第八課 (續)-呼格(vocative)、單數、複數

回目次      -a結尾的中性名詞之曲用(Declension)

8.1.  -a結尾的男性名詞之語尾變化(曲用Declension)

呼格(voc.) 

-o語尾的格→無變化詞形的名詞語基被使用如單數、呼格→  m. s. voc.

-ā語尾的格→被加到名詞語基而形成複數、呼格→  m. p. voc.

呼格字尾變化範例:

 

單數

複數

1.

nara

人!

nara + ā= narā

人們!

2.

mātula

叔叔!

mātula + ā = mātulā

叔叔們!

3.

kassaka

農夫!

kassaka + ā = kassak ā

農夫們!

8.2.  -a結尾的男性名詞語尾變化(曲用Declension)之全部詞形變化表

範例:nara 人

格

 
      數

單  數

複  數

1.

nom.

主

naro

narā

2.

acc.

對

naraṃ

nare

3.

ins.

具

narena

narehi(narebhi)

4.

dat.

與

narāya, narassa

narānaṃ

5.

abl.

奪

narā, naramhā, narasmā

narehi(narebhi)

6.

gen.

屬

narassa

narānaṃ

7.

loc.

處

nare, naramhi, narasmiṃ

naresu

8.

voc.

呼

nara

narā

8.3.  -a結尾的中性名詞之語尾變化(曲用Declension)

範例:phala = fruit水果

格

 
      數

單  數

複  數

1.

nom.

主

phalaṃ

phalā, phalāni

2.

acc.

對

phalaṃ

phale, phalāni

3.

ins.

具

phalena

phalehi(phalebhi)

4.

dat.

與

phalāya, phalassa

phalānaṃ

5.

abl.

奪

phalā, phalamhā, phalasmā

phalehi(phalebhi)

6.

gen.

屬

phalassa

phalānaṃ

7.

loc.

處

phale, phalamhi, phalasmiṃ

phalesu

8.

voc.

呼

phala

phalāni

*具格、與(為)格、奪(從)格、屬格、處(位)格等與 -a結尾的男性名詞語尾變化相同。

8.4 單字集

-a結尾的中性名詞

動詞(pr.3,s.)

1.

nayana /

locana

眼睛

vivarati

開

2.

udaka / jala

水

naccati

跳舞

3.

arañña / vana

森林、阿蘭若、

空閑處

nikkhipati

放置、佈置、產、

除、投棄

4.

puppha /

kusuma     

花

uṭṭhahati

起來、奮起

5.

geha / ghara     

家、在家

phusati

觸

6.

āsana

座位、位子

anusāsati

訓誡、教導

7.

paṇṇa

葉子

ovadati

教誡

8.

tiṇa

草

saṃharati

採集

9.

khīra

牛奶

āsiñcati

撒、散

10.

nagara

城市、都市

akkosati

罵

11.

uyyāna

庭園、公園

bhindati

打破、破壞

12.

khetta

田

pibati / pivati

喝

13.

bhaṇḍa

東西、物品、貨物

 

 

14.

sīla

戒、尸羅

 

 

15.

dāna

佈施、施捨

 

 

16.

rūpa

色、形相、物質

 

 

17.

dvāra

門

 

 

18.

vattha

衣服、布

 

 

       

       

習 題 八 

 

8.5  翻譯成中文  :

 

1.

Upāsako pupphāni āharati.

→

優婆塞帶來很多株花。

2.

Araññe migā vasanti, rukkhesu makkaṭā

caranti.

→

很多隻鹿住在森林裡,很多隻猴子在很多顆樹間走。

3.

Goṇā tiṇaṃ khādanti.

→

很多頭牛吃草。

4.

Manussā nayanehi passanti.

→

人們用眼睛看。

5.

Samaṇo vihārasmiṃ āsane nisīdati.

→

沙門坐在寺院中座位上

6.

Rukkhamhā paṇṇāni patanti.

→

很多片葉子從樹落下來。

7.

