第二九課  -i&-u結尾的中性名詞之曲用(Declension)
29.1. -i結尾的中性名詞語尾變化(曲用Declension)
範例:aṭṭhi = bone, seed骨;種籽、果核
| 
   
   格   | 
  
   單  數  | 
  
   複  數  | 
 ||||
| 
   1.  | 
  
   nom.  | 
  
   主  | 
  
   aṭṭhi  | 
  
   aṭṭhī, aṭṭhīni  | 
 ||
| 
   2.  | 
  
   acc.  | 
  
   對  | 
  
   aṭṭhiṃ  | 
  
   aṭṭhī, aṭṭhīni  | 
 ||
| 
   3.  | 
  
   ins.  | 
  
   具  | 
  
   aṭṭhinā  | 
  
   aṭṭhīhi, (aṭṭhībhi)  | 
 ||
| 
   4.  | 
  
   dat.  | 
  
   與  | 
  
   aṭṭhino, aṭṭhissa  | 
  
   aṭṭhīnaṃ  | 
 ||
| 
   5.  | 
  
   abl.  | 
  
   奪  | 
  
   aṭṭhinā  | 
  
   aṭṭhīhi, (aṭṭhībhi)  | 
 ||
| 
   6.  | 
  
   gen.  | 
  
   屬  | 
  
   aṭṭhino, aṭṭhissa  | 
  
   aṭṭhīnaṃ  | 
 ||
| 
   7.  | 
  
   loc.  | 
  
   處  | 
  
   aṭṭhini, aṭṭhimhi, aṭṭhismiṃ  | 
  
   aṭṭhīsu  | 
 ||
| 
   8.  | 
  
   voc.  | 
  
   呼  | 
  
   aṭṭhi  | 
  
   aṭṭhī, aṭṭhīni  | 
 ||
注意 : 這個語尾變化是類似於aggi的語尾變化,除了主格、呼格和對格之外。.
29.2 單字集--i結尾的中性名詞
| 
   -i結尾的中性名詞  | 
 |||||
| 
   1.  | 
  
   vāri  | 
  
   水  | 
  
   4.  | 
  
   dadhi  | 
  
   酪  | 
 
| 
   2.  | 
  
   akkhi  | 
  
   眼睛  | 
  
   5.  | 
  
   acci  | 
  
   火焰、光線  | 
 
| 
   3.  | 
  
   sappi  | 
  
   蘇油  | 
  
   6.  | 
  
   satthi  | 
  
   大腿  | 
 
29.3. -u結尾的中性名詞語尾變化(曲用Declension)
範例:cakkhu = eye眼睛
(除了主格、呼格和對格之外,其餘的類似於garu的語尾變化)
| 
   
   格   | 
  
   單  數  | 
  
   複  數  | 
 ||||
| 
   1.  | 
  
   nom.  | 
  
   主  | 
  
   cakkhu  | 
  
   cakkhū, cakkhūni  | 
 ||
| 
   2.  | 
  
   acc.  | 
  
   對  | 
  
   cakkhuṃ  | 
  
   cakkhū, cakkhūni  | 
 ||
| 
   3.  | 
  
   ins.  | 
  
   具  | 
  
   cakkhunā  | 
  
   cakkhūhi (cakkhūbhi)  | 
 ||
| 
   4.  | 
  
   dat.  | 
  
   與  | 
  
   cakkhuno,
  cakkhussa  | 
  
   cakkhūnaṃ  | 
 ||
| 
   5.  | 
  
   abl.  | 
  
   奪  | 
  
   cakkhunā  | 
  
   cakkhūhi (cakkhūbhi)  | 
 ||
| 
   6.  | 
  
   gen.  | 
  
   屬  | 
  
   cakkhuno,
  cakkhussa  | 
  
   cakkhūnaṃ  | 
 ||
| 
   7.  | 
  
   loc.  | 
  
   處  | 
  
   cakkhumhi,
  cakkhusmiṃ  | 
  
   cakkhūsu  | 
 ||
| 
   8.  | 
  
   voc.  | 
  
   呼  | 
  
   cakkhu  | 
  
   cakkhū, cakkhūni  | 
 ||
29.4. 單字集-以下名詞同樣地字尾變化(-u結尾的中性名詞)
| 
   -u結尾的中性名詞  | 
 |||||
| 
   1.  | 
  
