第三二課  人稱、關係、指示和疑問代名詞的曲用
32.1. 代名詞的語尾變化(曲用Declension)
1.有三性的關係代名詞(relative pronouns)和疑問代名詞(interrogative
pronouns)。
2.它們用除了呼格之外的所有格來變化。
3.當它們修飾其他名詞詞,它們變成形容詞。
32.2. 男性、單數 
關係代名詞(Rel. Pron.)、指示代名詞(Demon. Pron.)和疑問代名詞(Interr. Pron.)
| 
   
   格   | 
  
   單       數  | 
 ||||||
| 
   | 
  
   | 
  
   | 
  
   關係代名詞  | 
  
   指示代名詞  | 
  
   疑問代名詞  | 
 ||
| 
   1.  | 
  
   nom.  | 
  
   主  | 
  
   yo = he who  | 
  
   so = he, that  | 
  
   ko = who  | 
 ||
| 
   2.  | 
  
   acc.  | 
  
   對  | 
  
   yaṃ  | 
  
   taṃ  | 
  
   kaṃ  | 
 ||
| 
   3.  | 
  
   ins.  | 
  
   具  | 
  
   yena  | 
  
   tena  | 
  
   kena  | 
 ||
| 
   4.  | 
  
   dat.  | 
  
   與  | 
  
   yassa  | 
  
   tassa  | 
  
   kassa, kissa  | 
 ||
| 
   5.  | 
  
   abl.  | 
  
   奪  | 
  
   yamhā, yasmā  | 
  
   tamhā, tasmā  | 
  
   kasmā, kismā  | 
 ||
| 
   6.  | 
  
   gen.  | 
  
   屬  | 
  
   yassa  | 
  
   tassa  | 
  
   kassa, kissa  | 
 ||
| 
   7.  | 
  
   loc.  | 
  
   處  | 
  
   yamhi, yasmiṃ  | 
  
   tamhi, tasmiṃ  | 
  
   kamhi, kasmiṃ,kimhi, kismiṃ  | 
 ||
32.3. 中性、單數
| 
   
   格   | 
  
   單       數  | 
 ||||||
| 
   | 
  
   | 
  
   | 
  
   關係代名詞  | 
  
   指示代名詞  | 
  
   疑問代名詞  | 
 ||
| 
   1.  | 
  
   nom.  | 
  
   主  | 
  
   yaṃ =
  that  | 
  
   taṃ =
  it, that  | 
  
   kiṃ     = which  | 
 ||
| 
   2.  | 
  
   acc.  | 
  
   對  | 
  
   yaṃ  | 
  
   taṃ  | 
  
   kiṃ  | 
 ||
| 
   3.  | 
  
   ins.  | 
  
   具  | 
  
   yena  | 
  
   tena  | 
  
   kena  | 
 ||
| 
   4.  | 
  
   dat.  | 
  
   與  | 
  
   yassa  | 
  
   tassa  | 
  
   kassa, kissa  | 
 ||
| 
   5.  | 
  
   abl.  | 
  
   奪  | 
  
   yamhā, yasmā  | 
  
   tamhā, tasmā  | 
  
   kasmā, kismā  | 
 ||
| 
   6.  | 
  
   gen.  | 
  
   屬  | 
  
   yassa  | 
  
   tassa  | 
  
   kassa, kissa  | 
 ||
| 
   7.  | 
  
   loc.  | 
  
   處  | 
  
   yamhi, yasmiṃ  | 
  
   tamhi, tasmiṃ  | 
  
   kamhi, kasmiṃ, kimhi, kismiṃ  | 
 ||
