第三一課  人稱代名詞的曲用(Declension)

回目次

31.1.人稱代名詞的語尾變化(曲用Declension)

 

 第一人稱  → amha 我或我們

       

格

 
      數

單  數

複  數

1.

nom.

主

ahaṃ        = I

ṃayaṃ, amhe      = we

2.

acc.

對

maṃ, mamaṃ = me

amhe, amhākaṃ, no = us

3.

ins.

具

mayā, me

amhehi, no

4.

dat.

與

mama, mayhaṃ, mamaṃ, me

amhaṃ, amhākaṃ, no

5.

abl.

奪

mayā

amhehi

6.

gen.

屬

mama, mayhaṃ, mamaṃ, me

amhaṃ, amhākaṃ, no

7.

loc.

處

mayi

amhesu

 

 

31.2.人稱代名詞的語尾變化(曲用Declension)

 

 第二人稱    tumha你或你們

 

格

 
      數

單  數

複  數

1.

nom.

主

tvaṃ, tuvaṃ = you

tumhe      = you

2.

acc.

對

taṃ, tavaṃ, tuvaṃ

tumhe, tumhākaṃ, vo

3.

ins.

具

tvayā, tayā, te

tumhehi, vo

4.

dat.

與

tava,tuyhaṃ, te

tumhaṃ, tumhākaṃ, vo

5.

abl.

奪

tvayā, tayā

tumhehi, vo

6.

gen.

屬

tava, tuyhaṃ, te

tumhaṃ, tumhākaṃ, vo

7.

loc.

處

tvayi, tayi

tumhesu

 

   

 

 

 

 

 

 

 

習 題 三一 

 

31.3.  翻譯成中文  :

1. 

Mama ācariyo maṃ vācento potthakaṃ (book) likhi (wrote).

→

正在教我之我的老師寫了書。

2. 

Mayhaṃ bhaginī gilānaṃ (sick) pitaraṃ posesi.

→

我的姊(妹)看顧了生病的兄(弟)。

3. 

Dātāro bhikkhūnaṃ dānaṃ dentā amhe pi bhojāpesuṃ.

→

正佈施給比丘們的諸佈施者,也養了我們。

4. 

Tumhākaṃ dhītaro kuhiṃ (where) gamissanti?

→

你們的女兒們將去哪裡呢?

5. 

Amhākaṃ dhītaro satthāraṃ namassituṃ Veḷuvanaṃ gamissanti.

→

我們的女兒們將去竹林園禮拜老師(佛陀)。

6. 

Amhaṃ kammāni karontā dāsā (servants) pi sappurisā bhavanti.

→

為我們正做很多事的奴隸們也成為善人。

7. 

Amhehi katāni puññāni ca pāpāni ca amhe anubandhanti.

→

被我們做的諸善和諸惡追趕(或跟隨)我們。

8. 

Tayā kītāni bhaṇḍāni tava dhītā mañjūsāsu pakkhipitvā ṭhapesi.

→

你的女兒放你所買的很多東西在很多盒子之後而保存了。

9. 

Kulavantā ca caṇḍālā (outcasts) ca amhesu bhikkhūsu pabbajanti.

→

很多良家者和很多賤民於我們比丘中出家。

10.

Amhākaṃ uyyāne phalavantesu tarūsu vaṇṇavantā pakkhino caranti.

→

很多隻彩色的鳥走在我們的庭園裡結實累累的很多棵樹上。

11.

Uyyānaṃ āgantvā tiṇāni khādantā migā amhe passitvā bhāyitvā aṭaviṃ dhāviṃsu.

→

來公園之後而正在吃很多草的很多隻鹿,看到了我們而害怕之後,跑到了

森林。

12.

Amhākaṃ bhattāro nāvāya udadhiṃ taritvā dīpaṃ pāpuṇiṃsu.

→

我們的丈夫們乘船渡海之後而到達了島。

13.

Amhaṃ bhūpatayo balavantā jetāro bhavanti.

→

我們的國王們是有力的勝利者。

14.

Tumhākaṃ nattāro ca mama bhātaro ca sahayakā abhaviṃsu / ahesuṃ.

→

你們的孫子們和我的兄弟們曾是朋友。

15.

Tumhehi āhaṭāni cīvarāni mama mātā bhikkhūnaṃ pūjesi.

→

我的媽媽供養了你們所帶來的很多件袈裟給比丘們。

16.

Uyyāne nisinno ahaṃ nattārehi kīḷantaṃ tavaṃ apassim.

→

已坐在公園裡的我,看到了正與孫子們玩的你。

17.

Dhaññaṃ minanto ahaṃ tayā saddhiṃ kathetuṃ na sakkomi.

→

正在計量玉米的我,不能跟你說。

18.

Ahaṃ tava na kujjhāmi, tvam me kujjhasi.

