第八課
(續)-呼格(vocative)、單數、複數
回目次      -a結尾的中性名詞之曲用(Declension)
8.1.  -a結尾的男性名詞之語尾變化(曲用Declension)
呼格(voc.)
-o語尾的格→無變化詞形的名詞語基被使用如單數、呼格→  m. s. voc.
-ā語尾的格→被加到名詞語基而形成複數、呼格→  m. p. voc.
呼格字尾變化範例:
| 
   | 
  
   單數  | 
  
   複數  | 
 ||
| 
   1.  | 
  
   | 
  
   人!  | 
  
   | 
  
   人們!  | 
 
| 
   2.  | 
  
   mātula  | 
  
   叔叔!  | 
  
   mātula + ā = mātulā  | 
  
   叔叔們!  | 
 
| 
   3.  | 
  
   kassaka  | 
  
   農夫!  | 
  
   kassaka + ā = kassak
  ā  | 
  
   農夫們!  | 
 
8.2.  -a結尾的男性名詞語尾變化(曲用Declension)之全部詞形變化表
範例:nara 人
| 
   
   格   | 
  
   單  數  | 
  
   複  數  | 
 ||||
| 
   1.  | 
  
   nom.  | 
  
   主  | 
  
   naro  | 
  
   narā  | 
 ||
| 
   2.  | 
  
   acc.  | 
  
   對  | 
  
   naraṃ  | 
  
   nare  | 
 ||
| 
   3.  | 
  
   ins.  | 
  
   具  | 
  
   narena  | 
  
   narehi(narebhi)  | 
 ||
| 
   4.  | 
  
   dat.  | 
  
   與  | 
  
   narāya, narassa  | 
  
   narānaṃ  | 
 ||
| 
   5.  | 
  
   abl.  | 
  
   奪  | 
  
   narā,
  naramhā, narasmā  | 
  
   narehi(narebhi)  | 
 ||
| 
   6.  | 
  
   gen.  | 
  
   屬  | 
  
   narassa  | 
  
   narānaṃ  | 
 ||
| 
   7.  | 
  
   loc.  | 
  
   處  | 
  
   nare,
  naramhi, narasmiṃ  | 
  
   naresu  | 
 ||
| 
   8.  | 
  
   voc.  | 
  
   呼  | 
  
   nara  | 
  
   narā  | 
 ||
8.3.  -a結尾的中性名詞之語尾變化(曲用Declension)
範例:phala = fruit水果
| 
   
   格   | 
  
   單  數  | 
  
   複  數  | 
 ||||
| 
   1.  | 
  
   nom.  | 
  
   主  | 
  
   phalaṃ  | 
  
   phalā, phalāni  | 
 ||
| 
   2.  | 
  
   acc.  | 
  
   對  | 
  
   phalaṃ  | 
  
   phale, phalāni  | 
 ||
| 
   3.  | 
  
   ins.  | 
  
   具  | 
  
   phalena  | 
  
   phalehi(phalebhi)  | 
 ||
| 
   4.  | 
  
   dat.  | 
  
   與  | 
  
   phalāya, phalassa  | 
  
   phalānaṃ  | 
 ||
| 
   5.  | 
  
   abl.  | 
  
   奪  | 
  
   phalā, phalamhā, phalasmā  | 
  
   phalehi(phalebhi)  | 
 ||
| 
   6.  | 
  
   gen.  | 
  
   屬  | 
  
   phalassa  | 
  
   phalānaṃ  | 
 ||
| 
   7.  | 
  
   loc.  | 
  
   處  | 
  
   phale, phalamhi, phalasmiṃ  | 
  
   phalesu  | 
 ||
| 
   8.  | 
  
   voc.  | 
  
   呼  | 
  
   phala  | 
  
   phalāni  | 
 ||
*具格、與(為)格、奪(從)格、屬格、處(位)格等與 -a結尾的男性名詞語尾變化相同。
8.4 單字集
| 
   -a結尾的中性名詞  | 
  
