第十課   不定詞(infinitive)
10.1.     不定詞(inf.)  
不定詞的(inf.)形成 e
| 
   動詞√  | 
  
   +  | 
  
   (-i)+-tuṃ  | 
  
   >  | 
  
   不定詞(inf.)  | 
 
| 
   現在動詞語基  | 
 
不定詞形成範例: 
| 
   1.  | 
  
   pac + i + tuṃ = pacituṃ = to cook  | 
  
   為了煮、去煮  | 
 
| 
   2.  | 
  
   khād + i + tuṃ = khādituṃ = to eat  | 
  
   為了吃、去吃  | 
 
| 
   3.  | 
  
   gam + tuṃ = gantuṃ = to go  | 
  
   為了去  | 
 
| 
   4.  | 
  
   dā+ tuṃ = datuṃ = to give  | 
  
   為了給、去給  | 
 
| 
   5.  | 
  
   (Skt sthā) ṭhā+ tuṃ = ṭhātuṃ = to stand  | 
  
   為了站、去站  | 
 
| 
   6.  | 
  
   pā + tuṃ = pātuṃ / pivituṃ = to drink  | 
  
   為了喝、去喝  | 
 
10.2. 在句子構造中的例子: 
| 
   1.  | 
  
   Kassako khettaṃ kasituṃ icchati.  | 
 
| 
   農夫想要去耕田。  | 
 |
| 
   2.  | 
  
   Dārako phalāni khādituṃ rukkham āruhati.  | 
 
| 
   小孩為了吃很多個水果而爬上樹。  | 
 |
| 
   3.  | 
  
   Manussā samaṇehi pañhe pucchituṃ vihāraṃ āgacchanti.  | 
 
| 
   人們為了從沙門們問很多個問題而來到寺院。  | 
 |
| 
   4.  | 
  
   Kumārā kīḷituṃ mittehi saha samuddaṃ gacchanti.  | 
 
| 
   男孩們為了玩而與朋友們一起去大海。  | 
 

習 題 十
10.3  翻譯成中文  :
| 
   1.   | 
  
   Kumārā vanamhi mittehi saha kīḷitvā bhattaṃ  bhuñjituṃ gehaṃ dhāvanti.  | 
  
   →  | 
  
   男孩們與朋友們一起在森林裡玩之後,跑向家去吃飯。  | 
 
| 
   2.   | 
  
   Migā tiṇaṃ khāditvā udakaṃ pātuṃ  pabbatamhā uyyānaṃ āgacchanti.  | 
  
   →  | 
  
   很多隻鹿吃草之後,從山回到公園去喝水。  | 
 
| 
   3.   | 
  
   Vāṇijassa putto bhaṇḍāni āharituṃ rathena nagaraṃ
  gacchati.  | 
  
   →  | 
  
   商人的兒子為了帶來很多東西而坐車去城市。  | 
 
| 
   4.   | 
  
   Yācako mātulassa kuddālena āvāṭaṃ khaṇituṃ  icchati.  | 
  
   →  | 
  
   乞丐想要用農夫的鋤頭挖洞。  | 
 
| 
   5.   | 
  
   Amaccā bhūpālaṃ passituṃ pāsādamhi sannipatanti.  | 
  
   →  | 
  
   大臣們為了看國王而集合在皇宮裡。  | 
 
| 
   6.   | 
  
   Goṇā  uyyāne āhiṇḍitvā
  kassakassa khettaṃ āgacchanti.  | 
  
   →  | 
  
   很多頭牛在公園裡漫步之後回到農夫的田。  | 
 
| 
   7.   | 
  
   Upāsakā samaṇānaṃ dānaṃ datuṃ vihāraṃ pavisanti.  | 
  
   →  | 
  
   優婆塞們進入寺院佈施給諸沙門。  | 
 
| 
   8.   | 
  
   Rathena nagaraṃ gantuṃ puriso gehasmā nikkhamati.  | 
  
   →  | 
  
   人從家離開坐車去城市。  | 
 
| 
   9.   | 
  
   Brāhmaṇo vejjena saddhiṃ nahāyituṃ udakaṃ  otarati.  | 
  
   →  | 
  
   婆羅門與商人一起下水去洗澡。  | 
 
| 
   10.  | 
  
   Coro amaccassa gehaṃ pavisituṃ uyyāne  āhiṇḍati.  | 
  
   →  | 
  
   小偷為了進入大臣的家而在庭園中徘徊。  | 
 
| 
   11.  | 
  
   Sīho pabbatamhi sayitvā uṭṭhāya migaṃ  hantuṃ oruhati.  | 
  
   →  | 
  
   獅子在山上睡了、起來之後,為了殺鹿而下來。  | 
 
| 
   12.  | 
  
   Udakaṃ otaritvā vatthāni dhovituṃ rajako  puttaṃ pakkosati.  | 
  
