第二九課  -i&-u結尾的中性名詞之曲用(Declension)

回目次

29.1. -i結尾的中性名詞語尾變化(曲用Declension)

 

範例:aṭṭhi = bone, seed骨;種籽、果核

 

格

 
      數

單  數

複  數

1.

nom.

主

aṭṭhi

aṭṭhī, aṭṭhīni

2.

acc.

對

aṭṭhiṃ

aṭṭhī, aṭṭhīni

3.

ins.

具

aṭṭhinā

aṭṭhīhi, (aṭṭhībhi)

4.

dat.

與

aṭṭhino, aṭṭhissa

aṭṭhīnaṃ

5.

abl.

奪

aṭṭhinā

aṭṭhīhi, (aṭṭhībhi)

6.

gen.

屬

aṭṭhino, aṭṭhissa

aṭṭhīnaṃ

7.

loc.

處

aṭṭhini, aṭṭhimhi, aṭṭhismiṃ

aṭṭhīsu

8.

voc.

呼

aṭṭhi

aṭṭhī, aṭṭhīni

 

注意 : 這個語尾變化是類似於aggi的語尾變化,除了主格、呼格和對格之外。.

29.2 單字集--i結尾的中性名詞

-i結尾的中性名詞

1.

vāri

水

4.

dadhi

酪

2.

akkhi

眼睛

5.

acci

火焰、光線

3.

sappi

蘇油

6.

satthi

大腿

 

29.3. -u結尾的中性名詞語尾變化(曲用Declension)

範例:cakkhu = eye眼睛

(除了主格、呼格和對格之外,其餘的類似於garu的語尾變化)

 

格

 
      數

單  數

複  數

1.

nom.

主

cakkhu

cakkhū, cakkhūni

2.

acc.

對

cakkhuṃ

cakkhū, cakkhūni

3.

ins.

具

cakkhunā

cakkhūhi (cakkhūbhi)

4.

dat.

與

cakkhuno, cakkhussa

cakkhūnaṃ

5.

abl.

奪

cakkhunā

cakkhūhi (cakkhūbhi)

6.

gen.

屬

cakkhuno, cakkhussa

cakkhūnaṃ

7.

loc.

處

cakkhumhi, cakkhusmiṃ

cakkhūsu

8.

voc.

呼

cakkhu

cakkhū, cakkhūni

29.4. 單字集-以下名詞同樣地字尾變化(-u結尾的中性名詞)

 

-u結尾的中性名詞

1.

dhanu

弓

5.

dāru

木材、

2.

madhu

蜂蜜

6.

ambu

水

3.

assu   

眼淚

7.

vasu   

財富

4.

jāṇu / jaṇṇu

膝

8.

vatthu

事物、對象;理由、根據;

故事;位置、地點

                   

29.5. 單字集-動詞

動詞(pr.3,s.)

1.

anukampati

同情、憐

7.

anugacchati

隨順、從

2.

vāceti

教

8.

pattheti

欲求、希望、希求

3.

sammisseti

混合、結合

9.

samijjhati

成功、實踐、完成

4.

pabbajati

出家、遁世

10.

pavatteti    

開始活動、轉起

5.

vippakirati

(pp. vippakiṇṇa)

散亂、散布、撒

11.

(assūni)

pavatteti    

流淚

6.

parājeti

敗北、打敗、

克服

12.

vibhajati

分析、解釋、分配

      

 

            


習 題 二九 

 

29.6.  翻譯成中文  :

 

1. 

Gehaṃ pavisantaṃ ahiṃ disvā kaññā bhāyitvā assāni pavattentī rodituṃ

ārabhi.

→

看到了正進入房子的蛇而害怕之後,正流著很多眼淚的女孩開始了哭。

2. 

Dīpinā hatāya gāviyā aṭṭhīni bhūmiyaṃ vippakiṇṇāni honti.

→

被豹殺死的牛之很多根骨頭已散落在地上。

3. 

Nadiyā vārinā vatthāni dhovanto pitā nahāpetuṃ puttaṃ pakkosi.

→

正用河的水洗很多件衣服的爸爸,為使洗澡而叫了兒子。

4. 

Tvaṃ sappinā ca madhunā ca sammissetvā odanaṃ bhuñjissasi.

→

你用酪和蜂蜜混合之後而將吃飯。

5. 

Mayaṃ khīramhā dadhiṃ labhāma.

→

我們從牛奶得到酪。

6. 

Bhikkhu dīpassa acciṃ olokento aniccasaññaṃ (perception of impermanence)

vaḍḍhento (developing) nisīdi.

→

正在注視燈的火焰、培育著無常想時,比丘坐下了。

7. 

Pāpakāri luddako dhanuṃ ca sare ca ādāya aṭaviṃ paviṭtho.

→

作惡的獵人拿弓和很多支箭之後已進入森林。

8. 

Sattu amaccassa satthim asinā paharitva aṭṭhiṃ chindi.

→

敵人用刀札刺大臣的腿之後破裂了骨。

9. 

Ahaṃ sappinā pacitaṃ odanaṃ madhunā bhuñjituṃ na icchāmi.

→

我不喜歡吃用酪煮的飯加蜂蜜。

10.

Nattā hatthehi ca jaṇṇūhi ca gacchantaṃ yācakaṃ disvā anukampamāno bhojanaṃ ca vatthaṃ ca dāpesi.

