巴利入門

P¾LI  PRIMER

 

 

 

 

 

作者:Lily de Silva, M. A., Ph.D.

 

中譯者:Anāgārikā Dhammajīvī(法命)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


巴利入門  目次

 

 

第一課

 

 

第二課

第三課

第四課

第五課

第六課

第七課

第八課

 

第九課

第十課

第十一課

第十二課

 

第十三課

第十四課

第十五課

第十六課

第十七課

第十八課

第十九課

第二十課

第二一課

第二二課

第二三課

第二四課

第二五課

第二六課

第二七課

第二八課

第二九課

第三十課

第三一課

第三二課

單字索引

 

…………………………………………………………………

…………………………………………………………………

-a結尾的男性名詞之曲用(Declension………………

-主格nom.)、單數、複數

現在式、第三人稱、單數、複數動詞

)-對格acc.)、單數、複數……………………………

具格ins.)、單數、複數………………………………

奪格、從格abl.)、單數、複數………………………

與格、為格dat.)、單數、複數………………………

屬格gen.)、單數、複數……………………………

-處格、位格(loc.)單數. 複數………………………

-呼格(voc.)、單數、複數……………………………

-a結尾的中性名詞之曲用(Declension………………

連續體ger.)、絕對體abs.………………………………

不定詞inf. ………………………………………………

現在分詞ppr.)、男性和中性名詞…………………………

動詞的活用Conjugation…………………………………

現在式pr.)、主動語態…………………………

現在式pr.)、主動語態…………………………

未來式(fut. ………………………………………………

願望opt.或可能pot.語氣(mood………………

命令式imp. ………………………………………………

過去式aor. ………………………………………………

-ā結尾的女性名詞之曲用(Declension………………

過去分詞pp.………………………………………………

-i-ī結尾的女性名詞之曲用(Declension …………

現在分詞ppr.)、女性名詞…………………………………

未來被動分詞fpp. / grd.…………………………………

使役動詞caus.……………………………………………

-u結尾的女性名詞之曲用Declension…………………

-i結尾的男性名詞之曲用Declension…………………

-ī結尾的男性名詞之曲用Declension…………………

-u-ū結尾的男性名詞之曲用Declension……………

作者名詞的曲用和表示關係的名詞…………………………

-i-u結尾的中性名詞之曲用Declension……………

-vantu-mantu結尾的形容詞之曲用(Declension……

人稱代名詞的曲用Declension…………………………

人稱、關係、指示和疑問代名詞的曲用 …………………

英、中……………………………………………………

巴、中……………………………………………………

1

3

5

 

 

8

12

16

21

26

31

36

36

42

48

53

60

60

65

72

78

83

87

92

97

106

110

118

123

127

131

138

143

147

152

158

164

170

179

190

附:語尾變化表

附:巴利文獻

巴利入門-整理後感言

……………………………………………………

(護法 法師  編輯)…………………………

……………………………………………………

198

218

221

  

  

 

編者按:《巴利入門》為Anāgārikā Dhammajīvī(法命)翻譯整理。這個檔案又經過法雨道場整編過,所以,頁數跟原本有出入。另外,又增加語尾變化表等。

電子檔案,羅馬字的部份,原本用kh2Vri-(CSCD的系列),現在全部改成kh2

 

 

 


Namo Tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa.

皈依於這位世尊、阿羅漢、正等正覺

 

P¾LI PRIMER 巴利入門

 

字母The Alphabet

 

巴利不為人知有它自己特別的字體。在學習巴利文的很多國家裡,以那些國習慣使用的字體來寫巴利文:在印度用「天城體N±gari」,在斯里蘭卡用「新荷利或錫蘭語Sinhalese」,在緬甸用「緬甸語Burmese」,在泰國用「Kamboja」字體。倫敦的「巴利聖典協會P.T.S.」使用「羅馬Roman」字體,而且現在已經得到國際性的流通。

巴利字母由41個字所組成-8個母音和33個子音

母音Vowels a    ā     i      ī      u     ū     e     o

子音Consonants

  音(Gutturals

口蓋音(Palatels

反舌音(Cerebrals

  音(Dentals

音(Labials

k

c

t

p

kh

ch

ṭh

th

ph

g

j

d

b

gh

jh

ḍh

dh

bh

ª

ñ

n

m

雜項的(Miscellaneous

y, r, l, v, s, h,,

  

 發音狀況 

 

母音

a

ā

i

ī

u

ū

e

o

ˊ

ˊ

(雙子音前)

(雙子音前)

 

  e, o是中間長,它們-

 在雙子音之前被發短音,發音如「ㄝ、ㄛ」,

例如:mettā(慈愛), khetta(田),koṭṭha(榖倉), sotthi(平安);

 在單子音之前被發長音,發音如「ㄟ、ㄡ」,

例如:deva(天人), senā(軍隊), loka(世界), odana(飯)。

 

 

 

子音

k

kh

g

gh

ª

ªNn等字,在子音

前發「ㄣ」

(ㄍㄜ)

(ㄎㄜ)

鵝(台語)

(ㄍㄜˇ

ㄋ(鼻音)

c

ch

j

jh

N

(ㄓㄜ)

(ㄔㄜ)

(ㄖㄜˇ

(ㄓㄜˊ

(ㄋ一ㄜ)

ṭh

ḍh

(ㄉㄜH

(ㄊㄜˋ

the(ㄉㄜ)

(ㄉㄜˊ

(ㄋㄜH

t

th

d

dh

n

同上(不捲舌)

p

ph

b

bh

m

在子音前

發閉口「ㄣ」

嘸(台語)

婆(台語)

y

r

l

v

s

h

一ㄜ

(ㄖㄜˋ

(ㄌㄜˋ

(ㄨㄜˋ

(ㄙㄜˋ

ㄌㄜ

 

 

附:巴利文8母音和33子音其關係整理如下:

 

音位

 

分類

 

8

33

長母音

硬(清)音

軟(濁)音

硬音

單母長

無氣

含氣

無氣

含氣

鼻音

 

半母音

氣音

邊音

擦音

a+i

a+u

抑制音

a

ā

e

 

 o

k

kh

g

gh

 

½

 

h

 

 

口蓋音

i

ī

c

ch

j

jh

ñ

y

 

 

 

反舌音

 

 

 

ṭh

ḍh

 

 

r

 

 

 

 

t

th

d

dh

n

 

 

l

s

u

ū

 

p

ph

b

bh

m

v

 

 

                                                                                         

                              k,c,,t,p五群                      非群      

         


P¾LI PRIMER巴利入門

第一課   -a結尾的男性名詞之曲用(Declension

-主格(nomitative)、單數、複數

-現在式、第三人稱、單數、複數動詞

1.1 單字集

-a結尾的男性名詞

動詞(pr.3,s.

1.

Buddha /

Tathgata /

Sugata

佛陀

bhāsati

2.

manussa

人,人類

pacati

3.

nara / purisa

男人

kasati

耕作

4.

kassaka

農夫

bhuñjati

5.

brāhmaṇa  

婆羅門

sayati

睡覺

6.

putta

兒子

passati

7.

mātula

叔叔、伯

chindati

割、斷、砍、切

8.

kumāra

男孩、童子

gacchati

去、走

9.

vāṇija

商人

āgacchati

10.

bhūpāla

國王

dhāvati

11.

sahāya /

sahāyaka /

mitta

朋友

 

 

1.2.  -a結尾的男性名詞之語尾變化(曲用Declension

主格nom. 

-o語尾的格被加到名詞語基而形成單數、主格  m.s.nom.

-ā語尾的格被加到名詞語基而形成複數、主格  m.p.nom.

:這樣詞形變化的名詞被使用當作一個句子的主詞

主格字尾變化範例:

 

 

 

1.

nara + o = naro

nara + ā= narā

2.

mātula + o =mātulo

mātula + ā = mātulā

3.

kassaka + o   = kassako

kassaka + ā = kassakā

1.3. 在以上所列的一些動詞中,bhāsa, paca, kasa等等是動詞的語基(base),

-ti是現在式、第三人稱、單數(pr.3,s.)的語尾。

-nti語尾加到語基而形成複數pr.3,p.

 

動詞第三人稱字尾變化範例:

 

 

 

1.

bhāsati

(他)說

bhāsanti

(他們)說

2.

pacati

(他)煮

pacanti

(他們)煮

3.

kasati

(他)耕作

kasanti

(他們)耕作

 

1.4.  在句子構造中的例子:訣竅是主詞與動詞的人稱、數目要一致

 

 

 

 

1.

Naro bhāsati.

男人說。

Narā bhāsanti.

男人們說。

2.

Mātulo pacati.

叔叔煮。

Mātulā pacanti.

叔叔們煮。

3.

Kassako kasati.

農夫耕作。

Kassakā kasanti.

農夫們耕作。

 

 

1.5  翻譯成中文  

 

1. 

Bhūpālo bhuñjati

國王吃。

2.

Puttā sayanti.

兒子們睡覺。

3.

Vāṇijā sayanti.

商人們睡覺。

4.

Buddho passati.

佛陀看。

5.

Kumāro dhāvati.

童子跑。

6.

Mātulo kasati.

叔叔耕作。

7.

Brāhmaṇā bhāsanti.

婆羅門們說。

8.

Mittā gacchanti.

朋友們去。

9.

Kassakā pacanti.

農夫們煮。

10.

Manusso chindati.

人砍。

11.

Purisā dhāvanti.

人們跑。

12.

Sahāyako bhuñjati.

朋友吃。

13.

Tathāgato bhāsati.

如來說。

14.

Naro pacati.

男人煮。

15.

Sahāyā kasanti.

朋友們耕作。

16.

Sugato āgacchati.

善逝來到。

 

1.6  翻譯成巴利文  

 

1.

兒子們跑。

Puttā dhāvanti.

2.

叔叔看。

Mātulo passati.

3.

佛陀來。

Buddho āgacchati.

4.

童子們吃。

Kumārā bhuñjanti.

5.

商人們去。

Vāṇijā gacchanti.

6.

男人睡覺。

Manusso/ Naro/ Puriso sayati.

7.

國王們去。

Bhūpālā gacchanti.

8.

婆羅門砍。

Brāhmaṇo chindati.

9.

朋友們說。

Sahāyakā/  Sahāyā / Mittā bhāsanti.

10.

農夫耕作。

Kassako kasati.

11.

商人來。

Vāṇijo āgacchati.

12.

兒子們割。

Puttā chindanti.

13.

叔叔們說。

Mātulā bhāsanti.

14.

童子跑。

Kumāro dhāvati.

15.

朋友說。

Sahāyako/  Sahāyo / Mitto bhāsati.

16.

佛陀看。

Buddho passati.

 

 

 

 

 

第二課 )-對格(accusative)、單數、複數

 

2.1 單字集

-a結尾的男性名詞

動詞(pr.3,s.

1.

dhamma    

佛法、真理

harati

帶走、持走、運

2.

bhatta

āharati

帶來、取來

3.

odana

āruhati

登上、爬

4.

gāma

村莊、鄉下

oruhati

下來、降下

5.

suriya

太陽

yācati

乞討、乞求

6.

canda

月亮

khaṇati

7.

kukkura/

sunakha/

soṇa   

vijjhati

射、刺到

8.

vihāra

寺院

paharati

打、攻擊、撞

9.

patta

rakkhati    

保護

10.

āvāṭa

洞、坑

vandati

禮拜、禮敬

11.

pabbata

 

 

12.

yācaka

乞丐

 

 

13.

sigāla

狐狸、豺狼

 

 

14.

rukkha

 

 

      

2.2.  -a結尾的男性名詞之語尾變化(曲用Declension)<連載

對格acc. 

-語尾的格被加到名詞語基而形成單數、對格  m.s.acc.

-e語尾的格被加到名詞語基而形成複數、對格  m.p.acc.

        這樣詞形變化的名詞被使用當作一個句子的受詞

動作的目的地也以對格來表達。

 

對格字尾變化範例:

 

 

單數 對格

複數 對格

1.

nara += naraṃ

nara + e      = nare

2.

mātula += mātulaṃ

mātula + e  = mātule

3.

kassaka += kassakaṃ

kassaka + e = kassake

 

 

2.3.  在句子構造中的例子:訣竅是對格是及物動詞的對象或動作的目的地

 

 

單數 對格

複數 對格

1.

Putto naraṃ passati.

Puttā nare passanti.

兒子看男人。

兒子們看男人們。

2.

Brāhmaṇo mātulaṃ rakkhati.

Brāhmaṇā mātule rakkhanti.

婆羅門保護叔叔。

諸婆羅門保護叔叔們。

3.

Vāṇijo kassakaṃ paharati.

Vāṇijā kassake paharanti.

商人打農夫。

商人們打農夫們。

 

 

2.4  翻譯成中文  

 

1.

Tathāgato dhammaṃ bhāsati.

如來說法。

2.

Brāhmaṇā odanaṃ bhuñjanti.

婆羅門們吃飯。

3.

Manusso suriyaṃ passati.

人看到太陽。

4.

Kumārā sigāle paharanti.

男孩們打很多隻狐狸。

5.

Yācakā bhattaṃ yācanti.

乞丐們乞討飯。

6.

Kassakā āvāṭe khaṇanti.

農夫們挖很多個洞。

7.

Mitto gāmaṃ āgacchati.

朋友來到村莊。

8.

Bhūpālo manusse rakkhati.

國王保護人們。

9.

Puttā pabbataṃ gacchanti.

兒子們去山。

10.

Kumāro Buddhaṃ vandati.

男孩禮拜佛陀。

11.

Vāṇijā patte āharanti.

商人們帶來很多個缽。

12.

Puriso vihāraṃ gacchati.

男人去寺院。

13.

Kukkurā pabbataṃ dhāvanti.

很多隻狗跑到山。

14.

Sigālā gāmaṃ āgacchanti.

很多隻狐狸來到村莊。

15.

Brāhmaṇā sahāyake āharanti.

婆羅門們帶來很多位朋友。

16.

Bhūpālā sugataṃ vandanti.

國王們禮拜善逝。

17.

Yācakā sayanti.

乞丐們睡覺。

18.

Mittā sunakhe haranti.

朋友們帶走很多隻狗。

19.

Putto candaṃ passati.

兒子看月亮。

20.

Kassako gāmaṃ dhāvati.

農夫跑到村莊。

21.

Vāṇijā rukkhe chindanti.

商人們砍很多棵樹。

22.

Naro sigālaṃ vijjhati.

男人射狐狸。

23.

Kumāro odanaṃ bhuñjati.

男孩吃飯。

24.

Yācako soṇaṃ paharati.

乞丐打狗。

25.

Sahāyakā pabbate āruhanti.

朋友們登很多座山。

 

2.5  翻譯成巴利文  

 

1.

人們去寺院。

Manussā (PurisāNarā) vihāraṃ gacchanti.

2.

農夫們登很多座山。

Kassakā pabbate āruhanti.

3.

婆羅門吃飯。

Brāhmaṇo bhattaṃodanaṃbhuñjati.

4.

佛陀看童子們。

Buddho kumāre passati.

5.

叔叔們帶走很多個缽。

Mātulā patte haranti.

6.

兒子保護狗。

Putto sunakhaṃ (soṇaṃ) kukkuraṃ rakkhati.

7.

國王禮拜佛陀。

Bhūpālo Buddhaṃ ( TathāgataṃSugataṃ) vandati.

8.

商人帶來男孩。

Vāṇijo kumāraṃ āharati.

9.

朋友們禮拜婆羅門。

Mittā (sahāyāsahāyakā) brāhmaṇaṃ vandanti.

10.

乞丐們乞討飯。

Yācakā bhattaṃ yācanti.

11.

商人們射很多隻狐狸。

Vāṇijā sigāle vijjhanti.

12.

男孩們登山。

Kumārā pabbataṃ āruhanti.

13.

農夫跑到村莊。

Kassako gāmaṃ dhāvati.

14.

商人煮飯。

Vāṇijo bhattaṃ pacati.

15.

兒子們禮拜叔叔。

Puttā mātulaṃ vandanti.

16.

國王們保護人們。

Bhūpālā manusse rakkhanti.

17.

佛陀來到寺院。

Buddho vihāraṃ āgacchati.

18.

男人們下來。

Purisā/ Narā oruhanti.

19.

農夫們挖很多個洞

Kassakā āvāṭe khaṇanti.

20.

商人跑。

Vāṇijo dhāvati.

21.

狗看月亮。

Kukkuro (sunakhosoṇo) candaṃ passati.

22.

男孩們爬很多棵樹。

Kumārā rukkhe āruhanti.

23.

婆羅門帶來缽。

Brāhmaṇo pattaṃ āharati.

24.

乞丐睡覺。

Yācako sayati.

25.

國王看佛陀。

Bhūpālo Buddhaṃ passati.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


第三課  -具格(instrumental)、單數、複數

 

3.1 單字集

-a結尾的男性名詞

1.

ratha

車乘、汽車、馬車

10.

assa

2.

sakaṭa

牛車

11.

miga

鹿;野獸

3.

hattha

12.

sara

刺、箭、矢

4.

pāda

足、腳

13.

pāsāṇa

石頭、岩石

5.

magga

道、路

14.

kakaca

鋸子

6.

dīpa

洲、島;燈

15.

khagga

刀、劍

7.

sāvaka

弟子、聲聞、徒弟

16.

cora

小偷

8.

samaṇa

沙門

17.

paṇḍita

智者

9.

sagga

天、天界

 

 

 

      

3.2.  -a結尾的男性名詞之語尾變化(曲用Declension)<連載

具格ins. 

-ena語尾的格被加到名詞語基而形成單數、具格  m. s. ins.

-ehi語尾的格被加到名詞語基而形成複數、具格  m. p. ins.

-ebhi語尾的格是另一個古式的複數、具格  m. p. ins.

 

        這樣詞形變化的名詞具格字尾變化範例:表達【用、與、憑藉、透過】。

 saddhiṃ / saha(和一起)也與具格一起被使用,

正常地它們不與表事物的名詞一起被使用

 

具格字尾變化範例:

 

單數 具格

複數 具格

1.

nara + ena     = narena

nara + ehi     = narehi (narebhi)

依據男人、和男人

依據男人們、和男人們

2.

mātula + ena = mātulena

mātula + ehi = mātulehi (mātulebhi)

和叔叔一起

和叔叔們一起

3.

kassaka + ena = kassakena

kassaka + ehi = kassakehi (kassakebhi)

透過農夫、和農夫

透過農夫們、和農夫們

       

 

 

3.3.  在句子構造中的例子:

 

 

單數 具格

複數 具格

1.

Samaṇo narena saddhiṃ gāmaṃ gacchati.

Samaṇā narehi saddhiṃ gāmaṃ gacchanti.

沙門與男人一起去村莊。

沙門們與很多個男人一起去村莊。

2.

Putto mātulena saha candaṃ passati.

Puttā mātulehi saha candaṃ passanti.

兒子與叔叔一起看月亮。

兒子們與很多位叔叔一起看月亮。

3.

Kassako kakacena rukkhaṃ chindati.

Kassakā kakacehi rukkhe chindanti.

農夫用鋸子鋸樹。

農夫們用很多鋸子鋸很多棵樹。

 

 

3.4  翻譯成中文  

 

1.

Buddho sāvakehi saddhiṃ vihāraṃ gacchati.

佛陀與弟子們一起去寺院。

2.

Puriso puttena saha dīpaṃ dhāvati.

男人與兒子一起跑到島。

3.

Kassako sarena sigālaṃ vijjhati.

農夫用箭射狐狸。

4.

Brāhmaṇā mātulena saha pabbataṃ āruhanti.

婆羅門們與叔叔一起登山。

5.

Puttā pādehi kukkure paharanti.

兒子們用他們的腳踢很多隻狗。

6.

Mātulo puttehi saddhiṃ rathena gamaṃ

āgacchati.

叔叔與兒子們一起坐車來到村莊。

7.

Kumārā hatthehi patte āharanti.

男孩們用(他們的)手帶來很多個缽。

8.

Coro maggena assaṃ harati.

小偷沿路帶走馬。

9.

Kassako āvāṭaṃ oruhati

農夫下去洞。

10.

Bhūpālā paṇḍitehi saha samaṇe passanti.

國王們與很多位智者一起看諸沙門。

11.

Paṇḍito bhūpālena saha Tathāgataṃ vandati.

智者與國王一起禮拜如來。

12.

Puttā sahāyena saddhiṃ odanaṃ bhuñjanti.

兒子們與朋友一起吃飯。

13.

Vāṇijo pāsāṇena migaṃ paharati.

商人用石頭攻擊鹿。

14.

Sunakhā pādehi āvāṭe khaṇanti.

很多隻狗用(它們的)腳挖很多個洞。

15.

Brāhmaṇo puttena saha suriyaṃ vandati.

婆羅門與兒子一起禮拜太陽。

16.

Kassako soṇehi saddhiṃ rukkhe rakkhati.

農夫與很多隻狗一起保護很多棵樹。

17.

Sugato sāvakehi saha vihāraṃ āgacchati.

善逝與弟子們一起來到寺院。

18.

Yācako pattena bhattaṃ āharati.

乞丐用缽帶來飯。

19.

Paṇḍitā saggaṃ gacchanti.

很多位智者去天界。

20.

Kumārā assehi saddhiṃ gāmaṃ dhāvanti.

男孩們與很多匹馬一起跑到村莊。

21.

Coro khaggena naraṃ paharati.

小偷用刀攻擊人。

22.

Vāṇijo sakaṭena dipe āharati.

商人用牛車運來很多燈。

23.

ssā maggena dhāvanti.

很多匹馬沿路跑。

24.

Sigālā migehi saddhiṃ pabbataṃ dhāvanti.

很多狐狸與很多隻鹿一起

跑到山。

25.

Bhūpālo paṇḍitena saha manusse rakkhati.

國王與智者一起保護人們。

 

 

3.5  翻譯成巴利文  

 

1.

沙門與朋友一起看佛陀。

Samaṇo mittena (sahāyena) saddhiṃ Buddhaṃ passati.

2.

弟子們與佛陀一起去寺院。

Sāvakā Buddhena (Tathāgatena) saddhiṃ vihāraṃ

gacchanti..

3.

馬與很多隻狗一起跑到山。

sso soṇehi saddhiṃ pabbataṃ dhāvati.

4.

男孩用石頭碰撞燈。

Kumāro pāsāṇena dīpaṃ paharati.

5.

商人們用很多支箭射很多隻鹿。

Vāṇijā sarehi mige vijjhanti.

6.

農夫們用他們的手挖很多個洞。

Kassakā hatthehi saddhiṃ āvāṭe khaṇanti.

7.

男孩們與叔叔一起坐車去

寺院。

Kumārā mātulena saddhiṃ rathena vihāraṃ gacchanti.

8.

婆羅門與朋友一起煮飯。

Brāhmaṇo mitena (sahāyena) saddhiṃ odanaṃ pacati.

9.

國王與智者們一起保護島。

Bhūpālo paṇḍitehi saha dīpaṃ rakkhati.

10.

很多國王與兒子們一起禮拜諸沙門。

Bhūpālā puttehi samaṇe vandanti.

11.

小偷們帶很多匹馬到島。

Corā asse dīpaṃ āharanti.

12.

弟子們與很多人登很多座山。

Sāvakā purisehi saha pabbate āruhanti.

13.

商人們與很多農夫砍很多棵樹。

Vāṇijā kassakehi saha rukkhe chindanti.

14.

乞丐與朋友一起挖洞。

Yācako sahāyena/ mittena saddhiṃ āvāṭaṃ khaṇati.

15.

婆羅門與叔叔們一起看月亮。

Brāhmaṇo mātulehi saddhiṃ candaṃ passati.

16.

小偷用劍攻擊馬。

Coro khaggena assaṃ paharati.

17.

兒子用缽帶來飯。

Putto pattena odanaṃ āharati.

18.

男孩們與很多隻狗跑到山。

Kumārā soṇehi (sunakhehi) saddhiṃ pabbataṃ dhāvanti.

19.

商人們與很多農夫一起乘

很多輛牛車來到村莊。

Vāṇijā kassakehi saddhiṃ sakaṭehi gāmaṃ

āgacchanti.

20.

叔叔們與他們的兒子一起

乘很多輛車來到寺院。

Mātulā puttehi saha rathehi vihāraṃ āgacchanti.

21.

很多隻狐狸沿路跑到山。

Sigālā maggena pabbataṃ dhāvanti.

22.

很多隻狗用(它們的)腳

挖很多個洞。

Sunakhā/ Kukkurā pādehi āvāṭe khaṇanti.

23.

男人用手帶走鋸子。

Puriso hatthena kakacaṃ harati.

24.

很多個沙門去天界。

Samaṇā saggaṃ gacchanti.

25.

佛陀與弟子們一起來到村莊。

Buddho sāvakehi saha gāmaṃ āgacchati.

 


第四課  -奪格、從格(ablative)、單數、複數

 

4.1 單字集

-a結尾的男性名詞

動詞(pr.3,s.

1.

dhīvara

漁夫

patati

掉下、落下、倒下

2.

maccha

dhovati

3.

piṭaka

籃子、藏

icchati

想、渴望、欲求

4.

amacca

大臣;同僚

ḍasati

5.

upāsaka

優婆塞

pucchati

6.

pāsāda

殿堂、高樓、皇宮

pakkosati

呼、召、叫

7.

dāraka

小孩

khādati

8.

sāṭaka

外衣、布

hanati

9.

rajaka

洗衣者、染工

otarati

下跌、進入、潛入

10.

sappa

nikkhamati

離開;出家、出發

11.

pañha

問題、疑問

 

 

12.

suka / suva

鸚鵡

 

 

13.

sopāna

梯子、樓梯、階級

 

 

14.

sūkara / varāha

 

 

      

4.2.  -a結尾的男性名詞之語尾變化(曲用Declension)<連載

奪格、從格abl. 

-ā/ -mhā/ -smā語尾的格被加到名詞語基而形成單數、奪格  m. s. abl.

-ehi語尾的格被加到名詞語基而形成複數、奪格  m. p. abl.

-ebhi語尾的格是另一個古式的複數、奪格  m. p. abl.

奪格字尾變化範例:

 

單數 奪格

複數 奪格

1.

nara + ā/ mhā/ smā

nara + ehi

= narā/ naramhā/ narasmā

= narehi (narebhi)

從人

從人們

2.

mātula + ā/ mhā/ smā

mātula + ehi     

= mātulā/ mātulamhā/ mātulasmā

= mātulehi (mātulebhi)

從叔叔

從叔叔們

3.

kassaka + ā/ mhā/ smā

kassaka + ehi   

= kassakā/ kassakamhā/ kassakasmā

= kassakehi (kassakebhi)

從農夫

從農夫們

4.3.  在句子構造中的例子:

 

 

單數 奪格

複數 奪格

1.

Yācako naramhā bhattaṃ yācati.

Yacakā narehi bhattaṃ yācanti.

乞丐從人乞討飯。

乞丐們從很多人乞討飯。

2.

Putto mātulamhā pañhaṃ pucchati.

Puttā mātulehi pañhe pucchanti.

兒子從叔叔問問題。

兒子們從多位叔叔問很多問題。

3.

Kassako rukkhasmā patati.

Kassakā rukkhehi patanti.

農夫從樹上掉下。

農夫們從很多棵樹上掉下。

 

 

4.4  翻譯成中文  

 

1.

Corā gāmamhā pabbataṃ dhāvanti.

小偷們從村落跑向山。

2.

Dārako mātulasmā odanaṃ yācati.

小孩從叔叔乞討飯。

3.

Kumāro sopānamhā patati.

男孩從樓梯掉下來。

4.

Mātulā sāṭake dhovanti.

叔叔們洗很多件衣服。

5.

Dhīvarā piṭakehi macche āharanti.

漁夫們用很多個籃子帶來很多條魚。(具格)

6.

Upāsakā samaṇehi saddhiṃ vihārasmā

nikkhamanti.

優婆塞們與很多位沙門一起從寺院出發(離開寺院)。

7.

Brāhmaṇo  kakacena rukkhaṃ chindati.

婆羅門用鋸子鋸樹。

8.

Kumārā mittehi saha bhūpālaṃ passanti.

男孩們與很多朋友一起看國王。

9.

Vāṇijo assena saddhiṃ pabbatasmā oruhati.

商人與馬一起從山下來。

10.

Yācako kassakasmā soṇaṃ yācati.

乞丐從農夫討狗。

11.

Sappā pabbatehi gāmaṃ otaranti.

很多條蛇從很多座山潛入村莊。

12.

Amaccā sarehi mige vijjhanti.

大臣們用很多支箭射很多隻鹿。

13.

Coro gāmamhā sakaṭena sāṭake harati.

小偷從村莊用牛車帶走很多件衣服。

14.

Bhūpālo amaccehi saddhiṃ rathena pāsādaṃ

āgacchati.

國王與很多大臣一起坐車來到皇宮。

15.

Sūkarā pādehi āvāṭe khaṇanti.

很多隻豬用(它們的)腳

挖很多個洞。

16.

Kumāro sahāyakehi saha sāṭake dhovati.

男孩與很多朋友一起洗很

多件衣服。

17.

Samaṇā gāmamhā upāsakehi saddhiṃ

nikkhamanti.

諸沙門與很多位優婆塞一起從村莊出發(離開村莊)。

18.

Kukkuro piṭakamhā macchaṃ khādati.

狗從藍子吃魚。

19.

Mitto puttamhā sunakhaṃ yācati.

朋友從兒子討狗。

20.

Buddho sāvake pucchati.

佛陀問弟子們。

21.

Amaccā paṇḍitehi pañhe pucchanti.

大臣們從很多位智者問很多問題。

22.

Rajako sahāyena saha sāṭakaṃ dhovati.

洗衣者與朋友一起洗衣服。

23.

Macchā piṭakamhā patanti.

很多條魚從藍子掉下。

24.

Corā pāsāṇehi varāhe paharanti.

小偷們用很多個石頭打很多隻豬。

25.

Amacco pāsādamhā suvaṃ āharati.

大臣從皇宮帶來鸚鵡。

 

 

 

 

 

 

 

 

 


4.5  翻譯成巴利文  

 

1.

很多匹馬從村莊跑到山。

Assā gāmamhā pabbataṃ dhāvanti.

2.

商人們與很多優婆塞一起

從島來到寺院。

Vāṇijā upāsakehi saddhiṃ dīpasmā vihāraṃ

āgacchanti.

3.

小偷們用很多箭射很多隻

豬。

Corā sarehi sūkare/ varāhe vijjhanti.

4.

優婆塞從沙門問佛法。

Upāsako samaṇā/ samaṇasmā/ samaṇaṃhā dhammaṃ pucchati.

5.

小孩與朋友一起從石頭掉

下來。

Dārako sahāyena/ mittena saha pāsāṇamhā patati.

6.

狗咬小孩。

Kukkuro/ sunakho/ soṇo dārakaṃ ḍasati.

7.

大臣們與國王一起從皇宮

出發。

Amaccā bhūpālena saha pāsādamhā/ pāsādasmā nikkhamanti.

8.

男人從島帶來鹿。

Puriso dīpasmā/ dīpamhā migaṃ āharati.

9.

農夫從樹下來。

Kassako rukkhasmā/ rukkhamhā oruhati.

10.

很多隻狗與很多匹馬一起沿路跑。

Kukkurā/ sunakhā/ soṇā assehi saddhiṃ maggena dhāvanti.

11.

男孩們從很多商人那裡帶走很多燈。

Kumārā vāṇijehi dīpe haranti.

12.

小偷從樓梯下來。

Coro sopānasmā/ sopānamhā oruhati.

13.

商人們從很多座山帶來很多隻鸚鵡。

Vāṇijā pabbatehi suke/ suve āharanti.

14.

馬用(牠的一)腳踩蛇。

Asso pādena  sappaṃ paharati

15.

叔叔與朋友們一起從很多座山看很多位沙門。

Mātulo sahāyehi/ mittehi saddhiṃ pabbatehi samaṇe passati.

16.

商人們從島帶很多匹馬到宮殿。

Vāṇijā dīpasmā/ dīpamhā asse pāsādaṃ āharanti.

17.

大臣問小偷。

Amacco coraṃ pucchati.

18.

農夫與洗衣工一起吃飯。

Kassako rajakena saha bhattaṃ/ odanaṃ  bhuñjati.

19.

小孩自梯子掉下。

Dārako sopānamhā/ sopānasmā patati.

20.

漁夫與叔叔一起登山。

Dhīvaro mātulena saha pabbataṃ āruhati.

21.

乞丐與狗一起睡覺。

Yācako kukkurena/ sunakhena/ soṇena saha sayati.

22.

國王們與他們的大臣一起保護很多島。

Bhūpālā amaccehi saddhiṃ dīpe rakkhanti.

23.

國王從宮殿禮拜佛陀。

Bhūpālo pāsādasmā/ pāsādamhā Buddhaṃ vandati.

24.

男人用劍殺蛇。

Puriso/ Naro khaggena sappaṃ hanati.

25.

漁夫們用很多輛牛車載很多魚到村莊。

Dhīvarā sakaṭehi macche gāmaṃ āharanti.

26.

很多隻豬從山跑到村莊。

Sūkarā/ Varāhā pabbatasmā/ pabbatamhā gāmaṃ dhāvanti.

27.

很多位優婆塞從智者問很多問題。

Upāsakā paṇḍitasmā/ paṇḍitamhā pañhe pucchanti.

28.

兒子從樹上帶來鸚鵡。

Putto rukkhasmā/ rukkhamhā sukaṃ/ suvaṃ āharati.

29.

智者們去寺院。

Paṇḍitā vihāraṃ gacchanti.