   動詞(pr.3,s.)  | 
 |||
| 
   1.  | 
  
   nayana /  locana   | 
  
   眼睛  | 
  
   vivarati  | 
  
   開  | 
 
| 
   2.  | 
  
   udaka / jala  | 
  
   水  | 
  
   naccati  | 
  
   跳舞  | 
 
| 
   3.  | 
  
   arañña / vana  | 
  
   森林、阿蘭若、 空閑處  | 
  
   nikkhipati  | 
  
   放置、佈置、產、 除、投棄  | 
 
| 
   4.  | 
  
   puppha /  kusuma        | 
  
   花  | 
  
   uṭṭhahati  | 
  
   起來、奮起  | 
 
| 
   5.  | 
  
   geha / ghara        | 
  
   家、在家  | 
  
   phusati  | 
  
   觸  | 
 
| 
   6.  | 
  
   āsana  | 
  
   座位、位子  | 
  
   anusāsati  | 
  
   訓誡、教導  | 
 
| 
   7.  | 
  
   paṇṇa  | 
  
   葉子  | 
  
   ovadati  | 
  
   教誡  | 
 
| 
   8.  | 
  
   tiṇa  | 
  
   草  | 
  
   saṃharati  | 
  
   採集  | 
 
| 
   9.  | 
  
   khīra  | 
  
   牛奶  | 
  
   āsiñcati  | 
  
   撒、散  | 
 
| 
   10.  | 
  
   nagara  | 
  
   城市、都市  | 
  
   akkosati  | 
  
   罵  | 
 
| 
   11.  | 
  
   uyyāna  | 
  
   庭園、公園  | 
  
   bhindati  | 
  
   打破、破壞  | 
 
| 
   12.  | 
  
   khetta  | 
  
   田  | 
  
   pibati / pivati  | 
  
   喝  | 
 
| 
   13.  | 
  
   bhaṇḍa  | 
  
   東西、物品、貨物  | 
  
   | 
  
   | 
 
| 
   14.  | 
  
   sīla  | 
  
   戒、尸羅  | 
  
   | 
  
   | 
 
| 
   15.  | 
  
   dāna  | 
  
   佈施、施捨  | 
  
   | 
  
   | 
 
| 
   16.  | 
  
   rūpa  | 
  
   色、形相、物質  | 
  
   | 
  
   | 
 
| 
   17.  | 
  
   dvāra  | 
  
   門  | 
  
   | 
  
   | 
 
| 
   18.  | 
  
   vattha  | 
  
   衣服、布  | 
  
   | 
  
   | 
 

習 題 八
8.5  翻譯成中文  :
| 
   1.   | 
  
   Upāsako pupphāni āharati.  | 
  
   →  | 
  
   優婆塞帶來很多株花。  | 
 
| 
   2.   | 
  
   Araññe migā vasanti, rukkhesu makkaṭā  caranti.  | 
  
   →  | 
  
   很多隻鹿住在森林裡,很多隻猴子在很多顆樹間走。  | 
 
| 
   3.   | 
  
   Goṇā tiṇaṃ khādanti.  | 
  
   →  | 
  
   很多頭牛吃草。  | 
 
| 
   4.   | 
  
   Manussā nayanehi passanti.  | 
  
   →  | 
  
   人們用眼睛看。  | 
 
| 
   5.   | 
  
   Samaṇo vihārasmiṃ āsane nisīdati.  | 
  
   →  | 
  
   沙門坐在寺院中座位上  | 
 
| 
   6.   | 
  
   Rukkhamhā paṇṇāni patanti.  | 
  
   →  | 
  
   很多片葉子從樹落下來。  | 
 
| 
   7.   | 
  
   Vāṇijā gāmamhā khīraṃ nagaraṃ haranti.  | 
  
   →  | 
  
   商人們從村莊運載牛奶到城市。  | 
 
| 
   8.   | 
  
   Bhūpālo kumārena saddhiṃ uyyāne carati.  | 
  
   →  | 
  
   國王與王子一起在庭園裡走。  | 
 
| 
   9.   | 
  
   Kassako khettamhi kuddālena āvāṭe khaṇati.  | 
  
   →  | 
  
   農夫用鋤頭在田裡挖很多個洞。  | 
 
| 
   10.  | 
  
   Mātulo puttassa bhaṇḍāni dadāti.  | 
  
   →  | 
  
   叔叔給兒子很多個東西。  | 
 
| 
   11.  | 
  
   Upāsakā samaṇānaṃ dānaṃ dadanti, sīlāni  rakkhanti.  | 
  
   →  | 
  
   優婆塞們佈施給諸沙門,保護諸戒。  | 
 
