Dīghanikāye

Dīgha-ṭīkā (D.)

《長部疏》

by Dhammapālācariya(法護阿闍黎)

from Chaṭṭha Sagāyana (CS)

Released by Dhammavassārāma 法雨道場

2551 B.E. (2007A.D.)

 

 

 

 

 

Dīgha-ṭīkā《長部疏》﹝目錄﹞

1-Sīlakkhandhavagga(D.1~13)   2-Mahāvagga(D.14~23)   3-Pāthikavagga(D.24~34)

D.5  D.10  D.15  D.20   D.25   D.30 

1-Sīlakkhandhavaggaṭīkā. 1

(D./CS:pg.1.1~1.405) 1

Gantharambhakathavannana. 1

Nidānakathāvaṇṇanā. 11

Pahamamahāsagītikathāvaṇṇanā. 11

(D.1.) 1. Brahmajālasuttavaṇṇanā. 20

(D.1.-1)Paribbājakakathāvaṇṇanā. 20

(D.1.-2)Cūḷasīlavaṇṇanā. 36

(D.1.-3)Majjhimasīlavaṇṇanā. 71

(D.1.-4)Mahāsīlavaṇṇanā. 74

(D.1.-5)Pubbantakappikasassatavādavaṇṇanā. 75

(D.1.-7)Ekaccasassatavādavaṇṇanā. 87

(D.1.-8)Antānantavādavaṇṇanā. 91

(D.1.-9)Amarāvikkhepavādavaṇṇanā. 93

(D.1.-10)Adhiccasamuppannavādavaṇṇanā. 94

(D.1.-11)Aparantakappikavādavaṇṇanā. 97

(D.1.-12)Saññīvādavaṇṇanā. 97

(D.1.-13)Asaññī nevasaññīnāsaññīvādavaṇṇanā. 98

(D.1.-15)Ucchedavādavaṇṇanā. 99

(D.1.-16)Diṭṭhadhammanibbānavādavaṇṇanā. 100

(D.1.-17)Paritassitavipphanditavāravaṇṇanā. 103

(D.1.-18)Phassapaccayavāravaṇṇanā. 104

(D.1.-19)Netaṁṭhānavijjativāravaṇṇanā. 104

(D.1.-20)Diṭṭhigatikādhiṭṭhānavaṭṭakathāvaṇṇanā. 104

(D.1.-21)Vivaṭṭakathādivaṇṇanā. 106

(D.1.-22)Pakaraanayavaṇṇanā. 107

(D.1.-23)Soasahāravaṇṇanā. 109

(D.1.-24)Pañcavidhanayavaṇṇanā. 118

(D.1.-24-2)Tipukkhalanayavaṇṇanā. 118

(D.1.-24-3)Sīhavikkīḷitanayavavaṇṇanā. 118

(D.1.-24-4)Disālocana-akusanayadvayavaṇṇanā. 119

(D.1.-24-5)Sāsanapaṭṭhānavaṇṇanā. 119

(D.2.) 2. Sāmaññaphalasuttavaṇṇanā. 120

(D.2.-1)Rājāmaccakathāvaṇṇanā. 120

(D.2.-2)Komārabhaccajīvakakathāvaṇṇanā. 123

(D.2.-3)Sāmaññaphalapucchāvaṇṇanā. 125

(D.2.-4)Pūraakassapavādavaṇṇanā. 127

(D.2.-5)Makkhaligosālavādavaṇṇanā. 128

(D.2.-6)Ajitakesakambalavādavaṇṇanā. 129

(D.2.-7)Pakudhakaccāyanavādavaṇṇanā. 131

(D.2.-8)Nigaṇṭhanāṭaputtavādavaṇṇanā. 132

(D.2.-9)Sañcayabelaṭṭhaputtavādavaṇṇanā. 132

(D.2.-10)Pahamasandiṭṭhikasāmaññaphalavaṇṇanā. 132

(D.2.-11)Dutiyasandiṭṭhikasāmaññaphalavaṇṇanā. 133

(D.2.-12)Paṇītatarasāmaññaphalavaṇṇanā. 134

(D.2.-13)Cūḷamajjhimamahāsīlavaṇṇanā. 139

(D.2.-16)Indriyasavarakathāvaṇṇanā. 139

(D.2.-17)Satisampajaññakathāvaṇṇanā. 139

(D.2.-18)Santosakathāvaṇṇanā. 146

(D.2.-19)Nīvaraappahānakathāvaṇṇanā. 147

(D.2.-20)Pahamajjhānakathāvaṇṇanā. 150

(D.2.-21)Dutiyajjhānakathāvaṇṇanā. 151

(D.2.-22)Tatiyajjhānakathāvaṇṇanā. 151

(D.2.-23)Catutthajjhānakathāvaṇṇanā. 152

(D.2.-24)Vipassanāñāṇakathāvaṇṇanā. 152

(D.2.-25)Manomayiddhiñāṇakathāvaṇṇanā. 153

(D.2.-26)Iddhividhañāṇādikakathāvaṇṇanā. 154

(D.2.-31)Āsavakkhayañāṇakathāvaṇṇanā. 154

(D.2.-32)Ajātasattu-upāsakattapaivedanākathāvaṇṇanā. 157

(D.2.-33)Saraagamanakathāvaṇṇanā. 159

(D.3.) 3. Ambaṭṭhasuttavaṇṇanā. 164

(D.3.-0)Addhānagamanavaṇṇanā. 164

(D.3.-1)Pokkharasātivatthuvaṇṇanā. 166

(D.3.-2)Ambaṭṭhamāṇavakathāvaṇṇanā. 167

(D.3.-4)Pahama-ibbhavādavaṇṇanā. 171

(D.3.-5)Dutiya-ibbhavādavaṇṇanā. 172

(D.3.-5)Tatiya-ibbhavādavaṇṇanā. 172

(D.3.-6)Dāsiputtavādavaṇṇanā. 172

(D.3.-7)Ambaṭṭhavasakathāvaṇṇanā. 174

(D.3.-8)Khattiyaseṭṭhabhāvavaṇṇanā. 174

(D.3.-9)Vijjācaraakathāvaṇṇanā. 175

(D.3.-10)Catu-apāyamukhakathāvaṇṇanā. 175

(D.3.-11)Pubbaka-isibhāvānuyogavaṇṇanā. 176

(D.3.-12)Dvelakkhaadassanavaṇṇanā. 177

(D.3.-13)Pokkharasātibuddhūpasakamanavaṇṇanā. 178

(D.3.-14)Pokkharasāti-upāsakattapaivedanākathāvaṇṇanā. 179

(D.4.) 4. Soadaṇḍasuttavaṇṇanā. 179

(D.4.-1)Soadaṇḍaguakathāvaṇṇanā. 179

(D.4.-3)Buddhaguakathāvaṇṇanā. 181

(D.4.-4)Soadaṇḍaparivitakkavaṇṇanā. 182

(D.4.-5)Brāhmaapaññattivaṇṇanā. 182

(D.4.-6)Sīlapaññākathāvaṇṇanā. 183

(D.4.-7)Soadaṇḍa-upāsakattapaivedanākathāvaṇṇanā. 183

(D.5.) 5. Kūṭadantasuttavaṇṇanā. 184

(D.5.-4)Mahāvijitarājayaññakathāvaṇṇanā. 184

(D.5.-5)Catuparikkhāravaṇṇanā. 185

(D.5.-6)Aṭṭhaparikkhāravaṇṇanā. 186

(D.5.-7)Catuparikkhārādivaṇṇanā. 187

(D.5.-11)Niccadāna-anukulayaññavaṇṇanā. 188

(D.5.-12)Kūṭadanta-upāsakattapaivedanākathāvaṇṇanā. 191

(D.6.) 6. Mahālisuttavaṇṇanā. 192

(D.6.-1)Brāhmaadūtavatthuvaṇṇanā. 192

(D.6.-2)Oṭṭhaddhalicchavīvatthuvaṇṇanā. 192

(D.6.-3)Ekasabhāvitasamādhivaṇṇanā. 193

(D.6.-4)Catu-ariyaphalavaṇṇanā. 194

(D.6.-5)Ariya-aṭṭhagikamaggavaṇṇanā. 194

(D.6.-6)Dvepabbajitavatthuvaṇṇanā. 196

(D.7.) 7. Jāliyasuttavaṇṇanā. 196

(D.7.-1)Dvepabbajitavatthuvaṇṇanā. 196

(D.8.) 8. Mahāsīhanādasuttavaṇṇanā. 197

(D.8.-1)Acelakassapavatthuvaṇṇanā. 197

(D.8.-2)Samanuyuñjāpanakathāvaṇṇanā. 199

(D.8.-3)Ariya-aṭṭhagikamaggavaṇṇanā. 200

(D.8.-4)Tapopakkamakathāvaṇṇanā. 201

(D.8.-5)Tapopakkamaniratthakathāvaṇṇanā. 202

(D.8.-6)Sīlasamādhipaññāsampadāvaṇṇanā. 202

(D.8.-7)Sīhanādakathāvaṇṇanā. 203

(D.8.-8)Titthiyaparivāsakathāvaṇṇanā. 204

(D.9.) 9. Poṭṭhapādasuttavaṇṇanā. 205

(D.9.-1)Poṭṭhapādaparibbājakavatthuvaṇṇanā. 205

(D.9.-2)Abhisaññānirodhakathāvaṇṇanā. 206

(D.9.-3)Ahetukasaññuppādanirodhakathāvaṇṇanā. 208

(D.9.-4)Saññā-attakathāvaṇṇanā. 212

(D.9.-5)Cittahatthisāriputtapoṭṭhapādavatthuvaṇṇanā. 214

(D.9.-6)Ekasikadhammavaṇṇanā. 214

(D.9.-7)Tayo-attapailābhavaṇṇanā. 215

(D.10.) 10. Subhasuttavaṇṇanā. 218

(D.10.-1)Subhamāṇavakavatthuvaṇṇanā. 218

(D.10.-2)Sīlakkhandhavaṇṇanā. 219

(D.10.-3)Samādhikkhandhavaṇṇanā. 220

(D.11.) 11. Kevaṭṭasuttavaṇṇanā. 220

(D.11.-1)Kevaṭṭagahapatiputtavatthuvaṇṇanā. 220

(D.11.-2)Iddhipāṭihāriyavaṇṇanā. 221

(D.11.-3)Ādesanāpāṭihāriyavaṇṇanā. 221

(D.11.-4)Anusāsanīpāṭihāriyavaṇṇanā. 221

(D.11.-5)Bhūtanirodhesakavatthuvaṇṇanā. 222

(D.12.) 12. Lohiccasuttavaṇṇanā. 224

(D.12.-1)Lohiccabrāhmaavatthuvaṇṇanā. 224

(D.12.-2)Lohiccabrāhmaṇānuyogavaṇṇanā. 225

(D.12.-3)Tayocodanārahavaṇṇanā. 225

(D.12.-4)Nacodanārahasatthuvaṇṇanā. 226

(D.13.) 13. Tevijjasuttavaṇṇanā. 226

(D.13.-1)Maggāmaggakathāvaṇṇanā. 226

(D.13.-5)Aciravatīnadī-upamākathāvaṇṇanā. 227

(D.13.-6)Sasandanakathāvaṇṇanā. 228

(D.13.-7)Brahmalokamaggadesanāvaṇṇanā. 229

2-Mahāvaggaṭīkā. 231

(pg.2.1~2.358) 231

(D.14.) 1. Mahāpadānasuttavaṇṇanā. 231

(D.14.-1)Pubbenivāsapaisayuttakathāvaṇṇanā. 231

(D.14.-2)Bodhisattadhammatāvaṇṇanā. 241

(D.14.-3)Dvattisamahāpurisalakkhaavaṇṇanā. 250

(D.14.-4)Vipassīsamaññāvaṇṇanā. 255

(D.14.-5)Jiṇṇapurisavaṇṇanā. 256

(D.14.-6)Byādhipurisavaṇṇanā. 257

(D.14.-7)Kālakatapurisavaṇṇanā. 257

(D.14.-8)Pabbajitavaṇṇanā. 257

(D.14.-9)Bodhisattapabbajjāvaṇṇanā. 257

(D.14.-10)Mahājanakāya-anupabbajjāvaṇṇanā. 257

(D.14.-11)Bodhisatta-abhinivesavaṇṇanā. 258

(D.14.-12)Brahmayācanakathāvaṇṇanā. 263

(D.14.-13)Aggasāvakayugavaṇṇanā. 269

(D.14.-14)Mahājanakāyapabbajjāvaṇṇanā. 273

(D.14.-16)Cārikā-anujānanavaṇṇanā. 273

(D.14.-17)Devatārocanavaṇṇanā. 275

(D.15.) 2. Mahānidānasuttavaṇṇanā. 276

(D.15.-0-1)Nidānavaṇṇanā. 276

(D.15.-0-2)Ussādanāvaṇṇanā. 278

(D.15.-0-3)Pubbūpanissayasampattikathāvaṇṇanā. 279

(D.15.-0-4)Titthavāsādivaṇṇanā. 279

(D.15.-0-5)Paiccasamuppādagambhīratāvaṇṇanā. 279

(D.15.-0-6)Apasādanāvaṇṇanā. 281

(D.15.-1)Paiccasamuppādavaṇṇanā. 284

(D.15.-2)Attapaññattivaṇṇanā. 293

(D.15.-3)Na-attapaññattivaṇṇanā. 294

(D.15.-4)Attasamanupassanāvaṇṇanā. 294

(D.15.-5)Sattaviññāṇaṭṭhitivaṇṇanā. 297

(D.15.-6)Aṭṭhavimokkhavaṇṇanā. 299

(D.16.) 3. Mahāparinibbānasuttavaṇṇanā. 301

(D.16.-2)Rāja-aparihāniyadhammavaṇṇanā. 302

(D.16.-3)Bhikkhu-aparihāniyadhammavaṇṇanā. 303

(D.16.-4)Sāriputtasīhanādavaṇṇanā. 310

(D.16.-5)Dussīla-ādīnavavaṇṇanā. 310

(D.16.-6)Sīlavanta-ānisasavaṇṇanā. 310

(D.16.-7)Pāṭaliputtanagaramāpanavaṇṇanā. 310

(D.16.-8)Ariyasaccakathāvaṇṇanā. 312

(D.16.-9)Anāvattidhammasambodhiparāyaavaṇṇanā. 312

(D.16.-10)Dhammādāsadhammapariyāyavaṇṇanā. 313

(D.16.-11)Ambapālīgaikāvatthuvaṇṇanā. 314

(D.16.-12)Veuvagāmavassūpagamanavaṇṇanā. 314

(D.16.-13)Nimittobhāsakathāvaṇṇanā. 316

(D.16.-14)Mārayācanakathāvaṇṇanā. 318

(D.16.-15)Āyusakhāra-ossajjanavaṇṇanā. 319

(D.16.-16)Mahābhūmicālavaṇṇanā. 320

(D.16.-17)Aṭṭhaparisavaṇṇanā. 322

(D.16.-18)Aṭṭha-abhibhāyatanavaṇṇanā. 323

(D.16.-19)Aṭṭhavimokkhavaṇṇanā. 325

(D.16.-20)Ānandayācanakathāvaṇṇanā. 325

(D.16.-21)Nāgāpalokitavaṇṇanā. 326

(D.16.-22)Catumahāpadesavaṇṇanā. 326

(D.16.-23)Kammāraputtacundavatthuvaṇṇanā. 329

(D.16.-24)Pānīyāharaavaṇṇanā. 329

(D.16.-25)Pukkusamallaputtavatthuvaṇṇanā. 330

(D.16.-26)Yamakasālavaṇṇanā. 332

(D.16.-27)Upavāṇattheravaṇṇanā. 334

(D.16.-28)Catusavejanīyaṭṭhānavaṇṇanā. 334

(D.16.-29)Ānandapucchākathāvaṇṇanā. 335

(D.16.-31)Ānanda-acchariyadhammavaṇṇanā. 335

(D.16.-32)Mahāsudassanasuttadesanāvaṇṇanā. 336

(D.16.-33)Mallāna vandanāvaṇṇanā. 336

(D.16.-34)Subhaddaparibbājakavatthuvaṇṇanā. 336

(D.16.-35)Tathāgatapacchimavācāvaṇṇanā. 338

(D.16.-36)Parinibbutakathāvaṇṇanā. 339

(D.16.-37)Buddhasarīrapūjāvaṇṇanā. 340

(D.16.-38)Mahākassapattheravatthuvaṇṇanā. 340

(D.16.-39)Sarīradhātuvibhajanavaṇṇanā. 341

(D.16.-40)Dhātuthūpapūjāvaṇṇanā. 342

(D.17.) 4. Mahāsudassanasuttavaṇṇanā. 343

(D.17.-1)Kusāvatīrājadhānīvaṇṇanā. 343

(D.17.-2)Cakkaratanavaṇṇanā. 343

(D.17.-3)Hatthiratanavaṇṇanā. 345

(D.17.-4)Assaratanavaṇṇanā. 345

(D.17.-5)Mairatanavaṇṇanā. 345

(D.17.-6)Itthiratanavaṇṇanā. 346

(D.17.-7)Gahapatiratanavaṇṇanā. 346

(D.17.-8)Pariṇāyakaratanavaṇṇanā. 347

(D.17.-9)Catu-iddhisamannāgatavaṇṇanā. 347

(D.17.-10)Dhammapāsādapokkharaivaṇṇanā. 347

(D.17.-11)Jhānasampattivaṇṇanā. 348

(D.17.-12)Caturāsītinagarasahassādivaṇṇanā. 348

(D.17.-13)Subhaddādevi-upasakamanavaṇṇanā. 348

(D.17.-14)Brahmalokūpagamanavaṇṇanā. 349

(D.18.) 5. Janavasabhasuttavaṇṇanā. 350

(D.18.-1)Nātikiyādibyākaraavaṇṇanā. 350

(D.18.-2)Ānandaparikathāvaṇṇanā. 350

(D.18.-3)Janavasabhayakkhavaṇṇanā. 350

(D.18.-4)Devasabhāvaṇṇanā. 351

(D.18.-5)Sanakumārakathāvaṇṇanā. 351

(D.18.-6)Bhāvita-iddhipādavaṇṇanā. 352

(D.18.-7)Tividha-okāsādhigamavaṇṇanā. 354

(D.18.-8)Catusatipaṭṭhānavaṇṇanā. 356

(D.18.-9)Sattasamādhiparikkhāravaṇṇanā. 356

(D.19.) 6. Mahāgovindasuttavaṇṇanā. 358

(D.19.-1)Devasabhāvaṇṇanā. 358

(D.19.-2)Aṭṭhayathābhuccavaṇṇanā. 359

(D.19.-3)Sanakumārakathāvaṇṇanā. 362

(D.19.-5)Govindabrāhmaavatthuvaṇṇanā. 362

(D.19.-7)Rajjasavibhajanavaṇṇanā. 363

(D.19.-8)Kittisadda-abbhuggamanavaṇṇanā. 363

(D.19.-9)Brahmunāsākacchāvaṇṇanā. 364

(D.19.-10)Reurāja-āmantanāvaṇṇanā. 365

(D.19.-11)Chakhattiya-āmantanāvaṇṇanā. 365

(D.19.-12)Brāhmaamahāsālādīna āmantanāvaṇṇanā. 365

(D.19.-14)Mahāgovindapabbajjāvaṇṇanā. 366

(D.20.) 7. Mahāsamayasuttavaṇṇanā. 366

(D.20.-0)Nidānavaṇṇanā. 366

(D.20.-1)Devatāsannipātavaṇṇanā. 368

(D.21.) 8. Sakkapañhasuttavaṇṇanā. 373

(D.21.-0)Nidānavaṇṇanā. 373

(D.21.-1)Pañcasikhagītagāthāvaṇṇanā. 375

(D.21.-2)Sakkūpasakamanavaṇṇanā. 376

(D.21.-3)Gopakavatthuvaṇṇanā. 377

(D.21.-4)Vedanākammaṭṭhānavaṇṇanā. 381

(D.21.-4-1)Mahāsivattheravatthuvaṇṇanā. 385

(D.21.-5)Pātimokkhasavaravaṇṇanā. 387

(D.21.-6)Indriyasavaravaṇṇanā. 389

(D.21.-7)Somanassapailābhakathāvaṇṇanā. 391

(D.22.) 9. Mahāsatipaṭṭhānasuttavaṇṇanā. 392

(D.22.-1)Uddesavārakathāvaṇṇanā. 392

(D.22.-2)Kāyānupassanā Ānāpānapabbavaṇṇanā. 405

(D.22.-3)Iriyāpathapabbavaṇṇanā. 407

(D.22.-4)Catusampajaññapabbavaṇṇanā. 409

(D.22.-5)Paikkūlamanasikārapabbavaṇṇanā. 409

(D.22.-6)Dhātumanasikārapabbavaṇṇanā. 410

(D.22.-7)Navasivathikapabbavaṇṇanā. 411

(D.22.-8)Vedanānupassanāvaṇṇanā. 412

(D.22.-9)Cittānupassanāvaṇṇanā. 413

(D.22.-10)Dhammānupassanā Nīvaraapabbavaṇṇanā. 414

(D.22.-11)Khandhapabbavaṇṇanā. 417

(D.22.-12)Āyatanapabbavaṇṇanā. 417

(D.22.-13)Bojjhagapabbavaṇṇanā. 419

(D.22.-14)Catusaccapabbavaṇṇanā. 427

(D.22.-15)Dukkhasaccaniddesavaṇṇanā. 427

(D.22.-16)Samudayasaccaniddesavaṇṇanā. 429

(D.22.-17)Nirodhasaccaniddesavaṇṇanā. 430

(D.22.-18)Maggasaccaniddesavaṇṇanā. 431

(D.23.) 10. Pāyāsirājaññasuttavaṇṇanā. 435

(D.23.-1)Pāyāsirājaññavatthuvaṇṇanā. 436

(D.23.-3)Candimasūriya-upamāvaṇṇanā. 436

(D.23.-4)Cora-upamāvaṇṇanā. 436

(D.23.-5)Gūthakūpapurisa-upamāvaṇṇanā. 436

(D.23.-8)Gabbhinī-upamāvaṇṇanā. 437

(D.23.-9)Supinaka-upamāvaṇṇanā. 437

(D.23.-10)Santatta-ayogua-upamāvaṇṇanā. 437

(D.23.-11)Sakhadhama-upamāvaṇṇanā. 438

(D.23.-12)Aggikajaila-upamāvaṇṇanā. 438

(D.23.-14)Dvesatthavāha-upamāvaṇṇanā. 438

(D.23.-15)Akkhadhuttaka-upamāvaṇṇanā. 438

(D.23.-16)Sāṇabhārika-upamāvaṇṇanā. 439

(D.23.-17)Saraagamanavaṇṇanā. 439

(D.23.-18)Yaññakathāvaṇṇanā. 439

(D.23.-19)Uttaramāṇavavatthuvaṇṇanā. 439

(D.23.-20)Pāyāsidevaputtavaṇṇanā. 440

3-Pāthikavaggaṭīkā. 441

(pg.3.1~3.292) 441

(D.24.) 1. Pāthikasuttavaṇṇanā. 441

(D.24.-1)Sunakkhattavatthuvaṇṇanā. 441

(D.24.-2)Korakhattiyavatthuvaṇṇanā. 442

(D.24.-3)Acelakaḷāramaṭṭakavatthuvaṇṇanā. 444

(D.24.-4)Acelapāthikaputtavatthuvaṇṇanā. 444

(D.24.-5)Iddhipāṭihāriyakathāvaṇṇanā. 445

(D.24.-6)Aggaññapaññattikathāvaṇṇanā. 446

(D.25.) (3-2) Udumbarikasuttavaṇṇanā. 447

(D.25.-1)Nigrodhaparibbājakavatthuvaṇṇanā. 447

(D.25.-2)Tapojigucchāvādavaṇṇanā. 449

(D.25.-3)Upakkilesavaṇṇanā. 450

(D.25.-4)Parisuddhapapaikappattakathāvaṇṇanā. 451

(D.25.-5)Parisuddhatacappattādikathāvaṇṇanā. 451

(D.25.-8)Nigrodhassapajjhāyanavaṇṇanā. 452

(D.25.-9)Brahmacariyapariyosānādivaṇṇanā. 452

(D.26.) (3-3) Cakkavattisuttavaṇṇanā. 453

(D.26.-1)Attadīpasaraatāvaṇṇanā. 453

(D.26.-2)Dahanemicakkavattirājakathāvaṇṇanā. 455

(D.26.-3)Cakkavatti-ariyavattavaṇṇanā. 455

(D.26.-4)Cakkaratanapātubhāvavaṇṇanā. 456

(D.26.-5)Dutiyādicakkavattikathāvaṇṇanā. 456

(D.26.-6)Āyuvaṇṇādiparihānikathāvaṇṇanā. 457

(D.26.-7)Dasavassāyukasamayavaṇṇanā. 457

(D.26.-8)Āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā. 458

(D.26.-9)Sakharāja-uppattivaṇṇanā. 458

(D.26.-10)Metteyyabuddhuppādavaṇṇanā. 459

(D.26.-11)Bhikkhuno āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā. 459

(D.27.) (3-4) Aggaññasuttavaṇṇanā. 460

(D.27.-1)Vāseṭṭhabhāradvājavaṇṇanā. 460

(D.27.-2)Catuvaṇṇasuddhivaṇṇanā. 461

(D.27.-3)Rasapathavipātubhāvavaṇṇanā. 463

(D.27.-4)Candimasūriyādipātubhāvavaṇṇanā. 464

(D.27.-5)Bhūmipappaakapātubhāvādivaṇṇanā. 465

(D.27.-8)Itthipurisaligādipātubhāvavaṇṇanā. 466

(D.27.-9)Methunadhammasamācāravaṇṇanā. 466

(D.27.-10)Sālivibhāgavaṇṇanā. 467

(D.27.-11)Mahāsammatarājavaṇṇanā. 467

(D.27.-12)Brāhmaamaṇḍalādivaṇṇanā. 467

(D.27.-15)Duccaritādikathāvaṇṇanā. 468

(D.27.-16)Bodhipakkhiyabhāvanāvaṇṇanā. 468

(D.28.) 5. Sampasādanīyasuttavaṇṇanā. 469

(D.28.-1)Sāriputtasīhanādavaṇṇanā. 469

(D.28.-2)Kusaladhammadesanāvaṇṇanā. 476

(D.28.-3)Āyatanapaṇṇattidesanāvaṇṇanā. 477

(D.28.-4)Gabbhāvakkantidesanāvaṇṇanā. 477

(D.28.-5)Ādesanavidhādesanāvaṇṇanā. 478

(D.28.-6)Dassanasamāpattidesanāvaṇṇanā. 479

(D.28.-7)Puggalapaṇṇattidesanāvaṇṇanā. 480

(D.28.-8)Padhānadesanāvaṇṇanā. 482

(D.28.-9)Paipadādesanāvaṇṇanā. 482

(D.28.-10)Bhassasamācārādidesanāvaṇṇanā. 482

(D.28.-11)Anusāsanavidhādesanādivaṇṇanā. 484

(D.28.-17)Aññathāsatthuguadassanādivaṇṇanā. 485

(D.28.-18)Anuyogadānappakāravaṇṇanā. 486

(D.28.-19)Acchariya-abbhutavaṇṇanā. 489

(D.29.) 6. Pāsādikasuttavaṇṇanā. 489

(D.29.-1)Nigaṇṭhanāṭaputtakālakiriyavaṇṇanā. 489

(D.29.-2)Asammāsambuddhappaveditadhammavinayavaṇṇanā. 490

(D.29.-3)Sammāsambuddhappaveditadhammavinayādivaṇṇanā. 491

(D.29.-4)Sukhallikānuyogādivaṇṇanā. 492

(D.29.-12)Pañhabyākaraavaṇṇanā. 493

(D.29.-13)Abyākataṭṭhānādivaṇṇanā. 494

(D.29.-15)Pubbantasahagatadiṭṭhinissayavaṇṇanā. 495

(D.30.) 7. Lakkhaasuttavaṇṇanā. 496

(D.30.-0)Dvattisamahāpurisalakkhaavaṇṇanā. 496

(D.30.-1)Suppatiṭṭhitapādatālakkhaavaṇṇanā. 497

(D.30.-2)Pādatalacakkalakkhaavaṇṇanā. 500

(D.30.-3~5)Āyatapahitāditilakkhaavaṇṇanā. 502

(D.30.-6)Sattussadatālakkhaavaṇṇanā. 502

(D.30.-7~8)Karacaraṇādilakkhaavaṇṇanā. 502

(D.30.-9~10)Ussakhapādādilakkhaavaṇṇanā. 503

(D.30.-11)Eijaghalakkhaavaṇṇanā. 504

(D.30.-12)Sukhumacchavilakkhaavaṇṇanā. 504

(D.30.-13)Suvaṇṇavaṇṇalakkhaavaṇṇanā. 507

(D.30.-14)Kosohitavatthaguyhalakkhaavaṇṇanā. 507

(D.30.-15~16)Parimaṇḍalādilakkhaavaṇṇanā. 508

(D.30.-17~19)Sīhapubbaddhakāyādilakkhaavaṇṇanā. 508

(D.30.-20)Rasaggasaggitālakkhaavaṇṇanā. 508

(D.30.-21~22)Abhinīlanettādilakkhaavaṇṇanā. 509

(D.30.-23)Uhīsasīsalakkhaavaṇṇanā. 509

(D.30.-24~25)Ekekalomatādilakkhaavaṇṇanā. 510

(D.30.-26~27)Cattālīsādilakkhaavaṇṇanā. 510

(D.30.-28~29)Pahūtajivhādilakkhaavaṇṇanā. 510

(D.30.-30)Sīhahanulakkhaavaṇṇanā. 510

(D.30.-31~32)Samadantādilakkhaavaṇṇanā. 511

(D.31.) 8. Sigālasuttavaṇṇanā. 512

(D.31.-0)Nidānavaṇṇanā. 512

(D.31.-1~2)Chadisādivaṇṇanā. 512

(D.31.-3)Catuhānādivaṇṇanā. 513

(D.31.-4)Cha-apāyamukhādivaṇṇanā. 514

(D.31.-5)Surāmerayassa cha-ādīnavādivaṇṇanā. 515

(D.31.-9)Pāpamittatāya cha-ādīnavādivaṇṇanā. 516

(D.31.-11)Mittapatirūpakavaṇṇanā. 516

(D.31.-12)Suhadamittavaṇṇanā. 517

(D.31.-13)Chaddisāpaicchādanakaṇḍavaṇṇanā. 518

(D.32.) 9. Āṭānāṭiyasuttavaṇṇanā. 523

(D.32.-1)Pahamabhāṇavāravaṇṇanā. 523

(D.33.) 10. Sagītisuttavaṇṇanā. 532

(D.33.-1)Ubbhatakanavasandhāgāravaṇṇanā. 532

(D.33.-2)Bhinnanigaṇṭhavatthuvaṇṇanā. 534

(D.33.-3)Ekakavaṇṇanā. 534

(D.33.-4)Dukavaṇṇanā. 536

(D.33.-5)Tikavaṇṇanā. 544

(D.33.-6)Catukkavaṇṇanā. 563

(D.33.-7)Pañcakavaṇṇanā. 578

(D.33.-8)Chakkavaṇṇanā. 583

(D.33.-9)Sattakavaṇṇanā. 586

(D.33.-10)Aṭṭhakavaṇṇanā. 588

(D.33.-11)Navakavaṇṇanā. 590

(D.33.-12)Dasakavaṇṇanā. 591

(D.33.-13)Pañhasamodhānavaṇṇanā. 596

(D.34.) 11. Dasuttarasuttavaṇṇanā. 596

(D.34.-1)Ekadhammavaṇṇanā. 597

(D.34.-2)Dvedhammavaṇṇanā. 599

(D.34.-3)Tayodhammavaṇṇanā. 600

(D.34.-4)Catudhammavaṇṇanā. 600

(D.34.-5)Pañcadhammavaṇṇanā. 601

(D.34.-6)Chadhammavaṇṇanā. 602

(D.34.-7)Sattadhammavaṇṇanā. 602

(D.34.-8)Aṭṭhadhammavaṇṇanā. 602

(D.34.-9)Navadhammavaṇṇanā. 603

(D.34.-10)Dasadhammavaṇṇanā. 604

Nigamanakathāvaṇṇanā. 605

 

Table of Contents (VRI Page No. vs PTS Page No.)


Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa.

 

Dīghanikāye

 

            1-Sīlakkhandhavaggaṭīkā

《長部》戒蘊品疏

(D./CS:pg.1.1~1.405)

 

Gantharambhakathavannana

 

   Savaṇṇanārambhe (D.0./CS:pg.1.1) ratanattayavandanā savaṇṇetabbassa dhammassa pabhavanissayavisuddhipaivedanattha, ta pana dhammasavaṇṇanāsu viññūna bahumānuppādanattha, ta sammadeva tesa uggahadhāraṇādikkamaladdhabbāya sammāpaipattiyā sabbahitasukhanipphādanattha. Atha vā magalabhāvato, sabbakiriyāsu pubbakiccabhāvato, paṇḍitehi sammācaritabhāvato, āyati paresa diṭṭhānugati-āpajjanato ca savaṇṇanāya ratanattayapaṇāmakiriyā. Atha vā ratanattayapaṇāmakaraa pūjanīyapūjāpuññavisesanibbattanattha, ta attano yathāladdhasampattinimittakassa kammassa balānuppādanattha, antarā ca tassa asakocanattha, tadubhaya anantarāyena Aṭṭhakathāya parisamāpanattha. Idameva ca payojana ācariyena idhādhippeta. Tathā hi vakkhati -- “iti me pasannamatino …pe… tassānubhāvenā”ti. Vatthuttayapūjā hi niratisayapuññakkhettasambuddhiyā aparimeyyappabhāvo puññātisayoti bahuvidhantarāyepi lokasannivāse antarāyanibandhanasakalasakilesaviddhasanāya pahoti, bhayādi-upaddavañca nivāreti. Yathāha--

 “Pūjārahe pūjayato, Buddhe yadi va sāvake”ti-ādi (dha.pa.1.195 apa.1.10.1), tathā--

 “Ye bhikkhave Buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannāna aggo vipāko hotī”ti-ādi (a.ni.4.34 itivu.90).

           “Buddhoti (D.D.0./CS:pg.1.2) kittayantassa, kāye bhavati yā pīti;

 Varameva hi sā pīti, kasienapi Jambudīpassa.

 Dhammoti …pe… saghoti …pe… dīpassā”ti. (dī.ni.aṭṭha.1.6).

 Tathā--

 “Yasmi, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgata anussarati, nevassa tasmi samaye rāgapariyuṭṭhita citta hoti, na dosa …pe… na mohapariyuṭṭhita citta hotī”ti-ādi (a.ni.6.10 11.11),

           “Araññe rukkhamūle vā …pe…

 Bhaya vā chambhitatta vā,

 Lomahaso na hessatī”ti. (sa.ni.1.249) ca

 Tattha yassa vatthuttayassa vandana kattukāmo, tassa guṇātisayayogasandassanattha “karuṇāsītalahadayan”ti-ādinā gāthattayamāha. Guṇātisayayogena hi vandanārahabhāvo, vandanārahe ca katā vandanā yathādhippetappayojana sādhetīti. Tattha yassā desanāya savaṇṇana kattukāmo, sā na vinayadesanā viya karuṇāppadhānā, nāpi abhidhammadesanā viya paññāppadhānā, atha kho karuṇāpaññāppadhānāti tadubhayappadhānameva tāva sammāsambuddhassa thomana kātu tamūlakattā sesaratanāna “karuṇāsītalahadayan”ti-ādi vutta.

 Tattha kiratīti karuṇā, paradukkha vikkhipati, apanetīti attho. Atha vā kiṇātīti karuṇā, paradukkhe sati kāruika hisati, vibādhatīti attho, paradukkhe sati sādhūna kampana hadayakheda karotīti vā karuṇā. Atha vā kamiti sukha, ta rundhatīti karuṇā. Esā hi paradukkhāpanayanakāmatālakkhaṇā, attasukhanirapekkhatāya kāruikāna sukha rundhati vibandhatīti. Karuṇāya sītala karuṇāsītala, karuṇāsītala hadaya assāti karuṇāsītalahadayo, ta karuṇāsītalahadaya. Tattha kiñcāpi paresa hitopasahārasukhādi-aparihānicchanasabhāvatāya, byāpādāratīna ujuvipaccanīkatāya ca sattasantānagatasantāpavicchedanākārappavattiyā mettāmuditānampi cittasītalabhāvakāraatā upalabbhati, tathāpi (D.D.0./CS:pg.1.3) dukkhāpanayanākārappavattiyā parūpatāpāsahanarasā avihisābhūtā karuṇā visesena Bhagavato cittassa cittapassaddhi viya sītībhāvanimittanti vutta “karuṇāsītalahadayan”ti. Karuṇāmukhena vā mettāmuditānampi hadayasītalabhāvakāraatā vuttāti daṭṭhabba.

 Atha vā asādhāraañāṇavisesanibandhanabhūtā sātisaya niravasesañca sabbaññutaññāṇa viya savisayabyāpitāya mahākaruṇābhāva upagatā karuṇāva Bhagavato atisayena hadayasītalabhāvahetūti āha “karuṇāsītalahadayan”ti. Atha vā satipi mettāmuditāna sātisaye hadayasītībhāvanibandhanatte sakalabuddhaguavisesakāraatāya tāsampi kāraanti karuṇāva Bhagavato hadayasītalabhāvakāraa vuttā. Karuṇānidānā hi sabbepi Buddhaguṇā. Karuṇānubhāvanibbāpiyamānasasāradukkhasantāpassa hi Bhagavato paradukkhāpanayanakāmatāya anekānipi asakheyyāni kappāna akilantarūpasseva niravasesabuddhakaradhammasambharaaniyatassa samadhigatadhammādhipateyyassa ca sannihitesupi sattasakhārasamupanītahadayūpatāpanimittesu na īsakampi cittasītībhāvassaññathattamahosīti. Etasmiñca atthavikappe tīsupi avatthāsu Bhagavato karuṇā sagahitāti daṭṭhabba.

 Pajānātīti paññā, yathāsabhāva pakārehi paivijjhatīti attho. Paññāva ñeyyāvaraappahānato pakārehi dhammasabhāvāvajotanaṭṭhena pajjototi paññāpajjoto, savāsanappahānato visesena hata samugghāṭita vihata, paññāpajjotena vihata paññāpajjotavihata. Muyhanti tena, saya vā muyhati, mohanamattameva vā tanti moho, avijjā, sveva visayasabhāvapaicchādanato andhakārasarikkhatāya tamo viyāti tamo, paññāpajjotavihato mohatamo etassāti paññāpajjotavihatamohatamo, ta paññāpajjotavihatamohatama Sabbesampi hi khīṇāsavāna satipi paññāpajjotena avijjāndhakārassa vihatabhāve saddhādhimuttehi viya diṭṭhippattāna sāvakehi, paccekasambuddhehi ca savāsanappahānena sammāsambuddhāna kilesappahānassa viseso vijjatīti sātisayena avijjāppahānena Bhagavanta thomento āha “paññāpajjotavihatamohataman”ti.

 Atha (D.D.0./CS:pg.1.4) vā antarena paropadesa attano santāne accanta avijjāndhakāravigamassa nibbattitattā, tattha ca sabbaññutāya, balesu ca vasībhāvassa samadhigatattā, parasantatiyañca dhammadesanātisayānubhāvena sammadeva tassa pavattitattā Bhagavāva visesato mohatamavigamena thometabboti āha “paññāpajjotavihatamohataman”ti. Imasmiñca atthavikappe “paññāpajjoto”ti padena Bhagavato paivedhapaññā viya desanāpaññāpi sāmaññaniddesena ekasesanayena vā sagahitāti daṭṭhabba.

 Atha vā Bhagavato ñāṇassa ñeyyapariyantikattā sakalañeyyadhammasabhāvābodhanasamatthena anāvaraañāṇasakhātena paññāpajjotena sabbañeyyadhammasabhāvacchādakassa mohandhakārassa vidhamitattā anaññasādhārao Bhagavato mohatamavināsoti katvā vutta “paññāpajjotavihatamohataman”ti. Ettha ca mohatamavidhamanante adhigatattā anāvaraañāṇa kāraṇūpacārena sakasantāne mohatamavidhamana daṭṭhabba. Abhinīhārasampattiyā savāsanappahānameva hi kilesānañeyyāvaraappahānan”ti, parasantāne pana mohatamavidhamanassa kāraabhāvato anāvaraañāṇa “mohatamavidhamanan”ti vuccatīti.

 Ki pana kāraa avijjāvigghāto yeveko pahānasampattivasena Bhagavato thomanānimitta gayhati, na pana sātisayaniravasesakilesappahānanti? Tappahānavacaneneva tadekaṭṭhatāya sakalasakilesagaasamugghātajotitabhāvato. Na hi so tādiso kileso atthi, yo niravasesa-avijjāppahānena na pahīyatīti. Atha vā vijjā viya sakalakusaladhammasamuppattiyā niravasesākusaladhammanibbattiyā, sasārappavattiyā ca avijjā padhānakāraanti tabbigghātavacanena sakalasakilesagaasamugghāto vuttoyeva hotīti vutta “paññāpajjotavihatamohataman”ti.

 Narā ca amarā ca narāmarā, saha narāmarehīti sanarāmaro, sanarāmaro ca so loko cāti sanarāmaraloko, tassa garuti sanarāmaralokagaru, ta sanarāmaralokagaru. Etena devamanussāna viya tadavasiṭṭhasattānampi yathāraha guavisesāvahato Bhagavato upakārita (D.D.0./CS:pg.1.5) dasseti. Na cettha padhānāpadhānabhāvo codetabbo. Añño hi saddakkamo, añño atthakkamo. Edisesu hi samāsapadesu padhānampi appadhāna viya niddisīyati yathā-- “sarājikāya parisāyā”ti (apa.aṭṭha.1.82). Kāmañcettha sattasakhārabhājanavasena tividho loko, garubhāvassa pana adhippetattā garukaraasamatthasseva yujjanato sattalokassavasena attho gahetabbo. So hi lokiyanti ettha puññapāpāni tabbipāko cāti “loko”ti vuccati. Amaraggahaena cettha upapattidevā adhippetā.

 Atha vā samūhattho loka-saddo samudāyavasena lokīyati paññāpīyatīti. Saha narehīti sanarā, sanarā ca te amarā ceti sanarāmarā, tesa lokoti sanarāmaralokoti purimanayeneva yojetabba. Amara-saddena cettha visuddhidevāpi sagayhanti. Te hi maraṇābhāvato paramatthato amarā. Narāmarānayeva ca gahaa ukkaṭṭhaniddesavasena, yathā-- “Satthā devamanussānan”ti (dī.ni.1.157). Tathā hi sabbānatthapariharaapubbagamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā sadevamanussāya pajāya accantupakāritāya, aparimitanirupamappabhāvaguavisesasamagitāya ca sabbasattuttamo Bhagavā aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇāna sattāna uttama gāravaṭṭhāna, tena vutta-- “sanarāmaralokagarun”ti.

 Sobhana gata gamana etassāti Sugato. Bhagavato hi veneyyajanupasakamana ekantena tesa hitasukhanipphādanato sobhana, tathā lakkhaṇānubyañjana (dī.ni.2.33 3.198-200 ma.ni.2.385 386) paimaṇḍitarūpakāyatāyadutavilambita- khalitānukaḍḍhananippīḷanukkuikakuilākulatādidosarahita vilāsitarājahasavasabhavāraamigarājagamana kāyagamana ñāṇagamanañca vipulanimmalakaruṇāsativīriyādiguavisesasahitamabhinīhārato yāva mahābodhi anavajjatāya sobhanamevāti.

 Atha vā sayambhuñāṇena sakalampi loka pariññābhisamayavasena parijānanto ñāṇena sammā gato avagatoti Sugato. Tathā lokasamudaya (D.D.0./CS:pg.1.6) pahānābhisamayavasena pajahanto anuppattidhammata āpādento sammā gato atītoti Sugato. Lokanirodha nibbāna sacchikiriyābhisamayavasena sammā gato adhigatoti Sugato. Lokanirodhagāminipaipada bhāvanābhisamayavasena sammā gato paipannoti Sugato. Sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti, na pacceti, na paccāgacchatīti Sugatoti-ādinā nayena ayamattho vibhāvetabbo Atha vā sundara hāna sammāsambodhi nibbānameva vā gato adhigatoti Sugato. Yasmā vā bhūta taccha atthasañhita vineyyāna yathāraha kālayuttameva ca dhamma bhāsati, tasmā sammā gadatīti Sugato, da-kārassa ta-kāra katvā. Iti sobhanagamanatādīhi Sugato, ta Sugata.

 Puññapāpakammehi upapajjanavasena gantabbato gatiyo, upapattibhavavisesā. Tā pana nirayādivasena pañcavidhā, tāhi sakalassāpi bhavagāmikammassa ariyamaggādhigamena avipākārahabhāvakaraena nivattitattā Bhagavā pañcahipi gatīhi suṭṭhu mutto visayuttoti āha-- “gativimuttan”ti. Etena Bhagavato katthacipi gatiyā apariyāpannata dasseti, yato Bhagavā “devātidevo”ti vuccati, tenevāha--

           “Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihagamo;

 Yakkhatta yena gaccheyya, manussattañca abbaje.

 Te mayha āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā”ti. (a.ni.4.36).

 Tatagatisavattanakānañhi kammakilesāna aggamaggena bodhimūleyeva suppahīnattā natthi Bhagavato gatipariyāpannatāti accantameva Bhagavā sabbabhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsasattanikāyehi suparimutto, ta gativimutta. Vandeti namāmi, thomemīti vā attho.

 Atha vā gativimuttanti anupādisesanibbānadhātuppattiyā Bhagavanta thometi. Ettha hi dvīhākārehi Bhagavato thomanā veditabbā -- attahitasampattito, parahitapaipattito ca. Tesu attahitasampatti anāvaraañāṇādhigamato, savāsanāna sabbesa kilesāna accantappahānato, anupādisesanibbānappattito ca veditabbā. Parahitapaipatti lābhasakkārādinirapekkhacittassa (D.D.0./CS:pg.1.7) sabbadukkhaniyyānikadhammadesanāto, viruddhesupi nicca hitajjhāsayato, ñāṇaparipākakālāgamanato ca. Sā panettha āsayato payogato ca duvidhā parahitapaipatti, tividhā ca attahitasampatti pakāsitā hoti. Katha? “Karuṇāsītalahadayan”ti etena āsayato parahitapaipatti, sammā gadanatthena Sugata-saddena payogato parahitapaipatti, “paññāpajjotavihatamohatama gativimuttan”ti etehi catusaccapaivedhatthena ca Sugata-saddena tividhāpi attahitasampatti, avasiṭṭhena, “paññāpajjotavihatamohataman”ti etena ca sabbāpi attahitasampattiparahitapaipatti pakāsitā hotīti.

 Atha vā tīhākārehi Bhagavato thomanā veditabbā-- hetuto, phalato, upakārato ca. Tattha hetu mahākaruṇā, sā pahamapadena nidassitā. Phala catubbidha-- ñāṇasampadā, pahānasampadā, ānubhāvasampadā, rūpakāyasampadā cāti. Tāsu ñāṇappahānasampadā dutiyapadena saccappaivedhatthena ca Sugata-saddena pakāsitā honti. Ānubhāvasampadā tatiyapadena, rūpakāyasampadā yathāvuttakāyagamanasobhanatthena Sugata-saddena, lakkhaṇānubyañjanapāripūriyā (dī.ni.2.33 3.198-200 ma.ni.2.385-386) vinā tadabhāvato. Upakāro antara abāhira karitvā tividhayānamukhena vimuttidhammadesanā, so sammā gadanatthena Sugata-saddena pakāsito hotīti veditabba.

 Tattha “karuṇāsītalahadayan”ti etena sammāsambodhiyā mūla dasseti. Mahākaruṇāsañcoditamānaso hi Bhagavā sasārapakato sattāna samuddharaattha katābhinīhāro anupubbena pāramiyo pūretvā anuttara sammāsambodhi adhigatoti karuṇā sammāsambodhiyā mūla. “Paññāpajjotavihatamohataman”ti etena sammāsambodhi dasseti. Anāvaraañāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇa, maggañāṇapadaṭṭhānañca anāvaraañāṇa “sammāsambodhī”ti vuccatīti. Sammā gadanatthena Sugata-saddena sammāsambodhiyā paipatti dasseti, līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhallikattakilamathānuyoga- sassatucchedābhinivesādi-antadvayarahitāya karuṇāpaññāpariggahitāya (D.D.0./CS:pg.1.8) majjhimāya paipattiyā pakāsanato Sugata-saddassa. Itarehi sammāsambodhiyā padhānāppadhānabheda payojana dasseti. Sasāramahoghato sattasantāraañcettha padhāna payojana, tadaññamappadhāna. Tesu padhānena parahitappaipatti dasseti, itarena attahitasampatti, tadubhayena attahitāya paipannādīsu (pu.pa.24 173) catūsu puggalesu Bhagavato catutthapuggalabhāva dasseti. Tena ca anuttaradakkhieyyabhāva uttamavandanīyabhāva, attano ca vandanakiriyāya khettagatabhāva dasseti.

 Ettha ca karuṇāggahaena lokiyesu mahaggatabhāvappattāsādhāraaguadīpanato Bhagavato sabbalokiyaguasampatti dassitā hoti, paññāggahaena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānamaggañāṇadīpanato sabbalokuttaraguasampatti. Tadubhayaggahaasiddho hi attho “sanarāmaralokagarun”ti-ādinā vipañcīyatīti. Karuṇāggahaena ca upagamana nirupakkilesa dasseti, paññāggahaena apagamana. Tathā karuṇāggahaena lokasamaññānurūpa Bhagavato pavatti dasseti, lokavohāravisayattā karuṇāya, paññāggahaena samaññāyānavidhāvana. Sabhāvānavabodhena hi dhammāna samañña atidhāvitvā sattādiparāmasana hotīti. Tathā karuṇāggahaena mahākaruṇāsamāpattivihāra dasseti, paññāggahaena tīsu kālesu appaihatañāṇa, catusaccañāṇa, catuppaisambhidāñāṇa, catuvessārajjañāṇa. Karuṇāggahaena mahākaruṇāsamāpattiñāṇassa gahitattā sesāsādhāraañāṇāni, cha abhiññā, aṭṭhasu parisāsu (ma.ni.1.151) akampanañāṇāni, dasa balāni, cuddasa Buddhañāṇāni, soasa ñāṇacariyā, aṭṭhārasa Buddhadhammā, (dī.ni.aṭṭha.3.305 vibha.mūla. ṭī. ganthārambhavaṇṇanāya) catucattārīsa ñāṇavatthūni, (sa.ni.2.34) sattasattati ñāṇavatthūnīti (sa.ni.2.34) evamādīna anekesa paññāppabhedāna vasena ñāṇacāra dasseti.

 Tathā karuṇāggahaena caraasampatti, paññāggahaena vijjāsampatti. Karuṇāggahaena sattādhipatitā, paññāggahaena dhammādhipatitā. Karuṇāggahaena lokanāthabhāvo, paññāggahaena attanāthabhāvo. Tathā karuṇāggahaena pubbakāribhāvo, paññāggahaena kataññutā (D.D.0./CS:pg.1.9) Tathā karuṇāggahaena aparantapatā, paññāggahaena anattantapatā. Karuṇāggahaena vā Buddhakaradhammasiddhi, paññāggahaena Buddhabhāvasiddhi. Tathā karuṇāggahaena paresa tāraa, paññāggahaena saya tāraa. Tathā karuṇāggahaena sabbasattesu anuggahacittatā, paññāggahaena sabbadhammesu virattacittatā dassitā hoti. Sabbesañca Buddhaguṇāna karuṇā ādi, tannidānabhāvato. Paññā pariyosāna, tato uttarikaraṇīyābhāvato. Iti ādipariyosānadassanena sabbe Buddhaguṇā dassitā honti. Tathā karuṇāggahaena sīlakkhandhapubbagamo samādhikkhandho dassito hoti. Karuṇānidānañhi sīla, tato pāṇātipātādiviratippavattito, sā ca jhānattayasampayoginīti. Paññāvacanena paññākkhandho. Sīlañca sabbabuddhaguṇānamādi, samādhi majjhe, paññā pariyosānanti. Evampi ādimajjhapariyosānakalyāṇā sabbe Buddhaguṇā dassitā honti, nayato dassitattā. Eso eva hi niravasesato Buddhaguṇāna dassanupāyo, yadida nayaggāhaa. Aññathā ko nāma samattho Bhagavato gue anupada niravasesato dassetu. Tenevāha--

           “Buddhopi Buddhassa bhaeyya vaṇṇa,

 Kappampi ce aññamabhāsamāno.

 Khīyetha kappo ciradīghamantare,

 Vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā”ti. (dī.ni.aṭṭha.1.304 dī.ni.aṭṭha.3.141 ma.ni.aṭṭha.3.425 udā. aṭṭha. 53 bu. va. aṭṭha.4.4 cariyā. aṭṭha. nidānakathāya, pakiṇṇakakathāya; apa. aṭṭha.2.6.20).

 Teneva ca āyasmatā Sāriputtattherenāpi Buddhaguaparicchedana pati anuyuttena “no heta bhante”ti (dī.ni.2.145) paikkhipitvā, “api ca me bhante dhammanvayo vidito”ti (dī.ni.2.146) vutta.

 Eva sakhepena sakalasabbaññuguehi Bhagavanta abhitthavitvā idāni saddhamma thometu “Buddhopīti-ādimāha. Tattha Buddhoti kattuniddeso. Buddhabhāvanti kammaniddeso. Bhāvetvā, sacchikatvāti ca pubbakālakiriyāniddeso. Yanti aniyamato kammaniddeso. Upagatoti aparakālakiriyāniddeso. Vandeti kiriyāniddeso, tanti (D.D.0./CS:pg.1.10) niyamana. Dhammanti vandanakiriyāya kammaniddeso. Gatamala, anuttaranti ca tabbisesana.

 Tattha Buddha-saddassa tāva “bujjhitā saccānīti Buddho, bodhetā pajāyāti Buddho”ti-ādinā (mahāni. 192 cūḷani. 95-97 pai.ma.1.162) niddesanayena attho veditabbo. Atha vā savāsanāya aññāṇaniddāya accantavigamato, buddhiyā vā vikasitabhāvato Buddhavāti Buddho, jāgaraavikasanatthavasena. Atha vā kassacipi ñeyyadhammassa anavabuddhassa abhāvena ñeyyavisesassa kammabhāvena aggahaato kammavacanicchāya abhāvena avagamanatthavaseneva kattuniddeso labbhatīti Buddhavāti Buddho, yathā “dikkhito na dadātī”ti, atthato pana pāramitāparibhāvito sayambhūñāṇena saha vāsanāya vihataviddhastaniravasesakileso mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādi-aparimeyya guagaṇādhāro khandhasantāno Buddho. Yathāha--

 “Buddhoti yo so Bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāma saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññuta patto, balesu ca vasībhāvan”ti (mahāni. 192 cūḷani. 95-97 pai.ma.1.162).

 Api-saddo sambhāvane, tena “eva guavisesayutto sopi nāma Bhagavā”ti vakkhamānague dhamme sambhāvana dīpeti. Buddhabhāvanti sammāsambodhi. Bhāvetvāti uppādetvā, vaḍḍhetvā ca. Sacchikatvāti paccakkha katvā. Upagatoti patto, adhigatoti attho, etassa “Buddhabhāvan”ti etena sambandho. Gatamalanti vigatamala, niddosanti attho. Vandeti paamāmi, thomemi vā. Anuttaranti uttararahita, lokuttaranti attho. Dhammanti yathānusiṭṭha paipajjamāne apāyato ca, sasārato ca apatamāne katvā dhārayatīti dhammo.

 Ayañhettha sakhepattho-- eva vividhaguasamannāgato Buddhopi Bhagavā ya ariyasakhāta dhamma bhāvetvā, phalanibbānasakhāta pana sacchikatvā anuttara sammāsambodhi adhigato, tameta Buddhānampi Buddhabhāvahetubhūta sabbadosamalarahita attano uttaritarābhāvena anuttara paivedhasaddhamma namāmīti. Pariyattisaddhammassāpi tappakāsanattā idha sagaho daṭṭhabbo. Atha (D.D.0./CS:pg.1.11) vā “abhidhammanayasamudda bhāvetvā adhigacchi, tīṇi piakāni sammasī”ti ca Aṭṭhakathāya vuttattā pariyattidhammassāpi sacchikiriyāsammasanapariyāyo labbhatīti sopi idha vutto yevāti daṭṭhabbo. Tathā “ya dhamma bhāvetvā, sacchikatvā”ti ca vuttattā Buddhakaradhammabhūtāhi pāramitāhi saha pubbabhāge adhisīlasikkhādayopi idha dhamma-saddena sagahitāti veditabbā. Tāpi hi vigatapaipakkhatāya vigatamalā, anaññasādhāraatāya anuttarā cāti. Tathā hi sattāna sakalavaṭṭadukkhanissaraṇāya katamahābhinīhāro mahākaruṇādhivāsapesalajjhāsayo paññāvisesapariyodātanimmalāna dānadamasaññamādīna uttamadhammāna satasahassādhikāni kappāna cattāri asakheyyāni sakkacca nirantara niravasesa bhāvanāpaccakkhakaraehi kammādīsu adhigatavasībhāvo, acchariyācinteyyamahānubhāvo, adhisīla-adhicittāna paramukkasapāramippatto Bhagavā paccayākāre catuvīsatikoisatasahassamukhena mahāvajirañāṇa pesetvā anuttara sammāsambodhi abhisambuddhoti.

 Ettha ca “bhāvetvā”ti etena vijjāsampadāya dhamma thometi, ‘sacchikatvā’ti etena vimuttisampadāya. Tathā pahamena jhānasampadāya, dutiyena vimokkhasampadāya. Pahamena vā samādhisampadāya, dutiyena samāpattisampadāya. Atha vā pahamena khayañāṇabhāvena, dutiyena anuppādañāṇabhāvena. Purimena vā vijjūpamatāya, dutiyena vajirūpamatāya. Purimena vā virāgasampattiyā, dutiyena nirodhasampattiyā. Tathā pahamena niyyānabhāvena, dutiyena nissaraabhāvena. Pahamena vā hetubhāvena, dutiyena asakhatabhāvena. Pahamena vā dassanabhāvena, dutiyena vivekabhāvena. Pahamena vā adhipatibhāvena, dutiyena amatabhāvena dhamma thometi. Atha vā “ya dhamma bhāvetvā Buddhabhāva upagato”ti etena svākkhātatāya dhamma thometi, “sacchikatvā”ti etena sandiṭṭhikatāya. Tathā purimena akālikatāya, pacchimena ehipassikatāya. Purimena vā opaneyyikatāya, pacchimena paccatta veditabbatāya dhamma thometi.

 “Gatamalan”ti iminā sakilesābhāvadīpanena dhammassa parisuddhata dasseti, “anuttaran”ti etena aññassa visiṭṭhassa abhāvadīpanena vipulaparipuṇṇata. Pahamena vā pahānasampada dhammassa dasseti, dutiyena pabhāvasampada. Bhāvetabbatāya vā dhammassa gatamalabhāvo yojetabbo (D.D.0./CS:pg.1.12) Bhāvanāguena hi so dosāna samugghātako hotīti. Sacchikātabbabhāvena anuttarabhāvo yojetabbo. Sacchikiriyānibbattito hi taduttarikaraṇīyābhāvato anaññasādhāraatāya anuttaroti. Tathā “bhāvetvā”ti etena saha pubbabhāgasīlādīhi sekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā honti, “sacchikatvā”ti etena saha asakhatāya dhātuyā asekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā hontīti.

 Eva sakhepeneva sabbadhammaguehi saddhamma abhitthavitvā, idāni ariyasagha thometu “Sugatassāti-ādimāha. Tattha Sugatassāti sambandhaniddeso, tassa “puttānan”ti etena sambandho. Orasānanti puttavisesana. Mārasenamathanānanti orasaputtabhāve kāraaniddeso, tena kilesappahānameva Bhagavato orasaputtabhāvakāraa anujānātīti dasseti. Aṭṭhannanti gaanaparicchedaniddeso, tena ca satipi tesa sattavisesabhāvena anekasatasahassasakhyabhāve ima gaanapariccheda nātivattantīti dasseti, maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvānativattanato. Samūhanti samudāyaniddeso. Ariyasaghanti guavisiṭṭhasaghātabhāvaniddeso, tena asatipi ariyapuggalāna kāyasāmaggiya ariyasaghabhāva dasseti, diṭṭhisīlasāmaññena sahatabhāvato. Tattha urasi bhavā jātā, savaddhā ca orasā. Yathā hi sattāna orasaputtā attajātatāya pitusantakassa dāyajjassa visesena bhāgino honti, evametepi ariyapuggalā sammāsambuddhassa savanante ariyāya jātiyā jātatāya Bhagavato santakassa vimuttisukhassa, ariyadhammaratanassa ca ekantabhāginoti orasā viya orasā. Atha vā Bhagavato dhammadesanānubhāvena ariyabhūmi okkamamānā, okkantā ca ariyasāvakā Bhagavato urovāyāmajanitābhijātatāya nippariyāyena “orasaputtā”ti vattabbata arahanti. Sāvakehi pavattiyamānāpi hi dhammadesanā Bhagavato “dhammadesanā” icceva vuccati, tamūlakattā, lakkhaṇādivisesābhāvato ca.

 Yadipi ariyasāvakāna ariyamaggādhigamasamaye Bhagavato viya tadantarāyakaraattha devaputtamāro māravāhinī vā na ekantena apasādeti, tehi pana apasādetabbatāya kārae vimathite tepi vimathitā (D.D.0./CS:pg.1.13) eva nāma hontīti āha-- “mārasenamathanānan”ti. Imasmi panatthe ‘māramārasenamathanānan’ti vattabbe “mārasenamathanānan”ti ekadesasarūpekaseso katoti daṭṭhabba. Atha vā khandhābhisakhāramārāna viya devaputtamārassāpi guamārae sahāyabhāvūpagamanato kilesabalakāyo “senā”ti vuccati. Yathāha -- “kāmā te pahamā senā”ti-ādi (su.ni.438 mahāni. 28 68 cūḷani. 47). Sā ca tehi diyaḍḍhasahassabhedā, anantabhedā vā kilesavāhinī satidhammavicayavīriyasamathādiguapaharaehi odhiso vimathitā, vihatā, viddhastā cāti mārasenamathanā, ariyasāvakā. Etena tesa Bhagavato anujātaputtata dasseti.

 Ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye ca iriyanato ariyā, niruttinayena. Atha vā sadevakena lokena “saraan”ti araṇīyato upagantabbato, upagatānañca tadatthasiddhito ariyā, ariyāna saghoti ariyasagho, ariyo ca so, sagho cāti vā ariyasagho, ta ariyasagha. Bhagavato aparabhāge Buddhadhammaratanānampi samadhigamo sagharatanādhīnoti assa ariyasaghassa bahūpakārata dassetu idheva “sirasā vande”ti vuttanti daṭṭhabba.

 Ettha ca “Sugatassa orasāna puttānan”ti etena ariyasaghassa pabhavasampada dasseti, “mārasenamathanānan”ti etena pahānasampada, sakalasakilesappahānadīpanato. “Aṭṭhannampi samūhan”ti etena ñāṇasampada, maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvadīpanato. “Ariyasaghan”ti etena pabhavasampada dasseti, sabbasaghāna aggabhāvadīpanato. Atha vā “Sugatassa orasāna puttānan”ti ariyasaghassa visuddhanissayabhāvadīpana, “mārasenamathanānan”ti sammā-ujuñāyasāmīcippaipannabhāvadīpana, “aṭṭhannampi samūhan”ti āhuneyyādibhāvadīpana, “ariyasaghan”ti anuttarapuññakkhettabhāvadīpana. Tathā “Sugatassa orasāna puttānan”ti etena ariyasaghassa lokuttarasaraagamanasabbhāva dīpeti. Lokuttarasaraagamanena hi te Bhagavato orasaputtā jātā. “Mārasenamathanānan”ti etena abhinīhārasampadāsiddha pubbabhāge sammāpaipatti dasseti. Katābhinīhārā hi sammā paipannā māra, māraparisa vā abhivijinanti. “Aṭṭhannampi samūhan”ti etena (D.D.0./CS:pg.1.14) viddhastavipakkhe sekkhāsekkhadhamme dasseti, puggalādhiṭṭhānena maggaphaladhammāna pakāsitattā. “Ariyasaghan”ti aggadakkhieyyabhāva dasseti. Saraagamanañca sāvakāna sabbaguṇānamādi, sapubbabhāgappaipadā sekkhā sīlakkhandhādayo majjhe, asekkhā sīlakkhandhādayo pariyosānanti ādimajjhapariyosānakalyāṇā sakhepato sabbe ariyasaghaguṇā pakāsitā honti.

 Eva gāthāttayena sakhepato sakalaguasakittanamukhena ratanattayassa paṇāma katvā, idāni ta nipaccakāra yathādhippete payojane pariṇāmento “iti me”ti-ādimāha. Tattha ratijananaṭṭhena ratana, Buddhadhammasaghā. Tesañhi “itipi so Bhagavā”ti-ādinā yathābhūtague āvajjantassa amatādhigamahetubhūta anappaka pītipāmojja uppajjati. Yathāha--

 “Yasmi, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgata anussarati, nevassa tasmi samaye rāgapariyuṭṭhita citta hoti, na dosapariyuṭṭhita citta hoti, na mohapariyuṭṭhita citta hoti, ujugatamevassa tasmi samaye citta hoti tathāgata ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthaveda, labhati dhammaveda, labhati dhammūpasahita pāmojja, pamuditassa pīti jāyatī”ti-ādi (a.ni.6.10 a.ni.11.11).

 Cittīkatādibhāvo vā ratanaṭṭho. Vuttañheta--

           “Cittīkata mahagghañca, atula dullabhadassana;

 Anomasattaparibhoga, ratana tena vuccatī”ti. (khu.pa.aṭṭha.6.3 dī.ni.aṭṭha.2.33 su.ni.aṭṭha.1.226 mahāni. aṭṭha. 50).

 Cittīkatabhāvādayo ca anaññasādhāraṇā Buddhādīsu eva labbhantīti. Vandanāva vandanāmaya, yathā “dānamaya, sīlamayan”ti (dī.ni.3.305 itivu.60 netti.34). Vandanā cettha kāyavācācittehi tiṇṇa ratanāna guaninnatā, thomanā vā. Pujjabhavaphalanibbattanato puñña, attano santāna puṇātīti vā. Suvihatantarāyoti suṭṭhu vihatantarāyo, etena attano pasādasampattiyā, rattanattayassa (D.D.0./CS:pg.1.15) ca khettabhāvasampattiyā ta puñña atthappakāsanassa upaghātaka-upaddavāna vihanane samatthanti dasseti. Hutvāti pubbakālakiriyā, tassa “attha pakāsayissāmī”ti etena sambandho. Tassāti ya ratanattayavandanāmaya puñña, tassa. Ānubhāvenāti balena.

 Eva ratanattayassa nipaccakārakarae payojana dassetvā, idāni yassā dhammadesanāya attha savaṇṇetukāmo, tassā tāva guṇābhitthavanavasena upaññāpanattha “Dīghassāti-ādi vutta. Tattha Dīghasuttakitassāti Dīghappamāṇasuttalakkhitassa, etena “dīgho”ti aya imassa āgamassa atthānugatā samaññāti dasseti. Nanu ca suttāniyeva āgamo, kassa pana suttehi akananti? Saccameta paramatthato, suttāni pana upādāyapaññatto āgamo. Yathā hi atthabyañjanasamudāye “suttan”ti vohāro, eva suttasamudāye “āgamo”ti vohāro. Paiccasamuppādādinipuatthasabbhāvato nipuassa. Āgamissanti ettha, etena, etasmā vā attatthaparatthādayoti āgamo, āgamo ca so varo cāti āgamavaro, āgamasammatehi vā varoti āgamavaro, tassa. Buddhāna anubuddhā Buddhānubuddhā, buddhāna saccapaivedha anugamma paividdhasaccā aggasāvakādayo ariyā. Tehi atthasavaṇṇanāvasena, guasavaṇṇanāvasena ca savaṇṇitassa. Atha vā buddhā ca anubuddhā ca Buddhānubuddhāti yojetabba. Sammāsambuddheneva hi tiṇṇampi piakāna atthavaṇṇanākkamo bhāsito, yā “pakiṇṇakadesanā”ti vuccati, tato sagāyanādivasena sāvakehīti ācariyā vadanti.

 Saddhāvahaguassāti Buddhādīsu pasādāvahasampattikassa. Ayañhi āgamo Brahmajālādīsu (dī.ni.1.5-7 26-28) sīladiṭṭhādīna anavasesaniddesādivasena, Mahāpadānādīsu (dī.ni.2.3-5) purimabuddhānampi guaniddesādivasena, Pāthikasuttādīsu (dī.ni.3.34) titthiye nimadditvā appaivattiyasīhanāda nadanādivasena, Anuttariyasuttādīsu (a.ni.6.8) ca visesato Buddhaguavibhāvanena ratanattaye sātisayappasāda āvahati. Savaṇṇanāsu cāya ācariyassa pakati, yā tatasavaṇṇanāsu ādito tassa tassa savaṇṇetabbassa dhammassa visesaguakittanena thomanā. Tathā hi Papañcasūdanīsāratthappakāsinīmanorathapūraṇīsu aṭṭhasālinīādīsu ca yathākkama “paravādamathanassa ñāṇappabhedajananassa (D.D.0./CS:pg.1.16) dhammakathikapugavāna vicittappaibhānajananassa tassa gambhīrañāṇehi ogāḷhassa abhihaso nānānayavicittassa abhidhammassā”ti-ādinā thomanā katā.

 Attho kathīyati etāyāti Aṭṭhakathā, sā eva Aṭṭhakathā, ttha-kārassa ṭṭha-kāra katvā, yathā “dukkhassa pīḷanaṭṭho”ti (pai.ma.2.8). Ādito ti-ādimhi pahamasagītiya. Chaabhiññatāya paramena cittavasībhāvena samannāgatattā, jhānādīsu pañcavidhavasitāsabbhāvato ca vasino, therā Mahākassapādayo. Tesa satehi pañcahi. Yāti yā Aṭṭhakathā. Sagītāti attha pakāsetu yuttaṭṭhāne “aya etassa attho, aya etassa attho”ti sagahetvā vuttā. Anusagītā ca Yasattherādīhi pacchāpi dutiyatatiyasagītīsu, iminā attano savaṇṇanāya āgamanasuddhi dasseti.

 Sīhassa lānato gahaato sīhao, sīhakumāro. Tavasajātatāya tambapaṇṇidīpe khattiyāna, tesa nivāsatāya tambapaṇṇidīpassa ca sīhaabhāvo veditabbo. Ābhatāti Jambudīpato ānītā. Athāti pacchā. Aparabhāge hi asakarattha sīhaabhāsāya Aṭṭhakathā hapitāti. Tenassa Mūlaṭṭhakathā sabbasādhāraṇā na hotīti ida atthappakāsana ekantena karaṇīyanti dasseti. Tenevāha-- “dīpavāsīnamatthāyāti. Tattha dīpavāsīnanti Jambudīpavāsīna. Dīpavāsīnanti vā sīhaadīpavāsīna atthāya sīhaabhāsāya hapitāti yojanā.

 Apanetvānāti kañcukasadisa sīhaabhāsa apanetvā. Tatoti Aṭṭhakathāto. Ahanti attāna niddisati. Manorama bhāsanti Māgadhabhāsa. Sā hi sabhāvaniruttibhūtā paṇḍitāna mana ramayatīti. Tenevāha-- “tantinayānucchavikan”ti, pāḷigatiyā anulomika pāḷibhāsāyānuvidhāyininti attho. Vigatadosanti asabhāvaniruttibhāsantararahita.

 Samaya avilomentoti siddhanta avirodhento, etena atthadosābhāvamāha. Aviruddhattā eva hi theravādāpi idha pakāsiyissanti. Theravasapadīpānanti thirehi sīlakkhandhādīhi samannāgatattā therā, Mahākassapādayo. Tehi āgatā ācariyaparamparā theravaso, tappariyāpannā (D.D.0./CS:pg.1.17) hutvā āgamādhigamasampannattā paññāpajjotena tassa samujjalanato theravasapadīpā, mahāvihāravāsino therā, tesa. Vividhehi ākārehi nicchīyatīti vinicchayo, gaṇṭhiṭṭhānesu khīlamaddanākārena pavattā vimaticchedakathā. Suṭṭhu nipuo saho vinicchayo etesanti sunipuavinicchayā. Atha vā vinicchinotīti vinicchayo, yathāvuttavisaya ñāṇa. Suṭṭhu nipuo cheko vinicchayo etesanti sunipuavinicchayā, etena Mahākassapāditheraparamparābhato, tatoyeva ca aviparīto sahasukhumo mahāvihāravāsīna vinicchayoti tassa pamāṇabhūtata dasseti.

 Sujanassa cāti ca-saddo sampiṇḍanattho, tena na kevala Jambudīpavāsīnameva atthāya, atha kho sādhujanatosanatthañcāti dasseti, tena ca tambapaṇṇidīpavāsīnampi atthāyāti ayamattho siddho hoti, uggahaṇādisukaratāya tesampi bahupakārattā. Ciraṭṭhitatthanti ciraṭṭhiti-attha cirakālaṭṭhitiyāti attho. Idañhi atthappakāsana aviparītabyañjanasunikkhepassa atthasunayassa ca upāyabhāvato saddhammassa ciraṭṭhitiyā savattati. Vuttañheta Bhagavatā --

 “Dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa hitiyā asammosāya anantaradhānāya savattanti. Katame dve? Sunikkhattañca padabyañjana, attho ca sunīto”ti (a.ni.2.21).

 Ya atthavaṇṇana kattukāmo, tassā mahatta pariharitu “sīlakathāti-ādi vutta. Tenevāha-- “na ta idha vicārayissāmīti. Atha vā ya Aṭṭhakatha kattukāmo, tadekadesabhāvena Visuddhimaggo ca gahetabboti kathikāna upadesa karonto tattha vicāritadhamme uddesavasena dasseti “sīlakathā ti-ādinā. Tattha sīlakathāti cārittavārittādivasena sīlavitthārakathā. Dhutadhammāti piṇḍapātikagādayo (visuddhi.1.22 theragā. aṭṭha.2.845 849) terasa kilesadhunanakadhammā. Kammaṭṭhānāni sabbānīti pāḷiya āgatāni aṭṭhatisa, Aṭṭhakathāya dveti niravasesāni yogakammassa bhāvanāya pavattiṭṭhānāni. Cariyāvidhānasahitoti rāgacaritādīna sabhāvādividhānena sahito. Jhānāni cattāri rūpāvacarajjhānāni, samāpattiyo (D.D.0./CS:pg.1.18) catasso arūpasamāpattiyo. Aṭṭhapi vā pailaddhamattāni jhānāni, samāpajjanavasībhāvappattiyā samāpattiyo. Jhānāni vā rūpārūpāvacarajjhānāni samāpattiyo phalasamāpattinirodhasamāpattiyo.

 Lokiyalokuttarabhedā cha abhiññāyo sabbā abhiññāyo. Ñāṇavibhagādīsu āgatanayena ekavidhādinā paññāya sakaletvā sampiṇḍetvā nicchayo paññāsakalananicchayo.

 Paccayadhammāna hetādīna paccayuppannadhammāna hetupaccayādibhāvo paccayākāro, tassa desanā paccayākāradesanā, paiccasamuppādakathāti attho. Sā pana ghanavinibbhogassa sudukkaratāya sahasukhumā, nikāyantaraladdhisakararahitā, ekattanayādisahitā ca tattha vicāritāti āha-- “suparisuddhanipuanayāti. Paisambhidādīsu āgatanaya avissajjetvāva vicāritattā avimuttatanti maggā.

 Iti pana sabbanti iti-saddo parisamāpane, pana-saddo vacanālakāre, eta sabbanti attho. Idhāti imissā Aṭṭhakathāya. Na vicārayissāmi, punaruttibhāvatoti adhippāyo.

 Idāni tasseva avicāraassa ekantakāraa niddhārento “majjhe Visuddhimaggo”ti-ādimāha. Tattha “majjhe hatvāti etena majjhebhāvadīpanena visesato catunna āgamāna sādhāraaṭṭhakathā Visuddhimaggo, na sumagalavilāsinī-ādayo viya asādhāraaṭṭhakathāti dasseti. “Visesato”ti ida vinayābhidhammānampi Visuddhimaggo yathāraha atthavaṇṇanā hoti yevāti katvā vutta.

 Iccevāti iti eva. Tampīti Visuddhimaggampi. Etāyāti sumagalavilāsiniyā. Ettha ca “sīhaadīpa ābhatā”ti-ādinā atthappakāsanassa nimitta dasseti, “dīpavāsīnamatthāya, sujanassa ca tuṭṭhattha, ciraṭṭhitatthañca dhammassā”ti etena payojana, avasiṭṭhena karaappakāra. Sīlakathādīna avicāraampi hi idha karaappakāro evāti.

 

Ganthārambhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

 

Nidānakathāvaṇṇanā

 

 Vibhāgavantāna (D.D.0./CS:pg.1.19) sabhāvavibhāvana vibhāgadassanavaseneva hotīti pahama tāva vaggasuttavasena vibhāga dassetu “tattha dīghāgamo nāmāti-ādimāha. Tattha tatthāti “dīghassa āgamavarassa attha pakāsayissāmī”ti yadida vutta, tasmi vacane. Yassa attha pakāsayissāmīti paiññāta, so dīghāgamo nāma vaggasuttavasena eva vibhāgoti attho. Atha vā tatthāti “dīghāgamanissitamatthan”ti etasmi vacane. Yo dīghāgamo vutto, so vaggādivasena edisoti attho. Attano savaṇṇanāya pahamamahāsagītiya nikkhittānukkameneva pavattabhāvadassanattha “tassa vaggesu …pe… vutta nidānamādīti āha. Kasmā pana catūsu āgamesu dīghāgamo pahama sagīto, tattha ca sīlakkhandhavaggo ādito nikkhitto, tasmiñca brahmajālanti? Nāyamanuyogo katthacipi na pavattati, api ca saddhāvahaguato dīghanikāyo pahama sagīto. Saddhā hi kusaladhammāna bīja. Yathāha-- “saddhā bīja tapo vuṭṭhī”ti, (sa.ni.1.197 su.ni.77) saddhāvahaguatā cassa dassitāyeva. Kiñca katipayasuttasagahato, appaparimāṇato ca gahaadhāraṇādisukhato. Tathāhesa catuttisasuttasagaho catusaṭṭhibhāṇavāraparimāṇo ca. Sīlakathābāhullato pana sīlakkhandhavaggo pahama nikkhitto. Sīlañhi sāsanassa ādi, sīlapatiṭṭhānattā sabbaguṇāna. Tenevāha -- “tasmā tiha, tva bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalāna dhammāna? Sīlañca suvisuddhan”ti-ādi (sa.ni.5.395). Etena cassa vaggassa anvatthasaññatā vuttā hoti. Diṭṭhivinivehanakathābhāvato pana suttantapiakassa niravasesadiṭṭhivibhajana brahmajāla pahama nikkhittanti daṭṭhabba. Tepiake hi Buddhavacane brahmajālasadisa diṭṭhigatāni niggumba nijjaa katvā vibhattasutta natthīti.

 

 Pahamamahāsagītikathāvaṇṇanā

 

 Yassā pahamamahāsagītiya nikkhittānukkamena savaṇṇana kattukāmo, ta, tassā ca tanti-āruhāya idha vacane kāraa dassento “pahamamahāsagīti …pe… veditabbāti āha. Tattha yathāpaccaya tattha tattha desitattā (D.D.0./CS:pg.1.20) paññattattā ca vippakiṇṇāna Dhammavinayāna sagahetvā gāyana kathana sagīti, etena tatasikkhāpadāna suttānañca ādipariyosānesu, antarantarā ca sambandhavasena hapita sagītikāravacana sagahita hoti. Mahāvisayattā, pūjanīyattā ca mahatī sagīti mahāsagīti, pahamā mahāsagīti pahamamahāsagīti, tassā pavattikālo pahamamahāsagītikālo, tasmi pahamamahāsagītikāle. Nidānanti ca desana desakālādivasena avidita vidita katvā nidassetīti nidāna. Sattāna dassanānuttariyasaraṇādipailābhahetubhūtāsu vijjamānāsupi aññāsu Bhagavato kiriyāsu “Buddho bodheyyan”ti (bu. va. aṭṭha. ratanacakamanakaṇḍavaṇṇanā; cariyā. uddhānagāthāvaṇṇanā) paiññāya anulomato veneyyāna maggaphalappattīna hetubhūtā kiriyā nippariyāyena Buddhakiccanti āha-- “dhammacakkappavattanañhi ādi katvāti. Tattha saddhindriyādidhammoyeva pavattanaṭṭhena cakkanti dhammacakka. Atha vā cakkanti āṇā, dhammato anapetattā dhammañca ta cakkañcāti dhammacakka, dhammena ñāyena cakkantipi dhammacakka. Yathāha--

 “Dhammañca pavatteti cakkañcāti dhammacakka, cakkañca pavatteti dhammañcāti dhammacakka, dhammena pavattetīti dhammacakka, dhammacariyāya pavattetīti dhammacakkan”ti-ādi (pai.ma.2 39 41).

 “Katabuddhakicce”ti etena Buddhakattabbassa kassacipi asesitabhāva dasseti. Nanu ca sāvakehi vinītāpi vineyyā Bhagavatāyeva vinītā honti, yato sāvakabhāsita sutta “Buddhavacanan”ti vuccati, sāvakavineyyā ca na tāva vinītāti? Nāya doso tesa vinayanupāyassa sāvakesu hapitattā. Tenevāha--

 “Na tāvāha, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā …pe… uppanna parappavāda saha dhammena suniggahita niggahetvā sappāṭihāriya dhamma desessan”ti-ādi (dī.ni.2.168 sa.ni.5.822 udā. 51).

 “Kusinārāyan”ti-ādi Bhagavato parinibbutadesakālavisesadassana “aparinibbuto Bhagavā”ti gāhassa micchābhāvadassanattha, loke jātasavaddhabhāvadassanatthañca (D.D.0./CS:pg.1.21) Tathā hi manussabhāvassa supākaakaraattha mahābodhisattā carimabhave dārapariggahādīnipi karontīti. Upādīyate kammakilesehīti upādi, vipākakkhandhā kaattā ca rūpa. So pana upādi kilesābhisakhāramāranimmathanena nibbānappattiya anossaṭṭho, idha khandhamaccumāranimmathanena ossaṭṭho nissesitoti aya anupādisesā, nibbānadhātu. Nibbānadhātūti cettha nibbutimatta adhippeta, itthambhūtalakkhae cāya karaaniddeso. “Dhātubhājanadivase”ti ida na “sannipatitānan”ti etassa visesana, ussāhajananassa pana visesana, “dhātubhājanadivase bhikkhūna ussāha janesī”ti. Dhātubhājanadivasato hi purimapurimataradivasesu bhikkhū samāgatāti. Atha vā dhātubhājanadivase sannipatitāna kāyasāmaggīvasena sahitānanti attho. Saghassa thero Saghatthero, so pana sagho ki parimāṇānanti āha-- “sattanna bhikkhusatasahassānan”ti. Niccasāpekkhatāya hi edisesu samāso hotiyeva, yathā-- “Devadattassa garukulan”ti.

 Āyasmā Mahākassapo puna dullabhabhāva maññamāno bhikkhūna ussāha janesīti sambandho. “Dhātubhājanadivase sannipatitānan”ti ida “bhikkhūna ussāha janesī”ti ettha “bhikkhūnan”ti imināpi padena sambandhanīya. Subhaddena vuḍḍhapabbajitena vuttavacanamanussarantoti sambandho. Tattha anussaranto dhammasavegavasenāti adhippāyo. “Saddhamma antaradhāpeyyu sagāyeyya …pe… ciraṭṭhitika tassa kimañña āṇaya bhavissatī”ti etesa padāna “iti cintayanto”ti etena sambandho. Tathā “yañcāhan”ti etassa “anuggahito pasasito”ti etena sambandho. Ya pāpabhikkhūti ettha yanti nipātamatta, kāraaniddeso vā, yena kāraena antaradhāpeyyu, tadeta kāraa vijjatīti attho, addhaniyanti addhānamaggagāmi, addhānakkhamanti attho.

 Yañcāhanti ettha yanti yasmā, yena kāraenāti vutta hoti, kiriyāparāmasana vā eta, tena “anuggahito pasasito”ti ettha anuggahana pasasanañca parāmasati. “Cīvare sādhāraaparibhogenāti ettha “attanā samasamaṭṭhapanenā”ti idha attanā-sadda ānetvā cīvare attanā (D.D.0./CS:pg.1.22) sādhāraaparibhogenāti yojetabba. Yassa yena hi sambandho dūraṭṭhampi ca tassa tanti atha vā Bhagavatā cīvare sādhāraaparibhogena Bhagavatā anuggahitoti yojanīya, etassāpi hi karaaniddesassa sahayogakattutthajotakattasambhavato. Yāvadeti yāvadeva, yattaka kāla, yattake vā samāpattivihāre, abhiññāvihāre vā ākakhanto viharāmi ceva voharāmi ca, tathā kassapopīti attho. Idañca navānupubbavihārachaabhiññabhāvasāmaññena thutimatta vuttanti daṭṭhabba. Na hi āyasmā Mahākassapo Bhagavā viya devasika catuvīsatikoisatasahassasakhyā samāpattiyo samāpajjati, yamakapāṭihāriyādivasena vā abhiññāyo vaañjetīti. Tenevāha-- “navānupubbavihārachaabhiññāppabhede”ti Tassa kimañña āṇaya bhavissati, aññatra Dhammavinayasagāyanāti adhippāyo. “Nanu ma Bhagavāti-ādinā vuttamevattha upamāvasena vibhāveti.

 Tato paranti tato bhikkhūna ussāhajananato parato. Pure adhammo dippatīti apināma dibbati, yāva adhammo dhamma paibāhitu samattho hoti, tato puretaramevāti attho. Āsanne anicchite hi aya pure-saddo. Dippatīti ca dippissati. Puresaddasanniyogena hi anāgatatthe aya vattamānappayogo, yathā-- “purā vassati devo”ti.

 “Sakalanavagasatthusāsanapariyattidhare …pe… ekūnapañcasate pariggahesīti etena sukkhavipassakakhīṇāsavapariyantāna yathāvuttapuggalāna satipi āgamādhigamasabbhāve saha paisambhidāhi pana tevijjādiguayuttāna āgamādhigamasampattiyā ukkasagatattā sagītiyā bahupakārata dasseti. Ida vutta sagītikkhandhake, (pārā.437) apaccakkha nāma natthi paguappavattibhāvato, samantapāsādikāya pana “asammukhā paiggahita nāma natthī”ti (pārā. aṭṭha. pahamamahāsagītikathā) vutta, ta “dve sahassāni bhikkhuto”ti vuttampi Bhagavato santike paiggahitamevāti katvā vutta. Caturāsītisahassānīti dhammakkhandhe sandhāyāha. Pavattinoti paguṇāni. Ānandattherassa navappāyāya parisāya vibbhamanena Mahākassapatthero evamāha-- “na vāya kumārako mattamaññāsīti. Tattha mattanti pamāṇa. Chandā āgamana viyāti padavibhāgo. “Kiñcāpi sekkho”ti ida (D.D.0./CS:pg.1.23) na sekkhāna agatigamanasabbhāvena vutta, asekkhānameva pana uccinitattāti daṭṭhabba Pahamamaggeneva hi cattāri agatigamanāni pahīyantīti. “Abhabbo chandā …pe… agati gantun”ti ca dhammasagītiyā tassa yogyabhāvadassanena vijjamānaguakathana. Pariyattoti adhīto.

 Gāvo caranti etthāti gocaro, gocaro viya gocaro, bhikkhācaraaṭṭhāna. Visabhāgapuggalo Subhaddasadiso. Sattipañjaranti sattikhaggādihatthehi purisehi Mallarājūna Bhagavato dhātu-ārakkhakaraa sandhāyāha. Ta palibodha chinditvā ta karaṇīya karotūti sagāhakena chinditabba chinditvā ekantakaraṇīya karotūti attho. Mahājananti bahujana. Gandhakui vanditvā paribhogacetiyabhāvatoti adhippāyo. Yathā tanti yathā aññopi yathāvuttasabhāvo, evanti attho. Savejesīti “nanu Bhagavatā paikacceva akkhāta-- ‘sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo’”ti-ādinā (dī.ni.2.183 sa.ni.5.379 a.ni.10.48 cūava. 437) savega janesi. Ussannadhātukanti upacitadosa. Bhesajjamattāti appaka bhesajja. Appattho hi aya mattā-saddo, “mattāsukhapariccāgo”ti-ādīsu (dha.pa.290) viya. Dutiyadivaseti devatāya savejitadivasato, jetavanavihāra paviṭṭhadivasato vā dutiyadivase. Āṇāva cakka āṇācakka.

 Etadagganti eso aggo. Ligavipallāsena hi aya niddeso. Yadidanti ca yo aya, yadida khandhapañcakanti vā yojetabba. “Pahama āvuso Upāli pārājika kattha paññattan”ti kasmā vutta, nanu tassa sagītiyā purimakāle pahamabhāvo na yuttoti? No na yutto, Bhagavatā paññattānukkamena pātimokkhuddesānukkamena ca pahamabhāvassa siddhattā. Yebhuyyena hi tīṇi piakāni Bhagavato dharamānakāle hitānukkameneva sagītāni, visesato vinayĀñḥīḍḥāṁṁāḹīṭakānīti daṭṭhabba. “Vatthumpi pucchīti-ādi ‘kattha paññattan’ti-ādinā dassitena saha tadavasiṭṭhampi sagahetvā dassanavasena vutta. Pahamapārājiketi pahamapārājikapāḷiya (pārā. 24), tenevāha-- “na hi tathāgatā ekabyañjanampi niratthaka vadantīti.

 Jātakādike (D.D.0./CS:pg.1.24) khuddakanikāyapariyāpanne, yebhuyyena ca dhammaniddesabhūte tādise Abhidhammapiake sagahitu yutta, na pana Dīghanikāyādippakāre Suttantapiake, nāpi paññattiniddesabhūte Vinayapiaketi Dīghabhāṇakā “jātakādīna Abhidhammapiake sagaho”ti vadanti. Cariyāpiakabuddhavasānañcettha aggahaa, jātakagatikattā. Majjhimabhāṇakā pana “aṭṭhuppattivasena desitāna jātakādīna yathānulomadesanābhāvato tādise Suttantapiake sagaho yutto, na pana sabhāvadhammaniddesabhūte yathādhammasāsane Abhidhammapiake”ti jātakādīna Suttantapiakapariyāpannata kathayanti. Tattha ca yutta vicāretvā gahetabba.

 Eva nimittapayojanakāladesakārakakaraappakārehi pahama sagīti dassetvā idāni tattha vavatthāpitasiddhesu Dhammavinayesu nānappakārakosallattha ekavidhādibhede dassetu “evametan”ti-ādimāha. Tattha vimuttirasanti vimuttigua, vimuttisampattika vā, aggaphalanipphādanato, vimuttikicca vā, kilesāna accanta vimuttisampādanato. Keci pana “vimutti-assādan”ti vadanti.

 Kiñcāpi avisesena sabbampi Buddhavacana kilesavinayanena vinayo, yathānusiṭṭha paipajjamāne apāyapatanādito dhāraena dhammo, idhādhippete pana Dhammavinaye niddhāretu “tattha Vinayapiakan”ti-ādimāha. Avasesa Buddhavacana dhammo, khandhādivasena sabhāvadhammadesanābāhullato. Atha vā yadipi dhammoyeva vinayopi, pariyattiyādibhāvato, vinayasaddasannidhāne pana bhinnādhikaraabhāvena payutto dhamma-saddo vinayatantividhura tanti dīpeti yathā “puññañāṇasambhārā, gobalibaddhan”ti ca.

 “Anekajātisasāran”ti aya gāthā Bhagavatā attano sabbaññutañāṇapadaṭṭhāna arahattappatti paccavekkhantena ekūnavīsatimassa paccavekkhaañāṇassa anantara bhāsitā. Tenāha “ida pahamabuddhavacanan”ti. Ida kira sabbabuddhehi avijahita udāna. Ayamassa sakhepattho-- aha imassa attabhāvagehassa kāraka tahāvaḍḍhaki gavesanto yena ñāṇena ta daṭṭhu sakkā, tassa bodhiñāṇassatthāya Dīpakarapādamūle katābhinīhāro (D.D.0./CS:pg.1.25) ettaka kāla anekajātisasāra anekajātisatasahassasakhya sasāravaṭṭa anibbisa ta ñāṇa avindanto alabhantoyeva sandhāvissa sasari. Yasmā jarāvyādhimaraamissatāya jāti nāmesā punappuna upagantu dukkhā, na ca sā tasmi adiṭṭhe nivattati, tasmā ta gavesanto sandhāvissanti attho. Diṭṭhosīti idāni mayā sabbaññutañāṇa paivijjhantena diṭṭho asi. Puna gehanti puna ima attabhāvasakhāta mama geha. Na kāhasi na karissasi. Tava sabbā avasesākilesaphāsukā mayā bhaggā. Imassa tayā katassa attabhāvagehassa kūṭa avijjāsakhāta kaṇṇikamaṇḍala visakhata viddhasita. Visakhāra nibbāna ārammaakaraavasena gata anupaviṭṭha idāni mama citta, ahañca tahāna khayasakhāta arahattamagga ajjhagā adhigato pattosmīti. Aya manasā pavattitadhammānamādi. “Yadā have pātubhavanti dhammāti (udā. 1 2 3) aya pana vācāya pavattitadhammāna ādīti vadanti. Antojappanavasena kira Bhagavā “anekajātisasāran”ti-ādimāha (dha.pa.153). “Pāṭipadadivase”ti ida “sabbaññubhāvappattassā”ti na etena sambandhitabba, “paccavekkhantassa uppannā”ti etena pana sambandhitabba. Visākhapuṇṇamāyameva hi Bhagavā paccūsasamaye sabbaññuta pattoti.

 Vayadhammāti aniccalakkhaamukhena dukkhānattalakkhaampi sakhārāna vibhāveti “yadanicca ta dukkha, ya dukkha tadanattā”ti (sa.ni.3.15 pai.ma.2.10) vacanato. Lakkhaattayavibhāvananayeneva ca tadārammaa vipassana dassento sabbatitthiyāna avisayabhūta Buddhāveika catusaccakammaṭṭhānādhiṭṭhāna aviparīta nibbānagāminippaipada pakāsetīti daṭṭhabba. Idāni tattha sammāpaipattiya niyojeti “appamādena sampādethāti. Atha vā “vayadhammā sakhārāti etena sakhepena savejetvā “appamādena sampādethāti sakhepeneva niravasesa sammāpaipatti dasseti. Appamādapadañhi sikkhāttayasagahita kevalaparipuṇṇa sāsana pariyādiyitvā tiṭṭhatīti.

 Pahamasagītiya asagīta sagītikkhandhakakathāvatthuppakaraṇādi. Keci pana “Subhasuttampi (dī.ni.1.444) pahamasagītiya asagītan”ti vadanti, ta pana na yujjati. Pahamasagītito (D.D.0./CS:pg.1.26) puretarameva hi āyasmatā Ānandena jetavane viharantena subhassa māṇavassa bhāsitanti.

 Dahikammasithilīkaraappayojanā yathākkama pakatisāvajjapaṇṇattisāvajjesu sikkhāpadesu. Tenāti vividhanayattādinā. Etanti vividhavisesanayattāti gāthāvacana. Etassāti vinayassa.

 Attatthaparatthādibhedeti yo ta sutta sajjhāyati, suṇāti, vāceti, cinteti, deseti ca, suttena sagahito sīlādi-attho tassāpi hoti, tena parassa sādhetabbato parassāpi hotīti, tadubhaya ta sutta sūceti dīpeti. Tathā diṭṭhadhammikasamparāyika lokiyalokuttarañcāti evamādibhede atthe ādi-saddena sagahāti. Attha-saddo cāya hitapariyāyavacana, na bhāsitatthavacana, yadi siyā, sutta attanopi bhāsitattha sūceti, parassāpīti ayamattho vutto siyā. Suttena ca yo attho pakāsito so tasseva hotīti, na tena parattho sūcito hoti, tena sūcetabbassa paratthassa nivattetabbassa abhāvā atthagahaañca na kattabba. Attatthaparatthavinimmuttassa bhāsitatthassa abhāvā ādiggahaañca na kattabba. Tasmā yathāvuttassa hitapariyāyassa atthassa Sutte asambhavato suttadhārassa puggalassa vasena attatthaparatthā vuttā.

 Atha vā sutta anapekkhitvā ye attatthādayo atthappabhedā vuttā “na haññadatthatthipasasalābhā”ti etassa padassa niddese (mahāni. 63 cūḷani. 85) “attattho, parattho, ubhayattho, diṭṭhadhammiko attho, samparāyiko attho, uttāno attho, gambhīro attho, gūḷho attho, paicchanno attho, neyyo attho, nīto attho, anavajjo attho, nikkileso attho, vodāno attho, paramattho”ti te sutta sūcetīti attho. Imasmi atthavikappe attha-saddo bhāsitatthapariyāyopi hoti. Ettha hi purimakā pañca atthappabhedā hitapariyāyā, tato pare cha bhāsitatthabhedā, pacchimakā pana ubhayasabhāvā. Tattha duradhigamatāya vibhāvane aladdhagādho gambhīro. Na vivao gūḷho. Mūludakādayo viya pasunā akkharasannivesādinā tirohito paicchanno (D.D.0./CS:pg.1.27) Niddhāretvā ñāpetabbo neyyo. Yathārutavasena veditabbo nīto. Anavajjanikkilesavodānā pariyāyavasena vuttā, kusalavipākakiriyādhammavasena vā. Paramattho nibbāna, dhammāna aviparītasabhāvo eva vā. Atha vā “attanā ca appiccho hotī”ti attattha, “appicchākathañca paresa kattā hotī”ti parattha sūceti. Eva “attanā ca pāṇātipātā paivirato hotī”ti-ādi (a.ni.4.99 265) suttāni yojetabbāni. Vinayābhidhammehi ca visesetvā sutta-saddassa attho vattabbo. Tasmā veneyyajjhāsayavasappavattāya desanāya attahitaparahitatādīni sātisaya pakāsitāni hoti tapparabhāvato, na āṇādhammasabhāvavasappavattāyāti idameva ca “atthāna sūcanato suttan”ti vutta.

 Sutte ca āṇādhammasabhāvā ca veneyyajjhāsaya anuvattanti, na vinayābhidhammesu viya veneyyajjhāsayo āṇādhammasabhāve. Tasmā veneyyāna ekantahitapailābhasavattanikā suttantadesanā hotīti “suvuttā cetthāti-ādi vutta. Pasavatīti phalati. “Suttāṇāti etassa attha pakāsetu “suṭṭhu ca ne tāyatīti vutta. Attatthādividhānesu ca suttassa pamāṇabhāvo, attatthādīnañca sagāhakatta yojetabba tadatthappakāsanapadhānattā suttassa. Vinayābhidhammehi visesanañca yojetabba. Etanti “atthāna sūcanato”ti-ādika atthavacana. Etassāti suttassa.

 Abhikkamantīti ettha abhi-saddo kamanakiriyāya vuddhibhāva atirekata dīpeti, abhiññātā abhilakkhitāti ettha ñāṇalakkhaakiriyāna supākaatāvisesa, abhikkantenāti ettha kantiyā adhikatta visiṭṭhatanti yutta kiriyāvisesakattā upasaggassa. Abhirājā abhivinayeti pana pūjitaparicchinnesu rājavinayesu abhi-saddo pavattatīti kathameta yujjeyyāti Pūjanaparicchedanakiriyādīpanato, tāhi ca kiriyāhi rājavinayāna yuttattā. Ettha hi atimālādīsu ati-saddo viya, abhi-saddo yathā saha sādhanena kiriya vadatīti abhirāja-abhivinaya-saddā siddhā, eva abhidhammasadde abhi-saddo saha sādhanena vuḍḍhiyādikiriya dīpetīti ayamattho dassitoti daṭṭhabbo.

 Bhāvanāpharaavuḍḍhīhi (D.D.0./CS:pg.1.28) vuḍḍhimantopi dhammā vuttā. Ārammaṇādīhīti ārammaasampayuttakammadvārapaipadādīhi. Avisiṭṭhanti aññamaññavisiṭṭhesu vinayasuttābhidhammesu avisiṭṭha samāna. Ta piakasaddanti attho. Yathāvuttenāti “eva duvidhatthenā”ti-ādinā vuttappakārena.

 Kathetabbāna atthāna desakāyattena āṇādividhinā atisajjana pabodhana desanā. Sāsitabbapuggalagatena yathāparādhādisāsitabbabhāvena anusāsana vinayana sāsana. Kathetabbassa savarāsavarādino atthassa kathana vacanapaibaddhatākaraa kathā. Kathīyati vā etthāti kathā. Savarāsavarassa kathā savarāsavarakathā. Esa nayo itaresupi. Bheda-saddo visu visu yojetabbo “desanābheda sāsanabheda kathābhedañca yathāraha paridīpaye”ti. Bhedanti ca nānattanti attho. Sikkhā ca pahānāni ca gambhīrabhāvo ca sikkhāppahānagambhīrabhāva, tañca paridīpaye. Ettha yathāti upārambhanissaraadhammakosarakkhaahetupariyāpuana suppaipatti duppaipattīti etehi pakārehi. Āṇa paetu arahatīti āṇāraho sammāsambuddhattā. Vohāraparamatthānampi sabbhāvato āha āṇābāhullatoti. Ito paresupi eseva nayo. Pacurāparādhā seyyasakādayo. Ajjhāsayo āsayova atthato diṭṭhi, ñāṇañca. Vuttañceta--

           “Sassatucchedadiṭṭhi ca, khanti cevānulomike;

 Yathābhūtañca ya ñāṇa, eta āsayasadditan”ti. (visuddhi.ṭī.1.136).

 Anusayā kāmarāgabhavarāgadiṭṭhipaighavicikicchāmānāvijjāvasena satta anāgatā kilesā, atītā paccuppannā ca tatheva vuccanti. Na hi kālabhedena dhammāna sabhāvabhedo atthīti. Cariyāti cha mūlacariyā, antarabhedena anekavidhā, sasaggavasena tesaṭṭhi honti. Te pana amhehi asammohantaradhānasuttaṭīkāya vibhāgato dassitā, atthikehi tato gahetabbā. Atha vā cariyāti carita, ta sucaritaduccaritavasena duvidha. Adhimutti nāma sattāna pubbaparicayavasena abhiruci, sā duvidhā hīnapaṇītabhedena. Ghanavinibbhogābhāvato diṭṭhimānatahāvasena “aha mamā”ti saññino. Mahanto savaro asavaro. Buddhi-attho hi aya’makāro yathā “asekkhā dhammā”ti (dha.sa.11).

 Tīsupi (D.D.0./CS:pg.1.29) cetesu ete dhammatthadesanā paivedhāti ettha tanti-attho tantidesanā tanti-atthapaivedho ca tantivisayā hontīti Vinayapiakādīna atthadesanāpaivedhādhārabhāvo yutto, piakāni pana tanti yevāti tesa dhammādhārabhāvo katha yujjeyyāti? Tantisamudāyassa avayavatantiyā ādhārabhāvato. Avayavassa hi samudāyo ādhārabhāvena vuccati, yathā-- “rukkhe sākhā”ti. Dhammādīnañca dukkhogāhabhāvato tehi vinayādayo gambhīrāti vinayādīnañca catubbidho gambhīrabhāvo vutto. Tasmā dhammādayo eva dukkhogāhattā gambhīrā, na vinayādayoti na codetabbameta samukhena, visayavisayīmukhena ca vinayādīnayeva gambhīrabhāvassa vuttattā. Dhammo hi vinayādayo, tesa visayo attho, dhammatthavisayā ca desanāpaivedhoti. Tattha paivedhassa dukkarabhāvato dhammatthāna, desanāñāṇassa dukkarabhāvato desanāya ca dukkhogāhabhāvo veditabbo, paivedhassa pana uppādetu asakkueyyattā, tabbisayañāṇuppattiyā ca dukkarabhāvato dukkhogāhatā veditabbā.

 “Hetumhi ñāṇa dhammapaisambhidāti etena vacanena dhammassa hetubhāvo katha ñātabboti? “Dhammapaisambhidāti etassa samāsapadassa avayavapadattha dassentena “hetumhi ñāṇan”ti vuttattā. “Dhamme paisambhidā”ti ettha hi “dhamme”ti etassa attha dassentena “hetumhī”ti vutta, “paisambhidā”ti etassa ca attha dassentena “ñāṇan”ti. Tasmā hetudhamma-saddā ekatthā, ñāṇapaisambhidā-saddā cāti imamattha vadantena sādhito dhammassa hetubhāvo, atthassa hetuphalabhāvo ca evameva daṭṭhabbo.

 Yathādhammanti cettha dhamma-saddo hetu hetuphalañca sabba sagahāti. Sabhāvavācako hesa, na pariyattihetubhāvavācako, tasmā yathādhammanti yo yo avijjāsakhārādidhammo tasmi tasminti attho. Dhammānurūpa vā yathādhamma. Desanāpi hi paivedho viya aviparītasavisayavibhāvanato dhammānurūpa pavattati, yato ‘aviparītābhilāpo’ti vuccati. Dhammābhilāpoti atthabyañjanako aviparītābhilāpo, etena “tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇa niruttipaisambhidā”ti (vibha.718) ettha vutta sabhāvadhammanirutti dasseti, saddasabhāvattā desanāya. Tathā hi niruttipaisambhidāya (D.D.0./CS:pg.1.30) parittārammaṇādibhāvo paisambhidāvibhagapāḷiya (vibha.749) vutto. Aṭṭhakathāyañca “ta sabhāvanirutti sadda ārammaa katvā”ti-ādinā (vibha.aṭṭha. 642) saddārammaatā dassitā. “Imassa atthassa aya saddo vācako”ti vacanavacanīye vavatthapetvā tatavacanīya vibhāvanavasena pavattito hi saddo desanāti. “Anulomādivasena vā kathanan”ti etena tassā dhammaniruttiyā abhilāpa kathana tassa vacanassa pavattana dasseti. “Adhippāyo”ti etena “desanāti paññattī”ti eta vacana dhammaniruttābhilāpa sandhāya vutta, na tabbinimutta paññatti sandhāyāti dasseti.

 Nanu ca “dhammo tantī”ti imasmi pakkhe dhammassa saddasabhāvattā dhammadesanāna viseso na siyāti? Na, tesa tesa atthāna bodhakabhāvena ñāto, uggahaṇādivasena ca pubbe vavatthāpito saddappabandho dhammo, pacchā paresa avabodhanattha pavattito tadatthappakāsako saddo desanāti. Atha vā yathāvuttasaddasamuṭṭhāpako cittuppādo desanā, musāvādādayo viya. “Vacanassa pavattanan”ti ca yathāvuttacittuppādavasena yujjati. So hi vacana pavatteti, tañca tena pavattīyati desīyati. “So ca lokiyalokuttaro”ti eva vutta abhisamaya yena pakārena abhisameti, ya abhisameti, yo ca tassa sabhāvo, tehi pākaa kātu “visayato asammohato ca atthānurūpa dhammesūti-ādimāha. Tattha hi visayato atthādi-anurūpa dhammādīsu avabodho avijjādidhammasakhārādi-atthatadubhayapaññāpanārammao lokiyo abhisamayo, asammohato atthādi-anurūpa dhammādīsu avabodho nibbānārammao maggasampayutto yathāvuttadhammatthapaññattīsu sammohaviddhasano lokuttaro abhisamayoti. Abhisamayato aññampi paivedhattha dassetu “tesa tesa vāti-ādimāha. ‘Paivedhana paivedho’ti iminā hi vacanatthena abhisamayo, ‘paivijjhīyatīti paivedho’ti iminā tatarūpādidhammāna aviparītasabhāvo ca “paivedho”ti vuccatīti.

 Yathāvuttehi dhammādīhi piakāna gambhīrabhāva dassetu “idāni yasmā etesu Piakesūti-ādimāha. Yo cetthāti etesu tatapiakagatesu dhammādīsu yo paivedho, etesu ca Piakesu tesa tesa dhammāna yo aviparītasabhāvoti yojetabba. Dukkhogāhatā ca avijjāsakhārādīna (D.D.0./CS:pg.1.31) dhammatthāna duppaivijjhatāya, tesa paññāpanassa dukkarabhāvato tadesanāya, paivedhanasakhātassa paivedhassa uppādanavisayikaraṇāna asakkueyyattā, aviparītasabhāvasakhātassa paivedhassa duviññeyyatāya eva veditabbā.

 Yanti ya pariyattiduggahaa sandhāya vutta. Atthanti bhāsitattha, payojanatthañca. Na upaparikkhantīti na vicārenti. Na nijjhāna khamantīti nijjhānapañña nakkhamanti, nijjhāyitvā paññāya disvā rocetvā gahetabbā na hontīti adhippāyo. Itīti eva etāya pariyattiyā. Vādappamokkhānisasā attano upari parehi āropitavādassa niggahassa pamokkhappayojanā hutvā dhamma pariyāpuanti, vādappamokkhā vā nindāpamokkhā. Yassa catthāyāti yassa ca sīlādipūraassa anupādāvimokkhassa vā atthāya dhamma pariyāpuanti ñāyena pariyāpuantīti adhippāyo. Assāti assa dhammassa. Nānubhontīti na vindanti. Tesa te dhammā duggahitattā upārambhamānadabbamakkhapalāsādihetubhāvena dīgharatta ahitāya dukkhāya savattanti. Bhaṇḍāgāre niyutto bhaṇḍāgāriko, bhaṇḍāgāriko viya bhaṇḍāgāriko, dhammaratanānupālako. Aññattha anapekkhitvā bhaṇḍāgārikasseva sato pariyatti bhaṇḍāgārikapariyatti.

 “Tāsayevāti avadhāraa pāpuitabbāna chaabhiññācatuppaisambhidādīna Vinaye pabhedavacanābhāva sandhāya vutta. Verañjakaṇḍe (pārā.12) hi tisso vijjāva vibhattā. Dutiye pana “tāsayevāti avadhāraa catasso paisambhidā apekkhitvā kata, na tisso vijjā. Tā hi chasu abhiññāsu antogadhāti Sutte vibhattā yevāti.

 Duggahita gahāti, “tathāha Bhagavatā dhamma desita ājānāmi, yathā tadevida viññāṇa sandhāvati sasarati anaññan”ti-ādinā (ma.ni.1.396). Dhammacintanti dhammasabhāvavicāraa, “cittuppādamatteneva dāna hoti, sayameva citta attano ārammaa hoti, sabba citta asabhāvadhammārammaan”ti ca evamādi. Tesanti tesa piakāna.

 Etanti eta Buddhavacana. Atthānulomato anulomiko. Anulomikatayeva vibhāvetu “kasmā panāti-ādi vutta. Ekanikāyampīti ekasamūhampi (D.D.0./CS:pg.1.32) Poikā cikkhallikā ca khattiyā, tesa nivāso poikanikāyo cikkhallikanikāyo ca.

 Navappabhedanti ettha katha navappabheda? Sagāthakañhi sutta geyya, niggāthakañca sutta veyyākaraa, tadubhayavinimuttañca sutta udānādivisesasaññārahita natthi, ya suttaga siyā, Magalasuttādīnañca (khu.pa.5.2 su.ni.225) suttagasagaho na siyā, gāthābhāvato, dhammapadādīna viya, geyyagasagaho vā siyā, sagāthakattā, sagāthavaggassa viya, tathā ubhatovibhagādīsu sagāthakappadesānanti? Vuccate--

           “Suttanti sāmaññavidhi, visesavidhayo pare;

 Sanimittā niruhattā sahatāññena nāññato”. (sārattha. ṭī. 1ahamamahāsagītikathāvaṇṇanā).

 Sabbassāpi hi Buddhavacanassa suttanti aya sāmaññavidhi. Tenevāha āyasmā Mahākaccāno nettiya-- “navavidhasuttantapariyeṭṭhī”ti (netti. sagahavāra). “Ettaka tassa Bhagavato suttāgata suttapariyāpanna (pāci.255 1242), sakavāde pañcasuttasatānī”ti (dha.sa.aṭṭha. nidānakathā; kathā. aṭṭha. nidānakathā) evamādi ca etassa atthassa sādhaka.

 Visesavidhayo pare sanimittā tadekadesesu geyyādayo visesavidhayo tena tena nimittena patiṭṭhitā. Tathā hi geyyassa sagāthakatta tabbhāvanimitta. Lokepi hi sasiloka sagāthaka (netti. aṭṭha.13) cuṇṇiyagantha ‘geyyan’ti vadanti. Gāthāvirahe pana sati puccha katvā vissajjanabhāvo veyyākaraassa tabbhāvanimitta. Pucchāvissajjanañhi ‘byākaraan’ti vuccati, byākaraameva veyyākaraa. Eva sante sagāthakādīnampi puccha katvā vissajjanavasena pavattāna veyyākaraabhāvo āpajjatīti? Nāpajjati, geyyādisaññāna anokāsabhāvato, ‘gāthāvirahe satī’ti visesitattā ca. Tathā hi dhammapadādīsu kevala gāthābandhesu, sagāthakattepi somanassañāṇamayikagāthāyuttesu, ‘vuttañhetan’ti-ādivacanasambandhesu, abbhutadhammapaisayuttesu ca suttavisesesu yathākkama gāthā-udāna-itivuttaka-abbhutadhammasaññā patiṭṭhitā, tathā satipi (D.D.0./CS:pg.1.33) gāthābandhabhāve Bhagavato atītāsu jātīsu cariyānubhāvappakāsakesu jātakasaññā, satipi pañhāvissajjanabhāve, sagāthakatte ca kesuci suttantesu vedassa labhāpanato vedallasaññā patiṭṭhitāti eva tena tena sagāthakattādinā nimittena tesu tesu suttavisesesu geyyādisaññā patiṭṭhitāti visesavidhayo suttagato pare geyyādayo. Ya panettha geyyagādinimittarahita, ta suttaga visesasaññāparihārena sāmaññasaññāya pavattanatoti. Nanu ca sagāthaka sutta geyya, niggāthaka sutta veyyākaraanti suttaga na sambhavatīti codanā tadavatthā vāti? Na tadavatthā, sodhitattā. Sodhitañhi pubbe gāthāvirahe sati pucchāvissajjanabhāvo veyyākaraassa tabbhāvanimittanti.

 Yañca vutta-- “gāthābhāvato Magalasuttādīna (khu.pa.5.1 2 3) suttagasagaho na siyā”ti, ta na, niruhattā. Niruho hi Magalasuttādīna suttabhāvo. Na hi tāni dhammapadabuddhavasādayo viya gāthābhāvena paññātāni, atha kho suttabhāvena. Teneva hi Aṭṭhakathāya “suttanāmakan”ti nāmaggahaa kata. Yañca pana vutta-- “sagāthakattā geyyagasagaho siyā”ti, tadapi natthi, yasmā sahatāññena. Saha gāthāhīti hi sagāthaka. Sahabhāvo nāma atthato aññena hoti, na ca Magalasuttādīsu kathāvinimutto koci suttapadeso atthi, yo ‘saha gāthāhī’ti vucceyya, na ca samudāyo nāma koci atthi, yadapi vutta-- “ubhatovibhagādīsu sagāthakappadesāna geyyagasagaho siyā”ti tadapi na, aññato. Aññā eva hi tā gāthā jātakādipariyāpannattā. Ato na tāhi ubhatovibhagādīna geyyagabhāvoti. Eva suttādīna agāna aññamaññasakarābhāvo veditabbo.

 “Aya dhammo …pe… aya vinayo, imāni caturāsīti dhammakkhandhasahassānī”ti Buddhavacana Dhammavinayādibhedena vavatthapetvā sagāyantena Mahākassapappamukhena vasigaena anekacchariyapātubhāvapaimaṇḍitāya sagītiyā imassa dīghāgamassa pahamamajjhimabuddhavacanādibhāvo vavatthāpitoti dasseti, “evameta abhedato”ti-ādinā.

 

Nidānakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

 (D.1.) 1. Brahmajālasuttavaṇṇanā

 

 (D.1.-1)Paribbājakakathāvaṇṇanā

 

 Eva (D.1./CS:pg.1.34) pahamamahāsagīti dassetvā yadattha sā idha dassitā, idāni ta nigamanavasena dassetu “imissāti-ādimāha.

 1. Ettāvatā ca brahmajālassa sādhāraato bāhiranidāna dassetvā idāni abbhantaranidāna savaṇṇetu “tattha evan”ti-ādi vutta. Atha vā chahi ākārehi savaṇṇanā kātabbā sambandhato padato padavibhāgato padatthato anuyogato parihārato cāti. Tattha sambandho nāma desanāsambandho. Ya lokiyā “ummugghāto”ti vadanti. So pana pāḷiyā nidānapāḷivasena, nidānapāḷiyā pana sagītivasena veditabboti pahamamahāsagīti dassentena nidānapāḷiyā sambandhassa dassitattā padādivasena savaṇṇana karonto “evanti nipātapadan”ti-ādimāha. “Meti-ādīnīti ettha antarā-sadda-ca-saddāna nipātapadabhāvo, vattabbo, na vā vattabbo tesa nayaggahaena gahitattā, tadavasiṭṭhāna āpai-saddāna ādi-saddena sagahanato. “Padavibhāgo”ti padāna viseso, na pana padaviggaho. Atha vā padāni ca padavibhāgo ca padavibhāgo, padaviggaho ca padavibhāgo ca padavibhāgoti vā ekasesavasena padapadaviggahāpi padavibhāga saddena vuttāti veditabba. Tattha padaviggaho “bhikkhūna sagho”ti-ādibhedesu padesu daṭṭhabbo.

 Atthatoti padatthato. Ta pana padattha atthuddhārakkamena pahama eva-saddassa dassento “evasaddo tāvāti-ādimāha. Avadhāraṇādīti ettha ādi-saddena idamatthapucchāparimāṇādi-atthāna sagaho daṭṭhabbo. Tathā hi “evagatāni, evavidho, evamākāro”ti-ādīsu ida-saddassa atthe eva-saddo. Gata-saddo hi pakārapariyāyo, tathā vidhākāra-saddā ca. Tathā hi vidhayuttagata-sadde lokiyā pakāratthe vadanti. “Eva nu kho, na nu kho, ki nu kho, katha nu kho”ti, “eva su te sunhātā suvilittā kappitakesamassu, āmuttamālābharaṇā odātavatthavasanā pañcahi (D.1./CS:pg.1.35) kāmaguehi samappitā samagībhūtā paricārenti, seyyathāpi tva etarahi sācariyakoti? No hida bho Gotamā”ti ca ādīsu pucchāya. “Eva lahuparivatta, eva āyupariyanto”ti ca ādīsu parimāṇe. Nanu ca “eva nu kho, eva su te, eva āyupariyanto”ti ettha eva-saddena pucchanākāraparimāṇākārāna vuttattā ākārattho eva eva-saddo ti? Na, visesasabbhāvato. Ākāramattavācako hettha ākāratthoti adhippeto, yathā “eva byākhoti-ādīsu pana na ākāravisesavācako evañca katvā “eva jātena maccenā”ti-ādīni upamādīsu udāharaṇāni upapannāni honti. Tathā hi “yathāpi …pe… bahun”ti? Ettha puppharāsiṭṭhāniyato manussupapattisappurisūpanissayasaddhammasavanayonisomanasikārabhogasampatti-ādidānādipuññakiriyāhetusamudāyato sobhāsugandhatādiguayogato mālāguasadisiyo pahūtā puññakiriyā maritabbasabhāvatāya maccena sattena kattabbāti joditattā puppharāsimālāguṇāva upamā, tesa upamākāro yathā-saddena aniyamato vuttoti eva-saddo upamākāranigamanatthoti vattu yutta. So pana upamākāro niyamiyamāno atthato upamāva hotīti āha “upamāya āgato”ti.

 Tathā eva iminā ākārena “abhikkamitabban”ti-ādinā upadisiyamānāya samaasāruppāya ākappasampattiyā yo tattha upadisanākāro, so atthato upadesoyevāti vutta “eva te …pe… upadese”ti. Tathā evameta Bhagavā, evameta Sugatāti ettha ca Bhagavatā yathāvuttamattha aviparītato jānantehi kata tattha savijjamānaguṇāna pakārehi hasana udaggatākaraa sampahasana, yo tattha sampahasanākāroti yojetabba. Evameva panāyanti ettha garahaṇākāroti yojetabba. So ca garahaṇākāro “vasalī”ti-ādi khusanasaddasannidhānato idha eva-saddena pakāsitoti viññāyati. Yathā (D.1./CS:pg.1.36) cettha, eva upamākārādayopi upamādivasena vuttāna puppharāsi-ādisaddāna sannidhānatoti daṭṭhabba. Evañca vadehīti “yathāha vadāmi, eva samaa Ānanda vadehī”ti vadanākāro idāni vattabbo eva-saddena nidassīyatīti nidassanattho vutto. Eva noti etthāpi tesa yathāvuttadhammāna ahitadukkhāvahabhāve sanniṭṭhānajananattha anumatiggahaavasena “savattanti, no vā, katha vā ettha hotī”ti pucchāya katāya “eva no ettha hotī”ti vuttattā tadākārasanniṭṭhāna eva-saddena vibhāvitanti viññāyati, so pana tesa dhammāna ahitāya dukkhāya savattanākāro niyamiyamāno avadhāraattho hotīti āha “eva no ettha hotīti ādīsu avadhārae”ti. Eva bhanteti pana dhammassa sādhuka savanamanasikāre sanniyojitehi bhikkhūhi attano tattha hitabhāvassa paijānanavasena vuttattā ettha eva-saddo vacanasampaicchanattho vutto, tena eva bhante, sādhu bhante, suṭṭhu bhanteti vutta hoti.

 Nānānayanipuanti ekattanānatta-abyāpāra-evadhammatāsakhātā, nandiyāvaṭṭa tipukkhalasīhavikkīḷita-akusadisālocanasakhātā vā ādhārādibhedavasena nānāvidhā nayā nānānayā, nayā vā pāḷigatiyo, tā ca paññatti-anupaññatti-ādivasena sakilebhāgiyādilokiyāditadubhayavomissatādivasena kusalādivasena khandhādivasena sagahādivasena samayavimuttādivasena hapanādivasena kusalamūlādivasena tikapaṭṭhānādivasena ca nānappakārāti nānānayā, tehi nipua sahasukhumanti nānānayanipua. Āsayova ajjhāsayo, te ca sassatādibhedena, tattha ca apparajakkhatādivasena anekā, attajjhāsayādayo eva vā samuṭṭhāna uppattihetu etassāti anekajjhāsayasamuṭṭhāna. Atthabyañjanasampannanti atthabyañjanaparipuṇṇa upanetabbābhāvato, sakāsanapakāsanavivaraavibhajana-uttānīkaraapaññattivasena chahi atthapadehi, akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesavasena chahi byañjanapadehi ca samannāgatanti vā attho daṭṭhabbo.

 Vividhapāṭihāriyanti ettha pāṭihāriyapadassa vacanattha “paipakkhaharaato rāgādikilesāpanayanato pāṭihāriyan”ti vadanti. Bhagavato pana paipakkhā rāgādayo na santi, ye haritabbā. Puthujjanānampi vigatūpakkilese (D.1./CS:pg.1.37) aṭṭhaguasamannāgate citte hatapaipakkhe iddhividha pavattati, tasmā tattha pavattavohārena ca na sakkā idha “pāṭihāriyan”ti vattu. Sace pana mahākāruikassa Bhagavato veneyyagatā ca kilesā paipakkhā, tesa haraato “pāṭihāriyan”ti vutta, eva sati yuttameta. Atha vā Bhagavato ca sāsanassa ca paipakkhā titthiyā, tesa haraato pāṭihāriya. Te hi diṭṭhiharaavasena, diṭṭhippakāsane asamatthabhāvena ca iddhi-ādesanānusāsanīhi haritā apanītā hontīti. “Paṭīti vā aya saddo “pacchā”ti etassa attha bodheti “tasmi paipaviṭṭhamhi, añño āgañchi brāhmao”ti-ādīsu viya, tasmā samāhite citte, vigatūpakkilese ca katakiccena pacchā haritabba pavattetabbanti paihāriya, attano vā upakkilesesu catutthajjhānamaggehi haritesu pacchā haraa paihāriya. Iddhi-ādesanānusāsaniyo ca vigatūpakkilesena, katakiccena ca sattahitattha puna pavattetabbā, haritesu ca attano upakkilesesu parasattāna upakkilesaharaṇāni hontīti paihāriyāni bhavanti. Paihāriyameva pāṭihāriya. Paihāriye vā iddhi-ādesanānusāsanīsamudāye bhava ekeka “pāṭihāriyan”ti vuccati. Paihāriya vā catutthajjhāna maggo ca paipakkhaharaato, tattha jāta, tasmi vā nimittabhūte, tato vā āgatanti pāṭihāriya. Tassa pana iddhi-ādibhedena visayabhedena ca bahuvidhassa Bhagavato desanāya labbhamānattā āha “vividhapāṭihāriyan”ti.

 Na aññathāti Bhagavato sammukhā sutākārato na aññathāti attho, na pana Bhagavato desitākārato. Acinteyyānubhāvā hi Bhagavato desanā. Evañca katvā “sabbappakārena ko samattho viññātun”ti ida vacana samatthita hoti. Dhāraabaladassanañca na virujjhati sutākārāvirajjhanassa adhippetattā. Na hettha atthantaratāparihāro dvinnampi atthāna ekavisayattā, itarathā thero Bhagavato desanāya sabbathā paiggahae samattho asamattho cāti āpajjeyyāti.

 “Yo paro na hoti, so attā”ti eva vuttāya niyakajjhattasakhātāya sasantatiya vattanato tividhopi me-saddo kiñcāpi ekasmiyeva (D.1./CS:pg.1.38) atthe dissati, karaasampadānasāminiddesavasena pana vijjamānabheda sandhāyāha “me-saddo tīsu atthesu dissatīti.

 Kiñcāpi upasaggo kiriya viseseti, jotakabhāvato pana satipi tasmi suta-saddo eva ta tamattha anuvadatīti anupasaggassa suta-saddassa atthuddhāre sa-upasaggassa gahaa na virujjhatīti dassento “sa-upasaggo ca anupasaggo cāti āha. Assāti suta-saddassa. Kammabhāvasādhanāni idha suta-sadde sambhavantīti vutta “upadhāritanti vā upadhāraanti vā attho”ti. Mayāti atthe satīti yadā mesaddassa kattuvasena karaaniddeso, tadāti attho. Mamāti atthe satīti yadā sambandhavasena sāminiddeso, tadā.

 Sutasaddasannidhāne payuttena evasaddena savanakiriyājotakena bhavitabbanti vutta “evanti sotaviññāṇādiviññāṇakiccanidassanan”ti. Ādi-saddena sampaicchanādīna pañcadvārikaviññāṇāna tadabhinihaṭānañca manodvārikaviññāṇāna gahaa veditabba. Sabbesampi vākyāna evakāratthasahitattā “sutan”ti etassa suta evāti ayamattho labbhatīti āha “assavanabhāvapaikkhepato”ti, etena avadhāraena nirākata dasseti. Yathā ca suta suta evāti niyametabba, ta sammā suta hotīti āha “anūnādhikāviparītaggahaanidassanan”ti. Atha vā “saddantaratthāpohanavasena saddo attha vadatī”ti sutanti asuta na hotīti ayametassa atthoti vutta “assavanabhāvapaikkhepato”ti, iminā diṭṭhādivinivattana karoti. Ida vutta hoti. Na ida mayā diṭṭha, na sayambhuñāṇena sacchikata, atha kho suta, tañca kho sammadevāti. Tenevāha “anūnādhikāviparītaggahaanidassanan”ti. Avadhāraatthe vā eva-sadde aya atthayojanā karīyatīti tadapekkhassa suta-saddassa ayamattho vutto “assavanabhāvapaikkhepato”ti. Teneva āha “anūnādhikāviparītaggahaanidassanan”ti. Savanasaddo cettha kammattho veditabbo suyyatīti.

 Eva savanahetusuantapuggalasavanavisesavasena padattayassa ekena pakārena atthayojana dassetvā idāni pakārantarehipi ta dassetu “tathā evan”ti-ādi vutta. Tattha tassāti yā sā Bhagavato sammukhā dhammassavanākārena pavattā manodvāraviññāṇavīthi, tassā. Sā hi nānappakārena (D.1./CS:pg.1.39) ārammae pavattitu samatthā. Tathā ca vutta “sotadvārānusārenāti. Nānappakārenāti vakkhamānāna anekavihitāna byañjanatthaggahaṇānānākārena, etena imissā yojanāya ākārattho eva-saddo gahitoti dīpeti. Pavattibhāvappakāsananti pavattiyā atthibhāvappakāsana. “Sutanti dhammappakāsanan”ti yasmi ārammae vuttappakārā viññāṇavīthi nānappakārena pavattā, tassa dhammattā vutta, na sutasaddassa dhammatthattā. Vuttassevatthassa pākaṭīkaraa “ayañhetthāti-ādi. Tattha viññāṇavīthiyāti karaatthe karaavacana. Mayāti katthu-atthe.

 “Evanti niddisitabbappakāsanan”ti nidassanattha eva-sadda gahetvā vutta nidassetabbassa niddisitabbattābhāvābhāvato, tena eva-saddena sakalampi sutta paccāmaṭṭhanti dasseti. Suta-saddassa kiriyāsaddattā, savanakiriyāya ca sādhāraaviññāṇappabandhapaibaddhattā tattha ca puggalavohāroti vutta “sutanti puggalakiccappakāsanan”ti. Na hi puggalavohārarahite dhammappabandhe savanakiriyā labbhatīti.

 “Yassa cittasantānassāti-ādipi ākāratthameva eva-sadda gahetvā purimayojanāya aññathā atthayojana dassetu vutta. Tattha ākārapaññattīti upādāpaññatti eva, dhammāna pavatti-ākārupādānavasena tathā vuttā. “Sutanti visayaniddeso”ti sotabbabhūto dhammo savanakiriyākattupuggalassa savanakiriyāvasena pavattiṭṭhānanti katvā vutta. Cittasantānavinimuttassa paramatthato kassaci kattu abhāvepi saddavohārena buddhiparikappitabhedavacanicchāya cittasantānato añña viya tasamagi katvā vutta “cittasantānena tasamagino”ti. Savanakiriyāvisayopi sotabbadhammo savanakiriyāvasena pavattacittasantānassa idha paramatthato kattubhāvato, savanavasena cittappavattiyā eva vā savanakiriyābhāvato takiriyākattu ca visayo hotīti katvā vutta “tasamagino kattu visaye”ti. Sutākārassa ca therassa sammānicchitabhāvato āha “gahaasanniṭṭhānan”ti, etena vā avadhāraattha eva-sadda gahetvā aya atthayojanā katāti daṭṭhabba.

 Pubbe (D.1./CS:pg.1.40) sutāna nānāvihitāna suttasakhātāna atthabyañjanāna upadhāritarūpassa ākārassa nidassanassa avadhāraassa vā pakāsanasabhāvo eva-saddoti tadākārādi-upadhāraassa puggalapaññattiyā upādānabhūtadhammappabandhabyāpāratāya vutta “evanti puggalakiccaniddeso”ti. Savanakiriyā pana puggalavādinopi viññāṇanirapekkhā natthīti visesato viññāṇabyāpāroti āha “sutanti viññāṇakiccaniddeso”ti. Meti saddappavattiyā ekanteneva sattavisayattā, viññāṇakiccassa ca tattheva samodahitabbato “meti ubhayakiccayuttapuggalaniddeso”ti vutta. Avijjamānapaññattivijjamānapaññattisabhāvā yathākkama eva-sadda suta-saddāna atthāti te tathārūpapaññatti-upādānabyāpārabhāvena dassento āha “evanti puggalakiccaniddeso. Sutanti viññāṇakiccaniddeso”ti. Ettha ca karaakiriyākattukammavisesappakāsanavasena puggalabyāpāvisayapuggalabyāpāranidassanavasena gahaṇākāragāhakatabbisayavisesaniddesavasena kattukaraa byāpārakattuniddesavasena ca dutiyādayo catasso atthayojanā dassitāti daṭṭhabba.

 Sabbassāpi saddādhigamanīyassa atthassa paññattimukheneva paipajjitabbattā, sabbapaññattīnañca vijjamānādivasena chasu paññattibhedesu antogadhattā tesu “evan”ti-ādīna paññattīna sarūpa niddhārento āha “evanti ca meti cāti-ādi. Tattha evanti ca meti ca vuccamānassa atthassa ākārādino, dhammānañca asallakkhaabhāvato avijjamānapaññattibhāvoti āha “saccikaṭṭhaparamatthavasena avijjamānapaññattīti. Tattha saccikaṭṭhaparamatthavasenāti bhūtattha-uttamatthavasena. Ida vutta hotiyo māyāmarīci-ādayo viya abhūtattho, anussavādīhi gahetabbo viya anuttamattho ca na hoti, so rūpasaddādisabhāvo ruppanānubhavanādisabhāvo vā attho “saccikaṭṭho, paramattha cā”ti vuccati, na tathā eva meti padānamatthoti, etamevattha pākaatara kātu “kiñhettha tan”ti-ādi vutta. Sutanti pana saddāyatana sandhāyāha “vijjamānapaññattīti. Teneva hi “yañhi tamettha sotena upaladdhan”ti vutta “sotadvārānusārena upaladdhan”ti pana vutte atthabyañjanādisabba labbhati. Ta ta upādāya vattabbatoti sotapatha āgate dhamme upādāya tesa upadhāritākārādino paccāmasanavasena “evan”ti, sasantatipariyāpanne khandhe upādāya “me”ti (D.1./CS:pg.1.41) vattabbattāti attho. Diṭṭhādisabhāvarahite saddāyatane pavattamānopi sutavohāro “dutiya tatiyan”ti-ādiko viya pahamādīni diṭṭhamutaviññāte apekkhitvā pavattoti āha “diṭṭhādīni upanidhāya vattabbato”ti. Asuta na hotīti hi “sutan”ti pakāsito yamatthoti.

 Attanā paividdhā suttassa pakāravisesā “evan”ti therena paccāmaṭṭhāti āha “asammoha dīpetīti. “Nānappakārapaivedhasamattho hotīti etena vakkhamānassa suttassa nānappakārata duppaivijjhatañca dasseti. “Sutassa asammosa dīpetīti sutākārassa yāthāvato dassiyamānattā vutta. Asammohenāti sammohābhāvena, paññāya eva vā savanakālasambhūtāya taduttarakālapaññāsiddhi, eva asammosenāti etthāpi vattabba. Byañjanāna paivijjhitabbo ākāro nātigambhīro, yathāsutadhāraameva tattha karaṇīyanti satiyā byāpāro adhiko, paññā tattha guṇībhūtāti vutta “paññāpubbagamāyāti-ādi paññāya pubbagamāti katvā. Pubbagamatā cettha padhānabhāvo “manopubbagamā”ti-ādīsu viya, pubbagamatāya vā cakkhuviññāṇādīsu āvajjanādīna viya appadhānatte paññā pubbagamā etissāti ayampi attho yujjati, eva “satipubbagamāyāti etthāpi vuttanayānusārena yathāsambhavamattho veditabbo. Atthabyañjanasampannassāti atthabyañjanaparipuṇṇassa, sakāsanapakāsanavivaraavibhajana-uttānīkaraapaññattivasena chahi atthapadehi, akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesavasena chahi byañjanapadehi ca samannāgatassāti vā attho daṭṭhabbo.

 Yonisomanasikāra dīpetīti eva-saddena vuccamānāna ākāranidassanāvadhāraatthāna aviparītasaddhammavisayattāti adhippāyo. “Avikkhepa dīpetīti “brahmajāla kattha bhāsitan”ti-ādi pucchāvasena pakaraappattassa vakkhamānassa suttassa savana samādhānamantarena na sambhavatīti katvā vutta. “Vikkhittacittassāti-ādi tassevatthassa samatthanavasena vutta. Sabbasampattiyāti atthabyañjanadesakapayojanādisampattiyā. Aviparītasaddhammavisayehi viya ākāranidassanāvadhāraatthehi yonisomanasikārassa, saddhammassavanena viya ca avikkhepassa yathā yonisomanasikārena (D.1./CS:pg.1.42) phalabhūtena attasammāpaidhipubbekatapuññatāna siddhi vuttā tadavinābhāvato, eva avikkhepena phalabhūtena kāraabhūtāna saddhammassavanasappurisūpanissayāna siddhi dassetabbā siyā assutavato, sappurisūpanissayarahitassa ca tadabhāvato.

 “Na hi vikkhittacitto”ti-ādinā samatthanavacanena pana avikkhepena kāraabhūtena sappurisūpanissayena ca phalabhūtassa saddhammassavanassa siddhi dassitā. Aya panettha adhippāyo yutto siyāsaddhammassavanasappurisūpanissayā na ekantena avikkhepassa kāraa bāhiragattā, avikkhepo pana sappurisūpanissayo viya saddhammassavanassa ekantakāraanti. Evampi avikkhepena sappurisūpanissayasiddhijotanā na samatthitāva, no na samatthitā vikkhittacittāna sappurisapayirupāsanābhāvassa atthasiddhattā. Ettha ca purima phalena kāraassa siddhidassana nadīpūrena viya upari vuṭṭhisabbhāvassa, dutiya kāraena phalassa siddhidassana daṭṭhabba ekantena vassinā viya meghavuṭṭhānena vuṭṭhippavattiyā.

 Bhagavato vacanassa atthabyañjanapabhedaparicchedavasena sakalasāsanasampatti-ogāhanākāro niravasesaparahitapāripūrikāraanti vutta “eva bhaddako ākāro”ti. Yasmā na hotīti sambandho. Pacchimacakkadvayasampattinti attasammāpaidhipubbekatapuññatāsakhāta guadvaya. Aparāpara vuttiyā cettha cakkabhāvo, caranti etehi sattā sampattibhavesūti vā. Ye sandhāya vutta “cattārimāni bhikkhave cakkāni, yehi samannāgatāna devamanussāna catucakka vattatī”ti-ādi Purimapacchimabhāvo cettha desanākkamavasena daṭṭhabbo. Pacchimacakkadvayasiddhiyāti pacchimacakkadvayassa atthitāya. Sammāpaihitatto pubbe ca katapuñño suddhāsayo hoti tadasuddhihetūna kilesāna dūrībhāvatoti āha āsayasuddhi siddhā hotīti. Tathā hi vutta “sammāpaihita citta, seyyaso na tato kare”ti, “katapuññosi tva Ānanda, padhāna anuyuñja khippa hohisi anāsavoti ca. Tenevāha āsayasuddhiyā adhigamabyattisiddhīti. Payogasuddhiyāti yonisomanasikārapubbagamassa dhammassavanapayogassa visadabhāvena. Tathā cāha āgamabyattisiddhīti. Sabbassa vā kāyavacīpayogassa (D.1./CS:pg.1.43) niddosabhāvena. Parisuddhakāyavacīpayogo hi vippaisārābhāvato avikkhittacitto pariyattiya visārado hotīti.

 “Nānappakārapaivedhadīpakenāti-ādinā atthabyañjanesu therassa eva-sadda suta-saddāna asammohāsammosadīpanato catupaisambhidāvasena atthayojana dasseti. Tattha “sotabbappabhedapaivedhadīpakenāti etena aya suta-saddo eva-saddasannidhānato, vakkhamānāpekkhāya vā sāmaññeneva sotabbadhammavisesa āmasatīti dasseti. Manodiṭṭhikaraṇāpariyattidhammāna anupekkhanasuppaivedhā visesato manasikārapaibaddhāti te vuttanayena yonisomanasikāradīpakena eva-saddena yojetvā, savanadhāraavacīparicayā pariyattidhammāna visesena sotāvadhānapaibaddhāti te avikkhepadīpakena suta-saddena yojetvā dassento sāsanasampattiyā dhammassavane ussāha janeti. Tattha dhammāti pariyattidhammā. Manasānupekkhitāti “idha sīla kathita, idha samādhi, idha paññā, ettakā ettha anusandhiyo”ti-ādinā nayena manasā anupekkhitā. Diṭṭhiyā suppaividdhāti nijjhānakkhantibhūtāya, ñātapariññāsakhātāya vā diṭṭhiyā tattha tattha vuttarūpārūpadhamme “iti rūpa, ettaka rūpan”ti-ādinā suṭṭhu vavatthapetvā paividdhā.

 “Sakalena vacanenāti pubbe tīhi padehi visu visu yojitattā vutta. Asappurisabhūminti akataññuta “idhekacco pāpabhikkhu tathāgatappavedita Dhammavinaya pariyāpuitvā attano dahatī”ti eva vutta anariyavohārāvattha. Sā eva anariyavohārāvatthā asaddhammo. Nanu ca Ānandattherassa “mameda vacanan”ti adhimānassa, Mahākassapattherādīnañca tadāsakāya abhāvato asappurisabhūmisamatikkamādivacana niratthaka ti? Nayida eva “eva me sutan”ti vadantena ayampi attho vibhāvitoti dassanato. Keci pana “devatāna parivitakkāpekkha tathāvacananti edisī codanā anavakāsā”ti vadanti. Tasmi kira khae ekaccāna devatāna eva cetaso parivitakko udapādi “tathāgato ca parinibbuto, ayañca āyasmā desanākusalo, idāni dhamma deseti, sakyakulappasuto tathāgatassa bhātā cūḷapituputto, ki nu kho saya sacchikata dhamma deseti, udāhu Bhagavatoyeva vacana yathāsutan”ti. Eva (D.1./CS:pg.1.44) tadāsakitappakārato asappurisabhūmisamokkamādito atikkamādi vibhāvitanti. Attano adahantoti “mametan”ti attani aṭṭhapento. Appetīti nidasseti. Diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthesu yathāraha satte netīti netti, dhammoyeva netti dhammanetti.

 Dahataraniviṭṭhā vicikicchā kakhā. Nātisasappana matibhedamatta vimati. Assaddhiya vināseti Bhagavato desitattā, sammukhā cassa paiggahitattā, khalitaduruttādiggahaadosābhāvato ca. Ettha ca pahamādayo tisso atthayojanā ākārādi-atthesu aggahitavisesameva eva-sadda gahetvā dassitā, tato parā tisso ākāratthameva eva-sadda gahetvā vibhāvitā. Pacchimā pana tisso yathākkama ākārattha nidassanattha avadhāraatthañca eva-sadda gahetvā yojitāti daṭṭhabba.

 Eka-saddo aññaseṭṭhāsahāyasakhyadīsu dissati. Tathāhesa “sassato attā ca loko ca idameva sacca moghamaññanti ittheke abhivadantī”ti-ādīsu aññatthe dissati, “cetaso ekodibhāvan”ti-ādīsu seṭṭhatthe, “eko vūpakaṭṭho”ti-ādīsu asahāye, “ekova kho bhikkhave khao ca samayo ca brahmacariyavāsāyā”ti-ādīsu sakhyaya, idhāpi sakhyayanti dassento āha “ekanti gaanaparicchedaniddeso”ti. Kālañca samayañcāti yuttakālañca paccayasāmaggiñca. Khaoti okāso. Tathāgatuppādādiko hi maggabrahmacariyassa okāso tappaccayapailābhahetuttā. Khao eva ca samayo. Yo “khao”ti ca “samayo”ti ca vuccati, so eko vāti hi attho. Mahāsamayoti mahāsamūho. Samayopi khoti sikkhāpadapūraassa hetupi. Samayappavādaketi diṭṭhippavādake. Tattha hi nisinnā titthiyā attano attano samaya pavadantīti. Atthābhisamayāti hitapailābhā. Abhisametabboti abhisamayo, abhisamayo atthoti abhisamayaṭṭhoti pīḷana ādīni abhisametabbabhāvena ekībhāva upanetvā vuttāni. Abhisamayassa vā paivedhassa (D.1./CS:pg.1.45) visayabhūtabhāvo abhisamayaṭṭhoti tāneva tathā ekattena vuttāni. Tattha pīḷana dukkhasaccassa ta samagīno hisana avipphārikatākaraa. Santāpodukkhadukkhatādivasena santāpana paridahaa.

 Tattha sahakārīkāraa sannijjha sameti samavetīti samayo, samavāyo. Sameti samāgacchati maggabrahmacariyamettha tadādhārapuggalehīti samayo, khao. Sameti ettha, etenava sagacchati satto, sabhāvadhammo vā sahajātādīhi, uppādādīhi vāti samayo, kālo. Dhammappavattimattatāya atthato abhūtopi hi kālo dhammappavattiyā adhikaraa, karaa viya ca kappanāmattasiddhena rūpena voharīyatīti. Sama, saha vā avayavāna ayana pavatti avaṭṭhānanti samayo, samūho, yathā “samudāyo”ti. Avayavasahāvaṭṭhānameva hi samūhoti. Avasesapaccayāna samāgame eti phala etasmā uppajjati pavattati cāti samayo, hetu yathā “samudayo”ti. Sameti sayojanabhāvato sambandho eti attano visaye pavattati, dahaggahaabhāvato vā sayuttā ayanti pavattanti sattā yathābhinivesa etenāti samayo, diṭṭhi. Diṭṭhisayojanena hi sattā ativiya bajjhantīti. Samiti sagati samodhānanti samayo, pailābho. Samassa yāna, sammā vā yāna apagamoti samayo, pahāna. Abhimukha ñāṇena etabbo abhisametabboti abhisamayo, dhammāna aviparīto sabhāvo. Abhimukhabhāvena sammā eti gacchati bujjhatīti abhisamayo, dhammāna yathābhūtasabhāvāvabodho. Eva tasmi tasmi atthe samaya-saddassa pavatti veditabbā. Samaya-saddassa atthuddhāre abhisamaya-saddassa udāharaa vuttanayeneva veditabba. Assāti samaya-saddassa. Kālo attho samavāyādīna atthāna idha asambhavato desadesakaparisāna viya suttassa nidānabhāvena kālassa apadisitabbato ca.

 Kasmā panettha aniyāmitavaseneva kālo niddiṭṭho, na utusavaccharādivasena niyametvāti āha “tattha kiñcāpīti-ādi. Utusavaccharādivasena niyama akatvā samaya-saddassa vacane ayampi guo laddho hotīti dassento “ye vā ime”ti-ādimāha. Sāmaññajotanā hi visese avatiṭṭhatīti. Tattha diṭṭhadhammasukhavihārasamayo devasika (D.1./CS:pg.1.46) jhānasamāpattīhi vītināmanakālo, visesato sattasattāhāni. Pakāsāti dasasahassilokadhātuyā pakampana-obhāsapātubhāvādīhi pākaṭā. Yathāvuttappabhedesuyeva samayesu ekadesa pakārantarehi sagahetvā dassetu “yo cāyan”ti-ādimāha. Tathā hi ñāṇakiccasamayo attahitapaipattisamayo ca abhisambodhisamayo. Ariyatuhibhāvasamayo diṭṭhadhammasukhavihārasamayo. Karuṇākiccaparahitapaipattidhammikathāsamayo desanāsamayeva.

 Karaavacanena niddeso kato yathāti sambandho. Tatthāti abhidhammavinayesu. Tathāti bhummakaraehi. Adhikaraattha ādhārattho. Bhāvo nāma kiriyā, kiriyāya kiriyantaralakkhaa bhāvenabhāvalakkhaa. Tattha yathā kālo sabhāvadhammaparicchinno saya paramatthato avijjamānopi ādhārabhāvena paññāto takhaappavattāna tato pubbe parato ca abhāvato “pubbahe jāto, sāyanhe gacchatī”ti, ca ādīsu, samūho ca avayavavinimutto avijjamānopi kappanāmattasiddho avayavāna ādhārabhāvena paññāpīyati “rukkhe sākhā, yavarāsiya sambhūto”ti-ādīsu, eva idhāpīti dassento āha “adhikaraañhi …pe… dhammānan”ti. Yasmi kāle, dhammapuñje vā kāmāvacara kusala citta uppanna hoti, tasmiyeva kāle, dhammapuñje ca phassādayopi hontīti ayañhi tattha attho. Yathā ca gāvīsu duyhamānāsu gato, duddhāsu āgatoti dohanakiriyāya gamanakiriyā lakkhīyati, eva idhāpi “yasmi samaye, tasmi samaye”ti ca vutte satīti ayamattho viññāyamāno eva hoti padatthassa sattāvirahābhavatoti samayassa sattākiriyāya cittassa uppādakiriyā, phassādīna bhavanakiriyā ca lakkhīyati. Yasmi samayeti yasmi navame khae, yonisomanasikārādihetumhi, paccayasamavāye vā sati kāmāvacara kusala citta uppanna hoti, tasmiyeva khae, hetumhi, paccayasamavāye ca sati phassādayopi hontīti ubhayattha samaya-sadde bhummaniddeso kato lakkhaabhūtabhāvayuttoti dassento āha “khaa …pe… lakkhīyatīti.

 Hetu-attho karaattho ca sambhavati “annena vasati, ajjhenena vasati, pharasunā chindati, kudālena khaatī”ti-ādīsu viya. Vītikkamañhi sutvā bhikkhusagha sannipātāpetvā otiṇṇavatthuka puggala paipucchitvā, vigarahitvā (D.1./CS:pg.1.47) ca ta ta vatthu otiṇṇakāla anatikkamitvā teneva kālena sikkhāpadāni paññapento Bhagavā viharati sikkhāpadapaññattihetuñca apekkhamāno tatiyapārājikādīsu viyāti.

 Accantameva ārambhato paṭṭhāya yāva desanāniṭṭhāna parahitapaipattisakhātena karuṇāvihārena. Tadatthajotanatthanti accantasayogatthajotanattha. Upayogavacananiddeso kato yathā “māsa ajjhetī”ti.

 Porāṇāti Aṭṭhakathācariyā. Abhilāpamattabhedoti vacanamattena viseso. Tena suttavinayesu vibhattibyatayo katoti dasseti.

 Seṭṭhanti seṭṭhavācaka vacana seṭṭhanti vutta seṭṭhaguasahacaraato. Tathā uttamanti etthāpi. Gāravayuttoti garubhāvayutto garuguayogato, garukaraṇārahatāya vā gāravayutto.

 Vuttoyeva na pana idha vattabbo Visuddhimaggassa imissā Aṭṭhakathāya ekadesabhāvatoti adhippāyo.

 Apica bhage vani, vamīti vā Bhagavā, bhage sīlādigue vani bhaji sevi, te vā vineyyasantānesu “katha nu kho uppajjeyyun”ti vani yāci patthayīti Bhagavā, bhaga vā siri, issariya, yasañca vami khelapiṇḍa viya chaḍḍayīti Bhagavā. Tathā hi Bhagavā hatthagata siri, catuddīpissariya, cakkavattisampattisannissayañca sattaratanasamujjala yasa anapekkho pariccajīti. Atha vā bhāni nāma nakkhattāni, tehi sama gacchanti pavattantīti bhagā, sineruyugandharādigatā bhājanalokasobhā. Te Bhagavā vami tappaibaddhachandarāgappahānena pajahatīti evampi bhage vamīti Bhagavā.

 “Dhammasarīra paccakkha karotīti “yo vo Ānanda mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā”ti vacanato dhammassa satthubhāvapariyāyo vijjatīti katvā vutta.

 Vajirasaghātasamānakāyo (D.1./CS:pg.1.48) parehi abhejjasarīrattā. Na hi Bhagavato rūpakāye kenaci antarāyo sakkā kātunti. Desanāsampatti niddisati vakkhamānassa sakalasuttassa “evan”ti niddisanato. Sāvakasampatti niddisati paisambhidāppattena pañcasu hānesu Bhagavatā etadagge hapitena mayā mahāsāvakena suta, tañca kho mayāva suta, na anussavita, na paramparābhatanti imassatthassa dīpanato. Kālasampatti niddisati “Bhagavā”ti padassa sannidhāne payuttassa samaya-saddassa kālassa Buddhuppādapaimaṇḍitabhāvadīpanato. Buddhuppādaparamā hi kālasampadā. Teneta vuccati--

           “Kappakasāye kaliyuge, Buddhuppādo aho mahacchariya;

           Hutāvahamajjhe jāta, samuditamakarandamaravindan”ti.

 Bhagavāti desakasampatti niddisati guavisiṭṭhasattuttamagāravādhivacanato.

 Vijjantarikāyāti vijjuniccharaakkhae. Antaratoti hadaye. Antarāti ārabbha nipphattīna vemajjhe. Antarikāyāti antarāḷe. Ettha ca “tadantara ko jāneyya, etesa antarā kappā, gaanāto asakhiyā, antarantarā katha opātetī”ti ca ādīsu viya kāraavemajjhesu vattamānā antarā-saddā eva udāharitabbā siyu, na pana cittakhaavivaresu vattamānā antarantarikā-saddā. Antarā-saddassa hi aya atthuddhāroti. Aya panettha adhippāyo siyā-- yesu atthesu antarā-saddo vattati, tesu antarasaddopi vattatīti samānatthattā antarā-saddatthe vattamāno antara-saddo udāhao, antarā-saddo eva vā “yassantarato”ti ettha gāthāsukhattha rassa katvā vuttoti daṭṭhabba. Antarā-saddo eva pana ika-saddena pada vaḍḍhetvā “antarikā”ti vuttoti evamettha udāharaodāharitabbāna virodhābhāvo daṭṭhabbo. Ayojiyamāne upayogavacana na pāpuṇāti sāmivacanassa pasage antarā-saddayogena upayogavacanassa icchitattā. Tenevāha “antarāsaddena yuttattā upayogavacana katan”ti.

 “Niyato (D.1./CS:pg.1.49) sambodhiparāyao, aṭṭhānameta bhikkhave anavakāso, ya diṭṭhisampanno puggalo sañcicca pāṇa jīvitā voropeyya, “neta hāna vijjatī” ti-ādivacanato diṭṭhisīlāna niyatasabhāvattā sotāpannāpi aññamañña diṭṭhisīlasāmaññena sahatā, pageva sakadāgāmi-ādayo. “Tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati, tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharatī”ti vacanato puthujjanānampi diṭṭhisīlasāmaññena sahatabhāvo labbhatiyeva.

 Suppiyopi khoti ettha kho-saddo avadhāraattho “assosi kho”ti-ādīsu viya. Tena addhānamaggapaipanno ahosiyeva, nāssa maggapaipattiyā koci antarāyo ahosīti ayamattho dīpito hoti. Tatrāti vā kālassa painiddeso. Sopi hi “eka samayan”ti pubbe adhikato. Yañhi samaya Bhagavā antarā Rājagahañca Nāḷandañca addhānamaggapaipanno, tasmiyeva samaye Suppiyopi ta magga paipanno avaṇṇa bhāsati, Brahmadatto ca vaṇṇa bhāsatīti. Pariyāyati parivattatīti pariyāyo, vāro. Pariyāyeti desetabbamattha paipādetīti pariyāyo, desanā. Pariyāyati attano phala pariggahetvā pavattatīti pariyāyo, kāraanti eva pariyāya-saddassa vārādīsu pavatti veditabbā. Kāraenāti kāraapatirūpakena. Tathā hi vakkhati “akāraameva kāraanti vatvā”ti. Kasmā panettha “avaṇṇa bhāsatī”ti, “vaṇṇa bhāsatī”ti ca vattamānakālaniddeso kato, nanu sagītikālato so avaṇṇavaṇṇāna bhāsitakālo atītoti? Saccameta, “addhānamaggapaipanno hotī”ti ettha hoti-saddo viya atītakālattho bhāsati-saddo ca daṭṭhabbo. Atha vā yasmi kāle tehi avaṇṇo vaṇṇo ca bhāsīyati, ta apekkhitvā eva vutta. Evañca katvā “tatrāti kālassa painiddeso”ti idañca vacana samatthita hoti.

 Akāraanti ayutti, anupapattinti attho. Na hi arasarūpatādayo dosā Bhagavati savijjanti, dhammasaghānañca durakkhātaduppaipannatādayoti. Akāraanti vā yuttakāraarahita, paiññāmattanti adhippāyo (D.1./CS:pg.1.50) Imasmiñca atthe kāraanti vatvāti kāraa vāti vatvāti attho. Arasarūpādīnañcettha jātivuḍḍhesu abhivādanādisāmīcikammākaraa kāraa, tathā uttarimanussadhammālamariyañāṇadassanābhāvassa sundarikāmaguṇādinavabodho, sasārassa ādikoiyā apaññāyanapaiññā, abyākatavatthubyākaraanti evamādayo, tathā asabbaññutādīna kamāvabodhādayo yathāraha niddhāretabbā. Tathā tathāti jātivuḍḍhāna anabhivādanādi-ākārena.

 Avaṇṇa bhāsamānoti avaṇṇabhāsanahetu. Hetu-attho hi aya māna-saddo. Anayabyasana pāpuissati ekantamahāsāvajjattā ratanattayopavādassa. Tenevāha--

           “Yo nindiya pasasati, Ta vā nindati yo pasasiyo.

           Vicināti mukhena so kali, Kalinā tena sukha na vindatī”ti.

 “Amhāka ācariyo”ti-ādinā Brahmadattassa saveguppatti, attano ācariye kāruññappavattiñca dassetvā kiñcāpi antevāsinā ācariyassa anukūlena bhavitabba, aya pana paṇḍitajātikattā na edisesu ta anuvattatīti, idāni tassa kammassakataññāṇappavatti dassento ācariye kho panāti-ādimāha. Vaṇṇa bhāsitu āraddho “apināmāya ettakenāpi ratanattayāvaṇṇato orameyyā”ti. Vaṇṇīyatīti vaṇṇo, guo. Vaṇṇana guasakittananti vaṇṇo, pasasā. Saṁññūḷhāti ganthitā, nibandhitāti attho. Atitthena pakkhando dhammakathikoti na vattabbo aparimāṇaguattā Buddhādīna niravasesānañca tesa idha pakāsana pāḷisavaṇṇanāyeva sampajjatīti. Anussavādīti ettha ādi-saddena ākāraparivitakkadiṭṭhinijjhānakkhantiyo sagahāti. Attano thāmena vaṇṇa abhāsi, na pana Buddhādīna guṇānurūpanti adhippāyo. Asakhyayyāparimitappabhedā hi Buddhādīna guṇā. Vuttañheta--

           “Buddhopi (D.1./CS:pg.1.51) Buddhassa bhaeyya vaṇṇa,

           Kappampi ce aññamabhāsamāno.

           Khīyetha kappo ciradīghamantare,

           Vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā”ti.

 Idhāpi vakkhati “appamattaka kho panetan”ti-ādi.

 Iti ha teti ettha itīti vuttappakāraparāmasana. Ha-kāro nipātamattanti āha “eva te”ti.

 Iriyāpathānubandhanena anubandhā honti, na pana sammāpaipatti-anubandhanenāti adhippāyo. Tasmi kāleti yasmi savacchare utumhi māse pakkhe vā Bhagavā ta addhānamagga paipanno, tasmi kāle. Teneva hi kiriyāvicchedadassanavasena “Rājagahe piṇḍāya caratī”ti vattamānakālaniddeso kato. Soti eva Rājagahe vasamāno Bhagavā. Ta divasanti ya divasa addhānamaggapaipanno, ta divasa. Ta addhāna paipanno Nāḷandāya veneyyāna vividha hitasukhanipphatti ākakhamāno imissā ca aṭṭhuppattiyā tividhasīlālakata nānāvidhakuhanalapanādimicchājīvaviddhasana dvāsaṭṭhidiṭṭhijālavinivehana dasasahassilokadhātupakampana Brahmajālasuttanta desessāmīti. Ettāvatā “kasmā pana Bhagavā ta addhāna paipanno”ti codanā visodhitā hoti. “Kasmā ca Suppiyo anubandho”ti aya pana codanā “Bhagavato ta magga paipannabhāva ajānanto”ti etena visodhitā hoti. Na hi so Bhagavanta daṭṭhumeva icchatīti. Tenevāha “sace pana jāneyya, nānubandheyyāti.

 Nīlapītalohitodātamañjiṭṭhapabhassaravasena “chabbaṇṇarasmiyo. “Samantā asītihatthappamāṇe”ti tāsa rasmīna pakatiyā pavattiṭṭhānavasena vutta. “Tasmi kira samaye”ti ca tasmi addhānagamanasamaye Buddhasiriyā anigūhitabhāvadassanattha vutta. Na hi tadā tassā nigūhane pakkusāti-abhigamanādīsu viya kiñcipi kāraa atthīti. Ratanāvea ratanavaasaka. Cīnapiṭṭhacuṇṇa sindhanacuṇṇa.

 Byāmappabhāparikkhepavilāsinī (D.1./CS:pg.1.52) ca assa Bhagavato lakkhaamālāti mahāpurisalakkhaṇāni aññamaññapaibaddhattā evamāha. Dvattisāya candamaṇḍalāna mālā kenaci ganthetvā hapitā yadi siyāti parikappanavasenāha “ganthetvā hapitadvattisacandamālāyāti. Siri abhibhavantī ivāti sambandho. Esa nayo sūriyamālāyāti-ādīsupi. Mahātherāti mahāsāvake sandhāyāha. Eva gacchanta Bhagavanta bhikkhū ca disvā atha attano parisa avalokesīti sambandho. “Yasmā panesāti-ādinā “kasmā ca so ratanattayassa avaṇṇa bhāsatī”ti codana visodheti. Itīti eva, vuttappakārenāti attho. Imehi dvīhīti lābhaparivārahāni nigamanavasena dasseti. Bhagavato virodhānunayābhāvavīmasanattha ete avaṇṇa vaṇṇañca bhāsantīti apare. “Mārena anvāviṭṭhā eva karontī”ti ca vadanti.

 2. Ambalaṭṭhikāya avidūre bhavattā uyyāna Ambalaṭṭhikā yathā “varuṇānagara, godāgāmo”ti. Keci pana “Ambalaṭṭhikāti yathāvuttanayeneva ekagāmo”ti vadanti Tesa mate Ambalaṭṭhikāyanti samīpatthe bhummavacana. Rājāgāraka vessavaamahārājadevāyatananti eke. Bahuparissayoti bahupaddavo. “Saddhi antevāsinā Brahmadattena māṇavenā”ti vutta sīhaaṭṭhakathāya. Tañca kho pāḷi āruhavaseneva, na pana tadā Suppiyassa parisāya abhāvato. Kasmā panettha Brahmadattoyeva pāḷi āruho, na Suppiyassa parisāti? Payojanābhāvato. Yathā ceta, eva aññampi edisa payojanābhāvato sagītikārehi na sagahitanti daṭṭhabba. Keci pana “vuttanti pāḷiya vuttan”ti vadanti, ta na yujjati pāḷi-āruhavasena pāḷiya vuttanti āpajjanato. Tasmā yathāvuttanayenevettha attho gahetabbo. Parivāretvā nisinno hotīti sambandho.

 3. Kathādhammoti kathāsabhāvo, kathādhammo upaparikkhāvidhīti keci. Nīyatīti nayo, attho. Saddasattha anugato nayo saddanayo. Tattha hi anabhihavuttike acchariya-saddo icchito. Tenevāha “andhassa pabbatārohaa viyāti. Accharāyogganti acchariyanti niruttinayo (D.1./CS:pg.1.53) so pana yasmā porāṇaṭṭhakathāya āgato, tasmā āha “Aṭṭhakathānayoti. Yāvañcida suppaividitāti sambandho, tassa yattaka suṭṭhu paividitā, ta ettakanti na sakkā amhehi paivijjhitu, akkhātu vāti attho. Tenevāha “tena suppaividitatāya appameyyata dassetīti.

 Pakatatthapainiddeso ta-saddoti tassa “Bhagavatā”ti-ādīhi padehi samānādhikaraabhāvena vuttassa yena abhisambuddhabhāvena Bhagavā pakato supākao ca hoti, ta abhisambuddhabhāva saddhi āgamanapaipadāya atthabhāvena dassento “yo so …pe… abhisambuddho”ti āha. Satipi ñāṇadassana-saddāna idha paññāvevacanabhāve tena tena visesena nesa savisayavisesappavattidassanattha asādhāraañāṇavisesavasena vijjattayavasena vijjābhiññānāvaraavasena sabbaññutaññāṇamasacakkhuvasena paivedhadesanāñāṇavasena ca tadattha yojetvā dassento “tesa tesan”ti-ādimāha. Tattha āsayānusaya jānatāāsayānusayañāṇena. Sabbañeyyadhamma passatā sabbaññutānāvaraañāṇehi.

 Pubbenivāsādīhīti pubbenivāsāsavakkhayañāṇehi. Paivedhapaññāyāti ariyamaggapaññāya. Arīnanti kilesārīna, pañcavidhamārāna vā, sāsanapaccatthikāna vā aññatitthiyāna, tesa hanana pāṭihāriyehi abhibhavana, appaibhānatākaraa, ajjhupekkhanañca. Kesivinayasuttañcettha nidassana.

 Tathā hānāṭhānādīni jānatā, yathākammūpage satte passatā, savāsanāna āsavāna khīṇattā arahatā, abhiññeyyādibhede dhamme abhiññeyyādito aviparītāvabodhato sammāsambuddhena Atha vā tīsu kālesu appaihatañāṇatāya jānatā, tiṇṇampi kammāna ñāṇānuparivattito nisammakāritāya passatā, davādīnampi abhāvasādhikāya pahānasampadāya arahatā, chandādīna ahānihetubhūtāya aparikkhayapaibhānasādhikāya sabbaññutāya sammāsambuddhenāti eva dasabalaṭṭhārasāveikabuddhadhammehipi yojanā veditabbā.

 Yadipi (D.1./CS:pg.1.54) hīnakalyāṇabhedena duvidhāva adhimutti pāḷiya vuttā, pavatti-ākāravasena pana anekabhedabhinnāti āha “nānādhimuttikatāti. Sā pana adhimutti ajjhāsayadhātu, tadapi tathā tathā dassana khamana rocanañcāti āha “nānājjhāsayatā …pe… rucitāti. Nānādhimuttikatañāṇenāti cettha sabbaññutañāṇa adhippeta, na dasabalañāṇanti āha “sabbaññutañāṇenāti. Iti ha meti ettha eva-saddattho iti-saddo, ha-kāro nipātamatta saralopo ca katoti dassetu vutta “eva ime”ti.

 4. Arahattamaggena samugghāta kata, yato “natthi abyāvaamano”ti Buddhadhammesu vuccati. Vītināmetvā phalasamāpattīhi. Nivāsetvā vihāranivāsanaparivattanavasena. “Kadāci ekako”ti-ādi tesa tesa vineyyāna vinayanānukūla Bhagavato upasakamadassana. Pādanikkhepasamaye bhūmiyā samabhāvāpatti suppatiṭṭhitapādatāya nissandaphala, na iddhinimmāna. hapitamatte dakkhiapāde”ti Buddhāna sabbadakkhiatāya vutta. Arahatte patiṭṭhahantīti sambandho.

 Dullabhā sampattīti satipi manussattapailābhe patirūpadesavāsa-indriyāvekallasaddhāpailābhādayo guṇā dullabhāti attho. Cātumahārājikabhavananti cātumahārājikadevaloke suññavimānāni gacchantīti attho. Esa nayo tāvatisabhavanādīsupi. Kālayuttanti imissā velāya imassa eva vattabbanti tatakālānurūpa. Samayayuttanti tasseva vevacana, aṭṭhuppatti-anurūpa vā. Atha vā samayayuttanti hetūdāharaasahita. Kālena sāpadesañhi Bhagavā dhamma deseti. Utu gahapeti, na pana mala pakkhāletīti adhippāyo. Na hi Bhagavato kāye rajojalla upalimpatīti.

 Kilāsubhāvo kilamatho. Sīhaseyya kappeti sarīrassa kilāsubhāvamocanatthanti yojetabba. “Buddhacakkhunā loka voloketīti ida pacchimayāme Bhagavato bahula-āciṇṇavasena vutta. Appekadā avasiṭṭhabalañāṇehi sabbaññutañāṇena ca Bhagavā tamattha sādhetīti. “Ime diṭṭhiṭṭhānā”ti-ādidesanā sīhanādo. Tesa “vedanāpaccayā tahā” ti-ādinā paccayākāra samodhānetvā. “Sineru (D.1./CS:pg.1.55)ukkhipanto viya nabha paharanto viya cāti ida brahmajāladesanāya anaññasādhāraattā sudukkaratādassanattha vutta. Etanti “yena, tenā”ti eta padadvaya. Yenāti vā hetumhi karaavacana, yena kāraena so maṇḍalamāḷo upasakamitabbo, tena kāraena upasakamīti attho, kāraa pana “ime bhikkhū”ti-ādinā Aṭṭhakathāya vutta-eva. Kaṭṭhanti nisīdanayogya dārukkhandha.

 Purimoti “katamāya nu bhavathā”ti eva vutto attho. Kā ca pana voti ettha ca-saddo byatireke. Tena yathāpucchitāya kathāya vakkhamāna vippakatabhāva joteti. Pana-saddo vacanālakāro. Yāya hi kathāya te bhikkhū sannisinnā, sā eva antarākathābhūtā vippakatā visesena puna pucchīyatīti. Aññāti antarāsaddassa atthamāha. Aññatthe hi aya antarā-saddo “bhūmantara samayantaran”ti-ādīsu viya. Antarāti vā vemajjheti attho. Nanu ca tehi bhikkhūhi sā kathā yathādhippāya “iti ha me”ti-ādinā niṭṭhapitā yevāti? Na niṭṭhāpitā Bhagavato upasakamanena upacchinnattā. Yadi hi Bhagavā tasmi khae na upasakameyya bhiyyopi tappaibaddhāyeva kathā pavatteyyu, Bhagavato upasakamanena pana na pavattesu. Tenevāha aya kho …pe… anuppatto”ti. Kasmā panettha Dhammavinayasagahe kariyamāne nidānavacana, nanu Bhagavato vacanameva sagahetabbanti? Vuccatedesanāya hiti-asammosasaddheyyabhāvasampādanattha. Kāladesadesakavatthudhammapaiggāhakapaibaddhā hi desanā ciraṭṭhitikā hoti, asammosadhammā saddheyyā ca. Desakālakattusotunimittehi upanibandho viya vohāravinicchayo, teneva cāyasmatā Mahākassapena “brahmajāla āvuso Ānanda kattha bhāsitan”ti-ādinā desādipucchāsu katāsu tāsa vissajjana karontena dhammabhaṇḍāgārikena nidāna bhāsitanti tayidamāha “kāla …pe… nidāna bhāsitan”ti.

 Apica satthusiddhiyā nidānavacana. Tathāgatassa hi Bhagavato pubbaracanānumānāgamatakkābhāvato sammāsambuddhattasiddhi. Sammāsambuddhabhāvena hissa pubbaracanādīna abhāvo sabbattha appaihatañāṇacāratāya, ekappamāṇattā (D.1./CS:pg.1.56) ca ñeyyadhammesu. Tathā ācariyamuṭṭhidhammamacchariyasatthusāvakānurodhābhāvato khīṇāsavattasiddhi. Khīṇā savatāya hissa ācariyamuṭṭhi-ādīna abhāvo, visuddhā ca parānuggahappavatti. Iti desakadosabhūtāna diṭṭhicārittasampattidūsakāna avijjātahāna abhāvasūcakehi, ñāṇappahānasampadābhi byañjanakehi ca sambuddhavisuddhabhāvehi purimavesārajjadvayasiddhi, tato eva ca antarāyikaniyyānikadhammesu sammohābhāvasiddhito pacchimavesārajjadvayasiddhīti Bhagavato catuvesārajjasamannāgamo attahitaparahitappaipatti ca pakāsitā hoti nidānavacanena sampattaparisāya ajjhāsayānurūpa hānuppattikappaibhānena dhammadesanādīpanato, “jānatā passatā”ti-ādi vacanato ca. Tena vutta “satthusiddhiyā nidānavacanan”ti.

 Tathā satthusiddhiyā nidānavacana. Ñāṇakaruṇāpariggahitasabbakiriyassa hi Bhagavato natthi niratthikā pavatti, attahitatthā vā, tasmā paresayeva atthāya pavattasabbakiriyassa sammāsambuddhassa sakalampi kāyavacīmanokamma satthubhūta, na kabyaracanādisāsanabhūta. Tena vutta “satthusiddhiyā nidānavacanan”ti. Apica satthuno pamāṇabhūtatāvibhāvanena sāsanassa pamāṇabhāvasiddhiyā nidānavacana. “Bhagavatā”ti hi iminā tathāgatassa guavisiṭṭhasattuttamādibhāvadīpanena, “jānatā”ti-ādinā āsayānusayañāṇādipayogadīpanena ca ayamattho sādhito hoti. Idamettha nidānavacanapayojanassa mukhamattadassana. Ko hi samattho Buddhānubuddhena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitassa nidānassa payojanāni niravasesato vibhāvetunti.

 

Nidānavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 5. Nikkhittassāti desitassa. Desanāpi hi desetabbassa sīlādi-atthassa vineyyasantānesu nikkhipanato “nikkhepo”ti vuccati. Tattha yathā anekasata-anekasahassabhedānipi suttantāni sakilesabhāgiyādisāsanappaṭṭhānanayena soasavidhata nātivattanti, eva attajjhāsayādisuttanikkhepavasena catubbidhabhāvanti āha “cattāro suttanikkhepāti. Kāmañcettha attajjhāsayassa, aṭṭhuppattiyā ca parajjhāsayapucchāhi (D.1./CS:pg.1.57) saddhi sasaggabhedo sambhavati ajjhāsayapucchānusandhisabbhāvato, attajjhāsaya-aṭṭhuppattīna pana aññamañña sasaggo natthīti nayidha niravaseso vitthāranayo sambhavati, tasmā “cattāro suttanikkhepā”ti vutta. Atha vā yadipi aṭṭhuppattiyā ajjhāsayena siyā sasaggabhedo, tadantogadhattā pana sesanikkhepāna mūlanikkhepavasena cattārova dassitāti daṭṭhabba. So panāya suttanikkhepo sāmaññabhāvato pahama vicāretabbo, tasmi vicārite yassā aṭṭhuppattiyā ida sutta nikkhitta, tassā vibhāgavasena “mama vā bhikkhave”ti-ādinā (dī.ni.1.5 6), “appamattaka kho panetan”ti-ādinā (dī.ni.1.7), “Atthi bhikkhave”ti-ādinā (dī.ni.1.28) ca pavattāna suttāna suttapadesāna vaṇṇanā vuccamānā tata-anusandhidassanasukhatāya suviññeyyā hotīti āha “suttanikkhepa vicāretvā vuccamānā pākaṭā hotīti.

 “Suttanikkhepāti-ādīsu nikkhipana nikkhepo, suttassa nikkhepo suttassa kathana suttanikkhepo, suttadesanāti attho. Nikkhipīyatīti vā nikkhepo, suttayeva nikkhepo suttanikkhepo. Attano ajjhāsayo attajjhāsayo, so assa atthi suttadesanākāraabhūtoti attajjhāsayo. Attano ajjhāsayo etassāti vā attajjhāsayo. Parajjhāsayoti etthāpi eseva nayo. Pucchāya vaso pucchāvaso, so etassa atthīti pucchavasiko. Araṇīyato attho, suttadesanāya vatthu. Atthassa uppatti atthuppatti, atthuppattiyeva aṭṭhuppatti, sā etassa atthīti aṭṭhuppattiko. Atha vā nikkhipīyati sutta etenāti suttanikkhepo, attajjhāsayādi eva. Etasmi pana atthavikappe attano ajjhāsayo attajjhāsayo, paresa ajjhāsayo parajjhāsayo, pucchīyatīti pucchā, pucchitabbo attho. Sotabbavasappavatta dhammappaiggāhakāna vacana pucchāvasikā, tadeva nikkhepasaddāpekkhāya pulligavasena vutta “pucchāvasiko”ti. Tathā aṭṭhuppattiyeva “aṭṭhuppattiko”ti evampettha attho veditabbo.

 Ettha ca paresa indriyaparipākādikāraanirapekkhatā attajjhāsayassa visu nikkhepabhāvo yutto. Tenevāha “kevala attano ajjhāsayeneva kathetīti. Parajjhāsayapucchāvasikāna pana paresa ajjhāsayapucchāna (D.1./CS:pg.1.58) desanānimittabhūtāna uppattiya pavattitāna katha aṭṭhuppattiya anavarodho, pucchāvasika-aṭṭhuppattikāna vā parajjhāsayānurodhena pavattitadesanattā katha parajjhāsaye anavarodhoti na codetabbameta. Paresañhi abhinīhāraparipucchādivinimuttasseva suttadesanākārauppādassa aṭṭhuppattibhāvena gahitattā parajjhāsayapucchāvasikāna visu gahaa. Tathā hi Dhammadāyādasuttādīna (ma.ni.1.29) āmisuppādādidesanānimitta “aṭṭhuppattī”ti vuccati. Paresa puccha vinā ajjhāsayameva nimitta katvā desito parajjhāsayo, pucchāvasena desito pucchāvasikoti pākao yamatthoti. Attano ajjhāsayeneva kathesi dhammatantihapanatthanti daṭṭhabba. Sammappadhānasuttantahārakoti anupubbena niddiṭṭhāna sayuttake sammappadhānapaisayuttāna suttāna āvai, tathā iddhipādahārakādi. Vimuttiparipācanīyā dhammā saddhindriyādayo. Abhinīhāranti paidhāna.

 Vaṇṇāvaṇṇeti ettha “acchariya āvuso”ti-ādinā bhikkhusaghena vutto vaṇṇopi sagahito, ta pana aṭṭhuppatti katvā “Atthi bhikkhave aññe ca dhammā”ti-ādinā upari desana ārabhissatīti. “Mama vā bhikkhave pare vaṇṇa bhāseyyun”ti imissā desanāya Brahmadattena vuttavaṇṇo aṭṭhuppattīti katvā vutta “antevāsī vaṇṇa. Iti ima vaṇṇāvaṇṇa aṭṭhuppatti katvāti. Vā-saddo upamānasamuccayasasayavavassaggapadapūraavikappādīsu bahūsu atthesu dissati. Tathā hesa “paṇḍito vāpi tena so”ti-ādīsu (dha.pa.63) upamāne dissati, sadisabhāveti attho. “Ta vāpi dhīrā muni vedayantī”ti-ādīsu (su.ni.203) samuccaye, “ke vā ime, kassa vā”ti-ādīsu (pārā.296) sasaye, “aya vā imesa samaabrāhmaṇāna sabbabālo sabbamūḷho”ti-ādīsu vavassagge, “na vāya kumārako mattamaññāsī”ti-ādīsu (sa.ni.2.154) padapūrae, “ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā”ti-ādīsu (ma.ni.1.170) vikappe, idhāya vikappeyevāti dassento āha “vā-saddo vikappanattho”ti. Para-saddo attheva aññatthe “ahañceva kho pana dhamma deseyya, pare ca me na ājāneyyun”ti-ādīsu (dī.ni.2.64 65 ma.ni.1.281 ma.ni.2.223 sa.ni.1.172 mahāva.4 8) atthi adhike (D.1./CS:pg.1.59) “indriyaparopariyattañāṇan”ti-ādīsu (pai.ma.mātikā 68 1.111) atthi pacchābhāge “parato āgamissatī”ti-ādīsu. Atthi paccanīkabhāve “uppanna parappavāda saha dhammena suniggahita niggahetvā”ti-ādīsu (dī.ni.2.168). Idhāpi paccanīkabhāveti dassento āha “pareti paiviruddhāti.

 Īdisesupīti ettha pi-saddo sambhāvane, tena ratanattayanimittampi akusalacittappavatti na kātabbā, pageva vaṭṭāmisalokāmisanimittanti dasseti. Sabhāvadhammato aññassa kattu-abhāvajotanattha āhanatīti kattu-atthe āghātasadda dasseti, tattha āhanatīti hisati vibādhati, upatāpeti cāti attho. Āhanati etena, āhananamatta vā āghātoti karaabhāvatthāpi sambhavantiyeva. Eva avayavabhedanena āghāta-saddassa attha vatvā idāni tattha pariyāyenapi attha dassento “kopasseta adhivacanan”ti āha. Ayañca nayo “appaccayo anabhiraddhīti-ādīsupi yathāsambhava vattabbo. Appatītā honti tenāti pākaapariyāyena appaccaya-saddassa atthadassana, tamukhena pana na pacceti tenāti appaccayoti daṭṭhabba. Abhirādhayatīti sādhayati. Dvīhīti āghāta-anabhiraddhipadehi. Ekenāti appaccayapadena. Sesānanti saññāviññāṇakkhandhāna, saññāviññāṇa-avasiṭṭhasakhārakkhandhasakhātāna vā. Karaanti uppādana. Āghātādīnañhi pavattiyā paccayasamavāyana idha “karaan”ti vutta, ta pana atthato uppādanameva. Anuppādanañhi sandhāya Bhagavatā “na karaṇīyā”ti vuttanti. Paikkhittameva ekuppādekavatthukekārammaekanirodhabhāvato.

 Tatthāti tasmi manopadose. Tumhanti “tumhākan”ti iminā samānattho eko saddo “yathā amhākan”ti iminā samānattho “amhan”ti aya saddo. Yathāha, “tasmā hi amha daharā na miyyare”ti (jā.1.9.93 99). “Antarāyo”ti ida manopadosassa akaraṇīyatāya kāraavacana. Yasmā tumhākayeva ca bhaveyya tena kopādinā pahamajjhānādīna antarāyo, tasmā te kopādipariyāyena vuttā āghātādayo na karaṇīyāti attho. Tena nāha “sabbaññū”ti issarabhāvena tumhe tato nivāremi, atha kho iminā nāma kāraenāti dasseti. Ta pana kāraavacana (D.1./CS:pg.1.60) yasmā ādīnavavibhāvana hoti, tasmā āha ādīnava dassento”ti. “Api nu tumhe”ti-ādinā manopadoso na kālantarabhāvinoyeva hitasukhassa antarāyakaro, atha kho takhaappavattirahassapi hitasukhassa antarāyakaroti manopadose ādīnava dahatara katvā dasseti. Yesa kesañci “pare”ti-ādīsu viya na paiviruddhānayevāti attho. Tenevāha “kupito”ti-ādi.

 Andhatamanti andhabhāvakaratama. Yanti yattha. Bhummatthe hi eta paccattavacana. Yasmi kāle kodho sahate nara, andhatama tadā hotīti sambandho. Yanti vā kāraavacana, yasmā kodho uppajjamāno nara abhibhavati, tasmā andhatama tadā hoti, yadā kodhoti attho yatasaddāna ekantasambandhibhāvato. Atha vā yanti kiriyāya parāmasana. Kodho sahateti yadeta kodhassa sahana abhibhavana, eta andhakāratamabhavananti attho. Atha vā ya nara kodho sahate abhibhavati, tassa andhatama tadā hoti, tato ca kuddho attha na jānāti, kuddho dhamma na passatīti. Antaratoti abbhantarato, cittato vā.

 “Idañcidañca kāraan”ti iminā sabbaññū eva amhāka Satthā aviparītadhammadesanattā, svākkhāto dhammo ekantaniyyānikattā, suppaipanno sagho sakilesarahitattāti imamattha dasseti. “Idañcidañca kāraan”ti etena ca “na sabbaññū”ti-ādivacana abhūta atacchanti nibbehita hoti. Dutiya padanti “atacchan”ti pada. Pahamassāti “abhūtan”ti padassa. Catutthañcāti “na ca paneta amhesu savijjatī”ti pada. Tatiyassāti “natthi ceta amhesū”ti padassa. Avaṇṇeyevāti kāraapatirūpaka vatvā dosapatiṭṭhāpanavasena nindane eva. Na sabbatthāti kevala akkosanakhusanavambhanādīsu na ekantena nibbehana kātabbanti attho. Vuttamevattha “yadi hīti-ādinā pākaa katvā dasseti.

 6. Ānandanti pamodanti etena dhammena tasamagino sattāti Ānanda-saddassa karaatthata dasseti Sobhana mano assāti sumano, sobhana vā mano sumano, tassa bhāvo somanassanti tadaññadhammānampi sampayuttāna somanassabhāvo āpajjatīti? Nāpajjati ruhīsaddattā (D.1./CS:pg.1.61) yathā “pakajan”ti dassento “cetasikasukhasseta adhivacanan”ti āha. Ubbilayatīti ubbila, bhindati purimāvatthāya visesa āpajjatīti attho. Ubbilameva ubbilāvita, tassa bhāvo ubbilāvitatta. Yāya uppannāya kāyacitta vātapūritabhastā viya uddhumāyanākārappatta hoti, tassā gehassitāya odaggiyapītiyā eta adhivacana. Tenevāha “uddhaccāvahāyāti-ādi. Idhāpi “kiñcāpi tesa bhikkhūna ubbilāvitameva natthi, atha kho āyati kulaputtāna edisesupi hānesu akusaluppatti paisedhento dhammanetti hapetī”ti, “dvīhi padehi sakhārakkhandho, ekena vedanākkhandho vutto”ti ettha “tesa vasena sesānampi sampayuttadhammāna karaa paikkhittamevā”ti ca Aṭṭhakathāya, “pi-saddo sambhāvane”ti-ādinā idha ca vuttanayena attho yathāsambhava veditabbo. “Tumhayevassa tena antarāyo”ti etthāpi “antarāyoti idan”ti-ādinā heṭṭhā avaṇṇapakkhe vuttanayena attho veditabbo.

 Kasmā panetanti ca vakkhamānayeva attha manasi katvā codeti. Ācariyo “sacca vaṇṇitan”ti tamattha paijānitvā “ta pana nekkhammanissitan”ti-ādinā pariharati. Tattha etanti Ānandādīna akaraṇīyatāvacana. Nanu Bhagavatā vaṇṇitanti sambandho. Kasienāti kasiatāya sakalabhāvena. Keci pana “Jambudīpassāti karae sāmivacanan”ti vadanti, tesa matena kasiajambudīpa-saddāna samānādhikaraabhāvo daṭṭhabbo. Tasmāti yasmā gehassitapītisomanassa jhānādīna antarāyakara, tasmā. Vuttañheta Bhagavatā “somanassa pāha devāna inda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī”ti (dī.ni.2.359). “Ayañhīti-ādi yena sampayuttā pīti antarāyakarī, ta dassanattha vutta. Tattha “idañhi lobhasahagata pītisomanassan”ti vattabba siyā, pītiggahaena pana somanassampi gahitameva hoti somanassarahitāya pītiyā abhāvatoti pītiyeva gahitāti daṭṭhabba. Atha vā sevitabbāsevitabbavibhāgavacanato somanassassa pākao antarāyakarabhāvo, na tathā pītiyāti pītiyeva lobhasahagatattena (D.1./CS:pg.1.62) visesetvā vuttā. “Luddho atthan”ti-ādigāthāna “kuddho atthan”ti-ādi gāthāsu viya attho daṭṭhabbo.

 “Mama vā bhikkhave pare vaṇṇa bhāseyyu, dhammassa vā vaṇṇa bhāseyyu, Saghassa vā vaṇṇa bhāseyyu, tatra ce tumhe assatha Ānandino sumanā ubbilāvitā, api nu tumhe paresa subhāsitadubbhāsita ājāneyyāthāti. No heta bhante”ti aya tatiyavāro, so desanākāle nīharitvā desetabbapuggalābhāvato desanāya anāgatopi tadatthasambhavato atthato āgatoyevāti daṭṭhabbo yathā ta kathāvatthupakaraa vitthāravasenāti adhippāyo. “Atthato āgato yevāti etena savaṇṇanākāle tathā bujjhanakasattāna vasena so vāro ānetvā vattabboti dasseti. “Yatheva hīti-ādinā tamevatthasambhava vibhāveti. Vuttanayenāti “tatra tumhehīti tasmi vaṇṇe tumhehī”ti-ādinā, “dutiya pada pahamassa padassa, catutthañca tatiyassa vevacanan”ti-ādinā ca vuttanayena.

 

 (D.1.-2)Cūḷasīlavaṇṇanā

 

 7. Nivatto amūlakattā vissajjetabbatābhāvato. Anuvattatiyeva vissajjetabbatāya adhikatabhāvato. Anusandhi dassessati “Atthi bhikkhave”ti-ādinā. Oranti vā aparabhāgo “orato bhoga, ora pāran”ti-ādīsu viya. Atha vā heṭṭhā-attho ora-saddo “ora āgamanāya ye paccayā, te orambhāgiyāni sayojanānī”ti-ādīsu viya. Sīlañhi samādhipaññāyo apekkhitvā aparabhāgo, heṭṭhābhūtañca hotīti. Sīlamattakanti ettha matta-saddo appakattho vā “bhesajjamattā”ti-ādīsu (dī.ni.1.447) viya. Visesanivatti-attho vā “avitakkavicāramattā dhammā (dha.sa.tikamātikā 6), manomattā dhātu manodhātū”ti ca ādīsu viya. “Appamattaka, oramattakan”ti padadvayena sāmaññato vuttoyeva hi attho sīlamattakanti visesavasena vutto. Atha vā sīlenapi tadekadesasseva sagahaattha (D.1./CS:pg.1.63) appakatthavācako, visesanivatti-attho eva vā “sīlamattakan”ti ettha matta-saddo vutto. Tathā hi indriyasavarapaccayasannissitasīlāni idha desana anāruhāni. Na hi tāni pātimokkha-ājīvapārisuddhisīlāni viya sabbaputhujjanesu pākaṭānīti. “Ussāha katvāti etena “vadamāno”ti ettha satti-attha māna-sadda dasseti.

 Alakaraa vibhūsana alakāro, kuṇḍalādipasādhana vā. Ūnaṭṭhānapūraa maṇḍana. Maṇḍaneti maṇḍanahetu. Atha vā maṇḍatīti maṇḍano, maṇḍanajātiko puriso. Bahuvacanatthe ca ida ekavacana, maṇḍanasīlesūti attho. Paripūrakārīti ettha iti-saddo ādi-attho, pakārattho vā, tena sakalampi sīlathomana sutta dasseti. Candananti candanasahacaraato candanagandho, tathā tagarādīsupi. Satañca gandhoti ettha gandho viyāti gandhoti vutto sīlanibandhano thutighoso. Sīlañhi kittiyā nimitta. Yathāha “sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchatī”ti (dī.ni.2.150 a.ni.5.213 mahāva. 285). Pavāyatīti pakāsati. Gandhāva gandhajātā.

 “Appaka bahukan”ti ida pārāpāra viya aññamañña upanidhāya vuccatīti āha “uparigue upanidhāyāti. Sīlañhīti ettha hi-saddo hetu-attho, tena ida dasseti “yasmā sīla kiñcāpi patiṭṭhābhāvena samādhissa bahukāra, pabhāvādiguavisese panassa upanidhāya kalampi na upeti, tathā samādhi ca paññāyā”ti. Tenevāha “tasmāti-ādi. Idāni “kathan”ti pucchitvā samādhissa ānubhāva vitthārato vibhāveti. “Abhi …pe… mūle”ti ida yamakapāṭihāriyassa supākaabhāvadassanattha, aññehi bodhimūlañātisamāgamādīsu katapāṭihāriyehi visesanatthañca vutta. Yamakapāṭihāriyakaraatthāya hi Bhagavato citte uppanne tadanucchavika hāna icchitabbanti ratanamaṇḍapādi sakkassa devarañño āṇāya vissakammunā nimmitanti vadanti, Bhagavatāva nimmitanti apare. “Yo koci evarūpa pāṭihāriya kātu samattho atthi ce, āgacchatū”ti codanāsadisattā vutta “attādānaparidīpanan”ti. Tattha attādāna anuyogo, titthiyāna tathā (D.1./CS:pg.1.64) kātu asamatthattā, “karissāmā”ti pubbe uṭṭhitattā titthiyaparimaddana.

 Uparimakāyatoti-ādi paisambhidāmagge (pai.ma.1.116).

 Tatthāya pāḷiseso--

 “Heṭṭhimakāyato aggikkhandho pavattati, uparimakāyato udakadhārā pavattati. Puratthimakāyato aggi, pacchimakāyato udaka. Pacchimakāyato aggi, puratthimakāyato udaka. Dakkhia-akkhito aggi, vāma-akkhito udaka. Vāma-akkhito aggi, dakkhia-akkhito udaka. Dakkhiakaṇṇasotato aggi, vāmakaṇṇasotato udaka. Vāmakaṇṇasotato aggi, dakkhiakaṇṇasotato udaka. Dakkhianāsikāsotato aggi, vāmanāsikāsotato udaka. Vāmanāsikāsotato aggi, dakkhianāsikāsotato udaka. Dakkhia-asakūṭato aggi, vāma-asakūṭato udaka. Vāma-asakūṭato aggi, dakkhia-asakūṭato udaka. Dakkhiahatthato aggi, vāmahatthato udaka. Vāmahatthato aggi, dakkhiahatthato udaka. Dakkhiapassato aggi, vāmapassato udaka. Vāmapassato aggi, dakkhiapassato udaka. Dakkhiapādato aggi vāmapādato udaka. Vāmapādato aggi, dakkhiapādato udaka. Agulagulehi aggi, agulantarikāhi udaka Agulantarikāhi aggi, agulagulehi udaka. Ekekalomato aggi, ekekalomato udaka. Lomakūpato lomakūpato aggikkhandho pavattati, lomakūpato lomakūpato udakadhārā pavattatī”ti (pai.ma.1.116).

 Aṭṭhakathāya pana “ekekalomakūpato”ti āgata.

 “Channa vaṇṇānanti ādinayappavattan”ti etthāpi nīlāna pītakāna lohitakāna odātāna mañjiṭṭhāna pabhassarānanti aya pāḷiseso. “Suvaṇṇavaṇṇā rasmiyo”ti ida tāsa yebhuyyatāya vutta. Vitthāretabbanti etthāpi (D.1./CS:pg.1.65) “Satthā tiṭṭhati, nimmito cakamati vā nisīdati vā seyya vā kappetī”ti-ādinā catūsu iriyāpathesu ekekamūlakā satthuvasena cattāro, nimmitavasena cattāroti sabbeva aṭṭha vāre vitthāretabba.

 Madhupāyāsanti madhusitta pāyāsa. Attā mitto majjhatto verīti catūsu sīmasambhedavasena caturagasamannāgata mettākammaṭṭhāna. “Caturagasamannāgatan”ti ida pana “vīriyādhiṭṭhānan”ti etenāpi yojetabba. Tattha “kāma taco ca nhāru cā”ti-ādipāḷi (ma.ni.2.184 sa.ni.2.22 a.ni.2.5 a.ni.8.13 mahāni. 196) vasena caturagasamannāgatatā veditabbā. “Kiccha vatāya loko āpanno”ti-ādinā (dī.ni.2.57 sa.ni.2.4) jarāmaraamukhena paccayākāre ñāṇa otāretvā. Ānāpānacatutthajjhānanti etthāpi “sabbabuddhāna āciṇṇan”ti pada vibhattivipariṇāma katvā yojetabba. Tampi hi sabbabuddhāna āciṇṇamevāti vadanti. Chattisakoisatasahassamukhena mahāvajirañāṇagabbha gahāpento vipassana vaḍḍhetvā. Dvattisadoagahanappamāṇa kuṇḍa kolambo. Daribhāgo kandaro. Cakkavāḷapādesu mahāsamuddo cakkavāḷamahāsamuddo.

 “Duve puthujjanāti-ādi puthujjane labbhamānavibhāgadassanattha vutta, na mūlapariyāyavaṇṇanādīsu viya puthujjanavisesaniddhāraattha. Sabbopi hi puthujjano Bhagavato upari gue vibhāvetu na sakkoti, tiṭṭhatu puthujjano, sāvakapaccekabuddhānampi avisayā Buddhaguṇā. Tathā hi vakkhati “sotāpannā”ti-ādi (dī.ni.aṭṭha.1.8). Vācuggatakaraa uggaho. Atthaparipucchana paripucchā. Aṭṭhakathāvasena atthassa savana savana. Byañjanatthāna sunikkhepasudassanena dhammassa pariharaa dhāraa. Eva sutadhātaparicitāna manasānupekkhana paccavekkhaa. Bahūna nānappakārāna kilesāna sakkāyadiṭṭhiyā ca avihatattā tā janenti, tāhi vā janitāti puthujjanā. Avighātameva vā jana-saddo vadati. Puthu satthārāna mukhullokikāti ettha puthū janā satthupaiññā etesanti puthujjanāti vacanattho. Puthu …pe… avuṭṭhitāti ettha janetabbā, jāyanti vā etthāti janā, gatiyo. Puthū janā etesanti puthujjanā. Ito pare jāyanti etehīti janā, abhisakhārādayo. Te etesa puthū vijjantīti puthujjanā. Abhisakharaṇādi attho eva vā jana-saddo daṭṭhabbo. Kāmarāgabhavarāgadiṭṭhi-avijjā oghā. Rāgaggi-ādayo (D.1./CS:pg.1.66) santāpā. Teyeva, sabbepi vā kilesā pariḷāhā. Puthu pañcasu kāmaguesu rattāti ettha jāyatīti jano, rāgo gedhoti eva ādiko. Puthu jano etesanti puthujjanā, puthūsu vā janā jātā rattāti eva rāgādi-attho eva vā jana-saddo daṭṭhabbo. Palibuddhāti sambuddhā, upaddutā vā. “Puthūna gaanapathamatītānan”ti-ādinā puthū janā puthujjanāti dasseti.

 Yehi guavisesehi nimittabhūtehi Bhagavati tathāgata-saddo pavatto, tadassanattha “aṭṭhahi kāraehi Bhagavā tathāgato”ti-ādimāha. Guanemittakāneva hi Bhagavato sabbāni nāmāni. Yathāha--

           “Asakhyeyyāni nāmāni, saguena mahesino;

 Guena nāmamuddheyya, api nāmasahassato”ti. (dha.sa.aṭṭha.1313 udā. aṭṭha. 53 pai.ma.aṭṭha.1.1.76).

 Tathā āgatoti ettha ākāraniyamanavasena opammasampaipādanattho tathā-saddo. Sāmaññajotanāya visesāvaṭṭhānato paipadāgamanattho āgata-saddo, na ñāṇagamanattho “tathalakkhaa āgato”ti-ādīsu (dī.ni.aṭṭha.1.7 ma.ni.aṭṭha.1.12 sa.ni.aṭṭha.2.4.78 a.ni.aṭṭha.1.1.170 udā. aṭṭha.18 pai.ma.aṭṭha.1.1.37 theragā. aṭṭha.1.3 itivu. aṭṭha. 38 mahāni. aṭṭha.14) viya, nāpi kāyagamanādi-attho “āgato kho mahāsamao, Māgadhāna giribbajan”ti-ādīsu (mahāva. 62) viya. Tattha yadākāraniyamanavasena opammasampaipādanattho tathā-saddo, ta karuṇāpadhānattā mahākaruṇāmukhena purimabuddhāna āgamanapaipada udāharaavasena sāmaññato dassento yatasaddāna ekantasambandhabhāvato “yathā sabbaloka …pe… āgatāti āha. Ta pana paipada Mahāpadānasuttādīsu (dī.ni.2.4) sambahulaniddesena supākaṭāna āsannānañca Vipassī-ādīna channa sammāsambuddhāna vasena nidassento “yathā Vipassī Bhagavāti-ādimāha. Tattha yena abhinīhārenāti manussattaligasampattihetusatthāradassanapabbajjā-abhiññādiguasampatti-adhikārachandāna vasena aṭṭhagasamannāgatena kāyappaidhānamahāpaidhānena (D.1./CS:pg.1.67) Sabbesañhi Buddhāna kāyappaidhāna imināva abhinīhārena samijjhatīti. Eva mahābhinīhāravasena “tathāgato”ti padassa attha dassetvā idāni pāramīpūraavasena dassetu “yathā Vipassī Bhagavā …pe… Kassapo Bhagavā dānapārami pūretvāti-ādimāha.

 Ettha ca suttantikāna mahābodhiyānapaipadāya kosallajananattha pāramīsu aya vitthārakathā-- kā panetā pāramiyo? Kenaṭṭhena pāramiyo? Katividhā cetā? Ko tāsa kamo? Kāni lakkhaarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānāni? Ko paccayo? Ko sakileso? Ki vodāna? Ko paipakkho? Kā paipatti? Ko vibhāgo? Ko sagaho? Ko sampādanūpāyo? Kittakena kālena sampādana? Ko ānisaso? Ki cetāsa phalanti?

 Tatrida vissajjana-- kā panetā pāramiyoti. Tahāmānādīhi anupahatā karuṇūpāyakosallapariggahitā dānādayo guṇā pāramiyo.

 Kenaṭṭhena pāramiyoti dānasīlādiguavisesayogena sattuttamatāya paramā mahāsattā bodhisattā, tesa bhāvo, kamma vā pāramī, dānādikiriyā. Atha vā paratīti paramo, dānādiguṇāna pūrako pālako ca bodhisatto. Paramassa aya, paramassa vā bhāvo, kamma vā pāramī, dānādikiriyāva. Atha vā para satta attani mavati bandhati guavisesayogena, para vā adhikatara majjati sujjhati sakilesamalato, para vā seṭṭha nibbāna visesena mayati gacchati, para vā loka pamāṇabhūtena ñāṇavisesena idhaloka viya munāti paricchindati, para vā ativiya sīlādiguagaa attano santāne minoti pakkhipati, para vā attabhūtato dhammakāyato añña, paipakkha vā tadanatthakara kilesacoragaa mināti hisatīti paramo, mahāsatto. “Paramassa ayan”ti-ādi vuttanayeneva yojetabba. Pāre vā nibbāne majjati sujjhati satte ca sodheti, tattha vā satte mavati bandhati yojeti, ta vā mayati gacchati gameti ca, munāti vā ta (D.1./CS:pg.1.68) yāthāvato, tattha vā satte minoti pakkhipati, kilesāri vā sattāna tattha mināti hisatīti pāramī, mahāpuriso. Tassa bhāvo, kamma vā pāramitā, dānādikiriyāva. Iminā nayena pāramīna saddattho veditabbo.

 Katividhāti sakhepato dasavidhā, tā pana pāḷiya sarūpato āgatāyeva. Yathāha--

 “Vicinanto tadā dakkhi, pahama dānapāramin”ti-ādi (bu.va.116).

 Yathā cāha--

 “Kati nu kho bhante Buddhakārakā dhammā? Dasa kho Sāriputta Buddhakārakā dhammā. Katame dasa? Dāna kho Sāriputta Buddhakārako dhammo, sīla nekkhamma paññā vīriya khanti saccamadhiṭṭhāna mettā upekkhā Buddhakārako dhammo, ime kho Sāriputta dasa Buddhakārakā dhammāti. Idamavoca Bhagavā, ida vatvāna Sugato athāpara etadavoca satthā--

           ‘Dāna sīlañca nekkhamma, paññā vīriyena pañcama;

 Khanti sacca adhiṭṭhāna, mettupekkhāti te dasā’ti”.

 Keci pana “chabbidhā”ti vadanti, ta etāsa sagahavasena vutta. So pana sagaho parato āvibhavissati.

 Ko tāsa kamoti ettha kamo nāma desanākkamo, so ca pahamasamādānahetuko, samādāna pavicayahetuka, iti yathā ādimhi pavicitā samādinnā ca, tathā desitā. Tattha ca dāna sīlassa bahūpakāra sukarañcāti ta ādimhi vutta. Dāna sīlapariggahita mahapphala hoti mahānisasanti dānānantara sīla vutta. Sīla nekkhammapariggahita, nekkhamma paññāpariggahita, paññā vīriyapariggahitā, vīriya khantipariggahita, khanti saccapariggahitā, sacca adhiṭṭhānapariggahita, adhiṭṭhāna mettāpariggahita, mettā upekkhāpariggahitā mahapphalā hoti mahānisasāti mettānantara upekkhā vuttā. Upekkhā pana karuṇāpariggahitā, karuṇā ca upekkhāpariggahitāti veditabbā. Katha pana mahākāruikā bodhisattā sattesu upekkhakā hontīti? Upekkhitabbayuttesu kañci kāla upekkhakā (D.1./CS:pg.1.69) honti, na pana sabbattha, sabbadā cāti keci. Apare pana na sattesu upekkhakā, sattakatesu pana vippakāresu upekkhakā hontīti.

 Aparo nayo-- pacurajanesupi pavattiyā sabbasattasādhāraattā, appaphalattā, sukarattā ca ādimhi dāna vutta. Sīlenadāyakapaiggāhakasuddhito, parānuggaha vatvā parapīḷānivattivacanato, kiriyadhamma vatvā akiriyadhammavacanato, bhogasampattihetu vatvā bhavasampattihetuvacanato ca dānassa anantara sīla vutta. Nekkhammena sīlasampattisiddhito, kāyavacīsucarita vatvā manosucaritavacanato, visuddhasīlassa sukheneva jhānasamijjhanato, kammāparādhappahānena payogasuddhi vatvā kilesāparādhappahānena āsayasuddhivacanato, vītikkamappahānena cittassa pariyuṭṭhānappahānavacanato ca sīlassa anantara nekkhamma vutta. Paññāya nekkhammassa siddhiparisuddhito, jhānābhāve paññābhāvavacanato. Samādhipadaṭṭhānā hi paññā, paññāpaccupaṭṭhāno ca samādhi. Samathanimitta vatvā upekkhānimittavacanato, parahitajjhānena parahitakaraṇūpāyakosallavacanato ca nekkhammassa anantara paññā vuttā. Vīriyārambhena paññākiccasiddhito, sattasuññatādhammanijjhānakkhanti vatvā sattahitāya ārambhassa acchariyatāvacanato, upekkhānimitta vatvā paggahanimittavacanato, nisammakārita vatvā uṭṭhānavacanato ca. Nisammakārino hi uṭṭhāna phalavisesamāvahatīti paññāya anantara vīriya vutta.

 Vīriyena titikkhāsiddhito. Vīriyavā hi āraddhavīriyattā sattasakhārehi upanīta dukkha abhibhuyya viharati vīriyassa titikkhālakārabhāvato. Vīriyavato hi titikkhā sobhati. Paggahanimitta vatvā samathanimittavacanato, accārambhena uddhaccadosappahānavacanato. Dhammanijjhānakkhantiyā hi uddhaccadoso pahīyati. Vīriyavato sātaccakaraavacanato. Khantibahulo hi anuddhato sātaccakārī hoti. Appamādavato parahitakiriyārambhe paccupakāratahābhāvavacanato. Yāthāvato dhammanijjhāne hi sati tahā na hoti. Parahitārambhe paramepi parakatadukkhasahanabhāvavacanato ca vīriyassa anantara khanti vuttā (D.1./CS:pg.1.70) Saccena khantiyā cirādhiṭṭhānato, apakārino apakārakhanti vatvā tadupakārakarae avisavādavacanato, khantiyā apavādavācāvikampanena bhūtavāditāya avijahanavacanato, sattasuññatādhammanijjhānakkhanti vatvā tadupabrūhitañāṇasaccavacanato ca khantiyā anantara sacca vutta. Adhiṭṭhānena saccasiddhito. Acalādhiṭṭhānassa hi virati sijjhati. Avisavādita vatvā tattha acalabhāvavacanato. Saccasandho hi dānādīsu paiññānurūpa niccalova pavattati. Ñāṇasacca vatvā sambhāresu pavattiniṭṭhāpanavacanato. Yathābhūtañāṇavā hi bodhisambhāresu adhitiṭṭhati, te ca niṭṭhāpeti paipakkhehi akampiyabhāvatoti saccassa anantara adhiṭṭhāna vutta. Mettāya parahitakaraasamādānādhiṭṭhānasiddhito, adhiṭṭhāna vatvā hitūpasahāravacanato. Bodhisambhāre hi adhitiṭṭhamāno mettāvihārī hoti. Acalādhiṭṭhānassa samādānāvikopanato, samādānasambhavato ca adhiṭṭhānassa anantara mettā vuttā. Upekkhāya mettāvisuddhito, sattesu hitūpasahāra vatvā tadaparādhesu udāsīnatāvacanato, mettābhāvana vatvā tannissandabhāvanāvacanato, “hitakāmasattepi upekkhako”ti acchariyaguabhāvavacanato ca mettāya anantara upekkhā vuttāti evametāsa kamo veditabbo.

 Kāni lakkhaarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānānīti? Ettha avisesena tāva sabbāpi pāramiyo parānuggahalakkhaṇā, paresa upakārakaraarasā, avikampanarasā vā, hitesitāpaccupaṭṭhānā, Buddhattapaccupaṭṭhānā vā, mahākaruṇāpadaṭṭhānā, karuṇūpāyakosallapadaṭṭhānā vā.

 Visesena pana yasmā karuṇūpāyakosallapariggahitā attupakaraapariccāgacetanā dānapāramitā. Karuṇūpāyakosallapariggahita kāyavacīsucarita atthato akattabbavirati, kattabbakaraacetanādayo ca sīlapāramitā. Karuṇūpāyakosallapariggahito ādīnavadassanapubbagamo kāmabhavehi nikkhamanacittuppādo nekkhammapāramitā. Karuṇūpāyakosallapariggahito dhammāna sāmaññavisesalakkhaṇāvabodho paññāpāramitā. Karuṇūpāyakosallapariggahito kāyacittehi parahitārambho vīriyapāramitā. Karuṇūpāyakosallapariggahita sattasakhārāparādhasahana adosappadhāno tadākārappavatto cittuppādo khantipāramitā (D.1./CS:pg.1.71) Karuṇūpāyakosallapariggahita viraticetanādibheda avisavādana saccapāramitā. Karuṇūpāyakosallapariggahita acalasamādānādhiṭṭhāna tadākārappavatto cittuppādo adhiṭṭhānapāramitā. Karuṇūpāyakosallapariggahito lokassa hitūpasahāro atthato abyāpādo mettāpāramitā. Karuṇūpāyakosallapariggahitā anunayapaighaviddhasinī iṭṭhāniṭṭhesu sattasakhāresu samappavatti upekkhāpāramitā.

 Tasmā pariccāgalakkhaa dāna, deyyadhamme lobhaviddhasanarasa, anāsattipaccupaṭṭhāna, bhavavibhavasampattipaccupaṭṭhāna vā, pariccajitabbavatthupadaṭṭhāna. Sīlanalakkhaa sīla, samādhānalakkhaa, patiṭṭhānalakkhaañcāti vutta hoti. Dussīlyaviddhasanarasa, anavajjarasa vā, soceyyapaccupaṭṭhāna, hirottappapadaṭṭhāna. Kāmato bhavato ca nikkhamanalakkhaa nekkhamma, tadādīnavavibhāvanarasa tato eva vimukhabhāvapaccupaṭṭhāna, savegapadaṭṭhāna Yathāsabhāvapaivedhalakkhaṇā paññā, akkhalitapaivedhalakkhaṇā vā kusalissāsakhitta-usupaivedho viya, visayobhāsanarasā padīpo viya, asammohapaccupaṭṭhānā araññagatasudesako viya, samādhipadaṭṭhānā, catusaccapadaṭṭhānā vā. Ussāhalakkhaa vīriya, upatthambhanarasa, asasīdanapaccupaṭṭhāna, vīriyārambhavatthu (a.ni.8.80) padaṭṭhāna, savegapadaṭṭhāna vā. Khamanalakkhaṇā khanti, iṭṭhāniṭṭhasahanarasā, adhivāsanapaccupaṭṭhānā, avirodhapaccupaṭṭhānā vā, yathābhūtadassanapadaṭṭhānā. Avisavādanalakkhaa sacca, yāthāvavibhāvanarasa [yathāsabhāvavibhāvanarasa (cariyā.aṭṭha.pakiṇṇakakathāya)], sādhutāpaccupaṭṭhāna, soraccapadaṭṭhāna. Bodhisambhāresu adhiṭṭhānalakkhaa adhiṭṭhāna, tesa paipakkhābhibhavanarasa, tattha acalatāpaccupaṭṭhāna, bodhisambhārapadaṭṭhāna. Hitākārappavattilakkhaṇā mettā, hitūpasahārarasā, āghātavinayanarasā vā, sommabhāvapaccupaṭṭhānā, sattāna manāpabhāvadassanapadaṭṭhānā. Majjhattākārappavattilakkhaṇā upekkhā, samabhāvadassanarasā, paighānunayavūpasamapaccupaṭṭhānā, kammassakatāpaccavekkhaapadaṭṭhānā. Ettha ca karuṇūpāyakosallapariggahitatā dānādīna pariccāgādilakkhaassa visesanabhāvena vattabbā, yato tāni pāramīsakhya labhantīti.

 Ko (D.1./CS:pg.1.72) paccayoti abhinīhāro paccayo. Yo hi aya “manussatta ligasampattī”ti-ādi (bu. va. 2.59) aṭṭhadhammasamodhānasampādito “tiṇṇo tāreyya, mutto moceyya, Buddho bodheyya, suddho sodheyya, danto dameyya, santo sameyya, assattho assāseyya, parinibbuto parinibbāpeyyan”ti-ādinā (cariyā. aṭṭha. pakiṇṇakakathāya) pavatto abhinīhāro, so avisesena sabbapāramīna paccayo. Tappavattiyā hi uddha pāramīna pavicayupaṭṭhānasamādānādhiṭṭhānanipphattiyo mahāpurisāna sambhavanti.

 Yathā ca abhinīhāro, eva mahākaruṇā, upāyakosallañca. Tattha upāyakosalla nāma dānādīna bodhisambhārabhāvassa nimittabhūtā paññā, yāhi karuṇūpāyakosallatāhi mahāpurisāna attasukhanirapekkhatā, nirantara parahitakaraapasutatā, sudukkarehipi mahābodhisattacaritehi visādābhāvo, pasādasambuddhidassanasavanānussaraṇāvatthāsupi sattāna hitasukhapailābhahetubhāvo ca sampajjati. Tathā hi paññāya Buddhabhāvasiddhi, karuṇāya Buddhakammasiddhi. Paññāya saya tarati, karuṇāya pare tāreti. Paññāya paradukkha parijānāti, karuṇāya paradukkhapaikāra ārabhati. Paññāya ca dukkhe nibbindati, karuṇāya dukkha sampaicchati. Tathā paññāya parinibbānābhimukho hoti, karuṇāya ta na pāpuṇāti. Tathā karuṇāya sasārābhimukho hoti paññāya tatra nābhiramati. Paññāya ca sabbattha virajjati, karuṇānugatattā na ca na sabbesa anuggahāya pavatto, karuṇāya sabbepi anukampati, paññānugatattā na ca na sabbattha virattacitto. Paññāya ca ahakāramamakārābhāvo, karuṇāya ālasiyadīnatābhāvo. Tathā paññākaruṇāhi yathākkama attaparanāthatā, dhīravīrabhāvo, anattantapa-aparantapatā, attahitaparahitanipphatti, nibbhayābhisanakabhāvo, dhammādhipatilokādhipatitā, kataññupubbakāribhāvo, mohatahāvigamo, vijjācaraasiddhi, balavesārajjanipphattīti sabbassāpi pāramitāphalassa visesena upāyabhāvato paññākaruṇā pāramīna paccayo. Idañca dvaya pāramīna viya paidhānassāpi paccayo.

 Tathā (D.1./CS:pg.1.73) ussāha-ummaga-avatthānahitacariyā ca pāramīna paccayoti veditabbā, yā Buddhabhāvassa uppattiṭṭhānatāya “Buddhabhūmiyo”ti pavuccanti. Yathāha--

 “Kati pana bhante Buddhabhūmiyo? Catasso kho Sāriputta Buddhabhūmiyo. Katamā catasso? Ussāho ca hoti vīriya, umago ca hoti paññābhāvanā, avatthānañca hoti adhiṭṭhāna, mettābhāvanā ca hoti hitacariyā. Imā kho Sāriputta catasso Buddhabhūmiyo”ti (su.ni.aṭṭha.1.khaggavisāṇasuttavaṇṇanāyampi).

 Tathā nekkhammapaviveka-alobhādosāmohanissaraappabhedā cha ajjhāsayā. Vuttañheta--

 “Nekkhammajjhāsayā ca bodhisattā kāme dosadassāvino, paviveka …pe… sagaikāya, alobha …pe… lobhe, adosa …pe… dose, amoha …pe… mohe, nissaraajjhāsayā ca bodhisattā sabbabhavesu dosadassāvino”ti (visuddhi.aṭṭha.1.49vākyakhandhepi).

 Tasmā ete bodhisattāna cha ajjhāsayā dānādīna paccayāti veditabbā. Na hi lobhādīsu ādīnavadassanena, alobhādi-adhikabhāvena ca vinā dānādipāramiyo sambhavanti. Alobhādīnañhi adhikabhāvena pariccāgādininnacittatā alobhajjhāsayāditāti. Yathā cete, eva dānajjhāsayatādayopi. Yathāha--

 “Kati pana bhante bodhāya carantāna bodhisattāna ajjhāsayā? Dasa kho Sāriputta bodhāya carantāna bodhisattāna ajjhāsayā. Katame dasa? Dānajjhāsayā Sāriputta bodhisattā macchere dosadassāvino, sīla …pe… upekkhajjhāsayā Sāriputta bodhisattā sukhadukkhesu dosadassāvino”ti.

 Etesu hi macchera-asavarakāmavicikicchākosajja-akkhantivisavāda-anadhiṭṭhānabyāpāda- sukhadukkhasakhātesu ādīnavadassanapubbagamā dānādininnacittatāsakhātā dānajjhāsayatādayo dānādipāramīna nibbattiyā kāraanti (D.1./CS:pg.1.74) Tathā apariccāgapariccāgādīsu yathākkama ādīnavānisasapaccavekkhaṇā dānādipāramīna paccayo.

 Tatthāya paccavekkhaṇāvidhi-- khettavatthuhiraññasuvaṇṇagomahisadāsidāsaputtadārādipariggahabyāsattacittāna sattāna khettādīna vatthukāmabhāvena bahupatthanīyabhāvato, rājacorādisādhāraabhāvato, vivādādhiṭṭhānato, sapattakaraato, nissārato, pailābhaparipālanesu paravihehanahetuto, vināsanimittañca sokādi-anekavihitabyasanāvahato, tadāsattinidānañca maccheramalapariyuṭṭhitacittāna apāyūpapattisambhavatoti eva vividhavipulānatthāvahā ete atthā nāma, tesa pariccāgoyeveko sotthibhāvoti pariccāge appamādo karaṇīyo.

 Apica “yācako yācamāno attano guyhassa ācikkhanato mayha vissāsiko”ti ca “pahāya gamanīya attano santaka gahetvā paraloka yāhīti mayha upadesako”ti ca “āditte viya agāre maraagginā āditte loke tato mayha santakassa apavāhakasahāyo”ti ca “apavāhitassa cassa nijjhāyanikkhepaṭṭhānabhūto”ti ca “dānasakhāte kalyāṇakammasmi sahāyabhāvato, sabbasampattīna aggabhūtāya paramadullabhāya Buddhabhūmiyā sampattihetubhāvato ca paramo kalyāṇamitto”ti ca paccavekkhitabba.

 Tathā “uḷāre kammani anenāha sambhāvito, tasmā sā sambhāvanā avitathā kātabbā”ti ca “ekantabheditāya jīvitassa ayācitenapi mayā dātabba, pageva yācitenā”ti ca “uḷārajjhāsayehi gavesitvāpi dātabbo, sayamevāgato mama puññenā”ti ca “yācakassa dānāpadesena mayhamevāyamanuggaho”ti ca “aha viya aya sabbopi loko mayā anuggahetabbo”ti ca “asati yācake katha mayha dānapāramī pūreyyā”ti ca “yācakānamevatthāya mayā sabbo pariggahetabbo”ti ca “ayācitvā mama santaka yācakā sayameva kadā gaheyyun”ti ca “kathamaha yācakāna piyo cassa manāpo”ti ca “katha vā te mayha piyā cassu manāpā”ti ca “katha vāha (D.1./CS:pg.1.75) dadamāno, datvāpi ca attamano assa pamudito pītisomanassajāto”ti ca “katha vā me yācakā bhaveyyu, uḷāro ca dānajjhāsayo”ti ca “katha vāhamayācitoyeva yācakāna hadayamaññāya dadeyyan”ti ca “sati dhane yācake ca apariccāgo mahatī mayha vañcanā”ti ca “katha vāha attano agāni jīvita vāpi yācakāna pariccajeyyan”ti ca paccavekkhitabba.

 Apica “attho nāmāya nirapekkha dāyaka anugacchati yathā ta nirapekkha khepaka kiako”ti atthe nirapekkhatāya citta uppādetabba. Yācamāno pana yadi piyapuggalo hoti, “piyo ma yācatī”ti somanassa uppādetabba. Atha udāsīnapuggalo hoti, “aya ma yācamāno addhā iminā pariccāgena mitto hotī”ti somanassa uppādetabba. Dadantopi hi yācakāna piyo hotīti. Atha pana verīpuggalo yācati, “paccatthiko ma yācati, aya ma yācamāno addhā iminā pariccāgena verīpi piyo mitto hotī”ti visesato somanassa uppādetabba. Eva piyapuggale viya majjhattaverīpuggalesupi mettāpubbagama karua upaṭṭhapetvāva dātabba.

 Sace panassa cirakālaparibhāvitattā lobhassa deyyadhammavisayā lobhadhammā uppajjeyyu, tena bodhisattapaiññena iti paisañcikkhitabba “nanu tayā sappurisa sambodhāya abhinīhāra karontena sabbasattāna upakāratthāya aya kāyo nissaṭṭho, tappariccāgamayañca puñña, tattha nāma te bāhirepi vatthusmi atisagappavatti hatthisinānasadisī hoti, tasmā tayā na katthaci sago uppādetabbo. Seyyathāpi nāma mahato bhesajjarukkhassa tiṭṭhato mūla mūlatthikā haranti, papaika, taca, khandha, viapa, sāra, sākha, palāsa, puppha, phala phalatthikā haranti, na tassa rukkhassa ‘mayha santaka ete harantī”ti vitakkasamudācāro hoti, evameva sabbalokahitāya ussukkamāpajjantena mayā mahādukkhe akataññuke niccāsucimhi kāye paresa upakārāya viniyujjamāne aumattopi micchāvitakko na uppādetabbo, ko vā ettha viseso ajjhattikabāhiresu mahābhūtesu ekantabhedanavikiraaviddhasanadhammesu, kevala pana sammohavijambhitameta, yadida ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti abhiniveso. Tasmā bāhiresu viya ajjhattikesupi karacaraanayanādīsu (D.1./CS:pg.1.76) masādīsu ca anapekkhena hutvā ‘tatadatthikā harantū’ti nissaṭṭhacittena bhavitabban”ti. Eva paisañcikkhato cassa bodhāya pahitattassa kāyajīvitesu nirapekkhassa appakasireneva kāyavacīmanokammāni suvisuddhāni honti. So visuddhakāyavacīmanokammanto visuddhājīvo ñāyapaipattiya hito, āyāpāyupāyakosallasamannāgamena bhiyyoso mattāya deyyadhammapariccāgena, abhayadānasaddhammadānehi ca sabbasatte anuggahitu samattho hotīti. Aya tāva dānapāramiya paccavekkhaṇānayo.

 Sīlapāramiya pana eva paccavekkhitabba-- idañhi sīla nāma gagodakādīhi visodhetu asakkueyyassa dosamalassa vikkhālanajala, haricandanādīhi vinetu asakkueyyarāgādipariḷāhavinayana, hāramakuakuṇḍalādīhi pacurajanālakārehi asādhārao sādhūna alakāraviseso, sabbadisāvāyanato akittimo, sabbakālānurūpo ca surabhigandho, khattiyamahāsālādīhi devatāhi ca vandanīyādibhāvāvahanato paramo vasīkaraamanto, cātumahārājikādi devalokārohanasopānapanti, jhānābhiññāna adhigamupāyo, nibbānamahānagarassa sampāpakamaggo, sāvakabodhipaccekabodhisammāsambodhīna patiṭṭhānabhūmi, ya ya vā panicchita patthita, tassa tassa samijjhanūpāyabhāvato cintāmaikapparukkhādike ca atiseti. Vuttañheta Bhagavatā “ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaidhi visuddhattā”ti (a.ni.8.35). Aparampi vuttaākakheyya ce bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīna piyo ca assa manāpo ca garu ca bhāvanīyo cāti, sīlesvevassa paripūrakārī”ti-ādi (ma.ni.1.61), tathā “avippaisāratthāni kho Ānanda kusalāni sīlānī”ti (a.ni.10.1 11.1), “pañcime gahapatayo ānisasā sīlavato sīlasampadāyā”ti (dī.ni.2.150 udā. 76 mahāva. 185) suttānañca vasena sīlassa guṇā paccavekkhitabbā, tathā Aggikkhandhopamasuttādīna (a.ni.7.72) vasena sīlavirahe ādīnavā.

 Pītisomanassanimittato, attānuvādaparānuvādadaṇḍaduggatibhayābhāvato, viññūhi pāsasabhāvato, avippaisārahetuto, sotthiṭṭhānato (D.1./CS:pg.1.77) abhijanasāpateyyādhipateyyāyurūpaṭṭhānabandhumittasampattīna atisayanato ca sīla paccavekkhitabba. Sīlavato hi attano sīlasampadāhetu mahanta pītisomanassa uppajjati “kata vata mayā kusala, kata kalyāṇa, kata bhīruttāṇan”ti. Tathā sīlavato attā na upavadati, na pare viññū, daṇḍaduggatibhayāna sambhavoyeva natthi, “sīlavā purisapuggalo kalyāṇadhammo”ti viññūna pāsaso hoti. Tathā sīlavato yvāya “kata vata mayā pāpa, kata ludda, kata kibbisan”ti dussīlassa vippaisāro uppajjati, so na hoti. Sīlañca nāmeta appamādādhiṭṭhānato, bhogabyasanādiparihāramukhena mahato atthassa sādhanato, magalabhāvato ca parama sotthiṭṭhāna, nihīnajaccopi sīlavā khattiyamahāsālādīna pūjanīyo hotīti kulasampatti atiseti sīlasampadā, “ta ki maññasi mahārāja, idha te assa puriso dāso kammakaro”ti-ādi (dī.ni.1.183) vacanañcettha sādhaka. Corādīhi asādhāraato, paralokānugamanato, mahapphalabhāvato, samathādiguṇādhiṭṭhānato ca bāhiradhana atiseti sīla, paramassa cittissariyassa adhiṭṭhānabhāvato khattiyādīna issariya atiseti sīla. Sīlanimittañhi tatasattanikāyesu sattāna issariya vassasatadīghappamāṇato jīvitato ekāhampi sīlavato jīvitassa visiṭṭhatāvacanato, sati ca jīvite sikkhānikkhepassa maraatāvacanato sīla jīvitato visiṭṭhatara. Verīnampi manuññabhāvāvahanato, jarārogavipattīhi anabhibhavanīyato ca rūpasampatti atiseti sīla. Pāsādahammiyādiṭṭhānavisese, rājayuvarājasenāpati-ādiṭṭhānavisese ca atiseti sīla sukhavisesādhiṭṭhānabhāvato Sabhāvasiniddhe santikāvacarepi bandhujane mittajane ca atiseti ekantahitasampādanato, paralokānugamanato ca. “Na ta mātā pitā kayirā”ti-ādi (dha.pa.43) vacanañcettha sādhaka. Tathā hatthi-assarathādibhedehi, mantāgadasotthānappayogehi ca durārakkha attāna ārakkhabhāvena sīlameva visiṭṭhatara attādhīnato, aparādhīnato, mahāvisayato ca. Tenevāha “dhammo have rakkhati dhammacārin”ti-ādi (jā.1.9.102). Evamanekaguasamannāgata sīlanti paccavekkhantassa aparipuṇṇā ceva sīlasampadā pāripūri gacchati aparisuddhā ca pārisuddhi.

 Sace (D.1./CS:pg.1.78) panassa dīgharatta paricayena sīlapaipakkhā dhammā dosādayo antarantarā uppajjeyyu, tena bodhisattapaiññena eva paisañcikkhitabba “nanu tayā sambodhāya paidhāna kata, sīlavikalena ca na sakkā lokiyāpi sampattiyo pāpuitu, pageva lokuttarā, sabbasampattīna pana aggabhūtāya sammāsambodhiyā adhiṭṭhānabhūtena sīlena paramukkasagatena bhavitabba. Tasmā ‘kikīva aṇḍan’ti-ādinā (visuddhi.1.19 dī.ni.aṭṭha.1.7) vuttanayena sammā sīla parirakkhantena suṭṭhu tayā pesalena bhavitabba. Api ca tayā dhammadesanāya yānattaye sattāna avatāraaparipācanāni kātabbāni, sīlavikalassa ca vacana na paccetabba hoti asappāyāhāravicārassa viya vejjassa tikicchana, tasmā kathāha saddheyyo hutvā sattāna avatāraaparipācanāni kareyyan”ti sabhāvaparisuddhasīlena bhavitabba. Kiñca “jhānādiguavisesayogena me sattāna upakārakaraasamatthatā paññāpāramī-ādiparipūraañca, jhānādayo ca guṇā sīlapārisuddhi vinā na sambhavantī”ti sammadeva sīla parisodhetabba.

 Tathā “sambādho gharāvāso rajopatho”ti-ādinā (dī.ni.1.191 ma.ni.1.291 sa.ni.2.154 ma.ni.2.10) gharāvāse “Atthikakalūpamā kāmā”ti-ādinā (ma.ni.1.234 pāci. 417 mahāni. 3 6), “mātāpi puttena vivadatī”ti-ādinā (ma.ni.1.168 178) ca kāmesu “seyyathāpi puriso ia ādāya kammante payojeyyā”ti-ādinā (dī.ni.1.218) kāmacchandādīsu ādīnavadassanapubbagamā vuttavipariyāyena “abbhokāso pabbajjā”ti-ādinā (dī.ni.1.1.91 sa.ni.1.154) pabbajjādīsu ānisasapaisakhāvasena nekkhammapāramiya paccavekkhaṇā veditabbā. Ayamettha sakhepattho, vitthāro pana dukkhakkhandha (ma.ni.1.163) Vīmasasuttādi (ma.ni.1.487) vasena dukkhakkhandha-āsivisopamasuttādivasena (cariyā.aṭṭha.pakiṇṇakakathāya) veditabbo.

 Tathā “paññāya vinā dānādayo dhammā na visujjhanti, yathāsaka byāpārasamatthā ca na hontī”ti paññāguṇā manasi kātabbā. Yatheva hi jīvitena vinā sarīrayanta na sobhati, na ca attano kiriyāsu paipattisamattha hoti, yathā ca cakkhādīni indriyāni viññāṇena vinā yathāsaka visayesu kicca kātu nappahonti, eva saddhādīni indriyāni paññāya (D.1./CS:pg.1.79) vinā sakiccapaipattiya asamatthānīti pariccāgādipaipattiya paññā padhānakāraa. Ummīlitapaññācakkhukā hi mahāsattā attano agapaccagānipi datvā anattukkasakā, aparavambhakā ca honti, bhesajjarukkhā viya vikapparahitā kālattayepi somanassajātā. Paññāvasena upāyakosallayogato pariccāgo parahitappavattiyā dānapāramibhāva upeti. Attatthañhi dāna vuḍḍhisadisa hoti.

 Tathā paññāya abhāvena tahādisakilesāviyogato sīlassa visuddhiyeva na sambhavati, kuto sabbaññuguṇādhiṭṭhānabhāvo. Paññavā eva ca gharāvāse kāmaguesu sasāre ca ādīnava, pabbajjāya jhānasamāpattiya nibbāne ca ānisasa suṭṭhu sallakkhento pabbajitvā jhānasamāpattiyo nibbattetvā nibbānaninno, pare ca tattha patiṭṭhapetīti.

 Vīriyañca paññārahita yadicchitamattha na sādheti durārambhabhāvato. Varameva hi anārambho durārambhato, paññāsahitena pana vīriyena na kiñci duradhigama upāyapaipattito. Tathā paññavā eva parāpakārādi-adhivāsakajātiyo hoti, na duppañño. Paññāvirahitassa ca parehi upanītā apakārā khantiyā paipakkhameva anubrūhenti, paññavato pana te khantisampattiyā paribrūhanavasena assā thirabhāvāya savattanti. Paññavā eva tīṇi saccāni tesa kāraṇāni paipakkhe ca yathābhūta jānitvā paresa avisavādako hoti. Tathā paññābalena attāna upatthambhetvā dhitisampadāya sabbapāramīsu acalasamādānādhiṭṭhāno hoti, paññavā eva ca piyamajjhattaverīvibhāga akatvā sabbattha hitūpasahārakusalo hoti. Tathā paññāvasena lābhādilokadhammasannipāte nibbikāratāya majjhatto hoti. Eva sabbāsa pāramīna paññāva pārisuddhihetūti paññāguṇā paccavekkhitabbā.

 Apica paññāya vinā na dassanasampatti, antarena ca diṭṭhisampada na sīlasampadā, sīladiṭṭhisampadārahitassa na samādhisampadā, asamāhitena ca na sakkā attahitamattampi sādhetu, pageva ukkasagata parahitanti parahitāya paipannena “nanu tayā sakkacca paññāpārisuddhiya āyogo karaṇīyo”ti bodhisattena attā ovaditabbo. Paññānubhāvena hi mahāsatto (D.1./CS:pg.1.80) caturadhiṭṭhānādhiṭṭhito catūhi sagahavatthūhi (dī.ni.3.210 313 a.ni.10.32) loka anuggahanto satte niyyānikamagge avatāreti, indriyāni ca nesa paripāceti. Tathā paññābalena khandhāyatanādīsu pavicayabahulo pavattinivattiyo yāthāvato parijānanto dānādayo gue visesanibbedhabhāgiyabhāva nayanto bodhisattasikkhāya paripūrakārī hotīti evamādinā anekākāravokāre paññāgue vavatthapetvā paññāpāramī anubrūhetabbā.

 Tathā dissamānapārānipi lokiyāni kammāni nihīnavīriyena pāpuitu asakkueyyāni, agaitakhedena pana āraddhavīriyena duradhigama nāma natthi. Nihīnavīriyo hi “sasāramahoghato sabbasatte santāressāmī”ti ārabhitumeva na sakkuoti. Majjhimo ārabhitvā antarāvosānamāpajjati. Ukkaṭṭhavīriyo pana attasukhanirapekkho ārambhapāra adhigacchatīti vīriyasampatti paccavekkhitabbā. Apica “yassa attanoyeva sasārapakato samuddharaatthamārambho, tassāpi vīriyassa sithilabhāvena manorathāna matthakappatti na sakkā sambhāvetu, pageva sadevakassa lokassa samuddharaattha katābhinīhārenā”ti ca “rāgādīna dosagaṇāna mattamahāgajāna viya dunnivārayabhāvato, tannidānānañca kammasamādānāna ukkhittāsikavadhakasadisabhāvato, tannimittānañca duggatīna sabbadā vivaamukhabhāvato, tattha niyojakānañca pāpamittāna sadā sannihitabhāvato, tadovādakāritāya ca bālassa puthujjanabhāvassa sati sambhave yutta sayameva sasāradukkhato nissaritun”ti ca “micchāvitakkā vīriyānubhāvena dūrī bhavantī”ti ca “yadi pana sambodhi attādhīnena vīriyena sakkā samadhigantu kimettha dukkaran”ti ca evamādinā nayena vīriyassa guṇāpaccavekkhitabbā.

 Tathā “khanti nāmāya niravasesaguapaipakkhassa kodhassa vidhamanato guasampādane sādhūnamappaihatamāyudha, parābhibhavane samatthāna alakāro, samaabrāhmaṇāna balasampadā, kodhaggivinayanī udakadhārā, kalyāṇassa kittisaddassa sañjātideso, pāpapuggalāna vacīvisavūpasamakaro mantāgado, savare hitāna paramā dhīrapakati, gambhīrāsayatāya sāgaro, dosamahāsāgarassa velā, apāyadvārassa pidhānakavāṭa, devabrahmalokāna (D.1./CS:pg.1.81) ārohaasopāna, sabbaguṇāna adhivāsanabhūmi, uttamā kāyavacīmanovisuddhī”ti manasi kātabba. Api ca “ete sattā khantisampattiyā abhāvato idha ceva tapanti, paraloke ca tapanīyadhammānuyogato”ti ca “yadipi parāpakāranimitta dukkha uppajjati, tassa pana dukkhassa khettabhūto attabhāvo, bījabhūtañca kamma mayāva abhisakhatan”ti ca “tassa dukkhassa āṇayakāraametan”ti ca “apakārake asati katha mayha khantisampadā sambhavatī”ti ca “yadipāya etarahi apakārako, aya nāma pubbe anena mayha upakāro kato”ti ca “apakāro eva vā khantinimittatāya upakāro”ti ca “sabbepime sattā mayha puttasadisā, puttakatāparādhesu ca ko kujjhissatī”ti ca “yena kodhabhūtāvesena aya mayha aparajjhati, so kodhabhūtāveso mayā vinetabbo”ti ca “yena apakārena ida mayha dukkha uppanna, tassa ahampi nimittan”ti ca “yehi dhammehi aparādho kato, yattha ca kato, sabbepi te tasmiyeva khae niruddhā, kassidāni kena kodho kātabbo”ti ca “anattatāya sabbadhammāna ko kassa aparajjhatī”ti ca paccavekkhantena khantisampadā brūhetabbā.

 Yadi panassa dīgharatta paricayena parāpakāranimittako kodho citta pariyādāya tiṭṭheyya, iti paisañcikkhitabba “khanti nāmesā parāpakārassa paipakkhapaipattīna paccupakārakāraan”ti ca “apakāro ca mayha dukkhuppādanena dukkhupanisāya saddhāya, sabbaloke anabhiratisaññāya ca paccayo”ti ca “indriyapakatiresā, yadida iṭṭhāniṭṭhavisayasamāyogo, tattha aniṭṭhavisayasamāyogo mayha na siyāti ta kutettha labbhā”ti ca “kodhavasiko satto kodhena ummatto vikkhittacitto, tattha ki paccapakārenā”ti ca “sabbe pime sattā sammāsambuddhena orasaputtā viya paripālitā, tasmā na tattha mayā cittakopopi kātabbo”ti ca “aparādhake ca sati gue guavati mayā na kopo kātabbo”ti ca “asati gue visesena karuṇāyitabbo”ti ca “kopena ca mayha guayasā nihīyantī”ti ca “kujjhanena mayha dubbaṇṇadukkhaseyyādayo sapattakantā āgacchantī”ti ca “kodho ca nāmāya sabbāhitakārako (D.1./CS:pg.1.82) sabbahitavināsako balavā paccatthiko”ti ca “sati ca khantiyā na koci paccatthiko”ti ca “aparādhakena aparādhanimitta ya āyati laddhabba dukkha, sati ca khantiyā mayha tadabhāvo”ti ca “cintanena kujjhantena ca mayā paccatthikoyeva anuvattito hotī”ti ca “kodhe ca mayā khantiyā abhibhūte tassa dāsabhūto paccatthiko sammadeva abhibhūto hotī”ti ca “kodhanimitta khantiguapariccāgo mayha na yutto”ti ca “sati ca kodhe guavirodhini (guavirodhapaccanīdhamme cariyā. aṭṭha. pakiṇṇakakathāya) ki me sīlādidhammā pāripūri gaccheyyu, asati ca tesu kathāha sattāna upakārabahulo paiññānurūpa uttama sampatti pāpuissāmī”ti ca “khantiyā ca sati bahiddhā vikkhepābhāvato samāhitassa sabbe sakhārā aniccato dukkhato sabbe dhammā anattato nibbānañca asakhatāmatasantapaṇītādibhāvato nijjhāna khamanti ‘Buddhadhammā ca acinteyyāparimeyyapabhāvā’ti”, tato ca “anulomiya khantiya hito ‘kevalā ime ca attattaniyabhāvarahitā dhammamattā yathāsaka paccayehi uppajjanti vayanti, na kutoci āgacchanti, na kuhiñci gacchanti, na ca katthaci patiṭṭhitā, na cettha koci kassaci byāpāro’ti ahakāramamakārānadhiṭṭhānatā nijjhāna khamati, yena bodhisatto bodhiyā niyato anāvattidhammo hotī”ti evamādinā khantipāramiya paccavekkhaṇā veditabbā.

 Tathā “saccena vinā sīlādīna asambhavato, paiññānurūpa paipattiyā abhāvato ca saccadhammātikkame ca sabbapāpadhammāna samosaraato, asaccasandhassa appaccayikabhāvato, āyatiñca anādeyyavacanatāvahanato, sampannasaccassa ca sabbaguṇādhiṭṭhānabhāvato, saccādhiṭṭhānena sabbabodhisambhārāna pārisuddhipāripūrisamanvāyato, sabhāvadhammāvisavādanena sabbabodhisambhārakiccakaraato, bodhisattapaipattiyā ca parinipphattito”ti-ādinā saccapāramiyā sampattiyo paccavekkhitabbā.

 Tathā “dānādīsu dahasamādāna, tampaipakkhasannipāte ca nesa acalāvatthāna, tattha ca thirabhāva vinā na dānādisambhārā sambodhinimittā sambhavantī”ti-ādinā adhiṭṭhāne guṇā paccavekkhitabbā.

 Tathā (D.1./CS:pg.1.83) “attahitamatte avatiṭṭhantenāpi sattesu hitacittata vinā na sakkā idhalokaparalokasampattiyo pāpuitu, pageva sabbasatte nibbānasampattiya patiṭṭhāpetukāmenā”ti ca “pacchā sabbasattāna lokuttarasampatti ākakhantena idāni lokiyasampatti ākakhā yuttarūpā”ti ca “idāni āsayamattena paresa hitasukhūpasahāra kātu asakkonto kadā payogena ta sādhessāmī”ti ca “idāni mayā hitasukhūpasahārena savaddhitā pacchā dhammasavibhāgasahāyā mayha bhavissantī”ti ca “etehi vinā na mayha bodhisambhārā sambhavanti, tasmā sabbabuddhaguavibhūtinipphattikāraattā mayha ete parama puññakkhetta anuttara kusalāyatana uttama gāravaṭṭhānan”ti ca “savisesa sattesu sabbesu hitajjhāsayatā paccupaṭṭhapetabbā, kiñca karuṇādhiṭṭhānatopi sabbasattesu mettā anubrūhetabbā. Vimariyādīkatena hi cetasā sattesu hitasukhūpasahāraniratassa tesa ahitadukkhāpanayanakāmatā balavatī uppajjati dahamūlā, karuṇā ca sabbesa Buddhakārakadhammānamādi caraa patiṭṭhā mūla mukha pamukhan”ti evamādinā mettāya guṇā paccavekkhitabbā.

 Tathā “upekkhāya abhāve sattehi katā vippakārā cittassa vikāra uppādeyyu, sati ca cittavikāre dānādisambhārāna sambhavoyeva natthī”ti ca “mettāsinehena sinehite citte upekkhāya vinā sambhārāna pārisuddhi na hotī”ti ca “anupekkhako sambhāresu puññasambhāra tabbipākañca sattahitattha pariṇāmetu na sakkotī”ti ca “upekkhāya abhāve deyyapaiggāhakesu vibhāga akatvā pariccajitu na sakkotī”ti ca “upekkhārahitena jīvitaparikkhārāna jīvitassa ca antarāya amanasikaritvā savaravisodhana kātu na sakkā”ti ca “upekkhāvasena aratiratisahasseva nekkhammabalasiddhito, upapattito ikkhanavaseneva sabbasambhārakiccanipphattito, accāraddhassa vīriyassa anupekkhane padhānakiccākaraato, upekkhatoyeva titikkhānijjhānasambhavato, upekkhāvasena sattasakhārāna avisavādanato, lokadhammāna ajjhupekkhanena samādinnadhammesu acalādhiṭṭhānasiddhito, parāpakārādīsu anābhogavaseneva mettāvihāranipphattitoti sabbabodhisambhārāna samādānādhiṭṭhānapāripūrinipphattiyo upekkhānubhāvena sampajjantī”ti eva ādinā nayena upekkhāpāramī (D.1./CS:pg.1.84) paccavekkhitabbā. Eva apariccāgapariccāgādīsu yathākkama ādīnavānisasapaccavekkhaṇā dānādipāramīna paccayoti veditabbā.

 Tathā saparikkhārā pañcadasa caraadhammā pañca ca abhiññāyo. Tattha caraadhammā nāma sīlasavaro, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, jāgariyānuyogo, satta saddhammā, cattāri jhānāni ca. Tesu sīlādīna catunna terasapi dhutadhammā, appicchatādayo ca parikkhāro Saddhammesu saddhāya Buddhadhammasaghasīlacāgadevatūpasamānussati- lūkhapuggalaparivajjanasiniddhapuggalasevanapasādanīya- dhammapaccavekkhaatadadhimuttatā parikkhāro, hirottappāna akusalādīnavapaccavekkhaa-apāyādīnavapaccavekkhaakusaladhammupatthambhana- bhāvapaccavekkhaahirottappa rahitapuggalaparivajjanahirottappasampannapuggalasevanatadadhimuttatā, bāhusaccassa pubbayogaparipucchakabhāvasaddhammābhiyoga-anavajjavijjāṭṭhānādi- paricayaparipakkindriyatākilesadūrībhāva-appassutaparivajjanabahussutasevanatadadhimuttatā, vīriyassa apāyabhayapaccavekkhaagamanavīthipaccavekkhaadhammamahattapaccavekkhaa- thinamiddhavinodanakusītapuggalaparivajjana-āraddhavīriyapuggala- sevanasammappadhānapaccavekkhaatadadhimuttatā, satiyā satisampajaññamuṭṭhassatipuggalaparivajjana-upaṭṭhitassatipuggalasevanatadadhimuttatā, paññāya paripucchakabhāvavatthuvisadakiriyā-indriyasamattapaipādanaduppañña- puggalaparivajjanapaññavantapuggalasevanagambhīrañāṇacariyapacca- vekkhaatadadhimuttatā, catunna jhānāna sīlādicatukka aṭṭhatisāya ārammaesu pubbabhāgabhāvanā, āvajjanādivasībhāvakaraañca parikkhāro. Tattha sīlādīhi payogasuddhiyā sattāna abhayadāne, āsayasuddhiyā āmisadāne, ubhayasuddhiyā ca dhammadāne samattho hotīti-ādinā caraṇādīna dānādisambhārāna paccayabhāvo yathāraha niddhāretabbo, ativitthārabhayena na niddhārayimha. Eva sampatticakkādayopi dānādīna paccayoti veditabbā.

 Ko sakilesoti avisesena tahādīhi parāmaṭṭhabhāvo pāramīna sakileso, visesena deyyapaiggāhakavikappā dānapāramiyā sakileso, sattakālavikappā sīlapāramiyā, kāmabhavatadupasamesu abhirati-anabhirativikappā nekkhammapāramiyā, “aha mamā”ti vikappā paññāpāramiyā, līnuddhaccavikappā vīriyapāramiyā, attaparavikappā khantipāramiyā, adiṭṭhādīsu diṭṭhādivikappā saccapāramiyā, bodhisambhāratabbipakkhesu dosaguavikappā (D.1./CS:pg.1.85) adhiṭṭhānapāramiyā, hitāhitavikappā mettāpāramiyā, iṭṭhāniṭṭhavikappā upekkhāpāramiyā sakilesoti veditabbo.

 Ki vodānanti tahādīhi anupaghāto, yathāvuttavikappaviraho ca etāsa vodānanti veditabba. Anupahatā hi tahāmānadiṭṭhikodhūpanāhamakkhapalāsa-issāmacchariyamāyāsāṭheyyathambhasārambha- madapamādādīhi kilesehi deyyapaiggāhakavikappādirahitā ca dānādipāramiyo parisuddhā pabhassarā bhavantīti.

 Ko paipakkhoti avisesena sabbepi kilesā sabbepi akusalā dhammā etāsa paipakkho, visesena pana pubbe vuttā maccherādayoti veditabbā. Apica deyyapaiggāhakadānaphalesu alobhādosāmohaguayogato lobhadosamohapaipakkha dāna, kāyādidosavakāpagamanato lobhādipaipakkha sīla kāmasukhaparūpaghāta-attakilamathaparivajjanato dosattayapaipakkha nekkhamma, lobhādīna andhīkaraato, ñāṇassa ca Ānandhīkaraato lobhādipaipakkhā paññā, alīnānuddhatañāyārambhavasena lobhādipaipakkha vīriya, iṭṭhāniṭṭhasuññatāna khamanato lobhādipaipakkhā khanti, satipi paresa upakāre apakāre ca yathābhūtappavattiyā lobhādipaipakkha sacca, lokadhamme abhibhuyya yathāsamādinnesu sambhāresu acalanato lobhādipaipakkha adhiṭṭhāna, nīvaraavivekato lobhādipaipakkhā mettā, iṭṭhāniṭṭhesu anunayapaighaviddhasanato, samappavattito ca lobhādipaipakkhā upekkhāti daṭṭhabba.

 Kā paipattīti sukhūpakaraasarīrajīvitapariccāgena bhayāpanūdanena dhammopadesena ca bahudhā sattāna anuggahakaraa dāne paipatti. Tatthāya vitthāranayo-- “imināha dānena sattāna āyuvaṇṇasukhabalapaibhānādisampatti ramaṇīya aggaphalasampatti nipphādeyyan”ti annadāna deti, tathā sattāna kammakilesapipāsavūpasamāya pāna deti, tathā suvaṇṇavaṇṇatāya, hirottappālakārassa ca nipphattiyā vatthāni deti, tathā iddhividhassa ceva nibbānasukhassa ca nipphattiyā yāna deti, tathā sīlagandhanipphattiyā gandha, Buddhaguasobhānipphattiyā mālāvilepana, bodhimaṇḍāsananipphattiyā āsana (D.1./CS:pg.1.86) tathāgataseyyānipphattiyā seyya, saraabhāvanipphattiyā āvasatha, pañcacakkhupailābhāya padīpeyya deti. Byāmappabhānipphattiyā rūpadāna, brahmassaranipphattiyā saddadāna, sabbalokassa piyabhāvāya rasadāna, Buddhasukhumālabhāvāya phoṭṭhabbadāna, ajarāmaraabhāvāya bhesajjadāna, kilesadāsabyavimocanattha dāsāna bhujissatādāna, saddhammābhiratiyā anavajjakhiḍḍāratihetudāna, sabbepi satte ariyāya jātiyā attano puttabhāvūpanayanāya puttadāna, sakalassa lokassa patibhāvūpagamanāya dāradāna, subhalakkhaasampattiyā suvaṇṇamaimuttāpavāḷādidāna, anubyañjanasampattiyā nānāvidhavibhūsanadāna, saddhammakosādhigamāya vittakosadāna, dhammarājabhāvāya rajjadāna, jhānādisampattiyā ārāmuyyānādivanadāna, cakkakitehi pādehi bodhimaṇḍūpasakamanāya caraadāna, caturoghanittharaṇāya sattāna saddhammahatthadānattha hatthadāna, saddhindriyādipailābhāya kaṇṇanāsādidāna, samantacakkhupailābhāya cakkhudāna, “dassanasavanānussaraapāricariyādīsu sabbakāla sabbasattāna hitasukhāvaho, sabbalokena ca upajīvitabbo me kāyo bhaveyyā”ti masalohitādidāna, “sabbalokuttamo bhaveyyan”ti uttamagadāna deti.

 Eva dadanto ca na anesanāya deti, na paropaghātena, na bhayena, na lajjāya, na dakkhieyyarosanena, na paṇīte sati lūkha, na attukkasanena, na paravambhanena, na phalābhikakhāya, na yācakajigucchāya, na acittīkārena deti, atha kho sakkacca deti, sahatthena deti, kālena deti, citti katvā deti, avibhāgena deti, tīsu kālesu somanassito deti. Tatoyeva datvā na pacchānutāpī hoti, na paiggāhakavasena mānāvamāna karoti, paiggāhakāna piyasamudācāro hoti vadaññū yācayogo saparivāradāyī. Tañca dānasampatti sakalalokahitasukhāya pariṇāmeti, attano ca akuppāya vimuttiyā, aparikkhayassa chandassa, aparikkhayassa vīriyassa, aparikkhayassa samādhānassa, aparikkhayassa ñāṇassa, aparikkhayāya sammāsambodhiyā pariṇāmeti. Imañca dānapārami paipajjantena mahāsattena jīvite, bhogesu (D.1./CS:pg.1.87) ca aniccasaññā paccupaṭṭhapetabbā, sattesu ca mahākaruṇā. Evañhi bhoge gahetabbasāra gahanto ādittasmā viya agārasmā sabba sāpateyya, attānañca bahi nīharanto na kiñci seseti, niravasesato nissajjatiyeva. Aya tāva dānapāramiyā paipattikkamo.

 Sīlapāramiyā pana yasmā sabbaññusīlālakārehi satte alakaritukāmena attanoyeva tāva sīla visodhetabba, tasmā sattesu tathā dayāpannacittena bhavitabba, yathā supinantenapi na āghāto uppajjeyya. Parūpakāraniratatāya parasantako alagaddo viya na parāmasitabbo. Abrahmacariyatopi ārācārī, sattavidhamethuna sayogavirato, pageva paradāragamanato. Sacca hita piya parimitameva ca kālena dhammi katha bhāsitā hoti, anabhijjhālu abyāpanno aviparītadassano sammāsambuddhe niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo. Iti caturāpāyavaṭṭadukkhapathehi akusalakammapathehi, akusaladhammehi ca oramitvā saggamokkhapathesu kusalakammapathesu patiṭṭhitassa suddhāsayapayogatāya yathābhipatthitā sattāna hitasukhūpasañhitā manorathā sīgha abhinipphajjanti.

 Tattha hisānivattiyā sabbasattāna abhayadāna deti, appakasireneva mettābhāvana sampādeti, ekādasa mettānisase adhigacchati, appābādho hoti appātako dīghāyuko sukhabahulo, lakkhaavisese pāpuṇāti, dosavāsanañca samucchindati. Tathā adinnādānanivattiyā corādi-asādhārae uḷāre bhoge adhigacchati, anāsakanīyo piyo manāpo vissasanīyo, vibhavasampattīsu alaggacitto pariccāgasīlo lobhavāsanañca samucchindati. Abrahmacariyanivattiyā alobho hoti santakāyacitto, sattāna piyo hoti manāpo aparisakanīyo, kalyāṇo cassa kittisaddo abbhuggacchati, alaggacitto hoti mātugāmesu aluddhāsayo, nekkhammabahulo, lakkhaavisese adhigacchati, lobhavāsanañca samucchindati.

 Musāvādanivattiyā sattāna pamāṇabhūto hoti paccayiko theto ādeyyavacano devatāna piyo manāpo surabhigandhamukho ārakkhiyakāyavacīsamācāro (D.1./CS:pg.1.88) lakkhaavisese ca adhigacchati, kilesavāsanañca samucchindati. Pesuññanivattiyā parūpakkamehi abhejjakāyo hoti abhejjaparivāro, saddhamme ca abhijjanakasaddho, dahamitto bhavantaraparicitānampi sattāna ekantapiyo, asakilesabahulo. Pharusavācānivattiyā sattāna piyo hoti manāpo sukhasīlo madhuravacano sambhāvanīyo, aṭṭhagasamannāgato cassa saro (ma.ni.2.387) nibbattati. Samphappalāpanivattiyā ca sattāna piyo hoti manāpo garubhāvanīyo ca ādeyyavacano ca parimitālāpo, mahesakkho ca hoti mahānubhāvo, hānuppattikena paibhānena pañhāna byākaraakusalo, Buddhabhūmiyañca ekāya eva vācāya anekabhāsāna sattāna anekesa pañhāna byākaraasamattho hoti.

 Anabhijjhālutāya icchitalābhī hoti, uḷāresu ca bhogesu ruci pailabhati, khattiyamahāsālādīna sammato hoti, paccatthikehi anabhibhavanīyo, indriyavekalla na pāpuṇāti, appaipuggalo ca hoti. Abyāpādena piyadassano hoti sattāna sambhāvanīyo, parahitābhinanditāya ca satte appakasireneva pasādeti, alūkhasabhāvo ca hoti mettāvihārī, mahesakkho ca hoti mahānubhāvo. Micchādassanābhāvena kalyāṇe sahāye pailabhati, sīsacchedampi pāpuanto pāpakamma na karoti, kammassakatādassanato akotūhalamagaliko ca hoti, saddhamme cassa saddhā patiṭṭhitā hoti mūlajātā, saddahati ca tathāgatāna bodhi samayantaresu nābhiramati ukkāraṭṭhāne viya rājahaso, lakkhaattayaparijānanakusalo hoti, ante ca anāvaraañāṇalābhī, yāva bodhi na pāpuṇāti, tāva tasmi tasmi sattanikāye ukkaṭṭhukkaṭṭho ca hoti, uḷāruḷārasampattiyo pāpuṇāti.

 “Iti hida sīla nāma sabbasampattīna adhiṭṭhāna, sabbabuddhaguṇāna pabhavabhūmi, sabbabuddhakaradhammānamādi caraa mukha pamukhan”ti bahumāna uppādetvā kāyavacīsayame, indriyadamane, ājīvasampadāya, paccayaparibhoge ca satisampajaññabalena appamattena lābhasakkārasiloka mittamukhapaccatthika viya sallakkhetvā “kikīva aṇḍan”ti-ādinā (visuddhi.1.19 dī.ni.aṭṭha.1.7) vuttanayena sakkacca sīla sampādetabba (D.1./CS:pg.1.89) Ayamettha sakhepo, vitthāro pana Visuddhimagge (visuddhi.1.6) vuttanayena veditabbo. Tañca paneta sīla na attano duggatiparikilesavimuttiyā, sugatiyampi, na rajjasampattiyā, nacakkavatti-nadeva-nasakka-namāra-nabrahmasampattiyā, nāpi attano tevijjatādihetu, na paccekabodhiyā, atha kho sabbaññubhāvena sabbasattāna anuttarasīlālakārasampādanatthamevāti pariṇāmetabba.

 Tathā sakalasakilesanivāsaṭṭhānatāya, puttadārādīhi mahāsambādhatāya, kasivaijjādinānāvidhakammantādhiṭṭhānabyākulatāya ca gharāvāsassa nekkhammasukhādīna anokāsata, kāmānañca “satthadhārālaggamadhubindu viya ca avaleyhamānā parittassādā vipulānatthānubandhā”ti ca “vijjulatobhāsena gahetabba nacca viya parittakālopalabbhā, ummattakālakāro viya viparītasaññāya anubhavitabbā karīsāvacchādanasukha viya paikārabhūtā, udakatemitaguliyā ussāvakodakapāna viya atittikarā, chātajjhattabhojana viya sābādhā, balisāmisa viya byasanasannipātakāraṇā, aggisantāpo viya kālattayepi dukkhuppattihetubhūtā, makkaṭālepo viya bandhanimittā ghātakāvacchādanakimilayo viya anatthacchādanā, sapattagāmavāso viya bhayaṭṭhānabhūtā, paccatthikaposako viya kilesamārādīna āmisabhūtā, chaasampattiyo viya vipariṇāmadukkhā, koaraggi viya antodāhakā, purāṇakūpāvalambabīraamadhupiṇḍa viya anekādīnavā, loṇūdakapāna viya pipāsahetubhūtā, surāmeraya viya nīcajanasevitā, appassādatāya aṭṭhikakalūpamā”ti-ādinā ca nayena ādīnava sallakkhetvā tabbipariyāyena nekkhamme ānisasa passantena nekkhammapaviveka-upasamasukhādīsu ninnapoapabbhāracittena nekkhammapāramī pūretabbā.

 Tathā yasmā paññā āloko viya andhakārena, mohena saha na vattati, tasmā mohakāraṇāni tāva bodhisattena parivajjitabbāni. Tatthimāni mohakāraṇāni-- arati tandī vijambhitā ālasiya gaasagaikārāmatā niddāsīlatā anicchayasīlatā ñāṇasmi akutūhalatā micchādhimāno aparipucchakatā kāyassa na sammāparihāro asamāhitacittatā (D.1./CS:pg.1.90) duppaññāna puggalāna sevanā paññavantāna apayirupāsanā attaparibhavo micchāvikappo viparītābhiniveso kāyadahībahulatā asavegasīlatā pañca nīvaraṇāni. Sakhepato ye vā pana dhamme āsevato anuppannā paññā na uppajjati, uppannā parihāyati, iti imāni sammohakāraṇāni parivajjantena bāhusacce jhānādīsu ca yogo karaṇīyo.

 Tatthāya bāhusaccassa visayavibhāgo-- pañca khandhā dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo cattāri saccāni bāvīsatindriyāni dvādasapadiko paiccasamuppādo, tathā satipaṭṭhānādayo kusalādidhammappakārabhedā ca. Yāni ca loke anavajjāni vijjaṭṭhānāni, ye ca sattāna hitasukhavidhānayogyā byākaraavisesā. Iti eva pakāra sakalameva sutavisaya upāyakosallapubbagamāya paññāya sativīriyupatthambhakāraṇāya sādhuka uggahaasavanadhāraaparicayaparipucchāhi ogāhetvā tattha ca paresa patiṭṭhapanena sutamayā paññā nibbattetabbā, tathā khandhādīna sabhāvadhammāna ākāraparivitakkanamukhena te nijjhāna khamāpentena cintāmayā, khandhādīnayeva pana salakkhaasāmaññalakkhaapariggahavasena lokiya pariñña nibbattentena pubbabhāgabhāvanāpaññā sampādetabbā. Evañhi “nāmarūpamattamida yathāraha paccayehi uppajjati ceva nirujjhati ca, na ettha koci kattā vā kāretā vā, hutvā abhāvaṭṭhena anicca, udayabbayapaipīḷanaṭṭhena dukkha, avasavattanaṭṭhena anattā”ti ajjhattikabāhire dhamme nibbisesa parijānanto tattha āsaga pajahitvā, pare ca tattha ta jahāpetvā kevala karuṇāvaseneva yāva na Buddhaguṇā hatthatala āgacchanti, tāva yānattaye satte avatāraaparipācanehi patiṭṭhāpento, jhānavimokkhasamādhisamāpattiyo ca vasībhāva pāpento paññāya ativiya matthaka pāpuṇātīti.

 Tathā sammāsambodhiyā katābhinīhārena mahāsattena “ko nu ajja puññañāṇasambhāro upacito, kiñca mayā kata parahitan”ti divase divase paccavekkhantena sattahitattha ussāho karaṇīyo, sabbesampi sattāna upakārāya attano kāya jīvitañca ossajjitabba, sabbepi sattā anodhiso mettāya karuṇāya ca pharitabbā, yā kāci (D.1./CS:pg.1.91) sattāna dukkhuppatti, sabbā sā attani pāṭikakhitabbā, sabbesañca sattāna puñña abbhanumoditabba, Buddhamahantatā abhiha paccavekkhitabbā, yañca kiñci kamma karoti kāyena vācāya vā, ta sabba bodhininnacittapubbagama kātabba. Iminā hi upāyena bodhisattāna aparimeyyo puññabhāgo upacīyati. Apica sattāna paribhogattha paripālanatthañca attano sarīra jīvitañca pariccajitvā khuppipāsāsītuhavātātapādidukkhapaikāro pariyesitabbo. Yañca yathāvuttadukkhapaikāraja sukha attanā pailabhati, tathā ramaṇīyesu ārāmuyyānapāsādatalādīsu, araññāyatanesu ca kāyacittasantāpābhāvena abhinibbutattā sukha vindati, yañca suṇāti Buddhānubuddhapaccekabuddhabodhisattāna diṭṭhadhammasukhavihārabhūta jhānasamāpattisukha, ta sabba sattesu anodhiso upasaharati. Aya tāva asamāhitabhūmiya nayo.

 Samāhito pana attanā yathānubhūta visesādhigamanibbatta pītipassaddhisukha sabbasattesu adhimuccati, tathā mahati sasāradukkhe, tannimittabhūte ca kilesābhisakhāradukkhe nimugga sattanikāya disvā tatthapi chedanabhedanaphālanapisanaggisantāpādijanitā dukkhā tibbā kharā kaukā vedanā nirantara cirakāla vediyante nārake, aññamañña kujjhanasantāpanavihehanahisanaparādhīnatādīhi dukkha anubhavante tiracchāne, jotimālā’kulasarīre uddhabāhuviravante ukkāmukhe khuppipāsādīhi ayhamāne ca vantakheḷādi-āhāre ca mahādukkha vedayamāne pete ca pariyeṭṭhimūlaka mahanta anayabyasana pāpuante hatthacchedādikāraayogena dubbaṇṇaduddasikadaliddatādibhāvena khuppipāsādiyogena balavantehi abhibhavanīyato, paresa vahanato, parādhīnato ca nārake pete tiracchāne ca atisayante apāyadukkhanibbisesa dukkha anubhavante manusse ca tathā visayavisaparibhogavikkhittacittatāya rāgādipariyuṭṭhānena ayhamāne vāyuvegasamuṭṭhitajālāSamiddhasukkhakaṭṭhasannipāte aggikkhandhe viya anupasantapariḷāhavuttike anihataparādhīne kāmāvacaradeve ca mahatā vāyāmena vidūramākāsa vigāhitasakuntā viya, balavantehi khittasarā viya ca “satipi cirappavattiya anaccantikatāya pātapariyosānā anatikkantajātijarāmaraṇā evā”ti rūpāvacarārūpāvacaradeve ca (D.1./CS:pg.1.92) passantena mettāya karuṇāya ca anodhiso sattā pharitabbā. Eva kāyena vācāya manasā ca bodhisambhāre nirantara upacinantena ussāho pavattetabbo.

 Apica “acinteyyāparimitavipuloḷāravimalanirupamanirupakkilesaguanicayanidānabhūtassa Buddhabhāvassa ussakkitvā sampahasanayogya vīriya nāma acinteyyānubhāvameva. Ya na pacurajanā sotumpi sakkuanti, pageva paipajjitu. Tathā hi tividhā abhinīhāracittuppatti, catasso Buddhabhūmiyo, cattāri sagahavatthūni (dī.ni.3.210 313 a.ni.4.32), karuokāsatā, Buddhadhammesu nijjhānakkhanti, sabbadhammesu nirupalepo, sabbasattesu puttasaññā, sasāradukkhehi aparikhedo, sabbadeyyadhammapariccāgo, tena ca niratimānatā, adhisīlasikkhādi-adhiṭṭhāna, tattha ca acalatā, kusalakiriyāsu pītipāmojja, vivekaninnacittatā, jhānānuyogo, anavajjasutena atitti, yathāsutassa dhammassa paresa hitajjhāsayena desanā, sattāna ñāye nivesana, ārambhadahatā, dhīravīrabhāvo, parāpavādaparāpakāresu vikārābhāvo, saccādhiṭṭhāna, samāpattīsu vasībhāvo, abhiññāsu balappatti, lakkhaattayāvabodho, satipaṭṭhānādīsu abhiyogena lokuttaramaggasambhārasambharaa, navalokuttarāvakkantī”ti evamādikā sabbā bodhisambhārapaipatti vīriyānubhāveneva samijjhatīti abhinīhārato yāva mahābodhi anossajjantena sakkacca nirantara vīriya sampādetabba. Sampajjamāne ca vīriye khanti-ādayo dānādayo ca sabbepi bodhisambhārā tadadhīnavuttitāya sampannā eva hontīti. Khanti-ādīsupi iminā nayena paipatti veditabbā.

 Iti sattāna sukhūpakaraapariccāgena bahudhā anuggahakaraa dānena paipatti, sīlena tesa jīvitasāpateyyadārarakkha-abhedapiyahitavacanāvihisādikaraṇāni, nekkhammena nesa āmisapaiggahaadhammadānādinā anekadhā hitacariyā, paññāya tesa hitakaraṇūpāyakosalla, vīriyena tattha ussāhārambha-asahīrāni, khantiyā tadaparādhasahana, saccena tesa (D.1./CS:pg.1.93) avañcanatadupakārakiriyāsamādānāvisavādanādi, adhiṭṭhānena tadupakārakarae anatthasampātepi acalana, mettāya tesa hitasukhānucintana, upekkhāya tesa upakārāpakāresu vikārānāpattīti eva aparimāṇe satte ārabbha anukampitasabbasattassa bodhisattassa puthujjanehi asādhārao aparimāṇo puññañāṇasambhārūpacayo ettha paipattīti veditabba. Yo cetāsa paccayo vutto, tassa ca sakkacca sampādana.

 Ko vibhāgoti dasa pāramiyo, dasa upapāramiyo, dasa paramatthapāramiyoti samattisa pāramiyo. Tattha katābhinīhārassa bodhisattassa parahitakaraṇābhininna-āsayappayogassa kahadhammavokiṇṇā sukkadhammā pāramiyo, tehi avokiṇṇā sukkā dhammā upapāramiyo, akahā asukkā paramatthapāramiyoti keci. Samudāgamanakālesu pūriyamānā pāramiyo, bodhisattabhūmiya puṇṇā upapāramiyo, Buddhabhūmiya sabbākāraparipuṇṇā paramatthapāramiyo. Bodhisattabhūmiya vā parahitakaraato pāramiyo, attahitakaraato upapāramiyo, Buddhabhūmiya balavesārajjasamadhigamena ubhayahitaparipūraato paramatthapāramiyoti eva ādimajjhapariyosānesu paidhānārambhapariniṭṭhānesu tesa vibhāgoti apare. Dosupasamakaruṇāpakatikāna bhavasukhavimuttisukhaparamasukhappattāna puññūpacayabhedato tabbibhāgoti aññe.

 Lajjāsatimānāpassayāna lokuttaradhammādhipatīna sīlasamādhipaññāgarukāna tāritataritatārayitūna anubuddhapaccekabuddhasammāsambuddhāna pāramī, upapāramī, paramatthapāramīti bodhittayappattito yathāvuttavibhāgoti keci. Cittapaidhito yāva vacīpaidhi, tāva pavattā sambhārā pāramiyo, vacīpaidhito yāva kāyapaidhi, tāva pavattā upapāramiyo, kāyapaidhito pabhuti paramatthapāramiyoti apare. Aññe pana “parapuññānumodanavasena pavattā sambhārā pāramiyo, paresa kārāpanavasena pavattā upapāramiyo, saya karaavasena pavattā paramatthapāramiyo”ti vadanti. Tathā bhavasukhāvaho puññañāṇasambhāro pāramī, attano nibbānasukhāvaho upapāramī, paresa tadubhayasukhāvaho paramatthapāramīti eke.

 Puttadāradhanādi-upakaraapariccāgo (D.1./CS:pg.1.94) pana dānapāramī, attano agapariccāgo dāna-upapāramī, attano jīvitapariccāgo dānaparamatthapāramī. Tathā puttadārādikassa tividhassapi hetu avītikkamanavasena tisso sīlapāramiyo, tesu eva tividhesu vatthūsu ālaya upacchinditvā nikkhamanavasena tisso nekkhammapāramiyo, upakaraagajīvitataha samūhanitvā sattāna hitāhitavinicchayakaraavasena tisso paññāpāramiyo, yathāvuttabhedāna pariccāgādīna vāyamanavasena tisso vīriyapāramiyo, upakaraagajīvitantarāyakarāna khamanavasena tisso khantipāramiyo, upakaraagajīvitahetu saccāpariccāgavasena tisso saccapāramiyo, dānādipāramiyo akuppādhiṭṭhānavaseneva samijjhantīti upakaraṇādivināsepi acalādhiṭṭhānavasena tisso adhiṭṭhānapāramiyo, upakaraṇādi-upaghātakesupi sattesu mettāya avijahanavasena tisso mettāpāramiyo, yathāvuttavatthuttayassa upakārāpakāresu sattasakhāresu majjhattatāpailābhavasena tisso upekkhāpāramiyoti evamādinā etāsa vibhāgo veditabbo.

 Ko sagahoti ettha pana yathā etā vibhāgato tisavidhāpi dānapāramī-ādibhāvato dasavidhā, eva dānasīlakhantivīriyajhānapaññāsabhāvena chabbidhā. Etāsu hi nekkhammapāramī sīlapāramiyā sagahitā tassā pabbajjābhāve, nīvaraavivekabhāve pana jhānapāramiyā, kusaladhammabhāve chahipi sagahitā. Saccapāramī sīlapāramiyā ekadesoyeva vacīsaccaviratisaccapakkhe, ñāṇasaccapakkhe pana paññāpāramiyā sagahitā. Mettāpāramī jhānapāramiyā eva, upekkhāpāramī jhānapaññāpāramīhi, adhiṭṭhānapāramī sabbāhipi sagahitāti.

 Etesañca dānādīna channa guṇāna aññamañña sambandhāna pañcadasayugaḷādīni pañcadasayugaḷādisādhakāni honti-- seyyathida? Dānasīlayugaena parahitāhitāna karaṇākaraayugaasiddhi, dānakhantiyugaena alobhādosayugaasiddhi, dānavīriyayugaena cāgasutayugaasiddhi, dānajhānayugaena kāmadosappahānayugaasiddhi, dānapaññāyugaena ariyayānadhurayugaasiddhi, sīlakhantidvayena payogāsayasuddhidvayasiddhi, sīlavīriyadvayena bhāvanādvayasiddhi, sīlajhānadvayena dussīlyapariyuṭṭhānappahānadvayasiddhi, sīlapaññādvayena dānadvayasiddhi, khantivīriyayugaena khamātejadvayasiddhi, khantijhānayugaena (D.1./CS:pg.1.95) virodhānurodhappahānayugaasiddhi khantipaññāyugaena suññatākhantipaivedhadukasiddhi, vīriyajhānadukena paggāhāvikkhepadukasiddhi, vīriyapaññādukena saraadukasiddhi, jhānapaññādukena yānadukasiddhi. Dānasīlakhantittikena lobhadosamohappahānattikasiddhi, dānasīlavīriyattikena bhogajīvitakāyasārādānattikasiddhi, dānasīlajhānattikena puññakiriyavatthuttikasiddhi, dānasīlapaññātikena āmisābhayadhammadānattikasiddhīti eva itarehipi tikehi catukkādīhi ca yathāsambhava tikāni catukkādīni ca yojetabbāni.

 Eva chabbidhānampi pana imāsa pāramīna catūhi adhiṭṭhānehi sagaho veditabbo. Sabbapāramīna samūhasagahato hi cattāri adhiṭṭhānāni. Seyyathida-- saccādhiṭṭhāna, cāgādhiṭṭhāna, upasamādhiṭṭhāna, paññādhiṭṭhānanti. Tattha adhitiṭṭhati etena, ettha vā adhitiṭṭhati, adhiṭṭhānamattameva vā tanti adhiṭṭhāna. Saccañca ta adhiṭṭhānañca, saccassa vā adhiṭṭhāna, sacca adhiṭṭhāna etassāti vā saccādhiṭṭhāna. Eva sesesupi. Tattha avisesato tāva lokuttarague katābhinīhārassa anukampitasabbasattassa mahāsattassa pariññānurūpa sabbapāramipariggahato saccādhiṭṭhāna, tesa paipakkhapariccāgato cāgādhiṭṭhāna, sabbapāramitāguehi upasamato upasamādhiṭṭhāna tehiyeva parahitopāyakosallato paññādhiṭṭhāna. Visesato pana “Atthikajana avisavādetvā dassāmī”ti paijānato, paiñña avisavādetvā dānato, dāna avisavādetvā anumodanato, macchariyādipaipakkhapariccāgato, deyyapaiggāhakadānadeyyadhammakkhayesu lobhadosamohabhayavūpasamato, yathāraha yathākāla yathāvidhānañca dānato, paññuttarato ca kusaladhammāna caturadhiṭṭhānapadaṭṭhāna dāna. Tathā savarasamādānassa avītikkamato, dussīlyapariccāgato, duccaritavūpasamato, paññuttarato ca caturadhiṭṭhānapadaṭṭhāna sīla. Yathāpaiñña khamanato, parāparādhavikappapariccāgato, kodhapariyuṭṭhānavūpasamato, paññuttarato ca caturadhiṭṭhānapadaṭṭhānā khanti. Paiññānurūpa parahitakaraato, visādapariccāgato, akusaladhammāna vūpasamato, paññuttarato ca caturadhiṭṭhānapadaṭṭhāna vīriya. Paiññānurūpa lokahitānucintanato, nīvaraapariccāgato, cittavūpasamato, paññuttarato ca caturadhiṭṭhānapadaṭṭhāna jhāna. Yathāpaiñña parahitūpāyakosallato, anupāyakiriyāpariccāgato (D.1./CS:pg.1.96) mohajapariḷāhavūpasamato, sabbaññutāpailābhato ca caturadhiṭṭhānapadaṭṭhānā paññā.

 Tattha ñeyyapaiññānuvidhānehi saccādhiṭṭhāna, vatthukāmakilesakāmapariccāgehi cāgādhiṭṭhāna, dosadukkhavūpasamehi upasamādhiṭṭhāna, anubodhapaivedhehi paññādhiṭṭhāna. Tividhasaccapariggahita dosattayavirodhi saccādhiṭṭhāna, tividhacāgapariggahita dosattayavirodhi cāgādhiṭṭhāna, tividhavūpasamapariggahita dosattayavirodhi upasamādhiṭṭhāna, tividhañāṇapariggahita dosattayavirodhi paññādhiṭṭhāna. Saccādhiṭṭhānapariggahitāni cāgūpasamapaññādhiṭṭhānāni avisavādanato paiññānuvidhānato ca. Cāgādhiṭṭhānapariggahitāni saccūpasamapaññādhiṭṭhānāni paipakkhapariccāgato, sabbapariccāgaphalattā ca. Upasamādhiṭṭhānapariggahitāni saccacāgapaññādhiṭṭhānāni kilesapariḷāhūpasamato, kāmūpasamato, kāmapariḷāhūpasamato ca. Paññādhiṭṭhānapariggahitāni saccacāgūpasamādhiṭṭhānāni ñāṇapubbagamato, ñāṇānuparivattanato cāti eva sabbāpi pāramiyo saccappabhāvitā cāgaparibyañjitā upasamopabrūhitā paññāparisuddhā. Saccañhi etāsa janakahetu, cāgo pariggāhakahetu, upasamo parivuḍḍhihetu, paññā pārisuddhihetu. Tathā ādimhi saccādhiṭṭhāna saccapaiññattā, majjhe cāgādhiṭṭhāna katapaidhānassa parahitāya attapariccāgato, ante upasamādhiṭṭhāna sabbūpasamapariyosānattā, ādimajjhapariyosānesu paññādhiṭṭhāna tasmi sati sambhavato, asati abhāvato, yathāpaiññañca bhāvato.

 Tattha mahāpurisā attahitaparahitakarehi garupiyabhāvakarehi saccacāgādhiṭṭhānehi gihibhūtā āmisadānena pare anuggahanti. Tathā attahitaparahitakarehi garupiyabhāvakarehi upasamapaññādhiṭṭhānehi ca pabbajitabhūtā dhammadānena pare anuggahanti.

 Tattha antimabhave bodhisattassa caturadhiṭṭhānaparipūraa. Paripuṇṇacaturadhiṭṭhānassa hi carimakabhavūpapattīti eke. Tatra hi gabbhokkantihiti-abhinikkhamanesu paññādhiṭṭhānasamudāgamena sato sampajāno saccādhiṭṭhānapāripūriyā sampatijāto uttarābhimukho sattapadavītihārena gantvā sabbā disā oloketvā saccānuparivattinā vacasā “aggohamasmi lokassa, jeṭṭho …pe… seṭṭhohamasmi lokassā”ti (dī.ni.2.31 ma.ni.3.207) tikkhattu (D.1./CS:pg.1.97) sīhanāda nadi, upasamādhiṭṭhānasamudāgamena jiṇṇāturamatapabbajitadassāvino catudhammapadesakovidassa yobbanārogyajīvitasampattimadāna upasamo, cāgādhiṭṭhānasamudāgamena mahato ñātiparivaṭṭassa hatthagatassa ca cakkavattirajjassa anapekkhapariccāgoti.

 Dutiye hāne abhisambodhiya caturadhiṭṭhāna paripuṇṇanti keci. Tattha hi yathāpaiñña saccādhiṭṭhānasamudāgamena catunna ariyasaccāna abhisamayo, tato hi saccādhiṭṭhāna paripuṇṇa. Cāgādhiṭṭhānasamudāgamena sabbakilesopakkilesapariccāgo, tato hi cāgādhiṭṭhāna paripuṇṇa. Upasamādhiṭṭhānasamudāgamena paramūpasamasampatti, tato hi upasamādhiṭṭhāna paripuṇṇa. Paññādhiṭṭhānasamudāgamena anāvaraañāṇapailābho, tato hi paññādhiṭṭhāna paripuṇṇanti, ta asiddha abhisambodhiyāpi paramatthabhāvato.

 Tatiye hāne dhammacakkappavattane (sa.ni.5.1081 mahāva.13 pai.ma.2.30) caturadhiṭṭhāna paripuṇṇanti aññe. Tattha hi saccādhiṭṭhānasamudāgatassa dvādasahi ākārehi ariyasaccadesanāya saccādhiṭṭhāna paripuṇṇa, cāgādhiṭṭhānasamudāgatassa saddhammamahāyāgakaraena cāgādhiṭṭhāna paripuṇṇa. Upasamādhiṭṭhānasamudāgatassa saya upasantassa paresa upasamanena upasamādhiṭṭhāna paripuṇṇa, paññādhiṭṭhānasamudāgatassa vineyyāna āsayādiparijānanena paññādhiṭṭhāna paripuṇṇanti, tadapi asiddha apariyositattā Buddhakiccassa.

 Catutthe hāne parinibbāne caturadhiṭṭhānaparipuṇṇanti apare. Tatra hi parinibbutattā paramatthasaccasampattiyā saccādhiṭṭhānaparipūraa, sabbūpadhipainissaggena cāgādhiṭṭhānaparipūraa, sabbasakhārūpasamena upasamādhiṭṭhānaparipūraa, paññāpayojanapariniṭṭhānena paññādhiṭṭhānaparipūraanti.

 Tatra mahāpurisassa visesena mettākhette abhijātiya saccādhiṭṭhānasamudāgatassa saccādhiṭṭhānaparipūraamabhibyatta, visesena karuṇākhette abhisambodhiya paññādhiṭṭhānasamudāgatassa paññādhiṭṭhānaparipūraamabhibyatta, visesena muditākhette dhammacakkappavattane (sa.ni.5.1081 mahāva.13 pai.ma.2.30) cāgādhiṭṭhānasamudāgatassa cāgādhiṭṭhānaparipūraamabhibyatta, visesena upekkhākhette parinibbāne upasamādhiṭṭhānasamudāgatassa upasamādhiṭṭhānaparipūraamabhibyattanti daṭṭhabba.

 Tatrapi (D.1./CS:pg.1.98) saccādhiṭṭhānasamudāgatassa savāsena sīla veditabba, cāgādhiṭṭhānasamudāgatassa savohārena soceyya veditabba, upasamādhiṭṭhānasamudāgatassa āpadāsu thāmo veditabbo, paññādhiṭṭhānasamudāgatassa sākacchāya paññā veditabbā. Eva sīlājīvacittadiṭṭhivisuddhiyo veditabbā.

 Tathā saccādhiṭṭhānasamudāgamena dosā agati na gacchati avisavādanato, cāgādhiṭṭhānasamudāgamena lobhā agati na gacchati anabhisagato, upasamādhiṭṭhānasamudāgamena bhayā agati na gacchati anaparādhato, paññādhiṭṭhānasamudāgamena mohā agati na gacchati yathābhūtāvabodhato.

 Tathā pahamena aduṭṭho adhivāseti, dutiyena aluddho paisevati, tatiyena abhīto parivajjeti, catutthena asammūḷho vinodeti. Pahamena nekkhammasukhappatti, itarehi paviveka-upasamasambodhisukhappattiyo hontīti daṭṭhabbā. Tathā vivekajapītisukhasamādhijapītisukha-appītijakāyasukhasatipārisuddhija-upekkhāsukhappattiyo etehi catūhi yathākkama hontīti. Evamanekaguṇānubandhehi catūhi adhiṭṭhānehi sabbapāramisamūhasagaho veditabbo. Yathā ca catūhi adhiṭṭhānehi sabbapāramisagaho, eva karuṇāpaññāhipīti daṭṭhabba. Sabbopi hi bodhisambhāro karuṇāpaññāhi sagahito. Karuṇāpaññāpariggahitā hi dānādiguṇā mahābodhisambhārā bhavanti buddhattasiddhipariyosānāti evametāsa sagaho veditabbo.

 Ko sampādanūpāyoti sakalassāpi puññādisambhārassa sammāsambodhi, uddissa anavasesasambharaa avekallakāritāyogena, tattha ca sakkaccakāritā ādarabahumānayogena, sātaccakāritā nirantarapayogena, cirakālādiyogo ca antarā avosānāpajjanenāti caturagayogo etāsa sampādanūpāyo. Apica samāsato katābhinīhārassa attani sinehassa pariyādāna, paresu ca sinehassa parivaḍḍhana etāsa sampādanūpāyo. Sammāsambodhisamadhigamāya hi katamahāpaidhānassa mahāsattassa yāthāvato parijānanena sabbesu dhammesu anupalittassa attani sineho parikkhaya pariyādāna gacchati, mahākaruṇāsamāyogavasena pana piye putte viya sabbasatte sampassamānassa tesu mettāsineho parivaḍḍhati. Tato ca tatadāvatthānurūpamattaparasantānesu (D.1./CS:pg.1.99) lobhadosamohavigamena vidūrīkatamacchariyādibodhisambhārapaipakkho mahāpuriso dānapiyavacana-atthacariyāsamānattatāsakhātehi catūhi sagahavatthūhi (dī.ni.3.210 a.ni.4.32) caturadhiṭṭhānānugatehi accanta janassa sagahakaraavasena upari yānattaye avatāraa paripācanañca karoti. Mahāsattānañhi mahāpaññā mahākaruṇā ca dānena alakatā; dāna piyavacanena; piyavacana atthacariyāya; atthacariyā samānattatāya alakatā sagahitā ca. Sabbabhūtattabhūtassa hi bodhisattassa sabbattha samānasukhadukkhatāya samānattatāsiddhi. Buddhabhūto pana teheva sagahavatthūhi caturadhiṭṭhānaparipūritābhibuddhehi janassa accantikasagahakaraena abhivinayana karoti. Dānañhi sammāsambuddhāna cāgādhiṭṭhānena paripūritābhibuddha piyavacana saccādhiṭṭhānena; atthacariyā paññādhiṭṭhānena; samānattatā upasamādhiṭṭhānena paripūritābhibuddhā. Tathāgatānañhi sabbasāvakapaccekabuddhehi samānattatā parinibbāne. Tatra hi tesa avisesato ekībhāvo. Tenevāha “natthi vimuttiyā nānattan”ti.

 Honti cettha--

           “Sacco cāgī upasanto, paññavā anukampako,

 Sambhatasabbasambhāro, ka nāmattha na sādhaye.

           Mahākāruiko satthā, hitesī ca upekkhako,

 Nirapekkho ca sabbattha, aho acchariyo jino.

           Viratto sabbadhammesu, sattesu ca upekkhako,

 Sadā sattahite yutto, aho acchariyo jino.

           Sabbadā sabbasattāna, hitāya ca sukhāya ca,

 Uyyutto akilāsū ca, aho acchariyo jino”ti. (cariyā. aṭṭha.320 pakiṇṇakakathā).

 Kittakena kālena sampādananti heṭṭhimena tāva paricchedena cattāri asakhyeyyāni kappasatasahassañca, majjhimena aṭṭhāsakhyeyyāni kappasatasahassañca, uparimena soasāsakhyeyyāni kappasatasahassañca, ete ca (D.1./CS:pg.1.100) bhedā yathākkama paññādhikasaddhādhikavīriyādhikavasena ñātabbā. Paññādhikānañhi saddhā mandā hoti, paññā tikkhā. Saddhādhikāna paññā majjhimā hoti, vīriyādhikāna paññā mandā. Paññānubhāvena ca sammāsambodhi abhigantabbāti Aṭṭhakathāya vutta. Avisesena pana vimuttiparipācanīyāna dhammāna tikkhamajjhimamudubhāvena tayopete bhedā yuttāti vadanti. Tividhā hi bodhisattā abhinīhārakkhae bhavanti ugghaitaññūvipañcitaññūneyyabhedena. Tesu ugghaitaññū sammāsambuddhassa sammukhā catuppadika gātha suanto tatiyapade apariyositeyeva cha-abhiññāhi saha paisambhidāhi arahatta pattu samatthupanissayo hoti, dutiyo satthu sammukhā catuppadika gātha suanto apariyositeyeva catutthapade chahi abhiññāhi arahatta pattu samatthupanissayo hoti, itaro Bhagavato sammukhā catuppadika gātha sutvā pariyositāya gāthāya chahi abhiññāhi arahatta pattu samatthupanissayo bhavati. Tayopete vinā kālabhedena katābhinīhāraladdhabyākaraṇā pāramiyo pūrentā yathākkama yathāvuttabhedena kālena sammāsambodhi pāpuanti. Tesu tesu pana kālabhedesu aparipuṇṇesu te te mahāsattā divase divase vessantaradānasadisa dāna dentāpi tadanurūpe sīlādisabbapāramidhamme ācinantāpi antarā Buddhā bhavissantīti akāraameta. Kasmā? Ñāṇassa aparipaccanato. Paricchinnakālanipphādita viya hi sassa paricchinnakāle parinipphāditā sammāsambodhi. Tadantarā pana sabbussāhena vāyamantenāpi na sakkā pāpuitunti pāramipāripūrī yathāvuttakālavisesa vinā na sampajjatīti veditabba.

 Ko ānisasoti ye te katābhinīhārāna bodhisattāna--

           “Eva sabbagasampannā, bodhiyā niyatā narā;

 Sasara dīghamaddhāna, kappakoisatehipi.

 Avīcimhi nuppajjanti, tathā lokantaresu cā”ti. Ādinā (abhi. aṭṭha.1.nidānakathā; apa. aṭṭha.1.dūrenidānakathā; jā. aṭṭha.1.dūrenidānakathā; bu. va. aṭṭha.27.dūrenidānakathā; cariyā. aṭṭha. pakiṇṇakakathā)--

 Aṭṭhārasa abhabbaṭṭhānānupagamanappakārā ānisasā savaṇṇitā. Ye ca “sato sampajāno Ānanda bodhisatto tusitākāyā cavitvā (D.1./CS:pg.1.101) mātukucchi okkamī”ti-ādinā (ma.ni.3.199) soasa acchariyabbhutadhammappakārā, ye ca “sīta byapagata hoti, uhañca upasammatī”ti-ādinā (bu.va.83), “jāyamāne kho Sāriputta bodhisatte aya dasasahassilokadhātu sakampati sampakampati sampavedhatī”ti-ādinā ca dvattisa pubbanimittappakārā, ye vā panaññepi “bodhisattāna adhippāyasamijjhana kammādīsu vasībhāvo”ti evamādayo tattha tattha jātakabuddhavasādīsu dassitappakārā ānisasā, te sabbepi etāsa ānisasā, tathā yathānidassitabhedā alobhādosādiguayugaḷādayo cāti veditabbā.

 Ki phalanti samāsato tāva sammāsambuddhabhāvo etāsa phala, vitthārato pana dvattisamahāpurisalakkhaa- (dī.ni.2.24ādayo;3.168ādayo;ma.ni.2.385) asīti-anubyañjanabyāmappabhādi-anekaguagaasamujjalarūpakāyasampatti-adhiṭṭhānā dasabalacatuvesārajjacha-asādhāraañāṇa-aṭṭhārasāveikabuddhadhamma- (dī.ni.aṭṭha.3.305mūlaṭī.2.suttantabhājanīyavaṇṇanā) -pabhuti-anekasatasahassaguasamudayopasobhinī dhammakāyasirī, yāvatā pana Buddhaguṇā ye anekehipi kappehi sammāsambuddhenāpi vācāya pariyosāpetu na sakkā, ida etāsa phalanti ayamettha sakhepo, vitthāro pana Buddhavasacariyāpiakajātakamahāpadānasuttādīna vasena veditabbo.

 Yathāvuttāya paipadāya yathāvuttavibhāgāna pāramīna pūritabhāva sandhāyāha “samatisa pāramiyo pūretvāti. Satipi mahāpariccāgāna dānapāramibhāve pariccāgavisesabhāvadassanatthañceva sudukkarabhāvadassanatthañca “pañca mahāpariccāge”ti visu gahaa, tatoyeva ca agapariccāgato visu nayanapariccāgaggahaa, pariggahapariccāgabhāvasāmaññepi dhanarajjapariccāgato puttadārapariccāgaggahaañca kata. Gatapaccāgatikavattasakhātāya pubbabhāgapaipadāya saddhi abhiññāsamāpattinipphādana pubbayogo. Dānādīsuyeva sātisayapaipattinipphādana pubbacariyā, yā cariyāpiakasagahitā. Abhinīhāro pubbayogo, dānādipaipatti, kāyavivekavasena ekacariyā vā pubbacariyāti keci. Dānādīnañceva appicchatādīnañca sasāranibbānesu (D.1./CS:pg.1.102) ādīnavānisasādīnañca vibhāvanavasena sattāna bodhittaye patiṭṭhāpanaparipācanavasena pavattā kathā dhammakkhāna. Ñātīna atthacariyā ñātatthacariyā, sāpi karuṇāyanavaseneva. Ādi-saddena lokatthacariyādayo sagahāti. Kammassakatāñāṇavasena, anavajjakammāyatanavijjāṭṭhānaparicayavasena, khandhāyatanādiparicayavasena, lakkhaattayatīraavasena ca ñāṇacāro buddhicariyā, sā pana atthato paññāpāramīyeva, ñāṇasambhāradassanattha visu gahaa. Kointi pariyanto, ukkasoti attho. Cattāro satipaṭṭhāne bhāvetvā brūhetvāti sambandho. Tattha bhāvetvāti uppādetvā. Brūhetvāti vaḍḍhetvā. Satipaṭṭhānādiggahaena āgamanapaipada matthaka pāpetvā dasseti, vipassanāsahagatā eva vā satipaṭṭhānādayo daṭṭhabbā. Ettha ca “yena abhinīhārenā”ti-ādinā āgamanapaipadāya ādi dasseti, “dānapāramī”ti-ādinā majjha, “cattāro satipaṭṭhāne”ti-ādinā pariyosānanti veditabba.

 Sampatijātoti hatthato muccitvā muhuttajāto, na mātukucchito nikkhantamatto. Nikkhantamattañhi mahāsatta pahama brahmāno suvaṇṇajālena paiggahisu, tesa hatthato cattāro mahārājāno ajinappaveiyā, tesa hatthato manussā dukūlacumbaakena paiggahisu, manussāna hatthato muñcitvā pathaviya patiṭṭhitoti yathāha Bhagavā mahāpadānadesanāya. Setamhi chatteti dibbasetacchatte. Anuhīramāneti dhāriyamāne. Ettha ca chattaggahaeneva khaggādīni pañca Kakudhabhaṇḍānipi (jā.2.19.72) vuttānevāti veditabba. Khaggatālavaṇṭamorahatthakavāḷabījanī-uhīsapaṭṭāpi hi chattena saha tadā upaṭṭhitā ahesu. Chattādīniyeva ca tadā paññāyisu, na chattādigāhakā. Sabbā ca disāti dasapi disā. Nayida sabbadisāvilokana sattapadavītihāruttarakāla daṭṭhabba. Mahāsatto hi manussāna hatthato muccitvā puratthimadisa olokesi, tattha devamanussā gandhamālādīhi pūjayamānā “mahāpurisa idha tumhehi sadisopi natthi, kuto uttaritaro”ti āhasu. Eva catasso disā, catasso anudisā, heṭṭhā, uparīti sabbā disā anuviloketvā sabbattha attanā sadisa adisvā “aya uttarā disā”ti tattha sattapadavītihārena (D.1./CS:pg.1.103) agamāsi. Āsabhinti uttama. Aggoti sabbapahamo. Jeṭṭho seṭṭhoti ca tasseva vevacana. Ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavoti imasmi attabhāve pattabba arahatta byākāsi.

 “Anekesa visesādhigamāna pubbanimittabhāvenāti sakhittena vuttamattha “yañhīti-ādinā vitthārato dasseti. Tattha etthāti--

           “Anekasākhañca sahassamaṇḍala,

 Chatta marū dhārayumantalikkhe.

 Suvaṇṇadaṇḍā vītipatanti cāmarā,

 Na dissare cāmarachattagāhakāti. (su.ni.693).

 Imissā gāthāya. Sabbaññutaññāṇameva sabbattha appaihatacāratāya anāvaraañāṇanti āha “sabbaññutānāvaraañāṇapailābhassāti. “Tathā aya Bhagavāpi gato …pe… pubbanimittabhāvenāti etena abhijātiya dhammatāvasena uppajjanavisesā sabbabodhisattāna sādhāraṇāti dasseti. Pāramitānissandā hi teti.

 Vikkamīti agamāsi. Marūti devā. Samāti vilokanasamatāya samā sadisiyo. Mahāpuriso hi yathā eka disa vilokesi, eva sesā disāpi, na katthaci vilokane vibandho tassa ahosīti. Samāti vā viloketu yuttāti attho. Na hi tadā bodhisattassa virūpabībhacchavisamarūpāni viloketu ayuttāni disāsu upaṭṭhahantīti.

 “Eva tathāgato”ti kāyagamanaṭṭhena gata-saddena tathāgata-sadda niddisitvā idāni ñāṇagamanaṭṭhena ta dassetu “atha vāti-ādimāha. Tattha nekkhammenāti alobhappadhānena kusalacittuppādena. Kusalā hi dhammā idha nekkhamma, na pabbajjādayo, “pahamajjhānenā”ti ca vadanti. Pahāyāti pajahitvā. Gato adhigato, paipanno uttarivisesanti attho. Pahāyāti vā pahānahetu, pahānalakkhaa vā. Hetulakkhaattho hi aya pahāya-saddo. “Kāmacchandādippahānahetuka gato”ti hettha vutta gamana avabodho, paipatti eva vā. Kāmacchandādippahānena ca ta lakkhīyati. Esa nayo “padāletvāti-ādīsupi. Abyāpādenāti mettāya. Ālokasaññāyāti vibhūta katvā manasikaraena upaṭṭhita-ālokasañjānanena (D.1./CS:pg.1.104) Avikkhepenāti samādhinā. Dhammavavatthānenāti kusalādidhammāna yāthāvavinicchayena, “sappaccayanāmarūpavavatthānenā”tipi vadanti.

 Eva kāmacchandādinīvaraappahānena “abhijjha loke pahāyā”ti-ādinā (vibha.508) vuttāya pahamajjhānassa pubbabhāgapaipadāya Bhagavato tathāgatabhāva dassetvā idāni saha upāyena aṭṭhahi samāpattīhi, aṭṭhārasahi ca mahāvipassanāhi ta dassetu ñāṇenāti-ādimāha. Nāmarūpapariggahakakhāvitaraṇānañhi vibandhabhūtassa mohassa dūrīkaraena ñātapariññāya hitassa aniccasaññādayo sijjhanti, tathā jhānasamāpattīsu abhiratinimittena pāmojjena, tattha anabhiratiyā vinoditāya jhānādi samadhigamoti samāpattivipassanāna arativinodana-avijjāpadālanādi upāyo, uppaipāṭiniddeso pana nīvaraasabhāvāya avijjāya heṭṭhā nīvaraesupi sagahadassanatthanti daṭṭhabba. Samāpattivihārappavesavibandhanena nīvaraṇāni kavāṭasadisānīti āha “nīvaraakavāṭa ugghāṭetvāti. “Ratti vitakketvā vicāretvā divā kammante payojetī”ti vuttaṭṭhāne viya vitakkavicārā dhūmāyanāti adhippetāti āha “vitakkavicāradhūman”ti. Kiñcāpi pahamajjhānūpacāreyeva ca dukkha, catutthajjhānūpacāreyeva sukha pahīyati, atisayappahāna pana sandhāyāha “catutthajjhānena sukhadukkha pahāyāti.

 Aniccassa, aniccanti anupassanā aniccānupassanā, tebhūmakadhammāna aniccata gahetvā pavattāya vipassanāyeta nāma. Niccasaññanti sakhatadhamme “niccā, sassatā”ti eva pavattamicchāsañña saññāsīsena diṭṭhicittānampi gahaa daṭṭhabba. Esa nayo ito paresupi. Nibbidānupassanāyāti sakhāresu nibbijjanākārena pavattāya anupassanāya. Nandinti sappītikataha. Tathā virāgānupassanāyāti virajjanākārena pavattāya anupassanāya. Nirodhānupassanāyāti sakhārāna nirodhassa anupassanāya. “Te sakhārā nirujjhantiyeva, āyati samudayavasena na uppajjantī”ti eva vā anupassanā nirodhānupassanā. Tenevāha “nirodhānupassanāya nirodheti, no samudetī”ti. Muñcitukamyatā hi aya balappattāti. Painissajjanākārena pavattā anupassanā painissaggānupassanā (D.1./CS:pg.1.105) Paisakhā santiṭṭhanā hi aya. Ādānanti niccādivasena gahaa. Santatisamūhakiccārammaṇāna vasena ekattaggahaa ghanasaññā. Āyūhana abhisakharaa. Avatthāvisesāpatti vipariṇāmo. Dhuvasaññanti thirabhāvaggahaa. Nimittanti samūhādighanavasena, sakiccaparicchedatāya ca sakhārāna saviggahaggahaa. Paidhinti rāgādipaidhi, sā panatthato tahāna vasena sakhāresu ninnatā.

 Abhinivesanti attānudiṭṭhi. Aniccadukkhādivasena sabbadhammatīraa adhipaññādhammavipassanā. Sārādānābhinivesanti asāre sāraggahaavipallāsa. “Issarakuttādivasena loko samuppanno”ti abhiniveso sammohābhiniveso. Keci pana “ahosi nu kho ahamatītamaddhānanti-ādinā pavattasasayāpatti sammohābhiniveso”ti vadanti. Sakhāresu leatāṇabhāvaggahaa ālayābhiniveso.Ālayaratā ālayasamuditā”ti vacanato ālayo tahā, sāyeva cakkhādīsu rūpādīsu ca abhinivisanavasena pavattiyā ālayābhinivesoti keci. “Evavidhā sakhārā painissajjīyantī”ti pavatta ñāṇa paisakhānupassanā. Vaṭṭato vigatattā vivaṭṭa nibbāna, tattha ārammaakaraasakhātena anupassanena pavattiyā vivaṭṭānupassanā gotrabhu. Sayogābhinivesanti sayujjanavasena sakhāresu abhinivisana. Diṭṭhekaṭṭheti diṭṭhiyā sahajātekaṭṭhe, pahānekaṭṭhe ca. “Oḷārike”ti uparimaggavajjhe kilese apekkhitvā vutta, aññathā dassanapahātabbāpi dutiyamaggavajjhehi oḷārikāti. Ausahagateti aubhūte, ida heṭṭhimamaggavajjhe apekkhitvā vutta. Sabbakileseti avasiṭṭhasabbakilese. Na hi pahamādimaggehi pahīnā kilesā puna pahīyantīti.

 Kakkhaatta kahinabhāvo. Paggharaa dravabhāvo. Lokiyavāyunā bhastassa viya yena tatakalāpassa uddhumāyana, thambhabhāvo vā, ta vitthambhana. Vijjamānepi kalāpantarabhūtāna kalāpantarabhūtehi asamphuṭṭhabhāve, tatabhūtavivittatā rūpapariyanto ākāsoti yesa yo paricchedo, tehi so asamphuṭṭhova, aññathā bhūtāna paricchedasabhāvo na siyā byāpībhāvāpattito Abyāpitā hi asamphuṭṭhatāti. Yasmi (D.1./CS:pg.1.106) kalāpe bhūtāna paricchedo, tehi asamphuṭṭhabhāvo asamphuṭṭhalakkhaa. Tenāha Bhagavā ākāsadhātuniddese “asamphuṭṭha catūhi mahābhūtehī”ti (dha.sa.637).

 Virodhipaccayasannipāte visadisuppatti ruppana. Cetanāpadhānattā sakhārakkhandhadhammāna cetanāvaseneta vutta “sakhārāna abhisakharaalakkhaan”ti. Tathā hi suttantabhājanīye sakhārakkhandhavibhage “cakkhusamphassajā cetanā”ti-ādinā (vibha.92) cetanāva vibhattā, abhisakharaalakkhaṇā ca cetanā. Yathāha “tattha katamo puññābhisakhāro? Kusalā cetanā kāmāvacarā”ti-ādi (vibha.226). Pharaa savipphārikatā. Assaddhiyeti assaddhiyahetu, nimittatthe bhumma. Esa nayo “kosajje”ti-ādīsu. Vūpasamalakkhaanti kāyacittapariḷāhūpasamalakkhaa. Līnuddhaccarahite adhicitte pavattamāne paggahaniggahasampahasanesu abyāvaatāya ajjhupekkhana paisakhāna pakkhapātupacchedato.

 Musāvādādīna visavādanādikiccatāya lūkhāna apariggāhakāna paipakkhabhāvato pariggāhikā sammāvācā siniddhabhāvato sampayuttadhamme, sammāvācāpaccayasubhāsitāna sotārañca puggala pariggahātīti sā pariggahalakkhaṇā sammāvācā. Kāyikakiriyā kiñci kattabba samuṭṭhāpeti. Sayañca samuṭṭhahana ghaana hotīti sammākammantasakhātā virati samuṭṭhānalakkhaṇā daṭṭhabbā, sampayuttadhammāna vā ukkhipana samuṭṭhāpana kāyikakiriyāya bhārukkhipana viya. Jīvamānassa sattassa, sampayuttadhammāna vā jīvitindriyavuttiyā, ājīvasseva vā suddhi vodāna. Sasampayuttadhammassa cittassa sakilesapakkhe patitu adatvā sammadeva paggahana paggaho.

 “Sakhārā”ti idha cetanā adhippetāti vutta “sakhārāna cetanālakkhaan”ti. Namana ārammaṇābhimukhabhāvo. Āyatanapavattana. Āyatanāna vasena hi āyasakhātāna cittacetasikāna pavatti. Tahāya hetulakkhaanti vaṭṭassa janakahetubhāvo, maggassa pana nibbānasampāpakattanti ayameva tesa viseso.

 Tathalakkhaa (D.1./CS:pg.1.107) aviparītasabhāvo. Ekaraso aññamaññānativattana anūnādhikabhāvo. Yuganaddhā samathavipassanāva, “saddhāpaññā paggahāvikkhepā”tipi vadanti.

 Khioti kileseti khayo, maggo. Anuppādapariyosānatāya anuppādo, phala. Passaddhi kilesavūpasamo.

 Chandassāti kattukamyatāchandassa. Mūlalakkhaa patiṭṭhābhāvo. Samuṭṭhāpanalakkhaa ārammaapaipādakatāya sampayuttadhammāna uppattihetutā. Samodhāna visayādisannipātena gahetabbākāro, yā “sagatī”ti vuccati. Sama saha odahanti anena sampayuttadhammāti vā samodhāna, phasso. Samosaranti sannipatanti etthāti samosaraa. Vedanāya vinā appavattamānā sampayuttadhammā vedanānubhavananimitta samosaṭā viya hontīti eva vutta. Gopānasīna kūṭa viya sampayuttāna pāmokkhabhāvo pamukhalakkhaa. Tato, tesa vā sampayuttadhammāna uttari padhānanti taduttari. Paññuttarā hi kusalā dhammā. Vimuttiyāti phalassa. Tañhi sīlādiguasārassa paramukkasabhāvena sāra. Ayañca lakkhaavibhāgo chadhātupañcajhānagādivasena tatasuttapadānusārena, porāṇaṭṭhakathāya āgatanayena ca katoti daṭṭhabba. Tathā hi vuttopi koci dhammo pariyāyantarappakāsanattha puna dassito, tato eva ca “chandamūlakā kusalā dhammā manasikārasamuṭṭhānā, phassasamodhānā, vedanāsamosaraṇā”ti, “paññuttarā kusalā dhammā”ti, “vimuttisāramida brahmacariyan”ti, “nibbānogadhañhi āvuso brahmacariya nibbānapariyosānan”ti ca suttapadāna vasena “chandassa mūlalakkhaan”ti-ādi vutta.

 Tathadhammā nāma cattāri ariyasaccāni aviparītasabhāvattā. Tathāni tasabhāvattā. Avitathāni amusāsabhāvattā. Anaññathāni aññākārarahitattā.

 Jātipaccayasambhūtasamudāgataṭṭhoti jātipaccayā sambhūta hutvā sahitassa attano paccayānurūpassa uddha uddha āgatabhāvo, anupavattatthoti attho. Atha vā sambhūtaṭṭho ca samudāgataṭṭho ca sambhūtasamudāgataṭṭho, na jātito jarāmaraa na hoti, na ca jāti vinā aññato hotīti jātipaccayasambhūtaṭṭho. Itthañca jātito samudāgacchatīti (D.1./CS:pg.1.108) jātipaccayasamudāgataṭṭho. Yā yā jāti yathā yathā paccayo hoti, tadanurūpa pātubhāvoti attho. Avijjāya sakhārāna paccayaṭṭhoti etthāpi na avijjā sakhārāna paccayo na hoti, na ca avijja vinā sakhārā uppajjanti. Yā yā avijjā yesa yesa sakhārāna yathā yathā paccayo hoti, aya avijjāya sakhārāna paccayaṭṭho, paccayabhāvoti attho.

 Bhagavā ta jānāti passatīti sambandho. Tenāti Bhagavatā. Ta vibhajjamānanti yojetabba. Tanti rūpāyatana. Iṭṭhāniṭṭhādīti ādi-saddena majjhatta sagahāti, tathā atītānāgatapaccuppannaparitta-ajjhattabahiddhātadubhayādibheda. Labbhamānakapadavasenāti “rūpāyatana diṭṭha saddāyatana suta gandhāyatana rasāyatana phoṭṭhabbāyatana muta, sabba rūpa manasā viññātan”ti (dha.sa.966) vacanato diṭṭhapadañca viññātapadañca rūpārammae labbhati. “Rūpārammaa iṭṭha aniṭṭha majjhatta paritta atīta anāgata paccuppanna ajjhatta bahiddhā diṭṭha viññāta rūpa rūpāyatana rūpadhātu vaṇṇanibhā sanidassana sappaigha nīla pītakan”ti evamādīhi anekehi nāmehi. “Terasahi vārehīti rūpakaṇḍe (dha.sa.614ādayo) āgate terasa niddesavāre sandhāyāha. Ekekasmiñca vāre catunna catunna vavatthāpananayāna vasena “dvipaññāsāya nayehīti āha. Tathameva aviparītadassitāya, appaivattiyadesanatāya ca. Jānāmi abbhaññāsinti vattamānātītakālesu ñāṇappavattidassanena anāgatepi ñāṇappavatti vuttāyevāti daṭṭhabbā. Vidita-saddo anāmaṭṭhakālaviseso veditabbo, “diṭṭha suta mutan”ti-ādīsu (dha.sa.966) viya. Na upaṭṭhāsīti attattaniyavasena na upagacchi. Yathā rūpārammaṇādayo dhammā yasabhāvā yapakārā ca, tathā ne passati jānāti gacchatīti tathāgatoti eva padasambhavo veditabbo. Keci pana “niruttinayena pisodarādipakkhepena vā dassī-saddassa lopa, āgata-saddassa cāgama katvā tathāgato”ti vaṇṇenti.

 Niddosatāya anupavajja. Pakkhipitabbābhāvena anūna. Apanetabbābhāvena anadhika. Atthabyañjanādisampattiyā sabbākāraparipuṇṇa. No aññathāti “tathevā”ti vuttamevattha byatirekena sampādeti. Tena yadattha (D.1./CS:pg.1.109) bhāsita, ekantena tadatthanipphādanato yathā bhāsita Bhagavatā, tathevāti aviparītadesanata dasseti. “Gadattho”ti etena tatha gadatīti tathāgatoti da-kārassa ta-kāro kato niruttinayenāti dasseti.

 Tathā gatamassāti tathāgato, gatanti ca kāyassa vācāya vā pavattīti attho. Tathāti ca vutte yata-saddāna abyabhicārisambandhitāya “yathā”ti ayamattho upaṭṭhitoyeva hoti. Kāyavacīkiriyānañca aññamaññānulomena vacanicchāya, kāyassa vācā, vācāya ca kāyo sambandhībhāvena upatiṭṭhatīti imamattha dassento āha “Bhagavato hīti-ādi. Imasmi pana atthe tathāvāditāya tathāgatoti ayampi attho siddho hoti. So pana pubbe pakārantarena dassitoti āha “eva tathākāritāya tathāgato”ti.

 “Tiriya aparimāṇāsu lokadhātūsūti etena yadeke “tiriya viya upari adho ca santi lokadhātuyo”ti vadanti, ta paisedheti. Desanāvilāsoyeva desanāvilāsamayo yathā “puññamaya, dānamayan”ti-ādīsu.

 Upasagganipātāna vācakasaddasannidhāne tadatthajotanabhāvena pavattanato gata-saddoyeva avagatattha atītatthañca vadatīti āha “gatoti avagato atīto”ti. Atha vā abhinīhārato paṭṭhāya yāva sambodhi, etthantare mahābodhiyānapaipattiyā hānahānasakilesanivattīna abhāvato yathā paidhāna, tathā gato abhinīhārānurūpa paipannoti tathāgato. Atha vā mahiddhikatāya, paisambhidāna ukkasādhigamena anāvaraatāya ca katthaci paighātābhāvato yathā ruci, tathā kāyavacīcittāna gatāni gamanāni pavattiyo etassāti tathāgato. Yasmā ca loke vidhayuttagatapakāra-saddā samānatthā dissanti, tasmā yathā vidhā Vipassī-ādayo Bhagavanto, ayampi Bhagavā tathā vidhoti Tathāgato. Yathā yuttā ca te Bhagavanto ayampi Bhagavā tathā yuttoti Tathāgato. Atha vā yasmā sacca taccha tathanti ñāṇasseta adhivacana, tasmā tathena ñāṇena āgatoti Tathāgatoti. Evampi tathāgata-saddassa attho veditabbo--

           “Pahāya (D.1./CS:pg.1.110) kāmādimale yathā gatā,

 Samādhiñāṇehi Vipassi-ādayo.

 Mahesino sakyamunī jutindharo,

 Tathāgato tena Tathāgato mato.

           Tathañca dhātāyatanādilakkhaa,

 Sabhāvasāmaññavibhāgabhedato.

 Sayambhuñāṇena jino samāgato,

 Tathāgato vuccati sakyapugavo.

           Tathāni saccāni samantacakkhunā,

 Tathā idappaccayatā ca sabbaso.

 Anaññaneyyena yato vibhāvitā,

 Yāthāvato tena jino Tathāgato.

           Anekabhedāsupi lokadhātusu,

 Jinassa rūpāyatanādigocare.

 Vicittabheda tathameva dassana,

 Tathāgato tena samantalocano.

           Yato ca dhamma tathameva bhāsati,

 Karoti vācāyanuloma mattano.

 Guehi loka abhibhuyya iriyati,

 Tathāgato tenapi lokanāyako.

           Yathābhinīhāramato yathāruci,

 Pavattavācātanucittabhāvato.

 Yathāvidhā yena purā mahesino,

 Tathāvidho tena jino Tathāgato”ti. (itivu.aṭṭha. 38).

 Sagahagāthā mukhamattameva. Kasmā? Appamādapada viya sakaladhammapaipattiyā sabbabuddhaguṇāna sagāhakattā. Tenevāha “sabbākārenāti-ādi.

 “Ta (D.1./CS:pg.1.111) katamanti pucchatīti etena “katamañca ta bhikkhave”ti-ādivacanassa sāmaññato pucchābhāvo dassito avisesato hi tassa pucchāvisesabhāvañāpanattha mahāniddese āgatā sabbāva pucchā atthuddhāranayena dasseti “tattha pucchā nāmāti-ādinā. Tattha tatthāti “ta katamanti pucchatī”ti ettha yadeta sāmaññato pucchāvacana, tasmi.

 Lakkhaanti ñātu icchito yo koci sabhāvo. “Aññātan”ti yena kenaci ñāṇena aññātabhāvamāha, “adiṭṭhan”ti dassanabhūtena ñāṇena paccakkha viya adiṭṭhata. “Atulitan”ti “ettakametan”ti tulanabhūtena atūlitata, “atīritan”ti tīraabhūtena akatañāṇakiriyāsamāpanata, “avibhūtan”ti ñāṇassa apākaabhāva, “avibhāvitan”ti ñāṇena apākaṭīkatabhāva. Adiṭṭha jotīyati etāyāti adiṭṭhajotanā. Diṭṭha sasandīyati etāyāti diṭṭhasasandanā, sākacchāvasena vinicchayakaraa. Vimati chijjati etāyāti vimaticchedanā. Anumatiyā pucchā anumatipucchā. “Ta ki maññatha bhikkhave”ti-ādi pucchāya hi “kā tumhāka anumatī”ti anumati pucchitā hoti. Kathetukamyatāti kathetukamyatāya.

 8. Saraseneva patanasabhāvassa antarā eva atīva pātana atipāto, saika patitu adatvā sīgha pātananti attho. Atikkamma vā satthādīhi abhibhavitvā pātana atipāto. Sattoti khandhasantāno. Tattha hi sattapaññatti. Jīvitindriyanti rūpārūpajīvitindriya. Rūpajīvitindriye hi vikopite itarampi tasambandhatāya vinassati. Kasmā panettha “pāṇassa atipāto, pāṇoti cettha vohārato satto”ti ca ekavacananiddeso kato, nanu niravasesāna pāṇāna atipātato virati idha adhippetā. Tathā hi vakkhati “sabbapāṇabhūtahitānukampīti sabbe pāṇabhūte”ti-ādinā (dī.ni.aṭṭha.1.cūḷasīlavaṇṇanā) bahuvacananiddesanti? Saccameta, pāṇabhāvasāmaññavasena panettha ekavacananiddeso kato, sabbasaddasannidhānena tattha puthutta viññāyamānamevāti sāmaññaniddesa akatvā bhedavacanicchāvasena bahuvacananiddeso katoti (D.1./CS:pg.1.112) Kiñca bhiyyosāmaññato savarasamādāna, tabbisesato savarabhedoti imassa visesassa ñāpanattha aya vacanabhedo katoti veditabbo. Yāya cetanāya vattamānassa jīvitindriyassa nissayabhūtesu mahābhūtesu upakkamakaraahetu ta mahābhūtappaccayā uppajjanakamahābhūtā nuppajjissanti, sā tādisappayogasamuṭṭhāpikā cetanā pāṇātipāto. Laddhupakkamāni hi bhūtāni itarabhūtāni viya na visadānīti samānajātiyāna kāraa na hontīti. “Kāyavacīdvārānan”ti etena manodvāre pavattāya vadhakacetanāya pāṇātipātabhāva paikkhipati.

 Payogavatthumahantatādīhi mahāsāvajjatā tehi paccayehi uppajjamānāya cetanāya balavabhāvato veditabbā. Yathādhippetassa hi payogassa sahasā nipphādanavasena kiccasādhikāya bahukkhattu pavattajavanehi laddhāsevanāya ca sanniṭṭhāpakacetanāya vasena payogassa mahantabhāvo. Satipi kadāci khuddake ceva mahante ca pāṇe payogassa samabhāve mahanta hanantassa cetanā tibbatarā uppajjatīti vatthussa mahantabhāvo. Iti ubhaya peta cetanāya balavabhāveneva hoti. Tathā hi hantabbassa mahāguabhāvena tattha pavatta-upakāracetanā viya khettavisesanibbattiyā apakāracetanāpi balavatī, tibbatarā ca uppajjatīti tassā mahāsāvajjatā daṭṭhabbā. Tasmā payogavatthu-ādipaccayāna amahattepi mahāguatādipaccayehi cetanāya balavabhāvādivaseneva mahāsāvajjabhāvo veditabbo.

 Sambharīyanti etehīti sambhārā, agāni. Tesu pāṇasaññitāvadhakacittāni pubbabhāgiyānipi honti. Upakkamo vadhakacetanāsamuṭṭhāpito. Pañcasambhāravatī pāṇātipātacetanāti sā pañcasambhāravinimuttā daṭṭhabbā. Vijjāmayo mantaparijappanapayogo āthabbaikādīna viya. Iddhimayo kammavipākajiddhimayo dāṭhākoakādīna viya. Ativiya papañcoti atimahāvitthāro.

 Etthāha-- khae khae nirujjhanasabhāvesu sakhāresu ko hanti, ko vā haññati, yadi cittacetasikasantāno, so arūpatāya na chedanabhedanādivasena (D.1./CS:pg.1.113) vikopanasamattho, nāpi vikopanīyo, atha rūpasantāno, so acetanatāya kaṭṭhakaligarūpamoti na tattha chedanādinā pāṇātipāto labbhati yathā matasarīre, payogopi pāṇātipātassa paharaappakārādi atītesu vā sakhāresu bhaveyya anāgatesu vā paccuppannesu vā, tattha na tāva atītānāgatesu sambhavati tesa abhāvato, paccuppannesu ca sakhārāna khaikattā saraseneva nirujjhanasabhāvatāya vināsābhimukhesu nippayojano payogo siyā, vināsassa ca kāraarahitattā na paharaappakārādipayogahetuka maraa, nirīhakatāya ca sakhārāna kassa so payogo, khaikattā vadhādhippāyasamakālabhijjanakassa kiriyāpariyosānakālānavaṭṭhānato kassa vā pāṇātipātakammabaddhoti.

 Vuccate-- yathāvuttavadhakacetanāsahito sakhārāna puñjo sattasakhāto hantā, tena pavattitavadhakapayoganimitta apagatusmāviññāṇajīvitindriyo matavohārappavattinibandho yathāvuttavadhappayogākarae uppajjanāraho rūpārūpadhammasamūho haññati, kevalo vā cittacetasikasantāno. Vadhappayogāvisayabhāvepi tassa pañcavokārabhave rūpasantānādhīnavuttitāya rūpasantāne parena payojitajīvitindriyupacchedakapayogavasena tannibbattivibandhakavisadisarūpuppattiyā vihate vicchedo hotīti na pāṇātipātassa asambhavo, nāpi ahetuko pāṇātipāto, na ca payogo nippayojano paccuppannesu sakhāresu katapayogavasena tadanantara uppajjanārahassa sakhārakalāpassa tathā anuppattito, khaikāna sakhārāna khaikamaraassa idha maraabhāvena anadhippetattā, santatimaraassa ca yathāvuttanayena sahetukabhāvato na ahetuka maraa, na ca katturahito pāṇātipātappayogo nirīhakesupi sakhāresu sannihitatāmattena upakārakesu attano anurūpaphaluppādananiyatesu kāraesu kattuvohārasiddhito yathā “padīpo pakāseti nisākaro candimā”ti ca, na ca kevalassa vadhādhippāyasahabhuno cittacetasikakalāpassa pāṇātipāto icchito santānavasena avaṭṭhitasseva paijānanato, santānavasena pavattamānānañca padīpādīna atthakiriyāsiddhi dissatīti attheva pāṇātipātena kammabaddho. Ayañca vicāro adinnādānādīsupi yathāsambhava vibhāvetabbo.

 “Pahīnakālato (D.1./CS:pg.1.114) paṭṭhāya viratovāti etena pahānahetukā idhādhippetā samucchedaviratīti dasseti. Kammakkhayañāṇena hi pāṇātipātadussīlyassa pahīnattā Bhagavā accantameva tato paiviratoti vuccati samucchedavasena pahānaviratīna adhippetattā. Kiñcāpi pahānaviramaṇāna purimapacchimakālatā natthi, maggadhammāna pana sammādiṭṭhi-ādīna sammāvācādīnañca paccayapaccayuppannabhāve apekkhite sahajātānampi paccayapaccayuppannabhāvena gahaa purimapacchimabhāveneva hotīti gahaappavatti-ākāravasena paccayabhūtesu sammādiṭṭhi-ādīsu pahāyakadhammesu pahānakiriyāya purimakālavohāro, paccayuppannāsu ca viratīsu viramaakiriyāya aparakālavohāro ca hotīti evamettha attho daṭṭhabbo. Pahāna vā samucchedavasena, virati paippassaddhivasena yojetabbā. Atha vā pāṇo atipātīyati etenāti pāṇātipāto, pāṇaghātahetubhūto dhammasamūho. Ko paneso? Ahirikānottappadosamohavihisādayo kilesā. Te hi Bhagavā ariyamaggena pahāya samugghāṭetvā pāṇātipātadussīlyato accantameva paiviratoti vuccati kilesesu pahīnesu kilesanimittassa kammassa anuppajjanato. “Adinnādāna pahāyā”ti-ādīsupi eseva nayo. Viratovāti avadhāraena tassā viratiyā kālādivasena apariyantata dasseti. Yathā hi aññe samādinnaviratikāpi anavaṭṭhitacittatāya lābhajīvitādihetu samādāna bhindanti, na eva Bhagavā. Bhagavā pana sabbaso pahīnapāṇātipātattā accantavirato evāti. Vītikkamissāmīti anavajjadhammehi vokiṇṇā antarantarā uppajjanakā dubbalākusalā. Yasmā pana kāyavacīpayoga upalabhitvā “imassa kilesā uppannā”ti viññunā sakkā ñātu, tasmā te iminā pariyāyena “cakkhusotaviññeyyāti vuttāti daṭṭhabbā. Kāyikāti pāṇātipātādinipphādake balavākusale sandhāyāha.

 Gottavasena laddhavohāroti sambandho. Dīpetu vaṭṭati Brahmadattena bhāsitavaṇṇassa anusandhidassanavasena imissā desanāya āraddhattā. Tatthāya dīpanā-- “pāṇātipāta pahāya pāṇātipātā paivirato samaassa Gotamassa sāvakasagho nihitadaṇḍo nihitasattho”ti vitthāretabba. Nanu ca dhammassāpi vaṇṇo (D.1./CS:pg.1.115) Brahmadattena bhāsito? Sacca bhāsito, so pana sammāsambuddhapabhavattā, ariyasaghādhārattā ca dhammassa dhammānubhāvasiddhattā ca tesa tadubhayadīpaneneva dīpito hotīti visu na uddhao. Saddhammānubhāveneva hi Bhagavā bhikkhusagho ca pāṇātipātādippahānasamattho ahosi, desanā pana ādito paṭṭhāya eva āgatāti.

 Etthāya adhippāyo-- “Atthi bhikkhave aññe ca dhammā”ti-ādinā anaññasādhārae Buddhague ārabbha upari desana vaḍḍhetukāmo Bhagavā ādito paṭṭhāya “tathāgatassa vaṇṇa vadamāno vadeyyā”ti-ādinā Buddhaguavaseneva desana ārabhi, na bhikkhusaghavasenāti. Esā hi Bhagavato desanāya pakati, ya ekaraseneva desana dassetu labbhamānassāpi kassaci aggahaa. Tathā hi rūpakaṇḍe dukādīsu tanniddesesu ca hadayavatthu na gahita. Itaravatthūhi asamānagatikattā desanābhedo hotīti. Yathā hi cakkhuviññāṇādīni ekantato cakkhādinissayāni, na eva manoviññāṇa ekantena hadayavatthunissaya, nissitavasena ca vatthudukādidesanā pavattā “Atthi rūpa cakkhuviññāṇassa vatthu, atthi rūpa na cakkhuviññāṇassa vatthū”ti-ādinā. Yampi ekantato hadayavatthunissaya, tassa vasena “Atthi rūpa manoviññāṇassa vatthū”ti-ādinā dukādīsu vuccamānesupi na tadanurūpā ārammaadukādayo sambhavanti. Na hi “Atthi rūpa manoviññāṇassa ārammaa, atthi rūpa na manoviññāṇassa ārammaan”ti sakkā vattunti vatthārammaadukā bhinnagatikā siyunti na ekarasā desanā bhaveyyāti. Tathā nikkhepakaṇḍe cittuppādavibhāgena avuccamānattā avitakka-avicārapadavissajjane “vicāro cā”ti vattu na sakkāti avitakkavicāramattapadavissajjane labbhamānopi vitakko na uddhao, aññathā “vitakko cā”ti vattabba siyā.

 Daṇḍanasakhātassa daṇḍassa paravihehanassa vivajjitabhāvadīpanattha daṇḍasatthāna nikkhepavacananti āha “parūpaghātatthāyāti-ādi. Vihehanabhāvatoti vihisanabhāvato. “Bhikkhusaghavasenāpi dīpetu vaṭṭatī”ti vuttattā tampi ekadesena dīpento “ya pana bhikkhūti-ādimāha.

 Lajjīti (D.1./CS:pg.1.116) ettha vuttalajjāya ottappampi vuttamevāti daṭṭhabba. Na hi pāpajigucchana pāputtāsanarahita, pāpabhaya vā alajjana atthīti. Dhammagarutāya vā Buddhāna, dhammassa ca attādhīnattā attādhipatibhūtā lajjāva vuttā, na pana lokādhipati ottappa. “Daya mettacittata āpanno”ti kasmā vutta, nanu dayā-saddo “dayāpanno”ti-ādīsu karuṇāya pavattatīti? Saccameta aya pana dayā-saddo anurakkhaamattha antonīta katvā pavattamāno mettāya karuṇāya ca pavattatīti idha mettāya pavattamāno vutto. Midati siniyhatīti mettā, mettā etassa atthīti metta, metta citta etassāti mettacitto, tassa bhāvo mettacittatā, mettā icceva attho. “Sabbapāṇabhūtahitānukampīti etena tassā viratiyā sattavasena apariyantata dasseti. Pāṇabhūteti pāṇajāte. Anukampakoti karuṇāyanako. Yasmā pana mettā karuṇāya visesapaccayo hoti, tasmā vutta “tāya eva dayāpannatāyāti. Eva yehi dhammehi pāṇātipātā virati sampajjati, tehi lajjāmettākaruṇāhi samagībhāvo dassito. Viharatīti evabhūto hutvā ekasmi iriyāpathe uppanna dukkha aññena iriyāpathena vicchinditvā harati pavatteti, attabhāva vā yāpetīti attho. Tenevāha “iriyati yapeti yāpeti pāletīti.

 Ācārasīlamattakanti sādhujanācārasīlamattaka, tena indriyasavarādiguehipi lokiyaputhujjano tathāgatassa vaṇṇa vattu na sakkotīti dasseti. Tathā hi indriyasavarapaccayaparibhogasīlāni idha sīlakathāya na vibhattāni.

 Parasaharaanti parassa santakaharaa. Theno vuccati coro, tassa bhāvo theyya. Idhāpi khuddake parasantake appasāvajja, mahante mahāsāvajja. Kasmā? Payogamahantatāya, vatthuguṇāna pana samabhāve sati kilesāna upakkamānañca mudutāya appasāvajja, tibbatāya mahāsāvajjanti ayampi nayo yojetabbo.

 Sāhatthikādayoti ettha mantaparijappanena parasantakaharaa vijjāmayo, vinā mantena kāyavacīpayogena parasantakassa ākaḍḍhana tādisa-iddhānubhāvena iddhimayo payogo.

 Sesanti (D.1./CS:pg.1.117) “pahāya paivirato”ti evamādika. Tañhi pubbe vuttanaya. Kiñcāpi nayidha sikkhāpadavohārena virati vuttā, ito aññesu pana suttapadesesu vinayābhidhammesu ca pavattavohārena viratiyo cetanā ca adhisīlasikkhādīna adhiṭṭhānabhāvato, tesu aññatarakoṭṭhāsabhāvato ca sikkhāpadanti āha “pahamasikkhāpade”ti. Kāmañcettha “lajjī dayāpanno”ti na vutta, adhikāravasena pana atthato vā vuttamevāti veditabba. Yathā hi lajjādayo pāṇātipātappahānassa visesappaccayo, eva adinnādānappahānassāpīti, tasmā sāpi pāḷi ānetvā vattabbā. Eseva nayo ito paresupi. Atha vā “sucibhūtenā”ti etena hirottappādīhi samannāgamo, ahirikādīnañca pahāna vuttamevāti “lajjī”ti-ādi na vuttanti daṭṭhabba.

 Aseṭṭhacariyanti aseṭṭhāna hīnāna, aseṭṭha vā lāmaka nihīna vutti, methunanti attho. “Brahma seṭṭha ācāran”ti methunaviratimāha. Ārācārī methunāti etena “idha brāhmaa ekacco …pe… na heva kho mātugāmena saddhi dvayadvayasamāpatti samāpajjati, apica kho mātugāmassa ucchādanaparimaddananhāpanasambāhana sādiyati, so ta assādeti, ta nikāmeti, tena ca vitti āpajjatī”ti-ādinā (a.ni.7.50) vuttā sattavidhamethunasayogāpi paivirati dassitāti daṭṭhabbā. Idhāpi asaddhammasevanādhippāyena kāyadvārappavattā maggenamaggapaipattisamuṭṭhāpikā cetanā abrahmacariya, micchācāre pana agamanīyaṭṭhānavītikkamacetanāti yojetabba. Tattha agamanīyaṭṭhāna nāma purisāna māturakkhitādayo dasa, dhanakkītādayo dasāti vīsati itthiyo. Itthīsu pana dasanna dhanakkitādīna sārakkhasaparidaṇḍānañca vasena dvādasanna aññe purisā. Guavirahite vippaipatti appasāvajjā, mahāgue mahāsāvajjā. Guarahitepi ca abhibhavitvā pavatti mahāsāvajjā, ubhinna samānacchandabhāvepi kilesāna upakkamānañca mudutāya appasāvajjā, tibbatāya mahāsāvajjāti veditabbā. Tassa dve sambhārā sevetukāmatācitta, maggenamaggapaipattīti. Micchācāre pana agamanīyaṭṭhānatā, sevanācitta maggenamaggapaipatti, sādiyanañcāti cattāro. “Abhibhavitvā vītikkamane maggenamaggapaipatti-adhivāsane satipi purimuppannasevanābhisandhipayogābhāvato (D.1./CS:pg.1.118) abhibhuyyamānassa micchācāro na hotī”ti vadanti. Sevanācitte sati payogābhāvo na pamāṇa itthiyā sevanāpayogassa yebhuyyena abhāvato, itthiyā puretara upaṭṭhāpitasevanācittāyapi micchācāro na siyāti āpajjati payogābhāvato. Tasmā purisassa vasena ukkasato cattāro vuttāti daṭṭhabba, aññathā itthiyā purisakiccakaraakāle purisassapi sevanāpayogābhāvato micchācāro na siyāti eke. Ida panettha sanniṭṭhāna-- attano ruciyā pavattitassa tayo, balakkārena pavattitassa tayo, anavasesaggahaena pana cattāroti. Eko payogo sāhatthikova.

 9. Kammapathappatta dassetu “atthabhañjanako”ti vutta. Vacīpayogo kāyapayogo vāti musā-saddassa kiriyāpadhānata dasseti. Visavādanādhippāyo pubbabhāgakkhae takhae ca. Vuttañhi “pubbevassa hoti ‘musā bhaissan’ti, bhaantassa hoti ‘musā bhaṇāmī’ti” (pārā.205). Etañhi dvaya agabhūta, itara pana hotu vā mā vā, akāraameta. Assāti visavādakassa Yathāvutta payogabhūta musā vadati viññāpeti, samuṭṭhāpeti vā etāyāti cetanā musāvādo.

 Purimanaye lakkhaassa abyāpitatāya, musā-saddassa ca visavaditabbatthavācakattasambhavato paripuṇṇa katvā musāvādalakkhaa dassetu “musāti abhūta ataccha vatthūti-ādinā dutiyanayo āraddho. Imasmiñca naye musā vadīyati vuccati etāyāti cetanā musāvādo. “Yamattha bhañjatīti vatthuvasena musāvādassa appasāvajjamahāsāvajjatamāha. Yassa attha bhañjati, tassa appaguatāya appasāvajjo, mahāguatāya mahāsāvajjoti adinnādāne viya guavasenāpi yojetabba. Kilesāna mudutibbatāvasenāpi appasāvajjamahāsāvajjatā labbhatiyeva.

 Attano santaka adātukāmatāya, pūraakathānayena ca visavādanapurekkhārasseva musāvādo. Tattha pana cetanā balavatī na hotīti appasāvajjatā (D.1./CS:pg.1.119) vuttā. Appatāya ūnassa atthassa pūraavasena pavattā kathā pūraakathā.

 Tajjoti tassāruppo, visavādanānurūpoti attho. “Vāyāmo”ti vāyāmasīsena payogamāha. Visavādanādhippāyena payoge katepi parena tasmi atthe aviññāte visavādanassa asijjhanato parassa tadatthavijānana eko sambhāro vutto. Keci pana “abhūtavacana visavādanacitta parassa tadatthavijānananti tayo sambhārā”ti vadanti. Kiriyāsamuṭṭhāpakacetanākkhaeyeva musāvādakakammunā bajjhati sanniṭṭhāpakacetanāya nibbattattā, sacepi dandhatāya vicāretvā paro tamattha jānātīti adhippāyo.

 “Saccato thetato”ti-ādīsu (ma.ni.1.19) viya theta-saddo thirapariyāyo, thirabhāvo ca saccavāditāya adhikatattā kathāvasena veditabboti āha “thirakathoti attho”ti. Nathirakathoti yathā haliddirāgādayo anavaṭṭhitasabhāvatāya na thirā, eva na thirā kathā yassa so na thirakathoti haliddirāgādayo yathā kathāya upamā honti, eva yojetabba. Esa nayo “pāsāṇalekhā viyāti-ādīsupi.

 Saddhā ayati pavattati etthāti saddhāyo, saddhāyo eva saddhāyiko yathā “venayiko”ti (a.ni.8.11 pārā. 8). Saddhāya vā ayitabbo saddhāyiko, saddheyyoti attho. Vattabbata āpajjati visavādanatoti adhippāyo.

 Suññabhāvanti pītivirahitatāya rittata. Sā pisuavācāti yāya yathāvuttā saddasabhāvā vācā, sā piyasuññakaraato pisuavācāti niruttinayena atthamāha. Pisatīti vā pisuṇā, samagge satte avayavabhūte vagge bhinne karotīti attho.