30.

弟子們沿路去村莊。

Sāvakā maggena gāmaṃ gacchanti.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


第五課  -與格(dative為格)、單數、複數

5.1 單字集

 

-a結尾的男性名詞

動詞(pr.3,s.

1.

tāpasa

苦行者

rodati

2.

ācariya

老師、阿闍黎

hasati

3.

vejja

醫生

labhati

得到、

4.

sīha

獅子

pavisati

進入

5.

luddaka

獵人

dadāti

給、佈施

6.

aja

山羊

ādadāti

取、拿、接受

7.

vānara /

makkaṭa

猴子

kīḷati

8.

lābha

利益、得利

nahāyati

洗澡、沐浴

9.

mañca

ākaḍḍhati

拉、抓、拖

10.

kuddāla

鋤頭、灰犁

pajahati

放棄、退出

      

5.2.  -a結尾的男性名詞之語尾變化(曲用Declension)<連載

與格、為格dat. 

 

-āya / -ssa語尾的格被加到名詞語基而形成單數、與格  m. s. dat.

-ānaṃ語尾的格被加到名詞語基而形成複數、與格  m. p. dat.

 

與格字尾變化範例:

 

 

單數 與格

複數 與格

1.

nara + āya / ssa

nara + ānaṃ

= narāya / narassa   

= narānaṃ

對、為人

對、為人們

2.

mātula + āya / ssa

mātula + ānaṃ

= mātulāya / mātulassa

= mātulānaṃ

對、為叔叔

對、為叔叔們

3.

kassaka + āya / ssa      

kassaka + ānaṃ

= kassakāya / kassakassa

= kassakānaṃ

對、為農夫

對、為農夫們

 

5.3.  在句子構造中的例子:訣竅是與格表達動作的【目的、間接受詞、對象】

 

 

單數 與格

複數 與格

1.

Dhīvaro narāya macchaṃ āharati.

Dhīvarā narānaṃ macche āharanti.

漁夫為人帶來魚。(目的)

漁夫們為人們帶來很多魚。

2.

Putto mātulassa odanaṃ dadāti.

Puttā mātulānaṃ odanaṃ dadanti.

兒子給叔叔飯。(間接受詞)

兒子們給很多位叔叔飯。

3.

Vāṇijo kassakassa ajaṃ dadāti.

Vānijā kassakānaṃ aje dadanti.

商人給農夫山羊。(間接受詞)

商人們給農夫們很多隻山羊。

 

 

 

5.4  翻譯成中文  

 

1.

Vāṇijo rajakassa sāṭakaṃ dadāti.

商人給洗衣者衣服。

2.

Vejjo ācariyassa dīpaṃ āharati.

醫生帶來燈給老師

(或醫生為老師帶來燈。)

3.

Migā pāsāṇamhā pabbataṃ dhāvanti.

很多隻鹿從石頭跑向山。

4.

Manussā Buddhehi dhammaṃ labhanti.

人們從諸佛得到佛法。

5.

Puriso vejjāya sakaṭaṃ ākaḍḍhati.

男人為醫生拉牛車。

6.

Dārako hatthena yācakassa bhattaṃ āharati.

小孩用(一)手為乞丐帶來飯。

7.

Yācako ācariyāya āvāṭaṃ khaṇati.

乞丐為老師挖洞。

8.

Rajako amaccānaṃ sāṭake dadāti.

洗衣者給諸大臣很多件衣服。

9.

Brāhmaṇo sāvakānaṃ  mañce āharati.

婆羅門為弟子們帶來很多張床。

10.

Vānaro rukkhamhā patati, kukkuro vānaraṃ

ḍasati.

猴子從樹掉下,狗咬猴子。

11.

Dhīvarā piṭakehi amaccānaṃ macche āharanti.

漁夫們用很多個籃子為諸大臣帶來很多條魚。

12.

Kassako vāṇijāya rukkhaṃ chindati.

農夫為商人砍樹。

13.

Coro kuddālena ācariyāya āvāṭaṃ khaṇati.

小偷用鋤頭為老師挖洞

14.

Vejjo puttānaṃ bhattaṃ pacati.

醫生為兒子們煮飯。

15.

Tāpaso luddakena saddhiṃ bhāsati.

苦行者跟獵人說。

16.

Luddako tāpasassa dīpaṃ dadāti.

獵人給苦行者燈。

17.

Sīhā mige hananti.

很多隻獅子殺很多隻鹿。

18.

Makkaṭo puttena saha rukkhaṃ āruhati.

猴子與兒子一起爬樹。

19.

Samaṇā upāsakehi odanaṃ labhanti.

諸沙門從優婆塞們得到飯。

20.

Dārakā rodanti, kumāro hasati, mātulo

kumāraṃ paharati.

小孩們哭,男孩笑,叔叔打

男孩。

21.

Vanarā pabbatamhā oruhanti, rukkhe āruhanti.

很多隻猴子從山下來,爬很

多棵樹

22.

Corā rathaṃ pavisanti, amacco rathaṃ pajahati.

小偷們進入車子,大臣放棄車子。

23.

cariyo dārakāya rukkhamhā sukaṃ āharati.

老師為小孩從樹帶來鸚鵡。

24.

Luddako pabbatasmā ajaṃ ākaḍḍhati.

獵人從山上抓山羊。

25.

Tāpaso pabbatamhā sīhaṃ passati.

苦行者從山上看獅子。

26.

Vāṇijā kassakehi lābhaṃ labhanti.

商人們從很多農夫得到利益。

27.

Luddako vāṇijānaṃ varāhe hanati.

獵人為很多個商人殺很多隻豬。

28.

Tāpaso ācariyamhā pañhe pucchati.

苦行者從老師問很多個問題。

29.

Patto mañcamhā patati.

缽從床上掉下。

30.

Kumārā sahāyakehi saddhiṃ nahāyanti.

很多個男孩與很多個朋友一起洗澡。

5.5  翻譯成巴利文  

 

1.

商人們為很多位大臣帶來很多匹馬。

Vāṇijā  amaccānaṃ  asse āharanti.

2. 

獵人為商人殺山羊。

Luddako vāṇijāya ajaṃ hanati.

3.

男人為農夫用鋸子鋸很多棵樹。

Puriso kassakāya (kassakassa) kakacena rukkhe chindati.

4. 

很多隻鹿跑離獅子。

Migā sīhasmā (sīhamhā) dhāvanti.

5.

國王與很多優婆塞一起禮拜佛陀。

Bhūpālo upāsakehi saddhiṃ Buddhaṃ vandati.

6.

很多個小偷從很多村莊跑向很多座山。

Corā gāmehi pabbate dhāvanti.

7.

洗衣者為國王洗很多件衣服。

Rajako bhūpālassa sāṭake dhovati.

8.

漁夫為很多個農夫用很多個籃子帶來很多魚。

Dhīvaro piṭakehi kassakānaṃ macche āharati.

9.

老師進入寺院、看諸沙門。

cariyo vihāraṃ pavisati, samaṇe passati.

10.

蛇咬猴子。

Sappo vānaraṃ (makkaṭaṃ) ḍasati.

11.

很多個男孩為婆羅門拉床。

Kumārā brāhmaṇāya (brāhmaṇassa) mañcaṃ ākaḍḍhanti.

12.

小偷們與很多個人一起進入皇宮。

Corā purisehi/ narehi/ manassehi saha pāsādaṃ pavisanti.

13.

農夫們從很多個漁夫得到很多魚。

Kassakā dhīvarehi macche labhanti.

14.

很多隻豬從島走向山。

Varāhā dīpasmā (dīpamhā) pabbataṃ gacchanti.

15.

國王放棄皇宮,兒子進入寺院。

Bhūpālo pāsādaṃ pajahati, putto vihāraṃ

pavisati.

16.

獅子睡覺,很多隻猴子玩。

Sīho sayati, vānarā/ makkaṭā kīḷanti.

17.

老師保護兒子們離開狗。

cariyo kukkurasmā (soṇasmāsunakhasmā)

putte rakkhati.

18.

獵人們為很多個大臣用很多支箭射很多隻鹿。

Luddakā amaccānaṃ sarehi mige vijjhanti.

19.

很多小孩從叔叔想要飯。

Dārakā mātulasmā/ mātulamhā odanaṃ (bhattaṃ) icchanti.

20.

醫生給苦行者衣服。

Vejjo tāpasāya sāṭakaṃ dadāti.

21.

商人坐牛車為老師帶來山羊。

Vāṇijo sakaṭena ācariyāya (ācariyassa) ajaṃ āharati.

22.

兒子們從山上看月亮。

Puttā pabbatasmā (pabbatamhā) candaṃ passanti.

23.

智者們從佛法得到利益。

Paṇḍitā dhammasmā (dhammamhā) lābhaṃ labhanti.

24.

很多隻猴子離開村莊。

Vānarā (Makkaṭā)  gāmasmā nikkhamanti.

25.

兒子從山上為朋友帶來鸚鵡。

Putto pabbatasmā mittāya sukaṃ (suvaṃ) āharati.

26.

醫生進入寺院。

Vejjo vihāraṃ pavisati.

27.

狐狸沿路從村莊跑向山。

Sigālo maggena gāmasmā (gāmamhā) pabbataṃ dhāvati.

28.

牛車從路跌下,小孩哭。

Sakaṭo maggasmā (maggamhā) patati, dārako rodati.

29.

很多大臣上樓梯,醫生下樓梯。

Amaccā sopānaṃ āruhanti, vejjo sopānaṃ

oruhati.

30.

智者們從佛陀問很多個問題。

Paṇḍitā Buddhasmā (Buddhamhā) pañhe pucchanti.

 

 

 

 

 

 

 

 

 


第六課 屬格(genitive)、單數、複數

 

6.1.  -a結尾的男性名詞之語尾變化(曲用Declension)<連載

屬格gen.

【屬格】的詞形變化非常類似於【與格】的那些:

-āya / -ssa語尾的格被加到名詞語基而形成單數、屬格  m.s.gen.

-ānaṃ語尾的格被加到名詞語基而形成複數、屬格  m.p. gen.

 

屬格字尾變化範例:

 

 

單數 屬格

複數 屬格

1.

nara + āya / ssa

nara + ānaṃ

= narāya / narassa   

= narānaṃ

人的

人們的

2.

mātula + āya / ssa

mātula + ānaṃ

= mātulāya / mātulassa

= mātulānaṃ

叔叔的

叔叔們的

3.

kassaka + āya / ssa  

kassaka + ānaṃ

= kassakāya / kassakassa

= kassakānaṃ

農夫的

農夫們的

 

6.2.  在句子構造中的例子:訣竅是屬格表達動作的【所有、範圍】

 

 

單數 屬格

複數 屬格

1.

Narassa putto bhattaṃ yācati.

Narānaṃ puttā bhattaṃ yācanti.

男人的兒子乞討飯。

很多男人的兒子們乞討飯。

2.

Mātulassa sahāyako rathaṃ āharati.

Mātulānaṃ sahāyakā rathe āharanti.

叔叔的朋友帶來車子。

叔叔們的很多個朋友帶來很多輛車子。

3.

Kassakassa sūkaro dīpaṃ dhāvati.

Kassakānaṃ sūkarā dīpe dhāvanti.

農夫的豬跑向島。

農夫們的很多隻豬跑向很多個島。

 

 

 

 

 

 

6.3  翻譯成中文  

 

1.

Kassakassa putto vejjassa sahāyena saddhiṃ

āgacchati.

農夫的兒子與醫生的朋友

一起來。

2.

Brāhmaṇssa kuddālo hatthamhā patati.

婆羅門的鋤頭從手上掉下。

3.

Migā āvāṭehi nikkhamanti.

很多隻鹿從很多個洞離開。

4.

Vāṇijānaṃ assā kassakassa gāmaṃ dhāvanti.

商人們的很多匹馬跑向農夫的村莊。

5.

Mātulassa mitto Thathāgatassa sāvake vandati.

叔叔的朋友禮拜如來的弟子們。

6.

Amacco bhūpālassa khaggena sappaṃ paharati.

大臣用國王的劍攻擊蛇。

7.

Vāṇijā gāme manussānaṃ piṭakehi macche

āharanti.

在村莊的很多商人人們用很多個籃子帶來很多條魚。

8.

Coro vejjassa sakaṭena mittena saha gāmamhā

nikkhamati.

小偷坐醫生的牛車與朋友一起離開村莊。

9.

Upāsakassa puttā samaṇehi saha vihāraṃ gacchanti.

優婆塞的兒子們與很多位沙門一起去寺院。

10.

Yācako amaccassa sāṭakaṃ icchati.

乞丐想要大臣的衣服。

11.

Mittānaṃ mātulā tāpasānaṃ odanaṃ dadanti.

(間接受詞用與格)

朋友們的很多位叔叔給苦行者們飯。

12.

Dhīvarassa kakacena coro kukkuraṃ paharati.

小偷用漁夫的鋸子攻擊狗。

13.

Bhūpālassa putto amaccassa assaṃ āruhati.

國王的兒子登上大臣的馬。

14.

Paṇḍitassa puttā Buddhassa sāvakena saha

vihārṃ pavisanti.

智者的很多個兒子與佛陀的弟子一起進入寺院。

15.

Suriyo manusse rakkhati.

太陽保護人們。

16.

Vejjassa sunakho ācariyassa sopānamhā patati.

醫生的狗從老師的樓梯掉下。

17.

Rajakā rukkhehi oruhanti.

洗衣者們從很多棵樹下來。

18.

Yācakassa dārakā rodanti.

乞丐的小孩們哭。

19.

Luddakassa puttā corassa dārakehi saddhiṃ

kīḷanti.

獵人的兒子們與小偷的很多個小孩一起玩。

20.

Tāpaso Tathāgatassa sāvakānaṃ odanaṃ

dadāti.(間接受詞用與格)

苦行者給如來的很多位弟子飯。

21.

Samaṇā ācariyassa hatthena sāṭake labhanti.

很多位沙門經由老師的(一)手得到很多件衣服。

22.

Coro vāṇijassa sahāyakasmā assaṃ yācati.

小偷從商人的朋友討馬

23.

Upāsakā Tathāgatassa sāvakehi pañhe

pucchanti.

很多個優婆塞從如來的弟子們問很多個問題。

24.

Pasāṇamhā migo patati, luddako hasati,

sunakhā dhāvanti.

鹿從石頭掉下,獵人笑,很多隻狗跑。

25.

Vejjassa patto puttassa hatthamhā patati.

醫生的缽從兒子的(一)手

掉下。

26.

Kumāro mātulānaṃ puttānaṃ hatthena odanaṃ

dadāti.         (間接受詞用與格)

男孩用(一)手給叔叔們的

很多個兒子飯。

27.

Sarā luddakassa hatthehi patanti, migā

pabbataṃ dhāvanti.

很多支箭從獵人的(雙)手

掉下,很多隻鹿跑向山。

28.

Bhūpālassa putto amaccehi saddhiṃ pāsādasmā

oruhati.

國王的兒子與很多位大臣一起從皇宮下來。

29.

Vejjassa soṇo  kassakassa sūkaraṃ ḍasati.

醫生的狗咬農夫的豬。

30.

Dhīvaro manussānaṃ macche āharati, lābhaṃ

labhati.

漁夫為人們帶來很多條魚,

得到利益。

 

 

 

 

 

 

6.4  翻譯成巴利文  

 

1.

婆羅門的兒子們與大臣的

兒子一起沐浴。

Brāhmaṇssa puttā amaccassa puttena saha nahāyanti.

2.

叔叔的朋友與農夫的兒子

一起煮飯。

Mātulassa mitto kassakassa puttena saha odanaṃ

pacati.

3.

漁夫帶很多魚到國王的皇

宮。

Dhīvaro bhūpālassa pāsādaṃ macche āharati.

4.

國王從皇宮叫很多位大臣

的兒子們。

Bhūpālo pāsādasmā / pāsādamhā amaccānaṃ putte pakkosati.

5.

商人的車子從山上掉下。

Vāṇijassa ratho pabbatasmā / pabbatamhā patati.

6.

國王的大臣們與很多匹馬

一起從皇宮出發。

Bhūpālassa amaccā assehi saha pāsādasmā / pāsādamhā nikkhamanti.

7.

婆羅門的醫生給苦行者們

很多件衣服。

Brāhmaṇssa vejjo tāpasānaṃ sāṭake dadāti.

(間接受詞用與格)

8.

獵人的很多隻狗從山跑向

村莊。

Luddakassa sunakhā pabbatasmā / pabbatamhā gāmaṃ dhāvanti.

9.

商人為醫生的小孩帶來

床。

Vāṇijo vejjassa dārakāya mañcaṃ āharati.

10.

很多隻鹿從山跑向村莊。

Migā pabbatasmā/ pabbatamhā gāmaṃ dhāvanti.

11.

老師的小孩從農夫的樹掉

下。

cariyassa dārako kassakassa rukkhasmā / rukkhamhā patati.

12.

狗從漁夫的籃子吃很多魚。

Sunako dhīvarassa piṭakasmā / piṭakamhā macche khādati.

13.

佛陀的弟子們從寺院走去

山。

Buddhassa sāvakā vihārasmā / vihāramhā pabbataṃ gacchanti.

14.

獵人為大臣的很多位朋友

用箭殺豬。

Luddako amaccassa sahāyānaṃ / mittānaṃ sarena sūkaraṃ hanati.

15.

小孩從老師的(雙)手得到

燈。

Dārako ācariyassa hatthehi dīpaṃ labhati.

16.

醫生們的老師叫小孩的叔叔。

Vejjānaṃ ācariyo dārakassa mātulaṃ pakkosati.

17.

男孩為沙門用缽帶來飯。

Kumāro pattena samaṇāya odanaṃ / bhattaṃ āharati.

18.

人們去優婆塞們的村莊。

Manussā/ Purisā upāsakānaṃ gāmaṃ gacchanti.

19.

很多隻豬跑離很多隻狐狸。

Sūkarā/ Varāhā sigālehi dhāvanti.

20.

很多隻猴子與很多隻鹿一起玩。

Makkaṭā/ Vānarā migehi saha kīḷanti

21.

智者與很多商人一起來到國王的島。

Paṇḍito vāṇijehi saddhiṃ bhūpālassa dīpaṃ āgacchati.

22.

農夫的孩子們坐叔叔們的很多輛車子去山上。

Kassakassa dārakā mātulānaṃ rathehi pabbataṃ

gacchanti.

23.

很多件衣服從商人們的很多輛牛車掉下。

Sāṭakā vāṇijānaṃ sakaṭehi patanti.

24.

沙門從國王的(雙)手得

到缽。

Samaṇo bhūpālassa hathehi pattaṃ labhati.

25.

洗衣者為男人的叔叔帶來很多件衣服。

Rajako purisassa mātulāya sāṭake āharati.

26.

國王的很多位大臣與老師

的很多位朋友一起吃飯。

Bhūpālassa amaccā ācariyassa sahāyehi/ mittehi saddhim odanaṃ khādanti/ bhuñjanti.

27.

智者們保護諸國王的很多

島離很多個小偷。

Paṇḍitā bhūpālānaṃ dīpe corehi rakkhanti.

28.

男孩們從很多個農夫為很多漁夫帶來很多個籃子。

Kumārā kassakehi dhīvarānaṃ piṭake āharanti.

29.

農夫的馬拉醫生的車子離路。

Kassakassa asso vejjassa rathaṃ maggasmā/ maggamhā ākaḍḍhati.

30.

很多位沙門進入老師的村

莊。

Samaṇā ācariyassa gāmaṃ pavisanti.


第七課  -處格(locative位格)單數. 複數

7.1 單字集

-a結尾的男性名詞

動詞(pr. 3, s.

1.

nāvika

船員、船師、渡守

āhiṇḍati

徘徊、流浪、漫步

2.

ākāsa

天空、虛空、空間

carati

行、走

3.

samudda

海、大海、海洋

nisīdati   

4.

deva / sura

天人

sannipatati

集合

5.

loka

世界、世間

viharati

住、居住、逗留

6.

āloka

vasati

7.

sakuṇa

jīvati

生活

8.

kāka

烏鴉

tiṭṭhati

站、固定

9.

nivāsa

住所、居住、房子

uppatati

飛翔;跳躍

10.

sappurisa

善人、正士

tarati

渡、渡脫

11.

asappurisa

非善士、惡人

uttarati

渡、超越、出現

12.

kāya

身體、集合

pasīdati   

淨、信、於歡喜

13.

dūta

使者

 

 

14.

goṇa

牛、公牛

 

 

      

7.2.  -a結尾的男性名詞之語尾變化(曲用Declension)<連載

處格、位格loc. 

-e/ -mhi/ smiṃ語尾的格被加到名詞語基而形成單數、處格  m. s. loc.

-esu語尾的格被加到名詞語基而形成複數、處格  m. p. loc.

 

處格字尾變化範例:

 

單數 處格

複數 處格

1.

nara + e / mhi / smiṃ

nara + esu

= nare / naramhi / narasmiṃ     

= naresu

在人、於人

在人們、於人們

2.

mātula + e / mhi / smiṃ

mātula + esu

= mātule / mātulamhi / mātulasmiṃ

= mātulesu

在叔叔、於叔叔

在叔叔們、於叔叔們

3.

kassaka + e / mhi / smiṃ

kassaka + esu

= kassake / kassakamhi / kassakasmiṃ

= kassakesu

在農夫、於農夫

在農夫們、於農夫們

7.3.  在句子構造中的例子:訣竅是處格表達【處所、時間、關於

 

 

單數 處格

複數 處格

1.

Sappo narasmiṃ patati.

Sappā naresu patanti.

蛇掉在人上。

很多蛇掉在很多人上。

2.

Putto mātulamhi pasīdati.

Puttā mātulesu pasīdanti.

兒子於叔叔歡喜。

兒子們於叔叔們歡喜。

3.

Vāṇijo kassakasmiṃ pasīdati.

Vāṇijā kassakesu pasīdanti.

商人於農夫歡喜。

商人們於農夫們歡喜。

 

 

 

7.4  翻譯成中文  

 

1.

Brāhmaṇo sahāyakena saddhiṃ rathamhi

nisīdati.

婆羅門與朋友一起坐在車子裡。

2.

Asappurisā corehi saha gāmesu caranti.

很多個惡人與很多個小偷

一起在很多個村落間走。

3.

Vāṇijo kassakassa nivāse bhattaṃ pacati.

商人在農夫的住所裡煮飯。

4.

Bhūpālassa amaccā dīpesu manusse rakkhanti.

國王的很多大臣保護在諸島間的人們。

5.

Sugatassa sāvakā vihārasmiṃ vasanti.

如來的弟子們住在寺院裡。

6.

Makkaṭo  rukkhamhā āvāṭasmiṃ patati.

猴子從樹上掉在洞裡。

7.

Suriyassa āloko samuddamhi patati.

太陽的光落在海上。

8.

Kassakānaṃ goṇā gāme āhiṇḍanti.

農夫們的很多頭牛漫步在很多村落間。

9.

Vejjassa dārako mañcasmiṃ sayati.

醫生的小孩睡在床上。

10.

Dhīvarā samuddamhā piṭakesu macche

āharanti.

漁夫們從大海帶很多條魚在很多個籃子裡。

11.

Sīho pāsāṇasmiṃ tiṭṭhati, makkaṭā rukkhesu

caranti.

獅子站在石頭上,很多隻猴

子在很多棵樹上走。

12.

Bhūpālassa dūto amaccena saddhiṃ samuddaṃ

tarati.

國王的使者與大臣一起越渡海。

13.

Manussā loke jīvanti, devā sagge vasanti.

人們生活在世間,天人們住在天界。

14.

Migā pabbatesu dhāvanti, sakuṇā ākāse

uppatanti.

很多隻鹿在很多座山間跑,

很多隻鳥飛翔在天空中。

15.

Amacco khaggaṃ bhūpālassa hatthamhā

ādadāti.

大臣從國王的(一)手取劍。

16.

cariyo mātulassa nivāse mañcamhi puttena

saha nisīdati.

老師與兒子一起坐在在叔叔的住所裡的床上。

17.

Tāpasā pabbatamhi viharanti.

很多苦行者住在山上。

18.

Upāsakā samaṇehi saddhiṃ vihāre sannipatanti.

很多位優婆塞與諸沙門一起集合在寺院。

19.

Kakā rukkhehi uppatanti.

很多隻烏鴉從很多棵樹飛

起。

20.

Buddho dhammaṃ bhāsati, sappurisā

Buddhamhi pasīdanti.

佛陀說法,很多個善人於佛

陀歡喜。

21.

Asappuriso khaggena nāvikassa dūtaṃ

paharati.

惡人用刀攻擊船員的使者。

22.

Puriso sarena sakuṇaṃ vijjhati, sakuṇo

rukkhamhā āvāṭasmiṃ patati.

人用箭射鳥,鳥從樹掉在洞

裡。

23.

Manussā suriyassa ālokena lokaṃ passanti.

人們藉由太陽的光而看到世界。

24.

Kassakassa goṇā magge sayanti.

農夫的很多頭牛睡在路上。

25.

Goṇassa kāyasmiṃ kāko tiṭṭhati.

烏鴉站在牛的身上。

26.

Migā dīpasmiṃ pāsāṇesu nisīdanti.

很多隻鹿坐在島中很多個

石頭上。

27.

Sakuṇo nāvikassa hatthamhā āvāṭasmiṃ patati.

鳥從船員的(一)手掉在洞

裡。

28.

Sappuriso nāvikena saha samuddamhā uttarati.

善人與船員一起從大海出來(離開大海)。

29.

Kuddālo luddakassa hatthamhā āvāṭasmiṃ

patati.

鋤頭從獵人的(一)手掉在洞裡。

30.

Suriyassa ālokena cando bhāsati (shines).

月亮因太陽的光而發亮。

 

7.5  翻譯成巴利文  

 

1.

獅子站在山中石頭上。

Sīho pabbatasmiṃ pāsāṇe tiṭṭhati

2.

很多個小偷進入老師的房子。

Corā ācariyassa nivāsaṃ pavisanti.

3.

小孩們與很多個朋友一起從

路跑向大海。

Dārakā sahāyehi / mittehi saha maggasmā samuddaṃ dhāvanti.

4.

叔叔的很多頭公牛漫步在路上。

Mātulassa goṇā magge / maggamhi / maggasmiṃ āhiṇḍanti.

5.

很多隻鳥坐在樹上。

Sakuṇā rukkhe nisīdanti.

6.

公牛用腳攻擊山羊。

Goṇo pādena ajaṃ paharati.

7.

很多隻豺狼住在山上。

Sigālā pabbate / pabbatasmiṃ vasanti.

8.

國王與很多位大臣一起禮拜

佛陀的(雙)腳。

Bhūpālo amaccehi saha Buddhassa pāde vandati.

9.

叔叔與兒子一起睡在床上。

Mātulo puttena saddhiṃ mañce sayati.

10.

漁夫在農夫的房子裡吃飯。

Dhīvaro kassakassa gehe / nivāse bhattaṃ bhuñjati.

11.

國王的很多匹馬生活在島中。

Bhūpālassa assā dīpe / dīpasmiṃ vasanti.

12.

善人為苦行者帶來燈。

Sapuriso tāpasāya / tāpassa dīpaṃ āharati.

13.

醫生帶衣服到老師的住所。

Vejjo ācariyassa gehaṃ / nivāsaṃ sāṭakaṃ āharati. (雙受詞)

14.

猴子與狗一起在岩石上玩。

Makkaṭo / Vānaro soṇena saha pāsāṇe / pāsāṇasmiṃ kīḷati.

15.

衣服掉在農夫的身上。

Sāṭako kassakassa kāye / kāyasmiṃ patati.

16.

獵人攜帶很多支箭在籃子裡。

Luddako piṭake / piṭakasmiṃ sare harati.

17.

佛陀的弟子們集合在寺院。

Buddhassa sāvakā vihāre / vihārasmiṃ sannipatanti.

18.

洗衣者洗大臣們的很多件衣服。

Rajako amaccānaṃ sāṭake dhovati.

19.

很多隻鳥在天空中飛。

Sakuṇā ākāse / ākāsasmiṃ uppatanti.

20.

善人與船員一起從大海出來(離開大海)。

Sappuriso nāvikena saha samuddamhā / samuddasmā uttarati.

21.

天人們於佛陀的弟子們歡喜。

Devā Buddhassa sāvakesu  pasīdanti.

22.

商人們與很多個船員一起渡

海。

Vāṇijā nāvikehi saddhiṃ samuddaṃ taranti.

23.

善人保護狗離蛇。

Sappuriso sappamhā / sappasmā soṇaṃ / kukkuraṃ rakkhati.

24.

很多隻烏鴉在山中從很多棵

樹飛起。

Kākā pabbate/ pabbatamhi rukkhehi uppatanti.

25.

豬從漁夫的籃子拉魚。

Sūkaro/ Varāho dhīvarassa piṭakasmā macchaṃ ākaḍḍhati.

26.

太陽的光落在世間人們上。

Suriyassa āloko loke manussesu patati.

27.

天人們穿過天空而去。

Devā / Surā ākāsena gacchanti.

28.

很多個小孩與狗一起在路上玩。

Dārakā soṇena saddhiṃ magge kīḷanti.

29.

惡人從樹抓猴子。

Asappuriso rukkhamhā / rukkhasmā makkaṭaṃ ākaḍḍhati.

30.

國王的使者從馬下來。

Bhūpālassa dūto assamhā / assasmā oruhati.

 

 


第八課 -呼格(vocative)、單數、複數

-a結尾的中性名詞之曲用Declension

8.1.  -a結尾的男性名詞之語尾變化(曲用Declension

呼格voc. 

-o語尾的格無變化詞形的名詞語基被使用如單數、呼格  m. s. voc.

-ā語尾的格被加到名詞語基而形成複數、呼格  m. p. voc.

呼格字尾變化範例:

 

單數

複數

1.

nara

人!

nara + ā= narā

人們!

2.

mātula

叔叔!

mātula + ā = mātulā

叔叔們!

3.

kassaka

農夫!

kassaka + ā = kassak ā

農夫們!

8.2.  -a結尾的男性名詞語尾變化(曲用Declension)之全部詞形變化表

範例:nara

 
     

 

 

1.

nom.

naro

narā

2.

acc.

naraṃ

nare

3.

ins.

narena

narehinarebhi

4.

dat.

narāya, narassa

narānaṃ

5.

abl.

narā, naramhā, narasmā

narehinarebhi

6.

gen.

narassa

narānaṃ

7.

loc.

nare, naramhi, narasmiṃ

naresu

8.

voc.

nara

narā

8.3.  -a結尾的中性名詞之語尾變化(曲用Declension

範例:phala = fruit水果

 
     

 

 

1.

nom.

phalaṃ

phalā, phalāni

2.

acc.

phalaṃ

phale, phalāni

3.

ins.

phalena

phalehiphalebhi

4.

dat.

phalāya, phalassa

phalānaṃ

5.

abl.

phalā, phalamhā, phalasmā

phalehiphalebhi

6.

gen.

phalassa

phalānaṃ

7.

loc.

phale, phalamhi, phalasmiṃ

phalesu

8.

voc.

phala

phalāni

具格、與(為)格、奪(從)格、屬格、處(位)格等與 -a結尾的男性名詞語尾變化相同。

8.4 單字集

-a結尾的中性名詞

動詞(pr.3,s.

1.

nayana /

locana

眼睛

vivarati

2.

udaka / jala

naccati

跳舞

3.

arañña / vana

森林、阿蘭若、

空閑處

nikkhipati

放置、佈置、產、

除、投棄

4.

puppha /

kusuma     

uṭṭhahati

起來、奮起

5.

geha / ghara     

家、在家

phusati

6.

āsana

座位、位子

anusāsati

訓誡、教導

7.

paṇṇa

葉子

ovadati

教誡

8.

tiṇa

saṃharati

採集

9.

khīra

牛奶

āsiñcati

撒、散

10.

nagara

城市、都市

akkosati

11.

uyyāna

庭園、公園

bhindati

打破、破壞

12.

khetta

pibati / pivati

13.

bhaṇḍa

東西、物品、貨物

 

 

14.

sīla

戒、尸羅

 

 

15.

dāna

佈施、施捨

 

 

16.

rūpa

色、形相、物質

 

 

17.

dvāra

 

 

18.

vattha

衣服、布

 

 

       

       

 

 

8.5  翻譯成中文  

 

1.

Upāsako pupphāni āharati.

優婆塞帶來很多株花。

2.

Araññe migā vasanti, rukkhesu makkaṭā

caranti.

很多隻鹿住在森林裡,很多隻猴子在很多顆樹間走。

3.

Goṇā tiṇaṃ khādanti.

很多頭牛吃草。

4.

Manussā nayanehi passanti.

人們用眼睛看。

5.

Samaṇo vihārasmiṃ āsane nisīdati.

沙門坐在寺院中座位上

6.

Rukkhamhā paṇṇāni patanti.

很多片葉子從樹落下來。

7.

Vāṇijā gāmamhā khīraṃ nagaraṃ haranti.

商人們從村莊運載牛奶到城市。

8.

Bhūpālo kumārena saddhiṃ uyyāne carati.

國王與王子一起在庭園裡走。

9.

Kassako khettamhi kuddālena āvāṭe khaṇati.

農夫用鋤頭在田裡挖很多個洞。

10.

Mātulo puttassa bhaṇḍāni dadāti.

叔叔給兒子很多個東西。

11.

Upāsakā samaṇānaṃ dānaṃ dadanti, sīlāni

rakkhanti.

優婆塞們佈施給諸沙門,保護諸戒。

12.

Dārakā mittehi saddhiṃ udakasmiṃ kīḷanti.