*除了主格、對格之外,其餘相同於男性的語尾變化。
32.4. 女性、單數
| 
   
   格   | 
  
   單       數  | 
 ||||||
| 
   | 
  
   | 
  
   | 
  
   關係代名詞  | 
  
   指示代名詞  | 
  
   疑問代名詞  | 
 ||
| 
   1.  | 
  
   nom.  | 
  
   主  | 
  
   yā =
  she, who  | 
  
   sā=
  she, that  | 
  
   kā=
  who  | 
 ||
| 
   2.  | 
  
   acc.  | 
  
   對  | 
  
   yaṃ  | 
  
   taṃ  | 
  
   kaṃ  | 
 ||
| 
   3.  | 
  
   ins.  | 
  
   具  | 
  
   yāya  | 
  
   tāya       | 
  
   kāya  | 
 ||
| 
   4.  | 
  
   dat.  | 
  
   與  | 
  
   yassā, yāya  | 
  
   tassā, tāya  | 
  
   kassā, kāya  | 
 ||
| 
   5.  | 
  
   abl.  | 
  
   奪  | 
  
   yāya  | 
  
   tāya       | 
  
   kāya  | 
 ||
| 
   6.  | 
  
   gen.  | 
  
   屬  | 
  
   yassā, yāya  | 
  
   ta ssā, tāya  | 
  
   kassā, kāya  | 
 ||
| 
   7.  | 
  
   loc.  | 
  
   處  | 
  
   yassaṃ, yāyaṃ  | 
  
   tassaṃ, tāyaṃ  | 
  
   kassaṃ, kāyaṃ  | 
 ||
32.5. 男性、複數
| 
   
   格   | 
  
   複       數  | 
 ||||||
| 
   | 
  
   | 
  
   | 
  
   關係代名詞  | 
  
   指示代名詞  | 
  
   疑問代名詞  | 
 ||
| 
   1.  | 
  
   nom.  | 
  
   主  | 
  
   ye = they, who  | 
  
   te =
  they, those  | 
  
   ke = who  | 
 ||
| 
   2.  | 
  
   acc.  | 
  
   對  | 
  
   ye  | 
  
   te  | 
  
   ke  | 
 ||
| 
   3.  | 
  
   ins.  | 
  
   具  | 
  
   yehi       | 
  
   tehi  | 
  
   kehi  | 
 ||
| 
   4.  | 
  
   dat.  | 
  
   與  | 
  
   yesaṃ (yesānaṃ)  | 
  
   tesaṃ (tesānaṃ)  | 
  
   kesaṃ (kesānaṃ)  | 
 ||
| 
   5.  | 
  
   abl.  | 
  
   奪  | 
  
   yehi  | 
  
   tehi  | 
  
   kehi  | 
 ||
| 
   6.  | 
  
   gen.  | 
  
   屬  | 
  
   yesaṃ (yesānaṃ)  | 
  
   tesaṃ (tesānaṃ)  | 
  
   kesaṃ (kesānaṃ)  | 
 ||
| 
   7.  | 
  
   loc.  | 
  
   處  | 
  
   yesu  | 
  
   tesu  | 
  
   kesu  | 
 ||
32.6. 中性、複數
| 
   
   格   | 
  
   複       數  | 
 ||||||
| 
   | 
  
   | 
  
   | 
  
   關係代名詞  | 
  
   指示代名詞  | 
  
   疑問代名詞  | 
 ||
| 
   1.  | 
  
   nom.  | 
  
   主  | 
  
   yāni,
  ye= those,which  | 
  
   tāni,
