第二五課 -i結尾的男性名詞之曲用(Declension)
25.1. -i結尾的男(陽)性名詞語尾變化(曲用Declension)
範例: Aggi – fire火
| 
   
   格   | 
  
   單  數  | 
  
   複  數  | 
 ||||
| 
   1.  | 
  
   nom.  | 
  
   主  | 
  
   aggi  | 
  
   aggī, aggayo  | 
 ||
| 
   2.  | 
  
   acc.  | 
  
   對  | 
  
   aggiṃ  | 
  
   aggī, aggayo  | 
 ||
| 
   3.  | 
  
   ins.  | 
  
   具  | 
  
   agginā  | 
  
   aggīhi (aggībhi)  | 
 ||
| 
   4.  | 
  
   dat.  | 
  
   與  | 
  
   aggino, aggissa  | 
  
   aggīnaṃ  | 
 ||
| 
   5.  | 
  
   abl.  | 
  
   奪  | 
  
   agginā, aggimhā,
  aggismā  | 
  
   aggīhi (aggībhi)  | 
 ||
| 
   6.  | 
  
   gen.  | 
  
   屬  | 
  
   aggino, aggissa  | 
  
   aggīnaṃ  | 
 ||
| 
   7.  | 
  
   loc.  | 
  
   處  | 
  
   aggimhi,
  aggismiṃ  | 
  
   aggīsu  | 
 ||
| 
   8.  | 
  
   voc.  | 
  
   呼  | 
  
   aggi  | 
  
   aggī, aggayo  | 
 ||
25.2 單字集-以下名詞同樣地字尾變化
| 
   -i結尾的男性名詞  | 
 |||||
| 
   1.  | 
  
   muni / isi  | 
  
   聖人、寂默、賢人  | 
  
   13.  | 
  
   kapi  | 
  
   猴子  | 
 
| 
   2.  | 
  
   kavi  | 
  
   詩人  | 
  
   14.  | 
  
   ahi  | 
  
   蛇  | 
 
| 
   3.  | 
  
   ari         | 
  
   敵人  | 
  
   15.  | 
  
   dīpi  | 
  
   豹  | 
 
| 
   4.  | 
  
   bhūpati  | 
  
   國王  | 
  
   16.  | 
  
   ravi  | 
  
   太陽  | 
 
| 
   5.  | 
  
   pati  | 
  
   主人;丈夫  | 
  
   17.  | 
  
   giri  | 
  
   山  | 
 
| 
   6.  | 
  
   gahapati  | 
  
   居士、資產家、家主  | 
  
   18.  | 
  
   maṇi  | 
  
   寶石、牟尼;骰子  | 
 
| 
   7.  | 
  
   adhipati  | 
  
   君主;統治、有主權  | 
  
   19.  | 
  
   asi  | 
  
   劍、刀  | 
 
| 
   8.  | 
  
   atithi  | 
  
   客人、賓客  | 
  
   20.  | 
  
   rāsi  | 
  
   集積、財聚  | 
 
| 
   9.  | 
  
   vyādhi   | 
  
   病、病患、不調  | 
  
   21.  | 
  
   pāṇi  | 
  
   手  | 
 
| 
   10.  | 
  
   udadhi  | 
  
   海、海洋  | 
  
   22.  | 
  
   kucchi   | 
  
   腹、子宮、內部  | 
 
| 
   11.  | 
  
   nidhi  | 
  
   寶藏  | 
  
   23.  | 
  
   muṭṭhi   | 
  
   拳頭;鐵鎚  | 
 
| 
   12.  | 
  
   vīhi  | 
  
   稻米、米  | 
  
   | 
  
   | 
  
   | 
 
    

習 題 二五
25.3.  翻譯成中文  :
| 
   1.    | 
  
   Munayo sīlaṃ rakkhantā girimhi guhāsu vasiṃsu  | 
 
| 
   →  | 
  
   保護戒的很多賢人曾住在山上很多洞裡。  | 
 
| 
   2.    | 
  
   cariyena saddhiṃ viharanto kavi isi hoti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   跟老師一起住的詩人成為賢人。  | 
 
| 
   3.    | 
  
   Bhūpati asinā ariṃ paharitvā māresi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   國王用劍攻擊敵人之後殺死了。  | 
 
| 
   4.    | 
  
   Pati bhariyāya paṭiyāditaṃ odanaṃ bhuñjitvā khettaṃ agami.  | 
 
| 
   →  | 
  
   丈夫吃太太所準備的飯之後去了田。  | 
 
| 
   5.    | 
  
   Sappurisā gahapatayo bhariyāhi ca puttehi ca gehesu
  vasantā sukhaṃ vindanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   跟太太們和兒子們一起住在很多個家的善人居士們,經驗樂。  | 
 