小孩們與很多個朋友一起在水中玩。

13.

Kassakā vāṇijehi vatthāni labhanti.

農夫們從商人們得到很多件衣服。

14.

Kumāro uyyānamhā mātulassa kusumāni

āharati.

男孩從庭園為叔叔帶來很多株花。

15.

Brāhmaṇassa ajā goṇehi saha vane āhiṇḍanti,

tiṇāni khādanti.

婆羅門的很多隻山羊與很多頭牛一起在森林裡漫步、 吃很多草。

16.

Sīho vanasmiṃ rukkhamūle (at the foot of a

tree) nisīdati.

獅子坐在森林中樹腳下。

17.

Rajakā udakena āsanāni dhovanti.

洗衣者們用水洗很多座位。

18.

Amacco dūtena saddhiṃ rathena araññaṃ

pavisati.

大臣與使者一起坐車進入森林。

19.

Yācakassa putto udakena paṇṇāni dhovati.

乞丐的兒子用水洗很多片葉子。

20.

Vāṇijā bhaṇḍāni nagaramhā gāmaṃ āharanti.

商人們從都市帶很多東西到村莊。

21.

Tathāgatassa sāvakā asappurisānaṃ putte

anusāsanti.

如來的弟子們訓誡惡人們的很多個兒子。

22.

Upāsakā udakena pupphāni āsiñcanti.

優婆塞們用水撒很多株花。

23.

Kumāro pattaṃ bhindati, mātulo akkosati.

男孩打破缽,叔叔罵。

24.

Luddakassa putto migassa kāyaṃ hatthena

phusati.

獵人的兒子以(一)手觸摸鹿的身體。

25.

Goṇo khette pāsāṇamhā uṭṭhahati.

公牛在田裡從石頭起來。

26.

Rajakassa putto sāṭake mañcasmiṃ nikkhipati.

洗衣工的兒子放很多件衣服在床上。

27.

Sugatassa sāvako vihārassa dvāraṃ vivarati.

善逝的弟子打開寺院的門。

28.

Vejjassa dārakā gehe naccanti.

醫生的小孩們在家裡跳舞。

29.

Paṇḍito asappurisaṃ ovadati.

智者教誡惡人。

30.

Coro ācariyassa sakaṭaṃ pabbatasmiṃ pajahati.

小偷放棄老師的牛車在山上。

 

8.6  翻譯成巴利文  

 

1.

小孩們與狗一起在水裡玩。

Dārakā soṇena/ kukkurena saha udakasmiṃ kīḷanti.

2.

惡人從樹破壞很多片葉子。

Asappuriso rukkkasmā paṇṇāni chindati.

3.

國王們與大臣們一起坐很多輛車去庭園。

Bhūpālā amaccehi saddhiṃ rathehi uyyānaṃ gacchanti.

4.

帶很多東西的商人們從城市出發。

Vāṇijā bhaṇḍehi nagarasmā nikkhamanti.

/ Vāṇijā bhaṇḍāni ādāya nagarasmā nikkhamanti.

5.

很多個善人佈施給沙門們

Sappurisā samaṇānaṃ dānaṃ dadanti.

6.

佛陀的弟子們與優婆塞們一起集合在庭園中。

Buddhassa sāvakā upāsakehi saha uyyāne sannipatanti.

7.

小偷在森林裡從樹下來。

Coro vane (vanasmiṃ) rukkhamhā oruhati.

8.

惡人們用很多個石頭打在很多棵樹上的很多隻猴子。

Asappurisā rukkhesu makkaṭe pāsāṇehi paharanti.

9.

醫生的馬與公牛一起在路上吃草。

Vejjassa asso goṇena saha magge tiṇaṃ khādati.

10.

很多隻豺狼住在很多個森林裡,很多隻狗住在很多個鄉村裡。

Sigālā vanesu (araññesu) vasanti, sunakhā gāmesu vasanti.

11.

諸婆羅門在智者的房子裡坐在很多個位子上。

Brāhmaṇā paṇḍitassa gehe āsanesu nisīdanti.

12.

船員打開房子的很多扇門。

Nāviko gehassa (nivāsassa) dvārāni vivarati.

13.

很多個漁夫的兒子們在庭園裡與朋友們一起跳舞。

Dhīvarānaṃ puttā mittehi saddhiṃ uyyāne naccanti.

14.

商人放很多條魚在很多個籃子裡。

Vāṇijo piṭakesu macche pakkhipati.

15.

世界從太陽得到光。

Loko suriyamhā (suriyasmā) ākokaṃ labhati.

16.

船員們從他們的座位起來。

Nāvikā āsanehi uṭṭhahanti.

17.

醫生的朋友用他的腳觸摸狗的身體。

Vejjassa mitto(sahāyo) soṇassa(kukkurassa) kāyaṃ pādena phusati.

18.

佛陀在寺院裡教導他的弟子們。

Buddho vihāre(vihārasmiṃ) sāvake anusāsati.

19.

男孩們從庭園採集很多支花,優婆塞們用水撒它們。

Kumārā uyyānā(uyyānasmā) pupphāni saṃharanti, upāsakā tāniudakena āsiñcanti.

20.

鸚鵡從船員的房子飛到天空。

Suvo/ Suko nāvikassa gehamhā/ gehasmā ākāsaṃ uppatati.

21.

小偷用鋸子鋸樹,農夫罵(他)。

Coro kakacena rukkhaṃ chindati, kassako taṃakkosati.

22.

智者教誡商人,商人於智者歡喜。

Paṇḍito vāṇijaṃ anusāsati(ovadati), vāṇijo paṇḍitamhi pasīdati.

23.

國王的使者與船員一起從大海出現

Bhūpālassa dūto nāvikena saddhiṃ samuddamhā/ samuddasmā  uttarati.

24.

商人們從都市為農夫們帶來很多件衣服。

Vāṇijā nagaramhā/ nagarasmā kassakānaṃ vatthāni āharanti.

25.

天人們保護善人們,善人們保護諸戒。

Devā/ Surā sappurise rakkhanti, sappurisā sīlāni

rakkhanti.

26.

人們以太陽的光用眼睛看到很多物質。

Manussā suriyassa ālokena nayanehi rūpāni passanti.

/ Suriyassa ālokena manussā nayanehi rūpāni passanti.

27.

很多片葉子從很多棵樹掉在路上。

Paṇṇāni rukkhehi magge patanti.

28.

優婆塞們佈置很多花在很多個花座上。

Upāsakā pupphāsanesu pupphāni pakkhipanti.

29.

很多隻山羊在田裡從很多個洞喝水。

Ajā khette āvāṭehi udakaṃ pivanti.

30.

很多隻獅子在樹腳下從石頭起來。

Sīhā rukkhamūle pāsādamhā/ pāsāṇasmā uṭṭhahanti.

 

 

 

 

 

 


第九課 連續體(gerund)、絕對體(absolute)、不變分詞、動名詞

 

9.1.     連續體(ger.)、絕對體(abs.)、不變分詞、動名詞  

連續體的(ger.)形成 

 

動詞

-i)+-tvā

連續體(ger.、絕對體(abs.)、

不變分詞、動名詞

現在動詞語基

接頭詞

動詞

-ya

 

連續體形成範例:

1.

pac

+

i + tvā

=

pacitvā

=

having cooked

煮之後

2.

khād

+

i + tvā

=

khāditvā

=

having eaten

吃之後

3.

gam

+

tvā

=

gantvā/ gamitvā

=

having gone

之後

4.

han

+

tvā

=

hantvā

=

having killed

殺之後

1.

a

+

gam

+

ya

=

āgamma(同化)

=

having come

來之後

2.

ā

+

+

ya

=

ādāya

=

having taken

拿、接受之後

3.

ā

+

ruh

+

ya

=

āruyha (轉換)

=

having climbed

爬、登上之後

4.

ava

+

ruh

+

ya

=

oruyha(轉換)

=

having

descended

下來、降下之後

 

9.2.注意下列的形態:

 

pr. 3, s.

連續體

中譯

pr. 3, s.

連續體

中譯

1.

bhuñjati

bhuñjitvā

bhutvā

吃之後

6.

tiṭṭhati

ṭhatvā

站之後、

住立之後

2.

āgacchati

āgantvā

āgamma

來之後

7.

nikkhamati

nikkhamitvā

nikkhamma

離開之後、

出發之後

3.

hanati

hanitvā

hantvā

殺之後

8.

pajahati

pajahitvā

pahāya

放棄之後、

退出之後

4.

dadāti

daditvā

datvā

給之後

9.

passati

passitvā

disvā

看到之後

5.

nahāyati

nahāyitvā

nahātvā

nhātvā

沐浴之後

10.

uṭṭhahati

uṭṭhahitvā

uṭṭhāya

起來之後

disvā此字(看)更通俗地被使用而取代passitvā

 

9.3. 在句子構造中的例子:

 

1.

Kassako khettamhā āgantvā bhattaṃ bhuñjati.

農夫從田地回來之後吃飯。

2.

Vanarā rukkhaṃ āruyha phalāni khādanti.

很多隻猴子爬上之後吃很多個水果。

3.

Dārako bhattaṃ yācitvā rodati.

小孩乞討之後而哭

4.

Samaṇo Buddhaṃ passitvā vandati.

沙門看到佛陀之後而禮拜。

 

 

9.4  翻譯成中文  

 

1. 

Upāsako vihāraṃ gantvā samaṇānaṃ dānaṃ dadāti.

優婆塞去寺院之後佈施給諸沙門。

2.

Sāvako āsanamhi nisīditvā pāde dhovati.

弟子坐在座位上之後洗(雙)腳。

3.

Dārakā pupphāni saṃharitvā mātulassa datvā

hasanti.

小孩們採集了很多株花、給

叔叔之後而笑。

4.

Yācakā uyyānamhā āgamma kassakasmā odanaṃ yācanti.

乞丐們從公園回來之後,從農夫乞討飯。

5.

Luddako hatthena sare ādāya araññaṃ pavisati.

獵人用手拿很多支箭之後

進入森林。

6.

Kumārā kukkurena saddhiṃ kīḷitvā samuddaṃ

gantvā nahāyanti.

男孩們與狗一起玩、去大海

之後而洗澡。

7.

Vāṇijo pāsāṇasmiṃ ṭhatvā kuddālena sappaṃ

paharati.

商人站在石頭上之後用鋤頭打蛇。

8.

Sappuriso yācakassa putte pakkositvā vatthāni

dadāti.

善人叫乞丐的兒子們之後而給很多件衣服。

9.

Dārako āvāṭamhi patitvā rodati.

小孩掉在洞裡之後而哭。

10.

Bhūpālo pāsādamhā nikkhamitvā amaccena

saddhiṃ bhāsati.

國王從皇宮離開之後,跟大

臣說。

11.

Sunakho udakaṃ pivitvā gehamhā nikkhamma

magge sayati.

狗喝了水、從家離開之後睡

在路上。

12.

Samaṇā bhūpālassa uyyāne sannipatitvā

dhammaṃ bhāsanti.

沙門們集合在國王的庭園裡之後而說法。

13.

Putto nahātvā bhattaṃ bhutvā mañcaṃ āruyha

sayati.

兒子洗了澡、吃了飯、爬上

床之後而睡覺。

14.

Vāṇijā dīpamhā nagaraṃ āgamma ācariyassa

gehe vasanti.

商人們從島來到城市之後,住在老師的家裡。

15.

Rajako vatthāni dhovitvā puttaṃ pakkosati.

洗衣工洗很多件衣服之後而叫兒子。

16.

Vānarā rukkhehi oruyha uyyāne āhiṇḍanti.

很多隻猴子從很多棵樹下來之後,在公園裡漫步。

17.

Migā vanamhi āhiṇḍitvā paṇṇāni khādanti.

很多隻鹿在森林裡漫步之後,吃很多片葉子。

18.

Kumāro nayanāni dhovitvā suriyaṃ passati.

男孩洗(雙)眼睛之後看太陽。

19.

Nāvikassa mittā nagarasmā bhaṇḍāni ādāya

gāmaṃ āgacchanti.

船員的朋友們從城市拿很多個東西之後,來到村莊。

20.

Dārako khīraṃ pivitvā gehamhā nikkhamma

hasati.

小孩喝了牛奶、從家離開之後而笑。

21.

Sappurisā dānāni datvā sīlāni rakkhitvā saggaṃ

gacchanti.

善人們給了很多佈施、保護

諸戒之後而去天界。

22.

Sūkaro udakamhā uttaritvā āvāṭaṃ oruyha

sayati.

豬從海渡脫、下去洞之後而睡覺。

23.

Tāpaso Tathāgatassa sāvakaṃ disvā vanditvā

pañhaṃ pucchati.

苦行者看到了如來的弟子、禮拜之後而問問題。

24.

Asappuriso yācakassa pattaṃ bhinditvā

akkositvā gehaṃ gacchati.

惡人打破了乞丐的缽、罵之後而走向家。

25.

Sakuṇā gāme rukkhehi uppatitvā araññaṃ

otaranti.

很多隻鳥在村落裡從很多棵樹飛之後進入森林。

26.

Paṇḍito āsanamhā uṭṭhahitvā tāpasena saddhiṃ

bhāsati.

智者從座位起來之後,跟苦行者說。

27.

Dārako gehā nikkhamma mātulaṃ pakkositvā

gehaṃ pavisati.

小孩從家離開、叫叔叔之後而進入家。

28.

Devā sappurisesu pasīditvā te (them) rakkhanti.

諸天人於諸善人歡喜之後而保護他們。

29.

Kumārassa sahāyakā pāsādaṃ āruyha āsanesu

nisīdanti.

男孩的朋友們登上皇宮之後而坐在很多個座位上。

30.

Goṇā khettamhi āhiṇḍitvā tiṇaṃ khāditvā

sayanti.

很多頭牛在田裡漫步、吃草之後而睡覺。

 

9.5  翻譯成巴利文  

 

1.

農夫離開家之後進入田野。

Kassko gehā/ gehamhā/ gehasmā nikkhamitvā / nikkhamma khettaṃ pavisati.

2.

佛陀宣說佛法之後進入寺院。(deseti)

Buddho dhammaṃ desitvā/ desetvā vihāraṃ pavisati.

3.

國王於佛陀歡喜、放棄皇宮之後而去寺院。

Bhūpālo Buddhe/ Buddhamhi/ Buddhasmiṃ pasīditvā pāsādaṃ pajahitvā vihāraṃ gacchati.

4.

小孩從樓梯下來之後而笑。

Dārako sopānamhā/ sopānasmā oruyha hasati.

5.

男孩用石頭打蛇之後跑向家。

Kumāro pāsāṇena sappaṃ paharitvā gehaṃ dhāvati.

6.

人去森林之後爬上樹和吃很多個水果。

Puriso/ Manusso/ Naro arññaṃ gantvā rukkhaṃ āruyha phalāni khādati/ bhuñjati.

7.

洗衣者用水洗很多件衣服之後帶(它們)到家。

Rajako udakena vatthāni dhovitvā tānigehaṃ

āharati.

8.

獅子殺了山羊、坐在石頭上之後而吃。

Sīho ajaṃ hantvā pāsāṇe/ pāsāṇasmiṃ nisīditvā bhuñjati/ khādati.

9.

醫生看到了商人們的很多東西之後而離開城市。

Vejjo vāṇijānaṃ bhaṇḍāni disvā/ passitvā nagaramhā/ nagarasmā nikkhamati.

10.

小偷們破壞房子之後跑向森林。

Corā gehaṃ bhinditvā araññaṃ dhāvanti.

11.

豬在田野中漫步之後而掉進洞裡。

Varāho/ Sūkaro khette/ khettasmiṃ āhiṇḍitvā āvāṭasmiṃ patati.

12.

漁夫為農夫們從大海帶來很多條魚。

Dhāvaro kassakānaṃ samuddamhā/ samuddasmā macche āharati.

13.

老師從都市拿很多東西之後回家。

Ācariyo nagaramhā/ nagarasmā bhaṇḍāni ādāya / ādatvā gehaṃ āgacchati.

14.

獵人站在山上之後用很多支箭射很多隻鳥。

Luddako pabbatamhi/ pabbatasmiṃ ṭhatvā sarehi sakuṇe vijjhati.

15.

很多頭牛在庭園中吃草之後睡在路上。

Goṇā uyyāne tiṇaṃ khāditvā magge sayanti.

16.

國王從車子下來之後跟農夫們說。

Bhūpālo rathamhā/ rathasmā oruyha kassakehi saha bhāsati.

17.

男人放棄家之後進入寺院。

Puriso gehaṃ pahāya vihāraṃ pavisati.

18.

漁夫們給商人們很多條魚之後而得到很多利益。

Dhīvarā vāṇijānaṃ macche datvā lābhe labhanti.

19.

優婆塞從沙門問了問題之後而坐在座位上。

Upāsako samaṇamhā pañhaṃ pucchitvā āsanamhi nisīdati.

20.

佛陀的弟子們看到惡人們之後而勸告。

Buddhassa sāvakā asappurise disvā anusāsanti/ ovadanti.

21.

婆羅門罵了小孩之後而打(他)。

Brāhmaṇo dārakaṃ akkositvā paharati.

22.

天人們從佛陀問很多問題之後而歡喜。

Devā Buddhamhā/ Buddhasmā pañhe pucchitvā pasīdanti.

23.

狗咬老師的腳之後跑向家。

Sunakho/ Kukkuro ācariyassa pādaṃ ḍasitvā gehaṃ dhāvati.

24.

猴子與山羊一起在路上玩之後爬上樹。

Makkaṭo/ vānaro ajena saddhiṃ/ saha magge kīḷitvā rukkhaṃ āruhati.

25.

苦行者從森林來之後從善人得到衣服。

Tāpaso araññamhā/ araññasmā āgantvā / āgamma

sappurisamhā vatthaṃ labhati.

26.

小孩喝水之後打破缽。

Dārako udakaṃ pivitvā pattaṃ bhindati.

27.

諸沙門教誡了農夫們的很多個兒子、從很多個座位起來之後,去寺院。

Samaṇā kassakānaṃ putte ovaditvā āsanehi uṭṭhahitvā / uṭṭhāya vihāraṃ gacchanti.

28.

船員渡大海之後去島。

Nāviko samuddaṃ taritvā dīpaṃ gacchati.

29.

小孩叫叔叔們之後而在住所裡跳舞。

Dārako mātule pakkositvā gehe/ gehamhi naccati.

30.

農夫洗了很多件衣服和沐浴之後,從水出來。

Kassako vatthāni dhovitvā nahāyitvā / nahātvā

ūdakamhā/ udakasmā  uttarati.

 

 

 

 

 

 


第十課   不定詞(infinitive

 

10.1.     不定詞(inf. 

不定詞的(inf.)形成  e

 

動詞

-i)+-tuṃ

不定詞(inf.

現在動詞語基

 

不定詞形成範例:

1.

pac + i + tuṃ = pacituṃ = to cook

為了煮、去煮

2.

khād + i + tuṃ = khādituṃ = to eat

為了吃、去吃

3.

gam + tuṃ = gantuṃ = to go

為了去

4.

+ tuṃ = datuṃ = to give

為了給、去給

5.

(Skt sthā)  ṭhā+ tuṃ = ṭhātuṃ = to stand

為了站、去站

6.

+ tuṃ =tuṃ / pivituṃ = to drink

為了喝、去喝

 

10.2. 在句子構造中的例子:

 

1.

Kassako khettaṃ kasituṃ icchati.

農夫想要去耕田。

2.

Dārako phalāni khādituṃ rukkham āruhati.

小孩為了吃很多個水果而爬上樹。

3.

Manussā samaṇehi pañhe pucchituṃ vihāraṃ āgacchanti.

人們為了從沙門們問很多個問題而來到寺院。

4.

Kumārā kīḷituṃ mittehi saha samuddaṃ gacchanti.

男孩們為了玩而與朋友們一起去大海。

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.3  翻譯成中文  

 

1.

Kumārā vanamhi mittehi saha kīḷitvā bhattaṃ

bhuñjituṃ gehaṃ dhāvanti.

男孩們與朋友們一起在森林裡玩之後,跑向家去吃飯。

2.

Migā tiṇaṃ khāditvā udakaṃ pātuṃ

pabbatamhā uyyānaṃ āgacchanti.

很多隻鹿吃草之後,從山回到公園去喝水。

3.

Vāṇijassa putto bhaṇḍāni āharituṃ rathena nagaraṃ gacchati.

商人的兒子為了帶來很多東西而坐車去城市。

4.

Yācako mātulassa kuddālena āvāṭaṃ khaṇituṃ

icchati.

乞丐想要用農夫的鋤頭挖洞。

5.

Amaccā bhūpālaṃ passituṃ pāsādamhi sannipatanti.

大臣們為了看國王而集合在皇宮裡。

6.

Goṇā  uyyāne āhiṇḍitvā kassakassa khettaṃ āgacchanti.

很多頭牛在公園裡漫步之後回到農夫的田。

7.

Upāsakā samaṇānaṃ dānaṃ datuṃ vihāraṃ pavisanti.

優婆塞們進入寺院佈施給諸沙門。

8.

Rathena nagaraṃ gantuṃ puriso gehasmā nikkhamati.

人從家離開坐車去城市。

9.

Brāhmaṇo vejjena saddhiṃ nahāyituṃ udakaṃ

otarati.

婆羅門與商人一起下水去洗澡。

10.

Coro amaccassa gehaṃ pavisituṃ uyyāne

āhiṇḍati.

小偷為了進入大臣的家而在庭園中徘徊。

11.

Sīho pabbatamhi sayitvā uṭṭhāya migaṃ

hantuṃ oruhati.

獅子在山上睡了、起來之後,為了殺鹿而下來。

12.

Udakaṃ otaritvā vatthāni dhovituṃ rajako

puttaṃ pakkosati.

洗衣工叫兒子下水之後而去洗很多件衣服。

13.

Tathāgataṃ passitvā vandituṃ upāsako

vihāraṃ pavisati.

優婆塞為了看到如來之後禮拜而進入寺院。

14.

Khettaṃ kasituṃ kassako kuddālaṃ ādāya gehā

nikkhamati.

拿了鋤頭之後,農夫離開家去耕田。

15.

Sarehi mige vijjhituṃ luddakā sunakhehi saha

araññaṃ pavisanti.

為了用很多支箭射很多隻鹿,獵人們與很多隻狗一起進入森林。

16.

Narā gāmamhā nikkhamitvā nagare vasituṃ

icchanti.

很多個人想要離開村莊之後而住在城市裡。

17.

Sakuṇe passituṃ amaccā kumārehi saha pabbataṃ āruhanti.

大臣們與很多個男孩一起爬山去看很多隻鳥。

18.

Pabbatasmā rukkhaṃ ākaḍḍhituṃ vāṇijena saha

kassako gacchati.

農夫與商人一起去從山拉樹,。

19.

Phalāni khādituṃ makkaṭā rukkhesu caranti.

很多隻猴子為了吃很多個水果而在很多棵樹中行走。

20.

Paṇḍito sugatassa sāvakehi saddhiṃ bhāsituṃ

icchati.

智者想要跟善逝的弟子們說。

21.

Samuddaṃ taritvā dīpaṃ gantvā vatthāni

āharituṃ vāṇijā icchanti.

商人們想要渡了海、去島之後而去帶來很多件衣服。

22.

Pupphāni saṃharitvā udakena āsiñcituṃ

upāsako kumāre ovadati.

優婆塞教導男孩們採集很多株花之後而用水灑。

23.

Ajassa kāyaṃ hatthehi phusituṃ dārako icchati.

小孩想要用雙手摸山羊的身體。

24.

Brāhmaṇassa gehe āsanesu nisīdituṃ rajakassa

puttā icchanti.

洗衣者的兒子們想要坐在婆羅門的家很多座位上。

25.

Pātuṃ udakaṃ yācitvā dārako rodati.

小孩乞討水喝之後而哭。

 

 

 

10.4  翻譯成巴利文  

 

1.

很多隻山羊吃很多葉子之後,為了喝水而在公園裡漫步。

Ajā paṇṇāni khāditvā udakaṃ pivituṃ uyyāne āhiṇḍanti.

2.

惡人想要用腳踢狗。

Asappuriso pādena sunakaṃ/ kukkuraṃ  paharituṃ icchati.

3.

朋友們與很多隻狗去公園玩。

Mittā sunakehi/ kukkurehi  kīḷituṃ uyyānaṃ gacchanti.

4.

優婆塞想要回家和教導兒子們。

Upāsako gehaṃ āgantuṃ putte anusāsituṃ / ovadituṃ icchati.

5.

天人想要去寺院之後而跟佛陀說。

Devo/ Suro vihāraṃ gantvā Buddhena saddhiṃ

bhāsituṃ icchati.

6.

善人想要保護諸戒和佈施。

Sappuriso sīlāni rakkhituṃ dānaṃ datuṃ icchati.

/ Sappuriso sīlāni rakkhitvā dānaṃ datuṃ icchati.

7.

很多隻豬為了進入森林而從村莊跑。

Sūkarā araññaṃ pavisituṃ gāmamhā/ gāmasmā dhāvanti.

8.

農夫為了在田中挖很多個洞而從商人乞求鋤頭。

Kassako khette āvāṭe khaṇituṃ vāṇijamhā/ vāṇijasmā kuddālaṃ yācati.

9.

優婆塞們為了禮拜佛陀而集合在寺院裡。

Upāsakā Buddhaṃ vandituṃ vihārasmiṃ sannipatanti.

10.

叔叔為了叫漁夫而從家離開。

Mātulo dhīvaraṃ pakkosituṃ gehamhā/ gehasmā

nikkhamati.

11.

農夫們想要得到很多頭牛;

商人們想要得到很多匹馬。

Kassakā goṇe labhituṃ icchanti,

vāṇijā asse labhituṃ icchanti.

12.

國王想要放棄皇宮。

Bhūpālo pāsādaṃ pajahituṃ icchati.

13.

人們拿很多個籃子之後,為了給孩子們而去森林採集很多水果。

Purisā/ Manussā piṭake ādāya dārakānaṃ phalāni

saṃharituṃ araññaṃ gacchanti.

14.

農夫為了割很多草給很多頭牛而徘徊在森林裡。

Kassako goṇānaṃ tiṇāni chindituṃ araññe āhiṇḍati.

15.

很多人想要與兒子們一起在城市裡住在很多間房子裡。

Purisā/ Manussā puttehi saha/ saddhiṃ nagare gehesu vasituṃ icchanti.

16.

小孩站在石頭上之後看到很多株花在很多棵樹上。

Dārako pāsāṇe/ pāsāṇasmiṃ ṭhatvā rukkhesu pupphāni passati.

17.

醫生從老師得到衣服之後而歡喜。

Vejjo ācariyamhā/ ācariyasmā vatthaṃ labhitvā pasīdati.

18.

獵人為了從森林抓山羊而叫朋友。

Luddako araññamhā/ araññasmā ajaṃ ākaḍḍhituṃ mittaṃ/ sahāyaṃ pakkosati.

19.

船員為渡海而叫商人們。

Nāviko samuddaṃ tarituṃ vāṇije pakkosati.

20.

善人從座位起來之後,想要跟沙門說。

Sappuriso āsanamhā/ āsanasmā uṭṭhāya samaṇena saddhiṃ/ saha bhāsituṃ icchati.

21.

很多個小孩下水之後想要洗澡。

Dārakā udakaṃ otaritvā nahātuṃ icchanti.

22.

大臣騎馬去森林之後很多隻鹿。

Amacco araññaṃ gantvā mige vijjhituṃ assaṃ

āruhati.

23.

男孩想要為叔叔的朋友們煮飯。

Kumāro mātulassa mittānaṃ bhattaṃ pacituṃ

icchati.

24.

很多隻狐狸為了進入農夫們的很多塊田而離開森林。

Sigālā kassakānaṃ khette pavisituṃ araññā nikkhamanti.

25.

人們想要以太陽的光用眼睛看很多事物。

Manussā suriyassa ālokena nayanehi rūpāni passituṃ icchanti.

 

 

 

 

 


第十一課  現在分詞(present participle)、男性和中性名詞

11.1 單字集

-a結尾的中性名詞

動詞(pr.3,s.

1.

āpaṇa

商店、市場

pariyesati

尋求、追求、尋找

2.

puñña

福、善事

ārabhati

開始

3.

pāpa

惡、罪

ussahati

能、適合、敢、

嘗試、試圖

4.

kamma    

業、行為、事情

upasaṅkamati

靠近、走近

5.

kusala

adhigacchati

了解;達到、證得

6.

akusala   

不善

gāyati

7.

dhana

財富

āmasati

摩、摸

8.

dhañña

稻米、玉米、穀物

bhāyati

害怕

9.

bīja

種子

cavati

(天人)死、離開

10.

dussa

布、白布

uppajjati 

出生

11.

cīvara

袈裟(出家人用)

khipati    

丟、投、摔

12.

mūla

根;錢

vapati

播種

13.

rukkhamūla

樹腳下、樹下

ākaṅkhati

期望、想像、志願、

想、計劃

14.

tuṇḍa

(鳥科的)嘴、喙

15.

vetana

薪水、報酬

sibbati    

16.

paduma

蓮花

 

 

17.

gīta

 

 

18.

suvaṇṇa /

hirañña

黃金

 

 

19.

sacca

真理、真實

 

 

20.

pānīya

飲料

 

 

21.

citta

 

 

 

11.2.     現在分詞(ppr.  

 

現在分詞的(ppr..)形成  動詞語基+-nta / māna e現在分詞(ppr.

 

現在分詞的(ppr..)用法   

 它們作用如形容詞,

性、數、格與所修飾的名詞一致,

語尾變化像-a結尾的男性名詞和中性名詞。(到目前為止女性並沒有被介

紹,現在分詞的女性字將在第21課中被解說。)

現在分詞形成的範例:

 

 

動詞語基

nta / māma

=

現在分詞

=

  

1.

paca

nta / māma

=

pacanta /

pacamāma

=

正在煮

2.

gaccha

nta / māma

=

gacchanta /

gacchamāma

=

正在去

3.

bhuñja

nta / māma

=

bhuñjanta /

bhuñjamāma

=

正在吃

4.

tiṭṭha

nta / māma

=

tiṭṭhanta /

tiṭṭhamāma

=

正站著

5.

vihara

nta / māma

=

viharanta /

viharamāma

=

正住著

 

11.2. 在句子構造中的例子:

 

單數

1.

Bhattaṃ pacanto / pacamāno puriso hasati. (nom.)

正在煮飯的男人笑。

2.

Vejjo bhattaṃ pacantaṃ / pacamānaṃ  purisaṃ pakkosati.

醫生叫正在煮飯的男人。

3.

Vejjo bhattaṃ pacantena / pacamānena purisena saha bhāsati. (ins.)

醫生跟正在煮飯的男人說。

複數

1.

Bhattaṃ pacantā / pacamānā purisā hasanti. (nom.)

正在煮飯的男人們笑。

2.

Vejjo bhattaṃ pacante / pacamāne purise pakkosati.      (acc.)

醫生叫正在煮飯的男人們。

3.

Vejjo bhattaṃ pacantehi / pacamānehi purisehi saha bhāsati. (ins.)

醫生跟正在煮飯的男人們說。

 

同樣地,【現在分詞】可以使所有的格字尾變化與它們所修飾的名詞一致。

 

 

 

 

 

 

 

十一 

 

11.3  翻譯成中文  

 

1.

Pānīyaṃ yācitvā rodanto dārako mañcamhā

patati.

正在哭的小孩討飲料之後而從床掉下。

2.

Vatthāni labhituṃ icchanto vāṇijo āpaṇaṃ

gacchati.

正想要得到很多件衣服的商人去市場。

3.

Upāsako padumāni ādāya vihāraṃ gacchamāno

Buddhaṃ disvā pasīdati.

優婆塞拿了幾株蓮花之後,正去寺院時,看到佛陀之後而歡喜。

4.

Sakuṇo tuṇḍena phalaṃ haranto rukkhasmā

uppatati.

用嘴正叼著水果的鳥從樹飛起。

5.

Cīvaraṃ pariyesantassa samaṇassa ācariyo

cīvaraṃ dadāti.

老師給正在尋求袈裟的沙門袈裟。

6.

Araññe āhiṇḍanto luddako dhāvantaṃ migaṃ

passitvā sarena vijjhati.

正漫步在森林裡的獵人看到正在跑的鹿之後用箭射。

7.

Uyyāne āhiṇḍamānamhā kumāramhā brāhmaṇo

padumāni yācati.

婆羅門從正在公園裡漫步的男孩討很多株蓮花。

8.

Rathena gacchamānehi amaccehi saha ācariyo

hasati.

老師與坐車正在去的大臣們一起笑。

9.

Dānaṃ dadāmānā sīlāni rakkhamānā manussā

sagge uppajjanti.

一直佈施、保護諸戒的人們出生在天界。

10.

Dhaññaṃ ākaṅkhantassa purisassa dhanaṃ

dātuṃ vāṇijo icchati.

商人想要給正期望榖物的人財物。

11.

Goṇe hanantā rukkhe chindantā asappurisā

dhanaṃ saṃharituṃ ussahanti.

殺很多頭牛、砍很多棵樹的惡人們努力去積聚財富。

12.

Vihāraṃ upasaṅkamanto Buddho dhammaṃ

bhāsamāne sāvake passati.

正靠近寺院的佛陀看到正在說法的弟子們。

13.

Rukkhamūle nisīditvā gītāni gāyantā kumārā

naccituṃ ārabhanti.

坐在樹腳下之後而正在唱很多首歌的男孩們,開始跳舞。

14.