  te = those  | 
  
   kāni,
  ke = which  | 
 ||
| 
   2.  | 
  
   acc.  | 
  
   對  | 
  
   yāni,
  ye  | 
  
   tāni,
  te  | 
  
   kāni,
  ke  | 
 ||
| 
   3.  | 
  
   ins.  | 
  
   具  | 
  
   yehi       | 
  
   tehi  | 
  
   kehi  | 
 ||
| 
   4.  | 
  
   dat.  | 
  
   與  | 
  
   yesaṃ (yesānaṃ)  | 
  
   tesaṃ (tesānaṃ)  | 
  
   kesaṃ (kesānaṃ)  | 
 ||
| 
   5.  | 
  
   abl.  | 
  
   奪  | 
  
   yehi  | 
  
   tehi  | 
  
   kehi  | 
 ||
| 
   6.  | 
  
   gen.  | 
  
   屬  | 
  
   yesaṃ (yesānaṃ)  | 
  
   tesaṃ (tesānaṃ)  | 
  
   kesaṃ (kesānaṃ)  | 
 ||
| 
   7.  | 
  
   loc.  | 
  
   處  | 
  
   yesu  | 
  
   tesu  | 
  
   kesu  | 
 ||
*除了主格、對格之外,其餘相同於男性的語尾變化。
32.7. 女性、複數
| 
   
   格   | 
  
   複       數  | 
 ||||||
| 
   | 
  
   | 
  
   | 
  
   關係代名詞  | 
  
   指示代名詞  | 
  
   疑問代名詞  | 
 ||
| 
   1.  | 
  
   nom.  | 
  
   主  | 
  
   yā,
  yāyo= they, who  | 
  
   tā,
  tāyo= they, those  | 
  
   kā,
  kāyo= who  | 
 ||
| 
   2.  | 
  
   acc.  | 
  
   對  | 
  
   yā,
  yāyo  | 
  
   tā,
  tāyo  | 
  
   kā,
  kāyo  | 
 ||
| 
   3.  | 
  
   ins.  | 
  
   具  | 
  
   yāhi  | 
  
   tāhi  | 
  
   kāhi  | 
 ||
| 
   4.  | 
  
   dat.  | 
  
   與  | 
  
   yāsaṃ (yāsānaṃ)  | 
  
   tāsaṃ (tāsānaṃ)  | 
  
   kāsaṃ (kāsānaṃ)  | 
 ||
| 
   5.  | 
  
   abl.  | 
  
   奪  | 
  
   yāhi  | 
  
   tāhi  | 
  
   kāhi  | 
 ||
| 
   6.  | 
  
   gen.  | 
  
   屬  | 
  
   yāsaṃ (yāsānaṃ)  | 
  
   tāsaṃ (tāsānaṃ)  | 
  
   kāsaṃ (kāsānaṃ)  | 
 ||
| 
   7.  | 
  
   loc.  | 
  
   處  | 
  
   yāsu      | 
  
   tāsu  | 
  
   kāsu  | 
 ||
32.8. 不定不變詞 ci
不定不變詞是被附加到疑問代名詞型的格,表示像「任一、無論哪一個」
等的想法。
範例:
男性   - koci puriso = some man 任何人; 
- kenaci purisena = by some
man 被任何人
中性   - kiñci phalaṃ   = some
fruit    任何水果;
- kenaci phalena  = by some
fruit  用任何水果
女性   - kāci itthi       = some
woman任何女人; 
- kāyaci itthiyā   = by, to, of, on some woman 
被、對任何女人;任何女人的;任何女人中.
32.9. 代名詞性質的副詞
| 
   關係副詞  | 
  
