第七課
 (續)-處格(locative位格)單數. 複數
回目次
7.1 單字集
| 
   -a結尾的男性名詞  | 
  
   動詞(pr. 3, s.)  | 
 |||
| 
   1.  | 
  
   nāvika  | 
  
   船員、船師、渡守  | 
  
   āhiṇḍati  | 
  
   徘徊、流浪、漫步  | 
 
| 
   2.  | 
  
   ākāsa  | 
  
   天空、虛空、空間  | 
  
   carati  | 
  
   行、走  | 
 
| 
   3.  | 
  
   samudda  | 
  
   海、大海、海洋  | 
  
   nisīdati      | 
  
   坐  | 
 
| 
   4.  | 
  
   deva / sura  | 
  
   天人  | 
  
   sannipatati  | 
  
   集合  | 
 
| 
   5.  | 
  
   loka  | 
  
   世界、世間  | 
  
   viharati  | 
  
   住、居住、逗留  | 
 
| 
   6.  | 
  
   āloka  | 
  
   光  | 
  
   vasati  | 
  
   住  | 
 
| 
   7.  | 
  
   sakuṇa  | 
  
   鳥  | 
  
   jīvati  | 
  
   生活  | 
 
| 
   8.  | 
  
   kāka  | 
  
   烏鴉  | 
  
   tiṭṭhati  | 
  
   站、固定  | 
 
| 
   9.  | 
  
   nivāsa  | 
  
   住所、居住、房子  | 
  
   uppatati  | 
  
   飛翔;跳躍  | 
 
| 
   10.  | 
  
   sappurisa  | 
  
   善人、正士  | 
  
   tarati  | 
  
   渡、渡脫  | 
 
| 
   11.  | 
  
   asappurisa  | 
  
   非善士、惡人  | 
  
   uttarati  | 
  
   渡、超越、出現  | 
 
| 
   12.  | 
  
   kāya  | 
  
   身體、集合  | 
  
   pasīdati      | 
  
   淨、信、於…歡喜  | 
 
| 
   13.  | 
  
   dūta  | 
  
   使者  | 
  
   | 
  
   | 
 
| 
   14.  | 
  
   goṇa  | 
  
   牛、公牛  | 
  
   | 
  
   | 
 
7.2.  -a結尾的男性名詞之語尾變化(曲用Declension)<連載>
處格、位格(loc.)
-e/ -mhi/ smiṃ語尾的格→被加到名詞語基而形成單數、處格→  m. s. loc.
-esu語尾的格→被加到名詞語基而形成複數、處格→  m. p. loc.
處格字尾變化範例:
| 
   | 
  