Suvaṇṇaṃ labhituṃ ussahantā manussā pabbatasmiṃ āvāṭe khaṇanti.

試圖得到黃金的人們在山上挖很多個洞。

15.

Udakaṃ pātuṃ icchanto sīho udakaṃ pariyesamāno vanamhi carati.

想著要喝水的獅子,正尋找著水而徘徊在森林裡。

16.

Vetanaṃ labhituṃ ākaṅkhamāno naro rajakāya

dussāni dhovati.

期望著得到薪水的人,為染工洗很多塊布。

17.

Samaṇehi bhāsantā upāskā saccaṃ adhigantuṃ

ussahanti.

正在跟諸沙門說的優婆塞們試圖了解真理(聖諦)。

18.

Magge sayantaṃ sunakhaṃ udakena siñcitvā

dārako hasati.

用水撒正睡在路上的狗之後,小孩笑。

19.

Sīlaṃ rakkhantā sappurisā manussalokā cavitvā

devaloke uppajjanti.

正保護戒的很多個善人從人界死之後而出生在天人世界。

20.

Dhanaṃ saṃharituṃ ussahanto vāṇijo

samuddaṃ taritvā dīpaṃ gantuṃ ārabhati.

試圖積聚財富的商人渡海之後,開始去島。

21.

Goṇe pariyesamāno vane āhiṇḍanto kassako

sīhaṃ disvā bhāyati.

尋找著很多頭牛、正徘徊在森林裡的農夫,看到了獅子之後而害怕。

22.

Rukkhesu nisīditvā phalāni bhuñjamānā

kumārā gītaṃ gāyanti.

坐在很多棵樹之後而正吃很多個水果的男孩們唱歌。

23.

Cittaṃ pasīditvā dhammaṃ adhigantuṃ

ussahantā narā sagge uppajjanti.

正努力了解法而歡喜心之後的人們出生在天界。

24.

Tuṇḍena piṭakamhā macchaṃ ākaḍḍhituṃ

icchanto kāko sunakhamhā bhāyati.

正想用嘴從籃子叼走魚的烏鴉因狗而害怕。

25.

Khettaṃ kasitvā bījāni vapanto kassako

dhaññaṃ labhituṃ ākaṅkhati.

耕田之後而播很多種子的農夫,期望得到玉米。

26.

Suriyassa ālokena locanehi rūpāni passantā

manussā loke jīvanti.

藉由太陽的光用眼睛看到很多事物的人們,生活在世間。

27.

Rukkhamūle nisīditvā cīvaraṃ sibbantena

samaṇena saddhiṃ upāsako bhāsati.

優婆塞跟坐在樹腳下之後而正在縫袈裟的沙門說。

28.

Rukkhamūle sayantassa yācakassa kāye

paṇṇāni patanti.

很多片樹葉落在正睡在樹腳下的乞丐的身體上。

29.

Vāṇijassa mūlaṃ datvā asse labhituṃ amacco

ussahati.

大臣給商人錢之後試圖得到很多匹馬。

30.

Khīraṃ pivitvā hasamāno dārako pattaṃ

mañcasmiṃ khipati.

正在笑的小孩喝牛奶之後丟缽在床上。

 

11.4  翻譯成巴利文  

 

1.

洗很多件衣服的人跟正走在路上的男孩說。

Vatthāni dhovanto puriso magge gacchantena

kumārena saha/ saddhiṃ bhāsati.

2.

婆羅門看到為了喝水而從森林離開的鹿。

Brāhmaṇo udakaṃ pātuṃ/ pivituṃ araññā/ araññamhā nikkhamantaṃ/ āgacchantaṃ migaṃ passati.

3.

很多隻山羊在庭園裡吃從很多棵樹落下的很多葉子。

Ajā uyyāne rukkhehi patantāni paṇṇāni khādanti.

4.

惡人們想要看殺很多隻鹿的獵人們。

Asappurisā mige hanante luddake passituṃ icchanti.

5.

農夫看到正在田野中吃很多種子的很多隻鳥。

Kassako khette/ khettamhi bījāni khādante sakuṇe passati.

6.

進入城市的沙門們想要禮拜正住在寺院裡的佛陀。

Nagaraṃ pavisantā samaṇā vihāre/ vihārasmiṃ vasantaṃ Buddhaṃ vandituṃ icchanti.

7.

站在樓梯上的小孩看到正坐在樹上的很多隻猴子。

Sopāne tiṭṭhanto dārako rukkhe nisīdante makkatṭe/ vānare passati.

8.

男孩們給在水裡活動的很多魚飯。

Kumārā udake carantānaṃ macchānaṃ bhattaṃ/ odanaṃ dadanti.

9.

想要渡海的船員從國王討錢。

Samuddaṃ tarituṃ ākaṅkhamāno/ icchanto nāviko bhūpālamhā/ bhūpālasmā mūlaṃ yācati.

10.

人們用眼睛看到落在海上的月亮的光。

Manussā nayanehi/ locanehi samudde patantaṃ candassa ālokaṃ passanti.

11.

優婆塞們嘗試給正住在寺院裡的沙門們很多件袈裟。

Upāsakā vihāre/ vihārasmiṃ vasantānaṃ samaṇānaṃ cīvare/cīvarāni dātuṃ ussahanti.

12.

期望福的善人們佈施諸施物給諸沙門和遵守諸戒。

Puññaṃ ākaṅkhamānā sappurisā samaṇānaṃ dānāni dadanti,sīlāni rakkhanti.

13.

人走在森林裡從很多棵樹落下的很多葉子上。

Puriso araññe/ vane rukkhehi patantesu paṇṇesu āhiṇḍati.

14.

叔叔給正尋求很多株花的小孩蓮花。

Mātulo pupphāni pariyesantassa dārakassa padumaṃ dadāti.

15.

漁夫給乞丐一點玉米之後而進入房子。

Dhīvaro yācakassa thokaṃ dhaññaṃ datvā gehaṃ pavisati.

16.

大臣給耕作很多田的農夫們很多種子。

Amacco khette kasantānaṃ kassakānaṃ bījāni dadāti.

17.

狗試圖去咬正觸摸或打它身體的人的手。

Sunako kāyaṃ phusantassa/ paharantassa narassa / purisassa hatthaṃ ḍasituṃ ussahati.

18.

佛陀的弟子們問正在路上哭的小孩。

Buddhassa sāvakā magge rodantaṃ dārakaṃ pucchanti.

19.

叔叔的朋友坐在樹腳下之後,叫正在唱很多首歌的男孩們。

Mātulassa mitto rukkhmūle nisīditvā gītāni gāyante kumāre pakkosati.

20.

善人們給走近他們家的很多位沙門食物。

Sappurisā gehe upasaṅkamantānaṃ samaṇānaṃ

odanaṃ dadanti.

21.

希望被生在天界的善人們或智者們遵守戒(rakkhanti)

Sagge uppajjatuṃ ākaṅkhantā/ ākaṅkhamānā sappurisā/ paṇḍitā sīlaṃ rakkhanti.

22.

到正靠近村落的狐狸之後,農夫試圖用石頭打它。

Gāmaṃ āgacchantaṃ/ upasaṅkamantaṃ sigālaṃ disvā kassako pāsāṇena taṃ paharituṃ ussahati.

23.

說真實的優婆塞們試圖了解法。

Saccaṃ bhāsamānā/ bhāsantā upāsakā dhammaṃ uggaṇhituṃ/ adhigantuṃ ussahanti.

24.

苦行者用水洗缽之後尋找飲料。

Tāpaso udakena pattaṃ dhovitvā pānīyaṃ pariyesati.

25.

正保護諸戒的智者們開始了解真理。

Sīlāni rakkhantā paṇḍitā saccaṃ adhigantuṃ ārabhanti.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


第十二課   動詞的活用(Conjugation

-現在式(present)、主動語態

 

12.1.     動詞的活用(Conjugation    

 

    現在式(pr.)、主動語態

到目前為止只有現在式、主動、第三人稱的單數和複數已經被介紹,這一

課給詳細的活用或字形變化。

 

    

人稱

 

 

3

(So) pacati

他煮

(Te) pacanti

他們煮

2

(Tvaṃ) pacasi

你煮

(Tumhe) pacatha

你們煮

1

(Ahaṃ) pacāmi

我煮

(Mayaṃ) pacāma

我們煮

 

12.2. 在句子構造中的例子:

 

    

人稱

 

 

3

So bhattaṃ pacati

他煮飯

Te bhattaṃ pacanti

他們煮飯

2

Tvaṃ bhattaṃ pacasi

你煮飯

Tumhe bhattaṃ pacatha

你們煮飯

1

Ahaṃ bhattaṃ pacāmi

我煮飯

Mayaṃ bhattaṃ pacāma

我們煮飯

 

 


十二 

 

12.3  翻譯成中文  

 

1.

Tvaṃ mittehi saddhiṃ rathena āpaṇamhā

bhaṇḍāni āharasi.

你和朋友們一起坐車從市場帶來很多東西。

2.

Ahaṃ udakamhā padumāni āharitvā vāṇijassa

dadāmi.

我從水帶來很多株蓮花之後給商人。

3.

Tumhe samaṇānaṃ dātuṃ cīvarāni pariyesatha.

你們為了給諸沙門而尋求很多件袈裟。

4.

Mayaṃ sagge uppajjituṃ ākaṅkhamānā sīlāni

rakkhāma.

正期望出生在天界的我們保護諸戒。

5.

Te dhammaṃ adhigantuṃ ussahantānaṃ

samaṇānaṃ dānaṃ dadanti.

他們佈施給正努力了解法的諸沙門。

6.

So araññamhi uppatante sakuṇe passituṃ

pabbataṃ āruhati.

他爬山去看正在森林裡飛的很多隻鳥兒。

7.

Mayaṃ sugatassa sāvake vandituṃ vihārasmiṃ

sannipatāma.

我們為了禮拜善逝的弟子們而集合在寺院裡。

8.

Āgacchantaṃ tāpasaṃ disvā so bhattaṃ

āharituṃ gehaṃ pavisati.

他看到正來到的苦行者之後,進入家去帶來飯。

9.

Ahaṃ udakaṃ oruyha brāhmaṇassa dussāni

dhovāmi.

我下水之後洗婆羅門的很多塊布。

10.

Tvaṃ gehassa dvāraṃ vivaritvā pānīyaṃ

pattamhā ādāya pivasi.

你打開了家的門、從缽拿水之後而喝。

11.

Ahaṃ hiraññaṃ pariyesanto dīpamhi āvāte

khaṇāmi.

正尋找著黃金的我在島上挖很多個洞。

12.

Phalāni khādantā tumhe rukkhehi oruhatha.

正吃很多個水果的你們從很多棵樹下來。

13.

Pāsāṇasmiṃ ṭhatvā tvaṃ candaṃ passituṃ

ussahasi.

你站在石頭上之後試圖看到月亮,

14.

Mayaṃ manussalokamhā cavitvā sagge

uppajjituṃ akaṅkhāma.

我們從人界死之後期望出生在天界。

15.

Tumhe araññe vasante mige sarehi vijjhituṃ

icchatha.

你們想要用很多支箭射正住在森林裡的很多隻鹿。

16.

Mayaṃ uyyāne carantā sunakhehi saddhiṃ

kīḷante dārake passāma.

正在公園走的我們看到與很多隻狗一起在玩的很多個小孩。

17.

Tvaṃ rukkhamūle nisīditvā ācariyassa dātuṃ

vatthaṃ sibbasi.

你坐在樹腳下之後,為了給老師而縫衣服。

18.

Mayaṃ puññaṃ icchantā samaṇānaṃ dānaṃ

dadāma.

正想要福的我們佈施給諸沙門。

19.

Tumhe saccaṃ adhigantuṃ ārabhatha.

你們開始去了解真理。

20.

Tvaṃ gītaṃ gāyanto rodantaṃ dārakaṃ

rakkhasi.

正在唱歌的你保護正在哭的小孩。

21.

Mayaṃ hasantehi kumārehi saha uyyāne

naccāma.

我們與正在笑的很多個男孩一起在公園裡跳舞。

22.

So pānīyaṃ pivitvā pattaṃ bhinditvā

mātulamhā bhāyati.

他喝了水、打破缽之後,因為叔叔而害怕(怕叔叔)。

23.

Pāsādaṃ upasaṅkamantaṃ samaṇaṃ disvā

bhūpālassa cittaṃ pasīdati.

看到正靠近皇宮的沙門之後,國王的心歡喜。

24.

Mayaṃ araññaṃ pavisitvā ajānaṃ paṇṇāni

saṃharāma.

我們進入森林裡之後,為很多隻山羊採集很多樹葉。

25.

Khettaṃ rakkhanto so āvāṭe khaṇante varāhe

disvā pāsāṇehi paharati.

正在保護田的他,看到正在挖很多個洞的很多隻豬之後,用很多個石頭打(它們)。

 

 

 

12.4  翻譯成巴利文  

 

1.

我叫正在摸狗的身體的小孩。

Ahaṃ kukkurassa/ sunakhassa kāyaṃ phusantaṃ dārakaṃ pakkosāmi.

2.

與正集合在寺院裡的諸沙門說的我們,努力學習真理。

Mayaṃ vihāre/ vihārasmiṃ sannipatantehi samaṇehi saha bhāsamānā/ bhāsantā saccaṃ adhigantuṃ ussahāma.

3.

正坐在庭園裡的你們與朋友們一起吃很多個水果。

Tumheuyyāne nisīdantā mittehi saddhiṃ phalāni khādatha.

4.

你坐在座位上之後喝牛奶。

Tvaṃ āsane nisīditvā khīraṃ pivasi.

5.

為了去之後而看正漫步在森林裡的很多隻鹿,我們從家出發。

Mayaṃ araññe gantvā carante/ āhiṇḍante mige passituṃ gehamhā/ gehasmā nikkhamāma.

6.

我想要了解法。

Ahaṃ dhammaṃ adhigantuṃ icchāmi.

7.

正站在山上的我們看到正落在海上的月光。

Mayaṃ pabbate/ pabbatamhi tiṭṭhantā samuddamhi/ samuddasmiṃ patantaṃ candassa ālokaṃ passāma.

8.

我從路拖走農夫的牛車。

Ahaṃ kassakassa sakaṭaṃ maggā/ maggamhā ākaḍḍhāmi.

9.

你們坐在很多座位上,我從家帶來飲料。

Tumhe āsanesu nisīdatha, ahaṃ gehamhā/ gehasmā pānīyaṃ āharāmi.

10.

看著正在吃很多種子的很多隻鳥,我們漫步在很多田塊田裡。

Mayaṃ bījāni khādante sakune passantā  khettesu āhiṇḍāma.

11.

我勸告殺很多隻豬的惡人。

Ahaṃ varāhe hanantaṃ asappurisaṃ ovadāmi.

12.

正看到正靠近房子的蛇,你害怕。

Tvaṃ gehaṃ upasaṅkamantaṃ sappaṃ passanto

bhāyasi.

13.

我從離開森林的人們問很多個問題。

(我問從離開森林的人們很多個問題。)

Ahaṃ araññamhā/ araññasmā nikkhamantehi manussehi/ purisehi pañhe pucchāmi.

/Ahaṃ araññamhā/ araññasmā nikkhamante manusse pañhe pucchāmi.

14.

看到正哭著的小孩之後,我們叫走在路上的醫生。

Mayaṃ rodantaṃ dārakaṃ disvā magge gacchantaṃ vejjaṃ pakkosāma.

15.

正保護諸戒、正佈施給沙門們的我,與小孩們一起住在家裡。

Ahaṃ sīlāni rakkhanto samaṇānaṃ dānaṃ dadanto dārakehi saddhiṃ gehe/ gehasmiṃ vasāmi.

16.

正害怕諸惡行的善人們出生在天界。

Sappurisā pāpakammāni bhāyantā sagge uppajjanti.

17.

正希望得到利益的我們從城市帶來很多個東西。

Mayaṃ lābhaṃ labhituṃ ākaṅkhamānā/ ākaṅkhantā nagaramhā/ nagarasmā bhaṇḍāni āharāma.

18.

我們站在樹腳下之後用水撒很多株花。

Mayaṃ rukkhamūle ṭhatvā udakena pupphāni

āsiñcāma.

19.

我用水洗很多個碗之後而給醫生。

Ahaṃ udakena patte dhovitvā vejjassa dadāmi.

20.

正在尋求真理的我放棄家之後而進入寺院。

Ahaṃ saccaṃ pariyesamāno gehaṃ pahāya vihāraṃ pavisāmi.

21.

正希望看到諸沙門的你們集合在庭園裡。

Tumhe samaṇe passituṃ icchantā uyyāne sannipatatha.

22.

我看到正從烏鴉的嘴掉下的水果。

Ahaṃ kākassa tuṇḍamhā/ tuṇḍasmā patantaṃ phalaṃ passāmi.

23.

你渡海之後而從島帶來馬。

Tvaṃ samaddaṃ taritvā dīpamhā/ dīpasmā assaṃ āharasi.

24.

我為了從市場帶來燈而從家出發。

Ahaṃ āpaṇamhā/ āpaṇasmā dīpaṃ āharituṃ gehamhā/ gehasmā nikkhamāmi.

25.

我拿籃子之後,為採集穀物而去田。

Ahaṃ piṭakaṃ ādāya dhaññaṃ saṃharituṃ khettaṃ gacchāmi.

 



第十三課 -現在式(present)、主動語態

 

13.1.     動詞的活用(Conjugation    

 

    現在式(pr.)、主動語態      (連載)

某些有-e結尾語基的動詞,被變化多少不同於到目前為止所學習到的。

它們可以有二個動詞語基

-e  如:coreti

-aya 如:corayati

語基core = to steal

   

人稱

 

 

3

(So) coreti

他偷

(Te) corenti

他們偷

2

(Tvaṃ) coresi

你偷

(Tumhe) coretha

你們偷

1

(Ahaṃ) coremi

我偷

(Mayaṃ)    corema

我們偷

語基coraya = to steal

   

人稱

 

 

3

(So) corayati

他偷

(Te) corayanti

他們偷

2

(Tvaṃ) corayasi

你偷

(Tumhe) corayatha

你們偷

1

(Ahaṃ) corayāmi

我偷

(Mayaṃ)    corayāma

我們偷

13.2.一些類似字形變化的動詞如下:

動詞(pr.3,s.

動詞(pr.3,s.

1.

deseti

指示、教示;懺悔

10.

manteti

商議、忠告、討論

2.

cinteti

思考、想、考慮

11.

āmanteti

呼、相談

3.

pūjeti

供養、尊敬、崇拜

12.

nimanteti

招待、邀請

4.

pūreti

充滿

13.

oloketi

看、見、眺望

5.

pīḷeti

壓迫、加害、折磨

14.

jāleti

燃、點火

6.

katheti

說、說明、告訴

15.

chādeti

覆蓋

7.

uḍḍeti

飛;結、捨

16.

māreti

8.

udeti

(日月)上升、增、現

17.

neti     

帶走、指導、運

9.

ropeti

種植、生長、增大

18.

āneti

取來、帶來、引出

19.

ṭhapeti

置、保持、放

22.

parivajjeti

避、迴避、完全放棄

20.

pāteti

打倒、落、砍倒

23.

obhāseti

照亮、闡釋

21.

pāleti

守、保護、統治

24.

deti (dadāti)

13.3. 注意從以上動詞的連續體(或絕對體)和不定詞,

保持-e在語基中而被形成。

連續體(ger.或絕對體) desetvā, cintetvā , pūjetvā , pūretvā等等

不定詞(inf. desetuṃ , cintetuṃ , pūjetuṃ , pūretuṃ等等

 

13.4.一些有結尾-語基的動詞被變化如下:

語基 kiṇā= to buy

    

人稱

 

 

3

(So) kiṇātti

他買

(Te) kiāṇanti

他們買

2

(Tvaṃ) kiṇāsi

你買

(Tumhe) kiṇātha

你們買

1

(Ahaṃ) kiṇāmi

我買

(Mayaṃ)    kiṇāma

我們買

13.5.一些類似字尾變化的動詞如下:

動詞(pr.3,s.

動詞(pr.3,s.

1.

vikkiṇāti

7.

jināti

勝利、贏

2.

suṇāti

8.

pāpuṇāti /

pappoti

到達、成就

3.

mināti

計量、衡量

4.

gaṇhāti

取、捕、拿

9.

ocināti

集、摘、修;輕蔑

5.

uggaṇhāti

學習、把持

10.

pahiṇāti

6.

jānāti

知道

 

 

 

 

注意 現在式動詞語尾保持不變」應被遵守。

只有vikaraṇa接尾詞,或以根和字尾之間為變化記號表示語尾變化。

 

13.6.應注意以下的形式:

 

 

動詞(pr.3,s.

連續體(ger.或絕對體)

不定詞(inf.

1.

jānāti

ñatvā / jānitvā/ jānitaye

ñātuṃ / jānituṃ

2.

suṇāti

sutvā / suṇitvā

sotuṃ  / suṇituṃ

3.

pāpuṇāti / pappoti

patvā / pāpuṇitvā

pāpuṇituṃ / pppotuṃ

4.

gaṇhāti

gahetvā / gaṇhitvā

gahetuṃ / gaṇhituṃ

 

13.7. 二個動詞bhavati / hoti (有、是、存在、變成) karoti ()時常出現在

這語言中。它們的連續體和不定詞如下:

連續體ger.或絕對體)      bhavitvā / hutvā   katvā

 

不定詞inf.           bhavituṃ / hotuṃ kātuṃ

動詞atthi (to be) as karoti (to do) kṛ是時常發現的特殊動詞。

它們被變化如下:

 

     

人稱

 

 

3

(So) atthi

他有、是

(Te) santi

他們有、是

2

(Tvaṃ) asi

你有、是

(Tumhe) attha

你們有、是

1

(Ahaṃ) asmi / amhi

我有、是

(Mayaṃ) asma / amha

我們有、是

 

    

人稱

 

 

3

(So) karoti

他做

(Te) karonti

他們做

2

(Tvaṃ) karosi

你做

(Tumhe) karotha

你們做

1

(Ahaṃ) karomi

我做

(Mayaṃ)    karoma

我們做

 


十三 

 

13.8  翻譯成中文  

 

1.

Buddho vihārasmiṃ sannipatantānaṃ

manussānaṃ dhammaṃ deseti.

佛陀為正集合在寺院裡的人們開示法。

2.

Buddhassa pūjetuṃ cintento upāsako pupphāni

ocināti.

正想要供養給佛陀的優婆塞摘很多株花。

3.

Te patte udakena pūrentā gītaṃ gāyanti.

正在用水充滿很多個缽的他們唱歌。

4.

Tumhe araññe vasante mige pīḷetvā asappurisā

hotha.

你們加害正住在森林裡的很多隻鹿之後而變成惡人們。

5.

Mayaṃ āpaṇaṃ gantvā vāṇijehi saddhiṃ

kathetvā dhaññaṃ vikkiṇāma.

我們去了市場、與商人說明之後而買玉米。

6.

Tvaṃ uḍḍentaṃ sukaṃ disvā gaṇhituṃ icchasi.

你看到正飛翔的鸚鵡之後想要捕捉。

7.

Pabbatamhā udentaṃ candaṃ passituṃ kumāro

gharamhā dhāvati.

男孩從家跑去看正從山上升的月亮。

8.

Ahaṃ kassakehi saha khettasmiṃ rukkhe

ropemi.

我與農夫們一起種植很多棵樹在田裡。

9.

Mayaṃ amaccehi saha mantentā pāsādasmiṃ

āsanesu nisīdāma.

與大臣們一起正在討論的我們坐在皇宮裡很多個座位上。

10.

Tumhe Tathāgatassa sāvake nimantetvā dānaṃ

detha.

你們邀請如來的弟子之後而佈施。

11.

Upāsakā vihāraṃ gantvā dīpe jāletvā

dhammaṃ sotuṃ nisīdanti.

優婆塞們去了寺院、點燈之後,坐下聽法。

12.

Luddako sāsaṃ (head) dussena chādetvā

nisīditvā sakuṇe maretuṃ ussahati.

獵人用布覆蓋了頭、坐下之後,試圖殺很多隻鳥。

13.

So vane āhiṇḍante goṇe gāmaṃ ānetvā

vāṇijānaṃ vikkiṇāti.    (雙受詞)

他牽引正在森林裡漫步的很多頭牛到村莊之後,賣給商人們。

14.

Tvaṃ āpaṇehi bhaṇḍāni kiṇitvā sakaṭena ānetvā

gehe ṭhapesi.

你從很多家商店買了很多東西、用牛車帶來之後,放在家裡。

15.

Tumhe kakacehi rukkhe chinditvā pabbatamhā

pātetha.

你們用鋸子鋸很多棵樹之後,從山拋下。

16.

Dhammena manusse pālentā bhūpālā akusalaṃ

parivajjenti.

依法正在保護人們的很多個國王迴避不善。

17.

Saccaṃ ñātuṃ icchanto ahaṃ samaṇehi pañhe

pucchāmi.

正想要知道真理的我從沙門們問很多個問題。

18.

Dānaṃ datvā sīlaṃ rakkhantā sappurisā

saggalokaṃ pāpuṇanti.

正在保護戒的善人們佈施之後到達天界。

19.

Dhaññaṃ minanto kassako āpaṇaṃ netvā

dhaññaṃ vikkiṇituṃ cinteti.

正在計量玉米的農夫,運到市場之後想要賣玉米。

20.

Ahaṃ pattena pānīyaṃ pivanto dvārasmiṃ ṭhatvā  maggaṃ olokemi.

正用缽喝飲料的我,站在門之後而眺望馬路。

21.

So āpaṇmhā khīraṃ kiṇituṃ puttaṃ pahiṇāti.

他送兒子去從商店買牛奶。

22.

Mayaṃ dhammaṃ uggaṇhituṃ ussahantā

paṇḍitena saha mantema.

正努力學習法的我們,與智者一起討論。

23.

Corehi saddhiṃ gehe bhinditvā manusse pīḷentā

tumhe asappurisā hotha.

正在壓迫人們的你們與很多個小偷破壞很多間房子之後而成為惡人們。

24.

Ahaṃ suvaṇṇaṃ pariyesamāne dīpamhā

āgacchante vāṇije jānāmi.

我知道正在尋求黃金、從島回來的商人們。

25.

Ahaṃ ācariyo homi, tvaṃ vejjo hosi.

我是老師,你是醫生。

26.

Tvaṃ asappurisa, Buddhena desentaṃ dhammaṃ sutvā sappuriso bhavituṃ ussahasi.

惡人!你聽了經由佛陀正在說示的法之後努力當善人。

27.

Ahaṃ paṇḍitehi saddhiṃ mantento dhammena

dīpaṃ pālento bhūpālo asmi.

我是與智者們一起正討論、依法正統治島的國王。

28.

Varāhe mārentā corā kassake pīḷentā

pāpakammāni karonti.

正殺很多隻豬、正壓迫很多個農夫的小偷們做很多惡行。

29.

Sīlaṃ rakkhantā puññakammāni karontā

manussā saggaṃ pappotuṃ ākaṅkhanti.

正在保護戒、正在做善行的人們期望到達天界。

30.

Akusalaṃ pahāya pāpaṃ parivajjetvā viharantā

narā sappurisā bhavanti.

捨了不善、放棄惡之後而住

的很多個人成為善人們。

 

13.9  翻譯成巴利文  

 

1.

你從很多顆樹摘很多個水果之後送去市場。

Tvaṃ rukkhehi phalāni ocinitvā āpaṇaṃ pesesi.

2.

我聽到佛陀正在說示法之後而歡喜(而成為歡喜的)。

Ahaṃ dhammaṃ desentaṃ Buddhaṃ sutvā pasīdāmi/ attamano asmi.

3.

正想集玉米的我與農夫一起去田。

Ahaṃ dhaññaṃ saṃharituṃ cintento kassakena

saddhiṃ khettaṃ gacchāmi.

4.

正唱很多首歌的你們,眺望飛翔在天空中的很多隻鳥。

Tumhe gītāni gāyantā ākāse uḍḍente/ uppatante

sakuṇe oloketha.

5.

我教誡壓迫在村莊裡很多個農夫的惡人。

Ahaṃ gāmasmiṃ kassake pīḷentaṃ asappurisaṃ ovadāmi.

6.

我們為了在庭園裡種植很多棵樹而挖很多個洞。

Mayaṃ uyyāne rukkhe ropetuṃ āvāte khaṇāma.

7.

我們知道點很多盞燈在寺院裡的人。

Mayaṃ vihārasmiṃ dīpe jālentaṃ manussaṃ/ naraṃ jānāma.

8.

你們與船員們為了到達島而渡海。

Tumhe nāvikehi saha/ saddhiṃ dīpaṃ pāpuṇituṃ samuddaṃ taratha.

9.   

正統治島的國王勝利。

Bhūpālo dīpaṃ pālento jināti.

10.

我們開始從住在村莊裡的諸沙門學習法。

Mayaṃ gāme vasantehi samaṇehi dhammaṃ uggaṇhituṃ ārabhāma.

11.

正在尋求真理的智者從城市到城市。

Paṇḍito saccaṃ pariyesanto nagaramhā/ nagarasmā nagaraṃ gacchati.

12.

用腳迴避著正在睡覺的狗,小孩跑向家。

Sayantaṃ soṇaṃ/ sunakaṃ pādena parivajjento dārako gehaṃ dhāvati.

13.

正想要出生在天界裡的智者們害怕做惡。

Sagge uppajjituṃ ākaṅkhamānā paṇḍitā pāpaṃ/ akusalaṃ kātuṃ bhāyanti.

14.

惡人們從人界離開之後出生在地獄。

Manussalokamhā/ Manussalokasmā cavitvā asappurisā narake uppajjanti.

15.

國王從山邀請苦行者之後佈施袈裟(給他)。

Bhūpālo pabbatamhā/ pabbatasmā tāpasaṃ nimantetvā tassacīvaraṃ dadāti.

16.

正試圖了解真理的優婆塞們成為沙門們。

Saccaṃ uggaṇhituṃ/ adhigantuṃ ussahantā upāsakā samaṇā santi/ bhavanti.

17.

正期望聽到沙門說示法的優婆塞們集合在寺院裡。

Dhammaṃ desentaṃ samaṇaṃ sotuṃ ākaṅkhamānā upāsakā vihāre sannipatanti.

18.

我們用眼睛看,用耳朵聽,用身體觸。(sotehi),

Mayaṃ nayanehi passāma, sotehi suṇāma, kāyehi phusāma.

19.

我是正統治很多個島的國王。

Ahaṃ dīpe pālento bhūpālo homi/ bhavāmi.

20.

你們與小偷們一起正在商量的惡人們。

Tumhe corehi mantentā asappurisā hotha/ bhavatha.

21.

善人們為了保護世界而開始種很多棵樹。

Sappurisā lokaṃ ārakkhituṃ/ pāletuṃ rukkhe ropetuṃ ārabhanti.

22.

小偷聽法之後,想要放棄惡。

Coro dhammaṃ sutvā pāpaṃ/ akusalaṃ parivajjituṃ icchati.

23.

商人們為了賣給從很多個村莊來的農夫們而在很多間商店裡放很多件衣服。

Vāṇijā gāmehi āgacchantānaṃ kassakānaṃ vikkiṇituṃ āpaṇesu vatthāni ṭhapenti.

24.

病人是在人界裡天人們的使者。(gilāna)

Manussaloke gilāno devānaṃ dūto hoti/ atthi.

25.

在世界上有很多個正在忠告惡人們的善人。

Sappurisā loke asappurise anusāsentā santi.

/Asappurise anusāsentā sappurisā loke santi.

26.

醫生從水摘很多朵蓮花之後,為了聽法而去寺院。

Vejjo udakamhā/ udakasmā padumāni ociṇitvā dhammaṃ sotuṃ vihāraṃ gacchati.

27.

看到佛陀之後歡喜的小偷丟掉很多支箭。

Buddhaṃ passitvā/ disvā pasīdanto coro sare nikkhipati.

28.

正希望避惡的我學習戒。

Akusalaṃ parivajjituṃ icchanto ahaṃ sīlaṃ uggaṇhāmi.

29.

我們為了佈施給從寺院來的諸沙門而煮飯。

Mayaṃ vihāramhā/ vihārasmā āgacchantānaṃ samaṇānaṃ dānaṃ dātuṃ odanaṃ pacāma.

30.

與商人們一起正在尋求黃金的你們從島去島。

Vāṇijehi saha/ saddhiṃ suvaṇṇaṃ pariyesamānā tumhe dīpamhā/ dīpena dīpaṃ gacchatha.


第十四課  未來式(future

 

14.1.      未來式(fut.

 

動詞

-i)+-ssa

未來式(fut.

動詞語基

未來式(fut.)的語尾變化相同於現在式的那些。

語基paca = to cook

    

人稱

 

 

3

(So) pacissati

他將煮

(Te) pacissanti

他們將煮

2

(Tvaṃ) pacissasi

你將煮

(Tumhe) pacissatha

你們將煮

1

(Ahaṃ) pacissāmi

我將煮

(Mayaṃ)    pacissāma

我們將煮

 

語基core = to steal

    

人稱

 

 

3

(So) coressati

他將偷

(Te) coressanti

他們將偷

2

(Tvaṃ) coressasi

你將偷

(Tumhe) coressatha

你們將偷

1

(Ahaṃ) coressāmi

我將偷

(Mayaṃ)    coressāma

我們將偷

 

語基kiṇā = to buy

    

人稱

 

 

3

(So) kiṇissati

他將買

(Te) kiṇissanti

他們將買

2

(Tvaṃ) kiṇissasi

你將買

(Tumhe) kiṇissatha

你們將買

1

(Ahaṃ) kiṇissāmi

我將買

(Mayaṃ) kiṇissāma

我們將買

 

14.2. 注意下列的形態:

 

pr.3,s.

