第三二課  人稱、關係、指示和疑問代名詞的曲用

回目次

32.1. 代名詞的語尾變化(曲用Declension)

1.有三性的關係代名詞(relative pronouns)和疑問代名詞(interrogative

pronouns)。

2.它們用除了呼格之外的所有格來變化。

3.當它們修飾其他名詞詞,它們變成形容詞。

 

32.2. 男性、單數

關係代名詞(Rel. Pron.)、指示代名詞(Demon. Pron.)和疑問代名詞(Interr. Pron.)

 

格

 
      數

單       數

 

 

 

關係代名詞

指示代名詞

疑問代名詞

1.

nom.

主

yo = he who

so = he, that

ko = who

2.

acc.

對

yaṃ

taṃ

kaṃ

3.

ins.

具

yena

tena

kena

4.

dat.

與

yassa

tassa

kassa, kissa

5.

abl.

奪

yamhā, yasmā

tamhā, tasmā

kasmā, kismā

6.

gen.

屬

yassa

tassa

kassa, kissa

7.

loc.

處

yamhi, yasmiṃ

tamhi, tasmiṃ

kamhi, kasmiṃ,kimhi, kismiṃ

 

32.3. 中性、單數

格

 
      數

單       數

 

 

 

關係代名詞

指示代名詞

疑問代名詞

1.

nom.

主

yaṃ = that

taṃ = it, that

kiṃ     = which

2.

acc.

對

yaṃ

taṃ

kiṃ

3.

ins.

具

yena

tena

kena

4.

dat.

與

yassa

tassa

kassa, kissa

5.

abl.

奪

yamhā, yasmā

tamhā, tasmā

kasmā, kismā

6.

gen.

屬

yassa

tassa

kassa, kissa

7.

loc.

處

yamhi, yasmiṃ

tamhi, tasmiṃ

kamhi, kasmiṃ, kimhi, kismiṃ

 

*除了主格、對格之外,其餘相同於男性的語尾變化。

32.4. 女性、單數

格

 
      數

單       數

 

 

 

關係代名詞

指示代名詞

疑問代名詞

1.

nom.

主

yā = she, who

sā= she, that

kā= who

2.

acc.

對

yaṃ

taṃ

kaṃ

3.

ins.

具

yāya

tāya    

kāya

4.

dat.

與

yassā, yāya

tassā, tāya

kassā, kāya

5.

abl.

奪

yāya

tāya    

kāya

6.

gen.

屬

yassā, yāya

ta ssā, tāya

kassā, kāya

7.

loc.

處

yassaṃ, yāyaṃ

tassaṃ, tāyaṃ

kassaṃ, kāyaṃ

 

32.5. 男性、複數

格

 
      數

複       數

 

 

 

關係代名詞

指示代名詞

疑問代名詞

1.

nom.

主

ye = they, who

te = they, those

ke = who

2.

acc.

對

ye

te

ke

3.

ins.

具

yehi    

tehi

kehi

4.

dat.

與

yesaṃ (yesānaṃ)

tesaṃ (tesānaṃ)

kesaṃ (kesānaṃ)

5.

abl.

奪

yehi

tehi

kehi

6.

gen.

屬

yesaṃ (yesānaṃ)

tesaṃ (tesānaṃ)

kesaṃ (kesānaṃ)

7.

loc.

處

yesu

tesu

kesu

 

32.6. 中性、複數

格

 
      數

複       數

 

 

 

關係代名詞

指示代名詞

疑問代名詞

1.

nom.

主

yāni, ye= those,which

tāni, te = those

kāni, ke = which

2.

acc.

對

yāni, ye

tāni, te

kāni, ke

3.

ins.

具

yehi    

tehi

kehi

4.

dat.

與

yesaṃ (yesānaṃ)

tesaṃ (tesānaṃ)

kesaṃ (kesānaṃ)

5.

abl.

奪

yehi

tehi

kehi

6.

gen.

屬

yesaṃ (yesānaṃ)

tesaṃ (tesānaṃ)

kesaṃ (kesānaṃ)

7.

loc.

處

yesu

tesu

kesu

 

*除了主格、對格之外,其餘相同於男性的語尾變化。

32.7. 女性、複數

格

 
      數

複       數

 

 

 

關係代名詞

指示代名詞

疑問代名詞

1.

nom.

主

yā, yāyo= they, who

tā, tāyo= they, those

kā, kāyo= who

2.

acc.

對

yā, yāyo

tā, tāyo

kā, kāyo

3.

ins.

