第二七課
-u&-ū結尾的男性名詞之曲用(Declension)
27.1. -u 結尾的男(陽)性名詞語尾變化(曲用Declension)
範例:garu = Teacher老師
| 
   
   格   | 
  
   單  數  | 
  
   複  數  | 
 ||||
| 
   1.  | 
  
   nom.  | 
  
   主  | 
  
   garu  | 
  
   garū, garavo  | 
 ||
| 
   2.  | 
  
   acc.  | 
  
   對  | 
  
   garuṃ  | 
  
   garū, garavo  | 
 ||
| 
   3.  | 
  
   ins.  | 
  
   具  | 
  
   garunā  | 
  
   garūhi (garūbhi)  | 
 ||
| 
   4.  | 
  
   dat.  | 
  
   與  | 
  
   garuno, garussa  | 
  
   garūnaṃ  | 
 ||
| 
   5.  | 
  
   abl.  | 
  
   奪  | 
  
   garunā  | 
  
   garūhi (garūbhi)  | 
 ||
| 
   6.  | 
  
   gen.  | 
  
   屬  | 
  
   garuno, garussa  | 
  
   garūnaṃ  | 
 ||
| 
   7.  | 
  
   loc.  | 
  
   處  | 
  
   garumhi,
  garusmiṃ  | 
  
   garūsu  | 
 ||
| 
   8.  | 
  
   voc.  | 
  
   呼  | 
  
   garu  | 
  
   garū, garavo  | 
 ||
27.2 單字集- -u 結尾的男(陽)性名詞
| 
   -u結尾的男性名詞  | 
 |||||
| 
   1.  | 
  
   bhikkhu  | 
  
   比丘、乞士  | 
  
   9.  | 
  
   ucchu  | 
  
   甘蔗  | 
 
| 
   2.  | 
  
   bandhu  | 
  
   親戚、親屬  | 
  
   10.  | 
  
   veḷu  | 
  
   竹  | 
 
| 
   3.  | 
  
   taru  | 
  
   樹  | 
  
   11.  | 
  
   kaṭacchu  | 
  
   湯匙  | 
 
| 
   4.  | 
  
   bāhu  | 
  
   臂、腕  | 
  
   12.  | 
  
   sattu  | 
  
   敵人  | 
 
| 
   5.  | 
  
   sindhu  | 
  
   海洋  | 
  
   13.  | 
  
   setu  | 
  
   橋  | 
 
| 
   6.  | 
  
   pharasu  | 
  
   斧頭  | 
  
   14.  | 
  
   ketu  | 
  
   旗子、幢幡  | 
 
| 
   7.  | 
  
   pasu  | 
  
   野獸、家畜  | 
  
   15.  | 
  
   susu  | 
  
   年幼的,小男孩  | 
 
| 
   8.  | 
  
   ākhu  | 
  
   老鼠  | 
  
   | 
  
   | 
  
   | 
 
       
27.3. -ū結尾的男(陽)性名詞語尾變化(曲用Declension)
範例:Vidū- wise man智者
| 
   
   格   | 
  
   單  數  | 
  
   複  數  | 
 ||||
| 
   1.  | 
  
   nom.  | 
  
   主  | 
  
   vidū  | 
  
   vidū, viduno  | 
 ||
| 
   2.  | 
  
   acc.  | 
  
   對  | 
  
   vidū  | 
  
   vidū, viduno  | 
 ||
| 
   3.  | 
  
   ins.  | 
  
   具  | 
  
   vidunā  | 
  
   vidūhi (vidūbhi)  | 
 ||
| 
   4.  | 
  
   dat.  | 
  
   與  | 
  
   viduno, vidussa  | 
  
   vidūnaṃ  | 
 ||
| 
   5.  | 
  
   abl.  | 
  
   奪  | 
  
   vidunā  | 
  
   vidūhi (vidūbhi)  | 
 ||
| 
   6.  | 
  
   gen.  | 
  
   屬  | 
  
   viduno, vidussa  | 
  
   vidūnaṃ  | 
 ||
| 
   7.  | 
  
   loc.  | 
  
   處  | 
  
   vidumhi,
  vidusmiṃ  | 
  
   vidūsu  | 
 ||
| 
   8.  | 
  
   voc.  | 
  
   呼  | 
  
   vidū  | 
  
   vidū, viduno  | 
 ||
27.4 單字集--ū結尾的男(陽)性名詞
| 
   -ū結尾的男性名詞  | 
 |||||
| 
   1.  | 
  