未來式(fut. 3,s.

 

pr.3,s.

未來式(fut. 3,s.

1.

gacchati

gamissati

將去

4.

tiṭṭhati

ṭhassati

將站

2.

āgacchati

āgamissati

將來

5.

karoti

karissati

將做

3.

dadāti

dadissati /

dassati

將給

 

 

 

 

      

十四 

 

14.3  翻譯成中文  

 

1. 

So pabbatamhā udentaṃ candaṃ passituṃ pāsādaṃ āruhissati.

他將登上皇宮去看從山正升起的月亮。

2. 

Bhūpālo corehi dīpaṃ rakkhituṃ amaccehi saha mantessati.

國王為了保護島離小偷們而將跟大臣們商議。

3. 

Ahaṃ samuddaṃ taritvā dīpaṃ pāpuṇitvā bhaṇḍāni vikkiṇissāmi.

我渡了海、到達島之後,將賣很多東西。

4. 

Tumhe vihāraṃ upasaṅkamantā magge pupphāni vikkiṇante manusse

passissatha.

當你們靠近寺院時,將看到正在路上賣很多花的人們。

5. 

Udakaṃ otaritvā vatthāni dhovanto kassako nahāyitvā gehaṃ āgamissati.

下了水之後而洗很多件衣服的農夫,洗澡之後,將回家。

6. 

Gāme viharanto tvaṃ nagaraṃ gantvā rathaṃ ānessasi.

住在村莊裡的你去城市之後,將牽來車子。

7. 

Puññaṃ kātuṃ icchantā tumhe sappurisā pāpamitte ovadissatha.

正想要造福的善人們!你們將教誡惡友們。

8. 

Dhammaṃ sotuṃ uyyāne nisīdantānaṃ upāsakānaṃ ahaṃ pāniyaṃ dassāmi.

我將給正坐在公園裡要聽法的優婆塞們飲料。

9. 

Mayaṃ bhūpālā dhammena dīpe pālessāma.

國王(們)!我們將依法保護很多個島。

(或是國王的我們將依法保護很多個島。)

10.

Rukkhaṃ pātetvā phalāni khāituṃ icchantaṃ asappurisaṃ ahaṃ akkosāmi.

我罵砍倒樹之後而正想要吃很多個水果的惡人。

11.

Dānaṃ dadamānā sīlaṃ rakkhantā mayaṃ samaṇehi dhammaṃ uggaṇhissāma.

正在佈施、正在保護戒的我們,將從諸沙門學習法。

12.

Dhāvantamhā sakaṭamhā patantaṃ dārakaṃ disvā tvaṃ vejjaṃ ānesi.

看到正從跑著的馬車掉下的小孩之後,你找來醫生。

13.

Saccaṃ adhigantuṃ ussahanto tāpaso Tathāgataṃ passituṃ ākaṅkhati.

正努力解真理的苦行者期望看到如來。

14.

Buddhe pasīditvā upāsako devaputto hutvā saggaloke uppajjati.

於佛陀歡喜之後,優婆塞成為天子之後而出生在天界裡。

15.

Udentaṃ suriyaṃ disvā brāhmaṇo gehā nikkhamma vandati.

婆羅門看到了正升起的太陽、離開家之後而禮拜。

16.

Dīpaṃ pappotuṃ ākaṅkhamānā mayaṃ samuddaṃ tarituṃ nāvikaṃ pariyesāma.

正期望到達島的我們為了渡海而尋求船員。

17.

Amaccassa dūtaṃ pahiṇituṃ icchanto bhūpālo ahaṃ asmi.

我是正想要遣送使者給大臣的國王。

18.

Puññakammāni karontānaṃ vāṇijānaṃ dhanaṃ atthi. (所屬句型)

正在做諸善事的商人們有財富。

19.

Mayaṃ gītāni gāyante naccante kumāre olokessāma.

我們將看到(注視)正在唱很多首歌、跳舞的男孩們。

20.

Pāpaṃ parivajjetvā kusalaṃ karonte sappurise devā pūjessanti.

天人們將尊敬放棄惡之後而正在造善的善人們。

21.

Saccaṃ bhāsantā asappurise anusāsantā paṇḍitā upāsakā bhavissanti.

正在說真理、教導惡人們的智者們將成為優婆塞們。

22.

Tvaṃ dhaññena pattaṃ pūretvā ācariyassa dassasi.

你以玉米填滿缽之後而將給老師。

23.

Rukkhamūle nisīditvā cīvaraṃ sibbantaṃ samaṇaṃ ahaṃ upasaṅkamissāmi.

 

我將靠近坐在樹腳下之後而正在縫袈裟的沙門。

24.

Ahaṃ sayantassa puttassa kāyaṃ āmasanto mañcasmiṃ nisīdāmi.

摸著正在睡覺的兒子的身體,我坐在床上。

25.

Uyyānesu rukkhe ropetuṃ samaṇā manusse anusāsanti.

沙門們教導人們種植很多棵樹在很多個公園裡。

 

14.5  翻譯成巴利文  

 

1. 

我從佛陀學習法之後,將依法生活在世間裡。

Buddhamhā/ Buddhasmā dhammaṃ uggayha/ uggaṇhitvā ahaṃ dhammena loke jīvissāmi.

2. 

我將勸告國王依法與大臣們一起保護(統治)島。

Dhammena amaccehi saddhiṃ dīpaṃ pālentuṃ bhūpālaṃ ahaṃ ovadissāmi.

3. 

放衣服在座位上之後,小孩將進入水去洗澡。

Āsane/ Āsanamhi sāṭakaṃ ṭhapetvā dārako nahāyituṃ udakaṃ otarissati.

4. 

你們聽法之後,會於如來歡喜。

Tumhe dhammaṃ sutvā Tathāgate pasīdissatha.

5. 

正漫步在森林裡、採集很多個水果的他們會想要喝水。

Phaiāni saṃharantā araññe āhiṇḍantā/ carantā te pānīyaṃ/ udakaṃ pivituṃ/ pātuṃ icchissanti.

6. 

正靠近城市的農夫們將看正跑在路上的很多輛車子。

Nagaraṃ upasaṅkamantā kassakā magge dhāvante rathe passissanti.

7. 

正升起的太陽將照耀世界。

Uddento suriyo lokaṃ obhāsessati.

8. 

在公園裡的很多棵樹將以月光沐浴(即:沐浴在月光中)。

Uyyāne rukkhā candassa ālokena nahāyissanti.

9. 

看到正從智者問很多個問題的(你的)兒子們之後,你會歡喜。

Paṇḍitamhā pañhe pucchante putte passitvā/ disvā tvaṃ pasīdissasi.

10.

小孩們會想要看正在很多棵樹上吃很多個水果的很多隻鸚鵡。

Dārakā rukkhesu phalāni khādante suke passituṃ icchissanti.

11.

我們是來自島的醫生們,你們是去島的老師們。

Mayaṃ dīpamhā/ dīpasmā āgacchantā vejjā homa/ bhavāma, tumhe dīpaṃ gacchantā ācariyā hotha/ bhavatha.

12.

他拿錢之後將去商店買很多東西。

So mūlaṃ ādāya/ gahetvā bhaṇḍāni kiṇituṃ āpaṇaṃ gacchissati/ gamissati.

13.

小孩用飲料充滿碗之後而將給正在吃飯的乞丐。

Dārako pānīyena pattaṃ pūretvā odanaṃ/ bhattaṃ khādantassa yācakassa dassati.

14.

正想要得到福(功德)的人們將為人們種植很多棵樹在世界上。

Puññaṃ labhituṃ akaṅkhantā narā/ manussā loke manussānaṃ rukkhe ropessanti.

15.

正在尋求財富的惡人們將壓迫依法生活在很多村莊的農夫們。

Dhanaṃ pariyesantā asappurisā gāmesu dhammena jīvante kassake pīḷessanti.

16.

有很多水果在很多座山中很多棵樹上。

Pabbatesu rukkhesu phalāni bhavanti/ santi.

17.

正在做諸善業的善人們將從沙門們學習法。

Kusalakammāni karontā sappurisā samaṇehi dhammaṃ uggaṇhissanti.

18.

智者們教導正保護很多個島的國王們。

Paṇḍitā dīpe pālente bhūpāle anusāsanti.

19.

你們將從來自海的漁夫們買很多魚。

Tumhe samuddā/ samuddamhā āgacchantehi dhīvarehi macche kiṇissatha.

20.

正想要學習法的我們靠近佛陀。

Dhammaṃ uggahetuṃ / uggaṇhituṃ ākaṅkhamānā/ ākaṅkhantā mayaṃ Buddhaṃ upasaṅkamāma.

21.

看到正來到公園的狐狸之後,小孩子們會害怕。

Uyyānaṃ āgacchantaṃ sigālaṃ passitvā/ disvā dārako bhāyissati.

22.

他們將去看與大臣們一起來到村莊的國王。

Amaccehi saddhiṃ/ saha gāmaṃ āgacchantaṃ bhūpālaṃ passituṃ te gamissanti.

23.

你是依法生活的善人。

Tvaṃ dhammena jīvanto sappuriso hosi.

24.

我看到正用嘴啄(摘)水果的鸚鵡。

Ahaṃ tuṇḍnena phalaṃ ociṇantaṃ sukaṃ/ suvaṃ passāmi.

25.

我們會成為保護戒的善人們。

Mayaṃ sīlaṃ rakkhantā sappurisā bhavissāma.

 


第十五課  願望(optative)或可能(potential)語氣(mood

 

15.1.     願望opt.或可能pot.語氣mood

「願望」主要表示可能、勸告,和以if, might, would等等那些來表達的想法。

 

願望opt.的形成    動詞語基+-eyya

 

語基 paca = to cook

 

  

人稱

單數s.

複數p.

3

(So) paceyya

如果他會煮

(Te) paceyyuṃ

如果他們會煮

2

(Tvaṃ) paceyyasi

如果你會煮

(Tumhe) paceyyātha

如果你們會煮

1

(Ahaṃ) paceyyāmi

如果我會煮

(Mayaṃ) paceyyāma

如果我們會煮

應注意到第一和第二人稱的語尾類似於現在式的那些變化。

 

15.2. 以下「不變語」有助於句子的構造法

sace / yadi = 假如、如果       na   = 不、無

ca =                        viya= 像、類似

pi = 也、相同

 

15.3. 在句子構造中的例子:

 

單數

1.

Sace so bhattaṃ paceyya, aham bhuñjeyyāmi.

如果他煮飯的話,我會吃。

2.

Sace tvaṃ iccheyyāsi, ahaṃ coraṃ puccheyyāmi.

如果你喜歡的話,我會問小偷。

3.

Yadi ahaṃ nagare vihareyyāmi, so pi nagaraṃ āgaccheyya.

如果我住在城市的話,他也會來城市。

複數

1.

Sace te bhattaṃ paceyyuṃ,  mayaṃ bhuñjeyyāma.

如果他們煮飯的話,我們會吃。

2.

Sace tumhe iccheyyātha, mayaṃ core puccheyyāma.

如果你們喜歡的話,我們會問小偷們。

3.

Yadi mayaṃ nagare vihareyyāma, te pi nagaraṃ āgaccheyyuṃ

如果我們住在城市的話,他們也會來城市。

十五 

 

15.4  翻譯成中文  

 

1. 

Sace tvaṃ dhammaṃ suṇeyyāsi, addhā (certainly) tvaṃ Buddhassa sāvako

bhaveyyāsi.

如果你聽法的話,確定地你會成為佛陀的弟子。

2. 

Yadi te gītāni gāyituṃ uggaṇheyyuṃ,  ahaṃ pi uggaṇheyyāmi.

如果他們學習要唱很多首歌的話,我也會學習。

3. 

Sace tvaṃ bījāni pahiṇeyyāsi, kassako tāni (them) khette vapeyya.

如果你送很多種子的話,農夫會播種它們在田裡。

4. 

Sace tumhe padumāni ocineyyātha, kumārā tāni Buddhassa pūjeyyuṃ.

如果你們採集很多株蓮花的話,男孩們會供養它們給佛陀。

5. 

Sace tvaṃ mūlaṃ gaṇheyyāsi, ahaṃ dussaṃ ādadeyyāmi.

如果你拿錢的話,我會拿布。

6. 

Yadi mayaṃ bhūpālena saha manteyyāma, amaccā na āgaccheyyuṃ.

如果我們與國王商議的話,諸大臣不會來。

7. 

Sace tumhe rukkhe ropeyyātha dārakā phalāni bhuñjeyyuṃ.

如果你們種植很多棵樹的話,小孩們會吃很多個水果。

8. 

Sace mayaṃ sappurisā bhaveyyāma, puttā pi sappurisā bhaveyyuṃ

如果我們成為諸善人的話,兒子們也會成為諸善人。

9. 

Sace bhūpālā dhammena dīpe pāleyyuṃ, mayaṃ bhūpālesu pasīdeyyāma.

如果國王們依法統治很多個島的話,我們會於國王們歡喜。

10.

Sace kassako goṇaṃ vikkiṇeyya, vāṇijo taṃ kiṇeyya.

如果農夫賣牛的話,商人會買牠。

11.

Sace manusse pīḷentā asappurisā gāmaṃ āgaccheyyuṃ, ahaṃ te ovadeyyāmi.

如果折磨著人們的很多個惡人來到村莊的話,我會教誡他們。

12.

Yadi amaccā pāpaṃ parivajeyyuṃ, manussā pāpaṃ na kareyyuṃ.

如果大臣們放棄惡的話,人們不會造惡。

13.

Sace tumhe pabbataṃ āruheyyātha, āhiṇḍante mige ca rukkhesu carante

makkaṭe ca uḍḍente sakuṇe ca passeyyātha.

如果你們爬山的話,你們會看到正在漫步的很多隻鹿、正在很多棵樹上行

走的很多隻猴子和正在飛翔的很多隻鳥。

14.

Sace tvaṃ pattena pānīyaṃ āneyyāsi, pipāsito (thirsty) so piveyya.

如果你用缽帶來飲料的話,口渴的那位會喝。

15.

Kusalakammāni katvā tumhe manussaloke uppajjituṃ ussaheyyātha.

造諸善業之後,你們應試圖要出生在人界。

16.

Sace so vejjo bhaveyya, ahaṃ taṃ (him) rodantaṃ dārakaṃ passituṃ

āneyyāmi.

如果他是醫生的話,我會找他來看正在哭的小孩。

17.

Yadi putto pāpaṃ kareyya, ahaṃ taṃ (him) ovadeyyāmi.

如果兒子造惡的話,我應教誡他。

18.

Sace amacco paṇḍitaṃ ācariyaṃ āneyya, mayaṃ  dhammaṃ

uggaṇheyyāma.

如果大臣找來博學(智者)老師的話,我們會學習法。

19.

Sace ahaṃ hatthena suvaṃ phusituṃ ussaheyyāmi, so gehā uppateyya.

如果我試圖用手去碰觸鸚鵡的話,它會飛離家。

20.

Yadi so vejjaṃ pakkosituṃ iccheyya, ahaṃ taṃ (him) āneyyāmi.

如果他想要叫醫生的話,我會找(帶)他來。

 

15.5  翻譯成巴利文  

 

1. 

如果你覆蓋你的兒子們做的諸惡業的話,他們會變成小偷。

Sace tvaṃ puttānaṃ pāpakammāni chādeyyāsi, te corā bhaveyyuṃ.

/ Sace tvaṃ puttehi karonte akusalakmmāni chādeyyāsi te corā bhavissanti.

2. 

如果你們想要成為諸善人的話,你們會避惡。

Sace tumhe sappurisā bhavituṃ iccheyyātha, tumhe pāpaṃ parivajjetha/ parivajjeyyātha.

3. 

如果我們用眼睛看的話,我們會看到在世界中很多事物;

如果我們用心看的話,我們會看到善和惡。

Sace mayaṃ nayanehi olokeyyāma loke rūpāni passeyyāma;

sace mayaṃ cittehi olokeyyāma puññaṃ ca pāpaṃ ca passeyyāma.

4. 

如果你開始唱歌的話,很多個小孩會開始跳舞。

Sace/ Yadi tvaṃ gītaṃ gāyituṃ ārabhasi/ ārabheyyāsi, dārakā naccituṃ ārabhissanti/ ārabheyyuṃ.

5. 

如果我們從人界離開的話,我們將不害怕出生在人界裡。

Sace mayaṃ manussamhā/ manussalokasmā caveyyāma, mayaṃ manussaloke uppajjituṃ na bhāyissāma.

6. 

如果天人們出生在人界的話,他們會造諸福業。

Sace devā manussaloke uppajjeyyuṃ, te puññakammāni kareyyuṃ.

7. 

如果你們尋求真理的話,你們會靠近正住在寺院裡的佛陀。

Sace tvaṃ saccaṃ pariyesatha/ pariyeseyyātha, tvaṃ vihāre/ vihārasmiṃ vasantaṃ Buddhaṃ/ Tathāgataṃ upasaṅkameyyātha.

8. 

如果你教導商人的話,他會成為善人。

Sace tvaṃ vāṇijaṃ ānusāseyyāsi/ ovadeyyāsi, so sappuriso bhavissati.

9. 

如果我邀請沙門的話,他將來家說示法。

Sace/ Yadi ahaṃ samaṇaṃ nimanteyyāmi/ pakkoseyyāmi, so dhammaṃ desetuṃ/ desituṃ gehaṃ āgamissati.

10.

如果你是善人的話,你不會殺正在森林中漫步的很多頭牛。

Sace tvaṃ sappuriso bhavasi araññe āhiṇḍante goṇe na māressasi.

11.

如果你們在田裡工作的話,你們將得到財富和穀物。

Sace/ Yadi tumhe khette kammaṃ kareyyātha, tumhe dhanaṃ ca dhaññaṃ ca

labhissatha.

12.

如果國王想要依法統治島的話,他會與智者們和大臣們討論。

Sace/ Yadi bhūpālo dhammena dīpaṃ pāletuṃ iccheyya/ ākaṅkheyya, so paṇḍitehi ca amaccehi ca  mantessati/ manteyya.

13.

如果你在田裡工作的話,你會看到正在耕作的農夫們。

Sace tvaṃ khette kammaṃ kareyyāsi, kasante kassake passeyyāsi.

14.

我看到在公園裡與猴子一起正在玩的男孩們。

Ahaṃ vānarena/ makkaṭena saha uyyāne kīḷante kumāre passāmi.

15.

如果他們想要看正在唱的很多隻鳥的話,他們將去公園。

Sace te gāyante sakuṇe passituṃ iccheyyuṃ, te uyyānaṃ gamissanti.

16.

如果你們聽法的話,你們將能夠正當地生活。

Sace tumhe dhammaṃ suṇeyyātha dhammena jīvituṃ sakkissatha.

17.

如果你放棄惡友們的話,你將成為善人。

Sace tvaṃ pāpamitte parivajeyyāsi, tvaṃ sappuriso bhāvissasi.

18.

如果大臣不是善人,我們將不接近他。

Sace amacco sappuriso na hoti, mayaṃ taṃ upasaṅkamissāma.

19.

如果有很多個水果在樹上的話,我將爬樹去摘它們。

Sace rukkhe phalāni bhavanti/ honti, ahaṃ tāni ocinituṃ rukkhaṃ āruhissāmi.

20.

如果我摘很多個水果的話,你們將與朋友們一起吃它們。

Sace ahaṃ phalāni ocineyyāmi, tumhe mittehi saddhiṃ tāni bhuñjissatha.

 

 

 

第十六課  命令式(imperative

 

16.1.     命令式imp.

「命令」語氣表示命令、祝福、懇求或希望。

 

語基 paca = to cook

 

   

人稱

 

 

3

(So) pacatu

他煮!

(Te) pacantu

他們煮!

2

(Tvaṃ) paca, pacāhi

你煮!

(Tumhe) pacatha

你們煮!

1

(Ahaṃ) pacāmi

我煮!

(Mayaṃ) pacāma

我們煮!

 

應被注意到-第二和第一人稱的單數和複數有如在現在式中的相同型式。

禁止」的不變語也與「命令式」一起被使用。

 

16.2. 在句子構造中的例子:

 

單數

1.

So vāṇijānaṃ bhattaṃ pacatu.          

讓他為商人們煮飯!

2.

Tvaṃ rathena nagaraṃ gaccha / gacchāhi.

你坐車去城市吧!

3.

Ahaṃ dhammaṃ uggaṇhāmi.

讓我學習法!

複數

1.

Te vāṇijānaṃ bhattaṃ pacantu.         

讓他們為商人們煮飯!

2.

Tumhe rathena nagaraṃ gacchatha.

你們坐車去城市吧!

3.

Mayaṃ dhammaṃ uggaṇhāma.

讓我們學習法!

 

禁止」的不變語         

範例

1.  Mā tumhe saccaṃ parivajjetha.

你們不要避真理!

 

2.  Mā te uyyānamhi pupphāni ocinantu.

讓他們不要在公園裡採集很多株花!

 

 

 

十六

 

16.3  翻譯成中文  

 

1. 

Bhūpālā dhammena dīpaṃ pālentu.

希望國王們正當地保護島!

2. 

Mā manusso bhāyatu, sace so saccaṃ jānāti, bhāsatu.

讓人不要害怕!假如他知道真實,希望他說!

3. 

Tumhe pāpaṃ karonte putte ovadatha.

你們教誡正在造惡的兒子們!

4. 

Sugato dhammaṃ desetu, sāvakā ca upāsakā ca vihārasmiṃ nisīdanti.

希望善逝說示法!諸弟子和優婆塞們坐在寺院裡。

5. 

Mā te pāpakammāni katvā manussalokamhā cavitvā narake (in purgatory)

uppajjantu.

希望他們不要造了諸惡業、從人界死之後而出生在地獄裡!

6. 

Mā corā kassakānaṃ goṇe mārentu.

希望小偷們不要殺死農夫們的很多頭牛!

7. 

Mā tvaṃ sunakhaṃ āmasāhi, so taṃ (you) ḍaseyya.

你不要撫摸狗!它可能咬你。

8. 

Tumhe dīpe jāletvā vihārasmiṃ rūpāni oloketha.

你們點很多燈之後而注意到很多事物在寺院裡。

9. 

Tumhe asappurise āmantetvā dhammena jīvituṃ anusāsatha.

你們叫惡人們之後而教導要依法生活。

10.

Putta, mā tvaṃ pāpamitte upasaṅkama.

兒子!你不要靠近惡友們吧!

11.

Sace tumhe saccam bhāsituṃ ussaheyyātha, tumhe sappurisā bhaveyyātha.

如果你們嘗試要說真實的話,你們會成為諸善人。

12.

Sace tvaṃ pāsāṇe khipeyyāsi, kākā ca sakuṇā ca ākāsaṃ uppateyyuṃ

如果你丟很多個石頭的話,很多隻烏鴉和很多隻鳥會飛向天空。

13.

Mā dāraka pānīyaṃ pivitvā pattaṃ bhinda.

小孩!你不要喝飲料之後而打破碗!

14.

Mā suvaṇṇaṃ coretvā gacchantā corā samuddaṃ tarantu.

不要讓偷了黃金之後而正要走的小偷們渡越海!

15.

Upāsaka, mā putte akkosāhi, samaṇehi saddhiṃ mantetvā putte anusāsāhi.

優婆塞!你不要罵兒子們!(你)跟諸沙門商議之後而教導兒子們吧!

 

 

16.4  翻譯成巴利文  

 

1. 

希望正統治島的國王正當地保護人們!

Dīpaṃ pālento bhūpālo dhammena manusse rakkhatu.

2. 

讓正在公園裡玩的孩子們採集正在落下的很多葉子!

Uyyāne kīḷantā dārakā patantāni paṇṇāni ocinantu/ saṃharantu.

3. 

讓農夫們和商人們集合在國王的庭園裡!

Kasskā ca vāṇijā ca bhūpālassa uyyāne sannipatantu.

4. 

讓兒子們登上山去看很多隻獅子、很多隻鹿和很多隻鳥吧!

Puttā sīhe ca mige ca sakuṇe ca passituṃ pabbataṃ āruhantu.

5. 

如果你們想要保護很多隻鹿,不要砍在很多個森林中的很多棵樹吧!

Sace tumhe mige rakkhituṃ icchatha mā araññesu rukkhe chindatha.

6. 

不要讓小孩從樓梯下來!他將掉下。

Mā dārako sopānamhā oruhatu, so patissati.

7. 

讓農夫耕作很多塊田之後而播種很多種子,不要讓他殺很多隻山羊!

Kassko khette kasitvā bījāni vapatu, mā so aje hanatu.

8. 

讓用嘴正叼很多個水果的很多隻鸚鵡飛走吧!

Tuṇḍehi phalāni gahetvā/ gaṇhantā sukā/ suvā uppatantu/ uḍḍentu.

9. 

兒子們!你們不要造諸惡而正當地生活吧!

Mā puttā tumhe pāpāni karotha, dhammena jīvatha.

10.

希望佛陀的弟子們得到很多佈施和很多件袈裟!

Buddhassa/ Sugatassa sāvakā dānāni ca cīvarāni ca labhantu.

11.

讓孩子們從家離開之後而看到從山正升起的月亮!

Dārakā gehā/ gehamhā nikkhamitvā pabbatasmā udentaṃ candaṃ passantu.

12.

男孩們!你們不要與獵人一起去之後而殺在森林裡的很多隻鹿!

Kumārā, mā tumhe luddakehi saddhiṃ gantvā araññe mige māretha.

13.

你們跑向家之後,帶來水(飲料)給正在耕田的農夫們!

Tumhe gehaṃ dhāvitvā khettaṃ kasantānaṃ kassakānaṃ pānīyaṃ/ udakaṃ āharatha.

14.

(你們)不要從國王的使者問很多個問題!

Mā bhūpālassa dūtā/ dūtamhā pañhe pucchatha.

15.

優婆塞們!你們應努力避惡之後而做諸善行!

Tumhe upāsakā, akusalaṃ parivejjetvā kusalakammāni karotuṃ ussahatha.

 

 

第十七課  過去式(aorist

 

17.1.     過去式aor.

 

17.1.1. -a結尾語基的動詞活用conjugation):

語基 paca = to cook

  

人稱

 

 

3

(So)  apaci,

paci

他煮了

(Te)  apaciṃsu,

paciṃsu

他們煮了

2

(Tvaṃ) apaci,

paci

你煮了

(Tumhe) apacittha,

pacittha

你們煮了

1

(Ahaṃ) apaciṃ,

paciṃ

我煮了

(Mayaṃ) apacimha,

pacimha

我們煮了

     應注意         

 a- apaci, apaciṃsu等等中不是一個否定的接頭詞。

它是一個表示「過去式」的附加接頭成分。

 有結尾-語基的動詞同樣用如上之「過去式」變化。

17.1.2. -e結尾語基的動詞活用conjugation

語基core = to steal

   

人稱

 

 

3

(So) coresi, corayi

偷了

(Te) coresuṃ, corayiṃsu

他們偷了

2

(Tvaṃ) coresi

偷了

(Tumhe) corayitha  

你們偷了

1

(Ahaṃ) coresiṃ, corayiṃ

偷了

(Mayaṃ) corayimha

我們偷了

17.2. 在句子構造中的例子:

單數

1.

Bhūpālo dīpe cari / acari.

Samaṇo dhammaṃ desesi.    

國王在島上散步了。

沙門說示了佛法。

2.

Tvaṃ bhaṇḍāni vikkiṇi.

Tvaṃ pupphāni pūjesi.

你賣了很多東西。

你供養了很多株花。

3.

Ahaṃ pabbataṃ āruhiṃ.

Ahaṃ dīpaṃ jālesiṃ/ jālayiṃ.

我登上了山。

我點了燈。

複數

1.

Bhūpālā dīpesu cariṃsu /

acariṃsu.

Samaṇā dhammaṃ desesuṃ/

desayiṃsu.

國王們在很多個島上散步了。

沙門們說示了佛法。

2.

Tumhe bhaṇḍāni vikkiṇittha. 

Tumhe pupphāni pūjayittha.

你們賣了很多東西。

你們供養了很多株花。

3.

Mayaṃ pabbate āruhimha.

Mayaṃ dīpe jālayimha.

我們登上了很多座山。

我們點了很多盞燈。

 

十七 

 

17.3  翻譯成中文  

 

1. 

Kassako khettaṃ kasitvā nahāyituṃ udakaṃ otari.

農夫耕田之後,下了水去洗澡。

2. 

Uggaṇhantānaṃ dārakānaṃ dātuṃ ācariyā kusumāni āhariṃsu.

老師們帶來了很多株花給正在學習的很多個小孩。

3. 

Upāskā āsanehi uṭṭhahitvā dhammaṃ desetuṃ upasaṅkamantaṃ samaṇaṃ

vandiṃsu.

優婆塞們從座位起來之後,禮拜了正靠近要說示佛法的沙門。

4. 

Nagaresu kammāni katvā vetane labhituṃ ākaṅkhamānā narā gāmehi nikkhamiṃsu.

在很多個城市做很多事之後而希望得到很多薪水的人們,從很多個村莊離開了。

5. 

¾cariyo āsanaṃ dussena chādetvā samaṇaṃ nisīdituṃ nimantesi.

老師用布舖蓋座位之後,邀請了沙門坐下。

6. 

Kumāro dvāraṃ vivaritvā rukkhamhā oruhante vānare passamāno aṭṭhāsi (stood).

男孩打開門之後,站立了看著正從樹下來的很多隻猴子。

7. 

Paṇḍito  goṇe coretvā   akusalaṃ karonte nare   pakkositvā ovadi.

叫偷很多頭牛後而正在造惡的人們之後,智者教誡了

8. 

Yācakassa puttā rukkhehi patantāni phalāni saṃharitvā āpaṇasmiṃ

vikkiṇiṃsu.

乞丐的兒子們採集正從很多棵樹掉下的很多個水果之後,在市場裡賣了。

9. 

Kassako dhaññaṃ minitvā vāṇijassa vikkiṇituṃ pahiṇi.

農夫計量玉米之後而送去了賣給商人。

10.

Dhammaṃ uggaṇhitvā samaṇo bhavituṃ ākaṅkhamāno amacco ācariyaṃ

pariyesamāno Buddhaṃ upasaṅkami.

學習法之後而期望著成為沙門、正尋求老師的大臣接近了佛陀。

11.

Sace tumhe gāmaṃ pāpuṇeyyātha mitte olokeyyātha.

如果你們到達村莊的話,你們會看朋友們。

12.

Paṇḍitamhā pañhe pucchitvā saccaṃ jānituṃ mātulo ussahi.

從智者問很多個問題之後,為了知道真理,叔叔努力了。

13.

Pāsāṇamhi ṭhatvā ajaṃ khādantaṃ sīhaṃ disvā vānarā bhāyiṃsu.

看到站在石頭上後而正在吃山羊的獅子之後,很多隻猴子害怕了。

14.

Rukkhamūle nisīditvā gītāni gāyantānaṃ kumārānaṃ kāyesu paṇṇāni ca

pupphāni ca patiṃsu.

很多樹葉和很多株花落到了坐在樹腳下後而正在唱很多首歌的男孩們的身上。

15.

Tumhe dhanaṃ saṃharamānā mā samuddaṃ taritvā dīpaṃ gacchatha.

正積聚財富的你們不要渡海之後而去島!

16.

¾paṇasmiṃ bhaṇḍāni vikkiṇantassa vāṇijassa ratho atthi. (所屬句型)

正在市場裡賣很多東西的商人有車子。

17.

Ahaṃ puttassa dātuṃ dussaṃ sibbanto gītaṃ gāyiṃ.

正在縫布給兒子時,我唱了歌。

18.

Sūkarā ca sunakhā ca khette āvāṭe khaṇiṃsu.

很多隻豬和很多隻狗在田裡挖了很多個洞

19.

Purisā rukkhamūle nisīditvā tāpasena bhāsamānaṃ suṇiṃsu.

很多人坐在樹腳下之後,聽了經由苦行者正在說的。

20.

Luddakena saddhiṃ vane āhiṇḍante  putte  āmantetvā kassakā akkosiṃsu.

農夫們叫與獵人正漫步在森林裡的兒子們之後而罵了。

21.

Mā tvaṃ suvaṇṇapattaṃ vikkiṇitvā khagge kiṇāhi.

你不要賣金缽之後而買很多隻劍!

22.

So bhaṇḍāni ca khettaṃ ca goṇe ca puttānaṃ datvā gehaṃ pahāya samaṇo

bhavituṃ cintesi.

給了兒子們很多東西、田和很多頭牛,放棄家之後,他考慮了要成為沙門。

23.

Dhammena jīvantā sappurisā mige na māresuṃ.

正當地生活的善人們沒殺了很多隻鹿。

24.

Ahaṃ sopānaṃ āruhiṃ, te sopānamhā oruhiṃsu.

我爬上了樓梯,他們從樓梯下來了。

25.

Sahāyakā udakaṃ otaritvā nahāyantā padumāni ociniṃsu.

朋友們下水之後而正在洗澡時,摘了很多株蓮花。

 

 

 

 

 

 

 

17.4  翻譯成巴利文  

 

1. 

小孩用水灑很多株蓮花之後而用它們供養了佛陀。

Dārako udakena padumāni āsiñcitvā tehi Buddhaṃ pūjesi.

2. 

很多人得到薪水而去了市場之後,買了很多東西。

Purisā vetanaṃ labhitvā āpaṇaṃ gantvā bhaṇḍāni kiṇiṃsu.

