第二五課  -i結尾的男性名詞之曲用(Declension)

回目次

25.1. -i結尾的男(陽)性名詞語尾變化(曲用Declension)

 

範例: Aggi – fire火

 

格

 
      數

單  數

複  數

1.

nom.

主

aggi

aggī, aggayo

2.

acc.

對

aggiṃ

aggī, aggayo

3.

ins.

具

agginā

aggīhi (aggībhi)

4.

dat.

與

aggino, aggissa

aggīnaṃ

5.

abl.

奪

agginā, aggimhā, aggismā

aggīhi (aggībhi)

6.

gen.

屬

aggino, aggissa

aggīnaṃ

7.

loc.

處

aggimhi, aggismiṃ

aggīsu

8.

voc.

呼

aggi

aggī, aggayo

 

25.2 單字集-以下名詞同樣地字尾變化

 

-i結尾的男性名詞

1.

muni / isi

聖人、寂默、賢人

13.

kapi

猴子

2.

kavi

詩人

14.

ahi

蛇

3.

ari      

敵人

15.

dīpi

豹

4.

bhūpati

國王

16.

ravi

太陽

5.

pati

主人;丈夫

17.

giri

山

6.

gahapati

居士、資產家、家主

18.

maṇi

寶石、牟尼;骰子

7.

adhipati

君主;統治、有主權

19.

asi

劍、刀

8.

atithi

客人、賓客

20.

rāsi

集積、財聚

9.

vyādhi

病、病患、不調

21.

pāṇi

手

10.

udadhi

海、海洋

22.

kucchi

腹、子宮、內部

11.

nidhi

寶藏

23.

muṭṭhi

拳頭;鐵鎚

12.

vīhi

稻米、米

 

 

 

 

   

 

 

習 題 二五 

 

25.3.  翻譯成中文  :

 

1. 

Munayo sīlaṃ rakkhantā girimhi guhāsu vasiṃsu

→

保護戒的很多賢人曾住在山上很多洞裡。

2. 

cariyena saddhiṃ viharanto kavi isi hoti.

→

跟老師一起住的詩人成為賢人。

3. 

Bhūpati asinā ariṃ paharitvā māresi.

→

國王用劍攻擊敵人之後殺死了。

4. 

Pati bhariyāya paṭiyāditaṃ odanaṃ bhuñjitvā khettaṃ agami.

→

丈夫吃太太所準備的飯之後去了田。

5. 

Sappurisā gahapatayo bhariyāhi ca puttehi ca gehesu vasantā sukhaṃ vindanti.

→

跟太太們和兒子們一起住在很多個家的善人居士們,經驗樂。

6. 

Nidhiṃ pariyesanto adhipati sahāyakehi saddhiṃ dīpaṃ agacchi.

→

正在尋找寶藏的主人與朋友們一起去了島。

7. 

Atithīnaṃ odanaṃ pacantī itthī aggiṃ jālesi.

→

正為客人們煮飯的女人點燃了火。

8. 

Vyādhinā pīḷito naro mañce sayati.

→

被病折磨的男人睡在床上。

9. 

Gahapati vīhīnaṃ rāsiṃ minanto bhariyāya saddhiṃ kathesi.

→

正在計量(很多)稻米的集聚(堆)的居士,跟太太說話了。

10.

Dārikā girimhā udentaṃ raviṃ olokentī hasanti.

→

注視著從山正升起的太陽時,小女孩們笑。

11.

Bhūpatino muṭṭhimhi maṇayo bhavanti.

→

有很多顆寶石在國王的拳頭裡。

12.

Ari kavino soṇaṃ yaṭṭhiyā paharitvā dhavi.

→

敵人用棒打詩人的狗之後跑了。

13.

Kavi patinā dinnaṃ maṇiṃ pāṇinā gaṇhi.

→

詩人用手拿了主人(或丈夫)所給的寶石。

14.

Nāriyo patīhi saddhiṃ udadhiṃ gantvā nahāyituṃ ārabhiṃsu.

→

女人們與丈夫們一起去海之後開始了洗澡。

15.

Adhipati atithiṃ khādanīyehi ca bhojanīyehi ca bhojāpesi.

→

主人用很多硬食和很多軟食招待客人。

16.

Bhūpatinā kattabbāni kammāni adhipatayo na karissanti.

→

主人們將不做應被國王作的的很多事。

17.

Munīhi pariyesitabbaṃ dhammaṃ aham pi uggaṇhituṃ icchāmi.