 Pharusanti sinehābhāvena lūkha. Sayampi pharusāti domanassasamuṭṭhitattā sabhāvenapi kakkasā. Ettha ca pharusa karotīti phalūpacārena, pharusayatīti vā vācāya pharusa-saddappavatti veditabbā. Sayampi pharusāti paresa mammacchedavasena pavattiyā ekantaniṭṭhuratāya sabhāvena, kāraavohārena (D.1./CS:pg.1.120) ca vācāya pharusa-saddappavatti daṭṭhabbā. Tatoyeva ca neva kaṇṇasukhā. Atthavipannatāya na hadayagamā.

 Yena sampha palapatīti yena palāpasakhātena niratthakavacanena sukha hitañca phalati vidarati vināsetīti “samphan”ti laddhanāma attano paresañca anupakāraka ya kiñci palapati.

 Sakiliṭṭhacittassāti lobhena dosena vā vibādhitacittassa, upatāpitacittassa vā, dūsitacittassāti attho. Cetanā pisuavācā pisua vadanti etāyāti. Yassa yato bheda karoti, tesu abhinnesu appasāvajja, bhinnesu mahāsāvajja, tathā kilesāna mudutibbatāvisesesu.

 Yassa pesuñña upasaharati, so bhijjatu vā mā vā, tassa atthassa viññāpanameva pamāṇanti āha “tadatthavijānanan”ti, kammapathappatti pana bhinne eva.

 Anuppadātāti anubalappadātā, anuvattanavasena vā padātā. Kassa pana anuvattana padānañca? “Sahitānan”ti vuttattā “sandhānassā”ti viññāyati. Tenevāha “sandhānānuppadātāti. Yasmā pana anuvattanavasena sandhānassa padāna ādhāna, rakkhaa vā dahīkaraa hoti, tena vutta “dahīkamma kattāti attho”ti. Āramanti etthāti ārāmo, ramitabbaṭṭhāna Yasmā pana ākārena vināpi ayamevattho labbhati, tasmā vutta “samaggarāmotipi pāḷi, ayamevettha attho”ti.

 Mammāni viya mammāni, yesu pharusavācāya chupitamattesu duṭṭhārūsu viya ghaṭṭitesu citta adhimatta dukkhappatta hoti. Kāni pana tāni? Jāti-ādīni akkosavatthūni. Tāni chijjanti, bhijjanti vā yena kāyavacīpayogena, so mammacchedako. Ekantena pharusacetanā pharusavācā pharusa vadati etāyāti. Katha pana ekantapharusacetanā hoti? Duṭṭhacittatāya. Tassāti ekantapharusacetanāya eva pharusavācābhāvassa. Mammacchedako savanapharusatāyāti adhippāyo. Cittasahatāya pharusavācā na hoti kammapatha’ppattattā, kammabhāva pana na sakkā vāretunti. Eva anvayavasena cetanāpharusatāya pharusavāca sādhetvā idāni tameva paipakkhanayena sādhetu “vacanasahatāyāti-ādi vutta. Sā pharusavācā (D.1./CS:pg.1.121) Yanti ya puggala. Etthāpi kammapathabhāva appattā appasāvajjā, itarā mahāsāvajjā, tathā kilesāna mudutibbatābhāve. Keci pana “ya uddissa pharusavācā payujjanti, tassa sammukhāva sīsa etī”ti, eke “parammukhāpi pharusavācā hotiyevā”ti vadanti. Tatthāyamadhippāyo yutto siyā -- sammukhā payoge agāravādīna balavabhāvato siyā cetanā balavatī, parassa ca tadatthajānana, na tathā asammukhāti. Yathā pana akkosite mate āḷahane katā khamanā upavādantarāya nivatteti, eva “parammukhā payuttāpi pharusavācā hotiyevā”ti sakkā viññātunti. Kupitacittanti akkosādhippāyeneva kupitacitta, na maraṇādhippāyena. Maraṇādhippāyena hi cittakope sati byāpādoyeva hotīti. Etthāti--

           “Nelago setapacchādo, ekāro vattatī ratho;

           Anīgha passa āyanta, chinnasota abandhanan”ti. (sa.ni.4.347 udā. 65).

 Imissā gāthāya. Sīlañhettha “nelagan”ti vutta. Tenevāha citto gahapati “nelaganti kho bhante sīlānameta adhivacanan”ti (sa.ni.4.347). Sukumārāti apharusatāya mudukā. Purassāti ettha pura-saddo tannivāsīvācako daṭṭhabbo “gāmo āgato”ti-ādīsu viya. Tenevāha “nagaravāsīnan”ti. Mana appāyati vaḍḍhetīti manāpā. Tena vutta “cittavuḍḍhikarāti. Āsevana bhāvana bahulīkaraa. Ya gāhayitu pavattito, tena aggahite appasāvajjo gahite mahāsāvajjoti, idhāpi kilesāna mudutibbatāvasenāpi appasāvajjamahāsāvajjatā labbhatiyeva.

 “Kālavādīti-ādi samphappalāpā paiviratassa paipattidassana. Yathā hi “pāṇātipātā paivirato”ti-ādi pāṇātipātappahānapaipattidassana. “Pāṇātipāta pahāya viharatī”ti hi vutte katha pāṇātipātappahāna hotīti? Apekkhāsabbhāvato “pāṇātipātā paivirato hotī”ti vutta, sā pana virati kathanti āha “nihitadaṇḍo nihitasattho”ti, tañca daṇḍasatthanidhāna kathanti vutta “lajjī”ti-ādi, eva uttaruttara purimassa purimassa upāyasandassana, tathā adinnādānādīsu (D.1./CS:pg.1.122) yathāsambhava yojetabba. Tena vutta “kālavādīti-ādi samphappalāpā paiviratassa paipattidassanan”ti. Atthasañhitāpi hi vācā ayuttakālappayogena atthāvahā na siyāti anatthaviññāpanavāca anulometi, tasmā samphappalāpa pajahantena akālavāditā parivajjetabbāti vutta “kālavādīti. Kālena vadantenāpi ubhayānatthasādhanato abhūta parivajjetabbanti āha “bhūtavādīti. Bhūtañca vadantena ya idhalokaparalokahitasampādaka, tadeva vattabbanti dassetu “atthavādīti vutta. Attha vadantenāpi na lokiyadhammasannissitameva vattabba, atha kho lokuttaradhammasannissita pīti dassetu “dhammavādīti vutta. Yathā ca attho lokuttaradhammasannissito hoti, ta dassanattha “vinayavādīti vutta. Pātimokkhasavaro satisavaro ñāṇasavaro khantisavaro vīriyasavaroti hi pañcanna savarāna, tadagavinayo vikkhambhanavinayo samucchedavinayo paippassaddhivinayo nissaraavinayoti pañcanna vinayānañca vasena vuccamāno attho nibbānādhigamahetubhāvato lokuttaradhammasannissito hotīti.

 Eva guavisesayutto ca attho vuccamāno desanākosalle sati sobhati, kiccakaro ca hoti, nāññathāti dassetu “nidhānavati vāca bhāsitāti vutta. Idāni ta desanākosalla vibhāvetu “kālenāti-ādimāha. Ajjhāsayaṭṭhuppattīna pucchāya ca vasena otiṇṇe desanāvisaye ekasādibyākaraavibhāga sallakkhetvā hapanāhetudāharaasasandanāni tatakālānurūpa vibhāventiyā parimitaparicchinnarūpāya vipulataragambhīrudārapahūtatthavitthārasagāhakāya desanāya pare yathājjhāsaya paramatthasiddhiya patiṭṭhāpento “desanākusalo”ti vuccatīti evamettha atthayojanā veditabbā.

 10. Eva paipāṭiyā satta mūlasikkhāpadāni vibhajitvā satipi abhijjhādippahānassa savarasīlasikkhāsagahe upariguasagahato, lokiyaputhujjanāvisayato ca uttaradesanāya sagahitu ta pariharitvā pacurajanapākaa ācārasīlameva vibhajanto Bhagavā “bījagāmabhūtagāmasamārambhāti-ādimāha. Tattha gāmoti samūho. Nanu ca rukkhādayo cittarahitatāya na jīvā, cittarahitatā ca paripphandābhāvato (D.1./CS:pg.1.123) chinne viruhanato, visadisajātikabhāvato, catuyoni-appariyāpannato ca veditabbā, vuḍḍhi pana pavāḷasilālavaṇānampi vijjatīti na tesa jīvabhāve kāraa, visayaggahaañca parikappanāmatta supana viya ciñcādīna, tathā dohaḷādayo, tattha kasmā bījagāmabhūtagāmasamārambhā paivirati icchitāti? Samaasāruppato, sannissitasattānurakkhaato ca. Tenevāha “jīvasaññino hi moghapurisā manussā rukkhasmin”ti-ādi (pāci.89). Nīlatiarukkhādikassāti allatiassa ceva allarukkhādikassa ca. Ādi-saddena osadhigacchalatādayo veditabbā.

 Eka bhatta ekabhatta, ta assa atthīti ekabhattiko, ekasmi divase ekavārameva bhuñjanako. Tayida rattibhojanopi siyāti tannivattanatthamāha “rattūparato”ti. Evampi aparahabhojīpi siyā ekabhattikoti tadāsakānivattanattha “virato vikālabhojanāti vutta. Aruuggamanato paṭṭhāya yāva majjhanhikā, aya Buddhāna āciṇṇasamāciṇṇo bhojanassa kālo nāma, tadañño vikālo. Aṭṭhakathāya pana dutiyapadena rattibhojanassa paikkhittattā aparaho “vikālo”ti vutto.

 Sakhepato “sabbapāpassa akaraan”ti-ādi (dī.ni.2.90 dha.pa.183 netti. 30 50 116 124) nayappavatta Bhagavato sāsana accantachandarāgappavattito naccādīna dassana na anulometīti āha “sāsanassa ananulomattāti. Attanā payojiyamāna, parehi payojāpiyamānañca nacca naccabhāvasāmaññato pāḷiya ekeneva nacca-saddena gahita, tathā gītavādita-saddena cāti āha “naccananaccāpanādivasenāti. Ādi-saddena gāyanagāyāpanavādanavādāpanāni sagahāti. Dassanena cettha savanampi sagahita virūpekasesanayena. Ālocanasabhāvatāya vā pañcanna viññāṇāna savanakiriyāyapi dassanasakhepasabbhāvato “dassanā icceva vutta. Avisūkabhūtassa gītassa savana kadāci vaṭṭatīti āha “visūkabhūtā dassanāti. Tathā hi vutta paramatthajotikāya Khuddakapāṭhaṭṭhakathāya (khu.pa.aṭṭha. pacchimapañcasikkhāpadavaṇṇanā) “dhammūpasahitampi cettha gīta vaṭṭati, gītūpasahito dhammo na vaṭṭatī”ti.

 Uccāti (D.1./CS:pg.1.124) uccasaddena samānattha eka saddantara, seti etthāti sayana. Uccāsayana mahāsayanañca samaasārupparahita adhippetanti āha “pamāṇātikkanta, akappiyattharaan”ti Āsandādi-āsanañcettha sayanena sagahitanti daṭṭhabba. Yasmā pana ādhāre paikkhitte tadādhārakiriyā paikkhittāva hoti, tasmā “uccāsayanamahāsayanā” icceva vutta, atthato pana tadupabhogabhūta nisajjānipajjanehi virati dassitāti daṭṭhabbā. Uccāsayanasayanamahāsayanasayanāti vā etasmi atthe ekasesanayena aya niddeso kato yathā “nāmarūpapaccayā saḷāyatanan”ti (ma.ni.3.126 sa.ni.2.1 udā. 1). Āsanakiriyāpubbakattā sayanakiriyāya sayanaggahaeneva āsana gahitanti veditabba.

 Aññehi gāhāpane upanikkhittasādiyane ca paiggahaattho labbhatīti āha “na uggahāpeti, na upanikkhitta sādīyatīti. Atha vā tividha paiggahaa kāyena vācāya manasā. Tattha kāyena paiggahaa uggahana, vācāya paiggahaa uggahāpana, manasā paiggahaa sādiyananti tividhampi paiggahaa sāmaññaniddesena, ekasesanayena vā gahetvā “paiggahaṇā”ti vuttanti āha “neva na uggahātīti-ādi. Esa nayo āmakadhaññapaiggahaṇāti-ādīsupi. Nīvārādi-upadhaññassa sāliyādimūladhaññantogadhattā vutta “sattavidhassāti. “Anujānāmi bhikkhave pañca vasāni bhesajjāni acchavasa macchavasa susukāvasa sūkaravasa gadrabhavasan”ti (mahāva. 262) vuttattā ida odissa anuññāta nāma, tassa pana “kāle paiggahitan”ti (mahāva. 262) vuttattā paiggahaa vaṭṭatīti āha “aññatra odissa anuññātāti.

 Akkamatīti nippīḷeti. Pubbabhāge akkamatīti sambandho. Hadayanti nāḷi-ādimānabhājanāna abbhantara. Tilādīna nāḷi-ādīhi minanakāle ussāpitasikhāyeva sikhā, tassā bhedo hāpana. Kecīti sārasamāsācariyā, uttaravihāravāsino ca.

 Vadhoti muṭṭhippahārakasātāḷanādīhi hisana, vihehananti attho. Vihehanatthopi hi vadhasaddo dissati “attāna vadhitvā vadhitvā”ti-ādīsu (pāci.880). Yathā hi appaiggahabhāvasāmaññe satipi pabbajitehi appaiggahitabbavatthuvisesabhāvasandassanattha itthikumāridāsidāsādayo vibhāgena vuttā (D.1./CS:pg.1.125) eva parassaharaabhāvato adinnādānabhāvasāmaññe satipi tulākūṭādayo adinnādānavisesabhāvadassanattha vibhāgena vuttā, na eva pāṇātipātapariyāyassa vadhassa punaggahae payojana atthi. “Tattha sayakāro, idha parakāro”ti ca na sakkā vattu “kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā chappayogā”ti ca vuttattā. Tasmā yathāvuttoyeva attho sundarataro. Aṭṭhakathāya pana “vadhoti māraan”ti vutta, tampi pothanameva sandhāyāti ca sakkā viññātu māraa-saddassa vihisanepi dissanato.

 Ettāvatāti “pāṇātipāta pahāyā”ti-ādinā “chedana …pe… sahasākārā paivirato”ti etaparimāṇena pāṭhena. Antarābheda aggahetvā pāḷiya āgatanayena chabbīsatisikkhāpadasagaha yebhuyyena sikkhāpadāna avibhattattā cūḷasīla nāma. Desanāvasena hi idha cūḷamajjhimādibhāvo adhippeto, na dhammavasena. Tathā hi idha sakhittena uddiṭṭhāna sikkhāpadāna avibhattāna vibhajanavasena majjhimasīladesanā pavattā. Tenevāha “majjhimasīla vitthārento”ti.

 

Cūḷasīlavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 (D.1.-3)Majjhimasīlavaṇṇanā

 

 11. Tattha yathāti opammatthe nipāto. Vāti vikappanatthe. Panāti vacanālakāre. Eketi aññe. Bhontoti sādhūna piyasamudāhāro. Sādhavo hi pare “bhonto”ti vā, “devāna piyā”ti vāāyasmanto”ti vā samālapanti. Ya kiñci pabbajja upagatā samaṇā. Jātimattena brāhmaṇā. Ida vutta hoti-- ussāha katvā mama vaṇṇa vadamānopi puthujjano “pāṇātipāta pahāya pāṇātipātā paivirato”ti-ādinā parānuddesikanayena vā yathā paneke bhonto samaabrāhmaabhāva paijānamānā, parehi ca tathāsambhāviyamānā tadanurūpapaipatti ajānanato, asamatthato ca na abhisambhuanti, na evamaya, aya pana Samao Gotamo sabbathāpi samaasāruppapaipada pūresiyevāti eva aññuddesikanayena vā sabbathāpi ācārasīlamattameva vadeyyu, na taduttarinti.

 Bījagāmabhūtagāmasamārambhapade (D.1./CS:pg.1.126) saddakkamena appadhānabhūtopi bījagāmabhūtagāmo niddisitabbatāya padhānabhāva pailabhati. Añño hi saddakkamo añño atthakkamoti āha “katamo so bījagāmabhūtagāmo”ti. Tasmiñhi vibhatte tabbisayatāya samārambhopi vibhattova hotīti Tenevāha Bhagavā “mūlabījan”ti-ādi. Mūlameva bīja mūlabīja, mūla bīja etassātipi mūlabīja. Sesesupi eseva nayo. Phaubījanti pabbabīja. Paccayantarasamavāye sadisaphaluppattiyā visesakāraabhāvato viruhaasamatthe sāraphale niruho bīja-saddo tadatthasasiddhiyā mūlādīsupi kesuci pavattatīti mūlādito nivattanattha ekena bīja-saddena visesetvā vutta “bījabījan”ti. “Rūparūpa dukkhadukkhan”ti (sa.ni.4.327) ca yathā. Kasmā panettha bījagāmabhūtagāma pucchitvā bījagāmo eva vibhattoti? Na kho paneta eva daṭṭhabba. Nanu avocumha “mūlameva bīja mūlabīja, mūla bīja etassātipi mūlabījanti”. Tattha purimena bījagāmo niddiṭṭho, dutiyena bhūtagāmo, duvidhopesa sāmaññaniddesena, mūlabījañca mūlabījañca mūlabījanti ekasesanayena vā pāḷiya niddiṭṭhoti veditabbo. Tenevāha “sabbañhetan”ti-ādi.

 12. “Sannidhikatassāti etena “sannidhikāraparibhogan”ti ettha kāra-saddassa kammatthata dasseti. Yathā vāācayagamino”ti vattabbe anunāsikalopena “ācayagāmino”ti (dha.sa.10) niddeso kato, eva “sannidhikāra paribhogan”ti vattabbe anunāsikalopena “sannidhikāraparibhogan”ti vutta, sannidhi katvā paribhoganti attho.

 Sammā kilese likhatīti sallekho, suttantanayena paipatti. Pariyāyati kappīyatīti pariyāyo, kappiyavācānusārena paipatti. Kilesehi āmasitabbato āmisa, ya kiñci upabhogāraha vatthu. Tenevāha āmisanti vuttāvasesan”ti. Nayadassanañheta sannidhivatthūna. Udakakaddameti udake ca kaddame ca. Acchathāti nisīdatha. Gīvāyāmakanti gīva āyamitvā, yathā ca bhutte atibhuttatāya gīvā āyamitabbāva hoti, evanti attho. Catubhāgamattanti kuubamatta. “Kappiyakuiyan”ti-ādi vinayavasena vutta.

 13. Ettakampīti (D.1./CS:pg.1.127) vinicchayavicāraṇāvatthukittanampi Payojanamattamevāti padatthayojanamattameva. Yassa pana padassa vitthārakatha vinā na sakkā attho viññātu, tattha vitthārakathāpi padatthasagahameva gacchati. Kutūhalavasena pekkhitabbato pekkhā, naasatthavidhinā naṭānañca payogo. Naasamūhena pana janasamūhe karaavasena “naasamajjan”ti vutta, sārasamāse “pekkhā mahan”ti vutta. Ghanatāḷa nāma daṇḍamayatāḷa, silāsalākatāḷa vā. Eketi sārasamāsācariyā, uttaravihāravāsino ca. Yathā cettha, eva ito paresupi “eke”ti āgataṭṭhānesu. Caturassa-ambaakatāḷa nāma rukkhasāradaṇḍādīsu yena kenaci caturassa-ambaaka katvā catūsu passesu cammena onandhitvā katavādita. Abbhokkiraa ragabalīkaraa, yā “nandī”ti vuccati. Sobhanakaranti sobhanakaraa, “sobhanagharakan”ti sārasamāse vutta. Caṇḍālānamidanti caṇḍāla. Sāṇe udakena temetvā aññamañña ākoanakīḷā sāṇadhovana. Indajālenāti aṭṭhidhovanamanta parijappitvā yathā pare aṭṭhīniyeva passanti, eva tacādīna antaradhāpanamāyāya. Sakaabyūhādīti ādi-saddena cakkapadumakaḷīrabyūhādi sagahāti.

 14. Padānīti sārīna patiṭṭhānaṭṭhānāni. Dasapada nāma dvīhi pantīhi vīsatiyā padehi kīḷanajūta. Pāsaka vuccati chasu passesu ekeka yāva chakka dassetvā katakīḷanaka, ta vaḍḍhetvā yathāladdha ekakādivasena sāriyo apanentā upanentā ca kīḷanti. Ghaena kīḷā ghaikāti eke. Bahūsu salākāsu visesarahita eka salāka gahetvā tāsu pakkhipitvā puna tasseva uddharaa salākahatthanti eke. Paṇṇena vasākārena katā nāḷikā. Tenevāha “ta dhamantāti. “Pucchantassa mukhāgata akkhara gahetvā naṭṭhamutti lābhālābhādijānanakīḷā akkharikātipi vadanti. “Vāditānurūpa naccana gāyana vā yathāvajja tipi vadanti. “Eva kate jayo bhavissati, aññathā parājayo”ti jayaparājaye purakkhatvā payogakaraavasena parihārapathādīnampi jūtapamādaṭṭhānabhāvo veditabbo. Pagacīrādīhipi vasādīhi kātabbakiccasiddhi-asiddhijayaparājayāvaho payogo vuttoti daṭṭhabba. “Yathāvajjan”ti ca (D.1./CS:pg.1.128) kāṇādīhi sadisatākāradassanehi jayaparājayavasena jūtakīḷitabhāvena vutta.

 15. Vāḷarūpānīti āharimāni vāḷarūpāni. “Akappiyamañcova pallako”ti sārasamāse. Vānavicittanti bhitticchadādivasena vānena vicitra. Rukkhatūlalatātūlapoakītūlāna vasena tiṇṇa tūlāna. Uddalomiya kecīti sārasamāsācariyā, uttaravihāravāsino ca. Tathā ekantalomiya. Koseyyakaṭṭissamayanti koseyyakassaamaya. Suddhakoseyyanti ratanaparisibbanarahita. hapetvā tūlikan”ti etena ratanaparisibbanarahitāpi tūlikā na vaṭṭatīti dīpeti. “Ratanaparisibbitānīti iminā yāni ratanaparisibbitāni, tāni bhūmattharaavasena, yathānurūpa mañcapīṭhādīsu ca upanetu vaṭṭatīti dīpita hoti. Ajinacammehīti ajinamigacammehi. Tāni kira cammāni sukhumāni, tasmā dupaṭṭatipaṭṭāni katvā sibbanti. Tena vutta “ajinappaveṇīti. Vuttanayenāti Vinaye vuttanayena.

 16. Alakārañjanameva na bhesajja maṇḍanānuyogassa adhippetattā. Mālā-saddo sāsane suddhapupphesupi niruhoti āha “baddhamālā vāti. Mattikakakkanti osadhehi abhisakhata yogamattikakakka. Caliteti kupite. Lohite sannisinneti duṭṭhalohite khīṇe.

 17. Duggatito sasārato ca niyyāti etenāti niyyāna, saggamaggo mokkhamaggo ca. Ta niyyāna arahati, niyyāne vā niyuttā, niyyāna vā phalabhūta etissā atthīti niyyānikā, vacīduccaritasakilesato niyyātīti vā ī-kārassa rassatta, ya-kārassa ca ka-kāra katvā niyyānikā, cetanāya saddhi samphappalāpā veramai. Tappaipakkhato aniyyānikā, tassā bhāvo aniyyānikatta, tasmā aniyyānikattā. Tiracchānabhūtāti tirokaraabhūtā. Kammaṭṭhānabhāveti aniccatāpaisayuttacatusaccakammaṭṭhānabhāve. Saha atthenāti sātthaka, hitapaisayuttanti attho. Visikhāti gharasanniveso, visikhāgahaena ca tannivāsino gahitā “gāmo āgato”ti-ādīsu viya. Tenevāha “sūrā samatthā”ti, “saddhā pasannā”ti ca. Kumbhaṭṭhānāpadesena (D.1./CS:pg.1.129) kumbhadāsiyo vuttāti āha “kumbhadāsīkathā vāti. Uppattihitisambhārādivasena loka akkhāyatīti lokakkhāyikā.

 18. Sahitanti pubbāparāviruddha.

 19. Dūtassa kamma dūteyya, tassa kathā dūteyyakathā.

 20. Tividhenāti sāmantajappana-iriyāpathasannissitapaccayapaisevanabhedato tippakārena. Vimhāpayantīti “Aho acchariyapuriso”ti attani paresa vimhaya uppādenti. Lapantīti attāna, dāyaka vā ukkhipitvā yathā so kiñci dadāti, eva ukkācetvā kathenti. Nimittena caranti, nimitta vā karontīti nemittikā nimittanti ca paresa paccaya dānasaññuppādaka kāyavacīkamma vuccati. Nippisantīti nippesā, nippesāyeva nippesikā, nippesoti ca sahapuriso viya lābhasakkārattha akkosakhusanuppaṇḍanaparapiṭṭhimasikatādi.

 

Majjhimasīlavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.1.-4)Mahāsīlavaṇṇanā

 

 21. Agāni ārabbha pavattattā agasahacarita sattha “agan”ti vutta. Nimittanti etthāpi eseva nayo. Keci pana “aganti agavikāran”ti vadanti, paresa agavikāradassanenāpi lābhālābhādivijjāti. Paṇḍurājāti dakkhiṇāmadhurādhipati. “Mahantānan”ti etena appaka nimitta, mahanta nimitta uppātoti dasseti. Ida nāma passatīti yo vasabha kuñjara pāsāda pabbata vā āruha supine attāna passati, tassa ida nāma phala hotīti. Supinakanti supinasattha. Agasampattivipattidassanamattena ādisana vutta “agan”ti iminā, “lakkhaan”ti iminā pana mahānubhāvatānipphādaka-agalakkhaavisesadassanenāti ayametesa visesoti. Ahateti nave. Ito paṭṭhāyāti devarakkhasamanussādibhedena vividhavatthabhāge ito vā etto vā sañchinne ida nāma bhogādi hotīti. Dabbihomadīni (D.1./CS:pg.1.130) homassupakaraṇādivisesehi phalavisesadassanavasena pavattāni. Aggihoma vuttāvasesasādhanavasena pavatta homa. Agalaṭṭhinti sarīra. Abbhino sattha abbheyya, māsurakkhena kato gantho māsurakkho. Bhūrivijjā sassabuddhikaraavijjāti sārasamāse. Sapakkhaka …pe… catuppadānanti pigalamakkhikādisapakkhaka gharagolikādi-apakkhakadevamanussakoñcādidvipadakakaṇṭakajambukādicatuppadāna.

 23. “Asukadivase”ti “pakkhassa dutiye tatiye”ti-ādi tithivasena vutta. Asukanakkhattenāti rohiṇī-ādinakkhattayogavasena.

 24. Ukkāna patananti ukkobhāsāna patana. Vātasaghātesu hi vegena aññamañña saghaṭṭentesu dīpakobhāso viya obhāso uppajjitvā ākāsato patati, tatthāya ukkāpātavohāro. Avisuddhatā abbhamahikādīhi.

 25. Dhārānupavecchana vassana. Hatthena adhippetaviññāpana hatthamuddā, ta pana agulisakocanena gaanāyeva. Pārasika milakkhakādayo viya navantavasena gaanā acchiddakagaanā. Sauppādanādīti ādi-saddena vokalanabhāgahārādike sagahāti. Cintāvasenāti vatthu anusandhiñca sayameva cirena cintetvā karaavasena cintākavi veditabbo, kiñci sutvā sutena assuta anusandhetvā karaavasena sutakavi, kañci attha upadhāretvā tassa sakhipanavitthāraṇādivasena atthakavi, ya kiñci parena kata kabba nāṭaka vā disvā ta sadisameva añña attano hānuppattikapaibhānena karaavasena paibhānakavi veditabbo.

 26. Pariggahabhāvena dārikāya gahāpana āvāhana. Tathā dāpana vivāhana. Desantare diguatiguṇādigahaavasena bhaṇḍappayojana payogo. Tattha vā aññattha vā yathākālapariccheda vaḍḍhigahaavasena payojana uddhāro. “Bhaṇḍamūlarahitāna vāṇijja katvā ettakenudayena saha mūla dethāti dhanadāna payogo, tāvakālikadāna uddhāro”ti ca vadanti. Tīhi kāraehīti ettha vātena, pāṇakehi vā gabbhe vinassante na purimakammunā okāso kato, tappaccayā kamma vipaccati. Sayameva (D.1./CS:pg.1.131) pana kammunā okāse kate na ekantena vāto pāṇakā vā apekkhitabbāti kammassa visu kāraabhāvo vuttoti daṭṭhabba. Nibbāpanīyanti upasamakara. Paikammanti yathā te na khādanti, tathā paikaraa. Parivattanatthanti āvudhādinā saha ukkhittahatthassa ukkhipanavasena parivattanattha. Icchitatthassa devatāya kaṇṇe kathanavasena jappana kaṇṇajappananti. Ādiccapāricariyāti karavīramālāhi pūja katvā sakaladivasa ādiccābhimukhāvaṭṭhānena ādiccassa paricaraa. “Siravhāyanan”ti keci pahanti, tassatthomanta parijappitvā sirasā icchitassa atthassa avhāyananti.

 27. Samiddhikāleti āyācitassa atthassa siddhikāle. Santipaissavakammanti devatāyācanāya yā santi paikattabbā, tassā paiññāpaissavakammakaraa, santiyā āyācanappayogoti attho. Tasminti paissavaphalabhūte yathābhipatthitakammasmi, ya “sace me ida nāma samijjhissatī”ti vutta. Tassāti santipaissavassa, yo “paidhī”ti ca vutto. Yathāpaissavañhi upahāre kate paidhi āyācanā katā niyyātitā hotīti. Acchandikabhāvamattanti itthiyā akāmakabhāvamatta. Liganti purisaliga. Balikammakaraa upaddavapaibāhanatthañceva vaḍḍhi-āvahanatthañca. Dosānanti pittādidosāna. Ettha ca vamananti pacchaṭṭana adhippeta. Uddhavirecananti vamana “uddha dosāna nīharaan”ti vuttattā. Tathā virecananti virecanameva. Adhovirecananti pana suddhivatthikasāvatthi-ādi vatthikiriyāpi adhippetā “adho dosāna nīharaan”ti vuttattā. Sīsavirecana semhanīharaṇādi. Paalānīti akkhipaalāni. Salākavejjakammanti akkhivejjakamma, ida vuttāvasesasālākiyasagahaattha vuttanti daṭṭhabbanti. Tappanādayopi hi sālākiyānevāti. Mūlāni padhānāni rogūpasame samatthāni bhesajjāni mūlabhesajjāni, mūlāna vā byādhīna bhesajjāni mūlabhesajjāni. Mūlānubandhavasena hi duvidho byādhi. Mūlaroge ca tikicchite yebhuyyena itara vūpasamatīti. “Kāyatikicchana dassetīti ida komārabhaccasallakattasālākiyādikaraavisesabhūtatantīna tattha tattha vuttattā pārisesavasena vutta, tasmā tadavasesāya tantiyāpi idha sagaho daṭṭhabbo. Sabbāni cetāni ājīvahetukāniyeva idhādhippetāni “micchājīvena jīvika kappentī”ti vuttattā (D.1./CS:pg.1.132) Ya pana tattha tattha pāḷiya “iti vāti vutta, tattha itīti pakāratthe nipāto, vā-iti vikappanatthe. Ida vutta hoti iminā pakārena, ito aññe na vāti. Tena yāni ito bāhirakapabbajitā sippāyatanavijjāṭṭhānādīni jīvikopāyabhūtāni ājīvapakatā upajīvanti, tesa pariggaho katoti veditabbo.

 

Mahāsīlavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.1.-5)Pubbantakappikasassatavādavaṇṇanā

 

 28. Bhikkhusaghena vuttavaṇṇo nāma “yāvañcida tena Bhagavatā”ti-ādinā vuttavaṇṇo. Etthāya sambandho -- na bhikkhave ettakā eva Buddhaguṇā, ye tumhāka pākaṭā, apākaṭā pana “Atthi bhikkhave aññe dhammā”ti vitthāro. Tattha “ime diṭṭhiṭṭhānā eva gahitā”ti-ādinā sassatādidiṭṭhiṭṭhānāna yathāgahitākārasuññatabhāvappakāsanato, “tañca pajānana na parāmasatī”ti sīlādīnañca aparāmāsaniyyānikabhāvadīpanena niccasārādivirahappakāsanato, yāsu vedanāsu avītarāgatāya bāhirakāna etāni diṭṭhivipphanditāni sambhavanti, tesa paccayabhūtānañca sammohādīna vedakakārakasabhāvābhāvadassanamukhena sabbadhammāna attattaniyatāvirahadīpanato, anupādāparinibbānadīpanato ca aya desanā suññatāvibhāvanappadhānāti āha “suññatāpakāsana ārabhīti. Pariyattīti vinayādibhedabhinnā tanti. Desanāti tassā tantiyā manasāvavatthāpitāya vibhāvanā, yathādhamma dhammābhilāpabhūtā vā paññāpanā, anulomādivasena vā kathananti pariyattidesanāna viseso pubbeyeva vavatthāpitoti āha “desanāya pariyattiyan”ti. Eva ādīsūti ettha ādi-saddena saccasabhāvasamādhipaññāpakatipuñña-āpattiñeyyādayo sagayhanti. Tathā hi aya dhamma-saddo “catunna bhikkhave dhammāna ananubodhā”ti-ādīsu (dī.ni.2.186 a.ni.4.1) sacce vattati, “kusalā dhammā akusalā dhammā”ti-ādīsu (dha.sa.1) sabhāve, “evadhammā te Bhagavanto ahesun”ti-ādīsu (sa.ni.5.378) samādhimhi, “sacca dhammo dhiti cāgo, sa ve pecca na socatī”ti-ādīsu (su.ni.190) paññāya, “jātidhammāna (D.1./CS:pg.1.133) bhikkhave sattāna eva icchā uppajjatī”ti-ādīsu (ma.ni.3.373 pai.ma.1.33) pakatiya, “dhammo suciṇṇo sukhamāvahātī”ti-ādīsu (su.ni.184 theragā. 303 jā.1.10.102) puññe, “cattāro pārājikā dhammā”ti-ādīsu (pārā.233) āpattiya, “sabbe dhammā sabbākārena Buddhassa Bhagavato ñāṇamukhe āpātha āgacchantī”ti-ādīsu (mahāni.156 cūḷani.85 pai.ma.3.6) ñeyye vattati (ma.ni.aṭṭha.1.suttanikkhepavaṇṇanā; abhi.aṭṭha.1.tikamātikāpadavaṇṇanā; bu.va.aṭṭha.ratanacakamanakaṇḍavaṇṇanā). Dhammā hontīti suññā dhammamattā hontīti attho.

 “Duddasāti eteneva tesa dhammāna dukkhogāhatā pakāsitā hoti. Sace pana koci attano pamāṇa ajānanto ñāṇena te dhamme ogāhitu ussāha kareyya, tassa ta ñāṇa appatiṭṭhameva makasatuṇḍasūci viya mahāsamuddeti āha “alabbhaneyyapatiṭṭhāti. Alabbhaneyyā patiṭṭhā etthāti alabbhaneyyapatiṭṭhāti padaviggaho veditabbo. Alabbhaneyyapatiṭṭhāna ogāhitu asakkueyyatāya “ettakā ete īdisā cā”ti passitu na sakkāti vutta “gambhīrattā eva duddasāti. Ye pana daṭṭhumeva na sakkā, tesa ogāhitvā anubujjhane kathā eva natthīti āha “duddasattā eva duranubodhāti. Sabbapariḷāhapaippassaddhimatthake samuppannattā, nibbutasabbapariḷāhasamāpattisamokiṇṇattā ca nibbutasabbapariḷāhā. Santārammaṇāni maggaphalanibbānāni anupasantasabhāvāna kilesāna sakhārānañca abhāvato. Atha vā samūhatavikkhepatāya niccasamāhitassa manasikārassa vasena tadārammaadhammāna santabhāvo veditabbo kasiugghāṭimākāsatabbisayaviññāṇāna anantabhāvo viya. Avirajjhitvā nimittapaivedho viya issāsāna avirajjhitvā dhammāna yathābhūtasabhāvabodho sāduraso mahāraso ca hotīti āha atittikaraaṭṭhenāti. Paivedhappattāna, tesu ca Buddhānayeva sabbākārena visayabhāvūpagamanato na takkabuddhiyā gocarāti āha “uttamañāṇavisayattāti-ādi. “Nipuṇāti ñeyyesu tikkhavisadavuttiyā chekā. Yasmā pana so chekabhāvo ārammae appaihatavuttitāya sukhumañeyyagahaasamatthatāya supākao hoti, tena vutta “sahasukhumasabhāvattāti.

 Aparo nayo (D.1./CS:pg.1.134) vinayapaṇṇatti-ādigambhīraneyyavibhāvanato gambhīrā. Kadāci asakhyeyyamahākappe atikkamitvāpi dullabhadassanatāya duddasā. Dassanañcettha paññācakkhuvaseneva veditabba. Dhammanvayasakhātassa anubodhassa kassacideva sambhavato duranubodhā Santasabhāvato, veneyyānañca guasampadāna pariyosānattā santā. Attano ca paccayehi padhānabhāva nītatāya paṇītā. Samadhigatasaccalakkhaatāya atakkehi, atakkena vā ñāṇena avacaritabbatāya atakkāvacarā. Nipua, nipue vā atthe saccappaccayākārādivasena vibhāvanato nipuṇā. Loke aggapaṇḍitena sammāsambuddhena vedīyanti pakāsīyantīti paṇḍitavedanīyā. Anāvaraañāṇapailābhato hi Bhagavā “sabbavidū ha asmi, (dha.pa.353 mahāva. 11 kathā. 405) dasabalasamannāgato bhikkhave tathāgato”ti-ādinā (sa.ni.2.21) attano sabbaññutādigue pakāseti. Tenevāha “saya abhiññā sacchikatvā pavedetīti.

 Tattha kiñcāpi sabbaññutaññāṇa phalanibbānāni viya sacchikātabbasabhāva na hoti, āsavakkhayañāṇe pana adhigate adhigatameva hotīti tassa paccakkhakaraa sacchikiriyāti āha “abhivisiṭṭhena ñāṇena paccakkha katvāti. Abhivisiṭṭhena ñāṇenāti ca hetu-atthe karaavacana, abhivisiṭṭhañāṇādhigamahetūti attho. Abhivisiṭṭhañāṇanti vā paccavekkhaañāṇe adhippete karaavacanampi yujjatiyeva. Pavedanañcettha aññāvisayāna saccādīna desanākiccasādhanato, “ekomhi sammāsambuddho”ti-ādinā (mahāva.11 kathā.405) paijānanato ca veditabba. Vadamānāti ettha satti-attho māna-saddo, vattu ussāha karontoti attho. Evabhūtā ca vattukāmā nāma hontīti āha “vaṇṇa vattukāmāti. Sāvasesa vadantopi viparīta vadanto viya “sammā vadatī”ti na vattabboti āha “ahāpetvāti, tena anavasesattho idha sammā-saddoti dasseti. “Vattu sakkueyyun”ti iminā “vadeyyun”ti sakatthadīpanabhāvamāha. Ettha ca kiñcāpi Bhagavato dasabalādiñāṇānipi anaññasādhāraṇāni, sappadesavisayattā pana tesa ñāṇāna na tehi Buddhaguṇā ahāpetvā gahitā nāma honti, nippadesavisayattā pana sabbaññutaññāṇassa (D.1./CS:pg.1.135) tasmi gahite sabbepi Buddhaguṇā gahitā eva nāma hontīti imamattha dasseti “yehi …pe… vadeyyun”ti. Puthūni ārammaṇāni etassāti puthu-ārammaa, sabbārammaattāti adhippāyo. Atha vā puthu-ārammaṇārammaatoti etasmi atthe “puthu-ārammaato”ti vutta, ekassa ārammaa-saddassa lopa katvā “oṭṭhamukho kāmāvacaran”ti ādīsu viya, tenassa puthuñāṇakiccasādhakata dasseti. Tathā heta tīsu kālesu appaihatañāṇa, catuyoniparicchedakañāṇa, pañcagatiparicchedakañāṇa, chasu asādhāraañāṇesu sesāsādhāraañāṇāni, satta-ariyapuggalavibhāvakañāṇa, aṭṭhasupi parisāsu akampanañāṇa, navasattāvāsaparijānanañāṇa, dasabalañāṇanti evamādīna anekasatasahassabhedāna ñāṇāna yathāsambhava kicca sādhetīti. “Punappuna uppattivasenāti etena sabbaññutaññāṇassa kamavuttita dasseti. Kamenāpi hi ta visayesu pavattati, na sakiyeva yathā bāhirakā vadanti “sakiyeva sabbaññū sabba jānāti, na kamenā”ti.

 Yadi eva acinteyyāparimeyyabhedassa ñeyyassa paricchedavatā ekena ñāṇena niravasesato katha paivedhoti, ko vā evamāha “paricchedavanta Buddhañāṇan”ti. Anantañhi ta ñāṇa ñeyya viya. Vuttañheta “yāvataka ñeyya tāvataka ñāṇa. Yāvataka ñāṇa, tāvataka ñeyyan”ti (mahāni.156 cūḷani.85 pai.ma.3.5). Evampi jātibhūmisabhāvādivasena disādesakālādivasena ca anekabhedabhinne ñeyye kamena gayhamāne anavasesapaivedho na sambhavati yevāti, nayidameva. Kasmā? Ya kiñci Bhagavatā ñātu icchita sakala ekadeso vā. Tattha appaihatacāratāya paccakkhato ñāṇa pavattati, vikkhepābhāvato ca Bhagavā sabbakāla samāhitova ñātu, icchitassa paccakkhabhāvo na sakkā nivāretuākakhāpaibaddha Buddhassa Bhagavato ñāṇan”ti-ādi (mahāni.156 cūḷani.85 pai.ma.3.5) vacanato, na cettha dūrato cittapaa passantāna viya, “sabbe dhammā anattā”ti vipassantāna viya ca anekadhammāvabodhakāle anirūpitarūpena Bhagavato ñāṇa pavattatīti gahetabba acinteyyānubhāvatāya Buddhañāṇassa. Tenevāha “Buddhavisayo acinteyyo”ti (D.1./CS:pg.1.136) (a.ni.4.77). Ida panettha sanniṭṭhānasabbākārena sabbadhammāvabodhanasamatthassa ākakhāpaibaddhavuttino anāvaraañāṇassa pailābhena Bhagavā santānena sabbadhammapaivedhasamattho ahosi sabbaneyyāvaraassa pahānato, tasmā sabbaññū, na sakiyeva sabbadhammāvabodhato yathā santānena sabba-indhanassa dahanasamatthatāya pāvako “sabbabhū”ti vuccatīti.

 Vavatthāpanavacananti sanniṭṭhāpanavacana, avadhāraavacananti attho. Aññe vāti ettha avadhāraena nivattita dasseti “na pāṇātipātā veramai-ādayo”ti, ayañca eva-saddo aniyatadesatāya ca-saddo viya yattha vutto, tato aññatthāpi vacanicchāvasena upatiṭṭhatīti āha “gambhīrā vāti-ādi. Sabbapadehīti yāva “paṇḍitavedanīyā”ti ida pada, tāva sabbapadehi. Sāvakapāramiñāṇanti sāvakāna dānādipāripūriyā nipphanna vijjattayachaabhiññācatuppaisambhidādibheda ñāṇa. Tatoti sāvakapāramiñāṇato. Tatthāti sāvakapāramiñāṇe. Tatopīti anantaraniddiṭṭhato paccekabuddhañāṇatopi, ko pana vādo sāvakapāramiñāṇatoti adhippāyo. Etthāya atthayojanā-- kiñcāpi sāvakapāramiñāṇa heṭṭhimasekkhañāṇa puthujjanañāṇañca upādāya gambhīra, paccekabuddhañāṇa upādāya na tathā gambhīranti “gambhīramevā”ti na sakkā vattu. Tathā paccekabuddhañāṇampi sabbaññutaññāṇa upādāyāti tattha vavatthāna na labbhati, sabbaññutaññāṇadhammā pana sāvakapāramiñāṇādīna viya kiñci upādāya agambhīrabhāvābhāvato gambhīrā vāti. Yathā cettha vavatthāna dassita, eva sāvakapāramiñāṇa duddasa, paccekabuddhañāṇa pana tato duddasataranti tattha vavatthāna natthīti-ādinā vavatthānasabbhāvo netabbo. Tenevāha “tathā duddasāva …pe… veditabban”ti.

 Kasmā paneta eva āraddhati etthāya adhippāyo -- bhavatu tāva niravasesabuddhaguavibhāvanūpāyabhāvato sabbaññutaññāṇa ekampi puthunissayārammaañākiccasiddhiyā “Atthi bhikkhave aññeva dhammā”ti-ādinā bahuvacanena uddiṭṭha, tassa pana vissajjana saccapaccayākārādivisesavasena anaññasādhāraena vibhajananayena anārabhitvā sanissayāna diṭṭhīna vibhajanavasena kasmā āraddhanti. Tattha yathā saccapaccayākārādīna (D.1./CS:pg.1.137) vibhajana anaññasādhāraa, sabbaññutaññāṇasseva visayo, eva niravasesena diṭṭhigatavibhajanampīti dassetu “Buddhānañhīti-ādi āraddha. Tattha hānānīti kāraṇāni. Gajjita mahanta hotīti desetabbassa atthassa anekavidhatāya, duviññeyyatāya ca nānānayehi pavattamāna desanāgajjita mahanta vipula, bahubhedañca hoti. Ñāṇa anupavisatīti tato eva ca desanāñāṇa desetabbadhamme vibhāgaso kurumāna anupavisati, te anupavissa hita viya hotīti attho.

 Buddhañāṇassa mahantabhāvo paññāyatīti evavidhassa nāma dhammassa desaka paivedhakañcāti Buddhāna desanāñāṇassa paivedhañāṇassa ca uḷārabhāvo pākao hoti. Ettha ca kiñcāpi “sabba vacīkamma Buddhassa Bhagavato ñāṇapubbagama ñāṇānuparivattī”ti (mahāni.69 cūḷani.85 pai.ma.3.5 netti.14) vacanato sabbāpi Bhagavato desanā ñāṇarahitā natthi, sīhasamānavuttitāya ca sabbattha samānussāhappavatti desetabbadhammavasena pana desanā visesato ñāṇena anupaviṭṭhā gambhīratarā ca hotīti daṭṭhabba. Katha pana vinayapaṇṇatti patvā desanā tilakkhaṇāhatā suññatāpaisayuttā hotīti? Tatthāpi ca sannisinnaparisāya ajjhāsayānurūpa pavattamānā desanā sakhārāna aniccatādivibhāvanī, sabbadhammāna attattaniyatābhāvappakāsanī ca hoti. Tenevāha “anekapariyāyena dhammi katha katvāti-ādi.

 Bhūmantaranti dhammāna avatthāvisesañca hānavisesañca. Tattha avatthāvisesosati-ādidhammāna satipaṭṭhānindriyabalabojjhagamaggagādibhedo. hānaviseso kāmāvacarādibhedo. Paccayākārapadassa attho heṭṭhā vuttoyeva. Samayantaranti diṭṭhivisesā, nānāvihitā diṭṭhiyoti attho, aññasamaya vā. Eva otiṇṇe vatthusminti eva lahukagarukādivasena tadanurūpe otiṇṇe vatthusmi sikkhāpadapaññāpana.

 Yadipi kāyānupassanādivasena satipaṭṭhānādayo suttantapiakepi (dī.ni.2.374 ma.ni.1.107) vibhattā, suttantabhājanīyādivasena pana abhidhammeyeva te savisesa vibhattāti āha “ime cattāro satipaṭṭhānā …pe… Abhidhammapiaka vibhajitvāti. Tattha “satta phassāti sattaviññāṇadhātusampayogavasena vutta. Tathā “satta vedanāti-ādīsupi. Lokuttarā dhammā nāmāti (D.1./CS:pg.1.138) ettha iti-saddo ādi-attho, pakārattho vā, tena vuttāvasesa abhidhamme āgata dhammāna vibhajitabbākāra sagahāti. Catuvīsati samantapaṭṭhānāni etthāti catuvīsatisamantapaṭṭhāna, Abhidhammapiaka. Ettha paccayanaya aggahetvā dhammavaseneva samantapaṭṭhānassa catuvīsatividhatā vuttā. Yathāha--

           “Tikañca paṭṭhānavara dukuttama,

           Dukatikañceva tikadukañca.

           Tikatikañceva dukadukañca,

           Cha anulomamhi nayā sugambhīrā. (paṭṭha.1 accayaniddesa 41 44 48 52).

 Tathā--

           Tikañca …pe… cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā;

           Tikañca …pe… cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā.

           Tikañca …pe… paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā”ti. (paṭṭha.1 accayaniddesa 44 52).

 Eva dhammavasena catuvīsatibhedesu tikapaṭṭhānādīsu ekeka paccayanayena anulomādivasena catubbidha hotīti channavuti samantapaṭṭhānāni. Tattha pana dhammānulome tikapaṭṭhāne kusalattike paiccavāre paccayānulome hetumūlake hetupaccayavasena ekūnapaññāsa pucchānayā satta vissajjananayāti ādinā dassiyamānā anantabhedā nayāti āha “anantanayan”ti. Hoti cettha--

 “Paṭṭhāna nāma pacceka dhammāna anulomādimhi tikadukādīsu yā paccayamūlavisiṭṭhā catunayato sattadhā gatī”ti.

 Navahākārehīti uppādādīhi navahi paccayākārehi. Tattha uppajjati etasmā phalanti uppādo, uppattiyā kāraabhāvo. Sati ca avijjāya sakhārā uppajjanti, na asati, tasmā avijjā sakhārāna uppādo hutvā paccayo hoti. Tathā avijjāya sati sakhārā pavattanti dharanti, nivisanti ca, te avijjāya sati phala bhavādīsu khipanti, āyūhanti phaluppattiyā ghaanti, sayujjanti attano phalena, yasmi santāne sayañca uppannā, ta palibundhanti, paccayantarasamavāye udayanti uppajjanti, hinoti ca sakhārāna kāraabhāva gacchati, paicca avijja sakhārā ayanti pavattantīti eva avijjāya sakhārāna (D.1./CS:pg.1.139) kāraabhāvūpagamanavisesā uppādādayo veditabbā. Tathā sakhārādīna viññāṇādīsu.

 Uppādaṭṭhitīti-ādīsu ca tiṭṭhati etenāti hiti, kāraa. Uppādo eva hiti uppādaṭṭhiti. Esa nayo sesesupi. Yasmā ayonisomanasikāro, “āsavasamudayā avijjāsamudayo”ti (ma.ni.1.103) vacanato āsavā ca avijjāya paccayo, tasmā vutta “ubhopete dhammā paccayasamuppannāti. Paccayapariggahe paññāti sakhārāna avijjāya ca uppādādike paccayākāre paricchinditvā gahaavasena pavattā paññā. Dhammaṭṭhitiñāṇanti dhammāna paccayuppannāna paccayabhāvato dhammaṭṭhitisakhāte paiccasamuppāde ñāṇa. Paccayadhammā hi paiccasamuppāde “dvādasa paiccasamuppādā”ti vacanato dvādasa paccayā. Ayañca nayo na paccuppanne eva, atha kho atītānāgatakālepi, na ca avijjāya eva sakhāresu, atha kho sakhārādīnampi viññāṇādīsu labbhatīti paripuṇṇa katvā paccayākārassa vibhattabhāva dassetu “atītampi addhānan”ti-ādi pāḷi ārabhi. Paṭṭhāne (paṭṭha.1accayaniddesa 1) dassitā hetādipaccayā evettha uppādādipaccayākārehi gahitāti te yathāsambhava nīharitvā yojetabbā, ativitthārabhayena pana na yojayimha.

 Tassa tassa dhammassāti tassa tassa sakhārādipaccayuppannadhammassa. Tathā tathā paccayabhāvenāti uppādādihetādipaccayabhāvena. Atītapaccuppannānāgatavasena tayo addhā kālā etassāti tiyaddha. Hetuphalaphalahetuhetuphalavasena tayo sandhī etassāti tisandhi. Sakhippanti ettha avijjādayo viññāṇādayo cāti sakhepo, kamma vipāko ca. Sakhippanti etthāti vā sakhepo, avijjādayo viññāṇādayo ca. Koṭṭhāsapariyāyo vā sakhepa-saddo. Atīte kammasakhepādivasena cattāro sakhepā etassāti catusakhepa. Sarūpato avuttāpi tasmi tasmi sakhepe ākirīyanti avijjāsakhārādiggahaehi pakāsīyantīti ākārā, atīte hetu-ādīna vā pakārā ākārā, te sakhepe pañca pañca katvā vīsati-ākārā etassāti vīsatākāra.

 Khattiyādibhedena anekabhedabhinnāpi sassatavādino jātisatasahassānussaraṇādino abhinivesahetuno vasena cattārova honti (D.1./CS:pg.1.140) na tato uddha adhoti sassatavādādīna parimāṇaparicchedassa anaññavisayata dassetu “cattāro janāti-ādimāha. Tattha cattāro janāti cattāro janasamūhā. Ida nissāyāti ida idappaccayatāya sammā aggahaa, tatthāpi ca hetuphalabhāvena sambandhāna santatighanassa abheditattā paramatthato vijjamānampi bhedanibandhana nānattanaya anupadhāretvā gahita ekattaggahaa nissāya. Ida gahantīti ida sassataggahaa abhinivissa voharanti, iminā nayena ekaccasassatavādādayopettha yathāsambhava yojetvā vattabbā. Bhinditvāti “ātappamanvāyā”ti-ādinā vibhajitvā “tayida bhikkhave tathāgato pajānātī”ti-ādinā vimadditvā nijjaa nigumba katvā diṭṭhijaṭāvijaanena diṭṭhigumbavivaraena ca.

 “Tasmāti-ādinā Buddhague ārabbha desanāya samuṭṭhitattā sabbaññutaññāṇa uddisitvā desanākusalo Bhagavā samayantaraviggāhaavasena sabbaññutaññāṇameva vissajjetīti dasseti. “Santīti iminā tesa diṭṭhigatikāna vijjamānatāya avicchinnata, tato ca nesa micchāgāhato sithilakaraavivecanehi attano desanāya kiccakārita, avitathatañca dīpeti dhammarājā.

 29. Atthīti “savijjantī”ti iminā samānattho puthuvacanavisayo eko nipāto “Atthi imasmi kāye kesā”ti-ādīsu (dī.ni.2.377 ma.ni.1.110 ma.ni.3.154 sa.ni.4.127 khu.pa.3.1) viya. Sassatādivasena pubbanta kappentīti pubbantakappikā. Yasmā pana te ta pubbanta purimasiddhehi tahādiṭṭhikappehi kappetvā, āsevanabalavatāya vicittavuttitāya ca vikappetvā aparabhāgasiddhehi abhinivesabhūtehi tahādiṭṭhiggāhehi gahanti abhinivisanti parāmasanti, tasmā vutta “pubbanta kappetvā vikappetvā gahantīti. Tahupādānavasena vā kappanaggahaṇāni veditabbāni. Tahāpaccayā hi upādāna. Koṭṭhāsesūti ettha koṭṭhāsādīsūti attho veditabbo. Padapūraasamīpa-ummaggādīsupi hi anta-saddo dissati. Tathā hi “igha tva suttante vā gāthāyo vā abhidhamma vā pariyāpuassu (pāci.442), suttante okāsa kārāpetvā”ti (pāci.1221) ca ādīsu padapūrae anta-saddo vattati, gāmanta osareyya, (pārā. 409 cūḷava.343) gāmantasenāsanan”ti-ādīsu samīpe (D.1./CS:pg.1.141) “kāmasukhallikānuyogo eko anto, atthīti kho kaccāna ayameko anto”ti-ādīsu (sa.ni.2.15 3.90) ummaggeti.

 Kappa-saddo mahākappasamantabhāvakilesakāmavitakkakālapaññattisadisabhāvādīsu vattatīti āha “sambahulesu atthesu vattatīti. Tathā hesa “cattārimāni bhikkhave kappassa asakhyeyyānī”ti-ādīsu (a.ni.4.156) mahākappe vattati, “kevalakappa Veuvana obhāsetvā”ti-ādīsu (sa.ni.1.94) samantabhāve, “sakappo kāmo, rāgo kāmo, sakapparāgo kāmo”ti-ādīsu (mahāni.1 cūḷani.8) kilesakāme, “takko vitakko sakappo”ti-ādīsu (dha.sa.7) vitakke, “yena suda niccakappa viharāmī”ti-ādīsu (ma.ni.1.387) kāle, “iccāyasmā kappo”ti-ādīsu (su.ni.1090 cūḷani.113) paññattiya, “satthukappena vata kira bho sāvakena saddhi mantayamānā na jānimhā”ti-ādīsu (ma.ni.1.260) sadisabhāve vattatīti. Vuttampi cetanti mahāniddesa (mahāni.28) sandhāyāha. Tahādiṭṭhivasenāti diṭṭhiyā upanissayabhūtāya sahajātāya abhinandanabhūtāya ca tahāya, sassatādi-ākārena abhinivisantassa micchāgāhassa ca vasena. Pubbenivutthadhammavisayāya kappanāya adhippetattā atītakālavācako idha pubba-saddo, rūpādikhandhavinimuttassa kappanāvatthuno abhāvā anta-saddo ca Bhagavācakoti āha “atīta khandhakoṭṭhāsan”ti. “Kappetvāti ca tasmi pubbante tahāyanābhinivesāna samatthana pariniṭṭhāpanamāha. hitāti tassā laddhiyā avijahana. Ārabbhāti ālambitvā. Visayo hi tassā diṭṭhiyā pubbanto. Visayabhāvato eva hi so tassā āgamanaṭṭhāna, ārammaapaccayo cāti vutta āgamma paiccāti.

 Adhivacanapadānīti paññattipadāni. Dāsādīsu sirivaḍḍhakādi-saddā viya vacanamattameva adhikāra katvā pavattiyā adhivacana paññatti. Atha vā adhi-saddo uparibhāve, vuccatīti vacana, upari vacana adhivacana, upādābhūtarūpādīna upari paññāpiyamānā upādāpaññattīti attho tasmā paññattidīpakapadānīti attho daṭṭhabbo. Paññattimattañheta vuccati, yadida “attā, loko”ti ca, na rūpavedanādayo viya paramattho. Adhikavuttitāya vā adhivuttiyoti diṭṭhiyo vuccanti. Adhikañhi sabhāvadhammesu sassatādi (D.1./CS:pg.1.142) pakati-ādidabbādi jīvādi kāyādiñca abhūtamattha ajjhāropetvā diṭṭhiyo pavattantīti.

 30. Abhivadantīti “idameva sacca, moghamaññan”ti (ma.ni.2.187 203 427 ma.ni.3.27 29) abhinivisitvā vadanti “aya dhammo, nāya dhammo”ti-ādinā vivadanti. Abhivadanakiriyāya ajjāpi avicchedabhāvadassanattha vattamānakālavacana. Diṭṭhi eva diṭṭhigata “muttagata, (ma.ni.2.119 a.ni.9.11) sakhāragatan”ti-ādīsu (mahāni. 41) viya. Gantabbābhāvato vā diṭṭhiyā gatamatta, diṭṭhiyā gahaamattanti attho. Diṭṭhippakāro vā diṭṭhigata. Lokiyā hi vidhayuttagatapakāra-sadde samānatthe icchanti. Ekekasmiñca “attā”ti, “loko”ti ca gahaavisesa upādāya paññāpana hotīti āha “rūpādīsu aññatara attā ca loko cāti gahetvāti. Amara nicca dhuvanti sassatavevacanāni. Maraṇābhāvena vā amara, uppādābhāvena sabbathāpi atthitāya nicca, thiraṭṭhena vikārābhāvena dhuva. “Yathāhāti-ādinā yathāvuttamattha niddesapaisambhidāpāḷīhi vibhāveti. Ayañca attho “rūpa attato samanupassati, vedana, sañña, sakhāre, viññāṇa attato samanupassatī”ti imissā pañcavidhāya sakkāyadiṭṭhiyā vasena vutto. “Rūpavanta attānan”ti-ādikāya pana pañcadasavidhāya sakkāyadiṭṭhiyā vasena cattāro cattāro khandhe “attā”ti gahetvā tadañña “loko”ti paññapentīti ayampi attho labbhati. Tathā eka khandha attā”ti gahetvā tadaññe attano upabhogabhūto lokoti, sasantatipatite vā khandhe “attā”ti gahetvā tadaññe “loko”ti paññapentīti evampettha attho daṭṭhabbo. Etthāha-- sassato vādo etesanti kasmā vutta, nanu tesa attā loko ca sassatoti adhippeto, na vādo ti? Saccameta, sassatasahacaritatāya pana “vādo sassato”ti vutta yathā “kuntā pacarantī”ti. Sassato iti vādo etesanti vā iti-saddalopo daṭṭhabbo. Atha vā sassata vadanti “idameva saccan”ti abhinivissa voharantīti sassatavādā, sassatadiṭṭhinoti evampettha attho daṭṭhabbo.

 31. Ātāpana (D.1./CS:pg.1.143) kilesāna vibādhana pahāna. Padahana kosajjapakkhe patitu adatvā cittassa ussahana. Anuyogo yathā samādhi visesabhāgiyata pāpuṇāti, eva vīriyassa bahulīkaraa. Idha upacārappanācittaparidamanavīriyāna adhippetattā āha “tippabheda vīriyan”ti Nappamajjati etenāti appamādo, asammoso. Sammā upāyena manasi karoti kammaṭṭhāna etenāti sammāmanasikāro ñāṇanti āha “vīriyañca satiñca ñāṇañcāti. Etthāti “ātappa …pe… manasikāra anvāyā”ti imasmi pāṭhe. Sīlavisuddhiyā saddhi catunna rūpāvacarajjhānāna adhigamanapaipadā vattabbā, sā pana Visuddhimagge vitthārato vuttāti āha “sakhepattho”ti. “Tathārūpan”ti cuddasavidhehi cittadamanehi rūpāvacaracatutthajjhānassa damitata vadati.

 Samādhānādi-aṭṭhagasamannāgatarūpāvacaracatutthajjhānassa yogino samādhivijambhanabhūtā lokiyābhiññā jhānānubhāvo. “Jhānādīnan”ti ida jhānalābhissa visesena jhānadhammā āpātha āgacchanti, tamukhena sesadhammāti imamattha sandhāya vutta. Janakabhāva paikkhipati. Sati hi janakabhāve rūpādidhammāna viya sukhādidhammāna viya, ca paccayāyattavuttitāya uppādavantatā viññāyati, uppāde ca sati avassambhāvī nirodhoti anavakāsāva niccatā siyāti. Kūṭaṭṭha-saddo vā loke accantanicce niruho daṭṭhabbo. “Esikaṭṭhāyiṭṭhito”ti etena yathā esikā vātappahārādīhi na calati, eva na kenaci vikāra āpajjatīti vikārābhāvamāha, “kūṭaṭṭho”ti iminā pana aniccatābhāva. Vikāropi vināsoyevāti āha, “ubhayenapi lokassa vināsābhāva dīpetīti. “Vijjamānamevāti etena kārae phalassa atthibhāvadassanena abhibyattivāda dīpeti. Nikkhamatīti ca abhibyatti gacchatīti attho. Katha pana vijjamānoyeva pubbe anabhibyatto abhibyatti gacchatīti? Yathā andhakārena paicchanno ghao ālokena abhibyatti gacchati.

 Idamettha vicāretabba-- ki karonto āloko ghaa pakāsetīti vuccati, yadi ghaavisaya buddhi karonto, buddhiyā anuppannāya uppattidīpanato abhibyattivādo hāyati. Atha ghaabuddhiyā āvaraabhūta andhakāra vidhamanto, evampi abhibyattivādo hāyatiyeva. Sati hi ghaabuddhiyā andhakāro katha tassā āvaraa hotīti, yathā ghaassa (D.1./CS:pg.1.144) abhibyatti na yujjati, eva attanopi. Tatthāpi hi yadi indriyavisayādisannipātena anuppannāya buddhiyā uppatti, uppattivacaneneva abhibyattivādo hāyati, tathā sassatavādo. Atha buddhippavattiyā āvaraabhūtassa andhakāraṭṭhāniyassa mohassa vidhamanena. Sati buddhiyā katha moho āvaraanti, kiñci bhedasambhavato. Na hi abhibyañjanakāna candasūriyamaipadīpādīna bhedena abhibyañjitabbāna ghaṭādīna bhedo hoti, hoti ca visayabhedena buddhibhedoti bhiyyopi abhibyatti na yujjatiyeva, na cettha vuttikappanā yuttā vuttiyā vuttimato ca anaññathānujānanatoti Te ca sattā sandhāvantīti ye idha manussabhāvena avaṭṭhitā, teyeva devabhāvādi-upagamanena ito aññattha gacchanti, aññathā katassa kammassa vināso, akatassa ca abbhāgamo āpajjeyyāti adhippāyo.

 Aparāparanti aparasmā bhavā apara bhava. Eva sakhya gacchantīti attano niccasabhāvattā na cutūpapattiyo, sabbabyāpitāya nāpi sandhāvanasasaraṇāni, dhammānayeva pana pavattivisesena eva sakhya gacchanti, eva voharīyantīti adhippāyo. Etena avaṭṭhitasabhāvassa attano, dhammino ca dhammamatta uppajjati ceva vinassati cāti ima vipariṇāmavāda dasseti. Ya panettha vattabba, ta parato vakkhāma. Attano vāda bhindatīti sandhāvanādivacanasiddhāya aniccatāya pubbe paiññāta sassatavāda bhindati, viddhasetīti attho. Sassatisamanti vā etassa sassata thāvara niccakālanti attho daṭṭhabbo.

 Hetu dassentoti yesa “sassato”ti attānañca lokañca paññapeti aya diṭṭhigatiko, tesa hetu dassentoti attho. Na hi attano diṭṭhiyā paccakkhakatamattha attanoyeva sādheti, attano pana paccakkhakatena atthena attano appaccakkhabhūtampi attha sādheti. Attanā hi yathānicchita parehi viññāpeti, na anicchita. “Hetu dassento”ti ettha ida hetudassana-- etesu anekesu jātisatasahassesu ekovāya me attā, loko ca anussaraasabbhāvato. Yo hi yamattha anubhavati, so eva ta anussarati, na añño. Na hi aññena anubhūtamattha añño anussaritu sakkoti yathā ta Buddharakkhitena anubhūta dhammarakkhito. Yathā cetāsu, eva ito purimatarāsupi jātīsūti. Kasmā sassato me attā ca loko (D.1./CS:pg.1.145) ca. Yathā ca me, eva aññesampi sattāna sassato attā ca loko cāti? Sassatavasena diṭṭhigahana pakkhando diṭṭhigatiko parepi tattha patiṭṭhapeti, pāḷiya pana “anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti. So eva āhā”ti ca vacanato parānumānavasena idha hetudassana adhippetanti viññāyati. Kāraanti tividha kāraa sampāpaka nibbattaka ñāpakanti. Tattha ariyamaggo nibbānassa sampāpaka kāraa, bīja akurassa nibbattaka kāraa, paccayuppannatādayo aniccatādīna ñāpaka kāraa, idhāpi ñāpakakāraameva adhippeta. Ñāpako hi ñāpetabbatthavisayassa ñāṇassa hetubhāvato kāraanti. Tadāyattavuttitāya ta ñāṇa tiṭṭhati tatthāti hānan”ti, vasati tattha pavattatīti “vatthūti ca vuccati. Tathā hi Bhagavatā vatthu-saddena uddisitvāpi hānasaddena niddiṭṭhanti.

 32-33. Dutiyatatiyavādāna pahamavādato natthi viseso hapetvā kālavisesanti āha “upari vādadvayepi eseva nayo”ti. Yadi eva kasmā sassatavādo catudhā vibhatto, nanu adhiccasamuppannikavādo viya duvidheneva vibhajitabbo siyāti āha “mandapañño hi titthiyo”ti-ādi.

 34. Takkayatīti ūhayati, sassatādi-ākārena tasmi tasmi ārammae citta abhiniropetīti attho. Takkoti ākoanalakkhao vinicchayalakkhao vā diṭṭhiṭṭhānabhūto vitakko. Vīmasā nāma vicāraṇā, sā panettha atthato paññāpatirūpako lobhasahagatacittuppādo, micchābhiniveso vā ayonisomanasikāro, pubbabhāge vā diṭṭhivipphanditanti daṭṭhabbā. Tenevāha “tulanā ruccanā khamanāti. Pariyāhanana vitakkassa ārammaa-ūhana evāti āha “tena tena pakārena takketvāti. Anuvicaritanti vīmasāya anupavattita, vīmasānugatena vā vicārena anumajjita. Pai pai bhātīti paibhāna, yathāsamihitākāravisesavibhāvako cittuppādo. Paibhānato jāta paibhāna, saya attano paibhāna saya paibhāna. Tenevāha “attano paibhānamattasañjātan”ti. Matta-saddena visesādhigamādayo nivatteti.

 “Anāgatepi (D.1./CS:pg.1.146) eva bhavissatīti ida na idhādhippetatakkīvaseneva vutta, lābhītakkino evampi sambhavatīti sambhavadassanavasena vuttanti daṭṭhabba. Ya kiñci attanā pailaddha rūpādi sukhādi ca idha labbhatīti lābho, na jhānādiviseso. “Eva sati ida hotīti aniccesu bhāvesu añño karoti, añño paisavedetīti āpajjati, tathā ca sati katassa vināso, akatassa ca abbhāgamo siyā. Niccesu pana bhāvesu yo karoti, so paisavedetīti na doso āpajjatīti takkikassa yuttigavesanākāra dasseti.

 Takkamattenevāti āgamādhigamādīna anussavādīnañca abhāvā suddhatakkeneva. Nanu ca visesalābhinopi sassatavādino attano visesādhigamahetu anekesu jātisatasahassesu dasasu savaṭṭavivaṭṭesu cattālīsāya savaṭṭavivaṭṭesu yathānubhūta attano santāna tappaibaddhañca “attā, loko”ti ca anussaritvā tato purimapurimatarāsupi jātīsu tathābhūtassa atthitānuvitakkanamukhena sabbesampi sattāna tathābhāvānuvitakkanavaseneva sassatābhinivesino jātā, evañca sati sabbopi sassatavādī anussutijātissaratakkikā viya attano upaladdhavatthunibandhanena takkanena pavattavādattā takkīpakkheyeva tiṭṭheyya, avassañca vuttappakāra takkanamicchitabba aññathā visesalābhī sassatavādī ekaccasassatikapakkha, adhiccasamuppannikapakkha vā bhajeyyāti Na kho paneta eva daṭṭhabba, yasmā visesalābhīna khandhasantānassa dīghadīghataradīghatamakālānussaraa sassataggāhassa asādhāraakāraa. Tathā hi “anekavihita pubbenivāsa anussarāmi. Imināmahameta jānāmī”ti anussaraameva padhānakāraabhāvena dassita. Ya pana tassa “imināmahameta jānāmī”ti pavatta takkana, na ta idha padhāna anussaraa pati tassa appadhānabhūtattā. Yadi eva anussavādīnampi padhānabhāvo āpajjatīti ce? Na, tesa sacchikiriyāya abhāvena takkapadhānattā, padhānakāraena ca niddeso niruho sāsane loke ca yathā “cakkhuviññāṇa, yavakuro”ti ca.

 Atha vā visesādhigamanibandhanarahitassa takkanassa visu sassataggāhe kāraabhāvadassanattha visesādhigamo visu sassataggāhakāraa vattabbo (D.1./CS:pg.1.147) so ca mandamajjhatikkhapaññāvasena tividhoti Bhagavatā sabbatakkino takkībhāvasāmaññena ekajjha gahetvā catudhā vavatthāpito sassatavādo. Yadipi anussavādivasena takkikāna viya mandapaññādīnampi hīnādivasena anekabhedasabbhāvato visesalābhīnampi bahudhā bhedo sambhavati, sabbe pana visesalābhino mandapaññādivasena tayo rāsī katvā tattha ukkaṭṭhavasena anekajātisatasahassadasasavaṭṭavivaṭṭacattārīsasavaṭṭavivaṭṭānussaraena aya vibhāgo vutto. Tīsupi rāsīsu ye hīnamajjhapaññā, te vuttaparicchedato ūnakameva anussaranti. Ye pana tattha ukkaṭṭhapaññā, te vuttapariccheda atikkamitvā nānussarantīti eva panāya desanā. Tasmā aññatarabhedasagahavaseneva Bhagavatā cattāriṭṭhānāni vibhattānīti vavatthitā sassatavādīna catubbidhatā. Na hi idha sāvasesa dhamma deseti dhammarājā.

 35. “Aññatarenāti etassa attha dassetu “ekenāti vutta. Vā-saddassa pana aniyamatthata dassetu “dvīhi vā tīhi vāti vutta. Tena catūsu hānesu yathāraha ekacca ekaccassa paññāpane sahakārīkāraanti dasseti. Ki panetāni vatthūni abhinivesassa hetu, udāhu patiṭṭhāpanassa. Kiñcettha yadi tāva abhinivesassa, kasmā anussaraatakkanāniyeva gahitāni, na saññāvipallāsādayo. Tathāhi viparītasaññā ayonisomanasikāra-asappurisūpanissaya-asaddhammassavanādīni micchādiṭṭhiyā pavattanaṭṭhānāni. Atha patiṭṭhāpanassa adhigamayuttiyo viya āgamopi vatthubhāvena vattabbo, ubhayatthāpi “natthi ito bahiddhā”ti vacana na yujjatīti? Na. Kasmā? Abhinivesapakkhe tāva aya diṭṭhigatiko asappurisūpanissaya-asaddhammassavanehi ayoniso ummujjitvā vipallāsasañño rūpādidhammāna khae khae bhijjanasabhāvassa anavabodhato dhammayutti atidhāvanto ekattanaya micchā gahetvā yathāvuttānussaraatakkehi khandhesu “sassato attā ca loko cā”ti (dī.ni.1.31) abhinivesa janesi. Iti āsannakāraattā, padhānakāraattā, taggahaeneva ca itaresampi gahitattā anussaraatakkanāniyeva idha gahitāni. Patiṭṭhāpanapakkhe pana āgamopi yuttipakkheyeva hito visesato bāhirakāna takkagāhibhāvatoti anussaraatakkanāniyeva (D.1./CS:pg.1.148) diṭṭhiyā vatthubhāvena gahitāni. Kiñca bhiyyo duvidha lakkhaa paramatthadhammāna sabhāvalakkhaa sāmaññalakkhaañcāti. Tattha sabhāvalakkhaṇāvabodho paccakkhañāṇa, sāmaññalakkhaṇāvabodho anumānañāṇa, āgamo ca sutamayāya paññāya sādhanato anumānañāṇameva āvahati, sutāna pana dhammāna ākāraparivitakkanena nijjhānakkhantiya hito cintāmaya pañña nibbattetvā anukkamena bhāvanāya paccakkhañāṇa adhigacchatīti eva āgamopi takkavisaya nātikkamatīti taggahaena gahitovāti veditabbo. So Aṭṭhakathāya anussutitakkaggahaena vibhāvitoti yutta evida “natthi ito bahiddhā”ti. “Anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti, sassata attānañca lokañca paññapentī”ti (dī.ni.1.30) ca vacanato patiṭṭhāpanavatthūni idhādhippetānīti daṭṭhabba.

 36. Diṭṭhiyeva diṭṭhiṭṭhāna paramavajjatāya anekavihitāna anatthāna hetubhāvato. Yathāha “micchādiṭṭhiparamāha bhikkhave vajja vadāmī”ti (a.ni.1.310) “yathāhāti-ādinā paisambhidāpāḷiyā (pai.ma.1.124) diṭṭhiyā hānavibhāga dasseti. Tattha khandhāpi diṭṭhiṭṭhāna ārammaaṭṭhena “rūpa attato samanupassatī”ti-ādi (sa.ni.3.81 345) vacanato. Avijjāpi diṭṭhiṭṭhāna upanissayādibhāvena pavattanato. Yathāha “assutavā bhikkhave puthujjano ariyāna adassāvī ariyadhammassa akovido”ti-ādi (ma.ni.1.2 pai.ma.1.130). Phassopi diṭṭhiṭṭhāna. Yathā cāha “tadapi phassapaccayā, (dī.ni.1.118ādayo) phussa phussa paisavedentī”ti (dī.ni.1.144) ca Saññāpi diṭṭhiṭṭhāna. Vuttañceta “saññānidānā hi papañcasakhā, (su.ni.880 mahāni. 109) pathavito saññatvā”ti (ma.ni.1.2) ca ādi. Vitakkopi diṭṭhiṭṭhāna. Vuttampi ceta “takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, sacca musāti dvayadhammamāhū”ti (su.ni.892) “takkī hoti vīmasī”ti (dī.ni.1.34) ca ādi. Ayonisomanasikāropi diṭṭhiṭṭhāna. Tenāha Bhagavā “tassa eva ayoniso manasi karoto channa diṭṭhīna aññatarā diṭṭhi uppajjati. ‘Atthi me attā’ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjatī”ti-ādi (ma.ni.1.19). Samuṭṭhāti etenāti samuṭṭhāna samuṭṭhānabhāvo samuṭṭhānaṭṭho. Pavattitāti parasantānesu uppāditā. Pariniṭṭhāpitāti abhinivesassa pariyosāna (D.1./CS:pg.1.149) matthaka pāpitāti attho. Ārammaavasenāti aṭṭhasu diṭṭhiṭṭhānesu khandhe sandhāyāha. Pavattanavasenāti avijjādayo. Āsevanavasenāti pāpamittaparatoghosādīnampi sevana labbhatiyeva. Atha vā evagatikāti evagamanā, evaniṭṭhāti attho. Ida vutta hoti -- ime diṭṭhisakhātā diṭṭhiṭṭhānā eva paramatthato asanta attāna sassatabhāvañcassa ajjhāropetvā gahitā, parāmaṭṭhā ca bālalapanā yāva paṇḍitā na samanuyuñjanti, tāva gacchanti pavattanti. Paṇḍitehi samanuyuñjiyamānā pana anavaṭṭhitavatthukā avimaddakkhamā sūriyuggamane ussāvabindū viya khajjopanakā viya ca bhijjanti vinassanti cāti.

 Tatthāya anuyuñjane sakhepakathā-- yadi hi parena parikappito attā loko vā sassato siyā, tassa nibbikāratāya purimarūpāvijahanato kassaci visesādhānassa kātu asakkueyyatāya ahitato nivattanattha, hite ca paipatti-attha upadeso eva nippayojano siyā sassatavādino, katha vā so upadeso pavattīyati vikārābhāvato, evañca attano ajaṭākāsassa viya dānādikiriyā hisādikiriyā ca na sambhavati. Tathā sukhassa dukkhassa anubhavananibandho eva sassatavādino na yujjati kammabaddhābhāvato, jāti-ādīnañca asambhavato kuto vimokkho, atha pana dhammamatta tassa uppajjati ceva vinassati ca, yassa vasenāya kiriyādivohāroti vadeyya, evampi purimarūpāvijahanena avaṭṭhitassa attano dhammamattanti na sakkā sambhāvetu, te vā panassa dhammā avatthābhūtā aññe vā siyu anaññe vā. Yadi aññe, na tāhi tassa uppannāhipi koci viseso atthi. Yāhi karoti paisavedeti cavati upapajjati cāti icchita, tasmā tadavattho eva yathāvuttadoso. Kiñca dhammakappanāpi niratthikā siyā, athānaññe uppādavināsavantīhi avatthāhi anaññassa attano tāsa viya uppādavināsasabbhāvato kuto niccatāvakāso, tāsampi vā attano viya niccatāti bandhavimokkhāna asambhavo evāti na yujjatiyeva sassatavādo. Na cettha koci vādī dhammāna sassatabhāve parisuddha yutti vattu samattho, yuttirahitañca vacana na paṇḍitāna citta ārādhetīti. Tena vutta “yāva paṇḍitā na samanuyuñjanti, tāva gacchanti pavattantī”ti. Kammavasena abhimukho sampareti etthāti abhisamparāyo, paroloko.

 “Sabbaññutaññāṇañcāti (D.1./CS:pg.1.150) ida idha sabbaññutaññāṇassa vibhajiyamānattā vutta, tasmi vā vutte tadadhiṭṭhānato āsavakkhayañāṇa, tadavinābhāvato sabbampi vā Bhagavato dasabalādiñāṇa gahitameva hotīti katvā. Pajānantopīti pi-saddo sambhāvane, tena “tañcāti ettha vutta ca-saddatthamāha. Ida vutta hoti-- ta diṭṭhigatato uttaritara sārabhūta sīlādiguavisesampi tathāgato nābhinivisati, ko pana vādo vaṭṭāmiseti. “Ahan”ti diṭṭhivasena vā ta parāmasanākāramāha. Pajānāmīti ettha iti-saddo pakārattho, tena “maman”ti tahāvasena parāmasanākāra dasseti. Dhammasabhāva atikkamitvā parato āmasana parāmāso. Na hi ta atthi, khandhesu ya “ahan”ti vā, “maman”ti vā gahetabba siyā. Yo pana parāmāso tahādayova, te ca Bhagavato bodhimūleyeva pahīnāti āha “parāmāsakilesānan”ti-ādi. Aparāmāsatoti vā nibbutivedanassa hetuvacana, “viditāti ida pada apekkhitvā kattari sāmivacana, aparāmasanahetu parāmāsarahitāya paipattiyā tathāgatena sayameva asakhatadhātu adhigatāti eva vā ettha attho daṭṭhabbo.

 “Yāsu vedanāsūti-ādinā Bhagavato desanāvilāsa dasseti. Tathā hi khandhāyatanādivasena anekavidhāsu catusaccadesanāsu sambhavantīsupi aya tathāgatāna desanāsu paipatti, ya diṭṭhigatikā micchāpaipattiyā diṭṭhigahana pakkhandāti dassanattha vedanāyeva pariññāya bhūmidassanattha uddhaṭā. Kammaṭṭhānanti catusaccakammaṭṭhāna. Yathābhūta viditvāti vipassanāpaññāya vedanāya samudayādīni ārammaapaivedhavasena maggapaññāya asammohapaivedhavasena jānitvā, paivijjhitvāti attho. Paccayasamudayaṭṭhenāti “imasmi sati ida hoti, imassuppādā ida uppajjatī”ti (ma.ni.1.404 sa.ni.2.21 udā. 1) vuttalakkhaena avijjādīna paccayāna uppādena ceva maggena asamugghātena ca. Nibbattilakkhaanti uppādalakkhaa, jātinti attho. Pañcanna lakkhaṇānanti ettha catunna paccayānampi uppādalakkhaameva gahetvā vuttanti gahetabba, yasmā paccayalakkhaampi labbhatiyeva, tathā ceva savaṇṇita. Paccayanirodhaṭṭhenāti etthāpi vuttanayānusārena attho veditabbo. Yanti yasmā, ya vā sukha somanassa. Paiccāti ārammaapaccayādibhūta (D.1./CS:pg.1.151) vedana labhitvā. Ayanti sukhasomanassāna paccayabhāvo, sukhasomanassameva vā, “assādo”ti pada pana apekkhitvā pulliganiddeso. Ayañhettha sakhepattho-- purimuppanna vedana ārabbha somanassuppattiya yo purimavedanāya assādetabbākāro somanassassādanākāro, aya assādoti. Katha pana vedana ārabbha sukha uppajjatīti? Cetasikasukhassa adhippetattā nāya doso. Visesana hettha somanassaggahaa sukha somanassanti “rukkho sisapā”ti yathā.

 “Aniccāti iminā sakhāradukkhatāvasena upekkhāvedanāya, sabbavedanāsuyeva vā ādīnavamāha, itarehi itaradukkhatāvasena yathākkama dukkhasukhavedanāna, avisesena vā tīṇipi padāni sabbāsampi vedanāna vasena yojetabbāni. Ayanti yo vedanāya hutvā abhāvaṭṭhena aniccabhāvo, udayabbayapaipīḷanaṭṭhena dukkhabhāvo, jarāya maraena cāti dvedhā vipariṇāmetabbabhāvo ca, aya vedanāya ādīnavo, yato vā ādīna paramakāruñña vāti pavattatīti. Vedanāya nissaraanti ettha vedanāyāti nissakkavacana, yāva vedanāpaibaddha chandarāga na pajahati, tāvāya puriso vedana allīnoyeva hoti. Yadā pana ta chandarāga pajahati, tadāya puriso vedanāya nissao visayutto hotīti chandarāgappahāna vedanāya nissaraa vutta. Ettha ca vedanāggahaena vedanāya sahajātanissayārammaabhūtā ca rūpārūpadhammā gahitā eva hontīti pañcannampi upādānakkhandhāna gahaa daṭṭhabba. Vedanāsīsena pana desanā āgatā, tattha kāraa vuttameva, lakkhaahāranayena vā ayamattho vibhāvetabbo. Tattha vedanāggahaena gahitā pañcupādānakkhandhā dukkhasacca, vedanāna samudayaggahaena gahitā avijjādayo samudayasacca, atthagamanissaraapariyāyehi nirodhasacca, “yathābhūta viditvā”ti etena maggasaccanti evamettha cattāri saccāni veditabbāni. Kāmupādānamūlakattā sesupādānāna, pahīne ca kāmupādāne upādānasesābhāvato “vigatachandarāgatāya anupādāno”ti vutta. Anupādāvimuttoti attano maggaphalappatti Bhagavā dasseti. “Vedanānan”ti-ādinā hi yassā dhammadhātuyā suppaividdhattā ima diṭṭhigata sakāraa sagatika pabhedato vibhajitu samattho ahosi (D.1./CS:pg.1.152) tassa sabbaññutaññāṇassa saddhi pubbabhāgapaipadāya uppattibhūmi dasseti dhammarājā.

 

Pahamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

 (D.1.-7)Ekaccasassatavādavaṇṇanā

 

 38. Sattesu sakhāresu ca ekacca sassata etassāti ekaccasassato, ekaccasassatavādo. So etesa atthīti ekaccasassatikā Te pana yasmā ekaccasassato vādo diṭṭhi etesanti ekaccasassatavādā nāma honti, tasmā tamattha dassento āha “ekaccasassatavādāti. Iminā nayena ekacca-asassatikā dipadassapi attho veditabbo. Nanu ca “ekaccasassatikā”ti vutte tadaññassa ekaccassa asassatatāsanniṭṭhāna siddhameva hotīti? Sacca siddhameva hoti atthato, na pana saddato. Tasmā supākaa katvā dassetu “ekacca-asassatikā”ti vutta. Na hi idha sāvasesa katvā dhamma deseti dhammassāmī. Idhāti “ekaccasassatikā”ti imasmi pade. Gahitāti vuttā, tathā ceva attho dassito. Idhāti vā imissā desanāya. Tathā hi purimakā tayo vādā sattavasena, catuttho sakhāravasena vibhatto. “Sakhārekaccasassatikāti ida tehi sassatabhāvena gayhamānāna dhammāna yāthāvasabhāvadassanavasena vutta, na panekaccasassatikamatadassanavasena. Tassa hi sassatābhimata asakhatamevāti laddhi. Tenevāha “cittanti vā …pe… hassatī”ti. Na hi yassa bhāvassa paccayehi abhisakhatabhāva paijānāti, tasseva niccadhuvādibhāvo anummattakena sakkā paiññātu. Etena “uppādavayadhuvatāyuttabhāvā siyā niccā, siyā aniccā siyā na vattabbā”ti-ādinā pavattassa sattabhagavādassa ayuttatā vibhāvitā hoti.

 Tatthāya ayuttatāvibhāvanā-- yadi “yena sabhāvena yo dhammo atthīti vuccati, teneva sabhāvena so dhammo natthī”ti-ādinā vucceyya, siyā anekantavādo. Atha aññena, siyā na anekantavādo. Na cettha desantarādisambandhabhāvo yutto vattu tassa sabbalokasiddhattā, vivādābhāvato (D.1./CS:pg.1.153) Ye pana vadanti “yathā suvaṇṇaghaena makue kate ghaabhāvo nassati, makuabhāvo uppajjati, suvaṇṇabhāvo tiṭṭhatiyeva, eva sabbabhāvāna koci dhammo nassati, koci dhammo uppajjati, sabhāvo pana tiṭṭhatī”ti. Te vattabbā “ki ta suvaṇṇa, ya ghae makue ca avaṭṭhita, yadi rūpādi, so saddo viya anicco. Atha rūpādi samūho, samūho nāma sammutimatta. Na tassa atthitā natthitā niccatā vā labbhatī”ti anekantavādo na siyā. Dhammānañca dhammino aññathānaññathāsu doso vuttoyeva sassatavādavicāraṇāya. Tasmā so tattha vuttanayeneva veditabbo. Apica niccāniccanavattabbarūpo attā loko ca paramatthato vijjamānatāpaijānanato yathā niccādīna aññatara rūpa, yathā vā dīpādayo. Na hi dīpādīna udayabbayasabhāvāna niccāniccanavattabbasabhāvatā sakkā viññātu, jīvassa niccādīsu aññatara rūpa viyāti eva sattabhagassa viya sesabhagānampi asambhavoyevāti sattabhagavādassa ayuttatā veditabbā.

 Ettha ca “issaro nicco, aññe sattā aniccā”ti eva pavattavādā sattekaccasassatikā seyyathāpi issaravādā. “Paramāṇavo niccā dhuvā, aukādayo aniccā”ti eva pavattavādā sakhārekaccasassatikā seyyathāpi kāṇādā. Nanu “ekacce dhammā sassatā, ekacce asassatā”ti etasmi vāde cakkhādīna asassatatāsanniṭṭhāna yathāsabhāvāvabodho eva, tayida katha micchādassananti, ko vā evamāha “cakkhādīna asassatabhāvasanniṭṭhāna micchādassanan”ti? Asassatesuyeva pana kesañci dhammāna sassatabhāvābhiniveso idha micchādassana. Tena pana ekavāre pavattamānena cakkhādīna asassatabhāvāvabodho vidūsito sasaṭṭhabhāvato visasasaṭṭho viya sappimaṇḍo sakiccakaraṇāsamatthatāya sammādassanapakkhe hapetabbata nārahatīti. Asassatabhāvena nicchitāpi vā cakkhu-ādayo samāropitajīvasabhāvā eva diṭṭhigatikehi gayhantīti tadavabodhassa micchādassanabhāvo na sakkā nivāretu. Tenevāha “cakkhu itipi …pe… kāyo itipi aya me attāti-ādi. Evañca katvā asakhatāya sakhatāya ca dhātuyā vasena yathākkama “ekacce dhammā sassatā, ekacce asassatā”ti eva pavatto (D.1./CS:pg.1.154) vibhajjavādopi ekaccasassatavādo āpajjatīti evapakārā codanā anavakāsā hoti aviparītadhammasabhāvasampaipattibhāvato.

 Kāmañcettha purimavādepi asassatāna dhammāna “sassatā”ti gahaa visesato micchādassana, sassatāna pana “sassatā”ti gāho na micchādassana yathāsabhāvaggahaabhāvato. Asassatesuyeva pana “kecideva dhammā sassatā, keci asassatā”ti gahetabbadhammesu vibhāgappavattiyā imassa vādassa vādantaratā vuttā, na cettha “samudāyantogadhattā ekadesassa sappadesasassataggāho nippadesasassataggāhe samodhāna gacchatī”ti sakkā vattu vādī tabbisayavisesavasena vādadvayassa pavattattā. Aññe eva hi diṭṭhigatikā “sabbe dhammā sassatā”ti abhiniviṭṭhā, aññe “ekaccasassatā”ti. Sakhārāna anavasesapariyādāna, ekadesapariggaho ca vādadvayassa paribyattoyeva. Kiñca bhiyyo anekavidhasamussaye ekavidhasamussaye ca khandhapabandhe abhinivesabhāvato. Catubbidhopi hi sassatavādī jātivisesavasena nānāvidharūpakāyasannissaye eva arūpadhammapuñje sassatābhinivesī jāto abhiññāṇena anussavādīhi ca rūpakāyabhedaggahaato. Tathā ca vutta “tato cuto amutra udapādin”ti (dī.ni.1.32) “cavanti upapajjantī”ti ca ādi. Visesalābhī ekaccasassatiko anupadhāritabhedasamussayeva dhammapabandhe sassatākāraggahaena abhinivisana janesi ekabhavapariyāpannakhandhasantānavisayattā tadabhinivesassa. Tathā ca tīsupi vādesu “ta pubbenivāsa anussarati, tato para nānussaratī”ti ettakameva vutta, takkīna pana sassatekaccasassatavādīna sassatābhinivesaviseso rūpārūpadhammavisayatāya supākaoyevāti.

 39. Dīghassa kālassa atikkamenāti vivaṭṭavivaṭṭaṭṭhāyīna apagamena. Anekatthattā dhātūna sa-saddena yutto vaṭṭa-saddo vināsavācīti āha “vinassatīti, sakhayavasena vattatīti attho. Vipattikaramahāmeghasamuppattito paṭṭhāya hi yāva ausahagatopi sakhāro na hoti, tāva loko savaṭṭatīti vuccati. Lokoti cettha pathavī-ādibhājanaloko adhippeto. Uparibrahmalokesūti parittasubhādīsu (D.1./CS:pg.1.155) rūpībrahmalokesu. Agginā hi kappavuṭṭhāna idhādhippeta bahula pavattanato. Tenevāha Bhagavāābhassarasavattanikā hontī”ti. Arūpesu vāti vā-saddena savaṭṭamānalokadhātūhi aññalokadhātūsu vāti vikappana veditabba. Na hi “sabbe apāyasattā tadā rūpārūpabhavesu uppajjantī”ti sakkā viññātu apāyesu dīghatamāyukāna manussalokūpattiyā asambhavato. Satipi sabbasattāna abhisakhāramanasā nibbattabhāve bāhirapaccayehi vinā manasāva nibbattattā “manomayā”ti vuccanti rūpāvacarasattā. Yadi eva kāmabhave opapātikasattānampi manomayabhāvo āpajjatīti? Nāpajjati adhicittabhūtena atisayamanasā nibbattasattesu manomayavohāratoti dassanto āha “jhānamanena nibbattattā manomayāti. Eva arūpāvacarasattānampi manomayabhāvo āpajjatīti ce? Na, tattha bāhirapaccayehi nibbattetabbatāsakāya eva abhāvato, “manasāva nibbattā”ti avadhāraṇāsambhavato. Niruho vāya loke manomayavohāro rūpāvacarasattesu. Tathā hi “annamayo pānamayo manomayo Ānandamayo viññāṇamayo”ti pañcadhā attāna vedavādino vadanti. Ucchedavādepi vakkhati “dibbo rūpī manomayo”ti (dī.ni.1.86). Sobhanā pabhā etesu santīti subhā. “Ukkasenāti ābhassaradeve sandhāyāha, parittābhā appamāṇābhā pana dve cattāro ca kappe tiṭṭhanti. Aṭṭhakappeti aṭṭha mahākappe.

 40. Saṇṭhātīti sampattikaramahāmeghasamuppattito paṭṭhāya pathavīsandhārakudakatasandhārakavāyumahāpathavī-ādīna samuppattivasena hāti, “sambhavati” icceva vā attho anekatthattā dhātūna. Pakatiyāti sabhāvena, tassa “suññan”ti iminā sambandho. Tattha kāraamāha “nibbattasattāna natthitāyāti, anuppannattāti attho, tena yathā ekaccāni vimānāni tattha nibbattasattāna cutattā suññāni honti, na evamidanti dasseti. Brahmapārisajjabrahmapurohitamahābrahmāno brahmakāyikā, tesa nivāso bhūmipi “brahmakāyikāti vuttā. Kamma upanissayavasena paccayo etissāti kammapaccayā. Atha vā tattha nibbattasattāna vipaccanakakammassa sahakārīpaccayabhāvato, kammassa paccayāti kammapaccayā (D.1./CS:pg.1.156) Utu samuṭṭhāna etissāti utusamuṭṭhānā. “Kammapaccaya-utusamuṭṭhānāti vā pāṭho, kammasahāyo paccayo, kammassa vā sahāyabhūto paccayo kammapaccayo sova utu kammapaccaya-utu, so samuṭṭhāna etissāti yojetabba. Etthāti “brahmavimānan”ti vuttāya brahmakāyikabhūmiyā. Katha paṇītāya dutiyajjhānabhūmiya hitāna hīnāya pahamajjhānabhūmiyā upapatti hotīti āha “atha sattānan”ti-ādi. Otarantīti upapajjanavasena heṭṭhābhūmi gacchanti.

 Appāyuketi ya uḷāra puññakamma kata, tassa uppajjanārahavipākapabandhato appaparimāṇāyuke. Āyuppamāṇenevāti paramāyuppamāṇeneva. Ki paneta paramāyu nāma, katha vā ta paricchinnapamāṇanti? Vuccate-- yo tesa tesa sattāna tasmi tasmi bhavavisese purimasiddhabhavapatthanūpanissayavasena sarīrāvayavavaṇṇasaṇṭhānapamāṇādivisesā viya tatagatinikāyādīsu yebhuyyena niyataparicchedo gabbhaseyyakakāmāvacaradevarūpāvacarasattāna sukkasoita-utubhojanādi utu-ādipaccayuppannapaccayūpatthambhito vipākapabandhassa hitikālaniyamo, so yathāsaka khaamattāvaṭṭhāyīnampi attano sahajātāna rūpārūpadhammāna hapanākāravuttitāya pavattakāni rūpārūpajīvitindriyāni yasmā na kevala nesa khaahitiyā eva kāraabhāvena anupālakāni, atha kho yāva bhavagupacchedā anupabandhassa avicchedahetubhāvenāpi, tasmā āyuhetukattā kāraṇūpacārena āyu, ukkasaparicchedavasena paramāyūti ca vuccati. Ta pana devāna nerayikāna uttarakurukānañca niyatapariccheda, uttarakurukāna pana ekantaniyataparicchedameva, avasiṭṭhamanussapetatiracchānāna pana ciraṭṭhitisavattanikakammabahule kāle takammasahitasantānajanitasukkasoitappaccayāna tamūlakānañca candasūriyasamavisamaparivattanādijanita-utu-āhārādisamavisama paccayāna vasena cirācirakālato aniyatapariccheda, tassa ca yathā purimasiddhabhavapatthanāvasena tatagatinikāyādīsu vaṇṇasaṇṭhānādivisesaniyamo siddho dassanānussavādīhi, tathā ādito gahaasiddhiyā. Eva tāsu tāsu upapattīsu nibbattasattāna yebhuyyena samappamāṇaṭṭhitikāla dassanānussavehi labhitvā ta paramata ajjhosāya pavattitabhavapatthanāvasena ādito paricchedaniyamo veditabbo. Yasmā pana kamma tāsu (D.1./CS:pg.1.157) tāsu upapattīsu yathā tata-upapattiniyatavaṇṇādinibbattane samattha, eva niyatāyuparicchedāsu upapattīsu paricchedātikkamena vipākanibbattane samattha na hoti, tasmā vutta āyuppamāṇeneva cavantīti. Yasmā pana upatthambhakasahāyehi anupālakappaccayehi upādinnakakkhandhāna pavattetabbākāro atthato paramāyu, tassa yathāvuttaparicchedānatikkamanato satipi kammāvasese hāna na sambhavati, tena vutta “attano puññabaleneva hātu na sakkotīti. Kappa vāti asakhyeyyakappa vā tassa upaḍḍha vā upaḍḍhakappato ūnamadhika vāti vikappanattho vā-saddo.

 41. Anabhiratīti ekavihārena anabhirati. Sā pana yasmā aññehi samāgamicchā hoti, tena vutta “aparassāpi sattassa āgamanapatthanāti. Piyavatthuvirahena piyavatthu-alābhena vā cittavighāto ukkaṇṭhitā, sā atthato domanassacittuppādo yevāti āha “paighasampayuttāti. Dīgharatta jhānaratiyā ramamānassa vuttappakāra anabhiratinimitta uppannā “maman”ti ca “ahan”ti ca gahaassa kāraabhūtā tahādiṭṭhiyo idha paritassanā. Tā pana cittassa purimāvatthāya calana kampananti āha “ubbijjanā phandanāti. Tenevāha “tahātassanāpi diṭṭhitassanāpi vaṭṭatīti. Ya pana atthuddhāre “Aho vata aññepi sattā itthatta āgaccheyyunti aya tahātassanā nāmā”ti vutta, ta diṭṭhitassanāya visu udāharaa dassentena tahātassanayeva tato niddhāretvā vutta, na pana tattha diṭṭhitassanāya abhāvatoti daṭṭhabba. Tāsatassanā cittutrāso. Bhayānakanti bheravārammaanimitta balavabhaya. Tena sarīrassa thaddhabhāvo chambhitatta bhaya saveganti ettha bhayanti bhagānupassanāya ciṇṇante sabbasakhārato bhāyanavasena uppanna bhayañāṇa. Saveganti sahottappañāṇa, ottappameva vā. Santāsanti ādīnavanibbidānupassanāhi sakhārehi santassanañāṇa. Saha byāyati pavattati, dosa vā chādetīti sahabyo, sahāyo, tassa bhāva sahabyata.

 42. Abhibhavitvā hito ime satteti adhippāyo. Yasmā pana so pāsasabhāvena uttamabhāvena ca “te satte abhibhavitvā hito”ti attāna maññati, tasmā vutta “jeṭṭhakohamasmīti. Aññadatthu dasoti (D.1./CS:pg.1.158) dassane antarāyābhāvavacanena, ñeyyavisesapariggāhikabhāvena ca anāvaraadassāvita paijānātīti āha “sabba passāmīti attho”ti. Bhūtabhabyānanti ahesunti bhūtā, bhavanti bhavissantīti bhabyā, Aṭṭhakathāya pana vattamānakālavaseneva bhabya-saddassa attho dassito. Pahamacittakkhaeti paisandhicittakkhae. Kiñcāpi so brahmā anavaṭṭhitadassanattā puthujjanassa purimatarajātiparicitampi kammassakataññāṇa vissajjetvā vikubbaniddhivasena cittuppattimattapaibaddhena sattanimmānena vipallaṭṭho “aha issaro kattā nimmātā”ti-ādinā issarakuttadassana pakkhandamāno abhinivisanavaseneva patiṭṭhito, na patiṭṭhāpanavasena “tassa eva hotī”ti vuttattā, patiṭṭhāpanakkameneva pana tassa so abhiniveso jātoti dassanattha “kāraato sādhetukāmo”ti, “paiñña katvāti ca vutta. Tenāha Bhagavā “ta kissa hetū”ti-ādi. Tattha manopaidhīti manasā eva patthanā, tathā cittappavattimattamevāti attho, itthabhāvanti idappakārata. Yasmā pana itthanti brahmattabhāvo idhādhippeto, tasmā “brahmabhāvanti attho”ti vutta. Nanu ca devāna upapattisamanantara “imissā nāma gatiyā cavitvā iminā nāma kammunā idhūpapannā”ti paccavekkhaṇā hotīti? Sacca hoti, sā pana purimajātīsu kammassakataññāṇe sammadeva niviṭṭhajjhāsayāna. Ime pana sattā purimāsupi jātīsu issarakuttadassanavasena vinibandhābhinivesā ahesunti daṭṭhabba. Tena vutta “iminā mayan”ti-ādi.

 43. Īsatīti īso, abhibhūti attho. Mahā īso maheso, suppatiṭṭhamahesatāya pana parehi “maheso”ti akkhātabbatāya mahesakkho, atisayena mahesakkho mahesakkhataroti vacanattho daṭṭhabbo. Yasmā pana so mahesakkhabhāvo ādhipateyyaparivārasampattiyā viññāyati, tasmā “issariyaparivāravasena mahāyasataro”ti vutta.

 44. Idheva āgacchatīti imasmi manussaloke eva paisandhivasena āgacchati. Ya aññataro sattoti ettha yanti nipātamatta, karae vā paccattaniddeso, yena hānenāti attho, kiriyāparāmasana vā. Itthatta āgacchatīti ettha yadeta itthattassa āgamana, eta hāna vijjatīti (D.1./CS:pg.1.159) attho. Esa nayo “pabbajati, cetosamādhi phusati, pubbenivāsa anussaratīti etesupi padesu. “hāna kho paneta bhikkhave vijjati, ya aññataro satto”ti imañhi pada “pabbajatī”ti-ādīhi padehi pacceka yojetabbanti.

 45. Khiḍḍāya padussantīti Khiḍḍāpadosino, Khiḍḍāpadosino eva Khiḍḍāpadosikā, Khiḍḍāpadoso vā etesa atthīti Khiḍḍāpadosikā. Atikkantavela ativela, āhārūpabhogakāla atikkamitvāti attho. Methunasampayogena uppajjanakasukha keihassasukha ratidhammo ratisabhāvo. Āhāranti ettha ko devāna āhāro, kā āhāravelāti? Sabbesampi kāmāvacaradevāna sudhā āhāro, sā heṭṭhimehi uparimāna paṇītatamā hoti, ta yathāsaka divasavasena divase divase bhuñjanti. Keci pana “biḷārapadappamāṇa sudhāhāra bhuñjanti, so jivhāya hapitamatto yāva kesagganakhaggā kāya pharati, tesayeva divasavasena sattadivase yāpanasamattho ca hotī”ti vadanti. “Nirantara khādantā pivantāti ida parikappanavasena vutta. Kammajatejassa balavabhāvo uḷārapuññanibbattattā, uḷāragarusiniddhasudhāhārajīraato ca. Karajakāyassa mandabhāvo mudusukhumālabhāvato. Teneva hi Bhagavā indasālaguhāya pakatipathaviya saṇṭhātu asakkonta sakka devarājāna “oḷārika kāya adhiṭṭhehī”ti āha. Tesanti manussāna. Vatthunti karajakāya. Kecīti abhayagirivāsino.

 47. Manenāti issāpakatattā paduṭṭhena manasā. Usūyāvasena manasova padoso manopadoso, so etesa atthi vināsahetubhūtoti manopadosikāti eva vā ettha attho daṭṭhabbo. Akuddho rakkhatīti kuddhassa so kodho itarasmi akujjhante anupādāno ekavārameva uppattiyā anāsevano cāvetu na sakkoti udakanta patvā aggi viya nibbāyati, tasmā akuddho ta cavanato rakkhati, ubhosu pana kuddhesu bhiyyo bhiyyo aññamaññamhi parivaḍḍhanavasena tikhiasamudācāro nissayadahanaraso kodho uppajjamāno hadayavatthu nidahanto accantasukhumālakarajakāya vināseti, tato sakalopi attabhāvo antaradhāyati. Tenāha “ubhosu panāti-ādi (D.1./CS:pg.1.160) Tathā cāha Bhagavā “aññamañña paduṭṭhacittā kilantakāyā …pe… cavantī”ti. Dhammatāti dhammaniyāmo. So ca tesa karajakāyassa mandatāya, tathā-uppajjanakakodhassa ca balavatāya hānaso cavana, tesa rūpārūpadhammāna sabhāvoti adhippāyo.

 49. Cakkhādīna bheda passatīti virodhipaccayasannipāte vikārāpattidassanato, ante ca adassanūpagamanato vināsa passati oḷārikattā rūpadhammabhedassa. Paccaya datvāti anantarapaccayādivasena paccayo hutvā. “Balavataran”ti cittassa lahutara bheda sandhāya vutta. Tathā hi ekasmi rūpe dharanteyeva soasa cittāni bhijjanti. Bheda na passatīti khae khae bhijjantampi citta parassa anantarapaccayabhāveneva bhijjatīti purimacittassa abhāva paicchādetvā viya pacchimacittassa uppattito bhāvapakkho balavataro pākao ca hoti, na abhāvapakkhoti cittassa vināsa na passati, ayañca attho alātacakkadassanena supākao viññāyati. Yasmā pana takkīvādī nānattanayassa dūrataratāya ekattanayassapi micchāgahitattā “yadevida viññāṇa sabbadāpi ekarūpena pavattati, ayameva attā nicco”ti-ādinā abhinivesa janeti, tasmā vutta “so ta apassanto”ti-ādi.

 

(D.1.-8)Antānantavādavaṇṇanā

 

 53. Antānantikāti ettha amati gacchati ettha sabhāvo osānanti anto, mariyādā. Tappaisedhena ananto, anto ca ananto ca antānanto ca nevantānānanto ca antānantā sāmaññaniddesena, ekasesena vā “nāmarūpapaccayā saḷāyatanan”ti-ādīsu (ma.ni.3.176 sa.ni.2.1 udā. 1) viya. Kassa pana antānantoti? Lokīyati sasāranissaraatthikehi diṭṭhigatikehi, lokīyanti vā ettha tehi puññāpuñña tabbipāko cāti lokoti sakhya gatassa attano. Tenāha Bhagavā “antānanta lokassa paññapentī”ti. Ko pana eso attāti? Jhānavisayabhūtakasianimitta. Tattha hi aya diṭṭhigatiko lokasaññī. Tathā ca vutta “ta lokoti gahetvā”ti. Keci pana “jhāna tasampayuttadhammā ca idha ‘attā (D.1./CS:pg.1.161) loko’ti ca gahitā”ti vadanti. Antānantasahacaritavādo antānanto, yathā “kuntā pacarantī”ti antānantasannissayo vā yathā “mañcā ghosantī”ti. So etesa atthīti antānantikā. Te pana yasmā yathāvuttanayena antānanto vādo diṭṭhi etesanti “antānantavādāti vuccanti. Tasmā Aṭṭhakathāya “antānantavādā”ti vatvā “anta vā”ti-ādinā attho vibhatto.

 Etthāha-- yutta tāva purimāna tiṇṇa vādīna antattañca anantattañca antānantattañca ārabbha pavattavādattā antānantikatta, pacchimassa pana tadubhayapaisedhanavasena pavattavādattā katha antānantikattanti? Tadubhayapaisedhanavasena pavattavādattā eva. Yasmā antānantapaisedhavādopi antānantavisayo eva ta ārabbha pavattattā. Etadatthayeva hi sandhāya Aṭṭhakathāyaārabbha pavattavādā”ti vutta. Atha vā yathā tatiyavāde desabhedavasena ekasseva antavantatā anantatā ca sambhavati, eva takkīvādepi kālabhedavasena ubhayasambhavato aññamaññapaisedhena ubhayaññeva vuccati. Katha? Antavantatāpaisedhena hi anantatā vuccati, anantatāpaisedhena ca antavantatā, antānantānañca na tatiyavādabhāvo kālabhedassa adhippetattā. Ida vutta hoti-- yasmā aya lokasaññito attā adhigatavisesehi mahesīhi ananto kadāci sakkhidiṭṭhoti anusuyyati, tasmā nevantavā. Yasmā pana tehiyeva kadāci antavā sakkhidiṭṭhoti anusuyyati, tasmā na pana anantoti. Yathā ca anussutitakkīvasena, eva jātissaratakkī ādīnañca vasena yathāsambhava yojetabba. Ayañhi takkiko avaḍḍhitabhāvapubbakattā paibhāganimittāna vaḍḍhitabhāvassa vaḍḍhitakālavasena appaccakkhakāritāya anussavādimatte hatvā “nevantavā”ti paikkhipati. Avaḍḍhitakālavasena pana “na panānanto”ti, na pana antatānantatāna accantamabhāvena yathā ta “nevasaññināsaññī”ti. Purimavādattayapaikkhepo ca attanā yathādhippetappakāravilakkhaatāya tesa, avassañceta eva viññātabba, aññathā vikkhepapakkhayeva bhajeyya catutthavādo. Na hi antatā-anantatātadubhayavinimutto attano pakāro atthi, takkīvādī ca yuttimaggako, kālabhedavasena ca tadubhaya ekasmimpi na na yujjatīti.

 Keci (D.1./CS:pg.1.162) pana yadi panāya attā antavā siyā, dūradese upapajjanānussaraṇādi kiccanipphatti na siyā. Atha ananto, idha hitassa devalokanirayādīsu sukhadukkhānubhavanampi siyā. Sace pana antavā ca ananto ca, tadubhayadosasamāyogo. Tasmā “antavā, ananto”ti ca abyākaraṇīyo attāti eva takkanavasena catutthavādappavatti vaṇṇenti. Evampi yutta tāva pacchimavādīdvayassa antānantikatta antānantāna vasena ubhayavisayattā tesa vādassa. Purimavādīdvayassa pana katha visu antānantikattanti? Upacāravuttiyā. Samuditesu hi antānantavādīsu pavattamāno antānantika-saddo tattha niruhatāya paccekampi antānantikavādīsu pavattati, yathā arūpajjhānesu pacceka aṭṭhavimokkhapariyāyo, yathā ca loke sattāsayoti. Atha vā abhinivesato purimakālappavattivasena aya tattha vohāro kato. Tesañhi diṭṭhigatikāna tathārūpacetosamādhisamadhigamato pubbakāla “antavā nu aya loko, ananto nū”ti ubhayākārāvalambino parivitakkassa vasena niruho antānantikabhāvo visesalābhena tattha uppannepi ekasaggāhe purimasiddharuhiyā voharīyatīti.

 54-60. Vuttanayenāti “takkayatīti takkī”ti-ādinā (dī.ni.aṭṭha.1.34) saddato, “catubbidho takkī”ti-ādinā (dī.ni.aṭṭha.1.34) atthato ca sassatavāde vuttavidhinā. Diṭṭhapubbānusārenāti dassanabhūtena viññāṇena upaladdhapubbassa antavantādino anussaraena. Evañca katvā anussutitakkīsuddhatakkīnampi idha sagaho siddho hoti. Atha vā diṭṭhaggahaeneva “naccagītavāditavisūkadassanā”ti-ādīsu (dī.ni.10 194) viya sutādīnampi gahitatā veditabbā. “Antavā”ti-ādinā icchitassa attano sabbadā bhāvaparāmasanavaseneva imesa vādāna pavattanato sassatadiṭṭhisagaho daṭṭhabbo. Tathā hi vakkhati “sesā sassatadiṭṭhiyo”ti (dī.ni.aha. 97-98).

 

(D.1.-9)Amarāvikkhepavādavaṇṇanā

 

 61. Na maratīti na ucchijjati. “Evampi me no”ti-ādinā vividho nānappakāro khepo parena paravādīna khipana vikkhepo. Amarāya diṭṭhiyā (D.1./CS:pg.1.163) vācāya ca vikkhipantīti vā amarāvikkhepino. Amarāvikkhepino eva amarāvikkhepikā. Ito cito ca sandhāvati ekasmi sabhāve anavaṭṭhānato. Amarā viya vikkhipantīti vā purimanayeneva saddattho daṭṭhabbo.

 62. Vikkhepavādino uttarimanussadhamme, akusaladhammepi sabhāvabhedavaseneva ñātu ñāṇabala natthīti kusalākusalapadāna kusalākusalakammapathavaseneva attho. Pahamanayavaseneva apariyantavikkhepatāya amarāvikkhepa vibhāvetu “evantipi me noti aniyamitavikkhepo”ti vutta. Tattha aniyamitavikkhepoti sassatādīsu ekasmimpi pakāre aṭṭhatvā vikkhepakaraa, paravādinā yasmi kismiñci pucchite pakāre tassa paikkhepoti attho. Dutiyanayavasena amarāsadisāya amarāya vikkhepa dassetu “ida kusalanti vā puṭṭho”ti-ādimāha. Atha vā “evantipi me no”ti-ādinā aniyamatova sassatekaccasassatucchedatakkīvādāna paisedhanena ta ta vāda paikkhipateva apariyantavikkhepavādattā amarāvikkhepino. Attanā pana anavaṭṭhitavādattā na kismiñci pakkhe avatiṭṭhatīti āha “saya pana …pe… byākarotīti. Idāni kusalādīna abyākaraena tameva anavaṭṭhāna vibhāveti “ida kusalanti vā puṭṭho”ti-ādinā. Tenevāha “ekasmimpi pakkhe na tiṭṭhatīti.

 63. Kusalākusala yathābhūta appajānantopi yesamaha samayena kusalameva “kusalan”ti, akusalameva ca “akusalan”ti byākareyya, tesu tathā byākaraahetu “Aho vata re paṇḍito”ti sakkārasammāna karontesu mama chando vā rāgo vā assāti evampettha attho sambhavati. Doso vā paigho vāti ettha vuttavipariyāyena yojetabba. Aṭṭhakathāya pana attano paṇḍitabhāvavisayāna rāgādīna vasena yojanā katā. “Chandarāgadvaya upādānan”ti abhidhammanayena vutta. Abhidhamme hi tahādiṭṭhiyova “upādānan”ti āgatā, suttante pana dosopi “upādānan”ti vutto “kodhupādānavinibandhā vighāta āpajjantī”ti-ādīsu. Tena vutta “ubhayampi vā dahaggahaavasena upādānan”ti (D.1./CS:pg.1.164) Dahaggahaa amuñcana. Paighopi hi upanāhādivasena pavatto ārammaa na muñcati. Vihanana hisana vibādhana. Rāgopi hi pariḷāhavasena sāraddhavuttitāya nissaya vibādhatīti. Vināsetukāmatāya ārammaa gahātīti sambandho.

 64. Paṇḍiccenāti paññāya. Yena hi dhammena yutto “paṇḍito”ti vuccati, so dhammo paṇḍicca, tena sutacintāmaya pañña dasseti, na pākatikakammanibbatta sābhāvikapañña. Kata-saddassa kiriyāsāmaññavācakattā “katavijjo”ti-ādīsu viya kata-saddo ñāṇānuyuttata vadatīti āha “viññātaparappavādāti. Sattadhā bhinnassa vālaggassa asukoivedhako “vālavedhīti adhippeto.

 65-6. Ettha ca kiñcāpi purimānampi tiṇṇa kusalādidhammasabhāvānavabodhato attheva mandabhāvo, tesa pana attano kusalādidhammānavabodhassa avabodhaviseso atthi, tadabhāvā pacchimoyeva mandamomūhabhāvena vutto. Nanu ca pacchimassāpi “Atthi paroloko’ti iti ce me assa, ‘atthi paroloko’ti iti te na byākareyya, evantipi me no”ti-ādi (dī.ni.1.65) vacanato attano dhammānavabodhassa avabodho atthiyevāti? Kiñcāpi atthi, na tassa purimāna viya apariññātadhammabyākaraanibandhanamusāvādādibhayaparijigucchanakāro atthi, atha kho mahāmūḷhoyeva. Atha vā “evantipi me no”ti-ādinā pucchāya vikkhepakaraattha “Atthi paroloko’ti iti ce ma pucchasī”ti pucchāṭhapanameva tena dassīyati, na attano dhammānavabodhoti ayameva visesena “mando ceva momūho cā”ti vutto. Teneva hi tathāvādina Sañjaya Belaṭṭhaputta ārabbha “aya vā imesa samaabrāhmaṇāna sabbamando sabbamūḷho”ti (dī.ni.1.181) vutta. Tattha “Atthi paroloko”ti sassatadassanavasena sammādiṭṭhivasena vā pucchā. “Natthi paroloko”ti natthikadassanavasena sammādassanavasena vā pucchā. “Atthi ca natthi ca paroloko”ti ucchedadassanavasena sammādiṭṭhivasena eva vā pucchā. “Neva atthi na natthi paroloko”ti vuttappakārattayapaikkhepe sati pakārantarassa asambhavato atthitānatthitāhi navattabbākāro parolokoti (D.1./CS:pg.1.165) vikkhepaññeva purekkhārena sammādiṭṭhivasena vā pucchā. Sesacatukkattayepi vuttanayānusārena attho veditabbo. Puññasakhārattiko viya hi kāyasakhārattikena purimacatukkasagahito eva attho. Sesacatukkattayena attaparāmāsapuññādi phalatācodanānayena sagahitoti.

 Amarāvikkhepiko sassatādīna attano aruccanatāya sabbattha “evantipi me no”ti-ādinā vikkhepaññeva karoti. Tattha “evantipi me no”ti-ādi tattha tattha pucchitākārapaisedhanavasena vikkhipanākāradassana. Nanu ca vikkhepavādino vikkhepapakkhassa anujānana vikkhepapakkhe avaṭṭhāna yuttarūpanti? Na, tatthāpi tassa sammūḷhattā, paikkhepavaseneva ca vikkhepavādassa pavattanato. Tathā hi Sañcayo Belaṭṭhaputto raññā Ajātasattunā sandiṭṭhika sāmaññaphala puṭṭho paralokattikādīna paisedhanamukhena vikkhepa byākāsi.

 Etthāha-- nanu cāya sabbopi amarāvikkhepiko kusalādayo dhamme, paralokattikādīni ca yathābhūta anavabujjhamāno tattha tattha pañha puṭṭho pucchāya vikkhepanamatta āpajjati, tassa katha diṭṭhigatikabhāvo. Na hi avattukāmassa viya pucchitamatthamajānantassa vikkhepakaraamattena diṭṭhigatikatā yuttāti? Vuccate-- na heva kho pucchāya vikkhepakaraamattena tassa diṭṭhigatikatā, atha kho micchābhinivesavasena. Sassatābhinivesena micchābhiniviṭṭhoyeva hi puggalo mandabuddhitāya kusalādidhamme paralokattikādīni ca yāthāvato appaipajjamāno attanā aviññātassa atthassa para viññāpetu asakkueyyatāya musāvādādibhayena ca vikkhepa āpajjatīti. Tathā hi vakkhati “yāsa satteva ucchedadiṭṭhiyo, sesā sassatadiṭṭhiyo”ti (dī.ni.aṭṭha.1.97-98) atha vā puññapāpāna tabbipākānañca anavabodhena asaddahanena ca tabbisayāya pucchāya vikkhepakaraayeva sundaranti khanti ruci uppādetvā abhinivisantassa uppannā visuyevesā ekā diṭṭhi sattabhagadiṭṭhi viyāti daṭṭhabba. Tathā ca vutta “pariyantarahitā diṭṭhigatikassa diṭṭhi ceva vācā cā”ti (dī.ni.aṭṭha.1.61). Katha panassā sassatadiṭṭhisagaho? Ucchedavasena anabhinivesato. Natthi koci dhammāna yathābhūtavedī vivādabahulattā (D.1./CS:pg.1.166) lokassa, “evamevan”ti pana saddantarena “dhammanijjhānanā anādikālikā loke”ti gāhavasena sassatalesopettha labbhatiyeva.

 

(D.1.-10)Adhiccasamuppannavādavaṇṇanā

 

 67. Adhicca yadicchaka ya kiñci kāraa, kassaci vuddhipubba vā vinā samuppannoti attalokasaññitāna khandhāna adhiccuppatti-ākārārammaa dassana tadākārasannissayena pavattito, tadākārasahacaritatāya ca “adhiccasamuppannan”ti vuccati yathā “mañcā ghosanti, kuntā pacarantī”ti ca imamattha dassento āha “adhiccasamuppanno attā ca loko cāti dassana adhiccasamuppannan”ti.

 68-73. Desanāsīsanti desanāya jeṭṭhakabhāvena gahaa, tena saññayeva dhura katvā Bhagavatā aya desanā katā, na pana tattha aññesa arūpadhammāna atthibhāvatoti dasseti. Tenevāha “acittuppādāti-ādi. Bhagavā hi yathā lokuttaradhamma desento samādhi pañña vā dhura karoti, eva lokiyadhamma desento citta sañña vā dhura karoti. Tattha “yasmi samaye lokuttara jhāna bhāveti (dha.sa.277) pañcagiko sammāsamādhi [dī.ni.3.355(kha)] pañcañāṇiko sammāsamādhi, [dī.ni.3.355 (ja); vibha.2.804 paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā hontī”ti (ma.ni.1.271) tathā “yasmi samaye kāmāvacara kusala citta uppanna hoti, (dha.sa.1) kicitto tva bhikkhu (pārā. 146 180) manopubbagamā dhammā, (dha.pa.1 2 netti. 90 peako. 83) santi bhikkhave sattā nānattakāyā nānattasaññino, (dī.ni.3.332 342 357 a.ni.9.24 cūḷani. 83) na nevasaññānāsaññāyatanan”ti-ādīni suttāni (dī.ni.3.358) etassa atthassa sādhakāni daṭṭhabbāni. Titthāyataneti aññatitthiyasamaye. Titthiyā hi upapattivisese vimuttisaññino, saññāvirāgāvirāgesu ādīnavānisasadassino vā hutvā asaññasamāpatti nibbattetvā akkhaabhūmiya uppajjanti, na sāsanikā. Vāyokasie parikamma katvāti vāyokasie pahamādīni tīṇi jhānāni nibbattetvā tatiyajjhāne ciṇṇavasī hutvā (D.1./CS:pg.1.167) tato vuṭṭhāya catutthajjhānādhigamāya parikamma katvā. Tenevāha “catutthajjhāna nibbattetvāti.

 Kasmā panettha vāyokasieyeva parikamma vuttanti? Vuccate-- yatheva hi rūpapaibhāgabhūtesu kasiavisesesu rūpavibhāvanena rūpavirāgabhāvanāsakhāto arūpasamāpattiviseso sacchikarīyati, eva aparibyattaviggahatāya arūpapaibhāgabhūte kasiavisese arūpavibhāvanena arūpavirāgabhāvanāsakhāto rūpasamāpattiviseso adhigamīyatīti ettha “saññā rogo saññā gaṇḍo”ti-ādinā (ma.ni.3.24) “dhi citta, dhibbate ta cittan”ti-ādinā ca nayena arūpappavattiyā ādīnavadassanena, tadabhāve ca santapaṇītabhāvasanniṭṭhānena rūpasamāpattiyā abhisakharaa, rūpavirāgabhāvanā pana saddhi upacārena arūpasamāpattiyo, tatthāpi visesena pahamāruppajjhāna. Yadi eva “paricchinnākāsakasiepī”ti vattabba. Tassāpi hi arūpapaibhāgatā labbhatīti? Icchitameveta kesañci avacana panettha pubbācariyehi aggahitabhāvena. Yathā hi rūpavirāgabhāvanā virajjanīyadhammabhāvamattena parinipphannā, virajjanīyadhammapaibhāgabhūte ca visayavisese pātubhavati, eva arūpavirāgabhāvanāpīti vuccamāne na koci virodho, titthiyeheva pana tassā samāpattiyā paipajjitabbatāya, tesañca visayapathesupanibandhanasseva tassa jhānassa paipattito diṭṭhivantehi pubbācariyehi catuttheyeva bhūtakasie arūpavirāgabhāvanāparikamma vuttanti daṭṭhabba. Kiñca vaṇṇakasiesu viya purimabhūtakasiattayepi vaṇṇapaicchāyāva paṇṇatti ārammaa jhānassa lokavohārānurodheneva pavattito. Evañca katvā Visuddhimagge (visuddhi.1.57) pathavīkasiassa ādāsacandamaṇḍalūpamāvacanañca samatthita hoti, catuttha pana bhūtakasia bhūtappaicchāyameva jhānassa gocarabhāva gacchatīti tasseva arūpapaibhāgatā yuttāti vāyokasieyeva parikamma vuttanti veditabba.

 Idhevāti pañcavokārabhaveyeva. Tatthāti asaññabhave. Yadi rūpakkhandhamattameva asaññabhave pātubhavati, kathamarūpasannissayena vinā tattha rūpa pavattati, katha pana rūpasannissayena vinā arūpadhātuya arūpa pavattati, idampi tena samānajātiyameva. Kasmā? Idheva adassanato. Yadi eva kabaḷīkārāhārena vinā rūpadhātuya rūpena na pavattitabba, ki kāraa (D.1./CS:pg.1.168) Idheva adassanato. Api ca yathā yassa cittasantānassa nibbattikāraa rūpe avigatataha, tassa saha rūpena sambhavato rūpa nissāya pavatti, yassa pana nibbattikāraa rūpe vigatataha, tassa vinā rūpena rūpanirapekkhatāya kāraassa, eva yassa rūpappabandhassa nibbattikāraa vigatataha arūpe, tassa vinā arūpena pavatti hotīti asaññabhave rūpakkhandhamattameva nibbattati. Katha pana tattha kevalo rūpappabandho paccuppannapaccayarahito cirakāla pavattatīti paccetabba, kittaka vā kāla pavattatīti codana manasi katvā āha “yathā nāma jiyāvegukkhitto saro”ti-ādi, tena na kevalamāgamoyeva ayamettha yuttīti dasseti. Tattakameva kālanti ukkasato pañca mahākappasatānipi tiṭṭhanti asaññasattā. Jhānavegeti asaññasamāpattiparikkhate kammavege. Antaradhāyatīti paccayanirodhena nirujjhati nappavattati.

 Idhāti kāmabhave. Katha pana anekakappasatasamatikkamena ciraniruddhato viññāṇato idha viññāṇa samuppajjati. Na hi niruddhe cakkhumhi cakkhuviññāṇamuppajjamāna diṭṭhanti? Nayidamekantato daṭṭhabba. Ciraniruddhampi hi citta samānajātikassa antarānuppajjanato anantarapaccayamatta hotiyeva, na bīja, bīja pana kamma. Tasmā kammato bījabhūtato ārammaṇādīhi paccayehi asaññabhavato cutāna kāmadhātuyā upapattiviññāṇa hotiyeva. Tenāha “idha paisandhisaññā uppajjatīti. Ettha ca yathā nāma utuniyāmena pupphaggahae niyatakālāna rukkhāna vekhe dinne vekhabalena na yathā niyāmatā hoti pupphaggahaassa, evameva pañcavokārabhave avippayogena vattamānesu rūpārūpadhammesu rūpārūpavirāgabhāvanāvekhe dinne tassa samāpattivekhabalassa anurūpato arūpabhave asaññābhave ca yathākkama rūparahitā arūparahitā ca khandhāna pavatti hotīti veditabba. Nanu ettha jātisatasahassadasasavaṭṭādīna matthake, abbhantarato vā pavattāya asaññūpavattiyā vasena lābhī-adhiccasamuppannikavādo lābhīsassatavādo viya anekabhedo sambhavatīti? Sacca sambhavati, anantarattā pana āpannāya asaññūpapattiyā vasena lābhī-adhiccasamuppannikavādo nayadassanavasena ekova dassitoti daṭṭhabba. Atha vā sassatadiṭṭhisagahato adhiccasamuppannikavādassa sassatavāde āgato sabbo desanānayo yathāsambhava adhiccasamuppannikavādepi (D.1./CS:pg.1.169) gahetabboti imassa visesassa dassanattha Bhagavatā lābhī-adhiccasamuppannikavādo avibhajitvā desito. Avassañca sassatadiṭṭhisagaho adhiccasamuppannikavādassa icchitabbo sakilesapakkhe sattāna ajjhāsayassa duvidhattā. Tathā hi vutta Aṭṭhakathāya “sassatucchedadiṭṭhi cā”ti. Tathā ca vakkhati “yāsa satteva ucchedadiṭṭhiyo, sesā sassatadiṭṭhiyo”ti (dī.ni.aṭṭha.1.97-98).

 Nanu ca adhiccasamuppannikavādassa sassatadiṭṭhisagaho na yutto. “Ahañhi pubbe nāhosin”ti-ādivasena pavattanato, apubbasattapātubhāvaggāhattā, attano lokassa ca sadābhāvagāhinī ca sassatadiṭṭhi “Atthitveva sassatisaman”ti pavattanato? No na yutto anāgate koi-adassanato. Yadipi hi aya vādo “somhi etarahi ahutvā santatāya pariato”ti (dī.ni.1.68) attano lokassa ca atītakoiparāmasanavasena pavatto, tathāpi vattamānakālato paṭṭhāya na tesa katthaci anāgate pariyanta passati, visesena ca paccuppannānāgatakālesu pariyantādassanapabhāvito sassatavādo. Yathāha “sassatisama tatheva hassatī”ti. Yadi eva imassa vādassa, sassatavādādīnañca pubbantakappikesu sagaho na yutto anāgatakālaparāmasanavasena pavattattāti? Na, samudāgamassa atītakoṭṭhāsikattā. Tathā hi nesa samuppatti atītasapubbenivāsañāṇehi, tappairūpakānussavādippabhāvitatakkanehi ca sagahitāti, tathā ceva savaṇṇita. Atha vā sabbattha appaihatañāṇena vādivarena dhammassāminā niravasesato agatiñca gatiñca yathābhūta saya abhiññā sacchikatvā paveditā etā diṭṭhiyo, tasmā yāvatikā diṭṭhiyo Bhagavatā desitā, yathā ca desitā, tathā tathāva sanniṭṭhānato sampaicchitabbā, na ettha yuttivicāraṇā kātabbā Buddhavisayattā. Acinteyyo hi Buddhavisayoti.

 

Dutiyabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.1.-11)Aparantakappikavādavaṇṇanā

 

 74. “Aparante (D.1./CS:pg.1.170) ñāṇa, aparantānudiṭṭhino”ti-ādīsu viya apara-saddo idha anāgatakālavācakoti āha “anāgatakoṭṭhāsasakhātan”ti. Aparanta kappetvāti-ādīsu “pubbanta kappetvā”ti-ādīsu vuttanayena attho veditabbo. Visesamattameva vakkhāma.

 

 (D.1.-12)Saññīvādavaṇṇanā

 

 75. Uddhamāghātanāti pavatto vādo uddhamāghātano, so etesa atthīti uddhamāghātanikā. Yasmā pana te diṭṭhigatikā “uddha maraṇā attā nibbikāro”ti vadanti, tasmā “uddhamāghātanā attāna vadantīti uddhamāghātanikāti vutta. Saññīvādo etesa atthīti saññīvādā “Buddha assa atthīti Buddho”ti yathā. Atha vā saññīti pavatto vādo saññī sahacaraanayena, saññī vādo etesanti saññīvādā.

 76-77. Rūpī attāti ettha nanu rūpavinimuttena attanā bhavitabba saññāya viya rūpassapi attaniyattā. Na hi “saññī attā”ti ettha saññā attā. Teneva hi “tattha pavattasaññañcassa saññāti gahetvāti vutta. Eva sati kasmā kasiarūpa “attā”ti gahetvā vuttanti? Na kho paneta eva daṭṭhabba “rūpa assa atthīti rūpī”ti, atha kho “ruppanasīlo rūpī”ti. Ruppanañcettha rūpasarikkhatāya kasiarūpassa vaḍḍhitāvaḍḍhitakālavasena visesāpatti, sā ca “natthī”ti na sakkā vattu parittavipulatādivisesasabbhāvato. Yadi eva imassa vādassa sassatadiṭṭhisagaho na yujjatīti? No na yujjati kāyabhedato uddha attano nibbikāratāya tena adhippetattā. Tathā hi vutta “arogo para maraṇāti. Atha vā “rūpa assa atthīti rūpī”ti vuccamānepi na doso. Kappanāsiddhenapi hi bhedena abhedassāpi niddesadassanato, yathā “silāputtakassa sarīran”ti. Ruppana vā rūpasabhāvo rūpa, ta etassa atthīti rūpī, attā “rūpino dhammā”ti-ādīsu (dha.sa.dukamātikā 11) viya. Evañca katvā rūpasabhāvattā attano “rūpī attā”ti vacana ñāyāgatamevāti “kasiarūpa ‘attā’ti gahetvāti vutta. Niyatavāditāya kammaphalapaikkhepato natthi ājīvakesu jhānasamāpattilābhoti (D.1./CS:pg.1.171) āha ājīvakādayo viya takkamatteneva vā rūpī attāti. Tathā hi kahābhijāti-ādīsu chaḷābhijātīsu aññatara attāna ekacce ājīvakā paijānanti. Natthi etassa rogo bhagoti arogoti aroga-saddassa niccapariyāyatā veditabbā, rogarahitatāsīsena vā nibbikāratāya niccata paijānāti diṭṭhigatikoti āha “arogoti nicco”ti.

 Kasiugghāṭimākāsapahamāruppaviññāṇanatthibhāva-ākiñcaññāyatanāni arūpasamāpattinimitta nimbapaṇṇe tittakaraso viya sarīraparimāṇo arūpī attā tattha tiṭṭhatīti nigaṇṭhāti āha “nigaṇṭhādayo viyāti. Missakagāhavasenāti rūpārūpasamāpattīna nimittāni ekajjha katvā “eko attā”ti, tattha pavattasaññañcassa “saññā”ti gahaavasena. Ayañhi diṭṭhigatiko rūpārūpasamāpattilābhitāya tannimitta rūpabhāvena arūpabhāvena ca attā upatiṭṭhati, tasmā “rūpī ca arūpī cā”ti abhinivesa janesi ajjhattavādino viya, takkamatteneva vā rūpārūpadhammāna missakaggahaavasena “rūpī arūpī ca attā hotī”ti.

 Takkagāhenevāti sakhārāvasesasukhumabhāvappattadhammā viya accantasukhumabhāvappattiyā sakiccasādhanāsamatthatāya thambhakuṭṭahatthapādādisaghāto viya neva rūpī, rūpasabhāvānativattanato na arūpīti eva pavattatakkagāhena. Atha vā antānantikacatukkavāde viya aññamaññapaikkhepavasena attho veditabbo. Kevala pana tattha desakālabhedavasena tatiyacatutthavādā dassitā, idha kālavatthubhedavasenāti ayameva visesoti. Kālabhedavasena cettha tatiyavādassa pavatti rūpārūpanimittāna saha anupaṭṭhānato. Catutthavādassa pana vatthubhedavasena pavatti rūpārūpadhammāna samūhato “eko attā”ti takkanavasenāti tattha vuttanayānusārena veditabba.

 Dutiyacatukke ya vattabba, ta “amati gacchati ettha bhāvo osānan”ti-ādinā antānantikavāde vuttanayena veditabba.

 Yadipi aṭṭhasamāpattilābhino diṭṭhigatikassa vasena samāpattibhedena saññābhedasambhavato “nānattasaññī attā”ti ayampi vādo samāpannakavasena (D.1./CS:pg.1.172) labbhati. Tathāpi samāpattiya ekarūpeneva saññāya upaṭṭhānato samāpannakavasena “ekattasaññīti āha. Tenevettha samāpannakaggahaa kata. Ekasamāpattilābhino eva vā vasena attho veditabbo. Samāpattibhedena saññābhedasambhavepi bahiddhā puthuttārammae saññānānattena oḷārikena nānattasaññita dassetu “asamāpannakavasena nānattasaññīti vutta. “Parittakasiavasena parittasaññīti iminā satipi saññāvinimutte dhamme “saññāyeva attā”ti vadatīti dassita hoti. Kasiaggahaañcettha saññāya visayadassana, eva vipulakasiavasenāti etthāpi attho veditabbo. Evañca katvā antānantikavāde idha ca antānantikacatukke pahamadutiyavādehi imesa dvinna vādāna viseso siddho hoti, aññathā vuttappakāresu vādesu pubbantāparantakappanabhedena satipi kehici visese kehici natthi yevāti. Atha vā “aguṭṭhappamāṇo attā, yavappamāṇo, aumatto vā attā”ti ādidassanavasena paritto saññī cāti parittasaññī, kapilakaṇādādayo viya attano sabbagatabhāvapaijānanavasena appamāṇo saññī cāti appamāṇasaññīti evampettha attho daṭṭhabbo.

 Dibbacakkhuparibhaṇḍatāya yathākammūpagañāṇassa dibbacakkhupabhāvajanitena yathākammūpagañāṇena dissamānāpi sattāna sukhādisamagitā dibbacakkhunāva diṭṭhā hotīti āha “dibbena cakkhunāti-ādi. Nanu ca “ekantasukhī attā”ti-ādivādāna aparantadiṭṭhibhāvato “nibbattamāna disvā”ti vacana anupannanti? Nānupapanna, anāgatassa ekantasukhibhāvādikassa pakappana paccuppannāya nibbattiyā dassanena adhippetanti. Tenevāha “nibbattamāna disvā ‘ekantasukhī’ti gahātī”ti. Ettha ca tassa tassa bhūmiya bahula sukhādisahitadhammappavattidassanena tesa “ekantasukhī”ti gāho daṭṭhabbo. Atha vā hatthidassaka-andhā viya diṭṭhigatikā ya yadeva passanti, ta tadeva abhinivissa voharantīti na ettha yutti maggitabbā.

 

(D.1.-13)Asaññī nevasaññīnāsaññīvādavaṇṇanā

 

 78-83. Asaññīvāde asaññabhave nibbattasattavasena pahamavādo, “sañña attato samanupassatī”ti ettha vuttanayena saññayeva “attā”ti gahetvā tassa kiñcanabhāvena hitāya aññāya saññāya abhāvato “asaññī”ti (D.1./CS:pg.1.173) pavatto dutiyavādo, tathā saññāya saha rūpadhamme, sabbe eva vā rūpārūpadhamme “attā”ti gahetvā pavatto tatiyavādo, takkagāhavaseneva catutthavādo pavatto. Tassa pubbe vuttanayeneva attho veditabbo. Dutiyacatukkepi kasiarūpassa asañjānanasabhāvatāya asaññīti katvā antānantikavāde vuttanayeneva cattāropi veditabbā. Tathā nevasaññīnāsaññīvādepi nevasaññīnāsaññībhave nibbattasattasseva cutipaisandhīsu, sabbattha vā pausaññākicca kātu asamatthāya sukhumāya saññāya atthibhāvapaijānanavasena pahamavādo, asaññīvāde vuttanayena sukhumāya saññāya vasena, sañjānanasabhāvatāpaijānena ca dutiyavādādayo pavattāti eva ekena pakārena satipi kāraapariyesanassa sambhave diṭṭhigatikavādāna anādaraṇīyabhāvadassanattha “tattha na ekantena kāraa pariyesitabban”ti vuttanti daṭṭhabba. Etesañca saññī-asaññīnevasaññīnāsaññīvādāna “arogo para maraṇā”ti vacanato sassatadiṭṭhisagaho pākaoyeva.

 

  (D.1.-15)Ucchedavādavaṇṇanā

 

 84. Asato vināsāsambhavato atthibhāvanibandhano ucchedoti vutta “sato”ti. Yathā hetuphalabhāvena pavattamānāna sabhāvadhammāna satipi ekasantānapariyāpannāna bhinnasantatipatitehi visese hetuphalāna paramatthato bhinnasabhāvattā bhinnasantānapatitāna viya accantabhedasanniṭṭhānena nānattanayassa micchāgahaa ucchedābhinivesassa kāraa, eva hetuphalabhūtāna dhammāna vijjamānepi sabhāvabhede ekasantatipariyāpannatāya ekattanayena accantamabhedaggahaampi kāraa evāti dassetu “sattassā”ti vutta pāḷiya. Santānavasena hi vattamānesu khandhesu ghanavinibbhogābhāvena sattagāho, sattassa ca atthibhāvagāhanibandhano ucchedagāho yāvāya attā na ucchijjati, tāvāya vijjatiyevāti gahaato, nirudayavināso vā idha ucchedoti adhippetoti āha “upacchedan”ti. Visesena nāso vināso, abhāvo. So pana masacakkhupaññācakkhūna dassanapathātikkamoyeva hotīti āha “adassanan”ti. Adassane hi nāsa-saddo loke niruhoti. Bhāvavigamanti sabhāvāpagama. Yo hi nirudayavināsavasena ucchijjati, na so attano sabhāvena tiṭṭhatīti. Lābhīti dibbacakkhuñāṇalābhī. Cutimattamevāti (D.1./CS:pg.1.174) sekkhaputhujjanānampi cutimattameva. Na upapātanti pubbayogābhāvena, parikammākaraena vā upapāta daṭṭhu na sakkoti. “Alābhī ca ko paraloka na jānātīti natthikavādavasena, mahāmūḷhabhāveneva vā “ito añño paraloko atthī”ti anavabodhamāha. Ettakoyeva visayo, yo ya indriyagocaroti. Attano dhītuyā hatthagahanakarājādi viya kāmasukhagiddhatāya vā. “Na puna viruhantīti patitapaṇṇāna vaṇṭena appaisandhikabhāvamāha. Evameva sattāti yathā paṇḍupalāso bandhanā pavutto na paisandhiyati, eva sabbe sattā appaisandhikamaraameva nigacchantīti. Jalapubbūḷakūpamā hi sattāti tassa laddhi. Tathāti vuttappakārena. Lābhinopi cutito uddha adassaneneva imā diṭṭhiyo uppajjantīti āha “vikappetvā vāti.

 Etthāha-- yathā amarāvikkhepikavādā ekanta-alābhīvaseneva dassitā, yathā ca uddhamāghātanikasaññīvādacatukko ekantalābhīvaseneva, na evamaya. Aya pana sassatekaccasassatavādādayo viya lābhī-alābhīvasena pavatto. Tathā hi vutta “tattha dve janāti-ādi. Yadi eva kasmā sassatavādādidesanāhi idha aññathā desanā pavattāti? Vuccate-- desanāvilāsappattito. Desanāvilāsappattā hi Buddhā Bhagavanto, te veneyyajjhāsayānurūpa vividhenākārena dhamma desenti, aññathā idhāpi ca eva Bhagavā deseyya “idha bhikkhave ekacco samao vā brāhmao vā ātappamanvāya …pe… yathāsamāhite citte sattāna cutūpapātañāṇāya citta abhininnāmeti, so dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena arahato cuticitta passati, puthūna vā parasattāna, na heva kho taduddha upapatti, so evamāha ‘yathā kho bho aya attā’” ti-ādinā visesalābhino, takkino ca visu katvā, tasmā desanāvilāsena veneyyajjhāsayānurūpa sassatavādādidesanāhi aññathāya desanā pavattāti daṭṭhabba.

 Atha vā ekaccasassatavādādīsu viya na idha takkīvādito visesalābhīvādo bhinnākāro, atha kho samānabhedatāya samānākāroyevāti imassa visesassa pakāsanattha Bhagavatā ayamucchedavādo purimavādehi visiṭṭhākāro desito. Sambhavati hi takkinopi (D.1./CS:pg.1.175) anussavādivasena adhigamavato viya idha abhiniveso. Atha vā na imā diṭṭhiyo Bhagavatā anāgate eva bhāvīvasena desitā, nāpi parikappavasena, atha kho yathā yathā diṭṭhigatikehi “idameva sacca, moghamaññan”ti paññattā, tathā tathā yathābhucca sabbaññutaññāṇena paricchinditvā pakāsitā. Yehi gambhīrādippakārā aputhujjanagocarā Buddhadhammā pakāsanti, yesañca parikittanena tathāgatā sammadeva thomitā honti. Ucchedavādīhi ca diṭṭhigatikehi yathā uttaruttarabhavadassīhi aparabhavadassīna tesa vādapaisedhavasena sakasakavādā patiṭṭhāpitā, tathāya desanā pavattāti purimadesanāhi imissā desanāya pavattibhedo na codetabbo. Evañca katvā arūpabhavabhedavasena viya kāmarūpabhavabhedavasenāpi ucchedavādo vibhajitvā daṭṭhabbo. Atha vā pacceka kāmarūpabhavabhedavasena viya arūpabhavavasenāpi na vibhajitvā vattabbo, evañca sati Bhagavatā vuttasattakato bahutarabhedo, appatarabhedo vā ucchedavādo āpajjatīti eva pakārāpi codanā anavakāsāvāti.

 Etthāha-- yutta tāva purimesu tīsu vādesu “kāyassa bhedā”ti vutta pañcavokārabhavapariyāpanna attabhāva ārabbha pavattattā tesa vādāna, catuvokārabhavapariyāpanna pana attabhāva nissāya pavattesu catutthādīsu catūsu vādesu kasmā “kāyassa bhedā”ti vutta Na hi arūpīna kāyo vijjatīti? Saccameta, rūpattabhāve pavattavohāreneva pana diṭṭhigatiko arūpattabhāvepi kāyavohāra āropetvā āha “kāyassa bhedā”ti. Yathā ca diṭṭhigatikā diṭṭhiyo paññāpenti, tathā ca Bhagavā dassetīti, arūpakāyabhāvato vā phassādidhammasamūhabhūte arūpattabhāve kāyaniddeso daṭṭhabbo. Ettha ca kāmadevattabhāvādiniravasesavibhavapatiṭṭhāpakāna dutiyavādādīna yutto aparantakappikabhāvo anāgataddhavisayattā tesa vādāna, na pana diṭṭhigatikapaccakkhabhūtamanussattabhāvasamucchedapatiṭṭhāpakassa pahamavādassa paccuppannavisayattā. Dutiyavādādīnañhi purimapurimavādasagahitasseva attano taduttaruttaribhavopapannassa samucchedato yujjati aparantakappikatā, tathā ca “no ca kho (D.1./CS:pg.1.176) bho aya attā ettāvatā sammā samucchinno hotī”ti-ādi vutta, ya pana tattha vutta “Atthi kho bho añño attā”ti, ta manussakāyavisesāpekkhāya vutta, na sabbathā aññabhāvatoti? No na yutto, idhalokapariyāpannattepi ca pahamavādavisayassa anāgatakālasseva tassa adhippetattā pahamavādinopi aparantakappikatāya na koci virodhoti.

 

(D.1.-16)Diṭṭhadhammanibbānavādavaṇṇanā

 

 93. Diṭṭhadhammoti dassanabhūtena ñāṇena upaladdhadhammo. Tattha yo anindriyavisayo, sopi supākaabhāvena indriyavisayo viya hotīti āha “diṭṭhadhammoti paccakkhadhammo vuccatīti. Teneva ca “tattha tattha pailaddhattabhāvasseta adhivacanan”ti vutta.

 95. Antonijjhāyanalakkhaoti ñātibhogarogasīladiṭṭhibyasanehi phuṭṭhassa cetaso anto abbhantara nijjhāyana socana antonijjhāyana, ta lakkhaa etassāti antonijjhāyanalakkhao. Tannissitalālappanalakkhaoti ta soka samuṭṭhānahetu nissita tannissita, bhusa vilāpana lālappana, tannissitañca lālappanañca tannissitalālappana, ta lakkhaa etassāti tannissitalālappanalakkhao. Ñātibyasanādinā phuṭṭhassa paridevenāpi asakkuantassa antogatasokasamuṭṭhito bhuso āyāso upāyāso. So pana yasmā cetaso appasannākāro hoti, tasmā “visādalakkhao”ti vutto.

 96. Vitakkana vitakkita, ta pana abhiniropanasabhāvo vitakkoyevāti āha “abhi …pe… vitakko”ti. Esa nayo vicāritanti etthāpi. Khobhakarasabhāvattā vitakkavicārāna tasahita jhāna sa-ubbilana viya hotīti vutta “sakaṇḍaka viya khāyatīti.

 97. Yāya ubbilāpanapītiyā uppannāya citta “ubbilāvitan”ti vuccati, sā pīti ubbilāvitatta yasmā pana cittassa ubbilabhāvo tassā pītiyā sati hoti, nāsati, tasmā sā “ubbilabhāvakāraan”ti vuttā.

 98. Ābhogoti (D.1./CS:pg.1.177) vā cittassa ābhuggabhāvo, ārammae oatabhāvoti attho. Sukhena hi citta ārammae abhinata hoti, na dukkhena viya apanata, nāpi adukkhamasukhena viya anabhinata anapanatañca. Tattha “khuppipāsādi-abhibhūtassa viya manuññabhojanādīsu kāmehi viveciyamānassupādārammaapatthanā visesato abhivaḍḍhati, uḷārassa pana kāmarasassa yāvadattha tittassa manuññarasabhojana bhuttāvino viya suhitassa bhottukāmatā kāmesu pātabyatā na hoti, visayassāgiddhatāya visayehi dummociyehipi jalūkā viya sayameva muñcatī”ti ca ayoniso ummujjitvā kāmaguasantappitatāya sasāradukkhavūpasama byākāsi pahamavādī. Kāmādīna ādīnavadassitāya, pahamādijjhānasukhassa santabhāvadassitāya ca pahamādijjhānasukhatittiyā sasāradukkhupaccheda byākasu dutiyādivādino, idhāpi ucchedavāde vuttappakāro vicāro yathāsambhava ānetvā vattabbo. Aya panettha viseso-- ekasmiñhi attabhāve pañca vādā labbhanti. Teneva hi pāḷiya “añño attā”ti aññaggahaa na kata. Katha panettha accantanibbānapaññāpakassa attano diṭṭhadhammanibbānavādassa sassatadiṭṭhiyā sagaho, na pana ucchedadiṭṭhiyāti? Tatasukhavisesasamagitāpailaddhena bandhavimokkhena suddhassa attano sakarūpe avaṭṭhānadīpanato.

 Sesāti sesā pañcapaññāsa diṭṭhiyo. Tāsu antānantikavādādīna sassatadiṭṭhibhāvo tattha tattha pakāsitoyeva.

 101-3. Ki pana kāraa pubbantāparantā eva diṭṭhābhinivesassa visayabhāvena dassitā, na pana tadubhayamekajjhanti? Asambhavato. Na hi pubbantāparantesu viya tadubhayavinimutte majjhante diṭṭhikappanā sambhavati ittarakālattā, atha pana paccuppannabhavo tadubhayavemajjha, eva sati diṭṭhikappanakkhamo tassa ubhayasabhāvo pubbantāparantesuyeva antogadhoti kathamadassita. Atha vā pubbantāparantavantatāya “pubbantāparanto”ti majjhanto vuccati so ca “pubbantāparantakappikā vā pubbantāparantānudiṭṭhino”ti vadantena pubbantāparantehi visu katvā vuttoyevāti daṭṭhabbo. Aṭṭhakathāyampi “sabbepi te aparantakappike pubbantāparantakappike”ti etena sāmaññaniddesena, ekasesena vā sagahitāti daṭṭhabba, aññathā (D.1./CS:pg.1.178) sakaḍḍhitvā vuttavacanassa anatthakatā āpajjeyyāti. Ke pana te pubbantāparantakappikā? Ye antānantikā hutvā diṭṭhadhammanibbānavādāti eva pakārā veditabbā.

 Ettha ca “sabbe te imeheva dvāsaṭṭhiyā vatthūhi, etesa vā aññatarena, natthi ito bahiddhā”ti vacanato, pubbantakappikādittayavinimuttassa ca kassaci diṭṭhigatikassa abhāvato yāni tāni sāmaññaphalādi (dī.ni.1.166) suttantaresu vuttappakārāni akiriyāhetukanatthikavādādīni, yāni ca issarapajāpatipurisakālasabhāvaniyatiyadicchāvādādippabhedāni diṭṭhigatāni (visuddhi.ṭī. 2.563 vibha.anuṭī. 189 passitabba) bahiddhāpi dissamānāni, tesa ettheva sagaho, antogadhatā ca veditabbā. Katha? Akiriyavādo tāva “vañjho kūṭaṭṭho”ti-ādinā kiriyābhāvadīpanato sassatavāde antogadho, tathā “sattime kāyā”ti-ādi (dī.ni.1.174) nayappavatto Pakudhavādo, “natthi hetu natthi paccayo sattāna sakilesāyā”ti-ādi (dī.ni.1.168) vacanato ahetukavādo adhiccasamuppannikavāde antogadho. “Natthi paro loko”ti-ādi (dī.ni.1.171) vacanato natthikavādo ucchedavāde antogadho. Tathā hi tattha “kāyassa bhedā ucchijjatī”ti-ādi (dī.ni.1.86) vutta. Pahamena ādi-saddena nigaṇṭhavādādayo sagahitā.

 Yadipi pāḷiya Nāṭaputtavāda (dī.ni.1.178) bhāvena cātuyāmasavaro āgato, tathāpi sattavatātikkamena vikkhepavāditāya Nāṭaputtavādopi sañcayavādo viya amarāvikkhepavādesu antogadho. “Ta jīva ta sarīra, añña jīva añña sarīran”ti (dī.ni.1.377 ma.ni.2.122 sa.ni.2.35) eva pakārā vādā “rūpī attā hoti arogo para maraṇā”ti-ādivādesu sagaha gacchanti, “hoti tathāgato para maraṇā, “Atthi sattā opapātikā”ti eva pakārā sassatavāde. “Na hoti tathāgato para maraṇā, natthi sattā opapātikā”ti eva pakārā ucchedavādena sagahitā. “Hoti ca na hoti ca tathāgato para maraṇā, atthi ca natthi ca sattā opapātikā”ti eva pakārā ekaccasassatavāde antogadhā. “Neva hoti na na hoti tathāgato para maraṇā, nevatthi na natthi sattā opapātikā”ti ca eva pakārā amarāvikkhepavāde (D.1./CS:pg.1.179) antogadhā. Issarapajāpatipurisakālavādā ekaccasassatavāde antogadhā, tathā kaṇādavādo. Sabhāvaniyatiyadicchāvādā adhiccasamuppannikavādena sagahitā. Iminā nayena suttantaresu, bahiddhā ca dissamānāna diṭṭhigatāna imāsu dvāsaṭṭhiyā diṭṭhīsu antogadhatā veditabbā.

 Ajjhāsayanti diṭṭhijjhāsaya. Sassatucchedadiṭṭhivasena hi sattāna sakilesapakkhe duvidho ajjhāsayo, tañca Bhagavā aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇāna sattāna aparimāṇe eva ñeyyavisese uppajjanavasena anekabhedabhinnānampi “cattāro janā sassatavādā”ti-ādinā dvāsaṭṭhiyā pabhedehi sagahanavasena sabbaññutaññāṇena paricchinditvā dassento pamāṇabhūtāya tulāya dhārayamāno viya hotīti āha “tulāya tulayanto viyāti. Tathā hi vakkhati “anto jālīkatā”ti-ādi (dī.ni.1.146). “Sinerupādato vāluka uddharanto viyāti etena sabbaññutaññāṇato aññassa imissā desanāya asakkueyyata dasseti.

 Anusandhāna anusandhi, pucchāya kato anusandhi pucchānusandhi. Atha vā anusandhayatīti anusandhi, pucchā anusandhi etassāti pucchānusandhi. Pucchāya anusandhiyatīti vā pucchānusandhi. Ajjhāsayānusandhimhipi eseva nayo. Yathānusandhīti ettha pana anusandhīyatīti anusandhi, yā yā anusandhi yathānusandhi, anusandhi-anurūpa vā yathānusandhīti saddattho veditabbo, so “yena pana dhammena ādimhi desanā uṭṭhitā, tassa dhammassa anurūpadhammavasena vā paipakkhavasena vā yesu suttesu upari desanā āgacchati, tesa vasena yathānusandhi veditabbo. Seyyathida? Ākakheyyasutte (ma.ni.1.64-69) heṭṭhā sīlena desanā uṭṭhitā, upari cha abhiññā āgatā …pe… kakacūpame (ma.ni.1.222) heṭṭhā akkhantiyā uṭṭhitā, upari kakacūpamā āgatā”ti-ādinā Aṭṭhakathāya (dī.ni.aṭṭha.1.100-104) vutto.

 Iti kirāti Bhagavato yathādesitāya attasuññatāya attano aruccanabhāvadīpana. Bhoti dhammālapana. Anattakatānīti attanā na katāni, anattakehi vā khandhehi katāni. Kamattāna phusissantīti asati attani (D.1./CS:pg.1.180) khandhānañca khaikattā kammāni ka attāna attano phalena phusissanti, ko kammaphala paisavedetīti attho. Avidvāti sutādivirahena ariyadhammassa akovidatāya na vidvā. Avijjāgatoti avijjāya upagato, ariyadhamme avinītatāya appahīnāvijjoti attho. Tahādhipateyyena cetasāti “yadi aha nāma koci natthi mayā katassa kammassa ko phala paisavedeti, sati pana tasmi siyā phalūpabhogo”ti tahādhipatito āgato tahādhipateyyo, tena. Attavādupādānasahagata cetasā. Atidhāvitabbanti khaikattepi sakhārāna yasmi santāne kamma kata, tattheva phaluppattito dhammapuñjamattasseva ca siddhe kammaphalasambandhe ekattanaya micchā gahetvā ekena kārakavedakabhūtena bhavitabba, aññathā “kammaphalāna sambandho na siyā”ti attattaniyasuññatāpakāsana satthusāsana atikkamitabba maññeyyāti attho.

 “Upari cha abhiññā āgatāti anurūpadhammavasena yathānusandhi dasseti, itarehi paipakkhavasena. Kilesenāti “lobho cittassa upakkileso”ti-ādinā kilesavasena. Imasmimpīti pi-saddena yathā vuttasuttādīsu paipakkhavasena yathānusandhi, eva imasmimpi sutteti dasseti. Tathā hi niccasārādipaññāpakāna diṭṭhigatāna vasena uṭṭhitā aya desanā niccasārādisuññatāpakāsanena niṭṭhāpitāti.

 

  (D.1.-17)Paritassitavipphanditavāravaṇṇanā

 

 105-117. Mariyādavibhāgadassanatthanti sassatādidiṭṭhidassanassa sammādassanena sakarābhāvavibhāvanattha. Tadapi vedayitanti sambandho. Ajānata apassatanti “sassato attā ca loko cā”ti “ida diṭṭhiṭṭhāna evagahika evaparāmaṭṭha evagahita hoti eva-abhisamparāyan”ti yathābhūta ajānantāna apassantāna. Tathā yasmi vedayite avītatahatāya eva diṭṭhigata upādiyanti, ta vedayita samudayādito yathābhūta ajānantāna apassantāna, etena anāvaraañāṇasamantacakkhūhi yathā tathāgatāna yathābhūtamettha ñāṇadassana, na eva diṭṭhigatikāna, atha kho tahādiṭṭhiparāmāsoyevāti dasseti. Teneva cāya desanā mariyādavibhāgadassanatthā jātā. Aṭṭhakathāya pana “yathābhūta dhammāna (D.1./CS:pg.1.181) sabhāva ajānantāna apassantānan”ti avisesena vutta. Na hi sakhatadhammasabhāva ajānanamattena micchā abhinivisantīti. Sāmaññajotanā visese avatiṭṭhatīti aya visesayojanā katā. Vedayitanti “sassato attā ca loko cā”ti diṭṭhipaññāpanavasena pavatta diṭṭhiyā anubhūta anubhavana. Tahāgatānanti tahāya gatāna upagatāna, pavattāna vā. Tañca kho panetanti ca yathāvutta vedayita paccāmasati. Tañhi vaṭṭāmisabhūta diṭṭhitahāsallānuviddhatāya sa-ubbilattā cañcala, na maggaphalasukha viya ekarūpena avatiṭṭhatīti. Tenevāha “paritassitenāti-ādi.

 Atha vā eva visesakāraato dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni vibhajitvā idāni avisesakāraato tāni dassetu “tatra bhikkhave”ti-ādikā desanā āraddhā. Sabbesañhi diṭṭhigatikāna vedanā avijjā tahā ca avisiṭṭhakāranti. Tattha tadapīti “sassata attānañca lokañca paññapenti”ti ettha yadeta “sassato attā ca loko cā”ti paññāpana, tadapi. Sukhādibheda tividhavedayita yathākkama dukkhasallāniccato, avisesena samudayatthagamassādādīnavanissaraato vā yathābhūta ajānantāna apassantāna, tato eva ca sukhādipatthanāsambhavato tahāya upagatattā tahāgatāna tahāparitassitena diṭṭhivipphanditameva diṭṭhicalanameva, “asati attani ko vedana anubhavatī”ti kāyavacīdvāresu diṭṭhiyā copanappattimattameva vā, na pana diṭṭhiyā paññāpetabbo sassato koci dhammo atthīti attho. Ekaccasassatavādādīsupi eseva nayo.

 

(D.1.-18)Phassapaccayavāravaṇṇanā

 

 118. Yena tahāparitassitena etāni diṭṭhigatāni pavattanti, tassa vedayita paccayo, vedayitassāpi phasso paccayoti desanā diṭṭhiyā paccayaparamparaniddhāraanti āha “paramparapaccayadassanatthan”ti, tena yathā paññāpanadhammo diṭṭhi, tappaccayadhammā ca yathāsaka paccayavaseneva uppajjanti, na paccayehi vinā, eva paññāpetabbā dhammāpi rūpavedanādayo, na ettha koci attā vā loko vā sassatoti ayamattho dassitoti daṭṭhabba.

 

  (D.1.-19)Netaṁṭhānavijjativāravaṇṇanā

 

 131. Tassa (D.1./CS:pg.1.182) paccayassāti phassapaccayassa diṭṭhivedayiteti diṭṭhiyā paccayabhūte vedayite, phassapadhānehi attano paccayehi nipphādetabbeti attho. Vināpi cakkhādivatthūhi, sampayuttadhammehi ca kehici vedanā uppajjati, na pana kadāci phassena vināti phasso vedanāya balavakāraanti āha “balavabhāvadassanatthan”ti. Sannihitopi hi visayo sace phusanākārarahito hoti cittuppādo, na tassa ārammaapaccayena paccayo hotīti phassova sampayuttadhammāna visesapaccayo. Tathā hi Bhagavatā cittuppāda vibhajantena phassoyeva pahama uddhao, vedanāya pana adhiṭṭhānameva.

 

  (D.1.-20)Diṭṭhigatikādhiṭṭhānavaṭṭakathāvaṇṇanā

 

 144. Heṭṭhā tīsupi vāresu adhikatattā, upari ca “paisavedentī”ti vakkhamānattā vedayitamettha padhānanti āha “sabbadiṭṭhivedayitāni sampiṇḍetīti. Sampiṇḍetīti ca “yepi te”ti tattha tattha āgatassa pi-saddassa attha dasseti. Vedayitassa phasse pakkhipana phassapaccayatādassanameva “chahi ajjhattikāyatanehi chaḷārammaapaisavedana ekantato chaphassahetukamevā”ti. Sañjāyanti etthāti adhikaraattho sañjāti-saddoti āha “sañjātiṭṭhāne”ti. Eva samosaraasaddopi daṭṭhabbo. Āyatati ettha phala tadāyattavuttitāya, āyabhūta vā attano phala tanoti pavattetīti āyatana, kāraa. Rukkhagacchasamūhe araññavohāro araññameva araññāyatananti āha “paṇṇattimatte”ti. Atthattayepīti pi-saddena avuttatthasampiṇḍana daṭṭhabba, tena ākāranivāsādhiṭṭhānatthe sagahāti. Hiraññāyatana suvaṇṇāyatana, vāsudevāyatana kammāyatananti ādīsu ākaranivāsādhiṭṭhānesu āyatanasaddo. Cakkhādīsu ca phassādayo ākiṇṇā, tāni ca nesa nivāso, adhiṭṭhānañca nissayapaccayabhāvatoti. Tiṇṇampi visayindriyaviññāṇāna sagatibhāvena gahetabbo phassoti “sagatīti vutto. Tathā hi so “sannipātapaccupaṭṭhāno”ti vuccati. Iminā nayenāti vijjamānesupi aññesu sampayuttadhammesu yathā “cakkhuñca …pe… phasso”ti (D.1./CS:pg.1.183) (ma.ni.1.204 ma.ni.3.421 425 426 sa.ni.2.43-45 sa.ni.4.60 kathā. 465) etasmi Sutte vedanāya padhānakāraabhāvadassanattha phassasīsena desanā katā, evamidhāpi brahmajāle “phassapaccayā vedanā”ti-ādinā phassa ādi katvā aparantapaiccasamuppādadīpanena paccayaparampara dassetu “phassāyatanehi phussa phussā”ti phassamukhena vutta.

 Phasso arūpadhammopi samāno ekadesena ārammae anallīyamānopi phusanākārena pavattati phusanto viya hotīti āha “phassova ta ta ārammaa phusatīti, yena so “phusanalakkhao, saghaṭṭanaraso”ti ca vuccati. “Phassāyatanehi phussa phussā”ti aphusanakiccānipi āyatanāni “mañcā ghosantī”ti-ādīsu viya nissitavohārena phusanakiccāni katvā dassitānīti āha “phasse upanikkhipitvāti, phassagatikāni katvā phassūpacāra āropetvāti attho. Upacāro hi nāma vohāramatta, na tena atthasiddhi hotīti āha “tasmāti-ādi.

 Attano paccayabhūtāna channa phassāna vasena cakkhusamphassajā yāva manosamphassajāti sakhepato chabbidhā vedanā, vitthārato pana aṭṭhasatapariyāyena aṭṭhasatabhedā. Rūpatahādibhedāyāti rūpatahā yāva dhammatahāti sakhepato chappabhedāya, vitthārato aṭṭhasatabhedāya. Upanissayakoiyāti upanissayasīsena. Kasmā panettha upanissayapaccayova uddhao, nanu sukhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā ca tahāya ārammaamatta-ārammaṇādhipati-ārammaṇūpanissayapakatūpanissayavasena catudhā paccayo, dukkhā ca ārammaamattapakatūpanissayavasena dvidhāti? Saccameta, upanissaye eva pana ta sabba antogadha. Yutta tāva ārammaṇūpanissayassa upanissayasāmaññato upanissayena sagaho, ārammaamatta-ārammaṇādhipatīna pana kathanti? Tesampi ārammaasāmaññato ārammaṇūpanissayena sagahova kato, na pakatūpanissayenāti daṭṭhabba. Etadatthamevettha “upanissayakoiyāti vutta, na “upanissayenā”ti.

 Catubbidhassāti kāmupādāna yāva attavādupādānanti catubbidhassa. Nanu ca tahāva kāmupādānanti? Saccameta. Tattha dubbalā tahā tahāva, balavatī (D.1./CS:pg.1.184) tahā kāmupādāna. Atha vā appattavisayapatthanā tahā tamasi corāna karapasāraa viya. Sampattavisayaggahaa upādāna, corāna karappattadhanaggahaa viya. Appicchatāpaipakkhā tahā, santosapaipakkhā upādāna. Pariyesanadukkhamūla tahā, ārakkhadukkhamūla upādānanti ayametesa viseso. Upādānassāti asahajātassa upādānassa upanissayakoiyā, itarassa sahajātakoiyāti daṭṭhabba. Tattha anantarassa anantarasamanantara-anantarūpanissayanatthivigatāsevanapaccayehi, anānantarassa upanissayena, ārammaabhūtā pana ārammaṇādhipati-ārammaṇūpanissayehi, ārammaamatteneva vāti ta sabba upanissayeneva gahetvā “upanissayakoiyāti vutta. Yasmā ca tahāya rūpādīni assādetvā kāmesu pātabyata āpajjati, tasmā tahā kāmupādānassa upanissayo. Tathā rūpādibhedeva sammūḷho “natthi dinnan”ti-ādinā (dī.ni.1.171 ma.ni.1.445 ma.ni.2.94 95 225 ma.ni.3.91 116 136 sa.ni.3.210 dha.sa.1221 vibha.938) micchādassana, sasārato muccitukāmo asuddhimagge suddhimaggaparāmasana, khandhesu attattaniyagāhabhūta sakkāyadassana gahāti, tasmā itaresampi tahā upanissayoti daṭṭhabba. Sahajātassa pana sahajāta-aññamaññanissayasampayutta-atthi-avigatahetuvasena tahā paccayo hoti. Ta sabba sandhāya “sahajātakoiyāti vutta.

 Tathāti upanissayakoiyā ceva sahajātakoiyā cāti attho. Bhavassāti kammabhavassa ceva upapattibhavassa ca. Tattha cetanādisakhā ta sabba bhavagāmikamma kammabhavo, kāmabhavādiko navavidho upapattibhavo, tesa upapattibhavassa catubbidhampi upādāna upapattibhavakāraakammabhavakāraabhāvato tassa ca sahāyabhāvūpagamanato pakatūpanissayavasena paccayo hoti. Kammārammaakaraakāle pana kammasahajātakāmupādāna upapattibhavassa ārammaapaccayena paccayo hoti. Kammabhavassa pana sahajātassa sahajāta upādāna sahajāta-aññamaññanissayasampayutta-atthi-avigatavasena ceva hetumaggavasena ca anekadhā paccayo hoti, asahajātassa anantarasamanantara-anantarūpanissayanatthivigatāsevanavasena, itarassa pakatūpanissayavasena, sammasanādikālesu ārammaavasena ca paccayo hoti. Tattha anantarādike (D.1./CS:pg.1.185) upanissayapaccaye, sahajātādike sahajātapaccaye pakkhipitvā vutta “upanissayakoiyā ceva sahajātakoiyā cāti.

 Bhavo jātiyāti ettha bhavoti kammabhavo adhippeto. So hi jātiyā paccayo, na upapattibhavo. Upapattibhavo hi pahamābhinibbattā khandhā jātiyeva. Tena vutta “jātīti panettha savikārā pañcakkhandhā daṭṭhabbā”ti. Savikārāti ca nibbattivikārena savikārā, te ca atthato upapattibhavoyeva. Na hi tadeva tassa kāraa bhavitu yuttanti. Kammabhavo ca upapattibhavassa kammapaccayena ceva upanissayapaccayena ca paccayo hotīti āha “bhavo jātiyā upanissayakoiyā paccayo”ti.

 Yasmā ca sati jātiyā jarāmaraa, jarāmaraṇādinā phuṭṭhassa bālassa sokādayo ca sambhavanti, nāsati, tasmā “jāti …pe… paccayo hotīti vutta. Sahajātūpanissayasīsena paccayavicāraṇāya dassitattā, agavicāraṇāya ca anāmaṭṭhattā āha “ayamettha sakhepo”ti. Mahāvisayattā paiccasamuppādavicāraṇāya sā niravasesā kuto laddhabbāti āha “vitthārato”ti-ādi. Ekadesena cettha kathitassa paiccasamuppādassa tathā kathane saddhi udāharaena kāraa dassento “Bhagavā hīti-ādimāha. Tattha koi na paññāyatīti asukassa nāma sammāsambuddhassa, cakkavattino vā kāle avijjā uppannā, na tato pubbeti avijjāya ādimariyādā appaihatassa mama sabbaññutaññāṇassāpi na paññāyati avijjamānattāyevāti attho. Aya paccayo idappaccayo, tasmā idappaccayā, imasmā kāraṇā āsavapaccayāti attho. Bhavatahāyāti bhavasayojanabhūtāya tahāya. Bhavadiṭṭhiyāti sassatadiṭṭhiyā. “Ito ettha etto idhāti apariyanta aparāparuppatti dasseti.

 

  (D.1.-21)Vivaṭṭakathādivaṇṇanā

 

 145. “Vedanāna samudayan”ti-ādipāḷi vedanākammaṭṭhānanti daṭṭhabbā. Tanti “phassasamudayā phassanirodhā”ti vuttaphassaṭṭhāna. Āhāroti kabaḷīkāro āhāro veditabbo. So hi “kabaḷīkāro āhāro imassa (D.1./CS:pg.1.186) kāyassa āhārapaccayena paccayo”ti (paṭṭha.1accayaniddesa 429) vacanato kammasamuṭṭhānānampi upatthambhakapaccayo hotiyeva. Yadipi sotāpannādayo yathābhūta pajānanti, ukkasagativijānanavasena pana desanā arahattanikūṭena niṭṭhāpitā. Ettha ca “yato kho bhikkhave bhikkhu …pe… yathābhūta pajānātī”ti etena dhammassa niyyānikabhāvena saddhi saghassa suppaipatti dasseti. Teneva hi Aṭṭhakathāyamettha “ko eva jānātīti? Khīṇāsavo jānāti, yāva āraddhavipassako jānātī”ti paripuṇṇa katvā bhikkhusagho dassito, tena ya vutta “bhikkhusaghavasenapi dīpetu vaṭṭatī”ti, (dī.ni.aṭṭha.1.8) ta yathārutavaseneva dīpita hotīti daṭṭhabba.

 146. Anto jālassāti antojāla, antojāle katāti antojālīkatā. Apāyūpapattivasena adho osīdana, sampattibhavavasena uddha uggamana. Tathā parittabhūmimahaggatabhūmivasena, olīnatā’tidhāvanavasena, pubbantānudiṭṭhi-aparantānudiṭṭhivasena ca yathākkama adho osīdana uddha uggamana yojetabba. “Dasasahassilokadhātūti jātikhetta sandhāyāha.

 147. Apaṇṇattikabhāvanti dharamānakapaṇṇattiyā apaṇṇattikabhāva. Atītabhāvena pana tathā paṇṇatti yāva sāsanantaradhānā, tato uddhampi aññabuddhuppādesu vattati eva. Tathā hi vakkhati “vohāramattameva bhavissatī”ti (dī.ni.aha.1.147). Kāyoti attabhāvo, yo rūpārūpadhammasamūho. Eva hissa ambarukkhasadisatā, tadavayavānañca rūpakkhandhacakkhādīna ambapakkasadisatā yujjatīti. Ettha ca vaṇṭacchede vaṇṭūpanibandhāna ambapakkāna ambarukkhato vicchedo viya bhavanettichede tadupanibandhāna rūpakkhandhādīna santānato vicchedoti ettāvatā opamma daṭṭhabba.

 148. Dhammapariyāyeti pāḷiya. Idhatthoti diṭṭhadhammahita. Paratthoti samparāyahita. Sagāma vijināti etenāti sagāmavijayo. Atthasampattiyā atthajāla. Byañjanasampattiyā, sīlādi-anavajjadhammaniddesato ca dhammajāla. Seṭṭhaṭṭhena brahmabhūtāna maggaphalanibbānāna vibhattattā brahmajāla. Diṭṭhivivecanamukhena suññatāpakāsanena sammādiṭṭhiyā vibhāvitattā diṭṭhijāla. Titthiyavādanimmaddanūpāyattā anuttaro sagāmavijayoti evampettha yojanā veditabbā.

 149. Attamanāti (D.1./CS:pg.1.187) pītiyā gahitacittā. Tenevāha “Buddhagatāyāti-ādi. Yathā pana anattamanā attano anatthacaratāya paramanā verimanā nāma honti. Yathāha “diso disan”ti (dha.pa.42 udā. 33) gāthā, na eva attamanā. Ime pana attano atthacaratāya sakamanā hontīti āha “attamanāti sakamanāti. Atha vā attamanāti samattamanā, imāya desanāya paripuṇṇamanasakappāti attho. Abhinandatīti tahāyatīti atthoti āha “tahāyampi āgato”ti. Anekatthattā dhātūna abhinandantīti upagacchanti sevantīti atthoti āha “upagamanepi āgato”ti. Tathā abhinandantīti sampaicchantīti atthoti āha “sampaicchanepi āgato”ti. “Abhinanditvāti iminā padena vuttoyeva attho “anumoditvāti iminā pakāsīyatīti abhinandanasaddo idha anumodanasaddatthoti āha “anumodanepi āgato”ti. “Katamañca ta bhikkhave”ti-ādinā (dī.ni.1.7) tattha tattha pavattāya kathetukamyatāpucchāya vissajjanavasena pavattattā ida sutta veyyākaraa hoti. Yasmā pana pucchāvissajjanavasena pavattampi sagāthaka sutta geyya nāma hoti, niggāthakattameva pana aganti gāthārahita veyyākaraa, tasmā vutta “niggāthakattā hi ida veyyākaraanti vuttan”ti.

 Aparesupīti ettha pisaddena pāramiparicayampi sagahāti. Vuttañhi Buddhavase--

           “Ime dhamme sammasato, sabhāvasarasalakkhae;

           Dhammatejena vasudhā, dasasahassī pakampathā”ti. (bu. va. 2.166).

 Vīriyabalenāti mahābhinikkhamane cakkavattisiripariccāgahetubhūtavīriyappabhāvena, bodhimaṇḍūpasakamane “kāma taco ca nhāru ca, aṭṭhi ca avasissatū”ti-ādinā (ma.ni.2.184 sa.ni.2.22 mahāni. 196) vuttacaturagasamannāgatavīriyānubhāvena. Acchariyavegābhihatāti vimhayāvahakiriyānubhāvaghaṭṭitā Pasukūladhovane keci “puññatejenā”ti vadanti acchariyavegābhihatāti yutta viya dissati, vessantarajātake pāramiparipūraapuññatejena anekakkhattu kampitattā “akālakampanenāti vutta. Sādhukāradānavasena akampittha (D.1./CS:pg.1.188) yathā ta dhammacakkappavattane (sa.ni.5.1081 mahāva. 13 pai.ma.2.30). Sagītikālādīsupi sādhukāradānavasena akampitthāti veditabba. Aya tāvettha Aṭṭhakathāya līnatthavaṇṇanā.

 

  (D.1.-22)Pakaraanayavaṇṇanā

 

 Aya pana pakaraanayena pāḷiyā atthavaṇṇanā-- sā panāya atthavaṇṇanā yasmā desanāya samuṭṭhānappayojanabhājanesu piṇḍatthesu ca niddhāritesu sukarā hoti suviññeyyā ca, tasmā suttadesanāya samuṭṭhānādīni pahama niddhārayissāma. Tattha samuṭṭhāna tāva vutta “vaṇṇāvaṇṇabhaanan”ti. Apica nindāpasasāsu vineyyāghātānandādibhāvānāpatti, tattha ca ādīnavadassana samuṭṭhāna. Tathā nindāpasasāsu paipajjanakkamassa, pasasāvisayassa khuddakādivasena anekavidhassa sīlassa, sabbaññutaññāṇassa sassatādidiṭṭhiṭṭhānesu tatuttari ca appaihatacāratāya, tathāgatassa ca katthaci apariyāpannatāya anavabodho samuṭṭhāna.

 Vuttavipariyāyena payojana veditabba. Vineyyāghātānandādibhāvāpatti ādikañhi ima desana payojetīti. Tathā kuhanalapanādinānāvidhamicchājīvaviddhasana, dvāsaṭṭhidiṭṭhijālavinivehana, diṭṭhisīsena paccayākāravibhāvana, chaphassāyatanavasena catusaccakammaṭṭhānaniddeso, sabbadiṭṭhigatāna anavasesapariyādāna, attano anupādāparinibbānadīpanañca payojanāni.

 Vaṇṇāvaṇṇanimitta anurodhavirodhavantacittā kuhanādivividhamicchājīvaniratā sassatādidiṭṭhipaka nimuggā, sīlakkhandhādīsu aparipūrakāritāya anavabuddhaguavisesañāṇā vineyyā imissā dhammadesanāya bhājana.

 Piṇḍatthā pana āghātādīna akaraṇīyatāvacanena paiññānurūpa samaasaññāya niyojana, khantisoraccānuṭṭhāna, brahmavihārabhāvanānuyogo, saddhāpaññāsamāyogo, satisampajaññādhiṭṭhāna, paisakhānabhāvanābalasiddhi, pariyuṭṭhānānusayappahāna, ubhayahitapaipatti, lokadhammehi anupalepo ca dassitā honti. Tathā pāṇātipātādīhi paivirativacanena sīlavisuddhi dassitā, tāya ca hirottappasampatti, mettākaruṇāsamagitā (D.1./CS:pg.1.189) vītikkamappahāna, tadagapahāna, duccaritasakilesappahāna, viratittayasiddhi, piyamanāpagarubhāvanīyatānipphatti, lābhasakkārasilokasamudāgamo, samathavipassanāna adhiṭṭhānabhāvo, akusalamūlatanukaraa, kusalamūlaropana, ubhayānatthadūrīkaraa, parisāsu visāradatā, appamādavihāro,parehi duppadhasiyatā, avippaisārādisamagitā ca dassitā honti.

 “Gambhīrāti-ādivacanehi gambhīradhammavibhāvana, alabbhaneyyapatiṭṭhatā, kappāna asakhyeyyenāpi dullabhapātubhāvatā, sukhumenapi ñāṇena paccakkhato paivijjhitu asakkueyyatā, dhammanvayasakhātena anumānañāṇenāpi duradhigamanīyatā, passaddhasabbadarathatā, santadhammavibhāvana, sobhanapariyosānatā, atittikarabhāvo, padhānabhāvappatti, yathābhūtañāṇagocaratā, sukhumasabhāvatā, mahāpaññāvibhāvanā ca dassitā honti. Diṭṭhidīpakapadehi samāsato sassatucchedadiṭṭhiyo pakāsitāti olīnatātidhāvanavibhāvana, upāyavinibaddhaniddeso, micchābhinivesakittana, kummaggapaipattiyā pakāsanā, vipariyesaggāhapaññāpana, parāmāsapariggaho, pubbantāparantānudiṭṭhipatiṭṭhāpana, bhavavibhavadiṭṭhivibhāgo, tahāvijjāpavatti, antavānantavādiṭṭhiniddeso, antadvayāvatāraa, āsavoghayogakilesaganthasayojanūpādānavisesavibhajjanañca dassitāni honti. Tathā “vedanāna samudayan”ti-ādivacanehi catunna ariyasaccāna anubodhapaivedhasiddhi, vikkhambhanasamucchedappahāna tahāvijjāvigamo, saddhammaṭṭhitinimittapariggaho, āgamādhigamasampatti, ubhayahitapaipatti, tividhapaññāpariggaho, satisampajaññānuṭṭhāna, saddhāpaññāsamāyogo, sammāvīriyasamathānuyojana, samathavipassanānipphatti ca dassitā honti.

 “Ajānata apassatan”ti avijjāsiddhi, “tahāgatāna paritassitavipphanditanti tahāsiddhi, tadubhayena ca nīvaraasayojanadvayasiddhi, anamataggasasāravaṭṭānucchedo, pubbantāharaa-aparantapaisandhānāni, atītapaccuppannakālavasena hetuvibhāgo, avijjātahāna aññamaññānativattanaṭṭhena aññamaññūpakāritā, paññāvimutticetovimuttīna paipakkhaniddeso ca dassitā honti. “Tadapi phassapaccayāti sassatādipaññāpanassa paccayādhīnavuttitākathanena (D.1./CS:pg.1.190) dhammāna niccatāpaisedho, aniccatāpatiṭṭhāpana, paramatthato kārakādipaikkhepo, evadhammatādiniddeso, suññatāpakāsana, samattaniyāmapaccayalakkhaavibhāvanañca dassitāni honti.

 “Ucchinnabhavanettiko”ti-ādinā Bhagavato pahānasampatti, vijjādhimutti, vasībhāvo, sikkhattayanipphatti, nibbānadhātudvayavibhāgo, caturadhiṭṭhānaparipūraa, bhavayoni-ādīsu apariyāpannatā ca dassitā honti. Sakalena pana suttapadena iṭṭhāniṭṭhesu Bhagavato tādibhāvo, tattha ca paresa patiṭṭhāpana, kusaladhammāna ādibhūtadhammadvayassa niddeso, sikkhattayūpadeso, attantapādipuggalacatukkasiddhi, kahākahavipākādikammacatukkavibhāgo, caturappamaññāvisayaniddeso, samudayādipañcakassa yathābhūtāvabodho, chasāraṇīyadhammavibhāvanā dasanāthakaradhammapatiṭṭhāpanti evamādayo niddhāretabbā.

 

  (D.1.-23)Soasahāravaṇṇanā

 

(D.1.-23-1)Desanāhāravaṇṇanā

 

 Tattha “attā, loko”ti ca diṭṭhiyā adhiṭṭhānabhāvena, vedanāphassāyatanādimukhena ca gahitesu pañcasu upādānakkhandhesu tahāvajjā pañcupādānakkhandhā dukkhasacca. Tahā samudayasacca. Sā pana paritassanāggahaena “tahāgatānan”ti, “vedanāpaccayā tahā”ti ca sarūpeneva samudayaggahaena, bhavanettiggahaena ca pāḷiya gahitāva. Aya tāva suttantanayo. Abhidhammanayena pana āghātānandādivacanehi, ātappādipadehi, cittappadosavacanena, sabbadiṭṭhidīpakapadehi, kusalākusalaggahaena, bhavaggahaena, sokādiggahaena, tattha tattha samudayaggahaena cāti sakhepato sabbalokiyakusalākusaladhammavibhāvanapadehi gahitā kammakilesā samudayasacca. Ubhinna appavatti nirodhasacca. Tassa tattha tattha vedanāna atthagamanissaraapariyāyehi, paccatta nibbutivacanena, anupādāvimuttivacanena ca pāḷiya gahaa veditabba. Nirodhapajānanā paipadā maggasacca. Tassāpi tattha tattha vedanāna samudayādiyathābhūtavedanāpadesena, channa phassāyatanāna samudayādiyathābhūtapajānanapariyāyena, bhavanettiyā ucchedapariyāyena ca gahaa veditabba. Tattha samudayena assādo, dukkhena ādīnavo, magganirodhehi (D.1./CS:pg.1.191) nissaraanti eva catusaccavasena, yāni pāḷiya (netti. 9) sarūpeneva āgatāni assādādīnavanissaraṇāni, tesañca vasena idha assādādayo veditabbā. Vineyyānantādibhāvāpatti-ādika yathāvuttavibhāga payojanameva phala. Āghātādīna akaraṇīyatā, āghātādiphalassa ca anaññasantānabhāvitā, nindāpasasāsu yathāsabhāvapaijānananibbehanāti eva tatapayojanādhigamahetu upāyo. Āghātādīna karaapaisedhanādi-apadesena dhammarājassa āṇatti veditabbāti aya desanāhāro.

 

(D.1.-23-2)Vicayahāravaṇṇanā

 

 Kappanābhāvepi vohāravasena, anuvādavasena ca “maman”ti vutta, niyamābhāvato vikappanattha vāggahaa kata, guasamagitāya, abhimukhīkaraṇāya ca “bhikkhave”ti āmantana. Aññabhāvato, paiviruddhabhāvato ca “pare”ti vutta, vaṇṇapaipakkhato, avaṇṇanīyato ca “avaṇṇan”ti vutta. Byattivasena, vitthāravasena ca “bhāseyyun”ti vutta, dhāraabhāvato, adhammapaipakkhato ca “dhammassā”ti vutta, diṭṭhisīlehi sahatabhāvato, kilesāna saghātakaraato ca “saghassā”ti vutta. Vuttapainiddesato, vacanupanyāsanato ca “tatrā”ti vutta, sammukhabhāvato, puthubhāvato ca “tumhehī”ti vutta. Cittassa hananato, ārammaṇābhighātato ca “āghāto”ti vutta, ārammae sakocavuttiyā, atuṭṭhākāratāya ca “appaccayo”ti vutta, ārammaacintanato, nissayato ca “cetaso”ti vutta, atthāsādhanato, anu anu “anatthasādhanato” ca “anabhiraddhī”ti vutta, kāraṇānarahattā, satthusāsane hitehi kātu asakkueyyattā ca “na karaṇīyā”ti vuttanti. Iminā nayena sabbapadesu vinicchayo kātabbo. Iti anupadavicayato vicayo hāro ativitthārabhayena, sakkā ca Aṭṭhakatha tassā Līnatthavaṇṇanañca anugantvā ayamattho viññunā vibhāvetunti na vitthārayimha.

 

(D.1.-23-3)Yuttihāravaṇṇanā

 

 Sabbena (D.1./CS:pg.1.192) sabba āghātādīna akaraa tādibhāvāya savattatīti yujjati iṭṭhāniṭṭhesu samappavattisabbhāvato. Yasmi santāne āghātādayo uppannā, tannimittako antarāyo tasseva sampattivibandhāya savattatīti yujjati. Kasmā? Santānantaresu asakamanato. Citta abhibhavitvā uppannā āghātādayo subhāsitādisallakkhaepi asamatthatāya savattantīti yujjati sakodhalobhāna andhatamasabbhāvato. Pāṇātipātādidussīlyato veramai sabbasattāna pāmojjapāsasabhāvāya savattatīti yujjati. Sīlasampattiyā hi mahato kittisaddassa abbhuggamo hotīti. Gambhīratādivisesayuttena guena tathāgatassa vaṇṇanā ekadesabhūtāpi sakalasabbaññuguaggahaṇāya savattatīti yujjati anaññasādhāraattā. Tajjā-ayonisomanasikāraparikkhatāni adhigamatakkanāni sassatavādādi-abhinivesāya savattantīti yujjati kappanājālassa asamugghāṭitattā. Vedanādīnavānavabodhena vedanāya tahā pavaḍḍhatīti yujjati assādānupassanāsabbhāvato. Sati ca vedayitarāge tattha attattaniyagāho, sassatādigāho ca vipariphandatīti yujjati kāraassa sannihitattā. Tahāpaccayā hi upādāna sassatādivāde paññapentāna tadanucchavika vā vedana vedayantāna phasso hetūti yujjati visayindriyaviññāṇasagatiyā vinā tadabhāvato. Chaphassāyatananimittavaṭṭassa anupacchedoti yujjati tattha avijjātahāna appahīnattā. Channa phassāyatanāna samudayādipajānanā sabbadiṭṭhigatikasañña aticca tiṭṭhatīti yujjati catusaccapaivedhabhāvato. Imāheva dvāsaṭṭhiyā diṭṭhīhi sabbadiṭṭhigatāna antojālīkatabhāvoti yujjati akiriyavādādīna issaravādādīnañca tadantogadhattā. Tathā ceva savaṇṇita. Ucchinnabhavanettiko tathāgatassa kāyoti yujjati, yasmā Bhagavā abhinīhārasampattiyā catūsu satipaṭṭhānesu patiṭṭhitacitto sattabojjhageyeva yathābhūta bhāvesi. Kāyassa bhedā parinibbuta na dakkhantīti yujjati anupādisesanibbānappattiya rūpādīsu kassacipi anavasesatoti aya yuttihāro.

 

(D.1.-23-4)Padaṭṭhānahāravaṇṇanā

 

 Avaṇṇāraha-avaṇṇānurūpasampattānādeyyavacanatādivipattīna (D.1./CS:pg.1.193) padaṭṭhāna. Vaṇṇārahavaṇṇānurūsampattasaddheyyavacanatādisampattīna padaṭṭhāna. Tathā āghātādayo nirayādidukkhassa padaṭṭhāna. Āghātādīna akaraa saggasampatti-ādisabbasampattīna padaṭṭhāna. Pāṇātipātādīhi paivirati ariyassa sīlakkhandhassa padaṭṭhāna. Ariyo sīlakkhandho ariyassa samādhikkhandhassa padaṭṭhāna. Ariyo samādhikkhandho ariyassa paññākkhandhassa padaṭṭhāna. Gambhīratādivisesayutta Bhagavato paivedhappakārañāṇa desanāñāṇassa padaṭṭhāna. Desanāñāṇa vineyyāna sakalavaṭṭadukkhanissaraassa padaṭṭhāna. Sabbāpi diṭṭhi diṭṭhupādānti sā yathāraha navavidhassāpi bhavassa padaṭṭhāna. Bhavo jātiyā, jāti jarāmaraassa, sokādīnañca padaṭṭhāna. Vedanāna samudayādiyathābhūtavedana catunna ariyasaccāna anubodhapaivedho. Tattha anubodho paivedhassa padaṭṭhāna, paivedho catubbidhassa sāmaññaphalassa padaṭṭhāna. “Ajānata apassatan”ti avijjāgahaa, tattha avijjā sakhārāna padaṭṭhānti yāva vedanā tahāya padaṭṭhānti netabba. “Tahāgatāna paritassitavipphanditan”ti ettha tahā upādānassa padaṭṭhāna. “Tadapi phassapaccayā”ti ettha sassatādipaññāpana paresa micchābhinivesassa padaṭṭhāna, micchābhiniveso saddhammassavanasappurisūpassayayonisomanasikāradhammānudhammapaipattīhi vimukhatāya, asaddhammassavanādīnañca padaṭṭhāna, “aññatra phassā”ti-ādīsu phasso vedanāya padaṭṭhāna, cha phassāyatanāni phassassa, sakalavaṭṭadukkhassa ca padaṭṭhāna, channa phassāyatanāna samudayādiyathābhūtappajānana nibbidāya padaṭṭhāna, nibbidā virāgassāti yāva anupādāparinibbāna netabba. Bhagavato bhavanettisamucchedo sabbaññutāya padaṭṭhāna. Tathā anupādāparinibbānassāti aya padaṭṭhānahāro.

 

(D.1.-23-5)Lakkhaahāravaṇṇanā

 

 Āghātādiggahaena kodhupanāhamakkhapalāsa-issāmacchariyasārambhaparavambhanādīna sagaho paighacittuppādapariyāpannatāya ekalakkhaattā. Ānandādiggahaena abhijjhāvisamalobhamānātimānamadappamādādīna sagaho lobhacittuppādapariyāpannatāya samānalakkhaattā. Tathā (D.1./CS:pg.1.194) āghātaggahaena avasiṭṭhaganthanīvaraṇāna sagaho kāyaganthanīvaraalakkhaena ekalakkhaattā. Ānandaggahaena phassādīna sagaho sakhārakkhandhalakkhaena ekalakkhaattā. Sīlaggahaena adhicitta-adhipaññāsikkhānampi sagaho sikkhālakkhaena ekalakkhaattā. Idha pana sīlasseva indriyasavarādikassa daṭṭhabba. Diṭṭhiggahaena avasiṭṭha-upādānānampi sagaho upādānalakkhaena ekalakkhaattā. “Vedanānan”ti ettha vedanāggahaena avasiṭṭha-upādānakkhandhānampi sagaho khandhalakkhaena ekalakkhaattā. Tathā vedanāya dhammāyatanadhammadhātupariyāpannattā sammasanūpagāna sabbesa āyatanāna dhātūnañca sagaho āyatanalakkhaena, dhātulakkhaena ca ekalakkhaattā. “Ajānata apassatan”ti ettha avijjāggahaena hetu-āsavoghayoganīvaraṇādisagaho hetādilakkhaena ekalakkhaattā avijjāya, tathā “tahāgatāna paritassitavipphanditan”ti ettha tahāggahaenāpi. “Tadapi phassapaccayā”ti ettha phassaggahaena saññāsakhāraviññāṇāna sagaho vipallāsahetubhāvena, khandhalakkhaena ca ekalakkhaattā. Chaphassāyatanaggahaena khandhindriyadhātādīna sagaho phassuppattinimittatāya, sammasanasabhāvena ca ekalakkhaattā. Bhavanettiggahaena avijjādīnampi sakilesadhammāna sagaho vaṭṭahetubhāvena ekalakkhaattāti aya lakkhaahāro.

 

(D.1.-23-6)Catubyūhahāravaṇṇanā

 

 Nindāpasasāhi sammākampitacetasā micchājīvato anoratā sassatādimicchābhinivesino sīlādidhammakkhandhesu appatiṭṭhitatāya sammāsambuddhaguarasassādavimukhā veneyyā imissā desanāya nidāna. Te yathāvuttadosavinimuttā katha nu kho sammāpaipattiyā ubhayahitaparā bhaveyyunti ayamettha Bhagavato adhippāyo. Padanibbacana nirutti. Ta “evan”ti-ādinidānapadāna, “maman”ti-ādipāḷipadānañca Aṭṭhakathāvasena suviññeyyattā ativitthārabhayena na vitthārayimha. Padapadatthaniddesanikkhepasuttadesanāsandhivasena chabbidhā sandhi. Tattha padassa padantarena sambandho padasandhi. Tathā padatthassa padatthantarena sambandho padatthasandhi (D.1./CS:pg.1.195) Nānānusandhikassa suttassa tata-anusandhīhi sambandho, ekānusandhikassa ca pubbāparasambandho niddesasandhi yā Aṭṭhakathāya pucchānusandhi-ajjhāsayānusandhiyathānusandhivasena tividhā vibhattā, tā panetā tissopi sandhiyo Aṭṭhakathāya vicāritā eva. Suttasandhi ca pahama nikkhepavasena amhehi pubbe dassitāyeva. Ekissā desanāya desanāntarena saddhi sasandana desanāsandhi, sā eva veditabbā-- “mama vā bhikkhave …pe… na cetaso anabhiraddhi karaṇīyā”ti aya desanā “ubhatodaṇḍakena cepi bhikkhave kakacena corā ocarakā agamagāni okkanteyyu, tatrapi yo mano padūseyya, na me so tena sāsanakaro”ti (ma.ni.1.232) imāya desanāya saddhi sasandati. “Tumha yevassa tena antarāyo”ti “kammassakā māṇava sattā …pe… dāyādā bhavissantī”ti (a.ni.10.216) imāya desanāya sasandati. “Api tumhe …pe… ājāneyyāthā”ti “kuddho attha …pe… sahate naran”ti (a.ni.7.64 mahāni. 5 156 195) imāya desanāya sasandati.

 “Mama vā bhikkhave pare vaṇṇa …pe… na cetaso ubbillāvitatta karaṇīyan”ti “dhammāpi vo bhikkhave pahātabbā, pageva adhammā (ma.ni.1.240). Kullūpama vo bhikkhave dhamma desessāmi, nittharaatthāya, no gahaatthāyā”ti (ma.ni.1.240) imāya desanāya sasandati. “Tatra ce tumhehi …pe… ubbilāvitā, tumha yevassa tena antarāyo”ti “luddho-attha …pe… sahate naran”ti (itivu. 88 mahāni. 5.156 195 cūḷani. 128) “kāmandhā jālasañchannā, tahāchadanachāditā”ti (udā. 64 netti. 27 90 peako. 14) imāhi desanāhi sasandati.

 “Appamattaka …pe… sīlamattakan”ti “pahama jhāna upasampajja viharati. Aya kho brāhmaa yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisasataro cā”ti-ādikāya (dī.ni.1.353) desanāya sasandati, pahamajjhānassa sīlato mahapphalamahānisasatarabhāvavacanena jhānato sīlassa appabhāvadīpanato.

 “Pāṇātipāta (D.1./CS:pg.1.196) pahāyā”ti-ādi “samao khalu bho Gotamo sīlavā …pe… kusalasīlena samannāgato”ti-ādikāhi (dī.ni.1.304) desanāhi sasandati.

 “Aññeva dhammā gambhīrā”ti-ādi “adhigato kho myāya dhammo gambhīro”ti-ādi (dī.ni.2.67 ma.ni.1.281 2.337 sa.ni.1.172 mahāva.7 8) pāḷiyā sasandati. Gambhīratādivisesayuttadhammapaivedhena hi ñāṇassa gambhīrādibhāvo viññāyatīti.

 “Santi bhikkhave eke samaabrāhmaṇā”ti-ādi “santi bhikkhave eke samaabrāhmaṇā pubbantakappikā …pe… abhivadanti, sassato attā ca loko ca, idameva sacca, moghamaññanti ittheke abhivadanti, asassato, sassato ca asassato ca, neva sassato ca nāsassato ca, antavā, anantavā, antavā ca anantavā ca, nevantavā nānantavā ca attā ca loko ca idameva sacca, moghamaññanti ittheke abhivadantī”ti-ādikāhi (ma.ni.3.27) desanāhi sasandati.

 “Santi bhikkhave eke samaabrāhmaṇā aparantakappikā”ti-ādi “santi bhikkhave eke samaabrāhmaṇā aparantakappikā …pe… abhivadanti, saññī attā hoti arogo para maraṇā. Ittheke abhivadanti asaññī, nevasaññīnāsaññī ca attā hoti arogo para maraṇā. Ittheke abhivadanti sato vā pana sattassa uccheda vināsa vibhava paññapenti, diṭṭhadhammanibbāna vā paneke abhivadantī”ti-ādikāhi (ma.ni.3.21) desanāhi sasandati. “Vedanāna …pe… tathāgato”ti “tayida sakhata oḷārika, atthi kho pana sakhārāna nirodho, atthetanti iti viditvā tassa nissaraadassāvī tathāgato tadupātivatto”ti-ādikāhi (ma.ni.3.28) desanāhi sasandati.

 “Tadapi tesa …pe… vipphanditamevā”ti ida “tesa bhavata aññatreva chandāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā paccattayeva ñāṇa bhavissati parisuddha pariyodātanti neta hāna vijjati. Paccatta kho pana bhikkhave ñāṇe asati parisuddhe pariyodāte yadapi te bhonto samaabrāhmaṇā tattha ñāṇabhāgamattameva (D.1./CS:pg.1.197) pariyodāpenti, tadapi tesa bhavata samaabrāhmaṇāna upādānamakkhāyatī”ti-ādikāhi (ma.ni.3.29) desanāhi sasandati.

 “Tadapi phassapaccayā”ti idañca “cakkhuñca paicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā tahā, tahāpaccayā upādānan”ti, (sa.ni.2.44) “chandamūlakā ime āvuso dhammā manasikārasamuṭṭhānā phassasamodhānā vedanāsamosaraṇā”ti (a.ni.8.83) ca ādikāhi desanāhi sasandati.

 “Yato kho bhikkhave bhikkhu channa phassāyatanānan”ti-ādi “yato kho Ānanda bhikkhu neva vedana attāna samanupassati, na sañña, na sakhāre, na viññāṇa attāna samanupassati, so eva asamanupassanto na kiñci loke upādiyati, anupādiya na paritassati, aparitassa paccattayeva parinibbāyatī”ti-ādikāhi desanāhi sasandati.

 “Sabbe te imeheva dvāsaṭṭhiyā vatthūhi antojālīkatā”ti-ādi “ye hi keci bhikkhave …pe… abhivadanti, sabbe te imāneva pañca kāyāni abhivadanti etesa vā aññataran”ti-ādikāhi (ma.ni.3.26) desanāhi sasandati. “Kāyassa bhedā …pe… devamanussā”ti--

 “Accī yathā vātavegena khittā, (upasivāti Bhagavā)

 Attha paleti na upeti sakha.

 Eva munī nāmakāyā vimutto,

 Attha paleti na upeti sakhan”ti. (su.ni.1080 cūḷani. 43).

 Ādikāhi desanāhi sasandatīti aya cātubyūho hāro.

 

(D.1.-23-7)Āvattahāravaṇṇanā

 

 Āghātādīna akaraṇīyatāvacanena khantisoraccānuṭṭhāna. Tattha khantiyā saddhāpaññāparāpakāradukkhasahagatāna sagaho, soraccena sīlassa. Saddhādiggahaena ca saddhindriyādisakalabodhipakkhiyadhammā āvattanti. Sīlaggahaena avippaisārādayo sabbepi sīlānisasadhammā āvattanti. Pāṇātipātādīhi paivirativacanena appamādavihāro, tena (D.1./CS:pg.1.198) sakala sāsanabrahmacariya āvattati. Gambhīratādivisesayuttadhammaggahaena mahābodhipakittana. Anāvaraañāṇapadaṭṭhānañhi āsavakkhayañāṇa, āsavakkhayañāṇapadaṭṭhānañca anāvaraañāṇa mahābodhi, tena dasabalādayo sabbe Buddhaguṇā āvattanti. Sassatādidiṭṭhiggahaena tahāvijjāya sagaho, tāhi anamataggasasāravaṭṭa āvattati. Vedanāna samudayādiyathābhūtavedanena Bhagavato pariññāttayavisuddhi, tāya paññāpāramimukhena sabbapāramiyo āvattanti. “Ajānata apassatan”ti avijjāggahaena ayonisomanasikārapariggaho, tena ca ayonisomanasikāramūlakā dhammā āvattanti. “Tahāgatāna paritassitavipphanditan”ti tahāggahaena nava tahāmūlakā dhammā āvattanti, “tadapi phassapaccayā”ti-ādi sassatādipaññāpanassa paccayādhīnavuttidassana, tena aniccatādilakkhaattaya āvattati. Channa phassāyatanāna yathābhūta pajānanena vimuttisampadāniddeso, tena sattapi visuddhiyo āvattanti. “Ucchinnabhavanettiko tathāgatassa kāyo”ti tahāpahāna, tena Bhagavato sakalasakilesappahāna āvattatīti aya āvatto hāro.

 

(D.1.-23-8)Vibhattihāravaṇṇanā

 

 Āghātānandādayo akusalā dhammā, tesa ayonisomanasikārādi padaṭṭhāna. Yehi pana dhammehi āghātānandādīna akaraa appavatti, te abyāpādādayo kusalā dhammā, tesa yonisomanasikārādi padaṭṭhāna. Tesu āghātādayo kāmāvacarāva, abyāpādādayo catubhūmakā. Tathā pāṇātipātādīhi paivirati kusalā vā abyākatā vā, tassā hirottappādayo dhammā padaṭṭhāna. Tattha kusalā siyā kāmāvacarā, siyā lokuttarā, abyākatā lokuttarāva. “Atthi bhikkhave aññeva dhammā gambhīrā”ti vuttadhammā siyā kusalā, siyā abyākatā, tattha kusalāna vuṭṭhānagāminivipassanā padaṭṭhāna. Abyākatāna maggadhammā, vipassanā, āvajjanā vā padaṭṭhāna. Tesu kusalā lokuttarā, abyākatā siyā kāmāvacarā, siyā lokuttarā, sabbāpi diṭṭhiyo akusalāva kāmāvacarāva, tāsa avisesena micchābhinivese ayonisomanasikāro padaṭṭhāna. Visesato pana santatighanavinibbhogābhāvato ekattanayassa micchāgāho (D.1./CS:pg.1.199) atītajāti-anussaraatakkasahito sassatadiṭṭhiyā padaṭṭhāna. Hetuphalabhāvena sambandhabhāvassa aggahaato nānattanayassa micchāgāho tajjāsamannāhārasahito ucchedadiṭṭhiyā padaṭṭhāna. Eva sesadiṭṭhīnampi yathāsambhava vattabba. “Vedanānan”ti ettha vedanā siyā kusalā, siyā abyākatā, siyā kāmāvacarā, siyā rūpāvacarā, siyā arūpāvacarā, phasso tāsa padaṭṭhāna. Vedanāna samudayādiyathābhūtavedana maggañāṇa, anupādāvimutti phala tesa “aññeva dhammā gambhīrā”ti ettha vuttanayena dhammādivibhāgo netabbo. “Ajānata apassatan”ti-ādīsu avijjā tahā akusalā kāmāvacarā, tāsu avijjāya āsavā, ayonisomanasikāro eva vā padaṭṭhāna. Tahāya sayojaniyesu dhammesu assādadassana padaṭṭhāna. “Tadapi phassapaccayā”ti ettha phassassa vedanāya viya dhammādivibhāgo veditabbo. Iminā nayena phassāyatanādīnampi yathāraha dhammādivibhāgo netabboti aya vibhattihāro.

 

(D.1.-23-9)Parivattahāravaṇṇanā

 

 Āghātādīna akaraa khantisoraccāni anubrūhetvā paisakhānabhāvanābalasiddhiyā ubhayahitapaipatti āvahati. Āghātādayo pana pavattiyamānā dubbaṇṇata dukkhaseyya bhogahāni akitti parehi durupasakamanatañca nipphādentā nirayādīsu mahādukkha āvahanti. Pāṇātipātādīhi paivirati avippaisārādikalyāṇa parampara āvahati. Pāṇātipātādi pana vippaisārādi-akalyāṇa parampara, gambhīratādivisesayutta ñāṇa vineyyāna yathāraha vijjābhiññādiguavisesa āvahati sabbañeyya yathāsabhāvāvabodhato. Tathā gambhīratādivisesarahita pana ñāṇa ñeyyesu sāvaraato yathāvuttaguavisesa nāvahati. Sabbāpi cetā diṭṭhiyo yathāraha sassatucchedabhāvato antadvayabhūtā sakkāyatīra nātivattanti aniyyānikasabhāvattā. Niyyānikasabhāvattā pana sammādiṭṭhi saparikkhārā majjhimapaipadābhūtā atikkamma sakkāyatīra pāra āgacchati. Vedanāna samudayādiyathābhūtavedana anupādāvimutti āvahati maggabhāvato. Vedanāna samudayādi-asampaivedho sasāracārakāvarodha āvahati sakhārāna paccayabhāvato. Vedayitasabhāvapaicchādako sammoho tadabhinandana āvahati (D.1./CS:pg.1.200) Yathābhūtāvabodho pana tattha nibbeda virāgañca āvahati. Micchābhinivese ayonisomanasikārasahitā tahā anekavihita diṭṭhijāla pasāreti. Yathāvuttatahāsamucchedo pahamamaggo ta diṭṭhijāla sakoceti. Sassatavādādipaññāpanassa phasso paccayo hoti asati phasse tadabhāvato. Diṭṭhibandhanabandhāna phassāyatanādīna anirodhena phassādi-anirodho sasāradukkhassa anivattiyeva, yāthāvato phassāyatanādipariññā sabbadiṭṭhidassanāni ativattati, phassāyatanādi-apariññā tadiṭṭhigahana nātivattati, bhavanettisamucchedo āyati attabhāvassa anibbattiyā savattati, asamucchinnāya bhavanettiyā anāgate bhavappabandho parivattatiyevāti aya parivatto hāro.

 

(D.1.-23-10)Vevacanahāravaṇṇanā

 

 “Mama mayha me”ti pariyāyavacana. “Bhikkhave samaṇā tapassino”ti pariyāyavacana. “Pare aññe paiviruddhā”ti pariyāyavacana. “Avaṇṇa akitti nindan”ti pariyāyavacana. “Bhāseyyu bhaeyyu kareyyun”ti pariyāyavacana. “Dhammassa vinayassa satthusāsanassā”ti pariyāyavacana. “Saghassa samūhassa gaassā”ti pariyāyavacana. “Tatra tattha tesū”ti pariyāyavacana. “Tumhehi vo bhavantehī”ti pariyāyavacana. “Āghāto doso byāpādo”ti pariyāyavacana. “Appaccayo domanassa cetasikadukkhan”ti pariyāyavacana. “Cetaso anabhiraddhi cittassa byāpatti manopadoso”ti pariyāyavacana. “Na karaṇīyā na uppādetabbā na pavattetabbā”ti pariyāyavacana. Iti iminā nayena sabbapadesu vevacana vattabbanti aya vevacano hāro.

 

(D.1.-23-11)Paññattihāravaṇṇanā

 

 Āghāto vatthuvasena dasavidhena ekūnavīsatividhena vā paññatto. Appaccayo upavicāravasena chadhā paññatto. Ānandopīti-ādivasena navadhā paññatto. Pīti sāmaññato khuddikādivasena pañcadhā paññattā. Somanassa upavicāravasena chadhā paññatta. Sīla vārittacārittādivasena anekadhā paññatta. Gambhīratādivisesayutta ñāṇa cittuppādavasena catudhā, dvādasavidhena vā, visayabhedato anekadhā ca paññatta. Diṭṭhisassatādivasena (D.1./CS:pg.1.201) dvāsaṭṭhiyā bhedehi, tadantogadhavibhāgena anekadhā ca paññattā. Vedanā chadhā aṭṭhasatadhā anekadhā ca paññattā. Tassā samudayo pañcadhā paññatto, tathā atthagamo. Assādo duvidhena paññatto. Ādīnavo tividhena paññatto. Nissaraa ekadhā catudhā ca paññatta …pe… anupādāvimutti duvidhena paññattā.

 “Ajānata apassatan”ti vuttā avijjā visayabhedena catudhā aṭṭhadhā ca paññattā. “Tahāgatānan”ti-ādinā vuttā tahā chadhā aṭṭhasatadhā anekadhā ca paññattā. Phasso nissayavasena chadhā paññatto. Upādāna catudhā paññatta. Bhavo dvidhā anekadhā ca paññatto. Jāti vevacanavasena chadhā paññattā. Tathā jarā sattadhā paññattā. Maraa aṭṭhadhā navadhā ca paññatta. Soko pañcadhā paññatto. Paridevo chadhā paññatto. Dukkha catudhā paññatta, tathā domanassa. Upāyāso catudhā paññatto. “Samudayo hotī”ti pabhavapaññatti, “yathābhūta pajānātī”ti dukkhassa pariññāpaññatti, samudayassa pahānapaññatti, nirodhassa sacchikiriyāpaññatti, maggassa bhāvanāpaññatti.

 “Antojālīkatā”ti-ādi sabbadiṭṭhīna sagahapaññatti. “Ucchinnabhavanettiko”ti-ādi duvidhena parinibbānapaññatti. Eva āghātādīna akusalakusalādidhammāna yathāpabhavapaññatti-ādivasena, tathāāghāto”ti byāpādassa vevacanapaññatti, “appaccayo”ti domanassassa vevacanapaññattīti-ādinā nayena paññattibhedo vibhajitabboti aya paññattihāro.

 

(D.1.-23-12)Otaraahāravaṇṇanā

 

 Āghātaggahaena sakhārakkhandhasagaho, tathā anabhiraddhigahaena. Appaccayaggahaena vedanākkhandhasagahoti ida khandhamukhena otaraa. Tathā āghātādiggahaena dhammāyatana dhammadhātu dukkhasacca samudayasacca vā gahitanti ida āyatanamukhena dhātumukhena saccamukhena ca otaraa. Tathā āghātādīna sahajātā avijjā hetusahajāta-aññamaññanissayasampayutta-atthi-avigatapaccayehi paccayo hoti, asahajātā pana anantarasamanantara-anantarūpanissayanatthivigatāsevanapaccayehi paccayo hoti, anantarā upanissayavaseneva paccayo hoti (D.1./CS:pg.1.202) Tahā-upādānādīna, phassādīnampi tesa sahajātāna asahajātānañca yathāraha paccayabhāvo vattabbo. Koci panettha adhipativasena, koci kammavasena, koci āhāravasena, koci indriyavasena, koci jhānavasena, koci maggavasenapi paccayo hotīti. Ayampi viseso veditabboti ida paiccasamuppādamukhena otaraa. Ānandādīnampi imināva nayena khandhādimukhena otaraa vibhāvetabba.

 Tathā sīla pāṇātipātādīhi viraticetanā, abyāpādādicetasikadhammā ca, pāṇātipātādayo cetanāva, tesa tadupakārakadhammānañca lajjādayādīna sakhārakkhandhadhammāyatanādisagaho, purimanayeneva khandhādimukhena ca otaraa vibhāvetabba. Esa nayo ñāṇadiṭṭhivedanā-avijjātahādiggahaesu. Nissaraa-anupādāvimuttigahaesu asakhatadhātuvasenapi dhātumukhena otaraa vibhāvetabba. Tathā “vedanāna …pe… anupādāvimutto”ti etena Bhagavato sīlādayo pañca dhammakkhandhā, satipaṭṭhānādayo ca bodhipakkhiyadhammā pakāsitā hontīti ta mukhenapi otaraa veditabba. “Tadapi phassapaccayā”ti diṭṭhipaññāpanassa paccayādhīnavuttitādīpanena aniccatāmukhena otaraa, tathā evadhammatāya paiccasamuppādamukhena otaraa, aniccassa dukkhānattabhāvato appaihitamukhena suññatāmukhena ca otaraa. Sesapadesupi eseva nayoti aya otarao hāro.

 

(D.1.-23-13)Sodhanahāravaṇṇanā

 

 “Mama vā …pe… bhāseyyun”ti ārambho. “Dhammassa …pe…Saghassa …pe… bhāseyyun”ti padasuddhi, no ārambhasuddhi. “Tatra tumhehi …pe… karaṇīyā”ti padasuddhi ceva ārambhasuddhi ca. Dutiyanayādīsupi eseva nayo Tathā “appamattaka kho panetan”ti-ādi ārambho. “Kataman”ti-ādi pucchā. “Pāṇātipāta pahāyā”ti-ādi padasuddhi, no ārambhasuddhi, no ca pucchāsuddhi. “Ida kho”ti-ādi pucchāsuddhi ceva padasuddhi ca ārambhasuddhi ca.

 Tathā “Atthi bhikkhave”ti-ādi ārambho. “Katame ca te”ti-ādi pucchā. “Santi bhikkhave”ti-ādi ārambho. “Kin”ti-ādi ārambha pucchā. “Yathāsamāhite”ti-ādi (D.1./CS:pg.1.203) padasuddhi, no ārambhasuddhi no ca pucchāsuddhi. “Ime kho te”ti-ādi padasuddhi ceva pucchāsuddhi ca ārambhasuddhi ca. Iminā nayena sabbattha ārambhādayo veditabbāti. Aya sodhano hāro.

 

(D.1.-23-14)Adhiṭṭhānahāravaṇṇanā

 

 “Avaṇṇan”ti sāmaññato adhiṭṭhāna ta, avikappetvā visesavacana “mama vā Dhammassa vā Saghassa vā”ti. Sukkapakkhepi eseva nayo.

 Tathā “sīlan”ti sāmaññato adhiṭṭhāna, ta avikappetvā visesavacana “pāṇātipātā paivirato”ti-ādi.

 “Aññeva dhammā”ti-ādi sāmaññato adhiṭṭhāna, ta avikappetvā visesavacana “tayida bhikkhave tathāgato pajānātī”ti-ādi.

 Tathā “pubbantakappikā”ti-ādi sāmaññato adhiṭṭhāna, ta avikappetvā visesavacana “sassatavādā”ti-ādi. Iminā nayena sabbattha sāmaññaviseso niddhāretabboti aya adhiṭṭhāno hāro.

 

(D.1.-23-15)Parikkhārahāravaṇṇanā

 

 Āghātādīna “anattha me acarī”ti-ādīni (dha.sa.1237 vibha.909) ca ekūnavīsati āghātavatthūni hetu. Ānandādīna ārammae abhisineho hetu. Sīlassa hiri-ottappa appicchatādayo ca hetu. “Gambhīrā”ti-ādinā vuttadhammassa sabbāpi pāramiyo hetu, visesena paññāpāramī. Diṭṭhīna asappurisūpassayo, asaddhammassavana, micchābhinivesena ayonisomanasikāro ca avisesena hetu, visesena pana sassatavādādīna atītajāti-anussaraṇādi hetu. Vedanāna avijjātahākammāni phasso ca hetu. Anupādāvimuttiyā ariyamaggo hetu. Paññāpanassa ayonisomanasikāro hetu. Tahāya sayojaniyesu assādānupassanā hetu. Phassassa chaḷāyatanāni, chaḷāyatanassa nāmarūpa hetu. Bhavanettisamucchedassa visuddhibhāvanā hetūti aya parikkhāro hāro.

 

(D.1.-23-16)Samāropanahāravaṇṇanā

 

 Āghātādīna (D.1./CS:pg.1.204) akaraṇīyatāvacanena khantisampadā dassitā hoti. “Appamattaka kho panetan”ti-ādinā soraccasampadā, “Atthi bhikkhave”ti-ādinā ñāṇasampadā, “aparāmasato cassa paccattaññeva nibbuti viditā”ti, “vedanāna …pe… yathābhūta viditvā anupādāvimutto”ti etehi samādhisampadāya saddhi vijjāvimuttivasībhāvasampadā dassitā hoti. Tattha khantisampadā paisakhānabalasiddhito soraccasampadāya padaṭṭhāna. Soraccasampadā pana atthato sīlameva, tathā pāṇātipātādīhi paivirativacana sīlassa pariyāyavibhāgadassanattha. Tattha sīla samādhissa padaṭṭhāna, samādhi paññāya padaṭṭhāna. Tesu sīlena vītikkamappahāna duccaritasakilesappahānañca sijjhati, samādhinā pariyuṭṭhānappahāna, vikkhambhanappahāna, tahāsakilesappahānañca sijjhati. Paññāya diṭṭhisakilesappahāna, samucchedappahāna, anusayappahānañca sijjhatīti sīlādīhi tīhi dhammakkhandhehi samathavipassanābhāvanāpāripūrī, pahānattayasiddhi cāti aya samāropano hāro.

 

Soasahāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.1.-24)Pañcavidhanayavaṇṇanā

 

(D.1.-24-1)Nandiyāvaṭṭanayavaṇṇanā

 

 Āghātādīna akaraavacanena tahāvijjāsakoco dassito hoti. Sati hi attattaniyavatthūsu sinehe sammose ca “anattha me acarī”ti-ādinā (dha.sa.1237 vibha.909) āghāto jāyatīti, tathā “pāṇātipātā paivirato”ti-ādivacanehi “paccattaññeva nibbuti viditā, anupādāvimutto, channa phassāyatanāna …pe… yathābhūta pajānātī”ti-ādīhi vacanehi ca tahāvijjāna accantappahāna dassita hoti. Tāsa pana pubbantakappikādipadehi “ajānata apassatan”ti-ādipadehi ca sarūpato dassitāna tahāvijjāna rūpadhammā arūpadhammā ca adhiṭṭhāna. Yathākkama samatho ca vipassanā ca paipakkho. Tesa cetovimutti paññāvimutti ca phala. Tattha (D.1./CS:pg.1.205) tahā, tahāvijjā vā samudayasacca, tadadhiṭṭhānabhūtā rūpārūpadhammā dukkhasacca, tesa appavatti nirodhasacca, nirodhapajānanā samathavipassanā maggasaccanti eva catusaccayojanā veditabbā. Tahāggahaena cettha māyāsāṭheyyamānātimānamadappamādapāpicchatāpāpamittatā-ahirikānottappādivasena sabbo akusalapakkho netabbo. Tathā avijjāggahaena viparītamanasikārakodhupanāhamakkhapalāsa-issāmacchariyasārambhadovacassatā- bhavadiṭṭhivibhavadiṭṭhādivasena akusalapakkho netabbo. Vuttavipariyāyena amāyā-asāṭheyyādi-aviparītamanasikārādivasena, tathā samathapakkhiyāna saddhindriyādīna, vipassanāpakkhiyānañca aniccasaññādīna vasena kusalapakkho netabboti. Aya nandiyāvaṭṭassa nayassa bhūmi.

 

(D.1.-24-2)Tipukkhalanayavaṇṇanā

 

 Āghātādīna akaraavacanena adosasiddhi, tathā pāṇātipātapharusavācāhi paivirativacanena. Ānandādīna akaraavacanena alobhasiddhi, tathā abrahmacariyato paivirativacanena. Adinnādānādīhi pana paivirativacanena ubhayasiddhi. “Tayida bhikkhave tathāgato pajānātī”ti-ādinā amohasiddhi. Iti tīhi akusalamūlehi gahitehi tappaipakkhato, āghātādi-akaraavacanena ca tīṇi kusalamūlāni siddhāniyeva honti. Tattha tīhi akusalamūlehi tividhaduccaritasakilesamalavisamākusalasaññāvitakkāsaddhammādivasena sabbo akusalapakkho vitthāretabbo. Tathā tīhi kusalamūlehi tividhasucaritavodānasamakusalasaññāvitakkapaññāsaddhammasamādhi- vimokkhamukhavimokkhādivasena sabbo kusalapakkho vibhāvetabbo. Etthāpi ca saccayojanā veditabbā. Katha? Lobho sabbāni vā kusalākusalamūlāni samudayasacca, tehi pana nibbattā tesa adhiṭṭhānagocarabhūtā upādānakkhandhā dukkhasaccanti-ādinā nayena saccayojanā veditabbāti aya tipukkhalassa nayassa bhūmi.

 

(D.1.-24-3)Sīhavikkīḷitanayavavaṇṇanā

 

 Āghātānandanādīna akaraavacanena satisiddhi. Satiyā hi sāvajjānavajje, tattha ca ādīnavānisase sallakkhetvā sāvajja pahāya anavajja (D.1./CS:pg.1.206) samādāya vattatīti. Tathā micchājīvā paivirativacanena vīriyasiddhi. Vīriyena hi kāmabyāpādavihisāvitakke vinodeti, vīriyasādhanañca ājīvapārisuddhisīlanti. Pāṇātipātādīhi paivirativacanena satisiddhi. Satiyā hi sāvajjānavajje, tattha ca ādīnavānisase sallakkhetvā sāvajja pahāya anavajja samādāya vattati. Tathā hi sā “visayābhimukhabhāvapaccupaṭṭhānā”ti ca vuccati. “Tayida bhikkhave tathāgato pajānātī”ti-ādinā samādhipaññāsiddhi. Paññāya hi yathābhūtāvabodho, samāhito ca yathābhūta pajānātīti. Tathā “nicco dhuvo”ti-ādinā anicce “niccan”ti vipallāso, “arogo para maraṇā, ekantasukhī attā diṭṭhadhammanibbānappatto”ti ca evamādīhi asukhe “sukhan”ti vipallāso, “pañcahi kāmaguehi samappito”ti-ādinā asubhe “subhan”ti vipallāso, sabbeheva ca diṭṭhidīpakapadehi anattani “attā”ti vipallāsoti evamettha cattāro vipallāsā siddhā honti, tesa paipakkhato cattāri satipaṭṭhānāni siddhāneva honti. Tattha catūhi indriyehi cattāro puggalā niddisitabbā.

 Katha? Duvidho hi tahācarito mudindriyo ca tikkhindriyo cāti, tathā diṭṭhicarito. Tesu pahamo asubhe “subhan”ti vipallattadiṭṭhi satibalena yathābhūta kāyasabhāva sallakkhetvā sammattaniyāma okkamati. Dutiyo asukhe “sukhan”ti vipallattadiṭṭhi “uppanna kāmavitakka nādhivāsetī”ti-ādinā (ma.ni.1.26 a.ni.4.14 6.58) vuttena vīriyasavarasakhātena vīriyabalena ta vipallāsa vidhamati. Tatiyo anicce “niccan”ti ayāthāvagāhī samathabalena samāhitabhāvato sakhārāna khaikabhāva yathābhūta paivijjhati. Catuttho santatisamūhakiccārammaaghanavicittattā phassādidhammapuñjamatte anattani “attā”ti micchābhinivesī catukoikasuññatāmanasikārena ta micchābhinivesa viddhaseti. Catūhi cettha vipallāsehi caturāsavoghayogakāyagantha-agatitahuppādupādānasattaviññāṇaṭṭhiti-apariññādivasena sabbo akusalapakkho netabbo. Tathā catūhi satipaṭṭhānehi catubbidhajhānavihārādhiṭṭhānasukhabhāgiyadhamma-appamaññāsammappadhāna-iddhipādādivasena sabbo vodānapakkho netabboti aya sīhavikkīḷitassa nayassa bhūmi. Idhāpi subhasaññāsukhasaññāhi, catūhipi vā vipallāsehi samudayasacca (D.1./CS:pg.1.207) tesa adhiṭṭhānārammaabhūtā pañcupādānakkhandhā dukkhasaccanti-ādinā saccayojanā veditabbā.

 

(D.1.-24-4)Disālocana-akusanayadvayavaṇṇanā

 

 Iti tiṇṇa atthanayāna siddhiyā vohāranayadvayampi siddhameva hoti. Tathā hi atthanayadisābhūtadhammāna samālocana disālocana, tesa samānayana akusoti niyuttā pañca nayā.

 

Pañcavidhanayavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.1.-24-5)Sāsanapaṭṭhānavaṇṇanā

 

 Ida sutta soasavidhe suttantapaṭṭhāne sakilesavāsanāsekkhabhāgiya, sakilesanibbedhāsekkhabhāgiyameva vā. Aṭṭhavīsatividhe pana suttantapaṭṭhāne lokiyalokuttara sattadhammādhiṭṭhāna ñāṇañeyyadassanabhāvana sakavacanaparavacana vissajjanīyāvissajjanīya kusalākusala anuññātapaikkhittañcāti veditabba.

 

Pakaraanayavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

Brahmajālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

 (D.2.) 2. Sāmaññaphalasuttavaṇṇanā

 

(D.2.-1)Rājāmaccakathāvaṇṇanā

 

 150. Rājagaheti (D.2./CS:pg.1.208) ettha duggajanapadaṭṭhānavisesasampadādiyogato padhānabhāvena rājūhi gahitanti Rājagahanti āha “mandhātu …pe… vuccatī”ti. Tattha Mahāgovindena mahāsattena pariggahita reu-ādīhi rājūhi pariggahitameva hotīti Mahāgovindaggahaa. Mahāgovindoti mahānubhāvo eko purātano rājāti keci. Pariggahitattāti rājadhānībhāvena pariggahitattā. Pakāreti nagaramāpanena raññā kāritasabbagehattā Rājagaha, Gijjhakūṭādīhi parikkhittattā pabbatarājehi parikkhittagehasadisantipi Rājagaha, sampannabhavanatāya rājamāna gehanti pi Rājagaha, savihitārakkhatāya anatthāvahabhāvena upagatāna pairājūna gaha gehabhūtantipi Rājagaha, rājūhi disvā sammā patiṭṭhāpitattā tesa gaha gehabhūtantipi Rājagaha, ārāmarāmaeyyakādīhi rājate, nivāsasukhatādinā sattehi mamattavasena gayhati, pariggayhatīti vā Rājagahanti edise pakāre so padeso hānavisesabhāvena uḷārasattaparibhogoti āha “ta panetan”ti-ādi. Tesanti yakkhāna. Vasanavananti āpānabhūmibhūta upavana.

 Avisesenāti “pātimokkhasavarasavuto viharati” (ma.ni.1.69 3.75 vibha.508), “pahama jhāna upasampajja viharati, (dī.ni.1.226 sa.ni.2.152 a.ni.4.123 pārā. 11) “mettāsahagatena cetasā eka disa pharitvā viharati”, (dī.ni.1.556 3.308 ma.ni.1.77 459 509 2.309 315 451 471 3.230 vibha.642) “sabbanimittāna amanasikārā animitta cetosamādhi samāpajjitvā viharatī”ti-ādīsu (ma.ni.1.459) viya saddantarasannidhānasiddhena visesaparāmasanena vinā. Iriyāya kāyikakiriyāya pavattanūpāyabhāvato pathoti iriyāpatho. hānādīnañhi gatinivatti ādi-avatthāhi vinā na kañci kāyikakiriya pavattetu sakkā. Viharati pavattati etena, viharaañcāti vihāro, dibbabhāvāvaho vihāro dibbavihāro, mahaggatajjhānāni. Nettiya pana “catasso āruppasamāpattiyo āneñjā vihārā”ti vutta (D.2./CS:pg.1.209) Ta tāsa mettājhānādīna brahmavihāratā viya bhāvanāvisesabhāva sandhāya vutta. Aṭṭhakathāsu pana dibbabhāvāvahasāmaññato tāpi “dibbavihārā” tveva vuttā. Hitūpasahārādivasena pavattiyā brahmabhūtā seṭṭhabhūtā vihārāti brahmavihārā, mettājhānādikā. Anaññasādhāraattā ariyāna vihārāti ariyavihārā, catassopi phalasamāpattiyo. Samagīparidīpananti samagibhāvaparidīpana. Iriyāpathasamāyogaparidīpana itaravihārasamāyogaparidīpanassa visesavacanassa abhāvato, iriyāpathasamāyogaparidīpanassa ca atthasiddhattā. Viharatīti ettha vi-saddo vicchedatthajotano, haratīti neti, pavattetīti attho. Tattha kassa kena vicchindana, katha kassa pavattananti antolīna codana sandhāyāha “so hīti-ādi.

 Gocaragāmadassanattha “Rājagahe”ti vatvā Buddhāna anurūpanivāsanaṭṭhānadassanattha “Ambavane”ti vuttanti āha “idamassāti-ādi. Etanti eta “Rājagahe”ti bhummavacana samīpatthe “Gagāya gāvo caranti, kūpe gaggakulan”ti ca yathā. Kumārena bhatoti kumārabhato, so eva komārabhacco yathā bhisaggameva bhesajja. Dosābhisannanti vātapittādivasena ussannadosa. Virecetvāti dosapakopato vivecetvā.

 Aḍḍhateasahīti aḍḍhena terasahi aḍḍhaterasahi bhikkhusatehi. Tāni pana paññāsāya ūnāni terasabhikkhusatāni hontīti āha “aḍḍhasatenāti-ādi.

 Rājatīti dibbati, sobhatīti attho. Rañjetīti rameti. Raññoti pitu Bimbisārarañño. Sāsanaṭṭhena hisanaṭṭhena sattu.

 Bhāriyeti garuke aññesa asakkueyye vā. Suvaṇṇasatthakenāti suvaṇṇamayena satthakena. Ayomayañhi rañño sarīra upanetu ayuttanti vadati. Suvaṇṇasatthakenāti vā suvaṇṇaparikkhatena satthakena bāhu phālāpetvāti sirāvedhavasena bāhu phalāpetvā udakena sambhinditvā pāyesi kevalassa lohitassa gabbhinitthiyā dujjīrabhāvato. Dhurāti dhurabhūtā, gaassa dhorayhāti attho. Dhura nīharāmīti gaadhura gaabandhiya nibbattemi. “Pubbe kho”ti-ādi khandhakapāḷi eva.

 Potthaniyanti (D.2./CS:pg.1.210) churika, ya “nakharan”tipi [pothanikanti churika, ya kharantipi (sārattha. ṭī. 3.339) pothanikanti churika, kharantipi (vi. vi. ṭī. 2.cūḷavaggavaṇṇanā 339)] vuccati. Divā divassāti divassapi divā, majjhanhikavelāyanti attho.

 Tassā sarīra lehitvā yāpeti attūpakkamena maraa na yuttanti. Na hi ariyasāvakā attāna vinipātentīti. Maggaphalasukhenāti maggaphalasukhāvahena sotāpattimaggaphalasukhūpasañhitena cakamena yāpeti. Cetiyagaeti gandhapupphādīhi pūjanaṭṭhānabhūte cetiyagae Nisajjanatthāyāti bhikkhusaghanisīdanatthāya. Cātumahārājikadevaloke …pe… yakkho hutvā nibbatti tattha bahula nibbattapubbatāya ciraparicitanikantivasena.

 Khobhetvāti puttasinehassa balavabhāvato, sahajātapītivegassa ca savipphāratāya tasamuṭṭhānarūpadhammehi pharaavasena sakalasarīra āloetvā. Tenāha “Atthimiñja āhacca aṭṭhāsīti. Pituguanti pitu attani sinehagua. Muñcāpetvāti ettha iti-saddo pakārattho, tena “abhimārakapurisapesanādippakārenā”ti vutte eva pakāre paccāmasati. Vitthārakathānayoti Ajātasattupasādanādivasena vitthārato vattabbāya kathāya nayamatta. Kasmā panettha vitthāranayā kathā na vuttāti āha āgatattā pana sabba na vuttan”ti.

 Kosalaraññoti Mahākosalarañño. Paṇḍitādhivacananti paṇḍitavevacana. Vidantīti jānanti. Vedena ñāṇena karaabhūtena īhati pavattatīti vedehi.

 Etthāti etasmi divase. Anasanena vāti vā-saddo aniyamattho, tena ekaccamanoduccaritadussīlyādīni sagahāti. Tathā hi gopālakūposatho abhijjhāsahagatacittassa vasena vutto, nigaṇṭhuposatho mosavajjādivasena. Yathāha “so tena abhijjhāsahagatena cetasā divasa atināmetī”ti (a.ni.1.71), “iti yasmi samaye sacce samādapetabbā, musāvāde tasmi samaye samādapentī”ti (a.ni.1.71) ca ādi. Etthāti uposathasadde. Atthuddhāroti vattabba-atthāna uddhāraa.

 Nanu (D.2./CS:pg.1.211) ca atthamatta pati saddā abhinivisantīti na ekena saddena aneke atthā abhidhīyantīti? Saccameta saddavisese apekkhite, tesa pana atthāna uposathasaddavacanīyatā sāmañña upādāya vuccamāno aya vicāro uposathasaddassa atthuddhāroti vutto. Heṭṭhā “eva me sutan”ti-ādīsu āgate atthuddhārepi eseva nayo. Kāmañca pātimokkhuddesādivisayopi uposathasaddo sāmaññarūpo eva visesasaddassa avācakabhāvato, tādisa pana sāmañña anādiyitvā ayamattho vuttoti veditabba. Sīlasuddhivasena upetehi samaggehi vasīyati anuṭṭhīyatīti uposatho, pātimokkhuddeso. Samādānavasena adhiṭṭhānavasena vā upecca ariyavāsādi-attha vasitabbato uposatho, sīla. Anasanādivasena upecca vasitabbato anuvasitabbato uposatho. Upavāsoti samādāna. Uposathakulabhūtatāya navamahatthinikāyapariyāpanne hatthināge kiñci kiriya anapekkhitvā rūḷhivasena samaññāmatta uposathoti āha “uposatho nāgarājāti-ādīsu paññattīti. Divase pana uposathasaddappavatti Aṭṭhakathāya vuttā eva. Suddhassa ve sadā phaggūti ettha pana suddhassāti sabbaso kilesamalābhāvena suddhassa. Veti nipātamatta. Veti vā byattanti attho. Sadā phaggūti niccakālampi phagguanakkhattameva. Yassa hi phagguamāse uttaraphagguadivase titthanhāna karontassa savaccharikapāpapavāhana hotīti laddhi, ta tato vivecetu ida Bhagavatā vutta. Suddhassuposatho sadāti yathāvuttasuddhiyā suddhassa uposathagāni vatasamādānāni ca asamādiyatopi nicca uposatho, uposathavāso evāti attho. Pañcadasanna tithīna pūraavasena pannaraso.

 Bahuso atisayato vā kumudāni ettha santīti kumudavatī, tissa kumudavatiyā. Catunna māsāna pāripūribhūtāti cātumāsī. Sā eva pāḷiya cātumāsinīti vuttāti āha “idha pana cātumāsinīti vuccatīti. Tadā kattikamāsassa puṇṇatāya māsapuṇṇatā. Vassānassa utuno puṇṇatāya utupuṇṇatā. Kattikamāsalakkhitassa savaccharassa puṇṇatāya savaccharapuṇṇatā. “Mā” iti cando vuccati tassa gatiyā divasassa minitabbato. Ettha puṇṇoti etissā rattiyā sabbakalāpāripūriyā puṇṇo. Tadā hi cando sabbaso paripuṇṇo hutvā dissati. Ettha ca “tadahuposathe (D.2./CS:pg.1.212) pannarase”ti padāni divasavasena vuttāni, “Komudiyā”ti-ādīni rattivasena.

 Rājāmaccaparivutoti rājakulasamudāgatehi amaccehi parivuto. Atha vā anuyuttakarājūhi ceva amaccehi ca parivuto. Caturupakkilesāti abbhā mahikā dhūmarajo rāhūti imehi catūhi upakkilesehi. Sanniṭṭhāna kata Aṭṭhakathāya.

 Pītivacananti pītisamuṭṭhāna vacana. Yañhi vacana paiggāhakanirapekkha kevala uḷārāya pītiyā vasena sarasato sahasāva mukhato niccharati, ta idha “udānan”ti adhippeta. Tenāha “ya pītivacana hadaya gahetu na sakkotīti-ādi.

 Dosehi itā gatā apagatāti dosinā ta-kārassa na-kāra katvā yathā “kilese jito vijitāvīti jino”ti. Anīya-saddo kattu-atthe veditabboti āha “mana ramayatī”ti “ramaṇīyāti yathā “niyyānikā dhammā”ti. Juhavasena rattiyā surūpatāti āha “vuttadosavimuttāyāti-ādi. Tattha abbhādayo vuttadosā, tabbigameneva cassā dassanīyatā, tena, utusampattiyā ca pāsādikatā veditabbā. Lakkhaa bhavitu yuttāti etissā rattiyā yutto divaso māso utu savaccharoti eva divasamāsa-utusavaccharāna sallakkhaa bhavitu yuttā lakkhaññā, lakkhaṇīyāti attho.

 “Ya no payirupāsato citta pasīdeyyā”ti vuttattā “samaa vā brāhmaa vā”ti ettha paramatthasamao ca paramatthabrāhmao ca adhippeto, na pabbajjāmattasamao, na jātimattabrāhmao cāti āha “samitapāpatāya samaa. Bāhitapāpatāya brāhmaan”ti. Bahuvacane vattabbe ekavacana, ekavacane vā vattabbe bahuvacana vacanabyatayo. Aṭṭhakathāya pana ekavacanavaseneva byatayo dassito. Attani, garuṭṭhāniye ca ekasmimpi bahuvacanappayogo nirūḷhoti. Sabbenapīti “ramaṇīyā vatā”ti-ādinā sabbena vacanena. Obhāsanimittakammanti obhāsabhūtanimittakamma paribyatta nimittakaraanti attho. Devadatto cāti. Ca-saddo attūpanayane, tena yathā rājā Ajātasattu attano pitu ariyasāvakassa satthu-upaṭṭhākassa ghātanena mahāparādho (D.2./CS:pg.1.213) eva Bhagavato mahā-anatthakarassa Devadattassa avassayabhāvena pīti imamattha upaneti. Tassa piṭṭhichāyāyāti tassa Jīvakassa piṭṭhi-apassayena, ta pamukha katvā ta apassāyāti attho. Vikkhepapacchedanatthanti bhāviniyā attano kathāya uppajjanakavikkhepanassa pacchindanattha, anuppatti-atthanti adhippāyo. Tenāha “tassa hīti-ādi.

 151. “So kirāti-ādi porāṇaṭṭhakathāya āgatanayo. Eseva nayo parato makkhalipadanibbacanepi Upasakamantīti upagatā. Tadeva pabbajja aggahesīti tadeva naggarūpa pabbajja katvā gahi.

 Pabbajitasamūhasakhāto saghoti pabbajitasamūhatāmattena sagho, na niyyānikadiṭṭhisuvisuddhasīlasāmaññavasena sahatattāti adhippāyo. Assa atthīti assa satthupaiññassa parivārabhūto atthi. Svevāti pabbajitasamūhasakhātova. Keci pana “pabbajitasamūhavasena saghī, gahaṭṭhasamūhavasena gaṇīti vadanti, ta tesa matimatta gae eva loke sagha-saddassa nirūḷhattā. Ācārasikkhāpanavasenāti acelaka vatacariyādi-ācārasikkhāpanavasena. Pākaoti saghī-ādibhāvena pakāsito. “Appiccho”ti vatvā tattha labbhamāna appicchatta dassetu “appicchatāya vatthampi na nivāsetīti vutta. Na hi tasmi sāsanike viya santaguanigūhaalakkhaṇā appicchatā labbhatīti. Yasoti kittisaddo. “Taranti etena sasāroghan”ti eva sammatattā tittha vuccati laddhīti āha “titthakaroti laddhikaro”ti. Sādhusammatoti “sādhū”ti sammato, na sādhūhi sammatoti āha “aya sādhūti-ādi. “Imāni me vatasamādānāni ettaka kāla suciṇānī”ti pabbajitato paṭṭhāya atikkantā bahū rattiyo jānātīti rattaññū. Tā panassa rattiyo cirakālabhūtāti katvā cira pabbajitassa assāti cirapabbajito. Tattha cirapabbajitatāgahaena buddhisīlata dasseti, rattaññutāgahaena tattha sampajānata. Addhānanti dīghakāla. Kittako pana soti āha “dve tayo rājaparivaṭṭe”ti, dvinna tiṇṇa rājūna rajja anusāsanapaipāṭiyoti attho. “Addhagato”ti vatvā kata vayogahaa osānavayāpekkhanti āha “pacchimavaya anuppatto”ti. Ubhayanti “addhagato, vayo-anuppatto”ti padadvaya.

 Pubbe (D.2./CS:pg.1.214) pitarā saddhi satthu santika gantvā desanāya sutapubbata sandhāyāha “jhānābhiññādi …pe… sotukāmo”ti. Dassanenāti na dassanamatta, disvā pana tena saddhi ālāpasallāpa katvā tato akiriyavāda sutvā tesa anattamano ahosi. Guakathāyāti abhūtaguakathāya. Tenāha “suṭṭhutara anattamano hutvāti. Yadi anattamano, kasmā tuhī ahosīti āha “anattamano samānopīti-ādi.

 152. Gosālāyāti eva nāmake gāme. Vassānakāle gunna tiṭṭhanasālāti eke.

 153. Paikiṭṭhataranti nihīnatara. Tantāvutānīti tante pasāretvā vītāni. “Sīte sīto”ti-ādinā chahākārehi tassa nihīnassa nihīnatarata dasseti.

 154. Vacca katvāpīti pi-saddena bhojana bhuñjitvāpi kenaci asucinā makkhito pīti imamattha sampiṇḍeti. Vālikathūpa katvāti vattavasena vālikāya thūpa katvā.

 156. Palibuddhanakilesoti sasāre palibuddhanakicco rāgādikileso khettavatthuputtadārādivisayo.

 

(D.2.-2)Komārabhaccajīvakakathāvaṇṇanā

 

 157. Na yathādhippāya vattatīti katvā vutta “anattho vata me”ti. Jīvakassa tuhībhāvo mama adhippāyassa maddanasadiso, tasmā ta pucchitvā kathāpanena mama adhippāyo pūretabboti ayamettha rañño ajjhāsayoti dassento “hatthimhi nu kho panāti-ādimāha. Ki tuhīti ki kāraṇā tuhī, ki ta kāraa, yena tuva tuhīti vutta hoti. Tenāha “kena kāraena tuhīti.

 Kāma sabbāpi tathāgatassa paipatti anaññasādhāraṇā acchariya-abbhutarūpā ca, tathāpi gabbhokkanti- abhijāti-abhinikkhamana-abhisambodhidhammacakkappavattana- yamakapāṭihāriyadevorohaṇāni sadevake loke ativiya (D.2./CS:pg.1.215) supākaṭāni, na sakkā kenaci paibāhitunti tāniyevettha uddhaṭāni. Itthambhūtākhyānattheti ittha eva pakāro bhūto jātoti eva kathanatthe. Upayogavacananti. “Abbhuggato”ti ettha abhīti upasaggo itthambhūtākhyānatthajotako, tena yogato “ta kho pana Bhagavantan”ti ida sāmi-atthe upayogavacana, tenāha “tassa kho pana Bhagavatoti attho”ti. Kalyāṇaguasamannāgatoti kalyāṇehi guehi yutto, ta nissito tabbisayatāyāti adhippāyo. Seṭṭhoti etthāpi eseva nayo. Kittetabbato kitti, sā eva saddanīyato saddoti āha “kittisaddoti kittiyevāti. Abhitthavanavasena pavatto saddo thutighoso. Anaññasādhāraague ārabbha pavattattā sadevaka loka ajjhottharitvā abhibhavitvā uggato.

 So Bhagavāti yo so samati sapāramiyo pūretvā sabbakilese bhañjitvā anuttara sammāsambodhi abhisambuddho devāna atidevo sakkāna atisakko brahmāna atibrahmā lokanātho bhāgyavantatādīhi kāraehi sadevake loke “Bhagavā”ti sabbattha patthaakittisaddo, so Bhagavā. “Bhagavāti ca ida satthu nāmakittana. Tenāha āyasmā dhammasenāpati “Bhagavāti neta nāma mātarā katan”ti-ādi (mahāni. 84). Parato pana Bhagavāti guakittana.

 Yathā kammaṭṭhānikena “arahan”ti-ādīsu navaṭṭhānesu pacceka iti-sadda yojetvā Buddhaguṇā anussarīyanti, eva Buddhaguasakittakenāpīti dassento “itipi araha, itipi sammāsambuddho …pe… itipi Bhagavāti āha. “Itipeta abhūta, itipeta atacchan”ti-ādīsu (dī.ni.1.5) viya idha iti-saddo āsannapaccakkhakaraattho, pi-saddo sampiṇḍanattho, tena ca tesa guṇāna bahubhāvo dīpito. Tāni ca sakittentena viññunā cittassa sammukhībhūtāneva katvā sakittetabbānīti dassento “iminā ca iminā ca kāraenāti vutta hotīti āha. Evañhi nirūpetvā kittente yassa sakitteti, tassa Bhagavati ativiya abhippasādo hoti. Ārakattāti suvidūrattā. Arīnanti kilesārīna. Arānanti sasāracakkassa arāna. Hatattāti vihatattā. Paccayādīnanti cīvarādipaccayānañceva (D.2./CS:pg.1.216) pūjāvisesānañca. Tatoti Visuddhimaggato. Yathā ca Visuddhimaggato, eva tasavaṇṇanatopi nesa vitthāro gahetabbo.

 Yasmā Jīvako bahuso satthusantike Buddhague sutvā hito, diṭṭhasaccatāya ca satthusāsane vigatakathakatho vesārajjappatto, tasmā āha “Jīvako panāti-ādi. Pañcavaṇṇāyāti khuddikādivasena pañcappakārāya. Nirantara phua ahosi katādhikārabhāvato. Kammantarāyavasena hissa rañño guasarīra khatupahata ahosi.

 158. “Uttaman”ti vatvā na kevala seṭṭhabhāvo evettha kāraa, atha kho appasaddatāpi kāraanti dassetu “assayānarathayānānīti-ādi vutta. Hatthiyānesu nibbisevanameva gahanto hatthiniyova kappāpesi. Rañño āsakānivattanattha āsannacārībhāvena tattha itthiyova nisajjāpitā. Rañño paresa durupasakamanabhāvadassanattha tā purisavesa gāhāpetvā āvudhahatthā kāritā. Paivedesīti ñāpesi. Tadevāti gamana, agamanameva vā.

 159. Mahañcāti karaatthe paccattavacananti āha “mahatācā”ti. Mahaccāti mahatiyā ligavipallāsavasena vutta, mahantenāti vutta hoti. Tenāha “rājānubhāvenāti “dvinna mahāraṭṭhāna issariyasirīti Agamagadharaṭṭhāna ādhipaccamāha. Āsattakhaggānīti ase olambanavasena sannaddha-asīni. Kulabhoga-issariyādivasena mahatī mattā etesanti mahāmattā, mahānubhāvā rājapurisā. Vijjādharataruṇā viyāti vijjādharakumārā viya. Raṭṭhiyaputtāti bhojaputtā. Hatthighaṭāti hatthisamūhā. Aññamaññasaghaṭṭanāti avicchedavasena gamanena aññamaññasambandhā.

 Cittutrāso saya bhāyanaṭṭhena bhaya yathā tathā bhāyatīti katvā. Ñāṇa bhāyitabbe eva vatthusmi bhayato upaṭṭhite “bhāyitabbamidan”ti bhayato tīraato bhaya. Tenevāha “bhayatupaṭṭhānañāṇa pana bhāyati nabhāyatīti? Na bhāyati. Tañhi atītā sakhārā niruddhā, paccuppannā nirujjhanti, anāgatā nirujjhissantīti tīraamattameva hotī”ti (visuddhi.2.751). Ārammaa (D.2./CS:pg.1.217) bhāyati etasmāti bhaya. Otappa pāpato bhāyati etenāti bhaya. Bhayānakanti bhāyanākāro. Bhayanti ñāṇabhaya. Saveganti sahottappañāṇa santāsanti sabbaso ubbijjana. Bhāyitabbaṭṭhena bhaya bhīmabhāvena bheravanti bhayabherava, bhītabbavatthu. Tenāha āgacchatīti.

 Bhīru pasasantīti pāpato bhāyanato uttasanato bhīru pasasanti paṇḍitā. Na hi tattha sūranti tasmi pāpakarae sūra pagabbhadhasina na hi pasasanti. Tenāha “bhayā hi santo na karonti pāpan”ti. Tattha bhayāti pāputrāsato, ottappahetūti attho. Sarīracalananti bhayavasenasarīrasakampo. Eketi uttaravihāravāsino. “Rājagahe”ti-ādi tesa adhippāyavivaraa. Kāma vayatulyo “vayasso”ti vuccati, rūḷhireso, yo koci pana sahāyo vayasso, tasmā vayassābhilāpoti sahāyābhilāpo. Na vippalambhesīti na visavādesi. Vinasseyyāti cittavighātena vihaññeyya.

 

 (D.2.-3)Sāmaññaphalapucchāvaṇṇanā

 

 160. Bhagavato tejoti Buddhānubhāvo. Rañño sarīra phari yathā ta soadaṇḍassa brāhmaassa Bhagavato santika gacchantassa antovanasaṇḍagatassa. Eketi uttaravihāravāsino.

 161. Yena, tenāti ca bhummatthe karaavacananti āha “yattha Bhagavā, tattha gato”ti. Tadā tasmi bhikkhusaghe tuhībhāvassa anavasesato byāpibhāva dassetu “tuhībhūta tuhībhūtan”ti vuttanti āha “yato yato …pe… mevāti attho”ti. Hatthassa kukatattā asayamo asampajaññakiriyā hatthakukkuccanti veditabbo. Vā-saddo avuttavikappattho, tena tadañño asayamabhāvo vibhāvitoti daṭṭhabba. Tattha pana cakkhu-asayamo sabbapahamo, dunnivāro cāti tadabhāva dassetu “sabbālakārapaimaṇḍitan”ti-ādi vutta. Kāyikavācasikena upasamena laddhena itaropi anumānato laddho eva hotīti āha “mānasikena cāti. Upasamanti sayama, ācārasampattinti attho. Pañcaparivaṭṭeti pañcapurisaparivaṭṭe. Pañcahākārehīti “iṭṭhāniṭṭhe (D.2./CS:pg.1.218) tādī”ti (mahāni.38 192) eva ādinā āgatehi, pañcavidha-ariyiddhisiddhehi ca pañcahi pakārehi. Tādilakkhaeti tādibhāve.

 162. Na me pañhavissajjane bhāro atthīti satthu sabbattha appaihatañāṇacāratādassana. Yadākakhasīti na vadanti, katha pana vadantīti āha “sutvā vedissāmāti padesañāṇe hitattā. Buddhā pana sabbaññupavāraa pavārentīti sambandho. “Yakkhanarindadevasamaabrāhmaaparibbājakānan”ti ida “pucchāvuso yadākakhasī”ti-ādīni (sa.ni.1.237 246 su.ni.āḷavakasutte) suttapadāni pucchantāna yesa puggalāna vasena āgatāni, ta dassanattha. “Pucchāvuso yadākakhasīti ida āḷavakassa yakkhassa okāsakaraa, sesāni narindādīna. Manasicchasīti manasā icchasi. Pucchavho, ya kiñci manasicchathāti bāvarissa sasaya manasā pucchavho. Tumhāka pana sabbesa ya kiñci sabbasasaya manasā, aññathā ca, yathā icchatha, tathā pucchavhoti adhippāyo.

 Sādhurūpāti sādhusabhāvā. Dhammoti paveṇīdhammo. Vuddhanti sīlādīhi buddhippatta, garunti attho. Esa bhāroti esa sasayūpacchedanasakhāto bhāro, āgato bhāro avassa āvahitabboti adhippāyo. Ñatvā sayanti parūpadesena vinā sayameva ñatvā.

 Suciratenāti eva nāmakena brāhmaena. Tagghāti ekasena. Yathāpi kusalo tathāti yathā sabbadhammakusalo sabbavidū jānāti katheti, tathā ahamakkhissa. Rājā ca kho ta yadi kāhati vā na vāti yo ta idha pucchitu pesesi, so rājāna tayā pucchita karotu vā mā vā, aha pana te akkhissa akkhissāmi, ācikkhissāmīti attho.

 163. Sippanaṭṭhena sikkhitabbatāya ca sippameva sippāyatana jīvikāya kāraabhāvato Seyyathidanti nipāto, tassa te katameti attho. Puthu sippāyatanānīti hi sādhāraato sippāni uddisitvā upari tatasippūpajīvino niddiṭṭhā puggalādhiṭṭhānakathāya papañca pariharitu. Aññathā yathādhippetāni tāva sippāyatanāni dassetvā puna tatasippūpajīvīsu dassiyamānesu papañco siyāti. Tenāha “hatthārohāti-ādi.

 Hatthi (D.2./CS:pg.1.219) ārohanti, ārohāpayanti cāti hatthārohā. Yehi payogehi puriso hatthino ārohanayoggo hoti, hatthissa ta payoga vidhāyata sabbesa petesa gahaa. Tenāha “sabbepīti-ādi. Tattha hatthācariyā nāma ye hatthino hatthārohakānañca sikkhapakā. Hatthivejjā nāma hatthibhisakkā. Hatthimeṇḍā nāma hatthīna pādarakkhakā. Ādi-saddena hatthīna yavasadāyakādike sagahāti. Assārohā rathikāti etthāpi eseva nayo. Rathe niyuttā rathikā. Ratharakkhā nāma rathassa āṇirakkhakā. Dhanu gahanti, gahāpenti cāti dhanuggahā, issāsā dhanusippassa sikkhāpakā ca. Tenāha “dhanu-ācariyā issāsāti. Celena celapaṭākāya yuddhe akanti gacchantīti celakāti āha “ye yuddhe jayadhaja gahetvā purato gacchantīti. Yathā tathā hite senike byūhakaraavasena tato calayanti uccālentīti calakā. Sakuagghi-ādayo viya masapiṇḍa parasenāsamūha sāhasikamahāyodhatāya chetvā chetvā dayanti uppatitvā uppatitvā gacchantīti piṇḍadāyakā. Dutiyavikappe piṇḍe dayanti janasammadde uppatantā viya gacchantīti piṇḍadāyakāti attho veditabbo. Uggatuggatāti thāmajavaparakkamādivasena ativiya uggatā uggāti attho. Pakkhandantīti attano vīrasūrabhāvena asajjamānā parasena anupavisantīti attho. Thāmajavabalaparakkamādisampattiyā mahānāgā viya mahānāgā. Ekantasūrāti ekākisūrā attano sūrabhāveneva ekākino hutvā yujjhanakā. Sajālikāti savammikā. Saraparittāṇacammanti cammaparisibbita kheaka, cammamaya vā phalaka. Gharadāsayodhāti antojātayodhā.

 Āḷāra vuccati mahānasa, tattha niyuttāti āḷārikā, bhattakārā. Pūvikāti pūvasampādakā, ye pūvameva nānappakārato sampādetvā vikkiantā jīvanti. Kesanakhalikhanādivasena manussāna alakāravidhi kappenti savidahantīti kappakā. Nhāpakāti cuṇṇavilepanādīhi malaharaavaṇṇasampādanavidhinā nhāpentīti nhāpakā. Navantādividhinā pavatto gaanagantho antarā chiddābhāvena acchiddakoti vuccati, ta gaana upanissāya jīvantā acchiddakapāṭhakā. Hatthena adhippāyaviññāpana hatthamuddā (D.2./CS:pg.1.220) hattha-saddo cettha tadekadesesu agulīsu daṭṭhabbo. “Na bhuñjamāno sabba hattha mukhe pakkhipissāmī”ti-ādīsu viya, tasmā agulisakocanādinā gaanā hatthamuddāya gaanā. Cittakārādīnīti. Ādi-saddena bhamakārakoṭṭakalekhaka vilīvakārādīna sagaho daṭṭhabbo. Diṭṭheva dhammeti imasmiyeva attabhāve. Sandiṭṭhikamevāti asamparāyikatāya sāma daṭṭhabba, saya anubhavitabba attapaccakkha diṭṭhadhammikanti attho. Sukhitanti sukhappatta. Uparīti devaloke. So hi manussalokato uparimo. Kammassa katattā nibbattanato tassa phala tassa aggisikhā viya hoti, tañca uddha devaloketi āha “uddha agga assā atthīti uddhaggikāti. Sagga arahatīti attano phalabhūta sagga arahati, tattha sā nibbattanārahoti attho. Sukhavipākāti iṭṭhavipākavipaccanīkā. Suṭṭhu aggeti ativiya uttame uḷāre. Dakkhanti vaḍḍhanti etāyāti dakkhiṇā, pariccāgamaya puññanti āha “dakkhia dānan”ti.

 Maggo sāmañña samitapāpasamaabhāvoti katvā. Yasmā aya rājā pabbajitāna dāsakassakādīna lokato abhivādanādilābho sandiṭṭhika sāmaññaphalanti cintetvā “Atthi nu kho koci samao vā brāhmao vā īdisamattha jānanto”ti vīmasanto pūraṇādike pucchitvā tesa kathāya anārādhitacitto Bhagavantampi tamattha pucchi, tasmā vutta “upari āgata pana dāsakassakopama sandhāya pucchatīti.

 Kahapakkhanti yathāpucchite atthe labbhamāna diṭṭhigatūpasañhita sakilesapakkha. Sukkapakkhanti tabbidhura uparisuttāgata vodānapakkha. Samaakolāhalanti samaakotūhala tatasamaavādāna aññamaññavirodha. Samaabhaṇḍananti teneva virodhena “evavādīna tesa samaabrāhmaṇāna aya doso, evavādīna aya doso”ti eva tatavādassa paribhāsana. Rañño bhāra karonto attano desanākosallenāti adhippāyo.

 164. Paṇḍitapatirūpakānanti āma viya pakkāna paṇḍitābhāsāna.

 

(D.2.-4)Pūraakassapavādavaṇṇanā

 

 165. Eka (D.2./CS:pg.1.221) idāhanti ekāha. Idha-saddo cettha nipātamatta, ekāha samaya ticceva attho. Saritabbayuttanti anussaraṇānucchavika.

 166. Sahatthā karontassāti sahattheneva karontassa. Nissaggiyathāvarādayopi idha sahatthakaraeneva sagahitā. Hatthādīnīti hatthapādakaṇṇanāsādīni. Pacana dahana vibādhananti āha “daṇḍena uppīḷentassāti. Papañcasūdaniya “tajjentassa vā”ti attho vutto, idha pana tajjana paribhāsana daṇḍeneva sagahetvā “daṇḍena uppīḷentassa” icceva vutta. Soka saya karontassāti parassa sokakāraa saya karontassa, soka vā uppādentassa. Parehīti attano vacanakarehi. Sayampi phandatoti parassa vibādhanapayogena sayampi phandato. “Atipātāpayato”ti pada suddhakattu-atthe hetukattu-atthe ca vattatīti āha “hanantassāpi hanāpentassāpīti. Kāraavasenāti kārāpanavasena.

 Gharassa bhitti anto bahi ca sandhitā hutvā hitā gharasandhi. Kiñcipi asesetvā niravaseso lopo nillopo. Ekāgāre niyutto vilopo ekāgāriko. Parito sabbaso panthe hanana paripantho. Pāpa na karīyati pubbe asaññato uppādetu asakkueyyattā, tasmā natthi pāpa. Yadi eva katha sattā pāpe paipajjantīti āha “sattā pana pāpa karomāti eva saññino hontīti. Eva kirassa hoti-- imesañhi sattāna hisādikiriyā na attāna phusati tassa niccatāya nibbikārattā sarīra pana acetana kaṭṭhakaligarūpama, tasmi vikopitepi na kiñci pāpanti. Khuranemināti nisitakhuramayaneminā.

 Gagāya dakkhiṇā disā appatirūpadeso, uttarā disā patirūpadesoti adhippāyena“dakkhiañca”ti-ādi vuttanti āha “dakkhiatīre manussā kakkhaḷāti-ādi. Mahāyāganti mahāvijitayaññasadisa mahāyāga. Uposathakammena vāti uposathakammena ca. Dama-saddo hi indriyasavarassa uposathasīlassa ca vācako idhādhippeto. Keci pana “uposathakammenāti ida indriyadamanassa visesana, tasmā ‘uposathakammabhūtena indriyadamanenā”ti attha vadanti Sīlasayamenāti kāyikavācasikasavarena (D.2./CS:pg.1.222) Saccavajjenāti saccavācāya, tassā visu vacana loke garutarapuññasammatabhāvato. Yathā hi pāpadhammesu musāvādo garu, eva puññadhammesu saccavācā. Tenāha Bhagavā “eka dhamma atītassā”ti-ādi. Pavattīti yo “karotī”ti vuccati, tassa santāne phaluppattipaccayabhāvena uppatti. Sabbathāti “karoto”ti-ādinā vuttena sabbappakārena. Kiriyameva paikkhipati, na raññā puṭṭha sandiṭṭhika sāmaññaphala byākarotīti adhippāyo. Ida avadhāraa vipākapaikkhepanivattanattha. Yo hi kamma paikkhipati, tena atthato vipākopi paikkhitto eva nāma hoti. Tathā hi vakkhati “kamma paibāhantenāpī”ti-ādi (dī.ni.aṭṭha.1.170-172).

 Pairājūhi anabhibhavanīyabhāvena visesato jitanti vijita, āṇāpavattideso. “Mā mayha vijite vasathā”ti apasādanā pabbajitassa vihehanā pabbājanāti katvā vutta “apasādetabbanti vihehetabban”ti. Uggahana tena vuttassa atthassa “evametan”ti upadhāraa sallakkhaa, nikujjana tassa addhaniyabhāvāpādanavasena cittena sandhāraa. Tadubhaya paikkhipanto āha “anuggahanto anikujjanto”ti. Tenāha “sāravasena aggahanto”ti-ādi.

 

 (D.2.-5)Makkhaligosālavādavaṇṇanā

 

 168. Ubhayenāti hetupaccayapaisedhanavacanena. Sakilesapaccayanti sakilissanassa malīnabhāvassa kāraa. Visuddhipaccayanti sakikilesato visuddhiyā vodānassa kāraa. Attakāroti tena tena sattena attanā kātabbakamma attanā nipphādetabbapayogo. Parakāranti parassa vāhasā ijjhanakapayojana. Tenāha “yenāti-ādi. Mahāsattanti antimabhavika mahābodhisatta, paccekabodhisattassapi ettheva sagaho veditabbo. Manussasobhagyatanti manussesu subhagabhāva. Evanti vuttappakārena. Kammavādassa kiriyavādassa paikkhipanena “Atthi bhikkhave kamma kaha kahavipākan”ti-ādi (a.ni.4.232) nayappavatte jinacakke pahāra deti nāma. Natthi purisakāreti yathāvutta-attakāraparakārābhāvato eva sattāna paccattapurisakāro nāma koci natthīti attho. Tenāha “yenāti-ādi. Natthi balanti sattāna diṭṭhadhammikasamparāyikanibbānasampatti-āvaha bala nāma kiñci natthi. Tenāha (D.2./CS:pg.1.223) “yamhīti-ādi. Nidassanamattañceta, sakilesikampi cāya bala paikkhipateva. Yadi vīriyādīni purisakāravevacanāni, kasmā visu gahaanti āha “ida no vīriyenāti-ādi. Saddatthato pana tassā tassā kiriyāya ussannaṭṭhena bala. Sūravīrabhāvāvahaṭṭhena vīriya. Tadeva dahabhāvato, porisadhura vahantena pavattetabbato ca purisathāmo. Para para hāna akkamanappavattiyā purisaparakkamoti vuttoti veditabba.

 Sattayogato rūpādīsu sattavisattatāya sattā. Pāṇanato assasanapassasanavasena pavattiyā pāṇā. Te pana so ekindriyādivasena vibhajitvā vadatīti āha “ekindriyo”ti-ādi. Aṇḍakosādīsu bhavanato “bhūtāti vuccantīti āha “aṇḍakosa …pe… vadatīti Jīvanato pāṇa dhārentā viya vaḍḍhanato jīvā. Tenāha “sāliyavāti-ādi. Natthi etesa sakilesavisuddhīsu vasoti avasā. Natthi nesa bala vīriya cāti abalā avīriyā. Niyatāti acchejjasuttāvutābhejjamaino viya niyatappavattitāya gatijātibandhāpavaggavasena niyāmo. Tattha tattha gamananti channa abhijātīna tāsu tāsu gatīsu upagamana samavāyena samāgamo. Sabhāvoyevāti yathā kaṇṭakassa tikhiatā, kapitthaphalāna parimaṇḍalatā, migapakkhīna vicittākāratā, eva sabbassāpi lokassa hetupaccayena vinā tathā tathā pariṇāmo aya sabhāvo eva akittimoyeva. Tenāha “yena hīti-ādi. Chaḷābhijātiyo parato vitthārīyanti. “Sukhañca dukkhañca paisavedentīti vadanto adukkhamasukhabhūmi sabbena sabba na jānātīti ulliganto “aññā adukkhamasukhabhūmi natthīti dassetīti āha.

 Pamukhayonīnanti manussatiracchānādīsu khattiyabrāhmaṇādisīhabyagghādivasena padhānayonīna. Saṭṭhisatānīti chasahassāni. “Pañca ca kammuno satānī”ti padassa atthadassana “pañcakammasatāni cāti. “Eseva nayo”ti iminā “kevala takkamattakena niratthaka diṭṭhi dīpetī”ti imamevattha atidisati. Ettha ca “takkamattakenāti iminā yasmā takkikā nirakusatāya parikappanassa ya kiñci attano parikappita sārato (D.2./CS:pg.1.224) maññamānā tatheva abhinivissa takkadiṭṭhigāha gahanti, tasmā na tesa diṭṭhivatthusmi viññūhi vicāraṇā kātabbāti dasseti. Kecīti uttaravihāravāsino. Te hi “pañca kammānīti cakkhusotaghānajivhākāyā imāni pañcindriyāni ‘pañca kammānī’ti paññāpentī”ti vadanti. Kammanti laddhīti oḷārikabhāvato paripuṇṇakammanti laddhi. Manokamma anoḷārikattā upaḍḍhakammanti laddhīti yojanā. Dvaṭṭhipaipadāti “dvāsaṭṭhi paipadā”ti vattabbe sabhāvanirutti ajānanto “dvaṭṭhipaipadā”ti vadati. Ekasmi kappeti ekasmi mahākappe, tatthāpi ca vivaṭṭaṭṭhāyīsaññite ekasmi asakhyeyyekappe.

 Urabbhe hanantīti orabbhikā. Eva sūkarikādayo veditabbā. Luddāti aññepi ye keci māgavikanesādā. Te pāpakammapasutatāya “kahābhijātīti vadati. Bhikkhūti Buddhasāsane bhikkhū. Te kira “sachandarāgā paribhuñjantī”ti adhippāyena “catūsu paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādantīti vadati. Kasmāti ce? Yasmā “te paṇītapaṇīte paccaye paisevantī”ti tassa micchāgāho, tasmā ñāyaladdhepi paccaye bhuñjamānā ājīvakasamayassa vilomagāhitāya paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādanti nāmāti vadatīti apare. Eke pabbajitā, ye savisesa attakilamathānuyoga anuyuttā. Tathā hi te kaṇṭake vattantā viya hontīti “kaṇṭakavuttikāti vuttā. hatvā bhuñjananahānapaikkhepādivatasamāyogena paṇḍaratarā “Acelakasāvakāti ājīvakasāvake vadati. Te kira ājīvakaladdhiyā visuddhacittatāya nigaṇṭhehipi paṇḍaratarā. Nandādayo hi tathārūpa ājīvakapaipatti ukkasa pāpetvā hitā. Tasmā nigaṇṭhehi ājīvakasāvakehi ca paṇḍaratarā paramasukkābhijātīti aya tassa laddhi.

 Purisabhūmiyoti padhānapuggalena niddeso. Itthīnampi tā bhūmiyo icchanteva. “Bhikkhu ca pannako”ti-ādi tesa pāḷiyeva. Tattha pannakoti bhikkhāya vicaraako, tesa vā paipattiyā paipannako. Jinoti jiṇṇo jarāvasena hīnadhātuko, attano vā paipattiyā paipakkha jinitvā hito. So kira tathābhūto dhammampi kassaci na kathesi. Tenāha “na kiñci āhāti. Oṭṭhavadanādivippakāre katepi khamanavasena na kiñci vadatītipi vadanti. Alābhinti “so na kumbhimukhā paiggahātī”ti-ādinā (D.2./CS:pg.1.225) (dī.ni.1.394) nayena vutta-alābhahetusamāyogena alābhi, tatoyeva jighacchādubbalaparetatāya sayanaparāyana “samaa pannabhūmīti vadati.

 Ājīvavuttisatānīti sattāna ājīvabhūtāni jīvikāvuttisatāni. Pasuggahaena eakajāti gahitā, migaggahaena rurugavayādisabbamigajāti. Bahū devāti cātumahārājikādibrahmakāyikādivasena, tesa antarabhedavasena bahū devā. Tattha cātumahārājikāna ekaccabhedo Mahāsamayasuttavasena (dī.ni.2.331) dīpetabbo. Manussāpi anantāti dīpadesakulavasājīvādivibhāgavasena manussāpi anantabhedā. Pisācā eva pesācā. Te aparapetādayo mahantamahantā. Chaddantadahamandākiniyo kuvāḷiyamucalindanāmena vadati.

 Pavuṭāti pabbagaṇṭhikā. Paṇḍitopi …pe… uddha na gacchati, kasmā? Sattāna sasaraakālassa niyatabhāvato. Aparipakka sasaraanimitta sīlādinā paripāceti nāma sīghayeva visuddhippattiyā. Paripakka kamma phussa phussa patvā patvā kālena paripakkabhāvānāpādanena byanti karoti nāma.

 Suttagueti suttavaṭṭiya. “Nibbehiyamānameva paletīti upamāya sattāna sasāro anukkamena khīyateva, na tassa vaḍḍhatīti dasseti paricchinnarūpattā.

 

 (D.2.-6)Ajitakesakambalavādavaṇṇanā

 

 171. Dinnanti deyyadhammasīsena dāna vuttanti āha “dinnassa phalābhāva vadatīti, dinna pana annādivatthu katha paikkhipati. Eseva nayo yiṭṭha hutanti etthāpi. Mahāyāgoti sabbasādhāraa mahādāna. Pāhunakasakkāroti pāhunabhāvena kātabbasakkāro. Phalanti ānisasaphala, nissandaphalañca. Vipākoti sadisaphala. Paraloke hitassa aya loko natthīti paraloke hitassa kammunā laddhabbo aya loko na hoti. Idhaloke hitassāpi paraloko natthīti idhaloke hitassa kammunā laddhabbo paraloko na hoti. Tattha kāraamāha “sabbe (D.2./CS:pg.1.226) tattha tattheva ucchijjantīti. Ime sattā yattha yattha bhave, yoni-ādīsu ca hitā tattha tattheva ucchijjanti nirudayavināsavasena vinassanti. Phalābhāvavasenāti mātāpitūsu sammāpaipattimicchāpaipattīna phalassa abhāvavasena “natthi mātā, natthi pitā”ti vadati, na mātāpitūna, nāpi tesu idāni kayiramānasakkārāsakkārāna abhāvavasena tesa lokapaccakkhattā. Pubbuakassa viya imesa sattāna uppādo nāma kevalo, na cavitvā āgamanapubbakoti dassanattha “natthi sattā opapātikā”ti vuttanti āha “cavitvā upapajjanakasattā nāma natthīti vadatīti. Samaena nāma yāthāvato jānantena kassaci kiñci akathetvā saññatena bhavitabba, aññathā āhopurisikā nāma siyā. Kiñhi paro parassa karissati? Tathā ca attano sampādanassa kassaci avassayo eva na siyā tattha tattheva ucchijjanatoti āha “ye imañca …pe… pavedentīti.

 Catūsu mahābhūtesu niyuttoti cātumahābhūtiko. Yathā pana mattikāya nibbatta bhājana mattikāmaya, eva aya catūhi mahābhūtehi nibbattoti āha “catumahābhūtamayo”ti. Ajjhattikapathavīdhātūti sattasantānagatā pathavīdhātu. Bāhirapathavīdhātunti bahiddhā mahāpathavi. Upagacchatīti bāhirapathavikāyato tadekadesabhūtā pathavī āgantvā ajjhattikabhāvappattiyā sattabhāvena saṇṭhitā idāni ghaṭādigatapathavī viya tameva bāhirapathavikāya upeti upagacchati sabbaso tena nibbisesata ekībhāvameva gacchati. Āpādīsupi eseva nayoti ettha pajjunnena mahāsamuddato gahita-āpo viya vassodakabhāvena punapi mahāsamuddameva, sūriyarasmito gahita indaggisakhātatejo viya puna sūriyarasmi, mahāvāyukhandhato niggatamahāvāto viya tameva vāyukhandha upeti upagacchatīti diṭṭhigatikassa adhippāyo. Manacchaṭṭhāni indriyāni ākāsa pakkhandanti tesa visayābhāvāti vadanti. Visayigahaena hi visayāpi gahitā eva hontīti. Guṇāguapadānīti guadosakoṭṭhāsā. Sarīrameva padānīti adhippeta sarīrena tatakiriyāya pajjitabbato. Dabbanti muyhantīti dattū, mūḷhapuggalā. Tehi dattūhi bālamanussehi. “Paraloko atthī”ti mati yesa, te atthikā, tesa vādoti atthikavādo, ta atthikavāda.

 Kamma (D.2./CS:pg.1.227) paibāhati akiriyavādibhāvato. Vipāka paibāhati sabbena sabba āyati upapattiyā paikkhipanato. Ubhaya paibāhati sabbaso hetupaibāhaneneva phalassapi paikkhittattā. Ubhayanti hi kamma vipākañcāti ubhaya. So hi “ahetū appaccayā sattā sakilissanti, visujjhanti cā”ti (dī.ni.1.168 ma.ni.2.100 227 sa.ni.3.212) vadanto kammassa viya vipākassāpi sakilesavisuddhīna paccayattābhāvavacanato tadubhaya paibāhati nāma. Vipāko paibāhito hoti asati kamme vipākābhāvato. Kamma paibāhita hoti asati vipāke kammassa niratthakabhāvāpattito. Atthatoti sarūpena. Ubhayappaibāhakāti visu visu tatadiṭṭhidīpakabhāvena pāḷiya āgatāpi pacceka tividhadiṭṭhikā eva ubhayapaibāhakattā. Ubhayappaibāhakāti hi hetuvacana. “Ahetukavādā cevāti-ādi paiññāvacana. Yo hi vipākapaibāhanena natthikadiṭṭhiko ucchedavādī, so atthato kammapaibāhanena akiriyadiṭṭhiko, ubhayapaibāhanena ahetukadiṭṭhiko ca hoti. Sesadvayepi eseva nayo.

 Sajjhāyantīti ta diṭṭhidīpaka gantha uggahetvā pahanti. Vīmasantīti tassa attha vicārenti. “Tesan”ti-ādi vīmasanākāradassana. Tasmi ārammaeti yathāparikappitakammaphalābhāvādike “karoto na karīyati pāpan”ti ādinayappavattāya laddhiyā ārammae. Micchāsati santiṭṭhatīti “karoto na karīyati pāpan”ti-ādivasena anussavūpaladdhe atthe tadākāraparivitakkanehi saviggahe viya sarūpato cittassa paccupaṭṭhite cirakālaparicayena evametanti nijjhānakkhamabhāvūpagamanena nijjhānakkhantiyā tathāgahite punappuna tatheva āsevantassa bahulīkarontassa micchāvitakkena samādiyamānā micchāvāyāmūpatthambhitā atasabhāva “tasabhāvan”ti gahantī micchāsatīti laddhanāmā taladdhisahagatā tahā santiṭṭhati. Citta ekagga hotīti yathāsaka vitakkādipaccayalābhena tasmi ārammae avaṭṭhitatāya anekaggata pahāya ekagga appita viya hoti. Cittasīsena micchāsamādhi eva vutto. Sopi hi paccayavisesehi laddhabhāvanābalo īdise hāne samādhānapatirūpakiccakaroyeva, vāḷavijjhanādīsu viyāti daṭṭhabba. Javanāni javantīti anekakkhattu tenākārena pubbabhāgiyesu javanavāresu pavattesu (D.2./CS:pg.1.228) sabbapacchime javanavāre satta javanāni javanti. Pahame javane satekicchā honti. Tathā dutiyādīsūti dhammasabhāvadassanamattameta, na pana tasmi khae tesa tikicchā kenaci sakkā kātu.

 Tatthāti tesu tīsu micchādassanesu. Koci eka dassana okkamatīti yassa ekasmiyeva abhiniveso āsevanā ca pavattā, so ekameva dassana okkamati. Yassa pana dvīsu tīsupi vā abhiniveso āsevanā ca pavattā, so dve tīṇipi okkamati, etena yā pubbe ubhayapaibāhakatāmukhena dīpitā atthasiddhā sabbadiṭṭhikatā, sā pubbabhāgiyā. Yā pana micchattaniyāmokkantibhūtā, sā yathāsaka paccayasamudāgamasiddhito bhinnārammaṇāna viya visesādhigamāna ekajjha anuppattiyā asakiṇṇā evāti dasseti. “Ekasmi okkantepīti-ādinā tissannampi diṭṭhīna samānabalata samānaphalatañca dasseti. Tasmā tissopi cetā ekassa uppannā abbokiṇṇā eva, ekāya vipāke dinne itarā anubalappadāyikāyo honti. “Vaṭṭakhāṇu nāmesāti ida vacana neyyattha, na nītattha. Tathā hi papañcasūdaniya “ki panesa ekasmiyeva attabhāve niyato hoti, udāhu aññasmi pīti? Ekasmiyeva niyato, āsevanavasena pana bhavantarepi ta ta diṭṭhi roceti yevā”ti (ma.ni.aṭṭha.3.129) vutta. Akusalañhi nāmeta abala dubbala, na kusala viya sabala mahābala. Tasmā “ekasmiyeva attabhāve niyato”ti vutta. Aññathā sammattaniyāmo viya micchattaniyāmopi accantiko siyā, na ca accantiko. Yadi eva vaṭṭakhāṇujotanā kathanti āha “āsevanavasena panā”ti-ādi. Tasmā yathā “saki nimuggopi nimuggo eva bālo”ti vutta, eva vaṭṭakhāṇujotanā. Yādise hi paccaye paicca aya ta ta dassana okkanto puna kadāci tappaipakkhe paccaye paicca tato sīsukkhipanamassa na hotīti na vattabba, tasmā “yebhuyyena hi evarūpassa bhavato vuṭṭhāna nāma natthīti vutta.

 Tasmāti yasmā eva sasārakhāṇubhāvassapi paccayo apaṇṇakajāto, tasmā. Bhūtikāmoti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthāna vasena attano guehi vaḍḍhikāmo.

 

 (D.2.-7)Pakudhakaccāyanavādavaṇṇanā

 

 174. Akatāti (D.2./CS:pg.1.229) samena visamena vā kenaci hetunā na katā na vihitā. Katavidho karaavidhi natthi etesanti akatavidhānā Padadvayenāpi loke kenaci hetupaccayena nesa anibbattanabhāva dasseti. Iddhiyāpi na nimmitāti kassaci iddhimato cetovasippattassa devassa issarādino vā iddhiyāpi na nimmitā. Animmāpitā kassaci animmāpitā. Vuttatthamevāti brahmajālavaṇṇanāya (dī.ni.aha.1.30) vuttatthameva. Vañjhāti vañjhapasuvañjhatālādayo viya aphalā, kassaci ajanakāti attho, etena pathavikāyādīna rūpādijanakabhāva paikkhipati. Rūpasaddādayo hi pathavikāyādīhi appaibaddhavuttikāti tassa laddhi. Pabbatakūṭa viya hitāti kūṭaṭṭhā, yathā pabbatakūṭa kenaci anibbattita, kassaci ca anibbattaka, evamete pīti adhippāyo. Yamida “bījato akurādi jāyatī”ti vuccati, ta vijjamānameva tato nikkhamati, na avijjamāna, aññathā aññatopi aññassa upaladdhi siyāti adhippāyo. hitattāti nibbikārābhāvena hitattā. Na calantīti vikāra nāpajjanti. Vikārābhāvato hi tesa sattanna kāyāna esikaṭṭhāyiṭṭhitatā. Aniñjanañca attano pakatiyā avaṭṭhānameva. Tenāha “na vipariamantīti. Avipariṇāmadhammattā eva hi te aññamañña na byābādhenti. Sati hi vikāra āpādetabbatāya byābādhakatāpi siyā, tathā anuggahetabbatāya anuggāhakatāti tadabhāva dassetu pāḷiya nālanti-ādi vutta. Pathavī eva kāyekadesattā pathavikāyo. Jīvasattamāna kāyāna niccatāya nibbikārabhāvato na hantabbatā, na ghātetabbatā cāti neva koci hantā vā ghātetā vā, tenevāha “sattanna tveva kāyānan”ti-ādi. Yadi koci hantā natthi, katha satthappahāroti āha “yathā muggarāsi ādīsūti-ādi. Kevala saññāmattameva hoti. Hananaghātanādi pana paramatthato nattheva kāyāna avikopanīyabhāvatoti adhippāyo.

 

 (D.2.-8)Nigaṇṭhanāṭaputtavādavaṇṇanā

 

 177. Cattāro yāmā bhāgā catuyāmā, catuyāmā eva cātuyāmā, bhāgattho hi idha yāma-saddo yathā “rattiyā pahamo yāmo”ti (D.2./CS:pg.1.230) So panettha bhāgo savaralakkhaoti āha “cātuyāmasavutoti catukoṭṭhāsena savarena savuto”ti. Paikkhittasabbasītodakoti paikkhittasabbasītodakaparibhogo. Sabbena pāpavāraena yuttoti sabbappakārena savaralakkhaena samannāgato. Dhutapāpoti sabbena nijjaralakkhaena pāpavāraena vidhutapāpo. Phuṭṭhoti aṭṭhannampi kammāna khepanena mokkhappattiyā kammakkhayalakkhaena sabbena pāpavāraena phuṭṭho ta patvā hito. Koippattacittoti mokkhādhigameneva uttamamariyādappattacitto. Yatattoti kāyādīsu indriyesu sayametabbassa abhāvato sayatacitto. Suppatiṭṭhitacittoti nissesato suṭṭhu patiṭṭhitacitto. Sāsanānuloma nāma pāpavāraena yuttatā. Tenāha “dhutapāpo”ti-ādi. Asuddhaladdhitāyāti “Atthi jīvo, so ca siyā nicco, siyā anicco”ti evamādi-asuddhaladdhitāya Sabbāti kammapakativibhāgādivisayā sabbā nijjhānakkhantiyo. Diṭṭhiye vāti micchādiṭṭhiyo eva jātā.

 

 (D.2.-9)Sañcayabelaṭṭhaputtavādavaṇṇanā

 

 179-181. Amarāvikkhepe vuttanayo evāti brahmajāle amarāvikkhepavādasavaṇṇanāya (dī.ni.aṭṭha.1.61-63) vuttanayo eva vikkhepabyākaraabhāvato, tatheva cettha vikkhepavādassa āgatattā.

 

 (D.2.-10)Pahamasandiṭṭhikasāmaññaphalavaṇṇanā

 

 183. Yathā te rucceyyāti idāni mayā pucchiyamāno attho yathā tava citte roceyya. Gharadāsiyā kucchismi jāto antojāto. Dhanena kīto dhanakkīto. Bandhaggāhagahito karamarānīto. Sāmanti sayameva. Dāsabyanti dāsabhāva. Koci dāsopi samāno alaso kamma akaronto “kammakāro”ti na vuccatīti āha “analaso kammakaraasīloyevāti. Pahamamevāti āsannataraṭṭhānūpasakamanato pageva puretarameva. Pacchāti sāmikassa nipajjāya pacchā. Sayanato avuṭṭhiteti rattiyā vibhāyanavelāya seyyato avuṭṭhite. Paccūsakālato paṭṭhāyāti atītāya (D.2./CS:pg.1.231) rattiyā paccūsakālato paṭṭhāya. Yāva sāmino ratti niddokkamananti aparāya padosavelāya yāva niddokkamana. Ki kāranti ki karaṇīya, kikārabhāvato pucchitvā kātabbaveyyāvaccanti attho.

 Devo viyāti ādhipaccaparivārādisampattisamannāgato padhānadevo viya. So vatassāhanti so vata assa aha. So rājā viya ahampi bhaveyya, katha puññāni kareyya, yadi puññāni uḷārāni kareyyanti yojanā. “So vatassa’ssan”ti pāṭhe so rājā assa aha assa vata, yadi puññāni kareyyanti yojanā. Tenāha “ayamevattho”ti. Assanti uttamapurisappayoge aha-saddo appayuttopi payutto eva hoti. Yāvajīva na sakkhissāmi dātunti yāvajīva dānatthāya ussāha karontopi ya rājā eka divasa deti tato satabhāgampi dātu na sakkhissāmi. Tasmā pabbajissāmīti pabbajjāya ussāha katvāti yojanā.

 Kāyena savutoti kāyena savaritabba kāyadvārena pavattanaka pāpadhamma savaritvā vihareyyāti ayamettha atthoti āha “kāyena pihito hutvāti-ādi. Ghāsacchādanena paramatāyāti ghāsacchādanapariyesane sallekhavasena paramatāya, ukkaṭṭhabhāve saṇṭhito ghāsacchādanameva vā parama parā koi etassa, na tato para kiñci āmisajāta pariyesati paccāsisati cāti ghāsacchādanaparamo, tabbhāvo ghāsacchādanaparamatā, tassā ghāsacchādanaparamatāya. Vivekaṭṭhakāyānanti gaasagaikato pavivitte hitakāyāna. Nekkhammābhiratānanti jhānābhiratāna. Tāya eva jhānābhiratiyā parama uttama vodāna visuddhi pattatāya paramavodānappattāna. Kilesūpadhi-abhisakhārūpadhīna accantavigamena nirupadhīna. Visakhāragatānanti adhigatanibbānāna. Ettha ca pahamo viveko itarehi dvīhi vivekehi sahāpi pattabbo vināpi, tathā dutiyo. Tatiyo pana itarehi dvīhi saheva pattabbo, na vināti daṭṭhabba. Gae janasamāgame sannipatana gaasagaikā, ta pahāya eko viharati carati puggalavasena asahāyattā. Citte kilesāna sannipatana cittakilesasagaikā, ta pahāya eko viharati kilesavasena asahāyattā. Maggassa (D.2./CS:pg.1.232) ekacittakkhaikattā, gotrabhu-ādīnañca ārammaamattattā na tesa vasena sātisayā nibbutisukhasamphusanā, phalasamāpattinirodhasamāpattivasena sātisayāti āha “phalasamāpatti vā nirodhasamāpatti vā pavisitvāti. Phalapariyosāno hi nirodhoti.

 184. Abhiharitvāti abhimukhībhāvena netvā. “Aha cīvarādīhi payojana sādhessāmī”ti vacanaseso. Sappāyanti sabbagelaññapaharaavasena upakārāvaha. Bhāvinā anatthato paripālanavasena gopanā rakkhāgutti. Paccuppannassa nisedhavasena āvaraagutti.

 

(D.2.-11)Dutiyasandiṭṭhikasāmaññaphalavaṇṇanā

 

 186. Kasatīti kasi karoti. Gahapatikoti ettha ka-saddo appatthoti āha “ekagehamatte jeṭṭhako”ti, tena anekakulajeṭṭhakabhāva paikkhipati. Kara karotīti kara sampādeti. Vaḍḍhetīti uparūpari sampādanena vaḍḍheti. Eva appampi pahāya pabbajitu dukkaranti ayamattho Laukikopamasuttena (ma.ni.2.151 152) dīpetabbo. Tenāha “seyyathāpi, udāyi, puriso daliddo assako anāḷhiyo, tassassa eka agāraka oluggavilugga kākātidāyi naparamarūpan”ti vitthāro. Yadi appampi bhoga pahāya pabbajitu dukkara, kasmā dāsavāre bhogaggahaa na katanti āha “dāsavāre panāti-ādi. Yathā ca dāsassa bhogāpi abhogā parāyattabhāvato, eva ñātayo pīti dāsavāre ñātiparivaṭṭaggahaampi na katanti daṭṭhabba.

 

 (D.2.-12)Paṇītatarasāmaññaphalavaṇṇanā

 

 189. Evarūpāhīti yathāvuttadāsakassakūpamāsadisāhi upamāhi sāmaññaphala dīpetu pahoti Bhagavā sakalampi rattindiva tato bhiyyopi anantapaibhānatāya vicittanayadesanabhāvato. Tathāpīti satipi desanāya uttaruttarādhikanānānayavicittabhāve.

 Ekatthameta pada sādhusaddasseva ka-kārena vaḍḍhitvā vuttattā, teneva sādhuka-saddassa attha vadantena atthuddhāravasena sādhu-saddo udāhao. Āyācaneti abhimukhayācane, abhipatthanāyanti attho Sampaicchaneti paiggahane (D.2./CS:pg.1.233) Sampahasaneti savijjamānaguavasena hasane tosane, udaggatākaraeti attho. Dhammarucīti puññakāmo. Paññāṇavāti paññavā. Addubbhoti adūsako, anupaghātakoti attho. Idhāpīti imasmi sāmaññaphalepi. Aya sādhu-saddo. Dahīkammeti sakkacca kiriyāya. Āṇattiyanti āṇāpane. “Suohi sādhuka manasi karohī”ti hi vutte sādhuka-saddena savanamanasikārāna sakkaccakiriyā viya tadāṇāpanampi jotita hoti, āyācanatthatā viya cassa āṇāpanatthatā veditabbā. Sundarepīti sundaratthepi. Idāni yathāvuttena sādhuka-saddassa atthattayena pakāsita visesa dassetu “dahīkammatthena hīti-ādi vutta.

 Manasi karohīti ettha manasikāro na ārammaapaipādanalakkhao, atha kho vīthipaipādanajavanapaipādanamanasikārapubbaka citte hapanalakkhaoti dassento āvajjāti-ādimāha. Sotindriyavikkhepavāraa savane niyojanavasena kiriyantarapaisedhanabhāvato, sota odahāti attho. Manindriyavikkhepavāraa aññacintāpaisedhanato. Byañjanavipallāsaggāhavāraa “sādhukan”ti visesetvā vuttattā. Pacchimassa atthavipallāsaggāhavāraepi eseva nayo. Dhāraṇūpaparikkhādīsūti ādi-saddena tulanatīraṇādike, diṭṭhiyā suppaividhe ca sagahāti. Sabyañjanoti ettha yathādhippetamattha byañjayatīti byañjana, sabhāvanirutti. Saha byañjanenāti sabyañjano, byañjanasampannoti attho. Sātthoti araṇīyato upagantabbato anudhātabbato attho, catupārisuddhisīlādiko Tena saha atthenāti sāttho, atthasampannoti attho. Dhammagambhīroti-ādīsu dhammo nāma tanti. Desanā nāma tassā manasā vavatthāpitāya tantiyā desanā. Attho nāma tantiyā attho. Paivedho nāma tantiyā, tanti-atthassa ca yathābhūtāvabodho. Yasmā cete dhammadesanā atthappaivedhā sasādīhi viya mahāsamuddo mandabuddhīhi dukkhogāhā, alabbhaneyyapatiṭṭhā ca, tasmā gambhīrā. Tena vutta “yasmā aya dhammo …pe… sādhuka manasi karohīti. Ettha ca paivedhassa dukkarabhāvato dhammatthāna, desanāñāṇassa dukkarabhāvato desanāya dukkhogāhatā, paivedhassa pana uppādetu asakkueyyatāya, ñāṇuppattiyā ca dukkarabhāvato dukkhogāhatā veditabbā. Desana nāma (D.2./CS:pg.1.234) uddisana, tassa niddisana bhāsananti idhādhippetanti āha “vitthārato bhāsissāmīti. Paribyatta kathanañhi bhāsana, tenāha “desessāmīti …pe… vitthāradīpanan”ti.

 Yathāvuttamattha suttapadena samatthetu “tenāhāti-ādi vutta. Sāḷikāyiva nigghosoti sāḷikāya ālāpo viya madhuro kaṇṇasukho pemanīyo. Paibhānanti saddo. Udīrayīti uccārīyati, vuccati vā.

 Eva vutte ussāhajātoti eva “suohi sādhuka manasi karohi bhāsissāmī”ti vutte “na kira Bhagavā sakhepeneva desessati, vitthārenapi bhāsissatī”ti sañjātussāho haṭṭhatuṭṭho hutvā.

 190. “Idhāti iminā vuccamāna adhikaraa tathāgatassa uppattiṭṭhānabhūta adhippetanti āha “desāpadese nipāto”ti. “Svāyan”ti sāmaññato idhasaddamatta gahāti, na yathāvisesitabba idha-sadda. Tathā hi vakkhati “katthaci padapūraamattamevā”ti (dī.ni.aṭṭha.1.190). Loka upādāya vuccati loka-saddena samānādhikaraabhāvena vuttattā Sesapadadvaye pana padantarasannidhānamattena ta ta upādāya vuttatā daṭṭhabbā. Idha tathāgato loketi hi jātikhetta, tatthāpi aya cakkavāḷo “loko”ti adhippeto. Samaoti sotāpanno. Dutiyo samaoti sakadāgāmī. Vuttañheta “katamo ca bhikkhave samao? Idha bhikkhave bhikkhu tiṇṇa sayojanāna parikkhayā sotāpanno hotī”ti-ādi (a.ni.4.241). “Katamo ca bhikkhave dutiyo samao? Idha bhikkhave bhikkhu tiṇṇa sayojanāna parikkhayā rāgadosamohāna tanuttā”ti-ādi (a.ni.4.241). Okāsanti kañci padesa. Idheva tiṭṭhamānassāti imissā eva indasālaguhāya tiṭṭhamānassa.

 Padapūraamattameva okāsāpadisanassāpi asambhavato atthantarassa abodhanato. Arahanti ādayo saddā vitthāritāti yojanā. Atthato vitthāraa saddamukheneva hotīti saddaggahaa. Yasmā. “Aparehipi aṭṭhahi kāraehi Bhagavā tathāgato”ti-ādinā Udānaṭṭhakathādīsu, (udā.aṭṭha.18 itivu.aṭṭha.38) arahanti ādayo Visuddhimaggaṭīkāya aparehi pakārehi vitthāritā (D.2./CS:pg.1.235) tasmātesu vuttānayenapi so (visuddhi.ṭī.1.129 130) attho veditabbo. Tathāgatassa sattanikāyantogadhatāya “idha pana sattaloko adhippeto”ti vatvā tatthāya yasmi sattanikāye yasmiñca okāse uppajjati, ta dassetu “sattaloke uppajjamānopi cāti-ādi vutta. “Tathāgato na devaloke uppajjatīti-ādīsu ya vattabba, ta parato āgamissati. Sārappattāti kulabhogissariyādivasena sārabhūtā. Brāhmaagahapatikāti brahmāyupokkharasāti-ādibrāhmaṇā ceva Anāthapiṇḍikādigahapatikā ca.

 “Sujātāyāti-ādinā vuttesu catūsu vikappesu pahamo vikappo Buddhabhāvāya āsannatarapaipattidassanavasena vutto. Āsannatarāya hi paipattiyā hito “uppajjatīti” vuccati uppādassa ekantikattā, pageva paipattiyā matthake hito. Dutiyo Buddhabhāvāvahapabbajjato paṭṭhāya āsannapaipattidassanavasena, tatiyo Buddhakaradhamma pāripūrito paṭṭhāya Buddhabhāvāya paipattidassanavasena. Na hi mahāsattāna uppatibhavūpapattito paṭṭhāya bodhisambhārasambharaa nāma atthi. Catuttho Buddhakaradhammasamārambhato paṭṭhāya. Bodhiyā niyatabhāvappattito pabhuti hi viññūhi “Buddho uppajjatī”ti vattu sakkā uppādassa ekantikattā. Yathā pana sandanti nadiyoti sandanakiriyāya avicchedamupādāya vattamānappayogo, eva uppādatthāya paipajjanakiriyāya avicchedamupādāya catūsu vikappesu “uppajjati nāmā”ti vutta. Sabbapahama uppannabhāvanti catūsu vikappesu sabbapahama vutta tathāgatassa uppannatāsakhāta atthibhāva. Tenāha “uppanno hotīti ayañhettha attho”ti.

 So Bhagavāti yo “tathāgato arahan”ti-ādinā kittitaguo, so Bhagavā. “Ima lokan”ti nayida mahājanassa sammukhamatta sandhāya vutta, atha kho anavasesa pariyādāyāti dassetu “sadevakan”ti-ādi vutta, tenāha “idāni vattabba nidassetīti. Pajātattāti yathāsaka kammakilesehi nibbattattā. Pañcakāmāvacaradevaggahaa pārisesañāyena itaresa padantarehi sagahitattā. Sadevakanti ca avayavena viggaho samudāyo samāsattho. Chaṭṭhakāmāvacaradevaggahaa paccāsattiñāyena. Tattha hi so jāto, tanivāsī ca. Brahmakāyikādibrahmaggahaanti etthāpi eseva nayo. Paccatthika (D.2./CS:pg.1.236) …pe… samaabrāhmaaggahaanti nidassanamattameta apaccatthikāna, asamitābāhitapāpānañca samaabrāhmaṇāna sassamaabrāhmaṇīvacanena gahitattā. Kāma “sadevakan”ti-ādi visesanāna vasena sattavisayo lokasaddoti viññāyati tulyayogavisayattā tesa, “salomako sapakkhako”ti-ādīsu pana atulyayogepi aya samāso labbhatīti byabhicāradassanato pajāgahaanti āha “pajāvacanena sattalokaggahaan”ti.

 Arūpino sattā attano āneñjavihārena viharantā dibbantīti devāti ima nibbacana labhantīti āha “sadevakaggahaena arūpāvacaraloko gahito”ti. Tenāha “ākāsānañcāyatanūpagāna devāna sahabyatan”ti (a.ni.3.117). Samārakaggahaena chakāmāvacaradevaloko gahito tassa savisesa mārassa vase vattanato. Rūpī brahmaloko gahito arūpībrahmalokassa visu gahitattā. Catuparisavasenāti khattiyādicatuparisavasena, itarā pana catasso parisā samārakādiggahaena gahitā evāti. Avasesasabbasattaloko nāgagaruḷādibhedo.

 Ettāvatā ca bhāgaso loka gahetvā yojana dassetvā idāni tena tena visesena abhāgaso loka gahetvā yojana dassetu “api cetthāti-ādi vutta. Tattha ukkaṭṭhaparicchedatoti ukkasagativijānanena. Pañcasu hi gatīsu devagatipariyāpannāva seṭṭhā, tatthāpi arūpino dūrasamussāritakilesadukkhatāya, santapaṇīta-āneñjavihārasamagitāya, atidīghāyukatāyāti evamādīhi visesehi ativiya ukkaṭṭhā. “Brahmā mahānubhāvo”ti-ādi dasasahassiya mahābrahmuno vasena vadati. “Ukkaṭṭhaparicchedato”ti hi vutta. Anuttaranti seṭṭha nava lokuttara. Bhāvānukkamoti bhāvavasena paresa ajjhāsayavasena “sadevakan”ti-ādīna padāna anukkamo.

 Tīhākārehīti devamārabrahmasahitatāsakhātehi tīhi pakārehi. Tīsu padesūti “sadevakan”ti-ādīsu tīsu padesu. Tena tenākārenāti sadevakattādinā tena tena pakārena. Tedhātukameva pariyādinnanti porāṇā panāhūti yojanā.

 Abhiññāti (D.2./CS:pg.1.237) ya-kāralopenāya niddeso, abhijānitvāti ayamettha atthoti āha “abhiññāya adhikena ñāṇena ñatvāti. Anumānādipaikkhepoti anumāna-upamāna-atthāpatti-ādipaikkhepo ekappamāṇattā. Sabbattha appaihatañāṇacāratāya hi sabbapaccakkhā Buddhā Bhagavanto.

 Anuttara vivekasukhanti phalasamāpattisukha, tena hitimissāpi [vīthimissāpi (sārattha. ṭī. 1.verañjakaṇḍavaṇṇanāya) dhitimissāpi (ka)] kadāci Bhagavato dhammadesanā hotīti hitvāpīti pi-saddaggahaa. Bhagavā hi dhamma desento yasmi khae parisā sādhukāra vā deti, yathāsuta vā dhamma paccavekkhati, ta khaa pubbabhāgena paricchinditvā phalasamāpatti samāpajjati, yathāparicchedañca samāpattito vuṭṭhāya hitaṭṭhānato paṭṭhāya dhamma deseti. Ugghaitaññussa vasena appa vā vipañcitaññussa, neyyassa vā vasena bahu vā desento. Dhammassa kalyāṇatā niyyānikatāya, niyyānikatā ca sabbaso anavajjabhāvenevāti āha “anavajjameva katvāti. Desakāyattena āṇādividhinā abhisajjana pabodhana desanāti sā pariyattidhammavasena veditabbāti āha “desanāya tāva catuppadikāyapi gāthāyāti-ādi. Nidānanigamanānipi satthuno desanāya anuvidhānato tadantogadhāni evāti āha “nidānamādi, ida evocāti pariyosānan”ti.

 Sāsitabbapuggalagatena yathāparādhādisāsitabbabhāvena anusāsana tadagavinayādivasena vinayana sāsananti ta paipattidhammavasena veditabbanti āha “sīlasamādhivipassanāti-ādi. Kusalāna dhammānanti anavajjadhammāna sīlassa, samathavipassanānañca sīladiṭṭhīna ādibhāvo ta mūlakattā uttarimanussadhammāna. Ariyamaggassa antadvayavigamena majjhimapaipadābhāvo viya, sammāpaipattiyā ārabbhanipphattīna vemajjhattāpi majjhabhāvoti vutta. “Atthi bhikkhave …pe… majjha nāmāti. Phala pariyosāna nāma sa-upādisesatāvasena, nibbāna pariyosāna nāma anupādisesatāvasena. Idāni tesa dvinnampi sāsanassa pariyosānata āgamena dassetu “etadatthamidan”ti-ādi āha. Idha desanāya ādimajjhapariyosāna adhippeta “sabyañjanan”ti-ādi vacanato. Tasmi tasmi atthe katāvadhisaddappabandho gāthāvasena, suttavasena ca vavatthito pariyattidhammo, yo (D.2./CS:pg.1.238) idha “desanā”ti vutto, tassa pana attho visesato sīlādi evāti āha “Bhagavā hi dhamma desento …pe… dassetīti. Tattha sīla dassetvāti sīlaggahaena sasambhāra sīla gahita, tathā maggaggahaena sasambhāro maggoti tadubhayavasena anavasesato pariyatti attha pariyādiyati. Tenāti sīlādidassanena. Atthavasena hi idha desanāya ādikalyāṇādibhāvo adhippeto. Kathikasaṇṭhitīti kathikassa saṇṭhāna kathanavasena samavaṭṭhāna.

 Na so sāttha deseti niyyānatthavirahato tassā desanāya. Ekabyañjanādiyuttā vāti sithilādibhedesu byañjanesu ekappakāremeva, dvipakāremeva vā byañjanena yuttā vā damiabhāsā viya Vivaakaraatāya oṭṭhe aphusāpetvā uccāretabbato sabbaniroṭṭhabyañjanā vā kirātabhāsā viya. Sabbasseva [sabbattheva (sārattha. ṭī. 1.verañjakaṇḍavaṇṇanāya 1)] vissajjanīyayuttatāya sabbavissaṭṭhabyañjanā vā savarabhāsā [yavanabhāsā (sārattha.ṭī.1.verañjakaṇḍavaṇṇanāya)] viya. Sabbasseva [sabbattheva (sārattha.ṭī.1.verañjakaṇḍavaṇṇanāya)] sānusāratāya sabbaniggahitabyañjanā vā pārasikādimilakkhubhāsā viya. Sabbāpesā byañjanekadesavasena pavattiyā aparipuṇṇabyañjanāti katvā “abyañjanāti vuttā.

 hānakaraṇāni sithilāni katvā uccāretabba akkhara pañcasu vaggesu pahamatatiyanti evamādi sithila. Tāni asithilāni katvā uccāretabba akkhara vaggesu dutiyacatutthanti evamādi dhanita. Dvimattakāla dīgha. Ekamattakāla rassa tadeva lahuka. Lahukameva sayogapara, dīghañca garuka. hānakaraṇāni niggahetvā uccāretabba niggahita. Parena sambandha katvā uccāretabba sambandha. Tathā nasambandha vavatthita. hānakaraṇāni nissaṭṭhāni katvā uccāretabba vimutta. Dasadhāti eva sithilādivasena byañjanabuddhiyā akkharuppādakacittassa sabbākārena pabhedo. Sabbāni hi akkharāni cittasamuṭṭhānāni yathādhippetattha byañjanato byañjanāni cāti.

 Amakkhetvāti amilecchetvā, avināsetvā, ahāpetvāti vā attho. Bhagavā yamattha ñāpetu eka gātha, eka vākya vā deseti, tamattha tāya desanāya parimaṇḍalapadabyañjanāya eva desetīti āha “paripuṇṇabyañjanameva katvā dhamma desetīti. Idha kevalasaddo anavasesavācako, na avomissakādivācakoti āha “sakalādhivacanan”ti. Paripuṇṇanti sabbaso puṇṇa, ta pana kenaci ūna, adhika vā na hotīti (D.2./CS:pg.1.239) “anūnādhikavacanan”ti vutta. Tattha yadattha desito, tassa sādhakattā anūnatā veditabbā, tabbidhurassa pana asādhakattā anadhikatā. Sakalanti sabbabhāgavanta. Paripuṇṇanti sabbaso paripuṇṇameva, tenāha “ekadesanāpi aparipuṇṇā natthīti. Aparisuddhā desanā hoti tahāya sakiliṭṭhattā. Lokāmisa cīvarādayo paccayā tattha agadhitacittatāya lokāmisanirapekkho. Hitapharaenāti hitūpasahārena. Mettābhāvanāya karaabhūtāya muduhadayo. Ullumpanasabhāvasaṇṭhitenāti sakalasakilesato, vaṭṭadukkhato ca uddharaṇākārāvaṭṭhitena cittena, kāruṇādhippāyenāti attho.

 “Ito paṭṭhāya dassāmeva, evañca dassāmī”ti samādātabbaṭṭhena vata. Paṇḍitapaññattatāya seṭṭhaṭṭhena brahma brahmāna vā cariyanti brahmacariya dāna. Macchariyalobhādiniggahanena suciṇṇassa. Iddhīti deviddhi. Jutīti pabhā, ānubhāvo vā. Balavīriyūpapattīti eva mahatā balena ca vīriyena ca samannāgamo. Puññanti puññaphala. Veyyāvacca brahmacariya seṭṭhā cariyāti katvā. Esa nayo sesepi.

 Tasmāti yasmā sikkhattayasagaha sakala sāsana idha “brahmacariyan”ti adhippeta tasmā. “Brahmacariyan”ti iminā samānādhikaraṇāni sabbapadāni yojetvā attha dassento “so dhamma deseti …pe… pakāsetīti evamettha attho daṭṭhabbo”ti āha.

 191. Vuttappakārasampadanti yathāvutta ādikalyāṇatādiguasampada, dūrasamussāritamānasseva sāsane sammāpaipatti sambhavati, na mānajātikassāti āha “nihatamānattāti. Ussannattāti bahulabhāvato. Bhogārogyādivatthukā madā suppaheyyā honti nimittassa anavatthānato, na tathā kulavijjāmadā, tasmā khattiyabrāhmaakulāna pabbajitānampi jātivijjā nissāya mānajappana duppajahanti āha “yebhuyyena hi …pe… māna karontīti. Vijātitāyāti nihīnajātitāya. Patiṭṭhātu na sakkontīti suvisuddha katvā sīla rakkhitu na sakkonti. Sīlavasena hi sāsane patiṭṭhā, patiṭṭhātunti vā saccapaivedhena lokuttarāya patiṭṭhāya patiṭṭhātu. Sā hi nippariyāyato sāsane patiṭṭhā nāma, yebhuyyena ca upanissayasampannā sujātā eva honti, na dujjātā.

 Parisuddhanti (D.2./CS:pg.1.240) rāgādīna accantameva pahānadīpanato nirupakkilesatāya sabbaso parisuddha. Saddha pailabhatīti pothujjanikasaddhāvasena saddahati. Viññūjātikānañhi dhammasampattiggahaapubbikā saddhā siddhi dhammappamāṇadhammappasannabhāvato. “Sammāsambuddho vata so Bhagavā, yo eva svākkhātadhammo”ti saddha pailabhati. Jāyampatikāti gharaṇīpatikā. Kāma “jāyampatikā”ti vutte gharasāmikagharasāminīvasena dvinnayeva gahaa viññāyati. Yassa pana purisassa anekā pajāpatiyo, tattha ki vattabba, ekāyāpi savāso sambādhoti dassanattha “dve”ti vutta. Rāgādinā sakiñcanaṭṭhena, khettavatthu ādinā sapalibodhaṭṭhena rāgarajādīna āgamanapathatāpi uṭṭhānaṭṭhānatā evāti dvepi vaṇṇanā ekatthā, byañjanameva nāna. Alagganaṭṭhenāti assajjanaṭṭhena appaibaddhabhāvena. Eva akusalakusalappavattīna hānabhāvena gharāvāsapabbajjāna sambādhabbhokāsata dassetvā idāni kusalappavattiyā eva aṭṭhānaṭṭhānabhāvena tesa ta dassetu “apicāti-ādi vutta.

 Sakhepakathāti visu visu paduddhāra akatvā samāsato atthavaṇṇanā. Ekampi divasanti ekadivasamattampi. Akhaṇḍa katvāti dukkaamattassapi anāpajjanena akhaṇḍita katvā. Kilesamalena amalīnanti tahāsakilesādinā asakiliṭṭha katvā. Pariyodātaṭṭhena nimmalabhāvena sakha viya likhita dhotanti sakhalikhitanti āha “dhotasakhasappaibhāgan”ti. “Ajjhāvasatā”ti padappayogena “agāran”ti bhummatthe upayogavacananti āha “agāramajjhe”ti. Kasāyena rattāni vatthāni kāsāyānīti āha “kasāyarasapītatāyāti. Paridahitvāti nivāsetvā ceva pārupitvā ca. Agāravāso agāra uttarapadalopena, tassa vaḍḍhi-āvaha agārassa hita.

 192. Bhogakkhandhoti bhogasamudāyo. Ābandhanaṭṭhenāti “putto nattā”ti-ādinā pemavasena sapariccheda bandhanaṭṭhena. “Amhākamete”ti ñāyantīti ñātī. Pitāmahapituputtādivasena parivattanaṭṭhena parivaṭṭo.

 193. Pātimokkhasavarasavutoti pātimokkhasavarena pihitakāyavacīdvāro, tathābhūto ca yasmā tena savarena upeto nāma hoti (D.2./CS:pg.1.241) tasmā vutta “pātimokkhasavarena samannāgato”ti. Ācāragocarasampanno”ti-ādi tasseva pātimokkhasavarasamannāgamassa paccayadassana. Appamattakesūti asañcicca āpanna-anukhuddakesu ceva sahasā uppanna-akusalacittuppādesu ca. Bhayadassāvīti bhayadassanasīlo. Sammā ādiyitvāti sakkacca yāvajīva avītikkamavasena ādiyitvā. Ta ta sikkhāpadanti ta ta sikkhākoṭṭhāsa. Etthāti etasmi “pātimokkhasavarasavuto”ti pāṭhe. Sakhepoti sakhepavaṇṇanā. Vitthāro Visuddhimagge (visuddhi.1.14) vutto, tasmā so tattha, tasavaṇṇanāya (visuddhi.ṭī. 1.14) ca vuttanayena veditabbo.

 Ācāragocaraggahaenevāti “ācāragocarasampanno”ti vacaneneva. Tenāha “kusale kāyakammavacīkamme gahitepīti. Adhikavacana aññamattha bodhetīti katvā tassa ājīvapārisuddhisīlassa uppattidvāradassanattha …pe… kusalenāti vutta, sabbaso anesanappahānena anavajjenāti attho. Yasmā “katame ca thapati kusalā sīlā kusala kāyakamma kusala vacīkamman”ti (ma.ni.2.265) sīlassa kusalakāyavacībhāva dassetvāājīvaparisuddhampi kho aha thapati sīlasmi vadāmī”ti (ma.ni.2.265) eva pavattāya muṇḍikasuttadesanāya “kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena, parisuddhājīvo”ti aya desanā ekasagahā aññadatthu sasandati sametīti dassento āha “muṇḍikasuttavasena vā eva vuttan”ti. Sīlasmi vadāmīti “sīlan”ti vadāmi, “sīlasmi antogadha pariyāpannan”ti vadāmīti vā attho. Pariyādānatthanti pariggahattha.

 Tividhena sīlenāti cūḷasīla majjhimasīla mahāsīlanti eva tividhena sīlena. Manacchaṭṭhesu indriyesu, na kāyapañcamesu. Yathālābhayathābalayathāsāruppappakāravasena tividhena santosena.

 

 (D.2.-13)Cūḷamajjhimamahāsīlavaṇṇanā

 

 194-211. “Sīlasmin”ti ida niddhārae bhummanti āha “eka sīla hotīti attho”ti. Ayameva atthoti paccattavacanattho eva. Brahmajāleti brahmajālavaṇṇanāya (dī.ni.aṭṭha.1.7).

 212. Attānuvādaparānuvādadaṇḍabhayādīni (D.2./CS:pg.1.242) asavaramūlakāni. Sīlassāsavaratoti sīlassa asavaraato, sīlasavarābhāvatoti attho. Bhaveyyāti uppajjeyya. Yathāvidhānavihitenāti yathāvidhānasampāditena. Avippaisārādinimitta uppannacetasikasukhasamuṭṭhānehi paṇītarūpehi phuṭṭhasarīrassa uḷāra kāyika sukha bhavatīti āha “avippaisāra …pe… paisavedetīti.

 

 (D.2.-16)Indriyasavarakathāvaṇṇanā

 

 213. Viseso kammatthāpekkhatāya sāmaññassa na tehi paricattoti āha “cakkhu-saddo katthaci Buddhacakkhumhi vattatīti. Vijjamānameva hi abhidheyye visesattha visesantaranivattanavasena visesasaddo vibhāveti, na avijjamāna. Sesapadesupi eseva nayo. Aññehi asādhāraa Buddhānayeva cakkhudassananti Buddhacakkhu, āsayānusayañāṇa, indriyaparopariyattañāṇañca. Samantato sabbaso dassanaṭṭhena samantacakkhu, sabbaññutaññāṇa. Ariyamaggattayapaññāti heṭṭhime ariyamaggattaye paññā. Idhāti “cakkhunā rūpan”ti imasmi pāṭhe. Aya cakkhu-saddo pasāda …pe… vattati nissayavohāre nissitassa vattabbato yathā. “Mañcā ukkuṭṭhi karontī”ti. Asammissanti kilesadukkhena avomissa. Tenāha “parisuddhan”ti Sati hi suvisuddhe indriyasavare, padhānabhūtapāpadhammavigamena adhicittānuyogo hatthagato eva hotīti āha “adhicittasukha paisavedetīti.

 

 (D.2.-17)Satisampajaññakathāvaṇṇanā

 

 214. Samantato, pakaṭṭha vā savisesa jānātīti sampajāno, sampajānassa bhāvo sampajañña, tathāpavattañāṇa. Tassa vibhajana sampajaññabhājanīya, tasmi sampajaññabhājanīyamhi. Abhikkamana abhikkantanti āha “abhikkanta vuccati gamanan”ti. Tathā paikkamana paikkantanti āha “paikkanta nivattanan”ti. Nivattananti ca nivattimatta. Nivattitvā pana gamana gamanameva. Abhiharantoti gamanavasena kāya upanento. hānanisajjāsayanesu yo gamanavidhuro kāyassa purato abhihāro, so abhikkamo, pacchato apaharaa paikkamoti dassento hānepīti-ādimāha. Āsanassāti (D.2./CS:pg.1.243) pīṭhakādi-āsanassa. Purima-agābhimukhoti aanikādipurimāvayavābhimukho. Sasarantoti sasappanto. Paccāsasarantoti pai-āsappanto. “Eseva nayo”ti iminā nipannasseva abhimukhasasappanapai-āsappanāni nidasseti.

 Sammā pajānana sampajāna, tena attanā kātabbakiccassa karaasīlo sampajānakārīti āha “sampajaññena sabbakiccakārīti. Sampajānasaddassa sampajaññapariyāyatā pubbe vuttā eva. Sampajañña karotevāti abhikkantādīsu asammoha uppādeti eva. Sampajaññassa vā kāro etassa atthīti sampajānakārī. Dhammato vaḍḍhisakhātena saha atthena vattatīti sātthaka, abhikkantādi. Sātthakassa sampajānana sātthakasampajañña. Sappāyassa attano hitassa sampajānana sappāyasampajañña. Abhikkamādīsu bhikkhācāragocare, aññatthāpi ca pavattesu avijahite kammaṭṭhānasakhāte gocare sampajañña gocarasampajañña. Abhikkamādīsu asammuyhanameva sampajañña asammohasampajañña. Pariggahetvāti tūletvā tīretvā paisakhāyāti, attho. Saghadassaneneva uposathapavāraṇādi-attha gamana sagahita. Asubhadassanādīti ādi-saddena kasiaparikammādīna sagaho daṭṭhabbo Sakhepato vuttamattha vivaritu “cetiya vā bodhi vā disvāpi hīti-ādi vutta. Arahatta pāpuṇātīti ukkaṭṭhaniddeso eso. Samathavipassanuppādanampi hi bhikkhuno vaḍḍhiyeva. Kecīti abhayagirivāsino.

 Tasmi panāti sātthakasampajaññavasena pariggahita-atthe. “Atthoti dhammato vaḍḍhī”ti ya sātthakanti adhippeta, ta sappāya evāti siyā kassaci āsakāti tannivattanattha “cetiyadassana tāvāti-ādi āraddha. Cittakammarūpakāni viyāti cittakammakatā paimāyo viya, yantapayogena vā vicittakammā paimāyo viya. Asamapekkhana gehassita aññāṇupekkhāvasena ārammaassa ayoniso gahaa. Ya sandhāya vutta. “Cakkhunā rūpa disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassā”ti-ādi (ma.ni.3.308). Hatthi-ādisammaddena jīvitantarāyo. Visabhāgarūpadassanādinā brahmacariyantarāyo.

 Pabbajitadivasato (D.2./CS:pg.1.244) paṭṭhāya bhikkhūna anuvattanakathā āciṇṇā, ananuvattanakathā pana tassā dutiyā nāma hotīti āha “dve kathā nāma na kathitapubbāti. Evanti “sace panā”ti-ādika sabbampi vuttākāra paccāmasati, na “purisassa mātugāmāsubhan”ti-ādika vuccamāna.

 Yogakammassa pavattiṭṭhānatāya bhāvanāya ārammaa “kammaṭṭhānan”ti vuccatīti āha “kammaṭṭhānasakhāta gocaran”ti. Uggahetvāti yathā uggahanimitta uppajjati, eva uggahakosallassa sampādanavasena uggahetvā

 Haratīti kammaṭṭhāna pavatteti, yāva piṇḍapātapaikkamā anuyuñjatīti attho. Na paccāharatīti āhārūpayogato yāva divāṭhānupasakamanā kammaṭṭhāna na paineti. Sarīraparikammanti mukhadhovanādisarīrapaijaggana. Dve tayo pallaketi dve tayo nisajjāvāre dve tīṇi uhāsanāni. Tenāha “usuma gāhāpento”ti. Kammaṭṭhānasīsenevāti kammaṭṭhānamukheneva kammaṭṭhāna avijahanto eva, tena “pattopi acetano”ti-ādinā (dī.ni.aṭṭha.1.214) vakkhamāna kammaṭṭhāna, yathāparihariyamāna vā avijahitvāti dasseti. Tathevāti tikkhattumeva. Paribhogacetiyato sārīrikacetiya garutaranti katvā “cetiya vanditvāti pubbakālakiriyāya vasena vutta. Tathā hi Aṭṭhakathāya “cetiya bādhayamānā bodhisākhā haritabbā”ti vuttā. Buddhaguṇānussaraavaseneva bodhiya paipātakaraanti āha “Buddhassa Bhagavato sammukhā viya nipaccakāra dassetvāti. Gāmasamīpeti gāmassa upacāraṭṭhāne. Janasagahatthanti “mayi akathente etesa ko kathessatī”ti dhammānuggahena janasagahattha. Tasmāti yasmā “dhammakathā nāma kathetabbā evā”ti Aṭṭhakathācariyā vadanti, yasmā ca dhammakathā kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthi, tasmā. Kammaṭṭhānasīsenevāti attanā parihariyamāna kammaṭṭhāna avijahanto tadanuguayeva dhammakatha kathetvā. Anumodana vatvāti etthāpi “kammaṭṭhānasīsenevā”ti ānetvā sambandhitabba.

 Sampattaparicchedenevāti “paricito aparicito”ti-ādi vibhāga akatvā sampattakoiyā eva, samāgamamattenevāti attho. Bhayeti paracakkādibhaye.

 “Kammajatejo”ti (D.2./CS:pg.1.245) gahai sandhāyāha. Kammaṭṭhāna vīthi nārohati khudāparissamena kilantakāyattā samādhānābhāvato. Avasesaṭṭhāneti yāguyā aggahitaṭṭhāne. Pokhānupokhanti kammaṭṭhānupaṭṭhānassa avicchedadassanameta, yathā pokhānupokha pavattāya sarapaipātiyā anavicchedo, evametassapīti.

 Nikkhittadhuro bhāvanānuyoge. Vattapaipattiyā apūraena sabbavattāni bhinditvā. “Kāmesu avītarāgo hoti, kāye avītarāgo, rūpe avītarāgo, yāvadattha udarāvadehaka bhuñjitvā seyyasukha passasukha middhasukha anuyutto viharati, aññatara devanikāya paidhāya brahmacariya caratī”ti (dī.ni.3.320 ma.ni.1.186) eva vuttapañcavidhacetokhilavinibandhacitto. Caritvāti pavattitvā.

 Gatapaccāgatikavattavasenāti bhāvanāsahitayeva bhikkhāya gatapaccāgata gamanapaccāgamana etassa atthīti gatapaccāgatika, tadeva vatta, tassa vasena. Attakāmāti attano hitasukha icchantā, dhammacchandavantoti attho. Dhammo hi hita tannimittakañca sukhanti. Atha vā viññūna nibbisesattā, attabhāvapariyāpannattā ca attā nāma dhammo, ta kāmenti icchantīti attakāmā.

 Usabha nāma vīsati yaṭṭhiyo. Tāya saññāyāti tāya pāsāṇasaññāya, ettaka hāna āgatāti jānantāti adhippāyo. Soyeva nayoti “aya bhikkhū”ti-ādiko yo hāne vutto, so eva nisajjāyapi nayo. Pacchato āgacchantāna chinnabhattabhāvabhayenapi yonisomanasikāra paribrūheti. Maddantāti dhaññakaraaṭṭhāne sālisīsāni maddantā.

 Mahāpadhāna pūjessāmīti amhāka atthāya lokanāthena chavassāni kata dukkaracariyamevāha yathāsatti pūjessāmīti. Paipattipūjā hi satthupūjā, na āmisapūjāti. hānacakamamevāti adhiṭṭhātabba-iriyāpathavasena vutta, na bhojanādikālesu avassa kattabbanisajjāya paikkhepavasena.

 Vīthi otaritvā ito cito ca anoloketvā pahamameva vīthiyo sallakkhetabbāti āha “vīthiyo sallakkhetvāti. Ya sandhāya vuccati (D.2./CS:pg.1.246) “pāsādikena abhikkantenā”ti, ta dassetu “tattha cā”ti-ādi vutta. Āhāre paikkūlasañña upaṭṭhapetvāti-ādīsu ya vattabba, ta parato āgamissati. Aṭṭhagasamannāgatanti “yāvadeva imassa kāyassa hitiyā”ti-ādinā (ma.ni.1.23 a.ni.6.58 mahāni. 206) vuttehi aṭṭhahi agehi samannāgata katvā. “Neva davāyāti-ādi paikkhepadassana.

 Paccekabodhi sacchikaroti, yadi upanissayasampanno hotīti sambandho. Eva sabbattha ito paresupi. Tattha paccekabodhiyā upanissayasampadā kappāna dve asakhyeyyāni, satasahassañca tajjāpuññañāṇasambharaa. Sāvakabodhiyā aggasāvakāna asakhyeyya, kappasatasahassañca, mahāsāvakāna (theragā. aṭṭha.2.1288) satasahassameva tajjāpuññañāṇasambharaa. Itaresa atītāsu jātīsu vivaṭṭasannissayavasena nibbattita nibbedhabhāgiya kusala. Bāhiyo dārucīriyoti bāhiyavisaye sañjātasavaḍḍhatāya bāhiyo, dārucīrapariharaena dārucīriyoti ca samaññāto. So hi āyasmā “tasmātiha te, bāhiya, eva sikkhitabba ‘diṭṭhe diṭṭhamatta bhavissati, sute, mute, viññāte viññātamatta bhavissatī’ti, evañhi te bāhiya sikkhitabba. Yato kho te bāhiya diṭṭhe diṭṭhamatta bhavissati, sute, mute, viññāte viññātamatta bhavissati, tato tva, bāhiya, na tena. Yato tva, bāhiya, na tena, tato tva, bāhiya, na tattha. Yato tva, bāhiya, na tattha, tato tva, bāhiya, nevidha na hura na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā”ti (udā.10) ettakāya desanāya arahatta sacchākāsi. Eva Sāriputtattherādīna mahāpaññatādidīpanāni suttapadāni vitthārato veditabbāni.

 Tanti asammuyhana evanti idāni vuccamānamākāreneva veditabba. “Attā abhikkamatīti iminā andhaputhujjanassa diṭṭhigāhavasena abhikkame sammuyhana dasseti, “aha abhikkamāmīti pana iminā mānagāhavasena. Tadubhaya pana tahāya vinā na hotīti tahagāhavasenapi sammuyhana dassitameva hoti. “Tathā asammuyhanto”ti vatvā ta asammuyhana yena ghanavinibbhogena hoti, ta dassento “abhikkamāmīti-ādimāha. Tattha (D.2./CS:pg.1.247) yasmā vāyodhātuyā anugatā tejodhātu uddharaassa paccayo. Uddharaagatikā hi tejodhātūti. Uddharae vāyodhātuyā tassā anugatabhāvo, tasmā imāsa dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento “ekekapāduddharae …pe… balavatiyoti āha. Yasmā pana tejodhātuyā anugatā vāyodhātu atiharaavītiharaṇāna paccayo. Tiriyagatikāya hi vāyodhātuyā atiharaavītiharaesu sātisayo byāpāroti. Tejodhātuyā tassā anugatabhāvo, tasmā imāsa dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento “tathā atiharaavītiharaesūti āha. Satipi anugamaka-anugantabbatāvisese tejodhātuvāyodhātubhāvamatta sandhāya tathā-saddaggahaa,. Tattha akkantaṭṭhānato pādassa ukkhipana uddharaa. hitaṭṭhāna atikkamitvā purato haraa atiharaa, khāṇu-ādipariharaattha, patiṭṭhitapādaghaṭṭanapariharaattha vā passena haraa vītiharaa. Yāva patiṭṭhitapādo, tāva āharaa atiharaa, tato para haraa vītiharaanti aya vā etesa viseso.

 Yasmā pathavīdhātuyā anugatā āpodhātu vossajjanassa paccayo. Garutarasabhāvā hi āpodhātūti. Vossajjane pathavīdhātuyā tassā anugatabhāvo, tasmā tāsa dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca omattatāti dassento āha “vossajjane …pe… balavatiyo”ti. Yasmā pana āpodhātuyā anugatā pathavīdhātu sannikkhepanassa paccayo, patiṭṭhābhāve viya patiṭṭhāpanepi tassā sātisayakiccattā āpodhātuyā tassā anugatabhāvo, tathā ghaṭṭanakiriyāya pathavīdhātuyā vasena sannirujjhanassa sijjhanato tatthāpi pathavīdhātuyā āpodhātu-anugatabhāvo, tasmā vutta “tathā sannikkhepanasannirujjhanesūti.

 Tatthāti tasmi abhikkamane, tesu vā vuttesu uddaraṇādīsu koṭṭhāsesu. Uddharaeti uddharaakkhae. Rūpārūpadhammāti uddharaṇākārena pavattā rūpadhammā, tasamuṭṭhāpakā arūpadhammā ca. Atiharaa (D.2./CS:pg.1.248) na pāpuanti khaamattāvaṭṭhānato. Tattha tatthevāti yattha yattha uppannā, tattha tattheva. Na hi dhammāna desantarasakamana atthi. “Pabba pabba”ti-ādi uddharaṇādikoṭṭhāse sandhāya sabhāgasantativasena vuttanti veditabba. Ati-ittaro hi rūpadhammānampi pavattikkhao, gamanassādīna, devaputtāna heṭṭhupariyena paimukha dhāvantāna sirasi pāde ca bandhakhuradhārā samāgamatopi sīghataro. Yathā tilāna bhajjiyamānāna paapaṭāyanena bhedo lakkhīyati, eva sakhatadhammāna uppādenāti dassanattha “paapaṭāyantāti vutta. Uppannā hi ekantato bhijjantīti. “Saddhi rūpenāti ida tassa tassa cittassa nirodhena saddhi nirujjhanakarūpadhammāna vasena vutta, ya tato sattarasamacittassa uppādakkhae uppanna. Aññathā yadi rūpārūpadhammā samānakkhaṇā siyu, “rūpa garupariṇāma dandhanirodhan”ti-ādivacanehi virodho siyā, tathā “nāha bhikkhave añña ekadhammampi samanupassāmi, ya eva lahuparivatta, yathayida cittan”ti (a.ni.1.48) eva ādipāḷiyā. Cittacetasikā hi sārammaasabhāvā yathābala attano ārammaapaccayabhūtamattha vibhāvento eva uppajjantīti tesa tasabhāvanipphatti-anantara nirodho. Rūpadhammā pana anārammaṇā pakāsetabbā, eva tesa pakāsetabbabhāvanipphatti soasahi cittehi hotīti takhaṇāyukatā tesa icchitā, lahuviññāṇavisayasagatimattappaccayatāya tiṇṇa khandhāna, visayasagatimattatāya ca viññāṇassa lahuparivattitā, dandhamahābhūtappaccayatāya rūpadhammāna dandhaparivattitā. Nānādhātuyā yathābhūtañāṇa kho pana tathāgatasseva, tena ca purejātapaccayo rūpadhammova vutto, pacchājātapaccayo ca tathevāti rūpārūpadhammāna samānakkhaatā na yujjateva. Tasmā vuttanayenevettha attho veditabbo.

 Añña uppajjate citta, añña citta nirujjhatīti ya purimuppanna citta, ta añña, ta pana nirujjhanta aparassa anantarādipaccayabhāveneva nirujjhatīti tathāladdhapaccaya añña uppajjate citta. Yadi eva tesa antaro labbheyyāti? Noti āha “avīci manuppabandho”ti, yathā vīci antaro na labbhati, “tadevetan”ti avisesavidū maññanti, eva anu anu pabandho cittasantāno rūpasantāno ca nadīsotova nadiya udakappavāho viya vattati.

 Abhimukha (D.2./CS:pg.1.249) lokita ālokitanti āha “purato pekkhanan”ti. Yasmā yadisābhimukho gacchati, tiṭṭhati, nisīdati vā tadabhimukha pekkhana ālokita, tasmā tadanugatavidisālokana vilokitanti āha “vilokita nāma anudisāpekkhanan”ti. Sammajjanaparibhaṇḍādikarae olokitassa, ullokaharaṇādīsu ullokitassa, pacchato āgacchantaparissayassa parivajjanādīsu apalokitassa siyā sambhavoti āha “iminā vā mukhena sabbānipi tāni gahitānevāti.

 Kāyasakkhinti kāyena sacchikatavanta, paccakkhakārinanti attho. So hi āyasmā vipassanākāle “yamevāha indriyesu aguttadvārata nissāya sāsane anabhirati-ādivippakāra patto, tameva suṭṭhu niggahessāmī”ti ussāhajāto balavahirottappo, tattha ca katādhikārattā indriyasavare ukkasapāramippatto, teneva na Satthā “etadagga bhikkhave mama sāvakāna bhikkhūna indriyesu guttadvārāna, yadida nando”ti (a.ni.1.235) etadagge hapesi.

 Sātthakatā ca sappāyatā ca veditabbā ālokitavilokitassāti ānetvā sambandho. Tasmāti kammaṭṭhānāvijahanasseva gocarasampajaññabhāvatoti vuttamevattha hetubhāvena paccāmasati. Attano kammaṭṭhānavaseneva ālokanavilokana kātabba, khandhādikammaṭṭhānā añño upāyo na gavesitabboti adhippāyo. Ālokitādisamaññāpi yasmā dhammamattasseva pavattiviseso, tasmā tassa yāthāvato pajānana asammohasampajaññanti dassetu “abbhantare”ti-ādi vutta. Cittakiriyavāyodhātuvipphāravasenāti kiriyamayacittasamuṭṭhānāya vāyodhātuyā calanākārappavattivasena. Adho sīdatīti adho gacchati. Uddha laghetīti lagha viya upari gacchati.