| 
   12.  | 
  
   Dārakā mittehi saddhiṃ udakasmiṃ kīḷanti.  | 
  
   →  | 
  
   小孩們與很多個朋友一起在水中玩。  | 
 
| 
   13.  | 
  
   Kassakā vāṇijehi vatthāni labhanti.  | 
  
   →  | 
  
   農夫們從商人們得到很多件衣服。  | 
 
| 
   14.  | 
  
   Kumāro uyyānamhā mātulassa kusumāni  āharati.  | 
  
   →  | 
  
   男孩從庭園為叔叔帶來很多株花。  | 
 
| 
   15.  | 
  
   Brāhmaṇassa ajā goṇehi saha vane āhiṇḍanti,  tiṇāni khādanti.  | 
  
   →  | 
  
   婆羅門的很多隻山羊與很多頭牛一起在森林裡漫步、 吃很多草。  | 
 
| 
   16.  | 
  
   Sīho vanasmiṃ rukkhamūle (at the foot of a  tree)
  nisīdati.  | 
  
   →  | 
  
   獅子坐在森林中樹腳下。  | 
 
| 
   17.  | 
  
   Rajakā udakena āsanāni dhovanti.  | 
  
   →  | 
  
   洗衣者們用水洗很多座位。  | 
 
| 
   18.  | 
  
   Amacco dūtena saddhiṃ rathena araññaṃ  pavisati.  | 
  
   →  | 
  
   大臣與使者一起坐車進入森林。  | 
 
| 
   19.  | 
  
   Yācakassa putto udakena paṇṇāni dhovati.  | 
  
   →  | 
  
   乞丐的兒子用水洗很多片葉子。  | 
 
| 
   20.  | 
  
   Vāṇijā bhaṇḍāni nagaramhā gāmaṃ āharanti.  | 
  
   →  | 
  
   商人們從都市帶很多東西到村莊。  | 
 
| 
   21.  | 
  
   Tathāgatassa sāvakā asappurisānaṃ putte  anusāsanti.  | 
  
   →  | 
  
   如來的弟子們訓誡惡人們的很多個兒子。  | 
 
| 
   22.  | 
  
   Upāsakā udakena pupphāni āsiñcanti.  | 
  
   →  | 
  
   優婆塞們用水撒很多株花。  | 
 
| 
   23.  | 
  
   Kumāro pattaṃ bhindati, mātulo akkosati.  | 
  
   →  | 
  
   男孩打破缽,叔叔罵。  | 
 
| 
   24.  | 
  
   Luddakassa putto migassa kāyaṃ hatthena  phusati.  | 
  
   →  | 
  
   獵人的兒子以(一)手觸摸鹿的身體。  | 
 
| 
   25.  | 
  
   Goṇo khette pāsāṇamhā uṭṭhahati.  | 
  
   →  | 
  
   公牛在田裡從石頭起來。  | 
 
| 
   26.  | 
  
   Rajakassa putto sāṭake mañcasmiṃ nikkhipati.  | 
  
   →  | 
  
   洗衣工的兒子放很多件衣服在床上。  | 
 
| 
   27.  | 
  
   Sugatassa sāvako vihārassa dvāraṃ vivarati.  | 
  
   →  | 
  
   善逝的弟子打開寺院的門。  | 
 
| 
   28.  | 
  
   Vejjassa dārakā gehe naccanti.  | 
  
   →  | 
  
   醫生的小孩們在家裡跳舞。  | 
 
| 
   29.  | 
  
   Paṇḍito asappurisaṃ ovadati.  | 
  
   →  | 
  
   智者教誡惡人。  | 
 
| 
   30.  | 
  
   Coro ācariyassa sakaṭaṃ pabbatasmiṃ pajahati.  | 
  
   →  | 
  
   小偷放棄老師的牛車在山上。  | 
 
8.6  翻譯成巴利文  :
| 
   1.   | 
  
   小孩們與狗一起在水裡玩。  | 
  
   →  | 
  
   Dārakā soṇena/
  kukkurena saha udakasmiṃ kīḷanti.  | 
 
| 
   2.   | 
  
   惡人從樹破壞很多片葉子。  | 
  
   →  | 
  
   Asappuriso rukkkasmā paṇṇāni chindati.  | 
 
| 
   3.   | 
  
   國王們與大臣們一起坐很多輛車去庭園。  | 
  
   →  | 
  
   Bhūpālā amaccehi saddhiṃ rathehi uyyānaṃ gacchanti.  | 
 
| 
   4.   | 
  
   帶很多東西的商人們從城市出發。  | 
  
   →  | 
  
   Vāṇijā bhaṇḍehi nagarasmā nikkhamanti. (/ Vāṇijā bhaṇḍāni ādāya nagarasmā nikkhamanti.)  | 
 
