第十課   不定詞(infinitive)

回目次

10.1.     不定詞(inf.) 

不定詞的(inf.)形成  e

 

動詞√

+

(-i)+-tuṃ

>

不定詞(inf.)

現在動詞語基

 

不定詞形成範例:

1.

pac + i + tuṃ = pacituṃ = to cook

為了煮、去煮

2.

khād + i + tuṃ = khādituṃ = to eat

為了吃、去吃

3.

gam + tuṃ = gantuṃ = to go

為了去

4.

dā+ tuṃ = datuṃ = to give

為了給、去給

5.

(Skt sthā)  ṭhā+ tuṃ = ṭhātuṃ = to stand

為了站、去站

6.

pā + tuṃ = pātuṃ / pivituṃ = to drink

為了喝、去喝

 

10.2. 在句子構造中的例子:

 

1.

Kassako khettaṃ kasituṃ icchati.

農夫想要去耕田。

2.

Dārako phalāni khādituṃ rukkham āruhati.

小孩為了吃很多個水果而爬上樹。

3.

Manussā samaṇehi pañhe pucchituṃ vihāraṃ āgacchanti.

人們為了從沙門們問很多個問題而來到寺院。

4.

Kumārā kīḷituṃ mittehi saha samuddaṃ gacchanti.

男孩們為了玩而與朋友們一起去大海。

 

 

 

 

 

 

 

 

 

習 題 十 

 

10.3  翻譯成中文  :

 

1.

Kumārā vanamhi mittehi saha kīḷitvā bhattaṃ

bhuñjituṃ gehaṃ dhāvanti.

→

男孩們與朋友們一起在森林裡玩之後,跑向家去吃飯。

2.

Migā tiṇaṃ khāditvā udakaṃ pātuṃ

pabbatamhā uyyānaṃ āgacchanti.

→

很多隻鹿吃草之後,從山回到公園去喝水。

3.

Vāṇijassa putto bhaṇḍāni āharituṃ rathena nagaraṃ gacchati.

→

商人的兒子為了帶來很多東西而坐車去城市。

4.

Yācako mātulassa kuddālena āvāṭaṃ khaṇituṃ

icchati.

→

乞丐想要用農夫的鋤頭挖洞。

5.

Amaccā bhūpālaṃ passituṃ pāsādamhi sannipatanti.

→

大臣們為了看國王而集合在皇宮裡。

6.

Goṇā  uyyāne āhiṇḍitvā kassakassa khettaṃ āgacchanti.

→

很多頭牛在公園裡漫步之後回到農夫的田。

7.

Upāsakā samaṇānaṃ dānaṃ datuṃ vihāraṃ pavisanti.

→

優婆塞們進入寺院佈施給諸沙門。

8.

Rathena nagaraṃ gantuṃ puriso gehasmā nikkhamati.

→

人從家離開坐車去城市。

9.

Brāhmaṇo vejjena saddhiṃ nahāyituṃ udakaṃ

otarati.

→

婆羅門與商人一起下水去洗澡。

10.

Coro amaccassa gehaṃ pavisituṃ uyyāne

āhiṇḍati.

→

小偷為了進入大臣的家而在庭園中徘徊。

11.

Sīho pabbatamhi sayitvā uṭṭhāya migaṃ

hantuṃ oruhati.

→

獅子在山上睡了、起來之後,為了殺鹿而下來。

12.

Udakaṃ otaritvā vatthāni dhovituṃ rajako

puttaṃ pakkosati.

→

洗衣工叫兒子下水之後而去洗很多件衣服。

13.

Tathāgataṃ passitvā vandituṃ upāsako

vihāraṃ pavisati.

→

優婆塞為了看到如來之後禮拜而進入寺院。

14.

Khettaṃ kasituṃ kassako kuddālaṃ ādāya gehā

nikkhamati.

→

拿了鋤頭之後,農夫離開家去耕田。

15.

Sarehi mige vijjhituṃ luddakā sunakhehi saha

araññaṃ pavisanti.

→

為了用很多支箭射很多隻鹿,獵人們與很多隻狗一起進入森林。

16.

Narā gāmamhā nikkhamitvā nagare vasituṃ

icchanti.

→

很多個人想要離開村莊之後而住在城市裡。

17.

Sakuṇe passituṃ amaccā kumārehi saha pabbataṃ āruhanti.

→

大臣們與很多個男孩一起爬山去看很多隻鳥。

18.

Pabbatasmā rukkhaṃ ākaḍḍhituṃ vāṇijena saha

kassako gacchati.

→

農夫與商人一起去從山拉樹,。

19.

Phalāni khādituṃ makkaṭā rukkhesu caranti.

→

很多隻猴子為了吃很多個水果而在很多棵樹中行走。

20.

Paṇḍito sugatassa sāvakehi saddhiṃ bhāsituṃ

icchati.

→

智者想要跟善逝的弟子們說。

21.

Samuddaṃ taritvā dīpaṃ gantvā vatthāni

āharituṃ vāṇijā icchanti.

→

商人們想要渡了海、去島之後而去帶來很多件衣服。

22.