 Agakicca sādhayamānanti padhānabhūta-agakicca nipphādenta hutvāti attho. “Pahamajavanepi …pe… na hotīti ida pañcadvāravīthiya “itthī puriso”ti rajjanādīna abhāva sandhāya vutta. Tattha hi āvajjana voṭṭhabbapanāna ayoniso āvajjanavoṭṭhabbanavasena iṭṭhe itthirūpādimhi lobhamatta, aniṭṭhe (D.2./CS:pg.1.250) ca paighamatta uppajjati, manodvāre pana “itthī puriso”ti rajjanādi hoti. Tassa pañcadvārajavana mūla, yathāvutta vā sabba bhavagādi. Eva manodvārajavanassa mūlavasena mūlapariññā vuttā. Āgantukatāvakālikatā pana pañcadvārajavanasseva apubbabhāvavasena, ittarabhāvavasena ca vuttā. “Heṭṭhupariyavasena bhijjitvā patitesūti heṭṭhimassa uparimassa ca aparāpara bhagappattimāha.

 Tanti javana, tassa ayuttanti sambandho. Āgantuko abbhāgato.

 Udayabbayaparicchinno tāvatako kālo etesanti tāvakālikāni.

 Eta asammohasampajañña. Samavāyeti sāmaggiya Tatthāti pañcakkhandhavasena ālokanavilokane paññāyamāne tabbinimutto ko eko āloketi, ko viloketi.

 “Upanissayapaccayo”ti ida suttantanayena pariyāyato vutta. Sahajātapaccayoti nidassanamattameta aññamaññasampayutta-atthi-avigatādipaccayānampi labbhanato.

 Kāle samañchitu yuttakāle samañchantassa. Tathā pasārentassāti etthāpi. Maisappo nāma ekā sappajātīti vadanti. Laananti kampana, līḷākaraa vā.

 Uhapakatiko pariḷāhabahulakāyo. Sīlavidūsanena ahitāvahattā micchājīvavasena uppanna asappāya. “Cīvarampi acetanan”ti-ādinā cīvarassa viya kāyopi acetanoti kāyassa attasuññatāvibhāvanena “abbhantare”ti-ādinā vuttamevattha paridīpento itarītarasantosassa kāraa dasseti, tenāha “tasmāti-ādi.

 Catupañcagaṇṭhikāhatoti āhatacatupañcagaṇṭhiko, catupañcagaṇṭhikāhi vā āhato tathā.

 Aṭṭhavidhopi (D.2./CS:pg.1.251) atthoti aṭṭhavidhopi payojanaviseso Mahāsivattheravādavasena “imassa kāyassa hitiyā”ti-ādinā (ma.ni.1.23 422 ma.ni.2.387 a.ni.2.341 8.9 dha.sa.1355 vibha.518 mahāni. 206) nayena vutto daṭṭhabbo. Imasmi pakkhe “neva davāyāti-ādinā (ma.ni.1.23 422 ma.ni.2.387 a.ni.8.9 dha.sa.1355 vibha.518 mahāni.206) nayenāti pana paikkhepagadassanamukhena desanāya āgatattā vuttanti daṭṭhabba.

 Pathavisandhārakajalassa tasandhārakavāyunā viya paribhuttassa āhārassa vāyodhātuyāva āsaye avaṭṭhānanti āha “vāyodhātuvaseneva tiṭṭhatīti. Atiharatīti yāva mukhā abhiharati. Vītiharatīti tato kucchiya vīmissa karonto harati. Atiharatīti vā mukhadvāra atikkāmento harati. Vītiharatīti kucchigata passato harati, parivattetīti aparāpara cāreti. Ettha ca āhārassa dhāraaparivattanasañcuṇṇanavisosanāni pathavīdhātusahitā eva vāyodhātu karoti, na kevalāti tāni pathavīdhātuyāpi kiccabhāvena vuttāni. Allattañca anupāletīti yathā vāyodhātu ādīhi aññehi visosana na hoti, tathā allattañca anupāleti. Tejodhātūti gahaṇīsakhātā tejodhātu. Sā hi antopaviṭṭha āhāra paripāceti. Añjaso hotīti āhārassa pavesanādīna maggo hoti. Ābhujatīti pariyesanavasena, ajjhoharaajiṇṇājiṇṇatādipaisavedanavasena ca āvajjeti, vijānātīti attho. Tatavijānanassa paccayabhūtoyeva hi payogo “sammāpayogo”ti vutto. Yena hi payogena pariyesanādi nipphajjati, so tabbisayavijānanampi nipphādeti nāma tadavinābhāvato. Atha vā sammāpayoga sammāpaipatti manvāya āgamma ābhujati samannāharati. Ābhogapubbako hi sabbopi viññāṇabyāpāroti tathā vutta.

 Gamanatoti bhikkhācāravasena gocaragāma uddissa gamanato. Pariyesanatoti gocaragāme bhikkhattha āhiṇḍanato. Paribhogatoti āhārassa paribhuñjanato. Āsayatoti pittādi-āsayato. Āsayati ettha ekajjha pavattamānopi kammaphalavavatthito hutvā mariyādavasena aññamañña asakarato sayati tiṭṭhati pavattatīti āsayo (D.2./CS:pg.1.252) āmāsayassa upari tiṭṭhanako pittādiko. Mariyādattho hi ayamākāro. Nidhānanti yathābhutto āhāro nicito hutvā tiṭṭhati etthāti nidhāna, āmāsayo. Tato nidhānato. Aparipakkatoti gahaṇīsakhātena kammajatejena avipakkato. Paripakkatoti yathābhuttassa āhārasa vipakkabhāvato. Phalatoti nipphattito. Nissandatoti ito cito ca nissandanato. Sammakkhanatoti sabbaso makkhanato. Ayamettha sakhepo, vitthāro pana Visuddhimaggasavaṇṇanāya (visuddhi.ṭī. 1.294) gahetabbo.

 Sarīrato sedā muccantīti vegasadhāraena uppannapariḷāhato sarīrato sedā muccanti. Aññe ca rogā kaṇṇasūlabhagandarādayo. Aṭṭhāneti manussāmanussapariggahite ayuttaṭṭhāne khettadevāyatanādike. Kuddhā hi amanussā, manussāpi vā jīvitakkhaya pāpenti. Nissaṭṭhattā neva attano, kassaci anissajjitattā, jigucchanīyattā ca na parassa. Udakatumbatoti veunāḷi-ādi-udakabhājanato. Tanti chaḍḍita-udaka.

 Addhāna-iriyāpathā ciratarappavattikā dīghakālikā iriyāpathā. Majjhimā bhikkhācaraṇādivasena pavattā. Cuṇṇiya-iriyāpathā vihāre, aññatthāpi ito cito ca parivattanādivasena pavattāti vadanti. “Gateti gamane”ti pubbe abhikkamapaikkamaggahaena gamanenapi purato pacchato ca kāyassa abhiharaa vuttanti idha gamanameva gahitanti keci.

 Yasmā Mahāsivattheravāde anantare anantare iriyāpathe pavattarūpārūpadhammāna tattha tattheva nirodhadassanavasena sampajānakāritā gahitāti ta sampajaññavipassanācāravasena veditabba. Tena vutta “tayida Mahāsivattherena vutta asammohadhura Mahāsatipaṭṭhānasutte adhippetan”ti. Imasmi pana sāmaññaphale sabbampi ṭīkā catubbidha sampajañña labbhati yāvadeva sāmaññaphalavisesadassanaparattā imissā desanāya. “Satisampayuttassevāti ida yathā sampajaññassa kiccato padhānatā gahitā, eva satiyā pīti dassanattha vutta, na satiyā sabbhāvamattadassanattha. Na hi kadāci satirahitā ñāṇappavatti atthi. “Etassa hi padassa aya vitthāro”ti iminā satiyā ñāṇena samadhuratayeva vibhāveti. Etāni (D.2./CS:pg.1.253) padānīti “abhikkante paikkante sampajānakārī hotī”ti-ādīni padāni. Vibhattānevāti visu katvā vibhattāniyeva, imināpi sampajaññassa viya satiyāpettha padhānatameva vibhāveti.

 Majjhimabhāṇakā pana bhaanti-- eko bhikkhu gacchanto añña cintento añña vitakkento gacchati, eko kammaṭṭhāna avissajjetvāva gacchati. Tathā eko tiṭṭhanto …pe… nisīdanto …pe… sayanto añña cintento añña vitakkento sayati, eko kammaṭṭhāna avissajjetvāva sayati, ettakena pana na pākaa hotīti cakamanena dīpenti. Yo hi bhikkhu cakama otaritvā ca cakamanakoiya hito pariggahāti “pācīnacakamanakoiya pavattā rūpārūpadhammā pacchimacakamanakoi appatvā ettheva niruddhā, pacchimacakamanakoiya pavattāpi pācīnacakamanakoi appatvā ettheva niruddhā, cakamanamajjhe pavattā ubho koiyo appatvā ettheva niruddhā, cakamane pavattā rūpārūpadhammā hāna appatvā ettheva niruddhā, hāne pavattā nisajja appatvā ettheva niruddhā, nisajjāya pavattā sayana appatvā ettheva niruddhā”ti eva pariggahanto pariggahantoyeva bhavaga otarati. Uṭṭhahanto kammaṭṭhāna gahetvāva uṭṭhahati, aya bhikkhu gatādīsu sampajānakārī nāma hotīti Evampi na sotte kammaṭṭhāna avibhūta hoti, tasmā bhikkhu yāva sakkoti, tāva cakamitvā hatvā nisīditvā sayamāno eva pariggahetvā sayati “kāyo acetano, mañco acetano, kāyo na jānāti ‘aha mañce sayito’ti, mañco na jānāti ‘mayi kāyo sayito’ti, acetano kāyo acetane mañce sayito”ti eva pariggahanto eva citta bhavage otāreti. Pabujjhanto kammaṭṭhāna gahetvāva pabujjhati, aya sotte sampajānakārī nāma hoti. Kāyādīkiriyānibbattanena tammayattā, āvajjanakiriyā samuṭṭhitattā ca javana sabbampi vā chadvārappavatta kiriyamayapavatta nāma. Tasmi sati jāgarita nāma hotīti pariggahanto jāgarite sampajānakārī nāma. Api ca rattindiva cha koṭṭhāse katvā pañca koṭṭhāse jaggantopi jāgarite sampajānakārī nāma hoti. Vimuttāyatanasīsena dhamma desentopi battisatiracchānakatha pahāya dasakathāvatthunissitasappāyakatha kathentopi bhāsite sampajānakārī nāma. Aṭṭhatisāya ārammaesu cittaruciya manasikāra pavattentopi dutiya jhāna samāpannopi (D.2./CS:pg.1.254) tuhībhāve sampajānakārī nāma. Dutiyañhi jhāna vacīsakhāravirahato visesato tuhībhāvo nāmāti. Evanti vuttappakārena, sattasupi hānesu catudhāti attho.

 

 (D.2.-18)Santosakathāvaṇṇanā

 

 215. Yassa santosassa attani atthitāya bhikkhu “santuṭṭho”ti vuccati, ta dassento “itarītarapaccayasantosena samannāgato”ti āha. Cīvarādi yattha katthaci paccaye santussanena samagībhūtoti attho. Atha vā itara vuccati hīna paṇītato aññattā, tathā paṇīta itara hīnato aññattā. Apekkhāsiddhā hi itaratāti. Iti yena dhammena hīnena vā paṇītena vā cīvarādipaccayena santussati, so tathā pavatto alobho itarītarapaccayasantoso, tena samannāgato. Yathālābha attano lābhānurūpa santoso yathālābhasantoso. Sesadvayepi eseva nayo. Labbhatīti vā lābho, yo yo lābho yathālābha, tena santoso yathālābhasantoso. Balanti kāyabala. Sāruppanti pakatidubbalādīna anucchavikatā.

 Yathāladdhato aññassa apatthanā nāma siyā appicchatāyapi pavatti-ākāroti tato vinivattitameva santosassa sarūpa dassento “labhantopi na gahātīti āha. Ta parivattetvāti pakatidubbalādīna garucīvara na phāsubhāvāvaha, sarīrakhedāvahañca hotīti payojanavasena, na atricchatādivasena ta parivattetvā. Lahukacīvaraparibhogo na santosavirodhīti āha “lahukena yāpentopi santuṭṭhova hotīti. Mahaggha cīvara bahūni vā cīvarāni labhitvāpi tāni vissajjetvā tadaññassa gahaa yathāsāruppanaye hitattā na santosavirodhīti āha “tesa …pe… dhārentopi santuṭṭhova hotīti. Eva sesapaccayepi yathābalayathāsāruppaniddesesu api-saddaggahae adhippāyo veditabbo.

 Muttaharītakanti gomuttaparibhāvita, pūtibhāvena vā chaḍḍita harītaka. Buddhādīhi vaṇṇitanti “pūtimuttabhesajja nissāya pabbajjā”ti-ādinā (mahāva. 73 128) sammāsambuddhādīhi (D.2./CS:pg.1.255) pasattha. Appicchatāsantuṭṭhīsu bhikkhū niyojento paramasantuṭṭhova hoti paramena ukkasagatena santosena samannāgatattā.

 Kāya pariharanti posentīti kāyaparihārikā. Tathā kucchiparihārikā veditabbā. Kucchiparihārikatā ca ajjhoharaena sarīrassa hitiyā upakārakatāvasena icchitāti bahiddhāva kāyassa upakārakatāvasena kāyaparihārikatā daṭṭhabbā.

 Parikkhāramattāti parikkhāraggahaa. Tatraṭṭhakapaccattharaanti attanā anadhiṭṭhahitvā tattheva tiṭṭhanakapaccattharaa Paccattharaṇādīnañcettha navamādibhāvo yathāvuttapaipāṭiyā daṭṭhabbo, na tesa tathā patiniyatabhāvato. Kasmā? Tathā nadhāraato. Dupposabhāvena mahāgajā viyāti mahāgajā. Yadi itarepi appicchatādisabhāvā, ki tesampi vasena aya desanā icchitāti? Noti āha “Bhagavā panāti-ādi. Kāyaparihāro payojana etenāti kāyaparihārika. Tenāha “kāya pariharaamattakenāti.

 Catūsu disāsu sukhavihāratāya sukhavihāraṭṭhānabhūtā catasso disā etassāti catuddiso catuddiso eva cātuddiso. Tāsu eva katthaci satte vā sakhāre vā bhayena na paihanati, saya vā tena na paihaññatīti appaigho. Santussamāno itarītarenāti uccāvacena paccayena sakena, santena, samameva ca tussanako. Paricca sayanti, kāyacittāni parisayanti abhibhavantīti parissayā, sīhabyagghādayo, kāmacchandādayo ca, te parissaye adhivāsanakhantiyā vinayādīhi ca sahitā khantā, abhibhavitā ca. Thaddhabhāvakarabhayābhāvena achambhī. Eko careti ekākī hutvā caritu sakkueyya. Khaggavisāṇakappoti tāya eva ekavihāritāya khaggamigasigasamo.

 Asañjātavātābhighātehi siyā sakuo apakkhakoti “pakkhī sakuo”ti visesetvā vutto.

 

 (D.2.-19)Nīvaraappahānakathāvaṇṇanā

 

 216. Vattabbata āpajjatīti “asukassa bhikkhuno araññe tiracchānagatāna viya, vanacarakāna viya ca nivāsamattameva, na pana araññavāsānucchavikā (D.2./CS:pg.1.256) kāci sammāpaipattī”ti apavādavasena vattabbata, āraññakehi vā tiracchānagatehi, vanacaravisabhāgajanehi vā saddhi vippaipattivasena vattabbata āpajjati. Kāḷakasadisattā kāḷaka, thullavajja. Tilakasadisattā tilaka, aumattavajja.

 Vivittanti janavivitta. Tenāha “suññan”ti. Ta pana janasaddaghosābhāveneva veditabba saddakaṇṭakattā jhānassāti āha “appasadda appanigghosanti attho”ti. Etadevāti nissaddatayeva. Vihāro pākāraparicchinno sakalo āvāso. Aḍḍhayogoti dīghapāsādo, “garuasaṇṭhānapāsādo”tipi vadanti. Pāsādoti caturassapāsādo. Hammiya muṇḍacchadanapāsādo Aṭṭo pairājūna paibāhanayoggo catupañcabhūmako patissayaviseso. Māḷo ekakūṭasagahito anekakoavanto patissayaviseso. Aparo nayo vihāro nāma dīghamukhapāsādo. Aḍḍhayogo ekapassacchadanakasenāsana. Tassa kira ekapasse bhitti uccatarā hoti, itarapasse nīcā, tena ta ekapassachadanaka hoti. Pāsādo nāma āyatacaturassapāsādo. Hammiya muṇḍacchadanaka candikagaayutta. Guhā nāma kevalā pabbataguhā. Lea dvārabaddha pabbhāra. Sesa vuttanayameva. Maṇḍapoti sākhāmaṇḍapo.

 Vihārasenāsananti patissayabhūta senāsana. Mañcapīṭhasenāsananti mañcapīṭhañceva mañcapīṭhasambandhasenāsanañca. Cimilikādi santharitabbato santhatasenāsana. Abhisakharaṇābhāvato sayanassa nisajjāya ca kevala okāsabhūta senāsana. “Vivitta senāsanan”ti iminā senāsanaggahaena sagahitameva sāmaññajotanābhāvato.

 Yadi eva kasmā “araññan”ti-ādi vuttanti āha “ima panāti-ādi. “Bhikkhunīna vasena āgatan”ti ida Vinaye tathā āgatata sandhāya vutta, abhidhammepi pana “araññanti nikkhamitvā bahi indakhīlā, sabbameta araññan”ti (vibha.529) āgatameva. Tattha hi ya na gāmapadesantogadha, ta “araññan”ti nippariyāyavasena tathā vutta. Dhutaganiddese (visuddhi.1.31) ya vutta, ta yutta,tasmā tattha vuttanayena gahetabbanti adhippāyo. Rukkhamūlanti rukkhasamīpa. Vuttañheta “yāvatā (D.2./CS:pg.1.257) majjhanhike kāle samantā chāyā pharati, nivāte paṇṇāni nipatanti, ettāvatā rukkhamūlan”ti. Sela-saddo avisesato pabbatapariyāyoti katvā vutta “pabbatanti selan”ti, na silāmayameva, pasumayādiko tividhopi pabbato evāti. Vivaranti dvinna pabbatāna mitho āsannatare hitāna ovarakādisadisa vivara, ekasmiyeva vā pabbate. Umagasadisanti sudugāsadisa. Manussāna anupacāraṭṭhānanti pakatisañcāravasena manussehi na sañcaritabbaṭṭhāna. Ādi-saddena “vanapatthanti vanasaṇṭhānameta senāsanāna adhivacana, vanapatthanti bhīsanakānameta, vanapatthanti salomahasānameta, vanapatthanti pariyantānameta, vanapatthanti na manussūpacārānameta, vanapatthanti durabhisambhavānameta senāsanāna adhivacanan”ti (vibha.531) ima pāḷisesa sagahāti. Acchannanti kenaci chadanena antamaso rukkhasākhāyapi na chādita. Nikkaḍḍhitvāti nīharitvā. Pabbhāraleasadiseti pabbhārasadise leasadise ca.

 Piṇḍapātapariyesana piṇḍapāto uttarapadalopenāti āha “piṇḍapātapariyesanato paikkanto”ti Pallakanti ettha parisaddo “samantato”ti etassa atthe, tasmā vāmoruñca dakkhioruñca sama hapetvā ubho pāde aññamañña sambandhitvā nisajjā pallakanti āha “samantato ūrubaddhāsanan”ti. Ūrūna bandhanavasena nisajjā pallaka. Ābhujitvāti ca yathā pallakavasena nisajjā hoti, eva ubho pāde ābhugge bhañjite katvā, ta pana ubhinna pādāna tathā sambandhatākaraanti āha “bandhitvāti.

 Heṭṭhimakāyassa ca anujuka hapana nisajjāvacaneneva bodhitanti “uju kāyan”ti ettha kāya-saddo uparimakāyavisayoti āha “uparima sarīra uju hapetvāti. Ta pana ujukahapana sarūpato, payojanato ca dassetu “aṭṭhārasāti-ādi vutta. Na paamantīti na onamanti. Na paripatatīti na vigacchati vīthi na lagheti. Tato eva pubbenāpara visesappattiyā kammaṭṭhāna vuḍḍhi phāti vepulla upagacchati. Parimukhanti ettha parisaddo abhi-saddena samānatthoti āha “kammaṭṭhānābhimukhan”ti, bahiddhā puthuttārammaato nivāretvā kammaṭṭhānayeva purakkhatvāti attho. Samīpattho vā parisaddoti dassento “mukhasamīpe vā katvāti āha. Ettha ca yathā “vivitta senāsana bhajatī”ti-ādinā (D.2./CS:pg.1.258) bhāvanānurūpa senāsana dassita, eva “nisīdatī”ti iminā alīnānuddhaccapakkhiyo santo iriyāpatho dassito. “Pallaka ābhujitvā”ti iminā nisajjāya dahabhāvo, “parimukha sati upaṭṭhapetvā”ti iminā ārammaapariggahūpāyo. Parīti pariggahaṭṭho “pariṇāyikā”ti-ādīsu viya. Mukhanti niyyānaṭṭho “suññatavimokkhamukhan”ti-ādīsu viya. Paipakkhato niggamanaṭṭho hi niyyānaṭṭho, tasmā pariggahitaniyyānanti sabbathā gahitāsammosa paricattasammosa sati katvā, parama satinepakka upaṭṭhapetvāti attho.

 217. Abhijjhāyati gijjhati abhikakhati etāyāti abhijjhā, lobho. Lujjanaṭṭhenāti bhijjanaṭṭhena, khae khae bhijjanaṭṭhenāti attho. Vikkhambhanavasenāti ettha vikkhambhana anuppādana appavattana, na paipakkhāna suppahīnatā. “Pahīnattāti ca pahīnasadisata sandhāya vutta jhānassa anadhigatattā. Tathāpi nayida cakkhuviññāṇa viya sabhāvato vigatābhijjha, atha kho bhāvanāvasena, tenāha “na cakkhuviññāṇasadisenāti. Eseva nayoti yathā imassa cittassa bhāvanāya paribhāvitattā vigatābhijjhatā, eva abyāpanna vigatathinamiddha anuddhata nibbicikicchañcāti attho. Purimapakatinti parisuddhapaṇḍarasabhāva. “Yā cittassa akalyatāti”ādinā (dha.sa.1162 vibha.546) thinassa, “yā kāyassa akalyatā”ti-ādinā (dha.sa.1163 vibha.546) ca middhassa abhidhamme niddiṭṭhattā vutta “thina cittagelañña, middha cetasikagelaññan”ti. Satipi aññamañña avippayoge cittakāyalahutādīna viya cittacetasikāna yathākamma ta ta visesassa yā tesa akalyatādīna visesappaccayatā, ayametesa sabhāvoti daṭṭhabba. Ālokasaññīti ettha atisayatthavisiṭṭha-atthi atthāvabodhako ayamīkāroti dassento āha “rattimpi …pe… samannāgato”ti. Ida ubhayanti satisampajaññamāha. Atikkamitvā vikkhambhanavasena pajahitvā. “Kathamidan”ti pavattiyā kathakathā, vicikicchā. Sā etassa atthīti kathakathī, na kathakathīti akathakathī, nibbicikiccho. Lakkhaṇādibhedatoti ettha ādi-saddena paccayapahānapahāyakādīnampi sagaho daṭṭhabbo. Tepi hi bhedato vattabbāti.

 218. Tesanti (D.2./CS:pg.1.259) iavasena gahitadhanāna. Pariyantoti dātabbaseso. So balavapāmojja labhati “iapalibodhato muttomhī”ti. Somanassa adhigacchati “jīvikānimitta atthī”ti.

 219. Visabhāgavedanuppattiyāti dukkhavedanuppattiyā. Dukkhavedanā hi sukhavedanāya kusalavipākasantānassa virodhitāya visabhāgā. Catu-iriyāpatha chindantoti catubbidhampi iriyāpathappavatti pacchindanto. Byādhiko hi yathā hānagamanesu asamattho, eva nisajjādīsupi asamattho hoti. Ābādhetīti pīḷeti. Vātādīna vikāro visamāvatthā byādhīti āha “tasamuṭṭhānena dukkhena dukkhito”ti. Dukkhavedanāya pana byādhibhāve mūlabyādhinā ābādhiko ādito bādhatīti katvā. Anubandhabyādhinā dukkhito aparāpara sañjātadukkhoti katvā. Gilānoti dhātusakhayena parikkhīṇasarīro. Appamattaka vā bala balamattā. Tadubhayanti pāmojja, somanassañca. Tattha labhetha pāmojja “rogato muttomhī”ti. Adhigaccheyya somanassa “Atthi me kāye balan”ti.

 220. Sesanti “tassa hi ‘bandhanā muttomhī’ti āvajjayato tadubhaya hoti. Tena vuttan”ti evamādi. Vuttanayenevāti pahamadutiyapadesu vuttanayeneva. Sabbapadesūti avasiṭṭhapadesu tatiyādīsu koṭṭhāsesu.

 221-222. Na attani adhīnoti na attāyatto. Parādhīnoti parāyatto. Aparādhīnatāya bhujo viya attano kicce esitabboti bhujisso. Savasoti āha “attano santako”ti. Anudakatāya ka pānīya tārenti etthāti kantāroti āha “nirudaka dīghamaggan”ti.

 223. Tatrāti tasmi dassane. Ayanti idāni vuccamānā sadisatā. Yena iṇādīna upamābhāvo, kāmacchandādīnañca upameyyabhāvo hoti, so nesa upamopameyyasambandho sadisatāti daṭṭhabba. Yo yamhi kāmacchandena rajjatīti yo puggalo yamhi kāmarāgassa vatthubhūte puggale kāmacchandavasena ratto hoti. Ta vatthu gahātīti ta tahāvatthu “mametan”ti gahāti.

 Upaddavethāti (D.2./CS:pg.1.260) upaddava karotha.

 Nakkhattassāti mahassa. Muttoti bandhanato mutto.

 Vinaye apakataññunāti vinayakkame akusalena. So hi kappiyākappiya yāthāvato na jānāti. Tenāha “kismiñcidevāti-ādi.

 Gacchatipīti thoka thoka gacchatipi. Gacchanto pana tāya eva ussakitaparisakitatāya tattha tattha tiṭṭhatipi. Īdise kantāre gato “ko jānāti ki bhavissatī”ti nivattatipi, tasmā gataṭṭhānato agataṭṭhānameva bahutara hoti. Saddhāya gahitu saddheyya vatthu “idamevan”ti saddahitu na sakkoti. Atthi natthīti “Atthi nu kho, natthi nu kho”ti. Arañña paviṭṭhassa ādimhi eva sappana āsappana. Pari parito, uparūpari vā sappana parisappana. Ubhayenapi tattheva paribbhamana vadati. Tenāha “apariyogāhanan”ti. Chambhitattanti araññasaññāya uppanna chambhitabhāva, utrāsanti attho.

 224. Tatrāya sadisatāti etthāpi vuttanayānusārena sadisatā veditabbā. Yadaggena hi kāmacchandādayo iṇādisadisā, tadaggena tesa pahāna āṇayādisadisa abhāvoti katvā. Cha dhammeti asubhanimittassa uggaho, asubhabhāvanānuyogo, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti ime cha dhamme. Bhāvetvāti brūhetvā. Mahāsatipaṭṭhāne (dī.ni.2.372-374) vaṇṇayissāma tatthassa anuppannānuppādana-uppannapahānādivibhāvanavasena savisesa pāḷiyā āgatattā. Esa nayo byāpādādippahānakabhāvepi. Paravatthumhīti ārammaabhūte parasmi vatthusmi.

 Anatthakaroti attano parassa ca anatthāvaho. Cha dhammeti mettānimittassa uggaho, mettābhāvanānuyogo kammassakatā, paisakhānabahulatā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti ime cha dhamme. Tatthevāti mahāsatipaṭṭhāneyeva (dī.ni.2.372-374). Cārittasīla uddissa paññattasikkhāpada ācārapaṇṇatti.

 Bandhanāgāra (D.2./CS:pg.1.261) pavesitattā aladdhanakkhattānubhavo puriso “nakkhattadivase bandhanāgāra pavesito puriso”ti vutto, nakkhattadivase eva vā tadananubhavanattha tathā kato. Mahā-anatthakaranti diṭṭhadhammikādi-atthahāpanamukhena mahato anatthassa kāraka. Cha dhammeti atibhojane nanimittaggāho, iriyāpathasamparivattanatā, ālokasaññāmanasikāro, abbhokāsavāso, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti ime cha dhamme.

 Uddhaccakukkucce mahā-anatthakaranti parāyattatāpādanato vuttanayena mahato anatthassa kārakanti. Attho cha dhammeti bahussutatā, paripucchakatā, Vinaye pakataññutā, vuḍḍhasevitā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti ime cha dhamme.

 Balavāti paccatthikavidhamanasamatthena balena balavā. Sajjāvudhoti sannaddhadhanu-ādi-āvudho. Sūravīrasevakajanavasena saparivāro. Tanti yathāvutta purisa. Balavantatāya, sajjāvudhatāya, saparivāratāya ca corā dūratova disvā palāyeyyu. Anatthakārikāti sammāpaipattiyā vibandhakaraato vuttanayena anatthakārikā. Cha dhammeti bahussutatā, paripucchakatā, Vinaye pakataññutā, adhimokkhabahulatā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti ime cha dhamme. Yathā bāhusaccādīni uddhaccakukkuccassa pahānāya savattanti, eva vicikicchāya pīti idhāpi bahussutatādayo gahitā. Kalyāṇamittatā sappāyakathā viya pañcanna, tasmā tassa tassa anucchavikasevanatā veditabbā. Sammāpaipattiyā appaipattinimittatāmukhena vicikicchā micchāpaipattimeva paribrūhetīti tassā pahāna duccaritavidhūnanūpāyoti āha “duccaritakantāra nittharitvāti-ādi.

 225. Pāmojja nāma taruapīti, sā kathañcipi tuṭṭhāvatthāti āha “pāmojja jāyatīti tuṭṭhākāro jāyatīti. Tuṭṭhassāti okkantikabhāvappattāya pītiyā vasena tuṭṭhassa. Attano savipphārikatāya, attasamuṭṭhānapaṇītarūpuppattiyā ca sakalasarīra khobhayamānā pharaalakkhaṇā pīti jāyati. Pītisahita pīti uttarapadalopena, ki pana ta (D.2./CS:pg.1.262) Mano. Pīti mano etassāti pītimano, tassa pītimanassa. Tayida atthamattameva dassento “pītisampayuttacittassāti āha. Kāyoti idha arūpakalāpo adhippeto, na vedanādikkhandhattayamevāti āha “nāmakāyo passambhatīti, passaddhidvayassa pītivasenettha passambhana adhippeta. Vigatadarathoti pahīna-uddhaccādikilesadaratho. Vuttappakārāya pubbabhāgabhāvanāya vasena cetasikasukha paisavedentoyeva tasamuṭṭhānapaṇītarūpaphuṭṭhasarīratāya kāyikampi sukha vedetīti āha “kāyikampi cetasikampi sukha vedayatīti. Imināti “sukha paisavedetī”ti eva vuttena. Sakilesapakkhato nikkhantattā, pahamajjhānapakkhikattā ca nekkhammasukhena. Sukhitassāti sukhino.

 

(D.2.-20)Pahamajjhānakathāvaṇṇanā

 

 226. “Citta samādhiyatī”ti etena upacāravasenapi appanāvasenapi cittassa samādhāna kathita. Eva sante “so vivicceva kāmehī”ti-ādikā desanā kimatthiyāti āha “so vivicceva kāmehi …pe… vuttan”ti. Tattha uparivisesadassanatthanti pahamajjhānādi-uparivattabbavisesadassanattha. Na hi upacārasamādhisamadhigamena vinā pahamajjhānādiviseso samadhigantu sakkā. Pāmojjuppādādīhi kāraaparamparā dutiyajjhānādisamadhigamepi icchitabbāva paipadāñāṇadassanavisuddhi viya dutiyamaggādisamadhigameti daṭṭhabba. Tassa samādhinoti “sukhino citta samādhiyatī”ti eva sādhāraavasena vutto yo appanālakkhao, tassa samādhino. Pabhedadassanatthanti dutiyajjhānādivibhāgassa ceva abhiññādivibhāgassa ca pabhedadassanattha. Karo vuccati pupphasambhava gabbhāsaye karīyatīti katvā, karato jāto kāyo karajakāyo, tadupasanissayo catusantatirūpasamudāyo. Kāma nāmakāyopi vivekajena pītisukhena tathāladdhupakāro, “abhisandetī”ti-ādivacanato pana rūpakāyo idhādhippetoti āha “ima karajakāyan”ti. Abhisandetīti abhisandana karoti. Ta pana jhānamayena pītisukhena karajakāyassa tintabhāvāpādana, sabbatthakameva lūkhabhāvāpanayananti āha “temetīti-ādi, tayida abhisandana atthato yathāvuttapītisukhasamuṭṭhānehi paṇītarūpehi kāyassa parippharaa daṭṭhabba. “Parisandetīti-ādīsupi eseva nayo. Sabba etassa atthīti sabbavā, tassa sabbāvato. Avayavāvayavisambandhe avayavini sāmivacananti (D.2./CS:pg.1.263) avayavīvisayo sabba-saddo, tasmā vutta “sabbakoṭṭhāsavato”ti. Aphua nāma na hoti yattha yattha kammajarūpa, tattha tattha cittajarūpassa abhibyāpanato. Tenāha “upādinnakasantatīti-ādi.

 227. Chekoti kusalo. Ta panassa kosalla nhāniyacuṇṇāna sannane piṇḍīkarae ca samatthatāvasena veditabbanti āha “paibalo”ti-ādi. Kasa-saddo “mahatiyā kasapātiyā”ti-ādīsu suvaṇṇe āgato.

 “Kaso upahato yathā”ti-ādīsu (dha.pa.134) kittimalohe, katthaci paṇṇattimatte “upakaso nāma rājāpi mahākasassa atrajo”ti-ādi, [jā.aṭṭha.4.10 ghaapaṇḍitajātakavaṇṇanāya (atthato samāna)] idha pana yattha katthaci loheti āha “yena kenaci lohena katabhājane”ti. Snehānugatāti udakasinehena anupavisanavasena gatā upagatā. Snehaparetāti udakasinehena parito gatā samantato phuṭṭhā, tato eva santarabāhirā phuṭṭhā sinehena, etena sabbaso udakena temitabhāvamāha. “Na ca paggharaṇīti etena tintassapi tassa ghanathaddhabhāva vadati. Tenāha “na ca bindu bindun”ti-ādi.

 

(D.2.-21)Dutiyajjhānakathāvaṇṇanā

 

 229. Tāhi tāhi udakasirāhi ubbhijjatīti ubbhida, ubbhida udaka etassāti ubbhidodako. Ubbhinna-udakoti nadītīre khatakūpako viya ubbhijjanaka-udako. Uggacchanaka-udakoti dhārāvasena uṭṭhahana-udako. Kasmā panettha ubbhidodakova rahado gahito, na itaroti āha “heṭṭhā uggacchana-udakañhīti-ādi. Dhārānipātapubbuakehīti dhārānipātehi udakapubbuakehi ca, “pheapaalehi cā”ti vattabba. Sannisinnamevāti aparikkhobhatāya niccalameva, suppasannamevāti adhippāyo. Sesanti “abhisandetī”ti-ādika.

 

(D.2.-22)Tatiyajjhānakathāvaṇṇanā

 

 231. Uppalānīti uppalagacchāni. Setarattanīlesūti uppalesu, setuppalarattuppalanīluppalesūti attho. Ya kiñci uppala uppalameva sāmaññagahaato (D.2./CS:pg.1.264) Satapattanti ettha sata-saddo bahupariyāyo “satagghī”ti-ādīsu viya, tena anekasatapattassapi sagaho siddho hoti. Loke pana “ratta paduma, seta puṇḍarīkan”tipi vuccati. Yāva aggā, yāva ca mūlā udakena abhisandanādisambhavadassanattha udakānuggataggahaa. Idha uppalādīni viya karajakāyo, udaka viya tatiyajjhānasukha.

 

(D.2.-23)Catutthajjhānakathāvaṇṇanā

 

 233. Yasmā “parisuddhena cetasā”ti catutthajjhānacittamāha, tañca rāgādi-upakkilesāpagamanato nirupakkilesa nimmala, tasmā āha “nirupakkilesaṭṭhena parisuddhan”ti. Yasmā pana pārisuddhiyā eva paccayavisesena pavattiviseso pariyodātatā suvaṇṇassa nighasanena pabhassaratā viya, tasmā āha “pabhassaraṭṭhena pariyodātanti veditabban”ti. Idanti odātavacana. Utupharaatthanti uha-utuno pharaadassanattha. Utupharaa na hoti savisesanti adhippāyo, tenāha “takhaa …pe… balava hotīti. Vattha viya karajakāyoti yogino karajakāyo vattha viya daṭṭhabbo utupharaasadisena catutthajjhānasukhena pharitabbattā. Purisassa sarīra viya catutthajjhāna daṭṭhabba utupharaaṭṭhāniyassa sukhassa nissayabhāvato, tenāha “tasmāti-ādi. Ettha ca “parisuddhena cetasā”ti ceto gahaena jhānasukha vuttanti daṭṭhabba, tenāha “utupharaa viya catutthajjhānasukhan”ti. Nanu ca catutthajjhāne sukhameva natthīti? Sacca natthi sātalakkhaasantasabhāvattā panettha upekkhā “sukhan”ti adhippetā. Tena vutta sammohavinodaniya “upekkhā pana santattā, sukhamicceva bhāsitā”ti. (vibha.aṭṭha.232 visuddhi.2.644 pai.ma.105 mahāni. aṭṭha.27)

 Na arūpajjhānalābhīti na veditabbo avinābhāvato, tenāha “na hīti-ādi. Tattha cuddasahākārehīti kasiṇānulomato, kasiapailomato, kasiṇānulomapailomato, jhānānulomato, jhānapailomato, jhānānulomapailomato, jhānukkantikato, kasiukkantikato, jhānakasiukkantikato, agasakantito, ārammaasakantito, agārammaasakantito, agavavatthānato (D.2./CS:pg.1.265) ārammaavavatthānatoti imehi cuddasahākārehi. Satipi jhānesu āvajjanādivasībhāve aya vasībhāvo abhiññānibbattane ekantena icchitabboti dassento āha “na hi …pe… hotīti. Svāya nayo arūpasamāpattīhi vinā na ijjhatīti tāyapettha avinābhāvo veditabbo. Yadi eva kasmā pāḷiya na āruppajjhānāni āgatānīti? Visesato ca rūpāvacaracatutthajjhānapādakattā sabbābhiññāna tadantogadhā katvā tāya desitā, na arūpāvacarajjhānāna idha anupayogato, tenāha “arūpajjhānāni āharitvā kathetabbānīti.

 

 (D.2.-24)Vipassanāñāṇakathāvaṇṇanā

 

 234. Sesanti “eva samāhite citte”ti-ādīsu vattabba. Ñeyya jānātīti ñāṇa, ta pana ñeyya paccakkha katvā passatīti dassana, ñāṇameva dassananti ñāṇadassana. Tayida ñāṇadassanapada sāsane aññattha ñāṇavisese nirūḷha, ta sabba atthuddhāravasena dassento ñāṇadassananti maggañāṇampi vuccatīti-ādimāha. Yasmā vipassanāñāṇa tebhūmakasakhāre aniccādito jānāti, bhagānupassanato paṭṭhāya paccakkhato ca te passati tasmā āha “idha pana …pe… ñāṇadassananti vuttan”ti.

 Abhinīharatīti vuttanayena aṭṭhagasamannāgate tasmi citte vipassanākkamena jāte vipassanābhimukha peseti, tenāha “vipassanā …pe… karotīti. Tadabhimukhabhāvo eva hissa tanninnatādikaratā. Vuttoyeva brahmajāle. Odanakummāsehi upacīyatīti odanakummāsūpacayo. Aniccadhammoti pabhagutāya addhuvasabhāvo. Duggandhavighātatthāyāti sarīre duggandhassa vigamāya. Ucchādanadhammoti ucchādetabbatāsabhāvo. Ucchādanena hi sarīre sedagūthapittasemhādidhātukkhobhagarubhāvaduggandhāna apagamo hoti. Mahāsambāhana Mallādīna bāhuvaḍḍhanādi-attha hotīti “khuddakasambāhanenāti vutta. Parimaddanadhammoti parimadditabbatāsabhāvo. Bhijjati ceva vikirati cāti aniccatāvasena bhijjati ca bhinnañca kiñci payojana asādhenta vippakiṇṇañca hoti. Rūpīti attano paccayabhūtena utu-āhāralakkhaena rūpavāti ayamettha attho icchitoti āha “chahi padehi samudayo kathito”ti. Sasagge hi ayamīkāro. Saṇṭhānasampādanampi tathārūparūpuppādaneneva hotīti ucchādanaparimaddanapadehipi (D.2./CS:pg.1.266) samudayo kathitoti vutta. Eva navahi yathāraha kāye samudayavayadhammānupassitā dassitā. Nissitañca chaṭṭhavatthunissitattā vipassanāñāṇassa. Paibaddhañca tena vinā appavattanato, kāyasaññitāna rūpadhammāna ārammaakaraato ca.

 235. Suṭṭhu bhāti obhāsatīti subho, pabhāsampattiyāpi maino bhaddatāti āha “subhoti sundaro”ti. Kuruvindajāti ādijātivisesopi maino ākaraparisuddhimūlako evāti āha “parisuddhākarasamuṭṭhito”ti dosanīharaavasena parikammanipphattīti āha “suṭṭhu kataparikammo apanītapāsāṇasakkharo”ti. Chaviyā sahabhāvenassa acchatā, na saghātassāti āha “acchoti tanucchavīti, tenāha “vippasanno”ti. Dhovanavedhanādīhīti catūsu pāsāṇesu dhovanena ceva kāḷakādi-apaharaatthāya suttena āvunanatthāya ca vijjhanena. Tāpasahakaraṇādīna sagaho ādi-saddena. Vaṇṇasampattinti suttassa vaṇṇasampatti. Mai viya karajakāyo paccavekkhitabbato. Āvutasutta viya vipassanāñāṇa anupavisitvā hitattā. Cakkhumā puriso viya vipassanālābhī bhikkhu sammadeva dassanato. Tadārammaṇānanti rūpadhammārammaṇāna. Phassapañcamakacittacetasikaggahaena gahitadhammāpi vipassanācittuppādapariyāpannā evāti veditabba. Evañhi tesa vipassanāñāṇagatikattāāvutasutta viya vipassanāñāṇan”ti vacana avirodhita hoti. Ki panete ñāṇassa āvi bhavanti, udāhu puggalassāti? Ñāṇassa. Tassa pana āvibhāvattā puggalassa āvibhūtā nāma honti. Ñāṇassāti ca paccavekkhaṇāñāṇassa.

 Maggañāṇassa anantara, tasmā lokiyābhiññāna parato chaṭṭhābhiññāya purato vattabba vipassanāñāṇa. Eva santepīti yadipāya ñāṇānupubbī, eva santepi. Etassa antarāvāro natthīti pañcasu lokiyābhiññāsu kathitāsu Ākakheyyasuttādīsu (ma.ni.1.65) viya chaṭṭhābhiññā kathetabbāti etassa anabhiññālakkhaassa vipassanāñāṇassa tāsa antarāvāro na hoti. Tasmā tattha avasarābhāvato idheva rūpāvacaracatutthajjhānānantarameva (D.2./CS:pg.1.267) dassita vipassanāñāṇa. Yasmā cāti ca-saddo samuccayattho, tena na kevala tadeva, atha kho idampi kāraa vipassanāñāṇassa idheva dassaneti imamattha dīpeti. Dibbena cakkhunā bheravampi rūpa passatoti ettha “iddhividhañāṇena bherava rūpa nimminitvā cakkhunā passato”tipi vattabba, evampi abhiññālābhino apariññātavatthukassa bhaya santāso uppajjati. Uccāvālikavāsi Mahānāgattherassa viya. Pāṭiyekka sandiṭṭhika sāmaññaphala. Tenāha Bhagavā--

           “Yato yato sammasati, khandhāna udayabbaya;

           Labhatī pītipāmojja, amata ta vijānatan”ti-ādi. (dha.pa.374).

 

 (D.2.-25)Manomayiddhiñāṇakathāvaṇṇanā

 

 236-7. Manena nibbattitanti abhiññāmanena nibbattita. Hatthapādādi agehi ca kapparajaṇṇu-ādi paccagehi ca. Saṇṭhānavasenāti kamaladalādisadisasaṇṭhānamattavasena, na rūpābhighātārahabhūtappasādi-indriyavasena. Sabbākārehīti vaṇṇasaṇṭhāna-avayavavisesādisabbākārehi. Tena iddhimatā. Sadisabhāvadassanatthamevāti saṇṭhānatopi vaṇṇatopi avayavavisesatopi sadisabhāvadassanatthameva. Sajātiya hito, na nāgiddhiyā aññajātirūpo.

 

 (D.2.-26)Iddhividhañāṇādikakathāvaṇṇanā

 

 239. Suparikammakatamattikādayo viya iddhividhañāṇa vikubbanakiriyāya nissayabhāvato.

 241. Sukhanti akicchena, akasirenāti attho.

 243. Mando uttānaseyyakadārakopi “daharo”ti vuccatīti tato visesanattha “yuvāti vutta. Yuvāpi koci anicchanako amaṇḍanajātiko hotīti tato visesanattha “maṇḍanakajātiko”ti-ādi vutta, tenāha “yuvāpīti”ādi. Kāḷatilappamāṇā bindavo kāḷatilakāni kāḷā vā kammāsā, tilappamāṇā bindavo tilakāni. Vaga nāma viyaga. Yobbanapīḷakādayo mukhadūsipīḷakā. Mukhagato (D.2./CS:pg.1.268) doso mukhadoso, lakkhaavacanañceta mukhe adosassāpi pākaabhāvassa adhippetattā. Yathā vā mukhe doso, eva mukhe adosopi mukhadoso saralopena. Mukhadoso ca mukhadoso ca mukhadosoti ekasesanayenapettha attho daṭṭhabbo. Evañhi “paresa soasavidha citta pākaa hotī”ti vacana samatthita hoti.

 245. Pubbenivāsañāṇūpamāyanti pubbenivāsañāṇassa dassita-upamāya. Ta divasa katakiriyā nāma pākatikasattassapi yebhuyyena pākaṭā hotīti dassanattha tadivasa-ggahaa kata. Tadivasagatagāmattaya-ggahaeneva mahābhinīhārehi aññesampi pubbenivāsañāṇalābhīna tīsu bhavesu katakiriyā yebhuyyena pākaṭā hotīti dīpitanti daṭṭhabba.

 247. Aparāpara sañcaranteti tatakiccavasena ito cito ca sañcarante. Yathāvuttapāsādoviya bhikkhuno karajakāyo daṭṭhabbo tattha patiṭṭhitassa daṭṭhabbadassanasiddhito. Cakkhumato hi dibbacakkhusamadhigamo. Yathāha “masacakkhussa uppādo, maggo dibbassa cakkhuno”ti (itivu. 61). Cakkhumā puriso viya ayameva dibbacakkhu patvā hito bhikkhu daṭṭhabbassa dassanato. Geha pavisantā viya eta attabhāvageha okkamantā, upapajjantāti attho. Gehā nikkhamantā viya etasmā attabhāvagehato pakkantā, cavantāti attho. Eva vā ettha attho daṭṭhabbo. Aparāpara sañcaraakasattāti pana punappuna sasāre paribbhamantā sattā. “Tattha tattha nibbattasattāti pana iminā tasmi bhave jātasavaddhe satte vadati. Nanu cāya dibbacakkhuñāṇakathā, ettha kasmā “tīsu bhavesū”ti catuvokārabhavassāpi sagaho katoti āha “idañcāti-ādi. Tattha idanti “tīsu bhavesu nibbattasattānan”ti ida vacana. Desanāsukhatthamevāti kevala desanāsukhattha, na catuvokārabhave nibbattasattāna dibbacakkhuno āvibhāvasabbhāvato. Na hi “hapetvā arūpabhavan”ti vā “dvīsu bhavesū”ti vā vuccamāne desanā sukhāvabodhā ca hotīti.

 

 (D.2.-31)Āsavakkhayañāṇakathāvaṇṇanā

 

 248. Vipassanāpādakanti (D.2./CS:pg.1.269) vipassanāya padaṭṭhānabhūta. Vipassanā ca tividhā vipassakapuggalabhedena. Mahābodhisattānañhi paccekabodhisattānañca vipassanā cintāmayañāṇasavaddhitā sayambhuñāṇabhūtā, itaresa sutamayañāṇasavaddhitā paropadesasambhūtā nāma. Sāhapetvā nevasaññānāsaññāyatana avasesarūpārūpajjhānāna aññatarato vuṭṭhāyā”ti-ādinā anekadhā, arūpamukhavasena catudhātuvavatthāne vuttāna tesa tesa dhātupariggahamukhānañca aññataramukhavasena anekadhā ca Visuddhimagge nānānayato vibhāvitā. Mahābodhisattāna pana catuvīsatikoisatasahassamukhena pabhedagamanato nānānaya sabbaññutañāṇasannissayassa ariyamaggañāṇassa adhiṭṭhānabhūta pubbabhāgañāṇagabbha gahāpenta pariata gacchanta paramagambhīra sahasukhumatara anaññasādhāraa vipassanāñāṇa hoti, ya Aṭṭhakathāsu “mahāvajirañāṇan”ti vuccati. Yassa ca pavattivibhāgena catuvīsatikoisatasahassappabhedassa pādakabhāvena samāpajjiyamānā catuvīsatikoisatasahassasakhyā devasika satthu vaañjanakasamāpattiyo vuccanti, svāya Buddhāna vipassanācāro paramatthamañjusāya Visuddhimaggasavaṇṇanāya (visuddhi.ī.1.216) uddesato dassito. Atthikehi tato gahetabbo, idha pana sāvakāna vipassanā adhippetā.

 Āsavāna khayañāṇāyāti āsavāna khepanato samucchindanato āsavakkhayo, ariyamaggo, tattha ñāṇa āsavāna khayañāṇa, tadattha tenāha āsavāna khayañāṇanibbattanatthāyāti. Āsavā ettha khīyantīti āsavāna khayo nibbāna. Khepeti pāpadhammeti khayo, maggo. So pana pāpakkhayo āsavakkhayena vinā natthīti “khaye ñāṇan”ti ettha khayaggahaena āsavakkhayo vuttoti āha “khaye ñāṇan”ti-ādi. Samitapāpo samaoti katvā āsavāna khīṇattā samao nāma hotīti āha āsavāna khayā samao hotīti ettha phalan”ti. Āsavavaḍḍhiyā sakhāre vaḍḍhento visakhārato suvidūravidūroti “ārā so āsavakkhayā”ti ettha āsavakkhayapada visakhārādhivacananti āha āsavakkhayāti ettha nibbāna vuttan”ti. Bhagoti (D.2./CS:pg.1.270) āsavāna khaanirodho “āsavāna khayo”ti vuttoti yojanā.

 “Ida dukkhan”ti dukkhassa ariyasaccassa tadā bhikkhuno paccakkhato gahitabhāvadassana. “Ettaka dukkhan”ti tassa paricchijjaggahitabhāvadassana. “Na ito bhiyyo”ti tassa anavasesetvā gahitabhāvadassana. Tenāha “sabbampi dukkhasaccan”ti-ādi. Sarasalakkhaapaivedhenāti sabhāvasakhātassa lakkhaassa asammohato paivijjhanena, asammohapaivedhoti ca. Yathā tasmi ñāṇe pavatte pacchā dukkhasaccassa sarūpādiparicchede sammoho na hoti, tathā pavatti, tenāha “yathābhūta pajānātīti. Dukkha samudeti etasmāti dukkhasamudayo, tahāti āha “tassa cāti-ādi. Ya hāna patvāti ya nibbāna maggassa ārammaapaccayaṭṭhena kāraabhūta āgamma, “patvā”ti ca tadubhayavato puggalassa patti tadubhayassa patti viyāti katvā vutta. Patvāti vā pāpuanahetu. Appavattīti appavattinimitta, te vā nappavattanti etthāti appavatti, nibbāna. Tassāti dukkhanirodhassa. Sampāpakanti sacchikaraavasena sammadeva pāpaka.

 Kilesavasenāti āsavasakhātakilesavasena. Yasmā āsavāna dukkhasaccapariyāyo tappariyāpannattā, sesasaccānañca tasamudayādipariyāyo atthi, tasmā vutta “pariyāyato”ti. Dassento saccānīti yojanā. Āsavānayeva cettha gahaaāsavāna khayañāṇāyā”ti āraddhattā. Tathā hi “kāmāsavāpi citta vimuccatī”ti-ādinā (dī.ni.1.248 ma.ni.1.433 ma.ni.3.19) āsavavimuttisīseneva sabbakilesavimutti vuttā. “Ida dukkhanti yathābhūta pajanātī”ti-ādinā missakamaggo idha kathitoti “saha vipassanāya koippatta magga kathesīti vutta. “Jānato passato”ti iminā pariññāsacchikiriyābhāvanābhisamayā vuttā. “Vimuccatī”ti iminā pahānābhisamayo vuttoti āha “iminā maggakkhaa dassetīti. “Jānato passato”ti vā hetuniddesoya. Jānanahetu dassanahetu kāmāsavāpi citta vimuccatīti yojanā. Dhammānañhi samānakālikānampi paccayappaccayuppannatā sahajātakoiyā labbhatīti. Bhavāsavaggahaena cettha bhavarāgassa viya bhavadiṭṭhiyāpi samavarodhoti diṭṭhāsavassāpi (D.2./CS:pg.1.271) sagaho daṭṭhabbo. Khīṇā jātīti-ādīhi padehi. Tassāti paccavekkhaṇāñāṇassa. Bhūminti pavattiṭṭhāna.

 Yenādhippāyena “katamā panassā”ti-ādinā codanā katā, ta vivaranto “na tāvassāti-ādimāha Tattha na tāvassa atītā jāti khīṇā maggabhāvanāyāti adhippāyo. Tattha kāraamāha “pubbeva khīṇattāti. Na anāgatā assa jāti khīṇāti yojanā. Na anāgatāti ca anāgatabhāvasāmañña gahetvā lesena codeti, tenāha “anāgate vāyāmābhāvato”ti. Anāgataviseso panettha adhippeto, tassa ca khepane vāyāmopi labbhateva, tenāha “yā pana maggassāti-ādi. Ekacatupañcavokārabhavesūti bhavattayaggahaa vuttanayena anavasesato jātiyā khīṇabhāvadassanattha. Tanti yathāvutta jāti. Soti khīṇāsavo bhikkhu.

 Brahmacariyavāso nāma ukkaṭṭhaniddesena maggabrahmacariyassa nibbattana evāti āha “parivutthan”ti. Sammādiṭṭhiyā catūsu saccesu pariññādikiccasādhanavasena pavattamānāya sammāsakappādīnampi dukkhasacce pariññābhisamayānuguṇā pavatti, itarasaccesu ca nesa pahānābhisamayādipavatti pākaṭā eva, tena vutta “catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanāvasenāti. Dukkhanirodhamaggesu pariññāsacchikiriyābhāvanā yāvadeva samudayappahānatthāyāti āha “tena tena maggena pahātabbakilesā pahīnāti. Itthattāyāti ime pakārā ittha, tabbhāvo itthatta, tadatthanti vutta hoti. Te pana pakārā ariyamaggabyāpārabhūtā pariññādayo idhādhippetāti āha “eva soasakiccabhāvāyāti. Te hi magga paccavekkhato maggānubhāvena pākaṭā hutvā upaṭṭhahanti, pariññādīsu ca pahānameva padhāna tadatthattā itaresanti āha “kilesakkhayabhāvāya vāti. Pahīnakilesapaccavekkhaavasena vā eva vutta. Dutiyavikappe itthattāyāti nissakke sampadānavacananti āha “itthabhāvato”ti. Aparanti anāgata. Ime pana carimakattabhāvasakhātā pañcakkhandhā pariññātā tiṭṭhanti, etena tesa appatiṭṭhata dasseti. Apariññāmūlikā hi patiṭṭhā. Yathāha “kabaḷīkāre ce bhikkhave āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi (D.2./CS:pg.1.272) tahā, patiṭṭhita tattha viññāṇa virūḷhan”ti-ādi. (sa.ni.2.64 katha.296 mahāni. 7) tenevāha “chinnamūlakā rukkhā viyāti-ādi.

 249. Pabbatamatthaketi pabbatasikhare. Tañhi yebhuyyena sakhitta sakucita hotīti pāḷiya “pabbatasakhepe”ti vutta. Pabbatapariyāpanno vā padeso pabbatasakhepo Anāviloti akālusiyo, sā cassa anāvilatā kaddamābhāvena hotīti āha “nikkaddamo”ti. Sippiyoti suttiyo. Sambukāti sakhalikā. hitāsupi nisinnāsupi gāvīsu. Vijjamānāsūti labbhamānāsu, itarā hitāpi nisinnāpi “carantī”ti vuccanti sahacaraanayena. Tiṭṭhantameva, na pana kadācipi caranta. Dvayanti sippisambuka, macchagumbanti ida ubhaya. Tiṭṭhantanti vutta caranta pīti adhippāyo. “Itarañca dvayan”ti ca yathāvuttameva sippisambukādidvaya vadati. Tañhi caratīti. Ki vā imāya sahacariyāya, yathālābhaggahaa panettha daṭṭhabba. Sakkharakathalassa hi vasena tiṭṭhantanti. Sippisambukassa macchagumbassa ca vasena tiṭṭhantampi caranta pīti yojanā kātabbā.

 Tesa dasanna ñāṇāna. Tatthāti tasmi ārammaavibhāge, tesu vā ñāṇesu. Bhūmibhedato, kālabhedato, santānabhedato cāti sattavidhārammaa vipassanāñāṇa. “Rūpāyatanamattamevāti ida tassa ñāṇassa abhinimmiyamāne manomaye kāye rūpāyatanamevārabbha pavattanato vutta, na tattha gandhāyata ādīna abhāvato. Na hi rūpakalāpo gandhāyata ādirahito atthi. Parinipphannameva nimmitarūpa, tenāha “parittapaccuppannabahiddhārammaan”ti. Āsavakkhayañāṇa nibbānārammaameva samāna parittattikavasena appamāṇārammaa, ajjhattattikavasena bahiddhārammaa, atītattikavasena navattabbārammaañca hotīti āha “appamāṇabahiddhānavattabbārammaan”ti. Kūṭo viya kūṭāgārassa Bhagavato desanāya arahatta uttamagabhūtanti āha “arahattanikūṭenāti. Desana niṭṭhāpesīti titthakaramataharavibhāvini nānāvidhakuhanalapanādimicchājīvaviddhasini tividhasīlālakata paramasallekhapaipattidīpani jhānābhiññādi-uttarimanussadhammavibhūsita cuddasavidhamahāsāmaññaphalapaimaṇḍita anaññasādhāraa desana niṭṭhāpesi.

 

 (D.2.-32)Ajātasattu-upāsakattapaivedanākathāvaṇṇanā

 

 250. Ādimajjhapariyosānanti (D.2./CS:pg.1.273) ādiñca majjhañca pariyosānañca. Sakkacca sagārava. Āraddha dhammasagāhakehi.

 Abhikkantā vigatāti atthoti āha “khaye dissatīti. Tathā hi “nikkhanto pahamo yāmo”ti upari vutta. Abhikkantataroti ativiya kantataro manoramo, tādiso ca sundaro bhaddako nāma hotīti āha “sundare dissatīti. Koti devanāgayakkhagandhabbādīsu ko katamo. Meti mama. Pādānīti pāde. Iddhiyāti imāya evarūpāya deviddhiyā. Yasasāti iminā edisena parivārena, parijanena ca. Jalanti vijjotamāno. Abhikkantenāti ativiya kantena kamanīyena abhirūpena. Vaṇṇenāti chavivaṇṇena sarīravaṇṇanibhāya Sabbā obhāsaya disāti dasapi disā pabhāsento cando viya, sūriyo viya ca ekobhāsa ekāloka karontoti gāthāya attho. Abhirūpeti uḷārarūpe sampannarūpe.

 “Coro coro, sappo sappo”ti-ādīsu bhaye āmeita, “vijjha vijjha, pahara paharā”ti-ādīsu kodhe, “sādhu sādhūti-ādīsu (ma.ni.1.327 sa.ni.2.127 3.35 5.1005) pasasāya, “gaccha gaccha, lunāhi lunāhī”ti-ādīsu turite,āgaccha āgacchā”ti-ādīsu kotūhale, “Buddho Buddhoti cintento”ti-ādīsu (bu.va.44) acchare “abhikkamathāyasmanto abhikkamathāyasmanto”ti-ādīsu (dī.ni.3.20 a.ni.9.11) hāse, “kaha ekaputtaka kaha ekaputtakā”ti-ādīsu (sa.ni.2.63) soke, “Aho sukha aho sukhan”ti-ādīsu (udā. 20 dī.ni.3.305 cūḷava. 332) pasāde. Ca-saddo avuttasamuccayattho, tena garahā-asammānādīna sagaho daṭṭhabbo. Tattha “pāpo pāpo”ti-ādīsu garahāya, “abhirūpaka abhirūpakā”ti-ādīsu asammāne daṭṭhabba.

 Nayida āmeitavasena dvikkhattu vutta, atha kho atthadvayavasenāti dassento “atha vāti-ādimāha “abhikkantan”ti vacana apekkhitvā napusakaligavasena vutta. Ta pana Bhagavato vacana dhammassa desanāti katvā (D.2./CS:pg.1.274) tathā vutta. Atthamattadassana vā eta, tasmā atthavasenettha ligavibhattipariṇāmo veditabbo. Dutiyapadepi eseva nayo. Dosanāsanatoti rāgādikilesavidhamanato. Guṇādhigamanatoti sīlādiguṇāna sampādanato. Ye gue desanā adhigameti, tesu padhānabhūtā dassetabbāti te padhānabhūte tāva dassetu “saddhājananato paññājananato”ti vutta. Saddhāpamukhā hi lokiyā guṇā paññāpamukhā lokuttarā. Sīlādi-atthasampattiyā sātthato. Sabhāvaniruttisampattiyā sabyañjanato. Suviññeyyasaddapayogatāya uttānapadato. Sahasukhumabhāvena dubbiññeyyatthatāya gambhīratthato. Siniddhamudumadhurasaddapayogatāya kaṇṇasukhato. Vipulavisuddhapemanīyatthatāya hadayagamato. Mānātimānavidhamanena anattukkasanato. Thambhasārambhanimmaddanena aparavambhanato. Hitādhippāyappavattiyā, paresa rāgapariḷāhādivūpagamanena ca karuṇāsītalato. Kilesandhakāravidhamanena paññāvadātato. Karavīkarutamañjutāya āpātharamaṇīyato. Pubbāparāviruddhasuvisuddhatāya vimaddakkhamato. Āpātharamaṇīyatāya eva suyyamānasukhato. Vimaddakkhamatāya, hitajjhāsayappavattitāya ca vīmasiyamānahitato. Evamādīhīti ādi-saddena sasāracakkanivattanato saddhammacakkappavattanato, micchāvādaviddhasanato sammāvādapatiṭṭhāpanato, akusalamūlasamuddharaato kusalamūlasaropanato, apāyadvārapidhānato saggamaggadvāravivaraato, pariyuṭṭhānavūpasamanato anusayasamugghāṭanatoti evamādīna sagaho daṭṭhabbo.

 Adhomukhaṭṭhapitanti kenaci adhomukha hapita. Heṭṭhāmukhajātanti sabhāveneva heṭṭhāmukha jāta. Ugghāṭeyyāti vivaa kareyya. Hatthe gahetvā “puratthābhimukho, uttarābhimukho vā gacchā”ti-ādīni avatvā hatthe gahetvā nissandeha katvā. “Esa maggo, eva gacchā”ti dasseyya. Kāḷapakkhacātuddasīti kāḷapakkhe cātuddasī. Nikkujjita ādheyyassa anādhārabhūta bhājana ādhārabhāvāpādanavasena ukkujjeyya. Aññāṇassa abhimukhattā heṭṭhāmukhajātatāya saddhammavimukha adhomukhaṭṭhapitatāya asaddhamme patitanti eva padadvaya yathāraha yojetabba, na yathāsakhya. Kāma kāmacchandādayo paicchādakā nīvaraabhāvato, micchādiṭṭhi pana savisesa paicchādikā satte micchābhinivesanavasenāti āha (D.2./CS:pg.1.275) “micchādiṭṭhigahanapaicchannan”ti. Tenāha Bhagavā “micchādiṭṭhiparamāha bhikkhave vajja vadāmī”ti. Sabbo apāyagāmimaggo kummaggo kucchito maggoti katvā. Sammādiṭṭhi-ādīna ujupaipakkhatāya micchādiṭṭhi-ādayo aṭṭha micchattadhammā micchāmaggā. Teneva hi tadubhayapaipakkhata sandhāya “saggamokkhamagga āvikarontenāti vutta. Sappi-ādisannissayo padīpo na tathā ujjalo, yathā telasannissayoti telapajjota-ggahaa. Etehi pariyāyehīti etehi nikkujjitukkujjanapaicchannavivaraṇādi-upamopamitabbappakārehi, etehi vā yathāvuttehi nānāvidhakuhanalapanādimicchājīvavividhamanādivibhāvanapariyāyehi. Tenāha “anekapariyāyena dhammo pakāsito”ti.

 Pasannakāranti pasannehi kātabba sakkāra. Saraanti paisaraa, tenāha “parāyaan”ti. Parāyaabhāvo ca anatthanisedhanena, atthasampaipādanena ca hotīti āha “aghassa tātā, hitassa ca vidhātāti. Aghassāti dukkhatoti vadanti, pāpatoti pana attho yutto, nissakke ceta sāmivacana. Ettha ca nāya gamu-saddo nī-saddādayo viya dvikammako, tasmā yathā “aja gāma netī”ti vuccati, eva “Bhagavanta saraa gacchāmī”ti vattu na sakkā, “saraanti gacchāmī”ti pana vattabba. Iti-saddo cettha luttaniddiṭṭho. Tassa cāyamattho. Gamanañca tadadhippāyena bhajana jānana vāti dassento “iminā adhippāyenāti-ādimāha. Tattha “bhajāmīti-ādīsu purimassa purimassa pacchima pacchima atthavacana, bhajana vā saraṇādhippāyena upasakamana, sevana santikāvacaratā, payirupāsana vattapaivattakaraena upaṭṭhānanti eva sabbathāpi anaññasaraatayeva dīpeti. “Gacchāmīti padassa bujjhāmīti ayamattho katha labbhatīti āha “yesañhīti-ādi.

 “Adhigatamagge sacchikatanirodhe”ti padadvayenāpi phalaṭṭhā eva dassitā, na maggaṭṭhāti te dassento “yathānusiṭṭha paipajjamāne cāti-ādimāha. Nanu ca kalyāṇaputhujjanopi “yathānusiṭṭha paipajjatī”ti vuccatīti? Kiñcāpi vuccati, nippariyāyena pana maggaṭṭhā eva tathā vattabbā, na itaro niyāmokkamanābhāvato. Tathā hi te eva vuttā “apāyesu apatamāne dhāretīti. Sammattaniyāmokkamanena hi apāyavinimuttasambhavo (D.2./CS:pg.1.276) Akkhāyatīti ettha iti-saddo ādi-attho, pakārattho vā, tena “yāvatā bhikkhave dhammā sakhatā vā asakhatā vā, virāgo tesa agga akkhāyatī”ti (itivu. 90 a.ni.4.34) suttapada sagahāti, “vitthāro”ti vā iminā. Ettha ca ariyamaggo niyyānikatāya, nibbāna tassa tadatthasiddhihetutāyāti ubhayameva nippariyāyena “dhammo”ti vutto. Nibbānañhi ārammaapaccayabhūta labhitvā ariyamaggassa tadatthasiddhi. Tathāpi yasmā ariyaphalāna “tāya saddhāya avūpasantāyā”ti-ādi vacanato maggena samucchinnāna kilesāna paipassaddhippahānakiccatāya, niyyānānuguatāya, niyyānapariyosānatāya ca, pariyattidhammassa pana “niyyānadhammassa samadhigamanahetutāyā”ti iminā pariyāyena vuttanayena dhammabhāvo labbhati eva. Svāyamattho pāṭhārūḷho evāti dassento “na kevalan”ti-ādimāha.

 “Kāmarāgo bhavarāgo”ti evamādi bhedo sabbopi rāgo virajjati etenāti rāgavirāgoti maggo kathito. Ejāsakhātāya tahāya, antonijjhānalakkhaassa sokassa ca taduppattiya sabbaso parikkhīṇattā aneja asokanti phala kathita. Appaikūlanti avirodhadīpanato kenaci aviruddha, iṭṭha paṇītanti vā attho. Paguarūpena pavattitattā, pakaṭṭhaguavibhāvanato vā pagua. Yathāha “vihisasaññī pagua na bhāsi, dhamma paṇīta manujesu brahme”ti. (ma.ni.1.283 ma.ni.2.339 mahāva. 9) sabbadhammakkhandhā kathitāti yojanā.

 Diṭṭhisīlasaghātenāti “yāya diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharatī”ti (dī.ni.3.324 ma.ni.4.92 3.54) eva vuttāya diṭṭhiyā, “yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisavattanikāni tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharatī”ti (dī.ni.3.323 ma.ni.1.492 3.54 a.ni.6.11 pari. 274) eva vuttāna sīlānañca sahatabhāvena, diṭṭhisīlasāmaññenāti attho. Sahatoti ghaito, sametoti attho. Ariyapuggalā hi yattha katthaci dūre hitāpi attano guasāmaggiyā sahatā eva (D.2./CS:pg.1.277) Aṭṭha ca puggaladhammadasā teti te purisayugavasena cattāropi puggalavasena aṭṭheva ariyadhammassa paccakkhadassāvitāya dhammadasā. Tīṇi vatthūni “saraan”ti gamanena, tikkhattu gamanena ca tīṇi saraagamanāni. Paivedesīti attano hadayagata vācāya pavedesi.

 

(D.2.-33)Saraagamanakathāvaṇṇanā

 

 Saraagamanassa visayappabhedaphalasakilesabhedāna viya kattu ca vibhāvanā tattha kosallāya hotīti “saraagamanesu kosallattha saraa …pe… veditabbo”ti vutta tena vinā saraagamanasseva asambhavato. Kasmā panettha vodāna na gahita, nanu vodānavibhāvanāpi tattha kosallāvahāti? Saccameta, ta pana sakilesaggahaeneva atthato dīpita hotīti na gahita. Yāni hi nesa sakilesakāraṇāni aññāṇādīni, tesa sabbena sabba anuppannāna anuppādanena, uppannānañca pahānena vodāna hotīti. Hisatthassa sara-saddassa vaseneta pada daṭṭhabbanti “hisatīti saraan”ti vatvā ta pana hisana kesa katha kassa vāti codana sodhento “saraagatānan”ti-ādimāha. Tattha bhayanti vaṭṭabhaya. Santāsanti cittutrāsa teneva cetasikadukkhassa gahitattā. Dukkhanti kāyikadukkha. Duggatiparikilesanti duggatipariyāpanna sabbampi dukkha, tayida sabba parato phalakathāya āvibhavissati. Etanti “saraan”ti pada.

 Eva avisesato saraa-saddassa attha dassetvā idāni visesato dassetu “atha vāti-ādi vutta. Hite pavattanenāti “sampannasīlā bhikkhave viharathā”ti-ādinā (ma.ni.1.64 69) atthe niyojanena. Ahitā ca nivattanenāti. “Pāṇātipātassa kho pāpako vipāko, pāpaka abhisamparāyan”ti-ādinā ādīnavadassanādimukhena anatthato nivattanena. Bhaya hisatīti hitāhitesu appavattipavattihetuka byasana appavattikaraena vināseti. Bhavakantārā uttāraena maggasakhāto dhammo, itaro assāsadānena sattāna bhaya hisatīti yojanā. Kārānanti dānavasena pūjāvasena ca upanītāna sakkārāna. Vipulaphalapailābhakaraena sattāna bhaya hisatīti yojanā, anuttaradakkhieyyabhāvatoti (D.2./CS:pg.1.278) adhippāyo. Imināpi pariyāyenāti imināpi vibhajitvā vuttena kāraena.

 “Sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaipanno sagho”ti eva pavatto tattha ratanattaye pasādo tappasādo, tadeva ratanattaya garu etassāti taggaru tabbhāvo taggarutā, tappasādo ca taggarutā ca tappasādataggarutā, tāhi tappasādataggarutāhi. Vidhūtadiṭṭhivicikicchāsammoha-assaddhiyāditāya vihatakileso. Tadeva ratanattaya parāyaa parāgati tāṇa leanti eva pavattiyā tapparāyaatākārappavatto cittuppādo saraagamana saraa gacchati etenāti. Tasamagīti tena yathāvuttacittuppādena samannāgato. Eva upetīti bhajati sevati payirupāsati, eva vā jānāti bujjhatīti evamattho veditabbo. Ettha ca pasāda-ggahaena lokiyasaraagamanamāha. Tañhi pasādappadhāna. Garutāgahaena lokuttara. Ariyā hi ratanattaya guṇābhiññatāya pāsāṇacchatta viya garu katvā passanti. Tasmā tappasādena vikkhambhanavasena vigatakileso, taggarutāya samucchedavasenāti yojetabba agāravakaraahetūna samucchindanato. Tapparāyaatā panettha taggatikatāti tāya catubbidhampi vakkhamāna saraagamana gahitanti daṭṭhabba. Avisesena vā pasādagarutā jotitāti pasādaggahaena aveccappasādassa itarassa ca gahaa, tathā garutāgahaenāti ubhayenāpi ubhaya saraagamana yojetabba.

 Maggakkhae ijjhatīti yojanā. “Nibbānārammaa hutvāti etena atthato catusaccādhigamo eva lokuttarasaraagamananti dasseti. Tattha hi nibbānadhammo sacchikiriyābhisamayavasena, maggadhammo bhāvanābhisamayavasena paivijjhiyamānoyeva saraagamanattha sādheti. Buddhaguṇā pana sāvakagocarabhūtā pariññābhisamayavasena, tathā ariyasaghaguṇā, tenāha “kiccato sakalepi ratanattaye ijjhatīti. Ijjhantañca saheva ijjhati, na lokiya viya patipāṭiyā asammohapaivedhena paividdhattāti adhippāyo. Ye pana vadanti “na saraagamana nibbānārammaa hutvā pavattati. Maggassa adhigatattā pana adhigatameva hoti ekaccāna tevijjādīna lokiyavijjādayo viyā”ti, tesa lokiyameva saraagamana siyā, na lokuttara, tañca ayutta duvidhassāpi icchitabbattā.

 Tanti (D.2./CS:pg.1.279) lokiya saraagamana. Saddhāpailābho “sammāsambuddho Bhagavā”ti-ādinā. Saddhāmūlikāti yathāvuttasaddhāpubbagamā sammādiṭṭhiti Buddhasubuddhata, dhammasudhammata, saghasuppaipattiñca lokiyāvabodhavaseneva sammā ñāyena dassanato. “Saddhāmūlikā sammādiṭṭhīti etena saddhūpanissayā yathāvuttalakkhaṇā paññā lokiyasaraagamananti dasseti, tenāha “diṭṭhijukammanti vuccatīti. Diṭṭhi eva attano paccayehi uju karīyatīti katvā diṭṭhi vā uju karīyati etenāti diṭṭhijukamma, tathā pavatto cittuppādo. Evañca katvā “tapparāyaatākārappavatto cittuppādo”ti ida vacana samatthita hoti. Saddhāpubbagamasammādiṭṭhiggahaa pana cittuppādassa tappadhānatāyāti daṭṭhabba. “Saddhāpailābho”ti iminā mātādīhi ussāhitadārakādīna viya ñāṇavippayutta saraagamana dasseti, “sammādiṭṭhīti iminā ñāṇasampayutta saraagamana. Tayida lokiya saraagamana. Attā sanniyyātīyati appīyati pariccajīyati etenāti attasanniyyātana, yathāvutta diṭṭhijukamma. Ta ratanattaya parāyaa paisaraa etassāti tapparāyao, puggalo, cittuppādo vā. Tassa bhāvo tapparāyaatā, yathāvutta diṭṭhijukammameva. “Saraan”ti adhippāyena sissabhāva antevāsikabhāva upagacchati etenāti sissabhāvūpagamana. Saraagamanādhippāyeneva paipatati etenāti paipāto. Sabbattha yathāvuttadiṭṭhijukammavaseneva attho veditabbo.

 Attapariccajananti sasāradukkhanittharaattha attano attabhāvassa pariccajana. Eseva nayo sesesupi. Buddhādīna yevāti avadhāraa attasanniyyātanādīsupi tattha tattha vattabba. Evañhi tadaññanivattana kata hoti.

 Eva attasanniyyātanādīni ekena pakārena dassetvā idāni aparehipi pakārehi dassetu “apicāti-ādi āraddha, tena pariyāyantarehipi attasanniyyātanādi katameva hoti atthassa abhinnattāti dasseti. Āḷavakādīnanti ādi-saddena sātāgirahemavatādīna sagaho daṭṭhabbo. Nanu cete āḷavakādayo maggeneva āgatasaraagamanā, katha tesa tapparāyaatāsaraagamana vuttanti? Maggenāgatasaraagamanehipi. “So aha vicarissāmi …pe… sudhammata” (sa.ni.1.246 su.ni.194) “te maya vicarissāma (D.2./CS:pg.1.280) gāmā gāma nagā naga …pe… sudhammatan”ti, (su.ni.182) tehi tapparāyaatākārassa paveditattā tathā vutta.

 So panesa ñāti …pe… vasenāti ettha ñātivasena, bhayavasena, ācariyavasena, dakkhieyyavasenāti pacceka yojetabba. Tattha ñātivasenāti ñātibhāvavasena. Eva sesesupi. Dakkhieyyapaipātenāti dakkhieyyatāhetukena paipātena. Itarehīti ñātibhāvādivasappavattehi tīhi paipātehi. “Itarehī”ti-ādinā sakhepato vuttamattha vitthārato dassetu “tasmāti-ādi vutta. Vandatīti paipātassa lakkhaavacana. Evarūpanti diṭṭhadhammika sandhāya vadati. Samparāyikañhi niyyānika vā anusāsani paccāsisanto dakkhieyyapaipātameva karotīti adhippāyo.

 Saraagamanappabhedoti saraagamanavibhāgo.

 Ariyamaggo eva lokuttara saraagamananti “cattāri sāmaññaphalāni vipākaphalan”ti vutta. Sabbadukkhakkhayoti sakalassa vaṭṭadukkhassa anuppādanirodho. Etanti “cattāri ariyasaccāni, sammappaññāya passatī”ti eva vutta ariyasaccassa dassana.

 Niccādito anupagamanādivasenāti “niccan”ti aggahaṇādivasena. Aṭṭhānanti hetupaikkhepo. Anavakāsoti paccayapaikkhepo. Ubhayenāpi kāraameva paikkhipati. Yanti yena kāraena. Diṭṭhisampannoti maggadiṭṭhiyā samannāgato sotāpanno. Kañci sakhāranti catubhūmakesu sakhatasakhāresu ekasakhārampi. Niccato upagaccheyyāti “nicco”ti gaheyya. “Sukhato upagaccheyyāti. “Ekantasukhī attā hoti arogo para maraṇā”ti (dī.ni.1.76) eva attadiṭṭhivasena sukhato gāha sandhāyeta vutta Diṭṭhivippayuttacittena pana ariyasāvako pariḷāhavūpasamanattha mattahatthiparittāsito viya cokkhabrāhmao ukkārabhūmi kañci sakhāra sukhato upagacchati. Attavāre kasiṇādipaññattisagahattha “sakhāran”ti avatvā “kañci dhamman”ti vutta. Imesupi vāresu catubhūmakavaseneva paricchedo veditabbo, tebhūmakavaseneva vā. Ya yañhi puthujjano gāhavasena gahāti, tato tato ariyasāvako gāha viniveheti.

 “Mātaran”ti-ādīsu (D.2./CS:pg.1.281) janikā mātā, janako pitā, manussabhūto khīṇāsavo arahāti adhippeto. Ki pana ariyasāvako añña jīvitā voropeyyāti? Etampi aṭṭhāna, puthujjanabhāvassa pana mahāsāvajjabhāvadassanattha, ariyasāvakassa ca phaladassanattha eva vutta. Duṭṭhacittoti vadhakacittena paduṭṭhacitto. Lohita uppādeyyāti jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohita uppādeyya. Sagha bhindeyyāti samānasavāsaka samānasīmāya hita sagha. “Kammena, uddesena, voharanto, anussāvanena, salākaggāhenā”ti (pari. 458) eva vuttehi pañcahi kāraehi bhindeyya. Añña satthāranti añña titthakara “aya me satthā”ti eva gaheyya, neta hāna vijjatīti attho. Na te gamissanti apāyabhūminti te Buddha saraa gatā tanimitta apāya na gamissanti, devakāya pana paripūressantīti attho.

 Dasahi hānehīti dasahi kāraehi. Adhigahantīti abhibhavanti. Velāmasuttādivasenāpīti ettha karīsassa catutthabhāgappamāṇāna caturāsītisahassasakhyāna suvaṇṇapātirūpiyapātikasapātīna yathākkama rūpiyasuvaṇṇahiraññapūrāna, sabbālakārapaimaṇḍitāna caturāsītiyā hatthisahassāna, caturāsītiyā assasahassāna, caturāsītiyā rathasahassāna, caturāsītiyā dhenusahassāna, caturāsītiyā kaññāsahassāna, caturāsītiyā pallakasahassāna, caturāsītiyā vatthakoisahassāna, aparimāṇassa ca khajjabhojjādibhedassa āhārassa pariccajanavasena sattamāsādhikāni sattasavaccharāni nirantara pavattavelāmamahādānato ekassa sotāpannassa dinnadāna mahapphalatara, tato sata sotāpannāna dinnadānato ekassa sakadāgāmino, tato ekassa anāgāmino, tato ekassa arahato, tato ekassa paccekabuddhassa, tato sammāsambuddhassa, tato Buddhappamukhassa saghassa dinnadāna mahapphalatara, tato cātuddisasagha uddissa vihārakaraa, tato saraagamana mahapphalataranti imamattha pakāsentassa Velāmasuttassa (a.ni.9.20) vasena. Vuttañheta “ya gahapati velāmo brāhmao dāna adāsi mahādāna, yo ceka diṭṭhisampanna bhojeyya, ida tato mahapphalataran”ti-ādi (D.2./CS:pg.1.282) (a.ni.9.20). Velāmasuttādīti ādisaddena Aggappasādasuttādīna (a.ni.4.34 itivu. 90) sagaho daṭṭhabbo.

 Aññāṇa vatthuttayassa guṇāna ajānana, tattha sammoho. “Buddho nu kho, na nu kho”ti-ādinā vicikicchā sasayo. Micchāñāṇa tassa guṇāna aguabhāvaparikappanena viparītaggāho. Ādi-saddena anādarāgāravādīna sagaho. Na mahājutikanti na ujjala, aparisuddha apariyodātanti attho. Na mahāvipphāranti anuḷāra. Sāvajjoti tahādiṭṭhādivasena sadoso, lokiyasaraagamana sikkhāsamādāna viya aggahitakālapariccheda jīvitapariyantameva hoti, tasmā tassa khandhabhedena bhedoti āha “anavajjo kālakiriyāyāti. Soti anavajjo saraagamanabhedo. Satipi anavajjatte iṭṭhaphalopi na hotīti āha “aphalo”ti. Kasmā? Avipākattā. Na hi ta akusalanti.

 Ko upāsakoti sarūpapucchā, kilakkhao upāsakoti vutta hoti. Kasmāti hetupucchā, tena kena pavattinimittena upāsaka-saddo tasmi puggale nirūḷhoti dasseti, tenāha “kasmā upāsakoti vuccatīti. Saddassa abhidheyye pavattinimitta tadatthassa tabbhāvakāraa. Kimassa sīlanti kīdisa assa upāsakassa sīla, kittakena sīlenāya sīlasampanno nāma hotīti attho. Ko ājīvoti ko assa sammā-ājīvo, so pana micchājīvassa parivajjanena hotīti sopi vibhajīyati. Kā vipattīti kā assa sīlassa, ājīvassa vā vipatti. Anantarassa hi vidhi vā paisedho vā. Sampattīti etthāpi eseva nayo.

 Yo kocīti khattiyādīsu yo koci, tena saraagamana eva kāraa, na jāti ādivisesoti dasseti.

 Upāsanatoti teneva saraagamanena, tattha ca sakkaccakiriyāya ādara gāravabahumānādiyogena payirupāsanato.

 Veramaiyoti (D.2./CS:pg.1.283) vera vuccati pāṇātipātādidussīlya, tassa maanato hananato vināsanato veramaiyo, pañca viratiyo viratipadhānattā tassa sīlassa, tenevāha “paivirato hotīti.

 Micchāvaijjāti na sammāvaijjā ayuttavaijjā asāruppavaijjā. Pahāyāti akaraeneva pajahitvā. Dhammenāti dhammato anapetena, tena aññampi adhammika jīvika paikkhipati. Samenāti avisamena, tena kāyavisa ādiduccarita vajjetvā kāyasamādinā sucaritena jīvika dasseti. Satthavaijjāti āvudhabhaṇḍa katvā vā kāretvā vā yathākata vā pailabhitvā tassa vikkayo. Sattavaijjāti manussavikkayo. Masavaijjāti sūnakārādayo viya migasūkarādike posetvā masa sampādetvā vikkayo. Majjavaijjāti ya kiñci majja yojetvā tassa vikkayo. Visavaijjāti visa yojetvā vā visa gahetvā vā tassa vikkayo. Tattha satthavaijjā paroparodhanimittatāya akaraṇīyā vuttā sattavaijjā abhujissabhāvakaraato, masavaijjā vadhahetuto, majjavaijjā pamādaṭṭhānato.

 Tassevāti pañcaveramailakkhaassa sīlassa ceva pañcamicchāvaijjālakkhaassa ājīvassa ca. Vipattīti bhedo, pakopo ca. Yāyāti yāya paipattiyā. Caṇḍāloti upāsakacaṇḍālo. Malanti upāsakamala. Paikiṭṭhoti upāsakanihīno. Buddhādīsu kammakammaphalesu ca saddhāvipariyāyo assaddhiya micchādhimokkho, yathāvuttena assaddhiyena samannāgato assaddho. Yathāvuttasīlavipatti-ājīvavipattivasena dussīlo. “Iminā diṭṭhādinā ida nāma magala hotī”ti eva bālajanaparikappitakotūhalasakhātena diṭṭhasutamutamagalena samannāgato kotūhalamagaliko. Magala paccetīti diṭṭhamagalādibheda magalameva pattiyāyati. No kammanti kammassakata no pattiyāyati. Ito ca bahiddhāti ito sabbaññubuddhasāsanato bahiddhā bāhirakasamaye. Dakkhieyya pariyesatīti duppaipanna dakkhiṇārahasaññī gavesati. Pubbakāra karotīti dānamāna ādika kusalakiriya pahamatara karoti. Ettha ca dakkhieyyapariyesanapubbakāre eka katvā pañca dhammā veditabbā.

 Vipattiya vuttavipariyāyena sampatti veditabbā. Aya pana viseso-- catunnampi parisāna ratijananaṭṭhena upāsakova ratana upāsakaratana. Guasobhākittisaddasugandhatāya (D.2./CS:pg.1.284) upāsakova paduma upāsakapaduma. Tathā upāsakapuṇḍarīka.

 Ādimhīti-ādi-atthe. Koiyanti pariyantakoiya. Vihāraggenāti ovarakakoṭṭhāsena, “imasmi gabbhe vasantānamida nāma panasaphala pāpuṇātī”ti-ādinā ta tavasanaṭṭhānakoṭṭhāsenāti attho. Ajjatagganti vā ajjadagganti vā ajja icceva attho.

 “Pāṇehi upetan”ti iminā tassa saraagamanassa āpāṇakoikata dassento “yāva me jīvita pavattatī”ti-ādīni vatvā puna jīvitenāpi ta vatthuttaya paipūjento “saraagamana rakkhāmī”ti uppanna tassa rañño adhippāya vibhāvento “ahañhīti-ādimāha. Pāṇehi upetanti hi yāva me pāṇā dharanti, tāva saraa upeta, upento ca na vācāmattena, na ekavāra cittuppādamattena, atha kho pāṇāna pariccajanavasena yāvajīva upetanti evamettha attho veditabbo.

 Accayana sādhumariyāda madditvā vītikkamana accayoti āha “aparādho”ti. Acceti atikkamati etenāti vā accayo, vītikkamassa pavattanako akusaladhammo. So eva aparajjhati etenāti aparādho. So hi aparajjhanta purisa abhibhavitvā pavattati, tenāha “atikkamma abhibhavitvā pavatto”ti. Caratīti ācarati karoti. Dhammenevāti dhammato anapetena payogena. Paiggahātūti adhivāsanavasena sampaicchatūti atthoti āha “khamatūti.

 251. Sadevakena lokena “saraan”ti araṇīyato ariyo, tathāgatoti āha “ariyassa Vinaye Buddhassa Bhagavato sāsane”ti. Puggalādhiṭṭhāna karontoti kāma “vuddhi hesā”ti dhammādhiṭṭhānavasena vākya āraddha, tathāpi desana pana puggalādhiṭṭhāna karonto savara āpajjatīti āhāti yojanā.

 253. Imasmiyeva attabhāve nippajjanakāna attano kusalamūlāna khaanena khato, tesayeva upahananena upahato. Ubhayenāpi tassa kammāparādhameva vadati. Patiṭṭhāti sammattaniyāmokkamana etāyāti (D.2./CS:pg.1.285) patiṭṭhā, tassa upanissayasampadā. Sā kiriyāparādhena bhinnā vināsitā etenāti bhinnapatiṭṭho, tenāha “tathāti-ādi. Dhammesu cakkhunti catusaccadhammesu tesa dassanaṭṭhena cakkhu. Aññesu hānesūti aññesu suttapadesu. Muccissatīti saṭṭhi vassasahassāni paccitvā lohakumbhī narakato muccissati.

 Yadi anantare attabhāve narake paccati, ima pana sutta sutvā rañño ko ānisaso laddhoti āha “mahānisaso”ti-ādi. So pana ānisaso niddālābhasīsena vutto tadā kāyikacetasikadukkhāpagamo, tiṇṇa ratanāna mahāsakkārakiriyā, sātisayo pothujjanikasaddhāpailābhoti evapakāro diṭṭhadhammiko, samparāyiko pana aparāparesupi bhavesu aparimāṇo yevāti veditabbo.

 Etthāha-- yadi rañño kammantarāyābhāve tasmiyeva āsane dhammacakkhu uppajjissati, katha anāgate paccekabuddho hutvā parinibbāyissati. Atha paccekabuddho hutvā parinibbāyissati, katha tadā dhammacakkhu uppajjissati, nanu ime sāvakabodhipaccekabodhi-upanissayā bhinnanissayāti? Nāya virodho ito parato evassa paccekabodhisambhārāna sambharaṇīyato. Sāvakabodhiyā bujjhanakasattāpi hi asati tassā samavāye kālantare paccekabodhiyā bujjhissanti katābhinīhārasambhavato. Apare pana bhaanti “paccekabodhiyā yevāya katābhinīhāro. Katābhinīhārāpi hi tattha niyati appattā tassa ñāṇassa paripāka anupagatattā satthu sammukhībhāve sāvakabodhi pāpuissantīti Bhagavā ‘sacāya bhikkhave rājā’ti-ādimāha. Mahābodhisattānameva ca ānantariyaparimutti, na itarabodhisattāna. Tathā hi paccekabodhiya niyato samāno Devadatto cirakālasambhūtena lokanāthe āghātena garutarāni ānantariyāni pasavi, tasmā kammantarāyenāya idāni asamavetadassanābhisamayo rājā paccekabodhiniyāmena anāgate paccekabuddho hutvā parinibbāyissatī”ti daṭṭhabba.

 

Sāmaññaphalasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.3.) 3. Ambaṭṭhasuttavaṇṇanā

 

 (D.3.-0)Addhānagamanavaṇṇanā

 

 254. Apubbapadavaṇṇanāti (D.3./CS:pg.1.286) atthasavaṇṇanāvasena heṭṭhā aggahitatāya apubbassa padassa vaṇṇanā atthavibhajanā. “Hitvā punappunāgatamatthan”ti (dī.ni.aṭṭha.1.ganthārambhakathā) hi vutta. Janapadinoti janapadavanto, janapadassa vā issarā rājakumārā gottavasena Kosalā nāma. Yadi eko janapado, katha bahuvacananti āha “rūḷhisaddenāti. Akkharacintakā hi īdisesu hānesu yutte viya īdisaligavacanāni icchanti, ayamettha rūḷhi yathā aññatthapi “kurūsu viharati, Agesu viharatī”ti ca. Tabbisesanepi janapada-sadde jāti-sadde ekavacanameva. Porāṇā panāti pana-saddo visesatthajotano, tena puthu-atthavisayatāya evañceta puthuvacananti vakkhamānavisesa joteti. Bahuppabhedo hi so padeso tiyojanasataparimāṇatāya. Nagalānipi chaḍḍetvāti kammappahānavasena nagalānipi pahāya, nidassanamattañceta. Na kevala kassakā eva, atha kho aññepi manussā attano attano kicca pahāya tattha sannipatisu. “So padeso”ti padesasāmaññato vutta, vacanavipallāsena vā, te padesāti attho. Kosalāti vuccati kusalā eva Kosalāti katvā.

 Cārikanti caraa, caraa vā cāro, so eva cārikā. Tayida maggagamana idhādhippeta, na cuṇṇikagamanamattanti āha “addhānagamana gacchanto”ti. Ta vibhāgena dassetu “cārikā ca nāmesāti-ādi vutta. Tattha dūrepīti nātidūrepi. Sahasā gamananti sīghagamana. Mahākassapapaccuggamanādi ekadesena vatvā vanavāsītissasāmaerassa vatthu vitthāretvā janapadacārika kathetu “Bhagavā hīti-ādi āraddha. Ākāsagāmīhi eva saddhi gantukāmo “chaabhiññāna ārocehīti āha.

 Saghakammavasena (D.3./CS:pg.1.287) sijjhamānāpi upasampadā satthu āṇāvaseneva sijjhanato “Buddhadāyajja te dassāmīti vuttanti vadanti. Apare pana aparipuṇṇavīsativassasseva tassa upasampada anujānanto “dassāmīti avocāti vadanti. Upasampādetvāti dhammasenāpatinā upajjhāyena upasampādetvā.

 Navayojanasatikampi hāna majjhimadesapariyāpannameva, tato para nādhippeta turitacārikāvasena agamanato. Samantāti gatagataṭṭhānassa catūsu passesu samantato. Aññenapi kāraenāti bhikkhūna samathavipassanātaruabhāvato aññenapi majjhimamaṇḍale veneyyāna ñāṇaparipākādikāraena majjhimamaṇḍala osarati. “Sattahi vāti-ādi “ekamāsa vā”ti-ādinā vuttānukkamena yojetabba.

 Sarīraphāsukatthāyāti ekasmiyeva hāne nibaddhavāsavasena ussannadhātukassa sarīrassa vicaraena phāsukatthāya. Aṭṭhuppattikālābhikakhanatthāyāti Aggikkhandhopamasutta (a.ni.7.72) Maghadevajātakādi (jā.1.1.9) desanāna viya dhammadesanāya aṭṭhuppattikāla ākakhamānena. Surāpānasikkhāpadapaññāpane (pāci.328) viya sikkhāpadapaññāpanatthāya. Bodhaneyyasatte agulimālādike (ma.ni.2.347) bodhanatthāya. Kañci, katipaye vā puggale uddissa cārikā nibaddhacārikā. Tadaññā anibaddhacārikā.

 Dasasahassi lokadhātuyāti jātikhettabhūte dasasahassacakkavāḷe. Tattha hi satte paripakkindriye passitu Buddhañāṇa abhinīharitvā hito Bhagavā ñāṇajāla pattharatīti vuccati. Sabbaññutaññāṇajālassa anto paviṭṭhoti tassa ñāṇassa gocarabhāva upagato. Bhagavā kira mahākaruṇāsamāpatti samāpajjitvā tato vuṭṭhāya “ye sattā bhabbā paripākañāṇā ajja mayā vinetabbā, te mayha ñāṇassa upaṭṭhahantū”ti citta adhiṭṭhāya samannāharati. Tassa saha samannāhārā eko vā dve vā bahū vā tadā vinayūpagā veneyyā ñāṇassa āpāthamāgacchanti ayamettha Buddhānubhāvo. Evampi āpāthamāgatāna pana nesa upanissaya pubbacariya pubbahetu sampati vattamānañca paipatti (D.3./CS:pg.1.288) oloketi, tenāha “atha Bhagavāti-ādi. Vādapaivāda katvāti “eva nu te Ambaṭṭhā”ti-ādinā mayā vuttavacanassa “ye ca kho te bho Gotama muṇḍakā samaakā”ti-ādinā paivacana katvā tikkhattu ibbhavādanipātanavasena nānappakāra asambhivākya sādhusabhāvāya vācāya vattu ayuttavacana vakkhati. Nibbisevananti vigatatudana, mānadabbavasena apagataparipphandananti attho.

 Avasaritabbanti upagantabba. Icchānagaleti ida tadā Bhagavato gocaragāmanidassana samīpatthe bhummanti katvā. “Icchānagalavanasaṇḍe”ti nivāsanaṭṭhānadassana adhikarae bhummanti. Tadubhaya vivaranto “Icchānagala upanissāyāti-ādimāha. Dhammarājassa Bhagavato sabbaso adhammaniggahanaparā paipatti, sā ca sīlasamādhipaññāvasenāti ta dassetu “sīlakhandhāvāran”ti-ādi vutta. Yathābhirucitenāti dibbavihārādīsu yena yena attano abhirucitena vihārena.

 

 (D.3.-1)Pokkharasātivatthuvaṇṇanā

 

 255. Manteti irubbedādimantasatthe. Pokkhare kamale sayamāno nisīdīti Pokkharasātī. Sāti vuccati samasaṇṭhāna, pokkhare saṇṭhānāvayave jātoti “Pokkharasātītipi vuccati. Setapokkharasadisoti setapadumavaṇṇo. Suvaṭṭitāti vaṭṭabhāvassa yuttaṭṭhāne suṭṭhu vaṭṭulā. Kāḷavagatilakādīna abhāvena suparisuddhā.

 Imassa brāhmaassa kīdiso pubbayogo, yena na Bhagavā anuggahitu ta hāna upagatoti āha “aya panāti-ādi. Padumagabbhe nibbatti tenāya sasedajo jāto. Na pupphatīti na vikasati. Rajatabimbakanti rūpiyamaya rūpaka.

 Ajjhāvasatīti ettha adhi-saddo issariyatthadīpano, āsaddo mariyādatthoti dassento “abhibhavitvāti-ādimāha. Tehi yuttattā hi ukkaṭṭhanti upayogavacana, tenāha “upasaggavasenāti-ādi. Yāya mariyādāyāti yāya avatthāya. Nagarassa vatthunti “aya khao, sumuhutta mā atikkamī”ti rattivibhāyana anurakkhantā rattiya ukkā (D.3./CS:pg.1.289) hapetvā ukkāsu jalamānāsu nagarassa vatthu aggahesu, tasmā ukkāsu hitāti ukkaṭṭhā, ukkāsu vijjotayantīsu hitā patiṭṭhitāti mūlavibhujādipakkhepena saddasiddhi veditabbā, niruttinayena vā ukkāsu hitāsu hitā āsīti ukkaṭṭhā. Apare pana bhaanti “bhūmibhāgasampattiyā, upakaraasampattiyā, manussasampattiyā ca ta nagara ukkaṭṭhaguayogato ukkaṭṭhāti nāma labhī”ti Tassāti “ukkaṭṭhan”ti upayogavasena vuttapadassa. Anupayogattāti visesanabhāvena anupayuttattā. Sesapadesūti “sattussadan”ti-ādipadesu. Yathāvidhi hi anupayogo purimasmi. Tatthāti “upasaggavasenā”ti-ādinā vuttavidhāne. “Saddasatthato pariyesitabban”ti etena saddalakkhaṇānugato vāya saddappayogoti dasseti. Upa-anu-adhi-ā-iti-evapubbake vasanakiriyāṭhāne upayogavacanameva pāpuṇātīti saddavidū icchanti.

 Ussadatā nāmettha bahulatāti, ta bahulata dassetu “bahujanan”ti-ādi vutta. Gahetvā posetabba posāvaniya. Āvijjhitvāti parikkhipitvā.

 Raññā viya bhuñjitabbanti vā rājabhogga. Rañño dāyabhūtanti kulaparamparāya yogyabhāvena rājato laddhadāyabhūta. Tenāha “dāyajjanti attho”ti. Rājanīhārena paribhuñjitabbato uddha paribhogalābhassa seṭṭhadeyyatā nāma natthīti āha “chatta ussāpetvā rājasakhepena bhuñjitabban”ti. “Sabba chejjabhejjan”ti sarīradaṇḍadhanadaṇḍādi bheda sabba daṇḍamāha. Nadītitthapabbatādīsūti nadītitthapabbatapādagāmadvāra-aavimukhādīsu. “Rājadāyan”ti imināva rañño dinnabhāve siddhe “raññā Pasenadinā Kosalena dinnan”ti vacana kimatthiyanti āha “dāyakarājadīpanatthan”ti-ādi Nissaṭṭhapariccattanti muttacāgavasena pariccatta katvā. Evañhi ta seṭṭhadeyya uttamadeyya jāta.

 Upalabhīti savanavasena upalabhīti imamattha dassento “sotadvāra …pe… aññāsīti āha. Avadhāraaphalattā sabbampi vākya antogadhāvadhāraanti āha “padapūraamatte nipāto”ti. “Avadhāraatthe”ti pana iminā iṭṭhatovadhāraattha kho-saddaggahaanti dasseti (D.3./CS:pg.1.290) “Assosīti pada kho-sadde gahite tena phullitamaṇḍita viya honta pūrita nāma hoti, tena ca purimapacchimapadāni siliṭṭhāni honti, na tasmi aggahiteti āha “padapūraena byañjanasiliṭṭhatāmattamevāti. Matta-saddo visesanivatti-attho, tenassa anatthantaradīpanatā dassitā hoti, eva-saddena pana byañjanasiliṭṭhatāya ekantikatā.

 Samitapāpattāti accanta anavasesato savāsana samitapāpattā. Evañhi bāhirakavirāgasekkhāsekkhapāpasamanato Bhagavato pāpasamana visesita hoti, tenāha vuttañhetanti-ādi. Anekatthattā nipātāna idha anussavattho adhippetoti āha “khalūti anussavatthe nipāto”ti. Ālapanamattanti piyālāpavacanamatta. Piyasamudāhāro hete “bho”ti vāāvuso”ti vā “devāna piyā”ti vā. Gottavasenāti ettha ga tāyatīti gotta. Gotamoti hi pavattamāna vacana, buddhiñca tāyati ekasikavisayatāya rakkhatīti gotta. Yathā hi buddhi ārammaabhūtena atthena vinā na vattati, eva abhidhāna abhidheyyabhūtena, tasmā so gottasakhāto attho tāni tāyati rakkhatīti vuccati. Ko pana soti? Aññakulaparamparāsādhāraa tassa kulassa ādipurisasamudāgata takulapariyāpannasādhāraa sāmaññarūpanti daṭṭhabba. Ettha ca “samao”ti iminā sarikkhakajanehi Bhagavato bahumatabhāvo dassito samitapāpatākittanato. “Gotamo”ti iminā lokiyajanehi uḷārakulasambhūtatādīpanato.

 Uccākulaparidīpana uditoditavipulakhattiyakulavibhāvanato. Sabbakhattiyānañhi ādibhūtamahāsammatamahārājato paṭṭhāya asambhinna uḷāratama sakyarājakula. Kenaci pārijuññenāti ñātipārijuññabhogapārijuññādinā kenaci pārijuññena pārihāniyā. Anabhibhūto anajjhotthato. Tathā hi tassa kulassa na kiñci pārijuñña lokanāthassa abhijātiya, atha kho vaḍḍhiyeva. Abhinikkhamane ca tatopi Samiddhatamabhāvo loke pākao paññāto. Iti “sakyakulā pabbajito”ti ida vacana Bhagavato saddhāpabbajitabhāvadīpana vutta mahanta ñātiparivaṭṭa, mahantañca bhogakkhandha pahāya pabbajitabhāvasiddhito. Sundaranti bhaddaka. Bhaddakatā ca passantassa hitasukhāvahabhāvena veditabbāti āha (D.3./CS:pg.1.291) atthāvaha sukhāvahanti. Tattha atthāvahanti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthasahitahitāvaha. Sukhāvahanti yathāvuttatividhasukhāvaha. Tathārūpānanti tādisāna. Yādisehi pana guehi Bhagavā samannāgato, tehi catuppamāṇikassa lokassa sabbathāpi accantāya saddhāya pasādanīyo tesa yathābhūtasabhāvattāti dassento yathārūpoti-ādimāha. Tattha yathābhūta …pe… arahatanti iminā dhammappamāṇāna, lūkhappamāṇānañca sattāna Bhagavato pasādāvahata dasseti. Ta dassaneneva ca itaresampi atthato pasādāvahatā dassitā hotīti daṭṭhabba tadavinābhāvato. Dassanamattampi sādhu hotīti ettha kosiyasakuavatthu (ma.ni.aṭṭha.1.144 khu.pa.aṭṭha.10) kathetabba.

 

 (D.3.-2)Ambaṭṭhamāṇavakathāvaṇṇanā

 

 256. Mante parivattetīti vede sajjhāyati, pariyāpuṇātīti attho. Mante dhāretīti yathā-adhīte mante asammuṭṭhe katvā hadaye hapeti oṭṭhapahatakaraavasena, na atthavibhāvanavasena.

 Sanighaṇḍukeubhānanti ettha vacanīyavācakabhāvena attha saddañca nikhaati bhindati vibhajja dassetīti nikhaṇḍu, sā eva idha kha-kārassa gha-kāra katvā “nighaṇḍū”ti vutto. Kiayati gameti ñāpeti kiriyādivibhāga, ta vā anavasesapariyādānato gamento pūretīti keubha. Vevacanappakāsakanti pariyāyasaddadīpaka, ekekassa atthassa anekapariyāyavacanavibhāvakanti attho. Nidassanamattañceta anekesampi atthāna ekasaddavacanīyatāvibhāvanavasenapi tassa ganthassa pavattattā. Vacībhedādilakkhaṇā kiriyā kappīyati etenāti kiriyākappo, so pana vaṇṇapadasambandhapadatthādivibhāgato bahuvikappoti āha “kiriyākappavikappo”ti. Idañca mūlakiriyākappagantha sandhāya vutta. So hi satasahassaparimāṇo nayacariyādipakaraa. hānakaraṇādivibhāgato nibbacanavibhāgato ca akkharā pabhedīyanti etehīti akkharappabhedā, sikkhāniruttiyo. Etesanti vedāna.

 Te (D.3./CS:pg.1.292) eva vede padaso kāyatīti padako. Ta ta sadda tadatthañca byākaroti byācikkhati etenāti byākaraa, saddasattha. Āyati hita tena loko na yatati na īhatīti lokāyata. Tañhi gantha nissāya sattā puññakiriyāya cittampi na uppādenti.

 Vayatīti vayo, ādimajjhapariyosānesu katthaci aparikilamanto avitthāyanto te ganthe sandhāreti pūretīti attho. Dve paisedhā pakati gamentīti dassento “avayo na hotī”ti vatvā tattha avaya dassetu “avayo nāma …pe… na sakkotīti vutta. “Anuññāto”ti padassa kammasādhanavasena, “paiññāto”ti pana padassa kattusādhanavasena attho veditabboti dassento ācariyenāti-ādimāha. Ācariyaparamparābhata ācariyaka. Garūti bhāriya attāna tato mocetvā gamana dukkara hoti. Anatthopi uppajjati nindābyārosa-upārambhādi.

 257. “Abbhuggato”ti ettha abhisaddayogena itthambhūtākhyānatthavaseneva upayogavacana.

 258. Lakkhaṇānīti lakkhaadīpanāni mantapadāni. Antaradhāyantīti na kevala lakkhaamantāniyeva, atha kho aññānipi brāhmaṇāna ñāṇabalābhāvena anukkamena antaradhāyanti. Tathā hi vadanti “ekasata addhariya sākhā sahassavattako sāmā”ti-ādi. Paidhi …pe… mahatoti ettha paidhimahato samādānamahatoti ādinā pacceka mahanta-saddo yojetabbo. Paidhimahantatādi cassa Buddhavasacariyāpiakavaṇṇanādivasena veditabbo. Niṭṭhāti nipphattiyo. Bhavabhedeti bhavavisese. Ito ca etto ca byāpetvā hitatā visaabhāvo.

 Jātisāmaññatoti lakkhaajātiyā lakkhaabhāvamattena samānabhāvato. Yathā hi Buddhāna lakkhaṇāni suvisadāni, suparibyattāni, paripuṇṇāni ca honti, na eva cakkavattīna, tenāha “na teheva Buddho hotīti. Abhirūpatā, dīghāyukatā, appātakatā, brāhmaṇādīna piyamanāpatāti imehi catūhi acchariyasabhāvehi. Dāna, piyavacana, atthacariyā, samānattatāti (D.3./CS:pg.1.293) imehi catūhi sagahavatthūhi. Rañjanatoti pītijananato. Cakka cakkaratana vatteti pavattetīti cakkavattī. Sampatticakkehi saya vattati, tehi ca para sattanikāya vatteti pavattetīti cakkavattī. Parahitāvaho iriyāpathacakkāna vatto vattana etassa, etthāti vā cakkavattī. Appaihata vā āṇāsakhāta cakka vattetīti cakkavattī. Khattiyamaṇḍalādisaññita cakka samūha attano vase vattetīti cakkavattī cakkavattivattasakhāta dhamma carati, cakkavattivattasakhāto dhammo etasmi atthīti vā dhammiko. Dhammato anapetattā dhammo rañjanaṭṭhena rājāti dhammarājā. “Rājā hoti cakkavattī”ti vuttattā “cāturanto”ti pada catudīpissarata vibhāvetīti āha “catusamudda-antāyāti-ādi. Tattha “catuddīpavibhūsitāyā”ti avatvā “catubbidhā”ti vidhaggahaa tataparittadīpānampi sagahatthanti daṭṭhabba. Kopādīti ādi-saddena kāmamohamānamadādike sagahāti. Vijitāvīti vijitavā. Kenaci akampiyaṭṭhena janapade thāvariyappatto, dahabhattibhāvato vā, janapado thāvariya patto etthāti janapadatthāvariyappatto.

 Cittīkatabhāvādināpi (khu.pa.aṭṭha.3 dī.ni.aṭṭha.2.33 su.ni.aṭṭha.1.226 mahāni. aṭṭha. 50) cakkassa ratanaṭṭho veditabbo. Esa nayo sesesupi. Ratinimittatāya vā cittīkatādibhāvassa ratijananaṭṭhena ekasagahatāya visu aggahaa. Imehi pana ratanehi rājā cakkavattī ya yamattha paccanubhoti, ta ta dassetu “imesu panāti-ādi vutta. Ajita jināti mahesakkhatāsavattaniyakammanissandabhāvato. Vijite yathāsukha anuvicarati hatthiratana assaratanañca abhiruhitvā tesa ānubhāvena antopātarāseyeva samuddapariyanta pathavi anusayāyitvā rājadhānimeva paccāgamanato. Pariṇāyakaratanena vijitamanurakkhati tena tattha tattha kātabbakiccassa savidhānato. Avasesehīti mairatana-itthiratanagahapatiratanehi. Tattha mairatanena yojanappamāṇe padese andhakāra vidhamitvā ālokadassanādinā sukhamanubhavati, itthiratanena atikkantamānusakarūpasampattidassanādivasena, gahapatiratanena icchiticchitamaikanakarajatādidhanapailābhavasena.

 Ussāhasattiyogo (D.3./CS:pg.1.294) tena kenaci appaihatāṇācakkabhāvasiddhito pacchimenāti pariṇāyakaratanena. Tañhi sabbarājakiccesu kusala avirajjhanayoga, tenāha “mantasattiyogo”ti Hatthi-assaratanāna mahānubhāvatāya kosasampattiyāpi pabhāvasampattisiddhito “hatthi …pe… yogo”ti vutta. (koso hi nāma sati ussāhasampattiya dugga teja kusumora parakkama pabbatomukha amosapaharaa) tividhasattiyogaphala paripuṇṇa hotīti sambandho. Sesehīti sesehi pañcahi ratanehi.

 Adosakusalamūlajanitakammānubhāvenāti adosasakhātena kusalamūlena sahajātādipaccayavasena uppāditakammassa ānubhāvena sampajjanti sommatararatanajātikattā. Majjhimāni mai-itthigahapatiratanāni. Alobha …pe… kammānubhāvena sampajjanti uḷārassa dhanassa, uḷāradhanapailābhakāraassa ca pariccāgasampadāhetukattā. Pacchimanti pariṇāyakaratana. Tañhi amoha …pe… kammānubhāvena sampajjati mahāpaññeneva cakkavattirājakiccassa parietabbattā. Upadeso nāma savisesa sattanna ratanāna vicāraavasena pavatto kathābandho.

 Saraato paipakkhavidhamanato sūrā, tenāha “abhīrukajātikāti. Asure vijinitvā hitattā vīro, Sakko devāna indo. Tassa aga devaputto senagabhāvatoti vutta “vīragarūpāti devaputtasadisakāyāti. “Eke”ti sārasamāsācariyamāha. Sabhāvoti sabhāvabhūto attho. Vīrakāraanti vīrabhāvakāraa. Vīriyamayasarīrā viyāti saviggahavīriyasadisā, saviggaha ce vīriya siyā tasadisāti attho. Nanu rañño cakkavattissa paisenā nāma natthi, ya’massa puttā pamaddeyyu, atha kasmā parasenappamaddanāti vuttanti codana sandhāyāha saceti-ādi, tena parasenā hotu vā mā vā te pana eva mahānubhāvāti dasseti. Dhammenāti katupacitena attano puññadhammena. Tena hi sañcoditā pathaviya sabbarājāno paccuggantvā “svāgata te mahārājā”ti ādi vatvā attano rajja rañño cakkavattissa niyyātenti, tena vutta “so ima …pe… ajjhāvasatī”ti. Aṭṭhakathāya (D.3./CS:pg.1.295) pana tassa yathāvuttassa dhammassa ciratara vipaccitu paccayabhūta cakkavattivattasamudāgata payogasampattisakhāta dhamma dassetu “pāṇo na hantabboti-ādinā pañcasīladhammenāti vutta. Evañhi “adaṇḍena asatthenā”ti ida vacana suṭṭhutara samatthita hotīti. Yasmā rāgādayo pāpadhammā uppajjamānā sattasantāna chādetvā pariyonandhitvā tiṭṭhanti kusalappavatti nivārenti, tasmā te “chadanā, chadā”ti ca vuttā. Vivaetvāti vigametvā. Pūjārahatā vuttā “arahatīti arahan”ti. Tassā pūjārahatāya. Yasmā sammāsambuddho, tasmā arahanti. Buddhattahetubhūtā vivaṭṭacchadatā vuttā savāsanasabbakilesappahānapubbakattā Buddhabhāvassa.

 Araha vaṭṭābhāvenāti phalena hetu-anumānadassana. Sammāsambuddho chadanābhāvenāti hetunā phalānumānadassana. Hetudvaya vutta “vivaṭṭo vicchado cā”ti. Dutiyena vesārajjenāti “khīṇāsavassa te paijānato”ti-ādinā vuttena vesārajjena. Purimasiddhīti purimassa padassa atthasiddhīti attho. Pahamenāti “sammāsambuddhassa te paijānato”ti-ādinā (ma.ni.1.150 a.ni.4.8) vuttena vesārajjena. Dutiyasiddhīti dutiyassa padassa atthasiddhi, Buddhatthasiddhīti attho. Tatiyacatutthehīti “ye kho pana te antarāyikā dhammā”ti-ādinā, (ma.ni.1.150 a.ni.4.8) “yassa kho pana te atthāyā”ti-ādinā (ma.ni.1.150 a.ni.4.8) ca vuttehi tatiyacatutthehi vesārajjehi. Tatiyasiddhīti vivaṭṭacchadanatāsiddhi yāthāvato antarāyikaniyyānikadhammāpadesena hi satthu vivaṭṭacchadanabhāvo loke pākao ahosi. Purima dhammacakkhunti purimapada Bhagavato dhammacakkhu sādheti kilesārīna, sasāracakkassa ca arāna hatabhāvadīpanato. Dutiya pada Buddhacakkhu sādheti sammāsambuddhasseva tasabbhāvato. Tatiya pada samantacakkhu sādheti savāsanasabbakilesappahānadīpanato. “Sammāsambuddho”ti hi vatvā “vivaṭṭacchado”ti vacana Buddhabhāvāvahameva sabbakilesappahāna vibhāveti. “Sūrabhāvan”ti lakkhaavibhāvane visadañāṇata.

 259. Eva (D.3./CS:pg.1.296) bhoti ettha evanti vacanasampaicchane nipāto. Vacanasampaicchanañcettha “tathā maya ta bhavanta Gotama vedissāma, tva mantāna paiggahetā”ti ca eva pavattassa Pokkharasātino vacanassa sampaiggahoti āha. “Sopi tāyāti-ādi. Tattha tāyāti tāya yathāvuttāya samuttejanāya. Ayānabhūminti yānassa abhūmi. Divāpadhānikāti divāpadhānānuyuñjanakā.

 260. Yadipi pubbe Ambaṭṭhakula appaññāta, tadā pana paññāyatīti āha “tadā kirāti-ādi. Aturitoti avegāyanto.

 261. Yathā khamanīyādīni pucchantoti yathā Bhagavā “kacci vo māṇavā khamanīya, kacci yāpanīyan”ti-ādinā khamanīyādīni pucchanto tehi māṇavehi saddhi pahama pavattamodo ahosi pubbabhāsitāya tadanukaraena eva tepi māṇavā Bhagavatā saddhi samappavattamodā ahesunti yojanā. Ta pana samappavattamodata upamāya dassetu “sītodaka viyāti-ādi vutta. Tattha sammoditanti sasandita. Ekībhāvanti sammodanakiriyāya samānata Khamanīyanti “ida catucakka navadvāra sarīrayanta dukkhabahulatāya sabhāvato dussaha kacci khamitu sakkueyyan”ti pucchanti, yāpanīyanti āhārādipaccayapaibaddhavuttika cirappabandhasakhātāya yāpanāya kacci yāpetu sakkueyya. Sīsarogādi-ābādhābhāvena kacci appābādha, dukkhajīvikābhāvena kacci appātaka, tatakiccakarae uṭṭhānasukhatāya kacci lahuṭṭhāna, tadanurūpabalayogato kacci bala, sukhavihārasabbhāvena kacci phāsuvihāro atthīti sabbattha kacci-sadda yojetvā attho veditabbo. Balappattā pīti pītiyeva. Taruapīti pāmojja. Sammodana janeti karotīti sammodanika tadeva sammodanīya. Sammoditabbato sammodanīyanti ida pana attha dassetu vutta “sammoditu yuttabhāvato”ti. Saritabbabhāvato anussaritabbabhāvato “saraṇīyan”ti vattabbe “sāraṇīyan”ti dīgha katvā vutta. “Suyyamānasukhato”ti āpāthamadhuratamāha, “anussariyamānasukhato”ti vimaddaramaṇīyata. “Byañjanaparisuddhatāyāti sabhāvaniruttibhāvena tassā kathāya vacanacāturiyamāha, “atthaparisuddhatāyāti atthassa nirupakkilesata. Anekehi pariyāyehīti anekehi kāraehi.

 Apasādessāmīti (D.3./CS:pg.1.297) maku karissāmi. Kaṇṭhe olambetvāti ubhosu khandhesu sāṭaka āsajjetvā kaṇṭhe olambitvā. Dussakaṇṇa gahetvāti nivatthasāṭakassa dasākoi ekena hatthena gahetvā. Cakama abhiruhitvāti cakamitu ārabhitvā. Dhātusamatāti rasādidhātūna samāvatthatā, arogatāti attho. Anācārabhāvasāraṇīyanti anācārabhāvena saraṇīya. “Anācāro vatāyan”ti saritabbaka.

 262. “Bhavagga gahetukāmo viyāti-ādi asakkueyyattā dukkara kicca ārabhatīti dassetu vutta. Asakkueyyañheta sadevakenāpi lokena, yadida Bhagavato apasādana, tenāha “aṭṭhāne vāyamatīti. Aya bālo “mayi kiñci akathente mayā saddhi kathetumpi na visahatī”ti mānameva paggahissati, kathente pana kathāpasagenassa jātigotte vibhāvite mānaniggaho bhavissatīti Bhagavā “eva nu te”ti-ādimāha. Tena vutta “atha kho Bhagavā”ti-ādi. Ācārasamācārasikkhāpanena ācariyā, tesa pana ācariyāna pakaṭṭhā ācariyāti pācariyā yathā papitāmahoti, tenāha ācariyehi ca tesa pācariyehi cāti.

 

 (D.3.-4)Pahama-ibbhavādavaṇṇanā

 

 263. Tīsu iriyāpathesūti hānagamananisajjāsu. Kathāpaḷāsanti kathāvasena yugaggāha. Sayānena ācariyena saddhi sayānassa kathā nāma ācāro na hoti, ta itarehi sadisa katvā kathana idha kathāpaḷāso.

 Tassa pana ya anācārabhāvavibhāvana satthārā Ambaṭṭhena saddhi kathentena kata, ta sagīti-anāruha paramparābhatanti upari pāḷiyā sambandhabhāvena dassento “tato kirāti-ādimāha. Muṇḍakā samaakāti ca garahāya ka-saddo, tenāha “hīḷento”ti. Ibhassa payogo ibho uttarapadalopena, ta ibha arahantīti ibbhā. Ki vutta hoti? Yathā ibho hatthivāhanabhūto parassa vasena vattati, na attano, eva etepi brāhmaṇāna sussusakā suddā parassa vasena (D.3./CS:pg.1.298) vattanti, na attano, tasmā ibhasadisapayogatāya ibbhāti. Te pana kuumbikatāya gharavāsino gharassāmikā hontīti āha “gahapatikāti. Kahāti kahajātikā. Dijā eva hi suddhajātikā, na itareti tassa adhippāyo, tenāha “kāḷakāti. Mukhato nikkhantāti brāhmaṇāna pubbapurisā brahmuno mukhato nikkhantā, aya tesa pahamuppattīti adhippāyo. Sesapadesupi eseva nayo. “Samaṇā piṭṭhipādato”ti ida panassa “mukhato nikkhantā”ti-ādivacanatopi ativiya asamavekkhitavacana catuvaṇṇapariyāpannasseva samaabhāvasambhavato. Aniyametvāti avisesetvā, anuddesikabhāvenāti attho.

 Mānussayavasena kathetīti mānussaya avassāya attāna ukkasento, pare ca vambhento “muṇḍakā”ti ādi katheti. Jānāpemīti jātigottassa pamāṇa yāthāvato vibhāvanena pamāṇa jānāpemīti. Attho etassa atthīti atthika daṇḍikañāyena.

 “Yāyeva kho panatthāyāti itthiligavasena vuttanti vadanti, ta parato “purisaligavasenevā”ti vakkhamānattā yutta. Yāya atthāyāti vā pulligavaseneva tadatthe sampadānavacana, yassa atthassa atthāyāti attho. Assāti Ambaṭṭhassa dassetvāti sambandho. Aññesanti aññesa sādhurūpāna. Santika āgatānanti guruṭṭhāniyāna santika upagatāna. Vattanti tehi caritabba-ācāra. Asikkhitoti ācāra asikkhito. Tato eva appassuto. Bāhusaccañhi nāma yāvadeva upasamattha icchitabba, tadabhāvato Ambaṭṭho appassuto asikkhito “avusito”ti viññāyati, tenāha “etassa hīti-ādi.

 264. Kodhavasacittatāya asakamano. Mānanimmadanatthanti mānassa nimmadanattha. Uggiletvāti sinehapānena kilinna ubbamana katvā. Gottena gottanti tena vuttena purātanagottena idāni ta ta anavajjasaññita gotta sāvajjato uṭṭhāpetvā uddharitvā. Sesapadesupi eseva nayo. Tattha gotta ādipurisavasena, kulāpadoso, tadanvaye uppanna-abhiññātapurisavasena veditabbo yathāādicco, maghadevo”ti. Gottamūlassa gārayhatāya amānavatthubhāvapavedanato “mānaddhaja mūle chetvāti vutta. Ghaṭṭentoti omasanto.

 Yasmi (D.3./CS:pg.1.299) mānussayakodhussayā aññamaññūpatthaddhā, so “caṇḍo”ti vuccatīti āha “caṇḍāti mānanissitakodhayuttāti. Kharāti cittena, vācāya ca kakkhaḷā. Lahukāti taruṇā. Bhassāti “sāhasikā”ti keci vadanti, “sārambhakā”ti apare. Samānāti hontā, bhavamānāti atthoti āha “santāti purimapadasseva vevacanan”ti. Na sakkarontīti sakkāra na karonti. Apacitikammanti paipātakamma nānulomanti attano jātiyā na anucchavikanti attho.

 

(D.3.-5)Dutiya-ibbhavādavaṇṇanā

 

 265. Kāma sakyarājakule yo sabbesa Buddhataro samattho ca, so eva abhiseka labhati, ekacco pana abhisitto samāno “ida rajja nāma bahukicca bahubyāpāran”ti tato nibbijja rajja vayasā anantarassa niyyāteti, kadāci sopi aññassāti tādise sandhāyāha “sakyāti abhisittarājāno”ti. Kulavasa jānantīti kahāyanato paṭṭhāya paramparāgata anussavavasena jānanti. Kulābhimānino hi yebhuyyena paresa uccāvaca kula tathā tathā udāharanti, attano ca kulavasa jānanti, eva Ambaṭṭhopi. Tathā hi so parato Bhagavatā pucchito vajirapāṇibhayena yāthāvato kathesi.

 

(D.3.-5)Tatiya-ibbhavādavaṇṇanā

 

 266. Khettaleḍḍūnanti khette kasanavasena nagalena uṭṭhāpitaleḍḍūna. “Laukikā” icceva paññātā khuddakasakuikā laukikopamavaṇṇanāya “cātakasakuikā”ti (ma.ni.aṭṭha.3.150) vuttā. Kodhavasena laggitunti upanayhitu, āghāta bandhitunti attho. “Amhe hasakoñcamorasame karotīti iminā “na ta koci haso vā”ti-ādivacana sagīti anāruha tadā Bhagavatā vuttamevāti dasseti. “Eva nu te”ti-ādivacana, “avusitavāyevā”ti-ādivacanañca mānavasena samaena Gotamena vuttanti maññatīti adhippāyenāha “nimmāno dāni jātoti maññamāno”ti.

 

(D.3.-6)Dāsiputtavādavaṇṇanā

 

 267. Nimmādetīti (D.3./CS:pg.1.300) a-kārassa ā-kāra katvā niddesoti āha “nimmadetīti. Kāma gotta nāmeta pitito laddhabba, na mātito na hi brāhmaṇāna sagottāya āvāhavivāho icchito, gottanāma pana yasmā jātisiddha, na kittima, jāti ca ubhayasambandhinī, tasmā “mātāpettikanti mātāpitūna santakan”ti vutta. Nāmagottanti gottanāma, na kittimanāma, na guanāma vā. Tattha “kahāyano”ti niruhā yā nāmapaṇṇatti, ta sandhāyāha “paṇṇattivasena nāmanti. Ta pana kaha-isito paṭṭhāya tasmi kulaparamparāvasena āgata, na etasmiyeva niruha, tena vutta “paveṇīvasena gottan”ti. Gotta-padassa pana attho heṭṭhā vuttoyeva. Anussaratoti ettha na kevala anussaraa adhippeta, atha kho kulasuddhivīmasanavasenāti āha “kulakoi sodhentassāti. Ayyaputtāti ayyikaputtāti āha “sāmino puttāti. Disā okkākarañño antojātā dāsīti āha “gharadāsiyā putto”ti. Ettha ca yasmā Ambaṭṭho jāti nissāya mānatthaddho, na cassa yāthāvato jātiyā avibhāvitāya mānaniggaho hoti, mānaniggahe ca kate aparabhāge ratanattaye pasīdissati na “dāsī”ti vācā pharusavācā nāma hoti cittassa sahabhāvato. Abhayasuttañcettha (ma.ni.2.83 a.ni.4.184) nidassana. Keci ca sattā agginā viya lohādayo kakkhaḷāya vācāya mudubhāva gacchanti, tasmā Bhagavā Ambaṭṭha nibbisevana kātukāmo “ayyaputtā sakyā bhavanti, dāsiputto tvamasi sakyānan”ti avoca.

 hapentīti paññapenti, tenāha “okkāko”ti-ādi. Pabhā niccharati dantāna ativiya pabhassarabhāvato.

 Pahamakappikānanti pahamakappassa ādikāle nibbattāna. Kira-saddo anussavatthe, tena yo vuccamānāya rājaparamparāya kesañci matibhedo, ta ulligeti. Mahāsammatassāti “aya no rājā”ti mahājanena sammannitvā hapitattā “mahāsammato”ti eva sammatassa. Ya sandhāya vadanti--

           Ādiccakulasambhūto (D.3./CS:pg.1.301) suvisuddhaguṇākaro;

           Mahānubhāvo rājāsi, mahāsammatanāmako.

           Yo cakkhubhūto lokassa, guarasisamujjalo;

           Tamonudo virocittha, dutiyo viya bhāṇumā.

           hapitā yena mariyādā, loke lokahitesinā;

           Vavatthitā sakkuanti, na vilaghayitu janā.

           Yasassina tejassina, lokasīmānurakkhaka;

           Ādibhūta mahāvīra, kathayanti ‘manū’ti yan”ti.

 Tassa ca puttapaputtaparampara sandhāya--

           “Tassa putto mahātejo, rojo nāma mahīpati;

           Tassa putto vararojo, pavaro rājamaṇḍale.

           Tassāsi kalyāṇaguo, kalyāṇo nāma atrajo;

           Rājā tassāsi tanayo, varakalyāṇanāmako.

           Tassa putto mahāvīro, mandhātā kāmabhogina;

           Aggabhūto mahindena, aḍḍharajjena pūjito.

           Tassa sūnu mahātejo, varamandhātunāmako;

           ‘Uposatho’ti nāmena, tassa putto mahāyaso.

           Varo nāma mahātejo, tassa putto mahāvaro;

           Tassāsi upavaroti, putto rājā mahābalo.

           Tassa putto maghadevo, devatulyo mahīpati;

           Caturāsītisahassāni, tassa puttaparamparā.

           Tesa pacchimako rājā, ‘okkāko’ iti vissuto;

           Mahāyaso mahātejo, akhuddo rājamaṇḍale”ti.

 Ādi tesa pacchatoti tesa maghadeva paramparabhūtāna kaḷārajanakapariyosānāna anekasatasahassāna rājūna aparabhāge okkāko nāma (D.3./CS:pg.1.302) rājā ahosi, tassa paramparābhūtāna anekasatasahassāna rājūna aparabhāge aparo okkāko nāma rājā ahosi, tassa paramparabhūtāna anekasatasahassāna rājūna aparabhāge punāparo okkāko nāma rājā ahosi, ta sandhāyāha “tayo okkākavasā ahesu. Tesu tatiya-okkākassāti-ādi.

 Sahasā vara adāsinti puttadassanena somanassappatto sahasā avīmasitvā tuṭṭhiyā vasena vara adāsi, “ya icchasi, ta gahā”ti. Rajja pariṇāmetu icchatīti sā jantukumārassa mātā mama ta varadāna antara katvā ima rajja pariṇāmetu icchatīti.

 Nappasaheyyāti na pariyatto bhaveyya.

 Nikkhammāti gharāvāsato, kāmehi ca nikkhamitvā. Heṭṭhā cāti ca-saddena “asītihatthe”ti ida anukaḍḍhati. Tehīti migasūkarehi, maṇḍūkamūsikehi ca. Teti sīhabyagghādayo, sappabiḷārā ca.

 Avasesāhi attano attano kaniṭṭhāhi.

 Vaḍḍhamānānanti anādare sāmivacana. Kuṭṭharogo nāma sāsamasūrīrogā viya yebhuyyena sakamanasabhāvoti vutta “aya rogo sakamatīti cintetvāti.

 Migasūkarādīnanti ādi-saddena vanacarasoṇādike sagahāti.

 Tasmi nisinneti sambandho. Khattiyamāyārocanena attano khattiyabhāva jānāpetvā.

 Nagara māpehīti sāhāra nagara māpehīti adhippāyo.

 Kesaggahaanti kesaveibandhana. Dussaggahaanti vatthassa nivāsanākāro.

 268. Attano upārambhamocanatthāyāti ācariyena Ambaṭṭhena ca attano attano upari pāpetabba-upavādassa apanayanattha. Asmi vacaneti “cattārome bho Gotama vaṇṇā”ti-ādinā attanā vutte, bhotā ca Gotamena vutte “jātivāde”ti imasmi yathādhikate vacane. Tattha pana yasmā vede vuttavidhināva tena paimantetabba hoti (D.3./CS:pg.1.303) tasmā vutta “vedattayavacane”ti, “etasmi vā dāsiputtavacane”ti ca.

 270. Dhammo nāma kāraa “dhammapaisambhidā”ti-ādīsu (vibha.718) viya, saha dhammenāti sahadhammo, sahadhammo eva sahadhammikoti āha “sahetuko”ti.

 271. Tasmā tadā paiññātattā. Tāsetvā pañha vissajjāpessāmīti āgato yathā ta saccakasamāgame. “Bhagavā ceva passati Ambaṭṭho cā”ti ettha itaresa adassane kāraa dassetu “yadi hīti-ādi vutta. Āvāhetvāti mantabalena ānetvā. Tassāti Ambaṭṭhassa. Vādasaghaṭṭeti vācāsaghaṭṭe.

 272. Tāṇanti gavesamānoti, “ayameva Samao Gotamo ito bhayato mama tāyako”ti Bhagavantayeva “tāṇan”ti pariyesanto upagacchanto. Sesapadadvayepi eseva nayo. Tāyatīti yathā-upaṭṭhitabhayato pāleti, tenāha “rakkhatīti, etena tāṇa-saddassa kattusādhanatamāha. Yathupaṭṭhitena bhayena upadduto nilīyati etthāti lea, upalayana, etena lea-saddassa adhikaraasādhanatamāha. “Saratīti etena saraa-saddassa kattusādhanatamāha.

 

 (D.3.-7)Ambaṭṭhavasakathāvaṇṇanā

 

 274. Gagāya dakkhiatoti Gagāya nadiyā dakkhiadisāya. Āvudha na parivattatīti sara vāsatti-ādi vā parassa upari khipitukāmassa hattha na parivattati, hatthe pana aparivattente kuto āvudhaparivattananti āha āvudha na parivattatīti. So kira “katha nāmāha disāya dāsiyā kucchimhi nibbatto”ti ta hīna jāti jigucchanto “handāha yathā tathā ima jāti sodhessāmī”ti niggato, tenāha “idāni me manoratha pūressāmīti-ādi. Vijjābalena rājāna tāsetvā tassa dhītuyā laddhakālato paṭṭhāya myāya jātisodhitā (D.3./CS:pg.1.304) bhavissatīti tassa adhippāyo. Ambaṭṭha nāma vijjanti sattāna sarīre abbhaga hapetīti Ambaṭṭhāti eva laddhanāma vijja, mantanti attho. Yato Ambaṭṭhā etasmi atthīti Ambaṭṭhoti kaho isi paññāyittha, tabasajātatāya aya māṇavo “Ambaṭṭho”ti voharīyati.

 Seṭṭhamante vedamanteti adhippāyo. Mantānubhāvena rañño bāhukkhambhamatta jāta tena panassa bāhukkhambhena rājā, “ko jānāti, ki bhavissatī”ti bhīto ussakī utrāso ahosi, tenāha “bhayena vedhamāno aṭṭhāsīti. Sotthi bhaddanteti ādivacana avocu. “Aya mahānubhāvo isī”ti maññamānā.

 Undriyissatīti vippakiriyissati, tenāha “bhijjissatīti. Mante parivattiteti bāhukkhambhakamantassa paippassambhakavijjāsakhāte mante “saro otaratūti parivattite. Evarūpānañhi mantāna ekaseneva paippassambhakavijjā hontiyeva yathā ta kusumārakavijjāna. Attano dhītu apavādamocanattha tassa bhujissakaraa. Tassānurūpe issariye hapanattha uḷāre ca na hāne hapesi.

 

 (D.3.-8)Khattiyaseṭṭhabhāvavaṇṇanā

 

 275. Samassāsanatthamāha karuṇāyanto, na kulīnabhāvadassanattha, tenāha “atha kho Bhagavāti-ādi. Brāhmaesūti brāhmaṇāna samīpe, tato brāhmaehi laddhabba āsanādi sandhāya “brāhmaṇāna antare”ti vutta. Kevala saddhāya kātabba saddha, paralokagate sandhāya na tato kiñci apatthentena kātabbanti attho, tenāha “matake uddissa katabhatte”ti. Magalādibhatteti ādi-saddena ussavadevatārādhanādi sagahāti. Yaññabhatteti pāpasaññamādivasena katabhatte. Pāhunakānanti atithīna. Khattiyabhāva appatto ubhato sujātatābhāvato, tenāha “aparisuddhoti attho”ti.

 276. Itthi karitvāti ettha karaa kiriyāsāmaññavisayanti āha “itthi pariyesitvāti. Brāhmaakañña itthi khattiyakumārassa bhariyābhūta (D.3./CS:pg.1.305) gahetvāpi khattiyāva seṭṭhā, hīnā brāhmaṇāti yojanā. Purisena vā purisa karitvāti etthāpi eseva nayo. Pakaraeti rāgādivasena paduṭṭhe pakkhalite kārae, tenāha “dose”ti. Bhassati niratthakabhāvena khipīyatīti bhassa, chārikā.

 277. Janitasminti kammakilesehi nibbatte. Jane etasminti vā janetasmi, manussesūti attho, tenāha “gottapaisārino”ti. Sasanditvāti ghaetvā, aviruddha katvāti attho.

 

Pahamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 (D.3.-9)Vijjācaraakathāvaṇṇanā

 

 278. Ida vaṭṭatīti ida ajjhenādi kattu labbhati. Jātivādavinibaddhāti jātisannissitavāde vinibaddhā. Brāhmaasseva ajjhenajjhāpanayajanayājanādayoti eva ye attukkasanaparavambhanavasena pavattā, tato eva te mānavādapaibaddhā ca honti. Ye pana āvāhavivāhavinibaddhā, te eva sambandhattayavasena “arahasi vā ma tva, na vā ma tva arahasī”ti eva pavattanakā.

 Yatthāti yassa vijjācaraasampattiya. Laggissāmāti olaggā antogadhā bhavissāmāti cintayimha. Paramatthato avijjācaraṇāniyeva “vijjācaraṇānī”ti gahetvā hito paramatthato vijjācaraesu vibhajiyamānesu so tato dūrato apanīto nāma hotīti āha “dūrameva avakkhipīti. Samudāgamato pabhutīti-ādisamuṭṭhānato paṭṭhāya.

 279. Tividha sīlanti khuddakādibheda tividha sīla. Sīlavasenevāti sīlapariyāyeneva. Kiñci kiñcīti ahisanādiyamaniyamalakkhaa kiñci kiñci sīla atthi. Tattha tattheva laggeyyāti tasmi tasmiyeva brāhmaasamayasiddhe sīlamatte “caraan”ti laggeyya. Aṭṭhapi samāpattiyo caraanti niyyātitā honti rūpāvacaracatutthajjhānaniddeseneva arūpajjhānānampi niddiṭṭhabhāvāpattito niyyātitā nidassitā.

 

 (D.3.-10)Catu-apāyamukhakathāvaṇṇanā

 

 280. Asampāpuantoti (D.3./CS:pg.1.306) ārabhitvā sampattu asakkonto. Avisahamānoti ārabhitumeva asakkonto. Khārinti parikkhāra. Ta pana vibhajitvā dassetu “araṇīti-ādi vutta. Tattha araṇīti aggidhamanaka araṇīdvaya. Sujāti dabbi. Ādi-saddena tidaṇḍatighaikādi sagahāti khāribharitanti khārīhi puṇṇa. Nanu upasampannassa bhikkhuno sāsanikopi yo koci anupasampanno atthato paricārakova, ki aga pana bāhirakapabbajiteti tattha visesa dassetu “kāmañcāti-ādi vutta. Vuttanayenāti “kappiyakaraa …pe… vattakaraavasenā”ti eva vuttena nayena. Paricārako hoti upasampannabhāvassa visiṭṭhabhāvato. “Navakoisahassānī”ti-ādinā (visuddhi.1.20 pai.ma.aṭṭha.37) vuttappabhedāna anekasahassāna savaravinayāna samādiyitvā vattanena uparibhūtā aggabhūtā sampadāti hi “upasampadā”ti vuccatīti. Guṇādhikopīti guehi ukkaṭṭhopi. Aya panāti vuttalakkhao tāpaso.

 Tāpasā nāma kammavādikiriyāvādino, na sāsanassa paṭāṇībhūtā, yato nesa pabbajitu āgatāna titthiyaparivāsena vināva pabbajjā anuññātāti katvā “kasmā panāti codana samuṭṭhapeti codako. Ācariyo “yasmāti-ādinā codana pariharati. “Osakkissatī”ti sakhepato vuttamattha vivaritu “imasmiñhīti-ādi vutta. Khuradhārūpamanti khuradhārāna matthakeneva akkamitvā gamanūpama. Aññeti aññe bhikkhū. Aggisālanti aggihuttasāla. Nānādārūhīti palāsadaṇḍādinānāvidhasamidhādārūhi.

 Idanti “catudvāra āgāra katvā”ti-ādinā vutta. Assāti assa catutthassa puggalassa. Paipattimukhanti kohaññapaipattiyā mukhamatta. So hi nānāvidhena kohaññena loka vimhāpento tattha acchati, tenāha “iminā hi mukhena so eva paipajjatīti.

 Khalādīsu manussāna santike upatiṭṭhitvā vīhimuggatilamāsādīni bhikkhācariyāniyāmena sakaḍḍhitvā uñchana uñchā, sā eva cariyā vutti etesanti uñchācariyā. Aggipakkena jīvantīti aggipakkikā, na aggipakkikā anaggipakkikā (D.3./CS:pg.1.307) Uñchācariyā hi khalesu gantvā khalagga nāma manussehi diyyamāna dhañña gahanti, ta ime na gahantīti anaggipakkikā nāma jātā. Asāmapākāti asayapācakā. Asmamuṭṭhinā muṭṭhipāsāṇena vattantīti asmamuṭṭhikā. Dantena uppāṭita vakkala rukkhattaco dantavakkala, tena vattantīti dantavakkalikā. Pavatta rukkhādito pātita phala bhuñjantīti pavattaphalabhojino. Jiṇṇapakkatāya paṇḍubhūta palāsa, tasadisañca paṇḍupalāsa, tena vattantīti paṇḍupalāsikā, sayapatitapupphaphalapattabhojino.

 Idāni te aṭṭhavidhepi sarūpato dassetu “tatthāti-ādi vutta. Sakaḍḍhitvāti bhikkhācariyāvasena laddhadhañña ekajjha katvā.

 Pariyeṭṭhi nāma dukkhāti paresa gehato geha gantvā pariyeṭṭhi nāma dīnavuttibhāvena dukkhā. Pāsāṇassa pariggaho dukkho pabbajitassāti vā danteheva uppāṭetvā khādanti.

 Imāhi catūhiyevāti “khārividha ādāyā”ti-ādinā vuttāhi catūhi eva tāpasapabbajjāhīti.

 282. Apāye vināse niyutto āpāyiko. Tabbhāva paripūretu asakkonto tena aparipuṇṇo aparipūramāno karae ceta paccattavacana, tenāha āpāyikenāpi aparipūramānenāti.

 

 (D.3.-11)Pubbaka-isibhāvānuyogavaṇṇanā

 

 283. Dīyatīti datti, dattiyeva dattikanti āha “dinnakan”ti. Yadi brāhmaassa sammukhībhāvo rañño na dātabbo, kasmāssa upasakamana na paikkhittanti āha “yasmā panāti-ādi. Khettavijjāyāti nītisatthe. Payātanti saddha, sassatika vā, tenāha “abhiharitvā dinnan”ti. Kasmā Bhagavā “rañño Pasenadissa Kosalassa dattika bhuñjatī”ti-ādinā brāhmaassa mammavacana avocāti tattha kāraa dassetu “ida pana kāraan”ti-ādi vutta.

 284. Rathūpatthareti (D.3./CS:pg.1.308) rathassa upari attharitapadese. Pākaamantananti pakāsabhūta mantana. Tañhi suddādīhi ñāyatīti na rahassamantana. Bhaatīti api nu bhaati.

 285. Pavattāroti pāvacanabhāvena vattāro, yasmā te tesa mantāna pavattakā, tasmā āha “pavattayitāro”ti. Sudde bahi katvā raho bhāsitabbaṭṭhena mantā eva, tata-atthapaipattihetutāya padanti mantapada, anupanītāsādhāraatāya vā rahassabhāvena vattabba hitakiriyāya adhigamupāya. Sajjhāyitanti gāyanavasena sajjhāyita, ta pana udattānudattādīna sarāna sampādanavaseneva icchitanti āha “sarasampattivasenāti. Aññesa vuttanti pāvacanabhāvena aññesa vutta. Samupabyūḷhanti sagahetvā uparūpari saññūḷha. Rāsikatanti iruvedayajuvedasāmavedādivasena tatthāpi pacceka mantabrahmādivasena, ajjhāyānuvākādivasena ca rāsikata.

 Tesanti mantāna kattūna. Dibbena cakkhunā oloketvāti dibbacakkhuparibhaṇḍena yathākammūpagañāṇena sattāna kammassakatādi paccakkhato dassanaṭṭhena dibbacakkhusadisena pubbenivāsañāṇena atītakappe brāhmaṇāna mantajjhenavidhiñca oloketvā. Pāvacanena saha sasanditvāti kassapasammāsambuddhassa ya vacana vaṭṭasannissita, tena saha aviruddha katvā. Na hi tesa vivaṭṭasannissito attho paccakkho hoti. Aparāpare panāti aṭṭhakādīhi aparā pare pacchimā okkākarājakālādīsu uppannā. Pakkhipitvāti aṭṭhakādīhi ganthitamantapadesu kilesasannissitapadāna tattha tattha pade pakkhipana katvā. Viruddhe akasūti Brāhmaadhammikasuttādīsu āgatanayena sakilesikatthadīpanato paccanīkabhūte akasu. Idhāti “tyāha mante adhīyāmī”ti etasmi hāne. Paiñña aggahetvāti “ta ki maññasī”ti eva paiñña aggahetvāva.

 286. Nirāmagandhāti kilesāsucivasena vissagandharahitā. Anitthigandhāti itthīna gandhamattassapi avisahanena itthigandharahitā. Ettha ca “nirāmagandhāti (D.3./CS:pg.1.309) etena tesa porāṇāna brāhmaṇāna vikkhambhitakilesata dasseti, “anitthigandhā brahmacārino”ti etena ekavihārita, “rajojalladharāti etena maṇḍanavibhūsanānuyogābhāva, “araññāyatane pabbatapādesu vasisūti etena manussūpacāra pahāya vivittavāsa, “vanamūlaphalāhārā vasisūti etena sālimasodanādipaṇītāhārapaikkhepa, “yadāti-ādinā yānavāhanapaikkhepa, “sabbadisāsūti-ādinā rakkhāvaraapaikkhepa, evañca vadanto micchāpaipadāpakkhika sācariyassa Ambaṭṭhassa vutti upādāya sammāpaipadāpakkhikāpi tesa brāhmaṇāna vutti ariyavinaye sammāpaipatti upādāya micchāpaipadāyeva. Kutassa sallekhapaipattiyuttatāti. “Eva sute”ti-ādinā Bhagavā Ambaṭṭha santajjento niggahātīti dasseti.

 Vehakehīti vehakapaṭṭakāhi. Samantānagaranti nagarassa samantato. Katasudhākamma pākārassa adhobhāge hāna vuccatīti adhippāyo.

 

 (D.3.-12)Dvelakkhaadassanavaṇṇanā

 

 287. Na sakkotisakucite iriyāpathe anavasesato tesa dubbibhāvanato. Gavesīti ñāṇena pariyesanamakāsi. Samānayīti ñāṇena sakalento sammā ānayi samāhari. “Kakhatīti padassa ākakhatīti ayamatthoti āha “Aho vata passeyyanti patthana uppādetīti. Kicchatīti kilamati. “Kakhatīti padassa pubbe āsisanatthata vatvā idānissa sasayatthatameva vikappantaravasena dassento “kakhāya vā dubbalā vimati vuttāti āha. Tīhi dhammehīti tippakārehi sasayadhammehi. Kālusiyabhāvoti appasannatāya hetubhūto āvilabhāvo.

 Yasmā Bhagavato kosohita sabbabuddhāna āveika aññehi asādhāraa vatthaguyha suvisuddhakañcanamaṇḍalasannikāsa, attano saṇṭhānasannivesasundaratāya ājāneyyagandhahatthino varagaparamacārubhāva, vikasamānatapaniyāravindasamujjalakesarāvattavilāsa, sañjhāpabhānurañjitajalavanantarābhilakkhitasampuṇṇacandamaṇḍalasobhañca attano siriyā abhibhuyya virājati, ya bāhirabbhantaramalehi anupakkiliṭṭhatāya, cirakāla suparicitabrahmacariyādhikāratāya, susaṇṭhitasaṇṭhānasampattiyā ca (D.3./CS:pg.1.310) kopīnampi santa akopīnameva, tasmā vutta “Bhagavato hīti-ādi. Pahūtabhāvanti puthulabhāva. Ettheva hi tassa sasayo, tanumudusukumāratādīsu panassa guesu vicāraṇā eva nāhosi.

 288. Hirikaraokāsanti hiriyitabbaṭṭhāna. Chāyanti paibimba. Katha kīdisanti āha “iddhiyāti-ādi. Chāyārūpakamattanti Bhagavato paibimbarūpa. Tañca kho Buddhasantānato vinimuttattā rūpakamatta Bhagavato sarīravaṇṇasaṇṭhānāvayava iddhimaya bimbakamatta. Ta pana rūpakamatta dassento Bhagavā yathā attano Buddharūpa na dissati, tathā katvā dasseti. Ninnetvāti nīharitvā. Kallosīti pucchāvissajjane kusalo cheko asi. Tathākaraenāti kathinasūci viya karaena. Etthāti pahūtajivhāya. Mudubhāvo pakāsito amuduno ghanasukhumabhāvāpādanattha asakkueyyattā dīghabhāvo, tanubhāvo cāti daṭṭhabba.

 291. “Atthacarakenāti iminā byatirekamukhena anatthacarakatayeva vibhāveti. Na aññatrāti na aññasmi sugatiyanti attho. Upanetvā upanetvāti ta ta dosa upanetvā upanetvā, tenāha “suṭṭhudāsādibhāva āropetvāti. Pātesīti pavaṭṭanavasena pātesi.

 

 (D.3.-13)Pokkharasātibuddhūpasakamanavaṇṇanā

 

 293-6. Āgamā nūti āgato nu. Khoti nipātamatta. Idhāti ettha, tumhāka santikanti attho. Adhivāsetūti sādiyatu, ta pana sādiyana manasā sampaiggaho hotīti āha “sampaicchatūti.

 297. Yāvadatthanti yāva attho, tāva bhojanena tadā katanti attho. Oittanti āmisāpanayanena sucikata, tenāha “hatthe ca pattañca dhovitvāti.

 298. Anupubbi kathanti anupubba kathetabbakatha, tenāha “anupaipāṭikathan”ti. Kā pana sā? Dānādikathāti āha “dānānantara sīlan”ti-ādi. Tena dānakathā tāva pacurajanesupi pavattiyā sabbasādhāraattā, sukarattā, sīle patiṭṭhānassa upāyabhāvato ca ādito (D.3./CS:pg.1.311) kathetabbā. Pariccāgasīlo hi puggalo pariggahitavatthūsu nissagabhāvato sukheneva sīlāni samādiyati, tattha ca suppatiṭṭhito hoti. Sīlena dāyakapaiggāhakasuddhito parānuggaha vatvā parapīḷānivattivacanato, kiriyadhamma vatvā akiriyadhammavacanato, bhogasampattihetu vatvā bhavasampattihetuvacanato ca dānakathānantara sīlakathā kathetabbā, tañce dānasīla vaṭṭanissita, aya bhavasampatti tassa phalanti dassanattha imehi ca dānasīlamayehi paṇītapaṇītatarādibhedabhinnehi puññakiriyavatthūhi etā cātumahārājikādīsu paṇītapaṇītatarādibhedabhinnā aparimeyyā dibbabhogasampattiyo laddhabbāti dassanattha tadanantara saggakathā. Svāya saggo rāgādīhi upakkiliṭṭho, sabbathānupakkiliṭṭho ariyamaggoti dassanattha saggānantara maggo kathetabbo. Maggañca kathentena tadadhigamupāyasandassanattha saggapariyāpannāpi, pageva itare sabbepi kāmā nāma bahvādīnavā aniccā addhuvā vipariṇāmadhammāti kāmāna ādīnavo, hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasañhitāti tesa okāro lāmakabhāvo, sabbepi bhavā kilesāna vatthubhūtāti tattha sakileso, sabbasakilesavippamutta nibbānanti nekkhamme ānisaso ca kathetabboti ayamattho bodhitoti veditabbo. Maggoti cettha iti-saddena ādi-atthadīpanato “kāmāna ādīnavo”ti evamādīna sagahoti evamaya atthavaṇṇanā katāti veditabbā. “Tassa uppatti-ākāradassanatthan”ti kasmā vutta, nanu maggañāṇa asakhatadhammārammaa, na sakhatadhammārammaanti codana sandhāyāha “tañhīti-ādi. Tattha paivijjhantanti asammohapaivedhavasena paivijjhanta, tenāha “kiccavasenāti.

 

 (D.3.-14)Pokkharasāti-upāsakattapaivedanākathāvaṇṇanā

 

 299. Ettha ca “diṭṭhadhammo”ti-ādi pāḷiya dassana nāma ñāṇadassanato aññampi atthi, tannivattanattha “pattadhammo”ti vutta. Patti ca ñāṇasampattito aññampi vijjatīti tato visesadassanattha “viditadhammo”ti vutta. Sā panesā viditadhammatā ekadesatopi hotīti nippadesato viditabhāva dassetu “pariyogāḷhadhammo”ti vutta. Tenassa saccābhisambodhayeva dīpeti. Maggañāṇañhi ekābhisamayavasena pariññādikicca sādhenta nippadesena (D.3./CS:pg.1.312) catusaccadhamma samantato ogāḷha nāma hoti, tenāha “diṭṭho ariyasaccadhammo etenāti diṭṭhadhammo”ti. Tiṇṇā vicikicchāti sappaibhayakantārasadisā soasavatthukā, aṭṭhavatthukā ca tiṇṇā vitiṇṇā vicikicchā. Vigatā kathakathāti pavatti-ādīsu. “Eva nu kho, na nu kho”ti eva pavattikā vigatā samucchinnā kathakathā. Vesārajjappattoti sārajjakarāna pāpadhammāna pahīnattā, tappaipakkhesu ca sīlādiguesu suppatiṭṭhitattā vesārajja visāradabhāva veyyattiya patto adhigato. Sāya vesārajjappatti suppatiṭṭhitabhāvoti katvā āha “satthusāsane”ti. Attanā paccakkhato diṭṭhattā adhigatattā na para pacceti, na tassa paro paccetabbo atthīti aparappaccayo. Ya panettha vattabba avutta, ta parato āgamissati. Sesa suviññeyyameva.

 

Ambaṭṭhasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.4.) 4. Soadaṇḍasuttavaṇṇanā

 

 300. Sundarabhāvena (D.4./CS:pg.1.313) sātisayāni agāni etesa atthīti agā, rājakumārāti āha “agā nāma agapāsādikatāyāti-ādi. Idhāpi adhippetā, na Ambaṭṭhasutte eva. Āgantu na dassantīti āgamane ādīnava dassetvā paikkhipanavasena āgantu na dassanti, nānujānissantīti adhippāyo. Nīlāsokakaikārakoviḷārakundarājarukkhehi sammissatāya ta campakavana “nīlādipañcavaṇṇakusumapaimaṇḍitan”ti daṭṭhabba. Na campakarukkhānayeva nīlādipañcakusumatāyāti vadanti. “Bhagavā kusumagandhasugandhe campakavane viharatīti iminā na māpanakāle eva tasmi nagare campakarukkhā ussannā, atha kho aparabhāge pīti dasseti. Māpanakāle hi campakāna ussannatāya sā nagarī “Campā”ti nāma labhi. Issarattāti adhipatibhāvato. Senā etassa atthīti seniko, seniko eva seniyo, atthitā cettha bahubhāvavisiṭṭhāti vutta “mahatiyā senāya samannāgatattāti.

 301-2. Sahatāti sannipatitā, “saghino”ti vattabbe “saghīti puthutthe ekavacana brāhmaagahapatikāna adhippetattā, tenāha “etesan”ti. Rājarājaññādīna bhaṇḍadharā purisā khatā, nesa tāyanato khattā. So hi yehi yattha pesito, tattha tesa dosa pariharanto yuttapattavasena pucchitamattha katheti, tenāha “pucchitapañhe byākaraasamattho”ti. Kulāpadesādinā mahatī mattā etassāti mahāmatto.

 

(D.4.-1)Soadaṇḍaguakathāvaṇṇanā

 

 303. Visiṭṭha rajja virajja, virajjameva verajja yathā “vekata vesayan”ti, nānāvidha verajja nānāverajja, tattha jātāti-ādinā sabba vuttanayeneva veditabba. Uttamabrāhmaoti abhijanasampattiyā vittasampattiyā vijjāsampattiyā uggatataro, uḷāro vā brāhmao. Asannipātoti lābhamaccharena nippīḷitatāya asannipāto viya bhavissati.

 “Ageti (D.4./CS:pg.1.314) gameti ñāpetīti aga, hetūti āha “imināpi kāraenāti. “Ubhato sujāto”ti ettake vutte yehi kehici dvīhi bhāgehi sujātatā viññāyeyya. Sujāta-saddo ca “sujāto cārudassano”ti-ādīsu (theragā. 818) ārohasampattipariyāyoti jātivaseneva sujātata vibhāvetu “mātito ca pitito cāti vutta. Anorasaputtavasenāpi loke mātupitusamaññā dissati, idha panassa orasaputtavaseneva icchitāti dassetu “sasuddhagahaiko”ti vutta. Gabbha gahāti dhāretīti gahaṇī, gabbhāsayasaññito mātukucchippadeso. Yathābhuttassa āhārassa vipācanavasena gahanato achaḍḍanato gahaṇī, kammajatejodhātu.

 Pitā ca mātā ca pitaro, pitūna pitaro pitāmahā, tesa yugo dvando pitāmahayugo, tasmā, yāva sattamā pitāmahayugā pitāmahadvandāti evamettha attho daṭṭhabbo. Evañhi pitāmahaggahaeneva mātāmahopi gahitoti. So Aṭṭhakathāya visu na uddhao. Yuga-saddo cettha ekasesanayena daṭṭhabbo “yugo ca yugo ca yugā”ti. Evañhi tattha tattha dvanda gahitameva hoti, tenāha “tato uddha sabbepi pubbapurisā pitāmahaggahaeneva gahitāti. Purisaggahaañcettha ukkaṭṭhaniddesavasena katanti daṭṭhabba. Evañhi “mātito”ti pāḷivacana samatthita hoti. Akkhittoti appattakhepo. Anavakkhittoti saddhathālipākādīsu na avakkhitto na chaḍḍito. Jātivādenāti hetumhi karaavacananti dassetu “kena kāraenāti-ādi vutta. Ettha ca “ubhato …pe… pitāmahayugāti etena brāhmaassa yonidosābhāvo dassito sasuddhagahaikabhāvakittanato, “akkhitto”ti iminā kiriyāparādhābhāvo. Kiriyāparādhena hi sattā khepa pāpuanti. “Anupakkuṭṭho”ti iminā ayuttasasaggābhāvo. Ayuttasasaggampi hi paicca sattā akkosa labhanti.

 Issaroti ādhipateyyasavattaniyakammabalena īsanasīlo, sā panassa issaratā vibhavasampattipaccayā pākaṭā jātāti aḍḍhatāpariyāyabhāveneva vadanto “aḍḍhoti issaro”ti āha. Mahanta dhana assa bhūmigatañceva vehāsaṭṭhañcāti mahaddhano. Tassāti tassa tassa (D.4./CS:pg.1.315) Vadanti “anvayato, byatirekato ca anupasakamanakāraa kittemā”ti.

 Adhikarūpoti visiṭṭharūpo uttamasarīro. Dassana arahatīti dassanīyo, tenāha “dassanayoggo”ti. Pasāda āvahatīti pāsādiko, tenāha “cittappasādajananato”ti. Vaṇṇassāti vaṇṇadhātuyā. Sarīranti sannivesavisiṭṭha karacaraagīvāsīsādi-avayavasamudāya, so ca saṇṭhānamukhena gayhatīti “paramāya vaṇṇapokkharatāyāti …pe… sampattiyā cāti vutta. Sabbavaṇṇesu suvaṇṇavaṇṇova uttamoti vutta “seṭṭhena suvaṇṇavaṇṇena samannāgato”ti. Tathā hi Buddhā, cakkavattino ca suvaṇṇavaṇṇāva honti. Brahmavacchasīti uttamasarīrābho, suvaṇṇābho icceva attho. Imameva hi attha sandhāya “mahābrahmuno sarīrasadiseneva sarīrena samannāgato”ti vutta, na brahmujugattata. Akhuddāvakāso dassanāyāti ārohapariṇāhasampattiyā, avayavapāripūriyā ca dassanāya okāso na khuddako, tenāha “sabbānevāti-ādi.

 Yamaniyamalakkhaa sīlamassa atthīti sīlavā. Ta panassa rattaññutāya vuddha vaḍḍhita atthīti vuddhasīlī. Tena ca sabbadā sammāyogato vuddhasīlena samannāgato. Sabbameta pañcasīlamattameva sandhāya vadanti tato para sīlassa tattha abhāvato, tesañca ajānanato.

 hānakaraasampattiyā, sikkhāsampattiyā ca katthacipi anūnatāya parimaṇḍalapadāni byañjanāni akkharāni etissāti parimaṇḍalapadabyañjanā. Atha vā pajjati attho etenāti pada, nāmādi. Yathādhippetamattha byañjetīti byañjana, vākya. Tesa paripuṇṇatāya parimaṇḍalapadabyañjanā. Atthañāpane sādhanatāya vācāva karaanti vākkaraa, udāhāraghoso. Guaparipuṇṇabhāvena tassa brāhmaassa, tena vā bhāsitabba-atthassa. Pūre puṇṇabhāve. Pūreti ca purimasmi atthe ādhāre bhumma, dutiyasmi visaye. “Sukhumālattanenāti iminā tassā vācāya mudusahabhāvamāha. Apalibuddhāya pittasemhādīhi. Sandiṭṭha sabba dassetvā viya ekadesa kathana. Vilambita saika cirāyitvā kathana. “Sandiddhavilambitādī”ti vā pāṭho. Tattha sandiddha sandehajanaka. Ādi-saddena dukkhalitānukaḍḍhitādi (D.4./CS:pg.1.316) sagahāti. Ādimajjhapariyosāna pākaa katvāti iminā tassā vācāya atthapāripūri vadanti.

 “Jiṇṇo”ti-ādīni padāni suviññeyyāni, heṭṭhā vuttatthāni ca. Dutiyanaye pana jiṇṇoti nāya jiṇṇatā vayomattena, atha kho kulaparivaṭṭena purāṇatāti āha “jiṇṇoti porāṇo”ti-ādi, tena tassa brāhmaassa kulavasena uditoditabhāvamāha. Jātivuddhiyā “vayo-anuppatto”ti vakkhamānattā, guavuddhiyā tato sātisayattā ca “vuddhoti sīlācārādiguavuddhiyā yutto”ti āha. Tathā jātimahallakatāya vakkhamānattā “mahallako”ti padena vibhavamahattatā yojitā. Maggapaipannoti brāhmaṇāna paipattivīthi upagato ta avokkamma caraato. Antimavayanti pacchimavaya.

 

 (D.4.-3)Buddhaguakathāvaṇṇanā

 

 304. Tādisehi mahānubhāvehi saddhi yugaggāhavasenapi dahana na mādisāna anucchavika, kuto pana ukkasananti ida brāhmaassa na yuttarūpanti dassento āha “na kho pana meta yuttan”ti-ādi. Sadisāti ekadesena sadisā. Na hi Buddhāna guehi sabbathā sadisā kecipi guṇā aññesu labbhanti. Itareti attano guehi asadisague. Idanti ida atthajāta. Gopadakanti gāviyā pade hita-udaka.

 Saṭṭhikulasatasahassanti saṭṭhisahassādhika kulasatasahassa kulapariyāyenāti suddhodanamahārājassa kulānukkamena āgata. Tesupīti tesupi catūsu nidhīsu. Gahitagahitanti gahita gahita hāna pūratiyeva dhanena paipākatikameva hoti. Aparimāṇoyevāti “ettako eso”ti kenaci paricchinditu asakkueyyatāya aparicchinno eva.

 Tatthāti mañcake. Sīhaseyya kappesīti yathā rāhu asurindo āyāmato, vitthārato ubbedhato ca Bhagavato rūpakāyassa pariccheda gahetu na sakkoti, tathā rūpa iddhābhisakhāra abhisakharonto sīhaseyya kappesi.

 Kilesehi (D.4./CS:pg.1.317) ārakattā parisuddhaṭṭhena ariyanti āha “ariya uttama parisuddhan”ti. Anavajjaṭṭhena kusala, na sukhavipākaṭṭhena. Katthaci caturāsītipāṇasahassāni, katthaci aparimāṇāpi devamanussā yasmā catuvīsatiyā hānesu asakhyeyyā aparimeyyā devamanussā maggaphalāmata pivisu, koisatasahassādiparimāṇenapi bahū eva, tasmā anuttarācārasikkhāpanavasena Bhagavā bahūna ācariyo. Teti kāmarāgato aññe Bhagavato pahīnakilese. Keanāti keḷāyanā dhanāyanā.

 Apāpapurekkhāroti apāpe pure karoti, na vā pāpa purato karotītipi apāpapurekkhāroti imamattha dassetu “apāpe navalokuttaradhamme”ti-ādi vutta. Tattha apāpeti pāpapaipakkhe, pāparahite ca. Brahmani seṭṭhe Buddhe Bhagavati bhavā tassa dhammadesanāvasena ariyāya jātiyā jātattā, brahmuno vā Bhagavato hitā garukaraṇādinā, yathānusiṭṭhapaipattiyā ca, brahma vā seṭṭha ariyamagga jānātīti brahmaññā, ariyasāvakasakhātā pajā, tenāha “Sāriputtāti-ādi. Pakatibrāhmaajātivasenāpi “brahmaññāya pajāyā”ti padassa attho veditabboti dassetu “apicāti-ādi vutta.

 Tiroraṭṭhā tirojanapadāti ettha rajja raṭṭha, rājanti rājāno etenāti, tadekadesabhūtā padesā pana janapado,janā pajjanti ettha sukhajīvika pāpuantīti. Pucchāya vā dosa sallakkhetvāti sambandho. Asamatthatanti attano asamatthata. Bhagavā vissajjeti tesa upanissayasampatti, ñāṇaparipāka, cittācārañca ñatvāti adhippāyo.

 “Ehi svāgatavādīti iminā sukhasambhāsapubbaka piyavādita dasseti, “sakhilo”ti iminā sahavācata, “sammodako”ti iminā paisandhārakusalata, “abhākuiko”ti iminā sabbattheva vippasannamukhata, “uttānamukho”ti iminā sukhālāpata, “pubbabhāsīti iminā dhammānuggahassa okāsakaraato hitajjhāsayata Bhagavato vibhāveti.

 Yattha kirāti kira-saddo arucisūcanattho, tena Bhagavatā adhivutthapadese na devatānubhāvena manussāna anupaddavatā, atha kho Buddhānubhāvenāti dasseti. Tenāha “apicā”ti-ādi.

 Anusāsitabboti (D.4./CS:pg.1.318) vineyyajanasamūho gayhatīti nibbattita ariyasaghameva dassetu “saya vāti-ādi vutta, anantarassa vidhi paisedho vāti katvā. “Tādisovāti iminā “saya vā”ti-ādinā vuttavikappo eva paccāmaṭṭhoti. “Purimapadasseva vā”ti vikappantaraggahaa. Bahūna titthakarānanti pūraṇādīna anekesa titthakarāna, niddhārae ceta sāmivacana. Kāraenāti appicchasantuṭṭhatādisamāropanalakkhaena kāraena. Āgantukā navakāti abhinavā āgantukā abbhāgatā. Pariyāpuṇāmīti paricchinditu jānāmi sakkomi, tenāha “jānāmīti. “Kappampi ce aññamabhāsamāno”ti abhūtaparikappanavacanameta tathā bhāsamānassa abhāvato.

 305. Ala-saddo arahattopi hoti “alameva nibbinditun”ti-ādīsu (sa.ni.1.124) viyāti āha “alamevāti yuttamevāti. Puena netvā asitabbato paribhuñjitabbato puosa vuccati pātheyya. Puasena purisena.

 

(D.4.-4)Soadaṇḍaparivitakkavaṇṇanā

 

 307. Ubhatopakkhikāti micchādiṭṭhisammādiṭṭhīna vasena ubhayapakkhikā. Kerāṭikāti sahā.

 

(D.4.-5)Brāhmaapaññattivaṇṇanā

 

 309. Vighātanti cittadukkha.

 311-3. Sujanti homadabbi paggahantesūti juhanattha gahanakesu, irubbijjesūti attho. Pahamo vāti tattha sannipatitesu yajanakiriyāya sabbapadhāno vā. Dutiyo vāti tadanantaro vā. “Sujan”ti karae eta upayogavacananti āha “sujāyāti. Aggihuttapamukhatāya yaññassa yaññe diyyamāna sujāmukhena dīyatīti āha “sujāya diyyamānan”ti. Porāṇāti Aṭṭhakathācariyā. Visesatoti vijjācaraavisesato, na brāhmaehi icchitavijjācaraamattato. Uttamabrāhmaassāti anuttaradakkhieyyatāya ukkaṭṭhabrāhmaassa. Brāhmaasamayanti brāhmaasiddhanta. Mā bhindi mā vināsesi.

 316. Samasamoti (D.4./CS:pg.1.319) samoyeva hutvā samo. Hīnopamavasenapi samatā vuccatīti ta nivattento hapetvā ekadesasamattan”ti-ādimāha. Kulakoiparidīpananti kula-ādiparidīpana athāpi siyāti athāpi tumhāka eva parivitakko siyā. Brāhmaabhāva sādheti vaṇṇo. Mantajātīsupi eseva nayo. Sīlameva sādhessati brāhmaabhāva. Kasmāti ce? Āha “tasmiñhissāti-ādi. Sammohamatta vaṇṇādayoti vaṇṇamantajātiyo hi brāhmaabhāvassa aganti sammohamattameta asamavekkhitābhimānabhāvato.

 

(D.4.-6)Sīlapaññākathāvaṇṇanā

 

 317. Kathito brāhmaena pañhoti “sīlavā ca hotī”ti-ādinā dvinnameva agāna vasena yathāpucchito pañho yāthāvato vissajjito etthāti etasmi yathāvissajjite atthe. Tassāti Soadaṇḍassa. Sīlaparisuddhāti sīlasampattiyā sabbaso suddhā anupakkiliṭṭhā. Kuto dussīle paññā asamāhitattā tassa. Jae eamūge kuto sīlanti jae eamūge duppaññe kuto sīla sīlavibhāgassa, sīlaparisodhanūpāyassa ca ajānanato. Pakaṭṭha ukkaṭṭha ñāṇa paññāṇanti, pākatika ñāṇa nivattetu “paññāṇan”ti vuttanti tayida pakārehi jānanato paññāvāti āha “paññāṇanti paññā yevāti.

 Sīlenadhotāti samādhipadaṭṭhānena sīlena sakalasakilesamalavisuddhiyā dhotā visuddhā, tenāha “katha panāti-ādi. Tattha dhovatīti sujjhati. Mahāsaṭṭhivassatthero viyāti saṭṭhivassamahāthero viya. Vedanāpariggahamattampīti ettha vedanāpariggaho nāma yathā-uppanna vedana sabhāvarasato upadhāretvā “aya vedanā phassa paicca, so phasso anicco dukkho vipariṇāmadhammo”ti lakkhaattaya āropetvā pavattitavipassanā. Eva vipassantena “sukhena sakkā sā vedanā adhivāsetu “vedanā eva vediyatī”ti. Vedana vikkhambhetvāti yathā-uppanna dukkha vedana ananuvattitvā vipassana ārabhitvā vīthi paipannāya vipassanāya ta vinodetvā. Sasumārapatitenāti kumbhīlena viya bhūmiya (D.4./CS:pg.1.320) urena nipajjanena. Paññāya sīla dhovitvāti akhaṇḍādibhāvāpādanena sīla ādimajjhapariyosānesu paññāya suvisodhita katvā.

 318. “Kasmā āhāti uparidesanāya kāraa pucchati. Lajjā nāma “sīlassa jātiyā ca guadosapakāsanena samaena Gotamena pucchitapañha vissajjesī”ti parisāya paññātatā. Ettakaparamāti ettaka-ukkasakoikā pañca sīlāni, vedattayavibhāvana paññañca lakkhaṇādito niddhāretvā jānana natthi, kevala tattha vacīparamā mayanti dassetīti āha “sīlapaññāṇanti vacanameva parama amhākan”ti. “Aya pana viseso”ti ida niyyātanāpekkha sīlaniddese, tenāha “sīlamicceva niyyātitan”ti. Sāmaññaphale pana “sāmaññaphala” micceva niyyātita, paññāniddese pana jhānapañña adhiṭṭhāna katvā vipassanāpaññāvaseneva paññāniyyātana kata, tenāha “pahamajjhānādīnīti.

 

(D.4.-7)Soadaṇḍa-upāsakattapaivedanākathāvaṇṇanā

 

 321-2. Nattāti puttaputto. Agārava nāma natthi, na cāya Bhagavati agāravena “ahañceva kho panā”ti-ādimāha, atha kho attalābhaparihānibhayena. Ayañhi yathā tathā attano mahājanassa sambhāvana uppādetvā kohaññena pare vimhāpetvā lābhuppāda nijigisanto vicarati, tasmā tathā avoca, tenāha “iminā kirāti-ādi.

 Takhaṇānurūpāyāti yādisī tadā tassa ajjhāsayappavatti, tadanurūpāyāti attho. Tassa tadā tādisassa vivaṭṭasannissitassa ñāṇassa paripākassa abhāvato kevala abbhudayanissito eva attho dassitoti āha “diṭṭhadhammikasamparāyikamattha sandassetvāti, paccakkhato vibhāvetvāti attho. Kusale dhammeti tebhūmake kusale dhamme, “catubhūmake”tipi vattu vaṭṭatiyeva, tenevāha “āyati nibbānatthāya vāsanābhāgiyā vā”ti. Tatthāti kusaladhamme yathā samādapite. Nanti brāhmaa samuttejetvāti sammadeva uparūpari nisānetvā puññakiriyāya tikkhavisadabhāva āpādetvā. Ta pana atthato tattha ussāhajanana hotīti āha “sa-ussāha katvāti (D.4./CS:pg.1.321) Eva puññakiriyāya sa-ussāhatā, evarūpa guasamagitā ca niyamato diṭṭhadhammikā atthasampādanīti eva sa-ussāhatāya, aññehi ca tasmi vijjamānaguehi sampahasetvā sammadeva haṭṭhatuṭṭhabhāva āpādetvā.

 Yadi Bhagavā dhammaratanavassa vassi, atha kasmā so visesa nādhigacchatīti āha “brāhmao panāti-ādi. Yadi eva kasmā Bhagavā tassa tathā dhammaratanavassa vassīti āha “kevalamassāti-ādi. Na hi Bhagavato niratthakā desanā hotīti.

 

Soadaṇḍasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.5.) 5. Kūṭadantasuttavaṇṇanā

 

 323. Purimasuttadvayeti (D.5./CS:pg.1.322) Ambaṭṭhasoadaṇḍasuttadvaye. Vuttanayamevāti ya tattha āgatasadisa idhāgata ta atthavaṇṇanato vuttanayameva, tattha vuttanayeneva veditabbanti attho. “Taruo ambarukkho Ambalaṭṭhikā”ti (dī.ni.aṭṭha.1.2) Brahmajālasuttavaṇṇanāya vuttanti āha “Ambalaṭṭhikā brahmajāle vuttasadisāvāti.

 Yaññāvāṭa sampādetvā mahāyañña uddissa saviññāṇakāni, aviññāṇakāni ca yaññūpakaraṇāni upaṭṭhapitānīti vutta pāḷiya “mahāyañño upakkhao”ti, ta upakkharaa tesa tathāsajjananti āha “upakkhaoti sajjito”ti. Vacchatarasatānīti yuvabhāvappattāni balavavacchasatāni, te pana vacchā eva honti, na dammā balibaddā cāti āha “vacchasatānīti. Eteti usabhādayo urabbhapariyosānā. Anekesanti anekajātikāna. Sakhyāvasena anekatā sattasataggahaeneva paricchinnā. Migapakkhīnanti mahisarurupasadakurugagokaṇṇamigānañceva morakapiñjaratittirakapotādipakkhīnañca.

 328. Yaññasakhātassa puññassa yo sakileso, tassa nivāraato nisedhanato vidhā vuccanti vippaisāravinodanā. Tato eva tā ta puññābhisanda avicchinditvā hapentīti hapanāti vuttā. Tāsa pana yaññassa ādimajjhapariyosānavasena tīsu kālesu pavattiyā yañño tiṭṭhapanoti āha “tiṭṭhapananti attho”ti. Parikkharonti abhisakharontīti parikkhārā, parivārāti vutta. “Soasaparikkhāranti soasaparivāran”ti.

 

(D.5.-4)Mahāvijitarājayaññakathāvaṇṇanā

 

 336. Pubbacaritanti attano purimajātisambhūta bodhisambhārabhūta puññacariya. Tathā hissa anugāminova nidhissa thāvaro nidhi nidassito. Aḍḍhatā nāma vibhavasampannatā, sā ta ta upādāyupādāya vuccatīti āha “yo koci attano santakena vibhavena aḍḍho hotīti (D.5./CS:pg.1.323) Tathā mahaddhanatāpīti ta ukkasagata dassetu “mahatā aparimāṇasakhyena dhanena samannāgato”ti vutta. Bhuñjitabbato paribhuñjitabbato visesato kāmā bhogo nāmāti āha “pañcakāmaguavasenāti. Piṇḍapiṇḍavasenāti bhājanālakārādivibhāga ahutvā kevala khaṇḍakhaṇḍavasena.

 Māsakādīti ādi-saddena thālakādi sagahāti. Bhājanādīti ādi-saddena vatthaseyyāvasathādi sagahāti. Suvaṇṇarajatamaimuttāveuriyavajirapavāḷāni “sattaratanānīti vadanti. Sālivīhi-ādi pubbaṇṇa purakkhatasassaphalanti katvā. Tabbipariyāyato muggamāsādi aparaṇṇa. Devasika …pe… vasenāti divase divase paribhuñjitabbadātabbavaḍḍhetabbādividhinā parivattanakadhanadhaññavasena.

 Koṭṭha vuccati dhaññassa āṭhapanaṭṭhāna, koṭṭhabhūta agāra koṭṭhāgāra tenāha “dhaññena …pe… gāro cāti. Eva sāragabbha “koso”ti, dhaññassa āṭhapanaṭṭhānañca “koṭṭhāgāran”ti dassetvā idāni tato aññathā ta dassetu “atha vāti-ādi vutta. Tattha yathā asino tikkhabhāvaparihārato paricchado “koso”ti vuccati, eva rañño tikkhabhāvapariharaattā caturaginī senā “koso”ti āha “catubbidho koso hatthī assā rathā pattīti. “Vatthakoṭṭhāgāraggahaeneva sabbassāpi bhaṇḍaṭṭhapanaṭṭhānassa gahitattā tividha koṭṭhāgāranti vutta. “Ida eva bahun”ti-ādi rājā tamattha jānantova bhaṇḍāgārikena kathāpetvā parisāya nissaddabhāvāpādanatthañca āha eva me pakatikkhobho na bhavissatīti.

 337-8. Brāhmao cintesi janapadassa anupaddavatthañceva yaññassa ca cirānupavattanatthañca, tenāha “aya rājāti-ādi.

 Sattāna hitassa sukhassa ca vidūsanato ahitassa dukkhassa ca āvahanato corā eva kaṇṭakā, tehi corakaṇṭakehi. Yathā gāmavāsīna ghātā gāmaghātā, eva panthikāna duhanā vibādhanā panthaduhanā. Adhammakārīti dhammato apetassa ayuttassa karaasīlo, attano vijite janapadādīna tato anatthato tāyanena khattiyo (D.5./CS:pg.1.324) yo khattadhammo, tassa vā akaraasīloti attho. Dassavo eva khīlasadisattā dassukhīla. Yathā hi khette khīla kasanādīna sukhappavatti mūlasantānena sassassa buddhiñca vibandhati, eva dassavo rajje rājāṇāya sukhappavatti, mūlaviruhiyā janapadāna paribuddhiñca vibandhanti. Tena vutta “dassavo eva khīlasadisattā dassukhīlan”ti. Vadha-saddo hisanatthopi hotīti vutta “māraena vā koṭṭanena vāti. Addubandhanādināti ādi-saddena rajjubandhanasakhalikabandhanādi sagahāti. Jāniyāti dhanajāniyā, tenāha “sata gahathāti-ādi. Pañcasikhamuṇḍakaraanti kākapakkhakaraa. Gomayasiñcananti sīse chakaodakāvasecana. Kudaṇḍakabandhananti gaddulabandhana. Evamādīnīti ādi-saddena khuramuṇḍa karitvā bhasmapuapothanādi sagahāti. Ūhanissāmīti uddharissāmi, apanessāmīti attho. Ussahantīti pubbe tattha kataparicayatāya ussāha kātu sakkonti. Anuppadetūti anu anu padetu, tenāha “dinne appahonte”ti-ādi. Sakkhikaraapaṇṇāropanāni vaḍḍhiyā saha vā vinā vā puna gahetukāmassa, idha pana ta natthīti āha “sakkhi akatvāti-ādi, tenāha “mūlacchejjavasenāti. Pakārato bhaṇḍāni ābharati sambharati paricayati etenāti pābhata, bhaṇḍamūla.

 Divase divase dātabbabhatta devasikabhatta. “Anumāsa, anuposathan”ti-ādinā dātabba vetana māsikādiparibbaya. Tassa tassa kulānurūpena kammānurūpena sūrabhāvānurūpenāti pacceka anurūpa-saddo yojetabbo. Senāpaccādi hānantara. Sakakammapasutattā anupaddavattā ca dhanadhaññāna rāsiko rāsikārabhūto. Khemena hitāti anupaddavena pavattā, tenāha “abhayāti, kutocipi bhayarahitāti attho.

 

 (D.5.-5)Catuparikkhāravaṇṇanā

 

 339. Tasmi tasmi kicce anuyanti anuvattantīti anuyantā, anuyantā eva ānuyantā yathā “anubhāvo eva ānubhāvo”ti. Assāti rañño. Teti ānuyantakhattiyādayo. Attamanā na bhavissanti “amhe ettha bahi karotī”ti. Nibandhavipulāgamo gāmo nigamo, vivaḍḍhitamahā-āyo (D.5./CS:pg.1.325) mahāgāmoti attho. Janapada-saddo heṭṭhā vuttattho eva. Channa pakatīna vasena rañño hitasukhābhibuddhi, tadekadesā ca ānuyantādayoti vutta “ya tumhāka anujānana mama bhaveyya dīgharatta hitāya sukhāyāti.

 Amā saha bhavanti kiccesūti amaccā, rajjakiccavosāsanakā. Te pana rañño piyā, sahapavattanakā ca hontīti āha “piyasahāyakāti. Rañño parisati bhavāti pārisajjā te pana keti āha “sesā āṇattikarāti, yathāvutta-ānuyantakhattiyādī hi avasesā rañño āṇākarāti attho. Satipi deyyadhamme ānubhāvasampattiyā, parivārasampattiyā ca abhāve tādisa dātu na sakkā, vuḍḍhakāle ca tādisānampi rājūna tadubhaya hāyatevāti āha “mahallakakāle …pe… na sakkāti. Anumatiyāti anujānanena, pakkhāti sapakkhā yaññassa agabhūtā. Parikkharontīti parikkhārā, sambhārā. Ime tassa yaññassa agabhūtā parivārā viya hontīti āha “parivārā bhavantīti.

 

(D.5.-6)Aṭṭhaparikkhāravaṇṇanā

 

 340. Yasasāti ānubhāvena, tenāha āṇāṭhapanasamatthatāyāti. Saddahatīti “dātā dānassa phala paccanubhotī”ti pattiyāyati. Dāne sūroti dānasūro deyyadhamme īsakampi saga akatvā muttacāgo. Svāyamattho kammassakataññāṇassa tikkhavisadabhāvena veditabbo, tenāha “na saddhāmattakenevāti-ādi. Yassa hi kammassakatā paccakkhato viya upaṭṭhāti, so eva vutto. Ya dāna detīti ya deyyadhamma parassa deti. Tassa pati hutvāti tabbisaya lobha suṭṭhu abhibhavanto tassa adhipati hutvā deti anadhibhavanīyattā. “Na dāso, na sahāyo”ti vatvā tadubhaya anvayato, byatirekato ca dassetu “yo hīti-ādi vutta. Dāso hutvā deti tahāya dānassa dāsabyata upagatattā. Sahāyo hutvā deti tassa piyabhāvānissajjanato. Sāmī hutvā deti tattha tahādāsabyato attāna (D.5./CS:pg.1.326) mocetvā abhibhuyya pavattanato. Sāmiparibhogasadisā hetassāya pavattatīti.

 Samitapāpā samaṇā, bāhitapāpā brāhmaṇā ukkaṭṭhaniddesena, pabbajjāmattasamaṇā jātimattabrāhmaṇā pana kapaṇādiggahaenevettha gahitāti adhippāyo. Duggatāti dukkarajīvika upagatā kasiravuttikā, tenāha “daliddamanussāti. Addhikāti addhānamaggagāmino. Vaibbakāti dāyakāna guakittanavasena, kammaphalakittanamukhena ca yācanakā seyyathāpi naggacariyādayo, tenāha “iṭṭha dinnan”ti-ādi. “Pasatamattan”ti vīhitaṇḍulādivasena vutta, “sarāvamattan”ti yāgubhattādivasena. Opāna vuccati ogāhetvā pātabbato naditaḷākādīna sabbasādhāraatittha opāna viya bhūtoti opānabhūto, tenāha “udapānabhūto”ti-ādi. Sutameva sutajātanti jāta-saddassa anatthantaravācakatamāha yathā “kosajātan”ti.

 Atītādi-atthacintanasamatthatā nāmassa rañño anumānavasena, itikattabbatāvasena ca veditabbā na Buddhāna viya tattha paccakkhadassitāyāti dassetu “atīte”ti-ādi vutta. Aḍḍhatādayo tāva yaññassa parikkhārā hontu tehi vinā tassa asijjhanato, sujātatā surūpatā pana kathanti āha “etehi kirāti-ādi. Ettha ca keci “yathā aḍḍhatādayo yaññassa ekasato agāni, na evamabhijātatā, abhirūpatā cāti dassetu kirasaddaggahaan”ti vadanti “aya dujjāto”ti-ādi vacanassa anekantikata maññamānā, tayida asāra, sabbasādhāraavasena hesa yaññārambho tattha siyā kesañci tathāparivitakkoti tassāpi avakāsābhāvādassanattha tathā vuttattā. Kira-saddo pana tadā brāhmaena cintitākārasūcanattho daṭṭhabbo. Evamādīnīti ādi-saddena “aya virūpo daliddo appesakkho assaddho appassuto anatthaññū na medhāvī”ti etesa sagaho daṭṭhabbo.

 

 (D.5.-7)Catuparikkhārādivaṇṇanā

 

 341. “Suja paggahantānan”ti purohitassa sayameva kaacchuggahaajotanena eva sahatthā, sakkaccañca dāne yuttatā icchitabbāti dasseti (D.5./CS:pg.1.327) Eva dujjātassāti etthāpi heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabbo.

 342. Tiṇṇa hānānanti dānassa ādimajjhapariyosānabhūtāsu tīsu bhūmīsu, avatthāsūti attho. Calantīti kampanti purimākārena na tiṭṭhanti. Karaattheti tatiyāvibhatti-atthe. Kattari heta sāmivacana karaṇīyasaddāpekkhāya. “Paccānutāpo na kattabbo”ti vatvā tassa akaraṇūpāya dassetu “pubbacetanā pana acalā patiṭṭhapetabbāti vutta. Tattha acalāti dahā kenaci asahīrā. Patiṭṭhapetabbāti supatiṭṭhitā kātabbā. Eva karaena hi yathā ta dāna sampati yathādhippāya nippajjati, eva āyatimpi vipulaphalatāyāti āha “evañhi dāna mahapphala hotīti dassetīti, vippaisārena anupakkiliṭṭhabhāvato. Muñcacetanāti pariccāgacetanā. Tassā niccalabhāvo nāma muttacāgatā pubbābhisakhāravasena uḷārabhāvo, samanussaraacetanāya pana niccalabhāvo “Aho mayā dāna dinna sādhu suṭṭhū”ti tassa sakkacca paccavekkhaṇāvasena veditabbo. Tathā akarontassāti muñcacetana, tattha paccāsamanussaraacetanañca vuttanayena niccala akarontassa vippaisāra uppādentassa. Khettavisese pariccāgassa katattā laddhesupi uḷāresu bhogesu citta nāpi namati. Yathā kathanti āha “mahāroruva upapannassa seṭṭhigahapatino viyāti.

 So kira tagarasikhi paccekabuddha attano gehadvāre piṇḍāya hita disvā “imassa samaassa piṇḍapāta dehī”ti bhariya āṇāpetvā rājupaṭṭhānattha pakkāmi. Seṭṭhibhariyā sappaññajātikā, sā cintesi “mayā ettakena kālena ‘imassa dethā’ti vacanamatta pissa na sutapubba, ayañca maññe ahosi paccekasambuddho, yathā tathā adatvā paṇīta piṇḍapāta dassāmī”ti upagantvā paccekasambuddha pañcapatiṭṭhitena vanditvā patta ādāya antonivesane paññattāsane nisīdāpetvā parisuddhehi sālitaṇḍulehi bhatta sampādetvā tadanurūpa khādanīya, byañjana, sūpeyyañca abhisakharitvā bahi gandhehi alakaritvā paccekasambuddhassa hatthesu patiṭṭhapetvā vandi. Paccekabuddho “aññesampi paccekabuddhāna sagaha (D.5./CS:pg.1.328) karissāmī”ti aparibhuñjitvāva anumodana katvā pakkāmi. Sopi kho seṭṭhi rājupaṭṭhāna katvā āgacchanto paccekabuddha disvā aha “tumhāka piṇḍapāta dethā”ti vatvā pakkanto, api vo laddho piṇḍapātoti. Āma seṭṭhi laddhoti. “Passāmā”ti gīva ukkhipitvā olokesi. Athassa piṇḍapātagandho uṭṭhahitvā nāsapua pūresi. So “mahā vata me dhanabyayo jāto”ti citta sandhāretu asakkonto pacchā vippaisārī ahosi. Vippaisārassa pana uppannākāro “varametan”ti-ādinā (sa.ni.1.131) pāḷiya āgatoyeva. Bhātu panāya eka puttaka sāpateyyakāraṇā jīvitā voropesi, tena mahāroruva upapanno. Piṇḍapātadānena panesa sattakkhattu suggati sagga loka upapanno, sattakkhattumeva ca seṭṭhikule nibbatto, na cāssa uḷāresu bhogesu citta nami, tena vutta “nāpi uḷāresu bhogesu citta namatī”ti.

 343. Ākaroti attano anurūpatāya samariyāda sapariccheda phala nibbattetīti ākāro, kāraanti āha “dasahi ākārehīti dasahi kāraehīti. Paiggāhakato vāti balavataro hutvā uppajjamāno paiggāhakatova uppajjati, itaro pana deyyadhammato, parivārajanatopi uppajjeyyeva. Uppajjitu yuttanti uppajjanāraha. Tesayeva pāṇātipātīna. Yajana nāmettha dāna adhippeta, na aggijuhananti āha “yajata bhavanti detu bhavan”ti. Vissajjatūti muttacāgavasena vissajjatu. Abbhantaranti ajjhatta, sakasantāneti attho.

 344. Heṭṭhā soasa parikkhārā vuttā yaññassa te vatthu katvā, idha pana sandassanādivasena anumodanāya āraddhattā vutta “soasahi ākārehīti. Dassetvā attano desanānubhāvena paccakkhato viya phala dassetvā, anekavāra pana kathanato ca āmeitavacana. Tamatthanti yathāvutta dānaphalavasena kammaphalasambandha. Samādapetvāti sutamattameva akatvā yathā rājā tamattha sammadeva ādiyati citte karonto suggahita katvā gahāti, tathā sakkacca ādāpetvā. Āmeitakāraa heṭṭhā vuttameva.

 “Vippaisāravinodanenāti (D.5./CS:pg.1.329) ida nidassanamatta lobhadosamoha-issāmacchariyamānādayopi hi dānacittassa upakkilesā, tesa vinodanenapi ta samuttejita nāma hoti tikkhavisadabhāvappattito. Āsannatarabhāvato vā vippaisārassa tabbinodanameva gahita, pavattitepi hi dāne tassa sambhavato. Yāthāvato vijjamānehi guehi tuṭṭhapahaṭṭhabhāvāpādana sampahasananti āha “sundara te …pe… thuti katvā kathesīti. Dhammatoti saccato. Saccañhi dhammato anapetattā dhamma, upasamacariyābhāvato sama, yuttabhāvena kāraanti ca vuccatīti.

 345. Tasmi yaññe rukkhatiacchedopi nāma nāhosi, kuto pāṇavadhoti pāṇavadhābhāvasseva dahīkaraattha sabbaso viparītagāhāvidūsitañcassa dassetu pāḷiya “neva gāvo haññisū”ti ādi vatvāpi “na rukkhā chijjisū”ti-ādi vutta, tenāha “ki pana gāvo”ti-ādi. Barihisatthāyāti paricchedanatthāya. Vanamālāsakhepenāti vanapupphehi ganthitamālāniyāmena. Bhūmiya vā pattharantīti vedibhūmi parikkhipantā tattha pantharanti. Antogehadāsādayoti antojātadhanakkītakaramarānītasayadāsā. Pubbamevāti bhatikaraato pageva. Gahetvā karontīti divase divase gahetvā karonti. Tajjitāti gajjitā. Piyasamudācārenevāti iṭṭhavacaneneva. Phāṇitena cevāti ettha ca-saddo avuttasamuccayattho, tena paṇītapaṇītāna nānappakārāna khādanīyabhojanīyādīnañceva vatthamālāgandhavilepanayānaseyyādīnañca sagaho daṭṭhabbo, tenāha “paṇītehi sappitelādisammissehevāti-ādi.

 346. Sa nāma dhana, tassa patīti sapati, dhanavā. Diṭṭhadhammikasamparāyikahitāvahattā tassa hitanti sāpateyya, tadeva dhana. Tenāha “pahūta sāpateyya ādāyāti bahu dhana gahetvāti. Gāmabhāgenāti sakittanavasena gāme vā gahetabbabhāgena.

 347. “Yāgu pivitvāti yāgusīsena pātarāsabhojanamāha. Puratthimena yaññavāṭassāti rañño dānasālāya nātidūre puratthimadisābhāgeti (D.5./CS:pg.1.330) attho, yato tattha pātarāsa bhuñjitvā akilantarūpāyeva sāyanhe sāla pāpuanti “dakkhiena yaññavāṭassāti ādīsupi eseva nayo.

 348. Parihārenāti Bhagavanta garu katvā agāravaparihārena.

 

(D.5.-11)Niccadāna-anukulayaññavaṇṇanā

 

 349. Uṭṭhāya samuṭṭhāyāti dāne uṭṭhānavīriya sakkacca katvā. Appasambhārataroti ativiya parittasambhāro. Samārabhīyati yañño etehīti samārambhā, sambhārasambharaavasena pavattasattapīḷā. Appaṭṭhataroti pana ativiya appakiccoti attho. Vipākasaññita atisayena mahanta sadisaphala etassāti mahapphalataro. Udayasaññita atisayena mahanta nissandādiphala etassāti mahānisasataro. Dhuvadānānīti dhuvāni thirāni acchinnāni katvā dātabbadānāni. Anukulayaññānīti anukula kulānukkama upādāya dātabbadānāni, tenāha “amhākan”ti-ādi. Nibaddhadānānīti nibandhetvā niyametvā paveṇīvasena pavattitadānāni.

 Hatthidantena pavattitā dantamayasalākā, yattha dāyakāna nāma akanti. Raññoti setavāhanarañño.

 Ādīnīti ādi-saddena “seno viya masapesi kasmā okkhanditvā gahāsī”ti evamādīna sagaho. Pubbacetanāmuñcacetanā-aparacetanāsampattiyā dāyakassa vasena tīṇi agāni, vītarāgatāvītadosatāvītamohatāpaipattiyā dakkhieyyassa vasena tīṇīti eva chaagasamannāgatāya dakkhiṇāya. Aparāpara uppajjanakacetanāvasena mahānadī viya, mahogho viya ca ito cito ca abhisanditvā okkhanditvā pavattiyā puññameva puññābhisando.

 350. Kiccapariyosāna natthi divase divase dāyakassa byāpārāpajjanato, tenāha “ekenāti-ādi. Kiccapariyosāna atthi yathāraddhassa āvāsassa katipayenāpi kālena parisamāpetabbato, tenāha (D.5./CS:pg.1.331) “paṇṇasālan”ti-ādi. Suttantapariyāyenāti suttantapāḷinayena. (ma.ni.1.12 13 a.ni.2.58) nava ānisasāti sītapaighātādayo paisallānārāmapariyosānā nava udayā. Appamattatāya cete vuttā.

 Yasmā āvāsa dentena nāma sabbampi paccayajāta dinnameva hoti. Dve tayo gāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā āgatassapi chāyūdakasampanna ārāma pavisitvā nhāyitvā patissaye muhutta nipajjitvā vuṭṭhāya nisinnassa kāye bala āharitvā pakkhitta viya hoti Bahi vicarantassa ca kāye vaṇṇadhātu vātātapehi kilamati, patissaya pavisitvā dvāra pidhāya muhutta nipannassa visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati patiṭṭhāti, vaṇṇadhātu āharitvā pakkhittā viya hoti. Bahi vicarantassa ca pāde kaṇṭako vijjhati, khāṇu paharati, sarīsapādiparissayā ceva corabhayañca uppajjati, patissaya pavisitvā dvāra pidhāya nipannassa sabbe te parissayā na honti, sajjhāyantassa dhammapītisukha, kammaṭṭhāna manasi karontassa upasamasukhañca uppajjati bahiddhā vikkhepābhāvato. Bahi vicarantassa ca kāye sedā muccanti, akkhīni phandanti, senāsana pavisanakkhae mañcapīṭhādīni na paññāyanti, muhutta nisinnassa pana akkhīna pasādo āharitvā pakkhitto viya hoti, dvāravātapānamañcapīṭhādīni paññāyanti. Etasmiñca āvāse vasanta disvā manussā catūhi paccayehi sakkacca upaṭṭhahanti. Tena vuttaāvāsa dentena nāma sabbampi paccayajāta dinnameva hotī”ti, tasmā ete yathāvuttā sabbepi ānisasā veditabbā. Tena vutta “appamattatāya cete vuttā”ti.

 Sītanti ajjhatta dhātukkhobhavasena vā bahiddhā utuvipariṇāmavasena vā uppajjanakasīta. Uhanti aggisantāpa, tassa vanaḍāhādīsu (vanadāhādīsu vā sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.295) sambhavo veditabbo. Paihantīti paibāhati, yathā tadubhayavasena kāyacittāna bādhana na hoti, eva karoti. Sītuhabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto bhikkhu yoniso padahitu na sakkoti. Vāḷamigānīti sīhabyagghādicaṇḍamige. Guttasenāsanañhi āraññakampi pavisitvā dvāra pidhāya nisinnassa te parissayā na hontīti. Sarīsapeti ye keci sarante gacchante dīghajātike sappādike. Makaseti nidassanamattameta, asādīnampi etesveva (D.5./CS:pg.1.332) (etaneva sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.295) sagaho daṭṭhabbo. Sisireti sisirakālavasena, sattāhavaddalikādivasena ca uppanne sisirasamphasse. Vuṭṭhiyoti yadā tadā uppannā vassavuṭṭhiyo paihanatīti yojanā.

 Vātātapo ghoroti rukkhagacchādīna ummūlabhañjanādivasena pavattiyā ghoro saraja-arajādibhedo vāto ceva gimhapariḷāhasamayesu uppattiyā ghoro sūriyātapo ca. Paihaññatīti paibāhīyati. Leatthanti nānārammaato citta nivattetvā paisallānārāmattha. Sukhatthanti vuttaparissayābhāvena phāsuvihārattha. Jhāyitunti aṭṭhatisāya ārammaesu yattha katthaci citta upanibandhitvā upanijjhāyitu. Vipassitunti aniccādito sakhāre sammasitu.

 Vihāreti patissaye. Kārayeti kārāpeyya. Rammeti manorame nivāsasukhe. Vāsayettha bahussuteti kāretvā pana ettha vihāresu bahussute sīlavante kalyāṇadhamme nivāseyya, te nivāsento pana tesa bahussutāna yathā paccayehi kilamatho na hoti, eva annañca pānañca vatthasenāsanāni ca dadeyya ujubhūtesu ajjhāsayasampannesu kammakammaphalāna, ratanattayaguṇānañca saddahanena vippasannena cetasā.

 Idāni gahaṭṭhapabbajitāna aññamaññūpakārita dassetu “te tassāti gāthamāha. Tattha teti bahussutā. Tassāti upāsakassa. Dhamma desentīti sakalavaṭṭadukkhapanūdana saddhamma desenti. Ya so dhamma idhaññāyāti so upāsako ya saddhamma imasmi sāsane sammāpaipajjanena jānitvā aggamaggādhigamena anāsavo hutvā parinibbāti ekādasaggivūpasamena sīti bhavati.

 Sītapaighātādayo vipassanāvasānā terasa, annādilābho, dhammassavana, dhammāvabodho, parinibbānanti eva sattarasa.

 351. Attano santakāti attaniyā. Duppariccajana lobha niggahitu asakkontassa. Saghassa vā gaassa vā santiketi yojanā. Tatthāti (D.5./CS:pg.1.333) yathāgahite sarae. Natthi punappuna kattabbatā viññūjātikassāti adhippāyo. “Jīvitapariccāgamaya puññan”ti “sace tva na yathāgahita saraa bhindissati, evāha ta māremī”ti yadipi koci tihena satthena jīvitā voropeyya, tathāpi “nevāha Buddha na Buddhoti, dhamma na dhammoti, sagha na saghoti vadāmī”ti dahatara katvā gahitasaraassa vasena vutta.

 352. Saraa upagatena kāyavācācittehi sakkacca vatthuttayapūjā kātabbā, tattha ca sakileso parihanitabbo, sikkhāpadāni pana samādānamatta, sampattavatthuto viramaamattañcāti saraagamanato sīlassa appaṭṭhataratā, appasamārambhataratā ca veditabbā. Sabbesa sattāna jīvitadānādinā daṇḍanidhānato, sakalalokiyalokuttaraguṇādhiṭṭhānato cassa mahapphalamahānisasataratā daṭṭhabbā.

 Vakkhamānanayena ca verahetutāya vera vuccati pāṇātipātādipāpadhammo, ta maati “mayi idha hitāya katha āgacchasī”ti tajjentī viya nīharatīti veramaṇī, tato vā pāpadhammato viramati etāyāti “viramaṇī”ti vattabbe niruttinayena ikārassa ekāra katvā “veramaṇīti vuttā. Asamādinnasīlassa sampattato yathā-upaṭṭhitavītikkamitabbavatthuto virati sampattavirati. Samādānavasena uppannā virati samādānavirati. Setu vuccati ariyamaggo, tappariyāpannā hutvā pāpadhammāna samucchedavasena ghātanavirati setughātavirati. Idāni tisso viratiyo sarūpato dassetu “tatthāti-ādi vutta. Pariharatīti avītikkamavasena parivajjeti. Na hanāmīti ettha iti-saddo ādi-attho, tena “adinna nādiyāmī”ti eva ādīna sagaho, vā-saddena vā, tenāha “sikkhāpadāni gahantassāti.

 Maggasampayuttāti sammādiṭṭhiyādimaggasampayuttā. Idāni tāsa viratīna ārammaato vibhāga dassetu “tatthāti-ādi vutta. Purimā dveti sampattasamādānaviratiyo. Pacchimāti setughātavirati. Sabbānipi bhinnāni honti ekajjha samādinnattā. Tadeva bhijjati visu visu samādinnattā (D.5./CS:pg.1.334) Gahaṭṭhavasena ceta vutta. Bhedo nāma natthi paipakkhasamucchindanena akuppasabhāvattā, tenāha “bhavantarepīti. Yonisiddhanti manussatiracchānāna uddha tiriyameva dīghatā viya jātisiddhanti attho. Bodhisatte kucchigate bodhisattamātusīla viya dhammatāya sabhāveneva siddha dhammatāsiddha, maggadhammatāya vā ariyamaggānubhāvena siddha dhammatāsiddha. Diṭṭhi-ujukaraa nāma bhāriya dukkha, tasmā saraagamana sikkhāpadasamādānato mahaṭṭhatarameva, na appaṭṭhataranti adhippāyo. Yathā tathā vā gahantassāpīti ādaragārava akatvā samādiyantassāpi. Sādhuka gahantassāpīti sakkacca sīlāni samādiyantassāpi, na digua, tigua vā ussāho karaṇīyo.

 Abhayadānatāya sīlassa dānabhāvo, anavasesa vā sattanikāya dayati tena rakkhatīti dāna, sīla. “Aggānī”ti ñātattā aggaññāni. Cirarattatāya ñātattā rattaññāni. “Ariyāna sādhūna vasānī”ti ñātattā vasaññāni. “Porāṇānīti-ādīsu purimāna etāni porāṇāni. Sabbaso kenacipi pakārena sādhūhi na kiṇṇāni na khittāni na chaḍḍitānīti asakiṇṇāni. Ayañca nayo nesa yathā atīte, eva etarahi, anāgate cāti āha “asakiṇṇapubbāni na sakiyanti na sakiyissantīti. Tato eva appapikuṭṭhāni na paikkhittāni. Na hi kadācipi viññū samaabrāhmaṇā hisādipāpadhamma anujānanti. Aparimāṇāna sattāna abhaya detīti sabbesu bhūtesu nihitadaṇḍattā sakalassapi sattanikāyassa bhayābhāva deti. Na hi ariyasāvakato kassaci bhaya hoti. Averanti verābhāva. Abyāpajjhanti niddukkhata.

 Nanu ca pañcasīla sabbakālika, na ca ekantato vimuttāyatana, saraagamana pana Buddhuppādahetuka, ekantavimuttāyatanañca, tattha katha saraṇāgamanato pañcasīlassa mahapphalatāti āha “kiñcāpīti-ādi. Jeṭṭhakanti uttama. “Saraagamaneyeva patiṭṭhāyāti iminā tassa sīlassa saraagamanena abhisakhatatamāha.

 353. Īdisamevāti eva sakilesa paipakkhameva hutvā. Heṭṭhā vuttehi guehīti ettha heṭṭhā vuttaguṇā nāma saraagamana, sīlasampadā, indriyesu guttadvāratāti eva ādayo. Pahamajjhāna nibbattento na kilamatīti (D.5./CS:pg.1.335) yojanā. Tānīti pahamajjhānādīni. “Pahamajjhānan”ti ukkaṭṭhaniddeso ayanti āha “eka kappan”ti, eka mahākappanti attho. Hīna pana pahamajjhāna, majjhimañca asakhyeyyakappassa tatiya bhāga, upaḍḍhakappañca āyu deti. “Dutiya aṭṭhakappe”ti ādīsupi iminā nayena attho veditabbo, mahākappavaseneva ca gahetabba. Yasmā vā paṇītāniyevettha jhānāni adhippetāni mahapphalatarabhāvadassanaparattā desanāya, tasmā “pahamajjhāna eka kappan”ti-ādi vutta. Tadevāti catutthajjhānameva. Yadi eva katha āruppatāti āha ākāsānañcāyatanādīti-ādi.

 Sammadeva niccasaññādipaipakkhavidhamanavasena pavattamānā pubbabhāgiye eva bodhipakkhiyadhamme sammānentī vipassanā vipassakassa anappaka pītisomanassa samāvahatīti āha “vipassanā …pe… abhāvāti. Tenāha Bhagavā--

           “Yato yato sammasati, khandhāna udayabbaya;

           Labhatī pītipāmojja, amata ta vijānatan”ti. (dha.pa.374).

 Yasmā aya desanā iminā anukkamena imāni ñāṇāni nibbattentassa vasena pavattitā, tasmā “vipassanāñāṇe patiṭṭhāya nibbattento”ti heṭṭhima heṭṭhima uparimassa uparimassa patiṭṭhābhūta katvā vutta. Samānarūpanimmāna nāma manomayiddhiyā aññehi asādhāraakiccanti āha “attano …pe… mahapphalāti. Vikubbanadassanasamatthatāyāti hatthi-assādivividharūpakaraa vikubbana, tassa dassanasamatthabhāvena. Icchiticchitaṭṭhāna nāma purimajātīsu icchiticchito khandhappadeso. Samāpentoti pariyosāpento.

 

(D.5.-12)Kūṭadanta-upāsakattapaivedanākathāvaṇṇanā

 

 354-8. Sabbe te pāṇayoti “satta ca usabhasatānī”ti-ādinā vutte sabbe pāṇino. Ākulabhāvoti Bhagavato santike dhammassa sutattā pāṇīsu anuddaya upaṭṭhapetvā hitassa “kathañhi nāma mayā tāva bahū pāṇino māraatthāya bandhāpitā”ti citte paribyākulabhāvo (D.5./CS:pg.1.336) udapādi. Sutvāti “bandhanato mocitā”ti sutvā. Kāmacchandavigamena kallacittatā arogacittatā, byāpādavigamena mettāvasena muducittatā akathinacittatā, uddhaccakukkuccappahānena vikkhepavigamanato vinīvaraacittatā tehi na pihitacittatā, thinamiddhavigamena udaggacittatā sapaggahanavasena alīnacittatā, vicikicchāvigamena sammāpaipattiyā adhimuttatāya pasannacittatā ca hotīti āha “kallacittanti-ādi anupubbikathānubhāvena vikkhambhitanīvaraata sandhāya vuttan”ti. Ya panettha atthato avibhatta, ta suviññeyyameva.

 

Kūṭadantasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

(D.6.) 6. Mahālisuttavaṇṇanā

 

(D.6.-1)Brāhmaadūtavatthuvaṇṇanā

 

 359. Punappuna (D.6./CS:pg.1.337) visālībhāvūpagamanatoti pubbe kira puttadhītuvasena dve dve hutvā soasakkhattu jātāna Licchavīrājakumārāna saparivārāna anukkameneva vaḍḍhantāna nivāsanaṭṭhānārāmuyyānapokkharaṇī-ādīna patiṭṭhānassa appahonakatāya nagara tikkhattu gāvutantarena gāvutantarena parikkhipisu, tenassa punappuna visālībhāva gatattā “Vesālī” tveva nāma jāta, tena vutta “punappuna visālībhāvūpagamanato Vesālīti laddhanāmake nagare”ti. Sayajātanti sayameva jāta aropima. Mahantabhāvenevāti rukkhagacchāna, hitokāsassa ca mahantabhāvena, tenāha “himavantena saddhi ekābaddha hutvāti. Kūṭāgārasālāsakhepenāti hasavaṭṭakacchannena kūṭāgārasālāniyāmena. Kosalesu jātā, bhavā vā, ta vā raṭṭha nivāso etesanti Kosalakā. Eva Māgadhakā veditabbā. Yassa akarae puggalo mahājāniyo hoti, ta karaa arahatīti karaṇīya tena karaṇīyena, tenāha “avassa kattabbakammenāti. Ta kiccanti vuccati sati samavāye kātabbato.

 360. Yā Buddhāna uppajjanārahā nānattasaññā, tāsa vasena nānārammaṇācārato. Sambhavantasseva paisedho. Paikkammāti nivattitvā tathā citta anuppādetvā. Sallīnoti jhānasamāpattiyā ekattārammaa allīno.

 

(D.6.-2)Oṭṭhaddhalicchavīvatthuvaṇṇanā

 

 361. Addhoṭṭhatāyāti tassa kira uttaroṭṭha appakatāya tiriya phāletvā apanītaddha viya khāyati cattāro dante, dve ca dāṭhā na chādeti, tena na “oṭṭhaddho”ti voharanti. Aya kira upāsako saddho pasanno dāyako dānapati Buddhamāmako dhammamāmako saghamāmako, tenāha purebhattanti-ādi.

 362. Sāsane (D.6./CS:pg.1.338) yuttapayuttoti bhāvana anuyutto. Sabbattha sīhasamānavuttinopi Bhagavato parisāya mahante sati tadajjhāsayānurūpa pavattiyamānāya dhammadesanāya viseso hotīti āha “mahantena ussāhena dhamma desessatīti.

 “Vissāsiko”ti vatvā tamassa vissāsikabhāva vibhāvetu “ayañhīti-ādi vutta. Therassa khīṇā savassasato ālasiyabhāvo “appahīno”ti na vattabbo, vāsanālesa pana upādāyāha īsaka appahīno viya hotīti. Na hi sāvakāna savāsanā kilesā pahīyanti.

 363. Vineyyajanānurodhena Buddhāna pāṭihāriyavijambhana hotīti vutta “atha kho Bhagavāti-ādi, tenevāha “sasūcitanikkhamano”ti. Gandhakuito nikkhamanavelāyañhi chabbaṇṇā Buddharasmiyo āveḷāveḷāyamalāyamalā hutvā savisesā pabhassarā viniccharisu.

 364. Tato paranti “hiyyo”ti vuttadivasato anantara para purimatara atisayena purimattā. Iti imesu dvīsu vavatthito yathākkama purimapurimatarabhāvo. Eva santepi yadettha “purimataran”ti vutta, tato pabhuti ya ya ora, ta ta purima, ya ya para, ta ta purimatara, orapārabhāvassa viya purimapurimatarabhāvassa ca apekkhāsiddhito, tenāha “tato paṭṭhāyāti-ādi. Mūladivasato paṭṭhāyāti-ādidivasato paṭṭhāya. Agganti pahama. Ta panettha parā atītā koi hotīti āha “parakoi katvāti. Ya-saddayogena cāya “viharāmī”ti vattamānappayogo, attho pana atītakālavaseneva veditabbo, tenāha “vihāsinti vutta hotīti. Pahamavikappe “viharāmī”ti padassa “yadagge”ti iminā ujuka sambandho dassito, dutiyavikappe pana “tīṇi vassānī”ti imināpi.

 Piyajātikānīti iṭṭhasabhāvāni. Sātajātikānīti madhurasabhāvāni. Madhura viyāti hi “madhuran”ti vuccati manorama ya kiñci. Kāmūpasañhitānīti ārammaa karontena kāmena upasahitāni, kāmanīyānīti attho, tenāha “kāmassādayuttānīti, kāmassādassa yuttāni yogyānīti attho. Sarīrasaṇṭhāneti sarīrabimbe, ādhāre ceta bhumma. Tasmā saddenāti (D.6./CS:pg.1.339) ta nissāya tato uppannena saddenāti attho. Madhurenāti iṭṭhena. Ettāvatāti dibbasotañāṇassa parikammākathanamattena. “Attanā ñātampi na katheti, kimassa sāsane adhiṭṭhānenā”ti kujjhanto āghāta bandhitvā saha kujjhaneneva jhānābhiññāhi parihāyi. Cintesīti “kasmā nu kho mayha ta parikamma na kathesī”ti parivitakkento ayoniso ummujjanavasena cintesi. Anukkamenāti Pāthikasutte āgatanayena ta ta ayuttameva cintento, bhāsanto, karonto ca anukkamena. Bhagavati baddhāghātatāya sāsane patiṭṭha alabhanto gihibhāva patvā.

 

(D.6.-3)Ekasabhāvitasamādhivaṇṇanā

 

 366-371. Ekasāyāti tadattheyeva catutthī, tasmā ekasatthanti attho. Asa-saddo cettha koṭṭhāsapariyāyo, so ca adhikārato dibbarūpadassanadibbasaddassavanavasena veditabboti āha “ekakoṭṭhāsāyāti-ādi. Anudisāyāti puratthimadakkhiṇādibhedāya catubbidhāya anudisāya. Ubhayakoṭṭhāsāyāti dibbarūpadassanatthāya, dibbasaddassavanatthāya ca. Bhāvitoti yathā dibbacakkhuñāṇa, dibbasotañāṇañca samadhigata hoti, eva bhāvito. Tayida visu visu parikammakaraena ijjhantīsu vattabba natthi, ekajjha ijjhantīsupi kameneva kiccasiddhi ekajjha kiccasiddhiyā asambhavato. Pāḷiyampi ekassa ubhayasamatthatāsandassanatthameva “dibbānañca rūpāna dassanāya, dibbānañca saddāna savanāyā”ti vutta, na ekajjha kiccasiddhisambhavato. “Ekasabhāvito samādhihetūti iminā Sunakkhatto dibbacakkhuñāṇāya eva parikammassa katattā vijjamānampi dibbasadda nāssossīti dasseti. Apaṇṇakanti avirajjhanaka, anavajjanti vā attho.

 372. “Samādhi eva” bhāvetabbaṭṭhena samādhibhāvanā. “Dibbasotañāṇa seṭṭhan”ti maññamānenāpi mahālinā dibbacakkhuñāṇampi tena saha gahetvā “etāsa nūna bhante”ti-ādinā pucchitanti “ubhayasabhāvitāna samādhīnanti attho”ti vutta. Bāhirā etā samādhibhāvanā aniyyānikattā. Tā hi ito bāhirakānampi ijjhanti. Na ajjhattikā Bhagavato sāmukkasikabhāvena (D.6./CS:pg.1.340) appaveditattā. Yadatthanti yesa atthāya. Teti te ariyaphaladhamme. Te hi sacchikātabbāti.

 

 (D.6.-4)Catu-ariyaphalavaṇṇanā

 

 373. Tasmāti vaṭṭadukkhe sayojanato. “Maggasota āpanno”ti phalaṭṭhassa vasena vutta. Maggaṭṭho hi maggasota āpajjati. Tenevāha “sotāpanne”ti, “sotāpattiphalasacchikiriyāya paipanne”ti (ma.ni.3.379) ca. Apatanadhammoti anuppajjana- (ma.ni.3.379) sabhāvo. Dhammaniyāmenāti maggadhammaniyāmena. Heṭṭhimantato sattamabhavato upari anuppajjanadhammatāya vā niyato. Para ayana parāgati.

 Tanutta nāma pavattiyā mandatā, viraatā cāti āha “tanuttāti-ādi. Heṭṭhābhāgiyānanti heṭṭhābhāgassa kāmabhavassapaccayabhāvena hitāna. Opapātikoti upapātiko upapatane sādhukārīti katvā. Vimuccatīti vimutti, cittameva vimutti cetovimuttīti āha “sabbakilesa …pe… adhivacanan”ti. Cittasīsena cettha samādhi gahito “citta paññañca bhāvayan”ti. Ādīsu (sa.ni.1.23 peako. 22 mi.pa.2.9) viya. Paññāvimuttīti etthāpi eseva nayo, tenāha “paññāva paññāvimuttīti. Sāmanti attanāva, aparappaccayenāti attho. Abhiññāti ya-kāralopena niddesoti āha “abhijānitvāti.

 

 (D.6.-5)Ariya-aṭṭhagikamaggavaṇṇanā

 

 374-5. Ariyasāvako nibbāna, ariyaphalañca paipajjati etāyāti paipadā, sā ca tassa pubbabhāgo evāti idha “pubbabhāgapaipadāyāti ariyamaggamāha. “Aṭṭha agāni assā”ti aññapadatthasamāsa akatvā aṭṭhagāni assa santīti aṭṭhagikoti padasiddhi daṭṭhabbā.

 Sammā aviparīta yāthāvato catunna ariyasaccāna paccakkhato dassanasabhāvā sammā dassanalakkhaṇā. Sammadeva nibbānārammae cittassa abhiniropanasabhāvo sammā abhiniropanalakkhao. Caturagasamannāgatā vācā jana sagahātīti tabbipakkhaviratisabhāvā sammāvācā bhedakaramicchāvācāpahānena (D.6./CS:pg.1.341) jane sampayutte ca pariggahanakiccavatī hotīti sammā pariggahaalakkhaṇā. Yathā cīvarakammādiko kammanto eka kātabba samuṭṭhāpeti, ta ta kiriyānipphādako vā cetanāsakhāto kammanto hatthapādacalanādika kiriya samuṭṭhāpeti, eva sāvajjakattabbakiriyāsamuṭṭhāpakamicchākammantappahānena sammākammanto niravajjasamuṭṭhāpanakiccavā hoti, sampayutte ca samuṭṭhāpento eva pavattatīti sammā samuṭṭhāpanalakkhao sammākammanto. Kāyavācāna, khandhasantānassa ca sakilesabhūtamicchājīvappahānena sammā vodāpanalakkhao sammā-ājīvo. Kosajjapakkhato patitu adatvā sampayuttadhammāna paggahanasabhāvoti sammā paggāhalakkhao sammāvāyāmo. Sammadeva upaṭṭhānasabhāvāti sammā upaṭṭhānalakkhaṇā sammāsati. Vikkhepaviddhasanena sammadeva cittassa samādahanasabhāvoti sammā samādhānalakkhao sammāsamādhi.

 Attano paccanīkakilesā diṭṭhekaṭṭhā avijjādayo. Passatīti pakāseti kiccapaivedhena paivijjhati, tenāha “tappaicchādaka …pe… asammohato”ti. Teneva hi sammādiṭṭhisakhātena agena tattha paccavekkhaṇā pavattatīti tathevāti attano paccanīkakilesehi saddhinti attho.

 Kiccatoti pubbabhāgehi dukkhādiñāṇehi kātabbassa kiccassa idha sātisaya nipphattito imasseva vā ñāṇassa dukkhādippakāsanakiccato. Cattāri nāmāni labhati catūsu saccesu kātabbakiccanipphattito. Tīṇi nāmāni labhati kāmasakappādippahānakiccanipphattito. Sikkhāpadavibhage (vibha.703) “viraticetanā, sabbe sampayuttadhammā ca sikkhāpadānī”ti vuccantīti tattha padhānāna viraticetanāna vasena “viratiyopi honti cetanāyopīti āha. Musāvādādīhi viramaakāle vā viratiyo, subhāsitādivācābhāsanādikāle ca cetanāyo yojetabbā. Maggakkhae viratiyova cetanāna amaggagattā ekassa ñāṇassa dukkhādiñāṇatā viya, ekāya viratiyā musāvādādiviratibhāvo viya ca ekāya cetanāya sammāvācādikiccattayasādhanasabhāvābhāvā sammāvācādibhāvāsiddhito, tasiddhiyañca agattayattāsiddhito ca. Sammappadhānasatipaṭṭhānavasenāti (D.6./CS:pg.1.342) catusammappadhānacatusatipaṭṭhānabhāvavasena.

 Pubbabhāgepi maggakkhaepi sammāsamādhiyevāti. Yadipi samādhi-upakārakāna abhiniropanānumajjanasampiyāyanabrūhanasantasukhāna vitakkādīna vasena catūhi jhānehi sammāsamādhi vibhatto, tathāpi vāyāmo viya anuppannākusalānuppādanādicatuvāyāmakicca, sati viya ca asubhāsukhāniccānattesu kāyādīsu subhādisaññāpahānacatusatikicca eko samādhi catukkajjhānasamādhikicca na sādhetīti pubbabhāgepi pahamajjhānasamādhi pahamajjhānasamādhi eva maggakkhaepi, tathā pubbabhāgepi catutthajjhānasamādhi catutthajjhānasamādhi eva maggakkhaepīti attho.

 Tasmāti paññāpajjotattā avijjandhakāra vidhamitvā paññāsatthattā kilesacore ghātento. Bahukārattāti yvāya anādimati sasāre iminā kadācipi asamugghāṭitapubbo kilesagao tassa samugghāṭako ariyamaggo Tattha cāya sammādiṭṭhi pariññābhisamayādivasena pavattiyā pubbagamā hotīti bahukārā, tasmā bahukārattā.

 Tassāti sammādiṭṭhiyā. “Bahukāro”ti vatvā ta bahukārata upamāya vibhāvetu “yathā hī”ti-ādi vutta. “Aya” tambakasādimayattā kūṭo. Aya samasāratāya mahāsāratāya cheko. Evanti yathā heraññikassa cakkhunā disvā kahāpaavibhāgajānane karaantara bahukāra yadida hattho, eva yogāvacarassa paññāya oloketvā dhammavibhāgajānane dhammantara bahukāra yadida vitakko vitakketvā tadavabodhato, tasmā sammāsakappo sammādiṭṭhiyā bahukāroti adhippāyo. Dutiya-upamāya evanti yathā tacchako parena parivattetvā parivattetvā dinna dabbasambhāra vāsiyā tacchetvā gehakaraakamme upaneti, eva yogāvacaro vitakkena lakkhaṇādito vitakketvā dinnadhamme yāthāvato paricchinditvā pariññābhisamayādikamme upanetīti yojanā. Vacībhedassa upakārako vitakko sāvajjānavajjavacībhedanivattanapavattanakarāya sammāvācāyapi upakārako evāti “svāyan”ti-ādi vutta.

 Vacībhedassa (D.6./CS:pg.1.343) niyāmikā vācā kāyikakiriyāniyāmakassa kammantassa upakārikā. Tadubhayānantaranti duccaritadvayapahāyakassa sucaritadvayapāripūrihetubhūtassa sammāvācāsammākammantadvayassa anantara. Ida vīriyanti catubbidha sammappadhānavīriya. Indriyasamatādayo samādhissa upakāradhammā. Tabbipariyāyato apakāradhammā veditabbā. Gatiyoti nipphattiyo, kiccādisabhāve vā. Samannesitvāti upadhāretvā.

 

 (D.6.-6)Dvepabbajitavatthuvaṇṇanā

 

 376-7. “Kasmā āraddhan”ti anusandhikāraa pucchitvā ta vibhāvetu “aya kirāti-ādi vutta, tena ajjhāsayānusandhivasena upari desanā pavattāti dasseti. Tenāti tathāladdhikattā. Assāti Licchavīrañño. Desanāyāti sahasukhumāya suññatapaisayuttāya yathādesitadesanāya. Nādhimuccatīti na saddahati na pasīdati. Tantidhamma nāma kathentoti yesa atthāya dhammo kathīyati, tasmi tesa asatipi maggapaivedhe kevala sāsane tantidhamma katvā kathento. Evarūpassāti sammāsambuddhattā aviparītadhammadesanatāya evapākaadhammakāyassa satthu. Yutta nu kho eta assāti assa pahamajjhānādisamadhigamena samāhitacittassa kulaputtassa eta “ta jīvan”ti-ādinā ucchedādigāhagahaa api nu yuttanti pucchati. Laddhiyā pana jhānādhigamamattena na tāva vivecitattā “tehi yuttan”ti vutta ta vāda paikkhipitvāti jhānalābhinopi ta gahaa “ayuttamevā”ti ta ucchedavāda sassatavāda vā paikkhipitvā. Attamanā ahesunti yasmā khīṇāsavo vigatasammoho tiṇṇavicikiccho, “tasmā tassa tathā vattu na yuttan”ti uppannanicchayatāya ta mama vacana sutvā attamanā ahesunti attho. Sopi Licchavī rājā te viya sañjātanicchayattā attamano ahosi. Ya panettha atthato avibhatta, ta suviññeyyameva.

 

Mahālisuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.7.) 7. Jāliyasuttavaṇṇanā

 

(D.7.-1)Dvepabbajitavatthuvaṇṇanā

 

 378. “Ghositena (D.7./CS:pg.1.344) seṭṭhinā kate ārāme”ti vatvā tattha koya ghositaseṭṭhi nāma, kathañcānena ārāmo kārito, katha vā tattha Bhagavā vihāsīti ta sabba samudāgamato paṭṭhāya sakhepatova dassetu “pubbe kirāti-ādi vutta. Tatoti allakapparaṭṭhato. Tadāti tesa ta gāma paviṭṭhadivase. Balavapāyāsanti garutara bahupāyāsa. Asannihiteti gehato bahi gate. Bhussatīti ravati. Ghosakadevaputtotveva nāma ahosi saraghosasampattiyā. Veyyattiyenāti paññāveyyattiyena. Ghositaseṭṭhi nāma jāto tāya eva cassa sarasampattiyā ghositanāmatā.

 Sarīrasantappanatthanti himavante phalamūlāhāratāya kilantasarīrā loambilasevanena tassa santappanattha pīnanattha. Tasitāti pipāsitā. Kilantāti parissantakāyā. Te kira ta vaarukkha patvā tassa sobhāsampatti disvā mahānubhāvā maññe ettha adhivatthā devatā, “sādhu vatāya devatā amhāka addhānaparissama vinodeyyā”ti cintesu, tena vutta “tattha adhivatthā …pe… nisīdisūti. Soti Anāthapiṇḍiko gahapati. Bhatakānanti bhatiyā veyyāvacca karontāna dāsapesakammakarāna. Pakatibhattavetananti pakatiyā dātabbabhattavetana, tadā uposathikattā kamma akarontānampi kammakaraadivasena dātabbabhattavetanamevāti attho. Kañcīti kañcipi bhataka.

 Upecca parassa vācāya ārambhana bādhana upārambho, dosadassanavasena ghaṭṭananti attho, tenāha “upārambhādhippāyena vāda āropetukāmā hutvāti. Vadanti nindanavasena kathenti etenāti hi vādo, doso. Ta āropetukāmā, patiṭṭhāpetukāmā hutvāti attho. “Ta jīva ta sarīran”ti, idha ya vatthu jīvasaññita, tadeva sarīrasaññitanti “rūpa attato samanupassatī”ti vāda gahetvā vadanti. Rūpañca attānañca (D.7./CS:pg.1.345) advaya katvā samanupassanavasena “satto”ti vā bāhirakaparikappita attāna sandhāya vadanti. Bhijjatīti nirudayavināsavasena vinassati. Tena jīvasarīrāna anaññattānujānanato, sarīrassa ca bhedadassanato. Na hettha yathā bhedavatā sarīrato anaññattā adiṭṭhopi jīvassa bhedo vutto, eva adiṭṭhabhedato anaññattā sarīrassāpi abhedoti sakkā viññātu tassa bhedassa paccakkhasiddhattā, bhūtupādāyarūpavinimuttassa ca sarīrassa abhāvatoti āha “ucchedavādo hotīti.

 “Añña jīva añña sarīran”ti aññadeva vatthu jīvasaññita, añña vatthu sarīrasaññitanti “rūpavanta attāna samanupassatī”ti-ādinayappavatta vāda gahetvā vadanti. Rūpe bhedassa diṭṭhattā, attani ca tadabhāvato attā niccoti āpannamevāti āha “tumhāka …pe… āpajjatīti.

 379-380. Tayida nesa vañjhāsutassa dīgharassatāparikappanasadisanti katvā hapanīyoya pañhoti tattha rājanimīlana katvā Satthā upari nesa “tena hāvuso suṇāthā”ti-ādinā dhammadesana ārabhīti āha “atha Bhagavāti-ādi. Tassā yevāti majjhimāya paipadāya.

 Saddhāpabbajitassāti saddhāya pabbajitassa “evamaha ito vaṭṭadukkhato nissarissāmī”ti eva pabbajja upagatassa tadanurūpañca sīla pūretvā pahamajjhānena samāhitacittassa. Eta vattunti eta kilesavaṭṭaparibuddhidīpana “ta jīva ta sarīran”ti-ādika diṭṭhisakilesanissita vacana vattunti attho. Nibbicikiccho na hotīti dhammesu tiṇṇavicikiccho na hoti, tattha tattha āsappanaparisappanavasena pavattatīti attho.

 Etameva jānāmīti yena so bhikkhu pahama jhāna upasampajja viharati, eta sasampayuttadhamma cittanti eva jānāmi. No ca eva vadāmīti yathā diṭṭhigatikā ta dhammajāta sanissaya abhedato gahantā “ta jīva ta sarīran”ti vā tadubhaya bhedato gahantā “añña jīva añña sarīran”ti vā attano micchāgāha pavedenti, aha pana na eva vadāmi tassa dhammassa supariññātattā, tenāha “atha kho”ti-ādi Bāhirakā yebhuyyena kasiajjhānāni (D.7./CS:pg.1.346) eva nibbattentīti āha “kasiaparikamma bhāvantessāti. Yasmā bhāvanānubhāvena jhānādhigamo, bhāvanā ca pathavīkasiṇādisañjānanamukhena hotīti saññāsīsena niddisīyati, tasmā āha “saññābalena uppannan”ti. Tenāha-- “pathavīkasiameko sañjānātī”ti-ādi. “Na kalla tassetan”ti ida yasmā Bhagavatā tattha tattha “atha ca panāha na vadāmī”ti vutta, tasmā na vattabba kireta kevalinā uttamapurisenāti adhippāyenāha, tena vutta “maññamānā vadantīti. Sesa sabbattha suviññeyyameva.

 

Jāliyasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.8.) 8. Mahāsīhanādasuttavaṇṇanā

 

(D.8.-1)Acelakassapavatthuvaṇṇanā

 

 381. Yasmi (D.8./CS:pg.1.347) raṭṭhe ta nagara, tassa raṭṭhassapi yasmi nagare tadā Bhagavā vihāsi, tassa nagarassapi etadeva nāma, tasmā uruññāyanti uruññājanapade uruññāsakhāte nagareti attho. Ramaṇīyoti manoharabhūmibhāgatāya chāyūdakasampattiyā, janavivittatāya ca manoramo. Nāmanti gottanāma. Tapana santapana kāyassa khedana tapo, so etassa atthīti tapassī, ta tapassi. Yasmā tathābhūto tapa nissito, tapo vā ta nissito, tasmā āha “tapanissitakan”ti. Lūkha vā pharusa sādhusammatācāravirahato napasādanīya ājīvati vattatīti lūkhājīvī, ta lūkhājīvi. Muttācārādīti ādi-saddena parato pāḷiya (dī.ni.1.397) āgatā hatthāpalekhanādayo sagahitā. Uppaṇḍetīti uhasanavasena paribhāsati. Upavadatīti avaññāpubbaka apavadati, tenāha “hīḷeti vambhetīti. Dhammassa ca anudhammati ettha dhammo nāma hetu “hetumhi ñāṇa dhammapaisambhidā”ti-ādīsu (vibha.720) viyāti āha “kāraassa anukāraan”ti. Kāraanti cettha tathāpavattassa saddassa attho adhippeto tassa pavattihetubhāvato. Atthappayutto hi saddappayogo. Anukāraanti ca so eva parehi tathā vuccamāno. Parehīti “ye te”ti vuttasattehi parehi. Vuttakāraenāti yathā tehi vutta, tathā ce tumhehi na vutta, eva sati tehi vuttakāraena sakārao hutvā tumhāka vādo vā tato para tassa anuvādo koci appamattakopi viññūhi garahitabba hāna kāraa nāgaccheyya, kimeva nāgacchatīti yojanā. “Ida vutta hotīti-ādinā tamevattha sakhepato dasseti.

 382. Idāni ya vibhajjavāda sandhāya Bhagavatā “na me te vuttavādino”ti sakhepato vatvā ta vibhajitvā dassetu “idhāha kassapā”ti-ādi vutta, ta vibhāgena dassento “idhekacco”ti-ādimāha Bhagavā (D.8./CS:pg.1.348) hi niratthaka anupasamasavattanika kāyakilamatha “attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasahito”ti-ādinā (sa.ni.3.1081 mahāva. 13 pai.ma.2.30) garahati. Sātthaka pana upasamasavattanikaāraññiko hoti, pasukūliko hotī”ti-ādinā vaṇṇeti. Appapuññatāyāti apuññatāya. Tīṇi duccaritāni pūretvāti micchādiṭṭhibhāvato kammaphala paikkhipanto “natthi dinnan”ti-ādinā (dī.ni.1.171 ma.ni.1.445 2.94 95 225 3.91 115 sa.ni.3.210 dha.sa.1221 vibha.938) micchādiṭṭhi purakkhatvā tathā tathā tīṇi duccaritāni pūretvā. Anesanavasenāti kohaññe hatvā asantaguasambhāvanicchāya micchājīvavasena. Ime dveti “appapuñño puññavā”ti ca vutte duccaritakārino dve puggale sandhāya.

 “Ime dve sandhāyāti ettha pana dutiyanaye “appapuñño, puññavā”ti ca vutte sucaritakārinoti ādinā yojetabba. Kammakiriyavādino hi ime dve puggalā. Iti pahamadutiyanayesu vuttanayeneva tatiyacatutthanayesu yojanā veditabbā.

 Bāhirakācārayutto titthiyācārayutto, na vimuttācāro. Attāna sukhetvāti adhammikena sukhena attāna sukhetvā, tenāha “duccaritāni pūretvāti. “Na dāni mayā sadiso atthīti-ādinā tissanna maññanāna vasena duccaritapūraamāha. Micchādiṭṭhivasenāti “natthi kāmesu doso”ti eva pavattamicchādiṭṭhivasena. Paribbājikāyāti pabbajja upagatāya tāpasadārikāya. Daharāyāti taruṇāya. Mudukāyāti sukhumālāya. Lomasāyāti tanutambalomatāya appalomāya. Kāmesūti vatthukāmesu. Pātabyatanti paribhuñjitabba, pātabyatanti vā paribhuñjanakata. Āpajjantoti upagacchanto. Paribhogattho hi aya pā-saddo, kattusādhano ca tabba-saddo, yathāruci paribhuñjantoti attho. Kilesakāmopi hi assādiyamāno vatthukāmantogadhoyeva.

 Idanti yathāvutta atthappabheda vibhajjana. Titthiyavasena āgata Aṭṭhakathāya tathā vibhattattā. Sāsanepīti imasmi sāsanepi.

 Arahatta (D.8./CS:pg.1.349) vā attani asanta “Atthi”ti vippaijānitvā. Sāmantajappana, paccayapaisevana, iriyāpathanissitanti imāni tīṇi vā kuhanavatthūni. Tādiso vāti dhutaga- (mi.pa.4.2 visuddhi.1.22) samādānavasena lūkhājīvī eva. Dullabhasukho bhavissāmi duggatīsu upapattiyāti adhippāyo.

 383. Asukaṭṭhānatoti asukabhavato. Āgatāti nibbattanavasena idhāgatā. Idāni gantabbaṭṭhānanti āyati nibbattanaṭṭhāna. Puna upapattinti āyati anantarabhavato tatiya upapatti, puna upapattīti punappuna nibbatti. Kena kāraenāti yathābhūta ajānanto hi icchādosavasena ya kiñci garaheyya, aha pana yathābhūta jānanto sabba ta kena kāraena garahissāmi, ta kāraa natthīti adhippāyo, tenāha “garahitabbamevāti-ādi. Tamatthanti garahitabbasseva garahaa, pasasitabbassa ca pasasana.

 Na koci “na sādhū”ti vadati diṭṭhadhammikassa, samparāyikassa ca atthassa sādhanavaseneva pavattiyā bhaddakattā. Pañcavidha veranti pāṇātipātādipañcavidha vera. Tañhi pañcavidhassa sīlassa paisattubhāvato, sattāna verahetutāya ca “veran”ti vuccati. Tato eva ta na koci “sādhū”ti vadati, tathā diṭṭhadhammikādi-atthāna asādhanato, sattāna sādhubhāvassa ca dūsanato. Na nirundhitabbanti rūpaggahae na nivāretabba. Dassanīyadassanattho hi cakkhupailābhoti tesa adhippāyo. Yadaggena tesa pañcadvāre asavaro sādhu tadaggena tattha savaro na sādhūti āha “puna ya te ekaccanti pañcadvāre savaran”ti.

 Atha vā ya te ekacca vadanti “sādhū”ti te “eke samaabrāhmaṇā”ti vuttā titthiyā ya attakilamathānuyogādi “sādhū”ti vadanti, maya ta na “sādhū”ti vadāma. Ya te ekacca vadanti “na sādhū”ti ya pana te anavajjapaccayaparibhoga, sunivatthasupārupanādisammāpaipattiñca “na sādhū”ti vadanti, ta maya “sādhū”ti vadāmāti eva pettha attho veditabbo.

 Eva (D.8./CS:pg.1.350) ya paravādamūlaka catukka dassita, tadeva puna sakavādamūlaka katvā dassitanti pakāsento “evan”ti-ādimāha. Yañhi kiñci kenaci samāna, tenapi ta samānameva, tathā asamāna pīti. Samānāsamānatanti samānāsamānatāmatta. Anavasesato hi pahātabbāna dhammāna pahāna sakavāde dissati, na paravāde. Tathā paripuṇṇameva ca upasampādetabbadhammāna upasampādana sakavāde, na paravāde. Tena vutta “tyāhan”ti-ādi.

 

(D.8.-2)Samanuyuñjāpanakathāvaṇṇanā

 

 385. Laddhi pucchantoti “ki Samao Gotamo sakilesadhamme anavasesa pahāya vattati, udāhu pare gaṇācariyā. Ettha tāva attano laddhi vadā”ti laddhi pucchanto. Kāraa pucchantoti “Samao Gotamo sakilesadhamme anavasesa pahāya vattatī”ti vutte “kena kāraena evamattha gāhayā”ti kāraa pucchanto. Ubhaya pucchantoti “ida nāmettha kāraan”ti kāraa vatvā paiññāte atthe sādhiyamāne anvayato, byatirekato ca kāraa samatthetu sadisāsadisabheda upamodāharaadvaya pucchanto, ubhaya pucchanto kāraassa ca tilakkhaasampattiyā yathāpaiññāte atthe sādhite sammadeva anupacchā bhāsanto nigamento samanubhāsati nāma. Upasaharitvāti upanetvā. “Ki te”ti-ādi upasaharaṇākāradassana. Dutiyapadeti “saghena vā saghan”ti imasmi pade.

 Tamatthanti ta pahātabbadhammāna anavasesa pahāya vattanasakhātañca samādātabbadhammāna anavasesa samādāya vattanasakhātañca attha. Yojetvāti akusalādipadehi yojetvā. Akosallasambhūtaṭṭhena akusalā ceva tatoyeva akusalāti ca sakha gatāti sakhātā tattha purimapadena ekantākusale vadati, dutiyapadena tasahagate, tapakkhiye ca, tenāha “koṭṭhāsa vā katvā hapitāti, akusalapakkhiyabhāvena vavatthāpitāti attho. Avajjaṭṭho dosaṭṭho gārayhapariyāyattāti āha “sāvajjāti sadosāti. Ariyā nāma niddosā, ime pana katthacipi niddosā na hontīti niddosaṭṭhena ariyā bhavitu nāla asamatthā.

 386-392. Yanti (D.8./CS:pg.1.351) kārae eta paccattavacananti āha “yena viññūti. Ya vā panāti “ya pana kiñcī”ti asambhāvanavacanametanti āha “ya vā ta vā appamattakan”ti. Gaṇācariyā pūraṇādayo. Satthuppabhavattā saghassa saghasampattiyāpi satthusampatti vibhāvīyatīti āha “saghapasasāyapi satthuyeva pasasāsiddhito”ti. Sā pana pasasā pasādahetukāti pasādamukhena ta dassetu “pasīdamānāpi hīti-ādi vutta. Tattha pi-saddena yathā anvayato pasasā samuccīyati, eva satthuvippaipattiyā sāvakesu, sāvakavippaipattiyā ca satthari appasādo samuccīyatīti daṭṭhabba. Sarīrasampattinti rūpasampatti, rūpakāyapāripūrinti attho. Bhavanti vattāro rūpappamāṇā ghosadhammappamāṇā ca. Puna bhavanti vattāroti dhammappamāṇavaseneva yojetabba. Yā saghassa pasasāti ānetvā sambandho.

 Tattha yā Buddhāna, Buddhasāvakānayeva ca pāsasatā, aññesañca tadabhāvo jotito, ta viratippahānasavaruddesavasena nīharitvā dassetu “ayamadhippāyo”ti-ādi vutta. Tattha setughātavirati nāma ariyamaggavirati. Vipassanāmattavasenāti “aniccan”ti vā “dukkhan”ti vā vividha dassanamattavasena, na pana nāmarūpavavatthānapaccayapariggahanapubbaka lakkhaattaya āropetvā sakhārāna sammasanavasena. Itarānīti samucchedapaippassaddhinissaraappahānāni. “Sesan”ti pañcasīlato añño sabbo sīlasavaro, “khamo hotī”ti-ādinā (ma.ni.1.24 3.159 a.ni.4.114) vutto suparisuddho khantisavaro, “paññāyete pidhiyyare”ti (su.ni.1041 cūḷani. 60) eva vutto kilesāna samucchedako maggañāṇasakhāto ñāṇasavaro, manacchaṭṭhāna indriyāna pidahanavasena pavatto parisuddho indriyasavaro, “anuppannāna pāpakāna akusalāna dhammāna anuppādāyā”ti-ādinā (dī.ni.2.402 ma.ni.1.135 sa.ni.5.8 vibha.205) vutto sammappadhānasakhāto vīriyasavaroti ima savarapañcaka sandhāyāha. Pañca kho panime pātimokkhuddesāti-ādi sāsane sīlassa bahubhāva dassetvā tadekadese eva paresa avaṭṭhānadassanattha yathāvuttasīlasavarasseva puna gahaa.

 

 (D.8.-3)Ariya-aṭṭhagikamaggavaṇṇanā

 

 393. Sīhanādanti (D.8./CS:pg.1.352) seṭṭhanāda, abhītanāda kenaci appaivattiyanādanti attho. “Aya yathāvutto mama vādo aviparīto, tassa aviparītabhāvo ima magga paipajjitvā aparappaccayato jānitabbo”ti eva aviparītabhāvāvabodhanattha. “Atthi kassapāti-ādīsu ya magga paipanno Samao Gotamo vadanto yuttapattakāle, tathabhāvato bhūta, ekasato hitāvihabhāvena attha, dhammato anapetattā dhamma, vinayayogato paresa vinayanato ca vinaya vadatīti sāmayeva attapaccakkhatova jānissati, so mayā saya abhiññā sacchikatvā pavedito sakalavaṭṭadukkhanissaraabhūto atthi kassapa maggo, tassa ca adhigamūpāyabhūtā pubbabhāgapaipadāti ayamettha yojanā. Tena “Samao Gotamo ime dhamme”ti-ādinayappavatto vādo kenaci asakampiyo yathābhūtasīhanādoti dasseti.

 “Evameta yathābhūta sammappaññāya passatī”ti-ādīsu (a.ni.3.134) viya maggañca paipadañca ekato katvā dassento. “Ayamevāti vacana maggassa puthubhāvapaikkhepanattha, sabba-ariyasādhāraabhāvadassanattha, sāsane pākaabhāvadassanatthañca. Tenāha “ekāyano aya bhikkhave maggo”ti, (dī.ni.2.373 ma.ni.1.106 sa.ni.5.367 384 409)“eseva maggo natthañño dassanassa visuddhiyā”ti (dha.pa.274),

           “Ekāyana jātikhayantadassī,

           Magga pajānāti hitānukampī.

           Etena maggena tarisu pubbe,

           Tarissanti ye ca taranti oghan”ti. (sa.ni.5.384 409 mahāni. 191 cūḷani. 107 121 netti. 170).

 Sabbesu suttapadesesu abhidhammapadesesu ca ekovāya maggo pākao paññāto āgato cāti.

 

 (D.8.-4)Tapopakkamakathāvaṇṇanā

 

 394. Tapoyeva upakkamitabbato ārabhitabbato tapopakkamoti āha “tapārambhāti. Ārambhanañcettha karaamevāti āha “tapokammānīti (D.8./CS:pg.1.353) attho”ti. Samaakammasakhātāti samaehi kattabbakammasaññitā. Niccoloti nissaṭṭhacelo sabbena sabba paikkhittacelo. Naggiyavatasamādānena naggo.hitakova uccāra karotīti-ādi nidassanamatta, vamitvā mukhavikkhālanādi-ācārassapi tena vissaṭṭhattā. Jivhāya hattha apalikhati apalihati udakena adhovanato. Dutiyavikappepi eseva nayo. “Ehi bhaddante”ti vutte upagamanasakhāto vidhi ehibhaddanto, ta caratīti ehibhaddantiko, tappaikkhepena na ehibhaddantiko. Na karoti samaena nāma parassa vacanakarena na bhavitabbanti adhippāyena. Puretaranti ta hāna attano upagamanato puretara. Ta kira so “bhikkhunā nāma yādicchakī eva bhikkhā gahetabbā”ti adhippāyena na gahāti. Uddissakata “mama nimittabhāvena bahū khuddakā pāṇā saghāta āpāditā”ti na gahāti. Nimantana na sādiyati “eva tesa vacana kata bhavissatī”ti. Kumbhī-ādīsupi so sattasaññīti āha “kumbhīkaopiyo”ti-ādi.

 Kabaantarāyoti kabaassa antarāyo hotīti. Gāmasabhāgādivasena sagamma kittenti etissāti sakitti, tathā sahaataṇḍulādisañcayo. Manussāti veyyāvaccakaramanussā.

 Surāpānamevāti majjalakkhaappattāya surāya pānameva surāggahaena cettha merayampi sagahita. Ekāgārameva uñchatīti ekāgāriko. Ekālopeneva vattatīti ekālopiko. Dīyati etāyāti datti, dvatti-ālopamattagāhi khuddaka bhikkhādānabhājana, tenāha “khuddakapātīti. Abhuñjanavasena eko aho etassa atthīti ekāhiko, āhāro. Ta ekāhika, so pana atthato ekadivasalaghakoti āha “ekadivasantarikan”ti. “Dvīhikan”ti-ādīsupi eseva nayo. Ekāha abhuñjitvā ekāha bhuñjana ekāhavāro, ta ekāhikameva atthato. Dvīha abhuñjitvā dvīha bhuñjana dvīhavāro. Sesadvayepi eseva nayo. Ukkaṭṭho pana pariyāyabhattabhojaniko dvīha abhuñjitvā ekāhameva bhuñjati. Sesadvayepi eseva nayo.

 395. Kuṇḍakanti tanutara taṇḍulasakala.

 396. Saehi (D.8./CS:pg.1.354) saavākehi nibbattavatthāni sāṇāni. Missasāṇāni masāṇāni, na bhagāni. Erakatiṇādīnīti ādi-saddena akkamakacikadalīvākādīna sagaho. Erakādīhi katāni hi chavāni lāmakāni dussānīti vattabbata labhanti.

 Micchāvāyāmavaseneva ukkuikavatānuyogoti āha “ukkuikavīriya anuyutto”ti. Thaṇḍilanti vā samā pakatibhūmi vuccati “patthaṇḍile pāturahosī”ti-ādīsu (ma.ni.4.10) viya, tasmā thaṇḍilaseyyanti anantarahitāya pakatibhūmiya seyyanti vutta hoti. Laddha āsananti nisīditu yathāladdha āsana. Akopetvāti aññattha anupagantvā, tenāha “tattheva nisīdanasīlo”ti. So hi ta achaḍḍento apariccajanto akopento nāma hoti. Vikaanti gūtha vuccati āsayavasena virūpa jātanti katvā.

 Ettha ca “acelako hotī”ti-ādīni vatapadāni yāva “na thusodaka pivatī”ti etāni ekavārāni. “Ekāgāriko vā”ti-ādīni nānāvārāni, nānākālikāni vā. Tathā “sākabhakkho vā”ti-ādīni, “sāṇānipi dhāretī”ti-ādīni ca. Tathā hettha vā-saddaggahaa, pi-saddaggahaañca kata. Pi-saddopi vikappattho eva daṭṭhabbo. Purimesu pana na kata. Evañca katvā “acelako hotī”ti vatvā “sāṇānipi dhāretī”ti-ādi vacanassa, “rajojalladharo hotī”ti vatvā “udakorohanānuyoga anuyutto”ti vacanassa ca avirodho siddho hoti. Atha vā kimettha avirodhacintāya. Ummattakapacchisadiso hi titthiyavādo. Atha vā “acelako hotī”ti ārabhitvā tappasagena sabbampi attakilamathānuyoga dassentena “sāṇānipi dhāretī”ti-ādi vuttanti daṭṭhabba.

 

(D.8.-5)Tapopakkamaniratthakathāvaṇṇanā

 

 397. Sīlasampadādīhi vināti sīlasampadā, samādhisampadā, paññāsampadāti imāhi lokuttarāhi sampadāhi vinā na kadāci sāmañña vā brahmañña vā sambhavati, yasmā ca tadeva, tasmā tesa tapopakkamāna niratthakata dassentoti yojanā. “Dosaveravirahitan”ti ida dosassa (D.8./CS:pg.1.355) mettāya ujupaipakkhatāya vutta. Dosa-ggahaena vā sabbepi jhānapaipakkhā sakilesadhammā gahitā, vera-ggahaena paccatthikabhūtā sattā. Yadaggena hi dosarahita, tadaggena verarahitanti.

 398. Pākaabhāvena kāyati gametīti pakati, lokasiddhavādo, tenāha “pakati kho esāti pakatikathā esāti. Mattāyāti mattā-saddo “mattā sukhapariccāgā”ti-ādīsu (dha.pa.290) viya appattha antonīta katvā pamāṇavācakoti āha “iminā pamāṇena eva parittakenāti. Tena pana pamāṇena pahātabbo pakaraappatto paipattikkamoti āha “paipattikkamenāti. Sabbatthāti sabbavāresu.

 399. Aññathā vadathāti yadi acelakabhāvādinā sāmañña vā brahmañña vā abhavissa, suvijānova samao suvijāno brāhmao. Yasmā pana tumhe ito aññathāva sāmañña brahmaññañca vadatha, tasmā dujjānova samao dujjāno brāhmao, tenāha “ida sandhāyāhāti. Ta pakativāda paikkhipitvāti pubbe ya pākatika sāmañña brahmaññañca hadaye hapetvā tena “dukkaran”ti-ādi vutta, tameva sandhāya Bhagavatāpi “pakati kho esā”ti-ādi vutta. Idha pana ta pakativāda pākatikasamaabrāhmaavisaya katha paikkhipitvā paisaharitvā sabhāvatova paramatthatova samaassa brāhmaassa ca dujjānabhāva āvikaronto pakāsento. Tatrāpīti samaabrāhmaavādepi vuttanayeneva.

 

(D.8.-6)Sīlasamādhipaññāsampadāvaṇṇanā

 

 400-1. Paṇḍitoti hetusampattisiddhena paṇḍiccena samannāgato, katha uggahesi paripakkañāṇattā ghae padīpena viya abbhantare samujjalantena paññāveyyattiyena tattha tattha Bhagavatā desitamattha pariggahanto tampi desana upadhāresi. Tassa cāti yo acelako hoti yāva udakorohanānuyoga anuyutto viharati, tassa ca. Tā sampattiyo pucchāmi, yāhi samao ca hotīti adhippāyo. Sīlasampadāyāti iti-saddo ādi-attho, tena “cittasampadāya paññāsampadāyā”ti padadvaya (D.8./CS:pg.1.356) sagahāti asekkhasīlādikhandhattayasagahitañhi arahatta, tenāha “arahattaphalameva sandhāya vuttan”ti-ādi. Tattha idanti ida vacana.

 

(D.8.-7)Sīhanādakathāvaṇṇanā

 

 402. Anaññasādhāraatāya anaññasādhāraatthavisayatāya ca anuttara Buddhasīhanāda nadanto. Ativiya accantavisuddhatāya paramavisuddha. Paramanti ukkaṭṭha, tenāha “uttaman”ti. Sīlameva lokiyasīlattā. Yathā anaññasādhāraa Bhagavato lokuttarasīla savāsana paipakkhaviddhasanato, eva lokiyasīlampi tassa anucchavikabhāvena sambhūtattā, samena samanti samasamanti ayamettha atthoti āha “mama sīlasamena sīlena mayā saman”ti. “Yadida adhisīlan”ti lokiya, lokuttarañcāti duvidhampi Buddhasīla ekajjha katvā vutta. Tenāha “sīlepī”ti. Iti imanti eva ima sīlavisaya. Pahama pavattattā pahama.

 Tapatīti santappati, vidhamatīti attho. Jigucchatīti hīḷeti lāmakato hapeti. Niddosattā ariyā ārakā kilesehīti. Maggaphalasampayuttā vīriyasakhātā tapojigucchāti ānetvā sambandho. Paramā nāma sabbukkaṭṭhabhāvato. Yathā yuvino bhāvo yobbana, eva jigucchino bhāvo jeguccha. Kilesāna samucchindanapaippassambhanāni samucchedapaipassaddhivimuttiyo. Nissaraavimutti nibbāna. Atha vā sammāvācādīna adhisīlaggahaena, sammāvāyāmassa adhijegucchaggahaena, sammādiṭṭhiyā adhipaññāggahaena gahitattā aggahitaggahaena sammāsakappasatisamādhayo maggaphalapariyāpannā samucchedapaipassaddhivimuttiyo daṭṭhabbā. Nissaraavimutti pana nibbānameva.

 403. Ya kiñci janavivitta hāna idha “suññāgāran”ti adhippeta. Tattha nadantena vinā nādo natthīti āha “ekatova nisīditvāti. Aṭṭhasu parisāsūti khattiyaparisā, brāhmaaparisā, gahapatiparisā, samaaparisā, cātumahārājikaparisā, tāvatisaparisā, māraparisā, brahmaparisāti imāsu aṭṭhasu parisāsu.

 Vesārajjānīti (D.8./CS:pg.1.357) visāradabhāvā ñāṇappahānasampadānimitta kutoci asantassanabhāvā nibbhayabhāvāti attho. Āsabha hānanti seṭṭha hāna, uttama hānanti attho. Āsabhā vā pubbabuddhā, tesa hānanti attho.

 Apica usabhassa idanti āsabha, āsabha viyāti āsabha. Yathā hi nisabhasakhāto usabho attano usabhabalena catūhi pādehi pathavi uppīḷetvā acalaṭṭhānena tiṭṭhati, eva tathāgatopi dasahi tathāgatabalehi samannāgato catūhi vesārajjapādehi aṭṭhaparisāpathavi uppīḷetvā sadevake loke kenaci paccatthikena akampiyo acalena hānena tiṭṭhati. Eva tiṭṭhamānova ta āsabha hāna paijānāti upagacchati na paccakkhāti attani āropeti. Tena vuttaāsabha hāna paijānātī”ti.

 Sīhanāda nadatīti yathā migarājā parissayāna sahanato, vanamahisamattavāraṇādīna hananato ca “sīho”ti vuccati, eva tathāgato lokadhammāna sahanato, parappavādāna hananato ca “sīho”ti vuccati. Eva vuttassa sīhassa nāda sīhanāda. Tattha yathā sīho sīhabalena samannāgato sabbattha visārado vigatalomahaso sīhanāda nadati, eva tathāgatasīhopi dasahi tathāgatabalehi samannāgato aṭṭhasu parisāsu visārado vigatalomahaso “iti rūpan”ti-ādinā (sa.ni.3.78 a.ni.8.2) nayena nānāvilāsasampanna sīhanāda nadati.

 Pañha abhisakharitvāti ñātu icchitamattha attano ñāṇabalānurūpa abhiracitvā takhaayevāti pucchitakkhaeyeva hānuppattikapaibhānena vissajjeti. Citta paritosetiyeva ajjhāsayānurūpa vissajjanato. Sotabbañcassa maññanti aṭṭhakkhaavajjitena navamena khaena labbhamānattā. “Ya no Satthā bhāsati, ta no sossāmā”ti ādaragāravajātā mahantena ussāhena sotabba sampaicchitabba maññanti. Suppasannā pasādābhibuddhiyā vigatupakkilesatāya kallacittā muducittā honti. Pasannakāranti pasannehi kātabbasakkāra, dhammāmisapūjanti attho. Tattha āmisapūja dassento “paṇītānīti-ādimāha. Dhammapūjā pana “tathattāyāti iminā dassitā. Tathābhāvāyāti yathattāya yassa vaṭṭadukkhanissaraatthāya (D.8./CS:pg.1.358) dhammo desito, tathābhāvāya, tenāha “dhammānudhammapaipattipūraatthāyāti. Sā ca dhammānudhammapaipatti yāya anupubbiyā paipajjitabbā, paipajjantānañca sati ajjhattikagasamavāye ekasikā tassā pāripūrīti ta anupubbi dassetu “keci saraesūti-ādi vutta.

 Imasmi panokāse hatvāti “paipannā ca ārādhentī”ti etasmi sīhanādakiccapāripūridīpane pāḷipadese hatvā. Samodhānetabbāti sakalitabbā. Eko sīhanādo asādhārao aññehi appaivattiyo seṭṭhanādo abhītanādoti katvā. Esa nayo sesesupi. Purimāna dasannanti-ādito paṭṭhāya yāva “vimuttiyā mayha sadiso natthī”ti etesa purimāna dasanna sīhanādāna, niddhārae cettha sāmivacana, tenāha “ekekassāti. “Parisāsu ca nadatīti ādayo parivārā “ekacca tapassi niraye nibbatta passāmī”ti sīhanāda nadanto Bhagavā parisāya nadati visārado nadati yāva “paipannā ārādhentī”ti atthayojanāya sambhavato Tathā sesesupi navasu.

 “Evan”ti-ādi yathāvuttāna tesa sakaletvā dassana. Te dasāti te “parisāsu ca nadatī”ti ādayo sīhanādā. Purimāna dasannanti yathāvuttāna purimāna dasanna. Parivāravasenāti pacceka parivāravasena yojiyamānā sata sīhanādā. Purimā ca dasāti tathā ayojiyamānā purimā ca dasāti eva dasādhika sīhanādasata hoti. Eva vādīna vādanti eva pavattavādāna titthiyāna vāda. Paisedhetvāti tathābhāvābhāvadassanena paikkhipitvā. Ya Bhagavā Udumbarikasutte “idha nigrodha tapassī”ti-ādinā (dī.ni.3.33) upakkilesavibhāga, pārisuddhivibhāgañca dassento saparisassa nigrodhassa paribbājakassa purato sīhanāda nadi, ta dassetu “idāni parisati naditapubba sīhanāda dassento”ti-ādi vutta.

 

(D.8.-8)Titthiyaparivāsakathāvaṇṇanā

 

 404. Idanti “Rājagahe Gijjhakūṭe pabbate viharanta ma …pe… pañha pucchī”ti ida vacana. Kāma yadā nigrodho pañha pucchi, Bhagavā cassa vissajjesi, na tadā (D.8./CS:pg.1.359) Gijjhakūṭe pabbate viharati, rājagahasamīpe pana viharatīti katvā “Rājagahe Gijjhakūṭe pabbate viharanta man”ti vutta, Gijjhakūṭe viharaañcassa tadā avicchinnanti, tenāha “ya ta Bhagavāti-ādi. Yogeti naye, dukkhanissaraṇūpāyeti attho.

 405. Ya parivāsa sāmaerabhūmiya hito parivasatīti yojanā. Yasmā sāmaerabhūmiya hitena parivasitabba, na gihibhūtena, tasmā aparivasitvāyeva pabbajja labhati. Ākakhati pabbajja, ākakhati upasampadanti ettha pana pabbajjā-ggahaa vacanasiliṭṭhatāvaseneva “dirattatiratta sahaseyyan”ti (pāci.50) ettha dirattaggahaa viya. Gāmappavesanādīnīti ādi-saddena vesiyāvidhavāthullakumāripaṇḍakabhikkhunigocaratā, sabrahmacārīna uccāvacesu kikaraṇīyesu dakkhānalasāditā, uddesaparipucchādīsu tibbachandatā, yassa titthāyatanato idhāgato, tassa avaṇṇe, ratanattayassa ca vaṇṇe anattamanatā, tadubhaya yathākkama vaṇṇe ca avaṇṇe ca attamanatāti imesa sagaho veditabbo, tenāha “aṭṭha vattāni pūrentenāti. Ghasitvā koṭṭetvāti ajjhāsayassa vīmasanavasena suvaṇṇa viya ghasitvā koṭṭetvā.

 Gaamajjhe nisīditvāti upasampadākammassa gaappahonakāna bhikkhūna majjhe Saghatthero viya tassa anuggahattha nisīditvā. Vūpakaṭṭhoti vivitto. Tādisassa sīlavisodhane appamādo avuttasiddhoti āha “kammaṭṭhāne sati avijahanto”ti. Pesitacittoti nibbāna pati pesitacitto taninno tappoo tappabbhāro. Jātikulaputtāpi ācārasampannā eva arahattādhigamāya pabbajjāpekkhā hontīti tepi tehi ekasagahe karonto āha “kulaputtāti ācārakulaputtāti, tenāha “sammadevāti hetunāva kāraenevāti. “Otiṇṇomhi jātiyā”ti-ādinā nayena hi savegapubbika yathānusiṭṭha pabbajja sandhāya idha “sammadevā”ti vutta. Hetunāti ñāyena. Pāpuitvāti patvā adhigantvā. Sampādetvāti asekkhā sīlasamādhipaññā nipphādetvā, paripūretvā vāti attho.

 Niṭṭhāpetunti (D.8./CS:pg.1.360) nigamanavasena pariyosāpetu. “Brahmacariyapariyosāna …pe… vihāsī”ti iminā eva hi arahattanikūṭena desanā pariyosāpitā. Ta pana nigamento “aññataro kho panā …pe… ahosīti vutta dhammasagāhakehi. Ya panettha atthato na vibhatta, ta suviññeyyameva.

 

Mahāsīhanādasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.9.) 9. Poṭṭhapādasuttavaṇṇanā

 

(D.9.-1)Poṭṭhapādaparibbājakavatthuvaṇṇanā

 

 406. Sāvatthiyanti (D.9./CS:pg.1.361) samīpatthe bhummanti āha “sāvatthi upanissāyāti. Jetassa kumārassa vaneti jetena nāma rājakumārena ropite upavane. Nivāsaphāsutādinā pabbajitā āramanti etthāti ārāmo, vihāro. Phoo pādesu jātoti poṭṭhapādo. Vatthacchāyāchādanapabbajūpagatattā channaparibbājako. Brāhmaamahāsāloti mahāvibhavatāya mahāsāratāpatto brāhmao. Samayanti sāmaññaniddeso, ta ta samayanti attho. Pavadantīti pakārato vadanti, attanā attanā uggahitaniyāmena yathā tathā samaya vadantīti attho. “Pabhutayo”ti iminā todeyyajāṇusoṇīsoadaṇḍādike sagahāti, paribbājakādayoti ādi-saddena channaparibbājakādike. Tindukācīramettha atthīti tindukācīro, ārāmo. Tathā ekā sālā etthāti ekasālako, tasmi tindukācīre ekasālake.

 Anekākārānavasesañeyyatthavibhāvanato, aparāparuppattito ca Bhagavato ñāṇa tattha patthaa viya hotīti vutta “sabbaññutaññāṇa pattharitvāti, yato tassa ñāṇajālatā vuccati, veneyyāna tadantogadhatā heṭṭhā vuttāyeva. Veneyyasattapariggahanattha samannāhāre kate pahama nesa veneyyabhāveneva upaṭṭhāna hoti, atha saraagamanādivasena kiccanipphatti vīmasīyatīti āha “ki nu kho bhavissatīti upaparikkhanto”ti Nirodhanti saññānirodha. Nirodhā vuṭṭhānanti tato nirodhato vuṭṭhāna saññuppatti. Sabbabuddhāna ñāṇena sasanditvāti yathā te nirodha, nirodhato vuṭṭhānañca byākarisu, byākarissanti ca, tathā byākaraavasena sasanditvā. Hatthisāriputtoti hatthisārino putto. “Yugandharapabbata parikkhipitvāti ida parikappavacana “tādisa atthi ce, ta viyā”ti. Meghavaṇṇanti rattameghavaṇṇa, sañjhāppabhānurañjitameghasakāsanti attho. Paccagghanti abhinava ādito tathāladdhavohārena (D.9./CS:pg.1.362) anaññaparibhogatāya tathā vā satthu adhiṭṭhānena so patto sabbakāla “paccaggha tveva vuccati, silādivuttaratanalakkhaṇūpapattiyā vā so patto “paccagghan”ti vuccati.

 407. Attano rucivasena saddhammaṭṭhitijjhāsayavasena, na parena ussāhitoti adhippāyo. “Atippagabhāvameva disvāti ida bhūtakathana na tāva bhikkhācāravelā sampattāti dassanattha. Bhagavā hi tadā kālasseva vihārato nikkhanto “vāsanābhāgiyāya dhammadesanāya poṭṭhapāda anuggahissāmī”ti. Yannūnāhanti aññattha sasayaparidīpano, idha pana sasayaparidīpano viya. Kasmāti āha “Buddhānan”ti-ādi. Sasayo nāma natthi bodhimūle eva samugghāṭitattā. Parivitakkapubbabhāgoti adhippetakiccassa pubbabhāgaparivitakko eva. Buddhāna labbhatīti “karissāma, na karissāmā”ti-ādiko esa cittacāro Buddhāna labbhati sambhavati vicāraavasena pavattanato, na pana sasayavasena. Tenāhāti yena Buddhānampi labbhati, tenevāha Bhagavā “yannūnāhan”ti. Parikappane vāya nipāto. “Upasakameyyan”ti kiriyāpadena vuccamāno eva hi attho “yannūnā”ti nipātapadena jotīyati. Aha yannūna upasakameyyanti yojanā. Yadi panāti idampi tena samānatthanti āha “yadi panāhanti attho”ti.

 408. Yathā unnatappāyo saddo unnādo, eva vipulabhāvena uparūpari pavattopi unnādoti tadubhaya ekajjha katvā pāḷiya “unnādiniyā”ti vatvā puna vibhāgena dassetu “uccāsaddamahāsaddāyā”ti vuttanti tamattha vivaranto “ucca nadamānāyāti-ādimāha. Assāti parisāya. Uddhagamanavasenāti unnatabahulatāya uggantvā uggantvā pavattanavasena. Disāsu patthaavasenāti vipulabhāvena bhūtaparamparāya sabbadisāsu pattharaavasena. Idāni paribbājakaparisāya uccāsaddamahāsaddatāya kāraa, tassa ca pavatti-ākāra dassento “tesañhīti-ādimāha. Kāmassādo nāma kāmaguassādo. Kāmabhavādigato assādo bhavassādo.

 409. Saṇṭhapesīti (D.9./CS:pg.1.363) sayamanavasena sammadeva hapesi, saṇṭhapanañcettha tiracchānakathāya aññamaññasmi agāravassa jahāpanavasena ācārassa sikkhāpana, yathāvuttadosassa nigūhanañca hotīti āha “sikkhāpesīti-ādi. Appasaddanti nissadda, uccāsaddamahāsaddābhāvanti adhippāyo. Nappamajjantīti na agārava karonti.

 410. No āgate Ānandoti Bhagavati āgate no amhāka Ānando pīti hoti. Piyasamudācārāti piyālāpā. “Paccuggamana akāsī”ti vatvā na kevalamayameva, atha kho aññepi pabbajitā yebhuyyena Bhagavato apaciti karontevāti dassetu “Bhagavantañhī”ti-ādi vatvā, tattha kāraamāha “uccākulīnatāyāti, tena sāsane appasannāpi kulagāravena Bhagavati apaciti karonte vāti dasseti. Etasmi antare kā nāma kathāti etasmi yathāvuttaparicchedabbhantare kathā kā nāma. Vippakatā āraddhā hutvā apariyositā. “Kā kathā vippakatā”ti vadanto atthato tassā pariyosāpana paijānāti nāma. “Kā kathā”ti ca avisesacodanāti yassā tassā sabbassāpi kathāya pariyosāpana paiññātañca hoti, tañca paresa asabbaññūna avisayanti āha “pariyanta netvā demīti sabbaññupavāraa pavāresīti.

 

 (D.9.-2)Abhisaññānirodhakathāvaṇṇanā

 

 411. Sukāraanti sundara atthāvaha hitāvaha kāraa. Nānātitthesu nānāladdhīsu niyuttāti nānātitthikā, te eva nānātitthiyā ka-kārassa ya-kāra katvā. Kutūhalamettha atthīti kotūhalā, sā eva sālāti kotūhalasālā, tenāha “kotūhaluppattiṭṭhānato”ti. Saññānirodheti saññāsīsenāya desanā, tasmā saññāsahagatā sabbepi dhammā sagayhanti, tattha pana citta padhānanti āha “cittanirodhe”ti. Accantanirodhassa pana tehi anadhippetattā, avisayattā ca “khaikanirodhe”ti āha. Kāma sopi tesa avisayova, atthato pana nirodhakathā vuccamānā tattheva tiṭṭhatīti tathā vutta. Kittighosoti “Aho Buddhānubhāvo bhavantarapaicchanna kāraa eva hatthāmalaka viya paccakkhato dasseti, sāvake ca edise (D.9./CS:pg.1.364) savarasamādāne patiṭṭhāpetī”ti thutighoso yāva bhavaggā pattharati. Paibhāgakiriyanti paḷāsavasena paibhāgabhūta payoga karonto. Bhavantarasamayanti tatra tatra vuṭṭhanasamaya abhūtaparikappita kiñci uppādiya vatthu attano samaya katvā. Kiñcideva sikkhāpadanti “elamūgena bhavitabba ettaka, vela ekasmiyeva hāne nisīditabban”ti evamādika kiñcideva kāraa sikkhākoṭṭhāsa katvā paññapenti. Nirodhakathanti nirodhasamāpattikatha.

 Tesūti kotūhalasālāya sannipatitesu titthiyasamaabrāhmaesu. Ekacceti eke. Purimoti “ahetū appaccayā”ti evavādī. Yvāya idha uppajjatīti yojanā. Samāpattinti asaññabhāvāvaha samāpatti. Nirodheti saññānirodhe. Hetu apassantoti yena hetunā asaññabhave saññāya nirodho sabbaso anuppādo, yena ca tato cutassa idha pañcavokārabhave tassā uppādo, ta avisayatāya apassanto.

 Nanti pahamavādi. Nisedhetvāti “na kho nāmeta bho eva bhavissatī”ti eva paikkhipitvā. Asaññikabhāvanti muñchāpattiyā kiriyamayasaññāvasena vigatasaññibhāva. Vakkhati hi “visaññī hutvā”ti. Vikkhambhanavasena kilesāna santāpanena attantapo. Ghoratapoti dukkaratāya bhīmatapo. Parimāritindriyoti nibbisevanabhāvāpādanena sabbaso milāpitacakkhādindriyo. Bhaggoti bhañjitakusalajjhāsayo. Evamāhāti “eva saññā hi bho purisassa attā”ti-ādi-ākārena saññānirodhamāha. Iminā nayena ito paresu dvīsu hānesu yathāraha yojanā veditabbā.

 Āthabbaapayoganti āthabbaavedavihita āthabbaikāna visaññibhāvāpādanapayoga. Āthabbaa payojetvāti āthabbaavede āgata-aggijuhanapubbaka mantajappana payojetvā sīsacchinnatādidassanena saññānirodhamāha. Tassāti yassa sīsacchinnatādi dassita, tassa.

 Yakkhadāsīnanti (D.9./CS:pg.1.365) devadāsīna, yā “devatābhatiyotipi” vuccanti. Madaniddanti surāmadanimittaka supana devatūpahāranti naccanagāyanādinā devatāna pūja. Surāpātinti pātipuṇṇa sura. Divāti atidivā ussūre.

 Elamūgakathā viyāti imesa paṇḍitamānīna kathā andhabālakathāsadisī. Cattāro nirodheti aññamaññavidhure cattāro nirodhe ete paññapenti. Na ca aññamaññaviruddhanānāsabhāvena tena bhavitabba, atha kho ekasabhāvena, tenāha “iminā cāti-ādi. Aññenevāti imehi vuttākārato aññākāreneva bhavitabba. “Aya nirodho, aya nirodho”ti āmeitavacana Satthā attano desanāvilāsena anekākāravokāra nirodha vibhāvessatīti dassanattha kata aho nūnāti ettha ahoti acchariye, nūnāti anussarae nipāto. Tasmā aho nūna Bhagavā anaññasādhāraadesanattā nirodhampi aho acchariya katvā katheyya maññeti adhippāyo. “Aho nūna Sugato”ti etthāpi eseva nayo. Acchariyavibhāvanato eva cettha dvikkhattu vacana, acchariyatthopi cettha aho-saddo. So yasmā anussaraamukheneva tena gahito, tasmā vutta “Aho nūnāti anussaraatthe”ti. Kālapuggalādivibhāgena bahubhedattā imesa nirodhadhammānanti bahuvacana, kusala-saddayogena sāmivacana bhummatthe daṭṭhabba. Ciṇṇavasitāyāti nirodhasamāpattiya vasībhāvassa ciṇṇattā. Sabhāva jānātīti nirodhassa sabhāva yāthāvato jānāti.

 

 (D.9.-3)Ahetukasaññuppādanirodhakathāvaṇṇanā

 

 412. Gharamajjheyeva pakkhalitāti gharato bahi gantukāmā purisā magga anotaritvā gharājirena samatale vivaagae eva pakkhalana pattā, eva sampadamidanti attho. Asādhārao hetu, sādhārao paccayoti evamādi vibhāgena idha payojana natthi saññāya akāraabhāvapaikkhepattā codanāyāti vutta “kāraasseva nāman”ti.

 Pāḷiya “uppajjantipi nirujjhantipī”ti vutta, tattha “sahetū sappaccayā saññā uppajjanti, uppannā pana nirujjhantiyeva, na tiṭṭhantī”ti dassanattha “nirujjhantī”ti vacana, na nirodhassa sahetusappaccayabhāvadassanattha. Uppādo hi sahetuko (D.9./CS:pg.1.366) na nirodho. Yadi hi nirodhopi sahetuko siyā, tassa nirodhenāpi bhavitabba akurādīna viya, na ca tassa nirodho atthi. Tasmā vuttanayeneva pāḷiyā attho veditabbo. Ayañca nayo khaanirodhavasena vutto. Yo pana yathāparicchinnakālavasena sabbasova anuppādanirodho, so “sahetuko”ti veditabbo tathārūpāya paipattiyā vinā abhāvato. Tenāha Bhagavā “sikkhā ekā saññā nirujjhatī”ti. (dī.ni.1.412) tato eva ca idhāpi vutta “saññāya sahetuka uppādanirodha dīpetun”ti.

 Sikkhā ekāti ettha sikkhāti karae paccattavacana, eka-saddo aññapariyāyo “ittheke abhivadanti sato vā pana sattassā”ti-ādīsu (dī.ni.1.85ādayo; ma.ni.3.21) viya, na sakhyāvācīti āha “sikkhā ekā saññā uppajjantīti sikkhāya ekaccā saññā jāyantīti. Sesapadesupi eseva nayo.

 413. Tatthāti tassa uparidesanāya. Sammādiṭṭhisammāsakappavasena pariyāpannattā āgatāti sabhāvato upakārato ca paññākkhandhe pariyāpannattā sagahitattā tatiyā adhipaññāsikkhā sammādiṭṭhisammāsakappavasena āgatā. Tathā hi vutta “yā cāvuso visākha sammādiṭṭhi, yo ca sammāsakappo, ime dhammā paññākkhandhe sagahitā”ti (ma.ni.1.462) kāmañcettha vuttanayena tissopi sikkhā āgatā eva, tathāpi adhicittasikkhāya eva abhisaññānirodho dassito, itarā tassa sambhārabhāvena ānītā.

 Pañcakāmaguikarāgoti pañcakāmakoṭṭhāse ārabbha uppajjanakarāgo. Asamuppannakāmacāroti vattamānuppannatāvasena asamuppanno yo koci kāmacāro yā kāci lobhuppatti. Purimo visayavasena niyamitattā kāmaguṇārammaova lobho daṭṭhabbo, itaro pana jhānanikantibhavarāgādippabhedo sabbopi lobhacāro kāmanaṭṭhena kāmesu pavattanato. Sabbepi hi tebhūmakā dhammā kāmanīyaṭṭhena kāmāti. Ubhayesampi kāmasaññātināmatā sahacaraañāyenāti “kāmasaññā”ti paduddhāra katvā tadubhaya niddiṭṭha.

 “Tatthāti-ādi (D.9./CS:pg.1.367) asamuppannakāmacārato pañcakāmaguikarāgassa visesadassana. Kāma pañcakāmaguikarāgopi asamuppanno eva maggena samugghāṭīyati, tasmi pana samugghāṭitepi na sabbo rāgo samugghāṭa gacchati, tasmā pañcakāmaguikarāgaggahaena na itarassa sabbassa rāgassa gahaa hotīti ubhayasādhāraena pariyāyena ubhaya sagahetvā dassetu pāḷiya kāmasaññāggahaa katanti tadubhaya sarūpato visesato ca dassetvā sabbasagāhikabhāvato “asamuppannakāmacāro pana imasmi hāne vaṭṭatīti vutta.

 Sadisattāti kāmasaññādibhāvena samānattā, etena pāḷiya “purimā”ti sadisakappanāvasena vuttanti dasseti. Anāgatā hi idha “nirujjhatī”ti vuttā anuppādassa adhippetattā, tenāha “anuppannāva nuppajjatīti.

 Nīvaraavivekato jātattā vivekajehi pahamajjhānapītisukhehi saha akkhātabbā, takoṭṭhāsikā vāti vivekaja pītisukhasakhātā. Nānattasaññāpaighasaññāhi nipuatāya sukhumabhūtatāya sukhumasaññā bhūtā sukhumabhāvena, paramatthabhāvena aviparītasabhāvā. Jhāna tasampayuttadhammāna bhāvanāsiddhā sahasukhumatā nīvaraavikkhambhanavasena viññāyatīti āha “kāmacchandādi-oḷārikagappahānavasena sukhumāti. Bhūtatāyāti vijjamānatāya. Sabbatthāti sabbavāresu.

 Samāpajjanādhiṭṭhānāni viya vuṭṭhāna jhāne pariyāpannampi hoti yathā ta dhammāna bhagakkhao dhammesu, na āvajjanapaccavekkhaṇānīti “pahamajjhāna samāpajjanto adhiṭṭhahanto vuṭṭhahanto ca sikkhatīti vutta, na “āvajjanto paccavekkhanto”ti. Tanti pahamajjhāna. Tenāti hetumhi karaavacana, tasmā pahamajjhānena hetubhūtenāti attho. Hetubhāvo cettha jhānassa yathāvuttasaññāya uppattiyā sahajātādipaccayabhāvo kāmasaññāya nirodhassa upanissayatāva, tañca kho suttantapariyāyena. Tathā ceva savaṇṇita “tathārūpāya paipattiyā vinā abhāvato”ti. Etenupāyenāti yvāya pahamajjhānatappaipakkhasaññāvasena “sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhatī”ti (D.9./CS:pg.1.368) ettha attho vutto, etena nayena. Sabbatthāti sabbavāresu.

 414. Yasmā panettha samāpattivasena tatasaññāna uppādanirodhe vuccamāne agavasena so vuttoti āha “yasmā panāti-ādi. “Agato sammasanan”ti anupadadhammavipassanāya lakkhaavacana. Anupadadhammavipassanañhi karonto samāpatti patvā agato sammasana karoti, na ca saññā samāpattiyā kiñci aga hoti. Vuttañca “idañca saññā saññāti eva agato sammasana uddhaan”ti. Agatoti vā avayavatoti attho, anupadadhammatoti vutta hoti. Tadevāti ākiñcaññāyatanameva.

 Yato khoti paccatte nissakkavacananti āha “yo nāmāti yathāādimhī”ti etasmi atthe “ādito”ti vuccati itaravibhattitopi to-saddassa labbhanato. Sakasmi attanā adhigate saññā sakasaññā, sā etassa atthīti sakasaññī, tenāha “attano pahamajjhānasaññāya saññavāti. Sakasaññīti cettha upari vuccamānanirodhapādakatāya sātisayāya jhānasaññāya atthibhāvajotako ī-kāro daṭṭhabbo, tenevāha “anupubbena saññagga phusatīti-ādi. Tasmā tattha tattha sakasaññitāggahaena tasmi tasmi jhāne sabbaso suciṇṇavasībhāvo dīpitoti veditabba.

 Lokiyānanti niddhārae sāmivacana, sāmi-atthe eva vā. Yadaggena hi ta tesu seṭṭha, tadaggena tesampi seṭṭhanti. “Lokiyānan”ti visesana lokuttarasamāpattīhi tassa aseṭṭhabhāvato. “Kiccakārakasamāpattīnan”ti visesana akiccakārakasamāpattito tassa aseṭṭhabhāvato. Akiccakārakatā cassā pausaññākiccābhāvavacanato viññāyati. Yatheva hi tattha saññā, eva phassādayo pīti. Yadaggena hi tattha sakhārāvasesasukhumabhāvappattiyā pakativipassakāna sammasitu asakkueyyarūpena hitā, tadaggena heṭṭhimasamāpattidhammā viya paukiccakaraasamatthāpi na hontīti. Svāyamattho paramatthamañjusāya Visuddhimaggasavaṇṇanāya āruppakathāya (visuddhi.ṭī. 1.286) savisesa vutto, tasmā tattha vuttanayena (D.9./CS:pg.1.369) veditabbo. Keci pana “yathā heṭṭhimā heṭṭhimā samāpattiyo uparimāna uparimāna adhiṭṭhānakicca sādhenti, na eva nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti kassacipi adhiṭṭhānakicca sādheti, tasmā sā akiccakārikā, itarā kiccakārikā vuttā”ti vadanti, tadayutta tassāpi vipassanācittaparidamanādīna adhiṭṭhānakiccasādhanato. Tasmā purimoyeva attho yutto.

 Pakappetīti savidahati. Jhāna samāpajjanto hi jhānasukha attani savidahati nāma. Abhisakharotīti āyūhati, sampiṇḍetīti attho. Sampiṇḍanattho hi samudayaṭṭho. Yasmā nikantivasena cetanākiccassa matthakappatti, tasmā phalūpacārena kāraa dassento “nikanti kurumāno abhisakharoti nāmāti vutta. Imā idāni me labbhamānā ākiñcaññāyatanasaññā nirujjheyyu tasamatikkameneva uparijhānatthāya cetanābhisakharaasambhavato. Aññāti ākiñcaññāyatanasaññāhi aññā. Tato thūlatarabhāvato oḷārikā. Kā pana tāti āha “bhavagasaññāti. Ākiñcaññāyatanato vuṭṭhāya eva hi uparijhānatthāya cetanābhisakharaṇāni bhaveyyu, vuṭṭhānañca bhavagavasena hoti. Yāva ca upari jhānasamāpajjana, tāva antarantarā bhavagappavattīti āha “bhavagasaññā uppajjeyyun”ti.

 Cetentovāti nevasaññānāsaññāyatanajjhāna eka dve cittavāre samāpajjanto eva. Na ceteti tathā heṭṭhimajjhānesu viya vā pubbābhogābhāvato pubbābhogavasena hi jhāna pakappento idha “cetetī”ti vutto. Yasmā “ahameta jhāna nibbattemi upasampādemi samāpajjāmī”ti eva abhisakharaa tattha sālayasseva hoti, na anālayassa, tasmā eka cittakkhaikampi jhāna pavattento tattha appahīnanikantikatāya abhisakharonto evāti attho. Yasmā panassa tathā heṭṭhimajjhānesu viya vā tattha pubbābhogo natthi, tasmā “na abhisakharotīti vutta. “Imassa bhikkhuno”ti-ādi vuttassevatthassa vivaraa. “Svāyamattho”ti-ādinā tamevattha upamāya paipādeti.

 Pacchābhāgeti (D.9./CS:pg.1.370) pitugharassa pacchābhāge. Tato puttagharato. Laddhagharamevāti yato anena bhikkhā laddhā, tameva ghara puttagehameva. Āsanasālā viya ākiñcaññāyatanasamāpatti tato pitugharaputtagharaṭṭhāniyāna nevasaññānāsaññāyatananirodhasamāpattīna upagantabbato. Pitughara amanasikaritvāti pavisitvā samatikkantampi pitughara na manasi katvā. Puttagharasseva ācikkhana viya eka dve cittavāre samāpajjitabbampi nevasaññānāsaññāyatana na manasi katvā parato nirodhasamāpatti-atthāya eva manasikāro. Eva amanasikārasāmaññena, manasikārasāmaññena ca upamupameyyatā veditabbā ācikkhanenapi manasikārasseva jotitattā. Na hi manasikārena vinā ācikkhana sambhavati.

 Tā jhānasaññāti tā eka dve cittavāre pavattā nevasaññānāsaññāyatanasaññā. Nirujjhantīti padeseneva nirujjhanti, pubbābhisakhāravasena pana upari anuppādo. Yathā ca jhānasaññāna, eva itarasaññāna pīti āha “aññā ca oḷārikā bhavagasaññā nuppajjantīti, yathāparicchinnakālanti adhippāyo. So eva paipanno bhikkhūti so eva yathāvutte saññāgge hito arahatte, anāgāmiphale vā patiṭṭhito bhikkhu dvīhi phalehi samannāgamo, tiṇṇa sakhārāna paippassaddhi, soasavidhā ñāṇacariyā, navavidhā samādhicariyāti imesa vasena nirodhapaipādanapaipatti paipanno. Phusatīti ettha phusana nāma vindana pailaddhīti āha “vindati pailabhatīti. Atthato pana yathāparicchinnakāla cittacetasikāna sabbaso appavatti eva.

 Abhīti upasaggamatta niratthaka, tasmā “saññā” icceva attho. Nirodhapadena anantarika katvā samāpattipade vattabbe tesa dvinna antare sampajānapada hapitanti āha “nirodhapadena anantarika katvā vuttan”ti, tenāha “anupai …pe… attho”ti. Tatrāpīti tasmimpi tathā padānupubbihapanepi aya visesatthoti yojanā. Sampajānantassāti ta ta samāpatti samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha tattha sakhārāna sammasanavasena pajānantassa. Anteti yathāvuttāya nirodhapaipattiyā pariyosāne. Dutiyavikappe sampajānantassāti sampajānakārinoti attho, tena nirodhasamāpajjanakassa (D.9./CS:pg.1.371) bhikkhuno ādito paṭṭhāya sabbapāṭihārikapaññāya saddhi atthasādhikā paññā kiccato dassitā hoti, tenāha “paṇḍitassa bhikkhuno”ti.

 Sabbākārenāti “samāpattiyā sarūpaviseso, samāpajjanako, samāpajjanassa hāna, kāraa, samāpajjanākāro”ti evamādi sabbappakārena. Tatthāti Visuddhimagge. (visuddhi.2.867) kathitatovāti kathitaṭṭhānato eva gahetabbā, na idha ta vadāma punaruttibhāvatoti adhippāyo.

 Eva kho ahanti ettha ākārattho eva-saddo uggahitākāradassananti katvā. Eva poṭṭhapādāti ettha pana sampaicchanattho, tenāha “su-uggahita tayāti anujānanto”ti.

 415. Saññā aggā etthāti saññāgga, ākiñcaññāyatana. Aṭṭhasu samāpattīsupi saññāgga atthi upalabbhatīti cintetvā. “Puthū”ti pāḷiya ligavipallāsa dassento āha “bahūnipī”ti. “Yathāti iminā pakāraviseso karaappakāro gahito, na pakārasāmaññanti āha “yena yena kasienāti, pathavīkasiena karaabhūtenāti ca. Jhāna tāva yutto karaabhāvo saññānirodhaphusanassa sādhakatamabhāvato, katha kasiṇānanti? Tesampi so yutto eva. Yadaggena hi jhānāna nirodhaphusanassa sādhakata abhāvo, tadaggena kasiṇānampi tadavinābhāvato. Anekakaraṇāpi kiriyā hotiyeva yathā “assena yānena dīpikāya gacchatī”ti.

 Ekavāranti saki. Purimasaññānirodhanti kāmasaññādipurimasaññāya nirodha, na nirodhasamāpattisaññita saññānirodha. Eka saññāgganti eka saññābhūta agga seṭṭhanti attho heṭṭhimasaññāya ukkaṭṭhabhāvato. Saññā ca sā aggañcāti saññāgga, na saññāsu agganti. Dve vāreti dvikkhattu. Sesakasiesūti kasiṇānayeva gahaa nirodhakathāya adhikatattā. Tato eva cettha jhānaggahaena kasiajjhānāni eva gahitānīti veditabba. “Pahamajjhānena karaabhūtenāti ārammaa anāmasitvā vadati yathā “yena yena kasienā”ti ettha jhāna anāmasitvā (D.9./CS:pg.1.372) vutta. “Itīti-ādinā vuttamevattha sagahetvā nigamanavasena vadati. Sabbampīti sabba ekavāra samāpannajhāna. Sagahetvāti sañjānanalakkhaena tasabhāvāvisesato ekajjha sagahetvā. Aparāparanti punappuna.

 416. Jhānapadaṭṭhāna vipassana vaḍḍhentassa puggalassa vasena saññāñāṇāni dassitāni pahamanaye Dutiyanaye pana yasmā vipassana ussukkāpetvā maggena ghaentassa maggañāṇa uppajjati, tasmā vipassanāmaggavasena saññāñāṇāni dassitāni. Yasmā pana pahamanayo lokiyattā oḷāriko, dutiyanayo missako tasmā tadubhaya asambhāvetvā accantasukhuma subha thira nibbattitalokuttarameva dassetu maggaphalavasena saññāñāṇāni dassitāni tatiyanaye. Tayopete nayā maggasodhanavasena dassitā.

 “Aya panettha sāro”ti vibhāvetu Tipiakamahāsivattheravādo ābhato. Nirodha pucchitvā tasmi kathite tadanantara saññāñāṇuppatti pucchanto atthato nirodhato vuṭṭhāna pucchati nāma, nirodhato ca vuṭṭhāna arahattaphaluppattiyā vā siyā anāgāmiphaluppattiyā vā, tattha saññā padhānā, tadanantarañca paccavekkhaañāṇanti tadubhaya niddhārento thero “ki ime bhikkhū bhaantīti-ādimāha Tattha “ki ime bhikkhū bhaantīti tadā Dīghanikāyatanti parivattante ima hāna patvā yathāvuttena paipāṭiyā tayo naye kathente bhikkhū sandhāya vadati.

 Yassa yathā maggavīthiya maggaphalañāṇesu uppannesu niyamato maggaphalapaccavekkhaañāṇāni honti, eva phalasamāpattiya phalapaccavekkhaañāṇanti āha “pacchā paccavekkhaañāṇan”ti. “Ida arahattaphalan”ti ida paccavekkhaañāṇassa pavatti-ākāradassana. Phalasamādhisaññāpaccayāti phalasamādhisahagatasaññāpaccayā. Kira-saddo anussaraattho. Yathādhigatadhammānussaraapakkhiyā hi paccavekkhaṇā. Samādhisīsena cettha sabba arahattaphala gahita sahacaraañāyena, tasmi asati paccavekkhaṇāya asambhavo evāti āha “idappaccayāti.

 

(D.9.-4)Saññā-attakathāvaṇṇanā

 

 417. Desanāya (D.9./CS:pg.1.373) sahabhāvena sārambhamakkhissādimalavisodhanato sutamayañāṇa nhāpita viya, sukhumabhāvena tanulepanavilitta viya, tilakkhaabbhāhatatāya kuṇḍalādi-alakāravibhūsita viya ca hoti, tadanupasevato ñāṇassa ca tathābhāvo tasamagino puggalassa tathābhāvāpatti, nirodhakathāya nivesanañcassa sirisayanappavesanasadisanti āha “sahasukhuma …pe… āropitopīti. Tatthāti tassa nirodhakathāya. Sukha avindanto mandabuddhitāya alabhanto. Malavidūsitatāya gūthaṭṭhānasadisa. Attano laddhi attadiṭṭhi. Anumati gahetvāti anuñña gahetvā “ediso me attā”ti anujānāpetvā, attano laddhiya patiṭṭhapetvāti attho. Ka panāti oḷāriko, manomayo, arūpīti tiṇṇa attavādāna vasena tividhesu katamanti attho. Pariharantoti viddhasanato pariharanto, nigūhantoti adhippāyo. Yasmā catusantatirūpappabandha ekattavasena gahetvā rūpībhāvato “oḷāriko attā”ti pacceti attavādī, annapānopadhānatañcassa parikappetvā “sassato”ti maññati, rūpībhāvato eva ca saññāya aññatta ñāyāgatameva, ya vedavādino “annamayo, pānamayo”ti ca dvidhā voharanti, tasmā paribbājako ta sandhāyā “oḷārika kho”ti āha.

 Tattha yadi attā rūpī, na saññī, saññāya arūpabhāvattā, rūpadhammānañca asañjānanasabhāvattā, rūpī ca samāno yadi tava matena nicco, saññā aparāpara pavattanato tattha tattha bhijjatīti bhedasabbhāvato aniccā, evampi “aññā saññā, añño attā”ti saññāya abhāvato acetanoti na kammassa kārako, phalassa ca na upabhuñjakoti āpannameva, tenāha “oḷāriko ca hi te”ti-ādi. Paccāgacchatoti paccāgacchantassa jānatoti attho. “Aññā ca saññā uppajjanti, aññā ca saññā nirujjhantī”ti kasmā vutta, nanu uppādapubbako nirodho, na ca uppanna anirujjhaka nāma atthīti codana sandhāyāha “catunnañca khandhānan”ti-ādi.

 418-420. Manomayanti (D.9./CS:pg.1.374) jhānamanaso vasena manomaya. Yo hi bāhirapaccayanirapekkho, so manasāva nibbattoti manomayo. Rūpaloke nibbattasarīra sandhāya vadati, ya vedavādino Ānandamayo, viññāṇamayoti ca dvidhā voharanti. Tatrāpīti “manomayo attā”ti imasmimpi pakkhe. Dose dinneti “aññāva saññā bhavissatī”ti-ādinā dose dinne. Idhāpi purimavāde vuttanayeneva dosadassana veditabba. Aya pana viseso-- yadi attā manomayo, sabbagapaccagī, ahīnindriyo ca bhaveyya, eva sati “rūpa attā siyā, na ca saññī”ti pubbe viya vattabba. Tenāha-- “manomayo ca hi te”ti-ādi. Kasmā panāya paribbājako pahama oḷārika attāna paijānitvā ta laddhi vissajjetvā puna manomaya attāna paijānāti, tañca vissajjetvā arūpi attāna paijānātīti? Kāmañcettha kāraa heṭṭhā vuttameva, tathāpi ime titthiyā nāma anavaṭṭhitacittā thusarāsimhi nikhātakhāṇuko viya cañcalāti dassetu “yathā nāma ummattako”ti-ādi vutta. Tattha saññāyāti pakatisaññāya. Uppādanirodha icchati aparāpara pavattāya saññāya udayavayadassanato. Tathāpi “saññā saññā”ti pavattasamañña “attā”ti gahetvā tassa ca aviccheda parikappento sassata maññati, tenāha “attāna pana sassata maññatīti.

 Tathevāti yathā “rūpī attā”ti, “manomayo attā”ti ca vādadvaye saññāya attato aññatā, tathā cassa acetanatādidosappasago dunnivāro tatheva imasmi vāde doso. Tenāha “tathevassa dosa dassento”ti. Micchādassanenāti attadiṭṭhisakhātena micchābhinivesena. Abhibhūtattāti anādikālabhāvitabhāvena ajjhotthaattā nivāritañāṇacārattā. Ta nānatta ajānantoti yena santatighanena, samūhaghanena ca vañcito bālo pabandhavasena pavattamāna dhammasamūha micchāgāhavasena “attā”ti, “nicco”ti ca abhinivissa voharati, ta ekattasaññita ghanaggahaa vinibhujja yāthāvato jānana ghanavinibbhogo, sabbena sabba titthiyāna so natthīti ayampi paribbājako tādisassa ñāṇassa paripākassa abhāvato vuccamānampi nāññāsi. Tena vutta “Bhagavatā vuccamānampi ta nānatta ajānanto”ti. Saññā nāmāya nānārammaṇā nānākkhae uppajjati, veti cāti saññāya (D.9./CS:pg.1.375) uppādanirodha passantopi saññāmaya saññābhūta attāna parikappetvā yathāvuttaghanavinibbhogābhāvato niccameva katvā maññati diṭṭhimaññanāya. Tathābhūtassa ca tassa sahasukhumaparamagambhīradhammatā na ñāyatevāti vutta “dujjāna kho”ti-ādi.

 Diṭṭhi-ādīsu “evametan”ti dassana abhinivisana diṭṭhi. Tassā eva pubbabhāgabhūta “evametan”ti nijjhānavasena khamana khanti. Tathā rocana ruci. “Aññathāti-ādi tesa diṭṭhi-ādīna vibhajitvā dassana. Tattha aññathāti yathā ariyavinaye antadvaya anupaggamma majjhimā paipadāvasena dassana hoti, tato aññathāyeva. Aññadevāti ya paramatthato vijjati khandhāyatanādi, tassa ca aniccatādi, tato aññadeva paramatthato avijjamāna attāna sassatādi te khamati ceva ruccati ca. Āyuñjana anuyuñjana āyogo, tenāha “yuttapayuttatāti. Paipattiyāti paramattacintanādiparibbājakapaipattiyā Dujjānameta dhammata tva “aya paramattho, aya sammutī”ti imassa vibhāgassa dubbibhāgattā. “Yadi eta dujjāna, ta tāva tiṭṭhatu, ima panattha Bhagavanta pucchissāmī”ti cintetvā yathā paipajji, ta dassetu “atha paribbājako”ti-ādi vutta. Añño vā saññatoti saññāsabhāvato añño sabhāvo vā attā hotūti attho. Assāti attano.

 Lokīyati dissati ettha puññapāpa, tabbipāko cāti loko, attā. So hissa kārako, vedako cāti icchito. Diṭṭhigatanti “sassato attā ca loko cā”ti-ādi (dī.ni.1.31 udā. 55) nayappavatta diṭṭhigata. Na hesa diṭṭhābhiniveso diṭṭhadhammikādi-atthanissito tadasavattanato. Yo hi tadāvaho, so tanissitoti vattabbata labheyya yathā ta puññañāṇasambhāro. Eteneva tassa na dhammanissitatāpi savaṇṇitā daṭṭhabbā. Ādibrahmacariyassāti ādibrahmacariya, tadeva ādibrahmacariyaka yathā “vinayo eva venayiko”ti, (pārā. aṭṭha.21) tenāha “sikkhattayasakhātassāti-ādi. Diṭṭhābhinivesassa sasāravaṭṭe nibbidāvirāganirodhupasamāsavattana vaṭṭantogadhattā, tassa vaṭṭasambandhanato ca. Tathā abhiññāsambodhanibbānāsavattanañca (D.9./CS:pg.1.376) daṭṭhabba. Abhijānanāyāti ñātapariññāvasena abhijānanatthāya. Sambujjhanatthāyāti tīraapahānapariññāvasena sambodhanatthāyāti vadanti. Abhijānanāyāti abhiññāpaññāvasena jānanāya, ta pana vaṭṭassa paccakkhakaraameva hotīti āha “paccakkhakiriyāyāti. Sambujjhanatthāyāti pariññābhisamayavasena paivedhāya.

 Kāma tahāpi dukkhasabhāvā, tassā pana samudayabhāvena visu gahitattā “taha hapetvāti vutta. Pabhāvanato uppādanato. Dukkha pabhāventīpi tahā avijjādipaccayantarasahitā eva pabhāveti, na kevalāti āha “sappaccayāti. Ubhinna appavattīti ubhinna appavattinimitta, nappavattanti ettha dukkhasamudayā etasmi vā adhigateti appavatti. Dukkhanirodha nibbāna gacchati adhigacchati, tadattha paipadā cāti dukkhanirodhagāminīpaipadā. Maggapātubhāvoti aggamaggasamuppādo. Phalasacchikiriyāti asekkhaphalādhigamo. Ākāranti ta gamanaliga.

 421. Samantato niggahanavasena todana vijjhana sannitodaka, vācāyāti ca paccatte karaavacananti āha “vacanapatodenāti. Sajjhabbharitanti samantato bhusa arita akasūti satamattehi tuttakehi viya tisasatamattā paribbājakā vācāpatodanehi tudisu sabhāvato vijjamānanti paramatthasabhāvato upalabbhamāna, napakati-ādi viya anupalabbhamāna. Tacchanti sacca. Tathanti aviparīta lokuttaradhammesūti visaye bhumma te dhamme visaya katvā. hitasabhāvanti avaṭṭhitasabhāva, taduppādakanti attho. Lokuttaradhammaniyāmatanti lokuttaradhammasampāpananiyāmena niyata, tenāha “Buddhānañhīti-ādi. Edisāti “dhammaṭṭhitatan”ti-ādinā vuttappakārā.

 

(D.9.-5)Cittahatthisāriputtapoṭṭhapādavatthuvaṇṇanā

 

 422. Sukhumesu atthantaresūti khandhāyatanādīsu sukhumañāṇagocaresu dhammesu. Kusaloti pubbe Buddhasāsane kataparicayatāya cheko ahosi. Gihibhāve ānisasakathāya kathitattā sīlavantassa (D.9./CS:pg.1.377) bhikkhuno tathā kathanena vibbhamane niyojitattā idāni sayampi sīlavā eva hutvā cha vāre (dha.pa.aṭṭha. 37 jā. aṭṭha.1.1.69) vibbhami. Kammasarikkhakena hi phalena bhavitabba. Mahāsāvakassa kathiteti mahāsāvakassa Mahākoṭṭhikattherassa apasādanakathitanimitta. Patiṭṭhātu asakkontoti sāsane patiṭṭha laddhu asakkonto.

 423. Paññācakkhuno natthitāyāti suvuttaduruttasamavisamadassanasamatthapaññācakkhuno abhāvena Cakkhumāti ettha yādisena cakkhunā puriso “cakkhumā”ti vutto, ta dassetu “subhāsitāti-ādi vutta. Ekakoṭṭhāsāti ekantikā, nibbānāvahabhāvena nicchitāti adhippāyo. hapitāti vavatthāpitā. Na ekakoṭṭhāsā na ekantikā, na nibbānāvahabhāvena nicchitā vaṭṭantogadhabhāvatoti adhippāyo.

 

(D.9.-6)Ekasikadhammavaṇṇanā

 

 425. “Kasmā ārabhī”ti kāraa pucchitvā “aniyyānikabhāvadassanatthan”ti payojana vissajjita. Sati hi phalasiddhiya hetusiddhoyeva hotīti. Paññāpitaniṭṭhāyāti paveditavimuttimaggassa, vaṭṭadukkhapariyosāna gacchati etāyāti “niṭṭhā”ti vimutti vuttā. Niṭṭhāmaggo hi idha uttarapadalopena “niṭṭhā”ti vutto. Tassa hi aniyyānikatā, niyyānikatā ca vuccati, na niṭṭhāya. Niyyāna vā niggamana nissaraa, vaṭṭadukkhassa vupasamoti attho. Niyyānameva niyyānika, na niyyānika aniyyānika, so eva bhāvo aniyyānikabhāvo, tassa dassanatthanti yojetabba. “Evan”ti “nibbāna nibbānan”ti vacanamattasāmañña gahetvā vadati, na pana paramatthato tesa samaye nibbānapaññāpanassa labbhanato, tena vutta “sā ca na niyyānikāti-ādi. Lokathūpikādivasenāti ettha ādi-saddena “añño puriso, aññā pakatī”ti pakatipurisantarāvabodho mokkho, buddhi-ādiguavinimuttassa attano sakattani avaṭṭhāna mokkho, kāyapavattigatijātibandhāna appamajjanavasena appavatto mokkho, yaññehi jutena parena purisena salokatā mokkho, samīpatā mokkho, sahayogo mokkhoti evamādīna sagaho daṭṭhabbo. Yathāpaññattāti paññattappakārā hutvā na niyyāti, yenākārena (D.9./CS:pg.1.378) “niṭṭhā pāpuṇīyatī”ti tehi paveditā, tenākārena tassā appattabbato na niyyāti. Paṇḍitehi paikkhittāti “nāya niṭṭhā paipadā vaṭṭassa anatikkamanato”ti Buddhādīhi paṇḍitehi paikkhittā. Nivattatīti paikkhepassa kāraavacana, tasmā tehi paññattā niṭṭhā paipadā na niyyāti, aññadatthu tasamagina puggala sasāre eva paribbhamāpentī nivattati.

 Padhāna jānana nāma paccakkhato jānana tassa pamāṇajeṭṭhabhāvato, itarassa sasayānubaddhattāti vutta “jāna passan”ti. Tenettha dassanena jānana viseseti. Ida vutta hoti-- tumhāka ekantasukhe loke paccakkhato ñāṇadassana atthīti. Jānanti vā tassa lokassa anumānavisayata pucchati, passanti paccakkhato gocarata. Ayañhettha attho-- api tumhāka loko paccakkhato ñāto, udāhu anumānatoti.

 Yasmā loke paccakkhabhūto attho indriyagocarabhāvena pākao, tasmā vutta “diṭṭhapubbānīti-ādi. Diṭṭhapubbānīti diṭṭhavā, dassanabhūtena, tadanugatena ca ñāṇena gahitapubbānīti attho. Evañca katvā “sarīrasaṇṭhānādīnīti vacana samatthita hoti. “Appāṭihīraka tan”ti anunāsikalopa katvā niddesoti āha “appāṭihīraka tan”ti “appāṭihīra katan”ti evamettha vaṇṇenti. Paipakkhaharaato paihāriya, tadeva pāṭihāriya, uttaravirahita vacana. Pāṭihāriyamevettha “pāṭihīrakan”ti vā vutta. Na pāṭihīraka appāṭihīraka parehi vuccamāna-uttarehi sa-uttarattā, tenāha “paiharaavirahitan”ti. Sa-uttarañhi vacana tena uttarena paihārīyati ativiparivattīyati. Tato eva niyyānassa paiharaamaggassa abhāvato “aniyyānikan”ti vattabbata labhati.

 426. Vilāso līḷā. Ākappo kesabandhavatthaggahaa ādi-ākāraviseso, vesasavidhāna vā. Ādi-saddena bhāvādīna sagaho daṭṭhabbo. “Bhāvo”ti ca cāturiya veditabba.

 

(D.9.-7)Tayo-attapailābhavaṇṇanā

 

 428. Āhito aha māno etthāti attā, attabhāvoti āha “attapailābhoti attabhāvapailābho”ti. Kāmabhava dasseti tassa itaradvayattabhāvato oḷārikattā. Rūpabhava dasseti (D.9./CS:pg.1.379) jhānamanena nibbatta hutvā rūpībhāvena upalabbhanato. Sakilesikā dhammā nāma dvādasa akusalacittuppādā tadabhāve kassaci sakilesassāpi asambhavato. Vodāniyā dhammā nāma samathavipassanā tāsa vasena sabbaso cittavodānassa sijjhanato.

 429. Paipakkhadhammāna asamucchede pana na kadācipi anavajjadhammāna pāripūrī, vepulla vā sambhavati, samucchede pana sati eva sambhavatīti maggapaññāphalapaññā-ggahaa. Tā hi saki paripuṇṇā paripuṇṇā eva aparihānadhammattā. Taruapītīti uppannamattā aladdhāsevanā dubbalā pīti. Balavatuṭṭhīti punappuna uppattiyā laddhāsevanā uparivisesādhigamassa paccayabhūtā thiratarā pīti. “Ya avocumhāti-ādīsu aya sakhepattho ya vohāra “sakilesikavodāniyadhammāna pahānābhivuddhiniṭṭha paññāya pāripūrivepullabhūta imasmiyeva attabhāve aparappaccayena ñāṇena paccakkhato sampādetvā viharissatī”ti kathayimha. Tattha tasmi vihāre tassa mama ovādakarassa bhikkhuno eva vuttappakārena viharaanimitta pamodappabhāvitā pīti ca bhavissati, tassā ca paccayabhūta passaddhidvaya sammadeva upaṭṭhitā sati ca ukkasagata ñāṇañca tathābhūto ca so vihāro. Santapaṇītatāya atappako anaññasādhārao sukhavihāroti vattabbata arahatīti.

 Pahamajjhāne pailaddhamatte hīnabhāvato pīti dubbalā pāmojjapakkhikā, suvibhāvite pana tasmi pague sā paṇītā balavabhāvato paripuṇṇakiccā pītīti vutta “pahamajjhāne pāmojjādayo chapi dhammā labbhantīti. “Sukho vihāro”ti iminā samādhi gahito. Sukha gahitanti apare, tesa matena santasukhatāya upekkhā catutthajjhāne “sukhan”ti icchitā, tenāha “tathā catutthe”ti-ādi. Pāmojja nivattatīti dubbalapītisakhāta pāmojja chasu dhammesu nivattati hāyati. Vitakkavicārakkhobhavirahena dutiyajjhāne sabbadā pīti balavatī eva hoti, na pahamajjhāne viya kadāci dubbalā. Suddhavipassanā pādakajjhānamevāti upari magga akathetvā kevala vipassanāpādakajjhāna kathita. Catūhi maggehi saddhi vipassanā kathitāti vipassanāya (D.9./CS:pg.1.380) pādakabhāvena jhānāni kathetvā tato para vipassanāpubbakā cattāropi maggā kathitāti attho. Catutthajjhānikaphalasamāpatti kathitāti pahamajjhānikādikā phalasamāpattiyo akathetvā catutthajjhānikā eva phalasamāpatti kathitā. Pītivevacanameva katvāti dvinna pītīna ekasmi cittuppāde anuppajjanato pāmojja pītivevacanameva katvā. Pītisukhāna apariccattattā, “sukho ca vihāro”ti sātisayassa sukhavihārassa gahitattā ca dutiyajjhānikaphalasamāpatti nāma kathitā. Kāma pahamajjhānepi pītisukhāni labbhanti, tāni pana vitakkavicārakkhobhena na santapaṇītāni, santapaṇītāni ca idhādhippetāni.

 432-437. Vibhāvanatthoti pakāsanattho sarūpato nirūpanattho, tenāha “aya so”ti-ādi. Nanti oḷārika attapailābha. Sappaiharaanti parena coditavacanena saparihāra sa-uttara. Tucchoti musā abhūto. Svevāti so eva attapailābho. Tasmi samaye hotīti tasmi paccuppannasamaye vijjamāno hoti. Attapailābhotveva niyyātesi, na na sarūpato nīharitvā dassesi. Rūpādayo cettha dhammāti rūpavedanādayo eva ettha loke sabhāvadhammā. Attapailābhoti pana te rūpādike pañcakkhandhe upādāya paññatti, tenāha “nāmamattametan”ti. Nāmapaṇṇattivasenāti nāmabhūtapaññattimattatāvasena.

 438. Evañca pana vatvāti “attapailābhoti rūpādike upādāya paññattimattan”ti imamattha “yasmi citta samaye”ti-ādinā vatvā. Paipucchitvā vinayanatthanti yathā pare puccheyyu, tenākārena kālavibhāgato paipadāni pucchitvā tassa atthassa ñāpanavasena vinayanattha. Tasmi samaye sacco ahosīti tasmi atītasamaye upādānassa vijjamānatāya saccabhūto vijjamāno viya vattabbo ahosi, na pana anāgato idāni paccuppanno vā attapailābho tadupādānassa tadā avijjamānattā. Ye te atītā dhammā atītasamaye atītattapailābhassa upādānabhūtā rūpādayo. Te etarahi natthi niruddhattā. Tato eva ahesunti sakhya gatā. Tasmāti tasmiyeva samaye labbhanato. Sopi tadupādāno (D.9./CS:pg.1.381) me attapailābho tasmiyeva atītasamaye sacco bhūto vijjamāno viya ahosi. Anāgatapaccuppannānanti anāgatānañceva paccuppannānañca rūpadhammāna upādānabhūtāna tadā tasmi atītasamaye abhāvā tadupādāno anāgato paccuppanno ca attapailābho tasmi atītasamaye mogho tuccho musā natthīti attho. Nāmamattamevāti samaññāmattameva. Attapailābha paijānāti paramatthato anupalabbhamānattā.

 “Eseva nayo”ti iminā ye te anāgatā dhammā, te etarahi natthi, “bhavissantī”ti pana sakhya gamissanti, tasmā sopi me attapailābho tasmiyeva samaye sacco bhavissati. Atītapaccuppannāna pana dhammāna tadā abhāvā tasmi samaye mogho atīto mogho paccuppanno. Ye ime paccuppannā dhammā, te etarahi atthi, tasmā yoya me attapailābho, so idāni sacco. Atītānāgatāna pana dhammāna idāni abhāvā tasmi samaye mogho atīto mogho anāgatoti eva atthato nāmamattameva attapailābha paijānātīti imamattha atidisati.

 439-443. Sasanditunti samānetu. Yasmi samaye khīra hotīti yasmi kāle bhūtupādāyasaññita upādānavisesa upādāya khīrapaññatti hoti. Na tasmi …pe… gacchati khīrapaññatti-upādānassa dadhi-ādipaññattiyā anupādānato. Painiyatavatthukā hi ekā lokasamaññā, tenāha “ye dhamme upādāyāti-ādi. Tattha sakhāyati etāyāti sakhā, paññatti. Niddhāretvā vacanti vadanti etāyāti nirutti. Namanti etenāti nāma. Voharanti etenāti vohāro, paññattiyeva. Esa nayo sabbatthāti “yasmi samaye”ti-ādinā khīre vuttanaya dadhi-ādīsu atidisati.

 Samanujānanamattakānīti “ida khīra, ida dadhī”ti-ādinā tādise bhūtupādāyarūpavisese loke paramparābhata paññatti appaikkhipitvā samanujānana viya paccayavisesavisiṭṭha rūpādikhandhasamūha upādāya “oḷāriko attapailābho”ti ca “manomayo attapailābho”ti ca “arūpo (D.9./CS:pg.1.382) attapailābho”ti ca tathā tathā samanujānanamattakāni, na ca tabbinimutto upādānato añño koci attho atthīti attho. Niruttimattakānīti saddaniruttiyā gahaṇūpāyamattakāni. “Satto phassoti hi saddaggahauttarakāla tadanuviddhapaṇṇattiggahaamukheneva tadatthāvabodho. Vacanapathamattakānīti tasseva vevacana. Vohāramattakānīti tathā tathā vohāramattakāni. Nāmapaṇṇattimattakānīti tasseva vevacana, tatanāmapaññāpanamattakāni. Sabbametanti “attapailābho”ti vā “satto”ti vā “poso”ti vā sabbameta vohāramattaka paramatthato anupalabbhanato, tenāha “yasmā paramatthato satto nāma natthīti-ādi.

 Yadi eva kasmā ta Buddhehipi vuccatīti āha “Buddhāna pana dve kathāti-ādi. Sammutiyā vohārassa kathana sammutikathā. Paramatthassa sabhāvadhammassa kathana paramatthakathā. Aniccādikathāpi paramatthasannissitakathā paramatthakathāti katvā paramatthakathā. Paramatthadhammo hi “anicco, dukkho, anattā”ti ca vuccati na sammutidhammo. Kasmā paneva duvidhā Buddhāna kathāpavattīti tattha kāraamāha “tattha yo”ti-ādinā. Yasmā paramatthakathāya saccasampaivedho, ariyasaccakathā ca sikhāppattā desanā, tasmā vineyyapuggalavasena sammutikatha kathentopi Bhagavā paramatthakathayeva kathetīti āha “tassa Bhagavā āditova …pe… kathetīti, tenāha “tathāti-ādi, tenassa katthaci sammutikathāpubbikā paramatthakathā hoti puggalajjhāsayavasena, katthaci paramatthakathāpubbikā sammutikathā. Iti vineyyadamanakusalassa satthu vineyyajjhāsayavasena tathā tathā desanāpavattīti dasseti. Sabbattha pana Bhagavā dhammata avijahanto eva sammuti anuvattati, sammuti apariccajantoyeva dhammata vibhāveti, na tattha abhinivesātidhāvanāni. Vuttañheta “janapadanirutti nābhiniviseyya, samañña nātidhāveyyā”ti.

 Pahama sammuti katvā kathana pana veneyyavasena yebhuyyena Buddhāna āciṇṇanti ta kāraena saddhi dassento “pakatiyā panāti-ādimāha. Nanu ca sammuti nāma paramatthato avijjamānattā abhūtā, ta katha Buddhā kathentīti āha “sammutikatha kathentāpīti-ādi. Saccamevāti (D.9./CS:pg.1.383) tathameva. Sabhāvamevāti sammutibhāvena tasabhāvameva, tenāha “amusāvāti. Paramatthassa pana saccādibhāve vattabbameva natthi.

 Imesa pana sammutiparamatthāna ko viseso? Yasmi bhinne, buddhiyā vā avayavavinibbhoge kate na tasaññā, so ghaapaṭādippabhedo sammuti, tabbipariyāyato paramattho. Na hi kakkhaaphusanādisabhāve aya nayo labbhati. Eva santepi vuttanayena sammutipi saccasabhāvā evāti āha “duve saccāni akkhāsīti-ādi.

 Idāni nesa saccasabhāva kāraena dassento “saketavacana saccanti gāthamāha. Tattha saketavacana sacca visavādanābhāvato. Tattha hetumāha “lokasammutikāraan”ti. Lokasiddhā hi sammuti saketavacanassa avisavādanatāya kāraa. Paramo uttamo attho paramattho, dhammāna yathābhūtasabhāvo. Tassa vacana sacca yāthāvato avisavādanavasena ca pavattanato. Tattha kāraamāha “dhammāna bhūtalakkhaan”ti, sabhāvadhammāna yo bhūto aviparīto sabhāvo, tassa lakkhaa agana ñāpananti katvā.

 Yadi tathāgato paramatthasacca sammadeva abhisambujjhitvā hitopi lokasamañña gahetvāva vadati, ko ettha lokiyamahājanehi visesoti āha. “Yāhi tathāgato voharati aparāmāsan”ti-ādi. Lokiyamahājano appahīnaparāmāsattā “eta mamā”ti-ādinā parāmasanto voharati, tathāgato pana sabbaso pahīnaparāmāsattā aparāmasanto yasmā lokasamaññāhi vinā lokiyo attho loke kenaci duviññeyyo, tasmā tāhi ta voharati. Tathā voharanto eva ca attano desanāvilāsena veneyyasatte paramatthasacce patiṭṭhapeti. Desana vinivaṭṭetvāti heṭṭhā pavattitakathāya vinivaṭṭetvā vivecetvā desana “aparāmāsan”ti tahāmānaparāmāsappahānakittanena arahattanikūṭena niṭṭhāpesi. Ya ya panettha atthato na vibhatta, ta suviññeyyameva.

 

Poṭṭhapādasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.10.) 10. Subhasuttavaṇṇanā

 

(D.10.-1)Subhamāṇavakavatthuvaṇṇanā

 

 444. “Aciraparinibbute”ti (D.10./CS:pg.1.384) satthu parinibbutabhāvassa cirakālatāpaikkhepena āsannatā dassitā, kālaparicchedo na dassitoti ta paricchedato dassetu “parinibbānato uddha māsamatte kāle”ti vutta. Tattha matta-ggahaena kālassa asampuṇṇata joteti. Tudisaññito gāmo nivāso etassāti todeyyo. Ta panesa yasmā Soadaṇḍo viya Campa, Kūṭadanto viya ca Khāṇumata ajjhāvasati, tasmā vutta “tassa adhipatittāti issarabhāvatoti attho. Samāhāranti sannicaya. Paṇḍito gharamāvaseti yasmā appatarappatarepi vayamāne bhogā khiyanti, appatarappatarepi sañciyamāne vaḍḍhanti, tasmā viññujātiko kiñci vaya akatvā āyameva uppādento gharāvāsa anutiṭṭheyyāti lobhādesita paipatti upadisati.

 Adānameva sikkhāpetvā lobhābhibhūtatāya tasmiyeva ghare sunakho hutvā nibbatti. Lobhavasikassa hi duggati pāṭikakhā. Ativiya piyāyati pubbaparicayena. Piṇḍāya pāvisi Subha māṇava anuggahitukāmo. Niraye nibbattissasi katokāsassa kammassa paibāhitu asakkueyyabhāvato.

 Brāhmaacārittassa bhāvitata sandhāya, tathā pitara ukkasento ca “brahmaloke nibbatto”ti āha. Ta pavatti pucchīti sutameta mayā “mayha pitā sunakho hutvā nibbatto”ti tumhehi vutta, kimida saccanti pucchi. Tatheva vatvāti yathā pubbe sunakhassa vutta, tatheva vatvā. Avisavādanatthanti saccāpanattha “todeyyabrāhmao sunakho hutvā nibbatto”ti attano vacanassa avisavādanattha avisavādabhāvassa dassanatthanti attho. Sabba dassesīti Buddhānubhāvena so sunakho ta sabba netvā dassesi, na jātissaratāya. Bhagavanta disvā bhukkaraa pana purimajātisiddhavāsanāvasena. Cuddasa pañhe pucchitvāti “dissanti hi bho (D.10./CS:pg.1.385) Gotama manussā appāyukā, dissanti dīghāyukā. Dissanti bavhābādhā, dissanti appābādhā. Dissanti dubbaṇṇā, dissanti vaṇṇavanto. Dissanti appesakkhā, dissanti mahesakkhā. Dissanti appabhogā, dissanti mahābhogā. Dissanti nīcakulīnā, dissanti uccākulīnā. Dissanti duppaññā, dissanti paññāvanto”ti (ma.ni.3.289). Ime cuddasa pañhe pucchitvā, agasubhatāya kiresa “Subho”ti nāma labhi.

 445. “Ekā ca me kakhā atthīti iminā upari pucchiyamānassa pañhassa pageva tena abhisakhatabhāva dasseti. Visabhāgavedanāti dukkhavedanā. Sā hi kusalakammanibbatte attabhāve uppajjanakasukhavedanāpaipakkhabhāvato “visabhāgavedanā”ti. Kāya gāḷhā hutvā bādhati pīḷetīti “ābādho”ti ca vuccati. Ekadese uppajjitvāti sarīrassa ekadese uṭṭhitāpi ayapaṭṭena ābandhitvā viya gahāti aparivattabhāvakaraato, etena balavarogo ābādho nāmāti dasseti. Kicchajīvitakaroti asukhajīvitāvaho, etena dubbalo appamattako rogo ātakoti dasseti. Uṭṭhānanti sayananisajjādito uṭṭhahana, tena yathā tathā aparāpara sarīrassa parivattana vadati. Garukanti bhāriya kicchasiddhika Kāye bala na hotīti etthāpi “gilānassevā”ti pada ānetvā sambandhitabba. Heṭṭhā catūhi padehi aphāsuvihārābhāva pucchitvā idāni phāsuvihārasabbhāva pucchati, tena saviseso phāsuvihāro pucchitoti daṭṭhabbo, asatipi atisayatthajotane sadde atisayatthassa labbhanato yathā “abhirūpāya deyya dātabban”ti.

 447. Kālañca samayañca upādāyāti. Ettha kālo nāma upasakamanassa yuttapattakālo. Samayo nāma tasseva paccayasāmaggī, atthato tajja sarīrabalañceva tappaccayaparissayābhāvo ca. Upādāna nāma ñāṇena tesa gahaa sallakkhaanti dassetu “kālañcāti-ādi vutta. Pharissatīti vaḍḍhissati.

 448. Cetiyaraṭṭheti cetiraṭṭhe. Ya-kārena hi pada vaḍḍhetvā vutta. Cetiraṭṭhato añña visuyeveka raṭṭhanti ca vadanti. Maraapaisayuttanti maraa (D.10./CS:pg.1.386) nāma tādisāna roga vaseneva hotīti yena rogena ta jāta, tassa sarūpapucchā, kāraapucchā, maraahetukacittasantāpapucchā, tassa ca santāpassa sabbalokasādhāraatā, tathā maraassa ca appatikāratāti eva ādinā maraapaisayutta sammodanīya katha kathesīti dassetu “bho Ānandāti-ādi vutta. Na randhagavesī māro viya, na vīmasanādhippāyo uttaramāṇavo viyāti adhippāyo. Yesu dhammesūti vimokkhupāyesu niyyānadhammesu. Dharantīti tiṭṭhanti, pavattantīti attho.

 449. Atthappayuttatāya saddapayogassa saddappabandhalakkhaṇāni tīṇi piakāni tadatthabhūtehi sīlādīhi dhammakkhandhehi sagayhantīti vutta “tīṇi piakāni tīhi khandhehi sagahetvāti. Sakhittena kathitanti “tiṇṇa khandhānan”ti eva gahaato sāmaññato cāti sakhepeneva kathita. “Katamesa tiṇṇan”ti aya adiṭṭhajotanā pucchā, na kathetukamyatā pucchāti vutta “vitthārato pucchissāmī ‘ti cintetvā ‘katamesa tiṇṇan’ti āhāti. Kathetukamyatābhāve panassa therassa vacanatā siyā.

 

(D.10.-2)Sīlakkhandhavaṇṇanā

 

 450-453. Sīlakkhandhassāti ettha iti-saddo ādi-attho, pakārattho vā, tena “ariyassa samādhikkhandhassa …pe… patiṭṭhāpesī”ti aya ettako pāṭho dassitoti daṭṭhabba tenāha “tesu dassitesūti, uddesavasenāti adhippāyo. Bhagavatā vuttanayenevāti sāmaññaphaladesanādīsu Bhagavatā desitanayeneva, tenassa suttassa satthubhāsitabhāva jinavacanabhāva dasseti. Sāsane na sīlameva sāroti ariyamaggasāre Bhagavato sāsane yathā dassita sīla sāro eva na hoti sāravato mahato rukkhassa papaikaṭṭhāniyattā. Yadi eva kasmā idha gahitanti āha “kevalañheta patiṭṭhāmattakamevāti. Jhānādi-uttarimanussadhamme adhigantukāmassa adhiṭṭhānamatta tattha appatiṭṭhitassa tesa asambhavato. Atha vā na sīlameva sāroti kāmañcettha sāsane “maggasīla, phalasīlan”ti ida lokuttarasīlampi sārameva, tathāpi na sīlakkhandho eva sāro atha kho samādhikkhandhopi paññākkhandhopi (D.10./CS:pg.1.387) sāro evāti evamettha attho daṭṭhabbo. Purimo eva sāro, tenāha “ito uttarīti-ādi.

 

(D.10.-3)Samādhikkhandhavaṇṇanā

 

 454. Kasmā panettha thero samādhikkhandha puṭṭho indriyasavarādike vissajjesi, nanu eva sante añña puṭṭho añña byākaronto amba puṭṭho labuja byākaronto viya hotīti īdisī codanā idha anokāsāti dassento “kathañca māṇava bhikkhu …pe… samādhikkhandha dassetukāmo ārabhīti āha, tenettha indriyasavarādayopi samādhi-upakārata upādāya samādhikkhandhapakkhikāni uddiṭṭhānīti dasseti rūpajjhānāneva āgatāni, na arūpajjhānāni rūpāvacaracatutthajjhānadesanānantara abhiññādesanāya avasaroti katvā. Rūpāvacaracatutthajjhānapādikā hi saparibhaṇḍā chapi abhiññāyo. Lokiyā abhiññā pana sijjhamānā yasmā aṭṭhasu samāpattīsu cuddasavidhena cittaparidamanena vinā na ijjhanti, tasmā abhiññāsu desiyamānāsu arūpajjhānānipi desitāneva honti nānantariyabhāvato, tenāha ānetvā pana dīpetabbānīti. Vuttanayena desitāneva katvā savaṇṇakehi pakāsetabbānīti attho. Aṭṭhakathāya pana “catutthajjhāna upasampajja viharatī”ti imināva arūpajjhānampi sagahitanti dassetu “catutthajjhānena hīti-ādi vutta. Catutthajjhānañhi rūpavirāgabhāvanāvasena pavatta “arūpajjhānan”ti vuccatīti.

 471-480. Na cittekaggatāmattakenevāti ettha heṭṭhā vuttanayānusārena attho veditabbo. Lokiyassa samādhikkhandhassa adhippetattā “na citte …pe… atthīti vutta. Ariya-saddo cettha suddhapariyāyo, na lokuttarapariyāyo. Tathā heṭṭhāpi lokiyābhiññāpaisambhidāhi vināva arahatte adhigate nattheva uttarikaraṇīyanti sakkā vattu yadattha Bhagavati brahmacariya vussati, tassa siddhattā. Idha pana lokiyābhiññāpi āgatā eva. Sesa suviññeyyameva.

 

Subhasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.11.) 11. Kevaṭṭasuttavaṇṇanā

 

(D.11.-1)Kevaṭṭagahapatiputtavatthuvaṇṇanā

 

 481. Pāvārikambavaneti (D.11./CS:pg.1.388) pāvārikaseṭṭhino ambabahule upavane. Ta kira so seṭṭhī Bhagavato anucchavika gandhakui, bhikkhusaghassa ca rattiṭṭhānadivāṭṭhānakuimaṇḍapādīni sampādetvā pākāraparikkhitta dvārakoṭṭhakasampanna katvā Buddhappamukhassa saghassa niyyātesi, purimavohārena pana “pāvārikambavanan”ti vuccati, tasmi pāvārikambavane. Kevaṭṭoti ida tassa nāma kevaṭṭehi sarakkhitattā, tesa vā santike savaḍḍhitattāti keci. “Gahapatiputtassā”ti ettha kāma tadā so gahapatiṭṭhāne hito, pitu panassa acirakālakatatāya purimasamaññāya “gahapatiputto” tveva voharīyati, tenāha “gahapati mahāsālo”ti. Mahāvibhavatāya mahāsāro, gahapatīti attho ra-kārassa la-kāra katvā “mahāsālo sukhumālo ahan”ti-ādīsu (a.ni.3.39) viya. Saddhāsampannoti pothujjanikāya saddhāya vasena saddhā samannāgato.

 Samiddhāti sammadeva iddhā, iddhiyā vibhavasampattiyā vepullappattāti attho. “Ehi tva bhikkhu anvaddhamāsa, anumāsa, anusavacchara vā manussāna pasādāya iddhipāṭihāriya karohī”ti ekassa bhikkhuno āṇāpana tasmi hāne tassa hapana nāma hotīti āha hānantare hapetūti. Uttarimanussāna dhammatoti uttarimanussāna Buddhādīna adhigamadhammato. Niddhārae ceta nissakka. Iddhipāṭihāriyañhi tato niddhāreti. Manussadhammato uttarīti pakatimanussadhammato upari. Pajjalitapadīpoti pajjalanto padīpo.

 482. Na dhasemīti guasampattito na cāvemi, tenāha “sīlabhedan”ti-ādi. Vissāsa vaḍḍhetvā Bhagavati attano vissatthabhāva brūhetvā vibhūta pākaa katvā.

 

(D.11.-2)Iddhipāṭihāriyavaṇṇanā

 

 483-4. Ādīnavanti (D.11./CS:pg.1.389) dosa. Gandhārīti cūḷagandhārī, mahāgandhārīti dve gandhārīvijjā. Tattha cūḷagandhārī nāma tivassato ora matāna sattāna upapannaṭṭhānajānanavijjā. Mahāgandhārī tampi jānāti tato uttaripi iddhividhañāṇakappa yebhuyyena iddhividhakicca sādheti. Tassā kira vijjāya sādhako puggalo tādise desakāle manta parijappitvā bahudhāpi attāna dasseti, hatthi-ādīnipi dasseti, dassanīyopi hoti, aggithambhampi karoti, jalathambhampi karoti, ākāsepi attāna dasseti. Sabba indajālasadisa daṭṭhabba. Aṭṭoti dukkhito bādhito, tenāha “pīḷito”ti.

 

(D.11.-3)Ādesanāpāṭihāriyavaṇṇanā

 

 485. Kāma “cetasikan”ti pada ye cetasi niyuttā cittena sampayuttā, tesa sādhāraavacana, sādhārae pana gahite cittaviseso gahitova hoti, sāmaññajotanā ca visese avatiṭṭhatīti cetasikaggahaassa adhippāya vivaranto “somanassadomanassa adhippetan”ti āha. Somanassaggahaena cettha tadekaṭṭhā rāgādayo, saddhādayo ca dassitā honti, domanassaggahaena dosādayo. Vitakkavicārā pana sarūpeneva dassitā. Eva tava manoti iminā ākārena tava mano pavattoti attho Kena pakārena pavattoti āha “somanassito vāti-ādi. “Eva tava mano”ti ida pana somanassitatādimattadassana, na pana yena yena somanassito vā domanassito vā, ta ta dassana. Dutiyanti “itthampi te mano”ti ida. Itipīti ettha iti-saddo nidassanattho “Atthiti kho, kaccāna, ayameko anto”ti-ādīsu (sa.ni.2.15 3.90) viya, tenāha “imañca imañca attha cintayamānan”ti pi-saddo vuttatthasampiṇḍanattho. Parassa cinta manati jānāti etenāti cintāmai. Tassā kira vijjāya sādhako puggalo tādise desakāle manta parijappitvā yassa citta jānitukāmo, tassa diṭṭhasutādivisesasañjānanamukhena cittācāra (D.11./CS:pg.1.390) anuminanto kathetīti keci. Apare “vāca niccharāpetvā tattha akkharasallakkhaavasenā”ti vadanti.