   指示副詞  | 
  
   疑問副詞  | 
 |
| 
   1.  | 
  
   yattha  - where哪裡  | 
  
   tattha  - there那裡  | 
  
   kattha - where哪裡?  | 
 
| 
   2.  | 
  
   yatra   - where哪裡  | 
  
   tatra    - there那裡  | 
  
   kutra   - where哪裡?  | 
 
| 
   3.  | 
  
   yato     - whence從哪裡  | 
  
   tato     - thence因此  | 
  
   kuto- whence從哪裡? where,
  therefore因此  | 
 
| 
   4.  | 
  
   yathā - how, in what 如何,正如  | 
  
   tathā - in that 這樣、如此  | 
  
   kathā- how如何?  | 
 
| 
   5.  | 
  
   yasmā - because因為  | 
  
   tasmā -therefore所以  | 
  
   kasmā- why為什麼?  | 
 
| 
   6.  | 
  
   yadā - when當…時  | 
  
   tadā-
  then那時,則…  | 
  
   kadā-
  when何時?  | 
 
| 
   7.  | 
  
   yena - where哪裡  | 
  
   tena - there這裡  | 
  
   | 
 
| 
   8.  | 
  
   yāva - how long什麼期間  | 
  
   tāva - so long這期間  | 
  
   | 
 
32.10. 在句子構造中的例子:
| 
   1.    | 
  
   Yo
  atthaññu hoti so kumāre anusāsituṃ āgacchatu.  | 
 
| 
   →  | 
  
   希望哪個是知義者,他來教導男孩們!  | 
 
| 
   2.    | 
  
   Yaṃ ahaṃ
  ākaṅkhamāno ahosiṃ so āgato hoti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   我正在期望的那個人,他已經來到。  | 
 
| 
   3.    | 
  
   Yena maggena
  so āgato tena gantuṃ ahaṃ icchāmi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   他已沿哪條路來,我想要沿那條(相同路)去。  | 
 
| 
   4.    | 
  
   Yassa sā
  bhariyā hoti so bhattā puññavanto hoti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   她是哪個人的太太,那丈夫是有福的。  | 
 
| 
   5.    | 
  
   Yasmiṃ hatthe daddu atthi tena hatthena patto na gaṇhitabbo
  hoti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   哪隻手裡有皮膚病,缽不應被那隻手拿。  | 
 
| 
   6.    | 
  
   Yāni kammāni
  sukhaṃ āvahanti (bring) tāni puññāni honti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   哪些行為帶來快樂,那些是諸善。  | 
 
| 
   7.    | 
  
   Yā bhariyā
  sīlavatī hoti sā bhattuno piyāyati.  | 
 
| 
   →  | 
  
   哪個太太是持戒的,她對丈夫歡喜。  | 
 
| 
   8.    | 
  
   Yāya rājiniyā sā vāpī kārāpitā taṃ ahaṃ na anussarāmi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   那個水池被哪個皇后令建造,我不記得她。  | 
 
| 
   9.    | 
  
   Yassaṃ sabhāyaṃ so kathaṃ pavattesi tattha bahū manussā
  sannipatitā  abhaviṃsu / ahesuṃ.  | 
 
| 
   →  | 
  
   他在哪個講堂裡表現了言論,很多個人已集合了在那裡。  | 
 
| 
   10.   | 
  
   Yāsaṃ itthīnaṃ mañjāsāsu suvaṇṇaṃ atthi tāyo dvārāni thaketvā
  gehehi  nikkhamanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   哪些女人的很多個盒子裡有黃金,她們關很多門之後而從很多個家離開。  | 
 
| 
   11.   | 
  
   Yāsu itthīsu
  kodho natthi tāyo vinītā bhariyāyo ca mātaro ca bhavanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   在哪些女人中沒有忿怒,她們成為已調伏的太太們和媽媽們。  | 
 
| 
   12.   | 
  
   Yattha
  bhūpatayo dhammikā honti tattha manussā sukhaṃ vindanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   哪裡的國王們是如法的,在那裡的人們經驗樂。  | 
 
| 
   13.   | 
  
   Yato
  bhānumā ravi lokaṃ obhāseti tato cakkhumantā rūpāni passanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   因為有光明的太陽照亮世界,所以有眼者們看到很多事物。  | 
 