→

我也想要學習應被很多賢人尋求的法。

18.

Ahaṃ dīpaṃ jāletvā udakena āsittāni padumāni Buddhassa pūjemi.

→

我點燈之後,供養已用水灑的很多株蓮花給佛陀。

19.

Tvaṃ girimhi vasante dīpayo oloketuṃ luddakena saha giriṃ āruhasi.

→

為了看正住在山上的很多隻豹,你與獵人一起登上山。

20.

Devī parisaya saha sabhāyaṃ nisinnā hoti.

→

皇后與群眾已坐在集會所裡。

21.

Gahapatayo pañhe pucchituṃ ākaṅkhamānā isiṃ upasaṅkamiṃsu.

→

正希望問很多問題的居士們靠近了賢人。

22.

Gahapatīhi puṭṭho isi pañhe vyākari.

→

賢人解答了居士們所問的很多問題。

23.

Nāriyā dhotāni vatthāni gaṇhante kapayo disvā kumārā pāsāṇehi te (them)

pahariṃsu.

→

看到很多隻猴子正在拿被女人洗的很多件衣服之後,男孩們用很多個石頭擲它們。

24.

Uyyāne āhiṇḍitvā tiṇaṃ khādantiyo gāviyo ca goṇā ca ajā ca aṭaviṃ pavisitvā

dīpiṃ disvā bhāyiṃsu.

→

在公園裡漫步之後而正在吃草的很多頭乳牛、很多頭公牛和很多隻山羊,

進入了森林、看到豹之後而害怕了。

25.

Gahapatīhi munayo ca atithayo ca bhojetabbā honti.

→

賢人們和客人們應被居士們招待。

26.

Ammā mañjūsāya pakkhipitvā rakkhite maṇayo dārikāya ca vadhuyā ca adadi

/ adāsi.

→

媽媽把放在盒子裡之後而被保護的很多顆寶石給了小女孩和媳婦。

27.

Yadi tumhe bhūpatiṃ upasaṅkameyyātha mayaṃ rathaṃ paṭiyādessāma.

→

如果你們會接近國王的話,我們將準備車子。

28.

Gahapati coraṃ gīvāya gahetvā pādena kucchiṃ pahari.

→

居士抓住小偷脖子之後,用腳踢肚子。

29.

Sakuṇehi katāni kulāvakāni (nests) mā tumhe bhindatha.

→

你們不要破壞被很多隻鳥築的很多個鳥巢!

30.

Gītaṃ gāyantī yuvati gāviṃ upasaṅkamma khīraṃ duhituṃ (to milk) ārabhi.

→

正在唱歌的少女,靠近乳牛之後開始了吸吮牛奶。

31.

Buddhassa dhātuyo vandituṃ mayaṃ vihāraṃ gamimha.

→

為了禮拜佛陀的很多舍利,我們去了寺院。

32.

Mayaṃ kaññāyo dhammasālaṃ sammajjitvā kilañjāsu (on mats) nisīditvā

dhammaṃ suṇimha.

→

女孩們!我們打掃了說法堂、坐在很多個墊子上之後而聽了法。

(或我們女孩們打掃了說法堂、坐在很多個墊子上之後而聽了法。)

33.

Mayaṃ locanehi rūpāni passāma, sotehi (with ears) saddaṃ (sound) suṇāma,

jivhāya rasaṃ sādiyāma (we taste).

→

我們用眼睛看到很多事物,用耳朵聽到聲音,用舌頭嚐味道。

34.

Te aṭaviyā āhiṇḍantiyo gāviyo rajjūhi bandhitvā khettam ānesuṃ.

→

他們用很多條繩子綁正在森林裡漫步的很多頭乳牛之後,牽到了田。

35.

Bhariyā vyādhinā pīḷitassa patino hatthaṃ āmasantī taṃ (him) samassāsesi

(comforted).

→

撫摸著被病折磨的丈夫的手時,太太使他安心了。

36.

Gahapati atithinā saddhiṃ sallapanto sālāya nisinno hoti.

→

居士已坐在講堂裡與客人正在交談。

37.

Muni saccaṃ adhigantvā manussānaṃ dhammaṃ desetuṃ pabbatamhā oruyha

gāme vihāre vasati.

→

賢人了解真理之後,為了給人們開示法而從山下來之後,住在村莊中寺院

裡。

38.

Rajjuyā bandhitā gāvī tattha tattha (here and there) āhiṇḍituṃ asakkontī rukkhamūle tiṇaṃ khādati.