 

(D.11.-4)Anusāsanīpāṭihāriyavaṇṇanā

 

 486. Pavattentāti pavattanakā hutvā, pavattanavasenāti attho. “Evan”ti hi pada yathānusiṭṭhāya anusāsaniyā vidhivasena, paisedhavasena ca pavatti-ākāraparāmasana, sā ca sammāvitakkāna micchāvitakkānañca pavatti-ākāradassanavasena pavattati tattha ānisasassa ādīnavassa ca vibhāvanattha. Aniccasaññameva na niccasaññanti attho. Paiyogīnivattanatthañhi eva-kāraggahaa. Idhāpi eva saddaggahaassa attho, payojanañca vuttanayeneva veditabba. Idagahaepi eseva nayo. Pañcakāmaguikarāganti nidassanamatta daṭṭhabba, tadaññarāgassa, dosādīnañca pahānassa icchitattā, tappahānassa ca tadaññarāgādikhepanassa upāyabhāvato tathā vutta duṭṭhalohitavimocanassa pubbaduṭṭhamasakhepanūpāyatā viya. Lokuttaradhammamevāti avadhāraa paipakkhabhāvato sāvajjadhammanivattanapara daṭṭhabba tassādhigamūpāyānisasabhūtāna tadaññesa anavajjadhammāna nānantariyabhāvato. Iddhividha iddhipāṭihāriyanti dasseti iddhidassanena parasantāne pasādādīna paipakkhassa haraato. Iminā nayena sesapadadvayepi attho veditabbo. Satata dhammadesanāti sabbakāla desetabbadhammadesanā.

 Iddhipāṭihāriyenāti sahayoge karaavacana, iddhipāṭihāriyena saddhinti attho. Ādesanāpāṭihāriyenāti etthāpi eseva nayo. Dhammasenāpatissa āciṇṇanti yojanā. “Cittācāra ñatvāti iminā ādesanāpāṭihāriya dasseti. “Dhamma desesīti iminā anusāsanīpāṭihāriya “Buddhāna satata dhammadesanāti anusāsanīpāṭihāriyassa tattha sātisayatāya vutta. Sa-upārambhāni patirūpena upārambhitabbato. Sadosāni dosasamucchindanassa anupāyabhāvato. Sadosattā eva addhāna na tiṭṭhanti cirakālaṭṭhāyīni na honti. Addhāna atiṭṭhanato na niyyantīti phalena hetuno anumāna. Aniyyānikatāya hi tāni anaddhaniyāni. Anusāsanīpāṭihāriya anupārambha visuddhippabhavato, visuddhinissayato (D.11./CS:pg.1.391) ca. Tato eva niddosa. Na hi tattha pubbāparavirodhādidosasambhavo. Niddosattā eva addhāna tiṭṭhati paravādavātehi, kilesavātehi ca anupahantabbato. Tasmāti yathāvuttakāraato, tena sa-upārambhādi, anupārambhādi cāti ubhaya ubhayattha yathākkama gārayhapāsasabhāvāna hetubhāvena paccāmasati.

 

(D.11.-5)Bhūtanirodhesakavatthuvaṇṇanā

 

 487. Aniyyānikabhāvadassanatthanti yasmā mahābhūtapariyesako bhikkhu purimesu dvīsu pāṭihāriyesu vasippatto kusalopi samāno mahābhūtāna aparisesanirodhasakhāta nibbāna nāvabujjhi tasmā tāni niyyānāvahatābhāvato aniyyānikānīti tesa aniyyānikabhāvadassanattha. Tatiya pana takkarassa ekantato niyyānāvahanti tasseva niyyānikabhāvadassanattha.

 Evametissā desanāya mukhyapayojana dassetvā idāni anusagikampi dassetu “apicāti-ādi āraddha. Mahābhūte pariyesantoti aparisesa nirujjhanavasena mahābhūte gavesanto, tesa anavasesanirodha vīmasantoti attho. Vicaritvāti dhammatāya codiyamāno vicaritvā. Dhammatāsiddha kireta, yadida tassa bhikkhuno tathā vicaraa, yathā abhijātiya mahāpathavikampādi. Mahantabhāvappakāsanatthanti sadevake loke anaññasādhāraassa Buddhāna mahantabhāvassa mahānubhāvatāya dīpanattha. Idañca kāraanti sabbesampi Buddhāna sāsane īdiso eko bhikkhu tadānubhāvappakāsano hotīti idampi kāraa dassento.

 Katthāti nimitte bhumma, tasmā katthāti kismi hāne kāraabhūte. Ki āgammāti ki ārammaa paccayabhūta adhigantvā, tenāha “ki pattassāti. Teti mahābhūtā. Appavattivasenāti anuppajjanavasena. Sabbākārenāti vacanatthalakkhaṇādisamuṭṭhānakalāpacuṇṇanānattekattavinibbhogāvinibbhoga- sabhāgavisabhāga-ajjhattikabāhirasagahapaccayasamannāhārapaccayavibhāgākārato, sasambhārasakhepasasambhāravibhattisalakkhaasakhepasalakkhaavibhatti-ākārato cāti sabbena ākārena.

 488. Dibbanti (D.11./CS:pg.1.392) ettha pañcahi kāmaguehi samagībhūtā hutvā vicaranti, kīḷanti, jotanti cāti devo, devaloko. Ta yanti upagacchanti etenāti devayāniyo. Vasa vattentoti ettha vasavattana nāma yathicchitaṭṭhānagamana. Cattāro mahārājāno etesa issarāti cātumahārājikā yā devatā maggaphalalābhino tā tamattha ekadesena jāneyyu Buddhavisayo panāya pañhoti cintetvā “na jānāmā”ti āhasu, tenāha “Buddhavisaye”ti-ādi. Ajjhottharaa nāmettha nippīḷananti āha “punappuna pucchatīti. Abhikkantatarāti rūpasampattiyā ceva paññāpaibhānādiguehi ca amhe abhibhuyya paresa kāmanīyatarā. Paṇītatarāti uḷāratarā, tenāha “uttamatarāti.

 491-3. Devayāniyasadiso iddhividhañāṇasseva adhippetattā. “Devayāniyamaggoti vā …pe… sabbameta iddhividhañāṇasseva nāman”ti ida pāḷiya Aṭṭhakathāsu ca tattha tattha āgataruhivasena vutta.

 494. Āgamanapubbabhāge nimittanti brahmuno āgamanassa pubbabhāge uppajjananimitta. Pāturahosīti āvi bhavi. Pākao ahosīti pakāso ahosi.

 497. Padesenāti ekadesena, upādinnakavasena, sattasantānapariyāpannenāti attho. Anupādinnakepīti anindriyabaddhepi. Nippadesato anavasesato. Pucchāmūḷhassāti pucchitu ajānantassa. Pucchāya dosa dassetvāti tena katapucchāya pucchitākāre dosa vibhāvetvā. Yasmā vissajjana nāma pucchānurūpa pucchāsabhāgena vissajjetabbato, na ca tathāgatā virajjhitvā katapucchānurūpa vissajjenti, atthasabhāgatāya ca vissajjanassa pucchakā tadattha anavabujjhantā sammuyhanti, tasmā pucchāya sikkhāpana Buddhāciṇṇa, tenāha “puccha sikkhāpetvāti-ādi.

 498. Appatiṭṭhāti appaccayā, sabbaso samucchinnakāraṇāti attho. Upādinna yevāti indriyabaddhameva. Yasmā ekadisābhimukha santānavasena saṇṭhite rūpappabandhe dīghasamaññā ta upādāya tato appake rassasamaññā tadubhayañca visesato rūpaggahaamukhena gayhati, tasmā āha (D.11./CS:pg.1.393) “dīghañca rassañcāti saṇṭhānavasena upādārūpa vuttan”ti. Appaparimāṇe rūpasaghāte ausamaññā, ta upādāya tato mahati thūlasamaññā. Idampi dvaya visesato rūpaggahaamukhena gayhati, tenāha “imināpīti-ādi. Pi-saddena cettha “saṇṭhānavasena upādārūpa vuttan”ti etthāpi vaṇṇamattameva kathitanti imamattha samuccinatīti vadanti. Subhanti sundara, iṭṭhanti attho. Asubhanti asundara, aniṭṭhanti vutta hoti. Tenevāha “iṭṭhāniṭṭhārammaa paneva kathitan”ti. Dīgha rassa, au thūla, subhāsubhanti tīsu hānesu upādārūpasseva gahaa, bhūtarūpāna visu gahitattā. Nāmanti vedanādikkhandhacatukka tañhi ārammaṇābhimukha namanato, nāmakaraato ca “nāman”ti vuccati. Heṭṭhā “dīgha rassan”ti-ādinā vuttameva idha ruppanaṭṭhena “rūpan”ti gahitanti āha “dīghādibheda rūpañcāti. Dīghādīti ca ādi-saddena āpādīnañca sagaho daṭṭhabbo. Yasmā vā dīghādisamaññā na rūpāyatanavatthukāva, atha kho bhūtarūpavatthukāpi. Tathā hi saṇṭhāna phusanamukhenapi gayhati, tasmā dīgharassādiggahaena bhūtarūpampi gayhatevāti “dīghādibheda rūpa”micceva vutta. Ki āgammāti ki adhigantvā kissa adhigamahetu. “Uparujjhatīti ida anuppādanirodha sandhāya vutta, na khaanirodhanti āha “asesameta nappavattatīti.

 499. Viññātabbanti visiṭṭhena ñātabba, ñāṇuttamena ariyamaggañāṇena paccakkhato jānitabbanti attho, tenāha “nibbānasseta nāman”ti. Nidissatīti nidassana, cakkhuviññeyya. Na nidassana anidassana, acakkhuviññeyyanti etamattha vadanti. Nidassana vā upamā, ta etassa natthīti anidassana. Na hi nibbānassa niccassa ekassa accantasantapaṇītasabhāvassa sadisa nidassana kutoci labbhatīti. Ya ahutvā sambhoti, hutvā paiveti ta sakhata udayavayantehi sa-anta, asakhatassa pana nibbānassa niccassa te ubhopi antā na santi, tato eva navabhāvāpagamasakhāto jarantopi tassa natthīti āha “uppādanto …pe… anantan”ti. “Titthassa nāman”ti vatvā tattha nibbacana dassetu “papanti etthāti papan”ti vutta. Ettha hi papanti pānatittha. Bha-kāro kato niruttinayena. Visuddhaṭṭhena vā sabbatopabha, kenaci anupakkiliṭṭhatāya samantato pabhassaranti attho (D.11./CS:pg.1.394) Yena nibbāna adhigata, ta santatipariyāpannānayeva idha anuppādanirodho adhippetoti vutta “upādinnakadhammajāta nirujjhati appavatta hotīti.

 Tatthāti “viññāṇassa nirodhenā”ti ya pada vutta, tasmi. “Viññāṇan”ti viññāṇa uddharati vibhattabbattā ettheta uparujjhatīti etasmi nibbāne eta nāmarūpa carimakaviññāṇanirodhena anuppādavasena nirujjhati anupādisesāya nibbānadhātuyā, tenāha “vijjhātadīpasikhā viya apaṇṇattikabhāva yātīti. “Carimakaviññāṇan”ti hi arahato cuticitta adhippeta. “Abhisakhāraviññāṇassāpīti-ādināpi sa-upādisesanibbānamukhena anupādisesanibbānameva vadati nāmarūpassa anavasesato uparujjhanassa adhippetattā, tenāha “anuppādavasena uparujjhatīti. Sotāpattimaggañāṇenāti kattari, karae vā karaavacana. Nirodhenāti pana hetumhi. Etthāti etasmi nibbāne. Sesamettha ya atthato na vibhatta, ta suviññeyyameva.

 

Kevaṭṭasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.12.) 12. Lohiccasuttavaṇṇanā

 

(D.12.-1)Lohiccabrāhmaavatthuvaṇṇanā

 

 501. Sālavatikāti (D.12./CS:pg.1.395) itthiligavasena tassa gāmassa nāma. Gāmaikābhāvenāti keci. Lohito nāma tassa kule pubbapuriso, tassa vasena Lohiccoti tassa brāhmaassa gottato āgata nāma.

 502. “Diṭṭhigatan”ti laddhimatta adhippetanti āha “na pana ucchedasassatāna aññataran”ti. Na hi ucchedasassatagāhavinimutto koci diṭṭhigāho atthi. “Bhāsati yevāti tassā laddhiyā loke pākaabhāva dasseti. Attato añño paroti yathā anusāsakato anusāsitabbo paro, eva anusāsitabbatopi anusāsako paroti vutta “paro parassāti paro yo”ti-ādi. Ki-saddāpekkhāya cettha “karissatīti anāgatakālavacana, anāgatepi vā tena tassa kātabba natthīti dassanattha. Kusala dhammanti anavajjadhamma nikkilesadhamma vimokkhadhammanti attho. “Paresa dhamma kathessāmī”ti tehi attāna parivārāpetvā vicaraa ki atthiya āsayabuddhassāpi anurodhena vinā ta na hotīti tasmā attanā pailaddha …pe… vihātabbanti vadati. Tenāha “eva sampadamida pāpaka lobhadhamma vadāmī”ti.

 504. Soti Lohicco brāhmao.

 508. Kathāphāsukatthanti kathāsukhattha, sukhena katha kathetuñceva sotuñcāti attho. Appeva nāma siyāti ettha pītivasena āmeita daṭṭhabba. Tathā hi ta “Buddhagajjitan”ti vuccati Bhagavā hi īdisesu hānesu visesato pītisomanassajāto hoti. Tenāha “aya kirettha adhippāyo”ti-ādi.

 

(D.12.-2)Lohiccabrāhmaṇānuyogavaṇṇanā

 

 509. Samudayasañjātīti āyuppādo. Anupubbo kampī-saddo ākakhanattho hotīti “icchatīti attho”ti vutta. Sātisayena vā (D.12./CS:pg.1.396) hitena anukampako anuggahanako hitānukampī. Sampajjatīti āsevanalābhena nippajjati balavatī hoti, avaggahāti attho, tenāha “niyatā hotīti. Niraye nibbattati micchādiṭṭhiko.

 510-11. Dutiya upapattinti “nanu rājā Pasenadī Kosalo”ti-ādinā dutiya upapatti sādhanayutti. Kāraañhi Bhagavā upamāmukhena dasseti. Ye cimeti ye ca ime kulaputtā dibbā gabbhā paripācentīti yojanā. Asakkuantā upanissayasampattiyā, ñāṇaparipākassa vā abhāvena. Ye pana “paripaccantī”ti pahanti, tesa “dibbe gabbhe”ti vacanavipallāsena payojana natthi. Attho ca dutiyavikappe vuttanayena veditabbo. Ahitānukampitā ca tasamagisattavasena. Divi bhavāti dibbā. Gabbhenti paripaccanavasena santāna pabandhentīti gabbhā. “Channa devalokānan”ti nidassanavacanameta. Brahmalokassāpi hi dibbagabbhabhāvo labbhateva dibbavihārahetukattā. Evañca katvā “bhāvana bhāvayamānā”ti idampi vacana samatthita hoti. Bhavanti ettha yathāruci sukhasamappitāti bhavā, vimānāni. Devabhāvāvahattā dibbā. Vuttanayeneva gabbhā. Dānādayo devalokasavattaniyapuññavisesā. Dibbā bhavāti devalokapariyāpannā upapattibhavā. Tadāvaho hi kammabhavo pubbe gahito.

 

(D.12.-3)Tayocodanārahavaṇṇanā

 

 513. Aniyamitenevāti aniyameneva “tva evadiṭṭhiko eva sattāna anatthassa kārako”ti eva anuddesikeneva Mānanti “ahameta jānāmi, ahameta passāmī”ti eva paṇḍitamāna. Bhinditvāti vidhametvā, jahāpetvāti attho. Tayo satthāreti asampādita-attahito anovādakarasāvako, asampādita-attahito ovādakarasāvako, sampādita-attahito anovādakarasāvakoti ime tayo satthāre. Catuttho pana sammāsambuddho na codanāraho hotīti “tena pucchite eva kathessāmī”ti codanārahe tayo satthāre pahama dassesi pacchā catutthasatthāra. Kāmañcettha catuttho Satthā eko adutiyo anaññasādhārao, tathāpi so yesa uttarimanussadhammāna (D.12./CS:pg.1.397) vasena “dhammamayo kāyo”ti vuccati, tesa samudāyabhūtopi te guṇāvayave satthuṭṭhāniye katvā dassento Bhagavā “ayampi kho, Lohicca, satthā”ti abhāsi.

 Aññāti ya-kāralopena niddeso “saya abhiññā”ti ādīsu (dī.ni.1.28 37 52 ma.ni.1.284 2.341 a.ni.2.5 10.11 mahāva. 11 dha.pa.353 kathā. 405) viya. Aññāyāti ca tadatthiye sampadānavacananti āha ājānanatthāyāti. Sāvakatta paijānitvā hitattā ekadesenassa sāsana karontīti āha “nirantara tassa sāsana akatvāti. Ukkamitvā vattantīti yathicchita karontīti attho. Paikkamantiyāti anabhiratiyā agāravena apagacchantiyā, tenāha “anicchantiyāti-ādi. Ekāyāti ekāya itthiyā. Eko iccheyyāti eko puriso tāya anicchantiyā sampayoga kāmeyya. Osakkanādimukhena itthipurisasambandhanidassana gehasita-apekkhāvasena tassa satthuno sāvakesu paipattīti dasseti. Ativiya virattabhāvato daṭṭhumpi anicchamāna. Lobhenāti parivāravasena uppajjanakalābhasakkāralobhena. Tattha sampādehīti tasmi paipattidhamme patiṭṭhita katvā sampādehi. Uju karohi kāyavakādivigamena.

 515. Eva codana arahatīti eva vuttanayena sāvakesu appossukkabhāvāpādane niyojanavasena codana arahati, na pahamo viya “evarūpo tava lobhadhammo”ti-ādinā, na ca dutiyo viya “attānameva tāva tattha sampādehī”ti-ādinā. Kasmā? Sampādita-attahitatāya tatiyassa.

 

(D.12.-4)Nacodanārahasatthuvaṇṇanā

 

 516. “Na codanāraho”ti ettha yasmā codanārahatā nāma satthuvippaipattiyā vā sāvakavippaipattiyā vā ubhayavippaipattiyā vā, tayida sabbampi imasmi satthari natthi, tasmā na codanārahoti imamattha dassetu “ayañhīti-ādi vutta.

 517. Mayā (D.12./CS:pg.1.398) gahitāya diṭṭhiyāti sabbaso anavajje sammāpaipanne paresa sammadeva sammāpaipatti dessente satthari abhūtadosāropanavasena micchāgahitāya nirayagāminiyā pāpadiṭṭhiyā Narakapapātanti narakasakhāta mahāpapāta. Papatanti tatthāti hi papāto. Saggamaggathaleti saggagāmimaggabhūte puññadhammathale. Sesa suviññeyyameva.

 

Lohiccasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.13.) 13. Tevijjasuttavaṇṇanā

 

 518. Uttarenāti (D.13./CS:pg.1.399) ettha ena-saddo disāvācīsaddato pañcamī-antato adūrattho icchito, tasmā uttarena-saddena adūratthajotana dassento “adūre uttarapasse”ti āha. Akkharacintakā pana ena-saddayoge avadhivācini pade upayogavacana icchanti. Attho pana sāmivaseneva icchitoti idha sāmivacanavaseneva vutta.

 519. Kulacārittādīti ādi-saddena mantajjhenābhirūpatādisampatti sagahāti. Mantasajjhāyakaraatthanti āthabbaamantāna sajjhāyakaraattha, tenāha “aññesa bahūna pavesana nivāretvāti.

 

(D.13.-1)Maggāmaggakathāvaṇṇanā

 

 520. “Jaghacāran”ti cakamato ito cito ca caraamāha. So hi jaghāsu kilamathavinodanattho cāroti tathā vutto. Tenāha “anucakamantāna anuvicarantānan”ti. Tenāti ubhosupi anucakamanānuvicāraṇāna labbhanato. Sahāyā hi te aññamañña sabhāgavuttikā. “Maggo”ti icchitaṭṭhāna ujuka maggati upagacchati etenāti maggo, ujumaggo. Tadañño amaggo, tasmi magge ca amagge ca. Paipadanti brahmalokagāmimaggassa pubbabhāgapaipada.

 Niyyātīti niyyānīyo, so eva “niyyāniko”ti vuttoti āha “niyyāyanto”ti. Yasmā niyyātapuggalavasenassa niyyānikabhāvo tasmā “niyyāyanto”ti puggalassa yoniso paipajjanavasena niyyāyanto maggo “niyyātīti vutto. Karotīti attano santāne uppādeti. Uppādentoyeva hi tattha paipajjati nāma. Saha byeti vattatīti sahabyo, sahavattanako Tassa bhāvo sahabyatāti āha “sahabhāvāyāti-ādi. Sahabhāvoti ca salokatā, samīpatā vā veditabbā, tenāha “ekaṭṭhāne pātubhāvāyāti. Sakameva ācariyavādanti attano ācariyena Pokkharasātinā kathitameva ācariyavāda. Thometvā paggahitvā “ayameva ujumaggo ayamañjasāyano”ti pasasitvā ukkasitvā. Bhāradvājopi (D.13./CS:pg.1.400) sakamevāti bhāradvājopi māṇavo attano ācariyena tārukkhena kathitameva ācariyavāda thometvā paggahitvā vicaratīti yojanā. Tena vuttanti tena yathā tathā vā abhiniviṭṭhabhāvena vutta pāḷiya.

 521-2. Aniyyānikā vāti appāṭihāriyāva aññamaññassa vāde dosa dassetvā aviparītatthadassanattha uttararahitā eva. Aññamaññassa vādassa ādito viruddhaggahaa viggaho, sveva vivadanavasena aparāpara uppanno vivādoti āha “pubbuppattiko viggaho aparabhāge vivādo”ti. Duvidhopi eso viggaho, vivādoti dvidhā vuttopi virodho. Nānā-ācariyāna vādatoti nānārucikāna ācariyāna vādabhāvato. Nānāvādo nānāvidho vādoti katvā.

 523. Ekassāpīti tumhesu dvīsu ekassāpi. Ekasminti sakavādaparavādesu ekasmimpi. Sasayo natthīti “maggo nu kho, na maggo nu kho”ti sasayo vicikicchā natthi. Añjasāyanabhāve pana sasayo. Tenāha “esa kirā”ti-ādi. Bhagavā pana yadi sabbattha maggasaññino, eva sati “kismi vo viggaho”ti pucchati.

 524. “Icchitaṭṭhāna ujuka maggati upagacchati etenāti maggo, ujumaggo. Tadañño amaggo”ti vutto vāyamattho. Sabbe teti sabbepi te nānā-ācariyehi vuttamaggā.

 Ye pāḷiya “addhariyā brāhmaṇā”ti-ādinā vuttā. Addharo nāma yaññaviseso, tadupayogibhāvato “addhariyā” tveva vuccanti yajūni, tāni sajjhāyantīti addhariyā, yajubbedino. Ye ca tittiri-isinā kate mante sajjhāyanti, te tittiriyā, yajubbedino eva. Yajubbedasākhā hesā, yadida tittira. Chando vuccati visesato sāmavedo, ta sarena kāyantīti chandokā, sāmavedino. “Chandogātipi pahanti, so evattho. Bahavo irayo etthāti bavhāri, irubbedo. Ta adhīyantīti bavhārijjhā.

 “Bahūnī”ti (D.13./CS:pg.1.401) etthāya upamāsasandanā-- yathā te nānāmaggā ekasato tassa gāmassa vā nigamassa vā pavesāya honti, eva brāhmaehi paññāpiyamānāpi nānāmaggā brahmalokūpagamanāya brahmunā sahabyatāya ekaseneva hontīti.

 527-529. Va-kāro āgamasandhimattanti anatthako va-kāro, tena vaṇṇāgamena padantarasandhimatta katanti attho. Andhapaveṇīti andhapanti. “Paññāsasaṭṭhi andhāti ida tassā andhapaveiyā mahato gacchagumbassa anuparigamanayogyatādassana. Evañhi te “sucira vela magga gacchāmā”ti eva saññino honti. Nāmakayevāti atthābhāvato nāmamattayeva, ta pana bhāsita tehi sārasaññitampi nāmamattatāya asārabhāvato nihīnamevāti āha “lāmakayevāti.

 530. Yatoti bhummatthe nissakkavacana, sāmaññajotanā ca visese avatiṭṭhatīti āha “yasmi kāle”ti. Āyācantīti patthenti. Uggamana lokassa bahukārabhāvato tathā thomanāti. Aya kira brāhmaṇāna laddhi “brāhmaṇāna āyācanāya candimasūriyā gantvā loke obhāsa karontī”ti.

 532. Idha pana ki vattabbanti imasmi pana appaccakkhabhūtassa brahmuno sahabyatāya maggadesane tevijjāna ki vattabba atthi, ye paccakkhabhūtānampi candimasūriyāna sahabyatāya magga desetu na sakkontīti adhippāyo. “Yatthāti “idha panā”ti vuttamevattha paccāmasati.

 

(D.13.-5)Aciravatīnadī-upamākathāvaṇṇanā

 

 542. Samabharitāti sampuṇṇā. Tato eva kākapeyyā. Pārāti paratīra. Apāranti orimatīra. Ehīti āgaccha.

 544. Pañcasīla …pe… veditabbā yamaniyamādibrāhmaadhammāna tadantogadhabhāvato. Tabbiparītāti pañcasīlādiviparītā pañca verādayo. “Punapī”ti vatvā “aparampīti vacana itarāyapi nadi upamāya sagahanattha.

 546. Kāmayitabbaṭṭhenāti kāmanīyabhāvena. Bandhanaṭṭhenāti teneva kāmetabbabhāvena sattāna cittassa ābandhanabhāvena. Kāmañcāya gua-saddo (D.13./CS:pg.1.402) atthantaresupi diṭṭhappayogo, tesa panettha asambhavato pārisesañāyena bandhanaṭṭheyeva yuttoti dassetu “anujānāmīti-ādinā atthuddhāro āraddho, esevāti bandhanaṭṭho eva. Na hi rūpādīna kāmetabbabhāve vuccamāne paalaṭṭho yujjati tathā kāmetabbatāya anadhippetattā. Rāsaṭṭha-ānisasaṭṭhesupi eseva nayo tathāpi kāmetabbatāya anadhippetattā. Pārisesato pana bandhanaṭṭho gahito. Yadaggena hi nesa kāmetabbatā, tadaggena bandhanabhāvo cāti.

 Koṭṭhāsaṭṭhopi tesu yujjateva cakkhuviññeyyādikoṭṭhāsabhāvena nesa kāmetabbato. Koṭṭhāse ca gua-saddo dissati “digua vaḍḍhetabban”ti-ādīsu, sampadāṭṭhopi--

           “Asakhyeyyāni nāmāni, saguena mahesino;

           Guena nāmamuddheyya, api nāmasahassato”ti. (dha.sa.aṭṭha.1313 udā. aṭṭha. 53 pai.ma.aṭṭha. 76).

 Ādīsu sopi idha na yujjatīti anuddhao.

 Cakkhuviññeyyāti cakkhuviññāṇena vijānitabbā, tena pana vijānana dassanamevāti āha “passitabbāti. “Sotaviññāṇena sotabbā”ti evamādi etenupāyenāti atidisati. Gavesitampi “iṭṭhan”ti vuccati, ta idha nādhippetanti āha “pariyiṭṭhā vā hontu mā vāti. Iṭṭhārammaabhūtāti sukhārammaabhūtā. Kāmanīyāti kāmetabbā. Iṭṭhabhāvena mana appāyantīti manāpā. Piyajātikāti piyasabhāvā.

 Gedhenāti lobhena abhibhūtā hutvā pañcakāmague paribhuñjantīti yojanā. Mucchākāranti mohanākāra. Adhi-osannāti adhiggayha ajjhosāya avasannā, tenāha “ogāḷhāti. Pariniṭṭhānappattāti gilitvā pariniṭṭhāpanavasena pariniṭṭhāna upagatā. Ādīnavanti kāmaparibhoge sampati, āyatiñca dosa apassantā. Ghāsacchādanādisambhoganimittasakilesato nissaranti apagacchanti etenāti nissaraa, yoniso paccavekkhitvā tesa paribhogapaññā. Tadabhāvato anissaraapaññāti imamattha dassento “idametthāti-ādimāha.

 548-9. Āvarantīti (D.13./CS:pg.1.403) kusalappavatti āditova nivārenti. Nivārentīti niravasesato vārayanti. Onandhantīti ogāhantā viya chādenti. Pariyonandhantīti sabbaso chādenti. Āvaraṇādīna vasenāti āvaraṇādi-atthāna vasena. Te hi āsevanabalavatāya purimapurimehi pacchimapacchimā dahataratamādibhāvappattā vuttā.

 

 (D.13.-6)Sasandanakathāvaṇṇanā

 

 550. Itthipariggahe sati purisassa pañcakāmaguapariggaho paripuṇṇo eva hotīti vutta “sapariggahoti itthipariggahena sapariggaho”ti. “Itthipariggahena apariggaho”ti ca ida tevijjabrāhmaesu dissamānapariggahāna duṭṭhullatamapariggahābhāvadassana. Evabhūtāna tevijjāna brāhmaṇāna kā brahmunā sasandanā, brahmā pana sabbena sabba apariggahoti. Veracittena avero, kuto etassa verappayogoti adhippāyo. Cittagelaññasakhātenāti cittuppādagelaññasaññitena, tenassa sabbarūpakāyagelaññabhāvo vutto hoti. Byāpajjhenāti dukkhena. Uddhaccakukkuccādīhīti ādi-saddena tadekaṭṭhā sakilesadhammā sagayhanti. Appaipattihetubhūtāya vicikicchāya sati na kadāci citta purisassa vase vattati, pahīnāya pana siyā vasavattananti āha “vicikicchāya abhāvato citta vase vattetīti. Cittagatikāti cittavasikā, tenāha cittassa vase vattantīti. Na tādisoti brāhmaṇā viya cittavasiko na hoti, atha kho vasībhūtajjhānābhiññatāya citta attano vase vattetīti vasavattī.

 552. Brahmalokamaggeti brahmalokagāmimagge paipajjitabbe, paññapetabbe vā, ta paññapentāti adhippāyo. Upagantvāti amaggameva “maggo”ti micchāpaipajjanena upagantvā, paijānitvā vā. Paka otiṇṇā viyāti matthake ekagula vā upaḍḍhagula vā sukkhatāya “samatalan”ti saññāya anekaporisa mahāpaka otiṇṇā viya. Anuppavisantīti apāyamagga brahmalokamaggasaññāya ogāhayanti. Tato eva sasīditvā visāda pāpuanti. Evanti “samatalan”ti-ādinā vuttanayena. Sasīditvāti nimmujjitvā. Sukkhataraa maññe tarantīti sukkhanaditaraa taranti maññe. Tasmāti yasmā tevijjā amaggameva “maggo”ti upagantvā sasīdanti, tasmā. Yathā (D.13./CS:pg.1.404) teti yathā te “samatalan”ti saññāya paka otiṇṇā. Idheva cāti imasmiñca attabhāve. Sukha vā sāta vā na labhantīti jhānasukha vā vipassanāsāta vā na labhanti, kuto maggasukha vā nibbānasāta vāti adhippāyo. Maggadīpakanti maggadīpakābhimata. “Irian”ti araññāniyā ida adhivacananti āha “agāmaka mahāraññan”ti Migaruru-ādīnampi anupabhogarukkhehi. Parivattitumpi na sakkā honti mahākaṇṭakatāya. Ñātīna byasana vināso ñātibyasana. Eva bhogasīlabyasanāni veditabbāni. Rogo eva byasati vibādhatīti rogabyasana. Eva diṭṭhibyasanampi daṭṭhabba.

 554. Jātasavaḍḍhoti jāto hutvā savaḍḍhito. Na sabbaso paccakkhā honti paricayābhāvato. Ciranikkhantoti nikkhanto hutvā cirakālo. Dandhāyitattanti vissajjane mandatta saikavutti, ta pana sasayavasena cirāyana nāma hotīti āha “kakhāvasena cirāyitattan”ti. Vitthāyitattanti sārajjitatta. Aṭṭhakathāya pana vitthāyitatta nāma chambhitattanti adhippāyena “thaddhabhāvaggahaan”ti vutta.

 555. U-iti upasaggayoge lumpa-saddo uddharaattho hotīti “ullumpatūti padassa uddharatūti atthamāha. Upasaggavasena hi dhātu-saddā atthavisesavuttino honti yathā “uddharatū”ti.

 

 (D.13.-7)Brahmalokamaggadesanāvaṇṇanā

 

 556. Yassa atisayena bala atthi, so “balavāti vuttoti āha “balasampanno”ti. Sakha dhamayatīti sakhadhamako, ta dhamayitvā tato saddapavattako. Appanāva vaṭṭati paipakkhato sammadeva cetaso vimuttibhāvato.

 Pamāṇakata kamma nāma kāmāvacara pamāṇakarāna sakilesadhammāna avikkhambhanato. Tathā hi ta brahmavihārapubbabhāgabhūta pamāṇa atikkamitvā odissaka-anodissakadisāpharaavasena vaḍḍhetu na sakkā. Vuttavipariyāyato pana appamāṇakata kamma nāma rūpārūpāvacara, tenāha “tañhīti-ādi. Tattha arūpāvacare odissakānodissakavasena pharaa na labbhati, tathā disāpharaa.

 Keci (D.13./CS:pg.1.405) pana ta āgamanavasena labbhatīti vadanti, tadayutta. Na hi brahmavihāranissando āruppa, atha kho kasianissando, tasmā ya suvibhāvita vasībhāva pāpita āruppa, ta “appamāṇakatan”ti vuttanti daṭṭhabba. Ya vā sātisaya brahmavihārabhāvanāya abhisakhatena santānena nibbattita, yañca brahmavihārasamāpattito vuṭṭhāya samāpanna arūpāvacarajjhāna, ta iminā pariyāyena pharaappamāṇavasena appamāṇakatanti vattu vaṭṭatīti apare. Vīmasitvā gahetabba.

 Rūpāvacarārūpāvacarakammeti rūpāvacarakamme, arūpāvacarakamme ca sati. Na ohīyati na tiṭṭhatīti katūpacitampi kāmāvacarakamma yathādhigate mahaggatajjhāne aparihīne ta abhibhavitvā paibāhitvā saya ohīyaka hutvā paisandhi dātu samatthabhāve na tiṭṭhati. Laggitunti āvaritu nisedhetu. hātunti paibalo hutvā hātu. Pharitvāti paippharitvā. Pariyādiyitvāti tassa sāmatthiya khepetvā. Kammassa pariyādiyana nāma tassa vipākuppādana nisedhetvā attano vipākuppādananti āha “tassa vipāka paibāhitvāti-ādi. Eva mettādivihārīti eva vuttāna mettādīna brahmavihārāna vasena mettādivihārī.

 559. Aggaññasutte …pe… alatthunti Aggaññasutte āgatanayena upasampadañceva arahattañca alatthu pailabhisu. Sesa suviññeyyameva.

 

Tevijjasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

Niṭṭhitā ca terasasuttapaimaṇḍitassa sīlakkhandhavaggassa atthavaṇṇanāya

 

Līnatthappakāsanāti.

 

Sīlakkhandhavaggaṭīkā niṭṭhitā.

 


Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa.

 

 Dīghanikāye

 

2-Mahāvaggaṭīkā

(pg.2.1~2.358)

 

(D.14.) 1. Mahāpadānasuttavaṇṇanā

 

(D.14.-1)Pubbenivāsapaisayuttakathāvaṇṇanā

 

 1. Yathājātāna (D.14./CS:pg.2.1) karerirukkhāna ghanapattasākhāviapehi maṇḍapasakhepehi sañchanno padeso “karerimaṇḍapo”ti adhippeto. Dvāreti dvārasamīpe. Dvāre hitarukkhavasena aññatthāpi samaññā atthīti dassetuyathā”ti-ādi vutta. Katha pana Bhagavā mahāgandhakuiya avasitvā tadā karerikuikāya vihāsīti? Sāpi Buddhassa Bhagavato vasanagandhakui evāti dassento “antojetavane”ti-ādimāha. Salaḷāgāranti devadārurukkhehi katageha. Pakatibhattassa pacchatoti bhikkhūna pākatikabhattakālato pacchā, hitamajjhanhikato uparīti attho. Piṇḍapātato paikkantānanti piṇḍapātabhojanato apetāna. Tenāha “bhattakiccan”ti-ādi.

 Maṇḍalasaṇṭhānā māḷasakhepena katā nisīdanasālāmaṇḍalamāḷan”ti adhippetāti āha “nisīdanasālāyā”ti. Pubbenivāsapaisayuttāti ettha pubba-saddo atītavisayo, nivāsa-saddo kammasādhano, khandhavinimutto ca nivasitadhammo natthi, khandhā ca santānavaseneva pavattantīti āha “pubbenivutthakkhandhasantānasakhātena pubbenivāsenā”ti. Yojetvāti (D.14./CS:pg.2.2) visayabhāvena yojetvā. Pavattitāti kathitā. Dhammūpasahitattā dhammato anapetāti dhammī. Tenāha “dhammasayuttā”ti.

 Udapādīti paduddhāro, tassa uppannā jātāti iminā sambandho. Ta panassā uppannākāra pāḷiya sakhepatova dassita, vitthārato dassetu “Aho acchariyan”ti-ādi āraddha. Tattha ke anussaranti, ke nānussarantīti padadvaye pahamayeva sappapañcana, na itaranti tadeva puggalabhedato, kālavibhāgato, anussaraṇākārato, opammato niddisantena “titthiyā anussarantī”ti-ādi vutta. Aggappattakammavādinoti sikhāppattakammavādino “Atthi kamma atthi kammavipāko”ti (pai.ma.1.234) eva kammassakatāñāṇe hitā tāpasaparibbājakā. Cattālīsayeva kappe anussarantīti brahmajālādīsu (dī.ni.1.33) Bhagavatā tathā paricchijja vuttattā. Tato para na anussarantīti tathāvacanañca diṭṭhigatopaṭṭhakassa tesa ñāṇassa paridubbalabhāvato.

 Sāvakāti mahāsāvakā tesañhi kappasatasahassa pubbābhinīhāro. Pakatisāvakā pana tato ūnakameva anussaranti. Yasmā “kappāna lakkhādhika eka, dve ca asakhyeyyānī”ti kālavasena eva parimāṇo yathākkama aggasāvakapaccekabuddhāna puññañāṇābhinīhāro, sāvakabodhipaccekabodhipāramitāsambharaañca, tasmā vuttadve aggasāvakā …pe… kappasatasahassañcā”ti. Yadi bodhisambhārasambharaakālaparicchinno tesa tesa ariyāna abhiññāñāṇavibhavo, eva sante Buddhānampissa saparicchedatā āpannāti codana sandhāyāha “Buddhāna pana ettakanti paricchedo natthi, yāvataka ākakhanti, tāvataka anussarantī”ti “yāvataka neyya, tāvataka ñāṇan”ti (mahāni. 156 cūḷani. 85 pai.ma.3 5) vacanato. Sabbaññutaññāṇassa viya hi Buddhāna abhiññāñāṇānampi savisaye paricchedo nāma natthi, tasmā ya ya ñātu icchanti, te ta ta jānanti eva. Atha vā satipi kālaparicchede karuṇūpāyakosallapariggahādinā sātisayattā mahābodhisambhārāna paññāpāramitāya pavatti-ānubhāvassa paricchedo nāma natthi, kuto tannimittakāna abhiññāñāṇānanti vuttaBuddhāna …pe… natthī”ti.

 Khandhapaipāṭiyāti (D.14./CS:pg.2.3) yathāpaccaya anupubbapavattamānāna khandhāna anupubbiyā. Khandhappavattinti vedanādikkhandhappavatti. Tesañhi anubhavanādi-ākāraggahaamassa sātisaya, ta saññābhave tattha tattha anussaraavasena gahetvā gacchantā ekavokārabhave alabhantā “na passantī”ti vuttā, jāle patitā viya sakuṇā, macchā viya cāti adhippāyo. Kuṇṭhā viyāti dandhā viya. Paguḷā viyāti pīṭhasappino viya. Diṭṭhi gahantīti adhiccasamuppannikadiṭṭhi gahanti. Yaṭṭhikoihetuka gamana yaṭṭhikoigamana khandhapaipāṭiyā amuñcanato.

 Eva santepīti kāma Buddhasāvakāpi asaññabhave khandhappavatti na passanti, eva santepi te Buddhasāvakā asaññabhava laghitvā parato anussaranti. “Vaṭṭe”ti-ādi tathā tesa anussaraṇākāradassana. Buddhehi dinnanaye hatvāti “yattha pañcakappasatāni rūpappavattiyeva, na arūpappavatti, so asaññabhavo”ti eva sammāsambuddhehi desitāya dhammanettiya hatvā. Evañhi antarā cutipaisandhiyo apassantā parato anussaranti seyyathāpi āyasmā sobhitoti (theragā. aṭṭha.1.2.164 Sobhitattheragāthāvaṇṇanā). So kira pubbenivāse ciṇṇavasī hutvā anupaipāṭiyā attano nibbattaṭṭhāna anussaranto yāva asaññabhave attano acittakapaisandhi tāva addasa, tato para pañcakappasataparimāṇe kāle cutipaisandhiyo adisvā avasāne cuti disvā “ki nāmetan”ti āvajjayamāno nayavasena “asaññabhavo bhavissatī”ti niṭṭha agamāsi. Atha na Bhagavā ta kāraa aṭṭhuppatti katvā pubbenivāsa anussarantāna aggaṭṭhāne hapesi. “Cutipaisandhi oloketvā”ti ida cutipaisandhivasena tesa ñāṇassa sakamanadassana, tena sabbaso bhave anāmasitvā gantu na sakkontīti dasseti.

 Ta tadeva passantīti yathā nāma saradasamaye hitamajjhanhikavelāya caturatanike gehe cakkhumato purisassa rūpagata supākaameva hotīti lokasiddhameta, siyā pana tassa sukhumataratirohitādibhedassa rūpagatassa agocaratā. Na tveva Buddhāna ñātu icchitassa ñeyyassa agocaratā, atha kho ta ñāṇālokena obhāsita hatthatale āmalaka viya supākaa suvibhūtameva hoti (D.14./CS:pg.2.4) tathā ñeyyāvaraassa suppahīnattā. Tenāha “Buddhā pana attanā vā parehi vā diṭṭhakatasuta, sūriyamaṇḍalobhāsasadisan”ti ca ādi.

 Tathā sāvakā ca paccekabuddhā cāti. Ettha tathā-saddena “attanā diṭṭhakatasutameva anussarantī”ti ida upasaharati, tena sappadesameva nesa anussaraa, na nippadesanti nidasseti.

 Khajjopanaka-obhāsasadisa ñāṇassa ativiya appānubhāvatāya. Sāvakānanti ettha pakatisāvakāna pākatikapadīpobhāsasadisa. Mahāsāvakāna (theragā. aṭṭha.2.21vagīsettharagāthāvaṇṇanāya vitthāro) mahāpadīpobhāsasadisa. Tenāha Visuddhimagge (visuddhi.2.402) “ukkāpabhāsadisan”ti. Osadhitārakobhāsasadisanti ussannā pabhā etāya dhīyati, osadhīna vā anubalappadāyakattā “osadhī”ti eva laddhanāmāya tārakāya pabhāsadisa. Saradasūriyamaṇḍalobhāsasadisa sabbaso andhakāravidhamanato. Apaubhāvahetuko visayaggahae cañcalabhāvo khalita, kuṇṭhibhāvahetuko visayassa anabhisamayo paighāto. Āvajjanapaibaddhamevāti āvajjanamattādhīna, āvajjitamatte eva yathicchitassa paivijjhanakanti attho. Sesapadadvayepi eseva nayo.

 Asaga-appaihata pavattamāna Bhagavato ñāṇa lahutarepi visaye, garutare ca ekasadisamevāti dassetudubbalapattapue”ti-ādinā upamādvaya vutta. Dhammakāyattā Bhagavato gua ārabbha pavattāBhagavantayeva ārabbha uppannā”ti vutta. Ta sabbampīti ta yathāvutta sabbampi pubbenivāsapaisayutta katha. Titthiyāna, sāvakānañca pubbenivāsānussaraa Bhagavato pubbenivāsānussaraassa hīnudāharaadassanavasenettha kathita. Evañhi Bhagavato mahantabhāvo visesato pakāsito hotīti. Sakhepatoti samāsato. Yattakopi pubbenivāsānussatiñāṇassa pavattibhedo attano ñāṇassa visayabhūto, ta sabba tadā yathākathita te bhikkhū sakhipitvāitipī”ti āhasu. Tassa ca anekākāratāya āmeitavacana, pi-saddo sampiṇḍanattho, “iti kho bhikkhave sappaibhayo bālo”ti-ādīsu (ma.ni.3.124 a.ni.3.1) viya ākārattho iti-saddoti dassento “evampī”ti tadatthamāha.

 2-3. Vuttamevāti (D.14./CS:pg.2.5) ettha ca idha pāṭhe ya vattabba tena pāṭhena sādhāraa, ta vuttamevāti adhippeta, na asādhāraa apubbapadavaṇṇanāya adhikatattāti ta dassento “ayameva hi viseso”ti-ādimāha. “Assosī”ti ida savanakiccanipphattiyā vutta saddaggahaamukhena tadatthāvabodhassa siddhattā. Tattha pana pāḷiya “ima sakhiyadhamma viditvā” icceva (dī.ni.1.2) vutta. Ime bhikkhū mama gue thomenti, katha? Mama pubbenivāsañāṇa ārabbhāti yojanā. Nipphattinti kiccanipphatti, tena kātabbakiccasiddhanti attho. Noti pucchāvācī nu-iti iminā samānattho nipātoti vuttaiccheyyātha nū”ti. Nanti Bhagavanta. “Ya Bhagavā”ti ettha ya-saddena kiriyāparāmasanabhūtena “dhammi katha katheyyā”ti eva vutta. Dhammikathākaraa parāmaṭṭha “etassā”ti padassa atthoti āha “etassa dhammikathākaraassā”ti, ādaravasena pana ta dvikkhattu vutta.

 4. Suṇāthāti ettha iti-saddo ādi-attho, pakārattho vā, etena “manasi karothā”ti pada sagahāti. Sotāvadhāna sotassa odahana, sussūsāti attho. Chinna upacchinna vauma sasāravaṭṭa etesanti chinnavaumakā, sammāsambuddhā, aññe ca khīṇāsavā, idha pana sammāsambuddhā adhippetā. Tesañhi sabbaso anussaraa itaresa avisayo. Tenāha “aññesa asādhāraan”ti. Paccattavacane dissati ya-saddo kammatthadīpanato. Upayogavacane dissati ya-saddo pucchanakiriyāya kammatthadīpanato. Tanti ca upayogavacanameva pucchati-saddassa dvikammakabhāvato. Yanti yena kāraenāti ayamettha atthoti āha “karaavacane dissatī”ti. Bhummeti daṭṭhabboti yathā ya-saddo na kevala paccatta-upayogesu eva, atha kho karaepi dissati, eva idha bhummeti daṭṭhabbo. Dasasahassilokadhātunti jātikkhettabhūta dasasahassacakkavāḷa. Unnādento uppajji anekacchariyapātubhāvapaimaṇḍitattā Buddhuppādassa.

 Kālassa bhaddatā nāma tattha sattāna guavibhūtiyā, Buddhuppādaparamā ca guavibhūtīti tabbahulatā yassa kappassa bhaddatāti āha “pañcabuddhuppādapaimaṇḍitattā sundarakappe”ti, tathā sārabhūtaguavasena “sārakappe”ti (D.14./CS:pg.2.6) “Ima kappa thomento evamāhā”ti vatvā imassa kappassa tathā thometabbatā anaññasādhāraṇāti dassetuyato paṭṭhāyā”ti-ādi vutta. Tattha yato paṭṭhāyāti yato pabhuti abhinīhāro katoti manussattādi-aṭṭhagasamannāgato abhinīhāro pavattito. Sasārassa anādibhāvato imassa Bhagavato abhinīhārato puretara uppannā sammāsambuddhā anantā aparimeyyāti tehi uppannakappe nivattento “etasmi antare”ti āha. Kāma Dīpakarabuddhuppāde aya Bhagavā abhinīhāramakāsi, tassa pana Bhagavato nibbatti imassa abhinīhārato purimatarāti vuttaamhāka …pe… nibbattisū”ti.

 Asakhyeyyakappapariyosāneti mahākappāna asakhyeyyapariyosāne. Esa nayo ito paresupi. “Ito tisakappasahassāna uparī”ti etena padumuttarassa Bhagavato, sumedhassa ca Bhagavato antare ekūnasattatikappasahassāni Buddhasuññāni ahesunti dasseti. “Ito aṭṭhārasanna kappasahassāna uparī”ti iminā sujātassa Bhagavato, atthadassissa ca Bhagavato antare ekenūnāni dvādasakappasahassāni Buddhasuññāni ahesunti dasseti. “Ito catunavute kappe”ti iminā dhammadassissa Bhagavato, siddhatthassa ca Bhagavato antare chādhikanavasatuttarāni sattarasakappasahassāni Buddhasuññāni ahesunti dasseti. “Ekatise kappe”ti iminā vipassissa Bhagavato, Sikhissa ca Bhagavato antare saṭṭhi kappāni Buddhasuññāni ahesunti dasseti. Te sabbepi padumuttarassa Bhagavato ora sumedhādīhi uppannakappehi saddhi samodhāniyamānā satasahassā kappā honti, yattha mahāsāvakādayo (Theragā.aṭṭha.2.21Vagīsattheragāthāvaṇṇanā) vivaṭṭū panissayāni kusalāni sambharisu. Buddhasuññepi loke paccekabuddhā uppajjitvā tesa purisavisesāna puññābhisandābhibuddhiyā paccayā honti. “Evamayan”ti-ādi vuttamevattha nigamanavasena vadati.

 Ki panetan”ti-ādi pubbanimittavibhāvanatthāya āraddha. Tattha etanti Buddhāna uppajjana. Kappasaṇṭhānakālasminti vivaṭṭakappassa saṇṭhahanakāle. Ekamasakhyeyyanti savaṭṭaṭṭhāyi sandhāyāha. Ekagaa hutvā hiteti pabbatarukkhagacchādīna, meghādīnañca abhāvena vivaa-agaa hutvā hite. Lokasannivāseti (D.14./CS:pg.2.7) bhājanalokena sannivisitabbaṭṭhāne. Vīsati yaṭṭhiyo usabha. “Usabhamattā, dve usabhamattā”ti-ādinā pacceka mattā-saddo yojetabbo. Yojanasahassamattā hutvāti patamānāva udakadhārā yojanasahassamatta ākāsaṭṭhāna pharitvā pavattiyā yojanasahassamattā hutvā. Yāva avinaṭṭhabrahmalokāti yāva ābhassarabrahmalokā, yāva subhakihabrahmalokā, yāva vehapphalabrahmalokāti attho.

 Vātavasenāti saṭṭhisahassādhikanavayojanasatasahassubbedhassa sandhārakavātamaṇḍalassa vasena. Mahābodhipallakoti mahābodhipallakappadesamāha. Tassa pacchā vināso, pahama saṇṭhahanañca dhammatāvasena veditabba. Tatthāti tasmi padese. Pubbanimitta hutvāti Buddhappādassa pubbanimitta hutvā. Pubbanimittasannissayo hi gaccho nissitavohārena tathā vutto. Tenāha “tassā”ti-ādi. Kaṇṇikābaddhāni hutvāti ābaddhakaṇṇikā viya hutvā. Suddhāvāsabrahmāno attamanā …pe… gacchantīti yojanā. Vehapphalepi subhakihe sagahetvānava brahmalokā”ti vutta. Tathā hi te catutthiyeva viññāṇaṭṭhiti bhajanti. Nikkhamantesūti mahābhinikkhamana abhinikkhamantesu. Abhijāti panettha jātibhāvasāmaññena gabbhokkantiyāva sagahitā. Nimīyati anumīyati phala etenāti nimitta, kāraa. Ñāpakampi hi kāraa disvā tassa abyabhicārībhāvena phala siddhameva katvā gahi, yathā ta asito isi abhijātiya mahāpurisassa lakkhaṇāni disvā tesa abyabhicārībhāvena Buddhague siddhe eva katvā gahi, eva pana gayhamāna tannimittaka phala tadānubhāvena siddha viya voharīyati tabbhāve bhāvato. Tenāha “tesa nimittāna ānubhāvenā”ti-ādi. Tathā cāha Bhagavā “so tena lakkhaena samannāgato …pe… rājā samāno ki labhati, Buddho samāno ki labhatī”ti (dī.ni.3.202 204) ca evamādi. Imamatthanti pañca Buddhā imasmi kappe uppajjissantīti imamattha yāthāvato jānisu.

 

 (D.14.-1-1)Jātiparicchedādivaṇṇanā

 

 5-7. Kappaparicchedavasenāti (D.14./CS:pg.2.8) “ito so ekanavute kappe”ti-ādinā yattha yattha kappe te te Buddhā uppannā, tassa tassa kappassa paricchindanavasena parijānanavasena. “Ida tan”ti hi niyametvā paricchijja jānana paricchindana paricchedo. Parittanti ittara. Lahukanti sallahuka, āyuno adhippetattā rassanti vutta hoti. Tenāha “ubhayameta appakasseva vevacanan”ti.

 Appa vā bhiyyo”ti avisesajotana “vīsa vā tisa vā”ti-ādinā aniyamitavaseneva yathālābhato vavatthapetvā ayañca nayo apacuroti dassento “eva dīghāyuko pana atidullabho”ti āha. Ida ta visesavavatthāpana puggalesu pakkhipitvā dassento “tattha visākhā”ti-ādimāha.

 Yadi eva kasmā amhāka Bhagavā tattakampi kāla na jīvi, nanu mahābodhisattā carimabhave ativiya-uḷāratamena puññābhisakhārena paisandhi gahantīti? Saccametanti. Tattha kāraa dassetuvipassī-ādayo panā”ti-ādi vutta. Tattha abhijātiyā mettāṭhānatāya abhisakhāraviññāṇassa mettāpubbabhāgatā. Tadanuguañhi tesa visesato paisandhiviññāṇa. Tassa visesato bahula khemavitakkūpanissayatāya somanassasahagatatā, anaññasādhāraaparopadesarahitañāṇavisesūpanissayatāya ñāṇasampayuttatā, asakhārikatā ca veditabbā, asakhyeyya āyu ādhāravisesato, nissayavisesato, paipakkhadūrībhāvato, pavatti-ākāravisesato ca aparimeyyānubhāvatāya kāraassa. Tattha ciratara kāla santānassa pāramitāparibhāvitatā ādhāravisesatā. Alobhajjhāsayādi-āsayasampadā nissayavisesatā. Lābhamacchariyādipāpadhammavikkhambhana paipakkhadūrībhāvo. Sabbasattāna sakalavaṭṭadukkhanissaraatthāya āyūhanā pavatti-ākāraviseso veditabbo.

 Ayañca nayo sabbesa mahābodhisattāna carimabhavābhinibbattakakammāyūhane sādhāraoti tassa phalenāpi ekasadiseneva bhavitabbanti (D.14./CS:pg.2.9) āha “iti sabbe Buddhā asakhyeyyāyukā”ti, asakhyeyyakālāvatthānāyukāti attho. Asakhyeyyāyukasavattanasamattha paricita kamma hoti, Buddhā pana tadā manussāna paramāyuppamāṇānurūpameva kāla hatvā parinibbāyanti tato para hatvā sādhetabbapayojanābhāvato, dhammatāvesāti vā veditabbā. Aṭṭhakathāya pana tato para pana aṭṭhānassa “utubhojanavipattiyā”ti (dī.ni.aṭṭha.2.5) kāraa vutta, “ta lokasādhāraa loke jātasavuddhāna tathāgatāna na hotī”ti na sakkā vattu. Tathā hi nesa rogakilamathādayo hontiyeva. Utubhojanavasenāti asampannassa, sampannassa ca utuno, bhojanassa ca vasena yathākkama āyu hāyatipi vaḍḍhatipi. Āyūti ca paramāyu adhippeta. Tattha ya vattabba, ta brahmajālādiṭīkāya (dī.ni.ṭī.1.40) vuttameva.

 Idāni tamattha samudāgamato paṭṭhāya dassetutattha yadā”ti-ādi vutta. Dhamme niyuttā dhammikā, na dhammikā adhammikā, hisādi-adhammapasutā. Adhammikameva hoti issarajanāna anuvattanena, paresa diṭṭhānugati-āpajjanena ca. Uhavalāhakā devatāti uha-utuno paccayabhūtameghamālāsamuṭṭhāpakā devaputtā. Tesa kira tathā cittuppādasamakālameva yathicchitaṭṭhāna uha pharamānā valāhakamālā nātibahalā ito cito nabha chādentī vitanoti. Esa nayo sītavalāhakavassavalāhakāsu. Abbhavalāhakā pana devatā sītuhavassehi vinā kevala abbhapaalasseva samuṭṭhāpakā veditabbā. Tāsanti ettha “mittā”ti pada ānetvā yojanā. Kāma heṭṭhā vuttā sattavidhāpi devatā cātumahārājikāva tā pana tena tena visesena vatvā idāni tadaññe pahamabhūmike kāmāvacaradeve sāmaññato gahanto “cātumahārājikā”ti āha. Tāsa adhammikatāyāti rājūna adhammikabhāvamūlakena uparājādi-adhammikabhāvaparamparābhatena tāsa devatāna adhammikabhāvena. Visama candimasūriyā pariharantīti bahvābādhatādi aniṭṭhaphalūpanissayabhūtassa yathāvutta-adhammikatāsaññitassa sādhāraassa pāpakammassa balena visama vāyantena vāyunā pīḷiyamānā candimasūriyā sineru parikkhipantā visama parivattanti yathāmaggena nappavattantīti (D.14./CS:pg.2.10) Assida yathā candimasūriyāna visamaparivattana visamavātasakhobhahetuka, eva utuvassādivisamappavattīti dassetuvāto yathāmaggena na vāyatī”ti-ādi vutta. Devatānanti sītavalāhakadevatādidevatāna. Tenāha “sītuhabhedo utū”ti-ādi. Tasmi asampajjanteti tasmi yathāvutte vassabījabhūte utumhi yathākāla sampatti anupagacchante.

 “Na sammā devo vassatī”ti sakhepato vuttamattha vivaranto “kadācī”ti-ādimāha. Tattha kadāci vassatīti kadāci avassanakāle vassati. Kadāci na vassatīti kadāci vassitabbakāle na vassati. Katthaci vassati, katthaci na vassatīti padesamāha. “Vassantopī”ti-ādi “kadāci vassati, kadāci na vassatī”ti padadvayasseva atthavivaraa. Vigatagandhavaṇṇarasādīti ādi-saddena nirojata sagahāti. Ekasmi padeseti bhattapacanabhājanassa ekapasse. Uttaṇḍulanti pākato ukkantataṇḍula. Tīhākārehīti sabbaso apariata, ekadesena pariata, dupariatañcāti eva tīhākārehi. Paccati pakkāsaya upagacchati. Appāyukāti ettha “dubbaṇṇā cā”tipi vattabba. Eva utubhojanavasena āyu hāyati hetumhi aparikkhīṇepi paccayassa paridubbalattā.

 Yadā panā”ti-ādi sukkapakkhassa attho vuttavipariyāyena veditabbo.

 Vaḍḍhitvā vaḍḍhitvā parihīnanti veditabba. Kasmā? Na hi ekasmi antarakappe aneke Buddhā uppajjanti, eko eva pana uppajjatīti. Idāni tamattha vitthārato dassetukathan”ti-ādi vutta. Cattāri hatvāti accantasayoge upayogavacana. Yaya-āyuparimāṇesūti yattakayattakaparamāyuppamāṇesu. Tesampīti Buddhāna. Ta tadeva āyuparimāṇa hoti, tattha kāraa heṭṭhā vuttameva.

 

 Jātiparicchedādivaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.14.-1-2)Bodhiparicchedavaṇṇanā

 

 8. Mūleti (D.14./CS:pg.2.11) mūlāvayavassa samīpe. Ta pana tassā heṭṭhāpadeso hotīti āha “pāṭalirukkhassa heṭṭhā”ti. Tadivasanti attanā jātadivase, tadivasanti vā ta Bhagavato abhisambodhidivase. So kira bodhirukkho sālakalyāṇī viya pathaviyā abbhantare eva puretara vaḍḍhento abhisambodhidivase pathavi ubbhijjitvā uṭṭhito ratanasata ucco, tāvadeva ca vitthato hutvā nabha pūrento aṭṭhāsi. Ayampi kiretassa rukkhabhāvena viya aññehi vemattatā. Ghanasahatanāḷavaṇṭatāya kaṇṇikabaddhehi viya pupphehi. Ekasañchannāti pupphāna nirantaratāya ekajjha sañchannā, tattha tattha nibaddha …pe… samujjalanti taha taha olambitakusumadāmehi ceva taha taha khittamālāpiṇḍīhi ca ito cito vippakiṇṇavividhavaṇṭamuttapupphehi ca sammadeva ujjala. Aññamañña sirīsampattānīti aññamaññassa siriyā sobhāya sampannāni. Buddhaguavibhavasirinti sammāsambuddhehi abhigantabbaguavibhūtisobha. Paivijjhamānoti adhigacchanto.

 Setambarukkhoti setavaṇṇaphalo ambarukkho. Tadevāti pāṭaliyā vuttappamāṇameva. Ekatoti ekapasse. Surasānīti sumadhurarasāni.

 Ekova pallakoti ekova pallakappadeso. So so rukkho “bodhīti vuccati bujjhanti etthāti katvā.

 

(D.14.-1-3)Sāvakayugaparicchedavaṇṇanā

 

 9. Sāvakaparicchedeti sāvakayugaparicchede. “Khaṇḍatissan”ti dvepi ekajjha gahetvā ekattavasena vuttanti āha “khaṇḍo ca tisso cā”ti, Buddhāna sahodaro, vemātikopi vā jeṭṭhabhātā na hotīti “ekapitiko kaniṭṭhabhātā”ti vutta. Avasesehi puttehi. “Paññāpāramiyā matthaka patto”ti vatvā tassa matthakappatta guavisesa dassetuSikhinā Bhagavatā”ti-ādi vutta.

 Uttaroti uttamo. Puna uttaroti thera nāmena vadati. Pāranti parakoimatthaka. Paññāvisayeti paññādhikāre. Pavattiṭṭhānavasena hi pavatti vadati.

 

(D.14.-1-4)Sāvakasannipātaparicchedavaṇṇanā

 

 10. Uposathanti (D.14./CS:pg.2.12) āṇāpātimokkha. Dutiyatatiyesūti dutiye, tatiye ca sāvakasannipāte. Eseva nayoti caturagikata atidisati. Abhinīhārato paṭṭhāya vatthu kathetvā pabbajjā dīpetabbā, sā pana yasmā Manorathapūraiya Aguttaraṭṭhakathāya (a.ni.aṭṭha.1.1.211) vitthārato āgatā, tasmā tattha vuttanayeneva veditabbāti.

 

(D.14.-1-5)Upaṭṭhākaparicchedavaṇṇanā

 

 11. Nibaddhupaṭṭhākabhāvanti ārambhato paṭṭhāya yāva parinibbānā niyata-upaṭṭhākabhāva. Aniyatu-upaṭṭhākā pana Bhagavato pahamabodhiya bahū ahesu. Tenāha “Bhagavato hī”ti-ādi. Idāni Ānandatthero yena kāraena satthu nibaddhupaṭṭhākabhāva upagato, yathā ca upagato, ta dassetutattha ekadā”ti-ādi vutta. “Aha iminā maggena gacchāmīti āha anayabyasanāpādakena kammunā codiyamāno Atha na Bhagavā tamattha anārocetvāva khema magga sandhāya “ehi bhikkhu iminā gacchāmāti āha. Kasmā panassa Bhagavā tamattha nārocesīti? Ārocitepi asaddahanto nādiyissati. Tañhi tassa hoti dīgharatta ahitāya dukkhāyātiti. Teti te gamana, “tan”ti vā pāṭho.

 Anvāsattoti anubaddho, upadduto vā. Dhammagāravanissito savego dhammasavego “amhesu nāma tiṭṭhantesu Bhagavatopi īdisa jātan”ti. “Aha upaṭṭhahissāmī”ti vadanto dhammasenāpati atthato eva vadanto nāma hotīti “aha bhante tumhe”ti-ādi vutta. Asuññāyeva me sā disāti asuññāyeva mama sā disā. Tattha kāraamāha “tava ovādo Buddhāna ovādasadiso”ti.

 Vasitu na dassatīti ekagandhakuiya vāsa na labhissatīti adhippāyo. Parammukhā desitassāpi dhammassāti suttantadesana sandhāya vutta. Abhidhammadesanā panassa parammukhāva pavattā pageva yācanāya. Tassā vācanāmaggopi Sāriputtattherappabhavo. Kasmā? So niddesapaisambhidā viya (D.14./CS:pg.2.13) therassa bhikkhuto gahitadhammakkhandhapakkhiyo. Apare pana “dhammabhaṇḍāgāriko paipāṭiyā tikadukesu devasika katokāso Bhagavanta pañha pucchi, Bhagavāpissa pucchitapucchita nayadānavasena vissajjesi. Eva abhidhammopi satthārā parammukhā desitopi therena sammukhā paiggahitova ahosī”ti vadanti. Sabba vīmasitvā gahetabba.

 Aggupaṭṭhākoti upaṭṭhāne sakkaccakāritāya aggabhūto upaṭṭhāko. Thero hi upaṭṭhākaṭṭhāna laddhakālato paṭṭhāya Bhagavanta duvidhena udakena, tividhena dantakaṭṭhena, pādaparikammena, gandhakuipariveasammajjanenāti evamādīhi kiccehi upaṭṭhahanto “imāya nāma velāya satthu ida nāma laddhu vaṭṭati, ida nāma kātu vaṭṭatī”ti cintetvā ta ta nipphādento mahati daṇḍadīpika gahetvā ekaratti gandhakuiparivea nava vāre anupariyāyati. Eva hissa ahosi “sace me thinamiddha okkameyya, Bhagavati pakkosante paivacana dātu nāha sakkueyyan”ti, tasmā sabbaratti daṇḍadīpika hatthena na muñcati. Tena vutta “aggupaṭṭhāko”ti.

 12. Pitumātujātanagaraparicchedo pitumukhena āgatattāpitiparicchedo”ti vutto.

 Vihāra pāvisīti gandhakui pāvisi. Ettaka kathetvāti kappaparicchedādinavavārapaimaṇḍita vipassī-ādīna sattanna Buddhāna pubbenivāsapaisayutta ettāvatā desana desetvā. Kasmā panettha Bhagavā vipassī-ādīna sattannayeva Buddhāna pubbenivāsa kathesi, na Buddhavasadesanāya (bu. va. 64gāthādayo) viya pañcavīsatiyā Buddhāna, tato vā pana bhiyyoti? Anadhikārato, payojanābhāvato ca. Buddhavasadesanāyañhi (bu. va. 75)--

          “Kīdiso te mahāvīra, abhinīhāro naruttama;

          Kamhi kāle tayā vīra, patthitā bodhimuttamā”ti. Ādinā--

 Pavatta ta puccha adhikāra aṭṭhuppatti katvā yassa sammāsambuddhassa pādamūle attanā mahābhinīhāro kato, ta Dīpakara Bhagavanta ādi katvā yesa catuvīsatiyā Buddhāna santikā bodhiyā laddhabyākarao hutvā tattha tattha pāramiyo pūresi, tesa paipattisakhāto pubbenivāso, attano ca paipatti kathitā, idha pana tādiso adhikāro natthi (D.14./CS:pg.2.14) yena Dīpakarato paṭṭhāya, tato vā pana purato Buddhe ārabbha pubbenivāsa katheyya. Tasmā na ettha Buddhavasadesanāya viya pubbenivāso vitthārito. Yasmā ca Buddhāna desanā nāma desanāya bhājanabhūtāna puggalāna ñāṇabalānurūpā, na attano ñāṇabalānurūpā, tasmā tattha aggasāvakāna, mahāsāvakāna, (Theragā.aṭṭha.2.21Vagīsattheragāthāvaṇṇanā) tādisānañca devabrahmāna vasena desanā vitthāritā. Idha pana pakatisāvakāna, tādisānañca devatāna vasena pubbenivāsa kathento sattannameva Buddhāna pubbenivāsa kathesi. Tathā hi ne Bhagavā palobhanavasena samuttejetu sappapañcatāya kathāya desana matthaka apāpetvāva gandhakui pāvisi. Tathā ca imissā eva desanāya anusārato āṭānāṭiyaparitta- (dī.ni.3.275) desanādayo pavattā.

 Apicettha Bhagavā attano suddhāvāsacārikāvibhāviniyā uparidesanāya sagahattha vipassī-ādīna eva sattanna sammāsambuddhāna pubbenivāsa kathesi. Tesayeva hi sāvakā tadā ceva etarahi ca suddhāvāsabhūmiya hitā, na aññesa parinibbutattā. “Siddhatthatissaphussāna kira Buddhāna sāvakā suddhāvāsesu upapannā upapattisamanantarameva imasmi sāsane upakādayo viya arahatta adhigantvā nacirasseva parinibbāyisu, na tattha tattha yāvatāyuka aṭṭhasū”ti vadanti. Tathā yesa sammāsambuddhāna paivedhasāsana ekasato nicchaye na ajjāpi dharati, na antarahita, te eva kittento vipassī-ādīnayeva Bhagavantāna pubbenivāsa imasmi Sutte kathesi veneyyajjhāsayavasena. Apubbācarimaniyamo pana aparāpara sasaraakasattavāsavasena ekissā lokadhātuyā icchitoti na teneta virujjhatīti daṭṭhabba. Nirantara matthaka pāpetvāti abhijātito paṭṭhāya yāva pātimokkhuddeso yāva tā Buddhakiccasiddhi, tāva matthaka sikha pāpetvā. Na tāva kathitoti yojanā.

 Tantinti dhammatanti, pariyattinti attho. Puttaputtamātuyānavihāradhanavihāradāyakādīna sambahulāna atthāna vibhāvanavasena pavattavāro sambahulavāro.

 

(D.14.-1-6)Sambahulavāravaṇṇanā

 

 Kāmañcāya (D.14./CS:pg.2.15) pāḷiya anāgato, Aṭṭhakathāsu āgatattā pana ānetvā dīpetabboti ta dīpento “sabbabodhisattānañhī”ti-ādimāha. Kulavaso kulānukkamo. Paveṇīti paramparā. “Kasmā”ti puttuppattiyā kāraa pucchitvā ta vissajjento “sabbaññubodhisattānañhī”ti-ādimāha, tena tesa jātanagarādi paññāyamāna ekasato manussabhāvasañjānanattha icchitabba, aññathā yathādhippetabuddhakiccasiddhi eva na siyāti dasseti, yato mahāsattāna carimabhave manussaloke eva pātubhāvo, na aññattha.

 

(D.14.-1-7)Sambahulaparicchedavaṇṇanā

 

 Candādīna sobhāvisesa raheti cajāpetīti rāhu, rāhuggaho, idha pana rāhu viyāti rāhu. Bandhananti ca anatthuppattiṭṭhānata sandhāya vutta. Tathā mahāsattena vuttavacanameva gahetvā kumārassa “Rāhulo”ti nāma akasu. Athāti nipātamatta. Rocinīti rocanasīlā, ujjalarūpāti attho. Rucaggatīti ruca pabhāta āgatibhūtā, ga-kārāgama katvā vutta. Itthiratanabhāvato manussaloke sabbāsa itthīna bimbapaicchannabhūtāti bimbā.

 Jhānā vuṭṭhāyāti pādakajjhānato uṭṭhāya.

 Aṭṭhagulubbedhāti aṭṭhagulappamāṇabahalabhāvā. Cūḷasena chādetvāti tiriyabhāgena hapanavasena sabba vihāraṭṭhāna chādetvā. Suvaṇṇayaṭṭhiphālehīti phālappamāṇāhi suvaṇṇayaṭṭhīhi. Suvaṇṇahatthipādānīti pakatihatthipādaparimāṇāni suvaṇṇakhaṇḍāni. Vuttanayenevāti cūḷaseneva. Suvaṇṇakaṭṭīhīti suvaṇṇakhaṇḍehi. Salakkhaṇānanti lakkhaasampannāna sahassārāna.

 Bodhipallakoti abhisambujjhanakāle nisajjaṭṭhāna. Avijahitoti Buddhāna tathānisajjāya anaññatthabhāvībhāvato apariccatto. Tenāha “ekasmiyeva hāne hotī”ti. Pahamapadagaṇṭhikāti pacchime sopānaphalake hatvā hapiyamānassa dakkhiapādassa patiṭṭhahanaṭṭhāna. Ta pana yasmā daha thira kenaci abhejja hoti, tasmāpadagaṇṭhī”ti vutta. Yasmi (D.14./CS:pg.2.16) bhūmibhāge idāni jetavanamahāvihāro, tattha yasmi hāne purimāna sabbabuddhāna mañcā paññattā, tasmiyeva padese amhākampi Bhagavato mañco paññattoti katvā “cattāri mañcapādaṭṭhānāni avijahitāneva hontī”ti vutta. Mañcāna pana mahantakhuddakabhāvena mañcapaññāpanapadesassa mahantāmahantatā appamāṇa, Buddhānubhāvena pana so padeso sabbadā ekappamāṇoyeva hotīti “cattāri mañcapādaṭṭhānāni avijahitāneva hontī”ti vuttanti daṭṭhabba. Vihāropi na vijahito yevāti etthāpi eseva nayo. Purima vihāraṭṭhāna na pariccajatīti hi attho.

 Visiṭṭhā mattā vimattā, vimattāva vematta, visadisatāti attho. Pamāṇa āroho. Padhāna dukkarakiriyā. Rasmīti sarīrappabhā.

 “Sattāna pākatikahatthena chahattho majjhimapuriso, tato tigua Bhagavato sarīrappamāṇanti Bhagavā aṭṭhārasahattho”ti vadanti. Apare pana bhaanti “manussāna pākatikahatthena catuhattho majjhimapuriso, tato tigua Bhagavato sarīrappamāṇanti Bhagavā dvādasahattho upādinnakarūpadhammavasena, samantato pana byāmamatta byāmappabhā pharatīti upari chahattha abbhuggato, bahalatarappabhā rūpena saddhi aṭṭhārasahattho hotī”ti.

 Addhaniyanti dīghakāla.

 Ajjhāsayapaibaddhanti bodhisambhārasambharaakāle tathāpavattajjhāsayādhīna, tathāpavattapatthanānurūpa vipula, vipulatarañca hotīti attho. Svāyamattho cariyāpiakavaṇṇanāya vuttanayeneva veditabbo. Ettha ca yasmā sarīrappamāṇa, padhāna, sarīrappabhā ca Buddhāna visadisāti idha pāḷiya anāgatā, tasmā tehi saddhi vemattatāsāmaññena āyukulānipi idha āharitvā dīpitāni. Paividdhaguesūti adhigatasabbaññuguesu. Nanu ca bodhisambhāresu, veneyyapuggalaparimāṇe ca vematta natthīti? Sacca natthi, tadubhaya pana Buddhaguaggahaena gahitameva hotīti na uddhaa. Yadaggena hi sabbabuddhāna Buddhaguesu vematta natthi, tadaggena nesa sambodhisambhāresupi vematta natthīti. Kasmā? Hetu-anurūpatāya phalassa (D.14./CS:pg.2.17) ekanteneva veneyyapuggalaparimāṇe vemattabhāvo vibhāvito. Mahābodhisattānañhi hetu-avatthāya sambhatūpanissayindriyaparipākā veneyyapuggalā carimabhave arahattasampattiyā paripositāni kamalavanāni sūriyarasmisamphassena viya tathāgataguṇānubhāvasamphassena vibodha upagacchantīti dīpesu Aṭṭhakathācariyā.

 Nidhikumbhoti cattāro mahānidhayo sandhāya vadati. Jāto cāti. Ca-saddena katamahābhinīhāro cāti ayampi attho sagahitoti daṭṭhabbo. Vutta heta Buddhavase--

 “Tārāgaṇā virocanti, nakkhattā gaganamaṇḍale;

 Visākhā candimāyuttā, dhuva Buddho bhavissatī”ti. (bu. va. 65).

 “Eteneva ca sabbabuddhāna visākhānakkhatteneva mahābhinīhāro hotī”ti ca vadanti.

 13. Aya gatīti aya pavatti pavattanākāro, aññe pubbenivāsa anussarantā iminā ākārena anussarantīti attho, yasmā cutito paṭṭhāya yāva paisandhi, tāva anussaraa ārohana atīta-atītatara-atītatamādijātisakhāte pubbenivāse ñāṇassa abhimukhabhāvena pavattīti katvā. Tasmā paisandhito paṭṭhāya yāva cuti, tāva anussaraa orohana pubbenivāse paimukhabhāvena ñāṇassa pavattīti āha “pacchāmukha ñāṇa pesetvā”ti. Cutigantabbanti ya panida cutiyā ñāṇagatiyā gantabba, ta gamana bujjhananti attho. Garukanti bhāriya dukkara. Tenāha “ākāse pada dassento viyā”ti. Aparampi kāraanti chinnavaumānussaraa pacchāmukha ñāṇa pesanato apara acchariyabbhutakāraa. Yatrāti paccattatthe, nāmāti acchariyatthe nipāto, hi-saddo anatthako. Tenāha “yo nāma tathāgato”ti. Evañca katvā “yatrā”ti nipātavasena visu yatra-saddaggahaa samatthita hoti. Papañcenti sattasantāna sasāre vitthārentīti papañca. Kammavaṭṭa vuccatīti kilesavaṭṭassa papañcaggahaena, vipākavaṭṭassa dukkhaggahaena gahitattā. Pariyādinnavaṭṭeti sabbaso khepitavaṭṭe. “Maggasīlena phalasīlenā”ti vatvā tayida maggaphalasīla lokiyasīlapubbaka, Buddhānañca (D.14./CS:pg.2.18) lokiyasīlampi lokuttarasīla viya anaññasādhāraa evāti dassetulokiyalokuttarasīlenā”ti vutta. Samādhipaññāsupi eseva nayo. Samādhipakkhāti samādhi ca samādhipakkhā ca samādhipakkhā, ekadesasarūpekaseso daṭṭhabbo. Tenāha “maggasamādhinā”ti-ādi, “vihāro gahito vā”ti ca. Samādhipakkhā nāma vīriyasati-ādayo.

 Sayanti attanā. Nīvaraṇādīhīti nīvaraehi ceva tadekaṭṭhehi ca pāpadhammehi, vitakkavicārādīhi ca. “Vimuttattā vimuttīti sakhya gacchantī”ti iminā vimutti-saddassa kammasādhanata āha aṭṭhasamāpatti-ādivisayattā tassa. Vimuttattāti ca “vikkhambhanavasena vimuttattā”ti-ādinā yojetabba. Tassa tassāti aniccānupassanādikassa. Paccanīkagavasenāti pahātabbapaipakkha-agavasena. Paippassaddhante uppannattāti kilesāna paippassambhana paippassaddha, so eva anto pariyosānabhāvato, tasmi sādhetabbe nibbattattā, tatamaggavajjhakilesāna paippassambhanavasena pavattattāti attho. Kilesehi nissaatā, apagamo ca nibbānassa tehi vivittattā evāti āha “dūre hitattā”ti.

 16. Dhammadhātūti dhammāna sabhāvo, atthato cattāri ariyasaccāni. Suppaividdhāti suṭṭhu paividdhā savāsanāna sabbesa kilesāna pajahanato. Evañhi sabbaññutā, dasabalañāṇādayo cāti sabbe Buddhaguṇā Bhagavatā adhigatā ahesu. Arahatta dhammadhātūti keci. Sabbaññutañāṇanti apare. Dvīhi padehīti dvīhi vākyehi. Ābaddhanti paibaddha tamūlakattā uparidesanāya. Devacārikakolāhalanti attano devaloke cārikāya suddhāvāsadevāna kutūhalappavatti dassento suttantapariyosāne (dī.ni.aṭṭha.2.91) vicāressati, atthato vibhāvessatīti yojanā. Aya desanāti “ito so bhikkhave”ti-ādinā (dī.ni.2.4) vitthārato pavattitadesanamāha. Nidānakaṇḍeti-ādito desita uddesadesanamāha. Sā hi imissā desanāya nidānaṭṭhāniyattā tathā vuttā.

 

(D.14.-2)Bodhisattadhammatāvaṇṇanā

 

 17. “Vipassīti tassa nāman”ti vatvā tassa anvatthata dassetutañca kho”ti-ādi vutta. Vividhe attheti tirohitavidūradesagatādike nīlādivasena (D.14./CS:pg.2.19) nānāvidhe, tadaññe ca indriyagocarabhūte te ca yathūpagate, vohāravinicchaye cāti nānāvidhe atthe. Passanakusalatāyāti dassane nipuabhāvena. Yāthāvato ñeyya bujjhatīti bodhi, so eva sattayogato bodhisattoti āha “paṇḍitasatto bujjhanakasatto”ti. Sucintitacintitādinā pana paṇḍitabhāve vattabbameva natthi. Yadā ca panānena mahābhinīhāro kato, tato paṭṭhāya mahābodhiya ekantaninnattā bodhimhi satto bodhisattoti āha “bodhisakhātesū”ti-ādi. Maggañāṇapadaṭṭhānañhi sabbaññutañāṇa, sabbaññutañāṇapadaṭṭhānañca maggañāṇa “bodhī”ti vuccati. “Sato sampajāno”ti iminā catutthāya gabbhāvakkantiyā okkamīti dasseti. Catasso hi gabbhāvakkantiyo idhekacco gabbho mātukucchiya okkamane, hāne, nikkhamaneti tīsu hānesu asampajāno hoti, ekacco pahame hāne sampajāno, na itaresu, ekacco pahame, dutiye ca hāne sampajāno, na tatiye, ekacco tīsupi hānesu sampajāno hoti. Tattha pahamā gabbhāvakkanti lokiyamahājanassa vasena vuttā, dutiyā asītimahāsāvakāna (Theragā.aṭṭha.2.21 Vagīsattheragāthāvaṇṇanāya vitthāro) vasena, tatiyā dvinna aggasāvakāna, paccekabuddhānañca vasena. Te kira kammajavātehi uddhapādā adhosirā anekasataporise papāte viya yonimukhe khittā tāḷacchiggaena hatthī viya sambādhena yonimukhena nikkhamantā mahanta dukkha pāpuanti, tena nesa “maya nikkhamāmā”ti sampajañña na hoti. Catutthā sabbaññubodhisattāna vasena. Te hi mātukucchimhi paisandhi gahantāpi pajānanti, tattha vasantāpi pajānanti, nikkhamanakālepi pajānanti. Na hi te kammajavātā uddhapāde adhosire katvā khipitu sakkonti, dve hatthe pasāritvā akkhīni ummīletvā hitakāva nikkhamantīti. Ñāṇena paricchinditvāti pubbabhāge pañcamahāvilokanañāṇehi ceva “idāni cavāmī”ti cutiparicchindanañāṇena ca aparabhāge “idha mayā paisandhi gahitā”ti paisandhiparicchindanañāṇena ca paricchijja jānitvā.

 Pañcanna mahāpariccāgāna, ñātatthacariyādīnañca satipi pāramiyā pariyāpannabhāve sambhāravisesabhāvadassanattha visu gahaa. Tattha agapariccāgo, nayanapariccāgo, attapariccāgo, rajjapariccāgo, puttadārapariccāgoti ime (D.14./CS:pg.2.20) pañca mahāpariccāgā. Tatthāpi kāma agapariccāgādayopi dānapāramīyeva, tathāpi pariccāgavisesabhāvadassanatthañceva sudukkarabhāvadassanatthañca mahāpariccāgāna visu gahaa. Tato eva ca agapariccāgatopi visu nayanapariccāgaggahaa, pariccāgabhāvasāmaññepi rajjapariccāgaputtadārapariccāgaggahaañca kata. Ñātīna atthacariyā ñātatthacariyā, sā ca kho karuṇāyanavasena. Tathā sattalokassa diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthāna vasena hitacariyā lokatthacariyā. Kammassakatāñāṇavasena, anavajjakammāyatanasippāyatanavijjāṭhānavasena, khandhāyatanādivasena, lakkhaattayāditīraavasena ca attano, paresañca tattha satipaṭṭhānena ñāṇacāro Buddhacariyā, sā panatthato paññāpāramīyeva, ñāṇasambhāravisesatādassanattha pana visu gahaa. Buddhacariyānanti bahuvacananiddesena pubbayogapubbacariyādhammakkhānādīna sagaho daṭṭhabbo. Tattha gatapaccāgatavattasakhātāya pubbabhāgapaipadāya saddhi abhiññāsamāpattinipphādana pubbayogo. Dānādīsuyeva sātisayapaipatti pubbacariyā. “Yāva cariyāpiake sagahitā abhinīhāro pubbayogo, kāyādivivekavasena ekacariyā pubbacariyā”ti keci. Dānādīnañceva appicchatādīnañca sasāranibbānesu ādīnavānisasānañca vibhāvanavasena, sattāna bodhittaye patiṭṭhāpanaparipācanavasena ca pavattakathā dhammakkhāna. Koi patvāti para pariyanta paramukkasa pāpuitvā. Sattamahādānānīti aṭṭhavassikakāle “hadayamasādīnipi yācakāna dadeyyan”ti ajjhāsaya uppādetvā dinnadāna, magalahatthidāna, gamanakāle dinna sattasattakamahādāna, magga gacchantena dinna assadāna, rathadāna, puttadāna, bhariyādānanti imāni satta mahādānāni (cariyā. 79) datvā.

 “Idāneva me maraa hotū”ti adhimuccitvā kālakaraa adhimuttikālakiriyā, ta bodhisattānayeva, na aññesa. Bodhisattā kira dīghāyukadevaloke hitā “idha hitassa me bodhisambhārasambharaa na sambhavatī”ti katvā tattha vāsato nibbindamānasā honti, tadā vimāna pavisitvā akkhīni nimīletvā “ito uddha me jīvita nappavattatū”ti citta adhiṭṭhāya nisīdanti, cittādhiṭṭhānasamanantarameva maraa hoti. Pāramīdhammānañhi (D.14./CS:pg.2.21) ukkasappavattiyā tasmi tasmi attabhāve abhiññāsamāpattīhi santānassa visesitattā attasinehassa tanubhāvena, sattesu ca mahākaruṇāya uḷārabhāvena adhiṭṭhānassa tikkhavisadabhāvāpattiyā bodhisattāna adhippāyā samijjhanti. Citte, viya kammesu ca nesa vasībhāvo, tasmā yattha upapannāna pāramiyo sammadeva paribrūhanti. Vuttanayena kāla katvā tattha upapajjanti. Tathā hi amhāka mahāsatto imasmiyeva kappe nānājātīsu aparihīnajjhāno kāla katvā brahmaloke nibbatto, appakameva kāla tattha hatvā tato cavitvā manussaloke nibbatto, pāramīsambharaapasuto ahosi. Tena vutta “bodhisattānayeva, na aññesan”ti. “Ekena-attabhāvena antarena pāramīna sabbaso pūritattā”ti iminā payojanābhāvato tattha hatvā adhimuttikālakiriyā nāma nāhosīti dasseti. Api ca tattha yāvatāyukaṭṭhāna carimabhave anekamahānidhisamuṭṭhānapubbikāya dibbasampattisadisāya mahāsampattiyā nibbatti viya, Buddhabhūtassa asadisadānādivasena anaññasādhāraalābhuppatti viya ca “ito para mahāpurisassa dibbasampatti-anubhavana nāma natthī”ti ussāhajātassa puññasambhārassa vasenāti daṭṭhabba. Ayañhettha dhammatā.

 Manussagaanāvasena, na devagaanāvasena. Pubbanimittānīti cutiyā pubbanimittāni. Amilāyitvāti ettha amilātaggahaeneva tāsa mālāna vaṇṇasampadāyapi gandhasampadāyapi sobhāsampadāyapi avināso dassitoti daṭṭhabba. Bāhirabbhantarāna rajojallāna lepassapi abhāvato devāna sarīragatāni vatthāni sabbakāla parisuddhappabhassarāneva hutvā tiṭṭhantīti āha “vatthesupi eseva nayo”ti. Neva sīta na uhanti yassa sītassa paikāravasena adhika seviyamāna uha, sayameva vā kharatara hutvā abhibhavanta sarīre seda uppādeyya, tādisa neva sīta, na uha hoti. Tasmi kāleti yathāvuttamaraṇāsannakāle. Bindubinduvasenāti chinnasuttāya āmuttamuttāvaliyā nipatantā muttaguikā viya bindu bindu hutvā. Sedāti sedadhārā muccanti. Dantāna khaṇḍitabhāvo khaṇḍicca. Kesāna palitabhāvo pālicca. Ādi-saddena valittacata sagahāti. Kilantarūpo attabhāvo hoti, na pana khaṇḍiccapāliccādīti (D.14./CS:pg.2.22) adhippāyo. Ukkaṇṭhitāti anabhirati. Sā natthi uparūpari uḷāra-uḷārānameva bhogāna visesato duvijānanāna upatiṭṭhahanato. Nissasantīti uha nissasanti. Vijambhantīti anabhirativasena vijambhana karonti.

 Paṇḍitā evāti buddhisampannā eva devatā. Yathā devatā sampatijātā “kīdisena puññakammena idha nibbattā”ti cintetvā “iminā nāma puññakammena idha nibbattā”ti jānanti, eva atītabhave attanā kata, aññadāpi vā ekacca puññakamma jānantiyeva mahāpuññāti āha “ye mahāpuññā”ti-ādi.

 Na paññāyanti ciratarakālattā paramāyuno. Aniyyānikanti na niyyānāvaha sattāna abhājanabhāvato. Sattā na paramāyuno honti nāma pāpussannatāyāti āha “tadā hi sattā ussannakilesā hontī”ti. Etthāha-- kasmā sammāsambuddhā manussaloke eva uppajjanti, na devabrahmalokesūti? Devaloke tāva nuppajjanti brahmacariyavāsassa anokāsabhāvato, tathā anacchariyabhāvato Acchariyadhammā hi Buddhā Bhagavanto, tesa sā acchariyadhammatā devattabhāve hitāna na pākaṭā hoti yathā manussabhūtāna, devabhūte hi sammāsambuddhe dissamāna Buddhānubhāva devānubhāvato loko dahati, na Buddhānubhāvato, tathā sati “sammāsambuddho”ti nādhimuccati na sampasīdati, issaraguttaggāha na vissajjeti, devattabhāvassa ca cirakālādhiṭṭhānato ekaccasassatavādato na parimuccati. Brahmaloke nuppajjantīti etthāpi eseva nayo. Sattāna tādisaggāhavinimocanatthañhi Buddhā Bhagavanto manussasugatiyayeva uppajjanti, na devasugatiya. Manussasugatiya uppajjantāpi opapātikā na honti, sati ca opapātikūpapattiya vuttadosānativattanato, dhammaveneyyāna dhammatantiyā hapanassa viya dhātuveneyyāna dhātūna hapanassa icchitabbattā ca. Na hi opapātikāna parinibbānato uddha sarīradhātuyo tiṭṭhanti. Manussaloke uppajjantāpi mahābodhisattā carimabhave manussabhāvassa pākaabhāvakaraṇāya pana dārapariggahampi karontā yāva puttamukhadassanā agāramajjhe tiṭṭhanti, paripākagatasīlanekkhammapaññādipāramikāpi na abhinikkhamantīti. Ki vā etāya (D.14./CS:pg.2.23) kāraacintāya “sabbabuddhehi āciṇṇasamāciṇṇā, yadida manussabhūtānayeva abhisambujjhanā, na devabhūtānan”ti. Ayamettha dhammatā. Tathā hi tadattho mahābhinīhāropi manussabhūtānayeva ijjhati, na devabhūtāna.

 Kasmā pana sammāsambuddhā Jambudīpe eva uppajjanti, na sesadīpesu? Keci tāva āhu “yasmā pathaviyā nābhibhūtā, Buddhānubhāvasahitā acalaṭṭhānabhūtā bodhimaṇḍabhūmi Jambudīpe eva, tasmā Jambudīpe eva uppajjantī”ti, tathā “itaresampi avijahitaṭṭhānāna tattheva labbhanato”ti. Aya panettha amhāka khanti-- yasmā purimabuddhāna, mahābodhisattāna, paccekabuddhānañca nibbattiyā sāvakabodhisattāna sāvakabodhiyā abhinīhāro, sāvakapāramiyā sambharaa, paripācanañca buddhakhettabhūte imasmi cakkavāḷe Jambudīpe eva ijjhati, na aññattha. Veneyyāna vinayanattho ca Buddhuppādoti aggasāvakamahāsāvakādi veneyyavisesāpekkhāya etasmi Jambudīpe eva Buddhā nibbattanti, na sesadīpesu. Ayañca nayo sabbabuddhāna āciṇṇasamāciṇṇoti. Tesa uttamapurisāna tattheva uppatti sampatticakkāna viya aññamaññūpanissayato aparāpara vattatīti daṭṭhabba, eteneva ima cakkavāḷa majjhe katvā iminā saddhi cakkavāḷāna dasasahassasseva khettabhāvo dīpito ito aññassa Buddhāna uppattiṭṭhānassa tepiake Buddhavacane anupalabbhanato. Tenāha “tīsu dīpesu Buddhā na nibbattanti, Jambudīpeyeva nibbattantīti dīpa passī”ti. Iminā nayena desaniyāmepi kāraa nīharitvā vattabba.

 Idāni ca khattiyakula lokasammata brāhmaṇānampi pūjanīyabhāvato. “Rājā pitā bhavissatīti kula passi pituvasena kulassa niddisitabbato.

 Dasanna māsāna upari satta divasānīti passi, tena attano antarāyābhāva aññāsi, tassā ca tusitabhave dibbasampattipaccanubhavana.

 Tā devatāti dasasahassicakkavāḷadevatā. Katha pana tā devatā tadā bodhisattassa pūritapāramibhāva, katha cassa Buddhabhāva jānantīti? Mahesakkhāna (D.14./CS:pg.2.24) devatāna vasena, yebhuyyena ca tā devatā abhisamayabhāgino. Tathā hi Bhagavato dhammadānasavibhāge anekavāra dasasahassacakkavāḷadevatāsannipāto ahosi.

 Cavāmīti jānāti cuti-āsannajavanehi ñāṇasahitehi cutiyā upaṭṭhitabhāvassa paisaviditattā. Cuticitta na jānāti cuticittakkhaassa ittarabhāvato. Tathā hi ta cutūpapātañāṇassapi avisayova. Paisandhicittepi eseva nayo. Āvajjanapariyāyoti āvajjanakkamo. Yasmā ekavāra āvajjitamattena ārammaa nicchinitu na sakkā, tasmā ta evārammaa dutiya, tatiyañca āvajjitvā nicchayati. Āvajjanasīsena cettha javanavāro gahito. Tenāha “dutiyatatiyacittavāre eva jānissatī”ti. Cutiyā puretara katipayacittavārato paṭṭhāya “maraa me āsannan”ti jānanato “cutikkhaepi cavāmīti jānātī”ti vutta. Paisandhiyā pana apubbabhāvato paisandhicitta na jānāti. Nikantiyā uppattito parato “asukasmi me hāne paisandhi gahitāti jānāti. Tasmi kāleti paisandhiggahaakāle. Dasasahassilokadhātu kampatīti ettha kampanakāraa heṭṭhā brahmajālavaṇṇanāya (dī.ni.ṭī.1.149) vuttameva. Atthato panettha ya vattabba, ta parato mahāparinibbānavaṇṇanāya (dī.ni.aṭṭha.2.171) āgamissati. Mahākāruikā Buddhā Bhagavanto sattāna hitasukhavidhānatapparatāya bahula somanassikāva hontīti tesa pahamamahāvipākacittena paisandhiggahaa Aṭṭhakathāya (dī.ni.aṭṭha.2.17 dha.sa.aṭṭha.498 ma.ni.aṭṭha.4.200) vutta. Mahāsivattheropana yadipi mahākāruikā Buddhā Bhagavanto sattāna hitasukhavidhānatapparāva, vivekajjhāsayā pana visakhāraninnā sabbasakhāresu ajjhupekkhanabahulāti pañcamamahāvipākacittena paisandhiggahaamāha.

 Pure puṇṇamāya sattamadivasato paṭṭhāyāti puṇṇamāya pure sattamadivasato paṭṭhāya, sukkapakkhe navamito paṭṭhāyāti attho. Sattame divaseti navamito sattame divase āsahipuṇṇamāya. Ida supinanti idāni vuccamānākāra. Majjhimaṭṭhakathāya pana “anotattadaha netvā ekamanta aṭṭhasu. Atha nesa deviyo āgantvā manussamalaharaattha nhāpetvā”ti (D.14./CS:pg.2.25) (ma.ni.aṭṭha.4.200) vutta. Tattha nesa deviyoti mahārājūna deviyo. Caritvāti gocara caritvā.

 Haritūpalittāyāti haritena gomayena kataparibhaṇḍāya. “So ca kho purisagabbho, na itthigabbho, putto te bhavissatī”ti ettakameva te brāhmaṇā attano supinasatthanayena kathesu. “Sace agāra ajjhāvasissatī”ti-ādi pana devatāviggahena tamattha yāthāvato pavedesu.

 Dhammatāti ettha dhamma-saddo “jātidhammāna bhikkhave sattānan”ti-ādīsu (ma.ni.1.131 3.373 pai.ma.1.33) viya pakatipariyāyo, dhammo eva dhammatā yathā devo eva devatāti āha “aya sabhāvo”ti, aya pakatīti attho. Svāya sabhāvo atthato tathā niyatabhāvoti āha “aya niyāmoti vutta hotī”ti. Niyāmo pana bahuvidhoti te sabbe atthuddhāranayena uddharitvā idhādhippetaniyāmameva dassetuniyāmo ca nāmā”ti-ādi vutta. Tattha kammāna niyāmo kammaniyāmo. Esa nayo utuniyāmādīsu tīsu. Itaro pana dhammo eva niyāmo dhammaniyāmo, dhammatā.

 Kusalassa kammassa. Nisento tikhia karonto.

 Arūpādibhūmibhāgavisesavasena utuvisesadassanato utuvisesena sijjhamānāna rukkhādīna pupphaphalādiggahaatesu tesu janapadesū”ti visesetvā vutta. Tasmi tasmi kāleti tasmi tasmi vasantādikāle.

 Madhurato bījato tittato bījatoti yojanā.

 18. Vattamānasamīpe vattamāne viya voharitabbanti “okkamatī”ti vuttanti āha “okkanto hotīti ayamevattho”ti. Eva hotīti eva vuttappakārenassa sampajānanā hoti. Na okkamamāne paisandhikkhaassa duviññeyyatāya. Yathā ca vutta “paisandhicitta na jānātī”ti. Dasasahassacakkavāḷapattharaena vā appamāṇo. Ativiya samujjalanabhāvena uḷāro Devānubhāvanti devāna pabhānubhāva. Devānañhi pabha so obhāso (D.14./CS:pg.2.26) abhibhavati, na tesa ādhipacca. Tenāha “nivatthavatthassā”ti-ādi.

 Lokāna lokadhātūna antaro vivaro lokantaro, so eva itthiligavasena “lokantarikā”ti vutto. Rukkhagacchādinā kenaci na haññantīti aghā, asambādhā. Tenāha “niccavivaṭā”ti. Asavutāti heṭṭhā, upari ca kenaci na pihitā. Tena vuttaheṭṭhāpi appatiṭṭhā”ti. Tattha pi-saddena yathā heṭṭhā udakassa pidhāyikā pathavī natthīti asavutā lokantarikā, eva uparipi cakkavāḷesu viya devavimānāna abhāvato asavutā appatiṭṭhāti dasseti. Andhakāro ettha atthīti andhakārā. Cakkhuviññāṇa na jāyati ālokassa abhāvato, na cakkhuno. Tathā hi “tena obhāsena aññamañña sañjānantī”ti vutta. Jambudīpe hitamajjhanhikavelāya pubbavidehavāsīna atthagamanavasena upaḍḍha sūriyamaṇḍala paññāyati, aparagoyānavāsīna uggamanavasena, eva sesadīpesu pīti āha “ekappahāreneva tīsu dīpesu paññāyantī”ti. Ito aññathā pana dvīsu eva dīpesu ekappahārena paññāyantīti. Ekekāya disāya nava nava yojanasatasahassāni andhakāravidhamanampi imināva nayena daṭṭhabba. Pabhāya nappahontīti attano pabhāya obhāsitu anabhisambhunanti. Yugandharapabbatappamāṇe ākāse vicaraato “cakkavāḷapabbatassa vemajjhena vicarantī”ti vutta.

 Vāvaṭāti khādanattha gahitu upakkamantā. Viparivattitvāti vivattitvā. Chijjitvāti mucchāpattiyā hitaṭṭhānato muccitvā, agapaccagachedanena vā chijjitvā. Accantakhāreti ātapasantāpābhāvena atisītabhāvameva sandhāya accantakhāratā vuttā siyā. Na hi ta kappasaṇṭhahana-udaka sampattikaramahāmeghavuṭṭha pathavisandhāraka kappavināsaka udaka viya khāra bhavitu arahati. Tathā hi sati pathavīpi vilīyeyya, tesa vā pāpakammabalena petāna udakassa pubbakheabhāvāpatti viya tassa udakassa tadā khārabhāvāpatti hotīti vuttaaccantakhāre udake”ti.

 Ekayāgupānamattampīti pattādibhājanagata yāgu gaoci-ādi-uddharaiyā gahetvā pivanamattampi kāla. Samantatoti sabbabhāgato chappakārampi.

 19. Catunna (D.14./CS:pg.2.27) mahārājāna vasenāti vessavaṇādicatumahārājabhāvasāmaññena.

 Yathāvihāranti yathāsaka vihāra.

 20. Pakatiyāti attano pakatiyā eva. Tenāha “sabhāvenevā”ti. Parassa santike gahaena vinā attano sabhāveneva sayameva adhiṭṭhahitvā sīlasampannā. Bodhisattamātāpīti amhāka bodhisattamātāpi. Kāladevilassāti yathā kāladevilassa santike aññadā gahāti, bodhisatte pana …pe… sayameva sīla aggahesi, tathā vipassībodhisattamātāpīti adhippāyo.

 21. “Manussesū”ti ida pakaticārittavasena vutta, “manussitthiyā nāma manussapurisesu purisādhippāyacitta uppajjeyyā”ti. Bodhisattassa mātuyā pana devesupi tādisa citta nuppajjateva. Yathā bodhisattassa ānubhāvena bodhisattamātu purisādhippāyacitta nuppajjati, eva tassa ānubhāveneva sā kenaci purisena anabhibhavanīyāti āha “pādā na vahanti dibbasakhalikā viya bajjhantī”ti.

 22. Pubbe “kāmaguṇūpasahita citta nuppajjatī”ti vutta, puna “pañcahi kāmaguehi samappitā samagībhūtā paricāretī”ti ca vutta. Kathamida aññamañña na virujjhatīti āha “pubbe”ti-ādi. Vatthupaikkhepoti abrahmacariyavatthupaisedho. Tenāha “purisādhippāyavasenā”ti. Ārammaapailābhoti rūpādipañcakāmaguṇārammaasseva pailābho.

 23. Kilamathoti khedo, kāyassa garubhāvakathinabhāvādayopi tassā tadā na honti eva. “Tirokucchigata passatī”ti vutta. Kadā paṭṭhāya passatīti āha “kalalādikāla atikkamitvā”ti-ādi. Dassane payojana sayameva vadati. Tassa abhāvato kalalādikāle na passati. Puttena daharena mandena uttānaseyyakena saddhi. Ya ta mātū”ti-ādi pakaticārittavasena vutta. Cakkavattigabbhatopi hi savisesa bodhisattagabbho parihāra labhati puññasambhārassa sātisayattā, tasmā bodhisattamātā ativiya sappāyāhārācārā ca hutvā sakkacca pariharati. Sukhavāsatthanti bodhisattassa sukhavāsattha. Puratthābhimukhoti mātu (D.14./CS:pg.2.28) purimabhāgābhimukho. Idāni tirokucchigatassa dissamānatāya abbhantara, bāhirañca kāraa dassetupubbe katakamman”ti-ādi vutta. Assāti deviyā. Vatthunti kucchi. Phalika-abbhapaalādino viya bodhisattamātukucchitacassa patanubhāvena ālokassa vibandhābhāvato yathā bodhisattamātā kucchigata bodhisatta passati, ki eva bodhisattopi mātara, aññañca purato hita rūpagata passati, noti āha “bodhisatto panā”ti-ādi. Kasmā pana sati cakkhumhi, āloke ca na passatīti āha “na hi antokucchiya cakkhuviññāṇa uppajjatī”ti. Assāsapassāsā viya hi tattha cakkhuviññāṇampi na uppajjati tajjassa samannāhārassa abhāvato.

 24. Yathā aññā itthiyo vijātappaccayā tādisena rogena abhibhūtāpi hutvā maranti, bodhisattamātu pana bodhisatte kucchigate tassa vijāyananimitta, na koci rogo uppajjati, kevala āyuparikkhayeneva kāla karoti, svāyamattho heṭṭhā vutto eva. “Bodhisattena vasitaṭṭhānañhī”ti-ādi tassa kāraavacana. Aññesa aparibhoganti aññehi na paribhuñjitabba, na paribhogayogyanti attho. Tathā sati bodhisattapitu aññāya aggamahesiyā bhavitabba, tathāpi bodhisattamātari dharantiyā ayujjamānakanti āha “na ca sakkā”ti-ādi. Apanetvāti aggamahesihānato nīharitvā. Attani chandarāgavaseneva bahiddhā ārammaapariyesanāti visayinisārāgo sattāna visayesu sārāgassa balavakāraanti dassento āha “sattāna attabhāve chandarāgo balavā hotī”ti. Anurakkhitu na sakkotīti sammā gabbhaparihāra nānuyuñjati. Tena gabbho bahvābādho hoti. Vatthu visada hotīti gabbhāsayo visuddho hoti. Mātu majjhimavayassa tatiyakoṭṭhāse bodhisattagabbhokkamanampi tassā āyuparimāṇavilokaneneva sagahita vayovasena uppajjanakavikārassa parivajjanato. Itthisabhāvena uppajjanakavikāro pana bodhisattassa ānubhāveneva vūpasamati.

 25. Sattamāsajātoti paisandhiggahaato sattame māse jāto. So sītuhakkhamo na hoti ativiya sukhumālatāya. Aṭṭhamāsajāto (D.14./CS:pg.2.29) kāma sattamāsajātato buddhivayavā, ekacce pana cammapadesā vuddhi pāpuantā ghaṭṭana na sahanti, tena so na jīvati. “Sattamāsajātassa pana na tāva te jātā”ti vadanti.

 27. Devā pahama paiggahantīti “lokanātha mahāpurisa sayameva pahama paiggahāmā”ti sañjātagāravabahumānā attano pīti pavedentā khīṇāsavā suddhāvāsabrahmāno ādito paiggahanti. Sūtivesanti sūtijagganadhātivesa. Eketi abhayagirivāsino. Macchakkhisadisa chavivasena. Aṭṭhāsi na nisīdi, na nipajji vā. Tena vuttahitāva bodhisatta bodhisattamātā vijāyatī”ti. Niddukkhatāya hitā eva hutvā vijāyati. Dukkhassa hi balavabhāvato ta dukkha asahamānā aññā itthiyo nisinnā vā nipannā vā vijāyanti.

 28. Ajinappaveiyāti ajinacammehi sibbitvā katapaveiyā. Mahātejoti mahānubhāvo. Mahāyasoti mahāparivāro, vipulakittighoso ca.

 29. Bhaggavibhaggāti sambādhaṭṭhānato nikkhamanena vibhāvitattā bhaggā, vibhaggā viya ca hutvā, tena nesa avisadabhāvameva dasseti. Alaggo hutvāti gabbhāsaye, yonipadese ca katthaci alaggo asatto hutvā, yato “dhamakaraato udakanikkhamanasadisan”ti vutta. Udakenāti gabbhāsayagatena udakena. Amakkhitova nikkhamati sammakkhitassa tādisassa udakasemhādikasseva tattha abhāvato. Bodhisattassa hi puññānubhāvato paisandhiggahaato paṭṭhāya ta hāna pubbepi visuddha visesato paramasugandhagandhakui viya candanagandha vāyanta tiṭṭhati.

 Udakavaṭṭiyoti udakakkhandhā.

 31. Muhuttajātoti muhuttena jāto hutvā muhuttamattova. Anudhāriyamāneti anukūlavasena nīyamāne. Āgatānevāti ta hāna upagatāni eva. Anekasākhanti ratanamayānekasatapatiṭṭhānahīraka. Sahassamaṇḍalanti tesa upariṭṭhita anekasahassamaṇḍalahīraka. Marūti devā. Na kho pana eva daṭṭhabba padavītihārato pageva disāvilokanassa (D.14./CS:pg.2.30) katattā. Tenāha “mahāsatto hī”ti-ādi. Ekagaṇānīti vivaabhāvena vihāragaapariveagaṇāni viya ekagaasadisāni ahesu. Sadisopi natthīti tumhāka ida vilokana visiṭṭhe passituidha tumhehi sadisopi natthi, kuto uttaritaro”ti āhasu. Aggoti padhāno, kena panassa padhānatāti āha “guehī”ti. Pahama-saddo cettha padhānapariyāyo. Bodhisattassa pana padhānatā anaññasādhāraṇāti āha “sabbapahamo”ti, sabbapadhānoti attho. Etassevāti aggasaddasseva. Ettha ca mahesakkhā tāva devā tathā ca vadanti, itare pana kathanti? Mahāsattassa ānubhāvadassanādinā. Mahesakkhānañhi devāna mahāsattassa ānubhāvo viya tena sadisānampi ānubhāvo paccakkho ahosīti, itare pana tesa vacana sutvā saddahantā anuminantā tathā āhasu. Paripākagatapubbahetusasiddhāya dhammatāya codiyamāno imasmi …pe… byākāsi.

 Jātamattasseva bodhisattassa hānādīni yesa visesādhigamāna pubbanimittabhūtānīti te niddhāretvā dassento “ettha cā”ti-ādimāha. Tattha patiṭṭhāna caturiddhipādapailābhassa pubbanimitta iddhipādavasena lokuttaradhammesu suppatiṭṭhitabhāvasamijjhanato. Uttarābhimukhabhāvo lokassa uttaraavasena gamanassa pubbanimitta. Tena hi Bhagavā sadevakassa lokassa abhibhūto, kenaci anabhibhūto ahosi. Tenāha “mahājana ajjhottharitvā abhibhavitvā gamanassa pubbanimittan”ti. Tathā sattapadagamana sattapadabojjhagasampanna-ariyamaggagamanassa. Suvisuddhasetacchattadhāraa suvisuddhavimuttichattadhāraassa. Pañcarājakakudhabhaṇḍasamāyogo pañcavidhavimuttiguasamāyogassa. Anāvaadisānuvilokana anāvaañāṇatāya. “Aggohamasmī”ti-ādinā achambhitavācābhāsana kenaci avibandhanīyatāya appavattiyassa saddhammacakkappavattanassa. “Ayamantimā jātī”ti āyati jātiyā abhāvakittanā anupādi …pe… pubbanimittanti veditabba tassa tassa anāgate laddhabbavisesassa ta ta nimitta abyabhicārīti katvā. Na āgatoti imasmi sutte, aññattha ca vakkhamānāya anupubbiyā na āgato. Āharitvāti tasmi tasmi sutte, Aṭṭhakathāsu ca āgatanayena āharitvā dīpetabbo.

 Dasasahassilokadhātu (D.14./CS:pg.2.31) kampī”ti ida satipi idha pāḷiya āgatatte vakkhamānāna acchariyāna mūlabhūta dassetu vutta, eva aññampi evarūpa daṭṭhabba. Tantibaddhā vīṇā cammabaddhā bheriyoti pañcagikatūriyassa nidassanamatta, ca-saddena vā itaresampi sagaho daṭṭhabbo. “Andubandhanādīni takhae eva chajjitvā puna pākatikāneva honti, tathā jaccandhādīna cakkhusotādīni tathārūpakammapaccayā tasmiyeva khae uppajjitvā tāvadeva vigacchantī”ti vadanti. Chijjisūti ca pādesu bandhaṭṭhānesu chijjisu. Vigacchisūti vūpasamisu. Ākāsaṭṭhakaratanāni nāma tatavimānagatamairatanādīni. Sakatejobhāsitānīti ativiya samujjalāya attano pabhāya obhāsitāni ahesu. Nappavattīti na sannipāto. Na vāyīti kharo vāto na vāyi. Mudusukho pana sattāna sukhāvaho vāyi. Pathavigatā ahesu uccaṭṭhāne hātu avisahantā. Utusampannoti anuhāsītatāsakhātena utunā sampanno. Apphoana vuccati bhujahatthasaghaṭṭanasaddo, atthato pana vāmahattha ure hapetvā dakkhiena puthupāṇinā hatthatāḷanena saddakaraa. Mukhena usseana saddassa muñcana seana. Ekaddhajamālā ahosi nirantara dhajamālāsamodhānagatāya. Na kevalañca etāni eva, atha kho aññānipi “vicittapupphasugandhapupphavassadevopavassi sūriye dissamāne eva tārakā obhāsisu, accha vippasanna udaka pathavito ubbhijji, bilāsayā ca tiracchānā āsayato nikkhamisu, rāgadosamohāpi tanu bhavisu, pathaviya rajo vūpasami, aniṭṭhagandho vigacchi, dibbagandho vāyi, rūpino devā sarūpeneva manussāna āpātha agamasu, sattāna cutūpapātā nāhesun”ti evamādīni yāni mahābhinīhārasamaye uppannāni dvattisapubbanimittāni, tāni anavasesato tadā ahesunti.

 Tatrāpīti tesupi pathavikampādīsu eva pubbanimittabhāvo veditabbo. Na kevala sampatijātassa hānādīsu evāti adhippāyo. Sabbaññutaññāṇapailābhassa pubbanimitta sabbassa ñeyyassa, titthakaramatassa ca cālanato. Kenaci anussāhitānayeva imasmiyeva ekacakkavāḷe sannipāto kenaci anussāhitānayeva ekappahāreneva sannipatitvā dhammapaiggahanassa pubbanimitta. Pahama devatāna paiggahaa dibbavihārapailābhassa, pacchā manussāna paiggahaa tattheva hānassa niccalasabhāvato (D.14./CS:pg.2.32) āneñjavihārapailābhassa pubbanimitta. Vīṇāna saya vajjana parūpadesena vinā sayameva anupubbavihārapailābhassa pubbanimitta. Bherīna vajjana cakkavāḷapariyantāya parisāya pavedanasamatthassa dhammabheriyā anusāvanassa amatadundubhighosanassa pubbanimitta. Andubandhanādīna chedo mānavinibandhabhedanassa pubbanimitta. Mahājanassa rogavigamo tasseva sakalavaṭṭadukkharogavigamabhūtassa saccapailābhassa pubbanimitta. “Mahājanassā”ti pada “mahājanassa dibbacakkhupailābhassa, mahājanassa dibbasotadhātupailābhassā”ti-ādinā tattha tattha ānetvā sambandhitabba. Iddhipādabhāvanāvasena sātisayañāṇajavasampattisiddhīti āha “pīṭhasappīna javasampadā caturiddhipādapailābhassa pubbanimittan”ti. Supaṭṭanasampāpuana catupaisambhidādhigamassa pubbanimitta. Atthādi-anurūpa atthādīsu sampaipattibhāvato. Ratanāna sakatejobhāsitatta ya lokassa dhammobhāsa dassessati, tena tassa sakatejobhāsitattassa pubbanimitta.

 Catubrahmavihārapailābhassa pubbanimitta tassa sabbaso veravūpasamanato. Ekādasa-agginibbāpanassa pubbanimitta dunnibbāpananibbānabhāvato. Ñāṇālokādassanassa pubbanimitta anāloke ālokadassanabhāvato. Nibbānarasenāti kilesāna nibbāyanarasena. Ekarasabhāvassāti sāsanassa sabbattha ekarasabhāvassa, tañca kho amadhurassa lokassa sabbaso madhurabhāvāpādanena. Dvāsaṭṭhidiṭṭhigatabhindanassa pubbanimitta sabbaso diṭṭhigatavātāpanayanavasena. Ākāsādi-appatiṭṭhavisamacañcalaṭṭhāna pahāya sakuṇāna pathavigamana tādisa micchāgāha pahāya sattāna pāṇehi ratanattayasaraagamanassa pubbanitta. Bahujanakantatāyāti candassa viya bahujanassa kantatāya. Sūriyassa uhasītavivajjita-utusukhatā pariḷāhavivajjitakāyikacetasikasukhappattiyā pubbanimitta. Devatāna apphoanādīhi kīḷana pamoduppatti bhavantagamanena, dhammasabhāvabodhanena ca udānavasena pamodavibhāvanassa pubbanimitta. Dhammavegavassanassāti desanāñāṇavegena dhammāmatassa vassanassa pubbanimitta. Kāyagatāsativasena laddha jhāna pādaka katvā uppāditamaggaphalasukhānubhavo kāyagatāsati-amatapailābho, tassa pana kāyassāpi atappakasukhāvahattā khudāpipāsāpīḷanābhāvo pubbanimitta vutto (D.14./CS:pg.2.33) Aṭṭhakathāyapana khuda, pipāsañca bhinditvā vutta. Tattha pubbanimittāna bhedo visesasāmaññavibhāgena, gobalībaddañāyena ca gahetabbo. “Sayamevā”ti pada “aṭṭhagikamaggadvāravivaraassā”ti etthāpi ānetvā sambandhitabba. Bharitabhāvassāti paripuṇṇabhāvassa. “Ariyaddhajamālāmālitāyāti kāsāyaddhajamālāvantatāyā”ti keci, sadevakassa lokassa pana ariyamaggabojjhagaddhajamālāhi mālibhāvassa pubbanimitta. Ya panettha anuddhaa, ta suviññeyyameva.

 Etthāti “sampatijāto”ti-ādinā āgate imasmi vāre. Vissajjitova, tasmā amhehi idha apubba vattabba natthīti adhippāyo. Tadā pathaviya gacchantopi mahāsatto ākāsena gacchanto viya mahājanassa tathā upaṭṭhāsīti ayamettha niyati dhammaniyāmo bodhisattāna dhammatā ti ida niyativādavasena kathana. Pubbe purimajātīsu tādisassa puññasambhārakammassa katattā upacitattā mahājanassa tathā upaṭṭhāsīti ida pubbekatakammavādavasena kathana. Imesa sattāna upari īsanasīlatāya yathāsaka kammameva issaro nāma, tassa nimmāna attano phalassa nibbattana mahāpurisopi sadevaka loka abhibhavitu samatthena uḷārena puññakammena nibbattito, tena issarena nimmito nāma, tassa cāya nimmānaviseso, yadida mahānubhāvatā, yāya mahājanassa tathā upaṭṭhāsīti ida issaranimmānavasena kathana. Eva ta ta bahula vatvā ki imāya pariyāyakathāyāti avasāne ujukameva byākari. Sampatijāto pathaviya katha padasā gacchati, eva mahānubhāvo ākāsena maññe gacchatīti parikappanavasena ākāsena gacchanto viya ahosi. Sīghatara pana sattapadavītihārena gatattā dissamānarūpopi mahājanassa adissamāno viya ahosi. Acelakabhāvo, khuddakasarīratā ca tādisassa iriyāpathassa na anucchavikāti kammānubhāvasañjanitapāṭihāriyavasena alakatapaiyatto viya, soasavassuddesiko viya ca mahājanassa upaṭṭhāsīti veditabba. Mahāsattassa puññānubhāvena tadā tathā upaṭṭhānamattamevetanti. Pacchā bāladārakova ahosi, na tādisoti. Buddhabhāvānucchavikassa bodhisattānubhāvassa yāthāvato paveditattā parisā cassa byākaraena Buddhena viya …pe… attamanā ahosi.

 Sabbadhammatāti (D.14./CS:pg.2.34) sabbā soasavidhāpi yathāvuttā dhammatā sabbabodhisattāna hontīti veditabbā puññañāṇasambhāradassanena nesa ekasadisattā.

 

 (D.14.-3)Dvattisamahāpurisalakkhaavaṇṇanā   

 

 33. Dukūlacumbaaketi daharassa nipajjanayogyatāvasena paisahaadukūlasukhume. “Khattiyo brāhmao”ti evamādi jāti. “Koṇḍañño Gotamo”ti evamādi gotta. “Poikā cikkhallikā sākiyā koiyā”ti evamādi kulapadeso. Ādi-saddena rūpissariyaparivārādisabbasampattiyo sagahāti. Mahantassāti vipulassa, uḷārassāti attho. Nipphattiyoti siddhiyo. Gantabbagatiyāti gati-saddassa kammasādhanatamāha. Upapajjanavasena hi sucaritaduccaritehi gantabbāti gatiyo, upapattibhavaviseso. Gacchati yathāruci pavattatīti gati, ajjhāsayo. Paisaraeti parāyae avassaye. Sabbasakhatavisayuttassa hi arahato nibbānameva tapaisaraa. Tyāhanti te aha.

 Dasavidhe kusaladhamme, agarahite ca rājadhamme (jā. 2 mahāmasajātake vitthāro) niyuttoti dhammiko. Tena ca dhammena sakala loka rañjetīti dhammarājā. Yasmā cakkavattī dhammena ñāyena rajja adhigacchati, na adhammena, tasmā vuttadhammena laddharajjattā dhammarājā”ti. Catūsu disāsu samuddapariyosānatāya caturantā nāma tattha tattha dīpe mahāpathavīti āha “puratthima …pe… issaro”ti. Vijitāvīti vijetabbassa vijitavā, kāmakodhādikassa abbhantarassa, pairājabhūtassa bāhirassa ca arigaassa vijayi, vijetvā hitoti attho. Kāma cakkavattino kenaci yuddha nāma natthi, yuddhena pana sādhetabbassa vijayassa siddhiyāvijitasagāmo”ti vutta. Janapadova catubbidha-acchariyadhammādisamannāgate asmi rājini thāvariya kenaci asahāriya daha bhattabhāva patto, janapade vā attano dhammikāya paipattiyā thāvariya thirabhāva pattoti janapadatthāvariyappatto. Manussāna ure sattha hapetvā icchitadhanaharaṇādinā parasāhasakāritāya sāhasikā.

 Ratijananaṭṭhenāti atappakapītisomanassuppādanena. Saddatthato pana rametīti ratana. “Aho manoharan”ti citte kattabbatāya cittīkata (D.14./CS:pg.2.35) “Svāya cittīkāro tassa pūjanīyatāyā”ti cittīkatanti pūjanīyanti attha vadanti. Mahanta vipula aparimita mūla agghatīti mahaggha. Natthi etassa tulā upamāti atula, asadisa. Kadāci eva uppajjanato dukkhena laddhabbattā dullabhadassana. Anomehi uḷāragueheva sattehi paribhuñjitabbato anomasattaparibhoga. Idāni nesa cittīkatādi-atthāna savisesa cakkaratane labbhamānata dassetvā itaresupi te atidisitucakkaratanassa cā”ti-ādi āraddha. Añña devaṭṭhāna nāma na hoti rañño anaññasādhāraissariyādisampattipailābhahetuto, sattānañca yathicchitatthapailābhahetuto. Aggho natthi ativiya uḷārasamujjalasattaratanamayattā, acchariyabbhutamahānubhāvatāya ca. Yadaggena mahaggha, tadaggena atula. Sattāna pāpajigucchanena vigatakāḷako puññapasutatāya maṇḍabhūto yādiso kālo Buddhuppādāraho, tādise eva cakkavattīnampi sambhavoti āha “yasmā ca panā”ti-ādi. Upamāvasena ceta vutta, upamopameyyānañca na accantameva sadisatā. Tasmā yathā Buddhā kadāci karahaci uppajjanti, na tathā cakkavattino, eva santepi cakkavattivattaparipūraassāpi dukkarabhāvatopi dullabhuppādāyevāti iminā dullabhuppādatāsāmaññena tesa dullabhadassanatā vuttāti veditabba. Kāma cakkaratanānubhāvena sijjhamāno guo cakkavattiparivārasādhārao, tathāpi “cakkavattī eva na sāmibhāvena visavitāya paribhuñjatī”ti vattabbata arahati tadattha uppajjanatoti dassento “tadetan”ti-ādimāha. Yathāvuttāna pañcanna, channampi vā atthāna itararatanesupi labbhanato “eva sesānipī”ti vutta. Hatthi-assa-pariṇāyakaratanehi ajitavijayato, cakkaratanena ca parivārabhāvena, sesehi paribhogūpakaraabhāvena samannāgato. Hatthi-assamai-itthiratanehi paribhogūpakaraabhāvena sesehi parivārabhāvenāti yojanā.

 Catunna mahādīpāna sirivibhavanti tattha laddha sirisampattiñceva bhogasampattiñca. Tādisamevāti “purebhattamevā”ti-ādinā vuttānubhāvameva. Yojanappamāṇa padesa byāpanena yojanappamāṇa andhakāra. Atidīghatādichabbidhadosaparivajjita.

 Sūrāti sattivanto, nibbhayāti atthoti āha “abhīrukā”ti. Aganti kāraa. Yena kāraena “vīrā”ti vucceyyu, ta vīraga. Tenāha “vīriyasseta (D.14./CS:pg.2.36) nāman”ti. Yāva cakkavāḷapabbatā cakkassa vattanato “cakkavāḷapabbata sīma katvā hitasamuddapariyantan”ti vutta. “Adaṇḍenā”ti imināva dhanadaṇḍassa, sarīradaṇḍassa ca akaraa vutta. “Asatthenā”ti iminā pana senāya yujjhanassāti tadubhaya dassetuye katāparādhe”ti-ādi vutta. Vuttappakāranti sāgarapariyanta.

 “Rañjanaṭṭhena rāgo, tahāyanaṭṭhena tahā”ti pavatti-ākārabhedena lobho eva dvidhā vutto Tathā hissa dvidhāpi chadanaṭṭho ekantiko. Yathāha “andhatama tadā hoti, ya rāgo sahate naran”ti, (netti. 11 27) “tahāchadanachāditā”ti (udā. 64) ca. Iminā nayena dosādīnampi chadanaṭṭho vattabbo. Kilesaggahaena vicikicchādayo sesakilesā vuttā. Yasmā te sabbe pāpadhammā uppajjamānā sattasantāna chādetvā pariyonandhitvā tiṭṭhanti kusalappavatti nivārenti, tasmā te “chadanā, chadā”ti ca vuttā. Vivaṭṭacchadāti ca o-kārassa ā-kāra katvā niddeso.

 35. Tāsanti dvinnampi nipphattīna. Nimittabhūtānīti ñāpakakāraabhūtāni. Tathā hi lakkhīyati mahāpurisabhāvo etehīti lakkhaṇāni. hānagamanādīsu bhūmiya suṭṭhu sama patiṭṭhitā pādā etassāti suppatiṭṭhitapādo. Ta panassa suppatiṭṭhitapādata byatirekamukhena vibhāvetuyathā”ti-ādi vutta. Tattha aggatalanti aggapādatala. Pahīti pahitala. Passanti pādatalassa dvīsu passesu ekeka, ubhayameva vā pariyanta passa. “Assa panā”ti-ādi anvayato atthavibhāvana. Suvaṇṇapādukatalamiva ujuka nikkhipiyamāna. Ekappahārenevāti ekakkhaeyeva. Sakala pādatala bhūmi phusati nikkhipane. Ekappahāreneva sakala pādatala bhūmito uṭṭhahatīti yojanā. Tasmā aya suppatiṭṭhitapādoti nigamana. Ya panettha vattabba anupubbaninnādi-acchariyabbhuta nissandaphala, ta parato Lakkhaasuttavaṇṇanāya (dī.ni.aṭṭha.3.201) āvibhavissatīti.

 Nābhi dissatīti lakkhaacakkassa nābhi parimaṇḍalasaṇṭhānā suparibyattā hutvā dissati, labbhatīti adhippāyo. Nābhiparicchinnāti tassa nābhiya paricchinnā paricchedavasena hitā. Nābhimukhaparikkhepapaṭṭoti pakaticakkassa (D.14./CS:pg.2.37) akkhabbhāhatapariharaattha nābhimukhe hapetabba parikkhepapaṭṭo, tappaicchanno idha adhippeto. Nemimaikāti nemiya āvalibhāvena hitamaikālekhā. Sambahulavāroti bahuvidhalekhagavibhāvanavāro. Sattīti āvudhasatti. Sirivacchoti siri-agā. Nandīti dakkhiṇāvatta. Sovattikoti sovatti-ago. Vaasakoti āvea. Vaḍḍhamānakanti purimahādīsu dīpaka. Morahatthakoti morapiñchakalāpo, morapiñchapaisibbito vā bījanīviseso. Vāḷabījanīti cāmarivāla. Siddhatthādi puṇṇaghaapuṇṇapātiyo. “Cakkavāḷo”ti vatvā tassa padhānāvayave dassetuhimavā sineru …pe… sahassānī”ti vutta. “Cakkavattirañño parisa upādāyā”ti ida hatthiratanādīnampi tattha labbhamānabhāvadassana. Sabbotisatti-ādiko yathāvutto agaviseso cakkalakkhaasseva parivāroti veditabbo.

 Āyatapahī”ti ida aññesa pahito dīghata sandhāya vutta, na pana atidīghatanti āha “paripuṇṇapahī”ti. Yathā pana pahilakkhaa paripuṇṇa nāma hoti, ta byatirekamukhena dassetuyathā hī”ti-ādi vutta. Āraggenāti maṇḍalāya sikhāya. Vaṭṭetvāti yathā suvaṭṭa hoti, eva vaṭṭetvā. Rattakambalageṇḍukasadisāti rattakambalamayageṇḍukasadisā.

 Makkaassevā”ti dīghabhāva, samatañca sandhāyeta vutta. Niyyāsatelenāti chattiritaniyyāsādiniyyāsasammissena telena, ya “surabhiniyyāsan”tipi vadanti. Niyyāsatelaggahaañcettha haritālavaṭṭiyā ghanasiniddhabhāvadassanattha.

 Yathā satakkhattu vihata kappāsapaala sappimaṇḍe osārita ativiya mudu hoti, eva mahāpurisassa hatthapādāti dassento “sappimaṇḍe”ti-ādimāha. Talunāti sukhumālā.

 Cammenāti agulantaravehitacammena. Paibaddha-agulantaroti ekato sambaddha-agulantaro na hoti. Ekappamāṇāti dīghato samānappamāṇā. Yavalakkhaanti abbhantarato agulipabbe hita yavalakkhaa. Paivijjhitvāti tatapabbāna samānadesatāya agulīna pasāritakālepi aññamañña vijjhitāni viya phusitvā tiṭṭhanti.

 Sakhā (D.14./CS:pg.2.38) vuccanti gopphakā, uddha sakhā etesanti ussakhā, pādā. Piṭṭhipādeti piṭṭhipādasamīpe. Tenāti piṭṭhipāde hitagopphakabhāvena baddhā hontīti yojanā. Tayida “tenā”ti pada uparipadadvayepi yojetabba “tena baddhabhāvena na yathāsukha parivaṭṭanti, tena yathāsukha naparivaṭṭanena gacchantāna pādatalānipi na dissantī”ti. Uparīti piṭṭhipādato dviti-agulimatta uddha, “caturagulamattan”ti ca vadanti. Nigūḷhāni ca honti, na aññesa viya paññāyamānāni. Tenāti gopphakāna upari patiṭṭhitabhāvena. Assāti mahāpurisassa. Satipi desantarappavattiya niccaloti dassanattha nābhiggahaa. “Adhokāyova iñjatī”ti ida purimapadassa kāraavacana. Yasmā adhokāyova iñjati, tasmā nābhito …pe… niccalo hoti. “Sukhena pādā parivaṭṭantī”ti ida pana purimassa, pacchimassa ca kāraavacana. Yasmā sukhena pādā parivaṭṭanti, tasmā adhokāyova iñjati, yasmā sukhena pādā parivaṭṭanti, tasmā puratopi …pe… pacchatoyevāti.

 Yasmā eimigassa samantato ekasadisamasā anukkamena uddha thūlā jaghā honti, tathā mahāpurisassāpi, tasmā vuttaeimigasadisajagho”ti. Paripuṇṇajaghoti samantato masūpacayena paripuṇṇajagho. Tenāha “na ekato”ti-ādi.

 Etenāti “anonamanto”ti-ādivacanena, jāṇuphāsubhāvadīpanenāti attho. Avasesajanāti iminā lakkhaena rahitajanā. Khujjā vā honti heṭṭhimakāyato uparimakāyassa rassatāya, vāmanā vā uparimakāyato heṭṭhimakāyassa rassatāya, etena hapetvā sammāsambuddha, cakkavattinañca itare sattā khujjapakkhikā, vāmanapakkhikā cāti dasseti.

 Kāma sabbāpi padumakaṇṇikā suvaṇṇavaṇṇāva, kañcanapadumakaṇṇikā pana pabhassarabhāvena tato sātisayāti āha “suvaṇṇapadumakaṇṇikasadisehī”ti. Ohitanti samohita antogadha. Tathābhūta pana ta tena channa hotīti āha “paicchannan”ti.

 Suvaṇṇavaṇṇoti suvaṇṇavaṇṇavaṇṇoti ayamettha atthoti āha “jātihigulakenā”ti-ādi, svāyamattho āvuttiñāyena ca veditabbo. Sarīrapariyāyo idha vaṇṇa-saddoti adhippāyo. Pahamavikappa vatvā (D.14./CS:pg.2.39) tathārūpāya pana ruhiyā abhāva manasi katvā vaṇṇadhātupariyāyameva vaṇṇa-sadda gahetvā dutiyavikappo vutto. Tasmā padadvayenāpi suniddhantasuvaṇṇasadisachavivaṇṇoti vutta hoti.

 Rajoti sukhumarajo. Jallanti malīnabhāvāvaho reusañcayo. Tenāha “mala vā”ti. Yadi vivattati, katha nhānādīnīti āha “hatthadhovanādīnī”ti-ādi.

 Āvaṭṭapariyosāneti padakkhiṇāvaṭṭanavasena pavattassa āvaṭṭassa ante.

 Brahmuno sarīra purato vā pacchato vā anonamitvā ujukameva uggatanti āha “brahmā viya ujugatto”ti. Sā panāya ujugattatā avayavesu buddhippattesu daṭṭhabbā, na daharakāleti vuttauggatadīghasarīro bhavissatī”ti. Itaresūti “khandhajāṇūsū”ti imesu dvīsu hānesu namantā purato namantīti ānetvā sambandho. Passavakāti dakkhiapassena vā vāmapassena vā vakā. Sūlasadisāti potthakarūpakarae hapitasūlapādasadisā.

 Hatthapiṭṭhi-ādivasena satta sarīrāvayavā ussadā upacitamasā etassāti sattussado. Aṭṭhikoiyo paññāyantīti yojanā. Nigūḷhasirājālehīti lakkhaavacanametanti tena nigūḷha-aṭṭhikoṭīhītipi vuttameva hotīti. Hatthapiṭṭhādīhīti ettha ādi-saddena asakūṭakhandhakūṭāna sagahe siddhe ta ekadesena dassento “vaṭṭetvā …pe… khandhenā”ti āha. “Silārūpaka viyā”ti-ādinā vā nigūḷha-asakūṭatāpi vibhāvitā yevāti daṭṭhabba.

 Sīhassa pubbaddha sīhapubbaddha, paripuṇṇāvayavatāya sīhapubbaddha viya sakalo kāyo assāti sīhapubbaddhakāyo. Tenāha “sīhassa pubbaddhakāyo viya sabbo kāyo paripuṇṇo”ti. Sīhassevāti sīhassa viya. Dussaṇṭhitavisaṇṭhito na hotīti duṭṭhu saṇṭhito, virūpasaṇṭhito ca na hoti, tesa tesa avayavāna ayuttabhāvena, virūpabhāvena ca saṇṭhiti upagato na hotīti attho. Saṇṭhantīti saṇṭhahanti. Dīghehīti agulināsādīhi. Rassehīti gīvādīhi. Thūlehīti ūrubāhu-ādīhi (D.14./CS:pg.2.40) Kisehīti kesalomamajjhādīhi. Puthulehīti akkhihatthatalādīhi. Vaṭṭehīti jaghahatthādīhi.

 Satapuññalakkhaatāya nānācittena puññacittena cittito sañjātacittabhāvo “īdiso eva Buddhāna dhammakāyassa adhiṭṭhāna bhavitu yutto”ti dasapāramīhi sajjito abhisakhato, “dānacittena puññacittenā”ti vā pāṭho, dānavasena, sīlādivasena ca pavattapuññacittenāti attho.

 Dvinna koṭṭāna antaranti dvinna piṭṭhibāhāna vemajjha piṭṭhimajjhassa uparibhāgo. Cita paripuṇṇanti aninnabhāvena cita, dvīhi koṭṭehi samatalatāya paripuṇṇa. Uggammāti uggantvā, aninna samatala hutvāti adhippāyo. Tenāha “suvaṇṇaphalaka viyā”ti.

 Nigrodho viya parimaṇḍaloti parimaṇḍalanigrodho viya parimaṇḍalo, “nigrodhaparimaṇḍalaparimaṇḍalo”ti vattabbe ekassa parimaṇḍala-saddassa lopa katvānigrodhaparimaṇḍalo”ti vutto. Tenāha “samakkhandhasākho nigrodho”ti-ādi. Na hi sabbo nigrodho parimaṇḍaloti, parimaṇḍalasaddasannidhānena vā parimaṇḍalova nigrodho gayhatīti ekassa parimaṇḍalasaddassa lopena vināpi ayamattho labbhatīti āha “nigrodho viya parimaṇḍalo”ti. Yāvatako assāti yāvatakvassa o-kārassa va-kārādesa katvā.

 Samavaṭṭitakkhandhoti sama suvaṭṭitakkhandho. Koñcā viya dīghagalā, bakā viya vakagalā varāhā viya puthulagalāti yojanā. Suvaṇṇāḷigasadisoti suvaṇṇamayakhuddakamudigasadiso.

 Rasaggasaggīti madhurādibheda rasa gasanti anto pavesantīti rasaggasā rasaggasāna aggā rasaggasaggā, tā etassa santīti rasaggasaggī. Tenāti ojāya apharaena hīnadhātukattā te bahvābādhā honti.

 Hanūti sannissayadantādhārassa samaññā, ta Bhagavato sīhassa hanu viya, tasmā Bhagavā sīhahanu. Tattha yasmā Buddhāna rūpakāyassa, dhammakāyassa ca upamā nāma hīnūpamāva, natthi samānūpamā, kuto adhikūpamā, tasmā ayampi hīnūpamāti dassetutatthā”ti-ādi vutta. Yasmā mahāpurisassa heṭṭhimānurūpavaseneva uparimampi saṇṭhita, tasmā vutta (D.14./CS:pg.2.41)dvepi paripuṇṇānī”ti, tañca kho na sabbaso parimaṇḍalatāya, atha kho tibhāgāvasesamaṇḍalatāyāti āha “dvādasiyā pakkhassa candasadisānī”ti. Sallakkhetvāti attano lakkhaasatthānusārena upadhāretvā. Dantāna uccanīcatā abbhantarabāhirapassavasenapi veditabbā, na aggavaseneva. Tenāha “ayapaṭṭakena chinnasakhapaala viyā”ti. Ayapaṭṭakanti kakaca adhippeta. Samā bhavissanti, na visamā, samasaṇṭhānāti attho.

 Sātisaya mududīghaputhulatādippakāraguṇā hutvā bhūtā jātāti pabhūtā, bha-kārassa ha-kāra katvā pahūtā jivhā etassāti pahūtajivho.

 Vicchinditvā vicchinditvā pavattasaratāya chinnassarāpi. Anekākāratāya bhinnassarāpi. Kākassa viya amanuññasaratāya kākassarāpi. Apalibuddhattāti anupaddutavatthukattā, vatthūti ca akkharuppattiṭṭhāna veditabba. Aṭṭhagasamannāgatoti ettha agāni parato āgamissanti. Mañjughosoti madhurassaro.

 Abhinīlanettoti adhikanīlanetto, adhikatā ca sātisaya nīlabhāvena veditabbā, na nettanīlabhāvasseva adhikabhāvatoti āha “na sakalanīlanetto”ti-ādi. Pītalohitavaṇṇā setamaṇḍalagatarājivasena. Nīlasetakāḷavaṇṇā pana tatamaṇḍalavaseneva veditabbā.

 Cakkhubhaṇḍanti akkhidalan”ti keci. “Akkhidalavauman”ti aññe. Akkhidalehi pana saddhi akkhibimbanti veditabba. Evañhi viniggatagambhīrajotanāpi yuttā hoti. “Adhippetan”ti iminā ayamettha adhippāyo ekadesena samudāyupalakkhaañāyenāti dasseti. Yasmā pakhuma-saddo loke akkhidalalomesu niruho, tenevāha “mudusiniddhanīlasukhumapakhumācitāni akkhīnī”ti.

 Kiñcāpi uṇṇā-saddo loke avisesato lomapariyāyo, idha pana lomavisesavācakoti āha “uṇṇā loman”ti. Nalāṭavemajjhe jātāti nalāṭamajjhagatā jātā. Odātatāya upamā, na mudutāya (D.14./CS:pg.2.42) Uṇṇā hi tatopi sātisaya mudutarā. Tenāha”sappi maṇḍe”ti-ādi. Rajatapubbuakanti rajatamayatārakamāha.

 Dve atthavase paicca vuttanti yasmā Buddhā, cakkavattino ca paripuṇṇanalāṭatāya, paripuṇṇasīsabimbatāya ca “uhīsasīsā”ti vuccanti, tasmā te dve atthavase paicca “uhīsasīsoti ida vutta. Idāni ta atthadvaya mahāpurise suppatiṭṭhitanti “mahāpurisassa hī”ti-ādi vutta. Sahatamatāya, suvaṇṇavaṇṇatāya, pabhassaratāya, paripuṇṇatāya ca rañño bandha-uhīsapaṭṭo viya virocati. Kapisīsāti dvidhābhūtasīsā. Phalasīsāti phalitasīsā. Aṭṭhisīsāti masassa abhāvato ativiya aṭṭhitāya, patanubhāvato vā taconaddha-aṭṭhimattasīsā. Tumbasīsāti lābusadisasīsā. Pabbhārasīsāti piṭṭhibhāgena olambamānasīsā. Purimanayenāti paripuṇṇanalāṭatāpakkhena. Uhīsavehitasīso viyāti uhīsapaṭṭena vehitasīsapadeso viya. Uhīsa viyāti chekena sippinā viracita-uhīsamaṇḍala viya.

 

(D.14.-4)Vipassīsamaññāvaṇṇanā

 

 37. Tassa vitthāroti tassa lakkhaapariggahane nemittakāna santappanassa vitthāro vitthārakathā. Gabbhokkantiya nimittabhūta supinapaiggāhakasantappane vuttoyeva. Niddosenāti khārikaloikādidosarahitena. Dhātiyoti thaññapāyikā dhātiyo. Tā hi dhāpenti thañña pāyentīti dhātiyo.Tathā”ti iminā “saṭṭhin”ti pada upasaharati sesāpīti nhāpikā, dhārikā, parihārikāti imā tividhā. Tāpi dahanti vidahanti nhāna dahanti dhārentīti “dhātiyo” tveva vuccanti. Tattha dhāraa urasā, ūrunā, hatthehi vā sucira vela sandhāraa. Pariharaa aññassa akato attano aka, aññassa bāhuto attano bāhu upasaharantehi haraa sampāpana.

 38. Mañjussaroti sahassaro. Yo hi saho, so kharo na hotīti āha “akharassaro”ti. Vaggussaroti manorammassaro, manorammatā cassa cāturiyane puññayogatoti āha “chekanipuassaro”ti. Madhurassaroti sotasukhassaro, sotasukhatā cassa ativiya iṭṭhabhāvenāti āha “sātassaro”ti. Pemanīyassaroti (D.14./CS:pg.2.43) piyāyitabbassaro, piyāyitabbatā cassa suantāna attani bhattisamuppādanenāti āha “pemajanakassaro”ti. Karavīkassaroti. Karavīkasaddo yesa sattāna sotapatha upagacchati, te attano sarasampattiyā pakati jahāpetvā avase karonto attano vase vatteti, eva madhuroti dassento “tatridan”ti-ādimāha. Tattha “karavīkasakue”ti-ādi tassa sabhāvakathana. Laitanti pītivegasamuṭṭhita līḷa. Chaḍḍetvāti “sakharaampi madhurasaddasavanantarāyakaran”ti tiṇāni apanetvā. Anikkhipitvāti bhūmiya anikkhipitvā ākāsagatameva katvā. Anubaddhamigā vāḷamigehi. Tato maraabhaya hitvā. Pakkhe pasāretvāti pakkhe yathāpasārite katvā apatantā tiṭṭhanti.

 Suvaṇṇapañjara vissajjesi yojanappamāṇe ākāse attano āṇāya pavattanato. Tenāha “so rājāṇāyā”ti-ādi. Laisūti laita kātu ārabhisu. Ta pītinti ta Buddhaguṇārammaa pīti teneva nīhārena punappuna pavatta pīti avijahitvā vikkhambhitakilesā therāna santike laddhadhammassavanasappāyā upanissayasampattiyā paripakkañāṇatāya sattahi …pe… patiṭṭhāsi. Sattasatamattena orodhajanena saddhi padasāva therāna santika upagatattāsattahi jaghasatehi saddhin”ti vutta. Tatoti karavīkasaddato. Satabhāgena …pe… veditabbo anekakappakoisatasambhūtapuññasambhārasamudāgatavatthusampattibhāvato.

 39. Kammavipākajanti sātisayasucaritakammanibbatta pittasemharuhirādīhi apalibuddha dūrepi ārammaa sampaicchanasamattha kammavipākena sahajāta, kammassa vā vipākabhāvena jāta pasādacakkhu. Duvidhañhi dibbacakkhu kammamaya, bhāvanāmayanti. Tatrida kammamayanti āha “na bhāvanāmayan”ti. Bhāvanāmaya pana bodhimūle uppajjissati. Aya “so”ti sallakkhaa kāma manoviññāṇena hoti, cakkhuviññāṇena pana tassa tathā vibhāvitattā manoviññāṇassa tattha tathāpavattīti āha “yena nimitta …pe… sakkotī”ti.

 40. Vacanatthoti (D.14./CS:pg.2.44) saddattho. Nimīlananti nimīlanadassana navisuddha, tathā ca akkhīni avivaṭāni nimīladassanassa na visuddhibhāvato. Tabbipariyāyato pana dassana visuddha, vivaañcāti āha “antarantarā”ti-ādi.

 41. Nī-iti-- jānanattha dhātu gahetvā āha “panayati jānātī”ti. Yato vutta “animittā na nāyare”ti (visuddhi.1.174 sa.ni.aṭṭha.1.1.20), “vidūbhi neyya naravarassā”ti (netti. sagahavāra) ca. Nī-iti pana pavattanattha dhātu gahetvānayati pavattetī”ti. Appamatto ahosi tesu tesu kiccakaraṇīyesu.

 42. Vassāvāso vassa uttarapadalopena, tasmā vassa, vasse vā, sannivāsaphāsutāya arahatīti vassiko, pāsādo. Māsā pana vasse utumhi bhavāti vassikā. Itaresūti hemantika gimhikanti imesu. Eseva nayoti uttarapadalopena niddesa atidisati.

 Nāti-ucco hoti nātinīcoti gimhiko viya ucco, hemantiko viya nīco na hoti, atha kho tadubhayavemajjhalakkhaatāya nāti-ucco hoti, nātinīco. Assāti pāsādassa. Nātibahūnīti gimhikassa viya na atibahūni. Nātitanūnīti hemantikassa viya na khuddakāni, tanutarajālāni ca. Missakānevāti hemantike viya na uhaniyāneva, gimhike viya ca na sītaniyāneva, atha kho ubhayamissakāneva. Tanukānīti na puthulāni. Uhappavesanatthāyāti sūriyasantāpānuppavesāya. Bhittiniyūhānīti dakkhiapasse bhittīsu niyūhāni. Siniddhanti sinehavanta, siniddhaggahaeneva cassa garukatāpi vuttā eva. Kaukasannissitanti tikaukādikaukadrabbūpasañhita. Udakayantānīti udakadhārāvissandayantāni. Yathā jalayantāni, eva himayantānipi tattha karonti eva. Tasmā hemante viya himāni patantāniyeva hontīti ca veditabba.

 Sabbaṭṭhānānipīti sabbāni paikiriyānhānabhojanakīḷāsañcaraṇādiṭṭhānānipi, na nivāsaṭṭhānāniyeva. Tenāha “dovārikāpī”ti-ādi. Tattha kāraamāha “rājā kirā”ti-ādi.

 

 Pahamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.14.-5)Jiṇṇapurisavaṇṇanā

 

 44. Gopānasivakanti (D.14./CS:pg.2.45) vakagopānasī viya. Vakānañhi vakabhāvassa nidassanattha avakagopānasīpi gayhati. Ābhoggavakanti ādito paṭṭhāya abbhuggatāya kuilasarīratāya vaka. Tenāha “khandhe”ti-ādi. Daṇḍapara daṇḍaggahaapara ayana gamana etassāti daṇḍaparāyana, daṇḍo vā para āyana gamanakāraa etassāti daṇḍaparāyana. hānādīsu daṇḍo gati avassayo etassa tena vinā appavattanatoti daṇḍagatika, gacchati etenāti vā gati, daṇḍo gati gamanakāraa etassāti daṇḍagatika. Daṇḍapaisaraanti etthāpi eseva nayo. Jarāturanti jarāya kilanta assavasa. Yadā ratho purato hotīti dvedhāpathe sampatte purato gacchante balakāye tattha eka saṇṭhāna āruho majjhe gacchanto bodhisattena āruho ratho itara saṇṭhāna gacchanto yadā purato hoti. Pacchā balakāyoti tadā pacchā hoti sabbo balakāyo. Tādise okāseti tādise vuttappakāre maggappadese. Ta purisanti ta jiṇṇapurisa. Suddhāvāsāti siddhatthādīna tiṇṇa sammāsambuddhāna sāsane brahmacariya caritvā suddhāvāsabhūmiya nibbattabrahmāno. Te hi tadā tattha tiṭṭhanti. “Ki paneso jiṇṇo nāmā”ti eso tayā vuccamāno ki atthato, ta me niddhāretvā kathehīti dasseti. Aniddhāritasarūpattā hi tassa attano bodhisatto ligasabbanāmena ta vadanto “kin”ti āha. “Yathā ki te jātan”ti dvayameva hi loke yebhuyyato jāyati itthī vā puriso vā, tathāpi ta ligasabbanāmena vuccati, eva sampadamida veditabba. “Ki vutta hotī”ti-ādi tassa aniddhāritasarūpatayeva vibhāveti.

 Tena hī”ti-ādi “ayañca jiṇṇabhāvo sabbasādhāraattā mayhampi upari āpattito evā”ti mahāsattassa savijjanākāravibhāvana. Ratha sāretīti sārathi. Kīḷāvihārattha uyyuttā yanti upagacchanti etanti uyyāna. Alanti paikkhepavacana. Nāmāti garahae nipāto “kathañhināmā”ti-ādīsu (pārā. 39 42 87 88 90 166 170 pāci. 1 13 36) viya. Jātiyā ādīnavadassanattha tamūlassa ummūlana viya hotīti, tassa ca avassitabhāvato “jātiyā mūla (D.14./CS:pg.2.46) khaanto nisīdī”ti āha. Siddhe hi kārae phala siddhameva hotīti. Pīḷa janetvā antotudanavasena sabbapahama hadaya anupavissa hitattā pahamena sallena hadaye viddho viya nisīdīti yojanā.

 

(D.14.-6)Byādhipurisavaṇṇanā

 

 47. Pubbe vuttanayenevāti “suddhāvāsā kirā”ti-ādinā pubbe vutteneva nayena. Ābādhikanti ābādhavanta. Dukkhitanti sañjātadukkha. Ajātanti ajātabhāvo, nibbāna vā.

 

(D.14.-7)Kālakatapurisavaṇṇanā

 

 50. Bhantanettakuppalādi vividha katvā lātabbato vilāto, vayha, sivikā cāti āha “vilātanti sivikan”ti. Sivikāya diṭṭhapubbattā mahāsatto citakapañjara “sivikan”ti āha. Ito paigatanti ito bhavato apagata Katakālanti pariyosāpitajīvanakāla. Tenāha “yattakan”ti-ādi.

 

(D.14.-8)Pabbajitavaṇṇanā

 

 53. Dhamma caratīti dhammacarao, tassa bhāvo dhammacaraabhāvoti dhammacariyameva vadati. Eva ekekassa padassāti yathā “sādhudhammacariyāti pabbajito”ti yojanā, eva “sādhusamacariyāti pabbajito”ti-ādinā ekekassa padassa yojanā veditabbā. Sabbānīti “sādhudhammacariyā”ti-ādīsu āgatāni sabbāni dhammasamakusalapuññapadāni. Dasakusalakammapathavevacanānīti dānādīni dasakusaladhammapariyāyapadāni.

 

(D.14.-9)Bodhisattapabbajjāvaṇṇanā

 

 54. Pabbajitassa dhammi katha sutvāti sambandho. Aññañca sagīti-anāruha tena tadā vutta dhammi kathanti yojanā. “Vasovā”ti padattayena dhammatā esāti dasseti. Cirassa cirassa passanti dīghāyukabhāvato. Tathā hi vutta “bahūna vassāna …pe… accayenā”ti. Tenevāti na cirassa diṭṭhabhāveneva. Acirakālantarikameva pubbakālakiriya dassento “jiṇṇañca disvā …pe… pabbajitañca disvā, tasmā aha pabbajitomhi rājā”ti āha (D.14./CS:pg.2.47) yathā “nhatvā vattha paridahitvā gandha vilimpitvā māla piandhitvā bhutto”ti.

 

(D.14.-10)Mahājanakāya-anupabbajjāvaṇṇanā

 

 55. “Kasmā panetthā”ti-ādinā tesa caturāsītiyā pāṇasahassāna mahāsatte sabhattata, savegabahulatañca dasseti, yato sutaṭṭhāneyeva hatvā ñātimittādīsu kiñci anāmantetvā mattavaravārao viya ayomayabandhana ghanabandhana chinditvā pabbajja upagacchisu.

 Cattāro māse cārika cari na tāva ñāṇassa paripāka gatattā.

 Yadā pana ñāṇa paripāka gata, ta dassento “aya panā”ti-ādimāha. Sabbeva ime pabbajitā mama gamana jānissanti, jānantā ca ma anubandhissantīti adhippāyo. Sannisīvesūti sannisinnesu. Saatevāti saati viya sadda karoti viya.

 Avivekārāmānanti anabhirativivekāna. Aya kāloti aya tesa pabbajitāna mama gamanassa ajānanakālo. Nikkhamitvāti paṇṇasālāya niggantvā, mahābhinikkhamana pana pageva nikkhanto. Pāramitānubhāvena uṭṭhita upari devatāhi dibbapaccattharaehi supaññattampi mahāsattassa puññānubhāvena siddhattā tena paññatta viya hotīti vuttapallaka paññapetvā”ti. “Kāma taco ca nhāru ca, aṭṭhi ca avasissatū”ti-ādi (ma.ni.2.184 sa.ni.2.22 237 a.ni.2.5 8.13 mahāni. 17 196) nayappavatta caturagavīriya adhiṭṭhahitvā. Vūpakāsanti vivekavāsa.

 Aññenevāti yattha mahāpuriso tadā viharati, tato aññeneva disābhāgena. Kāma bodhimaṇḍo Jambudīpassa majjhe nābhiṭṭhāniyo, tadā pana brahāraññe vivitte yogīna paisallānasāruppo hutvā tiṭṭhati, tadañño pana Jambudīpappadeso yebhuyyena bahujano ākiṇṇamanusso iddho phīto ahosi. Tena te ta ta janapadadesa uddissa gatāanto Jambudīpābhimukhā cārika pakkantā”ti vuttā anto Jambudīpābhimukhā, na himavantādipabbatābhimukhāti attho.

 

(D.14.-11)Bodhisatta-abhinivesavaṇṇanā

 

 57. Kāma (D.14./CS:pg.2.48) Bhagavā Buddho hutvā sattasattāhāni tattheva vasi, sabbapahama pana visākhapuṇṇama sandhāya “ekarattivāsa upagatassā”ti vutta. Rahogatassāti raho janavivitta hāna upagatassa, tena gaasagaikābhāvena mahāsattassa kāyavivekamāha. Paisallīnassāti nānārammaacārato cittassa nivattiyā pati sammadeva nilīnassa tattha avisaacittassa, tena cittasagaikābhāvenassa pubbabhāgiya cittavivekamāha. Dukkhanti jāti-ādimūlaka dukkha. Kāma cutūpapātāpi jātimaraṇāni eva, maraajātiyova “jāyati mīyatī”ti pana vatvā “cavati upapajjatī”ti vacana na ekabhavapariyāpannāna nesa gahaa, atha kho nānābhavapariyāpannāna ekajjha gahaanti dassento āha “ida dvaya …pe… vuttan”ti. Kasmā pana lokassa kicchāpattiparivitakkane “jarāmaraassā”ti jarāmaraavasena niyamana katanti āha “yasmā”ti-ādi. Jarāmaraameva upaṭṭhāti āditoti adhippāyo. Abhiniviṭṭhassāti āraddhassa. Paiccasamuppādamukhena vipassanārambhe tassa jarāmaraato paṭṭhāya abhiniveso aggato yāva mūla otaraa viyāti āha “bhavaggato otarantassa viyā”ti.

 Upāyamanasikārāti upāyena manasikaraato manasikārassa pavattanato. Idāni ta upāyamanasikārapariyāya yonisomanasikāra sarūpato, pavatti-ākārato ca dassetuaniccādīni hī”ti-ādi vutta. Yonisomanasikāro nāma hotīti yāthāvato manasikārabhāvato. Aniccādīnīti ādi-saddena dukkhānatta-asubhādīna gahaa. Ayanti “etadahosī”ti eva vutto “kimhi nu kho satī”ti-ādinayappavatto manasikāro. Tesa aññataroti tesu aniccādimanasikāresu aññataro eko. Ko pana soti? Aniccamanasikārova, tattha kāraamāha “udayabbayānupassanāvasena pavattattā”ti. Yañhi uppajjati ceva cavati ca, ta anicca udayavayaparicchinnattā addhuvanti katvā. Tassa pana tabbhāvadassana yāthāvamanasikāratāya yonisomanasikāro Ito yonisomanasikārāti hetumhi nissakkavacananti tassa imināupāyamanasikārenā”ti hetumhi karaavacanena atthamāha. Samāgamo ahosīti (D.14./CS:pg.2.49) yāthāvato paivijjhanavasena sagamo ahosi. Ki pana tanti ki pana ta jarāmaraakāraanti āha “jātī”ti. “Jātiyā kho”ti-ādīsu aya sakhepattho -- kimhi nu kho sati jarāmaraa hoti, ki paccayā jarāmaraan”ti jarāmaraakāraa pariggahantassa bodhisattassa “yasmi sati ya hoti, asati ca na hoti, ta tassa kāraan”ti eva abyabhicārikāraapariggahane “jātiyā kho sati jarāmaraa hoti, jātipaccayā jarāmaraan”ti yā jarāmaraassa kāraapariggāhikā paññā uppajjati, tāya uppajjantiyā samāgamo ahosīti. Sabbapadānīti “kimhi nu kho sati jāti hotī”ti-ādinā āgatāni jāti-ādīni viññāṇapariyosānāni nava padāni.

 Dvādasapadike paiccasamuppāde idha yāni dve padāni aggahitāni, tesa aggahae kāraa pucchitvā vissajjetukāmo tesa gahetabbākāra tāva dassento “ettha panā”ti-ādimāha. Paccakkhabhūta paccuppannabhava pahama gahetvā tadanantara anāgata “dutiyan”ti gahae atīto tatiyo hotīti āha “avijjā sakhārā hi atīto bhavo”ti. Nanu cettha anāgatassāpi bhavassa gahaa na sambhavati paccuppannavasena abhinivesassa jotitattāti? Saccameta, kārae pana gahite phala gahitameva hotīti tathā vuttanti daṭṭhabba. Api cettha anāgatopi addhā atthato sagahito eva, yato parato “nāmarūpapaccayā saḷāyatanan”ti-ādinā anāgataddhasagahikā desanā pavattā. Tehīti avijjāsakhārehi ārammaabhūtehi. Na ghaiyati na sambajjhati. Mahāpuriso hi paccuppannavasena abhiniviṭṭhoti aghaane kāraamāha. Adiṭṭhehīti anavabuddhehi, itthambhūtalakkhae ceta karaavacana. Sati anubodhe paivedhena bhavitabbanti āha “na sakkā Buddhena bhavitun”ti. Imināti mahāsattena. Teti avijjāsakhārā. Bhava-upādānatahāvasenevāti bhava-upādānatahādassanavaseneva. Diṭṭhā tasabhāvatasahagatehi tehi samānayogakkhamattā. Visuddhimagge (visuddhi.2.570) kathitāva, tasmā na idha kathetabbāti adhippāyo.

 58. Paccayatoti hetuto, sakhāratoti attho. “Kimhi nu kho sati jarāmaraa hotī”ti-ādinā hi hetuparamparāvasena phalaparamparāya vuccamānāya (D.14./CS:pg.2.50) “kimhi nu kho sati viññāṇa hotī”ti vicāraṇāya “sakhāre kho sati viññāṇa hotī”ti viññāṇassa visesakāraabhūte sakhāre aggahite tato viññāṇa painivattati nāma, na sabbapaccayato. Tenevāha “nāmarūpe kho sati viññāṇa hotī”ti (dī.ni.2.58), nāmampi cettha sahajātādivaseneva paccayabhūta adhippeta, na kammūpanissayavasena paccuppannavasena abhinivisassa jotitattā. Ārammaatoti avijjāsakhārasakhāta-ārammaato, atītabhavasakhāta-ārammaato vā. Atītaddhapariyāpannā hi avijjāsakhārā. Yato painivattamāna viññāṇa atītabhavatopi painivattati nāma. Ubhayampīti paisandhiviññāṇampi vipassanāviññāṇampi. Nāmarūpa nātikkamatīti paccayabhūta, ārammaabhūtañca nāmarūpa nātikkamati tena vinā avattanato. Tenāha “nāmarūpato para na gacchatī”ti.

 Viññāṇe nāmarūpassa paccaye honteti viññāṇe nāmassa, rūpassa, nāmarūpassa ca paccaye honte. Nāmarūpe ca viññāṇassa paccaye honteti tathā nāme, rūpe, nāmarūpe ca viññāṇassa paccaye honteti catuvokāra-ekavokārapañcavokārabhavavasena yathāraha yojanā veditabbā, dvīsupi aññamaññapaccayesu hontesūti pana pañcavokārabhavavaseneva. Ettakenāti eva viññāṇa nāmarūpāna aññamañña upatthambhanavasena pavattiyā. Jāyetha vā …pe… upapajjetha vāti “satto jāyati …pe… upapajjati vā”ti samaññā hoti viññāṇanāmarūpavinimuttassa sattapaññattiyā upādānabhūtassa dhammassa abhāvato. Tenāha “ito hī”ti-ādi. Etadevāti viññāṇa, nāmarūpanti eta dvayameva.

 Pañca padānīti “jāyetha vā”ti-ādīni pañca padāni. Nanu tattha pahamatatiyehi catutthapañcamāni atthato abhinnānīti āha “saddhi aparāpara cutipaisandhīhī”ti. Puna ta ettāvatāti vuttamatthanti yo “ettāvatā”ti padena pubbe vutto, tameva yathāvuttamattha “yadidan”ti-ādinā niyyātento nidassento puna vatvā. Anulomapaccayākāravasenāti paccayadhammadassanapubbaka paccayuppannadhammadassanavasena. Paccayadhammānañhi attano paccayuppannassa (D.14./CS:pg.2.51) paccayabhāvo idappaccayatā paccayākāro, so ca “avijjāpaccayā sakhārā”ti-ādinā vutto. Sasārappavattiyā anulomanato anulomapaccayākāro. Jāti-ādika sabba vaṭṭadukkha cittena samihitena kata samūhavasena gahetvā pāḷiya “dukkhakkhandhassā”ti vuttanti āha “jāti …pe… dukkharāsissā”ti.

 59. Dukkhakkhandhassa anekavāra samudayadassanavasena viññāṇassa pavattattāsamudayo samudayo”ti āmeitavacana avoca. Atha vā “eva samudayo hotī”ti ida na kevala nibbattinidassanapada, atha kho paiccasamuppāda-saddo viya samuppādamukhena idha samudaya-saddo nibbattimukhena paccayatta vadati. Viññāṇādayo bhavantā idha paccayadhammā niddiṭṭhā, te sāmaññarūpena byāpanicchāvasena gahanto “samudayo samudayo”ti āha, evañca katvā ya vakkhati “imasmi sati ida hotīti paccayasañjānanamatta kathitan”ti, (dī.ni.aṭṭha.2.59) ta samatthita hoti. Yadi eva “udayadassanapaññā vesā”ti ida kathanti? Nāya doso paccayato udayadassanamukhena nibbattilakkhaadassanassa sambhavato. Dassanaṭṭhena cakkhūti samudayassa paccakkhato dassanabhāvena cakkhu viyāti cakkhu. Ñātakaraaṭṭhenāti yathā samudayo sammadeva ñāto hoti avabuddho, eva karaaṭṭhena. Pajānanaṭṭhenāti “viññāṇāditatapaccayuppattiyā etassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī”ti pakārato jānanaṭṭhena. Nibbijjhitvā paivijjhitvā uppannaṭṭhenāti anibbijjhitvā pubbe udayadassanapaññāya paipakkhadhamme nibbijjhitvā “aya samudayo”ti paccayato, khaato ca, sarūpato paivijjhitvā uppannabhāvena, nibbijjhanaṭṭhena paivijjhanaṭṭhena vijjāti vutta hoti. Obhāsaṭṭhenāti samudayasabhāvapaicchādanakassa mohandhakārassa ca kilesandhakārassa ca vidhamanavasena avabhāsakabhāvena.

 Idāni yathāvuttamattha paipāṭiyā vibhāvetuyathāhā”ti-ādi vutta. Tattha cakkhu udapādīti pāḷiya paduddhāro. Katha udapādīti ceti āha “dassanaṭṭhenā”ti. “Samudayassa paccakkhato dassanabhāvenāti vutto vāyamattho. Iminā nayena sesapadesupi attho veditabbo. Cakkhudhammoti cakkhūti pāḷidhammo. Dassanaṭṭho atthoti dassanasabhāvo tena (D.14./CS:pg.2.52) pakāsetabbo attho. Sesesupi eseva nayo. Ettakehi padehīti imehi pañcahi padehi. “Ki kathitan”ti piṇḍattha pucchati. Paccayasañjānanamattanti viññāṇādīna paccayadhammāna nāmarūpādipaccayuppannassa paccayasabhāvasañjānanamatta kathita avisesato paccayasabhāvasallakkhaassa jotitattā. Sakhārāna sammadeva udayadassanassa jotitattāvīthipaipannā taruavipassanā kathitā”ti ca vutta.

 61. Attanā adhigatattā āsannapaccakkhatāya “ayan”ti vutta, ariyamaggādīna magganaṭṭhena maggoti. Pubbabhāgavipassanā hesā. Tenāha “bodhāyā”ti. Bodhapadassa bhāvasādhanata sandhāyāha “catusaccabujjhanatthāyā”ti. Pariññāpahānabhāvanābhisamayā yāvadeva sacchikiriyābhisamayatthā nibbānādhigamatthattā brahmacariyavāsassāti vuttanibbānabujjhanatthāya eva vā”ti. “Nibbāna parama sukhan”ti (ma.ni.2.215 217 dha.pa.204) hi vutta. Bujjhatīti cattāri ariyasaccāni ekapaivedhena paivijjhati, tena bodha-saddassa kattusādhanattamāha. Paccattapadehīti pahamāvibhattidīpakehi padehi. Nibbānameva kathita viññāṇādi nirujjhati etthāti katvā. Anibbattinirodhanti sabbaso paccayanirodhena anuppādanirodha accantanirodha.

 62. Sabbeheva etehi padehīti “cakkhū”ti-ādīhi pañcahi padehi. Nirodhasañjānanamattamevāti “nirodho nirodhoti kho”ti-ādinā nirodhassa sañjānanamattameva kathita pubbārambhabhāvato, na tassa paivijjhanavasena paccakkhato dassana ariyamaggassa anadhigatattā. Sakhārāna sammadeva nirodhadassana nāma sikhāppattāya vipassanāya vasena icchitabbanti “vuṭṭhānagāminī balavavipassanā kathitā”ti ca vutta.

 63. Viditvāti pubbabhāgiyena ñāṇena jānitvā. Tato aparabhāgeti vuttanayena paccayanirodhajānanato pacchābhāge. Upādānassa paccayabhūtesūti catubbidhassapi upādānassa ārammaapaccayādinā paccayabhūtesu, upādāniyesūti attho Vahantoti pavattento. Idanti “aparena samayenā”ti-ādi vacana. Kasmā vuttanti “yāya paipattiyā sabbepi mahābodhisattā carimabhave bodhāya paipajjanti, vipassanāya mahābodhisattena tatheva paipannan”ti kathetukamyatāvasena pucchāvacana. Tenāha (D.14./CS:pg.2.53)sabbeyeva hī”ti-ādi. Tattha puttassa jātadivase mahābhinikkhamana, padhānānuyogo ca dhammatāvasena veditabbo, itara itikattabbatāvasena. Tatthāpi cirakālaparibhāvanāya laddhāsevanāya mahākaruṇāya sañcoditamānasattā “kiccha vatāya loko āpanno”ti-ādinā (dī.ni.2.57 sa.ni.2.4 10) sasāradukkhato mocetu icchitassa sattalokassa kicchāpattidassanamukhena jarāmaraato paṭṭhāya paccayākārasammasanampi dhammatāva. Tathā attādhīnatāya, kenaci anupakhatattā, asecanakasukhavihāratāya, catutthajjhānikatāya ca ānāpānakammaṭṭhānānuyogo. Pañcasu khandhesu abhinivisitvāti viññāṇanāmarūpādipariyāyena gahitesu pañcasu upādānakkhandhesu vipassanābhinivesavasena abhinivisitvā paipatti ārabhitvā. Anukkamanti anu anu gāmitabbato paipajjitabbato “anukkaman”ti laddhanāma anupubbapaipatti. Katvāti paipajjitvā.

 Iti rūpanti ettha dutiyo iti-saddo nidassanattho, tena pahamo iti-saddo sarūpassa, parimāṇassa ca bodhako anekatthattā nipātāna,āvutti-ādivasena vāyamattho veditabbo. Antogadhāvadhāraañca vākya dassento “ida rūpa, ettaka rūpa, ito uddha rūpa natthī”ti-ādimāha Tattha “ruppanasabhāvan”ti iminā sāmaññato rūpassa sabhāvo dassito, “bhūtupādāyabhedan”ti-ādinā visesato, tadubhayenapi “ida rūpan”ti padassa attho niddiṭṭho. Tattha lakkhaa nāma tassa tassa rūpavisesassa anaññasādhārao sabhāvo. Raso tasseva attano phala pati paccayabhāvo. Paccupaṭṭhāna tassa paramatthato vijjamānattā yāthāvato ñāṇassa gocarabhāvo. Padaṭṭhāna āsannakāraa, tenassa paccayāyattavuttitā dassitā. “Anavasesarūpapariggaho”ti iminā pana “ettaka rūpa, ito uddha” rūpa natthīti padadvayassāpi attho niddiṭṭho rūpassa sabbaso pariyādānavasena niyāmanato. “Iti rūpassa samudayo”ti ettha pana iti-saddo “iti kho bhikkhave sappaibhayo bālo”ti-ādīsu (ma.ni.3.124 a.ni.3.1) viya pakāratthoti āha “itīti evan”ti.

 Avijjāsamudayāti avijjāya uppādā, atthibhāvāti attho. Nirodhanirodhī hi uppādo atthibhāvavācakopi hoti, tasmā purimabhavasiddhāya (D.14./CS:pg.2.54) avijjāya sati imasmi bhave rūpasamudayo, rūpassa uppādo hotīti attho. “Tahāsamudayā”ti-ādīsupi eseva nayo. Āhārasamudayāti ettha pana pavattipaccayesu kabaḷīkārāhārassa balavatāya so eva gahito. Tasmi pana gahite pavattipaccayatāsāmaññena utucittāni gahitāneva hontīti catusamuṭṭhānikarūpassa paccayato udayadassana vibhāvitamevāti daṭṭhabba. “Nibbattilakkhaan”ti-ādinā kālavasena udayadassanamāha. Tattha nibbattilakkhaanti rūpassa uppādasakhāta sakhatalakkhaa. Passantopīti na kevala paccayasamudayameva, atha kho khaato udaya passantopi. Addhāvasena hi pahama udaya passitvā hito puna santativasena disvā anukkamena khaavasena passati. Avijjānirodhā rūpanirodhoti aggamaggena avijjāya anuppādanirodhato anāgatassa rūpassa anuppādanirodho hoti paccayābhāve abhāvato. Tahānirodhā kammanirodhoti etthāpi eseva nayo. Āhāranirodhāti pavattipaccayassa kabaḷīkārāhārassa abhāvena. Rūpanirodhoti tasamuṭṭhānarūpassa abhāvo hoti. Sesa vuttanayameva. “Vipariṇāmalakkhaan”ti bhagakālavasena heta vayadassana, tasmā ta addhāvasena pahama passitvā puna santativasena disvā anukkamena khaavasena passati. Ayañca nayo pākatikavipassakavasena vutto, bodhisattāna paneta natthi. Esa nayo udayadassanepi.

 Iti vedanā”ti-ādīsupi heṭṭhā rūpe vuttanayānusārena attho veditabbo. Tenāha “aya vedanā, ettakā vedanā”ti-ādi. Tattha vedayita …pe… sabhāvanti ettha “vedayitasabhāva …pe… vijānanasabhāvan”ti pacceka sabhāva- saddo yojetabbo. Vedayitasabhāvanti anubhavanasabhāva. Sañjānanasabhāvanti “nīla pītan”ti-ādinā ārammaassa sallakkhaasabhāva. Abhisakharaasabhāvanti āyūhanasabhāva. Vijānanasabhāvanti ārammaassa upaladdhisabhāva. Sukhādīti ādi-saddena dukkhasomanassadomanassupekkhāvedanāna sagaho rūpasaññādīti ādi-saddena saddasaññādīna, phassādīti ādi-saddena cetanā vitakkādīna cakkhuviññāṇādīnanti ādi-saddena sabbesa lokiyaviññāṇāna sagaho. Yathā ca viññāṇe, esa nayo vedanādīsupi. Tesanti (D.14./CS:pg.2.55) “samudayo”ti vuttadhammāna. Tīsu khandhesūti vedanāsaññāsakhārakkhandhesu. “Phuṭṭho vedeti, phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho cetetī”ti (sa.ni.4.93) vacanato “phassasamudayāti vattabba. “Nāmarūpapaccayāpi viññāṇan”ti (vibha.246 dī.ni.2.97) vacanato viññāṇakkhandhe nāmarūpasamudayā”ti vattabba. Tesa yevāti tīsu khandhesu “phassassa viññāṇakkhandhe nāmarūpassā”ti phassanāmarūpānayeva vasena atthagamapadampi yojetabba, avijjādayo pana rūpe vuttasadisā evāti adhippāyo.

 Samapaññāsalakkhaavasenāti paccayato vīsati khaato pañcāti pañcavīsatiyā udayalakkhaṇāna, paccayato vīsati khaato pañcāti pañcavīsatiyā eva vayalakkhaṇāna cāti samapaññāsāya udayavayalakkhaṇāna vasena. Tattha pañcanna khandhāna udayo lakkhīyati etehīti lakkhaṇānīti vuccanti avijjādisamudayoti, tathā tesa anuppādanirodho lakkhīyati etehīti lakkhaṇānīti vuccanti avijjādīna accantanirodho. Nibbattivipariṇāmalakkhaṇāni pana sakhatalakkhaamevāti. Eva etāni samapaññāsalakkhaṇāni sarūpato veditabbāni. Yathānukkamena vaḍḍhiteti yathāvutta-udayabbayañāṇe tikkhe sūre pasanne hutvā vahante tato para vattabbāna bhagañāṇādīna uppattipaipāṭiyā buddhippatte paramukkasagate vipassanāñāṇe. Pageva hi chattisakoisatasahassamukhena pavattena sabbaññutaññāṇānucchavikena mahāvajirañāṇasakhātena sammasanañāṇena sambhatānubhāva gabbha gahanta paripāka gacchanta paipadāvisuddhiñāṇa aparimitakāle sambhatāya paññāpāramiyā ānubhāvena ukkasapāramippatta anukkamena vuṭṭhānagāminibhāva upagantvā yadā ariyamaggena ghaeti, tadā ariyamaggacitta sabbakilesehi maggapaipāṭiyā vimuccati vimuccantañca tathā vimuccati, yathā sabbañeyyāvaraappahāna hoti. Ya kilesāna “savāsanappahānan”ti vuccati, tayida pahāna atthato anuppattinirodhoti āha “anuppādanirodhenā”ti. Āsavasakhātehi kilesehīti bhavato ābhavagga, dhammato āgotrabhu savanato pavattanato āsavasaññitehi rāgo, diṭṭhi, mohoti imehi kilesehi. Lakkhaavacanañceta, pāḷiya yadidaāsavehī”ti, tadekaṭṭhatāya pana sabbehipi (D.14./CS:pg.2.56) kilesehi sabbehipi pāpadhammehi citta vimuccati. Aggahetvāti tesa kilesāna lesamattampi aggahetvā.

 Maggakkhae vimuccati nāma tatamaggavajjhakilesehi phalakkhae vimutta nāma. Maggakkhae vā vimuttañceva vimuccati cāti uparimaggakkhae heṭṭhimamaggavajjhehi vimuttañceva yathāsaka pahātabbehi vimuccati ca. Phalakkhae vimuttamevāti sabbasmimpi phalakkhae vimuttameva, na vimuccati nāma.

 Sabbabandhanāti orambhāgiyuddhambhāgiyasagahitā sabbasmāpi bhavasaññojanā, vippamutto visesato pakārehi mutto. Suvikasitacittasantānoti sātisaya ñāṇarasmisamphassena suṭṭhu sammadeva samphullacittasantāno. “Cattāri maggañāṇānī”ti-ādi yehi ñāṇehi suvikasitacittasantāno, tesa ekadesena dassana. Nippadesato dassana pana parato āgamissati, tasmā tattheva tāni vibhajissāma. Sakale ca Buddhagueti atītase appaihatañāṇādike sabbepi Buddhague. Yadā hi lokanātho aggamagga adhigacchati, tadā sabbe gue hatthagate karoti nāma. Tato para “hatthagate katvā hito”ti vuccati.

 “Paripuṇṇasakappo”ti vatvā paripuṇṇasakappatāparidīpana udāna dassetu “anekajātisasāran”ti-ādi vutta. Tattha ādito dvinna gāthānamattho heṭṭhā brahmajālanidānavaṇṇanāya (dī.ni.ṭī. 1ahamamahāsagītikathāvaṇṇanā) vutto eva. Parato pana ayoghanahatassāti ayo haññati etenāti ayoghana, kammārāna ayokūṭa, ayomuṭṭhi ca, tena ayoghanena hatassa pahatassa. Eva-saddo cettha nipātamatta. Jalato jātavedasoti jalayamānassa aggissa, anādare vā eta sāmivacana. Anupubbūpasantassāti anukkamena upasantassa vikkhambhantassa niruddhassa. Yathā na ñāyate gatīti yathā tassa gati na ñāyati. Ida vutta hoti-- ayomuṭṭhikūṭādinā pahatattā ayoghanena hatassa pahatassa ayogatassa, kasabhājanādigatassa vā jalamānassa aggissa anukkamena upasantassa dasasu disāsu na katthaci gati paññāyati paccayanirodhena appaisandhikaniruddhattāti. Eva sammāvimuttānanti sammā hetunā ñāyena tadagavikkhambhanavimuttipubbagamāya (D.14./CS:pg.2.57) samucchedavimuttiyā ariyamaggena catūhipi upādānehi, āsavehi ca muttattā sammā vimuttāna, tato eva kāmabandhanasakhāta kāmoghabhavoghādibheda avasiṭṭha-oghañca taritvā hitattā kāmabandhoghatārīna suṭṭhu paipassambhitasabbakilesavipphanditattā kilesābhisakhāravātehi akampanīyatāya acala nibbānasakhāta sakhārūpasama sukha pattāna adhigatāna khīṇāsavāna gati devamanussādibhedāsu gatīsu “aya nāmā”ti paññāpetabbatāya abhāvato paññāpetu natthi na upalabbhati, yathāvuttajātavedo viya apaññattikabhāvameva te gacchantīti attho. Eva manasi karontoti “eva anekajātisasāran”ti-ādinā (dha.pa.153) attano katakiccatta manasi karonto bodhipallake nisinnova virocitthāti yojanā.

 

 Dutiyabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.14.-12)Brahmayācanakathāvaṇṇanā

 

 64. Yannūnāti parivitakkanatthe nipāto, ahanti Bhagavā attāna niddisatīti āha “yadi panāhan”ti. “Aṭṭhame sattāhe”ti-ādi yathā amhāka Bhagavā abhisambuddho hutvā vimuttisukhapaisavedanādivasena sattasu sattāhesu paipajji, tato parañca dhammagambhīratāpaccavekkhaṇādivasena, evameva sabbepi sammāsambuddhā abhisambuddhakāle paipajjisu, te ca sattāhādayo tatheva vavatthapīyantīti aya sabbesampi Buddhāna dhammatā. Tasmā vipassī Bhagavā abhisambuddhakāle tathā paipajjīti dassetu āraddha. Tattha “aṭṭhame sattāhe”ti ida sattamasattāhato para, sattāhato orime ca pavattāya paipattiyā vasena vutta, na pallakasattāhassa viya aṭṭhamassa nāma sattāhassa vavatthitassa labbhamānattā. Anantaroti “adhigato kho myāya dhammo”ti-ādiko vitakko (dī.ni.2.67 ma.ni.1.281 2.337 sa.ni.1.172 mahāva. 7 8).

 Paividdhoti sayambhuñāṇena “ida dukkhan”ti-ādinā paimukha paivijjhanavasena pavatto, yathābhūta avabuddhoti attho. Dhammoti catusaccadhammo tabbinimuttassa (D.14./CS:pg.2.58) paivijjhitabbadhammassa abhāvato. Gambhīroti mahāsamuddo viya makasatuṇḍasūciyā aññatra samupacitaparipakkañāṇasambhārehi aññesa ñāṇena alabbhaneyyappatiṭṭho. Tenāha “uttānabhāvapaikkhepavacanametan”ti. Alabbhaneyyappatiṭṭho ogāhitu asakkueyyatāya sarūpato visesato ca passitu na sakkāti āha “gambhīrattāva duddaso”ti. Dukkhena daṭṭhabboti kicchena kenaci kadācideva daṭṭhabbo. Ya pana daṭṭhumeva na sakkā, tassa ogāhetvā anu anu bujjhane kathā eva natthīti āha “duddasattāva duranubodho”ti. Dukkhena avabujjhitabbo avabodhassa dukkarabhāvato. Imasmi hāne “ta ki maññatha bhikkhave dukkaratara vā durabhisambhavatara vā”ti (sa.ni.5.1115) suttapada vattabba. Santārammaatāya vā santo. Nibbutasabbapariḷāhatāya nibbuto. Padhānabhāva nītoti vā paṇīto. Atittikaraṭṭhena atappako sādurasabhojana viya. Ettha ca nirodhasacca santa ārammaanti santārammaa, maggasacca santa, santārammaañcāti santārammaa anupasantasabhāvāna kilesāna, sakhārānañca abhāvato santo nibbutasabbapariḷāhattā nibbuto, santapaṇītabhāveneva tadatthāya asecanakatāya atappakatā daṭṭhabbā. Tenāha “ida dvaya lokuttarameva sandhāya vuttan”ti. Uttamañāṇassa visayattā na takkena avacaritabbo, tato eva nipuañāṇagocaratāya, sahasukhumasabhāvattā ca nipuo. Bālāna avisayattā paṇḍitehi eva veditabboti paṇḍitavedanīyo. Ālīyanti abhiramitabbaṭṭhena sevīyantīti ālayā, pañca kāmaguṇā. Ālayanti abhiramaavasena sevantīti ālayā, tahāvicaritāni. Ālayaratāti ālayaniratā. Suṭṭhu muditā ativiya muditā anukkaṇṭhanato. Ramatīti rati vindati kīḷati laati. Ime sattā yathā kāmague, eva rāgampi assādenti abhinandanti yevāti vuttaduvidhampī”ti-ādi.

 hāna sandhāyāti hāna-sadda sandhāya. Atthato pana “hānan”ti ca paiccasamuppādo eva adhippeto. Tiṭṭhati ettha phala tadāyattavuttitāyāti hāna, sakhārādīna paccayabhūtā avijjādayo. Imesa sakhārādīna paccayāti idappaccayā, avijjādayova. Idappaccayā eva idappaccayatā yathā devo eva devatā idappaccayāna vā avijjādīna attano phala paicca paccayabhāvo (D.14./CS:pg.2.59) uppādanasamatthatā idappaccayatā, tena paramatthapaccayalakkhao paiccasamuppādo dassito hoti. Paicca samuppajjati phala etasmāti paiccasamuppādo. Padadvayenāpi dhammāna paccayaṭṭho eva vibhāvito. Tenāha “sakhārādipaccayāna avijjādīnameta adhivacanan”ti. Ayamettha sakhepo, vitthāro pana Visuddhimaggasavaṇṇanāsu (visuddhi.2.570) vuttanayena veditabbo.

 Sabbasakhārasamathoti-ādi sabbanti sabbasakhārasamathādipadābhidheyya sabba, atthato nibbānameva. Idāni tassa nibbānabhāva dassetuyasmā hī”ti-ādi vutta. Tanti nibbāna. Āgammāti paicca ariyamaggassa ārammaapaccayahetu. Sammantīti appaisandhikūpasamavasena sammanti. Tathā santā ca savisesa upasantā nāma hontīti āha “vūpasammantī”ti, etena sabbe sakhārā sammanti etthāti sabbasakhārasamatho, nibbānanti dasseti. Sabbasakhāravisayutte hi nibbāne sabbasakhāravūpasamapariyāyo ñāyāgato yevāti. Sesepadesupi eseva nayo. Upadhīyati ettha dukkhanti upadhi, khandhādayo. Painissaṭṭhāti samucchedavasena pariccattā honti. Sabbā tahāti aṭṭhasatappabhedā sabbāpi tahā. Sabbe kilesarāgāti kāmarāgarūparāgādibhedā sabbepi kilesabhūtā rāgā, sabbepi vā kilesā idha kilesarāgāti veditabbā, na lobhavisesā eva cittassa viparītabhāvāpādanato. Yathāha “rattampi citta vipariata, duṭṭhampi citta vipariata, mūḷhampi citta vipariatan”ti (pārā. 271) virajjantīti attano sabhāva vijahanti. Sabba dukkhanti jarāmaraṇādibheda sabba vaṭṭadukkha. Bhavena bhavanti tena tena bhavena bhavantara. Bhavanikantibhāvena sasibbati, phalena vā saddhi kamma satahasseva āyati punabbhavabhāvato. Tato vānato nikkhanta tattha tassa sabbaso abhāvato. Ciranisajjācirabhāsanehi piṭṭhi-āgilāyanatālugalasosādivasena kāyakilamatho ceva kāyavihesā ca veditabbā. Sā ca kho desanāya attha ajānantāna, appaipajjantānañca vasena, jānantāna, pana paipajjantānañca desanāya kāyaparissamopi satthu aparissamova. Tenāha Bhagavā “na ca ma dhammādhikaraa vihesesī”ti (udā. 10). Tathā hi vuttayā ajānantāna desanā nāma, so mama kilamatho assā”ti. Ubhayanti cittakilamatho, cittavihesā (D.14./CS:pg.2.60) cāti ubhaya peta Buddhāna natthi, bodhimūleyeva samucchinnattā.

 65. Anubrūhana sampiṇḍana. Soti “apissū”ti nipāto. Vipassinti pai-saddayogena sāmi-atthe upayogavacananti āha “vipassissā”ti. Vuddhippattā acchariyā vā anacchariyā. Vuddhi-atthopi hi akāro hoti yathā”asekkhā dhammā”ti (dha.sa.tikamātikāya 11). Kappāna cattāri asakhyeyyāni satasahassañca sadevakassa lokassa dhammasavibhāgakaraatthameva pāramiyo pūretvā idāni samadhigatadhammarājassa tattha appossukkatāpattidīpanatā, gāthātthassa acchariyatā, tassa vuddhippatti cāti veditabbā. Atthadvārena hi gāthāna anacchariyatā. Gocarā ahesunti upaṭṭhahisu. Upaṭṭhānañca vitakketabbatāvāti āha “parivitakkayitabbata pāpuisū”ti.

 Yadi sukhāpaipadāva katha kicchatāti āha “pāramīpūraakāle”ti-ādi. Evamādīni duppariccajāni dentassa. Ha-iti vā byattanti etasmi atthe nipāto, “ekasatthe”ti keci. Ha byatta, ekasena vā ala nippayojana eva kicchena adhigatassa dhammassa desetunti yojanā. Halanti “alan”ti iminā samānattha pada “halanti vadāmī”ti-ādīsu (sa.ni.ī. 1.172) viya. Rāgadosaphuṭṭhehīti phuṭṭhavisena viya sappena rāgena, dosena ca samphuṭṭhehi abhibhūtehi. Rāgadosānugatehīti rāgadosehi anubandhehi.

 Niccādīnanti niccaggāhādīna. Eva gatanti eva pavatta aniccādi-ākārena pavatta. “Catusaccadhamman”ti ida aniccādīsu, saccesu ca yathālābhavasena gahetabba. Eva gatanti vā eva “aniccan”ti-ādinā abhinivisitvā mayā, aññehi ca sammāsambuddhehi gata, ñāta paividdhanti attho. Kāmarāgena, bhavarāgena ca rattā nīvaraehi nivutacittatāya, diṭṭhirāgena rattā viparītābhinivesena na dakkhanti yāthāvato ima dhamma nappaivijjhissanti. Eva gāhāpetunti “aniccan”ti-ādinā sabhāvena yāthāvato dhamme jānāpetu. Rāgadosaparetatāpi nesa sammūḷhabhāvenevāti āha “tamokhandhena āvuṭā”ti.

 Dhammadesanāya appossukkatāpattiyā kāraa vibhāvetukasmā panā”ti-ādinā sayameva codana samuṭṭhāpeti. Tattha yathāya idāni dhammadesanāya (D.14./CS:pg.2.61) appossukkatāpatti sabbabuddhāna āciṇṇasamāciṇṇadhammatāvasena, sabbabodhisattāna ādito “ki me aññātavesenā”ti-ādinā (bu. va. 2.99) mahābhinīhāre attano cittassa samussāhana āciṇṇasamāciṇṇadhammatā vāti āha “ki me”ti-ādi. Tattha aññātavesenāti sadevaka loka unnādento Buddho ahutvā kevala Buddhāna sāvakabhāvūpagamanavasena aññātarūpena. Tividha kāraa appossukkatāpattiyā paipakkhassa balavabhāvo, dhammassa paramagambhīratā, tattha ca Bhagavato sātisaya gāravanti ta dassetutassa hī”ti-ādi āraddha. Tattha paipakkhā nāma rāgādayo kilesā sammāpaipattiyā antarāyakarattā. Tesa balavabhāvato ciraparibhāvanāya sattasantānato dubbisodhiyatāya te satte mattahatthino viya dubbala purisa ajjhottharitvā anayabyasana āpādentā anekasatayojanāyāmavitthāra sunicita ghanasannivesa kaṇṭakaduggampi adhisenti. Dūrappabheda ducchejjatāhi dubbisodhiyata pana dassetuathassā”ti-ādi vutta. Tattha ca anto āmaṭṭhatāya kañjikapuṇṇalābu ciraparivāsikatāya takkabharitacāṭi snehatintadubbalabhāvena vasātelapītapilotikā; telamissitatāya añjanamakkhitahatthā dubbisodhanīyā vuttā. Hīnūpamā cetā rūpappabandhabhāvato, acirakālikattā ca malīnatāya, kilesasakileso eva pana dubbisodhanīyataro anādikālikattā, anusayitattā ca. Tenāha “atisakiliṭṭhā”ti. Yathā ca dubbisodhanīyatāya eva gambhīraduddasaduranubodhānampi vutta-upamā hīnūpamāva.

 Gambhīropi dhammo paipakkhavidhamanena supākao bhaveyya, paipakkhavidhamana pana sammāpaipattipaibaddha, sā saddhammasavanādhīnā, ta satthari, dhamme ca pasādāyatta. So visesato loke sambhāvanīyassa garukātabbassa abhipatthanāhetukoti panāḷikāya sattāna dhammasampaipattiyā brahmayācanādinimittanti ta dassento “apicā”ti-ādimāha.

 66. “Aññataro”ti appaññāto viya kiñcāpi vutta, atha kho pākao paññātoti dassetuimasmi cakkavāḷe jeṭṭhakamahābrahmā”ti vutta. Mahābrahmabhavane jeṭṭhakamahābrahmā. So hi sakko viya (D.14./CS:pg.2.62) kāmadevaloke, brahmaloke ca pākao paññāto. Upakkilesabhūta appa rāgādiraja etassāti apparaja, apparaja akkhi paññācakkhu yesa te tasabhāvāti katvā apparajakkhajātikāti imamattha dassetupaññāmaye”ti-ādimāha. Appa rāgādiraja yesa te tasabhāvā apparajakkhajātikāti evamettha attho veditabbo. Assavanatāti “saya abhiññā”ti-ādīsu (dī.ni.1.28 405 ma.ni.1.154 444) viya karae paccattavacananti āha “assavanatāyā”ti. Dasapuññakiriyavatthuvasenāti dānādidasavidhavimuttiparipācanīyapuññakiriyavatthūna vasena. Tenāha “katādhikārā”ti-ādi. Papañcasūdaniya pana “dvādasapuññakiriyavasenā”ti (ma.ni.aṭṭha.2.282) vutta, ta dānādīsu saraagamanaparahitapariṇāmanadvaya pakkhipanavasena vutta.

 69. Garuṭṭhāniyesu gāravavasena garukarapatthanā ajjhesanā, sāpi atthato patthanā evāti vuttayācanan”ti. Padesavisayañāṇadassana hutvā Buddhānayeva āveikabhāvato ida ñāṇadvaya “Buddhacakkhū”ti vuccatīti āha “imesañhi dvinna ñāṇāna Buddhacakkhūti nāman”ti. Tiṇṇa maggañāṇānanti heṭṭhimāna tiṇṇa maggañāṇānadhammacakkhū”ti nāma, catusaccadhammadassananti katvā dassanamattabhāvato. Yato tāni ñāṇāni vijjūpamābhāvena vuttāni, aggamaggañāṇa pana ñāṇakiccassa sikhāppattiyā dassanamatta na hotīti “dhammacakkhū”ti na vuccatīti. Yato ta vajirūpamābhāvena vutta. Vuttanayenevāti “apparajakkhajātikā”ti ettha vuttanayeneva. Yasmā mandakilesāapparajakkhā”ti vuttā, tasmā bahalakilesāmahārajakkhā”ti veditabbā. Paipakkhavidhamanasamatthatāya tikkhāni sūrāni visadāni, vuttavipariyāyena mudūni. Saddhādayo ākārāti saddahanādippakāre vadati. Sundarāti kalyāṇā. Sammohavinodaniya pana “yesa āsayādayo koṭṭhāsā sundarā, te svākārā”ti (vibha.aṭṭha.814) vutta, ta imāya atthavaṇṇanāya aññadatthu sasandati sametīti daṭṭhabba. Yato saddhāsampadādivasena ajjhāsayassa sundaratāti, tabbipariyāyato asundaratāti. Kāraa nāma paccayākāro, saccāni vā. Paralokanti samparāya. Ta dukkhāvaha vajja viya bhayato passitabbanti vuttaparalokañceva vajjañca bhayato passantī”ti. Sampattibhavato vā aññattā vipattibhavo “paraloko”ti vuttapara …pe… passantī”ti.

 Aya (D.14./CS:pg.2.63) panettha pāḷīti ettha “apparajakkhā”dipadāna atthavibhāvane aya tassa tathābhāvasādhakapāḷi. Saddhādīnañhi vimuttiparipācakadhammāna balavabhāvo tappaipakkhāna pāpadhammāna dubbalabhāveneva hoti, tesañca balavabhāvo saddhādīna dubbalabhāvenāti vimuttiparipācakadhammāna savisesa atthitānatthitāvasena “apparajakkhā mahārajakkhā”ti ādayo pāḷiya (pai.ma.1.111) vibhajitvā dassitā. Iti saddhādīna vasena pañca apparajakkhā, asaddhiyādīna vasena pañca mahārajakkhā. Eva tikkhindriyamudindriyādayoti vibhāvitā paññāsa puggalā. Saddhādīna pana antarabhedena anekabhedā veditabbā. Khandhādayo eva lujjanapalujjanaṭṭhena loko, sampattibhavabhūto loko sampattibhavaloko, sugatisakhāto upapattibhavo, sampatti sambhavati etenāti sampattisambhavaloko sugatisavattaniyo kammabhavo. Duggatisakhāta-upapattibhavaduggatisavattaniyakammabhavā vipattibhavalokavipattisambhavalokā.

 Puna ekakadukādivasena loka vibhajitvā dassetueko loko”ti-ādi vutta. Āhārādayo hi lujjanapalujjanaṭṭhena lokoti. Tattha “eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā”ti (dī.ni.3.303 a.ni.10.27 28 pai.ma.1.2 112 208) yāya puggalādhiṭṭhānāya kathāya sabbasakhārāna paccayāyattavuttitā vuttā, tāya sabbo sakhāraloko eko ekavidho pakārantarassābhāvato. “Dve lokā”ti-ādīsupi iminā nayena attho veditabbo. Nāmaggahaena cettha nibbānassa aggahaa tassa alokasabhāvattā. Nanu ca “āhāraṭṭhitikā”ti ettha paccayāyattavuttitāya maggaphalānampi lokatā āpajjatīti? Nāpajjati pariññeyyāna dukkhasaccadhammāna “idha loko”ti adhippetattā. Atha vā na lujjati na palujjatīti yo gahito, tathā na hoti, so lokoti tagahaarahitāna lokuttarāna natthi lokatā. Upādānāna ārammaabhūtā khandhā upādānakkhandhā. Anurodhādivatthubhūtā lābhādayo aṭṭha lokadhammā. Dasāyatanānīti dasa rūpāyatanāni vivaṭṭajjhāsayassa adhippetattā. Tassa ca sabba tebhūmakakamma garahitabba, vajjitabbañca hutvā upaṭṭhātīti vuttasabbe abhisakhārā vajja, sabbe bhavagāmikammā vajjan”ti. Yesa (D.14./CS:pg.2.64) puggalāna saddhādayo mandā, te idha “assaddhā”ti-ādinā vuttā. Na pana sabbena sabba saddhādīna abhāvatoti apparajakkhadukādīsu pañcasu dukesu ekekasmi dasa dasa katvāpaññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānātī”ti vutta. Atha vā anvayato, byatirekato ca saddhādīna indriyāna paropariyatta jānātīti katvā tathā vutta. Ettha ca apparajakkhādivasena āvajjantassa Bhagavato te sattā puñjapuñjāva hutvā upaṭṭhahanti, na ekekā.

 Uppalāni ettha santīti uppalinī, gacchopi jalāsayopi, idha pana jalāsayo adhippetoti āha “uppalavane”ti. Yāni udakassa anto nimuggāneva hutvā pusanti vaḍḍhanti, tāni antonimuggaposīnī. Dīpitānīti Aṭṭhakathāya pakāsitāni, idheva vā “aññānipī”ti-ādinā dīpitāni. Ugghaitaññūti ugghaana nāma ñāṇugghaana, ñāṇe ugghaitamatte eva jānātīti attho. Vipañcita vitthāramevamattha jānātīti vipañcitaññū. Uddesādīhi netabboti neyyo. Saha udāhaavelāyāti udāhāre dhammassa uddese udāhaamatte eva. Dhammābhisamayoti catusaccadhammassa ñāṇena saddhi abhisamayo. Aya vuccatīti aya “cattāro satipaṭṭhānā”ti-ādinā nayena sakhittena mātikāya dīpiyamānāya desanānusārena ñāṇa pesetvā arahatta gahitu samattho “puggalo ugghaitaññū”ti vuccati. Aya vuccatīti aya sakhittena mātika hapetvā vitthārena atthe vibhajiyamāne arahatta pāpuitu samattho “puggalo vipañcitaññū”ti vuccati. Uddesatoti uddesahetu, uddisantassa, uddisāpentassa vāti attho. Paripucchatoti attha paripucchantassa. Anupubbena dhammābhisamayo hotīti anukkamena arahattappatto hoti. Na tāya jātiyā dhammābhisamayo hotīti tena attabhāvena magga vā phala vā antamaso jhāna vā vipassana vā nibbattetu na sakkoti. Aya vuccati puggalo padaparamoti aya puggalo byañjanapadameva parama assāti “padaparamo”ti vuccati.

 Yeti ye duvidhe puggale sandhāya vutta vibhage kammāvaraenāti pañcavidhena ānantariyakammena. Vipākāvaraenāti ahetukapaisandhiyā. Yasmā duhetukānampi ariyamaggapaivedho natthi, tasmā duhetukapaisandhipi (D.14./CS:pg.2.65) “vipākāvaraamevā”ti veditabbā. Kilesāvaraenāti niyatamicchādiṭṭhiyā. Assaddhāti Buddhādīsu saddhā rahitā. Acchandikāti kattukamyatākusalacchandarahitā, uttarakurukā manussā acchandikaṭṭhāna paviṭṭhā. Duppaññāti bhavagapaññāya parihīnā, bhavagapaññāya pana paripuṇṇāyapi yassa bhavaga lokuttarassa paccayo na hoti, sopi duppañño eva nāma. Abhabbā niyāma okkamitu kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu sammattaniyāmasakhāta ariyamagga okkamitu adhigantu abhabbā. “Na kammāvaraenā”ti-ādīni vuttavipariyāyena veditabbāni.

 Rāgacaritā”ti-ādīsu ya vattabba, ta paramatthadīpaniya [paramatthamañjūsāya Visuddhimaggasavaṇṇanāyanti bhavitabba--

          “Sā esā paramatthāna, tattha tattha yathāraha;

          Nidhānato paramattha-mañjūsā nāma nāmato”ti. (visuddhimaggamahāṭīkāya nigamane sayameva vuttattā)] Visuddhimaggasavaṇṇanāya vuttanayena veditabba.

 70. Ārabbhāti attano adhippetassa atthassa Bhagavato jānāpana uddissāti attho. Selo pabbato ucco hoti thiro ca, na pasupabbato, missakapabbato vāti āha “sele yathā pabbatamuddhanī”ti. Dhammamaya pāsādanti lokuttaradhammamāha. So hi pabbatasadiso ca hoti sabbadhamme atikkamma abbhuggataṭṭhena pāsādasadiso ca, paññāpariyāyo vā idha dhamma-saddo Sā hi abbhuggataṭṭhena pāsādoti abhidhamme (dha.sa.aṭṭha.16) niddiṭṭhā. Tathā cāha--

          “Paññāpāsādamāruyha, asoko sokini paja;

          Pabbataṭṭhova bhūmaṭṭhe, dhīro bāle avekkhatī”ti. (dha.pa.28).

 Yathā hī”ti-ādīsu yathā pabbate hatvā rattandhakāre heṭṭhā olokentassa purisassa khette kedārapāḷikuiyo, tattha sayitamanussā ca na paññāyanti anujjalabhāvato. Kuikāsu pana aggijālā paññāyati ujjalabhāvato eva dhammapāsādamāruyha sattaloka olokayato Bhagavato ñāṇassa āpātha nāgacchanti akatakalyāṇā sattā ñāṇagginā anujjalabhāvato, anuḷārabhāvato ca ratti khittā sarā (D.14./CS:pg.2.66) viya honti. Katakalyāṇā pana bhabbapuggalā dūre hitāpi Bhagavato ñāṇassa āpātha āgacchanti paripakkañāṇaggitāya samujjalabhāvato, uḷārasantānatāya himavantapabbato viya cāti eva yojanā veditabbā.

 Uṭṭhehīti tva dhammadesanāya appossukkatāsakhātasakocāpattito kilāsubhāvato uṭṭhaha. Vīriyavantatāyāti sātisaya catubbidhasammappadhānavīriyavantatāya. Vīrassa hi bhāvo, kamma vā vīriya. Kilesamārassa viya maccumārassapi āyati asambhavato “maccukilesamārānan”ti vutta. Abhisakhāramāravijayassa aggahaa kilesamāravijayeneva tabbijayassa jotitabhāvato. Vāhanasamatthatāyāti sasāramahākantārato nibbānasakhāta khemappadesa sampāpanasamatthatāya.

 71. “Apāruta tesa amatassa dvāran”ti keci pahanti. Nibbānassa dvāra pavisanamaggo vivaritvā hapito mahākaruṇūpanissayena sayambhuñāṇena adhigatattā. Saddha pamuñcantūti saddha pavedentu, attano saddahanākāra upaṭṭhāpentūti attho. Sukhena akicchena pavattanīyatāya suppavattita. Na bhāsi na bhāsissāmīti cintesi.

 

(D.14.-13)Aggasāvakayugavaṇṇanā

 

 73. Sallapitvāti “vippasannāni kho te āvuso indriyānī”ti-ādinā (mahāva. 60) ālāpasallāpa katvā. Tañhissa aparabhāge satthu santika upasakamanassa paccayo ahosi.

 75-6. Anupubbi kathanti anupubbiyā anupubba kathetabba katha. Kā pana sāti? Dānādikathā. Tattha dānakathā tāva pacurajanesu pavattiyā sabbasādhāraattā, sukarattā, sīle patiṭṭhānassa upāyabhāvato ca ādito kathitā. Pariccāgasīlo hi puggalo pariggahavatthūsu nissagabhāvato sukheneva sīlāni samādiyati, tattha ca suppatiṭṭhito hoti. Sīlena dāyakapaiggāhakavisuddhito parānuggaha vatvā parapīḷānivattivacanato, kiriyadhamma vatvā akiriyadhammavacanato, bhogasampattihetu (D.14./CS:pg.2.67) vatvā bhavasampattihetuvacanato ca dānakathānantara sīlakathā kathitā, tañce dānasīla vaṭṭanissita, aya bhavasampatti tassa phalanti dassanattha, imehi ca dānasīlamayehi paṇītapaṇītatarādibhedabhinnehi puññakiriyavatthūhi etā cātumahārājikādīsu paṇītapaṇītatarādibhedabhinnā aparimeyyā dibbabhogabhavasampattiyo hontīti dassanattha tadanantara saggakatha. Vatvā aya saggo rāgādīhi upakkiliṭṭho, sabbadā anupakkiliṭṭho ariyamaggoti dassanattha saggānantara maggakathā kathetabbā. Maggañca kathentena tadadhigamupāyadassanattha saggapariyāpannāpi, pageva itare sabbepi kāmā nāma bahvādīnavā, aniccā adhuvā, vipariṇāmadhammāti kāmāna ādīnavo, hīnā, gammā, pothujjanikā, anariyā, anatthasañhitāti tesa okāro lāmakabhāvo, sabbepi bhavā kilesāna vatthubhūtāti tattha sakileso, sabbaso kilesavippamutta nibbānanti nekkhamme ānisaso ca kathetabboti ayamattho maggantīti ettha iti-saddena ādi-atthajotakena bodhitoti veditabba.

 Sukhāna nidānanti diṭṭhadhammikāna, samparāyikāna, nibbānapaisayuttānañcāti sabbesampi sukhāna kāraa. Yañhi kiñci loke bhogasukha nāma, ta sabba dānanidānanti pākao yamattho. Ya pana ta jhānavipassanāmaggaphalanibbānapaisayutta sukha, tassāpi dāna upanissayapaccayo hotiyeva. Sampattīna mūlanti yā imā loke padesarajja sirissariya sattaratanasamujjalacakkavattisampadāti evapabhedā mānusikā sampattiyo, yā ca cātumahārājikacātumahārājādibhedā dibbasampattiyo, yā vā panaññāpi sampattiyo, tāsa sabbāsa ida dāna nāma mūla kāraa. Bhogānanti bhuñjitabbaṭṭhena “bhogo”ti laddhanāmāna manāpiyarūpādīna, tannissayānañca upabhogasukhāna. Avassayaṭṭhena patiṭṭhā. Visamagatassāti byasanappattassa. Tāṇanti rakkhā tato paripālanato. Leanti byasanehi paripāciyamānassa olīyanapadeso. Gatīti gantabbaṭṭhāna. Parāyaanti paisaraa. Avassayoti vinipatitu adento nissayo. Ārammaanti olubbhārammaa.

 Ratanamayasīhāsanasadisanti sabbaratanamayasattagamahāsīhāsanasadisa mahaggha hutvā sabbaso vinipatitu appadānato. Mahāpathavisadisa gatagataṭṭhāne (D.14./CS:pg.2.68) patiṭṭhāya labhāpanato. Ālambanarajjusadisanti yathā dubbalassa purisassa ālambanarajju uttiṭṭhato, tiṭṭhato ca upatthambho, eva dāna sattāna sampattibhave uppattiyā, hitiyā ca paccayabhāvato. Dukkhanittharaaṭṭhenāti duggatidukkhanittharaaṭṭhena. Samassāsanaṭṭhenāti lobhamacchariyādipaisattupaddavato sammadeva assāsanaṭṭhena. Bhayaparittāṇaṭṭhenāti dāliddiyabhayato paripālanaṭṭhena. Maccheramalādīhīti maccheralobhadosa-issāvicikicchādiṭṭhi ādicittamalehi. Anupalittaṭṭhenāti anupakkiliṭṭhatāya. Tesanti maccheramalādikacavarāna. Etehi eva durāsadaṭṭhena. Asantāsanaṭṭhenāti anabhibhavanīyatāya santāsābhāvena. Yo hi dāyako dānapati, so sampatipi kutoci na bhāyati, pageva āyati. Dhammasīsena puggalo vutto. Balavantaṭṭhenāti mahābalavatāya. Dāyako hi dānapati sampati pakkhabalena balavā hoti, āyati pana kāyabalādīhipi. Abhimagalasammataṭṭhenāti “vaḍḍhikāraan”ti abhisammatabhāvena. Vipattibhavato sampattibhavūpanayana khemantabhūmisampāpana, bhavasagāmato yogakkhemasampāpanañca khemantabhūmisampāpanaṭṭho.

 Idāni dāna vaṭṭagatā ukkasappattā sampattiyo viya vivaṭṭagatāpi tā sampādetīti bodhicariyabhāvenapi dānague dassetudānañhī”ti-ādi vutta. Tattha sakkamārabrahmasampattiyo attahitāya eva, cakkavattisampatti pana attahitāya, parahitāya cāti dassetu sā tāsa parato vuttā, etā lokiyā, imā pana lokuttarāti dassetu tato parasāvakapāramīñāṇan”ti-ādi vutta. Tatthāpi ukkaṭṭhukkaṭṭhatarukkaṭṭhatamāti dassetu kamena ñāṇattaya vutta. Tesa pana dānassa paccayabhāvo heṭṭhā vutto eva. Etenevassa brahmasampattiyāpi paccayabhāvo dīpitoti veditabbo.

 Dānañca nāma dakkhieyyesu hitajjhāsayena vā pūjanajjhāsayena vā attano santakassa paresa pariccajana, tasmā dāyako sattesu ekantahitajjhāsayo purisapuggalo, so “paresa hisati, paresa vā santaka haratī”ti aṭṭhānametanti āha “dāna dadanto sīla samādātu sakkotī”ti. Sīlasadiso alakāro natthīti akittima hutvā sabbakāla sobhāvisesāvahattā. Sīlapupphasadisa puppha natthīti etthāpi (D.14./CS:pg.2.69) eseva nayo. Sīlagandhasadiso gandho natthīti ettha “candana tagara vāpī”ti-ādikā (dha.pa.55) gāthā, “gandho isīna ciradikkhitāna, kāyā cuto gacchati mālutenā”ti-ādikā (jā. 2.17.55) ca vattabbā Sīlañhi sattāna ābharaañceva alakāro ca gandhavilepanañca parassa dassanīyabhāvāvahañca. Tenāha “sīlālakārena hī”ti-ādi.

 Aya saggo labbhatī”ti ida majjhimehi chandādīhi āraddha sīla sandhāyāha. Tenāha Sakko devarājā--

          “Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;

          Majjhimena ca devatta, uttamena visujjhatī”ti. (jā. 2.22.429).

 Iṭṭhoti sukho, kantoti kamanīyo, manāpoti manavaḍḍhanako, ta panassa iṭṭhādibhāva dassetuniccamettha kīḷā”ti-ādi vutta. Niccanti sabbakāla kīḷāti kāmūpasahitā sukhavihārā. Sampattiyoti bhogasampattiyo. Dibbanti dibbabhava devalokapariyāpanna. Sukhanti kāyika, cetasikañca sukha. Dibbasampattinti dibbabhava āyusampatti, vaṇṇayasa-issariyasampatti, rūpādisampattiñca. Evamādīti ādi-saddena yāmādīhi anubhavitabba dibbasampatti vadati.

 Appassādāti nirassādā paṇḍitehi yathābhūta passantehi tattha assādetabbatābhāvato. Bahudukkhāti mahādukkhā sampati, āyatiñca vipuladukkhānubandhattā. Bahupāyāsāti anekavidhaparissayā. Etthāti kāmesu. Bhiyyoti bahu. Dosoti aniccatādinā, appassādatādinā ca dūsitabhāvo, yato te viññūna citta nārādhenti. Atha vā ādīna vāti pavattatīti ādīnavo, paramakapaatā, tathā ca kāmā yathābhūta paccavekkhantāna paccupatiṭṭhanti. Lāmakabhāvoti nihīnabhāvo aseṭṭhehi sevitabbattā, seṭṭhehi na sevitabbattā ca. Sakilissananti vibādhetabbatā upatāpetabbatā. Nekkhamme ānisasanti ettha yattakā kāmesu ādīnavā, tappaipakkhato tattakā nekkhamme ānisasā. Api ca “nekkhamma nāmeta asambādha asakiliṭṭha, nikkhanta kāmehi, nikkhanta kāmasaññāya, nikkhanta kāmavitakkehi, nikkhanta kāmapariḷāhehi, nikkhanta byāpādato”ti-ādinā (D.14./CS:pg.2.70) (sārattha. ṭī. 3.26mahāvagge) nayena nekkhamme ānisase pakāsesi, pabbajjāya, jhānādīsu ca gue vibhāvesi vaṇṇesi.

 Vuttanayanti ettha ya avuttanaya “kallacitte”ti-ādi, tattha kallacitteti kammaniyacitte, heṭṭhā pavattitadesanāya assaddhiyādīna cittadosāna vigatattā uparidesanāya bhājanabhāvūpagamanena kammakkhamacitteti attho. Assaddhiyādayo hi yasmā cittassa rogabhūtā tadā te vigatā, tasmā arogacitteti attho. Diṭṭhimānādikilesavigamanena muducitte. Kāmacchandādivigamena vinīvaraacitte. Sammāpaipattiya uḷārapītipāmojjayogena udaggacitte. Tattha saddhāsampattiyā pasannacitte. Yadā ca Bhagavā aññāsīti sambandho. Atha vā kallacitteti kāmacchandavigamena arogacitte. Muducitteti byāpādavigamena mettāvasena akathinacitte. Vinīvaraacitteti uddhaccakukkuccavigamena vikkhepassa vigatattā tena apihitacitte. Udaggacitteti thinamiddhavigamena sampaggahitavasena alīnacitte. Pasannacitteti vicikicchāvigamena sammāpaipattiya adhimuttacitte, evampettha attho veditabbo.

 Seyyathāpī”ti-ādinā upamāvasena nesa sakilesappahāna, ariyamagguppādañca dasseti. Apagatakāḷakanti vigatakāḷaka. Sammadevāti suṭṭhu eva. Rajananti nīlapītādiragajāta. Paiggaheyyāti gaheyya pabhassara bhaveyya. Tasmiyeva āsaneti tissameva nisajjāya, etena nesa lahuvipassakatā, tikkhapaññatā, sukhapaipadākhippābhiññatā ca dassitā hoti. Virajanti apāyagamanīyarāgarajādīna vigamena viraja. Anavasesadiṭṭhivicikicchāmalāpagamanena vītamala. Pahamamaggavajjhakilesarajābhāvena vā viraja. Pañcavidhadussīlyamalāpagamanena vītamala. Dhammacakkhunti Brahmāyusutte (ma.ni.2.383) heṭṭhimā tayo maggā vuttā, Cūḷarāhulovāde (ma.ni.3.416) āsavakkhayo, idha pana sotāpattimaggo adhippeto. “Ya kiñci samudayadhamma, sabba ta nirodhadhamman”ti tassa uppatti-ākāradassananti. Nanu ca maggañāṇa asakhatadhammārammaa, na sakhatadhammārammaanti? Saccameta. Yasmā ta nirodha ārammaa katvā kiccavasena sabbasakhata paivijjhanta uppajjati, tasmā tathā vutta.

 “Suddha vatthan”ti nidassita-upamāya ida upamāsasandana vattha viya citta, vatthassa āgantukamalehi kiliṭṭhabhāvo viya cittassa rāgādimalehi sakiliṭṭhabhāvo (D.14./CS:pg.2.71) dhovanasilā viya anupubbikathā, udaka viya saddhā, udake temetvā ūsagomayachārikābharehi kāḷakapadese samucchinditvā vatthassa dhovanapayogo viya saddhāsinehena temetvā temetvā satisamādhipaññāhi dose sithilī katvā sutādividhinā cittassa sodhane vīriyārambho, tena payogena vatthe nānākāḷakāpagamo viya vīriyārambhena kilesavikkhambhana, ragajāta viya ariyamaggo, tena suddhassa vatthassa pabhassarabhāvo viya vikkhambhitakilesassa cittassa maggena pariyodapananti. “Diṭṭhadhammā”ti vatvā dassana nāma ñāṇadassanato aññampi atthīti ta nivattanatthapattadhammā”ti vutta. Patti ca ñāṇasampattito aññampi vijjatīti tato visesadassanatthaviditadhammā”ti vutta. Sā pana viditadhammatā dhammesu ekadesenāpi hotīti nippadesato viditabhāva dassetupariyogāḷhadhammā”ti vutta, tena nesa saccābhisambodhiyeva vibhāveti. Maggañāṇañhi ekābhisamayavasena pariññādikicca sādhenta nippadesatova catusaccadhamma samantato ogāhanta paivijjhatīti. Sesa heṭṭhā vuttanayameva.

 77. Cīvaradānādīnīti cīvarādiparikkhāradāna sandhāyāha. Yo hi cīvarādike aṭṭha parikkhāre, pattacīvarameva vā sotāpannādi-ariyassa, puthujjanasseva vā sīlasampannassa datvā “ida parikkhāradāna anāgate ehibhikkhubhāvāya paccayo hotū”ti patthana paṭṭhapesi, tassa ca sati adhikārasampattiya Buddhāna sammukhībhāve iddhimayaparikkhāralābhāya savattatīti veditabba. Vassasatikattherā viya ākappasampannāti adhippāyo.

 Sandassesīti suṭṭhu paccakkha katvā dassesi. Idhalokatthanti idhalokabhūta khandhapañcakasakhātamattha. Paralokatthanti etthāpi eseva nayo. Dassesīti sāmaññalakkhaato, salakkhaato ca dassesi. Tenāha “aniccan”ti-ādi. Tattha hutvā abhāvato aniccanti dassesi. Udayabbayapaipīḷanato dukkhanti dassesi. Avasavattanato anattāti dassesi. Ime ruppanādilakkhaṇā pañcakkhandhāti rāsaṭṭhena khandhe dassesi. Ime cakkhādisabhāvā nissattanijjīvaṭṭhena aṭṭhārasa dhātuyoti dassesi. Imāni cakkhādisabhāvāneva dvārārammaabhūtāni dvādasa āyatanānīti dassesi. Ime (D.14./CS:pg.2.72) avijjādayo jarāmaraapariyosānā dvādasa paccayadhammā paiccasamuppādoti dassesi. Rūpakkhandhassa heṭṭhā vuttanayena paccayato cattāri, khaato ekanti imāni pañca lakkhaṇāni dassesi. Tathāti iminā “pañca lakkhaṇānī”ti pada ākaḍḍhati. Dassentoti iti-saddo nidassanattho, evanti attho. Nirayanti aṭṭhamahānirayasoasa-ussadanirayappabheda sabbaso niraya dassesi. Tiracchānayoninti apadadvipadacatuppadabahuppadādibheda migapasupakkhisarīsapādivibhāga nānāvidha tiracchānaloka. Pettivisayanti khuppipāsikavantāsikaparadattūpajīvinijjhāmatahikādibhedabhinna nānāvidha petasattaloka. Asurakāyanti kālakañcikāsuranikāya. Eva tāva duggatibhūta paralokattha vatvā idāni sugatibhūta vattutiṇṇa kusalāna vipākan”ti-ādi vutta. Vehapphale subhakiṇṇeyeva sagahetvā asaññīsu, arūpīsu ca sampattiyā dassetabbāya abhāvato duviññeyyatāya “navanna brahmalokānan”tveva vutta.

 Gahāpesīti te dhamme samādinne kārāpesi.

 Samuttejana nāma samādinnadhammāna yathā anupakārakā dhammā parihāyanti, pahīyanti ca, upakārakā dhammā parivaḍḍhanti, visujjhanti ca, tathā nesa ussāhuppādananti āha “abbhussāhesī”ti. Yathā pana ta ussāhuppādana hoti, ta dassetuidhalokatthañcevā”ti-ādi vutta. Tāsetvā tāsetvāti paribyattabhāvāpādanena tejetvā tejetvā. Adhigata viya katvāti yesa katheti, tehi tamattha paccakkhato anubhuyyamāna viya katvā. Veneyyānañhi Buddhehi pakāsiyamāno attho paccakkhatopi pākaataro hutvā upaṭṭhāti. Tathā hi Bhagavā eva thomīyati--

          Ādittopi aya loko, ekādasahi aggibhi;

          Na tathā yāti savega, sammohapaliguṇṭhito.

          Sutvādīnavasaññutta, yathā vāca mahesino;

          Paccakkhatopi Buddhāna, vacana suṭṭhu pākaan”ti.

 Tenāha “dvattisakammakāraapañcavīsatimahābhayappabhedañhī”ti-ādi. Dvattisakammakāraṇāni “hatthampi chindantī”ti-ādinā (ma.ni.1.178) Dukkhakkhandhasutte āgatanayena (D.14./CS:pg.2.73) veditabbāni. Pañcavīsatimahābhayāni “jātibhaya jarābhaya byādhibhaya maraabhayan”ti-ādinā (cūḷani.123) tattha tattha Sutte āgatanayena veditabbāni. Āghātanabhaṇḍikā adhikuṭṭanakaigara, ya “accādhānan”tipi vuccati.

 Pailaddhaguena codesīti “tataguṇādhigamena ayampi tumhehi pailaddho, ānisaso ayampī”ti paccakkhato dassento “ki ito pubbe evarūpa atthī”ti codento viya ahosi. Tenāha “mahānisasa katvā kathesī”ti.

 Tappaccayañca kilamathanti sakhārapavattihetuka tasmi tasmi sattasantāne uppajjanakaparissama savighāta vihesa. Idhāti heṭṭhā pahamamaggādhigamatthāya kathāya. Sabbasakhārūpasamabhāvato santa. Atittikaraparamasukhatāya paṇīta. Sakalasasārabyasanato tāyanatthena tāṇa. Tato nibbindahadayāna nilīyanaṭṭhānatāya lea. Ādi-saddena gatipaisaraa paramassāsoti evamādīna sagaho.

 

(D.14.-14)Mahājanakāyapabbajjāvaṇṇanā

 

 80. Saghappahonakāna bhikkhūna abhāvāsaghassa aparipuṇṇattā”ti vutta. Dve aggasāvakā eva hi tadā ahesu.

 

(D.14.-16)Cārikā-anujānanavaṇṇanā

 

 86. “Kadā udapādī”ti puccha “sambodhito”ti-ādinā sakhepato vissajjetvā puna ta vitthārato dassetuBhagavā kirā”ti-ādi vutta. Pitu sagaha karonto vihāsi sambodhito “satta savaccharāni satta māse satta divase”ti ānetvā sambandho, tañca kho veneyyāna tadā abhāvato. Kilañjehi bahi chādāpetvā, vatthehi anto paicchādāpetvā, upari ca vatthehi chādāpetvā, tassa heṭṭhā suvaṇṇa …pe… vitāna kārāpetvā. Mālāvacchaketi pupphamālāhi vacchākārena vehite. Gandhantareti cāṭibharitagandhassa antare. Pupphānīti cāṭi-ādibharitāni jalajapupphāni ceva cakotakādibharitāni thalajapupphāni ca.

 Kāmañcāya (D.14./CS:pg.2.74) rājā Buddhapitā, tathāpi Buddhā nāma lokagaruno, na te kenaci vase vattetabbā, atha kho te eva pare attano vase vattenti, tasmā rājānāha bhikkhusagha demī”ti āha.

 Dānamukhanti dānakaraṇūpāya, dānavattanti attho. Na dāni me anuññātāti idāni me dāna na anuññātā, no na anujānantīti attho.

 Paritassanajīvitanti dukkhajīvikā dāliddiyanti attho.

 Sabbesa bhikkhūna pahosīti Bhagavato aṭṭhasaṭṭhi ca bhikkhusatasahassāna bhāgato dātu pahosi, na sabbesa pariyattabhāvena. Tenāha “senāpatipi attano deyyadhamma adāsī”ti. Jeṭṭhikaṭṭhāneti jeṭṭhikadeviṭṭhāne.

 Tatheva katvāti carapurise hapetvā. Sucinti suddha. Paṇītanti uḷāra, bhāvanapusakañceta “ekamantan”ti-ādīsu (pārā.2) viya. Bhañjitvāti madditvā, pīḷetvāti attho. Jātisappikhīrādīhiyevāti antojātasappikhīrādīhiyeva, amhākameva gāvi-ādito gahitasappi-ādīhiyevāti attho.

 90. Parāpavāda, parāpakāra, sītuhādibhedañca guṇāparādha khamati sahati adhivāsetīti khanti. Sā pana yasmā sīlādīna paipakkhadhamme savisesa tapati santapati vidhamatīti parama uttama tapo. Tenāha “adhivāsanakhanti nāma parama tapo”ti. “Adhivāsanakhantī”ti iminā dhammanijjhānakkhantito viseseti. Titikkhana khamana titikkhā.Akkharacintakā hi khamāya titikkhā-sadda vaṇṇenti. Tenevāha “khantiyā eva vevacanan”ti-ādi. Sabbākārenāti santapaṇītanipuasivakhemādinā sabbappakārena. So pabbajito nāma na hoti pabbājitabbadhammassa apabbājanato. Tasseva tatiyapadassa vevacana anatthantarattā.

 Na hī”ti-ādinā ta evattha vivarati. Uttamatthena paramanti vuccati para-saddassa seṭṭhavācakattā, “puggalaparoparaññū”ti-ādīsu (a.ni.7.68 netti. 118) viya. Paranti añña. Idāni para-sadda aññapariyāyameva gahetvā attha dassetuatha vā”ti-ādi vutta. Malassāti pāpamalassa. Apabbājitattāti anīhaattā anirākatattā (D.14./CS:pg.2.75) Samitattāti nirodhitattā tesa pāpadhammāna. “Samitattā hi pāpāna samaoti pavuccatī”ti hi vutta.

 Apica Bhagavā bhikkhūna pātimokkha uddisanto pātimokkhakathāya ca sīlapadhānattā sīlassa ca visesato doso paipakkhoti tassa niggahanavidhi dassetu ādito “khantī parama tapo”ti āha, tena aniṭṭhassa paihananūpāyo vutto, titikkhāgahaena pana iṭṭhassa, tadubhayenapi uppanna rati abhibhuyya viharatīti ayamattho dassitoti. Tahāvānassa vūpasamanato nibbāna parama vadanti Buddhā. Tattha khantiggahaena payogavipattiyā abhāvo dassito, titikkhāgahaena āsayavipattiyā abhāvo. Tathā khantiggahaena parāparādhasahatā, titikkhāgahaena paresu anaparajjhanā dassitā. Eva kāraamukhena anvayato pātimokkha dassetvā idāni byatirekato ta dassetuna hī”ti-ādi vutta, tena yathā sattāna jīvitā voropana, pāṇileḍḍudaṇḍādīhi vibādhanañca “parūpaghāto, paravihehanan”ti vuccati, eva tesa mūlasāpateyyāvaharaa, dāraparāmasana, visavādana, aññamaññabhedana, pharusavacanena mammaghaṭṭana, niratthakavippalāpo parasantakagijjhana, ucchedavindana, micchābhinivesanañca-upaghāto, vihehanañca hotīti yassa kassaci akusalassa kammapathassa, kammassa ca karaena pabbajito, samao ca na hotīti dasseti.

 Sabbākusalassāti sabbassāpi dvādasākusalacittuppādasagahitassa sāvajjadhammassa. Karaa nāma tassa attano santāne uppādananti tappaikkhepato akaraaanuppādanan”ti vutta. “Kusalassā”ti ida “eta Buddhāna sāsanan”ti vakkhamānattā ariyamaggadhamme, tesañca sambhārabhūte tebhūmakakusaladhamme sambodhetīti āha “catubhūmakakusalassā”ti. Upasampadāti upasampādana, ta pana tassa samadhigamoti āha “pailābho”ti. Cittajotananti cittassa pabhassarabhāvakaraa sabbaso parisodhana. Yasmā aggamaggasamagino citta sabbaso pariyodapīyati nāma, aggaphalakkhae pana pariyodapita hoti puna pariyodapetabbatāya abhāvato, iti pariniṭṭhitapariyodapanata sandhāyāha “ta pana arahattena hotī”ti. Sabbapāpa pahāya tadagādivasenevāti adhippāyo. “Sīlasavarenā”ti hi iminā tebhūmakassāpi sagahe itarappahānānampi sagaho hotīti, evañca katvā sabbaggahaa samatthita hoti (D.14./CS:pg.2.76) Samathavipassanāhīti lokiyalokuttarāhi samathavipassanāhi. Sampādetvāti nipphādetvā. Sampādanañcettha hetubhūtāhi phalabhūtassa sahajātāhipi, pageva purimasiddhāhīti daṭṭhabba.

 Kassacīti hīnādīsu kassaci sattassa kassaci upavādassa, tena davakamyatāyapi upavadana paikkhipati. Upaghātassa akaraanti etthāpi “kassacī”ti ānetvā sambandho. Kāyenāti ca nidassanamattameta manasāpi paresa anatthacintanādivasena upaghātakaraassa vajjetabbattā. Kāyenāti vā ettha arūpakāyassāpi sagaho daṭṭhabbo, na copanakāyakarajakāyānameva. Pa atimokkhanti pakārato ativiya sīlesu mukhyabhūta. “Atipamokkhan”ti tameva pada upasaggabyattayena vadati. Eva bhedato padavaṇṇana katvā tatvato vadati “uttamasīlan”ti. “Pāti vā”ti-ādinā pālanato rakkhaato ativiya mokkhanato ativiya mocanato pātimokkhanti dasseti. “Pāpā ati mokkhetīti atimokkho”ti nimittassa kattubhāvena upacaritabbato. Yo vā nanti yo vā puggalo na pātimokkhasavarasīla pāti samādiyitvā avikopento rakkhati, ta “pātī”ti laddhanāma pātimokkhasavarasīle hita mokkhetīti pātimokkhanti ayamettha sakhepo, vitthārato pana pātimokkhapadassa attho Visuddhimaggasavaṇṇanāya (visuddhi.ṭī. 1.14) vuttanayena veditabbo.

 Mattaññutāti bhojane mattaññutā, sā pana visesato paccayasannissitasīlavasena gahetabbāti āha “paiggahaaparibhogavasena pamāṇaññutā”ti. Ājīvapārisuddhisīlavasenāpi gayhamāne “pariyesanavissajjanavasenā”tipi vattabba. Saghaṭṭanavirahitanti janasaghaṭṭanavirahita, nirajanasambādha vivittanti attho. Catupaccayasantoso dīpito paccayasantosatāsāmaññena itaradvayassāpi lakkhaahāranayena jotitabhāvato. “Aṭṭhasamāpattivasibhāvāyā”ti iminā payojanadassanavasena yadattha vivittasenāsanasevana icchita, so adhicittānuyogo vutto. Aṭṭha samāpattiyo cettha vipassanāya pādakabhūtā adhippetā, na yā kācīti sakalassāpi adhicittānuyogassa jotitabhāvo veditabbo.

 

(D.14.-17)Devatārocanavaṇṇanā

 

 91. Ettāvatāti (D.14./CS:pg.2.77) ettakena suttapadesena. Tatthāpi ca iminā …pe… kathanena suppaividdhabhāva pakāsetvāti yojanā. Ca-saddo byatirekattho, tena idāni vuccamānattha ullageti. Ekamidāhanti eka aha. Ida-saddo nipātamatta. Ādi-saddena “bhikkhave samayan”ti evamādi pāṭho sagahito. Aha bhikkhave eka samayanti eva pettha padayojanā.

 Subhagavaneti subhagattā subhaga, sundarasirikattā sundarakāmattā vāti attho. Subhagañhi ta sirisampattiyā, sundare cettha kāme manussā patthenti. Bahujanakantatāyapi ta subhaga. Vanayatīti vana, attasampattiyā attani sineha uppādetīti attho. Vanute iti vā vana, attasampattiyā eva “ma paribhuñjathā”ti satte yācati viyāti attho. Subhagañca ta vanañcāti subhagavana, tasmi subhagavane. Aṭṭhakathāyapana ki iminā papañcenāti “eva nāmake vane”ti vutta. Kāma sālarukkhopi “sālo”ti vuccati, yo koci rukkhopi vanappati jeṭṭhakarukkhopi. Idha pana pacchimo eva adhippetoti āha “vanappatijeṭṭhakassa mūle”ti. Mūlasamugghātavasenāti anusayasamucchindanavasena.

 Na vihāyantīti akuppadhammatāya na vijahanti. “Na kañci satta tapantīti atappā”ti ida tesu tassā samaññāya niruhatāya vutta, aññathā sabbepi suddhāvāsā na kañci satta tapantīti atappā nāma siyu. “Na vihāyantī”ti-ādinibbacanesupi eseva nayo. Sundaradassanāti dassanīyāti ayamatthoti āha “abhirūpā”ti-ādi. Sundarametesa dassananti sobhanametesa cakkhunā dassana, viññāṇena dassana pīti attho. Sabbe heva …pe… jeṭṭhā pañcavokārabhave tato visiṭṭhāna abhāvato.

 Sattanna Buddhāna vasenāti sattanna sammāsambuddhāna apadānavasena. Avihehi ajjhiṭṭhena ekena avihābrahmunā kathitā tehi sabbehi kathitā nāma hontīti vuttatathā avihehī”ti. Eseva nayo sesesupi. Tenāha Bhagavā “devatā ma etadavocun”ti. Ya pana pāḷiya “anekāni devatāsatānī”ti vutta, ta sabba pacchā attano sāsane (D.14./CS:pg.2.78) visesa adhigantvā tattha uppannāna vasena vutta. Anusandhidvayampīti dhammadhātupadānusandhi, devatārocanapadānusandhīti duvidha anusandhi. Niyyātentoti nigamento. Ya panettha atthato avibhatta, ta suviññeyyamevāti.

 

 Mahāpadānasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.15.) 2. Mahānidānasuttavaṇṇanā

 

(D.15.-0-1)Nidānavaṇṇanā

 

 95. Janapadinoti (D.15./CS:pg.2.79) janapadavanto, janapadassa vā issarasāmino rājakumārā gottavasena kurū nāma. Tesa nivāso yadi eko janapado, katha bahuvacananti āha “ruhisaddenā”ti. Akkharacintakā hi īdisesu hānesu yutte viya īdisaligavacanāni icchanti. Ayamettha ruhi yathā aññatthāpi “Agesu viharati, Mallesu viharatī”ti ca. Tabbisesanepi janapadasadde jātisadde ekavacanameva. Aṭṭhakathācariyā panāti pana-saddo visesatthajotano, tena “puthu-atthavisayatāya eveta puthuvacanan”ti “bahuke panā”ti-ādinā vakkhamāna visesa joteti. Sutvāti mandhātumahārājassa ānubhāvadassanānusārena paramparānugata katha sutvā. Anusayāyantenāti anuvicarantena. Etesa hānanti candimasūriyamukhena cātumahārājikabhavanamāha. Tenāha “tattha agamāsī”ti-ādi. Soti mandhātumahārājā. Tanti cātumahārājikarajja. Gahetvāti sampaicchitvā. Puna pucchi pariṇāyakaratana.

 Dovārikabhūmiya tiṭṭhanti sudhammāya devasabhāya, devapurassa ca catūsu dvāresu ārakkhāya adhigatattā. “Dibbarukkhasahassapaimaṇḍitan”ti ida “cittalatāvanan”ti-ādīsupi yojetabba.

 Pathaviya patiṭṭhāsīti bhassitvā pathaviyā āsannaṭṭhāne aṭṭhāsi. Na hi cakkaratana bhūmiya patati, tathāṭhitañca nacirasseva antaradhāyi tenattabhāvena cakkavatti-issariyassa abhāvato. “Ciratara kāla hatvā”ti apare. Rājā ekakova agamāsi attano ānubhāvena. Manussabhāvoti manussagandhasarīranissandādimanussabhāvo. Pāturahosīti devaloke pavattivipākadāyino aparāpariyāya vedanīyassa kammassa katokāsattā sabbadā soasavassuddesikatā mālāmilāyanādi dibbabhāvo pāturahosi. Tadā manussāna asakheyyāyukatāya sakkarajja kāretvā. “Ki me iminā upaddharajjenā”ti atricchatāya atittova. Manussaloke utuno kakkhaatāya vātātapena phuṭṭhagatto kālamakāsi.

 Avayavesu (D.15./CS:pg.2.80) siddho viseso samudāyassa visesako hotīti ekampi raṭṭha bahuvacanena vohariyati.

 Da-kārena attha vaṇṇayanti niruttinayena. Kammāsoti kammāsapādo vuccati uttarapadalopena yathā “rūpabhavo rūpan”ti. Katha pana so “kammāsapādo”ti vuccatīti āha “tassa kirā”ti-ādi. Damitoti ettha kīdisa damana adhippetanti āha “porisādabhāvato paisedhito”ti. “Ime pana therāti majjhimabhāṇakā”ti keci. Apare pana “Aṭṭhakathācariyā”ti, “dīghabhāṇakā”ti vadanti. Ubhayathāpi cūḷakammāsadamma sandhāya tathā vadanti. Yakkhiniputto hi kammāsapādo alīnasattukumārakāle (cariyā.2.75) bodhisattena tattha damito. Sutasomakāle (jā. 2.21.371) pana Bārāṇasirājā porisādabhāvapaisedhanena yattha damito, ta mahākammāsadamma nāma. “Putto”ti vatvāatrajo”ti vacana orasaputtabhāvadassanattha.

 Yehi āvasitappadeso “kururaṭṭhan”ti nāma labhi, te uttarakuruto āgatamanussā tattha rakkhitaniyāmeneva pañca sīlāni rakkhisu. Tesa diṭṭhānugatiyā pacchimajanatāti so desadhammavasena avicchedato pavattamāno kuruvattadhammoti paññāyittha. Ayañca attho kurudhammajātakena dīpetabbo. So aparabhāge pahama yattha sakiliṭṭho jāto, ta dassetukururaṭṭhavāsīnan”ti-ādi vutta. Yattha Bhagavato vasanokāsabhūto koci vihāro na hoti, tattha kevala gocaragāmakittana nidānakathāya pakati yathā ta sakkesu viharati Devadaha nāma sakyāna nigamoti imamattha dassento “avasanokāsato”ti-ādimāha.

 Āyasmā”ti vā “devāna piyā”ti vā “tatra bhavan”ti vā piyasamudāhāro esoti āha “āyasmāti piyavacanametan”ti. Tayida piyavacana garugāravavasena vuccatīti āha “gāravavacanametan”ti.

 Atidūra-accāsannavajjanena nātidūranāccāsanna nāma gahita, ta pana avakasato ubhinna pasāritahatthāna saghaṭṭanena veditabba. Cakkhunā cakkhu āhacca daṭṭhabba hoti, tenāpi agāravameva kata hoti. Gīva parivattetvāti parivattanavasena gīva pasāretvā.

 Kulasagahatthāyāti (D.15./CS:pg.2.81) kulānuddayatāvasena kulāna anuggahanatthāya sahassabhaṇḍika nikkhipanto viya bhikkhapaiggahanena tesa mahato puññābhisandassa jananena. Paisammajjitvāti antevāsikehi sammajjanaṭṭhāna sakkaccakāritāya puna sammajjitvā. Tikkhattunti “ādito paṭṭhāya antan”ti-ādinā vuttacaturākārūpasañhite tayo vāre, tenassa dvādasakkhattu sammasitabhāvamāha.

 Amhāka Bhagavato gambhīrabhāveneva kathitattā sesabuddhehipi evameva kathitoti dhammanvaye hatvā vuttasabbabuddhehi …pe… kathito”ti. Sālindanti saparibhaṇḍa. “Sineru ukkhipanto viyā”ti iminā tādisāya desanāya sudukkarabhāvamāha. Suttameva “suttantakathan”ti āha dhammakkhandhabhāvato. Yathā vinayapaṇṇattibhūmantarasamayantarāna vijānana anaññasādhāraa sabbaññutañāṇasseva visayo, eva antadvayavinimuttassa kārakavedakarahitassa paccayākārassa vibhajana pīti dassetuBuddhānañhī”ti-ādi āraddha. Tattha hānānīti kāraṇāni. Gajjita mahanta hotīti ta desetabbasseva anekavidhatāya, duviññeyyatāya ca nānānayehi pavattamāna desanāgajjita mahanta vipula, bahubhedañca hoti. Ñāṇa anupavisatīti tato eva desanāñāṇa desetabbadhamme vibhāgaso kurumāna anu anu pavisati, tena anupavissa hita viya hotīti attho. Buddhañāṇassa mahantabhāvo paññāyatīti evavidhassa nāma dhammassa desaka, paivedhakañcāti Buddhāna desanāñāṇassa, paivedhañāṇassa ca uḷārabhāvo pākao hoti. Ettha ca kiñcāpi “sabba vacīkamma Buddhassa Bhagavato ñāṇapubbagama ñāṇānuparivattan”ti (mahāni. 69 169 cūḷani. 85 pai.ma.3.5 netti. 14) vacanato sabbāpi Bhagavato desanā ñāṇarahitā natthi, sīhasamānavuttitāya sabbattha samānappavatti. Desetabbavasena pana desanā visesato ñāṇena anupaviṭṭhā, gambhīratarā ca hotīti daṭṭhabba. Katha pana vinayapaññatti patvā desanā tilakkhaabbhāhatā suññatapaisayuttā hotīti? Tatthāpi sannisinnaparisāya ajjhāsayānurūpa pavattamānā desanā sakhārāna aniccatādivibhāvana, sabbadhammāna attattaniyatābhāvappakāsanañca hoti. Tenevāha “anekapariyāyena dhammi katha katvā”ti-ādi.

 Āpajjāti (D.15./CS:pg.2.82) patvā yathā ñāṇakoñcanāda vissajjeti, eva pāpuitvā.

 Pamāṇātikkameti aparimāṇatthe “yāvañcida tena Bhagavatā”ti-ādīsu (dī.ni.1.4) viya. Aparimeyyabhāvajotano hi aya yāva-saddo. Tenāha “atigambhīro attho”ti. Avabhāsatīti ñāyati upaṭṭhāti. Ñāṇassa tathā upaṭṭhānañhi sandhāya “dissatī”ti vutta. Nanu esa paiccasamuppādo ekantagambhīrova, tattha kasmā gambhīrāvabhāsatā jotitāti? Saccameta, ekantagambhīratādassanatthameva panassa gambhīrāvabhāsaggahaa. Tasmā aññattha labbhamāna catukoika byatirekamukhena nidassetvā ta evassa ekantagambhīrata vibhāvetuekañhī”ti-ādi vutta. Eta natthīti agambhīro, agambhīrāvabhāso cāti eta dvaya natthi, tena yathādassite catukoike pacchimā eka koi labbhatīti dasseti. Tenāha “ayañhī”ti-ādi.

 Yehi gambhīrabhāvehi paiccasamuppādo “gambhīro”ti vuccati, te catūhi upamāhi ulligento “bhavaggaggahaṇāyā”ti-ādimāha. Yathā bhavagga hattha pasāretvā gahetu na sakkā dūrabhāvato, eva sakhārādīna avijjādipaccayasambhūtasamudāgataṭṭho pākatikañāṇena gahetu na sakkā. Yathā sineru bhinditvā miñja pabbatarasa pākatikapurisena nīharitu na sakkā, eva paiccasamuppādagate dhammatthādike pākatikañāṇena bhinditvā vibhajja paivijjhanavasena jānitu na sakkā. Yathā mahāsamudda pākatikapurisassa bāhudvayena padhāritu na sakkā, eva vepullaṭṭhena mahāsamuddasadisa paiccasamuppāda pākatikañāṇena desanāvasena padhāritu na sakkā. Yathā mahāpathavi parivattetvā pākatikapurisassa pathavoja gahetu na sakkā, eva “ittha avijjādayo sakhārādīna paccayā hontī”ti tesa paccayabhāvo pākatikañāṇena nīharitvā gahetu na sakkāti. Eva catubbidhagambhīratāvasena catasso upamā yojetabbā. Pākatikañāṇavasena cāyamatthayojanā katā diṭṭhasaccāna tattha paivedhasabhāvato, tathāpi yasmā sāvakāna, paccekabuddhānañca tattha sappadesameva ñāṇa, Buddhānayeva nippadesa, tasmā vuttaBuddhavisaya pañhan”ti-ādi.

 Ussādentoti (D.15./CS:pg.2.83) paññāya ukkasento, uggahantoti attho. Apasādentoti nibbhacchanto, niggahantoti attho.

 

(D.15.-0-2)Ussādanāvaṇṇanā

 

 Tenāti mahāpaññābhāvena. Tatthāti therassa satipi uttānabhāve, paiccasamuppādassa-aññesa gambhīrabhāve. Subhojanarasapuṭṭhassāti sundarena bhojanarasena positassa. Katayogassāti nibaddhapayogena kataparicayassa. Mallapāsāṇanti Mallehi mahabbaleheva ukkhipitabbapāsāṇa. Kuhi imassa bhāriyaṭṭhānanti kasmi passe imassa pāsāṇassa garutarappadesoti tassa sallahukabhāva dīpento vadati.

 Timirapigaleneva dīpenti tassa mahāvipphārabhāvato. Tenāha “tassa kirā”ti-ādi. Pakkuthatīti pakkuthanta viya parivattati parito vivattati. Lakkhaavacanañheta. Piṭṭhiya sakalinapadakāpiṭṭha. Kāyūpapannassāti mahatā kāyena upetassa, mahākāyassāti attho.

 Piñchavaṭṭīti piñchakalāpo. Supaṇṇavātanti nāgaggahaṇādīsu pakkhapapphoanavasena uppajjanakavāta.

 

(D.15.-0-3)Pubbūpanissayasampattikathāvaṇṇanā

 

 “Pubbūpanissayasampattiyā”ti-ādinā uddiṭṭhakāraṇāni vitthārato vivarituito kirā”ti-ādi vutta. Tattha itoti ito kappato Satasahassimeti satasahassame. Hasāvatī nāma nagara ahosi jātanagara. Dhurapattānīti bāhirapattāni, yāni dīghatamāni.

 Kaniṭṭhabhātāti vemātikabhātā kaniṭṭho yathā amhāka Bhagavato Nandatthero. Buddhānañhi sahodarā bhātaro nāma na honti. Katha jeṭṭhā tāva na uppajjanti, kaniṭṭhāna pana asambhavo eva. Bhoganti vibhava. Upasantoti corajanitasakhobhavūpasamena upasanto janapado.

 Dve sāṭake nivāsetvāti sāṭakadvayameva attano kāyaparihārika katvā itara sabbasambhāra attato mocetvā.

 Pattaggahaatthanti antopakkhitta-uhabhojanattā aparāpara hatthe parivattentassa pattaggahaattha. Uttarisāṭakanti attano uttarisāṭaka. Etāni (D.15./CS:pg.2.84) pākaaṭṭhānānīti etāni yathāvuttāni Bhagavato desanāya pākaṭāni therassa puññakaraaṭṭhānāni.

 Paisandhi gahetvāti amhāka mahābodhisattassa paisandhiggahaadivase eva paisandhi gahetvā.

 

(D.15.-0-4)Titthavāsādivaṇṇanā

 

 Uggahaa pāḷiyā uggahana. Savana atthasavana. Paripucchana gaṇṭhiṭṭhānesu atthaparipucchana. Dhāraa pāḷiyāpi pāḷi-atthassapi citte hapana. Sabbañceta idha paiccasamuppādavasena veditabba.

 Sotāpannānañca …pe.. upaṭṭhātitattha sammohaviddhasanena “ya kiñci samudayadhamma, sabba ta nirodhadhamman”ti (dī.ni.1.298 sa.ni.5.1081 mahāva. 16 cūḷani. 4 7 8) attapaccakkhavasena upaṭṭhānato. Nāmarūpaparicchedoti saha paccayena nāmarūpassa paricchijja avabodho.

 

                  (D.15.-0-5)Paiccasamuppādagambhīratāvaṇṇanā

 

 “Atthagambhīratāyā”ti-ādinā sakhepato vuttamattha vivaritutatthā”ti-ādi āraddha. Jātipaccayasambhūtasamudāgataṭṭhoti jātipaccayato sambhūta hutvā sahitassa attano paccayānurūpassa jarāmaraassa uddha uddha āgatabhāvo, anupavattatthoti attho. Atha vā sambhūtaṭṭho ca samudāgataṭṭho ca sambhūtasamudāgataṭṭho. “Na jātito jarāmaraa na hoti,” na ca jāti vinā “aññato hotī”ti hi jātipaccayasambhūtaṭṭho vutto, itthañca jātito samudāgacchatīti jātipaccayasamudāgataṭṭho, yā yā jāti yathā yathā paccayo hoti, tadanurūpapātubhāvoti attho. So anupacitakusalasambhārāna ñāṇassa tattha appatiṭṭhatāya agādhaṭṭhena gambhīro. Sesapadesupi eseva nayo.

 Avijjāya sakhārāna paccayaṭṭhoti yenākārena yadavatthā avijjā sakhārāna paccayo hoti. Yena hi pavatti-ākārena, yāya ca avatthāya avatthitā avijjā tesa tesa sakhārāna paccayo hoti, tadubhayassapi duravabodhanīyato avijjā sakhārāna navahi ākārehi paccayaṭṭho (D.15./CS:pg.2.85) anupacitakusalasambhārāna ñāṇassa tattha appatiṭṭhatāya agādhaṭṭhena gambhīro. Esa nayo sesapadesupi.

 Katthaci anulomato desīyati, katthaci pailomatoti idha pana paccayuppādā paccayuppannuppādasakhāto anulomo, paccayanirodhā paccayuppannanirodhasakhāto ca pailomo adhippeto. Ādito pana paṭṭhāya antagamana anulomo, antato ca ādigamana pailomoti adhippeto. Ādito paṭṭhāya anulomadesanāya, antato paṭṭhāya pailomadesanāya ca tisandhi catusakhepo. “Ime bhikkhave cattāro āhārā ki nidānā”ti-ādikāya (sa.ni.2.11) ca vemajjhato paṭṭhāya pailomadesanāya, “cakkhuñca paicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso, phassapaccayā vedanā”ti-ādikāya (sa.ni.2.43 45) anulomadesanāya ca dvisandhi tisakhepo. “Sayojaniyesu bhikkhave dhammesu assādānupassino viharato tahā pavaḍḍhati, tahāpaccayā upādānan”ti-ādīsu (sa.ni.2.53 57) ekasandhi dvisakhepo. Ekago hi paiccasamuppādo desito. Labbhateva hi so “tatra bhikkhave sutavā ariyasāvako paiccasamuppādayeva sādhuka yoniso manasi karoti ‘iti imasmi sati ida hoti …pe… nirujjhatī’ti. Sukhavedaniya bhikkhave phassa paicca uppajjati sukhavedanā”ti (sa.ni.2.62) imassa suttassa vasena veditabbo. Iti tena tena kāraena tathā tathā pavattetabbattā paiccasamuppādo desanāya gambhīro. Tenāha “aya desanāgambhīratā”ti. Na hi tattha sabbaññutañāṇato añña ñāṇa patiṭṭha labhati.

 Avijjāya panā”ti-ādīsu jānanalakkhaassa ñāṇassa paipakkhabhūto avijjāya aññāṇaṭṭho. Ārammaassa paccakkhakaraena dassanabhūtassa paipakkhabhūto adassanaṭṭho. Yenesā attano sabhāvena dukkhādīna yāthāvasarasa paivijjhitu na deti chādetvā pariyonandhitvā tiṭṭhati, so tassā saccāsampaivedhaṭṭho. Abhisakharaa savidhāna, pakappananti attho. Āyūhana sampiṇḍana, sampayuttadhammāna attano kiccānurūpatāya rāsīkaraanti attho. Apuññābhisakhārekadeso sarāgo. Añño virāgo. Rāgassa vā appaipakkhabhāvato rāgappavaḍḍhako, rāguppattipaccayo (D.15./CS:pg.2.86) ca sabbopi apuññābhisakhāro sarāgo. Itaro tabbidūrabhāvato virāgo. “Dīgharatta heta bhikkhave assutavato puthujjanassa ajjhosita mamāyita parāmaṭṭha ‘eta mama, esohamasmi, eso me attā’ti” (sa.ni.2.61) attaparāmāsassa viññāṇa visesato vatthu vuttanti viññāṇassa suññataṭṭho gambhīro. Attā vijānāti sasaratīti sabyāpāratāsakanti-abhinivesabalavatāya abyāpāra-asakantipaisandhipātubhāvaṭṭhā ca gambhīrā. Nāmarūpassa paisandhikkhae ekatova uppādo ekuppādo, pavattiya visu visu yathāraha ekuppādo. Nāmassa rūpena, rūpassa ca nāmena asampayogato vinibbhogo nāmassa nāmena rūpassa ca rūpena ekaccassa ekaccena avinibbhogo (nāmassa nāmena avinibbhogo vibha.mūlaṭī. 242) yojetabbo. Ekuppādekanirodhehi avinibbhoge adhippete so rūpassa ca ekakalāpapavattino rūpena labbhatīti. Atha vā ekacatuvokārabhavesu nāmarūpāna asahavattanato aññamañña vinibbhogo, pañcavokārabhave sahavattanato avinibbhogo ca veditabbo.

 Nāmassa ārammaṇābhimukha namana namanaṭṭho. Rūpassa virodhipaccayasamavāye visadisuppatti ruppanaṭṭho. Indriyapaccayabhāvo adhipatiyaṭṭho. “Lokopeso, dvārāpesā, khetta petan”ti vuttalokādi-attho cakkhādīsu pañcasu yojetabbo. Manāyatanassa pana lujjanato, manosamphassādīna dvārakhettabhāvato ca ete atthā veditabbā. Āpāthagatāna rūpādīna pakāsanayogyatālakkhaa obhāsana cakkhādīna visayibhāvo, manāyatanassa vijānana. Saghaṭṭanaṭṭho visesato cakkhusamphassādīna pañcanna, itare channampi yojetabbā. Phusanañca phassassa sabhāvo. Saghaṭṭana raso, itare upaṭṭhānākārā. Ārammaarasānubhavanaṭṭho rasavasena vutto, vedayitaṭṭho lakkhaavasena. Sukhadukkhama ajjhattabhāvo yathākkama tissanna vedanāna sabhāvavasena vutto. “Attā vedayatī”ti abhinivesassa balavabhāvato nijjīvaṭṭho vedanāya gambhīro. Nijjīvāya vā vedanāya vedayita nijjīvavedayita, so eva atthoti nijjīvavedayitaṭṭho.

 Sappītikatahāya (D.15./CS:pg.2.87) abhinanditaṭṭho. Balavataratahāya gilitvā pariniṭṭhāpana ajjhosānaṭṭho. Itare pana jeṭṭhabhāva-osāraasamuddaduratikkama-apāripūrivasena veditabbā. Ādānaggahaṇābhinivesaṭṭhā catunnampi upādānāna samānā, parāmāsaṭṭho diṭṭhupādānādīnameva, tathā duratikkamaṭṭho. “Diṭṭhikantāro”ti (dha.sa.392) hi vacanato diṭṭhīna duratikkamatā. Dahaggahaattā vā catunnampi duratikkamaṭṭho yojetabbo. Yonigatihitinivāsesukhipananti samāse bhummavacanassa alopo daṭṭhabbo. Evañhi tena āyūhanābhisakharaapadāna samāso hoti. Yathā tathā jāyana jāti-attho. Tassā pana sannipātato jāyana sañjāti-attho. Mātukucchi okkamitvā viya jāyana okkanti-attho. So jātito nibbattana nibbatti-attho. Kevala pātubhavana pātubhāvaṭṭho.

 Jarāmaraaga maraappadhānanti tassa maraaṭṭhā eva khayādayo gambhīrāti dassitā. Uppanna-uppannānañhi navanavāna khayena kamena khaṇḍiccādiparipakkapavattiya loke jarāvohāroti Khayaṭṭho vā jarāya vuttoti daṭṭhabbo. Navabhāvāpagamo hi “khayo”ti vattu yuttoti vipariṇāmaṭṭho dvinnampi vasena yojetabbo, santativasena vā jarāya khayavayabhāvā, sammutikhaikavasena maraassa bhedavipariṇāmaṭṭhā yojetabbā. Avijjādīna sabhāvo paivijjhīyatīti paivedho. Vuttañheta nidānakathāya “tesa tesa vā tattha tattha vuttadhammāna paivijjhitabbo salakkhaasakhāto aviparītasabhāvo paivedho”ti. (dī.ni.aṭṭha. pahamamahāsagītikathā; abhi. aṭṭha. nidānakathā) so hi avijjādīna sabhāvo maggañāṇeneva asammohapaivedhavasena paivijjhitabbato aññāṇassa alabbhaneyyapatiṭṭhatāya agādhaṭṭhena gambhīro. Sā sabbāpīti sā yathāvuttā sakhepato catubbidhā vitthārato anekappabhedā sabbāpi paiccasamuppādassa gambhīratā therassa uttānakā viya upaṭṭhāsi catūhi agehi samannāgatattā. Udāhu aññesampīti “mayha tāva esa paiccasamuppādo uttānako hutvā upaṭṭhāti, ki nu kho aññesampi eva uttānako hutvā upaṭṭhātī”ti mā eva avaca mayāva dinnanaye catusaccakammaṭṭhānavidhimhi hatvā.

 

(D.15.-0-6)Apasādanāvaṇṇanā

 

 Oḷārikanti (D.15./CS:pg.2.88) vatthuvītikkamasamatthatāvasena thūla. Kāma kāmarāgapaighāyeva atthato kāmarāgapaighasayojanāni, kāmarāgapaighānusayā ca, tathāpi aññoyeva sayojanaṭṭho bandhanabhāvato, añño anusayanaṭṭho appahīnabhāvena santāne thāmagamananti katvā, iti kiccavisesavisiṭṭhabhede gahetvācattāro kilese”ti ca vutta. Eseva nayo itaresupi. Ausahagateti ausabhāva upagate. Tabbhāvattho hi aya sahagata-saddo “nandirāgasahagatā”ti-ādīsu (dī.ni.2.400 ma.ni.1.91 133 460 3.374 sa.ni.5.1081 mahāva. 14 vibha.203 pai.ma.1.34 2.30) viya.

 Yathā uparimaggādhigamanavasena saccasampaivedho paccayākārapaivedhavasena, eva sāvakabodhipaccekabodhisammāsambodhi-adhigamanavasenapi saccasampaivedho paccayākārapaivedhavasenevāti dassetukasmā cā”ti-ādi vutta. Sabbathāvāti sabbappakāreneva kiñcipi pakāra asesetvāti attho. Ye katābhinīhārāna mahābodhisattāna vīriyassa ukkaṭṭhamajjhimamudutāvasena bodhisambhārasambharae kālabhedā icchitā, te dassento “cattāri, aṭṭha, soasa vā asakhyeyyānī”ti āha, svāyamattho cariyāpiakavaṇṇanāya gahetabbo. Sāvako padesañāṇe hitoti sāvako hutvā sekkhabhāvato tatthāpi padesañāṇe hito. Buddhāna kathāya “ta tathāgato abhisametī”ti-ādikāya paccanīka hoti. Anaññasādhāraassa hi vasena Buddhāna sīhanādo, na aññasādhāraassa.

 Vāyamantassevā”ti iminā visesato ñāṇasambhārasambharaa paññāpāramitāpūraa vadati. Tassa ca sabbampi puñña upanissayo.

 “Esa devamanussāna, sabbakāmadado nidhi;

 Ya yadevābhipatthenti, sabbametena labbhatī”ti. (khu.pa.8.10)--

 Hi vutta. Tasmā mahābodhisattāna sabbesampi puññasambhāro yāvadeva ñāṇasambhārattho sammāsambodhisamadhigamasamatthattāti āha “paccayākāra (D.15./CS:pg.2.89) …pe… natthī”ti. Idāni paccayākārapaivedhasseva vā mahānubhāvatādassanamukhena paiccasamuppādasseva paramagambhīrata dassetuavijjā”ti-ādi vutta. Navahi ākārehīti uppādādīhi navahi ākārehi. Avijjā hi sakhārāna uppādo hutvā paccayo hoti, pavatta hutvā nimitta, āyūhana, sayogo, palibodho, samudayo, hetu, paccayo hutvā paccayo hoti. Eva sakhārādayo viññāṇādīna. Vuttañheta paisambhidāmagge “katha paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇa? Avijjā sakhārāna uppādaṭṭhiti ca pavattaṭṭhiti ca nimittaṭṭhiti ca āyūhanaṭṭhiti ca saññogaṭṭhiti ca palibodhaṭṭhiti ca samudayaṭṭhiti ca hetuṭṭhiti ca paccayaṭṭhiti ca imehi navahākārehi avijjāpaccayā sakhārā paccayasamuppannā”ti-ādi (pai.ma.1.45).

 Tattha navahākārehīti navahi paccayabhāvūpagamanākārehi. Uppajjati etasmā phalanti uppādo, phaluppattiyā kāraabhāvo. Sati ca avijjāya sakhārā uppajjanti, nāsati, tasmā avijjā sakhārāna uppādo hutvā paccayo hoti. Tathā avijjāya sati sakhārā pavattanti, nīyanti ca. Yathā ca bhavādīsu khipanti, eva tesa avijjā paccayo hoti. Tathā āyūhanti phaluppattiyā ghaenti, sayujjanti attano phalena. Yasmi santāne saya uppannā, ta palibundhanti. Paccayantarasamavāye udayanti uppajjanti. Hinoti ca sakhārāna kāraabhāva gacchati. Paicca avijja sakhārā ayanti pavattantīti eva avijjāya sakhārāna kāraabhāvūpagamanavisesā uppādādayo veditabbā. Tattha tathā sakhārādīna viññāṇādīsu uppādaṭṭhiti-ādīsupi. Tiṭṭhati etenāti hiti, kāraa. Uppādo eva hiti uppādaṭṭhiti Eseva nayo sesesupi. “Paccayo hotī”ti ida idha lokanāthena tadā paccayapariggahassa āraddhabhāvadassana. So ca ārambho ñāyāruho “yathā ca purimehi mahābodhisattehi bodhimūle pavattito, tatheva ca pavattito”ti. Acchariyavegābhihatā dasasahassilokadhātu sakampi sampakampīti dassento “diṭṭhamattevā”ti-ādimāha.

 Etassa dhammassāti etassa paiccasamuppādasaññitassa dhammassa. So pana yasmā atthato hetupabhavāna hetu. Tenāha “etassa paccayadhammassā”ti, jāti-ādīna jarāmaraṇādipaccayatāyāti attho. Nāmarūpaparicchedo, tassa ca paccayapariggaho na pahamābhinivesamattena hoti (D.15./CS:pg.2.90) atha kho tattha aparāpara ñāṇuppattisaññitena anu anu bujjhanena, tadubhayābhāva pana dassento “ñātapariññāvasena ananubujjhanā”ti āha. Niccasaññādīna pajahanavasena vattamānā vipassanā dhamme ca paivijjhantī eva nāma hoti paipakkhavikkhambhanena tikkhavisadabhāvāpattito, tadadhiṭṭhānabhūtā ca tīraapariññā, ariyamaggo ca pariññāpahānābhisamayavasena pavattiyā tīraapahānapariññāsagaho cāti tadubhayapaivedhābhāva dassento “tīraa …pe… appaivijjhanā”ti āha. Tanta vuccati vatthavīnanattha tantavāyehi daṇḍake āsañjitvā pasāritasuttapaṭṭī tanīyatīti katvā. Ta pana suttasantānākulatāya nidassanabhāvena ākulameva gahitanti āha “tanta viya ākulakajātā”ti. Sakhepato vuttamattha vitthārato dassetuyathā nāmā”ti-ādi vutta. Samānetunti pubbena para sama katvā ānetu, avisama uju kātunti attho. Tantameva vā ākula tantākula, tantākula viya jātā bhūtāti tantākulajātā. Majjhima paipada anupagantvā antadvayapatanena paccayākāre khalitā ākulā byākulā honti. Teneva antadvayapatanena tatadiṭṭhigāhavasena paribbhamantā ujuka dhammaṭṭhiti katha paipajjitu na jānanti. Tenāha “na sakkonti ta paccayākāra uju kātun”ti. Dve bodhisatteti paccekabodhisattamahābodhisatte. Attano dhammatāyāti attano sabhāvena, paropadesena vināti attho. Tattha tattha guakajātanti tasmi tasmi hāne jātaguakampi gaṇṭhīti suttagaṇṭhi. Tato eva gaṇṭhibaddha baddhagaṇṭhika. Paccayesu pakkhalitvāti aniccadukkhānattādisabhāvesu paccayadhammesu niccādiggāhavasena pakkhalitvā. Paccaye uju kātu asakkontāti tasseva niccādiggāhassa avissajjanato paccayadhammanimitta attano dassana uju kātu asakkontā idasaccābhinivesakāyaganthavasena gaṇṭhikajātā hontīti āha “dvāsaṭṭhi …pe… gaṇṭhibaddhā”ti. Ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā sassatadiṭṭhi-ādidiṭṭhiyo nissitā allīnā.

 Vinanato “kulā”ti itthiligavasena laddhanāmassa tantavāyassa gaṇṭhika nāma ākulabhāvena aggato vā mūlato vā duviññeyyāyeva khalitatantasuttanti āha “kulāgaṇṭhika vuccati Pesakārakañjiyasuttan”ti. Sakuikāti kulāvakasakuikā. Sā hi rukkhasākhāsu olambanakulāvakā (D.15./CS:pg.2.91) hoti. Tañhi sā kulāvaka tato tato tiahīrādike ānetvā tathā vinandhati, yathā tesa Pesakārakañjiyasutta viya aggena vā agga mūlena vā mūla samānetu vivecetu vā na sakkā. Tenāha “yathā hī”ti-ādi. Tadubhayampīti “kulāgaṇṭhikan”ti vutta kañjiyasutta, kulāvakañca. Purimanayenevāti “evameva sattā”ti-ādinā pubbe vuttanayeneva.

 Kāma muñjapabbajatiṇāni yathājātānipi dīghabhāvena patitvā araññaṭṭhāne aññamañña vinandhitvā ākulabyākulāni hutvā tiṭṭhanti, tāni pana na tathā dubbiveciyāni, yathā rajjubhūtānīti dassetuyathā tānī”ti-ādi vutta. Sesamettha heṭṭhā vuttanayameva.

 Apāyāti avaḍḍhitā, sukhena, sukhahetunā vā virahitāti attho. Dukkhassa gatibhāvatoti āpāyikassa dukkhassa pavattiṭṭhānabhāvato. Sukhasamussayatoti abbhudayato. Vinipatitattāti virūpa nipatitattā yathā tenattabhāvena sukhasamussayo na hoti, eva nipatitattā. Itaroti sasāro. Nanu “apāyan”ti-ādinā vuttopi sasāro evāti? Saccameta, nirayādīna pana adhimattadukkhabhāvadassanattha apāyādiggahaa. Gobalībaddañāyenāyamattho veditabbo. Khandhānañca paipāṭīti pañcanna khandhāna hetuphalabhāvena aparāpara pavatti. Abbocchinna vattamānāti avicchedena pavattamānā. Ta sabbampīti ta “apāyan”ti-ādinā vutta sabba apāyadukkhañceva vaṭṭadukkhañca. “Mahāsamudde vātukkhittanāvā viyā”ti ida paribbhamaṭṭhānassa mahantadassanatthañceva paribbhamanassa anavaṭṭhitatādassanatthañca “upamāya. Yantesu yuttagoo viyā”ti ida pana avasabhāvadassanatthañceva duppamokkhabhāvadassanatthañcāti veditabba.

 

 (D.15.-1)Paiccasamuppādavaṇṇanā

 

 Iminā tāvāti ettha tāva-saddo kamattho, tena “tantākulakajātā”ti padassa anusandhi parato āvibhavissatīti dīpeti. Atthi idappaccayāti ettha aya paccayoti idappaccayo, tasmā idappaccayā, imasmā paccayāti attho. Ida vutta hoti -- “imasmā nāma paccayā jarāmaraan”ti eva vattabbo atthi nu kho jarāmaraassa paccayoti. Tenāha (D.15./CS:pg.2.92) “Atthi nu kho …pe… bhaveyyā”ti. Ettha hi “ki paccayā jarāmaraa? Jātipaccayā jarāmaraan”ti upari jātisaddapaccayasaddasamānādhikaraena ki-saddena ida-saddassa samānādhikaraatādassanato kammadhārayasamāsatā idappaccayasaddassa yujjati. Na hettha “imassa paccayā idappaccayā”ti jarāmaraassa, aññassa vā paccayato jarāmaraasambhavapucchā sambhavati viññātabhāvato, asambhavato ca, jarāmaraassa pana paccayapucchā sambhavati. Paccayasaddasamānādhikaraatāyañca ida-saddassa “imasmā paccayā”ti paccayapucchā yujjati.

 Sā pana samānādhikaraatā yadipi aññapadatthasamāsepi labbhati, aññapadatthavacanicchābhāvato panettha kammadhārayasamāso veditabbo. Sāmivacanasamāsapakkhe pana nattheva samānādhikaraatāsambhavoti. Nanu ca “idappaccayatā paiccasamuppādo”ti ettha idappaccaya-saddo sāmivacanasamāso icchitoti? Sacca icchito ujukameva tattha paiccasamuppādavacanicchāti katvā, idha pana kevala jarāmaraassa paccayaparipucchā adhippetā, tasmā yathā tattha ida-saddassa paiccasamuppādavisesanatā, idha ca “pucchitabbapaccayatthatā sambhavati, tathā tattha, idha ca samāsakappanā veditabbā. Kasmā pana tattha kammadhārayasamāso na icchitoti? Hetuppabhavāna hetu paiccasamuppādoti imassa atthassa kammadhārayasamāse asambhavatoti imassa, attano paccayānurūpassa anurūpo paccayo idappaccayoti etassa ca atthassa icchitattā. Yo panettha ida-saddena gahito attho, so “Atthi idappaccayā jarāmaraan”ti jarāmaraaggahaeneva gahitoti ida-saddo paiccasamuppādato pariccajanato aññassa asambhavato paccaye avatiṭṭhati, tenettha kammadhārayasamāso. Tattha pana ida-saddassa tato pariccajanakāraa natthīti sāmivacanasamāso eva icchito. Aṭṭhakathāyapana yasmā jarāmaraṇādīna paccayapucchāmukhenāya paiccasamuppādadesanā āraddhā, paiccasamuppādo ca nāma atthato hetuppabhavāna hetūti vutto vāyamattho, tasmā “imassa jarāmaraassa paccayo”ti evamatthavaṇṇanā katā.

 Paṇḍitenāti ekasabyākaraṇīyādipañhāvisesajānanasamatthāya paññāya samannāgatena. Tameva hissa paṇḍicca dassetuyathā”ti-ādi vutta (D.15./CS:pg.2.93) Yādisassa jīvassa diṭṭhigatiko sarīrato anaññatta pucchati “ta jīva ta sarīran”ti, so eva paramatthato nupalabbhati, katha tassa vañjhātanayassa viya dīgharassatā sarīrato aññatā vā anaññatā vā byākātabbā siyā, tasmāssa pañhassa hapanīyatā veditabbā. Tuhībhāvo nāmesa pucchato anādaro vihesā viya hotīti “abyākatametan”ti pakārantaramāha. Eva abyākaraakāraa ñātukāmassa kathetabba hoti, kathite ca jānantassa pamādopi eva siyā, kathanavidhi pana “yādisassā”ti-ādinā dassito eva. Eva appaipajjitvāti eva hapanīyapañhe viya tuhībhāvādi anāpajjitvā eva. “Appaipajjitvā”ti vacana nidassanamattameta. “Ki sabba aniccan”ti vutte “ki sakhata sandhāya pucchasi, udāhu asakhatan”ti paipucchitvā byākātabba hoti “ki khandhapañcaka pariññeyyan”ti puṭṭhe “Atthi tattha pariññeyya, atthi na pariññeyyan”ti vibhajja byākātabba hoti, eva appaipajjitvāti ca ayamettha attho icchitoti. Pubbe yassa paccayassa atthitāmatta coditanti atthitāmatta vissajjita. Pucchāsabhāgena hi vissajjananti. Idāni tasseva sarūpapucchā karīyatīti “puna kin”ti vutta. Idhāpi “yathā”ti-ādi sabba ānetvā vattabba.

 “Esa nayo sabbapadesū”ti atidesavasena ussukka katvānāmarūpapaccayā”ti-ādinā tattha apavādo āraddho. Yasmā dassetukāmo, tasmā ida vuttanti yojanā. Channa vipākasamphassānayeva gahaa hoti viññāṇādi vedanāpariyosānā vipākavidhīti katvā anekesu suttapadesu, (ma.ni.3.126 udā. 1) abhidhamme (vibha.225) ca yebhuyyena tesayeva gahaassa niruhattā. Idhāti imasmi sutte. Ca-saddo byatirekattho, tenettha “gahitampī”ti-ādinā vuccamānayeva visesa joteti. Paccayabhāvo nāma paccayuppannāpekkho tena vinā tassa asambhavato. Tasmā saḷāyatanappaccayāti “saḷāyatanapaccayā phasso”ti iminā padenāti yojanā. Avayavena vā samudāyopalakkhaameta “saḷāyatanapaccayā”ti, tasmā “saḷāyatanapaccayā phasso”ti iminā padenāti vutta hoti. Gahitampīti chabbidha vipākaphassampi. Aggahitampīti avipākaphassampi kusalākusalakiriyāphassampi. Paccayuppannavisesa dassetukāmoti (D.15./CS:pg.2.94) yojanā. Na cettha paccayuppannova upādinno icchito, atha kho paccayopi upādinno icchitoti ajjhattikāyatanasseva saḷāyatanaggahaena gahaanti katvā vuttasaḷāyatanato …pe… dassetukāmo”ti. Na hi phassassa cakkhādisaḷāyatanameva paccayo, atha kho “cakkhuñca paicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa, tiṇṇa sagati phasso”ti-ādi (ma.ni.3.421 425 426 sa.ni.2.44 45 2.4.60 kathā. 465 467) vacanato rūpāyatanādirūpañca cakkhuviññāṇādināmañca paccayo, tasmā ima cakkhādisaḷāyatanato atiritta āvajjanādi viya sādhāraa ahutvā, tassa tassa phassassa sādhāraatāya añña visesapaccaya pi-saddena avisiṭṭha sādhāraapaccaya pidassetukāmo Bhagavā, “nāmarūpapaccayā phasso”ti ida vuttanti yojanā. Abhidhammabhājanīyepi imameva paccaya sandhāya “nāmarūpapaccayā phasso”ti vuttanti Tadaṭṭhakathāya (vibha.aṭṭha.243) “paccayavisesadassanatthañceva mahānidānadesanāsagahatthañcā”ti atthavaṇṇanā katā. Paccayānanti jāti-ādīna paccayadhammāna. Nidāna kathitanti jarāmaraṇādikassa nidānatta kathita ekasiko paccayabhāvo kathito. Tañhi tesa paccayabhāve abyabhicārīti dassetu “iti kho panetan”ti-ādinā upari desanā pavattā. Nijjaeti nijjālake. Niggumbeti nikkhepe. Padadvayenāpi ākulābhāvameva dasseti, tasmā anākula abyākula mahanta paccayanidānamettha kathitanti mahānidāna sutta aññathābhāvassa abhāvato.

 98. Tesa tesa paccayānanti tesa tesa jāti-ādīna paccayāna. Yasmā paccayabhāvo nāma tehi tehi paccayehi anūnādhikeheva tassa tassa phalassa sambhavato tatho taccho, tappakāro vā sāmaggi-upagatesu paccayesu muhuttampi tatho nibbattanadhammāna asambhavābhāvato. Avitatho avisavādanako visavādanākāravirahito aññadhammapaccayehi aññadhammānuppattito. “Anaññathā”ti vuccati aññathābhāvassa abhāvato. Tasmātatha avitatha anaññatha paccayabhāva dassetun”ti vutta. Pariyāyati attano phala pariggahetvā vattatīti pariyāyo, hetūti āha “pariyāyenāti kāraenā”ti. Sabbena sabbanti devattādinā (D.15./CS:pg.2.95) sabbabhāvena sabbā jāti. Sabbathā sabbanti tatthāpi cātumahārājikādisabbākārena sabbā, nipātadvayameta, nipātañca abyaya, tañca sabbaligavibhattivacanesu ekākārameva hotīti pāḷiya “sabbena sabba sabbathā sabban”ti vutta. Atthavacane pana tassa tassa jātisaddāpekkhāya itthi-atthavuttita dassetusabbākārena sabbā”ti-ādi vutta. Imināva nayenāti iminā jātivāre vutteneva nayena. Devādīsūti ādi-saddena gandhabbayakkhādike pāḷiya (dī.ni.2.98) āgate, tadantarabhede ca sagahāti.

 Idha nikkhitta-atthavibhajanattheti imasmi “kassaci kimhicī”ti aniyamato uddesavasena vuttatthassa niddisanatthe jotetabbe nipāto, tadatthajotana nipātapadanti attho. Tassāti tassa padassa. Teti dhammadesanāya sampadānabhūta thera vadati. Seyyathidanti vā te katameti ceti attho. Ye hi “kassacī”ti, “kimhicī”ti ca aniyamato vutto attho, te katameti. Kathetukamyatāpucchā hesā. Devabhāvāyāti devabhāvattha. Khandhajātīti khandhapātubhāvo, yathā khandhesu uppannesu “devā”ti samaññā hoti, tathā tesa uppādoti attho. Tenāha “yāyā”ti āha. Sabbapadesūti “gandhabbāna gandhabbatthāyā”ti-ādīsu sabbesu jātiniddesapadesu bhavādipadesu ca. Yena hi nayena sace hi jātīti ayamatthayojanā katā, jātiniddesapadesova “bhavo”ti-ādinā bhavādipadesupi so kātabboti. Devāti upapattidevā cātumahārājikato paṭṭhāya yāva bhavaggā dibbanti kāmaguṇādīhi kīḷanti laanti viharanti jotantīti katvā. Gandha abbanti paribhuñjantīti gandhabbā, dhataraṭṭhassa mahārājassa parivārabhūtā. Yajanti vessavaasakkādike pūjentīti yakkhā, tena tena vā paidhikammādinā yajitabbā pūjetabbāti yakkhā, vessavaassa mahārājassa parivārabhūtā. Aṭṭhakathāya pana “amanussā”ti avisesena vutta. Bhūtāti kumbhaṇḍā, virūḷhakassa mahārājassa parivārabhūtā. Aṭṭhakathāya pana “ye keci nibbattasattā”ti avisesena vutta. Aṭṭhipakkhā bhamaratuppaḷādayo. Cammapakkhā jatusigālādayo. Lomapakkhā hasamorādayo. Sarīsapā ahivicchikasatapadi-ādayo.

 Tesa (D.15./CS:pg.2.96) tesan”ti ida na yevāpanakaniddeso viya avuttasagahattha vacana, atha kho ayevāpanakaniddeso viya vuttasagahatthanti. Ādi-saddeneva ca āmeitattho sagayhatīti āha “tesa tesa devagandhabbādīnan”ti. Tadattāyāti tabhāvāya, yathārūpesu khandhesu pavattamānesu “devā gandhabbā”ti lokasamaññā hoti, tathārūpatāyāti attho. Tenāha “devagandhabbādibhāvāyā”ti. “Nirodho, vigamo”ti ca pailaddhattālābhassa bhāvo vuccati, idha pana accantābhāvo adhippeto “sabbaso jātiyā asatī”ti avatvā “jātinirodhā”ti vuttattāti āha “abhāvāti attho”ti.

 Phalatthāya hinotīti yathā phala tato nibbattati, eva hinoti pavattati, tassa hetubhāva upagacchatīti attho. Ida gahatha nanti “ida me phala, gahatha nan”ti eva appeti viya niyyāteti viya. “Esa nayo”ti avisesa atidisitvā visesamattassa attha dassetuapicā”ti-ādi vutta. Nanu cāya jāti parinipphannā, sakhatabhāvā ca na hoti vikārabhāvato, tathā jarāmaraa, tassa katha sā hetu hotīti codana sandhāyāha “jarāmaraassa hī”ti-ādi. Tabbhāve bhāvo, tadabhāve ca abhāvo jarāmaraassa jātiyā upanissayatā.

 99. Okāsapariggahoti pavattiṭṭhānapariggaho. Upapattibhave yujjati upapattikkhandhāna yathāvuttaṭṭhānato aññattha anuppajjanato. Idha panāti imasmi Sutte “kāmabhavo”ti-ādinā āgate imasmi hāne. Kammabhave yujjati kāmabhavādijotanā visesato tassa jātiyā paccayabhāvatoti. Tenāha “so hi jātiyā upanissayakoiyāva paccayo”ti. Nanu ca upapattibhavopi jātiyā upanissayavasena paccayo hotīti? Sacca hoti, so pana na tathā padhānabhūto, kammabhavo pana padhānabhūto paccayo janakabhāvatoti. “So hi jātiyā”ti-ādi vutta kāmabhavūpaga kamma kāmabhavo. Esa nayo rūpārūpabhavesupi. Okāsapariggahova kato”kimhicī”ti iminā sattapariggahassa katattā.

 100. Tiṇṇampi kammabhavānanti kāmakammabhavādīna tiṇṇampi kammabhavāna. Tiṇṇañca upapattibhavānanti kāmupapattibhavādīna tiṇṇañca upapattibhavāna. Tathā (D.15./CS:pg.2.97) sesānipīti diṭṭhupādānādīni sesupādānānipi tiṇṇampi kammabhavāna, tiṇṇañca upapattibhavāna paccayoti attho. Itīti eva vuttanayena. Dvādasa kammabhavā dvādasa upapattibhavāti catuvīsatibhavā veditabbā. Yasmā kammabhavassa paccayabhāvamukheneva upādāna upapattibhavassa paccayo nāma hoti, na aññathā, tasmā upādāna kammabhavassa ujukameva paccayabhāvoti āha “nippariyāyenettha dvādasa kammabhavā labbhantī”ti. Tesanti kammabhavāna. Sahajātakoiyāti akusalassa kammabhavassa sahajāta upādāna sahajātakoiyā, itara anantarūpanissayādivasena upanissayakoiyā, kusalassa kammabhavassa pana upanissayakoiyāva paccayo. Ettha ca yathā aññamaññanissayasampayutta-atthi-avigatādipaccayāna sahajātapaccayena ekasagahata dassetu “sahajātakoiyā”ti vutta, eva ārammaṇūpanissaya-anantarūpanissayapakatūpanissayāna ekajjha gahaavasena “upanissayakoiyā”ti vuttanti daṭṭhabba.

 101. Upādānassāti ettha kāmupādānassa tahā upanissayakoiyāva paccayo, sesupādānāna sahajātakoiyāpi upanissayakoiyāpi viññāṇādi ca vedanāpariyosānā vipākavidhīti katvā.

 102. Yadida vedanāti ettha vipākavedanāti tameva tāva upanissayakoiyā paccayo itarakoiyā asambhavato. Aññāti kusalākusalakiriyavedanā. Aññathāpīti sahajātakoiyāpi.

 103. Ettāvatāti jarāmaraṇādīna paccayaparamparādassanavasena pavattāya ettakāya desanāya. Purimatahanti purimabhavasiddha taha. “Esa paccayo tahāya, yadida vedanā”ti vatvā tadanantara “phassapaccayā vedanāti iti kho paneta vuttan”ti-ādinā vedanāya paccayabhūtassa phassassa uddharaa aññesu suttesu āgatanayena paiccasamuppādassa desanāmaggo ta pana anotaritvā samudācāratahādassanamukheneva tahāmūlakadhamme desento āciṇṇadesanāmaggato okkamanto viya, tañca desana passato appavattanti pasayha balakkārena desento viya ca hotīti āha “idānī”ti-ādi. Dve tahāti idhādhippetatahā eva (D.15./CS:pg.2.98) dvidhā bhindanto āha. Esanatahāti bhogāna pariyesanavasena pavattatahā. Esitatahāti pariyiṭṭhesu bhogesu uppajjamānatahā. Samudācāratahāyāti pariyuṭṭhānavasena pavattatahāya. Duvidhāpesā vedana paicca tahā nāma vedanāpaccayā ca appailaddhāna bhogāna pailābhāya pariyesanā, laddhesu ca tesupātabyatāpatti-ādi hotīti.

 Paritassanavasena pariyesati etāyāti pariyesanā. Āsayato, payogato ca pariyesanā tathāpavatto cittuppādo. Tenāha “tahāya sati hotī”ti. Rūpādi-ārammaapailābhoti savatthukāna rūpādi-ārammaṇāna gavesanavasena, pavattiya pana apariyiṭṭhayeva labbhati, tampi atthato pariyesanāya laddhameva nāma tathārūpassa kammassa pubbekatattā eva labbhanato. Tenāha “so hi pariyesanāya sati hotī”ti. Sukhavinicchayanti sukha visesato nicchinotīti sukhavinicchayo, sukha sabhāvato, samudayato, atthagamanato, nissaraato ca yāthāvato jānitvā pavattañāṇa, ta sukhavinicchaya. Jaññāti jāneyya. “Subhasukhan”ti-ādika ārammae abhūtākāra vividha ninnabhāvena nicchinoti āropetīti vinicchayo. Assādānupassanatahādiṭṭhiyāpi evameva vinicchayabhāvo veditabbo. Imasmi pana Sutte vitakkoyeva āgatoti yojanā. Imasmi pana sutteti Sakkapañhasutte. (dī.ni.2.358) tattha hi “chando kho, devāna inda, vitakkanidāno”ti āgata. Idhāti imasmi Mahānidānasutte.Vitakkeneva vinicchinātī”ti etena “vinicchīyati etenāti vinicchayo”ti vinicchaya-saddassa karaasādhanamāha. “Ettakan”ti-ādi vinicchayanākāradassana.

 Chandanaṭṭhena chando, eva rañjanaṭṭhena rāgo, svāya anāsevanatāya mando hutvā pavatto idhādhippetoti āha “dubbalarāgassādhivacanan”ti. Ajjhosānanti tahādiṭṭhivasena abhinivisana. “Mayha idan”ti hi tahāgāho yebhuyyena attaggāhasannissayova hoti. Tenāha “aha maman”ti, “balavasanniṭṭhānan”ti ca tesa gāhāna thirabhāvappattimāha. Tahādiṭṭhivasena pariggahakaraanti “aha maman”ti balavasanniṭṭhānavasena abhiniviṭṭhassa (D.15./CS:pg.2.99) attattaniyaggāhavatthuno aññāsādhāraa viya katvā pariggahetvā hāna, tathāpavatto lobhasahagatacittuppādo. Attanā pariggahitassa vatthuno yassa vasena parehi sādhāraabhāvassa asahamāno hoti puggalo, so dhammo asahanatā. Eva vacanattha vadanti niruttinayena. Saddalakkhae pana yassa dhammassa vasena macchariyayogato puggalo maccharo, tassa bhāvo, kamma vā macchariya, macchero dhammo. Macchariyassa balavabhāvato ādarena rakkhaa ārakkhoti āha “dvāra …pe… suṭṭhu rakkhaan”ti. Attano phala karotīti karaa, ya kiñci kāraa, adhika karaanti adhikaraa, visesakāraa. Visesakāraañca bhogāna ārakkhadaṇḍādānādi-anatthasambhavassāti vuttaārakkhādhikaraan”ti-ādi. Paranisedhanatthanti māraṇādinā paresa vibādhanattha. Ādīyati etenāti ādāna, daṇḍassa ādāna daṇḍādāna, abhibhavitvā paravihehanacittuppādo. Satthādānepi eseva nayo. Hatthaparāmāsādivasena kāyena kātabbakalaho kāyakalaho. Mammaghaṭṭanādivasena vācāya kātabbakalaho vācākalaho. Virujjhanavasena virūpa gahāti etenāti viggaho. Viruddha vadati etenāti vivādo. Tuva tuvanti agāravavacanasahacaraato tuva tuva, sabbete tathāpavattā dosasahagatacittuppādā veditabbā. Tenāha Bhagavā “aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavantī”ti (dī.ni.2.104).

 112. Desana nivattesīti “taha paicca pariyesanā”ti-ādinā anulomanayena pavattita desana pailomanayena puna “ārakkhādhikaraan”ti ārabhanto nivattesi. Pañcakāmaguikarāgavasenāti ārammaabhūtā pañca kāmaguṇā etassa atthīti pañcakāmaguiko, tattha rañjanavasena abhiramaavasena pavattarāgo, tassa vasena uppannā rañjanavasena tahāyanavasena pavattā rūpāditahāva kāmesu tahāti kāmatahā. Bhavati atthi sabbakāla tiṭṭhatīti pavattā bhavadiṭṭhi uttarapadalopena bhavo, tasahagatā tahā bhavatahā. Vibhavati vinassati ucchijjatīti pavattā vibhavadiṭṭhi vibhavo uttarapadalopena, tasahagatā tahā vibhavatahāti āha “sassatadiṭṭhī”ti-ādi. Ime dve dhammāti (D.15./CS:pg.2.100) “esa paccayo upādānassa, yadida tahā”ti (dī.ni.2.101) eva vuttā vaṭṭamūlatahā ca “taha paicca pariyesanā”ti (dī.ni.2.103) eva vuttā samudācāratahā cāti ime dve dhammā. Vaṭṭamūlasamudācāravasenāti vaṭṭamūlavasena ceva samudācāravasena ca. Dvīhi koṭṭhāsehīti dvīhi bhāgehi. Dvīhi avayavehi samosaranti nibbattanavasena sama vattanti itoti samosaraa, paccayo, eka samosaraa etāsanti ekasamosaraṇā. Kena pana ekasamosaraṇāti āha “vedanāyā”ti. Dvepi hi tahā vedanāpaccayā evāti. Tenāha “vedanāpaccayena ekapaccayā”ti. Tato tato osaritvā āgantvā samavasanaṭṭhāna osaraa samosaraa. Vedanāya sama saha ekasmi ārammae osaraakapavattanakā vedanā samosaraṇāti āha “ida sahajātasamosaraa nāmā”ti.

 113. Sabbeti uppattidvāravasena bhinditvā vuttā savipākaphassā eva viññāṇādi vedanāpariyosānā vipākavithīti katvā. Paiccasamuppādakathā nāma vaṭṭakathāti āha “hapetvā cattāro lokuttaravipākaphasse”ti. Bahudhāti bahuppakārena. Ayañhi pañcadvāre cakkhupasādādivatthukāna pañcanna vedanāna cakkhusamphassādiko phasso sahajāta-aññamaññanissayavipāka-āhārasampayutta-atthi-avigatavasena aṭṭhadhā paccayo hoti. Sesāna pana ekekasmi dvāre sampaicchanasantīraatadārammaavasena pavattāna kāmāvacaravipākavedanāna cakkhusamphassādiko phasso upanissayavasena ekadhāva paccayo hoti. Manodvārepi tadārammaavasena pavattāna kāmāvacaravipākavedanāna sahajātamanosamphasso tatheva aṭṭhadhā paccayo hoti, tathā paisandhibhavagacutivasena pavattāna tebhūmakavipākavedanāna. Yā pana tā manodvāre tadārammaavasena pavattā kāmāvacaravedanā, tāsa manodvārāvajjanasampayutto manosamphasso upanissayavasena ekadhāva paccayo hotīti eva phasso bahudhā vedanāya paccayo hotīti veditabba.

 114. Vedanādīnanti vedanāsaññāsakhāraviññāṇāna. Asadisabhāvāti anubhavanasañjānanābhisakharaavijānanabhāvā. Te hi aññamaññavidhurena vedayitādirūpena ākiriyanti paññāyantīti ākārāti vuccanti. Teyevāti (D.15./CS:pg.2.101) vedanādīna te eva vedayitādi-ākārā. Sādhuka dassiyamānāti sakkacca paccakkhato viya pakāsiyamānā. Ta ta līnamattha gamentīti “arūpaṭṭho ārammaṇābhimukhanamanaṭṭho”ti evamādika ta ta līna apākaamattha gamenti ñāpentīti ligāni. Tassa tassa sañjānanahetutoti tassa tassa arūpaṭṭhādikassa sallakkhaassa kāraattā. Nimīyanti anumīyanti etehīti nimittāni. Tathā tathā arūpabhāvādippakārena, vedayitādippakārena ca uddisitabbato kathetabbato uddesā. Tasmāti “asadisabhāvā”ti-ādinā vuttamevattha kāraabhāvena paccāmasati. Yasmā vedanādīna aññamañña-asadisabhāvā yathāvuttenatthena ākārādayo, tasmā aya idāni vuccamāno ettha pāḷipade attho.

 Nāmasamūhassāti ārammaṇābhimukha namanaṭṭhena “nāman”ti laddhasamaññassa vedanādicatukkhandhasakhātassa arūpadhammapuñjassa. Paññattīti “nāmakāyo arūpakalāpo arūpino khandhā”ti-ādikā paññāpanā hoti. Cetanāpadhānattā sakhārakkhandhadhammānasakhārāna cetanākāre”ti-ādi vutta. Tathā hi suttantabhājanīye sakhārakkhandhavibhajane “yā cetanā sañcetanā sañcetayitattan”ti (vibha.249 abhidhammabhājanīye) cetanāva niddiṭṭhā. Asatīti asantesu. Vacanavipallāsena hi eva vutta. Cattāro khandhe vatthu katvāti vedanā saññā citta cetanādayoti ime catukkhandhasaññite nissayapaccayabhūte dhamme vatthu katvā. Ayañca nayo pañcadvārepi sambhavatīti “manodvāre”ti visesita. Adhivacanasamphassavevacanoti adhivacanamukhena paññattimukhena gahetabbattā “adhivacanasamphasso”ti laddhanāmo. Soti manosamphasso. Pañcavokāre ca hadayavatthu nissāya labbhanato rūpakāye paññāyateva, aya pana nayo idha na icchito vedanādipaikkhepavasena asambhavapariyāyassa jotitattāti “pañcapasāde vatthu katvā uppajjeyyā”ti attho vutto. Na hi vedanāsannissayena vinā pañcapasāde vatthu katvā manosamphassassa sambhavo atthi. Uppattiṭṭhāne asati anuppattiṭṭhānato phalassa uppatti nāma kadācipi natthīti imamattha yathādhigatassa atthassa nidassanavasena dassento “ambarukkhe”ti-ādimāha (D.15./CS:pg.2.102) Rūpakāyatoti kevala rūpakāyato. Tassāti manosamphassassa.

 Virodhipaccayasannipāte vibhūtatarā visadisuppatti, tasmi vā sati attano santāne vijjamānasseva visadisuppattihetubhāvo ruppanākāro. So eva ruppanākāro vatthusappaighādika ta ta līnamattha gametīti liga. Tassa tassa sañjānanahetuto nimitta. Tathā tathā uddisitabbato uddesoti evamettha ākārādayo atthato veditabbā. Vatthārammaṇāna aññamaññapaihanana paigho, tato paighato jāto paighasamphasso. Tenāha “sappaighan”ti-ādi. Nāmakāyatoti kevala nāmakāyato. Tassāti paighasamphassassa. Sesa pahamapañhe vuttanayameva.

 Ubhayavasenāti nāmakāyo rūpakāyoti ubhayasannissayassa adhivacanasamphasso paighasamphassoti ubhayasamphassassa vasena.

 Visu visu paccaya dassetvāti byatirekamukhena pacceka nāmakāyarūpakāyasaññita paccaya dassetvā. Tesanti phassāna. Avisesatoti visesa akatvā sāmaññato. Dassetunti byatirekamukheneva dassetu. Eseva hetūti esa chasupi dvāresu pavatto nāmarūpasakhāto hetu yathāraha dvinnampi phassāna. Idāni ta yathāraha pavatti vibhajitvā dassetucakkhudvārādīsu hī”ti-ādi vutta.

 Sampayuttakā khandhāti phassena sampayuttā vedanādayo khandhā. Āvajjanassāpi sampayuttakkhandhaggahaenevettha gahaa daṭṭhabba tadavinābhāvato. Parato manosamphassepi eseva nayo. Pañcavidhopīti cakkhusamphassādivasena pañcavidhopi. So phassoti paighasamphasso. Bahudhāti bahuppakārena. Tathā hi vipākanāma vipākassa anekabhedassa manosamphassassa sahajāta-aññamaññanissayavipākasampayutta-atthi-avigatavasena sattadhā paccayo hoti. Ya panettha āhārakicca, ta āhārapaccayavasena. Ya indriyakicca, ta indriyapaccayavasena paccayo hoti. Avipāka pana nāma avipākassa manosamphassassa hapetvā vipākapaccaya itaresa vasena paccayo hoti. Rūpa pana cakkhāyatanādibheda cakkhusamphassādikassa pañcavidhassa phassassa nissayapurejāta-indriyavippayutta-atthi-avigatavasena (D.15./CS:pg.2.103) chadhā paccayo hoti. Rūpāyatanādibheda tassa pañcavidhassa ārammaapurejāta-atthi-avigatavasena catudhā paccayo hoti. Manosamphassassa pana tāni rūpāyatanādīni, dhammārammaañca tathā ca ārammaapaccayamatteneva paccayo hoti. Vatthurūpa pana manosamphassassa nissayapurejātavippayutta-atthi-avigatavasena pañcadhā paccayo hoti. Eva nāmarūpa assa phassassa bahudhā paccayo hotīti veditabba.

 115. Pahamuppattiya viññāṇa nāmarūpassa visesapaccayoti imamattha byatirekamukhena dassetu pāḷiya “mātukucchimhi na okkamissathā”ti-ādi vutta. Gabbhaseyyakapaisandhi hi bāhirato mātukucchi okkamantassa viya hontīpi atthato yathāpaccaya khandhāna tattha pahamuppattiyeva. Tenāha “pavisitvā …pe… na vattissathā”ti. Suddhanti kevala viññāṇena amissita virahita. “Avasesan”ti ida nāmāpekkha, tasmā avasesa nāmarūpanti ima viññāṇa hapetvā avasesa nāmarūpa vāti attho. Paisandhivasena okkantanti paisandhiggahaavasena, mātukucchi okkamantassa vā pahamāvayavabhāvena otiṇṇa. Vokkamissathāti santativiccheda vināsa upagamissatha, ta pana maraa nāma hotīti āha “cutivasenā”ti. Assāti viññāṇassa, tañca kho viññāṇasāmaññavasena vutta. Tenāha “tasseva cittassa nirodhenā”ti, paisandhicittasseva nirodhenāti attho. Tatoti paisandhicittato. Paisandhicittassa, tato dutiyatatiyacittāna vā nirodhena cuti na hotīti vuttamattha yuttito vibhāvetupaisandhicittena hī”ti-ādi vutta. Etasmi antareti etasmi soasacittakkhae kāle. Antarāyo natthīti ettha dārakassa tāva maraantarāyo mā hotu tadā cuticittassa asambhavato, mātu pana katha tadā maraantarāyābhāvoti? Ta ta kāla anatikkamitvā tadantareyeva cavanadhammāya gabbhaggahaasseva asambhavato. Tenāha “ayañhi anokāso nāmā”ti, cutiyāti adhippāyo.

 Paisandhicittena saddhi samuṭṭhitarūpānīti okkantikkhae uppannakammajarūpāni vadati. Tāni hi nippariyāyato paisandhicittena saddhi samuṭṭhitarūpāni nāma, na utusamuṭṭhānāni paisandhicittassa uppādato pacchā samuṭṭhitattā. Cittajāhārajāna (D.15./CS:pg.2.104) pana tadā asambhavo eva. Yāni paisandhicittena saddhi samuṭṭhitarūpāni, tāni tividhāni tassa uppādakkhae samuṭṭhitāni, hitikkhae samuṭṭhitāni, bhagakkhae samuṭṭhitānīti. Tesu uppādakkhae samuṭṭhitāni sattarasamassa bhavagassa uppādakkhae nirujjhanti, hitikkhae samuṭṭhitāni hitikkhae nirujjhanti, bhagakkhae samuṭṭhitāni bhagakkhae nirujjhanti. Tattha “bhañjamāno dhammo bhañjamānassa dhammassa paccayo hotī”ti na sakkā vattu, uppāde, pana hitiyañca na na sakkāti “sattarasamassa bhavagassa uppādakkhae, hitikkhae ca dharantāna vasena tassa paccayampi dātu na sakkontī”ti vutta. Rūpakāyūpatthambhitasseva hi nāmakāyassa pañcavokāre pavattīti. Tehi rūpadhammehi tassa cittassa balavatara sandhāyāha “sattarasamassa …pe… pavatti pavattatī”ti. Paveṇī ghaiyatīti aṭṭhacattālīsakammajassa rūpapaveṇī sambandhā hutvā pavattati. Pahamañhi paisandhicitta, tato yāva soasama bhavagacitta, tesu ekekassa uppādahitibhagavasena tayo tayo khaṇā. Tattha ekekassa cittassa tīsu tīsu khaesu samatisa samatisa kammajarūpāni uppajjanti. Iti soasatikā aṭṭhacattālīsa honti. Esa nayo tato paresupi. Ta sandhāya vutta “aṭṭhacattālīsakammajassa rūpapaveṇī sambandhā hutvā pavattatī”ti. Sace pana na sakkontīti paisandhicittena saddhi samuṭṭhitarūpāni sattarasamassa bhavagassa paccaya dātu sace na sakkonti. Yadi hi paisandhicittato sattarasama cuticitta siyā, paisandhicittassa hitibhagakkhaesupi kammajarūpa na uppajjeyya, pageva bhavagacittakkhaesu. Tathā sati nattheva tassa cittassa paccayalābhoti pavatti nappavattati, paveṇī na ghaiyateva, aññadatthu vicchijjati. Tenāha “vokkamatiti nāma hotī”ti-ādi.

 Itthattāyāti itthapakāratāya. Yādiso gabbhaseyyakassa attabhāvo, ta sandhāyeta vutta. Tassa ca pañcakkhandhā anūnā eva hontīti āha “eva paripuṇṇapañcakkhandhabhāvāyā”ti. Upacchijjissathāti santānavicchedena vicchindeyya. Suddha nāmarūpamevāti viññāṇavirahita kevala nāmarūpameva. Avayavāna pāripūri vuḍḍhi. Thirabhāvappatti virūḷhi. Mahallakabhāvappatti vepulla. Tāni ca yathākkama pahamādivayavasena hontīti vuttapahamavayavasenā”ti-ādi. Vā-saddo aniyamattho, tena vassasahassadvayādīna sagaho daṭṭhabbo.

 Viññāṇamevāti (D.15./CS:pg.2.105) niyamavacana, ito bāhirakappitassa attano, issarādīnañca paikkhepapada, na avijjādiphassādipaikkhepapada paiyogīnivattanapadattā avadhāraassa. Tenāha “eseva hetū”ti-ādi. Ayañca nayo heṭṭhāpi sabbapadesu yathāraha vattabbo. Idāni viññāṇameva nāmarūpassa padhānakāraanti imamattha opammavasena vibhāvetuyathā hī”ti-ādi vutta. Pacceka viya samuditassāpi nāmarūpassa viññāṇena vinā attakiccāsamatthata dassetutva nāmarūpa nāmā”ti ekajjha gahaa. Purecāriketi pubbagameva. Viññāṇañhi sahajātadhammāna pubbagama. Tenāha Bhagavā “manopubbagamā dhammā”ti. (dha.pa.1 netti. 90 92 peako. 13 83) bahudhāti anekappakārena paccayo hoti.

 Katha? Vipākanāmassa hi paisandhiya añña vā viññāṇa sahajāta-aññamaññanissayavipāka-āhāra-indriyasampayutta-atthi-avigatapaccayehi navadhā paccayo hoti. Vatthurūpassa paisandhiya sahajāta-aññamaññanissayavipāka-āhāra-indriyavippayutta-atthi-avigatapaccayehi navadhā paccayo hoti. hapetvā pana vatthurūpa sesarūpassa imesu navasu aññamaññapaccaya apanetvā sesehi aṭṭhahi paccayehi paccayo hoti. Abhisakhāraviññāṇa pana asaññasattarūpassa, pañcavokāre vā kammajassa suttantikapariyāyato upanissayavasena ekadhāva paccayo hoti. Avasesañhi pahamabhavagato pabhuti sabbampi viññāṇa tassa nāmarūpassa yathāraha paccayo hotīti veditabba. Ayamettha sakhepo, vitthārato pana paccayanaye dassiyamāne sabbāpi mahāpakaraakathā ānetabbā hotīti na vitthāritā. Katha paneta paccetabba “paisandhināmarūpa viññāṇapaccayā hotī”ti? Suttato, yuttito ca. Pāḷiyañhi “cittānuparivattino dhammā”ti-ādinā (dha.sa.mātikā 62) nayena bahudhā vedanādīna viññāṇapaccayatā āgatā. Yuttito pana idha cittajena rūpena diṭṭhena adiṭṭhassāpi rūpassa viññāṇa paccayo hotīti viññāyati. Cittehi pasanne, appasanne vā tadanurūpāni rūpāni uppajjamānāni diṭṭhāni, diṭṭhena ca adiṭṭhassa anumāna hotīti. Iminā idha “diṭṭhena cittajarūpena adiṭṭhassāpi paisandhirūpassa viññāṇa paccayo hotī”ti paccetabbameta Kammasamuṭṭhānassāpi hi rūpassa cittasamuṭṭhānassa viya viññāṇapaccayatā paṭṭhāne āgatāti.

 116. Idha (D.15./CS:pg.2.106) samudaya-saddo samudāya-saddo viya samūhapariyāyoti āha “dukkharāsisambhavo”ti. Ekakoti asahāyo rājaparisārahito. Passeyyāma te rājabhāva amhehi vināti adhippāyo. Yathāraha parisa rañjetīti hi rājā. Atthatoti atthasiddhito avadantampi vadati viya. Hadayavatthun”ti imināva tannissayopi gahito vāti daṭṭhabba. Ānantariyabhāvato nissayanissayopi “nissayo” tveva vuccatīti. Paisandhiviññāṇa nāma bhaveyyāsi, neta hāna vijjatīti attho. Tenāha “passeyyāmā”ti-ādi. Bahudhāti anekadhā paccayo hoti. Katha? Nāma tāva paisandhiya sahajāta-aññamaññanissayavipākasampayutta-atthi-avigatapaccayehi sattadhā viññāṇassa paccayo hotīti. Kiñci panettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenāti eva aññathāpi paccayo hoti. Avipāka pana nāma yathāvuttesu paccayesu hapetvā vipākapaccaya itarehi chahi paccayehi paccayo hoti. Kiñci panettha hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenāti aññathāpi paccayo hoti, tañca kho pavattiyayeva, na paisandhiya. Rūpato pana hadayavatthu paisandhiya viññāṇassa sahajāta-aññamaññanissayavippayutta-atthi avigatapaccayehi chadhāva paccayo hoti. Pavattiya pana sahajāta-aññamaññapaccayavajjitehi pañcahi purejātapaccayena saha teheva paccayehi paccayo hoti. Cakkhāyatanādibheda pana pañcavidhampi rūpa yathākkama cakkhuviññāṇādibhedassa viññāṇassa nissayapurejāta-indriyavippayutta-atthi-avigatapaccayehi paccayo hotīti eva nāmarūpa viññāṇassa bahudhā paccayo hotīti veditabba.

 Yvāyamanukkamena viññāṇassa nāmarūpa, paisandhināmarūpassa ca viññāṇa pati paccayabhāvo, so kadāci viññāṇassa sātisayo, kadāci nāmarūpassa, kadāci ubhinna sadisoti tividhopi so “ettāvatā”ti padena ekajjha gahitoti dassento “viññāṇe …pe… pavattesū”ti vatvā puna yamidampi viññāṇa nāmarūpasaññitāna pañcanna khandhāna aññamaññanissayena pavattāna ettakena sabbā sasāravaṭṭappavattīti imamattha dassento “ettakena …pe… paisandhiyo”ti āha. Tattha ettakenāti ettakeneva, na ito aññena kenaci kārakavedakasabhāvena attanā, issarādinā vāti attho. Antogadhāvadhāraañheta pada.

 Vacanamattameva (D.15./CS:pg.2.107) adhikiccāti dāsādīsu sirivaḍḍhakādi-saddā viya atathattā vacanamattameva adhikāra katvā pavattassa. Tenāha “attha adisvā”ti. Vohārassāti voharaamattassa. Pathoti pavattimaggo pavattiyā visayo. Yasmā saraakiriyāvasena puggalo “sato”ti vuccati, sampajānanakiriyāvasena “sampajāno”ti, tasmā vuttakāraṇāpadesavasenā”ti. Kāraa niddhāretvā utti niruttīti. Ekameva attha “paṇḍito”ti-ādinā pakārato ñāpanato “paññattī”ti vadanti. So eva hi “paṇḍito”ti ca “byatto”ti ca “medhāvī”ti ca paññāpīyatīti. Paṇḍiccappakārato pana paṇḍito, veyyattiyappakārato byattoti paññāpīyatīti eva pakārato paññāpanato paññatti. Yasmā idha adhivacananiruttipaññattipadāni samānatthāni. Sabbañca vacana adhivacanādibhāva bhajati, tasmā kesuci vacanavisesesu visesena pavattehi adhivacanādisaddehi sabbāni vacanāni paññatti-atthappakāsanasāmaññena vuttānīti iminā adhippāyena ayamatthayojanā katāti veditabbā.

 Atha vā adhi-saddo uparibhāve, upari vacana adhivacana. Kassa upari? Pakāsetabbassa atthassāti pākao yamattho. Adhīna vā vacana adhivacana. Kena adhīna? Atthena. Tathā tata-atthappakāsena nicchita, niyata vā vacana nirutti. Pathavīdhātupurisāditatapakārena ñāpanato paññattīti eva adhivacanādipadāna sabbavacanesu pavatti veditabbā, aññathā sirivaḍḍhakadhanavaḍḍhakappakārānameva niruttitā, “paṇḍito viyatto”ti eva pakārānameva ekameva attha tena tena pakārena ñāpentāna paññattitā ca āpajjeyyāti. Eva tīhipi nāmehi vuttassa vohārassa pavattimaggopi saha viññāṇena nāmarūpanti ettāvatāva icchitabbo. Tenāha “itī”ti-ādi. Paññāya avacaritabbanti paññāya pavattitabba, ñeyyanti attho. Tenāha “jānitabban”ti. Vaṭṭanti kilesavaṭṭa, kammavaṭṭa, vipākavaṭṭanti tividhampi vaṭṭa. Vattatīti pavattati. Tayida “jāyethā”ti-ādinā pañcahi padehi vuttassa atthassa nigamanavasena vutta. Ādi-saddena itthītipurisāti-ādīnampi sagaho daṭṭhabbo. Nāmapaññattatthāyāti khandhādiphassādisattādi-itthādināmassa paññāpanatthāya. Vatthupi ettāvatāva. Tenāha “khandhapañcakampi ettāvatāva paññāyatī”ti. Ettāvatā ettakena, saha viññāṇena nāmarūpappavattiyāti attho.

 

(D.15.-2)Attapaññattivaṇṇanā

 

 117. Anusandhiyati (D.15./CS:pg.2.108) etenāti anusandhi, heṭṭhā āgatadesanāya anusandhānavasena pavattā uparidesanā, sā pahamapadassa dassitā, idāni dutiyapadassa dassetabbāti tamattha dassento “iti Bhagavā”ti-ādimāha. Rūpinti rūpavanta. Parittanti na vipula, appakanti attho. Yasmā attā nāma koci paramatthato natthi. Kevala pana diṭṭhigatikāna parikappitamatta tasmā yattha nesa attasaññā, yathā cassa rūpibhāvādiparikappanā hoti, ta dassento “yo”ti-ādimāha. Rūpi parittanti attano upaṭṭhitakasiarūpavasena rūpi, tassa avaḍḍhitabhāvena paritta. Paññapeti nīlakasiṇādivasena nānākasialābhī. Tanti attāna Anantanti kasianimittassa appamāṇatāya paricchedassa anupaṭṭhānato antarahita. Ugghāṭetvāti bhāvanāya apanetvā. Nimittaphuṭṭhokāsanti tena kasianimittena phuṭṭhappadesa. Tesūti catūsu arūpakkhandhesu. Viññāṇamattamevāti “viññāṇamayo attā”ti evavādī.

 118. “Etarahī”ti sāvadhāraamida padanti tadattha dassento “idānevā”ti vatvā avadhāraena nivattitamattha āha “na ito paran”ti. Tattha tattheva sattā ucchijjantīti ucchedavādī, tenāha “ucchedavaseneta vuttan”ti. Bhāvinti sabba sadā bhāvi avinassanaka. Tenāha “sassatavaseneta vuttan”ti. Atathāsabhāvanti yathā paravādī vadanti, na tathā sabhāva. Tathabhāvāyāti ucchedabhāvāya vā sassatabhāvāya vā. Aniyamavacanañheta vutta sāmaññajotanāvasena. Sampādessāmīti tathabhāva assa sampanna katvā dassayissāmi, patiṭṭhāpessāmīti attho. Tathā hi vakkhati “sassatavādañca jānāpetvā”ti-ādi. (dī.ni.aṭṭha.2.118) imināti “atatha vā panā”ti-ādi vacanena, anucchedasabhāvampi samāna sassatavādino mativasenāti adhippāyo. Upakappessāmīti upecca samatthayissāmi.

 Eva samānanti eva bhūta samāna. Rūpakasiajjhāna rūpa uttarapadalopena, adhigamanavasena ta etassa atthīti rūpīti āha “rūpinti rūpakasialābhin”ti. Parittattānudiṭṭhīti ettha rūpī-saddopi-āvutti-ādinayena ānetvā vattabbo, rūpībhāvampi hi so diṭṭhigatiko parittabhāva viya (D.15./CS:pg.2.109) attano abhinivissa hitoti. Arūpinti etthāpi eseva nayo. “Pattapalāsabahulagacchasakhepena ghanagahanajaṭāvitānā nātidīghasantānā valli, tabbiparītā latā”ti vadanti. Appahīnaṭṭhenāti maggena asamucchinnabhāvena. Kāraalābhe sati uppajjanārahatā anusayanaṭṭho.

 Arūpakasia nāma kasiugghāṭi ākāsa, na paricchinnākāsakasia. “Ubhayampi arūpakasiamevā”ti keci. Arūpakkhandhagocara vāti vedanādayo arūpakkhandhā “attā”ti abhinivesassa gocaro etassāti arūpakkhandhagocaro, diṭṭhigatiko, ta arūpakkhandhagocara. Vā-saddo vuttavikappattho. Saddayojanā pana arūpa arūpakkhandhā gocarabhūtā etassa atthīti arūpī, ta arūpi. Lābhino cattāroti rūpakasiṇādilābhavasena ta ta diṭṭhivāda sayameva parikappetvā ta ādāya paggayha paññāpanakā cattāro diṭṭhigatikā. Tesa antevāsikāti tesa lābhīna vāda paccakkhato, paramparāya ca uggahetvā tatheva na khamitvā rocetvā paññāpanakā cattāro. Takkikā cattāroti kasiajjhānassa alābhino kevala takkanavaseneva yathāvutte cattāro diṭṭhivāde sayameva abhinivissa paggayha hitā cattāro. Tesa antevāsikā pubbe vuttanayena veditabbā.

 

(D.15.-3)Na-attapaññattivaṇṇanā

 

119. Āraddhavipassakopīti samparāyikavipassakopi, tena balavavipassanāya hita puggala dasseti. Na paññapeti eva abahussuto pīti adhippāyo. Tādiso hi vipassanāya ānubhāvo. Sāsanikopi jhānābhiññālābhī “na paññapetī”ti na vattabboti so idha na uddhao. Idāni nesa apaññāpane kāraa dasseti “etesañhī”ti-ādinā. Icceva ñāṇa hoti, na viparītaggāho tassa kāraassa dūrasamussāritattā. Arūpakkhandhā icceva ñāṇa hotīti yojanā.

 

(D.15.-4)Attasamanupassanāvaṇṇanā

 

121. Diṭṭhivasena samanupassitvā, na ñāṇavasena. Sā ca samanupassanā atthato diṭṭhidassanavasena.

 “Vedana (D.15./CS:pg.2.110) attato samanupassatī”ti eva āgatā vedanākkhandhavatthukā sakkāyadiṭṭhi. Iṭṭhādibheda ārammaa na paisavedetīti appaisavedanoti vedakabhāvapaikkhepamukhena sañjānanādibhāvopi paikkhitto hoti tadavinābhāvatoti āha “iminā rūpakkhandhavatthukā sakkāyadiṭṭhi kathitā”ti. “Attā me vediyatī”ti iminā appaisavedanatta paikkhipati. Tenāha “nopi appaisavedano”ti. “Vedanādhammo”ti pana iminā “vedanā me attā”ti ima vāda paikkhipati. Vedanāsakhāto dhammo etassa atthīti hi vedanādhammoti vedanāya samannāgatabhāva tassa paijānāti. Tenāha “etassa ca vedanādhammo avippayuttasabhāvo”ti. Saññāsakhāraviññāṇakkhandhavatthukā sakkāyadiṭṭhi kathitāti ānetvā sambandho. “Vedanāsampayuttattā vediyatī”ti tasampayogato takiccakatamāha yathā cetanāyogato cetano purisoti. Sabbesampi ta sārammaadhammāna ārammaṇānubhavana labbhateva, tañca kho ekadesato phuṭṭhatāmattato vedanāya pana vissavitāya sāmibhāvena ārammaarasānubhavananti. Tassā vasena saññādayopi tasampayuttattā “vediyatī”ti vuccanti. Tathā hi vutta aṭṭhasāliniyaārammaarasānubhavanaṭṭhāna patvā sesasampayuttadhammā ekadesamattakameva anubhavantī”ti, (dha.sa.aṭṭha.1dhammuddesakathā) rājasūdanidassanena vāyamattho tattha vibhāvito eva. Etassāti saññādikkhandhattayassa. “Avippayuttasabhāvo”ti iminā avisayogajanita kañci visesa hāna dīpeti.

 122. Tatthāti tesu vāresu. Tīsu diṭṭhigatikesūti “vedanā me attā”ti, “appaisavedano me attā”ti, “vedanādhammo me attā”ti ca evavādesu tīsu diṭṭhigatikesu. Tissanna vedanāna bhinnasabhāvattā sukha vedana “attā”ti samanupassato dukkha, adukkhamasukha vā vedana “attā”ti samanupassanā na yuttā. Eva sesadvaye pīti āha “yo yo ya ya vedana attāti samanupassatī”ti.

 123. “Hutvā abhāvato”ti iminā udayabbayavantatāya aniccāti dasseti, “tehi tehī”ti-ādinā anekakāraasakhatattā sakhatāti. Ta ta paccayanti “indriya, ārammaa, viññāṇa, sukha, vedanīyo phasso”ti (D.15./CS:pg.2.111) eva ādika ta ta attano kāraa paicca nissāya sammā sassatādibhāvassa, ucchedādibhāvassa ca abhāvena ñāyena samakāraena sadisakāraena anurūpakāraena uppannā. Khayasabhāvāti khayadhammā, vayasabhāvāti vayadhammā virajjanasabhāvāti virāgadhammā, nirujjhanasabhāvāti nirodhadhammā, catūhipi padehi vedanāya bhagabhāvameva dasseti. Tenāha “khayoti …pe… khayadhammāti-ādi vuttan”ti.

 Vigatoti sabhāvavigamena vigato. Ekassevāti ekasseva diṭṭhigatikassa. Tīsupi kālesūti tissanna vedanāna pavattikālesu. Eso me attāti “eso sukhavedanāsabhāvo, dukkha-adukkhamasukhavedanāsabhāvo me attā”ti ki pana hotī, ekasseva bhinnasabhāvata anummattako katha paccetīti adhippāyena pucchati. Itaro evampi tassa na hoti yevāti dassento “ki pana na bhavissatī”ti-ādimāha. Visesenāti sukhādivibhāgena. Sukhañca dukkhañcāti ettha ca-saddena adukkhamasukha sagahāti, sukhasagahameva vā tena kata santasukhumabhāvato. Avisesenāti avibhāgena vedanāsāmaññena. Vokiṇṇanti sukhādibhedena vomissaka. Ta tividhampi vedana esa diṭṭhigatiko ekajjha gahetvā attāti samanupassati. Ekakkhae ca bahūna vedanāna uppādo āpajjati avisesena vedanāsabhāvattā. Attano hi tasmi sati sadā sabbavedanāpavattippasagato diṭṭhigatiko agatiyā ekakkhaepi bahūnampi vedanāna uppatti paijāneyyāti tassa avasara adento “na ekakkhae bahūna vedanāna uppatti atthī”ti āha, paccakkhaviruddhametanti adhippāyo. Etena peta nakkhamatīti etena viruddhattasādhanenapi sabbena sabba attano abhāvenapi paṇḍitāna na ruccati, eta dassana dhīrā nakkhamantīti attho.

 124. Indriyabaddhepi rūpappabandhe vāyodhātuvipphāravasena kāci kiriyā nāma labbhatīti suddharūpakkhandhepi yattha kadāci vāyodhātuvipphāro labbhati, tameva nidassanabhāvena gahanto “tālavaṇṭe vā vātapāne vā”ti āha. Vedanādhammesūti vedanādhammavantesu. “Ahamasmī”ti iminā tayopi khandhe ekajjha gahetvā ahakārassa uppajjanākāro vuttoti. “Ayamahamasmī”ti pana iminā tattha eka eka gahetvā ahakārassa uppajjanākāro vutto. Tenāha “ekadhammopī”ti-ādi (D.15./CS:pg.2.112) Tanti “ahamasmī”ti ahakāruppatti. Sā hi catukkhandhanirodhena anupalabbhamānasannissayā sasavisāṇatikhiatā viya na bhaveyyāvāti.

 Ettāvatāti “kittāvatā ca Ānandā”ti-ādinā “tantākulakajātā”ti padassa anusandhidassanavasena pavattena ettakena desanādhammena. Kāma heṭṭhāpi vaṭṭakathāva kathitā, idha pana diṭṭhigatikassa vaṭṭato sīsukkhipanāsamatthatāvibhāvanavasena micchādiṭṭhiyā mahāsāvajjabhāvadīpaniyakathā pakāsitāti ta dassento “vaṭṭakathā kathitā”ti āha. Nanu vaṭṭamūla avijjā tahā, tā anāmasitvā tato aññathā kasmā idha vaṭṭakathā kathitāti āha “Bhagavā hī”ti-ādi. Avijjāsīsenāti avijja uttamaga katvā, avijjāmukhenāti attho. Koi na paññāyatīti “asukassa nāma sammāsambuddhassa, cakkavattino vā kāle avijjā uppannā, na tato pubbe atthī”ti avijjāya ādi mariyādā appaihatassa mama sabbaññutaññāṇassāpi na paññāyati avijjamānattā evāti attho. Aya paccayo idappaccayo, tasmā idappaccayā, imasmā āsavādikāraṇāti attho. Bhavatahāyāti bhavasayojanabhūtāya tahāya. Bhavadiṭṭhiyāti sassatadiṭṭhiyā. “Tattha tattha upapajjanto”ti iminā “ito ettha etto idhā”ti eva apariyanta aparāparuppatti dasseti. Tenāha “mahāsamudde”ti-ādi.

 126. Paccayākāramūḷhassāti bhūtakathanameta, na visesana. Sabbopi hi diṭṭhigatiko paccayākāramūḷho evāti. Vivaṭṭa kathentoti vaṭṭato vinimuttattā vivaṭṭa, vimokkho, ta kathento Kārakassāti satthu-ovādakārakassa, sammāpaipajjantassāti attho. Tenāha “satipaṭṭhānavihārino”ti. So hi vedanānupassanāya, dhammānupassanāya ca sammāpaipattiyā “neva vedana attāna samanupassatī”ti-ādinā vattabbata arahati. Tenāha “evarūpo hī”ti-ādi. Sabbadhammesūti sabbesu tebhūmakadhammesu. Te hi sammasanīyā. Na aññanti vedanāya añña saññādidhamma attāna na samanupassatīti. “Khandhalokādayo”ti rūpādidhammā eva vuccanti, tesa samūhoti dasseturūpādīsu dhammesū”ti vutta. Na upādiyati diṭṭhitahāgāhavasena. “Seyyohamasmī”ti-ādinā (sa.ni.4.108 mahāni. 21 178 dha.sa.1121 vibha.832 866) pavattamānamaññanāpi (D.15./CS:pg.2.113) tahādiṭṭhimaññanā viya paritassanarūpā evāti āha “tahādiṭṭhimānaparitassanāyapī”ti.

 Sā eva diṭṭhīti sā arahato evapakārā diṭṭhīti yo vadeyya tadakalla, ta na yuttanti attho. Evamassa diṭṭhīti etthāpi evapakārā assa arahato diṭṭhīti-ādinā yojetabba. Evañhi satīti yo vadeyya “hoti tathāgato para maraṇā itissa diṭṭhī”ti, tassa ce vacana tathevāti attho. “Arahā na kiñci jānātīti vutta bhaveyya jānato tathā diṭṭhiyā abhāvato. Tenevāti tathā vattumayuttattā eva. Catunnampi nayānanti “hoti tathāgato”ti-ādinā āgatāna catunna vārāna. Ādito tīsu vāresu sakhipitvā pariyosānavāre vitthāritattāavasāne ‘ta kissa hetū’ti-ādimāhā”ti vutta. “Ādito tīsu vāresu tatheva desanā pavattā, yathā pariyosānavāre, pāḷi pana sakhittā”ti keci.

 Vohāroti “satto itthī puriso”ti-ādinā, “khandhā-āyatanānī”ti-ādinā, “phasso vedanā”ti-ādinā ca vohāritabbavohāro. Tassa pana vohārassa pavattiṭṭhāna nāma sakhepato ime evāti āha “khandhā āyatanāni dhātuyo”ti. Yasmā nibbāna pubbabhāge sakhārāna nirodhabhāveneva paññāpiyati ca, tasmā tassāpi khandhamukhena avacaritabbatā labbhatīti “paññāya avacaritabba khandhapañcakan”ti vutta. Tenāha Bhagavā “imasmiyeva byāmamatte kaevare sasaññimhi samanake lokañca paññapemi lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paipadan”ti. (sa.ni.1.107 a.ni.4.45) paññāvacaranti vā tebhūmakadhammānameta gahaanti “khandhapañcakan”tveva vutta, tasmā “yāvatā paññā”ti etthāpi lokiyapaññāya eva gahaa daṭṭhabba. Vaṭṭakathā hesāti. Tathā hi “yāvatā vaṭṭa vaṭṭati” icceva vutta. Tenevāha “tantākulakapadasseva anusandhi dassito”ti. Yasmā Bhagavā diṭṭhisīsenettha vaṭṭakatha kathetvā yathānusandhināpi vaṭṭakatha kathesi, tasmātantākulakapadasseva anusandhi dassito”ti sāvadhāraa katvā vutta. Paiccasamuppādakathā panettha yāvadeva tassa gambhīrabhāvavibhāvanatthāya vitthāritā, vivaṭṭakathāpi samānā idha paccāmaṭṭhāti daṭṭhabba.

 

(D.15.-5)Sattaviññāṇaṭṭhitivaṇṇanā

 

 127. Gacchanto (D.15./CS:pg.2.114) gacchantoti samathapaipattiya suppatiṭṭhito hutvā vipassanāgamanena, maggagamanena ca gacchanto gacchanto. Ubhohi bhāgehi muccanato ubhatobhāgavimutto nāma hoti. So “eva asamanupassanto”ti vutto vipassanāyānikoti katvāyo ca na samanupassatīti vutto so yasmā gacchanto gacchanto paññāvimutto nāma hotī”ti vutta. Heṭṭhā vuttānanti “kittāvatā ca, Ānanda, attāna na paññapento na paññāpetī”ti-ādinā (dī.ni.2.119), “yato kho, Ānanda, bhikkhu neva vedana attāna samanupassatī”ti-ādinā (dī.ni.2.125ādayo) ca heṭṭhā pāḷiya āgatāna dvinna puthujjanabhikkhūna. Nigamananti nissaraa. Nāmanti paññāvimuttādināma.

 Paisandhivasena vuttāti nānattakāyanānattasaññitāvisesavisiṭṭhapaisandhivasena vuttā satta viññāṇaṭṭhitiyo. Tatasattanikāya pati nissayato hi nānattakāyāditā tapariyāpannapaisandhisamudāgatāti daṭṭhabbā tadabhinibbattakakammabhavassa tathā āyūhitattā. Catasso āgamissantīti rūpavedanāsaññāsakhārakkhandhavasena catasso viññāṇaṭṭhitiyo āgamissanti “rūpupāya vā āvuso viññāṇa tiṭṭhamāna tiṭṭhatī”ti-ādinā (dī.ni.3.311). Viññāṇapatiṭṭhānassāti paisandhiviññāṇassa etarahi patiṭṭhānakāraassa. Atthato vuttavisesavisiṭṭhā pañcavokāre rūpavedanāsaññāsakhārakkhandhā, catuvokāre vedanādayo tayo khandhā veditabbā. Sattāvāsabhāva upādāya “dve ca āyatanānīti dve nivāsaṭṭhānānī”ti vutta. Nivāsaṭṭhānapariyāyopi āyatanasaddo hoti yathā “devāyatanadvayan”ti. Sabbanti viññāṇaṭṭhiti āyatanadvayanti sakala. Tasmā gahita tattha ekameva aggahetvāti adhippāyo. Pariyādāna anavasesaggahaa na gacchati vaṭṭa viññāṇaṭṭhiti-āyatanadvayāna aññamañña-antogadhattā.

 Nidassanatthe nipāto, tasmā seyyathāpi manussāti yathā manussāti vutta hoti. Viseso hotiyeva satipi bāhirassa kārakassa abhede ajjhattikassa bhinnattā. Nānatta kāye etesa, nānatto vā kāyo etesanti nānattakāyā, iminā nayena sesapadesupi (D.15./CS:pg.2.115) attho veditabbo. Nesanti manussāna. Nānattā saññā etesa atthīti nānattasaññino. Sukhasamussayato vinipāto etesa atthīti vinipātikā satipi devabhāve dibbasampattiyā abhāvato, apāyesu vā gato natthi nipāto etesanti vinipātikā. Tenāha “catu-apāyavinimuttā”ti. Dhammapadanti satipaṭṭhānādidhammakoṭṭhāsa. Vijāniyāti sutamayena tāva ñāṇena vijānitvā. Tadanusārena yonisomanasikāra paribrūhanto sīlavisuddhi-ādika sammāpaipatti api paipajjema. Sā ca paipatti hitāya diṭṭhadhammikādisakalahitāya amhāka siyā. Idāni tattha sīlapaipatti tāva vibhāgena dassento “pāṇesu cā”ti gāthamāha.

 Brahmakāye pahamajjhānanibbatte brahmasamūhe, brahmanikāye vā bhavāti brahmakāyikā. Mahābrahmuno parisāya bhavāti brahmapārisajjā tassa paricārakaṭṭhāne hitattā. Mahābrahmuno purohitaṭṭhāne hitāti brahmapurohitā Āyuvaṇṇādīhi mahanto brahmānoti mahābrahmuno. Satipi tesa tividhānampi pahamena jhānena abhinibbattabhāve jhānassa pana pavattibhedena aya visesoti dassetubrahmapārisajjā panā”ti-ādi vutta. Parittenāti hīnena, sā cassa hīnatā chandādīna hīnatāya veditabbā, pailaddhamatta vā hīna. Kappassāti asakhyeyyakappassa. Hīnapaṇītāna majjhe bhavattā majjhimena, sā cassa majjhimatā chandādīna majjhimatāya veditabbā, pailabhitvā nātisubhāvita vā majjhima. Upaḍḍhakappoti asakhyeyyakappassa upaḍḍhakappo. Vipphārikataroti brahmapārisajjehi pamāṇato vipulataro, sabhāvato uḷārataro ca hoti. Sabhāvenapi hi uḷāratarova, ta panettha appamāṇa. Tathā hi parittābhādīna, parittasubhādīnañca kāye satipi sabhāvavematte ekattavaseneva vavatthāpīyatīti “ekattakāyā” tveva vuccanti. Paṇītenāti ukkaṭṭhena, sā cassa ukkaṭṭhatā chandādīna ukkaṭṭhatāya veditabbā, subhāvita vā sammadeva vasibhāva pāpita paṇīta padhānabhāva nītanti katvā, idhāpi kappo asakhyeyyakappavaseneva veditabbo paripuṇṇassa mahākappassa asambhavato. Itīti eva vuttappakārena. Teti “brahmakāyikā”ti vuttā tividhāpi brahmāno. Saññāya ekattāti tihetukabhāvena saññāya ekattasabhāvattā (D.15./CS:pg.2.116) Na hi tassā sampayuttadhammavasena aññopi koci bhedo atthi.

 Evanti iminā nānattakāya-ekattasaññinoti dasseti.

 Daṇḍa-ukkāyāti daṇḍadīpikāya. Saratīti dhāvati viya. Vissaratīti vippakiṇṇā viya dhāvati Dve kappāti dve mahākappā. Ito paresupi eseva nayo. Idhāti imasmi sutte. Ukkaṭṭhaparicchedavasena ābhassaraggahaeneva sabbepi te parittābhā, appamāṇābhāpi gahitā.

 Sobhanā pabhā subhā, subhāya kiṇṇā subhākiṇṇāti vattabbe ā-kārassa rassatta, antima-a-kārassa ha-kārañca katvāsubhakihā”ti vuttā, Aṭṭhakathāyapana niccalāya ekagghanāya pabhāya subhoti pariyāyavacananti “subhena okiṇṇā vikiṇṇā”ti attho vutto, etthāpi antima-a-kārassa ha-kārakaraa icchitabbameva. Na chijjitvā chijjitvā pabhā gacchati ekagghanattā. Catutthaviññāṇaṭṭhitimeva bhajanti kāyassa, saññāya ca ekarūpattā. Vipulasantasukhāyuvaṇṇādiphalattā vehapphalā. Etthāti viññāṇaṭṭhitiya.

 Vivaṭṭapakkhe hitā napunarāvattanato. “Na sabbakālikā”ti vatvā tameva asabbakālikatta vibhāvetukappasatasahassampī”ti-ādi vutta. Soasakappasahassaccayena uppannāna suddhāvāsabrahmāna parinibbāyanato, aññesañca tattha anuppajjanato Buddhasuññe loke suñña ta hāna hoti, tasmā suddhāvāsā na sabbakālikā, khandhāvāraṭṭhānasadisā honti suddhāvāsabhūmiyo. Iminā suttena suddhāvāsāna sattāvāsabhāvadīpaneneva viññāṇaṭṭhitibhāvo dīpito, tasmā suddhāvāsāpi sattasu viññāṇaṭṭhitīsu catutthaviññāṇaṭṭhiti navasu sattāvāsesu catutthasattāvāsayeva bhajanti.

 Sukhumattāti sakhārāvasesasukhumabhāvappattattā. Paribyattaviññāṇakiccābhāvato neva viññāṇa, sabbaso aviññāṇa na hotīti nāviññāṇa, tasmā paripphuaviññāṇakiccavantīsu viññāṇaṭṭhitīsu avatvā.

 128. Tañca viññāṇaṭṭhitinti pahama viññāṇaṭṭhiti. Heṭṭhā vuttanayena sarūpato, manussādivibhāgato, sakhepato, “nāmañca rūpañcā”ti bhedato (D.15./CS:pg.2.117) ca pajānāti. Tassā samudayañcāti tassā pahamāya viññāṇaṭṭhitiyā pañcavīsatividha samudayañca pajānāti. Atthagamepi eseva nayo. Assādetabbato, assādato ca assāda. Aya aniccādibhāvo ādīnavo. Chandarāgo vinīyati etena, ettha vāti chandarāgavinayo, saha maggena nibbāna. Chandarāgappahānanti etthāpi eseva nayo. Mānadiṭṭhīna vasenāhanti vā, tahāvasena mamanti vā abhinandanāpi mānassa paritassanā viya daṭṭhabbā. Sabbatthāti sabbesu sesesu aṭṭhasupi vāresu Tatthāti upari tīsu viññāṇaṭṭhitīsu dutiyāyatanesu. Tattha hi rūpa natthi. Puna tatthāti pahamāyatane. Tattha hi eko rūpakkhandhova. Etthāti ca tameva sandhāya vutta. Tattha hi rūpassa kammasamuṭṭhānattā āhāravasena yojanā na sambhavati.

