; “māgaṇṭhiyoti tassa brāhmaṇassa saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṁ nāmakammaṁ nāmadheyyaṁ nirutti byañjanamabhilāpo”ti-ādīsu (mahāni.73) padatthavipariyāye; “iti kho, bhikkhave, sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo paṇḍito, sa-upaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito, sa-upasaggo bālo, anupasaggo paṇḍito”ti-ādīsu (ma.ni.3.124) pakāre; “Atthi idappaccayā jarāmaraṇanti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṁ, kiṁ paccayā jarāmaraṇanti iti ce vadeyya, jātipaccayā jarāmaraṇanti iccassa vacanīyan”ti-ādīsu (dī.ni.2.96) avadhāraṇe; “sabbamatthīti kho, kaccāna, ayameko anto, sabbaṁ natthīti kho, kaccāna, ayaṁ dutiyo anto”ti-ādīsu (saṁ.ni.2.15) nidassane. Idhāpi nidassaneva daṭṭhabbo. Bhikkhavoti hi āmantitākāro, tamesa iti-saddo nidasseti “bhikkhavoti āmantesī”ti. Iminā nayena “bhaddante”ti-ādīsupi yathārahaṁ iti-saddassa attho veditabbo. Pubbe “Bhagavā āmantesī”ti vuttattā “Bhagavato paccassosun”ti idha “Bhagavato”ti sāmivacanaṁ āmantanameva sambandhī-antaraṁ apekkhatīti iminā adhippāyena “Bhagavato āmantanaṁ paṭi-assosun”ti vuttaṁ. “Bhagavato”ti pana idaṁ paṭissavasambandhanena sampadānavacanaṁ yathā “Devadattassa paṭissuṇotī”ti.

Yaṁ nidānaṁ bhāsitanti sambandho. Etthāha-- kimatthaṁ pana dhammavinayasaṅgahe kariyamāne nidānavacanaṁ, nanu Bhagavatā bhāsitavacanasseva saṅgaho kātabboti? Vuccate-- desanāya ṭhiti-asammosasaddheyyabhāvasampādanatthaṁ. Kāladesadesakanimittaparisāpadesehi upanibandhitvā ṭhapitā hi desanā ciraṭṭhitikā hoti asammosadhammā saddheyyā ca, desakālakattusotunimittehi upanibaddho viya vohāravinicchayo. Teneva ca āyasmatā Mahākassapena “Mūlapariyāyasuttaṁ āvuso, ānanda, kattha bhāsitan”ti-ādinā desādipucchāsu katāsu tāsaṁ vissajjanaṁ karontena dhammabhaṇḍāgārikena “Evaṁ me sutan”ti-ādinā imassa suttassa nidānaṁ bhāsitaṁ. Apica satthusampattipakāsanatthaṁ nidānavacanaṁ. Tathāgatassa hi Bhagavato pubbaracanānumānāgamatakkābhāvato sammāsambuddhabhāvasiddhi (MṬ.1./CS:pg.1.53) Na hi sammāsambuddhassa pubbaracanādīhi attho atthi sabbattha appaṭihatañāṇacāratāya ekappamāṇattā ca ñeyyadhammesu. Tathā ācariyamuṭṭhidhammamacchariyasāsanasāvakānurodhābhāvato khīṇāsavabhāvasiddhi. Na hi sabbaso khīṇāsavassa te sambhavantīti suvisuddhassa parānuggahappavatti. Evaṁ desakasaṁkilesabhūtānaṁ diṭṭhisīlasampadādūsakānaṁ avijjātaṇhānaṁ accantābhāvasaṁsūcakehi ñāṇasampadāpahānasampadābhibyañjakehi ca sambuddhavisuddhabhāvehi purimavesārajjadvayasiddhi, tato eva ca antarāyikaniyyānikadhammesu sammohābhāvasiddhito pacchimavesārajjadvayasiddhīti Bhagavato catuvesārajjasamannāgamo attahitaparahitapaṭipatti ca nidānavacanena pakāsitā hoti tattha tattha sampattapariyāya ajjhāsayānurūpaṁ ṭhānuppattikapaṭibhānena dhammadesanādīpanato, idha pana pathavī-ādīsu vatthūsu puthujjanānaṁ paṭipattivibhāgavavatthāpakadesanādīpanatoti yojetabbaṁ. Tena vuttaṁ “satthusampattipakāsanatthaṁ nidānavacanan”ti.

Tathā sāsanasampattipakāsanatthaṁ nidānavacanaṁ. Ñāṇakaruṇāpariggahitasabbakiriyassa hi Bhagavato natthi niratthikā paṭipatti, attahitatthā vā. Tasmā paresaṁ eva atthāya pavattasabbakiriyassa sammāsambuddhassa sakalampi kāyavacīmanokammaṁ yathāpavattaṁ vuccamānaṁ diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṁ sattānaṁ anusāsanaṭṭhena sāsanaṁ, na kabyaracanā, tayidaṁ satthucaritaṁ kāladesadesakaparisāpadesehi saddhiṁ tattha tattha nidānavacanehi yathārahaṁ pakāsīyati, idha pana “pathaviyādīsu vatthūsū”ti sabbaṁ purimasadisameva. Tena vuttaṁ “sāsanasampattipakāsanatthaṁ nidānavacanan”ti. Apica satthuno pamāṇabhāvappakāsanena sāsanassa pamāṇabhāvadassanatthaṁ nidānavacanaṁ, tañca desakappamāṇabhāvadassanaṁ heṭṭhā vuttanayānusārena “Bhagavā”ti ca iminā padena vibhāvitanti veditabbaṁ. “Bhagavā”ti iminā Tathāgatassa rāgadosamohādisabbakilesamaladuccaritādidosappahānadīpanena vacanena anaññasādhāraṇasuparisuddhañāṇakaruṇādiguṇavisesayogaparidīpanena tato eva sabbasattuttamabhāvadīpanena ayamattho sabbathā pakāsito hotīti idamettha nidānavacanappayojanassa mukhamattadassanaṁ.

Abbhantaranidānavaṇṇanā niṭṭhitā.

Suttanikkhepavaṇṇanā

Nikkhittassāti (MṬ.1./CS:pg.1.54) desitassa. Desanāpi hi desetabbassa sīlādi-atthassa vineyyasantānesu nikkhipanato “nikkhepo”ti vuccati. Suttanikkhepaṁ vicāretvā vuccamānā pākaṭā hotīti sāmaññato Bhagavato desanāsamuṭṭhānassa vibhāgaṁ dassetvā “etthāyaṁ desanā evaṁsamuṭṭhānā”ti desanāya samuṭṭhāne dassite suttassa sammadeva nidānaparijānanena vaṇṇanāya suviññeyyattā vuttaṁ. Evañhi “assutavā bhikkhave puthujjano”ti-ādinā, “yopi so, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo”ti-ādinā (ma.ni.1.8), “Tathāgatopi kho, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho”ti-ādinā (ma.ni.1.12) ca pavattadesanā anusandhidassanasukhatāya suviññeyyā hoti. Tattha yathā anekasata-anekasahassabhedānipi suttantāni saṁkilesabhāgiyādipadhānanayavasena soḷasavidhataṁ nātivattanti, evaṁ attajjhāsayādisuttanikkhepavasena catubbidhabhāvanti āha “cattāro hi suttanikkhepā”ti.

Ettha ca yathā attajjhāsayassa aṭṭhuppattiyā ca parajjhāsayapucchāhi saddhiṁ saṁsaggabhedo sambhavati “Attajjhāsayo ca parajjhāsayo ca, attajjhāsayo ca pucchāvasiko ca, aṭṭhuppattiko ca parajjhāsayo ca, aṭṭhuppattiko ca pucchāvasiko cā”ti ajjhāsayapucchānusandhisabbhāvato, evaṁ yadipi aṭṭhuppattiyā attajjhāsayenapi saṁsaggabhedo sambhavati, attajjhāsayādīhi pana purato ṭhitehi aṭṭhuppattiyā saṁsaggo natthīti nayidha niravaseso vitthāranayo sambhavatīti “cattāro suttanikkhepā”ti vuttaṁ, tadantogadhattā vā sambhavantānaṁ sesanikkhepānaṁ mūlanikkhepavasena cattārova dassitā. Tathādassanañcettha ayaṁ saṁsaggabhedo gahetabboti.

Tatrāyaṁ vacanattho-- nikkhipīyatīti nikkhepo, suttaṁ eva nikkhepo suttanikkhepo. Atha vā nikkhipanaṁ nikkhepo, suttassa nikkhepo suttanikkhepo, suttadesanāti attho. Attano ajjhāsayo attajjhāsayo, so assa atthi kāraṇabhūtoti attajjhāsayo. Attano ajjhāsayo etassāti vā attajjhāsayo. Parajjhāsayepi eseva nayo. Pucchāya vaso pucchāvaso, so etassa atthīti (MṬ.1./CS:pg.1.55) pucchāvasiko. Suttadesanāvatthubhūtassa atthassa uppatti atthuppatti, atthuppattiyeva aṭṭhuppatti ttha-kārassa ṭṭha-kāraṁ katvā. Sā etassa atthīti aṭṭhuppattiko. Atha vā nikkhipīyati suttaṁ etenāti suttanikkhepo, attajjhāsayādi eva. Etasmiṁ pana attavikappe attano ajjhāsayo attajjhāsayo. Paresaṁ ajjhāsayo parajjhāsayo. Pucchīyatīti pucchā, pucchitabbo attho. Pucchanavasena pavattaṁ dhammapaṭiggāhakānaṁ vacanaṁ pucchāvasikaṁ, tadeva nikkhepa-saddāpekkhāya pulliṅgavasena “pucchāvasiko”ti vuttaṁ. Tathā aṭṭhuppatti eva aṭṭhuppattikoti evampettha attho veditabbo.

Apicettha paresaṁ indriyaparipākādikāraṇanirapekkhattā attajjhāsayassa visuṁ suttanikkhepabhāvo yutto kevalaṁ attano ajjhāsayeneva dhammatantiṭhapanatthaṁ pavattitadesanattā. Parajjhāsayapucchāvasikānaṁ pana paresaṁ ajjhāsayapucchānaṁ desanāpavattihetubhūtānaṁ uppattiyaṁ pavattitānaṁ kathamaṭṭhuppattiyaṁ anavarodho, pucchāvasika-aṭṭhuppattikānaṁ vā parajjhāsayānurodhena pavattikānaṁ kathaṁ parajjhāsaye anavarodhoti? Na codetabbametaṁ. Paresañhi abhinīhāraparipucchādivinimuttasseva suttadesanākāraṇuppādassa aṭṭhuppattibhāvena gahitattā parajjhāsayapucchāvasikānaṁ visuṁ gahaṇaṁ. Tathā hi brahmajāla (dī.ni.1.1) Dhammadāyādasuttādīnaṁ (ma.ni.1.29) vaṇṇāvaṇṇa-āmisuppādādidesanānimittaṁ “aṭṭhuppattī”ti vuccati. Paresaṁ pucchaṁ vinā ajjhāsayaṁ eva nimittaṁ katvā desito parajjhāsayo, pucchāvasena desito pucchāvasikoti pākaṭoyamatthoti.

Attano ajjhāsayeneva kathesi dhammatantiṭhapanatthanti daṭṭhabbaṁ. Sammappadhānasuttantahārakoti anupubbena nikkhittānaṁ saṁyuttake sammappadhānapaṭisaṁyuttānaṁ suttānaṁ āvaḷi. Tathā iddhipādahārakādayo.

Vimuttiparipācanīyā dhammā saddhindriyādayo. Ajjhāsayanti adhimuttiṁ. Khantinti diṭṭhinijjhānakkhantiṁ. Mananti cittaṁ. Abhinihāranti paṇidhānaṁ. Bujjhanabhāvanti bujjhanasabhāvaṁ, paṭivijjhanākāraṁ vā.

Uppanne māne nikkhittanti sambandho. Itthiliṅgādīni tīṇi liṅgāni. Nāmādīni cattāri padāni. Paṭhamādayo satta vibhattiyo. Muñcitvā na kiñci katheti sabhāvaniruttiyā (MṬ.1./CS:pg.1.56) tatheva pavattanato. Gaṇṭhibhūtaṁ padaṁ. Yathā hi rukkhassa gaṇṭhiṭṭhānaṁ dubbinibbedhaṁ duttacchitañca hoti, evamevaṁ yaṁ padaṁ atthato vivarituṁ na sakkā, taṁ “gaṇṭhipadan”ti vuccati. Anupahaccāti anuddharitvā.

Yena yena sambandhaṁ gacchati, tassa tassa anavasesataṁ dīpetīti iminā imassa sabba-saddassa sappadesataṁ dasseti. Sabba-saddo hi sabbasabbaṁ padesasabbaṁ āyatanasabbaṁ sakkāyasabbanti catūsu visayesu diṭṭhappayogo. Tathā hesa “sabbe dhammā sabbākārena Buddhassa Bhagavato ñāṇamukhe āpāthamāgacchantī”ti-ādīsu (mahāni.156 cūḷani.85 paṭi.ma.3.6) sabbasabbasmiṁ āgato. “Sabbesaṁ vo, Sāriputta, subhāsitaṁ pariyāyenā”ti-ādīsu (ma.ni.1.345) padesasabbasmiṁ. “Sabbaṁ vo, bhikkhave, desessāmi …pe… cakkhuñceva rūpā ca …pe… mano ceva dhammā cā”ti (saṁ.ni.4.23) ettha āyatanasabbasmiṁ. “Sabbaṁ sabbato sañjānātī”ti-ādīsu (ma.ni.1.5) sakkāyasabbasmiṁ. Tattha sabbasabbasmiṁ āgato nippadeso, itaresu tīsupi āgato sappadeso, idha pana sakkāyasabbasmiṁ veditabbo. Tathā hi vakkhati “sakkāyapariyāpannā pana tebhūmakadhammāva anavasesato veditabbā”ti (ma.ni.aṭṭha.1.1suttanikkhepavaṇṇanā).

Saccesūti ariyasaccesu. Ete caturo dhammāti idāni vuccamāne saccādike cattāro dhamme sandhāya vadati. Tattha saccanti vacīsaccaṁ. Ṭhitīti vīriyaṁ, “dhitī”ti vā pāṭho, so evattho. Cāgoti alobho. Diṭṭhaṁ so ativattatīti yasmiṁ ete saccādayo dhammā upalabbhanti, so diṭṭhaṁ attano amittaṁ atikkamati, na tassa hatthataṁ gacchati, atha kho naṁ abhibhavati evāti attho. Sabhāve vattati asabhāvadhammassa kāraṇāsambhavato. Na hi nissabhāvā dhammā kenaci nibbattīyanti. Attano lakkhaṇaṁ dhārentīti yadipi lakkhaṇavinimuttā dhammā nāma natthi, tathāpi yathā diṭṭhitaṇhāparikappitākāramattā attasubhasukhasassatādayo, pakatiyādayo, dabbādayo, jīvādayo, kāyādayo lokavohāramattasiddhā gagaṇakusumādayova saccikaṭṭhaparamatthato na upalabbhanti, na evamete, ete pana saccikaṭṭhaparamatthabhūtā upalabbhanti, tato eva sattādivisesavirahato dhammamattā sabhāvavantoti dassanatthaṁ “attano lakkhaṇaṁ dhārentī”ti vuttaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.57) Bhavati hi bhedābhāvepi sukhāvabodhanatthaṁ upacāramattasiddhena bhedena niddeso yathā “silāputtakassa sarīran”ti. Dhārīyanti vā yathāsabhāvato avadhārīyanti ñāyantīti dhammā, kakkhaḷaphusanādayo.

Asādhāraṇahetumhīti asādhāraṇakāraṇe, sakkāyadhammesu tassa tassa āveṇikapaccayeti attho. Kiṁ pana tanti? Taṇhāmānadiṭṭhiyo, avijjādayopi vā. Yatheva hi pathavī-ādīsu maññanāvatthūsu uppajjamānā taṇhādayo maññanā tesaṁ pavattiyā mūlakāraṇaṁ, evaṁ avijjādayopi. Tathā hi “assutavā puthujjano”ti-ādinā “apariññātaṁ tassāti vadāmī”ti (ma.ni.1.2) “nandī dukkhassa mūlan”ti (ma.ni.1.13) ca anvayato, “khayā rāgassa …pe… vītamohattā”ti byatirekato ca tesaṁ mūlakāraṇabhāvo vibhāvito.

Pariyāyeti desetabbamatthaṁ avagameti bodhayatīti pariyāyo, desanā. Pariyāyati attano phalaṁ pariggahetvā vattati tassa vā kāraṇabhāvaṁ gacchatīti pariyāyo, kāraṇaṁ. Pariyāyati aparāparaṁ parivattatīti pariyāyo, vāro. Evaṁ pariyāyasaddassa desanākāraṇavāresu pavatti veditabbā. Yathārutavasena aggahetvā niddhāretvā gahetabbatthaṁ neyyatthaṁ. Tebhūmakā dhammāva anavasesato veditabbā maññanāvatthubhūtānaṁ sabbesaṁ pathavī-ādidhammānaṁ adhippetattā.

Kāraṇadesananti kāraṇañāpanaṁ desanaṁ. Taṁ atthanti taṁ sabbadhammānaṁ mūlakāraṇasaṅkhātaṁ, kāraṇadesanāsaṅkhātaṁ vā atthaṁ. Tenevāha “taṁ kāraṇaṁ taṁ desanan”ti. Ekatthametanti etaṁ padadvayaṁ ekatthaṁ. Sādhu-saddo eva hi ka-kārena vaḍḍhetvā “sādhukan”ti vutto. Teneva hi sādhusaddassa atthaṁ vadantena atthuddhāravasena sādhukasaddo udāhaṭo. Dhammarucīti puññakāmo. Paññāṇavāti paññavā. Addubbhoti adūsako, anupaghātakoti attho. Idhāpīti imasmiṁ Mūlapariyāyasuttepi. Ayanti sādhukasaddo. Ettheva daḷhīkammeti sakkaccakiriyāyaṁ. Āṇattiyanti āṇāpane. “Suṇātha sādhukaṁ manasi karothā”ti hi vutte sādhukasaddena savanamanasikārānaṁ sakkaccakiriyā viya tadāṇāpanampi vuttaṁ hoti. Āyācanatthatā viya cassa āṇāpanatthatā veditabbā.

Idānettha (MṬ.1./CS:pg.1.58) evaṁ yojanā veditabbāti sambandho. Sotindriyavikkhepavāraṇaṁ savane niyojanavasena kiriyantarapaṭisedhanabhāvato, sotaṁ odahathāti attho. Manindriyavikkhepanivāraṇaṁ aññacintāpaṭisedhanato. Purimanti “suṇāthā”ti padaṁ. Etthāti suṇātha, manasi karothā”ti padadvaye, etasmiṁ vā adhikāre. Byañjanavipallāsaggāhavāraṇaṁ sotadvāre vikkhepapaṭibāhakattā. Na hi yāthāvato suṇantassa saddato vipallāsaggāho hoti. Atthavipallāsaggāhavāraṇaṁ manindriyavikkhepapaṭibāhakattā. Na hi sakkaccaṁ dhammaṁ upadhārentassa atthato vipallāsaggāho hoti. Dhammassavane niyojeti suṇāthāti vidahanato. Dhāraṇūpaparikkhāsūti upaparikkhaggahaṇena tulanatīraṇādike diṭṭhiyā ca suppaṭivedhaṁ saṅgaṇhāti.

Sabyañjanoti ettha yathādhippetamatthaṁ byañjayatīti byañjanaṁ, sabhāvanirutti. Saha byañjanenāti sabyañjano, byañjanasampannoti attho. Araṇīyato upagandhabbato anuṭṭhātabbato attho, catupārisuddhisīlādiko. Saha atthenāti sāttho, atthasampannoti attho. Dhammagambhīroti-ādīsu dhammo nāma tanti. Desanā nāma tassā manasā vavatthāpitāya tantiyā desanā. Attho nāma tantiyā attho. Paṭivedho nāma tantiyā tanti-atthassa ca yathābhūtāvabodho. Yasmā cete dhammadesanā-atthapaṭivedhā sasādīhi viya mahāsamuddo mandabuddhīhi dukkhogāḷhā alabbhaneyyapatiṭṭhā ca, tasmā gambhīrā. Tena vuttaṁ “yasmā ayaṁ dhammo …pe… sādhukaṁ manasi karothā”ti. Ettha ca paṭivedhassa dukkarabhāvato dhammatthānaṁ desanāñāṇassa dukkarabhāvato desanāya dukkhogāhatā, paṭivedhassa pana uppādetuṁ asakkuṇeyyattā tabbisayañāṇuppattiyā ca dukkarabhāvato dukkhogāhatā veditabbā.

Desanaṁ nāma uddisanaṁ. Tassa niddisanaṁ bhāsananti idhādhippetanti āha “vitthāratopi naṁ bhāsissāmīti vuttaṁ hotī”ti. Paribyattaṁ kathanaṁ vā bhāsanaṁ. Sāḷikāyiva nigghosoti sāḷikāya ālāpo viya madhuro kaṇṇasukho pemanīyo. Paṭibhānanti saddo. Udīrayīti uccārīyati, vuccati vā.

Evaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.59) vutte ussāhajātāti evaṁ “suṇātha sādhukaṁ manasi karotha bhāsissāmī”ti vutte na kira Satthā saṅkhepeneva desessati, vitthārenapi bhāsissatīti sañjātussāhā haṭṭhatuṭṭhā hutvā. Idhāti iminā vuccamāna-adhikaraṇaṁ tassa puggalassa uppattiṭṭhānabhūtaṁ adhippetanti āha “desāpadese nipāto”ti. Lokanti okāsalokaṁ. Idha Tathāgato loketi hi jātikhettaṁ, tatthāpi ayaṁ cakkavāḷo adhippeto. Samaṇoti sotāpanno. Dutiyo samaṇoti sakadāgāmī. Vuttañhetaṁ “katamo ca, bhikkhave, samaṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hotī”ti (a.ni.4.241) “katamo ca, bhikkhave, dutiyo samaṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hotī”ti ca (a.ni.4.241). Idheva tiṭṭhamānassāti imissā eva indasālaguhāyaṁ tiṭṭhamānassa.

2. Assutavāti ettha (a.ni.ṭī.1.1.51) sutanti sotadvārānusārena upadhāritaṁ, upadhāraṇaṁ vā, sutaṁ assatthīti sutavā. Vā-saddassa hi attho atthitāmattādivasena anekavidho. Tathā hi “antavā ayaṁ loko parivaṭumo”ti-ādīsu (dī.ni.1.54 paṭi.ma.1.140) atthitāmattaṁ attho. “Dhanavā bhogavā, lābhī annassā”ti ca ādīsu bahubhāvo. “Rogavā hoti rogābhibhūto”ti-ādīsu kāyābādho. “Kuṭṭhī kuṭṭhacīvarenā”ti-ādīsu nindā, “issukī maccharī saṭho māyāvino keṭubhino”ti-ādīsu abhiṇhayogo. “Daṇḍī chattī alambarī”ti-ādīsu (visuddhi.1.142) saṁsaggo. “Paṇḍito vāpi tena so”ti-ādīsu (dha.pa.63) upamānaṁ, sadisabhāvoti attho. “Taṁ vāpi dhīrā muniṁ vedayantī”ti-ādīsu (su.ni.213) samuccayo. “Ke vā ime kassa vā”ti-ādīsu (pārā.296) saṁsayo. “Ayaṁ vā imesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ sabbabālo sabbamūḷho”ti-ādīsu (dī.ni.1.181) vibhāvano. “Na vāyaṁ kumāro mattamaññāsī”ti-ādīsu (saṁ.ni.2.154) padapūraṇaṁ. “Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā”ti-ādīsu (ma.ni.1.170) vikappo. “Sakyaputtassa sirīmato (MṬ.1./CS:pg.1.60) (dī.ni.3.277), sīlavato sīlasampattiyā kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchatī”ti (dī.ni.2.150 3.316 a.ni.5.213 mahāva.285) ca ādīsu pasaṁsā. “Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā”ti-ādīsu (dī.ni.3.317 355) atisayo. Idhāpi atisayo, pasaṁsā vā attho, tasmā yassa pasaṁsitaṁ, atisayena vā sutaṁ atthi, so sutavāti saṁkilesaviddhaṁsanasamatthaṁ pariyattidhammassavanaṁ, taṁ sutvā tathattāya paṭipatti ca “sutavā”ti iminā saddena pakāsitā. Atha vā sotabbayuttaṁ sutvā kattabbanipphattivasena suṇīti sutavā, tappaṭikkhepena na sutavāti assutavā.

Ayañhi a-kāro “ahetukā dhammā (dha.sa.2.dukamātikā), abhikkhuko āvāso”ti-ādīsu (pāci.1046 1047) taṁsahayoganivattiyaṁ icchito. “Apaccayā dhammā”ti (dha.sa.7.dukamātikā) taṁsambandhībhāvanivattiyaṁ. Paccayuppannañhi paccayasambandhīti appaccayuppannattā ataṁsambandhitā ettha jotitā. “Anidassanā dhammā”ti (dha.sa.9.dukamātikā) taṁsabhāvanivattiyaṁ. Nidassanañhi daṭṭhabbatā. Atha vā passatīti nidassanaṁ, cakkhuviññāṇaṁ, taggahetabbabhāvanivattiyaṁ yathā “anāsavā dhammā”ti (dha.sa.15.dukamātikā), “appaṭighā dhammā (dha.sa.10.dukamātikā), anārammaṇā dhammā”ti (dha.sa.55.dukamātikā) taṁkiccanivattiyaṁ, “arūpino dhammā (dha.sa.11.dukamātikā) acetasikā dhammā”ti (dha.sa.57.dukamātikā) tabbhāvanivattiyaṁ. Tadaññathā hi ettha pakāsitā. “Amanusso”ti tabbhāvamattanivattiyaṁ. Manussamattaṁ natthi, aññaṁ samānanti. Sadisatā hi ettha sūcitā. “Assamaṇo samaṇapaṭiñño, anariyo”ti (a.ni.3.13) ca taṁsambhāvanīyaguṇanivattiyaṁ. Garahā hi idha ñāyati. “Kacci bhoto anāmayaṁ, anudarā kaññā”ti (jā.2.20.129) tadanappabhāvanivattiyaṁ, “anuppannā dhammā”ti (dha.sa.17.tikamātikā) taṁsadisabhāvanivattiyaṁ. Atītānañhi uppannapubbattā uppādidhammānañca paccayekadesanipphattiyā āraddhuppādibhāvato kālavimuttassa ca vijjamānattā uppannānukūlatā pageva paccuppannānanti tabbidūratāva ettha viññāyati “asekkhā dhammā”ti (dha.sa.11.tikamātikā) tadapariyosānanivattiyaṁ. Tanniṭṭhānañhi ettha pakāsitanti. Evamanekesaṁ atthānaṁ jotako. Idha pana “arūpino dhammā acetasikā dhammā”ti-ādīsu viya tabbhāvanivattiyaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.61) daṭṭhabbo, aññattheti attho. Etenassa sutādiñāṇavirahataṁ dasseti. Tena vuttaṁ “āgamādhigamābhāvā ñeyyo assutavā itī”ti.

Idāni tassa atthaṁ vivaranto yasmā khandhadhātvādikosallenapi maññanāpaṭisedhanasamatthaṁ bāhusaccaṁ hoti. Yathāha-- “Kittāvatā nu kho, bhante, bahussuto hoti? Yato kho bhikkhu khandhakusalo hoti dhātu, āyatana, paṭiccasamuppādakusalo hoti, ettāvatā kho bhikkhu bahussuto hotī”ti, tasmā “yassa hi khandhadhātu-āyatanasaccapaccayākārasatipaṭṭhānādīsūti-ādi vuttaṁ. Tattha vācuggatakaraṇaṁ uggaho. Atthaparipucchanaṁ paripucchā. Kusalehi saha codanāpariharaṇavasena vinicchayakaraṇaṁ vinicchayo. Maggaphalanibbānāni adhigamo.

Bahūnaṁ (dha.sa.mūlaṭī.1007) nānappakārānaṁ kilesasakkāyadiṭṭhīnaṁ avihatattā tā janenti, tāhi vā janitāti puthujjanā. Avighātameva vā jana-saddo vadati. Puthu satthārānaṁ mukhamullokikāti ettha puthu janā satthupaṭiññā etesanti puthujjanāti vacanattho. Puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti ettha janetabbā, jāyanti vā ettha sattāti janā, nānāgatiyo, tā puthū etesanti puthujjanā. Ito pare jāyanti etehīti janā, abhisaṅkhārādayo, te etesaṁ puthū vijjantīti puthujjanā. Abhisaṅkharaṇādi-attho eva vā jana-saddo daṭṭhabbo. Oghā kāmoghādayo. Rāgaggi-ādayo santāpā. Te eva, sabbepi vā kilesā pariḷāhā. Puthu pañcasu kāmaguṇesu rattāti ettha jāyatīti jano, rāgo gedhoti evamādiko, puthu jano etesanti puthujjanā. Puthūsu vā janā jātā rattāti evaṁ rāgādi-attho eva vā janasaddo daṭṭhabbo. Rattāti vatthaṁ viya raṅgajātena cittassa vipariṇāmakarena chandarāgena rattā sārattā. Giddhāti abhikaṅkhanasabhāvena abhijjhānena giddhā gedhaṁ āpannā. Gadhitāti ganthitā viya dummocanīyabhāvena tattha paṭibaddha.Mucchitāti kilesavasena visaññībhūtā viya anaññakiccā mucchaṁ mohamāpannā. Ajjhosannāti anaññasādhāraṇe viya katvā gilitvā pariniṭṭhapetvā ṭhitā. Laggāti vaṅkadaṇḍake viya āsattā mahāpalipe vā yāva nāsikaggā palipannapuriso viya uddharituṁ asakkuṇeyyabhāvena nimuggā (MṬ.1./CS:pg.1.62) lagitāti makkaṭālepe ālaggabhāvena paccuḍḍito viya makkaṭo pañcannaṁ indriyānaṁ vasena ālaggitā. Palibuddhāti baddhā, upaddutā vā. Āvuṭāti āvunitā, nivutāti nivāritā. Ovutāti paliguṇṭhitā, pariyonaddhā vā. Pihitāti pidahitā, paṭicchannāti paṭicchāditā. Paṭikujjitāti heṭṭhāmukhajātā. Puthūnaṁ vā gaṇanapathamatītānanti-ādinā puthu jano puthujjanoti dasseti.

“Assutavā”ti etena avijjandhatā vuttāti āha “andhaputhujjano vutto hotī”ti. Ārakattā (saṁ.ni.ṭī.2.3.1) kilesehi maggena samucchinnattā. Anayeti avaḍḍhiyaṁ, anattheti attho. Anaye vā anupāye. Na-iriyanato avattanato. Ayeti vaḍḍhiyaṁ, atthe, upāye vā. Araṇīyatoti payirupāsitabbato. Niruttinayena padasiddhi veditabbā purimesu atthavikappesu. Pacchime pana saddasatthavasenapi. Yadipi ariya-saddo “ye hi vo ariyā parisuddhakāyakammantā”ti-ādīsu (ma.ni.1.35) visuddhāsayapayogesu puthujjanesupi vattati. Idha pana ariyamaggādhigamena sabbalokuttarabhāvena ca ariyabhāvo adhippetoti dassento āha “Buddhā”ti-ādi. Tattha “paccekabuddhā Tathāgatasāvakā ca sappurisā”ti idaṁ ariyā sappurisāti idha vuttapadānaṁ atthaṁ asaṅkarato dassetuṁ vuttaṁ. Yasmā pana nippariyāyato ariyasappurisabhāvā abhinnasabhāvā. Tasmā “sabbeva vā”ti-ādi vuttaṁ.

Ettāvatā hi Buddhasāvako vutto. Tassa hi ekantena kalyāṇamitto icchitabbo paratoghosamantarena paṭhamamaggassa anuppajjanato. Visesato cassa Bhagavāva kalyāṇamitto adhippeto. Vuttañhetaṁ “mamañhi, ānanda, kalyāṇamittaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccantī”ti-ādi (saṁ.ni.5.2). So eva ca aveccapasādādhigamena daḷhabhatti nāma. Vuttampi cetaṁ “yaṁ mayā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, taṁ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamantī”ti (udā.45). Kataññutādīhi paccekabuddhā Buddhāti ettha kataṁ jānātīti kataññū. Kataṁ viditaṁ pākaṭaṁ karotīti katavedī. Anekesupi hi kappasatasahassesu kataṁ upakāraṁ jānanti paccekabuddhā pākaṭañca karonti satijanana-āmisapaṭiggahaṇādinā (MṬ.1./CS:pg.1.63) tathā saṁsāradukkhadukkhitassa sakkaccaṁ karonti kiccaṁ, yaṁ attanā kātuṁ sakkā. Sammāsambuddho pana kappānaṁ asaṅkhyeyyasahassesupi kataṁ upakāraṁ maggaphalānaṁ upanissayañca jānāti, pākaṭañca karoti, sīho viya ca evaṁ sabbattha sakkaccameva dhammadesanaṁ karonto Buddhakiccaṁ karoti. Yāya paṭipattiyā diṭṭhā nāma honti, tassā appaṭipajjanabhāvo, tattha ca ādarābhāvo ariyānaṁ adassanasīlatā ca, na ca dassane sādhukāritā ca veditabbā. Cakkhunā adassāvīti etta cakkhu nāma na maṁsacakkhu eva, atha kho dibbacakkhupīti āha “dibbacakkhunā vā”ti. Ariyabhāvoti yehi yogato “ariyā”ti vuccanti. Te maggaphaladhammā daṭṭhabbā.

Tatrāti ñāṇadassanasseva dassanabhāve. Vatthūti adhippetatthañāpanakāraṇaṁ. Evaṁ vuttepīti evaṁ aññāpadesena attūpanāyikaṁ katvā vuttepi. Dhammanti lokuttaradhammaṁ, catusaccadhammaṁ vā. Ariyakaradhammā aniccānupassanādayo vipassiyamānā aniccādayo, cattāri vā ariyasaccāni.

Avinītoti na vinīto, adhisīlasikkhādivasena na sikkhito. Yesaṁ saṁvaravinayādīnaṁ abhāvena ayaṁ avinītoti vuccati, te tāva dassetuṁ “duvidho vinayo nāmā”ti-ādimāha. Tattha sīlasaṁvaroti pātimokkhasaṁvaro veditabbo, so ca atthato kāyikavācasiko avītikkamo. Satisaṁvaroti indriyarakkhā, sā ca tathāpavattā sati eva. Ñāṇasaṁvaroti “sotānaṁ saṁvaraṁ brūmī”ti (su.ni.1040) vatvā “paññāyete pidhīyare”ti vacanato sotasaṅkhātānaṁ taṇhādiṭṭhiduccarita-avijjā-avasiṭṭhakilesānaṁ saṁvaro pidahanaṁ samucchedañāṇanti veditabbaṁ. Khantisaṁvaroti adhivāsanā, sā ca tathāpavattā khandhā, adoso vā. Paññāti eke, taṁ Aṭṭhakathāya virujjhati. Vīriyasaṁvaro kāmavitakkādīnaṁ vinodanavasena pavattaṁ vīriyameva. Tena tena guṇaṅgena tassa tassa aguṇaṅgassa pahānaṁ tadaṅgapahānaṁ. Vikkhambhanena pahānaṁ vikkhambhanapahānaṁ. Sesapadatthayepi eseva nayo.

Iminā pātimokkhasaṁvarenāti-ādi sīlasaṁvarādīnaṁ vivaraṇaṁ. Tattha samupetoti ettha iti-saddo ādisattho. Tena “sahagato samupagato”ti-ādinā (MṬ.1./CS:pg.1.64) vibhaṅge (vibha.511) āgataṁ saṁvaravibhaṅgaṁ dasseti. Esa nayo sesesupi. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ Anantarasutte āvi bhavissati.

Kāyaduccaritādīnanti dussīlyasaṅkhātānaṁ kāyavacīduccaritādīnaṁ muṭṭhassaccasaṅkhātassa pamādassa abhijjhādīnaṁ vā akkhanti-aññāṇakosajjānañca. Saṁvaraṇatoti pidahanato thakanato. Vinayanatoti kāyavācācittānaṁ virūpappavattiyā vinayanato apanayanato, kāyaduccaritādīnaṁ vā vinayanato, kāyādīnaṁ vā jimhappavattiṁ vicchinditvā ujukaṁ nayanatoti attho. Paccayasamavāye uppajjanārahānaṁ kāyaduccaritādīnaṁ tathā tathā anuppādanameva saṁvaraṇaṁ vinayanañca veditabbaṁ.

Yaṁ pahānanti sambandho. “Nāmarūpaparicchedādīsu vipassanāñāṇesū”ti kasmā vuttaṁ, nanu nāmarūpaparicchedapaccayapariggahakaṅkhāvitaraṇāni na vipassanāñāṇāni sammasanākārena appavattanato? Saccametaṁ. Vipassanāñāṇassa pana adhiṭṭhānabhāvato evaṁ vuttaṁ. “Nāmarūpamattamidaṁ, natthi ettha attā vā attaniyaṁ vā”ti evaṁ pavattañāṇaṁ nāmarūpavavatthānaṁ. Sati vijjamāne khandhapañcakasaṅkhāte kāye, sayaṁ vā satī tasmiṁ kāye diṭṭhīti sakkāyadiṭṭhi. “Rūpaṁ attato samanupassatī”ti (saṁ.ni.3.81 4.345) evaṁ pavattā micchādiṭṭhi. Tasseva rūpārūpassa kammāvijjādipaccayapariggaṇhanañāṇaṁ paccayapariggaho. “Natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ saṁkilesāyā”ti (dī.ni.1.168) ādinayappavattā ahetukadiṭṭhi. “Issarapurisapajāpatipakati-aṇukālādīhi loko pavattati nivattati cā”ti pavattā visamahetudiṭṭhi. Tassevāti paccayapariggahasseva. Kaṅkhāvitaraṇenāti yathā etarahi nāmarūpassa kammādipaccayato uppatti, evaṁ atītānāgatesupīti tīsupi kālesu vicikicchāpanayanañāṇena. Kathaṁkathībhāvassāti “Ahosiṁ nu kho ahamatītamaddhānan”ti (ma.ni.1.18 saṁ.ni.2.20) ādinayappavattāya saṁsayappavattiyā. Kalāpasammasanenāti “yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannan”ti-ādinā (ma.ni.1.361 2.113 3.86 89) khandhapañcakaṁ ekādasasu okāsesu pakkhipitvā sammasanavasena pavattena nayavipassanāñāṇena Ahaṁ mamāti gāhassāti attattaniyagahaṇassa. Maggāmaggavavatthānenāti maggāmaggañāṇavisuddhiyā. Amagge maggasaññāyāti obhāsādike amagge “maggo”ti uppannasaññāya.

Yasmā (MṬ.1./CS:pg.1.65) sammadeva saṅkhārānaṁ udayaṁ passanto “evameva saṅkhārā anurūpakāraṇato uppajjanti, na pana ucchijjantī”ti gaṇhāti, tasmā vuttaṁ “udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā”ti. Yasmā pana saṅkhārānaṁ vayaṁ passanto “yadipime saṅkhārā avicchinnā vattanti, uppannuppannā pana appaṭisandhikā nirujjhante vā”ti passati, tassevaṁ passato kuto sassataggāho, tasmā vuttaṁ “vayadassanena sassatadiṭṭhiyā”ti. Bhayadassanenāti bhayatupaṭṭhānañāṇena. Sabhayeti sabbabhayānaṁ ākarabhāvato sakaladukkhavūpasamasaṅkhātassa paramassāsassa paṭipakkhabhāvato ca sabhaye khandhapañcake. Abhayasaññāyāti “abhayaṁ kheman”ti uppannasaññāya. Assādasaññā nāma pañcupādānakkhandhesu assādavasena pavattasaññā, yā “ālayābhiniveso”tipi vuccati. Abhiratisaññā tattheva abhirativasena pavattasaññā, yā “nandī”tipi vuccati. Amuccitukamyatā ādānaṁ. Anupekkhā saṅkhārehi anibbindanaṁ, sālayatāti attho. Dhammaṭṭhitiyaṁ paṭiccasamuppāde paṭilomabhāvo sassatucchedaggāho, paccayākārapaṭicchādakamoho vā, nibbāne paṭilomabhāvo saṅkhāresu rati, nibbānapaṭicchādakamoho vā. Saṅkhāranimittaggāhoti yādisassa kilesassa appahīnattā vipassanā saṅkhāranimittaṁ na muñcati, so kileso, yo “saṁyogābhiniveso”tipi vuccati. Saṅkhāranimittaggahaṇassa atikkamanameva vā pahānaṁ.

Pavatti eva pavattibhāvo, pariyuṭṭhānanti attho. Nīvaraṇādidhammānanti ettha ādi-saddena nīvaraṇapakkhiyā kilesā vitakkavicārādayo ca gayhanti.

Catunnaṁ ariyamaggānaṁ bhāvitattā accantaṁ appavattibhāvena yaṁ pahānanti sambandho. Kena pahānanti? Ariyamaggehevāti viññāyamānoyamattho tesaṁ bhāvitattā appavattivacanato. Samudayapakkhikassāti ettha cattāropi maggā catusaccābhisamayāti katvā tehi pahātabbena tena tena samudayena saha pahātabbattā samudayasabhāgattā, saccavibhaṅge ca sabbakilesānaṁ samudayabhāvassa vuttattā “samudayapakkhikā”ti diṭṭhi-ādayo vuccanti. Paṭippassaddhattaṁ vupasantatā. Saṅkhatanissaṭatā saṅkhārasabhāvābhāvo. Pahīnasabbasaṅkhatanti virahitasabbasaṅkhataṁ, visaṅkhāranti attho. Pahānañca taṁ vinayo cāti pahānavinayo purimena atthena, dutiyena pana pahīyatīti pahānaṁ, tassa vinayoti yojetabbaṁ.

Bhinnasaṁvarattāti (MṬ.1./CS:pg.1.66) naṭṭhasaṁvarattā, saṁvarābhāvatoti attho. Tena asamādinnasaṁvaropi saṅgahito hoti. Samādānena hi sampādetabbo saṁvaro tadabhāve na hotīti. Evañhi loke vattāro honti “mahā vata no bhogo, so naṭṭho tathā akatattā”ti. Ariyeti ariyo. Paccattavacanañhetaṁ. Eseseti eso so eva, atthato anaññoti attho. Tajjāteti atthato taṁsabhāvo, sappuriso ariyasabhāvo, ariyo ca sappurisasabhāvoti attho.

Taṁ atthanti “sabbadhammamūlapariyāyan”ti evaṁ vuttamatthaṁ. Kasmā panettha puggalādhiṭṭhānā desanā katāti? Yadettha vattabbaṁ, taṁ “yasmā puthujjano apariññātavatthuko”ti-ādinā (ma.ni.aṭṭha.1.2) sayameva vakkhati. Dhammo adhiṭṭhānaṁ etissāti dhammādhiṭṭhānā, sabhāvadhamme nissāya pavattitadesanā. Dhammavaseneva pavattā paṭhamā, puggalavasena uṭṭhahitvā puggalavaseneva gatā tatiyā, itarā dhammapuggalānaṁ vomissakavasena. Kasmā pana Bhagavā evaṁ vibhāgena dhammaṁ desetīti? Veneyyajjhāsayena desanāvilāsena ca. Ye hi veneyyā dhammādhiṭṭhānāya dhammadesanāya sukhena atthaṁ paṭivijjhanti, tesaṁ tathā dhammaṁ deseti. Esa nayo sabbattha. Yassā ca dhammadhātuyā suppaṭividdhattā desanāvilāsappatto hoti, sāyaṁ suppaṭividdhā, tasmā desanāvilāsappatto dhammissaro dhammarājā yathā yathā icchati, tathā tathā dhammaṁ desetīti evaṁ iminā veneyyajjhāsayena desanāvilāsena ca evaṁ vibhāgena dhammaṁ desetīti veditabbo.

Chadhāturoti pathavidhātu āpo-tejo-vāyo-ākāsadhātu viññāṇadhātūti imesaṁ channaṁ dhātūnaṁ vasena chadhāturo. “Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicaratī”ti-ādinā (dī.ni.3.324) vuttānaṁ channaṁ somanassūpavicārānaṁ, channaṁ domanassa-upekkhūpavicārānañca vasena aṭṭhārasamanopavicāro. Saccādhiṭṭhānādivasena caturādhiṭṭhāno. Paññācakkhunā diṭṭhadhammikassa samparāyikassa ca atthassa adassanato andho, diṭṭhadhammikasseva dassanato ekacakkhu, dvinnampi dassanato dvicakkhu, veditabbo.

Svāyaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.67) niddisīti sambandho. Svāyanti ca so ayaṁ, yathāvuttadesanāvibhāgakusalo Bhagavāti attho. Apariññātavatthukoti tīhi pariññāhi apariññātakkhandho. Khandhā hi pariññātavatthu. Apariññāmūlikāti parijānanābhāvanimittā tasmiṁ sati bhāvato. Pariññānañhi avijjādayo kilesā paṭipakkhā tammūlikā ca sabbamaññanāti. Ariyānaṁ adassāvīti ettha iti-saddo ādi-attho. Tena “ariyadhammassa akovido”ti-ādikaṁ puthujanassa visesanabhāvena pavattaṁ pāḷisesaṁ gaṇhāti puthujjananiddesabhāvato. Tenāha “evaṁ puthujjanaṁ niddisī”ti.

Suttanikkhepavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pathavīvāravaṇṇanā

Tassāti puthujjanassa. Vasati ettha ārammaṇakaraṇavasenāti ārammaṇampi vatthūti vuccati pavattiṭṭhānabhāvatoti āha “pathavī-ādīsu vatthūsū”ti. Sakkāyadhammānampi ārammaṇādinā satipi maññanāhetubhāve maññanāhetukatteneva tesaṁ nibbattitoti vuttaṁ “sabbasakkāyadhammajanitaṁ maññanan”ti. Ettha ca pathavīdhātu sesadhātūnaṁ sasambhārāsambhārabhāvā satipi pamāṇato samabhāve sāmatthiyato adhikānadhikabhāvena veditabbā. Sambhārantīti sambhārā, parivārā. Taṁtaṁkalāpehi lakkhaṇapathaviyā sesadhammā yathārahaṁ paccayabhāvena parivārabhāvena ca pavattanti. Tenāha “sā hi vaṇṇādīhi sambhārehi saddhiṁ pathavīti sasambhārapathavī”ti. Pathavitoti ettha puthulaṭṭhena puthuvī, puthuvī eva pathavī. Sā hi satipi paricchinnavuttiyaṁ sabbesaṁ sakalāpabhāvānaṁ ādhārabhāvena pavattamānā puthulā patthaṭā vitthiṇṇāti vattabbataṁ arahati, na pana taṁ anupavisitvā pavattamānā āpādayo. Sasambhārapathaviyā pana puthulabhāve vattabbameva natthi. Ārammaṇapathaviyaṁ vaḍḍhanapharaṇaṭṭhehi puthulaṭṭho, itarasmiṁ ruḷhiyāva daṭṭhabbo. Ārammaṇapathavīti jhānassa ārammaṇabhūtaṁ pathavīsaṅkhātaṁ paṭibhāganimittaṁ. Tenāha “nimittapathavītipi vuccatī”ti. Āgamanavasenāti pathavīkasiṇabhāvanāgamanavasena. Tathā hi vuttaṁ “āpo ca devā pathavī, tejo vāyo tadāgamun”ti (dī.ni.2.340).

Sabbāpīti catubbidhā pathavīpi. Anussavādimattaladdhā maññanā vatthu hotiyeva. Tathā hi “kakkhaḷaṁ kharigatan”ti-ādinā (vibha.173) lakkhaṇapathavīpi uddharīyati. Yaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.68) paneke vadanti “lakkhaṇe diṭṭhe maññanā natthi, sañjānātīti vuttasaññā ca diṭṭhiggāhassa mūlabhūtā piṇḍaggāhitā, sā lakkhaṇe nakkhamati, tasmā lakkhaṇapathavī na gahetabbā”ti, tadayuttaṁ lakkhaṇapaṭivedhassa idha anadhippetattā. Tenāha “lokavohāraṁ gahetvā”ti. Na ca sabbasaññā piṇḍaggāhikā nāpi diṭṭhiggāhasseva mūlabhūtā, tasmā lakkhaṇapathaviyāpi kāyadvārānusārena aññathā ca upaṭṭhitāya maññanā pavattateva. Teneva ca “anussavādimattaladdhā”ti vuttaṁ. Pathavitoti paccate nissakkavacananti dassento “pathavīti sañjānātī”ti āha. Yasmā catubbidhampi pathaviṁ “pathavī’ti sañjānanto tena tena nayena pathavīkoṭṭhāseneva sañjānātīti vuccati, na āpādikoṭṭhāsena, tasmā vuttaṁ “pathavibhāgena sañjānātī”ti. Lokavohāraṁ gahetvāti lokasamaññaṁ avijahitvā. Etena lakkhaṇapathaviyampi vohāramukhenevassā pavattīti dasseti.

Yadi lokavohārena tattha pavatti, ko ettha doso, nanu ariyāpi “ayañhi bhante mahāpathavī”ti-ādinā lokavohārena pavattantīti? Na ettha vohāramatte avaṭṭhānaṁ adhippetaṁ, atha kho vohāramukhena micchābhinivesoti dassento “saññāvipallāsena sañjānātī”ti āha. Tassattho-- ayonisomanasikārasambhūtāya “subhan”ti-ādinayappavattāya viparītasaññāya sañjānātīti. Etena dubbalā taṇhāmānadiṭṭhimaññanā dassitāti daṭṭhabbaṁ. Yadi evaṁ kasmā saññā gahitāti? Pākaṭabhāvato. Yathā nāma aggimhi mathiyamāne yadā dhūmo upalabbhati, kiñcāpi tadā vijjateva pāvako avinābhāvato, pākaṭabhāvato pana dhūmo jātoti vuccati, na aggi jātoti, evaṁsampadamidaṁ daṭṭhabbaṁ. Yadipi tattha maññanākiccaṁ atthi, na pana vibhūtaṁ apākaṭabhāvato saññākiccameva vibhūtaṁ, taṁ pana maññanānukūlaṁ maññanāsahitaṁ cāti āha “saññāvipallāsena sañjānātī”ti. Evaṁ pathavībhāgaṁ amuñcantoyeva vā sañjānātīti sambandho. Yo hi vuttappabhedāya pathaviyā pathavibhāgaṁ amuñcantoyeva avijahantoyeva sīsapiṇḍe suvaṇṇasaññī viya anattādisabhāvaṁyeva taṁ attādivasena sañjānāti, tassa vasena vuttaṁ “pathavī”ti-ādi. Na vattabbaṁ puthujjanaggāhassa yuttimaggananivāraṇatoti dassento āha “ummattako viya …pe… gaṇhātī”ti (MṬ.1./CS:pg.1.69) Ariyānaṁ adassāvitādibhedanti ariyānaṁ adassāvitādivisesaṁ vadantena Bhagavatāva ettha yathāvuttasañjānane kāraṇaṁ vuttanti yojanā.

Evanti “pathavibhāgena sañjānātī”ti-ādinā vuttappakārena. Sañjānitvāti pubbakālakiriyāniddesoti āha “aparabhāge …pe… gaṇhātī”ti. Papañcasaṅkhāti papañcakoṭṭhāsā. Papañcanti sattā saṁsāre cirāyanti etehīti papañcā, maññanti “etaṁ mamā”ti-ādinā parikappenti etāhīti maññanāti dvīhipi pariyāyehi taṇhādayova vuttāti āha “taṇhāmānadiṭṭhipapañcehi idha maññanānāmena vuttehī”ti. Ajaññassa jaññato, aseyyādikassa seyyādito gahaṇato diṭṭhimaññanā viya taṇhāmānamaññanāpi aññathā gāho evāti āha “aññathā gaṇhātī”ti. Ārammaṇābhiniropanādinā bhinnasabhāvānampi vitakkādīnaṁ sādhāraṇo upanijjhāyanasabhāvo viya anugijjhanuṇṇatiparāmasanasabhāvānampi taṇhādīnaṁ sādhāraṇena ārammaṇaparikappanākārena pavatti maññanāti daṭṭhabbaṁ. Tenāha “tīhi maññanāhi maññatī”ti-ādi. Assāti puthujjanassa, udayabbayānupassanādīsu viya sukhumanayenapi maññanāpavatti atthīti vibhāvanasukhatāya thūlaṁyeva taṁ dassetukāmo “oḷārikanayenā”ti-āha. Oḷārike hi vibhāge dassite sukhumavibhāvanā sukarāti dassetuṁ ayamatthayojanā vuccatīti sambandho. Ajjhattikāti indriyabaddhā sattasantānapariyāpannā niyakajjhattā vuttā vibhaṅge paṭisambhidāmagge ca.

Vibhaṅgeti dhātuvibhaṅge (vibha.173). Bāhirāti anindriyabaddhā saṅkhārasantānapariyāpannā. Kakkhaḷanti thaddhaṁ. Kharigatanti pharusaṁ. Kakkhaḷabhāvo kakkhaḷattaṁ. Kakkhaḷabhāvoti kakkhaḷasabhāvo. Bahiddhāti indriyabaddhato bahiddhābhūtaṁ. Anupādinnanti na upādinnaṁ. Ayoti kāḷalohaṁ. Lohanti jātilohaṁ vijātilohaṁ kittimalohaṁ pisācalohanti catubbidhaṁ. Tattha ayo sajjhu suvaṇṇaṁ tipu sīsaṁ tambalohaṁ vekantakalohanti imāni satta jātilohāni nāma. Nāganāsikālohaṁ vijātilohaṁ nāma. Kaṁsalohaṁ vaṭṭalohaṁ ārakuṭanti tīṇi kittimalohāni nāma. Morakkhakaṁ puthukaṁ malinakaṁ capalakaṁ salakaṁ āṭalaṁ bhattakaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.70) dusilohanti aṭṭha pisācalohāni nāma. Tesu vekantakalohaṁ nāma sabbalohacchedanasamatthā ekā lohajāti. Tathā hi taṁ vikantati chindatīti vikantakanti vuccati. Vikantakameva vekantakaṁ. Nāganāsikālohaṁ lohasadisaṁ lohavijāti haliddādivijāti viya. Tathā hi taṁ lohākāraṁ lohamalaṁ viya ghanasaṁhataṁ hutvā tiṭṭhati, tāpetvā tāḷitaṁ pana bhinnaṁ bhinnaṁ hutvā visarati mudu maṭṭhaṁ kammaniyaṁ vā na hoti. Tiputambe missetvā kataṁ kaṁsalohaṁ. Sīsatambe missetvā kataṁ vaṭṭalohaṁ. Jasatambe missetvā kataṁ ārakuṭaṁ. Teneva taṁ karaṇena nibbattattā kittimalohanti vuccati. Yaṁ pana kevalaṁ rasakadhātu viniggataṁ, taṁ “pittalan”tipi vadanti. Taṁ idha nādhippetaṁ, yathāvuttaṁ missakameva katvā yojitaṁ kittimanti vuttaṁ. Morakkhakādīni evaṁnāmānevetāni. Tesu yasmā pañca jātilohāni pāḷiyaṁ visuṁ vuttāneva, tasmā vekantakalohena saddhiṁ vuttāvasesaṁ sabbaṁ idha lohanti veditabbaṁ.

Tipūti setatipu. Sīsanti kāḷatipu. Sajjhanti rajataṁ. Muttāti hatthikumbhajādikā aṭṭhavidhāpi muttā. Tathā hi hatthikumbhaṁ varāhadāṭhā bhūjaṅgasīsaṁ valāhakūṭaṁ veḷū macchasīro saṅkho sippīti aṭṭha muttāyoniyo. Tattha hatthikumbhajā pītavaṇṇā pabhāhīnā. Varāhadāṭhā varāhadāṭhavaṇṇāva. Bhujaṅgasīsajā nīlādivaṇṇā suvisuddhā vaṭṭalā ca. Valāhakajā bhāsurā dubbibhāgarūpā rattibhāge andhakāraṁ vidhamantiyo tiṭṭhanti, devūpabhogā eva ca honti. Veḷujā karakupalasamānavaṇṇā na bhāsurā, te ca veḷū amanussagocare eva padese jāyanti. Macchasīrajā pāṭhīnapiṭṭhisamānavaṇṇā vaṭṭalā laghavo ca honti pabhāvihīnā, te ca macchā samuddamajjhe eva jāyanti. Saṅkhajā saṅkhodaracchavivaṇṇā kolappamāṇāpi honti pabhāvihīnāva. Sippijā pabhāvisesayuttā honti nānāsaṇṭhānā. Evaṁ jātito aṭṭhavidhāsupi muttāsu yā macchasaṅkhasippijā, tā sāmuddikā honti, bhujaṅgajāpi kāci sāmuddikā honti, itarā asāmuddikā. Yasmā bahulaṁ sāmuddikāva muttā loke dissanti, tatthāpi sippijāva, itarā kādācikā. Tasmā sammohavinodaniyaṁ (vibha.aṭṭha.173) “muttāti sāmuddikā muttā”ti vuttaṁ.

Maṇīti (MṬ.1./CS:pg.1.71) ṭhapetvā pāḷi-āgate veḷuriyādike seso jotirasādibhedo sabbopi maṇi. Veḷuriyanti vaṁsavaṇṇamaṇi. Saṅkhoti sāmuddikasaṅkho. Silāti kāḷasilā paṇḍusilā setasilādibhedā aṭṭhapi silā. Rajatanti kahāpaṇādikaṁ vuttāvasesaṁ rajatasammataṁ. Jātarūpanti suvaṇṇaṁ. Lohitaṅgoti rattamaṇi. Masāragallanti kabaramaṇi tiṇādīsu bahibhārā tālanāḷikerādayopi tiṇaṁ nāma. Antosāraṁ khadirādi antamaso dārukhaṇḍampi kaṭṭhaṁ nāma. Muggamattato yāva muṭṭhippamāṇā marumbā sakkharā nāma. Muggamattato paṭṭhāya heṭṭhā vālikā nāma. Kaṭhalanti kapālakhaṇḍaṁ. Bhūmīti sasambhārapathavī. Pāsāṇoti antomuṭṭhiyaṁ asaṇṭhahanato paṭṭhāya yāva hatthippamāṇaṁ pāsāṇaṁ, hatthippamāṇato pana paṭṭhāya upari pabbatoti. Ayaṁ ayo-ādīsu vibhāganiddeso. Nimittapathavīti paṭibhāganimittabhūtaṁ pathavikasiṇaṁ. Tampi hi “rūpāvacaratikacatukkajjhānaṁ kusalato ca vipākato ca kiriyato ca catutthassa jhānassa vipāko ime dhammā bahiddhārammaṇā”ti vacanato “bāhirā pathavī”ti vuccati. Tena vuttaṁ “yā ca ajjhattārammaṇattike nimittapathavī, taṁ gahetvā”ti. Uggahanimittañcettha taṁgatikameva daṭṭhabbaṁ, nimittuppattito pana pubbe bhūmiggahaṇeneva gahitanti.

Tīhi maññanāhīti vuttaṁ maññanāttayaṁ saparasantānesu saṅkhepato yojetvā dassetuṁ “ahaṁ pathavī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha ahaṁ pathavīti-ādīnā ajjhattavisayaṁ diṭṭhimaññanaṁ mānamaññanañca dasseti attābhinivesāhaṁkāradīpanato. Mama pathavīti iminā taṇhāmaññanaṁ mānamaññanampi vā pariggahabhūtāyapi pathaviyā seyyādito mānajappanato. Sesapadadvayepi iminānayena maññanāvibhāgo veditabbo. Tattha pathavikasiṇajjhānalābhī jhānacakkhunā gahitajhānārammaṇaṁ “attā”ti abhinivisanto tañca seyyādito dahanto atthato “ahaṁ pathavī”ti maññati nāma, tameva “ayaṁ mayhaṁ attā”ti gahaṇe pana “mama pathavī”ti maññati nāma. Tathā taṁ “parapuriso”ti vā “devo”ti vā vādavasena “ayameva paresaṁ attā”ti vā abhinivisanto “paro pathavī, parassa pathavī”ti maññati nāma. Iminā nayena sesapathavīsupi yathārahaṁ catukkaṁ niddhāretabbaṁ.

Evaṁ “pathaviṁ maññatī”ti ettha catukkavasena maññanaṁ dassetvā idāni maññanāvatthuṁ maññanāyo ca vibhajitvā anekavihitaṁ tassa maññanākāraṁ (MṬ.1./CS:pg.1.72) dassetuṁ “atha vā”ti-ādimāha. Tattha ayanti yathāvutto puthujjano. Chandarāganti bahalarāgaṁ. Assādetīti nikāmeti, “ime kesā mudusiniddhakuñcitanīlobhāsā”ti-ādinā tattha rasaṁ vindati. Abhinandatīti sappītikāya taṇhāya abhimukho nandati pamodati. Abhivadatīti uppannaṁ taṇhābhinandanāvegaṁ hadayena sandhāretuṁ asakkonto “Aho me kesā”ti vācaṁ nicchāreti. Ajjhosāya tiṭṭhatīti balavataṇhābhinivesena gilitvā pariniṭṭhāpetvā tiṭṭhati. Aññataraṁ vā pana rajjanīyavatthunti kesādito aññataraṁ vā karacaraṇādippabhedaṁ niyakajjhattapariyāpannaṁ rāguppattihetubhūtaṁ vatthuṁ. Itīti iminā siniddhādippakārenāti patthayitabbākāraṁ parāmasati. Tattha nandiṁ samannānetīti tesu bhāvīsu kesādīsu siddhaṁ viya katvā nandiṁ taṇhaṁ samannāharati samupacāreti. Paṇidahatīti patthanaṁ ṭhapeti.

Sampattiṁ nissāya “seyyohamasmī”ti, vipattiṁ nissāya “hīnohamasmī”ti mānaṁ janetīti yojanā. Pathavīkoṭṭhāsabhūtānaṁ kesādīnaṁ sampattivipattīhi mānajappanā pathaviyā maññanā hotīti āha “evaṁ ajjhattikaṁ pathaviṁ mānamaññanāya maññatī”ti. Avayavabyatirekena samudāyassa abhāvato samudāyo jīvābhiniveso avayavepi hotīti dassento “taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti āgatanayena pana kesaṁ ‘jīvo’ti abhinivisatī”ti āha. “Kesā nāmete issaravihitā pajāpatinissitā aṇusañcayo pakatipariṇāmo”ti-ādinā nayenapettha diṭṭhimaññanā veditabbā.

Imissā pavattiyāti nikantimānadiṭṭhīnaṁ pariyādānasamugghāṭappavattiyā. “Etaṁ mamā”ti-ādinā yadipi tissannampi maññanānaṁ sambhavo dassito. Taṇhāmānamaññanānaṁ pana heṭṭhā dassitattā diṭṭhimaññanā evettha visesato uddhaṭāti veditabbaṁ. Tenāha “evampi ajjhattikaṁ pathaviṁ diṭṭhimaññanāya maññatī”ti.

Bāhirampi pathaviṁ tīhi maññanāhi maññatīti yojanā. Taṁ pana maññanāvidhiṁ dassetuṁ “kathan”ti āha. Tassattho heṭṭhā vuttanayena veditabbo.

Ayaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.73) jīvoti ayaṁ kāḷalohaṁ “jīvo attā”ti abhinivisati ekacce nigaṇṭhā viya. Evaṁ bāhiraṁ pathaviṁ diṭṭhimaññanāya maññatīti etthāpi “yā ceva kho pana ajjhattikā pathavīdhātu, yā ca bāhirā pathavīdhātū”ti-ādinā nayena ānetvā vattabbo.

Pathavīkasiṇaṁ attato samanupassatīti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva. Ayampi ca nayo “rūpaṁ attato samanupassatī”ti ettheva antogadhoti daṭṭhabbo kasiṇānampi rūpasamaññāsambhāvato. Pathaviṁ maññatīti ettha yādiso maññanāvatthumaññanānaṁ vitthāranayo vutto, tādiso ito paraṁ vuttanayovāti āha “ito paraṁ saṅkhepeneva kathayissāmā”ti, atādiso pana vitthāratopi kathayissatīti attho.

Tasmāti yasmā “pathaviyā”ti idaṁ bhummavacanaṁ, tasmā, so attaparattadupakaraṇānaṁ ādhārabhāvena taṁ maññanāvatthuṁ kappetīti attho. Tenāha “ahaṁ pathaviyā”ti-ādi. Nanu ca indriyabaddhānindriyabaddhapabhedassa dhammappabandhassa sasambhārapathavī ca ādhāranissayo, itarā ārammaṇanissayo tadārammaṇassāti ettha nibbirodhoti? Na, maññanāvatthuṁ nissayabhāvena parikappanato. Ayañhi “ahan”ti diṭṭhimaññanāya mānamaññanāya ca vatthubhūtassa attano pathavisannissayaṁ katvā “ahaṁ pathaviyā”ti maññati, taṇhāmaññanāya vatthubhūtassa upakaraṇassa pathaviṁ sannissayaṁ katvā “mayhaṁ kiñcanaṁ palibodho pathaviyā”ti maññati. Paroti-ādīsupi iminā nayena attho veditabbo.

Yvāyaṁ atthanayoti sambandho. Vutto paṭisambhidāmagge. Eteneva nayenāti yvāyaṁ “so kho pana me attā imasmiṁ rūpe”ti samudāyassa ādhārabhāvadīpano atthanayo vutto, eteneva nayena. Na hi avayavabyatirekena samudāyo labbhati, tasmā samudāye vuttavidhi avayavepi labbhatīti adhippāyo. Tenāha so kho pana me ayaṁ attā imissā pathaviyāti maññantoti. Tasmiṁyeva panassa attanīti ettha assāti puthujjanassa. Tasmiṁyeva attanīti ajjhattikabāhirapathavīsannissaye attani. “Pathaviyā maññatī”ti padassāyaṁ vaṇṇanā. Evaṁ “pathaviyā maññatī”ti ettha attavasena diṭṭhimānataṇhāmaññanaṁ dassetvā idāni paravasena dassetuṁ “yadā panā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha assāti (MṬ.1./CS:pg.1.74) parassa. Tadāti paravasena maññanāyaṁ. Diṭṭhimaññanā eva yujjati tattha niccābhinivesādayo sambhavantīti katvā. Avadhāraṇena mānataṇhāmaññanā nivatteti. Na hi “seyyohamasmī”ti-ādinā, “mayhan”ti ca pavattalakkhaṇā mānataṇhā parasmiṁ parassa santakabhāvena gahite ca pavattantīti adhippāyo. Itarāyopīti mānataṇhāmaññanāyopi. Icchanti Aṭṭhakathācariyā. Parassapi hi pathavīsannissayena sampatti-issariyādikassa vasena attani seyyādibhāvaṁ dahato paṇidahato ca cittaṁ tathābhāvāya mānataṇhāmaññanā sambhavantīti ācariyānaṁ adhippāyo. “Paro pathavī parassa pathavī”ti etthāpi ime dve pakārā sādhippāyā niddhāretabbā.

“Pathavito sañjānātī”ti, “ādito”ti ca ādīsu anissakkavacanepi to-saddo diṭṭhoti āha “pathavitoti nissakkavacanan”ti. Sa-upakaraṇassāti hiraññasuvaṇṇagatassa dāsaporisādinā vittupakaraṇena sa-upakaraṇassa, attano vā parassa vā tesaṁ upakaraṇassa vāti attho. Yathāvuttappabhedatoti lakkhaṇādi-ajjhattikādivuttappakāravibhāgato. Uppattiṁ vā niggamanaṁ vāti “taṁ aṇḍaṁ ahosi hemamayaṁ, tasmiṁ sayaṁ brahmā uppanno”ti brahmaṇḍavādavasena vā “dvīhi aṇūhi dvi-aṇukan”ti evaṁ pavatta-aṇukavādavasena vā pathavito uppattiṁ vā “sabboyaṁ loko issarato viniggato”ti issaravādavasena issarakuttato pathavito niggamanaṁ vā maññamānoti yojanā. Pathavito vā añño āpādiko attāti adhippāyo. Ettha ca purimasmiṁ atthavikappe kārakalakkhaṇaṁ nissakkavacanaṁ, dutiyasmiṁ upapadalakkhaṇanti daṭṭhabbaṁ. Attano pariggahabhūtapathavito sukhappattiṁ tato eva ca parehi seyyādibhāvaṁ kappentassa vasenapettha taṇhāmānamaññanā veditabbā. Apareti sārasamāsācariyā. Tato aññaṁ appamāṇaṁ attānaṁ gahetvāti pubbe bhāvita-āpādi-appamāṇakasiṇavasena vā kāpilakāṇādadiṭṭhivasena vā appamāṇaṁ byāpinaṁ attānaṁ gahetvā. Pathavitoti pacchā abhāvita-avaḍḍhitapathavīkasiṇasaṅkhātapathavito. Bahiddhāpi me attāti ito pathavito bahipi me attāti adhippāyo.

Kevalanti (MṬ.1./CS:pg.1.75) anavasesaṁ. Mahāpathaviṁ taṇhāvasena mamāyati, ayañca nayo catudīpissariye ṭhitassa dīpacakkavattino ca labbheyya, maṇḍalikarājamahāmattakuṭumbikānampi vasena labbhateva tesampi yathāpariggahaṁ anavasesetvā maññanāya sambhavato. “Evaṁ mamā”ti gāhassa “esohamasmiṁ, eso me attā”ti gāhavidhūratāya vuttaṁ “ekā taṇhāmaññanā eva labbhatī”ti Iminā nayenāti vuttamatidesaṁ vibhāvetuṁ “sā cāyan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha sā cāyanti sā ca ayaṁ taṇhāmaññanā yojetabbāti sambandho. Yathā pana diṭṭhimaññanāmaññite vatthusmiṁ sinehaṁ mānañca uppādayato taṇhāmānamaññanā sambhavanti, evaṁ taṇhāmaññanāmaññitena vatthunā attānaṁ seyyādito dahato tañca attaniyaṁ niccaṁ tathā taṁsāmibhūtaṁ attānañca parikappentassa itaramaññanāpi sambhavantīti sakkā viññātuṁ. “Me”ti hi iminā atthaggahaṇamukheneva attaniyasambandho pakāsīyatīti.

Abhinandatīti iminā taṇhādiṭṭhābhinivesānaṁ saṅgahitattā te dassento “assādeti parāmasati cā”ti āha. Diṭṭhivippayuttacittuppādavasena cetassa dvayassa asaṅkarato pavatti veditabbā, ekacittuppādepi vā adhipatidhammānaṁ viya pubbābhisaṅkhāravasena tassa tassa balavabhāvena pavatti. Etasmiṁ attheti taṇhādiṭṭhivasena abhinandanatthe. Etanti “pathaviṁ abhinandatī”ti etaṁ padaṁ. Yesaṁ vineyyānaṁ yehi pakāravisesehi dhammānaṁ vibhāvane kate visesādhigamo hoti, tesaṁ tehi pakāravisesehi dhammavibhāvanaṁ. Yesaṁ pana yena ekeneva pakārena dhammavibhāvane kate visesādhigamo hoti, tesampi taṁ vatvā dhammissaratāya tadaññaniravasesappakāravibhāvanañca desanāvilāso. Tenāha “pubbe maññanāvasena kilesuppattiṁ dassetvā idāni abhinandanāvasena dassento”ti. Dhammadhātuyāti sammāsambodhiyā. Sā hi sabbañeyyadhammaṁ yathāsabhāvato dhāreti upadhāreti, sakalañca vineyyasattasaṅkhātadhammappabandhaṁ apāyadukkhasaṁsāradukkhapatanato dhāreti, sayañca aviparītapavatti-ākārā dhātūti dhammadhātūti idhādhippetā. Sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṁ, maggañāṇapadaṭṭhānañca sabbaññutaññāṇaṁ sammāsambodhīti. Suppaṭividdhattāti (MṬ.1./CS:pg.1.76) suṭṭhu paṭividdhabhāvato, sammā adhigatattāti attho. Abhikaṅkhanasampaggahaparāmasanānaṁ vasena ārammaṇe parikappanāpavatti maññanā. Tattha “mamaṁ, ahan”ti ca abhinivesanaṁ parikappanaṁ. Yena ajjhosānaṁ hoti, ayaṁ abhinandanāti ayametesaṁ viseso. Suttādi-aviruddhāyeva attanomati icchitabbā, na itarāti suttena tassā saṅgahaṁ dassetuṁ “vuttañcetan”ti-ādi vuttaṁ. Desanāvilāsavibhāvanassa pana sahetukahetusampayuttadukādidesanāya nibaddhatā niddhāretabbā.

Tassāti tena. Ñātasaddasambandhena hetaṁ kattari sāmivacanaṁ. Tasmāti apariññātattā. “Apariññātan”ti paṭikkhepamukhena yaṁ parijānanaṁ vuttaṁ, taṁ atthato tividhā pariññā hotīti taṁ sarūpato pavatti-ākārato ca vibhāvento “yo hī”ti-ādimāha.

Tattha yāya paññāya vipassanābhūmiṁ parijānāti paricchindati, sā parijānanapaññā ñātapariññā. Sā hi tebhūmakadhammajātaṁ “ayaṁ vipassanābhūmī”ti ñātaṁ viditaṁ pākaṭaṁ karontīyeva lakkhaṇarasādito ajjhattikādivibhāgato ca paricchijja jānāti. Idha pana pathavīdhātuvasena veditabbāti vuttaṁ “pathavīdhātuṁ parijānātī”ti-ādi. Tīraṇapariññāti kīraṇavasena parijānanakapaññā. Sā hi parivārehi aniccatādi-ākārehi aniccatādisabhāvassa upādānakkhandhapañcakassa tīraṇavasena sammasanavasena taṁ paricchijja jānāti. Aggamaggenāti arahattamaggena. So hi anavasesato chandarāgaṁ pajahati. Aggamaggenāti vā aggabhūtena maggena, lokuttaramaggenāti attho. Ubhayathāpi hi samucchedapahānakārī eva paññā nippariyāyena pahānapariññāti dasseti.

Nāmarūpavavatthānanti etena paccayapariggahopi saṅgahitoti daṭṭhabbo nāmarūpassa hetuvavatthānabhāvato. Sopi hi hetupaccayamukhena nāmarūpassa vavatthānamevāti. Kalāpasammasanādivasena tīraṇapariññā aniccādivasena sammasanabhāvato. Tasmāti yasmā tā pariññāyo natthi, tasmā. Atha vā tasmā apariññātattāti yasmā apariññātā pathavī, tasmā apariññātattā pathaviyā taṁ pathaviṁ maññati ca abhinandati cāti.

Pathavīvāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Āpovārādivaṇṇanā

Āpaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.77) āpatoti ettha appoti, appāyatīti vā āpo, yasmiṁ saṅghāte sayaṁ atthi, taṁ ābandhanavasena byāpetvā tiṭṭhati, paribrūhetīti vā attho. Atthānaṁ adhi ajjhattaṁ. Pati pati attānanti paccattaṁ. Ubhayenapi sattasantānapariyāpannameva vadati. Āpo āpogatanti-ādīsu ābandhanameva āpo, tadeva āposabhāvaṁ gatattā āpogataṁ, sabhāveneva āpabhāvaṁ pattanti attho. Sinehanavasena sineho, soyeva sinehanasabhāvaṁ gatattā sinehagataṁ. Bandhanattaṁ rūpassāti avinibbhogarūpassa bandhanabhāvo, avippakiraṇavasena sampiṇḍananti attho. Uggaṇhantoti yathāparicchinne āpomaṇḍale yathā uggahanimittaṁ upalabbhati, tathā nimittaṁ gaṇhanto. Vuttoti “āpasmin”ti ettha vutta-āpo. So hi sasambhāra-āpo, na “āpokasiṇan”ti ettha vutta-āpo. Sesanti ārammaṇasammuti-āpānaṁ sarūpavibhāvanaṁ. “Āpaṁ āpato pajānātī”ti-ādipāḷiyā atthavibhāvanañceva tattha tattha maññanāvibhāgadassanañca pathaviyaṁ vuttasadisamevāti. Tattha “pathavīkasiṇameko sañjānātī”ti-ādinā (dī.ni.3.360 a.ni.10.25) vuttaṁ, idha “āpokasiṇameko sañjānātī”ti-ādinā vattabbaṁ. Tattha ca “pathavīti sañjānātī”ti vuttaṁ, idha pana “āpoti sañjānātī”ti-ādinā vattabbanti evamādi eva viseso. Sesaṁ tādisameva. Tena vuttaṁ “pathaviyaṁ vuttasadisamevā”ti. Yo panettha viseso, taṁ dassetuṁ “kevalan”ti-ādi vuttaṁ. Tattha mūlarasoti mūlaṁ paṭicca nibbattaraso. Khandharasādīsupi eseva nayo. Khīrādīni pākaṭāneva. Yathā pana bhesajjasikkhāpade (pārā.618-625), na evamidha niyamo atthi. Yaṁ kiñci khīraṁ khīrameva. Sesesupi eseva nayo. Bhummānīti āvāṭādīsu ṭhita-udakāni. Antalikkhānīti pathaviṁ appattāni vassodakāni, pattāni pana bhummāneva. Evaṁ vuttā cāti ca-saddena himodakakappavināsaka-udakapathaviyā-anto-udakapathavīsandhāraka-udakādiṁ pubbe avuttampi samuccinoti.

Tejaṁ tejatoti ettha tejanaṭṭhena tejo, tejanaṁ nāma dahanapacanādisamatthaṁ nisānaṁ, yaṁ uṇhattanti vuccati. Yena cāti yena tejogatena (MṬ.1./CS:pg.1.78) kupitena. Santappatīti ayaṁ kāyo samantato tappati ekāhikajarādibhāvena usumajāto hoti. Yena ca jīrīyatīti yena ayaṁ kāyo jīrīyati, indriyavekallataṁ balaparikkhayaṁ valitādibhāvañca pāpuṇāti. Yena ca pariḍayhatīti yena kupitena ayaṁ kāyo parito ḍayhati, so ca puggalo ḍayhāmīti satadhotasappigosītacandanādilepañceva tālavaṇṭavātañca paccāsīsati. Yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ sammā pariṇāmaṁ gacchatīti yena asitaṁ vā odanādi, pītaṁ vā pānakādi, khāyitaṁ vā piṭhakhajjakādi, sāyitaṁ vā ambapakkamadhuphāṇitādi sammadeva paripākaṁ gacchati, rasādibhāvena vivekaṁ gacchatīti attho. Ettha ca sarīrassa pakati-usumaṁ atikkamitvā uṇhabhāvo santāpo, sarīradahanavasena pavatto mahādāho paridāho, satavāraṁ tāpetvā udake pakkhipitvā uddhaṭasappi satadhotasappi, rasarudhiramaṁsameda-aṭṭhi-aṭṭhimiñjasukkā rasādayo. Tattha purimā tayo tejā catusamuṭṭhānā, pacchimo kammasamuṭṭhānova.

Tejobhāvaṁ gatattā tejogataṁ. Usmāti uṇhākāro. Usmāva usmābhāvaṁ gatattā usmāgataṁ. Usumanti caṇḍa-usumaṁ. Tadeva usumagataṁ, sabhāveneva usumabhāvaṁ pattanti attho. Kaṭṭhaggīti kaṭṭhupādāno aggi. Sakalikaggīādīsupi eseva nayo. Saṅkāraggīti kacavaraṁ paṭicca uppanna-aggi. Indaggīti asani-aggi. Santāpoti jālāya vā vītaccitaṅgārānaṁ vā santāpo Sūriyasantāpoti ātapo. Kaṭṭhasannicayasantāpoti kaṭṭharāsiṁ paṭicca uppannasantāpo. Sesesupi eseva nayo. Evaṁ vuttā cāti. Ca-saddena petaggikappavināsakagginirayaggi-ādike avuttepi samuccinoti.

Vāyaṁ vāyatoti ettha vāyanaṭṭhena vāyo. Kimidaṁ vāyanaṁ nāma? Vitthambhanaṁ, samudīraṇaṁ vā, vāyanaṁ gamananti eke. Uddhaṅgamā vātāti uggārahikkādipavattakā uddhaṁ ārohanavātā. Adhogamā vātāti uccārapassāvādinīharaṇatā adho orohanavātā. Kucchisayā vātāti antānaṁ bahivātā. Koṭṭhāsayā vātāti antānaṁ antovātā. Aṅgamaṅgānusārino vātāti dhamanījālānusārena sakalasarīre aṅgamaṅgāni anusaṭā samiñjanapasāraṇādinibbattakā vātā (MṬ.1./CS:pg.1.79) Satthakavātāti sandhibandhanāni kattariyā chindantā viya pavattavātā. Khurakavātāti khurena viya hadayamaṁsachedanaphālanakavātā. Uppalakavātāti hadayamaṁsassa samuppāṭanakavātā. Assāsoti antopavisanakanāsikāvāto. Passāsoti bahinikkhamananāsikāvāto. Ettha ca purimā sabbe catusamuṭṭhānā, assāsapassāsā cittasamuṭṭhānāva.

Vāyogatanti vāyova vāyogataṁ, sabhāveneva vāyobhāvaṁ pattanti attho. Thambhitattaṁ rūpassāti avinibbhogarūpassa thambhitabhāvo. Puratthimā vātāti puratthimadisato āgatā vātā. Pacchimādīsupi eseva nayo. Sarajādīsu saha rajena sarajā, rajavirahitā suddhā arajā. Sīta-utusamuṭṭhānā, sītavalāhakantare vā jātā sītā. Uṇha-utusamuṭṭhānā, uṇhavalāhakantare vā jātā uṇhā. Parittāti mandā tanukavātā. Adhimattāti balavavātā. Kāḷāti kāḷavalāhakantare samuṭṭhitā. Yehi abbhāhato chavivaṇṇo kāḷako hoti, tesaṁ etaṁ adhivacanantipi eke. Verambhavātāti yojanato upari vāyanavātā. Pakkhavātāti antamaso makkhikāyapi pakkhāyūhanavātā. Supaṇṇavātāti garuḷavātā. Kāmaṁ cetepi pakkhavātāva, ussadavasena pana visuṁ gahitā. Tālavaṇṭavātāti tālavaṇṇehi katena, aññehi vā katena kenaci maṇḍalasaṇṭhānena samuṭṭhāpitavātā. Vidhūpanavātāti bījanapattakena samuṭṭhāpitavātā. Imāni ca tālavaṇṭavidhūpanāni anuppannampi vātaṁ uppādenti, uppannampi parivattenti. Idhāpi ca-saddo udakasandhārakavātakappavināsakavātajālāpellanakavātādike avuttepi samuccinoti. Ettha ca “āpaṁ maññatī”ti-ādīsu yasmā tīhi maññanāhi-- “Ahaṁ āpoti maññati, mama āpoti maññatī”ti-ādinā pathavīvāre vuttanayena sakkā maññanāvibhāgo vibhāvetunti vuttaṁ “sesaṁ vuttanayamevā”ti. Tasmā tattha vuttanayānusārena imesu tīsu vāresu yathārahaṁ maññanāvibhāgo vibhāvetabbo.

Ettāvatāti ettakena iminā catuvāraparimāṇena desanāvisesena. Ca-saddo byatireko. Tena vakkhamānaṁyeva visesaṁ joteti. Yvāyanti yo ayaṁ lakkhaṇo nāma hāro vuttoti sambandho. So pana lakkhaṇahāro yaṁlakkhaṇo tattha vutto, taṁ dassetuṁ (MṬ.1./CS:pg.1.80) “vuttamhī”ti-ādi vuttaṁ. Tattha vuttamhi ekadhammeti kusalādīsu khandhādīsu vā yasmiṁ kasmiñci ekadhamme Sutte sarūpato niddhāraṇavasena vā kathite. Ye dhammā ekalakkhaṇā tenāti ye keci dhammā kusalādibhāvena, rūpakkhandhādibhāvena vā tena vuttadhammena samānalakkhaṇā. Vuttā bhavanti sabbeti sabbepi kusalādisabhāvā, khandhādisabhāvā vā dhammā Sutte avuttāpi tāya samānalakkhaṇatāya vuttā bhavanti, ānetvā saṁvaṇṇanavasenāti adhippāyo.

Ettha ca ekalakkhaṇāti samānalakkhaṇā vuttā. Tena sahacaritā samānakiccatā samānahetutā samānaphalatā samānārammaṇatāti evamādīhipi avuttānaṁ vuttānaṁ viya niddhāraṇaṁ veditabbaṁ. Itīti iminā pakārena. Tenāha “evaṁ nettiyaṁ lakkhaṇo nāma hāro vutto”ti, nettipāḷiyaṁ (netti.23) pana “ye dhammā ekalakkhaṇā keci so hāro lakkhaṇo nāmā”ti pāṭho āgato. Tassa vasenāti tassa lakkhaṇahārassa vasena. Rūpalakkhaṇaṁ anatītattāti ruppanasabhāvena samānasabhāvattā. Vadantena Bhagavatā. Etāti “rūpaṁ attato samanupassatī”ti evaṁ vuttadiṭṭhī. Ettha ca sakkāyadiṭṭhimaññanādassaneneva sakalarūpavatthukā taṇhāmānamaññanāpi dassitā evāti daṭṭhabbaṁ. Tathā hi vuttaṁ “tasmiṁyeva panassa diṭṭhimaññanāya maññite vatthusmiṁ sinehaṁ mānañca uppādayato taṇhāmānamaññanāpi veditabbā”ti. Atha vā pathaviṁ āpaṁ tejaṁ vāyaṁ meti maññati abhinandatīti ca vadantena vuttanayeneva sakalarūpavatthukā taṇhāmaññanā tadanusārena mānamaññanāpi vuttāva hotīti evampettha itaramaññanāpi niddhāretabbā.

Āpovārādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhūtavārādivaṇṇanā

3. “Pathaviṁ maññati, pathaviyā maññatī”ti-ādīhi padehi “rūpaṁ attato samanupassati, rūpasmiṁ attānaṁ samanupassatī”ti-ādīnaṁ sakkāyadiṭṭhīnaṁ niddhāritattā vuttaṁ “evaṁ rūpamukhena saṅkhāravatthukaṁ maññanaṁ vatvā”ti (MṬ.1./CS:pg.1.81) Tesu saṅkhāresu sattesupīti tadupādānesupi sattesu Dhātūsūti pathavī-ādīsu catūsu dhātūsu. “Jātaṁ bhūtaṁ saṅkhatan”ti-ādīsu (dī.ni.2.207 saṁ.ni.5.379) bhūta-saddo uppāde dissati, sa-upasaggo pana “pabhūtamariyo pakaroti puññan”ti-ādīsu vipule, “yebhuyyena bhikkhūnaṁ paribhūtarūpo”ti-ādīsu hiṁsane, “sambhūto sāṇavāsī”ti-ādīsu (cūḷava.450) paññattiyaṁ, “abhibhūto māro vijito saṅgāmo”ti-ādīsu vimathane, “parābhūtarūpo kho ayaṁ acelo pāthikaputto”ti-ādīsu (dī.ni.3.23 25 31 32) parājaye, “anubhūtaṁ sukhadukkhan”ti-ādīsu vediyane, “vibhūtaṁ vibhāvitaṁ paññāyā”ti-ādīsu pākaṭīkaraṇe dissati. Te sabbe rukkhādīsūti. Ādi-saddena saṅgahitāti daṭṭhabbā. “Kālo ghasati bhūtānīti (jā.1.2.190), bhūtā loke samussayan”ti (dī.ni.2.220 saṁ.ni.1.186) ca ādīsu avisesena sattavācakopi bhūtasaddo, upari devādipadehi sattavisesānaṁ gahitattā idha tadavasiṭṭhā bhūtasaddena gayhantīti āha “no ca kho avisesenā”ti. Tenevāha-- “cātumahārājikānañhi heṭṭhā sattā idha bhūtāti adhippetā”ti. Yo hi sattanikāyo paripuṇṇayoniko catūhipi yonīhi nibbattanāraho, tatthāyaṁ bhūtasamaññā aṇḍajādivasena bhavanato.

Bhūteti vuttadesa-ādesite bhūte. Bhūtato sañjānātīti iminā “bhūtā”ti lokavohāraṁ gahetvā yathā tattha taṇhādimaññanā sambhavanti, evaṁ viparītasaññāya sañjānanaṁ pakāsīyati. Svāyamattho heṭṭhā “pathavito sañjānātī”ti ettha vuttanayānusārena sakkā jānitunti āha “vuttanayamevā”ti. Yathā suddhāvāsā sabbadā abhāvato imaṁ desanaṁ nāruḷhā, evaṁ nerayikāpi sabbamaññanānadhiṭṭhānato. Eteneva ekaccapetānampettha asaṅgaho daṭṭhabbo. Apare pana “diṭṭhimaññanādhiṭṭhānato tesampettha saṅgaho icchitoyevā”ti vadanti. “Samaṅgibhūtaṁ paricārentan”ti-ādinā Sutte vuttanayena. Rajjatīti “subhā sukhitā”ti vipallāsaggāhena tattha rāgaṁ janeti. Evamettha rajjanto ca na kevalaṁ dassanavaseneva, savanādivasenapi rajjatevāti dassento “disvāpi …pe… utvāpī”ti āha. Tattha ghāyanādivasena rajjanaṁ tehi anubhūtagandhamālādivasena ceva visabhāgavatthubhūtānaṁ tesaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.82) paribhogavasena ca yathānubhavaṁ anussaraṇavasena ca veditabbaṁ. Evaṁ bhūte taṇhāmaññanāya maññatīti vuttanayena bhūte paṭicca chandarāgaṁ janento tesaṁ paṭipattiṁ assādento abhinandanto abhivadanto ajjhosāya tiṭṭhanto “īdisī avatthā mama anāgatamaddhānaṁ siyā”ti-ādinā vā pana nayena tattha nandiṁ samannānento bhūte taṇhāmaññanāya maññatīti attho. Appaṭiladdhassa khattiyamahāsālādibhāvassa, sampattiṁ vipattinti jātivasena ukkaṭṭanihīnataṁ. Dahatīti ṭhapeti. Yo evarūpo mānoti yo eso “Ayaṁ pubbe mayā sadiso, idāni ayaṁ seṭṭho ayaṁ hīnataro”ti uppanno māno. Ayaṁ vuccati mānātimānoti ayaṁ bhārātibhāro viya purimaṁ sadisamānaṁ upādāya mānātimāno nāmāti attho.