   pabhū  | 
  
   傑出者、卓越者  | 
  
   4.  | 
  
   vadaññū  | 
  
   寬容者、親切者  | 
 
| 
   2.  | 
  
   sabbaññū  | 
  
   一切知者、全知者  | 
  
   5.  | 
  
   atthaññū       | 
  
   知義者  | 
 
| 
   3.  | 
  
   viññū  | 
  
   智者  | 
  
   6.  | 
  
   mattaññū  | 
  
   知量者、知適量者  | 
 
    
習 題 二七
27.5.  翻譯成中文  :
| 
   1.    | 
  
   Bhikkhavo Tathāgatassa sāvakā honti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   比丘們是如來的弟子們。  | 
 
| 
   2.    | 
  
   Bandhavo ammaṃ passituṃ nagaramhā gāmaṃ āgamiṃsu.  | 
 
| 
   →  | 
  
   親屬們從城市來到了村莊看媽媽。  | 
 
| 
   3.    | 
  
   Coro āraññe taravo chindituṃ pharasuṃ ādāya gacchi / agami.  | 
 
| 
   →  | 
  
   小偷為了在森林裡砍很多棵樹,拿斧頭之後而去了。  | 
 
| 
   4.    | 
  
   Sīhā ca dīpayo ca aṭaviyaṃ vasante pasavo māretvā
  khādanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   住在森林裡的很多隻獅子和很多隻豹殺死很多隻野獸之後而吃。  | 
 
| 
   5.    | 
  
   Sappurisā viññuno bhavanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   善人們是智者。  | 
 
| 
   6.    | 
  
   Bhūpati mantīhi saddhiṃ sindhuṃ taritvā sattavo paharitvā
  jinituṃ ussahi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   國王與大臣們一起渡了海、打很多個敵人之後,努力了要贏(勝利)。  | 
 
| 
   7.    | 
  
   Ammā kaṭacchunā dārikaṃ odanaṃ bhojāpesi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   媽媽用湯匙餵了小孩飯。  | 
 
| 
   8.    | 
  
   Hatthino ca kaṇeruyo ca ucchavo ākaḍḍhitvā khādiṃsu.  | 
 
| 
   →  | 
  
   很多隻大象和幼象拉很多根甘蔗之後吃了。 (或很多隻公象和母象拉很多根甘蔗之後吃了。)  | 
 
| 
   9.    | 
  
   Bhūpatissa mantino sattūnaṃ ketavo āhariṃsu.  | 
 
| 
   →  | 
  
   國王的大臣們帶來了敵人們的很多支旗子。  | 
 
| 
   10.   | 
  
   Setumhi nisinno bandhu taruno sākhaṃ hatthena ākaḍḍhi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   已坐在橋上的親屬用手拉了樹的分枝。  | 
 
| 
   11.   | 
  
   Uyyāne ropitesu veḷūsu pakkhino nisīditvā gāyanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   很多隻鳥坐在被種植在公園裡的很多棵竹子上之後而唱。  | 
 
| 
   12.   | 
  
   Sace pabhuno atthaññū honti manussā sukhino gāme viharituṃ
  sakkonti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   如果卓越者們是知義的話,人們能夠快樂地住在村莊裡。  | 
 
