第六課
(續)-屬格(genitive)、單數、複數
6.1.  -a結尾的男性名詞之語尾變化(曲用Declension)<連載>
屬格(gen.)
【屬格】的詞形變化非常類似於【與格】的那些:
-āya / -ssa語尾的格→被加到名詞語基而形成單數、屬格→  m.s.gen.
-ānaṃ語尾的格→被加到名詞語基而形成複數、屬格→  m.p. gen.
屬格字尾變化範例: 
| 
   | 
  
   單數 屬格  | 
  
   複數 屬格  | 
 
| 
   1.  | 
  
   nara + āya / ssa  | 
  
   nara + ānaṃ  | 
 
| 
   = narāya /
  narassa      | 
  
   = narānaṃ  | 
 |
| 
   人的  | 
  
   人們的  | 
 |
| 
   2.  | 
  
   mātula + āya / ssa  | 
  
   mātula + ānaṃ  | 
 
| 
   = mātulāya /
  mātulassa  | 
  
   = mātulānaṃ  | 
 |
| 
   叔叔的  | 
  
   叔叔們的  | 
 |
| 
   3.  | 
  
   kassaka + āya / ssa     | 
  
   kassaka + ānaṃ  | 
 
| 
   = kassakāya /
  kassakassa  | 
  
   = kassakānaṃ  | 
 |
| 
   農夫的  | 
  
   農夫們的  | 
 
6.2.  在句子構造中的例子:訣竅是屬格表達動作的【所有、範圍】
| 
   | 
  
   單數 屬格  | 
  
   複數 屬格  | 
 
| 
   1.  | 
  
   Narassa putto bhattaṃ
  yācati.  | 
  
   Narānaṃ puttā bhattaṃ yācanti.  | 
 
| 
   男人的兒子乞討飯。  | 
  
   很多男人的兒子們乞討飯。  | 
 |
| 
   2.  | 
  
   Mātulassa sahāyako rathaṃ āharati.  | 
  
   Mātulānaṃ sahāyakā rathe āharanti.  | 
 
| 
   叔叔的朋友帶來車子。  | 
  
   叔叔們的很多個朋友帶來很多輛車子。  | 
 |
| 
   3.  | 
  
   Kassakassa sūkaro dīpaṃ dhāvati.  | 
  
   Kassakānaṃ sūkarā dīpe dhāvanti.  | 
 
| 
   農夫的豬跑向島。  | 
  
   農夫們的很多隻豬跑向很多個島。  | 
 
習
題
六  
6.3  翻譯成中文  :
| 
   1.   | 
  
   Kassakassa
  putto vejjassa sahāyena saddhiṃ  āgacchati.  | 
  
   →  | 
  
   農夫的兒子與醫生的朋友 一起來。  | 
 
| 
   2.   | 
  
   Brāhmaṇssa
  kuddālo hatthamhā patati.  | 
  
   →  | 
  
   婆羅門的鋤頭從手上掉下。  | 
 
| 
   3.   | 
  
   Migā āvāṭehi nikkhamanti.  | 
  
   →  | 
  
   很多隻鹿從很多個洞離開。  | 
 
| 
   4.   | 
  
   Vāṇijānaṃ
  assā kassakassa gāmaṃ dhāvanti.  | 
  
   →  | 
  
   商人們的很多匹馬跑向農夫的村莊。  | 
 
| 
   5.   | 
  
   Mātulassa
  mitto Thathāgatassa sāvake vandati.  | 
  
   →  | 
  
   叔叔的朋友禮拜如來的弟子們。  | 
 
| 
   6.   | 
  
   Amacco bhūpālassa khaggena sappaṃ paharati.  | 
  
   →  | 
  
   大臣用國王的劍攻擊蛇。  | 
 
| 
   7.   | 
  
   Vāṇijā gāme manussānaṃ piṭakehi macche  āharanti.  | 
  
   →  | 
  
   在村莊的很多商人為人們用很多個籃子帶來很多條魚。  | 
 
| 
