第七課  (續)-處格(locative位格)單數. 複數 回目次

7.1 單字集

-a結尾的男性名詞

動詞(pr. 3, s.)

1.

nāvika

船員、船師、渡守

āhiṇḍati

徘徊、流浪、漫步

2.

ākāsa

天空、虛空、空間

carati

行、走

3.

samudda

海、大海、海洋

nisīdati   

坐

4.

deva / sura

天人

sannipatati

集合

5.

loka

世界、世間

viharati

住、居住、逗留

6.

āloka

光

vasati

住

7.

sakuṇa

鳥

jīvati

生活

8.

kāka

烏鴉

tiṭṭhati

站、固定

9.

nivāsa

住所、居住、房子

uppatati

飛翔;跳躍

10.

sappurisa

善人、正士

tarati

渡、渡脫

11.

asappurisa

非善士、惡人

uttarati

渡、超越、出現

12.

kāya

身體、集合

pasīdati   

淨、信、於…歡喜

13.

dūta

使者

 

 

14.

goṇa

牛、公牛

 

 

      

7.2.  -a結尾的男性名詞之語尾變化(曲用Declension)<連載>

處格、位格(loc.) 

-e/ -mhi/ smiṃ語尾的格→被加到名詞語基而形成單數、處格→  m. s. loc.

-esu語尾的格→被加到名詞語基而形成複數、處格→  m. p. loc.

 

處格字尾變化範例:

 

單數 處格

複數 處格

1.

nara + e / mhi / smiṃ

nara + esu

= nare / naramhi / narasmiṃ     

= naresu

在人、於人

在人們、於人們

2.

mātula + e / mhi / smiṃ

mātula + esu

= mātule / mātulamhi / mātulasmiṃ

= mātulesu

在叔叔、於叔叔

在叔叔們、於叔叔們

3.

kassaka + e / mhi / smiṃ

kassaka + esu

= kassake / kassakamhi / kassakasmiṃ

= kassakesu

在農夫、於農夫

在農夫們、於農夫們

7.3.  在句子構造中的例子:訣竅是處格表達【處所、時間、關於…】

 

 

單數 處格

複數 處格

1.

Sappo narasmiṃ patati.

Sappā naresu patanti.

蛇掉在人上。

很多蛇掉在很多人上。

2.

Putto mātulamhi pasīdati.

Puttā mātulesu pasīdanti.

兒子於叔叔歡喜。

兒子們於叔叔們歡喜。

3.

Vāṇijo kassakasmiṃ pasīdati.

Vāṇijā kassakesu pasīdanti.

商人於農夫歡喜。

商人們於農夫們歡喜。

 

習 題 七 

 

7.4  翻譯成中文  :

 

1.

Brāhmaṇo sahāyakena saddhiṃ rathamhi

nisīdati.

→

婆羅門與朋友一起坐在車子裡。

2.

Asappurisā corehi saha gāmesu caranti.

→

很多個惡人與很多個小偷

一起在很多個村落間走。

3.

Vāṇijo kassakassa nivāse bhattaṃ pacati.

→

商人在農夫的住所裡煮飯。

4.

Bhūpālassa amaccā dīpesu manusse rakkhanti.

→

國王的很多大臣保護在諸島間的人們。

5.

Sugatassa sāvakā vihārasmiṃ vasanti.

→

如來的弟子們住在寺院裡。

6.

Makkaṭo  rukkhamhā āvāṭasmiṃ patati.

→

猴子從樹上掉在洞裡。

7.

Suriyassa āloko samuddamhi patati.

→

太陽的光落在海上。

8.

Kassakānaṃ goṇā gāme āhiṇḍanti.

→

農夫們的很多頭牛漫步在很多村落間。

9.

Vejjassa dārako mañcasmiṃ sayati.

→

醫生的小孩睡在床上。

10.

Dhīvarā samuddamhā piṭakesu macche

āharanti.

→

漁夫們從大海帶很多條魚在很多個籃子裡。

11.

Sīho pāsāṇasmiṃ tiṭṭhati, makkaṭā rukkhesu

caranti.

→

獅子站在石頭上,很多隻猴

子在很多棵樹上走。

12.

Bhūpālassa dūto amaccena saddhiṃ samuddaṃ

tarati.

→

國王的使者與大臣一起越渡海。

13.

Manussā loke jīvanti, devā sagge vasanti.

→

人們生活在世間,天人們住在天界。

14.

Migā pabbatesu dhāvanti, sakuṇā ākāse

uppatanti.

→

很多隻鹿在很多座山間跑,

很多隻鳥飛翔在天空中。

15.

Amacco khaggaṃ bhūpālassa hatthamhā

ādadāti.

→

大臣從國王的(一)手取劍。

16.

cariyo mātulassa nivāse mañcamhi puttena

saha nisīdati.

→

老師與兒子一起坐在在叔叔的住所裡的床上。

17.

Tāpasā pabbatamhi viharanti.

→

很多苦行者住在山上。

18.

Upāsakā samaṇehi saddhiṃ vihāre sannipatanti.

→

很多位優婆塞與諸沙門一起集合在寺院。

19.

Kakā rukkhehi uppatanti.

→

很多隻烏鴉從很多棵樹飛

起。

20.

Buddho dhammaṃ bhāsati, sappurisā

Buddhamhi pasīdanti.