 Yato khoti ettha to-saddo dā-saddo viya kālavacano “yato kho, Sāriputta, bhikkhusagho”ti-ādīsu (pārā. 21) viyāti vuttayadā kho”ti. Aggahetvāti kañcipi sakhāra “eta mamā”ti-ādinā aggahetvā. Paññāvimuttoti aṭṭhanna vimokkhāna anadhigatattā sātisayassa samādhibalassa abhāvato paññābaleneva vimutto. Tenāha “aṭṭha vimokkhe asacchikatvā paññābalenevā”ti-ādi. Appavattinti āyati appavatti katvā. Pajānanto vimuttoti vā paññāvimutto, pahamajjhānaphassena vinā parijānanādippakārehi cattāri saccāni jānanto paivijjhanto tesa kiccāna matthakappattiyā niṭṭhitakiccatāya visesena muttoti vimutto. So paññāvimutto. Sukkhavipassakoti samathabhāvanāsinehābhāvena sukkhā lūkhā, asiniddhā vā vipassanā etassāti sukkhavipassako. hatvāti pādakakaraavasena hatvā. Aññatarasminti ca aññatara-aññatarasmi, ekekasminti attho. Evañhissa pañcavidhatā siyā. “Na heva kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharatī”ti iminā sātisayassa samādhibalassa abhāvo dīpito. “Paññāya cassa disvā”ti-ādinā sātisayassa paññābalassa bhāvo. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā hontīti na āsavā paññāya passanti, dassanakāraṇā pana parikkhīṇā “disvā parikkhīṇā”ti vuttā. Dassanāyattaparikkhayattā eva hi dassana āsavāna khayassa purimakiriyā hoti.

 

(D.15.-6)Aṭṭhavimokkhavaṇṇanā

 

 129. Ekassa (D.15./CS:pg.2.118) bhikkhunoti sattasu ariyapuggalesu ekassa bhikkhuno. Viññāṇaṭṭhiti-ādinā parijānanādivasappa vattaniggamanañca paññāvimuttanāmañca. Itarassāti ubhatobhāgavimuttassa. Ime sandhāya hi pubbe “dvinna bhikkhūnan”ti vutta. Kenaṭṭhenāti kena sabhāvena. Sabhāvo hi ñāṇena yāthāvato araṇīyato ñātabbato “attho”ti vuccati, so eva ttha-kārassa ṭṭha-kāra katvā “aṭṭho”ti vutto. Adhimuccanaṭṭhenāti adhika savisesa muccanaṭṭhena, etena satipi sabbassāpi rūpāvacarajjhānassa vikkhambhanavasena paipakkhato vimuttabhāve yena bhāvanāvisesena ta jhāna sātisaya paipakkhato vimuccitvā pavattati, so bhāvanāviseso dīpito. Bhavati hi samānajātiyuttopi bhāvanāvisesena pavatti-ākāraviseso, yathā ta saddhāvimuttatā diṭṭhippattassa. Tathā paccanīkadhammehi suṭṭhu vimuttatāya eva aniggahitabhāvena nirāsakatāya abhirativasena suṭṭhu adhimuccanaṭṭhenapi vimokkho. Tenāha “ārammae cā”ti-ādi. Aya panatthoti aya adhimuccanaṭṭho pacchime vimokkhe nirodhe natthi, kevalo vimuttaṭṭho eva tattha labbhati, ta sayameva parato vakkhati.

 Rūpīti yenāya sasantatipariyāpannena rūpena samannāgato, ta yassa jhānassa hetubhāvena visiṭṭha rūpa hoti, yena visiṭṭhena rūpena “rūpī”ti vucceyya rūpī-saddassa atisayatthadīpanato, tadeva sasantatipariyāpannarūpavasena pailaddha jhāna idha paramatthato rūpībhāvasādhakanti daṭṭhabba. Tenāha “ajjhattan”ti-ādi. Rūpajjhāna rūpa uttarapadalopena. Rūpānīti panettha purimapadalopo daṭṭhabbo. Tena vuttanīlakasiṇādirūpānī”ti. Rūpe kasiarūpe saññā rūpasaññā, sā etassa atthīti rūpasaññī, saññāsīsena jhāna vadati. Tappaikkhepena arūpasaññī. Tenāha “ajjhatta na rūpasaññī”ti-ādi.

 Anto appanāya subhanti ābhogo natthī”ti iminā pubbābhogavasena tathā adhimutti siyāti dasseti. Evañhettha tathāvattabbatāpatticodanā samatthitā hoti. Yasmā suvisuddhesu nīlādīsu vaṇṇakasiesu tattha katādhikārāna abhirativasena suṭṭhu adhimuccanaṭṭho sambhavati (D.15./CS:pg.2.119) tasmā Aṭṭhakathāya tathā tatiyo vimokkho savaṇṇito, yasmā pana mettāvasena pavattamānā bhāvanā satte appaikūlato dahanti tesu tato adhimuccitvāva pavattati, tasmā paisambhidāmagge (pai.ma.212) “brahmavihārabhāvanā subhavimokkho”ti vuttā, tayida ubhayampi tena tena pariyāyena vuttattā na virujjhatīti daṭṭhabba.

 Sabbasoti anavasesato. Na hi catunna arūpakkhandhāna ekadesopi tattha avassissati. Visuddhattāti yathāparicchinnakāle nirodhitattā. Uttamo vimokkho nāma ariyeheva samāpajjitabbato, ariyaphalapariyosānattā diṭṭheva dhamme nibbānappattibhāvato ca.

 130. Ādito paṭṭhāyāti pahamasamāpattito paṭṭhāya. Yāva pariyosānā samāpatti, tāva. Aṭṭhatvāti katthaci samāpattiya aṭṭhito eva, nirantarameva paipāṭiyā, uppaipāṭiyā ca samāpajjatevāti attho. Tenāha “ito cito ca sañcaraavasena vuttan”ti. Icchati samāpajjitu. Tattha “samāpajjati pavisatī”ti samāpattisamagīpuggalo ta ta paviṭṭho viya hotīti katvā vutta.

 Dvīhi bhāgehi vimuttoti arūpajjhānena vikkhambhanavimokkhena, maggena samucchedavimokkhenāti dvīhi vimuccanabhāgehi, arūpasamāpattiyā rūpakāyato, maggena nāmakāyatoti dvīhi vimuccitabbabhāgehi ca vimutto. Tenāha “arūpasamāpattiyā”ti-ādi Vimuttoti hi kilesehi vimutto, vimuccanto ca kilesāna vikkhambhanasamucchindanehi kāyadvayato vimuttoti ayamettha attho. Gāthāya ca ākiñcaññāyatanalābhino upasivabrāhmaassa Bhagavatā “nāmakāyā vimutto”ti ubhatobhāgavimutto muni akkhāto. Tattha attha paletīti attha gacchati. Na upeti sakhanti “asuka nāma disa gato”ti vohāra na gacchati. Eva muni nāmakāyā vimuttoti eva arūpa upapanno sekkhamuni pakatiyā pubbeva rūpakāyā vimutto, tattha ca catutthamagga nibbattetvā nāmakāyassa pariññātattā puna nāmakāyāpi vimutto. Ubhatobhāgavimutto khīṇāsavo hutvā anupādāya parinibbānasakhāta (D.15./CS:pg.2.120) attha paleti na upeti sakha, “khattiyo brāhmao”ti eva ādika samañña na gacchatīti attho.

 “Aññatarato vuṭṭhāyā”ti ida ki ākāsānañcāyatanādīsu aññataralābhīvasena vutta, udāhu sabbāruppalābhīvasenāti yathicchasi, tathā hotu, yadi sabbāruppalābhīvasena vutta, na koci virodho. Atha tattha aññataralābhīvasena vutta, “yato kho, Ānanda, bhikkhu ime aṭṭha vimokkhe anulomampi samāpajjatī”ti-ādivacanena virujjheyyāti? Yasmā arūpāvacarajjhānesu ekassāpi lābhī “aṭṭhavimokkhalābhī” tveva vuccati aṭṭhavimokkhe ekadesassāpi tanāmadānasamatthatāsambhavato. Ayañhi aṭṭhavimokkhasamaññā samudāye viya tadekadesepi niruhāpattisamaññā viyāti. Tena vuttaākāsānañcāyatanādīsu aññatarato vuṭṭhāyā”ti. “Pañcavidho hotī”ti vatvā chabbidhatapissa keci parikappenti, ta tesa matimatta, nicchitovāya pañho pubbācariyehīti dassetukeci panā”ti-ādi vutta. Tattha kecīti uttaravihāravāsino, sārasamāsācariyā ca. Te hi “ubhatobhāgavimuttoti ubhayabhāgavimutto samādhivipassanāto”ti vatvā rūpāvacarasamādhināpi samādhiparipanthato vimutti maññanti. Eva rūpajjhānabhāgena, arūpajjhānabhāgena ca ubhato vimuttoti pāyasamāno. “Tādisamevā”ti iminā yādisa arūpāvacarajjhāna kilesavikkhambhane, tādisa rūpāvacaracatutthajjhāna pīti imamattha ullageti. Tenāha “tasmā”ti-ādi.

 Ubhatobhāgavimuttapañhoti ubhatobhāgavimuttassa chabbidhata nissāya uppannapañho. Vaṇṇana nissāyāti tassa padassa atthavacana nissāya. Cirenāti therassa aparabhāge cirena kālena. Vinicchayanti sasayachedaka sanniṭṭhāna patto. Ta pañhanti tamattha. Ñātu icchito hi attho pañho. Na kenaci sutapubbanti kenaci kiñci na sutapubba, ida atthajātanti adhippāyo. Kiñcāpi upekkhāsahagata, kiñcāpi kilese vikkhambhetīti pacceka kiñcāpi-saddo yojetabbo. Samudācaratīti pavattati. Tattha kāraamāha “ime hī”ti-ādinā, tena rūpāvacarabhāvanato āruppabhāvanā savisesa kilese vikkhambheti rūpavirāgabhāvanābhāvato (D.15./CS:pg.2.121) uparibhāvanābhāvato cāti dassetīti. Evañca katvā Aṭṭhakathāya āruppabhāvanāniddese ya vutta “tasseva tasmi nimitte punappuna citta cārentassa nīvaraṇāni vikkhambhanti sati santiṭṭhatī”ti-ādi, (visuddhi.1.281) ta samatthata hotīti. Ida suttanti puggalapaññattipāṭhamāha (pu.pa.niddesa 27). Sabbañhi Buddhavacana atthasūcanādi-atthena suttanti vutto vāyamattho. Ya pana tattha vattabba, ta heṭṭhā vuttameva. Aṭṭhanna vimokkhāna anulomādito samāpajjanena sātisaya santānassa abhisakhatattā, aṭṭhamañca uttama vimokkha padaṭṭhāna katvā vipassana vaḍḍhetvā aggamaggādhigamena ubhatobhāgavimuccanato ca imāya ubhatobhāgavimuttiyā sabbaseṭṭhatā veditāti daṭṭhabbā.

 

 Mahānidānasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.16.) 3. Mahāparinibbānasuttavaṇṇanā

 

 131. Pūjanīyabhāvato (D.16./CS:pg.2.122) Buddhasampadañca pahāya pavattatā mahantañca ta parinibbānañcāti Mahāparinibbāna; savāsanappahānato mahanta kilesakkhaya nissāya pavatta parinibbānantipi mahāparinibbāna; mahatā kālena mahatā vā guarāsinā sādhita parinibbānantipi mahāparinibbāna; mahantabhāvāya, dhātūna bahubhāvāya parinibbānantipi mahāparinibbāna; mahato lokato nissaa parinibbānantipi mahāparinibbāna; sabbalokāsādhāraattā Buddhāna sīlādiguehi mahato Buddhassa Bhagavato parinibbānantipi mahāparinibbāna; mahati sāsane patiṭṭhite parinibbānantipi mahāparinibbānanti Buddhassa Bhagavato parinibbāna vuccati, tappaisayutta sutta mahāparinibbānasutta. Gijjhā ettha vasantīti gijjha, gijjha kūṭa etassāti Gijjhakūṭo, gijjha viya vā gijjha, kūṭa, ta etassāti Gijjhakūṭo, pabbato, tasmi Gijjhakūṭe. Tenāha “gijjhā”ti-ādi. Abhiyātukāmoti ettha abhi-saddo abhibhavanattho, “abhivijānātū”ti-ādīsu (dī.ni.2.244 3.85 ma.ni.3.256) viyāti āha “abhibhavanatthāya yātukāmo”ti. Vajjirājānoti “vajjetabbā ime”ti-ādito pavatta vacana upādāya “Vajjī”ti laddhanāmā rājāno, Vajjīraṭṭhassa vā rājāno Vajjirājāno. Vajjiraṭṭhassa pana Vajjisamaññā tannivāsirājakumāravasena veditabbā. Rājiddhiyāti rājabhāvānugatena sabhāvena. So pana sabhāvo nesa gaarājūna mitho sāmaggiyā loke pākao, ciraṭṭhāyī ca ahosīti “samaggabhāva kathesī”ti vutta. Anu anu tasamagino bhāveti vaḍḍhetīti anubhāvo, anubhāvo eva ānubhāvo, patāpo, so pana nesa patāpo hatthi-assādivāhanasampattiyā, tattha ca susikkhitabhāvena loke pākao jātoti “etena …pe… kathesī”ti vutta. Tāḷacchiggalenāti kuñcikāchiddena. Asananti sara. Atipātayissantīti atikkāmenti. Pokhānupokhanti pokhassa anupokha, purimasarassa pokhapadānugatapokha itara sara katvāti attho. Avirādhitanti avirajjhita. Ucchindissāmīti ummūlanavasena kulasantati chindissāmi. Ayana vaḍḍhana ayo, tappaikkhepena anayoti āha “avaḍḍhiyā eta nāman”ti. Vikkhipatīti vidūrato khipati, apanetīti attho.

 Gagāyanti (D.16./CS:pg.2.123) Gagāsamīpe. Paṭṭanagāmanti sakaapaṭṭanagāma. Āṇāti āṇā vattati. Aḍḍhayojananti ca tasmi paṭṭane aḍḍhayojanaṭṭhānavāsino sandhāya vutta. Tatrāti tasmi paṭṭane. Balavāghātajātoti uppannabalavakodho.

 Meti mayha. Gatenāti gamanena.

 

(D.16.-2)Rāja-aparihāniyadhammavaṇṇanā

 

 134. Sīta vā uha vā natthi, tāya velāya puññānubhāvena Buddhāna sabbakāla samasītuhāva utu hoti, ta sandhāya tathā vutta. Abhiha sannipātāti niccasannipātā, ta pana niccasannipātata dassetudivasassā”ti-ādi vutta. Sannipātabahulāti pacurasannipātā. Vosānanti sakoca. “Yāvakīvan”ti ekameveta pada aniyamato parimāṇavācī, kālo cettha adhippetoti āha “yattaka kālan”ti. “Vuddhiyevā”ti-ādinā vuttamattha byatirekamukhena dassetuabhiha asannipatantā hī”ti-ādi vutta. Ākulāti khubhitā, na pasannā. Bhijjitvāti vaggabandhato vibhajja visu visu hutvā.

 Sannipātabheriyāti sannipātārocanabheriyā. Aḍḍhabhuttā vāti sāmibhuttā ca. Osīdamāneti hāyamāne.

 Pubbe akatanti pubbe anibbatta. Sukanti bhaṇḍa gahetvā gacchantehi pabbatakhaṇḍa nadītitthagāmadvārādīsu rājapurisāna dātabbabhāga. Balinti nipphannasassādito chabhāga, sattabhāganti-ādinā laddhakara. Daṇḍanti dasavīsatikahāpaṇādika aparādhānurūpa gahetabbadhanadaṇḍa. Vajjidhammanti Vajjirājadhamma. Idāni apaññattapaññāpanādīsu tappaikkhepa ādīnavānisase vitthārato dassetutesa apaññattan”ti-ādi vutta. Pāricariyakkhamāti upaṭṭhānakkhamā.

 Kulabhoga-issariyādivasena mahatī mattā pamāṇa etesanti mahāmattā, nītisatthavihite vinicchaye hapitā mahāmattā vinicchayamahāmattā, tesa. Dentīti niyyātenti. Sace coroti evasaññino sace honti. Pāpabhīrutāya attanā kiñci avatvā. Daṇḍanītisaññite vohāre niyuttāti vohārikā, ye “dhammaṭṭhā”ti vuccanti. Suttadharā nītisuttadharā (D.16./CS:pg.2.124) īdise vohāravinicchaye niyametvā hapitā. Paramparābhatesu aṭṭhasu kulesu jātā agatigamanaviratā aṭṭhamahallakapurisā aṭṭhakulikā.

 Sakkāranti upakāra. Garubhāva paccupaṭṭhapetvāti “ime amhāka garuno”ti tattha garubhāva pati pati upaṭṭhapetvā. Mānentīti sammānenti, ta pana sammānana tesu nesa attamanatāpubbakanti āha “manena piyāyantī”ti. Nipaccakāranti paipāta. Dassentīti “ime amhāka pitāmahā mātāmahā”ti-ādinā nīcacittā hutvā garucittākāra dassenti. Sandhāretunti sambandha avicchinna katvā ghaetu.

 Pasayhākārassāti balakkārassa. Kāma vuddhiyā pūjanīyatāya “vuddhihāniyo”ti vutta, attho pana vuttānukkameneva yojetabbo, pāḷiya vā yasmā “vuddhiyeva pāṭikakhā, no parihānī”ti vutta, tasmā tadanukkamena “vuddhihāniyo”ti vutta.

 Vipaccitu aladdhokāse pāpakamme, tassa kammassa vipāke vā anavasarova devatopasaggo, tasmi pana laddhokāse siyā devatopasaggassa avasaroti āha “anuppanna …pe… vaḍḍhentī”ti. Eteneva anuppanna sukhanti etthāpi attho veditabbo. “Balakāyassa diguatiguatādassana, paibhayabhāvadassanan”ti eva ādinā devatāna sagāmasīse sahāyatā veditabbā.

 Anicchitanti aniṭṭha. Āvaraatoti nisedhanato. Yassa dhammato anapetā dhammiyāti idha “dhammikā”ti vuttā. Migasūkarādighātāya sunakhādīna kaḍḍhitvā vanacaraa vājo, migavā, tattha niyuttā, te vā vājenti nentīti vājikā, migavadhacārino. Cittappavatti pucchati. Kāyikavācasikapayogena hi sā loke pākaṭā pakāsabhūtāti.

 135. Devāyatanabhāvena citattā, lokassa cittīkāraṭṭhānattā ca cetiya ahosi.

 Kāmakāravasena kiñcipi na karaṇīyāti akaraṇīyā. Kāmakāro pana hatthagatakaraavasenāti āha “aggahetabbāti attho”ti. Abhimukhayuddhenāti abhimukha ujukameva sagāmakaraena. Upalāpana (D.16./CS:pg.2.125) sāma dānañcāti dassetualan”ti-ādi vutta. Bhedopi idha upāyo evāti vuttaaññatra mithubhedāyā”ti. Yuddhassa pana anupāyatā pageva pakāsitā. Idanti “aññatra upalāpanāya, aññatra mithubhedā”ti ca ida vacana. Kathāya naya labhitvāti “yāvakīvañca …pe… no parihānī”ti imāya Bhagavato kathāya naya upāya labhitvā.

 Anukampāyāti Vajjirājesu anuggahena. Assāti Bhagavato.

 Kathanti Vajjīhi saddhi kātabbayuddhakatha. Uju karissāmīti pairājāno ānetvā pākāraparikhāna aññathābhāvāpādanena ujubhāva karissāmi.

 Patiṭṭhitaguoti patiṭṭhitācariyaguo. Issarā sannipatantu, maya anissarā, tattha gantvā ki karissāmāti Licchavino na sannipatisūti yojanā. Sūrā sannipatantūti etthāpi eseva nayo.

 Balabherinti yuddhāya balakāyassa uṭṭhānabheri.

 

(D.16.-3)Bhikkhu-aparihāniyadhammavaṇṇanā

 

136. Aparihānāya hitāti aparihāniyā, na parihāyanti etehīti vā aparihāniyā, te pana yasmā aparihāniyā kārakā nāma honti, tasmā vuttaaparihānikare”ti. Yasmā pana te parihānikarāna ujupaipakkhabhūtā, tasmā āha “vuddhihetubhūte”ti. Yasmā Bhagavato desanā uparūpari ñāṇāloka pasādentī sattāna hadayandhakāra vidhamati, pakāsetabbe ca atthe hatthatale āmalaka viya suṭṭhutara pākae katvā dasseti, tasmā vuttacandasahassa …pe… kathayissāmī”ti.

 Yasmā Bhagavā “tassa brāhmaassa sammukhā Vajjīna abhihasannipātādipaipatti kathentoyeva aya aparihāniyakathā aniyyānikā vaṭṭanissitā, mayha pana sāsane tathārūpī kathā kathetabbā, sā hoti niyyānikā vivaṭṭanissitā, yāya sāsana mayha parinibbānato parampi addhaniya assa ciraṭṭhitikan”ti cintesi, tasmā bhikkhū sannipātāpetvā tesa aparihāniye dhamme desento teneva niyāmena desesi. Tena vuttaida Vajjisattake vuttasadisamevā”ti. Eva sakhepato vuttamattha (D.16./CS:pg.2.126) vitthārato dassento “idhāpi cā”ti-ādimāha. Tattha “tato”ti-ādi disāsu āgatasāsane vutta ta kathana. Vihārasīmā ākulā yasmā, tasmā uposathapavāraṇā hitā.

 Olīyamānakoti pāḷito, atthato ca vinassamāno. Ukkhipāpentāti paguabhāvakaraena, atthasavaṇṇanena ca paggahantā.

 Sāvatthiya bhikkhū viya pācittiya desāpetabboti (pārā. 565vitthāravatthu). Vajjiputtakā viya dasavatthudīpanena (cūḷava.446vitthāravatthu). “Gihigatānīti gihipaisayuttānī”ti vadanti. Gihīsu gatāni, tehi ñātāni gihigatāni. Dhūmakālo etassāti dhūmakālika citakadhūmavūpasamato para appavattanato.

 Thirabhāvappattāti sāsane thirabhāva anivattitabhāva upagatā. Therakārakehīti therabhāvasādhakehi sīlādiguehi asekkhadhammehi. Bahū rattiyoti pabbajitā hutvā bahū rattiyo jānanti. Sīlādiguesu patiṭṭhāpanameva sāsane pariṇāyakatāti āha “tīsu sikkhāsu pavattentī”ti.

 Ovāda na denti abhājanabhāvato. Paveṇīkathanti ācariyaparamparābhata sammāpaipattidīpana dhammakatha. Sārabhūta dhammapariyāyanti samathavipassanāmaggaphalasampāpanena sārabhūta bojjhagakosalla-anuttarasītībhāva-adhicittasuttādidhammatanti.

 Punabbhavadāna punabbhavo uttarapadalopena. Itareti ye na paccayavasikā na āmisacakkhukā, te na gacchanti tahāya vasa.

 Āraññakesūti araññabhāgesu araññapariyāpannesu. Nanu yattha katthacipi tahā sāvajjā evāti codana sandhāyāha “gāmantasenāsanesu hī”ti-ādi, tena “anuttaresu vimokkhesu piha upaṭṭhāpayato”ti ettha vuttasinehādayo viya āraññakesu senāsanesu sālayatā sevitabbapakkhiyā evāti dasseti.

 Attanāvāti sayameva, tena parehi anussāhitāna saraseneva anāgatāna pesalāna bhikkhūna āgamana, āgatānañca phāsuvihāra paccāsisantīti dasseti. Iminā nīhārenāti imāya paipattiyā. Aggahitadhammaggahaanti (D.16./CS:pg.2.127) aggahitassa pariyattidhammassa uggahaa. Gahitasajjhāyakaraanti uggahitassa suṭṭhu atthacintana. Cintanattho hi sajjhāyasaddo.

 Entīti upagacchanti. Nisīdanti āsanapaññāpanādinā.

 137. Āramitabbaṭṭhena kamma ārāmo. Kamme ratā, na ganthadhure, vāsadhure vāti kammaratā, anuyuttāti tapparabhāvena punappuna pasutā. Iti kātabbakammanti ta ta bhikkhūna kātabba uccāvacakamma cīvaravicāraṇādi. Tenāha “seyyathidan”ti-ādi. Upatthambhananti dupaṭṭatipaṭṭādikaraa. Tañhi pahamapaalādīna upatthambhanakāraattā tathā vutta. Yadi eva katha aya kammarāmatā paikkhittāti āha “ekacco hī”ti-ādi.

 Karonto yevāti yathāvuttatiracchānakatha kathentoyeva. Atiracchānakathābhāvepi tassa tattha tapparabhāvadassanattha avadhāraavacana. Pariyantakārīti sapariyanta katvā vattā. “Pariyantavati vāca bhāsitā”ti (dī.ni.1.9 194) hi vutta. Appabhasso vāti parimitakathoyeva ekantena kathetabbasseva kathanato. Samāpattisamāpajjana ariyo tuhībhāvo.

 Niddāyatiyevāti niddokkamane anādīnavadassī niddāyatiyeva. Iriyāpathaparivattanādinā na na vinodeti.

 Eva sasaṭṭho vāti vuttanayena gaasagaikāya sasaṭṭho eva viharati.

 Dussīlā pāpicchā nāmāti saya nissīlā asantaguasambhāvanicchāya samannāgatattā pāpā lāmakā icchā etesanti pāpicchā.

 Pāpapuggalehi mettikaraato pāpamittā. Tehi sadā saha pavattanena pāpasahāyā. Tattha ninnatādinā tadadhimuttatāya pāpasampavakā.

 138. Saddhā etesa atthīti saddhāti āha “saddhāsampannā”ti. Āgamanīyapaipadāya āgatasaddhā āgamanīyasaddhā, sā sātisayā mahābodhisattāna paropadesena vinā saddheyyavatthu aviparītato ogāhetvā (D.16./CS:pg.2.128) adhimuccanatoti āha “sabbaññubodhisattāna hotī”ti. Saccapaivedhato āgatasaddhā adhigamasaddhā surabandhādīna (dī.ni.aṭṭha.3.118 dha.pa.aṭṭha.1.suppabuddhakuṭṭhivatthu; udā.aṭṭha.43) viya. “Sammāsambuddho Bhagavā”ti-ādinā Buddhādīsu uppajjanakapasādo pasādasaddhā mahākappinarājādīna (a.ni.aṭṭha.1.1.231dha.pa.aṭṭha.1.Mahākappinattheravatthu; theragā.aṭṭha.2.Mahākappinattheragāthāvaṇṇanā, vitthāro) viya. “Evametan”ti okkantitvā pakkhanditvā saddahanavasena kappana okappana. Duvidhāpīti pasādasaddhāpi okappanasaddhāpi. Tattha pasādasaddhā aparaneyyarūpā hoti savanamattena pasīdanato. Okappanasaddhā saddheyyavatthu ogāhetvā anupavisitvā “evametan”ti paccakkha karontī viya pavattati. Tenāha “saddhādhimutto Vakkalittherasadiso hotī”ti. Tassa hīti okappanasaddhāya samannāgatassa. Hirī etassa atthīti hiri, hiri mano etesanti hirimanāti āha “pāpa …pe… cittā”ti. Pāpato ottappenti ubbijjanti bhāyantīti ottappī.

 Bahu suta suttageyyādi etenāti bahussuto, sutaggahaa cettha nidassanamatta dhāraaparicayaparipucchānupekkhanadiṭṭhinijjhānāna pettha icchitabbattā. Savanamūlakattā vā tesampi taggahaeneva gahaa daṭṭhabba. Atthakāmena pariyāpuitabbato, diṭṭhadhammikādipurisatthasiddhiyā pariyattabhāvato ca pariyatti, tīṇi piakāni. Saccappaivedho saccāna paivijjhana. Tadapi bāhusacca yathāvuttabāhusaccakiccanipphattito. Pariyatti adhippetā saccapaivedhāvahena bāhusaccena bahussutabhāvassa idha icchitattā. Soti pariyattibahussuto. Catubbidho hoti pañcamassa pakārassa abhāvato. Sabbatthakabahussutoti nissayamuccanakabahussutādayo viya padesiko ahutvā piakattaye sabbatthakameva bāhusaccasabbhāvato sabbassa atthassa kāyanato kathanato sabbatthakabahussuto. Te idha adhippetā paipattipaivedhasaddhammāna mūlabhūte pariyattisaddhamme suppatiṭṭhitabhāvato.

 Āraddhanti paggahita. Ta pana duvidhampi vīriyārambhavibhāgena dassetutatthā”ti-ādi vutta. Tattha ekakāti ekākino, vūpakaṭṭhavihārinoti attho.

 Pucchitvāti (D.16./CS:pg.2.129) parato pucchitvā. Sampaicchāpetunti “tva asukanāmo”ti vatvā tehi “āmā”ti paijānāpetunti attho. Eva cirakatādi-anussaraasamatthasatinepakkāna appakasireneva satisambojjhagabhāvanāpāripūri gacchatīti dassanatthaevarūpe bhikkhū sandhāyā”ti vutta. Tenevāha “apicā”ti-ādi.

 139. Bujjhati etāyāti “bodhī”ti laddhanāmāya sammādiṭṭhi-ādidhammasāmaggiyā agoti bojjhago, pasattho, sundaro vā bojjhago sambojjhago. Upaṭṭhānalakkhaoti kāyavedanācittadhammāna asubhadukkhāniccānattabhāvasallakkhaasakhāta ārammae upaṭṭhāna lakkhaa etassāti upaṭṭhānalakkhao. Catunna ariyasaccāna pīḷanādippakārato vicayo upaparikkhā lakkhaa etassāti pavicayalakkhao. Anuppannā kusalānuppādanādivasena cittassa paggaho paggahana lakkhaa etassāti paggahalakkhao. Pharaa vipphārikatā lakkhaa etassāti pharaalakkhao. Upasamo kāyacittapariḷāhāna vūpasamana lakkhaa etassāti upasamalakkhao. Avikkhepo vikkhepaviddhasana lakkhaa etassāti avikkhepalakkhao. Līnuddhaccarahite adhicitte pavattamāne paggahaniggahasampahasanesu abyāvaattā ajjhupekkhana paisakhāna lakkhaa etassāti paisakhānalakkhao.

 Catūhi kāraehīti satisampajañña, muṭṭhassatipuggalaparivajjanā, upaṭṭhitassatipuggalasevanā, tadadhimuttatāti imehi catūhi kāraehi. Chahi kāraehīti paripucchakatā, vatthuvisadakiriyā, indriyasamattapaipādanā, duppaññapuggalaparivajjanā, paññavantapuggalasevanā, tadadhimuttatāti imehi chahi kāraehi. Mahāsatipaṭṭhānavaṇṇanāya pana “sattahi kāraehī” (dī.ni.aṭṭha.2.385 ma.ni.aṭṭha.1.118) vakkhati, ta gambhīrañāṇacariyāpaccavekkhaṇāti ima kāraa pakkhipitvā veditabba. Navahi kāraehīti apāyabhayapaccavekkhaṇā, gamanavīthipaccavekkhaṇā, piṇḍapātassa apacāyanatā, dāyajjamahattapaccavekkhaṇā, satthumahattapaccavekkhaṇā, sabrahmacārīmahattapaccavekkhaṇā, kusītapuggalaparivajjanā, āraddhavīriyapuggalasevanā, tadadhimuttatāti imehi navahi kāraehi. Mahāsatipaṭṭhānavaṇṇanāya (dī.ni.aṭṭha.2.385 ma.ni.aṭṭha.1.118) pana (D.16./CS:pg.2.130) ānisasadassāvitā, jātimahattapaccavekkhaṇāti imehi saddhi “ekādasā”ti vakkhati. Dasahi kāraehīti Buddhānussati, dhammānussati, saghasīlacāgadevatā-upasamānussati, lūkhapuggalaparivajjanā, siniddhapuggalasevanā, tadadhimuttatāti imehi dasahi. Mahāsatipaṭṭhānavaṇṇanāya (dī.ni.aha.2.385 ma.ni.aṭṭha.1.118) pana Pasādaniyasuttantapaccavekkhaṇāya saddhi “ekādasā”ti vakkhati. Sattahi kāraehīti paṇītabhojanasevanatā utusukhasevanatā, iriyāpathasukhasevanatā, majjhattapayogatā, sāraddhakāyapuggalaparivajjanatā passaddhakāyapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti imehi sattahi. Dasahi kāraehīti vatthuvisadakiriyā, indriyasamattapaipādanā, nimittakusalatā, samaye cittassa paggahaa, samaye cittassa niggahaa, samaye cittassa sampahasana, samaye cittassa ajjhupekkhana, asamāhitapuggalaparivajjana, samāhitapuggalasevana, tadadhimuttatāti imehi dasahi kāraehi. Mahāsatipaṭṭhānavaṇṇanāya (dī.ni.aṭṭha.2.385 ma.ni.aṭṭha.1.118) pana “jhānavimokkhapaccavekkhaṇā”ti iminā saddhi “ekādasahī”ti vakkhati. Pañcahi kāraehīti sattamajjhattatā, sakhāramajjhattatā, sattasakhārakelāyanapuggalaparivajjanā, sattasakhāramajjhattapuggalasevanā, tadadhimuttatāti imehi pañcahi kāraehi. Ya panettha vattabba, ta mahāsatipaṭṭhānavaṇṇanāya (dī.ni.aṭṭha.2.385 ma.ni.aṭṭha.1.118) āgamissati. Kāma bodhipakkhiyadhammā nāma nippariyāyato ariyamaggasampayuttā eva niyyānikabhāvato. Suttantadesanā nāma pariyāyakathāti “iminā vipassanā …pe… kathesī”ti vutta.

 140. Tebhūmake sakhāre “aniccā”ti anupassati etāyāti aniccānupassanā, tathā pavattā vipassanā, sā pana yasmā attanā sahagatasaññāya bhāvitāya vibhāvitā eva hotīti vuttaaniccānupassanāya saddhi uppannasaññā”ti. Saññāsīsena vāya vipassanāya eva niddeso. Anattasaññādīsupi eseva nayo. Lokiyavipassanāpi honti, yasmā “aniccan”ti-ādinā tā pavattantīti. Lokiyavipassanāpīti pi-saddena missakāpettha santīti atthato āpannanti atthāpattisiddhamattha niddhāretvā sarūpato dassetuvirāgo”ti-ādi vutta. Tattha āgatavasenāti tathā āgatapāḷivasena “virāgo nirodho”ti hi tattha (D.16./CS:pg.2.131) nibbāna vuttanti idha “virāgasaññā, nirodhasaññā”ti vuttasaññā nibbānārammaṇāpi siyu. Tena vuttadve lokuttarāpi hontī”ti.

 141. Mettā etassa atthīti metta, citta. Tasamuṭṭhāna kāyakamma metta kāyakamma. Esa nayo sesadvayepi. Imānipi mettākāyakammādīni bhikkhūna vasena āgatāni tesa seṭṭhaparisabhāvato. Yathā pana bhikkhūsupi labbhanti, eva gihīsupi labbhanti catuparisasādhāraattāti ta dassento “bhikkhūnañhī”ti-ādimāha. Kāma ādibrahmacariyakadhammassavanenapi mettākāyakammāni labbhanti, nippariyāyato pana cārittadhammassavanena ayamattho icchitoti dassento “ābhisamācārikadhammapūraan”ti āha. Tepiakampi Buddhavacana paripucchana-atthakathanavasena pavattiyamāna hitajjhāsayena pavattitabbato.

 Āvīti pakāsa, pakāsabhāvo cettha ya uddissa ta kāyakamma karīyati, tassa sammukhabhāvatoti āha “sammukhā”ti. Rahoti appakāsa, appakāsatā ca ya uddissa ta kāyakamma karīyati, tassa paccakkhābhāvatoti āha “parammukhā”ti. Sahāyabhāvagamana tesa purato. Ubhayehīti navakehi, therehi ca.

 Paggayhāti paggahitvā ucca katvā.

 Kāma mettāsinehasiniddhāna nayanāna ummīlanā, pasannena mukhena olokanañca metta kāyakammameva, yassa pana cittassa vasena nayanāna mettāsinehasiniddhatā, mukhassa ca pasannatā, ta sandhāya vuttametta manokamma nāmā”ti.

 Lābhasaddo kammasādhano “lābhāvata, lābho laddho”ti-ādīsu viya, so cettha “dhammaladdhā”ti vacanato atītakālikoti āha “cīvarādayo laddhapaccayā”ti. Dhammato āgatāti dhammikā. Tenāha “dhammaladdhā”ti. Imameva hi attha dassetukuhanādī”ti-ādi vutta. Cittena vibhajanapubbaka kāyena vibhajananti mūlameva dassetueva cittena vibhajanan”ti vutta, tena cittuppādamattenapi paivibhāgo na kātabboti dasseti. Appaivibhattanti bhāvanapusakaniddeso, appaivibhatta vā lābha bhuñjatīti kammaniddeso eva.

 Ta (D.16./CS:pg.2.132) ta neva gihīna deti attano ājīvasodhanattha. Na attanā bhuñjatīti attanāva na paribhuñjati “mayha asādhāraabhogitā mā hotū”ti. “Paiggahanto ca …pe… passatī”ti iminā tassa lābhassa tīsupi kālesu sādhāraato hapana dassita. “Paiggahanto ca saghena sādhāraa hotū”ti iminā paiggahaakālo dassito, “gahetvā …pe… passatī”ti iminā paiggahitakālo, tadubhaya pana tādisena pubbābhogena vinā na hotīti atthasiddho purimakālo. Tayida paiggahaato pubbe vassa hoti “saghena sādhāraa hotūti paiggahessāmī”ti. Paiggahantassa hoti “saghena sādhāraa hotūti paiggahāmī”ti. Paiggahetvā hoti “saghena sādhāraa hotūti paiggahita mayā”ti eva tilakkhaasampanna katvā laddhalābha osānalakkhaa avikopetvā paribhuñjanto sādhāraabhogī, appaivibhattabhogī ca hoti.

 Ima pana sāraṇīyadhammanti ima catuttha saritabbayuttadhamma. Na hi …pe… gahanti, tasmā sādhāraabhogitā eva dussīlassa natthīti ārambhopi tāva na sambhavati, kuto pūraanti adhippāyo. “Parisuddhasīlo”ti iminā lābhassa dhammikabhāva dasseti. “Vatta akhaṇḍento”ti iminā appaivibhattabhogita, sādhāraabhogitañca dasseti. Sati pana tadubhaye sāraṇīyadhammo pūrito eva hotīti āha “pūretī”ti. “Odissaka katvā”ti etena anodissaka katvā pituno, ācariyupajjhāyādīna vā therāsanato paṭṭhāya dentassa sāraṇīyadhammoyeva hotīti. Sāraṇīyadhammo panassa na hotīti paijagganaṭṭhāne odissaka katvā dinnattā. Tenāha “palibodhajaggana nāma hotī”ti-ādi. Yadi eva sabbena sabba sāraṇīyadhammapūrakassa odissakadāna na vaṭṭatīti? No na vaṭṭati yuttaṭṭhāneti dassento “tena panā”ti-ādimāha. Gilānādīna odissaka katvā dāna appaivibhāgapakkhika “asukassa na dassāmī”ti paikkhepassa abhāvato. Byatirekappadhāno hi paivibhāgo. Tenāha “avasesan”ti-ādi. Adātumpīti pi-saddena dātumpi vaṭṭatīti dasseti, tañca kho karuṇāyanavasena, na vattapūraavasena.

 Susikkhitāyāti sāraṇīyadhammapūraavidhimhi suṭṭhu sikkhitāya, sukusalāyāti attho. Idāni tassā kosalla dassetususikkhitāya hī”ti-ādi (D.16./CS:pg.2.133) vutta. “Dvādasahi vassehi pūrati, na tato oran”ti iminā tassa duppūraa dasseti. Tathā hi so mahapphalo mahānisaso, diṭṭhadhammikehipi tāva garutarehi phalānisasehi ca anugato. Tasamagī ca puggalo visesalābhī ariyapuggalo viya loke acchariyabbhutadhammasamannāgato hoti. Tathā hi so duppajaha dānamayassa, sīlamayassa ca puññassa paipakkhadhamma sudūre vikkhambhita katvā suvisuddhena cetasā loke pākao paññāto hutvā viharati, tassimamattha byatirekato, anvayato ca vibhāvetusace hī”ti-ādi vutta, ta suviññeyyameva.

 Idāni ye samparāyike, diṭṭhadhammike ca ānisase dassetuevan”ti-ādi vutta. Neva issā, na macchariya hoti cirakālabhāvanāya vidhutabhāvato. Manussāna piyo hoti pariccāgasīlatāya visuddhattā. Tenāha “dada piyo hoti bhajanti na bahū”ti-ādi (a.ni.5.34). Sulabhapaccayo hoti dānavasena uḷārajjhāsayāna paccayalābhassa idhānisasabhāvato dānassa. Pattagata assa diyyamāna na khīyati pattagatavasena dvādasavassikassa mahāpattassa avicchedena pūritattā. Aggabhaṇḍa labhati devasika dakkhieyyāna aggato paṭṭhāya dānassa dinnattā. Bhayevā …pe… āpajjanti deyyapaiggāhakavikappa akatvā attani nirapekkhacittena cirakāla dānapūratāya pasāditacittattā.

 Tatrāti tesu ānisasesu vibhāvetabbesu. Imāni ta dīpanāni vatthūni kāraṇāni. Alabhantāpīti amahāpuññatāya na lābhino samānāpi. Bhikkhācāramaggasabhāganti sabhāga tabbhāgiya bhikkhācāramagga jānanti.

 Anuttarimanussadhammattā, therāna sasayavinodanatthañca “sāraṇīyadhammo me bhante pūrito”ti āha. Tathā hi dutiyavatthusmimpi therena attā pakāsito. Manussāna piyatāya, sulabhapaccayatāyapi ida vatthumeva. Pattagatākhīyanassa pana visesa vibhāvanato “ida tāva …pe… ettha vatthun”ti vutta.

 Giribhaṇḍamahāpūjāyāti (D.16./CS:pg.2.134) cetiyagirimhi sakalalakādīpe, yojanappamāṇe samudde ca nāvāsaghāṭādike hapetvā dīpapupphagandhādīhi kariyamānamahāpūjāya. Pariyāyenapīti lesenapi. Anucchavikanti sāraṇīyadhammapūraatopi ida yathābhūtappavedana tumhāka anucchavikanti attho.

 Anārocetvāva palāyisu corabhayena. “Attano dujjīvikāyā”ti ca vadanti.

 Vaṭṭissatīti kappissati. Therī sāraṇīyadhammapūrikā ahosi, therassa pana sīlatejeneva devatā ussukka āpajji.

 Natthi etesa khaṇḍanti akhaṇḍāni. Ta pana nesa khaṇḍa dassetuyassā”ti-ādi vutta. Tattha upasampannasīlāna uddesakkamena ādi antā veditabbā. Tenāha “sattasū”ti-ādi. Anupasampannasīlāna pana samādānakkamenapi ādi antā labbhanti. Pariyante chinnasāṭako viyāti vatthante, dasante vā chinnavattha viya, visadisūdāharaa ceta “akhaṇḍānī”ti imassa adhigatattā. Eva sesānipi udāharaṇāni. Khaṇḍitabhinnatā khaṇḍa, ta etassa atthīti khaṇḍa, sīla. “Chiddan”ti-ādīsupi eseva nayo. Vemajjhe bhinna vinivijjhanavasena visabhāgavaṇṇena gāvī viyāti sambandho. Sabalarahitāni asabalāni. Tathā akammāsāni. Sīlassa tahādāsabyato mocana vivaṭṭūpanissayabhāvāpādana. Yasmā ca tasamagīpuggalo serī sayavasī bhujisso nāma hoti, tasmāpi bhujissāni. Tenevāha “bhujissabhāvakāraato bhujissānī”ti. Suparisuddhabhāvena pāsasattā viññupasatthāni. Imināha sīlena devo vā bhaveyya, devaññataro vā, tattha “nicco dhuvo sassato”ti, “sīlena suddhī”ti ca eva ādinā tahādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattā. “Aya te sīlesu doso”ti catūsupi vipattīsu yāya kāyaci vipattiyā dassanena parāmaṭṭhu anuddhasetu. Samādhisavattanappayojanāni samādhisavattanikāni.

 Samānabhāvūpagatasīlāti sīlasampattiyā samānabhāva upagatasīlā sabhāgavuttikā. Kāma puthujjanānañca catupārisuddhisīle nānatta na siyā, ta (D.16./CS:pg.2.135) pana na ekantika, ida ekantika niyatabhāvatoti āha “natthi maggasīle nānattan”ti. Ta sandhāyeta vuttanti maggasīla sandhāya eta “yāni tāni sīlānī”ti-ādi vutta.

 Yāyanti yā aya mayhañceva tumhākañca paccakkhabhūtā Diṭṭhīti maggasammādiṭṭhi. Niddosāti nidhutadosā, samucchinnarāgādipāpadhammāti attho. Niyyātīti vaṭṭadukkhato nissarati nigacchati. Saya niyyantasseva hi “tasamagīpuggala vaṭṭadukkhato niyyāpetī”ti vuccati. Yā satthu anusiṭṭhi, ta karotīti takkaro, tassa, yathānusiṭṭha paipajjanakassāti attho. Samānadiṭṭhibhāvanti sadisadiṭṭhibhāva saccasampaivedhena abhinnadiṭṭhibhāva. Vuddhiyevāti ariyavinaye guehi vuḍḍhiyeva, no parihānīti aya aparihāniyadhammadesanā attanopi sāsanassa addhaniyata ākakhantena Bhagavatā idha desitā.

 142. Āsannaparinibbānattāti katipayamāsādhikena savaccharamattena parinibbāna bhavissatīti katvā vutta. Etayevāti “iti sīlan”ti-ādikayeva iti sīlanti ettha iti-saddo pakārattho, parimāṇattho ca ekajjha katvā gahitoti āha “eva sīla ettaka sīlan”ti. Eva sīlanti eva pabheda sīla. Ettakanti eta parama, na ito bhiyyo. Catupārisuddhisīlanti maggassa sambhārabhūta lokiyacatupārisuddhisīla. Cittekaggatā samādhīti etthāpi eseva nayo. Yasmi sīle hatvāti yasmi lokuttarakusalassa padaṭṭhānabhūte “pubbeva kho panassa kāyakamma vacīkamma ājīvo suparisuddho hotī”ti (ma.ni.3.431 kathā. 874) eva vuttasīle patiṭṭhāya. Esoti maggaphalasamādhi. Paribhāvitoti tena sīlena sabbaso bhāvito sambhāvito. Mahapphalo hoti mahānisasoti maggasamādhi tāva sāmaññaphalehi mahapphalo, vaṭṭadukkhavūpasamena mahānisaso. Itaro paippassaddhippahānena mahapphalo, nibbutisukhuppattiyā mahānisaso. Yamhi samādhimhi hatvāti yasmi lokuttarakusalassa padaṭṭhānabhūte pādakajjhānasamādhimhi ceva vuṭṭhānagāminisamādhimhi ca hatvā. Sāti maggaphalapaññā. Tena paribhāvitāti tena yathāvuttasamādhinā sabbaso bhāvitā paribhāvitā. Mahapphalamahānisasatā samādhimhi vuttanayena veditabbā. Api ca te bojjhagamaggagajhānagappabhedahetutāya mahapphalā sattadakkhieyyapuggalavibhāgahetutāya (D.16./CS:pg.2.136) mahānisasāti veditabbā. Yāya paññāya hatvāti yāya vipassanāpaññāya, samādhivipassanāpaññāya vā hatvā. Samathayānikassa hi samādhisahagatāpi paññā maggādhigamāya visesapaccayo hotiyeva. Sammadevāti suṭṭhuyeva yathā āsavāna lesopi nāvasissati, eva sabbaso āsavehi vimuccati. Aggamaggakkhaañhi sandhāyeta vutta.

 143. Lokiyatthasaddāna viya abhiranta-saddassa siddhi daṭṭhabbā. Abhiranta abhirata abhiratīti hi atthato eka. Abhiranta-saddo cāya abhirucipariyāyo, na assādapariyāyo. Assādavasena hi katthaci vasantassa assādavatthuvigamena siyā tassa tattha anabhirati, yadida khīṇāsavāna natthi, pageva Buddhānanti āha “Buddhāna …pe… natthī”ti. Abhirativasena katthaci vasitvā tadabhāvato aññattha gamana nāma Buddhāna natthi. Veneyyavinayanattha pana katthaci vasitvā tasmi siddhe veneyyavinayanatthameva tato aññattha gacchanti, ayamettha yathāruci. Āyāmāti ettha ā-saddo “āgacchā”ti iminā samānatthoti āha “ehi yāmā”ti. Ayāmāti pana pāṭhe a-kāro nipātamatta. Santikāvacarattā thera ālapati, na pana tadā satthu santike vasantāna bhikkhūna abhāvato. Aparicchinnagaano hi tadā Bhagavato santike bhikkhusagho Tenāha “mahatā bhikkhusaghena saddhin”ti. Ambalaṭṭhikāgamananti Ambalaṭṭhikāgamanapaisayuttapāṭhamāha. Pāṭaligamaneti etthāpi eseva nayo. Uttānameva anantara, heṭṭhā ca savaṇṇitarūpattā.

 

(D.16.-4)Sāriputtasīhanādavaṇṇanā

 

 145. “Āyasmā Sāriputtoti-ādi pāṭhajāta. Sampasādanīyeti sampasādanīyasutte (dī.ni.3.141) vitthārita porāṇaṭṭhakathāya, tasmā mayampi tattheva na atthato vitthārayissāmāti adhippāyo.

 

(D.16.-5)Dussīla-ādīnavavaṇṇanā

 

 148. Āgantvā vasanti ettha āgantukāti āvasatho, tadeva agāranti āha “āvasathāgāranti āgantukāna āvasathagehan”ti. Dvinna (D.16./CS:pg.2.137) rājūnanti Licchavirājamagadharājūna. Sahāyakāti sevakā. Kulānīti kuumbike. Santhatanti santhari, sabba santhari sabbasanthari, ta sabbasanthari. Bhāvanapusakaniddeso cāya. Tenāha “yathā sabba santhata hoti, evan”ti.

 149. Dussīloti ettha du-saddo abhāvattho “duppañño”ti-ādīsu (ma.ni.1.449 a.ni.5.10) viya, na garahatthoti āha “asīlo nissīlo”ti. Bhinnasavaroti ettha yo samādinnasīlo kenaci kāraena sīlabheda patto, so tāva bhinnasavaro hoti. Yo pana sabbena sabba asamādinnasīlo ācārahīno, so katha bhinnasavaro nāma hotīti? Sopi sādhusamācārassa parihāniyassa bheditattā bhinnasavaro eva nāma. Vissaṭṭhasavaro savararahitoti hi vutta hoti.

 Ta ta sippaṭṭhāna. Māghātakāleti “mā ghātetha pāṇino”ti eva māghātāti ghosana ghositadivase.

 Abbhuggacchati pāpako kittisaddo.

 Ajjhāsayena maku hotiyeva vippaisāribhāvato.

 Tassāti dussīlassa. Samādāya pavattiṭṭhānanti uṭṭhāya samuṭṭhāya katakāraa. Āpātha āgacchatīti ta manaso upaṭṭhāti. Ummīletvā idhalokanti ummīlanakāle attano puttadārādidassanavasena idha loka passati. Nimīletvā paralokanti nimīlanakāle gatinimittupaṭṭhānavasena paraloka passati. Tenāha “cattāro apāyā”ti-ādi. Pañcamapadanti “kāyassa bhedā”ti-ādinā vutto pañcamo ādīnavakoṭṭhāso.

 

(D.16.-6)Sīlavanta-ānisasavaṇṇanā

 

 150. Vuttavipariyāyenāti vuttāya ādīnavakathāya vipariyāyena. “Appamatto ta ta kasivāṇijjādi yathākāla sampādetu sakkotī”ti-ādinā “pāsasa sīlamassa atthīti sīlavā. Sīlasampannoti sīlena samannāgato. Sampannasīlo”ti evamādika pana atthavacana sukaranti anāmaṭṭha.

 151. Pāḷimuttakāyāti (D.16./CS:pg.2.138) sagīti-anāruhāya dhammikathāya. Tatthevāti āvasathāgāre eva.

 

(D.16.-7)Pāṭaliputtanagaramāpanavaṇṇanā

 

 152. Issariyamattāyāti issariyappamāṇena, issariyena ceva vittūpakaraena cāti eva vā attho daṭṭhabbo. Upabhogūpakaraṇānipi hi loke “mattā”ti vuccanti. Pāṭaligāma nagara katvāti pubbe “Pāṭaligāmo”ti laddhanāma hāna idāni nagara katvā. Māpentīti patiṭṭhāpenti. Āyamukhapacchindanatthanti āyadvārāna upacchedanāya. “Sahassasevā”ti vā pāṭho, sahassaso eva. Tenāha “ekekavaggavasena sahassa sahassa hutvā”ti. Gharavatthūnīti gharapatiṭṭhāpanaṭṭhānāni. Cittāni namantīti tatadevatānubhāvena tattha tattheva cittāni namanti vatthuvijjāpāṭhakāna, yattha yattha tāhi vatthūni pariggahitāni. Sippānubhāvenāti sippānugatavijjānubhāvena. Nāgaggāhoti nāgāna nivāsappariggaho. Sesadvayesupi eseva nayo. Pāsāṇoti appalakkhaapāsāṇo. Khāṇukoti yo koci khāṇuko Sippa jappitvā tādisa sārambhaṭṭhāna pariharitvā anārambhe hāne tāhi vatthupariggāhikāhi devatāhi saddhi mantayamānā viya tatagehāni māpenti upadesadānavasena. Nesanti vatthuvijjāpāṭhakāna, sabbāsa devatāna. Magala vaḍḍhāpessantīti magala brūhessanti. Paṇḍitadassanādīni hi uttamamagalāni. Tenāha “atha mayan”ti-ādi.

 Saddo abbhuggacchati avayavadhammena samudāyassa apadisitabbato yathā “alakato Devadatto”ti.

 Ariyakamanussānanti ariyadesavāsimanussāna. Rāsivasenevāti “sahassa satasahassan”ti-ādinā rāsivaseneva, appakassa pana bhaṇḍassa kayavikkayo aññatthāpi labbhatevāti “rāsivasenevā”ti vutta. Vāṇijāya patho pavattiṭṭhānanti vaippathoti purimavikappe attho dutiyavikappe pana vāṇijāna patho pavattiṭṭhānanti, vaippathoti imamattha dassento “vāṇijāna vasanaṭṭhānan”ti āha. Bhaṇḍapue bhindanti mocenti etthāti puabhedananti ayamettha atthoti āha “bhaṇḍapue …pe… vutta hotī”ti.

 Ca-kārattho (D.16./CS:pg.2.139) samuccayattho vā-saddo.

 153. Kāḷakaṇṇī sattāti attanā kahadhammabahulatāya paresañca kahavipākānatthanibbattinimittatāya “kāḷakaṇṇī”ti laddhanāmā parūpaddavakarā appesakkhasattā. Tanti Bhagavanta. Pubbahasamayanti pubbahe eka samaya. Gāmappavisananīhārenāti gāmappavesana nivasanākārena. Kāyapaibaddha katvāti cīvara pārupitvā, patta hatthena gahetvāti attho.

 Etthāti etasmi vā sakappitappadese. Saññateti sammadeva saññate susavutakāyavācācitte.

 Patti dadeyyāti attanā pasuta puñña tāsa devatāna anuppadajjeyya. “Pūjitā”ti-ādīsu tadeva pattidāna pūjā, anāgate eva upaddave ārakkhasavidhāna paipūjā. “Yebhuyyena ñātimanussā ñātipetāna pattidānādinā pūjanamānanādīni karonti ime pana aññātakāpi samānā tathā karonti, tasmā nesa sakkacca ārakkhā savidhātabbā”ti aññamañña sampavāretvā devatā tattha ussukka āpajjantīti dassento “ime”ti-ādimāha. Balikammakaraa mānana, sampati uppannaparissayaharaa paimānanti dassetuete”ti-ādi vutta.

 Sundarāni passatīti sundarāni iṭṭhāni eva passati, na aniṭṭhāni.

 154. Āṇiyo koṭṭetvāti lahuke dārudaṇḍe gahetvā kavāṭaphalake viya aññamañña sambandhe kātu āṇiyo koṭṭetvā. Nāvāsakhepena kata uumpa, veunaḷādike sagharitvā valli-ādīhi kalāpavasena bandhitvā kattabba kulla.

 Udakaṭṭhānasseta adhivacananti yathāvuttassa yassa kassaci udakaṭṭhānassa eta “aṇṇavan”ti adhivacana, samuddassevāti adhippāyo. Saranti idha nadī adhippetā sarati sandatīti katvā. Gambhīravitthatanti agādhaṭṭhena gambhīra, sakalalokattayabyāpitāya vitthata. Visajjāti anāsajja appatvā. Pallalāni tesa ataraato. Vināyeva kullenāti īdisa udaka kullena īdisena vinā eva tiṇṇā medhāvino janā, tahāsara pana ariyamaggasakhāta setu katvā nittiṇṇāti yojanā.

 

 Pahamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.16.-8)Ariyasaccakathāvaṇṇanā

 

 155. Mahāpanādassa (D.16./CS:pg.2.140) rañño. Pāsādakoiya katagāmoti pāsādassa patitathupikāya patiṭṭhitaṭṭhāne niviṭṭhagāmo. Ariyabhāvakarānanti ye paivijjhanti, tesa ariyabhāvakarāna nimittassa kattubhāvūpacāravaseneva vutta. Tacchāvipallāsabhūtabhāvena saccāna. Anubodho pubbabhāgiya ñāṇa, paivedho maggañāṇena abhisamayo, tattha yasmā anubodhapubbako paivedho anubodhena vinā na hoti, anubodhopi ekacco paivedhena sambandho, tadubhayābhāvahetukañca vaṭṭeva sasaraa, tasmā vutta pāḷiya “ananubodhā …pe… tumhākañcā”ti. Paisandhiggahaavasena bhavato bhavantarūpagamana sandhāvana, aparāpara cavanupapajjanavasena sañcaraa sasaraanti āha “bhavato”ti-ādi. Sandhāvitasasaritapadāna kammasādhanata sandhāyāha “mayā ca tumhehi cā”ti pahamavikappe. Dutiyavikappe pana bhāvasādhanata hadaye katvāmamañceva tumhākañcā”ti yathārutavaseneva vutta. Nayanasamatthāti pāpanasamatthā, dīgharajjunā baddhasakua viya rajjuhattho puriso desantara tahārajjunā baddha sattasantāna abhisakhāro bhavantara neti etāyāti bhavanetti, tahā, sā ariyamaggasatthena suṭṭhu hatā chinnāti bhavanettisamūhatā.

 

(D.16.-9)Anāvattidhammasambodhiparāyaavaṇṇanā

 

 156. Dve gāmā “nātikā”ti eva laddhanāmo, ña-kārassa cāya na-kārādesena niddeso “animittā na nāyare”ti-ādīsu (visuddhi.1.174 jā. aṭṭha.2.2.34) viya. Tenāha “Ñātigāmake”ti Giñjakā vuccanti iṭṭhakā, Giñjakāhi eva kato āvasathoti Giñjakāvasatho So kira āvāso yathā sudhāparikammena sampayojana natthi, eva iṭṭhakāhi eva cinitvā chādetvā kato. Tena vuttaiṭṭhakāmaye āvasathe”ti. Tulādaṇḍakavāṭaphalakāni pana dārumayāneva.

 157. Ora vuccati kāmadhātu, paccayabhāvena ta ora bhajantīti orambhāgiyāni, orambhāgassa vā hitāni orambhāgiyāni. Tenāha “heṭṭhābhāgiyānan”ti-ādi. Tīhi maggehīti heṭṭhimehi tīhi maggehi. Tehi (D.16./CS:pg.2.141) pahātabbatāya hi nesa sayojanāna orambhāgiyatā. Orambhañjiyāni vā orambhāgiyāni vuttāni niruttinayena. Idāni byatirekamukhena nesa orambhāgiyabhāva vibhāvetutatthā”ti-ādi vutta. Vikkhambhitāni samatthatāvighātena puthujjanāna, samucchinnāni sabbaso abhāvena ariyāna rūpārūpabhavūpapattiyā vibandhāya na hontīti vuttaavikkhambhitāni asamucchinnānī”ti. Nibbattavasenāti paisandhiggahaavasena. Gantu na denti mahaggatagāmikammāyūhanassa vinibandhanato. Sakkāyadiṭṭhi-ādīni tīṇi sayojanāni kāmacchandabyāpādā viya mahaggatūpapattiyā avinibandhabhūtānipi kāmabhavūpapattiyā visesapaccayattā tattha mahaggatabhave nibbattampi tannibbattihetukammaparikkhaye kāmabhavūpapattipaccayatāya mahaggatabhavato ānetvā puna idheva kāmabhave eva nibbattāpenti, tasmā sabbānipi pañcapi sayojanāni orambhāgiyāni eva. Paisandhivasena anāgamanasabhāvāti paisandhiggahaavasena tasmā lokā idha na āgamanasabhāvā. Buddhadassanatheradassanadhammassavanāna panatthāyassa āgamana anivārita.

 Kadāci karahaci uppattiyā saviraḷākāratā pariyuṭṭhānamandatāya abahalatāti dvedhāpi tanubhāvo. Abhihanti bahuso. Bahalabahalāti tibbatibbā. Yattha uppajjanti, ta santāna maddantā, pharantā, sādhentā, andhakāra karontā uppajjanti, dvīhi pana maggehi pahīnattā tanukatanukā mandamandā uppajjanti. Puttadhītaro hontī”ti ida akāraa. Tathā hi agapaccagaparāmasanamattenapi te honti. Idanti “rāgadosamohāna tanuttā”ti ida vacana. Bhavatanukavasenāti appakabhavavasena. Tanti Mahāsivattherassa vacana paikkhittanti sambandho. Ye bhavā ariyāna labbhanti, te paripuṇṇalakkhaabhavā eva. Ye na labbhanti, tattha kīdisa ta bhavatanuka, tasmā ubhayathāpi bhavatanukassa asambhavo evāti dassetusotāpannassā”ti-ādi vutta. Aṭṭhame bhave bhavatanuka natthi aṭṭhamasseva bhavassa sabbasseva abhāvato. Sesesupi eseva nayo.

 Kāmāvacaraloka sandhāya vutta itarassa lokassa vasena tathā vattu asakkueyyattā. Yo hi sakadāgāmī devamanussalokesu vomissakavasena nibbattati, sopi kāmabhavavaseneva paricchinditabbo. Bhagavatā ca kāmaloke hatvā “sakideva ima loka āgantvā”ti (D.16./CS:pg.2.142) vutta, “ima loka āgantvā”ti ca iminā pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco hi idha sakadāgāmiphala patvā idheva parinibbāyati, ekacco idha patvā devaloke parinibbāyati, ekacco devaloke patvā tattheva parinibbāyati, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāyati, ime cattāro idha na labbhanti. Yo pana idha patvā devaloke yāvatāyuka vasitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāyati, aya idha adhippeto. Aṭṭhakathāya pana ima lokanti kāmabhavo adhippetoti imamattha vibhāvetusace hī”ti-ādinā aññayeva catukka dassita.

 Catūsu …pe… sabhāvoti attho apāyagamanīyāna pāpadhammāna sabbaso pahīnattā. Dhammaniyāmenāti maggadhammaniyāmena. Niyato uparimaggādhigamassa avassabhāvibhāvato. Tenāha “sambodhiparāyao”ti.

 

(D.16.-10)Dhammādāsadhammapariyāyavaṇṇanā

 

 158. Tesa tesa ñāṇagatinti tesa tesa sattāna “asuko sotāpanno, asuko sakadāgāmī”ti-ādinā tataṁñāṇādhigamana. Ñāṇūpapatti ñāṇābhisamparāyanti tato parampi “niyato sambodhiparāyao, sakideva ima loka āgantvā dukkhassanta karissatī”ti-ādinā ca ñāṇasahita uppattipaccayabhāva. Olokentassa ñāṇacakkhunā pekkhantassa kāyakilamathova, na tena kāci veneyyāna atthasiddhīti adhippāyo. Cittavihesāti cittakhedo, sā kilesūpasahitattā Buddhāna natthi. Ādīyati ālokīyati attā etenāti ādāsa, dhammabhūta ādāsa dhammādāsa, ariyamaggañāṇasseta adhivacana, tena ariyasāvakā catūsu ariyasaccesu viddhastasammohattā attānampi yāthāvato ñatvā yāthāvato byākareyya, tappakāsanato pana dhammapariyāyassa suttassa dhammādāsatā veditabbā. Yena dhammādāsenāti idha pana maggadhammameva vadati.

 Avecca yāthāvato jānitvā tannimitta-uppannapasādo aveccapasādo, maggādhigamena uppannapasādo so pana yasmā pāsāṇapabbato viya niccalo, na ca kenaci kāraena vigacchati, tasmā vuttaacalena accutenā”ti.

 Pañcasīlānī”ti (D.16./CS:pg.2.143) gahaṭṭhavaseneta vutta tehi ekantapariharaṇīyato. Ariyāna pana sabbāni sīlāni kantāneva. Tenāha “sabbopi panettha savaro labbhatiyevā”ti.

 Sabbesanti sabbesa ariyāna. Sikkhāpadāvirodhenāti yathā bhūtarocanāpatti na hoti, eva. Yuttaṭṭhāneti kātu yuttaṭṭhāne.

 

(D.16.-11)Ambapālīgaikāvatthuvaṇṇanā

 

 161. Tadā kira Vesālī iddhā phītā sabbagasampannā ahosi vepullappattā, ta sandhāyāha “khandhake vuttanayena Vesāliyā sampannabhāvo veditabbo”ti. Tasmi kira bhikkhusaghe pañcasatamattā bhikkhū navā acirapabbajitā ahesu osannavīriyā ca. Tathā hi vakkhati “tattha kira ekacce bhikkhū osannavīriyā”ti-ādi (dī.ni.aṭṭha.2.165). Satipaccupaṭṭhānatthanti tesa satipaccupaṭṭhāpanattha. Saratīti kāyādike yathāsabhāvato ñāṇasampayuttāya satiyā anussarati upadhāreti. Sampajānātīti sama pakārehi jānāti avabujjhati. Ayamettha sakhepo, vitthāro pana parato satipaṭṭhānavaṇṇanāya (dī.ni.aṭṭha.2.373 ma.ni.aṭṭha.1.106) āgamissati.

 Sabbasagāhakanti sarīragatassa ceva vatthālakāragatassa cāti sabbassa nīlabhāvassa sagāhaka vacana. Tassevāti nīlāti sabbasagāhakavasena vutta-atthasseva. Vibhāgadassananti pabhedadassana. Yathā te Licchavirājāno apītādivaṇṇā eva keci vilepanavasena pītādivaṇṇā khāyisu, eva anīlādivaṇṇā eva keci vilepanavasena nīlādivaṇṇā khāyisūti vuttana tesa pakativaṇṇo nīlo”ti-ādi. Nīlo mai etesūti nīlamai, indanīlamahānīlādinīlaratanavinaddhā alakārā. Te kira suvaṇṇaviracite hi mai-obhāsehi ekanīlā viya khāyanti. Nīlamaikhacitāti nīlaratanaparikkhittā. Nīlavatthaparikkhittāti nīlavatthanīlakampalaparikkhepā. Nīlavammikehīti nīlakaghaaparikkhittehi. Sabbapadesūti “pītā hontī”ti-ādisabbapadesu. Parivaṭṭesīti paighaṭṭesi. Āharanti imasmā rājapurisā balinti āhāro, tappattajanapadoti āha “sāhāranti sajanapadan”ti. Aguliphoopi aguliyā cālanavaseneva (D.16./CS:pg.2.144) hotīti vuttaaguli cālesun”ti. Ambakāyāti mātugāmena. Upacāravacana heta itthīsu, yadida “ambakā mātugāmo jananikā”ti.

 Avalokethāti apavattitvā olokana oloketha. Ta pana apavattitvā olokana anu anu dassana hotīti āha “punappuna passathā”ti. Upanethāti “yathāya Licchavirājaparisā sobhātisayena yuttā, eva tāvatisaparisā”ti upanaya karotha. Tenāha “tāvatisehi samake katvā passathā”ti.

 “Upasaharatha bhikkhave Licchaviparisa tāvatisasadisan”ti nayida nimittaggāhe niyojana, kevala pana dibbasampattisadisā etesa rājūna issariyasampattīti anupubbikathāya saggasampattikathana viya daṭṭhabba. Tesu pana bhikkhūsu ekaccāna tattha nimittaggāhopi siyā, ta sandhāya vuttanimittaggāhe uyyojetī”ti. Hitakāmatāya tesa bhikkhūna yathā āyasmato nandassa hitakāmatāya saggasampattidassana. Tenāha “tatra kirā”ti-ādi. Osannavīriyāti sammāpaipattiya avasannavīriyā, ossaṭṭhavīriyā vāti attho. Aniccalakkhaavibhāvanatthanti tesa rājūna vasena bhikkhūna aniccalakkhaavibhūtabhāvattha.

 

(D.16.-12)Veuvagāmavassūpagamanavaṇṇanā

 

163. Samīpe veuvagāmoti pubbaha vā sāyanha vā gantvā nivattanayogye āsannaṭṭhāne niviṭṭhā parivāragāmo. Sagammāti sammā gantvā. Assāti Bhagavato.

 164. Pharusoti kakkhao, garutaroti attho. Visabhāgarogoti dhātuvisabhāgatāya samuṭṭhito bahalatararogo, na ābādhamatta. Ñāṇena paricchinditvāti vedanāna khaikata, dukkhata, attasuññatañca yāthāvato ñāṇena paricchijja parituletvā. Adhivāsesīti tā abhibhavanto yathāparimadditākārasallakkhaena attani āropetvā vāsesi, na tāhi abhibhuyyamāno. Tenāha “avihaññamāno”ti-ādi. Adukkhiyamānoti cetodukkhavasena adukkhiyamāno (D.16./CS:pg.2.145) kāyadukkha pana “natthī”ti na sakkā vattu. Asati hi tasmi adhivāsanāya eva asambhavoti. Anāmantetvāti anālapitvā. Anapaloketvāti avissajjitvā. Tenāha “ovādānusāsani adatvāti vutta hotī”ti. Pubbabhāgavīriyenāti phalasamāpattiyā parikammavīriyena. Phalasamāpattivīriyenāti phalasamāpattisampayuttavīriyena. Vikkhambhetvāti vinodetvā. Yathā nāma pupphanasamaye campakādirukkhe vekhe dinne yāva so vekho nāpanīyati, tāvassa pupphanasamatthatā vikkhambhitā vinoditā hoti, evameva yathāvuttavīriyavekhadānena tā vedanā satthu sarīre yathāparicchinna kāla vikkhambhitā vinoditā ahesu. Tena vutta “vikkhambhetvāti vinodetvā”ti. Jīvitampi jīvitasakhāro kammunā sakharīyatīti katvā. Chijjamāna virodhipaccayasamāyogena payogasampattiyā ghaetvā hapīyati. Adhiṭṭhāyāti adhiṭṭhāna katvā. Tenāha “dasamāse mā uppajjitthāti samāpatti samāpajjī”ti. Ta pana “adhiṭṭhāna, pavattanan”ti ca vattabbata arahatīti vuttaadhiṭṭhahitvā pavattetvā”ti.

 Khaikasamāpattīti tādisa pubbābhisakhāra akatvā hānaso samāpajjitabbasamāpatti. Puna sarīra vedanā ajjhottharati savisesapubbābhisakhārassa akatattā. Rūpasattaka-arūpasattakāni Visuddhimaggasavaṇṇanāsu (visuddhi.ī. 2.706 717) vitthāritanayena veditabbāni. Suṭṭhu vikkhambheti pubbābhisakhārassa sātisayattā. Idāni tamattha upamāya vibhāvetuyathā nāmā”ti-ādi vutta. Apabyūḷhoti apanīto. Cuddasahākārehi sannetvāti tesayeva rūpasattaka-arūpasattakāna vasena cuddasahi pakārehi vipassanācitta, sakalameva vā attabhāva visabhāgarogasañjanitalūkhabhāvanirogakaraṇāya sinehetvā na uppajjiyeva sammāsambuddhena sātisayasamāpattivegena suvikkhambhitattā.

 Gilāno hutvā puna vuṭṭhitoti pubbe gilāno hutvā puna tato gilānabhāvato vuṭṭhito. Madhurakabhāvo nāma sarīrassa thambhitatta, ta pana garubhāvapubbakanti āha “sañjātagarubhāvo sañjātathaddhabhāvo”ti. “Nānākārato na upaṭṭhahantī”ti iminā disāsammohopi me ahosi (D.16./CS:pg.2.146) sokabalenāti dasseti. Satipaṭṭhānādidhammāti kāyānupassanādayo anupassanādhammā pubbe vibhūtā hutvā upaṭṭhahantāpi idāni mayha pākaṭā na honti.

 165. Abbhantara karoti nāma attaniyeva hapanato. Puggala abbhantara karoti nāma samānattatāvasena dhammena pubbe tassa sagahato. Daharakāleti attano daharakāle. Kassaci akathetvāti kassaci attano antevāsikassa upanigūhabhūta gantha akathetvā. Muṭṭhi katvāti muṭṭhigata viya rahasibhūta katvā. Yasmi vā naṭṭhe sabbo tamūlako dhammo vinassati, so ādito mūlabhūto dhammo, mussati vinassati dhammo etena naṭṭhenāti muṭṭhi, ta tathārūpa muṭṭhi katvā pariharitvā hapita kiñci natthīti dasseti.

 Ahamevāti avadhāraa bhikkhusaghapariharaassa aññasādhāraicchādassanattha, avadhāraena pana vināaha bhikkhusaghan”ti-ādi bhikkhusaghapariharae ahakāramamakārābhāvadassananti daṭṭhabba. Uddisitabbaṭṭhenāti “Satthā”ti uddisitabbaṭṭhena. Mā vā ahesu bhikkhūti adhippāyo. “Mā vā ahosī”ti vā pāṭho. Eva na hotīti “aha bhikkhusagha pariharissāmī”ti-ādi ākārena cittappavatti na hoti. “Pacchimavaya-anuppattabhāvadīpanattha vuttan”ti iminā vayo viya Buddhakiccampi pariyositakammanti dīpeti. Sakaassa bāhappadese dahībhāvāya vehadāna bāhabandho. Cakkanemisandhīna dahībhāvāya vehadāna cakkabandho.

 Tamatthanti vehamissakena maññeti vuttamattha. Rūpādayo eva dhammā saviggaho viya upaṭṭhānato rūpanimittādayo, tesa rūpanimittādīna. Lokiyāna vedanānanti yāsa nirodhanena phalasamāpatti samāpajjitabbā, tāsa nirodhā phāsu hoti, tathā bāḷhavedanābhitunnasarīrassāpi. Tadatthāyāti phalasamāpattivihāratthāya. Dvīhi bhāgehi āpo gato etthāti dīpo, oghena parigato hutvā anajjhotthao bhūmibhāgo, idha pana catūhipi oghehi, sasāramahogheneva vā anajjhotthao attā “dīpo”ti adhippeto. Tenāha “mahāsamuddagatā”ti-ādi. Attassaraṇāti attappaisaraṇā. Attagatikā vāti attaparāyaṇāva (D.16./CS:pg.2.147.) Mā aññagatikāti añña kiñci gati paisaraa parāyaa mā cintayittha. Kasmā? Attā nāmettha paramatthato dhammo abbhantaraṭṭhena, so eva sampādito tumhāka dīpa tāṇa gati parāyaanti. Tena vuttadhammadīpā”ti-ādi. Tathā cāha “attā hi attano nātho, ko hi nātho paro siyā”ti (dha.pa.160 380) upadesamattameva hi parasmi paibaddha, aññā sabbā sampatti purisassa attādhīnā eva. Tenāha Bhagavā “tumhehi kicca ātappa, akkhātāro tathāgatā”ti (dha.pa.276). Tamaggeti tamayogassa agge tassa atikkantābhāvato. Tenevāha “ime aggatamā”ti-ādi. Mamāti mama sāsane. Sabbepi te catusatipaṭṭhānagocarā vāti catubbidha satipaṭṭhāna bhāvetvā brūhetvā tadeva gocara attano pavattiṭṭhāna katvā hitā eva bhikkhū agge bhavissanti.

 

 Dutiyabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.16.-13)Nimittobhāsakathāvaṇṇanā

 

 166. Anekavāra Bhagavā Vesāliya viharati, tasmā ima Vesālippavesana niyametvā dassetu “kadā pāvisī”ti pucchitvā āgamanato paṭṭhāya ta dassento “Bhagavā kirā”ti-ādimāha. Āgatamaggenevāti pubbe yāva veuvagāmakā āgatamaggeneva painivattento. Yathāparicchedenāti yathāparicchinnakālena. Tatoti phalasamāpattito. Ayanti idāni vuccamānākāro. Divāṭṭhānolokanādi parinibbānassa ekantikabhāvadassana. Ossaṭṭhoti vissaṭṭho āyusakhāro “sattāhameva mayā jīvitabban”ti.

 Jeṭṭhakaniṭṭhabhātikānanti sabbeva sabrahmacārino sandhāya vadati.

 Paipādessāmīti maggapaipattiyā niyojessāmi. Maiphalaketi maikhacite pamukhe atthataphalake. Ta pahama dassananti ya Veuvane paribbājakarūpena āgatassa siddha dassana, ta pahamadassana. Ya vā anomadassissa Bhagavato vacana saddahantena tadā abhinīhārakāle paccakkhato (D.16./CS:pg.2.148) viya tumhāka dassana siddha, ta pahamadassana. Paccāgamanacārikanti paccāgamanattha cārika.

 Sattāhanti accantasayoge upayogavacana. Therassa jātovarakageha kira itaragehato vivekaṭṭha, vivaagaañca, tasmā devabrahmāna upasakamanayogyanti “jātovaraka paijaggathā”ti vutta. Soti uparevato. Ta pavattinti tattha vasitukāmatāya vutta ta.

 “Jānantāpi tathāgatā pucchantī”ti (pārā.16 165) iminā nīhārena thero ke tumhe”ti pucchi. “Tva catūhi mahārājehi mahantataro”ti puṭṭho attano mahatta satthu upari pakkhipanto “ārāmikasadisā ete upāsike amhāka satthuno”ti āha. Sāvakasampattikittanampi hi atthato satthu sampattiyeva vibhāveti.

 Sotāpattiphale patiṭṭhāyāti therassa desanānubhāvena, attano ca upanissayasampattiyā ñāṇassa paripakkattā sotāpattiphale patiṭṭhahitvā.

 Ayanti yathāvuttā. Etthāti “Vesāli piṇḍāya pāvisī”ti etasmi Vesālīpavese. Anupubbīkathāti anupubbadīpanī kathā.

 167. Udenayakkhassa cetiyaṭṭhāneti udenassa nāma yakkhassa āyatanabhāvena iṭṭhakāhi cite mahājanassa cittīkataṭṭhāne. Katavihāroti Bhagavanta uddissa katavihāro. Vuccatīti purimavohārena “udenacetiyan”ti vuccati. Gotamakādīsupīti “Gotamakacetiyan”ti eva ādīsupi. Eseva nayoti cetiyaṭṭhāne katavihārabhāva atidisati. Vaḍḍhitāti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitā. Punappuna katāti bhāvanāya bahulīkaraena aparāpara pavattitā. Yuttayāna viya katāti yathā yutta ājaññayāna chekena sārathinā adhiṭṭhita yathāruci pavattati, eva yathārucipavattirahata gamitā. Patiṭṭhānaṭṭhenāti adhiṭṭhānaṭṭhena. Vatthu viya katāti sabbaso upakkilesavisodhanena iddhivisayatāya pavattiṭṭhānabhāvato suvisodhitaparissayavatthu viya katā. Adhiṭṭhitāti paipakkhadūrībhāvato subhāvitabhāvena tata-adhiṭṭhānayogyatāya hapitā (D.16./CS:pg.2.149) Samantato citāti sabbabhāgena bhāvanupacaya gamitā. Tenāha “suvaḍḍhitā”ti. Suṭṭhu samāraddhāti iddhibhāvanāya sikhāppattiyā sammadeva sasevitā.

 Aniyamenāti “yassa kassacī”ti aniyamavacanena. Niyametvāti “tathāgatassā”ti sarūpadassanena niyametvā. Āyuppamāṇanti paramāyuppamāṇa vadati, tasseva gahae kāraa Brahmajālasuttavaṇṇanāya (dī.ni.aṭṭha.1.40 dī.ni.ṭī.1.40) vuttanayeneva veditabba. Mahāsivatthero pana “mahābodhisattāna carimabhave paisandhidāyino kammassa asakhyeyyāyukatāsavattanasamatthata hadaye hapetvā Buddhāna āyusakhārassa parissayavikkhambhanasamatthatā pāḷiya āgatā evāti ima bhaddakappameva tiṭṭheyyā”ti avoca. “Khaṇḍiccādīhi abhibhuyyatī”ti etena yathā iddhibalena jarāya na paighāto, eva tena maraassapi na paighātoti atthato āpannamevāti. “Kva saro khitto, kva ca nipatito”ti aññathā vuṭṭhitenāpi theravādena Aṭṭhakathāvacanameva samatthitanti daṭṭhabba Tenāha “so na ruccati …pe… niyamitan”ti.

 Pariyuṭṭhitacittoti yathā kiñci atthānattha sallakkhetu na sakkā, eva abhibhūtacitto. So pana abhibhavo mahatā udakoghena appakassa udakassa ajjhottharaa viya ahosīti vuttaajjhotthaacitto”ti. Aññopīti therato, ariyehi vā aññopi yo koci puthujjano. Puthujjanaggahaañcettha yathā sabbena sabba appahīnavipallāso mārena pariyuṭṭhitacitto kiñci attha sallakkhetu na sakkoti, eva thero Bhagavatā kata nimittobhāsa sabbaso na sallakkhesīti dassanattha. Tenāha “māro hī”ti-ādi. Cattāro vipallāsāti asubhe “subhan”ti saññāvipallāso, cittavipallāso, dukkhe “sukhan”ti saññāvipallāso, cittavipallāsoti ime cattāro vipallāsā. Tenāti yadipi itare aṭṭha vipallāsā pahīnā, tathāpi yathāvuttāna catunna vipallāsāna appahīnabhāvena. Assāti therassa. Maddatīti phusanamattena maddanto viya hoti, aññathā tena maddite sattāna maraameva siyā. Ki sakkhissati, na sakkhissatīti adhippāyo. Kasmā (D.16./CS:pg.2.150) na sakkhissati, nanu esa aggasāvakassa kucchi paviṭṭhoti? Sacca paviṭṭho, tañca kho attano ānubhāvadassanattha, na vibādhanādhippāyena. Vibādhanādhippāyena pana idha “ki sakkhissatī”ti vutta hadayamaddanassa adhigatattā. Nimittobhāsanti ettha “tiṭṭhatu Bhagavā kappan”ti sakalakappa avaṭṭhānayācanāya “yassa kassaci Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā”ti-ādinā aññāpadesena attano caturiddhipādabhāvanānubhāvena kappa avaṭṭhānasamatthatāvasena saññuppādana nimitta, tathā pana pariyāya muñcitvā ujukayeva attano adhippāyavibhāvana obhāso. Jānantoyeva vāti mārena pariyuṭṭhitabhāva jānanto eva. Attano aparādhahetuto sattāna soko tanuko hoti, na balavāti āha “dosāropanena sokatanukaraatthan”ti. Ki pana thero mārena pariyuṭṭhitacittakāle pavatti pacchā jānātīti? Na jānāti sabhāvena, Buddhānubhāvena pana anujānāti.

 

(D.16.-14)Mārayācanakathāvaṇṇanā

 

 168. Anatthe niyojento guamāraena māreti, virāgavibandhanena vā jātinimittatāya tattha tattha jāta jāta mārento viya hotīti “māretīti māro”ti vutta. Ativiya pāpatāya pāpimā. Kahadhammehi samannāgato kaho. Virāgādiguṇāna antakaraato antako. Sattāna anatthāvahapaipatti na muccatīti namuci. Attano mārapāsena pamatte bandhati, pamattā vā bandhū etassāti pamattabandhu. Sattamasattāhato para satta ahāni sandhāyāha “aṭṭhame sattāhe”ti na pana pallakasattāhādi viya niyatakiccassa aṭṭhamasattāhassa nāma labbhanato. Sattamasattāhassa hi parato Ajapālanigrodhamūle mahābrahmuno, sakkassa ca devarañño paiññātadhammadesana Bhagavanta ñatvā “idāni satte dhammadesanāya mama visaya atikkamāpessatī”ti sañjātadomanasso hutvā hito cintesi “handa dānāha na upāyena parinibbāpessāmi, evamassa manoratho aññathatta gamissati, mama ca manoratho ijjhissatī”ti Eva pana cintetvā Bhagavanta upasakamitvā eka anta hito “parinibbātu dāni bhante Bhagavā”ti-ādinā parinibbāna yāci, ta sandhāya vuttaaṭṭhame sattāhe”ti-ādi. Tattha ajjāti āyusakhārossajjanadivasa sandhāyāha. Bhagavā cassa abhisandhi jānantopi (D.16./CS:pg.2.151) ta anāvikatvā parinibbānassa akālabhāvameva pakāsento yācana paikkhipi. Tenāha “na tāvāhan”ti-ādi.

 Maggavasena viyattāti saccasampaivedhaveyyattiyena byattā. Tatheva vinītāti maggavasena kilesāna samucchedavinayanena vinītā. Tathā visāradāti ariyamaggādhigameneva satthusāsane vesārajjappattiyā visāradā sārajjakarāna diṭṭhivicikicchādipāpadhammāna vigamena visāradabhāva pattāti attho. Yassa sutassa vasena vaṭṭadukkhato nissaraa sambhavati, ta idha ukkaṭṭhaniddesena “sutan”ti adhippetanti āha “tepiakavasenā”ti. Tiṇṇa piakāna samūho tepiaka, tīṇi vā piakāni tipiaka, tipiakameva tepiaka, tassa vasena. Tamevāti ya ta tepiaka sotabbabhāvena “sutan”ti vutta, tameva. Dhammanti pariyattidhamma. Dhārentīti suvaṇṇabhājane pakkhittasīhavasa viya avinassanta katvā suppaguasuppavattibhāvena dhārenti hadaye hapenti. Iti pariyattidhammavasena bahussutadhammadharabhāva dassetvā idāni paivedhadhammavasenapi ta dassetuatha vā”ti-ādi vutta. Ariyadhammassāti maggaphaladhammassa, navavidhassāpi vā lokuttaradhammassa. Anudhammabhūtanti adhigamāya anurūpadhammabhūta. Anucchavikapaipadanti ca tameva vipassanādhammamāha, chabbidhā visuddhiyo vā. Anudhammanti tassā yathāvuttapaipadāya anurūpa abhisallekhita appicchatādidhamma. Caraasīlāti samādāya pavattanasīlā. Anu maggaphaladhammo etissāti vā anudhammā, vuṭṭhānagāminivipassanā, tassā caraasīlā. Attano ācariyavādanti attano ācariyassa sammāsambuddhassa vāda. Sadevakassa lokassa ācārasikkhāpanena ācariyo, Bhagavā. Tassa vādo, catusaccadesanā.

 Ācikkhissantīti ādito kathessanti, attanā uggahitaniyāmena pare uggahāpessantīti attho. Desessantīti vācessanti, pāḷi sammā pabodhessantīti attho. Paññāpessantīti pajānāpessanti, sakāpessantīti attho. Paṭṭhapessantīti pakārehi hapessanti, pakāsessantīti attho. Vivarissantīti vivaa karissanti. Vibhajissantīti vibhatta karissanti. Uttāni karissantīti anuttāna gambhīra uttāna pākaa karissanti. Saha dhammenāti ettha dhamma-saddo kāraapariyāyo “hetumhi ñāṇa dhammapaisambhidā”ti-ādīsu (D.16./CS:pg.2.152) (vibha.270) viyāti āha “sahetukena sakāraena vacanenā”ti. Sappāṭihāriyanti sanissaraa yathā paravāda bhañjitvā sakavādo patiṭṭhahati, eva hetudāharaehi yathādhigatamattha sampādetvā dhamma kathessanti. Tenāha “niyyānika katvā dhamma desessantī”ti, navavidha lokuttaradhamma pabodhessantīti attho. Ettha ca “paññāpessantī”ti-ādīhi chahi padehi cha atthapadāni dassitāni, ādito pana dvīhi padehi cha byañjanapadāni. Ettāvatā tepiaka Buddhavacana savaṇṇanānayena sagahetvā dassita hoti. Vuttañheta nettiya “dvādasapadāni sutta, ta sabba byañjanañca attho cā”ti (netti. sakhāre).

 Sikkhattayasagahitanti adhisīlasikkhādisikkhattayasagahaa. Sakala sāsanabrahmacariyanti anavasesa satthusāsanabhūta seṭṭhacariya. Samiddhanti sammadeva vaḍḍhita. Jhānassādavasenāti tehi tehi bhikkhūhi samadhigatajhānasukhavasena. Vuddhippattanti uḷārapaṇītabhāvagamanena sabbaso parivuddhi upagata. Sabbapāliphulla viya abhiññāsampattivasena abhiññāsampadāhi sāsanābhivuddhiyā matthakappattito. Patiṭṭhitavasenāti patiṭṭhānavasena, patiṭṭhappattiyāti attho. Paivedhavasena bahuno janassa hitanti bāhujañña. Tenāha “bahujanābhisamayavasenā”ti. Puthu puthula bhūta jāta, puthu vā puthutta bhūta pattanti puthubhūta. Tenāha “sabbākāra …pe… pattan”ti. Suṭṭhu pakāsitanti suṭṭhu sammadeva ādikalyāṇādibhāvena pavedita.

 

(D.16.-15)Āyusakhāra-ossajjanavaṇṇanā

 

 169. Sati sūpaṭṭhita katvāti aya kāyādivibhāgo attabhāvasaññito dukkhabhāro mayā ettaka kāla vahito, idāni pana na vahitabbo, etassa avahanattha ciratara kāla ariyamaggasambhāro sambhato, svāya ariyamaggo paividdho, yato ime kāyādayo asubhādito sammadeva pariññātā, catubbidhampi sammāsati yathātatha visaye suṭṭhu upaṭṭhita katvā. Ñāṇena paricchinditvāti yasmā imassa attabhāvasaññitassa dukkhabhārassa vahane payojanabhūta attahita tāva mahābodhimūle eva parisamāpita, parahita pana Buddhaveneyyavinayana parisamāpitabba, ta (D.16./CS:pg.2.153) idāni māsattayeneva parisamāpana pāpuissati, tasmā abhāsi “visākhapuṇṇamāya parinibbāyissāmī”ti, eva Buddhañāṇena paricchinditvā sabbabhāgena nicchaya katvā. Āyusakhāra vissajjīti āyuno jīvitassa abhisakhāraka phalasamāpattidhamma “na samāpajjissāmī”ti vissajji tavissajjaneneva tena abhisakhariyamāna jīvitasakhāra “nappavattessāmī”ti vissajji. Tenāha “tatthā”ti-ādi. hānamahantatāyapi pavatti-ākāramahantatāyapi mahanto pathavīkampo. Tattha hānamahantatāya bhūmicālassa mahatta dassetutadā kira …pe… kampitthā”ti vutta. Sā pana jātikkhettabhūtā dasasahassī lokadhātu eva, na yā kāci, yā mahābhinīhāramahājāti-ādīsupi kampittha. Tadāpi tattikāya eva kampane ki kāraa Jātikkhettabhāvena tasseva ādito pariggahassa katattā. Pariggahakaraa cassa dhammatāvasena veditabba. Tathā hi purimabuddhānampi tāvatakameva jātikkhetta ahosi. Tathā hi vutta “dasasahassī lokadhātū, nissaddā honti nirākulā …pe… mahāsamuddo ābhujati, dasasahassī pakampatī”ti ca ādi (bu.va.84-91). Udakapariyanta katvā chappakārapavedhanena avītarāge bhisetīti bhisano, so eva bhisanakoti āha “bhayajanako”ti. Devabheriyoti devadundubhisaddassa pariyāyavacanamatta. Na cettha kāci bherī “devadundubhī”ti adhippetā, atha kho uppātabhāvena labbhamāno ākāsagato nigghosasaddo. Tenāha “devo”ti-ādi. Devoti megho. Tassa hi acchabhāvena ākāsassa vassābhāvena sukkhagajjitasaññite sadde niccharante devadundubhisamaññā. Tenāha “devo sukkhagajjita gajjī”ti.

 Pītivegavissaṭṭhanti “eva ciratara kāla vahito aya attabhāvasaññito dukkhabhāro, idāni na cirasseva nikkhipissatī”ti sañjātasomanasso Bhagavā sabhāveneva pītivegavissaṭṭha udāna udānesi. Eva pana udānentena ayampi attho sādhito hotīti dassanattha Aṭṭhakathāyakasmā”ti-ādi vutta.

 Tulīyatīti tulanti tula-saddo kammasādhanoti dassetutulitan”ti vutta. Appānubhāvatāya paricchinna. Tathā hi ta parito khaṇḍitabhāvena “parittan”ti vuccati. Paipakkhavikkhambhanato dīghasantānatāya, vipulaphalatāya (D.16./CS:pg.2.154) ca na tula na paricchinna. Yehi kāraehi pubbe avisesato mahaggata “atulan”ti vutta, tāni kāraṇāni rūpāvacarato āruppassa sātisayāni vijjantīti “arūpāvacara atulan”ti vutta, itarañca “tulan”ti, appavipāka tīsupi kammesu ya tanuvipāka hīna, ta tula. Bahuvipākanti ya mahāvipāka paṇīta, ta atula. Ya panettha majjhima, ta hīna, ukkaṭṭhanti dvidhā bhinditvā dvīsu bhāgesu pakkhipitabba. Hīnattikavaṇṇanāya vuttanayeneva appabahuvipākata niddhāretvā tassa vasena tulātulabhāvo veditabbo. Sambhavati etasmāti sambhavoti āha “sambhavassa hetubhūtan”ti. Niyakajjhattaratoti sasantānadhammesu vipassanāvasena, gocarāsevanāya ca nirato. Savipāka samāna pavattivipākamattadāyikamma savipākaṭṭhena sambhava. Na ca ta kāmādibhavābhisakhārakanti tato visesanattha “sambhavan”ti vatvābhavasakhāran”ti vutta. Ossajjīti ariyamaggena avassajji Kavaca viya attabhāva pariyonandhitvā hita attani sambhūtattā attasambhava kilesañca abhindīti kilesabhedasahabhāvikammossajjana dassento tadubhayassa kāraa avoca “ajjhattarato samāhito”ti.

 Tīrentoti “uppādo bhaya, anuppādo kheman”ti-ādinā vīmasanto. “Tulento tīrento”ti-ādinā sakhepato vuttamattha vitthārato dassetupañcakkhandhā”ti ādi vatvā bhavasakhārassa avassajjanākāra sarūpato dassesi. “Evan”ti-ādinā pana udānavaṇṇanāya ādito vuttamattha nigamanavasena dassesi.

 

(D.16.-16)Mahābhūmicālavaṇṇanā

 

 171. Yanti karae vā adhikarae vā paccattavacananti adhippāyena āha “yena samayena, yasmi vā samaye”ti. Ukkhepakavātāti udakasandhārakavāta upacchinditvā hitaṭṭhānato khepakavātā. “Saṭṭhi …pe… bahalan”ti ida tassa vātassa ubbedhappamāṇameva gahetvā vutta, āyāmavitthārato pana dasasahassacakkavāḷappamāṇampi udakasandhārakavāta upacchindatiyeva. Ākāseti pubbe vātena patiṭṭhitokāse. Puna vātoti ukkhepakavāte tathākatvā vigate udakasandhārakavāto puna ābandhitvā (D.16./CS:pg.2.155) gahāti yathā ta udaka na bhassati, eva utthambhenta ābandhanavitānavasena bandhitvā gahāti. Tato udaka uggacchatīti tato ābandhitvā gahaato tena vātena utthambhita udaka uggacchati upari gacchati. Hotiyevāti antarantarā hotiyeva. Bahalabhāvenāti mahāpathaviyā mahantabhāvena. Sakalā hi mahāpathavī tadā oggacchati, uggacchati ca, tasmā kampana na paññāyati.

 Ijjhanassāti icchitatthasijjhanassa. Anubhavitabbassaissariyasampatti-ādikassa. Parittāti pailaddhamattā nātisubhāvitā. Tathā ca bhāvanā balavatī na hotīti āha “dubbalā”ti. Saññāsīsena hi bhāvanā vuttā. Appamāṇāti paguṇā subhāvitā. Sā hi thirā dahatarā hotīti āha “balavā”ti. “Parittā pathavīsaññā, appamāṇā āposaññā”ti desanāmattameva, āposaññāya pana subhāvitāya pathavīkampo sukheneva ijjhatīti ayamettha adhippāyo veditabbo. Savejento dibbasampattiyā pamatta sakka devarājāna. Vīmasanto vā tāvadeva samadhigata attano iddhibala. Mahāmoggallānattherassa pāsādakampana pākaanti ta anāmasitvā sagharakkhitasāmaerassa pāsādakampana dassetuso kirāyasmā”ti-ādi vutta. Pūtimisso gandho etassāti pūtigandho, tena pūtigandheneva adhigatamātukucchisambhava viya gandheneva sīsena, ativiya dārako evāti attho.

 Ācariyanti ācariyūpadesa. Iddhābhisakhāro nāma iddhividhappaipakkhādībhāvena icchitabbo, so ca upāye kosallassa attanā na sammā uggahitattā na tāva sikkhitoti āha “asikkhitvāva yuddha paviṭṭhosī”ti. “Pilavantan”ti iminā sakalameva pāsādavatthu udaka katvā adhiṭṭhātabbapāsādova tattha pilavatīti dasseti. Adhiṭṭhānakkama pana upamāya dassento “tāta …pe… jānāhī”ti āha. Tattha kapallakapūvanti āsittakapūva, ta pacantā kapāle pahama kiñci piṭṭha hapetvā anukkamena vaḍḍhetvā antantena paricchindanti pūva samantato paricchinna katvā hapenti, evaāpokasiavasena ‘pāsādena patiṭṭhitaṭṭhāna udaka hotū’ti adhiṭṭhahanto samantato pāsādassa yāva pariyantā yathā udaka hoti, tathā adhiṭṭhātabban”ti upamāya upadisati.

 Mahāpadāne (D.16./CS:pg.2.156) vuttamevāti “dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchi okkamatī”ti (dī.ni.2.18) vatvā “ayañca dasasahassī lokadhātu sakampati sampakampati sampavedhatī”ti (dī.ni.2.18), tathā “dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamatī”ti (dī.ni.2.30) vatvā “ayañca dasasahassī lokadhātu sakampati sampakampati sampavedhatī”ti (dī.ni.2.32) ca mahābodhisattassa gabbhokkantiya, abhijātiyañca dhammatāvasena mahāpadānepathavīkampassa vuttattā itaresupi catūsu hānesu pathavīkampo dhammatāvasenevāti mahāpadāneatthato vutta evāti adhippāyo.

 Idāni nesa pathavīkampana kāraato, pavatti-ākārato ca vibhāga dassetuiti imesū”ti-ādi vutta. Dhātukopenāti ukkhepakadhātusakhātāya vāyodhātuyā pakopena. Iddhānubhāvenāti ñāṇiddhiyā vā kammavipākajiddhiyā vā pabhāvena, tejenāti attho. Puññatejenāti puññānubhāvena, mahābodhisattassa puññabalenāti attho. Ñāṇatejenāti paivedhañāṇānubhāvena. Sādhukāradānavasenāti yathā anaññasādhāraena paivedhañāṇānubhāvena abhihatā mahāpathavī abhisambodhiya akampittha, eva anaññasādhāraena desanāñāṇānubhāvena abhihatā mahāpathavī akampittha, ta panassā sādhukāradāna viya hotīti “sādhukāradānavasenā”ti vutta.

 Yena pana Bhagavā asīti-anubyañjanapaimaṇḍitadvattisamahāpurisalakkhaa- (dī.ni.2.33 3.198 ma.ni.2.385) vicitrarūpakāyo sabbākāraparisuddhasīlakkhandhādiguaratanaSamiddhidhammakāyo puññamahattathāmamahattayasamaha-ā-iddhimahattapaññāmahattāna paramukkasagato asamo asamasamo appaipuggalo araha sammāsambuddho attano attabhāvasaññita khandhapañcaka kappa vā kappāvasesa vā hapetu samatthopi sakhatadhamma paijigucchanākārappavattena ñāṇavisesena tiṇāyapi amaññamāno āyusakhārossajjanavidhinā nirapekkho ossajji. Tadanubhāvābhihatā mahāpathavī āyusakhārossajjane akampittha, ta panassā kāruññasabhāvasaṇṭhitā viya hotīti vuttakāruññasabhāvenā”ti (D.16./CS:pg.2.157) Yasmā Bhagavā parinibbānasamaye catuvīsatikoisatasahassasakhyā samāpattiyo samāpajji antarantarā phalasamāpattisamāpajjanena, tassa pubbabhāge sātisaya tikkha sūra vipassanāñāṇañca pavattesi, “yadatthañca mayā eva sucirakāla anaññasādhārao paramukkasagato ñāṇasambhāro sambhato, anuttaro ca vimokkho samadhigato, tassa vata me sikhāppattaphalabhūtā accantaniṭṭhā anupādisesanibbānadhātu ajja samijjhatī”ti bhiyyo ativiya somanassappattassa Bhagavato pītivipphārādiguavipulatarānubhāvo parehi asādhāraañāṇātisayo udapādi, yassa samāpattibalasamupabrūhitassa ñāṇātisayassa ānubhāva sandhāya ida vutta “dveme piṇḍapātā samasamaphalā samasamavipākā”ti-ādi (udā.75), tasmā tassa ānubhāvena samabhihatā mahāpathavī akampittha. Ta panassā tassa velāya ārodanākārappatti viya hotīti “aṭṭhamo ārodanenā”ti vutta.

 Idāni sakhepato vuttamattha vivaranto “mātukucchi okkamante”ti-ādimāha. Aya panatthoti “sādhukāradānavasenā”ti-ādinā vutto attho. Pathavīdevatāya vasenāti ettha samuddadevatā viya mahāpathaviyā adhidevatā kira nāma atthi. Tādise kārae sati tassā cittavasena aya mahāpathavī sakampati sampakampati sampavedhati, yathā vātavalāhakadevatāna cittavasena vātā vāyanti, sītuha-abbhavassavalāhakadevatāna cittavasena sītādayo bhavanti. Tathā hi visākhapuṇṇamāya abhisambodhi-attha bodhirukkhamūle nisinnassa lokanāthassa antarāyakaraattha upaṭṭhita mārabala vidhamitu --

         “Acetanāya pathavī, aviññāya sukha dukha;

         Sāpi dānabalā mayha, sattakkhattu pakampathā”ti. (cariyā. 1.124)--

 Vacanasamanantara mahāpathavī bhijjitvā saparisa māra parivattesi. Etanti sādhukāradānādi. Yadipi natthi acetanattā, dhammatāvasena pana vuttanayena siyāti sakkā vattu. Dhammatā pana atthato dhammasabhāvo, so puññadhammassa vā ñāṇadhammassa vā ānubhāvasabhāvoti. Tayida sabba vicāritameva, evañca katvā --

         “Ime (D.16./CS:pg.2.158) dhamme sammasato, sabhāvasarasalakkhae;

         Dhammatejena vasudhā, dasasahassī pakampathā”ti. (bu.va.1.166).

 Ādi vacanañca samatthita hoti.

 Niddiṭṭhanidassananti niddiṭṭhassa atthassa niyyātana, nigamananti attho. Ettāvatāti pathavīkampādi-uppādajananena ceva pathavīkampassa Bhagavato hetunidassanena ca. “Addhā ajja Bhagavatā āyusakhāro ossaṭṭhoti sallakkhesi pārisesañāyena. Evañhi tadā thero tamattha vīmaseyya nāya bhūmikampo dhātuppakopahetuko tassa apaññāyamānarūpattā, bāhirakopi isi eva mahānubhāvo Buddhakāle natthi, sāsanikopi satthu anārocetvā eva karonto nāma natthi, sesāna pañcanna idāni asambhavo, eva bhūmikampo cāya mahābhisanako salomahaso ahosi, tasmā pārisesato āha “ajja Bhagavatā āyusakhāro ossaṭṭhoti sallakkhesī”ti.

 

(D.16.-17)Aṭṭhaparisavaṇṇanā

 

 172. Okāsa adatvāti “tiṭṭhatu bhante Bhagavā kappan”ti-ādi (dī.ni.2.178) nayappavattāya therassa āyācanāya avasara adatvā. Aññānipi aṭṭhakāni sampiṇḍento hetu-aṭṭhakato aññāni parisābhibhāyatanavimokkhavasena tīṇi aṭṭhakāni sagahetvā dassento “aṭṭha kho imāti-ādimāha.Āyasmato Ānandassa sokuppatti pariharanto vikkhepa karonto”ti keci sahasā bhaite balavasoko uppajjeyyāti.

 Samāgantabbato, samāgacchatīti vā samāgamo, parisā. Bimbisārapamukho samāgamo Bimbisārasamāgamo. Sesadvayepi eseva nayo. Bimbisāra …pe… samāgamādisadisa khattiyaparisanti yojanā. Aññesu cakkavāḷesupi labbhateyeva satthu khattiyaparisādi-upasakamana. Ādito tehi saddhi satthu bhāsana ālāpo. Kathanapaikathana sallāpo. Dhammupasañhitā pucchā paipucchā dhammasākacchā. Saṇṭhāna paicca kathana saṇṭhānapariyāyattā (D.16./CS:pg.2.159) vaṇṇa-saddassa “mahanta hatthirājavaṇṇa abhinimminitvā”ti-ādīsu (sa.ni.1.138) viya. “Tesan”ti pada ubhayapadāpekkha “tesampi lakkhaasaṇṭhāna viya satthu sarīrasaṇṭhāna, tesa kevala paññāyati evā”ti. Nāpi āmukkamaikuṇḍalo Bhagavā hotīti yojanā. Chinnassarāti dvidhābhūtassarā. Gaggarassarāti jajjaritassarā. Bhāsantaranti tesa sattāna bhāsato añña bhāsa. Vīmasāti cintanā. “Kimattha …pe… desetī”ti ida nanu attāna jānāpetvā dhamme kathite tesa sātisayo pasādo hotīti iminā adhippāyena vutta? Yesa attāna ajānāpetvāva dhamme kathite pasādo hoti, na jānāpetvā, tādise sandhāya Satthā tathā karoti. Tattha payojanamāha “vāsanatthāyā”ti. Eva sutopīti eva aviññātadesako aviññātāgamanopi suto dhammo attano dhammasudhammatāyeva anāgate paccayo hoti suantassa.

 Ānandā”ti-ādiko sagīti-anāruho pāḷidhammo eva tathā dassito. Esa nayo ito paresupi evarūpesu hānesu.

 

(D.16.-18)Aṭṭha-abhibhāyatanavaṇṇanā

 

 173. Abhibhavatīti abhibhu, parikamma, ñāṇa vā. Abhibhu āyatana etassāti abhibhāyatana, jhāna. Abhibhavitabba vā ārammaasakhāta āyatana etassāti abhibhāyatana. Ārammaṇābhibhavanato abhibhu ca ta āyatanañca yogino sukhavisesāna adhiṭṭhānabhāvato, manāyatanadhammāyatanabhāvato vātipi sasampayutta jhāna abhibhāyatana. Tenāha “abhibhavanakāraṇānī”ti-ādi. Tāni hīti abhibhāyatanasaññitāni jhānāni. “Puggalassa ñāṇuttariyatāyā”ti ida ubhayatthāpi yojetabba. Katha? Paipakkhabhāvena paccanīkadhamme abhibhavanti puggalassa ñāṇuttariyatāya ārammaṇāni abhibhavanti. Ñāṇabaleneva hi ārammaṇābhibhavana viya paipakkhābhibhavo pīti.

 Parikammavasena ajjhatta rūpasaññī, na appanāvasena. Na hi paibhāganimittārammaṇā appanā ajjhattavisayā sambhavati, ta pana ajjhattaparikammavasena laddha (D.16./CS:pg.2.160) kasianimitta avisuddhameva hoti, na bahiddhāparikammavasena laddha viya visuddha.

 Parittānīti yathāladdhāni suppasarāvamattāni. Tenāha “avaḍḍhitānīti. Parittavasenevāti vaṇṇavasena ābhoge vijjamānepi parittavaseneva ida abhibhāyatana vutta. Parittatā hettha abhibhavanassa kāraa. Vaṇṇābhoge satipi asatipi abhibhāyatanabhāvanā nāma tikkhapaññasseva sambhavati, na itarassāti āha “ñāṇuttariko puggalo”ti. Abhibhavitvā samāpajjatīti ettha abhibhavana, samāpajjanañca upacārajjhānādhigamasamanantarameva appanājhānuppādananti āha “saha nimittuppādenevettha appana pāpetī”ti. Saha nimittuppādenāti ca appanāparivāsābhāvassa lakkhaa vacanameta. Yo “khippābhiñño”ti vuccati, tatopi ñāṇuttarasseva abhibhāyatanabhāvanā. Etthāti etasmi nimitte. Appana pāpetīti bhāvana appana neti.

 Ettha ca keci “uppanne upacārajjhāne ta ārabbha ye heṭṭhimantena dve tayo javanavārā pavattanti, te upacārajjhānapakkhikā eva, tadanantarañca bhavagaparivāsena, upacārāsevanāya ca vinā appanā hoti, saha nimittuppādeneva appana pāpetī”ti vadanti, ta tesa matimatta. Na hi parivāsitaparikammena appanāvāro icchito, nāpi mahaggatappamāṇajjhānesu viya upacārajjhāne ekantato paccavekkhaṇā icchitabbā, tasmā upacārajjhānādhigamanato para katipayabhavagacittāvasāne appana pāpuanto “saha nimittuppādenevettha appana pāpetī”ti vutto. Saha nimittuppādenevāti ca adhippāyikamida vacana, na nītattha, adhippāyo vuttanayeneva veditabbo, na antosamāpattiya tadā tathārūpassa ābhogassa asambhavato. Samāpattito vuṭṭhitassa ābhogo pubbabhāgabhāvanāyavasena jhānakkhae pavatta abhibhavanākāra gahetvā pavattoti daṭṭhabba. Abhidhammaṭṭhakathāya pana “iminā tassa pubbābhogo kathito”ti (dha.sa.aha.204) vutta. Antosamāpattiya tathā ābhogābhāve kasmā “jhānasaññāyapī”ti vuttanti āha “abhibhavana …pe… atthī”ti.

 Vaḍḍhitappamāṇānīti (D.16./CS:pg.2.161) vipulappamāṇānīti attho, na ekaguladvagulādivasena vaḍḍhi pāpitānīti tathā vaḍḍhanassevettha asambhavato. Tenāha “mahantānī”ti. Bhattavaḍḍhitakanti bhuñjanabhājana vaḍḍhetvā dinnabhatta, ekāsane purisena bhuñjitabbabhattato upaḍḍhabhattanti attho.

 Rūpe saññā rūpasaññā, sā assa atthīti rūpasaññī, na rūpasaññī arūpasaññī, saññāsīsena jhāna vadati. Rūpasaññāya anuppādana evettha alābhitā.

 Bahiddhāva uppannanti bahiddhā vatthusmiyeva uppanna. Abhidhamme pana “ajjhatta arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni …pe… appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇānī”ti (dha.sa.220) eva catunna abhibhāyatanāna āgatattā Abhidhammaṭṭhakathāya (dha.sa.aṭṭha.204) “kasmā pana ‘yathā suttante ajjhatta rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittānīti-ādi vutta, eva avatvā idha catūsupi abhibhāyatanesu ajjhatta arūpasaññitāva vuttā’ti codana katvā ‘ajjhattarūpāna anabhibhavanīyato’ti kāraa vatvā, tattha vā hi idha vā bahiddhā rūpāneva abhibhavitabbāni, tasmā tāni niyamato vattabbānīti tatrāpi idhāpi vuttāni. ‘Ajjhatta rūpasaññī’ti ida pana satthu desanāvilāsamattamevā”ti vutta. Ettha ca vaṇṇābhogarahitāni, sahitāni ca sabbāni parittāni “parittāni suvaṇṇadubbaṇṇānī”ti vuttāni, tathā appamāṇāni “appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇānī”ti. Atthi hi so pariyāyo parittāni abhibhuyya tāni ce kadāci vaṇṇavasena ābhujitāni honti, suvaṇṇadubbaṇṇāni abhibhuyyāti. Pariyāyakathā hi suttantadesanāti. Abhidhamme (dha.sa.222) pana nippariyāyadesanattā vaṇṇābhogarahitāni visu vuttāni, tathā sahitāni. Atthi hi ubhayattha abhibhavanavisesoti. Tathā idha pariyāyadesanattā vimokkhānampi abhibhavanapariyāyo atthīti “ajjhatta rūpasaññī”ti-ādinā pahamadutiya-abhibhāyatanesu pahamavimokkho, tatiyacatuttha-abhibhāyatanesu dutiyavimokkho, vaṇṇābhibhāyatanesu tatiyavimokkho ca abhibhavanappavattito sagahito. Abhidhamme pana nippariyāyadesanattā vimokkhābhibhāyatanāni asakarato dassetu vimokkhe vajjetvā abhibhāyatanāni kathitāni sabbāni ca vimokkhakiccāni jhānāni vimokkhadesanāya vuttāni. Tadeta (D.16./CS:pg.2.162) “ajjhatta rūpasaññī”ti āgatassa abhibhāyatanadvayassa abhidhamme abhibhāyatanesu avacanato “rūpī rūpāni passatī”ti-ādīnañca sabbavimokkhakiccasādhāraavacanabhāvato vavatthāna katanti viññāyati. “Ajjhattarūpāna anabhibhavanīyato”ti ida katthacipi “ajjhatta rūpāni passatī”ti avatvā sabbattha ya vutta “bahiddhā rūpāni passatī”ti, tassa kāraavacana, tena ya aññahetuka, ta tena hetunā vutta. Ya pana desanāvilāsahetuka ajjhatta arūpasaññitāya eva abhidhamme (dha.sa.223) vacana, na tassa añña kāraa maggitabbanti dasseti. Ajjhattarūpāna anabhibhavanīyatā ca tesa bahiddhā rūpāna viya abhūtattā. Desanāvilāso ca yathāvuttavavatthānavasena veditabbo veneyyajjhāsayavasena vijjamānapariyāyakathābhāvato. “Suvaṇṇadubbaṇṇānī”ti eteneva siddhattā na nīlādi abhibhāyatanāni vattabbānīti ce? Ta na, nīlādīsu katādhikārāna nīlādibhāvasseva abhibhavanakāraattā. Na hi tesa parisuddhāparisuddhavaṇṇāna parittatā, appamāṇatā vā abhibhavanakāraa, atha kho nīlādibhāvo evāti. Etesu ca parittādikasiarūpesu ya ya caritassa imāni abhibhāyatanāni ijjhanti, ta dassetuimesu panā”ti-ādi vutta.

 Sabbasagāhakavasenāti sakalanīlavaṇṇanīlanidassananīlanibhāsāna sādhāraavasena. Vaṇṇavasenāti sabhāvavaṇṇavasena. Nidassanavasenāti passitabbatāvasena cakkhuviññāṇādiviññāṇavīthiyā gahetabbatāvasena. Obhāsavasenāti sappabhāsatāya avabhāsanavasena. Umāpupphanti atasipuppha. Nīlameva hoti vaṇṇasakarābhāvato. Bārāṇasisambhavanti Bārāṇasiya samuṭṭhita.

 Ekaccassa ito bāhirakassa appamāṇa ativitthārita kasianimitta olokentassa bhaya uppajjeyya “ki nu kho ida sakala loka abhibhavitvā ajjhottharitvā gahātī”ti, tathāgatassa pana tādisa bhaya vā sārajja vā natthīti abhītabhāvadassanatthameva ānītāni.

 

(D.16.-19)Aṭṭhavimokkhavaṇṇanā

 

 174. Uttānatthāyeva (D.16./CS:pg.2.163) heṭṭhā atthato vibhattattā. Ekaccassa vimokkhoti ghosopi bhayāvaho vaṭṭābhiratabhāvato, tathāgatassa pana vimokkhe upasampajja viharatopi ta natthīti abhītabhāvadassanatthameva ānītāni.

 

(D.16.-20)Ānandayācanakathāvaṇṇanā

 

 178. Bodhīti sabbaññutaññāṇa. Tañhi “catumaggañāṇapaivedhan”tveva vutta sabbaññutaññāṇappaivedhassa tamūlakattā. Eva vuttabhāvanti “ākakhamāno Ānanda tathāgato kappa vā tiṭṭheyyāti (dī.ni.2.166) eva vuttabhāva.

 179. Tampi oḷārikanimitta kata tassa mārena pariyuṭṭhitacetaso na paividdha na sallakkhita.

 183. Ādikehīti evamādīhi mittāmaccasuhajjāhi. Piyāyitabbato piyehi. Manavaḍḍhanato manāpehi. Jātiyāti jāti-anurūpagamanena. Nānābhāvo visubhāvo asambaddhabhāvo. Maraena vinābhāvoti cutiyā tenattabhāvena apunarāvattanato vippayogo. Bhavena aññathābhāvoti bhavantaraggahaena purimākārato aññākāratā “kāmāvacarasatto rūpāvacaro hotī”ti-ādinā, tatthāpi “manusso devo hotī”ti-ādināpi yojetabbo. Kutettha labbhāti kuto kuhi kismi nāma hāne ettha etasmi khandhappavatte “ya ta jāta …pe… mā palujjī”ti laddhu sakkā. Na sakkā eva tādisassa kāraassa abhāvatoti āha “neta hāna vijjatī”ti. Eva acchariyabbhutadhamma tathāgatassāpi sarīra, kimaga pana aññesanti adhippāyo. “Paccāvamissatī”ti neta hāna vijjati sati sūpaṭṭhita katvā ñāṇena paricchinditvā āyusakhārāna ossaṭṭhattā, Buddhakiccassa ca pariyosāpitattā. Na hettha māsattayato para Buddhaveneyyā labbhantīti.

 184. Sāsanassa ciraṭṭhiti nāma sasambhārehi ariyamaggadhammehi kevalehīti āha “sabba lokiyalokuttaravaseneva kathitan”ti lokiyāhi (D.16./CS:pg.2.164) sīlasamādhipaññāhi vinā lokuttaradhammasamadhigamassa asambhavato.

 

 Tatiyabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.16.-21)Nāgāpalokitavaṇṇanā

 

 186. Nāgāpalokitanti nāgassa viya apalokita, hatthināgassa apalokanasadisa apalokananti attho. Āhaccāti phusitvā. Akusakalaggāni viyāti akusakāni viya aññamaññasmi laggāni āsattāni hutvā hitāni. Ekābaddhānīti aññamañña ekato ābaddhāni. Tasmāti gīvaṭṭhīna ekagghanāna viya ekābaddhabhāvena, na kevala gīvaṭṭhīnayeva, atha kho sabbānipi tāni Buddhāna hapetvā bāhusandhi-ādikā dvādasa mahāsandhiyo, agulisandhiyo ca itarasandhīsu ekābaddhāni hutvā hitāni, yato nesa pakatihatthīna koisahassabalappamāṇa kāyabala hoti. Vesālinagarābhimukha akāsi kaṇṭakaparivattane viya kapilanagarābhimukha. Yadi eva katha ta nāgāpalokita nāma jāta? Tadajjhāsaya upādāya. Bhagavā hi nāgāpalokitavaseneva apaloketukāmo jāto, puññānubhāvena panassa patiṭṭhitaṭṭhāna parivatti, tena ta “nāgāpalokita” tveva vuccati.

 “Ida pacchimaka Ānanda tathāgatassa Vesāliyā dassanan”ti nayida Vesāliyā apalokanassa kāraavacana anekantikattā, bhūtakathanamatta paneta. Maggasodhanavasena ta dassetvā aññadevettha apalokanakāraa dassetukāmo “nanu cā”ti-ādimāha. Ta ta sabba pacchimadassanameva anukkamena Kusināra gantvā parinibbātukāmatāya tato tato nikkhantattā. “Anacchariyattā”ti iminā yathāvutta anekantikatta pariharati, tayida sodhanamatta. Ida panettha aviparīta kāraanti dassetuapicā”ti-ādi vutta. Na hi Bhagavā sāpekkho Vesāli apalokesi, “ida pana me gamana apunarāgamanan”ti dassanamukhena bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya apalokesi. Tenāha “apica Vesālirājāno”ti-ādi.

 Antakaroti (D.16./CS:pg.2.165) sakalavaṭṭadukkhassa sakasantāne, parasantāne ca vināsakaro abhāvakaro. Buddhacakkhudhammacakkhudibbacakkhumasacakkhusamantacakkhusakhātehi pañcahi cakkhūhi cakkhumā. Savāsanāna kilesāna samucchinnattā sātisaya kilesaparinibbānena parinibbuto.

 

(D.16.-22)Catumahāpadesavaṇṇanā

 

 187. Mahā-okāseti mahante okāse. Mahantāni dhammassa patiṭṭhāpanaṭṭhānāni. Yesu patiṭṭhāpito dhammo nicchīyati asandehato, kāni pana tāni? Āgamanavisiṭṭhāni suttotaraṇādīni. Dutiyavikappe apadisantīti apadesā, “sammukhā meta āvuso Bhagavato sutan”ti-ādinā kenaci ābhatassa “dhammo”ti vinicchinane kāraa. Ki pana tanti? Tassa yathābhatassa suttotaraṇādi eva. Yadi eva katha cattāroti? Yasmā dhammassa dve samparāyā satthā, sāvakā ca, tesu ca sāvakā saghagaapuggalavasena tividhā eva “tumhāka mayā ya dhammo paiggahito”ti apadisitabbāna bhedena cattāro. Tenāha “sammukhā me ta āvuso Bhagavato sutan”ti-ādi. Tathā ca vutta nettiya “cattāro mahāpadesā Buddhāpadeso saghāpadeso sambahulattherāpadeso ekattherāpadeso. Ime cattāro mahāpadesā”ti (netti.18) Buddho apadeso etassāti Buddhāpadeso. Esa nayo sesesupi. Tenāha “Buddhādayo …pe… mahākāraṇānī”ti.

 188. Neva abhinanditabbanti na sampaicchitabba. Ganthassa sampaicchana nāma savananti āha “na sotabban”ti. Padabyañjanānīti padāni ca byañjanāni ca, atthapadāni, byañjanapadāni cāti attho. Pajjati attho etehīti padāni, akkharādīni byañjanapadāni. Pajjitabbato padāni, sakāsanādīni atthapadāni. Aṭṭhakathāyapana “‘padasakhātāni byañjanānī’ti byañjanapadāneva vuttānī”ti keci, ta na, attha byañjentīti byañjanāni, byañjanapadāni, tehi byañjitabbato byañjanāni, atthapadānīti ubhayasagahato. Imasmi hāneti tenābhatasuttassa imasmi padese. Pāḷi vuttāti kevalo pāḷidhammo pavatto. Attho vuttoti pāḷiyā attho pavatto niddiṭṭho. Anusandhi kathitoti yathāraddhadesanāya, upari desanāya ca anusandhāna kathita sambandho kathito (D.16./CS:pg.2.166) Pubbāpara kathitanti pubbenāpara avirujjhanañceva visesādhānañca kathita pakāsita. Eva pāḷidhammādīni sammadeva sallakkhetvā gahaa sādhuka uggahaanti āha “suṭṭhu gahetvā”ti. Sutte otāretabbānīti ñāṇena Sutte ogāhetvā tāretabbāni, ta pana ogāhetvā taraa tattha otaraa anuppavesana hotīti vuttasutte otāretabbānī”ti. Sasandetvā dassana sandassananti āha “vinaye sasandetabbānī”ti.

 Ki pana ta sutta, ko vā vinayoti vicāraṇāya ācariyāna matibhedamukhena tamattha dassetuettha cā”ti-ādi vutta. Vinayoti vibhagapāṭhamāha. So hi mātikāsaññitassa suttassa atthasūcanato “suttan”ti vattabbata arahati. Vividhanayattā, visiṭṭhanayattā ca vinayo, khandhakapāṭho. Evanti eva suttavinayesu pariggayhamānesu Vinayapiakampi na pariyādīyati parivārapāḷiyā asagahitattā. SuttantĀñḥīḍḥāṁṁāḹīṭakāni vā sutta atthasūcanādi-atthasambhavato. Evampīti “suttantĀñḥīḍḥāṁṁāḹīṭakāni sutta, Vinayapiaka vinayo”ti eva suttavinayavibhāge vuccamānepi. Na tāva pariyādīyantīti na tāva anavasesato pariggayhanti, kasmāti āha “asuttanāmakañhī”ti-ādi. Yasmā “suttan”ti ima nāma anāropetvā sagītampi jātakādibuddhavacana atthi, tasmā vuttanayena tīṇi piakāni na pariyādiṇṇānīti. Suttanipāta-udāna-itivuttakādīni Dīghanikāyādayo viya suttanāma āropetvā asagītānīti adhippāye panettha jātakādīhi saddhi tānipi gahitāni. Buddhavasacariyāpiakāna panettha aggahae kāraa maggitabba, ki vā tena magganena? Sabbopāya vaṇṇanānayo theravāda dassanamukhena paikkhitto evāti.

 Atthīti ki atthi, asuttanāmaka Buddhavacana natthi evāti dasseti. Tathā hi nidānavaṇṇanāya (dī.ni.ṭī.1ahamamahāsagītikathāvaṇṇanā; sārattha. ṭī. 1ahamamahāsagītikathāvaṇṇanā) amhehi vutta “suttanti sāmaññavidhi, visesavidhayo pare”ti. Ta sabba paikkhipitvā “suttanti vinayo”ti-ādinā vutta savaṇṇanānaya “nāyamattho idhādhippeto”ti paisodhetvā. Vineti etena kileseti vinayo, kilesavinayanūpāyo, so eva ca na karotīti kāraanti āha “vinayo pana kāraan”ti.

 Dhammeti (D.16./CS:pg.2.167) pariyattidhamme. Sarāgāyāti sarāgabhāvāya kāmarāgabhavarāgaparibrūhanāya. Saññogāyāti bhavasayojanāya. Ācayāyāti vaṭṭassa vaḍḍhanatthāya. Mahicchatāyāti mahicchabhāvāya. Asantuṭṭhiyāti asantuṭṭhibhāvāya. Sagaikāyāti kilesasagaagaasagaavihārāya. Kosajjāyāti kusītabhāvāya. Dubbharatāyāti dupposatāya. Virāgāyāti sakalavaṭṭato virajjanatthāya. Visaññogāyāti kāmabhavādīhi visayujjanatthāya. Apacayāyāti sabbassāpi vaṭṭassa apacayanāya, nibbānāyāti attho. Appicchatāyāti paccayappicchatādivasena sabbaso icchāpagamāya. Santuṭṭhiyāti dvādasavidhasantuṭṭhibhāvāya. Pavivekāyāti pavivittabhāvāya, kāyavivekāditadagavivekādivivekasiddhiyā. Vīriyārambhāyāti kāyikassa ceva, cetasikassa ca vīriyassa paggahaatthāya. Subharatāyāti sukhaposanatthāya. Eva yo pariyattidhammo uggahaadhāraaparipucchāmanasikāravasena yoniso paipajjantassa sarāgādibhāvaparivajjanassa kāraa hutvā virāgādibhāvāya savattati, ekasato eso dhammo. Eso vinayo, sammadeva apāyādīsu apatanavasena dhāraato, kilesāna vinayanato, satthu sammāsambuddhassa ovādānusiṭṭhibhāvato eta satthusāsananti dhāreyyāsi jāneyyāsi, avabujjheyyāsīti attho. Catusaccassa sūcana suttanti āha “sutteti tepiake Buddhavacane”ti. Tepiakañhi Buddhavacana saccavinimutta natthi. Rāgādivinayanakāraa tathāgatena suttapadena pakāsitanti āha “vinayeti etasmi rāgādivinayakārae”ti.

 Sutte osaraañcettha tepiake Buddhavacane pariyāpannatāvaseneva veditabba, na aññathāti āha “suttapaipāṭiyā katthaci anāgantvā”ti. Challi uṭṭhapetvāti arogassa mahato rukkhassa tiṭṭhato upakkamena challiyā sakalikāya, papaikāya vā uṭṭhapana viya arogassa sāsanadhammassa tiṭṭhato byañjanamattena tappariyāpanna viya hutvā challisadisa pubbāparaviruddhatādidosa uṭṭhapetvā paridīpetvā, tādisāni pana ekasato guhavessantarādipariyāpannāni hontīti āha “guhavessantara …pe..paññāyantīti attho”ti Rāgādivinayeti rāgādīna vinayanatthe. Tadākāratāya na paññāyamānāni na dissamānāni chaḍḍetabbāni vajjitabbāni na gahetabbāni. Sabbatthāti sabbavāresu.

 Imasmi (D.16./CS:pg.2.168) pana hāneti imasmi mahāpadesaniddesaṭṭhāne. “Sutte cattāro mahāpadesā”ti-ādinā vuttampi avuttena saddhi gahetvā pakiṇṇakakathāya mātika uddisati. Ñātu icchito attho pañho, tassa vissajjanāni pañhābyākaraṇāni, atthasūcanādi-atthena sutta, pāḷi, ta sutta anulometi anukūletīti suttānuloma, mahāpadeso. Ācariyā vadanti savaṇṇenti pāḷi etenāti ācariyavādo Aṭṭhakathā. Tassa tassa therassa attano eva mati adhippāyoti attanomati. Dhammavinicchaye patteti dhamme vinicchinitabbe upaṭṭhite. Imeti anantara vuttā cattāro mahāpadesā. Pamīyati dhammo paricchijjati vinicchīyati etenāti pamāṇa. Tenāha “ya ettha sametī”ti-ādi. Itaranti mahāpadesesu asamenta. Puna itaranti akappiya anulomenta kappiya paibāhanta sandhāyāha.

 Ekaseneva byākātabbo vissajjetabboti ekasabyākaraṇīyo. Vibhajjāti pucchitamattha avadhāraṇādibhedena vibhajitvā. Paipucchāti pucchanta puggala paipucchitvā. hapanīyoti tidhāpi avissajjanīyattā hapanīyo byākaraa akatvā hapetabbo. “Cakkhu aniccan”ti pañhe uttarapadāvadhāraa sandhāya “ekaseneva byākātabban”ti vutta niccatāya lesassāpi tattha abhāvato. Purimapadāvadhārae pana vibhajjabyākaraṇīyatā cakkhusotesu visesatthasāmaññatthāna asādhāraabhāvato. Dvinna tesa sadisatācodanā paipucchanamukheneva byākaraṇīyā paikkhepavasena, anuññātavasena ca vissajjitabbatoti āha “yathā cakkhu, tathā sota …pe… aya paipucchābyākaraṇīyo pañho”ti. Ta jīva ta sarīranti jīvasarīrāna anaññatāpañho. Yassa yena anaññatācoditā, so eva paramatthato nupalabbhatīti vañjhātanayassa matteyyatākittanasadisoti abyākātabbatāya hapanīyo vuttoti. Imāni cattāri pañhabyākaraṇāni pamāṇa teneva nayena tesa pañhāna byākātabbato.

 Vinayamahāpadeso kappiyānulomavidhānato nippariyāyato anulomakappiya nāma, mahāpadesabhāvena pana tasadisatāya suttantamahāpadesesupi “anulomakappiyan”ti aya Aṭṭhakathāvohāro. Yadipi tattha tattha Bhagavatā pavattitapakiṇṇakadesanāva Aṭṭhakathā, sā pana dhammasagāhakehi pahama tīṇi piakāni sagāyitvā tassa atthavaṇṇanānurūpeneva (D.16./CS:pg.2.169) vācanāmagga āropitattāācariyavādo”ti vuccati ācariyā vadanti savaṇṇenti pāḷi etenāti. Tenāha “ācariyavādo nāma Aṭṭhakathā”ti. Tisso sagītiyo āruho eva ca Buddhavacanassa atthasavaṇṇanābhūto kathāmaggo Mahindattherena tambapaṇṇidīpa ābhato pacchā tambapaṇṇiyehi mahātherehi sīhaabhāsāya hapito nikāyantaraladdhisakarapariharaattha. Attanomati nāma theravādo. Nayaggāhenāti suttādito labbhamānanayaggahaena. Anubuddhiyāti suttādīniyeva anugatabuddhiyā. Attano paibhānanti attano eva tassa atthassa vuttanayena upaṭṭhāna, yathā-upaṭṭhitā atthā eva tathā vuttā. Samentameva gahetabbanti yathā suttena sasandati, eva mahāpadesato atthā uddharitabbāti dasseti. Pamādapāṭhavasena ācariyavādassa kadāci pāḷiyā asasandanāpi siyā, so na gahetabboti dassento āha “ācariyavādopi suttena samentoyeva gahetabbo”ti. Sabbadubbalā puggalassa saya paibhānabhāvato. Tathā ca sāpi gahetabbā, kīdisī? Suttena samentā yevāti yojanā. Tāsūti tīsu sagītīsu. “Āgatameva pamāṇan”ti iminā Mahākassapādīhi sagītameva “suttan”ti idhādhippetanti tadaññassa suttabhāvameva paikkhipati. Tadatthā eva hi tisso sagītiyo. Tatthāti gārayhasutte. Na ceva Sutte osaranti, na ca Vinaye sandissantīti veditabbāni tassa asuttabhāvato tena “anulomakappiya suttena samentameva gahetabban”ti vutta evattha nigamanavasena nidasseti. Sabbattha “na itaran”ti vacana tattha tattha gahitāvadhāraaphaladassana daṭṭhabba.

 

(D.16.-23)Kammāraputtacundavatthuvaṇṇanā

 

 189. Sūkaramaddavanti vanavarāhassa mudumasa. Yasmā Cundo ariyasāvako sotāpanno, aññe ca Bhagavato, bhikkhusaghassa ca āhāra paiyādentā anavajjameva paiyādenti, tasmā vuttapavattamasan”ti. Ta kirāti “nātitaruassā”ti-ādinā vuttavisesa. Tathā hi tamudu ceva siniddhañcā”ti vutta. Mudumasabhāvato hi abhisakharaavisesena ca “maddavan”ti vutta. Oja pakkhipisu “aya Bhagavato pacchimako āhāro”ti puññavisesāpekkhāya, ta pana tathāpakkhittadibbojatāya garutara jāta.

 Aññe (D.16./CS:pg.2.170) ya dujjīra, ta ajānantā “kassaci adatvā vināsitan”ti upavadeyyunti parūpavādamocanattha Bhagavā “nāha tan”ti-ādinā sīhanāda nadati.

 190. Katha panāya sīhanādo nanu ta Bhagavatopi sammāpariṇāma na gatanti? Nayida eva daṭṭhabba, yasmā “sammadeva ta Bhagavato pariṇāma gatan”ti vattu arahati tappaccayā uppannassa vikārassa abhāvato, aññapaccayassa ca vikārassa mudubhāva āpāditattā. Tenāha “na pana bhuttappaccayā”ti-ādi. Na hi Bhagavā, aññe vā pana khīṇāsavā navavedanuppādanavasena āhāra paribhuñjanti aṭṭhagasamannāgatameva katvā āhārassa upabhuñjanato. Yadi eva kasmā pāḷiya “bhatta bhuttāvissa kharo ābādho uppajjī”ti-ādi vutta? Ta bhojanuttarakāla uppannattā vutta. “Na pana bhuttapaccayā”ti vutto vāyamattho Aṭṭhakathāya. Katupacitassa laddhokāsassa kammassa vasena balavatipi roge uppanne garusiniddhabhojanappaccayā vedanāniggaho jāto, tenāha “yadi hī”ti-ādi. Patthitaṭṭhāneti icchitaṭṭhāne, icchā cassa tattha gantvā vinetabbaveneyyāpekkhā daṭṭhabbā. Gāthāyampi “sutan”ti iminā sutamatta, paresa vacanamattameta, na pana bhojanappaccayā ābādha phusi dhīroti dasseti.

 

(D.16.-24)Pānīyāharaavaṇṇanā

 

 191. Pasannabhāvena udakassa acchabhāvo veditabboti āha “acchodakāti pasannodakā”ti. Sādurasattā sātatāti āha “madhurodakā”ti. Tanukameva salila visesato sītala, na bahalanti āha “tanusītalasalilā”ti. Nikkaddamāti setabhāvassa kāraamāha. Pakacikkhallādivasena hi udakassa vivaṇṇatā, sabhāvato pana ta setavaṇṇa evāti.

 

(D.16.-25)Pukkusamallaputtavatthuvaṇṇanā

 

 192. Dhuravāteti paimukhavāte. Dīghapigaloti dīgho hutvā pigalacakkhuko. Pigalakkhiko hi so “āḷāro”ti paññāyittha. Evarūpanti dakkhati karissati bhavissatīti īdisa. Īdisesūti yatra yacāti evarūpanipātasaddayuttaṭṭhānesu.

 193. Vicarantiyo (D.16./CS:pg.2.171) meghagabbhato niccharantiyo viya hontīti vuttaniccharantīsūti vicarantīsū”ti. Navavidhāyāti navappakārāya. Navasu hi pakāresu ekavidhāpi asani tappariyāpannatāya “navavidhā” tveva vuccati. Īdisī hi esā ruhi aṭṭhavimokkhapattipi samaññā viya. Asañña karoti, yo tassā saddena tejasā ca ajjhotthao. Eka cakkanti eka maṇḍala. Sakāra tīrentī paricchijjantī viya dassetīti saterā. Gaggarāyamānāti gaggarātisadda karontī, anuravadassanañheta. Kapisīsāti kapisīsākāravatī. Macchavilolikāti udake paripphandamānamaccho viya viluitākārā. Kukkuasadisāti pasāritapakkhakukkuṭākārā. Nagalassa kassanakāle kassakāna hatthena gahetabbaṭṭhāne maikā hoti, ta upādāya nagala “daṇḍamaikā”ti vuccati, tasmā daṇḍamaikākārā daṇḍamaikā. Tenāha “nagalasadisā”ti. Deve vassantepi sajotibhūtatāya udakena atemetabbato mahāsani “sukkhāsanī”ti vuttā. Tenāha “patitaṭṭhāna samugghāṭetī”ti.

 Bhusāgāraketi bhusamaye agārake. Tattha kira mahanta palālapuñja abbhantarato palāla nikkaḍḍhitvā sālāsadisa pabbajitāna vasanayoggaṭṭhāna kata, tadā Bhagavā tattha vasi, ta pana khalamaṇḍala sālāsadisanti āha “khalasālāyan”ti. Etthāti hetumhi bhummavacananti āha “etasmi kārae”ti, asanipātena channa janāna hatakāraeti attho. So tva bhanteti ayameva vā pāṭho.

 194. Sigī nāma kira uttama ativiya pabhassara Buddhāna chavivaṇṇobhāsa devalokato āgatasuvaṇṇa. Tenevāha “sigīsuvaṇṇavaṇṇan”ti. “Ki pana thero ta gahī”ti sayameva puccha samuṭṭhāpetvā tattha kāraa dassento “kiñcāpī”ti-ādimāha. Teneva kāraenāti upaṭṭhākaṭṭhānassa matthakappatti, paresa vacanokāsapacchedana, tena vatthena satthu pūjana, satthu ajjhāsayānuvattananti iminā teneva yathāvuttena catubbidhena kāraena.

 195. Thero ca tāvadeva ta sigīvaṇṇa maṭṭhadussa Bhagavato upanāmesi “paiggahatu me bhante Bhagavā ima maṭṭhadussa, ta mamassa dīgharatta hitāya sukhāyā”ti. Paiggahesi Bhagavā, paiggahetvāva na paribhuñji (D.16./CS:pg.2.172) Tena vuttaBhagavāpi tato eka nivāsesi, eka pārupī”ti. Tāvadeva kira ta bhikkhū ovaṭṭikaraamattena tunnakamma niṭṭhāpetvā therassa upanesu, thero Bhagavato upanāmesi. Hataccika viyāti paihatappabha, viya-saddo nipātamatta. Bhagavato hi sarīrappabhāhi abhibhuyyamānā tassa vatthayugassa pabhassaratā nāhosi. Antantenevāti anto anto eva, abbhantarato evāti attho. Tenāha “bahipanassa pabhā natthī”ti.

 Pasannarūpa samuṭṭhāpetī”ti etenetassa āhārassa bhuttappaccayā na so rogoti ayamattho dīpito. Dvīsu kālesu eva hoti dvinna nibbānadhātūna samadhigamasamayabhāvato. Upavattane antarena yamakasālānanti ettha vattabba parato āgamissati.

 196. Sabba suvaṇṇavaṇṇameva ahosi ativiya parisuddhāya pabhassarāya ekagghanāya Bhagavato sarīrappabhāya nirantara abhibhūtattā.

 Dhammeti pariyattidhamme. Pavattāti pāvacanabhāvena desetā. Puratova nisīdi ovādappaikaraabhāvato.

 197. Dānānisasasakhātā lābhāti vaṇṇadānabaladānādibhedā dānassa ānisasasaññitā diṭṭhadhammikā, samparāyikā ca lābhā icchitabbā. Te alābhāti te sabbe tuyha alābhā, lābhā eva na honti. Diṭṭheva dhamme paccakkhabhūte imasmiyeva attabhāve bhavā diṭṭhadhammikā. Samparetabbato pecca gantabbato “samparāyo”ti laddhanāme paraloke bhavā samparāyikā. Diṭṭhadhammikā ca samparāyikā ca diṭṭhadhammikasamparāyikā. Dānānisasasakhātā lābhāti dānānisasabhūtā lābhā. Sabbathā samameva hutvā sama phala etesa na ekadesenāti samasamaphalā. Piṇḍapātāti tabbisaya dānamaya puññamāha.

 Yadi khettavasena nesa samaphalatā adhippetā, satipi ekasantānabhāve puthujjana-arahantabhāvasiddha nanu tesa khetta visiṭṭhanti dassetunanu cā”ti-ādimāha. Parinibbānasamatāyāti kilesaparinibbānakhandhaparinibbānabhāvena parinibbānasamatāya. “Paribhuñjitvā parinibbuto”ti etena (D.16./CS:pg.2.173) yathā paṇītapiṇḍapātaparibhogūpatthambhitarūpakāyasannissayo dhammakāyo sukheneva kilese pariccaji, bhojanasappāyasasiddhiyā eva sukheneva khandhe pariccajīti eva kilesapariccāgassa, khandhapariccāgassa ca sukhasiddhinimittatāya ubhinna piṇḍapātāna samaphalatā jotitā. “Piṇḍapātasīsena ca piṇḍapātadāna jotitan”ti vutto vāyamattho. Yathā hi sujātāya “ima āhāra nissāya mayha devatāya vaṇṇasukhabalādiguṇā sammadeva sampajjeyyun”ti uḷāro ajjhāsayo tadā ahosi, eva Cundassapi kammāraputtassa “ima āhāra nissāya Bhagavato vaṇṇasukhabalādiguṇā sammadeva sampajjeyyun”ti uḷāro ajjhāsayoti evampi nesa ubhinna samaphalatā veditabbā. Satipi catuvīsatikoisatasahassasamāpattīna devasika vaañjanasamāpattibhāve yathā pana abhisambujjhanadivase abhinavavipassana paṭṭhapento rūpasattakādi (visuddhi.ṭī. 2.707vitthāro) vasena cuddasahākārehi sannetvā mahāvipassanāmukhena tā samāpattiyo samāpajji, eva parinibbānadivasepi sabbā tā samāpajjīti eva samāpattisamatāyapi tesa samaphalatā. Cundassa tāva anussaraa uḷāratara hotu Bhagavato dinnabhāvena aññathattābhāvato, sujātāya pana katha devatāya dinnanti? Evasaññibhāvatoti āha “sujātā cā”ti-ādi. Aparabhāgeti abhisambodhito aparabhāge. Puna aparabhāgeti parinibbānato parato. Dhammasīsanti dhammāna matthakabhūta nibbāna. Me gahitanti mama vasena gahita. Tenāha “mayha kirā”ti-ādi.

 Adhipatibhāvo ādhipateyyanti āha “jeṭṭhabhāvasavattaniyakan”ti.

 Savareti sīlasavare. Veranti pāṇātipātādipañcavidha vera. Tañhi veridhammabhāvato, verahetutāya ca “veran”ti vuccati. Kosalla vuccati ñāṇa, tena yutto kusaloti āha “kusalo pana ñāṇasampanno”ti. Ñāṇasampadā nāma ñāṇapāripūrī, sā ca aggamaggavasena veditabbā, aggamaggo ca niravasesato kilese pajahatīti āha “ariyamaggena …pe… jahātī”ti. Ima pāpaka jahitvāti dānena tāva lobhamacchariyādipāpaka, sīlena pāṇātipātādipāpaka jahitvā tadagavasena pahāya tato samathavipassanādhammehi vikkhambhanavasena, tato maggapaipāṭiyā samucchedavasena anavasesa pāpaka pahāya. Tathā (D.16./CS:pg.2.174) pahīnattā eva rāgādīna khayā kilesanibbānena sabbaso kilesavūpasamena nibbuto parinibbutoti sa-upādisesāya nibbānadhātuyā desanāya kūṭa gahanto “iti Cundassa …pe… sampassamāno udāna udānesī”ti.

 

 Catutthabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.16.-26)Yamakasālavaṇṇanā

 

 198. Eva ta Kusinārāya hotīti yathā anurādhapurassa thūpārāmo dakkhiapacchimadisāya, eva ta uyyāna Kusinārāya dakkhiapacchimadisāya hoti. Tasmāti yasmā nagara pavisitukāmā uyyānato upecca vattanti gacchanti etenāti “Upavattananti vuccati, ta sālapantibhāvena hita sālavana. Antarenāti vemajjhe. Tassa kira mañcakassāti tattha paññapiyamānassa tassa mañcakassa. Tatrāpi …pe… eko pādabhāgassa, tasmā “antarena yamakasālānan”ti vutta. Sasibbitvāti aññamañña-āsattaviapasākhatāya sasibbitvā viya. “hitasākhātipi vutta Aṭṭhakathāya. Ya pana pāḷiya “uttarasīsaka mañcaka paññapehī”ti vutta, ta pacchimadassana daṭṭhu āgatāna devatāna daṭṭhu yogyatāvasena vutta. Keci pana “uttaradisāvilokanamukha pubbadisāsīsaka katvā mañcaka paññapehīti attho”ti vadanti, ta tesa matimatta.

 Ete nāgānamuttamāti ete gottato gocari-ādināmakā hatthināgesu balena seṭṭhatamā. Majjhimaṭṭhakathāya (ma.ni.aṭṭha.1.148) pana keci hatthino ito aññathā āgatā, so pana nesa nāmamattakato bhedo daṭṭhabbo.

 Paribhuttakālato paṭṭhāya …pe… parikkhaya gata, “na pana paribhuttappaccayā”ti heṭṭhā vuttanayeneva attho daṭṭhabbo. Cagavāreti ūmiya. Katokāsassa kammassa vasena yathāsamuṭṭhito rogo ārogya abhimaddatīti katvā etamattha dassento “viyā”ti vutta. Yasmā Bhagavā heṭṭhā vuttanayena kappa, kappāvasesa vā hātu samattho eva, tattaka kāla (D.16./CS:pg.2.175) hāne payojanābhāvato āyusakhāre ossajjitvā tādisassa kammassa okāsa adāsi, tasmā etamattha dassento “viyā”tipi vattu yujjatiyeva.

 Kusala kātabba maññissanti “eva mahapphala, eva mahānisasa, mahānubhāvañca ta kusalan”ti.

 Ekassāpi sattassa vaṭṭadukkhavūpasamo Buddhāna garutaro hutvā upaṭṭhāti atidullabhabhāvato, tasmāaparampi passatī”ti-ādi vutta, svāyamattho Māgaṇḍiyasuttena (su.ni.841) dīpetabbo.

 Tatiya pana kāraa sattāna uppajjanaka-anatthapariharaanti ta dassento puna “aparampi passatī”ti-ādimāha.

 Sīhaseyyanti. Ettha sayana seyyā, sīhassa viya seyyā sīhaseyyā, ta sīhaseyya. Atha vā sīhaseyyanti seṭṭhaseyya, yadida atthadvaya parato āgamissati.

 “Vāmena passena sentī”ti eva vuttā kāmabhogiseyyā, dakkhiapassena sayāno nāma natthi dakkhiahatthassa sarīraggahaṇādiyogakkhamato, purisavasena ceta vutta.

 Ekena passena sayitu na sakkonti dukkhuppattito.

 Aya sīhaseyyāti aya eva vuttā sīhaseyyā. “Tejussadattā”ti iminā sīhassa abhīrubhāva dasseti. Bhīrukā hi sesamigā attano āsaya pavisitvā santāsapubbaka yathā tathā sayanti, sīho pana abhīrubhāvato satokārī bhikkhu viya sati upaṭṭhāpetvāva sayati. Tenāha “purimapāde”ti-ādi. Dakkhie purimapāde vāmassa purimapādassa hapanavasena dve purimapāde ekasmi hāne hapetvā. Pacchimapādeti dve pacchimapāde. Vuttanayeneva idhāpi ekasmi hāne pādaṭṭhapana veditabba, hitokāsasallakkhaa abhīrubhāveneva. “Sīsa pana ukkhipitvā”ti-ādinā vuttā sīhakiriyā anutrāsapabujjhana viya abhīrubhāvasiddhā dhammatāvasenevāti veditabbā. Sīhavijambhitavijambhana ativela ekākārena hapitāna sarīrāvayavāna gamanādikiriyāsu yogyabhāvāpādanattha. Tikkhattu sīhanādanadana appesakkhamigajātapariharaattha.

 Seti (D.16./CS:pg.2.176) abyāvaabhāvena pavattati etthāti seyyā, catutthajjhānameva seyyā catutthajjhānaseyyā. Ki pana ta catutthajjhānanti? Ānāpānacatutthajjhāna, tato hi vuṭṭhahitvā vipassana vaḍḍhetvā Bhagavā anukkamena aggamagga adhigantvā tathāgato jātoti. “Tayida padaṭṭhāna nāma, na seyyā, tathāpi yasmā ‘catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā Bhagavā parinibbāyī’ti (dī.ni.2.219) vakkhati, tasmā lokiyacatutthajjhānasamāpatti eva tathāgataseyyā”ti keci, eva sati parinibbānakālikāva tathāgataseyyāti āpajjati, na ca Bhagavā lokiyacatutthajjhānasamāpajjanabahulo vihāsi. Aggaphalavasena pavatta panettha catutthajjhāna veditabba. Tattha yathā sattāna niddupagamanalakkhaṇā seyyā bhavagacittavasena hoti, sā ca nesa pahamajātisamanvayā yebhuyyavuttikā, eva Bhagavato ariyajātisamanvaya yebhuyyavuttika aggaphalabhūta catutthajjhāna “tathāgataseyyā”ti veditabba. Sīhaseyyā nāma seṭṭhaseyyāti āha “uttamaseyyā”ti.

 Natthi etissā uṭṭhānanti anuṭṭhānā, seyyā, ta anuṭṭhānaseyya. “Ito uṭṭhahissāmī”ti manasikārassa abhāvato “uṭṭhānasañña manasi karitvāti na vutta. Etthāti etasmi anuṭṭhānaseyyupagamane. Kāyavasena anuṭṭhāna, na cittavasena, cittavasena ca anuṭṭhāna nāma niddupagamananti tadabhāva dassetuniddāvasenā”ti-ādi vutta. Bhavagassāti niddupagamanalakkhaassa bhavagassa.

 Sabbapāliphullāti sabbatthakameva vikasanavasena phullā, na ekadesavikasanavasena. Tenāha “sabbe samantato pupphitā”ti. Ekacchannāti samphullapupphehi ekākārena sabbattheva chāditā. Ullokapadumānīti heṭṭhā olokentāni viya tiṭṭhanapadumāni. Morapiñchakalāpo viya pañcavaṇṇapupphasañchāditattā.

 Nandapokkharaṇīsambhavānīti nandapokkharaṇītīrasambhavāni. Mahātumbamattanti āḷhakamatta. Paviṭṭhānīti khittāni. Sarīrameva okirantīti sarīrameva ajjhokiranti.

 Devatāna (D.16./CS:pg.2.177) upakappanacandanacuṇṇānīti saṭṭhipi paññāsampi yojanāni vāyanakasetavaṇṇacandanacuṇṇāni. Dibbagandhajālacuṇṇānīti dibbagandhadibbacuṇṇāni. Haritāla-añjanacuṇṇādīnipi dibbāni paramasugandhāni evāti veditabbāni. Tenevāha “sabbadibbagandhavāsavikatiyo”ti.

 Ekacakkavāḷe sannipatitvā antalikkhe vajjanti mahābhinikkhamanakāle viya.

 Tāti devatā. Ganthamānā vāti māla racantiyo eva. Apariniṭṭhitā vāti yathādhippāya pariyositā eva. Hatthena hatthanti attano hatthena parassa hattha. Gīvāya gīvanti kaṇṭhagāhavasena attano gīvāya parassa gīva. Gahetvāti āmasitvā. Mahāyaso mahāyasoti āmeitavasena aññamañña ālāpavacana.

 199. Mahanta ussāhanti tathāgatassa pūjāsakkāravasena pavattiyamāna mahanta ussāha disvā.

 Sāyeva pana paipadāti pubbabhāgapaipadā eva. Anucchavikattāti adhigantabbassa navavidhalokuttaradhammassa anurūpattā.

 Sīlanti cārittasīlamāha. Ācārapaññattīti cārittasīla. Yāva gotrabhutoti yāva gotrabhuñāṇa, tāva pavattetabbā samathavipassanā sammāpaipadā. Idāni ta sammāpaipada byatirekato, anvayato ca vibhāvetutasmā”ti-ādi vutta. Jinakāḷasuttanti jinamahāvaḍḍhakinā hapita Vajjetabbagahetabbadhammasandassanakāḷasutta sikkhāpadamariyāda, upāsakopāsikāvāresu “gandhapūja mālāpūja karotī”ti vacana cārittasīlapakkhe hapetvā karaa sandhāya vutta, tena bhikkhubhikkhunīnampi tathākaraa anuññātamevāti daṭṭhabba.

 Ayañhīti dhammānudhammapaipada sandhāya vadati.

 

(D.16.-27)Upavāṇattheravaṇṇanā

 

 200. Apanesīti hitappadesato yathā apagacchati, evamakāsi, na pana nibbhacchi. Tenāha “Ānando”ti-ādi. Vuttasadisā vāti samacittapariyāyadesanāya (a.ni.2.37) vuttasadisā eva. Āvārentoti chādento.

 Yasmā (D.16./CS:pg.2.178) kassapassabuddhassa cetiye ārakkhadevatā ahosi, tasmā therova tejussado, na aññe arahantoti ānetvā yojanā.

 Idāni āgamanato paṭṭhāya tamattha vitthārato dassetuvipassimhi kira sammāsambuddhe”ti-ādi āraddha. “Cātumahārājikā devatā”ti ida gobalībaddañāyena gahetabba bhummadevatādīnampi tappariyāpannattā. Tesa manussāna.

 Tatthāti kassapassa Bhagavato cetiye.

 201. Adhivāsentīti rocenti.

 Chinnapāto viya chinnapāto, ta chinnapāta, bhāvanapusakaniddeso ya. Āvaṭṭantīti abhimukhabhāvena vaṭṭanti. Yattha patitā, tato katipayaratanaṭṭhāna vaṭṭanavaseneva gantvā puna yathāpatitameva hāna vaṭṭanavasena āgacchanti. Tenāha “āvaṭṭantiyo patitaṭṭhānameva āgacchantī”ti. Vivaṭṭantīti yattha patitā, tato vinivaṭṭanti. Tenāha “patitaṭṭhānato parabhāga vaṭṭamānā gacchantī”ti. Purato vaṭṭana āvaṭṭana, itara tividhampi vivaṭṭananti dassetuapicā”ti-ādi vutta. Devatā dhāretu na sakkoti udaka viya osīdanato. Tenāha “tatthā”ti-ādi. Tatthāti pakatipathaviya. Devatā osīdanti dhātūna sahasukhumālabhāvato. Pathaviya pathavi māpesunti pakatipathaviya attano sarīra dhāretu samattha iddhānubhāvena pathavi māpesu.

 Kāma domanasse asatipi ekacco rāgo hotiyeva, rāge pana asati domanassassa asambhavo evāti tadekaṭṭhabhāvatoti āha “vītarāgāti pahīnadomanassā”ti. Silāthambhasadisā iṭṭhāniṭṭhesu nibbikāratāya.

 

(D.16.-28)Catusavejanīyaṭṭhānavaṇṇanā

 

 202. Apāragagāyāti Gagāya orambhāge. “Sakārachaḍḍakasammajjaniyo gahetvā”ti-ādi attano attano vasanaṭṭhāne vattakaraṇākāradassana. “Eva dvīsu kālesū”ti-ādi nidassanattha paccāmasana, ta heṭṭhā adhigata.

 Kammasādhano (D.16./CS:pg.2.179) sambhāvanattho bhāvanīya-saddoti āha “manasā bhāvite sambhāvite”ti. Dutiyavikappe pana bhāvana, vaḍḍhanañca paipakkhapahānatoti āha “ye vā”ti-ādi.

 Buddhādīsu tīsu vatthūsu pasannacittassa, na kammaphalasaddhāmattena. Sā cassa saddhāsampadā eva veditabbāti phalena hetu dassento “vattasampannassā”ti āha. Savego nāma sahottappañāṇa, abhijātiṭṭhānādīnipi tassa uppattihetūni bhavantīti āha “savegajanakānī”ti.

 Cetiyapūjanattha cārikā cetiyacārikā. Sagge patiṭṭhahissantiyeva Buddhaguṇārammaṇāya kusalacetanāya saggasavattaniyabhāvato.

 

(D.16.-29)Ānandapucchākathāvaṇṇanā

 

 203. Etthāti mātugāme. Aya uttamā paipatti, yadida adassana, dassanamūlakattā tappaccayāna sabbānatthāna. Lobhoti kāmarāgo. Cittacalanā paipatti-antarāyakaro cittakkhobho. Murumurāpetvāti sa-aṭṭhika katvā khādane anuravadassana. Aparimita kāla dukkhānubhavana aparicchinnadukkhānubhavana. Vissāsoti visago ghaṭṭanābhāvo. Otāroti tattha cittassa anuppaveso. Asihatthena verīpurisena, pisācenāpi khāditukāmena. Āsīdeti akkamanādivasena bādheyya. Assāti mātugāmassa. Pabbajitehi kattabbakammanti āmisapaiggahaṇādi pabbajitehi kātabba kamma. Satīti vā kāyagatāsati upaṭṭhāpetabbā.

 204. Atantibaddhāti abhāravahā. Pesitacittāti nibbāna pati pesitacittā.

 205. Vihatenāti kappāsavihananadhanunā pabbajaṭāna vijaanavasena hatena. Tenāha “supothitenā”ti, asakaraavasena suṭṭhu pothitenāti attho, dassanīyasavejanīyaṭṭhānakittanena ca vasanaṭṭhāna kathita.

 

(D.16.-31)Ānanda-acchariyadhammavaṇṇanā

 

 207. Thera adisvā āmantesīti tattha adisvā āvajjanto therassa hitaṭṭhāna, pavattiñca ñatvā āmantesi.

 Kāyakammassa (D.16./CS:pg.2.180) hitabhāvo hitajjhāsayena pavattitattāti āha “hitavuddhiyā katenā”ti. Sukhabhāvo kāyikadukkhābhāvo, cetasikasukhabhāvo cetasikasukhasamuṭṭhitattā cāti vuttasukhasomanasseneva katenā”ti. Āvirahovibhāgato advayabhāvato advayenāti imamattha dassetuyathā”ti-ādi vutta. Satthu khettabhāvasampattiyā, therassa ajjhāsayasampattiyā ca “ettakamidan”ti pamāṇa gahetu asakkueyyatāya pamāṇavirahitattā tassa kammassāti āha “cakkavāḷampī”ti-ādi.

 Eva pavattitenāti eva odissakamettābhāvanāya vasena pavattitena. Vivaṭṭūpanissayabhūta kata upacita puñña etenāti katapuñño, arahattādhigamāya katādhikāroti attho. Tenāha “abhinīhārasampannosīti dassetī”ti.

 208. Katthaci sakucita hutvā hita mahāpathavi pattharanto viya, paisahaa hutvā hita ākāsa vitthārento viya, catusaṭṭhādhikayojanasatasahassubbedha cakkavāḷagiri adho osārento viya, aṭṭhasaṭṭhādhikasahassayojanasatasahassubbedha sineru ukkhipento viya, satayojanāyāmavitthāra mahājambu khandhe gahetvā cālento viyāti pañca hi upamā hi therassa guakathā mahantabhāvadassanatthañceva aññesa dukkaabhāvadassanatthañca āgatāva. Eteneva cāti ca-saddena “aha etarahi araha sammāsambuddho” (dī.ni.2.4), “sadevakasmi lokasmi natthi me paipuggalo”ti (ma.ni.1.285 2.341 mahāva. 11 kathā. 405 mi.pa.5.11) ca eva ādīna sagaho daṭṭhabbo. Byattoti khandhakosallādisakhātena veyyattiyena samannāgato. Medhāvīti medhāsakhātāya sammābhāvitāya paññāya samannāgato.

 209. Paisanthāradhammanti pakaticārittavasena vutta, upagatāna pana bhikkhūna bhikkhunīnañca pucchāvissajjanavasena ceva cittarucivasena ca yathākāla dhamma desetiyeva, upāsakopāsikāna pana upanisinnakathāvasena.

 

(D.16.-32)Mahāsudassanasuttadesanāvaṇṇanā

 

 210. Khuddaka-saddo (D.16./CS:pg.2.181) patirūpavācī, ka-saddo appatthoti āha “khuddakanagaraketi nagarapatirūpake sambādhe khuddakanagarake”ti. Dhuparavisālasaṇṭhānatāya ta “ujjagalanagarakan”ti vuttanti āha “visamanagarake”ti. Aññesa mahānagarāna ekadesappamāṇatāya sākhāsadise. Ettha ca “khuddakanagarake”ti iminā tassa nagarassa appakabhāvo vutto, “ujjagalanagarake”ti iminā bhūmivipattiyā nihīnabhāvo, “sākhānagarake”ti iminā appadhānabhāvo. Sārappattāti vibhavasārādinā sāramahatta pattā.

 Kahāpaasakaanti ettha “dvikumbha sakaa. Kumbho pana dasambao”ti vadanti. Dve pavisantīti dve kahāpaasakaṭāni dve āyavasena pavisanti.

 Subhikkhāti sulabhāhārā, sundarāhārā ca. Tenāha “khajjabhojjasampannā”ti. Sadda karonteti ravasārinā tuṭṭhabhāvena koñcanāda karonte. Avivittāti asuññā, kadāci ratho pahama gacchati, ta añño anubandhanto gacchati, kadāci dutiya vuttaratho pahama gacchati, itaro ta anubandhati eva aññamañña anubandhamānā. Etthāti kusāvatīnagare. Tassa mahantabhāvato ceva iddhādibhāvato ca nicca payojitāneva bheri-ādīni tūriyāni, samma sammāti vā aññamañña piyālāpasaddo samma-saddo. Kasatāḷādisabbatāḷāvacarasaddo tāḷa-saddo, kūṭabheri-saddo kumbhathūṇasaddo.

 Evarūpā saddā honti kacavarākiṇṇavīthitāya, araññe kandamūlapaṇṇādiggahaṇāya, tattha dukkhajīvikatāya cāti yathākkama yojetabba. Idha na eva ahosi devaloke viya sabbaso paripuṇṇasampattikatāya.

 Mahanta kolāhalanti saddhāsampannāna devatāna, upāsakānañca vasena purato purato mahatī ugghosanā hoti. Tattha Bhagavanta uddissa katassa vihārassa abhāvato, bhikkhusaghassa ca mahantabhāvato te āgantvā …pe… pesesi. Pesento ca “kathañhi nāma Bhagavā pacchime kāle attano pavatti amhāka nārocesi, nesa domanassa mā ahosī”ti “ajja kho Vāseṭṭhā”ti-ādinā sāsana pesesi.

 

(D.16.-33)Mallāna vandanāvaṇṇanā

 

211. Agha (D.16./CS:pg.2.182) dukkha āventi pakāsentīti aghāvino, pākaṭībhūtadukkhāti āha “uppannadukkhā”ti. Ñātisālohitabhāvena kula parivattati etthāti kulaparivatta. Ta takulīnabhāgena hito sattanikāyo “kulaparivattaso”ti vuttanti āha “kulaparivattan”ti. Te pana tatakulaparivattaparicchinnā Mallarājāno tasmi nagare vīthi-ādisabhāgena vasantīti vuttavīthisabhāgena ceva racchāsabhāgena cā”ti.

 

(D.16.-34)Subhaddaparibbājakavatthuvaṇṇanā

 

 212. Kakhā eva kakhādhammo. Ekato vāti bhūmi avibhajitvā sādhāraatova. Bījato ca agga gahetvā āhāra sampādetvā dāna bījagga. Gabbhakāleti gabbhadhāraato para khīraggahaakāle. Tenāha “gabbha phāletvā khīra niharitvā”ti-ādi. Puthukakāleti sassāna nātipakke puthukayogyaphalakāle. Lāyanagganti pakkassa sassassa lavane lavanārambhe dāna adāsi. Lunassa sassassa veivasena bandhitvā hapana veikaraa. Tassa ārambhe dāna veagga. Veiyo pana ekato katvā rāsikaraa kalāpo. Tattha aggadāna kalāpagga. Kalāpato nīharitvā maddane aggadāna khalagga. Maddita ophuitvā dhaññassa rāsikarae aggadāna khalabhaṇḍagga. Dhaññassa khalato koṭṭhe pakkhipane aggadāna koṭṭhagga. Uddharitvāti koṭṭhato uddharitvā.

 Nava aggadānāni adāsī”ti iminā “katha nu kho aha satthu santike aggatova mucceyyan”ti aggaggadānavasena vivaṭṭūpanissayassa kusalassa katūpacitattā, ñāṇassa ca tathā paripāka gatattā aggadhammadesanāya tassa bhājanabhāva dasseti. Tenāha “ima aggadhamma tassa desessāmī”ti-ādi. Ohīyitvā sakoca āpajjitvā.

 213. Aññātukāmova na sandiṭṭhi parāmāsī. Abbhaññisūti sandehajātassa pucchāvacananti katvā jānisūti atthamāha. Tenāha pāḷiya “sabbeva na abbhaññisū”ti. Nesanti pūraṇādīna. Sā paiññāti “karoto kho mahārāja kārayato”ti-ādinā (dī.ni.1.166) paiññātā, sabbaññupaiññā (D.16./CS:pg.2.183) eva vā. Niyyānikāti sappāṭihāriyā, tesa vā siddhantasakhātā paiññā vaṭṭato nissaraaṭṭhena niyyānikāti. Sāsanassa sampattiyā tesa sabbaññuta, tabbipariyāyato ca asabbaññuta gacchatīti daṭṭhabba. Tenāha “tasmā”ti-ādi. Atthābhāvatoti Subhaddassa sādhetabba-atthābhāvato. Okāsābhāvatoti tathā vitthārita katvā dhamma desetu avasarābhāvato. Idāni tameva okāsābhāva dassetupahamayāmasmin”ti-ādi vutta.

 214. Yesa samaabhāvakarāna dhammāna sampādanena samao, te pana ukkaṭṭhaniddesena ariyamaggadhammāti catumaggasasiddhiyā pāḷiya cattāro samaṇā vuttāti te bāhirasamaye sabbena sabba natthīti dassento “pahamo sotāpannasamao”ti-ādimāha. Purimadesanāyāti “yasmiñca kho, Subhadda, Dhammavinaye”ti-ādinā vuttāya desanāya. Byatirekato, anvayato ca adhippeto attho vibhāvīyatīti pahamanayopettha “purimadesanāyā”ti padena sagahito vāti daṭṭhabbo. Attano sāsana niyamento āha “imasmi kho”ti yojanā. Āraddhavipassakehīti samādhikammikavipassakehi, sikhāppattavipassake sandhāya vutta, na paṭṭhapitavipassane. Apare pana “bāhirakasamaye vipassanārambhassa ganthopi natthevāti avisesavacanametan”ti vadanti. Adhigataṭṭhānanti adhigatassa kāraa, tadattha pubbabhāgapaipadanti attho, yena sotāpattimaggo adhigato, na uparimaggo, so sotāpattimagge hito akuppadhammatāya tassa, tattha vā siddhito hitapubbo bhūtapubbagatiyāti sotāpattimaggaṭṭho sotāpanno, na sesa-ariyā bhūmantaruppattito. Sotāpanno hi attanā adhigataṭṭhāna sotāpattimagga aññassa kathetvā sotāpattimaggaṭṭha kareyya, na aṭṭhamako asambhavato. Esa nayo sesamaggaṭṭhesūti etthāpi imināva nayena attho veditabbo. Pagua kammaṭṭhānanti attano pagua vipassanākammaṭṭhāna, eteneva “avisesavacanan”ti vādo paikkhittoti daṭṭhabbo.

 Sabbaññutaññāṇa adhippeta. Tañhi sabbañeyyadhammāvabodhane “kusala cheka nipuan”ti vuccati tattha asaga-appaihata pavattatīti katvā. Samadhikāni (D.16./CS:pg.2.184) ekena vassena. Ñāyanti etena catusaccadhamma yāthāvato paivijjhantīti ñāyo, lokuttaramaggoti āha “ariyamaggadhammassā”ti. Padissati etena ariyamaggo paccakkhato dissatīti padeso, vipassanāti vuttapadese vipassanāmagge”ti. Samaopīti ettha pi-saddo “padesavattī”ti etthāpi ānetvā sambandhitabboti āha “padesavatti …pe… natthīti vutta hotī”ti.

 215. Soti tathāvutto antevāsī. Tenāti ācariyena. Attano hāne hapito hoti parapabbājanādīsu niyuttattā.

 Sakkhisāvakoti paccakkhasāvako, sammukhasāvakoti attho. Bhagavati dharamāneti dharamānassa Bhagavato santike. Sesadvayepi eseva nayo. Sabbopi soti sabbo so tividhopi. Aya pana arahatta patto, tasmā paripuṇṇagatāya matthakappatto pacchimo sakkhisāvakoti.

 

 Pañcamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.16.-35)Tathāgatapacchimavācāvaṇṇanā

 

 216. Tanti bhikkhusaghassa ovādakaga dassetu …pe… vutta dhammasagāhakehīti adhippāyo. Suttābhidhammasagahitassa dhammassa atisajjana sambodhana desanā, tasseva pakārato ñāpana veneyyasantāne hapana paññāpananti “dhammopi desito ceva paññatto cā”ti vutta. Tathā vinayatantisagahitassa kāyavācāna vinayanato “vinayo”ti laddhādhivacanassa atthassa atisajjana sambodhana desanā, tasseva pakārato ñāpana asakarato hapana paññāpananti “vinayopi desito ceva paññatto cā”ti vutta. Adhisīlasikkhāniddesabhāvena sāsanassa mūlabhūtattā vinayo pahama sikkhitabboti ta tāva ayamuddesa sarūpato dassento “mayā hi vo”ti-ādimāha. Tattha sattāpattikkhandhavasenāti sattanna āpattikkhandhāna avītikkamanīyatāvasena Satthukicca sādhessati “ida vo kattabba, ida vo na kattabban”ti kattabbākattabbassa vibhāgena anusāsanato.

 Tena (D.16./CS:pg.2.185) tenākārenāti tena tena veneyyāna ajjhāsayānurūpena pakārena. Ime dhammeti ime sattatisabodhipakkhiyadhamme. Tappadhānattā suttantadesanāya “suttantapiaka desitan”ti vutta. Satthukicca sādhessati tatacariyānurūpa sammāpaipattiyā anusāsanato. Kusalākusalābyākatavasena nava hetū. Satta phassā”ti-ādi sattaviññāṇadhātusampayogavasena vutta. Dhammānulome tikapaṭṭhānādayo cha, tathā dhammapaccanīye, dhammānulomapaccanīye, dhammapaccanīyānulometi catuvīsati samantapaṭṭhānāni etassāti catuvīsatisamantapaṭṭhāna, ta pana paccayānulomādivasena vibhajiyamāna aparimāṇanaya evāti āha “anantanayamahāpaṭṭhānapaimaṇḍitan”ti. Satthukicca sādhessatīti khandhādivibhāgena ñāyamāna catusaccasambodhāvahattā satthārā sammāsambuddhena kātabbakicca nipphādessati.

 Ovadissanti anusāsissanti ovādānusāsanīkiccanipphādanato.

 Cārittanti samudācārā, navesu piyālāpa vuḍḍhesu gāravālāpanti attho. Tenāha “bhanteti vā āyasmāti vā”ti. Gāravavacana heta yadida bhanteti vā āyasmāti vā, loke pana “tatra bhavan”ti, “devāna piyā”ti ca gāravavacanameva.

 Ākakhamāno samūhanatū”ti vutte “na ākakhamāno na samūhanatū”tipi vuttameva hotīti āha “vikappavacaneneva hapesī”ti. Balanti ñāṇabala. Yadi asamūhanana diṭṭha, tadeva ca icchita, atha kasmā Bhagavāākakhamāno samūhanatū”ti avocāti? Tathārūpapuggalajjhāsayavasena. Santi hi keci khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samādāya savattitu anicchantā, tesa tathā avuccamāne Bhagavati vighāto uppajjeyya, ta tesa bhavissati dīgharatta ahitāya dukkhāya, tathā pana vutte tesa vighāto na uppajjeyya “amhāka evāya doso, yato amhesu eva keci samūhanana na icchantī”ti. Keci “sakalassa pana sāsanassa saghāyattabhāvakaraattha tathā vuttan”ti vadanti. Yañca kiñci satthārā sikkhāpada paññatta, ta samaṇā Sakyaputtiyā sirasā sampaicchitvā jīvita viya rakkhanti. Tathā hi te “khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni ākakhamāno sagho samūhanatū”ti (D.16./CS:pg.2.186) vuttepi na samūhanisu, aññadatthu “purato viya tassa accayepi rakkhisu evā”ti satthusāsanassa saghassa ca mahantabhāvadassanatthampi tathā vuttanti daṭṭhabba. Tathā hi āyasmā Ānando, aññepi vā bhikkhū “katama pana bhante khuddaka, katama anukhuddakan”ti na pucchisu samūhanajjhāsayasseva abhāvato.

 Na ta eva gahetabbanti “Nāgasenatthero khuddānukhuddaka jānātī”ti-ādinā vutta ta nesa vacana iminā vuttākārena na gahetabba adhippāyassa aviditattā. Idāni ta adhippāya vibhāvetuNāgasenatthero hī”ti-ādi vutta. Yasmā Nāgasenatthero (Milindapañhe abhejjavagge vitthāro) paresa vādapathopacchedanattha sagītikāle dhammasagāhakamahātherehi gahitakoṭṭhāsesu ca antimakoṭṭhāsameva gahetvā milindarājāna paññāpesi. Mahākassapatthero pana ekasikkhāpadampi asamūhanitukāmatāya tathā kammavāca sāveti, tasmā ta tesa vacana tathā na gahetabba.

 217. Dvehakanti dvidhāgāho, anekasaggāhoti attho. Vimatīti sasayāpatti. Tenāha “vinicchitu asamatthatā”ti. Ta vo vadāmīti ta sasayavanta bhikkhu sandhāya vo tumhe vadāmi.

 Nikkakhabhāvapaccakkhakaraañāṇa yevāti Buddhādīsu tesa bhikkhūna nikkakhabhāvassa paccakkhakāriyābhāvato tamattha paivijjhitvā hita sabbaññutaññāṇameva. Ettha etasmi atthe.

 218. Appamajjana appamādo, so pana atthato ñāṇūpasañhitā sati. Yasmā tattha satiyā byāpāro sātisayo, tasmāsati-avippavāsenā”ti vutta. Appamādapadeyeva pakkhipitvā adāsi ta atthato, tassa sakalassa Buddhavacanassa sagahanato ca.

 

(D.16.-36)Parinibbutakathāvaṇṇanā

 

 219. Jhānādīsu, citte ca paramukkasagatavasībhāvatāya “ettake kāle ettakā samāpattiyo samāpajjitvā parinibbāyissāmī”ti kālapariccheda katvā samāpatti samāpajjanaparinibbānaparikamman”ti adhippeta. Theroti Anuruddhatthero.

 Ayampi (D.16./CS:pg.2.187) cāti yathāvuttapañcasaṭṭhiyā jhānāna samāpannabhāvakathāpi sakhepakathā eva, kasmā Yasmā Bhagavā tadāpi devasika vaañjanasamāpattiyo sabbāpi aparihāpetvā samāpajji evāti dassento “nibbānapura pavisanto”ti-ādimāha.

 Imāni dvepi samanantarāneva paccavekkhaṇāyapi yebhuyyenānantariyakatāya jhānapakkhikabhāvato, yasmā bhavagacitta sabbapacchima, tato bhavato cavanato “cutī”ti vuccati, tasmā na kevala ayameva Bhagavā, atha kho sabbepi sattā bhavagacitteneva cavantīti dassetuye hi kecī”ti-ādi vutta.

 220. Paibhāgapuggalavirahitoti sīlādiguehi asadisatāya sadisapuggalarahito.

 221. Sakhārā vūpasamanti etthāti vūpasamoti evasakhāta ñāta kathita nibbāna.

 222. Yanti paccatte upayogavacananti āha “yo kāla akarī”ti.

 Suvikasitenevāti pītisomanassayogato suṭṭhu vikasitena muditena. Vedana adhivāsesi abhāvasamudayo kato suṭṭhu pariññātattā. Anāvaraavimokkho sabbaso nibbutabhāvato.

 223. Ākaronti attano phalāni samānākāre karontīti ākārā, kāraṇāni. Sabbākāravarūpeteti sabbehi ākāravarehi uttamakāraehi sīlādiguehi samannāgateti attho.

 225. Kathabhūtāti kīdisābhūtā.

 Cullakaddhānanti paritta kāla dvattināḍikāmatta vela.

 

(D.16.-37)Buddhasarīrapūjāvaṇṇanā

 

 227. Kasatāḷādi tāḷa avacarati etthāti “tāḷāvacaran”ti vuccati ātatāditūriyabhaṇḍa. Tenāha “sabba tūriyabhaṇḍan”ti.

 Dakkhiadisābhāgenevāti (D.16./CS:pg.2.188) aññena disābhāgena anāharitvā yamakasālāna hānato dakkhiadisābhāgeneva, tatopi dakkhiadisābhāga haritvā netvā.

 Jetavanasadiseti sāvatthiyā jetavanasadise hāne, “jetavanasadise hāne”tipi pāṭho.

 228. Pasādhanamagalasālāyāti abhisekakāle alakaraamagalasālāya.

 229. Devadāniyoti tassa corassa nāma.

 

(D.16.-38)Mahākassapattheravatthuvaṇṇanā

 

 231. Pāvāyāti pāvā nagarato. Āvajjanapaibaddhattā jānanassa anāvajjitattā satthu parinibbāna ajānanto “dasabala passissāmī”ti thero cintesi, satthu sarīre vā satthusañña uppādento tathā cintesi. Tenevāha “atha Bhagavanta ukkhipitvā”ti. “Dhuva parinibbuto bhavissatīti cintesi pārisesañāyena. Jānantopi thero ājīvaka pucchiyeva, pucchane pana kāraa sayameva pakāsetuki panā”ti-ādi āraddha.

 Ajja sattāhaparinibbutoti ajja divasato pailomato sattame ahani parinibbuto.

 232. Nāḷiyā vāpakenāti nāḷiyā ceva thavikāya ca.

 Mañjuketi mañjubhāṇine madhurassare. Paibhāneyyaketi paibhānavante. Bhuñjitvā pātabbayāgūti pahama bhuñjitvā pivitabbayāgu.

 Tassāti Subhaddassa vuḍḍhapabbajitassa.

 Ārādhitasāsaneti samāhitasāsane. Alanti samattho. Pāpoti pāpapuggalo. Osakkāpetunti hāpetu antaradhāpetu.

 Pañhavārāti pañhā viya vissajjanāni “yasmi samaye kāmāvacara kusala citta uppanna hotī”ti-ādinā, (dha.sa.1.1) “yasmi samaye rūpūpapattiyā magga bhāvetī”ti-ādinā (D.16./CS:pg.2.189) (dha.sa.1.251) ca pavattāni eka dve bhūmantarāni. Mūle naṭṭhe pisācasadisā bhavissāmāti yathā rukkhe adhivattho pisāco tassa sākhāparivāre naṭṭhe khandha nissāya vasati, khandhe naṭṭhe mūla nissāya vasati, mūle pana naṭṭhe anissayova hoti, tathā bhavissāmāti attho. Atha vā mūle naṭṭheti pisācena kira rukkhagacchādīna kañcideva mūla chinditvā attano puttassa dinna, yāva ta tassa hatthato na vigacchati, tāva so ta padesa adissamānarūpo vicarati. Yadā pana tasmi kenaci acchinnabhāvena vā sativippavāsavasena vā naṭṭhe manussānampi dissamānarūpo vicarati, ta sandhāyāha “mūle naṭṭhe pisācasadisā bhavissāmā”ti.

 Ma kāyasakkhi katvāti ta paipada kāyena sacchikatavanta tasmā tassā desanāya sakkhibhūta ma katvā. Paicchāpesi ta paicchāpana Kassapasuttena dīpetabba.

 233. Candanaghaikābāhullato candanacitakā.

 Ta sutvāti ta āyasmatā Anuruddhattherena vutta devatāna adhippāya sutvā.

 234. Dasikatanta vāti palivehita-ahatakāsikavatthāna dasahānena tantumattampi vā. Dārukkhandha vāti candanādicitakadārukkhandha vā.

 235. Samudāyesu pavattavohārāna avayavesu dissanato sarīrassa avayavabhūtāni aṭṭhīni “sarīrānī”ti vuttāni.

 Na vippakirisūti sarūpeneva hitāti attho. “Sesā vippakirisū”ti vatvā yathā pana tā vippakiṇṇā ahesu, ta dassetutatthā”ti-ādi vutta.

 Udakadhārā nikkhamitvā nibbāpesunti devatānubhāvena. Eva mahatiyo bahū udakadhārā kimatthāyāti āha “Bhagavato citako mahanto”ti. Mahā hi so vīsaratanasatiko. Aṭṭhadantakehīti nagalehi aṭṭheva hi nesa dantasadisāni potthāni honti, tasmā “aṭṭhadantakānī”ti vuccati.

 Dhammakathāva (D.16./CS:pg.2.190) pamāṇanti ativiya acchariyabbhutabhāvato passantāna, suantānañca sātisaya pasādāvahabhāvato, savisesa Buddhānubhāvadīpanato. Parinibbutassa hi Buddhassa Bhagavato evarūpo ānubhāvoti ta pavatti kathentāna dhammakathikāna attano ñāṇabalānurūpa pavattiyamānā dhammakathā evettha pamāṇa vaṇṇetabbassa atthassa mahāvisayattā, tasmā vaṇṇanābhūmi nāmesāti adhippāyo. Catujjātiyagandhaparibhaṇḍa kāretvāti tagarakukumayavanapupphatamālapattāni pisitvā katagandhena paribhaṇḍa kāretvā. Khacitvāti tattha tattha olambanavasena racetvā, gandhavatthūni gahetvā ganthitamālā gandhadāmāni ratanāvaiyo ratanadāmāni. Bahikilañjaparikkhepassa, antosāṇiparikkhepassa karaena sāṇikilañjaparikkhepa kāretvā. Vātaggāhiniyo paṭākā vātapaṭākā. Sarabharūpapādako pallako sarabhamayapallako, tasmi sarabhamayapallake.

 Sattihatthā purisā sattiyo tasahacaraato yathā “kuntā pacarantī”ti, tehi samantato rakkhāpana pañcakaraanti āha “sattihatthehi purisehi parikkhipāpetvā”ti. Dhanūhīti etthāpi eseva nayo. Sannāhagavacchika viya katvā nirantarāvaṭṭhita-ārakkhasannāhena gavacchijāla viya katvā.

 Sādhukīḷitanti saparahita sādhanaṭṭhena sādhū, tesa kīḷita uḷārapuññapasavanato, samparāyikatthāvirodhika kīḷāvihāranti attho.

 

(D.16.-39)Sarīradhātuvibhajanavaṇṇanā

 

 236. Imināva niyāmenāti yena nīhārena mahātale nisinno kañci parihāra akatvā kevala iminā niyāmeneva. Supinakoti dussupinako. Dukūladupaṭṭa nivāsetvāti dve dukūlavatthāni ekajjha katvā nivāsetvā. Evañhi tāni sokasamappitassāpi abhassitvā tiṭṭhanti.

 Abhisekasiñcakoti rajjābhiseke abhisekamagalasiñcako uttamamagalabhāvato. Visaññī jāto yathā ta Bhagavato guavisesāmatarasaññutāya avaṭṭhitapemo pothujjanikasaddhāya patiṭṭhitapasādo katūpakāratāya sañjanitacittamaddavo.

 Suvaṇṇabimbisakavaṇṇanti (D.16./CS:pg.2.191) suviracita apassenasadisa.

 Kasmā panettha pāveyyakā pāḷiya sabbapacchato gahitā, ki te Kusinārāya āsannatarāpi sabbapacchato uṭṭhitā? Āma, sabbapacchato uṭṭhitāti dassetutattha pāveyyakā”ti-ādi vutta.

 Dhātupāsanatthanti satthu dhātūna payirupāsanāya. Nesa pakkhā ahesuñāyena tesa santakā dhātuyo”ti.

 237. Doagajjita nāma avoca satthu avatthattayūpasahita. Etadatthameva hi Bhagavā magga gacchanto “pacchato āgacchanto doo brāhmao yāva me padavaañja passati, tāva mā vigacchatū”ti adhiṭṭhāya aññatarasmi rukkhamūle nisīdi. Doopi kho brāhmao “imāni sadevake loke aggapuggalassa padānī”ti sallakkhento padānusārena satthu santika upagacchi, satthāpissa dhamma desesi, tenapi so Bhagavati niviṭṭhasaddho ahosi. Etadavoca, ki avocāti āha “suantu …pe… avocā”ti.

 Kāyena ekasannipātā vācāya ekavacanā abhinnavacanā eva samaggā hotha. Tassa panida kāraanti āha “sammodamānā”ti. Tenāha “cittenāpi aññamañña sammodamānā hothā”ti.

 238. Tato tato samāgatasaghānanti tato tato attano vasanaṭṭhānato samāgantvā sannipatitabhāvena samāgatasaghāna. Tathā samāpatitasamūhabhāvena samāgatagaṇāna. Vacanasampaicchanena paissuitvā.

 

(D.16.-40)Dhātuthūpapūjāvaṇṇanā

 

 239. Yakkhaggāho devatāveso. Khipitaka dhātukkhobha uppādetvā khipitakarogo. Arocako āhārassa aruccanarogo.

 Sattamadivaseti sattavassasattamāsato parato sattame divase. Balānurūpenāti vibhavabalānurūpena.

 Pacchā sagītikārakāti dutiya tatiya sagītikārakā. Dhātūna antarāya disvāti tattha tattha cetiye yathāpatiṭṭhāpitabhāveneva hitāna (D.16./CS:pg.2.192) dhātūna micchādiṭṭhikāna vasena antarāya disvā, mahādhātunidhānena sammadeva rakkhitāna anāgate asokena dhammaraññā tato uddharitvā vitthāritabhāve kate sadevakassa lokassa hitasukhāvahabhāvañca disvāti adhippāyo. Paricaraamattamevāti gahetvā paricaritabbadhātumattameva. Rājūna hatthe hapetvā, na cetiyesu. Tathā hi pacchā asokamahārājā cetiyesu dhātūna na labhati.

 Purima purima katassa gahanayogya pacchima pacchima kārento aṭṭha aṭṭha haricandanādimaye karaṇḍe ca thūpe ca kāresi. Lohitacandanamayādīsupi eseva nayo. Maikaraṇḍesūti lohitakamasāragallaphalikamaye hapetvā avasesamaivicittakesu karaṇḍesu.

 Thūpārāmacetiyappamāṇanti devānapiyatissamahārājena kāritacetiyappamāṇa.

 Mālā mā milāyantūti “yāva asoko dhammarājā bahi cetiyāni kāretu ito dhātuyo uddharissati, tāva mālā mā milāyantū”ti adhiṭṭhahitvā. Āviñchanarajjuyanti aggaḷāviñchanarajjuya. Kuñcikamuddikanti dvāravivaraattha kuñcikañceva muddikañca.

 Vāḷasaghātayantanti kukkula paibhayadassana aññamaññapaibaddhagamanāditāya saghāṭitarūpakayanta yojesi. Tenāha “kaṭṭharūpakānī”ti-ādi. Āṇiyā bandhitvāti anekakaṭṭharūpavicittayanta attano devānubhāvena ekāya eva āṇiyā bandhitvā vissakammo devalokameva gato. “Samantato”ti-ādi pana tasmi dhātunidāne Ajātasattuno kiccavisesānuṭṭhānadassana.

 “Asukaṭṭhāne nāma dhātunidhānan”ti raññā pucchite “tasmi sannipāte visesalābhino nāhesun”ti keci. “Attāna nigūhitvā tassa vuḍḍhatarassa vacana nissāya vīmasanto jānissatīti na kathesun”ti apare. Yakkhadāsaketi upahārādividhinā devatāvesanake bhūtāviggāhake.

 Ima padanti “evameta bhūtapubban”ti dutiyasagītikārehi hapita ima pada. Mahādhātunidhānampi tassa attha katvā tatiyasagītikārāpi hapayisu.

 

 Mahāparinibbānasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.17.) 4. Mahāsudassanasuttavaṇṇanā

 

(D.17.-1)Kusāvatīrājadhānīvaṇṇanā

 

 242. Sovaṇṇamayāti (D.17./CS:pg.2.193) suvaṇṇamayā. Aya pākāroti sabbaratanamayo pākāro. Tayo tayoti anto ca tayo, bahi ca tayoti tayo tayo.

 Esikatthambho indakhīlo nagarasobhano alakāratthambho. Agīyati ñāyati puthulabhāvo etenāti aga, parikkhepo. Tiporisa aga etissāti tiporisagā. Tenāha “tenā”ti-ādi. Tena pañcahatthappamāṇena tiporisena. Paṇṇaphalesupīti sabbaratanamayāna tālāna paṇṇaphalesupi. Eseva nayoti “paṇṇesu eka pattaka sovaṇṇamaya, eka rūpiyamaya. Phalesupi eko lekhābhāvo sovaṇṇamayo, eko rūpiyamayo”ti-ādiko ayamattho atidiṭṭho. Pākārantareti dvinna dvinna pākārāna antare. Ekekā hutvā hitā tālapanti.

 Chekoti pau suvisado, so cassa paubhāvo manosāroti āha “sundaro”ti. Rañjetunti rāga uppādetu. Khamatevāti rocateva. Na bībhacchetīti na tajjeti, sotasukhabhāvato piyāyitabbo ca hoti. Kumbhathuadaddarikādi ekatala tūriya. Ubhayatala pākaameva. Sabbato pariyonaddha caturassa-ambaaka, paavādi ca. Vasādīti ādi-saddena sakhādika sagahāti. Sumucchitassāti suṭṭhu pariyattassa. Pamāṇeti nātidahanātisithilatāsakhāte majjhime mucchanappamāṇe Hattha vā pāda vā cāletvāti hatthalayapādalaye sajjetvā. Naccantāti sākhānacca naccantā.

 

(D.17.-2)Cakkaratanavaṇṇanā

 

 243. Uposatha vuccati aṭṭhagasamannāgata sabbadivasesu gahaṭṭhehi rakkhitabbasīla, samādānavasena ta tassa atthīti uposathiko, tassa uposathikassa. Tenāha “samādinna-uposathagassā”ti. Tadāti tasmi (D.17./CS:pg.2.194) kāle. Kasmi pana kāleti? Yasmi kāle cakkavattibhāvasavattaniyadānasīlādipuññasambhārasamudāgamasampanno pūritacakkavattivatto kāladīpadesavisesapaccājātiyā ceva kularūpabhogādhipateyyādiguavisesasampattiyā ca tadanurūpe attabhāve hito hoti, tasmi kāle. Tādise hi kāle cakkavattibhāvī purisaviseso yathāvuttaguasamannāgato rājā khattiyo muddhāvasitto visuddhasīlo anuposatha satasahassavissajjanādinā sammāpaipatti paipajjati, na yadā cakkaratana uppajjati, tadā eva. Ime ca visesā sabbacakkavattīna sādhāraavasena vuttā. Tenāha “pātova …pe… dhammatā”ti. Bodhisattāna pana cakkavattibhāvāvahaguṇāpi cakkavattiguṇāpi sātisayāva honti.

 Vuttappakārapuññakammapaccayanti cakkavattibhāvāvahadānadamasayamādipuññakammahetuka. Nīlamaisaghātasadisanti indanīlamaisañcayasamāna. Dibbānubhāvayuttattāti dassaneyyatā, manuññaghosatā, ākāsagāmitā, obhāsavissajjanā, appaighātatā, rañño icchitatthanipphattikāraatāti evamādīhi dibbasadisehi ānubhāvehi samannāgatattā, etena dibba viyāti dibbanti dasseti. Na hi ta devalokapariyāpanna. Sahassa arā etassāti vā sahassāra. Sabbehi ākārehīti sabbehi sundarehi paripuṇṇāvayave lakkhaasampanne cakke icchitabbehi ākārehi. Paripūranti paripuṇṇa, sā cassā pāripūri idāneva vitthāressati.

 Panāḷīti chidda. Suddhasiniddhadantapantiyā nibbivarāyāti adhippāyo. Tassā pana panāḷiyā samantato passassa rajatamayattā sārarajatamayā vuttā. Yasmā cassa cakkassa rathacakkassa viya antobhāvo nāma natthi, tasmā vuttaubhosupi bāhirantesū”ti. Kataparikkhepā hoti panāḷīti yojanā. Nābhipanāḷiparikkhepapaṭṭesūti nābhiparikkhepapaṭṭe ceva nābhiyā panāḷiparikkhepapaṭṭe ca.

 Tesanti arāna. Ghaakā nāma alakārabhūtā khuddakapuṇṇaghaṭā. Tathā maikā nāma muttāvaikā. Paricchedalekhā tassa tassa paricchedadassanavasena hitā paricchinnalekhā. Ādi-saddena mālākammādi sagahāti. Suvibhattānevāti aññamañña asakiṇṇattā suṭṭhu vibhattāni.

 Surattā”ti-ādīsu (D.17./CS:pg.2.195) surattaggahaena mahānāmavaṇṇata paikkhipati, suddhaggahaena saṁṅkiliṭṭhata, siniddhaggahaena lūkhata. Kāma tassa cakkaratanassa nemimaṇḍala asandhikameva nibbatta, sabbatthakameva pana kevala pavāḷavaṇṇena ca sobhatīti pakaticakkassa sandhiyuttaṭṭhāne surattasuvaṇṇapaṭṭādimayāhi vaṭṭaparicchedalekhāhi paññāyamānāhi sasandhikā viya dissantīti āha “sandhīsu panassā”ti-ādi.

 Nemimaṇḍalapiṭṭhiyanti nemimaṇḍalassa piṭṭhipadese. Ākāsacāribhāvato hissa tattha vātaggāhī pavāḷadaṇḍo hoti. Dasanna dasanna arāna antareti dasanna dasanna arāna antare samīpe padese. Chiddamaṇḍalakhacitoti maṇḍalasaṇṭhānachiddavicitto. Sukusalasamannāhatassāti suṭṭhu kusalena sippinā pahatassa, vāditassāti attho. Vaggūti manoramo. Rajanīyoti suantāna rāguppādako. Kamanīyoti kanto. Samosaritakusumadāmāti olambitasugandhakusumadāmā. Nemiparikkhepassāti nemipariyantaparikkhepassa. Nābhipanāḷiyā dvinna passāna vasena “dvinnampi nābhipanāḷīnan”ti vutta. Ekā eva hi sā panāḷi. Yehīti yehi dvīhi mukhehi. Puna yehīti yehi muttakalāpehi.

 Odhāpayamānanti sotu avahitāni kurumāna.

 Cando purato cakkaratana pacchāti eva pubbāpariyena pubbāparabhāvena.

 Antepurassāti anurādhapure rañño antepurassa. Uttarasīhapañjarasadiseti tadā rañño pāsāde tādisassa uttaradisāya sīhapañjarassa labbhamānattā vutta. Sukhena sakkāti kiñci anāruhitvā, sarīrañca anullaghitvā yathāṭhiteneva hatthena pupphamuṭṭhiyo khipitvā sukhena sakkā hoti pūjetu.

 Nānāvirāgaratanappabhāsamujjalanti nānāvidhavicittavaṇṇaratanobhāsapabhassara. Ākāsa abbhuggantvā pavatteti āgantvā hitaṭṭhānato upari ākāsa abbhuggantvā pavatte.

 244. Rājāyuttāti rañño kicce āyuttakapurisā.

 Sineru (D.17./CS:pg.2.196) vāmapassena katvā tassa dhuratara gacchanto “vāmapassena sineru pahāyā”ti vutta.

 Vinibbedhenāti tiriya vinivijjhanavasena. Sannivesakkhamoti khandhāvārasannivesayogyo. Sulabhāhārupakaraoti sukheneva laddhabbadhaññagorasadārutiṇādibhojanasādhano.

 Paracakkanti parassa rañño senā, āṇā vā.

 Āgamananandanoti āgamanena nandijanano. Gamanena socetīti gamanasocano. Upakappethāti uparūpari kappetha, savidahatha upanethāti attho. Upaparikkhitvāti hetutopi sabhāvatopi phalatopi diṭṭhadhammikasamparāyikādi-ādīnavatopi vīmasitvā. Vibhāventi paññāya attha vibhūta karontīti vibhāvino, paññavanto. Anuyantāti anuvattakā, anuvattakabhāveneva, pana rañño ca mahānubhāvena te jigucchanavasena pāpato anoramantāpi ekacce ottappavasena oramantīti veditabba.

 Ogacchamānanti osīdanta. Yojanamattanti vitthārato yojanamatta padesa. Gambhīrabhāvena pana yathā bhūmi dissati, eva ogacchati. Tenāha “mahāsamuddatalan”ti-ādi. Ante cakkaratana udakena senāya anajjhottharaattha. Puratthimo mahāsamuddo pariyanto etassāti puratthimamahāsamuddapariyanto, ta puratthimamahāsamuddapariyanta, puratthimamahāsamudda pariyanta katvāti attho.

 Cāturantāyāti catusamuddantāya, puratthimadisādicatukoṭṭhāsantāya vā. Sobhayamāna viyāti viya-saddo nipātamatta. Attano acchariyaguehi sobhantameva hi ta tiṭṭhati. Pāḷiyampi hi “upasobhayamāna” tveva vutta.

 

(D.17.-3)Hatthiratanavaṇṇanā

 

 246. Haricandanādīhīti ādi-saddena catujjātiyagandhādi sagahāti. Āgamana cintethāti vadanti cakkavattivattassa pūritatāya paricitattā. Kāḷatilakādīna abhāvena visuddhasetasarīro. Sattapatiṭṭhoti bhūmiphusanakehi vāladhi, varaga, hatthoti imehi ca tīhi, catūhi pādehi cāti (D.17./CS:pg.2.197) sattahi avayavehi patiṭṭhitattā sattapatiṭṭho. Sabbakaniṭṭhoti sabbehi chaddantakulahatthīhi hīno. Uposathakulā sabbajeṭṭhoti uposathakulato āgacchanto tattha sabbappadhāno āgacchatīti yojanā. Vuttanayenāti “mahādāna datvā”ti-ādinā vuttena nayena. Cakkavattīna, cakkavattiputtānañca cakkavatti uddissa cintayantāna āgacchati. Apanetvāti attano ānubhāvena apanetvā. Gandhameva hi tassa itare hatthī na sahanti.

 Gharadhenuvacchako viyāti ghare paricitadhenuyā tattheva jātasavaddhavacchako viya. Sakalapathavinti sakala Jambudīpasaññita pathavi.

 

(D.17.-4)Assaratanavaṇṇanā

 

247. Sindhavakulatoti Sindhavassājānīyakulato.

 

(D.17.-5)Mairatanavaṇṇanā

 

 248. Sakaanābhisamapariṇāhanti pariṇāhato mahāsakaassa nābhiyā samappamāṇa. Ubhosu antesūti heṭṭhā, upari cāti dvīsu antesu. Kaṇṇikapariyantatoti dvinna kañcanapadumāna kaṇṇikāya pariyantato. Muttājālake hapetvāti suvisuddhe muttamaye jālake patiṭṭhāpetvā. Aruuggamanavelā viyāti aruuggamanasīsena sūriya-udayakkhaa upalakkheti.

 

(D.17.-6)Itthiratanavaṇṇanā

 

 249. “Itthiratana pātubhavatī”ti vatvā kutassā pātubhāvoti dassetumaddarājakulato”ti-ādi vutta. Maddaraṭṭha kira Jambudīpe abhirūpāna itthīna uppattiṭṭhāna. Tathā hi “siñcayamahārājassa devī, vessantaramahārājassa devī, bhaddakāpilānī”ti evamādi itthiratana maddaraṭṭhe eva uppanna. Puññānubhāvenāti cakkavattirañño puññatejena.

 Saṇṭhānapāripūriyāti hatthapādādisarīrāvayavāna susaṇṭhitāya. Avayavapāripūriyā hi samudāyapāripūrisiddhi Rūpanti sarīra “rūpa tveva sakha gacchatī”ti-ādīsu (ma.ni.1.306) viya. Dassanīyāti surūpabhāvena passitabbayuttā. Tenāha (D.17./CS:pg.2.198)dissamānāvā”ti-ādi. Somanassavasena citta pasādeti yoniso cintentāna kammaphalasaddhāya vasena. Pasādāvahattāti kāraavacanena yathā pāsādikatāya vaṇṇapokkharatāsiddhi vuttā, eva dassanīyatāya pāsādikatāsiddhi, abhirūpatāya ca dassanīyatāsiddhi vattabbāti naya dasseti. Pailomato vā vaṇṇapokkharatāya pāsādikatāsiddhi, pāsādikatāya dassanīyatāsiddhi, dassanīyatāya abhirūpatāsiddhi yojetabbā. Eva sarīrasampattivasena abhirūpatādike dassetvā idāni sarīre dosābhāvavasenapi te dassetuabhirūpā vā”ti-ādi vutta. Tattha yathā pamāṇayuttā, eva ārohapariṇāhayogato ca pāsādikā nātidīghatādayo, eva manussāna dibbarūpatāsampattipīti “appattā dibbavaṇṇan”ti vutta.

 Ārohasampatti vuttā ubbedhena pāsādikabhāvato. Pariṇāhasampatti vuttā kisathūladosābhāvato. Vaṇṇasampatti vuttā vivaṇṇatābhāvato. Kāyavipattiyāti sarīradosassa. Satavāravihatassāti sattakkhattu vihatassa, “satavāravihatassā”ti ca ida kappāsapicuvasena vutta, tūlapicuno pana vihananameva natthi. Kukumatagaraturukkhayavanapupphāni catujjāti. “Tamālatagaraturukkhayavanapupphānī”ti apare.

 Aggidaḍḍhā viyāti āsanagatena agginā daḍḍhā viya. Pahamamevāti rājāna disvāpi kiccantarappasutā ahutvā kiccantarato pahamameva, dassanasamakāla evāti attho. Rañño nisajjāya pacchā nipātana nisīdana sīla etissāti pacchānipātinī. Ta ta attanā rañño kātabbakicca “ki karomī”ti pucchitabbatāya ki karaa paisāvetīti kikārapaissāvinī.

 Mātugāmo nāma yebhuyyena sahajātiko, itthiratanassa pana ta natthīti dassetusvāssā”ti-ādi vutta.

 Guṇāti rūpaguṇā ceva ācāraguṇā ca. Purimakammānubhāvenāti katassa purimakammassānubhāvena itthiratanassa tabbhāvasavattaniyassa purimakammassa ānubhāvena. Cakkavattinopi parivārasampattisavattaniya puññakamma tādisassa phalavisesassa upanissayo hotiyeva. Tenāha “cakkavattino (D.17./CS:pg.2.199) puñña upanissāyā”ti, etena sesesupi saviññāṇakaratanesu attano kammavasena nibbattesupi tesa tesa visesāna tadupanissayatā vibhāvitā evāti daṭṭhabbā. Pubbe ekadesavasena labbhamānā pāripūrī rañño cakkavattibhāvūpagamanato paṭṭhāya sabbākāraparipūrā jātā.

 

(D.17.-7)Gahapatiratanavaṇṇanā

 

 250. Pakatiyā vāti sabhāveneva cakkaratanapātubhāvato pubbepi. Yādisa rañño cakkavattissa puññabala nissāya yathāvuttā cakkaratanānubhāvanibbatti, tādisa etassa puññabala nissāya gahapatiratanassa kammavipākaja dibbacakkhu nibbattetīti āha “cakkaratanānubhāvasahitan”ti. Kāraassa hi ekasantatipatitatāya, phalassa ca samānakālikatāya tathāvacana.

 

(D.17.-8)Pariṇāyakaratanavaṇṇanā

 

 251. “Aya dhammo, aya adhammo”ti-ādinā kammassakatāvabodhanasakhātassa paṇḍitabhāvassa atthitāya paṇḍito. Bāhusaccabyattiyā byatto. Sabhāvasiddhāya medhāsakhātāya pakatipaññāya atthitāya medhāvī. Attano yāthāvabuddhamattha paresa vibhāvetu pakāsetu samatthatāya vibhāvī. Vavatthapetunti nicchitu.

 

(D.17.-9)Catu-iddhisamannāgatavaṇṇanā

 

 252. Vipaccana vipāko, vipāko eva vepāko yathā “vikatameva vekatan”ti. Sama nātisītanāccuhatāya avisama bhuttassa vepāko etissā atthīti samavepākinī, tāya samavepākiniyā.

 

(D.17.-10)Dhammapāsādapokkharaivaṇṇanā

 

 253. Janarāsi kāretvā tena janarāsinā khaitvā na māpesi. Kiñcarahīti āha “rañño panā”ti-ādi. Tattha kāraa parato āgamissati. Ekāya vedikāya parikkhittā pokkharaiyo Pariveaparicchedapariyanteti ettha parivea nāma samantato vivaagaabhūta pokkharaiyā tīra, tassa paricchedabhūte pariyante ekāya vedikāya (D.17./CS:pg.2.200) parikkhittā pokkharaiyo. Etadahosīti eta “yanūnāha imāsu pokkharaṇīsū”ti-ādika ahosīti. Sabbotukanti sabbesu utūsu pupphanaka. Nānāvaṇṇa-uppalabījādīnīti rattanīlādinānāvaṇṇapupphena pupphanaka-uppalabījādīni. Jalajathalajamālanti jalajathalajapupphamāla.

 254. Paricāravasenāti takhaikaparicāravasena, idañca pahama paṭṭhapitaniyāmeneva vutta, pacchā pana yānasayanādīni viya itthiyopi atthikāna pariccattā eva. Tenāha “itthīhipī”ti-ādi. Pariccāgavasenāti nirapekkhapariccāgavasena. Dīyatīti dāna, deyyavatthu. Ta aggīyati nissajjīyati etthāti dānagga, parivesanaṭṭhāna. Tādisāni atthīti yādisāni rañño dānagge khomasukhumādīni vatthāni, tādisāni yesa attano santakāni santi. Ohāyāti pahāya tattheva hapetvā. Attho atthi yesa teti atthikā. Eva anatthikāpi daṭṭhabbā.

 255. Kalahasaddopīti pi-saddena dānādhippāyena gehato nīhata puna geha pavesetu na yuttanti imamattha samucceti. Tenāha “na kho eta amhāka patirūpan”ti-ādi (dī.ni.2.255).

 257. Uhīsamatthaketi sikhāpariyantamatthake. Paricchedamatthaketi pāsādagaaparicchedassa matthake.

 258. Haratīti ativiya pabhassarabhāvena cakkhūni paiharanta duddikkhatāya diṭṭhiyo harati apanenta viya hoti. Ta pana haraa nesa paripphandanenāti āha “phandāpetī”ti.

 

 Pahamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.17.-11)Jhānasampattivaṇṇanā

 

 260. Mahatiyā iddhiyāti mahantena icchitatthasamijjhanena. Tesayeva icchiticchitatthāna. “Anubhavitabbānan”ti iminā ānubhāva-saddassa kammasādhanata dasseti. Pubbe sampanna katvā deyyadhammapariccāgassa katabhāva dassento “sampattipariccāgassā”ti āha. Attāna dameti etenāti damo.

 

(D.17.-11-1)Bodhisattapubbayogavaṇṇanā

 

 Assāti (D.17./CS:pg.2.201) Mahāsudassanarañño. Eko theroti appaññāto nāmagottato aññataro puthujjano thero. Thera disvāti aññatarasmi rukkhamūle nisinna disvā. Kaṭṭhattharaanti kaṭṭhamaya attharaa, dāruphalakanti attho.

 Paribhogabhājananti pānīyaparibhojanīyādiparibhogayogya bhājana. Ārakaṇṭakanti sūcivijjhanakakaṇṭaka. Pipphalikanti khuddakasatthaka. Udakatumbakanti kuṇḍika.

 Kūṭāgāradvāreyeva nivattesīti kūṭāgāra paviṭṭhakālato paṭṭhāya tesa micchāvitakkāna pavattiyā okāsa nādāsi.

 261. Kasiameva paññāyati mahāpurisassa tattha tattha katādhikārattā, tesañca padesāna suparikammakatakasiasadisattā.

 262. Cattāri jhānānīti cattāri kasiajjhānāni. Kasiajjhānappamaññānayeva vacana tāsa tadā ādaragāravavasena nibbattitattā. Mahābodhisattānañhi arūpajjhānesu ādaro natthi, abhiññāpadaṭṭhānata pana sandhāya tānipi nibbattenti, tasmā mahāsatto tāpasaparibbājakakāle yattake lokiyague nibbatteti, te sabbepi tadā nibbattesiyeva. Tenāha “mahāpuriso panā”ti-ādi.

 

(D.17.-12)Caturāsītinagarasahassādivaṇṇanā

 

 263. Abhiharitabbabhattanti upanetabbabhatta.

 264. Nibaddhavattanti pubbe upanibaddha pākavatta.

 

(D.17.-13)Subhaddādevi-upasakamanavaṇṇanā

 

 265. Āvaṭṭetvāti ativisitvā. Ya ya rañño icchita dānūpakaraañceva bhogūpakaraañca, tassa tassa tatheva Samiddhabhāva vitthavati.

 266. Sace pana rājā jīvite chanda janeyya, ito parampi cira kāla tiṭṭheyya mahiddhiko mahānubhāvoti eva mahajjhāsayā devī bhogesu, jīvite ca rājāna sāpekkha kātu vāyami. Tena vutta “mā (D.17./CS:pg.2.202) heva kho rājā”ti-ādi. Tenevāha “tassa kālakiriya anicchamānā”ti-ādi. Chanda janehīti ettha chanda-saddo tahāpariyāyoti āha “pema uppādehī”ti. Apekkhati ārammaa etāya na vissajjetīti apekkhā, tahā.

 267. Garahitāti ettha kehi garahitā, kasmā ca garahitāti antolīna codana vissajjento “Buddhehī”ti-ādimāha, tena viññugarahitattā, duggatisavattaniyato ca sāpekkhakālakiriyā parivajjetabbāti dasseti.

 268. Ekamanta gantvāti rañño cakkhupatha vijahitvā.

 

(D.17.-14)Brahmalokūpagamanavaṇṇanā

 

 269. Soassāti koivīsassa soassa. Ekā bhattapātīti eka bhattavaḍḍhitaka. Tādisa bhattanti tathārūpa garu madhura siniddha bhatta. Bhuttānanti bhuttavantāna.

 271. Dāsamanussāti dāsā ceva āyuttakamanussā ca.

 Idāni yathāvuttāya rañño Mahāsudassanassa bhogasampattiyā kammasarikkhata uddharanto “etāni panā”ti-ādimāha, ta suviññeyyameva.

 272. Ādito paṭṭhāyāti samudāgamanato paṭṭhāya. Yattha ta puñña āyūhita, yato sā sampatti nibbattā, tato tatiyattabhāvato pabhuti. Mahāsudassanassa jātakadesanā hi tadā samudāgamanato paṭṭhāya Bhagavatā desitāti. Pasvāgārakīḷa viyāti yathā nāma dārakā pasūhi vāpigehabhojanādīni dassentā yathāruci kīḷitvā gamanakāle sabba ta vidhasentā gacchanti, evameva Bhagavā Mahāsudassanakāle attanā anubhūta dibbasampattisadisa acinteyyānubhāvasampatti vitthārato dassetvā puna attano desana ādīnavanissaraadassanavasena vivaṭṭābhimukha viparivattento “sabbā sā sampatti aniccatāya vipariatā vidhasitā”ti dassento passānandāti-ādimāha. Vipariatāti vipariṇāma sabhāvavigama gatā. Tenāha “pakativijahanenā”ti-ādi. Pakatīti sabhāvadhammāna udayavayaparicchinno (D.17./CS:pg.2.203) kakkhaaphusanādisabhāvo, so bhagakkhaato paṭṭhāya jahito, pariccajanto sabbaso nattheva. Tenāha “nibbutapadīpo viya apaññattikabhāva gatā”ti.

 Ettāvatāti ādito paṭṭhāya pavattena ettakena desanāmaggena. Anekāni vassakoisatasahassāniyeva ubbedho etissāti anekavassakoisatasahassubbedhā. Aniccalakkhaa ādāyāti ta sampattigata aniccalakkhaa desanāya gahetvā vibhāvetvā. Yathā nisseimuccane tādisa satahatthubbedha rukkha pakatipurisena ārohitu na sakkā, eva aniccatāvibhāvanena tassā sampattiyā apekkhānisseimuccane kenaci ārohitu na sakkāti āha “aniccalakkhaa ādāya nissei muñcanto viyā”ti. Tenevāti yathāvuttakāraeneva, ādito sātisaya kāmesu assāda dassetvāpi upari nesa “passānandā”ti-ādinā ādīnava, okāra, sakilesa, nekkhamme ānisasañca vibhāvetvā desanāya niṭṭhāpitattā. Pubbeti atītakāle. Vasabharājāti vasabhanāmako sīhaamahārājā.

 Udakapupphuḷādayoti ādi-saddena tiagge ussāvabindu-ādike sagahāti.

 Mahāsudassanassa panāti pana-saddo visesatthajotano, tena Mahāsudassanamahārājā jhānābhiññāsamāpattiyo nibbattesi, tadaggena parisuddhe ca samaabhāve patiṭṭhito, yato vidhuya eva kāmavitakkādisamaabhāvasakilesa suññāgāra pāvisi, evabhūtassāpi tassa kāla kiriyato sattame divase sabbā cakkavattisampatti antarahitā, na tato para, aho acchariyamanusso anaññasādhāraaguavisesoti ima visesa dasseti.

 Anāruhanti “rājā kira pubbe gahapatikule nibbattī”ti-ādinā, (dī.ni.aṭṭha.2.260) “puna thera āmantesī”ti-ādinā (dī.ni.aṭṭha.2.272) ca vuttamattha sandhāyāha. So hi imasmi Sutte sagīti anāruho, aññattha pana āgato imissā desanāya piṭṭhivattakabhāvena. Ya panettha atthato na vibhatta, ta suviññeyya evāti.

 

Mahāsudassanasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.18.) 5. Janavasabhasuttavaṇṇanā

 

(D.18.-1)Nātikiyādibyākaraavaṇṇanā

 

 273-275. “Parito”ti (D.18./CS:pg.2.204) pada yathā samantatthavācako, eva samīpatthavācakopi hotīti samantā sāmantāti attho vutto. Āmeitena pana samantattho jotito. Yassa pana sāmantā janapadesu “nātike viharatī”ti vuttattā nātikassāti viññāto yamattho. Yassa parito janapadesu byākaroti, tattha paricārakārakāna byākaraa avuttasiddha, nidassanavasena vā tassa vakkhamānattā “parito parito janapadesu” icceva vutta. Paricāraketi upāsake. Tenāha “Buddhadhammasaghāna paricārake”ti. Upapattīsūti nibbattīsu. Ñāṇagatipuññāna upapattīsūti ettha ñāṇagatūpapatti nāma tassa tassa maggañāṇagamanassa nibbatti. Ya sandhāya vutta “pañcanna orambhāgiyāna parikkhayā”ti-ādi. Puññūpapatti nāma tatadevanikāyūpapatti. Sabbatthāti “vajjiMallesu”ti-ādike sabbattha catūsupi padesu. Purimesūti pāḷiya vutte sandhāyāha. Dasasuyevāti tesu eva dasasu janapadesu. Paricārake byākaroti byakātabbāna bahūna tattha labbhanato. Nātike bhavā nātikiyā.

 Niṭṭhagatāti niṭṭha nicchaya upagatā.

 

(D.18.-2)Ānandaparikathāvaṇṇanā

 

 276. Yasmā saghasuppaipatti nāma dhammasudhammatāya, dhammasudhammatā ca Buddhasubuddhatāya, tasmā “Aho dhammo, aho sagho”ti dhammasaghaguakittanāpi atthato Buddhaguakittanā eva hotīti “Bhagavanta kittayamānarūpā”ti padassa “Aho dhammo”ti-ādināpi attho vutto.

 278. Ñāṇagatīti “pañcanna orambhāgiyāna sayojanāna parikkhayā”ti-ādinā āgata pahātabbapahānavasena pavatta maggañāṇagamana. Yasmā tassā eva ñāṇagatiyā vasena tassa tassa ariyapuggalassa opapātikatādiviseso, tasmā ta tādisa tassa abhisamparāya sandhāyāha “ñāṇābhisamparāyamevā”ti.

 279. Upasanta (D.18./CS:pg.2.205) pati sammati ālokīyatīti upasantapatiso. Upasantadassano upasanta-ussanno. Bhātirivāti ettha ra-kāro padasandhikaro, iva-saddo bhusatthoti āha “ativiya bhātī”ti.

 

(D.18.-3)Janavasabhayakkhavaṇṇanā

 

 280. Jeṭṭhakabhāvena jane vasabhasadisoti janavasabhoti assa devaputtassa nāma ahosi.

 Ito devalokā cavitvā sattakkhattu manussaloke rājabhūtassa. Manussalokā cavitvā sattakkhattu devabhūtassa. Etthevāti etasmiyeva cātumahārājikabhave, etthāpi vessavaassa sahabyatāvasena.

 281. Āsisana āsā, patthanā. Āsāsīsena cettha kattukamyatākusalacchanda vadati. Tenevāha “sakadāgāmimaggatthāyā”ti-ādi. Yadaggeti ettha agga-saddo ādipariyāyoti āha “ta divasa ādi katvā”ti. “Purima …pe… avinipāto”ti ida yathā tattaka kāla sugatito sugatūpapattiyeva ahosi, tathā katūpacitakusalakammattā. Phussassa sammāsambuddhassa kālato pabhuti hi sambhatavivaṭṭūpanissayakusalasambhāro esa devaputto. Anacchariyanti anu anu acchariya. Tenāha “punappuna acchariyamevā”ti. Sayaparisāyāti sakāya parisāya. Bhagavato diṭṭhasadisamevāti āvajjanasamanantara yathā te Bhagavato catuvīsatisatasahassamattā sattā ñāṇagatito diṭṭhā, eva tumhehi diṭṭhasadisameva. Vessavaassa sammukhā suta mayāti vadati.

 

(D.18.-4)Devasabhāvaṇṇanā

 

 282. Vassūpanāyikasagahatthanti vassūpanāyikāya ārakkhāsavidhānavasena bhikkhūna sagahaattha “vassūpagatā bhikkhū eva sukhena samaadhamma karontī”ti, pavāraasagaho panassa pavāretvā satthu santika gacchantāna bhikkhūna antarāmagge parissayapariharaattha. Dhammassavanattha dūraṭṭhāna (D.18./CS:pg.2.206) gacchantesupi eseva nayo. Attanāpi āgantvā dhammassavanattha sannipatiyeva. Etthetthāti ettha ettha ayyāna vasanaṭṭhāne.

 Tadāpīti “purimāni bhante divasānī”ti vuttakālepi. Eteneva kāraenāti vassūpanāyikanimittameva. Tenāha pāḷiya “tadahuposathe pannarase vassūpanāyikāyā”ti-ādi. Āsanepi nisajjāya sudhammāya devasabhāya pahama devesu tāvatisesu nisinnesu tassā catūsu dvāresu cattāro mahārājāno nisīdanti, ida nesa āsane nisajjāya cāritta hoti.

 Yenatthenāti yena kiccena yena payojanena. Ārakkhatthanti ārakkhabhūtamattha. Vutta vacana etesanti vuttavacanā, mahārājāno.

 283. Atikkamitvāti abhibhavitvā.

 

(D.18.-5)Sanakumārakathāvaṇṇanā

 

 284. Abhisambhavitu adhigantu asakkueyyo anabhisambhavanīyo. Tenāha “appattabbo”ti-ādi. Cakkhuyeva patho rūpadassanassa maggo upāyoti cakkhupatho, tasmi cakkhupathasminti āha “cakkhupasāde”ti, cakkhussa gocarayoggo vā cakkhupathoti āha “āpāthe vā”ti. Nābhibhavatīti na abhibhavati, gocarabhāva na gacchatīti attho. Heṭṭhā heṭṭhāti tāvatisato paṭṭhāya heṭṭhā heṭṭhā, na cātumahārājikato paṭṭhāya, nāpi brahmapārisajjato paṭṭhāya. “Cātumahārājikā hi tāvatisāna yathā jātirūpāni passitu sakkonti, tathā brahmāno heṭṭhimā uparimānan”ti keci, ta na yutta. Na hi heṭṭhimā brahmāno uparimāna mūlapaisandhirūpa passitu sakkonti, māpitameva passitu sakkontīti daṭṭhabba.

 Suantova nidda okkamīti gatiyo upadhārento bahi visaavitakkavicchedena sakoca āpannacittatāya. Mayha ayyakassāti Bhagavanta sandhāya vadati.

 Pañca sikhā etassāti Pañcasikho, Pañcasikho viya Pañcasikhoti āha “Pañcasikhagandhabbasadiso”ti. Mamāyantīti piyāyanti.

 285. Sumuttoti (D.18./CS:pg.2.207) saradosehi suṭṭhu mutto. Yehi pittasemhādīhi palibuddhattā saro avissaṭṭho siyā, tadabhāvato vissaṭṭhoti dassento āha “apalibuddho”ti. Viññāpetīti viññeyyo, antogadhahetu-attho kattusādhano esa viññeyyasaddoti āha “atthaviññāpano”ti. Sarassa madhuratā nāma maddavanti āha “madhuro mudū”ti. Savana arahatīti savanīyo. Savanārahatāya ca āpāthasukhatāyāti āha “kaṇṇasukho”ti. Bindūti piṇḍito. Ākoitabhinnakasasaddo viya anekāvayavo ahutvā niravayavo, ekabhāvoti attho. Tenāha “ekagghano”ti, etenevassa avisāritā savaṇṇitā daṭṭhabbā. Gambhīruppattiṭṭhānatāya cassa gambhīratāti āha “nābhimūlato”ti-ādi. Eva samuṭṭhitoti jīvhādippahāramattasamuṭṭhito. Amadhuro ca hoti uppattiṭṭhānāna parilahubhāvato. Na ca dūra sāveti vīrabhāvābhāvato. Ninnādī suvipulabhāvato savisesa ninnādo, pāsasaninnādo vā. Tenāha “mahāmegha …pe… yutto”ti.

 Pacchima pacchimanti dutiya, catuttha, chaṭṭha, aṭṭhamañca pada. Purimassa purimassāti yathākkama pahamassa, tatiyassa, pañcamassa, sattamassa ca. Atthoyevāti atthaniddeso eva. Vissaṭṭhatā hissa viññeyyatāya veditabbā, mañjubhāvo savanīyatāya, bindubhāvo avisāritāya, gambhīrabhāvo ninnāditāyāti. Yathāparisanti ettha yathā-saddo parimāṇavācī, na pakārādivācīti āha “yattakā parisā”ti, tena parisappamāṇa evassa saro niccharati, ayamassa dhammatāti dasseti. Tenāha “tattakamevā”ti-ādi.

 “Ye hi kecī”ti-ādi “yāvañca so Bhagavā”ti-ādinā vuttassa atthassa hetukittanavasena samatthana saraesu nesa niccasevanena, sīlesu ca patiṭṭhāpanena chakāmasaggasampatti-anuppādanato. Tenāha “ye hi keci …pe… vadatī”ti. Nibbematikagahitasaraeti maggenāgatasaraagamane. Te hi sabbaso samugghātitavicikicchatāya ratanattaye aveccappasādena samannāgatāyeva, pothujjanikasaddhāya vasena Buddhādīna gue ogāhetvā jānanti, aparaneyyabuddhino te pariyāyato nibbematikagahitasaraṇā veditabbā. Gandhabbadevagaanti gandhabbadevasamūha. Tukā (D.18./CS:pg.2.208) vuccati khīriṇī yā tukātipi vuccati. Tassā cuṇṇa tukāpiṭṭha. Ta koṭṭetvā pakkhitta ghana nirantaracita hutvā tiṭṭhati.

 

(D.18.-6)Bhāvita-iddhipādavaṇṇanā

 

 287. Supaññattāti suṭṭhu pakārehi ñāpitā bodhitā, asakarato vā hapitā, ta pana bodhana, asakarato hapanañca atthato desanā evāti āha “sukathitā”ti. Ijjhanaṭṭhenāti samijjhanaṭṭhena, nippajjanassa kāraabhāvenāti attho. Patiṭṭhānaṭṭhenāti adhiṭṭhānaṭṭhena. Iddhiyā pādoti iddhipādo, iddhiyā adhigamupāyoti attho. Tena hi yasmā uparūpari visesasakhāta iddhi pajjanti pāpuanti, tasmā “pādo”ti vuccati. Ijjhatīti iddhi, samijjhati nippajjatīti attho. Iddhi eva pādo iddhipādo, iddhikoṭṭhāsoti attho. Eva tāva “cattāro iddhipādā”ti ettha attho veditabbo. Iddhipahonakatāyāti iddhiyā nipphādane samatthabhāvāya. Iddhivisavitāyāti iddhiyā nipphādane yogyabhāvāya. Anekatthattā hi dhātūna yogyattho vi-pubbo su-saddo, visavana vā pajjana visavitā, tattha kāmakāritā visavitā. Tenāha “punappunan”ti-ādi. Iddhivikubbanatāyāti vikubbaniddhiyā vividharūpakaraṇāya. Tenāha “nānappakārato katvā dassanatthāyā”ti.

 “Chandañca bhikkhu adhipati karitvā labhati samādhi, labhati cittassekaggata, aya vuccati chandasamādhī”ti (vibha.432) imāya pāḷiyā chandādhipati samādhi chandasamādhīti adhipatisaddalopa katvā samāso vuttoti viññāyati, adhipatisaddatthadassanavasena pana “chandahetuko, chandādhiko vā samādhi chandasasamādhī”ti Aṭṭhakathāyavuttanti veditabba. “Padhānabhūtāti vīriyabhūtā”ti keci vadanti. Sakhatasakhārādinivattanatthañhi padhānaggahaanti. Atha vā ta ta visesa sakharotīti sakhāro, sabbampi vīriya. Tattha catukiccasādhakato aññassa nivattanattha padhānaggahaanti padhānabhūtā seṭṭhabhūtāti attho. Catubbidhassa pana vīriyassa adhippetattā bahuvacananiddeso kato. Visu samāsayojanavasena yo pubbe iddhipādattho pādassa upāyatthata, koṭṭhāsatthatañca gahetvā yathāyogavasena idha (D.18./CS:pg.2.209) vutto, so vakkhamānāna pailābhapubbabhāgāna kattukaraiddhibhāva, uttaracūḷabhājanīye vā vuttehi chandādīhi iddhipādehi sādhetabbāya iddhiyā kattiddhibhāva, chandādīnañca karaiddhibhāva sandhāya vuttoti veditabbo, tasmā “ijjhanaṭṭhena iddhī”ti ettha kattu-attho, karaattho ca ekajjha gahetvā vuttoti kattu-attha tāva dassetu “nipphattipariyāyena ijjhanaṭṭhena vā”ti vatvā itara dassento “ijjhanti etāyā”ti-ādimāha. Vuttanti kattha vutta? Iddhipādavibhagapāṭhe. (vibha.434) tathābhūtassāti tenākārena bhūtassa, te chandādidhamme pailabhitvā hitassāti attho. “Vedanākkhandho”ti-ādīhi chandādayo antokatvā cattāropi khandhā kathitā. Sesesūti sesiddhipādesu.

 Vīriyiddhipādaniddese “vīriyasamādhipadhānasakhārasamannāgatan”ti dvikkhattu vīriya āgata. Tattha purima samādhivisesana “vīriyādhipati samādhi vīriyasamādhī”ti, dutiya samannāgamagadassana. Dveyeva hi sabbattha samannāgamagāni, samādhi, padhānasakhāro ca. Chandādayo hi samādhivisesanāni, padhānasakhāro pana padhānavacaneneva visesito, na chandādīhīti na idha vīriyādhipatitā padhānasakhārassa vuttā hoti. Vīriyañca samādhi visesetvā hitameva, samannāgamagavasena pana padhānasakhāravacanena vuttanti nāpi dvīhi vīriyehi samannāgamo vutto hoti. Yasmā pana chandādīhi visiṭṭho samādhi, tathāvisiṭṭheneva ca tena sampayutto padhānasakhāro, sesadhammā ca, tasmā samādhivisesanāna vasena cattāro iddhipādā vuttā, visesanabhāvo ca chandādīna tata-avassayadassanavasena hotīti “chandasamādhi …pe… iddhipādan”ti ettha nissayatthepi pāda-sadde upāyatthena chandādīna iddhipādatā vuttā hoti. Teneva hi abhidhamme uttaracūḷabhājanīye (vibha.456) “cattāro iddhipādā chandiddhipādo”ti-ādinā chandādīnameva iddhipādatā vuttā. Pañhapucchake (vibha.457ādayo) “cattāro iddhipādā idha bhikkhu chandasamādhī”ti-ādinā ca uddesa katvāpi puna chandādīnayeva kusalādibhāvo vibhatto. Upāyiddhipādadassanatthameva hi nissayiddhipādadassana kata, aññathā catubbidhatā na siyāti. Ayamettha pāḷivasena atthavinicchayo veditabbo. Idāni pailābhapubbabhāgāna vasena iddhipāde vibhajitvā dassetuapicā”ti-ādi (D.18./CS:pg.2.210) vutta, ta suviññeyyameva. Idha iddhipādakathā sakhepeneva vuttāti āha “vitthārena pana …pe… vuttā”ti.

 Kecīti abhayagirivāsino. Tesu hi ekacce “iddhi nāma anipphannā”ti vadanti, ekacce “iddhipādo pana anipphanno”ti vadanti, anipphannoti ca paramatthato asiddho, natthīti attho. Ābhatoti abhidhammapāṭhato (vibha.458) Dīghanikāyaṭṭhakathāya (dī.ni.aṭṭha.2.287) ānīto purimanayato aññenākārena desanāya pavattattā. Chando eva iddhipādo chandiddhipādo. Eseva nayo sesesupi. Ime panāti imasmi Sutte āgatā iddhipādā Raṭṭhapālatthero (ma.ni.2.293 a.ni.aṭṭha.1.1.210 apa. aṭṭha.2.Raṭṭhapālatthera-apadānavaṇṇanāya vitthāro) “chande sati katha nānujānissantī”ti sattāha bhattāni abhuñjitvā mātāpitaro anujānāpetvā pabbajitvā chandameva avassāya lokuttara dhamma nibbattesīti āha “raṭṭhapālatthero …pe… nibbattesī”ti. Soatthero (mahāva.243 a.ni.6.55 theragā. aṭṭha. terasanipāta; apa. aṭṭha.2.soakoivīsatthera-apadānavaṇṇanāya vitthāro) bhāvanamanuyutto āraddhavīriyo paramasukhumālo pādesu phoesu jātesupi vīriya nappaipassambhesīti āha “soatthero vīriya dhura katvā”ti. Sambhūtatthero (theragā. aṭṭha.2.sammūtattheragāthāvaṇṇanāya vitthāro) “cittavato ki nāma na sijjhatī”ti citta pubbagama katvā bhāvana ārādhesīti āha “Sambhūtatthero citta dhura katvā”ti. Moghatthero vīmasa avassayi, tasmā tassa Bhagavā “suññato loka avekkhassū”ti (su.ni.1125 bu. va. 54.353 mahā.ni.186 cūḷani. mogharājamāṇavapucchā 144 mogharājamāṇavapucchāniddese 88 netti. 5 peako. 22 31) suññatākatha kathesi, paññānissitamānaniggahattha, paññāya pariggahatthañca dvikkhattu pucchito samāno pañha kathesi. Tenāha “āyasmā mogharājā vīmasa dhura katvā”ti.

 Punappuna chanduppādana pesana viya hotīti chandassa upaṭṭhānasadisatā vuttā.

 Parakkamenāti parakkamasīsena sūrabhāva vadati. Thāmabhāvato ca vīriyassa sūrabhāvasadisatā daṭṭhabbā.

 Cintanappadhānattā cittassa mantasavidhānasadisatā vuttā.

 Jātisampatti (D.18./CS:pg.2.211) nāma visiṭṭhajātitā. “Sabbadhammesu ca paññā seṭṭhā”ti vīmasāya jātisampattisadisatā vuttā. Sammohavinodaniya (vibha.aṭṭha. 433) pana cittiddhipādassa jātisampattisadisatā, vīmasiddhipādassa mantabalasadisatā ca yojitā.

 Aneka vihita vidha etassāti anekavihitanti āha “anekavidhan”ti. Vidha-saddo koṭṭhāsapariyāyo “ekavidhena ñāṇavatthū”ti-ādīsu (vibha.751) viyāti āha “iddhividhanti iddhikoṭṭhāsan”ti.

 

(D.18.-7)Tividha-okāsādhigamavaṇṇanā

 

 288. “Sukhassā”ti ida tiṇṇampi sukhāna sādhāraavacananti āha “jhānasukhassa maggasukhassa phalasukhassā”ti. Nānappanāpattatāya pana appadhānattā upacārajjhānasukhassa, vipassanāsukhassa cettha aggahaa. Purimesu tāva dvīsu okāsādhigamesu tīṇipi sukhāni labbhanti, tatiye pana kathanti? Tattha kāma tīṇi na labbhanti, dve pana labbhantiyeva. Yathālābhavasena heta vutta. “Sakkharakathalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampī”ti-ādīsu (dī.ni.1.249 ma.ni.1.433 2.259 a.ni.1.45 46) viya. Sasaṭṭhoti sasagga upagato samagībhūto, so pana tehi samannāgatacittopi hotīti vuttasampayuttacitto”ti. Ariyadhammanti ariyabhāvakara dhamma. Upāyatoti vidhito. Pathatoti maggato. Kāraatoti hetuto. Yena hi vidhinā dhammānudhammapaipatti hoti, so upeti etenāti upāyo, so tadadhigamassa maggabhāvato patho, tassa karaato kāraanti ca vuccati.

 “Aniccanti-ādivasena manasi karotī”ti sakhepato vuttamattha vivarituyoniso manasikāro nāmā”ti-ādi vutta. Tattha upāyamanasikāroti kusaladhammappavattiyā kāraabhūto manasikāro. Pathamanasikāroti tassa eva maggabhūto manasikāro. Anicceti ādi-antavantatāya, anaccantikatāya ca anicce tebhūmake sakhāre “aniccan”ti manasikāroti yojanā. Eseva nayo sesesupi. Aya pana viseso tasmiyeva udayabbayapaipīḷanatāya dukkhanato, dukkhamato ca dukkhe, avasavattanatthena, anattasabhāvatāya ca anattani, asucisabhāvatāya (D.18./CS:pg.2.212) asubhe. Sabbampi hi tebhūmaka sakhata kilesāsucipaggharaato “asubhan”tveva vattu arahati. Saccānulomikena vāti saccābhisamayassa anulomanavasena. “Cittassa āvaṭṭanā”ti-ādinā āvajjanāya paccayabhūtā tato purimuppannā manodvārikā kusalajavanappavatti phalavohāreneva tathā vuttā. Tassā hi vasena sā kusaluppattiyā upanissayo hotīti. Āvajjanā hi bhavagacitta āvaṭṭetīti cittassa āvaṭṭanā, anu anu āvaṭṭetīti anvāvaṭṭanā. Bhavagārammaato añña ābhujatīti ābhogo. Samannāharatīti samannāhāro. Tadevārammaa attāna anubandhitvā anubandhitvā uppajjamāne manasi karoti hapetīti manasikāro. Aya vuccatīti aya upāyamanasikāralakkhao yonisomanasikāro nāma vuccati, yassa vasena puggalo dukkhādīni saccāni āvajjitu sakkoti.

 Asasaṭṭhoti na sasaṭṭho kāmādīhi vivitto vinābhūto. Kāmādivisasaggahetu uppajjanakasukha nāma vivekaja pītisukhanti āha “pahamajjhānasukhan”ti. Kāma pahamajjhānasukhampi somanassameva, suttesu pana ta kāyikasukhassāpi paccayabhāvato visesato “sukhan”tveva vuccatīti idhāpi jhānabhūta somanassa sukhanti, itara somanassa. Tena vuttasukhā”ti. Hetumhi nissakkavacananti āha “jhānasukhapaccayā”ti. Aparāpara somanassanti jhānādhigamahetu paccavekkhaṇādivasena punappuna uppajjanakasomanassa.

 Pamodana pamudo, taruapīti, tato pamudā. “Pāmojja pītatthāyā”ti-ādīsu taruapīti “pāmojjan”ti vuccati, idha pana pakaṭṭho mudo pamudo pāmojjanti adhippeta, tañca somanassarahita natthīti avinābhāvitāya “balavatara pītisomanassan”ti vutta. Jhānassa ujuvipaccanīkata sandhāya “pañca nīvaraṇāni vikkhambhetvā”ti vutta. Jhāna pana tadekaṭṭhe sabbepi kilese, sabbepi akusale dhamme vikkhambhetiyeva, attano okāsa gahetvā tiṭṭhati paipakkhadhammehi anabhibhavanīyato. Tasmāti okāsaggahaato, laddhokāsatāyāti attho. Maggaphalasukhādhigamāya okāsabhāvato vā okāso, assa adhigamo okāsādhigamo. Purimapakkhe pana okāsa avasara adhigacchati etenāti okāsādhigamo.

 Rūpasabhāvatāya (D.18./CS:pg.2.213) ekantarūpādhīnavuttitāya, savipphārikatāya ca ānāpānavitakkavicārāna thūlabhāva anujānanto “kāyavacīsakhārā tāva oḷārikā hontū”ti āha. Tabbidhuratāya pana ekaccāna vedanāsaññāna thūlata ananujānanto “cittasakhārā katha oḷārikā”ti āha. Itaro “appahīnattā”ti kāraa vatvākāyasakhārā hī”ti-ādinā tamattha vivarati. Teti cittasakhārā. Appahīnā sakhārā labbhamānasakhāranimittatāya “oḷārikā”ti vattu arahanti, pahīnā pana tadabhāvato “sukhumā”ti āha “pahīne upādāya appahīnattā oḷārikā nāma jātā”ti. Pāḷiya “kāyasakhārāna paippassaddhiyā”ti vuttattāsukhanti catutthajjhānikaphalasamāpattisukhan”ti vutta. “Cittasakhārāna paippassaddhiyā”ti pana vuttattānirodhā vuṭṭhahantassā”ti vutta. Vacīsakhārapaippassaddhi kāyasakhārapaippassaddhiyāva siddhāti veditabbā. Tenevāha “dutiya …pe… visu na vuttānī”ti. Pāḷiya pana atthato siddhāpi supākaabhāvena vibhāvetu sarūpato gahāti. Na hi ariyavinaye atthāpattivibhāvanā abhidhammadesanāya pakatīti. Yathā nīvaraavikkhambhanañca pahamassa jhānassa adhigamāya upāyo, eva sukhadukkhavikkhambhana catutthassa jhānassa adhigamāya upāyoti “catutthajjhāna sukha dukkha vikkhambhetvā”ti vutta. Sesa heṭṭhā vuttanayameva.

 Avijjārāgādīhi saha vajjehīti sāvajja, akusala, tadabhāvato anavajja kusala. Attano hitasukha ākakhantena sevanīyato sevitabba, kusala, tabbipariyāyato na sevitabba, akusala. Lāmakabhāvena hīna, akusala, seṭṭhabhāvena paṇīta, kusalanti sāvajjadukādayo tayopi dukā yathāraha etesa kusalākusalakammapathāna vaseneva veditabbā. Sabbanti yathāvutta sabba catūhi dukehi sagahita dhammajāta. Yathāraha kahañca sukkañca paidvandibhāvato, sappaibhāgañca appaibhāgañca advayabhāvato. Vaṭṭapaicchādikā avijjā pahīyati catunna ariyasaccāna sammadeva paivijjhanato. Tato eva arahattamaggavijjā uppajjati. Sukhanti eva kammapathamukhena tebhūmakadhamme sammasitvā vipassana ussukkāpetvā maggapaipāṭiyā arahatte patiṭṭhahantassa ya arahattamaggasukhañceva arahattaphalasukhañca, ta idha “sukhan”ti adhippeta. Antogadhā eva nānantariyabhāvato.

 Aṭṭhatisārammaavasenāti (D.18./CS:pg.2.214) pāḷiya āgatāna aṭṭhatisāya kammaṭṭhānāna vasena. Vitthāretvā kathetabbā pahamajjhānādivasena āgatattāti adhippāyo. “Kathan”ti-ādinā tameva vitthāretvā kathana nayato dasseti. “Catuvīsatiyā hānesū”ti-ādīsu ya vattabba, ta mahāparinibbānavaṇṇanāya (dī.ni.aṭṭha.2.219) vuttameva. “Nirodhasamāpatti pāpetvā”ti iminā arūpajjhānānipi gahitāni honti tehi vinā nirodhasamāpattisamāpajjanassa asambhavato, catutthajjhānasabhāvattā ca tesa. Dasa upacārajjhānānīti hapetvā kāyagatāsati ānāpānañca aṭṭha anussatiyo, saññāvavatthānañcāti dasa upacārajjhānāni. Adhisīla nāma samādhisavattaniyanti tassa heṭṭhimantena pahamajjhāna pariyosānanti vuttaadhisīlasikkhā pahama okāsādhigama bhajatī”ti. Adhicitta nāma catutthajjhānaniṭṭha tadantogadhattā arūpajjhānāna, tappariyosānattā phalajjhānānanti vuttaadhicittasikkhā dutiyan”ti. Matthakappattā adhipaññāsikkhā nāma aggamaggavijjāti āha “adhipaññāsikkhā tatiyan”ti. Sikkhattayavasena tayo okāsādhigame nīharantena yathāraha tatasuttavasenapi nīharitabbanti dassento “sāmaññaphalepī”ti-ādimāha.

 Yadaggena ca tisso sikkhā yathākkama tayo okāsādhigame bhajanti, tadaggena tappadhānattā yathākkama tīṇi piakāni te bhajantīti dassetutīsu panā”ti-ādi vutta. Tīṇi piakāni vibhajitvāti tiṇṇa okāsādhigamāna vasena yathānupubba tīṇi piakāni vitthāretvā kathetu labhissāmāti. Samodhānetvāti samāyojetvā tattha vuttamattha imassa suttassa atthabhāvena samānetvā. Dukkathitanti asambandhakathanena, atipapañcakathanena vā duṭṭhu kathitanti na sakkā vattu tathākathanasseva sukathanabhāvatoti āha “tepiaka …pe… sukathita hotī”ti.

 

(D.18.-8)Catusatipaṭṭhānavaṇṇanā

 

 289. Na kevala abhidhammapariyāyeneva kusalaṭṭho gahetabbo, atha kho bāhitikapariyāyena pīti āha “phalakusalassa cā”ti. Khemaṭṭhenāti catūhipi yogehi anupaddavabhāvena Sammā samāhitoti samathavasena (D.18./CS:pg.2.215) ceva vipassanāvasena ca suṭṭhu samāhito. Ekaggacittoti vikkhepassa dūrasamussāritattā ekaggata avikkhepa pattacitto. Attano kāyatoti ajjhatta kāye kāyānupassanāvasena sammā samāhitacitto samāno “samāhito yathābhūta pajānāti passatī”ti (sa.ni.3.5 5.1071 1072 netti. 40 mi.pa.1.14) vacanato. Tattha ñāṇadassana nibbattento tato bahiddhā parassa kāyepi ñāṇadassana nibbatteti. Tenāha “parassa kāyābhimukha ñāṇa pesetī”ti. Sammā vippasīdatīti sammā samādhānapaccayena abhippasādena ñāṇūpasañhitena ajjhatta kāya okappeti. Sabbatthāti sabbaṭṭhānesu. Sati kathitāti yojanā. Lokiyalokuttaramissakā kathitā anupassanāñāṇadassanāna tadubhayasādhāraabhāvato.

 

(D.18.-9)Sattasamādhiparikkhāravaṇṇanā

 

 290. Etthāti imissā kathāya. Jhānakkhassa vīriyacakkassa ariyamaggarathassa sīla vibhūsanabhāvena vuttanti āha “alakāro parikkhāro nāmā”ti. Sattahi nagaraparikkhārehīti nagara parivāretvā rakkhaakehi kataparikkhepo, parikhā, uddāpo, pākāro, esikā, palighā, pākārapakkhaṇḍilanti imehi sattahi nagaraparikkhārehi. Sambharīyati phala etenāti sambhāro, kāraa. Bhesajjañhi byādhivūpasamanena jīvitassa kāraa. Parivāraparikkhāravasenāti parivārasakhātaparikkhāravasena. Parikkhāro hi sammādiṭṭhiyādayo maggadhammā sammāsamādhissa sahajātādipaccayabhāvena parikaraato abhisakharaato. Upecca nissīyatīti upanisā, saha upanisāyāti sa-upanisoti āha “sa-upanissayo”ti, sahakārīkāraabhūto dhammasamūho idha “upanissayo”ti adhippeto. Sammā pasatthā sundarā diṭṭhi etassāti sammādiṭṭhi, puggalo, tassa sammādiṭṭhissa. So pana yasmā patiṭṭhitasammādiṭṭhiko, tasmā vuttasammādiṭṭhiya hitassā”ti. Sammāsakappo pahotīti maggasammādiṭṭhiyā dukkhādīsu parijānanādikicca sādhentiyā kāmavitakkādike samugghāṭento sammāsakappo yathā attano kiccasādhane pahoti, tathā pavatti panassa dassento āha “sammāsakappo pavattatī”ti. Esa nayo sabbapadesūti “sammāsakappassa sammāvācā pahotī”ti-ādīsu sesapadesu yathāvuttamattha atidisati.

 Ettha (D.18./CS:pg.2.216) ca yasmā nibbānādhigamāya paipannassa yogino bahūpakārā sammādiṭṭhi. Tathā hi sā “paññāpajjoto, paññāsatthan”ti ca vuttā. Tāya hi so avijjandhakāra vidhamitvā kilesacore ghātento khemena nibbāna pāpuṇāti, tasmā ariyamaggakathāya sammādiṭṭhi ādito gayhati, idha pana puggalādhiṭṭhānadesanāya “sammādiṭṭhissā”ti vutta. Yasmā pana sammādiṭṭhipuggalo nekkhammasakappādivasena sammadeva sakappeti, na micchākāmasakappādivasena, tasmā sammādiṭṭhissa sammāsakappo pahoti. Yasmā ca sammāsakappo sammāvācāya upakārako. Yathāha “pubbe kho gahapati vitakketvā vicāretvā pacchā vāca bhindatī”ti, (sa.ni.2.348) tasmā sammāsakappassa sammāvācā pahoti. Yasmā pana “idañcidañca karissāmā”ti hi pahama vācāya savidahitvā yebhuyyena te te kammantā sammā payojīyanti, tasmā vācā kāyakammassa upakārikāti sammāvācassa sammākammanto pahoti. Yasmā pana catubbidha vacīduccarita, tividhañca kāyaduccarita pahāya ubhaya sucarita pūrentasseva ājīvaṭṭhamakasīla pūrati, na itarassa tasmā sammāvācassa sammākammantassa ca sammā-ājīvo pahoti. Visuddhidiṭṭhisamudāgatasammā-ājīvassa yoniso padhānassa sambhavato sammā-ājīvassa sammāvāyāmo pahoti. Yoniso padahantassa kāyādīsu catūsu vatthūsu sati sūpaṭṭhitā hotīti sammāvāyāmassa sammāsati pahoti. Yasmā eva sūpaṭṭhitā sati samādhissa upakārānupakārāna dhammāna gatiyo samannesitvā pahoti ekattārammae citta samādhātu, tasmā sammāsatissa sammāsamādhi pahotīti. Ayañca nayo pubbabhāge nānākkhaikāna sammādiṭṭhi-ādīna vasena vutto, maggakkhae pana sammādiṭṭhi-ādīna tassa tassa sahajātādivasena vutto “sammādiṭṭhissa sammāsakappo pahotī”ti-ādīna padānamattho yutto, ayameva ca idhādhippeto. Tenāha “aya panattho”ti-ādi.

 Maggañāṇeti maggapariyāpannañāṇe hitassa tasamagino. Maggapaññā hi catunna saccāna sammādassanaṭṭhena “maggasammādiṭṭhī”ti vuttā, sā eva nesa yāthāvato jānanato paivijjhanato idha “maggañāṇan”tipi vuttā. Maggavimuttīti maggena kilesāna vimuccana samucchedappahānameva. Phalasammādiṭṭhi eva (D.18./CS:pg.2.217) “phalasammāñāṇan”ti pariyāyena vutta, pariyāyavacanañca vuttanayānusārena veditabba. Phalavimutti pana paippassaddhippahāna daṭṭhabba.

 Amatassa dvārāti ariyamaggamāha. So pana vinā ca ācariyamuṭṭhinā anantara abāhira karitvā yāvadeva manussehi suppakāsitattā vivao. Dhammavinītāti ariyadhamme vinītā. So panettha kilesāna samucchedavinayavasena veditabboti āha “sammāniyyānena niyyātā”ti.

 Atthīti puthutthavisaya nipātapada “Atthi imasmi kāye kesā”ti-ādīsu (dī.ni.2.377 ma.ni.1.110 3.154 sa.ni.4.127 a.ni.6.29 10.60 vibha.356 khu.pa.2.1.dvattisa-ākāra; netti. 47) viyāti āha “anāgāmino ca atthī”ti. Tenevāha “Atthi cevettha sakadāgāmino”ti. Bahiddhā sayojanapaccayo nibbattihetubhūto puññabhāgo etissā atthīti puññabhāgā, atisayavisiṭṭho cettha atthi-attho veditabbo. Ottappamānoti uttasanto bhāyanto. Na pana natthi, atthi evāti dīpeti.

 291. Assāti vessavaassa. Laddhi pana na atthi paividdhasaccattā. “Abhisamaye viseso natthī”ti etena sabbepi sabbaññuguṇā sabbabuddhāna sadisā evāti dasseti.

 292. Kāraassa ekarūpattā imāni pana padānīti na kevala “tayida brahmacariyan”ti-ādīni padāni, atha kho “imamattha janavasabho yakkho”ti-ādīni padāni pīti.

 

 Janavasabhasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.19.) 6. Mahāgovindasuttavaṇṇanā

 

 293. Pañcakuṇḍalikoti (D.19./CS:pg.2.218) vissaṭṭhapañcaveiko. Catumaggaṭṭhānesūti catunna maggāna vinivijjhitvā gataṭṭhānesu. Tattha hi katā sālādayo catūhi disāhi āgatamanussāna upabhogakkhamā honti. “Evarūpānī”ti iminā rukkhamūlasodhanādīni ceva yathāsatti annadānādīni ca puññāni sagahāti. “Suvaṇṇakkhandhasadiso attabhāvo iṭṭho kanto manāpo ahosī”ti pāṭho. Sakaasahassamattanti vāhasahassamatta, vāho pana vīsati khārī, khārī soasadoamattā, doa soasa nāḷiyo veditabbā. Kumbha dasambaṇāni. “Sahassanāḷiyo”ti keci. Rattasuvaṇṇakaṇṇikanti rattasuvaṇṇamaya vaasaka.

 Yasmā majjhimayāme eva devatā satthāra upasakamitu avasara labhanti, tasmāekakoṭṭhāsa atītāyā”ti vutta. Atikkantavaṇṇoti ativiya kamanīyarūpo, kevalakappanti vā mana ūna avasesa, īsaka asamattanti attho Bhagavato hi samīpaṭṭhāna muñcitvā sabbo Gijjhakūṭavihāro tena obhāsito. Tenāha “candimā viyā”ti-ādi.

 

(D.19.-1)Devasabhāvaṇṇanā

 

 294.Ratanamattakaṇṇikarukkhanissandenāti ratanappamāṇarukkhamayakūṭadānapuññanissandena, tassa vā puññassa nissandaphalabhāvena. Nibbattasabhāyanti samuṭṭhita-upaṭṭhānasālāya. Maimayāti padumarāgādimaimayā. Āṇiyoti thambhatulāsaghāṭakādīsu vāḷarūpādisaghāṭanaka-āṇiyo.

 Gandhabbarājāti gandhabbakāyikāna devatāna rājā. Ye tāvatisāna āsannavāsino cātumahārājikā devā, te purato karonto “dvīsu devalokesu devatā purato katvā nisinno”ti vutto. Sesesupi tīsu hānesu eseva nayo.

 Nāgarājāti nāgāna adhipati, na pana saya nāgajātiko.

 Āsati nisīdati etthāti āsana, nisajjaṭṭhānanti āha “nisīditu okāso”ti. “Etthā”ti pada nipātamatta, etthāti vā etasmi pāṭhe. Atthuddhāranayena (D.19./CS:pg.2.219) vattabba pubbe vutta catubbidhameva. Tāvatisā, ekacce ca cātumahārājikā yathāladdhāya sampattiyā thāvarabhāvāya, āyati sodhanāya ca pañca sīlāni rakkhanti, te tassa visodhanattha pavāraṇāsagaha karonti. Tena vuttamahāpavāraṇāyā”ti-ādi.

 Vassasahassanti manussagaanāya vassasahassa.

 Pannapalāsoti patitapatto. Khārakajātoti jātakhuddakamakuo. Ye hi nīlapattakā ativiya khuddakā makuḷā, te “khārakā”ti vuccanti. Jālakajātoti tehiyeva khuddakamakuehi jātajālako sabbaso jālo viya jāto. Keci pana “jālakajātoti ekajālo viya jāto”ti attha vadanti. Pārichattako kira khārakaggahaakāle sabbatthakameva pallaviko hoti, te cassa pallavā pabhassarapavāḷavaṇṇasamujjalā honti, tena so sabbaso samujjalanto tiṭṭhati. Kuumalakajātoti sañjātamahāmakuo. Korakajātoti sañjātasūcibhedo sampati vikasamānāvattho. Sabbapāliphulloti sabbaso phullitavikasito.

 Kantanakavātoti devāna puññakammapaccayā pupphāna chindanakavāto. Kantatīti chindati. Sampaicchanakavātoti chinnāna chinnāna pupphāna sampaiggahanakavāto Naccantoti nānāvidhabhatti sannivesavasena naccana karonto. Aññataradevatānanti nāmagottavasena appaññātadevatāna.

 Reuvaṭṭīti reusaghāto. Kaṇṇika āhaccāti sudhammāya kūṭa āhantvā.

 Aṭṭha divaseti pañcamiyā saddhi pakkhe cattāro divase sandhāya vutta. Yathāvuttesu aṭṭhasu divasesu dhammassavana nibaddha tadā pavattatīti tato aññadā kārita sandhāyāha “akāladhammassavana kāritan”ti. Cetiye chattassa heṭṭhā kātabbavedikā chattavedikā. Cetiya parikkhipitvā padakkhiakaraaṭṭhāna antokatvā kātabbavedikā puavedikā. Cetiyassa kucchi parikkhipitvā ta sambandhameva katvā kātabbavedikā kucchivedikā. Sīharūpapādaka āsana sīhāsana. Ubhosu passesu sīharūpayutta sopāna sīhasopāna.

 Attamanā (D.19./CS:pg.2.220) honti aniyāmanakabhāvato. Tenevāha “mahāpuññe purakkhatvā”ti-ādi. Pavāraṇāsagahatthāya sannipatitāti veditabbā “tadahuposathe pannarase pavāraṇāya puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā”ti (dī.ni.2.294) vacanato.

 295. Navahi kāraehīti “itipi so Bhagavā arahan”ti-ādinā (dī.ni.1.157 255) vuttehi arahattādīhi navahi Buddhānubhāvadīpanehi kāraehi. Dhammassa cāti ettha ca-saddo avuttasamuccayatthoti tena sampiṇḍitamattha dassento “ujuppaipannatādibheda saghassa ca suppaipattin”ti āha.

 

(D.19.-2)Aṭṭhayathābhuccavaṇṇanā

 

 296. Yathā anantameva ānañca, bhisakkameva bhesajja eva yathābhūtā eva yathābhuccāti pāḷiya vuttanti āha “yathābhucceti yathābhūte”ti. Vaṇṇetabbato kittetabbato vaṇṇā, guṇā. Katha paipannoti hetu-avatthāya, phala-avatthāya, sattāna upakārā vatthāyanti tīsupi avatthāsu lokanāthassa bahujanahitāya paipattiyā kathetukamyatāpucchā. Tathā hi na ādito paṭṭhāya yāva pariyosānā sakhepeneva dassento “Dīpakarapādamūle”ti-ādimāha. Tattha abhinīharamānoti abhinīhāra karonto. Ya panettha mahābhinīhāre, pāramīsu ca vattabba, ta brahmajālaṭīkāya (dī.ni.ṭī. 1.7) vutta evāti tattha vuttanayeneva veditabba.

 Khantivāditāpasakāle”ti-ādi (jā.1.khantīvādījātaka) hetu-avatthāyameva anaññasādhāraṇāya sudukkarāya bahujanahitāya paipattiyā vibhāvana. Yathādhippeta hitasukha yāya kiriyāya vinā na ijjhati, sāpi tadatthā evāti dassetutusitapure yāvatāyuka tiṭṭhantopī”ti-ādi vutta.

 Dhammacakkappavattanādi (sa.ni.5.1081 mahāva.13 pai.ma.3.30) pana nibbattitā bahujanahitāya paipatti. Āyusakhārossajjanampi “ettaka kāla tiṭṭhāmī”ti pavattiyā bahujanahitāya paipatti. Anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbānavasena bahujanahitāya paipatti. Tenāha “yāvassā”ti-ādi. Sesapadānīti “bahujanasukhāyā”ti-ādīni padāni. Pacchimanti “atthāya hitāya sukhāyā”ti (D.19./CS:pg.2.221) padattaya. Purimassāti tato purimassa padattayassa. Atthoti atthaniddeso.

 Yadipi atītenagena samannāgatā satthāro ahesu, tepi pana Buddhā evāti atthato amhāka Satthā anaññoti āha “atītepi Buddhato añña na samanupassāmā”ti. Yathā ca atīte, eva anāgate cāti ayamattho nayato labbhatīti katvā vuttaanāgatepi na samanupassāmā”ti. Sakko pana devarājā tamattha atthāpannameva katvāna panetarahi” iccevāha. Ki sakko kathetīti vicāretvāti “neva atītase samanupassamā’ti vadanto sakko ki kathetī”ti vicāraa samuṭṭhapetvā. Yasmā atīte Buddhā ahesu, anāgate bhavissantīti nāyamattho sakkena devarājena pariññāto, te pana Buddhasāmaññena amhāka Bhagavatā saddhi gahetvā etarahi aññassa sabbena sabba abhāvato tathā vuttanti dassetuetarahī”ti-ādi vutta. Svākkhātādīnīti svākkhātapadādīni. Kusalādīnīti “ida kusalan”ti-ādīni padāni.

 Gagāyamunāna asamāgamaṭṭhāne udaka bhinnavaṇṇa hontampi samāgamaṭṭhāne abhinnavaṇṇa evāti āha “vaṇṇenapi sasandati sametī”ti. Tattha kira gagodakasadisameva yamunodaka. Yathā nibbāna kenaci kilesena anupakkiliṭṭhatāya parisuddha, eva nibbānagāminipaipadāpi kenaci kilesena anupakkiliṭṭhatāya parisuddhāva icchitabbā. Tenāha “na hī”ti-ādi. Yena parisuddhatthena nibbānassa, nibbānagāminiyā paipadāya ca ākāsūpamatā, so kenaci anupalepo, anupakkileso cāti āha “ākāsampi alagga parisuddhan”ti. Idāni tamattha nidassanena vibhūta katvā dassetucandimasūriyānan”ti-ādi vutta. Sasandati yujjati paipajjitabbatāpaipajjanehi aññamaññānucchavikatāya.

 Paipadāya hitānanti paipada maggapaipatti paipajjamānāna. Vusitavatanti brahmacariyavāsa vusitavantāna etesa. Laddhasahāyoti etāsa paipadāna vasena laddhasahāyo. Tattha tattha sāvakehi satthu kātabbakicce. Ida pana “adutiyo”ti-ādi suttantare āgatavacana aññehi asadisaṭṭhena vutta, na yathāvuttasahāyābhāvato. Apanujjāti apanīya vivajjetvā. “Apanujjā”ti ca antogadhāvadhāraa ida vacana ekantikattā tassa apanodassāti vuttaapanujjevā”ti.

 Labbhatīti (D.19./CS:pg.2.222) lābho, so pana ukkasagativijānanena sātisayo, vipulo eva ca idhādhippetoti āha “mahālābho uppanno”ti. Ussannapuññanissandasamuppannoti yathāvuttakāla sambhatasuvipula-uḷāratarapuññābhisandato nibbatto.”Ime nibbattā, ito para mayha okāso natthī”ti ussāhajāto viya uparūpari vaḍḍhamāno udapādi. Sabbadisāsu hi yamakamahāmegho uṭṭhahitvā mahāmegha viya sabbapāramiyo “ekasmi attabhāve vipāka dassāmā”ti sampiṇḍitā viya Bhagavato ida lābhasakkārasiloka nibbattayisu, tato annapānavatthayānamālāgandhavilepanādihatthā khattiyabrāhmaṇādayo upagantvā “kaha Buddho, kaha Bhagavā, kaha devadevo, kaha narāsabho, kaha purisasīho”ti Bhagavanta pariyesanti, sakaasatehipi paccaye āharitvā okāsa alabhamānā samantā gāvutappamāṇampi sakaadhurena sakaadhura āhacca tiṭṭhanti ceva anubandhanti ca andhakavindabrāhmaṇādayo viya. Sabba khandhake, tesu tesu ca suttesu āgatanayena veditabba. Tenāha “lābhasakkāro mahogho viyā”ti-ādi.

 Paipāṭibhattanti bahūsu “dāna dassāmā”ti āhaapaipāṭikāya uṭṭhitesu anupaipāṭiyā dātabba bhatta.

 Matthaka patto anaññasādhāraattā tassa dānassa. Upāya ācikkhi nāgarāna asakkueyyarūpena dāna dāpetu. Sālakalyāṇirukkhā rājapariggahā aññehi asādhāraṇā, tasmā tesa padarehi maṇḍapo kārito, hatthino ca rājabhaṇḍabhūtā nāgarehi na sakkā laddhunti tehi chatta dhārāpita, tathā khattiyadhītāhi veyyāvacca kārita. “Pañca āsanasatānī”ti ida sālakalyāṇimaṇḍape paññatte sandhāya vutta, tato bahi pana bahūni paññattāni ahesu Catujjātiyagandha pisati Buddhappamukhassa saghassa pūjanatthañceva pattassa ubbaanatthañca. Udakanti pattadhovana-udaka. Anagghāni ahesu anaggharatanābhisakhatattā.

 Sattadhā muddhā phalissati anādarakāraṇādinā. Kāḷa olokessāmīti kāḷa eva anupekkhissāmi, tassa uppajjanaka anattha pariharissāmīti attho.

 Kadariyāti (D.19./CS:pg.2.223) thaddhamaccharino puññakammavimukhā. Devaloka na vajanti puññassa akatattā, maccharibhāvena ca pāpassa pasutattā. Bālāti duccintitacintanādinā bālalakkhaayuttā. Nappasasanti dāna pasasitumpi na visahanti. Dhīroti dhītisampanno uḷārapañño parehi kata dāna anumodamānopi, teneva dānānumodaneneva. Sukhī paratthāti paraloke kāyikacetasikasukhasamagī hoti.

 Vararojo nāma tasmi kāle eko khattiyo, tassa vararojassa. Anavajja …pe… phaleyya abhūtavādibhāvatoti adhippāyo. Atirekapadasahassena tisādhikena aḍḍhateyyagāthāsatena vaṇṇameva kathesi rūpappasannatāya ca.

 Yāva maññe khattiyāti ettha yāvāti avadhiparicchedavacana, aññeti nipātamatta, yāva khattiyā khattiye avadhi katvā sabbe devamanussāti adhippāyo. Tenāha “khattiyā brāhmaṇā”ti-ādi. Madapamattoti lābhasakkārasilokamadena pamatto ceva tadanvayena pamādena pamatto ca hutvā.

 Tadanvayamevāti tadanugatameva. Vācā …pe… sametīti vacīkammakāyakammāni aññamañña aviruddhāni, aññadatthu sasandanti. Ajā eva migāti ajāmigā, te ajāmige.

 Tiṇṇavicikiccho sabbaso atikkantavicikicchākantāro Nanu ca sabbepi sotāpannā tiṇṇavicikicchā, vigatakathakathā ca? Saccameta, ida pana na tādisa tiṇṇavicikicchata sandhāya vutta, atha kho sabbasmi ñeyyadhamme sabbākārāvabodhasakhātasanniṭṭhānavasena sabbaso nirākata sandhāyāti dassento “yathā hī”ti ādimāha. Ussannussannattāti paroparabhāvato, ayañca attho Bhagavato anekadhātunānādhātuñāṇabalenapi ijjhati. Sabbattha vigatakathakatho sabbadassāvibhāvato. Sabbesa paramatthadhammāna saccābhisamayavasena paividdhattā vuttavohāravasenā”ti vā nāmagottādivasenāti attho.

 Pariyositasakappoti sabbaso niṭṭhitamanoratho. Nanu ca ariyamaggena pariyositasakappatā nāma soasakiccasiddhiyā katakaraṇīyabhāvena, na sabbañeyyadhammāvabodhenāti codana sandhāyāha “pubbe (D.19./CS:pg.2.224) ananussutesū”ti-ādi. Sāvakāna sāvakapāramiñāṇa viya, hi paccekabuddhāna paccekabodhiñāṇa viya ca sammāsambuddhāna sabbaññutaññāṇa catusaccābhisambodhapubbakamevāti. Ananussutesūti na anussutesu. Sāmanti sayameva. Padadvayenāpi parato ghosena vināti dasseti. Tatthāti nimittatthe bhumma, saccābhisambodhanimittanti attho. Saccābhisambodho ca aggamaggavasenāti daṭṭhabba. Balesu ca vasībhāvanti dasanna balañāṇāna yathāruci pavatti. Jātattā jātāti sammāsambuddhe vadati.

 297. Tattha tattha rājadhāni-ādike nibaddhavāsa vasanto. Tīsu maṇḍalesu yathākāla cārika caranto.

 298. Assāti phalassa. Tanti kāraa. Dvinnampi ekato uppattiyā kāraa natthi, pageva tiṇṇa, catunna vāti. “Ettha cā”ti-ādi “ekissā lokadhātuyā”ti vuttalokadhātuyā pamāṇaparicchedadassanattha āraddha.

 Yāvatāti yattakena hānena. Pariharantīti sineru parikkhipantā parivattanti. Disāti disāsu, bhummatthe eta paccattavacana. Bhanti dibbanti. Virocanāti obhāsantā, virocanā vā sobhamānā candimasūriyā bhanti, tato eva disā ca bhanti. Tāva sahassadhāti tattako sahassaloko.

 Ettakanti ima cakkavāḷa majjhe katvā imināva saddhi cakkavāḷa dasasahassa. Ya panettha vattabba, ta mahāpadānavaṇṇanāya vuttameva. Na paññāyatīti tīsu Piakesu anāgatattā.

 

(D.19.-3)Sanakumārakathāvaṇṇanā

 

 300. Vaṇṇenāti rūpasampattiyā. Suviññeyyattā ta anāmasitvā yasasaddasseva atthamāha. Alakāraparivārenāti alakārena ca parivārena ca. Puññasiriyāti puññiddhiyā.

 301. Sampasādaneti sampasādajanane. Sapubbo khā-saddo jānanattho “sakhāyeta paisevatī”ti-ādīsu (ma.ni.2.168) viyāti āha “jānitvā modāmā”ti.

 

(D.19.-5)Govindabrāhmaavatthuvaṇṇanā

 

 304. Yāva (D.19./CS:pg.2.225) dīgharattanti yāva parimāṇato, aparimitakālaparidīpanametanti āha “ettakanti …pe… aticirarattan”ti. Mahāpaññova so Bhagavāti tena brahmunā anumatipucchāvasena devāna vuttanti dassento “mahāpaññova so Bhagavā. Noti katha tumhe maññathā”ti āha. Sayameveta pañha byākātukāmo “bhūtapubba bho”ti ādi āhāti sambandho. Eva pana byākarontena atthato ayampi attho vutto nāma hotīti dassento “anacchariyametan”ti ādimāha. Tiṇṇa mārānanti kilesābhisakhāradevaputtamārāna. “Anacchariyametan”ti vuttamevattha nigamanavasena “kimettha acchariyan”ti punapi vutta.

 Rañño diṭṭhadhammikasamparāyika-atthāna puro dhānato pure pure savidhānato purohitoti āha “sabbakiccāni anusāsanapurohito”ti. Govindiyābhisekenāti Govindassa hāne hapanābhisekena. Ta kira tassa brāhmaassa kulaparamparāgata hānantara. Jotitattāti āvudhāna jotitattā. Pālanasamatthatāyāti rañño, aparimitassa ca sattakāyassa anatthato paripālanasamatthatāya.

 Sammā vossajjitvāti suṭṭhu tassevāgāravabhāvena vissajjitvā niyyātetvā. Ta tamattha kicca passatīti atthadaso.

 305. Bhavana vaḍḍhana bhavo, bhavati etenāti vā bhavo, vaḍḍhikāraa sandhivasena ma-kārāgamo, o-kārassa ca a-kārādesa katvābhavamatthū”ti vutta. Bhavanta jotipālanti pana sāmi-atthe upayogavacananti āha “bhoto”ti. Mā paccabyāhāsīti mā paikkhipīti attho. So pana paikkhepo paivacana hotīti āha “mā paibyāhāsī”ti. Abhisambhosīti kammantāna savidhāne samattho hotīti āha “savidahitvā”ti. Bhavābhava, paññañca vindi pailabhīti Govindo, mahanto Govindo Mahāgovindo. Go”ti hi paññāyeta adhivacana gacchati atthe bujjhatīti.

 

(D.19.-7)Rajjasavibhajanavaṇṇanā

 

 306. Ekapitikā (D.19./CS:pg.2.226) vemātukā kaniṭṭhabhātaro. Aya abhisittoti aya reu rājakumāro pitu accayena rajje abhisitto. Rājakārakāti rājaputta rajje patiṭṭhāpetāro.

 307. Madentīti madanīyāti kattusādhanata dassento “madakarā”ti āha. Madakaraa pana pamādassa visesakāraanti vuttapamādakarā”ti.

 308. Reussa rajjasamīpe dasagāvutamattavitthatāni hutvā aparabhāge tiyojanasata vitthatattā sabbāni cha rajjāni sakaamukhāni paṭṭhapesi. Vitānasadisa caturassabhāvato.

 310. Sahāti gāthāya padaparipūraattha vutta. Tassa attha dassento “teneva sahā”ti āha. Sahāti vā avinābhāvatthe nipāto, so saha āsu satta bhāradhāti yojetabbo, tena te desantare vasantā vicittena sahabhāvino avinābhāvinoti dīpeti. Rajjabhāra dhārenti attani āropenti vahantīti bhāradhā.

 

 Pahamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.19.-8)Kittisadda-abbhuggamanavaṇṇanā

 

 311. Anupurohite hapesīti anupurohite katvā hapesi, anupurohite vā hāne hapesi. Tisavana karonte sandhāya “divasassa tikkhattun”ti vutta. Dvīsu sandhīsu savana karonte sandhāya “sāya, pāto vā”ti vutta. Tato paṭṭhāyāti vatacariya matthaka pāpetvā nhātakālato pabhuti.

 312. Abhi-uggacchīti uṭṭhahi udapādi. Acintetvāti “katha kho aha brahmunā saddhi manteyyan”ti acintetvā eva cittampi anuppādetvā. Tena samāgamanasseva abhāvato amantetvā. Ta disvāti ta karuṇābrahmavihārabhāvana brahmadassanūpāya disvā ñāṇacakkhunā.

 313. Evanti (D.19./CS:pg.2.227) eva rañño ārocetvā paisallāna upagate. Sabbatthāti sabbesu channa khattiyāna, sattanna brāhmaamahāsālāna sattanna nāṭakasatāna, cattārīsāya ca bhariyāna āpucchanavāresu.

 316. Sādisiyoti jātiyā sādisiyoti āha “samavaṇṇā samajātikā”ti.

 317. Santhāgāranti jhānamanasikārena bahi visaavitakkavūpasamanena cittassa santhambhana agāra, jhānasālanti attho. Gahitāvāti bhāvanānuyogena mahāsattena attano cittasantāne uppādanavasena gahitā eva. Natthi jhāneneva vikkhambhitattā. Visesato hissa karuṇāya bhāvitattā anabhirati ukkaṇṭhanā natthi, mettāya bhāvitattā bhayaparitassanā natthi. Ukkaṇṭhanāti pana brahmadassane ussukka, paritassanāti tadabhipatthanāti āha “brahmuno panā”ti-ādi.

 

(D.19.-9)Brahmunāsākacchāvaṇṇanā

 

 318. Cittutrāsoti cittassa utrāsanamatta. Kathanti sattanikāyanivāsaṭṭhānanāmagottādīna vasena kena pakārena. Tenāha “kin”ti-ādi.

 Soti ye te panakanasanantabandhasatanasanakumārakālanāmakā loke pākaṭā paññātā brahmāno, tesu sanakumāro nāmāhanti dasseti.

 Agghanti garuṭṭhāniyāna dātabba-āhāra. Madhusākanti madhurāhāra, ya kiñci atithino dātabba āhāra upacāravasena eva vadati. Tenāha “madhusāka panā”ti-ādi. Pucchāmāti nimantanavasena pucchāma.

 319. Mahāsatto cattāro brahmavihāre bhāvetvā hitopi tesu “brahmasahabyatāya maggo”ti anibbematikatāya “kakhī”ti avoca. Keci pana “tapokammena parikkhīṇasarīratāya, brahmasamāgamena bhayādisamuppattiyā ca pailaddhamattehi brahmavihārehi parihīno ahosi, tasmā avikkhambhitavicikicchatāya ‘kakhī’ti avocā”ti vadanti. Parassa vediyā viditā paravediyā, te pana tassa pākaṭā vibhūtāti āha “parassa (D.19./CS:pg.2.228) pākaesu paravediyesū”ti. Tattha kāraamāha “parena saya abhisakhatattā”ti. Mamāti kamma mamakāro, mamattanti āha “ida mama …pe… tahan”ti. “Maman”ti karoti etenāti hi mamakāro, tathāpavattā tahā. Manujesūti niddhārae bhumma, na visayeti āha “manujesu yo kocī”ti. “Ekodibhūto”ti padassa bhāvattha tāva dassento “ekībhūto”ti vatvā puna ta vivaranto “eko tiṭṭhanto eko nisīdanto”ti āha. Tādisoti eko hutvā pavattanako. Bhūtoti jāto. Jhāne adhimutti nāma tasmi nibbattite, anibbattite kuto adhimuttīti āha “jhāna nibbattetvāti attho”ti. Vissagandho nāma kodhādikilesaparibhāvanāti tesa vikkhambhanena vissagandhavirahito. Etesu dhammesūti pabbajjāna vivekavāsakaruṇābrahmavihārādidhammesu.

 320. Avidvāti na viditavā. Āvaritāti kusalāna uttarimanussadhammāna uppattinivāraena āvaritā. Pūtikāti byāpannacittatādinā pūtibhūtā. Kilesavasena duggandha vissagandha vāyati. Nirayādi-apāyesu nibbattanasīlatāya āpāyikāti āha “apāyūpagā”ti. Corādīhi upaddutassa pavisitukāmassa pākārakavāṭaparikhādīhi viya nagara kodhādīhi nivuto pihito brahmaloko assāti nivutabrahmaloko. Pucchati “kenāvaṭā”ti vadanto.

 Musāvādova mosavajja yathā bhisakkameva bhesajja. Kujjhana dussana. Diṭṭhādīsu adiṭṭhādivāditāvasena paresa visavādana paravisavādana. Sadisa patirūpa dassetvā palobhana sadisa dassetvā vañcana. Mittāna vihisana mettibhedo mittadubbhana. Dahamaccharitā thaddhamacchariya. Attani vijjamāna nihīnata, sadisata vā atikkamitvā maññana. Paresa sampattiyā asahana khīyana. Attasampattiyā nigūhanavasena, parehi sādhāraabhāvāsahanavasena ca vividhā icchā ruci etassāti vivicchā. Kadariyatāya muduka macchariya. Yattha katthacīti sakasantake, parasantake, hīnātike cāti yattha katthaci ārammae. Lubbhana ārammaassa gahaa abhigijjhana. Majjana seyyādivasena madana sampaggaho. Muyhana ārammaassa anavabodho. Etesūti etesu yathāvuttesu kodhādīsu sattasantānassa kilissanato vibādhanato, upatāpanato ca kilesasaññitesu pāpadhammesu. Yuttā payuttā sampayuttā avirahitā.

 Ettha (D.19./CS:pg.2.229) cāyaBrahmā Mahāsattena āmagandhe supuṭṭho attano yathā-upaṭṭhite pāpadhamme cuddasahi padehi vibhajitvā kathesi, te pana tādisa pavattivisesa upādāya vuttāpi keci puna vuttā, Āmagandhasutte (su.ni.242) pana vuttāpi keci idha sabbaso na vuttā, eva santepi lakkhaahāranayena, tadekaṭṭhatāya vā tesa pettha sagaho daṭṭhabbo. Tenāha “ida pana suttan”ti-ādi. Tattha Āmagandhasuttena dīpetvāti idha sarūpato avutte āmagandhepi vuttehi ekalakkhaatādinā Āmagandhasuttena pakāsetvā kathetabba tattha nesa sarūpato kathitattā. Āmagandhasuttampi iminā dīpetabba idha vuttānampi kesañci āmagandhāna tattha avuttabhāvato. Yasmā Āmagandhasutte vuttāpi āmagandhā atthato idha sagaha samosaraa gacchanti, tasmā idha vutte pariharaavasena dassentena yasmā cettha keci abhidhammanayena akilesasabhāvāpi sattasantānassa vibādhanaṭṭhena “kilesā”ti vattabbata arahanti, tasmā “cuddasasu kilesesū”ti vutta.

 Nimmāda milāpana khepananti āha “nimmādetabbā pahātabbā”ti. Buddhatantīti Buddhabhāvīna paveṇī, Buddhabhāvinopi “Buddhā”ti vuccanti yathā “agamā Rājagaha Buddho”ti. Mahāpurisassa dahīkamma katvāti mahāpurisassa “pabbajissāmahan”ti pavattacittuppādassa dahīkamma katvā.

 

(D.19.-10)Reurāja-āmantanāvaṇṇanā

 

 321. Mama mana haritvāti mama citta apanetvā tassa vasena avattitvā.

 Ekībhāva upagantvā vutthassāti kāyavivekaparibrūhanena ekībhāva upagantvā tapokammavasena vutthassa. Kusapattehi paritthatoti barihisehi vediyā samantato santharito. Akācoti vao vaasadisakhaṇḍiccavirahito. Tenāha “akakkaso”ti.

 

(D.19.-11)Chakhattiya-āmantanāvaṇṇanā

 

 322. Sikkheyyāmāti sikkhāpeyyāma, sikkhāpanañcettha atthibhāvāpādananti āha “upalāpeyyāmā”ti.

 323. Yassa (D.19./CS:pg.2.230) vīriyārambhassa, khantibalassa ca abhāvena pabbajitāna samaadhammo paripuṇṇo, parisuddho ca na hoti, tesu vīriyārambhakhantibalesu te te niyojetuārambhavho”ti-ādi vutta.

 Karuṇājhānamaggoti karuṇājhānasakhāto maggo. Ujumaggoti brahmalokagamane ujubhūto maggo. Anuttaroti seṭṭho brahmavihārasabhāvato. Tenāha “uttamamaggo nāmā”ti. Sabbhi rakkhito sādhūhi yathā parihāni na hoti, eva paipakkhadūrīkaraena rakkhito gopito. “Saddhammo sabbhi vakkhito”ti keci pahanti, tesa saparahitasādhanena sādhūhi Buddhādīhi kathito paveditoti attho.

 Takhaaviddhasanadhammanti yasmi khae virodhidhammasamāyogo, tasmiyeva khae vinassanasabhāva, yo vā so gamanassādāna devaputtāna heṭṭhupariyena paimukha dhāvantāna sirasi, pāde ca baddhakhuradhārāsamāgamanatopi sīghataratāya ati-ittaro pavattikkhao, teneva vinassanasabhāva. Tassa jīvitassa. Gatinti niṭṭha. Mantāyanti manteyyanti vutta hotīti āha “mantetabban”ti. Karaatthe vā bhummanti “mantāyan”ti ida bhumma karaatthe daṭṭhabba yathāñātāyan”ti. Sabbapalibodheti sabbepi kusalakiriyāya vibandhe uparodhe.

 

(D.19.-12)Brāhmaamahāsālādīna āmantanāvaṇṇanā

 

 324. Appesakkhāti appānubhāvāti āha “pabbajitakālato paṭṭhāyā”ti-ādi.

 Cakkavatti rājā viya sambhāvito.

 

(D.19.-14)Mahāgovindapabbajjāvaṇṇanā

 

 328. Samāpattīna ājānana nāma attapaccakkhatā, sacchikiriyāti āha “na sakkhisu nibbattetun”ti.

 329. Imināti “sarāmahan”ti iminā padena. “Sarāmahan”ti hi vadantena Bhagavato mahābrahmunā kathita “tatheva tan”ti Bhagavatā paiññātameva jātanti. Na vaṭṭe nibbindanatthāya catusaccakammaṭṭhānakathāya abhāvato. Asati pana vaṭṭe nibbidāya virāgāna asambhavo evāti āha (D.19./CS:pg.2.231)na virāgāyā”ti-ādi. Ekantameva vaṭṭe nibbindanatthāya anekākāravokāravaṭṭe ādīnavavibhāvanato.

 Nibbidāyā”ti iminā padena vipassanā vuttā. Esa nayo sesesupi. Vavatthānakathāti vipassanāmagganibbānāna tatapadehi vavatthapetvā kathā. Ayamettha nippariyāyakathāti āha “pariyāyena panā”ti-ādi.

 330. Paripūretunti bhāvanāpāripūrivasena paripuṇṇe kātu, nibbattetunti attho. Brahmacariyaciṇṇakulaputtānanti ciṇṇamaggabrahmacariyāna kulaputtānanti ukkaṭṭhaniddesena arahattanikūṭena desana niṭṭhapesi.

 Abhinandana nāma sampaicchana “abhinandanti āgatan”ti-ādīsu viya, tañcettha atthato cittassa attamanatāti āha “cittena sampaicchanto abhinanditvā”ti. “Sādhu sādhū”ti vācāya sampahasanā anumodanāti āha “vācāya sampahasamāno anumoditvā”ti.

 

 Mahāgovindasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.20.) 7. Mahāsamayasuttavaṇṇanā

 

(D.20.-0)Nidānavaṇṇanā

 

 331. Udānanti (D.20./CS:pg.2.232) raññā okkākena jātisambhedaparihāranimitta pavattita udāna paicca. Ekopi janapado ruhisaddena sakkāti vuccatīti ettha ya vattabba, ta mahānidānavaṇṇanāya vuttanayena veditabba. Aropiteti kenaci aropite.

 Āvaraenāti setunā. Bandhāpetvāti pasupalāsapāsāṇamattikākhaṇḍādīhi āḷi thira kārāpetvā.

 “Jāti ghaṭṭetvā kalaha vaḍḍhayisū”ti sakhepena vuttamattha pākaatara kātukoliyakammakarā vadantī”ti-ādi vutta.

 Tīṇi jātakānīti phandanajātakapathavī-undriyajātakalaukikajātakāni dve jātakānīti rukkhadhamma vaṭṭakajātakāni.

 Tenāti Bhagavatā. Kalahakāraabhāvoti kalahakāraassa atthibhāvo.

 Aṭṭhāneti akārae. Vera katvāti virodha uppādetvā. “Kuhārihattho puriso”ti-ādinā phandanajātaka kathesi. “Duddubhāyati bhaddante”ti-ādinā pathavī-undriyajātaka kathesi. “Vandāmi ta kuñjarā”ti-ādinā laukikajātaka kathesi.

          “Sādhū sambahulā ñātī; api rukkhā araññajā;

          Vāto vahati ekaṭṭha, brahantampi vanappatin”ti.--

 Ādinā rukkhadhammajātaka kathesi.

          “Sammodamānā gacchanti, jāla ādāya pakkhino;

          Yadā te vivadissanti, tadā ehinti me vasan”ti. --

 Ādinā vaṭṭakajātaka kathesi.

          “Attadaṇḍā (D.20./CS:pg.2.233) bhaya jāta, jana passatha medhaga;

          Savega kittayissāmi, yathā savijita mayā”ti. (su.ni.1.941).

 Ādinā Attadaṇḍasutta kathesi.

 Tatapalobhanakiriyā kāyavācāhi parakkamantiyo “ukkaṇṭhantūti sāsana pesenti.

 Kuṇāladaheti kuṇāladahatīre patiṭṭhāya. Pucchitapucchita kathesi (jā. 2.kuṇālajātaka) “anukkamena kuṇālasakuarājassa pucchanappasagena kuṇālajātaka kathessāmī”ti. Anabhirati vinodesi itthīna dosadassanamukhena kāmāna ādīnavokārasakilesavibhāvanena.

 Kosajja vidhamitvā purisathāmaparibrūhanena “uttamapurisasadisehi no bhavitu vaṭṭatī”ti uppannacittā.

 Avissaṭṭhakammantāti arativinodanato paṭṭhāya avissaṭṭhasamaakammantā, aparicattakammaṭṭhānāti attho. Nisīditu vaṭṭatīti Bhagavā cintesīti yojanā.

 Paduminiyanti padumassare. Vikasisu guagaavibodhena. “Aya imassa …pe… na kathesī”ti iminā sabbepi te bhikkhū tāvadeva paipāṭiyā āgatattā aññamaññassa lajjamānā attanā paividdhavisesa Bhagavato nārocesunti dasseti. “Khīṇāsavānan”ti-ādinā tattha kāraamāha.

 Osīdamatteti Bhagavato santika upagatamatte. Ariyamaṇḍaleti ariyasamūhe. Pācīnayugandharaparikkhepatoti yugandharapabbatassa pācīnaparikkhepato, na bāhirakehi uccamāna-udayapabbatato. Rāmaeyyakadassanatthanti Buddhuppādapaimaṇḍitattā visesato ramaṇīyassa lokassa ramaṇīyabhāvadassanattha. Ullaghitvāti uṭṭhahitvā. Evarūpe khae laye muhutteti yathāvutte candamaṇḍalassa uṭṭhitakkhae uṭṭhitavelāya uṭṭhitamuhutteti uparūpari kālassa vaḍḍhitabhāvadassanattha vutta.

 Tathā (D.20./CS:pg.2.234) tesa bhikkhūna jāti-ādivasena Bhagavato anurūpaparivārita dassento “tatthā”ti ādimāha.

 Samāpannadevatāti āsannaṭṭhāne jhānasamāpatti samāpannadevatā. Calisūti uṭṭhahisu. Kosamatta hāna saddantara. Jambudīpe kira ādito tesaṭṭhimattāni nagarasahassāni uppannāni, tathā dutiya, tathā tatiya, ta sandhāyāha “tikkhattu tesaṭṭhiyā nagarasahassesū”ti. Te pana sampiṇḍetvā satasahassato para asītisahassāni, navasahassāni ca honti. Navanavutiyā doamukhasatasahassesūti navasatasahassādhikesu navutisatasahassesu doamukhesu. Doamukhanti ca mahānagarassa āyuppattiṭṭhānabhūta pādanagara vuccati. Channavutiyā paṭṭanakoisatasahassesūti chakoi-adhikanavutikoisatasahassapaṭṭanesu. Tambapaṇṇidīpādīsu chapaṇṇāsāya ratanākaresu. Eva pana nagaradoimukhapaṭṭanaratanākarādivibhāgena kathana tata-adhivatthāya vasantīna devatāna bahubhāvadassanattha. Yadi dasasahassacakkavāḷesu devatā sannipatitā, atha kasmā pāḷiya “dasahi ca lokadhātūhī”ti vuttanti āha “dasasahassa …pe… adhippetā”ti, tena sahassilokadhātu idha “ekā lokadhātū”ti vuttāti veditabba.

 Lohapāsādeti ādito kate lohapāsāde. Brahmaloketi heṭṭhime brahmaloke. Yadi tā devatā eva nirantarā, pacchā āgatāna okāso eva na bhaveyyāti codana sandhāyāha “yathā kho panā”ti-ādi. Suddhāvāsakāya upapannā suddhāvāsakāyikā, tāsa pana yasmā suddhāvāsabhūmi nivāsaṭṭhāna, tasmā vuttasuddhāvāsavāsīnan”ti. Āvāsāti āvāsanaṭṭhānabhūtā devatā pana orambhāgiyāna, itaresañca sayojanāna samucchindanena suddho āvāso etesanti suddhāvāsā.

 332. Puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiya otari aññattha okāsa alabhamāno. Eva sesāpi. Buddhāna abhimukhamaggo Buddhavīthi. Yāva cakkavāḷā ottharitu ovaritu na sakkā. Pahaabuddhavīthiyāvāti Buddhāna santika upasakamantehi tehi devabrahmehi vaañjitavīthiyāva. Samiti sagati sannipāto samayo, mahanto samayo mahāsamayoti āha “mahāsamūho”ti (D.20./CS:pg.2.235) Pavaddha vana pavananti āha “vanasaṇḍo”ti. Devaghaṭāti devasamūhā.

 Samādahasūti samādahita lokuttarasamādhinā suṭṭhu appita akasu, yathāsamāhita pana samādhinā yojita nāma hotīti vuttasamādhinā yojesun”ti. Sabbesa gomuttavakādīna dūrasamūhanitattā sabbe …pe… akarisu. Nayati asse etehīti nettāni, yottāni. Avīthipaipannāna assāna vīthipaipādana rasmiggahaena pahotīti “sabbayottāni gahetvā acodento”ti vatvā ta pana acodana avāraa evāti āha “acodento avārento”ti.

 Yathā khīla bhittiya vā bhūmiya vā ākoita dunnīharaa, yathā ca paligha nagarappavesanivāraa, yathā ca indakhīla gambhīranemi sunikhāta dunnīharaa, eva rāgādayo sattasantānato dunnīharaṇā, nibbānanagarappavesanivāraṇā cāti te “khīla, paligha, indakhīlan”ti ca vuttā. Tahā-ejāya abhāvena anejā paramasantuṭṭhabhāvena cātuddisattā appaihatacārika caranti.

 Gatāseti gatā eva, na pana gamissanti pariniṭṭhitasaraagamanattāti Lokuttarasaraagamana adhippetanti āha “nibbematikasaraagamanena gatā”ti. Te hi niyamena apāyabhūmi na gamissanti, devakāyañca paripūressanti. Ye pana lokiyena saraagamanena Buddha saraa gatāse, na te gamissanti apāyabhūmi, sati ca paccayantarasamavāye pahāya mānusa deha, devakāya paripūressantīti ayamettha attho.

 

(D.20.-1)Devatāsannipātavaṇṇanā

 

333. Etesanti devatāsannipātāna. Idānīti imasmi kāle. Buddhānanti aññesa Buddhāna abhāvā. Cittakallatā cittamaddava.

 Ki pana Bhagavatāva mahante devatāsamāgame tesa nāmagotta kathetu sakkāti? Āma sakkāti dassetuBuddhā nāma mahantā”ti-ādi vutta. Tattha diṭṭhanti rūpāyatanamāha, sutanti saddāyatana, mutanti sampattaggāhi-indriyavisaya gandharasaphoṭṭhabbāyatana, viññātanti vuttāvasesa sabba (D.20./CS:pg.2.236) ñeyya, pattanti pariyesitvā, apariyesitvā vā sampatta, pariyesitanti patta, appatta vā pariyiṭṭha. Anuvicarita manasāti kevala manasā ālocita. Katthaci nīlādivasena vibhattarūpārammaeti abhidhamme (dha.sa.615) “nīla pītakan”ti-ādinā vibhatte yattha katthaci rūpārammae kiñci rūpārammaa vā na atthīti yojanā. Bherisaddādivasenāti etthāpi eseva nayo. Yanti ya ārammaa. Etesanti Buddhāna.

 Idāni yathāvuttamattha pāḷiyā samatthetuyathāhā”ti-ādi vutta. Tadā jānanakiriyāya apariyositabhāvadassanattha “jānāmī”ti vatvā yasmā ya kiñci neyya nāma, sabba ta Bhagavatā aññāta nāma natthi, tasmā vuttatamaha abbhaññāsin”ti.

 Na olokenti payojanābhāvato. Viparītā “na kammāvaraena samannāgatā”ti-ādinā nayena vuttā. “Yassa magalā samūhatā”ti (su.ni.362) ārabhitvā “rāga vinayetha mānusesu dibbesu kāmesu cā”ti-ādinā (su.ni.363) ca rāganiggahakathābāhullato Sammāparibbājanīyasutta rāgacaritāna sappāya, “piyamappiyabhūtā kalaha vivādā paridevasokā sahamaccharā cā”ti-ādinā (su.ni.869 mahāni. 98) kalahādayo yato dosato samuṭṭhahanti, so ca doso yato piyabhāvato, so ca piyabhāvo yato chandato samuṭṭhahanti, iti phalato, kāraaparamparato ca dose ādīnavavibhāvanabāhullato Kalahavivādasutta (su.ni.869 mahāni. 98) dosacaritāna sappāya--

          “Appañhi eta na ala samāya,

          Duve vivādassa phalāni brūmi.

          Etampi disvā na vivādayetha,

          Khemābhipassa avivādabhūmin”ti. (su.ni.902 mahāni. 131)--

 Ādinā nayena sammohavidhamanato, paññāparibrūhanato ca Mahābyūhasutta mohacaritāna sappāya--

          “Parassa (D.20./CS:pg.2.237) ce dhamma anānujāna,

          Bālo, mago hoti nihīnapañño.

          Sabbeva bālā sunihīnapaññā,

          Sabbevime diṭṭhiparibbasānā”ti. (su.ni.886 mahāni. 115)--

 Ādinā nayena sandiṭṭhiparāmāsitāpanayanamukhena savisayesu diṭṭhiggahaesu visaavitakkavicchindanavasena pavattattā Cūḷabyūhasutta vitakkacaritāna sappāya--

          “Mūla papañcasakhāya (iti Bhagavā),

          Mantā asmīti sabba uparundhe.

          Yā kāci tahā ajjhatta,

          Tāsa vinayā sadā sato sikkhe”ti. (su.ni.922 mahāni. 151)--

 Papañcasakhāya mūla avijjādikilesajāta asmīti pavattamānañcāti sabba mantā paññāya uparundheyya. Yā kāci ajjhatta rūpatahādibhedā tahā uppajjeyya, tāsa vinayā vūpasamāya sadā sato upaṭṭhitassati hutvā sikkheyyāti evamādi upadesassa saddhova bhājana. Tassa hi so atthāvahoti Tuvaṭṭakasutta saddhācaritāna sappāya--

          “Vītataho purā bhedā (iti Bhagavā),

          Pubbamantamanissito.

          Vemajjhe nupasakheyyo,

          Tassa natthi purakkhatan”ti. (su.ni.855 mahāni. 84)--

 Yo sarīrabhedato pubbeva pahīnataho, tato eva atītaddhasaññita purimakoṭṭhāsa tahānissayena anissito, vemajjhe paccuppannepi addhani “ratto”ti-ādinā upasakhātabbo, tassa arahato tahādiṭṭhipurakkhārāna abhāvā anāgate addhani kiñci purakkhata natthīti ādinā eva gambhīrakathābāhullato Pūrābhedasutta (su.ni.855 mahāni. 84) buddhicaritāna sappāyanti katvā vuttaatha nesa sappāya …pe… vavatthapetvā”ti. Manasākāsīti eva cariyāya vasena manasi katvā puna ta sadisa attano (D.20./CS:pg.2.238) desanānikkhepayogyatāvasena manasi akāsi. Attajjhāsayena nu kho jāneyyāti parajjhāsayādi anapekkhitvā mayhayeva ajjhāsayena āraddha desana jāneyya nu kho. Parajjhāsayenāti sannipatitāya parisāya kassaci ajjhāsayena. Aṭṭhuppattikenāti idha samuṭṭhita-aṭṭhuppattiyā. Pucchāvasenāti kassaci pucchantassa pucchāvasena. Āraddhadesana jāneyyāti. Sace paccekabuddho bhaveyyā”ti ida imesa suttāna desanāya pucchā paccekabuddhāna bhāriyā, avisayā cāti dassanattha vutta. Tenāha “sopi na sakkueyyā”ti.

 Ettha ca yasmā na anumatipucchā, kathetukamyatāpucchā vā yuttā, atha kho diṭṭhasasandanapucchāsadisī vā vimaticchedanapucchāsadisī vā pucchā yuttā, tāva puggalajjhāsayavasena pavattitā nāma honti, na yathādhammavasena, tattha yadi Bhagavā tathā sayameva pucchitvā sayameva vissajjeyya, suantīna devatāna sammoho bhaveyya “ki nāmeta Bhagavā pahama evamāha, punapi evamāhā”ti, andhakāra paviṭṭhā viya honti, tasmā vuttaeva petā devatā na sakkhissanti paivijjhitun”ti. Yathādhammadesanāya pana kathetukamyatāvasena pucchanena sammoho hotīti. Sūriyo uggatoti āha devasagho āsannatarabhāvena obhāsassa vipula-uḷārabhāvato. Ekissā lokadhātuyāti Sutte (dī.ni.3.161 ma.ni.3.129 a.ni.1.277 vibha.809 netti. 57 mi.pa.5.1.1) āgatanayena sabbattheva pana apubba acarima dve Buddhā na honteva. Tenevāha-- “anantāsu …pe… addasā”ti.

 Gāthāya pucchāmīti nimmitabuddho Bhagavanta pucchitu okāsa kārāpesi. Muninti Buddhamuni Pahūtapaññanti mahāpañña. Tiṇṇanti caturoghatiṇṇa. Pāragatanti nibbānappatta, sabbassa vā ñeyyassa pāra pariyanta gata. Parinibbuta sa-upādisesanibbānavasena. hitattanti avaṭṭhitacitta lokadhammehi akampaneyyatāya. Nikkhamma gharā panujja kāmeti vatthukāme panūditvā gharāvāsā nikkhamma. Katha bhikkhu sammā so loke paribbajeyyāti so bhikkhu katha sammā paribbajeyya gaccheyya vihareyya, anupalitto hutvā loka atikkameyyāti attho.

 334. Siloka anukassāmīti (D.20./CS:pg.2.239) ettha siloko nāma pādasamudayo, isīhi vuccamānā gāthātipi vuccati. Pādova niyatavaṇṇānupubbikāna padāna samūho, ta siloka anukassāmi pavattayissāmīti atthoti āha “akkhara …pe… pavattayissāmī”ti. Yatthāti adhikarae bhumma. Āmeitalopenāya niddesoti āha “yesu yesu hānesū”ti. Bhummāti bhūmipaibaddhanivāsā. Ta ta nissitā ta ta hāna nissitavanto nissāya vasamānā, tehi saddhi siloka anukassāmīti adhippāyo. “Ye sitā girigabbharan”ti iminā tesa vivekavāsa dasseti, “pahitattā samāhitā”ti iminā bhāvanābhiyoga.

 Bahujanā pañcasatasakhyattā. Paipakkhābhibhavanato, tejussadatāya ca sīhā viya pavivittatāya nilīnā. Ekattanti ekībhāva. Odātacittā hutvā suddhāti arahattamaggādhigamena pariyodātacittā hutvā suddhā, na kevala sarīrasuddhiyāva. Vippasannāti ariyamaggappasādena visesato pasannā. Cittassa āvilabhāvakarāna kilesāna abhāvena anāvilā.

 Bhikkhū jānitvāti bhinnakilese bhikkhū “ime dibbacakkhunā ete devakāye passantīti jānitvā. Savanante jātattāti dhammassavanapariyosāne ariyajātiyā jātattā. Ida sabbanti ida “bhiyyo pañcasate”ti-ādika sabba.

 Tadatthāya vīriya karisūti dibbacakkhuñāṇābhinīhāravasena vīriya ussāha akasu. Tenāha “na ta tehī”ti-ādi. Sattarinti ta-kārassa ra-kārādesa katvā vutta, sattatinti attho. “Sahassan”ti pana anuvattati, sattatiyogena bahuvacana. Tenāha “eke sahassa. Eke sattatisahassānī”ti.

 Anantanti antarahita, ta pana ativiya mahanta nāma hotīti āha “vipulan”ti.

 Avekkhitvāti ñāṇacakkhunā visu visu avekkhitvā “vavatthitvānā”tipi pahanti, so evattho. Ta avekkhana nicchayakaraa hotīti āha “vavatthapetvā”ti. Pubbe vuttagāthāsu tatiyagāthāya pacchimaddha, catutthagāthāya purimaddhañca sandhāyāha “pubbe vuttagāthamevā”ti.

 Vijānanampi (D.20./CS:pg.2.240) dassana evāti āha “passatha olokethā”ti. Vācāyatapavattitabhāvato “anupaipāṭiyāva kittayissāmī”ti vadati.

 335. Satta sahassāni sakhāyāti satta sahassā. Yakkhāyevāti yakkhajātikā eva. Ānubhāvasampannāti mahesakkhā. Iddhimantoti vā mahānubhāvā. Jutimantoti mahappabhā. Vaṇṇavantoti atikkantavaṇṇā. Yasassinoti mahāparivārā ceva patthaakittisaddā ca. Samiti-saddo samīpatthoti adhippāyenāha “bhikkhūna santikan”ti.

 Hemavatapabbateti himavato samīpe hitapabbate.

 Ete sabbepīti ete sattasahassā Kapilavatthavā, chasahassā hemavatā, tisahassā sātāgirāti yathāvuttā sabbepi soasasahassā.

 Rājagahanagareti Rājagahanagarassa samīpe. Tanti kumbhīra.

 336. Kāma pācīnadisa pasāsati, tathāpi catūsupi disāsu saparivāradīpesu catūsupi mahādīpesu gandhabbāna jeṭṭhako, katha? Sabbe te tassa vase vattanti. Kumbhaṇḍāna adhipatīti-ādīsupi eseva nayo.

 Tassāpi viruhassa. Tādisāyevāti dhataraṭṭhassa puttasadisā eva puthutthato, nāmato, balato, iddhi-ādivisesato ca.

 Sabbasagāhikavasenāti dasasahassilokadhātuyā pacceka cattāro cattāro mahārājānoti tesa sabbesa sagahanavasena. Tenāha “ayañcetthā”ti-ādi.

 Caturo disāti catūsu disāsu. Caturo disā jalamānā samujjalantā obhāsentā. Yadi eva mahatiyā parisāya āgatāna katha Kapilavatthave vane hitāti āha “te panā”ti-ādi.

 337. Tesa mahārājāna dāsāti yojanā. Māyāya yuttā, tasmā māyāvino. Vañcana etesu atthi, vañcane vā niyuttāti vañcanikā. Kerāṭiyasāṭheyyenāti nihīnasahena kammena. Māyā etesa atthīti (D.20./CS:pg.2.241) māyā, te ca paresa vañcanattha yena māyākaraena “māyā”ti vuttā, ta dassento “māyākārakā”ti āha.

 Ettakā dāsāti ettakā kueṇḍu-ādikā nighaṇḍupariyosānā aṭṭhamahārājāna dāsā.

 Devarājānoti devā hutvā tatadevakāyassa rājāno. Citto ca seno ca cittaseno cāti tayo ete devaputtā pāḷiya ekasesanayena vuttāti āha “citto cā”ti-ādi.

 Bhikkhusagho samito sannipatito etthāti bhikkhusaghasamiti, ima vana.

 338. Nāgasadahavāsikāti nāgasadahanivāsino. Tattheko kira nāgarājā, cirakāla vasato tassa parisā mahatī paramparāgatā atthi, ta sandhāyāha “tacchakanāgaparisāyā”ti.

 Yamunavāsinoti yamunāya vasanakanāgā. Nāgavohārenāti hatthināgavohārena.

 Vuttappakāreti kambalassatare hapetvā itare vuttappakāranāgā. Lobhābhibhūtāti āhāralobhena abhibhūtā. Dibbānubhāvatāti dibbānubhāvato, dibbānubhāvahetu vā dibbā. Citrasupaṇṇāti nāma vicitrasundarapattavantatāya.

 Upavhayantāti upecca kathentā. Kākolūka-ahinakulādayo viya aññamañña jātisamudāgataverāpi samānā mittā viya …pe… haṭṭhatuṭṭhacittā aññamaññasminti adhippāyo. Buddhayeva te saraa gatā “Buddhānubhāveneva maya aññamaññasmi metti pailabhimhā”ti.

 339. Bhātaroti methunabhātaro. Tenāha “sujāya asurakaññāya kāraṇā”ti.

 Tesūti asuresu. Kālakañcāti eva nāmā. Mahābhismāti bhisanakamahāsarīrā. Abhabbāti sammattaniyāma okkamitu na bhabbā acchandikattā tādisassa chandasseva abhāvato.

 Balino (D.20./CS:pg.2.242) mahā-asurassa abbhatītattā tassa putte eva kittento Bhagavāsatañca baliputtānan”ti ādimāha. So kira sukhuma attabhāva māpetvā upagacchi.

 340. Kamma katvāti parikamma katvā. Nibbattāti upacārajjhānena nibbattā. Appanājhānena pana nibbattā brahmāno honti, te parato vakkhati “subrahmā”ti-ādinā (dī.ni.2.341), ayañca kāmāvacaradevatā vuccati. Tenevāha -- “mettākaruṇākāyikāti mettājhāne ca karuṇājhāne ca parikamma katvā nibbattadevā”ti. Mettājhāne karuṇājhāneti mettājhānanimitta karuṇājhānanimitta, tadatthanti attho.

 Te āpodevādayo yathāsaka vaggavasena hitattā dasadhā hitā. Yāva karuṇākāyikā dasa devakāyā. Nānattavaṇṇāti nānāsabhāvavaṇṇavanto.

 Veṇḍudevatāti veṇḍu nāma devatā, eva sahali devatā. Asamadevatā, yamakadevatāti “dve ayaniyo”ti vadanti, tappamukhā dve devanikāyāti. Candassūpanisā devā candassa upanissayato vattamānā tassa purato ca pacchato ca passato ca dhāvanakadevā. Tenāha “candanissitakā devā”ti. Sūriyassūpanisā, nakkhattanissitāti etthāpi eseva nayo. Kevala vātavāyanahetavo devatā vātavalāhakā. Tathā kevala abbhapaalasañcaraahetavo abbhavalāhakā. Uhappavattihetavo uhavalāhakā. Vassavalāhakā pana pajjunnasadisāti. Te idha na vuttā. Vasudevatā nāma eko devanikāyo, tesa pubbagamattā vāsavo, sakko.

 Daseteti ete veṇḍudevatādayo vāsavapariyosānā dasa devakāyā.

 Imānīti “jalamaggī”ti ca “sikhārivā”ti ca imāni tesa nāmāni. Keci pana ma-kāro padasandhikaro “jalā”ti ca “aggī”ti ca “sikhārivā”ti ca imāni tesa nāmānīti vadanti. Eteti tesu eva “ariṭṭhakā, rojā”ti ca vuttadevesu ekacce,umāpupphanibhāsino vaṇṇato umāpupphasadisāti evamattho gahetabbo, aññathā ekādasa devakāyā siyu.

 Daseteti (D.20./CS:pg.2.243) ete dasa sahabhūdevādayo vāsavanesipariyosānā dasa devakāyā. Teneva nikāyabhedavasena dasadhāva āgatā.

 Samānā”ti-ādi tesa devāna nikāyasamudāyagata nāma. Eva sesānampi.

 Daseteti ete samānādikā mahāpāragapariyosānā dasa devakāyā. Teneva nikāyabhedena dasadhā āgatā.

 Sukkādayo tayo devakāyā. Pāmokkhadevāti pamukhā padhānabhūtā devā.

 Disāti disāsu. Devoti megho. Daseteti ete sukkādayo pajjunnapariyosānā dasa devakāyā, te devanikāyabhedena dasadhā āgatā.

 Daseteti ete khemiyādayo paranimmitapariyosānā dasa devakāyā, te devanikāyabhedena dasadhāva āgatā. Tattha “khemiyā, kaṭṭhakādayo ca pañcāpi sadevakāyā tāvatisakāyikā”ti vadanti. Nāmanvayenāti nāmānugamena “āpodevatā”ti-ādināmasabhāgena. Tenevāha “nāmabhāgena nāmakoṭṭhāsenā”ti. Sabbā devatāti dasasahassilokadhātūsu sabbāpi devatā. Niddisati tatanāmasabhāgena ekajjha katvā.

 Pavutthāti pavāsa gatā viya apetāti āha “vigatā”ti. Pavutthā vā pakārato vutthā vusitā, tena jāti vusitabbā assāti pavuṭṭhajāti. Kāḷakabhāvā sakilesadhammā, sabbaso tadabhāvato kāḷakabhāvātīta dasabala. Lañcanābhāvena vā asitātigo kāḷakabhāvātītāya siriyā cando, tādisa canda viya siriyā virocamāna.

 341. Eko brahmāti sagāthakavagge (sa.ni.1.98) āgato subrahmadevaputto. Brahmaloke nibbattitvā heṭṭhimesu patiṭṭhitā ariyabrahmāno, na (D.20./CS:pg.2.244) suddhāvāsabrahmāno. Tissamahābrahmā puthujjano, yo aparabhāge manussesu nibbattitvā Moggaliputtatissatthero jāto.

 Sahassa brahmalokānanti brahmaloko etesanti brahmalokā, brahmāno, tesa brahmalokāna sahassa sattalokapariyāyo cāya lokasaddoti āha “mahābrahmāna sahassa āgatan”ti. Anantaragāthāyaāgatā”ti vuttapadameva atthavasena vadati. Yatthāti yasmi brahmasahasse. Aññe brahmeti tadaññe brahmāno. Abhibhavitvā tiṭṭhati vaṇṇena, yasasā āyunā ca.

 Issarāti teneva vasapavattanena sesabrahmāna adhipatino.

 342. Kāḷakadhammasamannāgato kāḷakassa pāpimassa mārassa bālabhāva passatha, yo attano avisaye niratthaka parakkamitu vāyamati.

 Vītarāgabhāvāvahassa dhammassavanassa antarāyakaraena avītarāgā rāgena baddhā eva nāma hontīti vuttarāgena baddha hotū”ti.

 Bhayānaka sarañca katvāti bherava mahanta sadda samuṭṭhapetvā.

 Idāni ta sadda upamāya dassento “yathā”ti ādimāha. Kañcīti tasmi samāgame kañci devata, mānusaka vā attano vase vattetu asakkonto asayavase sayañca na attano vase hito. Tenāha “asayavasī”ti-ādi.

 343. “Vītarāgehī”ti desanāsīsameta. Sabbāyapi hi tattha samāgataparisāya mārasenā apakkantāva. Nesa lomampi iñjayu tesa lomamattampi na cālesu, kuto antarāyakaraa. Iti yattakā tattha visesa adhigacchisu, tesa sabbesampi antarāyākaraavasena attho vibhāvetabbo, vītarāgaggahaena vā sarāgavītarāgavibhāvino ca tattha sagahitāti veditabba. Māro ima gātha abhāsi acchariyabbhutacittajāto. Kathañhi nāma tāva ghoratara mahati vibhisaka mayi karontepi sabbe pime nibbikārā samāhitā eva. Kasmā? Vijitāvino ime uttamapurisāti. Tenāha “sabbe”ti-ādi. Yādiso ariyāna dhammanissito (D.20./CS:pg.2.245) pamodo, na kadāci tādiso anariyāna hotīti “sāsane bhūtehi ariyehi” icceta vutta. Vi-saddena vinā kevalopi suta-saddo vikhyātatthavacano hoti “sutadhammassā”ti-ādīsu (mahāva. 5 udā. 11) viyāti āha “jane vissutā”ti.

 Dūreti dūre padese. Daharassa antarāya pariharantīna sakkā bhante sakala kāya dassetun”ti avocāti.

 

 Mahāsamayasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.21.) 8. Sakkapañhasuttavaṇṇanā

 

(D.21.-0)Nidānavaṇṇanā

 

 344. Ambasaṇḍāna (D.21./CS:pg.2.246) adūrabhavattā ekopi so brāhmaagāmo “ambasaṇḍātveva bahuvacanavasena vuccati, yathā “varaṇā nagaran”ti. Vedi eva vediko, vediko eva vediyo ka-kārassa ya-kāra katvā, tasmi Vediyake. Tenāha “maivedikāsadisenā”ti-ādi, indanīlādimaimayavedikāsadisenāti attho. Pubbepīti leakaraato pubbe, guhārūpena hitā, dvāre indasālarukkhavatī ca, tasmā “indasālaguhā”ti vuttā purimavohārena.

 Ussukka vuccati abhiruci, ta pana Buddhadassanakāmatāvasena, tathā ussāhanavasena ca pavattiyādhammiko ussāho”ti vutta. Sakkena sadiso …pe… natthīti. Yathāha “appamādena maghavā, devāna seṭṭhata gato”ti (dha.pa.30). Parittakenāti aparāpara bahu puññakamma akatvā appamattakeneva puññakammena.

 Sakkopi kāma mahāpuññakatabhīruttāno hoti, sātisayāya pana dibbasampattiyā viyogahetukena sokena diguitena maraabhayena satajjito jāto. Tenāha “sakko pana maraabhayābhibhūto ahosī”ti.

 Dibbacakkhunā devatāna dassana nāma paivijjhanasadisanti āha “paivijjhī”ti. Pāṭiyekko vohāroti āveiko piyasamudāhāro. Marisaniyasampattikāti mārisā. Tesañhi sampattiyo mahānubhāvatāya sahanti upaṭṭhahanti, aññe ayonisomanasikāratāya ceva appahukāya ca na sahantiyeva, sā pana nesa marisaniyasampattikatā dukkhavirahitāyāti vuttaniddukkhātipi vutta hotī”ti. Ekako vāti devaparisāya vinā āgatattā vutta, mātali-ādayo pana tādisā sahāyā tadāpi ahesuyeva. Tathā hi vakkhati “api cāya āyasmato cakkanemisaddena tamhā samādhimhā vuṭṭhito”ti (dī.ni.aṭṭha.2.352). Okāsa nākāsi (D.21./CS:pg.2.247) sakkassa ñāṇaparipāka āgamento, aññesañca bahūna devāna dhammābhisamaya upaparikkhamāno. Soti sakko.

 Evanti vacanasampaicchane nipātoti āha “eva hotū”ti-ādi. Bhaddatavāti pana sakka uddissa nesa āsi vādo.

 345. Vallabho …pe… dhamma suṇātīti ayamattho Govindasuttādīhi (dī.ni.2.294) dīpetabbo. Iminā katokāseti iminā Pañcasikhena katokāse Bhagavati.

 Anucariyanti anucaraabhāva, ta panassa anucaraa nāma saddhi gamanamevāti āha “sahacaraa ekato gamanan”ti.

 Sovaṇṇamayanti suvaṇṇamaya. Pokkharanti vīṇāya doimāha. Daṇḍoti vīṇadaṇḍo. Vehakāti tantīna bandhanāya ceva uppīḷanāya ca dhametabbā vehakā. Pattakanti pokkhara. Samapaññāsamucchanā mucchetvāti yathā samapaññāsamucchanā kamato tattha samucchana kātu sakkā, eva ta sajjetvāti attho. “Samapaññāsamucchanā samucchetvā”ti ca ida devaloke niyata vīṇāvādanavidhi sandhāya vutta. Manussaloke pana ekavīsati mucchanā. Tenevāha Vīṇopamasuttavaṇṇanāya--

          “Satta sarā tayo gāmā, mucchanā ekavīsati;

          Tānā cekūnapaññāsa, iccete saramaṇḍalā”ti. (a.ni.aṭṭha.3.55 sārattha. ṭī. 3.243).

 Tattha chajjo, usabho, gandhāro, majjhimo, pañcamo, dhevato, nisādoti ete satta sarā. Chajjagāmo, majjhimagāmo, sādhāraagāmoti tayo gāmā, sarasamūhāti attho. Manussaloke vādanavidhinā ekekasseva ca sarassa vasena tayo tayo mucchanā katvā ekavīsati mucchanā. Ekekasseva ca sarassa satta satta tānabhedā, yato sarassa mandataravavatthāna hoti, te ekūnapaññāsa tānavisesāti, tisso duve catasso, catasso tisso duve catassoti dvāvīsati sutibhedā icchitā, aya pana ekekassa sarassa vasena satta satta mucchanā, antarasarassa ca ekāti samapaññāsāya mucchanāna yogyabhāvena vīṇa vajjesi. Tena vutta “samapaññāsa (D.21./CS:pg.2.248) mucchanā samucchetvā”ti. Sesadeve jānāpento sakkassa gamanakālanti yojanā.

 346. Atirivāti ra-kāro padasandhikaro, atīva ativiyāti vutta hoti. Pakati …pe… agamāsi maraabhayasatajjitattā taramānarūpo. Tenevāha “nanu cā”ti-ādi.

 347. Buddhā nāma mahākāruikā, sadevakassa lokassa hitasukhatthāya eva uppannā, te katha atthikehi durupasakamāti āha “aha sarāgo”ti-ādi. Tadantara paisallīnāti yena antarena yena khaena upasakameyya, tadantara paisallīnā jhāna samāpannā. Tadantara-saddo vā “etarahī”ti iminā samānatthoti āha “sampati paisallīnā vā”ti.

 

(D.21.-1)Pañcasikhagītagāthāvaṇṇanā

 

 348. Sāvesīti yathādhippetamucchana paṭṭhapetvā vīṇa vādento tataṁṭhānuppattiyā pākaṭībhūtamandatāvavattha dassento sumadhurakomalamadhupānamattamadhukāravirutāpahāsinilakkhao pasannabhānī samarava tantissara sāvesi.

          “Sakyaputtova jhānena, ekodi nipako sato;

          Amata muni jigīsāno….

          Yathāpi muni nandeyya, patvā sambodhi uttaman”ti. (dī.ni.2.348).

 Ca eva Buddhūpasañhitā. Buddhūpasañhitā pana Buddhāna dhammasarīra ārabbha nissaya katvā pavattitāti āha “dhammo arahatāṁ ivā”ti. Dhammūpasañhitā, arahattūpasañhitā ca veditabbā.

 Sūriyasamānasarīrāti sūriyasamānappabhāsarīrā. Tenāha “tassā kirā”ti-ādi. Yasmā timbaruno gandhabbadevarājassa sūriyavaccha sā ake jātā, tasmā āha “ya timbaru devarājāna nissāya tva jātā”ti. Kalyāṇagatāya “kalyāṇī”ti vuttāti āha “sabbagasobhanā”ti.

 Rāgāvesavasena (D.21./CS:pg.2.249) pubbe vuttā gāthā idānipi tameva ārabbha purato hita viya ālapanto vadati.

 Thanudaranti payodharañca udarañca adhippetanti āha “thanavemajjha udarañcā”ti.

 Kiñci kāraanti kiñci pīḷa.

 Pakati jahitvā hita abhirattabhāvena.

 Vāmūrūti rucira-ūrū. Tenāha “vāmākārenā”ti-ādi. Vāmavikasitarucirasundarābhirūpacārusaddā hi ekatthā daṭṭhabbā. Na tikhianti na tikkha na lūkha na kakkhaa. Mandanti mudu siniddha.

 Anekabhāvoti anekasabhāvo, so pana bahuvidho nāma hotīti āha “anekavidho jāto”ti. Anekabhāgoti anekakoṭṭhāso.

 Tayā saddhi vipaccatanti tayā sahitayeva me ta kamma vipaccatu, tayā saheva tassa kammassa phala anubhaveyyanti adhippāyo. Tayā saddhimevāti yathā cakkavattisavattaniyakamma tassa nissandaphalabhūtena itthiratanena saddhiyeva vipāka deti, eva ta me kamma tayā saddhiyeva mayha vipāka detu.

 Ekodīti ekodibhāva gato, samāhitoti attho. Jigīsānoti jigīsamāno hoti. Tathābhūtova jigīsati nāmāti tathā pahamavikappo vutto. Dutiyavikappe pana “vicaratī”ti kiriyāpada āharitvā attho vutto.

 Nandeyyanti samāgama patthento vadati atisassirikarūpasobhāya.

 349. Sasandatīti sameti, yāya mucchanāya, yena ca ākārena tantissaro pavatto, ta mucchana anativattento, teneva ca ākārena gītassaropi pavattoti attho. Yena ajjhāsayena Bhagavā Pañcasikhassa gandhabbe vaṇṇa kathesi, yadatthañca kathesi, ta sabba vibhāvetukasmā”ti-ādimāha. Natthi bodhimūle eva samucchinnattā. Upekkhako Bhagavā anupalittabhāvato. Suvimuttacitto Bhagavā chandarāgato, sabbasmā (D.21./CS:pg.2.250) ca kilesā. Yadi eva kasmā Pañcasikhassa gandhabbe vaṇṇa kathesīti āha “sace panā”ti-ādi.

 Ganthitāti sandahitā, tā pana nirantara kathiyamānā rāsikatā viya hontīti āha “piṇḍitā”ti. Vohāravacananti Bhagavato, bhikkhūnañca purato vattabba upacāravacana.

 Upanaccantiyāti upagantvā naccantiyā.

 

(D.21.-2)Sakkūpasakamanavaṇṇanā

 

 350. “Kadā sayūḷhā”ti-ādīni vadanto paisammodati. Vippakārampi dasseyyāti aḍḍhakatābhinayavasena naccampi dasseyya.

 351. “Abhivadito Sakko devānamindo”ti-ādīna “tena kho pana samayenā”ti-ādīna (pārā. 16 24) viya sagītikāravacanabhāve sasayo natthi, “evañca pana tathāgatā”ti idha pana siyā sasayoti “Dhammasagāhakattherehi hapitavacanan”ti vatvā itarassāpi tathābhāva dassetusabbametan”ti-ādi vutta. Vuḍḍhivacanena vuttoti “sukhī hotu Pañcasikha Sakko devāna indo”ti āsīsavāda vutto. “Bhagavato pāde sirasā vandatī”ti vadanto abhivādeti nāma “sukhī hotū”ti āsīsavādassa vadāpanato. Tathā pana āsīsavāda vadanto abhivadati nāma sabbakāla tatheva tiṭṭhanato.

 Uru vepulla dassati dakkhatīti urundā vibhatti-alopena. Vivaṭā agaaṭṭhāna. Yo pakatiyā guhāya andhakāro, so antarahitoti yo tassa guhāya satthu samantato asītihatthato aya pākatiko andhakāro, so devāna vatthābharaasarīrobhāsehi antarahito, āloko sampajji. Asītihatthe pana Buddhālokeneva andhakāro antarahito, na ca samattho devāna obhāso Buddhāna abhibhavitu.

 352. Cirappaikāhanti cirappabhutiko aha. Aḍḍakaraa nāma natthi avivādādhikaraaṭṭhāne nibbattattā. Kīḷādīnipīti ādi-saddena dhammassavanādi sagahāti.

 Salaamayagandhakuiyanti (D.21./CS:pg.2.251) salaarukkhehi raññā Pasenadinā kāritagandhakuiya. Tenassāti tena phaladvayādhigamena pahīna-oḷārikakāmarāgatāya assā bhūjatiyā devaloke abhiratiyeva natthi. Cakkanemisaddena tamhā samādhimhā vuṭṭhitoti ettha adhippāya ajānantāārammaassa adhimattatāya samāpattito vuṭṭhāna jātan”ti maññeyyunti ta paikkhipanto “samāpanno sadda suṇātīti no vata re vattabbe”ti āha. Sati ca ārammaasaghaṭṭanāya gahaenapi bhavitabbanti adhippāyena “suṇātī”ti vutta, itaro “pahama jhāna samāpannassa saddo kaṇṭako”ti vacanamatta nissāya sabbassāpi jhānassa saddo kaṇṭakoti adhippāyena paikkhepa asahanto “nanu Bhagavā …pe… bhaatī”ti imameva suttapada uddhari. Tattha yathā dosadassanapaipakkhabhāvanāvasena paighasaññāna suppahīnattā mahatāpi saddena arūpasamāpattito na vuṭṭhāna, eva “uppādo bhaya, anuppādo kheman”ti-ādinā sammadeva dosadassanapaipakkhabhāvanāvasena sabbāsampi lokiyasaññāna aggamaggena samatikkantattā ārammaṇādhigamatāya na kadāci phalasamāpattito vuṭṭhāna hotīti. Tathā pana na suppahīnattā paighasaññāna sabbarūpasamāpattito vuṭṭhāna hoti, pahamajjhāna pana appakampi sadda na sahatīti tasamāpannassa “saddo kaṇṭako”ti vutta. Yadi pana paighasaññāna vikkhambhitattā mahatāpi saddena arūpasamāpattito na vuṭṭhāna hoti, pageva maggaphalasamāpattito. Tenāha “cakkanemisaddenā”ti-ādi. Cakkanemisaddenāti ca nayida karaavacana hetumhi, karae vā atha kho sahayoge. Imameva hi attha dassetuBhagavā panā”ti-ādi vutta.

 

(D.21.-3)Gopakavatthuvaṇṇanā

 

 353. Paripūrakārinīti paripuṇṇāni, parisuddhāni ca katvā rakkhitavatī. “Itthittan”ti-ādi tattha virajjanākāradassana. Dhitthibhāvaitthibhāvassa dhikkāro hetūti attho. Alanti paikkhepavacana, payojana natthīti attho. Virājetīti jigucchati. Etā sampattiyoti cakkavattisiri-ādikā etā yathāvuttasampattiyo. Tasmā pubbaparicayena upaṭṭhitanikantivasena. Upaṭṭhānasālanti sudhammadevasabha.

 Soti (D.21./CS:pg.2.252) gopakadevaputto. Vaṭṭetvā vaṭṭetvāti tomarādi vattentena viya codanavacana parivaṭṭetvā parivaṭṭetvā. Gāḷha vijjhitabbāti gāḷhatara ghaṭṭetabbā.

 Kuto mukhāti kuto pavattañāṇamukhā. Tenāha “aññavihitakā”ti. Katapuññeti sammā katapuññe dhamme.

 Dāyoti lābho. So hi dīyati tehi dātabbattā dāyo, yesa dīyati, tehi laddhattā lābhoti ca vuccati. Sakhāre …pe… patiṭṭhahisu katādhikārattā. Tattha tāvatisabhavane hitānayeva nibbatto yathā sakkassa indasālaguhāya hitasseva sakkattabhāvo.

 Nikanti tasmi gandhabbakāye ālaya samucchinditu na sakkonto.

 354. Attanāva veditabboti attanāva adhigantvā veditabbo, na parappaccayikena. Tumhehi vuccamānānīti kevala tumhehi vuccamānāni.

 Viyāyāmāti vissaṭṭha vīriya santāne pavattema. Pakatiyāti rūpāvacarabhāvena, “anussaran”ti vā pāṭho.

 Kāmarāgo eva “chando rāgo chandarāgo”ti-ādi pavattibhedena sayojanaṭṭhena “kāmarāgasayojanānī”ti, yogaganthādipavatti-ākārabhedena “kāmabandhanānī”ti ca vutto. Pāpimayogānīti ettha pana sesayogaganthānampi vasena attho veditabbo.

 Duvidhānanti vatthukāmakilesakāmavasena duvidhāna.

 “Ettha ki, tattha kin”ti ca padadvaye kinti nipātamatta. Cātuddisabhāveti tesa Buddhādīna tiṇṇa ratanāna catuddisayogyabhāve appaihaabhāve. Buddharatanañhi mahākāruikatāya, anāvaraañāṇatāya, paramasantuṭṭhatāya ca cātuddisa, dhammaratana svākkhātatāya, sagharatana suppaipannatāya. Tenāha “sabbadisāsu asajjamāno”ti.

 Majjhimassa pahamajjhānassa adhigatattā tāvadeva kāya brahmapurohita adhigantvā tāvadeva purima jhānasati pailabhitvā ta jhāna pādaka katvā vipassana vaḍḍhetvā orambhāgiyasayojanasamucchindanena maggaphalavisesa anāgāmiphalasakhāta visesa ajjhagasu adhigacchisu. Keci pana “kāmāvacarattabhāvena (D.21./CS:pg.2.253) maggaphalāni adhigacchisūti adhippāyena pañcamassa jhānassa anadhigatattā suddhāvāsesu na uppajjisu, pahamajjhānalābhitāya pana brahmapurohitesu nibbattisū”ti vadanti.

 

(D.21.-3-1)Maghamāṇavavatthuvaṇṇanā

 

 355. Visuddhoti visuddha-ajjhāsayo, upanissayasampannoti adhippāyo. Gāmakammakaraaṭṭhānanti gāmikāna upaṭṭhānaṭṭhāna vadati. Tāvatakenevāti attanā sodhitaṭṭhāneva aññassa āgantvā avaṭṭhāneneva. Sati pailabhitvāti “Aho mayā katakamma saphala jātan”ti yoniso citta uppādetvā.

 Pāsāṇeti maggamajjhe uccatarabhāvena hitapāsāṇe. Uccāletvāti uddharitvā. Etassa saggassa gamanamagganti etassa candādīna uppattiṭṭhānabhūtassa saggassa gamanamagga puññakamma.

 Sugativasena laddhabba, kahāpaañcāti kahāpaa, daṇḍavasena laddhabba bali daṇḍabali. Gahapatikā ki karissantīti gahapatikā nāma aavikā viya visamanissitā, te na kañci anattha karissanti, eva tayā jānamānena kasmā mayha na kathitanti yadipi pubbe na kathita, etarahi pana bhayena kathita, mā mayha dosa kareyyātha, ārocitakālato paṭṭhāya na mayha dosoti vadati.

 Nibaddhanti ekantika.

 Pisuesīti pisuakammamakāsi, tumhāka antare mayha pesuñña upasaharatīti attho. Puna aharaṇīya brahmadeyya katvā. Mayhampīti mayhampi atthāya ma uddissa puññakamma karotha. Nīluppala nāma vikasamāna udakato uggantvāva vikasati, eva ahutvā anto-udake pupphita nīluppala viya. Amhāka panida puññakamma bhavantarūpapattiyā vinā imasmiyeva attabhāve vipāka detīti yojanā. Cintāmattakampīti domanassavasena cintāmattakampi.

 Pagevāti kālasseva, ativiya pātoti attho. Kaṇṇikūpaganti kaṇṇikayogya. Tacchetvā maṭṭha katvā kaṇṇikāya kattabba sabba niṭṭhapetvā. Tathā hi sā vatthena vehetvā hapitā.

 Cayabandhana (D.21./CS:pg.2.254) sālāya adhiṭṭhānasajjana. Kaṇṇikamañcabandhana kaṇṇikārohanakāle āruhitvā avaṭṭhāna-aṭṭakaraa.

 Yassa atthate phalake yassa phalake atthateti yojanā.

 Avidūreti sālāya, koviḷārarukkhassa ca avidūre. Sabbajeṭṭhikāti sabbāsa tassa bhariyāna jeṭṭhikā sujātā.

 Tassevāti sakkasseva. Santiketi samīpe santikāvacarā hutvā nibbattā. Dhajena saddhi sahassayojaniko pāsādo.

 Kakkaakavijjhanasūlasadisanti kakkaake gahitu tassa bilapariyantassa vijjhanasūcisadisa.

 Maccharūpenāti matamaccharūpena. Osaratīti pilavanto gacchati. Tassāpi bakasakuikāya pañca vassasatāni āyu ahosi devanerayikāna viya manussapetatiracchānāna āyuno aparicchinnattā.

 Ukkuṭṭhimakāsīti uccāsaddamakāsi.

 Pubbasannivāsenāti purimajātīsu cirasannivāsena. Evañhi ekaccāna diṭṭhamattenapi sineho uppajjati. Tenāha Bhagavā--

          “Pubbeva sannivāsena, paccuppannahitena vā;

          Eva ta jāyate pema, uppalava yathodake”ti. (jā. 1.2.174).

 Avasesesūti asure, sakka hapetvā dvīsu devalokesu deveva sandhāya vadati.

 Atthanissitanti attano, paresañca atthameva hitameva nissita, ta pana hita sukhassa nidānanti āha “kāraanissitan”ti.

 

(D.21.-3-2)Pañhaveyyākaraavaṇṇanā

 

 357. Kisayojanāti kīdisasayojanā. Satte anatthe sayojenti bandhantīti sayojanānīti āha “kibandhanā, kena bandhanena baddhā”ti. Puthukāyāti bahū sattakāyāti āha “bahū janā”ti. Vera vuccati dosoti āha “averāti appaighā”ti. Āvudhena (D.21./CS:pg.2.255) sarīre daṇḍo āvudhadaṇḍo, dhanassa dāpanatthena daṇḍo dhanadaṇḍo, tadubhayākaraena tato vinimutto adaṇḍo, sampattiharaato, saha anatthuppattito ca sapatto, paisattūti āha “asapattāti apaccatthikā”ti. Byāpajjha vuccati cittadukkha, tabbirahitā abyāpajjhāti āha “vigatadomanassā”ti. Pubbe “averā”ti padena sambaddhāghātakābhāvo vutto. Tenāha “appaighā”ti. “Averino”ti pana imināpi kopamattassapi anuppādana. Tenāha “katthaci kopa na uppādetvā”ti. “Viharemū”ti ca pada purimapadehipi yojetabba “averā viharemū”ti-ādinā. Ayañca averādibhāvo savibhāgena pākao hotīti dassetuaccharāyā”ti ādi vatvāiti ce nesa hotī”ti vutta. Cittuppatti dahatarāpi hutvā pavattatīti dassetudāna datvā, pūja katvā ca patthayantī”ti vutta. Iti ceti ce-saddo anvayasasaggena parikappetīti āha “evañca nesan”ti.

 Yāya kāyaci paresa sampattiyā khīyana usūyana asahana lakkhaa etissāti parasampattikhīyanalakkhaṇā, yadaggena attasampattiyā parehi sādhāraabhāva asahanalakkhaa, tadaggenassa “nigūhanalakkhaan”tipi vattabba. Tathā hissa porāṇā “mā ida acchariya aññesa hotu, mayhameva hotūti macchariyan”ti nibbacana vadanti. Abhidhamme “yā paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issā issāyanā”ti-ādinā (dha.sa.1126) nikkhepakaṇḍe, “yā etesu paresa lābhādīsu ki iminā imesan”ti-ādinā tasavaṇṇanāyañca vuttāneva, tasmā tattha vuttanayeneva veditabbānīti adhippāyo.

 Yasmā pana issāmacchariyāni bahvādīnavāni, tesa vibhāvanā lokassa bahukārā tasmā Abhidhammaṭṭhakathāya (dha.sa.aṭṭha.1125) vibhāvitānampi tesa diṭṭhadhammikepi samparāyike pi-ādīnave dassento “āvāsamacchariyena panā”ti-ādimāha. Etthāti etesu issāmacchariyesu, etesu vā āvāsamacchariyādīsu pañcasu macchariyesu. Sakāra sīsena ukkhipitvāva vicarati (D.21./CS:pg.2.256) tattha laggacittatāya, nihīnajjhāsayatāya ca. Mamāti mayā, ayameva vā pāṭho. Lohitampi mukhato uggacchati cittavighātena satattahadayatāya. Kucchivirecanampi hoti atijalaggino. Añño vibhavapaivedhadhammo ariyānayeva hoti, te ca ta na maccharāyanti macchariyassa sabbaso pahīnattā. Paivedhadhamme macchariyassa asambhavo evāti āha “pariyattidhammamacchariyena cā”ti. Vaṇṇamacchariyena dubbaṇṇo, dhammamacchariyena eamūgo duppañño hoti.

 Apicā”ti-ādi pañcanna macchariyāna vasena kammasarikkhakavipākadassana. Āvāsamacchariyena lohagehe paccati paresa āvāsapaccayahitasukhanisedhanato. Kulamacchariyena appalābho hoti parehi kulesu laddhabbalābhanisedhanato, appalābhoti ca alābhoti attho. Lābhamacchariyena gūthaniraye nibbattati lābhahetu parehi laddhabbassa assādanisedhanato. Sabbathāpi nirassādo hi gūthanirayo. Vaṇṇo nāma na hotīti sarīravaṇṇo, guavaṇṇoti duvidhopi vaṇṇo nāmamattenapi na hoti, tattha tattha nibbattamāno virūpo eva hoti. Sampattinigūhanasabhāvena macchariyena virūpite santāne yebhuyyena guṇā patiṭṭhameva na labhanti, ye ca patiṭṭhaheyyu, tesampi vasenassa vaṇṇo na bhaveyya. Te hi tassa loke ratti khittā sarā viya na paññāyanti. Dhammamacchariyena kukkuaniraye. Sotāpattimaggena pahīyati apāyagamanīyabhāvato. Verādīhi na parimuccantiyeva tapparimuccanāya icchāya appattabbattā jāti-ādidhammāna sattāna jāti-ādīhi viya.

