第十一課  現在分詞(present participle)、男性和中性名詞

11.1 單字集   回目次

-a結尾的中性名詞

動詞(pr.3,s.)

1.

āpaṇa

商店、市場

pariyesati

尋求、追求、尋找

2.

puñña

福、善事

ārabhati

開始

3.

pāpa

惡、罪

ussahati

能、適合、敢、

嘗試、試圖

4.

kamma    

業、行為、事情

upasaṅkamati

靠近、走近

5.

kusala

善

adhigacchati

了解;達到、證得

6.

akusala   

不善

gāyati

唱

7.

dhana

財富

āmasati

摩、摸

8.

dhañña

稻米、玉米、穀物

bhāyati

害怕

9.

bīja

種子

cavati

(天人)死、離開

10.

dussa

布、白布

uppajjati 

出生

11.

cīvara

袈裟(出家人用)

khipati    

丟、投、摔

12.

mūla

根;錢

vapati

播種

13.

rukkhamūla

樹腳下、樹下

ākaṅkhati

期望、想像、志願、

想、計劃

14.

tuṇḍa

(鳥科的)嘴、喙

15.

vetana

薪水、報酬

sibbati    

縫

16.

paduma

蓮花

 

 

17.

gīta

歌

 

 

18.

suvaṇṇa /

hirañña

黃金

 

 

19.

sacca

真理、真實

 

 

20.

pānīya

飲料

 

 

21.

citta

心

 

 

 

11.2.     現在分詞(ppr.)  

 

現在分詞的(ppr..)形成  →動詞語基+-nta / māna e現在分詞(ppr.)

 

現在分詞的(ppr..)用法   

 它們作用如形容詞,

【性、數、格】與所修飾的名詞一致,

語尾變化像-a結尾的男性名詞和中性名詞。(到目前為止女性並沒有被介

紹,現在分詞的女性字將在第21課中被解說。)

現在分詞形成的範例:

 

 

動詞語基

+

nta / māma

=

現在分詞

=

中   譯

1.

paca

+

nta / māma

=

pacanta /

pacamāma

=

正在煮

2.

gaccha

+

nta / māma

=

gacchanta /

gacchamāma

=

正在去

3.

bhuñja

+

nta / māma

=

bhuñjanta /

bhuñjamāma

=

正在吃

4.

tiṭṭha

+

nta / māma

=

tiṭṭhanta /

tiṭṭhamāma

=

正站著

5.

vihara

+

nta / māma

=

viharanta /

viharamāma

=

正住著

 

11.2. 在句子構造中的例子:

 

單數

1.

Bhattaṃ pacanto / pacamāno puriso hasati. (nom.)

正在煮飯的男人笑。

2.

Vejjo bhattaṃ pacantaṃ / pacamānaṃ  purisaṃ pakkosati.

醫生叫正在煮飯的男人。

3.

Vejjo bhattaṃ pacantena / pacamānena purisena saha bhāsati. (ins.)

醫生跟正在煮飯的男人說。

複數

1.

Bhattaṃ pacantā / pacamānā purisā hasanti. (nom.)

正在煮飯的男人們笑。

2.

Vejjo bhattaṃ pacante / pacamāne purise pakkosati.      (acc.)

醫生叫正在煮飯的男人們。

3.

Vejjo bhattaṃ pacantehi / pacamānehi purisehi saha bhāsati. (ins.)

醫生跟正在煮飯的男人們說。

 

*同樣地,【現在分詞】可以使所有的格字尾變化與它們所修飾的名詞一致。

 

 

 

 

 

 

 

習 題 十一 

 

11.3  翻譯成中文  :

 

1.

Pānīyaṃ yācitvā rodanto dārako mañcamhā

patati.

→

正在哭的小孩討飲料之後而從床掉下。

2.

Vatthāni labhituṃ icchanto vāṇijo āpaṇaṃ

gacchati.

→

正想要得到很多件衣服的商人去市場。

3.

Upāsako padumāni ādāya vihāraṃ gacchamāno

Buddhaṃ disvā pasīdati.

→

優婆塞拿了幾株蓮花之後,正去寺院時,看到佛陀之後而歡喜。

4.

Sakuṇo tuṇḍena phalaṃ haranto rukkhasmā

uppatati.

→

用嘴正叼著水果的鳥從樹飛起。

5.

Cīvaraṃ pariyesantassa samaṇassa ācariyo

cīvaraṃ dadāti.

→

老師給正在尋求袈裟的沙門袈裟。

6.

Araññe āhiṇḍanto luddako dhāvantaṃ migaṃ

passitvā sarena vijjhati.

→

正漫步在森林裡的獵人看到正在跑的鹿之後用箭射。

7.