具

yāhi

tāhi

kāhi

4.

dat.

與

yāsaṃ (yāsānaṃ)

tāsaṃ (tāsānaṃ)

kāsaṃ (kāsānaṃ)

5.

abl.

奪

yāhi

tāhi

kāhi

6.

gen.

屬

yāsaṃ (yāsānaṃ)

tāsaṃ (tāsānaṃ)

kāsaṃ (kāsānaṃ)

7.

loc.

處

yāsu   

tāsu

kāsu

 

32.8. 不定不變詞  ci

不定不變詞是被附加到疑問代名詞型的格,表示像「任一、無論哪一個」

等的想法。

範例:

男性   - koci puriso = some man 任何人;

- kenaci purisena = by some man 被任何人

中性   - kiñci phalaṃ   = some fruit    任何水果;

- kenaci phalena  = by some fruit  用任何水果

女性   - kāci itthi       = some woman任何女人;

- kāyaci itthiyā   = by, to, of, on some woman

被、對任何女人;任何女人的;任何女人中.

 

32.9. 代名詞性質的副詞

關係副詞

指示副詞

疑問副詞

1.

yattha  - where哪裡

tattha  - there那裡

kattha - where哪裡?

2.

yatra   - where哪裡

tatra    - there那裡

kutra   - where哪裡?

3.

yato     - whence從哪裡

tato     - thence因此

kuto- whence從哪裡?

where, therefore因此

4.

yathā - how, in what

如何,正如

tathā - in that

這樣、如此

kathā- how如何?

5.

yasmā - because因為

tasmā -therefore所以

kasmā- why為什麼?

6.

yadā - when當…時

tadā- then那時,則…

kadā- when何時?

7.

yena - where哪裡

tena - there這裡

 

8.

yāva - how long什麼期間

tāva - so long這期間

 

32.10. 在句子構造中的例子:

1. 

Yo atthaññu hoti so kumāre anusāsituṃ āgacchatu.

→

希望哪個是知義者,他來教導男孩們!

2. 

Yaṃ ahaṃ ākaṅkhamāno ahosiṃ so āgato hoti.

→

我正在期望的那個人,他已經來到。

3. 

Yena maggena so āgato tena gantuṃ ahaṃ icchāmi.

→

他已沿哪條路來,我想要沿那條(相同路)去。

4. 

Yassa sā bhariyā hoti so bhattā puññavanto hoti.

→

她是哪個人的太太,那丈夫是有福的。

5. 

Yasmiṃ hatthe daddu atthi tena hatthena patto na gaṇhitabbo hoti.

→

哪隻手裡有皮膚病,缽不應被那隻手拿。

6. 

Yāni kammāni sukhaṃ āvahanti (bring) tāni puññāni honti.

→

哪些行為帶來快樂,那些是諸善。

7. 

Yā bhariyā sīlavatī hoti sā bhattuno piyāyati.

→

哪個太太是持戒的,她對丈夫歡喜。

8. 

Yāya rājiniyā sā vāpī kārāpitā taṃ ahaṃ na anussarāmi.

→

那個水池被哪個皇后令建造,我不記得她。

9. 

Yassaṃ sabhāyaṃ so kathaṃ pavattesi tattha bahū manussā sannipatitā

abhaviṃsu / ahesuṃ.

→

他在哪個講堂裡表現了言論,很多個人已集合了在那裡。

10.

Yāsaṃ itthīnaṃ mañjāsāsu suvaṇṇaṃ atthi tāyo dvārāni thaketvā gehehi

nikkhamanti.

→

哪些女人的很多個盒子裡有黃金,她們關很多門之後而從很多個家離開。

11.

Yāsu itthīsu kodho natthi tāyo vinītā bhariyāyo ca mātaro ca bhavanti.

→

在哪些女人中沒有忿怒,她們成為已調伏的太太們和媽媽們。

12.

Yattha bhūpatayo dhammikā honti tattha manussā sukhaṃ vindanti.

→

哪裡的國王們是如法的,在那裡的人們經驗樂。

13.

Yato bhānumā ravi lokaṃ obhāseti tato cakkhumantā rūpāni passanti.

→

因為有光明的太陽照亮世界,所以有眼者們看到很多事物。

14.

Yathā Bhagavā dhammaṃ deseti, tathā tumhehi paṭipajjitabbaṃ.

→

有如世尊開示法這樣應被你們實踐。

15.

Yasmā pitaro rukkhe ropesuṃ  tasmā mayaṃ phalāni bhuñjāma.