3. 

漁夫從海帶來很多魚之後而賣了它們給農夫們。

Dhīvaro samuddamhā macche āharitvā kassakānaṃ te vikkiṇi.

4. 

如果你去洗澡,洗孩子們的很多件衣服吧!

Sace tvaṃ nahāyituṃ gacchasi, dārakānaṃ vatthāni dhovāhi.

5. 

很多隻鸚鵡和很多隻烏鴉從很多棵樹飛向了天空。

Sukā/ Suvā ca kākā ca rukkhehi ākāsaṃ uppatiṃsu/ uḍdesuṃ.

6. 

(你們)不要罵在樹腳下與狗正在玩的很多個小孩!

Mā rukkhamūle sunakena saddhiṃ kīḷante dārake akkosatha.

7. 

我對為了看國王而集合之後、正坐在庭園裡的人們說了。

Bhūpālaṃ passituṃ sannipatitvā uyyāne nisīdantānaṃ manussānaṃ ahaṃ

kathesiṃ.

8. 

看到正進入房子的蛇之後,我們害怕了。

Gehaṃ pavisantaṃ sappaṃ disvā mayaṃ bhāyimha.

9. 

我給了與朋友一起正在吃飯的兒子水。

Mittena saddhiṃ/ saha bhattaṃ bhuñjantassa puttassa ahaṃ pāṇīyaṃ/ udakaṃ adadiṃ/ adāsiṃ.

10.

(你們)不要做諸惡;為了從人界死後而進入天界,做諸善吧!

Mā pāpāni karotha manussalokamhā/ manussalokasmā cavitvā saggaṃ pavisituṃ kusalāni karotha.


第十八課 -ā結尾的女性名詞之曲用(Declension

 

18.1. -ā結尾的女(陰)性名詞語尾變化(曲用Declension

範例:vanitā - woman女人

 

 
     

1.

nom.

vanitā

vanitā, vanitāyo

2.

acc.

vanitaṃ

vanitā, vanitāyo

3.

ins.

vanitāya

vanitāhi (vanitābhi)

4.

dat.

vanitāya

vanitānaṃ

5.

abl.

vanitāya

vanitāhi (vanitābhi)

6.

gen.

vanitāya

vanitānaṃ

7.

loc.

vanitāya, vanitāyaṃ

vanitāsu

8.

voc.

vanite

vanitā, vanitāyo

 

18.2 單字集-以下名詞同樣地字尾變化(大部分-ā結尾的名詞是女性

 

-ā結尾的女性名詞

1.

kaññā / dārikā

女孩

13.

vālukā

沙子

2.

gaṅgā

恆河

14.

mañjūsā

盒子、寶函

3.

nāvā

船、舟

15.

mālā

花環、花鬘

4.

ammā

母親

16.

surā

榖酒

5.

paññā

智慧、般若

17.

sākhā

分枝、枝條;溪流、

支流、渠

6.

sālā

講堂、會堂、

小屋、家屋

18.

devatā

天人

7.

bhariyā

妻子、太太

19.

parisā

大眾、集會處

8.

sabhā

會議、集會

20.

saddhā

信仰、信、信用

9.

kathā

談話、言論、

演說

21.

gīvā

頸、脖子

10.

latā

蔓草

22.

jivhā

舌頭

11.

guhā

洞窟、洞穴、心

23.

pipāsā

渴、渴望、欲求;

大酒家

12.

chāyā

影子

24.

khudā

飢餓

 

 

18.3 單字集-動詞

動詞(pr.3,s.

1.

sakkoti

能、能夠

9.

nilīyati

棲止、潛藏、隱藏

2.

parivāreti

圍繞、陪伴

10.

sallapati    

會談、共語

3.

nivāreti

防護、遮止

11.

modati

喜悅、喜歡

4.

anubandhati

跟隨、追蹤、隨

12.

sukhaṃ vindati

經驗樂

5.

kujjhati

發怒、生氣

13.

dukkhaṃ vindati

經驗苦

6.

namassati

禮拜、拜

14.

paṭiyādeti  

準備、安排、整頓

7.

poseti

養育、教養

15.

pakkhipati

投入、含、裝、

放置

8.

vāyamati

努力、勤勉

 

 

 

      

十八 

 

18.4  翻譯成中文  

 

1. 

Sace sabhāyaṃ kaññāyo katheyyuṃ aham pi kathessāmi.

如果女孩們在集會裡說的話,我也將說。

2. 

Dārikāyo pupphāni ocinitvā sālāyaṃ nisīditvā mālāyo kariṃsu.

採集了很多株花、坐在講堂裡之後,女孩們做了很多個花環。

3. 

Vanitā rukkhassa sākhāyo chinditvā ākaḍḍhi.

女人砍了樹的很多分枝之後而拉了。

4. 

Bhariyā mañjūsāsu vatthāni ca suvaṇṇaṃ ca ṭhapesi.

太太放了很多件衣服和黃金在很多個盒子裡。

5. 

Dārikā pāsādassa chāyāyaṃ nisīditvā vālukāya kīḷiṃsu.

女孩們坐在大樓的蔭影處之後而玩弄了沙子(具格)。

6. 

Bhariyāya kathaṃ sutvā pasīditvā kassako sappuriso abhavi.

聽了太太的言語而歡喜之後,農夫變成了善人。

7. 

Devatāyo puññāni karonte dhammena jīvante manusse rakkhantu.

希望天人們保護正做諸福而正當地生活的人們!

8. 

Pabbatasmiṃ guhāsu vasantā sīhā vālukāya kīḷante mige māresuṃ.

住在山上很多個洞穴裡的很多隻獅子,殺了正在玩弄沙子的很多隻鹿。

9. 

Ammā dārikāya kujjhitvā hatthena pahari.

媽媽對女孩發怒之後而用手打了。

10.

Vanitāyo saddhāya bhattaṃ pacitvā vihāraṃ netvā samaṇānaṃ pūjesuṃ.

因信仰而煮了飯、帶到寺院之後,女人們供養了給諸沙門。

11.

Tumhe mā suraṃ pivatha, mā gilānā (sick) bhavituṃ ussahatha.

你們不要飲酒,不要嘗試變成病人!

12.

Dhammena dhanaṃ saṃharamānā paññāya putte posentā narā manussaloke

sukhaṃ vindanti.

正當地積聚財富、以智慧養育兒子們的人們在人界裡經驗樂。

13.

Sace tumhe nāvāya gaṅgaṃ tareyyātha dīpasmiṃ vasante tāpase disvā āgantuṃ sakkissatha.

如果你們搭船渡恆河的話,看到正住在島上的苦行者們之後而將能夠回來。

14.

Parisaṃ parivāretvā pāsādamhā nikkhamantaṃ bhūpālaṃ disvā vanitāyo

modanti.

看到伴隨了群眾而正從皇宮出發的國王之後,女人們喜悅。

15.

Kaññāyo sālāyaṃ sannipatitvā kumārehi saddhiṃ sallapiṃsu.

女孩們在講堂集合之後而跟男孩們一起會談了。

16.

Khudāya pīḷentaṃ gilānaṃ yācakaṃ disvā ammā bhattaṃ adadi / adāsi.

看到正被飢餓折磨的生病乞丐之後,媽媽給了飯

17.

Guhāyaṃ nilīyitvā suraṃ pivantā corā sīlaṃ passitvā bhāyiṃsu.

潛藏在洞穴裡之後而正在飲酒的小偷們,看到獅子之後而害怕了。

18.

Varāhe māretvā jīvanto naro gilāno hutvā dukkhaṃ vindati.

殺很多隻豬後而生活的人,有病之後經驗苦。

19.

Vāṇijassa āpaṇe mañjūsāyaṃ mūlaṃ (money) atthi.

有錢在商人的商店盒子裡。

20.

Samaṇā manusse pāpā nivāretvā sappurise kātuṃ vāyamanti.

諸沙門防護人們離惡之後而努力使成為善人們。

 

 

18.5  翻譯成巴利文  

 

1. 

正要向我的媽媽問去寺院的路,男人在路上站立了。

Vihāraṃ gantuṃ maggaṃ mayā ammāya pucchanto puriso/ naro magge aṭṭhāsi.

2. 

因信仰而為諸沙門準備飯之後,女人帶到了寺院。

Saddhāya amaṇānaṃ odanaṃ/ bhattaṃ paṭiyādetvā vanitā vihāraṃ nesi.

3. 

正當地生活著,你能夠尋求財富。

Tvaṃ dhammena jīvanto dhanaṃ pariyesituṃ sakkosi.

4. 

正坐在房子的蔭影裡,女孩們割蔓草的很多枝條。

Dārikā gehassa chāyāyaṃ nisīdantiyo latāya sākhāyo chindanti.

5. 

惡人們沒教誡了正在飲酒的兒子們。

Asappurisā suraṃ pivante putte na ovadiṃsu

6. 

拿籃子和錢之後,女孩去了市場買玉米。

Piṭakaṃ ca mūlaṃ ca ādāya/ gahetvā kaññā/ dārikā dhaññaṃ kiṇituṃ āpaṇaṃ

agacchi/ agami.

7. 

如果你們點很多盞燈的話,優婆塞們將看到很多事物在寺院裡

Sace tumhe dīpe jāleyyātha, upāsakā vihāre/ vihārasmiṃ rūpāni passissanti.

8. 

善人們!你們學習法之後努力正當地生活吧!

Tumhe sappurisā dhammaṃ uggaṇhitvā dhammena jīvituṃ ussahatha.

9. 

如果你努力的話,你可以避惡之後而為善。

Sace tvaṃ ussaheyyāsi pāpaṃ nivāretvā puññaṃ/ kusalaṃ kātuṃ sakkosi.

10.

看到正睡在洞穴裡的獅子之後,女人跑了。

Vanitā guhāyaṃ sayantaṃ sīhaṃ disvā dhāvi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

第十九課  過去分詞(past participle

19.1.     過去分詞(pp.  

過去分詞(pp.)的形成     動詞+(-i-)+ -ta

範例:

pr. 3, s.

+

-i-

+

ta

=

過去分詞

 

pacati

bhāsati

yācati

deseti

pūjeti

gacchati

hanati

nayati / neti

pac

bhās

yāc

dis'

pūj

gam

han

+

+

+

+

+

+

+

+

i

i

i

i

i

 

 

 

+

+

+

+

+

+

+

+

ta

ta

ta

ta

ta

ta

ta

ta

=

=

=

=

=

=

=

=

pacita 

bhāsita

yācita 

desita 

pūjita

gata

hata   

nīta

被煮

被說

被乞討、被乞求

被說示

被供養

已去、到達

被殺

被帶、完成、被確定

 

過去分詞(pp.)的形成     動詞-na

範例:

pr.3,s.

+

na

=

過去分詞

 

chindati

bhindati

nisīdati

tarati

chid

bhid

ni + sad

tṛ

+

+

+

+

na

na

na

na

=

=

=

=

chinna

bhinna

nisinna

tiṇṇa

被砍、被割、被切

被打破、被破壞

已坐

已渡、已渡脫

 

19.2. 過去分詞有【被動義】當它們由【及物動詞】 而被形成時;

過去分詞有【主動義】當它們由【不及物動詞】 而被形成時。

過去分詞的曲用有三性      男性和中性結尾-a

女性結尾-ā

 

Pacati, chindati, nimanteti及物動詞,因此:

pacito odano = 被煮的飯(被動義)

chinnaṃ paṇṇaṃ =被割的葉子(被動義)

nimantitā kaññā =被邀請的女孩(被動義).

 

gacchati, patati, tiṭṭhati不及物動詞,因此:

manusso gato (hoti) = 人已經走 (主動義) ;

pupphaṃ patitaṃ (hoti) = 花已經落下 (主動義) ;

kaññā ṭhitā (hoti) = 女孩已經站著 (主動義).

19.3 以下是一些過去分詞:

 

 

pr.3,s.

過去分詞

中譯

 

pr.3,s.

過去分詞

中譯

1.

kasati

kasita,

kaṭṭha

被耕作

19.

pivati

pīta

已喝、被喝

2.

pucchati

pucchita,

puṭṭha

被問

20.

cavati

cuta

已離開、

已死

3.

pacati

pacita,

pakka

被煮

21.

hanati

hata

被殺

4.

ḍasati

daṭṭha

被咬

22.

nikkhamati

nikkhanta

已離開

5.

phusati

phuṭṭha

被觸

23.

jānāti

ñāta

已知

6.

pavisati

paviṭtha

已進入

24.

suṇāti

suta

已聽、被聽

7.

āmasati

āmasita,

āmaṭṭha

被摸

25.

mināti

mita

被衡量、

被計量

8.

labhati

laddha,

labhita

已得到

26.

gaṇhāti

gahita

已拿、被拿

9.

ārabhati

āraddha

已開始

27.

kiṇāti

kīta

10.

bhavati

bhūta

已有、已是

、已存在

28.

pāpuṇāti

patta

已得、到達

11.

bhuñjati

bhuñjita,

bhutta

已吃

29.

karoti

kata

已做、被做

12.

vapati

vutta

已播種

30.

tiṭṭhati

ṭhita

已站、停

住、生存

13.

vasati

vuttha

已住、

被住

31.

harati

haṭa

已帶走、

被帶走

14.

āsiñcati

āsitta

已灑

32.

kujjhati

kuddha

已生氣、發怒

15.

khipati

khitta

33.

dadāti

dinna

被給

16.

dhovati

dhovita,

dhota

已跑

34.

pasīdati

pasanna

已歡喜

17.

pajahati

pahīna

已放棄

35.

passati

diṭṭha, ()

已看、被看

18.

vivarati

vivaṭa

已打開、

被打開

36.

muñcati

mutta

已解脫

 

 

19.4. 在句子構造中的例子:

 

1.

Upāsakehi vihāraṃ paviṭṭho Buddho diṭṭho hoti.

已經進入寺院的佛陀被優婆塞們看見。

2.

Te Buddhena desitaṃ dhammaṃ suṇiṃsu.

他們聽聞了被佛陀開示的法。

3.

Dārikāya āhaṭāni bhaṇḍāni ammā piṭakesu pakkhipi.

媽媽放了被女孩帶來的很多東西在很多個籃子裡。

4.

Vāṇijo patitassa rukkhassa sākhāyo chindi.

商人砍了已倒下樹的很多分枝。

5.

Mayaṃ udakena āsittehi pupphehi Buddhaṃ pūjema.

我們以已用水灑的很多株花供養佛陀。

6.

Kassakena kasite khette sūkaro sayati.

豬睡在已被農夫耕作的田裡。

      

 

 

十九 

 

19.5.  翻譯成中文  

 

1. 

Ammāya mañjūsāyaṃ pakkhittaṃ suvaṇṇaṃ dārikā na gaṇhi.

女孩沒拿了被放在媽媽的盒子裡的黃金。

(或女孩沒拿了被媽媽放在盒子裡的黃金。)

2. 

Dhotāni vatthāni gahetvā bhariyā udakamhā uttari.

拿被洗好的很多件衣服之後,太太從水出來了。

3. 

Kassakehi uyyāne ropitesu rukkhesu phalāni bhaviṃsu.

有了很多個水果在農夫們所種植在庭園裡的很多棵樹上。

4. 

Buddhā devehi ca narehi ca pūjitā honti.

諸佛被諸天人和人們禮敬。

5. 

Udakena pūritaṃ pattaṃ gahetvā vanitā gehaṃ āgatā hoti.

拿了被用水填滿的缽之後,女人已回到家。

6. 

Adhammena (unrighteously) dīpaṃ pālentena bhūpālena pīḷitā manussā kuddhā honti.

被不正當地統治島的國王折磨的人們是發怒的。

7. 

Pakkaṃ (ripe) phalaṃ tuṇḍena gahetvā uḍḍentaṃ suvaṃ ahaṃ apassiṃ.

我看到了用嘴叼成熟水果之後而正在飛翔的鸚鵡。

8. 

Udento suriyo brāhmaṇena namassito hoti.

正升起的太陽被婆羅們禮拜。

9. 

Ammāya jālitaṃ dīpaṃ ādaya putto vihāraṃ paviṭṭho hoti.

拿了被媽媽點燃的燈之後,兒子已進入寺院。

10.

Vanitāya dussena chādite āsane samaṇo nisīditvā sannipatitāya parisāya dhammaṃ desesi.

沙門坐在被女人用布舖蓋好的座位上之後,為已經集合的大眾開示了佛法。

11.

Kassakena khettaṃ ānītā goṇā  tiṇaṃ khādantā  āhiṇḍiṃsu.

被農夫帶到田而正吃著草的很多頭牛,漫步了。

12.

Vāṇijā mañjūsāsu ṭhapitāni dussāni na vikkiṇiṃsu.

商人們沒賣了被保存在很多個盒子裡的很多塊布。

13.

Sace tvaṃ saccaṃ jāneyyāsi mā puttaṃ akkosa.

如果你知道真實的話,不要罵兒子。

14.

Nāvāya nikkhantā narā samuddaṃ taritvā dīpaṃ pāpuṇitvā bhariyāhi

saddhiṃ kathentā modanti.

正搭船離開的男人們,渡了海、到達島之後,在跟太太們說話時喜悅。

 

15.

 

Magge ṭhite vāṇijassa sakaṭe ahaṃ kaññāya ānītāni bhaṇḍāni ṭhapesiṃ.

在被停在路上的商人的牛車上。我放了被女孩帶來的很多東西。

16.

Dhammena laddhena dhanena putte posetvā jīvantā manussā devatāhi rakkhitā honti.

用正當地得到的財富養育兒子們之後而生活的人們,成為被諸天人保護者們。

17.

Sāvakehi ca upāsakehi ca parivārito Buddho vihārassa chāyāya nisinno hoti.

被諸弟子和諸優婆塞圍繞的佛陀,已坐在寺院的蔭影處裡。

18.

Ammāya pāpehi nivāritā puttā sappurisā hutvā dhammaṃ suṇanti.

被媽媽遮止諸惡的兒子們,成為善人們之後而聽法。

19.

Kassake pīḷentā corā paṇḍitena anusāsitā sappurisā bhavituṃ vāyamantā upāsakehi saddhiṃ uyyāne rukkhe ropenti.

折磨農夫們的小偷們,被智者勸告、正努力成為善人,與優婆塞們種植很多棵樹在公園裡。

20.

Vanitā puttāya paṭiyāditamhā bhattamhā  khudāya pīḷitassa  yācakassa ṭhokaṃ (little) datvā pānīyaṃ ca dadi / adāsi.

給被飢餓壓迫的乞丐少許為兒子準備的飯之後,女人給了飲料。

21.

Sabhāyaṃ nisīditvā dārikāya gāyitaṃ gītaṃ sutvā kaññāyo modiṃsu.

坐在會堂、聽小孩所唱的歌之後,女孩們喜悅了。

22.

Amaccena nimantitā purisā sālāyaṃ nisīdituṃ asakkontā (unable) uyyāne sannipatiṃsu.

被大臣邀請的人們,不能坐在會堂而在公園裡集合了。

23.

Kassakehi khettesu vuttehi bījehi thokaṃ (little) sakuṇā khādiṃsu.

很多隻鳥從農夫們所播種在很多塊田裡的很多種子吃了少許。

24.

Kumārehi rukkhamūle nilīyitvā sayanto sappo diṭṭho hoti.

蛇被男孩們看到在樹腳下潛藏之後而正在睡。

25.

Vāṇijena dīpamhā āhaṭāni vatthāni kiṇituṃ vanitāyo icchanti.

很多個女人想要買被商人從島帶來的很多件衣服。

26.

Sace bhūpālo dhammena manusse rakkheyya te kammāni katvā dārake posentā sukhaṃ vindeyyuṃ.

如果國王正當地保護人們的話,他們做很多事之後,養育著很多小孩而會

經驗樂。

27.

Puttena yācitā ammā mittānaṃ odanaṃ paṭiyādesi.

被兒子請求的媽媽,為朋友們準備了飯。

28.

Amaccena puṭṭhaṃ pañhaṃ adhigantuṃ asakkonto corānaṃ dūto cintetuṃ

ārabhi.

不能了解被大臣問的問題,小偷們的使者開始了思考。

29.

Corehi guhāyaṃ nilīyitāni bhaṇḍāni passitvā vānarā tāni (them) ādāya rukkhe

āruhiṃsu.

看到被小偷們藏在洞穴裡的很多東西之後,很多隻猴子拿了那些之後而爬上了很多棵樹。

30.

Ahaṃ pariyesitaṃ dhammaṃ adhigantvā modāmi.

我了解已尋求到的法之後而喜悅。

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.6.  翻譯成巴利文  

 

1. 

已來到會堂的人不能跟大臣們說話了。

Sabhaṃ āgato puriso amaccehi saddhiṃ/ saha kathetuṃ na sakkosi.

2. 

拿媽媽所給的錢之後,小孩跑到了商店。

Ammāya dinnaṃ mūlaṃ ādāya dārako āpaṇaṃ dhāvi.

3. 

國王已坐在很多匹馬拉的車子裡。

Bhūpālo assehi ākaḍḍhite/ ākaḍḍhitasmiṃ rathe/ rathasmiṃ nisinno hoti.

4. 

跟智者商議之後,農夫們派遣了使者給國王。

Kassakā paṇḍitena saddhiṃ/ saha mantetvā bhūpālassa/ bhūpālāya santikaṃ dūtaṃ pesesuṃ/pahiṇiṃsu.

5. 

小孩們從打開的門離開了。

Dārakā vivaṭamhā dvāramhā nikkhamiṃsu.

6. 

下去水裡之後的女人們,洗了很多件衣服之後洗澡了。

Udakamhi otaritvā vanitāyo vatthāni dhovitvā nahāyiṃsu.

7. 

諸佛和他們的弟子們被諸天人和人們禮拜。

Buddhā ca sāvakā ca devehi ca manussehi ca vanditā/ pūjitā honti.

8.  

商人賣了被女人們縫的很多件衣服。

Vāṇijo vanitāhi sibbitāni vatthāni/ dussāni vikkiṇi.

9. 

我沒拿了女孩從森林帶來的很多株花和很多個水果。

Ahaṃ vanamhā/ vanasmā kaññāya/ dārikāya āhaṭāni pupphāni ca phalāni ca na gaṇhiṃ.

10.

被狗追趕的女孩們很快地跑到了家(sīghaṃ)

Sunakena/ Soṇena  anubandhitāyo kaññāyo sīghaṃ gehaṃ dhāviṃsu.

 

 

11.

 

 

老師看到女孩所作的惡行之後而勸告了她。

Ācariyo kaññāya/ dārikāya kataṃ pāpakammaṃ passitvā/ disvā taṃ ovadi.

12.

我們不點燃了被女人們準備的很多盞燈。

Mayaṃ vanitāhi paṭiyādite dīpe na jālayimha.

13.

你不要拖被農夫從山砍的很多分枝。

Mā tvaṃ kassakena chinnāyo sākhāyo pabbatmhā/ pabbatasmā ākaḍḍha.

14.

沒得到那個已作的薪水之後,女人發怒。

Vanitā assa kammassa vetanaṃ alabhitvā kuddhā hoti.

15.

(你)不要從坐在分枝上的男孩乞討很多個水果!

Mā sākhāyaṃ nisīdantamhā kumāramhā phalāni yāca.

16.

被婆羅門罵的女人,已坐在門(或坐在門之後)而哭。

Brāhmaṇena akkositā vanitā dvāre/ dvāramhi nisinnā/ nisīditvā rodati.

17.

被媽媽叫的女孩跑到了家去吃飯。

Ammāya pakkositā kaññā/ dārikā bhattaṃ bhuñjituṃ gehaṃ dhāvi.

18.

已試圖割很多蔓草的男人們,開始了拉很多分枝。

Latāyo chindituṃ ussahitā narā/ purisā/ manussā sākhāyo ākaḍḍhituṃ ārabhiṃsu.

19.

正當地生活、耕作很多塊田的農夫,跟太太和孩子們一起經驗樂。

Dammena jīvanto kassako khette kasanto bhariyāya ca dārakehi ca sukhaṃ

vindati.

20.

從天人界死後而出生在人界的天人們,正聽佛陀所開示的法而喜悅。

Devalokamhā cavitvā manussalokasmiṃ uppajjitvā devā/ surā Buddhena desitaṃ dhammaṃ suṇantā pasīdanti.

 

21.

 

被沙門教導的小偷們變成了善人們。

Samaṇena anusāsitā/ ovaditā corā sappurisā abhavuṃ/ bhaviṃsu.

22.

沒有很多個果實在農夫所種植的很多棵樹上。

Kassakena ropitesu rukkhesu phalāni na bhaviṃsu.

23.

被狗咬的女孩跑到了家後而哭了。

Sunakena ḍasitā kaññā/ dārikā gehaṃ dhāvitvā  rodi .

24.

大臣不為醫生所知。

Vejjena amacco na ñāto hoti.

25.

已坐在樹下的女孩們玩弄了沙子。

Rukkhamūle nisinnāyo kaññāyo/ dārikāyo vālukāya kīḷiṃsu.

ins. 具格

26.

兒子們!不要飲酒!

Mā puttā suraṃ pivatha./ Puttā, mā suraṃ pivatha.

27.

媽媽們防護小孩們離惡。

Ammā/ Ammāyo dārake pāpā/ pāpasmā nivārenti.

28.

我給了被口渴折磨的狗水。

Ahaṃ pipāsena pīḷitassa kukkurassa/ sunakassa udakaṃ adāsiṃ/ adadiṃ.

29.

看到正靠近來的獵人之後,我們在很多棵樹間躲藏了。

Āgacchantaṃ/ Upasaṅkamantaṃ luddakaṃ disvā mayaṃ rukkhesu nilīyimha.

30.

我們因信仰而準備了很多佈施物之後,給了諸沙門。

Mayaṃ saddhāya dānāni paṭiyādetvā samaṇānaṃ dadimha.


第二十課 -i-ī結尾的女性名詞之曲用(Declension

 

20.1. -i結尾的女(陰)性名詞語尾變化(曲用Declension

 

範例: Bhūmi = earth, ground

 

 
     

 

 

1.

nom.

bhūmi

bhūmī, bhūmiyo

2.

acc.

bhūmiṃ

bhūmī, bhūmiyo

3.

ins.

bhūmiyā

bhūmīhi, (bhūmībhi)

4.

dat.

bhūmiyā

bhūmīnaṃ

5.

abl.

bhūmiyā

bhūmīhi, (bhūmībhi)

6.

gen.

bhūmiyā

bhūmīnaṃ

7.

loc.

bhūmiyā, bhūmiyaṃ

bhūmīsu

8.

voc.

bhūmi

bhūmī, bhūmiyo

 

-ī結尾的女(陰)性名詞也類似-i結尾的語尾變化,

除了主格和呼格的單數結尾-ī之外。

 

20.2 單字集-以下名詞同樣地字尾變化

-i結尾的女性名詞

-ī結尾的女性名詞

1.

aṅguli

手指

1.

nadī

河流

2.

aṭavi

森林、林人

2.

nārī/ itthī

女人

3.

ratti

夜晚

3.

taruṇī

少婦

4.

doṇi

小船;木桶、槽

4.

bhaginī

姊妹

5.

yuvati

少女、閨女

5.

vāpī

池塘、沼

6.

yaṭṭhi

手杖、棒

6.

pokkharaṇī

蓮池、池水

7.

asani

雷電、電光、矢

7.

kadalī

香蕉;羚鹿

8.

nāḷi

筒、管、計量單位

8.

brāhmaṇī

婆羅門女

9.

rasmi

光線

9.

gāvī

牝牛

10.

iddhi

神通

10.

rājinī/ devī

皇后

11.

sammajjani

掃帚

11.

kumārī

女孩

 

 

 

 

20.3 單字集-動詞:

動詞(pr. 3, s.

1.

vyākaroti

解說、解答、記說

6.

nīhareti

取出、驅逐、除去

2.

pattheti

希求、欲求、渴望

7.

peseti

遣使、送、命令

3.

vissajjeti

花用、度過、回答、

分布、放棄、送出、

放掉、吐露

8.

paṭicchādeti

覆藏、包

4.

āroceti

告訴、告知、宣告

9.

veṭheti

包、捲、纏、遮蔽

5.

muñcati

自由、解脫

10.

viheṭheti

壓迫、困、害

二十 

 

20.4.  翻譯成中文  

 

1. 

Bhūpālo rājiniyā saddhiṃ nāvāya nadiṃ taranto udake carante macche olokento amaccehi saddhiṃ katheti.

國王與皇后一起乘船渡河、看到正在水中游的很多條魚時,跟大臣們說。

2. 

Pāniyaṃ pivitvā dārikāya bhūmiyaṃ nikkhitto patto bhinno hoti.

喝飲料之後而被女孩放在地上的缽被打破。

3. 

Kassakānaṃ gāviyo aṭaviyaṃ āhiṇḍitvā khettaṃ āgamiṃsu.

農夫們的很多頭牛在森林裡漫步之後而回到了田。

4. 

Rattiyā samuddasmiṃ patitā candassa rasmiyo oloketvā taruṇiyo modiṃsu.

看到(凝視)在夜晚落在海上的月亮的很多光線之後,少婦們喜悅了。

5. 

Upāsakā iddhiyā ākāse gacchantaṃ tāpasaṃ disvā pasannā honti.

優婆塞們看到正藉由神通在天空行走的苦行者之後而已經歡喜。

6. 

Bhaginiyā saddhiṃ pokkharaṇiyā tīre (bank) ṭhatvā so padumāni ocinituṃ

vāyami.

與姊妹們一起站在蓮池的岸上之後,他努力了去採集很多株蓮花。

7. 

Nāriyo vāpīsu nahāyituṃ vā (or) vatthāni dhovituṃ vā na icchiṃsu.

女人們不喜歡了在很多個池塘裡洗澡或洗很多件衣服。

8. 

Yuvatiyā puṭṭhaṃ pañhaṃ vyākātuṃ asakkonto ahaṃ tāya (with her) saddhiṃ sallapituṃ ārabhiṃ.

不能解答少女所問的問題時,我開始了跟她一起會談。

9. 

Asappurisena puttena kataṃ pāpakammaṃ paṭicchādetuṃ ammā na ussahi.

媽媽不試圖了去覆藏被非善人兒子作的惡業。

10.

Bhaginiyā dussena veṭhetvā mañcasmiṃ ṭhapitaṃ bhaṇḍaṃ itthī mañjūsāyaṃ

pakkhipi.

被妹(妹)用布抹拭之後而放在床上的東西,女人保存了(它)在盒子裡。

11.

Mā tumhe magge sayantaṃ kukkuraṃ viheṭhetha.

你們不要加害正睡在路上的狗!

12.

Sappuriso amacco dhanaṃ vissajjetvā yācakānaṃ vasituṃ sālāyo gāmesu karitvā bhūpālaṃ ārocesi.

善人大臣花了財富、在很多個村莊蓋很多間會堂給乞丐們住之後,告知了

國王。

13.

Kumāro suvaṃ hatthamhā muñcitvā taṃ uḍḍentaṃ passamāno rodanto rukkhamūle aṭṭhāsi.

從手鬆開鸚鵡之後而看著它正飛走時,男孩在樹腳下站立了哭泣著。

14.

Saddhāya dānaṃ dadamānā kusalaṃ karontā sappurisā puna (again) manussaloke uppajjituṃ patthenti.

因信仰而正在佈施、做善的善人們,希望再出生在人界裡。

15.

Kumāro mañjūsaṃ vivaritvā sāṭakaṃ nīharitvā ammāya pesesi.

男孩打開盒子、取出衣服之後,送給了媽媽。

 

20.5.  翻譯成巴利文  

 

1. 

有很多株蓮花和很多條魚在國王的庭園裡的很多個蓮池中。

Bhūpālassa uyyāne pokkharaṇīsu padumāni ca macchā ca bhavanti/ honti.

2. 

少婦們從池塘摘了很多株蓮花之後而放了那些在地上。

Taruṇiyo/ Yuvatiyo vāpiyā padumāni ocinitvā bhūmiyaṃ tāni nikkhipiṃsu.

3. 

皇后跟乘船渡河之後而來的姊妹們說了。

Rājinī nāvāya/ doṇiyā nadiṃ taritvā āgatāhi bhaginīhi saddhiṃ kathesi.

4. 

我看到了在田裡正在追趕牛的狗。

Ahaṃ khette/ khettasmiṃ gāviṃ anubandhantaṃ kukkuraṃ/ sunakhaṃ apassiṃ/ passiṃ.

5. 

女人們和女孩們沒有爬了很多棵樹去摘很多個水果和很多株花。

Vanitāyo/ Itthiyo ca kaññāyo ca phalāni ca pupphāni ca ocinituṃ rukkhe na

āruhiṃsu.

6. 

你們去了河洗澡之後,聽到雷電的隆隆響(雷鳴)後而害怕了。

Tumhe nahāyituṃ nadiṃ gantvā asanisaddaṃ sutvā bhāyittha.

7. 

希望你們不要覆藏與(你們的)朋友們一起犯的惡!

Mā tumhe mittehi/ sahāyehi saha/ saddhiṃ kataṃ pāpaṃ chādetha.

8. 

如果你花了錢買很多件衣服,告知你的媽媽。

Sace tvaṃ vatthāni kiṇituṃ mūlaṃ vissajjayeyyāsi ammaṃ ārocāhi.

9. 

你送用很多蓮花葉包著的很多株蓮花給已經坐在講堂裡的少女們吧!

Sālāyaṃ nisinnānaṃ yuvatīnaṃ/ taruṇīnaṃ padumapaṇṇehi veṭhitāni padumāni pesehi.