   單數 處格  | 
  
   複數 處格  | 
 
| 
   1.  | 
  
   nara + e / mhi / smiṃ  | 
  
   nara + esu  | 
 
| 
   = nare /
  naramhi / narasmiṃ        | 
  
   = naresu  | 
 |
| 
   在人、於人  | 
  
   在人們、於人們  | 
 |
| 
   2.  | 
  
   mātula + e / mhi / smiṃ  | 
  
   mātula + esu  | 
 
| 
   = mātule /
  mātulamhi / mātulasmiṃ  | 
  
   = mātulesu  | 
 |
| 
   在叔叔、於叔叔  | 
  
   在叔叔們、於叔叔們  | 
 |
| 
   3.  | 
  
   kassaka + e / mhi / smiṃ   | 
  
   kassaka + esu  | 
 
| 
   = kassake /
  kassakamhi / kassakasmiṃ  | 
  
   = kassakesu  | 
 |
| 
   在農夫、於農夫  | 
  
   在農夫們、於農夫們  | 
 
7.3.  在句子構造中的例子:訣竅是處格表達【處所、時間、關於…】
| 
   | 
  
   單數 處格  | 
  
   複數 處格  | 
 
| 
   1.  | 
  
   Sappo narasmiṃ patati.  | 
  
   Sappā naresu patanti.  | 
 
| 
   蛇掉在人上。  | 
  
   很多蛇掉在很多人上。  | 
 |
| 
   2.  | 
  
   Putto mātulamhi pasīdati.  | 
  
   Puttā mātulesu pasīdanti.  | 
 
| 
   兒子於叔叔歡喜。  | 
  
   兒子們於叔叔們歡喜。  | 
 |
| 
   3.  | 
  
   Vāṇijo kassakasmiṃ pasīdati.  | 
  
   Vāṇijā kassakesu pasīdanti.  | 
 
| 
   商人於農夫歡喜。  | 
  
   商人們於農夫們歡喜。  | 
 

習 題 七
7.4  翻譯成中文  :
| 
   1.   | 
  
   Brāhmaṇo sahāyakena saddhiṃ rathamhi  nisīdati.  | 
  
   →  | 
  
   婆羅門與朋友一起坐在車子裡。  | 
 
| 
   2.   | 
  
   Asappurisā corehi saha gāmesu caranti.  | 
  
   →  | 
  
   很多個惡人與很多個小偷 一起在很多個村落間走。  | 
 
| 
   3.   | 
  
   Vāṇijo kassakassa nivāse bhattaṃ pacati.  | 
  
   →  | 
  
   商人在農夫的住所裡煮飯。  | 
 
| 
   4.   | 
  
   Bhūpālassa amaccā dīpesu manusse rakkhanti.  | 
  
   →  | 
  
   國王的很多大臣保護在諸島間的人們。  | 
 
| 
   5.   | 
  
   Sugatassa sāvakā vihārasmiṃ vasanti.  | 
  
   →  | 
  
   如來的弟子們住在寺院裡。  | 
 
| 
   6.   | 
  
   Makkaṭo  rukkhamhā
  āvāṭasmiṃ patati.  | 
  
   →  | 
  
   猴子從樹上掉在洞裡。  | 
 
| 
   7.   | 
  
   Suriyassa āloko samuddamhi patati.  | 
  
   →  | 
  
   太陽的光落在海上。  | 
 
| 
   8.   | 
  
   Kassakānaṃ goṇā gāme āhiṇḍanti.  | 
  
   →  | 
  
   農夫們的很多頭牛漫步在很多村落間。  | 
 
| 
   9.   | 
  
   Vejjassa dārako mañcasmiṃ sayati.  | 
  
   →  | 
  
   醫生的小孩睡在床上。  | 
 
| 
   10.  | 
  
   Dhīvarā samuddamhā piṭakesu macche  āharanti.  | 
  
   →  | 
  
   漁夫們從大海帶很多條魚在很多個籃子裡。  | 
 
| 
   11.  | 
  
   Sīho pāsāṇasmiṃ tiṭṭhati, makkaṭā rukkhesu  caranti.  | 
  
   →  | 
  
   獅子站在石頭上,很多隻猴 子在很多棵樹上走。  | 
 
| 
   12.  | 
  
   Bhūpālassa dūto amaccena saddhiṃ samuddaṃ  tarati.  | 
  
   →  | 
  
   國王的使者與大臣一起越渡海。  | 
 
| 
   13.  | 
  
   Manussā loke jīvanti, devā sagge vasanti.  | 
  
   →  | 
  
   人們生活在世間,天人們住在天界。  | 
 
| 
   14.  | 
  
   Migā pabbatesu dhāvanti, sakuṇā ākāse  uppatanti.  | 
  