Niccāti-ādīsu uppādābhāvato niccā, maraṇābhāvato dhuvā, sabbadā bhāvato sassatā. Aniccapaṭipakkhato vā niccā, thirabhāvato dhuvā, sassatisamatāya sassatā, jarādivasena vipariṇāmassa abhāvato avipariṇāmadhammāti maññati. Sabbe sattāti oṭṭhagoṇagadrabhādayo anavasesā sañjanaṭṭhena sattā. Sabbe pāṇāti “ekindriyo pāṇo dvindriyo pāṇo”ti-ādivasena vuttā anavasesā pāṇanaṭṭhena pāṇā. Sabbe bhūtāti anavasesā aṇḍakosādīsu bhūtā sañjātāti bhūtā. Sabbe jīvāti sāliyavagodhūmādayo anavasesā jīvanaṭṭhena jīvā. Tesu hi so virūhabhāvena jīvasaññī. Avasā abalā avīriyāti tesaṁ attano vaso vā balaṁ vā vīriyaṁ vā natthīti dasseti. Niyatisaṅgatibhāvapariṇatāti ettha niyatīti. Niyatatā, acchejjasuttāvuta-abhejjamaṇi viya avijahitapakatitā. Saṅgatīti channaṁ abhijātīnaṁ tattha saṅgamo. Bhāvoti sabhāvoyeva, kaṇḍakānaṁ tikhiṇatā, kapiṭṭhaphalādīnaṁ parimaṇḍalāditā, migapakkhīnaṁ vicittavaṇṇāditāti evamādiko. Evaṁ niyatiyā ca saṅgatiyā ca bhāve ca pariṇatā nānappakārataṁ pattā. Yena hi yathā bhavitabbaṁ, so tatheva bhavati. Yena na bhavitabbaṁ, so na bhavatīti dasseti. Chasvevābhijātīsūti kaṇhābhijāti-ādīsu chasu eva abhijātīsu ṭhatvā sukhañca dukkhañca paṭisaṁvedenti, aññā sukhadukkhabhūmi natthīti dasseti. Vā-saddena antādibhede diṭṭhābhinivese saṅgaṇhāti.

Upapattinti (MṬ.1./CS:pg.1.83) iminā tasmiṁ tasmiṁ sattanikāye bhūtānaṁ sahabyataṁ ākaṅkhatīti dasseti. Sukhuppattinti iminā pana tattha tattha uppannassa sukhuppattiṁ. Ekacce bhūte niccāti-ādinā ekaccasassatikadiṭṭhiṁ dasseti. Ahampi bhūtesu aññatarosmīti iminā pana catutthaṁ ekaccasassatikavādaṁ dasseti.

Yato kutocīti issarapurisādibhedato yato kutoci. Ekā taṇhāmaññanāva labbhatīti idhāpi heṭṭhā vuttanayena itaramaññanānampi sambhavo niddhāretabbo. Vuttappakāreyeva bhūte taṇhādiṭṭhīhi abhinandatīti-ādinā vattabbattā āha “vuttanayamevā”ti. Yojanā kātabbāti “yo bhūtapaññattiyā upādānabhūte khandhe parijānāti, so tīhi pariññāhi parijānātī”ti-ādinā yojanā kātabbā. Apare panettha bhūtagāmopi bhūta-saddena saṅgahitoti rukkhādivasenapi maññanāvibhāgaṁ yojetvā dassenti, tathā mahābhūtavasenapi, taṁ Aṭṭhakathāyaṁ natthi.

Bhūmivisesādinā bhedenāti bhūmivisesa-upapattivisesādivibhāgena. Iddhiyāti puññavisesanibbattena ānubhāvena. Kiñcāpi deva-saddo “viddhe vigatavalāhake deve”ti-ādīsu (saṁ.ni.1.110 3.102 5.146-148 ma.ni.1.486 a.ni.10.15 itivu.27) ajaṭākāse āgato, “devo ca thokaṁ thokaṁ phusāyatī”ti-ādīsu meghe, “ayañhi deva kumāro”ti-ādīsu (dī.ni.2.34 35 36) khattiye āgato, “pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāreti devo maññe”ti-ādīsu (dī.ni.1.183 ma.ni.2.211) viya idha upapattidevesu āgato, deva-saddena pana vattabbasatte anavasesato uddharitvā tato idhādhippete dassetuṁ “te tividhā”ti-ādi vuttaṁ. Sesā cha kāmāvacarā idha devāti adhippetā itaresaṁ padantarehi nivattitattāti adhippāyo. Bhūtā devāti gahitesu sattesu taṇhādimaññanānaṁ pavattākārenapi tividhalakkhaṇanti āha “bhūtavāre vuttanayena veditabbā”ti.

“Aññatarassa upāsakassa pajāpati abhirūpā hotī”ti-ādīsu (pārā.168) pajāpati-saddo gharaṇiyaṁ āgato, “pajāpati kāmadāyī suvaṇṇavaṇṇā me pajā hotū”ti-ādīsu diṭṭhigatikaparikappite, “pajāpatissa devarājassa (MṬ.1./CS:pg.1.84) dhajaggaṁ ullokeyyāthā”ti-ādīsu (saṁ.ni.1.249) devajeṭṭhake, idha pana adhipatīti vadanti, taṁ upari brahmuno gayhamānattā tesaṁ matimattaṁ. Devānanti cātumahārājikādidevānaṁ. Mahārājādīnanti ādi-saddena sakkasuyāmasantussitasunimmitavasavattino gahitā. Tesanti mahārājādīnaṁ. Sattasaṅkhātāyāti kāmabhūmiyaṁ sattasaṅkhātāya. Pajāpatinti pajāpatibhāvaṁ. Pajāpatibhāvena hi mānaṁ jappento pajāpatiṁ mānamaññanāya maññatīti vutto.

Ekā diṭṭhimaññanāva yujjatīti vuttaṁ, pajāpatino pana samipataṁ salokataṁ vā ākaṅkhato, tathābhāvāya cittaṁ paṇidahato, tathāladdhabbāya sampattiyā attano seyyādibhāvaṁ dahato ca taṇhāmānamaññanāpi sambhavantīti sakkā viññātuṁ. Ye ca dhammāti āyuvaṇṇādike vadati. Pajāpatinti etthāpi heṭṭhā vuttanayena itaramaññanānampi sambhavo veditabbo.

Brūhitoti parivuddho. Guṇavisesehīti jhānādīhi visiṭṭhehi guṇehi uttarimanussadhammatāya. Brahma-saddassa satipi avisesato visiṭṭhavācakatte yattha yattha panassa guṇavisesayuttādirūpā pavatti, taṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Sahassoti sahassiyā lokadhātuyā adhipatibhūto. Paṭhamābhinibbattoti paṇītena paṭhamajhānena nibbatto, paṭhamajjhānabhūmiyaṁ vā paṭhamaṁ abhinibbatto. Gahitāti veditabbā padhānaggahaṇena appadhānānampi kenaci sambandhena gahitabhāvasiddhito. Ettha ca brahmāti mahābrahmā adhippeto. So hi vaṇṇavantatāya ceva dīghāyukatāya ca brahmapārisajjādīhi mahanto brahmāti mahābrahmā, tassa pana purohitaṭṭhāne ṭhitāti brahmapurohitā, parisāyaṁ bhavā paricārakāti brahmapārisajjāti veditabbā. Ukkaṭṭhekapuggalabhāvato pajāpatismiṁ viya brahmani maññanā vattatīti vuttaṁ “pajāpativāre vuttanayeneva veditabbā”ti. Tathā hi bahupuggalabhāvasāmaññato ābhassaravārādīnaṁ bhūtavārasadisatā vuttā.

Yathāvuttapabhāya ābhāsanasīlā vā ābhassarā. Ekatalavāsinoti idaṁ jhānantarabhūmīnaṁ viya heṭṭhuparibhāvābhāvato vuttaṁ, ṭhānāni (MṬ.1./CS:pg.1.85) pana nesaṁ paricchinnāneva. Ābhassarehi parittā ābhā etesanti parittābhā. Appamāṇā ābhā etesanti appamāṇābhā.

Subhāti sobhanā pabhā. Kañcanapiṇḍo viya sassirikā kañcanapiṇḍasassirikā. Tattha sobhanāya pabhāya kiṇṇā subhākiṇṇāti vattabbe bhā-saddassa rassattaṁ, antima-ṇa-kārassa ha-kārañca katvā “subhakiṇhā”ti vuttā. Subhāti ca ekagghanā niccalā pabhā vuccati, parittā subhā etesanti parittasubhā. Appamāṇā subhā etesanti appamāṇasubhā.

Vipulaphalāti vipulasantasukhāyuvaṇṇādiphalā.

Satipi devabrahmādīnaṁ puññaphalena jhānaphalena ca paṭipakkhābhibhave yesaṁ pana puthujjana-asaññasattesu abhibhūvohāro pākaṭo niruḷho ca, tesaṁ vasenāyaṁ desanā pavattāti dassento āha “asaññabhavassetaṁ adhivacanan”ti. Yathā pajāpativāre “idhekacco pajāpatismiṁyevā”ti-ādinā maññanāpavatti dassitā, tathā idhāpi taṁ dassetuṁ sakkāti āha “sesaṁ pajāpativāre vuttanayamevā”ti.

Bhūtavārādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Ākāsānañcāyatanavārādivaṇṇanā

4. Evaṁ sattavasena bhūmikkamadassane suddhāvāsānaṁ aggahaṇe kāraṇaṁ niddhārento “evaṁ Bhagavā”ti-ādimāha. Tattha anāgāmikhīṇāsavāti anāgāmino ca khīṇāsavā ca. Kiñcāpi suddhāvāsā attheva anekakappasahassāyukā, ukkaṁsaparicchedato pana soḷasakappasahassāyukāva, na tato paranti āha “katipayakappasahassāyukā”ti. Kāmarūpabhavesu pavattamānāpi ākāsānañcāyatanādidhammā arūpāvacarabhāvato taṁbhūmikavohāraṁ na labhantīti “tatrūpapannāyevā”ti avadhāretvā vuttaṁ. Abhibhūvāre vuttanayena veditabbā yathārahanti adhippāyo. Na hettha vaṇṇavantatādi sambhavatīti. Pajāpativāre vuttanayenāti (MṬ.1./CS:pg.1.86) ettha “ahamasmi arūpo pahīnarūpapaṭighasañño”ti-ādinā mānamaññanā veditabbā.

Ākāsānañcāyatanavārādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Diṭṭhasutavārādivaṇṇanā

5. Rūpamukhena maññanāvatthudassanaṁ saṅkhepoti katvā vuttaṁ “vitthāratopī”ti. Tampi hi “yattha neva pathavī, na āpo, na tejo, na vāyo, na ākāsānañcāyatanan”ti-ādiggahaṇaṁ viya saṅkhepato pañcavokārabhavadassanaṁ hotīti.

Diṭṭhanti yaṁ cakkhudvārena katadassanakiriyāsamāpanaṁ, yañca cakkhu dvayaṁ passati passissati sati sambhave passeyya, taṁ sabbakālanti visesavacanicchāya abhāvato diṭṭhanteva vuttaṁ yathā “duddhan”ti. Tenāha “rūpāyatanassetaṁ adhivacanan”ti. Ayañca nayo sutādīsupi yojetabbo. Sattāti rūpādīsu sattā visattāti sattā. Sañjanaṭṭhena sāmaññasaddopi cesa satta-saddo “itthirūpe”ti visayavisesitattā idha purisavācako daṭṭhabbo. Rattāti vatthaṁ viya raṅgajātena cittassa vipariṇāmakārakena chandarāgena rattā sārattā. Giddhāti abhikaṅkhanasabhāvena abhigijjhanena giddhā gedhaṁ āpannā. Gadhitāti ganthitā viya lobhena dummocanīyabhāvena ārammaṇe paṭibaddha.Mucchitāti kilesavasena visaññībhūtā viya anaññakiccā mucchaṁ mohaṁ āpannā. Ajjhosannāti visaye aññasādhāraṇe viya katvā gilitvā pariniṭṭhāpetvā viya ṭhitā. Imināti suvaṇṇavaṇṇādi-ākārena. Maṅgalaṁ amaṅgalanti īdisaṁ diṭṭhaṁ maṅgalaṁ, īdisaṁ amaṅgalanti Rūpasmiṁ attānaṁ samanupassananayenāti idaṁ vedanādi-arūpadhamme, rūpāyatanavinimuttasabbadhamme vā attato gahetvā tato ajjhattikaṁ, bāhiraṁ vā rūpāyatanaṁ tassokāsabhāvena parikappetvā “so kho pana me ayaṁ attā imasmiṁ rūpāyatane”ti maññanto diṭṭhasmiṁ maññatīti imaṁ nayaṁ sandhāya vuttaṁ. “Pathavito maññatī”ti-ādīsu yathā “sa-upakaraṇassa attano vā parassa (MṬ.1./CS:pg.1.87) vā”ti-ādimaññanāpavatti dassitā, evaṁ “diṭṭhato maññatī”ti-ādīsu sakkā taṁ dassetunti āha “tesaṁ pathavīvāre vuttanayeneva veditabban”ti.

Āhaccāti visayaṁ anvāya, patvāti attho. Tenāha “upagantvā”ti. Aññamaññasaṁsileseti cakkhurūpasotasaddā viya dure ahutvā aññamaññaṁ alliyane.

Manasā viññātaṁ kevalanti attho. Itarānipi hi manasā viññāyantīti. Sesehi sattahi āyatanehi paññattiyā asaṅgahitattā tampi saṅgahetvā dassetuṁ “dhammārammaṇassa vā”ti vuttaṁ. Dvīsupi vikappesu lokuttarānampi saṅgaho āpannoti āha “idha pana sakkāyapariyāpannameva labbhatī”ti. Vitthāroti maññanānaṁ pavattanākāravitthāro. Etthāti etesu sutavārādīsu.

Diṭṭhasutavārādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Ekattavārādivaṇṇanā

6. Samāpannakavārenāti samāpannakappavattiyā, rūpāvacarārūpāvacarajhānappavattiyāti attho. Sā hi ekasmiṁyeva ārammaṇe ekākārena pavattatīti katvā “ekattan”ti vuccati, evañca katvā vipākajjhānappavattipi idha samāpannakavāraggahaṇeneva gahitāti daṭṭhabbā. Asamāpannakavārenāti kāmāvacaradhammappavattiyā. Upacārajjhānenapi hi cittaṁ na sammā ekattaṁ gatanti vuccatīti.

Yojanāti maññanāyojanā. Bhinditvāti vibhajitvā. Sāsananayenāti pāḷinayena. Tattha “ekattaṁ maññatī”ti-ādīsu “vedanaṁ attato samanupassatī”ti-ādinā nayena, “nānattaṁ maññatī”ti-ādīsu pana “rūpaṁ attato samanupassatī”ti-ādinā nayena vuttavidhiṁ anugantvā maññanā veditabbā.

Pathavīvārādīsu vuttena ca Aṭṭhakathānayenāti “Ahaṁ vedanāti maññati, mama vedanāti maññatī”ti-ādinā, “Ahaṁ rūpanti maññati, mama rūpanti maññatī”ti-ādinā cāti attho. Tenāha “yathānurūpaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.88) vīmaṁsitvā”ti, ekattanānattabhāvesu yo yojanānayo sambhavati, tadanurūpaṁ vicāretvāti attho. Kecīti abhayagirivāsino. Apareti sārasamāsācariyā. Diṭṭhābhinivesaṁ vadantīti sambandho. Puthujjanassa maññanā nāma sakkāyaṁ bhinditvāva yathā-upaṭṭhitavisayavaseneva pavattatīti na tattha ayamekattanayo ayaṁ nānattanayoti vibhāgavaseneva, ekattasaññī attā hotīti-ādīsu ca attano ekattanānattasaññitā vuttā, na pana ekattaṁ nānattanti evaṁ pavattassa diṭṭhābhinivesassa ekattanānattabhāvoti evamettha tadubhayassa idha anadhippetabhāvo daṭṭhabbo.

Yaṁ yathāvuttaputhujjano anavasesato gaṇhanto gahetuṁ sakkoti, taṁ tassa anavasesato gahetabbataṁ upādāya “sabban”ti vuccatīti dassento “tamevā”ti āha, sakkāyasabbanti attho. Sabbasmimpi tebhūmakadhamme ādīnavadassane asati nibbidābhāvato assādānupassanāya taṇhā vaḍḍhatevāti āha “sabbaṁ assādento sabbaṁ taṇhāmaññanāya maññatī”ti. Vuttañhetaṁ Bhagavatā-- “saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhatī”ti (saṁ.ni.2.53 57). “Sabbamidaṁ mayā nimmitan”ti tena nimmitamaññanāya attānaṁ seyyādito dahanto tena mānena nimmitaṁ maññatiyeva nāma nimmitamaññanāya vinā tathāmānuppattiyā abhāvatoti āha “attanā nimmitaṁ maññanto sabbaṁ mānamaññanāya maññatī”ti. Sabbaṁ natthīti-ādinā nayenāti ādi-saddena niyativādādike saṅgaṇhāti. Mahā me attāti iminā sabbato attano vibhūtipavattivādaṁ dasseti. “Sabbaṁ sabbatthakan”ti diṭṭhivasena-- “Ahaṁ sabbasmiṁ mayhaṁ kiñcanaṁ palibodho sabbasmiṁ, paro sabbasmiṁ parassa kiñcanaṁ palibodho sabbasmin”ti-ādinā nayenapettha maññanā sambhavatīti dassento āha “sesaṁ pathavīvāre vuttanayena veditabban”ti. Apica “sabboyaṁ loko purisamayo”ti evaṁdiṭṭhiko purisasaṅkhātato sabbato, attano uppattiṁ vā niggamanaṁ vā maññanto diṭṭhimaññanāya sabbato maññati, tasmiṁyeva pana diṭṭhimaññanāya maññite vatthusmiṁ sinehaṁ mānañca uppādayato taṇhāmaññanā mānamaññanā ca veditabbā. Taṁyeva pana sabbaṁ mayhaṁ attā kattā sāmīti vā maññanto “sabbaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.89) me”ti maññati, tathāyaṁ diṭṭhitaṇhābhinandanāhi abhinandanto sabbaṁ abhinandatīti evampettha maññanānaṁ pavatti veditabbā.

Tanti sakkāyaṁ. Ukkaṁsagatasukhasahitañhi khandhapañcakaṁ diṭṭhadhammanibbānavādī nibbānanti maññati, taṁ panatthato sakkāyoyevāti. Ekadhāti pañcavidhampi nibbānabhāvena ekajjhaṁ katvā vuttaṁ. Yatoti yasmā. Pañcahi kāmaguṇehīti manāpiyarūpādīhi pañcahi kāmakoṭṭhāsehi, bandhanehi vā. Samappito suṭṭhu appito allīno hutvā ṭhito. Samaṅgibhūtoti samannāgato. Paricāretīti tesu kāmaguṇesu kāmakoṭṭhāsesu yathāsukhaṁ indriyāni cāreti sañcāreti ito cito ca upaneti. Atha vā laḷati ramati kīḷati. Ettha dvidhā kāmaguṇā mānusakā ceva dibbā ca. Mānusakā ca mandhātukāmaguṇasadisā, dibbā paranimmitavasavattidevarājassa kāmaguṇasadisā. Evarūpe kāme upagatānañhi te diṭṭhadhammanibbānasampattiṁ paññapenti. Tenāha “ettāvatā kho …pe… hotī”ti. Diṭṭhadhammoti paccakkhadhammo vuccati, tattha tattha paṭiladdhattabhāvassetaṁ adhivacanaṁ, diṭṭhadhamme nibbānaṁ imasmiṁyeva attabhāve dukkhavūpasamanaṁ diṭṭhadhammanibbānaṁ. Paramaṁ uttamaṁ diṭṭhadhammanibbānanti paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ, taṁ patto hotīti attho. Pañcadhā āgatanti yathāvuttakāmaguṇasukhassa ceva catubbidharūpāvacarajjhānasukhassa ca vasena pāḷiyaṁ pañcappakārena āgataṁ. Nibbānaṁ assādentoti paramaṁ sukhaṁ nissaraṇanti maññanāya assādento.

“Imasmiṁ nibbāne patte na jāyati, na jīrati, na mīyatī”ti evampi nibbānasmiṁ maññati. “Ito paraṁ paramassāsabhūtaṁ natthī”ti gaṇhanto nibbānato maññati. Tayidaṁ nibbānaṁ mayā adhigataṁ, tasmā “nibbānaṁ me”ti maññati. Tatoyeva taṁ nibbānaṁ diṭṭhābhinandanāya abhinandati. Ayaṁ tāvettha diṭṭhimaññanā. Tasmiṁyeva pana diṭṭhimaññanāya maññite vatthusmiṁ sinehaṁ mānañca uppādayato taṇhāmānamaññanāpi niddhāretabbā.

Yādisoti yathārūpo, yehi jegucchādisabhāvehi passitabboti attho. Esāti ayaṁ. Tenassa attano suṇantānañca paccakkhasiddhatamāha. Asubhādisabhāvena saha vijjamānānaṁ rūpādidhammānaṁ kāyo samūhoti sakkāyo, upādānakkhandha.Tathāti tassa bhāvabhūtena paṭikūlatādippakārena. Sabbamaññanāti pathavī-ādike sarūpāvadhāraṇādivibhāgabhinne (MṬ.1./CS:pg.1.90) visaye pavattiyā anekavihitā sabbā taṇhāmaññanā.

Jegucchoti jigucchanīyo. Tenassa asubhājaññaduggandhapaṭikūlabhāvaṁ dasseti. Siduroti khaṇe khaṇe bhijjanasabhāvo. Tenassa anicca-addhuvakhayavayapabhaṅgurasabhāvaṁ dasseti. Ayanti sakkāyo. Dukkhoti na sukho. Tenassa kicchakasirābādhadukkhavuttitaṁ dasseti. Apariṇāyakoti pariṇāyakarahito. Tenassa attasuñña-asāravuttitaṁ dasseti. Tanti sakkāyaṁ. Paccanīkatoti sabhāvapaṭipakkhato, subhaniccasukha-attāditoti attho. Gaṇhanti gaṇhanto, tattha subhādigāhavasena abhinivisantoti attho.

Idāni tissopi maññanā upamāhi vibhāvetuṁ “subhato”ti-ādi vuttaṁ. Tattha yathā mahāpariḷāhe vipulānatthāvahe ca aggimhi salabhassa patanaṁ subhasukhasaññāya, evaṁ tādise sakkāye salabhassa taṇhāmaññanāti imamatthaṁ dasseti “subhato …pe… taṇhāya maññanā”ti iminā.

Gūthādī kīṭako gūtharāsiṁ laddhā asampannepi tasmiṁ sampannākāraṁ pavattayamāno attānaṁ ukkaṁseti, evamanekādīnave ekantabhedini sakkāye niccasaññaṁ upaṭṭhapetvā sampattimadena tattha bālo mānaṁ jappetīti imamatthamāha “niccasaññaṁ …pe… mānena maññanā”ti.

Yathā bālo muddhadhātuko sammūḷho koci ādāse attano paṭibimbaṁ disvā “Ayaṁ maññe ādāsasāmiko, yadi ahamimaṁ gahetvā tiṭṭheyyaṁ, anatthampi me kareyyā”ti chaḍḍetvā palāyanto tattha avijjamānameva kiñci vijjamānaṁ katvā gaṇhi, tathūpamo ayaṁ bālo sakkāye attattaniyagāhaṁ gaṇhantoti imamatthaṁ dīpeti “attā …pe… diṭṭhiyā hoti maññanā”ti iminā.

Sukhumaṁ mārabandhanaṁ vepacittibandhanatopi sukhumatarattā. Tenāha Bhagavā “Aho sukhumataraṁ kho, bhikkhave, mārabandhanan”ti.

Bahunti ativiya, anekakkhattuṁ vā. Vipphandamānopi sakkāyaṁ nātivattati saṁsāraṁ nātivattanato. Yathāha “ye te, bhikkhave, samaṇā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññapenti, te, sakkāyaṁyeva anuparidhāvanti seyyathāpi sā gaddulabandhano”ti-ādi. Yathā hi sattasupi (MṬ.1./CS:pg.1.91) ucchedavikappesu saṁsāranāyikānaṁ taṇhādiṭṭhīnaṁ pahānaṁ sambhavati, evaṁ sassatavikappesupīti kathañci pana diṭṭhigatikassa bhavavippamokkho. Tena vuttaṁ “sakkāyaṁ nātivattatī”ti.

Sasoti so eso puthujjano. Niccanti sabbakālaṁ.

Tanti tasmā sakkāyamalīnassa jātiyādīnamanativattanato. Asātatoti dukkhato.

Passaṁ evamimanti asubhāniccadukkhānattasabhāvaṁ taṁ sakkāyaṁ vuttappakārena yathābhūtavipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya passanto. Pahāyāti samucchedavasena sabbā maññanāyo pajahitvā. Sabbadukkhā pamuccatīti sakalasmāpi vaṭṭadukkhato pamuccatīti.

Ekattavārādivaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭhamanayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sekkhavāradutiyanayavaṇṇanā

7. Adhippetassa atthassa aniyametvā vacanaṁ uddeso, niyametvā vacanaṁ niddesoti āha “yoti uddesavacanaṁ, soti niddesavacanan”ti. Sampiṇḍanatthoti samuccayattho. Sampiṇḍanañca sabhāgatāvasena hotīti āha-- “ārammaṇasabhāgenā”ti, ārammaṇassa sabhāgatāya sadisatāyāti attho. Sekkhaṁ dasseti sāmaññajotanāya visese avaṭṭhānato, sekkhavisayattā ca tassa vacanassa.

Kenaṭṭhenāti yasmā ñāṇena araṇīyato attho sabhāvo, tasmā kenaṭṭhena kena sabhāvena kena lakkhaṇena sekkho nāma hotīti attho. Yasmā pana sekkhadhammādhigamena puggale sekkhavohārappavatti, tasmā “sekkhadhammapaṭilābhato sekkho”ti vuttaṁ. Sekkhadhammā nāma catūsu maggesu, heṭṭhimesu ca tīsu phalesu sammādiṭṭhi-ādayo. Tenāha “sekkhāya sammādiṭṭhiyā …pe… ettāvatā kho bhikkhu sekkho hotī”ti. Evaṁ abhidhammapariyāyena sekkhalakkhaṇaṁ dassetvā (MṬ.1./CS:pg.1.92) idāni suttantikapariyāyenapi taṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha sikkhatīti iminā sikkhāttayasamaṅgī apariniṭṭhitasikkho sekkhoti dasseti. Tenāha “sikkhatī”ti-ādi Sikkhāhi niccasamāyogadīpanatthañcettha “sikkhati sikkhatī”ti āmeḍitavacanaṁ. Atha vā sikkhanaṁ sikkhā, sā etassa sīlanti sekkho. So hi apariyositasikkhattā tadadhimuttattā ca ekantena sikkhanasīlo, na asekkho viya pariniṭṭhitasikkho tattha paṭippassaddhussukko, nāpi vissaṭṭhasikkho pacurajano viya tattha anadhimutto. Atha vā ariyāya jātiyā tīsu sikkhāsu jāto, tattha vā bhavoti sekkho. Atha vā ikkhati etāyāti ikkhā, maggaphalasammādiṭṭhi. Saha ikkhāyāti sekkho.

Anulomapaṭipadāya paripūrakārīti yā sā sīlādikā vipassanantā dukkhanirodhagāminiyā lokuttarāya paṭipadāya anulomanato anulomapaṭipadā, tassā sampādanena paripūrakārīti. Idāni taṁ paṭipadaṁ puggalādhiṭṭhānena dassetuṁ “sīlasampanno”ti-ādi vuttaṁ. Tattha sīlasampannoti pātimokkhasaṁvarasīlena samannāgato, paripuṇṇapātimokkhasīlo vā. Pātimokkhasīlañhi idha “sīlan”ti adhippetaṁ padhānabhāvato. Rūpādi-ārammaṇesu abhijjhādīnaṁ pavattinivāraṇasaṅkhātena manacchaṭṭhānaṁ indriyānaṁ pidhānena indriyesu guttadvāro. Pariyesanādivasena bhojane pamāṇajānanena bhojane mattaññū. Vigatathinamiddho hutvā rattindivaṁ kammaṭṭhānamanasikāre yuttatāya jāgariyānuyogamanuyutto. Kathaṁ pana jāgariyānuyogo hotīti taṁ dassetuṁ “pubbarattā …pe… viharatī”ti vuttaṁ. Yathāha “kathañca pubbarattāpararattaṁ jāgariyānuyogamanuyutto hoti? Idha bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi cittaṁ parisodheti, rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena …pe… sodheti, evaṁ kho bhikkhu pubbarattāpararattaṁ jāgariyānuyogamanuyutto hotī”ti (vibha.519). Imasmiṁ panattheti “maññati, na maññatī”ti ca vattabbabhāvasaṅkhāte atthe. No puthujjano adhippeto “appattamānaso, anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamāno”ti ca vuttattā.

Sampayuttattā manasi bhavoti rāgo mānaso, mano eva mānasanti katvā cittaṁ mānasaṁ, anavasesato mānaṁ sīyati samucchindatīti aggamaggo (MṬ.1./CS:pg.1.93) mānasaṁ, tannibbattattā pana arahattassa mānasatā daṭṭhabbā. Janesutāti jane sakalasattaloke vissutā, patthaṭayasāti attho.

Natthi ito uttaranti anuttaraṁ. Taṁ pana sabbaseṭṭhaṁ hontaṁ ekantato sadisarahitameva hoti, tasmā vuttaṁ “anuttaranti seṭṭhaṁ, asadisanti attho”ti. Patthayamānassāti taṇhāyantassa. Pajappitānīti mānajappanāni. Yasmiñhi vatthusmiṁ taṇhāyanā patthayamānamaññanā sambhavati, tasmiṁyeva “seyyohamasmī”ti-ādīni pajappitāni sambhavantīti adhippāyo. Pavedhītanti parivāsitaṁ. Pakappitesūti taṇhādiṭṭhikappehi parikappitesu ārammaṇesu. Sotanti kilesasotaṁ. Tasmiñhi chinne itarasotaṁ chinnamevāti. Viddhastanti vināsitaṁ. Tañca kho lomahaṁsamattampi asesetvāti dassento āha “vinaḷīkatan”ti, vigatāvasesaṁ katanti attho. Adhimuttiyā idhādhippetapatthanā pākaṭā hotīti “tanninno”ti-ādi vuttaṁ, na pana kusalacchandassa adhimuttibhāvato. Adhimuccantoti okappento.

Sabbākāraviparītāyāti “subhaṁ sukhaṁ niccan”ti-ādīnaṁ sabbesaṁ attanā gahetabbākārānaṁ vasena tabbiparītatāya, anavasesato dhammasabhāvaviparītākāragāhiniyāti attho. Abhivisiṭṭhena ñāṇenāti asampajānanamicchājānanāni viya na dhammasabhāvaṁ appatvā nāpi atikkamitvā, atha kho avirajjhitvā dhammasabhāvassa abhimukhabhāvappattiyā abhivisiṭṭhena ñāṇena, ñātapariññādhiṭṭhānāya tīraṇapariññāya pahānapariññekadesena cāti attho. Tenāha “pathavīti …pe… vuttaṁ hotī”ti. Pathavībhāvanti pathaviyaṁ abhiññeyyabhāvaṁ. Lakkhaṇapathavī hi idhādhippetā, pariññeyyabhāvo panassā “aniccātipī”ti-ādinā gahitoti. Abhiññatvāti ñātatīraṇapahānapariññāhi heṭṭhimamaggañāṇehi ca abhijānitvā. Māmaññīti appahīnānaṁ maññanānaṁ vasena māti maññatīti mā, pahīnānaṁ pana vasena na maññatīti amaññī, mā ca so amaññī ca māmaññīti evamettha padavibhāgato attho veditabbo. Tattha yena bhāgena amaññī, tena maññīti na vattabbo. Yena pana bhāgena maññī, tena amaññīti na vattabboti. Evaṁ paṭikkhepappadhānaṁ atthaṁ dassetuṁ Aṭṭhakathāyaṁ “maññī ca na maññī ca na vattabbo”ti vuttaṁ. Paṭikkhepappadhānatā cettha (MṬ.1./CS:pg.1.94) labbhamānānampi maññanānaṁ dubbalabhāvato veditabbā. Tenevāha-- “itarā pana tanubhāvaṁ gatā”ti. Māti ca nipātapadametaṁ, anekatthā ca nipātāti adhippāyena “etasmiñhi atthe imaṁ padaṁ nipātetvā vuttan”ti vuttaṁ. Nipātetvāti ca pakati-ādivibhāganiddhāraṇe anumānanayaṁ muñcitvā yathāvutte atthe paccakkhatova dassetvāti attho. Puthujjano viyāti etenassa uparimaggavajjhataṇhāmānavasena maññanā na paṭikkhittāti dīpeti.

Atha vā mā maññīti parikappakiriyāpaṭikkhepavacanametaṁ “mā randhayuṁ, mā jīrī”ti-ādīsu viya, na maññeyyāti vuttañhoti. Yathā hi puthujjano sabbaso appahīnamaññanattā “maññati”cceva vattabbo, yathā ca khīṇāsavo sabbaso pahīnamaññanattā na maññati eva, na evaṁ sekkho. Tassa hi ekaccā maññanā pahīnā, ekaccā appahīnā, tasmā ubhayabhāvato ubhayathāpi na vattabbo. Nanu ca ubhayabhāvato ubhayathāpi vattabboti? Na. Yā hi appahīnā, tāpissa tanubhāvaṁ gatāti tāhipi so na maññeyya vibhūtatarāya maññanāya abhāvato, pageva itarāhi. Tenāha Bhagavā “mā maññī”ti. Tena vuttaṁ “mā maññīti parikappakiriyāpaṭikkhepavacanametaṁ ‘mā randhayuṁ, mā jīrī’ti-ādīsu viya, na maññeyyāti vuttaṁ hotī”ti. Ayañcassa amaññanā vatthuno pariññeyyattā, na asekkhassa viya pariññātattā. Yañhi ekantato parijānitabbaṁ parijānituṁ sakkā, na tattha tabbidhure viya puthujjanassa maññanā sambhavanti. Tenāha “pariññeyyaṁ tassāti vadāmī”ti.

Okkantaniyāmattāti anupaviṭṭhasammattaniyāmattā, otiṇṇamaggasotattāti attho. Sambodhiparāyaṇattāti uparimaggasambodhipaṭisaraṇattā, tadadhigamāya ninnapoṇapabbhārabhāvatoti attho. Ubhayenapi tassa avassaṁbhāvinī sesapariññāti dasseti. Pariññeyyanti parijānitabbabhāvena ṭhitaṁ, pariññātuṁ vā sakkuṇeyyaṁ. Tappaṭipakkhato apariññeyyaṁ. Puthujjanassa viyāti etena idhādhippetaputhujjanassa pariññeyyabhāvāsaṅkā eva natthi anadhikāratoti dasseti. “Mābhinandī”ti etthāpi imināva nayena attho veditabbo.

Sekkhavāradutiyanayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Khīṇāsavavāratatiyādinayavaṇṇanā

8. Sabhāgo (MṬ.1./CS:pg.1.95) diṭṭhasaccatādisāmaññena. Ārakā kilesehi arahanti padassa niruttinayena atthaṁ vatvā taṁ pāḷiyā samānento “vuttañcetan”ti-ādimāha. Tattha pāpakāti lāmakaṭṭhena duggatisampāpanaṭṭhena ca pāpakā. Sāvajjaṭṭhena akosallasambhūtaṭṭhena ca akusalā. Saṁkilesaṁ arahanti, tattha vā niyuttāti saṁkilesikā. Punabbhavassa karaṇasīlā, punabbhavaphalaṁ arahantīti vā ponobhavikā. Saha darathena pariḷāhena pavattantīti sadarā. Dukkho kaṭuko, dukkhamo vā vipāko etesanti dukkhavipākā. Anāgate jātiyā ceva jarāmaraṇānañca vaḍḍhanena jātijarāmaraṇiyāti. Evametesaṁ padānaṁ attho veditabbo. Kāmañcāyaṁ suttantavaṇṇanā, abhidhammanayo pana nippariyāyoti tena dassento “cattāro āsavā”ti-ādimāha. Samucchinnā paṭippassaddhāti na kevalaṁ samucchinnā eva, atha kho paṭippassaddhāpīti maggakiccena sadisaṁ phalakiccampi niddhāreti.

Sīlavisodhanādinā garūnaṁ paṭipattiyā anukaraṇaṁ garusaṁvāso. Ariyamaggapaṭipatti eva ariyamaggasaṁvāso. Dasa ariyāvāsā nāma pañcaṅgavippahīnatādayo. Ye sandhāya vuttaṁ--

“Dasayime, bhikkhave, ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, panuṇṇapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño. Ime kho, bhikkhave, dasa ariyāvāsā”ti (a.ni.10.19).

Vussatīti vā vusitaṁ, ariyamaggo, ariyaphalañca, taṁ etassa atthīti atisayavacanicchāvasena arahā “vusitavā”ti vutto. Karaṇīyanti pariññāpahānabhāvanāsacchikiriyamāha. Taṁ pana yasmā catūhi maggehi catūsu saccesu kattabbattā soḷasavidhanti veditabbaṁ. Tenāha “catūhi maggehi (MṬ.1./CS:pg.1.96) karaṇīyan”ti. Sammāvimuttassāti aggamaggaphalapaññāhi samucchedapaṭippassaddhīnaṁ vasena suṭṭhu vimuttassa. Santacittassāti tato eva sabbakilesadarathapariḷāhānaṁ vūpasantacittassa. Bhinnakilesassa khīṇāsavassa bhikkhuno. Katassa pariññādikiccassa paṭicayo puna karaṇaṁ natthi, tato eva karaṇīyaṁ na vijjati na upalabbhati.

Bhārāti osīdāpanaṭṭhena bhārā viyāti bhārā. Vuttañhi “bhārā have pañcakkhandhā”ti-ādi (saṁ.ni.3.22). Attano yonisomanasikārāyattanti attupanibandhaṁ, sasantānapariyāpannattā attānaṁ avijahanaṁ. Tayidaṁ yadipi sabbasmiṁ anavajjadhamme sambhavati, akuppasabhāvāparihānadhammesu pana aggabhūte arahatte sātisayaṁ, netaresūti dassento āha “attano paramatthaṭṭhena vā”ti, uttamaṭṭhabhāvenāti attho.

Suttantanayo nāma pariyāyanayoti nippariyāyanayena saṁyojanāni dassento “bhavarāga-issāmacchariyasaṁyojanan”ti āha, na pana “rūparāgo”ti-ādinā. Bhavesu saṁyojantīti kilesakammavipākavaṭṭānaṁ paccayo hutvā nissarituṁ appadānavasena bandhanti. Satipi hi aññesaṁ tappaccayabhāve na vinā saṁyojanāni tesaṁ tappaccayabhāvo atthi, orambhāgiya-uddhambhāgiyasaṅgahitehi ca tehi taṁtaṁbhavanibbattakakammaniyamo bhavaniyamo ca hoti na ca upacchinnasaṁyojanassa katānipi kammāni bhavaṁ nibbattentīti tesaṁyeva saṁyojanaṭṭho daṭṭhabbo.

Sammā aññāyāti ājānanabhūtāya aggamaggapaññāya sammā yathābhūtaṁ dukkhādīsu yo yathā jānitabbo, taṁ tathā jānitvā. Cittavimutti sabbassa cittasaṁkilesassa vissaggo. Nibbānādhimutti nibbāne adhimuccanaṁ tattha ninnapoṇapabbhāratā. Tanti pathavī-ādikaṁ. Pariññātaṁ, na puthujjanassa viya apariññātaṁ, sekkhassa viya pariññeyyaṁ vā. Tasmāti pariññātattā.

Catutthapañcamachaṭṭhavārā tattha tattha kilesanibbānakittanavasena pavattattā nibbānavārā nāma. Tattha pathavī-ādīnaṁ pariññātattā amaññanā, sā pana pariññā rāgādīnaṁ khayena siddhāti imassa atthassa dīpanavasena pāḷi pavattāti dassento “pariññātaṁ tassāti sabbapadehi yojetvā puna (MṬ.1./CS:pg.1.97) khayā rāgassa vītarāgattāti yojetabbaṁ. Esa nayo itaresū”ti āha. Tattha itaresūti pañcamachaṭṭhavāresu. Yadi evaṁ kasmā pāḷi evaṁ na dissatīti āha “desanā pana ekattha vuttaṁ sabbattha vuttameva hotīti saṁkhittā”ti.

Na khayā rāgassa vītarāgo sabbaso appahīnarāgattā. Vikkhambhitarāgo hi soti. Bāhirakaggahaṇañcettha tathābhāvasseva tesu labbhanato, na tesu eva tathābhāvassa labbhanato. Idāni yā sā “pariññātaṁ tassā”ti sabbapadehi yojanā vuttā, taṁ vināpi nibbānavāra-atthayojanaṁ dassetuṁ “yathā cā”ti-ādi vuttaṁ. Tattha maññanaṁ na maññatīti maññanā nappavattatīti attho. Maññanāya maññitabbattepi tassā vatthu-antogadhattāti evamettha attho daṭṭhabbo.

Yadipi pariññātapadaṁ aggahetvā nibbānavāradesanā pavattā, evampi “khayā”ti-ādipadehi pariññāsiddhi eva pakāsīyatīti ko tesaṁ visesoti codanaṁ sandhāyāha “ettha cā”ti-ādi. Maggabhāvanāpāripūridassanatthaṁ vutto, maggakiccantā hi pariññāyoti adhippāyo. Itare …pe… veditabbā vītarāgādikittanatoti. Dvīhi vā kāraṇehīti yathāvuttakāraṇadvayena. Assāti khīṇāsavassa. Ayaṁ visesoti idāni vuccamāno viseso. Yadipi khīṇāsavo ekantena vītarāgo vītadoso vītamoho eva ca hoti, yāya pana pubbabhāgapaṭipadāya vītarāgatādayo savisesāti vattabbataṁ labhanti, taṁ dassento “tīsu hī”ti-ādimāha “Ratto atthaṁ na jānātī”ti-ādinā (netti.11) rāge ādīnavaṁ passato “rāgo ca nāma sukhābhisaṅgena uppajjati, sukhañca vipariṇāmato dukkhaṁ. Pageva itaran”ti sahetuke rāge ādīnavadassanaṁ dukkhānupassanāya nimittaṁ, dukkhānupassanā ca paṇidhiyā paṭipakkhabhāvato appaṇihitavimokkhaṁ paripuretīti āha “rāge …pe… vītarāgo hotī”ti. Tathā “duṭṭho atthaṁ na jānātī”ti-ādinā (itivu.88) dose ādīnavaṁ passato “doso ca nāma dukkhaṁ paṭicca uppajjati, tañca ubhayaṁ anavaṭṭhitaṁ ittaraṁ pabhaṅgū”ti sahetuke dose ādīnavadassanaṁ aniccānupassanāya nimittaṁ, aniccānupassanā ca niccanimittādīnaṁ paṭipakkhabhāvato animittavimokkhaṁ paripūretīti āha “dose …pe… hotī”ti. Tathā “mūḷho (MṬ.1./CS:pg.1.98) atthaṁ na jānātī”ti-ādinā (itivu.88) mohe ādīnavaṁ passato “moho nāma yathāsabhāvaggahaṇassa paribbhamanto”ti mohassa vikkhambhanaṁ anattānupassanāya nimittaṁ, anattānupassanāya ca attābhinivesassa paṭipakkhabhāvato suññataṁ vimokkhaṁ paripūretīti āha “mohe …pe… vītamoho hotī”ti.

Evaṁ santeti yadi vītarāgatādayo vimokkhavibhāgena vuttā, evaṁ sante. Tasmāti yasmā vimokkhamukhavimokkhānaṁ vasena niyametvā na vuttaṁ, tasmā. Yaṁ kiñci arahato sambhavantaṁ vibhajitvā vuccatīti vārattayadesanā katāti imamatthaṁ dasseti “yaṁ arahato”ti-ādinā.

Evaṁ vimuttivibhāgena khīṇāsavassa vibhāgaṁ vārattayadesanānibandhanaṁ dassetvā idāni avibhāgenapi tattha pariññāvisayassa anusayavisayassa ca vibhāgaṁ tassa nibandhanaṁ dassento “avisesenā”ti-ādimāha. Tattha upekkhāvedanā visesato saṅkhāradukkhaṁ sammohādhiṭṭhānanti vuttaṁ “saṅkhāra …pe… moho”ti. Sesaṁ vuttanayattā suviññeyyameva.

Khīṇāsavavāratatiyādinayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tathāgatavārasattamanayavaṇṇanā

12. Yehi (dī.ni.abhi.ṭī.1.7.cūḷasīlavaṇṇanā; a.ni.ṭī.1.1.170) guṇavisesehi nimittabhūtehi Bhagavati “Tathāgato”ti ayaṁ samaññā pavattā, taṁ dassanatthaṁ “aṭṭhahi kāraṇehi Bhagavā Tathāgato”ti-ādi vuttaṁ. Guṇanemittakāneva hi Bhagavato sabbāni nāmāni. Yathāha--

“Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;

Guṇena nāmamuddheyyaṁ, api nāmasahassato”ti. (dha.sa.aṭṭha.1313 udā. aṭṭha.53 paṭi.ma.aṭṭha.1.76 dī.ni.abhi. ṭī.1.7.cūḷasīlavaṇṇanā; a.ni.ṭī.1.1.170)--

Tathā āgatoti ettha ākāraniyamanavasena opammasampaṭipādanattho tathā-saddo. Sāmaññajotanā hi visese avatiṭṭhatīti paṭipādagamanattho āgata-saddo, na ñāṇagamanattho “tathalakkhaṇaṁ āgato”ti-ādīsu (MṬ.1./CS:pg.1.99) (dī.ni.aṭṭha.1.7 ma.ni.aṭṭha.1.12 saṁ.ni.aṭṭha.2.3.78 a.ni.aṭṭha.1.1.170 udā. aṭṭha.18 itivu.aṭṭha.38 theragā. aṭṭha.1.1.3 bu. vaṁ. aṭṭha.2.bāhiranidāna; mahāni. aṭṭha.14) viya, nāpi kāyagamanādi-attho “āgato kho mahāsamaṇo, Māgadhānaṁ giribbajan”ti-ādīsu (mahāva.63) viya. Tattha yadākāraniyamanavasena opammasampaṭipādanattho tathā-saddo, taṁ karuṇāppadhānattā mahākaruṇāmukhena purimabuddhānaṁ āgamanapaṭipadaṁ udāharaṇavasena sāmaññato dassento yaṁtaṁsaddānaṁ ekantasambandhabhāvato “yathā sabbaloka …pe… āgatā”ti sādhāraṇato vatvā puna taṁ paṭipadaṁ Mahāpadānasuttādīsu (dī.ni.2.4) sambahulaniddesena supākaṭānaṁ āsannānañca vipassī-ādīnaṁ channaṁ sammāsambuddhānaṁ vasena dassento “yathā vipassī Bhagavā”ti-ādimāha. Tattha yena abhinīhārenāti manussatta-liṅgasampatti-hetu-satthāradassana-pabbajjā-abhiññādiguṇasampatti-adhikāra-chandānaṁ vasena aṭṭhaṅgasamannāgatena kāyapaṇidhānamahāpaṇidhānena. Sabbesañhi sammāsambuddhānaṁ kāyapaṇidhānaṁ imināva nīhārena samijjhatīti.

Evaṁ mahābhinīhāravasena “Tathāgato”ti padassa atthaṁ vatvā idāni pāramīpūraṇavasena dassetuṁ “Atha vā yathā Vipassī Bhagavā …pe… yathā Kassapo Bhagavā dānapāramiṁ pūretvā”ti-ādi vuttaṁ. Imasmiṁ pana ṭhāne suttantikānaṁ mahābodhiyānapaṭipadāya kosallajananatthaṁ pāramīkathā vattabbā, sā pana sabbākārasampannā cariyāpiṭakavaṇṇanāya (cariyā.pakiṇṇakakathā) vitthārato niddiṭṭhā, tasmā atthikehi tattha vuttanayeneva veditabbā. Yathā pana pubbe vipassī-ādayo sammāsambuddhā abhinīhārasampattiyaṁ patiṭṭhāya suvisuddhāya paṭipadāya anavasesato sammadeva sabbā pāramiyo paripūresuṁ, evaṁ amhākampi Bhagavā paripūresīti imamatthaṁ sandhāyāha “samattiṁ sapāramiyo pūretvā”ti. Satipi aṅgapariccāgādīnaṁ dānapāramibhāve pariccāgavisesabhāvadassanatthañceva sudukkarabhāvadassanatthañca “pañca mahāpariccāge”ti visuṁ gahaṇaṁ, tatoyeva ca aṅgapariccāgato visuṁ nayanapariccāgaggahaṇampi kataṁ, pariggahapariccāgabhāvasāmaññepi dhanarajjapariccāgato puttadārapariccāgaggahaṇañca kataṁ.

Gatapaccāgatikavattapūraṇādikāya pubbabhāgapaṭipadāya saddhiṁ abhiññāsamāpattinipphādanaṁ pubbayogo, dānādīsuyeva sātisayapaṭipattinipphādanaṁ pubbacariyā (MṬ.1./CS:pg.1.100) sā cariyāpiṭakasaṅgahitā. Abhinīhāro pubbayogo, dānādipaṭipatti, kāyavivekavasena ekacariyā vā pubbacariyāti keci. Dānādīnañceva appicchatādīnañca saṁsāranibbānesu ādīnavānisaṁsānañca vibhāvanavasena sattānaṁ bodhittaye patiṭṭhāpanaparipācanavasena ca pavattā kathā dhammakkhānaṁ, ñātīnaṁ atthacariyā ñātatthacariyā, sāpi karuṇāya vaseneva. Ādi-saddena lokatthacariyādayo saṅgaṇhāti. Kammassakatañāṇavasena, anavajjakammāyatanasippāyatanavijjāṭṭhānaparicayavasena khandhāyatanādiparicayavasena, lakkhaṇattayatīraṇavasena ca ñāṇacāro buddhicariyā, sā pana atthato paññāpāramīyeva, ñāṇasambhāradassanatthaṁ visuṁ gahaṇaṁ. Koṭīti pariyanto, ukkaṁsoti attho.

Cattāro satipaṭṭhāne bhāvetvā brūhetvāti sambandho. Tattha bhāvetvāti uppādetvā. Brūhetvāti vaḍḍhetvā. Satipaṭṭhānādiggahaṇena āgamanapaṭipadaṁ matthakaṁ pāpetvā dasseti. Vipassanāsahagatā eva vā satipaṭṭhānādayo daṭṭhabbā. Ettha ca “yena abhinīhārenā”ti-ādinā āgamanapaṭipadāya ādiṁ dasseti, “dānapāramī”ti-ādinā majjhaṁ, “cattāro satipaṭṭhāne”ti-ādinā pariyosānanti veditabbaṁ.

Sampatijātoti muhuttajāto manussānaṁ hatthato muttamatto, na mātukucchito nikkhantamatto. Nikkhantamattañhi mahāsattaṁ paṭhamaṁ brahmāno suvaṇṇajālena paṭiggaṇhiṁsu, tesaṁ hatthato cattāro mahārājāno ajinappaveṇiyā, tesaṁ hatthato manussā dukūlacumbaṭakena paṭiggaṇhiṁsu, manussānaṁ hatthato muccitvā pathaviyaṁ patiṭṭhitoti. Yathāha Bhagavā mahāpadānadesanāyaṁ. Setamhi chatteti dibbasetacchatte. Anudhārīyamāneti dhārīyamāne. Ettha ca chattaggahaṇeneva khaggādīni pañca kakudhabhaṇṭānipi vuttānevāti daṭṭhabbaṁ. Khaggatālavaṇṭamorahatthakavālabījanī-uṇhīsapaṭṭāpi hi chattena saha tadā upaṭṭhitā ahesuṁ, chattādīniyeva ca tadā paññāyiṁsu, na chattādiggāhakā. Sabbā ca disāti dasapi disā. Nayidaṁ sabbadisāvilokanaṁ sattapadavītihāruttarakālaṁ daṭṭhabbaṁ. Mahāsatto hi manussānaṁ hatthato muccitvā puratthimadisaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.101) olokesi. Tattha devamanussā gandhamālādīhi pūjayamānā “mahāpurisa idha tumhehi sadisopi natthi, kuto uttaritaro”ti āhaṁsu. Evaṁ catasso disā, catasso anudisā; heṭṭhā, uparīti sabbā disā anuviloketvā sabbattha attanā sadisaṁ adisvā “ayaṁ uttarā disā”ti tattha sattapadavītihārena agamāsi. Āsabhinti uttamaṁ. Aggoti sabbapaṭhamo. Jeṭṭho seṭṭhoti ca tasseva vevacanaṁ. Ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavoti imasmiṁ attabhāve pattabbaṁ arahattaṁ byākāsi.

Anekesaṁ visesādhigamānaṁ pubbanimittabhāvenāti saṁkhittena vuttamatthaṁ “yañhī”ti-ādinā vitthārato dasseti. Tattha etthāti--

“Anekasākhañca sahassamaṇḍalaṁ,

Chattaṁ marū dhārayumantalikkhe.

Suvaṇṇadaṇḍā vītipatanti cāmarā,

Na dissare cāmarachattagāhakā”ti. (su.ni.693).

Imissā gāthāya. Sabbaññutaññāṇameva sabbattha appaṭihatacāratāya anāvaraṇañāṇanti āha “sabbaññutānāvaraṇañāṇapaṭilābhassā”ti. Tathā ayaṁ Bhagavāpi gato …pe… pubbanimittabhāvenāti etena abhijātiyaṁ dhammatāvasena uppajjanakavisesā sabbabodhisattānaṁ sādhāraṇāti dasseti. Pāramitānissandā hi teti.

Vikkamīti agamāsi. Marūti devā. Samāti vilokanasamatāya samā sadisiyo. Mahāpuriso hi yathā ekaṁ disaṁ vilokesi, evaṁ sesadisāpi, na katthaci vilokane vibandho tassa ahosīti. Samāti vā viloketuṁ yuttā, visamarahitāti attho. Na hi tadā bodhisattassa virūpabībhacchavisamarūpāni viloketuṁ ayuttāni disāsu upaṭṭhahantīti.

Evaṁ “tathā gato”ti kāyagamanaṭṭhena gata-saddena Tathāgata-saddaṁ niddisitvā idāni ñāṇagamanaṭṭhena taṁ dassetuṁ “atha vā”ti-ādimāha. Tattha nekkhammenāti alobhappadhānena kusalacittuppādena Kusalā hi (MṬ.1./CS:pg.1.102) dhammā idha nekkhammaṁ, na pabbajjādayo, “paṭhamajjhānan”ti (dī.ni.abhi.ṭī.1.7.cūḷasīlavaṇṇanā; a.ni.ṭī.1.1.170) ca vadanti. Pahāyāti pajahitvā. Gato adhigato, paṭipanno uttarivisesanti attho. Pahāyāti vā pahānahetu, pahānalakkhaṇaṁ vā. Hetulakkhaṇattho hi ayaṁ pahāya-saddo. Kāmacchandādippahānahetukaṁ “gato”ti hettha vuttaṁ gamanaṁ avabodho, paṭipatti eva vā kāmacchandādippahānena ca lakkhīyatīti. Esa nayo padāletvāti-ādīsupi. Abyāpādenāti mettāya. Ālokasaññāyāti vibhūtaṁ katvā manasikaraṇena (dī.ni.abhi. ṭī.1.7.cūḷasīlavaṇṇanā) upaṭṭhita-ālokasañcānanena. Avikkhepenāti samādhinā. Dhammavavatthānenāti kusalādidhammānaṁ yāthāvanicchayena. “Sappaccayanāmarūpavavatthānenā”tipi vadanti.

Evaṁ kāmacchandādinīvaraṇappahānena “abhijjhaṁ loke pahāyā”ti-ādinā (vibha.508) vuttāya paṭhamajjhānassa pubbabhāgapaṭipadāya Bhagavato Tathāgatabhāvaṁ dassetvā idāni saha upāyena aṭṭhahi samāpattīhi aṭṭhārasahi ca mahāvipassanāhi taṁ dassetuṁ “ñāṇenā”ti-ādimāha. Nāmarūpapariggahakaṅkhāvitaraṇānañhi vinibandhabhūtassa mohassa dūrīkaraṇena ñātapariññāyaṁ ṭhitassa aniccasaññādayo sijjhanti, tathā jhānasamāpattīsu abhiratinimittena pāmojjena. Tattha “anabhiratiyā vinoditāya jhānādīnaṁ samadhigamo”ti samāpattivipassanānaṁ arativinodana-avijjāpadālanādīni upāyo, uppaṭipāṭiniddeso pana nīvaraṇasabhāvāya avijjāya heṭṭhā nivaraṇesupi saṅgahadassanatthanti daṭṭhabbaṁ. Samāpattivihārappavesavibandhanena nīvaraṇāni kavāṭasadisānīti āha “nīvaraṇakavāṭaṁ ugghāṭetvā”ti. “Rattiṁ anuvitakketvā anuvicāretvā divā kammante payojetī”ti (ma.ni.1.251) vuttaṭṭhāne vitakkavicārā dhūmāyanāti adhippetāti āha “vitakkavicāradhūman”ti. Kiñcāpi paṭhamajjhānupacāreyeva dukkhaṁ, catutthajjhānupacāre ca sukhaṁ pahīyati, atisayappahānaṁ pana sandhāyāha “catutthajjhānena sukhadukkhaṁ pahāyā”ti.

Aniccassa, aniccanti ca anupassanā aniccānupassanā, tebhūmakadhammānaṁ aniccataṁ gahetvā pavattāya vipassanāyetaṁ nāmaṁ. Niccasaññanti saṅkhatadhammesu “niccā sassatā”ti evaṁpavattamicchāsaññaṁ. Saññāsīsena diṭṭhicittānampi (MṬ.1./CS:pg.1.103) gahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Esa nayo ito paresupi. Nibbidānupassanāyāti saṅkhāresu nibbijjanākārena pavattāya anupassanāya. Nandinti sappītikataṇhaṁ. Virāgānupassanāyāti saṅkhāresu virajjanākārena pavattāya anupassanāya. Nirodhānupassanāyāti saṅkhārānaṁ nirodhassa anupassanāya. Yathā vā saṅkhārā nirujjhantiyeva, āyatiṁ punabbhavavasena na uppajjanti, evaṁ anupassanā nirodhānupassanā. Tenevāha “nirodhānupassanāya nirodheti, no samudetī”ti. Muccitukamyatā hi ayaṁ balappattāti. Paṭinissajjanākārena pavattā anupassanā paṭinissaggānupassanā, paṭisaṅkhāsantiṭṭhanā hi ayaṁ. Ādānanti niccādivasena gahaṇaṁ. Santatisamūhakiccārammaṇānaṁ vasena ekattaggahaṇaṁ ghanasaññā. Āyūhanaṁ abhisaṅkharaṇaṁ. Avatthāvisesāpatti vipariṇāmo. Dhuvasaññanti thirabhāvaggahaṇaṁ. Nimittanti samūhādighanavasena sakiccaparicchedatāya ca saṅkhārānaṁ saviggahaggahaṇaṁ. Paṇidhinti rāgādipaṇidhiṁ. Sā panatthato taṇhāvasena saṅkhāresu ninnatā. Abhinivesanti attānudiṭṭhiṁ.

Aniccadukkhādivasena sabbadhammatīraṇaṁ adhipaññādhammavipassanā. Sārādānābhinivesanti asāresu sāraggahaṇavipallāsaṁ. Issarakuttādivasena loko samuppannoti abhiniveso sammohābhiniveso. Keci pana “ahosiṁ nu kho ahaṁ atītamaddhānanti-ādinā (ma.ni.1.18 saṁ.ni.2.20) pavattasaṁsayāpatti sammohābhiniveso”ti vadanti. Saṅkhāresu leṇatāṇabhāvaggahaṇaṁ ālayābhiniveso. “Ālayaratā ālayasammuditā”ti (dī.ni.2.64 67 ma.ni.1.281 2.337 saṁ.ni.1.172 mahāva.7 8) vacanato ālayo taṇhā, sāyeva cakkhādīsu rūpādīsu ca abhinivisanavasena pavattiyā ālayābhinivesoti keci. “Evaṁvidhā saṅkhārā paṭinissajjīyantī”ti pavattaṁ ñāṇaṁ paṭisaṅkhānupassanā. Vaṭṭato vigatattā vivaṭṭaṁ, nibbānaṁ, tattha ārammaṇakaraṇasaṅkhātena anupassanena pavattiyā vivaṭṭānupassanā, gotrabhū. Saṁyogābhinivesanti saṁyujjanavasena saṅkhāresu nivisanaṁ. Diṭṭhekaṭṭheti diṭṭhiyā sahajātekaṭṭhe pahānekaṭṭhe ca. Oḷāriketi uparimaggavajjhakilese apekkhitvā vuttaṁ, aññathā dassanena pahātabbāpi dutiyamaggavajjhehi oḷārikāti. Aṇusahagateti aṇubhūte. Idaṁ heṭṭhimamaggavajjhe apekkhitvā (MṬ.1./CS:pg.1.104) vuttaṁ. Sabbakileseti avasiṭṭhasabbakilese. Na hi paṭhamādimaggehi pahīnā kilesā puna pahīyantīti.

Kakkhaḷattaṁ kathinabhāvo. Paggharaṇaṁ dravabhāvo. Lokiyavāyunā bhastassa viya yena vāyunā taṁtaṁkalāpassa uddhumāyanaṁ, thaddhabhāvo vā, taṁ vitthambhanaṁ. Vijjamānepi kalāpantarabhūtānaṁ kalāpantarabhūtehi samphuṭṭhabhāve taṁtaṁbhūtavivittatā rūpapariyanto ākāsoti yesaṁ yo paricchedo, tehi so asamphuṭṭhova, aññathā bhūtānaṁ paricchedasabhāvo na siyā byāpībhāvāpattito, abyāpitāva asamphuṭṭhatāti yasmiṁ kalāpe bhūtānaṁ paricchedo, tehi asamphuṭṭhabhāvo asamphuṭṭhalakkhaṇaṁ. Tenāha Bhagavā ākāsadhātuniddese (dha.sa.637) “asamphuṭṭhaṁ catūhi mahābhūtehī”ti.

Virodhipaccayasannipāte visadisuppatti ruppanaṁ. Cetanāpadhānattā saṅkhārakkhandhadhammānaṁ cetanāvasenetaṁ vuttaṁ “saṅkhārānaṁ abhisaṅkharaṇalakkhaṇan”ti. Tathā hi suttantabhājanīye saṅkhārakkhandhavibhaṅge (vibha.92) “cakkhusamphassajā cetanā”ti-ādinā cetanāva vibhattā. Abhisaṅkharaṇalakkhaṇā ca cetanā. Yathāha “tattha katamo puññābhisaṅkhāro? Kusalā cetanā kāmāvacarā”ti-ādi. Pharaṇaṁ savipphārikatā. Assaddhiyeti asaddhiyahetu. Nimittatthe bhummaṁ. Esa nayo kosajjeti-ādīsu. Upasamalakkhaṇanti kāyacittapariḷāhūpasamalakkhaṇaṁ. Līnuddhaccarahite adhicitte pavattamāne paggahaniggahasampahaṁsanesu abyāvaṭatāya ajjhupekkhanaṁ paṭisaṅkhānaṁ pakkhapātupacchedato.

Musāvādādīnaṁ visaṁvādanādikiccatāya lūkhānaṁ apariggāhakānaṁ paṭipakkhabhāvato pariggāhakasabhāvā sammāvācā siniddhabhāvato sampayuttadhamme sammāvācāpaccayasubhāsitānaṁ sotārañca puggalaṁ pariggaṇhātīti tassā pariggāhalakkhaṇaṁ vuttaṁ. Kāyikakiriyā kiñci kattabbaṁ samuṭṭhāpeti, sayañca samuṭṭhahanaṁ ghaṭanaṁ hotīti sammākammanta saṅkhātāya viratiyā samuṭṭhānalakkhaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Sampayuttadhammānaṁ vā ukkhipanaṁ samuṭṭhāpanaṁ kāyikakiriyāya bhārukkhipanaṁ viya. Jīvamānassa sattassa, sampayuttadhammānaṁ vā jīvitindriyappavattiyā, ājīvasseva vā suddhi vodānaṁ. Sasampayuttadhammassa cittassa saṁkilesapakkhe patituṁ adatvā sammadeva paggaṇhanaṁ paggaho.

“Saṅkhārā”ti (MṬ.1./CS:pg.1.105) idha cetanā adhippetāti vuttaṁ “saṅkhārānaṁ cetanālakkhaṇan”ti. Namanaṁ ārammaṇābhimukhabhāvo. Āyatanaṁ pavattanaṁ. Āyatanānaṁ vasena hi āyasaṅkhātānaṁ cittacetasikānaṁ pavatti. Taṇhāya hetulakkhaṇanti vaṭṭassa janakahetubhāvo, maggassa pana nibbānasampāpakattanti ayametesaṁ viseso.

Tathalakkhaṇaṁ aviparītasabhāvo. Ekaraso aññamaññānativattanaṁ anūnānadhikabhāvo. Yuganaddhā samathavipassanāva. Saddhāpaññā paggahāvikkhepātipi vadanti.

Khīṇoti kilese khepatīti khayo, maggo. Anuppādapariyosānatāya anuppādo, phalaṁ. Passaddhi kilesavūpasamo. Chandassāti kattukāmatāchandassa. Mūlalakkhaṇaṁ patiṭṭhābhāvo. Samuṭṭhānabhāvo samuṭṭhānalakkhaṇaṁ ārammaṇapaṭipādakatāya sampayuttadhammānaṁ uppattihetutā. Samodhānaṁ visayādisannipātena gahetabbākāro, yā saṅgatīti vuccati. Samaṁ saha odahanti anena sampayuttadhammāti vā samodhānaṁ, phasso. Samosaranti sannipatanti etthāti samosaraṇaṁ. Vedanāya vinā appavattamānā sampayuttadhammā vedanānubhavananimittaṁ samosaṭā viya hontīti evaṁ vuttaṁ. Gopānasīnaṁ kūṭaṁ viya sampayuttānaṁ pāmokkhabhāvo pamukhalakkhaṇaṁ. Tato, tesaṁ vā sampayuttadhammānaṁ uttari padhānanti tatuttari, paññuttarā hi kusalā dhammā. Vimuttiyāti phalassa. Tañhi sīlādiguṇasārassa paramukkaṁsabhāvena sāraṁ. Ayañca lakkhaṇavibhāgo chadhātupañcajhānaṅgādivasena taṁtaṁsuttapadānusārena porāṇaṭṭhakathāyaṁ āgatanayena ca katoti daṭṭhabbaṁ. Tathā hi pubbe vuttopi koci dhammo pariyāyantarapakāsanatthaṁ puna dassito. Tato eva ca “chandamūlakā kusalā dhammā manasikārasamuṭṭhānā phassasamodhānā vedanāsamosaraṇā”ti, “paññuttarā kusalā dhammā”ti, “vimuttisāramidaṁ brahmacariyan”ti, “nibbānogadhañhi āvuso brahmacariyaṁ nibbānapariyosānan”ti (ma.ni.1.466) ca suttapadānaṁ vasena “chandassa mūlalakkhaṇan”ti-ādi vuttaṁ.

Tathadhammā nāma cattāri ariyasaccāni aviparītasabhāvattā. Tathāni taṁsabhāvattā. Avitathāni amusāsabhāvattā. Anaññathāni aññākārarahitattā. Jātipaccayasambhūtasamudāgataṭṭhoti jātipaccayā sambhūtaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.106) hutvā sahitassa attano paccayānurūpassa uddhaṁ āgatabhāvo, anupavattanaṭṭhoti attho. Atha vā sambhūtaṭṭho ca samudāgataṭṭho ca sambhūtasamudāgataṭṭho, na jātito jarāmaraṇaṁ na hoti, na ca jātiṁ vinā aññato hotīti jātipaccayasambhūtaṭṭho. Itthañca jātito samudāgacchatīti jātipaccayasamudāgataṭṭho, yā yā jāti yathā yathā paccayo hoti, tadanurūpaṁ pātubhāvoti attho. Avijjāya saṅkhārānaṁ paccayaṭṭhoti etthāpi na avijjā saṅkhārānaṁ paccayo na hoti, na ca avijjaṁ vinā saṅkhārā uppajjanti, yā yā avijjā yesaṁ yesaṁ saṅkhārānaṁ yathā yathā paccayo hoti, ayaṁ avijjāya saṅkhārānaṁ paccayaṭṭho paccayabhāvoti attho.

Bhagavā taṁ sabbākārato jānāti passatīti sambandho. Tenāti Bhagavatā. Taṁ vibhajjamānanti yojetabbaṁ. Tanti rupāyatanaṁ. Iṭṭhāniṭṭhādīti ādi-saddena majjhattaṁ saṅgaṇhāti, tathā atītānāgatapaccuppannaparitta-ajjhattabahiddhātadubhayādibhedaṁ. Labbhamānakapadavasenāti “rūpāyatanaṁ diṭṭhaṁ, saddāyatanaṁ sutaṁ, gandhāyatanaṁ rasāyatanaṁ phoṭṭhabbāyatanaṁ mutaṁ, sabbaṁ rūpaṁ manasā viññātan”ti (dha.sa.966) vacanato diṭṭhapadañca viññātapadañca rūpārammaṇe labbhati, rūpārammaṇaṁ iṭṭhaṁ aniṭṭhaṁ majjhattaṁ parittaṁ atītaṁ anāgataṁ paccuppannaṁ ajjhattaṁ bahiddhā diṭṭhaṁ viññātaṁ rūpaṁ rūpāyatanaṁ rūpadhātu vaṇṇanibhā sanidassanaṁ sappaṭighaṁ nīlaṁ pītakanti evamādīhi anekehi nāmehi.

Terasahi vārehīti rūpakaṇḍe (dha.sa.616) āgate terasa niddesavāre sandhāyāha. Ekekasmiñca vāre catunnaṁ catunnaṁ vavatthāpananayānaṁ vasena “dvepaññāsāya nayehī”ti āha. Tathameva aviparītadassitāya appaṭivattiyadesanatāya ca. “Jānāmi abhiññāsin”ti vattamānātītakālesu ñāṇappavattidassanena anāgatepi ñāṇappavatti vuttāyevāti daṭṭhabbā. Vidita-saddo anāmaṭṭhakālaviseso veditabbo “diṭṭhaṁ sutaṁ mutan”ti-ādīsu (dha.sa.966) viya. Na upaṭṭhāsīti attattaniyavasena na upagacchi. Yathā rūpārammaṇādayo dhammā yaṁsabhāvā yaṁpakārā ca, tathā ne passati jānāti gacchatīti Tathāgatoti evaṁ padasambhavo veditabbo. Keci pana “niruttinayena pisodarādipakkhepena (pāṇini.6.3.109) vā dassi-saddassa lopaṁ, āgata-saddassa cāgamaṁ katvā Tathāgato”ti vaṇṇenti.

Niddosatāya (MṬ.1./CS:pg.1.107) anupavajjaṁ. Pakkhipitabbābhāvena anūnaṁ. Apanetabbābhāvena anadhikaṁ. Atthabyañjanādisampattiyā sabbākāraparipuṇṇaṁ. No aññathāti “tathevā”ti vuttamevatthaṁ byatirekena sampādeti. Tena yadatthaṁ bhāsitaṁ, ekantena tadatthanipphādanato yathā bhāsitaṁ Bhagavatā, tathevāti aviparītadesanataṁ dasseti. Gada-atthoti etena tathaṁ gadatīti Tathāgatoti da-kārassa ta-kāro kato niruttinayenāti dasseti.

Tathā gatamassāti Tathāgato. Gatanti ca kāyavācāpavattīti attho. Tathāti ca vutte yaṁtaṁsaddānaṁ abyabhicārisambandhitāya yathāti ayamattho upaṭṭhitoyeva hoti, kāyavacīkiriyānañca aññamaññānulomena vacanicchāyaṁ kāyassa vācā, vācāya ca kāyo sambandhībhāvena upatiṭṭhatīti imamatthaṁ dassento āha “Bhagavato hī”ti-ādi. Imasmiṁ pana atthe tathāvādītāya Tathāgatoti ayampi attho siddho hoti. So pana pubbe pakārantarena dassitoti āha “evaṁ tathākāritāya Tathāgato”ti.

Tiriyaṁ aparimāṇāsu lokadhātūsūti etena yadeke “tiriyaṁ viya upari adho ca santi lokadhātuyo”ti vadanti, taṁ paṭisedheti. Desanāvilāsoyeva desanāvilāsamayo yathā “puññamayaṁ, dānamayan”ti-ādīsu.

Nipātānaṁ vācakasaddasannidhāne tadatthajotanabhāvena pavattanato gata-saddoyeva avagatatthaṁ atītatthañca vadatīti āha “gatoti avagato atīto”ti.

Atha vā abhinīhārato paṭṭhāya yāva sammāsambodhi, etthantare mahābodhiyānapaṭipattiyā hānaṭṭhānasaṁkilesanivattīnaṁ abhāvato yathā paṇidhānaṁ, tathā gato abhinīhārānurūpaṁ paṭipannoti Tathāgato. Atha vā mahiddhikatāya paṭisambhidānaṁ ukkaṁsādhigamena anāvaraṇañāṇatāya ca katthacipi paṭighātābhāvato yathā ruci, tathā kāyavacīcittānaṁ gatāni gamanāni pavattiyo etassāti Tathāgato. Yasmā ca loke vidha-yutta-gata-ppakāra-saddā samānatthā dissanti. Tasmā yathāvidhā vipassī-ādayo Bhagavanto, ayampi Bhagavā tathāvidhoti Tathāgato (MṬ.1./CS:pg.1.108) yathāyuttā ca te Bhagavanto, ayampi Bhagavā tathāyuttoti Tathāgato. Atha vā yasmā saccaṁ tacchaṁ tathanti ñāṇassetaṁ adhivacanaṁ, tasmā tathena ñāṇena āgatoti Tathāgato. Evampi Tathāgata-saddassa attho veditabbo.

Pahāya kāmādimale yathā gatā,

Samādhiñāṇehi vipassi-ādayo.

Mahesino sakyamunī jutindharo,

Tathā gato tena mato Tathāgato.

Tathañca dhātāyatanādilakkhaṇaṁ,

Sabhāvasāmaññavibhāgabhedato.

Sayambhuñāṇena jino samāgato,

Tathāgato vuccati sakyapuṅgavo.

Tathāni saccāni samantacakkhunā,

Tathā idappaccayatā ca sabbaso.

Anaññaneyyena yato vibhāvitā,

Yāthāvato tena jino Tathāgato.

Anekabhedāsupi lokadhātusu,

Jinassa rūpāyatanādigocare.

Vicitrabhedaṁ tathameva dassanaṁ,

Tathāgato tena samantalocano.

Yato ca dhammaṁ tathameva bhāsati,

Karoti vācāyanulomamattano.

Guṇehi lokaṁ abhibhuyyirīyati,

Tathāgato tenapi lokanāyako.

Yathābhinīhāramato yathāruci,

Pavattavācā tanucittabhāvato.

Yathāvidhā yena purā mahesino,

Tathāvidho tena jino Tathāgatoti. (itivu.aṭṭha.38 dī.ni.ṭī.1.7cūḷasīlavaṇṇanā).

Ārakattāti-ādīnaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.109) padānaṁ attho Visuddhimagge (visuddhi.1.125) Buddhānussatisaṁvaṇṇanāya vuttanayeneva veditabbo. Sammā sāmañca sabbadhammānaṁ Buddhattāti imināssa paropadesarahitassa sabbākārena sabbadhammāvabodhanasamatthassa ākaṅkhāpaṭibaddhavuttino anāvaraṇañāṇasaṅkhātassa sabbaññutaññāṇassa adhigamo dassito.

Nanu ca (itivu.aṭṭha.38) sabbaññutaññāṇato aññaṁ anāvaraṇañāṇaṁ, aññathā cha asādhāraṇañāṇāni Buddhañāṇānīti vacanaṁ virujjheyyāti? Na virujjhati visayappavattibhedavasena aññehi asādhāraṇañāṇabhāvadassanatthaṁ ekasseva ñāṇassa dvidhā vuttattā. Ekameva hi taṁ ñāṇaṁ anavasesasaṅkhatāsaṅkhatasammutidhammavisayatāya sabbaññutaññāṇaṁ, tattha ca āvaraṇābhāvato nissaṅgacāramupādāya anāvaraṇañāṇanti vuttaṁ. Yathāha paṭisambhidāyaṁ (paṭi.ma.1.119) “sabbaṁ saṅkhatāsaṅkhatamanavasesaṁ jānātīti sabbaññutaññāṇaṁ, tatthāvaraṇaṁ natthīti anāvaraṇañāṇan”ti-ādi, tasmā natthi nesaṁ atthato bhedo, ekantena cetaṁ evamicchitabbaṁ, aññathā sabbaññutānāvaraṇañāṇānaṁ sāvaraṇatā asabbadhammārammaṇatā ca āpajjeyya. Na hi Bhagavato ñāṇassa aṇumatampi āvaraṇaṁ atthi, anāvaraṇañāṇassa ca asabbadhammārammaṇabhāve yattha taṁ nappavattati, tatthāvaraṇasabbhāvato anāvaraṇabhāvoyeva na siyā. Atha vā pana hotu aññameva anāvaraṇañāṇaṁ sabbaññutaññāṇato, idha pana sabbattha appaṭihatavuttitāya anāvaraṇañāṇanti sabbaññutaññāṇameva adhippetaṁ, tassa cādhigamena Bhagavā sabbaññū sabbavidū sammāsambuddhoti ca vuccati, na sakimeva sabbadhammāvabodhato. Tathā ca vuttaṁ paṭisambhidāyaṁ (paṭi.ma.1.162) “vimokkhantikametaṁ Buddhānaṁ Bhagavantānaṁ bodhiyā mūle saha sabbaññutaññāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṁ Buddho”ti. Sabbadhammāvabodhanasamatthañāṇasamadhigamena hi Bhagavato santāne anavasesadhamme paṭivijjhituṁ samatthatā ahosīti.

Etthāha-- kiṁ panidaṁ ñāṇaṁ pavattamānaṁ sakiṁyeva sabbasmiṁ visaye pavattati, udāhu kamenāti. Kiñcettha-- yadi tāva sakiṁyeva sabbasmiṁ visaye pavattati, atītānāgatapaccuppanna-ajjhattabahiddhādibhedena bhinnānaṁ saṅkhatadhammānaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.110) asaṅkhatasammutidhammānañca ekajjhaṁ upaṭṭhāne dūrato cittapaṭaṁ avekkhantassa viya paṭivibhāgenāvabodho na siyā, tathā ca sati “sabbe dhammā anattā”ti vipassantānaṁ anattākārena viya sabbe dhammā anirūpitarūpena Bhagavato ñāṇassa visayā hontīti āpajjati. Yepi “sabbañeyyadhammānaṁ ṭhitalakkhaṇavisayaṁ vikapparahitaṁ sabbakālaṁ Buddhānaṁ ñāṇaṁ pavattati, tena te sabbavidūti vuccanti. Evañca katvā ‘caraṁ samāhito nāgo, tiṭṭhantopi samāhito’ti idampi vacanaṁ suvuttaṁ hotī”ti vadanti, tesampi vuttadosānativatti. Ṭhitalakkhaṇārammaṇatāya hi atītānāgatasammutidhammānaṁ tadabhāvato ekadesavisayameva Bhagavato ñāṇaṁ siyā, tasmā sakiṁyeva ñāṇaṁ pavattatīti na yujjati.

Atha kamena sabbasmiṁ visaye ñāṇaṁ pavattati, evampi na yujjati. Na hi jātibhūmisabhāvādivasena disādesakālādivasena ca anekabhedabhinne neyye kamena gayhamāne tassa anavasesapaṭivedho sambhavati apariyantabhāvato ñeyyassa. Ye pana “atthassa avisaṁvādanato ñeyyassa ekadesaṁ paccakkhaṁ katvā sesepi evanti adhimuccitvā vavatthāpanena sabbaññū Bhagavā, tañca ñāṇaṁ ananumānikaṁ saṁsayābhāvato. Saṁsayānubandhañhi loke anumānañāṇan”ti vadanti, tesampi taṁ na yuttaṁ. Sabbassa hi appaccakkhabhāve atthassa avisaṁvādanena ñeyyassa ekadesaṁ paccakkhaṁ katvā sesepi evanti adhimuccitvā vavatthāpanassa asambhavato. Yañhi taṁ sesaṁ, taṁ appaccakkhanti. Atha tampi paccakkhaṁ, tassa sesabhāvo eva na siyāti? Sabbametaṁ akāraṇaṁ. Kasmā? Avisayavicāraṇabhāvato. Vuttañhetaṁ Bhagavatā “Buddhavisayo bhikkhave, acinteyyo na cintetabbo, yo cinteyya, ummādassa vighātassa bhāgī assā”ti (a.ni.4.77). Idaṁ panettha sanniṭṭhānaṁ-- yaṁ kiñci Bhagavatā ñātuṁ icchitaṁ sakalamekadeso vā, tattha appaṭihatavuttitāya paccakkhato ñāṇaṁ pavattati, niccasamādhānañca vikkhepābhāvato, ñātuṁ icchitassa ca sakalassa avisayabhāve tassa ākaṅkhāpaṭibaddhavuttitā na siyā, ekanteneva ca sā icchitabbā “sabbe dhammā Buddhassa Bhagavato āvajjanapaṭibaddhā ākaṅkhapaṭibaddhā manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā”ti (mahāni.69 156 cūḷani.85 paṭi.ma.3.5) vacanato. Atītānāgatavisayampi Bhagavato ñāṇaṁ anumānāgamatakkagahaṇavirahitattā paccakkhameva.

Nanu (MṬ.1./CS:pg.1.111) ca etasmimpi pakkhe yadā sakalaṁ ñātuṁ icchitaṁ, tadā sakiṁyeva sakalavisayatāya anirūpitarūpena Bhagavato ñāṇaṁ pavatteyyāti vuttadosānativattiyevāti? Na, tassa visodhitattā. Visodhito hi so Buddhavisayo acinteyyoti. Aññathā pacurajanañāṇasamānavuttitāya Buddhānaṁ Bhagavantānaṁ ñāṇassa acinteyyatā na siyā, tasmā sakaladhammārammaṇampi taṁ ekadhammārammaṇaṁ viya suvavatthāpiteyeva te dhamme katvā pavattatīti idamettha acinteyyaṁ, anantañca ñāṇaṁ ñeyyaṁ viya. Vuttañhetaṁ “yāvatakaṁ ñeyyaṁ, tāvatakaṁ ñāṇaṁ. Yāvatakaṁ ñāṇaṁ, tāvatakaṁ ñeyyaṁ. Ñeyyapariyantikaṁ ñāṇaṁ, ñāṇapariyantikaṁ ñeyyan”ti (mahāni.69 156 cūḷani.85 paṭi.ma.3.5). Evamekajjhaṁ, visuṁ sakiṁ, kamena vā icchānurūpaṁ sammā sāmañca sabbadhammānaṁ Buddhattā sammāsambuddho.

Tanti yathāvuttaṁ pathavī-ādibhedaṁ. Pariññātanti parito samantato sabbākārato ñātaṁ, taṁ parijānitabbabhāvaṁ kiñci asesetvā ñātanti attho. Ayameva hi attho “pariññātantan”ti imināpi padena pakāsitoti dassento “pariññātantaṁ nāmā”ti-ādimāha. Tena tena maggena kilesappahānena viseso natthīti idaṁ taṁtaṁmaggavajjhakilesānaṁ Buddhānaṁ sāvakānañca tena tena maggeneva pahātabbabhāvasāmaññaṁ sandhāya vuttaṁ, na sāvakehi Buddhānaṁ kilesappahānavisesābhāvato. Tathā hi sammāsambuddhā eva savāsanakilese jahanti, na sāvakā. Ekadesamevāti attano santānagatameva. Sasantatipariyāpannadhammapariññāmattenapi hi catusaccakammaṭṭhānabhāvanā samijjhati. Tenevāha-- “imasmiṁyeva byāmamatte kaḷevare sasaññimhi samanake lokañca paññapemi lokasamudayañca paññapemī”ti-ādi (saṁ.ni.1.107./I,61-62;a.ni.4.45./ II,47-50; 《赤馬經》，大正2.359.). Aṇuppamāṇampi …pe… natthi, yato chattiṁsakoṭisatasahassamukhena Buddhānaṁ mahāvajirañāṇaṁ pavattatīti vadanti.

Tathāgatavārasattamanayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tathāgatavāra-aṭṭhamanayavaṇṇanā

13. Purimataṇhāti (MṬ.1./CS:pg.1.112) purimataresu bhavesu nibbattā paccuppannattabhāvahetubhūtā taṇhā. Taggahaṇeneva ca atītaddhasaṅgahā avijjāsaṅkhārā saddhiṁ upādānena saṅgahitāti daṭṭhabbā. Etthāti “bhavā jātī”ti etasmiṁ pade. Tena upapattibhavenāti “bhavā jātī”ti jātisīsena vutta-upapattibhavena. Bhūtassāti nibbattassa. So pana yasmā satto nāma hoti, tasmā vuttaṁ “sattassā”ti. Evañca jānitvāti iminā “bhūtassa jarāmaraṇan”ti etthāpi “iti viditvā”ti idaṁ padaṁ ānetvā yojetabbanti dasseti.

Yadipi tebhūmakā upādānakkhandhā “yaṁ kiñci rūpan”ti-ādinā (vibha.2 ma.ni.1.244) ekādasasu okāsesu pakkhipitabbā sammasitabbā ca, te pana yasmā Bhagavatā-- “Kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, kiṁpaccayā jarāmaraṇan”ti-ādinā (dī.ni.2.57 saṁ.ni.2.4 10) paṭiccasamuppādamukhena sammasitā, paṭiccasamuppādo ca pavattipavattihetubhāvato purimasaccadvayameva hoti, tasmā tadabhisamayaṁ “maññanābhāvahetu paccayākārapaṭivedho”ti vibhāvento “yaṁ bodhirukkhamūle …pe… dassento”ti āha. Saṁkhippanti ettha avijjādayo viññāṇādayo cāti saṅkhepā, atīte hetu-ādayo “hetu, phalan”ti evaṁ saṁkhippantīti vā saṅkhepā, avijjādayo viññāṇādayo ca. Saṅkhepa-saddo bhāgādhivacananti daṭṭhabbo. Tenāha “koṭṭhāsāti attho”ti. Te pana atīte hetusaṅkhepo, etarahi phalasaṅkhepo, etarahi hetusaṅkhepo, āyatiṁ phalasaṅkhepoti cattāro saṅkhepā etassāti catusaṅkhepo, taṁ catusaṅkhepaṁ. Hetuphalasandhi, phalahetusandhi, puna hetuphalasandhīti evaṁ tayo sandhī etassāti tisandhi, taṁ tisandhiṁ. Atītapaccuppannānāgatabhedā tayo addhā etassāti tiyaddho, taṁ tiyaddhaṁ. Sarūpato avuttāpi tasmiṁ tasmiṁ saṅkhepe ākirīyanti avijjāsaṅkhārādiggahaṇehi pakāsīyantīti ākārā, atītahetu-ādīnaṁ vā pakārā ākārā, te ekekasaṅkhepe pañca pañca katvā vīsati ākārā etassāti vīsatākāro, taṁ vīsatākāraṁ.

Esa (MṬ.1./CS:pg.1.113) sabboti esa catusaṅkhepādipabhedo anavaseso paccayo. Paccayalakkhaṇenāti paccayabhāvena attano phalassa paṭisandhiviññāṇassa paccayabhāvena, avinābhāvalakkhaṇenāti attho. Yathā hi taṇhaṁ vinā avijjādayo viññāṇassa paccayā na honti, evaṁ taṇhāpi avijjādike vināti. Ettha dukkhaggahaṇena viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedanānaṁ, bhavaggahaṇena ca taṇhāsaṅkhārupādānānaṁ gahitatā vuttanayā evāti na uddhaṭā.

Idāni te vīsati ākāre paṭisambhidāmaggapāḷiyā vibhāvetuṁ “evamete”ti-ādi vuttaṁ. Tattha (paṭi.ma.aṭṭha.1.47) purimakammabhavasminti purime kammabhave, atītajātiyaṁ kammabhave kayiramāneti attho. Moho avijjāti yo tadā dukkhādīsu moho, yena mūḷho kammaṁ karoti, sā avijjā. Āyūhanā saṅkhārāti taṁ taṁ kammaṁ karonto dānupakaraṇādi sajjanādivasena yā purimacetanāyo, te saṅkhārā. Paṭiggāhakānaṁ pana hatthe deyyadhammaṁ patiṭṭhāpayato cetanā bhavo. Ekāvajjanajavanesu vā purimā cetanā āyūhanā saṅkhārā, sattamā bhavo. Yā kāci vā pana cetanā bhavo, sampayuttā āyūhanā saṅkhārā. Nikanti taṇhāti yaṁ kammaṁ karontassa upapattibhave tassa phalassa nikāmanā patthanā, sā taṇhā nāma. Upagamanaṁ upādānanti yaṁ kammabhavassa paccayabhūtaṁ “idaṁ kammaṁ katvā asukasmiṁ nāma ṭhāne kāme sevissāmi ucchijjissāmī”ti-ādinā nayena pavattaṁ upagamanaṁ gahaṇaṁ parāmasanaṁ, idaṁ upādānaṁ nāma. Cetanā bhavoti dvīsu atthavikappesu vuttassa āyūhanassa avasāne vuttacetanā, tatiye pana āyūhanasampayuttacetanā bhavo. Iti ime pañca dhammā purimakammabhavasmiṁ idha paṭisandhiyā paccayāti ime yathāvuttā mohādayo pañca dhammā atītakammabhavasiddhā etarahi paṭisandhiyā paccayabhūtāti attho.