Pupphāni saṃharitvā udakena āsiñcituṃ

upāsako kumāre ovadati.

→

優婆塞教導男孩們採集很多株花之後而用水灑。

23.

Ajassa kāyaṃ hatthehi phusituṃ dārako icchati.

→

小孩想要用雙手摸山羊的身體。

24.

Brāhmaṇassa gehe āsanesu nisīdituṃ rajakassa

puttā icchanti.

→

洗衣者的兒子們想要坐在婆羅門的家很多座位上。

25.

Pātuṃ udakaṃ yācitvā dārako rodati.

→

小孩乞討水喝之後而哭。

 

 

 

10.4  翻譯成巴利文  :

 

1.

很多隻山羊吃很多葉子之後,為了喝水而在公園裡漫步。

→

Ajā paṇṇāni khāditvā udakaṃ pivituṃ uyyāne āhiṇḍanti.

2.

惡人想要用腳踢狗。

→

Asappuriso pādena sunakaṃ/ kukkuraṃ  paharituṃ icchati.

3.

朋友們與很多隻狗去公園玩。

→

Mittā sunakehi/ kukkurehi  kīḷituṃ uyyānaṃ gacchanti.

4.

優婆塞想要回家和教導兒子們。

→

Upāsako gehaṃ āgantuṃ putte anusāsituṃ / ovadituṃ icchati.

5.

天人想要去寺院之後而跟佛陀說。

→

Devo/ Suro vihāraṃ gantvā Buddhena saddhiṃ

bhāsituṃ icchati.

6.

善人想要保護諸戒和佈施。

→

Sappuriso sīlāni rakkhituṃ dānaṃ datuṃ icchati.

(/ Sappuriso sīlāni rakkhitvā dānaṃ datuṃ icchati.)

7.

很多隻豬為了進入森林而從村莊跑。

→

Sūkarā araññaṃ pavisituṃ gāmamhā/ gāmasmā dhāvanti.

8.

農夫為了在田中挖很多個洞而從商人乞求鋤頭。

→

Kassako khette āvāṭe khaṇituṃ vāṇijamhā/ vāṇijasmā kuddālaṃ yācati.

9.

優婆塞們為了禮拜佛陀而集合在寺院裡。

→

Upāsakā Buddhaṃ vandituṃ vihārasmiṃ sannipatanti.

10.

叔叔為了叫漁夫而從家離開。

→

Mātulo dhīvaraṃ pakkosituṃ gehamhā/ gehasmā

nikkhamati.

11.

農夫們想要得到很多頭牛;

商人們想要得到很多匹馬。

→

Kassakā goṇe labhituṃ icchanti,

vāṇijā asse labhituṃ icchanti.

12.

國王想要放棄皇宮。

→

Bhūpālo pāsādaṃ pajahituṃ icchati.

13.

人們拿很多個籃子之後,為了給孩子們而去森林採集很多水果。

→

Purisā/ Manussā piṭake ādāya dārakānaṃ phalāni

saṃharituṃ araññaṃ gacchanti.

14.

農夫為了割很多草給很多頭牛而徘徊在森林裡。

→

Kassako goṇānaṃ tiṇāni chindituṃ araññe āhiṇḍati.

15.

很多人想要與兒子們一起在城市裡住在很多間房子裡。

→

Purisā/ Manussā puttehi saha/ saddhiṃ nagare gehesu vasituṃ icchanti.

16.

小孩站在石頭上之後看到很多株花在很多棵樹上。

→

Dārako pāsāṇe/ pāsāṇasmiṃ ṭhatvā rukkhesu pupphāni passati.

17.

醫生從老師得到衣服之後而歡喜。

→

Vejjo ācariyamhā/ ācariyasmā vatthaṃ labhitvā pasīdati.

18.

獵人為了從森林抓山羊而叫朋友。

→

Luddako araññamhā/ araññasmā ajaṃ ākaḍḍhituṃ mittaṃ/ sahāyaṃ pakkosati.

19.

船員為渡海而叫商人們。

→

Nāviko samuddaṃ tarituṃ vāṇije pakkosati.

20.

善人從座位起來之後,想要跟沙門說。

→

Sappuriso āsanamhā/ āsanasmā uṭṭhāya samaṇena saddhiṃ/ saha bhāsituṃ icchati.

21.

很多個小孩下水之後想要洗澡。

→

Dārakā udakaṃ otaritvā nahātuṃ icchanti.

22.

大臣騎馬去森林之後射很多隻鹿。

→

Amacco araññaṃ gantvā mige vijjhituṃ assaṃ

āruhati.

23.

男孩想要為叔叔的朋友們煮飯。

→

Kumāro mātulassa mittānaṃ bhattaṃ pacituṃ

icchati.

24.

很多隻狐狸為了進入農夫們的很多塊田而離開森林。

→

Sigālā kassakānaṃ khette pavisituṃ araññā nikkhamanti.

25.

人們想要以太陽的光用眼睛看很多事物。

→

Manussā suriyassa ālokena nayanehi rūpāni passituṃ icchanti.