Vāṇijā gāmamhā khīraṃ nagaraṃ haranti.

→

商人們從村莊運載牛奶到城市。

8.

Bhūpālo kumārena saddhiṃ uyyāne carati.

→

國王與王子一起在庭園裡走。

9.

Kassako khettamhi kuddālena āvāṭe khaṇati.

→

農夫用鋤頭在田裡挖很多個洞。

10.

Mātulo puttassa bhaṇḍāni dadāti.

→

叔叔給兒子很多個東西。

11.

Upāsakā samaṇānaṃ dānaṃ dadanti, sīlāni

rakkhanti.

→

優婆塞們佈施給諸沙門,保護諸戒。

12.

Dārakā mittehi saddhiṃ udakasmiṃ kīḷanti.

→

小孩們與很多個朋友一起在水中玩。

13.

Kassakā vāṇijehi vatthāni labhanti.

→

農夫們從商人們得到很多件衣服。

14.

Kumāro uyyānamhā mātulassa kusumāni

āharati.

→

男孩從庭園為叔叔帶來很多株花。

15.

Brāhmaṇassa ajā goṇehi saha vane āhiṇḍanti,

tiṇāni khādanti.

→

婆羅門的很多隻山羊與很多頭牛一起在森林裡漫步、 吃很多草。

16.

Sīho vanasmiṃ rukkhamūle (at the foot of a

tree) nisīdati.

→

獅子坐在森林中樹腳下。

17.

Rajakā udakena āsanāni dhovanti.

→

洗衣者們用水洗很多座位。

18.

Amacco dūtena saddhiṃ rathena araññaṃ

pavisati.

→

大臣與使者一起坐車進入森林。

19.

Yācakassa putto udakena paṇṇāni dhovati.

→

乞丐的兒子用水洗很多片葉子。

20.

Vāṇijā bhaṇḍāni nagaramhā gāmaṃ āharanti.

→

商人們從都市帶很多東西到村莊。

21.

Tathāgatassa sāvakā asappurisānaṃ putte

anusāsanti.

→

如來的弟子們訓誡惡人們的很多個兒子。

22.

Upāsakā udakena pupphāni āsiñcanti.

→

優婆塞們用水撒很多株花。

23.

Kumāro pattaṃ bhindati, mātulo akkosati.

→

男孩打破缽,叔叔罵。

24.

Luddakassa putto migassa kāyaṃ hatthena

phusati.

→

獵人的兒子以(一)手觸摸鹿的身體。

25.

Goṇo khette pāsāṇamhā uṭṭhahati.

→

公牛在田裡從石頭起來。

26.

Rajakassa putto sāṭake mañcasmiṃ nikkhipati.

→

洗衣工的兒子放很多件衣服在床上。

27.

Sugatassa sāvako vihārassa dvāraṃ vivarati.

→

善逝的弟子打開寺院的門。

28.

Vejjassa dārakā gehe naccanti.

→

醫生的小孩們在家裡跳舞。

29.

Paṇḍito asappurisaṃ ovadati.

→

智者教誡惡人。

30.

Coro ācariyassa sakaṭaṃ pabbatasmiṃ pajahati.

→

小偷放棄老師的牛車在山上。

 

8.6  翻譯成巴利文  :

 

1.

小孩們與狗一起在水裡玩。

→

Dārakā soṇena/ kukkurena saha udakasmiṃ kīḷanti.

2.

惡人從樹破壞很多片葉子。

→

Asappuriso rukkkasmā paṇṇāni chindati.

3.

國王們與大臣們一起坐很多輛車去庭園。

→

Bhūpālā amaccehi saddhiṃ rathehi uyyānaṃ gacchanti.

4.

帶很多東西的商人們從城市出發。

→

Vāṇijā bhaṇḍehi nagarasmā nikkhamanti.

(/ Vāṇijā bhaṇḍāni ādāya nagarasmā nikkhamanti.)

5.