 Tiṇṇā mettha kakhāti ma-kāro padasandhikaro. Etasmi pañheti etasmi “kisayojanā nu kho”ti eva ñātu icchite atthe. Tumhāka vacana sutvāti “issāmacchariyasayojanā”ti eva pavatta tumhāka vissajjanavacana sutvā. Kakhā tiṇṇāti yathāpucchite atthe sasayo tarito vigato desanānussaraamattena, na samucchedavasenāti āha “na maggavasenā”ti-ādi. Ayampi kathakathā vigatāti kakhāya vigatattā eva tassā pavatti-ākāravisesabhūtāida katha ida kathan”ti ayampi kathakathā vigatā apagatā.

 358. Nidānādīni (D.21./CS:pg.2.257) Mahānidānasuttavaṇṇanāya (dī.ni.aṭṭha.2.95) vuttatthāneva. Piyāna attano pariggahabhūtāna sattasakhārāna parehi sādhāraabhāvāsahanavasena, nigūhanavasena ca pavattanato piyasattasakhāranidāna macchariya, appiyāna pariggahabhūtāna sattāna, sakhārānañca asahanavasena pavattiyā appiyasattasakhāranidānā issā. Yañhi kiñci appiyasambandha bhaddakampi ta kodhanassa appiyamevāti. Ubhayanti macchariya, issā cāti ubhaya. Ubhayanidānanti piyanidānañceva appiyanidānañca. Piyāti iṭṭhā. Keḷāyitāti dhanāyitā. Mamāyitāti mamatta katvā pariggahitā. Issa karotīti “ki imassa iminā”ti tassa piyasattalābhāsahanavasena ussūyati, tameva piyasatta yācito. Aho vatassāti sādhu vata assa. “Imassa puggalassa evarūpa piyavatthu na bhaveyyāti issa karoti usūya uppādeti. Mamāyantāti keḷāyantā. Appiyeti appiye satte tesa satāpato. Assāti puggalassa, yena te laddhā. Teti sattasakhārā, sacepi amanāpā honti appiyehi samudāgatattā. Viparītavuttitāyāti ayāthāvagāhitāya. Ko añño evarūpassa lābhīti tena attāna sambhāvento issa vā karoti. Aññassa tādisa uppajjamānampi “Aho vatassa evarūpa na bhaveyyā”ti issa vā karoti, ayañca nayo heṭṭhā vuttanayattā na gahito.

 Vatthukāmāna pariyesanavasena pavatto chando pariyesanachando. Pailābhapaccayo chando pailābhachando. Paribhuñjanavasena pavatto chando paribhogachando. Pailaddhāna sannidhāpanavasena, sagopanavasena ca pavatto chando sannidhichando. Diṭṭhadhammikameva payojana cintetvā vissajjanavasena pavatto chando vissajjanachando. Tenāha “katamo”ti-ādi.

 Aya pañcavidhopi atthato tahāyanamevāti āha “tahāmattamevā”ti.

 Eva vutto “lābha paicca vinicchayo”ti eva Mahānidānasutte (dī.ni.2.103) vutto vinicchayavitakko vitakko nāma, na yo koci vitakko. Idāni yathāvutta (D.21./CS:pg.2.258) vinicchayavitakka atthuddhāranayena nīharitvā dassetuvinicchayo”ti-ādi vutta. Aṭṭhasatanti aṭṭhādhika sata, tañca kho tahāvicaritāna sata, na yassa kassacīti dassetutahāvicaritan”ti vutta. Tahāvinicchayo nāma tahāya vasena vakkhamānanayena ārammaassa vinicchinanato. Diṭṭhidassanavasena “idameva sacca, mogha aññan”ti vinicchinanato diṭṭhivinicchayo nāma. Iṭṭha paṇīta, aniṭṭha appaṇīta, piyāyitabba piya, appiyāyitabba appiya, tesa vavatthāna tahāvasena na hoti. Tahāvasena hi ekacco kiñci vatthu paṇīta maññati, ekacco hīna, ekacco piyāyati, ekacco nappiyāyati. Tenāha “tadeva hī”ti-ādi “Dassāmī”ti ida vissajjanachande vuttanayena ceva vaṭṭūpanissayadānavasena ca veditabba. Tampi hi tahāchandahetukanti.

 Yattha saya uppajjanti, ta santāna sasāre papañcenti vitthārayantīti papañcā. Yassa ca uppannā, ta “ratto”ti vā “satto”ti vā “micchābhiniviṭṭho”ti vā papañcenti byañjentīti papañcā. Yasmā tahādiṭṭhiyo adhimattā hutvā pavattamānā tasamagīpuggala pamattākāra pāpenti, māno pana jātimadādi vasena mattākārampi, tasmāmattapamattākārapāpanaṭṭhenā”ti vutta. Sakhā vuccati koṭṭhāso bhāgaso sakhāyati upaṭṭhātīti. Yasmā papañcasaññā tatadvāravasena, ārammaavasena ca bhāgaso vitakkassa paccayā honti, na kevalā, tasmā papañcasaññāsakhānidāno vitakko vutto, papañcasaññāna vā anekabhedabhinnattā tasamudāyo “papañcasaññāsakhā”ti vutto. Papañcasaññāsakhāggahaena ca anavaseso dukkhasamudayo vutto tata nimittattā vaṭṭadukkhassāti.

 Yo nirodho vūpasamoti nirodhasaccamāha. Tassa sāruppanti tassa papañcasaññāsakhāya nirodhassa vūpasamassa adhigamupāyatāya sāruppa anucchavika, etena vipassana vadati. Tattha yathāvuttanirodhe ārammaakaraavasena gacchati pavattatīti tatthagāminī, etena magga. Tenāha “saha vipassanāya magga pucchatī”ti.

 

(D.21.-4)Vedanākammaṭṭhānavaṇṇanā

 

 359. Pucchitameva kathita. Yasmā sakkena devāna indena papañcasaññāsakhānirodhagāminipaipadā pucchitāva, Bhagavā ca tadadhigamupāya arūpakammaṭṭhāna tassa (D.21./CS:pg.2.259) ajjhāsayavasena vedanāmukhena kathento tisso vedanā ārabhi, iti pucchitameva kathentena pucchānusandhivasena sānusandhimeva ca kathita. Na hi Buddhāna ananusandhikā kathā nāma atthi. Idānissa vedanāmukhena arūpakammaṭṭhānasseva kathane kāraa dassetudevatānañhī”ti-ādi vutta. Karajakāyassa sukhumatāvacaneneva accantamudusukhumālabhāvāpi vuttā evāti daṭṭhabba. Kammajanti kammajateja. Tassa balavabhāvo uḷārapuññakammanibbattattā, ativiya garumadhurasiniddhasuddhāhārajīraato ca. Ekāhārampīti ekāhāravārampi. “Vilīyantī”ti etena karajakāyassa mandatāya kammajatejassa balavabhāvena āhāravelātikkamena nesa balavatī dukkhavedanā uppajjamānā supākaṭā hotīti dasseti. Nidassanamattañceta sukhavedanāpi pana nesa uḷārapaṇītesu ārammaesu uparūpari aniggahaavasena pavattamānā supākaṭā hutvā upaṭṭhātiyeva. Upekkhāpi tesa kadāci uppajjamānā santapaṇītarūpā eva iṭṭhamajjhatte eva ārammae pavattanato. Tenevāha “tasmā”ti-ādi.

 Rūpakammaṭṭhānanti rūpapariggaha, rūpamukhena vipassanābhinivesanti attho. Arūpakammaṭṭhānanti etthāpi eseva nayo. Tattha rūpakammaṭṭhānena samathābhinivesopi sagayhati, vipassanābhiniveso pana idhādhippetoti dassento “rūpapariggaho arūpapariggahotipi etadeva vuccatī”ti āha. Catudhātuvavatthānanti ettha yebhuyyena catudhātuvavatthāna vitthārento rūpakammaṭṭhāna kathetīti adhippāyo. Rūpakammaṭṭhāna dassetvāva katheti “eva rūpakammaṭṭhāna vuccamāna suṭṭhu vibhūta pākaa hutvā upaṭṭhātī”ti. “Etena idhāpi rūpakammaṭṭhāna ekadesena vibhāvitamevā”ti vadanti.

 Kāmañcettha vedanāvasena arūpakammaṭṭhāna āgata, tadaññadhammavasenapi arūpakammaṭṭhāna labbhatīti ta vibhāgena dassetutividho hī”ti-ādi vutta. Tattha abhinivesoti anuppaveso, ārambhoti attho. Ārambhe eva hi aya vibhāgo, sammasana pana anavasesatova dhamme pariggahetvā pavattatīti. “Pariggahite rūpakammaṭṭhāne”ti ida rūpamukhena vipassanābhinivesa sandhāya vutta, arūpamukhena pana vipassanābhiniveso yebhuyyena samathayānikassa icchitabbo, so ca (D.21./CS:pg.2.260) pahama jhānagāni pariggahetvā tato para sesadhamme pariggahāti. Pahamābhinipātoti sabbe cetasikā cittāyattā cittakiriyābhāvena vuccantīti phasso cittassa pahamābhinipāto vutto. Ta ārammaanti yathāpariggahita rūpakammaṭṭhānasaññita ārammaa. Uppannaphasso puggalo, cittacetasikarāsi vā ārammaena phuṭṭho phassasahajātāya vedanāya tasamakālameva vedeti, phasso pana obhāsassa viya padīpo vedanādīna paccayaviseso hotīti purimakālo viya vuccati, yā tassa ārammaṇābhiniropanalakkhaatā vuccati. Phusantoti ārammaassa phusanākārena. Ayañhi arūpadhammattā ekadesena anallīyamānopi rūpa viya cakkhu, saddo viya ca sota, citta, ārammaañca phusanto viya, saghaṭṭento viya ca pavattatīti. Tathā hesa “saghaṭṭanaraso”ti vuccati.

 Ārammaa anubhavantīti issaravatāya visavitāya sāmibhāvena ārammaarasa savedentī. Phassādīnañhi sampayuttadhammāna ārammae ekadeseneva pavatti phusanādimattabhāvato, vedanāya pana iṭṭhākārasambhogādivasena pavattanato ārammae nippadesato pavatti. Phusanādibhāvena hi ārammaaggahaa ekadesānubhavana, vedayitabhāvena gahaa yathākāma sabbānubhavana, evasabhāvāneva tāni gahaṇānīti na vedanāya viya phassādīnampi yathā sakakiccakaraena sāmibhāvānubhavana codetabba. Vijānantanti paricchindanavasena visesato jānanta. Viññāṇañhi minitabbavatthu nāḷiyā minanto puriso viya ārammaa paricchijja vibhāventa pavattati, na saññā viya sañjānanamatta hutvā. Tathā hi anena kadāci lakkhaattayavibhāvanāpi hoti, imesa pana phassādīna tassa tassa pākaabhāvo paccayavisesasiddhassa pubbabhāgassa vasena veditabbo.

 Eva tassa tasseva pākaabhāvepi “sabba, bhikkhave, abhiññeyyan”ti (sa.ni.4.46 pai.ma.1.3), “sabbañca kho, bhikkhave, abhijānan”ti (sa.ni.4.27) ca evamādi vacanato sabbe sammasanupagā dhammā pariggahetabbāti dassento “tattha yassā”ti-ādimāha. Tattha phassapañcamakeyevāti avadhāraa tadantogadhattā taggahaeneva gahitattā catunna arūpakkhandhāna. Phassapañcamakaggahaañhi tassa sabbassa sabbacittuppādasādhāraabhāvato (D.21./CS:pg.2.261) Tattha ca phassacetanāggahaena sabbasakhārakkhandhadhammasagaho cetanappadhānattā tesa. Tathā hi suttantabhājanīye sakhārakkhandhavibhage “cakkhusamphassajā cetanā”ti-ādinā (vibha.21) cetanāva vibhattā, itare pana khandhā sarūpeneva gahitā.

 Vatthunissitāti ettha vatthu-saddo karajakāyavisayo, na chabbatthuvisayoti. Kathamida viññāyatīti āha “ya sandhāya vuttan”ti. Kattha pana vutta? Sāmaññaphalasutte. Soti karajakāyo. “Pañcakkhandhavinimutta nāmarūpa natthī”ti ida adhikāravasena vutta. Aññathā hi khandhavinimuttampi nāma atthevāti. Avijjādihetukāti avijjātahupādānādihetukā. “Vipassanāpaipāṭiyā anicca dukkha anattāti sammasanto vicaratī”ti iminā balavavipassana vatvā puna tassa ussukkāpana, visesādhigamañca dassento “so”ti-ādimāha.

 Idhāti imasmi Sakkapañhasutte. Vedanāvasena cettha arūpakammaṭṭhānakathane kāraa heṭṭhā vuttanayameva Yathāvuttesu ca tīsu kammaṭṭhānābhinivesesu vedanāvasena kammaṭṭhānābhiniveso sukaro vedanāna vibhūtabhāvatoti dassetuphassavasena hī”ti-ādi vutta. “Na pākaa hotī”ti ida sakkapamukhāna tesa devāna yathā vedanā vibhūtā hutvā upaṭṭhāti, na eva itaradvayanti katvā vutta. Vedanāya eva ca nesa vibhūtabhāvo vedanāmukhenevettha Bhagavatā desanāya āraddhattā. “Vedanāna uppattiyā pākaatāyā”ti ida sukhadukkhavedanāna vasena vutta. Tāsañhi pavatti oḷārikā, na itarāya. Tadubhayaggahaamukhena vā gahetabbattā itarāyapi pavatti viññūna pākaṭā evāti sukhadukkhavedanānañhī”ti visesaggahaa daṭṭhabba. “Yadā sukha uppajjatī”ti-ādi sukhavedanāya pākaabhāvavibhāvana, tayida asamāhitabhūmivasena veditabba. Tattha “sakala sarīra kho bhanten”ti-ādinā kāma pavatti-oḷārikatāya avūpasantasabhāvameta sukha, sātalakkhaatāya pana sampayuttadhamme, nissayañca anuggahantameva pavattatīti dasseti. “Yadā dukkha uppajjatī”ti-ādīsu vuttavipariyāyena attho veditabbo.

 Duddīpanāti ñāṇena dīpetu asakkueyyā, dubbiññeyyāti attho. Tenāha “andhakārā abhibhūtā”ti. Andhakārāti andhakāragatasadisī, jānitukāme (D.21./CS:pg.2.262) ca andhakārinī. Pubbāpara sama sukare supalakkhitamaggavasena pāsāṇatale migagatamaggo viya iṭṭhāniṭṭhārammaesu sukhadukkhānubhavanehi majjhattārammaesu anuminitabbatāya vuttasā sukhadukkhāna …pe… pākaṭā hotī”ti. Tenāha “yathā”ti-ādi. Nayato gahantassāti etthāya nayo -- yasmā iṭṭhāniṭṭhavisayāya ārammaṇūpaladdhiyā anubhavanato niṭṭhāmajjhattavisayā ca upaladdhi, tasmā na tāya niranubhavanāya bhavitabba, ya tatthānubhavana, sā adukkhamasukhā. Tathā anupalabbhamāna rūpādi-anubhuyyamāna diṭṭha upalabbhati, yo pana majjhattārammaa tabbisayassa viññāṇappavattiya, tasmā ananubhuyyamānena tena na bhavitabba. Sakkā hi vattu anubhavamānā majjhattavisayupaladdhi upaladdhibhāvato. Iṭṭhāniṭṭhavisayupaladdhivisaya pana niranubhavana ta anupaladdhisabhāvameva diṭṭha, ta yathārūpanti. Nivattetvāti nīharitvā, “somanassapāhan”ti-ādinā samānajātiyampi bhindanto aññehi arūpadhammehi vivecetvā asasaṭṭha katvāti attho.

 Ayañca rūpakammaṭṭhāna kathetvā arūpakammaṭṭhāna vedanāvasena nivattetvā desanā tathāvinetabbapuggalāpekkhāya suttantaresupi (dī.ni.2.373 ma.ni.1.106 390 413 450 465 467 ma.ni.2.306 209 3.67 342 sa.ni.4.248) āgatā evāti dassento “na kevalan”ti-ādimāha. Tattha mahāsatipaṭṭhāne (dī.ni.2.273) tathā desanāya āgatabhāvo anantarameva āvi bhavissati, Majjhimanikāye satipaṭṭhānadesanāpi (ma.ni.1.106) tādisī eva. Cūḷatahāsakhaye “eva ceta, devāna inda, bhikkhuno suta hoti ‘sabbe dhammā nāla abhinivesāyā’ti, so sabba dhamma abhijānāti sabba dhamma abhiññāya sabba dhamma parijānāti, sabba dhamma pariññāya ya kiñci vedana vedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī”ti-ādinā (ma.ni.1.390) āgata. Tena vuttaarūpakammaṭṭhāna vedanāvasena nivattetvā dassesī”ti. Mahātahāsakhaye pana “so eva anurodhavirodhavippahīno ya kiñci vedana vedeti sukha vā dukkha vā adukkhamasukha vā, so ta vedana nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa ta vedana anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandī (D.21./CS:pg.2.263) sā nirujjhatī”ti-ādinā (ma.ni.1.414) āgata. Cūḷavedalle “kati panāyyevedanā”ti-ādinā (ma.ni.1.465) āgata. Mahāvedalle “vedanāti, āvuso, vuccati, kittāvatā nu kho, āvuso, ‘vedanā’ti vuccatī”ti-ādinā (ma.ni.1.450) āgata. Eva Raṭṭhapālasuttādīsupi (ma.ni.2.305) vedanākammaṭṭhānassa āgataṭṭhāna uddharitvā vattabba.

 “Pahama rūpakammaṭṭhāna kathetvā”ti vutta, katha tamettha kathitanti āha “rūpakammaṭṭhānan”ti-ādi. Sakhitta, katha sakhitta? Vedanāya ārammaamattakayeva, yebhuyyena vedanā rūpadhammārammaṇā pañcadvāravasena pavattanato. Tena cassā purimasiddhā eva ārammaanti vedana vadantena tassārammaadhammā atthato pahamatara gahitā eva nāma hontīti imāya atthāpattiyā rūpakammaṭṭhānassevettha pahama gahitatā jotitā, na sarūpeneva gahitattā. Tenāha “tasmā pāḷiya nāruha bhavissatī”ti.

 360. Dvīhi koṭṭhāsehīti sevitabbāsevitabbabhāgehi. Evarūpanti ya akusalāna abhibuddhiyā, kusalānañca parihānāya savattati, evarūpa, ta pana kāmūpasañhitatāya “gehanissitan”ti vuccatīti āha “gehasitasomanassan”ti. Iṭṭhānanti piyāna. Kantānanti kamanīyāna. Manāpānanti manavaḍḍhanakāna. Tato eva mano ramentīti manoramāna. Lokāmisapaisayuttānanti tahāsannissitāna kāmūpasañhitāna. Pailābhato samanupassatoti “Aho mayā imāni laddhānī”ti yathāladdhāni rūpārammaṇādīni assādayato. Atītanti atikkanta. Niruddhanti nirodhappatta. Vipariatanti sabhāvavigamena vigata. Samanussaratoti assādanavasena anucintayato. Gehasitanti kāmaguanissita. Kāmaguṇā hi kāmarāgassa gehasadisattā idha “gehan”ti adhippetā.

 Evarūpanti ya akusalāna parihānāya, kusalānañca abhibuddhiyā savattati, evarūpa, ta pana pabbajjādivasena pavattiyā nekkhammūpasañhitanti āha “nekkhammasita somanassan”ti. Idāni ta pāḷivaseneva dassetutattha katamānī”ti-ādi vutta. Tattha vipassanālakkhae nekkhamme (D.21./CS:pg.2.264) dassite itarāni tassa kāraato, phalato, atthato ca dassitāneva hontīti vipassanālakkhaameva ta dassento “rūpānantvevā”ti-ādimāha. Vipariṇāmavirāganirodhanti jarāya vipariṇāmetabbatañceva jarāmaraehi palujjana nirujjhanañca viditvāti yojanā. Uppajjati somanassanti vipassanāya vīthipaipattiyā kamena uppannāna pāmojjapītipassaddhīna upari anappaka somanassa uppajjati. Ya sandhāya vutta--

          “Suññāgāra paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno;

          Amānusī rati hoti, sammā dhamma vipassato.

          Yato yato sammasati, khandhāna udayabbaya;

          Labhatī pītipāmojja, amata ta vijānatan”ti. (dha.pa.374) ca--

 Nekkhammavasenāti pabbajjādivasena. “Vaṭṭadukkhato nittharissāmī”ti pabbajitu bhikkhūna santika gacchantassa, pabbajantassa, catupārisuddhisīla anutiṭṭhantassa, ta sodhentassa, dhutague samādāya vattantassa, kasiaparikammādīni karontassa ca yā paipatti, sabbā sā idha “nekkhamman”ti adhippetā. Yebhuyyena anussatiyā upacārajjhāna niṭṭhātīti katvā “anussativasenā”ti vatvāpahamajjhānādivasenā”ti vutta. Ettha ca yathā pabbajjā gharabandhanato nikkhamanaṭṭhena nekkhamma, eva vipassanādayopi tapaipakkhato. Tenāha--

          “Pabbajjā pahama jhāna, nibbānañca vipassanā;

          Sabbepi kusalā dhammā, nekkhammanti pavuccare”ti. (itivu. aṭṭha.109).

 Ya ceti ettha ceti nipātamatta somanassassa adhippetattā. Catukkanayavaseneva ca suttantesu jhānakathāti vuttadutiyatatiyajjhānavasenā”ti. Dvīsūti “savitakka savicāra avitakka avicāran”ti vuttesu dvīsu somanassesu.

 Savitakkasavicāre somanasseti parittabhūmike, pahamajjhāne vā somanasse. Abhiniviṭṭhasomanassesūti vipassana paṭṭhapitasomanassesu. Pi-saddena sammaṭṭhasomanassesu pīti imamattha dasseti. Somanassavipassanātopīti (D.21./CS:pg.2.265) savitakkasavicārasomanassapavattivipassanātopi. Avitakka-avicāra vipassanā paṇītatarā sammasitadhammavasenapi vipassanāya visesasiddhito, yato maggepi tathārūpā visesā ijjhanti. Aya panattho “ariyamagga bojjhagādivisesa vipassanāya ārammaabhūtā khandhā niyamentī”ti eva pavattena Moravāpīvāsimahādattattheravādena dīpetabbo.

 361. Gehasitadomanassa nāma kāmaguṇāna appailābhanimitta, vigatanimittañca uppajjanakadomanassa. Appailābhato samanupassatoti appailābhena “ahameva na labhāmī”ti paritassanato. Samanussaratoti “ahu vata me ta vata natthī”ti-ādinā anussaraavasena cintayato. Tenāha “eva chasu dvāresū”ti-ādi.

 Anuttaresu vimokkhesūti suññataphalādi-ariyaphalavimokkhesu. Pihanti apekkha, āsanti attho. Katha pana lokuttaradhamme ārabbha āsā uppajjatīti? Na kho paneta eva daṭṭhabba “ya ārammaakaraavasena tattha pihā pavattatī”ti avisayattā, puggalassa ca anadhigatabhāvato. Anussavūpaladdhe pana anuttaravimokkhe uddissa piha upaṭṭhapento “tattha piha upaṭṭhapetī”ti vutto. Tenāha “kudāssu nāmāhan”ti-ādi. Chasu dvāresu iṭṭhārammae āpāthagate aniccādivasena vipassana paṭṭhapetvāti yojanā. “Iṭṭhārammae”ti ca iminā nayida domanassa sabhāvato aniṭṭhadhammeyeva ārabbha uppajjanaka, atha kho icchitālābhahetuka icchābhighātavasena yattha katthaci ārammae uppajjanakanti dasseti. Eva “kudāssu nāmāhan”ti vuttākārena piha upaṭṭhapetvā eva imampi pakkha …pe… nāsakkhinti anusocatoti yojanā. “Imasmi pakkhe, imasmi māse, imasmi savacchare pabbajitu nāladdha, kasiaparikamma kātu nāladdhan”ti-ādivasena pavatti sandhāya “nekkhammavasenā”ti vutta. “Vipassanāvasenā”ti-ādīsupi iminā nayena yojanā veditabbā.

 Yato eva-kāro, tato aññattha niyamoti katvātasmimpi …pe… gehasitadomanassamevā”ti vutta. Na hettha gehasitadomanassatā savitakkasavicāre niyatā, atha kho gehasitadomanasse savitakkasavicāratā (D.21./CS:pg.2.266) niyatā paiyoginivattanatthattā eva-kārassa. “Gehasitadomanassa savitakkasavicārameva, na avitakka-avicāran”ti. Nekkhammasitadomanassa pana siyā savitakkasavicāra, siyā avitakka-avicāra. Savitakkasavicārasseva kāraabhūta domanassa savitakkasavicāradomanassa. Ki ta? Gehasitadomanassa ya pana nekkhammādivasena uppanna, ta avitakka-avicārassa kāraabhūta avitakka-avicāradomanassanti. Ayañca nayo pariyāyavasena vuttoti āha “nippariyāyena panā”ti-ādi. Yadi eva kasmā “ya ce avitakka avicāran”ti pāḷiya vuttanti āha “etassa panā”ti-ādi. Maññanavasenāti parikappanavasena. Vutta pāḷiya.

 Tatrāti tasmi maññane. Aya idāni vuccamāno nayo. Domanassapaccayabhūteti domanassassa paccayabhūte. Upacārajjhānañhi pahamajjhānādīni vā pādakāni katvā maggaphalāni nibbattetukāmassa tesa alābhe domanassassa uppajjane tāni tassa paccayā nāma honti iti te dhammā phalūpacārena “domanassan”ti vuttā. Yo pana tathā uppannadomanasso dhuranikkhepa akatvā anukkamena vipassana ussukkāpetvā maggaphaladhamme nibbatteti, te kāraṇūpacārena “domanassan”ti vuttāti imamattha dassento “idha bhikkhū”ti-ādimāha. Nanu etassa tadā domanassameva uppanna, na domanassahetukā vipassanāmaggaphaladhammā uppannā, tattha katha domanassasamañña āropetvā voharatīti āha “aññesa paipattidassanavasena domanassanti gahetvā”ti-ādi. Savitakkasavicāradomanasseti savitakkasavicāranimitte domanasse. Tīhi māsehi nibbattetabbā temāsikā, ta temāsika. Imā ca temāsikādayo paipadā tathāpavatta-ukkaṭṭhamajjhimamudindriyavasena veditabbā, adhikamajjhimamudussāhavasena vā. Jaggatīti jāgarika anuyuñjati.

 

(D.21.-4-1)Mahāsivattheravatthuvaṇṇanā

 

 Sahassadvisahassasakhyattā mahāgae.

 Aṭṭhakathātherāti Aṭṭhakathāya atthapaipucchanakatherā. Antarāmaggeti bhikkha gahetvā gāmato vihāra paigamanamagge Tayo …pe… gāhāpetvāti tīṇi cattāri uhāpanāni.

 Kenaci (D.21./CS:pg.2.267) papañcenāti kenaci sarīrakiccabhūtena papañcena. Sañña akāsi rattiya pacchato gacchanta asallakkhento.

 Kasmā pana thero antevāsikāna anārocetvāva gatoti āha “thero kirā”ti-ādi. Arahatta nāma kinti tadadhigamassa adukkarabhāva sandhāya vadati. Catūhi iriyāpathehīti catūhipi iriyāpathehi pavattamānassa, tasmā yāva arahattādhigamā sayana paikkhipāmīti adhippāyo.

 Anucchavika nu kho te etan”ti savegajāto vīriya samuttejento arahatta aggahesi ettaka kāla vipassanāya suciṇṇabhāvato ñāṇassa paripāka gatattā.

 Parimajjīti parimasi. Keci pana “parimajjīti parivattetvā therena dhoviyamāna pariggahetvā dhovī”ti attha vadanti.

 Vipassanāya ārammaa nāma upacārajjhānapahamajjhānādi.

 Savitakkasavicāradomanasse”ti-ādīsu vattabba somanassesu vuttanayānusārena veditabba.

 362. Evarūpāti yā akusalāna abhibuddhiyā, kusalāna parihānāya ca savattati, evarūpā, sā pana kāmūpasañhitatāya “gehasitā”ti vuccatīti āha “gehasita-upekkhā”ti. “Bālassā”ti-ādīsu bālakaradhammayogato bālassa attahitaparahitabyāmūḷhatāya mūḷhassa puthūna kilesādīna jananādīhi kāraehi puthujjanassa kilesodhīna maggodhīhi ajitattā anodhijinassa, odhijino vāyapekkhā, odhiso ca kilesāna jitattā, tenassa sekkhabhāva paikkhipati. Sattamabhavādito uddha pavattanavipākassa ajitattā avipākajinassa, vipākajinā vā arahanto appaisandhikattā, tenassa asekkhatta paikkhipati. Anekādīnave sabbesampi pāpadhammāna mūlabhūte sammohe ādīnavāna adassanasīlatāya anādīnavadassāvino. Āgamādhigamābhāvā assutavato. Ediso ekasena andhaputhujjano nāma hotīti tassa andhaputhujjanabhāva dassetu punapi “puthujjanassā”ti vutta. Evarūpāti vuttappakārā (D.21./CS:pg.2.268) sammohapubbikā. Rūpa sā nātivattatīti rūpāna samatikkamanāya kāraa na hoti, rūpārammae kilese nātikkamatīti adhippāyo. Aññāṇāvibhūtatāya ārammae ajjhupekkhanavasena pavattamānā lobhasampayutta-upekkhā idhādhippetāti tassa lobhassa anucchavikameva ārammaa dassento “iṭṭhārammae”ti āha. Anativattamānā anādīnavadassitāya. Tato eva assādānupassanato tattheva laggā. Abhisagassa lobhassa vasena, dummocanīyatāya ca tena laggitā viya hutvā uppannā.

 Evarūpāti yā akusalāna pahānāya, kusalānañca abhibuddhiyā savattati, evarūpā, sā pana pabbajjādivasena pavattiyā nekkhammūpasañhitāti āha “nekkhammasitā”ti. Idāni ta pāḷivasena dassetutattha katamā”ti-ādi vutta, tassattho heṭṭhā vuttanayānusārena veditabbo. Rūpa sā ativattatīti rūpasmi sammadeva ādīnavadassanato. Rūpaniyātāti kilesehi anabhibhavanīyato. Iṭṭheti sabhāvato, sakappato ca iṭṭhe ārammae. Arajjantassāti na rajjantassa rāga anuppādentassa. Aniṭṭhe adussantassāti ettha vuttanayena attho veditabbo. Sama sammā yoniso na pekkhana asamapekkhana, ta pana iṭṭhāniṭṭhamajjhatte viya iṭṭhāniṭṭhesupi bālassa hotīti “iṭṭhāniṭṭhamajjhatte”ti avatvāasamapekkhanena asammuyhantassā”ti vutta, tividhepi ārammae asamapekkhanavasena muyhantassāti attho. Vipassanāñāṇasampayuttā upekkhā. Nekkhammasitā upekkhā vedanāsabhāgāti udāsinākārena pavattiyā, upekkhā vedanāya ca sabhāgā. Ettha upekkhā vāti ettha etasmi upekkhāniddese “upekkhā”ti gahitā eva. Tasmāti tatramajjhattupekkhāyapi idha upekkhāggahaena gahitattā. Tañhi sandhāya “pahamadutiyatatiyacatutthajjhānavasena uppajjanaka-upekkhā”ti vutta.

 Tāyapi nekkhammasita-upekkhāyāti niddhārae bhumma. “Ya nekkhammavasenā”ti-ādi heṭṭhā vuttanayattā uttā natthameva.

 363. Yadi sakkassa tadā sotāpattiphalapattiyāva upanissayo, atha kasmā Bhagavā yāva arahatta desana vaḍḍhesīti āha “Buddhānañhī”ti-ādi. Taruasakkoti abhinavo adhunā pātubhūto sakko. Sampati (D.21./CS:pg.2.269) pātubhāvañhi sandhāya “taruasakko”ti vutta, na tassa kumāratā, vuddhatā vā atthi. Gatāgataṭṭhānanti gamanāgamanakāraa. Na paññāyati na upalabbhati. Gabbhaseyyakānañhi cavantāna kammajarūpa vigacchati anudeva cittaja, āhārajañca paccayābhāvato, utuja pana sucirampi kāla pavei ghaṭṭenta bhassanta vā sosanta vā kilesanta vā viṭṭhata vā hoti, na eva devāna. Tesañhi opapātikattā kammajarūpe antaradhāyante sesatisantatirūpampi tena saddhi antaradhāyati. Tenāha “dīpasikhāgamana viya hotī”ti. Sesadevatā na jānisu punapi sakkattabhāvena tasmiyeva hāne nibbattattā. Tīsu hānesūti somanassadomanassa-upekkhāvissajjanāvasānaṭṭhānesu. Nibbattitaphalamevāti sappimhā sappimaṇḍo viya āgamanīyapaipadāya nibbattitaphalabhūta lokuttaramaggaphalameva kathita. Sakuikāya viya kiñci gayhūpaga uppatitvā uḍḍetvā ullaghitvā. Assāti maggaphalasaññitassa ariyassa dhammassa.

 

(D.21.-5)Pātimokkhasavaravaṇṇanā

 

364. Pātimokkhasavarāyāti pātimokkhabhūtasīlasavarāyāti ayamettha atthoti āha “uttamajeṭṭhakasīlasavarāyā”ti. “Pātimokkhasīlañhi sabbasīlato jeṭṭhakasīlan”ti dīghavāpīvihāravāsi Sumatthero vadati, antevāsiko panassa Tepiakacūḷanāgatthero “pātimokkhasavaro eva sīla, itarāni pana ‘sīlanti vuttaṭṭhāna nāma atthī’ti ananujānanto indriyasavaro nāma chadvārarakkhāmattaka, ājīvapārisuddhi dhammena samena paccayuppādanamattaka, paccayasannissita pailaddhapaccaye ‘ida matthan’ti paccavekkhitvā paribhuñjanamattaka, nippariyāyena pātimokkhasavarova sīla. Tathā hi yassa so bhinno, so itarāni rakkhitu abhabbattā asīlo hoti. Yassa pana sabbaso arogo sesāna rakkhitu bhabbattā sampannasīlo”ti vadati, tasmā itaresa tassa parivārabhāvato, sabbaso ekadesena ca tadantogadhabhāvato tadeva padhānasīla nāmāti āha “uttamajeṭṭhakasīlasavarāyā”ti. Tattha yathā heṭṭhā papañcasaññāsakhānirodhasāruppagāmini paipada pucchitena Bhagavatā papañcasaññāna, paipadāya ca mūlabhūta vedana vibhajitvā paipadā desitā sakkassa ajjhāsayavasena sakilesadhammappahānamukhena vodānadhammapāripūrīti, eva tassā eva paipadāya mūlabhūtampi sīlasavara pucchitena Bhagavatā (D.21./CS:pg.2.270) yato so visujjhati, yathā ca visujjhati, tadubhaya sakkassa ajjhāsayavasena vibhajitvā dassetukāyasamācārampī”ti-ādi vutta sakilesadhammappahānamukhena vodānadhammapāripūrīti katvā. Sīlakathāya asevitabbakāyasamācārādikathane kāraa vuttameva, tasmā kammapathavasenāti kusalākusalakammapathavasena.

 Kammapathavasenāti ca kammapathavicāravasena Kammapathabhāva apattānampi hi kāyaduccaritādīna asevitabbakādīna asevitabbakāyasamācārādibhāvo idha vuccatīti. Paṇṇattivasenāti sikkhāpadapaṇṇattivasena. Yato yato hi yā yā veramaṇī, tadubhayepi vibhāvento paṇṇattivasena katheti nāma. Tenāha “kāyadvāre”ti-ādi. Sikkhāpada vītikkamati etenāti sikkhāpadavītikkamo, sikkhāpadassa vītikkamanākārena pavatto akusaladhammo ya, tassa asevitabbakāyasamācārāditā. Vītikkamapaipakkho avītikkamo, na vītikkamati etenāti avītikkamo, sīla.

 Micchā sammā ca pariyesati etāyāti pariyesanā, ājīvo, atthato paccayagavesanabyāpāro kāyavacīdvāriko. Yadi eva kasmā visu gahaanti āha “yasmā”ti-ādi Ariyā niddosā pariyesanā gavesanāti ariyapariyesanā, ariyehi sādhūhi pariyesitabbātipi ariyapariyesanāti. Vuttavipariyāyato anariyapariyesanā veditabbā.

 Jātidhammoti jāyanasabhāvo jāyanapakatiko. Jarādhammoti jīraasabhāvo. Byādhidhammoti byādhisabhāvo. Maraadhammoti mīyanasabhāvo. Sokadhammoti socanakasabhāvo. Sakilesadhammoti sakilissanasabhāvo.

 Puttabhariyanti puttā ca bhariyā ca. Esa nayo sabbattha. Dvandekattavasena tesa niddeso. Jātarūparajatanti ettha pana yato vikāra anāpajjitvā sabba jātarūpameva hotīti jātarūpa nāma suvaṇṇa. Dhavalasabhāvatāya rajatīti rajata, rūpiya. Idha pana suvaṇṇa hapetvā ya kiñci upabhogaparibhogāraha “rajatan”tveva gahita vohārūpagamāsakādi. Jātidhammā hete, bhikkhave, upadhayoti ete kāmaguṇūpadhayo nāma honti, te sabbepi jātidhammāti dasseti.

 Byādhidhammavārādīsu (D.21./CS:pg.2.271) jātarūparajata na gahita. Na hetassa sīsarogādayo byādhayo nāma santi, na sattāna viya cutisakhāta maraa, na soke uppajjati, cutisakhāta maraanti ca ekabhavapariyāpannakhandhanirodho, so tassa natthi, khaikanirodho pana khae khae labbhateva. Rāgādīhi pana sakilesehi sakilissatīti sakilesadhammavāre gahita jātarūpa, tathā utusamuṭṭhānattā jātidhammavāre, mala gahetvā jīraato jarādhammavāre ca. Ariyehi na araṇīyā, pariyesanātipi anariyapariyesanā.

 Idāni anesanāvasenāpi ta dassetuapicā”ti-ādi vutta. Iminā nayena sukkapakkhepi attho veditabbo.

 Sambhārapariyesana paharaavisādigavesana, payogavasena payogakaraa tajjāvāyāmajanana tādisa upakkamanibbattana, pāṇātipātādi-attha gamana, pacceka kāla-saddo yojetabbo “sambhārapariyesanakālato paṭṭhāya, payogakaraakālato paṭṭhāya, gamanakālato paṭṭhāyā”ti. Itaroti “sevitabbo”ti vuttakāyasamācārādiko. Cittampi uppādetabba. Tathā uppāditacitto hi sati paccayasamavāye tādisa payoga parakkama karonto paipattiyā matthaka gahāti. Tenāha “cittuppādampi kho aha, bhikkhave, kusalesu dhammesu bahupakāra vadāmī”ti (ma.ni.1.84).

 Idāni ta matthakappatta asevitabba, sevitabbañca dassetuapicā”ti-ādi vutta. Saghabhedādīnanti ādi-saddena lohituppādanādi sagahāti. Buddharatanasagharatanupaṭṭhāneheva dhammaratanupaṭṭhānasiddhīti āha “divasassa dvattikkhattu tiṇṇa ratanāna upaṭṭhānagamanādivasenā”ti Dhanuggahapesana dhanuggahapurisāna uyyojana. Ādi-saddena pañcavarayācanādi sagahāti. “Ajātasattu pasādetvā lābhuppādavasena parihīnalābhasakkārassa kulesu viññāpanan”ti evamādi anariyapariyesana pariyesantāna.

 Pāripūriyāti pāripūri-attha. Aggamaggaphalavaseneva hi sevitabbāna pāripūrīti tadattha sabbā pubbabhāgapaipadā, pātimokkhasavaropi aggamaggeneva paripuṇṇo (D.21./CS:pg.2.272) hotīti tadattha pubbabhāgapaipada vatvā nigamento “pātimokkho …pe… hotī”ti āha.

 

(D.21.-6)Indriyasavaravaṇṇanā

 

 365. Indriyāna pidhānāyāti indriyāna pidahanatthāya. Indriyāni ca cakkhādīni dvārāni, tesa pidhāna savaraa akusaluppattito gopanāti āha “guttadvāratāyā”ti. Asevitabbarūpādivasena indriyesu aguttadvāratā asavaro, sakilesadhammavippahānavasena vodānadhammapārisuddhīti. Kāma pāḷiya asevitabbampi rūpādi dassita, sakkena pana indriyasavarāya paipatti pucchitāti tameva nivattetvā dassetu Aṭṭhakathāyavuttacakkhuviññeyya rūpampīti-ādi sevitabbarūpādivasena indriyasavaradassanattha vuttan”ti. “Tuhī ahosī”ti vatvā tuhībhāvassa kāraa byatirekamukhena vibhāvetukathetukāmopī”ti-ādi vutta. Ayanti Sakko devāna indo.

 Rūpanti rūpāyatana, tassa asevana nāma adassana evāti āha “na sevitabba na daṭṭhabban”ti. Ya pana sattasantānagata rūpa passato paikūlamanasikāravasena, asubhasaññā vā saṇṭhāti dassanānuttariyavasena. Atha vā kammaphalasaddahanavasena pasādo vā uppajjati. Hutvā abhāvākārasallakkhaena aniccasaññāpailābho vā hoti.

 Pariyāyakkharaato akkhara, vaṇṇo, so eva nirantaruppattiyā samuddito padavākyasaññito, adhippetamattha byañjetīti byañjana, tayida kābyanāṭakādigatavevacanavasena, uccāraavasena ca vicittasannivesatāya tathāpavattavikappanavasena cittavicittabhāvena upatiṭṭhanaka sandhāyāha “ya cittakkhara cittabyañjanampi sadda suato rāgādayo uppajjantī”ti. Atthanissitanti samparāyikatthanissita. Dhammanissitanti vivaṭṭadhammanissita, lokuttararatanattayadhammanissita vā. Pasādoti ratanattayasaddhā, kammaphalasaddhāpi. Nibbidā vāti aniccasaññādivasena vaṭṭato ukkaṇṭhā vā.

 Gandharasāviparodhādivasena seviyamāna ayoniso paipannattā asevitabba nāma. Yoniso paccavekkhitvā seviyamāna sampajaññavasena gahaato sevitabba nāma. Tena vuttaya gandha ghāyato”ti-ādi.

 Ya (D.21./CS:pg.2.273) pana phusatoti ya pana sevitabba phoṭṭhabba anipphannasseva phusato. Āsavakkhayo ceva hoti jāgariyānuyogassa matthakappattito. Vīriyañca supaggahita hoti catutthassa ariyavasassa ukkasanato. Pacchimā ca …pe… anuggahitā hoti sammāpaipattiya niyojanato.

 Ye manoviññeyye dhamme iṭṭhādibhede samannāharantassa āvajjantassa āpātha āgacchanti. “Manoviññeyyā dhammā”ti vibhatti vipariṇāmetabbā, mettādivasena samannāharantassa ye manoviññeyyā dhammā āpātha āgacchanti, evarūpā sevitabbāti yojanā. Ādi-saddena karuṇādīnañceva aniccādīnañca sagaho daṭṭhabbo. Tiṇṇa therāna dhammāti idāni vuccamānapaipattīna tiṇṇa therāna manoviññeyyā dhammā. Bahi dhāvitu na adāsinti antoparivea āgatameva rūpādi ārabbha imasmi temāse kammaṭṭhānavinimutta citta kadāci uppannapubba, antoparivee ca visabhāgarūpādīna asambhavo eva, tasmā visaavitakkavasena citta bahi dhāvitu na adāsinti dasseti. Nivāsagehato nivāsanagabbhato. Niyakajjhattakhandhapañcakato vipassanāgocarato. Thero kira sabbampi attanā kātabbakiriya kammaṭṭhānasīseneva paipajjati.

 366. Asammohasampajaññavasena advejjhābhāvato eko anto etassāti ekanto, ekanto vādo etesanti ekantavādā. Tenāha “ekayeva vadantī”ti, abhinnavādāti attho. Ekācārāti samānācārā. Ekaladdhikāti samānaladdhikā. Ekapariyosānāti samānaniṭṭhānā.

 Iti sakko pubbe attanā suta puthusamaabrāhmaṇāna nānāvādā cāraladdhiniṭṭhāna idāni saccapaivedhena asārato ñatvā hito, tassa kāraa ñātukāmo tameva tāva byatirekamukhena pucchati “sabbeva dhammā nu kho”ti-ādinā.

 Dhātūti ajjhāsayadhātu uttarapadalopena vuttā, ajjhāsayadhātūti ca atthato ajjhāsayo evāti āha “anekajjhāsayo nānajjhāsayo”ti. “Ekasmi gantukāme eko hātukāmo hotī”ti ida nidassanavasena vutta iriyāpathepi nāma sattā ekajjhāsayā dullabhā, pageva (D.21./CS:pg.2.274) laddhīsūti dassanattha. Ya yadeva ajjhāsayanti ya yameva sassatādi-ajjhāsaya. Abhinivisantīti ta ta laddhi diṭṭhābhinivesavasena abhimukhā hutvā duppainissaggibhāvena nivisanti, ādānaggāha gahanti. Thāmena ca parāmāsena cāti diṭṭhithāmena ca diṭṭhiparāmāsena ca. Suṭṭhu gahitvāti ativiya dahaggāha gahitvā. Voharantīti yathābhiniviṭṭha diṭṭhivāda paññāpenti pare hi gāhenti patiṭṭhapenti. Tenāha “kathenti dīpenti kittentī”ti, ugghosentīti attho.

 Anta atītā accantā, accantā niṭṭhā etesanti accantaniṭṭhā. Sabbesanti sabbesa samaabrāhmaṇāna. Yogakkhemotipi nibbāna catūhipi yogehi anuppaduṭṭhattā. “Accantayogakkhemā”ti vattabbe i-kārena niddesena “accantayogakkhemī”ti vutta, accantayogakkhemo vā etesa atthīti accantayogakkhemīti. Caranti upagacchanti, adhigacchantīti attho. Pariyassati parikkhissati vaṭṭadukkhanta āgammāti pariyosānantipi nibbānassa nāma.

 Sakhiṇātīti samucchindanena khepeti. Vināsetīti tato eva sabbaso adassana pāpeti. Vimuttāti vaṭṭadukkhato accantaniggamena visesena muttā.

 “Issāmacchariya eko pañho”ti kasmā vutta, nanu issāmacchariya vissajjananti? Saccameta, yo pana ñātu icchito attho, so pañho. So eva ca vissajjīyatīti nāya doso, aññathā amba puṭṭhassa labuja byākaraa viya siyā, eva pañhasīsena pañhabyākaraa vadati. Tathā hi “piyāppiyan”ti-ādinā vissajjanapadāneva gahitāni, “piyāppiya eko”ti-ādīsupi eseva nayo. Papañcasaññāti saññāsīsena papañcā eva vuttāti āha “papañco eko”ti. Ettha ca yathā pātimokkhasavarapucchā kāyasamācārādivibhāgena vissajjitattā tayo pañhā jātā, eva indriyasavarapucchā rūpādivibhāgena vissajjitattā cha pañhā siyu. Tathā sati ekūnavīsati pucchā siyu, atha indriyasavaratāsāmaññena ekova pañho kato, eva sati pātimokkhasavarapucchābhāvasāmaññena tepi tayo ekova pañhoti sabbeva dvādaseva pañhā bhaveyyunti? Nayidameva. Yasmā kāyasamācārādīsu vibhajja vuccamānesu mahāvisayatāya aparimāṇo vibhāgo sambhavati (D.21./CS:pg.2.275) vissajjetu. Sakalampi Vinayapiaka tassa niddeso. Rūpādīsu pana vibhajja vuccamānesu appavisayatāya na tādiso vibhāgo sambhavati vissajjetu. Iti mahāvisayatāya pātimokkhasavarapucchā tayo pañhā katā, indriyasavarapucchā pana appavisayatāya ekova pañho kato. Tena vutta “cuddasa mahāpañhā”ti.

 367. Calanaṭṭhenāti kampanaṭṭhena. Tahā hi kāmarāgarūparāga-arūparāgādivasena pavattiyā anavaṭṭhitatāya sayampi calati, yattha uppannā, tampi santāna bhavādīsu parikaḍḍhanena cāleti, tasmā calanaṭṭhena tahā ejā nāma. Pīḷanaṭṭhenāti vibādhanaṭṭhena tassa tassa dukkhassa hetubhāvena. Padussanaṭṭhenāti adhammarāgādibhāvena, sammukhaparamukhena, kilesāsucipaggharaena ca pakārato dussanaṭṭhena gaṇḍo. Anuppaviṭṭhaṭṭhenāti āsayassa dunnīharaṇīyabhāvena anuppavisanaṭṭhena. Kaḍḍhati attano ca ruciyā upaneti. Uccāvacanti paṇītabhāva, nihīnabhāvañca. Yesu samaabrāhmaesu. “Yesāhan”tipi pāḷi, tassā keci “yesa ahan”ti attha vadanti. Evanti sutānurūpa, uggahānurūpañca. “Aha kho pana bhante aññesa samaabrāhmaṇāna dhammācariyo hontopi Bhagavato sāvako …pe… sambodhiparāyao”ti eva attano sotāpannabhāva jānāpeti.

 

(D.21.-7)Somanassapailābhakathāvaṇṇanā

 

 368. Samāpannoti samogāḷho pavattasampahāro viyātibyūḷho. Jinisūti yathā asurā puna sīsa ukkhipitu nāsakkhisu, eva devā vijinisuyevāti dassento āha “devā puna apaccāgamanāya asure jinisū”ti. Tādiso hissa jayo sātisaya vedapailābhāya ahosi. Duvidhampi ojanti dibba, asura cāti dvippakārampi oja. Devāyeva paribhuñjissanti asurāna pavesābhāvato. Daṇḍassa avacaraa āvaraa daṇḍāvacaro, saha daṇḍāvacarenāti sadaṇḍāvacaro, daṇḍena paharitvā vā āvaritvā vā sādhetabbanti attho.

 369. Imasmiyeva okāseti imissameva indasālaguhāya. Devabhūtassa meti pubbepi devabhūtassa sakkasseva me bhūtassa. Satoti idānipi sakkasseva sato punarāyu ca me laddho.

 Diviyā (D.21./CS:pg.2.276) kāyāti dibbā, khandhapañcakasakhātā kāyāti āha “dibbā attabhāvā”ti. “Amūḷho gabbha essāmī”ti iminā ariyasāvakāna andhaputhujjanāna viya sammohamaraa, asampajānagabbhokkamanañca natthi, atha kho asammohamaraañceva sampajānagabbhokkamanañca hotīti dasseti. Ariyasāvakā niyatagatikattā sugatīsu eva uppajjanti, tatthāpi manussesu uppajjantā uḷāresu eva kulesu paisandhi gahissanti, sakkassāpi tādiso ajjhāsayo. Tena vutta pāḷiya “yattha me ramatī mano”ti, ta sandhāyāha “yattha me”ti-ādi. Sakko pana attano dibbānubhāvenāpi tādisa jānitu sakkotiyeva.

 Kāraenāti yuttena ariyasāvakabhāvassa anucchavikena. Tenāha “samenā”ti.

 Sakadāgāmimagga sandhāya vadati chaṭṭhe atthavase anāgāmimaggassa vakkhamānattā. Ājānitukāmoti appatta visesa paivijjhitukāmo. Manussaloke anto bhavissati puna mānussūpapattiyā abhāvato.

 Punadevāti manussesu uppanno tato cavitvā punadeva Imasmi tāvatisadevalokasmi. Uttamo, kīdisoti āha “sakko”ti-ādi.

 Antime bhaveti mama sabbabhavesu antime sabbapariyosāne bhave. “Āyunā”ti iminā ca tasahabhāvino sabbepi vaṇṇādike sagahāti. “Paññāyā”ti ca iminā sabbepi saddhāsativīriyādike. Tasmi attabhāveti tasmi sabbantime sakkattabhāve. Akaniṭṭhagāmī hutvāti antarāyaparinibbāyi-ādibhāva anupagantvā ekasato uddhasoto akaniṭṭhagāmī eva hutvā. Tato eva anukkamena avihādīsu nibbattanto. Evamāhāti “so nivāso bhavissatī”ti evamāha. “Avihādīsu …pe… nibbattissatī”ti sakhepato vuttamattha vivarituesa kirā”ti-ādi vutta. Ayañca nayo na kevala sakkasseva, atha kho mahāseṭṭhimahā-upāsikānampi hotiyevāti dassento “Sakko devarājā”ti-ādimāha.

 370. Bhavasampattinibbānasampattīna vasena aparipuṇṇajjhāsayatāya aniṭṭhitamanoratho ta ta pattukāmoyeva hutvā hito. Ye ca samaeti (D.21./CS:pg.2.277) ye ca pabbajite. Pavivittavihārinoti “anekavivekattaya paribrūhetvā viharantī”ti maññāmi.

 Sampādanāti maggassa upasampādana tassa sampāpana sammadeva pāpana. Virādhanāti anārādhanā anupāyapaipatti. Na sambhontīti anabhisambhuanti. Yathāpucchite atthe anabhisambhuana nāma sammā kathetu asamatthatā evāti āha “sampādetvā kathetu na sakkontī”ti.

 Tasmāti yasmā ādiccena samānagottatāya. Tenevāha “ādicca nāma gottenā”ti, tasmā Ādicco bandhu etassāti ādiccabandhu, atha vā ādiccassa bandhūti ādiccabandhu, Bhagavā, ta ādiccabandhuna. Ādicco hi sotāpannatāya Bhagavato orasaputto. Tenevāha--

          “Yo andhakāre tamasi pabhakaro,

          Verocano maṇḍalī uggatejo.

          Mā rāhu gilī cara antalikkhe,

          Paja mama rāhu pamuñca sūriyan”ti. (sa.ni.1.91).

 Sāmanti sāmapayoga, satthu pana sāvakassa sāmapayogo nāma sanipāto evāti āha “namakkāra karomā”ti.

 371. Parāmasitvāti “imāya nāma pathaviya nisinnena mayā aya acchariyadhammo adhigato”ti somanassajāto, “imāya nāma pathaviya eva acchariyabbhuta Buddharatana uppannan”ti acchariyabbhutacittajāto ca pathavi parāmasitvā. Patthitapañhāti dīgharattānusayitasasayasamugghātattha “kadā nu kho Bhagavanta pucchitu labhāmī”ti eva abhipatthitapañhā. Ya panettha atthato na vibhatta, ta suviññeyyamevāti.

 

 Sakkapañhasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.22.) 9. Mahāsatipaṭṭhānasuttavaṇṇanā

 

(D.22.-1)Uddesavārakathāvaṇṇanā

 

 373. “Kasmā (D.22./CS:pg.2.278) Bhagavā ida suttamabhāsī”ti asādhāraa samuṭṭhāna pucchati, sādhāraa pana “pākaan”ti anāmasitvākururaṭṭhavāsīnan”ti-ādi vutta. Samuṭṭhānanti hi desanānidāna, ta sādhāraṇāsādhāraabhedato duvidha, sādhāraampi ajjhattikabāhirabhedato duvidha. Tattha sādhāraa ajjhattika samuṭṭhāna nāma Bhagavato mahākaruṇā. Tāya hi samussāhitassa Bhagavato veneyyāna dhammadesanāya citta udapādi. Yathāha “sattesu ca kāruññata paicca Buddhacakkhunā loka volokesī”ti-ādi. (dī.ni.2.69 ma.ni.1.283 2.339 sa.ni.1.172 mahāva. 9) bāhira pana sādhāraa samuṭṭhāna nāma dasasahassamahābrahmaparivārassa sahampatimahābrahmuno ajjhesana. Tathā cāha “brahmuno ca ajjhesana viditvā”ti. (dī.ni.2.69 ma.ni.1.283 2.339 sa.ni.1.179 mahāva. 9) tadajjhesanuttarakālañhi dhammapaccavekkhaṇājanita appossukkata paipassambhetvā Bhagavā dhamma desetu ussāhajāto ahosi. Yathā ca mahākaruṇā, eva dasabalañāṇādayo ca desanāya ajjhattasamuṭṭhānabhāve vattabbā. Sabbañhi ñeyyadhamma, tesa desetabbappakāra, sattānañca āsayānusayādi yāthāvato jānitvā Bhagavā hānāṭṭhānādīsu kosallena veneyyajjhāsayānurūpa vicittanayadesana pavattesīti. Asādhāraampi ajjhattikabāhirabhedato duvidhameva. Tattha ajjhattika yāya mahākaruṇāya, yena ca desanāñāṇena ida sutta pavattita, tadubhaya veditabba, bāhira pana dassetukururaṭṭhavāsīnan”ti-ādimāha. Tena vutta “asādhāraa samuṭṭhāna pucchatī”ti, tena “attajjhāsayādīsu catūsu suttanikkhepesu kataroyan”ti suttanikkhepo pucchito hotīti itaro “kururaṭṭhavāsīnan”ti-ādinā “parajjhāsayoya suttanikkhepo”ti dasseti.

 Kururaṭṭha kira tadā tanivāsisattāna yonisomanasikāravantatādinā yebhuyyena suppaipannatāya, pubbe ca katapuññatābalena tadā utu-ādisampattiyuttameva ahosi. Tena vuttautupaccayādisampannattā”ti. Ādi-saddena bhojanādisampatti sagahāti. Keci pana “pubbe (D.22./CS:pg.2.279) pavattakuruvattadhammānuṭṭhānavāsanāya uttarakuru viya yebhuyyena utu-ādisampannameva honta Bhagavato kāle sātisaya utusappāyādiyutta ta raṭṭha ahosī”ti vadanti. Cittasarīrakallatāyāti cittassa, sarīrassa ca arogatāya. Anuggahitapaññābalāti laddhūpakārañāṇānubhāvā, anu anu vā āciṇṇapaññātejā. Ekavīsatiyā hānesuti kāyānupassanāvasena cuddasasu hānesu, vedanānupassanāvasena ekasmi hāne, tathā cittānupassanāvasena, dhammānupassanāvasena pañcasu hānesūti eva ekavīsatiyā hānesu. Kammaṭṭhāna arahatte pakkhipitvāti catusaccakammaṭṭhāna yathā arahatta pāpeti, eva desanāvasena arahatte pakkhipitvā. Suvaṇṇacakoakasuvaṇṇamañjūsāsu pakkhittāni sumanacampakādinānāpupphāni, maimuttādisattaratanāni ca yathā bhājanasampattiyā savisesa sobhanti, kiccakarāni ca honti manuññabhāvato, eva sīladassanādisampattiyā bhājanavisesabhūtāya kururaṭṭhavāsiparisāya desitā Bhagavato aya desanā bhiyyoso mattāya sobhati, kiccakārī ca hotīti imamattha dasseti “yathā hi puriso”ti-ādinā. Etthāti kururaṭṭhe.

 Pakatiyāti sarasatopi, imissā Satipaṭṭhānasuttadesanāya pubbepīti adhippāyo. Anuyuttā viharanti satthu desanānusārato bhāvanānuyoga.

 Vissaṭṭha-attabhāvenāti aniccādivasena kismiñci yonisomanasikāre citta aniyojetvā rūpādi-ārammae abhirativasena vissaṭṭhacittena bhavitu na vaṭṭati, pamādavihāra pahāya appamattena bhavitabbanti adhippāyo.

 Ekāyanoti ettha ayana-saddo maggapariyāyo. Na kevala ayanameva, atha kho aññepi bahū maggapariyāyāti paduddhāra karonto “maggassa hī”ti ādi vatvā yadi maggapariyāyo ayana-saddo, kasmā puna “maggo”ti vuttanti codana sandhāyāha “tasmā”ti-ādi. Tattha ekamaggoti eko eva maggo. Na hi nibbānagāmimaggo añño atthīti. Nanu satipaṭṭhāna idha maggoti adhippeta, tadaññe ca bahū maggadhammā atthīti? Sacca atthi, te pana satipaṭṭhānaggahaeneva gahitā tadavinābhāvato. Tathā (D.22./CS:pg.2.280) hi ñāṇavīriyādayo niddese gahitā, uddese pana satiyā eva gahaa veneyyajjhāsayavasenāti daṭṭhabba. “Na dvidhāpathabhūto”ti iminā imassa maggassa anekamaggabhāvābhāva viya anibbānagāmibhāvābhāvañca dasseti. Ekenāti asahāyena. Asahāyatā ca duvidhā attadutiyatābhāvena vā, yā “vūpakaṭṭhakāyatā”ti vuccati, tahādutiyatābhāvena vā, yā “pavivittacittatā”ti vuccati. Tenāha “vūpakaṭṭhena pavivittacittenā”ti. Seṭṭhopi loke “eko”ti vuccati “yāva pare ekāha vo karomī”ti-ādīsūti āha “ekassāti seṭṭhassā”ti. Yadi sasārato nissaraaṭṭho ayanaṭṭho, aññesampi upanissayasampannāna sādhāraato, katha Bhagavatoti āha “kiñcāpī”ti-ādi. Imasmi khoti ettha kho-saddo avadhārae, tasmā imasmi yevāti attho. Desanābhedoyeva heso, yadida “maggo”ti vā “ayano”ti vā. Ayana-saddo vā kammakaraṇādivibhāgo. Tenāha “atthato pana eko vā”ti.

 Nānāmukhabhāvanānayappavattoti kāyānupassanādimukhena tatthāpi ānāpānādimukhena bhāvanānayena pavatto. Ekāyananti ekagāmina, nibbānagāminanti attho. Nibbānañhi adutiyabhāvato, seṭṭhabhāvato ca “ekan”ti vuccati. Yathāha “ekañhi sacca na dutīyamatthī”ti (su.ni.890). “Yāvatā bhikkhave dhammā sakhatā vā asakhatā vā virāgo tesa agga akkhāyatī”ti. (a.ni.4.34 itivu. 90) khayo eva antoti khayanto, jātiyā khayanta diṭṭhavāti jātikhayantadassī. Avibhāgena sabbepi satte hitena anukampatīti hitānukampī. Atarisūti tarisu. Pubbeti purimakā Buddhā, pubbe vā atītakāle.

 Tanti tesa vacana, ta vā kiriyāvuttivācakatta na yujjati. Na hi sakheyyappadhānatāya sattavācino ekasaddassa kiriyāvuttivācakatā atthi. “Sakimpi uddha gaccheyyā”ti-ādīsu (a.ni.7.72) viya saki ayanoti iminā byañjanena bhavitabba. Evamattha yojetvāti “eka ayana assā”ti eva samāsapadattha yojetvā. Ubhayathāpīti purimanayena, pacchimanayena ca. Na yujjati idhādhippetamaggassa anekavāra pavattisabbhāvato. Tenāha “kasmā”ti-ādi. “Anekavārampi ayatī”ti purimanayassa ayuttatādassana, “anekañcassa ayana hotī”ti pacchimanayassa.

 Imasmi (D.22./CS:pg.2.281) padeti “ekāyano aya bhikkhave maggo”ti imasmi vākye, imasmi vā “pubbabhāgamaggo, lokuttaramaggo”ti vidhānapade. Missakamaggoti lokiyena missako lokuttaramaggo Visuddhi-ādīna nippariyāyahetuka sagahanto Ācariyatthero “missakamaggo”ti āha. Itaro pariyāyahetu idhādhippetoti “pubbabhāgamaggo”ti avoca.

 Sadda sutvāti “kālo bhante dhammasavanāyā”ti kālārocanasadda paccakkhato, paramparāya ca sutvā. Eva ukkhipitvāti eva “sundara manohara ima katha chaḍḍemā”ti achaḍḍentā ucchubhāra viya paggahetvā na vicaranti. Āluetīti viluito ākulo hotīti attho. Ekāyanamaggo vuccati pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggoti ettāvatā idhādhippetatthe siddhe tasseva alakārattha so pana yassa pubbabhāgamaggo, ta dassetumaggānaṭṭhagiko”ti-ādikā gāthāpi paisambhidāmaggatova ānetvā hapitā.

 Nibbānagamanaṭṭhenāti nibbāna gacchati adhigacchati etenāti nibbānagamana,soyeva aviparītasabhāvatāya attho, tena nibbānagamanaṭṭhena, nibbānādhigamūpāyatāyāti attho. Magganīyaṭṭhenāti gavesitabbatāya. “Gamanīyaṭṭhenā”ti vā pāṭho, upagantabbatāyāti attho. “Rāgādīhī”ti iminā rāgadosamohānayeva gahaa “rāgo mala, doso mala, moho malan”ti (vibha.924) vacanato. “Abhijjhāvisamalobhādīhī”ti pana iminā sabbesampi upakkilesāna sagahanattha te visu uddhaṭā. “Sattāna visuddhiyā”ti vuttassa atthassa ekantikata dassento “tathā hī”ti-ādimāha. Kāma “visuddhiyā”ti sāmaññajotanā, cittasseva pana visuddhi idhādhippetāti dasseturūpamalavasena panā”ti-ādi vutta. Na kevala Aṭṭhakathāvacanameva, atha kho ida ettha āhacca bhāsitanti dassento “tathā hī”ti-ādimāha.

 Sā panāya cittavisuddhi sijjhamānā yasmā sokādīna anuppādāya savattati, tasmā vuttasokaparidevāna samatikkamāyā”ti-ādi. Tattha socana ñātibyasanādinimitta cetaso santāpo antonijjhāna soko. Ñātibyasanādinimittameva sokāvatiṇṇato “kaha ekaputtaka kaha ekaputtakā”ti-ādinā (ma.ni.2.353 354 sa.ni.2.63) paridevanavasena vācāvippalāpo paridavana (D.22./CS:pg.2.282) paridevo. Āyati anuppajjana idha samatikkamoti āha “pahānāyā”ti. Ta panassa samatikkamāvahata nidassanavasena dassento “ayañhī”ti-ādimāha.

 Tattha ya pubbe, ta visodhehīti atītesu khandhesu tahāsakilesavisodhana vutta. Pacchāti parato Teti tuyha. Māhūti mā ahu. Kiñcananti rāgādikiñcana, etena anāgatesu khandhesu sakilesavisodhana vutta. Majjheti tadubhayavemajjhe. No ce gahessasīti na upādiyissasi ce, etena paccuppanne khandhappabandhe upādānappavatti vuttā. Upasanto carissasīti eva addhattayagatasakilesavisodhane sati nibbutasabbapariḷāhatāya upasanto hutvā viharissasīti arahattanikūṭena gātha niṭṭhapesi. Tenāha “ima gāthan”ti-ādi.

 Puttāti orasā, aññepi vā dinnakakittimādayo ye keci. Pitāti janako, aññepi vā pituṭṭhāniyā. Bandhavāti ñātakā. Ayañhettha attho-- puttā vā pitā vā bandhavā vā antakena maccunā adhipannassa abhibhūtassa maraato tāṇāya na honti. Kasmā? Natthi ñātīsu tāṇatāti. Na hi ñātīna vasena maraato ārakkhā atthi, tasmā paṭācāre “ubho puttā kālakatā”ti-ādinā (apa.therī1.498) mā niratthaka paridevi, dhammayeva pana yāthāvato passāti adhippāyo. Sotāpattiphale patiṭṭhitāti yathānuloma pavattitāya sāmukkasikāya dhammadesanāya pariyosāne sahassanayapaimaṇḍite sotāpattiphale patiṭṭhahi. Katha panāya satipaṭṭhānamaggavasena sotāpattiphale patiṭṭhāsīti āha “yasmā panā”ti-ādi. Na hi catusaccakammaṭṭhānakathāya vinā sāvakāna ariyamaggādhigamo atthi. “Ima gātha sutvā”ti panida sokavinodanavasena pavattitāya gāthāya pahama sutattā vutta, sāpi hi saccadesanāya parivārabandhā eva aniccatākathāti katvā. Itaragāthāya pana vattabbameva natthi. Bhāvanāti paññābhāvanā. Sā hi idha adhippetā. Tasmāti yasmā rūpādīna aniccādito anupassanāpi satipaṭṭhānabhāvanāva, tasmā. Tepīti santatimahāmattapaṭācārāpi.

 Pañcasate (D.22./CS:pg.2.283) coreti satasatacoraparivāre pañcacore paipāṭiyā pesesi, te arañña pavisitvā thera pariyesantā anukkamena therassa samīpe samāgacchisu. Tenāha “te gantvā thera parivāretvā nisīdisū”ti. Vedana vikkhambhetvāti ūruṭṭhibhedapaccaya dukkhavedana amanasikārena vinodetvā. Pītipāmojja uppajji vippaisāralesassapi asambhavato. Tenāha “parisuddha sīla nissāyā”ti. Therassa hi sīla paccavekkhato parisuddha sīla nissāya uḷāra pītipāmojja uppajjamāna ūruṭṭhibhedajanita dukkhavedana vikkhambhesi. Tiyāmarattinti accantasayoge upayogavacana, tenassa vipassanāya appamāda, paipatti-ussukkāpanañca dasseti. Pādānīti pāde. Sayamessāmīti saññapessāmi, saññatti karissāmīti attho. Aṭṭiyāmīti jigucchāmi. Harāyāmīti lajjāmi. Vipassisanti sampassi.

 Pacalāyantānanti pacalāyikāna nidda upagatāna. Agatinti agocara. Vatasampannoti dhutaguasampanno. Pamādanti pacalāyana sandhāyāha. Oruddhamānasoti uparuddha-adhicitto. Pañjarasminti sarīre. Sarīrañhi nhārusambandha-aṭṭhisaghāṭatāya idha “pañjaran”ti vutta.

 Pītavaṇṇāya pana paṭākāya kāya pariharaato, Mallayuddhacittakatāya ca “pītaMallo”ti paññāto pabbajitvā Pītamallatthero nāma jāto. Tīsu rajjesūti paṇḍucoagoarajjesu. “Sabbamallā sīhaadīpe sakkārasammāna labhantī”ti tambapaṇṇidīpa āgamma. Tayeva akusa katvāti “rūpādayo ‘mamā’ti na gahetabbā”ti natumhākavaggena pakāsitamattha attano cittamattahatthino akusa katvā. Pādesu avahantesūti ativela cakamanena akkamitu asamatthesu. Jaṇṇukehi cakamati “nisinne niddāya avasaro hotī”ti. Byākaritvāti attano vīriyārambhassa saphalatāpavedanamukhena sabrahmacārīna tattha ussāha janento añña byākaritvā. Bhāsitanti vacana, kassa pana tanti āha “Buddhaseṭṭhassa sabbalokaggavādino”ti. “Na tumhākan”ti-ādi tassa pavatti-ākāradassana. Tayida me sakhārāna accantavūpasamakāraanti dassento “aniccā vatā”ti gāthamāhari, tena idānāha sakhārāna khae khae bhagasakhātassa rogassa abhāvena arogo parinibbutoti dasseti.

 Assāti (D.22./CS:pg.2.284) sakkassa. Upapattīti devūpapatti. Puna pākatikāva ahosi sakkabhāveneva upapannattā.

 Subrahmāti evanāmo. Accharāna nirayūpapatti disvā tato pabhuti satata pavattamāna attano cittutrāsa sandhāyāha “nicca utrastamida cittan”ti-ādi. Tattha utrastanti santasta bhīta Ubbigganti savigga. Utrastanti vā savigga. Ubbigganti bhayavasena saha nissayena sañcalita. Anuppannesūti anāgatesu. Kiccesūti tesu tesu itikattabbesu. “Kicchesū”ti vā pāṭho, dukkhesūti attho, nimittatthe ceta bhumma, bhāvidukkhanimittanti attho. Uppatitesūti uppannesu kiccesūti yojanā. Tadā attano parivārassa uppanna dukkha sandhāya vadati.

 Bojjhāti bodhito, ariyamaggatoti attho. “Aññatrā”ti ca pada apekkhitvā nissakkavacana, bodhi hapetvāti attho. Sesesupi eseva nayo. Tapasāti tapokammato, tena maggādhigamassa upāyabhūta sallekhapaipada dasseti. Indriyasavarāti manacchaṭṭhāna indriyāna savaraato etena satisavarasīsena sabbampi savarasīla, lakkhaahāranayena vā sabbampi catupārisuddhisīla dasseti. Sabbanissaggāti sabbassapi nissajjanato sabbakilesappahānato. Kilesesu hi nissaṭṭhesu kammavaṭṭa, vipākavaṭṭañca nissaṭṭhameva hotīti. Sotthinti khema anupaddavata.

 Ñāyati nicchayena kamati nibbāna, ta vā ñāyati paivijjhīyati etenāti ñāyo, ariyamaggoti āha “ñāyo vuccati ariyo aṭṭhagiko maggo”ti. Tahāvānavirahitattāti tahāsakhātavānavivittattā. Tahā hi khandhehi khandha, kammunā phala, sattehi ca dukkha vinati sasibbatīti “vānan”ti vuccati, tayida natthi ettha vāna, na vā etasmi adhigate puggalassa vānanti nibbāna, asakhatā dhātu. Parappaccayena vinā paccakkhakaraa sacchikiriyāti āha “attapaccakkhatāyā”ti.

 Nanu “visuddhiyā”ti cittavisuddhiyā adhippetattā visuddhiggahaenevettha sokasamatikkamādayopi gahitā eva honti, te puna kasmā gahitāti anuyoga sandhāya “tattha kiñcāpī”ti-ādi vutta. Sāsanayuttikovideti saccapaiccasamuppādādilakkhaṇāya dhammanītiya cheke. Ta tamattha (D.22./CS:pg.2.285) ñāpetīti ye ye bodhaneyyapuggalā sakhepavitthārādivasena yathā yathā bodhetabbā, attano desanāvilāsena Bhagavā te te tathā tathā bodhento ta tamattha ñāpeti. Ta ta pākaa katvā dassentoti atthāpatti agaento ta tamattha pākaa katvā dassento. Na hi sammāsambuddho atthāpattiñāpakādisādhanīyavacanāti. Savattatīti jāyati, hotīti attho. Yasmā anatikkantasokaparidevassa na kadāci cittavisuddhi atthi sokaparidevasamatikkamanamukheneva cittavisuddhiyā ijjhanato, tasmā āha “sokaparidevāna samatikkamena hotī”ti. Yasmā pana domanassapaccayehi dukkhadhammehi phuṭṭha puthujjana sokādayo abhibhavanti, pariññātesu ca tesu te na honti, tasmā vuttasokaparidevāna samatikkamo dukkhadomanassāna atthagamenā”ti. Ñāyassāti aggamaggassa, tatiyamaggassa ca. Tadadhigamena hi yathākkama dukkhadomanassāna atthagamo. Sacchikiriyābhisamayasahabhāvīpi itarābhisamayo tadavinābhāvato sacchikiriyābhisamayahetuko viya vutto. Ñāyassādhigamo nibbānassa sacchikiriyāyāti phalañāṇena vā paccakkhakaraa sandhāya vutta, “nibbānassa sacchikiriyāyā”ti sampadānavacanañceta daṭṭhabba.

 Vaṇṇabhaananti pasasāvacana. Tayida na idheva, atha kho aññatthāpi satthu āciṇṇa evāti dassento “yatheva hī”ti-ādimāha. Tattha ādimhi kalyāṇamādi vā kalyāṇa etassāti ādikalyāṇa. Sesapadadvayepi eseva nayo. Atthasampattiyā sāttha. Byañjanasampattiyā sabyañjana. Sīlādipañcadhammakkhandhapāripūrito, upanetabbassa abhāvato ca kevalaparipuṇṇa. Nirupakkilesato apanetabbassa ca abhāvato parisuddha. Seṭṭhacariyabhāvato sāsanabrahmacariya, maggabrahmacariyañca vo pakāsessāmīti. Ayamettha sakhepo, vitthāro pana Visuddhimagge (visuddhi.1.147) vuttanayeneva veditabbo. Ariyavasāti ariyāna Buddhādīna vasā paveiyo. Aggaññāti aggāti jānitabbā sabbavasehi seṭṭhabhāvato. Rattaññāti cirarattāti jānitabbā. Vasaññāti Buddhādīna vasāti jānitabbā. Porāṇāti purātanā anadhunātanattā. Asakiṇṇāti avikiṇṇā anapanītā. Asakiṇṇapubbāti “ki imehī”ti ariyehi na apanītapubbā (D.22./CS:pg.2.286) Na sakīyantīti idānipi tehi na apanīyanti. Na sakīyissantīti anāgatepi tehi na apanīyissanti. Appaikuṭṭhā …pe… viññūhīti ye loke viññū samaabrāhmaṇā, tehi appaccakkhatā aninditā, agarahitāti attho. “Visuddhiyāti-ādīhīti visuddhi-ādidīpanehi. Padehīti vākyehi, visuddhi-atthatādibhedabhinnehi vā dhammakoṭṭhāsehi. Upaddaveti anatthe. Visuddhinti visujjhana sakilesappahāna. Vācuggatakaraa uggaho. Pariyāpuana paricayo. Atthassa hadaye hapana dhāraa. Parivattana vācana.

 Gandhārakoti gandhāradese uppanno. Pahontīti sakkonti. Aniyyānikamaggāti micchāmaggā, micchattaniyatāniyatamaggāpi vā. Suvaṇṇanti kūṭasuvaṇṇampi vuccati. Maṇīti kācamaipi, muttāti veujāpi, pavāḷanti pallavopi vuccatīti rattajambunadādipadehi te visesitā.

 Na tato heṭṭhāti idhādhippetakāyādīna vedanādisabhāvattābhāvā, kāyavedanācittavimuttassa tebhūmakadhammassa visu vipallāsavatthantarabhāvena gahitattā ca heṭṭhā gahaesu vipallāsavatthūna aniṭṭhāna sandhāya vutta, pañcamassa pana vipallāsavatthuno abhāvāna uddhan”ti āha. Ārammaavibhāgena hettha satipaṭṭhānavibhāgoti. Tayo satipaṭṭhānāti satipaṭṭhāna-saddassa atthuddhāradassana, na idha pāḷiya vuttassa satipaṭṭhāna-saddassa atthadassananti. Ādīsu hi satigocaroti ettha ādi-saddena “phassasamudayā vedanāna samudayo, nāmarūpasamudayā cittassa samudayo, manasikārasamudayā dhammāna samudayo”ti (sa.ni.5.408) “satipaṭṭhānā”ti vuttāna sabhigocarāna pakāsake suttappadese sagahāti. Evapaisambhidāpāḷiyam”pi (pai.ma.2.34) avasesapāḷippadesadassanattho ādi-saddo daṭṭhabbo. Satiyā paṭṭhānanti satiyā patiṭṭhātabbaṭṭhāna. Dānādīni karontassa rūpādīni satiyā hāna hontīti tanivāraatthamāha “padhāna hānan”ti. Pa-saddo hi idha “paṇītā dhammā”ti-ādīsu (dha. sa. mātikā 14) viya padhānatthadīpakoti adhippāyo.

 Ariyoti ariya sabbasattaseṭṭha sammāsambuddhamāha. Etthāti etasmi Saḷāyatanavibhagasutte.(ma.ni.3.310) suttekadesena hi sutta dasseti. Tattha hi--

 “Tayo (D.22./CS:pg.2.287) satipaṭṭhānā yadariyo …pe… arahatīti iti kho paneta vutta, kiñceta paicca vutta. Idha, bhikkhave, Satthā sāvakāna dhamma deseti anukampako hitesī anukampa upādāya ‘ida vo hitāya ida vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā na sussūsanti. Na sota odahanti, na aññā citta upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthu sāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanata paisavedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Ida, bhikkhave, pahama satipaṭṭhāna. Yadariyo sevati …pe… arahati.

 Puna capara, bhikkhave, Satthā…pe..ida vo sukhāyāti Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti …pe… na ca vokkamma satthu sāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanata paisavedeti, na ca attamano hoti, na ca attamanata paisavedeti, anattamanatā ca attamanatā ca tadubhaya abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno. Ida vuccati, bhikkhave, dutiya.

 Puna capara, bhikkhave …pe… sukhāyāti, tassa sāvakā sussūsanti …pe… vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paisavedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Ida vuccati, bhikkhave, tatiyan”ti (ma.ni.3.311).

 Eva paighānunayehi anavassutatā, nicca upaṭṭhitassatitāya tadubhayavītivattatā “satipaṭṭhānan”ti vuttā. Buddhānayeva hi nicca upaṭṭhitassatitā hoti āveikadhammabhāvato, na paccekabuddhādīna. Pa-saddo ārambha joteti, ārambho ca pavattīti katvā āha “pavattayitabbatoti attho”ti. Satiyā karaabhūtāya paṭṭhāna paṭṭhapetabba satipaṭṭhāna. Ana-saddo hi bahulavacanena kammatthopi hotīti. Tathāssa kattu-atthopi labbhatīti “paṭṭhātīti paṭṭhānan”ti vutta. Paṭṭhātīti ettha pa-saddo bhusatthavisiṭṭha pakkhandana dīpetīti “okkanditvā pakkhanditvā pattharitvā pavattatīti attho”ti āha. Puna bhāvattha sati, sadda, paṭṭhānasaddañca (D.22./CS:pg.2.288) vaṇṇento “atha vā”ti-ādimāha, tena purimavikappe sati, saddo, paṭṭhāna-saddo ca kattu-atthoti viññāyati. Saraaṭṭhenāti cirakatassa, cirabhāsitassa ca anussaraaṭṭhena. Idanti ya “satiyeva satipaṭṭhānan”ti vutta, ida. Idha imasmi suttapadese adhippeta.

 Yadi evanti. Yadi sati eva satipaṭṭhāna, sati nāma eko dhammo, eva sante kasmā “satipaṭṭhānā”ti bahuvacananti āha “satibahuttā”ti-ādi. Yadi bahukā tā satiyo, atha kasmā “maggo”ti ekavacananti yojanā. Maggaṭṭhenāti niyyānaṭṭhena. Niyyāniko hi maggadhammo, teneva niyyānikabhāvena ekattūpagato ekantato nibbāna gacchati, atthikehi ca tadattha maggīyatīti āha “vuttañhetan”ti, attanāva pubbe vutta paccāharati. Tattha catassopi cetāti kāyānupassanādivasena catubbidhāpi ca etā satiyo. Aparabhāgeti ariyamaggakkhae. Kicca sādhayamānāti pubbabhāge kāyādīsu subhasaññādividhamanavasena visu visu pavattitvā maggakkhae satiyeva tattha catubbidhassapi vipallāsassa samucchedavasena pahānakicca sādhayamānā ārammaakaraavasena nibbāna gacchati. Catukiccasādhaneneva hettha bahuvacananiddeso. Evañca satīti eva maggaṭṭhena ekatta upādāya “maggo”ti ekavacanena, ārammaabhedena catubbidhata upādāya “cattāro”ti ca vattabbatāya sati vijjamānattā. Vacanānusandhinā “ekāyano ayan”ti-ādikā desanā sānusandhikāva, na ananusandhikāti adhippāyo. Vuttamevattha nidassanena paipādetumārasenappamaddanan”ti (sa.ni.5.224) suttapada ānetvāyathā”ti-ādinā nidassana sasandati. “Tasmā”ti-ādi nigamana.

 Visesato kāyo, vedanā ca assādassa kāraanti tappahānattha tesu tahāvatthūsu oḷārikasukhumesu asubhadukkhabhāvadassanāni mandatikkhapaññehi tahācaritehi sukarānīti tāni tesa “visuddhimaggo”ti vuttāni. Tathā “nicca attā”ti abhinivesavatthutāya diṭṭhiyā visesakāraesu cittadhammesu aniccānattatādassanāni sarāgādivasena, saññāphassādivasena, nīvaraṇādivasena ca nātippabhedātippabhedagatesu tesu tappahānattha mandatikkhapaññāna diṭṭhicaritāna sukarānīti tesa tāni “visuddhimaggo”ti vuttāni. Ettha ca yathā cittadhammānampi tahāya (D.22./CS:pg.2.289) vatthubhāvo sambhavati, tathā kāyavedanānampi diṭṭhiyāti satipi nesa catunnampi tahādiṭṭhivatthubhāve yo yassā sātisayapaccayo, ta dassanattha visesaggahaa katanti daṭṭhabba. Tikkhapaññasamathayāniko oḷārikārammaa pariggahanto tattha aṭṭhatvā jhāna samāpajjitvā uṭṭhāya vedana pariggahātīti vuttaoḷārikārammae asaṇṭhahanato”ti. Vipassanāyānikassa pana sukhume citte, dhammesu ca citta pakkhandatīti cittadhammānupassanāna mandatikkhapaññavipassanāyānikāna Visuddhimaggatā vuttā.

 Tesa tatthāti ettha tattha-saddassa “pahānatthan”ti etena yojanā. Parato tesa tatthāti etthāpi eseva nayo. Pañca kāmaguṇā savisesā kāye labbhantīti visesena kāyo kāmoghassa vatthu, bhavesu sukhaggahaavasena bhavassādo hotīti bhavoghassa vedanā vatthu, santatighanaggahaavasena visesato citte attābhiniveso hotīti diṭṭhoghassa citta vatthu, dhammesu vinibbhogassa dukkarattā, dhammāna dhammamattatāya duppaivijjhattā ca sammoho hotīti avijjoghassa dhammā vatthu, tasmā tesu tesa pahānattha cattārova vuttā.

 Eva kāyādīna kāmoghādivatthubhāvakathaneneva kāmayogakāmāsavādīnampi vatthubhāvo dīpito hoti oghehi tesa atthato anaññattā. Yadaggena ca kāyo kāmoghādīna vatthu, tadaggena abhijjhākāyaganthassa vatthu. “Dukkhāya vedanāya paighānusayo anusetī”ti dukkhadukkhavipariṇāmadukkhasakhāradukkhabhūtā vedanā visesena byāpādakāyaganthassa vatthu. Citte niccaggahaavasena sassatassa attano sīlena suddhīti ādi parāmasana hotīti sīlabbataparāmāsassa citta vatthu. Nāmarūpaparicchedena bhūta bhūtato apassantassa bhavavibhavadiṭṭhisakhāto idasaccābhiniveso hotīti tassa dhammā vatthu. Kāyassa kāmupādānavatthutā vuttanayāva. Yadaggena hi kāyo kāmoghassa vatthu, tadaggena kāmupādānassapi vatthu atthato abhinnattā. Sukhavedanassādavasena paralokanirapekkho “natthi dinnan”ti-ādika (dī.ni.1.171 ma.ni.1.445 2.95 225 3.91 116 sa.ni.3.210 dha.sa.1221 vibha.938) parāmāsa uppādetīti diṭṭhupādānassa vedanā vatthu (D.22./CS:pg.2.290) Cittadhammāna itarupādānavatthutā tatiyacatutthaganthayojanāya vuttanayā eva. Kāyavedanāna chandadosāgativatthutā kāmoghabyāpādakāyaganthayojanāya vuttanayā eva. Santatighanaggahaavasena sarāgādicitte sammoho hotīti mohāgatiyā citta vatthu. Dhammasabhāvānavabodhe bhaya hotīti bhayāgatiyā dhammā vatthu.

 Āhārasamudayā kāyassa samudayā, phassasamudayā vedanāna samudayo, (sa.ni.5.408) sakhārapaccayā viññāṇa, viññāṇapaccayā nāmarūpanti (ma.ni.3.126 udā. 1 vibha.225) vacanato kāyādīna samudayabhūtā kabaḷīkāraphassamanosañcetanāviññāṇāhārā kāyādiparijānanena pariññātā hontīti āha “catubbidhāhārapariññatthan”ti. Pakaraanayoti nettipakaraavasena suttantasavaṇṇanānayo.

 Saraavasenāti kāyādīna, kusalādidhammānañca upadhāraavasena. Saranti gacchanti nibbāna etāyāti satīti imasmi atthe ekatte ekasabhāve nibbāne samosaraa samāgamo ekattasamosaraa. Etadeva hi dassetuyathā hī”ti-ādi vutta.

 Ekanibbānapavesahetubhūto vā samānatāya eko satipaṭṭhānasabhāvo ekatta, tattha samosaraa ekattasamosaraa, tasabhāgatāva, ekanibbānapavesahetubhāva pana dassetuyathā”ti-ādimāha. Etasmi atthe saraekattasamosaraṇāni saheva satipaṭṭhānekabhāvassa kāraattena vuttānīti daṭṭhabbāni, purimasmi visu. Saraavasenāti vā gamanavasenāti atthe sati tadeva gamana samosaraanti, samosarae vā sati-saddatthavasena avuccamāne dhāraatāva satīti sati-saddatthantarābhāvā purima satibhāvassa kāraa, pacchima ekabhāvassāti nibbānasamosaraepi sahitāneva tāni satipaṭṭhānekabhāvassa kāraṇāni vuttāni honti.

 “Cuddasavidhena, navavidhena, soasavidhena, pañcavidhenā”ti ida upari pāḷiya (dī.ni.2.374) āgatāna ānāpānapabbādīna vasena vutta, tesa pana anantarabhedavasena, tadanugatabhedavasena ca bhāvanāya anekavidhatā labbhatiyeva, catūsu disāsu uṭṭhānakabhaṇḍasadisatā kāyānupassanāditatasatipaṭṭhānabhāvanānubhāvassa daṭṭhabbā.

 Kathetukamyatāpucchā (D.22./CS:pg.2.291) itarāsa pucchāna idha asambhavato, niddesādivasena desetukamyatāya ca tathā vuttattā. “Idhā”ti vuccamānapaipattisampādakassa bhikkhuno sannissayadassana, so cassa sannissayo sāsanato añño natthīti vuttaidhāti imasmi sāsane”ti. Dhamma …pe… lapanameta tesa attano sammukhābhimukhabhāvakaraattha, tañca dhammassa sakkaccasavanattha. “Gocare bhikkhave caratha sake pettike visaye”ti-ādi (dī.ni.3.80 sa.ni.5.372) vacanato bhikkhugocarā ete dhammā, yadida kāyānupassanādayo. Tattha yasmā kāyānupassanādipaipattiyā bhikkhu hoti, tasmā “kāyānupassī viharatī”ti-ādinā bhikkhu dasseti bhikkhumhi taniyamatoti āha “paipattiyā bhikkhubhāvadassanato”ti. Satthucariyānuvidhāyakattā, sakalasāsanasampaiggāhakattā ca sabbappakārāya anusāsaniyā bhājanabhāvo. Tasmi gahiteti bhikkhumhi gahite. Bhikkhuparisāya jeṭṭhabhāvato rājagamanañāyena itarā parisāpi atthato gahitāva hontīti āha “sesā”ti-ādi. Eva pahama kāraa vibhajitvā itarampi vibhajituyo ca iman”ti-ādi vutta.

 Sama careyyāti kāyādi visamacariya pahāya kāyādīhi sama careyya. Rāgādivūpasamena santo, indriyadamena danto, catumagganiyāmena niyato, seṭṭhacaritāya brahmacārī, sabbattha kāyadaṇḍādi-oropanena nidhāya daṇḍa. Ariyabhāve hito so evarūpo bāhitapāpasamitapāpabhinnakilesatāhi “brāhmao, samao, bhikkhū”ti ca veditabbo.

 “Ayañceva kāyo, bahiddhā ca nāmarūpan”ti-ādīsu khandhapañcaka, tathā “sukhañca kāyena paisavedetī”ti-ādīsu (ma.ni.1.271 287 pārā. 11), “yā tasmi samaye kāyassa passaddhi paippassaddhī”ti-ādīsu ca vedanādayo cetasikā khandhā kāyoti vuccantīti tato visesanatthakāyeti rūpakāye”ti āha. Kesādīnañca dhammānanti kesādisaññitāna bhūtupādādhammāna. Eva “cayaṭṭho sarīraṭṭho kāyaṭṭho”ti saddanayena kāya-sadda dassetvā idāni niruttinayenapi ta dassetuyathā cā”ti-ādi vutta. Āyantīti uppajjanti.

 Asammissatoti (D.22./CS:pg.2.292) vedanādayopi ettha sitā, ettha paibaddhāti kāye vedanādi-anupassanāpasagepi āpanne tato asammissatoti attho. Samūhavisayatāya cassa kāya-saddassa, samudāyupādānatāya ca asubhākārassa “kāye”ti ekavacana, tathā ārammaṇādivibhāgena anekabhedabhinnampi citta cittabhāvasāmaññena ekajjha gahetvācitte”ti ekavacana, vedanā pana sukhādibhedabhinnā visu visu anupassitabbāti dassentena “vedanāsū”ti bahuvacanena vuttā, tatheva ca niddeso pavattito, dhammā ca paropaṇṇāsabhedā, anupassitabbākārena ca anekabhedā evāti tepi bahuvacanavaseneva vuttā.

 Avayavīgāhasamaññātidhāvanasārādānābhinivesanisedhanattha kāya agapaccagehi, tāni ca kesādīhi, kesādike ca bhūtupādāyarūpehi vinibbhuñjanto “tathā na kāye”ti-ādimāha. Pāsādādinagarāvayavasamūhe avayavīvādinopi avayavīgāha na karonti, “nagara nāma koci attho atthī”ti pana kesañci samaññātidhāvana siyāti itthipurisādisamaññātidhāvane nagaranidassana vutta. Agapaccagasamūho, kesalomādisamūho, bhūtupādāyasamūho ca yathāvuttasamūho, tabbinimutto kāyopi nāma koci natthi, pageva itthi-ādayoti āha “kāyo vā itthī vā puriso vā añño vā koci dhammo dissatī”ti. “Koci dhammo”ti iminā sattajīvādi paikkhipati, avayavī pana kāyapaikkhepeneva paikkhittoti. Yadi eva katha kāyādisamaññātidhāvanānīti āha “yathāvuttadhamma …pe… karontī”ti. Tathā tathāti kāyādi-ākārena.

 Ya passatīti ya itthi, purisa vā passati. Nanu cakkhunā itthipurisadassana natthīti? Saccameta, “itthi passāmi, purisa passāmī”ti pana pavattasaññāya vasena “ya passatī”ti vutta micchādassanena vā diṭṭhiyā ya passati, na ta diṭṭha ta rūpāyatana na hotīti attho viparītaggāhavasena micchāparikappitarūpattā. Atha vā ta kesādibhūtupādāyasamūhasakhāta diṭṭha na hoti, acakkhuviññāṇaviññeyyattā diṭṭha vā ta na hoti. Ya diṭṭha, ta na passatīti ya rūpāyatana kesādibhūtupādāyasamūhasakhāta diṭṭha, ta paññācakkhunā bhūtato na passatīti attho. Apassa bajjhateti ima attabhāva yathābhūta paññācakkhunā apassanto “eta (D.22./CS:pg.2.293) mama, eso hamasmi, eso me attā”ti kilesabandhanena bajjhati.

 Na aññadhammānupassīti na aññasabhāvānupassī, asubhādito aññākārānupassī na hotīti attho. “Ki vutta hotī”ti-ādinā ta evattha pākaa karoti. Pathavīkāyanti kesādikoṭṭhāsa pathavi dhammasamūhattā “kāyo”ti vadati, lakkhaapathavimeva vā anekappabheda sakalasarīragata, pubbāpariyabhāvena ca pavattamāna samūhavasena gahetvā “kāyo”ti vadati. “Āpokāyan”ti-ādīsupi eseva nayo.

 Eva gahetabbassāti “aha maman”ti eva attattaniyabhāvena andhabālehi gahetabbassa.

 Idāni sattanna anupassanākārānampi vasena kāyānupassana dassetuapicā”ti-ādi āraddha. Tattha aniccato anupassatīti catusamuṭṭhānika kāya “aniccan”ti anupassati, eva passanto evañcassa aniccākārampi “anupassatī”ti vuccati. Tathābhūtassa cassa niccaggāhassa lesopi na hotīti vuttano niccato”ti. Tathā hesa “niccasañña pajahatī”ti (pai.ma.3.35) vutto. Ettha ca “aniccato eva anupassatī”ti eva-kāro luttaniddiṭṭhoti tena nivattitamattha dassetu “no niccato”ti vutta. Na cettha dukkhato anupassanādinivattana āsakitabba paiyogīnivattanaparattā eva-kārassa, upari desanāruhattā ca tāsa. “Dukkhato anupassatī”ti-ādīsupi eseva nayo. Aya pana viseso-- aniccassa dukkhattā tameva ca kāya dukkhato anupassati, dukkhassa anattattā anattato anupassati. Yasmā pana ya anicca dukkha anattā, na ta abhinanditabba, yañca na abhinanditabba, na tattha rañjitabba, tasmā vuttanibbindati, no nandati. Virajjati, no rajjatī”ti. So eva arajjanto rāga nirodheti, no samudeti samudaya na karotīti attho. Eva paipanno ca painissajjati, no ādiyati. Ayañhi aniccādi-anupassanā tadagavasena saddhi kāya tannissayakhandhābhisakhārehi kilesāna pariccajanato, sakhatadosadassanena tabbiparīte nibbāne tanninnatāya pakkhandanato “pariccāgapainissaggo ceva pakkhandanapainissaggo cā”ti vuccati, tasmā tāya samannāgato bhikkhu vuttanayena kilese pariccajati, nibbāne ca pakkhandati, tathābhūto ca nibbattanavasena kilese (D.22./CS:pg.2.294) na ādiyati, nāpi adosadassitāvasena sakhatārammaa, tena vutta “painissajjati, no ādiyatī”ti. Idānissa tāhi anupassanāhi yesa dhammāna pahāna hoti, ta dassetuaniccato anupassanto niccasañña pajahatī”ti-ādi vutta. Tattha niccasaññanti “sakhārā niccā”ti eva pavatta viparītasañña. Diṭṭhicittavipallāsappahānamukheneva saññāvipallāsappahānanti saññāggahaa, saññāsīsena vā tesampi gahaa daṭṭhabba. Nandinti sappītikataha. Sesa vuttanayameva.

 Viharatī”ti iminā kāyānupassanāsamagino iriyāpathavihāro vuttoti āha “iriyatī”ti, iriyāpatha pavattetīti attho. Ārammaakaraavasena abhibyāpanato “tīsu bhavesū”ti vutta, uppajjanavasena pana kilesā parittabhūmakā evāti. Yadipi kilesāna pahāna ātāpananti ta sammādiṭṭhi-ādīnampi attheva, ātappa-saddo viya pana ātāpasaddo vīriyeyeva niruhoti vuttavīriyasseta nāman”ti. Atha vā paipakkhappahāne sampayuttadhammāna abbhussahanavasena pavattamānassa vīriyassa sātisaya tadātāpananti vīriyameva tathā vuccati, na aññe dhammā. Ātāpīti cāyamīkāro pasasāya, atisayassa vā dīpakoti ātāpīgahaena sammappadhānasamagita dasseti. Sammā, samantato, sāmañca pajānanto sampajāno, asammissato vavatthāne aññadhammānupassitābhāvena sammā aviparīta, sabbākārapajānanena samantato, uparūpari visesāvahabhāvena pavattiyā sāma pajānantoti attho Yadi paññāya anupassati, katha satipaṭṭhānatāti āha “na hī”ti-ādi. Sabbatthikanti sabbattha bhava sabbattha līne, uddhate ca citte icchitabbattā. Sabbe vā līne, uddhate ca bhāvetabbā bojjhagā atthikā etāyāti sabbatthikā. Satiyā laddhupakārāya eva paññāya ettha yathāvutte kāye kammaṭṭhāniko bhikkhu kāyānupassī viharati. Anto sakhepo anto-olīyano, kosajjanti attho. Upāyapariggaheti ettha sīlavisodhanādi, gaanādi, uggahakosallādi ca upāyo, tabbipariyāyato anupāyo veditabbo. Yasmā ca upaṭṭhitassati yathāvutta upāya na pariccajati, anupāyañca na upādiyati, tasmā vuttamuṭṭhassatī …pe… asamattho hotī”ti. Tenāti upāyānupāyāna pariggahaparivajjanesu, pariccāgāpariggahesu ca asamatthabhāvena. Assa yogino.

 Yasmā (D.22./CS:pg.2.295) satiyevettha satipaṭṭhāna vutta, tasmāssa sampayuttadhammā vīriyādayo aganti āha “sampayogagañcassa dassetvā”ti. Aga-saddo cettha kāraapariyāyo daṭṭhabbo. Satiggahaeneva cettha samādhissāpi gahaa daṭṭhabba tassā samādhikkhandhe sagahitattā. Yasmā vā satisīsenāya desanā. Na hi kevalāya satiyā kilesappahāna sambhavati, nibbānādhigamo vā, nāpi kevalā sati pavattati, tasmāssa jhānadesanāya savitakkādivacanassa viya sampayogagadassanatāti aga-saddassa avayavapariyāyatā daṭṭhabbā. Pahānaganti “vivicceva kāmehī”ti-ādīsu (dī.ni.1.226 ma.ni.1.271 287 297 sa.ni.2.152 a.ni.4.123 pārā. 11) viya pahātabbaga dassetu. Yasmā ettha lokiyamaggo adhippeto, na lokuttaramaggo, tasmā pubbabhāgiyameva vinaya dassento “tadagavinayena vā vikkhambhanavinayena vā”ti āha. Tesa dhammānanti vedanādidhammāna. Tesañhi tattha anadhippetattāatthuddhāranayeneta vuttan”ti vutta. Tatthāti vibhage. Etthāti “loke”ti etasmi pade.

 Avisesena dvīhipi nīvaraappahāna vuttanti katvā puna ekekena vutta pahānavisesa dassetuvisesenā”ti āha. Atha vā “vineyya nīvaraṇānī”ti avatvā abhijjhādomanassavinayavacanassa payojana dassento “visesenā”ti-ādimāha. Kāyānupassanābhāvanāya hi ujuvipaccanīkāna anurodhavirodhādīna pahānadassana etassa payojananti. Kāyasampattimūlakassāti rūpabalayobbanārogyādisarīrasampadānimittassa. Vuttavipariyāyato kāyavipattimūlako virodho veditabbo. Kāyabhāvanāyāti kāyānupassanābhāvanāya. Sā hi idha kāyabhāvanāti adhippetā. Subhasukhabhāvādīnanti ādi-saddena manuññaniccatādisagaho daṭṭhabbo. Asubhāsukhabhāvādīnanti ettha pana ādi-saddena amanuñña-aniccatādīna. Tenāti anurodhādippahānavacanena. “Yogānubhāvo hī”ti-ādi vuttassevatthassa pākaakaraa. Yogānubhāvo hi bhāvanānubhāvo. Yogasamatthoti yogamanuyuñjitu samattho. Purimena hi “anurodhavirodhavippamutto”ti-ādivacanena bhāvana anuyuttassa ānisaso vutto, dutiyena bhāvana anuyuñjantassa paipatti. Na hi anurodhavirodhādīhi upaddutassa bhāvanā ijjhati.

 Anupassīti (D.22./CS:pg.2.296) etthāti “anupassī”ti etasmi pade labbhamānāya anupassanāya anupassanājotanāya kammaṭṭhāna vuttanti evamattho daṭṭhabbo, aññathā “anupassanāyā”ti karaavacana na yujjeyya. Anupassanā eva hi kammaṭṭhāna, na ettha ārammaa adhippeta, yujjati vā. Kāyapariharaa vuttanti sambandho. Kammaṭṭhānapariharaassa cettha atthasiddhattākāyapariharaan”tveva vutta. Kammaṭṭhānikassa hi kāyapariharaa yāvadeva kammaṭṭhāna pariharaatthanti. Kammaṭṭhānapariharaassa vāātāpī”ti-ādinā (dī.ni.2.373) vuccamānattākāyapariharaan”tveva vutta. Kāyaggahaena vā nāmakāyassāpi gahaa, na rūpakāyasseva, teneva kammaṭṭhānapariharaampi sagahita hoti, evañca katvā “viharatīti ettha vuttavihārenā”ti etthaggahaañca samatthita hoti “kāyānupassī viharatī”ti vihārassa visesetvā vuttattā. “Ātāpī”ti-ādi pana sakhepato vuttassa kammaṭṭhānapariharaassa saha sādhanena vitthāretvā dassana. Ātāpenāti ātāpaggahaena. “Satisampajaññenā”ti-ādīsupi eseva nayo. Sabbatthakakammaṭṭhānanti Buddhānussati, mettā, maraassati asubhabhāvanā ca. Idañhi catukka yoginā parihariyamāna “sabbatthakakammaṭṭhānan”ti vuccati, sabbattha kammaṭṭhānānuyogassārakkhabhūtattā satisampajaññabalena avicchinnassa pariharitabbattā satisampajaññaggahaena tassa vuttatā vuttā. Satiyā vā samatho vutto tassā samādhikkhandhena sagahitattā.

 Vibhage(vibha.kāyānupassanāniddese) pana attho vuttoti yojanā. Tenāti saddattha anādiyitvā bhāvatthasseva vibhajanavasena pavattena vibhagapāṭhena saha. Aṭṭhakathānayoti saddatthassāpi vivaraavasena yathāraha vutto atthasavaṇṇanānayo. Yathā sasandatīti yathā atthato, adhippāyato ca avilomento aññadatthu sasandati sameti, eva veditabbo.

 Vedanādīna puna vacaneti ettha nissayapaccayabhāvavasena cittadhammāna vedanāsannissitattā, pañcavokārabhave arūpadhammāna rūpapaibaddhavuttito ca vedanāya kāyādi-anupassanāppasagepi āpanne tato asammissato vavatthāna dassanattha, ghanavinibbhogādidassanatthañca dutiya vedanāggahaa, tena na vedanāya kāyānupassī, cittadhammānupassī vā, atha kho vedanānupassī (D.22./CS:pg.2.297) evāti vedanāsakhāte vatthusmi vedanānupassanākārasseva dassanena asammissato vavatthāna dassita hoti. Tathā “yasmi samaye sukhā vedanā, na tasmi samaye dukkhā, adukkhamasukhā vā vedanā, yasmi vā pana samaye dukkhā, adukkhamasukhā vā vedanā, na tasmi samaye itarā vedanā”ti vedanābhāvasāmaññe avatvā ta ta vedana vinibbhujjitvā dassanena ghanavinibbhogo dhuvabhāvaviveko dassito hoti, tena tāsa khaamattāvaṭṭhānadassanena aniccatāya tato eva dukkhatāya, anattatāya ca dassana vibhāvita hoti. Ghanavinibbhogādīti ādi-saddena ayampi attho veditabbo. Ayañhi vedanāya vedanānupassī eva, na aññadhammānupassī. Ki vutta hoti-- yathā nāma bālo amaisabhāvepi udakapubbuake mai-ākārānupassī hoti, na eva aya hitiramaṇīyepi vedayite, pageva itarasmi manuññākārānupassī, atha kho khaapabhaguratāya, avasavattitāya kilesāsucipaggharaatāya ca anicca-anatta-asubhākārānupassī, vipariṇāmadukkhatāya, sakhāradukkhatāya ca visesato dukkhānupassī yevāti. Eva citta dhammesupi yathāraha punavacane payojana vattabba. Lokiyā eva sammasanacārassa adhippetattā. “Kevala panidhā”ti-ādinā “idha ettaka veditabban”ti veditabbapariccheda dasseti. “Esa nayo”ti iminā yathā citta, dhammā ca anupassitabbā, tathā tāni anupassanto citte cittānupassī, dhammesu dhammānupassīti veditabboti imamattha atidisati. Dukkhatoti dukkhasabhāvato, dukkhanti anupassitabbāti attho. Sesapadadvayepi eseva nayo.

 Yo sukha dukkhato addāti yo bhikkhu sukha vedana vipariṇāmadukkhatāya “dukkhā”ti paññācakkhunā addakkhi. Dukkha addakkhi sallatoti dukkha vedana pīḷājananato, antotudanato, dunnīharaato ca sallato addakkhi passi. Adukkhamasukhanti upekkhāvedana. Santanti sukhadukkhāni viya anoḷārikatāya, paccayavasena vūpasantasabhāvatāya ca santa. Aniccatoti hutvā-abhāvato, udayavayavantato, tāvakālikato, niccapaipakkhato ca “aniccan”ti yo addakkhi. Sa ve sammaddaso bhikkhu ekasena, paribyatta vā vedanāya sammāpassanakoti attho.

 Dukkhātipīti (D.22./CS:pg.2.298) sakhāradukkhatāya dukkhā itipi. Ta dukkhasminti sabba ta vedayita dukkhasmi antogadha pariyāpanna vadāmi sakhāradukkhatānativattanato. Sukhadukkhatopi cāti sukhādīna hitivipariṇāmañāṇasukhatāya, vipariṇāmahiti-aññāṇadukkhatāya ca vuttattā tissopi ca sukhato, tissopi ca dukkhato anupassitabbāti attho. Satta anupassanā heṭṭhā pakāsitā eva. Sesanti yathāvutta sukhādivibhāgato sesa sāmisanirāmisādibheda vedanānupassanāya vattabba.

 Ārammaa …pe… bhedānanti rūpādi-ārammaanānattassa nīlāditabbhedassa, chandādi-adhipatinānattassa hīnāditabbhedassa, ñāṇajhānādisahajātanānattassa sasakhārikāsakhārikasavitakkāditabbhedassa, kāmāvacarādibhūminānattassa ukkaṭṭhamajjhimāditabbhedassa, kusalādikammanānattassa devagatisavattaniyatāditabbhedassa, kahasukkavipākanānattassa diṭṭhadhammavedanīyatāditabbhedassa, parittabhūmakādikiriyānānattassa tihetukāditabbhedassa vasena anupassitabbanti yojanā. Ādi-saddena savatthukāvatthukādinānattassa puggalattayasādhāraṇāditabbhedassa ca sagaho daṭṭhabbo. Salakkhaasāmaññalakkhaṇānanti phusanāditatalakkhaṇānañceva aniccatādisāmaññalakkhaṇānañca vasenāti yojanā. Suññatadhammassāti anattatāsakhātasuññatāsabhāvassa. Ya vibhāvetu abhidhamme”tasmi kho pana samaye dhammā honti, khandhā hontī”ti-ādinā (dha.sa.121) suññatāvāradesanā pavattā, ta pahīnameva pubbe pahīnattā, tasmā tassa tassa puna pahāna na vattabba. Na hi kilesā pahīyamānā ārammaavibhāgena pahīyanti anāgatānayeva uppajjanārahāna pahātabbattā, tasmā abhijjhādīna ekattha pahāna vatvā itarattha na vattabba evāti imamattha dasseti “kāmañcetthā”ti-ādinā. Atha vā maggacittakkhae ekattha pahīna sabbattha pahīnameva hotīti visu visu pahāna na vattabba. Maggena hi pahīnāti vattabbata arahanti. Tattha purimāya codanāya nānāpuggalaparihāro, na hi ekassa pahīna tato aññassa pahīna nāma hoti. Pacchimāya nānācittakkhaikaparihāro. Nānācittakkhaeti hi lokiyamaggacittakkhaeti adhippāyo. Pubbabhāgamaggo hi idhādhippeto. Lokiyabhāvanāya ca kāye pahīna na vedanādīsu vikkhambhita (D.22./CS:pg.2.299) hoti. Yadipi nappavatteyya, paipakkhabhāvanāya suppahīnattā tattha sā “abhijjhādomanassassa appavattī”ti na vattabbā, tasmā punapi tappahāna vattabbameva. Ekattha pahīna sesesupi pahīna hotīti lokuttarasatipaṭṭhānabhāvana, lokiyabhāvanāya vā sabbattha appavattimatta sandhāya vutta. “Pañcapi khandhā upādānakkhandhā loko”ti (vibha.362 364 366) hi vibhagecatūsupi hānesu vuttanti.

 

 Uddesavāravaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

(D.22.-2)Kāyānupassanā Ānāpānapabbavaṇṇanā

 

 374. Ārammaavasenāti anupassitabbakāyādi-ārammaavasena. Catudhā bhinditvāti uddesavasena catudhā bhinditvā. Tato catubbidhasatipaṭṭhānato ekeka satipaṭṭhāna gahetvā kāya vibhajantoti pāṭhaseso.

 Kathañcāti ettha kathanti pakārapucchā, tena niddisiyamāne kāyānupassanāpakāre pucchati. Ca-saddo byatireko, tena uddesavārena apākaa niddesavārena vibhāviyamāna visesa joteti. Bāhirakesupi ito ekadesassa sambhavato sabbappakāraggahaa katasabbappakārakāyānupassanānibbattakassā”ti, tena ye ime ānāpānapabbādivasena āgatā cuddasappakārā, tadantogadhā ca ajjhattādi-anupassanāppakārā, tathā Kāyagatāsatisutte (ma.ni.3.153) vuttā kesādivaṇṇasaṇṭhānakasiṇārammaacatukkajjhānappakārā, lokiyādippakārā ca, te sabbepi anavasesato sagahāti. Ime ca pakārā imasmiyeva sāsane, na ito bahiddhāti vuttasabbappakāra …pe… paisedhano cā”ti. Tattha tathābhāvapaisedhanoti sabbappakārakāyānupassanānibbattakassa puggalassa aññasāsanassa nissayabhāvapaisedhano, etena idha bhikkhaveti ettha idha-saddo antogadha-evasaddatthoti dasseti. Santi hi ekapadānipi avadhāraṇāni yathā “vāyubhakkho”ti. Tenāha “idheva bhikkhave (D.22./CS:pg.2.300) samao”ti-ādi. Paripuṇṇasamaappakaraadhammo hi so puggalo, yo sabbappakārakāyānupassanānibbattako. Parappavādāti paresa aññatitthiyāna nānappakārā vādā titthāyatanāni.

 Araññādikasseva bhāvanānurūpasenāsanata dassetuimassahī”ti-ādi vutta. Duddamo damatha anupagato goo kūṭagoo. Dohanakāle yathā thanehi anavasesato khīra na paggharati, eva dohapaibandhinī kūṭadhenu. Rūpa-saddādike paicca uppajjanaka-assādo rūpārammaṇādiraso. Pubbe āciṇṇārammaanti pabbajjato pubbe, anādimati vā sasāre paricitārammaa. Nibandheyyāti bandheyya. Satiyāti sammadeva kammaṭṭhānassa sallakkhaavasena pavattāya satiyā. Ārammaeti kammaṭṭhānārammae. Dahanti thira, yathā satokārissa upacārappanābhedo samādhi ijjhati, tathā thāmagata katvāti attho.

 Visesādhigamadiṭṭhadhammasukhavihārapadaṭṭhānanti sabbesa Buddhāna, ekaccāna paccekabuddhāna, Buddhasāvakānañca visesādhigamassa aññena kammaṭṭhānena adhigatavisesāna diṭṭhadhammasukhavihārassa padaṭṭhānabhūta.

 Vatthuvijjācariyo viya Bhagavā yogīna anurūpanivāsaṭṭhānupadisanato. Bhikkhu dīpisadiso araññe ekako viharitvā paipakkhanimmathanavasena icchitatthasādhanato phalamuttamanti sāmaññaphala sandhāya vadati. Parakkamajavayoggabhūminti bhāvanussāhajavassa yoggakaraabhūmibhūta.

 Addhānavasena pavattāna assāsapassāsāna vasena dīgha vā assasanto, ittaravasena pavattāna assāsapassāsāna vasena rassa vā assasantoti yojanā. Eva sikkhatoti assāsapassāsāna dīgharassatāpajānanasabbakāyappaisavedana-oḷārikoḷārikapaippassambhanavasena bhāvana sikkhato, tathābhūto vā hutvā tisso sikkhā pavattayato. Assāsapassāsanimitteti assāsapassāsasannissayena upaṭṭhitapaibhāganimitte. Assāsapassāse pariggahāti rūpamukhena vipassana abhinivisanto, yo “assāsapassāsakammiko”ti vutto. Jhānagāni pariggahāti arūpamukhena vipassana abhinivisanto. Vatthu nāma karajakāyo cittacetasikāna pavattiṭṭhānabhāvato. Añño satto vā puggalo vā natthīti visuddhidiṭṭhi “tayida (D.22./CS:pg.2.301) dhammamatta, na ahetuka, nāpi issarādivisamahetuka, atha kho avijjādihetukan”ti addhāttayepi kakhāvitaraena vitiṇṇakakho. “Ya kiñci bhikkhu rūpan”ti-ādinā (ma.ni.1.361 2.113 3.86 89 pai.ma.1.54) nayena kalāpasammasanavasena tilakkhaa āropetvā. Udayavayānupassanādivasena vipassana vaḍḍhento. Anukkamena maggapaipāṭiyā.

 Parassa vā assāsapassāsakāye”ti ida sammasanavāravasenāya pāḷi pavattāti katvā vutta, samathavasena pana parassa assāsapassāsakāye appanānimittuppatti eva natthi. Aṭṭhapetvāti antarantarā na hapetvā. Aparāpara sañcaraakāloti ajjhattabahiddhādhammesupi nirantara vā bhāvanāya pavattanakālo kathito. Ekasmi kāle panida ubhaya na labbhatīti “ajjhatta, bahiddhā”ti ca vutta ida dhammadvaya ghaita ekasmi kāle ekato ārammaabhāvena na labbhati, ekajjha ālambitu na sakkāti attho.

 Samudeti etasmāti samudayo, so eva kāraaṭṭhena dhammoti samudayadhammo. Assāsapassāsāna uppattihetu karajakāyādi, tassa anupassanasīlo samudayadhammānupassī, ta pana samudayadhamma upamāya dassento “yathā nāmā”ti-ādimāha. Tattha bhastanti rutti. Gaggaranāḷinti ukkāpanāḷi. Teti karajakāyādike. Yathā assāsapassāsakāyo karajakāyādisambandhī tanimittatāya, eva karajakāyādayopi assāsapassāsakāyasambandhino tanimittabhāvenāti “samudayadhammā kāyasmin”ti vattabbata labhantīti vuttasamudaya …pe… vuccatī”ti. Pakativācī vā dhamma-saddo “jātidhammānan”ti-ādīsu (ma.ni.1.131 3.310 pai.ma.1.33) viyāti kāyassa paccayasamavāye uppajjanakapakatikāyānupassī vā “samudayadhammānupassī”ti vutto. Tenāha “karajakāyañcā”ti-ādi. Evañca katvā kāyasminti bhummavacana suṭṭhutara yujjati.

 Vayadhammānupassīti ettha ahetukattepi vināsassa yesa hetudhammāna abhāve ya na hoti, tadabhāvo tassa abhāvassa hetu viya voharīyatīti upacārato karajakāyādi-abhāvo assāsapassāsakāyassa vayakāraa vutto. Tenāha “yathā bhastāyā”ti-ādi (D.22./CS:pg.2.302) Aya tāvettha pahamavikappavasena atthavibhāvanā. Dutiyavikappavasena upacārena vināyeva attho veditabbo.

 Ajjhattabahiddhānupassanā viya bhinnavatthuvisayatāya samudayavayadhammānupassanāpi ekakāle na labbhatīti āha “kālena samudaya kālena vaya anupassanto”ti. “Atthi kāyo”ti eva-saddo luttaniddiṭṭhoti “kāyova atthī”ti vatvā avadhāraena nivattita dassento “na satto”ti-ādimāha. Tassattho-- yo rūpādīsu sattavisattatāya, paresañca sajjāpanaṭṭhena, satvaguayogato vāsatto”ti parehi parikappito, tassa sattanikāyassa pūraato ca cavanupapajjanadhammatāya galanato ca “puggalo”ti, thīyati sahaññati ettha gabbhoti “itthī”ti, puri pure bhāge seti pavattatīti “puriso”ti, āhito aha māno etthāti “attā”ti, attano santakabhāvena “attaniyan”ti, paro na hotīti katvāahan”ti, mama santakanti katvāmamā”ti, vuttappakāravinimutto aññoti katvākocī”ti, tassa santakabhāvena “kassacī”ti, vikappetabbo koci natthi, kevalakāyo eva atthī”ti. Dasahipi padehi attattaniyasuññatameva kāyassa vibhāveti. Evanti “kāyova atthī”ti-ādinā vuttappakārena.

 Ñāṇapamāṇatthāyāti kāyānupassanāñāṇa para pamāṇa pāpanatthāya. Satipamāṇatthāyāti kāyapariggāhika sati pavattanasati para pamāṇa pāpanatthāya. Imassa hi vuttanayena “Atthi kāyo”ti aparāparuppattivasena paccupaṭṭhitā sati bhiyyoso mattāya tattha ñāṇassa, satiyā ca paribrūhanāya hoti. Tenāha “satisampajaññāna vuḍḍhatthāyā”ti. Imissā bhāvanāya tahādiṭṭhiggāhāna ujupaipakkhattā vuttatahā …pe… viharatī”ti. Tathābhūto ca loke kiñcipi “ahan”ti vā “maman”ti vā gahetabba na passati, kuto gaheyyāti āha “na ca kiñcī”ti-ādi. Evampīti ettha pi-saddo heṭṭhā niddiṭṭhassa tādisassa atthassa abhāvato avuttasamuccayatthoti dassento “upari attha upādāyā”ti āha yathā “antamaso tiracchānagatāyapi, ayampi pārājiko hotī”ti. (pārā. 42) evanti pana niddiṭṭhākārassa paccāmasana nigamanavasena katanti āha “iminā pana …pe… dassetī”ti.

 Pubbabhāgasatipaṭṭhānassa (D.22./CS:pg.2.303) idha adhippetattā vuttasati dukkhasaccan”ti. Sā pana sati yasmi attabhāve, tassa samuṭṭhāpikā tahā, tassāpi samuṭṭhāpikā eva nāma hoti tadabhāve abhāvatoti āha “tassā samuṭṭhāpikā purimatahā”ti, yathā “sakhārapaccayā”ti (ma.ni.3.126 udā.1 vibha.484). Taviññāṇabījatasantatisambhūto sabbopi lokiyo viññāṇappabandho “sakhārapaccayā viññāṇa” tveva vuccati suttantanayena. Appavattīti appavattinimitta, ubhinna appavattiyā nimittabhūtoti attho. Na pavattati etthāti vā appavatti. Dukkhaparijānano”ti-ādi ekantato catukiccasādhanavaseneva ariyamaggassa pavattīti dassetu vutta. Avuttasiddho hi tassa bhāvanāpaivedho. Catusaccavasenāti catusaccakammaṭṭhānavasena. Ussakkitvāti visuddhiparamparāya āruhitvā, bhāvana upari netvāti attho. Niyyānamukhanti vaṭṭadukkhato nissaraṇūpāyo.

 

 Ānāpānapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.22.-3)Iriyāpathapabbavaṇṇanā

 

 375. Iriyāpathavasenāti iriyana iriyā, kiriyā, idha pana kāyikapayogo veditabbo. Iriyāna patho pavattimaggoti iriyāpatho, gamanādivasena pavattā sarīrāvatthā. Gacchanto vā hi satto kāyena kātabbakiriya karoti hito vā nisinno vā nipanno vāti, tesa iriyāpathāna vasena, iriyāpathavibhāgenāti attho. Puna caparanti puna ca apara, yathāvutta-ānāpānakammaṭṭhānato bhiyyopi añña kāyānupassanākammaṭṭhāna kathemi, suṇāthāti vā adhippāyo “Gacchanto vā”ti-ādi gamanādimattajānanassa, gamanādigatavisesajānanassa ca sādhāraavacana, tattha gamanādimattajānana na idha nādhippeta, gamanādigatavisesajānana pana adhippetanti ta vibhajitvā dassetutattha kāman”ti-ādi vutta. Sattūpaladdhinti “satto atthī”ti upaladdhi sattaggāha. Na pajahati na pariccajati “aha gacchāmi, mama gamanan”ti gāhasabbhāvato. Tato eva attasañña “Atthi attā kārako vedako”ti eva pavatta viparītasañña (D.22./CS:pg.2.304) na ugghāṭeti nāpaneti appaipakkhabhāvato, ananubrūhanato vā. Eva bhūtassa cassa kuto kammaṭṭhānādibhāvoti āha “kammaṭṭhāna vā satipaṭṭhānabhāvanā vā na hotī”ti. “Imassa panā”ti-ādi sukkapakkho, tassa vuttavipariyāyena attho veditabbo. Tameva hi attha vivarituidañhī”ti-ādi vutta.

 Tattha ko gacchatīti sādhana, kiriyañca avinibbhutta katvā gamanakiriyāya kattupucchā, sā kattubhāvavisiṭṭha-attapaikkhepatthā dhammamattasseva gamanasiddhidassanato. Kassa gamananti tamevattha pariyāyantarena vadati sādhana, kiriyañca vinibbhutta katvā gamanakiriyāya akattusambandhībhāvavibhāvanato. Paikkhepatthañhi antonīta katvā ubhayattha ki-saddo pavatto. Ki kāraṇāti pana paikkhittakattukāya gamanakiriyāya aviparītakāraapucchā. Idañhi gamana nāma attā manasā sayujjati, mano indriyehi, indriyāni attehīti evamādi micchākāraavinimutta-anurūpapaccayahetuko dhammāna pavatti-ākāraviseso. Tenāha “tatthā”ti-ādi.

 Na koci satto vā puggalo vā gacchati dhammamattasseva gamanasiddhito, tabbinimuttassa ca kassaci abhāvato. Idāni dhammamattasseva gamanasiddhi dassetucittakiriyāvāyodhātuvipphārenā”ti-ādi vutta. Tattha cittakiriyā ca sā, vāyodhātuyā vipphāro vipphandanañcāti cittakiriyāvāyodhātuvipphāro, tena. Ettha ca cittakiriyaggahaena anindriyabaddhavāyodhātuvipphāra nivatteti, vāyodhātuvipphāraggahaena cetanāvacīviññattibheda cittakiriya nivatteti, ubhayena pana kāyaviññatti vibhāveti. “Gacchatī”ti vatvā yathā pavattamāne kāye “gacchatī”ti vohāro hoti, ta dassetutasmā”ti-ādi vutta. Tanti gantukāmatāvasena pavattacitta. Vāya janetīti vāyodhātu-adhika rūpakalāpa uppādeti, adhikatā cettha sāmatthiyato, na pamāṇato. Gamanacittasamuṭṭhita sahajātarūpakāyassa thambhanasandhāraacalanāna paccayabhūtena ākāravisesena pavattamāna vāyodhātu sandhāyāha “vāyo viññatti janetī”ti. Adhippāyasahabhāvī hi vikāro viññatti. Yathāvutta-adhikabhāveneva ca vāyogahaa na vāyodhātuyā eva janakabhāvato, aññathā viññattiyā (D.22./CS:pg.2.305) upādāyarūpabhāvo durupapādo siyā. Purato abhinīhāro puratobhāgena kāyassa pavattana, yo “abhikkamo”ti vuccati.

 Eseva nayo”ti atidesena sakhepato vatvā tamattha vivaritutatrāpi hī”ti-ādi vutta. Koito paṭṭhāyāti heṭṭhimakoito paṭṭhāya pādatalato paṭṭhāya. Ussitabhāvoti ubbiddhabhāvo.

 Eva pajānatoti eva cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva gamanādi hotīti pajānato. Tassa eva pajānanāya nicchayagamanatthaeva hotī”ti vicāraṇā vuccati loke yathābhūta ajānantehi micchābhinivesavasena, lokavohāravasena vā. Atthi panāti attano eva vīmasanavasena pucchāvacana. Natthīti nicchayavasena sattassa paikkhepavacana. “Yathā panā”ti-ādi tasseva atthassa upamāya vibhāvana, ta suviññeyyameva.

 Nāvā mālutavegenāti yathā acetanā nāvā vātavegena desantara yāti, yathā ca acetano tejana kaṇḍo jiyāvegena desantara yāti, tathā acetano kāyo vātāhato yathāvuttavāyunā nīto desantara yātīti eva upamāsasandana veditabba. Sace pana koci vadeyya “yathā nāvātejanāna pellakassa purisassa vasena desantaragamana, eva kāyassāpī”ti, hotu, eva icchito vāyamattho yathā hi nāvātejanāna sahatalakkhaasseva purisassa vasena gamana, na asahatalakkhaassa, eva kāyassāpīti. Kā no hāni, bhiyyopi dhammamattatāva patiṭṭha labhati, na purisavādo. Tenāha “yantasuttavasenā”ti-ādi.

 Tattha payuttanti heṭṭhā vuttanayena gamanādikiriyāvasena paccayehi payojita. hātīti tiṭṭhati. Etthāti imasmi loke. Vinā hetupaccayeti gantukāmatācittatasamuṭṭhānavāyodhātu-ādihetupaccayehi vinā. Tiṭṭheti tiṭṭheyya. Vajeti vajeyya gaccheyya ko nāmāti sambandho. Paikkhepattho cettha ki-saddoti hetupaccayavirahena hānagamanapaikkhepamukhena (D.22./CS:pg.2.306) sabbāyapi dhammappavattiyā paccayādhīnavuttitāvibhāvanena attasuññatā viya aniccadukkhatāpi vibhāvitāti daṭṭhabbā.

 Paihitoti yathā yathā paccayehi pakārehi nihito hapito. Sabbasagāhikavacananti sabbesampi catunna iriyāpathāna ekajjha sagahanavacana, pubbe visu visu iriyāpathāna vuttattā ida nesa ekajjha gahetvā vacananti attho. Purimanayo vā iriyāpathappadhāno vuttoti tattha kāyo appadhāno anunipphādīti idha kāya padhāna, apadhānañca iriyāpatha anunipphādi katvā dassetu dutiyanayo vuttoti evampettha dvinna nayāna viseso veditabbo. hitoti pavatto.

 Iriyāpathapariggahanampi iriyāpathavato kāyasseva pariggahana tassa avatthāvisesabhāvatoti vuttairiyāpathapariggahanena kāye kāyānupassī viharatī”ti. Tenevettha rūpakkhandhavaseneva samudayādayo uddhaṭā. Esa nayo sesavāresupi. Ādināti ettha ādi-saddena yathā “tahāsamudayā kammasamudayā āhārasamudayā”ti nibbattilakkhaa passantopi rūpakkhandhassa udaya passatīti ime cattāro ākārā sagayhanti, eva “avijjānirodhā”ti ādayopi pañca ākārā sagahitāti daṭṭhabbā. Sesa vuttanayameva.

 

 Iriyāpathapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.22.-4)Catusampajaññapabbavaṇṇanā

 

 376. Catusampajaññavasenāti samantato pakārehi, pakaṭṭha vā savisesa jānātīti sampajāno, sampajānassa bhāvo sampajañña, tathāpavatta ñāṇa, hatthavikārādibhedabhinnattā cattāri sampajaññāni samāhaṭāni catusampajañña, tassa vasena. “Abhikkanteti-ādīni sāmaññaphale (dī.ni.aṭṭha.1.214 dī.ni.ṭī. 1.214Vākyakhandhepi) vaṇṇitāni, na puna vaṇṇetabbāni, tasmā tatasavaṇṇanāya Līnatthappakāsanāpi tattha vihitanayeneva gahetabbā. “Abhikkante paikkante sampajānakārī hotī”ti-ādi vacanato abhikkamādigatacatusampajaññapariggahanena rūpakāyassevettha samudayadhammānupassitādi adhippetoti āha “rūpakkhandhasseva samudayo ca vayo ca (D.22./CS:pg.2.307) nīharitabbo”ti. Rūpadhammānayeva hi pavatti-ākāravisesā abhikkamādayoti. Sesa vuttanayameva.

 

 Catusampajaññapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.22.-5)Paikkūlamanasikārapabbavaṇṇanā

 

 377. Paikkūlamanasikāravasenāti jigucchanīyatāya paikūlameva paikkūla, yo paikkūlasabhāvo paikkūlākāro, tassa manasi karaavasena. Antarenāpi hi bhāvavācina sadda bhāvattho viññāyati yathā “paassa sukkan”ti. Yasmā Visuddhimagge (visuddhi.1.182) vutta, tasmā tattha, tasavaṇṇanāyañca (visuddhi.ṭī. 1.182ādayo) vuttanayena “imameva kāyan”ti ādīnamattho veditabbo.

 Vatthādīhi pasibbakākārena bandhitvā kata āvāṭana putoi. Nānākārā ekasmi hāne sammissāti ettāvatā nānāvaṇṇāna kesādīnañca upameyyatā. Vibhūtakāloti paṇṇatti samatikkamitvā kesādīna asubhākārassa upaṭṭhitakālo. Iti-saddassa ākāratthata dassento “evan”ti vatvā ta ākāra sarūpato dassento “kesādipariggahanenā”ti-ādimāha. Kesādisaññitānañhi asucibhāvāna paramaduggandhajegucchapaikkūlākārassa samudayato anupassanā idha kāyānupassanāti. Sesa vuttanayameva.

 

 Paikkūlamanasikārapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.22.-6)Dhātumanasikārapabbavaṇṇanā

 

 378. Dhātumanasikāravasenāti pathavīdhātu-ādikā catasso dhātuyo ārabbha pavattabhāvanāmanasikāravasena, catudhātuvavatthānavasenāti attho. Dhātumanasikāro, dhātukammaṭṭhāna, catudhātuvavatthānanti hi atthato eka. Goghātakoti jīvikatthāya gunna ghātako. Antevāsikoti kammakaraavasena tassa samīpavāsī ta nissāya jīvanako.(D.22./CS:pg.2.308) Vinivijjhitvāti ekasmi hāne aññamañña vinivijjhitvā. Mahāpathāna vemajjhaṭṭhānasakhāteti catunna mahāpathāna tāya eva vinivijjhanaṭṭhānatāya vemajjhasakhāte. Yasmā te cattāro mahāpathā catūhi disāhi āgantvā tattha samohitā viya honti, tasmā ta hāna catumahāpatha, tasmi catumahāpathe. hita-saddo “hito vā”ti-ādīsu (dī.ni.1.263 a.ni.5.28) hānasakhāta-iriyāpathasamagitāya, hā-saddassa vā gatinivatti-atthatāya aññattha hapetvā gamana sesa-iriyāpathasamagitāya bodhako, idha pana yathā tathā rūpakāyassa pavatti-ākārabodhako adhippetoti āha “catunna iriyāpathāna yena kenaci ākārena hitattā yathā hitan”ti. Tattha ākārenāti hānādinā rūpakāyassa pavatti-ākārena. hānādayo hi iriyāpathasakhātāya kiriyāya patho pavattimaggoti “iriyāpatho”ti vuccantīti vutto vāyamattho. Yathāṭhitanti yathāpavatta, yathāvutta hānamevettha paidhānanti adhippetanti āha “yathā hitattā ca yathāpaihitan”ti. “hitan”ti vā kāyassa hānasakhāta-iriyāpathasamāyogaparidīpana, “paihitan”ti tadañña-iriyāpathasamāyogaparidīpana. “hitan”ti vā kāyasakhātāna rūpadhammāna tasmi tasmi khae sakiccavasena avaṭṭhānaparidīpana, paihitanti paccayavasena tehi tehi paccayehi pakārato nihita paihitanti evampettha attho veditabbo. Paccavekkhatīti pati pati avekkhati, ñāṇacakkhunā vinibbhujjitvā visu visu passati.

 Idāni vuttamevattha bhāvatthavibhāvanavasena dassetuyathā goghātakassā”ti-ādi vutta. Tattha posentassāti masūpacayaparibrūhanāya kuṇḍakabhattakappāsaṭṭhi-ādīhi savaḍḍhentassa. Vadhita matanti hisita hutvā mata. Matanti ca matamatta. Tenevāha “tāvadevā”ti. Gāvīti saññā na antaradhāyatīti yāni agapaccagāni yathāsanniviṭṭhāni upādāya gāvīsamaññā matamattāyapi gāviyā tesa tasannivesassa avinaṭṭhattā. Vilīyanti bhijjanti vibhujjantīti bīlā, bhāgā va-kārassa ba-kāra, ikārassa ca īkāra katvā. Bīlasoti bīla bīla katvā. Vibhajitvāti aṭṭhisaghātato masa vivecetvā, tato vā vivecita masa bhāgaso katvā. Tenevāha “masasaññā pavattatī”ti. Pabbajitassāpi apariggahitakammaṭṭhānassa. Ghanavinibbhoganti santatisamūhakiccaghanāna vinibbhujjana vivecana. Dhātuso (D.22./CS:pg.2.309) paccavekkhatoti ghanavinibbhogakaraena dhātu dhātu pathavī-ādidhātu visu visu katvā paccavekkhantassa. Sattasaññāti attānudiṭṭhivasena pavattā sattasaññāti vadanti, vohāravasena pavattasattasaññāyapi tadā antaradhāna yuttameva yāthāvato ghanavinibbhogassa sampādanato. Evañhi sati yathāvutta-opammatthena upameyyattho aññadatthu sasandati sameti. Tenevāha “dhātuvaseneva citta santiṭṭhatī”ti. Dakkhoti cheko tatasamaññāya kusalo “yathājāte sūnasmi naguṭṭhakhuravisāṇādivante aṭṭhimasādi-avayavasamudāye avibhatte gāvīsamaññā, na vibhatte. Vibhatte pana aṭṭhimasādi-avayavasamaññā”ti jānanato. Catumahāpatho viya catu-iriyāpathoti gāviyā hitacatumahāpatho viya kāyassa pavattimaggabhūto catubbidho iriyāpatho yasmā Visuddhimagge (visuddhi.1.305) vitthāritā, tasmā tattha, tasavaṇṇanāyañca (visuddhi.ṭī. 1.306) vuttanayena veditabbo. Sesa vuttanayameva.

 

 Dhātumanasikārapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.22.-7)Navasivathikapabbavaṇṇanā

 

 379. Sivathikāya apaviddha-uddhumātakādipaisayuttāna odhiso pavattāna kathāna, tadabhidheyyānañca uddhumātakādi-asubhabhāgāna sivathikapabbānīti sagītikārehi gahitasamaññā Tenāha “sivathikapabbehi vibhajitun”ti. Maritvā ekāhātikkanta ekāhamata. Uddha jīvitapariyādānāti jīvitakkhayato upari maraato para. Samuggatenāti samuṭṭhitena. Uddhumātattāti uddha uddha dhumātattā sūnattā. Setarattehi viparibhinna vimissita nīla vinīla, purimavaṇṇavipariṇāmabhūta vā nīla vinīla. Vinīlameva vinīlakanti ka-kārena padavaḍḍhana anatthantarato yathā “pītaka lohitakan”ti (dha.sa.616). Paikkūlattāti jigucchanīyattā. Kucchita vinīlanti vinīlakanti kucchanattho vā aya ka-kāroti dassetu vutta yathā “pāpako kittisaddo abbhuggacchatī”ti. (dī.ni.3.316 a.ni.5.213 mahāva. 285) paribhinnaṭṭhānehi kākakakādīhi. Vissandamānapubbanti vissavantapubba, taha taha paggharantapubbanti attho. Tathābhāvanti vissandamānapubbabhāva.

 So (D.22./CS:pg.2.310) bhikkhūti yo “passeyya sarīra sivathikāya chaḍḍitan”ti vutto, so bhikkhu. Upasaharati sadisata. “Ayampi kho”ti-ādi upasaharaṇākāradassana. Āyūti rūpajīvitindriya, arūpajīvitindriya panettha viññāṇagatikameva. Usmāti kammajatejo. Eva pūtikasabhāvoyevāti eva ativiya duggandhajegucchapaikkūlapūbhikasabhāvo eva, na āyu-ādīna avigame viya mattasoti adhippāyo. Ediso bhavissatīti evabhāvīti āha “eva uddhumātādibhedo bhavissatī”ti.

 Luñcitvā luñcitvāti uppāṭetvā uppāṭetvā. Sāvasesamasalohitayuttanti sabbaso akhāditattā taha taha sesena appāvasesena masalohitena yutta. “Aññena hatthaṭṭhikan”ti avisesena hatthaṭṭhikāna vippakiṇṇatā jotitāti anavasesato tesa vippakiṇṇata dassento “catusaṭṭhibhedampī”ti-ādimāha

 Terovassikānīti tirovassa gatāni, tāni pana savacchara vītivattāni hontīti āha “atikkantasavaccharānī”ti. Purāṇatāya ghanabhāvavigamena vicuṇṇatā idha pūtibhāvoti so yathā hoti, ta dassento “abbhokāse”ti-ādimāha. Terovassikānevāti savaccharamattātikkantāni eva. Khajjamānatādivasena dutiyasivathikapabbādīna vavatthāpitattā vuttakhajjamānatādīna vasena yojanā kātabbā”ti.

 

 Navasivathikapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 Imāneva dveti avadhāraena appanākammaṭṭhāna tattha niyameti aññapabbesu tadabhāvato. Yato hi eva-kāro, tato aññattha niyameti, tena pabbadvayassa vipassanākammaṭṭhānatāpi appaisiddhā daṭṭhabbā aniccatādidassanato. Sakhāresu ādīnavavibhāvanāni sivathikapabbānīti āha “sivathikāna ādīnavānupassanāvasena vuttattā”ti. Iriyāpathapabbādīna appanāvahatā pākaṭā evāti “sesāni dvādasapī”ti vutta. Ya panettha atthato avibhatta. Ta suviññeyyameva.

 

 Kāyānupassanāvaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.22.-8)Vedanānupassanāvaṇṇanā

 

 380. Sukha (D.22./CS:pg.2.311) vedananti ettha sukhayatīti sukhā. Sampayuttadhamme, kāyañca laddhassāde karotīti attho. Suṭṭhu vā khādati, khanati vā kāyika, cetasikañcābādhanti sukhā. “Sukara okāsadāna etissāti sukhā”ti apare. Vedayati ārammaarasa anubhavatīti vedanā. Vedayamānoti anubhavamāno. “Kāman”ti-ādīsu ya vattabba, ta iriyāpathapabbe vuttanayameva. Sampajānassa vediyana sampajānavediyana.

 Vatthu-ārammaṇāti rūpādi-ārammaṇā. Rūpādi-ārammaañhettha vedanāya pavattiṭṭhānatāya “vatthū”ti adhippeta Assāti bhaveyya. Dhammavinimuttassa kattu abhāvato dhammasseva kattubhāva dassento “vedanāva vedayatī”ti āha. “Vohāramatta hotī”ti etena “sukha vedana vedayamāno sukha vedana vedayāmī”ti ida vohāramattanti dasseti.

 Nitthunantoti balavato vedanāvegassa nirodhane ādīnava disvā tassa avasaradānavasena nitthunanto Vegasandhārae hi atimahanta dukkha uppajjatīti aññampi vikāra uppādeyya, tena thero aparāpara parivattati. Vīriyasamatha yojetvāti adhivāsanavīriyassa adhimattattā tassa hāpanavasena samādhinā samarasatāpādanena vīriyasamatha yojetvā. Saha paisambhidāhīti lokuttarapaisambhidāhi saha. Ariyamaggakkhae hi paisambhidāna asammohavasena adhigamo, atthapaisambhidāya pana ārammaakaraavasenapi. Lokiyānampi vā sati uppattikāle tattha samatthata sandhāyāha “saha paisambhidāhī”ti. Samasīsīti vārasamasīsī hutvā, paccavekkhaavārassa anantaravāre parinibbāyīti attho.

 Yathā ca sukha, eva dukkhanti yathā “sukha ko vedayatī”ti-ādinā sampajānavediyana sandhāya vutta, eva dukkhampi. Tattha dukkhayatīti dukkhā, sampayuttadhamme, kāyañca pīḷeti vibādhatīti attho. Duṭṭhu vā khādati, khanati kāyika, cetasikañca sātanti dukkhā. “Dukkara okāsadāna etissāti dukkhā”ti apare. Arūpakammaṭṭhānanti arūpapariggaha, arūpadhammamukhena vipassanābhinivesananti attho. Na pākaa hoti phassassa, cittassa ca avibhūtākārattā. Tenāha “andhakāra viya khāyatī”ti. “Na pākaa hotī”ti ca (D.22./CS:pg.2.312) ida tādise puggale sandhāya vutta, tesa ādito vedanāva vibhūtatarā hutvā upaṭṭhāti. Evañhi ya vutta sakkapañhavaṇṇanā dīsu “phasso pākao hoti, viññāṇa pākaa hotī”ti, (dī.ni.aṭṭha.2.359) ta avirodhita hoti. Vedanāvasena kathiyamāna kammaṭṭhāna pākaa hotīti yojanā. “Vedanāna uppattipākaatāyā”ti ca ida sukhadukkhavedanāna vasena vutta. Tāsañhi pavatti oḷārikā, na itarāya. Tadubhayaggahaamukhena vā gahetabbattā itarāyapi pavatti viññūna pākaṭā evāti “vedanānan”ti avisesaggahaa daṭṭhabba. Sakkapañhe vuttanayeneva veditabbo, tasmā tattha vattabbo atthaviseso tattha Līnatthappakāsaniya vuttanayeneva gahetabbo.

 Pubbe “vatthu ārammaa katvā vedanāva vedayatī”ti vedanāya ārammaṇādhīnavuttitāya ca anattatāya ca pajānana vutta, idāni tassā aniccatādipajānana dassento “aya aparopi pajānanapariyāyo”ti āha. Yathā ekasmi khae cittadvayassa asambhavo ekajjha anekantapaccayābhāvato, eva vedanādvayassa visiṭṭhārammaavuttito cāti āha “sukhavedanākkhae dukkhāya vedanāya abhāvato”ti. Nidassanamattañceta tadā upekkhāvedanāyapi abhāvato, tena sukhavedanākkhae bhūtapubbāna itaravedanāna hutvā-abhāvapajānanena sukhavedanāyapi hutvā abhāvo ñāto eva hotīti tassā pākaabhāvameva dassento “imissā ca sukhāya vedanāya ito pahama abhāvato”ti āha, eteneva ca tāsampi vedanāna pākaabhāvo dassitoti daṭṭhabba. Tenāha “vedanā nāma aniccā adhuvā vipariṇāmadhammā”ti. Aniccaggahaena hi vedanāna viddhasanabhāvo dassito viddhaste aniccatāya suviññeyyattā. Adhuvaggahaena pākaabhāvo tassa asadābhāvitādibhāvanato. Vipariṇāmaggahaena dukkhabhāvo tassa aññathattadīpanato, tena sukhāpi vedanā dukkhā, pageva itarāti tissannampi vedanāna dukkhatā dassitā hoti. Iti “yadanicca dukkha, ta ekantato anattā”ti tīsupi vedanāsu lakkhaattayapajānanā jotitāti daṭṭhabba. Tenāha “itiha tattha sampajāno hotī”ti.

 Idāni (D.22./CS:pg.2.313) tamattha suttena (ma.ni.2.205) sādhetuvuttampi cetan”ti-ādimāha. Tattha neva tasmi samaye dukkha vedana vedetīti tasmi sukhavedanāsamagisamaye neva dukkha vedana vedeti niruddhattā, anuppannattā ca yathākkama atītānāgatāna. Paccuppannāya pana asambhavo vutto eva. Sakiccakkhaamattāvaṭṭhānato aniccā. Samecca sambhuyya paccayehi katattā sakhatā. Vatthārammaṇādipaccaya paicca uppannattā paiccasamuppannā. Khayavayapalujjananirujjhanapakatitāya khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammāti daṭṭhabbā.

 Kilesehi āmasitabbato āmisa nāma, pañca kāmaguṇā, ārammaakaraavasena saha āmisehīti sāmisa. Tenāha “pañcakāmaguṇāmisanissitā”ti.

 Ito paranti “Atthi vedanā”ti evamādi pāḷi sandhāyāha “kāyānupassanāya vuttanayamevā”ti.

 

 Vedanānupassanāvaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.22.-9)Cittānupassanāvaṇṇanā

 

 381. Sampayogavasena pavattamānena saha rāgenāti sarāga. Tenāha “lobhasahagatan”ti. Vītarāganti ettha kāma sarāgapadapaiyoginā vītarāgapadena bhavitabba, sammasanacārassa pana adhippetattā tebhūmakasseva gahaanti “lokiyakusalābyākatan”ti vatvāida panā”ti-ādinā tameva adhippāya vivarati. Sesāni dve dosamūlāni, dve mohamūlānīti cattāri akusalacittāni. Tesañhi rāgena sampayogābhāvato nattheva sarāgatā, tanimittakatāya pana siyā tasahitakāle soti nattheva vītarāgatāpīti dukkhavinimuttatā evettha labbhatīti āha “neva purimapada na pacchimapada bhajantī”ti. Yadi eva padesika pajānana āpajjatīti? Nāpajjati, dukantarapariyāpannattā tesa. Ye pana “paipakkhabhāve agayhamāne sampayogābhāvo evettha pamāṇa ekacca-abyākatāna viyā”ti icchanti, tesa matena sesākusalacittānampi dutiyapadasagaho veditabbo (D.22./CS:pg.2.314) Dutiyadukepi vuttanayena attho veditabbo. Akusalamūlesu saha moheneva vattatīti samohanti āha “vicikicchāsahagatañceva uddhaccasahagatañcā”ti. Yasmā cettha “saheva mohenāti samohan”ti purimapadāvadhāraampi labbhatiyeva, tasmā vuttayasmā panā”ti-ādi. Yathā pana atimūḷhatāya pāṭipuggalikanayena savisesamohavantatāya “momūhacittan”ti vattabbato vicikicchā-uddhaccasahagatadvaya visesato “samohan”ti vuccati, na tathā sesākusalacittānīti “vaṭṭantiyevā”ti sāsaka vadati. Sampayogavasena thinamiddhena anupatita anugatanti thinamiddhānupatita, pañcavidhasasakhārikākusalacitta sakucitacitta, sakucitacitta nāma ārammae sakocanavasena pavattanato. Paccayavisesavasena thāmajātena uddhaccena sahagata sasaṭṭhanti uddhaccasahagata, aññathā sabbampi akusalacitta uddhaccasahagatamevāti. Pasaacitta nāma ārammae savisesa vikkhepavasena visaabhāvena pavattanato.

 Kilesavikkhambhanasamatthatāya vipulaphalatāya ca dīghasantānatāya ca mahantabhāva gata, mahantehi vā uḷāracchandādīhi gata paipannanti mahaggata, ta pana rūpārūpabhūmigata tato mahantassa loke abhāvato. Tenāha “rūpārūpāvacaran”ti. Tassa cettha paiyogī paritta evāti āha “amahaggatanti kāmāvacaran”ti. Attāna uttaritu samatthehi saha uttarehīti sa-uttara. Tappaipakkhena anuttara. Tadubhaya upādāyupādāya veditabbanti āha “sa-uttaranti kāmāvacaranti-ādi. Paipakkhavikkhambhanasamatthena samādhinā sammadeva āhita samāhita. Tenāha “yassā”ti-ādi. Yassāti yassa cittassa. Yathāvuttena samādhinā na samāhitanti asamāhita. Tenāha “ubhayasamādhirahitan”ti. Tadagavimuttiyā vimutta, kāmāvacarakusalacitta, vikkhambhanavimuttiyā vimutta, mahaggatacittanti tadubhaya sandhāyāha “tadagavikkhambhanavimuttīhi vimuttan”ti. Yattha tadubhayavimutti natthi, ta ubhayavimuttirahitanti gayhamāne lokuttaracittepi siyāsakāti ta nivattanatthasamuccheda …pe… okāsova natthī”ti āha. Okāsabhāvo ca sammasanacārassa adhippetattā veditabbo. Ya panettha atthato avibhatta, ta heṭṭhā vuttanayattā uttānameva.

 

 Cittānupassanāvaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 (D.22.-10)Dhammānupassanā Nīvaraapabbavaṇṇanā

 

 382. Pahātabbādidhammavibhāgadassanavasena (D.22./CS:pg.2.315) pañcadhā dhammānupassanā niddiṭṭhāti ayamattho pāḷito eva viññāyatīti tamattha ulligento “pañcavidhena dhammānupassana kathetun”ti āha. Yadi eva kasmā nīvaraṇādivaseneva niddiṭṭhanti? Vineyyajjhāsayato. Yesañhi veneyyāna pahātabbadhammesu pahama nīvaraṇāni vibhāgena vattabbāni, tesa vasenettha Bhagavatā pahama nīvaraesu dhammānupassanā kathitā. Tathā hi kāyānupassanāpi samathapubbagamā desitā, tato pariññeyyesu khandhesu, āyatanesu ca bhāvetabbesu bojjhagesu, pariññeyyādivibhāgesu saccesu ca uttarā desanā, tasmā cettha samathabhāvanāpi yāvadeva vipassanatthā icchitā. Vipassanāpadhānā, vipassanābahulā ca satipaṭṭhānadesanāti tassā vipassanābhinivesavibhāgena desitabhāva vibhāvento “apicā”ti-ādimāha. Tattha khandhāyatanadukkhasaccavasena missakapariggahakathana daṭṭhabba. Saññāsakhārakkhandhapariggahampīti pi-saddena sakalapañcupādānakkhandhapariggaha sampiṇḍeti itaresa tadantogadhattā.

 “Kahasukkadhammāna yuganandhatā natthī”ti pajānanakāle abhāvāabhihasamudācāravasenā”ti vutta. Savijjamānanti attano santāne upalabbhamāna. Yathāti yenākārena, so pana “kāmacchandassa uppādo hotī”ti vuttattā kāmacchandassa kāraṇākārova, atthato kāraamevāti āha “yena kāraenā”ti. Ca-saddo vakkhamānatthasamuccayattho.

 Tatthāti “yathā cā”ti-ādinā vuttapade. Subhampīti kāmacchandopi. So hi attano gahaṇākārena “subhan”ti vutto, tenākārena pavattanakassa aññassa kāmacchandassa nimittattānimittan”ti ca. Iṭṭha, iṭṭhākārena vā gayhamāna rūpādi subhārammaa. Ākakhitassa hitasukhassa pattiyā anupāyabhūto manasikāro anupāyamanasikāro. Tanti ayonisomanasikāra Tatthāti tasmi sabhāgahetubhūte, ārammaabhūte ca duvidhe subhanimitte. Āhāroti paccayo attano phala āharatīti katvā.

 Asubhanti (D.22./CS:pg.2.316) asubhajjhāna uttarapadalopena, ta pana dasasu aviññāṇaka-asubhesu ca kesādīsu saviññāṇaka-asubhesu ca pavatta daṭṭhabba. Kesādīsu hi saññā “asubhasaññā”ti Girimānandasutte (a.ni.10.60) vuttā. Ettha ca catubbidhassa ayonisomanasikārassa, yonisomanasikārassa ca gahaa niravasesadassanattha katanti daṭṭhabba, tesu pana asubhesu “subhan”ti, “asubhan”ti ca manasikāro idhādhippeto, tadanukūlattā pana itare pīti.

 Ekādasasu asubhesu paikkūlākārassa uggahana, yathā vā tattha uggahanimitta uppajjati, tathā paipatti asubhanimittassa uggaho. Upacārappanāvahāya asubhabhāvanāya anuyuñjanā asubhabhāvanānuyogo. “Bhojane mattaññuno mitāhārassa thinamiddhābhibhavābhāvā otāra alabhamāno kāmacchando pahīyatī”ti vadanti, ayameva ca attho niddesepi vuccati. Yo pana bhojanassa paikkūlata, tabbipariṇāmassa tadādhārassa tassa ca upanissayabhūtassa ativiya jegucchata, kāyassa ca āhāraṭṭhitikatta sammadeva jānāti, so sabbaso bhojane pamāṇassa jānanena bhojanemattaññū nāma. Tādisassa hi kāmacchando pahīyateva.

 Asubhakammikatissatthero dantaṭṭhidassāvī. Pahīnassāti vikkhambhanavasena pahīnassa. Ito paresupi evarūpesu hānesu eseva nayo. Abhidhammapariyāyena (dha.sa.1159 1503) sabbopi lobho kāmacchandanīvaraanti āha “arahattamaggenā”ti.

 Paighampi purimuppanna paighanimitta parato uppajjanakassa paighassa kāraanti katvā.

 Mejjati siniyhatīti mitto, hitesī puggalo, tasmi mitte bhavā, mittassa vā esāti mettā, hitesitā, tassā mettāya. Appanāpi upacāropi vaṭṭati sādhāraavacanabhāvato. “Cetovimuttī”ti vutte appanāva vaṭṭati appana appattāya paipakkhato suṭṭhu muccanassa abhāvato. Tanti yonisomanasikāra. Tatthāti mettāya. Bahula pavattayatoti bahulīkāravato.

 Sattesu (D.22./CS:pg.2.317) mettāyanassa hitūpasahārassa uppādana pavattana mettānimittassa uggaho, pahamuppanno mettāmanasikāro parato uppajjanakassa kāraabhāvato mettāmanasikārova mettānimitta. Kammameva saka etesanti kammassakā, sattā, tabbhāvo kammassakatā, kammadāyādatā. Dosamettāsu yāthāvato ādīnavānisasāna paisakhāna vīmasā idha paisakhāna. Mettāvihārikalyāṇamittavantatā idha kalyāṇamittatā. Odissaka-anodissakadisāpharaṇānanti (odhisaka-anodhisakadisāpharaṇāna ma.ni.aṭṭha.1.115) atta-atipiyasahāyamajjhattaverivasena odissakatā, sīmāsambhede kate anodissakatā. Ekādidisāpharaavasena disāpharaatā mettāya uggahae veditabbā. Vihāraracchāgāmādivasena vā odissakadisāpharaa. Vihārādi-uddesarahita puratthimādidisāvasena anodissakadisāpharaanti eva dvidhā uggahaa sandhāya “odissaka-anodissakadisāpharaṇānan”ti vutta. Uggahoti ca yāva upacārā daṭṭhabbo. Uggahitāya āsevanā bhāvanā. Tattha sabbe sattā, pāṇā, bhūtā, puggalā, attabhāvapariyāpannāti etesa vasena pañcavidhā, ekekasmi averā hontu abyāpajjhā, anīghā, sukhī attāna pariharantūti catudhā pavattito vīsatividhā anodissakapharaṇā mettā. Sabbā itthiyo, purisā, ariyā, anariyā, devā, manussā, vinipātikāti sattodhikaraavasena pavattā sattavidhā, aṭṭhavīsati vidhā vā, dasahi disāhi disodhikaraavasena pavattā dasavidhā, ekekāya vā disāya sattādi-itthādi-averādibhedena asītādhikacatusatappabhedā ca odhiso pharaṇā veditabbā.

 Yena ayonisomanasikārena arati-ādikāni uppajjanti, so arati-ādīsu ayonisomanasikāro. Tena nipphādetabbe hi ida bhumma. Esa nayo ito paresupi. Ukkaṇṭhitā pantasenāsanesu, adhikusaladhammesu ca uppajjanabhāvariñcanā. Kāyavinamanāti karajakāyassa virūpenākārena namanā. Līnākāroti sakocāpatti.

 Kusaladhammapaipattiyā paṭṭhapanasabhāvatāya, tappaipakkhāna visosanasabhāvatāya ca ārambhadhātuādito pavattavīriyanti āha “pahamārambhavīriyan”ti. Yasmā pahamārambhamattassa kosajjavidhamana, thāmagamanañca (D.22./CS:pg.2.318) natthi, tasmā vuttakosajjato nikkhantatāya tato balavataran”ti Yasmā pana aparāparuppattiyā laddhāsevana uparūpari visesa āvahanta ativiya thāmagatameva hoti, tasmā vuttapara para hāna akkamanato tatopi balavataran”ti.

 Atibhojane nimittaggāhoti atibhojane thinamiddhassa nimittaggāho ettake bhutte ta bhojana thinamiddhassa kāraa hoti, ettake na hotīti thinamiddhassa kāraṇākāraagāho hotīti attho. Byatirekavasena ceta vutta, tasmā “ettake bhutte ta bhojana thinamiddhassa kāraa na hotī”ti bhojane mattaññutā ca atthato dassitāti daṭṭhabba. Tenāha “catupañca …pe… na hotī”ti. Divā sūriyālokanti divā gahitanimitta sūriyāloka rattiya manasi karontassāpīti evamettha attho veditabbo. Dhutagāna vīriyanissitattā vuttadhutaganissitasappāyakathāyapī”ti.

 Kukkuccampi katākatānusocanavasena pavattamāna cetaso avūpasamāvahatāya uddhaccena samānalakkhaamevāti “avūpasamo nāma avūpasantākāro, uddhaccakukkuccameveta atthato”ti vutta.

 Bahussutassa ganthato, atthato ca suttādīni vicārentassa tabbahulavihārino atthavedādipailābhasabbhāvato vikkhepo na hotīti, yathāvidhipaipattiyā, yathānurūpapatikārappavattiyā ca katākatānusocanañca na hotīti “bāhusaccenapi …pe… uddhaccakukkucca pahīyatī”ti āha. Yadaggena bāhusaccena uddhaccakukkucca pahīyati, tadaggena paripucchakatāvinayapakataññutāhipi ta pahīyatīti daṭṭhabba. Vuddhasevitā ca vuddhasīlita āvahatīti cetovūpasamakarattā uddhaccakukkuccappahānakārī vuttā. Vuddhatta pana anapekkhitvā kukkuccavinodakā vinayadharā kalyāṇamittā vuttāti daṭṭhabbā. Vikkhepo ca pabbajitāna yebhuyyena kukkuccahetuko hotīti “kappiyākappiyaparipucchābahulassā”ti-ādinā vinayanayeneva paripucchakatādayo niddiṭṭhā. Pahīne uddhaccakukkucceti niddhārae bhumma. Kukkuccassa domanassasahagatattā anāgāmimaggena āyati anuppādo vutto.

 Tiṭṭhati (D.22./CS:pg.2.319) pavattati etthāti hānīyā vicikicchāya hānīyā vicikicchāṭhānīyā, vicikicchāya kāraabhūtā dhammā, tiṭṭhatīti vā hānīyā, vicikicchā hānīyā etissāti vicikicchāṭhānīyā, atthato vicikicchā eva. Sā hi purimuppannā parato uppajjanakavicikicchāya sabhāgahetutāya asādhāraa kāraa.

 Kusalākusalāti kosallasambhūtaṭṭhena kusalā, tappaipakkhato akusalā. Ye akusalā, te sāvajjā, asevitabbā, hīnā ca. Ye kusalā, te anavajjā, sevitabbā, paṇītā ca. Kusalā vā hīnehi chandādīhi āraddhā hīnā, paṇītehi paṇītā. Kahāti kāḷakā cittassa apabhassarabhāvakaraṇā. Sukkāti odātā cittassa pabhassarabhāvakaraṇā. Kahābhijātihetuto vā kahā. Sukkābhijātihetuto sukkā. Te eva sappaibhāgā. Kahā hi ujuvipaccanīkatāya sukkasappaibhāgā, tathā sukkāpi itarehi. Atha vā kahasukkā ca sappaibhāgā ca kahasukkasappaibhāgā. Sukhā hi vedanā dukkhāya vedanāya sappaibhāgā, dukkhā ca vedanā sukhāya vedanāya sappaibhāgāti.

 Kāma bāhusaccaparipucchakatāhi sabbāpi aṭṭhavatthukā vicikicchā pahīyati, tathāpi ratanattayavicikicchāmūlikā sesavicikicchāti katvā āha “tīṇi ratanāni ārabbhā”ti. Ratanattayaguṇāvabodhe “Satthāri kakhatīti-ādi (dha.sa.1008 1123 1167 1241 1263 1270 vibha.915) vicikicchāya asambhavoti. Vinaye pakataññutā “sikkhāya kakhatī”ti vuttāya vicikicchāya pahāna karotīti āha “Vinaye ciṇṇavasībhāvassāpī”ti. Okappaniyasaddhāsakhāta-adhimokkhabahulassāti saddheyyavatthuno anupavisanasaddhāsakhāta-adhimokkhena adhimuccanabahulassa, adhimuccanañca adhimokkhuppādanamevāti daṭṭhabba, saddhāya vā ninnapoatā-adhimutti adhimokkho.

 Samudayavayāti samudayavayadhammā. Subhanimitta-asubhanimittādīsūti “subhanimittādīsu asubhanimittādīsū”ti ādi-saddo pacceka yojetabbo. Tattha pahamena ādi-saddena paighanimittādīna sagaho, dutiyenamettācetovimutti-ādīna. Sesamettha ya vattabba, ta vuttanayameva.

 

 Nīvaraapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.22.-11)Khandhapabbavaṇṇanā

 

 383. Upādānehi (D.22./CS:pg.2.320) ārammaakaraṇādivasena upādātabbā vā khandhā upādānakkhandhā.

 Iti rūpanti ettha iti-saddo ida-saddena samānatthoti adhippāyenāha “ida rūpan”ti. Tayida sarūpaggahaabhāvato anavasesapariyādāna hotīti āha “ettaka rūpa, na ito para rūpa atthī”ti. Itīti vā pakāratthe nipāto, tasmāiti rūpan”ti iminā bhūtupādādivasena yattako rūpassa pabhedo, tena saddhi rūpa anavasesato pariyādiyitvā dasseti. Sabhāvatoti ruppanasabhāvato, cakkhādivaṇṇādisabhāvato ca. Vedanādīsupīti ettha “aya vedanā, ettakā vedanā, na ito para vedanā atthīti sabhāvato vedana pajānātī”ti-ādinā, sabhāvatoti ca “anubhavanasabhāvato, sātādisabhāvato cā”ti evamādinā yojetabba. Sesa vuttanayattā suviññeyyameva.

 

 Khandhapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.22.-12)Āyatanapabbavaṇṇanā

 

 384. Chasu ajjhattikabāhiresūti “chasu ajjhattikesu chasu bāhiresū”ti “chasū”ti pada pacceka yojetabba. Kasmā panetāni ubhayāni chaeva vuttāni? Chaviññāṇakāyuppattidvārārammaavavatthānato. Cakkhuviññāṇavīthiyā pariyāpannassa hi viññāṇakāyassa cakkhāyatanameva uppattidvāra, rūpāyatanameva ca ārammaa, tathā itarāni itaresa, chaṭṭhassa pana bhavagamanasakhāto manāyatanekadeso uppattidvāra, asādhāraañca dhammāyatana ārammaa. Cakkhatīti cakkhu, rūpa assādeti, vibhāveti cāti attho. Suṇātīti sota. Ghāyatīti ghāna. Jīvitanimittatāya raso jīvita, ta jīvita avhāyatīti jivhā. Kucchitāna sāsavadhammāna āyo uppattidesoti kāyo. Munāti ārammaa vijānātīti mano. Rūpayati vaṇṇavikāra āpajjamāna hadayagatabhāva pakāsetīti rūpa. Sappati attano paccayehi harīyati sotaviññeyyabhāva gamīyatīti saddo. Gandhayati attano vatthu sūcetīti gandho (D.22./CS:pg.2.321) Rasanti ta sattā assādentīti raso. Phusīyatīti phoṭṭhabba. Attano sabhāva dhārentīti dhammā. Sabbāni pana āyāna tananādi-atthena āyatanāni. Ayamettha sakhepo, vitthāro pana Visuddhimaggasavaṇṇanāya (visuddhi.2.510 511 512 visuddhi.ṭī. 2.510) vuttanayeneva veditabbo.

 Cakkhuñca pajānātīti (dī.ni.2.384 ma.ni.1.117) ettha cakkhu nāma pasādacakkhu, na sasambhāracakkhu, nāpi dibbacakkhu-ādikanti āha cakkhupasādanti. Ya sandhāya vutta “ya cakkhu catunna mahābhūtāna upādāya pasādo”ti. (dha.sa.596) ca-saddo vakkhamānatthasamuccayattho. Yāthāvasarasalakkhaavasenāti aviparītassa attano rasassa ceva lakkhaassa ca vasena, rūpesu āviñchanakiccassa ceva rūpābhighātārahabhūtapasādalakkhaassa ca daṭṭhukāmatānidānakammasamuṭṭhānabhūtapasādalakkhaassa ca vasenāti attho. Atha vā yāthāvasarasalakkhaavasenāti yāthāvasarasavasena ceva lakkhaavasena ca, yāthāvasarasoti ca aviparītasabhāvo veditabbo. So hi rasīyati aviraddhapaivedhavasena assādīyati ramīyatīti “raso”ti vuccati, tasmā salakkhaavasenāti vutta hoti. Lakkhaavasenāti aniccādisāmaññalakkhaavasena.

 “Cakkhuñca paicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇan”ti-ādīsu (ma.ni.1.204 400 ma.ni.3.421 425 426 sa.ni.2.43 45 2.4.60) samuditāniyeva rūpāyatanāni cakkhuviññāṇuppattihetu, na visu visunti imassa atthassa jotanattha “rūpe cā”ti puthuvacanaggahaa, tāya eva ca desanāgatiyā kāma idhāpi “rūpe ca pajānātī”ti vutta, rūpabhāvasāmaññena pana sabba ekajjha gahetvā bahiddhā catusamuṭṭhānikarūpañcāti ekavacanavasena attho. Sarasalakkhaa vasenāti cakkhuviññāṇassa visayabhāvakiccassa vasena ceva cakkhupaihananalakkhaassa vasena cāti yojetabba.

 Ubhaya paiccāti cakkhu upanissayapaccayavasena paccayabhūta, rūpe ārammaṇādhipati-ārammaṇūpanissayavasena paccayabhūte ca paicca. Kāma aya suttantasavaṇṇanā, nippariyāyakathā nāma abhidhammasannissitā evāti abhidhammanayeneva sayojanāni dassento “kāmarāga …pe… avijjāsayojanan”ti (D.22./CS:pg.2.322) āha. Tattha kāmesu rāgo, kāmo ca so rāgo cāti vā kāmarāgo. So eva bandhanaṭṭhena sayojana. Ayañhi yassa savijjati, ta puggala vaṭṭasmi sayojeti bandhati iti dukkhena satta, bhavādike vā bhavantarādīhi, kammunā vā vipāka sayojeti bandhatīti sayojana. Eva paighasayoja-ādīnampi yathārahamattho vattabbo. Sarasalakkhaavasenāti ettha pana sattassa vaṭṭato anissajjanasakhātassa attano kiccassa ceva yathāvuttabandhanasakhātassa lakkhaassa ca vasenāti yojetabba.

 Bhavassādadiṭṭhissādanivattanattha kāmassādaggahaa. Assādayatoti abhiramantassa. Abhinandatoti sappītikatahāvasena nandantassa. Padadvayenāpi balavato kāmarāgassa paccayabhūtā kāmarāguppatti vuttā. Esa nayo sesesupi. Aniṭṭhārammaeti ettha “āpāthagate”ti vibhattivipariṇāmanavasena “āpāthagatan”ti pada ānetvā sambandhitabba. Eta ārammaanti eta evasukhuma evadubbibhāga ārammaa. “Nicca dhuvan”ti ida nidassanamatta. “Ucchijjissati vinassissatīti gahato”ti evamādīnampi sagaho icchitabbo. Pahamāya sakkāyadiṭṭhiyā anurodhavasena “satto nu kho”ti, itarāya anurodhavasena “sattassa nu kho”ti vicikicchato. Attattaniyādigāhānugatā hi vicikicchā diṭṭhiyā asati abhāvato. Bhava patthentassāti “īdise sampattibhave yasmā amhāka ida iṭṭha rūpārammaa sulabha jāta, tasmā āyatimpi ediso, ito vā uttaritaro sampattibhavo bhaveyyā”ti bhava nikāmentassa. Evarūpanti evarūpa rūpa. Tasadise hi tabbohāravaseneva vutta. Bhavati hi tasadisesu tabbohāro yathā “sā eva tittirī, tāni eva osadhānī”ti. Usūyatoti usūya issa uppādayato. Aññassa maccharāyatoti aññena asādhāraabhāvakaraena macchariya karoto. Sabbeheva yathāvuttehi navahi sayojanehi.

 Tañca kāraanti subhanimittapaighanimittādivibhāga iṭṭhāniṭṭhādirūpārammaañceva tajjāyonisomanasikārañcāti tassa tassa sayojanassa kāraa. Avikkhambhitāsamūhatabhūmiladdhuppanna ta sandhāya “appahīnaṭṭhena uppannassā”ti vutta. Vattamānuppannatā samudācāraggahaeneva gahitā. Yena kāraenāti yena vipassanāsamathabhāvanāsakhātena kāraena (D.22./CS:pg.2.323) Tañhi tassa tadagavasena ceva vikkhambhanavasena ca pahānakāraa. Issāmacchariyāna apāyagamanīyatāya pahamamaggavajjhatā vuttā. Yadi eva “tiṇṇa sayojanāna parikkhayā sotāpanno hotī”ti (a.ni.4.241) suttapada kathanti? Ta suttantapariyāyena vutta. Yathānulomasāsanā hi suttantadesanā, aya pana abhidhammanayena savaṇṇanāti nāya dosoti. Oḷārikassāti thūlassa, yato abhihasamuppattipariyuṭṭhānatibbatāva hoti. Ausahagatassāti vuttappakārābhāvena aubhāva sukhumabhāva gatassa. Uddhaccasayojanassapettha anuppādo vuttoyevāti daṭṭhabbo yathāvuttasayojanehi avinābhāvato. Ekatthatāya sotādīna sabhāvasarasalakkhaavasena pajānanā, tappaccayāna sayojanāna uppādādipajānanā ca vuttanayeneva veditabbāti dassento “eseva nayo”ti atidisati.

 Attano vā dhammesūti attano ajjhattikāyatanadhammesu, attano ubhayadhammesu vā. Imasmi pakkhe ajjhattikāyatanapariggahanenāti ajjhattikāyatanapariggahanamukhenāti attho. Evañca anavasesato saparasantānesu āyatanāna pariggaho siddho hoti. Parassa vā dhammesūti etthāpi eseva nayo. Rūpāyatanassāti aḍḍhekādasappabhedassa rūpasabhāvassa āyatanassa rūpakkhandhe “vuttanayena nīharitabbo”ti ānetvā sambandhitabba. Sesakkhandhesūti vedanāsaññāsakhārakkhandhesu. Vuttanayenāti iminā atidesena rūpakkhandhe “āhārasamudayā”ti viññāṇakkhandhe “nāmarūpasamudayā”ti sesakhandhesu “phassasamudayā”ti ima visesa vibhāveti, itara pana sabbattha samānanti khandhapabbe viya āyatanapabbepi lokuttaranivattana pāḷiya gahita natthīti vuttalokuttaradhammā na gahetabbā”ti. Sesa vuttanayameva.

 

 Āyatanapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.22.-13)Bojjhagapabbavaṇṇanā

 

 385. Bujjhanakasattassāti kilesaniddāya paibujjhanakasattassa, ariyasaccāna vā paivijjhanakasattassa. Agesūti kāraesu, avayavesu vā (D.22./CS:pg.2.324) Udayavayañāṇuppattito paṭṭhāya sambodhipaipadāya hito nāma hotīti āha “āraddhavipassakato paṭṭhāya yogāvacaroti sambodhī”ti. Suttantadesanā nāma pariyāyakathā, ayañca satipaṭṭhānadesanā lokiyamaggavasena pavattāti vutta “yogāvacaroti sambodhī”ti, aññathā “ariyasāvako”ti vadeyya.

 Satisambojjhagaṭṭhānīyā”ti padassa attho “vicikicchāṭṭhānīyā”ti ettha vuttanayena veditabbo. Tanti yonisomanasikāra. Tatthāti satiya, nipphādetabbe ceta bhumma.

 Sati ca sampajaññañca satisampajañña. Atha vā satippadhāna abhikkantādisātthakabhāvapariggahanañāṇa satisampajañña. Ta sabbattha satokārībhāvāvahattā satisambojjhagassa uppādāya hoti. Yathā paccanīkadhammappahāna, anurūpadhammasevanā ca anuppannāna kusalāna dhammāna uppādāya hoti, eva satirahitapuggalavivajjanā, satokārīpuggalasevanā, tattha ca yuttappayuttatā satisambojjhagassa uppādāya hotīti imamattha dasseti “satisampajaññan”ti-ādinā. Tissadattatthero nāma, yo bodhimaṇḍe suvaṇṇasalāka gahetvā “aṭṭhārasasu bhāsāsu katarabhāsāya dhamma kathemī”ti parisa pavāresi. Abhayattheroti Dattābhayattheramāha.

 Dhammāna, dhammesu vā vicayo dhammavicayo, so eva sambojjhago, tassa dhammavicayasambojjhagassa. Kusalākusalā dhammā”ti-ādīsu ya vattabba, ta heṭṭhā vuttanayameva. Tattha yonisomanasikārabahulīkāroti kusalādīna tatasabhāvasarasalakkhaa-ādikassa yāthāvato avabujjhanavasena uppanno ñāṇasampayuttacittuppādo. So hi aviparītamanasikāratāya “yonisomanasikāro”ti vutto, tadābhogatāya āvajjanāpi taggatikā eva, tassa abhiha pavattana bahulīkāro. Bhiyyobhāvāyāti punappuna bhāvāya. Vepullāyāti vipulabhāvāya. Pāripūriyāti paribrūhanāya.

 Paripucchakatāti pariyogāhetvā pucchakabhāvo. Ācariye payirupāsitvā pañcapi nikāye saha Aṭṭhakathāya pariyogāhetvā ya ya tattha gaṇṭhiṭṭhānabhūta, ta ta “ida bhante katha, imassa ko attho”ti khandhāyatanādi-attha (D.22./CS:pg.2.325) pucchantassa dhammavicayasambojjhago uppajjati. Tenāha “khandhadhātu …pe… bahulatā”ti. Vatthūna visadabhāvakaraanti ettha cittacetasikāna pavattiṭṭhānabhāvato sarīra, tappaibaddhāni cīvarāni ca “vatthūnī”ti adhippetāni, tāni yathā cittassa sukhāvahāni honti, tathā karaa tesa visadabhāvakaraa. Tena vuttaajjhattikabāhirānan”ti-ādi. Ussannadosanti vātādi-ussannadosa. Sedamalamakkhitanti sedena ceva jallikāsakhātena sarīramalena ca makkhita. Ca-saddena aññampi sarīrassa, cittassa ca pīḷāvaha sagahāti. Senāsana vāti vā-saddena pattādīna sagaho daṭṭhabbo. Avisade sati, visayabhūte vā. Katha bhāvanamanuyuttassa tāni visayo? Antarantarā pavattanakacittuppādavaseneva vutta. Te hi cittuppādā cittekaggatāya aparisuddhabhāvāya savattanti. Cittacetasikesu nissayādipaccayabhūtesu. Ñāṇampīti pi-saddo sampiṇḍanattho, tena na kevala ta vatthuyeva, atha kho tasmi aparisuddhe ñāṇampi aparisuddha hotīti nissayāparisuddhiyā tanissitāparisuddhi viya visayassa aparisuddhatāya visayino aparisuddhi dasseti.

 Samabhāvakaraanti kiccato anūnādhikabhāvakaraa. Saddheyyavatthusmi paccayavasena adhimokkhakiccassa pautarabhāvena, paññāya avisadatāya, vīriyādīnañca sithilatādinā saddhindriya balava hoti. Tenāha “itarāni mandānī”ti. Tatoti tasmā saddhindriyassa balavabhāvato itaresañca mandattā. Kosajjapakkhe patitu adatvā sampayuttadhammāna paggahana anubalappadāna paggaho, paggahova kicca paggahakicca, “kātu na sakkotī”ti ānetvā sambandhitabba. Ārammaa upagantvā hāna, anissajjana vā upaṭṭhāna. Vikkhepapaikkhepo, yena vā sampayuttā avikkhittā honti, so avikkhepo. Rūpagata viya cakkhunā yena yāthāvato visayasabhāva passati, ta dassanakicca. Kātu na sakkoti balavatā saddhindriyena abhibhūtattā. Sahajātadhammesu hi indaṭṭha kārentāna sahapavattamānāna dhammāna ekarasatāvaseneva atthasiddhi, na aññathā. Tasmāti vuttamevattha kāraabhāvena paccāmasati. Tanti saddhindriya Dhammasabhāvapaccavekkhaenāti yassa saddheyyassa vatthuno uḷāratādigue adhimuccanassa sātisayappavattiyā saddhindriya (D.22./CS:pg.2.326) balava jāta, tassa paccayapaccayuppannatādivibhāgato yāthāvato vīmasanena. Evañhi evadhammatānayena sabhāvasarasato pariggayhamāne savipphāro adhimokkho na hoti “aya imesa dhammāna sabhāvo”ti parijānanavasena paññābyāpārassa sātisayattā. Dhuriyadhammesu hi yathā saddhāya balavabhāve paññāya mandabhāvo hoti, eva paññāya balavabhāve saddhāya mandabhāvo hotīti. Tena vuttata dhammasabhāvapaccavekkhaena vā, yathā vā manasikaroto balava jāta, tathā amanasikārena hāpetabban”ti. Tathā amanasikārenāti yenākārena bhāvana anuyuñjantassa saddhindriya balava jāta, tenākārena bhāvanāya ananuyuñjanatoti vutta hoti. Idha duvidhena saddhindriyassa balavabhāvo attano vā paccayavisesena kiccuttariyato, vīriyādīna vā mandakiccatāya. Tattha pahamavikappe hāpanavidhi dassito. Dutiyakappe pana yathā manasi karoto vīriyādīna mandakiccatāya saddhindriya balava jāta, tathā amanasikārena, vīriyādīna paukiccabhāvāvahena manasikārena saddhindriya tehi samarasa karontena hāpetabba. Iminā nayena sesindriyesupi hāpanavidhi veditabbo.

 Vakkalittheravatthūti. So hi āyasmā saddhādhimuttatāya katādhikāro satthu rūpakāyadassanappasuto eva hutvā viharanto satthārā “ki te Vakkali iminā pūtikāyena diṭṭhena, yo kho Vakkali dhamma passati, so ma passatī”ti-ādinā (sa.ni.3.87 dī.ni.aṭṭha.1ahamamahāsagītikathā; a.ni.aṭṭha.1.1.208 dha.pa.aṭṭha.2.380 pai.ma.aṭṭha.2.2.130 dha.sa.aṭṭha.1007 theragā. aṭṭha.2.Vakkalittheragāthāvaṇṇanā) ovaditvā kammaṭṭhāne niyojitopi ta ananuyuñjanto paṇāmito attāna vinipātetu papātaṭṭhāna abhiruhi, atha na Satthā yathānisinnova obhāsa vissajjanena attāna dassetvā--

          “Pāmojjabahulo bhikkhu, pasanno Buddhasāsane;

          Adhigacche pada santa, sakhārūpasama sukhan”ti. (dha.pa.381)--

 Gātha vatvā “ehi Vakkalī”ti āha. So tena amateneva abhisitto haṭṭhatuṭṭho hutvā vipassana paṭṭhapesi. Saddhāya balavabhāvato vipassanāvīthi na otarati, ta ñatvā Bhagavā tassa indriyasamattapaipādanāya kammaṭṭhāna sodhetvā adāsi. So satthārā dinnanaye (D.22./CS:pg.2.327) hatvā vipassana ussukkāpetvā maggappaipāṭiyā arahatta pāpui. Teneta vutta “Vakkalittheravatthu cettha nidassanan”ti. Etthāti saddhindriyassa adhimattabhāve sesindriyāna sakiccākarae.

 Itarakiccabhedanti upaṭṭhānādikiccavisesa. Passaddhādīti ādi-saddena samādhi-upekkhāsambojjhagāna sagaho daṭṭhabbo. Hāpetabbanti yathā saddhindriyassa balavabhāvo dhammasabhāvapaccavekkhaena hāyati, eva vīriyindriyassa adhimattatā passaddhi-ādibhāvanāya hāyati samādhipakkhiyattā tassā. Tathā hi samādhindriyassa adhimattata kosajjapātato rakkhantī vīriyādibhāvanā viya vīriyindriyassa adhimattata uddhaccapātato rakkhantī ekasato hāpeti. Tena vuttapassaddha-ādibhāvanāya hāpetabban”ti. Soattherassa vatthūti sukumārasoattherassa vatthu. (mahāva. 242 a.ni.aṭṭha.1.1.205) so hi āyasmā satthu santike kammaṭṭhāna gahetvā sītavane viharanto “mama sarīra sukhumāla, na ca sakkā sukheneva sukha adhigantu, kilametvāpi samaadhammo kātabbo”ti ta hānacakamameva adhiṭṭhāya padhāna anuyuñjanto pādatalesu phoesu uṭṭhitesupi vedana ajjhupekkhitvā daha vīriya karonto accāraddhavīriyatāya visesa nibbattetu nāsakkhi. Satthā tattha gantvā vīṇūpamovādena ovaditvā vīriyasamatāyojanavīthi dassento kammaṭṭhāna sodhetvā Gijjhakūṭa gato. Theropi satthārā dinnanayena vīriyasamata yojetvā bhāvento vipassana ussukkāpetvā arahatte patiṭṭhāsi. Tena vuttaSoattherassa vatthu dassetabban”ti. Sesesupīti satisamādhipaññindriyesupi.

 Samatanti saddhāpaññāna aññamañña anūnānadhikabhāva, tathā samādhivīriyāna. Yathā hi saddhāpaññāna visu visu dhuriyadhammabhūtāna kiccato aññamañña nātivattana visesato icchitabba, yato nesa samadhuratāya appanā sampajjati, eva samādhivīriyāna kosajjuddhaccapakkhikāna samarasatāya sati aññamaññūpatthambhanato sampayuttadhammāna antadvayapātābhāvena sammadeva appanā ijjhati. “Balavasaddho”ti-ādi byatirekamukhena vuttasseva atthassa samatthana. Tassattho yo balavatiyā saddhāya samannāgato avisadañāṇo, so mudhappasanno hoti, na aveccappasanno. Tathā hi avatthusmi pasīdati seyyathāpi titthiyasāvakā. Kerāṭikapakkhanti (D.22./CS:pg.2.328) sāṭheyyapakkha bhajati. Saddhāhīnāya paññāya atidhāvanto “deyyavatthupariccāgena vinā cittuppādamattenapi dānamaya puñña hotī”ti-ādīni parikappeti hetupatirūpakehi vañcito, evabhūto ca sukkhatakkaviluttacitto paṇḍitāna vacana nādiyati saññatti na gacchati. Tenāha “bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hotī”ti. Yathā cettha saddhāpaññāna aññamañña visamabhāvo na atthāvaho, anatthāvahova, eva, samādhivīriyāna aññamañña visamabhāvo na atthāvaho, anatthāvahova, tathā na avikkhepāvaho, vikkhepāvahovāti. Kosajja abhibhavati, tena appana na pāpuṇātīti adhippāyo. Uddhacca abhibhavatīti etthāpi eseva nayo. Tadubhayanti saddhāpaññādvaya, samādhivīriyadvayañca. Sama kātabbanti samarasa kātabba

 Samādhikammikassāti samathakammaṭṭhānikassa. Evanti eva sante, saddhāya thoka balavabhāve satīti attho. Saddahantoti “pathavī pathavīti manasikaraamattena katha jhānuppattī”ti acintetvā “addhā sammāsambuddhena vuttavidhi ijjhissatī”ti saddahanto saddha janento. Okappentoti ārammaa anupavisitvā viya adhimuccanavasena avakappento pakkhandanto. Ekaggatā balavatī vaṭṭati samādhippadhānattā jhānassa. Ubhinnanti samādhipaññāna. Samādhikammikassa samādhino adhimattatāya paññāya adhimattatāpi icchitabbāti āha “samatāyapī”ti, samabhāvenāpīti attho. Appanāti lokiyappanā. Tathā hi “hotiyevā”ti sāsaka vadati. Lokuttarappanā pana tesa samabhāveneva icchitā. Yathāha “samathavipassana yuganandha bhāvetī”ti (a.ni.4.170 pai.ma.2.5).

 Yadi visesato saddhāpaññāna, samādhivīriyānañca samatāva icchitā, katha satīti āha “sati pana sabbattha balavatī vaṭṭatī”ti. Sabbatthāti līnuddhaccapakkhikesu pañcasu indriyesu. Uddhaccapakkhikekadese gahanto “saddhāvīriyapaññānan”ti āha. Aññathā pīti ca gahetabbā siyā. Tathā hi “kosajjapakkhikena samādhinā” icceva vutta, na “passaddhisamādhi-upekkhāhī”ti. Sāti sati. Sabbesu rājakammesu niyutto sabbakammiko. Tenāti tena sabbattha icchitabbaṭṭhena kāraena. Āha Aṭṭhakathāya. Sabbattha niyuttā sabbatthikā sabbattha līne, uddhate ca citte icchitabbattā, sabbe (D.22./CS:pg.2.329) vā līne, uddhate ca citte bhāvetabbā bojjhagā atthikā etāyāti sabbatthikā. Cittanti kusala citta. Tassa hi sati paisaraa parāyaa appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya. Tenāha “ārakkhapaccupaṭṭhānā”ti-ādi.

 Khandhādibhede anogāḷhapaññānanti pariyattibāhusaccavasenapi khandhāyatanādīsu appatiṭṭhitabuddhīna. Bahussutasevanā hi sutamayañāṇāvahā. Taruavipassanāsamagīpi bhāvanāmayañāṇe hitattā ekasato paññavā eva nāma hotīti āha “samapaññāsa lakkhaapariggāhikāya udayabbayapaññāya samannāgatapuggalasevanā”ti. Ñeyyadhammassa gambhīrabhāvavasena tapparicchedakañāṇassa gambhīrabhāvaggahaanti āha “gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrapaññāyā”ti. Tañhi ñeyya tādisāya paññāya caritabbato gambhīrañāṇacariya, tassā vā paññāya tattha pabhedato pavatti gambhīrañāṇacariyā, tassā paccavekkhaṇāti āha “gambhīrapaññāya pabhedapaccavekkhaṇā”ti. Yathā sativepullappatto nāma arahā eva, eva paññāvepullappattotipi so evāti āha “arahattamaggena bhāvanāpāripūrī hotī”ti. Vīriyādīsupi eseva nayo.

 “Tatta ayokhila hatthe gamentī”ti-ādinā (ma.ni.3.250 267 a.ni.3.36) vuttapañcavidhabandhanakammakāraṇā niraye nibbattasattassa yebhuyyena sabbapahama karontīti, Devadūtasuttādīsu tassa ādito vuttattā ca āha “pañcavidhabandhanakammakāraato paṭṭhāyā”ti. Sakaavahanādikāleti ādi-saddena tadaññamanussehi, tiracchānehi ca vibādhiyamānakāla sagahāti. “Eka Buddhantaran”ti ida aparāpara petesu eva uppajjanakasattavasena vutta, ekaccāna vā petāna ekaccatiracchānāna viya tathā dīghāyukatāpi siyāti tathā vutta. Tathā hi “kālo nāgarājā catunna Buddhāna sammukhībhāva labhitvā hito Metteyyassapi Bhagavato sammukhībhāva labhissatī”ti vadanti, ya tassa kappāyukatā vuttā.

 Ānisasadassāvinoti “vīriyāyatto eva sabbo lokuttaro, lokiyo ca visesādhigamo”ti eva vīriye ānisasadassanasīlassa. Gamanavīthinti sapubbabhāga nibbānagāmini paipada, saha vipassanāya ariyamaggapaipāṭi (D.22./CS:pg.2.330) sattavisuddhiparamparā vā. Sā hi bhikkhuno vaṭṭaniyyānāya gantabbā paipadāti katvā gamanavīthi nāma. Kāyadahībahuloti yathā tathā kāyassa dahīkammappasuto. Piṇḍanti raṭṭhapiṇḍa. Paccayadāyakāna attani kārassa attano sammāpaipattiyā mahapphalabhāvassa karaena piṇḍassa bhikkhāya paipūjanā piṇḍāpacāyana.

 Nīharantoti pattathavikato nīharanto. Ta sadda sutvāti ta upāsikāya vacana attano vasanapaṇṇasāladvāre hitova pañcābhiññatāya dibbasotena sutvā. Manussasampatti, dibbasampatti, nibbānasampattīti imā tisso sampattiyo. Dātu sakkhissasīti “tayi katena dānamayena, veyyāvaccamayena ca puññakammena khettavisesabhāvūpagamanena aparāpara devamanussasampattiyo, ante nibbānasampattiñca dātu sakkhissasī”ti thero attāna pucchati. Sita karonto vāti “akiccheneva mayā vaṭṭadukkha samatikkantan”ti paccavekkhaṇāvasāne sañjātapāmojjavasena sita karonto eva.

 Vippaipannanti jātidhammakuladhammādilaghanena asammāpaipanna. Eva yathā asammāpaipanno putto tāya eva asammāpaipattiyā kulasantānato bāhiro hutvā pitu santikā dāyajjassa na bhāgī, eva. Kusītopi tena kusītabhāvena asammāpaipanno satthu santikā laddhabba-ariyadhanadāyajjassa na bhāgī. Āraddhavīriyova labhati sammāpaipajjanato. Uppajjati vīriyasambojjhagoti yojanā, eva sabbattha.

 Mahāti sīlādīhi guehi mahanto vipulo anaññasādhārao. Ta panassa guamahatta dasasahassilokadhātukampanena loke pākaanti dassento “satthuno hī”ti-ādimāha.

 Yasmā satthusāsane pabbajitassa pabbajjūpagamena Sakyaputtassabhāvo sampajāyati, tasmā Buddhaputtabhāva dassento “asambhinnāyā”ti-ādimāha.

 Alasāna bhāvanāya nāmamattampi ajānantāna kāyadahībahulāna yāvadattha bhuñjitvā seyyasukhādi-anuyuñjanakāna tiracchānakathikāna puggalāna dūrato vajjanā kusītapuggalaparivajjanā. “Divasa cakamena nisajjāyā”ti-ādinā (D.22./CS:pg.2.331) (ma.ni.1.423 3.65 sa.ni.4.120 mahāni.161) bhāvanāraddhavasena āraddhavīriyāna dahaparakkamāna kālena kāla upasakamanā āraddhavīriyapuggalasevanā. Tenāha “kucchi pūretvā”ti-ādi. Visuddhimagge (visuddhi.1.64) pana jātimahattapaccavekkhaṇā, sabrahmacārīmahattapaccavekkhaṇāti ida dvaya na gahita, thinamiddhavinodanatā, sammappadhānapaccavekkhaatāti ida dvaya gahita. Tattha ānisasadassāvitāya eva sammappadhānapaccavekkhaṇā gahitā hoti lokiyalokuttaravisesādhigamassa vīriyāyattatādassanabhāvato. Thinamiddhavinodana tadadhimuttatāya eva gahita hoti, vīriyuppādane yuttappayuttassa thinamiddhavinodana atthasiddhameva. Tattha thinamiddhavinodanakusītapuggalaparivajjana-āraddhavīriyapuggalasevana- tadadhimuttatāpaipakkhavidhamanapaccayūpasahāravasena, apāyabhayapaccavekkhaṇādayo samuttejanavasena vīriyasambojjhagassa uppādakā daṭṭhabbā.

 Purimuppannā pīti parato uppajjanakapītiyā visesakāraasabhāgahetubhāvato “pītiyeva pītisambojjhagaṭṭhānīyā dhammā”ti vuttā, tassā pana bahuso pavattiyā puthutta upādāya bahuvacananiddeso. Yathā sā uppajjati, eva paipatti tassā uppādakamanasikāro.

 “Buddhānussatī”ti-ādīsu vattabba Visuddhimagge (visuddhi.1.123) vuttanayeneva veditabba.

 Buddhānussatiyā upacārasamādhiniṭṭhattā vuttayāva upacārā”ti. Sakalasarīra pharamānoti pītisamuṭṭhānehi paṇītarūpehi sakalasarīra pharamāno. Dhammague anussarantassāpi yāva upacārā sakalasarīra pharamāno pītisambojjhago uppajjatīti yojanā, eva sesa-anussatīsu. Pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇāyañca yojetabba tassāpi vimuttāyatanabhāvena taggatikattā. Sakhārāna sappadesavūpasamepi nippadesavūpasame viya tathā paññāya pavattito bhāvanāmanasikāro kilesavikkhambhanasamattho hutvā upacārasamādhi āvahanto tathārūpapītisomanassasamannāgato pītisambojjhagassa uppādāya hotīti āha “samāpattiyā …pe… paccavekkhantassāpī”ti. Tattha “vikkhambhitā kilesā”ti pāṭho. Te hi na samudācarantīti. Iti-saddo kāraattho, yasmā na samudācaranti, tasmā ta nesa asamudācāra paccavekkhantassāti yojanā (D.22./CS:pg.2.332) Na hi kilese paccavekkhantassa bojjhaguppatti yuttā. Pasādanīyesu hānesu pasādasinehābhāvena thūsasamahadayatā lūkhatā, sā tattha ādaragāravākaraena viññāyatīti āha “asakkaccakiriyāya sasūcitalūkhabhāve”ti.

 Kāyacittadarathavūpasamalakkhaṇā passaddhi eva yathāvuttabodhi-agabhūto passaddhisambojjhago, tassa passaddhisambojjhagassa eva uppādo hotīti yojanā.

 Paṇītabhojanasevanatāti paṇītasappāyabhojanaseva natā Utu-iriyāpathasukhaggahaena sappāya-utu-iriyāpathaggahaa daṭṭhabba. Tañhi tividhampi sappāya seviyamāna kāyassa kallatāpādanavasena cittassa kallata āvahanta duvidhāyapi passaddhiyā kāraa hoti. Ahetuka sattesu labbhamāna sukhadukkhanti ayameko anto, issarādivisamahetukanti pana aya dutiyo. Ete ubho ante anupagamma yathāsaka kammunā hotīti aya majjhimā paipatti. Majjhatto payogo yassa so majjhattapayogo, tassa bhāvo majjhattapayogatā. Ayañhi pahāya sāraddhakāyata passaddhakāyatāya kāraa hontī passaddhidvaya āvahati, eteneva sāraddhakāyapuggalaparivajjanapassaddhakāyapuggalasevanāna tadāvahanatā savaṇṇitāti daṭṭhabba.

 Yathāsamāhitākārasallakkhaavasena gayhamāno purimuppanno samatho eva samathanimitta. Nānārammae paribbhamanena vividha agga etassāti byaggo, vikkhepo. Tathā hi so anavaṭṭhānaraso, bhantatāpaccupaṭṭhāno ca vutto, ekaggatābhāvato byaggapaipakkhoti abyaggo, samādhi. So eva nimittanti pubbe viya vattabba. Tenāha “avikkhepaṭṭhena ca abyagganimittan”ti.

 Vatthuvisadakiriyā, indriyasamattapaipādanā ca paññāvahā vuttā, samādhānāvahāpi tā honti samādhānāvahabhāveneva paññāvahabhāvatoti vuttavatthuvisada …pe… veditabbā”ti.

 Karaabhāvanākosallāna avinābhāvato, rakkhanakosallassa ca tamūlakattānimittakusalatā nāma kasianimittassa uggahaakusalatā(D.22./CS:pg.2.333) icceva vutta. Kasianimittassāti ca nidassanamatta daṭṭhabba. Asubhanimittassāpi hi yassa kassaci jhānuppattinimittassa uggahaakosalla nimittakusalatā evāti. Atisithilavīriyatādīhīti ādi-saddena paññāpayogamandata pamodavekallañca sagahāti. Tassa paggahananti tassa līnassa cittassa dhammavicayasambojjhagādisamuṭṭhāpanena layāpattito samuddharaa. Vuttañheta Bhagavatā--

 “Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye līna citta hoti, kālo tasmi samaye dhammavicayasambojjhagassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhagassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhagassa bhāvanāya. Ta kissa hetu? Līna, bhikkhave, citta ta etehi dhammehi susamuṭṭhāpaya hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso paritta aggi ujjālitukāmo assa, so tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātañca dadeyya, na ca pasukena okireyya, bhabbo nu kho so puriso paritta aggi ujjālitunti. Eva bhante”ti (sa.ni.5.234).

 Ettha ca yathāsaka āhāravasena dhammavicayasambojjhagādīna bhāvanāsamuṭṭhāpanāti veditabbā, sā anantara vibhāvitā eva. Āraddhavīriyatādīhīti ādi-saddena paññāpayogabalavata, pamodubbilāvanañca sagahāti. Tassa niggahananti tassa uddhatassa cittassa samādhisambojjhagādisamuṭṭhāpanena uddhatāpattito nisedhana. Vuttampi ceta Bhagavatā--

 “Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye uddhata citta hoti, kālo tasmi samaye passaddhisambojjhagassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhagassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhagassa bhāvanāya. Ta kissa hetu? Uddhata, bhikkhave, citta ta etehi dhammehi suvūpasamaya hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahanta aggikkhandha nibbāpetukāmo assa, so tattha allāni ceva tiṇāni …pe… pasukena ca okireyya, bhabbo nu kho so puriso mahanta aggikkhandha nibbāpetunti. Eva bhante”ti (sa.ni.5.234).

 Etthāpi (D.22./CS:pg.2.334) yathāsaka āhāravasena passaddhisambojjhagādīna bhāvanāsamuṭṭhāpanāti veditabbā, tattha passaddhisambojjhagassa bhāvanā vuttā eva. Samādhisambojjhagassa anantara vakkhati. Paññāpayogamandatāyāti paññābyāpārassa appabhāvena. Yathā hi dāna alobhapadhāna, sīla adosapadhāna, eva bhāvanā amohapadhānā. Tattha yadā paññā na balavatī hoti, tadā bhāvanā pubbenāpara visesāvahā na hoti, anabhisakhato viya āhāro purisassa yogino cittassa abhiruci na janeti, tena ta nirassāda hoti, tathā bhāvanāya sammadeva avīthipaipattiyā upasamasukha na vindati, tenāpi citta nirassāda hoti. Tena vuttapaññāpayoga …pe… nirassāda hotī”ti. Tassa saveguppādana, pasāduppādanañca tikicchananti ta dassento “aṭṭha savegavatthūnī”ti-ādimāha. Tattha jātijarābyādhimaraṇāni yathāraha sugatiya, duggatiyañca hontīti tadaññameva pañcavidhabandhanādikhuppipāsādi aññamañña vibādhanādihetuka apāyadukkha daṭṭhabba, tayida sabba tesa tesa sattāna paccuppannabhavanissita gahitanti atīte anāgate ca kāle vaṭṭamūlakadukkhāni visu gahitāni. Ye pana sattā āhārūpajīvino, tattha ca uṭṭhānaphalūpajīvino, tesa aññehi asādhāraa jīvikādukkha aṭṭhama savegavatthu gahitanti daṭṭhabba. Aya vuccati samaye sampahasanāti aya bhāvanācittassa sampahasitabbasamaye vuttanayena savegajananavasena ceva pasāduppādanavasena ca sammadeva pahasanā, savegajananapubbakapasāduppādanena tosanāti attho.

 Sammāpaipatti āgammāti līnuddhaccavirahena, samathavīthipaipattiyā ca sammā avisama sammadeva bhāvanāpaipatti āgamma. “Alīnan”ti-ādīsu kosajjapakkhikāna dhammāna anadhimattatāya alīna, uddhaccapakkhikāna anadhimattatāya anuddhata, paññāpayogasampattiyā, upasamasukhādhigamena ca anirassāda, tato eva ārammae samappavatta samathavīthipaipanna. Tattha alīnatāya paggahe, anuddhatatāya niggahe, anirassādatāya sampahasane na byāpāra āpajjati. Alīnānuddhatatā hi ārammae samappavatta, anirassādatāya samathavīthipaipanna, samappavattiyā vā alīna anuddhata. Samathavīthipaipattiyā anirassādanti daṭṭhabba. Aya vuccati samaye ajjhupekkhanatāti aya ajjhupekkhitabbasamaye bhāvanācittassa paggahaniggahasampahasanesu abyāvaatāsakhāta (D.22./CS:pg.2.335) paipakkha abhibhuyya pekkhanā vuccati. Paipakkhavikkhambhanato, vipassanāya adhiṭṭhānabhāvūpagamanato ca upacārajjhānampi samādhāna kiccanipphattiyā puggalassa samāhitabhāvasādhana evāti tattha samadhurabhāvenāha “upacāra vā appana vā”ti.

 Upekkhāsambojjhagaṭṭhānīyā dhammāti ettha ya vattabba, ta heṭṭhā vuttanayānusārena veditabba. Anurodhavirodhavippahānavasena majjhattabhāvo upekkhāsambojjhagassa kāraa tasmi sati sijjhanato, asati ca asijjhanato. So ca majjhattabhāvo visayavasena duvidhoti āha “sattamajjhattatā sakhāramajjhattatā”ti. Tadubhaye ca virujjhana passaddhisambojjhagabhāvanāya eva dūrīkatanti anurujjhanasseva pahānavidhi dassetu “sattamajjhattatā”ti-ādi vutta. Tenāha “sattasakhārakelāyanapuggalaparivajjanatā”ti. Upekkhāya hi visesato rāgo paipakkho. Tathā cāha “upekkhā rāgabahulassa Visuddhimaggo”ti (visuddhi.1.267). Dvīhākārehīti kammassakatāpaccavekkhaa, attasuññatāpaccavekkhaanti imehi dvīhi kāraehi. Dvīhevāti avadhāraa sakhyāsamānatādassanattha. Sakhyā evettha samānā, na sakhyeyya sabbathā samānanti. Assāmikabhāvo anattaniyatā. Sati hi attani tassa kiñcanabhāvena cīvara, añña vā kiñci attaniya nāma siyā, so pana koci natthevāti adhippāyo. Anaddhaniyanti na addhānakkhama na ciraṭṭhāyi, ittara aniccanti attho. Tāvakālikanti tasseva vevacana.

 Mamāyatīti mamatta karoti “mamā”ti tahāya pariggayha tiṭṭhati.

 Mamāyantāti māna dabba karontā.

 Aya satipaṭṭhānadesanā pubbabhāgamaggavasena desitāti pubbabhāgiyabojjhage sandhāyāha “bojjhagapariggāhikā sati dukkhasaccan”ti. Sesa vuttanayattā suviññeyyameva.

 

 Bojjhagapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 Pahamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.22.-14)Catusaccapabbavaṇṇanā

 

 386. Yathāsabhāvatoti (D.22./CS:pg.2.336) aviparītasabhāvato. Bādhanakkhaato yo yo vā sabhāvo yathāsabhāvo, tato, ruppanādi kakkhaḷādisabhāvatoti attho. Janika samuṭṭhāpikanti pavattalakkhaassa dukkhassa janika nimittalakkhaassa samuṭṭhāpika. Purimatahanti yathāpariggahitassa dukkhassa nibbattito puretara siddha taha. Siddhe hi kārae tassa phaluppatti. Aya dukkhasamudayoti pajānātīti yojanā. Aya dukkhanirodhoti etthāpi eseva nayo. Ubhinna appavattinti dukkha, samudayo cāti dvinna appavattinimitta, tadubhaya na pavatti etāyāti appavatti, asakhatā dhātu. Dukkha dukkhasacca parijānāti pariññābhisamayavasena paricchindatīti dukkhaparijānano, ariyamaggo, ta dukkhaparijānana. Sesapadadvayepi iminā nayena attho veditabbo.

 

(D.22.-15)Dukkhasaccaniddesavaṇṇanā

 

 388. Eva vuttāti eva uddesavasena vuttā. Sabbasattāna pariyādānavacana byāpanicchāvasena āmeitaniddesabhāvato. Sattanikāyeti sattāna nikāye, sattaghae sattasamūheti attho. Devamanussādibhedāsu hi gatīsu bhummadevādikhattiyādihatthi-ādikhuppipāsikāditatajātivisiṭṭho sattasamūho sattanikāyo. Nippariyāyato khandhāna pahamābhinibbatti jātīti katvā “janana jātī”ti vatvā svāya uppādavikāro aparinipphanno yesu khandhesu icchitabbo, te teneva saddhi dassetusavikārānan”ti-ādi vutta. Savikārānanti uppādasakhātena vikārena savikārāna. Jāti-ādīni hi tīṇi lakkhaṇāni dhammāna vikāravisesāti. “Upasaggamaṇḍitavevacanan”ti iminā kevala upasaggena padavaḍḍhana katanti dasseti. Anupaviṭṭhākārenāti aṇḍakosa, vatthikosañca ogāhanākārena. Nibbattisakhātenāti āyatanāna pāripūrisasiddhisakhātena.

 Atha vā janana jātīti aparipuṇṇāyatana jātimāha. Sañjātīti sampuṇṇāyatana. Sampuṇṇā hi jāti sañjāti. Okkamanaṭṭhena okkantīti aṇḍajajalābujavasena (D.22./CS:pg.2.337) jāti. Te hi aṇḍakosa, vatthikosañca okkamantā pavisantā viya paisandhi gahanti. Abhinibbattanaṭṭhena abhinibbattīti sasedaja-opapātikavasena. Te hi pākaṭā eva hutvā nibbattanti. Abhibyattā nibbatti abhinibbatti. “Janana jātī”ti-ādi āyatanavasena, yonivasena ca dvīhi dvīhi padehi sabbasatte pariyādiyitvā jāti dassetu vutta. “Tesa tesa sattāna …pe… abhinibbattī”ti sattavasena vuttattā sammutikathā. Pātubhāvoti ettha iti-saddo ādi-attho, pakārattho vā, tena “āyatanāna pailābho”ti imassa padassa sagaho daṭṭhabbo. Ayampi hi paramatthakathāti. Ekavokārabhavādīsūti ekacatupañcavokārabhavesu. Tasmi khandhāna pātubhāve sati. Āyatanāna pailābhoti ekacatuvokārabhavesu dvinna dvinna āyatanāna vasena, sesesu rūpadhātuya paisandhikkhae uppajjamānāna pañcanna, kāmadhātuya vikalāvikalindriyāna vasena sattanna, navanna, dasanna, punadasanna, ekādasannañca āyatanāna vasena sagaho daṭṭhabbo. Pātubhavantāneva, na kutoci āgatāni. Pailaddhāni nāma honti sattasantānassa tassa savijjamānattā. Āyatanāna pailābhoti vā āyatanāna attalābho veditabbo.

 389. Sabhāvaniddesoti sarūpaniddeso. Sarūpañheta jiṇṇatāya, yadida “jarā”ti, “vayohānīti vā. Jīraameva jīraatā, jīrantassa vā ākāro tā-saddena vuttoti āha “ākārabhāvaniddeso”ti. Khaṇḍitadantā khaṇḍitā nāma uttarapadalopena. Yassa vikārassa vasena satto “khaṇḍito”ti vuccati, ta khaṇḍicca. Tathā palitāni assa santīti “palito”ti vuccati, ta pālicca. Valittacatāya vā vali taco assāti valittaco.

 Phalūpacārenāti phalavohārena.

 390. Cavanameva cavanatā, cavantassa vā ākāro tā-saddena vutto. Khandhā bhijjantīti ekabhavapariyāpannassa khandhasantānassa pariyosānabhūtā khandhā bhijjanti, teneva bhedena nirodhana adassana gacchanti, tasmā bhedo antaradhāna maraa. Maccumaraanti maccusakhāta ekabhavapariyāpannajīvitindriyupacchedabhūta maraa. Tenāha “na khaikamaraan”ti. “Maccu (D.22./CS:pg.2.338) maraan”ti samāsa akatvā yo “maccū”ti vuccati bhedo, yañca maraa pāṇacāgo, ida vuccati maraanti visu sambandho na na yujjati. Kālakiriyāti maraakālo, anatikkamanīyattā visesena “kālo”ti vuttoti tassa kiriyā, atthato cutikhandhāna bhedappattiyeva, kālassa vā antakassa kiriyāti yā loke vuccati, sā cuti, maraanti attho. Aya sabbāpi sammutikathāva “ya tesa tesa sattānan”ti-ādinā sattavasena vuttattā. Aya paramatthakathā paramatthato labbhamānāna ruppanādisabhāvāna dhammāna vinassanajotanābhāvato.

 Attāti bhavati ettha cittanti attabhāvo, khandhasamūho, tassa nikkhepo nikkhipana, pātana vināsoti attho. Aṭṭhakathāyapana “maraa pattassā”ti-ādinā nikkhepahetutāya patana “nikkhepo”ti phalūpacārena vuttanti dasseti. “Khandhāna bhedo”ti pabandhavasena pavattamānassa dhammasamūhassa vināsajotanāti ekadesato paramatthakathā, “jīvitindriyassa upacchedo”ti panettha na koci vohāraleso pīti āha “jīvitindriyassa upacchedo pana sabbākārato paramatthato maraan”ti. Eva santepi yassa khandhabhedassa pavattattā “tisso mato, phusso mato”ti vohāro hoti, so bhedo khandhappabandhassa anupacchinnatāya “sammutimaraan”ti vattabbata arahatīti āha “etadeva sammutimaraantipi vuccatī”ti. Tenāha “jīvitindriyupacchedameva hī”ti-ādi. Sabbaso pabandhasamucchedo hi samucchedamaraanti.

 391. Byasanenāti anatthena. “Dhammapaisambhidā”ti-ādīsu (vibha.721) viya dhamma-saddo hetupariyāyoti āha “dukkhakāraenā”ti. Socananti lakkhitabbatāya socanalakkhao. Socitassa socanakassa puggalassa, cittassa vā bhāvo socitabhāvo. Abbhantareti attabhāvassa anto. Attano lūkhasabhāvatāya sosento. Thāmagamanena samantato sosanavasena parisosento.

 392. “Ādissa ādissa devanti paridevanti etenāti ādevo”ti ādevana-sadda katvā assumocanādivikāra āpajjantāna tabbikārāpattiyā (D.22./CS:pg.2.339) so saddo kāraabhāvena vutto. Ta ta vaṇṇanti ta ta gua. Tassevāti ādevaparidevasseva. Bhāvaniddesāti “ādevitatta paridevitattan”ti bhāvaniddesā.

 393. Nissayabhūto kāyo etassa atthīti kāyika. Tenāha “kāyapasādavatthukan”ti. Dukkara khamana etassāti dukkhamana, so eva attho sabhāvoti dukkhamanaṭṭho, tena. Sātavidhuratāya asāta.

 394. Cetasi bhavanti cetasika, ta pana yasmā cittena sama pakārehi yutta, tasmā āha “cittasampayuttan”ti.

 395. Sabbavisayapaipattinivāraavasena samantato sīdana sasīdana. Uṭṭhātumpi asakkueyyatākaraavasena atibalava, virūpa vā sīdana visīdana. Cittakilamathoti visīdanākārena cittassa parikhedo. Upāyāso, saya na dukkho dosattā, sakhārakkhandhapariyāpannadhammantarattā vā. Ye pana domanassameva “upāyāso”ti vadeyyu, te “upāyāso tīhi khandhehi ekenāyatanena ekāya dhātuyā sampayutto, ekena khandhena ekenāyatanena ekāya dhātuyā kehici sampayutto”ti (dhātu.249). Imāya pāḷiyā paikkhipitabbā. Upa-saddo bhusatthoti āha “balavatara āyāso upāyāso”ti. Dhammamattatādīpano bhāvaniddeso dhammato aññassa kattu-abhāvajotano, asati ca kattari tena kattabbassa, pariggahetabbassa ca abhāvo evāti āha “attattaniyābhāvadīpakābhāvaniddesā”ti.

 398. Jātidhammānanti ettha dhamma-saddo pakatipariyāyoti āha “jātisabhāvānan”ti, jāyanapakatikānanti vutta hoti. Maggabhāvanāya maggabhāvanicchāhetukatā icchitabbāti tādisa iccha nivattento “vinā maggabhāvanan”ti āha. Aparo nayo na kho panetanti yameta “Aho vata maya na jātidhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyā”ti eva pahīnasamudayesu ariyesu vijjamāna ajātidhammatta, parinibbutesu ca vijjamāna jātiyā anāgamana icchita, ta icchantassāpi maggabhāvanāya vinā appattabbato (D.22./CS:pg.2.340) anicchantassāpi bhāvanāya pattabbato na icchāya pattabba nāma hotīti evamettha attho daṭṭhabbo. Vakkhamānatthasampiṇḍanattho pi-saddoti āha “upari sesāni upādāya pi-kāro”ti. Yanti hetu-atthe karae paccattavacananti āha “yenapi dhammenā”ti. Hetu-attho hi aya dhamma-saddo alabbhaneyyabhāvo ettha hetu veditabbo. Tanti vā icchitassa vatthuno alabbhana, evamettha “yampīti yenapī”ti vibhattivipallāsena attho vutto. Yadā pana ya-saddo “icchan”ti eta apekkhati, tadā alābhavisiṭṭhā icchā vuttā hoti. Yadā pana “na labhatī”ti eta apekkhati, tadā icchāvisiṭṭho alābho vutto hoti, so pana atthato añño dhammo natthi, tathāpi alabbhaneyyavatthugatā icchāva vuttā hoti. Sabbatthāti “jarādhammānan”ti-ādinā āgatesu sabbavāresu.

 

(D.22.-16)Samudayasaccaniddesavaṇṇanā

 

 400. Punabbhavakaraa punobbhavo uttarapadalopa katvā mano-saddassa viya purimapadassa o-kārantatā daṭṭhabbā. Atha vā sīlanaṭṭhena ika-saddena gamitatthattā kiriyāvācakassa saddassa adassana daṭṭhabba yathā “asūpabhakkhanasīlo asūpiko”ti. Sammohavinodaniya pana “punabbhava deti, punabbhavāya savattati, punappuna bhave nibbattetīti ponobbhavikā”ti (vibha.aṭṭha.203) attho vutto so “taddhitā” iti bahuvacananiddesato, vicittattā vā taddhitavuttiyā, abhidhānalakkhaattā vā taddhitāna tesupi atthesu ponobbhavikasaddasiddhi sambhaveyyāti katvā vutto. Tattha kammunā sahajātā punabbhava deti, asahajātā kammasahāyabhūtā punabbhavāya savattati, duvidhāpi punappuna bhave nibbattetīti daṭṭhabbā. Nandanaṭṭhena, rañjanaṭṭhena ca nandīrāgo, yo ca nandīrāgo, yā ca tahāyanaṭṭhena tahā, ubhayameta ekattha, byañjanameva nānanti tahānandīrāgena saddhi atthato ekattameva gatā”ti vuttā. Tabbhāvattho hettha saha-saddo “sanidassanā dhammā”ti-ādīsu (dha.sa.dukamātikā 9) viya. Tasmā nandīrāgasahagatāti nandīrāgabhāva gatā sabbāsupi avatthāsu nandīrāgabhāvassa apaccakkhāya vattanatoti attho. Rāgasambandhena uppannassāti vutta. Rūpārūpabhavarāgassa visu vuccamānattā kāmabhave eva bhavapatthanuppatti vuttāti veditabbā.

 Tasmi (D.22./CS:pg.2.341) tasmi piyarūpe pahamuppattivasena “uppajjatī”ti vutta, punappuna pavattivasena “nivisatī”ti. Pariyuṭṭhānānusayavasena vā uppattinivesā yojetabbā. Sampattiyanti manussasobhagge, devatte ca. Attano cakkhunti savatthuka cakkhu vadati, sapasāda vā masapiṇḍa. Vippasanna pañcapasādanti parisuddhasuppasannanīlapītalohitakaha-odātavaṇṇavanta. Rajatapanāḷika viya chidda abbhantare odātattā. Pāmagasutta viya ālambakaṇṇabaddha. Tugā uccā dīghā nāsikā tuganāsā, eva laddhavohāra attano ghāna. “Laddhavohārā”ti vā pāṭho, tasmi sati tugā nāsā yesa te tuganāsā, eva laddhavohārā sattā attano ghānanti yojanā kātabbā. Jivha …pe… maññanti vaṇṇasaṇṭhānato, kiccato ca. Kāya …pe… maññanti ārohapariṇāhasampattiyā. Mana …pe… maññanti atītādi-atthacintanasamattha. Attanā pailaddhāni ajjhattañca sarīragandhādīni, bahiddhā ca vilepanagandhādīni. Uppajjamānā uppajjatīti yadā uppajjamānā hoti, tadā ettha uppajjatīti sāmaññena gahitā uppādakiriyā lakkhaabhāvena vuttā, visayavisiṭṭhā ca lakkhitabbabhāvena. Na hi sāmaññavisesehi nānattavohāro na hotīti. Uppajjamānāti vā anicchito uppādo hetubhāvena vutto, uppajjatīti nicchito phalabhāvena yadi uppajjamānā hoti, ettha uppajjatīti.

 

(D.22.-17)Nirodhasaccaniddesavaṇṇanā

 

 401. “Sabbāni nibbānavevacanānevā”ti vatvā tamattha pākaatara kātunibbānañhī”ti-ādi āraddha. Tattha āgammāti nimitta katvā. Nibbānahetuko hi tahāya asesavirāganirodho. Khayagamanavasena virajjati. Appavattigamanavasena nirujjhati. Anapekkhatāya cajanavasena, hānivasena vā cajīyati. Puna yathā nappavattati, tathā dūra khipanavasena painissajjīyati. Bandhanabhūtāya mocanavasena muccati. Asakilesavasena na allīyati. Kasmā paneta nibbāna ekameva samāna nānānāmehi vuccatīti? Paipakkhanānatāyāti dassento “ekameva hī”ti-ādimāha. Sakhatadhammavidhurasabhāvattā nibbānassa nāmānipi guanemittikattā sakhatadhammavidhurāneva hontīti vuttasabbasakhatāna nāmapaipakkhavasenā”ti. Asesa virajjati tahā etthāti asesavirāgoti. Esa nayo sesesupi. Aya pana viseso-- natthi etassa uppādo, na (D.22./CS:pg.2.342) vā etasmi adhigate puggalassa uppādoti anuppādo, asakhatadhammo. “Appavattan”ti-ādīsupi iminā nayena attho veditabbo. Āyūhana samudayo, tappaipakkhavasena anāyūhana.

 Tahā appahīne sati yattha uppajjati, pahāne pana sati tattha tatthevassā abhāvo sudassitoti āha “tattheva abhāva dassetun”ti. Apaññattinti apaññāpana, “titta alābu atthī”ti vohārābhāva vā. Titta-alābuvalliyā appavatti icchanto puriso viya ariyamaggo, tassa tassā appavattininnacittassa mūlacchedana viya maggassa nibbānārammaassa tahāya pahāna, tadappavatti viya tahāya appavattibhūta nibbāna daṭṭhabba.

 Dutiya-upamāya dakkhiadvāra viya nibbāna, coraghātakā viya maggo. Dakkhiadvāre ghātitāpi corā pacchā “aaviya corā ghātitā”ti vuccanti, eva nibbāna āgamma niruddhāpi tahā “cakkhādīsu niruddhā”ti vuccati tattha kiccakaraṇābhāvatoti daṭṭhabba. Purimā vā upamā maggena niruddhāya “piyarūpasātarūpesu niruddhā”ti vattabbatādassanattha vuttā, pacchimā nibbāna āgamma niruddhāya “piyarūpasātarūpesu niruddhā”ti vattabbatādassanattha vuttāti aya etāsa viseso.

 

(D.22.-18)Maggasaccaniddesavaṇṇanā

 

 402. Aññamaggapaikkhepanatthanti titthiyehi parikappitassa maggassa dukkhanirodhagāminipaipadābhāvapaikkhepanattha, aññassa vā maggabhāvapaikkhepo aññamaggapaikkhepo, tadattha. “Ayan”ti pana attano, tesu ca bhikkhūsu ekaccāna paccakkhabhāvato āsannapaccakkhavacana. Ārakattāti niruttinayena ariyasaddasiddhimāha. Ariyabhāvakarattāti ariyakarao ariyoti uttarapadalopena, puggalassa ariyabhāvakarattā ariya karotīti vā ariyo, ariyaphalapailābhakarattā vā ariya phala labhāpeti janetīti ariyo. Purimena cettha attano kiccavasena, pacchimena phalavasena ariyanāmalābho vuttoti daṭṭhabbo. Catusaccapaivedhāvaha kammaṭṭhāna catusaccakammaṭṭhāna catusacca vā uddissa pavatta bhāvanākamma yogino sukhavisesāna hānabhūtanti catusaccakammaṭṭhāna. Purimāni dve saccāni (D.22./CS:pg.2.343) vaṭṭa pavattihetubhāvato. Pacchimāni vivaṭṭa nivattitadadhigamupāyabhāvato. Vaṭṭe kammaṭṭhānābhiniveso sarūpato pariggahasabbhāvato. Vivaṭṭe natthi avisayattā, visayatte ca payojanābhāvato. Purimāni dve saccāni uggahitvāti sambandho. Kammaṭṭhānapāḷiyā hi tadatthasallakkhaena vācuggatakaraa uggaho. Tenāha “vācāya punappuna parivattento”ti. Iṭṭha kantanti nirodhamaggesu ninnabhāva dasseti, na abhinandana, tanninnabhāvoyeva ca tattha kammakaraa daṭṭhabba.

 Ekapaivedhenevāti ekañāṇeneva paivijjhanena. Paivedho paighātābhāvena visaye nissagacārasakhāta nibbijjhana. Abhisamayo avirajjhitvā visayassa adhigamasakhāto avabodho. “Ida dukkha, ettaka dukkha, na ito bhiyyo”ti paricchinditvā jānanameva vuttanayena paivedhoti pariññāpaivedho, tena. Idañca yathā tasmi ñāṇe pavatte pacchā dukkhassa sarūpādiparicchede sammoho na hoti, tathā pavatti gahetvā vutta, na pana maggañāṇassa “ida dukkhan”ti-ādinā (ma.ni.2.484 3.104) pavattanato. Pahīnassa puna appahātabbatāya pakaṭṭha hāna cajana samucchindana, pahānameva vuttanayena paivedhoti pahānapaivedho, tena. Ayampi yasmi kilese appahīyamāne maggabhāvanāya na bhavitabba, asati ca maggabhāvanāya yo uppajjeyya, tassa kilesassa paighāta karontassa anuppattidhammata āpādentassa ñāṇassa tathāpavattiya paighātābhāvena nissagacāra upādāya eva vutto. Sacchikiriyā paccakkhakaraa anussavākāraparivitakkādike muñcitvā sarūpato ārammaakaraa “ida tan”ti yathāsabhāvato gahaa, sā eva vuttanayena paivedhoti sacchikiriyāpaivedho, tena. Aya panassa āvaraassa asamucchindanato ñāṇa nirodha ālambitu na sakkoti, tassa samucchindanato ta sarūpato vibhāventameva pavattatīti eva vutto. Bhāvanā uppādanā, vaḍḍhanā ca. Tattha pahamamagge uppādanaṭṭhena, dutiyādīsu vaḍḍhanaṭṭhena, ubhayatthāpi vā ubhayathāpi veditabba. Pahamamaggepi hi yathāraha vuṭṭhānagāminiya pavatta parijānanādi vaḍḍhento pavattoti vaḍḍhanaṭṭhena bhāvanā sakkā viññātu. Dutiyādīsupi appahīnakilesappahānato, puggalantarabhāvasādhanato ca uppādanaṭṭhena bhāvanā sakkā viññātu, sā eva vuttanayena paivedhoti bhāvanāpaivedho, tena. Ayampi (D.22./CS:pg.2.344) hi yathā ñāṇe pavatte pacchā maggadhammāna sarūpaparicchede sammoho na hoti, tathā pavattimeva gahetvā vutto.

 Tiṭṭhantu tāva yathādhigatā maggadhammā, yathāpavattesu phaladhammesupi aya yathādhigatasaccadhammesu viya vigatasammohova hoti. Tenevāha “diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo”ti (mahāva.18 dī.ni.1.299 ma.ni.2.69) yato sacassa dhammatāsañcoditā yathādhigatasaccadhammālambaniyo maggavīthito parato maggaphalapahīnāvasiṭṭhakilesanibbānāna paccavekkhaṇā pavattanti, dukkhasaccammopi sakkāyadiṭṭhi-ādayo. Ayañca atthavaṇṇanāpariññābhisamayenā”ti-ādīsupi vibhāvetabbā. Ekābhisamayena abhisametīti etthāha vitaṇḍavādī “ariyamaggañāṇa catūsu saccesu nānābhisamayavasena kiccakaran”ti, so abhidhamme (katha.274) odhisokathāya saññāpetabbo. Idāni tameva ekābhisamaya vitthāravasena vibhāvetuevamassā”ti-ādi vutta. “Pubbabhāge …pe… paivedho hotī”ti kasmā vutta, nanu paivedho pubbabhāgiyo na hotīti? Saccameta nippariyāyato, idha pana uggahādivasena pavatto avabodho pariyāyato tathā vutto. Paivedhanimittattā vā uggahādivasena pavatta dukkhādīsu pubbabhāge ñāṇa “paivedho”ti vutta, na paivijjhanasabhāva. Kiccatoti pubbabhāgehi dukkhādiñāṇehi kātabbakiccassa idha nipphattito, imasseva vā ñāṇassa dukkhādippakāsanakiccato, pariññāditoti attho. Ārammaapaivedhoti sacchikiriyāpaivedhamāha. Sāti paccavekkhaṇā. Idhāti imasmi hāne. Uggahādīsu vuccamānesu na vuttā anavasarattā. Adhigame hi sati tassā siyā avasaro.

 Tayeva hi anavasara dassetuimassa cā”ti-ādi vutta. Pubbe pariggahatoti kammaṭṭhānapariggahato pubbe. Uggahādivasena saccāna pariggahanañhi pariggaho. Tathā tāni pariggahanato manasikāradahatāya pubbabhāgiyā dukkhapariññādayo honti yevāti āha “pariggahato paṭṭhāya hotī”ti. Aparabhāgeti maggakkhae. Duddasattāti attano pavattikkhaavasena pākaṭānipi pakatiñāṇena sabhāvarasato daṭṭhu asakkueyyattā. Gambhīreneva ca bhāvanāñāṇena, tathāpi matthakappattena ariyamaggañāṇeneva yāthāvato passitabbattā gambhīrāni (D.22./CS:pg.2.345) Tenāha “lakkhaapaivedhato pana ubhayampi gambhīran”ti. Itarāni asakiliṭṭha-asakilesikatāya accantasukhappattāya anuppattibhavatāya, anuppannapubbatāya ca pavattivasena apākaattā ca paramagambhīrattā, tathā paramagambhīrañāṇeneva passitabbatāya pakatiñāṇena daṭṭhu na sakkueyyānīti duddasāni. Tenāha “itaresa panā”ti-ādi. Payogoti kiriyā, vāyāmo vā. Tassa mahantatarassa icchitabbata, dukkarataratañca upamāhi dasseti “bhavaggaggahaatthan”ti-ādinā. Paivedhakkhaeti ariyassa maggassa catusaccasampaivedhakkhae. Ekameva ta ñāṇanti dukkhādīsu pariññādikiccasādhanavasena ekameva ta maggañāṇa hoti.

 Imesu tīsu hānesūti imesu viramitabbatāvasena jotitesu tīsu kāmabyāpādavihisāvitakkavatthūsu. Visu visu uppannassa tividhaakusalasakappassa. Padapacchedatoti ettha gatamaggo “padan”ti vuccati, yena ca upāyena kāraena kāmavitakko uppajjati, so tassa gatamaggoti tassa pacchedo ghāto padapacchedo, tato padapacchedato. Anuppattidhammatāpādana anuppattisādhana, tassa vasena. Maggakiccasādhanena maggaga pūrayamāno ekova tividhakiccasādhano kusalasakappo uppajjati. Tividhākusalasakappasamucchedanameva hettha tividhakiccasādhana daṭṭhabba. Iminā nayena “imesu catūsu hānesū”ti-ādīsupi attho veditabbo.

 Musāvādāveramai-ādayoti ettha yasmā sikkhāpadavibhage (vibha.703) viraticetanā, sabbe sampayuttadhammā ca sikkhāpadānīti āgatānīti tattha padhānāna viraticetanāna vasena “viratiyopi honti cetanāyopī”ti (vibha.aṭṭha.703) sammohavinodaniya vutta, tasmā keci “ādi-saddena na kevala pisuavācā veramai-ādīnayeva sagaho, atha kho tādisāna cetanānampi sagaho”ti vadanti, ta pubbabhāgavasena vuccamānattā yujjeyya, musāvādādīhi viramaakāle vā viratiyo, subhāsitādivācābhāsanādikāle ca cetanāyo yojetabbā, maggakkhae pana viratiyova icchitabbā cetanāna amaggagattā. Ekassa ñāṇassa dukkhādiñāṇatā viya, ekāya viratiyā musāvādādiviratibhāvo viya ca ekāya cetanāya sammāvācādikiccattayasādhanasabhāvābhāvā sammāvācādibhāvāsiddhito, tasiddhiya agattayatāsiddhito ca.

 Bhikkhussa (D.22./CS:pg.2.346) ājīvahetuka kāyavacīduccarita nāma ayoniso āhārapariyesanahetukameva siyāti āha “khādanīya …pe… duccaritan”ti. Kāyavacīduccaritaggahaañca kāyavacīdvāreyeva ājīvapakopo, na manodvāreti dassanattha. Tenāha “imesuyeva sattasu hānesū”ti.

 Anuppannānanti asamudācāravasena vā ananubhūtārammaavasena vā anuppannāna. Aññathā hi anamatagge sasāre anuppannā pāpakā akusalā dhammā nāma na santi. Tenāha “ekasmi bhave”ti-ādi. Yasmi bhave aya ima vīriya ārabhati, tasmi ekasmi bhave. Janetīti uppādeti. Tādisa chanda kurumāno eva chanda janeti nāma. Vāyāma karotīti payoga parakkama karoti. Vīriya pavattetīti kāyikacetasikavīriya pakārato vatteti. Vīriyena citta paggahita karotīti teneva sahajātavīriyena citta ukkhipento kosajjapātato nisedhanena paggahita karoti. Padahana pavattetīti padhāna vīriya karoti. Paipāṭiyā panetāni cattāri padāni āsevanābhāvanābahulīkammasātaccakiriyāhi yojetabbāni.

 Uppannapubbānanti sadisavohārena vutta. Bhavati hi tasadisesu tabbohāro yathā “sā eva tittiri, tāni eva osadhānī”ti. Tenāha “idāni tādise”ti. Uppannānanti “anuppannā”ti avattabbata āpannāna. Pahānāyāti pajahanatthāya. Anuppannāna kusalānanti ettha kusalāti uttarimanussadhammā adhippetā, tesañca uppādo nāma adhigamo pailābho, tappaikkhepena anuppādo appailābhoti āha “appailaddhāna pahamajjhānādīnan”ti. “hitiyā vīriya ārabhatī”ti vutte na khaahiti adhippetā tadattha vīriyārabbhena payojanābhāvato, atha kho pabandhahiti adhippetāti āha “punappuna uppattipabandhavasena hitatthan”ti. Sammussana paipakkhadhammavasena adassanamupagamananti tappaikkhepena asammussana asammosoti āha “asammosāyāti avināsanatthan”ti. Bhiyyobhāvo punappuna bhavana, so pana uparūpari uppattīti āha “uparibhāvāyā”ti. Vepulla abhihappavattiyā paguabalavabhāvāpattīti vuttavepullāyāti vipulabhāvāyā”ti, mahantabhāvāyāti attho. Bhāvanāya paripūraatthanti jhānādibhāvanāparibrūhanattha.

 Catūsu (D.22./CS:pg.2.347) hānesūti anuppannākusalānuppādanādīsu catūsu hānesu. Kiccasādhanavasenāti catubbidhassapi kiccassa ekajjha nipphādanavasena.

 Jhānāni pubbabhāgepi maggakkhaepi nānāti yadipi samādhi-upakārakehi abhiniropanānumajjanasampiyāyanabrūhanasantasukhasabhāvehi vitakkādīhi sampayogabhedato bhāvanātisayappavattāna catunna jhānāna vasena sammāsamādhi vibhatto, tathāpi vāyāmo viya anuppannākusalānuppādanādicatuvāyāmakicca, sati viya ca asubhāsukhāniccānattesu kāyādīsu subhādisaññāppahānacatusatikicca, eko samādhi catujhānasamādhikicca na sādhetīti pubbabhāgepi pahamajjhānasamādhi eva maggakkhaepi, tathā pubbabhāgepi catutthajjhānasamādhi eva maggakkhae pīti attho. Nānāmaggavasenāti pahamamaggādinānāmaggavasena jhānāni nānā. Dutiyādayopi maggā dutiyādīna jhānāna. Aya panassāti ettha maggabhāvena catubbidhampi ekattena gahetvā “assā”ti vutta, assa maggassāti attho. Ayanti pana aya jhānavasena sabbasadisasabbāsadisekaccasadisatā viseso.

 Pādakajjhānaniyamena hotīti idha pādakajjhānaniyama dhura katvā vutta, yathā cettha, eva sammohavinodaniyampi (vibha.aṭṭha.205). Aṭṭhasāliniya (dha.sa.aṭṭha.350) pana vipassanāniyamo vutto sabbavādāvirodhato, idha pana sammasitajjhānapuggalajjhāsayavādanivattanato pādakajjhānaniyamo vutto. Vipassanāniyamo pana sādhāraattā idhāpi na paikkhittoti daṭṭhabbo. Aññe ca ācariyavādā parato vakkhamānā vibhajitabbāti yathāvuttameva tāva pādakajjhānaniyama vibhajanto āha “pādakajjhānaniyamena tāvā”ti. Pahamajjhāniko hoti, yasmā āsannapadese vuṭṭhitasamāpatti maggassa attano sadisabhāva karoti bhūmivaṇṇo viya godhāvaṇṇassa. Paripuṇṇāneva hontīti aṭṭha satta ca hontīti attho. Satta honti sammāsakappassa abhāvato. Cha honti pītisambojjhagassa abhāvato. Maggagabojjhagāna sattachabhāva atidisati “esa nayo”ti. Arūpe catukkapañcakajjhāna …pe… vutta aṭṭhasāliniyanti adhippāyo. Nanu tattha “arūpe tikacatukkajjhāna uppajjatī”ti (dha.sa.aṭṭha.350) vutta na “catukkapañcakajjhānan”ti? Saccameta, yesu pana sasayo atthi, tesa uppattidassanena (D.22./CS:pg.2.348) tena atthato “catukkapañcakajjhāna uppajjatī”ti vuttameva hotīti evamāhāti veditabba. Samudāyañca apekkhitvātañca lokuttara, na lokiyan”ti āha “avayavekatta ligasamudāyassa visesaka hotī”ti. Catutthajjhānameva hi tattha lokiya uppajjati, na catukka, pañcaka vāti. Ettha kathanti pādakajjhānassa abhāvā katha daṭṭhabbanti attho. Tajhānikāvassa tattha tayo maggā uppajjanti, tajjhānikapahamaphalādi pādaka katvā uparimaggabhāvanāyāti adhippāyo. Tikacatukkajjhānika pana magga bhāvetvā tattha uppannassa arūpacatutthajjhāna, tajjhānika phalañca pādaka katvā uparimaggabhāvanāya aññajhānikāpi uppajjantīti, jhānagādiniyāmikā pubbābhisakhārasamāpattipādaka, na sammasitabbāti phalassāpi pādakatā daṭṭhabbā.

 Keci panāti Moravāpīmahādattatthera sandhāyāha. Puna kecīti tipiakacūḷābhayatthera Tatiyavāre kecīti “pādakajjhānameva niyametī”ti eva vādina Tipiakacūḷanāgattherañceva anantara vutte dve ca there hapetvā itare there sandhāya vadati.

 403. Sasantatipariyāpannāna dukkhasamudayāna appavattibhāvena pariggayhamāno nirodhopi sasantatipariyāpanno viya hotīti katvā vuttaattano vā cattāri saccānī”ti. Parassa vāti etthāpi eseva nayo. Tenāha Bhagavā “imasmiyeva byāmamatte kaevare sasaññimhi samanake lokañca paññāpemi, lokasamudayañca paññāpemi, lokanirodhañca paññāpemi, lokanirodhagāminipaipadañca paññāpemī”ti (sa.ni.1.107 a.ni.4.45) katha pana ādikammiko nirodhamaggasaccāni pariggahātīti? Anussavādisiddhamākāra pariggahāti. Evañca katvā lokuttarabojjhage uddissāpi pariggaho na virujjhati. Yathāsambhavatoti sambhavānurūpa, hapetvā nirodhasacca sesasaccavasena samudayavayāti veditabbāti attho.

 

 Catusaccapabbavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 Dhammānupassanāvaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 404. “Aṭṭhikasakhalika (D.22./CS:pg.2.349) samasan”ti-ādikā satta sivathikā aṭṭhikakammaṭṭhānatāya itarāsa uddhumātakādīna sabhāvenevāti navanna sivathikāna appanākammaṭṭhānatā vuttā. Dveyevāti ānāpāna, dvattisākāroti imāni dveyeva. Abhinivesoti vipassanābhiniveso, so pana sammasaniyadhammapariggaho. Iriyāpathā, ālokitādayo ca rūpadhammāna avatthāvisesamattatāya na sammasanupagā viññatti-ādayo viya. Nīvaraabojjhagā ādito na pariggahetabbāti vuttairiyāpatha …pe… na jāyatī”ti. Kesādi-apadesena tadupādānadhammā viya iriyāpathādi-apadesena tadavatthā rūpadhammā pariggayhanti, nīvaraṇādimukhena ca tasampayuttā, tanissayadhammāti adhippāyena Mahāsivatthero ca iriyāpathādīsupi “abhiniveso jāyatī”ti avoca. “Atthi nu kho me”ti-ādi pana sabhāvato iriyāpathādīna ādikammikassa anicchitabhāvadassana. Apariññāpubbikā hi pariññāti.

 Kāma “idha bhikkhave bhikkhū”ti-ādinā uddesaniddesesu tattha tattha bhikkhuggahaa kata tapaipattiyā bhikkhubhāvadassanattha, desanā pana sabbasādhāraṇāti dassetu “yo hi koci bhikkhave” icceva vutta, na bhikkhu yevāti dassento “yo hi koci bhikkhu vā”ti-ādimāha. Dassanamaggena ñātamariyāda anatikkamitvā jānantī sikhāppattā aggamaggapaññā aññā nāma, tassa phalabhāvato aggaphala pīti āha “aññāti arahattan”ti.

 Appatarepi kāle sāsanassa niyyānikabhāva dassentoti yojanā. Niyyātentoti nigamento.

 

 Mahāsatipaṭṭhānasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.23.) 10. Pāyāsirājaññasuttavaṇṇanā

 

 406. Bhagavatā (D.23./CS:pg.2.350) eva gahitanāmattāti yojanā. Yasmā rājaputtā loke “kumāro”ti voharīyanti. Ayañca rañño kittimaputto, tasmā āha “rañño …pe… sañjānisū”ti.

 Assāti therassa. Puññāni karonto kappasatasahassa devesu ceva manussesu ca uppajjitvā visesa nibbattetu nāsakkhi indriyāna aparipakkattā. Tatiyadivaseti pabbata āruhadivasato tatiye divase.

 Tesa sāvakabodhiyā niyatatāya, puññasambhārassa ca sātisayattā vinipāta agantvā eka Buddhantara …pe… anubhavantāna. Devatāyāti pubbe sahadhammacāriniyā suddhāvāsadevatāya.

 “Kuladārikāya kucchimhi uppanno”ti vatvā ta evassa uppannabhāva mūlato paṭṭhāya dassetusā cā”ti-ādi vutta. Tattha sāti kuladārikā. Ca-saddo byatirekattho, tena vuccamāna visesa joteti. Kulagharanti patikulageha. Gabbhanimittanti gabbhassa saṇṭhitabhāvanimitta. Satipi visākhāya ca sāvatthivāsikulapariyāpannatte tassā tattha padhānabhāvadassanatthavisākhañcā”ti vutta yathā “brāhmaṇā āgatā vāsiṭṭhopi āgato”ti. Devatāti idhapi sā eva suddhāvāsadevatā. Pañheti “bhikkhu bhikkhu aya vammiko”ti-ādinā (ma.ni.1.249) āgate pannarasapañhe.

 Setabyāti itthiligavasena tassa nagarassa nāma. Uttarenāti ena-saddayogena “Setabyan”ti upayogavacana pāḷiya vutta. Atthavacanena pana uttarasadda apekkhitvā Setabyatoti nissakkappayogo kato. Anabhisittakarājāti khattiyajātiko abhiseka appatto.

 

(D.23.-1)Pāyāsirājaññavatthuvaṇṇanā

 

 407. Diṭṭhiyeva diṭṭhigatanti gata-saddena padavaḍḍhanamāha, diṭṭhiyā vā gatamatta (D.23./CS:pg.2.351) diṭṭhigata, ayāthāvaggāhitāya gantabbābhāvato diṭṭhiyā gahaamatta, kevalo micchābhinivesoti attho, ta pana diṭṭhigata tassa ayonisomanasikārādivasena uppajjitvā paipakkhasammukhībhāvābhāvato, anurūpāhāralābhato ca samudācārappatta jātanti pāḷiya “uppanna hotī”ti vutta. Ta ta kāraa apadisitvāti tato idhāgacchanakassa, ito tattha gacchanakassa ca apadisanato “tattha tattheva sattāna ucchijjanato”ti evamādi ta ta kāraa pairūpaka apadisitvā.

 408. Āpannānadhippetatthavisaye aya purā-saddapayogoti āha “purā …pe… saññāpetīti yāva na saññāpetī”ti.

 

(D.23.-3)Candimasūriya-upamāvaṇṇanā

 

 411. Yathā candimasūriyā uḷāravipulobhāsatāya aññena obhāsena anabhibhavanīyā, evamayampi paññā-obhāsenāti dassento “candima …pe… aññenā”ti-ādimāha. Ādīhīti ādi-saddena “kittake hāne ete pavattenti, kittakañca hāna nesa ābhā pharatī”ti evamādimpi codana sagahāti. Palivehessatīti ābandhissati, anuyuñjissatīti attho. Nibbehetu ta vissajjetu. Tasmāti yasmā yathāvutta codana nibbehetu na sakkoti, tasmā. Attano anicchita saghātana pakkha paijānanto “parasmi loke, na imasmin”ti-ādimāha.

 Katha panāya natthikadiṭṭhi “devo”ti paijānātīti tattha kāraa dassetuBhagavā panā”ti-ādi vutta. “Devāpi devattabhāveneva ucchijjanti, manussāpi manussattabhāveneva ucchijjantī”ti eva vā assa diṭṭhi, evañca katvā “devā te, na manussā”ti vacanañca na virujjhati. Eva candeti candavimāne, na ca cande vā kathiyante.

 412. Ābādho etesa atthīti ābādhikā. Dukkha sañjāta etesanti dukkhitā. Saddhāya ayitabbā saddhāyikā, saddhāya pavattiṭṭhānabhūtā. Tenāha “aha tumhe”ti-ādi. Paccayo pattiyāyana etesu atthīti paccayikā.

 

(D.23.-4)Cora-upamāvaṇṇanā

 

 413. Uddisitvāti (D.23./CS:pg.2.352) upecca dassetvā. Kammakāraikasattesūti nerayikāna saghātanakasattesu. Kammamevāti tehi tehi nerayikehi katakammameva. Kammakāraa karotīti āyūhanānurūpa ta ta kāraa karoti, tathā dukkha uppādetīti attho. Nirayapālāti ettha iti-saddo ādi-attho, tena tattha sabba nirayakaṇḍapāḷi (ma.ni.3.259) sagahāti. Eva suttato (ma.ni.3.259) nirayapālāna atthibhāva dassetvā idāni yuttitopi dassetumanussaloke”ti-ādi vutta. Tattha nerayike niraye pālenti tato niggantu appadānavasena rakkhantīti nirayapālā. Ya panettha vattabba, ta papañcasūdanīṭīkāya gahetabba.

 

(D.23.-5)Gūthakūpapurisa-upamāvaṇṇanā

 

 415. Nimmajjathāti niravasesato majjatha sodhetha. Ta pana tassa tassa gūthassa tathā sodhana apanayana hotīti āha “apanethā”ti.

 Asucīti asuddho, so pana yasmā manavaḍḍhanako manoharo na hoti, tasmā āha “amanāpo”ti. Asucisakhāta asucibhāgata attano sabhāvata gato pattoti asucisakhātoti āha “asucikoṭṭhāsabhūto”ti. Duggandhoti duṭṭhagandho aniṭṭhagandho, so pana na yo koci, atha kho pūtigandhoti āha “kuapagandho”ti. Jigucchitabbayuttoti hīḷitabbayutto. Paikūlo ghānindriyassa paikūlarūpo. Ubbādhatīti uparūpari bādhati. Manussāna gandho …pe… bādhati ativiya asucisabhāvattā, asucimhiyeva jātasavaddhanabhāvato, devānañca ghānapasādassa tikkhavisadabhāvato.

 416. Dūre nibbattā paranimmitavasavatti-ādayo.

 419. Sundaradhammeti sobhanague. Sugatisukhanti sugati ceva tappariyāpanna sukhañca.

 

(D.23.-8)Gabbhinī-upamāvaṇṇanā

 

 420. Puññakammato (D.23./CS:pg.2.353) eti uppajjatīti ayo, sukha. Tappaipakkhato anayo, dukkha Apakkanti na siddha na niṭṭhānappatta. Na paripācenti na niṭṭhāna pāpenti. Na upacchindanti attavinipātassa sāvajjabhāvato. Āgamentīti udikkhanti. Nibbisanti yassa pana ta kammaphala nibbisanto niyuñjanto, nibbisanti vā nibbesa vetana paikakhanto bhatapuriso yathā.

 421. Ubbhinditvāti upasaggena padavaḍḍhanamattanti āha “bhinditvā”ti.

 

(D.23.-9)Supinaka-upamāvaṇṇanā

 

 422. “Nikkhamanta vā pavisanta vā jīvan”ti ida tassa ajjhāsayavasena vutta. So hi “sattāna supinadassanakāle attabhāvato jīvo bahi nikkhamitvā tata-ārāmarāmaeyyakadassanādivasena ito cito ca paribbhamitvā punadeva attabhāva anupavisatī”ti eva pavattamicchāgāhavipallattacitto. Athassa thero khuddakāya āṇiyā vipula āṇi nīharanto viya jīvasamaññāmukhena ucchedadiṭṭhi nīharitukāmo “api nu tā tuyha jīva passanti pavisanta vā nikkhamanta vā”ti āha. Yattha pana tathārūpā jīvasamaññā, ta dassento “cittācāra jīvanti gahetvā āhā”ti vutta.

 423. Vehetvāti vekhadānasakhepena vehetvā. Cavanakāleti cavanassa cutiyā pattakāle, na cavamānakāle. Rūpakkhandhamattamevāti katipayarūpadhammasaghātamattameva. Utusamuṭṭhānarūpadhammasamūhamattameva hi tadā labbhati, matta-saddo vā visesanivatti-attho, tena kammajāditisantatirūpavisesa nivatteti. Appavattā hontīti appavattikā honti, na upalabbhatīti attho. Viññāṇe pana jīvasaññī, tasmāviññāṇakkhandho gacchatī”ti āha, tattha anupalabbhanatoti adhippāyo.

 

(D.23.-10)Santatta-ayogua-upamāvaṇṇanā

 

 424. Vūpasantatejanti vigatusma.

 425. Āmatoti ettha ā-saddo āmisa-saddo viya upaḍḍhapariyāyoti āha “addhamato”ti, āmatoti vā īsa darathena (D.23./CS:pg.2.354) usmanā yuttamarao marantoti attho. Mīyamāno hi avigatusmo hoti, na mato viya vigatusmo. Tenāha “maritu āraddho hotī”ti. Tathā rūpassa odhunana nāmassa orato parivattanamevāti āha “orato karothā”ti. Orato kātukāmassa pana saparivattana sandhunana, ta pana parato karaanti āha “parato karothā”ti. Paramukha katassa ito cito parivattana niddhunananti āha “aparāpara karothā”ti. Indriyāni aparibhinnānīti adhippāyena “tañcāyatana na paisavedetī”ti vutta.

 

(D.23.-11)Sakhadhama-upamāvaṇṇanā

 

 426. Sakha dhamati, dhamāpetīti vā sakhadhamo. Upalāpetvāti uparūpari saddayogavasena sallāpetvā, saddayutta katvāti attho. Ta pana atthato dhamanamevāti āha “dhamitvā”ti.

 

(D.23.-12)Aggikajaila-upamāvaṇṇanā

 

 428. Āhito aggi etassa atthīti aggiko, svāssa aggikabhāvo yasmā aggihutamālāvedisampādanehi ceva indhanadhūmabarihisasappitelūpaharaehi balipupphadhūmagandhādi-upahārehi ca tassa payirupāsanāya icchito, tasmā vuttaaggiparicārako”ti. Āyu pāpuṇāpeyyanti yathā cirajīvī hoti, eva āyu pacchimavaya pāpeyya. Vaḍḍhi gameyyanti sarīrāvayave, guṇāvayave ca phāti pāpeyya. Araṇī yugaanti uttarāraṇī, adharāraṇīti araṇīdvaya.

 429. Evanti “bālo Pāyāsirājañño”ti-ādippakārena. Tayāti thera sandhāya vadati. Vuttayuttakāraamakkhalakkhaenāti vuttayuttakāraassa makkhanasabhāvena. Yugaggāhalakkhaenāti samadhuraggahaalakkhaena. Palāsenāti palāsetīti palāso, parassa gue uttaritare asitvā viya chaḍḍento attano guehi same karotīti attho. Samakaraaraso hi palāso, tena palāsena.

 

(D.23.-14)Dvesatthavāha-upamāvaṇṇanā

 

 430. Haritakapattanti (D.23./CS:pg.2.355) haritabbapatta, appapattanti attho. Tenāha “antamaso”ti-ādi. Sannaddhadhanukalāpanti ettha kalāpanti tūṇīramāha, tañca sannayhato dhanunā vinā na sannayhatīti āha “sannaddhadhanukalāpan”ti. Āsittodakāni vaumānīti gamanamaggā ceva tata-udakamaggā ca sammadeva devena phuṭṭhattā taha taha paggharita-udaka sandamāna-udakā. Tenāha “paripuṇṇasalilā maggā ca kandarā cā”ti.

 Yathābhatenāti sakaesu yathāṭhapitena, yathā “amma ito karohī”ti vutte hapesīti attho karaakiriyāya kiriyāsāmaññavācībhāvato. Tasmā yathāropitena, yathāgahitenāti attho vutto.

 

(D.23.-15)Akkhadhuttaka-upamāvaṇṇanā

 

 434. Parājayaguanti yena guena, yāya salākāya hitāya ca parājayo hoti, ta adassana gamento gilati. Pajjohananti pakārehi juhanakamma. Ta pana balidānavasena karīyatīti āha “balikamman”ti.

 

(D.23.-16)Sāṇabhārika-upamāvaṇṇanā

 

 436. Gāmapattanti gāmo eva hutvā āpajjitabba, suññabhāvena anāvasitabba. Tenāha “vuṭṭhitagāmapadeso”ti. Gāmapadanti yathā purisassa pādanikkhittaṭṭhāna adhigatapariccheda “padan”ti vuccati, eva gāmavāsīhi āvasitaṭṭhāna adhigatanivutthāgāra “gāmapadan”ti vutta. Tenāha “ayamevattho”ti. Susannaddhoti sukhena gahetvā gamanayogyatāvasena suṭṭhu sajjito. Ta pana susajjana suṭṭhu bandhanavasenevāti āha “subaddho”ti.

 Ayādīnampi lohabhāve satipi loha-saddo sāsane tambalohe niruhoti āha “lohanti tambalohan”ti.

 

(D.23.-17)Saraagamanavaṇṇanā

 

 437. Abhiraddhoti (D.23./CS:pg.2.356) ārādhitacitto, sāsanassa ārādhitacittatā pasīdanavasenāti āha “abhippasanno”ti. Pañhupaṭṭhānānīti pañhesu upaṭṭhānāni mayā pucchitatthesu tumhāka vissajjanavasena ñāṇupaṭṭhānāni.

 

(D.23.-18)Yaññakathāvaṇṇanā

 

 438. Saghātanti sa-saddo padavaḍḍhanamattanti āha “ghātan”ti. Vipākaphalenāti sadisaphalena. Mahapphalo na hoti gavādipāṇaghātena upakkiliṭṭhabhāvato. Guṇānisasenāti uddayaphalena. Ānubhāvajutiyāti paipakkhavigamanajanitena sabhāvasakhātena tejena. Na mahājutiko hoti aparisuddhabhāvato. Vipākavipphāratāyāti vipākaphalassa vipulatāya, pāripūriyāti attho. Duṭṭhukhetteti usabhādidosehi dūsitakhette, ta pana vappābhāvato asāra hotīti āha “nissārakhette”ti. Dubbhūmeti kucchitabhūmibhāge, svāssa kucchitabhāvo asāratāya vā siyā ninnatādidosavasena vā. Tattha pahamo pakkho pahamapadena dassitoti itara dassento “visamabhūmibhāge”ti āha. Daṇḍābhighātādinā chinnabhinnāni. Pūtīnīti gomayalepadānādisukhena asukkhāpitattā pūtibhāva gatāni. Tāni pana yasmā sāravantāni na honti, tasmā vuttanissārānī”ti. Vātātapahatānīti vātena ca ātapena ca vinaṭṭhabījasāmatthiyāni. Tenāha “pariyādinnatejānī”ti. Ya yathājātavīhi-ādigatena taṇḍulena akuruppādanayogyabījasāmatthiya, ta taṇḍulasāro, tassa ādāna gahaa tathā-uppajjanameva. Etāni pana bījāni na tādisāni khaṇḍādidosavantatāya. Dhārāya khette anuppavesana nāma vassanameva, ta paikkhepavasena dassento āha “na sammā vasseyyā”ti. Akuramūlapattādīhīti cettha akurakandādīhi uddha vuddhi, mūlajaṭādīhi heṭṭhā viruhi, pattapupphādīhi samantato ca vepullanti yojanā.

 Aparūpaghātenāti paresa vibādhanena. Uppannapaccayatoti nibbattitaghāsacchādanādideyyadhammato. Gavādighātenapi hi tattha paiggāhakāna ghāso sakīyati. “Aparūpaghātitāyā”ti ida sīlavantatāya kāraavacana (D.23./CS:pg.2.357) Guṇātirekanti guṇātiritta, sīlādilokuttaraguehi visiṭṭhanti attho. Vipulāti saddhāsampadādivasena uḷārā.

 

(D.23.-19)Uttaramāṇavavatthuvaṇṇanā

 

 439. Atha kho tehi sakuṇḍakehi taṇḍulehi siddhabhatta uttaṇḍulameva hotīti āha “uttaṇḍulabhattan”ti. Bilaga vuccati āranāla bilagato nibbattanato, tadeva kañjiyato jātanti kañjiya, ta dutiya etassāti bilagadutiya, takañjikadutiyan”ti ca vutta. Dhorakānīti dhoviyāni. Yasmā thūlatarānipi “thūlānī”ti vattabbata arahanti, tasmāthūlāni cā”ti vutta. Guadasānīti suttāna thūlatāya, kañjikassa bahalatāya ca piṇḍitadasāni. Tenāha “puñjapuñja …pe… dasānī”ti. Anuddisatīti anu anu katheti.

 440. Asakkaccanti na sakkacca anādarakāra, ta pana kammaphalasaddhāya abhāvena hotīti āha “saddhāvirahitan”ti. Acittīkatanti cittīkārapaccupaṭṭhāpanavasena na cittīkata. Tenāha “cittīkāravirahitan”ti-ādi. Cittīkārarahita vā acittīkata, yathā kata paresa vimhayāvaha hoti, tathā akata. Cittassa uḷārapaṇītabhāvo pana asakkaccadāneneva bādhito. Apaviddhanti chaḍḍanīyadhamma viya apaviddha katvā, etena tasmi dāne gāravākaraa vadati. Serīsaka nāmāti “serīsakan”ti eva nāmaka. Tucchanti parijanaparicchedavirahato ritta.

 

(D.23.-20)Pāyāsidevaputtavaṇṇanā

 

 441. Tassānubhāvenāti tassa dānassa ānubhāvena. Sirīsarukkhoti pabhassarakhandhaviapasākhāpalāsasampanno manuññadassano dibbo sirīsarukkho. Aṭṭhāsīti phalassa kammasarikkhata dassento vimānadvāre nibbattitvā aṭṭhāsi. Pubbāciṇṇavasenāti purimajātiya tattha nivāsaparicayanavasena. Na kevala pubbāciṇṇavaseneva, atha kho utusukhumavasena pīti dassento “tattha kirassa utusukha hotī”ti āha.

 Soti (D.23./CS:pg.2.358) uttaro māṇavo. Yadi asakkacca dāna datvā Pāyāsi tattha nibbatto, Pāyāsissa paricārikā sakkacca dāna datvā katha tattha nibbattāti āha “Pāyāsissa panā”ti. Nikantivasenāti Pāyāsimhi sāpekkhāvasena, pubbepi vā tattha nivutthapubbatāya. Disācārikavimānanti ākāsaṭṭha hutvā disāsu vicaraakavimāna, na rukkhapabbatasikharādisambandha. Vaṭṭani-aaviyanti vimānavīthiyanti.

 

 Pāyāsirājaññasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 Niṭṭhitā ca Mahāvaggaṭṭhakathāya Līnatthappakāsanā.

 

 ~Mahāvaggaṭīkā niṭṭhitā. ~


Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa.

 

Dīghanikāye

 

3-Pāthikavaggaṭīkā

《長部》誦品疏

(pg.3.1~3.292)

 

(D.24.) 1. Pāthikasuttavaṇṇanā

 

(D.24.-1)Sunakkhattavatthuvaṇṇanā

 

 1. Apubbapadavaṇṇanāti (D.24./CS:pg.3.1) atthasavaṇṇanāvasena heṭṭhā aggahitatāya apubbassa abhinavassa padassa vaṇṇanā atthavibhāvanā. “Hitvā punappunāgatamatthan”ti (dī.ni.aṭṭha.1.ganthārambhakathā) hi vutta. Mallesūti ettha ya vattabba, ta heṭṭhā vuttanayameva. Chāyūdakasampanne vanasaṇḍe viharatīti Anupiyasāmantā katassa vihārassa abhāvato. Yadi na tāva paviṭṭho, kasmā “pāvisī”ti vuttanti āha “pavisissāmīti-ādi, tena avassa bhāvini bhūte viya upacārā hontīti dasseti. Idāni tamattha upamāya vibhāvento “yathā kin”ti-ādimāha. Etanti eta “atippago kho”ti-ādika cintana ahosi. Ativiya pago khoti ativiya pātova. Channakopīnatāya, paribbājakapabbajjupagamena ca channaparibbājaka, na naggaparibbājaka.

 2. Yasmā Bhagavato uccākulappasutata, mahābhinikkhamananikkhantata, anaññasādhāraadukkaracaraa, vivekavāsa, lokasambhāvitata, ovādānusāsanīhi lokassa bahupakārata, parappavādamaddana, mahiddhikata mahānubhāvatanti evamādika tata-attapaccakkhaguavisesa nissāya yebhuyyena (D.24./CS:pg.3.2) aññatitthiyāpi Bhagavanta disvā ādaragāravabahumāna dassentiyeva, tasmā vutta “Bhagavanta disvā mānathaddhata akatvāti-ādi. Lokasamudācāravasenāti lokopacāravasena. Cirassanti cirakālena. Ādīni vadanti upacāravasena. Tassāti Bhaggavagottassa paribbājakassa. Gihisahāyoti gihikālato paṭṭhāya sahāyo. Paccakkhātoti yenākārena paccakkhānā, ta dassetu “paccakkhāmīti-ādi vutta.

 3. Uddissāti satthukārabhāvena uddissāti ayamettha adhippāyoti ta dassento “Bhagavā me”ti-ādimāha. Yadā Sunakkhattassa “Bhagavanta paccakkhāmī”ti citta uppanna, vācā bhinnā, tadā evassa Bhagavatā saddhi koci sambandho natthi asakyaputtiyabhāvato sāsanato paribāhirattā. Aya tāvettha sāsanayutti, sā panāya hapetvā sāsanayuttikovide aññesa na sammadeva visayoti Bhagavā sabbasādhāraavasenassa attanā sambandhābhāva dassetu “api nūti ādi vatvā Sunakkhatta “ko santo ka paccācikkhasīti āha. Yasmā mukhāgatoya sambandho, na pūjāgatādiko, yo ca yācakayācitabbatāvasena hoti, tadubhayañcettha natthīti dassento Bhagavā Sunakkhatta “ko santo ka paccācikkhasī”ti avoca, tasmā tamattha dassetu “yācako vāti-ādi vutta. Yācitako vā yācaka paccācikkheyyāti sambandho. Tva pana neva yācako “aha bhante Bhagavanta uddissa viharissāmī”ti eva mama santika anupagatattā. Na yācitako “ehi tva Sunakkhatta mama uddissa viharāhī”ti eva mayā apatthitattā.

 Ko samānoti yācakayācitakesu ko nāma honto. Kanti yācakayācitakesu eva ka nāma honta ma paccācikkhasi. Tucchapurisāti jhānamaggādi-uttarimanussadhammesu kassacipi abhāvā rittapurisā. Nanu cāya Sunakkhatto lokiyajjhānāni, ekaccābhiññañca uppādesīti? Kiñcāpi uppādesi, tato pana Bhagavati āghātuppādanena saheva parihīno ahosi. Aparādho nāma suppaipattiyā virajjhanahetubhūto kilesuppādoti āha “yattako te aparādho, tattako doso”ti. Yāvañcāti avadhiparicchedabhāvadassana “yāvañca (D.24./CS:pg.3.3) tena Bhagavatā”ti-ādīsu (dī.ni.1.3) viya. Teti tayā. Idanti nipātamatta. Aparaddhanti aparajjhita. Ida vutta hoti-- “paccācikkhāmidānāha bhante Bhagavantan”ti-ādīni vadantena tucchapurisa tayā yāvañcida aparaddha, na tassa aparādhassa pamāṇa atthīti.

 4. Manussadhammāti bhāvanānuyogena vinā manussehi anuṭṭhātabbadhammā. So hi manussāna cittādhiṭṭhānamattena ijjhanato tesa sambhāvitadhammo viya hito tathā vutto, manussaggahaañcettha tesu bahula pavattanato. Iddhibhūta pāṭihāriya, na ādesanānusāsanīpāṭihāriyanti adhippāyo. Kateti pavattite. Niyyātīti niggacchati, vaṭṭadukkhato niggamanavasena pavattatīti attho. Dhamme hi niggacchante tasamagipuggalo “niggacchatī”ti vuccati, Aṭṭhakathāya pana ni-saddo upasaggamatta, yāti icceva atthoti dassetu gacchatīti attho vutto. Tatrāti padhānabhāvena vuttassa atthassa bhummavasena painiddesoti tasmi dhamme sammā dukkhakkhayāya niyyanteti ayamettha atthoti dassento āha “tasmi …pe… savattamāne”ti.

 5. Agganti ñāyatīti aggañña. Lokapaññattinti lokassa paññāpana. Lokassa agganti lokuppattisamaye “ida nāma lokassa aggan”ti eva jānitabba bujjhitabba. Aggamariyādanti ādimariyāda.

 6. Ettaka vippalapitvāti “na dānāha bhante Bhagavanta uddissa viharissāmī”ti, “na hi pana me bhante Bhagavā uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriya karotī”ti, “na hi pana me bhante Bhagavā aggañña paññapetī”ti ca ettaka vippalapitvā. Ida kira so Bhagavā satthukicca iddhipāṭihāriya, aggaññapaññāpanañca kātu na sakkotīti pakāsento kathesi. Tenāha “Sunakkhatto kirāti-ādi. Uttaravacanavasena patiṭṭhābhāvato appatiṭṭho. Tato eva niravo nissaddo.

 Ādīnavadassanatthanti diṭṭhadhammikassa ādīnavassa dassanattha. Tenāha “sayameva garaha pāpuissasīti. Samparāyikā pana ādīnavā anekavidhā, te dassento Sunakkhatto na saddaheyyāti diṭṭhadhammikasseva gahaa (D.24./CS:pg.3.4) Anekakāraenāti “itipi so Bhagavā arahan”ti-ādinā (dī.ni.1.157 255) anekavidhena vaṇṇakāraena. Eva me avaṇṇo na bhavissatīti ajjhāsayena attano bālatāya vaṇṇārahāna avaṇṇa kathetvā. Eva Bhagavā makkhibhāve ādīnava dassetvā puna tassa kathane kāraa vibhāvetu “iti kho te”ti-ādimāhāti ta dassetu “tato”ti-ādi vutta. Evañhi Sunakkhattassa appakopi vacanokāso na bhavissatīti. Apakkamīti attanā yathāṭhitā vuṭṭhāya apasakki. Apakkanto sāsanato bhaṭṭho. Tenāha “cuto”ti. Evamevāti apakkamanto ca na yathā tathā apakkami, yathā pana kāyassa bhedā apāye nibbatteyya, evameva apakkami.

 

(D.24.-2)Korakhattiyavatthuvaṇṇanā

 

 7. Dvīhi padehīti dvīhi vākyehi āraddha byatirekavasena tadubhayatthaniddesavasena uparidesanāya pavattattā. Anusandhidassanavasenāti yathānusandhisakhāta-anusandhidassanavasena.

 Eka samayanti ca bhummatthe upayogavacananti āha “ekasmi samaye”ti ca. Thūlū nāma janapadoti janapadīna rājakumārāna vasena tathāladdhanāmo. Kukkuravata samādānavasena etasmi atthīti kukkuravatikoti āha “samādinnakukkuravato”ti. Aññampīti “catukkoṇḍikasseva vicaraa, tathā katvāva khādana, bhuñjana, vāmapāda uddharitvā muttassa vissajjanan”ti evamādika aññampi sunakhehi kātabbakiriya. Catūhi sarīrāvayavehi kuṇḍana gamana catukkoṇḍo, so etasmi atthīti catukkoṇḍiko. So pana yasmā catūhi sarīrāvayavehi saghaṭṭitagamano hoti, tasmā vutta “catusaghaṭṭito”ti. Tenevāha “dve jaṇṇūnīti-ādi. Bhakkhasanti vā bhakkhitabba, asitabbañca. Tenevāha “ya kiñci khādanīya bhojanīyan”ti. Kāma khādanañca nāma mukhena kātabba, hatthena pana tattha upanāmana nivāretu avadhāraa katanti āha “hatthena aparāmasitvāti, aggahetvāti attho. Sundararūpoti sundarabhāvo. Vatāti patthanatthe nipāto “Aho vatāha lābhī assan”ti-ādīsu viya. “Samaena nāma evarūpena bhavitabba aho vatāha ediso bhaveyyan”ti eva tassa patthanā ahosi. Tenāha “eva kirāti-ādi.

 Garahatthe (D.24./CS:pg.3.5) api-kāro “api siñce palaṇḍakan”ti-ādīsu viya. Arahante ca Buddhe, Buddhasāvake “arahanto khīṇāsavā na hontī”ti eva tassa diṭṭhi uppannā. Yathāha Mahāsīhanādasutte “natthi samaassa Gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesā”ti (ma.ni.1.146). Sattama divasanti bhummatthe upayogavacana. Alasakenāti ajīraena āmarogena.

 Aṭṭhitacamattatāya purāṇapaṇṇasadiso. Bīraatthambakanti bīraagacchā.

 Mattā etassa atthīti matta, bhojanamattavantanti attho. Tenāha “pamāṇayuttan”ti. Mantā mantāti mantāya mantāya.

 8. Ekadvīhikāya gaanāya. Nirāhārova ahosi Bhagavato vacana aññathā kātukāmo, tathābhūtopi sattame divase upaṭṭhākena upanīta bhakkhasa disvā “dhī”ti upaṭṭhāpetu asakkonto bhojanatahāya ākaḍḍhiyamānahadayo ta kucchipūra bhuñjitvā Bhagavatā vuttaniyāmeneva kālamakāsi. Tena vutta “athassāti-ādi. Sacepi …pe… cinteyyāti yadi eso acelo “dhī”ti paccupaṭṭhapetvā “ajjapi aha na bhuñjeyyan”ti cinteyya, tathācintane satipi devatāviggahena ta divasa …pe… kareyya. Kasmā? Advejjhavacanā hi tathāgatā, na tesa vacana vitatha hoti.

 Gatagataṭṭhāna agaameva hotīti tehi ta kaḍḍhitvā gacchantehi gatagatappadeso uttarakasāmantā vivaagaameva hutvā upaṭṭhāti. Teti titthiyā. Susānayeva gantvāti “bīraatthambaka atikkamissāmā”ti gacchantāpi anekavāra ta anusayāyitvā punapi tayeva susāna upagantvā.

 9. Idanti ida matasarīra. “Tameva vā sarīra kathāpesīti ta sarīra adhiṭṭhahitvā hitapetena kathāpesī”ti keci. Korakhattiya vā asurayonito ānetvā kathāpetu añña vā peta, ko ettha viseso. “Acinteyyo hi Buddhavisayo”ti pana vacanato tadeva sarīra Sunakkhattena pahatamatta Buddhānubhāvena uṭṭhāya tamattha ñāpesīti daṭṭhabba. Purimoyeva pana attho Aṭṭhakathāsu vinicchito. Tathā hi vakkhati “nibbattaṭṭhānato”ti-ādi (dī.ni.aṭṭha.3.10).

 10. Vipākanti (D.24./CS:pg.3.6) phala, atthanibbattīti attho.

 Samānetabbānīti sammā ānetabbāni, sarūpato ānetvā dassetabbānīti attho. Pāṭihāriyāna pahamāditā Bhagavatā vuttānupubbiyā veditabbā. Keci panettha “paracittavibhāvana, āyuparicchedavibhāvana, byādhivibhāvana, gativibhāvana, sarīranikkhepavibhāvana, Sunakkhattena saddhi kathāvibhāvanañcāti cha pāṭihāriyānī”ti vadanti, ta yadi Sunakkhattassa cittavibhāvana sandhāya vutta, eva sati “sattā”ti vattabba tassa bhāvi-avaṇṇavibhāvanāya saddhi. Atha acelassa maraacittavibhāvana, ta “sattama divasa kāla karissatī”ti iminā sagahitanti visu na vattabba, tasmā Aṭṭhakathāya vuttanayeneva gahetabba.

 

(D.24.-3)Acelakaḷāramaṭṭakavatthuvaṇṇanā

 

 11. Nikkhantadantamaṭṭakoti nikkhantadanto maṭṭako. So kira acelakabhāvato pubbe maṭṭakito hutvā vicari vivaradanto ca, tena na “koramaṭṭako”ti sañjānanti. Ya kiñci tassa dento “sādhurūpo aya samao”ti sambhāvento agga seṭṭhayeva denti. Tena vutta “lābhagga patto, aggalābha patto”ti. Bahū acelakā ta parivāretvā vicaranti, gahaṭṭhā ca ta bahū aḍḍhā vibhavasampannā kālena kāla upasakamitvā payirupāsanti. Tena vutta “yasagga aggaparivāra patto”ti. Vatāniyeva pajjitabbato padāni. Aññamañña asakarato vatakoṭṭhāsā vā. Samattānīti sama attani gahitāni. Puratthimenāti ena-saddasambandhena “Vesālin”ti upayogavacana, avidūratthe ca ena-saddo pañcamyantoti āha “Vesālito avidūre”ti.

 12. Sāsane paricayavasena tilakkhaṇāhata pañha pucchi. Na sampāyāsīti nāvabujjhi na sampādesi. Tenāha “sammā ñāṇagatiyāti-ādi. Sampāyana vā sampādana. Pañha puṭṭhassa ca sampādana nāma sammadeva kathananti tadabhāva dassento “atha vāti-ādimāha. Kopavasena tassa akkhīni kampanabhāva āpajjisūti āha “kampanakkhīnipi parivattetvāti. Kopanti kodha, so pana cittassa pakuppanavasena pavattatīti āha “kuppanākāran”ti (D.24./CS:pg.3.7) Dosanti āghāta, so pana ārammae dussanavasena pavattīti āha “dussanākāran”ti. Atuṭṭhākāranti tuṭṭhiyā pītiyā paipakkhabhūtappavatti-ākāra. Kāyavacīvikārehi pākaamakāsi. Mā vata noti ettha māti paikkhepo, noti mayhanti atthoti āha “Aho vata me na bhaveyyāti. Ma vata noti ettha pana noti sasayeti āha “ahosi vata nu mamāti.

 14. Paripubbo dahita-saddo vatthanivāsana vadatīti āha “paridahito nivatthavattho”ti. Yasanimittakatāya lābhassa yasaparihāniyāva lābhaparihāni vuttā hotīti pāḷiya “yasā nihīno”ti vutta.

 

(D.24.-4)Acelapāthikaputtavatthuvaṇṇanā

 

 15. “Aha sabba jānāmī”ti eva sabbaññutaññāṇa vadati paijānātīti ñāṇavādo, tena mayā ñāṇavādena saddhi. Atikkamma gacchatoti upaḍḍhabhāgena paricchinna padesa atikkamitvā iddhipāṭihāriya kātu gacchato. Ki panāya acelo pāthikaputto attano pamāṇa na jānātīti? No na jānāti. Yadi eva, kasmā sukkhagajjita gajjīti? “Evāha loke pāsaso bhavissāmī”ti kohaññe katvā sukkhagajjita gajji. Tena vutta “nagaravāsino”ti-ādi. Paṭṭhapetvāti yugaggāha ārabhitvā.

 16. Hīnajjhāsayattā …pe… udapādi. Vuttañheta “hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttike eva satte sevanti bhajanti payirupāsantī”ti (sa.ni.2.98).

 Yasmā tathāvuttā vācā tathārūpacittahetukā, tañca citta tathārūpadiṭṭhicittahetuka, tasmā “ta vāca appahāyā”ti vatvā yathā tassā appahāna hoti, ta dassento “ta citta appahāyā”ti āha, tassa ca yathā appahāna hoti, ta dassetu “ta diṭṭhi appainissajjitvā”ti avoca. Yasmā vā tathārūpā vācā mahāsāvajjā, citta tato mahāsāvajjatara tasamuṭṭhāpakabhāvato, diṭṭhi pana tato mahāsāvajjatamā tadubhayassa mūlabhāvato, tasmā tesa mahāsāvajjatāya ima vibhāga dassetvā aya anukkamo hapitoti veditabbo. Tesa pana (D.24./CS:pg.3.8) yathā pahāna hoti, ta dassetu “ahan”ti-ādi vutta. “Nāha Buddho”ti vadantoti sāṭheyyena vinā ujukameva “aha Buddho na homī”ti vadanto. Cittadiṭṭhippahānepi eseva nayo. Vipateyyāti ettha vi-saddo pahame vikappe upasaggamatta, dutiye pana visaraatthoti āha “sattadhā vā pana phaleyyāti.

 17. Ekasenāti ekantena, ekantika pana vacanapariyāyavinimutta hotīti āha “nippariyāyenāti. Odhāritāti avadhāritā niyametvā bhāsitā. Vigatarūpenāti apagatasabhāvena Tenāha “vigacchitasabhāvenāti, iddhānubhāvena apanītasakabhāvena. Tena vutta “attano”ti-ādi.

 18. Dvaya gacchatīti dvayagāminī. Kīdisa dvayanti āha “sarūpenāti-ādi. Ayañhi so gaṇḍassupariphoṭṭhabbādosa.

 19. Ajitassa Licchavisenāpatissa mahāniraye nibbattitvā tato āgantvā acelassa pāthikaputtassa santike parodana. Abhāvāti pubbe vuttappakārassa pāṭihāriyakaraassa abhāvā. Bhagavā pana sannipatitaparisāya pasādajananattha tadanurūpa pāṭihāriyamakāsiyeva. Yathāha “tejodhātu samāpajjitvāti-ādi.

 

(D.24.-5)Iddhipāṭihāriyakathāvaṇṇanā

 

 20. Nicayana dhanadhaññāna sañcayana nicayo, tattha niyuttāti necayikā, gahapati eva necayikā gahapatinecayikā. Ettakāni jaghasahassānīti parimāṇābhāvato sahassehipi aparimāṇagaanā. Tenevāti imassa vasena sannipatitāya eva mahatiyā parisāya bandhanamokkha kātu labbhati, eteneva kāraena.

 21. Cittutrāsabhayanti cittassa utrāsanākārena pavattabhaya, na ñāṇabhaya, nāpi “bhāyati etasmā”ti eva vutta ārammaabhaya. Chambhitattanti teneva cittutrāsabhayena sakalasarīrassa chambhitabhāvo. Lomahasoti teneva bhayena, tena ca chambhitattena sakalasarīre lomāna (D.24./CS:pg.3.9) haṭṭhabhāvo, so pana tesa bhittiya nāgadantāna viya uddhamukhatāti āha “lomāna uddhaggabhāvo”ti. Antantena āvijjhitvāti attano nisīdanattha nigūḷhaṭṭhāna upaparikkhanto paribbājakārāma pariyantena anusayāyitvā, kassacideva Sunakkhattassa vā Sunakkhattasadisassa vā sabbaññupaiñña appahāya satthu sammukhībhāve sattadhā tassa muddhāphalana dhammatā. Tena vutta “mā nassatu bālo”ti-ādi.

 22. Sasappatīti tattheva pāsāṇaphalake bāladārako viya uṭṭhātu asakkonto avasīdanavasena ito cito ca sasappati. Tenāha “osīdatīti. Tattheva sañcaratīti tasmiyeva pāsāṇe ānisadupaṭṭhino sañcalana nisajjavaseneva sañcarati, na uṭṭhāya padasā.

 23. Vinaṭṭharūpoti sambhāvanāya vināsena, lābhassa vināsena ca vinaṭṭhasabhāvo.

 

Pahamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 25. Goyuttehīti balavantabalībaddayojitehi.

 26. Tassāti Jāliyassa. Ayañhi maṇḍisena paribbājakena saddhi Bhagavanta upasakamitvā dhamma sui, tato puretara Bhagavato guṇāna ajānanakāle aya pavatti. Tenevāha “tiṭṭhatu tāva pāṭihāriya …pe… parājayo bhavissatīti.

 27. Tiasīhoti tiasadisaharitavaṇṇo sīho. Kāḷasīhoti kāḷavaṇṇo sīho. Paṇḍusīhoti paṇḍuvaṇṇo sīho. Kesarasīhoti kesaravanto setavaṇṇo, lohitavaṇṇo vā sīho. Migaraññoti ettha miga-saddo kiñcāpi pasadakurugādīsu kesucideva catuppadesu niruho, idha pana sabbasādhāraavasenāti dassento “migaraññoti sabbacatuppadāna rañño”ti vutta. Āgantvā seti etthāti āsayo, nivāsanaṭṭhāna. Sīhanādanti parissayāna sahanato, paipakkhassa ca hananato “sīho”ti laddhanāmassa migādhipassa ghosa, so pana tena yasmā kutocipi abhītabhāvena pavattīyati, tasmā vutta “abhītanādan”ti. Tattha tattha tāsu tāsu disāsu gantvā caritabbatāya (D.24./CS:pg.3.10) bhakkhitabbatāya gocaro ghāsoti āha “gocarāyāti āhāratthāyāti. Vara varanti migasaghe migasamūhe mudumasatāya vara vara mahisavanavarāhādi vadhitvāti yojanā. Tenāha “thūla thūlan”ti. Varavarabhāvena hi tassa varabhāvo icchito. Sūrabhāva sannissita sūrabhāvasannissita, tena. Sūrabhāvenāpi hi “ki ime pāṇake dubbale hantvā”ti appathāmesu pāṇesu kāruñña upatiṭṭhati.

 28. Vighāsoti parassa bhakkhitasesatāya virūpo ghāso vighāso, ucchiṭṭha. Tenāha “bhakkhitātirittamasan”ti, tasmi vighāse, vighāsanimittanti attho. Asmimānadosenāti asmimānadosahetu, ahakāranimittanti attho. So panassa asmimāno yathā uppajji, ta dassetu “tatrāyan”ti-ādi vutta.

 “Segālakayevā”tipi pāṭho, yathāvuttova attho. Bheraṇḍakayevāti bheraṇḍasakuaravasadisayeva, bheraṇḍo nāma eko pakkhī dvimukho, tassa kira saddo ativiya virūpo amanāpo. Tenāha “appiya-amanāpasaddamevāti. Sammāpaipattiyā visesato suṭṭhu gatāti Sugatā, sammāsambuddhā. Te apadāyanti sodhenti sattasantāna etehīti Sugatāpadānāni, tisso sikkhā. Yasmā tāhi te “Sugatā”ti lakkhīyanti, tā ca tesa ovādabhūtā, tasmā “Sugatalakkhaesūti-ādi vutta. Yadi tā Sugatassa lakkhaabhūtā, sāsanabhūtā ca, katha panesa pāthikaputto tattha tāsu sikkhāsu jīvati, ko tassa tāhi sambandhoti āha “etassa hīti-ādi. Sambuddhāna demāti dentīti Buddhasaññāya dentīti adhippāyo. Tena esa …pe… jīvati nāma na Sugatanvaya-ajjhupagamanato. “Tathāgate”ti-ādi ekatte puthuvacananti āha “tathāgatan”ti-ādi. Bahuvacana eva garusmi ekasmimpi bahuvacanappayogato ekavacana viya vutta vacanavipallāsena.

 29. Samekkhitvāti sama katvā micchādassanena apekkhitvā, ta pana apekkhana tathā maññanamevāti āha “maññitvāti. Pubbe vutta samekkhanampi maññana evāti vutta “amaññīti puna amaññitthāti, tena aparāpara tassa maññanappavatti dasseti. Bheraṇḍakarava kosati vikkosatīti kotthu.

 30. Te (D.24./CS:pg.3.11) te pāṇe byāpādento ghasatīti byagghoti iminā nibbacanena “byaggho”ti migarājassapi siyā nāmanti āha “byagghoti maññatīti sīhohamasmīti maññatīti. Yadipi yathāvuttanibbacanavasena sīhopi “byaggho”ti vattabbata arahati, byaggha-saddo pana migarāje eva niruhoti dassento “sīhena vāti-ādimāha.

 31. Sīhena vicaritavane savaḍḍhattā vutta “Mahāvane suññavane vivaḍḍho”ti.

 34. Kilesabandhanāti tahābandhanato. Tahābandhanañhi thira dahabandhana dummocanīya. Yathāha--

           “Sārattarattā maikuṇḍalesu,

           Puttesu dāresu ca yā apekkhā.

           Eta daha bandhanamāhu dhīrā,

           Ohārina sithila duppamuñcan”ti. (dha.pa.346 jā. 1.2.102).

 Kilesabandhanāti vā dasavidhasayojanato. Mahāvidugga nāma cattāro oghā mahanta jalavidugga viya anupacitakusalasambhārehi duggamaṭṭhena.

 

(D.24.-6)Aggaññapaññattikathāvaṇṇanā

 

 36. Imassa padassa. Ida nāma lokassa agganti jānitabba, ta aggañña, so pana lokassa uppattikkamo pavatti paveṇī cāti āha “lokuppatticariyavasan”ti. Sammāsambodhito uttaritara nāma kiñci natthi pajānitabbesu, ta pana koi katvā dassento “yāva sabbaññutaññāṇā pajānāmīti āha. “Mama pajānanā”ti assādento tahāvasena, “aha pajānāmī”ti abhinivisanto diṭṭhivasena, “suṭṭhu pajānāmi sammā pajānāmī”ti paggahanto mānavasena na parāmasāmīti yojanā. “Paccattaññevā”ti pada “nibbuti viditā”ti padadvayenāpi yojetabba “paccattayeva uppāditā nibbuti ca paccattayeva viditā”ti, sayambhuñāṇena nibbattitā nibbuti sayameva viditāti attho. Aṭṭhakathāya pana “paccattan”ti pada vividhavibhattika hutvā āvuttinayena (D.24./CS:pg.3.12) āvattatīti dassetu “attanāyeva attanīti vutta. Aviditanibbānāti appailaddhanibbānā micchāpaipannattā. Pajānanampi hi tadadhigamavaseneva veditabba. Eti iṭṭhabhāvena pavattatīti ayo, sukha. Tappaikkhepena anayo, dukkha. Tadeva hitasukhassa byasanato byasana.

 37. Ta dassentoti Bhagavāpi “aññatitthiyo tattha sārasaññī”ti ta dassento. Ādhipaccabhāvenāti ādhipaccasabhāvena. Yassa ācariyavādassa vasena puriso “ācariyo”ti vuccati, so ācariyavādo ācariyabhāvoti āha ācariyabhāva ācariyavādan”ti. Etthāti ācariyavāde. Iti katvāti iminā kāraena. Soti ācariyavādo. “Aggañña” tveva vutto aggaññavisayattā. Kena vihitanti kena pakārena vihita. Tenāha “kena vihita kinti vihitan”ti. Brahmajāleti brahmajālasavaṇṇanāya (dī.ni.aṭṭha.1.28). Tattha hi vitthārato vuttavidhi idha atidisati, pāḷi pana tattha ceva idha ca ekasadisā vāti.

 41. Khiḍḍā padosikā mūlabhūtā ettha santīti Khiḍḍāpadosika, ācariyaka. Tenevāha “Khiḍḍāpadosikamūlakan”ti. Manopadosikanti etthāpi eseva nayo.

 47. Yena vacanena abbhācikkhanti, tassa avijjamānatā nāma atthavasenevāti āha “asavijjamānaṭṭhenāti. Tucchā, musāti ca karaatthe paccattavacananti āha “tucchena, musāvādenāti. Vacanassa antosāra nāma aviparīto atthoti tadabhāvenāha “antosāravirahitenāti. Abhi-ācikkhantīti abhibhavitvā ghaṭṭentā kathenti, akkosantīti attho. Viparītasaññoti ayāthāvasañño. Subha vimokkhanti “subhan”ti vuttavimokkha. Vaṇṇakasianti sunīlakasupītakādivaṇṇakasia. Sabbanti ya subha, asubhañca vaṇṇakasia, tañca sabba. Na asubhanti asubhampi “asubhan”ti tasmi samaye na sañjānāti, atha kho “subha” tveva sañjānātīti attho. Viparītā ayāthāvagāhitāya, ayāthāvavāditāya ca.

 48. Yasmā (D.24./CS:pg.3.13) so paribbājako avissaṭṭhamicchāgāhitāya sammā appaipajjitukāmo sammāpaipanna viya ma Samao Gotamo, bhikkhavo ca sañjānantūti adhippāyena “tathā dhamma desetun”ti-ādimāha, tasmā vutta “mayā etassa …pe… vaṭṭatīti. Mammanti mammappadesa pīḷājananaṭṭhāna. Suṭṭhūti sakkacca. Yathā na vinassati, eva anurakkha.

 Vāsanāyāti kilesakkhayāvahāya paipattiyā vāsanāya. Sesa suviññeyyamevāti.

 

Pāthikasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.25.) (3-2) Udumbarikasuttavaṇṇanā

 

(D.25.-1)Nigrodhaparibbājakavatthuvaṇṇanā

 

 49. Udumbarikāyāti (D.25./CS:pg.3.14) sambandhe sāmivacananti āha “Udumbarikāya deviyā santake paribbājakārāme”ti. “Udumbarikāyan”ti vā pāṭho, tathā sati adhikarae eta bhumma. Ayañhettha attho Udumbarikāya rañño deviyā nibbattito ārāmo Udumbarikā, tassa Udumbarikāya. Tenāha “Udumbarikāya deviyā santake”ti. Tāya hi nibbattito tassā santako. Varaṇādipāṭhavasena cettha nibbattatthabodhakassa saddassa adassana. Sandhānoti bhinnānampi tesa sandhāpanena “sandhāno”ti eva laddhanāmo. Savaṇṇitoti pasasito. Iriyatīti pavattati. Ariyena ñāṇenāti kilesehi ārakattā ariyena lokuttarena ñāṇena. Ariyāya vimuttiyāti suvisuddhāya lokuttaraphalavimuttiyā.

 Divā-saddo dina-saddo viya divasapariyāyo, tassa visesanabhāvena vuccamāno divā-saddo savisesa divasabhāga dīpetīti āha “divasassa divāti-ādi. Yasmā samāpannassa citta nānārammaato paisahata hoti, jhānasamagī ca pavivekūpagamanena sagaikābhāvato ekākiyāya nilīno viya hoti, tasmā vutta “tato tato …pe… gato”ti. Mano bhavanti manaso vivaṭṭanissita vaḍḍhi āvahantīti manobhāvaniyāti āha “manavaḍḍhakānan”ti-ādi. Unnamati na sakucati, alīnañca hotīti attho.

 51. Yāvatāti yāvantoti ayamettha atthoti āha “yattakāti. Tesanti niddhārae sāmivacana. Niddhāraañca kenaci visesena icchitabba. Yehi ca guavisesehi samannāgatā Bhagavato sāvakā upāsakā Rājagahe paivasanti, ayañca tehi samannāgatoti ima visesa dīpetu “tesa abbhantaro”ti vutta. Tenāha “Bhagavato kirāti-ādi.

 52. Tesanti paribbājakāna. Kathāyāti tiracchānakathāya. Dassanenāti diṭṭhidassanena. Ākappenāti vesena. Kuttenāti kiriyāya. Ācārenāti aññamaññasmi ācaritabba-ācārena. Vihārenāti rattindiva (D.25./CS:pg.3.15) viharitabbaviharaena. Iriyāpathenāti hānādi-iriyāpathena. Aññākāratāya aññatitthe niyuttāti aññatitthiyā. Sagantvā samāgantvā rāsī hutvā parehi nisinnaṭṭhāne. Araññāni ca tāni vanapatthāni cāti araññavanapatthāni. Tattha ya araññakaganipphādaka āraññakāna, ta “araññan”ti veditabba. Vanapatthanti gāmanta atikkamitvā manussāna anupacāraṭṭhāna, yattha na kasīyati na vappīyati. Vuttañheta “vanapatthanti dūrānameta senāsanāna adhivacanan”ti “vanapatthanti vanasaṇḍānameta senāsanāna, vanapatthanti bhīsanakānameta, vanapatthanti salomahasānameta, vanapatthanti pariyantānameta vanapatthanti na manussūpacārānameta senāsanāna adhivacanan”ti (vibha.531). Tena vutta “gāmūpacārato muttānīti-ādi. Pantānīti pariyantāni atidūrāni. Tenāha “dūratarānīti-ādi. Vihārūpacārenāti vihārassa upacārappadesena. Addhikajanassāti maggagāmino janassa. Mandasaddānīti uccāsaddamahāsaddābhāvato tanusaddāni. Manussehi samāgamma ekajjha pavattitasaddo nigghoso, tassa yasmā attho dubbibhāvito hoti, tasmā vutta “avibhāvitatthena nigghosenāti. Vigatavātānīti vigatasaddāni. “Rahassa karaassa yuttānīti imināpi tesa hānāna araññalakkhaayuttata, janavivittata, vanavivittameva ca vibhāveti, tathā “ekībhāvassa anurūpānīti iminā.

 53. Kenāti hetumhi, sahayoge ca karaavacananti āha “kena kāraena kena puggalena saddhin”ti. Ekopi hi vibhattiniddeso anekatthavibhāvano hoti, tathā taddhitatthapadasamāhāreti.

 Sasandananti ālāpasallāpavasena kathāsasandana. Ñāṇabyattabhāvanti byattañāṇabhāva, so pana parassa vacane uttaradānavasena, parena vā vutta-uttare paccuttaradānavasena siyāti āha “uttarapaccuttaranayenāti. Yo hi parassa vacana tipukkhalena nayena rūpeti, tathā parassa rūpanavacana jātibhāva āpādeti, tassa tādisa vacanasabhāva ñāṇaveyyattiya vibhāveti pākaa karotīti. Suññāgāresu naṭṭhāti suññāgāresu nivāsesu naṭṭhā vinaṭṭhā (D.25./CS:pg.3.16) abhāva gatā. Nāssa paññā nasseyya tehi tehi katapucchanapaipucchananimitta nānāpaibhānuppattiyā visāramāpanna pucchita pañha vissajjetu asamatthatāya. Orodheyyāmāti nirussāha viya karontā avarodheyyāma, ta parassa orodhana vādajālena vinandhana viya hotīti āha “vinandheyyāmāti Tadattha tena tucchakumbhinidassana kata, ta byatirekamukhena dassetu “pūritaghao hīti-ādi vutta.

 Bala dīpentoti abhūtameva attano ñāṇabala pakāsento. Asambhinnanti jātisambhedābhāvena asambhinna. Aññajātisambhede sati assatarassa assassa jātabhāvo viya sīhassapi sīhathāmābhāvo siyāti āha “asambhinnakesarasīhan”ti. hānaso vāti takhae eva.

 54. “Sumāgadhā nāma nadī”ti keci, ta micchāti dassento “Sumāgadhā nāma pokkharaṇī”ti vatvā tassā pokkharaibhāvassa suttantare āgatata dassetu “yassā tīre”ti-ādi vutta. Morāna nivāpo etthāti moranivāpo. Byadhikaraṇānampi hi padāna bāhiratthasamāso hotiyeva yathā “urasilomo”ti. Atha vā nivuttha etthāti nivāpo, morāna nivāpo moranivāpo, morāna nivāpadinnaṭṭhāna. Tenāha “yattha morānan”ti-ādi. Yasmā nigrodho tapojigucchavādo, sāsane ca bhikkhū attakilamathānuyoga vajjetvā bhāvanānuyogena paramassāsappatte viharante passati, tasmā “katha nu kho Samao Gotamo kāyakilamathena vināva sāvake vinetī”ti sañjātasandeho “ko nāma so”ti-ādinā Bhagavanta pucchi. Assasati anusakitaparisakito hoti etenāti assāso, pītisomanassanti āha “assāsappattāti tuṭṭhippattā somanassappattāti. Adhiko seṭṭho āsayo nissayo ajjhāsayoti āha “uttamanissayabhūtan”ti. Ādibhūta purātana seṭṭhacariya ādibrahmacariya, lokuttaramagganti attho. Tathā hesa sabbabuddhapaccekabuddhasāvakehi teneva ākārena adhigato. Tenāha “purāṇa …pe… ariyamaggan”ti. Tathā hi ta Bhagavā “addasa purāṇa magga purāṇamañjasan”ti avoca. Pūretvā bhāvanāpāripūrivasena. “Pūretvā”ti vā ida “ajjhāsaya ādibrahmacariyan”ti ettha pāṭhasesoti (D.25./CS:pg.3.17) vadanti. “Ajjhāsaya ādibrahmacariya paijānanti assāsappattā”ti eva vā ettha yojanā.

 

(D.25.-2)Tapojigucchāvādavaṇṇanā

 

 55. Pakatā hutvā vicchinnā vippakatāti āha “aniṭṭhitāva hutvā hitāti.

 56. Vīriyena pāpajigucchanavādoti lūkhapaipattisādhanena vīriyena attatahāvinodanavasena pāpakassa jigucchanavādo. Jigucchatīti jiguccho, tabbhāvo jeguccha, adhika jeguccha adhijeguccha, ativiya pāpajigucchana, tasmi adhijegucche. Kāyadahībahula tapatīti tapo, attakilamathānuyogavasena pavatta vīriya, tena kāyadahībahulatānimittassa pāpassa jigucchana, virajjanampi tapojigucchāti āha “vīriyena pāpajigucchāti. Ghāsacchādanasenāsanatahāvinodanamukhena attasnehavirajjananti attho. Upari vuccamānesu nānākāresu acelakādivatesu ekajjha samādinnāna parisodhanamevettha pāripūraa na sabbesa anavasesato samādāna tassa asambhavatoti āha “paripuṇṇāti parisuddhāti. Parisodhanañca nesa sakasamayasiddhena nayena paipajjanameva. Vipariyāyena aparisuddhatā veditabbā.

 57. “Eka pañhampi na kathetīti pahama attanā pucchitapañhassa akathitattā vutta.

 Tapanissitakoti attakilamathānuyogasakhāta tapa nissāya samādāya vattanako. Sīhanādeti Sīhanādasuttavaṇṇanāya. Yasmā tattha vitthāritanayena veditabbāni, tasmā tassā atthappakāsanāya vuttanayenapi veditabbāni.

 

(D.25.-3)Upakkilesavaṇṇanā

 

 58. “Sammā ādiyatī”ti vatvā sammā ādiyanañcassa dahaggāho evāti āha “daha gahātīti. “Sāsanāvacarenāpi dīpetabban”ti vatvā (D.25./CS:pg.3.18) ta dassetu “ekacco hīti-ādi vutta, tena dhutagadharatāmattena attamanatā, paripuṇṇasakappatā sammāpaipattiyā upakkilesoti imamattha dasseti, na yathāvuttatapasamādānadhutagadharatāna satipi aniyyānikatte sadisatanti daṭṭhabba.

 “Duvidhassāpīti ‘attamano hoti paripuṇṇasakappo’ti ca eva upakkilesabhedena vuttassa duvidhassāpi tapassino”ti keci. Yasmā pana Aṭṭhakathāya sāsanikavasenāpi attho dīpito, tasmā bāhirakassa, sāsanikassa cāti eva duvidhassāpi tapassinoti attho veditabbo. Tathā ceva hi uparipi atthavaṇṇana vakkhatīti. Ettāvatāti yadida “ko añño mayā sadiso”ti eva atimānassa, aniṭṭhitakiccasseva ca “alamettāvatā”ti eva atimānassa ca uppādana, ettāvatā.

 Ukkasatīti ukkaṭṭha karoti. Ukkhipatīti aññesa upari khipati, paggahātīti attho. Para sahāretīti para sahara nihīna karoti. Avakkhipatīti adho khipati, avamaññatīti attho.

 Mānamadakaraenāti mānasakhātassa madassa karaena uppādanena. Mucchito hotīti mucchāpanno hoti, sā pana mucchāpatti abhijjhāsīlabbataparāmāsakāyaganthehi gadhitacittatā, tattha ca atilaggabhāvoti āha “gadhito ajjhosanno”ti. Pamajjanañcettha pamajjanamevāti āha “pamādamāpajjatīti. Kevala dhutagasuddhiko hutvā kammaṭṭhāna ananuyuñjanto tāya eva dhutagasuddhikatāya attukkasanādivasena pavatteyyāti dassetu “sāsane”ti-ādi vutta. Tenāha “dhutagameva …pe… paccetīti.

 59. Teyeva paccayā. Suṭṭhu katvā paisakharitvā laddhāti ādaragāravayogena sakkacca abhisakharitvā dānavasena upanayavasena laddhā. Vaṇṇabhaananti guakittana. Assāti tapassino.

 60. Vodāsanti byāsana, vibhajjananti attho. Ta panettha vibhajjana dvidhā icchitanti āha “dvebhāga āpajjatīti. Dve bhāge karoti ruccanāruccanavasena (D.25./CS:pg.3.19) Gedhajātoti sañjātagedho. Mucchana nāma sativippavāseneva hoti, na satiyā satīti āha “samuṭṭhassatīti. Ādīnavamattampīti gadhitādibhāvena paribhoge ādīnavamattampi na passati. Mattaññutāti paribhoge mattaññutā. Paccavekkhaaparibhogamattampīti paccavekkhaamattena paribhogampi ekavāra paccavekkhitvāpi paribhuñjanampi na karoti.

 61. Vicakkasaṇṭhānāti vipulatamacakkasaṇṭhānā. Sabbassa bhuñjanato ayokūṭasadisā dantā eva dantakūṭa. Apasādetīti pasādeti. Acelakādivasenāti acelakavatādivasena. Lūkhājīvinti sallekhapaipattiyā lūkhajīvika.

 62. Tapa karotīti bhāvanāmanasikāralakkhaa tapa carati caranto viya hoti. Cakama otarati bhāvana anuyuñjanto viya. Vihāragaa sammajjati vattapaipatti pūrento viya.

 Ādassayamāno”ti vā pāṭho.

 Kiñci vajjanti kiñci kāyika vā vācasika vā dosa. Diṭṭhigatanti viparītadassana. Aruccamānanti attano siddhante paikkhittabhāvena aruccamāna. Ruccati meti “kappati me”ti vadati. Anujānitabbanti tacchāviparītabhūtabhāvena “evametan”ti anujānitabba. Savanamanohāritāya “sādhu suṭṭhū”ti anumoditabba.

 63. Kujjhanasīlatāya kodhano. Vuttalakkhao upanāho etassa atthīti upanāhī. Evabhūto ca tasamagī hotīti “samannāgato hotīti vutta. Esa nayo ito paresupi.

 Aya pana viseso-- issati usūyatīti ussukī. Sahana asantaguasambhāvana saho, so etassa atthīti saho. Santadosapaicchādanasabhāvā māyā, māyā etassa atthīti māyāvī. Garuṭṭhāniyānampi paipātākaraalakkhaa thambhana thaddha, tamettha atthīti thaddho. Guehi samāna, adhikañca atikkamitvā nihīna katvā maññanasīlatāya atimānī. Asantaguasambhāvanatthikatāsakhātā pāpā lāmakā icchā etassāti pāpiccho. Micchā viparītā diṭṭhi etassāti micchādiṭṭhiko. “Idameva sacca, moghamaññan”ti (D.25./CS:pg.3.20) (ma.ni.187 202 427 3.27 29 udā. 55 mahāni. 20 netti. 58) eva attanā attābhiniviṭṭhatāya satā diṭṭhi sandiṭṭhi, tameva parāmasatīti sandiṭṭhiparāmāsī. Aṭṭhakathāya pana “saya diṭṭhi sandiṭṭhī”ti vatthuvasena attho vutto. Ā bāḷha viya dhīyatīti ādhānanti āha “daha suṭṭhu hapitan”ti. Yathāgahita gāha painissajjanasīlo painissaggī, tappaikkhepena duppainissaggī. Paisedhattho hi aya du-saddo yathā “duppañño, (ma.ni.1.449) dussīlo”ti (a.ni.5.213 10.75 pārā. 195 dha.pa.308) ca.

 

(D.25.-4)Parisuddhapapaikappattakathāvaṇṇanā

 

 64. Idha nigrodha tapassīti yathānukkanta purimapāḷi nigamanavasena ekadesena dasseti. Tenāha “eva Bhagavāti-ādi. Gahitaladdhinti “acelakādibhāvo seyyo, tena ca sasārasuddhi hotī”ti eva gahitaladdhi. Rakkhita tapanti tāya laddhiyā samādiyitvā rakkhita acelakavatāditapa. “Sabbameva sakiliṭṭhan”ti iminā ya vakkhati parisuddhapāḷivaṇṇanāya “lūkhatapassino ceva dhutagadharassa ca vasena yojanā veditabbā”ti (dī.ni.aṭṭha.3.64), tassa parikappitarūpassa lūkhassa tapassinoti ayamettha adhippāyoti dasseti. “Parisuddhapāḷidassanatthan”ti ca iminā titthiyāna vasena pāḷi yevettha labbhati, na pana tadatthoti dasseti. Vuttavipakkhavasenāti vuttassa atthassa paipakkhavasena, paikkhepavasenāti attho. Tasmi hāneti hetu-atthe bhummanti tassa hetu-atthena karaavacanena attha dassento “eva so tenāti-ādimāha. Uttari vāyamamānoti yathāsamādinnehi dhutadhammehi aparituṭṭho, apariyositasakappo ca hutvā upari bhāvanānuyogavasena sammāvāyāma karonto.

 69. Ito paranti ito yathāvuttanayato para. Aggabhāva vā sārabhāva vāti tapojigucchāya aggabhāva vā sārabhāva vā ajānanto. “Ayamevassa aggabhāvo sārabhāvo”ti maññamāno “aggappattā, sārappattā cā”ti āha.

 

(D.25.-5)Parisuddhatacappattādikathāvaṇṇanā

 

 70. Yamana (D.25./CS:pg.3.21) sayamana yāmo, hisādīna akaraavasena catubbidho yāmova cātuyāmo, so eva savaro, tena savuto guttasabbadvāro cātuyāmasavarasavuto. Tenāha “catubbidhena savarena pihito”ti. Atipātana hisananti āha “pāṇa na hanatīti. Lobhacittena bhāvita sambhāvitanti katvā bhāvita nāma pañca kāmaguṇā. Ayañca tesu tesayeva samudācāro maggoṭṭhāpaka viyāti āha “tesa saññāyāti.

 Etanti abhiharaa, hīnāya anāvattanañca. Tenāha “so abhiharatīti ādilakkhaan”ti. Abhiharatīti abhibuddhi neti. Tenāha “uparūpari vaḍḍhetīti. Cakkavattināpi pabbajitassa abhivādanādi karīyatevāti pabbajjā seṭṭhā guavisesayogato, dosavirahitato ca, yato sā paṇḍitapaññattā vuttā. Gihibhāvo pana nihīno tadubhayābhāvatoti āha “hīnāya gihibhāvatthāyāti.

 71. Tacappattāti taca pattā, tacasadisā hotīti attho.

 74. Titthiyāna vasenāti titthiyāna samayavasena. Nesanti titthiyāna. Tanti dibbacakkhu. Sīlasampadāti sabbākārasampanna catupārisuddhisīla. Tacasārasampattitoti tacatapojigucchāyāsārasampattito. Visesabhāvanti visesasabhāva.

 Acelakapāḷimattampīti acelakapāḷi-āgatatthamattampi natthi, tasmā maya anassāma vinaṭṭhāti attho. A-kāro vā nipātamatta, nassāmāti vinassāma. Kuto parisuddhapāḷīti kuto eva amhesu parisuddhapāḷi-āgatapaipatti. Esa nayo sesesupi. Sutivasenāpīti sotapathāgamanamattenāpi na jānāma.

 

 (D.25.-8)Nigrodhassapajjhāyanavaṇṇanā

 

 75. Assāti (D.25./CS:pg.3.22) sandhānassa gahapatissa. Kakkhaanti pharusa. Durāsadavacananti avattabbavacana. Yasmā pharusavacana ya uddissa payutta, tasmi khamāpite khamāpakassa paipākatika hoti, tasmā “aya mayīti-ādi vutta.

 76. Bodhatthāya dhamma deseti, na attano Buddhabhāvaghosanatthāya. Vādatthāyāti paravādabhañjanavādatthāya. Rāgādisamanatthāya dhamma deseti, na antevāsikamyatāya. Oghanittharaatthāyāti caturoghanittharaatthāya dhamma deseti sabbaso orapārātiṇṇamāvahattā desanāya. Sabbakilesaparinibbānatthāya dhamma deseti kilesāna lesenapi desanāya aparāmaṭṭhabhāvato.

 

(D.25.-9)Brahmacariyapariyosānādivaṇṇanā

 

 77. Ida sabbampīti sattavassato paṭṭhāya yāva “sattāhan”ti pada, ida sabbampi vacana. Asaho pana amāyāvī ujujātiko tikkhapañño ugghaitaññūti adhippāyo. So hi tamuhutteneva arahatta pattu sakkhissatīti. Vakavakoti kāyavakādīhipi vakehi vako jimho kuilo. “Saha panāha anusāsitu na sakkomīti na ida Bhagavā kilāsubhāveneva vadati, atha kho tassa abhājanabhāveneva.

 78. Pakatiyā ācariyoti yo eva tumhāka ito pubbe pakatiyā ācariyo ahosi, so eva idānipi pubbāciṇṇavasena ācariyo hotu, na maya tumhe antevāsike kātukāmāti adhippāyo. Na maya tumhāka uddesena atthikā, dhammatanti meva pana tumhe ñāpetukāmamhāti adhippāyo. Ājīvatoti jīvikāya vuttito. Akusalāti koṭṭhāsa pattāti akusalāti ta ta koṭṭhāsatayeva upagatā. Kilesadarathasampayuttāti kilesadarathasahitā tasambandhanato Jātijarāmaraṇāna hitāti jātijarāmaraiyā. Sakileso ettha atthi, sakilese vā niyuttāti sakilesikā. Vodāna vuccati visuddhi, tassa paccayabhūtattā vodāniyā. Tathābhūtā cete vodāpentīti āha “satte vodāpentīti. Sikhāppattā paññāya pāripūrivepullatā maggaphalavaseneva icchitabbāti (D.25./CS:pg.3.23) āha “maggapaññā …pe… vepullatan”ti. Ubhopi vā etāni pāripūrivepullāni. Yā hi tassa pāripūrī, sā eva vepullatāti. Tatoti sakilesadhammappahānavodānadhammābhibuddhihetu.

 79. “Yathā mārenāti nayida nidassanavasena vutta, atha kho tathābhāvakathanamevāti dassetu “māro kirāti-ādi vutta. Athāti mārena tesa pariyuṭṭhānappattito pacchā aññāsīti yojanā. Kasmā pana Bhagavā pageva na aññāsīti? Anāvajjitattā. Māra paibāhitvāti mārena tesu kata pariyuṭṭhāna vidhametvā, na tesa sati payojane Buddhāna dukkara. Soti maggaphaluppattihetu. Tesa paribbājakāna.

 Phuṭṭhāti pariyuṭṭhānavasena phuṭṭhā. Yatrāti niddhārae bhummanti āha “yesūti. Aññāṇatthanti ājānanattha, upasaggamattañcettha ā-kāroti āha “jānanatthan”ti, vīmasanatthanti attho. Citta nuppannanti “jānāma tāvassa dhamman”ti ājānanattha “brahmacariya carissāmā”ti ekasmi divase ekavārampi tesa citta nuppanna. Sattāho pana vuccamāno etesa ki karissatīti yojanā. Sattāha pūretunti sattāha brahmacariya pūretu, brahmacariyavasena vā sattāha pūretunti attho. Paravādabhindananti paravādamaddana. Sakavādasamussāpananti sakavādapaggahana. Vāsanāyāti saccasampaivedhavāsanāya. Nesanti ca pakaraavasena vutta. Tadaññesampi hi Bhagavato sammukhā, paramparāya ca devamanussāna suantāna vāsanāya paccayo evāti. Ya panettha atthato na vibhatta, ta suviññeyyamevāti.

 

Udumbarikasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.26.) (3-3) Cakkavattisuttavaṇṇanā

 

(D.26.-1)Attadīpasaraatāvaṇṇanā

 

 80. Uttāna (D.26./CS:pg.3.24) vuccati pākaa, tappaikkhepena anuttāna apākaa, paicchanna, apacura, duviññeyyañca. Anuttānāna padāna vaṇṇanā anuttānapadavaṇṇanā. Uttānapadavaṇṇanāya payojanābhāvato anuttānaggahaa. “Mātulāti itthiligavasena laddhanāmo eko rukkho, tassā āsannappadese māpitattā nagarampi “mātulā” tveva paññāyittha. Tena vutta “mātulāyanti eva nāmake nagare”ti. Avidūreti tassa nagarassa avidūre.

 Kāmañcettha Sutte “bhūtapubba, bhikkhave, rājā dahanemi nāma ahosī”ti-ādinā atītavasadīpikā kathā ādito paṭṭhāya āgatā, “aḍḍhateyyavassasatāyukāna manussāna vassasatāyukā puttā bhavissantī”ti-ādinā pana savisesa anāgatatthapaisayuttā kathā āgatāti vutta “anāgatavasadīpikāya suttantakathāyāti. Anāgatatthadīpanañhi acchariya, tatthāpi anāgatassa sammāsambuddhassa paipattikittana acchariyatama. Samāgamenāti sannipātena.

 “Bhattagga amanāpan”ti-ādi kevala tesa parivitakkamatta. Amanāpanti amanuñña. Buddhesu kato appakopi aparādho appako kāro viya garutaravipākoti āha “Buddhehi saddhi …pe… sadisa hotīti. Tatrāti tasmi mātulanagarassa samīpe, tassa vā parisāya.

 Attadīpāti ettha kāma yo paro na hoti, so attāti sasantāno “attā”ti vuccati, hitasukhesibhāvena pana attanibbisesattā dhammo idha “attāti adhippeto. Tenāha “attā nāma lokiyalokuttaro dhammo”ti. Dvidhā āpo gato etthāti dīpo, oghena anajjhotthato bhūmibhāgo. Idha pana kāmoghādīhi anajjhottharaṇīyattā dīpo viyāti dīpo, attā dīpo patiṭṭhā etesanti attadīpā. Tenāha “attāna dīpan”ti-ādi. Dīpabhāvo cettha paisaraatāti āha “ida tasseva vevacanan”ti. Aññasaraapaikkhepavacananti aññasaraabhāvapaikkhepavacana. Idañhi na añña saraa katvā (D.26./CS:pg.3.25) viharaasseva paikkhepavacana, atha kho aññassa saraasabhāvasseva paikkhepavacana tappaikkhepe ca tena itarassāpi paikkhepasiddhito. Tenāha “na hīti-ādi. Idāni tamevattha suttantarena sādhetu “vuttampi cetan”ti-ādi. Yadi ettha pākatiko attā icchito, katha tassa dīpasaraabhāvo, tasmā adhippāyiko ettha attā bhaveyyāti pucchati “ko panettha attā nāmāti. Itaro yathādhippeta attāna dassento “lokiyalokuttaro dhammo”ti. Dutiyavāropi pahamavārasseva pariyāyabhāvena desitoti dassetu “tenāhāti-ādi vutta.

 Gocareti bhikkhūna gocaraṭṭhānabhūte. Tenāha “caritu yuttaṭṭhāne”ti. Saketi katha panāya bhikkhūna sakoti āha “pettike visaye”ti. Pitito sammāsambuddhato āgatattā “aya tumhāka gocaro”ti tena uddiṭṭhattā pettike visayeti. Carantanti sāmi-atthe upayogavacananti āha “ayamevattho”ti, carantānanti ca attho, tenāya vibhattivipallāsenapi vacanavipallāsenapīti dasseti. Kilesamārassa otārālābheneva itaramārānampi otārālābho veditabbo. Aya panatthoti gocare caraa sandhāyāha, vatthu pana byatirekamukhena āgata.

 Sakue hantīti sakuagghi, mahāsenasakuo. Ajjhappattāti abhibhavanavasena pattā upagatā. Na myāyanti me aya sakuagghi nāla abhavissa. Nagalakaṭṭhakaraanti nagalena kasitappadeso. Leḍḍuṭṭhānanti leḍḍūna uṭṭhapitaṭṭhāna. Sake baleti attano balahetu. Apatthaddhāti avagāḷhatthambhā sañjātatthambhā. Assaramānāti avhāyantī.

 Mahanta leḍḍunti nagalena bhinnaṭṭhāne sukkhatāya tikhiasiga-ayoghanasadisa mahanta leḍḍu. Abhiruhitvāti tassa adhobhāgena attanā pavisitvā nilīnayoggappadesa sallakkhetvā tassupari cakamanto assaramāno aṭṭhāsi. “Ehi kho”ti-ādi tassa assaramānākāradassana. Sannayhāti vātaggahaavasena ubho pakkhe sama hapetvā. Paccupādīti pāvisi. Tatthevāti yattha pubbe lāpo hito, tattheva leḍḍumhi (D.26./CS:pg.3.26) Uranti attano urappadesa. Paccatāḷesīti pati atāḷesi sārambhavasena vegena gantvā paharaato vidhārentī patāḷesi. Ārammaanti paccaya. “Avasaran”ti keci.

 “Kusalānan”ti eva pavattāya desanāya ko anusandhi? Yathā-anusandhi eva. Ādito hi “attadīpā, bhikkhave, viharathā”ti-ādinā (dī.ni.3.80) yeva attadhammapariyāyena lokiyalokuttaradhammā gahitā, te yevettha kusalaggahaena gahitāti. Anavajjalakkhaṇānanti avajjapaipakkhasabhāvāna. “Avajjarahitasabhāvānan”ti keci. Tattha purime atthavikappe vipākadhammadhammā eva gahitā, dutiye pana vipākadhammāpi. Yadi eva, katha tesa samādāya vattananti? Na kho paneta eva daṭṭhabba “vipākadhammā sīlādi viya samādāya vattitabbā”ti. Samādānanti pana attano santāne sammā ādāna paccayavasena pavatti yevāti daṭṭhabba. Vipākadhammā hi paccayavisesehi sattasantāne sammadeva āhitā āyu-ādisampattivisesabhūtā uparūparikusalavisesuppattiyā upanissayā hontīti vadanti. Puñña pavaḍḍhatīti ettha puññanti uttarapadalopenāya niddesoti āha “puññaphala vaḍḍhatīti. Puññaphalanti ca ekadesasarūpekasesena vutta “puññañca puññaphalañca puññaphalan”ti āha “uparūpari puññampi puññavipākopi veditabbo”ti.

 “Mātāpitūnan”ti-ādi nidassanamatta, tasmā aññampi evarūpa hetūpanissaya kusala daṭṭhabba. Sinehavasenāti upanissayabhūtassa sinehassa vasena, na sampayuttassa. Na hi sinehasampayutta nāma kusala atthi. Mudumaddavacittanti mettāvasena ativiya maddavanta citta. Yathā matthakappatta vaṭṭagāmikusala dassetu “mātāpitūna …pe… mudumaddavacittan”ti vutta, eva matthakappattameva vivaṭṭagāmikusala dassetu “cattāro sati …pe… bodhipakkhiyadhammāti vutta. Tadaññepi pana dānasīlādidhammā vaṭṭassa upanissayabhūtā vaṭṭagāmikusala vivaṭṭassa upanissayabhūtā vivaṭṭagāmikusalanti veditabbā. Pariyosānanti phalavisesāvahatāya phaladāya koi sikhāppatti, devaloke ca pavattisirivibhavoti pariyosāna “manussaloke”ti visesita, manussalokavaseneva cāya (D.26./CS:pg.3.27) desanā āgatāti. Maggaphalanibbānasampatti pariyosānanti yojanā. Vivaṭṭagāmikusalassa vipāka suttapariyosāne dassissati “atha kho, bhikkhave, sakho nāma rājā”ti-ādinā (dī.ni.3.108).

 

(D.26.-2)Dahanemicakkavattirājakathāvaṇṇanā

 

 81. Idhāti imasmi “kusalāna, bhikkhave, dhammānan”ti-ādinā (dī.ni.3.110) suttadesanāya āraddhaṭṭhāne vaṭṭavivaṭṭagāmibhāvena sādhārae kusalaggahae. Tattha vaṭṭagāmikusalānusandhivasena “bhūtapubba bhikkhave”ti ṭīkā desana ārabhi, ārabhanto ca desiyamānamatta Dhammapaiggāhakāna bhikkhūna sakhepato eva dīpetvā ārabhīti dassetu “bhikkhave”ti-ādi vutta, pahama tathā adīpentopi Bhagavā atthato dīpeti viyāti adhippāyo.

 82. Īsakampīti appamattakampi. Avasakkitanti ogatabhaṭṭha. Nemi-abhimukhanti nemippadesassa sammukhā. Bandhisu cakkaratanassa osakkitānosakkitabhāva jānitu. Tadetanti yathāvuttaṭṭhānā cavana. Atibalavadoseti rañño balavati anatthe upaṭṭhite sati.

 Appamattoti rañño āṇāya pamāda akaronto.

 Ekasamuddapariyantamevāti Jambudīpameva sandhāya vadati. So uttarato assakaṇṇapabbatena paricchinna hutvā attāna parikkhipitvā hita-ekasamuddapariyanto. Puññiddhivasenāti cakkavattibhāvāvahāya puññiddhiyā vasena.

 83. Eva katvāti kāsāyāni vatthāni acchādetvā. Sukata kammanti dasakusalakammapathameva vadati.

 “Dasavidha, dvādasavidhan”ti ca vuttavibhāgo parato āgamissati. Pūrentenevāti pūretvā hiteneva. Niddoseti cakkavattivattassa paipakkhabhūtāna dosāna apagamane niddose. Cakkavattīna vatteti cakkavattirājūhi vattitabbavatte. Bhāvini bhūte viya hi upacāro yathā “agamā Rājagaha Buddho”ti (su.ni.410). Adhigatacakkavattibhāvāpi hi te tattha vattantevāti tathā vutta.

 

(D.26.-3)Cakkavatti-ariyavattavaṇṇanā

 

 84. Aññathā (D.26./CS:pg.3.28) vattitu adento so dhammo adhiṭṭhāna etassāti tadadhiṭṭhāna, tena tadadhiṭṭhānena cetasā. Sakkarontoti ādarakiriyāvasena karonto. Tenāha “yathāti-ādi. Garu karontoti pāsāṇacchatta viya garukaraavasena garu karonto. Tenevāha “tasmi gāravuppattiyāti. Mānentoti sambhāvanāvasena manena piyāyanto. Tenāha “tamevāti-ādi. Eva pūjayato apacāyato evañca yathāvuttasakkārādisambhavoti ta dassetu “ta apadisitvāti-ādi vutta. “Dhammādhipatibhūto āgatabhāvenāti iminā yathāvuttadhammassa jeṭṭhakabhāvena purimapurimatara-attabhāvesu sakkacca samupacitabhāva dasseti. “Dhammavaseneva sabbakiriyāna karaenāti etena hānanisajjādīsu yathāvuttadhammaninnapoapabbhārabhāva dasseti. Assāti rakkhāvaraaguttiyā. Para rakkhanto añña diṭṭhadhammikādi-anatthato rakkhanto teneva paratthasādhanena khanti-ādiguena attāna tato eva rakkhati. Mettacittatāti mettacittatāya. Nivāsanapārupanagehādīna sītuhādipaibāhanena āvaraa. Anto janasminti abbhantarabhūte puttadārādijane.

 “Sīlasavare patiṭṭhāpehīti iminā rakkha dasseti, “vatthagandhamālādīni dehīti iminā āvaraa, itarena gutti. Bhattavetanasampadānenapīti pi-saddena sīlasavare patiṭṭhāpanādīni sampiṇḍeti. Eseva nayo ito paresupi pi-saddaggahaesu. Nigamo nivāso etesanti negamā, eva jānapadāti āha “nigamavāsino”ti-ādi.

 Navavidhā mānamadāti “seyyohamasmī”ti-ādi (sa.ni.4.108 dha.sa.1121 vibha.866 mahāni. 21 178) nayappavattiyā navavidhā mānasakhātā madā. Māno eva hettha pamajjanākārena pavattiyā mānamado. Sobhane kāyikavācasikakamme ratoti sūrato u-kārassa dīgha katvā, tassa bhāvo soracca, kāyikavācasiko avītikkamo, sabba vā kāyavacīsucarita. Suṭṭhu oratoti sorato, tassa bhāvo soracca, yathāvuttameva sucarita. Rāgādīnanti rāgadosamohamānādīna. Damanādīhīti damanasamanaparinibbāpanehi. Ekamattānanti (D.26./CS:pg.3.29) eka citta, ekacca attano cittanti attho. Rāgādīnañhi pubbabhāgiya damanādipacceka icchitabba, na maggakkhae viya ekajjha paisakhānamukhena pajahanato. Ekamattānanti vā vivekavasena eka ekākina attāna. Kāle kāleti tesa santika upasakamitabbe kāle kāle.

 Idha hatvāti “ida kho, tāta, tan”ti eva nigamanavasena vuttaṭṭhāne hatvā. Vattanti ariyacakkavattivatta. Samānetabbanti “dasavidha, dvādasavidhan”ti ca heṭṭhā vuttagaanāya ca samāna kātabba anūna anadhika katvā dassetabba. Adhammarāgassāti ayuttaṭṭhāne rāgassa. Visamalobhassāti yuttaṭṭhānepi ativiya balavabhāvena pavattalobhassa.

 

(D.26.-4)Cakkaratanapātubhāvavaṇṇanā

 

 85. Vattamānassāti paripuṇṇe cakkavattivatte vattamānassa, no aparipuṇṇeti āha “pūretvā vattamānassāti. Kittāvatā panassa pāripūrī hotīti? Tattha “katādhikārassa tāva heṭṭhimaparicchedena dvādasahipi savaccharehi pūrati, pañcavīsatiyā, paññāsāya vā savaccharehi. Ayañca bhedo dhammacchandassapi tikkhamajjhamudutāvasena, itarassa tato bhiyyopī”ti vadanti.

 

(D.26.-5)Dutiyādicakkavattikathāvaṇṇanā

 

 90. Attano matiyāti paramparāgata purāṇa tanti pavei laghitvā attano icchitākārena. Tenāha “porāṇakan”ti-ādi.

 Na pabbantīti Samiddhiyā na pūrenti, phītā na hontīti attho. Tenāha “na vaḍḍhantīti. Tathā cāha “katthaci suññā hontīti. Tattha tattha rājakicce raññā amā saha vattantīti amaccā, yehi vinā rājakicca nappavattati. Paramparāgatā hutvā rañño parisāya bhavāti pārisajjā. Tenāha “parisāvacarāti. Tasmi hānantare hapitā hutvā rañño āya, vayañca yāthāvato gaentīti gaakā. Jātikulasutācārādivasena puthutta gatattā mahatī mattā etesanti mahāmattā, te pana mahānubhāvā amaccā evāti āha “mahā-amaccāti. Ye rañño hatthānīkādīsu avaṭṭhitā, te anīkaṭṭhāti āha “hatthi-ācariyādayo”ti (D.26./CS:pg.3.30) Manta pañña asitā hutvā jīvantīti mantassājīvino, matisajīvāti attho, ye tattha tattha rājakicce upadesadāyino. Tenāha “mantā vuccati paññāti-ādi.

 

(D.26.-6)Āyuvaṇṇādiparihānikathāvaṇṇanā

 

 91. Balavalobhattāti “imasmi loke idāni daliddamanussā nāma bahū, tesa sabbesa dhane anuppadiyamāne mayha kosassa parikkhayo hotī”ti eva uppannabalavalobhattā. Uparūparibhūmīsūti chakāmasaggasakhātāsu uparūparikāmabhūmīsu. Kammassa phala agga nāma, ta panettha uddhagāmīti āha “uddha agga assāti. Sagge niyuttā, saggappayojanāti vā sovaggikā. Dasanna visesānanti dibba-āyuvaṇṇayasasukha-ādhipateyyānañceva dibbarūpādīnañca phalavisesāna Vaṇṇaggahaena cettha sako attabhāvavaṇṇo gahito, rūpaggahaena bahiddhā rūpārammaa.

 92. Suṭṭhu nisiddhanti yathāya iminā attabhāvena adinna ādātu na sakkoti, eva sammadeva tato nisedhita katvā. Mūlahatanti jīvitā voropanena mūle eva hata.

 96. Rāgavasena caraa caritta, carittameva cāritta, methunanti adhippāyo, ta pana “paresa dāresū”ti vuttattā “micchācāran”ti āha.

 100. Paccanīkadiṭṭhīti “Atthi dinnan”ti-ādikāya (ma.ni.1.441 2.94 vibha.793) sammādiṭṭhiyā paipakkhabhūtā diṭṭhi.

 101. Mātucchādikā upari sayameva vakkhati. Atibalavalobhoti ativiya balavā bahalakileso, yena akāle, adese ca pavattati. Micchādhammoti micchā viparīto avisabhāgavatthuko lobhadhammo. Tenāha “purisānan”ti-ādi.

 Tassa bhāvoti yena mettākaruṇāpubbagamena cittena puggalo “matteyyo”ti vuccati, so tassa yathāvuttacittuppādo, tasamuṭṭhānā ca kiriyā matteyyatā. Tenāha “mātari sammā paipattiyā eta nāman”ti (D.26./CS:pg.3.31) Yā sammā pajjitabbe sammā appaipatti, sopi doso agāravakiriyādibhāvato. Vippaipattiya pana vattabbameva natthīti āha “tassā abhāvo ceva tappaipakkhatā ca amatteyyatāti. Kule jeṭṭhānanti attano kule vuddhāna mahāpitucūḷapitujeṭṭhakabhātikādīna.

 

(D.26.-7)Dasavassāyukasamayavaṇṇanā

 

 103. “Yan”ti iminā samayo āmaṭṭho, bhummatthe ceta paccattavacananti āha “yasmi samaye”ti. Ala patinoti alapateyyā. Tassā pariyattatā bhariyābhāvenāti āha “dātu yuttāti. Aggarasānīti madhurabhāvena, bhesajjabhāvena ca aggabhūtarasāni.

 Dippissantīti paipakkhabhāvena samujjalissanti. Tenāha “kusalantipi na bhavissatī”ti Aho purisoti mātādīsupi īdiso, aññesa kesa ki vissajjessati, aho tejavapurisoti.

 Gehe mātugāma viyāti attano gehe dāsibhariyābhūtamātugāma viya. Missībhāvanti mātādīsu bhariyāya viya cārittasakara.

 Balavakopoti hantukāmatāvasena uppattiyā balavakopo. Āghātetīti āhanati, attano kakkhaapharusabhāvena citta vibādhatīti attho. Nissayadahanaraso hi doso. Byāpādetīti vināseti, manopadūsanato manassa pakopanato. Tibbanti tikkha, sā panassa tikkhatā sarīre avahantepi sinehavatthu laghitvāpi pavattiyā veditabbāti āha “piyamānassapīti-ādi.

 104. Kappavināso kappo uttarapadalopena, antarāva kappo antarakappo. Tahādibhedo kappo etassa atthīti kappo, sattalokoti āha “antarāva lokavināso”ti. Svāya antarakappo katividho, kathañcassa sambhavo, ki gatikoti antogadha codana sandhāyāha “antarakappo ca nāmāti-ādi. Lobhussadāyāti lobhādhikāya pajāya vattamānāya.

 Eva cintayisūti pubbe yathānussavānussaraena, attano ca āyuvisesassa labhanato. Gumbalatādīhi gahana hānanti gumbalatādīhi sañchannatāya gahanabhūta hāna. Rukkhehi gahananti rukkhehi nirantaranicitehi gahanabhūta (D.26./CS:pg.3.32) Nadīvidugganti chinnataṭāhi nadīhi orato, pārato ca vidugga. Tenāha “nadīnan”ti-ādi. Pabbatehi visama pabbatantara. Pabbatesu vā chinnataesu durāroha visamaṭṭhāna. Sabhāgeti jīvanavasena samānabhāge sadise karissanti.

 

(D.26.-8)Āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā

 

 105. Āyatanti vā dīgha cirakālika. Maraavasena hi ñātikkhayo āyato apunarāvattanato, na rājabhayādinā ukkamanavasena punarāvattiyāpi tassa labbhanato. Osakkeyyāmāti orameyyāma. Viramaampi atthato pajahanameva pariccajanabhāvatoti āha “pajaheyyāmāti attho”ti. Sīlagabbhe vaḍḍhitattāti mātu, pitu ca sīlavantatāya tadavayavabhūte gabbhe vaḍḍhi “sīlagabbhe vaḍḍhitā”ti vuttā, etena utu-āhārassa viya tadaññassāpi bāhirassa paccayassa vasena sattasantānassa visesādhāna hotīti dasseti. Ya panettha vattabba, ta brahmajālaṭīkāya (dī.ni.ṭī.1.7) vuttameva. Khettavisuddhiyāti adhiṭṭhānabhūtavatthuvisuddhiyā. Nanu ca ta visesādhāna jāyamāna rūpasantatiyā eva bhaveyyāti? Saccameta, rūpasantatiyā pana tathā āhitavisesāya arūpasantatipi laddhūpakārā eva hoti tappaibaddhavuttibhāvato. Yathā kabaḷīkārāhārena upatthambhite rūpakāye sabbopi attabhāvo anuggahito eva nāma hoti, yathā pana rañño cakkavattino puññavisesa upanissāya tassa itthiratanādīna anaññasādhāraṇā te te visesā sambhavanti tabbhāve bhāvato, tadabhāve ca abhāvato, evameva tasmi kāle mātāpitūna yathāvuttapuññavisesa upanissāya tesa puttāna jāyamānāna dīghāyukatā khettavisuddhiyāva hotīti veditabbā savegadhammachandādisamupabrūhitāya tadā tesa kusalacetanāya tathā uḷārabhāvena samuppajjanato. Etthāti imasmi manussaloke, tatthāti yathāvutta kusaladhamma samādāya vattamāne sattanikāye. Tatthevāti tasmiyeva sattanikāye. “Attanova sīlasampattiyāti vutta sasantatipariyāpannassa dhammassa tattha visesappaccayabhāvato. Khettavisuddhipi pana idhāpi paikkhipitu na sakkā.

 Koṭṭhāsāti (D.26./CS:pg.3.33) cattārīsavassāyukāti-ādayo asītivassasahassāyukapariyosānā ekādasa koṭṭhāsā. Adinnādānādīhīti ādi-saddena kule jeṭṭhāpacāyikāpariyosānāna dasanna pāpakoṭṭhāsāna gahaa.

 

(D.26.-9)Sakharāja-uppattivaṇṇanā

 

 106. Eva uppajjanakatahāti eva vacībheda pāpanavasena pavattā bhuñjitukāmatā. Anasananti kāyikakiriyā-asamatthatāhetubhūto sarīrasakoco. Tenāha “avipphārikabhāvo”ti-ādi. Ghananivāsatanti gāmanigamarājadhānīna ghananiviṭṭhata aññamaññassa nātidūravattita. Nirantarapūritoti nirantara viya puṇṇo tatrupagāna sattāna bahubhāvato.

 

(D.26.-10)Metteyyabuddhuppādavaṇṇanā

 

 107. Kiñcāpi pubbe vaḍḍhamānakavasena desanā āgata, ida pana na vaḍḍhamānakavasena vutta. Kasmāti ce āha “na hīti-ādi. Sattāna vaḍḍhamānāyukakāle Buddhā na nibbattanti sasāre savegassa dubbibhāvanīyattā Tato vassasatasahassato orameva Buddhuppādakālo.

 108. Samussitaṭṭhena yūpo viyāti yūpo, yūpanti ettha sattā anekabhūmikūṭāgārovarakādivantatāyāti yūpo, pāsādo. Rañño hetubhūtenāti hetu-atthe karaavacanantidasseti-ussāhasampatti-ādinā. Mahatā rājānubhāvena, mahatā ca kittisaddena samannāgatattā catūhi sagahavatthūhi mahājanassa rañjanato mahāpanādo nāma rājā jāto. Jātaketi mahāpanādajātake (jā. 1.3.40mahāpanādajātake).

 Panādo nāma so rājāti “atīte panādo nāma so rājā assosī”ti attabhāvantaratāya attāna para viya niddisati. Āyasmā hi Bhaddajitthero attanā ajjhāvutthapubba suvaṇṇapāsāda dassetvā evamāha. Yassa yūpo suvaṇṇayoti yassa rañño aya yūpo pāsādo suvaṇṇayo suvaṇṇamayo. Tiriya soasubbedhoti vitthārato soasasarapātappamāṇo, so pana aḍḍhayojanappamāṇo hoti. Ubbhamāhu (D.26./CS:pg.3.34) sahassadhāti ubbha uccabhāva assa pāsādassa sahassadhā sahassakaṇḍappamāṇa āhu, so pana yojanato pañcavīsatiyojanappamāṇo hoti. Keci panettha gāthāsukhatthaāhū”ti dīgha kata, ahu ahosīti attha vadanti.

 Sahassakaṇḍoti sahassabhūmiko, “sahassakhaṇḍo” tipi pāṭho, so eva attho. Satageṇḍūti anekasataniyūhako. Dhajālūti tattha tattha niyūhasikharādīsu patiṭṭhapitehi sattidhajavīragadhajādīhi dhajehi sampanno. Haritāmayoti cāmīkarasuvaṇṇamayo. Keci pana haritāmayoti “haritamaiparikkhao”ti vadanti. Gandhabbāti naṭā. Chasahassāni sattadhāti chamattāni gandhabbasahassāni sattadhā tassa pāsādassa sattasu hānesu rañño abhiramāpanattha naccisūti attho. Te eva naccantāpi kira rājāna hāsetu nāsakkhisu. Atha Sakko devarājā devanaa pesetvā samajja kāresi, tadā rājā hasīti.