10.

我們能解說在集會所裡女人們所問的很多個問題。

Mayaṃ sabhāyaṃ itthīhi/ vanitāhi puṭṭhe pañhe vyākātuṃ sakkoma.

 

第二一課  現在分詞(present participle)、女性名詞

 

21.1.     現在分詞(ppr.          (連載)

這一課是第11課的繼續,而且應跟那一課一起學習。在第11課學習到

-a的動詞語基+-nta / māna  形成現在分詞(ppr.)、男性和中性

範例: paca + nta     = pacanta正煮

paca + māna  = pacamāna正煮

 

語尾變化(曲用)-a結尾男性和中性那樣語尾變化。

 

更進一步地應注意-e / -aya的動詞語基的形成現在分詞狀況:

-e的動詞語基+-nta

-aya的動詞語基+-māna

 

範例: core + nta      = corenta正偷

coraya + māna     = corayamāna正偷

-的動詞語基+-nta / -māna-na -nta / -māna

 

範例:kiṇā + nta      = kiṇanta正買

kiṇā + māna  = kiṇamāna正買

suṇā + nta     = suṇanta正聽

suṇā + māna  = suṇamāna正聽

-nta結尾比-māna結尾更常出現在巴利文學中

 

21.2.  現在分詞(ppr.)女性的形成    動詞語基+ -ntī / -mānā

範例:

paca + ntī = pacantī

paca + mānā = pacamānā

core + ntī = corentī

coraya + mānā = corayamānā

kiṇā + ntī= kiṇantī

kiṇā + mānā= kiṇamānā

 

語尾變化(曲用) 

-ntī現在分詞基變化像-ī結尾女性名詞

-mānā現在分詞基變化像 -ā 結尾女性名詞

 

範例:pacantī的女(陰)性名詞語尾變化(曲用Declension

 

 
     

 

 

1.

nom.

pacantī

pacantī, pacantiyo

2.

acc.

pacantiṃ

pacantī pacantiyo

3.

ins.

pacantiyā

pacantīhi, (pacantībhi)

4.

dat.

pacantiyā

pacantīnaṃ

5.

abl.

pacantiyā

pacantīhi, (pacantībhi)

6.

gen.

pacantiyā

pacantīnaṃ

7.

loc.

pacantiyā, pacantiyaṃ

pacantīsu

8.

voc.

pacantī

pacantī, pacantiyo

 

21.3. 在句子構造中的例子:

 

單數

1.

Ammā bhattaṃ pacantā kaññāya saddhiṃ katheti.

正在煮飯的媽媽跟女孩說。

2.

Kaññā bhattaṃ pacantiṃ ammaṃ passati.

女孩看正在煮飯的媽媽。

3.

Kaññā bhattaṃ pacantiyā ammāya udakaṃ deti.

女孩給正在煮飯的媽媽水。

複數

1.

Bhattaṃ pacantiyo ammāyo kaññāhi saddhiṃ kathenti.

正在煮飯的媽媽們跟女孩們說。

2.

Kaññāyo bhattaṃ pacantiyo ammāyo passanti.

女孩們看正在煮飯的媽媽們。

3.

Kaññāyo bhattaṃ pacantīnaṃ ammānaṃ udakaṃ denti.

女孩們給正在煮飯的媽媽們水。

 

同樣地,【現在分詞】可以使所有的格字尾變化與它們所修飾的名詞一致。

 

 

 

 

 

二一 

 

21.4.  翻譯成中文  

 

1. 

Khette phalāni corentī dārikā kassakaṃ disvā bhāyiitvā dhāvituṃ ārabhi.

正在偷田裡很多個水果的小女孩,看到農夫而害怕之後,開始了跑走。

2. 

Buddhassa sāvakena desitaṃ dhammaṃ sutvā yuvati saccaṃ adhigantuṃ

icchantī ammāya saddhiṃ mantesi.

聽了佛陀的弟子所開示的法之後,正想要了解真理的少女跟媽媽一起討

論了。

3. 

Sayantaṃ sunakhaṃ āmasantī kumārī gehadvāre nisinnā hoti.

正撫摸著正在睡覺的狗,女孩已坐在家門。

4. 

Rājinī nārīhi  puṭṭhe pañhe vyakarontī sabhāyaṃ nisinnā parisaṃ āmantetvā

kathaṃ kathesi.

已坐在會堂裡正在解答女孩們所問的很多個問題,皇后叫群眾之後而說話了。

5. 

Aṭaviṃ gantvā rukkhaṃ chinditvā sākhāyo ākaḍḍhantiyo itthiyo sigāle disvā

bhāyiṃsu.

去了森林、砍樹之後而正在拖很多分枝的女人們,看到狐狸之後而害怕了。

6. 

Gehadvāre nisīditvā dussaṃ sibbantī bhaginī gītaṃ gāyati.

坐在房門之後而正在縫布的姊(妹)唱歌。

7. 

Asappuriso pāpakammāni paṭicchādetvā upāsakehi saddhiṃ sallapanto vihārasmiṃ āsane nisinno hoti.

覆藏很多惡行之後,惡人已坐在寺院裡的座位上正跟很多個優婆塞對話。

8. 

Sāṭakena veṭhetvā nilīyitaṃ suvaṇṇaṃ passituṃ ākaṅkhamānā yuvati ovarakassa (room) dvāraṃ vivari.

正希望著看到用衣服包之後而被藏起的黃金,少女打開了內室的門。

9. 

Sace tvaṃ mūlaṃ vissajjetuṃ iccheyyāsi, mā vatthaṃ kiṇāhi.

如果你想要花錢的話,不要買衣服吧!

10.

Sace tumhe bhūpālassa dūtaṃ pesetha amacce pi ārocetha.

如果你們送使者給國王,希望你們也告知諸大臣。

11.

Kassako chinnā sakhāyo khettamhā nīharitvā aṭaviyaṃ pakkhipi.

農夫從田除去很多已斷裂的分枝之後,丟棄了在森林裡。

12.

Pokkaraṇiyā tīre (bank) ṭhatvā kadaliphalaṃ khādantī kaññā bhaginiyā dinnaṃ padumaṃ gaṇhi.

站在蓮池的岸上之後而正在吃芭蕉果實的女孩,拿了姊(妹)所給的蓮花。

13.

Amhākaṃ (our) hatthapādesu vīsati (twenty) aṅguliyo santi.

在我們的手腳上有二十隻指頭。

14.

Rattiyā gehā nikkhamituṃ bhāyantī kaññā dvāraṃ na vivari.

正害怕夜晚要離開家的女孩不打開了門。

15.

Sace tvaṃ yaṭṭhiyā kukkuraṃ pahareyyāsi so ḍaseyya.

如果你用手杖打狗的話,它可能(或將)咬。

16.

Mayaṃ sappurisā bhavituṃ ākaṅkhamānā samaṇe upasaṅkamma dhammaṃ  sutvā kusalaṃ kātuṃ ārabhimha.

正期望著成為善人們的我們,接近諸沙門、聽法之後,開始了要做善。

17.

Pāpakammehi anubandhitā asappurisā corā niraye (purgatory) uppajjitvā

dukkhaṃ vindanti.

被很多惡業追趕的惡小偷們出生在地獄之後而經驗苦。

18.

Mā puññaṃ parivajjetvā pāpaṃ karotha, sace kareyyātha manussalokamhā

cavitvā dukkhaṃ vindissatha.

你們不要放棄善之後而而作惡!如果你們做的話,從人界死之後將經驗苦。

19.

Sace tumhe sagge uppajjitvā modituṃ patthetha puññāni karotha.

如果你們渴望出生在天界之後而喜悅的話,做很多善吧!

20.

Saccaṃ ñātuṃ ussahantā brāhmaṇā sahāyakehi saha mantayiṃsu.

正努力要知道真理的婆羅門們跟朋友們一起討論了。

21.

Nāriyā pañjare (cage) pakkhittā sukā kadaliphalaṃ khādantā nisinnā honti.

被女人放在籠子裡的很多隻鸚鵡,已坐下而正在吃芭蕉果實。

22.

Goṇaṃ  viheṭhetuṃ na icchanto vāṇiijo sakaṭamhā bhaṇḍāni nīharitvā

bhūmiyaṃ nikkhipitvā kassakaṃ  ārocesi.

不想要折磨牛的商人,從牛車取出了很多東西而放在地上之後通知了農夫。

23.

Aṭaviyaṃ viharantā migā ca goṇā ca varāhā ca sīhamhā bhāyanti.

正住在森林裡的很多隻鹿、很多頭牛和很多隻豬因為獅子而害怕(害怕獅子)。

24.

Samaṇā saddhāya upāsakehi dinnaṃ bhuñjitvā saccaṃ adhigantuṃ vāyamantā

sīlāni rakkhanti.

吃優婆塞們因信仰所施物之後而正努力要了解真理的諸沙門,保護諸戒。

25.

Rattiyā nikkhantā doṇi nadiṃ taritvā pabhāte (in the morning) dīpaṃ pāpuṇi.

在夜晚已離開的船,渡河之後而在早上到達了島。

26.

Gehassa chāyāya ṭhatvā dārikāya bhūmiyaṃ nikkhittaṃ odanaṃ sunakho

khādituṃ ārabhi.

狗站在房子的陰影處之後,開始了吃被女孩放在地上的飯。

27.

Bhariyāya nāḷiyā mitaṃ dhaññaṃ  ādāya kassako āpaṇaṃ gato hoti.

拿已經被太太用筒子(一種計量器)計量的玉米之後,農夫已去市場。

28.

Uḍḍente kāke disvā vālukāya ca udakena ca kīḷantī dārikā hasamānā  dhāvi.

正在玩弄著沙子和水的女孩,看到正在飛翔的很多隻烏鴉之後,正笑著而跑了。

29.

Rathaṃ pājetuṃ (to drive) uggaṇhanto puriso dakkho (clever) rathācariyo

bhavituṃ vāyami.

正在學習駕駛車子的人,為了成為有能力的車師而努力了

30.

Vivaṭamhā dvāramhā nikkhantā kumārā pañjarehi muttā sakuṇā viya (like)

uyyānaṃ dhāviṃsu.

從已開的門離開的男孩們,像很多隻鳥從很多個籠子脫開一樣跑到了公園。

 

 

21.5.  翻譯成巴利文  

 

1. 

已坐在床上的女孩,喝了她的媽媽所給的牛奶。

Mañce/ Mañcasmiṃ nisinnā kaññā/ dārikā ammāya dinnaṃ khīraṃ pivi.

2. 

拿很多個水瓶之後而正說話的女人們去了河流帶來水。

Ghaṭe gahetvā sallapantiyo itthiyo/ nāriyo/ vanitāyo udakaṃ āharituṃ nadiṃ gacchiṃsu/ gamiṃsu.

3. 

正不想要困住鳥的女人從籠子放了它。

Sakuṇaṃ viheṭhetuṃ na icchantī nārī taṃ pañjaramhā muñci/ vissajjesi.

4. 

正不能從樹採很多個水果的女孩叫了農夫。

Rukkhamhā phalāni ocinituṃ asakkontī kaññā kassakaṃ pakkosi.

5. 

沒有牛奶在正在哭小孩的碗裡。

Rodantassa dārakassa patte khīraṃ natthi.

6. 

正在樹下唱的女孩們開始了跳舞。

Rukkhamūle gāyantiyo kaññāyo naccituṃ ārabhiṃsu.

7. 

被獵人和很多隻狗追趕的很多隻鹿跑到了森林。

Luddakena ca sunakhehi ca anubandhitā migā vanaṃ/ aṭaviṃ dhāviṃsu.

8. 

正想要得到利益的女人們在很多間商店裡賣了很多件衣服。

Lābhaṃ labhituṃ icchantiyo itthiyo āpaṇesu sāṭake/ vatthāni vikkiṇiṃsu.

9. 

為了買油點很多盞燈的男孩從商店去了商店。

Kumāro dīpe jāletuṃ telaṃ kiṇituṃ āpaṇamhā/ āpaṇasmā āpaṇaṃ agacchi/ agami.

10.

我給了已坐在樹蔭中的女孩盒子。

Ahaṃ rukkhassa chāyāya nisinnāya kaññāya mañjūsaṃ adadiṃ/ adāsiṃ.

11.

正從樹拉蔓籐的女孩們笑了。

Rukkhamhā lataṃ ākaḍḍhamānā kaññāyo/ dārikāyo hasiṃsu.

12.

正在折磨女人們和孩子們的他們是惡人們。

Vanitāyo/ Itthiyo ca dārake ca pīlentā/ viheṭhentā te asappurisā honti.

13.

我們用我們的眼睛看正落在地上的太陽的很多光線。

Mayaṃ amhākaṃ locanehi/ nayanehi bhūmiyaṃ patantiyo suriyarasmiyo passāma.

14.

女人用棍子打正進入房子的蛇之後而殺了。

Vanitā gehaṃ pavisantaṃ sappaṃ yaṭṭhiyā paharitvā ahani/ māresi.

15.

放很多個水果和很多株花在很多個盒子裡,姊妹們在已開的房門坐了

Phalāni ca pupphāni ca mañjūsāsu pakkhipantiyo bhaginiyo vivaṭe gehadvāre nisīdiṃsu.

16.

如果你將從水出來之後保護小孩的話,我進入池塘之後將洗澡。

Sace tvaṃ udakamhā uttaritvā dārakaṃ rakkheyyāsi, ahaṃ pokkharaṇiṃ otaritvā nahāyissāmi.

17.

我們因為正在造很多惡行的女人們而發怒之後,離開了講堂。

Mayaṃ pāpakammāni karontīhi itthīhi/ vanitāhi kujjhitvā sālāya nikkhamimha.

18.

(你們)不要射正漫步在公園裡的很多頭牛和很多隻鹿,國王和皇后將發怒。

Mā tumhe uyyāne āhiṇḍante goṇe ca mige ca vijjjatha, bhūpālo ca rājinī ca

kujjhissanti.

19.

希望國王和他的大臣們不要壓迫正住在島中的人們。

Bhūpālo ca tassa amaccā ca dīpasmiṃ vasante manusse mā pīḷentu/ viheṭhentu.

20.

我給了正走在路上的很多隻飢餓狗飯。

Ahaṃ magge āhiṇḍantānaṃ khudāya pīḷtānaṃ sunakhānaṃ bhattaṃ/ odanaṃ adadim.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

第二二課  未來被動分詞(future past participle / gerundive

 

22.1.     未來被動分詞(fpp. / grd.       

「未來被動分詞」或有時被稱為「可能分詞potential participle

 

未來被動分詞的形成以動詞語基+-tabba / -anīya而形成

-tabba大部分被附加相關的母音-i-

 

語尾變化(曲用)     -a結尾男性和中性名詞樣語尾變化

 

ā結尾女性名詞那樣語尾變化

 

      表示像這樣的想法:'must,' 'should be' and 'fit to be.'

必須、 應該、 適宜等等。

 

範例: pacati - pacitabba / pacanīya 應被煮

bhuñjati   - bhuñjitabba / bhojanīya應被吃(軟食)

karoti - kātabba / karaṇīya應被做

 

22.2. 在句子構造中的例子:

 

1.

Ammā pacitabbaṃ / pacanīyaṃ taṇḍulaṃ (raw rice) piṭake ṭhapesi.

媽媽放了應被煮的生米在籃子裡。

2.

Dārikāya bhuñjitabbaṃ / bhojanīyaṃ odanaṃ ahaṃ na   bhuñjissāmi.

我不會吃應被女孩吃的飯。

3.

Kassakena kātabbaṃ / karaṇīyaṃ kammaṃ kātuṃ tvaṃ icchasi.

你想要做應被農夫做的事。

 

 

 

 

 

 

 

 

二二 

 

22.3.  翻譯成中文  

 

1. 

Upāsakehi samaṇā vanditabbā honti.

諸沙門應被優婆塞們禮拜。

2. 

Mañjūsāyaṃ nikkhipitabbaṃ suvaṇṇaṃ mā mañcasmiṃ ṭhapehi.

(你)不要放應被保存在盒子裡的黃金在床上!

3. 

Sappurisā pūjanīye pūjenti, asappurisā tathā (likewise) na karonti.

善人們恭敬應被恭敬者們,惡人們不這樣做。

4. 

Bhūpālena rakkhitabbaṃ dīpaṃ amaccā na sammā (well) pālenti.

大臣們不適當地統治應被國王保護的島。

5. 

Manussehi dhammo uggaṇhitabbo, saccaṃ adhigantabbaṃ hoti.

法應被人們學習,真理應被了解。

6. 

Kumārīhi āhaṭāni pupphāni udakena āsiñcitabbāni honti.

被女孩們帶來的很多株花應被用水灑的。

7. 

Corena gahitaṃ bhaginiyā dhanaṃ pariyesitabbaṃ hoti.

被小偷取走的姊(或妹)的財富應被尋找。

8. 

Uyyāne ropitā rukkhā na chinditabbā honti.

被種植在公園裡的很多棵樹不應被砍。

9. 

Dhotabbāni dussāni gahetvā yuvatiyo hasamānā pokkharaṇiṃ otariṃsu.

拿應被洗的很多塊布之後,正在笑的少女們下去了池塘。

10.

Samaṇehi ovaditabbā kumārā vihāraṃ  na gamiṃsu.

應被諸沙門教誡的男孩們不去了寺院。

11.

Kassakena kasitabbaṃ khettaṃ vikkiṇituṃ vāṇijo ussahi.

商人曾試圖要賣應被農夫耕作的田。

12.

paṇesu ṭhapitāni vikkiṇitabbāni bhaṇḍāni kiṇituṃ te na icchiṃsu.

他們不曾考慮要買已放在很多間商店裡而應被賣的很多東西。

13.

Ammā khādanīyāni ca bhojanīyāni ca paṭiyādetvā dārakānaṃ deti.

媽媽準備很多硬食和很多軟食之後而給小孩們。

14.

Manussehi dānāni dātabbāni, sīlāni rakkhitabbāni, puññāni kātabbāni.

諸佈施應被人們給,諸戒應被保護,諸善(或福)應被做。

15.

Goṇānaṃ dādabbāni tiṇāni kassako khettamhā āhari.

農夫從田帶來了應被給很多頭牛的很多草。

16.

Migā pānīyaṃ udakaṃ pariyesantā aṭaviyaṃ āhiṇḍiṃsu.

正在尋找飲水的很多隻鹿在森林裡徘徊了。

17.

Dārikāya dātuṃ phalāni āpaṇāya vā (or) khettamhā vā āharitabbāni honti.

很多個水果應被從市場或從田帶來給小女孩。

18.

Kathetabbaṃ vā akathetabbaṃ vā ajānanto asappuriso mā sabhāyaṃ nisīdatu.

不要讓不知道所應被說或所不應被說的惡人坐在會堂裡!

19.

Tumhe bhūpālā amaccehi ca paṇḍitehi ca samaṇehi ca anusāsitabbā hotha.

國王們!你們應被大臣們、智者們和沙門們教導!

(或你們國王們應被大臣們、智者們和沙門們教導!)

20.

Upāsakena puṭṭho pañho paṇḍitena vyākātabbo hoti.

被優婆塞問的問題應被智者解答(智者應解答優婆塞問的問題)。

21.

Bhūpālassa uyyāne vasantā migā ca sakunā ca luddakehi na hantabbā honti.

住在國王的庭園裡的很多隻鹿和很多隻鳥不應被獵人們殺。

22.

Kusalaṃ ajānitvā pāpaṃ karontā kumārā na akkositabbā te samaṇehi ca

paṇḍitehi ca sappurisehi ca anusāsitabbā.

不知善而正在造惡的男孩們不應被罵,他們應被沙門們、智者們和善人們教導。

23.

Asappurisā parivajjetabbā mā tumhe tehi saddhiṃ (with them) gāme āhiṇḍatha.

惡人們應被迴避,你們不要跟他們一起在村莊裡散步!

24.

Surā na pātabbā sace piveyyātha tumhe gilānā bhavissatha.

酒不應被喝,如果你們喝的話,你們將是生病的。

25.

Dhammena jīvantā manussā devehi rakkhitabbā honti.

正當地生活的人們應被天人們保護。

 

22.4.  翻譯成巴利文  

 

1. 

在夜晚人們應點很多盞燈!

Rattiyā manussā dīpe jālentu.

2. 

商人帶來了應被賣給農夫們的很多匹馬。

Vāṇijo kassakānaṃ vikkiṇitabbe asse āhari.

3. 

很多事物應被用眼睛看到,很多味道應被用舌頭嚐。

Nayanehi rūpāni passitabbāni, jivhāya rasāni sādiyitabbāni honti.

4. 

狗不應被用很多隻棍子和很多個石頭打。

Sunakho/ Soṇo yaṭhīhi ca pāsāṇehi ca na paharitabbo hoti.

5. 

在島中的人們應被國王和他的大臣們保護。

Dīpe manussā bhūpālena ca amaccehi ca pāletabbā/ ārakkhitabbā honti.

6. 

很多株花不應被在公園裡漫步的人們摘。

Uyyāne āhiṇḍantehi narehi/ manussehi pupphāni na ocinitabbāni honti.

7. 

玉米應被農夫和他的太太一起計量。

Bhariyāya saddhiṃ kassakena dhaññaṃ minitabbaṃ hoti.

8. 

惡不應被人們做(人們不應做惡)。

Manussehi pāpaṃ na kātabbaṃ hoti.

9. 

草和水應被給很多頭牛和很多隻山羊。

Goṇānaṃ ca ajānaṃ ca tiṇaṃ ca udakaṃ ca dātabbaṃ hoti.

10.

會眾所應被老師的姊(妹)稱呼。

Ācariyassa bhaginiyā parisā āmantetabbā hoti.

11.

睡在很多個洞的很多隻獅子不應被人們接近。

Guhāsu sayantā sīhā manussehi na upasaṅkamitabbā honti.

12.

媽媽的很多件衣服應被女孩洗。

Ammāya vatthāni dārikāya/ kaññāya dhovitabbāni hoti.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


第二三課  使役動詞(caussative

 

23.1.     使役動詞(caus.  

 

使役動詞的形成

動詞

-e / -aya / -āpe / -āpaya

動詞語基

有時在動詞根中的母音被加長 當「接尾詞」被加上時

-e / -aya結尾的動詞語基通常取接尾詞-ape / -āpaya而形成「使役動詞」。

在有使役動詞的句子中,完成動作的作者(agent)以【對格或具格】來表達。

 

範例:

pacati     - pāceti / pācayati / pacāpeti / pācāpayati令煮、使煮

bhuñjati        - bhojeti / bhojāpeti      令吃、使吃(養)

coreti     - corāpeti / corāpayati    令偷、使偷

kināti     - kiṇāpeti / kiṇāpayati    令買、使買

karoti     - kāreti / kārāpayati      令做、使做

dadāti / deti -dāpeti / dāpayati    令給、使給

 

23.2. 在句子構造中的例子:

 

1.

Ammā bhaginiṃ bhattaṃ pacāpeti.

媽媽使姊(妹)煮飯。

2.

Bhūpālo samaṇe ca yācake ca bhojāpesi.

國王養了很多沙門和很多乞丐。

3.

Coro mittena kakacaṃ corāpetvā vanaṃ dhāvi.

小偷使朋友偷鋸子之後而跑到了森林

4.

Vejjo puttena āpaṇamhā khīraṃ kiṇāpesi.

醫生使兒子從商店買了牛奶。

5.

Upāsakā amaccena samaṇānaṃ vihāraṃ kārāpesuṃ.

優婆塞們使大臣蓋了寺院給沙門們。

6.

Yuvati bhaginiyā ācariyassa mūlaṃ dāpetvā sippaṃ uggaṇhi.

少女使姊(妹)給老師錢之後而學習了技藝。

7.

Brāhmaṇo coraṃ / corena saccaṃ bhāsāpetuṃ vāyami.

婆羅門曾努力使小偷說真實。

          

 

二三 

 

23.3.  翻譯成中文  

 

1. 

Ammā samaṇehi asappurise putte anusāsāpesi.

媽媽使沙門們教誡了惡兒子們。

2. 

Tumhe manusse pīḷente core āmantāpetvā ovadatha.

你們使折磨人們的很多個小偷談之後而教誡。

3. 

Vāṇijo kassakena rukkhe chindāpetvā / chedāpetvā sakaṭena nagaraṃ netvā

vikkiṇi.

商人使農夫砍樹之後,用牛車運到城市之後而賣了。

4. 

Samaṇo upāsake sannipātāpetvā dhammaṃ desesi.

沙門使優婆塞們集合之後而開示了法。

5. 

Mātulo kumārehi pupphāni ca phalāni ca ocināpesi.

叔叔使男孩們採了很多株花和很多個水果。

6. 

Dārikā sunakhaṃ pokkharaṇiṃ otarāpesi.

少女使狗進入了池塘。

7. 

Amacco vāṇije ca kassake ca pakkosāpetvā pucchissati.

大臣使人叫商人們和農夫們之後而將問。

8. 

Kaññāhi āhaṭāni pupphāni vanitāyo āsiñcāpesuṃ.

女人們使女孩們所帶來的很多株花被灑水了。

9. 

Bhāriyāya kātabbaṃ kammaṃ ahaṃ karomi.

我做應被太太做的事。

10.

Luddako mittena migaṃ vijjhitvā mārāpesi.

獵人使朋友射鹿之後殺死(它)了。

11.

Brāhmaṇo ācariyena kumāriṃ dhammaṃ uggaṇhāpesi.

婆羅門使老師教導女孩法。

12.

Ammā dārikaṃ khīraṃ pāyetvā mañce sayāpesi.

媽媽使小女孩喝牛奶之後而令在床上睡了

13.

Vāṇijā assehi bhaṇḍāni gāhāpetvā vikkiṇituṃ nagaraṃ gamiṃsu.

商人們使很多匹馬駝很多東西之後,去了城市賣。

14.

Vanitā sahāyakena rukkhassa sākhāyo ākaḍḍhāpetvā gehaṃ nesi.

女人使朋友拖樹的很多分枝之後而帶到了家。

15.

Ammā puttena gehaṃ āgataṃ samaṇaṃ vandāpesi.

媽媽使兒子禮拜了已來到家的沙門。

16.

Upāsakā samaṇe āsanesu nisīdāpetvā bhojāpesuṃ.

優婆塞們使沙門們坐在很多座位上之後而侍奉了(供給了食物)。

17.

Bhaginī bhinnapattassa khaṇḍāni (pieces) āmasantī rodantī gehadvāre aṭṭhāsi.

撫摸著破缽的很多碎片而正在哭的姊(妹),在家門站立了。

18.

Udakaṃ āharituṃ gacchantiyo nāriyo sallapantiyo rukkhamūlesu patitāni kusumāni oloketvā modiṃsu.

正去帶水的婦人們,正交談時,看到已掉在很多棵樹腳下的很多花之後而喜悅了。

19.

Luddako tuṇḍena phalaṃ ocinituṃ vāyamantaṃ suvaṃ sarena vijjhi.

獵人用箭射了正努力用嘴(喙)摘水果的鸚鵡。

20.

Sappurisena kārāpitesu vihāresu samaṇā vasanti.

沙門們住在善人使人蓋的很多間寺院裡。

 

 

 

 

23.4.  翻譯成巴利文  

 

1. 

惡人使兒子們射很多隻鳥。

Asappuriso puttehi sakuṇe vijjhāpeti.

2. 

優婆塞們將使沙門開示法。

Upāsakā samaṇena dhammaṃ desāpessati.

3. 

女人們使她們的小孩們禮敬佛陀的弟子們

Vanitāyotāsaṃ dārakehi Buddhassa sāvake  vandāpenti.

4. 

少婦將使她的姊(妹)在集會所裡說。

Taruṇī/ Yuvati tassā bhaginiṃ sabhāyaṃ kathāpayissati/ kathāpessati.

5. 

農夫使樹掉進了洞裡。

Kassako rukkhaṃ āvāṭe pātesi.

6. 

你們將使很多株花被用水灑。

Tumhe udakena pupphāni siñcāpessatha.

7. 

國王使他的大臣們蓋了寺院。

Bhūpālo tassaamaccehi vihāraṃ kārāpesi.

8. 

皇后將住在國王使人蓋的皇宮裡。

Bhūpālena kārāpete/ kārāpitasmiṃ pāsāde/ pāsādasmiṃ rājinī vasissati.

9. 

商人使他的太太放了很多東西在很多盒子裡。

Vāṇijo bhariyaṃ/ bhariyāya bhaṇḍāni mañjūsāsu nikkhipāpesi.

10.

婆羅門使佛陀的弟子開示了他的親族們。

Brāhmaṇo Buddhassa sāvakena tassañātayo anusāsāpesi.

 


第二四課  -u結尾的女性名詞之曲用(Declension

 

24.1. -u結尾的女(陰)性名詞語尾變化(曲用Declension

 

範例:Dhenu - cow 乳牛、牝牛

 

 
     

 

 

1.

nom.

dhenu

dhenū, dhenuyo

2.

acc.

dhenuṃ

dhenū, dhenuyo

3.

ins.

dhenuyā

dhenūhi, (dhenūbhi)

4.

dat.

dhenuyā

dhenūnaṃ

5.

abl.

dhenuyā

dhenūhi, (dhenūbhi)

6.

gen.

dhenuyā

dhenūnaṃ

7.

loc.

dhenuyā, dhenuyaṃ

dhenūsu

8.

voc.

dhenu

dhenū, dhenuyo

 

24.2 單字集-以下名詞同樣地字尾變化

-u結尾的女性名詞

1.

yāgu

6.

kaṇeru

幼象

2.

kāsu

7.

dhātu

元素、界;遺骨

3.

vijju

電光

8.

sassu

岳母、婆婆

4.

rajju

繩、紐、繩索、細帶

9.

vadhū

媳婦、年輕太太

5.

daddu

皮膚病、溼疹

 

 

 

 

24.3 單字集-動詞

動詞(pr.3,s.

1.

thaketi

覆、閉

7.

vibhajati

分配、解釋、分別

2.

nāseti

破滅、擯滅、放逐

8.

bhañjati

破、破壞

3.

sammajjati

掃除、掃、研磨

9.

māpeti

築、量、創作、建設

4.

obhāseti

照明、說明

10.

vihiṃsati

傷害、惱、困

5.

bhajati

親近、侍奉

11.

chaḍḍeti

捨、吐、除、拋

6.

bandhati

縛、結、綁

12.

pattharati

擴大

                

 

 

二四 

 

24.4.  翻譯成中文  

 

1. 

Vadhū sassuyā dhenuṃ rajjuyā bandhitvā khettaṃ nesi.

媳婦用繩子綁婆婆的牛之後而牽到了田。

2. 

Ammā yāguṃ pacitvā dārakānaṃ datvā mañce nisīdi.

媽媽煮了粥、給小孩們之後而在床上坐了。

3. 

Yuvatiyā hattesu ca aṅgulīsu ca daddu atthi.

有皮膚病在少女的雙手上和很多隻手指上。

4. 

Mayaṃ aṭaviyaṃ carantiyo kaṇeruyo apassimha.

我們看見了正走在森林裡的很多隻幼象。

5. 

Itthī yuvatiyā bhattaṃ pacāpetvā dārikānaṃ thokaṃ thokaṃ vibhaji.

女人使少女煮飯之後,一點一點地分給了女孩們。

6. 

Tumhe vijjuyā ālokena guhāyaṃ sayantaṃ sīhaṃ passittha.

你們以電光的光看到了正睡在洞穴裡的獅子。

7. 

Yuvatiyā hatthesu kumārehi dinnā mālāyo santi.

有很多男孩們所給的花環在少女的(雙)手裡。

8. 

Vadhū khette kāsūsu patitāni phalāni saṃhari.

媳婦收集了已掉在田中很多個坑裡的很多個水果。

9. 

Brāhmaṇo Buddhassa dhātuyo vibhajitvā bhūpālānaṃ adadi / adāsi.

婆羅門分配佛陀的很多遺骨(舍利)之後而給了很多個國王。。

10.

Vadhū sassuyā pāde vandi.

媳婦禮拜了婆婆的(雙)足。

11.

Yuvatiyā gehaṃ sammajjitabbaṃ hoti.

少女的房子應被打掃。

12.

Devatāyo sakalaṃ (entire) vihāraṃ obhāsentiyo Buddhaṃ upasaṅkamiṃsu.

正照亮整個寺院的天人們靠近了佛陀。

13.

Aṭavīsu vasantiyo kaṇeruyo sākhāyo bhañjitvā khādanti.

住在很多森林中的很多隻幼象斷裂很多分枝之後而吃。

14.

Ahaṃ rukkhassa chāyāyaṃ nisinnānaṃ dhenūnaṃ ca goṇānaṃ ca tiṇāni

adadiṃ / adāsiṃ.

我給了已坐在樹的陰影處的很多頭乳牛和公牛很多草。

15.

Itthī magge gacchantiṃ ammaṃ passitvā rathamhā oruyha taṃ vanditvā

rathasmiṃ āropetvā gehaṃ nesi.

女人看到了正走在路上的媽媽、從車下來、禮敬她之後,使登上車裡之後

而載到了家。

16.

Vadhū gehassa dvāram thaketvā nahāyituṃ nadiṃ upasaṅkamitvā yuvatīhi

saddhiṃ sallapantī nadiyā tīre aṭṭhāsi.

媳婦關了家的門、走近河去洗澡之後,與少女們正在交談時,在河的岸上站立了。

17.

Bhūpālo manusse vihiṃsante core nāsetvā dīpaṃ pālesi.

國王消滅傷害人們的很多小偷之後而保護了島。

18.