→

我不跟你生氣,你跟我生氣。

19.

Mama dhanavanto bandhavo viññū viduno bhavanti.

→

我的富有親屬們是智慧的知者。

20.

Dīpassa accinā ahaṃ tava chāyaṃ passituṃ sakkomi.

→

藉由燈的光線,我能看到你的影子。

21.

Amhākaṃ bhūpatayo jetāro hutvā pāsādesu ketavo ussāpesum (hoisted).

→

我們的國王們成為勝利者之後,懸起了很多支旗子在很多個皇宮上。

22.

Bhātuno puttā mama gehe viharantā sippaṃ uggaṇhiṃsu.

→

住在我的家時,兄(弟)的兒子們學習了學問。

23.

Tava duhitā bhikkhuno ovāde ṭhatvā patino kāruṇikā sakhī (friend) ahosi.

→

你的女兒固守在比丘的勸告之後,(她)變成了悲憫的朋友對丈夫。

24.

Kusalaṃ karontā netāro saggaṃ gantāro bhavissanti.

→

正在造善的領導者們將是往天界者。

25.

Sace coro gehaṃ pavisati sīsaṃ bhinditvā nāsetabbo hoti.

→

如果小偷進入房子,應使打破(他的)頭之後而被殺。

26.

Amhākaṃ sattuno hatthesu ca pādesu ca daddu atthi.

→

在我們之敵人們的手上和腳上有皮膚病。

27.

Sīlavantā buddhimantehi saddhim loke manusssānaṃ hitasukhāya (for welfare

and happiness) nānā kammāni karonti.

→

持戒者們和有覺者們在世界中為了人們的利益和快樂而做種種事。

28.

Sace susūnaṃ vinetā kāruṇiko hoti, te sotavantā susavo guṇavantā bhavissanti.

→

如果年幼者們的教導者是悲憫的,那些能聞的年幼者們將變成有德的。

29.

Mayaṃ khīramhā dadhi ca dadhimhā sappiṃ ca labhāma.

→

我們從牛奶得到酪和從酪得到酥。

30.

Mayaṃ sappiṃ ca madhuṃ ca sammissetvā bhojanaṃ paṭiyādetvā bhuñjissāma.

→

混合了酥和蜂蜜、準備食物之後,我們將吃。

 

 31.4.  翻譯成巴利文  :

1. 

希望我們的兒子們和孫子們是長生者和幸福者!

 

→

Amhākaṃ puttā ca nattāro ca dīghajīvino sukhino hontu.

 

2. 

很多棵樹不應被我們或被你們砍。

 

→

Amhehi ca tumhehi ca taravo/ rukkhā na chinditabbā honti.

 

3.

你們的國王和大臣們一起去島之後而打敗了敵人們。

 

→

Tumhākaṃ bhūpati amaccehi/ mantīhi saddhiṃ dīpaṃ gantvā arayo/ sattavo parājesi.

 

4. 

我集聚了被你散亂的很多種子。

 

→

Ahaṃ tayā bhūmiyaṃ vippakiṇṇāni bījāni saṃhariṃ.

 

5. 

我們有智又有名的老師教了我們法。

 

→

Amhākaṃ paññavā/ viññū yasavā ācariyo/ satthā amhe dhammaṃ vācesi.

 

6. 

用嘴正在叼水果的鳥被你看見。

 

→

Tuṇḍena phalaṃ ocinanto sakuṇo/ pakkhī tayā diṭṭho (hoti).

 

7. 

我的孫子希望成為醫生。

 

→

Mama nattā vejjo bhavituṃ icchati.

 

8. 

你們看到了住在喜馬拉雅山上很多個洞穴裡的很多個聖人。

 

→

Tumhe Himavati pabbate guhāsu viharante isayo passittha.

 

9. 

希望我們的兒子們和女兒們是富有而有德的!

 

→

Amhākaṃ puttā ca dhītaro ca dhanavantā ca guṇavantā ca bhvantu.

 

10.

我的孫子將成為你的弟子。

 

→

Mama nattā tava sāvako bhavissati.

 

11. 

希望你是富有而有名的!

→

Tvaṃ dhanavā ca yasavā ca hohi/ bhava.

12.

蜜蜂停在生在水裡的蓮花上。

→

Madhukaro udake jāte padume tiṭṭhati(/ ṭhito hoti).

13. 

有信的優婆塞給了良家的少女花。

→

Saddhāvā upāsako kulavatiyā yuvatiyā kusumaṃ/ pupphaṃ adadi/ adāsi.

14.

有漂亮寶石在有名少婦的手中。

→

Yasavatiyā taruṇiyā hatthe vaṇṇavā maṇi hoti/ atthi/ bhavati.

15. 

有光輝的太陽照亮世界。

→

Bhānumā ravi/ suriyo lokaṃ obhāseti.