Uyyāne āhiṇḍamānamhā kumāramhā brāhmaṇo

padumāni yācati.

→

婆羅門從正在公園裡漫步的男孩討很多株蓮花。

8.

Rathena gacchamānehi amaccehi saha ācariyo

hasati.

→

老師與坐車正在去的大臣們一起笑。

9.

Dānaṃ dadāmānā sīlāni rakkhamānā manussā

sagge uppajjanti.

→

一直佈施、保護諸戒的人們出生在天界。

10.

Dhaññaṃ ākaṅkhantassa purisassa dhanaṃ

dātuṃ vāṇijo icchati.

→

商人想要給正期望榖物的人財物。

11.

Goṇe hanantā rukkhe chindantā asappurisā

dhanaṃ saṃharituṃ ussahanti.

→

殺很多頭牛、砍很多棵樹的惡人們努力去積聚財富。

12.

Vihāraṃ upasaṅkamanto Buddho dhammaṃ

bhāsamāne sāvake passati.

→

正靠近寺院的佛陀看到正在說法的弟子們。

13.

Rukkhamūle nisīditvā gītāni gāyantā kumārā

naccituṃ ārabhanti.

→

坐在樹腳下之後而正在唱很多首歌的男孩們,開始跳舞。

14.

Suvaṇṇaṃ labhituṃ ussahantā manussā pabbatasmiṃ āvāṭe khaṇanti.

→

試圖得到黃金的人們在山上挖很多個洞。

15.

Udakaṃ pātuṃ icchanto sīho udakaṃ pariyesamāno vanamhi carati.

→

想著要喝水的獅子,正尋找著水而徘徊在森林裡。

16.

Vetanaṃ labhituṃ ākaṅkhamāno naro rajakāya

dussāni dhovati.

→

期望著得到薪水的人,為染工洗很多塊布。

17.

Samaṇehi bhāsantā upāskā saccaṃ adhigantuṃ

ussahanti.

→

正在跟諸沙門說的優婆塞們試圖了解真理(聖諦)。

18.

Magge sayantaṃ sunakhaṃ udakena siñcitvā

dārako hasati.

→

用水撒正睡在路上的狗之後,小孩笑。

19.

Sīlaṃ rakkhantā sappurisā manussalokā cavitvā

devaloke uppajjanti.

→

正保護戒的很多個善人從人界死之後而出生在天人世界。

20.

Dhanaṃ saṃharituṃ ussahanto vāṇijo

samuddaṃ taritvā dīpaṃ gantuṃ ārabhati.

→

試圖積聚財富的商人渡海之後,開始去島。

21.

Goṇe pariyesamāno vane āhiṇḍanto kassako

sīhaṃ disvā bhāyati.

→

尋找著很多頭牛、正徘徊在森林裡的農夫,看到了獅子之後而害怕。

22.

Rukkhesu nisīditvā phalāni bhuñjamānā

kumārā gītaṃ gāyanti.

→

坐在很多棵樹之後而正吃很多個水果的男孩們唱歌。

23.

Cittaṃ pasīditvā dhammaṃ adhigantuṃ

ussahantā narā sagge uppajjanti.

→

正努力了解法而歡喜心之後的人們出生在天界。

24.

Tuṇḍena piṭakamhā macchaṃ ākaḍḍhituṃ

icchanto kāko sunakhamhā bhāyati.

→

正想用嘴從籃子叼走魚的烏鴉因狗而害怕。

25.

Khettaṃ kasitvā bījāni vapanto kassako

dhaññaṃ labhituṃ ākaṅkhati.

→

耕田之後而播很多種子的農夫,期望得到玉米。

26.

Suriyassa ālokena locanehi rūpāni passantā

manussā loke jīvanti.

→

藉由太陽的光用眼睛看到很多事物的人們,生活在世間。

27.

Rukkhamūle nisīditvā cīvaraṃ sibbantena

samaṇena saddhiṃ upāsako bhāsati.

→

優婆塞跟坐在樹腳下之後而正在縫袈裟的沙門說。

28.

Rukkhamūle sayantassa yācakassa kāye

paṇṇāni patanti.

→

很多片樹葉落在正睡在樹腳下的乞丐的身體上。

29.

Vāṇijassa mūlaṃ datvā asse labhituṃ amacco

ussahati.

→

大臣給商人錢之後試圖得到很多匹馬。

30.

Khīraṃ pivitvā hasamāno dārako pattaṃ

mañcasmiṃ khipati.

→

正在笑的小孩喝牛奶之後丟缽在床上。

 

11.4  翻譯成巴利文  :

 

1.