Idha paṭisandhiviññāṇanti yaṁ bhavantarapaṭisandhānavasena uppannattā paṭisandhīti vuccati, taṁ viññāṇaṁ. Okkanti nāmarūpanti yā gabbhe rūpārūpadhammānaṁ okkanti āgantvā pavisantī viya, idaṁ nāmarūpaṁ. Pasādo āyatananti idaṁ cakkhādipañcāyatanavasena vuttaṁ. Phuṭṭho phassoti yo ārammaṇaṁ phuṭṭho phusanto uppanno, ayaṁ phasso. Vedayitaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.114) vedanāti yaṁ paṭisandhiviññāṇena vā saḷāyatanapaccayena vā phassena sahuppannaṁ vipākavedayitaṁ, sā vedanā. Iti ime …pe… paccayāti ime viññāṇādayo pañca koṭṭhāsikā dhammā purimabhave katassa kammassa kammavaṭṭassa paccayā, paccayabhāvato taṁ paṭicca idha etarahi upapattibhavasmiṁ upapattibhavabhāvena vā hontīti attho.

Idha paripakkattā āyatanānaṁ mohoti paripakkāyatanassa kammakaraṇakāle asammohaṁ dasseti. Daharassa hi cittappavatti bhavaṅgabahulā yebhuyyena bhavantarajanakakammāyūhanasamatthā na hotīti. Kammakaraṇakāleti ca iminā sabbo kammassa paccayabhūto sammoho gahito, na sampayuttova. Sesaṁ vuttanayameva.

Padayojanāyāti “tasmā”ti-ādīnaṁ padānaṁ sambandhena saha. Atthanigamananti imasmiṁ aṭṭhamavāre desanatthanigamanaṁ. Nandīti evaṁ vuttānaṁ sabbataṇhānanti “nandī dukkhassa mūlan”ti evaṁ nandanatthasāmaññato ekavacanena vuttānaṁ sabbataṇhānaṁ santānārammaṇasampayuttadhammappavatti-ākārādibhedena anekabhedānaṁ sabbāsaṁ taṇhānaṁ. Khayavevacanānevāti samucchedapahānavevacanāneva. “Accantakkhayā”ti hi vuttaṁ. Catumaggakiccasādhāraṇametanti catunnaṁ ariyamaggānaṁ pahānakiccassa sādhāraṇaṁ sāmaññato gahaṇaṁ etaṁ khayādivacananti attho. Tesaṁ pana maggānaṁ kamena pavattanaṁ kiccakameneva dassetuṁ “virāgā”ti-ādi vuttanti dassento “tato …pe… yojetabban”ti āha. Tathā satipi khayādisaddānaṁ pahānapariyāyabhāve pahātabbāya pana visayabhedabhinnāya taṇhāya anavasesato pahīnabhāvadīpanatthaṁ khayādipariyāyantaraggahaṇaṁ katanti dassento “yāhī”ti-ādimāha. Yathāvuttasañjananādihetubhūtāya taṇhāya pahīnattā tappahānadīpanaṁ katvā vuccamānaṁ khayādivacanaṁ na kathañci dhammataṁ vilometīti vuttaṁ “na kiñci virujjhatī”ti.

Uttaravirahitanti attānaṁ uttarituṁ samatthattā uttarena adhikena virahitaṁ. Ayañcassa uttaravirahatā attano seṭṭhabhāvenāti āha “sabbaseṭṭhan”ti. Yathā sammā-saṁ-saddā “aviparītaṁ, sāman”ti imesaṁ padānaṁ atthaṁ vadanti, evaṁ pāsaṁsasobhanatthepīti āha “sammā sāmañca bodhiṁ pasatthaṁ sundarañca bodhin”ti. Bujjhi ettha paṭivijjhi cattāri ariyasaccāni, sabbampi vā neyyanti rukkho bodhi, bujjhati etenāti pana maggo bodhi, tathā (MṬ.1./CS:pg.1.115) sabbaññutaññāṇaṁ, nibbānaṁ pana bujjhitabbato bodhīti ayamettha sādhanavibhāgo daṭṭhabbo. Paṇṇattiyampi attheva bodhi-saddo “bodhirājakumāro”ti-ādīsu (ma.ni.2.324 cūḷava.268). Apareti sārasamāsācariyā. Ettha ca sa-upasaggassa bodhi-saddassa atthuddhāre anupasaggānaṁ udāharaṇe kāraṇaṁ heṭṭhā vuttameva.

Lokuttarabhāvato vā tatthāpi heṭṭhimamaggānaṁ viya tatuttarimaggābhāvato ca “siyā nu kho anuttarā bodhī”ti āsaṅkaṁ sandhāya taṁ vidhamituṁ “sāvakānan”ti-ādi vuttaṁ. Abhinīhārasampattiyā phalavisesabhūtehi ñāṇavisesehi ekaccehi sakalehi saddhiṁ samijjhamāno maggo ariyānaṁ taṁ taṁ ñāṇavisesādiṁ dento viya hotīti tassa asabbaguṇadāyakattaṁ vuttaṁ. Tena anaññasādhāraṇābhinīhārasampadāsiddhassa niratisaya-guṇānubandhassa vasena arahattamaggo anuttarā bodhi nāma hotīti dasseti. Sāvakapāramiñāṇaṁ aññehi sāvakehi asādhāraṇaṁ mahāsāvakānaṁyeva āveṇikaṁ ñāṇaṁ. Paccekaṁ saccāni Buddhavantoti paccekabuddha. Nanu ca sabbepi ariyā paccekameva saccāni paṭivijjhanti dhammassa paccattaṁ vedanīyabhāvatoti? Saccaṁ, nayidamīdisaṁ paṭivedhaṁ sandhāya vuttaṁ, yathā pana sāvakā aññasannissayena saccāni paṭivijjhanti paratoghosena vinā tesaṁ dassanamaggassa anuppajjanato, yathā ca sammāsambuddho aññesaṁ nissayabhāvena saccāni abhisambujjhanti, na evamete, ete pana aparaneyyā hutvā apariṇāyakabhāvena saccāni paṭivijjhanti. Tena vuttaṁ “paccekaṁ saccāni Buddhavantoti paccekabuddhā”ti.

Itīti karīyati uccārīyatīti itikāro, iti-saddo. Kāraṇattho aniyamarūpenāti adhippāyo, tasmāti vuttaṁ hoti. Tenāha “yasmā cā”ti. Pubbe pana iti-saddaṁ pakāratthaṁ katvā “evaṁ jānitvā”ti vuttaṁ, idhāpi taṁ pakāratthameva katvā atho yujjati. Kathaṁ? Viditvāti hi padaṁ hetu-atthe daṭṭhabbaṁ “paññāya cassa disvā”ti (ma.ni.1.271), “ghataṁ pivitvā balaṁ hotī”ti ca evamādīsu viya, tasmā pakāratthepi iti-sadde paṭiccasamuppādassa viditattāti ayaṁ attho labbhateva. Paṭiccasamuppādaṁ viditvāti etthāpi hetu-atthe viditvā-sadde yathāvuttā atthayojanā yujjateva. Ettha ca paṭhamavikappe paṭiccasamupādassa viditatthaṁ maññanābhāvassa kāraṇaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.116) vatvā taṇhāmūlakassa paṭiccasamuppādassa dassitattā ettha taṇhāppahānaṁ sammāsambodhiyā adhigamanakāraṇaṁ uddhatanti dassitaṁ, tasmā “pathaviṁ na maññatī”ti-ādi nigamanaṁ daṭṭhabbaṁ. Dutiyavikappe pana paṭiccasamuppādavedanaṁ taṇhāppahānassa kāraṇaṁ vuttaṁ, taṁ abhisambodhiyā abhisambodhimaññanābhāvassāti ayamattho dassitoti ayametesaṁ dvinnaṁ atthavikappānaṁ viseso, tasmā “nandī dukkhassa mūlan”ti vuttaṁ.

Taṁ kuto labbhatīti codanaṁ sandhāyāha “yattha yattha hī”ti-ādi. Sāsanayutti ayaṁ sāsanepi evaṁ sambandho dissatīti katvā. Lokepi hi yaṁ-taṁ-saddānaṁ abyabhicārisambandhatā siddha.

Evaṁ abhisambuddhoti vadāmīti abhisambuddhabhāvassa gahitattā, asabbaññunā evaṁ desetuṁ asakkuṇeyyattā ca “sabbaññutaññāṇaṁ dassento”ti-ādimāha.

Vicitranayadesanāvilāsayuttanti puthujjanavārādivibhāgabhinnehi vicittehi tanti nayehi, lakkhaṇakammataṇhāmaññanādivibhāgabhinnehi vicittehi atthanayehi, abhinandanapaccayākārādivisesāpadesasiddhena desanāvilāsena ca yuttaṁ. Yathā te na jānanti, tathā desesīti imināpi Bhagavato desanāvilāsaṁyeva vibhāveti. Taṁyeva kira pathavinti ettha pathavīgahaṇaṁ upalakkhaṇamattaṁ āpādivasenapi, tathā-- “Kīdisā nu kho idha pathavī adhippetā, kasmā ca bhūtarūpāniyeva gahitāni, na sesarūpānī”ti-ādināpi tesaṁ saṁsayuppatti niddhāretabbā. Atha vā kathaṁ nāmidanti ettha iti-saddo pakārattho. Tena imasmiṁ Sutte sabbāyapi tesaṁ saṁsayuppattiyā pariggahitattā daṭṭhabbā. Antanti mariyādaṁ, desanāya antaṁ paricchedanti attho, yo anusandhīti vuccati. Koṭinti pariyantaṁ, desanāya pariyosānanti attho. Ubhayena Sutte ajjhāsayānusandhi yathānusandhīti vadati.

Antarākathāti kammaṭṭhānamanasikāra-uddesaparipucchādīnaṁ antarā aññā ekā tathā. Vippakathāti aniṭṭhitā sikhaṁ appattā. Kaṅkhaṇānurūpenāti tasmiṁ khaṇe dhammasabhāyaṁ sannipatitānaṁ bhikkhūnaṁ ajjhāsayānurūpena. Idanti idāni vuccamānaṁ mūlapariyāyajātakaṁ.

Disāpāmokkhoti (MṬ.1./CS:pg.1.117) paṇḍitabhāvena sabbadisāsu pamukhabhūto. Brāhmaṇoti brahmaṁ aṇatīti brāhmaṇo, mante sajjhāyatīti attho. Tiṇṇaṁ vedānanti iruveda-yajuveda-sāmavedānaṁ. Pāragūti atthaso byañjanaso ca pāraṁ pariyantaṁ gato. Saha nighaṇḍunā ca keṭubhena cāti sanighaṇḍukeṭubhā, tesaṁ. Nighaṇḍūti rukkhādīnaṁ vevacanappakāsakaṁ satthaṁ. Keṭubhanti kiriyākappavikappo, kavīnaṁ upakārāvahaṁ satthaṁ. Saha akkharappabhedenāti sākkharappabhedā, tesaṁ, sikkhāniruttisahitānanti attho. Itihāsapañcamānanti āthabbaṇavedaṁ catutthaṁ katvā “itiha asa, itiha asā”ti īdisavacanapaṭisaṁyutto purāṇakathāsaṅkhāto itihāso pañcamo etesanti itihāsapañcamā, tesaṁ. Padaṁ tadavasesañca byākaraṇaṁ kāyati ajjheti vedeti cāti padako, veyyākaraṇo. Lokāyataṁ vuccati vitaṇḍasatthaṁ. Mahāpurisānaṁ Buddhādīnaṁ lakkhaṇadīpanagantho mahāpurisalakkhaṇaṁ. Tesu anūno paripūrakārīti anavayo.

Manteti vede. Yadipi vedo “manto, brahmaṁ, kappo”ti tividho, manto eva pana mūlavedo, tadatthavivaraṇaṁ brahmaṁ, tattha vuttanayena yaññakiriyāvidhānaṁ kappo. Tena vuttaṁ “manteti vede”ti. Paṇḍitāti paññāvanto. Tathā hi te puthupaññātāya bahuṁ sahassadvisahassādiparimāṇaṁ ganthaṁ pākaṭaṁ katvā gaṇhanti uggaṇhanti, javanapaññatāya lahuṁ sīghaṁ gaṇhanti, tikkhapaññatāya suṭṭhu avirajjhantā upadhārenti, satinepakkasampattiyā gahitañca nesaṁ na vinassati na sammussatīti. Sabbampi sippanti aṭṭhārasavijjāṭṭhānādibhedaṁ sikkhitabbaṭṭhena sippanti saṅkhyaṁ gataṁ sabbaṁ bāhirakasatthaṁ mokkhāvahasammatampi na mokkhaṁ āvahatīti āha “diṭṭhadhammasamparāyahitan”ti. Sampiṇḍitā hutvāti yathā mittā, tathā piṇḍitavasena sannipatitā hutvā. “Evaṁ gayhamāne ādinā virujjheyya, evaṁ antenā”ti cintentā ñātuṁ icchitassa atthassa pubbenāparaṁ aviruddhaṁ nicchayaṁ gahetuṁ asakkontā na ādiṁ, na antaṁ addasaṁsu.

Lomasānīti lomavantāni, ghanakesamassuvānīti attho. Kesāpi hi lomaggahaṇena gayhanti yathā “lomanakhaṁ phusitvā suddhi kātabbā”ti. Kaṇṇaṁ viyāti kaṇṇaṁ, paññā, tāya sutvā kātabbakiccasādhanato vuttaṁ “kaṇṇavāti paññavā”ti.

Yasmā (MṬ.1./CS:pg.1.118) sattānaṁ gacchante gacchante kāle āyuvaṇṇādiparikkhayo hoti, tasmā taṁ kālena kataṁ viya katvā vuttaṁ “nesaṁ āyu …pe… khādatīti vuccatī”ti.

Abhiññāyāti kusalādibhedaṁ khandhādibhedañca desetabbaṁ dhammaṁ, veneyyānañca āsayānusayacariyāvimutti-ādibhedaṁ, tassa ca nesaṁ desetabbappakāraṁ yāthāvato abhijānitvā. Dhammaṁ desemīti diṭṭhadhammikasamparāyikanibbānahitāvahaṁ saddhammaṁ kathayāmi. No anabhiññāyāti yathā bāhirakā asammāsambuddhattā vuttavidhiṁ ajānantāyaṁ kiñci takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayaṁpaṭibhānaṁ kathenti, evaṁ na desemīti attho. Sanidānanti sakāraṇaṁ, veneyyānaṁ ajjhāsayavasena vā pucchāya vā aṭṭhuppattiyā vā sanimittaṁ hetu-udāharaṇasahitañcāti attho. Sappāṭihāriyanti sanissaraṇaṁ sappaṭiharaṇaṁ, paccanīkapaṭiharaṇena sappāṭihāriyameva katvā desemīti attho. Apare pana “yathārahaṁ iddhi-ādesanānusāsanipāṭihāriyasahitan”ti vadanti, anusāsanipāṭihāriyahitā pana desanā natthīti. Hitūpadesanā ovādo, sā eva anusāsanī. Anotiṇṇavatthuvisayo vā ovādo, otiṇṇavatthuvisayā anusāsanī. Paṭhamūpadeso vā ovādo, itarā anusāsanī. Alañca panāti yuttameva. Niṭṭhamagamāsīti atthasiddhiṁ gatā.

Tathāgatavāra-aṭṭhamanayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Ayaṁ tāvettha aṭṭhakathāya līnatthavaṇṇanā.

Nettinayavaṇṇanā

Idāni (dī.ni.ṭī.1.149 saṁ.ni.ṭī.1.1.nettinayavaṇṇanā; a.ni.ṭī.nettinayavaṇṇanā) pakaraṇanayena pāḷiyā atthavaṇṇanaṁ karissāma. Sā panāyaṁ atthavaṇṇanā yasmā desanāya samuṭṭhānapayojanabhājanesu piṇḍatthesu ca niddhāritesu sutarā hoti suviññeyyā ca, tasmā suttadesanāya samuṭṭhānādīni paṭhamaṁ niddhārayissāma. Tattha samuṭṭhānaṁ tāva pariyattiṁ nissāya mānuppādo, payojanaṁmānamaddanaṁ. Vuttañhi Aṭṭhakathāyaṁ “sutapariyattiṁ …pe… ārabhī”ti. Apica veneyyānaṁ pathavī-ādibhūtādibhedabhinne sakkāye puthujjanassa sekkhādi-ariyassa ca saddhiṁ hetunā maññanāmaññanavasena (MṬ.1./CS:pg.1.119) pavattivibhāgānavabodho samuṭṭhānaṁ, yathāvuttavibhāgāvabodho payojanaṁ, veneyyānañhi vuttappakāre visaye yathāvuttānaṁ puggalānaṁ saddhiṁ hetunā maññanāmaññanavasena pavattivibhāgāvabodho payojanaṁ.

Apica samuṭṭhānaṁ nāma desanānidānaṁ. Taṁ sādhāraṇaṁ asādhāraṇanti duvidhaṁ. Tattha sādhāraṇampi ajjhattikabāhirabhedato duvidhaṁ. Tattha sādhāraṇaṁ ajjhattikasamuṭṭhānaṁ nāma lokanāthassa mahākaruṇā. Tāya hi samussāhitassa Bhagavato veneyyānaṁ dhammadesanāya cittaṁ udapādi. Taṁ sandhāya vuttaṁ “sattesu ca kāruññataṁ paṭicca Buddhacakkhunā lokaṁ volokesī”ti-ādi (ma.ni.1.283 saṁ.ni.1.172 mahāva.9). Ettha ca hetāvatthāyapi mahākaruṇāya saṅgaho daṭṭhabbo yāvadeva saṁsāramahoghato saddhammadesanāhatthadānehi sattasantāraṇatthaṁ taduppattito. Yathā ca mahākaruṇā, evaṁ sabbaññutaññāṇaṁ dasabalañāṇādīni ca desanāya abbhantarasamuṭṭhānabhāve vattabbāni. Sabbampi hi ñeyyadhammaṁ, tesaṁ desetabbappakāraṁ, sattānañca āsayānusayādiṁ yāthāvato jānanto Bhagavā ṭhānāṭṭhānādīsu kosallena veneyyajjhāsayānurūpaṁ vicittanayadesanaṁ pavattesīti. Bāhiraṁ pana sādhāraṇaṁ samuṭṭhānaṁ dasasahassabrahmaparivāritassa sahampatimahābrahmuno ajjhesanaṁ. Tadajjhesanuttarakālañhi dhammagambhīratāpaccavekkhaṇājanitaṁ appossukkataṁ paṭippassambhetvā dhammassāmī dhammadesanāya ussāhajāto ahosi. Asādhāraṇampi ambhantarabāhirabhedato duvidhameva. Tattha abbhantaraṁ yāya mahākaruṇāya yena ca desanāñāṇena idaṁ suttaṁ pavattitaṁ, tadubhayaṁ veditabbaṁ. Bāhiraṁ pana pañcasatānaṁ brāhmaṇajātikānaṁ bhikkhūnaṁ pariyattiṁ nissāya mānuppādanaṁ, vuttameva taṁ Aṭṭhakathāyaṁ.

Payojanampi sādhāraṇaṁ asādhāraṇanti duvidhaṁ. Tattha sādhāraṇaṁ anukkamena yāva anupādāparinibbānaṁ vimuttirasattā Bhagavato desanāya. Tenevāha “etadatthā tathā, etadatthā mantanā”ti-ādi (pari.366). Eteneva ca saṁsāracakkanivatti saddhammacakkappavatti sassatādimicchāvādanirākaraṇaṁ sammāvādapurekkhāro akusalamūlasamūhananaṁ kusalamūlasaṁropanaṁ apāyadvārapidahanaṁ saggamokkhadvāravivaraṇaṁ pariyuṭṭhānavūpasamanaṁ anusayasamugghātanaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.120) “mutto mocessāmī”ti (udā.aṭṭha.18 itivu.aṭṭha.38) purimapaṭiññā-avisaṁvādanaṁ tappaṭipakkhamāramanorathavisaṁvādanaṁ titthiyadhammanimmathanaṁ Buddhadhammapatiṭṭhāpananti evamādīnampi payojanānaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Asādhāraṇaṁ pana tesaṁ bhikkhūnaṁ mānamaddanaṁ. Vuttañcetaṁ Aṭṭhakathāyaṁ (ma.ni.aṭṭha.1.1) “desanākusalo Bhagavā mānabhañjanatthaṁ ‘sabbadhammamūlapariyāyan’ti desanaṁ ārabhī”ti. Ubhayampetaṁ bāhiyameva. Sace pana veneyyasantānagatampi desanābalasiddhisaṅkhātaṁ payojanaṁ adhippāyasamijjhanabhāvato yathādhippetatthasiddhiyā yathākāruṇikassa Bhagavatopi payojanamevāti gaṇheyya, iminā pariyāyenassa abbhantaratāpi veditabbā.

Apica veneyyānaṁ pathavī-ādibhūtādivibhāgabhinne sakkāye puthujjanassa sekkhādi-ariyassa ca saddhiṁ hetunā maññanāmaññanavasena pavattivibhāgānavabodho samuṭṭhānaṁ, imassa suttassa yathāvuttavibhāgāvabodho payojananti vuttovāyamattho. Veneyyānañhi vuttappakāre visaye yathāvuttānaṁ puggalānaṁ saddhiṁ hetunā maññanāmaññanānaṁ vasena pavattivibhāgāvabodho imaṁ desanaṁ payojeti “tannipphādanaparāyaṁ desanā”ti katvā. Yañhi desanāya sādhetabbaṁ phalaṁ, taṁ ākaṅkhitabbattā desakaṁ desanāya payojetīti payojananti vuccati. Tathā veneyyānaṁ sabbaso ekadesato ca maññanānaṁ appahānaṁ, tattha ca ādīnavādassanaṁ, niraṅkusānaṁ maññanānaṁ anekākāravohārassa sakkāye pavattivisesassa ajānanaṁ, tattha ca pahīnamaññanānaṁ paṭipattiyā ajānanaṁ, taṇhāmukhena paccayākārassa ca anavabodhoti evamādīni ca payojanāni idha veditabbāni.

Bhūmittayapariyāpannesu asaṅkhātadhammavippakatapariññādikiccasaṅkhātadhammānaṁ sammāsambuddhassa ca paṭipattiṁ ajānantā asaddhammassavanadhāraṇaparicayamanasikāraparā saddhammassavana-dhāraṇaparicayapaṭivedhavimukhā ca veneyyā imissā desanāya bhājanaṁ. Piṇḍatthā pana “assutavā”ti-ādinā ayonisomanasikārabahulīkāro akusalamūla-samāyogo olīyanātidhāvanāpariggaho upāyavinibaddhānubrūhanā micchābhinivesasamannāgamo avijjātaṇhā-parisuddhi (MṬ.1./CS:pg.1.121) vaṭṭattayānuparamo āsavoghayogaganthāgatitaṇhuppādupādānāviyogo cetokhila-cetovinibaddha-abhinandana-nīvaraṇasaṅgānatikkamo vivādamūlāpariccāgo anusayānupacchedo micchattānativattanaṁ taṇhāmūladhammasannissayatā akusalakammapathānuyogo sabbakilesa-pariḷāhasāraddhakāyacittatāti evamādayo dīpitā honti. “Pathaviṁ pathavito sañjānātī”ti-ādinā taṇhāvicaritaniddeso mānajappanā vipariyesābhiniveso saṁkileso sakkāyapariggaho bālalakkhaṇāpadeso vaṅkattayavibhāvanānuyogo bahukārapaṭipakkhadīpanā tividhanissayasaṁsūcanā āsavakkhayakathananti evamādayo dīpitā honti.

Soḷasahāravaṇṇanā

1. Desanāhāravaṇṇanā

Tattha ye upādānakkhandhadhamme upādāya pathavī-ādibhūtādibhedā paññatti, te paññattipaṭipādanabhāvena jātijarāmaraṇavisesanadukkhapariyāyena ca vuttā taṇhāvajjā tebhūmakadhammā dukkhasaccaṁ. Maññanābhinandananandīpariyāyehi vuttā taṇhā samudayasaccaṁ. Ayaṁ tāva suttantanayo. Abhidhammanaye pana yathāvuttataṇhāya saddhiṁ “assutavā”ti-ādinā dīpitā avijjādayo, maññanāpariyāyena gahitā mānadiṭṭhiyo, bhavapadena gahito kammabhavo cāti sabbepi kilesābhisaṅkhārā samudayasaccaṁ. Ubhinnaṁ appavatti nirodhasaccaṁ. Ariyadhammaggahaṇena, pariññābhikkhusekkhābhiññāgahaṇehi, rāgādikhayavacanehi, sammāsambodhigahaṇena ca maggasaccaṁ. Keci pana taṇhākkhayādivacanehi nirodhasaccaṁ uddharanti, taṁ Aṭṭhakathāya virujjhati tattha taṇhākkhayādīnaṁ maggakiccabhāvassa uddhaṭattā.

Tattha samudayena assādo, dukkhena ādīnavo, magganirodhehi nissaraṇaṁ, tesaṁ bhikkhūnaṁ mānabhañjanaṁ phalaṁ, tathā “yathāvuttavibhāgāvabodho”ti-ādinā vuttaṁ payojanañca. Tassa nipphattikāraṇattā desanāya vicittatā catunnaṁ puggalānaṁ yāthāvato sabhāvūpadhāraṇañca upāyo (MṬ.1./CS:pg.1.122) pathavī-ādīsu puthujjanādīnaṁ pavattidassanāpadesena pathavī-ādayo ekantato parijānitabbā, maññanā ca pahātabbāti ayamettha Bhagavato āṇattīti. Ayaṁ desanāhāro.

2. Vicayahāravaṇṇanā

Maññanānaṁ sakkāyassa avisesahetubhāvato, kassacipi tattha asesitabbato ca sabbagahaṇaṁ, sabhāvadhāraṇato nissattanijjīvato ca dhammaggahaṇaṁ, patiṭṭhābhāvato āveṇikahetubhāvato ca mūlaggahaṇaṁ, kāraṇabhāvato desanatthasambhavato ca pariyāyaggahaṇaṁ, sammukhabhāvato sampadānatthasambhavato ca “vo”ti vacanaṁ, tathārūpaguṇayogato abhimukhīkaraṇato ca “bhikkhave”ti ālapanaṁ. Desetuṁ samatthabhāvato tesaṁ satuppādanatthañca “desessāmī”ti paṭijānanaṁ, desetabbatāya paṭiññātabhāvato, yathāpaṭiññañca desanato “tan”ti paccāmasanaṁ, sotabbabhāvato, savanatthassa ca ekantena nipphādanato “suṇāthā”ti vuttaṁ. Sakkātabbato, sakkaccakiriyāya eva ca tadatthasiddhito “sādhukan”ti vuttaṁ. Dhammassa manasikaraṇīyato tadadhīnattā ca sabbasampattīnaṁ “manasi karothā”ti vuttaṁ yathāpariññātāya desanāya paribyattabhāvato vitthāratthasambhavato ca “bhāsissāmī”ti vuttaṁ. Bhagavato sadevakena lokena sirasā sampaṭicchitabbavacanattā, tassa ca yathādhippetatthasādhanato “evan”ti vuttaṁ. Satthu uttamagāravaṭṭhānabhāvato, tattha ca gāravassa uḷārapuññabhāvato “bhante”ti vuttaṁ. Bhikkhūnaṁ tathākiriyāya nicchitabhāvato vacanālaṅkārato ca “kho”ti vuttaṁ. Savanassa paṭijānitabbato, tathā tehi paṭipannattā ca “paccassosun”ti vuttaṁ paccakkhabhāvato, sakalassapi ekajjhaṁ karaṇato “etan”ti vuttaṁ.

Vuccamānassa puggalassa lokapariyāpannattā lokādhārattā ca lokaṁ upādāya “idhā”ti vuttaṁ. Paṭivedhabāhusaccābhāvato pariyattibāhusaccābhāvato ca “assutavā”ti vuttaṁ. Puthūsu, puthu vā janabhāvato “puthujjano”ti vuttaṁ. Anariyadhammavirahato ariyadhammasamannāgamato ca “ariyānan”ti vuttaṁ. Ariyabhāvakarāya paṭipattiyā abhāvato, tattha kosalladamathābhāvato “ariyānaṁ adassāvī”ti-ādi vuttaṁ. Asantadhammassavanato santadhammasamannāgamato sabbhi pāsaṁsiyato (MṬ.1./CS:pg.1.123) ca “sappurisānan”ti vuttaṁ. Sappurisabhāvakarāya paṭipattiyā abhāvato, tattha ca kosalladamathābhāvato “sappurisānaṁ adassāvī”ti-ādi vuttaṁ. Pathavīvatthukānaṁ maññanānaṁ, upari vuccamānānañcamaññanānaṁ mūlakattā papañcasaṅkhānaṁ “pathaviṁ pathavito sañjānātī”ti vuttaṁ. Andhaputhujjanassa ahaṁkāra-mamaṁkārānaṁ katthacipi appahīnattā “pathaviṁ maññatī”ti-ādi vuttaṁ.

Pubbe aggahitattā, sāmaññato ca gayhamānattā, puggalassa pathavī-ādi-ārammaṇasabhāgatāya labbhamānattā ca “yopī”ti vuttaṁ. “Yo”ti aniyamena gahitassa niyametabbato paṭiniddisitabbato ca; “so”ti vuttaṁ sātisayaṁ saṁsāre bhayassa ikkhanato kilesabhedanasambhavato ca “bhikkhū”ti vuttaṁ. Sikkhāhi samannāgamato sekkhadhammapaṭilābhato ca “sekkho”ti vuttaṁ. Manasā laddhabbassa arahattassa anadhigatattā adhigamanīyato ca “appattamānaso”ti vuttaṁ. Aparena anuttaraṇīyato, paraṁ anucchavikabhāvena uttaritvā ṭhitattā ca “anuttaran”ti vuttaṁ. Yogena bhāvanāya kāmayogādito ca khemaṁ sivaṁ anupaddavanti “yogakkheman”ti vuttaṁ. Chandappavattiyā ussukkāpattiyā ca “patthayamāno”ti vuttaṁ. Tadatthassa sabbaso sabba-iriyāpathavihārassa samathavipassanāvihārassa dibbavihārassa ca vasena “viharatī”ti vuttaṁ. Sekkhassa sabbaso abhiññeyyabhāvañceva pariññeyyabhāvañca ñāṇena abhibhavitvā jānanato “abhijānātī”ti vuttaṁ. Sekkhassa sabbaso appahīnamaññanatāya abhāvato “mā maññī”ti vuttaṁ. Sesaṁ vuttanayānusārena veditabbaṁ. Iminā nayena ito paraṁ sabbapadesu vinicchayo kātabbo. Sakkā hi Aṭṭhakathaṁ tassā Līnatthavaṇṇanañca anugantvā ayamattho viññūhi vibhāvetunti ativitthārabhayena na vitthārayimha. Iti anupadavicayato vicayo hāro.

3. Yuttihāravaṇṇanā

Sakkāyassa sabbamaññanānaṁ mūlabhāvo yujjati parikappamattakattā lokavicittassa. Byāhusaccadvayarahitassa andhaputhujjanabhāvo yujjati puthukilesābhisaṅkhārajananādisabhāvattā. Yathāvuttaputhujjanassa vā vuttappakārabāhusaccābhāvo yujjati tasmiṁ sati sabbhāvato. Tattha assutavato (MṬ.1./CS:pg.1.124) puthujjanassa ariyānaṁ sappurisānañca adassāvitādi yujjati ariyakaradhammānaṁ ariyabhāvassa ca tena adiṭṭhattā appaṭipannattā ca tathā tassa pathaviyā “Ahaṁ pathavī, mama pathavī, paro pathavī”ti sañjānanaṁ yujjati ahaṁkāramamaṁkārānaṁ sabbena sabbaṁ appahīnattā. Tathā sañjānato cassa pathaviṁ kammādikaraṇādivasena gahetvā nānappakārato maññanāpavatti yujjati saññānidānattā papañcasaṅkhānaṁ. Yo maññati, tassa apariññātavatthukatā yujjati pariññāya vinā maññanāpahānābhāvato. “Āpaṁ āpato sañjānātī”ti-ādīsupi eseva nayo. Apariyositasikkhassa appattamānasatā yujjati katakiccatābhāvato. Sekkhassa sato yogakkhemapatthanā yujjati tadadhimuttabhāvato. Tathā tassa pathaviyā abhijānanā yujjati pariññāpahānesu mattaso kāribhāvato. Tato eva cassa “mā maññī”ti vattabbatā yujjati vatthupariññāya viya maññanāpahānassapi vippakatabhāvato. Sekkhassa pathaviyā pariññeyyatā yujjati pariññātuṁ sakkuṇeyyattā sabbaso apariññātattā ca. “Āpaṁ āpato”ti-ādīsupi eseva nayo. Arahattādiyuttassa pathaviyādīnaṁ abhijānanā maññanābhāvo ca yujjati saṅkhātadhammattā, sabbaso kilesānaṁ pahīnattā, tato eva cassa vītarāgādibhāvo tato sammadeva ca paṭiccasamuppādassa paṭividdhatāti. Ayaṁ yuttihāro.

4. Padaṭṭhānahāravaṇṇanā

Kissopi maññanā sakkāyassa padaṭṭhānaṁ, maññanānaṁ ayonisomanasikāro padaṭṭhānaṁ, sutadvayaviraho andhaputhujjanabhāvassa padaṭṭhānaṁ, so ariyānaṁ adassāvitāya padaṭṭhānaṁ, sā ariyadhammassa akovidatāya padaṭṭhānaṁ, sā ariyadhamme avinītatāya padaṭṭhānaṁ. “Sappurisānaṁ adassāvī”ti etthāpi eseva nayo. Saññāvipallāso maññanānaṁ padaṭṭhānaṁ. Saññānidānā hi papañcasaṅkhāti. Maññanāsu ca taṇhāmaññanā itaramaññanānaṁ padaṭṭhānaṁ “taṇhāgatānaṁ paritassitavipphanditan”ti, (dī.ni.1.105-109) “taṇhāpaccayā upādānan”ti (ma.ni.3.126 mahāva.1) ca vacanato, taṇhāgatasseva ca “seyyohamasmin”ti-ādinā mānajappanāsabbhāvatā. Sabbāpi vā maññanā sabbāsaṁ maññanānaṁ padaṭṭhānaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.125) “Upādānapaccayā taṇhā”ti hi vacanato diṭṭhipi taṇhāya padaṭṭhānaṁ. “Ahamasmi brahmā mahābrahmā”ti (dī.ni.1.42 3.39) ādivacanato mānopi diṭṭhiyā padaṭṭhānaṁ. Tathā “asmīti sati itthaṁsmīti hoti, evaṁsmīti hoti, aññathāsmīti hotī”ti-ādivacanato mānassapi taṇhāya padaṭṭhānatā labbhateva. Sekkhā dhammā sappadesato maññanāpahānassa padaṭṭhānaṁ. Asekkhā nippadesato maññanāpahānassa padaṭṭhānaṁ. Kammabhavo ca jātiyā padaṭṭhānaṁ. Jāti jarāmaraṇassa padaṭṭhānaṁ. Paccayākārassa yathābhūtāvabodho sammāsambodhiyā padaṭṭhānanti. Ayaṁ padaṭṭhāno hāro.

5. Lakkhaṇahāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti ettha mūlaggahaṇena mūlapariyāyaggahaṇena vā yathā taṇhāmānadiṭṭhiyo gayhanti, evaṁ dosamohādīnampi sakkāyamūladhammānaṁ saṅgaho daṭṭhabbo sakkāyassa mūlabhāvena ekalakkhaṇattā. “Assutavā”ti iminā yathā tassa puggalassa pariyattipaṭivedhasaddhammānaṁ abhāvo gayhati, evaṁ paṭipattisaddhammassapi abhāvo gayhati saddhammabhāvena ekalakkhaṇattā. Ariyānaṁ adassanakāmatādilakkhaṇā. “Ariyadhammassa akovido”ti iminā ariyadhammādhigamassa vibandhabhūtaṁ aññāṇaṁ. “Ariyadhamme avinīto”ti iminā ariyavinayābhāvo. So panatthato ariyavinaye appaṭipatti eva vāti tīhipi padehi yathāvuttavisayā micchādiṭṭhi vicikicchā ca gahitāva honti. Taggahaṇena ca sabbepi akusalā dhammā saṅgahitāva honti saṁkilesalakkhaṇena ekalakkhaṇattā. “Sappurisānaṁ adassāvī”ti etthāpi eseva nayo.

“Pathaviṁ pathavito sañjānātī”ti idaṁ diṭṭhimaññanādīnaṁ saññāya kāraṇabhāvadassanaṁ. Tattha yathā saññā, evaṁ vitakkaphassāvijjā-ayonisomanasikārādayopi tāsaṁ kāraṇanti atthato tesampettha saṅgaho vutto hoti maññanānaṁ kāraṇabhāvena ekalakkhaṇattā. “Maññatī”ti iminā maññanākiccena taṇhāmānadiṭṭhiyo gahitā (MṬ.1./CS:pg.1.126) tāsaṁ kilesasabhāvattā. Taggahaṇeneva vicikicchādinampi saṅgaho daṭṭhabbo kilesalakkhaṇena ekalakkhaṇattā. Tathā taṇhāya hetusabhāvattā taggahaṇeneva avasiṭṭhākusalahetūnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo hetulakkhaṇena ekalakkhaṇattā. Tathā taṇhādiṭṭhīnaṁ āsavādisabhāvattā taggahaṇeneva avasiṭṭhāsavoghayogaganthanīvaraṇādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo āsavādisabhāvattā ekalakkhaṇattā. Tathā “pathaviṁ maññatī”ti-ādinā pathavī-ādīnaṁ rūpasabhāvattā tabbisayānañca maññanānaṁ rūpavisayattā taggahaṇeneva sakalarūpakkhandhavisayāpi maññanā dassitā honti rūpavisayalakkhaṇena āsaṁ ekalakkhaṇattā. Evaṁ cakkhāyatanādivisayāpi maññanā niddhāretabbā. “Apariññātan”ti pariññāpaṭikkhepena tappaṭibaddhakilesānaṁ pahānapaṭikkhepoti daṭṭhabbo maggakiccabhāvena pariññāpahānānaṁ ekalakkhaṇattā. Iminā nayena sesesupi yathārahaṁ ekalakkhaṇā niddhāretabbāti. Ayaṁ lakkhaṇo hāro.

6. Catubyūhahāravaṇṇanā

Pathavī-ādīsu vatthūsu byañjanacchāyāya atthaṁ gahetvā dhammagambhīrataṁ asallakkhetvā asaddhammassavanādinā vañcitā hutvā saddhammassavanadhāraṇaparicayamanasikāravimukhā pathavī-ādīsu vatthūsu puthujjanasekkhāsekkhatathāgatānaṁ paṭipattivisesaṁ ajānantā ca veneyyā imissā desanāya nidānaṁ. Te “Kathaṁ nu kho yathāvuttadosavinimuttā yathāvuttañca visesaṁ jānantā sammāpaṭipattiyā ubhayahitaparāyaṇā saveyyun”ti ayamettha Bhagavato adhippāyo. Padanibbacanaṁ niruttaṁ, taṁ “evan”ti-ādinidānapadānaṁ, “sabbadhammamūlapariyāyan”ti-ādipāḷipadānañca Aṭṭhakathāyaṁ, tassā Līnatthavaṇṇanāyañceva vuttanayena suviññeyyattā ativitthārabhayena na vitthārayimha.

Padapadatthadesanānikkhepasuttasandhivasena pañcavidhā sandhi. Tattha padassa padantarena sambandho padasandhi, tathā padatthassa padatthantarena sambandho padatthasandhi, yo “kiriyākārakasambandho”ti vuccati. Nānānusandhikassa suttassa taṁtaṁ-anusandhīhi sambandho, ekānusandhikassa pana pubbāparasambandho desanāsandhi. Yā Aṭṭhakathāyaṁ “pucchānusandhi ajjhāsayānusandhi yathānusandhī”ti (MṬ.1./CS:pg.1.127) tidhā vibhattā. Ajjhāsayo cettha attajjhāsayo parajjhāsayoti dvidhā veditabbo. Yaṁ panettha vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā nidānavaṇṇanāyaṁ vuttameva. Nikkhepasandhi catunnaṁ suttanikkhepānaṁ vasena veditabbo. Suttasandhi idha paṭhamanikkhepavaseneva veditabbo. Kasmā panettha Mūlapariyāyasuttameva paṭhamaṁ nikkhittanti? Nāyamanuyogo katthaci nappavattati, apica yasmā maññanāmūlakaṁ sakkāyaṁ, sabbamaññanā ca tattha eva anekabhedabhinnā pavattati, na tassā savisayāya lesamattampi sāraṁ atthīti pathavī-ādivibhāgabhinnesu maññanāsu ca sātisayaṁ nibbedhavirāgasañjananī upari sekkhāsekkhatathāgataguṇavibhāvanī ca ayaṁ desanā. Suttantadesanā ca visesato diṭṭhiviniveṭhanakathā, tasmā sanissayassa diṭṭhiggāhassa ādito asārabhāvadīpanaṁ upari ca sabbesaṁ ariyānaṁ guṇavisesavibhāvanamidaṁ suttaṁ paṭhamaṁ nikkhittaṁ. Kiñca sakkāye maññanāmaññanāmukhena pavattinivattīsu ādīnavānisaṁsavibhāvanato sabbesaṁ puggalānaṁ paṭipattivibhāgato ca idameva suttaṁ paṭhamaṁ nikkhittaṁ.

Yaṁ pana ekissā desanāya desanantarena saddhiṁ saṁsandanaṁ, ayampi desanāsandhi, sā evaṁ veditabbā. “Assutavā puthujjano …pe… nibbānaṁ abhinandatī”ti ayaṁ desanā. “Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano …pe… sappurisadhamme avinīto manasikaraṇīye dhamme nappajānāti, amanasikaraṇīye ca dhamme nappajānāti, so manasikaraṇīye dhamme appajānanto amanasikaraṇīye ca dhamme appajānanto ye dhammā na manasikaraṇīyā, te dhamme manasi karoti …pe… anuppanno vā kāmāsavo uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pavaḍḍhati. Anuppanno vā bhavāsavo uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pavaḍḍhati, anuppanno vā avijjāsavo uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pavaḍḍhatī”ti (ma.ni.1.17) imāya desanāya saṁsandati. Tathā “tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ subhanimittaṁ manasi karissati, tassa subhanimittassa manasikārā rāgo cittaṁ anuddhaṁsessati, so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṁkiliṭṭhacitto kālaṁ karissatī”ti (ma.ni.1.59) imāya desanāya saṁsandati. Tathā “Cakkhuñcāvuso paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ, tiṇṇaṁ saṅgati phasso, phassapaccayā (MṬ.1./CS:pg.1.128) vedanā. Yaṁ vedeti taṁ sañjānāti, yaṁ sañjānāti taṁ vitakketi, yaṁ vitakketi taṁ papañceti, yaṁ papañceti tatonidānaṁ purisaṁ papañcasaññāsaṅkhā samudācarantī”ti (ma.ni.1.204) imāya desanāya saṁsandati. Tathā “idha, bhikkhave, asutavā puthujjano …pe… sappurisadhamme avinīto rūpaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Vedanaṁ …pe…, saññaṁ …pe…, saṅkhāre …pe…, viññāṇaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. Yampi taṁ diṭṭhaṁ …pe… yampi taṁ diṭṭhiṭṭhānaṁ, so loko so attā so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva ṭhassāmīti, tampi ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassatī”ti (ma.ni.1.241) imāya desanāya saṁsandati.

“Yopi so, bhikkhave, bhikkhu …pe… nibbānaṁ mābhinandī”ti ayaṁ desanā. “Idha, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti, evañcetaṁ, devānaminda, bhikkhuno sutaṁ hoti ‘sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā’ti, so sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya sabbaṁ dhammaṁ parijānāti, sabbaṁ dhammaṁ pariññāya yaṁ kiñci vedanaṁ vedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharatī”ti (ma.ni.1.390) imāya desanāya saṁsandati. “Yopi so, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ …pe… abhisambuddhoti vadāmī”ti ayaṁ desanā “sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako …pe… sappurisadhamme suvinīto rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati, vedanaṁ …pe…, saññaṁ …pe…, saṅkhāre …pe…, viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Yampi taṁ diṭṭhaṁ sutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. Yampi taṁ diṭṭhiṭṭhānaṁ, so loko so attā so pecca bhavissāmi ‘nicco dhuvo sassato api pariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva ṭhassāmī’ti, tampi ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. So evaṁ samanupassanto na paritassatī”ti (ma.ni.1.241) evamādidesanāhi saṁsandatīti, ayaṁ catubyūho hāro.