Ammā asappurise bhajamāne putte samaṇehi ovādāpesi.

媽媽使諸沙門教誡了正親近諸惡人的兒子們。

19.

Sappurisena kiṇitvā āhaṭehi bhaṇḍehi chaḍdetabbaṃ natthi.

被善人買之後而帶來的很多東西沒有應被捨的。

20.

Mā tumhe gāme vasante kassake vihiṃsatha.

你們不要傷害正住在村莊裡的農夫們!

 

 

24.5.  翻譯成巴利文  

 

1. 

媽媽拿了被放在盒子裡的黃金之後而把它給了女兒。

Ammā mañjūsāyaṃ ṭhapitaṃ suvaṇṇaṃ gahetvā dhītuyā taṃ adadi/ adāsi.

2. 

媳婦以很多花環和很多個水果供養了天人們。

Vadhū mālāhi ca phalehi ca deve/ devatāyo pūjesi.

3. 

如果你挖很多個坑,我將種植很多棵樹。

Sace tvaṃ kāsuyo/ āvāṭe khaṇasi, ahaṃ rukkhe ropessāmi.

4. 

你們去田之後,帶玉米回家。

Tumhe khettaṃ gantvā dhaññaṃ gehaṃ āharatha.

5. 

正在吃很多棵芭蕉樹的很多隻幼象,在森林裡漫步了。

Kadalirukkhe khādantiyo kaṇeruyo aṭaviyaṃ āhiṇḍiṃsu/ cariṃsu.

6. 

我注視了乘船正渡河的女孩們。

Ahaṃ nāvāya/ doṇiyā nadiṃ tarantiyo kaññāyo olokesiṃ.

7. 

少婦們拉了已掉在洞裡的很多分枝。

Taruṇiyo kāsuyaṃ patitāyo sākhāyo ākaḍḍhiṃsu.

8.  

太陽的很多光線照明世界。

Suriyassa rasmiyo lokaṃ obhāsenti.

9. 

正在唱很多首歌的姊妹們去了池塘洗澡。

Gītāni gāyantiyo bhaginiyo nahāyituṃ vāpiṃ gamiṃsu/ gacchiṃsu.

10.

女人用繩子綁了牛之後帶到了田。

Itthī dhenuṃ/ gāviṃ rajjuyā bandhitvā khettaṃ ānesi.

11.

媳婦為了禮拜佛陀的很多舍利,與婆婆去了阿耨羅陀城。

Vadhū sassuyā saha/ saddhiṃ Tathāgatadhātuyo vandituṃ Anurādhapuraṃ agacchi/ agami/ agamāsi.

12.

希望戒和智慧在世間裡照亮人們的心!

Sīlaṃ ca paññā ca loke manussānaṃ cittāni obhāsentu.

 


二五課  -i結尾的男性名詞之曲用(Declension

 

25.1. -i結尾的男(陽)性名詞語尾變化(曲用Declension

 

範例: Aggi – fire

 

 
     

 

 

1.

nom.

aggi

aggī, aggayo

2.

acc.

aggiṃ

aggī, aggayo

3.

ins.

agginā

aggīhi (aggībhi)

4.

dat.

aggino, aggissa

aggīnaṃ

5.

abl.

agginā, aggimhā, aggismā

aggīhi (aggībhi)

6.

gen.

aggino, aggissa

aggīnaṃ

7.

loc.

aggimhi, aggismiṃ

aggīsu

8.

voc.

aggi

aggī, aggayo

 

25.2 單字集-以下名詞同樣地字尾變化

 

-i結尾的男性名詞

1.

muni / isi

聖人、寂默、賢人

13.

kapi

猴子

2.

kavi

詩人

14.

ahi

3.

ari      

敵人

15.

dīpi

4.

bhūpati

國王

16.

ravi

太陽

5.

pati

主人;丈夫

17.

giri

6.

gahapati

居士、資產家、家主

18.

maṇi

寶石、牟尼;骰子

7.

adhipati

君主;統治、有主權

19.

asi

劍、刀

8.

atithi

客人、賓客

20.

rāsi

集積、財聚

9.

vyādhi

病、病患、不調

21.

pāṇi

10.

udadhi

海、海洋

22.

kucchi

腹、子宮、內部

11.

nidhi

寶藏

23.

muṭṭhi

拳頭;鐵鎚

12.

vīhi

稻米、米

 

 

 

 

   

 

 

二五 

 

25.3.  翻譯成中文  

 

1. 

Munayo sīlaṃ rakkhantā girimhi guhāsu vasiṃsu

保護戒的很多賢人曾住在山上很多洞裡。

2. 

cariyena saddhiṃ viharanto kavi isi hoti.

跟老師一起住的詩人成為賢人。

3. 

Bhūpati asinā ariṃ paharitvā māresi.

國王用劍攻擊敵人之後殺死了。

4. 

Pati bhariyāya paṭiyāditaṃ odanaṃ bhuñjitvā khettaṃ agami.

丈夫吃太太所準備的飯之後去了田。

5. 

Sappurisā gahapatayo bhariyāhi ca puttehi ca gehesu vasantā sukhaṃ vindanti.

跟太太們和兒子們一起住在很多個家的善人居士們,經驗樂。

6. 

Nidhiṃ pariyesanto adhipati sahāyakehi saddhiṃ dīpaṃ agacchi.

正在尋找寶藏的主人與朋友們一起去了島。

7. 

Atithīnaṃ odanaṃ pacantī itthī aggiṃ jālesi.

正為客人們煮飯的女人點燃了火。

8. 

Vyādhinā pīḷito naro mañce sayati.

被病折磨的男人睡在床上。

9. 

Gahapati vīhīnaṃ rāsiṃ minanto bhariyāya saddhiṃ kathesi.

正在計量(很多)稻米的集聚(堆)的居士,跟太太說話了。

10.

Dārikā girimhā udentaṃ raviṃ olokentī hasanti.

注視著從山正升起的太陽時,小女孩們笑。

11.

Bhūpatino muṭṭhimhi maṇayo bhavanti.

有很多顆寶石在國王的拳頭裡。

12.

Ari kavino soṇaṃ yaṭṭhiyā paharitvā dhavi.

敵人用棒打詩人的狗之後跑了。

13.

Kavi patinā dinnaṃ maṇiṃ pāṇinā gaṇhi.

詩人用手拿了主人(或丈夫)所給的寶石。

14.

Nāriyo patīhi saddhiṃ udadhiṃ gantvā nahāyituṃ ārabhiṃsu.

女人們與丈夫們一起去海之後開始了洗澡。

15.

Adhipati atithiṃ khādanīyehi ca bhojanīyehi ca bhojāpesi.

主人用很多硬食和很多軟食招待客人。

16.

Bhūpatinā kattabbāni kammāni adhipatayo na karissanti.

主人們將不做應被國王作的的很多事。

17.

Munīhi pariyesitabbaṃ dhammaṃ aham pi uggaṇhituṃ icchāmi.

我也想要學習應被很多賢人尋求的法。

18.

Ahaṃ dīpaṃ jāletvā udakena āsittāni padumāni Buddhassa pūjemi.

我點燈之後,供養已用水灑的很多株蓮花給佛陀。

19.

Tvaṃ girimhi vasante dīpayo oloketuṃ luddakena saha giriṃ āruhasi.

為了看正住在山上的很多隻豹,你與獵人一起登上山。

20.

Devī parisaya saha sabhāyaṃ nisinnā hoti.

皇后與群眾已坐在集會所裡。

21.

Gahapatayo pañhe pucchituṃ ākaṅkhamānā isiṃ upasaṅkamiṃsu.

正希望問很多問題的居士們靠近了賢人。

22.

Gahapatīhi puṭṭho isi pañhe vyākari.

賢人解答了居士們所問的很多問題。

23.

Nāriyā dhotāni vatthāni gaṇhante kapayo disvā kumārā pāsāṇehi te (them)

pahariṃsu.

看到很多隻猴子正在拿被女人洗的很多件衣服之後,男孩們用很多個石頭擲它們。

24.

Uyyāne āhiṇḍitvā tiṇaṃ khādantiyo gāviyo ca goṇā ca ajā ca aṭaviṃ pavisitvā

dīpiṃ disvā bhāyiṃsu.

在公園裡漫步之後而正在吃草的很多頭乳牛、很多頭公牛和很多隻山羊,

進入了森林、看到豹之後而害怕了。

25.

Gahapatīhi munayo ca atithayo ca bhojetabbā honti.

賢人們和客人們應被居士們招待。

26.

Ammā mañjūsāya pakkhipitvā rakkhite maṇayo dārikāya ca vadhuyā ca adadi

/ adāsi.

媽媽把放在盒子裡之後而被保護的很多顆寶石給了小女孩和媳婦。

27.

Yadi tumhe bhūpatiṃ upasaṅkameyyātha mayaṃ rathaṃ paṭiyādessāma.

如果你們會接近國王的話,我們將準備車子。

28.

Gahapati coraṃ gīvāya gahetvā pādena kucchiṃ pahari.

居士抓住小偷脖子之後,用腳踢肚子。

29.

Sakuṇehi katāni kulāvakāni (nests) mā tumhe bhindatha.

你們不要破壞被很多隻鳥築的很多個鳥巢!

30.

Gītaṃ gāyantī yuvati gāviṃ upasaṅkamma khīraṃ duhituṃ (to milk) ārabhi.

正在唱歌的少女,靠近乳牛之後開始了吸吮牛奶。

31.

Buddhassa dhātuyo vandituṃ mayaṃ vihāraṃ gamimha.

為了禮拜佛陀的很多舍利,我們去了寺院。

32.

Mayaṃ kaññāyo dhammasālaṃ sammajjitvā kilañjāsu (on mats) nisīditvā

dhammaṃ suṇimha.

女孩們!我們打掃了說法堂、坐在很多個墊子上之後而聽了法。

(或我們女孩們打掃了說法堂、坐在很多個墊子上之後而聽了法。)

33.

Mayaṃ locanehi rūpāni passāma, sotehi (with ears) saddaṃ (sound) suṇāma,

jivhāya rasaṃ sādiyāma (we taste).

我們用眼睛看到很多事物,用耳朵聽到聲音,用舌頭嚐味道。

34.

Te aṭaviyā āhiṇḍantiyo gāviyo rajjūhi bandhitvā khettam ānesuṃ.

他們用很多條繩子綁正在森林裡漫步的很多頭乳牛之後,牽到了田。

35.

Bhariyā vyādhinā pīḷitassa patino hatthaṃ āmasantī taṃ (him) samassāsesi

(comforted).

撫摸著被病折磨的丈夫的手時,太太使他安心了。

36.

Gahapati atithinā saddhiṃ sallapanto sālāya nisinno hoti.

居士已坐在講堂裡與客人正在交談。

37.

Muni saccaṃ adhigantvā manussānaṃ dhammaṃ desetuṃ pabbatamhā oruyha

gāme vihāre vasati.

賢人了解真理之後,為了給人們開示法而從山下來之後,住在村莊中寺院

裡。

38.

Rajjuyā bandhitā gāvī tattha tattha (here and there) āhiṇḍituṃ asakkontī rukkhamūle tiṇaṃ khādati.

被用繩子綁而不可能(這裡那裡)到處漫步的乳牛,在樹腳下吃草。

39.

Devī bhūpatinā saddhiṃ rathena gacchantī anatarāmagge (on the way) kasante

kassake passi.

皇后與國王一起坐車去時,在中途看到了正在耕作的很多個農夫。

40.

Mā tuhme akusalaṃ karotha, sace kareyyātha sukhaṃ vindituṃ na labhissatha.

你們不要做惡!如果做的話,你們不會得到經驗樂。

25.4.  翻譯成巴利文  

1. 

丈夫們為他們的太太們從島帶來了很多顆寶石。

Patayo tesānaṃ bhariyānaṃ dīpamhā/ dīpasmā maṇiyo āhariṃsu.

2. 

很多病壓迫住在世間裡的人們。

Vyādhayo loke vasante manusse pīḷenti.

3. 

女人坐在地上之後用筒子(一種計量器)計量了稻米。

Bhūmiyaṃ nisīditvā itthī nāḷiyā vīhiṃ mini.

4. 

正在做惡的居士們不禮拜賢人們。

Papaṃ/ Akusalaṃ karontā gahapatayo isayo na vandanti.

5. 

如果你們挖寶藏的話,你們將得到很多顆寶石。

Sace tumhe nidhiṃ khaṇeyyātha maṇayo labhissatha.

6. 

我洗了應被太太洗的很多件衣服。

Ahaṃ bhariyāya dhovitabbāni vatthāni dhoviṃ.

7. 

我們喝了被我們的媽媽準備的粥。

Mayaṃamhākaṃammāya paṭiyāditaṃ yāguṃ apivimha.

8. 

你為來自城市的很多客人點燃火煮飯和粥。

Tvaṃ nagaramhā āgaccgantānaṃ atithīnaṃ odanaṃ ca yāguṃ ca pacituṃ

aggiṃ jālesi

9. 

居士用劍攻擊了已進入房子的小偷。

Gahapati gehaṃ paviṭṭhaṃ coraṃ asinā pahari.

10.

少女給了已站在樹的陰影處的很多頭牛草。

Yuvati/ Kaññā rukkhassa chāyāyaṃ ṭhitānaṃ gāvīnaṃ/ goṇānaṃ tiṇaṃ adadi/ adāsi.

11.

很多隻猴子棲息在很多棵樹上,很多隻獅子睡在洞穴裡,很多條蛇在地上

行。

Kapayo/ Makkaṭā/ Vānarā rukkhesu vasanti/ caranti, sīhā guhāsu sayanti, ahayo/ sappā bhūmiyaṃ caranti.

12.

如果你們將從城市買之後而帶來很多東西,我將賣那些給農夫們。

Sace tumhe nagaramhā kiṇitvā bhaṇḍāni ānessatha, ahaṃ tāni kassakānaṃ

vikkiṇissāmi.

13.

惡人!如果你做善的話,你將經驗樂。

Asappurisa sace tvaṃ puññaṃ/ kusalaṃ karosi/ kareyyasi, tvaṃ sukhaṃ vindissasi/ vindeyyāsi/ vindeyya.

14.

有很多顆寶石和黃金在我的媽媽房子中很多個盒子裡。

Mayā ammāya gehe/gahasmiṃ mañjūsāsu maṇayo ca suvaṇṇaṃ ca honti/ santi.

15.

賢人為已坐在地上的國王的隨眾開示了法。

Isi bhūmiyaṃ nisinnāya bhūpatino parisāya dhammaṃ desesi.

16.

沙門者們、賢人們和詩人們被善人們尊敬。

Samaṇā ca isayo ca kavayo ca sappurisehi pūjitā honti.

17.

我們將得到被君主保護的寶藏。

Mayaṃ adhipatinā rakkhitaṃ nidhiṃ labhissāma.

18.

(你們)不要砍被種植在公園裡的很多棵樹的很多分枝!

Mā tumhe uyyāne ropitānaṃ rukkhānaṃ sākhāyo chindatha.

19.

已從籠子脫出的很多隻鳥飛向了天空。

Pañjaramhā muttā sakuṇā ākāsaṃ uppatiṃsu.

20.

我們沒有看到了以神通正要渡河的很多個賢人。

Mayaṃ iddhiyā nadiṃ tarantā isayo na passimha.

 

二六課  -ī結尾的男性名詞之曲用(Declension

 

26.1. -ī結尾的男(陽)性名詞語尾變化(曲用Declension

 

範例:pakkhī- bird

 

 
     

 

 

1.

nom.

pakkhī

pakkhī, pakkhino

2.

acc.

pakkhinaṃ, pakkhiṃ

pakkhī, pakkhino

3.

ins.

pakkhinā

pakkhīhi (pakkhībhi)

4.

dat.

pakkhino, pakkhissa

pakkhīnaṃ

5.

abl.

pakkhinā, pakkhimhā, pakkhismā

pakkhīhi (pakkhībhi)

6.

gen.

pakkhino, pakkhissa

pakkhīnaṃ

7.

loc.

pakkhini, pakkhimhi, pakkhismiṃ

pakkhīsu

8.

voc.

pakkhī

pakkhī, pakkhino

 

應注意這個語尾變化不同於aggi的語尾變化只有在「主格、呼格和對格」。

其餘的語它一致,唯一例外是在「處格、單數」中的pakkhini,因為在aggi

中沒有相似型。

 

26.2 單字集-以下名詞同樣地字尾變化

 

-ī結尾的男性名詞

1.

hatthī/ karī

大象、公象

8.

dāṭhī

有長牙的象

2.

sāmī

丈夫、主人、支配者

9.

dīghajīvī

長壽

3.

seṭṭhī

富翁、財務官

10.

balī

有力者

4.

sukhī

幸福者、有樂者

11.

vaḍḍhakī

木工、建築家

5.

mantī

參事、大臣、助言者

12.

sārathī

調御者

6.

sikhī

孔雀

13.

kuṭṭhī

癩病者、癩患者

7.

pāṇī

生物、有生命

14.

pāpakārī

作惡者

 

 

 

 

 

 

二六 

 

26.3.  翻譯成中文  

 

1. 

Pakkhī gāyanto sākhāyaṃ nisīdati.

正在唱的鳥坐在分枝上。

2. 

Gāviṃ rajjuyā muñcamānā ammā khette ṭhitā hoti.

媽媽已站在田裡正在從繩子鬆開乳牛。

3. 

Kaññāyo sabhāyaṃ naccantiyo gāyiṃsu.

正在會堂裡跳舞的女孩們唱了。

4. 

Seṭṭhī mahantaṃ (much) dhanaṃ vissajjetvā samaṇānaṃ vihāraṃ kārāpesi.

富翁花很多財富之後,使人蓋了寺院給沙門們。

5. 

Hatthino ca kaṇeruyo ca aṭaviyaṃ āhiṇḍanti.

很多隻大象和很多隻幼象在森林裡漫步。

6. 

Pāpakārī pāpāni paṭicchādetvā sappuriso viya  (like) sabhāyaṃ nisinno

seṭṭhinā saddhiṃ kathesi.

覆藏很多惡之後而像善人一樣已坐在會堂裡的作惡者,跟富翁說了。

7. 

Sappurisā dīghajīvino hontu, puttā sukhino bhavantu.

希望善人們成為長生者!希望兒子們是幸福的!

8. 

Vāṇijo nagaramhā bhaṇḍāni kiṇitvā piṭakesu pakkhipitvā rajjuyā bandhitvā

āpaṇaṃ pesesi.

商人從城市買了很多東西、放在很多個籃子裡、用繩子綁之後,送到了市

場。

9. 

Sārathinā āhaṭe rathe vaḍḍhakī nisinno hoti.

木工已坐在調御者所帶來的車裡。

10.

Sabbe (all) pāṇino dīghajīvino na bhavanti / honti.

一切生物沒有長生的。

11.

Ammā vaḍḍhakinā gehaṃ kārāpetvā dārikāhi saha tattha (there) vasi.

媽媽使木工蓋房子之後,與女孩們一起在那裡居住了。

12.

Mayaṃ maṇayo vatthena veṭhetvā mañjūsāyaṃ nikkhipitvā bhariyānaṃ

pesayimha.

我們用布包住很多顆寶石、放在盒子之後,送給了太太們。

13.

Muni pāpakāriṃ pakkosāpetvā dhammaṃ desetvā ovadi.

賢人使人叫了作惡者、開示法之後而教誡了。

14.

Balinā bhūpatino dinnaṃ kariṃ oloketuṃ tumhe sannipatittha.

你們集合了去看有力者所給國王的大象。

15.

Ahaṃ seṭṭhī kuṭṭhiṃ pakkosāpetvā bhojanaṃ (food) dāpesiṃ.

富翁!我使人叫癩病者之後而使供給了食物。

16.

Sace girimhi sikhino vasanti, te (them) passituṃ ahaṃ giriṃ āruhituṃ

ussahissāmi.

如果很多隻孔雀住在山上的話,我將努力爬到山去看到它們。

17.

Bhūpati sappuriso abhavi / ahosi; mantino pāpakārino abhaviṃsu / ahesuṃ.

國王曾是善人;大臣們曾是作惡者。

18.

Balinā kārāpitesu pāsādesu seṭṭhino puttā na vasiṃsu.

富翁的兒子們不曾住在已使有力者所蓋的很多間高樓裡。

19.

Sabbe pāṇino sukhaṃ pariyesamānā jīvanti, kammāni karonti.

一切生物尋求著快樂而住,造很多業。

20.

Sāmī maṇayo ca suvaṇṇaṃ ca kiṇitvā bhariyāya adadi / adāsi.

丈夫買很多顆寶石和黃金之後而給了太太。

21.

Asanisaddaṃ (sound of thunder) sutvā girimhi sikhino naccituṃ ārabhiṃsu.

聽打雷聲之後,在山上的很多隻孔雀開始了跳舞。

22.

Mā balino pāpakārī hontu / bhavantu.

有力者們不要成為作惡者!

23.

Sappurisā kusalaṃ karontā, manussehi puññaṃ kārentā, sukhino bhavanti.

正在做善、使人們造福的善人們,成為幸福者。

24.

Kavi asinā ariṃ pahari; kaviṃ paharituṃ asakkonto ari kuddho ahosi.

詩人用劍攻擊了敵人;不能攻擊詩人的敵人變成了發怒者。

25.

Kapayo rukkhesu carantā pupphāni ca chindiṃsu.

正走在很多棵樹上的很多隻猴子毀壞了很多株花。

 

26.4.  翻譯成巴利文  

 

1. 

被惡獵人追趕的很多隻大象在森林中跑了。

Papakārinā luddakena anubandhitā hatthino aṭaviyaṃ dhāviṃsu.

2. 

癩病者拿了丈夫所給的很多件衣服。

Kuṭṭhī sāminā dinne/ dinnāni vatthe/ vatthāni ādadi/ gaṇhi.

3. 

正住在森林裡的很多隻豹不害怕正住在很多個洞窟裡的很多隻獅子。

Aṭaviyaṃ vasantā dīpayo guhāsu vasantehi sīhehi na bhāyanti.

4. 

正在唱歌的男孩們,與女孩們在講堂裡跳舞了。

Gītaṃ gāyantā kumārā sālāyaṃ dārikāhi/ kaññāhi saha nacciṃsu.

5. 

媽媽們與她們的女兒們舖了很多蓮花在花座上。

Ammāyo tassā dhītarehi saddhiṃ/ saha pupphāsane padumāni patthariṃsu.

6. 

如果男孩們喝酒的話,女孩們發怒之後而將不唱。

Sace kumārā suraṃ piveyyuṃ , kaññāyo kujjhitvā na gāyissanti .

7. 

農夫跟折磨正在田裡吃草的很多頭牛的作惡者發怒了。

Khette tiṇaṃ khādante gone/ khādantiyo gāviyo vihethentassa/ pīḷitassa pāpakārino kassako kujjhi.

8. 

富翁使建築家為他的兒子們蓋了大樓。

Seṭṭhī vaḍḍhkinā tassa puttānaṃ pāsādaṃ kāresi.

9. 

希望諸天人保護正當地正在統治島的善人國王。

Devā/ Devatāyo dhammena dīpaṃ pālentaṃ sappurisaṃ bhūpālaṃ/ bhūpatiṃ rakkhantu.

10.

希望一切眾生幸福地生活長久!

Sabbe pāṇino dīghajīvino sukhino hontu/ bhavntu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 


第二七課 -u-ū結尾的男性名詞之曲用(Declension

 

27.1. -u 結尾的男(陽)性名詞語尾變化(曲用Declension

範例:garu = Teacher老師

 
     

 

 

1.

nom.

garu

garū, garavo

2.

acc.

garuṃ

garū, garavo

3.

ins.

garunā

garūhi (garūbhi)

4.

dat.

garuno, garussa

garūnaṃ

5.

abl.

garunā

garūhi (garūbhi)

6.

gen.

garuno, garussa

garūnaṃ

7.

loc.

garumhi, garusmiṃ

garūsu

8.

voc.

garu

garū, garavo

27.2 單字集- -u 結尾的男(陽)性名詞

-u結尾的男性名詞

1.

bhikkhu

比丘、乞士

9.

ucchu

甘蔗

2.

bandhu

親戚、親屬

10.

veḷu

3.

taru

11.

kaṭacchu

湯匙

4.

bāhu

臂、腕

12.

sattu

敵人

5.

sindhu

海洋

13.

setu

6.

pharasu

斧頭

14.

ketu

旗子、幢幡

7.

pasu

野獸、家畜

15.

susu

年幼的,小男孩

8.

ākhu

老鼠

 

 

 

      

27.3. -ū結尾的男(陽)性名詞語尾變化(曲用Declension

範例:Vidū- wise man智者

 
     

 

 

1.

nom.

vidū

vidū, viduno

2.

acc.

vidū

vidū, viduno

3.

ins.

vidunā

vidūhi (vidūbhi)

4.

dat.

viduno, vidussa

vidūnaṃ

5.

abl.

vidunā

vidūhi (vidūbhi)

6.

gen.

viduno, vidussa

vidūnaṃ

7.

loc.

vidumhi, vidusmiṃ

vidūsu

8.

voc.

vidū

vidū, viduno

27.4 單字集--ū結尾的男(陽)性名詞

-ū結尾的男性名詞

1.

pabhū

傑出者、卓越者

4.

vadaññū

寬容者、親切者

2.

sabbaññū

一切知者、全知者

5.

atthaññū    

知義者

3.

viññū

智者

6.

mattaññū

知量者、知適量者

   

二七 

 

27.5.  翻譯成中文  

 

1. 

Bhikkhavo Tathāgatassa sāvakā honti.

比丘們是如來的弟子們。

2. 

Bandhavo ammaṃ passituṃ nagaramhā gāmaṃ āgamiṃsu.

親屬們從城市來到了村莊看媽媽。

3. 

Coro āraññe taravo chindituṃ pharasuṃ ādāya gacchi / agami.

小偷為了在森林裡砍很多棵樹,拿斧頭之後而去了。

4. 

Sīhā ca dīpayo ca aṭaviyaṃ vasante pasavo māretvā khādanti.

住在森林裡的很多隻獅子和很多隻豹殺死很多隻野獸之後而吃。

5. 

Sappurisā viññuno bhavanti.

善人們是智者。

6. 

Bhūpati mantīhi saddhiṃ sindhuṃ taritvā sattavo paharitvā jinituṃ ussahi.

國王與大臣們一起渡了海、打很多個敵人之後,努力了要贏(勝利)。

7. 

Ammā kaṭacchunā dārikaṃ odanaṃ bhojāpesi.

媽媽用湯匙餵了小孩飯。

8. 

Hatthino ca kaṇeruyo ca ucchavo ākaḍḍhitvā khādiṃsu.

很多隻大象和幼象拉很多根甘蔗之後吃了。

(或很多隻公象和母象拉很多根甘蔗之後吃了。)

9. 

Bhūpatissa mantino sattūnaṃ ketavo āhariṃsu.

國王的大臣們帶來了敵人們的很多支旗子。

10.

Setumhi nisinno bandhu taruno sākhaṃ hatthena ākaḍḍhi.

已坐在橋上的親屬用手拉了樹的分枝。

11.

Uyyāne ropitesu veḷūsu pakkhino nisīditvā gāyanti.

很多隻鳥坐在被種植在公園裡的很多棵竹子上之後而唱。

12.

Sace pabhuno atthaññū honti manussā sukhino gāme viharituṃ sakkonti.

如果卓越者們是知義的話,人們能夠快樂地住在村莊裡。

13.

Sabbaññū Tathāgato dhammena manusse anusāsati.

一切知的如來依法教導人們。

14.

Mattaññū sappurisā dīghajīvino ca sukhino ca bhaveyyuṃ.

知量的善人們會成為長生者和快樂者。

15.

Viññūhi anusāsitā mayaṃ kumārā sappurisā bhavituṃ ussahimha.

被智者們教導的我們男孩們,為了成為善人而努力了。

16.

Mayaṃ ravino ālokena ākāse uḍḍente pakkhino passituṃ sakkoma.

我們因為太陽的光而能夠看到正飛翔在天空中的很多隻鳥。

17.

Tumhe pabhuno hutvā dhammena jīvituṃ vāyameyyātha.

你們成為卓越者之後會努力正當地生活。

18.

Ahaṃ dhammaṃ desentaṃ bhikkhuṃ jānāmi.

我知道正在開示法的比丘。

19.

Ahayo ākhavo khādantā aṭaviyā vammikesu (anthills) vasanti.

正在吃很多隻老鼠的很多條蛇住在森林中很多個螞蟻塔裡。

20.

Vanitāya sassu bhaginiyā ucchavo ca padumāni ca adadi / adāsi.

女人的婆婆給了姊(妹)很多根甘蔗和很多株蓮花。

 

 

 

 

27.6.  翻譯成巴利文  

 

1. 

正在過橋的敵人已進入島(或敵人過橋之後進入了島)。

Setuṃ taranto sattu/ ari dīpaṃ paviṭṭho hoti.

/Ari setuṃ taritvā dīpaṃ pavisi.

2. 

你們不要用很多斧頭砍很多棵竹子,你們可以用很多支鋸子鋸。

Mā tumhe pharasūhi veḷavo chindatha, tumhekakacehi chindatha.

3. 

國王的大臣們綁了很多支旗子在橋上和很多棵樹上。

Bhūpatino amaccā/ mantino setumhi ca tarūsu/ rukkhesu ca ketavo bandhiṃsu.

4. 

很多隻野獸餵了很多隻老鼠給很多隻年幼的(野獸)。

Pasavo susūnaṃ ākhāvo khādāpesuṃ/ bhojesuṃ.

5. 

智者們變成了卓越者。

Vidū / Viññū pabhuno abhavuṃ/ abhaviṃsu.

6. 

比丘曾是統治島的國王的親屬。

Bhikkhu dīpaṃ pālentassa bhūpatino bandhu abhavi/ ahosi.

7. 

被敵人砍的很多棵樹落下了海裡。

Sattunā / Arinā chinnā rukkhā udadhimhi patiṃsu.

8. 

媽媽用拳頭打了試圖要咬女孩的狗。

Kaññaṃ ḍasituṃ ussahantaṃ soṇaṃ ammā muṭṭhinā apahari.

9. 

國王們保護住在島上的諸沙門、婆羅門們、人們和很多隻野獸。

Bhūpatayo dīpe/ dīpamhi vasante samaṇe ca brāhmaṇe ca manusse ca pasavo ca rakkhanti.

10.

媽媽的姊(妹)用竹子殺了老鼠。

Ammāya bhaginī veḷunā ākhuṃ māresi.

11. 

老師送了很多根甘蔗給很多隻有長牙象的很多隻年幼的。

Ācariyo/garu /satthu dāṭhīno susūnaṃ ucchavo pesesi/apahini.

12.

看到正試圖要進入房子的猴子之後,丈夫關了門。

Pati gehaṃ pavisituṃ ussahantaṃ vānaraṃ/ apiṃ disvā dvāraṃ thakesi.

 

二八課   作者名詞的曲用和表示關係的名詞

 

28.1. -u / -ar結尾的男(陽)性名詞語尾變化(曲用Declension

有些男(陽)性名詞有-u and -ar結尾的二個語基。它們表示「作者」或「親

戚關係」。

 

範例:Satthu / satthar - teacher (lit., he who admonishes)大師、佛

 

 
     

 

 

1.

nom.

satthā

satthāro

2.

acc.

satthāraṃ

satthāro

3.

ins.

satthārā

satthārehi, satthūhi

4.

dat.

satthu, satthuno, satthussa

satthārānaṃ, satthūnaṃ

5.

abl.

satthārā

satthārehi, satthūhi

6.

gen.

satthu, satthuno, satthussa

satthārānaṃ, satthūnaṃ

7.

loc.

satthari

satthāresu, satthūsu

8.

voc.

satthā, sattha

satthāro

 

28.2 單字集-以下名詞同樣地字尾變化

 

-u -ar結尾的男性名詞

1.

kattu

作者

7.

jetu

贏者、勝利者

2.

gantu

行者

8.

vinetu

教導者、訓導者

3.

sotu

聽者

9.

viññātu

知者

4.

dātu

施者、施予者

10.

bhattu

丈夫

5.

netu

指導者

11.

nattu

孫子

6.

vattu

說者

 

 

 

      

注意 雖然bhattunattu是表示親屬的名詞,它們被語尾變化像「作者名詞

agent nouns」如在梵文中的satthā一樣。

 

28.3. 表示親屬的男(陽)性名詞如pitu (爸爸、父f ather), and bhātu (兄或弟

brother)多少被不同地語尾變化如下:

 

Pitu / pitar = father爸爸、父

Bhātu / bhātar = brother兄或弟

 

 
     

 

 

1.

nom.

pitā

bhātā

pitaro

bhātaro

2.

acc.

pitaraṃ

bhātaraṃ

pitaro

bhātaro

3.

ins.

pitarā

bhātarā

pitarehi, pitūhi

bhātarehi,bhātūhi

4.

dat.

pitu, pituno

bhātu, bhātuno

pitarānaṃ

bhātarānaṃ

5.

abl.

pitarā

bhātarā

pitarehi, pitūhi

bhātarehi,bhātūhi

6.

gen.

pitussa

bhātussa

pitūnaṃ

bhātūnaṃ

7.

loc.

pitari

bhātari

pitaresu, pitūsu

bhātaresu,bhātūsu

8.

voc.

pitā, pita

bhātā, bhāta

pitaro

bhātaro

 

28.4. 表示親屬的女(陰)性名詞語尾變化如下:

 

範例:Mātu / Mātar = mother媽媽、母

 

 
     

 

 

1.