   8.   | 
  
   Coro vejjassa sakaṭena mittena saha gāmamhā  nikkhamati.  | 
  
   →  | 
  
   小偷坐醫生的牛車與朋友一起離開村莊。  | 
 
| 
   9.   | 
  
   Upāsakassa
  puttā samaṇehi saha vihāraṃ gacchanti.  | 
  
   →  | 
  
   優婆塞的兒子們與很多位沙門一起去寺院。  | 
 
| 
   10.  | 
  
   Yācako amaccassa sāṭakaṃ icchati.  | 
  
   →  | 
  
   乞丐想要大臣的衣服。  | 
 
| 
   11.  | 
  
   Mittānaṃ
  mātulā tāpasānaṃ odanaṃ dadanti. (間接受詞用與格)  | 
  
   →  | 
  
   朋友們的很多位叔叔給苦行者們飯。  | 
 
| 
   12.  | 
  
   Dhīvarassa
  kakacena coro kukkuraṃ paharati.  | 
  
   →  | 
  
   小偷用漁夫的鋸子攻擊狗。  | 
 
| 
   13.  | 
  
   Bhūpālassa putto amaccassa assaṃ āruhati.  | 
  
   →  | 
  
   國王的兒子登上大臣的馬。  | 
 
| 
   14.  | 
  
   Paṇḍitassa
  puttā Buddhassa sāvakena saha  vihārṃ pavisanti.  | 
  
   →  | 
  
   智者的很多個兒子與佛陀的弟子一起進入寺院。  | 
 
| 
   15.  | 
  
   Suriyo manusse rakkhati.  | 
  
   →  | 
  
   太陽保護人們。  | 
 
| 
   16.  | 
  
   Vejjassa
  sunakho ācariyassa sopānamhā patati.  | 
  
   →  | 
  
   醫生的狗從老師的樓梯掉下。  | 
 
| 
   17.  | 
  
   Rajakā rukkhehi oruhanti.  | 
  
   →  | 
  
   洗衣者們從很多棵樹下來。  | 
 
| 
   18.  | 
  
   Yācakassa
  dārakā rodanti.  | 
  
   →  | 
  
   乞丐的小孩們哭。  | 
 
| 
   19.  | 
  
   Luddakassa
  puttā corassa dārakehi saddhiṃ  kīḷanti.  | 
  
   →  | 
  
   獵人的兒子們與小偷的很多個小孩一起玩。  | 
 
| 
   20.  | 
  
   Tāpaso Tathāgatassa sāvakānaṃ odanaṃ  dadāti.(間接受詞用與格)  | 
  
   →  | 
  
   苦行者給如來的很多位弟子飯。  | 
 
| 
   21.  | 
  
   Samaṇā ācariyassa hatthena sāṭake labhanti.  | 
  
   →  | 
  
   很多位沙門經由老師的(一)手得到很多件衣服。  | 
 
| 
   22.  | 
  
   Coro vāṇijassa sahāyakasmā assaṃ yācati.  | 
  
   →  | 
  
   小偷從商人的朋友討馬  | 
 
| 
   23.  | 
  
   Upāsakā Tathāgatassa sāvakehi pañhe  pucchanti.  | 
  
   →  | 
  
   很多個優婆塞從如來的弟子們問很多個問題。  | 
 
| 
   24.  | 
  
   Pasāṇamhā migo patati, luddako hasati,
   sunakhā dhāvanti.  | 
  
   →  | 
  
   鹿從石頭掉下,獵人笑,很多隻狗跑。  | 
 
| 
   25.  | 
  
   Vejjassa
  patto puttassa hatthamhā patati.  | 
  
   →  | 
  
   醫生的缽從兒子的(一)手 掉下。  | 
 
| 
   26.  | 
  
   Kumāro mātulānaṃ puttānaṃ hatthena odanaṃ  dadāti.         (間接受詞用與格)  | 
  