→

被用繩子綁而不可能(這裡那裡)到處漫步的乳牛,在樹腳下吃草。

39.

Devī bhūpatinā saddhiṃ rathena gacchantī anatarāmagge (on the way) kasante

kassake passi.

→

皇后與國王一起坐車去時,在中途看到了正在耕作的很多個農夫。

40.

Mā tuhme akusalaṃ karotha, sace kareyyātha sukhaṃ vindituṃ na labhissatha.

→

你們不要做惡!如果做的話,你們不會得到經驗樂。

25.4.  翻譯成巴利文  :

1. 

丈夫們為他們的太太們從島帶來了很多顆寶石。

→

Patayo tesānaṃ bhariyānaṃ dīpamhā/ dīpasmā maṇiyo āhariṃsu.

2. 

很多病壓迫住在世間裡的人們。

→

Vyādhayo loke vasante manusse pīḷenti.

3. 

女人坐在地上之後用筒子(一種計量器)計量了稻米。

→

Bhūmiyaṃ nisīditvā itthī nāḷiyā vīhiṃ mini.

4. 

正在做惡的居士們不禮拜賢人們。

→

Papaṃ/ Akusalaṃ karontā gahapatayo isayo na vandanti.

5. 

如果你們挖寶藏的話,你們將得到很多顆寶石。

→

Sace tumhe nidhiṃ khaṇeyyātha maṇayo labhissatha.

6. 

我洗了應被太太洗的很多件衣服。

→

Ahaṃ bhariyāya dhovitabbāni vatthāni dhoviṃ.

7. 

我們喝了被我們的媽媽準備的粥。

→

Mayaṃ(amhākaṃ)ammāya paṭiyāditaṃ yāguṃ apivimha.

8. 

你為來自城市的很多客人點燃火煮飯和粥。

→

Tvaṃ nagaramhā āgaccgantānaṃ atithīnaṃ odanaṃ ca yāguṃ ca pacituṃ

aggiṃ jālesi

9. 

居士用劍攻擊了已進入房子的小偷。

→

Gahapati gehaṃ paviṭṭhaṃ coraṃ asinā pahari.

10.

少女給了已站在樹的陰影處的很多頭牛草。

→

Yuvati/ Kaññā rukkhassa chāyāyaṃ ṭhitānaṃ gāvīnaṃ/ goṇānaṃ tiṇaṃ adadi/ adāsi.

11.

很多隻猴子棲息在很多棵樹上,很多隻獅子睡在洞穴裡,很多條蛇在地上

行。

→

Kapayo/ Makkaṭā/ Vānarā rukkhesu vasanti/ caranti, sīhā guhāsu sayanti, ahayo/ sappā bhūmiyaṃ caranti.

12.

如果你們將從城市買之後而帶來很多東西,我將賣那些給農夫們。

→

Sace tumhe nagaramhā kiṇitvā bhaṇḍāni ānessatha, ahaṃ tāni kassakānaṃ

vikkiṇissāmi.

13.

惡人!如果你做善的話,你將經驗樂。

→

Asappurisa sace tvaṃ puññaṃ/ kusalaṃ karosi/ kareyyasi, tvaṃ sukhaṃ vindissasi/ vindeyyāsi/ vindeyya.

14.

有很多顆寶石和黃金在我的媽媽房子中很多個盒子裡。

→

Mayā ammāya gehe/gahasmiṃ mañjūsāsu maṇayo ca suvaṇṇaṃ ca honti/ santi.

15.

賢人為已坐在地上的國王的隨眾開示了法。

→

Isi bhūmiyaṃ nisinnāya bhūpatino parisāya dhammaṃ desesi.

16.

沙門者們、賢人們和詩人們被善人們尊敬。

→

Samaṇā ca isayo ca kavayo ca sappurisehi pūjitā honti.

17.

我們將得到被君主保護的寶藏。

→

Mayaṃ adhipatinā rakkhitaṃ nidhiṃ labhissāma.

18.

(你們)不要砍被種植在公園裡的很多棵樹的很多分枝!

→

Mā tumhe uyyāne ropitānaṃ rukkhānaṃ sākhāyo chindatha.

19.

已從籠子脫出的很多隻鳥飛向了天空。

→

Pañjaramhā muttā sakuṇā ākāsaṃ uppatiṃsu.

20.

我們沒有看到了以神通正要渡河的很多個賢人。

→

Mayaṃ iddhiyā nadiṃ tarantā isayo na passimha.