| 
   6.    | 
  
   Nidhiṃ pariyesanto adhipati sahāyakehi saddhiṃ dīpaṃ
  agacchi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   正在尋找寶藏的主人與朋友們一起去了島。  | 
 
| 
   7.    | 
  
   Atithīnaṃ odanaṃ pacantī itthī aggiṃ jālesi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   正為客人們煮飯的女人點燃了火。  | 
 
| 
   8.    | 
  
   Vyādhinā pīḷito naro mañce sayati.  | 
 
| 
   →  | 
  
   被病折磨的男人睡在床上。  | 
 
| 
   9.    | 
  
   Gahapati vīhīnaṃ rāsiṃ minanto bhariyāya saddhiṃ kathesi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   正在計量(很多)稻米的集聚(堆)的居士,跟太太說話了。  | 
 
| 
   10.   | 
  
   Dārikā girimhā udentaṃ raviṃ olokentī hasanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   注視著從山正升起的太陽時,小女孩們笑。  | 
 
| 
   11.   | 
  
   Bhūpatino muṭṭhimhi maṇayo bhavanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   有很多顆寶石在國王的拳頭裡。  | 
 
| 
   12.   | 
  
   Ari kavino soṇaṃ yaṭṭhiyā paharitvā dhavi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   敵人用棒打詩人的狗之後跑了。  | 
 
| 
   13.   | 
  
   Kavi patinā dinnaṃ maṇiṃ pāṇinā gaṇhi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   詩人用手拿了主人(或丈夫)所給的寶石。  | 
 
| 
   14.   | 
  
   Nāriyo patīhi saddhiṃ udadhiṃ gantvā nahāyituṃ ārabhiṃsu.  | 
 
| 
   →  | 
  
   女人們與丈夫們一起去海之後開始了洗澡。  | 
 
| 
   15.   | 
  
   Adhipati atithiṃ khādanīyehi ca bhojanīyehi ca bhojāpesi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   主人用很多硬食和很多軟食招待客人。  | 
 
| 
   16.   | 
  
   Bhūpatinā kattabbāni kammāni adhipatayo na karissanti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   主人們將不做應被國王作的的很多事。  | 
 
| 
   17.   | 
  
   Munīhi pariyesitabbaṃ dhammaṃ aham pi uggaṇhituṃ icchāmi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   我也想要學習應被很多賢人尋求的法。  | 
 
| 
   18.   | 
  
   Ahaṃ dīpaṃ jāletvā udakena āsittāni padumāni Buddhassa
  pūjemi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   我點燈之後,供養已用水灑的很多株蓮花給佛陀。  | 
 
| 
   19.   | 
  
   Tvaṃ girimhi vasante dīpayo oloketuṃ luddakena saha giriṃ
  āruhasi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   為了看正住在山上的很多隻豹,你與獵人一起登上山。  | 
 
| 
   20.   | 
  
   Devī parisaya saha sabhāyaṃ nisinnā hoti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   皇后與群眾已坐在集會所裡。  | 
 
| 
   21.   | 
  
   Gahapatayo pañhe pucchituṃ ākaṅkhamānā isiṃ upasaṅkamiṃsu.  | 
 
| 
   →  | 
  
   正希望問很多問題的居士們靠近了賢人。  | 
 
| 
   22.   | 
  
   Gahapatīhi puṭṭho isi pañhe vyākari.  | 
 
| 
   →  | 
  
   賢人解答了居士們所問的很多問題。  | 
 
| 
   23.   | 
  
   Nāriyā dhotāni vatthāni gaṇhante kapayo disvā kumārā pāsāṇehi
  te (them)  pahariṃsu.  | 
 
| 
   →  | 
  
   看到很多隻猴子正在拿被女人洗的很多件衣服之後,男孩們用很多個石頭擲它們。  | 
 
| 
   24.   | 
  
   Uyyāne āhiṇḍitvā tiṇaṃ khādantiyo gāviyo ca goṇā ca ajā
  ca aṭaviṃ pavisitvā  dīpiṃ disvā bhāyiṃsu.  | 
 
| 
   →  | 
  
   在公園裡漫步之後而正在吃草的很多頭乳牛、很多頭公牛和很多隻山羊, 進入了森林、看到豹之後而害怕了。  | 
 
| 
   25.   | 
  
   Gahapatīhi munayo ca atithayo ca bhojetabbā honti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   賢人們和客人們應被居士們招待。  | 
 