   →  | 
  
   很多隻鹿在很多座山間跑, 很多隻鳥飛翔在天空中。  | 
 
| 
   15.  | 
  
   Amacco khaggaṃ bhūpālassa hatthamhā  ādadāti.  | 
  
   →  | 
  
   大臣從國王的(一)手取劍。  | 
 
| 
   16.  | 
  
   cariyo mātulassa nivāse mañcamhi puttena  saha nisīdati.  | 
  
   →  | 
  
   老師與兒子一起坐在在叔叔的住所裡的床上。  | 
 
| 
   17.  | 
  
   Tāpasā pabbatamhi viharanti.  | 
  
   →  | 
  
   很多苦行者住在山上。  | 
 
| 
   18.  | 
  
   Upāsakā samaṇehi saddhiṃ vihāre sannipatanti.  | 
  
   →  | 
  
   很多位優婆塞與諸沙門一起集合在寺院。  | 
 
| 
   19.  | 
  
   Kakā rukkhehi uppatanti.  | 
  
   →  | 
  
   很多隻烏鴉從很多棵樹飛 起。  | 
 
| 
   20.  | 
  
   Buddho dhammaṃ bhāsati, sappurisā  Buddhamhi pasīdanti.  | 
  
   →  | 
  
   佛陀說法,很多個善人於佛 陀歡喜。  | 
 
| 
   21.  | 
  
   Asappuriso khaggena nāvikassa dūtaṃ  paharati.  | 
  
   →  | 
  
   惡人用刀攻擊船員的使者。  | 
 
| 
   22.  | 
  
   Puriso sarena sakuṇaṃ vijjhati, sakuṇo  rukkhamhā āvāṭasmiṃ patati.  | 
  
   →  | 
  
   人用箭射鳥,鳥從樹掉在洞 裡。  | 
 
| 
   23.  | 
  
   Manussā suriyassa ālokena lokaṃ passanti.  | 
  
   →  | 
  
   人們藉由太陽的光而看到世界。  | 
 
| 
   24.  | 
  
   Kassakassa goṇā magge sayanti.  | 
  
   →  | 
  
   農夫的很多頭牛睡在路上。  | 
 
| 
   25.  | 
  
   Goṇassa kāyasmiṃ kāko tiṭṭhati.  | 
  
   →  | 
  
   烏鴉站在牛的身上。  | 
 
| 
   26.  | 
  
   Migā dīpasmiṃ pāsāṇesu nisīdanti.  | 
  
   →  | 
  
   很多隻鹿坐在島中很多個 石頭上。  | 
 
| 
   27.  | 
  
   Sakuṇo nāvikassa hatthamhā āvāṭasmiṃ patati.  | 
  
   →  | 
  
   鳥從船員的(一)手掉在洞 裡。  | 
 
| 
   28.  | 
  
   Sappuriso nāvikena saha samuddamhā uttarati.  | 
  
   →  | 
  
   善人與船員一起從大海出來(離開大海)。  | 
 
| 
   29.  | 
  
   Kuddālo luddakassa hatthamhā āvāṭasmiṃ  patati.  | 
  
   →  | 
  
   鋤頭從獵人的(一)手掉在洞裡。  | 
 
| 
   30.  | 
  
   Suriyassa ālokena cando bhāsati (shines).  | 
  
   →  | 
  
   月亮因太陽的光而發亮。  | 
 
7.5  翻譯成巴利文  :
| 
   1.   | 
  
   獅子站在山中石頭上。  | 
  
   →  | 
  
   Sīho pabbatasmiṃ pāsāṇe tiṭṭhati  | 
 
| 
   2.   | 
  
   很多個小偷進入老師的房子。  | 
  
   →  | 
  
   Corā ācariyassa nivāsaṃ pavisanti.  | 
 
| 
   3.   | 
  
   小孩們與很多個朋友一起從 路跑向大海。  | 
  
   →  | 
  
   Dārakā sahāyehi /
  mittehi saha maggasmā samuddaṃ dhāvanti.  | 
 
| 
   4.   | 
  
   叔叔的很多頭公牛漫步在路上。  | 
  
   →  | 
  
   Mātulassa goṇā magge / maggamhi /
  maggasmiṃ āhiṇḍanti.  | 
 
| 
   5.   | 
  
   很多隻鳥坐在樹上。  | 
  
   →  | 
  
   Sakuṇā rukkhe nisīdanti.  | 
 
| 
   6.   | 
  
   公牛用腳攻擊山羊。  | 
  
   →  | 
  
   Goṇo pādena ajaṃ paharati.  | 
 
| 
   7.   | 
  
   很多隻豺狼住在山上。  | 
  
   →  | 
  
   Sigālā pabbate /