   →  | 
  
   洗衣工叫兒子下水之後而去洗很多件衣服。  | 
 
| 
   13.  | 
  
   Tathāgataṃ passitvā vandituṃ upāsako  vihāraṃ pavisati.  | 
  
   →  | 
  
   優婆塞為了看到如來之後禮拜而進入寺院。  | 
 
| 
   14.  | 
  
   Khettaṃ kasituṃ kassako kuddālaṃ ādāya gehā  nikkhamati.  | 
  
   →  | 
  
   拿了鋤頭之後,農夫離開家去耕田。  | 
 
| 
   15.  | 
  
   Sarehi mige vijjhituṃ luddakā sunakhehi saha  araññaṃ pavisanti.  | 
  
   →  | 
  
   為了用很多支箭射很多隻鹿,獵人們與很多隻狗一起進入森林。  | 
 
| 
   16.  | 
  
   Narā gāmamhā nikkhamitvā nagare vasituṃ  icchanti.  | 
  
   →  | 
  
   很多個人想要離開村莊之後而住在城市裡。  | 
 
| 
   17.  | 
  
   Sakuṇe passituṃ amaccā kumārehi saha pabbataṃ āruhanti.  | 
  
   →  | 
  
   大臣們與很多個男孩一起爬山去看很多隻鳥。  | 
 
| 
   18.  | 
  
   Pabbatasmā rukkhaṃ ākaḍḍhituṃ vāṇijena saha  kassako gacchati.  | 
  
   →  | 
  
   農夫與商人一起去從山拉樹,。  | 
 
| 
   19.  | 
  
   Phalāni khādituṃ makkaṭā rukkhesu caranti.  | 
  
   →  | 
  
   很多隻猴子為了吃很多個水果而在很多棵樹中行走。  | 
 
| 
   20.  | 
  
   Paṇḍito sugatassa sāvakehi saddhiṃ bhāsituṃ  icchati.  | 
  
   →  | 
  
   智者想要跟善逝的弟子們說。  | 
 
| 
   21.  | 
  
   Samuddaṃ taritvā dīpaṃ gantvā vatthāni  āharituṃ vāṇijā icchanti.  | 
  
   →  | 
  
   商人們想要渡了海、去島之後而去帶來很多件衣服。  | 
 
| 
   22.  | 
  
   Pupphāni saṃharitvā udakena āsiñcituṃ  upāsako kumāre ovadati.  | 
  
   →  | 
  
   優婆塞教導男孩們採集很多株花之後而用水灑。  | 
 
| 
   23.  | 
  
   Ajassa kāyaṃ hatthehi phusituṃ dārako icchati.  | 
  
   →  | 
  
   小孩想要用雙手摸山羊的身體。  | 
 
| 
   24.  | 
  
   Brāhmaṇassa gehe āsanesu nisīdituṃ rajakassa  puttā icchanti.  | 
  
   →  | 
  
   洗衣者的兒子們想要坐在婆羅門的家很多座位上。  | 
 
| 
   25.  | 
  
   Pātuṃ udakaṃ yācitvā dārako rodati.  | 
  
   →  | 
  
   小孩乞討水喝之後而哭。  | 
 
10.4  翻譯成巴利文  :
| 
   1.   | 
  
   很多隻山羊吃很多葉子之後,為了喝水而在公園裡漫步。  | 
  
   →  | 
  
   Ajā paṇṇāni khāditvā udakaṃ pivituṃ uyyāne āhiṇḍanti.  | 
 
| 
   2.   | 
  
   惡人想要用腳踢狗。  | 
  
   →  | 
  
   Asappuriso pādena sunakaṃ/ kukkuraṃ  paharituṃ
  icchati.  | 
 
| 
   3.   | 
  
   朋友們與很多隻狗去公園玩。  | 
  
   →  | 
  
   Mittā sunakehi/
  kukkurehi  kīḷituṃ uyyānaṃ
  gacchanti.   | 
 
| 
   4.   | 
  
   優婆塞想要回家和教導兒子們。  | 
  
   →  | 
  
   Upāsako gehaṃ āgantuṃ putte anusāsituṃ / ovadituṃ icchati.  | 
 
| 
   5.   | 
  
   天人想要去寺院之後而跟佛陀說。  | 
  
   →  | 
  
   Devo/ Suro
  vihāraṃ gantvā Buddhena saddhiṃ  bhāsituṃ icchati.  | 
 
| 
   6.   | 
  
   善人想要保護諸戒和佈施。  | 
  
   →  | 
  
   Sappuriso sīlāni rakkhituṃ dānaṃ datuṃ
  icchati. (/ Sappuriso sīlāni rakkhitvā dānaṃ datuṃ icchati.)  | 
 