7. Āvattahāravaṇṇanā

“Assutavā (MṬ.1./CS:pg.1.129) puthujjano”ti iminā yonisomanasikārapaṭikkhepamukhena ayonisomanasikārapariggaho dīpito. “Ariyānaṁ adassāvī”ti-ādinā sappurisūpanissayādipaṭikkhepamukhena asappurisūpanissayādipariggaho dīpito. Tesu purimanayena āsayavipatti kittitā, dutiyena payogavipatti. Purimena cassa kilesavaṭṭaṁ, tañca yato vipākavaṭṭanti sakalaṁ saṁsāracakkamāvattati. “Pathaviṁ maññatī”ti-ādinā tattha tisso maññanā vuttā. Tāsu taṇhāmaññanā “etaṁ mamā”ti taṇhāggāho, mānamaññanā “esohamasmī”ti mānaggāho, diṭṭhimaññanā “eso me attā”ti diṭṭhiggāho. Tattha taṇhāggāhena “taṇhaṁ paṭiccapariyesanā”ti-ādikā (dī.ni.2.103 dī.ni.3.359 a.ni.3.23 vibha.963) nava taṇhāmūlakā dhammā āvattanti. Mānaggāhena “seyyohamasmī”ti-ādikā nava mānavidhā āvattanti. Diṭṭhiggāhena “rūpaṁ attato samanupassatī”ti-ādikā (saṁ.ni.4.345) vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi āvattati. Tīsu ca gāhesu yāya saññāya taṇhāggāhassa vikkhambhanā, sā dukkhasaññā dukkhānupassanā. Yāya saññāya mānaggāhassa vikkhambhanā, sā aniccasaññā aniccānupassanā. Yāya pana saññāya diṭṭhiggāhassa vikkhambhanā, sā anattasaññā anattānupassanā. Tattha paṭhamaggāhavisabhāgato appaṇihitavimokkhamukhaṁ āvattati, dutiyaggāhavisabhāgato animittavimokkhamukhaṁ āvattati, tatiyaggāhavisabhāgato suññatavimokkhamukhaṁ āvattati.

Sekkhaggahaṇena ariyāya sammādiṭṭhiyā saṅgaho, tato ca paratoghosayonisomanasikārā dīpitā honti. Paratoghosena ca sutavā ariyasāvakoti āvattati, yonisomanasikārena nava yonisomanasikāramūlakā dhammā āvattanti, catubbidhañca sampatticakkaṁ. “Mā maññī”ti maññanānaṁ vippakatappahānatāgahaṇena ekaccāsavaparikkhayo dīpito hoti, tena ca saddhāvimuttadiṭṭhippattakāyasakkhibhāvā āvattanti. “Arahaṁ khīṇāsavo”ti-ādinā asekkhā sīlakkhandhādayo dassitā honti, sīlakkhandhādipāripūriyā ca dasa nāthakaraṇā dhammā āvattanti. “Na maññatī”ti maññanāpaṭikkhepena pañcasu upādānakkhandhesu “netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā”ti sammāpaṭipatti dassitā, tāya ca sātisayā nikantipariyādānamānasamugghāṭanadiṭṭhi-ugghāṭanāni (MṬ.1./CS:pg.1.130) pakāsitānīti appaṇihitānimitta-suññatavimokkhā āvattanti.

“Tathāgato”ti-ādinā sabbaññuguṇā vibhāvitāti tadavinābhāvato dasabala-catuvesārajja-asādhāraṇañāṇa-āveṇikabuddhadhammā āvattanti. “Nandī dukkhassa mūlan”ti-ādinā saddhiṁ hetunā vaṭṭavivaṭṭaṁ kathitanti pavattinivattitadubhayahetuvibhāvanena cattāri ariyasaccāni āvattanti. “Taṇhānaṁ khayā”ti-ādinā taṇhappahānāpadesena tadekaṭṭhabhāvato diyaḍḍhassa kilesasahassassa pahānaṁ āvattati. “Sabbaso taṇhānaṁ khayā sammāsambodhiṁ abhisambuddho”ti ca vuttattā “nandī dukkhassa mūlan”ti, “iti viditvā”ti-ādinā vuttassa maññanābhāvahetubhūtassa paccayākāravedanassa sāvakehi asādhāraṇañāṇacārabhāvo dassito, tena catuvīsatikoṭisatasahassasamāpattisañcāri Bhagavato mahāvajirañāṇaṁ āvattatīti. Ayaṁ āvatto hāro.

8. Vibhattihāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti ettha sabbadhammā nāma tebhūmakā dhammā sakkāyassa adhippetattā. Tesaṁ maññanā padaṭṭhānaṁ papañcasaṅkhānimittattā lokavicittassa. Tayime kusalā akusalā abyākatāti tividha.Tesu kusalānaṁ yonisomanasikārādi padaṭṭhānaṁ, akusalānaṁ ayonisomanasikārādi, abyākatānaṁ kammabhava-āvajjanabhūtarūpādi padaṭṭhānaṁ. Tattha kusalā kāmāvacarādivasena bhūmito tividhā, tathā abyākatā cittuppādasabhāvā, acittuppādasabhāvā pana kāmāvacarāva tathā akusalā. Pariyattipaṭipattipaṭivedhasutakiccābhāvena tividho assutavā. Andhakalyāṇavibhāgena duvidho puthujjano. Sammāsambuddhapaccekabuddhasāvakabhedena tividhā ariyā. Maṁsacakkhudibbacakkhupaññācakkhūhi dassanābhāvena tividho adassāvī. Maggaphalanibbānabhedena tividho, navavidho vā ariyadhammo. Savanadhāraṇaparicayamanasikārapaṭivedhavasena pañcavidhā ariyadhammassa kovidatā. Tadabhāvato akovido. Saṁvarapahānabhedena duvidho, dasavidho vā ariyadhammavinayo, tadabhāvato ariyadhamme avinīto. Ettha padaṭṭhānavibhāgo heṭṭhā dassitoyeva. “Sappurisānaṁ adassāvī”ti-ādīsupi eseva nayo. “Pathaviṁ maññatī”ti-ādīsu maññanāvatthuvibhāgo pāḷiyaṁ āgatova, tathā ajjhattikabāhirādiko ca antaravibhāgo.

Maññanā (MṬ.1./CS:pg.1.131) pana taṇhāmānadiṭṭhivasena saṅkhepato tividhā, vitthārato pana taṇhāmaññanā tāva kāmataṇhādivasena aṭṭhasatavidhā, tathā “asmīti sati itthaṁsmīti hotī”ti-ādinā. Evaṁ mānamaññanāpi. “Asmīti sati itthaṁsmīti hotī”ti-ādinā papañcattayaṁ uddiṭṭhaṁ niddiṭṭhañcāti Etena diṭṭhimaññanāyapi aṭṭhasatavidhatā vuttāti veditabbā. Apica seyyassa “seyyohamasmī”ti-ādinā mānamaññanāya navavidhatā tadantarabhedena anekavidhatā ca veditabbā. Ayañca attho hīnattikatthavaṇṇanāya vibhāvetabbo. Diṭṭhimaññanāya pana brahmajāle āgatanayena dvāsaṭṭhividhatā tadantarabhedena anekavidhatā ca veditabbā. “Apariññātan”ti ettha ñātapariññādivasena ceva rūpamukhādi-abhinivesabhedādivasena ca pariññānaṁ anekavidhatā veditabbā. Tathā aṭṭhamakādivasena sekkhavibhāgo paññāvimuttādivasena asekkhavibhāgo ca. Ayamettha dhammavibhāgo. Padaṭṭhānavibhāgo ca bhūmivibhāgo ca vuttanayānusārena veditabbāti. Ayaṁ vibhattihāro.

9. Parivattahāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti ettha “sabbadhammā”ti pañcupādānakkhandhā gahitā, tesaṁ mūlakāraṇanti ca taṇhāmānadiṭṭhiyo. Tathā assutavā puthujjano …pe… sappurisadhamme avinītoti. Yāvakīvañca pañcasu upādānakkhandhesu subhato sukhato niccato attato samanupassanavasena “etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti taṇhāmānadiṭṭhigāhā na samucchijjanti, tāva nesaṁ pabandhūparamo supinantepi na kenaci laddhapubbo. Yadā pana nesaṁ asubhato dukkhato aniccato anattato samanupassanavasena “netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā”ti pavattamānā appaṇihitānimittasuññatānupassanā ussakkitvā ariyamaggādhigamāya saṁvattanti, atha nesaṁ pabandhūparamo hoti accanta-appaññattikabhāvūpagamanato. Tena vuttaṁ “sabbadhammāti pañcupādānakkhandhā gahitā, tesaṁ mūlakāraṇanti ca taṇhāmānadiṭṭhiyo”ti. Tathā assutavā puthujjano …pe… sappurisadhamme avinīto tīhipi maññanāhi pathaviṁ maññati yāva nibbānaṁ abhinandati, tīhipi pariññāhi tassa taṁ vatthu apariññātanti katvā. Yassa pana taṁ vatthu tīhi pariññāhi pariññātaṁ, na so itaro viya taṁ maññati. Tenāha (MṬ.1./CS:pg.1.132) Bhagavā “sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako …pe… sappurisadhamme suvinīto rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati, vedanaṁ …pe… asati na paritassatī”ti (ma.ni.1.241). Sekkho pathaviṁ mā maññi, yāva nibbānaṁ mābhinandi, arahā sammāsambuddho ca pathaviṁ na maññati, yāva nibbānaṁ nābhinandati, maññanāmaññitesu vatthūsu mattaso sabbaso ca pariññābhisamayasaṁsiddhiyā pahānābhisamayanibbattito. Yassa pana tesu vatthūsu sabbaso mattaso vā pariññā eva natthi, kuto pahānaṁ, so yathāparikappaṁ niraṅkusāhi maññanāhi “etaṁ mamā”ti-ādinā maññateva. Tenāha Bhagavā “idha, bhikkhave, assutavā puthujjano …pe… sappurisadhamme avinīto rūpaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, vedanaṁ …pe…, sañña …pe…n”ti-ādi (ma.ni.1.241). Ayaṁ parivatto hāro.

10. Vevacanahāravaṇṇanā

“Sabbadhammā sakaladhammā anavasesadhammā”ti pariyāyavacanaṁ, “mūlapariyāyaṁ mūlakāraṇaṁ asādhāraṇahetun”ti pariyāyavacanaṁ, “mūlapariyāyanti vā mūladesanaṁ kāraṇatathanan”ti pariyāyavacanaṁ, “vo tumhākaṁ tumhan”ti pariyāyavacanaṁ, “bhikkhave, samaṇā tapassino”ti pariyāyavacanaṁ, “desessāmī kathessāmī paññapessāmī”ti pariyāyavacanaṁ, “suṇātha sotaṁ odahatha sotadvārānusārena upadhārethā”ti pariyāyavacanaṁ, “sādhukaṁ sammā sakkaccan”ti pariyāyavacanaṁ, “manasi karotha citte ṭhapetha samannāharathā”ti pariyāyavacanaṁ, “bhāsissāmi byattaṁ kathessāmi vibhajissāmī”ti pariyāyavacanaṁ, “evaṁ, bhante, sādhu suṭṭhu bhante”ti pariyāyavacanaṁ, “paccassosuṁ sampaṭicchiṁsu sampaṭiggahesun”ti pariyāyavacanaṁ. Iminā nayena sabbapadesu vevacanaṁ vattabbanti. Ayaṁ vevacano hāro.

11. Paññattihāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti ettha sabbadhammā nāma sakkāyadhammā, te khandhavasena pañcadhā paññattā, āyatanavasena dvādasadhā, dhātuvasena aṭṭhārasadhā (MṬ.1./CS:pg.1.133) paññattā. “Mūlan”ti vā “mūlapariyāyan”ti vā maññanā vuttā, tā taṇhāmānadiṭṭhivasena tidhā antarabhedena anekadhā ca paññattā. Atha vā “sabbadhammā”ti tebhūmakadhammānaṁ saṅgahapaññatti, “mūlapariyāyan”ti tesaṁ pabhavapaññatti, “vo”ti sampadānapaññati, “desessāmi bhāsissāmī”ti paṭiññāpaññatti, “suṇātha sādhukaṁ manasi karothā”ti ca āṇāpanapaññatti, “assutavā”ti paṭivedhavimukhatāpaññatti ceva pariyattivimukhatāpaññatti ca, “puthujjano”ti anariyapaññatti, sā ariyadhammapaṭikkhepapaññatti ceva ariyadhammavirahapaññatti ca, “ariyānan”ti asamapaññatti ceva samapaññatti ca. Tattha asamapaññatti Tathāgatapaññatti, samapaññatti paccekabuddhānañceva ubhatobhāgavimuttādīnañca vasena aṭṭhavidhā veditabbā. “Ariyānaṁ adassāvī”ti-ādi dassanabhāvanāpaṭikkhepapaññatti, “pathaviṁ maññatī”ti-ādi pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ dvādasannaṁ āyatanānaṁ aṭṭhārasannaṁ dhātūnaṁ sammasanupagānaṁ indriyānaṁ nikkhepapaññatti ceva pabhavapaññatti ca, tathā vipallāsānaṁ kiccapaññatti pariyuṭṭhānaṁ dassanapaññatti kilesānaṁ phalapaññatti abhisaṅkhārānaṁ virūhanapaññatti taṇhāya assādanapaññatti diṭṭhiyā vipphandanapaññatti, “sekkhā”ti saddhānusārīsaddhāvimuttadiṭṭhippattakāyasakkhīnaṁ dassanapaññatti ceva bhāvanāpaññatti ca “appattamānaso”ti sekkhadhammānaṁ ṭhitipaññatti, “anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamāno”ti paññāya abhinibbidāpaññatti, “abhijānātī”ti abhiññeyyadhammānaṁ abhiññāpaññatti, dukkhassa pariññāpaññatti, samudayassa pahānapaññatti, nirodhassa sacchikiriyāpaññatti, maggassa bhāvanāpaññatti, “mā maññī”ti maññanānaṁ paṭikkhepapaññatti, samudayassa pahānapaññatti. Iminā nayena sesapadesupi vitthāretabbaṁ. Ayaṁ paññatti hāro.

12. Otaraṇahāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti ettha sabbadhammā nāma lokiyā pañcakkhandhā dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo dve saccāni ekūnavisati indriyāni dvādasapadiko paccayākāroti, ayaṁ sabbadhammaggahaṇena khandhādimukhena desanāya otaraṇaṁ. “Mūlan”ti vā “mūlapariyāyan”ti vā maññanā vuttā, tā atthato taṇhā māno diṭṭhi cāti tesaṁ saṅkhārakkhandhasaṅgahoti ayaṁ khandhamukhena otaraṇaṁ. Tathā “dhammāyatanadhammadhātūhi saṅgaho”ti ayaṁ āyatanamukhena dhātumukhena ca otaraṇaṁ. “Assutavā”ti iminā sutassa (MṬ.1./CS:pg.1.134) vibandhabhūtā avijjādayo gahitā, “puthujjano”ti iminā yesaṁ kilesābhisaṅkhārānaṁ jananādinā puthujjanoti vuccati, te kilesābhisaṅkhārādayo gahitā, “ariyānaṁ adassāvī”ti-ādinā yesaṁ kilesadhammānaṁ vasena ariyānaṁ adassāvi-ādibhāvo hoti, te diṭṭhimānāvijjādayo gahitāti sabbehi tehi saṅkhārakkhandhasaṅgahoti pubbe vuttanayeneva otaraṇaṁ veditabbaṁ. “Sañjānāti maññati abhijānāti na maññatī”ti etthāpi sañjānanamaññanā-abhijānanānupassanānaṁ saṅkhārakkhandhapariyāpannattā vuttanayeneva otaraṇaṁ veditabbaṁ. Tathā sekkhaggahaṇena sekkhā, “arahan”ti-ādinā asekkhā sīlakkhandhādayo gahitāti evampi khandhamukhena otaraṇaṁ, āyatanadhātādimukhena ca otaraṇaṁ veditabbaṁ. Tathā “na maññatī”ti taṇhāgāhādipaṭikkhepena dukkhānupassanādayo gahitā, tesaṁ vasena appaṇihitavimokkhamukhādīhi otaraṇaṁ veditabbaṁ. “Pariññātan”ti iminā parijānanakiccena pavattamānā bodhipakkhiyadhammā gayhantīti satipaṭṭhānādimukhena otaraṇaṁ veditabbaṁ. Nandiggahaṇena bhavaggahaṇena taṇhāgahaṇena ca samudayasaccaṁ, dukkhaggahaṇena jātijarāmaraṇaggahaṇena ca dukkhasaccaṁ, “taṇhānaṁ khayā”ti-ādinā nirodhasaccaṁ, abhisambodhiyā gahaṇena maggasaccaṁ gahitanti ariyasaccehi otaraṇanti. Ayaṁ otaraṇo hāro.

13. Sodhanahāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyaṁ vo, bhikkhave …pe… idha, bhikkhave, assutavā …pe… pathaviṁ pathavito sañjānātī”ti ārambho. “Pathaviṁ pathaviyā saññatvā pathaviṁ maññatī”ti padasuddhi, no ārambhasuddhi. Tathā “pathaviyā maññati pathavito maññati pathaviṁ meti maññati pathaviṁ abhinandatī”ti padasuddhi, no ārambhasuddhi. “Taṁ kissa hetu apariññātaṁ tassāti vadāmī”ti padasuddhi ceva ārambhasuddhi ca. Sesavāresupi eseva nayoti. Ayaṁ sodhano hāro.

14. Adhiṭṭhānahāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti ettha sabbadhammaggahaṇaṁ sāmaññato adhiṭṭhānaṁ. “Pathaviṁ āpan”ti-ādi pana taṁ avikappetvā visesavacanaṁ. Tathā “mūlapariyāyan”ti (MṬ.1./CS:pg.1.135) sāmaññato adhiṭṭhānaṁ, taṁ avikappetvā visesavacanaṁ “pathaviṁ maññati …pe… abhinandatī”ti. “Pathaviṁ maññatī”ti ca sāmaññato adhiṭṭhānaṁ taṇhādiggāhānaṁ sādhāraṇattā maññanāya, taṁ avikappetvā visesavacanaṁ “etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti, evaṁ suttantarapadānipi ānetvā visesavacanaṁ niddhāretabbaṁ. Sesavāresupi eseva nayo. “Sekkho”ti sāmaññato adhiṭṭhānaṁ, taṁ avikappetvā visesavacanaṁ “kāyasakkhī diṭṭhippatto saddhāvimutto saddhānusārī dhammānusārī”ti. Tathā “sekkho”ti sāmaññato adhiṭṭhānaṁ, taṁ avikappetvā visesavacanaṁ “idha, bhikkhave, bhikkhu sekkhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti …pe… sekkhena sammāsamādhinā samannāgato hotī”ti (saṁ.ni.5.13). “Arahan”ti sāmaññato adhiṭṭhānaṁ, taṁ avikappetvā visesavacanaṁ “ubhatobhāgavimutto paññāvimutto (pu.pa.13.2 15.1mātikā), tevijjo chaḷabhiñño”ti (pu.pa.7.26 27mātikā) ca. “Khīṇāsavo”ti sāmaññato adhiṭṭhānaṁ, taṁ avikappetvā visesavacanaṁ “kāmāsavāpi cittaṁ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccitthā”ti-ādi (pārā.14). Sesapadesupi eseva nayo. “Abhijānātī”ti sāmaññato adhiṭṭhānaṁ, taṁ avikappetvā visesavacanaṁ “maññatī”ti. Maññanābhāvo hissa pahānapaṭivedhasiddho, pahānapaṭivedho ca pariññāsacchikiriyābhāvanāpaṭivedhehi na vināti sabbepi abhiññāvisesā maññanāpaṭikkhepena atthato gahitāva hontīti. Tathā “arahan”ti sāmaññato adhiṭṭhānaṁ, taṁ avikappetvā visesavacanaṁ “vītarāgattā vītadosattā vītamohattā”ti. Iminā nayena sesapadesupi sāmaññavisesaniddhāraṇā veditabbā. Ayaṁ adhiṭṭhāno hāro.

15. Parikkhārahāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti ettha sabbadhammā nāma pariyāpannadhammā, te kusalākusalābyākatabhedena tividha.Tesu kusalānaṁ yonisomanasikāro alobhādayo ca hetū, akusalānaṁ ayonisomanasikāro lobhādayo ca hetū, abyākatesu vipākānaṁ yathāsakaṁ kammaṁ, itaresaṁ bhavaṅgamāvajjanasamannāhārādi ca hetū. Ettha ca sappurisūpanissayādiko paccayo hetumhi eva samavaruḷho, so tattha (MṬ.1./CS:pg.1.136) ādi-saddena saṅgahitoti daṭṭhabbo. “Mūlan”ti vuttānaṁ maññanānaṁ hetubhāvo pāḷiyaṁ vutto eva. Maññanāsu pana taṇhāmaññanāya assādānupassanā hetu. “Saññojaniyesu dhammesu assādānupassino taṇhā pavaḍḍhatī”ti (saṁ.ni.2.52) hi vuttaṁ. Mānamaññanāya diṭṭhivippayuttalobho hetu kevalaṁ saṁsaggavasena “ahamasmī”ti pavattanato. Diṭṭhimaññanāya ekattanayādīnaṁ ayāthāvaggāho hetu, assutabhāvo puthujjanabhāvassa hetu, so ariyānaṁ adassanasīlatāya, sā ariyadhammassa akovidatāya, sā ariyadhamme avinītatāya hetu, sabbā cāyaṁ hetuparamparā pathavī-ādīsu “etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā”ti tissannaṁ maññanānaṁ hetu, sekkhārahādibhāvā pana mattaso sabbaso ca maññanābhāvassa hetūti. Ayaṁ parikkhāro hāro.

16. Samāropanahāravaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti-ādīsu mūlapariyāyaggahaṇena assutavāgahaṇena sañjānanamaññanāpariññāgahaṇehi ca saṁkilesadhammā dassitā, te ca saṅkhepato tividhā taṇhāsaṁkileso diṭṭhisaṁkileso duccaritasaṁkilesoti. Tattha taṇhāsaṁkileso taṇhāsaṁkilesassa, diṭṭhisaṁkilesassa, duccaritasaṁkilesassa ca padaṭṭhānaṁ, tathā diṭṭhisaṁkileso diṭṭhisaṁkilesassa, taṇhāsaṁkilesassa, duccaritasaṁkilesassa ca padaṭṭhānaṁ, duccaritasaṁkilesopi duccaritasaṁkilesassa, taṇhāsaṁkilesassa, diṭṭhisaṁkilesassa ca padaṭṭhānaṁ. Tesu taṇhāsaṁkileso atthato lobhova, yo “lobho lubbhanā lubbhitattaṁ sārāgo sārajjanā sārajjitattan”ti-ādinā (dha.sa.389) anekehi pariyāyehi vibhatto. Tathā diṭṭhiyeva diṭṭhisaṁkileso, yo “diṭṭhigataṁ diṭṭhigahanaṁ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkaṁ diṭṭhivipphanditan”ti-ādinā (dha.sa.1105) anekehi pariyāyehi, “santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā”ti-ādinā (dī.ni.1.30) dvāsaṭṭhiyā pabhedehi ca vibhatto. Duccaritasaṁkileso pana atthato dussīlyacetanā ceva cetanāsampayuttadhammā ca, yā “kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ kāyavisamaṁ vacīvisaman”ti (vibha.913 924), “pāṇātipāto adinnādānan”ti (vibha.913) ca ādinā anekehi pariyāyehi, anekehi pabhedehi ca vibhattā.

Tesu (MṬ.1./CS:pg.1.137) taṇhāsaṁkilesassa samatho paṭipakkho, diṭṭhisaṁkilesassa vipassanā, duccaritasaṁkilesassa sīlaṁ paṭipakkho. Te pana sīlādayo dhammā idha pariññāgahaṇena sekkhaggahaṇena “arahan”ti-ādinā ariyatādiggahaṇena ca gahitā. Tattha sīlena duccaritasaṁkilesappahānaṁ sijjhati, tathā tadaṅgappahānaṁ vītikkamappahānañca, samathena taṇhāsaṁkilesappahānaṁ sijjhati, tathā vikkhambhanappahānaṁ pariyuṭṭhānappahānañca. Vipassanāya diṭṭhisaṁkilesappahānaṁ sijjhati, tathā samucchedappahānaṁ anusayappahānañca. Tattha pubbabhāge sīle patiṭṭhitassa samatho, samathe patiṭṭhitassa vipassanā, maggakkhaṇe pana samakālameva bhavanti. Pubbeyeva hi suparisuddhakāyavacīkammassa suparisuddhājīvassa ca samathavipassanā āraddhā gabbhaṁ gaṇhantiyo paripākaṁ gacchantiyo vuṭṭhānagāminivipassanaṁ paribrūhenti, vuṭṭhānagāminivipassanā bhāvanāpāripūriṁ gacchantī maggena ghaṭenti maggakkhaṇe samathavipassanā paripūreti. Atha maggakkhaṇe samathavipassanābhāvanāpāripūriyā anavasesasaṁkilesadhammaṁ samucchindantiyo nirodhaṁ nibbānaṁ sacchikarontīti. Ayaṁ samāropano hāro.

Soḷasahāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Pañcavidhanayavaṇṇanā

1. Nandiyāvaṭṭanayavaṇṇanā

“Sabbadhammamūlapariyāyan”ti-ādīsu sabbadhammamūlaggahaṇena maññanāgahaṇena ca taṇhāmānadiṭṭhiyo gahitā. Maññanānampi hi maññanā kāraṇanti dassitoyamattho. “Assutavā”ti-ādinā avijjāmānadiṭṭhiyo gahitā, sabbepi vā saṁkilesadhammā, tathā saññā-apariññātaggahaṇena. “Khīṇāsavo parikkhīṇabhavasaññojano”ti ettha pana āsavā saññojanāni ca sarūpato gahitāni, tathā nandiggahaṇena taṇhāgahaṇena ca taṇhā, evampettha sarūpato pariyāyato ca taṇhā avijjā tappakkhiyadhammā ca gahitā. Tattha taṇhāya visesato rūpadhammā adhiṭṭhānaṁ, avijjāya arūpadhammā, te pana sabbadhammaggahaṇena pathavī-ādiggahaṇena ca dassitā eva. Tāsaṁ samatho vipassanā ca paṭipakkho, tesamettha gahetabbākāro heṭṭhā dassito eva. Samathassa cetovimutti phalaṁ (MṬ.1./CS:pg.1.138) vipassanāya paññāvimutti. Tathā hi tā “rāgavirāgā”ti-ādinā visesetvā vuccanti, imāsamettha gahaṇaṁ sammadaññāvimuttavītarāgādivacanehi veditabbaṁ. Tattha taṇhāvijjā samudayasaccaṁ, tappakkhiyadhammā pana taggahaṇeneva gahitāti veditabbā. Tesaṁ adhiṭṭhānabhūtā vuttappabhedā rūpārūpadhammā dukkhasaccaṁ, tesaṁ appavatti nirodhasaccaṁ, nirodhapajānanā paṭipadā maggasaccaṁ. Taṇhāgahaṇena cettha māyā-sāṭheyya-mānātimāna-madappamāda-pāpicchatā-pāpamittatā-ahirikānottappādivasena akusalapakkho netabbo, avijjāgahaṇena viparītamanasikāra-kodhūpanāha-makkha-paḷāsa-issā-macchariya- sārambhadovacassatā-bhavadiṭṭhi-vibhavadiṭṭhi-ādivasena akusalapakkho netabbo, vuttavipariyāyena amāyā-asāṭheyyādi-aviparītamanasikārādivasena, tathā samathapakkhiyānaṁ saddhindriyādīnaṁ vipassanāpakkhiyānaṁ aniccasaññādīnañca vasena vodānapakkho netabboti. Ayaṁ nandiyāvaṭṭassa na yassa bhūmi.

2. Tipukkhalanayavaṇṇanā

Tathā vuttanayena sarūpato pariyāyato ca gahitesu taṇhāvijjātappakkhiyadhammesu taṇhā lobho, avijjā moho, avijjāya sampayutto lohite sati pubbo viya taṇhāya sati sijjhamāno āghāto doso, iti tīhi akusalamūlehi gahitehi, tappaṭipakkhato maññanāpaṭikkhepapariññāgahaṇādīhi ca kusalamūlāni siddhāniyeva honti. Idhāpi “lobho sabbāni vā sāsavakusalākusalamūlāni samudayasaccaṁ, tehi nibbattā, tesaṁ adhiṭṭhānagocarabhūtā ca upādānakkhandhā dukkhasaccan”ti-ādinā saccayojanā veditabbā. Phalaṁ panettha tayo vimokkhā, tīhi pana akusalamūlehi tividhaduccarita-saṁkilesamala-visama-akusala-saññā-vitakkādivasena akusalapakkho netabbo. Tathā tīhi kusalamūlehi tividhasucarita-samakusala-saññā-vitakka-saddhamma-samādhi-vimokkhamukha-vimokkhā-divasena kusalapakkho netabboti. Ayaṁ tipukkhalassa nayassa bhūmi.

3. Sīhavikkīḷitanayavaṇṇanā

Tathā vuttanayena sarūpato pariyāyato ca gahitesu taṇhāvijjātappakkhiyadhammesu visesato taṇhādiṭṭhīnaṁ vasena asubhe “subhan”ti (MṬ.1./CS:pg.1.139) dukkhe “sukhan”ti ca vipallāsā, avijjādiṭṭhīnaṁ vasena anicce “niccan”ti, anattani “attā”ti ca vipallāsā veditabbā. Tesaṁ paṭipakkhato maññanāpaṭikkhepapariññāgahaṇādisiddhehi sativīriyasamādhipaññindriyehi cattāri satipaṭṭhānāni siddhāneva honti. Tattha catūhi indriyehi cattāro puggalā niddisitabbā. Kathaṁ? Duvidho hi taṇhācarito mudindriyo tikkhindriyoti, tathā diṭṭhicarito. Tesaṁ paṭhamo asubhe “subhan”ti vipariyāsaggāhī satibalena yathābhūtaṁ kāyasabhāvaṁ sallakkhento taṁ vipallāsaṁ samugghāṭetvā sammattaniyāmaṁ okkamati. Dutiyo asukhe “sukhan”ti vipariyāsaggāhī “uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāsetī”ti-ādinā (dī.ni.3.310 ma.ni.1.26 a.ni.4.14 114 a.ni.6.58) vuttena vīriyasaṁvarabhūtena vīriyabalena taṁ vipallāsaṁ vidhamento sammattaniyāmaṁ okkamati. Tatiyo anicce “niccan”ti ayāthāvaggāhī samādhibalena samāhitacitto saṅkhārānaṁ khaṇikabhāvasallakkhaṇena taṁ vipallāsaṁ samugghāṭento ariyabhūmiṁ okkamati. Catuttho santatisamūhakiccārammaṇaghanavañcitatāya phassādidhammapuñjamatte anattani “attā”ti micchābhinivesī catukoṭikasuññatāmanasikārena taṁ micchābhinivesaṁ viddhaṁsento sāmaññaphalaṁ sacchikaroti.

Idhāpi subhasaññāsukhasaññāhi catūhipi vā vipallāsehi samudayasaccaṁ, tesaṁ adhiṭṭhānārammaṇabhūtā pañcupādānakkhandhā dukkhasaccanti-ādinā saccayojanā veditabbā. Phalaṁ panettha cattāri sāmaññaphalāni, catūhi cittavipallāsehi caturāsavogha-yoga-kāyagantha-agati-taṇhuppāda-sallupādāna-viññāṇaṭṭhiti-apariññādivasena akusalapakkho netabbo. Tathā catūhi satipaṭṭhānehi catubbidhajhāna-vihārādhiṭṭhāna-sukhabhāgiyadhamma-appamaññā-sammappadhāna-iddhipādā- divasena vodānapakkho netabboti. Ayaṁ sīhavikkīḷitassa nayassa bhūmi.

4- 5. Disālocana-aṅkusanayadvayavaṇṇanā

Imesaṁ pana tiṇṇaṁ atthanayānaṁ siddhiyā vohārena nayadvayaṁ siddhameva hoti. Tathā hi atthanayānaṁ disābhūtadhammānaṁ samālocanaṁ disālocanaṁ, tesaṁ samānayanaṁ aṅkusoti pañcapi nayā niyuttāti veditabbā.

Pañcavidhanayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sāsanapaṭṭhānavaṇṇanā

Idañca (MṬ.1./CS:pg.1.140) suttaṁ soḷasavidhe suttantapaṭṭhāne saṁkilesanibbedhāsekkhabhāgiyaṁ, sabbabhāgiyameva vā “sabbadhammamūlapariyāyan”ti ettha sabbadhammaggahaṇena lokiyakusalānampi saṅgahitattā. Aṭṭhavīsatividhena pana suttantapaṭṭhāne lokiyalokuttarasabbadhammādhiṭṭhānaṁ ñāṇañeyyaṁ dassanabhāvanaṁ sakavacanaṁ vissajjanīyaṁ kusalākusalaṁ anuññātaṁ paṭikkhittaṁ cāti veditabbaṁ.

Nettinayavaṇṇanā niṭṭhitā.

Mūlapariyāyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

(MṬ.2.)2.Sabbāsavasuttavaṇṇanā

14.Apubbapadavaṇṇanāti atthasaṁvaṇṇanāvasena heṭṭhā aggahitatāya apubbassa abhinavassa padassa vaṇṇanā atthavibhajanā. “Hitvā punappunāgatamatthan”ti hi vuttaṁ. Nivāsaṭṭhānabhūtā bhūtapubbanivāsaṭṭhānabhūtā, nivāsaṭṭhāne vā bhūtā nibbattā nivāsaṭṭhānabhūtā, tattha māpitāti attho. Yathā kākandī mākandī kosambīti yathā kākandassa isino nivāsaṭṭhāne māpitā nagarī kākandī, mākandassa nivāsaṭṭhāne māpitā mākandī, kusambassanivāsaṭṭhāne māpitā kosambīti vuccati, evaṁ Sāvatthīti dasseti. Upanetvā samīpe katvā bhuñjitabbato upabhogo, saviññāṇakavatthu. Parito sabbadā bhuñjitabbato paribhogo, nivāsanapārupanādi aviññāṇakavatthu. Sabbamettha atthīti niruttinayena Sāvatthī-saddasiddhimāha. Satthasamāyogeti satthassa nagariyā samāgame, satthe taṁ nagaraṁ upagateti attho. Pucchite satthikajanehi.

Samohitanti sannicitaṁ. Rammanti anto bahi ca bhūmibhāgasampattiyā ceva ārāmuyyānasampattiyā ca ramaṇīyaṁ. Dassaneyyanti visikhāsannivesasampattiyā ceva pāsādakūṭāgārādisampattiyā ca dassanīyaṁ passitabbayuttaṁ. Upabhogaparibhogavatthusampattiyā ceva nivāsasukhatāya ca nibaddhavāsaṁ vasantānaṁ itaresañca sattānaṁ manaṁ rametīti manoramaṁ. Dasahi saddehīti hatthisaddo, assa-ratha-bheri-saṅkha-mudiṅga-vīṇā-gīta sammatāḷasaddo, asnātha-pivatha-khādathāti-saddoti (MṬ.2./CS:pg.1.141) imehi dasahi saddehi. Avivittanti na vivittaṁ, sabbakālaṁ ghositanti attho.

Vuddhiṁ vepullataṁ pattanti tannivāsī sattavuddhiyā vuddhiṁ, tāya parivuddhitāyeva vipulabhāvaṁ pattaṁ, bahujanaṁ ākiṇṇamanussanti attho. VittūpakaraṇaSamiddhiyā iddhaṁ. Sabbakālaṁ subhikkhabhāvena phītaṁ. Antamaso vighāsāde upādāya sabbesaṁ kapaṇaddhikavanibbakayācakānampi icchi tatthanipphattiyā manuññaṁ jātaṁ, pageva issariye ṭhitānanti dassanatthaṁ puna “manoraman”ti vuttaṁ. Aḷakamandāvāti āṭānāṭādīsu dasasu vessavaṇamahārājassa nagarīsu aḷakamandā nāma ekā nagarī, yā loke aḷākā eva vuccati Sā yathā puññakammīnaṁ āvāsabhūtā ārāmarāmaṇeyyakādinā sobhaggappattā, evaṁ Sāvatthīpīti vuttaṁ “aḷakamandāvā”ti. Devānanti vessavaṇapakkhiyānaṁ cātumahārājikadevānaṁ.

Jinātīti iminā sota-saddo viya kattusādhano jeta-saddoti dasseti. Raññāti pasenadikosalarājena. Rājagataṁ jayaṁ āropetvā kumāro jitavāti jetoti vutto. Maṅgalakabyatāyāti-ādinā “jeyyo”ti etasmiṁ atthe “jeto”ti vuttanti dasseti. SabbakāmaSamiddhitāyāti sabbehi upabhogaparibhogavatthūhi phītabhāvena vibhavasampannatāyāti attho. Samiddhāpi maccharino kiñci na dentīti āha “vigatamalamaccheratāyā”ti, rāgadosādimalānañceva macchariyassa ca abhāvenāti attho. Samiddhā amaccharinopi ca karuṇāsaddhādiguṇavirahitā attano santakaṁ paresaṁ na dadeyyunti āha “karuṇādiguṇasamaṅgitāya cā”ti. Tenāti anāthānaṁ piṇḍadānena. Saddatthato pana dātabbabhāvena sabbakālaṁ upaṭṭhapito anāthānaṁ piṇḍo etassa atthīti Anāthapiṇḍiko. Pañcavidhasenāsanaṅgasampattiyāti “nātidūraṁ naccāsannaṁ gamanāgamanasampannan”ti ekaṁ aṅgaṁ, “divā appākiṇṇaṁ rattiṁ appasaddaṁ appanigghosan”ti ekaṁ, “appaḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassan”ti ekaṁ, “tasmiṁ kho pana senāsane viharantassa appakasirena uppajjanti cīvara …pe… parikkhārā”ti ekaṁ, “tasmiṁ kho pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā”ti ekaṁ, evametehi pañcavidhasenāsanaṅgehi sampannatāya. Yadi jetavanaṁ tathaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmoti āha “so hī”ti-ādi.

Kītakālato (MṬ.2./CS:pg.1.142) paṭṭhāya anāthapiṇḍikasseva taṁ vanaṁ, atha kasmā ubhinnaṁ parikittananti āha “Jetavane”ti-ādi. “Yadipi so bhūmibhāgo koṭisantharena mahāseṭṭhinā kīto, rukkhā pana jetena na vikkītāti jetavananti vattabbataṁ labhī”ti vadanti.

Kasmā idaṁ suttamabhāsīti kathetukamyatāya suttanikkhepaṁ pucchati. Sāmaññato hi Bhagavato desanākāraṇaṁ pākaṭamevāti. Ko panāyaṁ suttanikkhepoti? Attajjhāsayo. Parehi anajjhiṭṭho eva hi Bhagavā attano ajjhāsayena imaṁ suttaṁ desetīti ācariyā. Yasmā panesa bhikkhūnaṁ upakkiliṭṭhacittataṁ viditvā “ime bhikkhū imāya desanāya upakkilesavisodhanaṁ katvā āsavakkhayāya paṭipajjissantī”ti ayaṁ desanā āraddhā, tasmā parajjhāsayoti apare. Ubhayampi pana yuttaṁ. Attajjhāsayādīnañhi saṁsaggabhedassa sambhavo heṭṭhā dassitovāti. Tesaṁ bhikkhūnanti tadā dhammapaṭiggāhatabhikkhūnaṁ. Upakkilesavisodhananti samathavipassanupakkilesato cittassa visodhanaṁ. Paṭhamañhi Bhagavā anupubbikathādinā paṭipattiyā saṁkilesaṁ nīharitvā pacchā sāmukkaṁsikaṁ desanaṁ deseti khette khāṇukaṇṭakagumbādike avaharitvā kasanaṁ viya, tasmā kammaṭṭhānameva avatvā imāya anupubbiyā desanā pavattāti adhippāyo.

Saṁvarabhūtanti sīlasaṁvarādisaṁvarabhūtaṁ saṁvaraṇasabhāvaṁ kāraṇaṁ, taṁ pana atthato dassanādi evāti veditabbaṁ. Saṁvaritāti pavattituṁ appadānavasena sammā, sabbathā vā vāritā. Evaṁbhūtā ca yasmā pavattidvārapidhānena pihitā nāma honti, tasmā vuttaṁ “vidahitā hutvā”ti. Evaṁ accantikassa saṁvarassa kāraṇabhūtaṁ anaccantikaṁ saṁvaraṁ dassetvā idāni accantikameva saṁvaraṁ dassento yasmiṁ dassanādimhi sati uppajjanārahā āsavā na uppajjanti, so tesaṁ anuppādo nirodho khayo pahānanti ca vuccamāno atthato appavattimattanti tassa ca dassanādi kāraṇanti āha “yena kāraṇena anuppādanirodhasaṅkhātaṁ khayaṁ gacchanti pahīyanti nappavattanti, taṁ kāraṇanti attho”ti.

Cakkhutopi …pe… manatopīti (dha.sa.mūlaṭī.14-19) cakkhuviññāṇādivīthīsu tadanugatamanoviññāṇavīthīsu ca kiñcāpi kusalādīnampi pavatti atthi, kāmāsavādayo (MṬ.2./CS:pg.1.143) eva pana vaṇato yūsaṁ viya paggharaṇaka-asucibhāvena sandanti, tasmā te eva “āsavā”ti vuccanti. Tattha hi paggharaṇa-asucimhi niruḷho āsava-saddoti. Dhammato yāva gotrabhunti tato paraṁ maggaphalesu appavattanato vuttaṁ. Ete hi ārammaṇavasena dhamme gacchantā tato paraṁ na gacchanti. Nanu tato paraṁ bhavaṅgādīnipi gacchantīti ce? Na, tesampi pubbe ālambitesu lokiyadhammesu sāsavabhāvena antogadhattā tato paratābhāvato. Ettha ca gotrabhuvacanena gotrabhuvodānaphalasamāpattipurecārikaparikammāni vuttānīti veditabbāni. Paṭhamamaggapurecārikameva vā gotrabhu avadhinidassanabhāvena gahitaṁ, tato paraṁ pana maggaphalasamānatāya aññesu maggesu maggavīthiyaṁ samāpattivīthiyaṁ nirodhānantarañca pavattamānesu phalesu nibbāne ca āsavānaṁ pavatti nivāritāti veditabbaṁ. Savantīti gacchanti, ārammaṇakaraṇavasena pavattantīti attho. Avadhi-attho ā-kāro, avadhi ca mariyādābhividhibhedato duvidho. Tattha mariyādaṁ kiriyaṁ bahi katvā pavattati yathā “āpāṭaliputtā vuṭṭho devo”ti. Abhividhi pana kiriyaṁ byāpetvā pavattati yathā “ābhavaggā Bhagavato yaso pavattatī”ti. Abhividhi-attho cāyaṁ ā-kāro idha gahitoti vuttaṁ “antokaraṇattho”ti.

Madirādayoti ādi-saddena sindhavakādambarikāpotikādīnaṁ saṅgaho daṭṭhabbo. Cirapārivāsiyaṭṭho viraparivutthatā purāṇabhāvo. Avijjā nāhosīti-ādīti ettha ādi-saddena “purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāyā”ti (a.ni.10.62) idaṁ suttaṁ saṅgahitaṁ. Avijjāsavabhavāsavānaṁ ciraparivutthatāya dassitāya tabbhāvabhāvino kāmāsavassa ciraparivutthatā dassitāva hoti. Aññesu ca yathāvutte dhamme okāsañca ārammaṇaṁ katvā pavattamānesu mānādīsu vijjamānesu attattaniyādiggāhavasena abhibyāpanaṁ madakaraṇavasena āsavasadisatā ca etesaṁyeva, na aññesanti etesveva āsava-saddo niruḷhoti daṭṭhabbo. Na cettha diṭṭhāsavo nāgatoti gahetabbaṁ bhavataṇhāya viya bhavadiṭṭhiyāpi bhavāsavaggahaṇeneva gahitattā. Āyataṁ anādikālikattā. Pasavantīti phalanti. Na hi taṁ kiñci saṁsāradukkhaṁ (MṬ.2./CS:pg.1.144) atthi, yaṁ āsavehi vinā uppajjeyya. Purimāni cetthāti ettha etesu catūsu atthavitappesu purimāni tīṇi. Yatthāti yesu suttābhidhammapadesesu. Tattha yujjanti kilesesuyeva yathāvuttassa atthattayassa sambhavato. Pacchimaṁ “āyataṁ vā saṁsāradukkhaṁ savantī”ti vuttanibbacanaṁ. Kammepi yujjati dukkhappasavanassa kilesakammasādhāraṇattā.

Diṭṭhadhammā vuccanti paccakkhabhūtā khandhā, diṭṭhadhamme bhavā diṭṭhadhammikā. Vivādamūlabhūtāti vivādassa mūlakāraṇabhūtā kodhūpanāha-makkha-paḷāsa-issā-macchariya-māyā-sāṭheyya-thambha-sārambha-mānātimānā.

Yena devūpapatyassāti yena kammakilesappakārena āsavena devesu upapatti nibbatti assa mayhanti sambandho. Gandhabbo vā vihaṅgamo ākāsacārī assanti vibhattiṁ pariṇāmetvā yojetabbaṁ. Ettha ca yakkhagandhabbatāya vinimuttā sabbā devagati devaggahaṇena gahitā. Avasesā ca akusalā dhammāti akusalakammato avasesā akusalā dhammā āsavāti āgatāti sambandho.

Paṭighātāyāti paṭisedhanāya. Parūpavā …pe… upaddavāti idaṁ yadi Bhagavā sikkhāpadaṁ na paññapeyya, tato asaddhammappaṭisevana-adinnādānapāṇātipātādihetu ye uppajjeyyuṁ parūpavādādayo diṭṭhadhammikā nānappakārā anatthā, ye ca tannimittā eva nirayādīsu nibbattassa pañcavidhabandhanakammakāraṇādivasena mahādukkhānubhavādippakārā anatthā, te sandhāya vuttaṁ. Te paneteti ete kāmarāgādikilesa-tebhūmakakammaparūpavādādi-upaddavappakārā āsavā. Yatthāti yasmiṁ vinayādipāḷipadese. Yathāti yena duvidhādippakārena aññesu ca suttantesu āgatāti sambandho.