→

看到用手和膝蓋走的乞丐之後,正在同情的孫子使給了食物和衣服。

11.

Dārūni saṃharantiyo itthiyo aṭaviyaṃ āhiṇḍantī gāyiṃsu.

→

正漫步在森林、正在採集很多木材的女人們,唱歌了。

12.

Ambumhi jātāni padumāni na ambunā upalittāni (smeared) honti.

→

生在水裡的很多株蓮花不被水沾染。

13.

Manussā nānākammāni (various work) katvā vasuṃ saṃharitvā puttadāre

(children and wife) posetuṃ ussahanti.

→

人們作了各種工作、積聚財富之後,為了養育妻兒們而努力。

14.

Bhattā mātuyā akkhīsu assūni disvā bhariyāya kujjhi.

→

看到在媽媽的(雙)眼中很多眼淚之後,丈夫跟太太生氣了。

15.

Pitā khettavatthūhi puttānaṃ ca nattārānaṃ ca vibhajitvā vihāraṃ gantvā pabbaji.

→

分配了很多塊田地給兒子們和孫子們、去寺院之後,爸爸出家了。

16.

Pakkhīhi khāditānaṃ phalānaṃ aṭṭhīni rukkhamūle patitāni honti.

→

被很多隻鳥吃的很多水果之很多果核已落在樹腳下。

17.

cariyo sissānaṃ (pupils) sippaṃ (art) vācento te anukampamāno dhammena

jīvituṃ anusāsi.

→

正在教技藝給學生們、正同情他們,老師努力了正當地生活。

18.

Bodhisatto samaṇo māraṃ (the evil one) parājetvā Buddho bhavi / ahosi.

→

菩薩沙門打敗魔之後成為了佛陀。

19.

Buddhaṃ passitvā dhammaṃ sotuṃ patthentā narā dhammaṃ carituṃ vāyamanti.

→

看到佛陀之後而正渴望聽法的人們,努力實行法。

20.

Sace sappurisānaṃ sabbā patthanā (fem. aspirations) samijjheyyuṃ manussā

loke sukhaṃ vindeyyuṃ.

→

如果善人們的一切希求成功的話,人們在世間上會經驗樂。

21.

Vyādhinā pīḷitā mātā assūhi pavattentī dhātuyā gehaṃ āgantvā mañce sayitvā

yāguṃ yāci.

→

被病折磨的媽媽,正流著很多淚而來到了女兒的家、睡在床上之後而討了粥。

22.

Mātaraṃ anukampamānā dhītā khippaṃ (soon) yāguṃ paṭiyādetvā mātuyā

mukhaṃ (face) dhovitvā yāguṃ pāyesi.

→

正在同情媽媽,女兒很快地準備了粥、洗媽媽的臉之後而使(她)喝了粥。

23.

Pitarā puṭṭhaṃ pañhaṃ bhattā sammā (correctly) vibhajitvā upamāya (with a

smile) atthaṃ vyākari / vyākāsi.

→

丈夫正確地解釋兒子所問的問題之後,用譬喻說明了意義。

24.

Luddako aṭaviyā bhūmiyaṃ dhaññaṃ vippakiritvā mige palobhetvā (tempting)

māretuṃ ussahi.

→

獵人撒了玉米在森林的土地上、誘惑很多隻鹿之後,為使殺死而努力了。

25.

Dhaññaṃ khādantā migā āgacchantaṃ luddakaṃ disvā vegena (speedily)

dhāviṃsu.

→

正在吃玉米的很多隻鹿,看到正來到的獵人之後急急地跑了。

 

 

29.7.  翻譯成巴利文  :

1. 

他看到了被在森林裡的豹殺死的很多隻動物的很多骨。

→

So aṭaviyaṃ dīpinā hatānaṃ pāṇīnaṃ/ pasūnaṃ aṭṭhīni passi.

2. 

你們將用河的水洗澡。

→

Tumhe nadiyā vārinā nahāyissatha.

3. 

有很多眼淚在年幼女兒的眼睛裡。

→

Susuniyā/ Taruṇiyā dhītuyā akkhīsu assūni santi.

4. 

農夫賣蘇油和酪給商人們。

→

Kassako sappiṃ ca dadhiṃ ca vāṇijānaṃ vikkiṇāti.

5. 

很多燈的很多火焰在風中(vātena)跳舞了。

→

Dīpānaṃ accīni vātena nacciṃsu.

6. 

有皮膚病在敵人的腳上

→

Sattuno pādesu  daddu  atthi.

7. 

蜜蜂(bhamara / madhukara)從很多株花採集蜂蜜而不傷害它們。

→

Bhamaro / Madhukaro pupphāni na viheṭhento pupphehi madhuṃ saṃharati.

8. 

從森林帶來很多木材的女人掉進了河裡。

→

Aṭaviyā dārūni āharantī itthī nadiyaṃ apati.

9. 

種植很多棵樹在很多塊田裡和很多公園裡之後,人們努力要積聚財富。

→

Manussā khettesu ca uyyānesu ca rukkhe ropetvā vasuṃ/ dhanaṃ  saṃharituṃ ussahanti.

10.

丈夫從城市為太太帶來了寶石。

→

Bhattā nagaramhā bhariyāya maṇiṃ āhari.