| 
   7.   | 
  
   很多隻豬為了進入森林而從村莊跑。  | 
  
   →  | 
  
   Sūkarā araññaṃ pavisituṃ gāmamhā/ gāmasmā dhāvanti.  | 
 
| 
   8.   | 
  
   農夫為了在田中挖很多個洞而從商人乞求鋤頭。  | 
  
   →  | 
  
   Kassako khette āvāṭe khaṇituṃ vāṇijamhā/ vāṇijasmā kuddālaṃ yācati.  | 
 
| 
   9.   | 
  
   優婆塞們為了禮拜佛陀而集合在寺院裡。  | 
  
   →  | 
  
   Upāsakā Buddhaṃ vandituṃ vihārasmiṃ sannipatanti.  | 
 
| 
   10.  | 
  
   叔叔為了叫漁夫而從家離開。  | 
  
   →  | 
  
   Mātulo dhīvaraṃ pakkosituṃ gehamhā/ gehasmā  nikkhamati.  | 
 
| 
   11.  | 
  
   農夫們想要得到很多頭牛; 商人們想要得到很多匹馬。  | 
  
   →  | 
  
   Kassakā goṇe labhituṃ icchanti, vāṇijā asse labhituṃ icchanti.  | 
 
| 
   12.  | 
  
   國王想要放棄皇宮。  | 
  
   →  | 
  
   Bhūpālo pāsādaṃ pajahituṃ icchati.  | 
 
| 
   13.  | 
  
   人們拿很多個籃子之後,為了給孩子們而去森林採集很多水果。  | 
  
   →  | 
  
   Purisā/
  Manussā piṭake ādāya dārakānaṃ phalāni  saṃharituṃ
  araññaṃ gacchanti.  | 
 
| 
   14.  | 
  
   農夫為了割很多草給很多頭牛而徘徊在森林裡。  | 
  
   →  | 
  
   Kassako goṇānaṃ tiṇāni chindituṃ araññe āhiṇḍati.  | 
 
| 
   15.  | 
  
   很多人想要與兒子們一起在城市裡住在很多間房子裡。  | 
  
   →  | 
  
   Purisā/
  Manussā puttehi saha/ saddhiṃ
  nagare gehesu vasituṃ icchanti.  | 
 
| 
   16.  | 
  
   小孩站在石頭上之後看到很多株花在很多棵樹上。  | 
  
   →  | 
  
   Dārako pāsāṇe/
  pāsāṇasmiṃ ṭhatvā rukkhesu pupphāni passati.  | 
 
| 
   17.  | 
  
   醫生從老師得到衣服之後而歡喜。  | 
  
   →  | 
  
   Vejjo ācariyamhā/
  ācariyasmā vatthaṃ labhitvā pasīdati.  | 
 
| 
   18.  | 
  
   獵人為了從森林抓山羊而叫朋友。  | 
  
   →  | 
  
   Luddako araññamhā/ araññasmā ajaṃ ākaḍḍhituṃ mittaṃ/ sahāyaṃ pakkosati.  | 
 
| 
   19.  | 
  
   船員為渡海而叫商人們。  | 
  
   →  | 
  
   Nāviko samuddaṃ tarituṃ vāṇije pakkosati.  | 
 
| 
   20.  | 
  
   善人從座位起來之後,想要跟沙門說。  | 
  
   →  | 
  
   Sappuriso āsanamhā/ āsanasmā uṭṭhāya samaṇena saddhiṃ/ saha bhāsituṃ icchati.  | 
 
| 
   21.  | 
  
   很多個小孩下水之後想要洗澡。  | 
  
   →  | 
  
   Dārakā udakaṃ otaritvā nahātuṃ icchanti.  | 
 
| 
   22.  | 
  
   大臣騎馬去森林之後射很多隻鹿。  | 
  
   →  | 
  
   Amacco araññaṃ gantvā mige vijjhituṃ assaṃ  āruhati.  | 
 
| 
   23.  | 
  
   男孩想要為叔叔的朋友們煮飯。  | 
  
   →  | 
  
   Kumāro mātulassa mittānaṃ bhattaṃ pacituṃ  icchati.  | 
 
| 
   24.  | 
  
   很多隻狐狸為了進入農夫們的很多塊田而離開森林。  | 
  
   →  | 
  
   Sigālā kassakānaṃ khette pavisituṃ araññā
  nikkhamanti.  | 
 
| 
   25.  | 
  
   人們想要以太陽的光用眼睛看很多事物。  | 
  
   →  | 
  
   Manussā suriyassa ālokena nayanehi rūpāni passituṃ
  icchanti.  |