  pabbatasmiṃ vasanti.  | 
 
| 
   8.   | 
  
   國王與很多位大臣一起禮拜 佛陀的(雙)腳。  | 
  
   →  | 
  
   Bhūpālo amaccehi saha Buddhassa pāde vandati.  | 
 
| 
   9.   | 
  
   叔叔與兒子一起睡在床上。  | 
  
   →  | 
  
   Mātulo puttena saddhiṃ mañce sayati.  | 
 
| 
   10.  | 
  
   漁夫在農夫的房子裡吃飯。  | 
  
   →  | 
  
   Dhīvaro kassakassa gehe / nivāse bhattaṃ bhuñjati.  | 
 
| 
   11.  | 
  
   國王的很多匹馬生活在島中。  | 
  
   →  | 
  
   Bhūpālassa assā dīpe / dīpasmiṃ vasanti.  | 
 
| 
   12.  | 
  
   善人為苦行者帶來燈。  | 
  
   →  | 
  
   Sapuriso tāpasāya / tāpassa dīpaṃ āharati.  | 
 
| 
   13.  | 
  
   醫生帶衣服到老師的住所。  | 
  
   →  | 
  
   Vejjo ācariyassa gehaṃ / nivāsaṃ sāṭakaṃ āharati. (雙受詞)  | 
 
| 
   14.  | 
  
   猴子與狗一起在岩石上玩。  | 
  
   →  | 
  
   Makkaṭo / Vānaro
  soṇena saha pāsāṇe / pāsāṇasmiṃ
  kīḷati.  | 
 
| 
   15.  | 
  
   衣服掉在農夫的身上。  | 
  
   →  | 
  
   Sāṭako kassakassa kāye / kāyasmiṃ patati.  | 
 
| 
   16.  | 
  
   獵人攜帶很多支箭在籃子裡。  | 
  
   →  | 
  
   Luddako piṭake /
  piṭakasmiṃ sare harati.  | 
 
| 
   17.  | 
  
   佛陀的弟子們集合在寺院。  | 
  
   →  | 
  
   Buddhassa sāvakā vihāre / vihārasmiṃ sannipatanti.  | 
 
| 
   18.  | 
  
   洗衣者洗大臣們的很多件衣服。  | 
  
   →  | 
  
   Rajako amaccānaṃ sāṭake dhovati.  | 
 
| 
   19.  | 
  
   很多隻鳥在天空中飛。  | 
  
   →  | 
  
   Sakuṇā ākāse /
  ākāsasmiṃ uppatanti.  | 
 
| 
   20.  | 
  
   善人與船員一起從大海出來(離開大海)。  | 
  
   →  | 
  
   Sappuriso nāvikena saha samuddamhā / samuddasmā uttarati.  | 
 
| 
   21.  | 
  
   天人們於佛陀的弟子們歡喜。  | 
  
   →  | 
  
   Devā Buddhassa sāvakesu 
  pasīdanti.  | 
 
| 
   22.  | 
  
   商人們與很多個船員一起渡 海。  | 
  
   →  | 
  
   Vāṇijā nāvikehi saddhiṃ samuddaṃ taranti.  | 
 
| 
   23.  | 
  
   善人保護狗離蛇。  | 
  
   →  | 
  
   Sappuriso sappamhā / sappasmā soṇaṃ /
  kukkuraṃ rakkhati.  | 
 
| 
   24.  | 
  
   很多隻烏鴉在山中從很多棵 樹飛起。  | 
  
   →  | 
  
   Kākā pabbate/
  pabbatamhi rukkhehi uppatanti.  | 
 
| 
   25.  | 
  
   豬從漁夫的籃子拉魚。  | 
  
   →  | 
  
   Sūkaro/ Varāho
  dhīvarassa piṭakasmā macchaṃ ākaḍḍhati.  | 
 
| 
   26.  | 
  
   太陽的光落在世間人們上。  | 
  
   →  | 
  
   Suriyassa āloko loke manussesu patati.  | 
 
| 
   27.  | 
  
   天人們穿過天空而去。  | 
  
   →  | 
  
   Devā / Surā
  ākāsena gacchanti.  | 
 
| 
   28.  | 
  
   很多個小孩與狗一起在路上玩。  | 
  
   →  | 
  
   Dārakā soṇena saddhiṃ magge kīḷanti.  | 
 
| 
   29.  | 
  
   惡人從樹抓猴子。  | 
  
   →  | 
  
   Asappuriso rukkhamhā / rukkhasmā makkaṭaṃ ākaḍḍhati.  | 
 
| 
   30.  | 
  
   國王的使者從馬下來。  | 
  
   →  | 
  
   Bhūpālassa dūto assamhā / assasmā oruhati.  |