| 
   13.   | 
  
   Sabbaññū Tathāgato dhammena manusse anusāsati.  | 
 
| 
   →  | 
  
   一切知的如來依法教導人們。  | 
 
| 
   14.   | 
  
   Mattaññū sappurisā dīghajīvino ca sukhino ca bhaveyyuṃ.  | 
 
| 
   →  | 
  
   知量的善人們會成為長生者和快樂者。  | 
 
| 
   15.   | 
  
   Viññūhi anusāsitā mayaṃ kumārā sappurisā bhavituṃ
  ussahimha.  | 
 
| 
   →  | 
  
   被智者們教導的我們男孩們,為了成為善人而努力了。  | 
 
| 
   16.   | 
  
   Mayaṃ ravino ālokena ākāse uḍḍente pakkhino passituṃ
  sakkoma.  | 
 
| 
   →  | 
  
   我們因為太陽的光而能夠看到正飛翔在天空中的很多隻鳥。  | 
 
| 
   17.   | 
  
   Tumhe pabhuno hutvā dhammena jīvituṃ vāyameyyātha.  | 
 
| 
   →  | 
  
   你們成為卓越者之後會努力正當地生活。  | 
 
| 
   18.   | 
  
   Ahaṃ dhammaṃ desentaṃ bhikkhuṃ jānāmi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   我知道正在開示法的比丘。  | 
 
| 
   19.   | 
  
   Ahayo ākhavo khādantā aṭaviyā vammikesu (anthills)
  vasanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   正在吃很多隻老鼠的很多條蛇住在森林中很多個螞蟻塔裡。  | 
 
| 
   20.   | 
  
   Vanitāya sassu bhaginiyā ucchavo ca padumāni ca adadi / adāsi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   女人的婆婆給了姊(妹)很多根甘蔗和很多株蓮花。  | 
 
 
27.6.  翻譯成巴利文  :
| 
   1.    | 
  
   正在過橋的敵人已進入島(或敵人過橋之後進入了島)。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Setuṃ taranto sattu/ ari dīpaṃ paviṭṭho hoti. (/Ari setuṃ taritvā dīpaṃ pavisi.)  | 
 
| 
   2.    | 
  
   你們不要用很多斧頭砍很多棵竹子,你們可以用很多支鋸子鋸。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Mā tumhe pharasūhi veḷavo chindatha, (tumhe)kakacehi chindatha.  | 
 
| 
   3.    | 
  
   國王的大臣們綁了很多支旗子在橋上和很多棵樹上。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Bhūpatino amaccā/
  mantino setumhi ca tarūsu/
  rukkhesu ca ketavo bandhiṃsu.  | 
 
| 
   4.    | 
  
   很多隻野獸餵了很多隻老鼠給很多隻年幼的(野獸)。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Pasavo susūnaṃ ākhāvo khādāpesuṃ/ bhojesuṃ.  | 
 
| 
   5.    | 
  
   智者們變成了卓越者。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Vidū / Viññū
  pabhuno abhavuṃ/ abhaviṃsu.  | 
 
| 
   6.    | 
  
   比丘曾是統治島的國王的親屬。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Bhikkhu dīpaṃ pālentassa bhūpatino bandhu abhavi/ ahosi.  | 
 
| 
   7.    | 
  
   被敵人砍的很多棵樹落下了海裡。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Sattunā / Arinā
  chinnā rukkhā udadhimhi patiṃsu.  | 
 
| 
   8.    | 
  
   媽媽用拳頭打了試圖要咬女孩的狗。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Kaññaṃ ḍasituṃ ussahantaṃ soṇaṃ ammā muṭṭhinā apahari.  | 
 
| 
   9.    | 
  
   國王們保護住在島上的諸沙門、婆羅門們、人們和很多隻野獸。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Bhūpatayo dīpe/
  dīpamhi vasante samaṇe ca brāhmaṇe ca manusse ca pasavo ca rakkhanti.  | 
 
| 
   10.   | 
  
   媽媽的姊(妹)用竹子殺了老鼠。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Ammāya bhaginī veḷunā ākhuṃ māresi.  | 
 
| 
   11.    | 
  
   老師送了很多根甘蔗給很多隻有長牙象的很多隻年幼的。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Acariyo(/garu /satthu) dāṭhīno susūnaṃ ucchavo pesesi(/apahini).  | 
 
| 
   12.   | 
  
   看到正試圖要進入房子的猴子之後,丈夫關了門。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Pati gehaṃ pavisituṃ ussahantaṃ vānaraṃ/ apiṃ disvā dvāraṃ thakesi.  |