Nirayaṁ gamentīti nirayagāminiyā. Chakkanipāte Āhuneyyasutte. Tattha hi āsavā chadhā āgatā āsava-saddābhidheyyassa atthassa pabhedopacārena āsava-pade pabhedoti vutto, koṭṭhāsattho vā pada-saddoti āsavapadeti āsavappakāre saddakoṭṭhāse atthakoṭṭhāse vāti attho.

Tathā (MṬ.2./CS:pg.1.145) hīti tasmā saṁvaraṇaṁ pidahanaṁ pavattituṁ appadānaṁ, teneva kāraṇenāti attho. Sīlādisaṁvare adhippete pavattituṁ appadānavasena thakanabhāvasāmaññato dvāraṁ saṁvaritvāti gehadvārasaṁvaraṇampi udāhaṭaṁ. Sīlasaṁvaroti-ādi heṭṭhā mūlapariyāyavaṇṇanāya vuttampi imassa suttassa atthavaṇṇanaṁ paripuṇṇaṁ katvā vattukāmo puna vadati. Yuttaṁ tāva sīlasatiñāṇānaṁ saṁvarattho pāḷiyaṁ tathā āgatattā, khantivīriyānaṁ pana kathanti āha “tesañcā”ti-ādi. Tassattho-- yadipi “khamo hoti …pe… sītassa uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāsetī”ti-ādiniddese khantivīriyānaṁ saṁvarapariyāyo nāgato, uddese pana sabbāsavasaṁvarapariyāyanti saṁvarapariyāyena gahitattā attheva tesaṁ saṁvarabhāvoti.

Pubbe sīlasatiñāṇānaṁ pāṭhantarena saṁvarabhāvo dassitoti idāni taṁ imināpi suttena gahitabhāvaṁ dassetuṁ “apicā”ti-ādi vuttaṁ. Khantivīriyasaṁvarā vuttāyeva “khamo hoti sītassā”ti-ādinā (ma.ni.1.14) pāḷiyā dassanavasena. “Tañca anāsanaṁ, tañca agocaran”ti ayaṁ panettha sīlasaṁvaroti tañca “yathārūpe”ti-ādinā vuttaṁ ayuttaṁ aniyatavatthukaṁ raho paṭicchannāsanaṁ, tañca yathāvuttaṁ ayuttaṁ vesiyādigocaraṁ, “paṭisaṅkhāyoniso parivajjetī”ti āgataṁ yaṁ parivajjanaṁ, ayaṁ pana ettha etasmiṁ Sutte āgato sīlasaṁvaroti attho. Anāsanaparivajjanena hi anācāraparivajjanaṁ vuttaṁ, anācārāgocaraparivajjanaṁ cārittasīlatāyasīlasaṁvaro. Tathā hi Bhagavatā “pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharatī”ti (vibha.508) sīlasaṁvaravibhajane ācāragocarasampattiṁ dassentena “Atthi anācāro, atthi agocaro”ti-ādinā (vibha.513 514) anācārāgocarā vibhajitvā dassitā. Idañca ekadesena samudāyanidassanaṁ daṭṭhabbaṁ samuddapabbatanidassanaṁ viya.

Sabbattha paṭisaṅkhā ñāṇasaṁvaroti ettha “yonisomanasikāro, paṭisaṅkhā ñāṇasaṁvaro”ti vattabbaṁ Na hi dassanapahātabbaniddese paṭisaṅkhāgahaṇaṁ atthi, “yoniso manasi karotī”ti pana vuttaṁ. Yonisomanasikaraṇampi atthato paṭisaṅkhā ñāṇasaṁvaramevāti evaṁ pana atthe gayhamāne yuttametaṁ siyā. Keci pana “yattha yattha ‘idha paṭisaṅkhā yoniso’ti āgataṁ (MṬ.2./CS:pg.1.146) taṁ sabbaṁ sandhāya ‘sabbattha paṭisaṅkhā ñāṇasaṁvaro’ti vuttan”ti vadanti. Tesaṁ matena “idaṁ dukkhanti yoniso manasi karotī”ti-ādikassa ñāṇasaṁvarena ca asaṅgaho siyā, “dassanaṁ paṭisevanā bhāvanā ca ñāṇasaṁvaro”ti ca vacanaṁ virujjheyya, tasmā vuttanayenevettha attho veditabbo. “Sabbattha paṭisaṅkhā ñāṇasaṁvaro”ti iminā sattasupi ṭhānesu yaṁ ñāṇaṁ, so ñāṇasaṁvaroti parivajjanādivasena vuttā sīlādayo sīlasaṁvarādayoti ayamattho dassito. Evaṁ sati saṁvarānaṁ saṅkaro viya hotīti te asaṅkarato dassetuṁ “aggahitaggahaṇenā”ti vuttaṁ parivajjanavisesasaṁvarādhivāsanavinodanānaṁ sīlasaṁvarādibhāvena gahitattā, tathā aggahitānaṁ gahaṇenāti attho. Te pana aggahite sarūpato dassento “dassanaṁ paṭisevanā bhāvanā”ti āha.

Etena sīlasaṁvarādinā karaṇabhūtena, kāraṇabhūtena vā. Dhammāti kusalākusaladhammā. Sīlasaṁvarādinā hi sahajātakoṭiyā, upanissayakoṭiyā vā paccayabhūtena anuppannā kusalā dhammā uppattiṁ gacchanti uppajjanti, tathā aniruddhā akusalā dhammā nirodhaṁ gacchanti nirujjhantīti attho. Pāḷiyaṁ pana “anuppannā ceva āsavā na uppajjanti, uppannā ca āsavā pahīyantī”ti akusaladhammānaṁ anuppādapahānāni eva vuttāni, na kusaladhammānaṁ uppādādayoti? Nayidamevaṁ daṭṭhabbaṁ, “yoniso ca kho, bhikkhave, manasikaroto”ti-ādinā kusaladhammānampi uppatti pakāsitāva āsavasaṁvaraṇassa padhānabhāvena gahitattā. Tathā hi pariyosānepi “ye āsavā dassanā pahātabbā, te dassanā pahīnā hontī”ti-ādinā (ma.ni.1.28) āsavappahānameva padhānaṁ katvā nigamitaṁ.

15. Jānato passatoti ettha dassanampi paññācakkhunāva dassanaṁ adhippetaṁ, na maṁsacakkhunā dibbacakkhunā vāti āha “dvepi padāni ekatthānī”ti. Evaṁ santepīti padadvayassa ekatthatthepi. Ñāṇalakkhaṇanti ñāṇassa sabhāvaṁ, visayassa yathāsabhāvāvabodhananti attho. Tenāha “jānanalakkhaṇañhi ñāṇan”ti. Ñāṇappabhāvanti ñāṇānubhāvaṁ, ñāṇakiccaṁ visayobhāsananti (MṬ.2./CS:pg.1.147) attho. Tenevāha “ñāṇena vivaṭe dhamme”ti. “Jānato passato”ti ca jānanadassanamukhena puggalādhiṭṭhānā desanā pavattāti āha “ñāṇalakkhaṇaṁ ñāṇappabhāvaṁ upādāya puggalaṁ niddisatī”ti. Jānato passatoti “yoniso ca manasikāraṁ ayoniso ca manasikāran”ti vakkhamānattā yonisomanasikāravisayajānanaṁ, ayonisomanasikāravisayadassanaṁ. Tañca kho pana nesaṁ āsavānaṁ khayūpāyasabhāvassa adhippetattā uppādanānuppādanavasena na ārammaṇamattenāti ayamattho yuttoti āha “yonisomanasikāraṁ …pe… ayamettha sāro”ti.

“Jānato”ti vatvā jānanañca anussavākārapaṭivitakkamattavasena na idhādhippetaṁ, atha kho rūpādi viya cakkhuviññāṇena yonisomanasikārāyonisomanasikāre paccakkhe katvā tesaṁ uppādavasena dassananti imamatthaṁ vibhāvetuṁ “passato”ti vuttanti evaṁ vā ettha attho daṭṭhabbo. Aññatthāpi hi “evaṁ jānato evaṁ passato (itivu.102), jānaṁ jānāti passaṁ passati (ma.ni.1.203), evaṁ jānantā evaṁ passantā (ma.ni.1.407), ajānataṁ apassatan”ti ca ādīsu ñāṇakiccassa sāmaññavisesadīpanavasenetaṁ padadvayaṁ āgatanti. Kecīti abhayagirivāsisārasamāsācariyā. Te hi “samādhinā jānato vipassanāya passato jānaṁ jānāti passaṁ passati, evaṁ jānanā samatho, passanā vipassanā”ti ca ādinā papañcenti. Teti papañcā. Imasmiṁ attheti “jānato”ti-ādinayappavatte imasmiṁ suttapada-atthe niddhāriyamāne. Na yujjanti jānanadassanānaṁ yonisomanasikārāyonisomanasikāravisayabhāvassa pāḷiyaṁ vuttattā.

Āsavappahānaṁ āsavānaṁ accantappahānaṁ. So pana nesaṁ anuppādo sabbena sabbaṁ khīṇatā abhāvo evāti āha “āsavānaṁ accantakhayamasamuppādaṁ khīṇākāraṁ natthibhāvan”ti. Ujumaggānusārinoti kilesavaṅkassa kāyavaṅkādīnañca pahānena ujubhūte savipassane heṭṭhimamagge anussarantassa. Tadeva hissa sikkhanaṁ. Khayasmiṁ paṭhamaṁ ñāṇaṁ. Tato aññā anantarāti khayasaṅkhāte aggamagge tappariyāpannameva ñāṇaṁ paṭhamaṁ uppajjati (MṬ.2./CS:pg.1.148) tadanantaraṁ pana aññaṁ arahattanti. Yadipi gāthāyaṁ “khayasmiṁ”icceva vuttaṁ, samucchedavasena pana āsavehi khīṇotīti maggo khayoti vuccatīti āha “maggo āsavakkhayoti vutto”ti. Samaṇoti samitapāpo adhippeto. So pana khīṇāsavo hotīti “āsavānaṁ khayā”ti imassa phalapariyāyatā vuttā, nippariyāyena pana āsavakkhayo maggo, tena pattabbato phalaṁ. Eteneva nibbānassapi āsavakkhayabhāvo vuttoti veditabbo.

“Jānato passato”ti jānato eva passato evāti evamettha niyamo icchito, na aññathā visesābhāvato aniṭṭhasādhanato cāti tassa niyamassa phalaṁ dassetuṁ “no ajānato no apassato”ti vuttanti āha “yo pana na jānāti na passati, tassa neva vadāmīti attho”ti. Iminā dūrīkatāyonisomanasikāro idhādhippeto, yonisomanasikāro ca āsavakkhayassa ekantikakāraṇanti dasseti. Etenāti “no ajānato no apassato”ti vacanena. Te paṭikkhittāti ke pana teti? “Bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissanti (dī.ni.1.168 ma.ni.2.228), ahetū apaccayā sattā visujjhantī”ti (dī.ni.1.168 ma.ni.2.227) evamādivādā. Tesu hi keci abhijātisaṅkantimattena bhavasaṅkantimattena ca saṁsārasuddhiṁ paṭijānanti, aññe issarapajāpatikālādivasena, tayidaṁ sabbaṁ “saṁsārādīhī”ti ettheva saṅgahitanti daṭṭhabbaṁ.

Purimena vā padadvayenāti “jānato, passato”ti iminā padadvayena. Upāyo vutto “āsavakkhayassā”ti adhikārato viññāyati. Imināti “no ajānato, no apassato”ti iminā padadvayena. Anupāyo eva hi āsavānaṁ khayassa yadidaṁ yoniso ca ayoniso ca manasikārassa ajānanaṁ adassanañca, tena tathattāya appaṭipattito micchāpaṭipattito ca. Nanu “passato”ti iminā ayonisomanasikāro yathā na uppajjati, evaṁ dassane adhippete purimeneva anupāyapaṭisedho vutto hotīti? Na hoti, ayonisomanasikārānuppādanassapi upāyabhāvato satibalena saṁvutacakkhundriyāditā viya sampajaññabaleneva niccādivasena abhūtajānanābhāvo (MṬ.2./CS:pg.1.149) hotīti. Tenāha “saṅkhepena …pe… hotī”ti. Tattha saṅkhepenāti samāsena, anvayato byatirekato ca vitthāraṁ akatvāti attho. Ñāṇaṁ …pe… dassitaṁ hoti “jānato”ti-ādinā ñāṇasseva gahitattā. Yadi evaṁ “svāyaṁ saṁvaro”ti-ādi kathaṁ nīyatīti? Ñāṇassa padhānabhāvadassanatthaṁ evamayaṁ desanā katāti nāyaṁ doso, tathā aññatthāpi “Ariyaṁ vo bhikkhave sammāsamādhiṁ desessāmi sa-upanisaṁ saparikkhāran”ti (ma.ni.3.136) vitthāro.

Dabbajātikoti dabbarūpo. So hi drabyoti vuccati “drabyaṁ vinassati nādrabyan”ti-ādīsu. Dabbajātiko vā sārasabhāvo, sāruppasīlācāroti attho. Yathāha “na kho dabba dabbā evaṁ nibbeṭhentī”ti (pārā.384 391 cūḷava.193). Vattasīse ṭhatvāti vattaṁ uttamaṅgaṁ, dhuraṁ vā katvā. Yo hi parisuddhājīvo kātuṁ ajānantānaṁ sabrahmacārīnaṁ, attano vā vātātapādipaṭibāhanatthaṁ chattādīni karoti, so vattasīse ṭhatvā karoti nāma. Padaṭṭhānaṁ na hotīti na vattabbā nāthakaraṇadhammabhāvena upanissayabhāvato. Vuttañhi “yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiccakaraṇīyāni, tattha dakkho hotī”ti-ādi (ma.ni.1.497).

Upāyamanasikāroti kusaladhammappavattiyā kāraṇabhūto manasikāro. Pathamanasikāroti tassā eva maggabhūto manasikāro. Aniccādīsu aniccanti-ādināti aniccadukkha-asubha-anattasabhāvesu dhammesu “aniccaṁ dukkhaṁ asubhaṁ anattā”ti-ādinā eva nayena, aviparītasabhāvenāti attho. Saccānulomikena vāti saccābhisamayassa anulomavasena. Cittassa āvaṭṭanāti-ādinā āvaṭṭanāya paccayabhūtā tato purimuppannā manodvārikā kusalajavanappavatti phalavohārena tathā vuttā. Tassā hi vasena sā kusaluppattiyā upanissayo hoti. Āvajjanā hi bhavaṅgacittaṁ āvaṭṭayatīti āvaṭṭanā. Anu anu āvaṭṭetīti anvāvaṭṭanā. Bhavaṅgārammaṇato aññaṁ ābhujatīti ābhogo. Samannāharatīti samannāhāro. Tadevārammaṇaṁ attānaṁ anubandhitvā uppajjamānaṁ manasi karoti ṭhapetīti manasikāro. Ayaṁ vuccatīti ayaṁ upāyapathamanasikāralakkhaṇo yonisomanasikāro nāma vuccati, yassa vasena puggalo dukkhādīni saccāni āvajjituṁ sakkoti (MṬ.2./CS:pg.1.150) Ayonisomanasikāre saccapaṭikūlenāti saccābhisamayassa ananulomavasena. Sesaṁ yonisomanasikāre vuttavipariyāyena veditabbaṁ.

Yuttinti upapattisādhanayuttiṁ, hetunti attho. Tenevāha “yasmā”ti-ādi. Etthāti “Ayoniso bhikkhave …pe… pahīyantī”ti etasmiṁ pāṭhe. Tatthāti vākyopaññāsanaṁ. Kasmā panettha ayamuddesaniddeso parivattoti codanaṁ sandhāyāha “yoniso”ti-ādi. Tattha manasikārapadaṁ dvinnaṁ sādhāraṇanti adhippāyena “yoniso ayonisoti imehi tāva dvīhi padehī”ti vuttaṁ. Yonisoti hi yonisomanasikāro, ayonisoti ca ayonisomanasikāro tattha anuvattanato vakkhamānattā ca. Satipi anatthuppattisāmaññe bhavādīsu puggalassa bahulisāmaññaṁ dassetvā taṁ parivattitvā visesadassanattaṁ nāvādi upamāttayaggahaṇaṁ daṭṭhabbaṁ. Cakkayantaṁ āhaṭaghaṭīyantanti vadanti.

Anuppannāti anibbattā. Ārammaṇavisesavasena tassa anuppatti veditabbā, na rūpārammaṇādi-ārammaṇasāmaññena, nāpi āsavavasena. Tenāha-- “ananubhūtapubbaṁ ārammaṇaṁ …pe… aññathā hi anamatagge saṁsāre anuppannā nāma āsavā na santī”ti. Vatthunti saviññāṇakāviññāṇakappabhedaṁ āsavuppattikāraṇaṁ. Ārammaṇaṁ ārammaṇapaccayabhūtarūpādīni Idāni āsavavasenapi anuppannapariyāyo labbhatīti dassetuṁ “anubhūtapubbepī”ti-ādi vuttaṁ. Pakatisuddhiyāti pubbacariyato kilesadūrībhāvasiddhāya suddhipakatitāya. Pāḷiyā uddisanaṁ uddeso, atthakathanaṁ paripucchā. Ajjhayanaṁ pariyatti, cīvarasibbādi navakammaṁ, samathavipassanānuyogo yonisomanasikāro. Tādisenāti yādisena “manuññavatthū”timanasikārādinā kāmāsavādayo sambhaveyyuṁ, tādisena. Āsavānaṁ vaḍḍhi nāma pariyuṭṭhānatibbatāya veditabbā, sā ca abhiṇhuppattiyā bahulīkāratoti te laddhāsevanā bahulabhāvaṁ pattā maddantā pharantā chādentā andhākāraṁ karontā aparāparaṁ uppajjamānā ekasantānanayena “uppannā pavaḍḍhantī”ti vuccanti. Tena vuttaṁ “punappunaṁ uppajjamānā uppannā pavaḍḍhantīti vuccantī”ti. Ito aññathāti ito (MṬ.2./CS:pg.1.151) aparāparuppannānaṁ ekattaggahaṇato aññathā vaḍḍhi nāma natthi khaṇikabhāvato.

So ca jānātīti dhammuddhaccaviggahābhāvamāha. Kārakassevāti yuttayogasseva. Yassa panāti-ādinā anuddesikaṁ katvā vuttamatthaṁ purātanassa purisātisayassa paṭipattidassanena pākaṭataraṁ kātuṁ “Maṇḍalārāmavāsīmahātissabhūtattherassa viyā”ti-ādi vuttaṁ. Tañhi sabrahmacārīnaṁ āyatiṁ tathāpaṭipattikāraṇaṁ hoti, yato edisaṁ vatthu vuccati. Tasmiṁ yevāti maṇḍalārāmeyeva. Ācariyaṁ āpucchitvāti attano uddesācariyaṁ kammaṭṭhānaggahaṇatthaṁ gantuṁ āpucchitvā. Ācariyaṁ vanditvāti kammaṭṭhānadāyakaṁ Mahārakkhitattheraṁ vanditvā. Uddesamagganti yathā-āraddhaṁ uddesapabandhaṁ. Tadā kira mukhapāṭheneva bahū ekajjhaṁ uddisāpetvā manosajjhāyavasena dhammaṁ sajjhāyanti. Tatthāyaṁ thero paññavantatāya uddesaṁ gaṇhantānaṁ bhikkhūnaṁ dhorayho, so “idānāhaṁ anāgāmī, kiṁ mayhaṁ uddesenā”ti saṅkocaṁ anāpajjitvā dutiyadivase uddesakāle ācariyaṁ upasaṅkami. “Uppannā pahīyantī”ti ettha uppannasadisā “uppannā”ti vuttā, na paccuppannā. Na hi paccuppannesu āsavesu maggena pahānaṁ sambhavatīti āha “ye pana …pe… natthī”ti. Vattamānuppannā khaṇattayasamaṅgino. Tesaṁ paṭipattiyā pahānaṁ natthi uppajjanārahānaṁ paccayaghātena anuppādanameva tāya pahānanti.

16. Yadi evaṁ dutiyapadaṁ kimatthiyanti? Padadvayaggahaṇaṁ āsavānaṁ uppannānuppannabhāvasambhavadassanatthañceva pahāyakavibhāgena pahātabbavibhāgadassanatthañca. Tenāha “idameva padaṁ gahetvā”ti. Aññampīti ñāṇato aññampi satisaṁvarādiṁ. Dassanāti idaṁ hetumhi nissakkavacananti dassanenāti hetumhi karaṇavacanena tadatthaṁ vivarati. Esa nayoti tamevatthaṁ atidisati. Dassanenāti sotāpattimaggena. So hi paṭhamaṁ nibbānadassanato “dassanan”ti vuccati. Yadipi taṁ gotrabhu paṭhamataraṁ passati, disvā pana kattabbakiccassa kilesappahānassa akaraṇato na taṁ dassananti vuccati. Āvajjanaṭṭhāniyañhi taṁ ñāṇaṁ maggassa, nibbānārammaṇattasāmaññena cetaṁ vuttaṁ, na nibbānapaṭivijjhanena, tasmā dhammacakkhu punappunaṁ nibbattanena bhāvanaṁ appattaṁ dassanaṁ nāma, dhammacakkhuñca pariññādikiccakaraṇavasena catusaccadhammadassanaṁ tadabhisamayoti nutthettha gotrabhussa dassanabhāvappatti (MṬ.2./CS:pg.1.152) Ayañca vicāro parato Aṭṭhakathāyameva (ma.ni.aṭṭha.1.22) āgamissati. Sabbatthāti “saṁvarā pahātabbā”ti-ādīsu. Saṁvarāti saṁvarena, “saṁvaro”ti cettha satisaṁvaro veditabbo. Paṭisevati etenāti paṭisevanaṁ, paccayesu idamatthikatāñāṇaṁ. Adhivāseti khamati etāyāti adhivāsanā, sītādīnaṁ khamanākārena pavatto adoso, tappadhānā vā cattāro kusalakkhandha.Parivajjeti etenāti parivajjanaṁ, vāḷamigādīnaṁ pariharaṇavasena pavattā cetanā, tathāpavattā vā cattāro kusalakkhandha.Kāmavitakkādike vinodeti vitudati etenāti vinodanaṁ, kusalavīriyaṁ. Paṭhamamaggena diṭṭhe catusaccadhamme bhāvanāvasena uppajjanato bhāvanā, sesamaggattayaṁ. Na hi taṁ adiṭṭhapubbaṁ kiñci passati, evaṁ dassanādīnaṁ vacanattho veditabbo.

Dassanāpahātabba-āsavavaṇṇanā

17. Kusalākusaladhammehi ālambiyamānāpi ārammaṇadhammā āvajjanamukheneva tabbhāvaṁ gacchantīti dassento “manasikaraṇīye”ti padassa “āvajjitabbe”ti atthamāha. Hitasukhāvahabhāvena manasikaraṇaṁ arahantīti manasikaraṇīyā, tappaṭipakkhato amanasikaraṇīyāti āha “amanasikaraṇīyeti tabbiparīte”ti. Sesapadesūti “manasikaraṇīye dhamme appajānanto”ti-ādīsu. Yasmā kusaladhammesupi subhasukhaniccādivasena manasikāro assādanādihetutāya sāvajjo ahitadukkhāvaho akusaladhammesupi aniccādivasena manasikāro nibbidādihetutāya anavajjo hitasukhāvaho, tasmā “dhammato niyamo natthī”ti vatvā “ākārato pana atthī”ti āha.

Vā-saddo yebhuyyena “mamaṁ vā hi bhikkhave (dī.ni.1.5 6), devo vā bhavissāmi devaññataro vā”ti-ādīsu (ma.ni.1.186 ma.ni.2.79 80) vikappattho diṭṭho, na samuccayatthoti tattha samuccayatthe payogaṁ dassetuṁ “yathā”ti-ādi vuttaṁ. Evañca katvā samuccayatthadīpakaṁ panetaṁ suttapadaṁ samudāhaṭaṁ.

Kāmāsavoti pañcakāmaguṇasaṅkhāte kāme āsavo kāmāsavo. Tenāha “pañcakāmaguṇiko rāgo”ti. Bhavāsavaṁ pana ṭhapetvā sabbo (MṬ.2./CS:pg.1.153) lobho kāmāsavoti yuttaṁ siyā. Rūpārūpabhaveti kammupapattibhedato duvidhepi rūpārūpabhave chandarāgo. Jhānanikantīti jhānassādo. “Sundaramidaṁ ṭhānaṁ niccaṁ dhuvan”ti-ādinā assādentassa uppajjamāno sassatucchedadiṭṭhisahagato rāgo bhave āsavoti bhavāsavo. Evanti sabbadiṭṭhīnaṁ sassatucchedadiṭṭhisaṅgahato bhavāsaveneva diṭṭhāsavo gahito taṁsahagatarāgatāyāti adhippāyo. Apare pana “diṭṭhāsavo avijjāsavena ca saṅgahito”ti vadanti. Ettha ca “bhavāsavo catūsu diṭṭhigatavippayuttalobhasahagatacittuppādesu uppajjatī”ti (dha.sa.1465) vacanato diṭṭhisampayuttarāgassa bhavāsavabhāvo vicāretabbo, atha “kāmasahagatā saññāmanasikārā”ti-ādīsu (saṁ.ni.4.332) viya ārammaṇakaraṇattho sahagatattho, evaṁ sati bhavāsave diṭṭhāsavassa samodhānagamanaṁ kataṁ na siyā. Na hi tampayogatabbhāvādike asati taṁsaṅgaho yutto, tasmā yathāvuttapāḷiṁ anusārena diṭṭhigatasampayuttalobhopi kāmāsavoti yuttaṁ siyā. Diṭṭhadhammikasamparāyikadukkhānañhi kāraṇabhūtā kāmāsavādayopi dvidhā vuttā.

Abhidhamme (dha.sa.1103) ca kāmāsavaniddese “kāmesūti kāmarāgadiṭṭhirāgādīnaṁ ārammaṇabhūtesu tebhūmakesu vatthukāmesū”ti attho sambhavati. Tattha hi uppajjamānā sā taṇhā sabbāpi na kāmacchandādināmaṁ na labhatīti. Yadi pana lobho kāmāsavabhavāsavavinimuttopi siyā, so yadā diṭṭhigatavippayuttesu cittesu uppajjati, tadā tena sampayutto avijjāsavo āsavavippayuttoti domanassavicikicchuddhaccasampayuttassa viya tassapi āsavavippayuttatā vattabbā siyā “catūsu diṭṭhigatavippayuttalobhasahagatacittuppādesu uppanno moho siyā āsavasampayutto, siyā āsavavippayutto”ti. “Kāmāsavo aṭṭhasu lobhasahagatacittuppādesu uppajjatī’ti (dha.sa.1465), “kāmāsavaṁ paṭicca diṭṭhāsavo avijjāsavo”ti (paṭṭhā. 3.3.109) ca vacanato diṭṭhisahagatarāgo kāmāsavo na hotīti na sakkā vattuṁ. Kiñca abhijjhākāmarāgānaṁ viseso āsavadvaya-ekāsavabhāvo siyā, na abhijjhāya ca no-āsavabhāvoti no-āsavalobhassa sabbhāvo vicāretabbo. Na hi atthi abhidhamme “āsavo ca (MṬ.2./CS:pg.1.154) no-āsavo ca dhammā āsavassa dhammassa āsavassa ca no-āsavassa ca dhammassa hetupaccayo”ti (paṭṭhā.3.3.16-17) sattamo navamo ca pañho. Gaṇanāyañca “hetuyā sattā”ti (paṭṭhā.3.3.40) vuttaṁ, no “navā”ti. Diṭṭhisampayutte pana lobhe no-āsave vijjamāne sattamanavamāpi pañhā vissajjanaṁ labheyyuṁ, gaṇanāya ca “hetuyā navā”ti vattabbaṁ siyā, na pana vuttaṁ. Diṭṭhivippayutte ca lobhe no-āsave vijjamāne vattabbaṁ vuttameva. Yasmā pana suttantadesanā nāma pariyāyakathā, na abhidhammadesanā viya nippariyāyakathā, tasmā balavakāmarāgasseva kāmāsavaṁ dassetuṁ “kāmāsavoti pañcakāmaguṇiko rāgo”ti vuttaṁ, tathā bhavābhinandananti.

Sāmaññena bhavāsavo diṭṭhāsavaṁ antogadhaṁ katvā idha tayo eva āsavā vuttāti tassa tadantogadhataṁ dassetuṁ “evaṁ diṭṭhāsavo”ti-ādi vuttaṁ. Tathā hi vakkhati bhavāsavassa animittavimokkhapaṭipakkhataṁ. Catūsu saccesu aññāṇanti idaṁ suttantanayaṁ nissāya vuttaṁ. Suttantasaṁvaṇṇanā hesāti, tadantogadhattā vā pubbantādīnaṁ. Yathā atthato kāmāsavādayo vavatthāpitā, tathā nesaṁ uppādavaḍḍhiyo dassento “kāmaguṇe”ti-ādimāha. Assādato manasikarototi “subhasukhā”ti-ādinā assādanavasena manasi karontassa. Catuvipallāsapadaṭṭhānabhāvenāti subhasaññādīnaṁ vatthubhāvena. Vuttanayapaccanīkatoti “kāmā nāmete aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā”ti-ādinā kāmaguṇesu ādīnavadassanapubbakanekkhammapaṭipattiyā chandarāgaṁ vikkhambhayato samucchindantassa ca anuppanno ca kāmāsavo na uppajjati, uppanno ca pahīyati. Tathā mahaggatadhammesu ceva sakalatebhūmakadhammesu ca ādīnavadassanapubbaka-aniccādimanasikāravasena nissaraṇapaṭipattiyā anuppannā ca bhavāsava-avijjāsavā na uppajjanti, uppannā ca pahīyantīti evaṁ taṇhāpakkhe vuttassa nayassa paṭipakkhato sukkapakkhe vitthāro veditabbo.

Tayo evāti abhidhamme viya “cattāro”ti avatvā kasmā tayo eva āsavā idha imissaṁ dassanāpahātabbakathāyaṁ vuttā? Tattha kāmāsavassa taṇhāpaṇidhibhāvato appaṇihitavimokkhapaṭipakkhatā veditabbā. Bhavesu niccaggāhānusārato yebhuyyato bhavarāgasampattito bhavāsavassa animittavimokkhapaṭipakkhatā, bhavadiṭṭhiyā pana (MṬ.2./CS:pg.1.155) bhavāsavabhāve vattabbameva natthi, anattasaññāya ñāṇānubhāvasiddhito avijjāsavassa suññatavimokkhapaṭipakkhatā. Etthāti etissaṁ āsavakathāyaṁ. Vaṇṇitanti kathitaṁ. Abhedatoti sāmaññato.

18. Kāmāsavādīnanti manussalokadevalokagamanīyānaṁ kāmāsavādīnaṁ. Nirayādigamanīyā pana kāmāsavādayo “dassanā pahātabbe āsave”ti ettheva samāruḷhā. Atha vā yadaggena so puggalodassanāpahātabbānaṁ āsavānaṁ adhiṭṭhānaṁ, tadaggena kāmāsavādīnampi adhiṭṭhānaṁ. Na hi samaññābhedena vatthubhedo atthīti dassetuṁ “ettāvatā”ti-ādi vuttaṁ. Tenevāha “sāmaññato vuttānan”ti. Kasmā panettha dassanāpahātabbesu āsavesu dassetabbesu “ahosiṁ nu kho ahan”ti-ādinā vicikicchā dassitāti āha “vicikicchāsīsena cetthā”ti-ādi. Evanti yathā soḷasavatthukā vicikicchā uppajjati, evaṁ ayonisomanasikāroti.

Vijjamānataṁ avijjamānatañcāti (saṁ.ni.ṭī.2.2.20) sassatāsaṅkaṁ nissāya “ahosiṁ nu kho ahamatītamaddhānan”ti atīte attano vijjamānataṁ, adhiccasamuppatti-āsaṅkaṁ nissāya “yato pabhuti ahaṁ, tato pubbe na nu kho ahosin”ti atīte attano avijjamānatañca kaṅkhati. Kasmā? Vicikicchāya ākāradvayāvalambanato. Tassā pana atītavatthutāya gahitattā sassatādhiccasamuppatti-ākāranissayatā dassitā. Evaṁ āsappanaparisappanāpavattikaṁ katthacipi appaṭivattihetubhūtaṁ vicikicchaṁ kasmā uppādetīti na codetabbametanti dassento āha “kiṁ kāraṇanti na vattabban”ti. Sveva puthujjanabhāvo eva. Yadi evaṁ tassa ayonisomanasikāreneva bhavitabbanti āpannanti āha “nanu ca puthujjanopi yoniso manasi karotī”ti. Tatthāti yonisomanasikaraṇe.

Jātiliṅgūpapattiyoti khattiyabrāhmaṇādijātiṁ gahaṭṭhapabbajitādiliṅgaṁ devamanussādi-upapattiñca. Nissāyāti upādāya.

Tasmiṁ kāle sattānaṁ majjhimappamāṇaṁ, tena yutto pamāṇiko, tadabhāvato, tato atītabhāvato vā appamāṇiko veditabbo. Kecīti sārasamāsācariyā. Te hi-- “Kathaṁ nu khoti issarena (MṬ.2./CS:pg.1.156) vā brahmunā vā pubbakatena vā ahetuto vā nibbattoti cintetī”ti āhu. Tena vuttaṁ “hetuto kaṅkhatīti vadantī”ti. Ahetuto nibbattikaṅkhāpi hi hetuparāmasanamevāti.

Paramparanti pubbāparappavattiṁ. Addhānanti kālādhivacanaṁ, tañca bhummatthe upayogavacanaṁ daṭṭhabbaṁ.

Vijjamānataṁ avijjamānatañcāti sassatāsaṅkaṁ nissāya-- “Bhavissāmi nu kho ahamanāgatamaddhānan”ti anāgate attano vijjamānataṁ, ucchedāsaṅkaṁ nissāya “yasmiñca attabhāve ahaṁ, tato paraṁ na nu kho bhavissāmī”ti anāgate attano avijjamānatañca kaṅkhatīti heṭṭhā vuttanayena yojetabbaṁ.

Paccuppannamaddhānanti addhāpaccuppannassa idhādhippetattā “paṭisandhiṁ ādiṁ katvā”ti-ādi vuttaṁ. “Idaṁ kathaṁ idaṁ kathan”ti pavattanato kathaṁkathā, vicikicchā, sā assa atthīti kathaṁkathīti āha “vicikiccho hotī”ti. Kā ettha cintā, ummattako viya hi bālaputhujjanoti paṭikacceva vuttanti adhippāyo. Taṁ mahāmātāya puttaṁ. Muṇḍesunti muṇḍena anicchantaṁ jāgaraṇakāle na sakkāti suttaṁ muṇḍesuṁ kuladhammatāya yathā taṁ ekacce kulatāpasā, rājabhayenāti ca vadanti.

Sītibhūtanti idaṁ madhurakabhāvappattiyā kāraṇavacanaṁ. “Setibhūtan”tipi pāṭho, udake ciraṭṭhānena setabhāvaṁ pattanti attho.

Attano khattiyabhāvaṁ kaṅkhati kaṇṇo viya sūtaputtasaññī. Jātiyā vibhāviyamānāya “ahan”ti tassa attano parāmasanaṁ sandhāyāha “evañhi siyā kaṅkhā”ti. Manussāpi ca rājāno viyāti manussāpi keci ekacce rājāno viyāti adhippāyo.

Vuttanayameva “saṇṭhānākāraṁ nissāyā”ti-ādinā. Etthāti-- “Kathaṁ nu khosmī”ti pade. Abbhantare jīvoti paraparikappitaṁ antarattānaṁ vadati. Soḷasaṁsādīnanti ādi-saddena sarīra-parimāṇa-parimaṇḍala-aṅguṭṭhayavaparamāṇu-parimāṇatādike saṅgaṇhāti.

“Sattapaññatti (MṬ.2./CS:pg.1.157) jīvavisayā”ti diṭṭhigatikānaṁ matimattaṁ, paramatthato pana sā attabhāvavisayāvāti āha “attabhāvassa āgatigatiṭṭhānan”ti, yatāyaṁ āgato, yattha ca gamissati, taṁ ṭhānanti attho.

19. Yathā ayaṁ vicikicchā uppajjatīti ayaṁ vuttappabhedā vicikicchā yathā uppajjati, evaṁ ayoniso manasikaroto. Etena vicikicchāya attābhinivesasannissayatamāha. Yathā hi vicikicchā attābhinivesaṁ nissāya pavattati, yato sā sassatādhiccasamuppattisassatucchedākārāvalambinī vuttā, evaṁ attābhinivesopi taṁ nissāya pavattati “ahosiṁ nu kho ahan”ti-ādinā antogadhāhaṁkārassa kathaṁkathibhāvassa attaggāhasannissayabhāvato. Tenevāha-- “savicikicchassa ayonisomanasikārassa thāmagatattā”ti. Vikappatthoti aniyamattho. “Aññatarā diṭṭhi uppajjatī”ti hi vuttaṁ. Suṭṭhu daḷhabhāvenāti abhinivesassa ativiya thāmagatabhāvena. Tattha tatthāti tasmiṁ bhave. Paccuppannamevāti avadhāraṇena anāgate atthibhāvaṁ nivatteti, na atīte tatthapi sati atthitāya ucchedaggāhassa sabbhāvato. Atīte eva natthi, na anāgatepīti adhippāyo.

Saññākkhandhasīsenāti saññākkhandhapamukhena, saññākkhandhaṁ pamukhaṁ katvāti attho. Khandheti pañcapi khandhe. Attāti gahetvāti “sañjānanasabhāvo me attā”ti abhinivissa. Pakāsetabbaṁ vatthuṁ viya, attānampi pakāsento padīpo viya, sañjānitabbaṁ nīlādi-ārammaṇaṁ viya attānampi sañjānātīti evaṁdiṭṭhitopi diṭṭhigatito hotīti vuttaṁ “attanāva attānaṁ sañjānāmī”ti. Svāyamattho saññaṁ tadaññataradhamme ca “attā anattā”ti ca gahaṇavasena hotīti vuttaṁ “saññākkhandhasīsenā”ti-ādi. Ettha ca khandhavinimutto attāti gaṇhato sassatadiṭṭhi, khandhaṁ pana “attā”ti gaṇhato ucchedadiṭṭhīti āha “sabbāpi sassatucchedadiṭṭhiyovā”ti.

Abhinivesākārāti vipariyesākārā. Vadatīti iminā kārakavedakasattānaṁ hitasukhāvabodhanasamatthataṁ attano dīpeti. Tenāha “vacīkammassa kārako”ti. Vedetīti vediyo, vediyova vedeyyo. Īdisānañhi padānaṁ bahulā kattusādhanataṁ saddasatthavidū maññanti. Uppādavato ekanteneva vayo icchitabbo, sati ca udayabbayatte neva (MṬ.2./CS:pg.1.158) niccatāti “nicco”ti vadantassa adhippāyaṁ vivaranto āha “uppādavayarahito”ti. Sārabhūtoti niccatāya eva sārabhāvo. Sabbakālikoti sabbasmiṁ kāle vijjamāno. Pakatibhāvanti sabhāvabhūtaṁ pakatiṁ, “vado”ti-ādinā vā vuttaṁ pakatisaṅkhātaṁ sabhāvaṁ. Sassatisamanti sassatiyā samaṁ sassatisamaṁ, thāvaraṁ niccakālanti attho. Tatheva ṭhassatīti yenākārena pubbe aṭṭhāsi, etarahi tiṭṭhati, tatheva tenākārena anāgatepi ṭhassatīti attho.

Paccakkhanidassanaṁ idaṁ-saddassa āsannapaccakkhabhāvaṁ katvā. Diṭṭhiyeva diṭṭhigatanti gata-saddassa padavaḍḍhanamattataṁ āha. Diṭṭhīsugatanti micchādiṭṭhīsu pariyāpannanti attho. Tenevāha “dvāsaṭṭhidiṭṭhi-antogadhattā”ti. Diṭṭhiyā gamanamattanti diṭṭhiyā gahaṇamattaṁ. Yathā pana pabbatajalaviduggāni dunniggamanāni, evaṁ diṭṭhiggāhopīti āha “dunniggamanaṭṭhena gahanan”ti. Taṁ nāma udakaṁ, taṁ gahetvā taṁ atikkamitabbato kantāro, nirudakavanaṁ, taṁ pavanantipi vuccati. Añño pana araññapadeso duratikkamanaṭṭhena kantāro viyāti, evaṁ diṭṭhipīti āha “duratikkamanaṭṭhenā”ti-ādi. Vinivijjhanaṁ vitudanaṁ. Vilomanaṁ vipariṇāmabhāvo. Anavaṭṭhitasabhāvatāya vicalitaṁ vipphanditanti āha “kadācī”ti-ādi. Andubandhanādi viya nissarituṁ appadānavasena aseribhāvakaraṇaṁ bandhanaṭṭho, kilesakammavipākavaṭṭānaṁ paccayabhāvena dūragatampi ākaḍḍhitvā saṁyojanaṁ saṁyojanaṭṭho, diṭṭhipi tathārūpāti vuttaṁ “diṭṭhisaṁyojanan”ti. Bandhanatthaṁ dassento kiccasiddhiyāti adhippāyo. Tenevāha “diṭṭhisaṁyojanena …pe… muccatī”ti. Tattha etehīti iminā jāti-ādidukkhassa paccayabhāvamāha. Jāti-ādike dukkhadhamme sarūpato dassetvāpi “na parimuccati dukkhasmā”ti vadantena Bhagavatā diṭṭhisaṁyojanaṁ nāma sabbānatthakaraṁ mahāsāvajjaṁ sabbassapi dukkhassa mūlabhūtanti ayamattho vibhāvitoti dassetuṁ “Kiṁ vā bahunā, sakalavaṭṭadukkhatopi na muccatī”ti vuttaṁ.

20. Nanu cettha diṭṭhisaṁyojanadassanena sīlabbataparāmāsopi dassetabbo, evañhi dassanena pahātabbā āsavā anavasesato dassitā hontīti codanaṁ sandhāyāha “yasmā”ti-ādi. Sīlabbataparāmāso kāmāsavādiggahaṇeneva gahito hoti kāmāsavādihetukattā tassa. Appahīnakāmarāgādiko hi kāmasukhatthaṁ vā bhavasuddhatthaṁ (MṬ.2./CS:pg.1.159) vā evaṁ bhavavisuddhi hotīti sīlabbatāni parāmasanti, “imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā”ti (ma.ni.1.186 ma.ni.2.79), “tattha nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva ṭhassāmī”ti (ma.ni.1.19), “sīlena suddhi vatena suddhi sīlabbatena suddhī”ti (dha.sa.1222) ca suttevuttaṁ sīlabbataṁ parāmasanti. Tattha bhavasukhabhavavisuddhi-atthanti bhavasukhatthañca bhavavisuddhi-atthañca. Tassa gahitattāti sīlabbataparāmāsassa diṭṭhiggahaṇena gahitattā yathā “diṭṭhigatānaṁ pahānāyā”ti-ādīsu (dha.sa.277). Tesanti dassanapahātabbānaṁ. Dassetuṁ puggalādhiṭṭhānāya desanāya. Tabbiparītassāti yonisomanasikaroto kalyāṇaputhujjanassa.

Tassāti “sutavā”ti-ādipāṭhassa. Tāvāti “sutavā”ti ito paṭṭhāya yāva “so idaṁ dukkhan”ti padaṁ, tāva imaṁ padaṁ avadhiṁ katvāti attho. Heṭṭhā vuttanayenāti ariyasappurisa-ariyadhamma-sappurisadhamma-manasikaraṇīya-amanasikaraṇīyapadānaṁ yathākkamaṁ mūlapariyāye idha gahetvā vuttanayena attho veditabboti sambandho. Vuttapaccanīkatoti “sutavā ariyasāvako, ariyānaṁ dassāvī, sappurisānaṁ dassāvī”ti etesaṁ padānaṁ sabbākārena vuttaviparītato attho veditabbo, kovidavinītapadānaṁ pana na sabbappakārena vuttaviparītato. Arahā hi nippariyāyena ariyadhamme kovido ariyadhamme suvinīto ca nāma. Tenāha “paccanīkato ca sabbākārena …pe… ariyasāvakoti veditabbo”ti. Saṅkhārupekkhāñāṇaṁ sikhāppattavipassanā. Keci pana “bhaṅgañāṇato paṭṭhāya sikhāpattavipassanā”ti vadanti, tadayuttaṁ Tadanurūpena atthenāti tassa puggalassa anurūpena ariyaṭṭhena, na paṭivedhavasenāti adhippāyo. Kalyāṇaputhujjano hi ayaṁ. Yathā cassa “yopi kalyāṇaputhujjano”ti ārabhitvā “sopi vuccati sikkhatīti sekkho”ti pariyāyena Sekkhasutte (saṁ.ni.5.13) sekkhabhāvo vutto, evaṁ idha ariyasāvakabhāvo vutto. Vuṭṭhānagāminīvipassanālakkhaṇehi ye ariyasappurisadhammavinayasaṅkhātā bodhipakkhiyadhammā tisso sikkhā eva vā sambhavanti, tesaṁ vasena imassa ariyasāvakādibhāvo vutto (MṬ.2./CS:pg.1.160) Tenāha “tadanurūpena atthenā”ti. Ariyassa sāvakoti vā ariyasāvakatthena eva vutto yathā “agamā Rājagahaṁ Buddho”ti (su.ni.410). Sikhāppattavipassanāggahaṇañcettha vipassanaṁ ussukkāpetvā anivattipaṭipadāyaṁ ṭhitassa gahaṇatthanti yathāvuttā atthasaṁvaṇṇanā suṭṭhutaraṁ yujjateva.