 Koigāmo nāma māpito. Vatthūti Bhaddajittherassa vatthu. Ta theragāthāvaṇṇanāya (theragā.aṭṭha.Bhaddajittheragāthāvaṇṇanāya) vitthārato āgatameva. Itarassāti naakāradevaputtassa. Ānubhāvāti puññānubhāvanimitta.

 Dānavasena datvāti ta pāsāda attano pariggahabhāvaviyojanena dānamukhe niyojetvā. Vissajjetvāti citteneva pariccajanavasena datvā puna dakkhieyyāna santakabhāvakaraena nirapekkhapariccāgavasena vissajjetvā. Ettakenāti “bhūtapubba bhikkhave”ti ādi katvā yāva “pabbajissatī”ti pada ettakena desanāmaggena.

 

(D.26.-11)Bhikkhuno āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā

 

 110. Ida bhikkhuno āyusminti āyusmi sādhetabbe ida bhikkhuno icchitabba cirajīvitāya hetubhāvatoti. Tenāha “ida āyukāraan”ti.

 Sampannasīlassa avippaisārapāmojjapītipassaddhisukhasamādhiyathābhūtañāṇādisambhavato tasamuṭṭhānapaṇītarūpehi kāyassa phuattā sarīre vaṇṇadhātu (D.26./CS:pg.3.35) vippasannā hoti, kalyāṇo ca kittisaddo abbhuggacchatīti āha “sīlavato hīti-ādi.

 Vivekaja pītisukhādīti ādi-saddena samādhija pītisukha, apītija kāyasukha, satipārisuddhija upekkhāsukhañca sagahāti.

 Appaikkūlatāvahoti appamāṇāna sattāna, attano ca tesu appaikkūlabhāvato. Hitūpasahārādivasena pavattiyā sabbadisāsu pharaa-appamāṇavasena sabbadisāsu vipphārikatā.

 “Arahattaphalasakhāta balan”ti vutta tassa akuppadhammatāya kenaci anabhibhavanīyabhāvato.

 “Loke”ti ida yathā “ekabalampīti iminā sambandhīyati, eva “duppasaha durabhisambhavan”ti imehipi sambandhitabba. Lokapariyāpanneheva hi dhammehi tesa balassa duppasahatā, durabhisambhavatā, na lokuttarehīti. Etthevāti etasmi arahattaphale eva, tadatthanti attho.

 Lokuttarapuññampīti lokuttarapuññampi puññaphalampi. Yāva āsavakkhayā pavaḍḍhati vivaṭṭagāmikusaladhammāna samādānahetūti yojanā. Amatapāna pivisu heṭṭhimamaggaphalasamadhigamavasenāti adhippāyo.

 

Cakkavattisuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.27.) (3-4) Aggaññasuttavaṇṇanā

 

(D.27.-1)Vāseṭṭhabhāradvājavaṇṇanā

 

 111. Etthāti (D.27./CS:pg.3.36) “pubbārāme, migāramātupāsāde”ti etasmi padadvaye. Koya pubbārāmo, kathañca pubbārāmo, kā ca migāramātā, kathañcassā pāsādo ahosīti etasmi antolīne anuyoge. Aya idāni vuccamānā anupubbikathā ādito paṭṭhāya sakhepeneva anupubbikathā. Padumuttara Bhagavanta eka upāsika aggupaṭṭhāyikaṭṭhāne hapenti disvāna tattha sañjātagāravabahumānā tamevattha purakkhatvā Bhagavanta nimantetvā. Meṇḍakaputtassāti meṇḍakaseṭṭhiputtassa. Sotāpannā ahosi tathā katādhikārattā.

 Mātuṭṭhāne hapesi attano sīlācārasampattiyā garuṭṭhāniyattā. Upayoganti tattha tattha appetabbaṭṭhāne appanāvasena viniyoga agamasu. Aññehi ca veuriyalohitakamasāragallādīhi. Bhassatīti otarati. Suddhapāsādova na sobhatīti kevalo ekapāsādo eva vihāro na sobhati. Niyūhāni bahūni nīharitvā kattabbasenāsanāni “duvaḍḍhagehānī”ti vadanti. Majjhe gabbho samantato anupariyāyatoti eva dvikkhattu vaḍḍhetvā katasenāsanāni duvaḍḍhagehāni. Cūḷapāsādāti khuddakapāsādā.

 Uttaradevīvihāro nāma nagarassa pācīnadvārasamīpe katavihāro.

 Titthiyaligassa aggahitattā neva titthiyaparivāsa vasanti. Anupasampannabhāvato āpattiyā āpannāya abhāvato na āpattiparivāsa vasanti. Bhikkhubhāvanti upasampada. Tevijjasuttanti imasmi Dīghanikāye Tevijjasutta sutvā.

 113. Anuvattamānā cakamisu ananucakamane yathādhippetassa atthassa pucchanādīna asakkueyyattā. Tesanti tesa dvinna. Tenāha “paṇḍitataro”ti. Atthāti bhavattha. Kulasampannāti sampannakulā uditodite brāhmaakule uppannā. Brāhmaakulāti kenaci pārijuññena anupaddutā (D.27./CS:pg.3.37) eva brāhmaakulā. Tenāha “bhogādisampannan”ti-ādi. Ime brāhmaṇā uccā hutvā “ima vasala pabbajja pabbajisū”ti-ādinā jāti-ādīni ghaṭṭentā akkosanti. Paribhāsantīti paribhavitvā bhāsanti. Attano anurūpāyāti attano ajjhāsayassa anurūpāya. Antarantarā vicchijja pavattiyamānā paribhāsā paripuṇṇā nāma na hoti khaṇḍabhāvato, tabbipariyāyato paripuṇṇā nāma hotīti āha “antarāti-ādi.

 Appatiṭṭhatāyāti apassayarahitattā. Vibhinnoti vinaṭṭho.

 Itare tayo vaṇṇāti khattiyādayo vaṇṇā hīnā. Nanu khattiyāva seṭṭhā vaṇṇā yathā Buddhā etarahi khattiyakule eva uppannāti? Saccameta, te pana attano micchābhimānena, micchāgāhena ca “brāhmaova seṭṭho vaṇṇo”ti vadanti, ta tesa vacanamatta. “Sujjhantīti suddhā honti, na ninda garaha pāpuantī”ti vadanti. Sujjhanti vā sasārato sujjhanti, na sesā vaṇṇā asukkajātikattā, mantajjhenābhāvato cāti. Brahmuno mukhato jātā vedavacanato jātāti mukhato jātā. Tato eva brahmuno mahābrahmuno vedavacanato vijātāti brahmajā. Tena duvidhenāpi nimmitāti brahmanimmitā. Vedavedagādibrahmadāyajja arahantīti brahmadāyādā. Muṇḍake samaaketi ettha ka-kāro garahāyanti āha “nindantā jigucchantā vadantīti. Ibbheti sudde, te pana gharabandhanena baddhā nihīnatarāti āha “gahapatike”ti. Kaheti kahajātike. Bandhanaṭṭhena bandhu, kassa pana bandhūti āha “mārassa bandhubhūte”ti. Pādāpacceti pādato jātāpacce. Aya kira brāhmaṇāna laddhi “brāhmaṇā brahmuno mukhato jātā, khattiyā urato, ūrūhi vessā, pādato suddā”ti.

 114. Yasmā pahamakappikakāle catuvaṇṇavavatthāna natthi, sabbeva sattā ekasadisā, aparabhāge pana tesa payogabhedavasena ahosi, tasmā vutta “porāṇa …pe… ajānantāti. Laddhibhindanatthāyāti “brāhmaṇā brahmuno puttā orasā mukhato jātā”ti eva pavattāya laddhiyā vinivehanattha. Puttappailābhatthāyāti “eva maya pettika ia (D.27./CS:pg.3.38) sodhessāmā”ti laddhiya hatvā puttappailābhāya. Ayañhettha dhammikāna brāhmaṇāna ajjhāsayo. Sañjātapupphāti rajassalā. Itthīnañhi kumāribhāvappattito paṭṭhāya pacchimavayato ora asati vibandhe aṭṭhame aṭṭhame sattāhe gabbhāsayasaññite tatiye āvatte katipayā lohitapīḷakā saṇṭhahitvā aggahitapupphā eva bhijjanti, tato lohita paggharati, tattha utusamaññā, pupphasamaññā ca. Nesanti brāhmaṇāna. Saccavacana siyāti “brahmuno puttā”ti-ādivacana sacca yadi siyā, brāhmaṇīna …pe… mukha bhaveyya, na ceta atthi.

 

(D.27.-2)Catuvaṇṇasuddhivaṇṇanā

 

 115. Mukhacchedakavādanti “brāhmaṇā mahābrahmuno mukhato jātā”ti vādassa chedakavāda. Ariyabhāve asamatthāti anariyabhāvāvahā. Pakatikāḷakāti sabhāveneva na suddhā. Kahoti kiliṭṭho upatāpako. Tenāha “dukkhoti attho”ti.

 Sukkabhāvo nāma parisuddhatāti āha “nikkilesabhāvena paṇḍarāti. Sukkoti na kiliṭṭho anupatāpakoti vutta “sukhoti attho”ti.

 116. Ubhayavokiṇṇeti vacanavipallāsena vuttanti āha “ubhayesu vokiṇṇesūti. Missībhūtesūti “kadāci kahā dhammā, kadāci sukkā dhammā”ti eva ekasmi santāne, ekasmiyeva ca attabhāve pavattiyā missībhūtesu, na pana ekajjha pavattiyā. Etthāti anantaravuttadhammāva anvādhiṭṭhāti āha “kahasukkadhammesūti. Yasmā ca te brāhmaṇā na ceva te dhamme atikkantā, yāya ca paipadāya atikkameyyu, sāpi tesa paipadā natthi, tasmā vutta “vattamānāpīti. Nānujānanti ayathābhuccavādabhāvato. Anujānanañca nāma abbhanumodananti tadabhāva dassentena “nānumodanti, na pasasantīti vutta. Catunna vaṇṇānanti niddhārae sāmivacana. Tesanti pana sambandhepi vā sāmivacana. Te ca brāhmaṇā na evarūpā na edisā, yādiso arahā ekadesenāpi tena tesa sadisatābhāvato, tasmā tena kāraena nesa brāhmaṇāna “brāhmaova (D.27./CS:pg.3.39) seṭṭho vaṇṇo”ti vāda viññū yathābhūtavādino Buddhādayo ariyā nānujānanti.

 Ārakattādīhīti ettha kilesāna ārakattā pahīnabhāvato dūrattā araha, kilesārīna hatattā araha, sasāracakkassa arāna hatattā araha, paccayādīna arahattā araha, pāpakarae rahābhāvena arahanti evamattho veditabbo. Ayamettha sakhepo, vitthāro pana Visuddhimagge (visuddhi.1.125ādayo), ta savaṇṇanāsu (visuddhi.ṭī. 1.124) ca vuttanayena veditabbo Āsavāna khīṇattāti catunnampi āsavāna anavasesato pahīnattā. Brahmacariyavāsanti maggabrahmacariyavāsa. Tassa vāsassa pariyositattā vutthavāso, dasannampi vā ariyavāsāna vutthattā vutthavāso. Vuttañheta--

 “Dasayime, bhikkhave, ariyāvāsā, yadariyā āvasisu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcagavippahīno hoti chaagasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasahesano anāvilasakappo passaddhakāyasakhāro suvimuttacitto suvimuttapañño. Ime kho, bhikkhave, dasa ariyāvāsā”ti (a.ni.10.19).

 Vussatīti vā vusita, ariyamaggo, ariyaphalañca, ta etassa atthīti atisayavacanicchāvasena arahā “vusitavāti vutto. Karaṇīya nāma pariññāpahānasacchikiriyābhāvanā dukkhassanta kātukāmehi ekantato kattabbattā, ta pana yasmā catūhi maggehi pacceka catūsu saccesu kātabba kata, tasmā vutta “catūhi …pe… katakaraṇīyo”ti. Osīdāpanaṭṭhena bhārā viyāti bhārā, kilesā, khandhā ca. Vuttañhi “bhārā have pañcakkhandhā”ti (sa.ni.3.22) ohāritoti apanīto. Sako attho sadatthoti ettha da-kāro padasandhikaro. Kāma diṭṭhi-ādayopi sayojanāni eva, tathāpi tahāya bhavasayojanaṭṭho sātisayo. Yathāha “avijjānīvaraṇāna sattāna tahāsayojanānan”ti. (sa.ni.2.125 126 127 132 134 136 142 3.5.520 kathā. 75) tato sā eva Sutte (dī.ni.2.400 ma.ni.1.93 133 3.373 sa.ni.3.1081 pai.ma.1.34ādayo) samudayasaccabhāvena vuttā, tasmā vutta “bhavasayojana vuccati tahāti. Sammadaññā vimuttoti sammā aññāya jānanabhūtāya aggamaggapaññāya (D.27./CS:pg.3.40) sammā yathābhūta ya yathā jānitabba, ta tathā jānitvā vimutto. Imasmi loketi imasmi sattaloke. Idhattabhāveti imasmi attabhāve, parattabhāveti parasmi attabhāve, idhaloke, paraloke cāti attho.

 117. Antaravirahitāti vibhāgavirahitā. Tenāha “attano kulena sadisāti. Anuyantīti anuyantā, anuyantā eva ānuyantā, anuvattakā. Tenāha “vasavattino”ti.

 118. Niviṭṭhāti saddheyyavatthusmi anupavisanavasena niviṭṭhā. Tato eva tasmi adhika nivisanato abhiniviṭṭhā. Acalaṭṭhitāti acalabhāve hitā.

 Yanti ya kathetabbadhamma anupadhāretvā, tadatthañca appaccakkha katvā kathana, eta aṭṭhāna akāraa tassa bodhimūleyeva samucchinnattā. Vicchindajananatthanti ratanattayasaddhāya vicchindassa uppādanattha, aññathattāyāti attho. Soti māro. Musāvāda kātu nāsakkhīti āgataphalassa ariyasāvakassa purato musā vattu na visahi, tasmā āma mārosmīti paijāni. Silāpathaviyanti ratanamayasilāpathaviya. Sineru kira parivāretvā hito bhūmippadeso sattaratanamayo, “suvaṇṇamayo”ti keci, sā vitthārato, ubbedhato anekayojanasahassaparimāṇā ativiya niccalā. Ki tva etthāti ki kāraṇā tva ettha. “hito”ti acchara pahari. hātu asakkontoti ariyasāvakassa purato hātu asakkonto. Ayañhi ariyadhammādhigamassa ānubhāvo, ya māropi nāma mahānubhāvo ujuka paipparitu na sakkoti.

 Maggo eva mūla maggamūla, tassa. Sañjātattā uppannattā. Tena maggamūlena patiṭṭhitasantāne laddhapatiṭṭhā. Bhagavato desanādhamma nissāya ariyāya jātiyā jāto “Bhagavanta nissāya ariyabhūmiya jāto”ti vutto. “Ure vasitvāti ida dhammaghosassa urato samuṭṭhānatāya vutta. Ure vāyāmajanitābhijātitāya vā oraso. Mukhato jātena jāto “mukhato jāto”ti vutto. Kāraakāraepi hi kārae viya vohāro hoti “tiehi bhatta siddhan”ti. Keci pana “vimokkhamukhassa vasena (D.27./CS:pg.3.41) jātattā mukhato jāto”ti vadanti, tatthāpi vuttanayeneva attho veditabbo. Purimenatthena yonijo, sedajo, mukhajoti tīsu sambandhesu mukhajena sambandhena Bhagavato puttabhāvo vibhāvito. Atthadvayenāpi dhammajabhāvoyeva dīpito. Ariyadhammappattito laddhaviseso hutvā pavatto taduttarakāliko khandhasantāno “ariyadhammato jāto”ti veditabbo, ariyadhamma vā maggaphala nissāya, upanissāya ca jāto sabbopi dhammappabandho “ariyadhammato jāto”ti gahetabbo. Tesa pana ariyadhammāna apariyositakiccatāya ariyabhāvena abhinibbattimatta upādāya “ariyadhammato jātattāti vutta. Pariyositakiccatāya tathā nibbattipāripūri upādāya “nimmitattāti vutta, yato “dhammajo dhammanimmito”ti vutta. “Navalokuttaradhammadāya ādiyatīti dhammadāyādo” tipi pāṭho. Assāti “Bhagavatomhiputto”ti-ādinā vuttassa vākyassa. Attha dassentoti bhāvattha pakāsento. Tathāgatassa anaññasādhāraasīlādidhammakkhandhassa samūhanivesavasena dhammakāyatāya na kiñci vattabba atthi, satthuṭṭhāniyassa pana dhammakāyata dassetu “kasmā tathāgato dhammakāyoti vutto”ti sayameva puccha samuṭṭhāpetvā “tathāgato hīti-ādinā tamattha vissajjeti. Hadayena cintetvāti “ima dhamma imassa desessāmī”ti tassa upagatassa veneyyajanassa bodhanattha cittena cintetvā. Vācāya abhinīharīti saddhammadesanāvācāya karavīkarutamañjunā brahmassarena veneyyasantānābhimukha tadajjhāsayānurūpa hitamattha nīhari upanesi. Tenāti tena kāraena evasaddhammādhimuttibhāvena. Assāti tathāgatassa. Dhammamayattāti dhammabhūtattā. Idhādhippetadhammo seṭṭhaṭṭhena brahmabhūtoti āha “dhammakāyattā eva brahmakāyo”ti. Sabbaso adhamma pajahitvā anavasesato dhammo eva bhūtoti dhammabhūto. Tathārūpo ca yasmā sabhāvato dhammo evāti vattabbata arahatīti āha “dhammasabhāvo”ti.

 119. Seṭṭhacchedakavādanti “brāhmaova seṭṭho vaṇṇo”ti (dī.ni.3.116) eva vuttaseṭṭhabhāvacchedakavāda. Aparenapi nayenāti yathāvuttaseṭṭhacchedakavādato aparenapi porāṇakalokuppattidassananayena. Seṭṭhaccheda …pe… dassetunti sopi hi “brāhmaova seṭṭho vaṇṇo, hīnā aññe (D.27./CS:pg.3.42) vaṇṇā”ti, “brāhmaṇā brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā”ti (dī.ni.3.114) ca eva pavattāya micchādiṭṭhiyā vinivehano jātibrāhmaṇāna seṭṭhabhāvassa chedanato seṭṭhacchedanavādo nāma hotīti dassetunti attho.

 Itthabhāvanti ima pakārata manussabhāva. Sāmaññajotanā hi visese avatiṭṭhati, pakaraavasena vā ayamattho avacchinno daṭṭhabbo. Maneneva nibbattāti bāhirapaccayena vinā kevala upacārajhānamanasāva nibbattā. Yāya upacārajjhānacetanāya te tattha nibbattā, nīvaraavikkhambhanādinā uḷāro tassā pavattiviseso, tasmā jhānaphalakappo tassā phalavisesoti āha “brahmaloke viyāti-ādi. “Sayapabhāti padāna tattha sūriyālokādīhi vinā andhakāra vidhamantā sayameva pabhāsantīti sayapabhā, antalikkhe ākāse carantīti antalikkhacarā, tadaññakāmāvacarasattāna viya sarīrassa vicaraaṭṭhānassa asubhatābhāvato subha, subheva tiṭṭhantīti subhaṭṭhāyinoti attho veditabbo.

 

(D.27.-3)Rasapathavipātubhāvavaṇṇanā

 

 120. Sabba cakkavāḷanti anavasesa koisatasahassa cakkavāḷa. Samatanīti sañchādentī vipphari, sā pana tasmi udake patiṭṭhitā ahosīti āha “patiṭṭhahīti. Vaṇṇena sampannāti sampannavaṇṇā. Makkhikaṇḍakarahitanti makkhikāhi ca tāsa aṇḍakehi ca rahita.

 Atītānantarepi kappe loloyeva. Kasmā? Eva ciraparicitalolatāvasena sabbapahama tathā akāsīti dasseti. Kimevidanti “vaṇṇato, gandhato ca tāva ñāta, rasato pana kimevida bhavissatī”ti sasayajāto vadati. Tiṭṭhatīti aṭṭhāsi.

 

(D.27.-4)Candimasūriyādipātubhāvavaṇṇanā

 

 121. Āluppakārakanti ettha ālopapariyāyo āluppa-saddoti āha ālopa katvāti. Paccakkhabhūtānampi (D.27./CS:pg.3.43) candimasūriyāna pavattiya lokiyāna sammoho hoti, ta vidhamitu “ko pana tesan”ti-ādinā aṭṭha pañhāvissajjanāni gahitāni. Tattha tesanti candimasūriyāna. Kasminti kasmi hāne. “Ko uparīti eteneva ko heṭṭhāti ayamattho vuttoyeva. Tathā “ko sīgha gacchatīti iminā ko saika gacchatīti ayampi attho vuttoyeva. Vīthiyoti gamanavīthiyo. Ekatoti ekasmi khae pātubhavanti. Sūriyamaṇḍale pana atthagate candamaṇḍala paññāyittha. Chanda ñatvā vāti ruci ñatvā viya.

 Ubhayanti anto, bahi ca.

 Ujukanti āyāmato, vitthārato, ubbedhato ca. Parimaṇḍalatoti parikkhepato.

 Ujuka saika gacchati amāvāsiya sūriyena saddhi gacchanto divase divase thoka thoka ohīyanto puṇṇamāsiya upaḍḍhamaggameva ohīyanato. Tiriya sīgha gacchati ekasmimpi māse kadāci dakkhiato, kadāci uttarato dassanato. “Dvīsu passesūti ida yebhuyyavasena vutta. Candassa purato, pacchato, samañca tārakā gacchantiyeva. Attano hānanti attano gamanaṭṭhāna. Na vijahanti attano vīthiyāva gacchanato. Sūriyassa ujuka gamanassa sīghatā candassa gamana upādāya veditabbā. Tiriya gamana dakkhiadisato uttaradisāya, uttaradisato ca dakkhiadisāya gamana dandha chahi chahi māsehi ijjhanato. Soti sūriyo. Kāḷapakkha-uposathatoti kāḷapakkhe uposathe candena saheva gantvā tato para. Pāṭipadadivaseti sukkapakkhapāṭipadadivase. Ohāya gacchati attano sīghagāmitāya, tassa ca dandhagāmitāya. Lekhā viya paññāyati pacchimadisāya. Yāva uposathadivasāti yāva sukkapakkha-uposathadivasā. “Cando anukkamena vaḍḍhitvāti ida uparibhāgato patitasūriyālokatāya heṭṭhato pavattāya sūriyassa dūrabhāvena divase divase anukkamena parihāyamānāya attano chāyāya vasena anukkamena candamaṇḍalappadesassa vaḍḍhamānassa viya dissamānatāya vutta, tasmā anukkamena vaḍḍhitvā viya. Uposathadivase puṇṇamāya paripuṇṇo hoti, paripuṇṇamaṇḍalo hutvā dissatīti attho. Dhāvitvā gahāti candassa dandhagatitāya, attano ca sīghagatitāya. Anukkamena hāyitvāti ettha “anukkamena (D.27./CS:pg.3.44) vaḍḍhitvā”ti ettha vuttanayena attho veditabbo. Tattha pana chāyāya hāyamānatāya maṇḍala vaḍḍhamāna viya dissati, idha chāyāya vaḍḍhamānatāya maṇḍala hāyamāna viya dissati.

 Yāya vīthiyā sūriye gacchante vassavalāhakā devaputtā sūriyābhitāpasantattā attano vimānato na nikkhamanti, kīḷāpasutā hutvā na vicaranti, tadā kira sūriyassa vimāna pakatimaggato adho otaritvā vicarati, tassa oruyha caraeneva candavimānampi adho oruyha carati taggatikattā, tasmā sā vīthi udakābhāvena ajānurūpatāya “ajavīthīti samañña gatā. Yāya pana vīthiyā sūriye gacchante vassavalāhakā devaputtā sūriyābhitāpābhāvato abhiha attano vimānato bahi nikkhamitvā kīḷāpasutā ito cito ca vicaranti, tadā kira sūriyavimāna pakatimaggato uddha āruhitvā vicarati, tassa uddha āruyha caraeneva candavimānampi uddha āruyha carati taggatikattā, taggatikatā ca samānagatinā vātamaṇḍalena vimānassa phellitabbattā, tasmā sā vīthi udakabahubhāvena nāgānurūpatāya “nāgavīthīti samañña gatā. Yadā sūriyo uddhamanāruhanto, adho ca anotaranto pakatimaggeneva gacchati, tadā vassavalāhakā yathākāla, yathāruci ca vimānato nikkhamitvā sukhena vicaranti, tena kālena kāla vassanato loke utusamatā hoti, tāya utusamatāya hetubhūtāya sā candimasūriyāna gati gavānurūpatāya “govīthīti samañña gatā. Tena vutta “ajavīthīti-ādi.

 Eva “kati nesa vīthiyo”ti pañha vissajjetvā “katha vicarantī”ti pañha vissajjetu “candimasūriyāti-ādi vutta. Tattha sineruto bahi nikkhamantīti sinerusamīpena ta padakkhia katvā gacchantā tato gamanavīthito bahi attano tiriyagamanena cakkavāḷābhimukhā nikkhamanti. Anto vicarantīti eva cha māse khae khae sineruto apasakkanavasena tato nikkhamitvā cakkavāḷasamīpa pattā, tatopi cha māse khae khae apasakkanavasena nikkhamitvā sinerusamīpa pāpuantā anto vicaranti. Idāni tamevattha sakhepena vutta vivaritu “tehīti-ādi vutta. Sinerussa, cakkavāḷassa ca ya hāna vemajjha, tassa, sinerussa ca ya hāna vemajjha, tena gacchantā “sinerusamīpena (D.27./CS:pg.3.45) vicarantīti vuttā, na sinerussa aggāḷinda-allīnā. Cakkavāḷasamīpena caritvāti etthāpi eseva nayo. Majjhenāti sinerussa, cakkavāḷassa ca ujuka vemajjhena maggena. Citramāse majjhenāti etthāpi eseva nayo.

 Ekappahārenāti ekavelāya, ekeneva vā attano ekappahārena. Majjhanhikoti hitamajjhanhiko kālo hoti. Tadā hi sūriyamaṇḍala uggacchanta hutvāpi imasmi dīpe hitassa upaḍḍhameva dissati, uttarakurūsu hitassa ogacchanta hutvā. Evañhi ekavelāyameva tīsu dīpesu ālokakaraa.

 Yesu kattikādinakkhattasamaññā, tānipi tārakarūpāni yevāti vutta “sesatārakarūpāni cāti, nakkhattasaññitatārakarūpato avasiṭṭhatārakarūpānīti attho. Ubhayānipi tāni devatāna vasanakavimānānīti veditabbāni. Rā-saddo tiyati chijjati etthāti ratti, sattāna saddassa vūpasamanakāloti attho. Dibbanti sattā kīḷanti jotanti etthāti divā. Sattāna āyu minanto viya siyati anta karotīti māso. Ta ta kiriya arati vattetīti utu. Ta ta satta, dhammappavattiñca sagamma vadanto viya sarati vattetīti savaccharo.

 122. Vivajjana vivajjo, so eva vevajja, vaṇṇassa vevajja vaṇṇavevajja, vaṇṇasampattiyā vigamo, tassa pana atthitā “vaṇṇavevajjatāti vuttā. Tenāha “vivajjabhāvo”ti. Tesanti vaṇṇavantāna sattāna. Atimānappaccayāti dubbaṇṇavambhanavasena atikkamma attano vaṇṇa paicca mānapaccayā, mānasampaggahananimittanti attho. Sātisayo raso etissā atthīti rasāti laddhamānāya, anubhāsisūti anurodhavasena bhāsisu. Lokuppattivasakathanti lokuppattivasaja paveṇīkatha, ādikāle uppanna paveṇī-āgatakathanti attho. “Anupatantī”tipi pāṭho, so evattho.

 

(D.27.-5)Bhūmipappaakapātubhāvādivaṇṇanā

 

 123. Ediso hutvāti ahicchattakasadiso hutvā.

 124. Padālatāti (D.27./CS:pg.3.46) “padāti evanāmā ekā latā, sā pana yasmā sampannavaṇṇagandharasā, tasmā “bhaddalatāti vuttā. Nāḷikāti nāḷivalli. Ahāyīti nassi.

 125. Akaṭṭhapākoti akaṭṭheyeva hāne uppajjitvā paccanako, nīvāro viya sañjāto hutvā nippajjanakoti attho. Kao “kuṇḍakan”ti ca vuccati. Thusanti taṇḍula pariyonandhitvā hitattaco, tadabhāvato “akao, athuso”ti sāli vutto. “Paivirūḷhan”ti ida pakkabhāvassa kāraavacana. Paivirūḷhato hi ta pakkanti. Yasmi hāne sāya pakko sāli gahito, tadeva hāna dutiyadivase pāto pakkena sālinā paripuṇṇa hutvā tiṭṭhatīti āha “sāya gahitaṭṭhāna pāto pakka hotīti-ādi. Alāyitanti lāyitaṭṭhānampi tesa kammappaccayā alāyitameva hutvā anūna paripuṇṇameva paññāyati, na kevala paññāyanameva, atha kho tathābhūtameva hutvā tiṭṭhati.

 

(D.27.-8)Itthipurisaligādipātubhāvavaṇṇanā

 

 126. “Manussakāle”ti ida pubbe manussabhūtānayeva tattha idāni nikantivasena uppatti hotīti katvā vutta, devatānampi purimajātiya itthibhāve hitāna tattha virāgādipurisattappaccaye asati tadā itthiligameva pātubhavati. Purisattapaccayeti “attanopi anissaratā, sabbakāla parāyattavuttitā, rajassalatā vañcatā, gabbhadhāraa, pahamāya pakatiyā nihīnapakatitā, sūravīratābhāvo, ‘appakā janā’ti ‘hīḷetabbatā’ti evamādi ādīnavapaccavekkhaapubbakampi itthibhāve ‘ala itthibhāvena, na hi itthibhāve hatvā cakkavattisiri, na sakkamārabrahmasiriyo paccanubhavitu, na paccekabodhi, na sammāsambodhi adhigantu sakkā’ti eva itthibhāvavirajjana, ‘yathāvutta-ādīnavavirahato uttamapakatibhāvato sampadamida purisatta nāma seṭṭha uttama, ettha hatvā sakkā etā sampattiyo sampāpuitun’ti eva purisattabhāve sambhāvanāpubbaka patthanāṭhapana, ‘tattha ninnapoapabbhāracittatā’ti” evamādike purisabhāvassa paccayabhūte dhamme. Pūretvā vaḍḍhetvā. Paccakkha bhūta, sadisañca diṭṭhadhammika, samparāyikañca suvipula anattha acintetvā purisassa kāmesu micchācaraa kevala itthiya āsāpatti (D.27./CS:pg.3.47) phalenevāti āsā-āpatti itthibhāvāvahāpi hotiyeva. Tanninnapoapabbhārabhāvena tannikantiyā nimittabhāvāpattitoti vutta “puriso itthattabhāva labhanto kāmesumicchācāra ṭīkā3.0059 nissāya labhatīti. Tadāti yathāvutte pahamakappikakāle. Pakatiyāti sabhāvena. Mātugāmassāti purimattabhāve mātugāmabhūtassa. Purisassāti etthāpi “pakatiyā”ti pada ānetvā sambandhitabba. Upanijjhāyatanti upecca nijjhāyantāna. Yathā aññamaññasmi sārāgo uppajjati, eva sāpekkhabhāvena olokentāna. Rāgapariḷāhoti rāgajo pariḷāho.

 Nibbuyhamānāyāti pariatā hutvā niyyamānāya.

 

(D.27.-9)Methunadhammasamācāravaṇṇanā

 

 127. Gomayapiṇḍamattampi nālatthāti sammadeva vivāhakamma nālatthāti adhippāyena vadanti. Pātabyatanti tasmi asaddhamme kilesakāmena pivitabbata kiñci pivitabbavatthu pivantā viya ativiya tosetvā paribhuñjitabbata āpajjisu, pātabyatanti vā paribhuñjanakata āpajjisu upagacchisu. Paribhogattho hi aya pā-saddo, kattusādhano ca tabya-saddo, yathāruci paribhuñjisūti attho.

 Sannidhikārakanti sannidhikāra, ka-kāro padavaḍḍhanamattanti āha “sannidhi katvāti. Apadānanti avakhaṇḍana. Ekekasmi hāneti yattha yattha vahita, tasmi tasmi ekekasmi hāne. Gumbagumbāti puñjapuñjā.

 

(D.27.-10)Sālivibhāgavaṇṇanā

 

 128. Sīma hapeyyāmāti “aya bhūmibhāgo asukassa, aya bhūmibhāgo asukassā”ti eva pariccheda kareyyāma. Ta agga katvāti ta ādi katvā.

 

(D.27.-11)Mahāsammatarājavaṇṇanā

 

 130. Pakāsetabbanti dosavasena pakāsetabba. Khipitabbanti khepa kātabba. Tenāha “hāretabban”ti, sattanikāyato nīharitabba.

 Nesanti (D.27./CS:pg.3.48) niddhārae sāmivacana.

 131. Akkharanti nirutti. Sā hi mahājanena sammatoti niddhāretvā vattabbato nirutti tasmiyeva nirūḷhabhāvato aññattha asañcaraato akkharanti ca vuccati, tathā sakhātabbato sakhā, samaññāyatīti samaññā, paññāpanato paññatti, voharaato vohāro. Uppannoti pavatto. Na kevala akkharamevāti na kevala samaññākaraameva. Khettasāminoti ta ta bhūmibhāga pariggahetvā hitasattā. Tīhi sakhehīti tividhakiriyābhisakhatehi tīhi sakhehi khattiyādīhi tīhi vaṇṇehi pariggahitehi. “Khattiyānuyantabrāhmaagahapatikanegamajānapadehi tīhi gahapatīhi pariggahitehī”ti ca vadanti. Agganti ñātenāti agga kulanti ñātena. Khattiyakulañhi loke sabbaseṭṭha. Yathāha “khattiyo seṭṭho janetasmi, ye gottapaisārino”ti, (dī.ni.1.277 3.140 ma.ni.2.30 sa.ni.1.182 245) abhedopacārena pana akkharassa khattiyasaddassapi seṭṭhatāti pāḷiya “aggaññena akkharenā”ti vutta. Idāni abhedopacārena vinā eva attha dassetu “agge vāti-ādi vutta.

 

(D.27.-12)Brāhmaamaṇḍalādivaṇṇanā

 

 132. Yena anārambhabhāvena bāhitākusalā “brāhmaṇā”ti vuttā, tameva tāva dassetu pāḷiya “vītagārā”ti-ādi vuttanti tadattha dassento “pacitvāti-ādimāha. Tamenanti vacanavipallāsena niddesoti āha “te ete”ti. Abhisakharontāti cittamantabhāvena aññamañña abhivisiṭṭhe karontā, brāhmaṇākappabhāvena sakharontā ca. Vācentāti paresa kathentā, ye tathā ganthe kātu na jānanti. Acchantīti āsanti, upavisantīti attho. Tenāha “vasantīti. Acchentīti kāla khepenti. Hīnasammata jhānabhāvanānuyoga chaḍḍetvā ganthe pasutatādīpanato. Seṭṭhasammata jāta “vedadharā sottiyā subrāhmaṇāti eva seṭṭhasammata jāta.

 133. Methunadhamma samādiyitvāti jāyāpatikabhāvena dvaya dvaya nivāsa ajjhupagantvā. Vāṇijakammādiketi ādi-saddena kasikammādi sagahāti.

 134. Luddācārakammakhuddācārakammunāti (D.27./CS:pg.3.49) paravihehanādiluddācārakammunā, naakāradārukammādikhuddācārakammunā ca. Suddanti ettha su-iti sīghatthe nipāto. Dā-iti garahaattheti āha “sudda sudda lahu lahu kucchita gacchantīti.

 135. Ahūti kālavipallāsavasena vuttanti dassento “hoti kho”ti āha. Imināti “imehi kho, Vāseṭṭha, catūhi maṇḍalehi samaamaṇḍalassa abhinibbatti hotī”ti iminā vacanena. Ima dassetīti samaamaṇḍala nāma …pe… suddhi pāpuantīti ima atthajāta dasseti. Yadi imehi …pe… abhinibbatti hoti, eva sante imāneva cattāri maṇḍalāni padhānāni, samaamaṇḍala appadhāna tato abhinibbattattāti? Nayidamevanti dassetu “imānīti-ādi vutta. Samaamaṇḍala anuvattanti guehi visiṭṭhabhāvato. Guo hi viññūna anuvattanahetu, na kolaputtiya, vaṇṇapokkharatā, vākkaraamatta vā. Tenāha “dhammeneva anuvattanti, no adhammenāti. So dhammo ca lokuttarova adhippeto, yena sasārato visujjhati, tasmā samaamaṇḍalanti ca sāsanikameva samaagaa vadatīti daṭṭhabba. Tenāha “samaamaṇḍalañhīti-ādi.

 

(D.27.-15)Duccaritādikathāvaṇṇanā

 

 136. Micchādiṭṭhivasena samādinnakamma nāma “ko anubandhitabbo. Ajotaggisoṭṭhimiso”ti-ādinā yaññavidhānādivasena pavattita hisādipāpakamma. Micchādiṭṭhikammassāti “esa saddhādhigato devayāno, yena yanti puttino visokā”ti-ādinā pavattitassa micchādiṭṭhisahagatakammassa. Samādāna tassa tathā pavattana, tassā vā diṭṭhiyā upagamana.

 137. Dvayakārīti kusalākusaladvayassa kattā. Tayida dvaya yasmā ekajjha nappavattati, tasmā āha “kālenāti-ādi. Ekakkhae ubhayavipākadānaṭṭhāna nāma natthi ekasmi khae cittadvayūpasañhitāya sattasantatiyā abhāvato. Yathā pana dvayakārino sukhadukkhapaisaveditā sambhavati, ta dassetu “yena panāti-ādi vutta. Evabhūtoti vikalāvayavo. Dvepihi kusalākusalakammāni katūpacitāni sabhāvato balavantāneva honti, tasmā maraakāle upaṭṭhahanti (D.27./CS:pg.3.50) Tesu akusala balavatara hoti paccayalābhato. Nikanti-ādayo hi paccayavisesā akusalasseva sabhāgā, na kusalassa, tasmā katūpacitabhāvena samānabalesupi kusalākusalesu paccayalābhena vipaccitu laddhokāsatāya kusalato akusala balavatara hotīti, tathābhūtampi ta yathā vipākadāne laddhokāsassa kusalassāpi avasaro hoti, tathā laddhapaccaya paisandhidānābhimukha kusala paibāhitvā paisandhi denta tiracchānayoniya nibbattāpetīti. “Akusala balavatara hotī”ti ettha “akusala ce balavatara hoti, ta kusala paibāhitvā”ti vuttanayeneva attha vatvā tesu kusala ce balavatara hoti, tañca akusala paibāhitvā manussayoniya nibbattāpeti, akusala pavattivedanīya hoti, atha na ta kāṇampi karoti khujjampi pīṭhasappimpi kucchirogādīhi vā upadduta. Eva so pavattiya nānappakāra dukkha paccanubhavatīti ida sandhāya vutta “sukhadukkhappaisavedī hotī”ti. Tatrāya vinicchayo-- vuttakāle vā kārena samānabalesu kusalākusalakammesu upaṭṭhahantesu maraassa āsannavelāya yadi balavatarāni kusalajavanāni javanti, yathā-upaṭṭhita akusala paibāhitvā kusala vuttanayena paisandhi deti. Atha balavatarāni akusalajavanāni javanti, yathā-upaṭṭhita kusala paibāhitvā akusala vuttanayeneva paisandhi deti. Ta kissa hetu? Ubhinna kammāna samānabalavabhāvato, paccayantarasāpekkhato cāti, sabba vīmasitvā gahetabba.

 

(D.27.-16)Bodhipakkhiyabhāvanāvaṇṇanā

 

 138. Bodhi vuccati maggasammādiṭṭhi, cattāri ariyasaccāni bujjhatīti katvā, sabhāvato, tasabhāvato ca tassā pakkhe bhavāti bodhipakkhiyā, sativīriyādayo dhammā, tesa bodhipakkhiyāna. Paipāṭiyāti bodhipakkhiyadesanāpaipāṭiyā. Bhāvana anugantvāti anukkamena pavatta bhāvana patvā. Tenāha “paipajjitvāti. Sa-upādisesāya nibbānadhātuyā vasena khīṇāsavassa seṭṭhabhāva lokassa pākaa katvā dassetu sakkā, na itarāya sabbaso apaññattibhāvūpagamane tassa (D.27./CS:pg.3.51) adassanatoti vutta “parinibbātīti kilesaparinibbānena parinibbāyatīti. Vinivattetvāti tato catuvaṇṇato nīharitvā.

 140. Tamevatthanti “khīṇāsavova devamanussesu seṭṭho”ti vuttamevattha.

 Seṭṭhacchedakavādamevāti jātibrāhmaṇāna seṭṭhabhāvasamucchedakameva katha. Dassetvā bhāsitvā. Suttanta vinivattetvāti pubbe lokiyadhammasandassanavasena pavatta aggaññasutta “sattanna bodhipakkhiyāna dhammāna bhāvanamanvāyā”ti-ādinā tato vinivattetvā nīharitvā tena asasaṭṭha katvā. Āvajjantāti samannāharantā. Anumajjantāti pubbenāpara atthato vicarantāti.

 

Aggaññasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.28.) 5. Sampasādanīyasuttavaṇṇanā

 

(D.28.-1)Sāriputtasīhanādavaṇṇanā

 

 141. Pāvārenti (D.28./CS:pg.3.52) sañchādenti sarīra etenāti pāvāro, vattha. Pāvaraa vā pāvāro, “vattha dussan”ti pariyāyasaddā eteti dussameva pāvāro, so etassa bahuvidho anekakoippabhedo bhaṇḍabhūto atthīti dussapāvāriko. So kira pubbe daharakāle dussapāvārabhaṇḍameva bahu pariggahetvā vāṇijja akāsi, tena na seṭṭhiṭṭhāne hitampi “pāvāriko” tveva sañjānanti. Bhagavatīti iti-saddo ādi-attho, pakārattho vā, tena Bhagavanta upasakamitvā therena vuttavacana sabba sagahāti. “Kasmā eva avocā”ti tathāvacane kāraa pucchitvā “somanassapavedanatthan”ti kasmā payojana vissajjita, tayida amba puṭṭhassa labuja byākaraasadisanti? Nayidameva cintetabba. Yā hissa therassa tadā Bhagavati somanassuppatti, sā niddhāritarūpā kāraabhāvena coditā, tasmā eva avocāti, sā eva ca yasmā niddhāritarūpā pavedanavasena Bhagavato sammukhā tathāvacana payojeti, tasmā “attano uppannasomanassapavedanatthan”ti payojanabhāvena vissajjita.

 Tatrāti tasmi somanassapavedane. Vihāre nivāsaparivattanavasena sunivatthanivāsano. Ābhujitvāti ābandhitvā.

 Samāpattito vuṭṭhāya “Aho santo vatāya ariyavihāro”ti samāpattisukhapaccavekkhaamukhena attano gue anussaritu āraddho, ārabhitvā ca nesa ta ta sāmaññavisesavibhāgavasena anussari. Tathā hi “samādhī”ti sāmaññato gahitasseva “pahama jhānan”ti-ādinā visesavibhāgo, “paññā”ti sāmaññato ca gahitasseva “vipassanāñāṇan”ti-ādinā visesavibhāgo uddhao. “Lokiyābhiññāsu dibbacakkhuñāṇasseva gahaa therassa itarehi sātisayanti dassetun”ti vadanti, pubbenivāsañāṇampi pana “kappasatasahassādhikassā”ti-ādinā kiccavasena dassitameva, lakkhaahāravasena vā itaresa pettha gahitatā veditabbā.

 Atthappabhedassa (D.28./CS:pg.3.53) sallakkhaavibhāvanavavatthānakaraasamattha atthe pabhedagata ñāṇa atthapaisambhidā. Tathā dhammappabhedassa sallakkhaavibhāvanavavatthānakaraasamattha dhamme pabhedagata ñāṇa dhammapaisambhidā. Niruttipabhedassa sallakkhaavibhāvanavavatthānakaraasamattha niruttiya pabhedagata ñāṇa niruttipaisambhidā. Paibhānappabhedassa sallakkhaavibhāvanavavatthāna karaasamattha paibhāne pabhedagata ñāṇa paibhānapaisambhidā. Ayamettha sakhepo, vitthāro pana Visuddhimagge, (visuddhi.2.428) ta savaṇṇanāsu (visuddhi.ṭī. 2.428) vuttanayeneva veditabbo. Sāvakavisaye paramukkasagata ñāṇa sāvakapāramiñāṇa sabbaññutaññāṇa viya sabbañeyyadhammesu. Tassāpi hi visu parikamma nāma natthi, sāvakapāramiyā pana sammadeva paripūritattā aggamaggasamadhigamenevassa samadhigamo hoti. Sabbaññutaññāṇasseva sammāsambuddhāna yāva nisinnapallakā anussaratoti yojanā.

 Bhagavato sīla nissāya gue anussaritumāraddhoti yojanā. Yasmā guṇāna bahubhāvato nesa ekajjha āpāthāgamana natthi, sati ca tasmi anirūpitarūpeneva anussaraena bhavitabba, tasmā thero savisaye hatvā te anupada sarūpato anussari, anussaranto ca sabbapahama sīla anussari, ta dassento “Bhagavato sīla nissāyāti āha, sīla ārabbhāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Yasmā cettha thero ekekavasena Bhagavato gue anussaritvā tato para catukkapañcakādivasena anussari, tasmā “cattāro iddhipāde”ti vatvā tato para bojjhagabhāvanāsāmaññena indriyesu vattabbesu tāni aggahetvā “cattāro magge”ti-ādi vutta. Catuyoniparicchedakañāṇa Mahāsīhanādasutte (ma.ni.1.152) āgatanayeneva veditabba. Cattāro ariyavasā Ariyavasasutte (a.ni.4.28) āgatanayeneva veditabbā.

 Padhāniyagādayo sagīti (dī.ni.3.317) dasuttarasuttesu (dī.ni.3.355) āgamissanti. Cha sāraṇīya dhammā Parinibbānasutte (dī.ni.2.141) āgatā eva. Sukha supanādayo (a.ni.11.15 pai.ma.2.22) ekādasa mettānisasā (D.28./CS:pg.3.54) “Ida dukkha ariyasaccan”ti-ādinā sa.ni.5.1081 mahāva. 15 pai.ma.2.30) catūsu ariyasaccesu tiparivattavasena āgatā dvādasa dhammacakkākārā. Maggaphalesu pavattāni aṭṭha ñāṇāni, cha asādhāraañāṇāni cāti cuddasa Buddhañāṇāni. Pañcadasa vimuttiparipācaniyā dhammā Meghiyasuttavaṇṇanāya (udā. aṭṭha.31) gahetabbā, soasavidhā ānāpānassati Ānāpānassatisutte (ma.ni.3.148), aṭṭhārasa Buddhadhammā (mahāni. 69 156 cūḷani. 85 pai.ma.3.5 dī.ni.aṭṭha.3.305) eva veditabbā--

 Atītase Buddhassa Bhagavato appaihata ñāṇa, anāgatase, paccuppannase Buddhassa Bhagavato appaihata ñāṇa. Imehi tīhi dhammehi samannāgatassa Buddhassa Bhagavato sabba kāyakamma ñāṇapubbagama ñāṇānuparivatti, sabba vacīkamma, sabba manokamma ñāṇapubbagama ñāṇānuparivatti. Imehi chahi dhammehi samannāgatassa Buddhassa Bhagavato natthi chandassa hāni, natthi dhammadesanāya hāni, natthi vīriyassa hāni, natthi samādhissa hāni, natthi paññāya hāni, natthi vimuttiyā hāni. Imehi dvādasahi dhammehi samannāgatassa Buddhassa Bhagavato natthi davā, natthi ravā, natthi apphuṭṭha, natthi vegāyitatta, natthi abyāvaamano, natthi appaisakhānupekkhāti.

 Tattha “natthi davāti Khiḍḍādhippāyena kiriyā natthi. Natthi ravāti sahasā kiriyā natthī”ti vadanti. Sahasā pana kiriyā davā, “añña karissāmī”ti aññassa karaa ravā. Natthi apphuanti ñāṇena aphusita natthi. Natthi vegāyitattanti turitakiriyā natthi. Natthi abyāvaamanoti niratthakacittasamudācāro natthi. Natthi appaisakhānupekkhāti aññāṇupekkhā natthi. Keci pana “natthi dhammadesanāya hānī”ti apahitvā “natthi chandassa hāni, natthi vīriyassa hāni, natthi satiyā [sattiyā (vibha.mūlaṭī. suttantabhājanīyavaṇṇanā)] hānī”ti pahanti.

 Jarāmaraṇādīsu ekādasasu paiccasamuppādagesu pacceka catusaccayojanāvasena pavattāni catucattālīsa ñāṇāniyeva (sa.ni.2.33) sukhavisesāna adhiṭṭhānabhāvato ñāṇavatthūni. Vuttañheta--

 “Yato (D.28./CS:pg.3.55) kho bhikkhave ariyasāvako eva jarāmaraa pajānāti, eva jarāmaraasamudaya pajānāti, eva jarāmaraanirodha pajānāti, eva jarāmaraanirodhagāmini paipada pajānātī”ti-ādi (sa.ni.2.33).

 Jarāmaraasamudayoti cettha jāti adhippetā. Sesapadesu bhavādayo veditabbā.

 Kusalacittuppādesu phassādayo paropaṇṇāsa kusaladhammā.

 “Jātipaccayā jarāmaraan”ti ñāṇa, “asati jātiyā natthi jarāmaraan”ti ñāṇa, atītampi addhāna “jātipaccayā jarāmaraan”ti ñāṇa, “asati jātiyā natthi jarāmaraan”ti ñāṇa, anāgatampi addhāna “jātipaccayā jarāmaraan”ti ñāṇa, “asati jātiyā natthi jarāmaraan”ti ñāṇa. “Yampi ida dhammaṭṭhitiñāṇa, tampi khayadhamma vayadhamma virāgadhamma nirodhadhamman”ti ñāṇanti eva jarāmaraṇādīsu ekādasasu paiccasamuppādagesu pacceka satta satta katvā sattasattati ñāṇavatthūni (sa.ni.2.34) veditabbāni. Tattha yampīti chabbidhampi paccavekkhaañāṇa vipassanārammaabhāvena ekajjha gahetvā vutta. Dhammaṭṭhitiñāṇanti chapi ñāṇāni sakhipitvā vutta ñāṇa. “Khayadhamman”ti-ādinā pana pakārena pavattañāṇassa dassana, vipassanādassanato vipassanā paivipassanādassanamattamevāti na ta “agan”ti vadanti, pāḷiya (sa.ni.2.34) pana sabbattha ñāṇavasena agāna vuttattā “nirodhadhammanti ñāṇan”ti iti-saddena pakāsetvā vutta vipassanāñāṇa sattama ñāṇanti ayamattho dissati. Na hi yampi ida dhammaṭṭhitiñāṇa, tampi ñāṇanti sambandho hoti ñāṇaggahaena etasmi ñāṇabhāvadassanassa anadhippetattā, “khayadhamma …pe… nirodhadhamman”ti etesa sambandhabhāvappasago cāti. Catuvīsati …pe… vajirañāṇanti ettha keci tāva āhu “Bhagavā devasika dvādasakoisatasahassakkhattu mahākaruṇāsamāpatti samāpajjati, dvādasakoisatasahassakkhattumeva ca arahattaphalasamāpatti samāpajjati, tāsa purecara, sahavacarañca ñāṇa paipakkhehi abhejjata, mahattañca upādāya mahāvajirañāṇa nāma. Vuttañheta Bhagavatā--

 ‘Tathāgata (D.28./CS:pg.3.56) bhikkhave, arahanta sammāsambuddha dve vitakkā bahula samudācaranti-- khemo ca vitakko, paviveko ca vitakko’ti (itivu. 38).

 Khemavitakko hi Bhagavato mahākaruṇāsamāpatti pūretvā hito, pavivekavitakko arahattaphalasamāpatti. Buddhānañhi bhavagaparivāso lahuko, matthakappatto samāpattīsu vasībhāvo, tasmā samāpajjanavuṭṭhānāni katipayacittakkhaeheva ijjhanti. Pañca rūpāvacarasamāpattiyo catasso arūpasamāpattiyo appamaññāsamāpattiyā saddhi dasa, nirodhasamāpatti, arahattaphalasamāpatti cāti dvādasetā samāpattiyo Bhagavā pacceka divase divase koisatasahassakkhattu purebhatta samāpajjati, tathā pacchābhattan”ti. “Eva samāpajjitabbasamāpattisañcāritañāṇa mahāvajirañāṇa nāmā”ti keci.

 Apare pana “ya ta Bhagavatā abhisambodhidivase pacchimayāme paiccasamuppādamukhena pailomanayena jarāmaraato paṭṭhāya ñāṇa otāretvā anupadadhammavipassana ārabhantena yathā nāma puriso suvidugga mahāgahana Mahāvana chindanto antarantarā nisānasilāya pharasu sunisita karoti, evameva nisānasilāsadisiyo samāpattiyo antarantarā samāpajjitvā ñāṇassa tikkhavisadasūrabhāva sampādetu anulomapailomato pacceka paiccasamuppādagavasena sammasanto divase divase lakkhakoilakkhakoiphalasamāpattiyo samāpajjati, ta sandhāya vutta ‘catuvīsati …pe… mahāvajirañāṇa nissāyāti”. Nanu Bhagavato samāpattisamāpajjane parikamme payojana natthīti? Nayida ekantika. Tathā hi vedanāpaippaṇāmanādīsu savisesa parikammapubbagamena samāpattiyo samāpajji. Apare pana “lokiyasamāpattisamāpajjane parikammena payojana natthi. Lokuttarasamāpattisamāpajjane tajja parikamma icchitabbamevā”ti vadanti.

 “Aparamparā”ti pada yesa desanāya atthi, te aparampariyāva. Kusalapaññattiyanti kusaladhammāna paññāpane. Anuttaroti uttamo. Upanissaye hatvāti ñāṇūpanissaye hatvā yādiso pubbūpanissayo pubbayogo, (D.28./CS:pg.3.57) tattha patiṭṭhāya. Mahantato saddahati paipakkhavigamena ñāṇassa viya saddhāyapi tikkhavisadabhāvāpattito. Avasesa-arahantehīti pakatisāvakehi. Asīti mahātherā paramatthadīpaniya theragāthāvaṇṇanāya nāmato uddhaṭā. Cattāro mahātherāti Mahākassapa-Anuruddhamahākaccānamahākoṭṭhikattherā. Tesupi aggasāvakesu Sāriputtatthero paññāya visiṭṭhabhāvato. Sāriputtattheratopi eko paccekabuddho tikkhavisadañāṇo abhinīhāramahantatāya sambhatañāṇasambhārattā. Satipi paccekabodhiyā avisesesu bahūsu ekajjha sannipatitesu pubbayogavasena lokiye visaye siyā kassaci ñāṇassa visiṭṭhatāti dassetu “sace panāti-ādi vutta. “Sabbaññubuddhova Buddhague mahantato saddahatīti ida heṭṭhā āgatadesanāsotavasena vutta. Buddhā hi Buddhague mahatta paccakkhatova passanti, na saddahanavasena.

 Idāni yathāvuttamattha upamāya vibhāvetu “seyyathāpi nāmāti-ādi āraddha. Gambhīro uttānoti gambhīro vā uttāno vāti jānanattha. “Evamevāti-ādi yathādassitāya upamāya upameyyena sasandana. Buddhaguesu appamattavisayampi lokiyamahājanassa ñāṇa apavattitarūpeneva pavattati anavattitasabhāvattāti vutta “ekabyāma …pe… veditabbāti. Tattha ñāta-udaka viyāti pamāṇato ñāta-udaka viya. Ariyāna pana tattha attano visaye pavattanakañāṇa pavattitarūpeneva pavattati attano paivedhānurūpa, abhinīhārānurūpañca avattitasabhāvattāti dassento “dasabyāmayottenāti-ādimāha. Tattha paividdhasaccānampi paipakkhavidhamanapubbayogavisesavasena ñāṇa sātisaya, mahānubhāvañca hotīti imamattha dassetu sotāpannañāṇassa dasabyāma-udaka opammabhāvena dassetvā tato paresa dasuttaradiguadasagua-asītiguavisiṭṭha udaka opamma katvā dassita. Nanu eva sante Buddhaguṇā parimitaparicchinnā, therena ca te paricchijja ñātāti āpajjatīti? Nāpajjatīti dassento “tattha yathā so puriso”ti-ādimāha. Tattha so purisoti so caturāsītibyāmasahassappamāṇena yottena caturāsītibyāmasahassaṭṭhāne mahāsamudde udaka minitvā hito puriso. So hi therassa upamābhāvena gahito. Dhammanvayenāti (D.28./CS:pg.3.58) anumānañāṇena. Tañhi siddha dhamma anugantvā pavattanato “dhammanvayo”ti vuccati, tathā anvayavasena atthassa bujjhanato anvayabuddhi, anumeyya anuminotīti anumāna, nidassane diṭṭhanayena anumeyya gahātīti “nayaggāho”ti ca vuccati. Tenāha “dhammanvayenā”ti-ādi. Svāya dhammanvayo na yassa kassaci hoti, atha kho tathārūpassa aggasāvakassevāti āha “sāvakapāramiñāṇe hatvāti. Yadi thero Buddhague ekadesato paccakkhe katvā tadaññe nayaggāhena gahi, nanu eva sante Buddhaguṇā parimitaparicchinnā āpannāti? Nayida evanti dassento “anantā aparimāṇāti.

 “Saddahatī”ti vatvā puna tamevattha vibhāvento “therena hi …pe… bahutarāti āha. Katha panāyamattho eva daṭṭhabboti eva adhippāyabhedaka upamāya saññāpetu “yathā katha viyāti-ādi vutta “upamāyamidhekacce viññū purisā bhāsitassa attha ājānantī”ti (sa.ni.2.67) ito nava ito navāti ito majjhaṭṭhānato yāva dakkhiatīrā nava ito majjhaṭṭhānato yāva uttaratīrā nava. Idāni yathāvuttamattha suttena samatthetu “Buddhopīti gāthamāha.

 Yamakayugaamahānadīmahogho viyāti dvinna ekato samāgatattā yugaabhūtāna mahānadīna mahogho viya.

 Anucchavika katvāti yoya mama pasādo Buddhague ārabbha ogāḷho hutvā uppanno, ta anucchavika anurūpa katvā. Paiggahetu sampaicchitu añño koci na sakkhissati yāthāvato anavabujjhanato. Paiggahetu sakkoti tassa hetuto, paccayato, sabhāvato, kiccato, phalato sammadeva paivijjhanato. Pūrattanti puṇṇabhāvo. Paggharaakāleti vikiraakāle, patanakāleti attho. “Pasanno”ti iminā pasādassa vattamānatā dīpitāti “uppannasaddho”ti imināpi saddhāya paccuppannatā pakāsitāti āha “eva saddahāmīti attho”ti. Abhiññāyatīti abhiñño, adhiko abhiñño bhiyyobhiñño, so eva atisayavacanicchāvasena “bhiyyobhiññataro”ti vuttoti āha “bhiyyataro abhiññāto”ti. Dutiyavikappe pana abhijānātīti abhiññā, abhivisiṭṭhā paññā, bhiyyo abhiññā (D.28./CS:pg.3.59) etassāti bhiyyobhiñño, so eva atisayavacanicchāvasena bhiyyobhiññataro, svāyamassa atisayo abhiññāya bhiyyobhāvakatoti āha “bhiyyatarābhiñño vāti. Sambujjhati etāyāti sambodhi, sabbaññutaññāṇa, aggamaggañāṇañca. Sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānañhi aggamaggañāṇa, aggamaggañāṇapadaṭṭhānañca sabbaññutaññāṇa sambodhi nāma. Tattha padhānavasena tadatthadassane pahamavikappo, padaṭṭhānavasena dutiyavikappo. Kasmā panettha arahattamaggañāṇasseva gahaa, nanu heṭṭhimānipi Bhagavato maggañāṇāni savāsanameva yathāsaka paipakkhavidhamanavasena pavattāni. Savāsanappahānañhi ñeyyāvaraappahānanti? Saccameta, ta pana aparipuṇṇa paipakkhavidhamanassa vippakatabhāvatoti āha “arahattamaggañāṇe vāti. Aggamaggavasena cettha ariyāna bodhittayapāripūrīti dassetu “arahattamaggeneva hīti-ādi vutta. Nippadesāti anavasesā. Gahitā hontīti arahattamaggena gahitena adhigatena gahitā adhigatā honti. Sabbanti tehi adhigantabba. Tenāti sambodhinā sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānena arahattamaggañāṇena.

 142. Khādanīyāna uḷāratā sātarasānubhāvenāti āha “madhure āgacchatīti. Pasasāya uḷāratā visiṭṭhabhāvenāti āha “seṭṭhe”ti, obhāsassa uḷāratā mahantabhāvenāti vutta “vipule”ti. Usabhassa ayanti āsabhī, idha pana āsabhī viyāti āsabhī. Tenāha “usabhassa vācāsadisīti. Yena pana guenassā tasadisatā, ta dassetu “acalā asampavedhīti vutta. Yato kutoci anussavana anussavo. Vijjāṭṭhānesu kataparicayāna ācariyāna ta tamattha viññāpentī paveṇī ācariyaparamparā. Kevala attano matiyā “itikira evakirā”ti parikappanā itikira. Piakassa ganthassa sampadānato saya sampadānabhāvena gahaa piakasampadāna. Yathāsutāna atthāna ākārassa parivitakkana ākāraparivitakko. Tatheva “evametan”ti diṭṭhiyā nijjhānakkhamana diṭṭhinijjhānakkhanti. Āgamādhigamehi vinā takkamagga nissāya takkana takko. Anumānavidhi nissāya nayaggāho. Yasmā Buddhavisaye hatvā Bhagavato aya therassa codanā, therassa ca so avisayo, tasmā “paccakkhato ñāṇena paivijjhitvā viyāti vutta. Sīhanādo viyāti sīhanādo, tasadisatā cassa seṭṭhabhāvena, so (D.28./CS:pg.3.60) cettha eva veditabboti dassento “sīhanādo”ti-ādimāha. Neva dandhāyantenāti na mandāyantena. Na bhaggarāyantenāti aparisakantena.

 Anuyogadāpanatthanti anuyoga sodhāpetu. Vimaddakkhamañhi sīhanāda nadanto atthato tattha anuyoga sodheti nāma. Anuyuñjanto ca na sodhāpeti nāma. Dātunti sodhetu. Keci “dānatthan”ti attha vadanti, tadayutta. Na hi yo sīhanāda nadati, so eva tattha anuyoga detīti yujjati. Nighasananti vimaddana. Dhamamānanti tāpayamāna, tāpanañcettha gaggariyā dhamāpanasīsena vadati. Sabbe teti sabbe te atīte niruddhe sammāsambuddhe, teneta dasseti-- ye te ahesu atīta addhāna tava abhinīhārato ora sammāsambuddhā, tesa tāva sāvakañāṇagocare dhamme paricchindanto mārādayo viya Buddhāna lokiyacittacāra tva jāneyyāsi. Ye pana te abbhatītā tato parato chinnavaumā chinnapapañcā pariyādiṇṇavaṭṭā sabbadukkhavītivattā sammāsambuddhā, tesa sabbesampi sāvakañāṇassa avisayabhūte dhamme katha jānissasīti.

 Anāgatabuddhāna panāti pana-saddo visesatthajotano, tena atītesu tāva khandhāna bhūtapubbattā tattha siyā ñāṇassa savisaye gati, anāgatesu pana sabbaso asañjātesu kathanti imamattha joteti. Tenāha “anāgatāpī”ti-ādi “Cittena paricchinditvā viditā”ti kasmā vutta, nanu atītānāgate sattāhe eva pavatta citta cetopariyañāṇassa visayo, na tato paranti? Nayida cetopariyañāṇakiccavasena vutta, atha kho pubbenivāsa-anāgatasañāṇavasena vutta, tasmā nāya doso.

 Viditaṭṭhāne na karoti sikkhāpadeneva tādisassa paikkhepassa paikkhittattā, setughātato ca. Katha pana thero dvayasambhave paikkhepameva akāsi, na vibhajja byākāsīti āha “thero kirāti-ādi. Pāra pariyanta minotīti pāramī, sā eva ñāṇanti pāramiñāṇa, sāvakāna pāramiñāṇa sāvakapāramiñāṇa, tasmi. Sāvakāna ukkasapariyantagate jānane nāya anuyogo, atha kho sabbaññutaññāṇe sabbaññutāya jānane. Keci pana “sāvakapāramiñāṇeti sāvakapāramiñāṇavisaye”ti attha vadanti. Tathā sesapadesupi. Sīla . .pe… samatthanti sīlasamādhipaññāvimuttisakhātakāraṇāna (D.28./CS:pg.3.61) jānanasamattha. Buddhasīlādayo hi Buddhāna Buddhakiccassa, parehi “Buddhā”ti jānanassa ca kāraa.

 143. Anumānañāṇa viya sasayapiṭṭhika ahutvā “idamidan”ti yathāsabhāvato ñeyya dhāreti nicchinotīti dhammo, paccakkhañāṇanti āha “dhammassa paccakkhato ñāṇassāti. Anu-etīti anvayoti āha “anuyoga anugantvāti. Paccakkhasiddhañhi attha anugantvā anumānañāṇassa pavatti diṭṭhena adiṭṭhassa anumānanti veditabbo. Vidite vedakampi ñāṇa atthato viditameva hotīti “anumānañāṇa nayaggāho vidito”ti vutta. Viditoti viddho pailaddho, adhigatoti attho. Appamāṇoti aparimāṇo mahāvisayattā. Tenāha “apariyanto”ti. Tenāti apariyantattā, tena vā apariyantena ñāṇena, eteneva thero ya ya anumeyyamattha ñātukāmo hoti, tattha tatthassa asagamappaihaa-anumānañāṇa pavattatīti dasseti. Tenāha “so imināti-ādi. Tattha imināti iminā kāraena. Pākārassa thirabhāva uddhamuddha āpetīti uddhāpa, pākāramūla. Ādi-saddena pākāradvārabandhaparikhādīna sagaho veditabbo. Paccante bhava paccantima. Paṇḍitadovārikaṭṭhāniya katvā thero attāna dassetīti dassento “ekadvāranti kasmā āhāti codana samuṭṭhāpesi. Yassā paññāya vasena puriso “paṇḍito”ti vuccati, ta paṇḍiccanti āha “paṇḍiccena samannāgato”ti. Tata-itikattabbatāsu chekabhāvo byattabhāvo veyyattiya. Medhati sammosa hisati vidhamatīti medhā, sā etassa atthīti medhāvī. hāne hāne uppatti etissā atthīti hānuppattikā, hānaso uppajjanakapaññā. Anupariyāyanti etenāti anupariyāyo, so eva pathoti anupariyāyapatho, parito pākārassa anusayāyanamaggo. Pākārabhāgā sandhātabbā etthāti pākārasandhi, pākārassa phullitappadeso. So pana heṭṭhimantena dvinnampi iṭṭhakāna vigamena eva vuccatīti āha “dvinna iṭṭhakāna apagataṭṭhānan”ti. Chinnaṭṭhānanti chinnabhinnappadeso, chinnaṭṭhāna vā. Tañhi “vivaran”ti vuccati.

 Kiliṭṭhanti malīna. Upatāpentīti kilesapariḷāhena santāpenti. Vibādhentīti pīḷenti. Uppannāya paññāya nīvaraehi na kiñci kātu sakkāti āha “anuppannāya paññāya uppajjitu na dentīti. Tasmāti paccayūpaghātena (D.28./CS:pg.3.62) uppajjitu appadānato. Catūsu satipaṭṭhānesu suṭṭhu hapitacittāti catubbidhāyapi satipaṭṭhānabhāvanāya sammadeva hapitacittā. Yathāsabhāvena bhāvetvāti aviparītasabhāvena yathā paipakkhā samucchijjanti, eva bhāvetvā.

 Purimanaye satipaṭṭhānāni, bojjhagā ca missakā adhippetāti tato aññathā vattu “apicetthāti-ādi vutta. Missakāti samathavipassanāmaggavasena missakā. “Catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā”ti-ādito vuttattā satipaṭṭhāne vipassanāti gahetvā “satta bojjhage yathābhūta bhāvetvā”ti vuttattā, maggapariyāpannānayeva ca nesa nippariyāyabojjhagabhāvato, tesu ca sabbaso adhigatesu lokanāthena sabbaññutaññāṇampi adhigatameva hotīti “bojjhage maggo, sabbaññutaññāṇañcāti gahite sundaro pañho bhaveyyāti Mahāsivatthero āha, na paneva gahita porāṇehīti adhippāyo. Itīti vuttappakāraparāmasana. Theroti Sāriputtatthero.

 Tatthāti tesu paccantanagarādīsu. Nagara viya nibbāna tadatthikehi upagantabbato, upagatānañca parissayarahitasukhādhigamanaṭṭhānato. Pākāro viya sīla tadupagatāna parito ārakkhabhāvato. Pariyāyapatho viya hirī sīlapākārassa adhiṭṭhānabhāvato. Vuttañheta “pariyāyapathoti kho bhikkhu hiriyā eta adhivacanan”ti. Dvāra viya ariyamaggo nibbānanagarappavesana-añjasabhāvato. Paṇḍitadovāriko viya dhammasenāpati nibbānanagarapaviṭṭhapavisanakāna sattāna sallakkhaato. Dinnoti dāpito, sodhitoti attho.

 144. Nipphattidassanatthanti siddhidassanattha, adhigamadassanatthanti attho. “Pañcanavutipāsaṇḍe”ti ida yasmā thero paribbājako hutvā tato pubbeva nibbānapariyesana caramāno te te pāsaṇḍino upasakamitvā nibbāna pucchi, te nāssa citta ārādhesu, ta sandhāya vutta. Te pana pāsaṇḍā heṭṭhā vuttā eva. Tatthevāti tassayeva bhāgineyyassa desiyamānāya desanāya. Parassa vaḍḍhita bhatta bhuñjanto viya sāvakapāramiñāṇa hatthagata akāsi adhigacchi. Uttaruttaranti heṭṭhimassa heṭṭhimassa uttaraato atikkamanato uttaruttara, tato eva padhānabhāva pāpitatāya (D.28./CS:pg.3.63) paṇītapaṇīta. Uttaruttaranti vā uparūpari. Paṇītapaṇītanti paṇītatara, paṇītatamañcāti attho. Kahanti kāḷaka sakilesadhamma. Sukkanti odāta vodānadhamma. Savipakkha katvāti pahātabbapahāyakabhāvadassanavasena yathākkama ubhaya savipakkha katvā. “Aya kahadhammo, imassa aya pahāyako”ti eva kaha paibāhitvā desanāvasena nīharitvā sukka, “aya sukkadhammo, iminā aya pahātabbo”ti eva sukka paibāhitvā kaha. Sa-ussāhanti phaluppādanasamatthatāvasena sabyāpāra. Tenāha “savipākan”ti. Vipākadhammanti attho.

 Tasmi desite dhammeti tasmi vuttanayena Bhagavā tumhehi desite dhamme ekacca dhamma nāma sāvakapāramiñāṇa jānitvā paivijjhitvā. Tajānane hi vutte catusaccadhammajānana avuttasiddhanti. “Catusaccadhammesūti ida porāṇaṭṭhakathāya vuttākāradassana. Vipakkho pana parato āgamissati. Etthāti “dhammesu niṭṭha agaman”ti etasmi pade. Therasallāpoti therāna sallāpasadiso vinicchayavādo Kāḷavallavāsīti kāḷavallavihāravāsī. Idānīti etarahi “idāha bhante”ti-ādivacanakāle. Imasmi pana hāneti “dhammesu niṭṭha agaman”ti imasmi padese, imasmi vā niṭṭhānakāraabhūte yoniso parivitakkane. “Imasmi pana hāne Buddhaguesu niṭṭhagato”ti kasmā vutta, nanu sāvakapāramiñāṇasamadhigatakāle eva thero Buddhaguesu niṭṭhagatoti? Saccameta, idāni pana ta pākaa jātanti eva vutta. Sabbanti “catusaccadhammesū”ti-ādi Sumattherena vutta sabba. Arahatte niṭṭhagatoti etthāpi vuttanayeneva anuyogaparihārā veditabbā. Yadipi dhammasenāpati “sāvakapāramiñāṇa mayā samadhigatan”ti ito pubbepi jānātiyeva, idāni pana asakhyeyyāparimeyyabhede Buddhague nayaggāhavasena pariggahetvā kiccasiddhiyā tasmi ñāṇe niṭṭhagato ahosīti dassento “Mahāsivatthero …pe… dhammesūti sāvakapāramiñāṇe niṭṭhagato”ti avoca.

 Buddhaguṇā pana nayato āgatā, te nayaggāhato yāthāvato jānanto sāvakapāramiñāṇe tathājānanavasena niṭṭhagatattā sāvakapāramiñāṇameva tassa aparāparuppattivasena, tena tena bhāvetabbakiccabahutāvasena ca “dhammesūti puthuvacanena vutta. Anantāparimeyyāna anaññavisayāna (D.28./CS:pg.3.64) Buddhaguṇāna nayato pariggahanena therassa sātisayo Bhagavati pasādo uppajjatīti āha “bhiyyosomattāyāti-ādi. “Suṭṭhu akkhāto”ti vatvā ta evassa suṭṭhu akkhātata dassetu “niyyāniko maggo”ti vutta. Svākkhātatā hi dhammassa yadattha desito, tadatthasādhanena veditabbā. Phalatthāya niyyātīti anantaravipākattā, attano uppattisamanantarameva phalanipphādanavasena pavattatīti attho. Vaṭṭacārakato niyyātīti vā niyyāniko, niyyānasīloti vā. Rāgadosamohanimmadanasamatthoti idhāpi “pasannosmi Bhagavatīti dassetī”ti ānetvā sambandho. Vakādīti ādi-saddena jimhakuile, aññe ca paipattidose sagahāti. Bhagavā tumhāka Buddhasubuddhatā viya dhammasudhammatā, saghasuppaipatti ca dhammesu niṭṭhagamanena sāvakapāramiñāṇe niṭṭhagatattā mayha suṭṭhu vibhūtā supākaṭā jātāti dassento thero “svākkhāto Bhagavatā dhammo, suppaipanno saghoti pasīdin”ti avoca.

 

(D.28.-2)Kusaladhammadesanāvaṇṇanā

 

 145. Anuttarabhāvoti seṭṭhabhāvo. Anuttaro Bhagavā yena guena, so anuttarabhāvo, ta anuttariya. Yasmā tassāpi guassa kiñci uttaritara natthi eva, tasmā vutta “sā tumhāka desanā anuttarāti vadatī”ti. Kusalesu dhammesūti kusaladhammanimitta. Nimittatthe hi eta bhumma, tasmā kusaladhammadesanāhetupi Bhagavāva anuttaroti attho. Bhūmi dassentoti visaya dassento. Kusaladhammadesanāya hi kusalā dhammā visayo. Vuttapadeti “kusalesu dhammesū”ti eva vuttavākye, eva vā vuttadhammakoṭṭhāse. “Pañcadhā”ti kasmā vutta, nanu chekaṭṭhenapi kusala icchitabba “kusalo tva rathassa agapaccagānan”ti-ādīsūti (ma.ni.2.87)? Saccameta, so pana chekaṭṭho kosallasambhūtaṭṭheneva sagahitoti visu na gahito. “Kacci nu bhoto kusala, kacci bhoto anāmayan”ti (jā. 1.15.146 2.22.2008) jātake āgatattā “jātakapariyāya patvā ārogyaṭṭhena kusala vaṭṭatīti vutta. “Ta ki maññatha, gahapatayo, ime dhammā kusalā vā akusalā vā sāvajjā vā anavajjā vā”ti-ādīsu suttapadesesu “kusalā”ti vuttadhammā eva “anavajjā”ti vuttāti (D.28./CS:pg.3.65) āha “suttantapariyāya patvā anavajjaṭṭhena kusala vaṭṭatīti. Abhidhamme “kosallan”ti paññā āgatāti yonisomanasikārahetukassa kusalassa kosallasammūtaṭṭho, darathābhāvadīpanato niddarathaṭṭho, “kusalassa katattā upacitattā”ti vatvā iṭṭhavipākaniddisanato sukhavipākaṭṭho ca abhidhammanayasiddhoti āha “abhidhamma …pe… vipākaṭṭhenāti. Bāhitikasutte (ma.ni.2.358) Bhagavato kāyasamācārādike vaṇṇentena dhammabhaṇḍāgārikena “yo kho mahārāja kāyasamācāro anavajjo”ti kusalo kāyasamācāro rañño Pasenadissa vutto. Na hi Bhagavato sukhavipākakamma atthīti sabbasāvajjarahitā kāyasamācārādayo “kusalā”ti vuttā, idha pana “kusalesu dhammesū”ti bodhipakkhiyadhammā “kusalā”ti vuttā, te ca samathavipassanā maggasampayuttā ekantena sukhavipākā evāti avajjarahitatāmatta upādāya anavajjattho kusala-saddoti āha “imasmi pana …pe… daṭṭhabban”ti. Evañca katvā “phalasatipaṭṭhāna pana idha anadhippetan”ti idañca vacana samatthita hoti savipākasseva gahaanti katvā.

 “Cuddasavidhenāti-ādi satipaṭṭhāne (dī.ni.2.376 ma.ni.1.109) vuttanayena veditabba. Paggahaṭṭhenāti kusalapakkhassa paggahanasabhāvena. Kiccavasenāti anuppannākusalānuppādanādikiccavasena. Tato eva cassa catubbidhatā. Ijjhanaṭṭhenāti nippajjanasabhāvena. Chandādayo eva iddhipādesu visiṭṭhasabhāvā, itare avisiṭṭhā, tesampi viseso chandādikatoti āha “chandādivasena nānāsabhāvāti.

 Adhimokkhādisabhāvavasenāti pasādādhimokkhādisalakkhaavasena. Upatthambhanaṭṭhenāti sampayuttadhammāna upatthambhanakabhāvena. Akampiyaṭṭhenāti paipakkhehi akampiyasabhāvena. Salakkhaenāti adhimokkhādisabhāvena. Niyyānaṭṭhenāti sakilesapakkhato, vaṭṭacārakato ca niggamanaṭṭhena. Upaṭṭhānādināti upaṭṭhānadhammavicayapaggahasampiyāyanapassambhanasamādhāna-ajjhupekkhanasakhātena attano sabhāvena. Hetuṭṭhenāti nibbānassa sampāpakahetubhāvena. Dassanādināti dassanābhiniropanapariggahasamuṭṭhāpanavodāpanapaggahupaṭṭhānasamādhānasakhātena attano sabhāvena.

 Sāsanassa (D.28./CS:pg.3.66) pariyosānadassanatthanti sāsana nāma nippariyāyato sattatisa bodhipakkhiyadhammā. Tattha ye samathavipassanāsahagatā, te sāsanassa ādi, maggapariyāpannā majjhe, phalabhūtā pariyosāna, tadassanattha. Tenāha “sāsanassa hīti-ādi.

 Puna etadānuttariya bhanteti yathāraddhāya desanāya nigamana. Vuttasseva atthassa puna vacanañhi nigamana vutta. Ta desananti ta kusalesu dhammesu desanāppakāra, desanāvidhi, desetabbañca, sakala vā sampuṇṇa anavasesa abhijānāti abhivisiṭṭhena ñāṇena jānāti, asesa abhijānanato eva uttari upari abhiññeyya natthi. Itoti Bhagavatā abhiññātato. Añño paramatthavasena dhammo vā paññattivasena puggalo vā aya nāma ya Bhagavā na jānātīti ida natthi na upalabbhati sabbasseva sammadeva tumhehi abhiññātattā. Kusalesu dhammesu abhijānane, desanāyañca Bhagavato uttaritaro natthi.

 

(D.28.-3)Āyatanapaṇṇattidesanāvaṇṇanā

 

 146. Āyatanapaññāpanāsūti cakkhādīna, rūpādīnañca āyatanāna sambodhanesu, tesa ajjhattikabāhiravibhāgato, sabhāgavibhāgato, samudayato, atthagamato, āhārato, ādīnavato, nissaraato ca desanāyanti attho.

 

(D.28.-4)Gabbhāvakkantidesanāvaṇṇanā

 

 147. Gabbhokkamanesūti gabbhabhāvena mātukucchiya avakkamanesu anuppavesesu, gabbhe vā mātukucchismi avakkamanesu. Pavisatīti paccayavasena tattha nibbattento pavisanto viya hotīti katvā vutta. hātīti santānaṭṭhitiyā pavattati, tathābhūto ca tattha vasanto viya hotīti āha “vasatīti. Pakatilokiyamanussāna pahamā gabbhāvakkantīti pacuramanussāna gabbhāvakkanti desanāvasena idha pahamā. “Dutiyā gabbhāvakkantīti-ādīsupi eva yojanā veditabbā.

 Alamevāti yuttameva.

 Khipitu (D.28./CS:pg.3.67) na sakkontīti tathā vātāna anuppajjanameva vadati. Sesanti puna “etadānuttariya”ti-ādi pāṭhappadesa vadati.

 

(D.28.-5)Ādesanavidhādesanāvaṇṇanā

 

 148. Parassa citta ādisati etehīti ādesanāni, yathā-upaṭṭhitanimittādīni, tāni eva aññamaññassa asakiṇṇarūpena hitattā ādesanavidhā, ādesanābhāgā, tāsu ādesanavidhāsu. Tenāha ādesanakoṭṭhāsesūti. Āgatanimittenāti yassa ādisati, tassa, attano ca upagatanimittena, nimittappattassa lābhālābhādi-ādisanavidhidassanassa pavattattā “ida nāma bhavissatīti vutta. Pāḷiya pana “evampi te mano”ti-ādinā parassa cittādisanameva āgata, ta nidassanamatta katanti daṭṭhabba. Tathā hi “ida nāma bhavissatī”ti vuttasseva atthassa vibhāvanavasena vatthu āgata. Gatanimitta nāma gamananimitta. hitanimitta nāma attano samīpe hānanimitta, parassa gamanavasena, hānavasena ca gahetabbanimitta. Manussāna paracittavidūna, itaresampi vā savanavasena parassa citta ñatvā kathentāna sadda sutvā. Yakkhapisācādīnanti hikārayakkhānañceva kaṇṇapisācādipisācāna, kumbhaṇḍanāgādīnañca.

 Vitakkavipphāravasenāti vipphārikabhāvena pavattavitakkassa vasena. Uppannanti tato samuṭṭhita. Vippalapantānanti kassaci atthassa abodhanato virūpa, vividha vā palapantāna. Suttapamattādīnanti ādi-saddena vedanāṭṭakhittacittādīna sagaho. Mahā-aṭṭhakathāya pana “ida vakkhāmi, eva vakkhāmīti vitakkayato vitakkavipphārasaddo nāma uppajjatī”ti (abhi. aṭṭha.1.vacīkammadvārakathāpi) āgatattā jāgarantāna pakatiya hitāna avippalapantāna vitakkavipphārasaddo kadāci uppajjatīti viññāyati, yo loke “mantajappo”ti vuccati. Yassa Mahā-aṭṭhakathāya asotaviññeyyatā vuttā. Tādisañhi sandhāya viññattisahajameva “jivhātālucalanādikaravitakkasamuṭṭhita sukhumasadda dibbasotena sutvā ādisatīti Sutte vuttan”ti (dha.sa.mūlaṭī. vacīkammadvārakathāvaṇṇanā) Ānandācariyo avoca. Vuttalakkhao eva pana nātisukhumo attano, accāsannappadese hitassa ca masasotassāpi āpātha gacchatīti sakkā viññātu. Tassāti (D.28./CS:pg.3.68) tassa puggalassa. Tassa vasenāti tassa vitakkassa vasena. Eva ayampi ādesanavidhā cetopariyañāṇavaseneva āgatāti veditabbā Keci pana “tassa vasenāti tassa saddassa vasenā”ti attha vadanti, ta ayutta. Na hi saddaggahaena tasamuṭṭhāpakacitta gayhati, saddaggahaṇānusārenapi tadatthasseva gahaa hoti, na cittassa. Eteneva yadeke “ya vitakkayatoti yamattha vitakkayato”ti vatvā “tassa vasenāti tassa atthassa vasenā”ti vaṇṇenti, tampi paikkhitta.

 Manasā sakharīyantīti manosakhārā, vedanāsaññā. Paihitāti purimaparibandhavinayena padhānabhāvena nihitā hapitā. Tenāha “cittasakhārā suṭṭhapitāti. Vitakkassa vitakkana nāma uppādanamevāti āha “pavattessatīti. “Pajānātī”ti pubbe vuttapadasambandhadassanavasena āneti. Āgamanenāti jhānassa āgamanaṭṭhānavasena. Pubbabhāgenāti maggassa sabbapubbabhāgena vipassanārambhena. Ubhaya peta yo saya jhānalābhī, adhigatamaggo ca añña tadatthāya paipajjanta disvā “aya iminā nīhārena paipajjanto addhā jhāna labhissati, magga adhigamissatī”ti abhiññāya vinā anumānavasena jānāti, ta dassetu vutta. Tenāha āgamanena jānāti nāmāti-ādi. Anantarāti vuṭṭhitakāla sandhāyāha. Tadā hi pavattavitakkapajānaneneva jhānassa hānabhāgiyatādivisesapajānana.

 Ki panida cetopariyañāṇa parassa citta paricchijja jānanta iddhicittabhāvato avisesato sabbesampi citta jānātīti? Noti dassento “tatthāti-ādimāha. Na ariyānanti yena cittena te ariyā nāma jātā, ta lokuttaracitta na jānāti appaividdhabhāvato Yathā hi puthujjano sabbesampi ariyāna lokuttaracitta na jānāti appaividdhattā, eva ariyopi heṭṭhimo uparimassa lokuttaracitta na jānāti appaividdhattā eva Yathā pana uparimo heṭṭhima phalasamāpatti na samāpajjati, ki eva so tassa lokuttaracitta na jānātīti codana sandhāyāha “uparimo pana heṭṭhimassa jānātīti, paividdhattāti adhippāyo. “Uparimo heṭṭhima na samāpajjatī”ti vatvā tattha kāraamāha “tesañhīti-ādi. Tesanti ariyāna. Heṭṭhimā heṭṭhimā samāpatti bhūmantarappattiyā paippassaddhikappā. Tenāha “tatrupapattiyeva hotīti, na (D.28./CS:pg.3.69) uparibhūmipatti. Nimittādivasena ñātassa kadāci byabhicāropi siyā, na pana abhiññāñāṇena ñātassāti āha “ceto …pe… natthīti. “Ta Bhagavā”ti-ādi sesa nāma.

 

(D.28.-6)Dassanasamāpattidesanāvaṇṇanā

 

 149. Brahmajāleti Brahmajālasuttavaṇṇanāya. Uttarapadalopena hesa niddeso. Ātappanti vīriya ātappati kosajja sabbampi sakilesapakkhanti. Kusalavīriyasseva hettha gahaa appamādādipadantarasannidhānato. Padahitabbatoti padahanato, bhāvana uddissa vāyamanatoti attho. Anuyuñjitabbatoti anuyuñjanato. Īdisāna padāna bahulakattuvisayatāya icchitabbattā ātappapadassa viya itaresampi kattusādhanatā daṭṭhabbā. Paipattiya nappamajjati etenāti appamādo, sati-avippavāso. Sammā manasi karoti etenāti sammāmanasikāro, tathāpavatto kusalacittuppādo. Bhāvanānuyogameva tathā vadati. Desanākkamena pahamā, dassanasamāpatti nāma karajakāye paikkūlākārassa sammadeva dassanavasena pavattasamāpattibhāvato. Nippariyāyenevāti vuttalakkhaadassanasamāpattisannissayattā, dassanamaggaphalabhāvato ca pahamasāmaññaphala pariyāyena vinā dassanasamāpatti.

 Atikkamma chavimasalohita aṭṭhi paccavekkhatīti tāni apaccavekkhitvā aṭṭhimeva paccavekkhati. Aṭṭhi-ārammaṇā dibbacakkhupādakajjhānasamāpattīti vuttanayena aṭṭhi-ārammaṇā dibbacakkhu-adhiṭṭhānā pahamajjhānasamāpatti. Yo hi bhikkhu ālokakasie catutthajjhāna nibbattetvā ta pādaka katvā adhigatadibbacakkhuñāṇo hutvā saviññāṇake kāye aṭṭhi pariggahetvā tattha paikkūlamanasikāravasena pahama jhāna nibbatteti, tassāya pahamajjhānasamāpatti dutiyā dassanasamāpatti. Tena vutta “Atthi aṭṭhī”ti-ādi. Yo panettha pāḷiya dvattisākāramanasikāro vutto, so maggasodhanavasena vutto. Tattha vā kataparicayassa sukheneva vuttanayā aṭṭhipaccavekkhaṇā samijjhatīti. Tenevettha “ima cevā”ti “atikkamma cāti ca-saddo samuccayattho vutto. Ta jhānanti yathāvutta (D.28./CS:pg.3.70) pahamajjhāna. Ayanti aya sakadāgāmiphalasamāpatti Sātisaya catusaccadassanāgamanato pariyāyena vinā mukhyā dutiyā dassanasamāpatti. Yāva tatiyamaggā vattatīti āha “khīṇāsavassa vasena catutthā dassanasamāpatti kathitā”ti.

 Pāḷiya purisassa cāti ca-saddo byatireke, tena yathāvuttasamāpattidvayato vuccamānayeva imassa visesa joteti. Avicchedena pavattiyā sotasadisatāya viññāṇameva viññāṇasota, tadeta viññāṇa purimato anantarapaccaya labhitvā pacchimassa anantarapaccayo hutvā pavattatīti aya assa sotāgatatāya sotasadisatā, tasmā pajānitabbabhāvena vutta ekameva cettha viññāṇa tasmā Aṭṭhakathāya “viññāṇasotanti viññāṇamevāti vutta. Dvīhipi bhāgehīti orabhāgaparabhāgehi. Idhaloko hissa orabhāgo, paraloko parabhāgo dvinnampi vaseneta sambandhanti. Tenāha “idhaloke patiṭṭhitan”ti-ādi. Viññāṇassa khae khae bhijjantassa kāma natthi kassaci patiṭṭhitatā, tahāvasena pana ta “patiṭṭhitan”ti vuccatīti āha “chandarāgavasenāti. Vuttañheta--

 “Kabaḷīkāre ce bhikkhave āhāre atthi rāgo, atthi nandī, atthi tahā, patiṭṭhita tattha viññāṇa viruha. Yattha patiṭṭhita viññāṇa viruha …pe… atthi tattha āyati punabbhavābhinibbattī”ti-ādi (sa.ni.2.64 katha.296 mahāni. 7).

 Kammanti kusalākusalakamma, upayogavacanameta. Kammato upagacchantanti kammabhāvena upagacchanta, viññāṇanti adhippāyo. Abhisakhāraviññāṇañhi yena kammunā sahagata, aññadatthu tabbhāvameva upagata hutvā pavattati. Idhaloke patiṭṭhita nāma idha katūpacitakammabhāvūpagamanato. Kammabhava ākaḍḍhantanti kammaviññāṇa attanā sampayuttakamma javāpetvā paisandhinibbattanena tadabhimukha ākaḍḍhanta. Teneva paisandhinibbattanasāmatthiyena paraloke patiṭṭhita nāma attano phalassa tattha patiṭṭhāpanena. Keci pana “abhisakhāraviññāṇa parato vipāka dātu asamattha idhaloke patiṭṭhita nāma, dātu samattha pana paraloke patiṭṭhita (D.28./CS:pg.3.71) nāmā”ti vadanti, ta tesa matimatta “ubhayato abbocchinnan”ti vuttattā. Yañca tehi “paraloke patiṭṭhitan”ti vutta, ta idhalokepi patiṭṭhitameva. Na hi tassa idhaloke patiṭṭhitabhāvena vinā paraloke patiṭṭhitabhāvo sambhavati. Sekkhaputhujjanāna cetopariyañāṇanti sekkhāna puthujjanānañca cetaso paricchindanakañāṇa. Kathita paricchinditabbassa cetaso chandarāgavasena patiṭṭhitabhāvajotanato.

 Catutthāya dassanasamāpattiyā tatiyadassanasamāpattiya vuttappaikkhepena attho veditabbo.

 Purimāna dvinna samāpattīna pubbe samathavasena atthassa vuttattā idāni vipassanāvasena dassetu “apicāti-ādi vutta. Niccalameva pubbe vuttassa atthassa apanetabbato. Atthantaratthatāya dassiyamānāya pada calita nāma hoti. Aparo nayoti ettha pahamajjhānassa pahamadassanasamāpattibhāve apubba natthi. Dutiyajjhāna dutiyāti ettha pana “Atthikavaṇṇakasiavasena pailaddhadutiyajjhāna dutiyā dassanasamāpattī”ti vadanti, tatiyajjhānampi tatheva pailaddha. Dassanasamāpattibhāvo pana yo bhikkhu ālokakasie catutthajjhāna nibbattetvā ta pādaka katvā adhigatadibbacakkhuko hutvā saviññāṇake aṭṭhi pariggahetvā tattha vaṇṇakasiavasena heṭṭhimāni tīṇi jhānāni nibbatteti, tassa. Tatiyajjhāna tatiyā dassanasamāpatti adhiṭṭhānabhūtassa dibbacakkhuñāṇassa vasena. Catutthajjhāna catutthāti rūpāvacaracatutthajjhāna nibbattetvā ta pādaka katvā adhigatadibbacakkhuñāṇassa ta catutthajjhāna catutthā dassanasamāpatti. Idhāpi sekkhaputhujjanāna cetaso paricchindanena tatiyā dassanasamāpatti, arahato cittassa paricchindanena catutthā dassanasamāpatti veditabbā. Evañhesā atthavaṇṇanā pāḷiyā sasandeyya. “Pahamamaggo”ti-ādīsu aṭṭhi-ārammaapahamajjhānapādako pahamamaggo pahamā dassanasamāpatti. Aṭṭhi-ārammaadutiyajjhānapādako dutiyamaggo dutiyā dassanasamāpatti. Paracittañāṇasahagatā catutthajjhānapādakā tatiyacatutthamaggā tatiyacatutthadassanasamāpattiyoti Purisassa viññāṇapajānana panettha asammohavasena daṭṭhabba.

 

(D.28.-7)Puggalapaṇṇattidesanāvaṇṇanā

 

 150. Puggalapaṇṇattīsūti (D.28./CS:pg.3.72) puggalāna paññāpanesu. Guavisesavasena aññamañña asakarato hapanesu. Lokavohāravasenāti lokasammutivasena. Lokavohāro hesa, yadida “satto puggalo”ti-ādi. Rūpādīsu sattavisattatāya satto. Tassa tassa sattanikāyassa pūraato galanato, maraavasena patanato ca puggalo. Santatiyā nayanato naro. Attabhāvassa posanato poso. Eva paññāpetabbāsu voharitabbāsu. “Sabbameta puggalo”ti imissā sādhāraapaññattiyā vibhāvanavasena vutta, na idhādhippeta-asādhāraapaññattiyā, tasmā lokapaññattīsūti sattalokagatapaññattīsu. Anuttaro hoti anaññasādhāraattā tassa paññāpanassa.

 Dvīhi bhāgehīti kārae, nissakke ceta puthuvacana, āvutti-ādivasena cāyamattho veditabboti āha “arūpasamāpattiyāti-ādi, etena “samāpattiyā vikkhambhanavimokkhena, maggena samucchedavimokkhena vimuttattā ubhatobhāgavimutto”ti eva pavatto Tipiakacūḷanāgattheravādo, “nāmakāyato, rūpakāyato ca vimuttattā ubhatobhāgavimutto”ti eva pavatto Tipiakamahādhammarakkhitattheravādo, “samāpattiyā vikkhambhanavimokkhena ekavāra vimuttova maggena samucchedavimokkhena ekavāra vimuttattā ubhatobhāgavimutto”ti eva pavatto Tipiakacūḷābhayattheravādo cāti imesa tiṇṇampi theravādāna ekajjha sagaho katoti daṭṭhabba. Vimuttoti kilesehi vimutto, kilesavikkhambhanasamucchedanehi vā kāyadvayato vimuttoti attho. Arūpasamāpattīnanti niddhārae sāmivacana. Arahattappatta-anāgāminoti bhūtapubbagatiyā vutta. Na hi arahattappatto anāgāmī nāma hoti. Pāḷīti puggalapaññattipāḷi. Aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvāti aṭṭha samāpattiyo sahajātanāmakāyena pailabhitvā. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā hontīti vipassanāpaññāya sakhāragata, maggapaññāya cattāri saccāni passitvā cattāropi āsavā parikkhīṇā honti. Disvāti dassanahetu. Na hi āsave paññāya passanti, dassanakāraṇā pana (D.28./CS:pg.3.73) parikkhīṇā “disvā parikkhīṇā”ti vuttā dassanāyattaparikkhīṇattā. Evañhi dassana āsavāna khayassa purimakiriyābhāvena vutta.

 Paññāya visesato muttoti paññāvimutto anavasesato āsavāna parikkhīṇattā. Aṭṭhavimokkhapaikkhepavaseneva, na tadekadesabhūtarūpajjhānapaikkhepavasena. Evañhi arūpajjhānekadesābhāvepi aṭṭhavimokkhapaikkhepo na hotīti siddha hoti. Arūpāvacarajjhānesu hi ekasmimpi sati ubhatobhāgavimuttoyeva nāma hoti, na paññāvimuttoti.

 Phuṭṭhanta sacchikarotīti phuṭṭhāna anto phuṭṭhanto, phuṭṭhāna arūpajjhānāna anantaro kāloti adhippāyo, accantasayoge ceta upayogavacana, phuṭṭhānantarakālameva sacchikātabba, sacchikato sacchikaraṇūpāyenāti vutta hoti. Tenāha “so jhānaphassan”ti-ādi. Ekacce āsavāti heṭṭhimamaggattayavajjhā āsavā. Yo hi arūpajjhānena rūpakāyato, nāmakāyekadesato ca vikkhambhanavimokkhena vimutto, tena nirodhasakhāto vimokkho ālocito pakāsito viya hoti, na pana kāyena sacchikato. Nirodha pana ārammaa katvā ekaccesu āsavesu khepitesu tena sacchikato hoti, tasmā so sacchikātabba nirodha yathālocita nāmakāyena sacchikarotīti kāyasakkhīti vuccati, na tu vimuttoti ekaccāna āsavāna aparikkhīṇattā.

 Diṭṭhanta pattoti dassanasakhātassa sotāpattimaggañāṇassa anantara pattoti attho. “Diṭṭhattā patto”tipi pāṭho, tena catusaccadassanasakhātāya diṭṭhiyā nirodhassa pattata dīpeti. Tenāha “dukkhā sakhārāti-ādi. Pahamaphalato paṭṭhāya yāva aggamaggā diṭṭhippattoti āha “esopi kāyasakkhī viya chabbidho hotīti. Ida dukkhanti “ida dukkha, ettaka dukkha, na ito uddha dukkhan”ti yathābhūta pajānāti. Yasmā ida yāthāvasarasato pajānāti, pajānanto ca hapetvā taha pañcupādānakkhandhe “dukkhasaccan”ti pajānāti. Taha pana ida dukkha ito samudeti, tasmā “aya dukkhasamudayo”ti yathābhūta pajānāti. Yasmā ida dukkhañca samudayo ca nibbāna patvā nirujjhanti vūpasamanti appavatti gacchanti, tasmā ta “aya dukkhanirodho”ti yathābhūta pajānāti. Ariyo pana aṭṭhagiko maggo (D.28./CS:pg.3.74) ta dukkhanirodha gacchati, tena ta “aya dukkhanirodhagāminī paipadā”ti yathābhūta pajānāti. Ettāvatā nānakkhae saccavavatthāna dassita. Idāni ta ekakkhae dassetu “tathāgatappaveditāti-ādi vutta. Tathāgatappaveditāti tathāgatena bodhimaṇḍe paividdhā viditā pākaṭā katā. Dhammāti catusaccadhammā. Vodiṭṭhā hontīti sudiṭṭhā honti. Vocaritāti sucaritā, tesu tena paññā suṭṭhu carāpitāti attho. Ayanti aya evarūpo puggalo “diṭṭhippatto”ti vuccati.

 Saddhāya vimuttoti saddahanavasena vimutto, etena sabbathā avimuttassapi saddhāmattena vimuttabhāva dasseti. Saddhāvimuttoti vā saddhāya adhimuttoti attho. Vuttanayenevāti kāyasakkhimhi vuttanayeneva. No ca kho yathā diṭṭhippattassāti yathā diṭṭhippattassa āsavā parikkhīṇā, na eva saddhāya vimuttassāti attho. Ki pana nesa kilesappahāne nānatta atthīti? Natthi. Atha kasmā saddhāvimutto diṭṭhippatta na pāpuṇātīti? Āgamanīyanānattena. Diṭṭhippatto hi āgamanamhi kilese vikkhambhento appadukkhena, akilamanto ca sakkoti vikkhambhetu, saddhāvimutto dukkhena kilamanto vikkhambheti, tasmā diṭṭhippatta na pāpuṇāti. Tenāha “etesu hīti-ādi.

 Ārammaa yāthāvato dhāreti avadhāretīti dhammo, paññā. Paññāpubbagamanti paññāpadhāna. Pañña vāhetīti paññāvāhī, pañña sātisaya pavattetīti attho. Paññā vā ima puggala vāheti, nibbānābhimukha gametīti attho. Saddhānusāriniddesepi eseva nayo.

 Tasmāti Visuddhimagge (visuddhi.2.770 776) vuttattā, tato eva Visuddhimagge, ta savaṇṇanāsu (visuddhi.ṭī. 2.776) vuttanayenettha attho veditabbo.

 

(D.28.-8)Padhānadesanāvaṇṇanā

 

 151. Padahanavasenāti bhāvanānuyogavasena. Satta bojjhagā padhānāti vuttā vivekanissitādibhāvena padahitabbato bhāvetabbato.

 

(D.28.-9)Paipadādesanāvaṇṇanā

 

 152. Dukkhena (D.28./CS:pg.3.75) kasirena samādhi uppādentassāti pubbabhāge āgamanakāle kicchena dukkhena sasakhārena sappayogena kilamantassa kilese vikkhambhetvā lokuttarasamādhi uppādentassa. Dandha ta hāna abhijānantassāti vikkhambhitesu kilesesu vipassanāparivāse cira vasitvā ta lokuttarasamādhisakhāta hāna dandha saika abhijānantassa paivijjhantassa, sacchikarontassa pāpuantassāti attho. Aya vuccatīti yā esā eva uppajjati, aya kilesavikkhambhanapaipadāya dukkhattā, vipassanāparivāsapaññāya ca dandhattā maggakāle ekacittakkhae uppannāpi paññā āgamanavasena “dukkhapaipadā dandhābhiññā nāmā”ti vuccati. Upari tīsu padesupi imināva nayena attho veditabbo.

 

(D.28.-10)Bhassasamācārādidesanāvaṇṇanā

 

 153. Bhassasamācāreti vacīsamācāre. hitoti yathāraddha ta avicchedavasena kathento. Tenāha “kathāmagga anupacchinditvā kathento”ti. Musāvādūpasañhitanti antarantarā pavattena musāvādena upasahita. Vibhūti vuccati visubhāvo, tattha niyuttanti vebhūtika, tadeva vebhūtiya, pesuñña. Tenāha “bhedakaravācan”ti. Karauttariyalakkhaato sārambhato jātāti sārambhajā. Tassā pavatti-ākāradassanattha “tva dussīlo”ti-ādi vutta. Bahiddhākathā amanāpā, manāpāpi parassa cittavighātāvahattā karauttariyapakkhiyamevāti dassento “tuyhan”ti-ādimāha. Vikkhepakathāpavattanti vikkhepakathāvasena pavatta. Jayapurekkhāro hutvāti attano jaya purakkhatvā. Ya kiñci na bhāsatīti yojanā. “Mantā”ti vuccati paññā, mantana jānananti katvā. “Mantāti ida “mantetvā”ti iminā samānattha nipātapadanti āha “upaparikkhitvāti. Yuttakathamevāti attano, suantassa ca yuttarūpameva katha. Hadaye nidahitabbayuttanti atthasampattiyā, byañjanasampattiyā atthavedādipailābhanimittattā citte hapetabba, vimuttāyatanabhāvena manasi kātabbanti attho. Sabbagasampannāpi vācā akāle bhāsitā abhājane bhāsitā viya na atthāvahāti āha “yuttapattakālenāti. Ayañca caturagasamannāgatā subhāsitavācā (D.28./CS:pg.3.76) saccasambodhāvahāditāya sattāna mahiddhikā mahānisasāti dassetu “eva bhāsitā hīti-ādi vutta.

 Sīlācāreti sīle ca ācāre ca parisuddhasīle ceva parisuddhamanosamācāre ca. hitoti patiṭṭhahanto. Sacca etassa atthīti saccoti āha “saccakatho”ti. Esa nayo saddhoti etthāpi. Tenāha “saddhāsampanno”ti. “Nanu ca heṭṭhā sacca kathitamevā”ti kasmā vutta? Heṭṭhā hi vacīsamācāra kathentena sacca kathita, paipakkhapaikkhepavasena idha sīla kathentena ta paripuṇṇa katvā dassetu sacca sarūpeneva kathita. “Puggalādhiṭṭhānāya kathāya ārabbhantarañceta, tathāpi sacca vatvā anantarameva saccassa kathana punarutta hotīti parassa codanāvasaro mā hotū”ti tattha parihāra dātukāmo “idha kasmā puna vuttan”ti āha. Heṭṭhā vācāsacca kathita caturagasamannāgata subhāsitavāca dassentena. Antamaso …pe… dassetu idha vutta “eva sīla suparisuddha hotī”ti. Imasmi panatthe “eva parittaka kho, Rāhula, tesa sāmañña, yesa natthi sampajānamusāvāde lajjā”ti-ādi nayappavatta Rāhulovādasutta dassetabba.

 Guttā satikavāṭena pidahitā dvārā etenāti guttadvāroti āha “chasu indriyesūti-ādi Pariyesanapaiggahanaparibhogavissajjanavasena bhojane matta jānātīti bhojane mattaññū. Samanti avisama. Samacāritā hi kāyavisamādīni pahāya kāyasamādipūraa. Nisajjāyāti ettha iti-saddo ādi-attho, tena “āvaraṇīyehi dhammehi citta parisodhetī”ti evamādi sagahāti. Bhāvanāya cittaparisodhanañhi jāgariyānuyogo, na niddāvinodanamatta. Nittandīti vigatathinamiddho. Sā pana nittanditā kāyālasiyavigamane pākaṭā hotīti vutta “kāyālasiyavirahito”ti. Āraddhavīriyo”ti iminā duvidhopi vīriyārambho gahitoti ta vibhajitvā dassetu “kāyikavīriyenāpīti-ādi vutta. Sagamma gaavihāro sahavāso sagaikā, sā pana kilesehipi eva hotīti tato visesetu “gaasagaikan”ti vutta. Gaena sagaika gaasagaikanti. Ārambhavatthuvasenāti anadhigatavisesādhigamakāraavasena ekavihārī, na kevala ekībhāvavasena. Kilesasagaikanti (D.28./CS:pg.3.77) kilesasahitacittata. Yathā tathāti vipassanāvasena, paisakhānavasena vā. Samathavasena ārammaṇūpanijjhāna. Vipassanāvasena lakkhaṇūpanijjhāna.

 Kalyāṇapaibhānoti sundarapaibhāno, sā panassa paibhānasampadā vacanacāturiyasahitāva icchitāti āha “vākkaraa …pe… sampanno cāti. “Paibhānan”ti hi ñāṇampi vuccati ñāṇassa upaṭṭhitavacanampi. Tattha atthayutta kāraayutta paibhānamassāti yuttapaibhāno. Pucchitānantarameva sīgha byākātu asamatthatāya no muttapaibhāna assāti no muttapaibhāno. Idha pana vikiṇṇavāco muttapaibhāno adhippetoti adhippāyena “sīlasamācārasmiñhi hitabhikkhu muttapaibhāno na hotīti vutta. Gamanasamatthāyāti assuta dhamma gametu samatthāya. Dhāraasamatthāyāti sātisaya sativīriyasahitatāya yathāsuta yathāpariyatta dhamma dhāretu samatthāya. Munanato anuminanato mutīti anumāna paññāya nāma. Tīhi padehīti “gatimā dhitimā mutimā”ti tīhi padehi. Heṭṭhāti heṭṭhāāraddhavīriyo”ti vuttaṭṭhāne. Idhāti “dhitimā”ti vuttaṭṭhāne. Vīriyampi heṭṭhā guabhūta gahitanti vuttovāyamattho. Heṭṭhāti “jāgariyānuyogamanuyutto, jhāyī”ti ettha vipassanāpaññā kathitā. Idhāti “dhitimā mutimā”ti ettha Buddhavacanagahanapaññā kathitā karaapubbāparakosallapaññādīpanato. Kilesakāmopi vatthukāmo viya yathāpavatto assādīyatīti vutta “vatthukāmakilesakāmesu agiddho”ti.

 

(D.28.-11)Anusāsanavidhādesanādivaṇṇanā

 

 154. Attano upāyamanasikārenāti attani sambhūtena pathamanasikārena bhāvanāmanasikārena. Paipajjamānoti visuddhi paipajjamāno.

 155. Kilesavimuttiñāṇeti kilesappahānajānane.

 156. Pariyādiyamānoti paricchijja gahantoti attho. Suddhakkhandheyeva anussarati nāmagotta pariyādiyitu asakkonto. Vuttamevattha vivaritu “eko hīti-ādi vutta. Sakkoti pariyādiyitu. Asakkontassa (D.28./CS:pg.3.78) vasena gahita, “amutrāsi evanāmo”ti-ādi vuttanti attho. Asakkontassāti ca ārohane asakkontassa, orohane pana ñāṇassa thirabhūtattā. Tenāha “suddhakkhandheyeva anussaranto”ti-ādi. Etanti pubbāparavirodha. Na sallakkhesi diṭṭhābhinivesena kuṇṭhañāṇattā. Tenāha “diṭṭhigatikattāti. hānanti ekasmi pakkhe avaṭṭhāna. Niyamoti vādaniyamo painiyatavādatā. Tenāha “ima gahetvāti-ādi.

 157. Piṇḍagaanāyāti “eka dve”ti-ādinā agaetvā sakalanapaduppādanādinā piṇḍanavasena gaanāya. Acchiddakavasenāti avicchindakagaanāvasena gaanā kamagaana muñcitvā “imasmi rukkhe ettakāni paṇṇānī”ti vā “imasmi jalāsaye ettakāni udakāḷhakānī”ti vā eva gaetabbassa ekajjhampi piṇḍetvā gaanā. Kamagaanā hi antarantarā vicchijja pavattiyā pacchindikā. Sā panesā gaanā savanantara anapekkhitvā manasāva gaetabbato “manogaanātipi vuccatīti āha “manogaanāyāti. Piṇḍagaanameva dasseti, na vibhāgagaana. Sakhātu na sakkā aññehi asakhyeyyābhāvato. Paññāpāramiyā pūritabhāva dassento itarāsa pūraena vinā tassā pūraa natthīti “dasanna pāramīna pūritattāti āha. Tenāha “sabbaññutaññāṇassa suppaividdhattāti. Ettakanti dassethāti dīpeti thero. Ya pana pāḷiya “sākāra sa-uddesa anussaratī”ti vutta, ta tassa anussaraamatta sandhāya vutta, na āyuno vassādigaanāya paricchindana tassa avisayabhāvato.

 158. Tumhāka sammāsambuddhāna yeva anuttarā anaññasādhāraattā. Idāni tassā desanāya majjhe bhinnasuvaṇṇassa viya vibhāgābhāva dassetu “atītabuddhāpīti-ādi vutta. Imināpi kāraenāti anuttarabhāvena, aññehi Buddhehi ekasadisabhāvena ca.

 159. Āsavāna ārammaabhāvūpagamanena sāsavā. Upecca ādhīyantīti upādhī, dosāropanāni, saha upādhīhīti sa-upādhikā. Anariyiddhiyañhi attano cittadosena ekacce upārambha dadanti, svāyamattho Kevaṭṭasuttena dīpetabbo. No “ariyā”ti vuccati sāsavabhāvato. Niddosehi (D.28./CS:pg.3.79) khīṇāsavehi pavattetabbato niddosā dosehi saha appavattanato. Tato eva anupārambhā. Ariyāna iddhīti ariyiddhīti vuccati.

 Appaikkūlasaññīti iṭṭhasaññī iṭṭhākārena pavattacitto. Paikkūleti amanuññe aniṭṭhe Dhātusaññanti “dhātuyo”ti sañña. Upasaharatīti upaneti pavatteti. Aniṭṭhasmi vatthusminti aniṭṭhe sattasaññite ārammae. Mettāya vā pharatīti metta hitesita upasaharanto sabbatthakameva ta tattha pharati. Dhātuto vā upasaharatīti dhammasabhāvacintanena dhātuso, paccavekkhaṇāya dhātumanasikāra vā tattha pavatteti. Appaikkūle satte ñātimittādike yāthāvato dhammasabhāvacintanena aniccasaññāya visabhāgabhūte “kesādi asucikoṭṭhāsamevā”ti asubhasañña pharati asubhamanasikāra pavatteti. Chaagupekkhāyāti iṭṭhāniṭṭhachaḷārammaṇāpāthe parisuddhapakatibhāvāvijahanalakkhaṇāya chasu dvāresu pavattanato “chaagupekkhāyā”ti laddhanāmāya tatramajjhattupekkhāya.

 Ta desananti ta dvīsu iddhividhāsu desanappakāra desanāvidhi. Asesa sakalanti asesa niravasesa sampuṇṇa abhivisiṭṭhena ñāṇena jānāti. Asesa abhijānato tato uttari abhiññeyya natthi. Itoti Bhagavato abhiññātato. Añño paramatthavasena dhammo vā paññattivasena puggalo vā aya nāma ya Bhagavā na jānātīti ida natthi na upalabbhati sabbasseva sammadeva tumhehi abhiññātattā. Dvīsu iddhividhāsu abhijānane, desanāyañca Bhagavato uttaritaro natthi. Imināpīti pi-saddo na kevala vuttatthasamuccayattho, atha kho avuttatthasamuccayatthopi daṭṭhabbo. Ya ta bhanteti-ādināpi hi Bhagavato guadassana tasseva pasādassa kāraavibhāvana.

 

(D.28.-17)Aññathāsatthuguadassanādivaṇṇanā

 

 160. Pubbe “etadānuttariya bhante”ti-ādinā yathāvuttabuddhaguṇā dassitā, tato añño evāya pakāro “ya ta bhante”ti-ādinā āraddhoti āha “aparenāpi ākārenāti. Buddhāna sammāsambodhiyā saddahanato visesato saddhā kulaputtā nāma bodhisattā, mahābodhisattāti adhippāyo. Te hi mahābhinīhārato paṭṭhāya (D.28./CS:pg.3.80) mahābodhiya sattā āsattā laggā niyatabhāvūpagamanena kenaci asahāriyabhāvato. Yato nesa na kathañci tattha saddhāya aññathatta hoti, eteneva tesa kammaphala saddhāyapi aññathattābhāvo dīpito daṭṭhabbo. Tasmāti yasmā atisayavacanicchāvasena, “anuppatta ta Bhagavatā”ti saddantarasannidhānena ca visiṭṭhavisaya “saddhena kulaputtenā”ti ida pada, tasmā. Lokuttaradhammasamadhigamamūlakattā sabbabuddhaguasamadhigamassa “nava lokuttaradhammā”ti vutta. Āraddhavīriyenā”ti-ādīsu samāsapadesu “vīriya thāmo”ti-ādīni avayavapadāni. Ādi-saddena parakkamapada sagahāti, na dhorayhapada. Na hi ta vīriyavevacana, atha kho vīriyavantavācaka. Dhurāya niyuttoti hi dhorayho. Tenāha “ta dhura vahanasamatthena mahāpurisenā”ti. Paggahitavīriyenāti asithilavīriyena. Thiravīriyenāti ussohībhāvūpagamanena thirabhāvappattavīriyena. Asamadhurehīti anaññasādhāraadhurehi. Paresa asayhasahanā hi lokanāthā. Ta sabba acinteyyāparimeyyabheda Buddhāna guajāta. Pāramitā, Buddhaguṇā, veneyyasattāti yasmā ida taya sabbesampi Buddhāna samānameva, tasmā āha “atītānāgata …pe… ūno natthīti.

 Kāmasukhallikānuyoganti kāmasukhe allīnā hutvā anuyuñjana. Ko jānāti paraloka “Atthi”ti, ettha “ko ekavisayoya indriyagocaro”ti evadiṭṭhi hutvāti adhippāyo. Sukhoti iṭṭho sukhāvaho. Paribbājikāyāti tāpasaparibbājikāya taruiyā. Mudukāyāti sukhumālāya. Lomasāyāti taruamudulomavatiyā. Moibandhāhīti moi katvā bandhakesāhi. Paricārentīti attano pāricārika karonti, indriyāni vā tattha parito cārenti. Lāmakanti paikiliṭṭha. Gāmavāsīna bālāna dhamma. Puthujjanānamidanti pothujjanika. Yathā pana ta “puthujjanānamidan”ti vattabbata labhati, ta dassetu “puthujjanehi sevitabban”ti āha. Anariyehi sevitabbanti vā anariya. Yasmā pana niddosattho ariyattho, tasmā “anariyanti na niddosan”ti vutta. Anatthasayuttanti diṭṭhadhammikasamparāyikādivividhavipulānatthasañhita. Attakilamathānuyoganti attano kilamathassa khedanassa anuyuñjana. Dukkha etassa atthīti dukkha. Dukkhamana etassāti dukkhama.

 Ābhicetasikānanti (D.28./CS:pg.3.81) abhiceto vuccati abhikkanta visuddha citta, adhicitta vā, tasmi abhicetasi jātānīti ābhicetasikāni, abhicetosannissitāni vā. Diṭṭhadhammasukhavihārānanti diṭṭhadhamme sukhavihārāna, diṭṭhadhammo vuccati paccakkho attabhāvo, tattha sukhavihārabhūtānanti attho, rūpāvacarajhānānameta adhivacana. Tāni hi appetvā nisinnā jhāyino imasmiyeva attabhāve asakiliṭṭha nekkhammasukha vindanti, tasmā “diṭṭhadhammasukhavihārānī”ti vuccantīti. Kathitā “diṭṭhadhammasukhavihāro”ti sappītikattā, lokuttaravipākasukhumasañhitattā ca. Saha maggena vipassanāpādakajjhāna kathita “cattārome Cunda sukhallikānuyogā ekantanibbidāyā”ti-ādinā (dī.ni.3.184) catutthajjhānikaphalasamāpattīti catutthajjhānikā phalasamāpatti diṭṭhadhammasukhavihārabhāvena kathitā. Cattāri rūpāvacarāni “diṭṭhadhammasukhavihārajjhānānīti kathitānīti attho. Nikāmalābhīti nikāmena lābhī attano icchāvasena lābhī. Icchiticchitakkhae samāpajjitu samatthoti attho Tenāha “yathākāmalābhīti. Adukkhalābhīti sukheneva paccanīkadhammāna samucchinnattā samāpajjitu samattho. Akasiralābhīti akasirāna vipulāna lābhī, yathāparicchedeneva vuṭṭhātu samattho. Ekacco hi lābhīyeva hoti, na pana sakkoti icchiticchitakkhae samāpajjitu. Ekacco tathā samāpajjitu sakkoti, pāribandhake pana kicchena vikkhambheti. Ekacco tathā ca samāpajjati, pāribandhake ca akiccheneva vikkhambheti na sakkoti nāḷikayanta viya yathāparicchede vuṭṭhātu. Bhagavā pana sabbaso samucchinnapāribandhakattā vasibhāvassa sammadeva samadhigatattā sabbameta sammadeva sakkoti.

 

(D.28.-18)Anuyogadānappakāravaṇṇanā

 

 161. Dasasahassilokadhātuyāti imāya lokadhātuyā saddhi ima lokadhātu parivāretvā hitāya dasasahassilokadhātuyā. Jātikhettabhāvena hi ta ekajjha gahetvā “ekissā lokadhātuyā”ti vutta, tattakāya eva jātikhettabhāvo dhammatāvasena veditabbo. “Pariggahavasenā”ti keci. Sabbesampi Buddhāna tattaka eva (D.28./CS:pg.3.82) jātikhetta. “Tannivāsīnayeva ca devāna dhammābhisamayo”ti vadanti. Pakampanadevatūpasakamanādinā jātacakkavāḷena samānayogakkhamaṭṭhāna jātikhetta. Saraseneva āṇāpavattanaṭṭhāna āṇākhetta. Buddhañāṇassa visayabhūta hāna visayakhetta. Okkamanādīna channameva gahaa nidassanamatta mahābhinīhārādikālepi tassa pakampanalabbhanato. Āṇākhetta nāma, ya ekacca savaṭṭati, vivaṭṭati ca. Āṇā vattati tannivāsidevatāna sirasā sampaicchanena, tañca kho kevala Buddhāna ānubhāveneva, na adhippāyavasena. “Yāvatā pana ākakheyyā”ti (a.ni.3.81) vacanato tato parampi āṇā pavatteyyeva.

 Nuppajjantīti pana atthīti “na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjatī”ti (ma.ni.1.285 2.341 mahāva. 11 kathā. 405) imissā lokadhātuyā hatvā vadantena Bhagavatā, imasmiyeva Sutte “ki panāvuso, Sāriputta, atthetarahi añño samao vā brāhmao vā Bhagavatā samasamo sambodhiyan”ti (dī.ni.3.161) eva puṭṭho “aha bhante noti vadeyyan”ti (dī.ni.3.161) vatvā tassa kāraa dassetu “aṭṭhānameta anavakāso, ya ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā”ti (dī.ni.3.161 ma.ni.3.129 a.ni.1.277 netti. 57 mi.pa.5.1.1) ima sutta dassentena dhammasenāpatinā ca Buddhakhettabhūta ima lokadhātu hapetvā aññattha anuppatti vuttā hotīti adhippāyo.

 Ekatoti saha, ekasmi kāleti attho. So pana kālo katha paricchinnoti? Carimabhave paisandhiggahaato paṭṭhāya yāva dhātuparinibbānanti dassento “tattha bodhipallake”ti-ādimāha. Nisinnakālato paṭṭhāyāti pailomakkamena vadati. Khettapariggaho katova hoti “ida Buddhāna jātikhettan”ti. Kena pana pariggaho kato? Uppajjamānena bodhisattena. Parinibbānato paṭṭhāyāti anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbānato paṭṭhāya. Etthantareti carimabhave bodhisattassa paisandhiggahaa, dhātuparinibbānanti imehi dvīhi paricchinne etasmi antare.

 

(D.28.-18-1)Tipiaka-antaradhānakathāvaṇṇanā

 

 “Na (D.28./CS:pg.3.83) nivāritā”ti vatvā tattha kāraa dassetu “tīṇi hīti-ādi vutta. Paipatti-antaradhānena sāsanassa osakkitattā aparassa uppatti laddhāvasarā hoti. Paipadāti paivedhāvahā pubbabhāgapaipadā.

 “Pariyatti pamāṇan”ti vatvā tamattha bodhisatta nidassana katvā dassetu “yathāti-ādi vutta. Tayida hīna nidassana katanti daṭṭhabba. Niyyānikadhammassa hi hiti dassento aniyyānikadhamma nidasseti.

 Mātikāya antarahitāyāti “yo pana bhikkhū”ti-ādi (pārā. 39 44 pāci. 45) nayappavattāya sikkhāpadapāḷimātikāya antarahitāya. Nidānuddesasakhāte pātimokkhe, pabbajjā-upasampadākammesu ca sāsana tiṭṭhati. Yathā vā pātimokkhe dharante eva pabbajjā upasampadā ca, eva sati eva tadubhaye pātimokkha tadubhayābhāve pātimokkhābhāvato. Tasmā tayida taya sāsanassa hitihetūti āha “pātimokkhapabbajjā-upasampadāsu hitāsu sāsana tiṭṭhatīti. Yasmā vā upasampadādhīna pātimokkha anupasampannassa anicchitattā, upasampadā ca pabbajjādhīnā, tasmā pātimokkhe, ta siddhiyā siddhāsu pabbajjupasampadāsu ca sāsana tiṭṭhati. Osakkita nāmāti pacchimakapaivedhasīlabhedadvaya ekato katvā tato para vinaṭṭha nāma hoti, pacchimakapaivedhato para paivedhasāsana, pacchimakasīlabhedato para paipattisāsana vinaṭṭha nāma hotīti attho.

 

(D.28.-18-2)Sāsana-antarahitavaṇṇanā

 

 Etena kāma “sāsanaṭṭhitiyā pariyatti pamāṇan”ti vutta, pariyatti pana paipattihetukāti paipattiyā asati sā appatiṭṭhā hoti paivedho viya, tasmā paipatti-antaradhāna sāsanosakkanassa visesakāraanti dassetvā tayida sāsanosakkana dhātuparinibbānosānanti dassetu “tīṇi parinibbānānīti-ādi vutta. Dhātūna sannipātanādi Buddhāna adhiṭṭhānenevāti veditabba.

 Tāti (D.28./CS:pg.3.84) rasmiyo. Kāruññanti paridevanakāruñña. Jambudīpe, dīpantaresu, devanāgabrahmalokesu ca vippakiritvā hitāna dhātūna mahābodhipallakaṭṭhāne ekajjha sannipātana, rasmivissajjana, tattha tejodhātuyā uṭṭhāna, ekajālibhāvo cāti sabbameta satthu adhiṭṭhānavasenevāti veditabba.

 Anacchariyattāti dvīsupi uppajjamānesu acchariyattābhāvadosatoti attho. Buddhā nāma majjhe bhinnasuvaṇṇa viya ekasadisāti tesa desanāpi ekarasā evāti āha “desanāya ca visesābhāvato”ti, etena ca anacchariyattameva sādheti. “Vivādabhāvato”ti etena vivādābhāvattha dve ekato na uppajjantīti dasseti.

 Tatthāti milindapañhe (mi.pa.5.1.1). Ekuddesoti eko ekavidho abhinno uddeso. Sesapadesupi eseva nayo.

 Eka eva Buddha dhāretīti ekabuddhadhāraṇī, etena evasabhāvā ete Buddhaguṇā, yena dutiya Buddhagua dhāretu asamatthā aya lokadhātūti dasseti. Paccayavisesanipphannānañhi dhammāna sabhāvaviseso na sakkā nivāretunti. “Na dhāreyyā”ti vatvā tameva adhāraa pariyāyehi pakāsento “caleyyāti-ādimāha. Tattha caleyyāti paripphandeyya. Kampeyyāti pavedheyya. Nameyyāti ekapassena natā bhaveyya. Oameyyāti osīdeyya. Vinameyyāti vividhā ito cito ca nameyya. Vikireyyāti vātena bhusamuṭṭhi viya vippakireyya. Vidhameyyāti vinasseyya. Viddhaseyyāti sabbaso viddhastā bhaveyya. Tathābhūtā ca na katthaci tiṭṭheyyāti āha “na hāna upagaccheyyāti.

 Idāni tattha nidassana dassento “yathā mahārājāti-ādimāha. Tattha samupādikāti sama uddha pajjati pavattatīti samupādikā, udakassa upari samagāminīti attho. Vaṇṇenāti saṇṭhānena. Pamāṇenāti ārohena. Kisathūlenāti kisathūlabhāvena, pariṇāhenāti attho. Dvinnampīti dvepi, dvinnampi vā sarīrabhāra.

 Chādentanti rocenta ruci uppādenta. Tandīkatoti tena bhojanena tandībhūto. Anoamitadaṇḍajātoti yāvadatthabhojanena oamitu asamatthatāya (D.28./CS:pg.3.85) anoamitadaṇḍo viya jāto. Saki bhuttovāti eka vaḍḍhitaka bhuttamattova mareyyāti. Atidhammabhārenāti dhammena nāma pathavī tiṭṭheyya, saki teneva calati vinassatīti adhippāyena pucchati. Puna thero ratana nāma loke kuumba sandhārenta, abhimatañca lokena; ta attano garusabhāvatāya sakaabhagassa kāraa atibhārabhūta diṭṭhameva dhammo ca hitasukhavisesehi tasamagina dhārento, abhimato ca viññūna gambhīrappameyyabhāvena garusabhāvattā atibhārabhūto pathavicalanassa kāraa hotīti dassento “idha mahārāja dve sakaṭāti-ādimāha, eteneva tathāgatassa mātukucchi-okkamanādikāle pathavikampanakāraa savaṇṇitanti daṭṭhabba. Ekassāti ekasmā, ekassa vā sakaassa ratana tasmā sakaato gahetvāti attho.

 Osāritanti uccārita, kathitanti attho.

 Aggoti sabbasattehi aggo.

 Sabhāvapakatikāti sabhāvabhūtā akittimā pakatikā. Kāraamahantattāti kāraṇāna mahantatāya, mahantehi Buddhakaradhammehi pāramisakhātehi kāraehi Buddhaguṇāna nibbattitoti vutta hoti. Pathaviādīni mahantāni vatthūni, mahantā ca sakkabhāvādayo attano attano visaye ekekāva, eva sammāsambuddhopi mahanto attano visaye eko eva. Ko ca tassa visayo? Buddhabhūmi, yāvataka vā ñeyyamevaākāso viya anantavisayo Bhagavā eko eva hotī”ti vadanto “ekissā lokadhātuyā”ti vuttalokadhātuto aññesupi cakkavāḷesu aparassa Buddhassa abhāva dasseti.

 “Sammukhā metan”ti-ādinā pavattita attano byākaraa aviparītatthatāya satthari pasāduppādanena sammāpaipajjamānassa anukkamena lokuttaradhammāvahampi hotīti āha “dhammassa …pe… paipadan”ti. Vādassa anupatana anuppavatti vādānupātoti āha “vādoyevāti.

 

(D.28.-19)Acchariya-abbhutavaṇṇanā

 

 162. Udāyīti (D.28./CS:pg.3.86) nāma, mahāsarīratāya pana thero mahā-udāyīti paññāyittha, yassa vasena Vinaye nisīdanassa dasā anuññātā. Pañcavaṇṇāti khuddikādibhedato pañcappakārā. Pītisamuṭṭhānehi paṇītarūpehi atibyāpitadeho “nirantara pītiyā phuasarīro”ti vutto, tato evassā pariyāyato pharaalakkhaampi vutta. Appa-saddo “appakasirenevā”ti-ādīsu (sa.ni.1.101 5.158 a.ni.7.71) viya idha abhāvatthoti āha “appicchatāti nittahatāti. Tīhākārehīti yathālābhayathābalayathāsāruppappakārehi.

 Na na katheti kathetiyeva. Cīvarādihetunti cīvaruppādādihetubhūta payuttakatha na katheti. Veneyyavasenāti vinetabbapuggalavasena. Katheti “evamaya vinaya upagacchatī”ti. “Sabbābhibhū sabbavidūhamasmī”ti-ādikā (ma.ni.1.285 2.341 mahāva. 11 kathā. 405 dha.pa.353) gāthāpi “dasabalasamannāgato, bhikkhave, tathāgato”ti-ādikā (sa.ni.2.21 22) suttantāpi.

 163. Abhikkhaanti abhiha. Niggāthakattā, pucchanavissajjanavasena pavattitattā ca “veyyākaraan”ti vutta. Sesa sabba suviññeyya evāti.

 

Sampasādanīyasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.29.) 6. Pāsādikasuttavaṇṇanā

 

(D.29.-1)Nigaṇṭhanāṭaputtakālakiriyavaṇṇanā

 

 164. Lakkhassa (D.29./CS:pg.3.87) saravedha avirajjhitvāna vijjhanavidhi jānantīti Vedhaññā. Tenāha “dhanumhi katasikkhāti. Sippa uggahaatthāyāti dhanusippādisippassa uggahaatthāya. Majjhimena pamāṇena sarapātayogyatāvasena katattā dīghapāsādo.

 Sampati kāla katoti acirakāla kato. Dvedhikajātāti jātadvedhikā sañjātabhedā. Dvejjhajātāti duvidhabhāvappattā. Bhaṇḍanti paribhāsanti etenāti bhaṇḍana, viruddhacitta. Tanti bhaṇḍana. “Ida nahānādi na kattabban”ti paññattavatta paṇṇatti. Dhammavinayanti pāvacana siddhanta. Vijjhantā mukhasattīhi. Sahita meti mayha vacana sahita siliṭṭha pubbāparasambandha atthayutta kāraayutta. Tenāha “atthasahitan”ti. Adhiciṇṇanti āciṇṇa. Viparāvattanti virodhadassanavasena parāvattita, parāvatta dūsitanti attho. Tenāha “cirakālavasena pagua, ta mama vāda āgamma nivattan”ti. Pariyesamāno vicara tattha gantvā sikkhāti attho. Sace sakkosi, idāniyeva mayā vehita dosa nibbehehi. Maraamevāti aññamaññaghātanavasena maraameva. Nāṭaputtassa imeti Nāṭaputtiyā, te pana tassa sissāti āha “antevāsikesūti. Purimapaipattito painivattana paivāna, ta rūpa sabhāvo etesanti paivānarūpā. Tenāha “nivattanasabhāvāti. Kathana atthassa ācikkhana. Pavedana hetudāharaṇāni āharitvā bodhana. Tenāha “duppavediteti duviññāpite”ti. Na upasamāya savattatīti anupasamasavattana, tadeva anupasamasavattanika, tasmi. Samussita hutvā patiṭṭhāhetubhāvato thūpa, patiṭṭhāti āha “bhinnathūpeti bhinnapatiṭṭhe”ti, thūpoti vā dhammassa niyyānabhāvo veditabbo aññe dhamme abhibhuyya samussitaṭṭhena, so nigaṇṭhassa samaye. Kehici abhinnasammatopi bhinno vinaṭṭho eva sabbena sabba abhāvatoti so bhinnathūpo, so eva niyyānabhāvo vaṭṭadukkhato muccitukāmāna paisaraa, tamettha natthīti appaisarao (D.29./CS:pg.3.88) tasmi bhinnathūpe appaisaraeti evamettha attho veditabbo.

 Ācariyappamāṇanti ācariyamuṭṭhi hutvā pamāṇabhūta. Nānānīhārenāti nānākārena.

 165. Tatheva samudācarisu bhūtapubbagatiyā. Sāmākānanti sāmākadhaññāna.

 “Yenassa upajjhāyo”ti vatvā yathāssa āyasmato Cundassa dhammabhaṇḍāgāriko upajjhāyo ahosi, ta vitthārena dassetu “Buddhakāle kirāti-ādi vutta. Tattha Buddhakāleti bhūtakathanameta, na visesana. Satthu parinibbānato puretarameva hi dhammasenāpati parinibbuto.

 

(D.29.-1-1)Dhammaratanapūjāvaṇṇanā

 

 Saddhivihārika adāsīti saddhivihārika katvā adāsi.

 Kathāya mūlanti Bhagavato santikā labhitabbadhammakathāya kāraa. Samuṭṭhāpetīti uṭṭhāpeti, dāliddiyapakato uddharatīti adhippāyo. Sandhamanti sammadeva dhamanto. Ekekasmi pahāreyeva tayo tayo vāre katvā divā navavāre ratti navavāre. Upaṭṭhānameva gacchati Buddhupaṭṭhānavasena, pañhāpucchanādivasena pana antarantarāpi gacchateva, gacchanto ca divasassa …pe… gacchati. Ñātu icchitassa atthassa uddharaabhāvato pañhova pañhuddhāro, ta gahetvāva gacchati attano mahāpaññatāya, satthu ca dhammadesanāya akilāsubhāvato.

 

(D.29.-2)Asammāsambuddhappaveditadhammavinayavaṇṇanā

 

 166. Ārocitepi tasmi atthe. Sāmiko hoti, tassa sāmikabhāva dassetu “sova tassā ādimajjhapariyosāna jānātīti āha. Evanti vacanasampaicchana. Cundattherena hi ānīta kathāpābhata Bhagavā sampaicchanto “evan”ti āha. “Evan”ti durakkhāte Dhammavinaye sāvakāna dvedhikādibhāvena viharaakiriyāparāmasanañheta.

 Yasmā (D.29./CS:pg.3.89) …pe… pākaa hoti byatirekamukhena ca neyyassa atthassa vibhūtabhāvāpattito. Atha vā yasmā …pe… pākaa hoti dosesu ādīnavadassanena tappaipakkhesu guesu ānisasassa vibhūtabhāvāpattito. Vokkammāti apasakketvā. Āmeitalopena cāya niddeso, vokkamma vokkammāti vutta hoti, tena tassa vokkamanassa antarantarāti ayamattho labbhatīti āha “na nirantaran”ti-ādi. Dhammānudhammapaipatti-ādayoti tena satthārā vuttamuttidhammassa anudhamma appaipajjanādayo Ādi-saddena pāḷiya āgatā asāmīcipaipadādayo ca sagayhanti. Manussattampīti pi-saddena “vicāraapaññāya asambhavo, dosesu anabhinivesitā, asandiṭṭhiparāmāsitā”ti evamādīna sagaho daṭṭhabbo. “Tathā evan”ti padehi yathākkama pakārassa kāma tirokkhatā, paccakkhatā vuccati, tathāpi yathā “tathā paipajjatū”ti padena paipajjanākāro niyametvā vihito, tathā “eva paipajjatū”ti imināpīti ida tassa atthadassanabhāvena vutta. Samādapitattā micchāpaipadāya apuñña pasavati.

 167. Ñāyati muttidhammo etenāti ñāyo, tena satthārā vutto dhammānudhammo, ta paipannoti ñāyappaipanno, so pana yasmā tassa muttidhammassa adhigame kāraasammato, tasmā vutta “kāraappaipanno”ti. Nipphādessatīti sādhessati, siddhi gamissatīti vutta hoti. Dukkhanibbattakanti sampati, āyatiñca dukkhassa nibbattaka. Vīriya karoti micchāpaipannattā.

 

(D.29.-3)Sammāsambuddhappaveditadhammavinayādivaṇṇanā

 

 168. Niyyātīti vattati, savattatīti vā attho.

 170. Idha sāvakassa sammāpaipattiyā ekantika-apassayadassanattha satthu sammāsambuddhatā, dhammassa ca svākkhātatā kittitāti “sammāpaipannassa kulaputtassa pasasa dassetvāti vutta. Evañhi imissā desanāya sakilesabhāgiyabhāvena uṭṭhitāya vodānabhāgiyabhāvena yathānusandhinā pavatti dīpitā hoti. Abodhitatthāti appaveditatthā, paramattha catutthasaccapaivedha apāpitāti attho. Pāḷiya “assā”ti pada “sāvakā saddhamme”ti (D.29./CS:pg.3.90) dvīhi padehi yojetabba “assa sammāsambuddhassa sāvakā, assa saddhamme”ti. Sabbasagahapadehi katanti sabbassa sāsanatthassa sagahanapadehi ekajjha kata. Tenāha “sabbasagāhika kata na hotīti attho”ti. Pubbenāpara sambandhatthabhāvena sagahetabbatāya vā sagahāni padāni katāni etassāti sagahapadakata, brahmacariya. Tappaikkhepena na ca sagahapadakatanti yojanā. Rāgādipaipakkhaharaa, yathānusiṭṭha vā paipajjamānāna vaṭṭadukkhato paiharaa nibbānapāpana paihāro, so eva ā-kārassa i-kāra katvā paihiro, paihiro eva pāṭihiro, saha pāṭihirenāti sappāṭihira, tathā suppaveditatāya sappāṭihira katanti sappāṭihirakata. Tādisa pana vaṭṭato niyyāne niyutta, niyyānappayojanañca hotīti āha “niyyānikan”ti. Devalokatoti devalokato paṭṭhāya rūpīdevanikāyato pabhuti. Suppakāsitanti suṭṭhu pakāsita. Yāva devamanussehīti vā yāva devamanussehi yattakā devā manussā ca, tāva te sabbe abhibyāpetvā suppakāsita. Anutāpāya hotīti anutappo, so pana anutāpa karonto viya hotīti vutta “anutāpakaro hotīti.

 172. Thiroti hitadhammo kenaci asahāriyo, asekkhā sīlakkhandhādayo therakārakā dhammā.

 173. Yogehi khemattāti yogehi anupaddutattā. Saddhammassāti assa saddhammassa. Assāti ca assa satthuno.

 174. Upāsakā brahmacārino nāma visesato anāgāmino. Sotāpannasakadāgāminopi tādisā tathā vuccantīti “brahmacariyavāsa vasamānā ariyasāvakā icceva vutta.

 176. Sabbakāraasampannanti yattakehi kāraehi sampanna nāma hoti, tehi sabbehi kāraehi sampanna sampatta upagata paripuṇṇa, samannāgata vā. Imameva dhammanti imameva sāsanadhamma.

 Udakena (D.29./CS:pg.3.91) padesaññunā attano paññāveyyattiyata dassetu aniyyānike atthe payutta paheikasadisa vacana, Bhagavatā attano sabbaññutāya niyyānike atthe yojetvā dassetu “udako sudan”ti-ādi vuttanti ta dassetu “so kirāti-ādimāha.

 

(D.29.-3-1)Sagāyitabbadhammādivaṇṇanā

 

 177. Sagamma samāgammāti tasmiyeva hāne labbhamānāna gativasena sagamma hānantarato pakkosanena samāgatāna vasena samāgamma. Tenāha “sagantvā samāgantvāti. Atthena atthanti padantare āgata-atthena saha tattha tattha āgatamattha. Byañjanena byañjananti etthāpi eseva nayo. Samānentehīti samāna karontehi, opamma vā ānentehi. Sagāyitabbanti sammadeva gāyitabba kathetabba, ta pana sagāyana vācanāmaggoti āha “vācetabban”ti.

 178. Tassa vā bhāsiteti tassa bhikkhuno bhāsite atthe ceva byañjane ca. Atthamicchāgahaaropanāni yathā honti, ta dassetu “cattāro satipaṭṭhānāti-ādi vutta. Ārammaa “satipaṭṭhānan”ti gahāti, na satiyeva “satipaṭṭhānan”ti. “Satipaṭṭhānānī”ti byañjana ropeti tasmi atthe, na “satipaṭṭhānā”ti. Upapannatarānīti yuttatarāni. Allīnatarānīti siliṭṭhatarāni. Yā cevāti ligavipallāsena vutta, vibhattilopena vā. Puna yā cevāti ligavipallāseneva niddeso. Neva ussādetabboti na ukkasetabbo virajjhitvā vuttattā. Na apasādetabboti na santajjetabbo vivādapariharaattha. Dhāraatthanti upadhāraattha sallakkhaattha.

 181. Atthena upetanti aviparītena atthena upeta ta “ayamettha attho”ti upecca paijānitvā hita. Tathārūpo ca tassa bujjhitā nāma hotīti āha “atthassa viññātāran”ti. Evameta bhikkhu pasasathāti vuttanayena dhammabhāṇaka amu bhikkhu “eva lābhā no āvuso”ti-ādi-ākārena pasasatha. Idānissa pasasabhāva dassetu “eso hīti-ādi vutta. Esāti pariyattidhammassa satthukiccakaraato, tattha cassa sammadeva avaṭṭhitabhāvato “Buddho nāma esāti (D.29./CS:pg.3.92) vutto. “Lābhā no”ti-ādinā cassa bhikkhūna piyagarubhāva vibhāvento Satthā ta attano hāne hapesīti vutto.

 

(D.29.-3-2)Paccayānuññātakāraṇādivaṇṇanā

 

 182. Tatopi uttaritaranti yā pubbe sammāpaipannassa bhikkhuno pasasanavasena “idha pana Cunda Satthā ca hoti sammāsambuddho”ti-ādinā (dī.ni.3.167 169) pavattitadesanāya upari “idha Cunda Satthā ca loke udapādī”ti-ādinā (dī.ni.3.170 171) desanā vaḍḍhitā. Tatopi uttaritara savisesa desana vaḍḍhento “paccayahetūti-ādimāha. Tattha paccayahetūti paccayasavattanahetu. Uppajjanakā āsavāti paccayāna pariyesanahetu ceva paribhogahetu ca uppajjanakā kāmāsavādayo. Tesa diṭṭhadhammikāna āsavāna “idha, bhikkhave, ariyasāvako micchā-ājīva pahāya sammā-ājīvena jīvita kappetī”ti (sa.ni.5.8) “idha, bhikkhave, bhikkhu paisakhā yoniso cīvara paisevatī”ti-ādinā (ma.ni.1.23 a.ni.6.58) ca sammāpaipatti upadisanto Bhagavā paighātāya dhamma deseti nāma. “Yo tumhesu pāḷiyā atthabyañjanāni micchā gahāti, so neva ussādetabbo, na apasādetabbo, sādhuka saññāpetabbo tasseva atthassa nisantiyā”ti eva pariyattidhamme micchāpaipanne sammāpaipattiya bhikkhū niyojento Bhagavā bhaṇḍanahetu uppajjanakāna samparāyikāna āsavāna paighātāya dhamma deseti nāma. Yathā te na pavisantīti te āsavā attano cittasantāna yathā na otaranti. Mūlaghātena paihananāyāti yathā mūlaghāto hoti, eva mūlaghātavasena pajahanāya. Tanti cīvara. Yathā cīvara idamatthikatameva upādāya anuññāta, eva piṇḍapātādayopi.

 

(D.29.-4)Sukhallikānuyogādivaṇṇanā

 

 183. Sukhitanti sañjātasukha. Pīṇitanti dhāta suhita. Tathābhūto pana yasmā thūlasarīro hoti, tasmā “thūla karotīti vutta.

 186. Nahitasabhāvāti (D.29./CS:pg.3.93) anavaṭṭhitasabhāvā, evarūpāya kathāya anavaṭṭhānabhāvato sabhāvopi tesa anavaṭṭhitoti adhippāyo. Tenāha “jivhā no atthīti-ādi. Kāma “pañcahi cakkhūhī”ti vutta, aggahitaggahaena pana cattāri cakkhūni veditabbāni. Sabbaññutaññāṇañhi samantacakkhūti. Tassa vā ñeyyadhammesu jānanavasena pavatti upādāya “jānatāti vutta. Hatthāmalaka viya paccakkhato dassanavasena pavatti upādāya “passatāti vutta. Nema vuccati thambhādīhi anupaviṭṭhabhūmippedesoti āha “gambhīrabhūmi anupaviṭṭho”ti. Suṭṭhu nikhātoti bhūmi nikhanitvā sammadeva hapito. Tasminti khīṇāsave. Anajjhācāro acalo asampavedhī, yasmā ajjhācāro setughāto khīṇāsavāna. Sotāpannādayoti ettha ādi-saddena gahitesu anāgāmino tāva navasupi hānesu khīṇāsavā viya abhabbā, sotāpannasakadāgāmino pana “tatiyapañcamaṭṭhānesu abhabbā”ti na vattabbā, itaresu sattasu hānesu abhabbāva.

 

(D.29.-12)Pañhabyākaraavaṇṇanā

 

 187. Gihibyañjanenāti gihiligena. Khīṇāsavo pana gihibyañjanena arahatta pattopi na tiṭṭhati vivekaṭṭhānassa abhāvāti adhippāyo. Tassa vasenāti bhummadevattabhāve hatvā arahattappattassa vasena. Aya pañhoti “abhabbo so nava hānāni ajjhācaritun”ti aya pañho āgato itarassa pabbajjāya, parinibbānena vā abhabbatāya avuttasiddhattā. Yadi eva katha bhikkhugahaanti āha “bhinnadosattāti-ādi. Aparicchedanti apariyanta, tayida suvipulanti āha “mahantan”ti. Ñeyyassa hi vipulatāya ñāṇassa vipulatā veditabbā, etena “aparicchedan”ti vuccamānampi ñeyya satthu ñāṇassa vasena paricchedamevāti dassita hoti. Vuttañhetañāṇapariyantika neyyan”ti (mahāni.69 156 cūḷani.85 pai.ma.3.5) anāgate apaññāpananti anāgate visaye ñāṇassa apaññāpana. “Paccakkha viya katvā”ti kasmā viya-saddaggahaa kata, nanu Buddhāna sabbampi ñāṇa attano visaya paccakkhameva katvā pavattati ekappamāṇabhāvatoti? Saccameta, “akkhan”ti pana cakkhādi-indriya vuccati, ta akkha pati vattatīti cakkhādinissita viññāṇa, tassa (D.29./CS:pg.3.94) ca ārammaa “paccakkhan”ti loke niruhametanti ta nidassana katvā dassento “paccakkha viya katvāti avoca, na pana Bhagavato ñāṇassa appaccakkhākārena pavattanato. Tathā hi vadanti--

           Āvibhūta pakāsana, anupaddutacetasa;

           Atītānāgate ñāṇa, paccakkhāna vasissatī”ti.

 Aññattha vihitakenāti aññasmi visaye pavattitena. Sagāhetabbanti sama katvā kathayitabba, kathana pana paññāpana nāma hotīti paññāpetabbanti attho vutto. Tādisanti satata samita pavattaka. Ñāṇa nāma natthīti āvajjanena vinā ñāṇuppattiyā asambhavato. Ekākārena ca ñāṇe pavattamāne nānākārassa visayassa avabodho na siyā. Athāpi siyā, anirupitarūpeneva avabodho siyā, tena ca ñāṇa ñeyya aññātasadisameva siyā. Na hi “ida tan”ti vivekena anavabuddho attho ñāto nāma hoti, tasmā “carato ca tiṭṭhato cā”ti-ādi bālalāpanamatta. Tenāha “yathariva bālā abyattā, eva maññantīti.

 Sati anussaratīti satānusāri, satiyānuvattanavasena pavattañāṇa. Tenāha “pubbenivāsānussatisampayuttakan”ti Ñāṇa pesesīti ñāṇa pavattesi. Sabbatthakameva ñeyyāvaraassa suppahīnattā appaihata anivārita ñāṇa gacchati pavattaticceva attho. “Bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇan”ti (cūani.211) vacanato catumaggañāṇa bodhi, tato tassa adhigatattā uppajjanaka paccavekkhaañāṇa “bodhija ñāṇa uppajjatī”ti vutta. Bodhija bodhimūle jāta catumaggañāṇa, tañca kho anāgata ārabbha uddissa tassa appavatti-attha tathāgatassa uppajjati tassa uppannattā āyati punabbhavābhāvato. Katha tathāgato anāgatamaddhāna ārabbha atīraka ñāṇadassana paññāpetīti? Atītassa pana addhuno mahantatāya atīraka ñāṇadassana tattha paññāpetīti ko ettha virodho. Titthiyā pana imamattha yāthāvato ajānantā-- “tayida ki su, tayida kathasū”ti attano aññāṇameva pākaa karonti. Tasmā Bhagavatā sasantatipariyāpannadhammappavatti sandhāya “aññavihitaka ñāṇadassanan”ti-ādi vutta. Itara pana sandhāya vuccamāne sati tathārūpe payojane anāgatampi addhāna (D.29./CS:pg.3.95) ārabbha atīrakameva ñāṇadassana paññāpeyya Bhagavāti anatthasahitanti ayamettha atthoti āha “na idhalokattha vā paralokattha vā nissitan”ti. Ya pana sattāna anatthāvahattā anatthasahita, tattha setughāto tathāgatassa. “Bhāratayuddhasītāharaasadisan”ti iminā tassā kathāya yebhuyyena abhūtatthata dīpeti. Sahetukanti ñāpakena hetunā sahetuka. So pana hetu yena nidassanena sādhīyati, ta tassa kāraanti tena sakāraa katvā. Yathā hi paiññātatthasādhanato hetu, eva sādhaka nidassananti. Yuttapattakāleyevāti yuttāna pattakāle eva. Ye hi veneyyā tassā kathāya yuttā anucchavikā, tesayeva yojane sandhāya vā kathāya patto upakārāvaho kālo, tadā eva kathetīti attho.

 188. “Tathā tatheva gadanato”ti iminā “tathāgato”ti āmeitalopenāya niddesoti dasseti. Tathā tathevāti ca dhamma-atthasabhāvānurūpa, veneyyajjhāsayānurūpañcāti adhippāyo. Diṭṭhanti rūpāyatana daṭṭhabbato, tena ya diṭṭha, ya dissati, ya dakkhati, ya sati samavāye passeyya, ta sabba “diṭṭha” tveva gahita kālavisesassa anāmaṭṭhabhāvato. “Sutan”ti-ādīsupi eseva nayo. Sutanti saddāyatana sotabbato. Mutanti sanissayena ghānādi-indriyena saya patvā pāpuitvā gahetabba. Tenāha “patvā gahetabbato”ti. Viññātanti vijānitabba, ta pana diṭṭhādivinimutta viññeyyanti āha “sukhadukkhādidhammāyatanan”ti. Pattanti yathā tathā patta, hatthagata adhigatanti attho. Tenāha “pariyesitvā vā apariyesitvā vāti. Pariyesitanti pattiyāmattha pariyiṭṭha, ta pana patta vā siyā appatta vā ubhayathāpi pariyesitamevāti āha “patta vā appatta vāti. Padadvayenāpi dvippakārampi patta, dvippakārampi pariyesita, tena tena pakārena tathāgatena abhisambuddhanti dasseti. Cittena anusañcaritanti copana apāpetvā citteneva anusacarita, parivitakkitanti attho. Pītakanti ādīti ādi-saddena lohitaka-odātādi sabba rūpārammaavibhāga sagahāti. Sumanoti rāgavasena, lobhavasena, saddhādivasena vā sumano. Dummanoti byāpādavitakkavasena, vihisāvitakkavasena vā dummano. Majjhattoti aññāṇavasena vā ñāṇavasena (D.29./CS:pg.3.96) vā majjhatto. Eseva nayo sabbattha. Tattha tattha ādi-saddena sakhasaddo paavasaddo, pattagandho pupphagandho, pattaraso phalaraso, upādinna anupādinna, majjhattavedanā kusalakamma akusalakammanti eva ādīna sagaho daṭṭhabbo.

 Appattanti ñāṇena asampatta, aviditanti attho. Tenāha ñāṇena asacchikatan”ti. Tatheva gatattāti tatheva ñātattā abhisambuddhattā. Gata-saddena ekattha buddhi-atthanti attho. “Gati-atthā hi dhātavo buddhi-atthā bhavantī”ti akkharacintakā.

 

(D.29.-13)Abyākataṭṭhānādivaṇṇanā

 

 189. “Asamata kathetvā”ti vatvā samopi nāma koci natthi, kuto uttaritaroti dassetu “anuttaratan”ti vutta. Sā panāya asamatā, anuttaratā ca sabbaññuta pūretvā hitāti dassetu “sabbaññutan”ti vutta. Sā sabbaññutā saddhammavaracakkavattibhāvena loke pākaṭā jātāti dassetu “dhammarājabhāva kathetvāti vutta. Tathā sabbaññubhāvena ca Satthā imesu diṭṭhigatavipallāsesu eva paipajjatīti dassento “idānīti-ādimāha. Tattha sīhanādanti abhītanāda seṭṭhanāda. Seṭṭhanādo hesa, yadida hapanīyassa pañhassa hapanīyabhāvadassana. hapanīyatā cassa pāḷi-āruhā eva “na hetan”ti-ādinā. Yathā upacitakammakilesena itthatta āgantabba, tathā na āgatoti tathāgato, satto. Tathā hi so rūpādīsu satto visattoti katvā “satto”ti ca vuccati. Itthattanti ca pailaddhattā tathā paccakkhabhūto attabhāvoti veditabbo.

 “Atthasahita na hotīti iminā ubhayattha vidhuratādassanena niratthakavippalāpata tassa vādassa vibhāveti, ubhayalokatthavidhurampi samāna “ki nu kho vivaṭṭanissitan”ti koci āsakeyyāti tadāsakānivattanattha “na ca dhammasahitan”ti vutta. Tenāha “navalokuttaradhammanissita na hotīti. Yadipi ta na vivaṭṭogata hoti, vivaṭṭassa pana adhiṭṭhānabhūta nu khoti koci āsakeyyāti tadāsakānivattanattha “na ādibrahmacariyakan”ti-ādi vutta.

 190. Kāma (D.29./CS:pg.3.97) tahāpi dukkhasabhāvattā “dukkhan”ti byākātabbā, pabhavabhāvena pana sā tato visu kātabbāti “taha hapetvāti vutta. Tenāha “tasseva dukkhassa pabhāvikāti-ādi. Nanu ca avijjādayopi dukkhassa samudayoti? Sacca samudayo, tassā pana kammassa vicittabhāvahetuto, dukkhuppādane visesapaccayabhāvato ca sātisayo samudayaṭṭhoti sā eva suttesu tathā vuttā. Tenāha “tahā dukkhasamudayoti byākatan”ti. Ubhinna appavattīti dukkhasamudayāna appavattinimitta. “Dukkhaparijānano”ti-ādi maggakiccadassana, tena maggassa bhāvanatthopi atthato dassitovāti daṭṭhabba. Na hi bhāvanābhisamayena vinā pariññābhisamayādayo sambhavantīti. Saccavavatthāpana appamādapaipattibhāvato asammohakalyāṇakittisaddādinimittatāya yathā sātisaya idhalokatthāvaha, eva yāva ñāṇassa tikkhavisadabhāvappattiyā abhāvena navalokuttaradhammasampāpaka na hoti, tāva tattha tattha sampattibhave abbhudayasampatti anugatameva siyāti vutta “eta idhalokaparalokatthanissitan”ti. Navalokuttaradhammanissitanti navavidhampi lokuttaradhamma nissāya pavatta tadadhigamūpāyabhāvato. Yasmā saccasambodha uddissa sāsanabrahmacariya vussati, na aññadattha, tasmā eta saccavavatthāpanaādipadhānan”ti vutta pahamatara citte ādātabbato.

 

(D.29.-15)Pubbantasahagatadiṭṭhinissayavaṇṇanā

 

 191. Ta mayā byākatamevāti ta mayā tathā byākatameva, byākātabba nāma mayā abyākata natthīti byākaraṇāvekallena attano dhammasudhammatāya Buddhasubuddhata vibhāveti. Tenāha “sīhanāda nadanto”ti. Purimuppannā diṭṭhiyo aparāparuppannāna diṭṭhīna avassayā hontīti “diṭṭhiyova diṭṭhinissayāti vutta. Diṭṭhigatikāti diṭṭhigatiyo, diṭṭhippavattiyoti attho. Idameva dassana saccanti “sassato attā ca loko cā”ti idameva dassana sacca amogha aviparīta. Aññesa vacana moghanti “asassato attā ca loko cā”ti evamādika aññesa samaabrāhmaṇāna vacana mogha tuccha, micchāti attho. Na saya kātabboti asayakāroti āha “asayakato”ti, yādicchikattāti adhippāyo.

 192. Atthi (D.29./CS:pg.3.98) khoti ettha kho-saddo pucchāya, atthi nūti ayamettha atthoti āha “Atthi kho ida āvuso vuccatīti-ādi. Āvuso ya tumhehi “sassato attā ca loko cā”ti vuccati, idamatthi kho ida vācāmatta, no natthi, tasmā vācāvatthumattato tassa ya kho te evamāhasu “idameva sacca mogha aññan”ti, ta tesa nānujānāmīti evamettha attho ca yojanā ca veditabbā. Ya panettha vattabba, ta brahmajālaṭīkāya (dī.ni.ṭī.1.30) vuttameva. Diṭṭhipaññattiyāti diṭṭhiyā paññāpane “eva esā diṭṭhi uppannā”ti tassā diṭṭhiyā samudayato, atthagamato, assādato, ādīnavato, nissaraato ca yāthāvato paññāpane. Aviparītavuttiyā samena ñāṇena sama kañci neva samanupassāmi. Adhipaññattīti abhiññeyyadhammapaññāpanā. Ya ajānantā bāhirakā diṭṭhipaññattiyeva allīnāti tañca paññattito ajānantā thāmasā parāmāsā abhinivissa voharanti. Ettha ca yāya “diṭṭhipaññatti nāmā”ti vuttā diṭṭhiyā diṭṭhigatikehi eva gahitatāya vibhāvanā, tattha ca Bhagavato uttaritaro nāma koci natthi, svāyamattho brahmajāle (dī.ni.aṭṭha.1.30) vibhāvito eva. “Adhipaññattī”ti vuttā pana vibhāviyamānā lokassa nibbidāhetubhāvena bahulīkārāti tassā vasena Bhagavā anuttarabhāva pavedento ‘neva attanā samasama samanupassāmī’ti sīhanāda nadī”ti keci. Aṭṭhakathāya (dī.ni.aṭṭha.3.192) pana “yañca vutta ‘paññattiyā’ti yañca ‘adhipaññattī’ti ubhayameta atthato ekan”ti “idha pana paññattiyāti etthāpi paññatti ceva adhipaññatti ca adhippetā, adhipaññattīti etthāpī”ti ca vuttā, ubhayassapi vasenettha Bhagavā sīhanāda nadīti viññāyati. Ubhaya peta atthato ekanti ca paññattibhāvasāmañña sandhāya vutta, na bhedābhāvato. Tenāha “bhedato hīti-ādi. Khandhapaññattīti khandhāna “khandhā”ti paññāpanā dassanā pakāsanā hapanā nikkhipanā. “Ācikkhati dasseti paññāpeti paṭṭhapetī”ti (sa.ni.2.20 97) āgataṭṭhāne hi paññāpanā dassanā pakāsanā paññatti nāma, “supaññatta mañcapīṭhan”ti (pārā.269) āgataṭṭhāne hapanā nikkhipanā paññatti nāma, idha ubhayampi yujjati.

 

(D.29.-15-1)Diṭṭhinissayappahānavaṇṇanā

 

 196. Pajahanatthanti (D.29./CS:pg.3.99) accantāya painissajjanattha. Yasmā tena pajahanena sabbe diṭṭhinissayā sammadeva atikkantā honti vītikkantā, tasmā “samatikkamāyāti tasseva vevacanan”ti avoca. Na kevala satipaṭṭhānā kathitamattā, atha kho veneyyasantāne patiṭṭhāpitāti dassetu “desitā”ti vatvā “paññattā”ti vuttanti āha “desitāti kathitā. Paññattāti hapitāti. Idāni satipaṭṭhānadesanāya diṭṭhinissayāna ekantika pahānāvahabhāva dassetu “satipaṭṭhānabhāvanāya hīti-ādi vutta. Tattha satipaṭṭhānabhāvanāyāti iminā tesa bhāvanāya eva nesa pahāna, desanā pana tadupanissayabhāvato tathā vuttāti dasseti. Sesa sabba suviññeyyamevāti.

 

Pāsādikasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.30.) 7. Lakkhaasuttavaṇṇanā

 

 (D.30.-0)Dvattisamahāpurisalakkhaavaṇṇanā

 

 199. Abhinīhārādiguamahattena (D.30./CS:pg.3.100) mahanto purisoti mahāpuriso, so lakkhīyati etehīti mahāpurisalakkhaṇāni. Ta mahāpurisa byañjayanti pakāsentīti mahāpurisabyañjanāni. Mahāpuriso nimīyati anumīyati etehīti mahāpurisanimittāni. Tenāha “aya …pe… kāraṇānīti.

 200. Dhārentīti lakkhaapāṭha dhārenti, tena lakkhaṇāni te sarūpato jānanti, na pana samuṭṭhānatoti dasseti. Tenāha “no ca kho”ti-ādi, tena anaññasādhāraameta, yadida mahāpurisalakkhaṇāna kāraavibhāvananti dasseti. Kasmā āhāti yathāvuttassa suttassa samuṭṭhānakāraa pucchati, ācariyo “aṭṭhuppattiyā anurūpattā”ti vatvā tamevassa aṭṭhuppatti vitthārato dassetu “sā panāti-ādimāha. Sabbapāliphulloti sabbaso samantato vikasitapuppho. Vikasanameva hi pupphassa nipphatti. Pāricchattako viyāti anussavaladdhamatta gahetvā vadanti. Uppajjatīti labbhati, nibbattatīti attho.

 Yena kammenāti yena kusalakammunā. Ya nibbattanti ya ya lakkhaa nibbatta. Dassanatthanti tassa tassa kusalakammassa sarūpato, kiccato, pavatti-ākāravisesato, paccayato, phalavisesato ca dassanattha, eteneva paipāṭiyā uddiṭṭhāna lakkhaṇāna asamuddesakāraavibhāvanāya kāraa dīpita hoti samānakāraṇāna lakkhaṇāna ekajjha kāraadassanavasenassa pavattattā. Evamāhāti “bāhirakāpi isayo dhārentī”ti-ādinā iminā iminā pakārena āha.

 

(D.30.-1)Suppatiṭṭhitapādatālakkhaavaṇṇanā

 

 201. “Purima jātinti purimāya jātiya, bhummatthe eta upayogavacanan”ti vadanti. “Pubbe nivutthakkhandhasantāne hito”ti vacanato accantasayoge vā upayogavacana. Yattha yattha hi jātiya mahāsatto puññakamma (D.30./CS:pg.3.101) kātu ārabhati, ārabhato paṭṭhāya accantameva tattha puññakammappasuto hoti. Tenāha “dahasamādāno”ti-ādi. Sesapadadvayepi eseva nayo. Nivutthakkhandhā “jātī”ti vuttā khandhavinimuttāya jātiyā abhāvato, nibbattilakkhaassa ca vikārassa idha anupayujjanato. Jātavasenāti jāyanavasena. “Tathāti iminā “pubbe nivutthakkhandhā”ti ima pada upasaharati. Bhavanavasenāti paccayato nibbattanavasena. Nivutthavasenāti nivusitatāvasena. Ālayaṭṭhenāti āvasitabhāvena. Nivāsattho hi niketattho.

 Tatthāti devalokādimhi. Ādi-saddena ekacca tiracchānayoni sagahāti. Na sukaranti devagatiyā ekantasukhatāya, duggatiyā ekantadukkhatāya, dukkhabahulatāya ca puññakiriyāya okāso na sulabharūpo paccayasamavāyassa dullabhabhāvato, uppajjamānā ca sā uḷārā, vipulā ca na hotīti gativasenāpi khettavisesatā icchitabbā “tiracchānagate dāna datvā sataguṇā dakkhiṇā pāṭikakhitabbā, puthujjanadussīle dāna datvā sahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikakhitabbā”ti (ma.ni.3.379) vacanato Manussagatiyā pana sukhabahulatāya puññakiriyāya okāso sulabharūpo paccayasamavāyassa ca yebhuyyena sulabhabhāvato. Yañca tattha dukkha uppajjati, tampi visesato puññakiriyāya upanissayo hoti, dukkhūpanisā saddhāti. Yathā hi ayoghanena satthake nipphādiyamāne tassa ekantato aggimhi tāpana, udakena vā temana chedanakiriyāsamatthatāya na visesapaccayo, tāpetvā pana samānayogato udakatemana tassā visesapaccayo, evameva sattasantānassa ekantadukkhasamagitā dukkhabahulatā ekantasukhasamagitā sukhabahulatā ca puññakiriyāsamatthatāya na visesapaccayo, sati pana samānayogato dukkhasantāpane, sukhumabrūhane ca laddhūpanissayā puññakiriyā samatthatāya sambhavati, tathā sati uppajjamānā puññakiriyā mahājutikā mahāvipphārā paipakkhacchedanasamatthā hoti. Tasmā manussabhāvo puññakiriyāya visesapaccayo. Tena vutta “tattha na sukara, manussabhūtasseva sukaran”ti.

 Atha (D.30./CS:pg.3.102) “manussabhūtassā”ti ettha ko vacanattho? “Manassa ussannatāya manussāti, sūrabhāvasatimantatābrahmacariyayogyatādiguavasena upacitamanakā ukkaṭṭhaguacittāti attho. Ke pana te? Jambudīpavāsino sattavisesā. Tenāha Bhagavā--

 ‘Tīhi, bhikkhave, hānehi Jambudīpakā manussā uttarakuruke ca manusse adhiggahanti deve ca tāvatise. Katamehi tīhi? Sūrā satimanto idha brahmacariyavāso’ti (a.ni.9.21 katha.271).

 Tathā hi Buddhā Bhagavanto, paccekabuddhā, aggasāvakā mahāsāvakā, cakkavattino, aññe ca mahānubhāvā sattā tattheva uppajjanti. Te hi samānarūpāditāya pana saddhi parittadīpavāsīhi itaramahādīpavāsinopi manussā tveva paññāyisū”ti keci. Apare pana bhaanti “lobhādīhi, alobhādīhi ca sahitassa manassa ussannatāya manussā. Ye hi sattā manussajātikā, tesu visesato lobhādayo, alobhādayo ca ussannā, te lobhādi-ussannatāya apāyamagga, alobhādi-ussannatāya sugatimagga, nibbānagāmimaggañca paripūrenti, tasmā lobhādīhi, alobhādīhi ca sahitassa manassa ussannatāya parittadīpavāsīhi saddhi catudīpavāsino sattavisesā manussāti vuccantī”ti. Lokiyā pana “manuno apaccabhāvena manussāti vadanti. Manu nāma pahamakappiko lokamariyādāya ādibhūto sattāna hitāhitavidhāyako kattabbākattabbatāsu niyojanatāvasena pituṭṭhāniyo, yo sāsane “mahāsammato”ti vuccati amhāka mahābodhisatto, paccakkhato, paramparā ca tassa ovādānusāsaniya hitā sattā puttasadisatāya “manussā, mānusā”ti ca vuccanti. Tato eva hi te “mānavā, manujā”ti ca voharīyanti. Manussabhūtassāti manussesu bhūtassa jātassa, manussabhāva vā pattassāti attho. Ayañca nayo lokiyamahājanassa vasena vutto. Mahābodhisattāna pana santānassa mahābhinīhārato paṭṭhāya kusaladhammapaipattiya sammadeva abhisakhatattā tesa sugatiya, attano uppajjanaduggatiyañca nibbattāna kusalakamma garutaramevāti dassetu “akāraa vā etan”ti-ādi vutta.

 Evarūpe (D.30./CS:pg.3.103) attabhāveti hatthi-ādi-attabhāve. hitena katakamma na sakkā sukhena dīpetu loke appaññātarūpattā. Sukhena dīpetu “asukasmi dese asukasmi nagare asuko nāma rājā, brāhmao hutvā ima kusalakamma akāsī”ti eva suviññāpayabhāvato. Thiraggahaoti asithilaggāhī thāmappattaggahao. Niccalaggahaoti acañcalaggāhī tattha kenacipi asahāriyo Paikuatīti sakuati, jigucchanavasena vivaṭṭati vā. Pasāriyatīti vitthata hoti vepulla pāpuṇāti.

 Taveso mahāsamuddasadisoti eso udakogho teva mahāsamuddasadiso.

 Dīyati etenāti dāna, pariccāgacetanā. Diyyanavasenāti deyyadhammassa pariyatta katvā pariccajanavasena dāna. Savibhāgakaraavasenāti tasseva attanā saddhi parassa savibhajanavasena savibhāgo, tathāpavattā cetanā. Sīlasamādāneti sīlassa sammadeva ādāne, gahae pavattaneti attho. Ta pavattikālena dassento “pūraakāle”ti āha. Mātu hito matteyyo, yassa pana dhammassa vasena so “matteyyo”ti vuccati, so matteyyatāti āha “mātu kātabbavatte”ti. Eseva nayo “petteyyatāyāti-ādīsu. Aññataraññataresūti aññamaññavisiṭṭhesu aññesu, te pana kusalabhāvena vuttā kusalāti āha “evarūpesūti. Adhikusalesūti abhivisiṭṭhesu kusalesu, sā pana abhivisiṭṭhatā upādāyupādāya hoti. Ya panettha ukkasagata adhikusala, tadukkasanayena idhādhippetanti ta dassetu “Atthi kusalā, atthi adhikusalāti-ādi vutta. Nanu paññāpāramisagahañāṇasambhārabhūtā kusalā dhammā nippariyāyena sabbaññutaññāṇapailābhapaccayā kusalā nāma, ime pana mahāpurisalakkhaanibbattakā puññasambhārabhūtā kasmā tathā vuttāti? Sabbesampi mahābodhisattasantānagatāna pāramidhammāna sabbaññutaññāṇapailābhapaccayabhāvato. Mahābhinīhārato paṭṭhāya hi mahāpuriso ya kiñci puñña karoti, sabba ta sammāsambodhisamadhigamāyeva pariṇāmeti. Tathā hi sasambhārābyāso, dīghakālābyāso, nirantarābyāso, sakkaccābyāsoti cattāro abyāsā caturadhiṭṭhānaparipūritasambandhā anupubbena mahābodhiṭṭhānā sampajjanti.

 Sakimpīti (D.30./CS:pg.3.104) pi-saddena anekavārampi kata vijātiyena antarita sagahāti. Abhihakaraenāti bahulīkārena. Upacitanti uparūpari vaḍḍhita. Piṇḍīkatanti piṇḍaso kata. Rāsīkatanti rāsibhāvena kata. Anekakkhattuñhi pavattiyamāna kusalakamma santāne tathāladdhaparibhāvana piṇḍībhūta viya, rāsībhūta viya ca hoti. Vipāka pati sahaccakāribhāvattā cakkavāḷa atisambādha bhavagga atinīca, sace pane ta rūpa siyāti adhippāyo. Vipulattāti mahantattā. Yasmā pana ta kamma mettākaruṇāsatisampajaññāhi pariggahitatāya durasamussārita pamāṇakaraadhammanti pamāṇarahitatāya “appamāṇan”ti vattabbata arahati, tasmā “appamāṇattāti vutta.

 Adhibhavatīti phalassa uḷārabhāvena abhibhuyya tiṭṭhati. Atthato paṇītapaṇītāna bhogāna pailābho evāti āha “atireka labhatīti. Adhigacchatīti vindati, nibbattamānova tena samannāgato hotīti attho. Ekadesena aphusitvā sabbappadesehi phusanato sabbappadesehi phusantiyo etesa pādatalāna santīti “sabbāvantehi pādatalehīti vutta. Yathā nikkhipane sabbe pādatalappadesā sahaccakārino aninnatāya samabhāvato, eva uddharaepīti vutta “sama phusati, sama uddharatīti. Idāni imassa mahāpurisalakkhaassa samadhigamena laddhabbanissandaphalavibhāvanamukhena ānubhāva vibhāvetu “sacepi hīti-ādi vutta. Tattha narakanti āvāṭa. Anto pavisati samabhāvāpattiyā. “Cakkalakkhaena patiṭṭhātabbaṭṭhānan”ti ida ya bhūmippadesa pādatala phusati, tattha cakkalakkhaampi phusanavasena patiṭṭhātīti katvā vutta. Tassa pana tathā patiṭṭhāna suppatiṭṭhitapādatāya evāti suppatiṭṭhitapādatāya ānubhāvakittane “lakkhaantarānayana kimatthiyan”ti na cintetabba. Sīlatejenāti sīlappabhāvena. Puññatejenāti kusalappabhāvena. Dhammatejenāti ñāṇappabhāvena. Tīhipi padehi Bhagavato Buddhabhūtassa dhammā gahitā, “dasanna pāramīnan”ti iminā Buddhakaradhammā gahitā.

 202. Mahāsamuddova sīmā sabbabhūmissarabhāvato. “Akhilamanimittamakaṇṭakan”ti tīhipi padehi theyyābhāvova vuttoti āha “niccoran”ti-ādi (D.30./CS:pg.3.105) Kharasamphassaṭṭhenāti ghaṭṭanena dukkhasamphassabhāvena khilāti. Upaddavapaccayaṭṭhenāti anatthahetutāya nimittāti. “Akhilan”ti-ādinā ekacārīhi corābhāvo vutto, “nirabbudan”ti iminā pana gaabandhavasena vicaraacorābhāvo vuttoti dassetu “gumba gumba hutvāti-ādi vutta. Avikkhambhanīyoti na vibandhanīyo kenaci appaibāhanīyo hānato anikkaḍḍhanīyo. Paipakkha aniṭṭha atthetīti paccatthiko, etena pākaabhāvena virodha akaronto veripuggalo vutto. Paiviruddho amitto paccāmitto, etena pākaabhāvena virodha karonto veripuggalo vutto. Vikkhambhetu nāsakkhisu, aññadatthu sayameva vighātabyasana pāpuisu ceva sāvakattañca pavedesu.

 “Kamman”ti-ādīsu kamma nāma Buddhabhāva uddissa katūpacito lakkhaasavattaniyo puññasambhāro. Tenāha “satasahassakappādhikānīti-ādi. Kammasarikkhaka nāma tasseva puññasambhārassa karaakāle kenaci akampanīyassa dahāvatthitabhāvassa anucchaviko suppatiṭṭhitapādatāsakhātassa lakkhaassa parehi avikkhambhanīyatāya ñāpakanimittabhāvo, svāya nimittabhāvo tasseva lakkhaassāti Aṭṭhakathāya “kammasarikkhaka nāma …pe… mahāpurisalakkhaan”ti vutta. hānagamanesu pādāna dahāvatthitabhāvo lakkhaa nāma. Pādāna bhūmiya sama nikkhipana, pādatalāna sabbabhāgehi phusana, samameva uddharaa, tasmā suṭṭhu sama sabbabhāgehi patiṭṭhitā pādā etassāti suppatiṭṭhitapādo, tassa bhāvo suppatiṭṭhitapādatāti vuccati lakkhaa. Suṭṭhu sama bhūmiyā phusaneneva hi nesa tattha dahāvatthitabhāvo siddho, ya “kammasarikkhakan”ti vutta. Lakkhaṇānisasoti lakkhaapailābhassa udrayo, lakkhaasavattaniyassa kammassa ānisasaphalanti attho. Nissandaphala pana heṭṭhā bhāvitameva.

 203. Kammādibhedeti kammakammasarikkhakalakkhaa lakkhaṇānisasavisaññite vibhāge. Gāthābandha sandhāya vutta, attho pana apubba natthīti adhippāyo. Porāṇakattherāti Aṭṭhakathācariyā. Vaṇṇanāgāthāti thomanāgāthā vuttamevattha gahetvā thomanāvasena pavattattā. Aparabhāge (D.30./CS:pg.3.106) therā nāma pāḷi, Aṭṭhakathañca potthakāropanavasena samāgatā mahātherā, ye sāṭṭhakatha piakattaya potthakāruha katvā saddhamma addhaniyaciraṭṭhitika akasu. Ekapadikoti “dahasamādāno ahosīti-ādipāṭhe ekekapadagāhī. Atthuddhāroti tadatthassa sukhaggahaattha gāthābandhavasena uddharaato atthuddhārabhūto, tayida pāḷiya āgatapadāni gahetvā gāthābandhavasena tadatthavicāraabhāvadassana, na pana dhammabhaṇḍāgārikena hapitabhāvapaikkhipananti daṭṭhabba.

 Kusaladhammāna vacīsaccassa bahukārata, tappaipakkhassa ca musāvādassa mahāsāvajjata dassetu anantarameva kusalakammapathadhamme vadantopi tato vacīsacca nīharitvā katheti sacceti vā sannidhāneva “dhamme”ti vuccamānā kusalakammapathadhammā eva yuttāti vutta “dhammeti dasakusalakammapathadhamme”ti. Gobalībaddañāyena vā ettha attho veditabbo. Indriyadamaneti indriyasavare. Kusalakammapathagghaenassa vārittasīlameva gahitanti itarampi sagahetvā dassetu sayamasseva gahaa katanti “sayameti sīlasayame”ti vutta. Suci vuccati puggalo yassa dhammassa vasena, ta soceyya, kāyasucaritādi. Etasseva hi vibhāgassa dassanattha vuttampi ceta puna vutta, manosoceyyaggahaena vā jhānādi-uttarimanussadhammānampi sagahanattha soceyyaggahaa. Ālayabhūtanti samathavipassanāna adhiṭṭhānabhūta. Uposathakammanti uposathadivase samādiyitvā samācaritabba puññakamma uposatho sahacaraañāyena. “Avihisāyāti sattāna avihehanāyā”ti vadanti, ta pana sīlaggahaeneva gahita. Tasmā avihisāyāti karuṇāyāti attho. Avihisāggahaeneva cettha appamaññāsāmaññena cattāropi brahmavihārā upacārāvatthā gahitā lakkhaahāranayena. Sakalanti anavasesa paripuṇṇa. Evamettha kāmāvacarattabhāvapariyāpannattā lakkhaassa tasavattanikakāmāvacarakusaladhammā eva pāramitāsagahapuññasambhārabhūtakāyasucaritādīhi dvādasadhā vibhattā eva. Gāthāya “sacce”ti-ādinā dasadhā sagayha dassitā. Esa nayo sesalakkhaepi.

 Anubhīti gāthāsukhattha akāra sānunāsika katvā vutta. Byañjanāni lakkhaṇāni ācikkhantīti veyañjanikā. Vikkhambhetabbanti paibāhitabba tassāti (D.30./CS:pg.3.107) mahāpurisassa, tassa vā mahāpurisalakkhaassa. Lakkhaasīsena cettha tasavattanikapuññasambhāro vuccati.

 

 (D.30.-2)Pādatalacakkalakkhaavaṇṇanā

 

 204. Bhaya nāma bhīti, ta pana ubbijjanākārena, uttasanākārena ca pavattiyā duvidhanti āha “ubbegabhayañceva uttāsabhayañcāti. Tadubhayampi bhaya vibhāgena dassetu “tatthāti-ādi vutta. Apanūditāti yathā corādayo viluppanabandhanādīni parassa na karonti, katañca paccāharaṇādinā paipākatika hoti, eva yathā ca caṇḍahatthi-ādayo dūrato parivajjitā honti, aparivajjite tassa yathā hāne hitehi abhibhavo na hoti, eva apanūditā. Ativāhetīti atikkāmeti. Ta hānanti ta sāsakaṭṭhāna. Asakkontānanti upayogatthe sāmivacana, asakkonteti attho. Asakkontānanti vā anādare sāmivacana. Saha parivārenāti saparivāra. Tattha kiñci deyyadhamma dento yadā tassa parivārabhāvena aññampi deyyadhamma deti, eva tassa ta dānamaya puñña saparivāra nāma hoti.

 Tamattha vitthārena dassetu “tattha annan”ti-ādi vutta. Tattha yathā deyyadhamma tassa annadānassa parivāro, eva tassa sakkaccakaraa pīti dassento “atha kho”ti-ādimāha. Yāgubhatta datvāva adāsīti yojanā. Esa nayo ito paratopi. Sutta vaṭṭetīti cīvarassa sibbanasuttaka duvaṭṭativaṭṭādivasena vaṭṭita akāsi. Rajananti alli-ādirajanavatthu. Paṇḍupalāsanti rajanupagameva paṇḍuvaṇṇa palāsa.

 Heṭṭhimānīti annādīni cattāri. Nisadaggahaeneva nisadapotopi gahito. Cīnapiṭṭha sindhurakacuṇṇa. Kojavanti uddalomi-ekantalomi-ādikojavattharaa. Suvibhatta-antarānīti suṭṭhu vibhatta-antarāni, etena cakkāvayavaṭṭhānāna suparicchinnata dasseti.

 Laddhābhisekā khattiyā attano vijite visavitāya brāhmaṇādike catūhi sagahavatthūhi rañjetu sakkonti, na itarāti āha “rājānoti abhisittāti. Rājato yathāladdhagāmanigamādi issaravatāya bhuñjantīti bhojakā, tādiso bhogo etesa atthi (D.30./CS:pg.3.108) tattha vā niyuttāti bhogikā, te eva “bhogiyāti vuttā. Saparivāra dānanti vuttanayena saparivāradāna. Jānātūti “sadevako loko jānātū”ti iminā viya adhippāyena nibbatta cakkalakkhaanti lakkhaasseva kammasarikkhatā dassitā. Eva sati tikameva siyā, na catukka, tasmā cakkalakkhaassa mahāparivāratāya ñāpakanimittabhāvo kammasarikkhaka nāma. Tenevāha “saparivāra …pe… jānātūti nibbattan”ti. “Dīghāyukatāya ta nimittan”ti (dī.ni.3.207) ca vakkhati, tathā “ta lakkhaa bhavati tadatthajotakan”ti (dī.ni.3.221) ca. Nissandaphala pana paipakkhābhibhavo daṭṭhabbo. Tenevāha gāthāya “sattumaddano”ti.

 205. Etanti eta gāthābandhabhūta vacana, ta panatthato gāthā evāti āha “imā tadatthaparidīpanā gāthā vuccantīti.

 Puratthāti vā “pure”ti vuttatopi pubbe. Yasmā mahāpuriso na atītāya ekajātiya, nāpi katipayajātīsu, atha kho purimapurimatarāsu tathāva paipanno, tasmā tattha paipatti dassetu “pure puratthā”ti vutta. Imissāpi jātiya atītakālavasena “purepuratthā”ti vattu labbhāti tato visesanattha “purimāsu jātīsū”ti vuttanti āha “imissāti-ādi. Keci “imissā jātiyā pubbe tusitadevaloke katakammapaikkhepavacanan”ti vadanti, ta tesa matimatta tattha tādisassa katakammassa abhāvato. Apanūdanoti apanetā. Adhimuttoti yuttapayutto.

 Puññakammenāti dānādipuññakammena. Eva santeti satamattena puññakammena ekeka lakkhaa nibbatteyya, eva sati. Na rocayisūti kevala satamattena puññakammena lakkhaanibbatti na rocayisu Aṭṭhakathācariyā. Katha pana rocayisūti āha “anantesu panāti-ādi. Ekeka kammanti ekeka dānādipubbakamma. Ekeka satagua katvāti anantāsu lokadhātūsu yattakā sattā, tehi sabbehi pacceka satakkhattu katāni dānādipuññakammāni yattakāni, tato ekeka puññakamma mahāsattena satagua kata “satan”ti adhippeta, tasmā idha sata-saddo bahubhāvapariyāyo, na sakhyāvacanoti dasseti “satagghi sata devamanussā”ti-ādīsu (D.30./CS:pg.3.109) viya. Tenāha “tasmā satapuññalakkhaoti imamattha rocayisūti.

 

(D.30.-3~5)Āyatapahitāditilakkhaavaṇṇanā

 

 206. Sarasacuti nāma jātassa sattassa yāvajīva jīvitvā pakatiyā maraa. Ākaḍḍhajiyassa dhanudaṇḍassa viya pādāna antomukha kuilatāya antovakapādatā. Bahimukha kuilatāya bahivakapādatā. Pādatalassa majjhe ūnatāya ukkuikapādatā. Aggapādena khañjanakā aggakoṇḍā. Pahippadesena khañjanakā pahikoṇḍā. Unnatakāyenāti anonatabhāvena samussitasarīrena Muṭṭhikatahatthāti āvudhādīna gahaattha katamuṭṭhihatthā. Phaahatthakāti aññamañña sasaṭṭhagulihatthā. Idamettha kammasarikkhakanti ida imesa tiṇṇampi lakkhaṇāna tathāgatassa dīghāyukatāya ñāpakanimittabhāvo ettha āyatapahitā, dīghagulitā brahmujugattatāti etasmi lakkhaattaye kammasarikkhakatta. Nissandaphala pana anantarāyatādi daṭṭhabba.

 207. Bhāyitabbavatthunimitta uppajjamānampi bhaya attasinehahetuka pahīnasinehassa tadabhāvatoti āha “yathā mayha maraato bhaya mama jīvita piyan”ti. Suciṇṇenāti suṭṭhu katūpacitena sucaritakammunā.

 Cavitvāti saggato cavitvā. “Sujātagatto subhujo”ti ādayo sarīrāvayavaguṇā imehi lakkhaehi avinābhāvinoti dassetu vuttā. Cirayapanāyāti attabhāvassa cirakāla pavattanāya. Tenāha “dīghāyukabhāvāyāti. Tatoti cakkavattī hutvā yāpanato. Vasippattoti jhānādīsu vasībhāvañceva cetovasibhāvañca patto hutvā, katha iddhibhāvanāya iddhipādabhāvanāyāti attho. Yāpeti cirataranti yojanā.

 

(D.30.-6)Sattussadatālakkhaavaṇṇanā

 

 208. Raso jāto etesanti rasitāni, mahārasāni. Tenāha “rasasampannānan”ti. Piṭṭhakhajjakādīnīti pūpasakkhalimodakādīni. Ādi-saddena pana kadaliphalādi sagahāti. Piṭṭha pakkhipitvā pacitabbapāyasa piṭṭhapāyasa. Ādi-saddena tathārūpabhojjayāgu-ādi sagahāti.

 Idha (D.30./CS:pg.3.110) kammasarikkhaka nāma sattussadatālakkhaassa paṇītalābhitāya ñāpakanimittabhāvo. Iminā nayena tattha tattha lakkhae kammasarikkhaka niddhāretvā yojetabba.

 209. Uttamo aggarasadāyakoti sabbasattāna uttamo lokanātho aggāna paṇītāna rasāna dāyako. Uttamāna aggarasānanti paṇītesupi paṇītarasāna. Khajjabhojjādijotakanti khajjabhojjādilābhajotaka. Lābhasavattanikassa kammassa phala “lābhasavattanikan”ti kāraṇūpacārena vadati. Tadatthajotakanti vā tassa paṇītabhojanadāyakattasakhātassa atthassa jotaka. Tadādhigacchatīti ettha ā-kāro nipātamattanti āha “ta adhigacchatīti. Lābhiruttamanti ra-kāro padasandhikaro.

 

(D.30.-7~8)Karacaraṇādilakkhaavaṇṇanā

 

 210. Pabbajitaparikkhāra pattacīvarādi gihiparikkhāra vatthāvudhayānasayanādi.

 Sabbanti sabba upakāra. Makkhetvā nāseti makkhibhāve hatvā. Telena viya makkhetīti satadhotatelena makkheti viya. Atthasavaḍḍhanakathāyāti hitāvahakathāya. Kathāgahaañcettha nidassanamatta. Paresa hitāvaho kāyapayogopi atthacariyā. Aṭṭhakathāya pana vacīpayogavaseneva atthacariyā vuttā.

 Samānattatāyāti sadisabhāve samānaṭṭhāne hapanena, ta panassa samānaṭṭhāne hapana attasadisatākaraa, sukhena ekasambhogatā, attano sukhuppattiya; tassa ca dukkhuppattiya tena attano ekasambhogatāti āha “samānasukhadukkhabhāvenāti. Sā ca samānasukhadukkhatā ekato nisajjādinā pākaṭā hotīti ta dassento “ekāsane”ti-ādimāha. Na hi sakkā ekaparibhogo kātu jātiyā hīnattā. Tathā akariyamāne ca so kujjhati bhogena adhikattā, tasmā dussagaho. Na hi so ekaparibhoga icchati jātiyā hīnabhāvato. Na akariyamāne ca kujjhati bhogena hīnabhāvato. Ubhohīti jātibhogehi. Sadisopi susagaho ekasadisabhāveneva (D.30./CS:pg.3.111) itarena saha ekaparibhogassa paccāsīsāya, akarae ca tassa kujjhanassābhāvato. Adīyamānepi kismiñci āmise akariyamānepi sagahe. Na pāpakena cittena passati pesalabhāvato. Tato eva paribhogopi …pe… hoti. Evarūpanti gihī ce, ubhohi sadisa; pabbajito ce, sīlavantanti adhippāyo.

 Susagahitāva hontīti suṭṭhu sagahitā eva honti dahabhattibhāvato. Tenāha “na bhijjantīti.

 Dānādisagahakammanti dānādibheda parasagahanavasena pavatta kusalakamma.

 211. Anavaññātena aparibhūtena sambhāvitena. Pamodo vuccati hāso, na appamodenāti ettha paisedhadvayena so eva vutto. So ca odagyasabhāvattā na dīno dhammūpasañhitattā na gabbhayuttoti āha “na dīnena na gabbhitenāti attho”ti. Sattāna agahanaguenāti yojanā.

 Atiruciranti ativiya rucirakata, ta pana passantāna pasādāvahanti āha “supāsādikan”ti. Suṭṭhu chekanti ativiya sundara. Vidhātabboti vidhātu sandisitu sakkueyyo. Piya vadatīti piyavadū yathā “sabbavidū”ti. Sukhameva sukhatā, ta sukhata. Dhammañca anudhammañcāti lokuttaradhammañceva tassa anurūpapubbabhāgadhammañca.

 

(D.30.-9~10)Ussakhapādādilakkhaavaṇṇanā

 

 212. “Atthūpasahitan”ti iminā vaṭṭanissitā dhammakathā vuttāti āha “idhalokaparalokatthanissitan”ti. “Dhammūpasahitan”ti iminā vivaṭṭanissitā, tasmā dasakusalakammapathā vivaṭṭasannissayā veditabbā. Nidasesīti sandassesi te dhamme paccakkhe katvā pakāsesi. Nidasanakathanti pākaakaraakatha. Jeṭṭhaṭṭhena aggo, pāsasaṭṭhena seṭṭho, pamukhaṭṭhena pāmokkho, padhānaṭṭhena uttamo, hitasukhatthikehi pakārato varaṇīyato rajanīyato pavaroti eva atthavisesavācīnampi “aggo”ti-ādīna padāna bhāvatthassa bhedābhāvato “sabbāni aññamaññavevacanānīti āha.

 Uddhagamanīyāti (D.30./CS:pg.3.112) suantāna uparūpari visesa gamentīti uddhagamanīyā. Sakhāya adho piṭṭhipādasamīpe eva patiṭṭhitattā adhosakhā pādā etassāti adhosakhapādo. Sakhāti ca gopphakānamida nāma.

 213. Dhammadānayaññanti dhammadānasakhāta yañña.

 Suṭṭhu saṇṭhitāti sammadeva saṇṭhitā. Piṭṭhipādassa upari pakati-agulena caturagule jaghāpadese nigūḷhā apaññāyamānarūpā hutvā hitāti attho.

 

(D.30.-11)Eijaghalakkhaavaṇṇanā

 

 214. Sippanti sikkhitabbaṭṭhena “sippan”ti laddhanāma sattāna jīvikāhetubhūta ājīvavidhi. Jīvikattha, sattāna upakāratthañca veditabbaṭṭhena vijjā, mantasatthādi. Caranti tena sugati, sukhañca gacchantīti caraa. Kammassakatāñāṇa uttarapadalopena “kamman”ti vuttanti āha “kammanti kammassakatājānanapaññāti. Tāni cevāti pubbe vuttahatthi-ādīni ceva. Satta ratanānīti muttādīni satta ratanāni. Ca-saddena rañño upabhogabhūtāna vatthaseyyādīna sagaho. Rañño anucchavikānīti rañño paribhuñjanayogyāni. Sabbesanti “rājārahānī”ti-ādinā vuttāna sabbesayeva ekajjha gahaa. Buddhāna parisā nāma odhiso anodhiso ca samitapāpā, tathatthāya paipannā ca hotīti vutta “samaṇāna koṭṭhāsabhūtā catasso parisāti.

 Sippādivācananti sippāna sikkhāpana. Pāḷiyampi hi “vācetā”ti vācanasīsena sikkhāpana dassita. Ukkuikāsananti tataveyyāvaccakaraena ukkuikassa nisajjā. Payojanavasena gehato geha gāmato gāma jaghāyo kilametvā pesana jaghapesanikā. Likhitvā pātita viya hoti aparipuṇṇabhāvato. Anupubba-uggatavaṭṭitanti gopphakaṭṭhānato paṭṭhāya yāva jāṇuppadesā masūpacayassa anukkamena samantato vaḍḍhitattā anupubbena uggata hutvā suvaṭṭita. Eijaghalakkhaanti saṇṭhānamattena eimigajaghāsadisajaghalakkhaa.

 215. “Yatupaghātāyāti (D.30./CS:pg.3.113) ettha ta-kāro padasandhikaro, anunāsikalopena niddesoti āha “yan”ti-ādi. “Uddhaggalomā sukhumattacotthatāti vuttattā codakena “ki pana aññena kammena añña lakkhaa nibbattatī”ti codito, ācariyo “na nibbattatī”ti vatvā “yadi eva idha kasmā lakkhaantara kathitan”ti antolīnameva codana pariharanto “ya pana nibbattatīti …pe… idha vuttan”ti āha. Tattha ya pana nibbattatīti ya lakkhaa vuccamānalakkhaanibbattakena kammunā nibbattati. Ta anubyañjana hotīti ta lakkhaa vuccamānassa lakkhaassa anukūlalakkhaa nāma hoti. Tasmā tena kāraena idha eijaghalakkhaakathane “uddhaggalomā sukhumattacotthatā”ti lakkhaantara vutta.

 

(D.30.-12)Sukhumacchavilakkhaavaṇṇanā

 

 216. Samitapāpaṭṭhena samaa, na pabbajjāmattena. Bāhitapāpaṭṭhena brāhmaa, na jātimattena.

 Mahantāna atthāna pariggahanato mahatī paññā etassāti mahāpañño. Sesapadesupi eseva nayoti āha “mahāpaññādīhi samannāgatoti attho”ti. Nānattanti yāhi mahāpaññādīhi samannāgatattā Bhagavā “mahāpañño”ti-ādinā kittīyati, tāsa mahāpaññādīna ida nānatta aya vemattatā.

 Yassa kassaci visesato arūpadhammassa mahatta nāma kiccasiddhiyā veditabbanti tadassā kiccasiddhiyā dassento “mahante sīlakkhandhe pariggahātīti mahāpaññāti-ādimāha. Tattha hetumahantatāya, paccayamahantatāya, nissayamahantatāya, pabhedamahantatāya, kiccamahantatāya, phalamahantatāya, ānisasamahantatāya ca sīlakkhandhassa mahantabhāvo veditabbo. Tattha hetu alobhādayo. Paccayo hirottappasaddhāsativīriyādayo. Nissayo sāvakabodhipaccekabodhisammāsambodhiniyatatā, tasamagino ca purisavisesā. Pabhedo cārittavārittādivibhāgo. Kicca tadagādivasena paipakkhavidhamana. Ānisaso piyamanāpatādi. Ayamettha sakhepo, vitthāro pana Visuddhimagge, (visuddhi.1.6) Ākakheyyasuttādīsu (ma.ni.1.65) ca āgatanayeneva veditabbo. Iminā nayena (D.30./CS:pg.3.114) samādhikkhandhādīnampi mahantatā yathāraha vitthāretvā veditabbā. hānāṭhānāna pana mahāvisayatāya, sā Bahudhātukasutte āgatanayena veditabbā. Vihārasamāpattiyo samādhikkhandhaniddhāraanayena veditabbā. Ariyasaccāna sakalasāsanasagahato, so saccavibhaga- (vibha.189) tasavaṇṇanāsu (vibha.aṭṭha.189) āgatanayena, satipaṭṭhānā dīna satipaṭṭhānavibhagādīsu, (vibha.355) tasavaṇṇanāsu (vibha.aṭṭha.355) ca āgatanayena, sāmaññaphalāna mahato hitassa, mahato sukhassa, mahato atthassa, mahato yogakkhemassa nibbattibhāvato, santapaṇītanipua-atakkāvacarapaṇḍitavedanīyabhāvato ca; abhiññāna mahāsambhārato, mahāvisayato, mahākiccato, mahānubhāvato, mahānibbattito ca, nibbānassa madanimmadanādimahattasiddhito mahantatā veditabbā.

 Puthupaññāti etthāpi vuttanayānusārena attho veditabbo. Aya pana viseso-- nānākhandhesu ñāṇa pavattatīti “aya rūpakkhandho nāma …pe… aya viññāṇakkhandho nāmā”ti eva pañcanna khandhāna nānākaraa paicca ñāṇa pavattati. Tesupi “ekavidhena rūpakkhandho, ekādasavidhena rūpakkhandho. Ekavidhena vedanākkhandho, bahuvidhena vedanākkhandho. Ekavidhena saññākkhandho. Ekavidhena sakhārakkhandho. Ekavidhena viññāṇakkhandho, bahuvidhena viññāṇakkhandho”ti eva ekekassa khandhassa atītādibhedavasenāpi nānākaraa paicca ñāṇa pavattati. Tathā “ida cakkhāyatana nāma …pe..ida dhammāyatana nāma. Tattha dasāyatanā kāmāvacarā, dve catubhūmakā”ti eva āyatanāna nānatta paicca ñāṇa pavattati. Nānādhātūsūti “aya cakkhudhātu nāma …pe… aya manoviññāṇadhātu nāma. Tattha soasa dhātuyo kāmāvacarā, dve dhātuyo catubhūmikā”ti eva nānādhātūsu ñāṇa pavattati, tayida upādinnakadhātuvasena vutta. Paccekabuddhānampi hi dvinnañca aggasāvakāna upādinnakadhātūsu eva nānākaraa paicca ñāṇa pavattati, tañca kho ekadesatova, na nippadesato. Anupādinnakadhātūna pana lakkhaṇādimattameva jānanti, na nānākaraa. Sabbaññubuddhānameva pana “imāya nāmadhātuyā ussannattā imassa rukkhassa khandho seto, imassa kāḷo, imassa maṭṭho, imassa bahalattaco (D.30./CS:pg.3.115) imassa tanutaco. Imassa patta vaṇṇasaṇṭhānādivasena evarūpa. Imassa puppha nīla, imassa pītaka, lohitaka, odāta, sugandha, duggandha. Phala khuddaka, mahanta, dīgha, vaṭṭa, susaṇṭhāna, dussaṇṭhāna, maṭṭha, pharusa, sugandha, duggandha, madhura, tittaka, ambila, kauka, kasāva. Kaṇṭako tikhio, atikhio, ujuko, kuilo, kaho, nīlo, odāto hotī”ti dhātunānatta paicca ñāṇa pavattati.

 Nānāpaiccasamuppādesūti ajjhattabahiddhābhedato ca nānāpabhedesu paiccasamuppādagesu. Avijjādi-agāni hi pacceka paiccasamuppādasaññitāni. Tenāha sakhārapiake “dvādasa paccayā dvādasa paiccasamuppādā”ti. Nānāsuññatamanupalabbhesūti nānāsabhāvesu niccasārādivirahitesu suññatabhāvesu tato eva itthipurisa-attattaniyādivasena anupalabbhanasabhāvesu pakāresu. Ma-kāro hettha padasandhikaro. Nānā-atthesūti atthapaisambhidāya visayabhūtesu paccayuppannādivasena nānāvidhesu atthesu. Dhammesūti dhammapaisambhidāya visayabhūtesu paccayādivasena nānāvidhesu dhammesu. Niruttīsūti tesayeva atthadhammāna niddhāraavacanasakhātesu nānāniruttīsu. Paibhānesūti atthapaisambhidādīsu visayabhūtesu “imāni ñāṇāni idamatthajotakānī”ti (vibha.726 729 731 732 734 736 739) tathā tathā paibhānato upatiṭṭhanato “paibhānānī”ti laddhanāmesu nānāñāṇesu. “Puthunānāsīlakkhandhesūti-ādīsu sīlassa puthutta vuttameva, itaresa pana vuttanayānusārena suviññeyyattā pākaameva. Ya pana abhinna ekameva nibbāna, tattha upacāravasena puthutta gahetabbanti āha “puthujjanasādhārae dhamme samatikkammāti, tenassa madanimmadanādipariyāyena puthutta paridīpita hoti.

 Eva visayavasena paññāya mahatta, puthutta dassetvā idāni sampayuttadhammavasena hāsabhāva, pavatti-ākāravasena javanabhāva, kiccavasena tikkhādibhāva dassetu “katamā hāsapaññāti-ādi vutta. Tattha hāsabahuloti pītibahulo. Sesapadāni tasseva vevacanāni. Sīla paripūretīti haṭṭhapahaṭṭho udaggudaggo hutvā hapetvā indriyasavara tassa visu vuttattā anavasesasīla paripūreti. Pītisomanassasahagatā hi paññā abhirativasena ārammae phullitavikasitā viya (D.30./CS:pg.3.116) pavattati, na eva upekkhāsahagatā. Puna sīlakkhandhanti ariyasīlakkhandhamāha. “Samādhikkhandhan”ti-ādīsupi eseva nayo.

 Sabba ta rūpa aniccato khippa javatīti yā rūpadhamme “aniccā”ti sīghavegena pavattati, paipakkhadūrabhāvena pubbābhisakhārassa sātisayattā indena vissaṭṭhavajira viya lakkhaa avirajjhantī adandhāyantī rūpakkhandhe aniccalakkhaa vegasā paivijjhati, sā javanapaññā nāmāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Eva lakkhaṇārammaikavipassanāvasena javanapañña dassetvā balavavipassanāvasena dassetu “rūpan”ti-ādi vutta. Tattha khayaṭṭhenāti yattha yattha uppajjati, tattha tattheva bhijjanato khayasabhāvattā. Bhayaṭṭhenāti bhayānakabhāvato. Asārakaṭṭhenāti asārakabhāvato attasāravirahato, niccasārādivirahato ca. Tulayitvāti tulanabhūtāya vipassanāpaññāya tuletvā. Tīrayitvāti tāya eva tīraabhūtāya tīrayitvā. Vibhāvayitvāti yāthāvato pakāsetvā paccakkha katvā. Vibhūta katvāti pākaa katvā. Rūpanirodheti rūpakkhandhanirodhahetubhūte nibbāne ninnapoapabbhārabhāvena. Idāni sikhāppattavipassanāvasena javanapañña dassetu puna “rūpan”ti-ādi vutta. “Vuṭṭhānagāminivipassanāvasenā”ti keci.

 Ñāṇassa tikkhabhāvo nāma savisesa paipakkhapahānena veditabboti. “Khippa kilese chindatīti tikkhapaññā”ti vatvā te pana kilese vibhāgena dassento “uppanna kāmavitakkan”ti-ādimāha. Tikkhapañño khippābhiñño hoti, paipadā cassa na calatīti āha “ekasmi āsane cattāro ariyamaggā …pe… adhigatā hontīti-ādi.

 “Sabbe sakhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, sakhatā paiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā”ti yāthāvato dassanena saccappaivedho ijjhati, na aññathāti kāraamukhena nibbedhikapañña dassetu “sabbasakhāresu ubbegabahulo hotīti-ādi vutta. Tattha ubbegabahuloti vuttanayena sabbasakhāresu abhihapavattasavego. Uttāsabahuloti ñāṇuttāsavasena sabbasakhāresu bahuso utrāsamānaso etena ādīnavānupassanamāha. “Ukkaṇṭhanabahulo”ti pana iminā nibbidānupassanamāha (D.30./CS:pg.3.117) “aratibahulo”ti-ādinā tassā eva aparāparuppatti. Bahimukhoti sabbasakhārato bahibhūta nibbāna uddissa pavattañāṇamukho, tathā vā pavattitavimokkhamukho. Nibbijjhana nibbedho, so etissā atthi, nibbijjhatīti vā nibbedhikā, sā eva paññā nibbedhikapaññā. Ya panettha atthato avibhatta, ta heṭṭhā vuttanayattā, uttānatthattā ca suviññeyyameva.

 217. Pabbajita upāsitāti ettha yādisa pabbajita upāsato paññāpailābho hoti, ta dassetu “paṇḍita pabbajitan”ti vutta. Upāsanañcettha upaṭṭhānavasena icchita, na upanisīdanamattenāti āha “payirupāsitāti. Atthanti hita. Abbhantara karitvāti abbhantaragata katvā. Tenāha “atthayuttan”ti. Bhāvanapusakaniddeso cāya, hitūpasañhita katvāti attho. Antara-saddo vā cittapariyāyo “yassantarato na santi kopā”ti-ādīsu (udā. 20) viya. Tasmā atthantaroti hitajjhāsayoti attho.

 Pailābhatthāya gatenāti pailābhatthāya pavattena, pailābhasavattaniyenāti attho. Uppāde ca nimitte ca chekāti uppādavidhimhi ceva nimittavidhimhi ca kusalā. Uppādanimittakovidatāsīsena cettha lakkhaakosallameva dasseti. Atha vā sesalakkhaṇāna nibbattiyā Buddhāna, cakkavattīnañca uppādo anumīyati, yāni tehi laddhabba-ānisasāni nimittāni tasmi uppāde ca nimitte ca anuminanādivasena chekā nipuṇāti attho. Ñatvā passissatīti ñāṇena jānitvā passissati, na cakkhuviññāṇenāti adhippāyo.

 Atthānusāsanīsūti atthāna hitāna anusāsanīsu. Yasmā anatthapaivajjanapubbikā sattāna atthapaipatti, tasmā anatthopi paricchijja gahetabbo, jānitabbo cāti vutta “atthānattha pariggāhakāni ñāṇānīti, yato “āyupāyakosalla viya apāyakosallampi icchitabban”ti vutta.

 

(D.30.-13)Suvaṇṇavaṇṇalakkhaavaṇṇanā

 

 218. Paisakhānabalena (D.30./CS:pg.3.118) kodhavinayena akkodhano, na bhāvanābalenāti dassetu “na anāgāmimaggenāti-ādi vutta. Eva akkodhavasikattāti eva maghamāṇavo viya na kodhavasa gatattā. Nābhisajjīti kujjhanavaseneva na abhisajji. Yañhi kodhassa uppattiṭṭhānabhūte ārammae upanāhassa paccayabhūta kujjhanavasena abhisajjana, ta idhādhippeta, na lubbhanavasena. Tenāha “kuilakaṇṭako viyāti-ādi. So hi yattha laggati, ta khobhento eva laggati. Tattha tatthāti tasmi tasmi mammaṭṭhāne. Mammanti phuṭṭhamattepi rujjanaṭṭhāna. Pubbuppattikoti pahamuppanno. Tato balavataro byāpādo laddhāsevanatāya cittassa byāpajjanato. Tato balavatarā patitthiyanāti sātisaya laddhāsevanatāya tato byāpādāvatthāyapi balavatarā patitthiyanā paccatthikabhāvena thāmappattito.

 Sukhumattharaṇādīti ādi-saddena paṇītabhojanīyādīnampi sagaho daṭṭhabbo bhojanadānassapi vaṇṇasampadānimittabhāvato. Tenāha Bhagavā “bhojana bhikkhave dadamāno dāyako paiggāhakāna …pe… āyu deti, vaṇṇa detī”ti (a.ni.5.37) tathā ca vakkhati “āmisadānena vā”ti.

 219. Ti adāsi. Devoti megho, pajjunno eva vā. Varataroti uttamataro. Pabbajjāya visadisāvatthādi bhāvato na pabbajjāti apabbajjā, gihibhāvo. Acchādenti kopīna paicchādenti etehīti acchādanāni, nivāsanāni, tesa acchādanānañceva sesa vatthānañca kojavādi uttamapāvuraṇānañca. Vināsoti katassa kammassa avipaccitvā vināso.

 

(D.30.-14)Kosohitavatthaguyhalakkhaavaṇṇanā

 

 220. Samānetāti sammadeva ānetā samāgametā. Rajje patiṭṭhitena sakkā kātu bahubhatikasseva ijjhanato. Kattā nāma natthīti vajja paicchādentīti ānetvā sambandho, karonti vajjapaicchādanakammanti vā. Nanu vajjapaicchādanakamma nāma sāvajjanti? Sacca sāvajja sakiliṭṭhacittena (D.30./CS:pg.3.119) paicchādentassa, ida pana asakiliṭṭhacittena parassa uppajjanaka-anattha pariharaavasena pavatta adhippeta. Ñātisagaha karontenāti etena ñātatthacariyāvasena ta kamma pavattatīti dasseti.

 221. Amittatāpanāti amittāna tapanasīlā, amittatāpana hotu vā mā vā evasabhāvāti attho. Na hi cakkavattino puttāna amittā nāma keci honti, ye te bhaveyyu, cakkānubhāveneva sabbepi khattiyādayo anuvattakā tesa bhavanti.

 

Pahamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.30.-15~16)Parimaṇḍalādilakkhaavaṇṇanā

 

 222. Samanti samāna. Tena tena loke viññātaguena sama samāna jānāti, yato tattha paipajjanavidhināva itarasmi paipajjati. Saya jānātīti aparaneyyo hutvā sayameva jānāti. Purisa jānātīti vā “aya seṭṭho, aya majjhimo, aya nihīno”ti ta ta purisa yāthāvato jānāti. Purisavisesa jānātīti tasmi tasmi purise vijjamāna visesa jānāti, yato tattha tattha anurūpadānapadānādipaipattiyā yuttapattakārī hoti. Tenāha “ayamidamarahatīti-ādi.

 Sampattipailābhaṭṭhenāti diṭṭhadhammikādisampattīna pailābhāpanaṭṭhena. Samasagahakammanti sama jānitvā tadanurūpa tassa tassa sagahanakamma.

 223. Tulayitvāti tīrayitvā. Paivicinitvāti vīmasitvā. Nipuayogato nipuṇā, ativiya nipuṇā atinipuṇā, sā pana tesa nipuatā sahasukhumā paññāti āha “sukhumapaññāti.

 

(D.30.-17~19)Sīhapubbaddhakāyādilakkhaavaṇṇanā

 

 224. Khemakāmoti anupaddavakāmo. Kammassakatāñāṇa sattāna vaḍḍhi-āvaha sabbasampattividhāyakanti āha “paññāyāti kammassakatāpaññāyāti.

 Samantaparipūrānīti (D.30./CS:pg.3.120) samantato sabbabhāgehi paripuṇṇāni. Tato eva ahīnāni anūnāni. Dhanādīhīti dhanadhaññādīhi.

 225. Okappanasaddhā saddheyyavatthu okkanditvā pakkhanditvā saddahanasaddhā. Sā eva pasādanīyavatthusmimpi abhippasīdanavasena pavattiyā pasādasaddhā. Pariyattisavanenāti sattāna hitasukhāvahāya pariyattiyā savanena. Dhāraaparicayādīna tamūlakattā tathā vutta. Etesanti saddhādīna. Saha hānadhammenāti sahānadhammo, na sahānadhammoti asahānadhammo, tassa bhāvo asahānadhammatā, ta asahānadhammata, aparihāniyasabhāvanti attho.

 

(D.30.-20)Rasaggasaggitālakkhaavaṇṇanā

 

 226. Tilaphalamattampi bhojana. Sabbattha pharatīti sabbā rasāharaiyo anussaranta sabhāvena sabbasmi kāye pharati. Samā hutvā vahantīti avisamā ujukā hutvā pavattanti.

 Ārogyakaraakammanti arogabhāvakara sattāna avihehanakamma. Madhurādibheda rasa gasati harati etehi, sayameva vā ta gasanti gilanti anto pavesentīti rasaggasā, rasaggasāna aggā rasaggasaggā, te ettha santīti rasaggasaggī, tadeva lakkhaa. Bhavati hi abhinnepi vatthusmi taggatavisesāvabodhanattha bhinna viya katvā vohāro yathā “silāputtakassa sarīran”ti Rasaggasaggitāsakhāta vā lakkhaa rasaggasaggilakkhaa.

 227. Vadha-saddo “attāna vadhitvā vadhitvā rodatī”ti-ādīsu (pāci.879) bādhanatthopi hotīti tato visesanattha “māraavadhenāti vutta, māraasakhātena vadhenāti attho. Bādhanattho eva vā vadha-saddo, māraena, bādhanena cāti attho. Ubbādhanāyāti bandhanāgāre pakkhipitvā uddha uddha bādhanena. Tenāha “bandhanāgārappavesanenāti.

 

(D.30.-21~22)Abhinīlanettādilakkhaavaṇṇanā

 

 228. Visaanti kujjhanavasena vinisaa katvā. Tenāha “kakkaako viyāti-ādi. Visācīti virūpa sācitaka, vijimhanti attho. Tenāha “vakakkhikoiyāti (D.30./CS:pg.3.121) kuila-akkhikoipātenāti attho. Viceyya pekkhitāti ujuka anoloketvā diṭṭhipāta vicāretvā oloketvā. Tenāha “yo kujjhitvāti-ādi. Paroti kujjhito. Na oloketi ta sammukhā gacchanta kujjhitvā na oloketi, parammukhā. Viteyyāti virūpa tiriya, viññūna olokanakkama vītikkamitvāti attho. Jimha anoloketvā ujuka olokana nāma kuilabhāvakarāna pāpadhammāna abhājana-ujukatacittatasseva hotīti āha “ujumano hutvā uju pekkhitāti. Yathā ca uju pekkhitā hotīti ānetvā sambandho. Pasaanti ummīlanavasena sammadeva patthaa. Vipula vitthatanti tasseva vevacana. Piya piyāyitabba dassana olokana etassāti piyadassano.

 Kāṇoti akkhīni nimmīletvā pekkhanako. Kākakkhīti kekarakkho. Vakakkhīti jimhapekkhanako. Āvilakkhīti ākuladiṭṭhipāto. Nīlapītalohitasetakāḷavaṇṇāna vasena pañcavaṇṇo. Tattha pītalohitavaṇṇā setamaṇḍalagatarājivasena, nīlasetakāḷavaṇṇā pana tatamaṇḍalavaseneva veditabbā. “Pasādoti pana tesa vaṇṇāna pasannākāra sandhāya vuttan”ti keci. Pañcavaṇṇo pasādoti pana yathāvuttapañcavaṇṇaparivāro, tehi vā paimaṇḍito pasādoti attho. Nettasampattikarānīti “pañcavaṇṇapasādatā tirohitavidūragatadassanasamatthatā”ti evamādi cakkhusampadāya kāraṇāni. Lakkhaasatthe yuttāti lakkhaasatthe āyuttā sukusalā.

 

(D.30.-23)Uhīsasīsalakkhaavaṇṇanā

 

 230. Pubbagamoti ettha pubbagamatā nāma pamukhatā, jeṭṭhaseṭṭhakabhāvo bahujanassa anuvattanīyatāti āha “gaajeṭṭhako”ti-ādi.

 Pubbagamatāti pubbagamassa kamma. Yassa hi kāyasucaritādikammassa vasena mahāpuriso bahujanassa pubbagamo ahosi, tadassa kamma “pubbagamatā”ti adhippeta, na pubbagamabhāvo. Tenāha “idha kamma nāma pubbagamatāti. Pītipāmojjena (D.30./CS:pg.3.122) paripuṇṇasīsoti pītiyā, pāmojjena ca sampuṇṇapaññāsīso bahula somanassasahagatañāṇasampayuttacittasamagī eva hutvā vicarati. Mahāpurisoti mahāpurisajātiko.

 231. Bahujananti sāmi-atthe upayogavacananti āha “bahujanassāti. Paribhuñjanaṭṭhena paibhogo, upayogavatthu paibhogo, tassa hitāti paibhogiyā. Desakāla ñatvā tadupakaraṇūpaṭṭhānādi veyyāvaccakarā sattā. Abhiharantīti byāharanti. Tassa tassa veyyāvaccassa paiharaato pavattanakaraato paihāro, veyyāvaccakaro, tassa bhāvo paihārakanti āha “veyyāvaccakarabhāvan”ti. Visavana visavo, kāmakāro vasitā, so etassa atthīti visavīti āha “ciṇṇavasīti.

 

(D.30.-24~25)Ekekalomatādilakkhaavaṇṇanā

 

 232. Upavattatīti anukūlabhāva upecca vattati. Tenāha “ajjhāsaya anuvattatīti.

 Ekekalomalakkhaanti ekekasmi lomakūpe ekekalomatālakkhaa. Ekekehi lomehīti aññesa sarīre ekekasmimpi lomakūpe anekānipi lomāni uṭṭhahanti, na tathāgatassa. Tehi puna pacceka lomakūpesu ekekeheva uppannehi kuṇḍalāvattehi padakkhiṇāvattakajātehi nicita viya sarīra hotīti vutta “ekekalomūpacitagavā”ti.

 

(D.30.-26~27)Cattālīsādilakkhaavaṇṇanā

 

 234. Abhinditabbaparisoti parehi kenaci sagahena sagahetvā, yuttikāraa dassetvā vā na bhinditabbapariso.

 Apisuavācāyāti upayogatthe sāmivacana, pesuññassa paipakkhabhūta kusalakamma. Pisuṇā vācā etassāti pisuavāco, tassa pisuavācassa puggalassa. Aparipuṇṇāti cattārīsato ūnabhāvena na paripuṇṇā. Viraḷāti savivarā.

 

(D.30.-28~29)Pahūtajivhādilakkhaavaṇṇanā

 

 236. Ādeyyavācoti (D.30./CS:pg.3.123) ādaragāravavasena ādātabbavacano. “Evametan”ti gahetabbavacano sirasā sampaicchitasāsano.

 Baddhajivhāti yathā sukhena parivattati, eva sirādīhi palibuddhajivhā. Gūḷhajivhāti rasabahalatāya gūḷhagaṇḍasadisajivhā. Dvijivhāti agge kappabhāvena dvidhābhūtajivhā. Mammanāti apparippuatalāpā. Kharapharusakakkasādivasena saddo bhijjati bhinnakāro hoti. Vicchinditvā pavattassaratāya chinnassarā vā. Anekākāratāya bhinnassarā vā. Kākassa viya amanuññassaratāya kākassarā vā. Madhuroti iṭṭhe, kammaphalena vatthuno suvisuddhattā. Pemanīyoti pītisañjanano, piyāyitabbo vā.

 237. Akkosayuttattāti akkosupasañhitattā akkosavatthusahitattā. Ābādhakarinti ghaṭṭanavasena paresa pīḷāvaha. Bahuno janassa avamaddanato, pamaddābhāvakaraato vā bahujanappamaddana. Abāḷhanti vā ettha a-kāro vuddhi-attho “asekkhā dhammā”ti-ādīsu (dha.sa.tikamātikā 11) viya, tasmā ativiya bāḷha pharusa giranti evamettha attho veditabbo. Na bhaṇīti cettha “na abhai na bhaṇī”ti saralopena niddeso. Susahitanti suṭṭhu sahita. Kena pana suṭṭhu sahita? “Madhuran”ti anantarameva vuttattā madhuratāyāti viññāyati, kā panassa madhuratāti āha “suṭṭhu pemasahitan”ti. Upayogaputhuttavisayo ya vācā-saddoti āha “vācāyo”ti, sā cassā upayogaputhuttavisayatā “hadayagāminiyo”ti padena samānādhikaraatāya daṭṭhabbā. “Kaṇṇasukhan”ti pāṭhe bhāvanapusakaniddesoyanti dassetu “yathāti-ādi vutta. Vedayathāti kālavipallāsenāya niddesoti āha “vedayitthāti. Brahmassaratanti seṭṭhassarata, brahmuno sarasadisassarata vā. Bahūna bahunti bahūna janāna bahu subhaitanti yojanā.

 

(D.30.-30)Sīhahanulakkhaavaṇṇanā

 

 238. Appadhasikoti appadhasiyo. Ya-kārassa hi ka-kāra katvā aya niddeso yathā “niyyānikā dhammā”ti (dha.sa.dukamātikā 97) guatoti attanā adhigataguato. hānatoti yathāṭhitaṭṭhānantarato.

 Palāpakathāyāti (D.30./CS:pg.3.124) samphappalāpakathāya. Antopaviṭṭhahanukā ekato, ubhato vā sakucitavisukā. Vakahanukā ekapassena kuilavisukā. Pabbhārahanukā purato olambamānavisukā.

 239. Vikiṇṇavacanā nāma samphappalāpino, tappaikkhepena avikiṇṇavacanā mahābodhisattā. Vācā eva tadatthādhigamupāyatāya “byāppatho”ti vuttāti āha “avikiṇṇa …pe… vacanapatho assāti. “Dvīhi dvīhīti nayida āmeitavacana asamānādhikaraato, atha kho dvīhi diguatādassananti āha “dvīhi dvīhīti catūhīti. Tasmā “dvidugamā”ti catugamā vuttāti āha “catuppadānan”ti. Tathāsabhāvoti yathāssa vuttanayena kenaci appadhasiyatā hoti guehi, tathāsabhāvo.

 

(D.30.-31~32)Samadantādilakkhaavaṇṇanā

 

 240. Visuddhasīlācāratāya parisuddhā samantato sabbathā vā suddhā puggalā parivārā etassāti parisuddhaparivāro.

 241. Pahāsīti tadagavasena, vikkhambhanavasena ca pariccaji. Tidiva tāvatisabhavana pura nagara etesanti tidivapurā, tāvatisadevā, tesa varo tidivapuravaro, indo. Tena tidivapuravarena. Tenāha “sakkenāti. Lapanti kathenti etenāti lapana, mukhanti āha “lapanajanti mukhajan”ti. Suṭṭhu dhavalatāya sukkā, īsakampi asakiliṭṭhatāya suci. Sundarasaṇṭhānatāya suṭṭhu bhāvanato, vipassanato ca sobhanā. Kāma janāna manussāna nivāsanaṭṭhānādibhāvena patiṭṭhābhūto desaviseso “janapado”ti vuccati, idha pana saparivāracatumahādīpasaññito sabbo padeso tathā vuttoti āha “cakkavāḷaparicchinno janapado”ti. Nanu ca yathāvutto padeso samuddaparicchinno, na cakkavāḷapabbataparicchinnoti? So padeso cakkavāḷaparicchinnopi hotīti tathā vutta Ye vā samuddanissitā, cakkavāḷapādanissitā ca sattā, tesa te te padesā patiṭṭhāti tepi sagahanto “cakkavāḷaparicchinno”ti avoca. Cakkavāḷaparicchinnoti ca cakkavāḷena paricchinnoti evamettha attho daṭṭhabbo. Tassāti tassa cakkavattino. Puna (D.30./CS:pg.3.125) tassāti tassa janapadassa. Bahujana sukhanti ettha paccattabahuvacanalopena bahujanaggahaanti āha “bahujanāti. Yathā pana te hitasukha caranti, ta vidhi dassetu “samānasukhadukkhā hutvāti vutta. Vigatapāpoti sabbaso samucchindanena viniddhutapāpadhammo. Daratho vuccati kāyiko, cetasiko ca pariḷāho. Tattha cetasikapariḷāho “vigatapāpo”ti imināva vuttoti āha “vigatakāyikadarathakilamatho”ti. Rāgādayo yasmi santāne uppannā, tassa malīnabhāvakaraena malā. Kacavarabhāvena khilā. Sattāna mahānatthakarattā visesato doso kalīti vutta “dosakalīnañcāti. Panūdehīti samucchindanavasena sasantānato nīhārakehi, pajahanakehīti attho. Sesa suviññeyyameva.

 Ettha ca yasmā sabbesampi lakkhaṇāna mahāpurisasantānagatapuññasambhārahetukabhāvena sabbayeva ta puññakamma sabbassa lakkhaassa kāraa visiṭṭharūpattā phalassa. Na hi abhinnarūpakāraa bhinnasabhāvassa phalassa paccayo bhavitu sakkoti, tasmā yassa yassa lakkhaassa ya ya puññakamma visesakāraa, ta ta vibhāgena dassentī aya desanā pavattā. Tattha yathā yādisa kāyasucaritādipuññakamma suppatiṭṭhitapādatāya kāraa vutta, tādisameva “uhīsasīsatāya” kāraanti na sakkā vattu dahasamādānatāvisiṭṭhassa tassa suppatiṭṭhitapādatāya kāraabhāvena vuttattā, itarassa ca pubbagamatāvisiṭṭhassa vuttattā, eva yādisa āyatapahitāya kāraa, na tādisameva dīghagulitāya, brahmujugattatāya ca kāraa visiṭṭharūpattā phalassa. Na hi abhinnarūpakāraa bhinnasabhāvassa phalassa paccayo bhavitu sakkoti. Tattha yathā ekeneva kammunā cakkhādinānindriyuppattiya avatthābhedato, sāmatthiyabhedato vā kammabhedo icchitabbo. Na hi yadavattha kamma cakkhussa kāraa, tadavatthameva sotādīna kāraa hoti abhinnasāmatthiya vā, tasmā pañcāyatanikattabhāvapatthanābhūtā purimanipphannā kāmatahā paccayavasena visiṭṭhasabhāvā kammassa visiṭṭhasabhāvaphalanibbattanasamatthatāsādhanavasena paccayo hotīti ekampi anekavidhaphalanibbattanasamatthatāvasena anekarūpata āpanna viya hoti, evamidhāpi “ekampi pāṇātipātā veramaivasena (D.30./CS:pg.3.126) pavatta kusalakamma āyatapahitādīna tiṇṇampi lakkhaṇāna nibbattaka hotī”ti vuccamānepi na koci virodho. Tena vutta “so tassa kammassa katattā …pe… imāni tīṇi mahāpurisalakkhaṇāni pailabhatī”ti nānākammunā pana tesa nibbattiya vattabbameva natthi, pāḷiya pana “tassa kammassā”ti ekavacananiddeso sāmaññavasenāti daṭṭhabbo. Evañca katvā satapuññalakkhaavacana samatthita hoti. “Imāni dve mahāpurisalakkhaṇāni pailabhatī”ti-ādīsupi eseva nayoti.

 

Lakkhaasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.31.) 8. Sigālasuttavaṇṇanā

 

(D.31.-0)Nidānavaṇṇanā

 

 242. Pākārena (D.31./CS:pg.3.127) parikkhittanti pada ānetvā sambandho. Gopuraṭṭālakayuttanti dvārapāsādena ceva tattha tattha pākāramatthake patiṭṭhāpita-aṭṭālakehi ca yutta. Veḷūhi parikkhittattā, abbhantare pupphūpagaphalūpagarukkhasañchannattā ca nīlobhāsa. Chāyūdakasampattiyā, bhūmibhāgasampattiyā ca manorama.

 Kāḷakavesenāti kalandakarūpena. Nivāpanti bhojana. Tanti uyyāna.

 “Kho panāti vacanālakāramattametanti tena samayenāti atthavacana yutta. Gahapati mahāsāloti gahapatibhūto mahāsāro, ra-kārassa la-kāra katvā aya niddeso. Vibhavasampattiyā mahāsārappatto kuumbiko. “Putto panassa assaddho”ti-ādi aṭṭhuppattiko ya suttanikkhepoti ta aṭṭhuppatti dassetu āraddha. Kammaphalasaddhāya abhāvena assaddho. Ratanattaye pasādābhāvena appasanno. Evamāhāti eva idāni vuccamānākārena vadati.

 Yāvajīva anussaraṇīyā hoti hitesitāya vuttā pacchimā vācāti adhippāyena. Puthudisāti visu visu disā, tā pana anekāti āha “bahudisāti.

 243. “Na tāva paviṭṭho”ti-ādīsu vattabba heṭṭhā vuttameva. Na idānevāti na imāya eva velāya. Ki carahīti āha “paccūsasamayepīti-ādi. Gihivinayanti gihīna gahaṭṭhāna vinayatantibhūta “gihinā eva vattitabban”ti gahaṭṭhācārassa gahaṭṭhavattassa anavasesato imasmi Sutte savisesa katvā vuttattā. Tathevāti yathā Buddhacakkhunā diṭṭha, tatheva passi. Namassati vattavasena kattabbanti gahetvā hitattā.

 

(D.31.-1~2)Chadisādivaṇṇanā

 

 244. Vacana sutvāva cintesi Buddhānubhāvena attasammāpaidhānanimittena puññabalena ca codiyamāno. Na kira tā etāti tā cha (D.31./CS:pg.3.128) disā etā idāni mayā namassiyamānā puratthimādikā na honti kirāti. Nipātamattanti anatthakabhāva tassa vadati. Pucchāpadanti pucchāvacana.

 Bhagavā gahapatiputtena namassitabbā cha disā pucchito desanākusalatāya ādito eva tā akathetvā tassa tāva paipattiyā na bhājanabhūta kātu vajjanīyavajjanatthañceva sevitabbasevanatthañca ovāda dento “yato kho gahapatiputtāti-ādinā desana ārabhi. Tattha kammakilesāti kammabhūtā sakilesā. Kilissantīti kiliṭṭhā malīnā viya hitā, upatāpitā ca hontīti attho. Tasmāti kilissananimittattā. Yadipi surāpāna pañcaverabhāvena upāsakehi parivajjanīya, tassa pana apāyamukhabhāvena parato vattukāmatāya pāṇātipātādike eva sandhāya “cattāro”ti vutta, na “pañcā”ti. “Visu akammapathabhāvato cā”ti apare. “Surāpānampi ‘surāmerayapāna, bhikkhave, āsevita bhāvita bahulīkata nirayasavattanikan’ti-ādi (a.ni.8.40) vacanato visu kammapathabhāvena āgata. Tathā hi ta duccaritakamma hutvā duggatigāmipiṭṭhivattakabhāvena niyatan”ti keci, tesa matena ekādasa kammapathā siyu Tasmā yathāvuttesveva kammapathesu upakārakattasabhāgattavasena anuppaveso daṭṭhabboti “visu akammapathabhāvato cā”ti suvuttameta. Surāpānassa bhogāpāyamukhabhāvena vattukāmatāya “cattāro” tveva avoca. Tiṭṭhati ettha phala tadāyattavuttitāyāti hāna, hetūti āha hānehīti kāraehīti. Apenti apagacchanti, apeti vā etehīti apāyā, apāyāna, apāyā eva vā mukhāni dvārānīti apāyamukhāni. Vināsamukhānīti etthāpi eseva nayo.

 Kiñcāpi “ariyasāvakassā”ti pubbe sādhāraato vutta, visesato pana pahamāya bhūmiya hitasseva vakkhamānanayo yujjatīti “soti so sotāpanno”ti vutta. Pāpaka-saddo nihīnapariyāyoti “lāmakehīti vutta. Apāyadukkha, vaṭṭadukkhañca pāpentīti vā pāpakā, tehi pāpakehi. Cha disā paicchādentoti tena tena bhāgena dissantīti “disā”ti saññite cha bhāge satte yathā tehi saddhi attano chidda na hoti, eva paicchādento paisandhārento. Vijinanatthāyāti (D.31./CS:pg.3.129) abhibhavanatthāya. Yo hi diṭṭhadhammika, samparāyikañca anattha parivajjanavasena abhibhavati, tato eva tadubhayattha sampādeti, so ubhayalokavijayāya paipanno nāma hoti paccatthikaniggahanato, sakatthasampādanato ca. Tenāha “ayañceva loko”ti-ādi. Pāṇātipātādīni pañca verāni verappasavanato. Āraddho hotīti sasādhito hoti, tayida sasādhana kittisaddena idha sattāna cittatosanena verābhāvāpādanena ca hotīti āha “paritosito ceva nipphādito cāti. Puna pañca verānīti pañca veraphalāni uttarapadalopena.

 Katamassāti katame assa. Kilesasampayuttattā kilesoti tayogato tasadisa vadati yathā “pītisukha pahama jhāna, (dī.ni.1.226 ma.ni.1.271 287 297 sa.ni.2.152 a.ni.4.123 5.28 pārā. 11 dha.sa.499 vibha.508) nīla vatthan”ti ca. Sampayuttatā cettha tadekaṭṭhatāya veditabbā, na ekuppādāditāya. Evañca katvā pāṇātipātakammassa diṭṭhimānalobhādīhipi kiliṭṭhatā siddhā hoti, micchācārassa dosādīhi kiliṭṭhatā. Tenāha “sakilesoyevāti-ādi. Pubbe vutta-atthavasena pana sammukhenapi nesa kilesapariyāyo labbhateva. Etadatthaparidīpakamevāti yo “pāṇātipāto kho”ti-ādinā vutto, etassa atthassa paridīpakameva. Yadi eva kasmā puna vuttanti āha “gāthābandhan”ti, tassa atthassa sukhaggahaattha Bhagavā gāthābandha avocāti adhippāyo.

 

(D.31.-3)Catuhānādivaṇṇanā

 

 246. “Pāpakamma karotī”ti kasmā aya uddesaniddeso pavattoti antolīnacodana sandhāya “ida Bhagavāti-ādi vutta. Sukkapakkhavasena hi uddeso kato, kahapakkhavasena ca niddeso āraddho. Kāraketi pāpakammassa kārake. Akārako pākao hoti yathā paipajjanto pāpa karoti nāma, tathā appaipajjanato. Sakilesadhammavivajjanapubbaka vodānadhammapaipatti-ācikkhana idha desanākosalla. Pahamatara kāraka dassento āha yathā “vāma muñca dakkhia gahā”ti (dha.sa.aṭṭha.498) tathā (D.31./CS:pg.3.130) hi Bhagavā aṭṭhatisa magalāni dassento “asevanā ca bālānan”ti (khu.pa.5.3 su.ni.262) vatvā “paṇḍitānañca sevanā”ti (khu.pa.5.3 su.ni.262) avoca. Chandāgatinti ettha sandhivasena saralopoti dassento āha “chandena pemena agatin”ti. Chandāti hetumhi nissakkavacananti āha “chandenāti. Chanda-saddo cettha tahāpariyāyo, na kusalacchandādipariyāyoti āha “pemenāti. Parapadesūti “dosāgati gacchanto”ti-ādīsu vākyesu. “Eseva nayo”ti iminā “dosena kopenā”ti evamādi atthavacana atidisati. Mittoti dahamitto, sambhattoti attho. Sandiṭṭhoti diṭṭhamattasahāyo. Pakativeravasenāti pakatiyā uppannaveravasena, cirakālānubandhavirodhavasenāti attho. Tenevāha “takhauppannakodhavasena vāti. Ya vā ta vā ayutta akāraa vatvā. Visame corādike, visamāni vā kāyaduccaritādīni samādāya vattanena nissito visamanissito.

 Chandāgati-ādīni na gacchati maggeneva catunnampi agatigamanāna pahīnattā, agatigamanānīti ca tathāpavattā apāyagamanīyā akusalacittuppādā veditabbā agati gacchati etehīti.

 Yassati tena kittīyatīti yaso, thutighoso. Yassati tena purecarānucarabhāvena parivārīyatīti yaso, parivāroti āha “kittiyasopi parivārayasopīti. Parihāyatīti pubbe yo ca yāvatake labbhati, tato parito hāyati parikkhaya gacchati.

 

(D.31.-4)Cha-apāyamukhādivaṇṇanā

 

 247. Pūve bhājane pakkhipitvā tajja udaka datvā madditvā katā pūvasurā. Eva sesasurāpi. Kiṇṇāti pana tassā surāya bīja vuccati, ye “surāmodakā” tipi vuccanti, te pakkhipitvā katā kiṇṇapakkhittā. Harītakīsāsapādinānāsambhārehi sayojitā sambhārasayuttā. Madhukatālanāḷikerādipuppharaso cirapārivāsiko pupphāsavo. Panasādiphalaraso phalāsavo. Muddikāraso madhvāsavo. Ucchuraso guḷāsavo. Harītakāmalakakaukabhaṇḍādinānāsambhārāna raso cirapārivāsiko sambhārasayutto. Ta sabbampīti ta sabba dasavidhampi. Madakaraavasena (D.31./CS:pg.3.131) majja pivanta madayatīti katvā. Surāmerayamajje pamādaṭṭhāna surāmerayamajjapamādaṭṭhāna. Anu anu yogoti punappuna tasamagitā. Tenāha “punappuna karaan”ti, aparāpara pavattananti attho. Uppannā ceva bhogā parihāyanti pānabyasanena byasanakaraato. Anuppannā ca nuppajjanti pamattassa kammantesu ñāyakaraṇābhāvato. Bhogānanti bhuñjitabbaṭṭhena “bhogā”ti laddhanāmāna kāmaguṇāna. Apāyamukha-saddassa attho heṭṭhā vutto eva. Avelāyāti ayuttavelāya. Yadā vicarato attharakkhādayo na honti. Visikhāsu cariyāti racchāsu vicaraa.

 Samajjā vuccati maho, yattha naccānipi payojīyanti, tesa dassanādi-attha tattha abhirativasena caraa upagamana samajjābhicaraa. Naccādidassanavasenāti naccādīna dassanādivasenāti ādisaddalopo daṭṭhabbo, dassanena vā savanampi gahita virūpekasesanayena. Ālocanasabhāvatāya vā pañcaviññāṇāna savanakiriyāyapi dassanasakhepasambhavato “dassanavasena” icceva vutta. Idha cittālasiyatā akāraanti “kāyālasiyatāti vutta. Yuttappayuttatāti tappasutatā atirekataratāya.

 

(D.31.-5)Surāmerayassa cha-ādīnavādivaṇṇanā

 

 248. Saya daṭṭhabbanti sandiṭṭha. Sandiṭṭhameva sandiṭṭhika, dhanajānisaddāpekkhāya pana itthiligavasena niddeso, diṭṭhadhammikāti ayamettha atthoti āha “idhalokabhāvinīti. Sama, sammā passitabbāti vā sandiṭṭhikā, pānasamakālabhāvinīti attho. Kalahappavaḍḍhanī mittassa kalahe anādīnavadassibhāvato. Khetta uppattiṭṭhānabhāvato. Āyatananti vā kāraa, ākaro vāti attho. Paraloke akitti pāpuanti akittisavattaniyassa kammassa pasavanato. Kopīna vā pākaabhāvena akattabbarahassakamma. Surāmadamattā ca pubbe attanā kata tādisa kamma amattakāle chādentā vicaritvā mattakāle paccatthikānampi vivaranti pākaa karonti, tena tesa sā surā tassa kopīnassa nidasanato “kopīnanidasanīti vuccatīti evamettha attho daṭṭhabbo. Kammassakatāpaññanti nidassanamatta daṭṭhabba. “Ya kiñci lokiya pañña dubbala karotiyevā”ti hi sakkā viññātu. Tathā hi byatirekamukhena tamattha patiṭṭhapetu (D.31./CS:pg.3.132) “maggapañña panāti-ādi vutta. “Antomukhameva na pavisatīti iminā surāya maggapaññādubbalakaraassa durasamussāritabhāvamāha Nanu ceva surāya tassā paññāya dubbalīkarae sāmatthiyavighāto acodito hoti ariyāna anuppayogasseva coditattāti? Nayida eva upayogopi nāma sadā tesa natthi, kuto kiccakaraanti imassa atthassa vuttattā. Atha pana aṭṭhānaparikappavasenassā kadāci siyā upayogo, tathāpi so tassā dubbaliya īsakampi kātu nālameva sammadeva paipakkhadūrībhāvena suppatiṭṭhitabhāvato. Tenāha “maggapañña pana dubbala kātu na sakkotī”ti. Maggasīsena cettha ariyāna sabbassāpi lokiyalokuttarāya paññāya dubbalabhāvāpādāne asamatthatā dassitāti daṭṭhabba. Pajjati etena phalanti pada, kāraa.

 249. Attāpissa akālacārissa agutto sarasato arakkhito upakkamatopi parivajjanīyāna aparivajjanato. Tenāha “avelāya caranto hīti-ādi. Kaṇṭakādīnipīti pi-saddena sobbhādike sagahāti. Verinopīti pi-saddena corādikā sagayhanti. Puttadārāti ettha puttaggahaena puttīpi gahitāti āha “puttadhītaro”ti. Bahi patthananti kāmapatthanāvasena antogehassitato nibaddhavatthuto bahiddhā patthana katvā. Aññehi katapāpakammesūti parehi katāsu pāpakiriyāsu. Sakitabbo hoti akāle tattha tattha caraato. Ruhati yasmi padese corikā pavattā, tattha parehi diṭṭhattā. Vattu na sakkāti “ettaka dukkha, ettaka domanassan”ti paricchinditvā vattu na sakkā. Ta sabbampi vikālacārimhi puggale āharitabba tassa upari pakkhipitabba hoti. Katha? Aññasmi puggale tathārūpe āsakitabbe asati. Itīti eva. Soti vikālacārī. Purakkhato purato attano upari āsakante katvā carati.

 250. Naanāṭakādinaccanti naehi nāṭakehi naccitabbanāṭakādinaccavidhi. Ādi-saddena avasiṭṭha sabba sagahāti. “Tattha gantabba hotī”ti vatvā tatthassa gamanena yathā anuppannāna bhogāna anuppādo, uppannānañca vināso hoti, ta dassetu “tassāti-ādi vutta. Gītanti saragata, pakaraagata (D.31./CS:pg.3.133) tāḷagata, apadhānagatanti gandhabbasatthavihita aññampi sabba gīta veditabba. Vāditanti vīṇāveumudigādivādana. Akkhānanti bhāratayuddhasītāharaṇādi-akkhāna. Pāṇissaranti kasatāḷa, “pāṇitāḷan”tipi vadanti. Kumbhathūnanti caturassa-ambaakatāḷa. “Kuabherisaddo”ti keci. “Eseva nayo”ti iminā “kasmi hāne”ti-ādinā nacce vuttamattha gītādīsu atidisati.

 251. Jayanti jūta jinanto. Veranti jitena kīḷakapurisena jayanimitta attano upari vera virodha pasavati uppādeti. Tañhissa verapasavana dassetu “jita mayāti-ādi vutta. Jinoti jūtaparājayāpannāya dhanajāniyā jino. Tenāha “aññena jito samāno”ti-ādi. Vitta anusocatīti ta jina vitta uddissa anutthunati. Vinicchayaṭṭhāneti yasmi kismiñci aṭṭavinicchayaṭṭhāne. Sakkhipuṭṭhassāti sakkhibhāvena puṭṭhassa. Akkhasoṇḍoti akkhadhutto. Jūtakaroti jūtapamādaṭṭhānānuyutto. Tvampi nāma kulaputtoti kulaputto nāma tva, na maya tayi kolaputtiya idāni passāmāti adhippāyo. Chinnabhinnakoti chinnabhinnahirottappo, ahiriko anottappīti attho. Tassa kāraṇāti tassa atthāya.

 Anicchitoti na icchito. Positabbā bhavissati jūtaparājayena sabbakāla rittatucchabhāvato.

 

(D.31.-9)Pāpamittatāya cha-ādīnavādivaṇṇanā

 

 252. Akkhadhuttāti akkhesu dhuttā, akkhanimitta atthavināsakā. Itthisoṇḍāti itthīsu soṇḍā, itthisambhoganimitta ātappanakā. Tathā bhattasoṇḍādayo veditabbā. Pipāsāti uparūpari surāpipāsā. Tenāha “pānasoṇḍāti. Nekatikādayo heṭṭhā vuttā eva. Metti-uppattiṭṭhānatāya mittā honti. Tasmāti pāpamittatāya.

 253. Kammantanti kamma, yathā suttayeva suttanto, eva kammayeva kammanto, ta kātu gacchāmāti vutto. Kamma vā anto niṭṭhāna gacchati etthāti kammanto, kammakaraaṭṭhāna, ta gacchāmāti vutto.

 Pannasakhāti (D.31./CS:pg.3.134) sura pātu panne paipajjante eva sakhāti pannasakhā. Tenāha “ayamevattho”ti. “Sammiyasammiyo”ti vacanamettha atthīti sammiyasammiyo. Tenāha “sammasammāti vadanto”ti. Sahāyo hotīti sahāyo viya hoti. Otārameva gavesatīti randhameva pariyesati anatthamassa kātukāmo. Verappasavoti parehi attani verassa pasavana anupavattana. Tenāha “verabahulatāti. Paresa kariyamāno anattho ettha atthīti anattho, tabbhāvo anatthatāti āha “anatthakāritāti. Yo hi paresa anattha karoti, so atthato attano anatthakāro nāma, tasmā anatthatāti ubhayānatthakāritā. Ariyo vuccati satto, kucchito ariyo kadariyo. Yassa dhammassa vasena so “kadariyo”ti vuccati, so dhammo kadariyatā, macchariya. Ta pana dubbisajjanīyabhāve hita sandhāyāha “suṭṭhu kadariyatā thaddhamacchariyabhā”voti. Avipaṇṇasabhāvato uṭṭhātu asakkonto ca ia gahanto sasīdantova ia vigāhati nāma. Sūriye anuggate eva kammante anārabhanto ratti anuṭṭhānasīlo.

 Atthāti dhanāni. Atikkamantīti apagacchanti. Atha vā atthāti kiccāni. Atikkamantīti atikkantakālāni honti, tesa atikkamopi atthato dhanānameva atikkamo. Iminā kathāmaggenāti iminā “yato kho gahapatiputtā”ti-ādi (dī.ni.3.244) nayappavattena kathāsakhātena hitādhigamūpāyena. Ettaka kammanti cattāro kammakilesā, cattāri agatigamanāni, cha bhogāna apāyamukhānīti eva vutta cuddasavidha pāpakamma.

 

(D.31.-11)Mittapatirūpakavaṇṇanā

 

 254. Anatthoti “bhogajāni, āyasakya, parisamajjhe makubhāvo, sammūḷhamaraan”ti eva ādiko diṭṭhadhammiko “duggatiparikileso, sugatiyañca appāyukatā, bahvābādhatā, atidaliddatā, appannapānatā”ti eva ādiko ca anattho uppajjati. Yāni kānici bhayānīti attānuvādabhayaparānuvādabhayadaṇḍabhayādīni loke labbhamānāni yāni kānici bhayāni. Upaddavāti antarāyā. Upasaggāti sarīrena sasaṭṭhāni viya (D.31./CS:pg.3.135) uparūpari uppajjanakāni byasanāni. Aññadatthūti ekantenāti etasmi atthe nipāto “aññadatthudaso”ti-ādīsu (dī.ni.1.42) viyāti vutta “ekasenāti. Ya kiñci gahaayogya haratiyeva gahātiyeva. Vācā eva paramā etassa kammanti vacīparamo. Tenāha “vacanamattenevāti-ādi. Anuppiyanti takkana, ya vā “rucī”ti vuccati yehi surāpānādīhi bhogā apenti vigacchanti, tesu tesa apāyesu byasanahetūsu sahāyo hoti.

 255. Hārakoyeva hoti, na dāyako, tamassa ekasato hārakabhāva dassetu “sahāyassāti-ādi vutta. Ya kiñci appakanti pupphaphalādi ya kiñci paritta vatthu datvā, bahu pattheti bahu mahaggha vatthayugādi paccāsīsati. Dāso viya hutvā mittassa ta ta kicca karonto katha amitto nāma jātoti āha “ayan”ti-ādi. Yassa kicca karoti anatthaparihārattha, attano mittabhāvadassanatthañca, ta sevati. Atthakāraṇāti vaḍḍhinimitta, ayametesa bhedo.

 256. Pareti paradivase. Na āgato sīti āgato nāhosi. Khīṇanti tādisassa, asukassa ca dinnattā. Sassasagaheti sassato kātabbadhaññasagahe kate.

 257. “Dānādīsu ya kiñci karomā”ti vutte “sādhu samma karomā”ti anujānātīti imamattha “kalyāṇepi eseva nayo”ti atidisati. Nanu eva anujānanto aya mitto eva, na amitto mittapatirūpakoti? Anuppiyabhāṇīdassanamattameta. Sahāyena vā desakāla, tasmi vā kate uppajjanakavirodhādi asallakkhetvā “karomā”ti vutte yo ta jānanto eva “sādhu samma karomā”ti anuppiya bhaati, ta sandhāya vutta “kalyāṇa pissa anujānātī”ti. Tena vutta “kalyāṇepi eseva nayo”ti.

 259. Mittapatirūpakā ete mittāti eva jānitvā.

 

(D.31.-12)Suhadamittavaṇṇanā

 

 260. Sundarahadayāti (D.31./CS:pg.3.136) pemassa atthivasena bhaddacittā.

 261. Pamatta rakkhatīti ettha pamādavasena kiñci ayutte kate tādise kāle rakkhaa “bhītassa saraa hotī”ti imināva ta gahitanti tato aññameva pamattassa rakkhaavidhi dassetu “majja pivitvāti-ādi vutta. Gehe ārakkha asavihitassa bahigamanampi pamādapakkhikamevāti “sahāyo bahigato vā hotīti vutta. Bhaya harantoti bhaya paibāhanto. Bhogahetutāya phalūpacārena dhana “bhogan”ti vadati. Kiccakaraṇīyeti khuddake, mahante ca kātabbe uppanne.

 262. Nigūhitu yuttakathanti nigūhitu chādetu yuttakatha, nigūhitu vā yuttā kathā etassāti nigūhitu yuttakatha, attano kamma. Rakkhatīti anāvikaronto chādeti. Jīvitampīti pi-saddena kimaga pana añña pariggahitavatthunti dasseti.

 263. Passantesu passantesūti āmeitavacanena nivāriyamānassa pāpassa punappuna karaa dīpeti. Punappuna karonto hi pāpato visesena nivāretabbo hoti. Saraesūti saraesu vattassu abhinnāni katvā paipajja, saraesu vā upāsakabhāvena vattassu. Nipuanti saha. Kāraanti kammassakatādibhedayutta. Ida kammanti ima dānādibheda kusalakamma. “Kamman”ti sādhāraato vuttassāpi tassa “sagge nibbattantī”ti padantarasannidhānena saddhāhirottappālobhādiguadhammasamagitā viya kusalabhāvo jotito hoti. Saddhādayo hi dhammā saggagāmimaggo. Yathāha--

           “Saddhā hiriya kusalañca dāna,

           Dhammā ete sappurisānuyātā.

           Etañhi magga diviya vadanti,

           Etena hi gacchati devalokan”ti. (a.ni.8.32).

 264. Bhavana (D.31./CS:pg.3.137) sampattivaḍḍhana bhavoti attho, tappaikkhepena abhavoti āha “abhavena avuḍḍhiyāti. Pārijuññanti jāni. Anattamano hotīti attamano na hoti anukampakabhāvato. Aññadatthu ta abhava attani āpatita viya maññati. Idāni ta bhava sarūpato dassetu “tathārūpan”ti-ādi vutta. Virūpoti bībhaccho. Na pāsādikoti tasseva vevacana. Sujātoti sundarajātiko jātisampanno.

 265. Jalanti jalanto. Aggīvāti aggikkhandho viya. Bhāsatīti virocati. Yasmāssa Bhagavatā savisesa virocana loke pākaabhāvañca dassetu “jala aggīva bhāsatī”ti vutta, tasmā yadā aggi savisesa virocati, yattha ca hito dūre hitānampi paññāyati, ta dassanādivasena tamattha vibhāvetu “rattin”ti-ādi vutta.

 “Bhamarasseva irīyato”ti etenevassa bhogasaharaa dhammika ñāyopetanti dassento “attānampīti-ādimāha. Rāsi karontassāti yathāssa dhanadhaññādibhogajāta sampiṇḍita rāsibhūta hutvā tiṭṭhati, eva irīyato āyūhantassa ca. Cakkappamāṇanti rathacakkappamāṇa. Nicayanti vuḍḍhi parivuḍḍhi. “Bhogā sannicaya yantī”ti keci pahanti.

 Samāhatvāti saharitvā. Ala-saddo “alameva sabbasakhāresu nibbinditu, ala virajjitun”ti-ādīsu (dī.ni.2.272 sa.ni.2.124 129 134 143) yuttanti imamattha joteti, “alamariyañāṇadassanavisesan”ti-ādīsu (ma.ni.1.328) pariyattanti. Yo vehitattoti-ādīsu (su.ni.217) viya atta-saddo sabhāvapariyāyoti ta sabba dassento “yuttasabhāvo”ti-ādimāha. Saṇṭhapetunti sammā hapetu, sammadeva pavattetunti attho.

 Eva vibhajantoti eva vuttanayena attano dhana catudhā vibhajanto vibhajanahetu mittāni ganthati soasa kalyāṇamittāni mettāya ajīrāpanena pabandhati. Tenāha “abhejjamānāni hapetīti Katha pana vuttanayena catudhā bhogāna vibhajanena mittāni ganthatīti āha “yassa hīti-ādi. Tenāha Bhagavā “dada mittāni ganthatī”ti (sa.ni.1.246). Bhuñjeyyāti (D.31./CS:pg.3.138) upabhuñjeyya, upayuñjeyya cāti attho. Samaabrāhmaakapaaddhikādīna dānavasena ceva adhivatthadevatādīna petabalivasena, nhāpitādīna vetanavasena ca viniyogopi upayogo eva. Tathā hi vakkhati “imesu panā”ti-ādi āyo nāma heṭṭhimantena vayato catugguo icchitabbo, aññathā vayo avicchedavasena na santāneyya, nidheyya, bhājeyya ca asambhateti vutta “dvīhi kamma payojaye”ti. Nidhetvāti nidahitvā, bhūmigata katvāti attho. Rājādivasenāti ādi-saddena aggi-udakacoradubbhikkhādike sagahāti. Nhāpitādīnanti ādi-saddena kulālarajakādīna sagaho.

 

(D.31.-13)Chaddisāpaicchādanakaṇḍavaṇṇanā

 

 266. Catūhi kāraehīti na chandagamanādīhi catūhi kāraehi Akusala pahāyāti “cattāro kammakilesā”ti vutta akusalañceva agatigamanākusalañca pajahitvā. Chahi kāraehīti surāpānādīsu ādīnavadassanasakhātehi chahi kāraehi. Surāpānānuyogādibheda chabbidha bhogāna apāyamukha vināsamukha vajjetvā. Soasa mittānīti upakārādivasena cattāro, pamattarakkhaṇādikiccavisesavasena pacceka cattāro cattāro katvā soasavidhe kalyāṇamitte sevanto bhajanto. Satthavāṇijjādimicchājīva pahāya ñāyeneva vattanato dhammikena ājīvena jīvati. Namassitabbāti upakāravasena, guavasena ca namassitabbā sabbadā natena hutvā vattitabbā. Disā-saddassa attho heṭṭhā vutto eva. Āgamanabhayanti tattha sammā appaipattiyā, micchāpaipattiyā ca uppajjanaka-anattho. So hi bhāyanti etasmāti “bhayan”ti vuccati. Yena kāraena mātāpitu-ādayo puratthimādibhāvena apadiṭṭhā, ta dassetu “pubbupakāritāyāti-ādi vutta, tena atthasarikkhatāya nesa puratthimādibhāvoti dasseti. Tathā hi mātāpitaro puttāna puratthimabhāvena tāva upakāribhāvena dissanato, apadissanato ca puratthimā disā. Ācariyā antevāsikassa dakkhiabhāvena, hitāhita patikusalabhāvena dakkhiṇārahatāya ca vuttanayena dakkhiṇā disā. Iminā nayena “pacchimā disāti-ādīsu yathāraha (D.31./CS:pg.3.139) attho veditabbo. Gharāvāsassa dukkhabahulatāya te te ca kiccavisesā yathā-uppatitadukkhanittharaatthāti vutta “te te dukkhavisese uttaratīti. Yasmā dāsakammakarā sāmikassa pādāna payirupāsanavasena ceva tadanucchavikakiccasādhanavasena ca yebhuyyena santikāvacarā, tasmā vutta “pādamūle patiṭṭhānavasenāti. Guehīti uparibhāvāvahehi guehi. Upari hitabhāvenāti saggamagge mokkhamagge ca patiṭṭhitabhāvena.

 267. Bhatoti posito, ta pana bharaa jātakālato paṭṭhāya sukhapaccayūpaharaena dukkhapaccayāpaharaena ca tehi pavattitanti dassetu “thañña pāyetvāti-ādi vutta. Jaggitoti paijaggito. Teti mātāpitaro.

 Mātāpitūna santaka khettādi avināsetvā rakkhita tesa paramparāya hitiyā kāraa hotīti “ta rakkhanto kulavasa saṇṭhapeti nāmāti vutta. Adhammikavasatoti “kulappadesādinā attanā sadisa eka purisa ghaetvā vā gīvāya vā hatthe vā bandhamaiya vā hāretabban”ti eva ādinā pavatta-adhammikapaveito. Hāretvāti apanetvā ta gāha vissajjāpetvā. Mātāpitaro tato gāhato vivecaneneva hi āyati tesa paramparāhārikā siyā. Dhammikavaseti hisādiviratiyā dhammike vase dhammikāya paveiya. hapentoti patiṭṭhapento. Salākabhattādīni anupacchinditvāti salākabhattadānādīni avicchinditvā.

 Dāyajja paipajjāmīti ettha yasmā dāyapailābhassa yogyabhāvena vattamānoyeva dāyajja paipajjati nāma, na itaro, tasmā tamattha dassetu “mātāpitaro”ti-ādi vutta. Dāraketi putte. Vinicchaya patvāti “puttassa cajavissajjanan”ti eva āgata vinicchaya āgamma. Dāyajja paipajjāmīti vuttanti “dāyajja paipajjāmī” ti ida catuttha vattanaṭṭhāna vutta. Tesanti mātāpitūna. Tatiyadivasato paṭṭhāyāti matadivasato tatiyadivasato paṭṭhāya.

 Pāpato nivāraa nāma anāgatavisaya. Sampattavatthutopi hi nivāraa vītikkame anāgate eva siyā, na vattamāne. Nibbattitā pana pāpakiriyā (D.31./CS:pg.3.140) garahaamattapaikārāti āha “katampi garahantīti. Nivesentīti patiṭṭhapenti. Vuttappakārā mātāpitaro anavajjameva sippa sikkhāpentīti vutta “muddāgaanādisippan”ti. Rūpādīhīti ādi-saddena bhogaparivārādi sagahāti. Anurūpenāti anucchavikena.

 Niccabhūto samayo abhihakaraakālo. Abhihattho hi aya nicca-saddo “niccapahasito niccapahaṭṭho”ti-ādīsu viya. Yuttapattakālo eva samayo kālasamayo. “Uṭṭhāya samuṭṭhāyāti imināssa niccameva dāne tesa yuttapayuttata dasseti. Sikhāṭhapana dārakakāle. Āvāhavivāha puttadhītūna yobbanappattakāle.

 Ta bhaya yathā nāgacchati, eva pihitā hoti “puratthimā disā”ti vibhatti pariṇāmetvā yojanā. Yathā pana ta bhaya āgaccheyya, yathā ca nāgaccheyya, tadubhaya dassetu “sace hīti-ādi vutta. Vippaipannāti “bhato ne bharissāmī”ti-ādinā uttasammāpaipattiyā akāraena ceva tappaipakkhamicchāpaipattiyā akaraena ca vippaipannā puttā assu. Eta bhayanti eta “mātāpitūna appatirūpāti viññūna garahitabbatābhaya, paravādabhayan”ti evamādi āgaccheyya puttesu. Puttāna nānurūpāti ettha “puttānan”ti pada eta bhaya puttāna āgaccheyyāti eva idhāpi ānetvā sambandhitabba. Tādisānañhi mātāpitūna puttāna ovādānusāsaniyo dātu samatthakālato paṭṭhāya tā tesa dātabbā evāti katvā tathā vutta. Puttānañhi vasenāya desanā anāgatā sammāpaipannesu ubhosu attano, mātāpitūnañca vasena uppajjanakatāya sabba bhaya na hoti sammāpaipannattā. Eva paipannattā eva paicchannā hoti tattha kātabbapaisanthārassa sammadeva katattā. Khemāti anupaddavā. Yathāvuttasammāpaipattiyā akaraena hi uppajjanaka-upaddavā karaena na hontīti.

 “Na kho te”ti-ādinā vutto sagīti-anāruho Bhagavatā tadā tassa vutto paramparāgato attho veditabbo. Tenāha “Bhagavā Sigālaka etadavocāti. Ayañhīti ettha hi-saddo avadhārae. Tathā hi “no aññāti aññadisa nivatteti.

 268. Ācariya (D.31./CS:pg.3.141) dūratova disvā uṭṭhānavacaneneva tassa paccuggamanādisāmīcikiriyā avuttasiddhāti ta dassento “paccuggamana katvāti-ādimāha. Upaṭṭhānenāti payirupāsanena. Tikkhattu-upaṭṭhānagamanenāti pāto, majjhanhike, sāyanti tīsu kālesu upaṭṭhānattha upagamanena. Sippuggahaattha pana upagamana upaṭṭhānantogadha payojanavasena gamanabhāvatoti āha “sippuggahaa …pe… hotīti. Sotu icchā sussūsā, sā pana ācariye sikkhitabbasikkhe ca ādaragāravapubbikā icchitabbā “addhā iminā sippena sikkhitena evarūpagua pailabhissāmī”ti. Tathābhūtañca ta savana saddhāpubbagama hotīti āha “saddahitvā savanenāti. Vuttamevattha byatirekavasena dassetu “asaddahitvā …pe… nādhigacchatīti vutta. Tasmā tassattho vuttapaipakkhanayena veditabbo. Ya sandhāya “avasesakhuddakapāricariyāyā”ti vutta, ta vibhajana anavasesato dassetu “antevāsikena hīti-ādi vutta. Paccupaṭṭhānādīnīti ādi-saddena āsanapaññāpana bījananti evamādi sagahāti. Antevāsikavattanti antevāsikena ācariyamhi sammāvattitabbavatta. Sippapaiggahaenāti sippaganthassa sakkacca uggahaena. Tassa hi suṭṭhu uggahaena tadanusārenassa payogopi sammadeva uggahito hotīti. Tenāha “thoka gahetvāti-ādi.

 Suvinīta vinentīti idha ācāravinayo adhippeto. Sippasmi pana sikkhāpanavinayo “suggahita gāhāpentī”ti imināva sagahitoti vutta “eva te nisīditabban”ti-ādi. Ācariyā hi nāma antevāsike na diṭṭhadhammike eva vinenti, atha kho samparāyikepīti āha “pāpamittā vajjetabbāti. Sippaganthassa uggahana nāma yāvadeva payogasampādanatthanti āha “payoga dassetvā gahāpentīti. Mittāmaccesūti attano mittāmaccesu. Paiyādentīti pariggahetvā na mamattavasena paiyādenti. “Aya amhāka antevāsiko”ti-ādinā hi attano pariggahitadassanamukhena ceva “bahussuto”ti-ādinā tassa guapariggahanamukhe ca ta tesa paiyādenti. Sabbadisāsu rakkha karonti cātuddisabhāvasampādanenassa sabbattha sukhajīvibhāvasādhanato. Tenāha “uggahitasippo hīti-ādi. Sattānañhi duvidhā sarīrarakkhā abbhantaraparissayapaighātena, bāhiraparissayapaighātena ca. Tattha (D.31./CS:pg.3.142) abbhantaraparissayo khuppipāsādibhedo, so lābhasiddhiyā paihaññati tāya tajjāparihārasavidhānato. Bāhiraparissayo cora-amanussādihetuko, so vijjāsiddhiyā paihaññati tāya tajjāparihārasavidhānato. Tena vutta “ya ya disan”ti-ādi.

 Pubbe “uggahitasippo hīti-ādinā sippasikkhāpaneneva lābhuppattiyā disāsu parittāṇakaraa dassita, idāni “ya vā so”ti-ādinā tassa uggahitasippassa nipphattivasena guakittanamukhena paggahanenapi lābhuppattiyāti ayametesa vikappāna bhedo. Sesanti “paicchannā hotī”ti-ādika pāḷi-āgata, “evañca pana vatvā”ti-ādika Aṭṭhakathāgatañca. Etthāti etasmi dutiyadisāvāre. Purimanayenevāti pubbe pahamadisāvāre vuttanayeneva.

 269. Sammānanā nāma sambhāvanā, sā pana atthacariyālakkhaṇā ca dānalakkhaṇā ca catutthapañcamaṭṭhāneheva sagahitāti piyavacanalakkhaa ta dassetu “sambhāvitakathākathanenāti vutta. Vigatamānanā vimānanā, na vimānanā avimānanā, vimānanāya akaraa. Tenāha “yathā dāsakammakarādayo”ti-ādi. Sāmikena hi vimānitāna itthīna sabbo parijano vimānetiyeva Paricarantoti indriyāni paricaranto. Ta aticarati nāma ta attano gihini atimaññitvā agaetvā vattanato. Issariyavossaggenāti ettha yādiso issariyavossaggo gihiniyā anucchaviko, ta dassento “bhattagehe vissaṭṭhe”ti āha. Gehe eva hatvā vicāretabbampi hi kasivāṇijjādikamma kulitthiyā bhāro na hoti, sāmikasseva bhāro, tato āgatasāpateyya pana tāya sugutta katvā hapetabba hoti. “Sabba issariya vissaṭṭha nāma hotīti etā maññantīti adhippāyo. Itthiyo nāma puttalābhena viya mahagghavipulālakāralābhenapi na santussantevāti tāsa tosana alakāradānanti āha “attano vibhavānurūpenāti.

 Kulitthiyā savihitabbakammantā nāma āhārasampādanavicārappakārāti āha “yāgubhattapacanakālādīnīti-ādi. Sammānanādīhi yathāraha (D.31./CS:pg.3.143) piyavacanehi ceva bhojanadānādīhi ca paheakapesanādīhi aññato, tattheva vā uppannassa paṇṇākārassa chaadivasādīsu pesetabbapiyabhaṇḍehi ca sagahitaparijanā. Gehasāminiyā antogehajano nicca sagahito evāti vutta “idha parijano nāma …pe… ñātijano”ti. Ābhatadhananti bāhirato antogeha pavesitadhana. Gihiniyā nāma pahama āhārasampādane kosalla icchitabba, tattha ca yuttapayuttatā, tato sāmikassa itthijanāyattesu kiccākiccesu, tato puttāna parijanassa kātabbakiccesūti āha “yāgubhattasampādanādīsūti-ādi. “Nikkosajjā”ti vatvā tameva nikkosajjata byatirekato, anvayato ca vibhāvetu “yathāti-ādi vutta. Idhāti imasmi tatiyadisāvāre. Purimanayenevāti pahamadisāvāre vuttanayeneva. Iti Bhagavā “pacchimā disā puttadārā”ti uddisitvāpi dāravaseneva pacchima disa vissajjesi, na puttavasena. Kasmā? Puttā hi dārakakāle attano mātu anuggahaneneva anuggahitā honti anukampitā, viññuta pattakāle pana yathā tepi tadā anuggahetabbā, svāya vidhi “pāpā nivārentī”ti-ādinā pahamadisāvāre dassito evāti ki puna vissajjanenāti. Dānādisagahavatthūsu ya vattabba, ta heṭṭhā vuttamevāti.

 270. Cattāripi hānāni laghitvā pañcamameva hāna vivaritu “avisavādanatāyāti-ādi vutta. Tattha yassa yassa nāma gahātīti sahāyo atthikabhāvena yassa yassa vatthuno nāma katheti. Avisavādetvāti ettha duvidha avisavādana vācāya, payogena cāti ta duvidhampi dassetu “idampīti-ādi vutta. “Dānenāti ca ida nidassanamatta daṭṭhabba itarasagahavatthuvasenapi avisavādetvā sagahanassa labbhanato, icchitabbato ca. Aparā pacchimā pajā aparapajā, aparāpara uppannā vā pajā aparapajā. Paipūjanā nāma mamāyanā, sakkārakiriyā cāti tadubhaya dassetu “kelāyantīti-ādi vutta. Mamāyantīti mamatta karonti.

 271. Yathābala kammantasavidhānenāti dāsakammakarāna yathābala balānurūpa tesa tesa kammantāna savidahanena vicāraena, kārāpanenāti attho. Tenāha “daharehīti-ādi. Bhattavetanānuppadānenāti tassa tassa dāsakammakarassa anurūpa bhattassa, vetanassa ca padānena (D.31./CS:pg.3.144) Tenevāha “aya khuddakaputto”ti-ādi. Bhesajjādīnīti ādi-saddena sappāyāhāravasanaṭṭhānādi sagahāti. Sātabhāvo eva rasāna acchariyatāti āha “acchariye madhurarase”ti. Tesanti dāsakammakarāna. Vossajjanenāti kammakaraato vissajjanena. Vela ñatvāti “pahārāvaseso, upaḍḍhapahārāvaseso vā divaso”ti vela jānitvā. Yo koci mahussavo chao nāma. Kattikussavo, phagguussavoti eva nakkhattasallakkhito mahussavo nakkhatta. Pubbuṭṭhāyitā, pacchānipātitā ca Mahāsudassane vuttā evāti idha anāmaṭṭhā.

 Dinnādāyinoti pubbapadāvadhāraavasena sāvadhāraavacananti avadhāraena nivattita dassetu “corikāya kiñci aggahetvāti vutta. Tenāha “sāmikehi dinnasseva ādāyino”ti. Na maya kiñci labhāmāti anujjhāyitvāti paisedhadvayena tehi laddhabbassa lābha dasseti. “Ki etassa kammena katenāti anujjhāyitvāti ida tuṭṭhahadayatāya kāraadassana paipakkhadūrībhāvato. Tuṭṭhahadayatādassanampi kammassa sukatakāritāya kāraadassana. Kitti eva vaṇṇo kittivaṇṇo, ta kittivaṇṇa guakatha haranti, ta ta disa upāharantīti kittivaṇṇaharā. Tathā tathā kittetabbato hi kitti guo, tesa vaṇṇana kathana vaṇṇo. Tenāha “guakathāhārakāti.

 272. Kāraabhūtā mettā etesa atthīti mettāni, kāyakammādīni. Yāni pana tāni yathā yathā ca sambhavanti, ta dassetu “tatthāti-ādi vutta. “Vihāragamanan”ti-ādīsu “mettacitta paccupaṭṭhāpetvā”ti pada āharitvā yojetabba. Anāvaadvāratāyāti ettha dvāra nāma alobhajjhāsayatā dānassa mukhabhāvato. Tassa sato deyyadhammassa dātukāmatā anāvaatā evañhi gharamāvasanto kulaputto gehadvāre pihitepi anāvaadvāro eva, aññathā apihitepi gharadvāre āvaadvāro evāti. Tena vutta “tatthāti-ādi. Vivaritvāpi vasantoti vacanaseso. Pidahitvāpīti etthāpi eseva nayo. “Sīlavantesūti ida paiggāhakato dakkhiavisuddhidassanattha vutta. Karuṇākhettepi (D.31./CS:pg.3.145) dānena anāvaadvāratā eva. “Santaññevāti iminā asanta natthivacana pucchitapaivacana viya icchitabba evāti dasseti viññūna atthikāna cittamaddavakaraato. “Purebhatta paribhuñjitabbakan”ti ida yāvakālike eva āmisabhāvassa niruhatāya vutta.

 “Sabbe sattāti ida tesa samaabrāhmaṇāna ajjhāsayasampattidassana pakkhapātābhāvadīpanato, odhiso pharaṇāyapi mettābhāvanāya labbhanato. Yāya kusalābhivaḍḍhi-ākakhāya tesa upaṭṭhākāna, tathā nesa gehapavisana, ta sandhāyāha “pavisantāpi kalyāṇena cetasā anukampanti nāmāti. Sutassa pariyodāpana nāma tassa yāthāvato attha vibhāvetvā vicikicchātamavidhamanena visodhananti āha “attha kathetvā kakha vinodentīti. Savana nāma dhammassa yāvadeva sammāpaipajjanāya asati tasmi tassa niratthakabhāvato, tasmā sutassa pariyodāpana nāma sammāpaipajjāpananti āha “tathattāya vā paipajjāpentīti.

 273. Alamattoti samatthasabhāvo, so ca atthato samattho evāti “agāra ajjhāvasanasamattho”ti vutta. Disānamassanaṭṭhāneti yathāvuttadisāna paccupaṭṭhānasaññite namassanakārae. Paṇḍito hutvā kusalo cheko labhate yasanti yojanā. Sahaguayogato saho, sahaguoti panettha sukhumanipuapaññā, muduvācāti dassento “sukhuma …pe… bhaanena vāti vutta. Disānamassanaṭṭhānenāti yena ñāṇena yathāvuttā cha disā vuttanayena paipajjanto namassati nāma, ta ñāṇa disānamassanaṭṭhāna, tena paibhānavā. Tena hi tatakiccayuttapattavasena paipajjanto idha “paibhānavā”ti vutto. Nivātavuttīti paipātasīlo. Atthaddhoti na thaddho thambharahitoti cittassa uddhumātalakkhaena thambhitabhāvena virahito. Uṭṭhānavīriyasampannoti kāyikena vīriyena samannāgato. Nirantarakaraavasenāti āraddhassa kammassa satatakāritāvasena. hānuppattiyā paññāyāti tasmi tasmi atthakicce upaṭṭhite hānaso takhae eva uppajjanakapaññāya.

 Sagahakaroti yathāraha sattāna sagahanako. Mittakaroti mittabhāvakaro, so pana atthato mitte pariyesanako nāma hotīti (D.31./CS:pg.3.146) vutta “mittagavesano”ti. Yathāvutta vada vacana jānātīti vadaññūti āha “pubbakārinā vuttavacana jānātīti. Idāni tamevattha sakhepena vutta vitthāravasena dassetu “sahāyakassāti-ādi vutta. Pubbe yathāpavattāya vācāya jānane vadaññuta dassetvā idāni ākārasallakkhaena appavattāya vācāya jānanepi vadaññuta dassetu “apicāti-ādi vutta. “Yena yena vā panāti-ādinā vacanīyatthata vadaññū-saddassa dasseti. Netāti yathādhippetamattha paccakkhato pāpetā. Tenāha “ta tamattha dassento paññāya netāti. Neti ta tamatthanti ānetvā sambandho. Punappuna netīti anu anu neti, ta tamatthanti ānetvā yojanā.

 Tasmi tasminti tasmi tasmi dānādīhi sagahehi sagahetabbe puggale. Āṇiyāti akkhasīsagatāya āṇiyā. Yāyatoti gacchato. Puttakāraṇāti puttanimitta. Puttahetukañhi puttena kattabba māna vā pūja vā.

 Upayogavacaneti upayogatthe. Vuccatīti vacana, attho. Upayogavacane vā vattabbe. Paccattanti paccattavacana. Sammā pekkhantīti sammadeva kātabbe pekkhanti. Pasasanīyāti pasasitabbā. Bhavanti ete sagahetabbe tattha puggale yathāraha pavattentāti adhippāyo.

 274. “Iti Bhagavāti-ādi nigamana. Yā disāti yā mātāpitu-ādilakkhaṇā puratthimādidisā. Namassāti namasseyyāsīti attho “yathā katha panā”ti-ādikāya gahapatiputtassa pucchāya vasena desanāya āraddhattā “pucchāya hatvāti vutta. Akathita natthi gihīhi kattabbakamme appamādapaipattiyā anavasesato kathitattā. Mātāpitu-ādīsu hi tehi ca paipajjitabbapaipattiyā niravasesato kathaneneva rājādīsupi paipajjitabbavidhi atthato kathito eva hotīti. Gihino vinīyanti, vinaya upenti etenāti gihivinayo. Yathānusiṭṭhanti yathā idha satthārā anusiṭṭha gihicāritta tathā tena pakārena ta avirādhetvā. Paipajjamānassa vuddhiyeva pāṭikakhāti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi vuddhiyeva icchitabbā avassambhāvinīti.

 

Sigālasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.32.) 9. Āṭānāṭiyasuttavaṇṇanā

 

(D.32.-1)Pahamabhāṇavāravaṇṇanā

 

 275. “Catuddisa (D.32./CS:pg.3.147) rakkha hapetvā”ti ida dvīsu hānesu catūsu disāsu hapita rakkha sandhāya vuttanti tadubhaya dassetu “asurasenāyāti-ādi vutta. Attano hi adhikāre, attano rakkhāya ca appamajjanena tesa ida dvīsu hānesu catūsu disāsu ārakkhaṭṭhapana. Yañhi ta asurasenāya paisedhanattha devapure catūsu disāsu sakkassa devānamindassa ārakkhaṭṭhapana, ta attano adhikāre appamajjana. Ya pana nesa Bhagavato santika upasakamane catūsu disāsu ārakkhaṭṭhapana, ta attano katā rakkhāya appamajjana. Tena vutta “asurasenāya nivāraatthan”ti-ādi. Pāḷiya catuddisanti bhummatthe upayogavacananti bhummavasena tadattha dassento “catūsu disāsūti āha. Ārakkha hapetvāti vessavaṇādayo cattāro mahārājāno attanā attanā rakkhitabbadisāsu ārakkha hapetvā gutti sammadeva vidahitvā. Balagumba hapetvāti yakkhasenādisenābalasamūha hapetvā. Ovaraa hapetvāti paipakkhanisedhanasamattha āvaraa hapetvā. Iti tīhi padehi yathākkama pacceka devanagaradvārassa anto, dvārasamīpe, dvārato bahi, disārakkhāvasanoti tividhāya rakkhāya hapitabhāvo vā dīpito. Tenāha “eva sakkassa …pe… katvāti. Satta Buddhe ārabbhāti ettha satteva Buddhe ārabbha paribandhanakāraa mahāpadānaṭīkāya (dī.ni.ṭī.2.12) vuttanayeneva veditabba. Dhamma-āṇanti dhammamaya āṇa, satthu dhammacakkanti attho. “Parisato bāhirabhāvo, asambhogo”ti evamādi idañcidañca vivajjanakaraa karissāmāti. Sāvananti catunnampi parisāna tikkhattu parivārena anusāvana, yathā Sakko devānamindo asurasenāya nivāraattha catūsu disāsu ārakkha hapāpeti, eva mahārājānopi tādise kiccavisese attano ārakkha hapenti. Imesampi hi tato sāsaka sappaibhayanti. Tena vutta “attanopīti-ādi.

 Abhikkantāti atikkantā, vigatāti atthoti āha “khaye dissatīti. Teneva hi “nikkhanto pahamo yāmo”ti anantara vutta. Abhikkantataroti (D.32./CS:pg.3.148) ativiya kantataro. Tādiso ca sundaro bhaddako nāma hotīti āha “sundare dissatīti.

 Koti devanāgayakkhagandhabbādīsu ko katamo. Meti mama. Pādānīti pāde. Iddhiyāti imāya evarūpāya deviddhiyā. “Yasasāti iminā edisena parivārena, paricchedena ca. Jalanti vijjotamāno. Abhikkantenāti ativiya kantena kamanīyena abhirūpena. Vaṇṇenāti sarīravaṇṇanibhāya. Sabbā obhāsaya disāti dasapi disā pabhāsento cando viya, sūriyo viya ca ekobhāsa ekāloka karontoti gāthāya attho. Abhirūpeti uḷārarūpe sampannarūpe. Abbhanumodaneti sampahasane. Idha panāti “abhikkantāya rattiyā”ti etasmi pade. Tenāti khayapariyāyattā.

 Rūpāyatanādīsūti ādi-saddena akkharādīna sagaho daṭṭhabbo. Suvaṇṇavaṇṇoti suvaṇṇacchavīti ayamettha atthoti āha “chaviyan”ti. Tathā hi vutta “kañcanasannibhattaco”ti (dī.ni.2.35 3.200 218 ma.ni.2.386) saññūḷhāti saganthitā. Vaṇṇāti guavaṇṇanāti āha “thutiyan”ti, thomanāyanti attho. Kulavaggeti khattiyādikulakoṭṭhāse. Tattha “accho vippasanno”ti-ādinā vaṇṇitabbaṭṭhena vaṇṇo, chavi. Vaṇṇanaṭṭhena vaṇṇo, thuti. Abhitthavanaṭṭhena vaṇṇo, thuti, aññamañña asakarato vaṇṇitabbato hapetabbato vaṇṇo, khattiyādikulavaggo. Vaṇṇīyati ñāpīyati etenāti vaṇṇo, ñāpaka kāraa. Vaṇṇanato thūlarassādibhāvena upaṭṭhānato vaṇṇo, saṇṭhāna. “Mahanta khuddaka, majjhiman”ti vaṇṇetabbato pamāṇetabbato vaṇṇo, pamāṇa. Vaṇṇīyati cakkhunā vivarīyatīti vaṇṇo, rūpāyatananti eva tasmi tasmi atthe vaṇṇa-saddassa pavatti veditabbā. Soti vaṇṇasaddo. Chaviya daṭṭhabbo rūpāyatane gayhamānassa chavimukheneva gahetabbato. “Chavigatā pana vaṇṇadhātu eva suvaṇṇavaṇṇoti ettha vaṇṇaggahaena gahitā”ti apare.

 Kevalaparipuṇṇanti ekadesampi asesetvā niravasesatova paripuṇṇanti ayamettha atthoti āha “anavasesatā attho”ti. Kevalakappāti kappa-saddo nipāto padapūraamatta, kevala icceva attho (D.32./CS:pg.3.149) Kevala-saddo bahulavācīti āha “yebhuyyatā attho”ti. Keci pana “īsaka asamattā kevalakappā”ti vadanti. Eva sati anavasesattho eva kevala-saddattho siyā, anatthantarena pana kappa-saddena padavaḍḍhana kata kevalameva kevalakappanti. Atha vā kappanīyatā, paññāpetabbatā kevalakappā. Abyāmissatā vijātiyena asakarā suddhatā. Anatirekatā taparamatā visesābhāvo. Kevalakappanti kevala daha katvāti attho. Kevala vuccati nibbāna sabbasakhatavivittattā. Ta etassa adhigata atthīti kevalī, sacchikatanirodho khīṇāsavo.

 Kappa-saddo panāya sa-upasaggo, anupasaggo cāti adhippāyena okappaniyapade labbhamāna kappaniyasaddamatta nidasseti, aññathā kappa-saddassa atthuddhāre okappaniyapada anidassanameva siyā. Samaakappehīti vinayakkamasiddhehi samaavohārehi. Niccakappanti niccakāla. Paññattīti nāmañheta tassa āyasmato, yadida kappoti. Kappitakesamassūti kattariyā cheditakesamassu. Dvagulakappoti majjhanhikavelāya vītikkantāya dvagulatāvikappo. Lesoti apadeso. Anavasesa pharitu samatthassa obhāsassa kenaci kāraena ekadesapharaampi siyā, aya pana sabbasova pharīti dassetu samantattho kappa-saddo gahitoti āha “anavasesa samantato”ti.

 Yasmā devatāna sarīrappabhā dvādasayojanamatta hāna, tato bhiyyopi pharitvā tiṭṭhati, tathā vatthābharaṇādīhi samuṭṭhitā pabhā, tasmā vutta “candimā viya, sūriyo viya ca ekobhāsa eka pajjota karitvāti. Kasmā ete mahārājāno Bhagavato santike nisīdisu? Nanu yebhuyyena devatā Bhagavato santika upagatā hatvāva kathetabba kathentā gacchantīti? Saccameta, idha pana nisīdane kāraa atthi, ta dassetu “devatānan”ti-ādi vutta. “Ida paritta nāma sattabuddhapaisayutta garu, tasmā na amhehi hatvā gahetabban”ti cintetvā parittagāravavasena nisīdisu.

 276. Kasmā panettha vessavao eva kathesi, na itaresu yo kocīti? Tattha kāraa dassetu “kiñcāpīti-ādi vutta. Vissāsiko (D.32./CS:pg.3.150) abhiha upasakamanena. Byattoti visārado, tañcassa veyyattiya suṭṭhu sikkhitabhāvenāti āha “susikkhito”ti. Manussesu viya hi devesupi kocideva purimajātiparicayena susikkhito hoti, tatrāpi kocideva yathādhippetamattha vattu samattho paripuṇṇapadabyañjanāya poriyā vācāya samannāgato. “Mahesakkhā”ti imassa atthavacanaānubhāvasampannā”ti, mahesakkhāti vā mahāparivārāti attho. Pāṇātipāte ādīnavadassaneneva ta vipariyāyato tato veramaiya ānisaso pākao hotīti ādīnava dassetvā icceva vutta. Tesu senāsanesūti yāni “araññavanappatthānī”ti-ādinā (ma.ni.1.34-45) vuttāni bhikkhūna vasanaṭṭhānabhūtāni araññāyatanāni, tesu bhikkhūhi sayitabbato, āsitabbato ca senāsanasaññitesu. Nibaddhavāsinoti rukkhapabbatapaibaddhesu vimānesu niccavāsitāya nibaddhavāsino. Baddhattāti gāthābhāvena ganthitattā sambandhitattā.

 “Uggahātu bhante Bhagavā”ti attanā vuccamāna paritta Bhagavanta uggahāpetukāmo vessavao avocāti adhippāyena codako “ki pana Bhagavato appaccakkhadhammo nāma atthīti codesi. Ācariyo sabbattha appaihatañāṇacārassa Bhagavato na kiñci appaccakkhanti dassento “natthī”ti vatvā “uggahātu bhante Bhagavā”ti vadato vessavaassa adhippāya vivaranto “okāsakaraatthan”ti-ādimāha. Yathā hi Pañcasikho Gandhabbadevaputto devāna tāvatisāna, brahmuno ca sanakumārassa sammukhā attano yathāsuta dhamma Bhagavato santika upagantvā pavedeti, evamayampi mahārājā itarehi saddhi āṭānāṭanagare gāthāvasena bandhita paritta Bhagavato pavedetu okāsa kārento “uggahātu bhante Bhagavā”ti āha, na na tassa pariyāpuane niyojento. Tasmā uggahātūti yathida paritta mayā paveditamattameva hutvā catunna parisāna cirakāla hitāvaha hoti, eva uddha ārakkhāya gahātu, sampaicchatūti attho. Satthu kathiteti satthu ārocite, catunna parisāna satthu kathane vāti attho. Sukhavihārāyāti yakkhādīhi avihisāya laddhabbasukhavihārāya.

 277. Sattapi (D.32./CS:pg.3.151) Buddhā cakkhumanto pañcahi cakkhūhi cakkhumabhāve visesābhāvato. Tasmāti yasmā cakkhumabhāvo viya sabbabhūtānukampitādayo sabbepi visesā sattannampi Buddhāna sādhāraṇā, tasmā, guanemittakāneva vā yasmā Buddhāna nāmāni nāma, na ligikāvatthikayādicchakāni, tasmā Buddhāna guavisesadīpanāni “cakkhumantassā”ti-ādinā (dī.ni.3.277) vuttāni etāni ekekassa satta satta nāmāni honti. Tesa nāmāna sādhāraabhāva atthavasena yojetabbāti dassetu “sabbepīti-ādi vutta. Sabbabhūtānukampinoti anaññasādhāraamahākaruṇāya sabbasattāna anukampikā. Nhātakilesattāti aṭṭhagikena ariyamaggajalena saparasantānesu niravasesato dhotakilesamalattā. Mārasenāpamaddinoti saparivāre pañcapi māre pamadditavanto. Vusitavantoti maggabrahmacariyavāsa, dasavidha ariyavāsañca vusitavanto. Vusitavantatāya eva bāhitapāpatā vuttā hotīti “brāhmaassā”ti pada anāmaṭṭha. Vimuttāti anaññasādhāraṇāna pañcannampi vimuttīna vasena niravasesato muttā. Agatoti sarīragato, ñāṇagato ca, dvattisamahāpurisalakkhaa- (dī.ni.2.33 3.200 ma.ni.2.385) asīti-anubyañjanehi nikkhamanappabhā, byāmappabhā, ketumālā-uhīsappabhā ca sarīragato nikkhamanakarasmiyo, yamakamahāpāṭihāriyādīsu uppajjanakappabhā ñāṇagato nikkhamanakarasmiyo. Na etāneva “cakkhumā”ti-ādinā (dī.ni.3.277) vuttāni satta nāmāni, atha kho aññānipi bahūni aparimitāni nāmāni. Kathanti āha “asakhyeyyāni nāmāni saguena mahesinoti vuttan”ti (dha.sa.aṭṭha.1313 udā. aṭṭha. 53 pai. aṭṭha. 76). Kena vutta? Dhammasenāpatinā.

 Yadi eva kasmā vessavao etāneva gahīti āha “attano pākaanāmavasenāti. Khīṇāsavā janāti adhippetā. Te hi kammakilesehi jātāpi eva na puna jāyissantīti iminā atthena janā. Yathāha “yo ca kālaghaso bhūto”ti (jā. 1.2.190) desanāsīsamattanti nidassanamattanti attho, avayavena vā samudāyupalakkhaameta. Sati ca pisuavācappahāne (D.32./CS:pg.3.152) pharusavācā pahīnāva hoti, pageva ca musāvādoti “apisuṇā icceva vuttā. Mahattāti mahā attā sabhāvo etesanti mahattā. Tenāha “mahantabhāva pattāti. Mahantāti vā mahā antā, parinibbānapariyosānāti vutta hoti. Mahantehi vā sīlādīhi samannāgatā. Aya tāva Aṭṭhakathāya āgatanayena attho. Itaresa pana matena Buddhādīhi ariyehi mahanīyato pūjanīyato maha nāma nibbāna, mahamanto etesanti mahantā, nibbānadiṭṭhāti attho. Nissāradāti sārajjarahitā, nibbhayāti attho. Tenāha “vigatalomahasāti.

 Hitanti hitacitta, sattāna hitesīti attho. Yathābhūta vipassisunti pañcupādānakkhandhesu samudayādito yāthāvato vividhenākārena passisu. “Ye cāpī”ti pubbe paccattabahuvacanena aniyamato vutte tesampīti attha sampadānabahuvacanavasena niyametvā “namatthū”ti ca pada ānetvā yojeti ya ta-saddāna abyabhicāritasambandhabhāvato. Vipassisu namassantīti vā yojanā. Pahamagāthāyāti “ye cāpi nibbutā loke”ti eva vuttagāthāya. Dutiyagāthāyāti tadantaragāthāya. Tattha desanāmukhamattanti itaresampi Buddhāna nāmaggahae patte imasseva Bhagavato nāmaggahaa tathā desanāya mukhamatta, tasmā tepi atthato gahitā evāti adhippāyo. Tenāha “ayampi hīti-ādi. Tattha ayanti aya gāthā. Purimayojanāya tassāti visesitabbatāya abhāvato “yanti nipātamattan”ti vutta, idha pana “tassa namatthū”ti eva sambandhassa ca icchitattā “yan”ti nāmapada upayogekavacananti dassento “ya namassanti Gotaman”ti āha.

 278. “Yato uggacchati sūriyo”ti-ādika kasmā āraddha? Ya ye yakkhādayo satthu dhamma-āṇa, attano ca rājāṇa nādiyanti, tesa “idañcidañca niggaha karissāmā”ti sāvana kātukāmā tattha tattha dvisahassaparittadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu attano āṇāya vattāna attano puttāna, aṭṭhavīsatiyā yakkhasenāpati-ādīnañca satthari pasādagāravabahumānañca pavedetvā niggahārahāna santajjanattha āraddha. Tattha (D.32./CS:pg.3.153) “yato uggacchatī”ti-ādīsu “yato hānato udetīti vuccati, kuto pana hānato udetīti vuccati? Pubbavidehavāsīna tāva majjhanhikaṭṭhāne hito Jambudīpavāsīna udetīti vuccati, uttarakurukāna pana oggacchatīti iminā nayena sesadīpesupi sūriyassa uggacchanoggacchanapariyāyo veditabbo. Ayañca attho heṭṭhā Aggaññasuttavaṇṇanāya (dī.ni.aṭṭha.3.121) pakāsito eva. Aditiyā puttoti lokasamudācāravasena vutta. Lokiyā hi deve aditiyā puttā, asure atithiyā puttāti vadanti. Ādippanato pana ādicco, ekappahāreneva tīsu dīpesu ālokavidasanena samujjalanatoti attho. Maṇḍalīti ettha ī-kāro bhusatthoti āha “mahanta maṇḍala assāti maṇḍalīti. Mahanta hissa vimānamaṇḍala paññāsayojanāyāmavitthārato. “Savarīpi nirujjhatīti imināva divasopi jāyatīti ayampi attho vuttoti veditabbo. Ratti antaradhāyatīti sinerupacchāyālakkhaassa andhakārassa vigacchanato.

 Udakarahadoti jaladhi. “Tasmi hāne”ti ida puratthimasamuddassa uparibhāgena sūriyassa gamana sandhāya vutta. Tathā hi Jambudīpe hitāna puratthimasamuddato sūriyo uggacchanto viya upaṭṭhāti. Tenāha “yato uggacchati sūriyo”ti. Samuddanaṭṭhena attani patitassa sammadeva, sabbaso ca undanaṭṭhena kiledanaṭṭhena samuddo. Samuddo hi kiledanaṭṭho rahado. Sāritodakoti anekāni yojanasahassāni vitthiṇṇodako, saritā nadiyo udake etassāti vā saritodako.

 Sinerupabbatarājā cakkavāḷassa vemajjhe hito, ta padhāna katvā vattabbanti adhippāyena “itoti sineruto”ti vatvā tathā pana disāvavatthāna anavaṭṭhitanti “tesa nisinnaṭṭhānato vāti vutta. Tesanti catunna mahārājāna. Nisinnaṭṭhāna āṭānāṭanagara. Tattha hi nisinnā te ima paritta bandhisu. Tesa nisinnaṭṭhānatoti vā satthu santike tesa nisinnaṭṭhānato. Ubhayathāpi sūriyassa udayaṭṭhānā puratthimā disā nāma hoti. Purimapakkhayevettha vaṇṇenti. Tena vutta “ito sā purimā disā”ti. Sūriyo, pana candanakkhattādayo ca sineru dakkhiato, cakkavāḷapabbatañca vāmato katvā parivattenti. Yattha ca nesa uggamana paññāyati, sā puratthimā (D.32./CS:pg.3.154) disā. Yattha okkamana paññāyati, sā pacchimā disā. Dakkhiapasse uttarā disā, vāmapasse dakkhiṇā disāti catumahādīpavāsīna pacceka sineru uttarādisāyameva, tasmā anavaṭṭhitā disāvavatthāti āha “iti na ācikkhati jano”ti. Ya disanti ya puratthimadisa yasassīti mahāparivāro. Koisatasahassaparimāṇā hi devatā abhiha parivārenti. Candananāgarukkhādīsu osadhitiavanappatisugandhāna abbanato, tehi dittabhāvūpagamanato “gandhabbā”ti laddhanāmāna cātumahārājikadevāna adhipati bhāvato. Me sutanti ettha meti nipātamatta. Sutanti vissutanti attho. Ayañhettha yojanā-- tassa dhataraṭṭhamahārājassa puttāpi bahavo. Kittakā? Asīti, dasa eko ca. Ekanāmā. Katha? Indanāmā. “Mahapphalā”ti ca suta vissutameta loketi.

 Ādicco Gotamagotto, Bhagavāpi Gotamagotto, ādiccena samānagottatāya ādicco bandhu etassātipi ādiccabandhu, ādiccassa vā bandhūti ādiccabandhu, ta ādiccabandhuna. Anavajjenāti avajjapaipakkhena brahmavihārena. Samekkhasi odhiso, anodhiso ca pharaena olokesi-āsayānusayacariyādhimutti-ādivibhāgāvabodhavasena. Vatvā vandantīti “lokassa anukampako”ti kittetvā vandanti. Suta netanti suta nanūti etasmi atthe nu-saddo. Aṭṭhakathāya pana nokāroyanti adhippāyena amhehīti attho vutto. Etanti eta tathā parikittetvā amanussāna devatāna vandana. Vadanti dhataraṭṭhamahārājassa puttā.

 279. Yena petā pavuccantīti ettha vacanasesena attho veditabbo, na yathārutavasenevāti dassento “yena disābhāgena nīharīyantūti vuccantīti āha. ayhantu vāti pete sandhāya vadati. Chijjantu vā hatthapādādike pisuṇā piṭṭhimasikā. Haññantu pāṇātipātinoti-ādikā. Pavuccantīti vā samuccanti, “ala tesan”ti samācinīyantīti attho. Evañhi vacanasesena vinā eva attho siddho hoti. Rahassaganti bīja sandhāya vadati.

 280. Yasmi disābhāge sūriyo attha gacchatīti ettha “yato hānato udetī”ti ettha vuttanayānusārena attho veditabbo.

 281. Yena (D.32./CS:pg.3.155) disābhāgena uttarakuru rammo avaṭṭhito, ito sā uttarā disāti yojanā Mahānerūti mahanto, mahanīyo ca nerusakhāto pabbato. Tenāha “mahāsineru pabbatarājāti. Rajatamaya. Tathā hi tassa pabhāya ajjhotthata tassa disāya samuddodaka khīra viya paññāyati. Maimayanti indanīlamaya. Tathā hi dakkhiadisāya samuddodaka yebhuyyena nīlavaṇṇa hutvā paññāyati, tathā ākāsa. Manussā jāyanti. Katha jāyanti? Amamā apariggahāti yojanā. Mamattavirahitāti “ida mama ida mamā”ti mamakāravirahitāti adhippāyo. Yadi tesa “aya mayha bhariyā”ti pariggaho natthi, “aya me mātā, aya bhaginī”ti evarūpā idha viya mariyādāpi na siyā mātu-ādibhāvassa ajānanatoti codana sandhāyāha “mātara vāti-ādi. Chandarāgo nuppajjatīti ettha “dhammatāsiddhassa sīlassa ānubhāvena putte diṭṭhamatte eva mātu thanato thañña paggharati, tena saññāṇena nesa mātari puttassa mātusaññā, mātu ca putte puttasaññā paccupaṭṭhitā”ti keci.

 Nagalāti ligavipallāsena vuttanti āha “nagalānipīti. Akaṭṭheti akasite akatakasikamme.

 Taṇḍulāva tassa phalanti sattāna puññānubhāvahetukā thusādi-abhāvena taṇḍulā eva tassa sālissa phala. Tuṇḍikiranti pacanabhājanassa nāmanti vutta “ukkhaliyan”ti. Ākiritvāti taṇḍulāni pakkhipitvā. Niddhūmagārenāti dhūmagārarahitena kevalena agginā. Jotikapāsāṇato aggimhi uṭṭhahante kuto dhūmagārāna sambhavo. Bhojananti odanamevādhippetanti “bhojanamevāti avadhāraa katvā tena nivattetabba dassento “añño sūpo vā byañjana vā na hotīti āha. Yadi eva rasavisesayutto tesa āhāro na hotīti? Noti dassento “bhuñjantāna …pe… raso hotīti āha. Macchariyacitta nāma na hotīti dhammatāsiddhassa sīlassa ānubhāvena. Tathā hi te katthacipi amamā pariggahāva hutvā vasanti.

 Apica (D.32./CS:pg.3.156) tattha uttarakurukāna puññānubhāvasiddho ayampi viseso veditabbo-- tattha kira tesu tesu padesesu ghanacitapattasañchannasākhāpasākhā kūṭāgārūpamā manoramā rukkhā tesa manussāna nivesanakicca sādhenti, yattha sukha nivasanti, aññepi tattha rukkhā sujātā sabbadāpi pupphitaggā tiṭṭhanti, jalāsayāpi vikasitakamalakuvalayapuṇḍarīkasogandhikādipupphasañchannā sabbakāla paramasugandha samantato pavāyantā tiṭṭhanti. Sarīrampi tesa atidīghatādidosarahita ārohapariṇāhasampanna jarāya anabhibhūtattā valipalitādidosarahita yāvatāyuka aparikkhīṇajavabalaparakkamasobhameva hutvā tiṭṭhati. Anuṭṭhānaphalūpajīvitāya na ca nesa kasivāṇijjādivasena, āhārapariyeṭṭhivasena dukkha atthi, tato eva na dāsadāsikammakarādipariggaho atthi, na ca tattha sītuhaasamakasavātātapasarīsapavāḷādiparissayo atthi. Yathā nāmettha gimhāna pacchime māse paccūsavelāya samasītuha-utu hoti, evameva sabbakāla samasītuhova utu hoti, na ca tesa koci upaghāto, vihesā vā uppajjati. Akaṭṭhapākimameva sāli akaa athusa sugandha taṇḍulaphala paribhuñjantāna nesa kuṭṭha, gaṇḍo, kilāso, soso, kāso, sāso, apamāro, jaroti evamādiko na koci rogo uppajjati. Na te khujjā vā vāmanakā vā kāṇā vā kuṇī vā khañjā vā pakkhahatā vā vikalagā vā vikalindriyā vā honti. Itthiyopi tattha nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷā nāccodātā sobhaggappattarūpā honti. Tathā hi dīghagulī tambanakhī lambatthanā tanumajjhā puṇṇacandamukhī visālakkhī mudugattā sahitūrū odātadantā gambhīranābhī tanujaghā dīghanīlavellitakesī puthulasusoṇī nātilomānālomā subhagā utusukhasamphassā sahā sakhilasambhāsā nānābharaavibhūsitā vicaranti. Sabbadā hi soasavassuddesikā viya honti. Purisā ca pañcavīsativassuddesikā viya, na puttadāresu rajjanti. Aya tattha dhammatā.

 Sattāhikameva ca tattha itthipurisā kāmaratiyā viharanti, tato vītarāgā yathāsaka gacchanti. Na tattha idha viya gabbhokkantimūlaka, gabbhapariharaamūlaka vijāyanamūlaka vā dukkha hoti. Rattakañcukato kañcanapaimā (D.32./CS:pg.3.157) viya dārakā mātukucchito amakkhitā eva semhādinā sukheneva nikkhamanti, aya tattha dhammatā.

 Mātā pana putta vā dhītara vā vijāyitvā tesa vicaraappadese hapetvā anapekkhā yathāruci gacchati. Tesa tattha sayitāna ye passanti purisā, itthiyo vā, te attano aguliyo upanāmenti, tesa kammabalena tato khīra pavattati, tena dārakā yāpenti. Eva pana vaḍḍhantā katipayadivaseheva laddhabalā hutvā dārikā itthiyo upagacchanti, dārakā purise. Kapparukkhato eva ca tesa tattha tattha vatthābharaṇāni nippajjanti. Nānāvirāgavaṇṇavicittāni hi sukhumāni mudusukhasamphassāni vatthāni tattha tattha kapparukkhesu olambantāni iṭṭhanti. Nānāvidharasijālasamujjalavividhavaṇṇaratanavinaddhāni anekavidhamālākammalatākammabhittikammavicittāni sīsūpagagīvūpagahatthūpagakaṭūpagapādūpagāni sovaṇṇamayāni ābharaṇāni ca kapparukkhato olambanti. Tathā vīṇāmudigapaavasammatāḷasakhavasavetāḷaparivānivallakīpabhutikā tūriyabhaṇḍāpi tato tato olambanti. Tattha ca bahū phalarukkhā kumbhamattāni phalāni phalanti madhurarasāni, yāni paribhuñjitvā te sattāhampi khuppipāsāhi na bādhīyanti. Najjopi tattha suvisuddhajalā supatitthā ramaṇīyā akaddamā vālukatalā nātisītā nāccuhā surabhigandhīhi jalajapupphehi sañchannā sabbakāla surabhi vāyantiyo sandanti. Na tattha kaṇṭakatiakakkhaagacchalatā honti, akaṇṭakā pupphaphalasampannā eva honti. Candananāgarukkhā sayameva rasa paggharanti Nhāyitukāmā ca nadītitthe ekajjha vatthābharaṇāni hapetvā nadi otaritvā nhatvā uttiṇṇuttiṇṇā upariṭṭhima vatthābharaa gahanti, na tesa eva hoti “ida mama, ida parassā”ti, tato eva na tesa koci viggaho vā vivādo vā. Sattāhikā eva ca nesa kāmaratikīḷā hoti, tato vītarāgā viya vicaranti. Yattha ca rukkhe sayitukāmā honti, tattheva sayana upalabhanti. Mate ca satte disvā na rodanti, na socanti, tañca maṇḍayitvā nikkhipanti. Tāvadeva ca nesa tathārūpā sakuṇā upagantvā mata dīpantara nenti. Tasmā susāna vā asuciṭṭhāna vā tattha natthi. Na ca tato matā niraya vā tiracchānayoni vā pettivisaya vā upapajjanti. “Dhammatāsiddhassa pañcasīlassa ānubhāvena te (D.32./CS:pg.3.158) devaloke nibbattantī”ti vadanti. Vassasahassameva ca nesa sabbakāla āyuppamāṇa. Sabbameta tesa pañcasīla viya dhammatāsiddha evāti veditabba. Tatthāti tasmi uttarakurudīpe.

 Ekakhura katvāti anekasaphampi ekasapha viya katvā, assa viya katvāti attho. “Gāvin”ti vatvā puna “pasun”ti vuttattā gāvito itaro sabbo catuppado idha “pasūti adhippetoti āha hapetvā gāvin”ti.

 Tassāti gabbhinitthiyā. Piṭṭhi onamitu sahatīti kucchiyā garubhāratāya tesa āruhakāle piṭṭhi onamati, tesa nisajja sahati pallake nisinnā viya honti. Sammādiṭṭhiketi kammapathasammādiṭṭhiyā sammādiṭṭhike. Etthāti Jambudīpe. Ettha hi janapadavohāro, na uttarakurumhi. Tathā hi “paccantimamilakkhuvāsike”ti ca vutta.

 Tassa raññoti vessavaamahārājassa. Iti so attānameva para viya katvā vadati. Eseva nayo paratopi. Bahuvidha nānāratanavicitta nānāsaṇṭhāna rathādi dibbayāna upaṭṭhitameva hoti sudantavāhanayutta, na nesa yānāna upaṭṭhāpane ussukka āpajjitabba atthi. Etānīti hatthiyānādīni. Nesanti vessavaaparicārikāna. Kappitāni hutvā uṭṭhitāni āruhitu upakappanayānāni. Nipannāpi nisinnāpi vicaranti candimasūriyā viya yathāsaka vimānesu.

 Nagarā ahūti ligavipallāsena vuttanti āha “nagarāni bhavisūti attho”ti. Āṭānāṭā nāmāti itthiligavasena laddhanāma nagara āsi.

 Tasmi hatvāti tasmi padese parakusianāṭānāmake nagare hatvā. Tato uju uttaradisāya. Etassāti kasivantanagarassa. Aparabhāge aparakoṭṭhāse, parato icceva attho.

 Kuveroti tassa purimajātisamudāgata nāmanti teneva pasagena yenāya sampatti adhigatā, tadassa pubbakamma ācikkhitu “aya kirāti-ādi vutta. Ucchuvappanti ucchusassa. Avasesasālāhīti avasesayantasālāhi, nissakkavacanañceta. Tatthevāti puññattha dinnasālāyameva.

 Pai-esantoti (D.32./CS:pg.3.159) pati pati atthe esanto vīmasanto. Na kevala te vīmasanti eva, atha kho tamattha patiṭṭhāpentīti āha “visu visu atthe upaparikkhamānā anusāsamānāti. Yakkharaṭṭhikāti yakkharaṭṭhādhipatino. Yakkhā ca vessavaassa rañño nivesanadvāre niyuttā cāti yakkhadovārikā, tesa yakkhadovārikāna.

 Yasmā dharaṇīporakkhaito purāṇodaka bhassayanta heṭṭhā vuṭṭhi hutvā nikkhamati, tasmā ta tato gahetvā meghehi pavuṭṭha viya hotīti vutta “yato pokkharaito udaka gahetvā meghā pavassantīti. Yatoti yato dharaṇīpokkharaito. Sabhāti yakkhāna upaṭṭhānasabhā.

 Tasmi hāneti tassā pokkharaiyā tīre yakkhāna vasanavane. Sadā phalitāti niccakāla sañjātaphalā. Niccapupphitāti nicca sañjātapupphā. Nānādijagaṇāyutāti nānāvidhehi dijagaehi yuttā. Tehi pana sakuasaghehi ito cito ca sampatantehi paribbhamantehi yasmā sā pokkharaṇī ākulā viya hoti, tasmā vutta “vividhapakkhisaghasamākulāti. Koñcasakuehīti sārasasakuntehi.

 “Eva viravantānan”ti iminā tathā vassitavasena “jīvañjīvakā”ti aya tesa samaññāti dasseti. Uṭṭhavacittakāti etthāpi eseva nayo. Tenāha “eva vassamānāti. Pokkharasātakāti pokkharasaṇṭhānatāya “pokkharasātakā”ti eva laddhanāmā.

 Sabbakāla sobhatīti sabba-utūsu sobhati, na tassā hemantādivasena sobhāvirato atthi. Evabhūtā ca nicca pupphitajalajathalajapupphatāya, phalabhārabharitarukkhaparivāritatāya, aṭṭhagasamannāgatasalilatāya ca nirantara sobhati.

 282. Parikammanti pubbupacāra. Parisodhetvāti ekakkharassāpi avirādhanavasena ācariyasantike sabba sodhetvā. Suṭṭhu uggahitāti parimaṇḍalapadabyañjanāya poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpanīyā sammadeva uggahitā. Tathā hi “atthañca byañjanañca parisodhetvāti vutta. Attha jānato eva hi byañjana parisujjhati, no ajānato. Padabyañjanānīti padañceva byañjanañca ahāpetvā. Evañhi paripuṇṇā nāma (D.32./CS:pg.3.160) hotīti. Visavādetvāti aññathā katvā. Tejavanta na hoti virajjhanato ceva vimhayatthabhāvato ca. Sabbasoti anavasesato ādimajjhapariyosānato. Tejavanta hotīti sabhāvanirutti avirādhetvā suppavattibhāvena sādhanato. Eva payogavipatti pahāya payogasampattiyā sati parittassa atthasādhakata dassetvā idāni ajjhāsayavipatti pahāya ajjhāsayasampattiyā atthasādhakata dassetu “lābhahetūti-ādi vutta. Ida parittabhaana sattāna anatthapaibāhanahetūti tassa ñāṇakaruṇāpubbakatā nissaraapakkho. Metta purecārika katvāti mettāmanasikārena sattesu hitapharaa purakkhatvā.

 “Vatthu vāti-ādi pubbe catuparisamajjhe katāya sādhanāya Bhagavato pavedana. Gharavatthunti vasanageha. Nibaddhavāsanti paragehepi nevāsikabhāvena vāsa na labheyya, ya pana mahārājāna, yakkhasenāpatīnañca ajānantānayeva kadāci vasitvā gamana, ta appamāṇanti adhippāyo. Samitinti yakkhādisamāgama. Kāma pāḷiya “na me so”ti āgata, itaresampi pana mahārājānamattanā ekajjhāsayatāya tesampi ajjhāsaya hadaye hapetvā vessavao tathā avoca. Kañña anu anu vahitu ayutto anāvayho, sabbakāla kañña laddhu ayuttoti attho, ta anāvayha. Tenāha “na āvāhayuttan”ti. Na vivayhanti avivayha, kañña gahetumayuttanti attho. Tenāha “na vivāhayuttan”ti. Āhito ahamāno etthāti attā, attabhāvo. Attā visayabhūto etāsa atthīti attā, paribhāsā, tāhi. Pariyatta katvā vacanena paripuṇṇāhi. Yathā yakkhā akkositabbā, eva pavattā akkosā yakkha-akkosā nāma, tehi. Te pana “kaḷārakkhi kaḷāradantā kāḷavaṇṇā”ti eva ādayo.

 Viruddhāti virujjhanakā parehi virodhino. Rabhasāti sārambhakāti adhippāyo. Tenāha “karauttariyāti. Rabhasāti vā sāhasikā. Sāmino manaso assavāti manassā, kikarā. Ye hi “ki karomi bhaddante”ti sāmikassa vase vattanti, te eva vuccanti. Tena vutta “yakkhasenāpatīna ye manassā, tesan”ti. Āṇāya avarodhitupacārā avaruddhā, te pana āṇāvato paccatthikā nāma hontīti “paccāmittā verino”ti vutta. Ujjhāpetabbanti heṭṭhā katvā cintāpetabba, ta (D.32./CS:pg.3.161) pana ujjhāpana tesa nīcakiriyāya jānāpana hotīti āha “jānāpetabbāti.

 

(D.32.-1-1)Parittaparikammakathāvaṇṇanā

 

 Parittassa parikamma kathetabbanti āṭānāṭiyaparittassa parikamma pubbupacāraṭṭhāniya Mettasuttādi kathetabba. Evañhi ta laddhāsevana hutvā tejavanta hoti. Tenāha “pahamameva hīti-ādi. Piṭṭha vā masa vāti vā-saddo aniyamattho, tena macchaghatasūpādi sagahāti. Otāra labhanti attanā piyāyitabba-āhāravasena piyāyitabbaṭṭhānavasena ca. “Paritta …pe… nisīditabban”ti imināva parittakārakassa bhikkhuno parisuddhipi icchitabbāti dasseti.

 “Parittakārako …pe… samparivāritenāti ida parittakarae bāhirarakkhāsavidhāna. “Mettacitta …pe… kātabban”ti ida abbhantararakkhā ubhayato rakkhāsavidhāna. Evañhi amanussā parittakaraassa antarāya kātu na visahanti. Magalakathā vattabbā pubbupacāravasena. Sabbasannipātoti tasmi vihāre, tasmi vā gāmakhette sabbesa bhikkhūna sannipāto. Ghosetabbo,“cetiyagae sabbehi sannipatitabban”ti. Anāgantu nāma na labbhati amanussena Buddhāṇābhayena, rājāṇābhayena ca. Gahitakāpadesena amanussova pucchito hotīti āha “amanussaggahitako ‘tva ko nāmā’ti pucchitabbo”ti. Mālāgandhādīsu pūjanattha viniyuñjiyamānesu. Pattīti tuyha pattidāna. Piṇḍapāte pattīti piṇḍapāte diyyamāne pattidāna. Devatānanti yakkhasenāpatīna. Paritta bhaitabbanti etthāpi “mettacitta purecārika katvā”ti ca “magalakathā vattabbā”ti ca “vihārassa upavane”ti evamādi ca sabba gihīna parittakarae vutta parikamma kātabbameva.

 Sarīre adhimuccatīti sarīra anupavisitvā viya āvisanto yathā gahitakassa vasena na vattati, attano eva vasena vattati, eva adhimuccati adhiṭṭhahitvā tiṭṭhati. Tenāha āvisatīti tasseva vevacanan”ti. Laggatīti tattheva laggo allīno hoti. Tenāha “na apetīti. Roga (D.32./CS:pg.3.162) vaḍḍhentoti dhātūna samabhāvena vattitu appadānavasena uppanna roga vaḍḍhento. Dhātūna visamabhāvāpattiyā ca āhārassa ca aruccanena gahitakassa sarīre lohita sussati, masa milāyati, ta panassa yakkho dhātukkhobhanimittatāya karonto viya hotīti vutta “appamasalohita karonto”ti.

 283. Tesa nāmāni indādināmabhāvena voharitabbato. Tatoti tato ārocanato para. Teti yakkhasenāpatayo. Okāso na bhavissatīti bhikkhubhikkhuniyo, upāsaka-upāsikāyo vihehetu avasaro na bhavissati sammadeva ārakkhāya vihitattāti.

 

Āṭānāṭiyasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.33.) 10. Sagītisuttavaṇṇanā

 

 296. Dasasahassacakkavāḷeti (D.33./CS:pg.3.163) Buddhakhettabhūte dasasahassaparimāṇe cakkavāḷe. Tattha hi imasmi cakkavāḷe devamanussāyeva katādhikārā, itaresu devā visesabhāgino. Tena vutta “dasasahassacakkavāḷe ñāṇajāla pattharitvāti. Ñāṇajālapattharaanti ca tesa tesa sattāna āsayādivibhāvanavasena ñāṇassa pavattanameva. Tenāha “loka volokayamāno”ti, sattaloka byavalokayamāno āsayānusayacaritādhimutti-ādike visesato ogāhetvā passantoti attho. Magala bhaṇāpessanti “ta tesa āyati visesādhigamassa vijjāṭṭhāna hutvā dīgharatta hitāya sukhāya bhavissā”ti. Tīhi piakehi sammasitvāti tipiakato ekakadukādinā sagahetabbassa sagahanavasena sammasitvā vīmasitvā. Ñātu icchitā atthā pañhā, te pana imasmi Sutte ekakādivasena āgatā sahassa, cuddasa cāti āha “cuddasapañhādhikena pañhasahassena paimaṇḍetvāti. Evamidha sampiṇḍetvā dassite pañhe parato suttapariyosāne “ekakavasena dve pañhā kathitā”ti-ādinā (dī.ni.aha.3.349) vibhāgena parigaetvā sayameva dassessati.

 

(D.33.-1)Ubbhatakanavasandhāgāravaṇṇanā

 

 297. Uccādhiṭṭhānatāya ta sandhāgāra bhūmito ubbhata viyāti “ubbhatakan”ti nāma labhati. Tenāha “uccattā vā eva vuttan”ti. Sandhāgārasālāti ekā mahāsālā. Uyyogakaraṇādīsu hi rājāno tattha hatvā “ettakā purato gacchantu, ettakā pacchā”ti-ādinā tattha nisīditvā sandha karonti mariyāda bandhanti, tasmā ta hāna “sandhāgāran”ti vuccati. Uyyogaṭṭhānato ca āgantvā yāva geha gomayaparibhaṇḍādivasena paijaggana karonti, tāva eka dve divase te rājāno tattha santhambhantītipi sandhāgāra, tesa rājūna saha atthānusāsana-agārantipi sandhāgāranti. Yasmā vā te tattha sannipatitvā “imasmi kāle kasitu vaṭṭati, imasmi kālevapitun”ti-ādinā gharāvāsakicca sandharanti, tasmā chiddāvachidda gharāvāsa (D.33./CS:pg.3.164) tattha sandharantītipi sandhāgāra, sā eva sālāti sandhāgārasālā. Devatāti gharadevatā. Nivāsavasena anajjhāvutthattā “kenaci vā manussabhūtenāti vutta. Kammakaraavasena pana manussā tattha nisajjādīni kappesumeva. “Sayameva pana satthu idhāgamana amhāka puññavaseneva, aho maya puññavanto”ti haṭṭhatuṭṭhā eva sammā cintesunti dassento “amhehīti-ādimāha.

 298. Aṭṭakāti cittakammakaraattha baddhā mañcakā. Muttamattāti tāvadeva sandhāgāre navakammassa niṭṭhāpitabhāvamāha, tena“acirakāritan”ti-ādinā vuttamevattha vibhāveti. Arañña ārāmo āramitabbaṭṭhāna etesanti araññārāmā. Santharaa santhari, sabbo sakalo santhari etthāti sabbasanthari, bhāvanapusakaniddesoya. Tenāha “yathā sabba santhata hoti, evan”ti.

 299. Samantapāsādikoti samantato sabbabhāgena pasādāvaho cāturiyaso. “Asītihattha hāna gahātīti ida Buddhāna kāyappabhāya pakatiyā asītihatthe hāne abhibyāpanato vutta. Iddhānubhāvena pana ananta aparimāṇa hāna vijjotateva. Nīlapītalohitodātamañjaṭṭhapabhassaravasena chabbaṇṇā. Sabbe disābhāgāti sarīrappabhāya bāhullato vutta.

 Abbhamahikādīhi upakkiliṭṭha suñña na sobhati, tārakācita pana antalikkha tāsa pabhāhi samantato vijjotamāna virocatīti āha “samuggatatāraka viya gaganatalan”ti. Sabbapāliphulloti mūlato paṭṭhāya yāva sākhaggā phullo. “Paipāṭiyāṭhapitānan”ti-ādi parikappūpamā. Tathā hi viya-saddaggahaa kata. Siriyā siri abhibhavamāna viyāti attano sobhāya tesa sobhanti attho. “Bhikkhūpi sabbevāti ida nesa “appicchā”ti-ādinā vuttaguesu lokiyaguṇāna vasena yojetabba. Na hi te sabbeva dasakathāvatthulābhino. Tena vutta “suttanta āvajjetvā …pe… arahatta pāpuissantī”ti (dī.ni.aṭṭha.3.296). Tasmā ye tattha ariyā, te sabbesampi padāna vasena bodhitā honti. Ye pana puthujjanā, te lokiyaguadīpakehi padehīti na tathā heṭṭhā (D.33./CS:pg.3.165) “asītimahātherā”ti-ādi vutta. Pubbe arahattabhāgino gahitā.

 Rūpakāyassa asīti-anubyañjana-paimaṇḍita-dvattisamahāpurisalakkhaakāyappabhābyāmappabhāketumālāvicittatāva (dī.ni.2.33 3.200 ma.ni.2.385) Buddhaveso. Chabbaṇṇā Buddharasmiyo vissajjentassa Bhagavato kāyassa ālokitavilokitādīsu paramukkasagato Buddhāveiko accantupasamo Buddhavilāso. Assanti tassa.

 Sandhāgārānumodanapaisayuttāti “sīta uha paihantī”ti-ādinā (cūḷava. 295 315) nayena sandhāgāraguṇūpasañhitā sandhāgārakaraapuññānisasabhāvinī. Pakiṇṇakakathāti sagīti-anāruhā suantāna ajjhāsayānurūpatāya vividhavipulahetūpamāsamālakatā nānānayavicittā vitthārakathā. Tenāha “tadā hīti-ādi. Ākāsagaga otārento viya nirupakkilesatāya suvisuddhena, vipulodāratāya aparimeyyena ca atthena suantāna kāyacittapariḷāhavūpasamanato. Pathavoja ākaḍḍhanto viya aññesa sudukkaratāya, mahāsāratāya vā atthassa. Mahājambu matthake gahetvā cālento viya cālanapaccayaṭṭhānavasena pubbenāpara anusandhānato. Yojaniya …pe… pāyamāno viya desana catusaccayante pakkhipitvā atthavedadhammavedasseva labhāpanena sātamadhuradhammāmatarasūpasaharaato. Madhugaṇḍanti madhupaala.

 300. “Tuhībhūta tuhībhūtan”ti byāpanicchāya ida āmeitavacananti dassetu “ya yandisan”ti-ādi vutta. Anuviloketvāti ettha anu-saddo “parī”ti iminā samānattho, vilokanañcettha satthu cakkhudvayenapi icchitabbanti “masacakkhunā …pe… tato tato viloketvā”ti sakhepato vatvā tamattha vitthārato dassetu “masacakkhunā hīti-ādi vutta. Hatthena kucchita kata hatthakukkucca kukatameva kukkuccanti katvā. Eva pādakukkucca daṭṭhabba. Niccalā nisīdisu attano suvinītabhāvena, Buddhagāravena ca. Āloka pana vaḍḍhayitvāti-ādi kadāci Bhagavā evampi karotīti (D.33./CS:pg.3.166) adhippāyena vutta. Na hi satthu sāvakāna viya eva payogasampādanīyameta ñāṇa. Tirohitavidūravattanipi rūpagate masacakkhuno pavattiyā icchitattā vīmasitabba Arahattupaga arahattapadaṭṭhāna. Cakkhutalesu nimitta hapetvāti bhāvanānuyogasampattiyā sabbesa tesa bhikkhūna cakkhutalesu labbhamāna santindriyavigatathinamiddhatākārasakhāta nimitta attano hadaye hapetvā sallakkhetvā. Kasmā āgilāyati koisatasahassahatthināgāna bala dhārentassāti codakassa adhippāyo. Ācariyo esa sakhārāna sabhāvo, yadida aniccatā. Ye pana aniccā, te ekanteneva udayavayapaipīḷitatāya dukkhā eva, dukkhasabhāvesu tesu satthu kāye dukkhuppattiyā aya paccayoti dassetu “Bhagavato hīti-ādi vutta. Piṭṭhivāto uppajji, so ca kho pubbe katakammapaccayā. Svāyamattho paramatthadīpaniya Udānaṭṭhakathāya āgatanayeneva veditabbo.

 

(D.33.-2)Bhinnanigaṇṭhavatthuvaṇṇanā

 

 301. Heṭṭhā vuttameva Pāsādikasuttavaṇṇanāya (dī.ni.aṭṭha.3.164).

 302. Svākhyāta dhamma desetukāmoti svākhyāta katvā dhamma kathetukāmo, satthārā vā svākhyāta dhamma saya bhikkhūna kathetukāmo. Satthārā desitadhammameva hi tato tato gahetvā sāvakā sabrahmacārīna kathenti.

 

(D.33.-3)Ekakavaṇṇanā

 

 303. Samaggehi bhāsitabbanti aññamañña samaggehi hutvā bhāsitabba, sajjhāyitabbañceva vaṇṇetabbañcāti attho. Yathā pana samaggehi sagāyana hoti, tampi dassetu “ekavacanehīti-ādi vutta. Ekavacanehīti virodhābhāvena samānavacanehi. Tenāha “aviruddhavacanehīti-ādi. Sāmaggirasa dassetukāmoti yasmi dhamme sagāyane sāmaggirasānubhavana icchita desanākusalatāya, tattha ekakadukatikādivasena bahudhā sāmaggirasa dassetukāmo. Sabbe sattāti anavasesā sattā (D.33./CS:pg.3.167) te pana bhavabhedato sakhepeneva bhinditvā dassento “kāmabhavādīsūti-ādimāha. Byadhikaraṇānampi bāhiratthasamāso hoti yathā “urasilomo”ti āha āhārato hiti etesanti āhāraṭṭhitikāti. Tiṭṭhati etenāti hiti, āhāro hiti etesanti āhāraṭṭhitikāti eva vā ettha samāsaviggaho daṭṭhabbo. Āhāraṭṭhitikāti paccayaṭṭhitikā, paccayāyattavuttikāti attho. Paccayattho hettha āhāra-saddo “aya āhāro anuppannassa vā kāmacchandassa-uppādāyā”ti-ādīsu (sa.ni.5.183 232) viya. Evañhi “sabbe sattāti iminā asaññasattāpi pariggahitā honti. Sā panāya āhāraṭṭhitikatā nippariyāyato sakhāradhammo, na sattadhammo. Tenevāhu Aṭṭhakathācariyā “sabbe sattā āhāraṭṭhitikāti āgataṭṭhāne sakhāraloko veditabbo”ti (visuddhi.1.136 pārā. aṭṭha. verañjakaṇḍavaṇṇanā; udā. aṭṭha. 30 cūḷani. aṭṭha. 65 udā. aṭṭha.186) yadi eva “sabbe sattā”ti ida kathanti? Puggalādhiṭṭhānā desanāti nāya doso. Yathāha Bhagavā “ekadhamme bhikkhave bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatta abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, katamasmi ekadhamme? Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā”ti (a.ni.10.27) eko dhammoti “sabbe sattā āhāraṭṭhitikā”ti yvāya puggalādhiṭṭhānāya kathāya sabbesa sakhārāna paccayāyattavuttitāya āhārapariyāyena sāmaññato paccayadhammo vutto, aya āhāro nāma eko dhammo. Yāthāvato ñatvāti yathāsabhāvato abhisambujjhitvā. Sammadakkhātoti teneva abhisambuddhākārena sammadeva desito.

 Codako vuttampi attha yāthāvato appaipajjamāno neyyattha suttapada nītatthato dahanto “sabbe sattā”ti vacanamatte hatvā “nanu cāti-ādinā codeti. Ācariyo aviparīta tattha yathādhippetamattha pavedento “na virujjhatī”ti vatvā “tesañhi jhāna āhāro hotīti āha. Jhānanti ekavokārabhavāvaha saññāya virajjanavasena pavatta rūpāvacaracatutthajjhāna. Pāḷiya pana “anāhārā”ti vacana asaññabhave catunna āhārāna abhāva sandhāya vutta, na paccayāhārassa abhāvato. “Eva santepīti ida sāsane yesu dhammesu visesato (D.33./CS:pg.3.168) āhāra-saddo niruho, “āhāraṭṭhitikā”ti ettha yadi te eva gayhanti, abyāpitadoso āpanno. Atha sabbopi paccayadhammo āhāroti adhippeto, imāya āhārapāḷiyā virodho āpannoti dassetu āraddha. “Na virujjhatī”ti yenādhippāyena vutta, ta vivaranto “etasmiñhi sutte”ti-ādimāha. Kabaḷīkārāhārādīna ojaṭṭhamakarūpāharaṇādi nippariyāyena āhārabhāvo. Yathā hi kabaḷīkārāhāro ojaṭṭhamakarūpāharaena rūpakāya upatthambheti, eva phassādayo ca vedanādi-āharaena nāmakāya upatthambhenti, tasmā satipi janakabhāve upatthambhakabhāvo ojādīsu sātisayo labbhamāno mukhyo āhāraṭṭhoti te eva nippariyāyena āhāralakkhaṇā dhammā vuttā. Idhāti imasmi Sagītisutte. Pariyāyena paccayo āhāroti vutto sabbo paccayo dhammo attano phala āharatīti ima pariyāya labhatīti. Tenāha “sabbadhammānañhīti-ādi. Tattha sabbadhammānanti sabbesa sakhatadhammāna. Idāni yathāvuttamattha suttena (a.ni.10.61) samatthetu “tenevāhāti-ādi vutta. Ayanti paccayāhāro.

 Nippariyāyāhāropi gahitova hoti, yāvatā sopi paccayabhāveneva janako, upatthambhako ca hutvā ta ta phala āharatīti vattabbata labhatīti. Tatthāti pariyāyāhāro, nippariyāyāhāroti dvīsu āhāresu. Asaññabhave yadipi nippariyāyāhāro na labbhati, paccayāhāro pana labbhati pariyāyāhāralakkhao. Idāni imamevattha vitthārena dassetu “anuppanne hi Buddhe”ti-ādi vutta. Uppanne Buddhe titthakaramatanissitāna jhānabhāvanāya asijjhanato “anuppanne Buddheti vutta. Sāsanikā tādisa jhāna na nibbattentīti “titthāyatane pabbajitāti vutta. Titthiyā hi upattivisese vimuttisaññino, aññāvirāgāvirāgesu ādīnavānisasadassino vā hutvā asaññasamāpatti nibbattetvā akkhaabhūmiya uppajjanti, na sāsanikā. Vāyokasie parikamma katvāti vāyokasie pahamādīni tīṇi jhānāni nibbattetvā tatiyajjhāne ciṇṇavasī hutvā tato vuṭṭhāya catutthajjhānādhigamāya parikamma katvā. Tenāha “catutthajjhāna nibbattetvāti. Kasmā panettha vāyokasieyeva parikamma vuttanti? Yadettha vattabba (D.33./CS:pg.3.169) ta brahmajālaṭīkāya (dī.ni.ṭī. 1.41) vitthāritameva. Dhīti jigucchanatthe nipāto, tasmā dhī cittanti citta jigucchāmīti attho. Dhibbateta cittanti eta mama citta jigucchita vata hotu. Vatāti sambhāvane, tena jiguccha sambhāvento vadati. Nāmāti ca sambhāvane eva, tena cittassa abhāva sambhāveti. Cittassa bhāvābhāvesu ādīnavānisase dassetu “cittañhīti-ādi vutta. Khanti ruci uppādetvāti “cittassa abhāvo eva sādhu suṭṭhū”ti ima diṭṭhinijjhānakkhanti, tattha ca abhiruci uppādetvā.

 Tathā bhāvitassa jhānassa hitibhāgiyabhāvappattiyā aparihīnajjhānassa titthāyatane pabbajitasseva tathā jhānabhāvanā hotīti āha “manussaloke”ti. Paihito ahosīti maraassa āsannakāle hapito ahosi. Yadi hānādinā ākārena nibbatteyya, kammabalena yāva bhedā tenevākārena tiṭṭheyya vāti āha “so tena iriyāpathenāti-ādi.

 Eva rūpānampīti eva acetanānampi. Pi-saddena pageva sacetanānanti dasseti. Katha pana acetanāna nesa paccayāhārassa upakappananti codana sandhāya tattha nidassana dassento “yathāti-ādimāha.

 Ye uṭṭhānavīriyeneva divasa vītināmetvā tassa nissandaphalamatta kiñcideva labhitvā jīvika kappenti, te uṭṭhānaphalūpajīvino. Ye pana attano puññaphalameva upajīventi, te puññaphalūpajīvino. Nerayikāna pana neva uṭṭhānavīriyavasena jīvikākappana, puññaphalassa pana lesopi natthīti vutta “ye pana te nerayikā …pe… na puññaphalūpajīvīti vuttāti. Paisandhiviññāṇassa āharaena manosañcetanāhāroti vuttā, na yassa kassaci phalassāti adhippāyena “ki pañca āhārā atthīti codeti. Ācariyo nippariyāyāhāre adhippete siyā tava codanāyāvasaro, sā pana ettha anavasarāti dassetu “pañca na pañcāti ida na vattabban”ti vatvā pariyāyāhārasseva panettha adhippetabhāva dassento “nanu paccayo āhāroti vuttametan”ti āha. Tasmāti yassa kassaci paccayassa “āhāro”ti icchitattā. Idāni vuttamevattha pāḷiyā samatthento “ya sandhāyāti-ādimāha.

 Mukhyāhāravasenapi (D.33./CS:pg.3.170) nerayikāna āhāraṭṭhitikata dassetu “kabaḷīkāra āhāra …pe… sādhetīti vutta. Yadi eva nerayikā sukhapaisavedinopi hontīti? Noti dassetu “kheopi hīti-ādi vutta. Tayoti tayo arūpāhārā kabaḷīkārāhārassa abhāvato. Avasesānanti asaññasattehi avasesāna. Kāmabhavādīsu nibbattasattāna paccayāhāro hi sabbesa sādhāraoti. Eta pañhanti “katamo eko dhammo”ti eva coditameta pañha. Kathetvāti vissajjetvā.

 “Tattha tattha …pe… dukkha hotīti etena yathā idha pahamassa pañhassa niyyātana, dutiyassa uddharaa na kata, eva iminā eva adhippāyena ito paresu dukatikādipañhesu tattha tattha ādipariyosānesu eva uddharaaniyyātanāni katvā sesesu na katanti dasseti. Paicca etasmā phala etīti paccayo, kāraa, tadeva attano phala sakharotīti sakhāroti āha “imasmimpi …pe… sakhāroti vutto”ti. Āhārapaccayoti āharaaṭṭhavisiṭṭho paccayo. Āharaañcettha uppādakattappadhāna, sakharaa upatthambhakattappadhānanti ayametesa viseso. Tenāha “ayamettha heṭṭhimato viseso”ti. Nippariyāyāhāre gahite “sabbe sattā”ti vuttepi asaññasattā na gahitā eva bhavissantīti padesavisayo sabba-saddo hoti yathā “sabbe tasantidaṇḍassā”ti-ādīsu (dha.pa.130). Na hettha khīṇāsavādīna gahaa hoti. Pākao bhaveyya visesasāmaññassa visayattā pañhāna. No ca gahisu Aṭṭhakathācariyā. Dhammo nāma natthi sakhatoti adhippāyo. Idha dutiyapañhe “sakhāro”ti paccayo eva kathitoti sambandho.

 Yadā sammāsambodhisamadhigato, tadā eva sabbañeyya sacchikata jātanti āha “mahābodhimaṇḍe nisīditvāti. Sayanti sāmayeva. Addhaniyanti addhānakkhama cirakālāvaṭṭhāyi pārampariyavasena. Tenāha “ekena hīti-ādi. Paramparakathāniyamenāti paramparakathākathananiyamena, niyamitatthabyañjanānupubbiyā kathāyāti attho. Ekakavasenāti eka eka parimāṇa etassāti ekako, pañho. Tassa ekakassa vasena. Ekaka niṭṭhita vissajjananti adhippāyoti.