   →  | 
  
   男孩用(一)手給叔叔們的 很多個兒子飯。  | 
 
| 
   27.  | 
  
   Sarā luddakassa hatthehi patanti, migā  pabbataṃ dhāvanti.  | 
  
   →  | 
  
   很多支箭從獵人的(雙)手 掉下,很多隻鹿跑向山。  | 
 
| 
   28.  | 
  
   Bhūpālassa
  putto amaccehi saddhiṃ pāsādasmā  oruhati.  | 
  
   →  | 
  
   國王的兒子與很多位大臣一起從皇宮下來。  | 
 
| 
   29.  | 
  
   Vejjassa
  soṇo  kassakassa sūkaraṃ ḍasati.  | 
  
   →  | 
  
   醫生的狗咬農夫的豬。  | 
 
| 
   30.  | 
  
   Dhīvaro manussānaṃ macche āharati, lābhaṃ  labhati.  | 
  
   →  | 
  
   漁夫為人們帶來很多條魚, 得到利益。  | 
 
6.4  翻譯成巴利文  :
| 
   1.   | 
  
   婆羅門的兒子們與大臣的 兒子一起沐浴。  | 
  
   →  | 
  
   Brāhmaṇssa
  puttā amaccassa puttena saha nahāyanti.  | 
 
| 
   2.   | 
  
   叔叔的朋友與農夫的兒子 一起煮飯。  | 
  
   →  | 
  
   Mātulassa
  mitto kassakassa puttena saha odanaṃ  pacati.  | 
 
| 
   3.   | 
  
   漁夫帶很多魚到國王的皇 宮。  | 
  
   →  | 
  
   Dhīvaro bhūpālassa pāsādaṃ macche āharati.  | 
 
| 
   4.   | 
  
   國王從皇宮叫很多位大臣 的兒子們。  | 
  
   →  | 
  
   Bhūpālo pāsādasmā / pāsādamhā amaccānaṃ putte pakkosati.  | 
 
| 
   5.   | 
  
   商人的車子從山上掉下。  | 
  
   →  | 
  
   Vāṇijassa
  ratho pabbatasmā / pabbatamhā patati.  | 
 
| 
   6.   | 
  
   國王的大臣們與很多匹馬 一起從皇宮出發。  | 
  
   →  | 
  
   Bhūpālassa
  amaccā assehi saha pāsādasmā /
  pāsādamhā nikkhamanti.  | 
 
| 
   7.   | 
  
   婆羅門的醫生給苦行者們 很多件衣服。  | 
  
   →  | 
  
   Brāhmaṇssa
  vejjo tāpasānaṃ sāṭake dadāti. (間接受詞用與格)  | 
 
| 
   8.   | 
  
   獵人的很多隻狗從山跑向 村莊。  | 
  
   →  | 
  
   Luddakassa
  sunakhā pabbatasmā /
  pabbatamhā gāmaṃ dhāvanti.  | 
 
| 
   9.   | 
  
   商人為醫生的小孩帶來 床。  | 
  
   →  | 
  
   Vāṇijo vejjassa dārakāya mañcaṃ āharati.  | 
 
| 
   10.  | 
  
   很多隻鹿從山跑向村莊。  | 
  
   →  | 
  
   Migā pabbatasmā/
  pabbatamhā gāmaṃ dhāvanti.  | 
 
| 
   11.  | 
  
   老師的小孩從農夫的樹掉 下。  | 
  
   →  | 
  
   cariyassa
  dārako kassakassa rukkhasmā /
  rukkhamhā patati.  | 
 
| 
   12.  | 
  
   狗從漁夫的籃子吃很多魚。  | 
  
   →  | 
  
   Sunako dhīvarassa piṭakasmā / piṭakamhā macche khādati.  | 
 
| 
   13.  | 
  
   佛陀的弟子們從寺院走去 山。  | 
  