很多個善人佈施給沙門們

→

Sappurisā samaṇānaṃ dānaṃ dadanti.

6.

佛陀的弟子們與優婆塞們一起集合在庭園中。

→

Buddhassa sāvakā upāsakehi saha uyyāne sannipatanti.

7.

小偷在森林裡從樹下來。

→

Coro vane (vanasmiṃ) rukkhamhā oruhati.

8.

惡人們用很多個石頭打在很多棵樹上的很多隻猴子。

→

Asappurisā rukkhesu makkaṭe pāsāṇehi paharanti.

9.

醫生的馬與公牛一起在路上吃草。

→

Vejjassa asso goṇena saha magge tiṇaṃ khādati.

10.

很多隻豺狼住在很多個森林裡,很多隻狗住在很多個鄉村裡。

→

Sigālā vanesu (araññesu) vasanti, sunakhā gāmesu vasanti.

11.

諸婆羅門在智者的房子裡坐在很多個位子上。

→

Brāhmaṇā paṇḍitassa gehe āsanesu nisīdanti.

12.

船員打開房子的很多扇門。

→

Nāviko gehassa (nivāsassa) dvārāni vivarati.

13.

很多個漁夫的兒子們在庭園裡與朋友們一起跳舞。

→

Dhīvarānaṃ puttā mittehi saddhiṃ uyyāne naccanti.

14.

商人放很多條魚在很多個籃子裡。

→

Vāṇijo piṭakesu macche pakkhipati.

15.

世界從太陽得到光。

→

Loko suriyamhā (suriyasmā) ākokaṃ labhati.

16.

船員們從他們的座位起來。

→

Nāvikā āsanehi uṭṭhahanti.

17.

醫生的朋友用他的腳觸摸狗的身體。

→

Vejjassa mitto(sahāyo) soṇassa(kukkurassa) kāyaṃ pādena phusati.

18.

佛陀在寺院裡教導他的弟子們。

→

Buddho vihāre(vihārasmiṃ) sāvake anusāsati.

19.

男孩們從庭園採集很多支花,優婆塞們用水撒它們。

→

Kumārā uyyānā(uyyānasmā) pupphāni saṃharanti, upāsakā (tāni)udakena āsiñcanti.

20.

鸚鵡從船員的房子飛到天空。

→

Suvo/ Suko nāvikassa gehamhā/ gehasmā ākāsaṃ uppatati.

21.

小偷用鋸子鋸樹,農夫罵(他)。

→

Coro kakacena rukkhaṃ chindati, kassako (taṃ)akkosati.

22.

智者教誡商人,商人於智者歡喜。

→

Paṇḍito vāṇijaṃ anusāsati(ovadati), vāṇijo paṇḍitamhi pasīdati.

23.

國王的使者與船員一起從大海出現。

→

Bhūpālassa dūto nāvikena saddhiṃ samuddamhā/ samuddasmā  uttarati.

24.

商人們從都市為農夫們帶來很多件衣服。

→

Vāṇijā nagaramhā/ nagarasmā kassakānaṃ vatthāni āharanti.

25.

天人們保護善人們,善人們保護諸戒。

→

Devā/ Surā sappurise rakkhanti, sappurisā sīlāni

rakkhanti.

26.

人們以太陽的光用眼睛看到很多物質。

→

Manussā suriyassa ālokena nayanehi rūpāni passanti.

(/ Suriyassa ālokena manussā nayanehi rūpāni passanti.)

27.

很多片葉子從很多棵樹掉在路上。

→

Paṇṇāni rukkhehi magge patanti.

28.

優婆塞們佈置很多花在很多個花座上。

→

Upāsakā pupphāsanesu pupphāni pakkhipanti.

29.

很多隻山羊在田裡從很多個洞喝水。

→

Ajā khette āvāṭehi udakaṃ pivanti.

30.

很多隻獅子在樹腳下從石頭起來。

→

Sīhā rukkhamūle pāsādamhā/ pāsāṇasmā uṭṭhahanti.