→

因為父親們種植了很多棵樹,所以我們吃很多水果。

16.

Yāda amhehi icchitaṃ patthitaṃ samijjhati tadā amhe modāma.

→

當我們所希望和欲求成功時,那時我們喜悅。

17.

Ko tvaṃ asi ? Ke tumhe hotha ?

→

你是誰?你們是誰?

18.

Kena dhenu aṭaviyā ānitā?

→

牛被誰從森林帶來呢?

19.

Kassa bhūpatinā pāsādo kārāpito?

→

皇宮被國王令蓋給誰?

20.

Kasmā amhehi saccaṃ bhāsitabbaṃ ?

→

為什麼真實應被我們說呢?(或為什麼我們應說真實呢?)

21.

Asappurisehi pālite dīpe kuto mayaṃ dhammikaṃ vinetāraṃ labhissāma?

→

在被惡人折磨的島中,何處我們將得到如法的領導者呢?

22.

Kehi kataṃ kammaṃ disvā tumhe kujjhatha?

→

看到哪些人所作的事之後,你們生氣嗎?

23.

Kesaṃ nattāro tuyhaṃ ovāde ṭhassanti?

→

哪些人的孫子們將固守在你的勸告裡呢?

24.

Kehi ropitāsu latāsu pupphāni ca phalāni ca bhavanti?

→

在被哪些人種植的很多棵蔓籐上有很多株花和很多個果實嗎?

25.

Kāya itthiyā pādesu daddu atthi?

→

在哪個女人的腳上有皮膚病呢?

   

習 題 三二 

 

32.11.  翻譯成中文  :

1. 

Yassā so putto hoti sā mātā puññavatā hoti.

→

他是哪個女人的兒子,那個媽媽是有福的。

2. 

Yo taṃ dīpaṃ pāleti so dhammiko bhūpati hoti.

→

哪個統治那個島,他是如法的國王。

3. 

Kena ajja (today) navaṃ (new) jīvitamaggaṃ na pariyesitabbaṃ.

→

新的生活之道今天不應被誰尋求呢?

4. 

Sace tumhe asappurisā lokaṃ dūseyyātha (pollute) kattha puttadhītarehi

saddhiṃ tumhe vasatha?

→

惡人們!如果你們染污世界的話,你們與兒子們、女兒們一起住在哪裡呢?

5. 

Yadā bhikkhavo sannipatitvā sālāyaṃ kilañjāsu nisīdiṃsu tadā Buddho pāvisi.

→

當諸比丘集合之後而在會堂裡很多個座墊上坐了時,那時佛陀進入了。

6. 

Yasmiṃ padese Buddho viharati tattha gantuṃ ahaṃ icchāmi.

→

佛陀住在哪個地方裡,我想要去那裡。

7. 

Yāyaṃ guhāyaṃ sīhā vasanti taṃ pasavo na upasaṅkamanti.

→

很多隻獅子住在哪個洞穴裡,很多隻野獸不接近那(洞穴)。

8. 

Yo dhanavā hoti, tena sīlavatā bhavitabbaṃ.

→

哪個人是富有的,持戒者應被他當(那位富有者應是持戒者)。

9. 

Sace tumhe maṃ pañhaṃ pucchissatha ahaṃ vissajjetuṃ (to explain) ussahissāmi.

→

如果你們將問我問題,我將努力去說明。

10.

Yattha sīlavantā bhikkhavo vasanti tattha manussā sappurisā honti.

→

很多個持戒的比丘住在哪裡,在那裡的人們成為善人們。

11.

Kadā tvaṃ mātaraṃ passituṃ bhariyāya saddhiṃ gacchasi?

→

何時你跟太太去看媽媽呢?

12.

Yāhi rukkhā chinnā tāyo pucchituṃ kassako āgato hoti.

→

很多棵樹被哪些女人砍,農夫已來問她們。

13.

Kathaṃ tumhe udadhiṃ tarituṃ ākaṅkhatha?

→

你們如何希望去渡海呢?

14.

Kuto tā itthiyo maṇayo āhariṃsu?

→

那些女人從哪裡帶來了很多顆寶石呢?

15.

Yāsu mañjāsāsu ahaṃ suvaṇṇaṃ nikkhipiṃ tā corā coresu?

→

我放了黃金在哪些個盒子裡,小偷們偷了那些(盒子)。

16.

Yo ajja nagaraṃ gacchati so tarūsu ketavo passissati.