| 
   26.   | 
  
   Ammā mañjūsāya pakkhipitvā rakkhite maṇayo dārikāya ca
  vadhuyā ca adadi  / adāsi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   媽媽把放在盒子裡之後而被保護的很多顆寶石給了小女孩和媳婦。  | 
 
| 
   27.   | 
  
   Yadi tumhe bhūpatiṃ upasaṅkameyyātha mayaṃ rathaṃ paṭiyādessāma.  | 
 
| 
   →  | 
  
   如果你們會接近國王的話,我們將準備車子。  | 
 
| 
   28.   | 
  
   Gahapati coraṃ gīvāya gahetvā pādena kucchiṃ pahari.  | 
 
| 
   →  | 
  
   居士抓住小偷脖子之後,用腳踢肚子。  | 
 
| 
   29.   | 
  
   Sakuṇehi katāni kulāvakāni (nests) mā
  tumhe bhindatha.  | 
 
| 
   →  | 
  
   你們不要破壞被很多隻鳥築的很多個鳥巢!  | 
 
| 
   30.   | 
  
   Gītaṃ gāyantī yuvati gāviṃ upasaṅkamma khīraṃ duhituṃ (to milk) ārabhi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   正在唱歌的少女,靠近乳牛之後開始了吸吮牛奶。  | 
 
| 
   31.   | 
  
   Buddhassa dhātuyo vandituṃ mayaṃ vihāraṃ gamimha.  | 
 
| 
   →  | 
  
   為了禮拜佛陀的很多舍利,我們去了寺院。  | 
 
| 
   32.   | 
  
   Mayaṃ kaññāyo dhammasālaṃ sammajjitvā kilañjāsu (on mats)
  nisīditvā  dhammaṃ suṇimha.  | 
 
| 
   →  | 
  
   女孩們!我們打掃了說法堂、坐在很多個墊子上之後而聽了法。 (或我們女孩們打掃了說法堂、坐在很多個墊子上之後而聽了法。)  | 
 
| 
   33.   | 
  
   Mayaṃ locanehi rūpāni passāma, sotehi (with
  ears) saddaṃ (sound) suṇāma,  jivhāya rasaṃ sādiyāma (we taste).  | 
 
| 
   →  | 
  
   我們用眼睛看到很多事物,用耳朵聽到聲音,用舌頭嚐味道。  | 
 
| 
   34.   | 
  
   Te aṭaviyā āhiṇḍantiyo gāviyo rajjūhi bandhitvā khettam
  ānesuṃ.  | 
 
| 
   →  | 
  
   他們用很多條繩子綁正在森林裡漫步的很多頭乳牛之後,牽到了田。  | 
 
| 
   35.   | 
  
   Bhariyā vyādhinā pīḷitassa patino hatthaṃ āmasantī taṃ (him)
  samassāsesi  (comforted).  | 
 
| 
   →  | 
  
   撫摸著被病折磨的丈夫的手時,太太使他安心了。  | 
 
| 
   36.   | 
  
   Gahapati atithinā saddhiṃ sallapanto sālāya nisinno hoti.  | 
 
| 
   →  | 
  
   居士已坐在講堂裡與客人正在交談。  | 
 
| 
   37.   | 
  
   Muni saccaṃ adhigantvā manussānaṃ dhammaṃ desetuṃ
  pabbatamhā oruyha  gāme vihāre vasati.  | 
 
| 
   →  | 
  
   賢人了解真理之後,為了給人們開示法而從山下來之後,住在村莊中寺院 裡。  | 
 
| 
   38.   | 
  
   Rajjuyā bandhitā gāvī tattha tattha (here and there)
  āhiṇḍituṃ asakkontī rukkhamūle tiṇaṃ khādati.  | 
 
| 
   →  | 
  
   被用繩子綁而不可能(這裡那裡)到處漫步的乳牛,在樹腳下吃草。  | 
 
| 
   39.   | 
  
   Devī bhūpatinā saddhiṃ rathena gacchantī anatarāmagge (on the way)
  kasante  kassake passi.  | 
 
| 
   →  | 
  
   皇后與國王一起坐車去時,在中途看到了正在耕作的很多個農夫。  | 
 
| 
   40.   | 
  
   Mā tuhme akusalaṃ karotha, sace kareyyātha sukhaṃ vindituṃ na labhissatha.  | 
 
| 
   →  | 
  
   你們不要做惡!如果做的話,你們不會得到經驗樂。  | 
 
25.4.  翻譯成巴利文  :
| 
   1.    | 
  
   丈夫們為他們的太太們從島帶來了很多顆寶石。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Patayo tesānaṃ bhariyānaṃ dīpamhā/ dīpasmā maṇiyo āhariṃsu.  | 
 