 

Ekakavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.33.-4)Dukavaṇṇanā

 

 304. Cattāro (D.33./CS:pg.3.171) khandhāti tesa tāva nāmanaṭṭhena nāmabhāva pahama vatvā pacchā nibbānassa vattukāmo āha. Tassāpi hi tathā nāmabhāva parato vakkhati. “Nāma karoti nāmayatī”ti ettha ya nāmakaraa, ta nāmanti āha “nāmanaṭṭhenāti nāmakaraaṭṭhenāti, attanovāti adhippāyo. Evañhi sātisayamida tesa nāmakaraa hoti. Tenāha “attano nāma karontāva uppajjantī”ti-ādi. Idāni tamattha byatirekamukhena vibhāvetu “yathā hīti-ādi vutta. Yassa nāmassa karaeneva te “nāman”ti vuccanti, ta sāmaññanāma, kittimanāma, guanāma vā na hoti, atha kho opapātikanāmanti purimāni tīṇi nāmāni udāharaavasena dassetvā “na eva vedanādīnan”ti te paikkhipitvā itaranāmameva nāmakaraaṭṭhena nāmanti dassento “vedanādayo hīti-ādimāha. “Mahāpathavi-ādayo”ti kasmā vutta, nanu pathavi-āpādayo idha nāmanti anadhippetā, rūpanti pana adhippetāti? Saccameta, phassavedanādīna viya pana pathavi-ādīna opapātikanāmatāsāmaññena “pathavi-ādayo viyā”ti nidassana kata, na arūpadhammā viya rūpadhammāna nāmasabhāvattā. Phassavedanādīnañhi arūpadhammāna sabbadāpi phassādināmakattā, pathavi-ādīna kesakumbhādināmantarāpatti viya nāmantarānāpajjanato ca sadā attanāva katanāmatāya catukkhandhanibbānāni nāmakaraaṭṭhena nāma. Atha vā adhivacanasamphasso viya adhivacananāmamantarena ye anupacitasambhārāna gahaa na gacchanti, te nāmāyattaggahaṇā nāma. Rūpa pana vināpi nāmasādhana attano ruppanasabhāvena gahaa upayātīti rūpa. Tenāha “tesu uppannesūti-ādi. Idhāpi “yathāpathaviyā”ti-ādīsu vuttanayeneva attho veditabbo nidassanavasena āgatattā. “Atītepīti-ādinā vedanādīsu nāmasaññā niruhā, anādikālikā cāti dasseti.

 Iti atītādivibhāgavantānampi vedanādīna nāmakaraaṭṭhena nāmabhāvo ekantiko, tabbibhāgarahite pana ekasabhāve nicce nibbāne vattabbameva natthīti dassento “nibbāna pana …pe… nāmanaṭṭhena nāman”ti āha. Nāmanaṭṭhenāti nāmakaraaṭṭhena. Namantīti ekantato sārammaattā tanninnā honti, tehi vinā nappavattantīti attho. Sabbanti khandhacatukka, nibbānañca (D.33./CS:pg.3.172) Yasmi ārammaeyeva vedanākkhandho pavattati, tasampayuttatāya saññākkhandhādayopi tattha pavattantīti so ne tattha nāmento viya hoti vinā appavattanato. Esa nayo saññākkhandhādīsupīti vutta ārammae aññamañña nāmentīti. Anavajjadhamme maggaphalādike Kāma kesuci rūpadhammesupi ārammaṇādhipatibhāvo labbhateva, nibbāne panesa sātisayo tassa accantasantapaṇītatākappabhāvatoti tadeva ārammaṇādhipatipaccayatāya “attani nāmetīti vutta. Tathā hi ariyā sakalampi divasabhāga ta ārabbha vītināmentāpi titti na gacchanti.

 “Ruppanaṭṭhenāti etena ruppatīti rūpanti dasseti. Tattha sītādivirodhipaccayasannipāte visadisuppatti ruppana. Nanu ca arūpadhammānampi virodhipaccayasamāgame visadisuppatti labbhatīti? Sacca labbhati, na pana vibhūtatara. Vibhūtatarañhettha ruppana adhippeta sītādiggahaato. Vuttañheta “ruppatīti kho bhikkhave tasmā ‘rūpan’ti vuccati. Kena ruppati? Sītenapi ruppati, uhenapi ruppatī”ti-ādi (sa.ni.3.79). Yadi eva katha brahmaloke rūpasamaññāti? Tatthāpi tasabhāvānativattanato hotiyeva rūpasamaññā. Anuggāhakapaccayavasena vā visadisapaccayasannipāteti evamattho veditabbo. “Yo attano santāne vijjamānassayeva visadisuppattihetubhāvo, ta ruppanan”ti aññe. Imasmi pakkhe rūpayati vikāramāpādetīti rūpa. “Saghaṭṭanena vikārāpattiya ruppana-saddo niruho”ti keci. Etasmi pakkhe arūpadhammesu rūpasamaññāya pasago eva natthi saghaṭṭanābhāvato. “Paighato ruppanan”ti apare. “Tassāti rūpassā”ti vadanti, nāmarūpassāti pana yutta. Yathā hi rūpassa, eva nāmassāpi vedanākkhandhādivasena, madanimmadanādivasena ca vitthārakathā Visuddhimagge (visuddhi.2.456) vuttā evāti. Iti aya duko kusalattikena sagahite sabhāvadhamme pariggahetvā pavattoti.

 Avijjāti avindiya “attā, jīvo, itthī, puriso”ti evamādika vindatīti avijjā. Vindiya “dukkha, samudayo”ti evamādika na vindatīti avijjā. Sabbampi dhammajāta aviditakaraaṭṭhena avijjā. Antarahite sasāre satte javāpetīti avijjā. Atthato pana sā dukkhādīna catunna saccāna sabhāvacchādako sammoho hotīti āha “dukkhādīsu aññāṇan”ti (D.33./CS:pg.3.173) Bhavapatthanā nāma kāmabhavādīna patthanāvasena pavattatahā. Tenāha “yo bhavesu bhavacchando”ti-ādi. Iti “aya duko vaṭṭamūlasamudācāradassanattha gahito.

 Bhavadiṭṭhīti khandhapañcaka “attā ca loko cā”ti gāhetvā ta “bhavissatī”ti gahanavasena niviṭṭhā sassatadiṭṭhīti attho. Tenāha “bhavo vuccatīti-ādi. Bhavissatīti bhavo, tiṭṭhati sabbakāla atthīti attho. Sassatanti sassatabhāvo. Vibhavadiṭṭhīti khandhapañcakameva “attā”ti ca “loko”ti ca gahetvā ta “na bhavissatī”ti gahanavasena niviṭṭhā ucchedadiṭṭhīti attho. Tenāha “vibhavo vuccatīti-ādi. Vibhavissati vinassati ucchijjatīti vibhavo, ucchedo.

 Ya na hirīyatīti yena dhammena tasampayuttadhammasamūho, puggalo vā na hirīyati na lajjati, ligavipallāsa vā katvā yo dhammoti attho veditabbo. Hirīyitabbenāti upayogatthe karaavacana, hirīyitabbayuttaka kāyaduccaritādidhamma na jigucchatīti attho. Nillajjatāti pāpassa ajigucchanā. Ya na ottappatīti etthāpi vuttanayeneva attho veditabbo. Ottappitabbenāti pana hetu-atthe karaavacana, ottappitabbayuttakena ottappassa hetubhūtena kāyaduccaritādināti attho. Hirīyitabbenāti etthāpi vā evameva attho veditabbo. Abhāyanaka-ākāroti pāpato anuttāsanākāro.

 “Ya hirīyatīti-ādīsu anantaraduke vuttanayena attho veditabbo. Niyakajjhatta jāti-ādisamuṭṭhāna etissāti ajjhattasamuṭṭhānā. Niyakajjhattato bahibhāvato bahiddhā parasantāne samuṭṭhāna etissāti bahiddhā samuṭṭhānā. Attā eva adhipati attādhipati, ajjhattasamuṭṭhānattā eva attādhipatito āgamanato attādhipateyyā. Lokādhipateyyanti etthāpi eseva nayo. Lajjāsabhāvasaṇṭhitāti pāpato jigucchanarūpena avaṭṭhitā. Bhayasabhāvasaṇṭhitanti tato uttāsanarūpena avaṭṭhita. Ajjhattasamuṭṭhānāditā ca hirottappāna tattha tattha pākaabhāvena vuttā, na pana tesa kadācipi aññamaññavippayogato. Na hi lajjana nibbhaya, pāpabhaya vā alajjana atthīti.

 Dukkhanti kiccha, aniṭṭhanti vā attho. Vippaikūlagāhimhīti dhammānudhammapaipattiyā vilomagāhake. Tassā eva vipaccanīka duppaipatti sāta iṭṭha etassāti (D.33./CS:pg.3.174) vipaccanīkasāto, tasmi vipaccanīkasāte. Evabhūto ca ovādabhūte sāsanakkame ovādake ca ādarabhāvarahito hotīti āha “anādare”ti. Tassa kammanti tassa dubbacassa puggalassa anādariyavasena pavattacetanā dovacassa. Tassa bhāvoti tassa yathāvuttassa dovacassassa atthibhāvo dovacassatā, atthato dovacassameva. Tenevāha “sā atthato sakhārakkhandho hotīti. Cetanāppadhānatāya hi sakhārakkhandhassa eva vutta. Etenākārenāti appadakkhiaggāhitākārena. Assaddhiyadussīlyādipāpadhammayogato puggalā pāpā nāma hontīti dassetu “ye te puggalā assaddhāti-ādi vutta. Yāya cetanāya puggalo pāpasampavako nāma hoti, sā cetanā pāpamittatā cattāropi vā arūpino khandhā tadākārappavattā pāpamittatāti dassento “sāpi atthato dovacassatā viya daṭṭhabbāti āha.

 “Sukha vaco etasmi padakkhiaggāhimhi anulomasāte sādare puggaleti subbacoti-ādinā, “kalyāṇā saddhādayo puggalā etassa mittāti kalyāṇamitto”ti-ādinā ca anantaradukassa attho icchitoti āha sovacassatā …pe… vuttapaipakkhanayena veditabbāti. Ubhoti sovacassatā, kalyāṇamittatā ca. Tesa khandhāna pavatti-ākāravisesā “sovacassatā, kalyāṇamittatā”ti ca vuccanti, te lokiyāpi honti lokuttarāpīti āha “lokiyalokuttaramissakā kathitāti.

 Vatthubhedādinā anekabhedabhinnā tatajātivasena ekajjha katvā rāsito gayhamānā āpattiyova āpattikkhandhā. Tā pana antarāpattīna aggahae pañcapi āpattikkhandhā āpattiyo, tāsa pana gahae sattapi āpattikkhandhā āpattiyo. “Imā āpattiyo, ettakā āpattiyo, evañca tesa āpajjana hotī”ti jānanapaññā āpattikusalatāti āha “yā tāsan”ti-ādi. Tāsa āpattīnanti tāsu āpattīsu. Tattha ya sambhinnavatthukāsu viya hitāsu, duviññeyyavibhāgāsu ca āpattīsu asakarato vavatthāna, aya visesato āpattikusalatāti dassetu dutiya āpattiggahaa kata. Saha (D.33./CS:pg.3.175) kammavācāyāti kammavācāya saheva. Āpattito vuṭṭhāpanapayogatāya kammabhūtā vācā kammavācā, tathābhūtā anusāvanavācā ceva “passissāmī”ti eva pavattavācā ca. Tāya kammavācāya saddhi samakālameva “imāya kammavācāya ito āpattito vuṭṭhāna hoti, hontañca pahame vā tatiye vā anusāvaneyyakārappatte, ‘savarissāmī’ti vā pade pariyosite hotī”ti eva ta ta āpattīhi vuṭṭhānaparicchedaparijānanapaññā āpattivuṭṭhānakusalatā. Vuṭṭhānanti ca yathāpannāya āpattiyā yathā tathā anantarāyatāpādana, eva vuṭṭhānaggahaeneva desanāyapi sagaho siddho hoti.

 “Ito pubbe parikamma pavatta, ito para bhavaga majjhe samāpattī”ti eva samāpattīna appanāparicchedajānanapaññā samāpattikusalatā. Vuṭṭhāne kusalabhāvo vuṭṭhānakusalatā, pageva vuṭṭhāna paricchedakara ñāṇa. Tenāha “yathāparicchinnasamayavasenevāti-ādi. Vuṭṭhānasamatthāti vuṭṭhāpane samatthā.

 “Dhātukusalatā”ti ettha pathavīdhātu-ādayo, sukhadhātu-ādayo, kāmadhātu-ādayo ca dhātuyo etāsveva antogadhāti etāsu kosalle dassite tāsupi kosalla dassitameva hotīti “aṭṭhārasa dhātuyo cakkhudhātu …pe… manoviññāṇadhātū”ti vatvā “aṭṭhārasanna dhātūna sabhāvaparicchedakāti vutta. Tattha sabhāvaparicchedakāti yathābhūtasabhāvāvabodhinī. “Savanapaññā dhāraapaññā”ti-ādinā pacceka paññā-saddo yojetabbo. Dhātūna savanadhāraapaññā sutamayā, itarā bhāvanāmayā. Tatthāpi sammasanapaññā lokiyā. Vipassanā paññā hi sā, itarā lokuttarā. Lakkhaṇādivasena, aniccādivasena ca manasikaraa manasikāro, tattha kosalla manasikārakusalatā. Ta pana ādimajjhapariyosānavasena tidhā bhinditvā dassento “sammasanapaivedhapaccavekkhaapaññāti āha. Sammasanapaññā hi tassā ādi, paivedhapaññā majjhe, paccavekkhaapaññā pariyosāna.

 Āyatanāna ganthato ca atthato ca uggahanavasena tesa dhātulakkhaṇādivibhāgassa jānanapaññā uggahajānanapaññā. Sammasanapaivedhapaccavekkhaavidhino jānanapaññā manasikārajānanapaññā. Yasmā āyatanānipi atthato dhātuyova manasikāro ca uggahanādivasena tesameva manasikāravidhi (D.33./CS:pg.3.176) tasmā dhātukusalatādikā tissopi kusalatā ekadese katvā dassetu “apicāti-ādi vutta. Savana viya uggahanapaccavekkhaṇānipi parittañāṇakattukānīti āha “savana uggahaapaccavekkhaṇā lokiyāti. Ariyamaggakkhae sammasanamanasikārāna nipphatti pariniṭṭhānanti tesa lokuttaratāpariyāyopi labbhatīti vutta “sammasanamanasikārā lokiyalokuttaramissakāti. Paccayadhammāna hetu-ādīna attano paccayuppannāna hetupaccayādibhāvena paccayabhāvo paccayākāro, so pana avijjādīna dvādasanna paiccasamuppādagāna vasena dvādasavidhoti āha “dvādasanna paccayākārānan”ti. Uggahādivasenāti uggahamanasikārasavanasammasanapaivedhapaccavekkhaavasena.

 hānañceva tiṭṭhati phala tadāyattavuttitāyāti kāraañca hetupaccayabhāvena karaato nipphādanato. Tesa sotaviññāṇādīna. Etasmi duke attho veditabboti sambandho. Ye dhammā yassa dhammassa kāraabhāvato hāna, teva dhammā tavidhurassa dhammassa akāraabhāvato aṭṭhānanti pahamanaye phalabhedena tasseva dhammassa hānāṭṭhānatā dīpitā; dutiyanaye pana abhinnepi phale paccayadhammabhedena tesa hānāṭṭhānatā dīpitāti ayametesa viseso. Na hi kadāci ariyā diṭṭhisampadā niccaggāhassa kāraa hoti, akiriyatā pana siyā tassa kāraanti.

 Ujuno bhāvo ajjava, ajimhatā akuilatā avakatāti atthoti tamattha anajjavapaikkhepamukhena dassetu “gomuttavakatāti-ādi vutta. Svāya anajjavo bhikkhūna yebhuyyena anesanāya, agocaracāritāya ca hotīti āha “ekacco hi …pe… caratīti. Aya gomuttavakatā nāma ādito paṭṭhāya yāva pariyosānā paipattiyā vakabhāvato. Purimasadisoti pahama vuttabhikkhusadiso. Candavakatā nāma paipattiyā majjhaṭṭhāne vakabhāvāpattito. Nagalakoivakatā nāma pariyosāne vakabhāvāpattito. Ida ajjava nāma sabbatthakameva ujubhāvasiddhito. Ajjavatāti ākāraniddeso, yenākārenassa ajjavo pavattati, tadākāraniddesoti attho. Lajjatīti lajjī, hirimā, tassa bhāvo lajjava, hirīti attho. Lajjā etassa (D.33./CS:pg.3.177) atthīti lajjī yathā “mālī, māyī”ti ca, tassa bhāvo lajjībhāvo, sā eva lajjā.

 Parāparādhādīna adhivāsanakkhama adhivāsanakhanti. Sucisīlatā soracca. Sā hi sobhanakammaratatā, suṭṭhu vā pāpato oratabhāvo viratatā soracca. Tenāha “suratabhāvo”ti.

 “Nāmañca rūpañcāti-ādīsu aya aparo nayo-- nāmakaraaṭṭhenāti añña anapekkhitvā sayameva attano nāmakaraasabhāvatoti attho. Yañhi parassa nāma karoti, tassa ca tadapekkhattā aññāpekkha nāmakaraanti nāmakaraasabhāvatā na hoti, tasmā mahājanassa ñātīna, guṇānañca sāmaññanāmādikārakāna nāmabhāvo nāpajjati. Yassa ca aññehi nāma karīyati, tassa ca nāmakaraasabhāvatā natthīti, natthiyeva nāmabhāvo. Vedanādīna pana sabhāvasiddhattā vedanādināmassa nāmakaraasabhāvato nāmatā vuttā. Pathavī-ādi nidassanena nāmassa sabhāvasiddhatayeva nidasseti, na nāmabhāvasāmañña, niruhattā pana nāma-saddo arūpadhammesu eva vattati, na pathavī-ādīsūti na tesa nāmabhāvo. Na hi pathavī-ādināma vijahitvā kesādināmehi rūpadhammāna viya vedanādināma vijahitvā aññena nāmena arūpadhammāna voharitabbena piṇḍākārena pavatti atthīti.

 Atha vā rūpadhammā cakkhādayo rūpādayo ca, tesa pakāsakapakāsitabbabhāvato vināpi nāmena pākaṭā honti, na eva arūpadhammāti te adhivacanasamphasso viya nāmāyattaggahaṇīyabhāvena “nāman”ti vuttā. Paighasamphasso ca na cakkhādīni viya nāmena vinā pākaoti “nāman”ti vutto, arūpatāya vā aññanāmasabhāgattā sagahitoya, aññaphassasabhāgattā vā. Vacanatthopi hi rūpayatīti rūpa, nāmayatīti nāmanti idha pacchimapurimāna sambhavati. Rūpayatīti vināpi nāmena attāna pakāsetīti attho. Nāmayatīti nāmena vinā apākaabhāvato attano pakāsaka nāma karotīti attho. Ārammaṇādhipatipaccayatāyāti satipi rūpassa ārammaṇādhipatipaccayabhāve na ta paramassāsabhūta nibbāna viya sātisaya nāmanabhāvena paccayoti nibbānameva “nāman”ti vutta.

 “Avijjā (D.33./CS:pg.3.178) ca bhavatahā cāti aya duko sattāna vaṭṭamūlasamudācāradassanattho. Samudācaratīti hi samudācāro, vaṭṭamūlameva samudācāro vaṭṭamūlasamudācāro, vaṭṭamūladassanena vā vaṭṭamūlāna pavatti dassitā hotīti vaṭṭamūlāna samudācāro vaṭṭamūlasamudācāro, tadassanatthoti attho.

 Ekekasmiñca “attā”ti ca “loko”ti ca gahaavisesa upādāya “attā ca loko cā”ti vutta, eka vā khandha “attā”ti gahetvā añña attano upabhogabhūta “loko”ti gahantassa, attano attāna “attā”ti gahetvā parassa attāna “loko”ti gahantassa vā vasena “attā ca loko cā”ti vutta.

 Saha sikkhitabbo dhammo sahadhammo, tattha bhava sahadhammika, tasmi sahadhammike. Dovacassa-saddato āya-sadda anaññatta katvā “dovacassāyan”ti vutta, dovacassassa vā ayana pavatti dovacassāya. Āsevantassāpi anusikkhanā ajjhāsayena bhajanāti āha “sevanā …pe… bhajanāti. Sabbatobhāgena bhatti sambhatti.

 Saha kammavācāyāti abbhānatiavatthārakakammavācāya, “aha bhante itthannāma āpatti āpajjin”ti-ādikāya ca saheva. Saheva hi kammavācāya āpattivuṭṭhānañca paricchijjati, “paññattilakkhaṇāya āpattiyā vā kāraa vītikkamalakkhaa kāyakamma, vacīkamma vā, vuṭṭhānassa kāraa kammavācā”ti kāraena saha phalassa jānanavasena “saha kammavācāyā”ti vutta.“Saha kammavācāyā”ti. Iminā nayena saha parikammenāti etthāpi attho veditabbo.

 Dhātuvisayā sabbāpi paññā dhātukusalatā. Tadekadesā manasikārakusalatāti adhippāyena purimapadepi sammasanapaivedhapaññā vuttā. Yasmā pana nippariyāyato vipassanādipaññā eva manasikārakosalla, tasmā “tāsayeva dhātūna sammasanapaivedhapaccavekkhaapaññāti vutta.

 Āyatanavisayā sabbāpi paññā āyatanakusalatāti dassento “dvādasanna āyatanāna uggahamanasikārajānanapaññā”ti vatvā puna “apicāti-ādi vutta. Dvīsupi vā padesu vācuggatāya āyatanapāḷiyā, dhātupāḷiyā ca manasikaraa manasikāro. Tathā uggahantī, manasi karontī (D.33./CS:pg.3.179) tadattha suantī, ganthato ca atthato ca dhārentī, “ida cakkhāyatana nāma, aya cakkhudhātu nāmā”ti-ādinā sabhāvato, gaanato ca pariccheda jānantī ca paññā uggahapaññādikā vuttā. Manasikārapade pana catubbidhāpi paññā uggahoti tato pavatto aniccādimanasikāro “uggahamanasikāro”ti vutto. Tassa jānana pavattanameva, “yathā pavatta vā uggaha, evameva pavatto uggaho”ti jānana uggahajānana. “Manasikāro eva pavattetabbo, evañca pavatto”ti jānana manasikārajānana. Tadubhayampi “manasikārakosallan”ti vutta. Uggahopi hi manasikārasampayogato manasikāranirutti laddhu arahati. Yo ca manasikātabbo, yo ca manasikaraṇūpāyo, sabbo so “manasikāro”ti vattu vaṭṭati, tattha kosalla manasikārakusalatāti. Sammasana paññā, sā maggasampayuttā aniccādisammasanakicca sādheti niccasaññādipajahanato. Manasikāro sammasanasampayutto, so tattheva aniccādimanasikārakicca maggasampayutto sādhetīti āha “sammasanamanasikārā lokiyalokuttaramissakāti. “Iminā paccayenida hotī”ti eva avijjādīna sakhārādipaccayuppannassa paccayabhāvajānana paiccasamuppādakusalatā.

 Adhivāsana khamana. Tañhi paresa dukkaa duruttañca paivirodhākaraena attano upari āropetvā vāsana “adhivāsanan”ti vuccati. Acaṇḍikkanti akujjhana. Domanassavasena paresa akkhīsu assūna anuppādanā anassuropo. Attamanatāti sakamanatā. Cittassa abyāpanno sako manobhāvo attamanatā. Cittanti vā cittappabandha ekattena gahetvā tassa antarā uppannena pītisahagatamanena sakamanatā. Attamano vā puggalo, tassa bhāvo attamanatā, sā na sattassāti puggaladiṭṭhinivāraattha “cittassāti vutta. Adhivāsanalakkhaṇā khanti adhivāsanakhanti. Sucisīlatā soracca. Sā hi sobhanakammaratatā. Suṭṭhu pāpato oratabhāvo viratatā soracca. Tenāha “suratabhāvo”ti.

 Sakhilo vuccati sahavāco, tassa bhāvo sākhalya, sahavācatā. Ta pana byatirekamukhena vibhāventī yā pāḷi pavattā, ta dassento “tattha katama sākhalyan”ti-ādimāha. Tattha aṇḍakāti sadosavae rukkhe niyyāsapiṇḍiyo, ahicchattakādīni vā uṭṭhitāni “aṇḍakānī”ti vadanti (D.33./CS:pg.3.180) Pheggurukkhassa pana kuthitassa aṇḍāni viya uṭṭhitā cuṇṇapiṇḍiyo, gaṇṭhiyo vā aṇḍakā. Idha pana byāpajjanakakkasādibhāvato aṇḍakapakatibhāvena vācā “aṇḍakāti vuttā. Padumanāḷa viya sota ghasayamānā pavisantī kakkasā daṭṭhabbā. Kodhena nibbattattā tassa parivārabhūtā kodhasāmantā. Pure savaddhanārī porī, sā viya sukumārā mudukā vācā porī viyāti porī. Tatthāti “bhāsitā hotī”ti vuttāya kiriyāyātipi yojanā sambhavati, tattha vācāyāti vā. “Sahavācatāti-ādinā ta vāca pavattayamāna cetana dasseti. Sammodakassa puggalassa mudukabhāvo maddava sammodakamudukabhāvo. Āmisena alabbhamānena, tathā dhammena cāti dvīhi chiddo. Āmisassa, dhammassa ca alābhena attano parassa ca antare sambhavantassa hi chiddassa vivarassa bhedassa paisantharaa pidahana sagahana paisanthāro. Ta sarūpato, paipattito ca pāḷidassanamukhena vibhāvetu “abhidhammepīti-ādimāha. Agga aggahetvāti agga attano aggahetvā. Uddesadānanti pāḷiyā, Aṭṭhakathāya ca uddisana. Pāḷivaṇṇanāti pāḷiyā atthavaṇṇanā. Dhammakathākathananti sarabhaññasarabhaanādivasena dhammakathana.

 Karuṇāti karuṇābrahmavihāramāha. Karuṇāpubbabhāgoti tassa pubbabhāga-upacārajjhāna vadati. Pāḷipade pana yā kāci karuṇā “karuṇā”ti vuttā, karuṇācetovimuttīti pana appanāppattāva. Mettāyapi eseva nayo. Suci-saddato bhāve yya-kāra, i-kārassa ca e-kārādesa katvā aya niddesoti āha “soceyyanti sucibhāvo”ti. Hotu tāva sucibhāvo soceyya, tassa pana mettāpubbabhāgatā kathanti āha “vuttampi cetan”ti-ādi.

 Muṭṭhā sati etassāti muṭṭhassati, tassa bhāvo muṭṭhassacca, satipaipakkho dhammo, na satiyā abhāvamatta Yasmā paipakkhe sati tassa vasena sativigatā vippavutthā nāma hoti, tasmā vutta “sativippavāso”ti. “Assatīti-ādīsu a-kāro paipakkhe daṭṭhabbo, na sattapaisedhe. Udake lābu viya yena citta ārammae pilavantā viya tiṭṭhati, na ogāhati, sā pilāpanatā. Yena gahitampi ārammaa sammussati na (D.33./CS:pg.3.181) sarati, sā sammussanatā. Yathā vijjāpaipakkhā avijjā vijjāya pahātabbato, eva sampajaññapaipakkha asampajañña, avijjāyeva.

 Indriyasavarabhedoti indriyasavaravināso. Appaisakhāti apaccavekkhitvā ayoniso ca āhāraparibhoge ādīnavānisase avīmasitvā.

 Appaisakhāyāti itikattabbatāsu appaccavekkhaṇāya nāma. Aññāṇa appaisakhāta nimitta Akampanañāṇanti tāya anabhibhavanīya ñāṇa, tattha tattha paccavekkhaṇāñāṇañceva paccavekkhaṇāya muddhabhūta lokuttarañāṇañca. Nippariyāyato maggabhāvanā bhāvanā nāma, yā ca tadatthā, tadubhayañca bhāventasseva icchitabba, na bhāvitabhāvanassāti vutta “bhāventassa uppanna balan”ti. Tenāha “yā kusalāna dhammāna āsevanā bhāvanā bahulīkamman”ti.

 Kāma sampayuttadhammesu thirabhāvopi balaṭṭho eva, paipakkhehi pana akampanīyatā sātisaya balaṭṭhoti vutta “assatiyā akampanavasenāti. Paccanīkadhammasamanato samatho samādhi. Aniccādinā vividhenākārena dassanato vipassanā paññā ṭīkā. Ta ākāra gahetvāti samādhānākāra gahetvā. Yenākārena pubbe alīna anuddhata majjhima bhāvanāvīthipaipanna hutvā citta samāhita hoti, ta ākāra gahetvā sallakkhetvā. Nimittavasenāti kāraavasena. “Eseva nayo”ti iminā paggahova ta ākāra gahetvā puna pavattetabbassa paggāhassa nimittavasena paggāhanimittanti imamattha atidisati, tassattho samathe vuttanayānusārena veditabbo. Paggāho vīriya kosajjapakkhato cittassa patitu adatvā paggahanato. Avikkhepo ekaggatā vikkhepassa uddhaccassa paipakkhabhāvato. Paisakhānakiccanibbattibhāvato lokuttaradhammāna paisakhānabalabhāvo, tathā pubbe pavattākārasallakkhaavasena samathapaggāhāna upari pavattisabbhāvato samathanimittadukassapi missakatā vuttā.

 Yathāsamādinnassa sīlassa bhedakaro vītikkamo. Sīlavināsako asavaro. Sammādiṭṭhivināsikāti “Atthi dinnan”ti-ādi (ma.ni.1.441 2.94 vibha.793) nayappavattāya sammādiṭṭhiyā dūsikā.

 Sīlassa (D.33./CS:pg.3.182) sampādana nāma sabbabhāgato tassa anūnatāpādananti āha “sampādanato paripūraato”ti. Pāripūrattho hi sampadā-saddoti. Mānasikasīla nāma sīlavisodhanavasena abhijjhādippahāna. Diṭṭhipāripūribhūta ñāṇanti atthikadiṭṭhi-ādisammādiṭṭhiyā pāripūribhāvena pavatta ñāṇa.

 Visuddhi pāpetu samatthanti cittavisuddhi-ādi-uparivisuddhiyā paccayo bhavitu samattha. Suvisuddhameva hi sīla tassā padaṭṭhāna hotīti. Visuddhi pāpetu samattha dassananti ñāṇadassanavisuddhi, paramatthavisuddhinibbānañca pāpetu upanetu samattha kammassakatāñāṇādisammādassana Tenāha “abhidhamme”ti-ādi. Ettha ca “ida akusala kamma no saka, ida pana kamma sakan”ti eva byatirekato anvayato ca kammassakatājānanañāṇa kammassakatāñāṇa. Tenāha “ettha cāti-ādi. “Parena katampīti ida nidassanavasena vutta yathā parena kata, eva attanā katampi sakakamma nāma na hotīti. Attanā vā ussāhitena parena katapīti eva vā attho daṭṭhabbo. Yañhi ta parassa ussāhanavasena kata, tampi sakakamma nāma hotīti ayañhettha adhippāyo. Atthabhañjanatoti diṭṭhadhammikādisabba-atthavināsanato. Atthajananatoti idhalokatthaparalokatthaparamatthāna uppādanato. Ārabbhakāle “anicca dukkha anattā”ti pavattampi vacīsaccañca lakkhaṇāni paivijjhanta vipassanāñāṇa anulometi tattheva paivijjhanato. Paramatthasaccañca nibbāna na vilometi na virodheti ekanteneva sampāpanato.

 Ñāṇadassananti ñāṇabhūta dassana, tena magga vadati. Tasampayuttameva vīriyanti pahamamaggasampayutta vīriyamāha. Sabbāpi maggapaññā diṭṭhivisuddhiyevāti dassetu “apicāti-ādi vutta. Ayameva ca nayo abhidhammapāḷiyā (dha.sa.550) sametīti dassento “abhidhamme panāti ādi avoca.

 Yasmā savego nāma sahottappañāṇa, tasmā savegavatthu bhayato bhāyitabbato dassanavasena pavattañāṇa Tenāha “jātibhayan”ti-ādi. Bhāyanti etasmāti bhaya, jāti eva bhaya jātibhaya. Savejanīyanti savijjitabba bhāyitabba uttāsitabba. hānanti kāraa, vatthūti attho (D.33./CS:pg.3.183) Savegajātassāti uppannasavegassa. Upāyapadhānanti upāyena pavattetabba vīriya.

 Kusalāna dhammānanti sīlādīna anavajjadhammāna. Bhāvanāyāti uppādanena vaḍḍhanena ca. Asantuṭṭhassāti “ala ettāvatā, katha ettāvatā”ti sakocāpattivasena na santuṭṭhassa. Bhiyyokamyatāti bhiyyo bhiyyo uppādanicchā. Vosānanti sakoca asamatthanti. Tussana tuṭṭhi santuṭṭhi, natthi etassa santuṭṭhīti asantuṭṭhi, tassa bhāvo asantuṭṭhitā. Vīriyappavāhe vattamāne antarā eva paigamana nivattana paivāna, ta tassa atthīti paivānī, na paivānī appaivānī, tassa bhāvo appaivānitā. Sakkaccakiriyatāti kusalāna karae sakkaccakiriyatā ādarakiriyatā. Sātaccakiriyatāti satatameva karaa. Aṭṭhitakiriyatāti antarā aṭṭhapetvā khaṇḍa akatvā karaa. Anolīnavuttitāti na līnappavattitā. Anikkhittachandatāti kusalacchandassa anikkhipana. Anikkhittadhuratāti kusalakarae vīriyadhurassa anikkhipana. Āsevanāti ādarena sevanā. Bhāvanāti vaḍḍhanā brūhanā. Bahulīkammanti punappuna karaa.

 Tisso vijjāti pubbenivāsānussatiñāṇa, dibbacakkhuñāṇa āsavakkhayañāṇanti imā tisso vijjā. Paipakkhavijjhanaṭṭhena pubbe nivutthakkhandhādīna viditakaraaṭṭhena visiṭṭhā muttīti vimutti. Svāya viseso paipakkhavigamanena, paiyogivigamanena ca icchitabboti tadubhaya dassetu “ettha cāti-ādi vutta. Tattha yena visesena samāpattiyo paccanīkadhammehi suṭṭhu muttā, tato nirāsakatāya ārammae ca abhiratā, ta visesa upādāya tā adhika muccanato, ārammae adhimuccanato ca adhimuttiyo nāmāti vutta “cittassa ca adhimuttīti. Muttattāti sabbasakhārehi visesena nissaattā vimutti.

 Khaye ñāṇanti samucchedavasena kilese khepetīti khayo, ariyamaggo, tappariyāpanna ñāṇa khaye ñāṇa. Paisandhivasenāti kilesāna tatamaggavajjhāna uppannamagge khandhasantāne puna sandahanavasena. Anuppādabhūteti tataphale. Anuppādapariyosāneti anuppādakaro maggo anuppādo, tassa pariyosāne, kilesāna vā anuppajjanasakhāte pariyosāne, bhageti atthoti.

 

Dukavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.33.-5)Tikavaṇṇanā

 

 305. Dhammato (D.33./CS:pg.3.184) añño kattā natthīti dassetu kattusādhanavasena “lubbhatīti lobho”ti vutta. Lubbhati tena, lubbhanamattametanti karaabhāvasādhanavasenapi attho yujjateva. Dussati muyhatīti etthāpi eseva nayo. Akusalañca ta akosallasambhūtaṭṭhena ekantākusalabhāvato mūlañca attanā sampayuttadhammāna suppatiṭṭhitabhāvasādhanato, na akusalabhāvasādhanato. Na hi mūlakato akusalāna akusalabhāvo, kusalādīnañca kusalādibhāvo. Tathā sati momūhacittadvaye mohassa akusalabhāvo na siyā. Tesanti lobhādīna. “Na lubbhatīti alobho”ti-ādinā paipakkhanayena.

 Duṭṭhu caritānīti paccayato, sampayuttadhammato, pavatti-ākārato ca na suṭṭhu asammā pavattitāni. Virūpānīti bībhacchāni sampati, āyatiñca aniṭṭharūpattā. Kāyenāti kāyadvārena karaabhūtena. Kāyatoti kāyadvārato. “Suṭṭhu caritānīti-ādīsu vuttavipariyāyena attho veditabbo. Yassa sikkhāpadassa vītikkame kāyasamuṭṭhānā āpatti hoti, ta kāyadvāre paññattasikkhāpada. Avītikkamo kāyasucaritanti vārittasīlassa vasena vadati, cārittasīlassapi vā, yassa akarae āpatti hoti. Vacīduccaritasucaritaniddhāraampi vuttanayānusārena veditabba. Ubhayattha paññattassāti kāyadvāre, vacīdvāre ca paññattassa. Sikkhāpadassa vītikkamova manoduccarita manodvāre paññattassa sikkhāpadassa abhāvato, tayida dvāradvaye akiriyasamuṭṭhānāya āpattiyā vasena veditabba. Avītikkamoti yathāvuttāya āpattiyā avītikkamo manosucarita. “Sabbassāpi sikkhāpadassa avītikkamo manosucaritan”ti keci. Tadubhayañhi cārittasīla uddissapaññatta sikkhāpada, tassa avītikkamo siyā kāyasucarita, siyā vacīsucaritanti.

 Pāṇo atipātīyati etāyāti pāṇātipāto, tathāpavattā cetanā, eva adinnādānādayopīti āha “pāṇātipātādayo pana tisso cetanāti. Vacīdvārepi uppannā kāyaduccarita (D.33./CS:pg.3.185) dvārantare uppannassāpi kammassa sanāmāpariccāgato yebhuyyavuttiyā, tabbahulavuttiyā ca. Tenāhu Aṭṭhakathācariyā--

           “Dvāre caranti kammāni, na dvārā dvāracārino;

           Tasmā dvārehi kammāni, aññamañña vavatthitā”ti. (dha.sa.aṭṭha. kāmāvacarakusaladvārakathā).

 Vacīduccarita kāyadvārepi vacīdvārepi uppannāti ānetvā sambandhitabba. Cetanāsampayuttadhammāti manokammabhūtāya cetanāya sampayuttadhammā. Kāyavacīkammabhūtāya pana cetanāya sampayuttā abhijjhādayo ta ta pakkhikā vā honti abbohārikā vāti. Cetanāsampayuttadhammā manosucaritanti etthāpi eseva nayo. Tividhassa duccaritassa akaraavasena pavattā tisso cetanāpi viratiyopi kāyasucarita kāyikassa vītikkamassa akaraavasena pavattanato, kāyena pana sikkhāpadāna samādiyane sīlassa kāyasucaritabhāve vattabbameva natthi. Eseva nayo vacīsucarite.

 Kāmapaisayuttoti ettha dve kāmā vatthukāmo ca kilesakāmo ca. Tattha vatthukāmapakkhe ārammaakaraavasena kāmehi paisayutto vitakko kāmavitakko. Kilesakāmapakkhe pana sampayogavasena kāmena paisayuttoti yojetabba. “Byāpādapaisayutto”ti-ādīsu sampayogavaseneva attho veditabbo. Byāpādavatthupaisayuttopi byāpādapaisayuttoti gayhamāne ubhayathāpi yojanā labbhateva. Vihisāpaisayuttoti etthāpi eseva nayo. Vihisanti etāya satte, vihisana vā esā sattānanti vihisā, tāya paisayutto vihisāpaisayuttoti eva saddattho veditabbo. Appiye amanāpe sakhāre ārabbha byāpādavitakkappavatti aṭṭhānāghātavasena dīpetabbā. Byāpādavitakkassa avadhi dassetu “yāva vināsanāti vutta. Vināsana pana pāṇātipāto evāti. “Sakhāro” hi dukkhāpetabbo nāma natthī”ti kasmā vutta, nanu ye “dukkhāpetabbā”ti icchitā sattasaññitā, tepi atthato sakhārā evāti? Saccameta, ye pana indriyabaddhā saviññāṇakatāya dukkha paisavedenti, tasmā te vihisāvitakkassa visayā icchitā sattasaññitā. Ye pana na dukkha paisavedenti (D.33./CS:pg.3.186) vuttalakkhaṇāyogato, te sandhāya “vihisāvitakko sakhāresu nuppajjatī”ti vutta. Yattha pana uppajjati, yathā ca uppajjati, ta dassetu “ime sattāti-ādi vutta.

 Nekkhamma vuccati lobhato nikkhantattā alobho, nīvaraehi nikkhantattāpi pahamajjhāna, sabbākusalehi nikkhantattā sabbo kusalo dhammo, sabbasakhatehi pana nikkhantattā, nibbāna. Upanissayato, sampayogato, ārammaakaraato ca nekkhammena paisayuttoti nekkhammapaisayutto. Nekkhammavitakko sammāsakappo. Idāni ta bhūmivibhāgena dassetu “so”ti-ādi vutta. Asubhapubbabhāgeti asubhajjhānassa pubbabhāge. Asubhaggahaañcettha kāmavitakkassa ujuvipaccanīkadassanattha kata. Kāmavitakkapaipakkho hi nekkhammavitakkoti. Evañca katvā uparivitakkadvayassa bhūmi dassentena sapubbabhāgāni mettākaruṇājhānādīni uddhaṭāni. Asubhajjhāneti asubhārammae pahamajjhāne. Avayave hi samudāyavohāra katvā niddisati yathā “rukkhe sākhā”ti. Jhāna pādaka katvāti nidassanamatta. Ta jhāna sammasitvā uppannamaggaphalakālepi hi so lokuttaroti. Byāpādassa paipakkho, kiñcipi na byāpādeti etenāti vā abyāpādo, mettā, tāya paisayutto abyāpādapaisayutto. Mettājhāneti mettābhāvanāvasena adhigate pahamajjhāne. Karuṇājhāneti etthāpi eseva nayo. Vihisāya paipakkho, na vihisanti vā etāya satteti avihisā, karuṇā.

 Nanu ca alobhādosāna aññamaññāvirahato tesa vasena uppajjanakāna imesa nekkhammavitakkādīna aññamañña asakaraato vavatthāna na hotīti? Noti dassetu “yadāti-ādi āraddha. Alobho sīsa hotīti alobho padhāno hoti. Niyamitapariatasamudācārādivasena yadā alobhappadhāno nekkhammagaruko cittuppādo hoti, tadā laddhāvasaro nekkhammavitakko patiṭṭhahati. Tasampayuttassa pana adosalakkhaassa abyāpādassa vasena yo tasseva abyāpādavitakkabhāvo sambhaveyya, sati ca abyāpādavitakkabhāve kassacipi avihehanajātikatāya avihisāvitakkabhāvo ca sambhaveyya, te itare dve. Tadanvayikāti tasseva nekkhammavitakkassa anugāmino, sarūpato adissanato “tasmi sati honti (D.33./CS:pg.3.187) asati na hontī”ti tadanumānaneyyā bhavanti. Sesadvayepi iminā nayena attho veditabbo. Vuttanayenevāti “kāmapaisayutto sakappo kāmasakappo”ti-ādinā vitakkattike vuttanayeneva (dī.ni.3.288) veditabbo atthato abhinnattā. Yadi eva kasmā puna desanā katāti? Tathā desanāya bujjhanakāna ajjhāsayavasena desanāmattameveta.

 Kāmavitakkādīna viya uppajjanākāro veditabbo “tāsu dve sattesupi sakhāresupi uppajjantī”ti-ādinā. Tattha kāraamāha “tasampayuttāyeva hi etāti. Tathevāti yathā nekkhammavitakkādīna “asubhapubbabhāge kāmāvacaro hotīti-ādinā kāmāvacarādibhāvo vutto, tatheva tāsampi nekkhammasaññādīnampi kāmāvacarādibhāvo veditabbo.

 Kāmapaisayuttoti sampayogavasena kāmena paisayutto. Takkanavasena takko. Visesato takkanavasena vitakko. Sakappanaparikappanavasena sakappo. Aññesupi kāmapaisayuttesu dhammesu vijjamānesu vitakke eva kāmopapado dhātu-saddo niruho veditabbo vitakkassa kāmasakappappavattiyā sātisayattā. Esa nayo byāpādadhātuādīsu. Sabbepi akusalā dhammā kāmadhātū hīnajjhāsayehi kāmitabbadhātubhāvato kilesakāmassa ārammaasabhāvattāti attho. Vihehetīti vibādhati. Tatthāti tasmi yathāvutte kāmadhātuttike. Sabbākusalasagāhikāya kāmadhātuyā itarā dve sagahetvā kathana sabbasagāhikā kathā. Tisso dhātuyo aññamañña asakarato kathā asambhinnā. Itarā dve gahitāva hontīti itarā dve dhātuyo gahitā eva honti sabbepi akusalā dhammā kāmadhātū”ti vuttattā sāmaññajotanāya savisayassa atibyāpanena. Tatoti itaradhātudvayasagāhikāya kāmadhātuyā. Nīharitvāti niddhāretvā. Dassetīti eva Bhagavā dassetīti vattu vaṭṭati. Byāpādadhātu …pe… kathesi. Kasmā? Pageva apavādā abhinivisanti, tato para ussaggo pavattati, hapetvā vā apavādavisaya ta pariharantova ussaggo pavattatīti, ñāyo hesa loke niruhoti.

 Dve (D.33./CS:pg.3.188) kathāti “sabbasagāhikā, asambhinnā cā”ti (dī.ni.aṭṭha.3.305) anantarattike vuttā dve kathā. Tattha vuttanayena ānetvā kathanavasena veditabbā. Tasmā tattha vutta-attho idhāpi āharitvā veditabbo “nekkhammadhātuyā gahitāya itarā dve gahitāva hontī”ti-ādinā.

 Suññataṭṭhenāti attasuññatāya. Kāmabhavo kāmo uttarapadalopena suññataṭṭhena dhātu cāti kāmadhātu. Brahmalokanti pahamajjhānabhūmisaññita brahmaloka. Dhātuyā āgataṭṭhānamhīti “kāmadhātu rūpadhātū”ti-ādinā dhātuggahae kate. Bhavena paricchinditabbāti “kāmabhavo rūpabhavo”ti-ādinā bhavavasena tadattho paricchinditabbo, na yāya kāyaci dhātuyā vasena. Yadaggena ca dhātuyā āgataṭṭhāne bhavena paricchedo kātabbo, tadaggena bhavassa āgataṭṭhāne dhātuyā paricchedo kātabbo bhavavasena dhātuyā paricchijjanato. Nirujjhati kilesavaṭṭametthāti nirodho, sā eva suññataṭṭhena dhātūti nirodhadhātu, nibbāna. Niruddhe ca kilesavaṭṭe kammavipākavaṭṭā niruddhā eva honti.

 Hīnadhātuttiko abhidhamme (dha.sa.tikamātikā 14) hīnattikena paricchinditabboti vutta “hīnā dhātūti dvādasa akusalacittuppādāti. Te hi lāmakaṭṭhena hīnadhātu. Hīnapaṇītāna majjhe bhavāti majjhimadhātu, avasesā tebhūmakadhammā. Uttamaṭṭhena atappakaṭṭhena ca paṇītadhātu, navalokuttaradhammā.

 Pañcakāmaguṇā visayabhūtā etassa santīti pañcakāmaguiko, kāmarāgo. Rūpārūpabhavesūti rūpārūpūpapattibhavesu yathādhigatesu. Anadhigatesu pana so patthanā nāma na hotīti bhavavasena patthanāti imināva gahito. Jhānanikantīti rūpārūpajjhānesu nikanti. Bhavavasena patthanāti bhavesu patthanāti. Eva catūhipi padehi yathākkama mahaggatūpapattibhavavisayā, mahaggatakammabhavavisayā, bhavadiṭṭhisahagatā, bhavapatthanābhūtā ca tahā “bhavatahāti vuttā. Vibhavadiṭṭhi vibhavo uttarapadalopena, vibhavasahagatā tahā vibhavatahā. Rūpādipañcavatthu kāmavisayā balavarāgabhūtā tahā kāmatahāti pahamanayo, “sabbepi (D.33./CS:pg.3.189) tebhūmakadhammā kāmanīyaṭṭhena kāmā”ti (mahāni. 1) vacanato te ārabbha pavattā diṭṭhivippayuttā sabbāpi tahā kāmatahāti dutiyanayoti ayametesa viseso.

 Abhidhamme panāti pana-saddo visesatthajotano, tena pañcakāmaguikarāgato aññopi kāmāvacaradhammavisayo lobho abhidhamme (vibha.915) “kāmatahā”ti āgatoti ima visesa joteti. Tikantarampi samāna tahayeva nissāya pavattitadesanānantaratāya ta “vāro”ti vattabbata arahatīti “iminā vārenāti vutta. Iminā vārenāti iminā pariyāyenāti attho. Rajanīyaṭṭhenāti kāmanīyaṭṭhena. Pariyādiyitvāti pariggahetvā. Tatoti kāmatahāya. Nīharitvāti niddhāretvā. Itarā dve tahāti rūpataha, arūpatahañca dasseti. Etena “kāmatahā”ti sādhāraavacanameta sabbassapi lobhassa, tassa pana “rūpatahā arūpatahā”ti visesavacana yathā kāmaguikarāgo rūparāgo arūparāgoti dasseti. Nirodhatahāti bhavanirodhe bhavasamucchede tahā. Yasmā hi ucchedadiṭṭhi manussattabhāve, kāmāvacaradevattabhāve, rūpāvacara-arūpāvacarattabhāve hitassa attano sammā samucchedo hotīti bhavanirodha ārabbha pavattati, tasmā tasahagatāpi tahā tameva ārabbha pavattatīti.

 Vaṭṭasminti tividhepi vaṭṭe. Yathā te hi nissaritu appadānavasena kammavipākavaṭṭe tasamagisatta tesa parāparuppattiyā paccayabhāvena sayojenti, eva kilesavaṭṭepīti. Satīti paramatthato vijjamāne. Rūpādibhedeti rūpavedanādivibhāge. Kāyeti khandhasamūhe. Vijjamānāti satī paramatthato upalabbhamānā. Diṭṭhiyā parikappito hi attādi paramatthato natthi, diṭṭhi pana aya atthevāti. Vicinantoti dhammasabhāva vīmasanto. Kicchatīti kilamati. Parāmasatīti parato āmasati. “Sīlena suddhi, vatena suddhī”ti gahanto hi Visuddhimagga atikkamitvā tassa parato āmasati nāma. Vīsativatthukā diṭṭhīti rūpādi-dhamme, pacceka te vā nissita, tesa vā nissayabhūta, sāmibhūta vā katvā parikappanavasena pavattiyā vīsativatthukā attadiṭṭhi vīsati. Vimatīti dhammesu (D.33./CS:pg.3.190) sammā, micchā vā mananābhāvato sasayitaṭṭhena amati, appaipajjananti attho. Vipariyāsaggāhoti asuddhimagge “suddhimaggo”ti viparītaggāho.

 Cirapārivāsiyaṭṭhenāti ciraparivutthatāya purāṇabhāvena. Āsavanaṭṭhenāti sandanaṭṭhena, pavattanaṭṭhenāti attho. Savatīti pavattati. Avadhi-attho ā-kāro, avadhi ca mariyādābhividhibhedato duvidho. Tattha mariyādo kiriya bahi katvā pavattati yathāā pāṭaliputtā vuṭṭho devo”ti. Abhividhi kiriya byāpetvā pavattati yathāā bhavaggā Bhagavato yaso pavatto”ti. Abhividhi-attho aya ā-kāro veditabbo.

 Katthaci dve āsavā āgatāti vinayapāḷi (pārā.39) sandhāyāha. Tattha hi “diṭṭhadhammikāna āsavāna savarāya, samparāyikāna āsavāna paighātāyā”ti (pārā.39) dvidhā āsavā āgatāti. Katthacīti tikanipāte Āsavasutte, (itivu.56 sa.ni.5.163) aññesu ca Saḷāyatanasuttādīsu (sa.ni.4.321). Saḷāyatanasuttesupi hi “tayome āvuso āsavā kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo”ti tayo eva āgatāti. Niraya gamentīti nirayagāminīyā. Yasmā idha sāsava kusalākusala kamma āsavapariyāyena desita, tasmā pañcagatisavattanīyabhāvena āsavā āgatā. Imasmi Sagītisutte tayo āgatāti. Ettha yasmā aññesu ca ā bhavagga ā gotrabhu pavattantesu mānādīsu vijjamānesu attattaniyādiggāhavasena, abhibyāpanamadakaraavasena āsavasadisatā ca etesayeva, na aññesa, tasmā etesveva āsava-saddo niruho daṭṭhabbo. Na cettha “diṭṭhāsavo nāgato”ti cintetabba bhavatahāya, bhavadiṭṭhiyāpi bhavāsavaggahaeneva gahitattā. Kāmāsavo nāma kāmanaṭṭhena, āsavanaṭṭhena ca. Vuttāyeva atthato ninnānākaraato.

 Kāme esati gavesati etāyāti kāmesanā, kāmāna abhipatthanāvasena, pariyeṭṭhivasena, paribhuñjanavasena vā pavattarāgo. Bhavesanā pana bhavapatthanā, bhavābhiratibhavajjhosānavasena pavattarāgo Diṭṭhigatikasammatassāti aññatitthiyehi parikappitassa, sambhāvitassa (D.33./CS:pg.3.191) ca. Brahmacariyassāti tapopakkamassa. Tadekaṭṭhanti tāhi rāgadiṭṭhīhi sahajekaṭṭha. Kammanti akusalakamma. Tampi hi kāmādike nibbattanādhiṭṭhānādivasena pavatta “esatī”ti vuccati. Antaggāhikā diṭṭhīti nidassanamattameta. Yā kāci pana micchādiṭṭhi tapopakkamahetukā brahmacariyesanā eva.

 Ākārasaṇṭhānanti visiṭṭhākārāvaṭṭhāna kathavidhanti hi kena pakārena saṇṭhita, samavaṭṭhitanti attho. Saddatthato pana vidahana visiṭṭhākārena avaṭṭhāna vidhā, vidhīyati visadisākārena hapīyatīti vidhā, koṭṭhāso. Vidahanato hīnādivasena vividhenākārena dahanato upadhāraato vidhā, mānova. Seyyasadisahīnāna vasenāti seyyasadisahīnabhāvāna yāthāvā’ yāthāvabhūtāna vasena. Tayo mānā vuttā seyyasseva uppajjanakā. Esa nayo sadisahīnesupi. Tenāha “ayañhi māno”ti-ādi. Idāni yathā-uddiṭṭhe navavidhepi māne vatthuvibhāgena dassetu “tatthāti-ādi vutta. Rājūnañceva pabbajitānañca uppajjati kasmā? Te visesato attāna seyyato dahantīti. Idāni tamattha vitthārato dassento “rājā hīti-ādimāha. Ko mayā sadiso atthīti ko-saddo paikkhepattho, añño sadiso natthīti adhippāyo. Etesayevāti rājūna, pabbajitānañca. Uppajjati seṭṭhavatthukattā tassa. “Hīnohamasmī”ti mānepi eseva nayo.

 “Ko mayā sadiso añño rājapuriso atthī”ti vā “mayha aññehi saddhi ki nānākaraan”ti vā “amacco ti nāmāmeva …pe… nāmāhan”ti vāti sadisassa seyyamānādīna tiṇṇa pavatti-ākāradassana.

 Dāsādīnanti ādi-saddena bhatika kammakarādīna parādhīnavuttikāna gahaa Ādi-saddena vā gahite eva “Pukkusacaṇḍālādayopī”ti sayameva dasseti. Nanu ca māno nāmāya sapaggaharaso, so katha omāne sambhavatīti? Sopi avakaraamukhena vidhānavatthunā paggahanavaseneva pavattatīti nāya virodho. Tenevāha “ki dāso nāma ahanti ete māne karotī”ti. Tathā hissa yāthāvamānatā vuttā.

 Yāthāvamānā (D.33./CS:pg.3.192) bhavanikanti viya, attadiṭṭhi viya ca na mahāsāvajjā, tasmā te na apāyagamanīyā. Yathābhūtavatthukatāya hi te yāthāvamānā. “Arahattamaggavajjhāti ca tassa anavasesappahāyitāya vutta. Dutiyatatiyamaggehi ca te yathākkama pahīyanti, ye oḷārikatarā, oḷārikatamā ca. Māno hi “aha asmī”ti pavattiyā uparimaggesu sammādiṭṭhiyā ujuvipaccanīko hutvā pahīyati. Ayāthāvamānā nāma ayathābhūtavatthukatāya, teneva te mahāsāvajjabhāvena pahamamaggavajjhā vuttā.

 Atati satata gacchati pavattatīti addhā, kāloti āha “tayo addhāti tayo kālāti. Suttantapariyāyenāti Bhaddekarattasuttādīsu (ma.ni.3.283) āgatanayena. Tattha hi “yo cāvuso mano, ye ca dhammā, ubhayameta paccuppanna, tasmi ce paccuppanne chandarāgapaibaddha hoti viññāṇa, chandarāgapaibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati, tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu sahīratī”ti (ma.ni.3.284) addhāpaccuppanna sandhāya eva vutta. Tenāha “paisandhito pubbe”ti-ādi. Tadantaranti tesa cutipaisandhīna vemajjha paccuppanno addhā, yo pubbantāparantāna vemajjhatāya “pubbantāparante kakhati, (dha.sa.1123) pubbantāparante aññāṇan”ti (dha.sa.1067 1106 1128) evamādīsu “pubbantāparanto”ti ca vuccati. Bhago dhammo atītasena sagahitoti āha “bhagato uddha atīto addhā nāmāti. Tathā anuppanno dhammo anāgatasena sagahitoti āha “uppādato pubbe anāgato addhā nāmāti. Khaattayeti uppādo, hiti, bhagoti tīsu khaesu. Yadā hi dhammo hetupaccayassa samavāye uppajjati, yadā ca veti, iti dvīsupi khaesu hitikkhae viya paccuppannoti. Dhammānañhi pākabhāvūpādhika pattabba udayo, viddhasabhāvūpādhika vayo, tadubhayavemajjha hiti. Yadi eva addhā nāmāya dhammo eva āpannoti? Na dhammo, dhammassa pana avatthābhedo, tañca upādāya loke kālasamaññāti dassetu “atītādibhedo ca nāma ayan”ti-ādi vutta. Idhāti imasmi loke. Teneva vohārenāti ta ta avatthāvisesa upādāya dhammo “atīto anāgato paccuppanno”ti yena vohārena (D.33./CS:pg.3.193) voharīyati, dhammappavattimattatāya hi paramatthato avijjamānopi kālo tasseva dhammassa pavatti-avatthāvisesa upādāya teneva vohārena “atīto addhā”ti-ādinā vutto.

 Anta-saddo loke pariyosāne, koiya niruhoti tadattha dassento “antoyeva anto”ti āha, koi antoti attho. Parabhāgoti pārimanto. Amati gacchati bhavappabandho niṭṭhāna etthāti anto, koi. Amana niṭṭhānagamananti anto, osāna. So pana “esevanto dukkhassā”ti (ma.ni.3.393 sa.ni.2.51) vuttattā dukkhaṇṇavassa pārimantoti āha “parabhāgo”ti. Ammati paribhuyyati hīḷīyatīti anto, lāmako. Ammati bhāgaso ñāyatīti anto, asoti āha “koṭṭhāso anto”ti. Santo paramatthato vijjamāno kāyo dhammasamūhoti sakkāyo, khandhā, te pana ariyasaccabhūtā idhādhippetāti vutta “pañcupādānakkhandhāti. Purimatahāti yesa nibbattikā, tannibbattito pageva siddhā tahā. Appavattibhūtanti nappavattati tadubhaya etthāti tesa appavattiṭṭhānabhūta. Yadi “sakkāyo anto”ti-ādinā aññamañña vibhattitāya dukkhasaccādayo gahitā, atha kasmā maggo na gahitoti āha “maggo panāti-ādi. Tattha upāyattāti upāyabhāvato, sampāpakahetubhāvatoti attho.

 Yadi pana hetumantaggahaeneva hetu gahito hoti, nanu eva sakkāyaggahaeneva tassa hetubhūto sakkāyasamudayo gahito hotīti? Tassa gahae sakhataduko viya, sappaccayaduko viya ca dukovāya āpajjati, na tiko. Yathā pana sakkāya gahetvā sakkāyasamudayopi gahito, eva sakkāyanirodha gahetvā sakkāyanirodhupāyo gayheyya, eva sati catukko aya āpajjeyya, na tiko, tasmā hetumantaggahaena hetuggahaa na cintetabba. Aya panettha adhippāyo yutto siyā-- idha sakkāyasakkāyasamudayā anādikālikā, asati maggabhāvanāya paccayānuparamena apariyantā ca, nibbāna pana appaccayattā attano niccatāya eva sabbadābhāvīti anādikāliko, apariyanto ca. Iti imāni tīṇi saccāni mahāthero imāya sabhāgatāya “tayo antā”ti tika katvā dasseti (D.33./CS:pg.3.194) Ariyamaggo pana kadāci karahaci labbhamāno na tathāti tassa ativiya dullabhapātubhāvata dīpetu tikato bahikatoti ayamettha attanomati.

 Dukkhatāti dukkhabhāvo, dukkhayeva vā yathā devo eva devatā. Dukkha-saddo cāya adukkhasabhāvesupi sukhupekkhāsu kañci aniṭṭhatāvisesa upādāya pavattatīti tato nivattento sabhāvadukkhavācinā ekena dukkha-saddena visesetvā “dukkhadukkhatāti āha. Bhavati hi ekantato tasabhāvepi atthe aññassa dhammassa yena kenaci sadisatālesena byabhicārāsakāti visesitabbatā yathā “rūparūpa tilatelan”ti (vibha.aṭṭha. pakiṇṇakathā) ca. Sakhārabhāvenāti sakhatabhāvena. Paccayehi sakharīyantīti sakhārā, adukkhamasukhavedanā. Sakhariyamānattā eva hi asārakatāya paridubbalabhāvena bhagabhagābhimukhakkhaesu viya attalābhakkhaepi vibādhappattā eva hutvā sakhārā pavattantīti āha “sakhatattā uppādajarābhagapīḷitāti. Tasmāti yathāvuttakāraato. Aññadukkhasabhāvavirahatoti dukkhadukkhatāvipariṇāmadukkhatāsakhātassa aññassa dukkhasabhāvassa abhāvato. Vipariṇāmeti pariṇāme, vigameti attho. Tenāha papañcasūdaniya “vipariṇāmadukkhāti natthibhāvo dukkhan”ti. Apariññātavatthukānañhi sukhavedanuparamo dukkhato upaṭṭhāti, svāyamattho piyavippayogena dīpetabbo. Tenāha “sukhassa hīti-ādi. Pubbe vuttanayo padesanissito vedanāvisesamattavisayattāti anavasesato sakhāradukkhata dassetu “apicāti dutiyanayo vutto. Nanu ca “sabbe sakhārā dukkhā”ti (dha.pa.278) vacanato sukhadukkhavedanānampi sakhāradukkhatā āpannāti Saccameta, sā pana sāmaññajotanā-apavādabhūtena itaradukkhatāvacanena nivattīyatīti nāya virodho. Tenevāha hapetvā dukkhavedana sukhavedanañcāti.

 Micchāsabhāvoti “hitasukhāvaho me bhavissatī”ti eva āsīsitopi tathā abhāvato, asubhādīsuyeva “subhan”ti-ādiviparītappavattito ca micchāsabhāvo, musāsabhāvoti attho. Mātughātakādīsu pavattamānāpi hi hitasukha icchantāva pavattantīti te (D.33./CS:pg.3.195) dhammā “hitasukhāvahā me bhavissantī”ti āsīsitā honti. Tathā asubhāsukhāniccānattesu subhādivipariyāsadahatāya ānantariyakammaniyatamicchādiṭṭhīsu pavatti hotīti te dhammā asubhādīsu subhādiviparītappavattikā honti. Vipākadāne sati khandhabhedānantarameva vipākadānato niyato, micchatto ca so niyato cāti micchattaniyato. Anekesu ānantariyesu katesu ya tattha balava, ta vipaccati, na itarānīti ekantavipākajanakatāya niyatatā na sakkā vattunti “vipākadāne satīti vutta. Khandhabhedānantaranti cuti-anantaranti attho. Cuti hi maraaniddese “khandhāna bhedo”ti (dī.ni.2.390 ma.ni.1.123 3.373 vibha.193) vuttā, etena vacanena sati phaladāne cuti-anantaro eva etesa phalakālo, na aññoti phalakālaniyamena niyatatā vuttā hoti, na phaladānaniyamenāti niyataphalakālāna aññesampi upapajjavedanīyāna, diṭṭhadhammavedanīyānampi niyatatā āpajjati, tasmā vipākadhammadhammāna paccayantaravikalatādīhi avipaccamānānampi attano sabhāvena vipākadhammatā viya balavatā ānantariyena vipāke dinne avipaccamānānampi ānantariyāna phaladāne niyatasabhāvā, ānantariyasabhāvā ca pavattīti attano sabhāvena phaladānaniyameneva niyatatā, ānantariyatā ca veditabbā. Avassañca niyatasabhāvā, ānantariyasabhāvā ca tesa pavattīti sampaicchitabbameta aññassa balavato ānantariyassa abhāve cuti-anantara ekantena phaladānato.

 Nanu eva aññesampi upapajjavedanīyāna aññasmi vipākadāyake asati cuti-anantarameva ekantena phaladānato ānantariyasabhāvā, niyatasabhāvā ca pavatti āpajjatīti? Nāpajjati asamānajātikena cetopaidhivasena, upaghātakena ca nivattetabbavipākattā anantarekantaphaladāyakattābhāvā, na pana ānantariyāna pahamajjhānādīna dutiyajjhānādīni viya asamānajātika phalanivattaka atthi sabbānantariyāna avīciphalattā, na ca heṭṭhūpapatti icchato sīlavato cetopaidhi viya uparūpapattijanakakammabala ānantariyabala nivattetu samattho cetopaidhi atthi anicchantasseva avīcipātanato, na ca ānantariyupaghātaka kiñci kamma atthi. Tasmā tesayeva anantarekantavipākajanakasabhāvā pavattīti. Anekāni (D.33./CS:pg.3.196) ca ānantariyāni katāni ekante vipāke niyatattā uparatāvipaccanasabhāvāsakattā nicchitāni sabhāvato niyatāneva. Cuti-anantara pana phala anantara nāma, tasmi anantare niyuttāni, tannibbattanena anantarakaraasīlāni anantarapayojanāni cāti sabhāvato ānantariyāneva ca honti. Tesu pana samānasabhāvesu ekena vipāke dinne itarāni attanā kātabbakiccassa teneva katattā na dutiya tatiyañca paisandhi karonti, na samatthatāvighātattāti natthi tesa niyatānantariyatānivattīti. Na hi samānasabhāva samānasabhāvassa samatthata vihanatīti. Ekassa pana aññānipi upatthambhakāni hontīti daṭṭhabbānīti. Sammāsabhāveti saccasabhāve. Niyato ekantiko anantarameva phaladānenāti sammattaniyamato. Na niyatoti ubhayathāpi na niyato. Avasesāna dhammānanti kilesānantariyakammaniyyānikadhammehi aññesa dhammāna.

 Tamandhakāroti tamo andhakāroti padavibhāgo. Avijjā tamo nāma ārammaassa chādanaṭṭhena. Tenevāha “tamo vihato, āloko uppanno (ma.ni.1.385 pārā.12), tamokkhandho padālito”ti (sa.ni.1.164) ca ādi. Avijjāsīsena vicikicchā vuttā mahatā sammohena sabbakāla aviyujjanato. Āgammāti patvā. Kakhatīti “ahosi nu kho aha atītamaddhānan”ti-ādinā (ma.ni.1.18 sa.ni.2.20) kakha uppādeti sasaya āpajjati. Adhimuccitu na sakkotīti pasādādhimokkhavasena adhimuccitu na sakkoti. Tenāha “na sampasīdatīti. Yāvattakañhi yasmi vatthusmi vicikicchā na vigacchati, tāva tattha saddhādhimokkho anavasarova. Na kevala saddhādhimokkho, nicchayādhimokkhopi tattha na patiṭṭhahati eva.

 Na rakkhitabbānīti “imāni mayā rakkhitabbānī”ti eva katthaci rakkhākicca natthi parato rakkhitabbasseva abhāvato. Satiyā eva rakkhitānīti muṭṭhassaccassa bodhimūle eva savāsana samucchinnattā satiyā rakkhitabbāni nāma sabbadāpi rakkhitāni eva. Natthi tathāgatassa kāyaduccaritanti tathāgatassa kāyaduccarita nāma nattheva, yato suparisuddho kāyasamācāro Bhagavato. No aparisuddhā, parisuddhā eva aparisuddhihetūna kilesāna pahīnattā. Tathāpi Vinaye apakataññutāvasena siyā (D.33./CS:pg.3.197) tesa apārisuddhileso, na Bhagavatoti dassetu “na panāti-ādi vutta. Tattha vihārakāra āpattinti ekavacanavasena “āpattiyo”ti ettha āpatti-sadda ānetvā yojetabba. Abhidheyyānurūpañhi ligavacanāni honti. Esa nayo sesesupi. “Manodvāre”ti ida tassā āpattiyā akiriyasamuṭṭhānatāya vutta. Na hi manodvāre paññattā āpatti atthīti. Sa-upārambhavasenāti savattabbatāvasena, na pana duccaritalakkhaṇāpattivasena, yato na Bhagavā paikkhipati. Yathā āyasmato Mahākappinassāpi “gaccheyya vāha uposatha, na vā gaccheyya. Gaccheyya vāha saghakamma, na vā gaccheyyan”ti (mahāva.137) parivitakkita. Manoduccaritanti manodvārika appasattha carita. Satthārā appasatthatāya hi ta duccarita nāma jāta, na sabhāvato.

 Yasmā mahākāruiko Bhagavā sadevakassa lokassa hitasukhāya eva paipajjamāno accantavivekajjhāsayatāya tabbidhura dhammasenāpatino cittuppāda paikkhipanto “na kho te …pe… uppādetabban”ti avoca, tasmā so therassa cittuppādo Bhagavato na pāsasoti katvā manoduccarita nāma jāto, tassa ca paikkhepo upārambhoti āha “tasmi manoduccarite upārambha āropento”ti. Bhagavato pana ettakampi natthi, yato Pavāraṇāsutte “handa dāni, bhikkhave, pavāremi vo, na ca me kiñci garahatha kāyika vā vācasika vā”ti (sa.ni.1.215) vutto bhikkhusagho “na kho maya bhante Bhagavato kiñci garahāma kāyika vā vācasika vā”ti satthu parisuddhakāyasamācārādika sirasā sampaicchi. Ayañhi lokanāthassa duccaritābhāvo bodhisattabhūmiyampi cariyācirānugato ahosi, pageva Buddhabhūmiyanti dassento “anacchariyañcetan”ti-ādimāha.

 Buddhānayeva dhammā guṇā, na aññesanti Buddhadhammā. Tathā hi te Buddhāna āveikadhammāti vuccanti. Tattha “natthi tathāgatassa kāyaduccaritan”ti-ādinā kāyavacīmanoduccaritābhāvavacana yathādhikāra kāyakammādīna ñāṇānuparivattitāya laddhaguakittana, na āveikadhammantaradassana. Sabbasmiñhi kāyakammādike ñāṇānuparivattini kuto kāyaduccaritādīna sambhavo. “Buddhassa appaihatañāṇan”ti-ādinā vuttāni sabbaññutaññāṇato visuyeva (D.33./CS:pg.3.198) tīṇi ñāṇāni catuyonipañcagatiparicchedakañāṇāni viyā”ti vadanti. Ekayeva hutvā tīsu kālesu appaihatañāṇa nāma sabbaññutaññāṇameva. Natthi chandassa hānīti sattesu hitachandassa hāni natthi. Natthi vīriyassa hānīti khemapavivekavitakkānugatassa vīriyassa hāni natthi. “Natthi davāti Khiḍḍādhippāyena kiriyā natthi. Natthi ravāti sahasā kiriyā natthī”ti vadanti, sahasā pana kiriyā davā “añña karissāmī”ti aññakaraa ravā. Khalitanti virajjhana ñāṇena apphua. Sahasāti vegāyitatta turitakiriyā. Abyāvao manoti niratthako cittasamudācāro. Akusalacittanti aññāṇupekkhamāha, ayañca dīghabhāṇakāna pāṭho ākulo viya. Aya pana pāṭho anākulo--

 Atītase Buddhassa Bhagavato appaihatañāṇa, anāgatase, paccuppannase. Imehi tīhi dhammehi samannāgatassa Buddhassa Bhagavato sabba kāyakamma ñāṇapubbagama ñāṇānuparivatti, sabba vacīkamma, sabba manokamma. Imehi chahi dhammehi samannāgatassa Buddhassa Bhagavato natthi chandassa hāni, natthi dhammadesanāya, natthi vīriyassa, natthi samādhissa natthi paññāya, natthi vimuttiyā. Imehi dvādasahi dhammehi samannāgatassa Buddhassa Bhagavato natthi davā, natthi ravā, natthi apphua, natthi vegāyitatta, natthi abyāvaamano, natthi appaisakhānupekkhāti.

 Tattha appaisakhānupekkhāti aññāṇupekkhā. Sesa vuttanayameva. Ettha ca tathāgatassa ājīvapārisuddhi kāyavacīmanosamācārapārisuddhiyāva sagahetvā samācārattayavasena mahātherena tiko desito.

 Kiñcanāti kiñcikkhā. Ime pana rāgādayo palibundhanaṭṭhena kiñcanā viyāti kiñcanā. Tenāha “kiñcanāti palibodhāti.

 Anudahanaṭṭhenāti anu anu dahanaṭṭhena. Rāgādayo arūpadhammā ittarakkhaṇā katha anudahantīti āsaka nivattetu “tattha vatthūnīti vutta, daṭṭhabbānīti vacanaseso. Tatthāti tasmi rāgādīna anudahanaṭṭhe. Vatthūnīti sāsane, loke ca pākaattā paccakkhabhūtāni kāraṇāni. Rāgo (D.33./CS:pg.3.199) uppanno tikhiakaro hutvā. Tasmā tasamuṭṭhānā tejodhātu ativiya tikhiabhāvena saddhi attanā sahajātadhammehi hadayappadesa jhāpesi yathā ta bāhirā tejodhātu sanissaya. Tena sā bhikkhunī supato viya byādhi jhāyitvā matā. Tenāha “teneva jhāyitvā kālamakāsīti. Dosassa nissayāna dahanatā pākaṭā evāti itara dassetu “mohavasena hīti-ādi vutta. Ativattitvāti atikkamitvā.

 Kāma āhuneyyaggi-ādayo tayo aggī brāhmaehi icchitā santi, te pana tehi icchitamattā, na sattāna tādisā atthasādhakā. Ye pana sattāna atthasādhakā, te dassetu āhuna vuccatīti-ādi vutta. Tattha ādarena hunana pūjana āhunanti sakkāro “āhunan”ti vuccati, ta āhuna arahanti. Tenāha Bhagavāāhuneyyāti bhikkhave mātāpitūnameta adhivacanan”ti (itivu.106). Yadaggena ca te puttāna bahukāratāya āhuneyyāti tesu sammāpaipatti nesa hitasukhāvahā, tadaggena tesu micchāpaipatti ahitadukkhāvahāti āha “tesu …pe… nibbattantīti. Svāyamatthoti yo mātāpitūna attano upari vippaipannāna puttāna anudahanassa paccayabhāvena anudahanaṭṭho, so ayamattho. Mittavindakavatthunāti mittavindakassa nāma mātari vippaipannassa purisassa tāya eva vippaipattiyā ciratara kāla āpāyikadukkhānubhavanadīpanena vatthunā veditabbo.

 Idāni tamattha kassapassa Bhagavato kāle pavatta vibhāvetu “mittavindako hīti-ādi vutta. Dhanalobhena, na dhammacchandenāti adhippāyo. Akutobhaya kenaci anuṭṭhāpanīyatāya. Nivāresi samuddapayātā nāma bahvantarāyāti adhippāyena. Antara katvāti atikkamanavasena dvinna pādāna antare katvā.

 Nāvā aṭṭhāsi tassa pāpakammabalena vātassa avāyanato. Ekadivasa rakkhita-uposathakammānubhāvena sampatti anubhavanto. Yathā purimāhi parato mā agamāsīti vutto, eva aparāparāhipīti āha “tāhi ‘parato parato mā agamāsī’ti vuccamāno”ti. Khuracakkadharanti khuradhārūpamacakkadhara eka purisa. Upaṭṭhāsi pāpakammassa balena.

 Catubbhīti (D.33./CS:pg.3.200) catūhi accharāsadisīhi vimānapetīhi, sampatti anubhavitvāti vacanaseso. Aṭṭhajjhagamāti rūpādikāmaguehi tato visiṭṭhatarā aṭṭha vimānapetiyo adhigacchi. Atricchanti atricchāsakhātena atilobhena samannāgatattā atra atra kāmague icchanto. Cakkanti khuracakka. Āsadoti anatthāvahabhāvena āsādeti.

 Soti gehasāmiko bhattā. Purimanayenevāti anudahanassa paccayatāya.

 Aticārinīti sāmika atikkamitvā cārinī micchācārinī. Ratti dukkhanti attano pāpakammānubhāvasamupaṭṭhitena sunakhena khāditabbatādukkha. Vañcetvāti ta ajānāpetvāva kāraaṭṭhānagamana sandhāya vutta. Paapaantīti paapaṭā katvā. Anuravadassanañheta. Muṭṭhiyogo kirāya tassa sunakhantaradhānassa, yadida kheapiṇḍa bhūmiya niṭṭhubhitvā pādena ghasana. Tena vutta “so tathā akāsi. Sunakhā antaradhāyisūti.

 Dakkhiṇāti cattāro paccayā diyyamānā dakkhanti etehi hitasukhānīti. Ta dakkhia arahatīti dakkhieyyo, bhikkhusagho. Revatīvatthu vimānavatthupetavatthūsu (vi. va. 861ādayo) tesa Aṭṭhakathāyañca (vi.va. 977-980 pe.va.aṭṭha. 714-736) āgatanayena veditabba.

 “Tividhena rūpasagaho”ti ettha nanu sagaho ekavidhova, so kasmā “catubbidho”ti vuttoti? “Sagaho”ti attha avatvā aniddhāritatthassa saddasseva vuttattā. “Tividhena rūpasagaho”ti-ādīsu (dha.sa.rūpakaṇḍa-tike) padesu sagaha-saddo tāva attano atthavasena catubbidhoti ayañhettha attho. Atthopi vā aniddhāritaviseso sāmaññena gahetabbata patto “tividhena rūpasagaho”ti-ādīsu (dha.sa.rūpakaṇḍa-tike) “sagaho”ti vuttoti na koci doso. Niddhārite hi visese tassa ekavidhatā siyā, na tato pubbeti. “Jātisagaho”ti vuttepi jāti-saddassa sāpekkhasaddattā attano jātiyā sagahoti ayamattho viññāyateva sambandhārahassa aññassa avuttattā yathā “mātāpitu upaṭṭhānan”ti (D.33./CS:pg.3.201) (khu.pa.5.6 su.ni.265). Aṭṭhakathāya pana yathādhippetamattha aparipuṇṇa katvā dassetu “jātisagaho” icceva vutta. Samānajātikāna sagaho, samānajātiyā vā sagaho sajātisagaho. Sañjāyati etthāti sañjāti, sañjātiyā sagaho sañjātisagaho, sañjātidesena sagahoti attho. Kiriyāya evarūpāya sagaho kiriyāsagaho. Rūpakkhandhagaananti “rūpakkhandho”ti gaana sakhya gacchati ruppanasabhāvattā. Tīhi koṭṭhāsehi rūpagaanāti vakkhamānehi tīhi bhāgehi rūpassa sagaho, gaetabbatāti attho.

 Rūpāyatana nipassati paccakkhato vijānātīti nidassana cakkhuviññāṇa, nidassatīti vā nidassana, daṭṭhabbabhāvo, cakkhuviññāṇassa gocarabhāvo, tassa ca rūpāyatanato anaññattepi aññehi dhammehi rūpāyatana visesetu añña viya katvā “saha nidassanenāti sanidassanan”ti evamettha attho veditabbo. Dhammasabhāvasāmaññena hi ekībhūtesu dhammesu yo nānattakaro sabhāvo, so añño viya katvā upacaritu yutto. Evañhi atthavisesāvabodho hotīti. Cakkhupaihananasamatthatoti cakkhuno ghaṭṭanasamatthatāya. Ghaṭṭana viya ca ghaṭṭana daṭṭhabba. Dutiyena atthavikappena daṭṭhabbabhāvasakhāta nāssa nidassananti anidassananti yojanā. Ettha ca dasanna āyatanāna yathāraha saya, nissayavasena ca sampattāna, asampattānañca paimukhabhāvo aññamaññapatana paihanana, yena byāpārādivikārapaccayantarasannidhāne cakkhādīna visayesu vikāruppatti. Tattha byāpāro cakkhādīna savisayesu āvicchanna, rūpādīna iṭṭhāniṭṭhatā, tattha ca cittassa ābhujananti ime ādisaddasagahitā. Tehi vikārappattiyā paccayantarabyāpārato aññanti katvā anuggahūpaghāto vikāro. Upanissayo pana appadhānassa paccayo idha gahito. Kāraakāraampi kāraamevāti gayhamāne siyā tassāpi sagahoti. Vuttappakāranti “cakkhuviññāṇasakhātan”ti vuttappakāra. Nāssa paighoti etthāpi “vuttappakāran”ti ānetvā sambandho. Avasesa soasavidha sukhumarūpa.

 Sakharontīti sampiṇḍenti. Cetanā hi āyūhanarasatāya yathā sampayuttadhamme yathāsaka kiccesu savidahantī viya abhisandahantī vattamānā (D.33./CS:pg.3.202) teneva kiccavisesena te sampiṇḍentī viya hoti, eva attano vipākadhammepi paccayasamavāye sakharontī sampiṇḍentī viya hoti. Tenāha “sahajāta …pe… rāsī karontīti. Abhisakharotīti abhivisiṭṭha katvā sakharoti. Puññābhisakhāro hi attano phala itarassa phalato ativiya visiṭṭha bhinna katvā sakharoti paccayato, sabhāvato, pavatti-ākārato ca saya itarehi visiṭṭhasabhāvattā. Esa nayo itarehipi. Pujjabhavaphalanibbattanato, attano santānassa punanato ca puñño.

 Mahācittacetanānanti asakhyeyyāyunipphādanādimahānubhāvatāya mahācittesu pavattacetanāna. Aṭṭheva cetanā honti, yā kāmāvacarā kusalā. “Terasapī”ti kasmā vutta, nanu “navā”ti vattabba. Na hi bhāvanā ñāṇarahitā yuttāti anuyoga sandhāyāha “yathā hīti-ādi. Kasiaparikamma karontassāti kasiesu jhānaparikamma karontassa. “Pathavī pathavī”ti-ādi bhāvanā hi kasiaparikamma. Tassa hi parikammassa supaguabhāvato anuyuttassa tattha ādarākaraena siyā ñāṇarahitacitta. Jhānapaccavekkhaṇāyapi eseva nayo. Keci maṇḍalakaraampi bhāvana bhajāpenti.

 Dānavasena pavattacittacetasikadhammā dāna, tattha byāpārabhūtā āyūhanacetanā dāna ārabbha, dānañca adhikicca uppajjatīti vuttā. Eva itaresupi. Aya sakhepadesanāti aya puññābhisakhāre sakhepato atthadesanā, atthavaṇṇanāti attho.

 Somanassacittenāti anumodanāpavattidassanamattameta daṭṭhabba. Upekkhāsahagatenāpi hi anussarati evāti. Kāma niccasīla, uposathasīla, niyamasīlampi sīlameva, paripuṇṇa pana sabbagasampanna sīla dassetu “sīlapūraatthāyāti-ādi vutta. Nayadassana vā eta, tasmā “niccasīla, uposathasīla, niyamasīla samādiyissāmī”ti vihāra gacchantassa, samādiyitvā samādinnasīle ca tasmi, “sādhu suṭṭhū”ti āvajjantassa, ta sīla sodhentassa ca pavattā cetanā sīlamayāti evamettha yojanā veditabbā.

 Pubbe (D.33./CS:pg.3.203) samathavasena bhāvanānayo gahitoti idāni sammasananayena ta dassetu “paisambhidāya vuttenāti-ādi vutta. Tattha aniccatoti aniccabhāvato. Dukkhato, anattatoti etthāpi eseva nayo.

 Tattha ye pañcupādānakkhandhā nāmarūpabhāvena pariggahitā, te yasmā dvārārammaehi saddhi dvārappavattadhammavasena vibhāga labhanti, tasmā dvārachakkādivasena cha chakkā gahitā. Yasmā pana lakkhaesu anattalakkhaa dubbibhāva, tasmā tassa vibhāvanāya cha dhātuyo gahitā. Tato yesu kasiesu ito bāhirakāna attābhiniveso, tāni imesa jhānāna ārammaabhāvena upaṭṭhānākāramattāni, imāni pana tāni jhānānīti dassanattha dasa kasiṇāni gahitāni. Tato dukkhānupassanāya parivārabhāvena paikkūlākāravasena dvattisa koṭṭhāsā gahitā. Pubbe khandhavasena sakhepato ime dhammā gahitā, idāni nātisakhepavitthāranayena ca manasi kātabbāti dassanattha dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo ca gahitā. Tesu ime dhammā satipi suññānirīha-abyāpārabhāve dhammasabhāvato ādhipaccabhāvena pavattantīti anattabhāvavibhāvanattha indriyāni gahitāni. Eva anekabhedabhinnāpi ime dhammā bhūmittayapariyāpannatāya tividhāva hontīti dassanattha tisso dhātuyo gahitā. Ettāvatā nimitta dassetvā pavatta dassetu kāmabhavādayo nava bhavā gahitā. Ettake abhiññeyyavisese pavattamanasikārakosallena sahasukhumesu nibbattitamahaggatadhammesu manasikāro pavattetabboti dassanattha jhāna-appamaññārūpāni gahitāni. Tattha jhānāni nāma vuttāvasesārammaṇāni rūpāvacarajjhānāni. Puna paccayapaccayuppannavibhāgato ime dhammā vibhajja manasikātabbāti dassanattha paiccasamuppādagāni gahitāni. Paccayākāramanasikāro hi sukhena, suṭṭhutarañca lakkhaattaya vibhāveti, tasmā so pacchato gahito. Eva ete sammasanīyabhāvena gahitā khandhādivasena koṭṭhāsato pañcavīsatividhā, pabhedato pana atītādibheda anāmasitvā gayhamānā dvīhi ūnāni dvesatāni honti. Ida tāvettha pāḷivavatthāna, atthavicāra pana icchantehi paramatthamañjūsāya Visuddhimaggasavaṇṇanāya vuttanayeneva veditabba.

 Na (D.33./CS:pg.3.204) puññoti apuñño. Tassa puñña-sadde vuttavipariyāyena attho veditabbo. Santānassa iñjanahetūna nīvaraṇādīna suvikkhambhanato rūpatahāsakhātassa iñjitassa abhāvato aniñja, aniñjameva āneñjan”ti vutta. Tathā hi rūpārammaa rūpanimittārammaa sabbampi catutthajjhāna nippariyāyena “āneñjan”ti vuccati.

 Cattāro maggaṭṭhā, heṭṭhimā tayo phalaṭṭhāti eva sattavidho. Tisso sikkhāti adhisīlādikā tisso sikkhā. Tāsu jātoti vā sekkho, ariyapuggalo hi ariyāya jātiyā jāyamāno sikkhāsu jāyati, na yoniya. Sikkhanasīloti vā sekkho. Puggalādhiṭṭhānāya vā kathāya sekkhassa ayanti aññāsādhāraamaggaphalattayadhammā sekkhapariyāyena vuttā. Asekkhoti ca yattha sekkhabhāvāsakā atthi, tatthāya paisedhoti lokiyanibbānesu asekkhabhāvanāpatti daṭṭhabbā. Sīlasamādhipaññāsakhātā hi sikkhā attano paipakkhakilesehivippamuttā parisuddhā upakkilesāna ārammaabhāvampi anupagamanato etā “sikkhā”ti vattu yuttā aṭṭhasupi maggaphalesu vijjanti, tasmā catumaggaheṭṭhimaphalattayasamagino viya arahattaphalasamagīpi tāsu sikkhāsu jātoti ca tasamagino arahato itaresa viya sekkhatte sati sekkhassa ayanti ca sikkhā sīla etassāti ca “sekkho”ti vattabbo siyāti tannivattanattha asekkhoti yathāvuttasekkhabhāvapaisedho kato. Arahattaphale hi pavattamānā sikkhā pariniṭṭhitasikkhākiccattā na sikkhākicca karonti, kevala sikkhāphalabhāveneva pavattanti, tasmā na tā sikkhāvacana arahanti, nāpi tasamagī sekkhavacana, na ca “sikkhanasīlo, sikkhāsu jāto”ti ca vattabbata arahati. Heṭṭhimaphalesu pana sikkhā sakadāgāmimaggavipassanādīna upanissayabhāvato sikkhākicca karontīti sikkhāvacana arahanti, tasamagino ca sekkhavacana, “sikkhanasīlā, sikkhāsu jātā”ti ca vattabbata arahanti.

 “Sikkhatīti sekkho”ti ca apariyositasikkho dassitoti. Anantarameva “khīṇāsavo”ti ādi vatvā “na sikkhatīti asekkho”ti vuttattā pariyositasikkho dassito, na sikkhārahito tassa tatiyapuggalabhāvena gahitattā. Vuddhippattasikkho vā asekkhoti etasmi (D.33./CS:pg.3.205) atthe sekkhadhammesu eva hitassa kassaci ariyassa asekkhabhāvāpattīti arahattamaggadhammā vuddhippattā, yathāvuttehi ca atthehi sekkhoti katvā tasamagino aggamaggaṭṭhassa asekkhabhāvo āpannoti? Na tasadisesu tabbohārato. Arahattamaggato hi ninnānākaraa arahattaphala hapetvā pariññādikiccakaraa, vipākabhāvañca, tasmā te eva sekkhadhammā “aggaphaladhammabhāva āpannā”ti sakkā vattu, kusalasukhato ca vipākasukha santataratāya paṇītataranti, vuddhippattā ca te dhammā hontīti tasamagī “asekkho”ti vuccatīti.

 Jātimahallakoti jātiyā vuḍḍhataro addhagato vayo-anuppatto. So hi rattaññutāya yebhuyyena jātidhammakuladhammapadesu thāvariyappattiyā jātithero nāma. Therakaraṇā dhammāti sāsane thirabhāvakarā guṇā paipakkhanimmadanakā. Theroti vakkhamānesu dhammesu thirabhāvappatto. Sīlavāti pāsasena sātisayena sīlena samannāgato, sīlasampannoti attho, etena dussīlyasakhātassa bālyassa abhāvamāha. Suttageyyādi bahu suta etenāti bahussuto, etenāssa sutavirahasakhātassa bālyassa abhāva, paisakhānabalena ca patiṭṭhitabhāva vadati. “Catunna jhānāna lābhīti iminā nīvaraṇādisakhātassa bālyassa abhāva, bhāvanābalena ca patiṭṭhitabhāva katheti. Āsavāna khayāti-ādinā avijjāsakhātassa bālyassa sabbaso abhāva, Khīṇāsavattherabhāvena patiṭṭhitabhāvañcassa dasseti. Na cettha samudāye vākyaparisamāpana, atha kho pacceka vākyaparisamāpananti dassento “eva vuttesu dhammesūti-ādimāha. Theranāmako vā “thero”ti eva nāmako vā.

 Anuggahavasena, pūjāvasena vā attano santaka parassa dīyati etenāti dāna, pariccāgacetanā. Dānameva dānamaya. Padapūraamatta maya-saddo. Puññañca ta yathāvuttenatthena kiriyā ca kammabhāvatoti puññakiriyā. Paresa piyamanāpatāsevanīyatādīna ānisasāna. Pubbe …pe… vasenevāti sakhārattike (dī.ni.3.305 dī.ni.aṭṭha.3.305) vuttadānamayasīlamayabhāvanāmayacetanāvaseneva. Imāni veditabbānīti sambandho. Etthāti etesu puññakiriyavatthūsu. Kāyena karontassāti attano kāyena pariccāgapayoga (D.33./CS:pg.3.206) pavattentassa. Tadatthanti dānattha. “Ima deyyadhamma dehī”ti vāca nicchārentassa. Dānapārami āvajjetvā vāti yathā kevala “annadānādīni demī”ti dānakāle ta dānamaya puññakiriyavatthu hoti, eva “ima dānamaya sammāsambodhiyā paccayo hotū”ti dānapārami āvajjetvā dānakālepi dānasīseneva pavattitattā. Vattasīse hatvāti “eta dāna nāma mayha kulavaso kulatanti kulapaveṇī kulacārittan”ti cārittasīle hatvā dadato cārittasīlamaya. Yathā deyyadhammapariccāgavasena pavattamānāpi dānacetanā vattasīse hatvā dadato sīlamaya puññakiriyavatthu hoti pubbābhisakhārassa, aparabhāgacetanāya ca tathā pavattattā, eva deyyadhamme khayato, vayato sammasana paṭṭhapetvā dadato bhāvanāmaya puññakiriyavatthu hoti pubbabhāgacetanāya, deyyadhamme aparabhāgacetanāya ca tathā pavattattā.

 Apacīticetanā apacitisahagata apacīyati etāyāti yathā nandīrāgo eva nandīrāgasahagatā, yathāvuttāya vā apacitiyā sahagata sahapavattanti apacitisahagata Apacāyanavasena pavatta puññakiriyavatthu. Vayasā guehi ca vuḍḍhatarāna vattapaipattīsu byāvao hoti yāya cetanāya, sā veyyāvacca, veyyāvaccameva veyyāvaccasahagata. Veyyāvaccasakhātāya vā vattapaipattiyā samuṭṭhāpanavaseneva sahagata pavattanti veyyāvaccasahagata, tathāpavatta puññakiriyavatthu. Attano santāne patta puñña anuppadīyati etenāti pattānuppadāna. Tathā parena anuppadinnatāya patta abbhanumodati etenāti pattabbhanumodana. Ananuppadinna pana kevala abbhanumodīyati etenāti abbhanumodana. Dhamma deseti etāyāti desanā, desanāva desanāmaya. Suṇāti etenāti savana, savanameva savanamaya. Diṭṭhiyā ñāṇassa ujugamana diṭṭhijugata. Sabbattha “puññakiriyavatthū”ti pada apekkhitvā napusakaligatā.

 Pūjāvasena sāmīcikiriyā apacāyana apaciti. Vayasā guehi ca jeṭṭhāna gilānānañca tatakiccakaraa veyyāvacca. Ayametesa visesoti āha “tatthāti-ādi. Cattāro paccaye datvā sabbasattānanti ca ekadesato ukkaṭṭhaniddeso, ya kiñci deyyadhamma datvā, puñña vā katvā “katipayāna, ekasseva vā patti hotū”ti pariṇāmanampi pattānuppadānameva. Ta na mahapphala tahāya parāmaṭṭhattā. Paresa deseti (D.33./CS:pg.3.207) hitapharaena muducittenāti ānetvā sambandhitabba. Evanti eva ima dhamma sutvā bahussuto hutvā pare dhammadesanāya anuggahissāmīti hitapharaena muducittena dhamma suṇāti. Evañhissa savana attano, paresañca sammāpaipattiyā paccayabhāvato mahapphala bhavissatīti. Sabbesanti sabbesampi dasanna puññakiriyavatthūna. Niyamalakkhaanti mahapphalabhāvassa niyāmakasabhāva Diṭṭhiyā ujubhāvenevāti “Atthi, natthī”ti antadvayassa durasamussāritatāya “Atthi dinnan”ti-ādi (ma.ni.2.94 3.136 vibha.793) nayappavattāya sammādiṭṭhiyā ujukameva pavattiyā. Dānādīsu hi ya kiñci imāya eva sammādiṭṭhiyā parisodhita mahājutika mahāvipphāra bhavati.

 Purimeheva tīhīti pāḷiya āgateheva tīhi. Sīlamaye puññakiriyavatthumhi sagaha gacchanti cārittasīlabhāvato. Dānamaye sagaha gacchanti dānasabhāvattā, dānavisayattā ca. Kāma desanā dhammadānasabhāvato dānamaye sagaha gacchatīti vattu yuttā, kusaladhammāsevanabhāvato pana vimuttāyatanasīse hatvā pavattitā viya savanena saddhi bhāvanāmaye sagaha gacchantīti vutta. “Diṭṭhijugata bhāvanāmaye”ti keci. Diṭṭhijugate eva ca attanā katassa puññassa anussaraa, tassa ca paresa atthāya pariṇāmana, guapasasā, aññehi kariyamānāya puññakiriyāya, sammāpaipattiyā ca anumodana saraagamananti eva ādayo puññavisesā sagaha gacchanti diṭṭhijukammavaseneva tesa ijjhanato.

 Parassa paipattiyā sodhanattho anuyogo codanā, sā yāni nissāya pavattati, tāni codanāvatthūni diṭṭhasutaparisakitāni. Tenāha “codanākāraṇānīti. Diṭṭhenāti ca hetumhi karaavacana diṭṭhena hetunāti attho. Ki pana ta diṭṭhanti āha “vītikkaman”ti Disvāti ca dassanahetūti ayamettha attho yathā “paññāya cassa disvā”ti. “Sutenāti-ādīsupi iminā nayena attho veditabbo. Parassāti parato, parassa vā vacana sutvā. Diṭṭhaparisakitenāti diṭṭhānugatena parisakitena, tathā parisakitena vā vītikkamena. Sesapadadvayepi eseva nayo. Codeti vatthusandassanena vā savāsappaikkhepena (D.33./CS:pg.3.208) vā sāmīcippaikkhepena vā. Imasmi pana atthe vitthāriyamāne atippapañco hotīti āha “ayamettha sakhepo”ti. Vitthāra pana icchantāna tassa adhigamupāya dassento “vitthāro pana …pe… veditabbo”ti āha.

 Kāmūpapattiyoti kāmehi upapannatā, samannāgatatāti attho. Samannāgamo ca tesa paisevana, samadhigamo cāti āha “kāmūpasevanā kāmapailābhā vāti. Paccupaṭṭhitakāmāti dutiyatatiyarāsīna viya saya, parehi ca animmitā. Uṭṭhānakammaphalūpajīvibhāvato pana tadubhayavasena paccupaṭṭhitā kāmā etesanti paccupaṭṭhitakāmā. Te pana tesa yebhuyyena nibaddhāni hontīti “nibaddhakāmāti vutta. Catudevalokavāsinoti cātumahārājikato paṭṭhāya yāva tusitā devā. Vinipātikāti āpāyikā. Paranimmitā kāmā etesanti paranimmitakāmā.

 Pakatisevanavasenāti anumānato jānana vadati, na paccakkhato. Vasa vattentīti yathāruci pātabyata āpajjanti. “Methuna paisevantīti ida pana kecivādapaisedhanattha vutta. Tenāha “keci panāti-ādi. Te “yāmāna aññamañña āligitamattena tusitāna hatthāmasanamattena, nimmānaratīna hasitamattena, paranimmitavasavattīna olokitamattena kāmakicca ijjhatī”ti vadanti. “Itaresa dvinna dvayadvayasamāpattiyā vā”ti vadanti tādisassa kāmesu virajjanassa tesu abhāvato, kāmānañca uttaruttari paṇītapaṇītatarapaṇītatamabhāvato. Kevala pana nissandābhāvo tesa vattabbo. Kāmakiccanti takhaikapariḷāhūpasamāvaha phassasukha. Kāmāti kāmūpabhogā. Pākatikā evāti heṭṭhimehi ekasadisā eva. Ekasakhātanti ekarūpa samānarūpanti, samaññāta samānabhāvanti vā attho.

 Sukhapailābhāti sukhasamadhigamā. Heṭṭhāti pahamajjhānabhūmito heṭṭhā manussesu, devesu vā. Pahamajjhānasukhanti kusalapahamajjhāna. Bhūmivasenapi heṭṭhuparibhāvo labbhateva brahmakāyikesu, brahmapurohitesu vā kusalajjhāna nibbattetvā brahmapurohitesu, mahābrahmesu vā vipākasukhānubhavanassa labbhanato. Ettha ca dutiyatatiyajjhānabhūmivasena dutiyatatiyasukhūpapattīna vuccamānattā pahamajjhānabhūmivaseneva pahamajjhānasukhūpapatti (D.33./CS:pg.3.209) vuttā. Tintāti temitā, jhānasukhena ceva jhānasamuṭṭhānapaṇītarūpaphuṭṭhakāyena ca paṇītā vittāti attho. Tenevāha “samantato tintāti-ādi. Yasmā kusalasukhato vipākasukha santataratāya paṇītatara bahulañca pavattati, tasmā vutta “idampi vipākajjhānasukha eva sandhāya vuttan”ti. Tesanti ābhassarāna. Sappītikassa sukhassa ativiya uḷārabhāvato tena ajjhotthatacittāna bhavalobho mahā uppajjati. Santamevāti vitakkavicārasakhobhapīti-ubbilāvivigamena ativiya upasantayeva. Tathā santabhāveneva hi ta attano paccayehi padhānabhāva nītatāya “paṇītan”ti vuccati. Tenāha “paṇītamevāti. Atappakena sukhapāramippattena sukhena sayuttāya tusāya pītiyā itā pavattāti tusitā. Yasmā te tato uttari sukhassa abhāvato eva na patthenti, tasmā vutta “tato …pe… santuṭṭhā hutvāti. Tatiyajjhānasukhanti tatiyajjhānavipākasukha.

 Satta ariyapaññāti aṭṭhamakato paṭṭhāya sattanna ariyāna tesa tesa āveikapaññā. hapetvā lokuttara pañña avasesā paññā nāma. Sabbāpi tebhūmikā paññā “sekkhā”tipi na vattabbā, “asekkhā”tipi na vattabbāti nevasekkhānāsekkhā, puthujjanapaññā.

 Yogavihitesūti paññāvihitesu paññāpariṇāmitesu upāyapaññāya sampāditesu. Kammāyatanesūti ettha kammameva kammāyatana, kammañca ta āyatanañca ājīvādīnanti vā kammāyatana. Esa nayo sippāyatanesupi. Tattha ca duvidha kamma hīnañca vaḍḍhakikammādi, ukkaṭṭhañca kasivāṇijjādi. Sippampi duvidha hīnañca naakārasippādi, ukkaṭṭhañca muddagaanādi. Vijjāva vijjāṭṭhāna, ta dhammikameva nāgamaṇḍalaparittaphudhamanakamantasadisa veditabba. Tāni panetāni ekacce paṇḍitā bodhisattasadisā manussāna phāsuvihāra ākakhantā neva aññehi kariyamānāni passanti, na vā katāni uggahanti. Na karontāna suanti, atha kho attano dhammatāya cintāya karonti. Paññavantehi attano dhammatāya cintāya katānipi aññehi uggahitvā karontehi katasadisāneva honti. Kammassakatanti “ida kamma sattāna saka, ida no sakan”ti eva jānanañāṇa. Saccānulomikanti vipassanāñāṇa. Tañhi saccapaivedhassa anulomanato “saccānulomikan”ti vuccati. Idānissa pavattanākāra dassetu “rūpa aniccanti vāti-ādi (D.33./CS:pg.3.210) vutta. Tattha vā-saddena aniyamatthena dukkhānattalakkhaṇānipi gahitānevāti daṭṭhabba nānantariyakabhāvato. Yañhi anicca, ta dukkha. Ya dukkha, tadanattāti [(sijjhanato) adhikapāṭho viya dissati]. Ya evarūpanti ya eva heṭṭhā niddiṭṭhasabhāva. “Anulomika khantin”ti-ādīni paññāvevacanāni Sā hi heṭṭhā vuttāna kammāyatanādīna pañcanna kāraṇāna apaccanīkadassanena anulomanato, tathā sattāna hitacariyāya maggasaccassa, paramatthasaccassa ca nibbānassa avilomanato anulometīti ca anulomikā. Sabbānipi etāni kāraṇāni khamati sahati daṭṭhu sakkotīti khanti. Passatīti diṭṭhi. Rocetīti ruci. Munātīti muti. Pekkhatīti pekkhā. Te ca kammāyatanādayo dhammā nijjhāyamānā etāya nijjhāna khamantīti dhammanijjhānakkhanti. Parato asutvā pailabhatīti aññassa upadesavacana asutvā sayameva cintento pailabhati. Aya vuccatīti aya cintāmayā paññā nāma vuccati. Sā panesā abhiññātāna bodhisattānameva uppajjati. Tatthāpi saccānulomikañāṇa dvinnameva bodhisattāna antimabhavikāna, sesapaññā sabbesampi pūritapāramīna mahāpaññāna uppajjati.

 Parato sutvā pailabhatīti kammāyatanādīni parena kariyamānāni, parena katāni vā disvāpi parassa kathayamānassa vacana sutvāpi ācariyasantike uggahetvāpi pailaddhā sabbā parato sutvā pailaddhanāmāti veditabbā. Samāpannassāti samāpattisamagissa, nidassanamattameta. Vipassanāmaggapaññā hi idha “bhāvanāpaññā”ti visesato icchitāti.

 Āvudha nāma paipakkhavimathanattha icchitabba, rāgādisadiso ca paipakkho natthi, tassa ca vimathana Buddhavacanamevāti “sutameva āvudhan”ti vatvā “ta atthato tepiaka Buddhavacanan”ti āha. Idāni tamattha vivaranto “ta hī”ti ādi vatvā “sutāvudho”ti-ādinā (a.ni.7.67) suttapadena samattheti. Tattha akusala pajahatīti tadagādivasena akusala pariccajati. Kusala bhāvetīti samathavipassanādikusala dhamma uppādeti vaḍḍheti ca. Suddha attāna pariharatīti tena akusalappahānena, tāya ca kusalabhāvanāya rāgādisakilesato visuddha attabhāva pavatteti.

 Vivekaṭṭhakāyānanti (D.33./CS:pg.3.211) gaasagaika vajjetvā tato apakaḍḍhitakāyāna. Svāya kāyaviveko na kevala ekākībhāvo, atha kho pahamajjhānādi nekkhammayogatoti āha “nekkhammābhiratānan”ti. Cittavivekoti kilesasagaika pahāya tato cittassa vivittatā. Sā pana jhānavimokkhādīna vasena hotīti āha “parisuddhacittāna paramavodānappattānan”ti. Upadhivivekoti nibbāna. Tadadhigamena hi puggalassa nirupadhitā. Tenāha “nirupadhīna puggalānan”ti, visakhāragatāna adhigatanibbānāna, phalasamāpattisamagīnañcāti attho. Sutampi avassayaṭṭheneva āvudha vuttanti āha “ayampīti. Tathā hi vutta “tañhi nissāyā”ti. Kāmañcettha sutapavivekāpi paññāvaseneva yathādhippeta-āvudhattasādhakā paññā pana sutena, ekaccapavivekena vā vināpi idhādhippeta-āvudhattasādhanīti tato paññā sāmatthiyadassanattha visu āvudhabhāvena vuttā. Tenāha “yassa sā atthi, so na kutocīti-ādi.

 Nāññāta avidita dhammanti anamatagge sasāravaṭṭe na aññāta avidita amatadhamma, catusaccadhammameva vā jānissāmīti paipannassa iminā pubbābhogena uppanna indriya. Ya pāḷiya sagahavāre “nava indriyāni hontī”ti vutta, ta pubbābhogasiddha pavatti-ākāravisesa dīpetu vutta, atthato pana maggasammādiṭṭhi eva sāti āha “sotāpattimaggañāṇasseta adhivacanan”ti. Aññindriyanti ājānanaka-indriya, pahamamaggena ñātamariyāda anatikkamitvā tesayeva tena maggena ñātāna catusaccadhammāna jānanaka-indriyanti vutta hoti. Tenāha “aññābhūta ājānanabhūta indriyan”ti. Ājānātīti añño, aññassa bhūta, ājānanavasena vā bhūtanti aññabhūta. Aññātāvīsūti jānitabba catu-ariyasacca ājānitvā hitesu. Tenāha “jānanakiccapariyosānappattesūti, pariññādibhedassa jānanakiccassa pariniṭṭhānappattesu.

 Masacakkhu cakkhupasādoti masacakkhu nāma catasso dhātuyo, vaṇṇo, gandho, raso, ojā, sambhavo, saṇṭhāna, jīvita, bhāvo, kāyappasādo, cakkhupasādoti eva cuddasasambhāro masapiṇḍo.

 Kasiṇāloka (D.33./CS:pg.3.212) vaḍḍhetvā tattha rūpadassanato “dibbacakkhu ālokanissita ñāṇan”ti vutta. Dibbacakkhupaññāvinimuttā eva lokiyapaññā paññācakkhūti ayamattho avuttasiddho dibbacakkhussa visu gahitattāti vutta “paññācakkhu lokiyalokuttarapaññāti.

 Adhika visiṭṭha sīlanti adhisīla. Sikkhitabbatoti āsevitabbato. Adhisīla nāma anavasesakāyikavācasikasavarabhāvato, maggasīlassa padaṭṭhānabhāvato ca. Adhicitta maggasamādhissa adhiṭṭhānabhāvato. Adhipaññā maggapaññāya adhiṭṭhānabhāvato. Idāni nesa adhisīlādibhāva kāraena paipādetu “anuppannepi hīti-ādi vutta. Tattha anuppanneti appavatte. Adhisīlameva nibbānādhigamassa paccayabhāvato. Samāpannāti ettha “nibbāna patthayantenā”ti pada ānetvā sambandhitabba.

           “Kalyāṇakārī kalyāṇa, pāpakārī ca pāpaka;

 Anubhoti dvayampetu, anubandhañhi kārakan”ti. (sa.ni.1.256).

 Eva atīte, anāgate ca vaṭṭamūlakadukkhasallakkhaavasena savegavatthutāya vimutti-ākakhāya paccayabhūtā kammassakatāpaññā adhipaññā”ti vadanti. Lokiyasīlādīna adhisīlādibhāvo pariyāyenāti nippariyāyameva ta dassetu “sabba vāti-ādi vutta.

 Pañcadvārikakāyoti pañcadvāresu kāyo phassādidhammasamūho. Kāyo ca so bhāvitabhāvena bhāvanā cāti kāyabhāvanā nāma. Yasmā khīṇāsavāna aggamaggādhigamanena sabbasakilesā pahīnāti pahīnakālato paṭṭhāya sabbaso āsevanābhāvato natthi tesa bhāviniyāpi cakkhusotaviññeyyā dhammā, pageva kāḷakā, tasmā pañcadvārikakāyo subhāvito eva hoti. Tena vutta “khīṇāsavassa hi …pe… subhāvito hotīti. Na aññesa viya dubbalā dubbalabhāvakarāna kilesāna sabbaso pahīnattā.

 Vipassanā dassanānuttariya aniccānupassanādivasena sakhārāna sammadeva dassanato. Maggo paipadānuttariya taduttaripaipadāya abhāvato. Phala vimuttānuttariya akuppabhāvato. Phala vā dassanānuttariya divasampi nibbāna (D.33./CS:pg.3.213) paccakkhato disvā pavattanato. Nibbāna vimuttānuttariya sabbasakhatavinissaattā. Dassana-sadda kammasādhana gahetvā nibbānassa dassanānuttariyatā vuttāti dassento “tato uttarañhi daṭṭhabba nāma natthīti āha. Natthi ito uttaranti anuttara, anuttarameva anuttariyanti āha “uttama jeṭṭhakan”ti.

 Sesoti vuttāvaseso pañcakanayena, catukkanayena ca tividho samādhi, iminā eva ca samādhittayāpadesena suttantesupi pañcakanayo āgato evāti veditabba. Tattha ya vattabba, ta paramatthamañjūsāya Visuddhimaggasavaṇṇanāya (visuddhi.ṭī. 1.38) vuttameva, tasmā tattha vuttanayeneva veditabba.

 Āgacchati nāma etasmāti āgamana, tato āgamanato. Saguatoti sarasato. Ārammaatoti ārammaadhammato. Anattato abhinivisitvāti “sabbe sakhārā anattā”ti vipassana paṭṭhapetvā. Anattato disvāti pahama sakhārāna “anattā”ti anattalakkhaa paivijjhitvā. Anattato vuṭṭhātīti vuṭṭhānagāminivipassanāya anattākārato pavattāya maggavuṭṭhāna pāpuṇāti. Asuññatattakārakāna kilesāna abhāvāti attābhinivesapaccayāna diṭṭhekaṭṭhāna kilesāna vikkhambhanato vipassanā suññatā nāma attasuññatāya yāthāvato gahaato. Nanu eva vipassanāya saguato suññatā, na āgamanatoti nippariyāyato natthīti? Saccameta nāmalābhe, na pana nāmadāneti nāya doso. Atha vā suttantakathā nāma pariyāyakathā, na abhidhammakathā viya nippariyāyāti bhiyyopi na koci doso.

 Yasmā saguato, ārammaato ca nāmalābhe sakaro hoti ekasseva nāmantaralābhasambhavato. Āgamanato pana nāmalābhe sakaro natthi nāmantaralābhābhāvato, asambhavato ca, tasmā “aparo”ti-ādi vutta. Nimittakārakakilesābhāvāti niccanimittādiggāhakapaccayāna kilesāna vikkhambhanato. Kāmañcāya vipassanā niccanimittādi ugghāṭentī pavattati, sakhāranimittassa pana avissajjanato na nippariyāyato animittanāma labhatīti. Pariyāyena paneta vutta. Tathā hi nippariyāyadesanattā abhidhamme maggassa animittanāma uddhaa. Sutte ca--

           “Animittañca (D.33./CS:pg.3.214) bhāvehi, mānānusayamujjaha;

 Tato mānābhisamayā, upasanto carissasī”ti. (su.ni.344 sa.ni.1.212).

 Animittapariyāyo āgato. Paidhikārakakilesābhāvāti sukhapaidhi-ādipaccayāna kilesāna vikkhambhanato.

 Rāgādīhi suññattāti samucchedavasena pajahanato rāgādīhi vivittattā. Rāgādayo eva rāganimittādīni. Purimuppannā hi rāgādayo parato uppajjanakarāgādīna kāraa hoti. Rāgādayo eva tathā paidhānassa paccayabhāvato rāgapaidhi-ādayo. Nibbāna visakhārabhāveneva sabbasakhāravinissaattā rāgādīhi suñña, rāgādinimittapaidhivirahitañcāti daṭṭhabba. Ettha ca sakhārupekkhā sānulomā vuṭṭhānagāminivipassanā, sā suññato vipassantī “suññatā”ti vuccati, dukkhato passantī tahāpaidhisosanato “appaihitā”ti. Sā maggādhigamāya āgamanapaipadāṭhāne hatvā maggassa “suññata animitta appaihitan”ti nāma deti. Āgamanato ca nāme laddhe saguato ca ārammaato ca nāma siddhameva hoti, na pana saguṇārammaehi nāmalābhe sabbattha āgamanato nāma siddha hotīti paripuṇṇanāmasiddhihetuttā, “saguṇārammaehi sabbesampi nāmattayayogo, na āgamanato”ti vavatthānakarattā ca nippariyāyato āgamanatova nāmalābho padhāna, na itarehi, pariyāyato pana tidhā nāmalābho icchitabboti Aṭṭhakathāya “tividhā kathā”ti-ādinā aya vicāro katoti daṭṭhabba.

 Sucibhāvoti kilesāsucivigamena suddhabhāvo asakiliṭṭhabhāvo. Tenāha “tiṇṇa sucaritāna vasena veditabbo”ti.

 Munino etānīti moneyyāni. Yehi dhammehi ubhayahitamunanato muni nāma hoti, te eva vuttāti āha “munibhāvakarā moneyyapaipadā dhammāti. Tattha yasmā kāyena akattabbassa akaraa, kattabbassa ca karaa, “Atthi imasmi kāye kesā”ti-ādinā (dī.ni.2.377 ma.ni.1.110 3.153 a.ni.6.29 10.60 vibha.356 khu.pa.3.1 netti. 47) kāyasakhātassa ārammaassa jānana, kāyassa ca samudayato atthagamato assādato ādīnavato nissaraato ca yāthāvato parijānana, tathā (D.33./CS:pg.3.215) parijānanavasena pavatto vipassanāmaggo, tena ca kāye chandarāgassa pajahana, kāyasakhāra nirodhetvā pattabbasamāpatti cāti sabbe ete kāyamukhena pavattā moneyyapaipadā dhammā kāyamoneyya nāma. Tasmā tamattha dassetu “tividhakāyaduccaritassa pahānan”ti-ādinā pāḷi āgatā. Sesadvayepi eseva nayo. Tattha copanavācañceva saddavācañca ārabbha pavattā paññā vācārammae ñāṇa. Tassa vācāya samudayādito parijānana vācāpariññā. Ekāsītividha lokiyacitta ārabbha pavattañāṇa manārammae ñāṇa. Tassa samudayādito parijānana manopariññāti ayameva viseso.

 Ayanti ito sampattiyoti āyo, kusalāna dhammāna abhibuddhīti āha āyoti vuḍḍhīti. Apenti sampattiyo etenāti apāyo, kusalāna dhammāna hānīti āha “apāyoti avuḍḍhīti. Tassa tassāti āyassa ca apāyassa ca. Kāraa upāyo upeti upagacchati etena āyo, apāyo cāti. Tattha duvidhā vuḍḍhi anatthahānito, atthuppattito ca, tathā avuḍḍhi atthahānito, anatthuppattito ca. Tesa pajānanāti tesa āyāpāyasaññitāna yathāvuttappabhedāna vuḍḍhi-avuḍḍhīna yāthāvato pajānanā. Kosalla kusalatā nipuatā. Tadubhayampi pāḷivaseneva dassetu “vuttañhetan”ti-ādi vutta.

 Tattha ida vuccatīti yā imesa akusaladhammāna anuppattinirodhesu, kusaladhammānañca uppattibhiyyobhāvesu paññā, ida āyakosalla nāma vuccati. Idāni apāyakosallampi pāḷivaseneva dassetu “tattha kataman”ti-ādi vutta. Tattha ida vuccatīti yā imesa kusaladhammāna anuppajjananirujjhanesu, akusaladhammānañca uppattibhiyyobhāvesu paññā, ida apāyakosalla nāma vuccatīti. Etthāha-āyakosalla tāva paññā hotu, apāyakosalla katha paññā nāma jātāti eva maññati “apāyuppādanasamatthatā apāyakosalla nāmā”ti, ta pana tassa matimatta. Paññavā eva hi “mayha eva manasi karoto anuppannā kusalā dhammā nuppajjanti, uppannā nirujjhanti. Anuppannā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā vaḍḍhantī”ti pajānāti, so eva ñatvā anuppanne akusale dhamme na uppādeti, uppanne pajahati. Anuppanne kusale dhamme uppādeti, uppanne bhāvanāpāripūri pāpeti. Eva apāyakosallampi paññā (D.33./CS:pg.3.216) evāti. Sabbāpīti āyakosallapakkhikāpi apāyakosallapakkhikāpi. Tatrupāyāti tatra tatra karaṇīye upāyabhūtā.

 Tassa tikicchanatthanti accāyikassa kiccassa, bhayassa vā pariharaattha hānuppattiyakāraajānanavasenevāti hāne takhae eva uppatti etassa atthīti hānuppattika, hānaso uppajjanakakāraa, tassa jānanavaseneva.

 Majjanākāravasena pavattamānāti attano vatthuno madanīyatāya madassa āpajjanākārena pavattamānā uṇṇatiyo. Nirogoti arogo. Mānakaraanti mānassa uppādana. Yobbane hatvāti yobbane patiṭṭhāya, yobbana apassāyāti attho. Sabbesampi jīvita nāma maraapabhagura dukkhānubandhañca, tadubhaya anoloketvā, pabandhaṭṭhitipaccayā sulabhatañca nissāya uppajjanakamado jīvitamadoti dassetu “cira jīvin”ti-ādi vutta.

 Adhipati vuccati jeṭṭhako, issaroti attho. Tato adhipatito āgata ādhipateyya. Ki ta? Pāpassa akaraa. Tenāha “ettakomhīti-ādi. Tattha sīlādayo lokiyā eva daṭṭhabbā, tasmā vimuttiyāti lokiyavimuttiyā. Jeṭṭhakanti issara, garunti attho. Ettha ca attāna, dhammañca adhipati katvā pāpassa akaraa hiriyā vasena veditabba. Loka adhipati katvā akaraa ottappassa vasena.

 Kathāvatthūnīti kathāya pavattiṭṭhānāni. Yasmā tehi vinā kathā nappavattati, tasmā “kathākāraṇānīti vutta. Addhāna-saddassa attho heṭṭhā vutto eva, so panatthato dhammappavattimatta Dhammā cettha khandhā eva, tabbinimuttā ca tesa gati natthīti āha “atīta dhamma, atītakkhandheti attho”ti. Ayañca addhā nāma disādi viya atthato dhammappavatti upādāya paññattimatta, na upādā na bhūtadhammoti tamattha dassetu “apicāti-ādi vutta.

 “Tamavijjhanaṭṭhena viditakaraaṭṭhenā”ti sakhepato vuttamattha vivaritu “pubbenivāsāti-ādi vutta. Pubbenivāsanti pubbe nivutthakkhandhe. Tamanti mohatama. Vijjhatīti vihanati, pajahatīti attho. Teneva ca paicchādakatamavijjhanena (D.33./CS:pg.3.217) pubbenivāsañca vidita pākaa karotīti vijjāti. Tanti cutūpapāta.

 Upapattidevavisesabhāvāvaho vihāroti katvā dibbo vihāro. Nanu eva aññamaññānampi dibbavihārabhāvo āpajjatīti? Na tāsa sattesu hitūpasahārādivasena pavattiyā savisesa niddosaṭṭhena, seṭṭhaṭṭhena ca brahmavihārasamaññāya niruhabhāvato. Suvisuddhito paipakkhasamucchindanavasena araṇīyato pattabbato, ariyabhāvappattiyā vā anantara ariyo. Ariyāna ayanti vā ariyo vihāro.

 Sesa heṭṭhā vuttanayameva.

 

Tikavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.33.-6)Catukkavaṇṇanā

 

 306. Pubbeti heṭṭhā mahāsatipaṭṭhānavaṇṇanāya.

 Yo chandoti yo chandiyanavasena chando. Chandikatāti chandabhāvo, chandikaraṇākāro vā. Kattukamyatāti kattukāmatā. Kusaloti cheko kosallasambhūto Dhammacchandoti sabhāvacchando. Ayañhi chando nāma tahāchando, diṭṭhichando, vīriyachando, dhammacchandoti bahuvidho. Idha kattukamyatākusaladhammacchando adhippeto. Chanda janetīti ta chanda uppādeti. Ta pavattento hi janeti nāma. Vāyāma karotīti payoga parakkama karoti. Vīriya ārabhatīti kāyikacetasikavīriya pavatteti. Citta upatthambhetīti teneva sahajātavīriyena citta ukkhipati. Padahatīti padhāna vīriya karoti. Paipāṭiyā panetāni padāni uppādanāsevanābhāvanābahulīkammasātaccakiriyāhi yojetabbāni. Vitthāra pariharanto “ayamettha sakhepo”ti-ādimāha.

 Chanda nissāyāti “chandavato cetosamādhi hoti, mayha eva hotī”ti eva chanda nissāya chanda dhura jeṭṭhaka pubbagama katvā pavatto samādhi chandasamādhi. Padhānabhūtāti padhānajātā, padhānabhāva vā pattā. Sakhārāti catukiccasādhaka sammappadhānavīriya vadati. Tehi dhammehīti (D.33./CS:pg.3.218) yathāvuttasamādhivīriyehi upeta sampayutta. Iddhiyā pādanti nipphattipariyāyena ijjhanaṭṭhena, ijjhanti etāya sattā iddhā vuddhā ukkasagatā hontīti iminā vā pariyāyena “iddhī”ti sakhya gatāna upacārajjhānādikusalacittasampayuttāna chandasamādhipadhānasakhārāna adhiṭṭhānaṭṭhena pādabhūta. Yasmā purimā iddhi pacchimāya iddhiyā pādo pādaka padaṭṭhāna hoti, tasmā “iddhibhūta vā pādan”ti ca vutta. Sesesupīti dutiya-iddhipādādīsu. Kāmañcettha Janavasabhasuttepi iddhipādavicāro āgato, sopi sakhepato evāti āha “vitthāro pana …pe… dīpito”ti.

 307. Diṭṭhadhammo vuccati paccakkhabhūto attabhāvoti āha “imasmiyeva attabhāve”ti. Sukhavihāratthāyāti nikkilesatāya nirāmisena sukhena viharaatthāya. Phalasamāpattijhānānīti cattāripi phalasamāpattijhānāni. Aparabhāgeti āsavakkhayādhigamato aparabhāge. Nibbattitajjhānānīti adhigatarūpārūpajjhānāni.

 Sūriyacandapajjotamai-ādīnanti pajjotaggahaena padīpa vadati. Ādi-saddena ukkāvijjulatādīna sagaho. Ālokoti manasi karotīti sūriyacandālokādi divā, rattiñca upaladdha yathāladdhavaseneva manasi karoti citte hapeti. Tathāva na manasi karoti, yathāssa subhāvitālokakasiassa viya kasiṇāloko yadicchaka yāvadicchaka. So āloko rattiya upatiṭṭhati, yena tattha divāsañña hapeti divā viya vigatathinamiddho hoti. Tenāha “yathā divā tathā rattin”ti. Yathā ratti āloko diṭṭhoti yathā rattiyā candālokādi-āloko diṭṭho upaladdho. Evameva divā manasi karotīti ratti diṭṭhākāreneva divā ta āloka manasi karoti citte hapeti. Apihitenāti thinamiddhapidhānena na pihitena. Anaddhenāti asañchāditena. Sa-obhāsanti sañāṇobhāsa. Thinamiddhavinodana-ālokopi vā hotu kasiṇālokopi vā parikammālokopi vā, upakkilesāloko viya sabbāya āloko ñāṇasamuṭṭhāno vāti. Ñāṇadassanapailābhatthāyāti dibbacakkhuñāṇapailābhatthāya. Dibbacakkhuñāṇañhi rūpagatassa dibbassa, itarassa ca dassanaṭṭhena idha “ñāṇadassanan”ti adhippeta. “Ālokasañña manasi karotī”ti (D.33./CS:pg.3.219) ettha vutta-āloko thinamiddhavinodana-āloko. Parikamma-ālokoti dibbacakkhuñāṇāya parikammakaraavasena pavattita-āloko. Tattha purimassa vasena “khīṇāsavassāti visesetvā vutta. Tassa hi thinamiddha suppahīna hoti, na aññesa. Dutiyassa vasena “tasmi vā āgatepīti-ādi vutta. Tattha tasminti dibbacakkhuñāṇe. Āgatepīti pailaddhepi. Anāgatepīti appailaddhepi. Yasmā tathārūpassa pādakajjhānasseva vasena parikamma-ālokassa sambhavo, yato ta parisuddhapariyodātatādiguavisesupasahita, tasmā āha “pādaka …pe… bhāvetīti vuttan”ti.

 Sattaṭṭhānikassāti “abhikkante paikkante sampajānakārī hotī”ti-ādinā (dī.ni.1.214 2.69 ma.ni.1.102) vuttassa sattaṭṭhānikassa. Satipi sekkhāna pariññātabhāve ekantato pariññātavatthukā nāma arahanto evāti vutta “khīṇāsavassa vatthu vidita hotīti-ādi. Vatthārammaaviditatāyāti vatthuno, ārammaassa ca yāthāvato viditabhāvena. Yathā hi sappapariyesana carantena tassa āsaye vidite sopi vidito eva ca hoti mantāgadabalena tassa gahaassa sukarattā, eva vedanāya āsayabhūte vatthumhi, ārammae ca vidite ādikammikassapi vedanā viditā eva hoti salakkhaato, sāmaññalakkhaato ca tassā gahaassa sukarattā, pageva pariññātavatthukassa khīṇāsavassa. Tassa hi uppādakkhaepi hitikkhaepi bhagakkhaepi vedanā viditā pākaṭā honti. Tenāha “eva vedanā uppajjantīti-ādi. Nidassanamattañceta, yadida pāḷiya vedanāsaññāvitakkaggahaanti dassento “na kevalan”ti-ādimāha tena avasesato sabbadhammānampi uppādādito viditabhāva dasseti.

 Idāni na kevala khaato eva, atha kho paccayatopi aniccāditopi na kevala khīṇāsavānayeva vasena, atha kho ekaccāna sekkhānampi vasena vedanādīna viditabhāva dassetu “apicāti-ādi vutta. Tattha avijjāsamudayāti avijjāya uppādā, atthibhāvāti attho. Nirodhavirodhī hi uppādo atthibhāvavācakopi hotīti tasmā purimabhavasiddhāya avijjāya sati imasmi bhave vedanāya (D.33./CS:pg.3.220) uppādo hotīti attho. Avijjādīhi atītakālikādīhi tesa sahakāraabhūtāni uppādādīnipi gahitānevāti veditabba. Vedanāya pavattipaccayesu phassassa balavabhāvato so eva gahito “phassasamudayāti. Tasmi pana gahite pavattipaccayatāsāmaññena vatthārammaṇādīnipi gahitāneva hontīti sabbassāpi vedanāya anavasesato paccayato udayadassana vibhāvitanti daṭṭhabba. “Nibbattilakkhaan”ti-ādinā khaavasena udayadassanamāha. Uppajjati etasmāti uppādo, uppajjana uppādoti paccayalakkhaa, khaalakkhaañca ubhaya ekajjha gahetvā āha “eva vedanāya uppādo vidito hotīti.

 Aniccato manasi karototi vedanā nāmāya anaccantikatāya ādi-antavatī udayabbayaparicchinnā khaabhagurā tāvakālikā, tasmā “aniccā”ti aniccato manasi karoto. Tassā khayato, vayato ca upaṭṭhāna vidita pākaa hoti. Dukkhato manasi karototi aniccattā eva vedanā udayabbayapaipīḷitatāya, dukkhamatāya, dukkhavatthutāya ca “dukkhā”ti manasi karoto bhayato bhāyitabbato tassā upaṭṭhāna vidita pākaa hotīti. Tathā aniccattā, dukkhattā eva ca vedanā attarahitā asārā nissārā avasavattinī tucchāti vedana anattato manasi karoto suññato rittato asāmikato upaṭṭhāna vidita pākaa hoti. “Khayato”ti-ādi vuttasseva atthassa nigamana. Tasmā vedana khayato bhayato suññato jānātīti atthavasena vibhattipariṇāmo veditabbo. Avijjānirodhā vedanānirodhoti aggamaggena avijjāya anuppādanirodhato vedanāya anuppādanirodho hoti paccayābhāve abhāvato. Sesa samudayavāre vuttanayānusārena veditabba. Idha samādhibhāvanāti sikhāppattā ariyāna vipassanāsamādhibhāvanā. Tassā pādakabhūtā jhānasamāpatti veditabbā.

 Vuttanayameva mahāpadāne (dī.ni.2.62).

 308. Pamāṇa aggahetvāti asubhabhāvanā viya padesa aggahetvā. Ekasmimpi satte pamāṇāggahaena anavasesapharaena. Natthi etāsa (D.33./CS:pg.3.221) gahetabba pamāṇanti hi appamāṇā, appamāṇā eva appamaññā.

 Apassayitabbaṭṭhena apassenāni, idha bhikkhu yāni apassāya tisso sikkhā sikkhitu samattho hoti, tesameva adhivacana. Tāni panetāni paccayāna sakhāya sevitā adhivāsanakkhanti, vajjanīyavajjana, vinodetabbavinodanañca. Tenāha “sakhāyeka adhivāsetī”ti-ādi Tattha sammadeva khāyati upaṭṭhāti paibhātīti sakhā, ñāṇanti āha “sakhāyāti ñāṇenāti. Sakhāya sevitā nāma ya sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, tassa sevanāti āha “sevitabbayuttakameva sevatīti. Adhivāsanādīsupi eseva nayo. Anto pavisitunti abbhantare attano citte pavattitu na deti.

 

(D.33.-6-1)Ariyavasacatukkavaṇṇanā

 

 309. Vasa-saddo “piṭṭhivasa atikkamitvā nisīdatī”ti-ādīsu dvinna dvinna gopānasīna sandhānaṭṭhāne hapetabbadaṇḍake āgato.

           “Vaso visālova yathā visatto,

           Puttesu dāresu ca yā apekkhā.

           Vase kaḷīrova asajjamāno,

           Eko care khaggavisāṇakappo”ti-ādīsu. (apa. 1.1.94).

 Akaṇḍake. “Bherisaddo mudigasaddo vasasaddo kasatāḷasaddo”ti-ādīsu tūriyavisese, yo “veṇū” tipi vuccati. “Abhinnena piṭṭhivasena mato hatthī”ti-ādīsu hatthi-ādīna piṭṭhivemajjhe padese. “Kulavasa hapessāmī”ti-ādīsu (dī.ni.3.267) kulavase. “Vasānurakkhako paveṇīpālako”ti-ādīsu (visuddhi.1.42) guṇānupubbiya guṇāna pabandhappavattiya. Idha pana catupaccayasantosabhāvanārāmatāsakhātaguṇāna pabandhe daṭṭhabbo. Tassa pana vasassa kulanvaya, guanvayañca nidassanavasena dassetu “yathā hīti-ādi vutta. Tattha khattiyavasoti khattiyakulanvayo Eseva nayo sesapadesupi. Samaavaso pana samaatanti samaapaveṇī. Mūlagandhādīnanti ādi-saddena yathā sāragandhādīna sagaho, evamettha gorasādīnampi sagaho (D.33./CS:pg.3.222) daṭṭhabbo. Dutiyena pana ādi-saddena kāsikavatthasappimaṇḍādīna. Ariya-saddo amilakkhūsupi manussesu vattati, yesa pana nivāsanaṭṭhāna “ariya āyatanan”ti vuccati. Yathāha “yāvatā, Ānanda, ariya āyatanan”ti (dī.ni.2.152 udā. 76) lokiyasādhujanesupi “ye hi vo ariyā parisuddhakāyakammantā …pe… tesa aha aññataro”ti-ādīsu (ma.ni.1.35). Idha pana ye “ārakā kilesehī”ti-ādinā laddhanibbacanā paividdha-ariyasaccā, te eva adhippetāti dassetu “ke pana te ariyā”ti puccha katvā “ariyā vuccantīti-ādi vutta.

 Tattha ye mahāpaidhānakappato paṭṭhāya yāvāya kappo, etthantare uppannā sammāsambuddhā, te tāva sarūpato dassetvā tadaññepi sammāsambuddhe, paccekabuddhe, Buddhasāvake ca sagahetvā anavasesato ariye dassetu “apicāti-ādi vutta. Tattha yāva sāsana na antaradhāyati, tāva Satthā dharati eva nāmāti imameva Bhagavanta, ye cetarahi Buddhasāvakā, te ca sandhāya paccuppannaggahaa. Tasmi tasmi vā kāle te te paccuppannāti ce, atītānāgataggahaa na kattabba siyā. Idāni yathā Bhagavā “dhamma vo, bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇa majjhekalyāṇa pariyosānakalyāṇa sāttha sabyañjana kevalaparipuṇṇa parisuddha brahmacariya pakāsessāmi, yadida chachakkānī”ti chakkadesanāya (ma.ni.3.420) aṭṭhahi padehi vaṇṇa abhāsi, eva mahā-ariyavasadesanāya ariyāna vasāna “cattārome, bhikkhave, ariyavasā aggaññā rattaññā vasaññā porāṇā asakiṇṇā asakiṇṇapubbā na sakīyanti na sakīyissanti appaikuṭṭhā samaehi brāhmaehi viññūhī”ti (a.ni.4.28) yehi navahi padehi vaṇṇa abhāsi, tāni tāva ānetvā thomanāvaseneva vaṇṇento “te kho panete”ti-ādimāha. Aggāti jānitabbā sabbavasehi seṭṭhabhāvato, seṭṭhabhāvasādhanato ca. Dīgharatta pavattāti jānitabbā rattaññūhi, Buddhādīhi tehi ca tathā anuṭṭhitattā. Vasāti jānitabbā Buddhādīna ariyāna vasāti jānitabbā. Porāṇāti purātanā. Na adhunuppattikāti na adhunātanā. Asakiṇṇāti na khittā na chaḍḍitā. Tenāha “anapanītāti. Na apanītapubbāti na (D.33./CS:pg.3.223) chaḍḍitapubbā tissanna sikkhāna paripūraṇūpāyabhāvato na paricattapubbā. Tato eva idānipi na apanīyanti, anāgatepi na apanīyissanti. Ye dhammasabhāvassa vijānaneva viññū samitapāpasamaṇā ceva bāhitapāpabrāhmaṇā ca, tehi appaikuṭṭhā appaikkhittā. Ye hi na paikkositabbā, te aninditabbā agarahitabbā. Apariccajitabbatāya appaikkhipitabbā hontīti.

 Santuṭṭhoti ettha yathādhippetasantosameva dassento “paccayasantosavasena santuṭṭho”ti vutta. Jhānavipassanādivasenapi idha bhikkhuno santuṭṭhatā hotīti. Itarītarenāti itarena itarena. Itara-saddoya aniyamavacano, dvikkhattu vuccamāno yakiñci-saddehi samānattho hotīti vutta “yena kenacīti. Svāya aniyamavācitāya eva yathā thūlādīna aññataravacano, eva yathāladdhādīnampi aññataravacanoti tattha dutiyapakkhasseva idha icchitabhāva dassento “atha kho”ti-ādimāha Nanu ca yathāladdhādayopi thūlādayo eva? Saccameta, tathāpi atthi viseso. Yo hi yathāladdhesu thūlādīsu santoso, so yathālābhasantoso eva, na itaro. Na hi so paccayamattasannissayo icchito, atha kho attano kāyabalasāruppabhāvasannissayopi. Thūladukādayo ca tayopi cīvare labbhanti. Majjhimo catupaccayasādhārao, pacchimo pana cīvare, senāsane ca labbhatīti daṭṭhabba. “Ime tayo santose”ti ida sabbasagāhikavasena vutta. Ye hi parato gilānapaccaya piṇḍapāte eva pakkhipitvā cīvare vīsati, piṇḍapāte pannarasa, senāsane pannarasāti samapaṇṇāsasantosā vuccanti, te sabbepi yathāraha imesu eva tīsu santosesu sagaha samosaraa gacchantīti.

 Cīvara jānitabbanti “ida nāma cīvara kappiyan”ti jātito cīvara jānitabba. Cīvarakkhettanti cīvarassa uppattikkhetta. Pasukūlanti pasukūlacīvara, pasukūlalakkhaappatta cīvara jānitabbanti attho. Cīvarasantosoti cīvare labbhamāno sabbo santoso jānitabbo. Cīvarapaisayuttāni dhutagāni jānitabbāni, yāni tosanto cīvarasantosena sammadeva santuṭṭho hotīti. Khomakappāsikakoseyyakambalasāṇabhagāni khomādīni. Tattha khoma nāma Khomasuttehi vāyita khomapaacīvara, tathā (D.33./CS:pg.3.224) sesānipi. Sāṇanti Sāṇavākasuttehi katacīvara. Bhaganti pana khomasuttādīni sabbāni ekaccāni vomissetvā katacīvara. “Bhagampi vākamayamevā”ti keci. Chāti gaanaparicchedo. Yadi eva ito aññā vatthajāti natthīti? No natthi, sā pana etesa anulomāti dassetu “dukūlādīnīti-ādi vutta. Ādi-saddena paṭṭuṇṇa, somārapaṭṭa, cīnapaṭṭa iddhija, devadinnanti etesa sagaho. Tattha dukūla sāṇassa anuloma vākamayattā. Paṭṭuṇṇadese sañjātavattha paṭṭuṇṇa. “Paṭṭuṇṇa koseyyaviseso”ti hi amarakose vutta. Somāradese, cīnadese ca jātavatthāni somāracīnapaṭṭāni. Paṭṭuṇṇādīni tīṇi koseyyassa anulomāni pāṇakehi katasuttamayattā. Iddhija ehibhikkhūna puññiddhiyā nibbatta cīvara, ta khomādīna aññatara hotīti tesameva anulomañca. Devatāhi dinna cīvara devadinna, ta kapparukkhe nibbatta jāliniyā devakaññāya Anuruddhattherassa dinnavatthasadisa, tampi khomādīnayeva anuloma hoti tesu aññatarabhāvato. Imānīti antogadhāvadhāraavacana, imāni evāti attho. Buddhādīna paribhogayogyatāya kappiyacīvarāni.

 Idāni avadhāraena nivattitāni ekadesena dassetu “kusacīran”ti-ādi vutta. Tattha kusatiehi, aññehi vā tādisehi tiehi katacīvara kusacīra. Potakīvākādīhi vākehi katacīvara vākacīra. Catukkoehi, tikoehi vā phalakehi katacīvara phalakacīra. Manussāna kesehi katakambala Kesakambala. Cāmarīvāla-assavālādīhi kata vālakambala. Makacitantūhi vāyito potthako. Cammanti migacammādi ya kiñci camma. Ulūkapakkhehi ganthetvā katacīvara ulūkapakkha. Bhujatacādimaya rukkhadussa, tirīṭakanti attho. Sukhumatarāhi latāvākehi vāyita latādussa. Erakavākehi kata erakadussa. Tathā kadalidussa. Sukhumehi veuvilīvehi kata veudussa. Ādi-saddena vakkalādīna sagaho. Akappiyacīvarāni titthiyaddhajabhāvato.

 Aṭṭhannañca mātikāna vasenāti “sīmāya deti, katikāya detī”ti-ādinā (mahāva. 379) āgatāna aṭṭhanna cīvaruppattimātikāna vasena. Cīvarāna pailābhakkhettadassanatthañhi (D.33./CS:pg.3.225) Bhagavatā “Atthimā, bhikkhave, mātikā”ti-ādinā mātikā hapitā. Mātikāti hi mātaro cīvaruppattijanikāti. Sosānikanti susāne patitaka. Pāpaikanti āpaadvāre patitaka. Rathiyanti puññatthikehi vātapānantarena rathikāya chaḍḍitacoaka. Sakārakūṭakanti sakāraṭṭhāne chaḍḍitacoaka. Sinānanti nhānacoa, ya bhūtavejjehi sīsa nhāpetvā “kāḷakaṇṇīcoakan”ti chaḍḍetvā gacchanti. Titthanti titthacoaka sinānatitthe chaḍḍitapilotikā. Aggidaḍḍhanti agginā daḍḍhappadesa. Tañhi manussā chaḍḍenti. Gokhāyitakādīni pākaṭāneva. Tānipi hi manussā chaḍḍenti.

 Dhaja ussāpetvāti nāva ārohantehi vā yuddha pavisantehi vā dhajayaṭṭhi ussāpetvā tattha baddha pārutacīvara, tehi chaḍḍitanti adhippāyo.

 Sādakabhikkhunāti gahapaticīvarassa sādiyanabhikkhunā. Ekamāsamattanti cīvaramāsasaññita ekamāsamatta. Vitakketu vaṭṭati, na tato paranti adhippāyo. Sabbassāpi hi tahāniggahatthāya sāsane paipattīti. Pasukūliko addhamāseneva karotīti aparapaibaddhattā pailābhassa. Itarassa pana parapaibaddhattā māsamatta anuññāta. Iti māsaddha …pe… vitakkasantoso vitakkanassa parimitakālikattā.

 Mahāthera tattha attano sahāya icchantopi garugāravena gāmadvāra “bhante gamissāmi” iccevamāha. Mahātheropissa ajjhāsaya ñatvā “aha pāvuso gamissāmīti āha. “Imassa bhikkhuno vitakkassa avasaro mā hotū”ti pañha pucchamāno gāma pāvisi. Uccārapalibuddhoti uccārena pīḷito. Tadā Bhagavato dukkarakiriyānussaraamukhena tathāgate uppannapītisomanassavegassa balavabhāvena kilesāna vikkhambhitattā tasmiyeva …pe… tīṇi phalāni patto.

 “Kattha labhissāmī”ti cintanāpi lābhāsāpubbikāti tathā “acintetvāti vutta, “sundara labhissāmi, manāpa labhissāmī”ti evamādicintanāya kā nāma kathā. Katha pana vattabbanti āha “kammaṭṭhānasīseneva gamanan”ti, tena cīvara paicca kiñcipi na cintetabba evāti dasseti.

 Apesalo (D.33./CS:pg.3.226) appatirūpāyapi pariyesanāya paccayo bhaveyyāti “pesala bhikkhu gahetvāti vutta.

 Āhariyamānanti susānādīsu patitaka vattha “ime bhikkhū pasukūlapariyesana carantī”ti ñatvā kenaci purisena tato ānīyamāna.

 Eva laddha gahantassāpīti eva pailābhasantosa akopetvāva laddha gahantassāpi. Attano pahonakamattenevāti yathāladdhāna pasukūlavatthāna ekapaṭṭadupaṭṭāna atthāya attano pahonakapamāṇeneva, avadhāraena uparipaccāsa nivatteti.

 Gāme bhikkhāya āhiṇḍantena sapadānacārinā viya dvārapaipāṭiyā caraa loluppavivajjana nāma cīvaraloluppassa dūrasamussāritattā.

 Yāpetunti attabhāva pavattetu.

 Dhovanupagenāti dhovanayoggena.

 Paṇṇānīti ambajambādipaṇṇāni.

 Akopetvāti santosa akopetvā Pahonakanīhārenevāti antaravāsakādīsu ya kātukāmo, tassa pahonakaniyāmeneva yathāladdha thūlasukhumādi gahetvā karaa.

 Timaṇḍalapaicchādanamattassevāti “nivāsana ce nābhimaṇḍala; jāṇumaṇḍala, itara ce galavāṭamaṇḍala, jāṇumaṇḍalan”ti eva timaṇḍalapaicchādanamattasseva karaa; ta pana atthato tiṇṇa cīvarāna heṭṭhimantena vuttaparimāṇameva hoti.

 Avicāretvāti na vicāretvā.

 Kusibandhanakāleti maṇḍalāni yojetvā sibbanakāle. Sattavāreti sattasibbanavāre.

 Kappabindu-apadesena kassaci vikārassa akaraa kappasantoso.

 Sītapaighātādi atthāpattito sijjhatīti mukhyameva cīvaraparibhoge payojana dassetu “hirikopīnapaicchādanamattavasenāti vutta. Tenāha Bhagavā “yāvadeva hirikopīnapaicchādanatthan”ti (ma.ni.1.23 a.ni.6.68 mahāni. 162).

 Vaṭṭati (D.33./CS:pg.3.227) na tāvatā santoso kuppati sambhārāna, dakkhieyyānañca alābhato.

 Sāraṇīyadhamme hatvāti sīlavantehi bhikkhūhi sādhāraato paribhoge hatvā.

 “Itīti-ādinā pahamassa ariyavasassa pasukūlikagatecīvarikagāna, tesañca tassa paccayata dassento iti ime dhammā aññamaññassa samuṭṭhāpakā, upatthambhakā cāti dīpeti. Esa nayo ito paratopi.

 “Santuṭṭho hoti vaṇṇavādī”ti ettha catukkoika sambhavati, tattha catutthoyeva pakkho satthārā vaṇṇito thomitoti mahātherena tathā desanā katā. Eko santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇa na katheti seyyathāpi thero nālako (suttanipāte nālakasutte vitthāro) eko na santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇavādī seyyathāpi Upanando Sakyaputto (pārā. 515 527 532 537 vākyakhandhesu vitthāro). Eko neva santuṭṭho hoti, na santosassa vaṇṇa katheti. Seyyathāpi thero lāḷudāyī (theragā.aṭṭha.2.Udāyittheragāthāvaṇṇanā) eko santuṭṭho ceva hoti, santosassa ca vaṇṇavādī seyyathāpi thero Mahākassapo.

 Anesananti ayutta esana. Tenāha “appatirūpan”ti, sāsane hitāna na patirūpa asāruppa ayogya. Kohañña karontoti cīvaruppādanimitta paresa kuhana vimhāpana karonto. Uttasatīti tahāsantāsena uparūpari tasati. Paritasatīti parito tasati. Yathā sabbe kāyavacīpayogā tadatthā eva jāyanti, eva sabbabhāgehi tasati. Gadhita vuccati gaddho, so cettha abhijjhālakkhao adhippeto. Gadhita etassa natthīti agadhitoti āha “agadhito …pe… lobhagiddho”ti. Mucchanti tahāvasena muyhana, tassa vā samussaya adhigata. Anāpanno anupagato. Anotthatoti anajjhotthato. Apariyonaddhoti tahāchadanena acchādito. Ādīnava passamānoti diṭṭhadhammika, samparāyikañca dosa passanto. Gadhitaparibhogato nissarati etenāti nissaraa, idamatthikatā, ta pajānātīti nissaraapañño. Tenāha “yāvadeva …pe… pajānanto”ti.

 Nevattānukkasetīti (D.33./CS:pg.3.228) attāna neva ukkaseti na ukkhipati na ukkaṭṭhato dahati. “Ahan”ti-ādi ukkasanākāradassana. Na vambhetīti na hīḷayati nihīnato na dahati. Tasmi cīvarasantoseti tasmi yathāvutte vīsatividhe cīvarasantose Kāmañcettha vuttappakārasantosaggahaena cīvarahetu anesanāpajjanādipi gahitameva tasmi sati tassa bhāvato, asati ca abhāvato, vaṇṇavāditānattukkasanā paravambhanāni pana gahitāni na hontīti “vaṇṇavāditādīsu vāti vikappo vutto. Ettha ca “dakkho”ti-ādi yesa dhammāna vasenassa yathāvuttasantosādi ijjhati, ta dassana. Tattha “dakkho”ti iminā tesa samuṭṭhāpanapañña dasseti, “analaso”ti iminā paggahanavīriya, “sampajāno”ti iminā pāṭihāriyapañña “paissato”ti iminā tattha asammosavutti dasseti.

 Piṇḍapāto jānitabboti pabhedato piṇḍapāto jānitabbo. Piṇḍapātakkhettanti piṇḍapātassa uppattiṭṭhāna. Piṇḍapātasantoso jānitabboti piṇḍapāte santoso pabhedato jānitabbo. Idha bhesajjampi piṇḍapātagatikameva. Āharitabbato hi sappi-ādīnampi gahaa kata.

 Piṇḍapātakkhetta piṇḍapātassa uppattiṭṭhāna. Khetta viya khetta. Uppajjati ettha, etenāti ca uppattiṭṭhāna. Saghato vā hi bhikkhuno piṇḍapāto uppajjati uddesādivasena vā. Tattha sakalassa saghassa dātabba bhatta saghabhatta. Katipaye bhikkhū uddisitvā uddesena dātabba bhatta uddesabhatta. Nimantetvā dātabba bhatta nimantana. Salākadānavasena dātabba bhatta salākabhatta Ekasmi pakkhe ekadivasa dātabba bhatta pakkhika. Uposathe dātabba bhatta uposathika. Pāṭipadadivase dātabba bhatta pāṭipadika. Āgantukāna dātabba bhatta āgantukabhatta. Dhuragehe eva hapetvā dātabba bhatta dhurabhatta. Kui uddissa dātabba bhatta kuibhatta. Gāmavāsī-ādīhi vārena dātabba bhatta vārabhatta. Vihāra uddissa dātabba bhatta vihārabhatta. Sesāni pākaṭāneva.

 Vitakketi “kattha nu kho aha ajja piṇḍāya carissāmī”ti. “Kattha piṇḍāya carissāmā”ti therena vutte “asukagāme bhante”ti kāmameta paivacanadāna (D.33./CS:pg.3.229) yena pana cittena “cintetvā”ti vutta, ta sandhāyāha “ettaka cintetvāti. Tato paṭṭhāyāti vitakkamāḷake hatvā vitakkitakālato paṭṭhāya. “Tato para vitakkento ariyavasā cuto hotīti ida tiṇṇampi ariyavasikāna vasena gahetabba, na ekacārikasseva. Sabbopi hi ariyavasiko ekavārameva vitakketu labhati, na tato para. Paribāhiroti ariyavasikabhāvato bahibhūto. Svāya vitakkasantoso kammaṭṭhānamanasikārena na kuppati, visujjhati ca. Ito paresupi eseva nayo. Tenevāha “kammaṭṭhānasīsena gantabban”ti.

 Gahetabbamevāti aṭṭhānappayutto eva-saddo. Yāpanamattameva gahetabbanti yojetabba.

 Etthāti etasmi piṇḍapātapaiggahae. Appanti attano yāpanapamāṇatopi appa. Gahetabba dāyakassa cittārādhanattha. Pamāṇenevāti attano yāpanappamāṇeneva appa gahetabba. “Pamāṇena gahetabban”ti ettha kāraa dassetu “paiggahaasmiñhīti-ādi vutta. Makkhetīti viddhaseti apaneti. Vinipātetīti vināseti aṭṭhānaviniyogena. Sāsananti satthu sāsana anusiṭṭhi. Na karoti nappaipajjati.

 Sapadānacārino viya dvārapaipāṭiyā caraa loluppavivajjanasantosoti āha “dvārapaipāṭiyā gantabban”ti.

 Harāpetvāti adhika apanetvā.

 Āhāragedhato nissarati etenāti nissaraa. Jighacchāya paivinodanattha kathā, kāyassahiti-ādipayojana pana atthāpattito āgata evāti āha “jighacchāya …pe… santoso nāmāti.

 Nidahitvā na paribhuñjitabba tadahupīti adhippāyo. Itaratthā pana sikkhāpadeneva vārita. Sāraṇīyadhamme hitenāti sīlavantehi bhikkhūhi sādhāraabhogibhāve hitena.

 Senāsanenāti sayanena, āsanena ca. Yattha yattha hi mañcādike, vihārādike ca seti, ta sena. Yattha yattha pīṭhādike āsati, ta āsana. Tadubhaya ekato katvā “senāsanan”ti vutta. Tenāha “mañco”ti-ādi. Tattha mañco masārakādi, tathā pīṭha. Mañcabhisi, pīṭhabhisīti (D.33./CS:pg.3.230) duvidhā bhisi. Vihāro pākāraparicchinno sakalo āvāso. “Dīghamukhapāsādo”ti keci. Aḍḍhayogoti dīghapāsādo. “Ekapassacchadanakasenāsanan”ti keci. Pāsādoti caturassapāsādo. “Āyatacaturassapāsādo”ti keci. Hammiya muṇḍacchadanapāsādo. Guhāti kevalā pabbataguhā. Lea dvārabandha. Aṭṭo bahalabhittika geha, yassa gopānasiyo aggahetvā iṭṭhakāhi eva chadana hoti. “Aṭṭālakākārena kariyatī”tipi vadanti. Māḷo ekakūṭasagahito anekakoo patissayaviseso “vaṭṭākārena katasenāsanan”ti keci.

 Piṇḍapāte vuttanayenevāti “sādako bhikkhu ‘ajja kattha vasissāmī’ti vitakketī”ti-ādinā yathāraha piṇḍapāte vuttanayena veditabbā, “tato para vitakkento ariyavasā cuto hoti paribāhiro”ti, “senāsana gavesantenāpi’kuhi labhissāmī’ti acintetvā kammaṭṭhānasīseneva gantabban”ti ca evamādi sabba purimanayeneva.

 Kasmā panettha paccayasantosa dassentena mahātherena gilānapaccayasantoso na gahitoti? Na kho paneta eva daṭṭhabbanti dassento “gilānapaccayo pana piṇḍapāte eva paviṭṭho”ti āha, āharitabbatāsāmaññenāti adhippāyo. Yadi eva tattha piṇḍapāte viya vitakkasantosādayopi pannarasa santosā icchitabbāti? Noti dassento āha “tatthāti-ādi. Nanu cettha dvādaseva dhutagāni viniyoga gatāni, eka pana nesajjikaga na katthaci viniyuttanti āha “nesajjikaga bhāvanārāma-ariyavasa bhajatīti. Ayañca attho Aṭṭhakathāruho evāti dassento “vuttampi cetan”ti-ādimāha.

 “Pathavi pattharamāno viyāti-ādi ariyavasadesanāya sudukkarabhāvadassana mahāvisayatāya tassā desanāya. Yasmā nayasahassapaimaṇḍitā hoti ariyamaggādhigamāya vitthārato pavattiyamānā desanā yathā ta cittuppādakaṇḍe, ayañca bhāvanārāma-ariyavasakathā ariyamaggādhigamāya vitthārato pavattiyamānā eva hotīti vutta “sahassanayappaimaṇḍita …pe… desana ārabhīti. Paipakkhavidhamanato abhimukhabhāvena (D.33./CS:pg.3.231) ramaa āramaa ārāmoti āha “abhiratīti attho”ti. Byadhikaraṇānampi padāna vasena bhavati bāhiratthasamāso yathā “urasilomo, kaṇṭhekāḷoti āha “pahāne ārāmo assāti pahānārāmo”ti. Āramitabbaṭṭhena vā ārāmo, pahāna ārāmo assāti pahānārāmoti evamettha samāsayojanā veditabbā. “Pajahanto ramatīti etena pahānārāmasaddāna kattusādhanata, kammadhārayasamāsañca dasseti. “Bhāvento ramatī”ti vuttattā bhāvanārāmoti etthāpi eseva nayo.

 Kāma “nesajjikaga bhāvanārāma-ariyavasa bhajatī”ti vutta bhāvanānuyogassa anucchavikattā, nesajjikagavasena pana nesajjikassa bhikkhuno ekaccāhi āpattīhi anāpattibhāvoti tampi sagahanto “terasanna dhutagānan”ti vatvā “vinaya patvā garuke hātabban”ti icchitattā sallekhassa apariccajanavasena paipatti nāma Vinaye hitassevāti āha “terasanna …pe… kathita hotīti. Kāma suttabhidhammapiakesupi (dī.ni.1.7.194 vibha.508) tattha tattha sīlakathā āgatā eva, yehi pana guehi sīlassa vodāna hoti, tesu kathitesu yathā sīlakathābāhulla Vinayapiaka kathita hoti, eva bhāvanākathābāhulla Suttantapiaka, Abhidhammapiakañca catutthena ariyavasena kathitameva hotīti vutta “bhāvanārāmena avasesa piakadvaya kathita hotīti. “So nekkhamma bhāvento ramatī”ti nekkhammapada ādi katvā tattha desanāya pavattattā, sabbesampi vā samathavipassanāmaggadhammāna yathāsakapaipakkhato nikkhamanena nekkhammasaññitāna tattha āgatattā so pāṭho “nekkhammapāḷīti vuccatīti āha “nekkhammapāḷiyā kathetabbo”ti. Tenāha Aṭṭhakathāya “sabbepi kusalā dhammā nekkhammanti pavuccare”ti (itivu.aṭṭha.109). Dasuttarasuttanta pariyāyenāti dasuttarasuttantadhammena, dasuttarasuttante (dī.ni.3.350) āgatanayenāti vā attho. Sesadvayepi eseva nayo.

 Soti jāgariya anuyutto bhikkhu. Nekkhammanti kāmehi nikkhantabhāvato nekkhammasaññita pahamajjhānūpacāra. “So abhijjha loke pahāyā”ti-ādinā (vibha.508 538) āgatā pahamajjhānassa pubbabhāgabhāvanāti idhādhippetā (D.33./CS:pg.3.232) tasmā “abyāpādan”ti-ādīsupi evameva attho veditabbo. Ya panettha vattabba, ta brahmajālaṭīkāya vuttanayena veditabba. Sa-upāyāsānañhi aṭṭhanna samāpattīna, aṭṭhārasanna mahāvipassanāna, catunna ariyamaggānañca vasenettha desanā pavattāti.

 “Eka dhamma bhāvento ramati, eka dhamma pajahanto ramatīti ca na ida dasuttarasutte āgataniyāmena vutta, tattha pana “eko dhammo bhāvetabbo, eko dhammo pahātabbo”ti (dī.ni.3.351) ca desanā āgatā. Eva santepi yasmā atthato bhedo natthi, tasmā paisambhidāmagge nekkhammapāḷiya (pai.ma.1.24 3.41) āgatanīhāreneva “eka dhamma bhāvento ramati, eka dhamma pajahanto ramatī”ti vutta. Esa nayo sesavāresupi. Yasmā cāya ariyavasadesanā nāma satthu paññattāva satthārā hi desita desana āyasmā dhammasenāpati Sāriputtatthero sagāyanavasena idhānesi tasmā Mahā-ariyavasasutte satthudesanānīhārena nigamana dassento “eva kho, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hotīti āha. Eseva nayo ito paresu satipaṭṭhānapariyāya-abhidhammaniddesapariyāyesupi. Kāmañcettha kāyānupassanāvaseneva sakhipitvā yojanā katā, ekavīsatiyā pana hānāna vasena vitthārato yojanā veditabbā. “Aniccato” (visuddhi.ī. 2.698) ti-ādīsu ya vattabba, ta Visuddhimaggasavaṇṇanāsu vuttanayena veditabba.

 310. Savarādīna sādhanavasena padahati ettha, etehīti ca padhānāni. Uttamavīriyānīti seṭṭhavīriyāni visiṭṭhassa atthassa sādhanato. Savarantassa uppannavīriyanti yathā abhijjhādayo na uppajjanti, eva satiyā upaṭṭhāpane cakkhādīna pidahane analasassa uppannavīriya. Pajahantassāti vinodentassa. Uppannavīriyanti tasseva pajahanassa sādhanavasena pavattavīriya. Bhāventassa uppannavīriyanti etthāpi eseva nayo. Samādhinimittanti samādhi eva. Purimuppannasamādhi hi parato uppajjanakasamādhipavivekassa kāraa hotīti “samādhinimittan”ti vutta.

 Upadhivivekattāti khandhūpadhi-ādi-upadhīhi vivittattā vinissaattā. Ta āgammāti ta nibbāna maggena adhigamahetu. Rāgādayo virajjanti ettha, etenāti (D.33./CS:pg.3.233) vā virāgo. Eva nirodhopi daṭṭhabbo. Yasmā idha bojjhagā missakavasena icchitā, tasmā ārammaavasena adhigantabbavasena vāti vutta. Tattha adhigantabbavasenāti taninnatāvasena. Vossaggapariṇāminti vossajjanavasena pariṇāmita pariccajanavasena ceva pakkhandanavasena ca pariamanasīla. Tenāha “dve vossaggāti-ādi. Khandhāna pariccajana nāma tappaibaddhakilesappahānavasenāti yenākārena vipassanā kilese pajahati, tenevākārena tanimittake, khandhe ca “pajahatī”ti vattabbata arahatīti āha “vipassanā …pe… pariccajatīti. Yasmā vipassanā vuṭṭhānagāminibhāva pāpuantī ninnapoapabbhārabhāvena ekasato nibbāna “pakkhandatī”ti vattabbata labhati, maggo ca samucchedavasena kilese, khandhe ca pariccajati, tasmā yathākkama vipassanāmaggāna vasena pakkhandanapariccāgavossaggāpi veditabbā. Vossaggatthāyāti pariccāgavossaggatthāya ceva pakkhandanavossaggatthāya ca. Pariamatīti paripaccati. Ta pariamana vuṭṭhānagāminibhāvappattiyā ceva ariyamaggabhāvappattiyā ca icchitanti āha “vipassanābhāvañceva maggabhāvañca pāpuṇātīti. Sesapadesūti “dhammavicayasambojjhaga bhāvetī”ti-ādīsu sesasambojjhagakoṭṭhāsesu.

 Bhaddakanti abhaddakāna nīvaraṇādipāpadhammāna vikkhambhanena rāgavidhamanena ekantahitattā, dullabhattā ca bhaddaka sundara. Na hi añña samādhinimitta evadullabha, rāgassa ca ujuvipaccanīkabhūta atthi. Anurakkhatīti ettha anurakkhanā nāma adhigatasamādhito yathā na parihāni hoti, eva paipatti, sā pana tappaipakkhavidhamanenāti āha “samādhīti-ādi. Aṭṭhikasaññādikāti aṭṭhikajjhānādikā. Saññāsīsena hi jhāna vadati.

 Ekapaivedhavasena catusaccadhamme ñāṇanti catūsu ariyasaccesu ekābhisamayavasena pavattañāṇa, maggañāṇanti attho. Catusaccantogadhattā catusaccabbhantare nirodhadhamme nibbāne ñāṇa, tena phalañāṇa vadati. Yasmā maggānantarassa phalassa maggānuguṇā pavatti, yato tasamudayapakkhiyesu dhammesu paippassaddhippahānavasena pavattati, tasmā nirodhasaccepi yo maggassa sacchikiriyābhisamayo, tadanuguṇā pavattīti phalañāṇasseva dhamme ñāṇatā vuttā, na yassa kassaci nibbānārammaassa ñāṇassa (D.33./CS:pg.3.234) Tena vutta “yathāhāti-ādi. Ettha ca maggapaññā tāva catusaccadhammassa paivijjhanato dhammeñāṇa nāma hotu, phalapaññā pana kathanti codanā sodhitā hoti nirodhadhamma ārabbha pavattanato. Duvidhāpi hi paññā aparappaccayatāya attapaccakkhato ariyasaccadhamme kiccato ca ārammaato ca pavattattā “dhammeñāṇan”ti veditabbā. Ariyasaccesu hi aya dhamma-saddo tesa aviparītasabhāvattā, sakhatappavaro vā ariyamaggo, tassa ca phaladhammo. Tattha paññā tasahagatā dhammeñāṇa.

 Anvayeñāṇanti anugamanañāṇa. Paccakkhato disvāti cattāri saccāni maggañāṇena paccakkhato paivijjhitvā. Yathā idānīti yathā etarahi pañcupādānakkhandhā dukkhasacca, eva atītepi anāgatepi pañcupādānakkhandhā dukkhasaccamevāti ca sarikkhaṭṭhena vutta. Esa nayo samudayasacce, maggasacce ca. Ayamevāti avadhārae. Nirodhasacce pana sarikkhaṭṭho natthi tassa niccattā, ekasabhāvattā ca. Eva tassa ñāṇassa anugatiya ñāṇanti tassa dhammeñāṇassa “eva atītepī”ti-ādinā anugatiya anugamane anvaye ñāṇa. Ida anvaye ñāṇanti yojanā. “Tenāhāti-ādinā yathāvuttamattha pāḷiyā vibhāveti. Soti dhammañāṇa patvā hito bhikkhu. Iminā dhammenāti dhammagocarattā gocaravohārena “dhammo”ti vuttenamaggañāṇena, upayogatthe vā karaavacana, iminā dhammena ñātenāti ima catusaccadhamma ñāṇena jānitvā hitena maggañāṇenāti attho. Diṭṭhenāti dassanena saccadhamma passitvā hitena. Pattenāti saccāna patvā hitena. Viditenāti saccāni viditvā hitena. Pariyogāḷhenāti catusaccadhamma pariyogāhetvā hitenāti eva tāvettha Abhidhammaṭṭhakathāya (vibha.aṭṭha.796) attho vutto. Duvidhampi pana maggaphalañāṇa dhammeñāṇa. Paccavekkhaṇāya ca mūla, kāraañca nayanayanassāti duvidhenāpi tena dhammenāti na na yujjati. Tathā catusaccadhammassa ñātattā, maggaphalasakhātassa vā dhammassa saccapaivedhasampayoga gatattā nayanayana hotīti tena iminā dhammena ñāṇavisayabhāvena, ñāṇasampayogena vā ñātenāti ca attho na na yujjatīti. Atītānāgate naya netīti atīte, anāgate ca naya neti harati (D.33./CS:pg.3.235) peseti. Ida pana na maggañāṇassa kicca, paccavekkhaañāṇakicca, satthārā pana maggañāṇa atītānāgate nayanayanasadisa kata maggamūlakattā. Bhāvitamaggassa hi paccavekkhaṇā nāma hoti. Nayida añña ñāṇuppādana nayanayana, ñāṇasseva pana pavattivisesoti.

 Paresa cetaso parito ayana paricchindana pariyo, tasmi pariye. Tenāha “paresa cittaparicchede”ti. Avasesa sammutimhiñāṇa nāmañāṇan”ti sammatattā. Vacanatthato pana sammutimhi ñāṇanti sammutimhiñāṇa. Dhammeñāṇādīna viya hi sātisayassa paivedhakiccassa abhāvā visayobhāsanasakhātajānanasāmaññena “ñāṇan”ti sammatesu antogadhanti attho. Sammutivasena vā pavatta sammutimhiñāṇa sammutidvārena atthassa gahaato. Avasesa vā itarañāṇattayavisabhāga ñāṇa tabbisabhāgasāmaññena sammutimhiñāṇamhi paviṭṭhattā sammutimhiñāṇa nāma hotīti.

 Kāma sotāpattimaggañāṇādīni dukkhañāṇādīniyeva, ukkaṭṭhaniddesena panevamāha “arahatta pāpetvāti. Vaṭṭato niggacchati etenāti niggamana, catusaccakammaṭṭhāna. Purimāni dve saccāni vaṭṭa pavattipavattihetubhāvato. Itarāni pana dve vivaṭṭa nivattinivattihetubhāvato. Abhinivesoti vipassanābhiniveso hoti lokiyassa ñāṇassa visabhāgūpagamanato. No vivaṭṭeti vivaṭṭe abhiniveso no hoti avisayabhāvato. Pariyattīti kammaṭṭhānatanti. Uggahetvāti vācuggata katvā. Uggahetvāti vā pāḷito, atthato ca yathāraha savanadhāraaparipucchanamanasānupekkhanādivasena cittena uddha uddha gahitvā. Kamma karotīti nāmarūpapariggahādikkamena yogakamma karoti.

 Yadi purimesu dvīsu eva vipassanābhiniveso, tesu eva uggahādi, kathamida catusaccakammaṭṭhāna jātanti āha “dvīsūti-ādi. Kāma pacchimānipi dve saccāni abhiññeyyāni, pariññeyyatā pana tattha natthīti na vipassanābyāpāro. Kevala pana anussavamatte hatvā accantapaṇītabhāvato iṭṭha, ātappakanirāmisapītisañjananato kanta, uparūpari abhirucijananena manassa vaḍḍhanato manāpanti manasikāra pavatteti. Tenāha “nirodhasacca nāmāti-ādi. Dvīsu saccesūti dvīsu saccesu visayabhūtesu (D.33./CS:pg.3.236) tāni ca uddissa asammohapaivedhavasena pavattamāno hi maggo te uddissa pavatto nāma hotīti. Tīṇi dukkhasamudayamaggasaccāni. Kiccavasenāti asammuyhanavasena. Ekanti nirodhasacca. Ārammaavasenāti ārammaakaraavasenapi asammuyhanakiccavasenapi tattha paivedho labbhateva. Dve saccānīti dukkhasamudayasaccāni. Duddasattāti daṭṭhu asakkueyyattā. Oḷārikā hi dukkhasamudayā, tiracchānagatānampi dukkha, āhārādīsu ca abhilāso pākao. Pīḷanādi-āyūhanādivasenapi “ida dukkha, ida assa kāraan”ti yāthāvato ñāṇena ogāhitu asakkueyyattā tāni gambhīrāni. Dveti nirodhamaggasaccāni. Tāni sahasukhumabhāvato sabhāveneva gambhīratāya yāthāvato ñāṇena durogāhattā “duddasānīti.

 

(D.33.-6-2)Sotāpattiyagādicatukkavaṇṇanā

 

 311. Soto nāma ariyasoto purimapadalopena, tassa ādito sabbapahama pajjana sotāpatti, pahamamaggapailābho. Tassa agāni adhigamūpāyabhūtāni kāraṇāni sotāpattiyagāni. Tenāha “sotā …pe… attho”ti. Santakāyakammāditāya santadhammasamannāgamato, santadhammapavedanato ca santo purisāti sappurisā. Tattha yesa vasena catusaccasampaivedhāvaha saddhammassavana labbhati, te eva dassento “Buddhādīna sappurisānan”ti āha Santo sata vā dhammoti saddhammo. So hi yathānusiṭṭha paipajjamāne apāyadukkhe, sasāradukkhe ca apatante dhāretīti evamādi guṇātisayayogavasena santo savijjamāno, pasattho, sundaro vā dhammo, sata vā ariyāna dhammo, tesa vā tabbhāvasādhako dhammoti saddhammo, “idha bhikkhu dhamma pariyāpuṇātī”ti-ādinā (a.ni.5.73) vuttā pariyatti. Sā pana mahāvisayatāya na sabbā sabbassa visesāvahāti tassa tassa anucchavikameva dassento āha “sappāyassa tepiakadhammassa savanan”ti. Yonisomanasikāro heṭṭhā vutto eva. Pubbabhāgapaipattiyāti vipassanānuyogassa.

 Aveccappasādenāti saccasampaivedhavasena Buddhādīna gue ñatvā uppannappasādena, so pana pasādo devādīsu kenacipi akampiyatāya niccaloti (D.33./CS:pg.3.237) āha “acalappasādenāti. Etthāti etasmi catukkattaye āhāracatukke. Lūkhapaṇītavatthuvasenāti odanakummāsādikassa lūkhassa ceva paṇītassa ca vatthuno vasena. Sā panāya āhārassa oḷārikasukhumatā “kumbhilāna āhāra upādāya morāna āhāro sukhumo”ti-ādinā (sa.ni.aṭṭha.2.2.11) Aṭṭhakathāya vitthārato āgatā eva.

 Ārammaaṭṭhitivasenāti ārammaasakhātassa pavattipaccayaṭṭhānassa vasena. Tiṭṭhati etthāti hiti, ārammaameva hiti ārammaaṭṭhiti. Tenevāha “rūpārammaan”ti-ādi. Ārammaattho cettha upatthambhanattho veditabbo, na visayalakkhaova. Upatthambhanabhūta rūpa upetīti rūpūpāya. Tenāha “rūpa upagata hutvāti-ādi. Rūpakkhandha nissāya tiṭṭhati tena vinā appavattanato. Tanti rūpakkhandha nissāya hānappavattana. Etanti “rūpūpāyan”ti eta vacana. Rūpakkhandho gocaro pavattiṭṭhāna paccayo etassāti rūpakkhandhagocara rūpa sahakārīkāraabhāvena patiṭṭhā etassāti rūpappatiṭṭha. Iti tīhi padehi abhisakhāraviññāṇa pati rūpakkhandhassa sahakārīkāraabhāvoyevettha vutto. Upasitta viya upasitta, yathā byañjanehi upasitta sinehita odana rucita, pariṇāmayogyañca, eva nandiyā upasitta sinehita kammaviññāṇa abhirucita hutvā vipākayogya hotīti. Itaranti dosasahagatādi-akusala, kusalañca upanissayakoiyā upasitta hutvāti yojanā. Eva pavattamānanti eva rūpūpāyanti desanābhāvena pavattamāna. Vipākadhammatāya vuddhi …pe… āpajjati. Tatthāpi nippariyāyaphalanibbattanavasena vuddhi, pariyāyaphalanibbattanavasena viruhi, nissandaphalanibbattanavasena vepulla. Diṭṭhadhammavedanīyaphalanibbattanena vā vuddhi, upapajjavedanīyaphalanibbattanavasena viruhi, aparāpariyāyaphalanibbattanavasena vepulla āpajjatīti yojanā. Ekantato vedanupāyādivasena patti nāma arūpabhave yevāti āha “imehi panāti-ādi. Evañca katvā pāḷiya kata vā-saddaggahaañca samatthita hoti. “Rūpūpāyan”ti-ādinā yathā abhisakhāraviññāṇassa upanissayabhūtā rūpādayo gayhanti, eva tena nibbattetabbāpi te gayhantīti adhippāyena “catukkavasena …pe… na vuttan”ti āha. Vipākopi hi dhammo (D.33./CS:pg.3.238) vipākadhammaviññāṇa upagata nāma hoti tathā nandiyā upasittattā. Tenāha “nandūpasecanan”ti. Vitthāritāneva Sigālasutte.

 Bhavati etena ārogyanti bhavo, gilānapaccayo. Parivuddho bhavo abhavo. Vuddhi-attho hi aya akāro yathā “savarāsavaro, (pārā. pahamamahāsagītikathā; dī.ni.aṭṭha.1ahamamahāsagītikathāvaṇṇanā; dha.sa.aṭṭha. nidānakathā) phalāphala”ti ca Telamadhuphāṇitādīnīti ādi-saddena sappinavanītāna gahaa, telādīna gahaañcettha nidassanamatta. Sabbassāpi gilānapaccayassa sagaho daṭṭhabbo. Atha vā bhavābhavoti khuddako ceva mahanto ca upapattibhavo veditabbo. Evañca sati “imesa panā”ti-ādivacana samatthita hoti. Bhavūpapattipahānattho hi visesato catuttha-ariyavaso. Tahuppādānanti tahuppattīna, cīvarādihetu uppajjanakatahānanti attho. Padhānakaraakāleti bhāvanānuyogakkhae. Sītādīni na khamatīti bhāvanāya pubbabhāgakāla sandhāya vutta. Khamatīti sahati abhibhavati. Vitakkasamananti nidassanamatta. Sabbesampi kilesāna samanavasena pavattā paipadā.

 Samādhijhānādibhedo dhammo pajjati paipajjīyati etenāti dhammapada. Anabhijjhāva dhammapada anabhijjhādhammapada. Aya tāva alobhapakkhe nayo, itarapakkhe pana anabhijjhāpadhāno dhammakoṭṭhāso anabhijjhādhammapada. Akopoti adoso, mettāti attho. Suppaṭṭhitasatīti kāyādīsu sammadeva upaṭṭhitā sati. Satisīsenāti satipadhānamukhena. Samādhipadhānattā jhānāna “samāpatti vāti vutta. Kāma saviññāṇaka-asubhepi jhānabhāvanā alobhappadhānā hoti kāyassa jigucchanena, paikkūlākāraggahaavasena ca pavattanato, sattavidha-uggahakosallādivasena panassā pavatti satipadhānāti tatiyadhammapadeneva na sagahitukāmo “dasa asubhavasena vāti āha. Hitūpasahārādivasena pavattanato brahmavihārabhāvanā byāpādavirodhinī abyāpādappadhānāti āha “catubrahma …pe… dhammapadan”ti. Tattha adhigatāni jhānādīnīti yojanā. Gamanādito āhārassa paikkūlabhāvasallakkhaa saññāya thirabhāveneva hoti tassā thirasaññāpadaṭṭhānattāti āhāre paikkūlasaññāpi (D.33./CS:pg.3.239) tatiyadhammapade eva sagaha gatā. Āruppasamādhi-abhiññāna adhiṭṭhānabhāvato kasiabhāvanā, sattavidhabojjhagavijjāvimuttipāripūrihetuto ānāpānesu pahama-ānāpānabhāvanā visesato samādhipadhānāti sā catutthadhammapadena sagahitā. Catudhātuvavatthānavasena adhigatānipi ettheva sagahetabbāni siyu, paññāpadhānatāya pana na sagahitāni.

 Dhammasamādānesu pahama acelakapaipadā etarahi ca dukkhabhāvato, anāgatepi apāyadukkhavaṭṭadukkhāvahato. Acelakapaipadāti ca nidassanamatta daṭṭhabba channaparibbājakānampi ubhayadukkhāvahapaipattidassanato. Dutiya …pe… brahmacariyacaraa etarahi satipi dukkhe āyati sukhāvahattā. Kāmesu pātabyatā yathākāma kāmaparibhogo. Alabhamānassāpīti pi-saddena ko pana vādo labhamānassāti dasseti.

 Dussīlyādipāpadhammāna khambhana paibandhana khandhaṭṭho, so pana sīlādi evāti āha “guaṭṭho khandhaṭṭho”ti. Guavisayatāya khandha-saddassa guatthatā veditabbā. Vimuttikkhandhoti paipakkhato suṭṭhu vimuttā guadhammā adhippetā, na avimuttā, nāpi vimuccamānāti tehi saha desana āruhā sīlakkhandhādayopi tayoti āha “phalasīla adhippeta, catūsupi hānesu phalameva vuttan”ti ca. Eteneva cettha vimuttikkhandhoti phalapariyāpannā sammāsakappavāyāmasatiyo adhippetāti veditabba.

 Upatthambhanaṭṭhena sampayuttadhammāna tattha thirabhāvena pavattanato, eteneva ahirika-anottappānampi savisaye balaṭṭho siddho veditabbo. Na hi tesa paipakkhehi akampiyaṭṭho ekantiko. Hirottappānañhi akampiyaṭṭho sātisayo kusaladhammāna mahābalabhāvato, akusalānañca dubbalabhāvato. Tenāha Bhagavā “abalā na balīyanti, maddante na parissayā”ti (su.ni.776 mahāni.5 netti. painiddesavāre 5) bodhipakkhiyadhammavasenāya desanāti “samathavipassanāmaggavasenāti vutta.

 Adhīti upasaggamatta, na “adhicittan”ti-ādīsu (dha.pa.185) viya adhikārādi-attha. Karaṇādhikaraabhāvasādhanavasena adhiṭṭhāna-saddassa attha dassento “tena (D.33./CS:pg.3.240) vāti-ādimāha. Tena adhiṭṭhānena tiṭṭhanti attano sammāpaipattiya guṇādhikā purisā, te eva tattha adhiṭṭhāne tiṭṭhanti sammāpattiyā, hānameva adhiṭṭhānameva sammāpaipattiyanti yojanā. Pahamena adhiṭṭhānena. Aggaphalapaññāti ukkaṭṭhaniddesoya. Kilesūpasamoti kilesāna accantavūpasamo Pahamena nayena adhiṭṭhānāni ekadesatova gahitāni, na nippadesatoti nippadesatova tāni dassetu “pahamena cāti-ādi vutta. Ādi katvāti etena jhānābhiññāpaññañceva maggapaññañca sagahāti. Vacīsacca ādi katvāti ādi-saddena viratisacca sagahāti. Tatiyena ādi-saddena kilesāna vītikkamapariccāga, pariyuṭṭhānapariccāga, heṭṭhimamaggehi anusayapariccāgañca sagahāti. “Vikkhambhite kilese”ti etena samāpattīhi kilesāna vikkhambhanavasena vūpasama vatvā ādi-saddena heṭṭhimamaggehi kātabba tesa samucchedavasena vūpasama sagahāti. Arahattaphalapaññā kathitā ukkaṭṭhaniddesatova, aññathā vacīsaccādīnampi gahaa siyā. Nibbānañca asammosadhammatāya uttamaṭṭhena sacca, sabbasakilesapariccāganimittatāya cāgo, sabbasakhārūpasamabhāvato upasamoti ca visesato vattabbata arahatīti therassa adhippāyo. Pakaṭṭhajānanaphalatāya paññā, anavasesato kilesānañcajante ca vūpasante ca uppannattā cāgo, upasamoti ca visesato aggaphalañāṇa vuccatīti thero āha “sesehi arahattaphalapaññā kathitāti.

 

(D.33.-6-3)Pañhabyākaraṇādicatukkavaṇṇanā

 

 312. Kāḷakanti malīna, cittassa apabhassarabhāvakaraanti attho. Ta panettha kammapathappattameva adhippetanti āha “dasa-akusalakammapathakamman”ti. Kahābhijātihetuto vā kaha. Tenāha “kahavipākan”ti. Apāyūpatti, manussesu ca dobhaggiya kahavipāko. Aya tassa tamabhāvo vutto. Nibbattanatoti nibbattāpanato. Paṇḍaranti odāta, cittassa pabhassarabhāvakaraanti attho. Sukkābhijātihetuto vā sukka. Tenāha “sukkavipākan”ti. Saggūpapatti, manussesu sobhaggiyañca sukkavipāko. Aya tassa jotibhāvo vutto. Ukkaṭṭhaniddesena pana “sagge nibbattanato”ti vutta, nibbattāpanatoti attho. Missakakammanti kālena kaha, kālena sukkanti eva missakavasena (D.33./CS:pg.3.241) katakamma. “Sukhadukkhavipākan”ti vatvā tattha sukhadukkhāna pavatti-ākāra dassetu “missakakammañhīti-ādi vutta. Kammassa kahasukkasamaññā kahasukkābhijātihetutāyāti apacayagāmitāya tadubhayaviddhasakassa kammakkhayakarakammassa idha sukkapariyāyopi na icchitoti āha “ubhaya …pe… ayamettha attho”ti. Tattha ubhayavipākassāti yathādhigatassa ubhayavipākassa. Sampattibhavapariyāpanno hi vipāko idha “sukkavipāko”ti adhippeto, na accantaparisuddho ariyaphalavipāko.

 Pubbenivāso sattāna cutūpapāto ca paccakkhakaraena sacchikātabbā; itare pailābhena asammohapaivedhavasena paccakkhakaraena ca sacchikātabbā. Nanu ca paccavekkhaṇāpettha paccakkhato pavattatīti? Sacca paccakkhato pavattati sarūpadassanato, na pana paccakkhakaraavasena pavattati paccakkhakārīna piṭṭhivattanato. Tenāha “kāyenāti-ādi.

 Ohanantīti heṭṭhā katvā hananti gamenti. Tathābhūtā ca adho sīdenti nāmāti āha “osīdāpentīti. Kāmanaṭṭhena kāmo ca so yathāvuttenatthena ogho cāti, kāmesu oghoti vā kāmogho. Bhavogho nāma bhavarāgoti dassetu “rūpārūpabhavesūti-ādi vutta. Tattha pahamo upapattibhavesu rāgo, dutiyo kammabhavesu, tatiyo bhavadiṭṭhisahagato. Yathā rañjanaṭṭhena rāgo, eva ohanaṭṭhena “ogho”ti vutto.

 Yojentīti kamma vipākena, bhavādi bhavantarādīhi dukkhe satte yojenti ghaṭṭentīti yogā. Oghā viya veditabbā atthato kāmayogādibhāvato.

 Visayojentīti paipanna puggala kāmayogādito viyojenti. Sakilesakaraa yojana yogo, ganthikaraa (ganthakaraa dha.sa.mūlaṭī. 20-25), sakhalikacakkalikāna viya paibaddhatākaraa vā ganthana gantho, aya etesa viseso. Palibundhatīti nissaritu appadānavasena na muñceti vibandhati. Idamevāti attano yathā-upaṭṭhita sassatavādādika vadati. Saccanti bhūta.

 Bhusa (D.33./CS:pg.3.242) dahañca ārammaa ādīyati etehīti upādānāni. Ya pana tesa tathāgahaa, tampi atthato ādānamevāti āha “upādānānīti ādānaggahaṇānīti. Gahaaṭṭhenāti kāmanavasena daha gahaaṭṭhena. Puna gahaaṭṭhenāti micchābhinivisanavasena daha gahaaṭṭhena. Imināti iminā sīlavatādinā. Suddhīti sasārasuddhi. Etenāti etena diṭṭhigāhena. “Attāti paññāpento vadati ceva abhinivesanavasena upādiyati ca.

 Yavanti tāhi sattā amissitāpi samānajātitāya missitā viya hontīti yoniyo, tā pana atthato aṇḍādi-uppattiṭṭhānavisiṭṭhā khandhāna bhāgaso pavattivisesāti āha “yoniyoti koṭṭhāsāti. Sayanasminti pupphasantharādisayanasmi. Tattha vā te sayitā jāyantīti sayanaggahaa. Tayida manussāna, bhummadevānañca vasena gahetabba. Pūtimacchādīsu kimayo nibbattanti. Upapatitā viyāti upapajjavasena patitā viya. Bāhirapaccayanirapekkhatāya vā upapatane sādhukārino opapātino, te eva idha “opapātikāti vuttā. Devamanussesūti ettha ye deve sandhāya devaggahaa, te dassento “bhummadevesūti āha.

 Attano satisammosena āhārappayogena maraato “pahamo Khiḍḍāpadosikavasenāti vutta. Attano parassa ca manopadosavasena maraato “tatiyo manopadosikavasenāti vutta. Neva attasañcetanāya maranti, na parasañcetanāya kevala puññakkhayeneva maraato, tasmā catuttho …pe… veditabbo.

 

(D.33.-6-4)Dakkhiṇāvisuddhādicatukkavaṇṇanā

 

 313. Dānasakhātā dakkhiṇā, na deyyadhammasakhātā. Visujjhanā mahājutikatā, sā pana mahāphalatāya veditabbāti āha “mahapphalā hontīti.

 Anariyānanti asādhūna. Te pana nihīnācārā hontīti āha “lāmakānan”ti. Vohārāti sabbohārā abhilāpā vā, atthato tathāpavattā cetanā. Tenāha “ettha cāti-ādi.

 

(D.33.-6-5)Attantapādicatukkavaṇṇanā

 

 314. Tesu (D.33./CS:pg.3.243) acelakoti nidassanamatta channaparibbājakānampi attakilamatha anuyuttāna labbhanato.

 Na sīlādisampannoti sīlādīhi guehi aparipuṇṇo.

 Tamoti appakāsabhāvena tamobhūto. Tenāha “andhakārabhūto”ti, andhakāra viya bhūto jāto appakāsabhāvena, andhakāratta vā pattoti attho. Tamamevāti vuttalakkhaa tamameva. Para parato ayana gati niṭṭhāti attho. “Nīce …pe… nibbattitvāti etena tassa tamabhāva dasseti, “tīṇi duccaritāni paripūretīti etena tamaparāyanabhāva appakāsabhāvāpattito. Tathāvidho hutvāti nīce …pe… nibbattetvā. “Tīṇi sucaritāni paripūretīti etena tassa jotiparāyanabhāva dasseti pakāsabhāvāpattito. Itaradvaye vuttanayānusārena attho veditabbo.

 Ma-kāro padasandhimatta “aññamaññan”ti-ādīsu (su.ni.605) viya. Catūhi vātehīti catūhi disāhi uṭṭhitavātehi. Parappavādehīti paresa diṭṭhigatikāna vādehi. “Akampiyo”ti vatvā tattha kāraamāha “acalasaddhāyāti, maggenāgatasaddhāya. Patanubhūtattāti ettha dvīhi kāraehi patanubhāvo veditabbo adhiccuppattiyā, pariyuṭṭhānamandatāya ca. Sakadāgāmissa hi vaṭṭānusārimahājanassa viya kilesā abhiha na uppajjanti, kadāci karahaci uppajjanti. Uppajjamānā ca vaṭṭānusārimahājanassa viya maddantā abhibhavantā na uppajjanti, dvīhi pana maggehi pahīnattā mandā mandā tanukākārā uppajjanti. Iti kilesāna patanubhāvena guasobhāya guasoraccena sakadāgāmī samaapadumo nāma. Rāgadosāna abhāvāti guavikāsavibandhāna sabbaso rāgadosāna abhāvena. Khippameva pupphissatīti aggamaggavikasanena nacirasseva anavasesaguasobhāpāripūriyā pupphissati. Tasmā anāgāmī samaapuṇḍarīko nāma. “Puṇḍarīkan”ti hi rattakamala vuccati. Ta kira lahu pupphissati. ‘Paduman’ti setakamala, ta cirena pupphissatī”ti vadanti. Ganthakārakilesānanti cittassa baddhabhāvakarāna uddhambhāgiyakilesāna sabbaso abhāvā samaasukhumālo (D.33./CS:pg.3.244) nāma samaabhāvena paramasukhumālabhāvappattito.

 

Catukkavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

Niṭṭhitā ca pahamabhāṇavāravaṇṇanā.

 

(D.33.-7)Pañcakavaṇṇanā

 

 315. Saccesu viya ariyasaccāni khandhesu upādānakkhandhā antogadhāti khandhesu lokiyalokuttaravasena vibhāga dassetvā itaresu tadabhāvato “upādānakkhandhā lokiyā vāti āha.

 Gantabbāti upapajjitabbā. Yathā hi kammabhavo paramatthato asatipi kārake paccayasāmaggiyā siddho “tasamaginā santānalakkhaena sattena kato”ti voharīyati, eva upapattibhavalakkhaṇā gatiyo paramatthato asatipi gamake tatakammavasena yehi tāni kammāni “katānī”ti vuccanti, tehi “gantabbā”ti voharīyanti. Yassa uppajjati, ta brūhanto eva uppajjatīti ayo, sukha. Natthi ettha ayoti nirayo. Tato eva assādetabbamettha natthīti “nirassādo”ti āha. Avīci-ādi-okāsepi nirayasaddo niruhoti āha “sahokāsena khandhā kathitāti. Sūriyavimānādi okāsavisesepi loke deva-saddo niruhoti āha “catutthe okāsopīti.

 Āvāseti visaye bhumma. Peto vā ajagaro vā hutvā nibbattati laggacittatāya, hīnajjhāsayatāya ca. Tehi tehi kāraehi ādīnava dassetvā yathā aññe na labhanti, eva karoti attano visamanissitatāya, balavanissitatāya ca. Vaṇṇamacchariyena attano eva vaṇṇa vaṇṇeti, paresa vaṇṇo “ki vaṇṇo eso”ti ta ta dosa vadati. Paivedhadhammo ariyānayeva hoti, te ca ta na maccharāyanti macchariyassa sabbaso pahīnattāti tassa asambhavo evāti āha “pariyattidhamme”ti-ādi. “Aya ima dhamma uggahetvā aññathā attha viparivattetvā nassessatī”ti dhammānuggahena na deti. “Aya ima dhamma uggahetvā uddhato (D.33./CS:pg.3.245) unnao avūpasantacitto apuñña pasavissatī”ti puggalānuggahena na deti. Na ta adāna macchariya macchariyalakkhaasseva abhāvato.

 Citta nivārentīti jhānādivasena uppajjanaka kusalacitta nisedhenti tathāssa uppajjitu na denti. Nīvaraappattoti nīvaraṇāvattho. “Arahattamaggavajjho”ti etena bhavarāgānusayassapi nīvaraabhāva anujānāti, ta vicāretabba. Kimettha vicāretabba? “Āruppe kāmacchandanīvaraa paicca thinamiddhanīvaraan”ti (paṭṭha.3.nīvaraagocchake 8) ādivacanato na yida “pariyāyena vuttan”ti sakkā vattu, sabbesampi tebhūmakadhammāna kāmanīyaṭṭhena kāmabhāvato bhavarāgassapi kāmacchandabhāvassa icchitattā. Tasmā “kāmacchando nīvaraappatto”ti bhavarāgānusayamāha. So hi arahattamaggavajjho. “Yā tasmi samaye cittassa akalyatā”ti (dha.sa.1162) ādivacanato thina cittagelañña. Tathā “yā tasmi samaye vedanākkhandhassā”ti (dha.sa.44) ādivacanato middha khandhattayagelañña. Ettha ca cittagelaññena cittasseva akalyatā, khandhattayagelaññena pana rūpakāyassapi thinamiddhassa niddāhetuttā. Tathā uddhaccanti uddhaccassa arahattamaggavajjhata upasaharati tathā-saddena na ubhayata. Na hi tassa tādisī ubhayatā atthi. Ya pana keci vadanti “puthujjanasantānavutti sekkhasantānavuttī”ti, ta idha anupayogi sekkhasantānavuttino eva cettha adhippetattā.

 Tehīti sayojanehi. “Orambhāgiyāni uddhambhāgiyānī”ti visesa anāmasitvā “sayojanānī”ti sādhāraato paduddhāro idāni vuccamānacatukkānucchavikatāvasena, kassacipi kilesassa avikkhambhitattā kathañcipi avinipāteyyatāmutto kāmabhavo ajjhattaggahaassa visesapaccayattā imesa sattāna abbhantaraṭṭhena anto nāma. Rūpārūpabhavo tabbipariyāyato bahi nāma. Tathā hi yassa orambhāgiyāni sayojanāni appahīnāni, so ajjhattasayojano vutto, yassa tāni pahīnāni, so bahiddhāsayojano, tasmā anto asamucchinnabandhanatāya, bahi ca pavattamānabhavagasantānatāya antobaddhā bahisayitā nāma. Nirantarappavattabhavagasantānavasena hi sayitavohāro. Kāma nesa bahibandhanampi asamucchinna, antobandhanassa pana thūlatāya eva vutta (D.33./CS:pg.3.246) Tenāha “tesañhi kāmabhave bandhanan”ti. Iminā nayena sesadvayepi attho veditabbo. Asamucchinnesu ca orambhāgiyasayojaniyesu laddhappaccayesu uddhambhāgiyasayojanāni agaanūpagāni hontīti. Ariyānayeva vasenettha catukkassa uddhaattā labbhamānāpi puthujjanā na uddhaṭā.

 Sikkhākoṭṭhāsoti sikkhitabbabhāgo. Pajjati sikkhā etenāti sikkhāpada, sikkhāya adhigamupāyoti. Āgatāyeva, tasmā tattha āgatanayeneva veditabbāti adhippāyo.

 

(D.33.-7-1)Abhabbaṭṭhānādipañcakavaṇṇanā

 

 316. Desanāsīsamevāti desanāpadeso eva, tasmā sotāpannādayopi abhabbā. Yadi eva kasmā tathā desanāti āha “puthujjanakhīṇāsavānan”ti-ādi.

 Ñātibyasane yesa ñātīna vināso, tesa hitasukha viddhaseti, tasmā byasatīti byasana. Bhogabyasanepi eseva nayo. Rogabyasanādīsu pana “yassa rogo”ti-ādinā yojetabba. Neva akusalāni asakiliṭṭhasabhāvattā. Na tilakkhaṇāhatāni abhāvadhammattā. Itara pana vuttavipariyāyato akusala, tilakkhaṇāhatañca.

 Guehi Samiddhabhāvā sampadā.

 Vatthusandassanāti yasmi vatthusmi tassa āpatti, tassa sarūpato dassanā. Āpattisandassanāti ya āpatti so āpanno, tassā dassanā. Savāsapaikkhepoti uposathapavāraṇādisavāsassa paikkhipana akaraa. Sāmīcipaikkhepo abhivādanādisāmīcikiriyāya akaraa. Codayamānenāti codentena. Cuditakassa kāloti cuditakassa puggalassa codetabbakālo. Puggalanti codetabba puggala. Upaparikkhitvāti “aya cuditakalakkhae tiṭṭhati, na tiṭṭhatī”ti vīmasitvā. Ayasa āropeti “ime ma abhūtena abbhācikkhantā anayabyasana āpādentī”ti bhikkhūna ayasa uppādeti.

 

(D.33.-7-2)Padhāniyagapañcakavaṇṇanā

 

 317. Padahatīti (D.33./CS:pg.3.247) padahano; bhāvana anuyutto yogī, tassa bhāvo bhāvanānuyogo padahanabhāvo. Padhāna assa atthīti padhāniko, ka-kārassa ya-kāra katvā “padhāniyo”ti vutta. “Abhinīhārato paṭṭhāya āgatattā”ti vuttattā paccekabodhisattasāvakabodhisattānampi paidhānato pabhuti āgatā saddhā āgamanasaddhā eva, ukkaṭṭhaniddesena pana “sabbaññubodhisattānan”ti vutta. Adhigamato samudāgatattā aggamaggaphalasampayuttāpi adhigamanasaddhā nāma, yā sotāpannassa agabhāvena vuttā. Acalabhāvenāti paipakkhena anabhibhavanīyattā niccalabhāvena. Okappananti okkantitvā pakkhanditvā adhimuccana. Pasāduppatti pasādanīye vatthusmi pasīdanameva. Suppaividdhanti suṭṭhu paividdha, yathā tena paivedhena sabbaññutaññāṇa hatthagata ahosi, tathā paividdha. Yassa Buddhasubuddhatāya saddhā acalā asampavedhī, tassa dhammasudhammatāya, saghasuppaipannatāya ca saddhā na tathāti aṭṭhānameta anavakāso. Tenāha Bhagavā “yo, bhikkhave, Buddhe pasanno, dhamme so pasanno, saghe so pasanno”ti-ādi. Padhānavīriya ijjhati “addhā imāya paipadāya jarāmaraato muccissāmī”ti sakkacca padahanato.

 Appa-saddo abhāvattho “appa-saddassa …pe… kho panā”ti-ādīsu viyāti āha “arogo”ti. Samavepākiniyāti yathābhutta āhāra samākāreneva paccanasīlāya. Daha katvā paccantī hi gahaṇī ghorabhāvena pittavikārādivasena roga janeti, sithila katvā paccantī mandabhāvena vātavikārādivasena. Tenāha “nātisītāya nāccuhāyāti. Gahaṇītejassa mandatikkhatāvasena sattāna yathākkama sītuhasahagatāti āha “atisītagahaiko”ti-ādi. Yāthāvato accayadesanā attano āvikaraa nāmāti āha “yathābhūta attano agua pakāsetāti. Udayatthagāminiyāti sakhārāna udaya, vayañca paivijjhantiyāti ayamettha atthoti āha “udayañcāti-ādi. Parisuddhāyāti nirupakkilesāya. Nibbijjhitu samatthāyāti tadagavasena avasesa pajahitu samatthāya. Tassa tassa dukkhassa khayagāminiyāti ya dukkha imasmi ñāṇe anadhigate pavattāraha, adhigate na pavattati, ta sandhāya vadati. Tathā hesa yogāvacaro “cūḷasotāpanno”ti vuccati.

 

(D.33.-7-3)Suddhāvāsādipañcakavaṇṇanā

 

 318. “Suddhā (D.33./CS:pg.3.248) āvasisūti-ādinā addhattayepi tesa suddhāvāsapariyāyo abyabhicārīti dasseti. Kilesamalarahitāti nāmakāyaparisuddhi vadanto eva rūpakāyaparisuddhimpi atthato dasseti. Tenāha “anāgāmikhīṇāsavāti.

 Āyuno majjhanti avihādīsu yattha yattha uppanno, tattha tattha āyuno majjha anatikkamitvā. Antarā vāti tassa antarāva orameva. Majjha upahaccāti āyuno majjha aticca. Tenāha “atikkamitvāti. Appayogenāti anussahanena. Akilamantoti akilanto. Sukhenāti akicchena. Uddha vāhibhāvena uddha assa tahāsota, vaṭṭasotañcāti uddhasoto; uddha vā gantvā pailabhitabbato uddha assa maggasotanti uddhasoto. Akaniṭṭha gacchatīti akaniṭṭhagāmī. Sodhetvāti tattha tattha uppajjanto te te devaloke sodhento viya hotīti vutta “cattāro devaloke sodhetvāti. Tattha tattha vā uppajjitvā puna anuppajjanārahabhāveneva tatopi gacchanto devūpapattibhavasaññite attano khandhaloke bhavarāgamala visodhetvā vikkhambhetvā. Ayañhi avihesu kappasahassa vasanto arahatta pattu asakkuitvā atappa gacchati, tatthāpi dve kappasahassāni vasanto arahatta pattu asakkuitvā sudassa gacchati, tatthāpi cattārikappasahassāni vasanto arahatta pattu asakkuitvā sudassi gacchati, tatthāpi aṭṭhakappasahassāni vasanto arahatta pattu asakkuitvā akaniṭṭha gacchati, tattha vasanto aggamagga adhigacchati.

 

(D.33.-7-4)Cetokhilapañcakavaṇṇanā

 

 319. Cetokhilā nāma atthato vicikicchā kodho ca, te pana yasmi santāne uppajjanti, tassa kharabhāvo kakkhaabhāvo hutvā upatiṭṭhanti, pageva attanā sampayuttacittassāti āha “cittassa thaddhabhāvo”ti. Yathā lakkhaapāripūriyā gahitāya sabbā satthurūpakāyasirī gahitāva nāma hoti, eva sabbaññutāya sabbā dhammakāyasirī” gahitā eva nāma hotīti tadubhayavatthukameva kakha dassento “sarīre kakhamāno”ti-ādimāha. Ātapati kileseti ātappa (D.33./CS:pg.3.249) sammāvāyāmoti āha ātappāyāti vīriyakaraatthāyāti. Punappuna yogāyāti bhāvana punappuna yuñjanāya. Satatakiriyāyāti bhāvanāya nirantarappayogāya. “Paivedhadhamme kakhamāno”ti ettha katha lokuttaradhamme kakhā pavattatīti? Na ārammaakaraavasena, anussavākāraparivitakkaladdhe parikappitarūpe kakhā pavattatīti dassento āha “vipassanā …pe… vadanti, ta atthi nu kho natthīti kakhatīti. Sikkhāti cettha pubbabhāgasikkhā veditabbā. “Kāmañcettha visesuppattiyā mahāsāvajjatāya ceva savāsanimittaghaṭṭanāhetu abhihuppattikatāya ca ‘sabrahmacārīsū’ti kopassa visayo visesetvā vutto, tato aññatthāpi pana kopo ‘na cetokhilo’ti na sakkā viññātun”ti keci. Yadi eva vicikicchāyapi aya nayo āpajjati, tasmā yathārutavaseneva gahetabba.

 

(D.33.-7-5)Cetasovinibandhādipañcakavaṇṇanā

 

 320. Pavattitu appadānavasena kusalacitta vinibandhantīti cetasovinibandhā. Ta pana vinibandhantā muṭṭhigāha gahantī viya hontīti āha “citta bandhitvāti-ādi. Kāmagiddho puggalo vatthukāme viya kilesakāmepi assādeti abhinandatīti vutta “vatthukāmepi kilesakāmepīti. Attano kāyeti attano karajakāye, attabhāve vā. Bahiddhārūpeti paresa kāye, anindriyabaddharūpe ca. Udara avadihati upacinoti paripūretīti udarāvadehaka. Seyyasukhanti seyyāya sayanavasena uppajjanakasukha. Saparivattakanti saparivattetvā. Paidhāyāti tahāvasena paidahitvā. Iti pañcavidhopi lobhaviseso eva cetovinibandho vuttoti veditabbo.

 Lokiyāneva kathitāni rūpindriyānayeva kathitattā. Pahamadutiyacatutthāni lokiyāni parittabhūmakattā. Tatiyapañcamāni kāmarūpaggabhūmikattā, kāmarūpārūpaggabhūmikattā ca. Lokiyalokuttarāni kathitānīti ānetvā yojanā. “Samathavipassanāmaggaphalavasenā”ti vattabba. “Samathavipassanāmaggavasenāti vutta.

 

(D.33.-7-6)Nissaraiyapañcakavaṇṇanā

 

 321. Nissarantīti (D.33./CS:pg.3.250) nissaraṇīyāti vattabbe rassa katvā niddeso. Kattari hesa anīya-saddo yathā “niyyānikā”ti. Tenāha “nissaṭāti. Kuto pana nissaṭāti? Yathāsaka paipakkhato. Nijjīvaṭṭhena dhātuyoti āha “attasuññasabhāvāti. Atthato pana dhammadhātumanoviññāṇadhātuvisesā. Tādisassa bhikkhuno kilesavasena kāmesu manasikāro nāma natthīti āha “vīmasanatthan”ti. “Nekkhammanissita idāni me citta, ki nu kho kāmavitakkopi uppajjatī”ti vīmasantassāti attho. Pakkhandana nāma anuppaveso, so pana tattha natthīti āha “na pavisatīti. Pasāda nāma abhirucisantiṭṭhāna vimuccana adhimuccananti ta sabba pakkhipanto vadati “pasāda nāpajjatīti-ādi. Evabhūta panassa citta tattha katha tiṭṭhatīti āha “yathā panāti-ādi. Tanti pahamajjhāna. Assāti bhikkhuno. Citta pakkhandatīti parikammacittena saddhi jhānacitta ekaṭṭhavasena ekajjha gahetvā vadati. Gocare gatattāti attano ārammae eva pavattattā. Ahānabhāgiyattāti hitibhāgiyattā, visesabhāgiyattā vā. Suṭṭhu vimuttanti vikkhambhanavimuttiyā sammadeva vimutta. Cittassa kāyassa ca hananato vighāto, dukkha. Paridahanato pariḷāho, kāmadaratho. Na vedayati anuppajjanato. Nissaranti tatoti nissaraa. Ke nissaranti? Kāmā. Evañca katvā kāmānanti kattari sāmivacana suṭṭhu yujjati. Yadaggena kāmā tato “nissaṭā”ti vuccanti, tadaggena jhānampi kāmato “nissaan”ti vattabbata labhatīti vutta “kāmehi nissaattāti. Eva vikkhambhanavasena kāmanissaraa vatvā idāni samucchedavasena accantatova nissaraa dassetu “yo panāti-ādi vutta.

 Sesapadesūti sesakoṭṭhāsesu. Aya pana visesoti visesa vadantena “ta jhāna pādaka katvā”ti-ādiko avisesoti vatvā dutiyatatiyavāresu sabbaso anāmaṭṭho, catutthavāre pana ayampi visesoti dassetu “accantanissarae cettha arahattaphala yojetabban”ti vutta.

 Yasmā arūpajjhāna pādaka katvā aggamagga adhigantvā arahatte hitassa citta sabbaso rūpehi nissaa nāma hoti. Tassa hi phalasamāpattito vuṭṭhāya (D.33./CS:pg.3.251) vīmasanattha rūpābhimukha citta pesentassa idamakkhātanti samathayānikāna vasena heṭṭhā cattāro vārā kathitā, ida pana sukkhavipassakassa vasenāti āha “suddhasakhāre”ti-ādi. Puna sakkāyo natthīti uppannanti idāni me sakkāyappabandho natthīti vīmasantassa uppanna.

 

(D.33.-7-7)Vimuttāyatanapañcakavaṇṇanā

 

 322. Vimuttiyā vaṭṭadukkhato vimuccanassa āyatanāni kāraṇāni vimuttāyatanānīti āha “vimuccanakāraṇānīti. Pāḷi-attha jānantassāti “idha sīla āgata, idha samādhi, idha paññā”ti-ādinā ta ta pāḷi-attha yāthāvato jānantassa. Pāḷi jānantassāti tadatthajotana pāḷi yāthāvato upadhārentassa. Taruapītīti sañjātamattā mudukā pīti jāyati. Katha jāyati? Yathādesitadhamma upadhārentassa tadanucchavikameva attano kāyavacīmanosamācāra pariggahantassa somanassappattassa pamodalakkhaa pāmojja jāyati. Tuṭṭhākārabhūtā balavapītīti purimuppannāya pītiyā vasena laddhāsevanattā ativiya tuṭṭhākārabhūtā kāyacittadarathapassambhanasamatthāya passaddhiyā paccayo bhavitu samatthā balappattā pīti jāyati. Yasmā nāmakāye passaddhe rūpakāyopi passaddho eva hoti, tasmā “nāmakāyo paipassambhati” icceva vutta. Sukha pailabhatīti vakkhamānassa cittasamādhānassa paccayo bhavitu samattha cetasika nirāmisa sukha pailabhati vindati. “Samādhiyatī”ti ettha na yo koci samādhi adhippeto, atha kho anuttarasamādhīti dassento “arahatta phalasamādhinā samādhiyatīti āha. “Ayañhīti-ādi tassā desanāya tādisassa puggalassa yathāvuttasamādhipailābhassa kāraabhāvavibhāvana. Tassa vimuttāyatanabhāvo. Osakkitunti nayitu. Samādhiyeva samādhinimittanti kammaṭṭhānapāḷi-āruho samādhiyeva parato uppajjanakabhāvanāsamādhissa kāraabhāvato samādhinimitta. Tenāha ācariyasantike”ti-ādi.

 Vimutti vuccati arahatta sabbaso kilesehi paippassaddhivimuttīti katvā. Paripācentīti sādhenti nipphādenti. Aniccānupassanāñāṇe nissayapaccayabhūte uppannasaññā, tena ñāṇena sahagatāti attho. Sesesupi (D.33./CS:pg.3.252) eseva nayo. Ya panettha vattabba, ta Visuddhimaggasavaṇṇanāya (visuddhi.ī. 1.37 306) vuttanayena veditabba.

 

Pañcakavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.33.-8)Chakkavaṇṇanā

 

 323. Attāna adhi ajjhattā, adhi-saddo samāsavisaye adhikārattha, pavatti-atthañca gahetvā pavattatīti attāna adhikicca uddissa pavattā ajjhattā; ajjhattesu bhavāni ajjhattikānīti niyakajjhattesupi abbhantarāni cakkhādīni vuccanti, tāni pana yena ajjhattabhāvena “ajjhattikānī”ti vuccanti, tamattha pākaa katvā dassento “ajjhattikānīti āha. Saddatthato pana ajjhattajjhattāniyeva ajjhattajjhattikāni yathā “venayiko”ti (ma.ni.1.246 a.ni.8.11 pārā.8) daṭṭhabba. Tato ajjhattatoti tato ajjhattajjhattato, yāni ajjhattikāni vuttāni. Ajjhattikānañhi paiyogīni bāhirāni ajjhattadhammāna viya bahiddhādhammā. “Ajjhattikānī”ti hi saparasantānikāni cakkhādīni vuccanti, tathā rūpādīni “bāhirānī”ti. Ajjhattāni pana sasantānikā eva cakkhurūpādayo, tato aññeva bahiddhāti. “Viññāṇasamūhā”ti ettha yadipi tesa viññāṇāna samodhāna natthi bhinnakālikattā, cittena pana ekajjha abhisayūhanavasena samūhatā vuttā yathā “vedanākkhandho”ti. Cakkhupasādanissitanti cakkhupasāda nissāya paccaya labhitvā uppanna kusalākusalavipākaviññāṇa cakkhuviññāṇatāsāmaññena ekajjha katvā vutta. Cakkhusannissito samphasso, na cakkhudvāriko. Ime dasa samphasseti ime pasādavatthuke dasa vipākasamphasse hapetvā. Eteneva nayenāti etena phasse vutteneva nayena. Tahāchakke taha ārabbha pavattāpi tahā dhammatahāti veditabbā.

 Appaissayoti appaissavo, va-kārassa ya-kāra katvā niddeso. Garunā kismiñci vutte gāravavasena paissavana paissavo, paissavabhūta, tasabhāgañca ya kiñci gārava, natthi etasmi paissavoti appaissavo, gāravarahito. Tenāha “anīcavuttīti. Yathā cetiya uddissa kata satthu (D.33./CS:pg.3.253) katasadisa, eva cetiyassa purato kata satthu purato katasadisa evāti āha “parinibbute panāti-ādi. Sakkacca na gacchatīti ādara gārava uppādetvā na upasakamati. Yathā sikkhāya ekadese kopite, agārave ca kate sabbā sikkhā kuppati, sabbattha ca agārava kata nāma hoti samudāyato savarasamādāna avayavato bhedoti. Eva ekabhikkhusmipi …pe… agāravo katova hoti. Anādariyamattenapi sikkhāya aparipūriyevāti āha “apūrayamānova sikkhāya agāravo nāmāti. Appamādalakkhaa sammāpaipatti. Duvidhanti dhammāmisavasena duvidha.

 Somanassūpavicārāti somanassasahagatā vicārā adhippetā, upasaddo ca nipātamattanti āha “somanassasampayuttā vicārāti. Tathā hissa abhidhamme (dha.sa.8) “cāro vicāro …pe… upavicāro”ti niddeso pavatto. Somanassakāraabhūtanti sabhāvato, sakappatopi somanassassa uppattiyā paccayabhūta. Kāma parittabhūmakā vitakkavicārā aññamaññamaviyogino kiriyābhedato pana pahamābhinipātatāya vitakkassa byāpāro sātisayo. Tato para vicārassāti ta sandhāya “vitakketvā”ti pubbakālakiriyāvasena vatvā “vicārena paricchindatīti vutta. Laddhapubbāsevanassa vicārassa byāpāro paññā viya hoti. Tathā hi “vicāro vicikicchāya paipakkho”ti peake vutta. “Diṭṭhisāmaññagato”ti ettha yāya diṭṭhiyā puggalo diṭṭhisāmañña gato vutto, sā pahamamaggasammādiṭṭhi Kosambakasutte adhippetoti āha “Kosambakasutte pahamamaggo kathito”ti. Idhāti imasmi sutte. Catūsupi maggesu sammādiṭṭhi diṭṭhiggahaena gahitāti āha “cattāropi maggā kathitāti.

 

 (D.33.-8-1)Vivādamūlachakkavaṇṇanā

 

 325. Kodhanoti kujjhanasīlo. Yasmā so appahīnakodhatāya vigatakodhano nāma na hoti, tasmā “kodhena samannāgato”ti āha. Upanāho etassa atthi, upanayhanasīloti vā upanāhī. Vivādo nāma uppajjamāno yebhuyyena pahama dvinna vasena uppajjatīti (D.33./CS:pg.3.254) vutta “dvinna bhikkhūna vivādo”ti. So pana yathā bahūna anatthāvaho hoti, ta nidassanamukhena dassento “kathan”ti-ādimāha. Abbhantaraparisāyāti parisabbhantare.

 Paraguamakkhanāya pavattopi attano kāraka gūthena paharanta gūtho viya pahamatara makkhetīti makkho, so etassa atthīti makkhī. Palāsatīti palāso, parassa gue asitvā viya apanetīti attho, so etassa atthīti palāsī. Palāsī puggalo hi dutiyassa dhura na deti, sama pasāretvā tiṭṭhati. Tenāha “yugaggāhalakkhaena palāsena samannāgato”ti. “Issukīti-ādīna padānamattho heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyova. Kammapathappattāya micchādiṭṭhiyā vasenettha micchādiṭṭhi veditabbāti āha “natthikavādī ahetukavādī akiriyavādīti.

 

(D.33.-8-2)Nissaraiyachakkavaṇṇanā

 

 326. Hāpetvāti kusalacitta parihāpetvā pavattitumeva appadānavasena. Abhūta byākaraa byākaroti “mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā”ti-ādinā (a.ni.6.13) attani avijjamāna guabyāhāra byāharati. Cetovimutti-sadda apekkhitvā “nissaṭāti vutta. Puna byāpādo natthīti idāni mama byāpādo nāma natthi sabbaso natthīti ñatvā.

 “Animittā”ti vatvā yesa nimittāna abhāvena arahattaphalasamāpattiyā animittatā, ta dassetu “sā hīti-ādi vutta. Tattha rāgassa nimitta, rāgo eva vā nimittanti rāganimitta. Ādi-saddena dosanimittādīna sagaho daṭṭhabbo. Rūpavedanādisakhāranimitta rūpanimittādi. Tesaññeva niccādivasena upaṭṭhāna niccanimittādi. Tayida nimitta yasmā sabbena sabba arahattaphale natthi, tasmā vutta “sā hi …pe… animittāti vuttāti. Nimitta anusaratīti ta nimitta anugacchati ārabbha pavattati.

 Asmimānoti “asmī”ti pavatto attavisayo māno. Aya nāma aha asmīti rūpalakkhao, vedanādīsu vā aññataralakkhao aya nāma attā (D.33./CS:pg.3.255) aha asmi. “Asmī”ti māno samugghāṭīyati etenāti asmimānasamugghāto, arahattamaggo. Puna asmimāno natthīti tassa anuppattidhammatāpādana kittento samugghātattameva vibhāveti.

 

(D.33.-8-3)Anuttariyādichakkavaṇṇanā

 

 327. Natthi etesa uttarāni visiṭṭhānīti anuttarāni, anuttarāni eva anuttariyāni yathā anantameva ānantariyanti āha “anuttariyānīti anuttarānīti. Dassanānuttariya nāma anuttaraphalavisesāvahattā. Esa nayo sesesupi. Sattavidha-ariyadhanalābhoti sattavidhasaddhādilokuttaradhanalābho. Sikkhattayapūraanti adhisīlasikkhādīna tissanna sikkhāna paripūraa. Tattha paripūraa nippariyāyato asekkhāna vasena veditabba. Kalyāṇaputhujjanato paṭṭhāya hi satta sekkhā tisso sikkhā pūrenti nāma, arahā pana paripuṇṇasikkhoti. Iti imāni anuttariyāni lokiyalokuttarāni kathitāni.

 Anussatiyo eva diṭṭhadhammikasamparāyikādihitasukhāna kāraabhāvato hānānīti anussatiṭṭhānāni. Eva anussaratoti yathā Buddhānussati visesādhigamassa hāna hoti, eva “itipi so Bhagavā”ti-ādinā (dī.ni.1.157 255) Buddhague anussarantassa. Upacārakammaṭṭhānanti paccakkhato upacārajjhānāvaha kammaṭṭhāna, paramparāya pana yāva arahattā lokiyalokuttaravisesāvaha.

 

(D.33.-8-4)Satatavihārachakkavaṇṇanā

 

 328. Niccavihārāti sabbadā pavattanakavihārā. hapetvā hi samāpattivela, bhavagavelañca khīṇāsavā imināva chaagupekkhāvihārena sabbakāla viharanti. Cakkhunā rūpa disvāti nissayavohārena vutta. Sasambhārakathā hesā yathā “dhanunā vijjhatī”ti. Tasmā nissayasīsena nissitassa gahaa daṭṭhabbanti āha “cakkhuviññāṇena disvāti. Iṭṭhe arajjantoti iṭṭhe ārammae rāga anuppādento maggena samucchinnattā. Neva sumano hoti gehasitapemavasenapi. Na dummano pasādaññathattavasenapi. Asamapekkhaneti iṭṭhepi aniṭṭhepi majjhattepi ārammae na sama (D.33./CS:pg.3.256) na sammā ayoniso gahae. Yo akhīṇāsavāna moho uppajjati, ta anuppādento maggeneva tassa samugghāṭitattā. Ñāṇupekkhāvaseneva upekkhako viharati majjhatto. Ayañcassa paipattivepullappattiyā paññāvepullappattiyā vāti āha “satiyāti-ādi. Chaagupekkhāti chasu dvāresu pavattā satisampajaññassa vasena chāvayavā upekkhā. Ñāṇasampayuttacittāni labbhanti tehi vinā sampajānatāya asambhavato. Mahācittānīti aṭṭhapi mahākiriyacittāni labbhanti. Satatavihārāti ñāṇuppattipaccayarahitakālepi pavattibhedanato. Dasa cittānīti aṭṭha mahākiriyacittāni hasituppādavoṭṭhabbanacittehi saddhi dasa cittāni labbhanti. Arajjanādussanavasena pavatti tesampi sādhāraṇāti.“Upekkhako viharatī”ti vacanato chaagupekkhāvasena āgatāna imesa satatavihārāna “somanassa katha labbhatī”ti codetvā āsevanato labbhatīti sayameva pariharatīti. Kiñcāpi khīṇāsavo iṭṭhāniṭṭhepi ārammae majjhatte viya bahula upekkhako viharati attano parisuddhapakatibhāvāvijahanato, kadāci pana tathā cetobhisakhārābhāve ya ta sabhāvato iṭṭha ārammaa, tattha yāthāvasabhāvaggahaavasenapi arahato citta somanassasahagata hutvā pavattateva, tañca kho pubbāsevanavasena. Tenāha “āsevanato labbhatī”ti.

 

(D.33.-8-5)Abhijātichakkavaṇṇanā

 

 329. “Abhijātiyo”ti ettha abhi-saddo upasaggamatta, na atthavisesajotakoti āha “jātiyo”ti. Abhijāyatīti etthāpi eseva nayo. Jāyatīti ca antogadhahetu-atthapada, uppādetīti attho. Jātiyā, tanibbattakakammānañca kahasukkapariyāyatāya ya vattabba, ta heṭṭhā vuttameva. Paippassambhanavasena kilesāna nibbāpanato nibbāna sace kaha bhaveyya yathā ta dasavidha dussīlyakamma. Sace sukka bhaveyya yathā ta dānasīlādikusalakamma. Dvinnampi kahasukkavipākāna. Arahatta adhippeta “abhijāyatī”ti vacanato. Ta kilesanibbānante jātattā nibbāna yathā rāgādīna khayante jātattā rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti.

 

(D.33.-8-6)Nibbedhabhāgiyachakkavaṇṇanā

 

 Nibbedho (D.33./CS:pg.3.257) vuccati nibbāna maggañāṇena nibbijjhitabbaṭṭhena, paivijjhitabbaṭṭhenāti attho. Nirodhānupassanāñāṇeti nirodhānupassanāñāṇe nissayapaccayabhūte uppannā saññā, tena sahagatāti attho.

 

Chakkavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

 

(D.33.-9)Sattakavaṇṇanā

 

 330. Sampattipailābhaṭṭhenāti sīlasampatti-ādīna sammāsambodhipariyosānāna sampattīna pailābhāpanaṭṭhena, sampattīna vā pailābho sampattipailābho, tassa kāraa sampattipailābhaṭṭho, tena sampattipailābhaṭṭhena. Tenevāha “sampattīna pailābhakāraato”ti. Saddhāva ubhayahitatthikehi dhanāyitabbaṭṭhena dhana saddhādhana. Etthāti etesu dhanesu. Sabbaseṭṭha sabbesa pailābhakāraabhāvato, tesañca sakilesavisodhanena mahājutikamahāvipphārabhāvāpādanato. Tenāha “paññāya hīti-ādi. Tattha paññāya hatvāti kammassakatāpaññāya patiṭṭhāya sucaritādīni pūretvā saggūpagā honti. Tattha ceva pāramitā paññāya ca hatvā sāvakapāramiñāṇādīni paivijjhanti.

 Samādhi parikkharonti abhisakharontīti samādhiparikkhārā, samādhissa sambhārabhūtā sammādiṭṭhi-ādayo. Idha pana sahakārīkāraabhūtā adhippetāti āha “samādhiparivārāti.

 Asata asādhūna dhammā tesa asādhubhāvasādhanato. Asantāti asundarā gārayhā. Tenāha “lāmakāti. “Vipassakasseva kathitā”ti vatvā tassa vipassanānibbatti dassetu “tesupīti-ādi vutta. Catunnampi hi saccāna visesena dassanato maggapaññā sātisaya “vipassanā”ti vattabbā, tasamagī ca ariyo vipassanakoti.

 Sappurisāna dhammāti sappurisānayeva dhammā, na asappurisāna. Dhammānudhammapaipattiyā eva hi dhammaññu-ādibhāvo na pāḷidhammapahanādimattena. Bhāsitassāti suttageyyādibhāsitassa ceva tadaññassa ca attatthaparatthabodhakassa padassa. Atthakusalatāvasena attha jānātīti atthaññū (D.33./CS:pg.3.258). Attāna jānātīti yāthāvato attano pamāṇajānanavasena attāna jānāti. Paiggahaaparibhogamattaññutāhi eva pariyesanavissajjanamattaññutāpi bodhitā hontīti “paiggahaaparibhogesu” icceva vutta. Evañhi tā anavajjā hontīti. Yogassa adhigamāyāti bhāvanāya anuyuñjanassa. Atisambādhanti atikhuddaka atikkhapaññassa tāvatā kālena tīretu asakkueyyattā. Aṭṭhavidha parisanti khattiyaparisādika aṭṭhavidha parisa. Bhikkhuparisādika catubbidha khattiyaparisādika manussaparisayeva puna catubbidha gahetvā aṭṭhavidha vadanti apare. “Ima me sevantassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, tasmā sevitabbo, vipariyāyato tadañño asevitabbo”ti eva sevitabbāsevitabba puggala jānātīti puggalaññū. Eva tesa puggalānampi bodhana ukkaṭṭha, nihīna vā jānāti nāma.

 331. “Niddasavatthūnīti. “Ādi-saddalopenāya niddeso”ti āha “niddasādivatthūnīti. Natthi dāni imassa dasāti niddaso. Pañhoti ñātu icchito attho. Puna dasavasso na hotīti tesa matimattanti dassetu “so kirāti kirasaddaggahaa. “Niddaso”ti ceta desanāmatta, tassa nibbīsādibhāvassa viya ninnavādibhāvassa ca icchitattāti dassetu “na kevalañcāti-ādi vutta. Gāme vicarantoti gāme piṇḍāya vicaranto.

 Na ida titthiyāna adhivacana tesu tannimittassa abhāvā. Sāsanepi sekkhassāpi na ida adhivacana, kimaga pana puthujjanassa. Yassa paneta adhivacana, yena ca kāraena, ta dassetu “khīṇāsavassetan”ti-ādi vutta. Appaisandhikabhāvo hissa paccakkhato kāraa. Paramparāya itarāni, yāni pāḷiya āgatāni.

 Sikkhāya sammadeva ādāna sikkhāsamādāna, ta panassā pāripūriyā veditabbanti āha “sikkhattayapūrae”ti. Sikkhāya vā sammadeva ādito paṭṭhāya rakkhaa sikkhāsamādāna, tañca atthato pūrae paricchinna arakkhae sabbena sabba abhāvato, rakkhae ca paripūraato. Bahalacchandoti dahacchando. Āyatinti anantarānāgatadivasādikālo adhippeto (D.33./CS:pg.3.259) na anāgatabhavoti āha “anāgate punadivasādīsupīti. Sikkha paripūrentassa tattha niviṭṭha-atthitā avigatapematā, tebhūmakadhammāna aniccādivasena sammadeva nijjhāna dhammanisāmanāti āha “vipassanāyeta adhivacanan”ti. Tahāvinayaneti virāgānupassanādivipassanāñāṇānubhāvasiddhe tahāvikkhambhane. Ekībhāveti gaasagaikākilesasagaikāvigamasiddhe vivekabhāve. Vīriyārambheti sammappadhānavīriyassa paggahane, ta pana sabbaso vīriyassa paribrūhana hotīti āha “kāyikacetasikassa vīriyassa pūrae”ti. Satiyañceva nepakkabhāve cāti satokāritāya ceva sampajānakāritāya ca. Satisampajaññabaleneva vīriyārambho ijjhati. Diṭṭhipaivedheti sammādiṭṭhiyā paivijjhane. Tenāha “maggadassane”ti. Saccasampaivedhe hi ijjhamāne maggasammādiṭṭhi siddhā eva hoti.

 Asubhānupassanāñāṇeti dasavidhassa, ekādasavidhassāpi vā asubhassa anupassanāvasena pavattañāṇe. Idañhi dukkhānupassanāya paricayañāṇa. Ādīnavānupassanāñāṇeti sakhārāna aniccadukkhavipariṇāmatāsasūcitassa ādīnavassa anupassanāvasena pavattañāṇe. Appahīnaṭṭhenāti maggena asamucchinnabhāvena. Anusentīti santāne anu anu sayanti. Kāraalābhe hi sati uppannārahā kilesā santāne anu anu sayitā viya honti, tasmā te tadavatthā “anusayā”ti vuccanti. Thāmagatoti thāmappatto. Thāmagamanañca aññehi asādhārao kāmarāgādīnameva āveiko sabhāvo daṭṭhabbo. Tathā hi vutta abhidhamme “thāmagatānusaya pajahatī”ti. Kāmarāgo eva anusayo kāmarāgānusayo. Ye pana “kāmarāgassa anusayo kāmarāgānusayo”ti vadanti, ta tesa matimatta. Na hi kāmarāgavinimutto kāmarāgānusayo nāma koci atthi. Yadi “tassa bījan”ti vadeyyu, tampi tabbinimutta paramatthato na upalabbhatevāti. Eseva nayo sesesupi.

 

(D.33.-9-1)Adhikaraasamathasattakavaṇṇanā

 

 Adhikarīyanti etthāti adhikaraṇāni. Ke adhikarīyanti? Samathā. Katha adhikarīyantīti? Samanavasena, tasmā te tesa samanavasena pavattantīti āha (D.33./CS:pg.3.260) “adhikaraṇāni samentīti-ādi. Uppannāna uppannānanti uṭṭhitāna uṭṭhitāna. Samathatthanti samanattha.

 “Aṭṭhārasahi vatthūhīti lakkhaavacanameta yathā “yadi me byādhī dāheyyu dātabbamidamosadhan”ti, tasmā tesu aññataraññatarena vivadantā “aṭṭhārasahi vatthūhi vivadantī”ti vuccanti. Upavadanāti akkoso. Codanāti anuyogo.

 Adhikaraassa sammukhāva vinayanato sammukhāvinayo Sannipatitaparisāya dhammavādīna yebhuyyatāya yebhuyyasikakammassa karaa yebhuyyasikā. Ayanti aya yathāvuttā catubbidhā sammukhatā sammukhāvinayo nāma.

 Saghasāmaggivasena sammukhībhāvo, na yathā tathā kārakapuggalāna sammukhātā. Bhūtatāti tacchatā. Saccapariyāyo hi idha dhamma-saddo “dhammavādī”ti-ādīsu (dī.ni.1.9 194) viya. Vineti etenāti vinayo, tassa tassa adhikaraassa vūpasamanāya Bhagavatā vuttavidhi, tassa vinayassa sammukhatā vinayasammukhatā. Tenāha “yathā ta …pe… sammukhatāti. Yenāti yena puggalena. Vivādavatthusakhāte atthe paccatthikā atthapaccatthikā. Saghasammukhatā parihāyati sammatapuggaleheva vūpasamanato.

 Nanti vivādādhikaraa. “Na chandāgati gacchatī”ti-ādinā vutta pañcagasamannāgata. Guhakādīsu alajjussannāya parisāya guhako salākaggāho kātabbo lajjussannāya vivaako, bālussannāya sakaṇṇajappako. Yassā kiriyāya dhammavādino bahutarā, sā yebhuyyasikāti āha “dhammavādīna yebhuyyatāyāti-ādi.

 “Catūhi samathehi sammatīti ida sabbasagāhikavasena vutta. Tattha pana dvīhi dvīhi eva vūpasamana daṭṭhabba. Eva vinicchitanti sace āpatti natthi, ubho khamāpetvā, atha atthi, āpatti dassetvā ropanavasena vinicchita. Paikamma pana āpattādhikaraasamathe parato āgamissati.

 Na samaasāruppa assāmaaka, samaehi akattabba, tasmi. Ajjhācāre vītikkame sati.

 Paicaratoti (D.33./CS:pg.3.261) paicchādentassa. Pāpussannatāya pāpiyo, puggalo, tassa kattabbakamma tassa pāpiyasika. Sammukhāvinayeneva vūpasamo natthi paiññāya tathārūpāya, khantiyā vā vinā avūpasamanato.

 Etthāti āpattidesanāya. Paiññāte āpannabhāvādike karaa kiriyāāyati savareyyāsī”ti, parivāsadānādivasena ca pavatta vacīkamma paiññātakaraa.

 Yathānurūpanti “dvīhi samathehi catūhi tīhi ekenā”ti eva vuttanayena yathānurūpa. Etthāti imasmi sutte, imasmi vā samathavicāre. Vinicchayanayoti vinicchaye nayamatta. Tenāha “vitthāro panāti-ādi. Samantapāsādikāya Vinayaṭṭhakathāya (cūḷava. aṭṭha.184-187) vutto, tasmā vuttanayeneva veditabboti adhippāyo.

 

Sattakavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

Niṭṭhitā ca dutiyabhāṇavāravaṇṇanā.

 

(D.33.-10)Aṭṭhakavaṇṇanā

 

 333. Ayāthāvāti na yāthāvā. Aniyyānikatāya micchāsabhāvā. Viparītavuttikatāya yāthāvā. Niyyānikatāya sammāsabhāvā aviparītavuttikā.

 334. Kucchita sīdatīti kusīto da-kārassa ta-kāra katvā. Yassa dhammassa vasena puggalo “kusīto”ti vuccati, so kusītabhāvo idha kusīta-saddena vutto. Vināpi hi bhāvajotana sadda bhāvattho viññāyati yathā “paassa sukkan”ti, tasmā kusītabhāvavatthūnīti attho. Tenāha “kosajjakāraṇānīti attho”ti. Kamma nāma samaasāruppa īdisanti āha “cīvaravicāraṇādīti. Vīriyanti padhānavīriya, ta pana cakamanavasena karae “kāyikan”tipi vattabbata labhatīti āha “duvidhampīti. Pattiyāti pāpuanattha. Osīdananti bhāvanānuyoge sakoco. Māsehi ācita nicita viyāti māsācita, ta maññe. Yasmā (D.33./CS:pg.3.262) māsā tintāvisesena garukā honti, tasmā “yathā tintamāso”ti-ādi vutta. Vuṭṭhito hoti gilānabhāvāti adhippāyo.

 335. Tesanti ārambhavatthūna. Imināva nayenāti iminā kusītavatthūsu vutteneva nayena. “Duvidhampi vīriya ārabhatī”ti-ādinā, “ida pahamanti ida handāha vīriya ārabhāmīti eva bhāvanāya abbhussahana pahama ārambhavatthū”ti-ādinā ca attho veditabbo. Yathā tathā pahama pavatta abbhussahanañhi upari vīriyārambhassa kāraa hoti. Anurūpapaccavekkhaṇāsahitāni hi abbhussahanāni, tammūlakāni vā paccavekkhaṇāni aṭṭha ārambhavatthūni veditabbāni.

 336. Āsajjāti yassa deti, tassa āmodanahetu tena samāgamanimitta. Tenāha “ettha āsādana dānakāraa nāmāti. Bhayāti bhayahetu. Nanu bhaya nāma laddhukāmatā rāgādayo viya cetanāya avisuddhikara, ta kasmā idha gahitanti? Na ida tādisa corabhayādi sandhāya vuttanti dassetu “tatthāti-ādi vutta. Adāsi meti ya pubbe kata upakāra cintetvā dīyati, ta sandhāya vutta. Dassati meti paccupakārāsīsāya ya dīyati, ta sandhāya vadati. Sāhu dānanti “dāna nāmeta paṇḍitapaññattan”ti sādhusamācāre hatvā deti. Alakāratthanti upasobhanattha. Parivāratthanti parikkhārattha. Dānañhi datvā ta paccavekkhantassa pāmojjapītisomanassādayo uppajjanti, lobhadosa-issāmaccherādayo vidūrī bhavanti. Idāni dāna anukūladhammaparibrūhanena, paccanīkadhammavidūrībhāvakaraena ca bhāvanācittassa upasobhanāya ca parikkhārāya ca hotīti “alakārattha, parivāratthañca detī”ti vutta. Tenāha “dānañhi citta muduka karotīti-ādi. Muducitto hoti laddhā dāyake “iminā mayha sagaho kato”ti, dātāpi laddhari. Tena vutta “ubhinnampi citta muduka karotīti.

 Adantadamananti adantā anassavāpissa dānena dantā assavā honti vase vattanti. Adāna dantadūsakanti adāna pana pubbe dantāna assavānampi vighātuppādanena citta dūseti. Unnamanti dāyakā, piyavadā ca paresa garucittīkāraṭṭhānatāya (D.33./CS:pg.3.263) Namanti paiggāhakā dānena, piyavācāya laddhasagahā sagāhakāna.

 Cittālakāradānameva uttama anupakkiliṭṭhatāya, suparisuddhatāya, guavisesapaccayatāya ca.

 337. Dānapaccayāti dānakāraṇā, dānamayapuññassa katattā upacitattāti attho. Upapattiyoti manussesu, devesu ca nibbattiyo. hapetīti ekavārameva anuppajjitvā yathā uparūpari tenevākārena pavattati, eva hapeti. Tadeva casa adhiṭṭhānanti āha “tasseva vevacanan”ti. Vaḍḍhetīti brūheti, na hāpeti. Vimuttanti adhimutta, ninna poa pabbhāranti attho. Vimuttanti vā visiṭṭha. Nippariyāyato uttari nāma paṇīta majjhepi hīnamajjhimavibhāgassa labbhanatoti vutta “uttari abhāvitanti tato upari maggaphalatthāya abhāvitan”ti. Savattati tathā paihita dānamayacitta. Ya pana pāḷiya “tañca kho”ti-ādi vutta, ta tatrūpapattiyā vibandhakāradussīlyābhāvadassanapara daṭṭhabba, na dānamayassa puññassa kevalassa tasavattanatādassanaparanti daṭṭhabba.

 Samucchinnarāgassāti samucchinnakāmarāgassa. Tassa hi siyā brahmaloke upapatti, na samucchinnabhavarāgassa. Vītarāgaggahaena cettha kāmesu vītarāgatā adhippetā, yāya brahmalokūpapatti siyā. Tenāha “dānamattenevāti-ādi. Yadi eva dāna tattha ki atthiyanti āha “dāna panāti-ādi. Dānena muducittoti baddhāghāte verīpuggalepi attano dānasampaicchanena mudubhūtacitto.

 Parisīdati parito ito cito ca samāgacchatīti parisā, samūho.

 Lokassa dhammāti sattalokassa avassambhāvī dhammā. Tenāha “etehi mutto nāma natthīti-ādi. Yasmā te lokadhammā aparāpara kadāci loka anupatanti, kadāci te loko, tasmā tañcettha attha dassento “Atthime”ti suttapada (a.ni.8.6) āhari. Ghāsacchādanādīna laddhi lābho, tāni eva vā laddhabbato lābho. Tadabhāvo alābho. Lābhaggahaena (D.33./CS:pg.3.264) cettha tabbisayo anurodho gahito, alābhaggahaena virodho. Yasmā lohite sati tadupaghātavasena pubbo viya anurodhe sati virodho laddhāvasaro eva hoti, tasmā vutta “lābhe āgate alābho āgato evāti. Esa nayo yasādīsupi.

 

Aṭṭhakavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.33.-11)Navakavaṇṇanā

 

 340. Vasati tattha phala tannimittakatāya pavattatīti vatthu, kāraanti vuttovāyamattho. Tenāha āghātavatthūnīti āghātakāraṇānīti. Kopo nāmāya yasmi vatthusmi uppajjati, na tattha ekavārameva uppajjati, atha kho punapi uppajjatevāti vutta “bandhatīti. Atha vā yo paccayavisesena uppajjamāno āghāto savisaye baddho viya na vigacchati, punapi uppajjeyyeva, ta sandhāyāha āghāta bandhatīti. Ta panassa paccayavasena nibbattana uppādanamevāti vutta “karoti uppādetīti.

 Ta kutettha labbhāti ettha tanti kiriyāparāmasana, padajjhāhārena ca attho veditabboti dassento “ta anatthacaraa mā ahosīti-ādimāha. Kena kāraena laddhabba niratthakabhāvato. Kammassakā hi sattā, te kassa ruciyā dukkhitā, sukhitā vā bhavanti, tasmā kevala tasmi mayha kujjhanamatta evāti adhippāyo. Atha vā ta kopakaraamettha puggale kuto labbhā paramatthato kujjhitabbassa, kujjhanakassa ca abhāvato. Sakhāramattañheta, yadida khandhapañcaka. Ya “satto”ti vuccati, te sakhārā ittarakālā khaikā, kassa ko kujjhatīti attho. Lābhā nāma ke siyu aññatra anuppattito.

 341. Sattā āvasanti etesūti sattāvāsā. Nānattakāyā nānattasaññī ādibhedā sattanikāyā. Yasmā te te sattanikāyā tappariyāpannāna sattāna tāya eva tappariyāpannatāya ādhāro viya vattabbata arahanti samudāyādhāratāya avayavassa yathā “rukkhe sākhā”ti (D.33./CS:pg.3.265) tasmā “sattāna āvāsā, vasanaṭṭhānānīti attho”ti vutta. Suddhāvāsāpi sattāvāsova “na so, bhikkhave, sattāvāso sulabharūpo, yo mayā anāvutthapubbo iminā dīghena addhunā aññatra suddhāvāsehi devehī”ti vacanato. Yadi eva kasmā idha na gahitāti tattha kāraamāha “asabbakālikattāti-ādi. Vehapphalo pana catutthayeva sattāvāsa bhajatīti daṭṭhabba.

 342. Opasamikoti vaṭṭadukkhassa upasamāvaho, ta pana vaṭṭadukkha kilesesu upasantesu upasamati, na aññathā, tasmā “kilesūpasamakaro”ti vutta. Takkara sambodha gametīti sambodhagāmī.

 Yasmi devanikāye dhammadesanā na viyujjati savanasseva abhāvato, so pāḷiya “dīghāyuko devanikāyo”ti adhippetoti āha “asaññabhava vā arūpabhava vāti.

 343. Anupubbato viharitabbāti anupubbavihārā. Anupaipāṭiyāti anukkamena. Samāpajjitabbavihārāti samāpajjitvā samagino hutvā viharitabbavihārā.

 344. Anupubbanirodhāti anupubbena anukkamena pavattetabbanirodhā. Tenāha “anupaipāṭiyā nirodhāti.

 

Navakavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.33.-12)Dasakavaṇṇanā

 

 345. Yehi sīlādīhi samannāgato bhikkhu dhammasaraatāya dhammeneva nāthati īsati abhibhavatīti nāthoti vuccati, te tassa nāthabhāvakarā dhammā “nāthakaraṇāti vuttāti āha “sanāthā …pe… patiṭṭhākarā dhammāti. Tattha attano patiṭṭhākarāti yassa nāthabhāvakarā, tassa attano patiṭṭhāvidhāyino. Appatiṭṭho anātho, sappatiṭṭho sanāthoti patiṭṭhattho nāthattho.

 Kalyāṇaguayogato (D.33./CS:pg.3.266) kalyāṇāti dassento “sīlādiguasampannāti āha. Mijjanalakkhaṇā mittā etassa atthīti mitto, so vuttanayena kalyāṇo assa atthīti tassa atthitāmatta kalyāṇamittapadena vutta. Assa tena sabbakāla avijahitavāsoti ta dassetu “kalyāṇasahāyo”ti vuttanti āha “tevassāti-ādi. Tevassāti te eva kalyāṇamittā assa bhikkhuno. Saha ayanatoti saha vattanato. Asamodhāne cittena, samodhāne pana cittena ceva kāyena ca sampavako.

 Sukha vaco etasmi anukūlagāhimhi ādaragāravavati puggaleti suvaco. Tenāha “sukhena vattabbo”ti-ādi. Khamoti khantā, tamevassa khamabhāva dassetu “gāḷhenāti-ādi vutta. Vāmatoti micchā, ayoniso vā gahāti. Paippharatīti paṭāṇikabhāvena tiṭṭhati. Padakkhia gahātīti sammā yoniso vā gahāti.

 Uccāvacānīti vipulakhuddakāni. Tatrupagamanīyāti tatra tatra mahante, khuddake ca kamme sādhanavasena upāyena upagacchantiyā, tassa tassa kammassa nipphādanena samatthāyāti attho. Tatrupāyāyāti vā tatra tatra kamme sādhetabbe upāyabhūtāya.

 Dhamme assa kāmoti dhammakāmoti byadhikaraṇānapi bāhirattho samāso hotīti katvā vutta. Kāmetabbato vā piyāyitabbato kāmo, dhammo; dhammo kāmo assāti dhammakāmo. Dhammoti pariyattidhammo adhippetoti āha “tepiaka Buddhavacana piyāyatīti attho”ti. Samudāharaa kathana samudāhāro, piyo samudāhāro etassāti piyasamudāhāro. Sayañcāti ettha ca-saddena “sakkaccan”ti pada anukaḍḍhati, tena sayañca sakkacca desetukāmo hotīti yojanā. Abhidhammo sattappakaraṇāni adhiko abhivisiṭṭho ca pariyattidhammoti katvā. Vinayo ubhatovibhagā vinayanato kāyavācāna. Abhivinayo khandhakaparivārā visesato ābhisamācārikadhammakittanato. Ābhisamācārikadhammapāripūrivaseneva hi ādibrahmacariyakadhammapāripūrī. Dhammo eva piakadvayassāpi pariyattidhammabhāvato. Maggaphalāni abhidhammo nibbānadhammassa abhimukhoti katvā. Kilesavūpasamakāraa pubbabhāgiyā tisso sikkhā sakhepato vivaṭṭanissito (D.33./CS:pg.3.267) samatho vipassanā ca. Bahulapāmojjoti balavapāmojjo.

 Kāraattheti nimittatthe. Kusaladhammanimitta hissa vīriyārambho. Tenāha “tesa adhigamatthāyāti. Kusalesu dhammesūti vā nipphādetabbe bhumma yathā “cetaso avūpasame ayonisomanasikārapadaṭṭhānan”ti.

 346. Sakalaṭṭhenāti nissesaṭṭhena, anavasesapharaavasena cettha sakalaṭṭho veditabbo, asubhanimittādīsu viya ekadese aṭṭhatvā anavasesato gahetabbaṭṭhenāti attho. Tadārammaṇāna dhammānanti ta kasia ārabbha pavattanakadhammāna. Khettaṭṭhenāti uppattiṭṭhānaṭṭhena. Adhiṭṭhānaṭṭhenāti pavattiṭṭhānabhāvena. Yathā khetta sassāna uppattiṭṭhāna vaḍḍhiṭṭhānañca evameta jhāna tasampayuttāna dhammānanti, yogino vā sukhavisesāna kāraabhāvena. “Paricchinditvā ti ida uddha adhoti etthāpi yojetabba. Paricchinditvā eva hi sabbattha kasia vaḍḍhetabba. Tena tena vā kāraenāti tena tena upari-ādīsu kasiavaḍḍhanakāraena. Yathā kinti āha ālokamiva rūpadassanakāmo”ti. Yathā dibbacakkhunā uddha ce rūpa daṭṭhukāmo, uddha āloka pasāreti, adho ce adho, samantato ce rūpa daṭṭhukāmo samantato āloka pasāreti; evamaya kasianti attho.

 Ekassāti pathavīkasiṇādīsu ekekassa. Aññabhāvānupagamanatthanti aññakasiabhāvānupagamanadīpanattha, aññassa vā kasiabhāvānupagamanadīpanattha, na hi aññena pasāritakasia tato aññena pasāritakasiabhāva upagacchati, evampi nesa aññakasiasambhedābhāvo veditabbo. Na añña pathavī-ādi. Na hi udake hitaṭṭhāne sasambhārapathavī atthi. Añño kasiasambhedoti āpokasiṇādinā sakaro. Sabbatthāti sabbesu sesakasiesu. Ekadese aṭṭhatvā anavasesapharaa pamāṇassa aggahaato appamāṇa. Teneva hi nesa kasiasamaññā. Tathā cāha “tañhīti-ādi. Cetasā pharantoti bhāvanācittena ārammaa karonto. Bhāvanācittañhi kasia paritta vā vipula vā sakalameva manasi karoti, na ekadesa.

 Kasiugghāṭimākāse (D.33./CS:pg.3.268) pavattaviññāṇa pharaa-appamāṇavasena “viññāṇakasian”ti vutta. Tathā hi ta “viññāṇañcan”ti vuccati. Kasiavasenāti yathā-ugghāṭitakasiavasena. Kasiugghāṭimākāse uddha-adhotiriyatā veditabbā. Yattakañhi hāna kasia pasārita, tattaka ākāsabhāvanāvasena ākāso hotīti; eva yattaka hāna ākāsa hutvā upaṭṭhita, tattaka sakalameva pharitvā viññāṇassa pavattanato āgamanavasena viññāṇakasiepi uddha-adhotiriyatā vuttāti āha “kasiugghāṭi ākāsavasena tattha pavattaviññāṇe uddha-adhotiriyatā veditabbā”ti.

 

(D.33.-12-1)Akusalakammapathadasakavaṇṇanā

 

 347. Pathabhūtattāti tesa pavattanupāyattā maggabhūtattā. Methunasamācāresūti sadārasantosaparadāragamanavasena duvidhesu methunasamācāresu. Tepi hi kāmetabbato kāmā nāma. Methunavatthūsūti methunassa vatthūsu tesu sattesu. Micchācāroti gārayhācāro. Gārayhatā cassa ekantanihīnatāya evāti āha “ekantanindito lāmakācāro”ti. Asaddhammādhippāyenāti asaddhammasevanādhippāyena.

 Sagottehi rakkhitā gottarakkhitā. Sahadhammikehi rakkhitā dhammarakkhitā. Sassāmikā sārakkhā. Yassā gamane raññā daṇḍo hapito, sā saparidaṇḍā. Bhariyābhāvattha dhanena kītā dhanakkītā. Chandena vasantī chandavāsinī. Bhogattha vasantī bhogavāsinī. Paattha vasantī paavāsinī. Udakapatta āmasitvā gahitā odapattakinī. Cumbaa apanetvā gahitā obhatacumbaṭā. Karamarānītā dhajāhaṭā. Takhaikā muhuttikā. Abhibhavitvā vītikkame micchācāro mahāsāvajjo, na tathā dvinna samānacchandatāya. “Abhibhavitvā vītikkamane satipi maggenamaggapaipatti-adhivāsane purimuppannasevanābhisandhipayogābhāvato micchācāro na hoti abhibhuyyamānassā”ti vadanti. Sevanacitte sati payogābhāvo appamāṇa yebhuyyena itthiyā sevanapayogassa abhāvato. Tasmi asati puretara sevanacittassa upaṭṭhāpanepi tassā micchācāro na siyā, tathā purisassapi sevanapayogābhāveti. Tasmā attano ruciyā pavattitassa (D.33./CS:pg.3.269) vasena tayo balakkārena pavattitassa vasena tayoti sabbepi aggahitaggahaena “cattāro sambhārāti vutta.

 Upasaggavasena atthavisesavācino dhātusaddāti “abhijjhāyatīti padassa “parabhaṇḍābhimukhīti-ādinā attho vutto. Tattha tanninnatāyāti tasmi parabhaṇḍe lubbhanavasena ninnatāyāti ayamettha adhippāyo veditabbo. Abhipubbo vā jhā-saddo lubbhane niruho daṭṭhabbo. Upasaggavasena atthavisesavācino eva dhātusaddā. Adinnādānassa appasāvajjamahāsāvajjatā brahmajālavaṇṇanāya (dī.ni.aṭṭha. cūḷasīlavaṇṇanā) vuttāti āha “adinnādāna viya appasāvajjā, mahāsāvajjā cāti. Tasmā “yassa bhaṇḍa abhijjhāyati, tassa appaguatāya appasāvajjatā, mahāguatāya mahāsāvajjatā”ti-ādinā appasāvajjamahāsāvajjavibhāgo veditabbo. Attano pariṇāmana cittenevāti veditabba.

 Hitasukha byāpādayatīti yo na uppādeti, tassa ya pati citta uppādeti, tassa tassa sati samavāye hitasukha vināseti. Pharusavācāya appasāvajjamahāsāvajjatā brahmajālavaṇṇanāya vibhāvitāti āha “pharusavācā viyāti-ādi. Tasmā “ya pati citta byāpādeti, tassa appaguatāya appasāvajjo, mahāguatāya mahāsāvajjo”ti-ādinā tadubhayavibhāgo veditabbo. “Aho vatāti iminā parassa accantāya vināsacintana dīpeti. Evañhi ssa dāruappavattiyā kammapathappavatti.

 Yathābhuccagahaṇābhāvenāti yāthāvagahaassa abhāvena aniccādisabhāvassa niccādito gahaena. Micchā passatīti vitatha passati. “Samphappalāpo viyāti iminā āsevanassa mandatāya appasāvajjata, mahantatāya mahāsāvajjata dasseti. Gahitākāraviparītatāti micchādiṭṭhiyā gahitākāraviparītabhāvo. Vatthunoti tassa ayathābhūtasabhāvamāha. Tathābhāvenāti gahitākāreneva viparītākāreneva. Tassa diṭṭhigatikassa, tassa vā vatthuno upaṭṭhāna, “evameta na ito aññathā”ti.

 Dhammatoti (D.33./CS:pg.3.270) sabhāvato. Koṭṭhāsatoti phassapañcamakādīsu cittagakoṭṭhāsesu ye koṭṭhāsā honti, tatoti attho.

 Cetanādhammāti cetanāsabhāvā.

 “Paipāṭiyā sattā”ti ettha nanu cetanā abhidhamme kammapathesu na vuttāti paipāṭiyā sattanna kammapathabhāvo na yuttoti? Na, avacanassa aññahetukattā. Na hi tattha cetanāya akammapathappattattā (dha.sa.mūlaṭī. akusalakammapathakathāvaṇṇanā) kammapatharāsimhi avacana, kadāci pana kammapatho hoti, na sabbadāti kammapathabhāvassa aniyatattā avacana. Yadā pana kammapatho hoti, tadā kammapatharāsisagaho na nivārito.

 Etthāha-- yadi cetanāya sabbadā kammapathabhāvābhāvato aniyato kammapathabhāvoti kammapatharāsimhi avacana, nanu abhijjhādīnampi kammapathabhāva appattāna atthitāya aniyato kammapathabhāvoti tesampi kammapatharāsimhi avacana āpajjatīti? Nāpajjati kammapathatātasabhāgatā hi tesa tattha vuttattā. Yadi eva cetanāpi tattha vattabbā siyāti? Saccameta, sā pana pāṇātipātādikāvāti pākao tassā kammapathabhāvoti na vutta siyā. Cetanāya hi “cetanāha, bhikkhave, kamma vadāmi (a.ni.6.63 kathā.539), tividhā, bhikkhave, kāyasañcetanā akusala kāyakamman”ti (kathā.539) vacanato kammabhāvo pākao; kammayeva ca sugatiduggatīna, taduppajjanasukhadukkhānañca pathabhāvena pavatta “kammapatho”ti vuccatīti pākao tassā kammapathabhāvo. Abhijjhādīna pana cetanāsamīhanabhāvena sucaritaduccaritabhāvo, cetanājanitabhāvena [cetanājanitatabandhatibhāvena (dha.sa.anuṭī. akusalakammapathāvaṇṇanā)] sugatiduggatitaduppajjanasukhadukkhāna pathabhāvo cāti na tathā pākao kammapathabhāvoti te eva tena sabhāvena dassetu abhidhamme cetanā kammapathabhāve na vuttā, atathājātiyattā vā cetanā tehi saddhi na vuttāti daṭṭhabba. Mūla patvāti mūladesana patvā, mūlasabhāvesu dhammesu desiyamānesūti attho.

 “Adinnādāna sattārammaan”ti ida “pañcasikkhāpadā parittārammaṇā evā”ti imāya pañhapucchakapāḷiyā (vibha.715) virujjhati. Yañhi pāṇātipātādidussīlyassa ārammaa (D.33./CS:pg.3.271) tadeva taveramaiyā ārammaa. Vītikkamitabbavatthuto eva hi viratīti. Sattārammaanti vā sattasakhātasakhārārammaa, tameva upādāya vuttanti na koci virodho. Tathā hi vutta sammohavinodaniya “yāni sikkhāpadāni ettha ‘sattārammaṇānī’ti vuttāni, tāni yasmā sattoti sakha gate sakhāreyeva ārammaa karontī”ti. (vibha.aṭṭha. 714) esa nayo ito paresupi. Visabhāgavatthuno “itthī puriso”ti gahetabbato “sattārammao”ti eke. “Eko diṭṭho, dve sutā”ti-ādinā samphappalāpena diṭṭhasutamutaviññātavasena. Tathā abhijjhāti ettha tathā-saddo “diṭṭhasutamutaviññātavasenā” tidampi upasaharati, na sattasakhārārammaatameva dassanādivasena abhijjhāyanato. “Natthi sattā opapātikā”ti (dī.ni.1.171) pavattamānāpi micchādiṭṭhi tebhūmakadhammavisayā evāti adhippāyenassā sakhārārammaatā vuttā. Katha pana micchādiṭṭhiyā sabbe tebhūmakadhammā ārammaa hotīti? Sādhāraato. “Natthi sukatadukkaṭāna kammāna phala vipāko”ti (dī.ni.1.171 ma.ni.2.94) pavattamānāya atthato rūpārūpāvacaradhammāpi gahitā eva hontīti.

 Sukhabahulatāya rājāno hasamānāpi “ghātethā”ti vadanti hāso pana nesa attavūpasamādi-aññavisayoti āha “sanniṭṭhāpaka …pe… hotīti. Majjhattavedano na hoti, sukhavedanova ettha sambhavatīti. Musāvādo lobhasamuṭṭhāno sukhavedano vā siyā majjhattavedano vā, dosasamuṭṭhāno dukkhavedano vāti musāvādo tivedano. Iminā nayena sesesupi yathāraha vedanābhedo veditabbo.

 Dosamohavasena dvimūlakoti sampayuttamūlameva sandhāya vutta. Tassa hi mūlaṭṭhena upakārakabhāvo. Nidānamūle pana gayhamāne “lobhamohavasenapī”ti vattabba siyā. Āmisakiñjakkhahetupi pāṇa hananti. Tenevāha-- “lobho nidāna kammāna samudayāyā”ti-ādi (a.ni.3.34). Sesesupi eseva nayo.

 

(D.33.-12-2)Kusalakammapathadasakavaṇṇanā

 

 Pāṇātipātā (D.33./CS:pg.3.272) …pe… veditabbāni lokiyalokuttaramissakavasenettha kusalakammapathāna desitattā. Verahetutāya verasaññita pāṇātipātādipāpadhamma maati “mayi idha hitāya katha āgacchasī”ti tajjantī viya nīharatīti veramaṇī, viramati etāyāti vā “viramaṇī”ti vattabbe niruttinayena “veramaṇīti vutta. Samādānavasena uppannā virati samādānavirati. Asamādinnasīlassa sampattato yathā-upaṭṭhitavītikkamitabbavatthuto virati sampattavirati. Kilesāna samucchindanavasena pavattā maggasampayuttā virati samucchedavirati. Kāmañcettha pāḷiya viratiyeva āgatā, sikkhāpadavibhage (vibha.703) pana cetanāpi āharitvā dassitāti tadubhayampi gahanto “cetanāpi vattanti viratiyopīti āha. Anabhijjhā hi mūla patvāti kammapathakoṭṭhāse “anabhijjhā”ti vuttadhammo mūlato alobho kusalamūla hotīti evamettha attho daṭṭhabbo. Sesapadadvayepi eseva nayo.

 Dussīlyārammaṇā tadārammaajīvitindriyādi-ārammaṇā katha dussīlyāni pajahantīti ta dassetu “yathā panāti-ādi vutta. Pajahantīti veditabbā pāṇātipātādīhi viramaavaseneva pavattanato. Atha tadārammaabhāve, na so tāni pajahati. Na hi tadeva ārabbha ta pajahitu sakkā tato avinissaabhāvato.

 Anabhijjhā …pe… viramantassāti abhijjha pajahantassāti attho. Na hi manoduccaritato virati atthi anabhijjhādīheva tappahānasiddhito.

 

(D.33.-12-3)Ariyavāsadasakavaṇṇanā

 

 348. Ariyānameva vāsāti ariyavāsā anariyāna tādisāna asambhavato. Ariyāti cettha ukkaṭṭhaniddesena khīṇāsavā gahitā, te ca yasmā tehi sabbakāla avirahitavāsā eva, tasmā vutta “ariyā eva vasisu vasanti vasissantīti. Tattha vasisūti nissāya vasisu. Pañcagavippahīnattādayo hi ariyāna apassayā. Tesu pañcagavippahānapaccekasaccapanodana-esanāsamavayavissajjanāni (D.33./CS:pg.3.273) “sakhāyeka paisevati, adhivāseti, parivajjeti, vinodetī”ti vuttesu apassenesu vinodanañca maggakiccāneva, itare maggeneva samijjhanti.

 Ñāṇādayoti ñāṇañceva tasampayuttadhammā ca. Tenāha ñāṇanti vutte”ti-ādi. Tattha vattabba heṭṭhā vuttameva.

 Ārakkhakicca sādheti sativepullappattattā. “Carato”ti-ādinā niccasamādāna dasseti, ta vikkhepābhāvena daṭṭhabba.

 Pabbajjupagatāti ya kiñci pabbajja upagatā, na samitapāpā. Bhovādinoti jātimattabrāhmae vadati. Pāṭekkasaccānīti tehi tehi diṭṭhigatikehi pāṭiyekka gahitāni “idameva saccan”ti (ma.ni.2.187 203 427 3.27 udā. 55 netti. 59) abhiniviṭṭhāni diṭṭhisaccādīni. Diṭṭhigatānipi hi “idameva saccan”ti (ma.ni.2.187 202 427 3.27 29 netti. 59) gahaa upādāya “saccānī”ti voharīyanti. Tenāha “idamevāti-ādi. Nīhaṭānīti attano santānato nīharitāni apanītāni. Gahitaggahaassāti ariyamaggādhigamato pubbe gahitassa diṭṭhigāhassa. Vissaṭṭhabhāvavevacanānīti ariyamaggena sabbaso pariccāgabhāvassa adhivacanāni.

 Natthi etāsa vayo vekalyanti avayāti āha “anūnāti, anavasesāti attho. Esanāti heṭṭhā vuttakāmesanādayo.

 Maggassa kiccanipphatti kathitā rāgādīna pahīnabhāvadīpanato.

 Paccavekkhaṇāya phala kathitanti paccavekkhaamukhena ariyaphala kathita. Adhigate hi aggaphale sabbaso rāgādīna anuppādadhammata pajānāti, tañca pajānana paccavekkhaañāṇanti.

 

(D.33.-12-4)Asekkhadhammadasakavaṇṇanā

 

 Phalañca te sampayuttadhammā cāti phalasampayuttadhammā, ariyaphalasabhāvā sampayuttā dhammāti attho. Phalasampayuttadhammāti phaladhammā ceva tasampayuttadhammā cāti evamettha attho veditabbo. Dvīsupi hānesu paññāva kathitā sammā dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi, sammā jānanaṭṭhena sammāñāṇanti ca. Atthi hi dassanajānanāna savisaye pavatti-ākāraviseso, svāya (D.33./CS:pg.3.274) heṭṭhā dassito eva. Phalasamāpattidhammāti phalasamāpattiya dhammā, phalasamāpattisahagatadhammāti attho. Ariyaphalasampayuttadhammāpi hi sabbaso paipakkhato vimuttata upādāya “vimuttī”ti vattabbata labhanti. Kenaci pana yathā asekkhā phalapaññā dassanakicca upādāya “sammādiṭṭhī”ti vuttā, jānanakicca upādāya “sammāñāṇan”tipi vuttā eva; eva ariyaphalasamādhi samādānaṭṭha upādāya “sammāsamādhī”ti vutto, vimuccanaṭṭha upādāya “sammāvimuttī” tipi vutto. Evañca katvā “anāsava cetovimuttin”ti dutiyavimuttiggahaañca samatthita hotīti.

 

Dasakavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.33.-13)Pañhasamodhānavaṇṇanā

 

 Samodhānetabbāti samāharitabbā.

 349. Okappanāti balavasaddhā. Āyati bhikkhūna avivādahetubhūta tattha tattha Bhagavatā desitāna atthāna sagāyana sagīti, tassa ca kāraa aya suttadesanā tathā pavattattāti vutta “sagītipariyāyanti sāmaggiyā kāraan”ti. Samanuñño Satthā ahosi “paibhātu ta, Sāriputta, bhikkhūna dhammi kathā”ti ussāhetvā ādito paṭṭhāya yāva pariyosānā suanto, sā panettha Bhagavato samanuññatā “sādhu, sādhū”ti anumodanena pākaṭā jātāti vutta “anumodanena samanuñño ahosīti. Jinabhāsito nāma jāto, na sāvakabhāsito. Yathā hi rājayuttehi likhitapaṇṇa yāva rājamuddikāya na lañjita hoti, na tāva “rājapaṇṇan”ti sakhya gacchati, lañjitamatta pana rājapaṇṇa nāma hoti. Evameva “sādhu, sādhu Sāriputtā”ti-ādi anumodanavacanasasūcitāya samanuññāsakhātāya jinavacanamuddāya lañjitattā aya suttanto jinabhāsito nāma jāto āhaccavacano. Ya panettha atthato na vibhatta, ta suviññeyyamevāti.

 

Sagītisuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

 

 (D.34.) 11. Dasuttarasuttavaṇṇanā

 

 350. Āvuso (D.34./CS:pg.3.275) bhikkhaveti sāvakāna ālapananti sāvakāna āmantanavasena ālapanasamudācāro, na kevala “bhikkhave”ti, so pana Buddhāna ālapana. Tenāha “Buddhā hīti-ādi. Satthusamudācāravasena asamudācāro evettha satthu uccaṭṭhāne hapana. Sampati āgatattā katthaci na nibaddho vāso etesanti anibaddhavāsā, antevāsikā. Kammaṭṭhāna gahetvā sappāyasenāsana gavesantā ya kiñci disa gacchantīti disāgamanīyā. Idāni tamattha vitthārato dassetu “Buddhakāle”ti-ādi vutta.

 Asubhakammaṭṭhānanti ekādasavidha asubhakammaṭṭhāna. Tatthāpi puggalavemattata ñatvā tadanurūpa tadanurūpameva deti. Mohacaritassapi kāma ānāpānassatikammaṭṭhāna sappāya, kammaṭṭhānabhāvanāya pana bhājanabhūta kātu sammohavigamāya pahama uddesaparipucchādhammassavanadhammasākacchāsu niyojetabboti vutta “mohacaritassa …pe… ācikkhatīti. Saddhācaritassa visesato purimā cha anussatiyo sappāyā, tāsa pana anuyuñjane aya pubbabhāgapaipattīti dassetu “Pasādanīyasuttante”ti-ādi vutta. Ñāṇacaritassāti buddhicaritassa, tassa pana maraassati, upasamānussati, catudhātuvavatthāna, āhārepaikūlasaññā visesato sappāyā, tesa pana upakāradhammadassanattha “aniccatādi …pe… kathetīti vutta. Tatthevāti satthu santike eva. Temāsika paipadanti tīhi māsehi sanniṭṭhāpetabba paipada.

 Ime bhikkhūti imissā dhammadesanāya bhājanabhūtā bhikkhū. “Eva āgantvā gacchante pana bhikkhūti ida “Buddhakāle”ti-ādinā taduddesikavasena vuttabhikkhū sandhāya vutta, na “ime bhikkhū”ti anantara vuttabhikkhū. Tenāha “pesetīti. Apalokethāti āpucchatha. “Paṇḍitāti-ādi sevanabhajanesu kāraavacana. “Sotāpattiphale vinetīti-ādi yebhuyyavasena vutta. Āyasmā hi dhammasenāpati bhikkhū yebhuyyena sotāpattiphala pāpetvā vissajjeti “evamete niyatā sambodhiparāyaṇā”ti. Āyasmā pana Mahāmoggallāno “sabbāpi bhavūpapatti jigucchitabbāvā”ti bhikkhū yebhuyyena uttamatthayeva pāpeti.

 Sāvakehi (D.34./CS:pg.3.276) vinetu sakkueyyā sāvakaveneyyā nāma na sāvakeheva vinetabbāti dassento āha “sāvakaveneyyā nāmāti-ādi. Dasadhā mātika hapetvāti ekakato paṭṭhāya yāva dasakā dasadhā dasadhā mātika hapetvā vibhattoti dasuttaro. Dasuttaro gatotipi dasuttaroti ekakato paṭṭhāya yāva dasakā dasahi uttaro adhiko hutvā gato pavattotipi dasuttaro. Ekekasmi pabbeti ekakato paṭṭhāya yāva dasakā dasasu pabbesu ekekasmi pabbe. Dasa dasa pañhāti “katamo dhammo bahukāro appamādo kusalesu dhammesū”ti-ādinā dasa dasa pañhā. Visesitāti vissajjitā. Dasuttara pavakkhāmīti desiyamāna desana nāmakittanamukhena paijānāti vaṇṇabhaanattha. Pavakkhāmīti pakārehi vakkhāmi. Tathā hettha paññāsādhikāna pañcanna pañhasatāna vasena desanā pavattā. Dhammanti idha dhamma-saddo pariyattipariyāyo “idha bhikkhu dhamma pariyāpuṇātī”ti-ādīsu (a.ni.5.73) viya. Suttalakkhao cāya dhammoti āha “dhammanti suttan”ti. Svāya dhammo yathānusiṭṭha paipajjamānassa nibbānāvaho. Tato eva vaṭṭadukkhasamucchedāya hoti, sa cāyamassa ānubhāvo sabbesa khandhāna pamocanupāyabhāvatoti dassento “nibbānappattiyā”ti-ādimāha. Tena vutta “nibbānappattiyāti-ādi.

 Ucca karontoti udagga uḷāra paṇīta katvā dassento, paggahantoti attho. Pema janentoti bhatti uppādento. Idañca desanāya paggahana Buddhānampi āciṇṇa evāti dassento “ekāyano”ti-ādimāha.

 

(D.34.-1)Ekadhammavaṇṇanā

 

 351. (ka) kāra-saddo upa-saddena vināpi upakārattha vadati, “bahukārā, bhikkhave, mātāpitaro puttānan”ti-ādīsu (a.ni.2.34) viyāti āha “bahukāroti bahūpakāro”ti.

 (Kha) vaḍḍhane vutte nānantariyatāya uppādana vuttameva hotīti “bhāvetabboti vaḍḍhetabbo”ti vutto. Uppādanapubbikā hi vaḍḍhanāti. Nanu (D.34./CS:pg.3.277) ca “eko dhammo uppādetabbo”ti uppādana pettha visu gahita evāti? Aññavisayattā tassa nāya virodho. Tathā hi “eko dhammo pariññeyyo”ti tīhipi pariññāhi pariññeyyata vatvāpi “eko dhammo pahātabbo”ti pahātabbatā vuttā.

 (Ga) tīhi pariññāhīti ñātatīraapahānapariññāhi.

 (Gha) pahānānupassanāyāti pajahanavasena pavattāya anupassanāya. Missakavasena ceta anupassanāgahaa daṭṭhabba.

 (a) sīlasampadādīna parihānāvaho parihānāya savattanako.

 (Ca) jhānādivisesa gametīti visesagāmī.

 (Cha) duppaccakkhakaroti anupacitañāṇasambhārehi paccakkha kātu asakkueyyo.

 (Jha) abhijānitabboti abhimukha ñāṇena jānitabbo.

 Sabbattha mātikāsūti dukādivasena vuttāsu sabbāsu mātikāsu. Ettha ca āyasmā dhammasenāpati te bhikkhū bhāvanāya niyojetvā uttamatthe patiṭṭhāpetukāmo pahama tāva bhāvanāya upakāradhamma uddesavasena dassento “eko dhammo bahukāro”ti vatvā tena upakārakena upakattabba dassento “eko dhammo bhāvetabbo”ti āha. Ayañca bhāvanā vipassanāvasena icchitāti āha “eko dhammo pariññeyyo”ti. Pariññā ca nāma yāvadeva pahātabbapajahanatthāti āha “eko dhammo pahātabbo”ti. Pajahantena ca hānabhāgiya nīharitvā visesabhāgiye avaṭṭhātabbanti āha “eko dhammo hānabhāgiyo, eko dhammo visesabhāgiyo”ti. Visesabhāgiye avaṭṭhānañca duppaivijjhanena, duppaivijjhapaivijjhanañce ijjhati, nipphādetabbanipphādana siddhameva hotīti āha “eko dhammo duppaivijjho, eko dhammo uppādetabbo”ti. Tayida dvaya abhiññeyyādijānanena hotīti āha “eko dhammo abhiññeyyo”ti. Abhiññeyyañce abhiññāta, sacchikātabba sacchikatameva hotīti. Ettāvatā ca niṭṭhitakiccova hoti, nāssa uttari kiñci karaṇīyanti eva tāva mahāthero ekakavasena tesa bhikkhūna paipattividhi uddisanto imāni dasa padāni iminā anukkamena uddisi.

 (Ka) eva (D.34./CS:pg.3.278) aniyamato uddiṭṭhadhamme sarūpato niyametvā dassetu “katamo eko dhammo”ti-ādinā desana ārabhi. Tena vutta “iti āyasmā Sāriputto”ti-ādi. Esa nayo dukādīsu. Veukāroti veno. So hi veuvikārehi kilañjādikaraena “veukāro”ti vutto. Anto, bahi ca sabbagatagaṇṭhi nīharaena niggaṇṭhi katvā. Ekekakoṭṭhāseti ekakādīsu dasasu koṭṭhāsesu ekekasmi koṭṭhāse.

 Sabbatthaka upakārakanti sabbatthakameva sammā paipattiyā upakāravanta. Idāni tamattha vitthārato dassetu “ayañhīti-ādi vutta. Vipassanāgabbha gahāpaneti yathā upari vipassanā paripaccati tikkhā visadā hutvā maggena ghaeti, eva pubbabhāgavipassanāvaḍḍhane. Atthapaisambhidādīsūti atthapaisambhidādīsu nipphādetabbesu, tesa sambhārasambharaanti attho. Esa nayo ito paresupi. hānāṭṭhānesūti hāne, aṭṭhāne ca jānitabbe. Mahāvihārasamāpattiyanti mahatiya jhānādivihārasamāpattiya. Vipassanāñāṇādīsūti ādi-saddena manomayiddhi ādikāni sagahāti. Aṭṭhasu vijjāsūti Ambaṭṭhasutte (dī.ni.1.279) āgatanayāsu aṭṭhasu vijjāsu.

 Teneva Bhagavā thometīti yojanā. Nanti appamāda.

 Thāmasampannenāti ñāṇabalasamannāgatena. Dīpetvāti “evampi appamādo kusalāna dhammāna sampādane bahupakāro”ti pakāsetvā. Ya kiñci anavajjapakkhikamattha appamāde pakkhipitvā kathetu yuttanti dassetu “ya kiñcīti-ādi vutta.

 (Kha) kāyagatāsatīti rassa akatvā niddeso, niddesena vā eta samāsapada daṭṭhabba. “Aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni …pe… pūtīni cuṇṇikajātānī”ti (dī.ni.2.379) eva pavattamanasikāro “cuṇṇikamanasikāro”ti vadanti. Apare pana bhaanti “cuṇṇika-iriyāpathesu pavattamanasikāro”ti. Ettha uppannasatiyāti etasmi yathāvutte ekūnatisavidhe hāne uppannāya satiyā. Sukhasampayuttāti nippariyāyato sukhasampayuttā, pariyāyato pana catutthajjhāne upekkhāpi “sukhan”ti vattabbata labhati santasabhāvattā.

 (Ga) paccayabhūto (D.34./CS:pg.3.279) ārammaṇādivisayopi ārammaabhāvena vao viya āsave paggharati, so sampayogasambhavābhāvepi saha āsavehīti sāsavo. Tathā upādānāna hitoti upādāniyo. Itarathā pana paccayabhāvena vidhi paikkhepo.

 (Gha) asmīti mānoti “asmī”ti pavatto māno.

 (Ca) vipariyāyenāti “anicce aniccan”ti-ādinā nayena pavatto pathamanasikāro.

 (Cha) idha pana vipassanānantaro maggo “ānantariko cetosamādhī”ti adhippeto. Kasmā? Vipassanāya anantarattā, attano vā pavattiyā anantara phaladāyakattā. Saddatthato pana anantara phala anantara, tasmi anantare niyuttā, ta vā arahati, anantarapayojanoti vā ānantariko.

 (Ja) phalanti phalapaññā. Paccavekkhaapaññā adhippetā akuppārammaatāya.

 (Jha) attano phala āharatīti āhāro, paccayoti āha āhāraṭṭhitikāti paccayaṭṭhitikāti. Aya eko dhammoti aya paccayasakhāto eko dhammoti paccayatāsamaññena eka katvā vadati. Ñātapariññāya abhiññāyāti ñātapariññāsakhātāya abhiññāya.

 (Ña) akuppā cetovimuttīti arahattaphalavimutti akuppabhāvena ukkasagatattā. Aññathā sabbāpi phalasamāpattiyo akuppā eva paipakkhehi akopanīyattā.

 Abhiññāyāti “abhiññeyyo”ti ettha laddha-abhiññāya. Pariññāyāti etthāpi eseva nayo. Pahātabbasacchikātabbehīti pahātabbasacchikātabbapadehi. Pahānapariññāva kathitā pahānasacchikiriyāna ekāvāratāya pariññāya saheva ijjhanato. Sacchikātabboti visesato phala kathita. Ekasmiyeva sattame eva pade labbhati. Phala pana anekesupi padesu labbhati pahamaṭṭhamanavamadasamesu labbhanato. Yasmā (D.34./CS:pg.3.280) ta nippariyāyato dasame eva labbhati, itaresu pariyāyato tasmā “labbhati evāti sāsaka vadati.

 Sabhāvato vijjamānāti yena bahukārādisabhāvena desitā, tena sabhāvena paramatthato upalabbhamānā Yāthāvāti aviparītā. Tathāsabhāvāti tasabhāvā. Na tathā na hontīti avitathattā tathāva honti. Tato eva vuttappakārato aññathā na hontīti pañcahipi padehi tesa dhammāna yathābhūtameva vadati. Sammāti ñāyena. Ya pana ñāta, ta hetuyutta kāraayuttameva hotīti āha “hetunā kāraenāti. Okappana janesīti jinavacanabhāvena abhippasāda uppādesi.

 

Ekadhammavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.34.-2)Dvedhammavaṇṇanā

 

 352. (ka) “sabbatthā” ti ida “sīlapūraṇādīsū”ti etena saddhi sambandhitabba. “Sīlapūraṇādīsu sabbattha appamādo viya upakārakāti etena satisampajaññānampi appamādassa viya sabbattha upakārakatā pakāsitā hoti atthato nātivilakkhaattā tato tesa. Sati-avippavāso hi appamādo, so ca atthato sabbattha avijahitā sati eva, sā ca kho ñāṇasampayuttā eva daṭṭhabbā, itarāya tathārūpasamatthatābhāvato.

 (Kha) tesa pañcasatamattāna bhikkhūna pubbabhāgapaipattivasena desitattā pubbabhāgā kathitā.

 (Cha) ayonisomanasikāro sakilesassa mūlakāraabhāvena pavatto hetu, paribrūhanabhāvena pavatto paccayo. Yonisomanasikārepi eseva nayo. Yathā ca sattāna sakilesāya, visuddhiyā ca paccayabhūtā ayonisomanasikāro, yonisomanasikāroti “ime dve dhammā duppaivijjhā”ti ettha nīharitvā vuttā, eva imehi dhammā nīharitvā vattabbāti dassento “tathāti-ādimāha. Tattha asubhajjhānādayo cattāro visayogā nāma kāmayogādipaipakkhabhāvato (D.34./CS:pg.3.281) “Eva pabhedāti iminā “avijjābhāgino dhammā, vijjābhāgino dhammā, kahā dhammā, sukkā dhammā”ti (dha.sa.101 104) evamādīna sagaho daṭṭhabbo.

 (Jha) paccayehi samecca sambhuyya katattā pañcakkhandhā sakhatā dhātu. Kenaci anabhisakhatattā nibbāna asakhatā dhātu.

 (Ña) tisso vijjā vijjanaṭṭhena, viditakaraaṭṭhena ca vijjā. Vimuttīti arahattaphala paipakkhato sabbaso vimuttattā.

 Abhiññādīnīti abhiññāpaññādīni. Ekakasadisāneva purimavāre viya vibhajja kathetabbato. Maggo kathitoti ettha “maggova kathito”ti evamattha aggahetvā “maggo kathitovā”ti evamattho gahetabbo “anuppāde ñāṇan”ti iminā phalassa gahitattā. Sacchikātabbapade phala kathitanti etthāpi “phalameva kathitan”ti aggahetvā “phala kathitamevā”ti attho gahetabbo vijjāggahaena tadaññassa sagahitattā. Esa nayo ito paresupi evarūpesu hānesu.

 

Dvedhammavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.34.-3)Tayodhammavaṇṇanā

 

 353. (cha) soti anāgāmimaggo. Sabbaso kāmāna nissaraa samucchedavasena pajahanato. Āruppe arahattamaggo nāma arūpajjhāna pādaka katvā uppanno aggamaggo. Puna uppattinivāraatoti rūpāna uppattiyā sabbaso nivāraato. Nirujjhanti sakhārā etenāti nirodho, aggamaggo. Tena hi kilesavaṭṭe nirodhite itarampi vaṭṭadvaya nirodhitameva hoti. Tassa pana nirodhassa pariyosānattā aggaphala “nirodho”ti vattabbata labbhatīti āha “arahattaphala nirodhoti adhippetan”ti. “Arahattaphalena hi nibbāne diṭṭhe” ti ida arahattamaggena nibbānadassanassāya nibbattīti katvā vutta. Evañca katvā “arahattasakhātanirodhassa paccayattā” ti idampi vacana samatthita hoti.

 (Ja) atīta (D.34./CS:pg.3.282) sārammaanti atītakoṭṭhāsārammaa ñāṇa, atītā khandhāyatanadhātuyo ārabbha pavattanakañāṇanti attho. “Maggo kathitovā”ti avadhāraa daṭṭhabba, tathā “sacchikātabbe phala kathitamevā”ti.

 (Ña) āsavāna khaye ñāṇanti ca āsavāna khayante ñāṇanti adhippāyo, aññathā maggo kathito siyā.

 

Tayodhammavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.34.-4)Catudhammavaṇṇanā

 

 354. (ka) dārumaya cakka dārucakka, tathā ratanacakka. Āṇaṭṭhena dhammo eva dhammacakka. Iriyāpathāna aparāparappavattito iriyāpathacakka, tathā sampatticakka veditabba.

 Anucchavike deseti puññakiriyāya, sammāpaipattiyā anurūpadese. Sevana kālena kāla upasakamana. Bhajana bhattivasena payirupāsana. Attano sammā hapananti attano cittasantānassa yoniso hapana saddhādīsu nivesananti āha “sace”ti-ādi. Idamevettha pamāṇanti idameva pubbekatapuññatāsakhāta sampatticakkamettha etesu sampatticakkesu pamāṇabhūta itaresa kāraabhāvato. Tenāha “yena hīti-ādi. So eva ca katapuñño puggalo attāna sammā hapeti akatapuññassa tadabhāvato. Pahamo lokiyova, tatthāpi kāmāvacarova. Idhāti imasmi Dasuttarasutte. Pubbabhāge lokiyāvāti maggassa pubbabhāge pavattanakā lokiyā eva. Tattha kāraa vuttameva.

 (Ca) kāmayogavisayogo anāgāmimaggo, diṭṭhiyogavisayogo sotāpattimaggo, itare dve arahattamaggoti eva anāgāmimaggādivasena veditabbā.

 (Cha) pahamassa jhānassa lābhinti yvāya appaguassa pahamassa jhānassa lābhī, ta. Kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācarantīti tato vuṭṭhita (D.34./CS:pg.3.283) ārammaavasena kāmasahagatā hutvā saññāmanasikārā samudācaranti codenti tudenti. Tassa kāmānupakkhandāna saññāmanasikārāna vasena so pahamajjhānasamādhi hāyati parihāyati, tasmā “hānabhāgiyo samādhīti vutto. Tadanudhammatāti tadanurūpasabhāvo. “Sati santiṭṭhatīti ida micchāsati sandhāya vutta. Yassa hi pahamajjhānānurūpasabhāvā pahamajjhāna santato paṇītato disvā assādayamānā apekkhamānā abhinandamānā nikanti hoti, tassa nikantivasena so pahamajjhānasamādhi neva hāyati, na vaḍḍhati, hitikoṭṭhāsiko hoti, tena vutta hitibhāgiyo samādhīti.

 Avitakkasahagatāti avitakka dutiyajjhāna santato paṇītato manasi karoto ārammaavasena avitakkasahagatā saññāmanasikārā. Samudācarantīti paguapahamajjhānato vuṭṭhita dutiyajjhānādhigamatthāya codenti tudenti, tassa upari dutiyajjhānupakkhandāna saññāmanasikārāna vasena so pahamajjhānasamādhi visesabhūtassa dutiyajjhānassa uppattipadaṭṭhānatāya “visesabhāgiyo samādhīti vutto. Nibbidāsahagatāti tameva pahamajjhānalābhi jhānato vuṭṭhita nibbidāsakhātena vipassanāñāṇena sahagatā. Vipassanāñāṇañhi jhānagesu pabhedena upaṭṭhahantesu nibbindati ukkaṇṭhati, tasmā “nibbidāti vuccati. Samudācarantīti nibbānasacchikaraatthāya codenti tudenti. Virāgūpasañhitoti virāgasakhātena nibbānena upasañhito. Vipassanāñāṇañhi “sakkā iminā maggena virāga nibbāna sacchikātun”ti pavattito “virāgūpasañhitan”ti vuccati, tasampayuttā saññāmanasikārāpi virāgūpasañhitā eva nāma. Tassa tesa saññāmanasikārāna vasena so pahamajjhānasamādhi ariyamaggapaivedhassa padaṭṭhānatāya “nibbedhabhāgiyo samādhīti vutto. Sabbasamāpattiyoti dutiyajjhānādikā sabbā samāpattiyo. Attho veditabboti hānabhāgiyādi-attho tāva vitthāretvā veditabbo.

 Maggo kathito catunna ariyasaccāna uddhaattā. Phala kathita sarūpeneva.

 

Catudhammavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.34.-5)Pañcadhammavaṇṇanā

 

 355. (kha) “pañcagiko (D.34./CS:pg.3.284) sammāsamādhīti samādhi-agabhāvena paññā uddiṭṭhāti pītipharaatādivacanena hi tameva vibhajati. Tenāha “pīti pharamānā uppajjatīti-ādi.“So imameva kāya vivekajena pītisukhena abhisandetī”ti-ādinā (ma.ni.1.427) nayena pītiyā, sukhassa ca pharaa veditabba. Sarāgavirāgatādivibhāgadassanavasena paresa ceto pharamānā. Ālokapharaeti kasiṇālokassa pharae sati teneva ālokena pharitappadese. Tassa samādhissa rūpadassanapaccayattā paccavekkhaañāṇa paccavekkhaanimitta.

 Pītipharaatā sukhapharaatāti ārammae hatvā catutthajjhānassa uppādanato tā “pādā viyāti vuttā. Cetopharaatā ālokapharaatāti tatakiccasādhanato tā “hatthā viyāti vuttā. Abhiññāpādakajjhāna samādhānassa sarīrabhāvato “majjhimakāyo viyāti vutta. Paccavekkhaanimitta uttamagabhāvato “sīsa viyāti vutta.

 (Ja) sabbaso kilesadukkhadarathapariḷāhāna vigatattā lokiyasamādhissa sātisayamettha sukhanti vutta “appitappitakkhae sukhattā paccuppannasukho”ti. Purimassa purimassa vasena pacchima pacchima laddhāsevanatāya santatarapaṇītatarabhāvappatti hotīti āha “purimo purimo …pe… sukhavipāko”ti.

 Kilesapaippassaddhiyāti kilesāna paippassambhanena laddhattā. Kilesapaippassaddhibhāvanti kilesāna paippassambhanabhāva. Laddhattā pattattā tabbhāva upagatattā. Lokiyasamādhissa paccanīkāni nīvaraapahamajjhānanikanti-ādīni niggahetabbāni, aññe kilesā vāretabbā, imassa pana arahattasamādhissa paippassaddhasabbakilesattā na niggahetabba, vāretabbañca atthīti maggānantara samāpattikkhae ca appayogena adhigatattā, hapitattā ca aparihānavasena vā hapitattā nasakhāraniggayhavārivāvao. “Sativepullappattattāti etena appavattamānāyapi satiyā (D.34./CS:pg.3.285) satibahulatāya sato eva nāmāti dasseti, “yathāparicchinnakālavasenāti etena paricchindanasatiyā satoti dasseti. Sesesu ñāṇagesu. Pañcañāṇikoti ettha vuttasamādhimukhena pañca ñāṇāneva uddiṭṭhāni, niddiṭṭhāni ca.

 Maggo kathito indriyasīsena sammāvāyāmādīna kathitattā. Phala kathita asekkhāna sīlakkhandhādīna kathitattā.

 

Pañcadhammavaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.34.-6)Chadhammavaṇṇanā

 

 356. Maggo kathitoti ettha vattabba heṭṭhā vuttameva.

 

(D.34.-7)Sattadhammavaṇṇanā

 

 357. (ña) hetunāti ādi-antavantato, anaccantikato, tāvakālikato, niccapaikkhepatoti eva ādinā hetunā. Nayenāti “yathā ime sakhārā etarahi, eva atīte, anāgate ca aniccā sakhatā paiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā”ti atītānāgatesu nayananayena. Kāma khīṇāsavassa sabbesa sakhārāna aniccatādi sudiṭṭhā suppaividdhā, ta pana asammohanavasena kiccato, vipassanāya pana ārammaakaraavasenāti dassento āha “vipassanāñāṇena sudiṭṭhā hontīti. Kilesavasena uppajjamāno pariḷāho vatthukāmasannissayo vatthukāmāvassayo cāti vutta “dvepi sapariḷāhaṭṭhena agārakāsu viyāti. Ninnassevāti [ninnassa (Aṭṭhakathāya)] ninnabhāvasseva. Anto vuccati lāmakaṭṭhena tahā. Byanta vigatanta bhūtanti byantībhūtanti āha “niratibhūta, [niyatibhūta (Aṭṭhakathāya) vigatantibhūta (?)] Nittahanti attho”ti. Idha sattake. Bhāvetabbapade maggo kathito bojjhagāna vuttattā.

 

Pahamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

 

(D.34.-8)Aṭṭhadhammavaṇṇanā

 

 358. (ka) ādibrahmacariyikāyāti (D.34./CS:pg.3.286) ādibrahmacariyā eva ādibrahmacariyikā yathā “vinayo eva venayiko”ti, tassā ādibrahmacariyikāya. Kā pana sāti āha “paññāyāti. Sikkhattayasagahassāti adhisīlasikkhādisikkhattayasagahassa. Upacārajjhānasahagatā taruasamathapaññāva udayabbayānupassanāvasena pavattā taruavipassanāpaññā [taruasamathavipassanāpaññā (Aṭṭhakathāya)]. Ādibhūtāyāti pahamāvayavabhūtāya, desanāvasena ceta vutta. Uppattikāle pana natthi maggadhammāna ādimajjhapariyosānatā ekacittuppādapariyāpannattā ekajjhayeva uppajjanato. Pemanti dahabhatti, ta pana vallabhavasena pavattamāna gehasitasadisa hotīti “gehasitapeman”ti vutta. Garukaraavasena pavattiyā garu citta etassāti garucitto, tassa bhāvo garucittabhāvo, garumhi garukāro. “Kilesā na uppajjantī”ti vatvā tattha kāraamāha “ovādānusāsani labhatīti. Garūnañhi santike ovādānusāsani labhitvā yathānusiṭṭha paipajjantassa kilesā na uppajjanti. Tenāha “tasmāti-ādi.

 (Cha) petāti petamahiddhikā. Asurānanti devāsurāna. Petāsurā pana petā evāti tesa petehi sagaho avuttasiddhova. Āvāhana gacchantīti sambhogasasaggamukhena peteheva asurāna sagahae kāraa dasseti.

 (Ja) appicchassāti ni-icchassa. Abhāvattho hettha appa-saddo “appaasamakasavātātapā”ti-ādīsu (a.ni.10.11) viya. Paccayesu appiccho paccaya-appiccho, cīvarādipaccayesu icchārahito. Adhigama-appicchoti jhānādi-adhigamavibhāvane icchārahito. Pariyatti-appicchoti pariyattiya bāhusaccavibhāvane icchārahito. Dhutaga-appicchoti dhutagesu appiccho dhutagavibhāvena icchārahito. Santaguanigūhanenāti attani savijjamānāna jhānādiguṇānañceva bāhusaccaguassa ca dhutagaguassa ca nigūhanena chādanena. Sampajjatīti nippajjati sijjhati. No mahicchassāti mahatiyā icchāya samannāgatassa, iccha vā mahantassa no sampajjati anudhammassāpi anicchanato.

 Pavivittassāti (D.34./CS:pg.3.287) pakārehi vivittassa. Tenāha “kāyacitta-upadhivivekehi vivittassāti. “Aṭṭha-ārambhavatthuvasenāti etena bhāvanābhiyogavasena ekībhāvova idha “kāyaviveko”ti adhippeto, na gaasagaikābhāvamattanti dasseti. Kammanti yogakamma.

 Sattehi kilesehi ca sagaana samodhāna sagaikā, sā āramitabbaṭṭhena ārāmo etassāti sagaikārāmo, tassa. Tenāha “gaasagaikāya cevāti-ādi. Āraddhavīriyassāti paggahitavīriyassa, tañca kho upadhiviveke ninnatāvasena “aya dhammo”ti vacanato. Esa nayo ito paresupi. Vivaṭṭasannissitayeva hi samādhāna idhādhippeta, tathā paññāpi. Kammassakatāpaññāya hi patiṭṭhato kammavasena “bhavesu nānappakāro anattho”ti jānanto kammakkhayakarañāṇa abhipattheti, tadatthañca ussāha karoti. Mānādayo sattasantāna sasāre papañcenti vitthārentīti papañcāti āha “nippapañcassāti vigatamānatahādiṭṭhipapañcassāti.

 Maggo kathito sarūpeneva.

 

(D.34.-9)Navadhammavaṇṇanā

 

 359. (kha) visuddhinti ñāṇadassanavisuddhi, accantavisuddhimeva vā. Catupārisuddhisīlanti pātimokkhasavarādinirupakkiliṭṭhatāya catubbidhaparisuddhivanta sīla. Pārisuddhipadhāniyaganti puggalassa parisuddhiyā padhānabhūta aga. Tenāha “parisuddhabhāvassa padhānagan”ti. Samathassa visuddhibhāvo vodāna paguabhāvena paricchinnanti āha “aṭṭha paguasamāpattiyo”ti. Vigatupakkilesañhi “paguan”ti vattabbata labbhati, na sa-upakkilesa hānabhāgiyādibhāvappattito. Sattadiṭṭhimalavisuddhito nāmarūpaparicchedo diṭṭhivisuddhi.Paccayapariggaho addhattayakakhāmalavidhamanato kakhāvitaraavisuddhi.Yasmā nāmarūpa nāma sappaccayameva, tasmā ta pariggahantena atthato tassa sappaccayatāpi pariggahitā eva hotīti vutta “diṭṭhivisuddhīti sappaccaya nāmarūpadassanan”ti. Yasmā pana nāmarūpassa paccaya pariggahantena tīsu addhāsu kakhāmalavitaraapaccayākārāvabodhavaseneva hoti, tasmā “paccayākārañāṇan”ti-ādi vutta yathā kakhāvitaraavisuddhi “dhammaṭṭhitiñāṇan”ti vuccati. Maggāmagge ñāṇanti maggāmagge vavatthapetvā hitañāṇa. Ñāṇanti (D.34./CS:pg.3.288) idha taruavipassanā kathitā tesa bhikkhūna ajjhāsayavasena “ñāṇadassanavisuddhī”ti vuṭṭhānagāminiyā vipassanāya vuccamānattā. Yadi “ñāṇadassanavisuddhī”ti vuṭṭhānagāminivipassanā adhippetā, “paññā”ti ca arahattaphalapaññā, maggo pana kathanti Maggo bahukārapade virāgaggahaena gahito. Vakkhati hi “idha bahukārapade maggo kathito”ti (dī.ni.aṭṭha.3.359).

 (Cha) cakkhādidhātunānattanti cakkhādirūpādicakkhuviññāṇādidhātūna vemattata nissāya. Cakkhusamphassādinānattanti cakkhusamphassasotasamphassaghānasamphassādisamphassavibhāga. Saññānānattanti ettha rūpasaññādisaññānānattampi labbhateva, ta pana kāmasaññādiggahaeneva gayhati. Kāmasaññādīti ādi-saddena byāpādasaññādīna gahaa. Saññānidānattā papañcasakhāna “saññānānatta paicca sakappanānattan”ti vutta, “ya sakappeti, ta papañcetī”ti vacanato “sakappanānatta paicca chandanānattan”ti vutta. Chandanānattanti ca tahāchandassa nānatta. Rūpapariḷāhoti rūpavisayo rūpābhipatthanāvasena pavatto kilesapariḷāho. Saddapariḷāhoti etthāpi eseva nayo. Kileso hi uppajjamāno appattepi ārammae patto viya pariḷāhova uppajjati. Tathābhūtassa pana kilesachandassa vasena rūpādipariyesanā hotīti āha “pariḷāhanānattatāya rūpapariyesanādinānatta uppajjatīti. Tathā pariyesantassa sace ta rūpādi labbheyya, ta sandhāyāha “pariyesanādinānattatāya rūpapailābhādinānatta uppajjatīti.

 (Ja) maraṇānupassanāñāṇeti maraassa anupassanāvasena pavattañāṇe, maraṇānussatisahagatapaññāyāti attho. Āhāra pariggahantassāti gamanādivasena āhāra paikkūlato pariggahantassa. Ukkaṇṭhantassāti nibbindantassa katthacipi asajjantassa.

 

(D.34.-10)Dasadhammavaṇṇanā

 

 360. (jha) nijjarakāraṇānīti pajahanakāraṇāni. Imasmi abhiññāpade maggo kathīyatīti katvā “aya heṭṭhā. .pe… puna gahitāti vutta. Tathā hi vakkhati “idha abhiññāpade maggo kathito” (dī.ni.aṭṭha.3.360) kiñcāpi nijjiṇṇā micchādiṭṭhīti (D.34./CS:pg.3.289) ānetvā sambandhitabba. Yathā micchādiṭṭhi vipassanāya nijjiṇṇāpi na samucchinnāti samucchedappahānadassanattha puna gahitā, eva micchāsakappādayopi vipassanāya pahīnāpi asamucchinnatāya idha puna gahitāti ayamattho “micchāsakappo”ti-ādīsu sabbapadesu vattabboti dasseti “eva sabbapadesu nayo netabbo”ti iminā.

 Ettha cāti “sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūri gacchantī”ti etasmi pāḷipade. Ettha ca samucchedavasena, paippassaddhivasena ca paipakkhadhammā sammadeva vimuccana sammāvimutti, tappaccayā ca maggaphalesu aṭṭha indriyāni bhāvanāpāripūri upagacchantīti maggasampayuttānipi saddhādīni indriyāni uddhaṭāni. Maggavasena hi phalesu bhāvanā pāripūrī nāmāti. Abhinandanaṭṭhenāti ativiya sinehanaṭṭhenidañhi. Somanassindriya ukkasagatasātasabhāva sampayuttadhamme sinehanta tementa viya pavattati. Pavattasantati-ādhipateyyaṭṭhenāti vipākasantānassa jīvane adhipatibhāvena. “Evan”ti-ādi vuttasseva atthassa nigamana.

 Addhena saha chaṭṭhāni pañhasatāni, paññāsādhikāni saha pañhasatānīti attho.

 Ettha ca āyasmā dhammasenāpati “dasasu nāthakaraadhammesu patiṭṭhāya dasakasiṇāyatanāni bhāvento dasa-āyatanamukhena pariñña paṭṭhapetvā pariññeyyadhamme parijānanto dasamicchatte, dasa-akusalakammapathe ca pahāya dasakusalakammapathesu ca avaṭṭhito dasasu ariyāvāsesu āvasitukāmo dasasaññā uppādento dasanijjaravatthūni abhiññāya dasa-asekkhadhamme adhigacchatī”ti tesa bhikkhūna ovāda matthaka pāpento desana niṭṭhapesi. Pamodavasena paiggahana abhinandananti āha “sādhu sādhūti abhinandantā sirasā sampaicchisūti. Tāya attamanatāyāti tāya yathādesitadesanāgatāya pahaṭṭhacittatāya, tattha yathāladdha-atthavedadhammavedehīti attho. Imameva sutta āvajjamānāti imasmi Sutte tattha tattha āgate abhiññeyyādibhede dhamme abhijānanādivasena samannāharantā. Saha paisambhidāhi …pe… patiṭṭhahisūti attano upanissayasampannatāya, therassa ca desanānubhāvena yathāraddha (D.34./CS:pg.3.290) vipassana ussukketvā paisambhidāparivārāya abhiññāya saṇṭhahisūti.

 

Sumagalavilāsiniyā Dīghanikāyaṭṭhakathāya

 

Dasuttarasuttavaṇṇanāya Līnatthappakāsanā.

 

Niṭṭhitā ca Pāthikavaggaṭṭhakathāya Līnatthappakāsanā.

 

Pāthikavaggaṭīkā niṭṭhitā.

 

 

Nigamanakathāvaṇṇanā

 

 Therāna (D.34./CS:pg.3.291) Mahākassapādīna vaso paveṇī anvayo etassāti theravasanvayo, tena; catumahānikāyesu theriyenāti attho.

 Dasabalassa sammāsambuddhassa guagaṇāna paridīpanato dasabalaguagaaparidīpanassa. Ayañhi āgamo brahmajālādīsu, mahāpadānādīsu, sampasādanīyādīsu ca tattha tattha visesato Buddhaguṇāna pakāsanavasena pavattoti. Tathā hi vutta ādito “saddhāvahaguassā”ti (dī.ni.aṭṭha.1.ganthārambhakathā).

 Mahāṭṭhakathāya sāranti Dīghanikāyamahā-aṭṭhakathāya atthasāra.

 Ekūnasaṭṭhimattoti thoka ūnabhāvato matta-saddaggahaa.

 Mūlakaṭṭhakathāsāranti pubbe vutta Dīghanikāyamahā-aṭṭhakathāsārameva puna nigamanavasena vadati. Atha vā Mūlakaṭṭhakathāsāranti porāṇaṭṭhakathāsu atthasāra, teneta dasseti “Dīghanikāyamahā-aṭṭhakathāya atthasāra ādāya ima sumagalavilāsini karonto sesamahānikāyānampi Mūlakaṭṭhakathāsu idha viniyogakkhama atthasāra ādāyayeva akāsin”ti.

 “Mahāvihāravāsīnan”ti [mahāvihāre nivāsina (Aṭṭhakathāya)] ca ida purimapacchimapadehi saddhi sambandhitabba “Mahāvihāravāsīna samaya pakāsayanti, Mahāvihāravāsīna Mūlakaṭṭhakathāsāra ādāyā”ti ca. Tena puññena. Hotu sabbo sukhī lokoti kāmāvacarādivibhāgo sabbopi sattaloko yathāraha bodhittayādhigamanavasena sampattena nibbānasukhena sukhito hotūti sadevakassa lokassa accantasukhādhigamāya attano puñña pariṇāmeti.

   Parimāṇato sādhikaṭṭhavīsasahassanavutibhāṇavārā niṭṭhitāti. Parimāṇato sādhikaṭṭhavīsasahassamattaganthena Dīghanikāyaṭīkā racitācariyadhammapālena.

   Micchādiṭṭhādicorehi (D.34./CS:pg.3.292) sīlādidhanasañcaya;

   Rakkhaatthāya sakkacca, mañjūsa viya kāritanti. (etthantare pāṭho pacchā likhito)

 

Niṭṭhitā Sumagalavilāsiniyā Dīghanikāyaṭṭhakathāya Līnatthappakāsanā.

 

Dīghanikāyaṭīkā niṭṭhitā.

 


Dīghanikāya-ṭīkā《長部

Table of Contents (VRI Page No. vs PTS Page No.)

Particulars

VRI
Page No.

PTS
Page No.

Ganthārambhakathāvaṇṇanā

1.1

1.1

Nidānakathāvaṇṇanā

1.17

1.22

Pahamamahāsagītikathāvaṇṇanā

1.19

1.23

(DṬ.1)1. Brahmajālasuttavaṇṇanā

1.32

1.43

Paribbājakakathāvaṇṇanā

1.32

1.43

Cūḷasīlavaṇṇanā

1.56

1.80

Majjhimasīlavaṇṇanā

1.111

1.161

Mahāsīlavaṇṇanā

1.114

1.166

Pubbantakappikasassatavādavaṇṇanā

1.117

1.170

Ekaccasassatavādavaṇṇanā

1.134

1.197

Antānantavādavaṇṇanā

1.141

1.209

Amarāvikkhepavādavaṇṇanā

1.143

1.212

Adhiccasamuppannavādavaṇṇanā

1.146

1.216

Aparantakappikavādavaṇṇanā

1.149

1.222

Saññīvādavaṇṇanā

1.149

1.222

Asaññī nevasaññīnāsaññīvādavaṇṇanā

1.152

1.225

Ucchedavādavaṇṇanā

1.153

1.226

Diṭṭhadhammanibbānavādavaṇṇanā

1.155

1.229

Paritassitavipphanditavāravaṇṇanā

1.159

1.236

Phassapaccayavāravaṇṇanā

1.160

1.237

Netaṁṭhānavijjativāravaṇṇanā

1.160

1.237

Diṭṭhigatikādhiṭṭhānavaṭṭakathāvaṇṇanā

1.160

1.237

Vivaṭṭakathādivaṇṇanā

1.164

1.242

Pakaraanayavaṇṇanā

1.166

1.245

Soasahāravaṇṇanā

1.168

1.248

Desanāhāravaṇṇanā

1.168

1.248

Vicayahāravaṇṇanā

1.168

1.249

Yuttihāravaṇṇanā

1.169

1.249

Padaṭṭhānahāravaṇṇanā

1.170

1.251

Lakkhaahāravaṇṇanā

1.170

1.252

Catubyūhahāravaṇṇanā

1.171

1.253

Āvattahāravaṇṇanā

1.174

1.257

Vibhattihāravaṇṇanā

1.175

1.258

Parivattahāravaṇṇanā

1.176

1.259

Vevacanahāravaṇṇanā

1.176

1.260

Paññattihāravaṇṇanā

1.177

1.260

Otaraahāravaṇṇanā

1.178

1.261

Sodhanahāravaṇṇanā

1.178

1.262

Adhiṭṭhānahāravaṇṇanā

1.179

1.263

Parikkhārahāravaṇṇanā

1.179

1.263

Samāropanahāravaṇṇanā

1.180

1.264

Pañcavidhanayavaṇṇanā

1.180

1.264

Nandiyāvaṭṭanayavaṇṇanā

1.180

1.264

Tipukkhalanayavaṇṇanā

1.181

1.265

Sīhavikkīḷitanayavavaṇṇanā

1.182

1.266

Disālocana-akusanayadvayavaṇṇanā

1.183

1.267

Sāsanapaṭṭhānavaṇṇanā

1.183

1.267

(DṬ.2)2. Sāmaññaphalasuttavaṇṇanā

1.183

1.267

Rājāmaccakathāvaṇṇanā

1.183

1.267

Komārabhaccajīvakakathāvaṇṇanā

1.190

1.276

Sāmaññaphalapucchāvaṇṇanā

1.192

1.280

Pūraakassapavādavaṇṇanā

1.195

1.285

Makkhaligosālavādavaṇṇanā

1.197

1.287

AjitaKesakambalavādavaṇṇanā

1.199

1.292

Pakudhakaccāyanavādavaṇṇanā

1.202

1.296

Nigaṇṭhanāṭaputtavādavaṇṇanā

1.203

1.298

Sañcayabelaṭṭhaputtavādavaṇṇanā

1.204

1.298

Pahamasandiṭṭhikasāmaññaphalavaṇṇanā

1.204

1.298

Dutiyasandiṭṭhikasāmaññaphalavaṇṇanā

1.205

1.301

Paṇītatarasāmaññaphalavaṇṇanā

1.206

1.301

Cūḷamajjhimamahāsīlavaṇṇanā

1.214

1.313

Indriyasavarakathāvaṇṇanā

1.214

1.314

Satisampajaññakathāvaṇṇanā

1.215

1.315

Santosakathāvaṇṇanā

1.224

1.329

Nīvaraappahānakathāvaṇṇanā

1.226

1.332

Pahamajjhānakathāvaṇṇanā

1.232

1.340

Dutiyajjhānakathāvaṇṇanā

1.233

1.342

Tatiyajjhānakathāvaṇṇanā

1.233

1.343

Catutthajjhānakathāvaṇṇanā

1.233

1.343

Vipassanāñāṇakathāvaṇṇanā

1.234

1.344

Manomayiddhiñāṇakathāvaṇṇanā

1.236

1.347

Iddhividhañāṇādikakathāvaṇṇanā

1.236

1.347

Āsavakkhayañāṇakathāvaṇṇanā

1.238

1.349

Ajātasattu-upāsakattapaivedanākathāvaṇṇanā

1.241

1.354

Saraagamanakathāvaṇṇanā

1.245

1.359

(DṬ.3)3. Ambaṭṭhasuttavaṇṇanā

1.252

1.371

Addhānagamanavaṇṇanā

1.252

1.371

Pokkharasātivatthuvaṇṇanā

1.255

1.375

Ambaṭṭhamāṇavakathāvaṇṇanā

1.257

1.379

Pahama-ibbhavādavaṇṇanā

1.262

1.387

Dutiya-ibbhavādavaṇṇanā

1.264

1.390

Tatiya-ibbhavādavaṇṇanā

1.264

1.390

Dāsiputtavādavaṇṇanā

1.265

1.391

Ambaṭṭhavasakathāvaṇṇanā

1.268

1.395

Khattiyaseṭṭhabhāvavaṇṇanā

1.269

1.396

Vijjācaraakathāvaṇṇanā

1.270

1.397

Catu-apāyamukhakathāvaṇṇanā

1.270

1.398

Pubbaka-isibhāvānuyogavaṇṇanā

1.272

1.401

Dvelakkhaadassanavaṇṇanā

1.274

1.403

Pokkharasātibuddhūpasakamanavaṇṇanā

1.275

1.405

Pokkharasāti-upāsakattapaivedanākathāvaṇṇanā

1.276

1.406

(DṬ.4)4. Soṇadaṇḍasuttavaṇṇanā

1.276

1.407

Soadaṇḍaguakathāvaṇṇanā

1.277

1.409

Buddhaguakathāvaṇṇanā

1.280

1.413

Soadaṇḍaparivitakkavaṇṇanā

1.282

1.416

Brāhmaapaññattivaṇṇanā

1.282

1.416

Sīlapaññākathāvaṇṇanā

1.282

1.417

Soadaṇḍa-upāsakattapaivedanākathāvaṇṇanā

1.283

1.418

(DṬ.5)5. Kūṭadantasuttavaṇṇanā

1.284

1.419

Mahāvijitarājayaññakathāvaṇṇanā

1.285

1.421

Catuparikkhāravaṇṇanā

1.287

1.424

Aṭṭhaparikkhāravaṇṇanā

1.288

1.425

Catuparikkhārādivaṇṇanā

1.289

1.427

Niccadāna-anukulayaññavaṇṇanā

1.292

1.431

Kūṭadanta-upāsakattapaivedanākathāvaṇṇanā

1.296

1.439

(DṬ.6)6. Mahālisuttavaṇṇanā

1.297

1.439

Brāhmaadūtavatthuvaṇṇanā

1.297

1.439

Oṭṭhaddhalicchavīvatthuvaṇṇanā

1.298

1.441

Ekasabhāvitasamādhivaṇṇanā

1.300

1.443

Catu-ariyaphalavaṇṇanā

1.300

1.444

Ariya-aṭṭhagikamaggavaṇṇanā

1.301

1.445

Dvepabbajitavatthuvaṇṇanā

1.303

1.449

(DṬ.7)7. Jaliyasuttavaṇṇanā

1.304

1.449

Dvepabbajitavatthuvaṇṇanā

1.304

1.449

(DṬ.8)8. Mahāsīhanādasuttavaṇṇanā

1.307

1.453

Acelakassapavatthuvaṇṇanā

1.307

1.453

Samanuyuñjāpanakathāvaṇṇanā

1.310

1.458

Ariya-aṭṭhagikamaggavaṇṇanā

1.312

1.461

Tapopakkamakathāvaṇṇanā

1.313

1.462

Tapopakkamaniratthakathāvaṇṇanā

1.315

1.464

Sīlasamādhipaññāsampadāvaṇṇanā

1.315

1.465

Sīhanādakathāvaṇṇanā

1.316

1.465

Titthiyaparivāsakathāvaṇṇanā

1.318

1.469

(DṬ.9)9. Poṭṭhapādasuttavaṇṇanā

1.319

1.471

Poṭṭhapādaparibbājakavatthuvaṇṇanā

1.319

1.471

Abhisaññānirodhakathāvaṇṇanā

1.322

1.475

Ahetukasaññuppādanirodhakathāvaṇṇanā

1.324

1.477

Saññā-attakathāvaṇṇanā

1.330

1.486

Cittahatthisāriputtapoṭṭhapādavatthuvaṇṇanā

1.333

1.491

Ekasikadhammavaṇṇanā

1.334

1.492

Tayo-attapailābhavaṇṇanā

1.335

1.494

(DṬ.10)10. Subhasuttavaṇṇanā

1.339

1.500

Subhamāṇavakavatthuvaṇṇanā

1.339

1.500

Sīlakkhandhavaṇṇanā

1.342

1.504

Samādhikkhandhavaṇṇanā

1.342

1.504

(D.11)11. Kevaṭṭasuttavaṇṇanā

1.343

1.505

Kevaṭṭagahapatiputtavatthuvaṇṇanā

1.343

1.505

Iddhipāṭihāriyavaṇṇanā

1.344

1.507

Ādesanāpāṭihāriyavaṇṇanā

1.345

1.507

Anusāsanīpāṭihāriyavaṇṇanā

1.345

1.508

Bhūtanirodhesakavatthuvaṇṇanā

1.346

1.509

(D.12)12. Lohiccasuttavaṇṇanā

1.349

1.513

Lohiccabrāhmaavatthuvaṇṇanā

1.349

1.513

Lohiccabrāhmaṇānuyogavaṇṇanā

1.351

1.515

Tayocodanārahavaṇṇanā

1.351

1.515

Nacodanārahasatthuvaṇṇanā

1.352

1.517

(D.13)13. Tevijjasuttavaṇṇanā

1.353

1.517

Maggāmaggakathāvaṇṇanā

1.354

1.518

Aciravatīnadī-upamākathāvaṇṇanā

1.356

1.521

Sasandanakathāvaṇṇanā

1.358

1.523

Brahmalokamaggadesanāvaṇṇanā

1.359

1.525

(DṬ.14)1. Mahāpadānasuttavaṇṇanā

2.1

2.1

Pubbenivāsapaisayuttakathāvaṇṇanā

2.1

2.1

Jātiparicchedādivaṇṇanā

2.7

2.9

Bodhiparicchedavaṇṇanā

2.9

2.13

Sāvakayugaparicchedavaṇṇanā

2.10

2.14

Sāvakasannipātaparicchedavaṇṇanā

2.10

2.14

Upaṭṭhākaparicchedavaṇṇanā

2.10

2.14

Sambahulavāravaṇṇanā

2.13

2.17

Sambahulaparicchedavaṇṇanā

2.13

2.18

Bodhisattadhammatāvaṇṇanā

2.17

2.22

Dvattisamahāpurisalakkhaavaṇṇanā

2.30

2.43

Vipassīsamaññāvaṇṇanā

2.37

2.54

Jiṇṇapurisavaṇṇanā

2.39

2.58

Byādhipurisavaṇṇanā

2.40

2.59

Kālakatapurisavaṇṇanā

2.40

2.59

Pabbajitavaṇṇanā

2.41

2.60

Bodhisattapabbajjāvaṇṇanā

2.41

2.60

Mahājanakāya-anupabbajjāvaṇṇanā

2.41

2.60

Bodhisatta-abhinivesavaṇṇanā

2.42

2.61

Brahmayācanakathāvaṇṇanā

2.50

2.73

Aggasāvakayugavaṇṇanā

2.58

2.86

Mahājanakāyapabbajjāvaṇṇanā

2.65

2.95

Cārikā-anujānanavaṇṇanā

2.65

2.95

Devatārocanavaṇṇanā

2.68

2.100

(DṬ.15)2. Mahānidānasuttavaṇṇanā

2.69

2.102

Nidānavaṇṇanā

2.69

2.102

Ussādanāvaṇṇanā

2.73

2.108

Pubbūpanissayasampattikathāvaṇṇanā

2.74

2.108

Titthavāsādivaṇṇanā

2.75

2.109

Paiccasamuppādagambhīratāvaṇṇanā

2.75

2.109

Apasādanāvaṇṇanā

2.78

2.114

Paiccasamuppādavaṇṇanā

2.82

2.119

Attapaññattivaṇṇanā

2.95

2.140

Na-attapaññattivaṇṇanā

2.97

2.142

Attasamanupassanāvaṇṇanā

2.97

2.142

Sattaviññāṇaṭṭhitivaṇṇanā

2.101

2.148

Aṭṭhavimokkhavaṇṇanā

2.104

2.152

(DṬ.16)3. Mahāparinibbānasuttavaṇṇanā

2.107

2.157

Rāja-aparihāniyadhammavaṇṇanā

2.109

2.159

Bhikkhu-aparihāniyadhammavaṇṇanā

2.111

2.162

Sāriputtasīhanādavaṇṇanā

2.121

2.176

Dussīla-ādīnavavaṇṇanā

2.121

2.176

Sīlavanta-ānisasavaṇṇanā

2.122

2.177

Pāṭaliputtanagaramāpanavaṇṇanā

2.122

2.177

Ariyasaccakathāvaṇṇanā

2.125

2.179

Anāvattidhammasambodhiparāyaavaṇṇanā

2.125

2.180

Dhammādāsadhammapariyāyavaṇṇanā

2.127

2.183

Ambapālīgaikāvatthuvaṇṇanā

2.128

2.184

Veuvagāmavassūpagamanavaṇṇanā

2.129

2.185

Nimittobhāsakathāvaṇṇanā

2.131

2.189

Mārayācanakathāvaṇṇanā

2.134

2.193

Āyusakhāra-ossajjanavaṇṇanā

2.136

2.196

Mahābhūmicālavaṇṇanā

2.138

2.198

Aṭṭhaparisavaṇṇanā

2.141

2.203

Aṭṭha-abhibhāyatanavaṇṇanā

2.142

2.204

Aṭṭhavimokkhavaṇṇanā

2.145

2.209

Ānandayācanakathāvaṇṇanā

2.145

2.209

Nāgāpalokitavaṇṇanā

2.146

2.210

Catumahāpadesavaṇṇanā

2.147

2.211

Kammāraputtacundavatthuvaṇṇanā

2.151

2.218

Pānīyāharaavaṇṇanā

2.152

2.219

Pukkusamallaputtavatthuvaṇṇanā

2.152

2.219

Yamakasālavaṇṇanā

2.155

2.223

Upavāṇattheravaṇṇanā

2.159

2.228

Catusavejanīyaṭṭhānavaṇṇanā

2.160

2.229

Ānandapucchākathāvaṇṇanā

2.160

2.230

Ānanda-acchariyadhammavaṇṇanā

2.161

2.230

Mahāsudassanasuttadesanāvaṇṇanā

2.162

2.232

Mallāna vandanāvaṇṇanā

2.163

2.233

Subhaddaparibbājakavatthuvaṇṇanā

2.163

2.233

Tathāgatapacchimavācāvaṇṇanā

2.165

2.236

Parinibbutakathāvaṇṇanā

2.167

2.239

Buddhasarīrapūjāvaṇṇanā

2.168

2.240

Mahākassapattheravatthuvaṇṇanā

2.169

2.241

Sarīradhātuvibhajanavaṇṇanā

2.171

2.244

Dhātuthūpapūjāvaṇṇanā

2.172

2.245

(DṬ.17)4. Mahāsudassanasuttavaṇṇanā

2.174

2.247

Kusāvatīrājadhānīvaṇṇanā

2.174

2.247

Cakkaratanavaṇṇanā

2.175

2.249

Hatthiratanavaṇṇanā

2.178

2.252

Assaratanavaṇṇanā

2.179

2.253

Mairatanavaṇṇanā

2.179

2.253

Itthiratanavaṇṇanā

2.179

2.253

Gahapatiratanavaṇṇanā

2.181

2.255

Pariṇāyakaratanavaṇṇanā

2.181

2.255

Catu-iddhisamannāgatavaṇṇanā

2.181

2.255

Dhammapāsādapokkharaivaṇṇanā

2.181

2.255

Jhānasampattivaṇṇanā

2.182

2.257

Bodhisattapubbayogavaṇṇanā

2.182

2.257

Caturāsītinagarasahassādivaṇṇanā

2.183

2.258

Subhaddādevi-upasakamanavaṇṇanā

2.183

2.258

Brahmalokūpagamanavaṇṇanā

2.184

2.258

(DṬ.18)5. Janavasabhasuttavaṇṇanā

2.186

2.260

Nātikiyādibyākaraavaṇṇanā

2.186

2.260

Ānandaparikathāvaṇṇanā

2.187

2.261

Janavasabhayakkhavaṇṇanā

2.188

2.262

Devasabhāvaṇṇanā

2.188

2.263

Sanakumārakathāvaṇṇanā

2.189

2.263

Bhāvita-iddhipādavaṇṇanā

2.191

2.265

Tividha-okāsādhigamavaṇṇanā

2.193

2.269

Catusatipaṭṭhānavaṇṇanā

2.197

2.273

Sattasamādhiparikkhāravaṇṇanā

2.197

2.274

(DṬ.19)6. Mahāgovindasuttavaṇṇanā

2.199

2.277

Devasabhāvaṇṇanā

2.200

2.278

Aṭṭhayathābhuccavaṇṇanā

2.202

2.280

Sanakumārakathāvaṇṇanā

2.206

2.286

Govindabrāhmaavatthuvaṇṇanā

2.206

2.286

Rajjasavibhajanavaṇṇanā

2.207

2.287

Kittisadda-abbhuggamanavaṇṇanā

2.208

2.288

Brahmunāsākacchāvaṇṇanā

2.209

2.289

Reurāja-āmantanāvaṇṇanā

2.211

2.292

Chakhattiya-āmantanāvaṇṇanā

2.211

2.292

Brāhmaamahāsālādīna āmantanāvaṇṇanā

2.212

2.293

Mahāgovindapabbajjāvaṇṇanā

2.212

2.293

(DṬ.20)7. Mahāsamayasuttavaṇṇanā

2.213

2.294

Nidānavaṇṇanā

2.213

2.294

Devatāsannipātavaṇṇanā

2.217

2.299

(DṬ.21)8. Sakkapañhasuttavaṇṇanā

2.227

2.309

Nidānavaṇṇanā

2.227

2.309

Pañcasikhagītagāthāvaṇṇanā

2.230

2.313

Sakkūpasakamanavaṇṇanā

2.232

2.315

Gopakavatthuvaṇṇanā

2.233

2.317

Maghamāṇavavatthuvaṇṇanā

2.235

2.319

Pañhaveyyākaraavaṇṇanā

2.237

2.321

Vedanākammaṭṭhānavaṇṇanā

2.240

2.326

Mahāsivattheravatthuvaṇṇanā

2.247

2.336

Pātimokkhasavaravaṇṇanā

2.249

2.340

Indriyasavaravaṇṇanā

2.252

2.343

Somanassapailābhakathāvaṇṇanā

2.255

2.347

(DṬ.22)9. Mahāsatipaṭṭhānasuttavaṇṇanā

2.258

2.351

Uddesavārakathāvaṇṇanā

2.258

2.351

Kāyānupassanā

2.276

2.378

Ānāpānapabbavaṇṇanā

2.276

2.378

Iriyāpathapabbavaṇṇanā

2.280

2.383

Catusampajaññapabbavaṇṇanā

2.283

2.387

Paikkūlamanasikārapabbavaṇṇanā

2.283

2.387

Dhātumanasikārapabbavaṇṇanā

2.284

2.388

Navasivathikapabbavaṇṇanā

2.285

2.390

Vedanānupassanāvaṇṇanā

2.287

2.392

Cittānupassanāvaṇṇanā

2.289

2.395

Dhammānupassanā

2.291

2.397

Nīvaraapabbavaṇṇanā

2.291

2.397

Khandhapabbavaṇṇanā

2.295

2.404

Āyatanapabbavaṇṇanā

2.296

2.404

Bojjhagapabbavaṇṇanā

2.299

2.409

Catusaccapabbavaṇṇanā

2.310

2.424

Dukkhasaccaniddesavaṇṇanā

2.310

2.425

Samudayasaccaniddesavaṇṇanā

2.314

2.429

Nirodhasaccaniddesavaṇṇanā

2.315

2.431

Maggasaccaniddesavaṇṇanā

2.316

2.432

(DṬ.23)10. Pāyāsirājaññasuttavaṇṇanā

2.322

2.442

Pāyāsirājaññavatthuvaṇṇanā

2.323

2.444

Candimasūriya-upamāvaṇṇanā

2.324

2.444

Cora-upamāvaṇṇanā

2.324

2.445

Gūthakūpapurisa-upamāvaṇṇanā

2.325

2.445

Gabbhinī-upamāvaṇṇanā

2.325

2.446

Supinaka-upamāvaṇṇanā

2.326

2.446

Santatta-ayogua-upamāvaṇṇanā

2.326

2.447

Sakhadhama-upamāvaṇṇanā

2.327

2.448

Aggikajaila-upamāvaṇṇanā

2.327

2.448

Dvesatthavāha-upamāvaṇṇanā

2.327

2.449

Akkhadhuttaka-upamāvaṇṇanā

2.328

2.449

Sāṇabhārika-upamāvaṇṇanā

2.328

2.449

Saraagamanavaṇṇanā

2.328

2.450

Yaññakathāvaṇṇanā

2.328

2.450

Uttaramāṇavavatthuvaṇṇanā

2.329

2.451

Pāyāsidevaputtavaṇṇanā

2.330

2.452

(DṬ.24)1. Pāthikasuttavaṇṇanā

3.1

3.1

Sunakkhattavatthuvaṇṇanā

3.1

3.1

Korakhattiyavatthuvaṇṇanā

3.4

3.5

Acelakaḷāramaṭṭakavatthuvaṇṇanā

3.6

3.8

Acelapāthikaputtavatthuvaṇṇanā

3.7

3.9

Iddhipāṭihāriyakathāvaṇṇanā

3.8

3.11

Aggaññapaññattikathāvaṇṇanā

3.11

3.15

(DṬ.25)2. Udumbarikasuttavaṇṇanā

3.12

3.16

Nigrodhaparibbājakavatthuvaṇṇanā

3.12

3.16

Tapojigucchāvādavaṇṇanā

3.15

3.21

Upakkilesavaṇṇanā

3.16

3.22

Parisuddhapapaikappattakathāvaṇṇanā

3.18

3.25

Parisuddhatacappattādikathāvaṇṇanā

3.19

3.26

Nigrodhassapajjhāyanavaṇṇanā

3.20

3.27

Brahmacariyapariyosānādivaṇṇanā

3.20

3.27

(DṬ.26)3. Cakkavattisuttavaṇṇanā

3.21

3.29

Attadīpasaraatāvaṇṇanā

3.21

3.29

Dahanemicakkavattirājakathāvaṇṇanā

3.24

3.33

Cakkavatti-ariyavattavaṇṇanā

3.25

3.34

Cakkaratanapātubhāvavaṇṇanā

3.26

3.36

Dutiyādicakkavattikathāvaṇṇanā

3.26

3.36

Āyuvaṇṇādiparihānikathāvaṇṇanā

3.27

3.37

Dasavassāyukasamayavaṇṇanā

3.28

3.38

Āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā

3.29

3.40

Sakharāja-uppattivaṇṇanā

3.30

3.41

Metteyyabuddhuppādavaṇṇanā

3.30

3.41

Bhikkhuno āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā

3.31

3.43

(DṬ.27)4. Aggaññasuttavaṇṇanā

3.32

3.44

Vāseṭṭhabhāradvājavaṇṇanā

3.32

3.44

Catuvaṇṇasuddhivaṇṇanā

3.35

3.47

Rasapathavipātubhāvavaṇṇanā

3.38

3.53

Candimasūriyādipātubhāvavaṇṇanā

3.39

3.53

Bhūmipappaakapātubhāvādivaṇṇanā

3.41

3.57

Itthipurisaligādipātubhāvavaṇṇanā

3.42

3.58

Methunadhammasamācāravaṇṇanā

3.43

3.59

Sālivibhāgavaṇṇanā

3.43

3.59

Mahāsammatarājavaṇṇanā

3.43

3.59

Brāhmaamaṇḍalādivaṇṇanā

3.44

3.60

Duccaritādikathāvaṇṇanā

3.45

3.62

Bodhipakkhiyabhāvanāvaṇṇanā

3.46

3.63

(DṬ.28)5. Sampasādanīyasuttavaṇṇanā

3.47

3.64

Sāriputtasīhanādavaṇṇanā

3.47

3.64

Kusaladhammadesanāvaṇṇanā

3.57

3.81

Āyatanapaṇṇattidesanāvaṇṇanā

3.59

3.83

Gabbhāvakkantidesanāvaṇṇanā

3.59

3.83

Ādesanavidhādesanāvaṇṇanā

3.60

3.84

Dassanasamāpattidesanāvaṇṇanā

3.62

3.87

Puggalapaṇṇattidesanāvaṇṇanā

3.64

3.91

Padhānadesanāvaṇṇanā

3.67

3.94

Paipadādesanāvaṇṇanā

3.67

3.94

Bhassasamācārādidesanāvaṇṇanā

3.67

3.95

Anusāsanavidhādesanādivaṇṇanā

3.69

3.98

Aññathāsatthuguadassanādivaṇṇanā

3.71

3.101

Anuyogadānappakāravaṇṇanā

3.73

3.104

Tipiaka-antaradhānakathāvaṇṇanā

3.74

3.105

Sāsana-antarahitavaṇṇanā

3.75

3.106

Acchariya-abbhutavaṇṇanā

3.77

3.109

(DṬ.29)6. Pāsādikasuttavaṇṇanā

3.77

3.109

Nigaṇṭhanāṭaputtakālakiriyavaṇṇanā

3.77

3.109

Dhammaratanapūjāvaṇṇanā

3.79

3.111

Asammāsambuddhappaveditadhammavinayavaṇṇanā

3.79

3.112

Sammāsambuddhappaveditadhammavinayādivaṇṇanā

3.80

3.113

Sagāyitabbadhammādivaṇṇanā

3.81

3.115

Paccayānuññātakāraṇādivaṇṇanā

3.82

3.116

Sukhallikānuyogādivaṇṇanā

3.83

3.117

Pañhabyākaraavaṇṇanā

3.83

3.118

Abyākataṭṭhānādivaṇṇanā

3.86

3.122

Pubbantasahagatadiṭṭhinissayavaṇṇanā

3.87

3.124

Diṭṭhinissayappahānavaṇṇanā

3.88

3.126

(DṬ.30)7. Lakkhaṇasuttavaṇṇanā

3.89

3.126

Dvattisamahāpurisalakkhaavaṇṇanā

3.89

3.126

Suppatiṭṭhitapādatālakkhaavaṇṇanā

3.90

3.128

Pādatalacakkalakkhaavaṇṇanā

3.96

3.136

Āyatapahitāditilakkhaavaṇṇanā

3.97

3.139

Sattussadatālakkhaavaṇṇanā

3.98

3.140

Karacaraṇādilakkhaavaṇṇanā

3.99

3.141

Ussakhapādādilakkhaavaṇṇanā

3.100

3.143

Eijaghalakkhaavaṇṇanā

3.101

3.143

Sukhumacchavilakkhaavaṇṇanā

3.101

3.145

Suvaṇṇavaṇṇalakkhaavaṇṇanā

3.105

3.151

Kosohitavatthaguyhalakkhaavaṇṇanā

3.106

3.152

Parimaṇḍalādilakkhaavaṇṇanā

3.107

3.153

Sīhapubbaddhakāyādilakkhaavaṇṇanā

3.107

3.153

Rasaggasaggitālakkhaavaṇṇanā

3.108

3.154

Abhinīlanettādilakkhaavaṇṇanā

3.108

3.155

Uhīsasīsalakkhaavaṇṇanā

3.109

3.156

Ekekalomatādilakkhaavaṇṇanā

3.110

3.157

Cattālīsādilakkhaavaṇṇanā

3.110

3.157

Pahūtajivhādilakkhaavaṇṇanā

3.110

3.158

Sīhahanulakkhaavaṇṇanā

3.111

3.159

Samadantādilakkhaavaṇṇanā

3.112

3.160

(DṬ.31)8. Siṅgālasuttavaṇṇanā

3.113

3.162

Nidānavaṇṇanā

3.113

3.162

Chadisādivaṇṇanā

3.115

3.164

Catuhānādivaṇṇanā

3.116

3.166

Cha-apāyamukhādivaṇṇanā

3.117

3.167

Surāmerayassa cha-ādīnavādivaṇṇanā

3.118

3.169

Pāpamittatāya cha-ādīnavādivaṇṇanā

3.120

3.172

Mittapatirūpakavaṇṇanā

3.121

3.173

Suhadamittavaṇṇanā

3.122

3.174

Chaddisāpaicchādanakaṇḍavaṇṇanā

3.124

3.177

(DṬ.32)9. Aṭānāṭiyasuttavaṇṇanā

3.132

3.189

Pahamabhāṇavāravaṇṇanā

3.132

3.189

Parittaparikammakathāvaṇṇanā

3.144

3.208

(DṬ.33)10. Saṅgītisuttavaṇṇanā

3.145

3.210

Ubbhatakanavasandhāgāravaṇṇanā

3.146

3.211

Bhinnanigaṇṭhavatthuvaṇṇanā

3.149

3.215

Ekakavaṇṇanā

3.149

3.215

Dukavaṇṇanā

3.153

3.221

Tikavaṇṇanā

3.164

3.238

Catukkavaṇṇanā

3.193

3.282

Ariyavasacatukkavaṇṇanā

3.197

3.288

Sotāpattiyagādicatukkavaṇṇanā

3.210

3.307

Pañhabyākaraṇādicatukkavaṇṇanā

3.214

3.313

Dakkhiṇāvisuddhādicatukkavaṇṇanā

3.216

3.315

Attantapādicatukkavaṇṇanā

3.216

3.315

Pañcakavaṇṇanā

3.217

3.317

Abhabbaṭṭhānādipañcakavaṇṇanā

3.219

3.319

Padhāniyagapañcakavaṇṇanā

3.220

3.320

Suddhāvāsādipañcakavaṇṇanā

3.221

3.322

Cetokhilapañcakavaṇṇanā

3.221

3.323

Cetasovinibandhādipañcakavaṇṇanā

3.222

3.323

Nissaraiyapañcakavaṇṇanā

3.223

3.324

Vimuttāyatanapañcakavaṇṇanā

3.224

3.326

Chakkavaṇṇanā

3.224

3.327

Vivādamūlachakkavaṇṇanā

3.226

3.329

Nissaraiyachakkavaṇṇanā

3.226

3.330

Anuttariyādichakkavaṇṇanā

3.227

3.330

Satatavihārachakkavaṇṇanā

3.228

3.331

Abhijātichakkavaṇṇanā

3.228

3.332

Nibbedhabhāgiyachakkavaṇṇanā

3.229

3.333

Sattakavaṇṇanā

3.229

3.333

Adhikaraasamathasattakavaṇṇanā

3.232

3.336

Aṭṭhakavaṇṇanā

3.233

3.338

Navakavaṇṇanā

3.236

3.341

Dasakavaṇṇanā

3.237

3.342

Akusalakammapathadasakavaṇṇanā

3.239

3.346

Kusalakammapathadasakavaṇṇanā

3.243

3.350

Ariyavāsadasakavaṇṇanā

3.243

3.351

Asekkhadhammadasakavaṇṇanā

3.244

3.352

Pañhasamodhānavaṇṇanā

3.245

3.353

(DṬ.34)11. Dasuttarasuttavaṇṇanā

3.246

3.353

Ekadhammavaṇṇanā

3.248

3.356

Dvedhammavaṇṇanā

3.252

3.360

Tayodhammavaṇṇanā

3.253

3.361

Catudhammavaṇṇanā

3.254

3.362

Pañcadhammavaṇṇanā

3.255

3.364

Chadhammavaṇṇanā

3.257

3.365

Sattadhammavaṇṇanā

3.257

3.365

Aṭṭhadhammavaṇṇanā

3.257

3.366

Navadhammavaṇṇanā

3.259

3.368

Dasadhammavaṇṇanā

3.260

3.369

Nigamanakathāvaṇṇanā

3.261

3.371

 


Dīghanikāye

 

Dīgha-ṭīkā(Sv-ṭ)

《長部疏》

 

 

from CSCD

 

Released by Dhammavassārāma

 

2551 B.E. (2007 A.D.)

 

 

 

 

Dhammavassārāma

No. 50 - 6, You-Tze-Zhai, Tong-Ren Village,
Zhong-Pu , Chiayi 60652, Taiwan

法雨道場

60652台灣嘉義縣中埔鄉同仁村柚仔宅506

Tel(886)(5) 253-0029(白天)Fax203-0813

E-maildhamma.rainṭīkāmsa.hinet.net

Websitehttp://www.dhammarain.org.tw/