   dhanu  | 
  
   弓  | 
  
   5.  | 
  
   dāru  | 
  
   木材、  | 
 
| 
   2.  | 
  
   madhu  | 
  
   蜂蜜  | 
  
   6.  | 
  
   ambu  | 
  
   水  | 
 
| 
   3.  | 
  
   assu      | 
  
   眼淚  | 
  
   7.  | 
  
   vasu      | 
  
   財富  | 
 
| 
   4.  | 
  
   jāṇu / jaṇṇu  | 
  
   膝  | 
  
   8.  | 
  
   vatthu  | 
  
   事物、對象;理由、根據; 故事;位置、地點  | 
 
                    
29.5. 單字集-動詞
| 
   動詞(pr.3,s.)  | 
 |||||
| 
   1.  | 
  
   anukampati  | 
  
   同情、憐  | 
  
   7.  | 
  
   anugacchati  | 
  
   隨順、從  | 
 
| 
   2.  | 
  
   vāceti  | 
  
   教  | 
  
   8.  | 
  
   pattheti  | 
  
   欲求、希望、希求  | 
 
| 
   3.  | 
  
   sammisseti  | 
  
   混合、結合  | 
  
   9.  | 
  
   samijjhati  | 
  
   成功、實踐、完成  | 
 
| 
   4.  | 
  
   pabbajati  | 
  
   出家、遁世  | 
  
   10.  | 
  
   pavatteti       | 
  
   開始活動、轉起  | 
 
| 
   5.  | 
  
   vippakirati (pp. vippakiṇṇa)  | 
  
   散亂、散布、撒  | 
  
   11.  | 
  
   (assūni)  pavatteti       | 
  
   流淚  | 
 
| 
   6.  | 
  
   parājeti  | 
  
   敗北、打敗、 克服  | 
  
   12.  | 
  
   vibhajati  | 
  
   分析、解釋、分配  | 
 
       
             

習 題 二九
29.6.  翻譯成中文  :
| 
   1.    | 
  
   Gehaṃ pavisantaṃ ahiṃ disvā kaññā bhāyitvā assāni
  pavattentī rodituṃ  ārabhi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   看到了正進入房子的蛇而害怕之後,正流著很多眼淚的女孩開始了哭。  | 
 
| 
   2.    | 
  
   Dīpinā hatāya gāviyā aṭṭhīni bhūmiyaṃ vippakiṇṇāni honti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   被豹殺死的牛之很多根骨頭已散落在地上。  | 
 
| 
   3.    | 
  
   Nadiyā vārinā vatthāni dhovanto pitā nahāpetuṃ puttaṃ
  pakkosi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   正用河的水洗很多件衣服的爸爸,為使洗澡而叫了兒子。  | 
 
| 
   4.    | 
  
   Tvaṃ sappinā ca madhunā ca sammissetvā odanaṃ bhuñjissasi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   你用酪和蜂蜜混合之後而將吃飯。  | 
 
| 
   5.    | 
  
   Mayaṃ khīramhā dadhiṃ labhāma.  | 
 
| 
   →  | 
  
   我們從牛奶得到酪。  | 
 
| 
   6.    | 
  
   Bhikkhu dīpassa acciṃ olokento aniccasaññaṃ (perception of impermanence)  vaḍḍhento (developing) nisīdi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   正在注視燈的火焰、培育著無常想時,比丘坐下了。  | 
 
| 
   7.    | 
  
   Pāpakāri luddako dhanuṃ ca sare ca ādāya aṭaviṃ paviṭtho.  | 
 
| 
   →  | 
  
   作惡的獵人拿弓和很多支箭之後已進入森林。  | 
 
| 
   8.    | 
  
   Sattu amaccassa satthim asinā paharitva aṭṭhiṃ chindi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   敵人用刀札刺大臣的腿之後破裂了骨。  | 
 
| 
   9.    | 
  
   Ahaṃ sappinā pacitaṃ odanaṃ madhunā bhuñjituṃ na icchāmi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   我不喜歡吃用酪煮的飯加蜂蜜。  | 
 
| 
   10.   | 
  
   Nattā hatthehi ca jaṇṇūhi ca gacchantaṃ yācakaṃ disvā
  anukampamāno bhojanaṃ ca vatthaṃ ca dāpesi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   看到用手和膝蓋走的乞丐之後,正在同情的孫子使給了食物和衣服。  | 
 
| 
   11.   | 
  
   Dārūni saṃharantiyo itthiyo aṭaviyaṃ āhiṇḍantī gāyiṃsu.  | 
 
| 
   →  | 
  
   正漫步在森林、正在採集很多木材的女人們,唱歌了。  | 
 
| 
   12.   | 
  
   Ambumhi jātāni padumāni na ambunā upalittāni (smeared) honti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   生在水裡的很多株蓮花不被水沾染。  | 
 
| 
   13.   | 
  
   Manussā nānākammāni (various work)
  katvā vasuṃ saṃharitvā puttadāre  (children and wife) posetuṃ ussahanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   人們作了各種工作、積聚財富之後,為了養育妻兒們而努力。  | 
 
| 
   14.   | 
  
   Bhattā mātuyā akkhīsu assūni disvā bhariyāya kujjhi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   看到在媽媽的(雙)眼中很多眼淚之後,丈夫跟太太生氣了。  | 
 
| 
   15.   | 
  
   Pitā khettavatthūhi puttānaṃ ca nattārānaṃ ca vibhajitvā
  vihāraṃ gantvā pabbaji.   | 
 