| 
   5.   | 
  
   很多個善人佈施給沙門們  | 
  
   →  | 
  
   Sappurisā samaṇānaṃ dānaṃ dadanti.  | 
 
| 
   6.   | 
  
   佛陀的弟子們與優婆塞們一起集合在庭園中。  | 
  
   →  | 
  
   Buddhassa sāvakā upāsakehi saha uyyāne sannipatanti.  | 
 
| 
   7.   | 
  
   小偷在森林裡從樹下來。  | 
  
   →  | 
  
   Coro vane (vanasmiṃ) rukkhamhā oruhati.  | 
 
| 
   8.   | 
  
   惡人們用很多個石頭打在很多棵樹上的很多隻猴子。  | 
  
   →  | 
  
   Asappurisā rukkhesu makkaṭe pāsāṇehi paharanti.  | 
 
| 
   9.   | 
  
   醫生的馬與公牛一起在路上吃草。  | 
  
   →  | 
  
   Vejjassa asso goṇena saha magge tiṇaṃ khādati.  | 
 
| 
   10.  | 
  
   很多隻豺狼住在很多個森林裡,很多隻狗住在很多個鄉村裡。  | 
  
   →  | 
  
   Sigālā vanesu (araññesu) vasanti,
  sunakhā gāmesu vasanti.  | 
 
| 
   11.  | 
  
   諸婆羅門在智者的房子裡坐在很多個位子上。  | 
  
   →  | 
  
   Brāhmaṇā paṇḍitassa gehe āsanesu nisīdanti.  | 
 
| 
   12.  | 
  
   船員打開房子的很多扇門。  | 
  
   →  | 
  
   Nāviko gehassa (nivāsassa) dvārāni vivarati.  | 
 
| 
   13.  | 
  
   很多個漁夫的兒子們在庭園裡與朋友們一起跳舞。  | 
  
   →  | 
  
   Dhīvarānaṃ puttā mittehi saddhiṃ uyyāne naccanti.  | 
 
| 
   14.  | 
  
   商人放很多條魚在很多個籃子裡。  | 
  
   →  | 
  
   Vāṇijo piṭakesu macche pakkhipati.  | 
 
| 
   15.  | 
  
   世界從太陽得到光。  | 
  
   →  | 
  
   Loko suriyamhā (suriyasmā) ākokaṃ labhati.  | 
 
| 
   16.  | 
  
   船員們從他們的座位起來。  | 
  
   →  | 
  
   Nāvikā āsanehi uṭṭhahanti.  | 
 
| 
   17.  | 
  
   醫生的朋友用他的腳觸摸狗的身體。  | 
  
   →  | 
  
   Vejjassa mitto(sahāyo) soṇassa(kukkurassa) kāyaṃ pādena phusati.  | 
 
| 
   18.  | 
  
   佛陀在寺院裡教導他的弟子們。  | 
  
   →  | 
  
   Buddho vihāre(vihārasmiṃ) sāvake anusāsati.  | 
 
| 
   19.  | 
  
   男孩們從庭園採集很多支花,優婆塞們用水撒它們。  | 
  
   →  | 
  
   Kumārā uyyānā(uyyānasmā) pupphāni saṃharanti, upāsakā (tāni)udakena āsiñcanti.  | 
 
| 
   20.  | 
  
   鸚鵡從船員的房子飛到天空。  | 
  
   →  | 
  
   Suvo/ Suko
  nāvikassa gehamhā/ gehasmā ākāsaṃ uppatati.  | 
 
| 
   21.  | 
  
   小偷用鋸子鋸樹,農夫罵(他)。  | 
  
   →  | 
  
   Coro kakacena rukkhaṃ chindati, kassako (taṃ)akkosati.  | 
 
| 
   22.  | 
  
   智者教誡商人,商人於智者歡喜。  | 
  
   →  | 
  
   Paṇḍito vāṇijaṃ anusāsati(ovadati), vāṇijo
  paṇḍitamhi pasīdati.  | 
 
| 
   23.  | 
  
   國王的使者與船員一起從大海出現。  | 
  
   →  | 
  
   Bhūpālassa dūto nāvikena saddhiṃ samuddamhā/ samuddasmā 
  uttarati.  | 
 
| 
   24.  | 
  
   商人們從都市為農夫們帶來很多件衣服。  | 
  
   →  | 
  
   Vāṇijā nagaramhā/
  nagarasmā kassakānaṃ vatthāni āharanti.  | 
 
| 
   25.  | 
  
   天人們保護善人們,善人們保護諸戒。  | 
  
   →  | 
  
   Devā/ Surā
  sappurise rakkhanti,
  sappurisā sīlāni  rakkhanti.  | 
 
| 
   26.  | 
  
   人們以太陽的光用眼睛看到很多物質。  | 
  
   →  | 
  
   Manussā suriyassa ālokena nayanehi rūpāni passanti. (/ Suriyassa ālokena manussā nayanehi rūpāni passanti.)  | 
 
| 
   27.  | 
  
   很多片葉子從很多棵樹掉在路上。  | 
  
   →  | 
  
   Paṇṇāni rukkhehi magge patanti.  | 
 
| 
   28.  | 
  
   優婆塞們佈置很多花在很多個花座上。  | 
  
   →  | 
  
   Upāsakā pupphāsanesu pupphāni pakkhipanti.  | 
 
| 
   29.  | 
  
   很多隻山羊在田裡從很多個洞喝水。  | 
  
   →  | 
  
   Ajā khette āvāṭehi udakaṃ pivanti.  | 
 
| 
   30.  | 
  
   很多隻獅子在樹腳下從石頭起來。  | 
  
   →  | 
  
   Sīhā rukkhamūle pāsādamhā/ pāsāṇasmā uṭṭhahanti.  |