| 
   14.   | 
  
   Yathā
  Bhagavā dhammaṃ deseti, tathā
  tumhehi paṭipajjitabbaṃ.  | 
 
| 
   →  | 
  
   有如世尊開示法這樣應被你們實踐。  | 
 
| 
   15.   | 
  
   Yasmā pitaro
  rukkhe ropesuṃ  tasmā mayaṃ
  phalāni bhuñjāma.  | 
 
| 
   →  | 
  
   因為父親們種植了很多棵樹,所以我們吃很多水果。  | 
 
| 
   16.   | 
  
   Yāda amhehi
  icchitaṃ patthitaṃ samijjhati tadā amhe modāma.  | 
 
| 
   →  | 
  
   當我們所希望和欲求成功時,那時我們喜悅。  | 
 
| 
   17.   | 
  
   Ko tvaṃ
  asi ? Ke tumhe hotha ?  | 
 
| 
   →  | 
  
   你是誰?你們是誰?  | 
 
| 
   18.   | 
  
   Kena dhenu
  aṭaviyā ānitā?  | 
 
| 
   →  | 
  
   牛被誰從森林帶來呢?  | 
 
| 
   19.   | 
  
   Kassa
  bhūpatinā pāsādo kārāpito?  | 
 
| 
   →  | 
  
   皇宮被國王令蓋給誰?  | 
 
| 
   20.   | 
  
   Kasmā amhehi
  saccaṃ bhāsitabbaṃ ?  | 
 
| 
   →  | 
  
   為什麼真實應被我們說呢?(或為什麼我們應說真實呢?)  | 
 
| 
   21.   | 
  
   Asappurisehi pālite dīpe kuto mayaṃ dhammikaṃ
  vinetāraṃ labhissāma?  | 
 
| 
   →  | 
  
   在被惡人折磨的島中,何處我們將得到如法的領導者呢?  | 
 
| 
   22.   | 
  
   Kehi kataṃ
  kammaṃ disvā tumhe kujjhatha?  | 
 
| 
   →  | 
  
   看到哪些人所作的事之後,你們生氣嗎?  | 
 
| 
   23.   | 
  
   Kesaṃ
  nattāro tuyhaṃ ovāde ṭhassanti?  | 
 
| 
   →  | 
  
   哪些人的孫子們將固守在你的勸告裡呢?  | 
 
| 
   24.   | 
  
   Kehi
  ropitāsu latāsu pupphāni ca phalāni ca bhavanti?  | 
 
| 
   →  | 
  
   在被哪些人種植的很多棵蔓籐上有很多株花和很多個果實嗎?  | 
 
| 
   25.   | 
  
   Kāya itthiyā
  pādesu daddu atthi?  | 
 
| 
   →  | 
  
   在哪個女人的腳上有皮膚病呢?  | 
 
    
習 題 三二
32.11.  翻譯成中文  :
| 
   1.    | 
  
   Yassā so
  putto hoti sā mātā puññavatā hoti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   他是哪個女人的兒子,那個媽媽是有福的。  | 
 
| 
   2.    | 
  
   Yo taṃ
  dīpaṃ pāleti so dhammiko bhūpati hoti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   哪個統治那個島,他是如法的國王。  | 
 
| 
   3.    | 
  
   Kena ajja (today) navaṃ (new)
  jīvitamaggaṃ na pariyesitabbaṃ.  | 
 
| 
   →  | 
  
   新的生活之道今天不應被誰尋求呢?  | 
 
| 
   4.    | 
  
   Sace tumhe asappurisā lokaṃ dūseyyātha (pollute) kattha
  puttadhītarehi  saddhiṃ tumhe vasatha?  | 
 
| 
   →  | 
  
   惡人們!如果你們染污世界的話,你們與兒子們、女兒們一起住在哪裡呢?  | 
 
| 
   5.    | 
  
   Yadā
  bhikkhavo sannipatitvā sālāyaṃ kilañjāsu nisīdiṃsu tadā Buddho pāvisi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   當諸比丘集合之後而在會堂裡很多個座墊上坐了時,那時佛陀進入了。  | 
 
| 
   6.    | 
  
   Yasmiṃ padese Buddho viharati tattha gantuṃ ahaṃ icchāmi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   佛陀住在哪個地方裡,我想要去那裡。  | 
 
| 
   7.    | 
  
   Yāyaṃ guhāyaṃ sīhā vasanti taṃ pasavo na upasaṅkamanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   很多隻獅子住在哪個洞穴裡,很多隻野獸不接近那(洞穴)。  | 
 