→

佛陀說法,很多個善人於佛

陀歡喜。

21.

Asappuriso khaggena nāvikassa dūtaṃ

paharati.

→

惡人用刀攻擊船員的使者。

22.

Puriso sarena sakuṇaṃ vijjhati, sakuṇo

rukkhamhā āvāṭasmiṃ patati.

→

人用箭射鳥,鳥從樹掉在洞

裡。

23.

Manussā suriyassa ālokena lokaṃ passanti.

→

人們藉由太陽的光而看到世界。

24.

Kassakassa goṇā magge sayanti.

→

農夫的很多頭牛睡在路上。

25.

Goṇassa kāyasmiṃ kāko tiṭṭhati.

→

烏鴉站在牛的身上。

26.

Migā dīpasmiṃ pāsāṇesu nisīdanti.

→

很多隻鹿坐在島中很多個

石頭上。

27.

Sakuṇo nāvikassa hatthamhā āvāṭasmiṃ patati.

→

鳥從船員的(一)手掉在洞

裡。

28.

Sappuriso nāvikena saha samuddamhā uttarati.

→

善人與船員一起從大海出來(離開大海)。

29.

Kuddālo luddakassa hatthamhā āvāṭasmiṃ

patati.

→

鋤頭從獵人的(一)手掉在洞裡。

30.

Suriyassa ālokena cando bhāsati (shines).

→

月亮因太陽的光而發亮。

 

7.5  翻譯成巴利文  :

 

1.

獅子站在山中石頭上。

→

Sīho pabbatasmiṃ pāsāṇe tiṭṭhati

2.

很多個小偷進入老師的房子。

→

Corā ācariyassa nivāsaṃ pavisanti.

3.

小孩們與很多個朋友一起從

路跑向大海。

→

Dārakā sahāyehi / mittehi saha maggasmā samuddaṃ dhāvanti.

4.

叔叔的很多頭公牛漫步在路上。

→

Mātulassa goṇā magge / maggamhi / maggasmiṃ āhiṇḍanti.

5.

很多隻鳥坐在樹上。

→

Sakuṇā rukkhe nisīdanti.

6.

公牛用腳攻擊山羊。

→

Goṇo pādena ajaṃ paharati.

7.

很多隻豺狼住在山上。

→

Sigālā pabbate / pabbatasmiṃ vasanti.

8.

國王與很多位大臣一起禮拜

佛陀的(雙)腳。

→

Bhūpālo amaccehi saha Buddhassa pāde vandati.

9.

叔叔與兒子一起睡在床上。

→

Mātulo puttena saddhiṃ mañce sayati.

10.

漁夫在農夫的房子裡吃飯。

→

Dhīvaro kassakassa gehe / nivāse bhattaṃ bhuñjati.

11.

國王的很多匹馬生活在島中。

→

Bhūpālassa assā dīpe / dīpasmiṃ vasanti.

12.

善人為苦行者帶來燈。

→

Sapuriso tāpasāya / tāpassa dīpaṃ āharati.

13.

醫生帶衣服到老師的住所。

→

Vejjo ācariyassa gehaṃ / nivāsaṃ sāṭakaṃ āharati. (雙受詞)

14.

猴子與狗一起在岩石上玩。

→

Makkaṭo / Vānaro soṇena saha pāsāṇe / pāsāṇasmiṃ kīḷati.

15.

衣服掉在農夫的身上。

→

Sāṭako kassakassa kāye / kāyasmiṃ patati.

16.

獵人攜帶很多支箭在籃子裡。

→

Luddako piṭake / piṭakasmiṃ sare harati.

17.

佛陀的弟子們集合在寺院。

→

Buddhassa sāvakā vihāre / vihārasmiṃ sannipatanti.

18.

洗衣者洗大臣們的很多件衣服。

→

Rajako amaccānaṃ sāṭake dhovati.

19.

很多隻鳥在天空中飛。

→

Sakuṇā ākāse / ākāsasmiṃ uppatanti.

20.

善人與船員一起從大海出來(離開大海)。

→

Sappuriso nāvikena saha samuddamhā / samuddasmā uttarati.

21.

天人們於佛陀的弟子們歡喜。

→

Devā Buddhassa sāvakesu  pasīdanti.

22.

商人們與很多個船員一起渡

海。

→

Vāṇijā nāvikehi saddhiṃ samuddaṃ taranti.

23.

善人保護狗離蛇。

→

Sappuriso sappamhā / sappasmā soṇaṃ / kukkuraṃ rakkhati.

24.

很多隻烏鴉在山中從很多棵

樹飛起。

→

Kākā pabbate/ pabbatamhi rukkhehi uppatanti.

25.

豬從漁夫的籃子拉魚。

→

Sūkaro/ Varāho dhīvarassa piṭakasmā macchaṃ ākaḍḍhati.

26.

太陽的光落在世間人們上。

→

Suriyassa āloko loke manussesu patati.

27.

天人們穿過天空而去。

→

Devā / Surā ākāsena gacchanti.

28.

很多個小孩與狗一起在路上玩。

→

Dārakā soṇena saddhiṃ magge kīḷanti.

29.

惡人從樹抓猴子。

→

Asappuriso rukkhamhā / rukkhasmā makkaṭaṃ ākaḍḍhati.

30.

國王的使者從馬下來。

→

Bhūpālassa dūto assamhā / assasmā oruhati.