| 
   2.    | 
  
   很多病壓迫住在世間裡的人們。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Vyādhayo loke vasante manusse pīḷenti.   | 
 
| 
   3.    | 
  
   女人坐在地上之後用筒子(一種計量器)計量了稻米。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Bhūmiyaṃ nisīditvā itthī nāḷiyā vīhiṃ mini.  | 
 
| 
   4.    | 
  
   正在做惡的居士們不禮拜賢人們。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Papaṃ/
  Akusalaṃ karontā gahapatayo isayo na vandanti.  | 
 
| 
   5.    | 
  
   如果你們挖寶藏的話,你們將得到很多顆寶石。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Sace tumhe nidhiṃ khaṇeyyātha maṇayo labhissatha.  | 
 
| 
   6.    | 
  
   我洗了應被太太洗的很多件衣服。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Ahaṃ bhariyāya dhovitabbāni vatthāni dhoviṃ.  | 
 
| 
   7.    | 
  
   我們喝了被我們的媽媽準備的粥。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Mayaṃ(amhākaṃ)ammāya paṭiyāditaṃ yāguṃ apivimha.  | 
 
| 
   8.    | 
  
   你為來自城市的很多客人點燃火煮飯和粥。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Tvaṃ nagaramhā āgaccgantānaṃ atithīnaṃ odanaṃ ca yāguṃ ca
  pacituṃ  aggiṃ jālesi   | 
 
| 
   9.    | 
  
   居士用劍攻擊了已進入房子的小偷。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Gahapati gehaṃ paviṭṭhaṃ coraṃ asinā pahari.  | 
 
| 
   10.   | 
  
   少女給了已站在樹的陰影處的很多頭牛草。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Yuvati/ Kaññā
  rukkhassa chāyāyaṃ ṭhitānaṃ gāvīnaṃ/
  goṇānaṃ tiṇaṃ adadi/ adāsi.  | 
 
| 
   11.   | 
  
   很多隻猴子棲息在很多棵樹上,很多隻獅子睡在洞穴裡,很多條蛇在地上 行。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Kapayo/ Makkaṭā/ Vānarā rukkhesu vasanti/ caranti, sīhā
  guhāsu sayanti, ahayo/ sappā bhūmiyaṃ caranti.  | 
 
| 
   12.   | 
  
   如果你們將從城市買之後而帶來很多東西,我將賣那些給農夫們。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Sace tumhe nagaramhā kiṇitvā bhaṇḍāni ānessatha, ahaṃ tāni kassakānaṃ vikkiṇissāmi.  | 
 
| 
   13.   | 
  
   惡人!如果你做善的話,你將經驗樂。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Asappurisa sace tvaṃ puññaṃ/ kusalaṃ karosi/
  kareyyasi, tvaṃ sukhaṃ vindissasi/ vindeyyāsi/
  vindeyya.  | 
 
| 
   14.   | 
  
   有很多顆寶石和黃金在我的媽媽房子中很多個盒子裡。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Mayā ammāya gehe/gahasmiṃ
  mañjūsāsu maṇayo ca suvaṇṇaṃ ca honti/ santi.  | 
 
| 
   15.   | 
  
   賢人為已坐在地上的國王的隨眾開示了法。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Isi bhūmiyaṃ nisinnāya bhūpatino parisāya dhammaṃ desesi.  | 
 
| 
   16.   | 
  
   沙門者們、賢人們和詩人們被善人們尊敬。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Samaṇā ca isayo ca kavayo ca sappurisehi pūjitā honti.  | 
 
| 
   17.   | 
  
   我們將得到被君主保護的寶藏。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Mayaṃ adhipatinā rakkhitaṃ nidhiṃ labhissāma.  | 
 
| 
   18.   | 
  
   (你們)不要砍被種植在公園裡的很多棵樹的很多分枝!  | 
 
| 
   →  | 
  
   Mā tumhe uyyāne ropitānaṃ rukkhānaṃ sākhāyo chindatha.  | 
 
| 
   19.   | 
  
   已從籠子脫出的很多隻鳥飛向了天空。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Pañjaramhā muttā sakuṇā ākāsaṃ uppatiṃsu.  | 
 
| 
   20.   | 
  
   我們沒有看到了以神通正要渡河的很多個賢人。  | 
 
| 
   →  | 
  
   Mayaṃ iddhiyā nadiṃ tarantā isayo na passimha.  |