| 
   →  | 
  
   分配了很多塊田地給兒子們和孫子們、去寺院之後,爸爸出家了。  | 
 
| 
   16.   | 
  
   Pakkhīhi khāditānaṃ phalānaṃ aṭṭhīni rukkhamūle patitāni
  honti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   被很多隻鳥吃的很多水果之很多果核已落在樹腳下。  | 
 
| 
   17.   | 
  
   cariyo sissānaṃ (pupils) sippaṃ (art) vācento te anukampamāno dhammena  jīvituṃ anusāsi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   正在教技藝給學生們、正同情他們,老師努力了正當地生活。  | 
 
| 
   18.   | 
  
   Bodhisatto samaṇo māraṃ (the evil one)
  parājetvā Buddho bhavi / ahosi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   菩薩沙門打敗魔之後成為了佛陀。  | 
 
| 
   19.   | 
  
   Buddhaṃ passitvā dhammaṃ sotuṃ patthentā narā dhammaṃ
  carituṃ vāyamanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   看到佛陀之後而正渴望聽法的人們,努力實行法。  | 
 
| 
   20.   | 
  
   Sace sappurisānaṃ sabbā patthanā (fem.
  aspirations) samijjheyyuṃ manussā  loke sukhaṃ vindeyyuṃ.  | 
 
| 
   →  | 
  
   如果善人們的一切希求成功的話,人們在世間上會經驗樂。  | 
 
| 
   21.   | 
  
   Vyādhinā pīḷitā mātā assūhi pavattentī dhātuyā gehaṃ
  āgantvā mañce sayitvā  yāguṃ yāci.  | 
 
| 
   →  | 
  
   被病折磨的媽媽,正流著很多淚而來到了女兒的家、睡在床上之後而討了粥。  | 
 
| 
   22.   | 
  
   Mātaraṃ anukampamānā dhītā khippaṃ (soon) yāguṃ
  paṭiyādetvā mātuyā  mukhaṃ (face) dhovitvā yāguṃ pāyesi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   正在同情媽媽,女兒很快地準備了粥、洗媽媽的臉之後而使(她)喝了粥。  | 
 
| 
   23.   | 
  
   Pitarā puṭṭhaṃ pañhaṃ bhattā sammā (correctly)
  vibhajitvā upamāya (with a  smile) atthaṃ
  vyākari / vyākāsi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   丈夫正確地解釋兒子所問的問題之後,用譬喻說明了意義。  | 
 
| 
   24.   | 
  
   Luddako aṭaviyā bhūmiyaṃ dhaññaṃ vippakiritvā mige
  palobhetvā (tempting)  māretuṃ ussahi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   獵人撒了玉米在森林的土地上、誘惑很多隻鹿之後,為使殺死而努力了。  | 
 
| 
   25.   | 
  
   Dhaññaṃ khādantā migā āgacchantaṃ luddakaṃ disvā vegena (speedily)  dhāviṃsu.  | 
 
| 
   →  | 
  
   正在吃玉米的很多隻鹿,看到正來到的獵人之後急急地跑了。  | 
 
29.7.  翻譯成巴利文  :
| 
   1.    | 
  
   他看到了被在森林裡的豹殺死的很多隻動物的很多骨。  | 
 
| 
   →  | 
  
   So aṭaviyaṃ dīpinā hatānaṃ pāṇīnaṃ/ pasūnaṃ aṭṭhīni passi.  | 
 
| 
   2.    | 
  
   你們將用河的水洗澡。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Tumhe nadiyā vārinā nahāyissatha.  | 
 
| 
   3.    | 
  
   有很多眼淚在年幼女兒的眼睛裡。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Susuniyā/ Taruṇiyā
  dhītuyā akkhīsu assūni santi.  | 
 
| 
   4.    | 
  
   農夫賣蘇油和酪給商人們。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Kassako sappiṃ ca dadhiṃ ca vāṇijānaṃ vikkiṇāti.  | 
 
| 
   5.    | 
  
   很多燈的很多火焰在風中(vātena)跳舞了。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Dīpānaṃ accīni vātena nacciṃsu.   | 
 
| 
   6.    | 
  
   有皮膚病在敵人的腳上  | 
 
| 
   →  | 
  
   Sattuno pādesu 
  daddu  atthi.  | 
 
| 
   7.    | 
  
   蜜蜂(bhamara /
  madhukara)從很多株花採集蜂蜜而不傷害它們。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Bhamaro /
  Madhukaro pupphāni na viheṭhento pupphehi madhuṃ saṃharati.  | 
 
| 
   8.    | 
  
   從森林帶來很多木材的女人掉進了河裡。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Aṭaviyā dārūni āharantī itthī nadiyaṃ apati.  | 
 
| 
   9.    | 
  
   種植很多棵樹在很多塊田裡和很多公園裡之後,人們努力要積聚財富。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Manussā khettesu ca uyyānesu ca rukkhe ropetvā vasuṃ/ dhanaṃ  saṃharituṃ
  ussahanti.  | 
 
| 
   10.   | 
  
   丈夫從城市為太太帶來了寶石。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Bhattā nagaramhā bhariyāya maṇiṃ āhari.  |