→

哪個人今天去城市,他將看到很多支旗子在很多棵樹上。

17.

Yassa mayā yāgu pūjitā so bhikkhu tava putto hoti.

→

粥被我供養給哪個,那個比丘是你的兒子。

18.

Kuto ahaṃ dhammassa viññātāraṃ paññavantaṃ bhikkhuṃ labhissāmi?

→

我將從何處得到有智而知法的比丘呢?

19.

Yasmā so bhikkhūsu pabbaji, tasmā sā pi pabbajituṃ icchati.

→

因為他於諸比丘中出家了,所以她也想要出家。

20.

Yaṃ ahaṃ jānāmi tumhe pi taṃ jānātha.

→

我知道哪個人,你們也知道他(你們也知道我所知道的人)。

21.

Yāsaṃ itthīnaṃ dhanaṃ so icchati tāhi taṃ labhituṃ so na sakkoti.

→

他想要哪些女人的財富,他不能從她們得到它。

(他不能從那些女人得到他想要的那財富。)

22.

Yato amhākaṃ bhūpati arayo parājesi tasmā mayaṃ tarūsu ketavo bandhimha.

→

因為我們的國王打敗了敵人們,所以我們綁了很多支旗子在很多棵樹上。

23.

Kadā amhākaṃ patthanā (aspirations) samijjhanti?

→

何時我們的很多欲求成功呢?

24.

Sabbe te sappurisā tesaṃ pañhe vissajjetuṃ vāyamantā sālāya nisinnā honti.

→

正在努力解答他們的很多個問題,所有那些善人已坐在會堂裡。

25.

Sace tvaṃ dvāraṃ thakesi ahaṃ pavisituṃ na sakkomi.

→

如果你關門,我不能進去。

26.

Amhehi katāni kammāni chāyāyo viya amhe anubandhanti.

→

被我們造的很多業像很多影子一樣追趕(或跟隨)我們。

27.

Susavo mātaraṃ rakkhanti.

→

年幼者們保護媽媽。

28.

Ahaṃ sāminā saddhiṃ gehe viharantī modāmi.

→

與丈夫住在家裡的我喜悅。

29.

Tumhākaṃ puttā ca dhītaro ca udadhiṃ taritvā bhaṇḍāni vikkiṇantā mūlaṃ

pariyesituṃ icchanti.

→

我們的兒子們和女兒們渡海之後,正在賣很多東西而想要尋求錢。

30.

Tvaṃ suraṃ pivasi, tasmā sā tava kujjhati.

→

你喝酒,所以她跟你生氣。

 32.12.  翻譯成巴利文  :

 

1. 

哪個是持戒者,他將打敗敵人(那個持戒者即是將打敗敵人者。)。

→

Yo sīlavā hoti so ariṃ/ sattuṃ parājessati.

2. 

那個在會堂裡說了的女孩,她不是我的親屬。

→

Yā kaññā sabhāyaṃ katkesi sā na mama bandhu hoti.

3. 

當媽媽將回家時,那時女兒將給很多顆寶石。

→

Yadā mātā gehaṃ āgamissati tadā dhītā maṇayo dassati/ dadissati.

4. 

我給飯的狗是我兄(弟)的(或我給哪隻狗飯,它是我的兄(弟)的)。

→

Yassa kukkurassa/ soṇassa ahaṃ bhattaṃ adadiṃ so mama bhātuno hoti.

5. 

為什麼你們今天不回家禮拜諸比丘呢?

→

Kasmā tumhe samaṇe vandituṃ ajja gehaṃ na āgamittha?

6. 

你們從何處得到了你們所供養給諸比丘的很多件袈裟呢?

(或你們所供養給諸比丘的哪些袈裟,你們從何處得到了它們呢?)

→

Yāni cīvarāni tumhe bhikkūnaṃ pūjayittha kuto tumhe tāni labhittha?

7. 

我給了你的黃金,你給了誰呢?

→

Mayā tuyhaṃ dinnaṃ suvaṇṇaṃ kassa tvaṃ adadi.

8. 

吃你所喜歡的那個(你喜歡哪個,你吃那個)。

→

Yaṃ tvaṃ icchasi taṃ bhuñja.

9. 

我將坐在石頭上一直到你在河裡洗澡。

→

Yāva tvaṃ nadiyā nahāyasi tāva ahaṃ pāsāṇasmiṃ nisīdissāmi.

10.

知者們住在哪裡,我想要住在那裡。

→

Yattha viññātāro viharanti tattha vasituṃ ahaṃ icchāmi.