21. Yathā dhātumukhena vipassanaṁ abhiniviṭṭho dhātukammaṭṭhāniko āyatanādimukhena abhiniviṭṭho āyatanādikammaṭṭhāniko, evaṁ saccamukhena abhiniviṭṭhoti vuttaṁ “catusaccakammaṭṭhāniko”ti. Caturoghanittharaṇatthikehi kātabbato kammaṁ, bhāvanā. Kammameva visesādhigamassa ṭhānaṁ kāraṇanti, kamme vā yathāvuttanaṭṭhena ṭhānaṁ avaṭṭhānaṁ bhāvanārambhokammaṭṭhānaṁ, tadeva catusaccamukhena pavattaṁ etassa atthīti catusaccakammaṭṭhāniko. Ubhayaṁ nappavattati etthāti appavatti. Uggahitacatusaccakammaṭṭhānoti ca catusaccakammaṭṭhānaṁ pāḷito atthato ca uggahetvā manasikārayoggaṁ katvā ṭhito. Vipassanāmaggaṁ samāruḷhoti sappaccayanāmarūpadassane patiṭṭhāya tadeva nāmarūpaṁ aniccādito sammasanto. Samannāharatīti vipassanāvajjanaṁ sandhāyāha, tasmā yathā “idaṁ dukkhan”ti vipassanāñāṇaṁ pavattati, evaṁ samannāharati āvajjatīti attho. Kathaṁ panettha “manasi karotī”ti iminā “vipassatī”ti ayamattho vutto hotīti āha “ettha …pe… vuttā”ti. Etthāti ca imasmiṁ sutteti attho. Vipassatīti ca yathā upari visesādhigamo hoti, evaṁ ñāṇacakkhunā vipassati, oloketīti attho. Maggopi vattabbo. Purimañhi saccadvayaṁ gambhīrattā duddasaṁ, itaraṁ duddasattā gambhīraṁ.

Abhinivesoti vipassanābhiniveso vipassanāpaṭipatti. Tadārammaṇeti taṁ rūpakkhandhaṁ ārammaṇaṁ katvā pavatte. Yāthāvasarasalakkhaṇaṁ vavatthapetvāti aviparītaṁ attano ārammaṇaṁ sabhāvacchedanādikiccañceva aññāṇādilakkhaṇañca asaṅkarato hadaye ṭhapetvā. Iminā pubbe nāmarūpaparicchede katepi dhammānaṁ salakkhaṇavavatthāpanaṁ paccayapariggahena suvavatthāpitaṁ nāma hotīti dasseti yathā “dvikkhattuṁ baddhaṁ subaddhan”ti. Evañhi ñātapariññāya kiccaṁ siddhaṁ nāma hoti. Paccayato paccayuppannato ca vavatthāpitattā pākaṭabhāvena siddhenapi siddhabhāvo pākaṭo hotīti vuttaṁ “ahutvā hontī”ti. Aniccalakkhaṇaṁ āropetīti asato hi (MṬ.2./CS:pg.1.161) uppādena bhavitabbaṁ, na sato, uppādavantato ca nesaṁ ekantena icchitabbā paccayāyattavuttibhāvato, sati uppāde avassaṁbhāvī nirodhoti nattheva niccatāvakāsoti. Sūpaṭṭhitāniccatāya ca udayabbayadhammehi abhiṇhapaṭipīḷanato dukkhamanaṭṭhena dukkhaṁ. Tenāha “udayabbayapaṭipīḷitattā dukkhāti dukkhalakkhaṇaṁ āropetī”ti. Katthacipi saṅkhāragate “mā jīri mā byādhiyī”ti alabbhanato natthi vasavattananti āha “avasavattanato anattāti anattalakkhaṇaṁ āropetī”ti. Paṭipāṭiyāti udayabbayañāṇādiparamparāya.

Tasmiṁ khaṇeti sotāpattimaggakkhaṇe. Ekapaṭivedhenevāti ekañāṇeneva paṭivijjhanena. Paṭivedho paṭighātābhāvena visaye nissaṅgacārasaṅkhātaṁ nibbijjhanaṁ. Abhisamayo avirajjhitvā visayassa adhigamasaṅkhāto avabodho. “Idaṁ dukkhaṁ, ettakaṁ dukkhaṁ, na ito bhiyyo”ti paricchinditvā jānanameva vuttanayena paṭivedhoti pariññāpaṭivedho. Ayaṁ yathā ñāṇe pavatte pacchā dukkhassa sarūpādiparicchede sammoho na hoti, tathā pavattiṁ gahetvā vutto, na pana maggañāṇassa “idaṁ dukkhan”ti-ādināpi vattanato. Tenāha “na hissa tasmiṁ samaye”ti-ādi. Pahīnassa puna appahātabbatāya pakaṭṭhaṁ hānaṁ cajanaṁ samucchindanaṁ pahānaṁ, pahānameva vuttanayena paṭivedhoti pahānapaṭivedho. Ayampi yena kilesena appahīyamānena maggabhāvanāya na bhavitabbaṁ, asati ca maggabhāvanāya yo uppajjeyya, tassa kilesassa padaghātaṁ karontassa anuppattidhammataṁ āpādentassa ñāṇassa tathāpavattiyā paṭighātābhāvena nissaṅgacāraṁ upādāya evaṁ vutto. Sacchikiriyā paccakkhakaraṇaṁ, anussavākāraparivitakkādike muñcitvā sarūpato ārammaṇakaraṇaṁ idaṁ tanti yathāsabhāvato gahaṇaṁ, sā eva vuttanayena paṭivedhoti sacchikiriyāpaṭivedho. Ayaṁ pana yassa āvaraṇassa asamucchindanato ñāṇaṁ nirodhaṁ ālambituṁ na sakkoti, tassa samucchindanato taṁ sarūpato vibhāvitameva pavattatīti evaṁ vutto.

Bhāvanā uppādanā vaḍḍhanā ca, tattha paṭhamamagge uppādanaṭṭhena, dutiyādīsu vaḍḍhanaṭṭhena, ubhayatthāpi vā ubhayathāpi veditabbaṁ. Paṭhamamaggopi hi yathārahaṁ vuṭṭhānagāminiyaṁ pavattaṁ parijānanādiṁ vaḍḍhento pavattoti tatthāpi vaḍḍhanaṭṭhena bhāvanā (MṬ.2./CS:pg.1.162) sakkā viññātuṁ. Dutiyādīsupi appahīnakilesappahānato puggalantarasādhanato uppādanaṭṭhena bhāvanā, sā eva vuttanayena paṭivedhoti bhāvanā paṭivedho. Ayampi hi yathā ñāṇe pavatte pacchā maggadhammānaṁ sarūpaparicchede sammoho na hoti, tathā pavattimeva gahetvā vutto, tiṭṭhatu tāva yathādhigatamaggadhammaṁ yathāpavattesu phaladhammesupi ayaṁ yathādhigatasaccadhammesu viya vigatasammohova hoti. Tena vuttaṁ “diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo”ti (dī.ni.1.299 356 mahāva.27 57). Yato cassa dhammatāsañcoditā yathādhigatasaccadhammāvalambiniyo maggavīthito parato maggaphalapahīnāvasiṭṭhakilesanibbānānaṁ paccavekkhaṇā pavattanti. Dukkhasaccadhammā hi sakkāyadiṭṭhi-ādayo. Ayañca atthavaṇṇanā “pariññābhisamayenā”ti-ādīsupi vibhāvetabbā. Ekābhisamayena abhisametīti vuttamevatthaṁ vibhūtataraṁ katvā dassetuṁ “no ca kho aññamaññena ñāṇenā”ti-ādi vuttaṁ.

Vitaṇḍavādī panāha-- “Ariyamaggañāṇaṁ catūsu saccesu nānābhisamayavasena kiccakaraṇaṁ, na ekābhisamayavasena. Tañhi kālena dukkhaṁ pajānāti, kālena samudayaṁ pajahati, kālena nirodhaṁ sacchikaroti, kālena maggaṁ bhāveti, aññathā ekassa ñāṇassa ekasmiṁ khaṇe catukiccakaraṇaṁ na yujjati. Na hidaṁ katthaci diṭṭhampi suttaṁ atthī”ti. So vattabbo-- yadi ariyamaggañāṇaṁ nānābhisamayavasena saccāni abhisameti, na ekābhisamayavasena, evaṁ sante paccekampi saccesu nānakkhaṇeneva pavatteyya, na ekakkhaṇena, tathā sati dukkhādīnaṁ ekadesekadesameva parijānāti pajahatīti āpajjatīti nānābhisamaye paṭhamamaggādīhi pahātabbānaṁ saññojanattayādīnaṁ ekadesekadesappahānaṁ siyāti ekadesasotāpattimaggaṭṭhāditā, tato eva ekadesasotāpannāditā ca āpajjati anantaraphalattā lokuttarakusalānaṁ, na ca taṁ yuttaṁ. Na hi kālabhedena vinā so eva sotāpanno ca asotāpanno cāti sakkā viññātuṁ.

Apicāyaṁ nānābhisamayavādī evaṁ pucchitabbo “maggañāṇaṁ saccāni paṭivijjhantaṁ kiṁ ārammaṇato paṭivijjhati, udāhu kiccato”ti? Jānamāno “kiccato”ti vadeyya, “kiccato paṭivijjhantassa kiṁ nānābhisamayenā”ti vatvā paṭipāṭiyānidassanena (MṬ.2./CS:pg.1.163) saññāpetabbo. Atha “ārammaṇato”ti vadeyya, evaṁ sante tassa ñāṇassa vipassanāñāṇassa viya dukkhasamudayānaṁ accantapariññāsamucchedā na yuttā anissaṭattā. Tathā maggadassanaṁ. Na hi maggo sayameva attānaṁ ārabbha pavattatīti yuttaṁ, maggantaraparikappanāya pana anavaṭṭhānaṁ āpajjati, tasmā tīṇi saccāni kiccato, nirodhaṁ kiccato ca ārammaṇato ca paṭivijjhatīti evaṁ asammohato paṭivijjhantassa maggañāṇassa nattheva nānābhisamayo. Vuttañhetaṁ “yo bhikkhave dukkhaṁ passati, dukkhasamudayampi so passatī”ti-ādi. Na cetaṁ kālantaradassanaṁ sandhāya vuttaṁ “yo nu kho, āvuso, dukkhaṁ passati, dukkhasamudayampi …pe… dukkhanirodhagāminipaṭipadampi so passatī”ti (saṁ.ni.5.1100) ekaccadassanasamaṅgino aññasaccadassanasamaṅgibhāvavicāraṇāyaṁ tadatthasādhanatthaṁ āyasmatā Gavampatittherena ābhatattā, paccekañca saccattayadassanassa yojitattā, aññathā purimadiṭṭhassa puna adassanato samudayādidassanamayojaniyaṁ siyā. Na hi lokuttaramaggo lokiyamaggo viya katakārībhāvena pavattati samucchedakattā, tathā yojanena ca sabbadassanaṁ dassanantaraparamanti dassanānuparamo siyāti evaṁ āgamato yuttito ca nānābhisamayo na yujjatīti saññāpetabbo. Evaṁ ce saññattiṁ gacchati, iccetaṁ kusalaṁ. No ce gacchati, abhidhamme (kathā.274) odhisokathāya saññāpetabboti.

Nirodhaṁ ārammaṇatoti nirodhameva ārammaṇatoti niyamo gahetabbo, na ārammaṇatovāti. Tena nirodhe kiccatopi paṭivedho siddho hoti. Tasmiṁ samayeti saccānaṁ abhisamaye. Vīsativatthukāti-ādi “tīṇi saññojanānī”ti vuttānaṁ sarūpadassanaṁ. Catūsu āsavesūti idaṁ abhidhammanayena vuttaṁ, na suttantanayena. Na hi Sutte katthaci cattāro āsavā āgatā atthi. Yadi vicikicchā na āsavo, atha kasmā “sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso, ime vuccanti, bhikkhave, āsavā dassanā pahātabbā”ti vuttanti āha “dassanā pahātabbā”ti-ādi. Ettha pariyāpannattāti etena sammāsaṅkappassa viya paññākkhandhe kiccasabhāgatāya idha vicikicchāya āsavasaṅgaho katoti dasseti.

Sabbo (MṬ.2./CS:pg.1.164) attaggāho sakkāyadiṭṭhivinimutto natthīti vuttaṁ “channaṁ diṭṭhīnaṁ …pe… vibhattā”ti. Sā hi diṭṭhi ekasmiṁ cittuppāde santāne ca ṭhitaṁ ekaṭṭhaṁ, tattha paṭhamaṁ sahajātekaṭṭhaṁ, itaraṁ pahānekaṭṭhaṁ, tadubhayampi niddhāretvā dassetuṁ “diṭṭhāsavehī”ti-ādi vuttaṁ. Sabbathāpīti sabbappakārena, sahajātekaṭṭhapahānekaṭṭhappakārehīti attho. Avasesāti diṭṭhāsavato avasiṭṭhā. Tayopi āsavāti kāmāsavabhavāsava-avijjāsavā. Tathā hi pubbe “catūsu āsavesū”ti vuttaṁ. Tasmāti yasmā bahū evettha āsavā pahātabbā, tasmā bahuvacananiddeso kato “ime vuccanti, bhikkhave, āsavā dassanā pahātabbā”ti. Porāṇānanti Aṭṭhakathācariyānaṁ, “purātanānaṁ majjhimabhāṇakānan”ti ca vadanti.

Dassanā pahātabbāti-ādīsu yaṁ vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva.

Dassanāpahātabba-āsavavaṇṇanā niṭṭhitā.

Saṁvarāpahātabba-āsavavaṇṇanā

22. Saṁvarādīhīti saṁvarapaṭisevana-adhivāsanaparivajjanavinodanehi. Sabbesampīti catunnampi ariyamaggānaṁ. Ayanti saṁvarāpahātabbādikathā pubbabhāgapaṭipadāti veditabbā. Tathā hi heṭṭhā “upakkilesavisodhanaṁ ādiṁ katvā āsavakkhayapaṭipattidassanatthan”ti suttantadesanāya payojanaṁ vuttaṁ. Na hi sakkā ādito eva ariyamaggaṁ bhāvetuṁ, atha kho samādinnasīlo indriyesu guttadvāro “saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodetī”ti (dī.ni.3.348 ma.ni.2.168) evaṁ vuttaṁ caturāpassenapaṭipattiṁ paṭipajjamāno sammasanavidhiṁ otaritvā anukkamena vipassanaṁ ussukkāpetvā maggapaṭipāṭiyā āsave khepeti. Tenāha Bhagavā “seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, na āyatakeneva papāto, evaṁ kho, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, na āyatakeneva aññāpaṭivedho”ti (a.ni.8.20 udā.45 cūḷava.385).

Idhāti (MṬ.2./CS:pg.1.165) ayaṁ idha-saddo sabbākārato indriyasaṁvarasaṁvutassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpano, aññasāsanassa tathābhāvapaṭisedhano cāti vuttaṁ “imasmiṁ sāsane”ti. Ādīnavapaṭisaṅkhāti ādīnavapaccavekkhaṇā. Sampalimaṭṭhanti (a.ni.ṭī. 3.6.58) ghaṁsitaṁ. Anubyañjanasoti hatthapādahasitakathitavilokitādippakārabhāgaso. Tañhi ayoniso manasikaroto kilesānaṁ anu anu byañjanato “anubyañjanan”ti vuccati. Nimittaggāhoti itthipurisanimittādikassa vā kilesavatthubhūtassa vā nimittassa gāho. Ādittapariyāyanayenāti ādittapariyāye (saṁ.ni.4.28 mahāva.54) āgatanayena veditabbā ādīnavapaṭisaṅkhāti yojanā. Yathā itthiyā indriyanti itthindriyaṁ, na evamidaṁ, idaṁ pana cakkhumeva indriyanti cakkhundriyanti. Titthakāko viyāti titthe kāko titthakāko, nadiyā samatikkamanatitthe niyataṭṭhitiko. Āvāṭakacchapoti-ādīsupi eseva nayo.

Evaṁ tappaṭibaddhavuttitāya cakkhundriye niyataṭṭhāno saṁvaro cakkhundriyasaṁvaro. Muṭṭhassaccaṁ satipaṭipakkhā akusaladhammā. Yadipi aññattha asaṅkheyyampi bhavaṅgacittaṁ nirantaraṁ uppajjati, pasādaghaṭṭanāvajjanuppādānaṁ pana antare dve eva bhavaṅgacittāni uppajjantīti ayaṁ cittaniyāmoti āha bhavaṅge “dvikkhattuṁ uppajjitvā niruddhe”ti.

Javanakkhaṇe pana sace dussīlyaṁ vāti-ādi (visuddhi.ṭī.1.15 dha.sa.mūlaṭī.1352) puna avacanatthaṁ idheva sabbaṁ vuttanti chasu dvāresu yathāsambhavaṁ yojetabbaṁ. Na hi pañcadvāre kāyavacīduccaritasaṅkhāto dussīlyasaṁvaro atthīti so manodvāravasena, itaro channampi dvārānaṁ vasena yojetabbo. Muṭṭhassaccādīnañhi satipaṭipakkhādilakkhaṇānaṁ akusaladhammānaṁ siyā pañcadvāre uppatti, na tveva kāyikavācasikavītikkamabhūtassa dussīlyassa tattha uppatti pañcadvārikajavanānaṁ aviññattijanakattāti.

Yathā kinti yena pakārena javane uppajjamāno asaṁvaro “cakkhudvāre asaṁvaro”ti vuccati, taṁ nidassanaṁ kinti attho. Yathāti-ādinā nagaradvāre asaṁvare sati taṁsambandhānaṁ gharādīnaṁ asaṁvutatā (MṬ.2./CS:pg.1.166) viya javane asaṁvare sati taṁsambandhānaṁ dvārādīnaṁ asaṁvutatāti aññāsaṁvare aññāsaṁvutatāsāmaññameva nidasseti, na pubbāparasāmaññaṁ, antobahisāmaññaṁ vā. Sambandho ca javanena dvārādīnaṁ ekasantatipariyāpannatāya eva daṭṭhabbo. Paccayabhāvena purimanipphannaṁ javanakāle asantampi bhavaṅgādi phalanipphattiyā cakkhādi viya santaṁyeva nāma. Na hi dharamānaṁyeva “santan”ti vuccati, tasmā sati dvārabhavaṅgādike pacchā uppajjamānaṁ javanaṁ bāhiraṁ viya katvā nagaradvārasamānaṁ vuttaṁ. Itarañca antonagaragharādisamānaṁ. Javanassa hi paramatthato asatipi bāhirabhāve itarassa ca abbhantarabhāve “pabhassaramidaṁ, bhikkhave, cittaṁ, tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭhan”ti (a.ni.1.49) ādivacanato āgantukabhūtassa kadāci kadāci uppajjamānassa javanassa bāhirabhāvo, tabbidhurasabhāvassa itarassa abbhantarabhāvo ca pariyāyato veditabbo. Javane vā asaṁvare uppanne tato paraṁ dvārabhavaṅgādīnaṁ asaṁvarahetubhāvāpattito nagaradvārasadisena javanena pavisitvā dussīlyādicorānaṁ dvārabhavaṅgādīsu musanaṁ kusalabhaṇḍavināsanaṁ daṭṭhabbaṁ. Uppanne hi asaṁvare dvārādīnaṁ tassa hetubhāvo paññāyati, so ca uppajjamānoyeva dvārādīnaṁ saṁvarūpanissayabhāvaṁ paṭibāhentoyeva pavattatīti ayañhettha asaṁvarādīnaṁ pavattinayo. Pañcadvāre rūpādi-ārammaṇe āpāthagate yathāpaccayaṁ akusalajavane uppajjitvā bhavaṅgaṁ otiṇṇe manodvārikajavanaṁ taṁyeva ārammaṇaṁ katvā bhavaṅgaṁ otarati, puna tasmiṁyeva dvāre “itthī puriso”ti-ādinā visayaṁ vavatthapetvā javanaṁ bhavaṅgaṁ otarati, puna vāre rajjanādivasena javanaṁ javati, punapi yadi tādisaṁ ārammaṇaṁ āpāthamāgacchati, taṁsadisameva pañcadvāre rūpādīsu javanaṁ uppajjati. Taṁ sandhāya vuttaṁ “evameva javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṁ asaṁvare sati dvārampi aguttan”ti-ādi. Ayaṁ tāva asaṁvarapakkhe atthavaṇṇanā.

Saṁvarapakkhepi imināva nayena attho veditabbo. Saṁvarena samannāgato puggalo saṁvutoti vuttoti āha “upetoti vuttaṁ hotī”ti. Ekajjhaṁ katvāti “pātimokkhasaṁvarasaṁvuto”ti padañca atthato abhinnaṁ samānaṁ katvā. Ayameva cettha attho sundarataro (MṬ.2./CS:pg.1.167) uparipāḷiyā saṁsandanato. Tenāha “tathāhī”ti-ādi. Yanti ādesoti iminā liṅgavipallāsena saddhiṁ vacanavipallāso katoti dasseti, nipātapadaṁ vā etaṁ paccattaputhuvacanatthaṁ. Vighātakarāti cittavighātakaraṇā cittadukkhanibbattakā ca. Yathāvuttakilesahetukā dāhānubandhā vipākā eva vipākapariḷāhā. Yathā panettha āsavā aññe ca vighātakarā kilesavipākapariḷāhā sambhavanti, taṁ dassetuṁ “cakkhudvārehī”ti-ādi vuttaṁ, taṁ suviññeyyameva. Ettha ca saṁvaraṇūpāyo, saṁvaritabbaṁ, saṁvaro, yato so saṁvaro, yattha saṁvaro, yañca saṁvaraphalanti ayaṁ vibhāgo veditabbo. Kathaṁ? Paṭisaṅkhā yonisoti hi saṁvaraṇūpāyo. Cakkhundriyaṁ saṁvaritabbaṁ. Saṁvaraggahaṇena gahitā sati saṁvaro. Asaṁvutassāti saṁvaraṇāvadhi. Asaṁvarato hi saṁvaraṇaṁ. Saṁvaritabbaggahaṇena siddho idha saṁvaravisayo. Cakkhundriyañhi saṁvarañāṇaṁ rūpārammaṇe saṁvarīyatīti avuttasiddhoyamattho. Āsavatannimittakilesādipariḷāhābhāvo phalaṁ. Evaṁ sotadvārādīsupi yojetabbaṁ. Sabbatthevāti manodvāre pañcadvāre cāti sabbasmiṁ dvāre.

Saṁvarāpahātabba-āsavavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭisevanāpahātabba-āsavavaṇṇanā

23. Paṭisaṅkhā yoniso cīvaranti-ādīsu “sītassa paṭighātāyā”ti-ādinā vuttaṁ paccavekkhaṇameva yoniso paṭisaṅkhā. Īdisanti evarūpaṁ iṭṭhārammaṇaṁ. Bhavapatthanāya assādayatoti bhavapatthanāmukhena bhāvitaṁ ārammaṇaṁ assādentassa. Cīvaranti nivāsanādi yaṁ kiñci cīvaraṁ. Paṭisevatīti nivāsanādivasena paribhuñjati. Yāvadevāti payojanaparimāṇaniyamanaṁ. Sītapaṭighātādiyeva hi yogino cīvarapaṭisevane payojanaṁ. Sītassāti dhātukkhobhato vā utupariṇāmato vā uppannasītassa. Paṭighātāyāti paṭibāhanatthaṁ tappaccayassa vikārassa vinodanatthaṁ. Uṇhassāti aggisantāpato uppannassa uṇhassa. Ḍaṁsādayo pākaṭāyeva. Puna yāvadevāti niyatapayojanaparimāṇaniyamanaṁ. Niyatañhi payojanaṁ cīvarapaṭisevanassa hirikopīnapaṭicchādanaṁ, itaraṁ kadāci kadāci (MṬ.2./CS:pg.1.168) Hirikopīnanti sambādhaṭṭhānaṁ Yasmiñhi aṅge vivaṭe hirīkuppati vinassati, taṁ hiriyā kopanato hirikopīnaṁ, tassa paṭicchādanatthaṁ cīvaraṁ paṭisevati.

Piṇḍapātanti yaṁ kiñci āhāraṁ. So hi piṇḍolyena bhikkhanāya patte patanato tattha tattha laddhabhikkhāpiṇḍānaṁ pāto sannipātoti “piṇḍapāto”ti vuccati. Neva davāyāti na kīḷanāya. Na madāyāti na balamadamānamadapurisamadatthaṁ. Na maṇḍanāyāti na aṅgapaccaṅgānaṁ pīṇanabhāvatthaṁ. Na vibhūsanāyāti na tesaṁyeva sobhanatthaṁ, chavisampati-atthanti attho. Imāni ca padāni yathākkamaṁ moha-dosa-saṇṭhāna-vaṇṇa-rāgūpanissaya-pahānatthāni veditabbāni. Purimaṁ vā dvayaṁ attano attano saṁkilesuppattinisedhanatthaṁ, itaraṁ parassapi. Cattāripi kāmasukhallikānuyogassa pahānatthaṁ vuttānīti veditabbāni. Kāyassāti rūpakāyassa. Ṭhitiyā yāpanāyāti pabandhaṭṭhitatthañceva pavattiyā avicchedanatthañca cirakālaṭṭhitatthaṁ jīvitindriyassa pavattāpanatthaṁ. Vihiṁsūparatiyāti jighacchādukkhassa uparamaṇatthaṁ. Brahmacariyānuggahāyāti sāsanamaggabrahmacariyānaṁ anuggahatthaṁ. Itīti evaṁ iminā upāyena. Purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmīti purāṇaṁ abhuttapaccayā uppajjanakavedanaṁ paṭihanissāmi. Navañca vedanaṁ na uppādessāmīti navaṁ bhuttapaccayā uppajjanakavedanaṁ na uppādessāmīti. Tassā hi anuppannāya anuppajjanatthameva āhāraṁ paribhuñjati. Ettha ca abhuttapaccayā uppajjanakavedanā nāma yathāpavattā jighacchānimittā vedanā. Sā hi abhuñjantassa bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhanavasena uppajjati, bhuttapaccayā uppajjanakavedanāpi khudānimittāva aṅgadāhasūlādivedanā appavattā. Sā hi bhuttapaccayā anuppannāva na uppajjissatīti. Vihiṁsānimittatā cetāsaṁ vihiṁsāya viseso.

Yātrā ca me bhavissatīti yāpanā ca me catunnaṁ iriyāpathānaṁ bhavissati. Yāpanāyāti iminā jīvitindriyayāpanā vuttā, idha catunnaṁ iriyāpathānaṁ avicchedasaṅkhātā yāpanāti ayametāsaṁ viseso. Anavajjatā ca phāsuvihāro cāti ayuttapariyesanapaṭiggahaṇaparibhogaparivajjanena anavajjatā, parimitaparibhogena phāsuvihāro. Asappāyāparimitabhojanapaccayā aratitandīvijambhitāviññugarahādidosābhāvena vā anavajjatā, sappāyaparimitabhojanapaccayā kāyabalasambhavena (MṬ.2./CS:pg.1.169) phāsuvihāro. Yāvadattha-udarāvadehakabhojanaparivajjanena seyyasukhapassasukhamiddhasukhādīnaṁ abhāvato anavajjatā, catupañcālopamattaññīnabhojanena catu-iriyāpathayogyatāpādanato phāsuvihāro. Vuttañhetaṁ--

“Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṁ pive;

Alaṁ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno”ti. (theragā.983).

Ettāvatā payojanapariggaho, majjhimā ca paṭipadā dīpitā hoti.

Senāsananti sayanañca āsanañca. Yattha hi vihārādike seti nipajjati, āsati nisīdati, taṁ senāsanaṁ. Utuparissayavinodanapaṭisallānārāmatthanti utuyeva parisahanaṭṭhena parissayo, sarīrābādhacittavikkhepakaro, atha vā yathāvutto utu ca sīhabyagghādipākaṭaparissayo ca rāgadosādipaṭicchannaparissayo ca utuparissayo, tassa vinodanatthañceva ekībhāvasukhatthañca. Idañca cīvarapaṭisevane hirikopīnapaṭicchādanaṁ viya tassa niyatapayojananti puna “yāvadevā”ti vuttaṁ.

Gilānapaccayabhesajjaparikkhāranti rogassa paccanīkappavattiyā gilānapaccayo, tato eva bhisakkassa anuññātavatthutāya bhesajjaṁ, jīvitassa parivārasambhārabhāvehi parikkhāro cāti gilānapaccayabhesajjaparikkhāro, taṁ. Uppannānanti jātānaṁ nibbattānaṁ. Veyyābādhikānanti byābādhato dhātukkhobhato ca tannibbattarogato ca jātānaṁ. Vedanānanti dukkhavedanānaṁ. Abyābajjhaparamatāyāti niddukkhaparamabhāvāya paṭisevāmīti yojanā. Evamettha saṅkhepeneva pāḷivaṇṇanā veditabbā. Navavedanuppādanatopīti na kevalaṁ āyatiṁ eva vipākapariḷāhā, atha kho atibhojanapaccayā alaṁsāṭakādīnaṁ viya navavedanuppādanatopi veditabbāti attho.

Paṭisevanāpahātabba-āsavavaṇṇanā niṭṭhitā.

Adhivāsanāpahātabba-āsavavaṇṇanā

24. Khamoti (MṬ.2./CS:pg.1.170) khamanako. Kammaṭṭhānikassa calanaṁ nāma kammaṭṭhānapariccāgoti āha “calati kampati kammaṭṭhānaṁ vijahatī”ti. Adhimattampi uṇhaṁ sahati, sahanto ca na naggasamaṇādayo viya sahati, atha kho kammaṭṭhānāvijahanenāti āha “sveva thero viyā”ti. Bahicaṅkameti leṇato bahi caṅkame. Uṇhabhayenevāti narakaggi-uṇhabhayeneva. Tenāha “avīcimahānirayaṁ paccavekkhitvā”ti, tampi “mayā anekakkhattuṁ anubhūtaṁ, idaṁ pana tato mudutaran”ti evaṁ paccavekkhitvā. Etthāti etasmiṁ ṭhāne. Aggisantāpova veditabbo sūriyasantāpassa parato vuccamānattā.

Parisuddhasīlohamasmīti sabbathāpi “visuddhasīlohamasmī”ti maraṇaṁ aggahetvā avippaṭisāramūlikaṁ pītiṁ uppādesi. Saha pītuppādāti pharaṇapītiyā uppādena saheva. Visaṁ nivattitvāti pītivegena ajjhotthataṁ daṭṭhamukheneva bhassitvā. Tatthevāti sappena daṭṭhaṭṭhāneyeva. Cittekaggataṁ labhitvāti “pītimanassa kāyo passambhatī”ti-ādinā (dī.ni.1.466 3.359 saṁ.ni.5.376 a.ni.3.96 11.12) nayena samādhānaṁ pāpuṇitvā.

Paccayesu santoso bhāvanāya ca āramitabbaṭṭhānatāya ārāmo assāti paccayasantosabhāvanārāmo, tassa bhāvo paccaya …pe… rāmatā, tāya. Mahātheroti vuḍḍhataro thero. Vacanameva tadatthaṁ ñāpetukāmānaṁ pathoti vacanapatho.

Asukhaṭṭhena vā tibbā. Yañhi na sukhaṁ, taṁ aniṭṭhaṁ “tibban”ti vuccati. Evaṁsabhāvoti “adhivāsanajātiyo”ti padassa atthamāha. Muhuttena khaṇeva vāte hadayaṁ phāletuṁ āraddheyeva. Anāgāmī hutvā parinibbāyīti arahattaṁ patvā parinibbāyi.

Evaṁ sabbatthāti “uṇhena phuṭṭhassa sītaṁ patthayato”ti-ādinā sabbattha uṇhādinimittaṁ kāmāsavuppatti veditabbā, sītaṁ vā uṇhaṁ vā aniṭṭhanti adhippāyo. Attaggāhe sati attaniyaggāhoti āha “mayhaṁ sītaṁ uṇhanti gāho diṭṭhāsavo”ti. Sītādike upagate sahantī khamantī te attano upari vāsentī viya hotīti vuttaṁ “āropetvā vāsetiyevā”ti (MṬ.2./CS:pg.1.171) Na nirassatīti na vidhunati. Yo hi sītādike na sahati, so te nirassanto vidhunanto viya hotīti.

Adhivāsanāpahātabba-āsavavaṇṇanā niṭṭhitā.

Parivajjanāpahātabba-āsavavaṇṇanā

25. Ahaṁ samaṇoti (a.ni.ṭī. 3.6.58) “Ahaṁ samaṇo, kiṁ mama jīvitena vā maraṇena vā”ti evaṁ acintetvāti adhippāyo. Paccavekkhitvāti gāmappadesaṁ payojanādiñca paccavekkhitvā. Paṭikkamatīti hatthi-ādīnaṁ samīpagamanato apakkamati. Kaṇṭakā yattha tiṭṭhanti, taṁ kaṇṭakaṭṭhānaṁ. Amanussaduṭṭhānīti amanussasañcārena dūsitāni, saparissayānīti attho. Samānanti samaṁ, avisamanti attho. Akāsi vā tādisaṁ anācāraṁ.

Sīlasaṁvarasaṅkhātenāti-- “Kathaṁ parivajjanaṁ sīlan”ti yadettha vattabbaṁ, taṁ heṭṭhā vuttameva. Apica “caṇḍaṁ hatthiṁ parivajjetī”ti vacanato hatthi-ādiparivajjanampi Bhagavato vacanānuṭṭhānanti katvā ācārasīlamevāti veditabbaṁ.

Parivajjanāpahātabba-āsavavaṇṇanā niṭṭhitā.

Vinodanāpahātabba-āsavavaṇṇanā

26. Itipīti iminā kāraṇena, ayonisomanasikārasamuṭṭhitattāpi lobhādisahagatattāpi kusalapaṭipakkhatopīti-ādīhi kāraṇehi ayaṁ vitakko akusaloti attho. Iminā nayena sāvajjoti-ādīsupi attho veditabbo. Ettha ca akusaloti-ādinā diṭṭhadhammikaṁ kāmavitakkassa ādīnavaṁ dasseti, dukkhavipākoti iminā samparāyikaṁ. Attabyābādhāya saṁvattatīti-ādīsupi imināva nayena ādīnavavibhāvanā veditabbā. Uppannassa kāmavitakkassa anadhivāsanaṁ nāma puna tādisassa anuppādanaṁ, taṁ panassa pahānaṁ vinodanaṁ byantikaraṇaṁ anabhāvagamananti (MṬ.2./CS:pg.1.172) ca vattuṁ vaṭṭatīti pāḷiyaṁ “uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāsetī”ti vatvā “pajahatī”ti-ādi vuttanti tamatthaṁ dassento “anadhivāsento kiṁ karotīti pajahatī”ti-ādimāha. Pahānañcettha vikkhambhanameva, na samucchedoti dassetuṁ “vinodetī”ti-ādi vuttanti vikkhambhanavaseneva attho dassito.

Kāmavitakkoti sampayogato ārammaṇato ca kāmasahagato vitakko. Tenāha “kāmapaṭisaṁyutto takko”ti-ādi. Kāmapaṭisaṁyuttoti hi kāmarāgasaṅkhātena kāmena sampayutto vatthukāmasaṅkhātena paṭibaddho ca. Uppannuppanneti tesaṁ pāpavitakkānaṁ uppādāvatthāgahaṇaṁ vā kataṁ siyā anavasesaggahaṇaṁ vā. Tesu paṭhamaṁ sandhāyāha “upannamatte”ti, sampatijāteti attho. Anavasesaggahaṇaṁ byāpanicchāya hotīti dassetuṁ “satakkhattumpi uppanne”ti vuttaṁ. Ñātivitakkoti “amhākaṁ ñātayo sukhajīvino sampattiyuttā”ti-ādinā gehassitapemavasena ñātake ārabbha uppannavitakko. Janapadavitakkoti “amhākaṁ janapado subhikkho sampannasasso ramaṇīyo”ti-ādinā gehassitapemavaseneva janapadaṁ ārabbha uppannavitakko. Ukkuṭikappadhānādīhi dukkhe nijjiṇṇe samparāye attā sukhī hoti amaroti dukkarakārikāya paṭisaṁyutto amaratthāya vitakko, taṁ vā ārabbha amarāvikkhepadiṭṭhisahagato amaro ca so vitakko cāti amaravitakko. Parānuddayatāpaṭisaṁyuttoti paresu upaṭṭhākādīsu sahanandikādivasena pavatto anuddayatāpatirūpako gehassitapemena paṭisaṁyutto vitakko. Lābhasakkārasilokapaṭisaṁyuttoti cīvarādilābhena ceva sakkārena ca kittisaddena ca ārammaṇakaraṇavasena paṭisaṁyutto. Anavaññattipaṭisaṁyuttoti “Aho vata maṁ pare na avajāneyyuṁ, na heṭṭhā katvā maññeyyuṁ, pāsāṇacchattaṁ viya garuṁ kareyyun”ti uppannavitakko.

Kāmavitakko kāmasaṅkappanasabhāvattā kāmasaṅkappapavattiyā sātisayattā ca kāmanākāroti āha “kāmavitakko panettha kāmāsavo”ti. Tabbisesoti kāmāsavaviseso, rāgasahavuttīti adhippāyo. Kāmavitakkādike vinodeti attano santānato (MṬ.2./CS:pg.1.173) nīharati etenāti vinodanaṁ, vīriyanti āha “vīriyasaṁvarasaṅkhātena vinodanenā”ti.

Vinodanāpahātabba-āsavavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhāvanāpahātabba-āsavavaṇṇanā

27. “Satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiyo paripūrentī”ti (saṁ.ni.5.187) vacanato vijjāvimuttīnaṁ anadhigamo tato ca sakalavaṭṭadukkhānativatti abhāvanāya ādīnavo, vuttavipariyāyena Bhagavato orasaputtabhāvādivasena ca bhāvanāya ānisaṁso veditabbo. Uparimaggattayasamayasambhūtāti dutiyādimaggakkhaṇe jātā, bhāvanādhikārato dutiyamaggādipariyāpannāti attho. Nanu ca te lokuttarā eva, kasmā visesanaṁ katanti? Nayidaṁ visesanaṁ, visesitabbaṁ panetaṁ, lokuttarabojjhaṅgā eva adhippetā, te ca kho uparimaggattayasamayasambhūtāti. Bojjhaṅgesu asammohatthanti vipassanājhānamaggaphalabojjhaṅgesu sammohābhāvatthaṁ. Missakanayena hi bojjhaṅgesu vuccamānesu tadaṅgādivivekadassanavasena vipassanābojjhaṅgādayo vibhajitvā vuccanti, na nibbattitalokuttarabojjhaṅgā evāti bojjhaṅgesu sammoho na hoti bojjhaṅgabhāvanāpaṭipattiyā ca sammadeva pakāsitattā. Idha panāti imasmiṁ sutte, imasmiṁ vā adhikāre. Lokuttaranayo eva gahetabbo bhāvanāmaggassa adhikatattā.

Ādipadānanti (a.ni.ṭī.1.1.418) “satisambojjhaṅgan”ti evamādīnaṁ tasmiṁ tasmiṁ vākye ādibhūtānaṁ padānaṁ. Atthatoti visesavasena sāmaññavasena ca padatthato. Lakkhaṇādīhīti lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānato. Kamatoti anupubbito. Anūnādhikatoti tāvattakato. Vibhāvināti viññunā.

Satisambojjhaṅgeti satisambojjhaṅgapade. Saraṇaṭṭhenāti anussaraṇaṭṭhena. Cirakatādibhedaṁ ārammaṇaṁ upagantvā ṭhānaṁ, anissajjanaṁ vā upaṭṭhānaṁ. Udake alābu viya pilavitvā gantuṁ adatvā pāsāṇassa viya niccalassa ārammaṇassa ṭhapanaṁ sāraṇaṁ asammuṭṭhatākaraṇaṁ apilāpanaṁ. Vuttampi (MṬ.2./CS:pg.1.173) hetaṁ milindapañhe. Bhaṇḍāgārikoti bhaṇḍagopako. Apilāpe karoti apilāpeti. Therenāti Nāgasenattherena. Sammosapaccanīkaṁ kiccaṁ asammoso, na sammosābhāvamattaṁ. Gocarābhimukhabhāvapaccupaṭṭhānāti kāyādi-ārammaṇābhimukhabhāvapaccupaṭṭhānā.

Bodhiyā dhammasāmaggiyā, aṅgo avayavo, bodhissa vā ariyasāvakassa aṅgo kāraṇaṁ. Patiṭṭhānāyūhanā Oghataraṇasuttavaṇṇanāyaṁ (saṁ.ni.aṭṭha.1.1.1)--

“Kilesavasena patiṭṭhānaṁ, abhisaṅkhāravasena āyūhanā. Taṇhādiṭṭhīhi patiṭṭhānaṁ, avasesakilesābhisaṅkhārehi āyūhanā. Taṇhāvasena patiṭṭhānaṁ, diṭṭhivasena āyūhanā. Sassatadiṭṭhiyā patiṭṭhānaṁ, ucchedadiṭṭhiyā āyūhanā. Līnavasena patiṭṭhānaṁ, uddhaccavasena āyūhanā. Kāmasukhānuyogavasena patiṭṭhānaṁ, attakilamathānuyogavasena āyūhanā. Sabbākusalābhisaṅkhāravasena patiṭṭhānaṁ, sabbalokiyakusalābhisaṅkhāravasena āyūhanā”ti--

Vuttesu pakāresu idha avuttānaṁ vasena veditabbā. Yā hi ayaṁ bodhīti vuccatīti yojetabbaṁ “Bujjhatī”ti padassa paṭibujjhatīti atthoti āha “kilesasantānaniddāya uṭṭhahatī”ti. Taṁ pana paṭibujjhanaṁ atthato catunnaṁ saccānaṁ paṭivedho, nibbānasseva vā sacchikiriyāti āha “cattārī”ti-ādi. Jhānaṅgamaggaṅgādayo viyāti yathā aṅgāni eva jhānamaggā, na aṅgavinimuttā, evamidhāpīti attho. Senaṅgarathaṅgādayo viyāti etena puggalapaññattiyā avijjamānapaññattibhāvaṁ dasseti.

Bodhāya saṁvattantīti bojjhaṅgāti idaṁ kāraṇattho aṅga-saddoti katvā vuttaṁ. Bujjhantīti bodhiyo, bodhiyo eva aṅgāti bojjhaṅgāti vuttaṁ “bujjhantīti bojjhaṅgā”ti. Anubujjhantīti vipassanādīnaṁ kāraṇānaṁ bujjhitabbānañca saccānaṁ anurūpaṁ bujjhanti. Paṭibujjhantīti kilesaniddāya uṭṭhahanato paccakkhabhāvena vā paṭimukhaṁ bujjhanti. Sambujjhantīti aviparītabhāvena sammā ca bujjhanti. Evaṁ upasaggānaṁ atthavisesadīpanatā daṭṭhabbā. Bodhi-saddo hi sabbavisesayuttaṁ bujjhanaṁ sāmaññena gahetvā ṭhito.

Vicinātīti (MṬ.2./CS:pg.1.175) “tayidaṁ dukkhan”ti-ādinā vīmaṁsati. Obhāsanaṁ dhammānaṁ yathābhūtasabhāvapaṭicchādakassa sammohassa viddhaṁsanaṁ yathā āloko andhakārassa. Yasmiṁ dhamme sati vīro nāma hoti, so dhammo vīrabhāvo. Īrayitabbatoti pavattetabbato. Kosajjapakkhato patituṁ appadānavasena sampayuttānaṁ paggaṇhanaṁ paggaho. Upatthambhanaṁ anubalappadānaṁ. Osīdanaṁ layāpatti, tappaṭipakkhato anosīdanaṁ daṭṭhabbaṁ. Pīṇayatīti tappeti vaḍḍheti vā. Pharaṇaṁ paṇītarūpehi kāyassa byāpanaṁ. Tuṭṭhi nāma pīti. Udaggabhāvo odagyaṁ, kāyacittānaṁ ukkhipananti attho. Kāyacittadarathapassambhanatoti kāyadarathassa cittadarathassa ca passambhanato vūpasamanato. Kāyoti cettha vedanādayo tayo khandha.Daratho sārambho, dukkhadomanassapaccayānaṁ uddhaccādikilesānaṁ, tappadhānānaṁ vā catunnaṁ khandhānaṁ adhivacanaṁ. Uddhaccādikilesapaṭipakkhabhāvo daṭṭhabbo, evañcettha passaddhiyā aparipphandanasītibhāvo daṭṭhabbo asāraddhabhāvato. Tenāha Bhagavā “passaddho kāyo asāraddho”ti (ma.ni.1.52).

Samādhānatoti sammā cittassa ādhānato ṭhapanato. Avikkhepo sampayuttānaṁ avikkhittat