| 
   8.    | 
  
   Yo dhanavā hoti,
  tena sīlavatā bhavitabbaṃ.  | 
 
| 
   →  | 
  
   哪個人是富有的,持戒者應被他當(那位富有者應是持戒者)。  | 
 
| 
   9.    | 
  
   Sace tumhe maṃ pañhaṃ pucchissatha ahaṃ vissajjetuṃ (to explain)
  ussahissāmi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   如果你們將問我問題,我將努力去說明。  | 
 
| 
   10.   | 
  
   Yattha
  sīlavantā bhikkhavo vasanti tattha manussā sappurisā honti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   很多個持戒的比丘住在哪裡,在那裡的人們成為善人們。  | 
 
| 
   11.   | 
  
   Kadā tvaṃ
  mātaraṃ passituṃ bhariyāya saddhiṃ gacchasi?  | 
 
| 
   →  | 
  
   何時你跟太太去看媽媽呢?  | 
 
| 
   12.   | 
  
   Yāhi rukkhā
  chinnā tāyo pucchituṃ kassako āgato hoti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   很多棵樹被哪些女人砍,農夫已來問她們。  | 
 
| 
   13.   | 
  
   Kathaṃ tumhe
  udadhiṃ tarituṃ ākaṅkhatha?  | 
 
| 
   →  | 
  
   你們如何希望去渡海呢?  | 
 
| 
   14.   | 
  
   Kuto tā
  itthiyo maṇayo āhariṃsu?  | 
 
| 
   →  | 
  
   那些女人從哪裡帶來了很多顆寶石呢?  | 
 
| 
   15.   | 
  
   Yāsu mañjāsāsu ahaṃ suvaṇṇaṃ nikkhipiṃ tā corā coresu?  | 
 
| 
   →  | 
  
   我放了黃金在哪些個盒子裡,小偷們偷了那些(盒子)。  | 
 
| 
   16.   | 
  
   Yo ajja
  nagaraṃ gacchati so tarūsu ketavo passissati.  | 
 
| 
   →  | 
  
   哪個人今天去城市,他將看到很多支旗子在很多棵樹上。  | 
 
| 
   17.   | 
  
   Yassa mayā
  yāgu pūjitā so bhikkhu tava putto hoti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   粥被我供養給哪個,那個比丘是你的兒子。  | 
 
| 
   18.   | 
  
   Kuto ahaṃ
  dhammassa viññātāraṃ paññavantaṃ bhikkhuṃ labhissāmi?  | 
 
| 
   →  | 
  
   我將從何處得到有智而知法的比丘呢?  | 
 
| 
   19.   | 
  
   Yasmā so
  bhikkhūsu pabbaji, tasmā sā pi
  pabbajituṃ icchati.  | 
 
| 
   →  | 
  
   因為他於諸比丘中出家了,所以她也想要出家。  | 
 
| 
   20.   | 
  
   Yaṃ ahaṃ
  jānāmi tumhe pi taṃ jānātha.  | 
 
| 
   →  | 
  
   我知道哪個人,你們也知道他(你們也知道我所知道的人)。  | 
 
| 
   21.   | 
  
   Yāsaṃ itthīnaṃ dhanaṃ so icchati tāhi taṃ labhituṃ so na sakkoti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   他想要哪些女人的財富,他不能從她們得到它。 (他不能從那些女人得到他想要的那財富。)  | 
 
| 
   22.   | 
  
   Yato amhākaṃ
  bhūpati arayo parājesi tasmā mayaṃ tarūsu ketavo bandhimha.  | 
 
| 
   →  | 
  
   因為我們的國王打敗了敵人們,所以我們綁了很多支旗子在很多棵樹上。  | 
 
| 
   23.   | 
  
   Kadā amhākaṃ
  patthanā (aspirations) samijjhanti?  | 
 
| 
   →  | 
  
   何時我們的很多欲求成功呢?  | 
 
| 
   24.   | 
  
   Sabbe te sappurisā tesaṃ pañhe vissajjetuṃ vāyamantā
  sālāya nisinnā honti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   正在努力解答他們的很多個問題,所有那些善人已坐在會堂裡。  | 
 