   →  | 
  
   Buddhassa
  sāvakā vihārasmā / vihāramhā pabbataṃ
  gacchanti.  | 
 
| 
   14.  | 
  
   獵人為大臣的很多位朋友 用箭殺豬。  | 
  
   →  | 
  
   Luddako amaccassa sahāyānaṃ / mittānaṃ sarena sūkaraṃ hanati.  | 
 
| 
   15.  | 
  
   小孩從老師的(雙)手得到 燈。  | 
  
   →  | 
  
   Dārako ācariyassa hatthehi dīpaṃ labhati.  | 
 
| 
   16.  | 
  
   醫生們的老師叫小孩的叔叔。  | 
  
   →  | 
  
   Vejjānaṃ
  ācariyo dārakassa mātulaṃ pakkosati.  | 
 
| 
   17.  | 
  
   男孩為沙門用缽帶來飯。  | 
  
   →  | 
  
   Kumāro pattena samaṇāya odanaṃ / bhattaṃ āharati.  | 
 
| 
   18.  | 
  
   人們去優婆塞們的村莊。  | 
  
   →  | 
  
   Manussā/ Purisā
  upāsakānaṃ gāmaṃ gacchanti.  | 
 
| 
   19.  | 
  
   很多隻豬跑離很多隻狐狸。  | 
  
   →  | 
  
   Sūkarā/ Varāhā
  sigālehi dhāvanti.  | 
 
| 
   20.  | 
  
   很多隻猴子與很多隻鹿一起玩。  | 
  
   →  | 
  
   Makkaṭā/ Vānarā
  migehi saha kīḷanti  | 
 
| 
   21.  | 
  
   智者與很多商人一起來到國王的島。  | 
  
   →  | 
  
   Paṇḍito vāṇijehi saddhiṃ bhūpālassa dīpaṃ
  āgacchati.  | 
 
| 
   22.  | 
  
   農夫的孩子們坐叔叔們的很多輛車子去山上。  | 
  
   →  | 
  
   Kassakassa
  dārakā mātulānaṃ rathehi pabbataṃ  gacchanti.  | 
 
| 
   23.  | 
  
   很多件衣服從商人們的很多輛牛車掉下。  | 
  
   →  | 
  
   Sāṭakā vāṇijānaṃ sakaṭehi patanti.  | 
 
| 
   24.  | 
  
   沙門從國王的(雙)手得 到缽。  | 
  
   →  | 
  
   Samaṇo bhūpālassa hathehi pattaṃ labhati.  | 
 
| 
   25.  | 
  
   洗衣者為男人的叔叔帶來很多件衣服。  | 
  
   →  | 
  
   Rajako purisassa mātulāya sāṭake āharati.  | 
 
| 
   26.  | 
  
   國王的很多位大臣與老師 的很多位朋友一起吃飯。  | 
  
   →  | 
  
   Bhūpālassa
  amaccā ācariyassa sahāyehi/
  mittehi saddhim odanaṃ khādanti/
  bhuñjanti.  | 
 
| 
   27.  | 
  
   智者們保護諸國王的很多 島離很多個小偷。  | 
  
   →  | 
  
   Paṇḍitā bhūpālānaṃ dīpe corehi rakkhanti.  | 
 
| 
   28.  | 
  
   男孩們從很多個農夫為很多漁夫帶來很多個籃子。  | 
  
   →  | 
  
   Kumārā kassakehi dhīvarānaṃ piṭake āharanti.  | 
 
| 
   29.  | 
  
   農夫的馬拉醫生的車子離路。  | 
  
   →  | 
  
   Kassakassa asso vejjassa rathaṃ maggasmā/ maggamhā ākaḍḍhati.  | 
 
| 
   30.  | 
  
   很多位沙門進入老師的村 莊。  | 
  
   →  | 
  
   Samaṇā ācariyassa gāmaṃ pavisanti.  |