洗很多件衣服的人跟正走在路上的男孩說。

→

Vatthāni dhovanto puriso magge gacchantena

kumārena saha/ saddhiṃ bhāsati.

2.

婆羅門看到為了喝水而從森林離開的鹿。

→

Brāhmaṇo udakaṃ pātuṃ/ pivituṃ araññā/ araññamhā nikkhamantaṃ/ āgacchantaṃ migaṃ passati.

3.

很多隻山羊在庭園裡吃從很多棵樹落下的很多葉子。

→

Ajā uyyāne rukkhehi patantāni paṇṇāni khādanti.

4.

惡人們想要看殺很多隻鹿的獵人們。

→

Asappurisā mige hanante luddake passituṃ icchanti.

5.

農夫看到正在田野中吃很多種子的很多隻鳥。

→

Kassako khette/ khettamhi bījāni khādante sakuṇe passati.

6.

進入城市的沙門們想要禮拜正住在寺院裡的佛陀。

→

Nagaraṃ pavisantā samaṇā vihāre/ vihārasmiṃ vasantaṃ Buddhaṃ vandituṃ icchanti.

7.

站在樓梯上的小孩看到正坐在樹上的很多隻猴子。

→

Sopāne tiṭṭhanto dārako rukkhe nisīdante makkatṭe/ vānare passati.

8.

男孩們給在水裡活動的很多魚飯。

→

Kumārā udake carantānaṃ macchānaṃ bhattaṃ/ odanaṃ dadanti.

9.

想要渡海的船員從國王討錢。

→

Samuddaṃ tarituṃ ākaṅkhamāno/ icchanto nāviko bhūpālamhā/ bhūpālasmā mūlaṃ yācati.

10.

人們用眼睛看到落在海上的月亮的光。

→

Manussā nayanehi/ locanehi samudde patantaṃ candassa ālokaṃ passanti.

11.

優婆塞們嘗試給正住在寺院裡的沙門們很多件袈裟。

→

Upāsakā vihāre/ vihārasmiṃ vasantānaṃ samaṇānaṃ cīvare/cīvarāni dātuṃ ussahanti.

12.

期望福的善人們佈施諸施物給諸沙門和遵守諸戒。

→

Puññaṃ ākaṅkhamānā sappurisā samaṇānaṃ dānāni dadanti,sīlāni rakkhanti.

13.

人走在森林裡從很多棵樹落下的很多葉子上。

→

Puriso araññe/ vane rukkhehi patantesu paṇṇesu āhiṇḍati.

14.

叔叔給正尋求很多株花的小孩蓮花。

→

Mātulo pupphāni pariyesantassa dārakassa padumaṃ dadāti.

15.

漁夫給乞丐一點玉米之後而進入房子。

→

Dhīvaro yācakassa thokaṃ dhaññaṃ datvā gehaṃ pavisati.

16.

大臣給耕作很多田的農夫們很多種子。

→

Amacco khette kasantānaṃ kassakānaṃ bījāni dadāti.

17.

狗試圖去咬正觸摸或打它身體的人的手。

→

Sunako kāyaṃ phusantassa/ paharantassa narassa / purisassa hatthaṃ ḍasituṃ ussahati.

18.

佛陀的弟子們問正在路上哭的小孩。

→

Buddhassa sāvakā magge rodantaṃ dārakaṃ pucchanti.

19.

叔叔的朋友坐在樹腳下之後,叫正在唱很多首歌的男孩們。

→

Mātulassa mitto rukkhmūle nisīditvā gītāni gāyante kumāre pakkosati.

20.

善人們給走近他們家的很多位沙門食物。

→

Sappurisā gehe upasaṅkamantānaṃ samaṇānaṃ

odanaṃ dadanti.

21.

希望被生在天界的善人們或智者們遵守戒。(rakkhanti)

→

Sagge uppajjatuṃ ākaṅkhantā/ ākaṅkhamānā sappurisā/ paṇḍitā sīlaṃ rakkhanti.

22.

看到正靠近村落的狐狸之後,農夫試圖用石頭打它。

→

Gāmaṃ āgacchantaṃ/ upasaṅkamantaṃ sigālaṃ disvā kassako pāsāṇena taṃ paharituṃ ussahati.

23.

說真實的優婆塞們試圖了解法。

→

Saccaṃ bhāsamānā/ bhāsantā upāsakā dhammaṃ uggaṇhituṃ/ adhigantuṃ ussahanti.

24.

苦行者用水洗缽之後尋找飲料。

→

Tāpaso udakena pattaṃ dhovitvā pānīyaṃ pariyesati.

25.

正保護諸戒的智者們開始了解真理。

→

Sīlāni rakkhantā paṇḍitā saccaṃ adhigantuṃ ārabhanti.