| 
   25.   | 
  
   Sace tvaṃ dvāraṃ thakesi ahaṃ pavisituṃ na sakkomi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   如果你關門,我不能進去。  | 
 
| 
   26.   | 
  
   Amhehi katāni kammāni chāyāyo viya amhe anubandhanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   被我們造的很多業像很多影子一樣追趕(或跟隨)我們。  | 
 
| 
   27.   | 
  
   Susavo mātaraṃ rakkhanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   年幼者們保護媽媽。  | 
 
| 
   28.   | 
  
   Ahaṃ sāminā saddhiṃ gehe viharantī modāmi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   與丈夫住在家裡的我喜悅。  | 
 
| 
   29.   | 
  
   Tumhākaṃ puttā ca dhītaro ca udadhiṃ taritvā bhaṇḍāni
  vikkiṇantā mūlaṃ  pariyesituṃ icchanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   我們的兒子們和女兒們渡海之後,正在賣很多東西而想要尋求錢。  | 
 
| 
   30.   | 
  
   Tvaṃ suraṃ pivasi, tasmā sā tava kujjhati.  | 
 
| 
   →  | 
  
   你喝酒,所以她跟你生氣。  | 
 
 32.12.  翻譯成巴利文  :
| 
   1.    | 
  
   哪個是持戒者,他將打敗敵人(那個持戒者即是將打敗敵人者。)。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Yo sīlavā
  hoti so ariṃ/ sattuṃ
  parājessati.  | 
 
| 
   2.    | 
  
   那個在會堂裡說了的女孩,她不是我的親屬。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Yā kaññā sabhāyaṃ katkesi sā na mama bandhu hoti.  | 
 
| 
   3.    | 
  
   當媽媽將回家時,那時女兒將給很多顆寶石。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Yadā mātā gehaṃ āgamissati tadā dhītā maṇayo dassati/ dadissati.  | 
 
| 
   4.    | 
  
   我給飯的狗是我兄(弟)的(或我給哪隻狗飯,它是我的兄(弟)的)。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Yassa kukkurassa/ soṇassa ahaṃ bhattaṃ adadiṃ so mama bhātuno hoti.  | 
 
| 
   5.    | 
  
   為什麼你們今天不回家禮拜諸比丘呢?  | 
 
| 
   →  | 
  
   Kasmā tumhe samaṇe vandituṃ ajja gehaṃ na āgamittha?  | 
 
| 
   6.    | 
  
   你們從何處得到了你們所供養給諸比丘的很多件袈裟呢? (或你們所供養給諸比丘的哪些袈裟,你們從何處得到了它們呢?)  | 
 
| 
   →  | 
  
   Yāni cīvarāni tumhe bhikkūnaṃ pūjayittha kuto tumhe tāni labhittha?  | 
 
| 
   7.    | 
  
   我給了你的黃金,你給了誰呢?  | 
 
| 
   →  | 
  
   Mayā tuyhaṃ dinnaṃ suvaṇṇaṃ kassa tvaṃ adadi.  | 
 
| 
   8.    | 
  
   吃你所喜歡的那個(你喜歡哪個,你吃那個)。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Yaṃ tvaṃ icchasi taṃ bhuñja.  | 
 
| 
   9.    | 
  
   我將坐在石頭上一直到你在河裡洗澡。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Yāva tvaṃ nadiyā nahāyasi tāva ahaṃ pāsāṇasmiṃ nisīdissāmi.  | 
 
| 
   10.   | 
  
   知者們住在哪裡,我想要住在那裡。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Yattha viññātāro viharanti tattha vasituṃ ahaṃ icchāmi.  |